Pirmdien, 29.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osvaldu Čiukšu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā, piedaloties ES kopējās politikas veidošanā, veidojot ES jaunās kaimiņattiecības, kā pārstāvot nacionālās intereses.          Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Lietuvas attiecības vērtējamas kā labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pastāstīja par komisijas darbu, uzsverot tās lomu ministriju darba pārraudzībā un pozīciju saskaņošanā pirms aizstāvēšanas ES institūcijās. G.Krasts uzsvēra, ka, iegūstot pieredzi darbā ES, arvien aktīvāka kļūst arī Saeimas deputātu piedalīšanās diskusijās par Latvijas nacionālo pozīciju. Ministriju darbs pirms kopējās pozīcijas saskaņošanas tiek izvērtēts ļoti rūpīgi.           G.Krasts dalījās pieredzē arī par vērojumiem ES institūciju darbā un akcentēja, ka svarīgi ir pārzināt lēmumu pieņemšanas mehānismus, kā arī attiecīgo ierēdņu kompetences, lai kvalitatīvi pārstāvētu savas valsts nacionālās intereses. "Cilvēkiem, kuri pārstāvēs Latviju Briselē, jābūt konkurētspējīgiem", viņš sacīja.           Puses bija vienisprātis, ka ES jauno kaimiņu politika un attiecības ar Krieviju ir Latvijas un Lietuvas visciešāko interešu sfērā. G.Krasts sacīja, ka mūsu valstīm ļoti nozīmīgas būs attiecības starp ES, Krieviju un ASV, līdz ar to svarīgi ir izzināt iespējas un veidot kopīgas stratēģijas ar partneriem Baltijas reģiona ietvaros. Sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams saglabāt esošās institucionālās sadarbības formas Baltijas valstīs, tomēr tās būtiski jāpārstrukturizē ar mērķi panākt efektivitāti jautājumu risināšanā un kopīgu stratēģiju īstenošanā Baltijas valstu starpā, sadarbībā ar Ziemeļu valstīm un iespējams nākotnē - Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros.

    No šī gada 29. līdz 30.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas ziņotāji Ēriks Jurgenss (Erik Jurgens) un Kimo Sasī (Kimmo Sasi).

Vizītes mērķis ir ziņojuma sagatavošana par aktuālo situāciju Latvijā. Pirmdien, 29.martā, EPPA pārstāvji tiksies ar Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu, Somijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Kirsti Eskelainenu un Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Nikolāsu Bītsu. Delegācija apmeklēs arī Rīgas Krievu ģimnāziju, Rīgas 15.vidusskolu, kā arī tiksies ar Nacionālo kultūras biedrību vadītājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Otrdien, 30.martā, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācija tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru, izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani. Vizītes noslēgumā EPPA Pārraudzības komitejas pārstāvji piedalīsies preses konferencē.

          Trešdien, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tikās ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas sabiedrībai aktuāliem integrācijas jautājumiem un to risināšanas iespējām, kā arī izaicinājumiem saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre akcentēja Baznīcas īpašo nozīmi kopības idejas un sociālās domas veidošanā un uzsvēra tās vienotājas lomu, šobrīd Latvijā risinot ar sabiedrības integrāciju saistītus jautājumus. Saeimas frakciju pārstāvji un Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji apmainījās viedokļiem arī par situāciju izglītības jomā - īpaši bērnu audzināšanā, valsts un Baznīcas attiecībām, norisēm integrācijas jomā, kā arī nākotnes attīstības perspektīvām.          Romas Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskaps - metropolīts kardināls Jānis Pujats uzsvēra tolerances un audzināšanas nozīmi kā pamatu, kas neierobežo cilvēku, bet dara to stipru pret dažādām atkarībām - alkoholu, narkotikām, mantkārību un teroru, kuru izraisītājs ir naids un atriebības kāre.          Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, domājot par sabiedrības integrāciju, galveno uzmanību pievērsa nepieciešamībai izvērtēt komunistiskā režīma atstāto mantojumu - noziegumus un morāles pārinodarījumus latviešiem un citām tautām. "Līdz tam, kamēr nebūs izvērtēta vēsture un atzīts Latvijas okupācijas fakts, būs apgrūtināta sabiedrības integrācija mūsu valstī," viņš sacīja.         Rīgas un visas Latvijas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs uzsvēra, ka ticības vienotība veido kopības izjūtu un stabilitāti. Baznīca savās draudzēs audzina cilvēkos tādas īpašības kā iecietību, mīlestību, lojalitāti un valsts patriotismu, kas ir pamatā sabiedrības integrācijas iespējamībai. Līdz ar to vajadzētu atrisināt arī valsts un Baznīcas attiecības tiesiskā līmeni, sakārtojot likumdošanu un risinot materiālās palīdzības jautājumus draudzēm, kam tas ir nepieciešams.          Pārstāvot Latvijas Baptistu draudžu savienību, Jānis Lūsis apliecināja, ka Baznīca varētu būt sabiedrību vienojošais posms, balstoties uz morāles vērtību kopīgo pamatu.         Rīgas ebreju reliģisko draudzi pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Davids Kagans.         Summējot viedokļus, Saeimas sekretārs Jānis Šmits uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir atrisināt tiesiskās attiecības starp Latvijas valsti un tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, kā arī veicināt regulāru šādu domu apmaiņu. Deputāts G.Krasts (TB/LNNK) sarunu novērtēja kā pārdomu vērtu un rosinošu un uzsvēra Baznīcas lomu - veidot izpratnes un iecietības gaisotni sabiedrībā.          Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pateicās klātesošajiem par ieinteresētību Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā un aicināja Baznīcas pārstāvjus palīdzēt valstī kliedēt sasprindzinājuma gaisotni, ko rada politiskās ambīcijas un kaislības.

        Trešdien, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tiksies ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.         Tikšanās mērķis ir pārrunāt sabiedrībai aktuālus integrācijas jautājumus un izaicinājumus saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.          I.Ūdre uzskata, ka Baznīcai vienmēr bijusi raksturīga kopības ideja un sociālās domas veidošana, tāpēc tās kā skaidrotājas un vienotājas loma šobrīd Latvijā var būt īpaši nozīmīga.           Uz viedokļu apmaiņu par sabiedriskajām norisēm valstī un nākotnes attīstības perspektīvām Saeimas priekšsēdētāja aicinājusi Romas Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskapu - metropolītu kardinālu Jāni Pujatu, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu Aleksandru, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Jāni Šmitu, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētāju Davidu Kaganu un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētāju Alekseju Korotajevu.             Sarunā piedalīsies arī Saeimas frakciju vadītāji, Eiropas lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāji, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Sabiedrības integrācijas apakškomisijas un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas locekļi.            Tikšanās notiks Saeimas Viesu zālē plkst. 12.00.

        Otrdien, 23.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju vienotības grupas pārstāvjiem.         Sveicot viesus Saeimā, I.Ūdre akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi Eiropas Savienības kontekstā, īpaši politisko grupu līmenī.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra aktīvas dalības nepieciešamību Eiropas Savienības jautājumu kopīgā risināšanā. Tieši Eiropas Parlamenta politikas grupas nosaka, kā veidot jauno ES politiku, viņa sacīja. Politisko grupu sadarbība Eiropas Parlamentā ir nozīmīga, arī domājot par Eiropas budžeta sadalījumu nākotnē, jo tas būs noteicošs faktors ES reģionu attīstībā, kurai vajadzētu veicināt viendabību un līdzvērtību. "Tikai augsts attīstības līmenis ES kopumā var kalpot par pamatu visas sabiedrības drošībai un stabilitātei", norādīja I.Ūdre.        Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību aktivizēt sadarbību reģionālā līmenī -Ziemeļu un Dienvidu dimensiju starpā, kuras pamatā ir kopējas vērtības un izpratne par Eiropas Savienības attīstības mērķiem, saglabājot katras valsts nacionālo identitāti. Terorisms, narkotiku un cilvēku tirdzniecība tika atzītas par aktuālākajiem draudiem Eiropā. Tikai apvienojot spēkus un nostiprinot kopējās robežas, kā arī atrodot efektīvu sadarbības modeli, ES dalībvalstis spēs šīs problēmas risināt.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, vēlot veiksmīgu tālāko darbību, uzsvēra, ka politiķus Eiropas Parlamentā un nacionālajos parlamentos vieno kopējs uzdevums - to cilvēku uzticības atjaunošana, kas balsojusi par konkrētajiem deputātiem.

        Pirmdien, 22.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas vicepremjeru Džanfranko Fini (Gianfranco Fini).        Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Itālijas attiecības vērtējamas kā ļoti labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros. Spilgts apliecinājums tam ir vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, tostarp arī iespējamā Itālijas prezidenta vizīte Latvijā.         Novērtējot sadarbības nozīmību, Saeimas priekšsēdētāja un Itālijas vicepremjers īpaši uzsvēra aktīvu dalību Eiropas Savienības jautājumu kopīgā risināšanā. Dž.Fini izteica atzinību Latvijas pārstāvju darbam Eiropas Konventā, atzīstot to par pamanāmu un klātesošu. Pārrunājot Konstitucionālo līgumu, sarunas dalībnieki akcentēja tajā ietverto subsidiaritātes principu un uzsvēra nacionālo parlamentu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā. I.Ūdre sacīja, ka nozīmīga ir nacionālo parlamentu ietekme uz ES procesiem. To kompetencē ir likumdošanas funkcijas, tostarp valsts budžeta un arī ES budžeta apstiprināšana, kā arī kontrole pār budžeta izlietojumu un nacionālo interešu nodrošināšanu ES.          Puses pārrunāja arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, atzīstot, ka svarīgi, lai Briselē nokļūst tie cilvēki, kas ir kompetenti ES lēmumu pieņemšanas procesos, un ir spējīgi, sadarbojoties politiskajās grupās, aizstāvēt nacionālās un reģionālās intereses.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis - ES jauno kaimiņu politika, starpreģionālā sadarbība un robežkontroles jautājumi ir Latvijas un Itālijas visciešāko interešu sfērā. I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija aktīvi sadarbojas ar valstīm, kuras vēlas nostiprināt demokrātiju, piemēram - Gruziju. "Integrācijas procesā, realizējot nozīmīgas reformas un pārņemot ES likumdošanu, Latvija ir ieguvusi unikālu demokrātijas attīstības pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar citiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.          Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka Latvija un Itālija sekmīgi turpinās divpusējās attiecības un aktīvu sadarbību Eiropas Savienībā.

