Tikšanās un vizītes

19.maijā (19.05.2004.)
     Saeimas Preses dienests informē, ka no 17. līdz 19.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rīkotajā Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē “Pilsoņu Eiropa ? parlamenti un pilsoņu līdzdalība”, kas notiek Strasbūrā, Francijā.     Otrdien, 18.maijā, ar EPPA prezidenta Petera Šīdera uzrunu tika atklāta EPPA’s konference, kurā piedalās ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji un parlamentāro asambleju vadītāji.     Pirmā darba sesija bija veltīta demokrātijas stiprināšanas jautājumiem, un tajā tika debatēts par to, cik demokrātiska ir mūsdienu demokrātija. Diskusiju uzsāka Slovēnijas parlamenta priekšsēdētāja Borula Pahora un Florences Eiropas universitātes profesors Filips Šmiters. Plaši tika runāts par demokrātisko institūciju stiprināšanu, pilsoņu iesaistīšanu politiskajā procesā un lēmumu pieņemšanā, līdzdalību vēlēšanās, nevalstisko organizāciju darbu, politisko partiju lomu, kā arī parlamentu sadarbību demokrātijas stiprināšanā.     Otrā darba sesija bija saistīta ar moderno tehnoloģiju ietekmi uz demokrātiskajām procedūrām. Pēc Igaunijas parlamenta priekšsēdes Enes Ergmas un Ženēvas universitātes profesora Aleksandra Trehsela ievaduzrunām spīkeri runāja par to, kā plašāk izmantot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, lai informētu iespējami plašus iedzīvotāju slāņus par parlamentu darbu, e-parlamentu un vēlēšanām, izmantojot e-balsi, interneta izplatību un ar to saistītajām iespējām un riskiem.     Konferences ietvaros Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeru tikšanās, kurā tika pārrunāti aktuāli sadarbības jautājumi, kā arī maija beigās un jūnija sākumā plānotā kopīgā astoņu spīkeru vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs. Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēžu tikšanās laikā tika runāts par parlamentu sadarbības veidošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā, parlamentu komisiju sadarbību un starpvaldību konferences par jaunā ES konstitucionālā līguma izredzēm. I.Ūdrei bija arī virkne divpusējo tikšanos - ar Nīderlandes parlamenta priekšsēdētāju Fransu Veisglasu, Itālijas parlamenta spīkeru Pjēru Kasini, Moldovas parlamenta spīkeri Jevgēniju Ostapčuku, Čehijas parlamenta priekšsēdētāju Ļubomiru Zaoraleku u.c. amatpersonām.    Trešdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja piedalās debatēs par sadarbību, lai veicinātu demokrātijas un nacionālo parlamentu un Eiropas asambleju sadarbību. I.Ūdre tiksies arī ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi.     Šodien vēlu vakarā Saeimas priekšsēdētāja atgriezīsies Latvijā.
19.maijā (19.05.2004.)
