Likums

	Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””
1.	Likuma teksts	1 – 8
2.	1.pielikums “Valsts konsolidētais budžets 2009.gadam”	9 - 10
3.	2.pielikums “Valsts budžeta ieņēmumi”	11 - 14
4.	3.pielikums “Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”	15 - 32
5.	4.pielikums “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”	33 - 199
6.	5.pielikums “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”	200 – 207
7.	6.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	208
8.	7.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām - interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	209
9.	8.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	210
10.	9.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	210
11.	10.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”	211
12.	11.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	212
13.	12.pielikums “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”	213 - 216
14.	13.pielikums “Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms“	217 - 466
15.	14.pielikums “Valsts izsniedzamie galvojumi 2009.gadam”	467
16.	15.pielikums „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammas 25.02.00 „Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” sadalījums pa pašvaldību investīciju projektiem”	468 - 471
17.	16.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”	472
18.	17.pielikums „Pašvaldību saraksts Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksātās daļas dzēšanai”	473
19.	18.pielikums „Amata vietu skaits 2009.gadā”	474

Anotācija

Likumprojekta «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2009. gadam» Paskaidrojumi

Projekts

Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”

Izdarīt likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, nr.1., 2) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam ieņēmumos 3 984 768 703 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam izdevumos 5 054 171 142 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 20. un 21.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 298 002 879 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 217 632 512 latu apmērā saskaņā ar 22., 23., 24. un 25.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem
60 810 056 latu apmērā saskaņā ar 26.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 17 383 926 latu apmērā saskaņā ar 27.pielikumu;

5) pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
884 513 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;

6) pašvaldību pasākumiem 1 291 872 latu apmērā saskaņā ar 18.pielikumu;

7) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju, ir tiesības mainīt 1), 2) un 3) punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.”

2. Izteikt 5., 6., 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā šādā redakcijā:

„5.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 14.pielikumu.

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 5 500 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2009.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 505 721 463 latu apmērā saskaņā ar 15.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestās daļas noteiktajā kārtībā var valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā.

7.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 211 596 280 latu apmērā, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestās daļas noteiktajā kārtībā var sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā.

8.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai un 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kam tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parādu saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām, kuras uzņemas studējošais studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 8 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kur pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2009.gadā un valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju projektiem.

(3) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot valstiski svarīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai un publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, ja saņemta Ministru kabineta atļauja iepirkuma līguma slēgšanai.

(4) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu atļaut finanšu ministram pašvaldībai piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu arī gadījumos, ja pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

(5) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu, kā izdevumu finansēšanas avotu, tikai pēc tam, kad pašvaldībai ir atbalstīts attiecīgais aizņēmuma pieprasījums.”

9.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 853 200 latu apmērā.”

3. Izslēgt 11.pantu.

4. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu apmērā.

16.pants. Noteikt, ka programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.”

5. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.”

6. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

„31.pants. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 41 694 758 latu apmērā.”

7. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.”

8. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

„35.pants. Apstiprināt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.02.00 "Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem" paredzētās apropriācijas 16 774 905 latu apmērā sadalījumu pašvaldībām saskaņā ar 17.pielikumu.”

9. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

„39.pants. Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 49 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmai 2007. - 2013.gadam”.”

10. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

„42.pants. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 16 800 000 latu apmērā.”

11. Izslēgt 44., 45., 46., 47., un 48.pantu.

12. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

„49.pants. Likuma „Par valsts budžetu 2009.gadam” sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 12 980 900 000 latu apmērā.”

13. Izslēgt 50., 51., 52., 53. un 54.pantu.

14. Papildināt likumu ar 55., 56., 57., 58., 59. 60., 61., 62. un 63.pantu šādā redakcijā:

„55.pants. Valsts kasei dzēst 2008.gadā veikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensāciju pašvaldībām 6 523 442 latu apmērā.

56.pants. (1) Noteikt, ka prognozētie pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 585 316 000 latu apmērā, tajā skaitā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa prognozēta 348 640 140 latu apmērā.

(2) Noteikt, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pārrēķins 2009.gadam netiek veikts un noteiktā pašvaldību finanšu nepieciešamība netiek mainīta. Sākot no 2009.gada 1.jūlija pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1064 „Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā” 1.pielikumā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minēto noteikumu 2.pielikumā noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

57.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu, lai nodrošinātu Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 15.un 16.punktā kā arī Ministru kabineta 2008.gada 18.marta noteikumos Nr.191 „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai” paredzētos dotācijas līdzekļus atbilstoši 28.pielikumā minētajam apmēram.

58.pants. (1) Jaunizveidotās novada pašvaldības budžetu apstiprina ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada pašvaldības domes pirmās sēdes. Līdz budžeta apstiprināšanai ir spēkā novadu veidojošo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību budžetiem.

(2) Rajona pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu uz 2009.gada 31.decembri pārņem Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktā novada pašvaldība, lai nodrošinātu finansējumu rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai, ar rajonu reorganizāciju saistītu izdevumu un citu izdevumu segšanai.

(3) Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajai novada pašvaldībai, veicot grozījumus rajona pašvaldības budžetā, pārdalot finansējumu starp izdevumu veidiem un ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas kodiem reorganizācijas plāna izpildes gaitā, ir tiesības samazināt pašvaldību iestādēm paredzēto finansējuma apjomu proporcionāli pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumam.

59.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

60.pants. (1) Atļaut valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts ceļi” 2009.gadā ņemt aizņēmumu Valsts kasē 20 400 000 latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmērā fonda līdzfinansētā darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.1.1.aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektiem un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apmērā projekta „E-22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese būvniecība” un „E-22 posma Ludza –Terehova būvniecība” īstenošanai. Valsts kasei izsniegt aizdevumu Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts ceļi” .

(2) Valsts kase triju darba dienu laikā informē Satiksmes ministriju par Eiropas Komisijas veiktā finansējuma atmaksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem projektiem.

(3) Satiksmes ministrija nodrošina līdzekļus no Valsts kases valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts ceļi” izsniegtā aizdevuma atmaksai pēc tam, kad valsts budžeta ieņēmumos ir ieskaitīts šā panta otrajā daļā minētais Eiropas Savienības finansējums.

(4) Satiksmes ministrija šā panta trešajā daļā minētos līdzekļus aizņēmuma atmaksai pieprasa no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finansu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

(5) Procentu maksājumus par Valsts kasē ņemto aizņēmumu Satiksmes ministrija plāno budžeta programmai 23.00.00 „Valsts autoceļu fonds” piešķirto līdzekļu ietvaros.

61.pants. Ekonomikas ministrija no apakšprogrammā 27.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošana (2007-2013)” izdevumu kodā „Subsīdijas un dotācijas” paredzētas apropriācijas pārskaita sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Garantiju aģentūra” pamatkapitāla palielināšanai 20 000 000 latu atbilstoši aktivitātei 2.2.1.3. „Garantijas konkurētspējas uzlabošanai”.

62.pants. Zemkopības ministrija no apakšprogrammā 21.08.00 „Dotācija valsts akciju sabiedrībai „Lauku attīstības fonds” pamatkapitāla palielināšanai” izdevumu kodā „Subsīdijas un dotācijas” paredzētās apropriācijas pārskaita valsts akciju sabiedrībai „Lauku attīstības fonds” pamatkapitāla palielināšanai 4 263 658 latu.

63.pants. Noteikt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu uz 2009.gada 31.decembri saskaņā ar likuma 29.pielikumu.”

15. Izteikt 1.pielikumu šā likuma 1.pielikumā dotajā redakcijā.

16. Izteikt 2.pielikumu šā likuma 2.pielikumā dotajā redakcijā.

17. Izteikt 3.pielikumu šā likuma 3.pielikumā dotajā redakcijā.

18. Izteikt 20.pielikumu šā likuma 4.pielikumā dotajā redakcijā.

19. Izteikt 21.pielikumu šā likuma 5.pielikumā dotajā redakcijā.

20. Izteikt 22.pielikumu šā likuma 6.pielikumā dotajā redakcijā.

21. Izteikt 23.pielikumu šā likuma 7.pielikumā dotajā redakcijā.

22. Izteikt 24.pielikumu šā likuma 8.pielikumā dotajā redakcijā.

23. Izteikt 25.pielikumu šā likuma 9.pielikumā dotajā redakcijā.

24. Izteikt 26.pielikumu šā likuma 10.pielikumā dotajā redakcijā.

25. Izteikt 27.pielikumu šā likuma 11.pielikumā dotajā redakcijā.

26. Izteikt 13.pielikumu šā likuma 12.pielikumā dotajā redakcijā.

27. Izteikt 14.pielikumu šā likuma 13.pielikumā dotajā redakcijā.

28. Izteikt 15.pielikumu šā likuma 14.pielikumā dotajā redakcijā.

29. Izteikt 17.pielikumu šā likuma 15.pielikumā dotajā redakcijā.

30. Izteikt 18.pielikumu šā likuma 16.pielikumā dotajā redakcijā.

31. Izteikt 28.pielikumu šā likuma 17.pielikumā dotajā redakcijā.

32. Izteikt 29.pielikumu šā likuma 18.pielikumā dotajā redakcijā.

33. Izslēgt 19.pielikumu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministrs E.Repše

Vīza:

Valsts sekretārs M.Bičevskis

31.05.2009. 17:00

1895

Adijāne

67095437, Zane.Adijane@fm.gov.lv

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai.