        Šodien, 18.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Latvijas novērotāji Eiropas Parlamentā Liene Liepiņa un Andis Kāposts tikās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas prezidentu Rodžeru Brīšu (Roger Briesch).

        Šodien, 16.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.        Diskusijas gaitā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par uzņēmējdarbības vides optimizāciju Latvijā, analizējot Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijas likumdošanas jomas un administratīvo sistēmu gatavību ES strukturālo fondu apguvē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem sniedz iespēju diskutēt par likumdošanas pilnveidošanu, kas saistīta ar uzņēmējdarbības vidi. I.Ūdre atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto likumdošanas jomā. "Saeima ir daudz darījusi likumdošanas harmonizācijas jomā, saskaņojot to ar ES prasībām," sacīja Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka to veicinājusi arī auglīgā sadarbība ar ĀIPL pārstāvjiem.        ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa sniedza ziņojumu par Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vides aktualitātēm, analizēja iepriekšējā periodā paveikto, kā arī vērtēja iespējamās prioritātes Latvijas tautsaimniecības sakārtošanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko attīstību un konkurētspēju ES sastāvā.       Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar likumdošanas jomu kopumā, nodokļu politiku un to administrēšanu, nekustamā īpašuma jautājumu risināšanu, muitas jautājumu sakārtošanu, kā arī administratīvo procedūru tālāku pilnveidošanu.       Noslēgumā sarunas dalībnieki novērtēja līdzšinējo diskusiju kā lietišķu un abpusēji auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti.

        Pirmdien, 15.martā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).         Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sveica Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju Saeimā vēsturiskā brīdī, kad tiek parakstīts jaunās valdības koalīcijas līgums. Viņš apliecināja, ka mūsu valsts turpina ceļu uz integrāciju ES un NATO, un uzsvēra, ka arī darbs Eiropas lietu komisijā ir sekmējis Latvijas virzību uz Eiropu.          Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, kas pārstāv frakciju Jaunais laiks, Nikolajs Kabanovs, PCTVL, un Staņislavs Šķesteris, ZZS, kuri dalījās pieredzē ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga kolēģiem par darbu komisijā un tā galvenajām prioritātēm.          O.Kastēns uzsvēra, ka Eiropas lietu komisijai Latvijas virzībā uz integrāciju ES ir lielas pilnvaras, lai gan tā nav likumdošanas komisija; valsts oficiālā pozīcija pirms došanās uz Briseli tiek saskaņota komisijā. Kā piemēru viņš minēja piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē apspriesto Latvijas pozīciju jautājumā Par ES prasību ieviešanu dzīvnieku izcelsmes atkritumu (blakusproduktu) jomā, kura ieviešanā ir nepieciešams pārejas periods. Komisijā tiek risināti arī jautājumi, par kuriem Latvija ir saņēmusi ES kritiku, un veikta to īstenošanas pārraudzība, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta ES līdzekļu piesaistīšanai un fondu apgūšanai, sacīja O.Kastēns.         Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegācijas vadītājs Kurts Bodevigs (Kurt Bodewig) iepazīstināja ar tās sastāvu un ar darbu komisijā. Viņš pastāstīja, ka Bundestāga Eiropas lietu komisijas galvenie uzdevumi un funkcijas ir saistītas ar paplašināšanās jautājumiem un ES Konstitūcijas projektu. Viņš arī uzsvēra, ka komisijā, proporcionāli valdošajai koalīcijai, pārstāvēti visi politiskie spēki un izņēmuma gadījumos komisijas lēmumam ir tāds pats spēks kā parlamenta apstiprinātajam.           Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī tēmām, kas skar paveikto ekonomikas jomā; integrācijas un minoritāšu jautājumiem; reģionālās politikas īstenošanai un tās turpmākās attīstības perspektīvām, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.          Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka dalība ES veicinās Latvijas ekonomisko attīstību un ir nepieciešams intensificēt abu valstu sadarbību Eiropas lietu komisiju līmenī.           Otrdien, 16.martā, plkst.14.30 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Saeimas Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Eiropas lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu komisiju un Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā.         Tikšanās mērķis ir viedokļu apmaiņa par Latvijas tautsaimniecības attīstību, problēmām, iespējām un risinājumiem tās stiprināšanai kontekstā ar šā gada 1.maijā gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.