       Trešdien, 19.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas deputāti tikās ar Somijas parlamenta (Eduskunta) Ārlietu komisijas delegāciju komisijas priekšsēdētājas Līsas Jākonsāri (Liisa Jaakonsaari) vadībā.       Šī bija pirmā abu valstu radniecīgo komisiju tikšanās Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusā. Tās laikā galvenā uzmanība veltīta aktuāliem paplašinātās ES jautājumiem.       Tikšanās sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks izteica prieku par iespēju tikties ar Somijas kolēģiem un iepazīstināja ar Latvijas parlamenta radnieciskās komisijas darba galvenajiem virzieniem. Savukārt Somijas Eduskuntas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja L.Jākonsāri pauda prieku par Latvijas iestāšanos ES un uzsvēra, ka 1.maijs bija vēsturisks brīdis ES vēsturē. Tostarp A.Pabriks atzinīgi novērtēja Somijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un sacīja, ka “šobrīd skolas laiks ir beidzies un sākusies reālā dzīve”. Viņš arī atzina, ka Latvijas un Somijas kā mazo valstu intereses daudzos jautājumos sakrīt un Latvija ir ieinteresēta ES mazās valstis redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas.       Puses pārrunāja Latvijas un Somijas redzējumu attiecībā uz ES nākotni kopumā, pievēršoties ES konstitucionālā līguma pieņemšanas gaitai un problēmām, ES paplašināšanās perspektīvām attiecībā uz Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Abu valstu parlamentārieši bija vienisprātis, ka šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks un izraisa aizvien dziļākas diskusijas, turklāt skar ES finanšu jomu. Viņi arī sprieda par drošības aspektiem un attiecībām ar jaunajām ES kaimiņvalstīm, tostarp gaidāmo paplašinātās ES un Krievijas augstākā līmeņa sammitu, kurā paredzēts pieskarties Latvijas robežlīguma parakstīšanai, un situāciju Baltkrievijā. Abu valstu deputāti arī sprieda par Latvijas un Somijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējām ES kontekstā.        Puses diskutēja par a/s Baltic Pulp, kur daļa akciju pieder Somijas uzņēmumam Metsaliitto Group, sagatavoto celulozes rūpnīcas projektu. A.Pabriks uzsvēra, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī ekoloģisks jautājums. Deputāti arī apmainījās viedokļiem, kāda ir ietekme uz vidi pēc šādas rūpnīcas uzcelšanas, jo Somijai šajā jautājumā ir praktiska pieredze. Proti, Lapzemē ir uzcelta celulozes rūpnīca, kas strauji veicinājusi novada ekonomisko izaugsmi. Somijas parlamentārieši arī akcentēja, ka jauno tehnoloģiju iespējas mazina draudus apkārtējai videi.       Tikšanās gaitā Latvijas un Somijas deputāti pārrunāja starptautiskās aktualitātes ? situāciju Irākā un Izraēlas un Palestīnas jautājumu, kā arī informēja par svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jaunumiem, tostarp izglītības reformas Latvijā norisi.
17.maijā (18.05.2004.)
      Pirmdien, 17.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu profesoru Juri Ekmani un zinātnieku-ekspertu Andreju Siliņu.      Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar Latvijas zinātnieku vietu un nozīmi Latvijas īpašo interešu Eiropas Savienībā apzināšanā un definēšanā, kā arī zinātnieku līdzdalību darba grupās, kas izstrādā Latvijas attīstībai stratēģiski nozīmīgas programmas un rīcības plānus. Sarunas gaitā tika iezīmēti virzieni ilgtermiņa sadarbības mehānisma izveidei un sasaistei ar valsts budžetu.
         Konferenci atklās EPPA prezidents Peters Šīders. 45 Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies diskusijās trīs darba sesijās. Pirmajā sesijā tiks meklēta atbilde uz jautājumu, cik demokrātiska ir demokrātija, diskutējot par pilsoņu līdzdalību politiskajā procesā. Otrā sesija būs veltīta moderno tehnoloģiju lomai parlamentu darbā. Trešajā sesijā tiks runāts par nacionālo parlamentu un Eiropas asambleju sadarbību.          Konferences ietvaros notiks Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās, kā arī Eiropas Savienības valstu parlamentu vadītāju tikšanās.
14.maijā (14.05.2004.)
        Piektdien, 14.maijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš tikās ar Ungārijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāru Janu Veri (Janos Veres).        Tikšanās laikā puses apsprieda ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītus jautājumus ? nodokļu politiku, lauksaimniecības finansēšanu un citus.
13.maijā (13.05.2004.)
     Šodien, 13.maijā, pie Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika iepazīšanās vizītē viesojās Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Lāslo Nikičers (László Nikicser).     Tikšanās laikā puses pārrunāja dažādus ar Eiropas Savienību (ES) saistītus jautājumus, kā arī citas aktualitātes.    Atsaucoties uz vēstnieka lūgumu, A.Pabriks īsumā izklāstīja savu redzējumu par Latvijas un Krievijas, kā arī ES un Krievijas attiecību attīstības perspektīvu pēc ES un NATO paplašināšanās. Runājot par ES un Krievijas panākto vienošanos par PCA un Kopīgo paziņojumu, komisijas vadītājs atzīmēja, ka Latvija kopumā ir apmierināta rezultātu, vienlaicīgi uzsverot, ka atbalsta ES vienotu un koordinētu pozīciju attiecībās ar Krieviju. Tāpat A.Pabriks pauda savu skatījumu par Latvijas un Krievijas parlamentārā dialoga attīstības iespējām.    Pārrunājot jautājumu par ES nākotnes perspektīvām, komisijas vadītājs un vēstnieks apmainījās ar viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu, par gaidāmās Starpvaldību konferences attīstības scenārijiem, par referenduma par konstitūciju iespējamību, kā arī par paplašinātās ES kaimiņpolitiku.       Puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu veidošana, kas sevī ietver arī abpusēju vēstniecību atvēršanu.
