Iesniegumi un priekšlikumi

Viena no Saeimas darba prioritātēm ir atvērtība, sadarbība ar sabiedrību un tās iesaistīšana likumdošanā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ikvienam ir tiesības vērsties Saeimā ar iesniegumu. Iesniegumi Saeimā tiek pieņemti un izskatīti atbilstoši Saeimas kārtības rullim, Iesniegumu likumam, Valsts valodas likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī labas pārvaldības principiem.

Iesniegumi ir būtisks informācijas avots, ko Saeimas deputāti, komisijas un frakcijas izmanto savā ikdienas darbā, un tādējādi iesniedzēji reāli piedalās likumdošanā.

Saeima gadā saņem vidēji 6000 iesniegumu.

Rakstveida iesniegumus Saeimai var iesniegt:

  • nosūtot pa pastu:
    Latvijas Republikas Saeima, Jēkaba iela 11,
    Rīga LV-1811;
  • nosūtot uz e-pastu: info@saeima.lv;
  • klātienē Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā (darbdienās no plkst.9.00 līdz 16.30),
    Jēkaba ielā 16 (ieeja no Trokšņu ielas);
  • iemetot pastkastītē Saeimas nama vestibilā, Jēkaba ielā 11;
  • aizpildot iesnieguma veidlapu “Rakstīt Saeimai” Saeimas mājaslapā www.saeima.lv;
  • portālā www.latvija.lv.
  • nosūtot pa faksu 67087100.

Saeima pieņem arī dokumentus ar drošu elektronisko parakstu.

Mutvārdos izteiktu iesniegumu Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbinieki palīdzēs noformēt rakstveidā.

Kam adresēt iesniegumu

Iesniegumu vēlams adresēt konkrētai Saeimas amatpersonai, komisijai vai struktūrvienībai.

Ja iesniegums ir personisks, uz aploksnes jāuzraksta vārds "personīgi".

Kā noformēt iesniegumu 

Saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegumā jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds un pasta adrese, uz kuru nosūtīt atbildi. Iesniegumam jābūt parakstītam. Iesniedzējs pēc savas izvēles var sniegt arī citas ziņas, kas palīdz sazināties ar viņu. Saskaņā ar Valsts valodas likumu iesniegumam jābūt sastādītam valsts valodā.

Iesniegumam var pievienot paskaidrojošu dokumentu kopijas (nepievieno oriģinālus).

Par iesnieguma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs. 

Iesnieguma izskatīšanas kārtība

Pirms saņemto iesniegumu nodošanas konkrētam adresātam tiek novērtēta to atbilstība likumiem.

Saeima atbildi pēc būtības sniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma reģistrēšanas dienas. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, Saeima septiņu darbdienu laikā informē iesniedzēju, ka iesniegums ir saņemts.

Ja iesniegums attiecas uz citu iestādi un no iesnieguma teksta ir secināms, uz kuru iestādi iesniegums varētu attiekties, Saeima septiņu darbdienu laikā iesniegumu pārsūta attiecīgajai iestādei, informējot par to iesniedzēju.

Ja iesniegumā nav norādīts iesniedzēja vārds, uzvārds, pasta adrese, bet elektroniskā iesniegumā – arī elektroniskā pasta adrese, iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas. Iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas arī tad, ja tas ir, piemēram, aizskarošs pēc satura, nesaprotams vai atbilde uz līdzīgu iesniegumu tam pašam adresātam jau ir sniegta.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturto daļu elektronisko iesniegumu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, neskata minētajā likumā noteiktajā kārtībā. Šādu iesniegumu izskata iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā un atbilstoši labas pārvaldības principiem.

Neatbildēšana uz Saeimai adresētu iesniegumu var tikt apstrīdēta Saeimas Prezidijā. Atbilstoši likumos noteiktajam un tiesu praksei vairākas Iesniegumu likuma darbības jomas nav pakļautas tiesas kontrolei (piemēram, tāda elektroniskā iesnieguma iesniegšana, kuram nav droša elektroniskā paraksta, iesnieguma pārsūtīšana vai nepārsūtīšana, individuāla sarakste ar deputātu).

Kolektīvais iesniegums

Lai paplašinātu iedzīvotāju līdzdalību likumdošanā, Saeima ir paredzējusi, ka ne mazāk kā 10 000 pilsoņu var vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu.

Iesniegumu var parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus iespējams vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība. Visiem iesniegtajiem ne mazāk kā 10 000 parakstiem ir jābūt vāktiem par vienu Saeimai adresētu iniciatīvu.

Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Pielikumā jāpievieno ne mazāk kā 10 000 parakstu, un tas jānorāda iesniegumā.

Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniski, vienlaikus iesniedzama arī tehniskā informācija, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Saeima var prasīt iesniegto dokumentu precizēšanu, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Pārskats par saņemtajiem iesniegumiem

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs apkopo un katru mēnesi sagatavo izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pārskatu par saņemtajiem iesniegumiem. Šajā komisijā ir pa diviem pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, un šie pārstāvji  informē pārējos deputātus par saņemtajiem iesniegumiem. Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs komisijai ziņo arī par Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu.

Pārskatus publicē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā.

Iesnieguma virzība

Pēc iesnieguma iesniedzēja pieprasījuma informācija par viņa iesnieguma virzību un atbildes sniegšanas termiņu var tikt sniegta pa Saeimas informatīvo tālruni 67087321 (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00), e-pastu info@saeima.lv vai personīgi Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā. Šo informāciju sniedz, ievērojot Iesniegumu likumu, Informācijas atklātības likumu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

Zināšanai

Saeima ir likumdevēja institūcija. Tā nesniedz juridiskas konsultācijas un sociālo palīdzību, kā arī neizskata sūdzības par valsts pārvaldes un tiesīb­aizsardzības iestāžu vai to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat Saeima nesniedz oficiālus likumu normu skaidrojumus un nerisina konkrētu privātpersonu problēmas.

Iesniegumi Saeimai (video)

Kā iesniegt iesniegumu Saeimai (faktu lapa)

Trešdien, 18.janvārī
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:30  Nacionālās drošības komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde