Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas, godātie kolēģi!
Šodien ir 2010.gada 2.septembris, un mēs sākam 9.Saeimas 2010.gada
rudens sesijas pirmo sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai
likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut
izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot
no sēdes darba kārtības 31.punktu – likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un
Korejas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Visu cieņu Ministru kabinetam, bet šoreiz
ir sanācis neliels pārpratums. Likumprojektā, kura anotācijā ir rakstīts tikai un
vienīgi par veterināro zāļu apriti un uzraudzību aptiekās, ir nezin kāpēc
iesprucis 36.pants, grozījumi 36.pantā, par ko mēs tik tikko beidzām ļoti karstas
diskusijas un pieņēmām kaut kādu izsvērtu lēmumu. Tāpēc mans priekšlikums ir
neatbalstīt šo likumprojektu, un mans lūgums ir Sociālo un darba lietu komisijai
izvērtēt, vai ir vai nav iespējams to sadaļu, kas attiecas uz zālēm, uz
veterinārajām zālēm, ieviest – un, cik vien iespējams, ātri ieviest! –
likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa runās „par”.
A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu
šodien šo likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” tomēr nodot komisijai. Ar
dziļu cieņu pret Zaķa kungu tomēr jāteic, ka diemžēl atbilstoši Saeimas kārtības
rullim nevar ņemt tā uzreiz jebkuru likumprojektu, kurš tai nav nodots, un sākt
izvērtēt. Tā tas nav iespējams.
Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pietiekami
saprātīga, lai izvērtētu šo likumprojektu, vēl jo vairāk tāpēc, ka likumprojekta
iesniedzējs ir Ministru kabinets. Un, atvainojiet, Ministru kabinetā jūsu partiju
pārstāvošie ministri par to ir balsojuši. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Kļūdījās!”) Kļūdījās vai nekļūdījās? Tātad es domāju, ka tomēr
kopīgiem spēkiem būtu nepieciešams to izvērtēt.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 67, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres,
Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā ” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš runās „pret”.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Runājot par iesniegtajiem grozījumiem Izglītības
likumā, rodas izjūta, ka kolēģiem šoreiz ir paslīdējusi kāja pret otro bausli:
„Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt.” (Troksnis zālē.)
Skumji, ka jāredz, kā mani tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem
mērķiem. Īslaicīgiem mērķiem, varētu teikt, jo līdz vēlēšanām atlicis tikai
mēnesis.
„Mērnieku laikos” Kaspars Gaitiņš sacīja Ilzei par tādiem kā
Oļiniete, kas vienmēr staigāja ar Dieva vārdu mutē: „Pirmie, kas zied, bet augļus
nenes, ir tie, kuri ar ticību lielās, lepojas un grib ar to vien uzsvērt visus cilvēka
pienākumus pret savu tuvāko un atlīdzināt jeb izdzēst sev mīlības noziegumus,
meklēdami pie tiem neticības, caur ko sevi grib ierādīt ļaužu priekšā par
ticīgiem, jo tad vien viņi var izskatīties par augstu stāvošiem, kad citus pagrūž
gar zemi. Šie ir bīstamākie un ļaunākie cilvēki uz pasaules, jo no redzamas čūskas
var izsargāties, bet no neredzamas – ne.”
Nelietīga svētā vārda piesaukšana ir arī tad, ja mēģinām Viņa
vārdu izmantot kādiem nekrietniem politiskiem mērķiem. Mateja Evaņģēlijā teikts:
„Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā. [..] Un,
kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz [..], ielu stūros
stāvēdami, Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos.” Lai ļaudīm izrādītos!
Baidos, ka mani tuvākie kolēģi šoreiz ir iesnieguši šo
likumprojektu, lai ļaudīm rādītos. (Aplausi.)
Kas attiecas uz apvienības „Par labu Latviju” priekšlikumu, tad
jāteic, ka juridiski tas nemaina neko – nenieka no pašreizējā Izglītības likuma
10.panta pirmās daļas! Likums jau paredz kristīgās ticības mācību, likums jau tagad
pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību
vidusskolās. Likums jau tagad dod neticīgiem izvēli. Būdams izglītības un zinātnes
ministrs, es ieviesu kristīgo mācību skolās, un to var paplašināt, nosakot
izglītības standartā arī Bībeles mācību vidusskolās.
Sakiet, iesniedzēji, kas šeit ir juridiski jauns! Vai vārdi „no 1.
līdz 12.klasei”? Tad jāsaka, ka, jūs, mani tuvākie, esat izkropļojuši kardināla
Jāņa Pujata labo ideju, kurš Bībeles mācību ieteica mācīt tieši vidusskolā.
Kas cits kā vien varaskāra godkāre, vēlme ar savu Dieva mīlestību
ļaudīm rādīties ir licis jums nākt klajā ar šādu juridisku brāķi?
No likuma teksta ir izmests vārds „ticības” un aizstāts ar
vārdu „Bībeles”. Tā faktiski ir vienīgā izmaiņa. Šobrīd spēkā esošais
likuma 10.pants tāds ir jau kopš 1999.gada, kad šis likums ir pieņemts, un tas ir
sekmīgi darbojies visus šos gadus. Nebija nekādu problēmu ieviest kristīgo mācību
skolās 2003.gadā. Īstais spēka pielikšanas punkts šeit bija Ministru kabineta
noteikumi, kur ir runa par izglītības standartu.
Ja mēs gribam kaut ko mainīt izglītībā, tās mācību priekšmetos
un tamlīdzīgi, tad ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi. Nelaime ir tāda, ka
iesniedzējiem šī dabiskā grozījumu vieta nav pieejama, jo Latvijas Pirmā partija
neienāca valdībā, bet Tautas partija no valdības aizbēga. Tāpēc tagad jāsāk
ķerties pie likuma, kur šīs normas, jaunieviestās normas, nedod absolūti neko. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Dubults neplīst!”)
Godātie kolēģi! Vēl viens citāts no „Mērnieku laikiem”, kur
Kaspars par Dieva vārda nelietīgiem valkātājiem saka: „Tie gūst savu labumu pat iz
cita nelaimes, un tādēļ tur ir redzami vairāk Dieva vārdu veltīgi valkātāji, jo
patiesīgie Dieva lūdzēji atrodas retāk nekā rudzu salmi ar divi vārpām. Tie ļaudis
lūdz: „Ak, mīļais Pestītāj, lūdzu tik to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam
tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, Zirņu kalna
tīrumiņus un tās ataudziņas gar Šmakānu robežām.””
Šo mūslaiku ķenču un oļiniešu mērķis ir izrādīties, lai
lūgtu sev vietiņu nākamajā Saeimā. Kauns Kunga vārdu izmantot, lai celtu zemo
priekšvēlēšanu reitingu!
Mateja Evaņģēlijā ir teikts: „Jūs, liekuļi!…”
Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
K.Šadurskis. Desmit sekundes, lūdzu…
„…Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet sirds ir tālu nost
no Manis.”
Šis likuma brāķis stāsta par autoriem. „Koku pazīst pēc tā
augļiem,” sacīts Mateja Evaņģēlijā. Ne par Dieva svētītu valsti ir šie
priekšlikumi…
Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
K.Šadurskis. …ne par labu Latviju, bet… Šķiet, ka šo
priekšlikumu ir iesniedzis farizeju bloks, kas cīnās par siltām vietām 10.Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paldies deputātam Šadurskim. Es tomēr norādu, ka runas laiks ir
piecas minūtes. Un es lūdzu to ievērot.
Vārds deputātam Ainaram Baštikam, viņš runās „par”.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Labdien godātie kolēģi! Es nerunāšu par juridisko tehniku tik
daudz kā par lietas būtību.
Mēs jau visi izlasījām, ka nedēļas sākumā Itālijā viesojās
Muamars Kadafi un nolasīja divas lekcijas par to, ka Eiropa kļūs islāmticīga. (No
zāles: „Un kam nolasīja!”) Un viņš sacīja arī to: „Mums Eiropa nav ne
jāiekaro, ne jāsūta teroristi, bet tā jau ir mūsu – ar bērniem un ar ticību.”
Savukārt Eiropai ir gan nauda, gan programmas, bet nav bērnu un nav ticības.
Un kāda iemesla dēļ mēs bērnus sūtām skolās un mācām viņiem
daudzus mācību priekšmetus un arī sagatavojam skolotājus? Lai bērni būtu sagatavoti
patstāvīgai dzīvei.
Tas jautājums, ja mēs atmestu nost visas priekšvēlēšanu
kaislības, ambīcijas un retoriku, ir šāds: kas veido bērna personību? Kas veido
bērna raksturu? Kas veido bērna pasaules uzskatus, pārliecību? Mēs ļoti bieži savu
dzīvi veidojam šādās kategorijās: patīk, nepatīk. Bet mums būtu jāmācās veidot
dzīvi citās kategorijās – pareizi, nepareizi. Un tas jautājums jau ir par to – kas
mācīs bērniem kopsakarību starp vērtībām un laimi? Par to, ko Šadurska kungs jau
arī sacīja, – ko sēsi, to pļausi; kas apslēpts, tas reiz nāks gaismā; ko tu gribi,
lai tev dara, to tu dari citiem. Ka svarīgāki ir nevis panākumi, bet gan tavs raksturs;
ka mīlestība ir ne tikai fiziska kaisle, emocijas, labs garastāvoklis, bet arī
apzināta rīcība – darīt labu otram cilvēkam par spīti vai neatkarīgi no tā, kā es
jūtos. Un kas mācīs bērniem to, ka gan individuālā, gan sabiedrības labklājība ir
atkarīga ne tik daudz no materiālām lietām, bet gan no rakstura un no tā, kā
veidojam attiecības? Un tāpēc šim piedāvājumam, kas tagad mums tiek celts priekšā,
vajadzētu būt brīvam no priekšvēlēšanu kaislībām, tam vajadzētu būt arī tik
tālredzīgam kā tām lietām, kuras savulaik mūsu tēvi ielika konstitūcijā un kuras
kalpo gadu desmitiem ilgi.
Ticības mācība – tā būtu stunda, uz kuru nav jāvelk aiz rokas,
tā būtu stunda, kurā nemācīs ne Bībeles ģeogrāfiju, ne Bībeles vēsturi, ne
cīņas ar kānaāniešiem, amoriešiem, hiviešiem vai ferisiešiem, bet tā būtu
stunda, kurā noskumušais iegūst prieku. Tā būtu stunda, kurā atstumtais iegūst
draugus. Tā būtu stunda, kurā satrauktais iegūst mieru; kurā drosmīgais iegūst
pazemību. Tā būtu stunda, pēc kuras bērni mājās pārnes cerību un svētību. Tā
būtu stunda, kurā tiek saprasts, ka pat nāves brīdī cilvēkam ir cerība. Un tā
būtu stunda, kurā mēs mācāmies veidot attiecības. Tā būtu stunda, kurā mēs
mācāmies uzņemties atbildību un palikt uzticīgiem. Un tā būtu stunda, kurā nav
kontroldarbu, bet kurā ir diskusijas, ieklausīšanās; kurā tiek saņemts atbalsts. Man
ļoti patiktu šāda stunda. Tas novēlējums ir, ka mēs varētu iesākt un tad gada
laikā izstrādāt kopā ar speciālistiem, ar sabiedrību šos principus, kas iemāca
bērniem vērtības, kuras balstās uz kristīgās pasaules uzskatiem.
Protams, mēs varam te devalvēt un dažādi profanēt lietas, bet agri
vai vēlu mēs nonāksim pie brīža, ka mums bērniem ir jāiemāca vērtības, ja mēs
gribēsim pastāvēt Rietumu kristietības balstītā Eiropas civilizācijā. Tāpēc es
tomēr iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
(Aplausi.)
Acīmredzot jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai būs
jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres,
Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Izglītības
likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 26, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska,
Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reliģisko
organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Viņa runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Partijas
„Par labu Latviju” deputāta kandidāta Ainara Baštika pagājušās nedēļas
vārdiskais uzbrukums „Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai liek atcerēties
farizejus. Ne „Vienotība”, ne, domāju, arī Zaļie un Zemnieki nav pret Bībeles
zināšanu, bet ir pret sasteigtu, sabiedrībā neizdiskutētu lēmumu – obligātā
kārtā ieviest Bībeles mācību skolā, jo, pirmkārt, sabiedrības locekļiem ir
jābūt izvēlei. Un pašlaik tāda pastāv. Latvijā kristīgo mācību izvēlējušies
aptuveni 16 procenti no visiem skolēniem. Tas ir maz, un te ir par ko padomāt, kāpēc
tā.
Otrkārt. Esmu pret ticības, kas ir garīga lieta, sasaisti ar
vislaicīgāko, kas vien var būt, – ar politiku, par ko diemžēl varēja
pārliecināties nesenajā kardināla Jāņa Pujata uzrunā Aglonā, aģitējot par
laicīgo varu tās visšaurākajā segmentā un nostājoties, piemēram, pret
„Likteņdārza” ideju. Jaunā Rīgas katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča
pozīcijā, arī luterāņu arhibīskapa Jāņa Vanaga pozīcijā, paldies Dievam, ir
manāma distancēšanās no tiešas sasaistes ar laicīgo varu. Bet ir jāpaiet laikam,
lai redzētu, vai Baznīca no kanceles ticīgajiem dos padomus, par kādu partiju balsot,
vai runās par kristīgajām vērtībām, politisko izvēli atstājot katra pilsoņa
ziņā. Jau 1922.gadā Satversmes sapulces loceklis Petrevics proponēja (citēju):
„Reliģijai ir vieta Baznīcā, bet ne parlamentā un politikā.” Domāju, ka tas ir
aktuāli arī šodien.
Treškārt. Nevar noliegt, ka sabiedrībā ir smaga vērtību krīze,
bet, nezinot piedāvātās Bībeles mācības programmu, nezinot pedagogu resursus, nevar
un nedrīkst balsot par kaķi maisā. Latvijā ir 846 vispārizglītojošās dienas
skolas. Katram no posmiem – sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai – ir vajadzīgs savs
pedagogs. Pie tam ar augstskolas izglītību atbilstošajā specialitātē plus
pedagoģisko izglītību. Pašreiz tas ir pilnīgi nereāli.
Mateja Evaņģēlijā ir Jēzus vārdi par farizejiem (citēju): „Vai
jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas
ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. Aklo farizej!
Šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta.”
Priekšlikuma iesniedzēji rīkojas kā farizeji, iestājoties par
formu, bet ignorējot pašu galveno – saturu.
Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa runās „par” likumprojekta
nodošanu komisijai.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir ļoti žēl, ka mēs aiz savām
politiskajām brillēm neredzam vispār lietas būtību, jo mūsu iesniegtais
likumprojekts paredz, ka tieši no 1. līdz 12.klasei tiek ieviesta kristīgā Bībeles
mācība atšķirībā no tā, kā tas ir tagad, – no 1. līdz 3.klasei.
Protams, šis priekšlikums ir izraisījis pozitīvi vērtējamu
diskusiju sabiedrībā, atklājis arī to, ka sabiedrība patiešām nezina Bībeli un
dzīvo stereotipu gūstā.
Un absolūti nepamatoti ir pārmetumi, ka šī mācība tikšot
uzspiesta. Mūsu grozījumos ir rakstīts, ka pie kristīgās ticības nepiederošiem un
ateistiem ir tiesības rakstveidā atteikties no šā priekšmeta apgūšanas.
Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka kristīgās vērtības
ir jāieaudzina ģimenē, tāpēc neesot nepieciešams tās apgūt skolā. Jā, es
piekrītu, ka bērnu audzināšana pārsvarā notiek ģimenē un ka sākotnējā izpratne
par kristīgām vērtībām bērnam būtu jāapgūst ģimenē. Taču netiek ņemts vērā
tas, ka Latvijā sabiedrība ir neviendabīga un liela daļa vecāku par kristīgo ticību
vispār nav dzirdējuši un nespēj savam bērnam to pasniegt pietiekami objektīvā
veidā.
Turklāt Latvijā ir liels skaits nelabvēlīgo ģimeņu, kurās bērni
nesaņem pietiekamu audzināšanu. Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri vispār nevēlas
aizdomāties par tādiem jautājumiem kā garīgā un morālā attīstība,
pilnveidošanās un atbildība.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā
dievkalpojumā teica: „Baznīcai ir zināmi instrumenti un principi, ko tā var
piedāvāt laicīgajai sabiedrībai.” Pirmām kārtām mēs uzsveram, ka sirdsapziņa ir
tā vieta, kur cilvēks sastopas ar Dievu un izvēlas labo vai ļauno. Tātad mums nav vis
jāmoralizē, bet gan jāaudzina sirdsapziņa. Mēs nevaram uzspiest savu viedokli vai
ticību sabiedrības locekļiem, bet kā valsts pilsoņiem mums ir tiesības to
izklāstīt un informēt pārējos par to, kāda ir mūsu vērtību hierarhija. Un mums ir
tiesības to darīt arī skolā, protams, atstājot dialoga partneriem pilnīgu brīvību
pieņemt vai nepieņemt mūsu viedokli.
Tātad pamatprincips ir informēt, nevis uzspiest, un tas pilnībā
atspoguļojas mūsu likumprojekta saturā.
Runa nav un nekad nav bijusi par to, ka bērni masveidā tiks
piespiesti kļūt par ticīgajiem, bet gan par to, ka Bībeles zināšanas ir cilvēka
vispārējā kultūras līmeņa svarīga sastāvdaļa.
Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti
interesantam faktam. Laikā, kad Latvijā ir šī diskusija un ir izskanējušas domas, ka
šādu mācību skolās nevajagot, ateistiskā Ķīna ir kļuvusi par valsti, kurā
strauji – tikpat strauji kā ekonomiskās attīstības tempi – pieaug kristiešu skaits.
Tajā jau ir 130 miljoni kristiešu! Ķīniešu zinātnieki ir izpētījuši, ka pastāv
saistība starp kristīgās morāles normu izplatību un veiksmīgu ekonomikas
attīstību; ir atzīta reliģijas loma harmoniskas sabiedrības veidošanā un izdarīti
attiecīgi grozījumi Ķīnas konstitūcijā.
Ļoti dīvaini! Mēs atsakāmies no savām saknēm un vērtībām, bet
kādi citi tās pieņem. Tagad ir jautājums – kurš iegūs? Jo tukša vieta jau nepaliek.
Mēs bieži vien uztraucamies un vaimanājam par to, kas notiek ar
sabiedrību, ar jaunatni. Atkarības, vardarbība, izlaidība, egoisms un bezatbildība.
Cēlonis ir viens – jauniešiem vai nu neizveidojas, vai ātri un impulsīvi mainās
vērtību sistēma. Bieži vien tādas vispār nav, un tā vien šķiet, ka kādam tas ir
izdevīgi, jo sabiedrība bez stabilas un pārbaudītas vērtību sistēmas ir viegli
manipulējama un kontrolējama, un veidojama par patērētāju sabiedrību bez ideāliem
un mērķiem. Tādēļ aicinu aizdomāties, vai šodien, liedzot bērniem apgūt Bībeles
mācību, kristīgo mācību, skolās, mēs neliegsim viņiem būtisku vērtību pamatu,
kas veido harmonisku visu sabiedrību.
Un nu par šiem aizrādījumiem, par farizejiem, par to, ka Dievs
izvērtēs katru no mums. Patiešām, katru vārdu, ko mēs šeit runājam, Dievs
izvērtēs! Tas būs Viņš, nevis cilvēks. Un šo vērtējumu droši vien mēs
ieraudzīsim ātrākā vai vēlākā laikā savā dzīvē. Es nebaidos par to. Es stāvu
droši Dieva priekšā, jo mana sirds ir tīra. Es…
Sēdes vadītājs. Feldmanes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
I.Feldmane. …šo likumprojektu parakstīju nevis kādu politisku
mērķu vadīta, bet tikai tāpēc, ka tāda ir tiešām mana ticības pārliecība.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska,
Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Reliģisko
organizāciju likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 25, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības
uzsākšanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „par”.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Kad šāgada 4.februārī kopīgi ar
vēl četriem deputātiem es iesniedzu Saeimā sagatavotos grozījumus Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, daudzi mani oponenti teica: „Nu ir maisam gals
vaļā! Nu tik sāksies haoss un divi duči citu pagastu un novadu darīs to pašu.”
Taču tā tas nenotika, un tas ir tikai apstiprinājums tam, ka tiešām kādreiz notiek
kļūdas. Un mūsu kā likumdevēju uzdevums ir šādas kļūdas labot, jo nepareizi,
kļūdaini lēmumi ir labojami attiecīgi juridiskā veidā.
Protams, ir nepieciešami ļoti daudzi precizējumi un uzlabojumi, lai
mēs varētu tiesiski, juridiski un finansiāli šo procesu precīzi noteikt. Tas attiecas
arī uz iedzīvotāju aptaujām, jo, ja novadā, piemēram, ir trīs pagasti – divi lieli,
bet viens mazs – un ja mazais grib atdalīties, tad, iespējams, šādas aptaujas var dot
pilnīgi pretēju rezultātu. Līdz ar to, protams, tas ir jāatrunā likumā un ir
jānosaka normas, kā tas ir vērtējams. Tā bija arī šinī gadījumā. Taču Rojas
novada dome pieņēma lēmumu par atdalīšanos. Līdzīgi ir arī ar daudziem
finansiāliem jautājumiem.
Iespējams, ka līdz ar to brīdi, kad iedzīvotāji ir izteikuši
šādu vēlmi un ir iesniegti likumprojekta grozījumi, tādā gadījumā arī ar likumu
ir jānosaka finansiālās darbības ierobežojumi gan apvienoto, gan kopīgo projektu
realizēšanā, pagastu īpašumu apvienošanā un tā tālāk.
Tā kā ir nepieciešams juridiski precizēt, kā realizēt grozījumus
novadu teritorijās, lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai tālākajai
izskatīšanai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Jābalso!”) Deputāti tomēr prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegtā likumprojekta „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības
uzsākšanu” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās „pret”
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es tiešām aicinu jūs
neatbalstīt šo likumprojektu. Likumprojekta piedāvātā Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma grozījumu redakcija paredz izslēgt likuma 14.panta sestās
daļas 2.punktā esošo normu, proti: dzīvojamās mājas pārvaldnieks veidotos
uzkrājumus nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildīto saistību
izpildei, parādu segšanai un tamlīdzīgi. Vienkārši runājot, šobrīd pārvaldniekam
ir aizliegts segt dzīvokļu īpašnieku parādus par komunālajiem pakalpojumiem no citu
dzīvokļu īpašnieku uzkrātās apsaimniekošanas maksas. Ja mēs izslēgsim šo normu,
mūsu valstī saglabāsies nederīga prakse, ka izdevīgi ir nemaksāt. Un ka tiek
diskriminēti godprātīgie maksātāji, kuri galu galā maksā divreiz: par sevi un par
kaimiņu – nemaksātāju.
Vēl vairāk! Pašreizējās, spēkā esošās, normas izslēgšana
nemotivēs dzīvokļu īpašniekus maksāt par apsaimniekošanu un komunālajiem
pakalpojumiem, bet – tieši otrādi! – mudinās nemaksāt, jo viņu parādus segs ar citu,
kaimiņu, samaksāto naudu. Un nemaksātāji saņems tos pašus pakalpojumus tādā pašā
kvalitātē, kādus saņem maksātāji.
No otras puses, šīs normas izslēgšana atvieglotu dzīvi tiem
apsaimniekotājiem, kuri nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumam un cīnīties
ar parādniekiem, vēršoties tiesā.
Ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, apsaimniekotājs varēs
vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu
segšanai.
Likuma grozījums veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību,
kuru nedrīkst pieļaut. Citas likuma izmaiņas nekomentēšu. Minētais grozījums ir
rūgts piliens medus kausā, tāpēc ierosinu neatbalstīt likumprojekta nodošanu
izskatīšanai komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās
„par”.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsa iebilde kolēģa teiktajam.
Komisija savā sēdē uzklausīja Rīgas domes ekspertus, kā arī
Latvijas Pašvaldību savienību. Latvijas Pašvaldību savienība un Rīgas dome
izpilddirektora Radzeviča personā un Rīgas domes ekspertu personā atbalsta šos
grozījumus, par kuriem runāja šeit nupat kolēģis. Šobrīd situācija ir tāda, ka,
lai uzsāktu apkures sezonu, citas iespējas nav – dzīvokļu īpašniekiem ar
pārvaldnieku starpniecību ņemt naudu siltuma parādu segšanai vienīgi no diviem
avotiem: no pašvaldības kases vai arī no uzkrājumiem. Un pašvaldības, protams,
tieši nefinansē parādu segšanu, bet dara to tikai caur pabalstiem, ko tās izmaksā
iedzīvotājiem.
Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka,
sākoties apkures sezonai, šādu praksi visā Latvijā, it īpaši lielajās pilsētās,
ir spiesti realizēt gandrīz visi pārvaldnieki, it īpaši pašvaldību namu pārvaldes.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas, proti,
„Par atvaļinājuma piešķiršanu”, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
piecu deputātu – Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Lāča un Dobeļa – iesniegumu ar lūgumu
saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā
(acīmredzot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem) Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju
savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju
savienības konvencijas grozīšanai” un nodot to Ārlietu komisijai. Saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Viņš runāšot „par”.
Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Jā, godātie kolēģi, šis Ministru kabineta sagatavotais
likumprojekts vakar ir saņemts lietvedībā, taču saskaņā ar visiem šiem termiņiem
tam vajadzētu būt nākamās sēdes darba kārtībā. Bet tad mēs varam nokavēt un uz
laiku zaudēt balsstiesības minētajā starptautiskajā forumā.
Līdz ar to ir lūgums atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir sagatavojis atzinumu un piekritis termiņa
saīsināšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek
iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi”? (No zāles: „Nav iebildumu!”)
Deputāti neiebilst.
Līdz ar to Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības
konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības
konvencijas grozīšanai” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai
nodots.
Godātie kolēģi! Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājumu
piešķiršanu”.
Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam
Dzintaram Ābiķim neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.jūlijā.
Šim paziņojumam ir informatīvs raksturs, un tas nav balsojams.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi lēmuma projektu „Par Irēnas
Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Aizklāti balsojot, komisijas locekļi ir atbalstījuši šo lēmuma
projektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas
Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes
apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija izskatīja, aizklāti balsoja par lēmuma projektu
„„Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”
un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edītes Knēgeres
iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu
Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas
komisijā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es
atvainojos! Balsojums par ievēlēšanu ir atklāts… Kļūdījos. Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”, mums ir jālemj par vēl trijām iespējamām izmaiņām šodienas
sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Likums par
Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Tātad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Man jāpaskaidro saistībā
ar šo likumprojektu, ka situācija nav mainījusies. Kā jūs atceraties, komisija šo
likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā, bet nolēma nevirzīt uz Saeimu. Un tāpēc
pašlaik šim likumprojektam nav dokumenta, kas būtu izskatāms. (No zāles dep.
J.Urbanovičs: „Atlaist no darba! Atdodiet naudu!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nu acīmredzot, ja nav uz šo sēdi sagatavota
likumprojekta tabula, tādā gadījumā automātiski šis likumprojekts pārvietojas uz
nākamo Saeimas sēdi, ja tas nevar tikt izskatīts šīs sēdes beigās.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījums
Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu Nr.1856/Lp9. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi
šo likumprojektu, ir iesniegti divi priekšlikumi.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Staķes
kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Teritorijas
plānošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas)
dzīvnieku aizsardzību”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā… Bērziņa kungs, kurš ziņos Ārlietu
komisijas vārdā?
Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku
aizsardzību”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu
Nr.1748/Lp9. Un izskatāmā dokumenta numurs ir 6193.
Pats konvencijas virsraksts jau saka, par ko šeit ir runa, godājamie
kolēģi.
Gatavojoties otrajam lasījumam, Ārlietu komisija nav saņēmusi
nevienu priekšlikumu. Līdz ar to Ārlietu komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu Saeimu izdarīt to pašu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par
mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas
Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu ”,
otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6194/Lp9. Arī šo
likumprojektu Ārlietu komisija ārkārtīgi uzmanīgi ir izskatījusi, gatavojot to
otrajam, galīgajam, lasījumam. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu,
kā arī pati nav izstrādājusi nevienu priekšlikumu un piedāvājusi šodien lemšanai.
Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā dokumenta
virzību otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu, kolēģi, izdarīt jūs tāpat!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un
tās protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas
Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas
Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta
noteikšanu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6195.
Jau pats likumprojekta nosaukums norāda, par ko šeit ir galvenā
runa. Kolēģi, šis konkrētais robežpunkts, kur krustojas visu triju valstu robežas,
ir pēdējais… tātad šis likumprojekts sakārtos, pabeigs Latvijas un Baltkrievijas
robežas sakārtošanu un radīs priekšnosacījumus, lai tieši tādā pašā kārtībā
tiktu sakārtota Latvijas un Krievijas robeža.
Ārlietu komisijā uz likumprojekta otro lasījumu mēs neesam
saņēmuši nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu
virzīt skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības
vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas
valsts robežu krustpunkta noteikšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par
procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta
piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”,
trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6197. Es neatkārtošu
Saeimas priekšsēdētāja jau nosauktā likumprojekta nosaukums, taču, kā jūs redzat,
šā likumprojekta nosaukums jau pats liecina par to, kas šeit tiek regulēts un
reglamentēts, – tātad dažādas īpaši bīstamas ķīmiskās vielas un pesticīdi. To
aprite starptautiskajā kārtībā tiek reglamentēta, un Latvija, pievienojoties šim
dokumentam, šai konvencijai, faktiski visā pilnībā iekļaujas tātad to valstu pulkā,
kuras šo reglamentāciju pieņem.
Jāsaka, ka nekādus īpašus grozījumus Latvijas nacionālajā
likumdošanā šī konvencija neradīs, bet šī pievienošanās šai konvencijai īpaši
tāpēc ir ārkārtīgi svarīga.
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija uz trešo lasījumu nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu un līdz ar to vienbalsīgi ir lēmusi virzīt šo
dokumentu skatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā
dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām
vielām un pesticīdiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Bērziņš. Paldies par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts
un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6312, un es
lūdzu ielūkoties arī pievienotajā dokumentā Nr.6312A, kur ir precizēta redakcija.
Komisija saņēma uz trešo lasījumu astoņpadsmit priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Finanšu ministra Repšes kunga 5.priekšlikums ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Arī
daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 12. – deputāta Šķestera priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! 12., 13. un 14.priekšlikums ļoti cieši savā
starpā ir saistīti. Proti, ja mēs paskatāmies likuma sākotnējo redakciju, tad mēs
redzam, ka pirms nepilna gada, proti, 2008.gada 13.novembrī, tika izdarīti grozījumi
šajā likumā. Tika paredzēta diezgan stingra kārtība, kādā valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrības drīkst ziedot likumā norādītajiem mērķiem un attiecīgām šīm
sabiedriskā labuma organizācijām. Tas, protams, bija saistīts ar necaurspīdīgumu
ziedojumu procedūrā, kāda bija noteikta attiecībā uz valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām.
Uz šādu grozījumu nepieciešamību vairākkārt ir arī norādījusi
Valsts kontrole savos atzinumos, ka ziedojumi no šīm valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām ir necaurskatāmi un dažkārt aiziet tādiem mērķiem, kas ir
brīžiem pat neizskaidrojami.
Es gribētu, lai Šķestera kungs vai Spurdziņa kungs – es nezinu, kas
komisijā vēl piedalījās, – tagad paskaidro, kādu iemeslu dēļ 11.panta pirmajā
daļā ir noteikts, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai, ziedošanai drīkst atvēlēt
ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā gada tīrās peļņas. Otrajā lasījumā
bija paredzēts, ka tomēr pašreizējā saspringtajā budžeta situācijā drīkst
atvēlēt ne vairāk par 10 procentiem no iepriekšējās saimnieciskā gada tīrās
peļņas.
Es uzskatu, ka acīmredzot tas ir norunāts gan Koalīcijas padomē,
gan arī ar opozīciju, jo pirms vēlēšanām, iespējams, šādu normu ir ļoti
izdevīgi pieņemt.
Es nerunāšu par turpmākajiem grozījumiem, tikai gribu pievērst
jūsu uzmanību tam, ka līdz šim spēkā esošais likums, piemēram, paredzēja
atsevišķos gadījumos Ministru kabineta akceptu, ja summa pārsniedz 20 tūkstošus
(piemēram, ja kāds ziedo kādām vajadzībām). Taču šajā gadījumā arī šeit ir
iztaisīti grozījumi pa vasaru, cik es saprotu, proti, ka šādā gadījumā to dara
tikai kapitāldaļu turētājs, proti, tas ir attiecīgais ministrs attiecīgajā
ministrijā. Manuprāt, ņemot vērā budžeta saspringto situāciju, nebūtu godīgi
atbalstīt šādu likumprojektu, jo arī šīs valsts kapitālsabiedrības un pašvaldību
kapitālsabiedrības tomēr ir visu mūsu īpašums.
Es aicinu Šķestera kungu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš to ir
iesniedzis, un, protams, vēršos arī pie komisijas, kas ir to atbalstījusi, tikai
nedaudz tehniski precizējot šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Jā, kolēģi! Es pieļauju, ka Šķestera kungs vislabāk varētu
izstāstīt, kādēļ viņš to iesniedza. Taču debates komisijā bija par to… ne jau
par vēlēšanām… Komisija uzklausīja arī Finanšu ministrijas nostāju un principā
arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Un faktiski bija arī mutiski priekšlikumi –
bija runa par 50 procentiem no iepriekšējā saimnieciskā gada peļņas. Komisija tomēr
šos 50 procentus… uzskatīja to par neiespējamu šā saspringtā budžeta dēļ. Tajā
pašā laikā, ja saglabājas situācija, ka attiecīgas summas tiek ziedotas saistībā
ar kultūras projektiem, izglītības un sporta projektiem… Komisija vienojās un
pieņēma principā vienbalsīgu lēmumu, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu,
kurā ir runa par 20 procentiem, to juridiski sakārtojot. Līdz ar to Šķestera kunga
priekšlikums tika atbalstīts daļēji un komisija to precizēja savā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ja es pareizi saprotu, Čepānes kundze uzstāja uz balsojumu par
Šķestera kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šķestera
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 59, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 13.priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un komisijas 14.priekšlikums ir atbalstīts. (No
zāles dep. I.Čepāne: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāte Čepāne vēlas balsojumu par 14. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 15. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 16. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
17.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. 17. ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Tagad es lūdzu kolēģus ielūkoties papildu dokumentā
Nr.6312A, kurā ir precizēta 12.panta redakcija. Salīdzinājumā ar veco tabulu tagad
tā ir precīzāka.
Un turpat pašās beigās ir arī 18. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Paldies.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 1. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”,
otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Jaunatnes likumā”, reģistrācijas numurs 1736/Lp9, otrais lasījums.
1. ir deputāta Holostova priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 2. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu
Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu gan par 2., gan par 12. teikt paldies
Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai par izpratni, jo, pieņemot šos grozījumus, ir cerības uz lielāku valsts un
pašvaldību atbalstu skautu un gaidu, mazpulku un citām organizācijām, kuras tiešām
veicina darba tikumu un patriotismu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti
neuzstāj uz balsojumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Turpinām ar 3.
I.Circene. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 8. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu!… Es
atvainojos! Deputāts Holostovs vēlējās debatēs uzstāties. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Nevajag!”) Es nepamanīju, ka viņš bija nospiedis pogu… Nē,
tiešām viņam šobrīd ir tiesības uz vārdu.
Vārds deputātam Aleksejam Holostovam.
A.Holostovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, godātie kolēģi! (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Labdien!”) Eiropa noveco, mūsu jaunieši masveidā brauc darba meklējumos uz
ārzemēm. Nereti paliek un izvēlas dzīvesvietu citur, nevis Latvijā. Ja mēs neko
nedarīsim, tad drīz vien šeit paliks tikai veči vien.
Viena no Latvijas politikas nopietnākajām problēmām ir tā, ka
trūkst politiskās pēctecības un konkurences. Lielākoties politikā iesaistās vai nu
tie, kam cita nekā nav ko darīt, vai šauru interešu vadīti cilvēki, kam pieder
ekonomiskā vara un kam politika ir tikai personīgu mērķu sasniegšanas līdzeklis. Lai
ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu politiskās elites kontingentu un politikai
sagatavotu jaunu politiķu paaudzi, nepieciešams izveidot praktisku pieredzes gūšanas
mehānismu jauniem politiķiem un jāsāk ar pašvaldībām.
2009.gadā Rīgā septiņu politisko partiju jaunatnes organizācijas
izveidoja Jauniešu Rīgas domi, kuras ietvaros tiek diskutēts par pašvaldību
jautājumiem un rezultātā sagatavots jauniešu viedoklis un redzējums problēmu
risināšanai. Šāda veida organizācijas stimulē pilsoniskās apziņas veidošanos un
palielina jauniešu interesi par politiku.
Sīkāk ar Jauniešu Rīgas domes darbu jūs varat iepazīties tās
mājaslapā jrd.lv.
Jaunatnes likuma redakcija, kāda tā ir šobrīd un kādu to piedāvā
ministrija, vairāk ir tikai fiktīva nekā praktiski pielietojama. Tas, ko piedāvājam
mēs, ir uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbalstīt jaunatnes iniciatīvu šāda
veida jauniešu domju veidošanai (protams, tikai tajā gadījumā, ja šāda iniciatīva
ir). Un minimālais līmenis, kādā pašvaldībai vajadzētu atbalstīt šādus
projektus, ir nodrošinājums ar telpām. Līdzīgas jauniešu pašvaldības pastāv visā
Eiropā, un tās tiek finansētas pilnā apmērā.
Par mūsu priekšlikumu plusiem un ieguvumiem var stāstīt gari un
plaši, taču, es domāju, paši esat pietiekami gudri, lai izprastu lietas būtību.
Agri vai vēlu katrs no mums aizies pensijā, un jautājums ir tāds:
kas būs pēc tam? Ko mēs būsim atstājuši mūsu bērniem un mazbērniem? (No zāles
dep. J.Dobelis: „Pareizi! Es jau arī par to pašu runāju!”) Un cik sagatavoti
būs mūsu politiskie pēcteči? Nākotni mēs būvējam šodien, tādēļ aicinu jūs
visus atbalstīt mūsu priekšlikumu kvalitatīvas Latvijas politikas un jaunatnes
nākotnei.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Circene. Jā, man ir piebilstams. Man ir tāda sajūta, ka Holostova
kungs nav izlasījis pašreizējo, spēkā esošo, likumu. Pašreizējā likumā ir
rakstīts, ka pašvaldībā tiek veidota pašvaldības jauniešu dome, tiek iesaistīti
visi jaunieši, taču iniciatīva no deputāta Holostova puses bija saistībā ar
partejisku piederību, un tāpēc komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Holostova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 11. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
12. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātu Rasnača,
Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 13. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13. – deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Strazdiņš vēlas kaut ko par procedūru teikt? Viņš
nevēlas neko teikt.
Turpinām ar 14.priekšlikumu.
I.Circene. 14. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 15. – līdzīgs deputāta Holostova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 16. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Un 17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Circene. 9.septembris.
Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu
vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aigars
Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs
strādāsim ar dokumentiem Nr.6051 un Nr.6314.
Šā likumprojekta būtība, iemesls, kāpēc vispār tas tapa, bija
pieteikums Satversmes tiesai un arī Satversmes tiesas spriedums pensiju lietā, kurā
Saeima tika aicināta izvērtēt to, cik lielā mērā mūsu Likums par budžetu un
finanšu vadību atbilst Satversmes 68.pantam, kur teikts, ka visiem starptautiskajiem
līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama
Saeimas apstiprināšana.
Atbildīgā komisija šo likumprojektu vienbalsīgi ir atbalstījusi
pirmajā lasījumā. Es aicinu to pašu darīt arī Saeimu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Štokenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.septembris.
Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu mazu uzmanību, jo šis likumprojekts
tiešām ir steidzams un būtu svarīgi, lai jūs saprastu šā likumprojekta būtību.
Tātad pašlaik spēkā esošā redakcija paredz, ka 2010.gadā
atlīdzību par šiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem nedrīkst izmaksāt.
Savukārt Ministru kabinets, saprotot to, ka ir uzsāktas vairākas tiesvedības un ir
aprēķināti šie maksājumi gan par 2009.gadu, gan par 2010.gadu, ir nolēmis, ka no
līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau šogad šiem zemes īpašniekiem var izmaksāt
1 352 788 latus. Līdz ar to būtu nepieciešams izdarīt izmaiņas, kas paredz,
ka šos līdzekļus šogad neaprēķina, bet tā būtība ir tāda, ka tos var izmaksāt.
Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdzu
noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
V.A.Krauklis. Cienījamie kolēģi! Tā kā šī pati tehniskā
izmaksāšana arī prasa sagatavošanās laiku un tā kā faktiski likuma izmaiņas ir
ļoti, ļoti niecīgas, faktiski tehniskas, komisija aicina jūs šo likumprojektu
atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas
sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs
izskatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”,
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, kolēģi! Šis grozījums Tiesu izpildītāju likumā
paredzēja par vienu gadu pagarināt termiņu prasībai, ka tiesu izpildītājam ir
jābūt ar augstāko juridisko izglītību. Juridiskā komisija noraidīja šo
likumprojektu, jo uzskata, ka 10 gadu laikā jebkuram, kurš vēlējās iegūt augstāko
izglītību, šāda iespēja bija. Un, ja kāds to nav pamanījies izdarīt, tad nu…
Tomēr termiņš ir termiņš. Un lai likums paliek negrozīts! Juridiskā komisija
noraidīja šo likumprojektu.
Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret jābalso!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesu
izpildītāju likumā” pirmajā lasījumā! Kā es saprotu, atbildīgā komisija šo
likumprojektu ir noraidījusi, tātad… Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Pret bija jābalso! Es taču teicu!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
Segliņa kungs.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.septembris.
Sēdes vadītājs. 10.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Sporta likumā”, pirmais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas iekļaušanu likumā. Tas ļautu
nostiprināt akadēmijas statusu sporta nozarē līdzvērtīgi citām sporta
organizācijām.
Es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu ir parakstījuši praktiski
visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti, kuri strādā Sporta apakškomisijā.
Likumprojektu atbalsta arī ministrija, Latvijas Rektoru padome un Augstākās
izglītības padome. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Sporta
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu.
Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 7.septembrim.
Sēdes vadītājs. 7.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, reģistrācijas Nr.1882/Lp9. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija sesiju starplaikā
izskatīja turpmākos divus projektus.
Par šo projektu jāteic, ka tas ir valdības iesniegts. Tas ir radies
Iekšlietu ministrijā pēc bēdīgi slavenā gadījuma ar „Tele2” meteorīta akciju.
Protams, komisijā bija debates, kā precīzāk formulēt šo dispozīcijas daļu, un
komisija vienojās likumprojektu konceptuāli akceptēt pirmajā lasījumā, taču uz otro
lasījumu acīmredzot redakcija tiks precizēta.
Aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1882/Lp9 pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Piecas dienas. Tātad – 7.septembris.
Sēdes vadītājs. 7.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Arī šo likumprojektu komisija izskatīja sesiju starplaikā. To ir
sagatavojusi Satiksmes ministrija un akceptējis Ministru kabinets. Taču, izskatot to
pirmajā lasījumā, mēs konstatējām, ka starp autopārvadātāju nevalstisko sektoru
un starp ministriju pastāv zināmas viedokļu atšķirības konkrētā projekta sakarā.
Līdz ar to mums vismaz komisijā izdevās panākt to, ka šīs abas puses uz otro
lasījumu sagatavos kompromisa redakciju, kas atbilstu reālajai situācijai un iespējām
uz Latvijas automaģistrālēm.
Komisija akceptē likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to darīt
arī jūs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9 pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Arī piecas dienas – tātad šā gada 7.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Dokuments, kuru mēs
šobrīd izskatīsim, tiek numurēts ar 6285. un nezin kāpēc vēl arī ar 6350. numuru.
Tātad likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””,
kas ir ārkārtīgi īss un vienkāršs.
Tā kā Latvijas tauta grasās ļaut laulību šķirt bezstrīdus
gadījumā arī notāriem, tad attiecīgi šā likuma 12.pants ir papildināts vienkārši
ar institūciju, jo laulāto šķiršanās laikā sadalītu mantu Latvijas likums jau
neuzskata par ienākumu un neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Termiņš būs 7.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. 7.septembris.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šim sēdē izskatāmajam dokumentam
ir numurs 6302 – „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Tas ir
salīdzinoši vienkāršs, jo papildina nodevu klāstu ar vienu nodevu tūkstoš latu
apjomā, kas ir par licences iegūšanu tiem aizdevējiem, kuri nav kredītiestādes.
Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par
likumprojektu pirmajā lasījumā… Nē, vispirms es lūgšu noteikt steidzamību šim
likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Komisija aicina priekšlikumus nest uz atbildīgo komisiju līdz
6.septembrim un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 9.septembrī, respektīvi,
nākamceturtdien.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums iesniegšanas termiņš –
6.septembris. Otrais, galīgais, lasījums – 9.septembrī.
Deputāti neiebilst.
Lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”. Iesniedzējs ir
Ministru kabinets. Vai kāds vēlas ziņot par šo?
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, kurš droši vien šobrīd
uzstāsies kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie kolēģi! Lūdzu jūsu atbalstu Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku vienības dalībai pretpirātisma misijai Somālijas piekrastē. Runa ir par viena
karavīra nosūtīšanu, un, ja sekmēsies sarunas ar Luksemburgu, tad Luksemburgas
valdība nosegs arī finansiāli šā mūsu karavīra uzturēšanos šajā
starptautiskajā misijā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies Šadurska kungam!
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo
bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
ietilpst 11 likumprojektu paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu
izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem. Tas ir saistībā ar
laulības šķiršanas lietām, kas ir bezstrīdus kārtībā.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma
savstarpējo saskaņotību, atbilstību regulējumam, kas tiks ieviests ar minētās
likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdi.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.
Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts tieši
tādā pašā veidā ir saistīts ar šo 11 likumprojektu paketi. Situācija ir tāda, ka
vēlamies nodot visu to laulības šķiršanas lietu, kuras izskatāmas bezstrīdus
kārtībā, izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un es aicinu Saeimu
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju
reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.
Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” paredz harmonizēt terminu lietojumu
Militārā dienesta likuma vairākos pantos, nodrošināt lietoto terminu atbilstību
Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam. Ar šo likumprojektu tiek vienādoti
kritēriji personām, kuras nevar pieņemt militārajā dienestā, vai personām, kuras
tiek atvaļinātas no tā. Tiek noteikti jauni kritēriji, kuru dēļ persona netiek
pieņemta militārajā dienestā vai arī kuru iestāšanās gadījumā tiek atvaļināta
no dienesta; proti, ja pret personu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša
pamata vai ja persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota.
Tiek precizēti kritēriji, kuru dēļ rezerves karavīrs netiek
iesaukts uz kārtējām vai pārbaudes mācībām.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo
likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt to pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.
Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pēc minūtes mums būtu jāiet pārtraukumā. Mums
ir atlikuši vēl četri neizskatīti darba kārtības punkti, un Saeimas Prezidijs ir
saņēmis iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa darba
kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Turpinām!”,
dep. K.Leiškalns: „Ejam pārtraukumā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to
šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu
turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 14, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Personu speciālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā
„Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” ietvertie grozījumi
nepieciešami, lai likumā ietvertu tiesību normas, kas saistītas ar personu ilgtermiņa
aizsardzību un aizsargājamās personas identitātes maiņu.
Pašreiz mūsu valsts normatīvajos aktos ir paredzēta tikai
segdokumentu izsniegšana, nevis identitātes maiņa, kas ievērojami apgrūtina
ilgtermiņa speciālās aizsardzības realizāciju un starptautisko saistību izpildi.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu ar starptautisko organizēto
noziedzību, tai pievienotajos protokolos, Rekomendējošajā apkopojumā par liecinieku
aizsardzības izmantošanu kriminālprocesos pret organizēto noziedzību, Eiropas Padomes
rekomendācijā par liecinieku un sadarbojošos personu aizsardzību un Eiropola
izstrādātajos liecinieku aizsardzības pamatprincipos Eiropas Savienībā norādīts par
nepieciešamību izmantot identitātes maiņu liecinošo personu aizsardzībā.
Komisija iepazinās ar šo likumprojektu, izskatīja un atbalstīja to
komisijas sēdē. Aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Personu
speciālās aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.
Sēdes vadītājs. 8.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aicinu ielūkoties likumprojektā Nr.1925/Lp9.
Ja godīgi jāsaka, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
šīs karstās vasaras karstākais jautājums, ko mēs skatījām, bija tieši jautājums
par Mērsraga novada un Rojas novada sadzīvošanu vai nesadzīvošanu. Vairāk gan
jāatzīst, ka tas ir tāds varbūt ne pragmatiskas dabas lēmums, bet uz emocijām
balstīts. Tomēr komisija ar balsu vairākumu lēma tā, ka šie bijušie pagasti,
apvienoti vienā novadā, nevar pastāvēt kopīgi, jo tās pretrunas, kas
iezīmējušās, ir pārāk lielas. Līdz ar to mēs akceptējām Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos likumprojektus.
Pirmais, ko jums stādu priekšā, ir likumprojekts „Grozījumi
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kura būtība ir tā, ka
likumam pievienotajā pielikumā Rojas novada vietā šobrīd parādās divi novadi:
Mērsraga novads un Rojas novads. Komisija lūdz arī šim likumprojektam piešķirt
steidzamu virzību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso
par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
O.Spurdziņš. Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu šā gada 7.septembri un likumprojektu izskatīt kārtējā Saeimas sēdē šā
gada 16.septembrī.
Sēdes vadītājs. 7.septembris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, 16.septembrī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada
darbības uzsākšanu”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš. Jau iepriekš izskatītā likumprojekta akceptēšanas
gadījumā ir nepieciešams likums par Rojas novada un Mērsraga novada atsevišķas
darbības uzsākšanu. Komisija skatīja šo likumprojektu un ar balsu vairākumu
akceptēja tā virzību tālāk uz sēdi. Vienīgais, ko es varu pateikt, – ka šobrīd
2.pantā iekļautais termiņš par iespējamām šo atsevišķo novadu domes vēlēšanām
nav reāls, bet mēs gaidām priekšlikumus no Centrālās vēlēšanu komisijas, lai
atbilstoši citiem likumiem šis termiņš būtu reāls. Tātad uz otro lasījumu varētu
būt arī precizēta šā panta redakcija.
Komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vispirms mums jābalso par steidzamību. Es atvainojos, Staķes kundze,
jūs vēlaties runāt par steidzamību vai debatēt par pirmo lasījumu? Skaidrs! Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Likums par Rojas novada
un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sākam debates. Vārds Dagnijai Staķes kundzei. Jūs runāsiet kā
deputāte vai kā ministre? Kā deputāte. Vārds deputātei Dagnijai Staķei.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu ļoti lielu pateicību izteikt
labā flanga deputātiem, kuri ir mainījuši savas domas un šodien balsojuši „par”.
Katrā ziņā tas ir ļoti pozitīvi.
Mums ir jāatzīst tas, ka bija zināmas kļūdas arī administratīvi
teritoriālās reformas procesā. Šodien, protams, Mērsraga iedzīvotāji ļoti seko
līdzi tam, kas notiks Saeimā. Es kā ministre un arī kā deputāte gribu teikt, ka esmu
apmeklējusi šo pašvaldību divas reizes. Un, protams, tas, ka pašu deputātu balsojums
bija pozitīvs (tikai viens balsoja „pret”), jau liecina par to, ka šī vēlme
atdalīties šiem abiem novadiem ir bijusi ļoti pareiza. Tā ka es pasaku visiem ļoti
lielu paldies. Un, protams, arī tā turpiniet!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ja nebalsojāt „par” pārtraukumu, tad tagad
parunāsim.
Cienītā Staķes kundze mazliet kļūdījās, sakot, ka mēs esam
mainījuši savu nostāju. Mēs esam vienmēr bijuši par pragmatismu, un arī šobrīd
vēl joprojām pastāv šīs bažas par nākotni attiecībā uz šo divu pašvaldību
finansiālo dzīvotspēju, bet mēs ceram, ka Finanšu ministrija iedos savus aprēķinus
un savu atzinumu, un tāpēc avansā šobrīd šīs bažas tiek noņemtas, cerot, ka šīs
priekšvēlēšanu emocijas nav tikai emocijas un ka Staķes kundzes solījumi, ka maisam
gals neattaisīsies un tagad pieci deputāti nākamā mēneša laikā neiesniegs vēl
astoņpadsmit savu tēva sētu iesniegumus atdalīties no kāda no lielajiem novadiem.
Mēs uzticamies ministres kundzes solījumiem, ka tā nebūs. Tas ir viens.
Es atgādināšu vienkāršu vēsturi. Kādreiz biju reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrs un 167.projektā nebija vienots novads Rojai
ar Mērsragu. Tie kopā nebija, un bažas par to, ka divas ostas, kurās varbūt katrai ir
savi ķeizariņi, nevar kopā sadzīvot, ir bijušas vienmēr. Divi attīstības centri
var plēsties un var konfliktēt tad, ja tie atrodas divās šaurās teritorijās. Tāda
ir šī teorija.
Ja pastāvētu liels Talsu novads, kurā būtu šim novadam vajadzīgas
divas ostas, tad, protams, situācija varētu būt citādāka, bet savulaik cienījamie
deputāti sanāca kopā un brīvprātīgi mēnesi pirms reformas beigām pieņēma
lēmumus, ka viņi ies kopā, saņēma katrs pa 200 000 latu no valsts naudas. Nu
viņi ir veiksmīgi tikuši galā katrs ar 200 000 latu un tagad saprot, ka tomēr
tā nebūs labi. Šāda prakse, protams, es nezinu, vai tā ir laba…
Komisijā deputāti un ministres kundze teica, ka jebkurš ieguldījums
pašvaldībā ir labs ieguldījums. Tam es principā varu piekrist, tāpēc droši vien
naudu atpakaļ neviens no viņiem neprasīs, bet mēs ceram, pirmkārt, tātad rezumējot,
uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, jo tie aprēķini, ko komisijā iesniedza paši
deputāti, tomēr ir ņemti tādi, lai pielāgotos savai gribēšanai un tad parādītu,
ka var… ka tie grib to apstiprinājumu no Finanšu ministrijas, ka iedzīvotāji
necietīs ne vienā, ne otrā novadā. Un tad tāpat droši vien lielā vienprātībā
mēs arī nobalsosim par atdalīšanos, paturot prātā to ministres solījumu, ka šā
mēneša laikā vairs 18 sētas negribēs atdalīties no citām sētām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pieļauju
iespēju, ka jūs, protams, neatceraties, ko es runāju no tribīnes tad, kad mēs
diskutējām par reģionālo reformu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs visu
atceramies!”) Protams, šī reģionālā reforma bija nepieciešama, un joprojām
tā ir sevi attaisnojusi, bet ir arī vairāk nekā skaidrs, ka, tā kā tā tapa ļoti
lielos kompromisos un savstarpējos cīniņos, tad ne jau visi reģioni Latvijā… es
atvainojos, ne jau visi novadi, kuri Latvijā toreiz ar Saeimas lēmumu tika izveidoti, ir
optimāli. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņi paši gribēja!”)
Mēs labi zinām, ka ir novadi, kur ir izteikts centrs, kas tiešām ir
stabili, kur iedzīvotāji ir saistīti ar šo novada centru, uz kurieni viņi brauc pēc
pakalpojumiem, brauc pēc izglītības. Tie novadi ir visstabilākie.
Savukārt šis novads izceļas ar to, ka šajā novadā ir divi
samērā līdzvērtīgi centri, kuri konkurē savā starpā. Abos ir lielas skolas, abos
ir ostas, un zināmā mērā ir pierādījies tas, ka šāds novads, kurā ir divi
izteikti centri, kuri savstarpēji konkurē un kuri šā iemesla dēļ nevar vienoties,
nav stabils. Tāpēc acīmredzot… Ja jau paši deputāti tā ir izlēmuši, tad
visticamāk, ka vislabāk šādam novadam ir veidoties no jauna, lai tur būtu divi, nevis
viens novads, kā ir šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Es esmu piedalījusies vairākās Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas sēdēs par šo jautājumu, un tik tiešām pēdējā no tām
tika panākts šis kompromiss – tika atbalstīts ministrijas sagatavotais likumprojekts,
un, ja šodien nebūtu daži jautājumi vēl precizējami, tad varētu pat balsot jau
otrajā lasījumā. Bet tomēr… Tur, šajā likumprojektā, ir iekšā noteikts datums,
kurā jānotiek vēlēšanām. Šis datums, šis laiks, ir jāizvērtē vēl kopīgi ar
Centrālo vēlēšanu komisiju, un tāpēc būtu lietderīgi, ja nenoteiktu pārāk ilgu
šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu un virzītu šo likumprojektu ātri, saskaņojot
visus jautājumus ar Centrālo vēlēšanu komisiju.
Bet, ļoti rūpīgi izvērtējot visu situāciju, visu ekonomisko
situāciju (par kuru pieprasīja gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija īpašu
slēdzienu (un šis slēdziens tika sagatavots), gan arī Saeimas Juridiskais birojs
lūdza sagatavot slēdzienu, vai varēs atsevišķi dzīvot, strādāt un eksistēt šis
divas pašvaldības), tika pierādīts, ka Mērsrags un Roja var ļoti labi dzīvot
atsevišķi. Un nekad Mērsragam nav bijuši parādi. Mērsrags bija tas, kas šo
dalīšanos ierosināja. Var redzēt, ka labi speciālisti ir Mērsragā un labi
speciālisti ir Rojā, un, ja ir šī šķiršanās, tad – tāpat kā laulībā – ir
jāatbalsta šī šķiršanās.
Tātad balsosim šoreiz par pirmo lasījumu, un, gatavojot
likumprojektu otrajam lasījumam, ja vajag, tad vēl dažas vietas likumprojektā būs
jāprecizē.
Es arī gribu izteikt pateicību tai reformu ministrijai… Valsts
pārvaldes… Kā to ministriju sauca, aizmirsu… Reformu ministrijai gribu pateikt
paldies, īpaši ministrei Dagnijai Staķei, kura ļoti daudz laika veltīja, lai
aizbrauktu un tieši uz vietas, tiekoties ar cilvēkiem, izpētītu situāciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Pavisam īsi, cienījamie deputāti! Ābiķa kungs, es saprotu vēlmi
pastāstīt arī, kurš atbalsta un kuri ir labi runājuši.
Par terminoloģiju. Atcerēsimies tomēr šā sasaukuma beigās: runa
šeit ir par administratīvi teritoriālo reformu, kas nosaka pašvaldību teritorijas!
Tā reģionālā reforma – tā būtu tad, ja mēs runātu par Vidzemi, Kurzemi un tā
tālāk. Tāpēc, lūdzu, lietosim sasaukuma beigās jau precīzu terminoloģiju un
mācīsimies visu par pašvaldībām!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Kolēģi, atcerēsimies neseno vēsturi! Ir jāatgādina Tautas
partijai, ka tas bija jūsu projekts par šo teritoriālo reformu. (No zāles dep.
V.A.Kraukļa un M.Kučinska starpsaucieni.) Neklaigājiet! Neklaigājiet, Kraukļa
kungs! Jūs ļoti labi mākat klaigāt. Tas bija jūsu projekts. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Viņi brīvprātīgi apvienojās!”) Kučinska kungs, jūs teicāt,
ka jūs esat lieli pragmatiķi. Jūsu pragmatisms izrādījies visai liktenīgs valstij –
ne tikai sakarā ar teritoriālo reformu, bet arī vispār. Šī krīze, kuru mēs
piedzīvojam, tā ir lielā mērā jūsu. Jūsu! Jūsu pragmatisms tā sauktais.
Bet, ja runā par teritoriālo reformu, tad jūs neņēmāt vērā
gandrīz 500 pašvaldību lēmumu, kuras lēma, ka nav sasteidzama šī reforma. Un
nepiekrita arī jūsu partijas biedrs no Maltas, no Latgales bija kategoriski „pret”,
un tā rezultātā izstājās no jūsu partijas. Un tādu ir ļoti, ļoti daudz. Tāpēc
šodien, kad mēs jau zinām šos rezultātus – un es esmu bijis jau Latgales gandrīz
lielākās daļas pagastos šogad…
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, runāsim, lūdzu, par Roju un
Mērsragu!
P.Tabūns…. Jā, tā ir liela nelaime. Pagastos skolas tiek
likvidētas vēl un vēl, un vēl, un vēl.
Taču, ja runājam tieši par Mērsraga un Rojas piemēru, tad tas ir
patiešām maisam gals vaļā. Maisam gals vaļā! Un jābūt tam, jo vardarbīga
sadzīšana „kolhozos” nebija prāta darbs. Es vēlreiz un vēlreiz to atkārtoju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Interesantas runas skan no
Pētera Tabūna, kurš, kopš es atceros vēl no Krasta laikiem, ir atbalstījis visas
valdības un kā frakcijas biedrs iekļāvies šajās valdībās. Un nu pēkšņi visi
apkārtējie ir vainīgie, bet Tabūna kungs kā vienmēr jās baltā zirgā. Es nezinu,
kurā
apgabalā – Latgalē vai Zemgalē, bet jāt jās. Tas ir skaidrs.
Attiecībā uz šo reformu. Nu, te jau pieci cilvēki… Mēs, protams,
atbalstām. Kas grib šķirties, to kopā cieši nenoturēt. Bet šeit jau ir tas
īpatnējais gadījums, ka šīs abas pašvaldības vēl pirms likuma spēkā stāšanās
pieņēma lēmumu, apvienojās, un tur nebija nekāds ne Tautas partijas pragmatisms, ne
kādas citas partijas pragmatisms.
Tas, uz ko jūs aicināt, īstenībā ir drusciņ bīstami. Ja mēs
atkal atgriezīsimies pie 650 pašvaldībām valstī, tad mēs atgriezīsimies arī pie
tām problēmām, ko šis mazskaitliskums dod. Nevajag aicināt! Ja pašvaldības nevar
sadzīvot kopā – labi, mēs varam ar likumu tās šķirt. Bet nekādā gadījumā nevajag
aicināt uz to, Tabūna kungs! Un nevajag nemitīgi, nemitīgi visus apvainot visos
grēkos, it sevišķi tad, ja pats esat kopā grēkojis! Tieši tā! Jūs taču grēkojat
visu laiku: kā mēs Krastu ielikām toreiz, tā tie grēki gāja vaļā, un Tabūns
vienmēr pa priekšu. Visus budžetus atbalstīja un visus budžeta palielinājumus, visas
tās „gāzes grīdā”…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs! Es arī tagad
aicinu atgriezties pie Rojas un Mērsraga.
K.Leiškalns. Jā. Mērsrags – tā ir laba lieta, un Roja – vēl
labāka. Atvienosim!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Latvijas valsts attīstības un arī ekonomiskā loģika ir spēcīgi
novadi. Un, protams, loģiskais risinājums Talsu gadījumā būtu novads bijušā Talsu
rajona robežās. Bet paši mērsradznieki un paši rojenieši toreiz izlēma, ka viņi
grib būt tikai divatā kopā. Tas bija viņu brīvprātīgs lēmums. Taču tagad
izrādās – šis viņu lēmums bija kļūdains, un Saeima ļauj viņiem šo kļūdaino
lēmumu labot. Bet es esmu pārliecināts par to, ka agri vai vēlu būs viens liels,
spēcīgs Talsu novads, kur būs iekšā gan Mērsrags, gan Roja. Taču cilvēkiem pašiem
acīmredzot jāpārliecinās, ka tas ir pats loģiskākais risinājums.
Tāpēc, protams, pašlaik atbalstīsim šo te variantu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es pievienojos visiem iepriekšējiem runātājiem.
Paldies jums visiem par izpratni!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
O.Spurdziņš. Un tomēr man niez mēle pateikt vienu teikumu, ka,
manuprāt, liela nelaime ir nosaukt reformu, kas ir ilgusi vairāk nekā desmit gadus, par
sasteigtu.
Paldies.
Bet, godīgi sakot, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā
lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Likums par Rojas novada un
Mērsraga novada darbības uzsākšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
O.Spurdziņš. Paldies.
Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada
7.septembri un izskatīšanu veikt šā gada 16.septembra sēdē.
Sēdes vadītājs. 7.septembris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, un 16.septembrī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar kādām tiesībām? Komisija nav
notikusi!”)
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgās komisijas vārdā aicinu
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Priekšā mums ir
kārtējā cūcība pret vēlētājiem, kuru šobrīd izgudrojusi nevis valdība, bet
formāli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Taču izgudrojusi nevis pēc pašas
iniciatīvas, bet pēc Rīgas domes lūguma. Tātad īstie likumprojekta autori ir Nils,
galvenais ziedotājs Okupācijas muzejam, Ainārs Buldozers un Juris, bijušais
izglītības ministrs un krievu skolu žņaudzējs. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris
Radzeviča kungs pat pats piedalījās komisijas sēdē, sūrojoties par lielo
iedzīvotāju pieprasījumu skaitu, kas domei lūdz iecelt norīkotu pārvaldnieku.
Likumprojekta būtība – izvairīties no atbildības par slikti
pārvaldītām mājām un izvilkt no iedzīvotāju kabatām naudu, kas bija uzkrāta
topošajam remontam, ar nolūku dzēst parādus par apkuri. Tātad ne tikai Saeima un
valdība, bet arī Rīgas dome ir gatava atbalstīt stiprā cīņu pret vājo, bagātā
pret nabago, privātīpašnieka – pret algotu darbinieku, namīpašnieka – pret īrnieku.
Nedarīt neko, lai atvieglotu dzīvi parastam cilvēkam no ielas, un izdarīt visu, lai
aizstāvētu sponsoru intereses. Kā piemēru varu minēt denacionalizēto māju, kuras
adrese ir Tvaika iela 23. Traks nams: 18 dzīvokļi, 10 nepilngadīgi bērni, četri
invalīdi, pensionāri; krāsns apkure, sausā tualete, kas divus gadus nav izvesta,
ziemā applūdusi; gāzes baloni, aukstais ūdens ir, apgādi ierīkoja paši īrnieki,
viņi par saviem līdzekļiem remontē malkas šķūnīšus, labiekārto sētu.
„Latvenergo” vēl pirms Miķelsona aresta pārtrauca elektrības piegādi kāpņu
telpās. Deviņus mēnešus mājas iedzīvotāji ir sarakstē ar Ušakovu un Šleseru. Un
tie, kas šobrīd sola vēlētājiem zelta kalnus, nevar „dzemdēt” neko, negrib
uzņemties atbildību par māju un iecelt norīkotu pārvaldnieku. Bet, ja, teiksim, vajag
lemt bez konkursa par Daugavas krastmalas apbūvi vai iecelt kādu biznesa draugu Fliku
par Rīgas „Trīs brāļu” tūrisma aģentūras vadītāju, vai citu biznesa draugu
Viesturu Koziolu par Rīgas tēla galveno propagandistu, izdara uzreiz!
Cienījamie deputāti! Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija
nav atbalstījusi šo likumprojektu. Nav atbalstījis arī apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas deputātu vairākums. Viņi pat nezina… Labā roka nezina, ko dara
kreisā, jo runāt var ar Ušakovu, nevis šeit, Saeimā, runāt ar vēlētājiem.
Cienījamie deputāti! Es gribu jūs informēt, ka visas īrnieku un
dzīvokļu īpašnieku asociācijas ir kategoriski pret šo likumprojektu, un es aicinu
būt kopā ar vēlētājiem, nevis ar sliņķiem un bezatbildīgiem pašvaldību
ierēdņiem.
Aicinu kopā ar PCTVL balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tomēr gribu, lai Lagzdiņa
kungs, šā likumprojekta referents, mums paziņo, kad komisija ir paspējusi izskatīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja ziņo atkal, nepārtraucot sēdi, par
rezultātiem.
Sēdes vadītājs. Pimenova kungs! Es atvainojos! Es kā sēdes
vadītājs jums atgādinu, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija un ka šis likumprojekts tika nodots tikai Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, bet Saeima šodien piekrita šā likumprojekta izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā to paredz
Saeimas kārtības rullis.
Es aicinu jūs būt uzmanīgākam Saeimas sēžu laikā un lūdzu
negraut parlamenta prestižu!
I.Pimenovs. Paldies par skaidrojumu! Es to ņemšu vērā noteikti,
tomēr es aicinu Saeimu un varbūt arī savus kolēģus un sevi būt uzmanīgiem un tik
nopietnus jautājumus tomēr nedot tik ātrai skatīšanai Saeimā no jauna.
Patiesībā visi argumenti jau ir pateikti, un es tikai gribu
atgādināt, ka, pieņemot šo likumu, mēs ļausim apsaimniekotājiem, protams, atvieglot
sev dzīvi, bet viņi būs tā kā tā atkal spējīgi… tie, kas nevēlas rīkoties
atbilstoši Civilprocesa likumam… cīnīties ar parādniekiem, vēršoties tiesā.
Vienkārši paņemt naudu no tās naudas, kas būs uzkrāta no apsaimniekošanas maksām,
kuras maksās maksātāji, tie, kuri patiešām godprātīgi maksā savu naudu. Tas ir
pirmais.
Taču, ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, kas tagad ir paredzēts
šajā likumprojektā, tad apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo
maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai. Tātad likuma grozījums
veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību, kuru nedrīkst pieļaut.
Es jau teicu, ka pats par sevi likums neprasa nekādus iebildumus,
izņemot šo vienīgo konkrēto grozījumu, konkrētā panta grozījumu, un līdz ar to,
manuprāt, šis likumprojekts nav pieņemams.
Šo situāciju var salīdzināt ar bankām, kurām atļauts debitoru
parādus segt no maksātāju naudas, pat nebrīdinot debitorus, maksātājus, ka tie pilda
ne tikai savas kredītsaistības, bet arī citu debitoru, nemaksātāju, saistības. Es
saprotu problēmas, kas tagad pastāv pašvaldībās, bet mēs nevaram ļaut dzīvē
ienākt tādai kārtībai, kas patiesībā izkropļos juridisko kārtību mūsu valstī.
Līdz ar to es aicinu mūsu kolēģus šo likumprojektu pirmajā
lasījumā neatbalstīt.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es esmu pārsteigta. Tikko runāja Pimenova kungs,
un viņš patiešām nerunāja populistiski, jo viņš pieskārās patiešām šim te
juridiskajam, es varētu pat teikt, arī konstitucionālajam, tiesību normas
izvērtējumam. Proti, šeit ir saliktas divas lietas kopā. Viena ir ļoti svarīga
lieta – par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu. Bet, kā jūs redzējāt, otra ir ļoti
bīstama un slidena lieta, kas tātad paredz izteikt 14.panta sesto daļu šādā
redakcijā: „Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav
tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai.”
Un šeit, likumprojekta anotācijā, mēs varam izlasīt, proti, ka
līdz ar šo tiek svītrots aizliegums pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma
izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka, arī dzīvokļu īpašnieku uzkrājumus
parādsaistību dzēšanai. Tātad nevajag nekādu pilnvarojumu, lai šos uzkrājumus
varētu izmantot parādsaistību dzēšanai.
Tā, protams, ir viena no vieglākajām izejām, jo neslēpsimies –
parādi ir ļoti lieli. Parādniekus mēs varam iedalīt vairākās grupās. Ir tiešām
tādi parādnieki, kuri nevar samaksāt sakarā ar ekonomisko krīzi valstī, bet ir arī
tādi parādnieki (man arī ir materiāli par tādiem, šādi materiāli ir manā
rīcībā; man ir rakstījuši daudzi iedzīvotāji), kas ļaunprātīgi nemaksā šos
parādus.
Es domāju, ka jūs taču visi nedzīvojat privātās mājās. Es,
piemēram, dzīvoju mājā, kur patiešām dzīvo bagāti cilvēki. Un ko mēs bijām
spiesti darīt?
Lielā mājā ir 50 tūkstošu latu parāds, apsaimniekotājs netiek
galā. Apsaimniekotājs godīgi saka: „Varbūt jūs varat pat uz priekšu samaksāt?”
Tā mēs pagājušajā gadā izdarījām – samaksājām 50, 60 latus, lai varētu
pieslēgt mājai apkuri.
Vienā mājā ir, pieņemsim, 80 vai 90 procenti godprātīgu
maksātāju (starp citu, to vidū ir arī pensionāri, kas godīgi maksā) un 10 vai 20
procenti tādu, kas ļaunprātīgi nemaksā. Piemēram, ir vairāki tādi gadījumi, ko
namu apsaimniekotāji… Mēs ar Rībenas kundzi esam uzaicinājuši arī namu
apsaimniekotāju priekšnieku uz šo komisiju, kur mēs šo jautājumu skatījām. Viņš
saka, ka, piemēram, viena ģimene dzīvo ļoti labā mājā, paņēmusi ir kredītu
dzīvojamās mājas būvniecībai, maksā katru mēnesi ievērojamu naudas summu par šo
hipotekāro kredītu, braukā ļoti labā automašīnā, turklāt māja tagad jau ir
daļēji uzbūvēta. Viņi dzīvo šajā mājā iekšā, un viņi ir izīrējuši šo
dzīvokli, saņem īres maksu, bet nemaksā par siltumu un nemaksā par apsaimniekošanas
izdevumiem.
Kāda pašlaik ir izeja no šīs situācijas? Es domāju, ka, ņemot
vērā to problēmu, kas saistīta ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu (par to jūs
visi varat izlasīt anotācijā), mums, iespējams, vajadzētu atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā padomāt, vai patiešām
14.panta sestā daļa būtu grozāma. Šādas pilnvaras bez likumā noteiktā kārtībā,
kā tas bija līdz šim, saņemta pārējo mājas iedzīvotāju akcepta, es domāju,
pārvaldniekam nevajadzētu dot, jo tas faktiski ir viens no vieglākajiem ceļiem.
Protams, ir jābūt risinājumam. Mēs esam mēģinājuši grozīt Civilprocesa likumu;
tur arī būtu dotas tiesības, salīdzinot, piemēram, ar bankām, šiem
apsaimniekotājiem vieglāk piedzīt šos zaudējumus par šo nemaksāšanu, jo, kā mēs
zinām, šādos gadījumos gadiem ilgi notiek tiesāšanās – divus trīs gadus. Un beigu
beigās izrādās, ka ir arī tiesas spriedums, kas paredz, ka apsaimniekotājam būtu
jāsamaksā noteikta naudas summa no šo negodprātīgo nemaksātāju puses, bet beigu
beigās vispār šo spriedumu izpildīt nevar, jo viņš acīmredzot vai nu to īpašumu
ir pārdevis, ja šeit nav bijis prasības nodrošinājums, vai arī to īpašumu jau ir
paņēmusi banka, vai tamlīdzīgi.
Es domāju, ka mums ļoti, ļoti uzmanīgi ir jāpieiet 14.panta
sestajai daļai, lai mēs nepārkāptu citu personu tiesības uz īpašumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Uzdosim sev jautājumu. Vai ar šo grozījumu
palīdzību mēs atrisināsim šo nemaksātāju un parādu problēmu? Atbilde ir – nē, jo
vienkārši mēs tātad nozīmējam citu atbildīgo. Ja tagad šī problēma bija
galvenokārt namu pārvalžu un pārvaldnieku problēma – kādā veidā uzsākt apkures
sezonu un kādā veidā cīnīties ar nemaksātājiem. Tagad mēs noņemam… ar šiem
priekšlikumiem noņemam atbildību no pārvaldnieka un uzliekam šo pienākumu citiem
īpašniekiem, kuri godīgi maksā par komunālajiem maksājumiem un pārvaldīšanu.
Tieši tā, godātie kolēģi! Kāpēc mēs maksājam profesionāļiem?
Mēs maksājam naudu, jo mēs strādājam citā darbā, mēs esam profesionāļi citā
jomā, katru dienu braucam uz darbu un strādājam savā darbā. Protams, ir daudzas
jomas, kur mums nav laika nodarboties, tajā skaitā arī ar tādu problēmu kā
komunālās problēmas, teiksim, šajā mājā. Tāpēc cilvēki maksā
profesionāļiem – mājas pārvaldniekam, namu pārvaldēm, un daļa no šīs maksas tiek
izlietota arī pārvaldnieka algai.
Tagad situācija ir tāda, ka namu pārvaldnieks var noņemt no sevis
atbildību, paņemt naudu no cita… kaut šī nauda paredzēta, piemēram, dzīvojamo
māju remontam, paņemt naudu un slēgt šo pozīciju. Un līdz ar to šī problēma
diemžēl nebūs atrisināta. To var salīdzināt ar autobusu: vienu reizi mēs jau,
braucot ar autobusu, samaksājām 50 santīmus, pēc tam šo autobusu aptur kontrole,
pārbauda pasažierus; izrādās, ka četri cilvēki brauc bez maksas, neiegādājoties
biļeti, un kontrolieri tā vietā, lai sodītu „zaķus”, paziņo tiem pasažieriem,
kuri jau samaksājuši par braucienu: „Tagad jūs maksāsiet nevis 50 santīmus, bet 55
santīmus!” Kāpēc tā? Tāpēc, ka cīnīties ar bezbiļetniekiem ir grūti, viņi var
pat šaut, viņi var kliegt, viņiem var pat nebūt naudas… Un līdz ar to iznāk tāda
situācija, ka godīgie maksātāji maksās vairāk. Tad var salīdzināt arī… Šis
autobuss brauks tālāk, atkal apstāsies, un šoferis paziņos: „Neskatoties uz to, ka
jūs samaksājāt par braucienu, jums jākāpj ir ārā un jāstumj autobuss, ja jūs
gribat atbraukt uz mājām vai uz darbu, jo tagad…”
Tātad šis jautājums ir tāds: kas būs atbildīgs par šo problēmu
– vai nu profesionāļi, kuri saņem par to naudu, vai citi īpašnieki, kuri godīgi jau
vienu reizi samaksājuši gan par saviem komunālajiem rēķiniem, gan algu
pārvaldniekam? Līdz ar to tagad šī… Protams, var pateikt, ka šāda prakse jau tagad
eksistē, neskatoties uz to, ka likums aizliedz ņemt naudu no citām pozīcijām un
maksāt, piemēram, par apkuri. Tagad jau šāda prakse eksistē!
Bet, godātie kolēģi, mēs rakstām likumu, un mēs veidojam to vidi!
Mēs varam noteikt ar likuma palīdzību, ko mēs gribam redzēt un kāda situācija būtu
vislabākā. Ja mēs pielāgosim likumdošanu sliktai praksei, tad mums iznāks slikts
likums un diemžēl nekas nemainīsies.
Tāpēc aicinu tomēr nobalsot „pret” šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es netaisos atkārtot argumentus, kas šeit jau
izskanēja. Es pirmām kārtām gribu vērsties personīgi pie Lagzdiņa kunga.
Augsti godātais Lagzdiņa kungs! Jūs esat tiešām ilggadējs
deputāts, un jūs personiski ieguldījāt ļoti daudz pūļu tirgus ekonomikas
likumdošanas bāzes veidošanā. Un man ir ļoti žēl, ka savas parlamentārās karjeras
beigās jūs piedāvājat atgriezties pie kolhozu sistēmas.
Pēdējās trīs nedēļās, tiekoties ar vēlētājiem – un es to daru
ļoti bieži -, šis jautājums par to, vai patiešām mums būs jāmaksā par citiem, ir
visbiežāk uzdotais jautājums. Es nerunāšu par to, vai tas ir juridiski atbilstoši
vai ne; es nerunāšu par to, vai tas ir ētiski vai ne, bet tad, kad es skaidroju šo
situāciju, ziniet, ko man saka rīdzinieki, ko man saka iedzīvotāji? „Nu tādā
gadījumā arī es nemaksāšu!” Un tā tas arī būs, kolēģi!
Padomāsim vienkārši par tīri praktiskām lietām, jo ļoti daudzi
cilvēki ar ļoti pieticīgiem ieņēmumiem, pensionāri, tomēr maksā, jo viņi ir tā
audzināti, ka pašam ir jāatbild par saviem parādiem. Un, ja viņi redz, ka šajā
situācijā tie, kuriem varbūt ir lielākas iespējas maksāt, bet kuri to nedara, un ka
tik un tā tiem godīgajiem pensionāriem būs jāmaksā par viņiem, tad, nu, protams,
tas rēķinu apmaksas apjoms krasi samazināsies.
Jūs piedāvājat īstermiņa risinājumu, kas radīs daudz lielākas
problēmas vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā. Tātad būsim tīri pragmatiski!
Es saprotu, ka jūs gribat tagad rast kaut kādu iespēju, kā aizbāzt šo caurumu. Un
mums arī bija diezgan nopietna saruna ar mūsu pašu partijas kolēģiem Rīgas domē,
kam arī ir tādas ļoti būtiskas īstermiņa intereses. Bet mums kā likumdevējam
tomēr jādomā stratēģiski, mēs to nevaram atļauties. Un, ja patiešām ir ārkārtas
situācija, tad jādomā par kreditēšanu no valsts budžeta. Varbūt jārunā ar tiem
pašiem starptautiskajiem aizdevējiem, jo te ir runa par ļoti nelielām summām
salīdzinājumā ar to, ko mēs aizņēmāmies tagad no Starptautiskā Valūtas fonda. Es
uzskatu, ka tieši valdībai būtu jādara viss, lai tomēr sameklētu šīs iespējas,
lai apmaksātu šos samērā nelielos parādus, lai tomēr apkure tiktu pieslēgta. Un
pēc tam ir jādomā, kā risināt šīs problēmas valstiskā līmenī. Bet nedariet
tādas kļūdas, par kurām visai valstij būs ļoti dārgi jāmaksā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es vēlreiz jūs gribu aicināt… mēs pirmajā lasījumā
varam atbalstīt šo likumprojektu. Šeit ir it kā piekabe šai nelikumīgajai
problēmai, par kuru kolēģi pilnīgi pamatoti runāja… Ir pielikti klāt
nepieciešamie grozījumi norīkotā pārvaldnieka iecelšanai. Ja jūs izlasītu
anotāciju, tad jūs redzētu, kāda ir prakse. Un kas tikai neprasa šos norīkotos
pārvaldniekus uz mūsu pašu, valsts un pašvaldību rēķina iecelt! Tāpēc es
piedāvāju šādu pragmatisku risinājumu (tiešām šodien bieži skan vārds
„pragmatisks”): nobalsot šoreiz par pirmo lasījumu. Bet arī mēs iesniegsim pēc
tam priekšlikumu, mēģināsim vai nu uzlabot (runa ir par 11.panta trešo daļu), vai
arī atstāt iepriekšējā redakcijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lagzdiņa kungs ko vēlas
piebilst?
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Protams, tādas pašas
debates, kādas izskanēja no šīs tribīnes, bija arī atbildīgajā komisijā. Tas, ko
teica deputāti, kuri iebilda pret attiecīgo normu, kura dod tiesības pārvaldniekam
izmantot remontam paredzētos uzkrājumus siltuma parāda segšanai, – tādi iebildumi
izskanēja, protams, arī atbildīgajā komisijā. Un mēs, protams, iesim to ceļu, par
ko runāja Čepānes kundze.
Bet es tomēr gribu nu mazliet… izteikt dažas piezīmes.
Kolēģi, dzīvojamās mājas pārvaldīšana, tātad arī
remontēšana un apkurināšana, ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Un dzīvokļu
īpašnieki pilnvaro pārvaldnieku, daudzos gadījumos pašvaldību uzņēmumus, namu
pārvaldes, veikt šos obligātos pārvaldīšanas uzdevumus. Taču pienākums ir nevis
namu pārvaldei, bet īpašniekam, un viņš pilnvaro citu personu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Komisijā tika izvērtēts, un arī Rīgas pašvaldības
eksperti, Rīgas pašvaldības vadība mūs informēja… Un es gribu vēlreiz jums to
pateikt, ka šāda prakse, sākoties apkures sezonai, ir visā Rīgā, jo alternatīvas,
kolēģi, ir tikai četras. Un kādas tās ir?
Pirmā. No budžeta. Rīgas domei pieņemt lēmumu un no visu
rīdzinieku kopējā maka segt parādus, kas ir vienai nelielai daļai rīdzinieku, par
siltumu. Tātad no visu kopējā maka. Tas taču ir vēl netaisnīgāk, kolēģi!
Otrs variants. „Rīgas Siltumam” palielināt tarifus. (No zāles
starpsaucieni.) Tātad maksās lielāku maksu par siltumu tie, kuri godprātīgi
maksā. Arī tas ir netaisnīgi.
Trešais variants. Nepieslēgt siltumu, saldēt cilvēkus, arī
godprātīgos maksātājus. Arī tas ir netaisnīgs.
Un ceturtais variants. Es aicinu tomēr Rīgas pašvaldību Ušakova
vadībā un Radzeviča vadībā to darīt, proti, samazināt namu pārvalžu
administratīvos izdevumus.
Jūs, kolēģi, ļoti labi zināt, ka Rīgas domes Revīzijas komisija
veica revīziju vienā no lielākajām Rīgas namu pārvaldēm „Kurzemes nami” un
atklāja klajas nelikumības, finanšu līdzekļu izšķērdēšanu jaunajā šīs namu
pārvaldes vadībā, kura tika iecelta pēc tam, kad nācāt pie varas jūs, „Saskaņas
Centrs”, Rīgā. Un, paldies Dievam, tagad ir atcelta šī vadība un iecelta jauna, kas
nešķiež vairs līdzekļus.
Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu un labot to uz otro
lasījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 22, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā
lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu noteikt
13.septembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
13.septembris.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies klātbūtnes pārbaudei, vārds paziņojumam
Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde – tūliņ komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulcēsies pēc
piecām minūtēm, bet pulksten 11.00 būs Sociālo un darba lietu komisijas sēde…
Atvainojos, nevis pulksten 11.00, bet 12.00.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija („Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – tūlīt
komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas
telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vairai Paeglei.
V.Paegle (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Rīt mums sēde notiks
Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Albertam Krūmiņam.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi no Kuveitas parlamentārās sadarbības grupas!
Pirmdien, 6.septembrī, pulksten 10.00 es aicinu uz tikšanos ar Latvijas vēstnieku
Kuveitā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Komisijas sēde – pēc pusstundas komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Tiekamies pulksten
12.20… 12.20 Ārlietu komisijas sēžu telpā. Lūdzu, paņemiet līdzi rezolūcijas
projektus sesijai, jo diskutēsim par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.45 Budžeta komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu!… Ā, nē! Vārds vēl paziņojumam Marekam
Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskās komisijas deputāti! Mums bija paredzēta sēde pulksten
10.30. Es jūs aicinu tagad doties uz to sēdi, kura bija paredzēta pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies, augsti godātie deputāti!
Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa… Paldies, redzu! Vilnis
Edvīns Bresis, Sergejs Fjodorovs… Paldies, jā! Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte,
Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Paldies par darbu! Uz redzēšanos!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 2.septembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2010. gada 2. septembrī
Datums: 02.09.2010 09:07:05 bal001
Par – 11, pret – 67, atturas – 6. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1915/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 02.09.2010 09:19:31 bal002
Par – 34, pret – 26, atturas – 17. (Reģistr. – 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1921/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 02.09.2010 09:29:27 bal003
Par – 36, pret – 25, atturas – 15. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1922/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 02.09.2010 09:32:42 bal004
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu (1926/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 02.09.2010 09:37:53 bal005
Par – 50, pret – 20, atturas – 8. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1929/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 02.09.2010 09:40:58 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (980/Lm9)
Datums: 02.09.2010 09:41:44 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 83, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju (981/Lm9)
Datums: 02.09.2010 09:42:15 bal008
Slēgtais balsojums
Par – 78, pret – 1, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (982/Lm9)
Datums: 02.09.2010 09:43:11 bal009
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (983/Lm9)
Datums: 02.09.2010 09:46:42 bal010
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas plānošanas likumā (1856/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.09.2010 09:47:57 bal011
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību (1748/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 09:49:08 bal012
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu (1719/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 09:50:39 bal013
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu (1720/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 09:52:26 bal014
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par proced?ru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1629/Lp9), 3.lasījums
Datums: 02.09.2010 09:58:35 bal015
Par – 3, pret – 59, atturas – 21. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9)
Datums: 02.09.2010 09:59:22 bal016
Par – 71, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9), 3.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:00:33 bal017
Par – 63, pret – 19, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9), 3.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:07:14 bal018
Par – 22, pret – 58, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Jaunatnes likumā (1736/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:07:49 bal019
Par – 19, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Jaunatnes likumā (1736/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:08:23 bal020
Par – 20, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Jaunatnes likumā (1736/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:09:22 bal021
Par – 65, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (1736/Lp9), 2.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:10:48 bal022
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1827/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:12:43 bal023
Par – 77, pret – 7, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1886/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:13:11 bal024
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1886/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:14:10 bal025
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1886/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.09.2010 10:15:32 bal026
Par – 62, pret – 21, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesu izpildītāju likumā (1875/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:17:04 bal027
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sporta likumā (1880/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:18:30 bal028
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1882/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:19:54 bal029
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1889/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:21:13 bal030
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1903/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:22:24 bal031
Par – 77, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1908/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:22:51 bal032
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1908/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:24:43 bal033
Par – 72, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA (984/Lm9)
Datums: 02.09.2010 10:26:08 bal034
Par – 77, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (1902/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:27:18 bal035
Par – 83, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1894/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:29:05 bal036
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1881/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:30:01 bal037
Par – 74, pret – 14, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 02.09.2010 10:31:49 bal038
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā (1904/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:33:46 bal039
Par – 87, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1925/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:34:15 bal040
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1925/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:36:00 bal041
Par – 91, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu (1926/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 10:52:20 bal042
Par – 92, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu (1926/Lp9), 1.lasījums
Datums: 02.09.2010 11:17:31 bal043
Par – 54, pret – 22, atturas – 4. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1929/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2010.gada 2.septembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties
„Frakciju viedokļus”, un Saeimas deputāti tuvākajā pusstundā pastāstīs par
Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem
lēmumiem.
Pirmais šodien runās partiju apvienības „Nacionālā apvienība
„Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs
Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Sākusies ir rudens sesija –
pēdējā 10.Saeimas laikā.
Jāteic, ka vairumam deputātu, ja ne visiem, vasara nav bijusi
pārtraukums, tāpēc ka ir notikušas samērā daudzas Saeimas ārkārtas sēdes, kurās
pieņemts arī viens otrs būtisks lēmums – gan par farmācijas nozares sakārtošanu
(tika rasts kompromiss starp aptieku īpašniekiem, kas nav farmaceiti, un farmaceitiem un
farmaceitu asistentiem, un risinājums tomēr ir optimāls un paredz arī zināmu pārejas
periodu nākamajā gadā), gan arī par kurināmo, proti, par paredzamās gāzes akcīzes
atlikšanu uz vienu gadu; tas arī bija kompromisa lēmums pēc vairākām sarežģītām
sēdēm, kurās vairākums nebija ne vieniem, ne otriem.
Gribu piezīmēt arī to, ka arī attiecībā uz mūsu partiju notikusi
zināma izmaiņa. Proti, notikusi sadarbība un partiju apvienības izveidošana ar
„Visu Latvijai!”, kā rezultātā neatkarīgais deputāts un agrākais Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas biedrs deputāts Visvaldis Lācis tagad ir mūsu frakcijas
rindās, frakcijas nosaukums kļuvis garāks, un šobrīd mēs apņēmīgi ejam pretī
10.Saeimas vēlēšanām, lai apvienotu gan nacionālās intereses, gan nopietnu sociāli
ekonomisko programmu un sakausētu vienā veselumā ilgu parlamentāru pieredzi, kas ir
mūsu frakcijas deputātiem, ar jauneklīgu degsmi, kas ir savukārt „Visu Latvijai!”.
Šodienas sēdē mūs gandarīja tas, ka Saeima bez garām debatēm un
ātri apstiprināja arī nelielus papildinājumus Jaunatnes likumā. Ir runa par likuma
pamatmērķiem. Uzskatām, ka attiecībā uz jauniešiem jāveicina darba tikuma un
patriotisma audzināšana; pirmajā brīdī tas var likties formāls ieraksts, bet tas var
kalpot tam, lai nevalstiskās organizācijas, kas darbojas jaunatnes laukā, varētu
pretendēt arī uz valsts atbalstu un valsts finansējumu budžetā paredzēto programmu
ietvaros, ja mērķis ir darba tikums un patriotisms. Un, mūsuprāt, tas nāks par labu
vienai otrai organizācijai.
Katrā gadījumā rudens ir gaidāms pietiekami interesants un
atbildīgs, Saeimā arī ir samērā daudz likumprojektu, kuru pieņemšana tiek gaidīta.
Arī mūsu frakcija gatavojas iesniegt vairākus priekšlikumus jau tuvākajā laikā,
piemēram, attiecībā uz Ministru kabineta iekārtas likumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partiju apvienības „Nacionālā apvienība
„Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam
Mārim Grīnblatam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts
Andis Kāposts. Lūdzu!
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, ir patiešām iestājies
rudens. Varu apsveikt studentus, skolēnus un skolotājus ar pirmo pilnvērtīgo
darbadienu. Lai visiem veicas! Lai šis gads nes labus augļus un nākotnē rodas mums
izglītoti un zinoši cilvēki!
Tāpat apsveicu arī lauksaimniekus, kuriem daļēji jau ir sācies,
daļēji beidzies ražas novākšanas laiks! Lai šī ražas novākšana būtu tāda
pilnvērtīga un būtu bez zaudējumiem!
Par jautājumiem, kas tika skarti šodienas sēdes laikā. Gribu
pieskarties diviem jautājumiem.
Kopējais jautājums ir par kristīgo mācību, tas ir saistīts ar
Reliģisko organizāciju likumu un Izglītības likumu. Mūsu frakcija atturējās šinī
jautājumā, jo pēc būtības neviens nav pret kristīgo mācību; tā pašlaik ir
atļauta, un to ir iespējams mācīt tiem bērniem un jauniešiem, kuri to grib apgūt.
Taču mēs esam pret to, ka tas tiek darīts piespiedu kārtā, gandrīz uzspiests kā
obligāta mācība. Attiecībā uz daudziem citiem priekšmetiem, arī daudziem
obligātajiem priekšmetiem, pašlaik ir brīva izvēle. Un nekādos rāmjos neietilpst
tas, ka attiecībā uz kristīgo mācību būtu jāiesniedz rakstisks atteikums.
Otra juridiskā puse ir tā, ka pašlaik, lai mācītu Latvijas
vēsturi… Es uzskatu, ka tas patiešām būtu pirmais un būtiskākais jautājums, kas
jāatrisina izglītības jomā, jo, ja nezina jaunatne vēsturi, tad nevar arī skatīties
nākotnē pilnvērtīgi. Tas būtu pirmais jautājums.
Vēl viens aspekts ir finansējums, kurš šinī likumprojektā vispār
nav bāzēts, jo reāli valsts ir šķirta no Baznīcas. Jautājumi par to, kur ņemt
finansējumu, ir no Baznīcas puses risināmi; arī par to šinī likumprojektā nav
rakstīts.
Otrais aktuālais jautājums šodienas sēdē bija administratīvi
teritoriālā reforma, Rojas novada dalīšanās.
Es kā deputāts vēl līdz šim brīdim neesmu redzējis tādu
objektīvu izvērtējumu, kur būtu redzami gan plusi, gan mīnusi administratīvi
teritoriālās reformas variantiem, jo nauda ir ļoti lielos apmēros izšķērdēta.
Mūsu frakcija visu laiku ir atturējusies no tā, ka būtu obligāti jāapvieno, jo
jābūt arī brīvprātības principam. Un šeit ir pirmie tādi… parādās pirmie
dīgļi tādi… Tādā veidā, piespiedu kārtā, tomēr nedrīkst apvienot! Tās ir
tomēr mūsu parlamenta kļūdas, un cerēsim, ka ļoti daudz tādu pašvaldību nebūs,
kas gribēs dalīties. Bet reāli šis process notiek: nevar sadzīvot. Tas ir skaidri un
attiecīgi manāms.
Tie būtu tie jautājumi, par kuriem mēs gribējām runāt.
Priecīgu un laimīgu nedēļu!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam
Andim Kāpostam.
Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Eglītim.
Lūdzu!
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms arī es gribu novēlēt
gan visiem skolēniem, gan pedagogiem veiksmīgu, radošu un interesantu mācību gadu,
lai tās gaišās domas, ar kurām vakar visi jūs nācāt uz skolu, rod piepildījumu
kopīgā darbā.
Manuprāt, šodien svarīgākie jautājumi, neapšaubāmi, bija
kustības „Par labu Latviju” iesniegtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un
Izglītības likumā, un tie nebūt neparedzēja to, ka Bībeles apguve, kristīgā
mācība ir visiem kā obligāts priekšmets un ka kaut kādā veidā Baznīca tagad sāk
iejaukties valsts lietās. Šim likumprojektam ilglaicīgais mērķis ir eiropeiskā
identitāte un kultūra, un šādā kontekstā te mēs nevaram runāt par kaut kādu
obligātumu vai Baznīcas ietekmi. Eiropā ir pietiekami daudz strāvojumu, kas ir diezgan
satraucoši. Nu, piemēram, kaut vai Lībijas līdera Kadafi izteikumi par islāmu
Eiropā. Mošeju būvēšanas ierobežojumi, parandžu nēsāšanas aizliegumi. Tātad pat
tolerantā Eiropa ir pietiekami satraukusies par savu identitāti! Un līdz ar to, es
domāju, arī mums būtu bijis šeit daudz kas diskutējams, un, manuprāt, Saeima ir
vislabākā vieta šādām diskusijām, atklātām, kurās var iesaistīties
visdažādākās puses. Diemžēl šī diskusija par vērtībām, vēl īsti nesākusies,
ir pārtraukta, un izrādījās taisnība Pujata kungam, kad viņš Aglonā runāja par
atbalstu Bībeles apguvei, kristīgajai mācībai: cik tad būs to deputātu, kas to
atbalstīs? Jā, Pujata kungam izrādījās taisnība.
Nedaudz dīvaini tas bija – no dažiem kolēģiem, kuri kādreiz paši
ar baznīcā dotu zvērestu sāka savu politiķa karjeru, dzirdēt visasāko tieši
Bībeles un kristīgo vērtību noliegumu. Ļoti interesanti būtu bijis redzēt, kā
balsotu Augusts Brigmanis, diemžēl viņa balsojumu nav iespējams saskatīt balsotāju
sarakstā.
Kā otru svarīgāko jautājumu es gribu minēt Rojas un Mērsraga
jautājumu. Gribu tikai akcentēt, ka savulaik abi šie pagasti nolēma brīvprātīgi
apvienoties; šeit nav runa par kaut kādu piespiedu apvienošanu. Un nu ir šis lēmums
par atdalīšanos. Es domāju, ka svarīgākais ir gādāt, lai kaut kādā veidā
neciestu iedzīvotāji tieši sociālā ziņā, lai, sadalot pagastu budžetus, tā nauda
tiktu sadalīta tā, lai abu pagastu iedzīvotājiem nav kaut kādas pretenzijas un
aizvainojumi. Katrā ziņā es negribu piekrist, ka teritoriālā reforma ir bijusi
sasteigta, kā šeit izskan. Vairāk nekā desmit gadu garumā šis jautājums ir
risināts, un par steigu te nevar būt runa.
Līdzīga situācija ir ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā.
Desmit gadi bija doti, lai šie tiesu izpildītāji varētu iegūt augstāko izglītību.
Taču arī tas laiks izrādījās par īsu. Par īsu! Šodien Saeima balsoja par šā
termiņa pagarināšanu.
Tā ka, es domāju, mūsu visu problēma ir, ka mēs tomēr pārāk
ilgi un neracionāli tērējam resursus un laiku un kavējam svarīgu lēmumu
pieņemšanu. Ceru, ka rudens sesijā tas mainīsies un mums veiksies labāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim
Eglītim.
Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Arī Saeima, tāpat kā skolu un augstskolu
studenti un skolēni, šodien atsāk savu regulāro darbu – Saeimas sēdes.
Tik tiešām, kā jau teica Māris Grīnblats, šī sezona Saeimas
deputātiem bija visai darbīga – un ne tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu periods, bet
tāpēc, ka ļoti bieži tika sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes un arī komisiju sēdes,
likumi tika gatavoti, un visi tie bija nepieciešami. Tāpēc vasara pagāja vienā
steigā, vienā darbā, un nebija tādas brīvas nedēļas, kurā varētu tik tiešām
gūt arī Saeimas deputāti kādu atelpu.
Jāteic arī, ka parasti ļoti aktīvi priekšvēlēšanu periodā
notiek debates Saeimā, bet šodien tas tā nebija. Tikai pašu pēdējo likumprojektu
sakarā varēja manīt nelielus partiju savstarpējos cīniņus, bet tas neaizēnoja
lietišķo darbu šodien Saeimas Sēžu zālē.
Gribētos teikt, ka bieži vien tad, kad Saeima beidz savu četru gadu
darbības periodu, pēdējos mēnešos parādās tādi likumprojekti, kuri, kaut kādu
lobiju diktēti vai lūgti, tiek virzīti ar argumentu: „Jūs taču vairs nebūsiet
nākamajā Saeimā, un tāpēc mēs varam arī šādus sliktos likumprojektus mēģināt
„izsist cauri”!”
Pašlaik tādi likumprojekti parādījušies vēl nav. Bet tomēr
atsevišķos likumprojektos, kurus šodien skatīja Saeimā, tik tiešām bija ļoti
lielas problēmas. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nebalsoja
„par” Izglītības likuma grozījumiem un Reliģisko organizāciju likuma
grozījumiem, kas paredzēja obligāto Bībeles mācību. Un tik tiešām tas tā bija ne
tāpēc, ka mēs būtu pret reliģiju. Mēs atbalstām gan katoļus, gan luterāņus, gan
visas pārējās konfesijas. Taču obligāta šīs mācības ieviešana, iepriekš
nesagatavojot šo procesu, neizvērtējot, kā tas skolās varētu notikt, turklāt sākot
jau ar
1.klasi, – tas nav pieņemams. Mūsu viedoklis bija, ka ar šādiem likumiem ir
jāpagaida, jo arī Satversme saka, ka Baznīca ir šķirta no valsts. Un ārkārtīgi
liela loma Bībeles mācības izprašanā varētu būt tieši ģimenēm un draudzēm.
Gribētos runāt arī par to, ka šodien bija izskatīšanā grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas deputāti nevarēja atbalstīt to, ka tiek svītrots aizliegums pārvaldniekiem
bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot parādsaistību dzēšanai dzīvojamās mājas
īpašnieku uzkrājumu. Šī norma nevis samazinās parādu nemaksātāju skaitu, bet –
gluži otrādi! – var iedrošināt nemaksātājus, jo no kopējās dzīvokļu īpašnieku
iemaksu summas, kas paredzēta māju remontiem, varētu tikt nodrošināts siltums šajā
ziemā arī tiem, kas nemaksā nevis tāpēc, ka nevar samaksāt, bet tāpēc, ka kaut kur
citur izmanto savu naudu. To siltumu viņi varētu saņemt un izmantot arī šajā apkures
sezonā. Šī norma noteikti ir jāsvītro no likumprojekta!
Ļoti diskutējams visu vasaru bija jautājums par Mērsraga un Rojas
pašvaldību atdalīšanos. Jāteic, ka mani ļoti iepriecināja lielais likumprojekta
atbalstītāju skaits, praktiski gandrīz vai vienprātīgais balsojums par likumprojekta
atbalstīšanu. Likumprojektu tiešām labā kvalitātē bija sagatavojusi Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Īpaši nopelni, es domāju, likumprojekta
virzīšanā ir gan ministrei Dagnijai Staķei, gan arī Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai. Un tagad atliek tikai kārtīgi apdomāt, kādā veidā tiks
pārvaldītas šīs abas teritorijas, jo ekonomiskais pamatojums tik tiešām bija ļoti
pārliecinošs. Mērsrags vienmēr ir dzīvojis bez parādiem un varējis labi eksistēt.
Un arī Roja atbalstīja Mērsraga atdalīšanos. Tagad tikai jāizdomā, kurā dienā
būs vēlēšanas un kā notiks Mērsraga un Rojas pašvaldību pārvaldīšana turpmāk.
Jo nevar piespiedu laulībā turpināt dzīvot, ja ir nesaskaņas savā starpā, ja
lielākā pašvaldība, Rojas pašvaldība, diktē noteikumus Mērsragam.
Šodien tik tiešām deputāti ļoti rūpīgi, varētu teikt,
diskutēja par likumprojektiem. Un droši vien arī viss pārējais septembra darbs notiks
tādā pašā noskaņā un vēlēšanu tuvums neiespaidos mūsu lēmumus Saeimā, un
nebūs nervozitātes.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētājai deputātei Annai Seilei.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina PCTVL frakcijas deputāts
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, pirmajā rudens
sesijas dienā, Saeimas vairākums paspējis konceptuāli atbalstīt vēl vienu klaju
cūcību pret vēlētājiem – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātos
grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Runa ir nevis par dvēseles, bet
par ķermeņa saglabāšanu, ne par tiesībām, bet tomēr par cilvēka fizisku
izdzīvošanu.
Likumprojekta būtība ir izvairīties no atbildības par slikti
pārvaldītām mājām un, lai dzēstu parādus par apkuri, izvilkt no iedzīvotāju
kabatām naudu, kas bija uzkrāta remontam. Nav brīnums, ka visas īrnieku un dzīvokļu
īpašnieku asociācijas ir kategoriski pret šo likumprojektu. Likumprojekts ir
izstrādāts nevis pēc īrnieku vai dzīvokļu īpašnieku, bet pēc Rīgas domes
lūguma. Tātad īstie likumprojekta autori ir Nils, galvenais ziedotājs Okupācijas
muzejam, Ainārs Buldozers un Juris, bijušais izglītības ministrs un krievu
skolu žņaudzējs. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzeviča kungs pats
piedalījās komisijas sēdē, sūrojoties par lielo iedzīvotāju pieprasījumu skaitu,
kas domei lūdz iecelt norīkotu pārvaldnieku. Tātad ne tikai Saeima un valdība, bet
arī Rīgas dome ir gatava atbalstīt stiprā cīņu pret vājo, bagātā pret nabago,
privātīpašnieka pret algotu darbinieku, namīpašnieka pret īrnieku, nedarīt neko,
lai atvieglotu dzīvi parastam cilvēkam no ielas, un izdarīt visu, lai aizstāvētu
sponsoru intereses. Kā piemēru varu minēt denacionalizēto māju, kurā ir 18
dzīvokļi, 10 nepilngadīgi bērni, četri invalīdi, pārējie pensionāri, krāsns
apkure, sausā tualete, kas divus gadus nav izvesta. Gāze balonos, aukstais ūdens,
paldies Dievam, bet ne Šleseram, ir. Apgādi ierīkoja paši īrnieki, viņi par saviem
līdzekļiem remontē malkas šķūnīšus, labiekārto sētu. „Latvenergo” pārtrauca
elektrības piegādi kāpņu telpās. Deviņus mēnešus mājas iedzīvotāji veica
saraksti ar Ušakovu un Šleseru. Un tie, kas šobrīd sola vēlētājiem zelta kalnus,
nevar „dzemdēt” neko, negrib ņemt uz sevi atbildību par māju un iecelt norīkotu
pārvaldnieku. Bet bez konkursa lemt, teiksim, par Daugavas krastmalas apbūvi vai iecelt
kādu biznesa draugu Fliku par Rīgas „Trīs brāļu” tūrisma aģentūras vadītāju
vai citu biznesa draugu Viesturu Koziolu par Rīgas tēla galveno propagandistu var
uzreiz. Šo kungu, Nila un Aināra, reālā bezdarbība nekādā veidā nesakrīt ar
partiju „Saskaņas Centrs” un „Par labu Latviju” priekšvēlēšanu solījumiem!