12.maijā (12.05.2004.)
    Trešdien, 12.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Radio Brīvā Eiropa bijušās latviešu redakcijas darbiniekiem.   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica bijušā Radio Brīvā Eiropa žurnālistus parlamentā, uzsverot, ka ilgus gadus latviešu redakcijas darbs palīdzējis uzturēt ideju par brīvu un neatkarīgu Latviju, kā arī iedrošinājis tos, kuri cīnījušies par demokrātiskajām vērtībām.    Tikšanās dalībnieki akcentēja, ka regulārus raidījumus latviešu valodā Radio Brīvā Eiropa uzsāka 1975.gadā no Minhenes. Ziņu dienesta galvenais uzdevums bija sniegt objektīvas un precīzas ziņas, lai veicinātu demokrātiskas un uz tirgus ekonomikas principiem balstītas sabiedrības veidošanu. Padomju okupācijas laikā lielākā uzmanība tika pievērsta cilvēka pamattiesībām un informācijas brīvībai, bet 2001.gadā Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcija uzsāka regulāru integrācijai veltītu raidījumu ciklu krievu valodā.    Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka vēl pagājušā gada otrajā pusē daudzi Latvijas politiķi iesaistījās atbalsta meklēšanā ASV valsts institūcijās, lai latviešu redakcija varētu turpināt savu darbu, tomēr tika pieņemts lēmums slēgt septiņas redakcijas, tostarp arī latviešu. “Tas bija skumjš fakts, tomēr, no otras puses, tas bija arī apliecinājums tam, ka mūsu valstī vairs nav problēmu ar demokrātiju,” sacīja I.Ūdre.    Saeimas priekšsēdētāja un žurnālisti bija vienisprātis, ka Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcija bijusi daudzu spožu žurnālistu darba vieta, tādējādi dodot lielu ieguldījumu žurnālistikas kvalitātes paaugstināšanā mūsu valstī.    Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pateicās Radio Brīvā Eiropa žurnālistiem par viņu veikumu latviešu redakcijas pastāvēšanas laikā un ar gandarījumu uzklausīja žurnālistu teikto, ka redakcijas darbinieki savākuši plašu rakstu un audio informācijas arhīvu, kurā atspoguļota Latvijas okupācijas vēsture, cīņa par mūsu valsts neatkarības atjaunošanu, kā arī Latvijas institūciju darbs pēc neatkarības atjaunošanas. Šie materiāli tiks nodoti Latvijas Vēstures arhīvam.
11.maijā (11.05.2004.)