Valsts budžeta izdevumus veido apropriācijas, kas noteiktas konkrētu valsts funkciju realizēšanai saskaņā ar gadskārtēj o valsts budžeta likumu.

Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību Valdība ir apņēmusies panākt budžeta deficīta samazināšanu, pildot iepriekšējās valdības uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai nodrošinātu turpmāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi.

Šī uzdevuma izpildei valdībai nekavējoties jāizstrādā Valsts budžeta grozījumi 2009.gadam, pamatojoties uz memorandu par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašlaik spēkā esošais likums „Par valsts budžetu 2009.gadam” tika izstrādāts, balstoties uz 2008.gada decembra prognozi par iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) kritumu salīdzināmās cenās 5% apmērā. Šis scenārijs tika saskaņots ar SVF un Eiropas Komisiju. 2009.gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde veica ievērojamu atpakaļvērstu IKP korekciju, izmainot IKP vērtības gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās, sākot no 2007.gada I ceturkšņa, kā rezultātā kļuva skaidrs, ka tautsaimniecības patiesais izlaides samazinājums 2008.gadā ir bijis ievērojami lielāks nekā tika uzskatīts iepriekš. Turklāt tieši 2008. gada beigās globālās finanšu krīzes ietekme sasniedza reālo sektoru, kas iezīmējās ar strauju starptautiskās tirdzniecības un tādējādi arī eksporta iespēju samazinājumu. Šie un citi faktori norādīja uz dziļāku tautsaimniecības recesiju nekā tika prognozēts iepriekš.

Ievērojot ekonomikas lejupslīdi, ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība, lai novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos, stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, sabalansētu sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām, pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē.

Tuvākajā laikā valsts finansiālās iespējas būs ierobežotas, tādēļ nekavējoties jāpanāk valsts tēriņu turpmāka samazināšana. Nekavējoties jāizstrādā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””, pamatojoties uz memorandu par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Finanšu ministrija 2009. gada februārī atjaunoja makroekonomiskās prognozes. Prognožu sagatavošanas procesā tās tika saskaņotas ar Latvijas banku, Ekonomikas ministriju, tika veiktas konsultācijas arī ar privātā sektora analītiķiem un Starptautisko valūtas fondu. Prognožu izstrādē ir ņemtas vērā arī Eiropas Komisijas janvāra prognozes. Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2009. gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanai paredz, ka 2009.gadā IKP salīdzināmās cenās samazināsies par 18,0%.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” ir sagatavots, balstoties uz pārskatītām prognozēm, 2009.gada valsts budžeta deficītam sasniedzot 8,2% no IKP.

Ministru kabinets grozījumu projekta sagatavošanā uzdeva ievērot šādus nosacījumus:

- izdevumus atlīdzībai samazināt vidēji par 20 %, aprēķinot no sešiem mēnešiem plānotā vidējā finansējuma, tai skaitā pedagogu darba samaksai un tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai resorā 62. „Mērķdotācijas pašvaldībām”, Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu, vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un Kultūras ministrijas budžetā mērķdotācijām pašvaldību mūzikas un mākslas skolu izglītības programmu pedagogu darba samaksai;

- pārējos izdevumus samazināt par 40 %, samazinājumam nepakļaujot izdevumus kārtējiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā, Aizsardzības ministrijas iemaksas NATO un ANO, Ārlietu ministrijas budžeta programmu 02.00.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", izdevumus valsts parāda apkalpošanai, izdevumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, budžeta savstarpējos transfertus un atsevišķus MK noteiktus izdevumus, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai (izņemot atlīdzību Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projektos) paredzētos izdevumus;

- samazinājums aprēķināts, par pamatu ņemot finansējumu 6 mēnešiem.

Šo pasākumu īstenošanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tika uzdots plānot strukturālās reformas, tai skaitā institucionālās un nozaru politiku izmaiņas, paredzot:

- izmaiņas to īstenotajās nozaru politikās;

- to struktūru optimizēšanu, veicot padotības iestāžu apvienošanu, reorganizēšanu, pievienošanu vai likvidēšanu, tai skaitā paredzot konkrētas funkcijas nerealizēšanu;

strādājošo skaita samazināšanu, tai skaitā veicot strukturālās reformas;

- izmaiņas budžeta programmu un apakšprogrammu sarakstā, izvērtējot optimizācijas iespējas.

Ņemot vērā, ka likumprojektā „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” paredzēts būtisks izdevumu samazinājums, likumprojekts jāpieņem nekavējoši, lai savlaicīgi nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada precizēto pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

Lielākais izdevumu samazinājums grozījumos paredzēts:

Aizsardzības ministrijai - 30,8 milj. latu, tai skaitā:

Nacionālo bruņoto spēku struktūras reforma - 25,4 milj. latu; Valsts ārpolitikas realizācija drošības politikas un aizsardzības jomā - 1,8 milj. latu;

Finanšu ministrijai - 14,0 milj. latu, tai skaitā:

Institucionālās un administratīvās izmaiņas FM centrālajā aparātā, VK, CFLA un VID – 5,0 milj. latu;

VID darba laika pārstrukturizācija un VID teritoriālo iestāžu un muitas kontroles punktu optimizēšana - 3,5 milj. latu;

Iekšlietu ministrijai - 10,4 milj. latu, tai skaitā:

izdevumu samazinājums telpu nomas maksas un komunālo izdevumu segšanai - 4,4 milj. latu;

darbinieku skaita samazināšana Valsts policijā – 1,3 milj. latu;

Izglītības un zinātnes ministrijai - 22,1 milj. latu, tai skaitā: Izdevumu samazinājums augstākajai izglītībai - 9,2 milj. latu; Izdevumu samazinājums sportam - 3,6 milj. latu;

Izdevumu samazinājums zinātnei - 3,2 milj. latu;

Zemkopības ministrijai - 20,5 milj. latu, tai skaitā: Zemkopības ministrijas iestāžu optimizācija - 9,3 milj. latu; ES fondu pasākumu finansēšana – 5,0 milj. latu (līdzekļi pārdalīti uz Finanšu ministriju akcīzes nodokļa atmaksai zemniekiem);

Izdevumu samazinājums nacionālajām subsīdijām - 3,2 milj. latu;

Satiksmes ministrijai - 109,5 milj. latu, tai skaitā:

Valsts autoceļu fonds – 46,6 milj. latu;

Finansējums ES projektu apguvei - 58,1 milj. latu ( no tā nepieciešamais finansējums 20,4 milj. latu apmērā tiks piesaistīts aizņēmuma veidā)

Labklājības ministrijai - 7,2 milj. latu, tai skaitā:

sociālie pabalsti – 3,3 milj. latu (t.sk. – 1,2 milj. latu ģimenes valsts pabalstu izmaksām, atceļot ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem vecumā virs 19 gadiem);

izdevumi aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem – 1,4 milj. latu;

Tieslietu ministrijai - 7,4 milj. latu, tai skaitā:

Ieslodzījuma vietu darbības optimizācija - 3,0 milj. latu; izdevumu samazinājums apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās - 1,5 milj. latu;

Kultūras ministrijai - 15,9 milj. latu, tai skaitā:

Kultūras iestāžu optimizācija un darba samaksas samazinājums – 4,5 milj. latu;

Izdevumu samazinājums teātriem, Latvijas Nacionālajai operai un filmu nozarei – 3,8 milj. latu;

Izdevumu samazinājums Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai - 3,3 milj. latu;

Veselības ministrijai – 39,3 milj. latu, tai skaitā:

Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa - 31,5 milj. latu; Padotības iestāžu struktūras optimizācija un reorganizācija -2 ,3 milj. latu;

Centralizēta medikamentu iegāde - 1,1 milj. latu;

Rezidentu apmācība - 1,1 milj. latu;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai - 10,8 milj. latu, tai skaitā:

Mērķdotācija investīcijām pašvaldībām – 10,6 milj. latu; Dotācija pašvaldību pasākumiem - 0,2 milj. latu;

Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai - 25,4 milj. latu.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina rūpīgu esošās apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai. Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 3984,8 milj. latu, bet izdevumi – 5054,2 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2009.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu samazinājums 421,8 milj. latu apmērā un izdevumu samazinājums 58,1 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009.gadā prognozēti 2738,5 milj. latu un izdevumi plānoti 3507,2 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2009.gada apstiprināto plānu ir 138,4 milj. latu jeb 3,8%. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1263,1 milj. latu un 1563,8 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2009.gada apstiprināto plānu ir 79,5 milj. latu jeb 5,4%.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.-2013. gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaicīgi Valdība veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam. Pieejamais finansējums veicina tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām, izmantojot Eiropas Savienības politiku instrumentu sniegto finansiālo atbalstu. Uzņēmējdarbību pozitīvi ietekmēs grozījumos papildu paredzētais valsts galvojums: 71 milj. latu apmērā AS „Parex banka” mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas realizēšanai; 71 milj. latu apmērā VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai; 142 milj. latu apmērā VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” komercdarbības veicināšanas aizdevumiem.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai. Lai arī kopējie valsts budžeta izdevumi tiek samazināti, netiek samazināts finansējums sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānots izdevumu palielinājums pret 2009.gada apstiprināto plānu 79,5 milj. latu jeb apmērā, galvenokārt saistībā ar papildus līdzekļiem bezdarbnieku pabalstu nodrošināšanai.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Paredzēts finansējums vides kvalitātes uzlabošanas un infrastruktūras sakārtošanas pasākumu turpināšanai, dabas resursu saglabāšanai, apsaimniekošanai un ilgtspējīgu izmantošanai, sabiedrības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un drošu radioaktīvo vielu, bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, normatīvo aktu un politikas īstenošanas dokumentu izstrādei vides un dabas aizsardzības jomā atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām, starptautiskajās saistībās Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu realizācijai.
7. Cita ietekme	Grozījumos papildu paredzēts valsts galvojums 1,0 milj. latu apmērā Eiropas investīciju bankai kredītu izsniegšanai projektu līdzfinansēšanai Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās. Palielināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums 8 milj. latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kur pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2009.gadā un valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju projektiem.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Grozījumi 2009.gada apstiprinā-tajā plānā	Turpmākie trīs gadi
			2009 plāns ar grozījumiem	n+1	n+2
1		2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		-421 816,1 -417 149,3 -5 458,7	3984 768,7 2738 452,5 1263 145,8	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		-58 148,2 -138 419,0 79 479,0	5054 171,1 3507 152,0 1563 848,7	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		-363 667,9 -278 730,3 -84 937,7	-1069 402,4 -768 699,5 -300 702,9	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai (aizņēmumi, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumi, ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi, valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumi)		363 667,9	1069 402,4	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav attiecināms.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” likumu projektu paketē ir iekļauti un jāpieņem šādi likumprojekti:

1. Grozījumi Militārā dienesta likumā

2. Grozījums Patvēruma likumā

3. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

4. Grozījumi Civilprocesa likumā

5. Grozījumi likumā „Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”

6. Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”

7. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

8. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

9. Grozījums Bāriņtiesu likumā

10. Grozījums Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”

11. Grozījums Jaunatnes likumā

12. Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”

13. Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”

14. Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”

15. Grozījums likumā „Par Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”

16. Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērnu tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos”

17. Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”

18. Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”

19. Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”

20. Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā

21. Grozījumi Būvniecības likumā

22. Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā

23. Grozījumi Enerģētikas likumā

24. Grozījumi Ieroču aprites likumā

25. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

26. Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”

27. Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”

28. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

29. Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"

30. Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

31. Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”

32. Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību”

33. Grozījumi Standartizācijas likumā

34. Grozījums Elektronisko sakaru likumā

35. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

36. Grozījums Vides aizsardzības likumā

37. Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”

38. Grozījumi Tūrisma likumā

39. Grozījums likumā „Par zemes dzīlēm”

40. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā

41. Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu

42. Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā

43. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

44. Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”

45. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

46. Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”

47. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā

48. Grozījumi Augstskolu likumā

49. Grozījumi Izglītības likumā

50. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

51. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

52. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

53. Grozījums Zinātniskās darbības likumā

54. Par Izglītības inovāciju fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

55. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

56. Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

57. Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

58. Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

59. Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”

60. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

61. Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā

62. Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā

63. Grozījumi Civilprocesa likumā

64. Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā

65. Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

66. Grozījumi Krimināllikumā

67. Grozījumi Kriminālprocesa likumā

68. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

69. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

70. Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

71. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”

72. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”

73. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”

74. Grozījumi likumā „Valsts probācijas dienesta likums”

75. Grozījumi nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

76. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā

77. Grozījums Informācijas atklātības likumā

78. Grozījums likumā “Par zemes komisijām”

79. Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

80. Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”

81. Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”

82. Par likumu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu

83. Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

84. Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

85. Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”

86. Grozījumi likumā Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”

87. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā

88. Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā

89. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

90. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

91. Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”

92. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

93. Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas vadības likumā

94. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

95. Par likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu

2. Cita informācija