Pret likumprojektu balsojuši ne tikai PCTVL, bet arī citi deputāti,
tajā skaitā no „Saskaņas Centra”.
Ņemot vērā Rīgas mēra politisko izcelsmi jāsecina: viņa kreisā
roka nezina, ko dara labā roka. PCTVL iekšienē tādu svārstību nav, un mēs esam
vienīgā partija, kas konsekventi aizstāv īrnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses.
PCTVL četras reizes piedāvāja Saeimai likumprojektu par dzīvokļa tirgus vērtības
kompensāciju denacionalizēto namu iemītniekiem un analoģisku risinājumu likuma „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ietvaros. Divreiz mēs aicinājām
nostiprināt tiesības uz mājokli Latvijas Republikas Satversmē. Bija runa arī par
likumprojektu par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. PCTVL iesniedza vēl apmēram 20
iniciatīvas – nodokļu atvieglojumus denacionalizēto namu iemītniekiem un jaunajām
ģimenēm, iniciatīvas neapsaimniekoto namu konfiskācijai un īrnieku tiesību
paplašināšanai, jautājumus ministriem, budžeta priekšlikumus un tamlīdzīgas
iniciatīvas, no kurām dažas tika atbalstītas. Ja jūs gribat saglabāt sev jumtu virs
galvas, jums nav nekādas izvēles, izņemot PCTVL.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts
Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas
„Saskaņas Centrs” viedokli par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā”.
Pašlaik pārvaldniekam ir aizliegts dzīvokļu īpašnieku parādus
par komunālajiem pakalpojumiem segt no citu dzīvokļu īpašnieku uzkrātās
apsaimniekošanas maksas.
Atšķirībā no „Saskaņas Centra” frakcijas, Saeimas vairākums
šodien pirmajā lasījumā nobalsoja par to, lai izslēgtu šo normu no likuma. Līdz ar
to mūsu valstī saglabāsies ierastā prakse, ka atsevišķām personām, iespējams, pat
ir izdevīgi nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to tiks diskriminēti
godprātīgie maksātāji, kuri maksās gan par sevi, gan par kaimiņu – nemaksātāju.
Vēl vairāk! Spēkā esošās normas izslēgšana nemotivēs
dzīvokļu īpašniekus maksāt par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem,
bet – tieši otrādi – mudinās nemaksāt, jo viņu parādus segs no kaimiņu iemaksātās
naudas. Nemaksātājs tik un tā saņems tos pašus pakalpojumus un tādā pašā
kvalitātē un apjomā, kādā tos saņem godīgie maksātāji.
No otras puses, šīs normas izslēgšana atvieglos dzīvi tiem
apsaimniekotājiem un arī namu pārvaldēm, kas nevēlas rīkoties atbilstoši
Civilprocesa likuma prasībām un aktīvi strādāt ar parādniekiem, vēršoties,
piemēram, tiesā.
Saskaņā ar varas partiju balsojumu apsaimniekotājs varēs
vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu
segšanai. Likuma grozījums veicina aplamu kārtību, ko pieļaut nedrīkst.
Tāpēc „Saskaņas Centrs” neatbalsta likumprojekta „Grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Septembrī Saeima turpinās strādāt ar šo likumprojektu, un es
domāju, ka mums izdosies tikt vaļā no ļoti bīstamas un kaitīgas normas. Viss būs
labi.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam – apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas deputātam.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Jaunais laiks”
frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmā šīs rudens sesijas
sēde tiešām bija ar bagātu darba kārtību, kurā bija iekļauti vairāk nekā 50
jautājumi, un, protams, daudzi no tiem bija arī ļoti emocionāli, jutīgi.
Pirmo gribu pieminēt likumprojektu „Grozījumi Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas tiešā veidā saistīts ar Rojas un
Mērsraga novadiem.
Kad šā gada 4.februārī es kopīgi vēl ar četriem deputātiem
Saeimā iesniedzu sagatavotos grozījumus šajā likumā, tad es nebiju tik pārliecināta
par pozitīvu virzību, un visi no oponentiem saņemtie argumenti bija tādi: nu tik
maisam būs gals vaļā, un nu iestāsies valstī haoss, un visi novadi tagad šķelsies,
un pagasti gribēs dzīvot pa savam. Bet īstenībā tas tā nebija. Un tas pamatojums ir
tas, ka jebkurā likumā var būt kļūdas un šīs kļūdas ir jālabo, un likumdevēja
uzdevums tieši to ir arī darīt.
Es uzskatu, ka iedzīvotāju vēlme ir likumdevējiem jāpilda. Un
šinī gadījumā Mērsraga iedzīvotāji nāca ar šādu priekšlikumu un šādu savu
vēlmi, un tiešām mēs esam tikuši jau līdz pirmajam lasījumam. Taču, protams,
pašreizējie grozījumi neizsaka vēl visu to, kas ir jāizstrādā un jāieliek
likumdošanā, jo ir jautājumi gan par juridiskiem precizējumiem, gan par finansiāliem
aspektiem un daudzas neskaidrības, kuras pašreizējie likumi neatrisina un neatrunā.
Tas attiecas arī uz iedzīvotāju aptaujām. Jo, ja, piemēram, novadā ir vairāki
pagasti, nu, trīs vai četri, vai pieci, no kuriem daži ir ļoti lieli, bet viens mazs
grib atdalīties, tad pašreiz nav pateikts, ka ir jāņem vērā šo aptauju rezultāti,
jo var gadīties, ka mazais pagasts ar savām balsīm paliek mazākumā un visu nosaka
subjektīvs novada domes lēmums. Šajā gadījumā Rojas novada dome pieņēma (ar vienu
balsi „pret”) lēmumu par atdalīšanos, un līdz ar to gan Ministru kabinets, gan
arī Saeima varēja turpināt virzīt šā jautājuma izskatīšanu.
Neskaidri ir arī daži finansiāli jautājumi – par to, kā
pārvaldīt kopīgos īpašumus, kā tos atdalīt, ja, teiksim, notiek šīs
teritoriālās izmaiņas. Tas viss vēl ir jāizstrādā. Droši vien nepabeigs šī
Saeima un tas būs arī nākamajai Saeimai risināms jautājums. Tam visam ir jābūt
precīzi noteiktam, lai pēc iespējas samazinātu subjektīvu, emocionālu viedokļu
iespējamību. Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts noteic, ka notiek divu jaunu
novadu – Rojas novada un Mērsraga novada – veidošana un ka notiks vēlēšanas šā gada
30.oktobrī, un ka pirmā sēde sanāks jau nākamā gada janvārī. Ja tas tiks
apstiprināts arī otrajā lasījumā, tad acīmredzot šie priekšlikumi tiks
iestrādāti arī likumā.
Tā ka es domāju, iedzīvotāju vēlmes izpilde ir tieši likumdevēju
rokās.
Bez tam šodien bija arī vairāki citi emocionāli, jutīgi
jautājumi. Arī iepriekšējie runātāji minēja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumu, kurš ir saistīts ar nemaksātājiem, ar parādiem. Pašreizējā, spēkā
esošajā, normā bija aizliegts segt parādus no uzkrātās naudas, taču mums ir jāņem
vērā pašreizējā situācija, jo ekonomiskā krīze daudziem objektīvi nedod iespēju
samaksāt šos maksājumus.
Un otrs jautājums – par ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Arī
pašreizējā likumdošana dod iespēju vērsties tiesā, lai piedzītu šos parādus un
līdz ar to sniegtu atvieglojumus, lai nebūtu jācieš tiem, kuri maksā, bet nesaņem
apkuri un komunālos pakalpojumus. Viens no priekšlikumiem paredz, ka to varētu
samaksāt no šīm uzkrātajām rezervēm.
Bez tam tika skatīts arī likumprojekts, kas tika pieteikts, lai
nodotu komisijām saistībā ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un
Izglītības likumā.
Jau no 2003.gada skolās ir kristīgā mācība un ētikas mācība.
Septiņi gadi ir devuši iespēju pilnībā iepazīstināt gan ar kristīgām vērtībām,
gan ar ētikas pamatprincipiem, gan ģimeniskām vērtībām, un šajos priekšmetos ir
iekļauta, protams, arī mācība par Bībeli un Bībeles pamatu apgūšana. Ir iespaids,
ka sabiedrība vairāk atbalsta kristīgo un ģimenes vērtību apgūšanu tieši
ģimenē, jo ar katru gadu ir samazinājies to vecāku skaits, kuri ir bērniem
izvēlējušies kristīgās mācības apguvi skolās. Tādu ir apmēram 16 procenti. Līdz
ar to iespējams, ka šis priekšlikums ir ar nedaudz populistisku ievirzi, jo
pašreizējās iespējas pilnībā nodrošina arī Bībeles vērtību iekļaušanu
programmās.
Mūsu Satversme nosaka, ka reliģijas vieta ir Baznīcā. Satversme
nosaka valsts un Baznīcas šķirtību. Līdz ar to, ja mēs atbalstītu šādus
grozījumus, tad mums, protams, rastos jautājums arī par finansējumu un
pedagoģiskajiem resursiem, jo pašreizējie pedagogi nebūtu sagatavoti šādai jauna
mācību priekšmeta pasniegšanai. Turklāt pašreizējais priekšlikums paredzēja
programmā iekļaut 12 gadus ilgu apmācības kursu. Tas rada iespaidu, ka izglītības
procesā tiktu iekļauti mācītāji, jo ar pedagoģisko izglītību šādu pasniedzēju
vienkārši nepietiktu.
Bez tam ne jau tikai Bībeles mācība nosaka sabiedrības morāli,
ētiku un kristīgo vērtību izpratni. Es domāju, ka mēs visi esam iepazinušies ar
daudzajiem skandāliem saistībā ar Katoļu baznīcu un bērnu izmantošanu. Līdz ar to
ne jau tikai šī vērtību mācīšana vai baznīctēvu runas nosaka pilnībā visu, kā
tas dzīvē notiek.
Bet katrā ziņā arī „Vienotība” un „Jaunais laiks” atbalsta
– un arī es personīgi atbalstu – kristīgas vērtības, un pilnīgi noteikti atbalstām,
ka šīs vērtības ir jāmāca bērnam un ka tas ir ļoti būtiski.
Bez tam tika arī pieņemts otrajā lasījumā Jaunatnes likums, kas
tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šis likums paredz
pastiprinātu patriotisko, nacionālo audzināšanu un lielāku iesaisti tieši
jauniešiem sabiedrības dzīves organizēšanā.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no partijas „Jaunais laiks”
frakcijas.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inta Feldmane. Lūdzu!
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms vēlos jūs visus
sveikt ar jaunā mācību gada sākumu. Ikviens no mums kādreiz pats ir bijis skolēns
vai arī šodien ir kāda skolēna vai studenta vecāka statusā un labi zina, ko nozīmē
būt mācītam, izglītotam cilvēkam.
Vēlos jūs, cienījamie radioklausītāji, informēt, ka šajā
vasarā Latvijas Pirmā partija, partija „Latvijas Ceļš” un Tautas partija
iekļāvās politiskajā apvienībā „Par labu Latviju” un 9.augustā divu Saeimas
partiju frakcijas izveidoja politisko bloku „Par labu Latviju”.
Patiešām, vasarā mēs aizvadījām 13 ārkārtas sēdes, kurās
pieņēmām vairākus Latvijai svarīgus likumus. Tā, piemēram, 25.augustā ar mūsu,
politiskā bloka „Par labu Latviju” deputātu, atbalstu Saeima pieņēma grozījumus
likumā „Par akcīzes nodokli”, kuri paredz neattiecināt akcīzes nodokļa
piemērošanu dabasgāzei līdz 2011.gada 30.jūnijam. Faktiski tas nozīmē, ka gāzes
cenai Latvijā vajadzētu samazināties.
Šodien Saeimas sēdē noraidīja bloka „Par labu Latviju”
deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” un „Grozījumi
Reliģisko organizāciju likumā” nodošanu komisijām. Tie paredzēja skolās no 1.
līdz 12.klasei ieviest Bībeles apguvi, kristīgo mācību.
Es gribu uzsvērt, cienījamie radioklausītāji, ka mani kolēģi jūs
apzināti maldināja, runādami par to, ka šie mūsu likumprojekti paredzot to kā
obligātu mācību priekšmetu. Tas nebūt neatbilst patiesībai. Tāpat tas liecina par
to, ka vairāki deputāti acīmredzot nebija nopietni iedziļinājušies šajos
likumprojektos, un tas arī liecina par paviršu attieksmi pret tik būtisku jautājumu.
Tāpat jūs tiekat maldināti ar to, ka izplata tādu viedokli, ka
pašreiz apgūt kristīgo mācību varot līdz 12.klasei. Jā, var apgūt, taču tikai
pirmajās trijās klasēs! Taču mēs zinām, ka cilvēka vērtību sistēma veidojas
visas dzīves laikposmā, īpaši dzīves pirmajā posmā. Tādēļ politiskā bloka
„Par labu Latviju” deputātu iesniegtajos Izglītības likuma grozījumos ir teikts:
„Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. […] Pie kristīgās ticības
nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūst Bībeles – kristīgo – mācību vai
ētiku.” Tas nozīmē, ka skolēniem tiktu nodrošināta izvēles iespēja.
Abi šie likumprojekti tapa, atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata
teikto, ka Latvijas morāliskās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur dievnamu un
caur skolu. Taču pašlaik vājākais posms ir tieši skola, jo bieži vien jaunieši,
beidzot skolu, nezina svarīgākos kristīgās dzīves principus. Politiskā bloka „Par
labu Latviju” deputāti uzskata, ka, Bībeles – kristīgo – mācību ieviešot
pamatskolās un vidusskolās, tas sekmētu skolēnu garīgo un morālo attīstību,
veidotu stabilu vērtību sistēmu un atbildīgu attieksmi pret sabiedrību.
Mēs visi uztraucamies un vaimanājam dažreiz par to, kas notiek ar
mūsu sabiedrību un mūsu jaunatni. Atkarības, vardarbība, izlaidība, egoisms un
bezatbildība! Taču mēs visi zinām šo vienkāršo atbildi, ka cēlonis ir
neizveidotajā jauniešu vērtību sistēmā vai arī tajā apstāklī, ka tā ātri un
impulsīvi mainās atkarībā no vides, kādā jaunietis dzīvo, mācās un strādā. Un
tā vien šķiet, ka kādam ir ļoti izdevīgi, ka mūsu sabiedrībā nav stabilas un
pārbaudītas vērtību sistēmas, jo tad ar šādu sabiedrību var viegli manipulēt, var
to kontrolēt un veidot vienkārši par tādu patērētāju sabiedrību bez idejām un
mērķiem.
Tāpat deputāti no politiskā bloka „Par labu Latviju” šodien
atbalstīja divus likumprojektus, kas bija saistīti ar Rojas novada sadalīšanu Rojas un
Mērsraga novados, un nodevām tos Saeimas komisijām, jo mēs uzskatām, ka novadu
sadalīšanas process nav īsti labs piemērs, tomēr ir svarīgi tas, lai tiktu ņemta
vērā arī iedzīvotāju paustā griba. Izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas, lai
pēc novadu sadalīšanās varētu tikt izsludinātas un organizētas jaunas vēlēšanas,
kā arī lai noteiktu kārtību, kādā tiek sadalītas Rojas novada pašvaldības
institūcijas, tiesības, manta, saistības un finanšu līdzekļi. Tas arī būs viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Intai Feldmanei no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Līdz ar to šīsdienas tiešraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas
nama Sēžu zāles ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace
Laipa.
Visu labu!