     Otrdien, 11.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks, kā arī abu komisiju deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministru Hansu Martinu Buriju un viņa vadīto delegāciju.     Tikšanās ietvaros tika pārrunāti aktuāli paplašinātās Eiropas Savienības jautājumi.     Vācijas delegācijas vadītājs norādīja, ka šī ir viņa pirmā viesošanās mūsu valstī, pie tam tā notiek dažas dienas pēc Latvijas kļūšanas par pilntiesīgu ES dalībvalsti.     Sarunas dalībnieki sprieda par ES konstitucionālā līguma pieņemšanu un iespējamo referendumu par to. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts uzsvēra, ka šis jautājums nav viennozīmīgs. Ņemot vērā to, ka pagājušā gada 20.septembrī Latvijā notika tautas nobalsošana par Latvijas iestāšanos ES, referendums par ES konstitūciju cilvēkos varētu izraisīt neizpratni ? par ko mēs atkal izteiksim savu viedokli. Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks akcentēja, ka pašlaik Latvijas sabiedrībā diskusija par šo jautājumu nav aktuāla. “Ja runājam par demokrātisku izvēli, no zinātniskā viedokļa referendums nav demokrātijas paraugs, bet teorētiski iespēju par tautas nobalsošanu jautājumā par ES konstitūciju Latvijā izslēgt nevar,” teica A.Pabriks.     Tika diskutēts arī par jautājumiem, kas skar ES robežvalstis. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesus par deputātu parakstīto atklāto vēstuli, kas uzrakstīta pēc tam, kad Baltkrievijā tika arestēts viens no opozīcijas līderiem un bijušais šīs valsts vēstnieks Latvijā Mihails Mariņičs. Šis jautājums ticis apspriests arī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas norāda, ka ES valstis tam pievērš uzmanību.     Tikšanās noslēgumā puses runāja par iespējamo ES paplašināšanu attiecībā uz Turciju, paužot viedokli, kas tas kļūst aizvien aktuālāks un izraisa aizvien vairāk diskusiju, kā arī par ES finanšu līdzekļu izlietojumu.
6.maijā (06.05.2004.)
Ceturtdien, 6.maijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Somijas parlamenta Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas pārstāvjiem. Tikšanās sākumā Somijas parlamenta Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Sirka Līsa Antila (Sirkka Liisa Anttila) augstu novērtēja mūsu valsts sasniegto virzībā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars sacīja, ka integrācija ES tika izvirzīta kā Latvijas ārpolitikas mērķis pirms gandrīz desmit gadiem un šo rezultātu sasniegšanā - pilntiesīgā dalībā ES - ieguldīts ilgs un grūts darbs. Abas puses arī sprieda par to, kā nodrošināt atgriezenisko saiti starp Eiropas Parlamenta deputātiem un valstu nacionālajiem parlamentiem un sabiedrību.Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī situāciju lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības sfērās. Latvijas parlamentārieši interesējās par to, kā Somija aizstāv savas nacionālās intereses ES lauksaimniecības, mežsaimniecības un brīva zemes tirgus jomās. Abas puses diskutēja par akciju sabiedrības “Baltic Pulp”, kur daļa akciju pieder Somijas uzņēmumam “Metsaliitto Group”, sagatavoto celulozes rūpnīcas projektu. Deputāti arī apmainījās viedokļiem par to, kā mainīsies Latvijas meža nozares eksporta struktūra un kāda būs ietekme uz vidi pēc rūpnīcas uzcelšanas.Tikšanās noslēgumā S.L.Antila izteica novēlējumu Latvijai pārdomāti risināt izmaiņas nacionālajā likumdošanā ES lauksaimniecības politikas kontekstā. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka turpmāk arī Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts aktīvi piedalīsies ES lēmumu pieņemšanas procesā.  
5.maijā (05.05.2004.)
    Trešdien, 5.maijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas locekļi tikās ar Lielbritānijas aizsardzības atašeju Latvijā pulkvežleitnantu Glenu Grantu.    Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO un ES jaunākās nostādnes aizsardzības un drošības jomā.    Sarunas dalībnieki sprieda par izmaiņām, kas skars mūsu bruņotos spēkus tagad, kad Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Tika akcentēts, ka turpmāk, piedaloties starptautiskās operācijās, Latvijas spēki necīnīsies vieni ? tie darbosies kādas valsts vadībā (by the Lead Nation), vai, iespējams, kādreiz arī pati kļūs par tādu.     Runājot par NATO reaģēšanas spēku darbību, tikšanās dalībnieki pārrunāja konkrētus vienību sagatavošanas termiņus, vadības apmācību, kā arī ar to saistītos sertifikācijas jautājumus.     Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā īpaši akcentēja Latvijas spēku speciālās vienības ? mediķus, sapierus, nesprāgušās munīcijas neitralizētājus, ūdenslīdējus.    Sarunas noslēgumā tika uzsvērta plānošanas efektivitātes nozīme, kā arī sakaru savienojamības svarīgums - tas attiecas uz IT sistēmām, aparatūru, programmatūrām, procedūrām un valodu.
Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt