Iekšējā trauksmes celšanas sistēma Saeimā

 Lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, ir pieņemts Trauksmes celšanas likums. Tas stājas spēkā 2019.gada 1.maijā.

Kārtību, kādā Saeimā var iesniegt un tiek izskatīti trauksmes cēlēju ziņojumi, nosaka Saeimas Prezidija apstiprināti Noteikumi par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu Saeimā.

Kur vērsties par trauksmes celšanas jautājumiem?
Saeimas Prezidijs ir noteicis atbildīgo personu trauksmes celšanas jautājumos.

Saeimas atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos ir Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis (tālr.: 67087218, e-pasts: trauksmescelsana@saeima.lv), kuru aizvieto Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas (tālr.: 67087281, e-pasts: trauksmescelsana@saeima.lv).

Atbildīgā persona:

  • vērtē saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu pirmšķietamu atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm;
  • nodrošina ziņojumu pseidonimizāciju;
  • ved trauksmes cēlēju ziņojumu reģistru un organizē to apriti;
  • informē trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas gaitu;
  • konsultē par trauksmes celšanas sistēmu Saeimā. 

Kas ir trauksmes cēlējs? 
Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus institūcijā, kurā noticis pārkāpums, vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.

Par kādiem pārkāpumiem var celt trauksmi?
Likums nosaka, ka trauksmi var īpaši par šādiem pārkāpumiem:

  • amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu;
  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
  • izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
  • sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumu;
  • pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
  • pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
  • konkurences tiesību pārkāpumu. 

Kas nav uzskatāms par trauksmes celšanu?

  • apzināta nepatiesu ziņu sniegšana;
  • valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
  • ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, nevis pārkāpumu, kas skar kādu sabiedrības grupu;
  • tādu ziņu sniegšana, kas nav gūtas saistībā ar trauksmes cēlēja profesionālo darbību;
  • juridiskas personas iesniegts trauksmes celšanas ziņojums.

Kā noformēt trauksmes cēlēja ziņojumu?
Ziņojumu vislabāk sagatavot, aizpildot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu . Ziņojumu var iesniegt arī iesnieguma formā, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju.

Lai trauksmes cēlējs varētu saņemt likumā paredzētās aizsardzības garantijas un varētu notikt likumīga tā personas datu apstrāde, ziņojumam ir jābūt parakstītam (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu, ja to iesniedz elektroniski).

Kur iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu?
Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt šādos veidos, attiecīgi norādot, ka sūtījums ir trauksmes cēlēja ziņojums:

  • ievietojot to Saeimas telpās speciāli šādiem ziņojumiem izveidotā pastkastē;
  • nosūtot to uz īpaši trauksmes ziņojumu saņemšanai izveidotu Saeimas e-pasta adresi trauksmescelsana@saeima.lv;
  • ziņojot mutiski atbildīgajai personai.

Visi šādi iesniegtie ziņojumi nonāk pie Saeimas atbildīgās personas trauksmes celšanas jautājumos.

Kas izvērtē ziņojumu?
Trauksmes cēlēja ziņojumu sākotnēji skata atbildīgā persona, pirmšķietami vērtējot tā atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Ja atbildīgā persona atzīst iesniegumu par Saeimas kompetencē esošu trauksmes cēlēja ziņojumu, tad tajā aizklāj datus, kas var atklāt iesniedzēja identitāti, un piešķir tam pseidonīmu.

Pseidonimizētu ziņojumu atbildīgā persona nodod Saeimas Prezidijam, kas lemj par tā tālāku virzību un nosaka, kurš Saeimā izskatīs ziņojumu pēc būtības. Atbildīgā persona par ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē rakstveidā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Kā aizsargā trauksmes cēlējus?
Personām, kuras cēlušas trauksmi Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī viņu radiniekiem, likums paredz pienācīgu aizsardzību, tostarp identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības par trauksmes celšanu, kā arī citas aizsardzības garantijas.  

Otrdien, 15.oktobrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Dastanbek Dzhumabekov
10:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola un komisijas deputātu tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Dastanbek Dzhumabekov oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Kuveitas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Najeeb Abdulrahman Albader
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Latvijas Republikā arhibīskapu V.E. Petar Rajič
12:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
12:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Budimir Šegrt
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:05  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
14:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību sēde
15:30  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Nikolai von Schoepff

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196