Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas ārkārtas sesijas otro sēdi.
Pirms mēs sākam runāt par darba kārtību, es aicinu visus, kas
sēdes laikā vai nu iet ārā no Sēžu zāles, vai nāk atpakaļ, aizvērt durvis, jo
pretējā gadījumā ventilācijas sistēma nespēs nodrošināt pat to temperatūru, kas
šobrīd šeit ir. Tā ka tas ir visu mūsu interesēs, jo ventilācija zālē pašreiz
strādā, teiksim tā, uz sistēmas maksimālās jaudas robežas. Citādi mēs paši šeit
būsim spiesti dzīvot karstumā.
Bet tagad ķersimies pie darba kārtības.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šodienas sēdes darba
kārtības 7.punktu – likumu „Maksātnespējas likums” – un šā likuma
otrreizēju caurlūkošanu līdz komisijas turpmākam lēmumam. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību. Sākam izskatīt darba kārtību tradicionāli – ar Prezidija ziņojumiem par
iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas,
Hankas un Krūmiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Es nesapratu… Kāds lūdza
balsojumu? Dalbiņa kungs vēlas runāt? Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var
runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Viņš runās… Tūlīt mēs
dzirdēsim, par ko viņš runās.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju,
ka šis likumprojekts neko nerisina šinī brīdī, un pateikšu, kāpēc es tā domāju.
Šādā veidā ātri mēģinot risināt problēmas, kas ir identificētas anotācijā,
tātad nosaucot šeit neprecīzu zvēru uzskaiti, es neredzu nekādus argumentus, kāpēc
nevar normāli attīstīties medību saimniecība, jo jebkura licencēta zvēru medību
uzskaite mums ir noregulēta.
Kas attiecas uz to, kādā veidā tiek izsniegtas licences šo zvēru
nomedīšanai, mums ir precīzi noteikumi, un šeit nav svarīgi, cik liels ir medību
iecirknis. Šeit tiek ņemta vērā visa medību saimniecība, un konkrēti šīs licences
pēc tam tiek sadalītas pa medību kolektīviem. Tā ka tas nerisina šo problēmu.
Bet izskatās, ka šeit ir vēlme risināt citas problēmas. Un tās ir
šādas: ir mazie medību kolektīvi, kuri šobrīd pastāv, un 12 procentiem no tiem ir
apmēram 500 hektāru lielas medību iecirkņa platības. Līdz ar to mēs varam teikt, ka
pēc likuma pieņemšanas sāksies jauni „mērnieku laiki” medību saimniecībā
Latvijā.
Tātad mazos, ja tie nespēs apvienoties, protams, paņems lielie. Un
tas nozīmē, ka kaut kādā mērā mēs tos, kuri nespēj šobrīd varbūt tik lielas
platības „pacelt”, atkal noliksim nevienlīdzīgā situācijā.
Konsultējoties ar medību speciālistiem, protams, ir divi viedokļi:
vieni – par, otri – pret. Bet es gribu teikt tikai vienu – tas grozījums, kas šeit
ir uzrakstīts, nepasaka neko par to, kādā veidā tiks medīti attiecīgie putni un
dzīvnieki – limitēti, nelimitēti. Un tad iznāk tā: ja cilvēkam ir dīķis, kura
platība ir apmēram 100 hektāru, tad viņš šinī dīķī nevarēs medīt pīles? Nu
jocīgi izskatās gan. Tad viņam vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, jā? Un attiecīgi,
vadoties pēc tā, viņš varēs medīt nelimitētus dzīvniekus? Kā tad ar lapsām? Arī
tas ir nelimitēts dzīvnieks, tātad arī vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, lai varētu
tās medīt?
Tā ka prātīgāk būtu šo jautājumu risināt, bet ne šobrīd un
steigā.
Tas būtu mans piedāvājums.
Es neuzskatu, ka šodien tas likumprojekts būtu jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijai.
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais likums tika pieņemts 1995.gadā,
un vēsturiski tas bija ļoti pozitīvs solis, kas sakārtoja tobrīd pilnīgā anarhijā
esošo medību saimniecību. (No zāles dep. J.Dalbiņš: „Jūs esat mednieks?”)
Bet pašlaik, kad radikāli un kardināli ir mainījusies situācija, kad atšķirībā no
1995.gada praktiski visa zeme ir kļuvusi privāta, ievērojami pastiprinās negatīvās
tendences. Un negatīvās tendences ir tās, ka notiek nemitīga cīņa par medību
platībām, līgumi par medību tiesību nomu tiek pārslēgti un pārpirkti. Viens
medību iecirknis cenšas noslēgt medību līgumus otra teritorijā, sašķelt to, lai
padarītu neiespējamu medīšanu, kā arī lai atņemtu tam labākās medību platības.
Šāda situācija ir nepieņemama, jo dažu indivīdu intereses tiek nostādītas augstāk
par vides aizsardzības un visas sabiedrības interesēm.
Mums ir interesanta kaimiņvalstu pieredze, kas liecina par
nepieciešamību noteikt medību iecirkņu minimālās platības. Piemēram, Igaunijā
medību iecirkņa platība nevar būt mazāka par 5 tūkstošiem hektāru, bez tam likumā
ir iestrādāta norma, ka valsts nosaka medību iecirkņu ārējās robežas, veidojot
tās par dabā skaidri saskatāmām robežām.
Šis priekšlikums varētu būt solis uz priekšu Latvijas medību
saimniecības sakārtošanā, ieviešot medību iecirkņiem stingras ārējās robežas,
atsakoties no nomas līgumu slēgšanas, sakārtojot finanšu plūsmas. Svarīgi ir radīt
medniekos stabilitātes sajūtu, ir jāpanāk visiem vienādas iespējas neatkarīgi no
mantiskā stāvokļa.
Šodien valsts iegulda budžeta līdzekļus medību saimniecības
administrēšanā, pretī nesaņemot neko. Mežniecības ir aizkrautas ar papīru
kaudzēm, tiek traucēts reālais darbs. Mežsargi pārvērsti par papīra vergiem. Par ko
viņiem tāds sods – dzīvot tādā Latvijā? Ja Dalbiņa kungs saka, ka tūlīt steidzami
kaut ko pieņemsim, tad tas neatbilst patiesībai, jo mēs nobalsosim šodien tikai par
likumprojekta nodošanu komisijai, un mums būs laiks šo jautājumu izsvērti,
padziļināti izpētīt. Mums vajadzīga valsts attīstības ideoloģija: vai nu medību
jomā iesim uz maziem medību iecirkņiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar resursu
izlaupīšanu, vai arī veidosim lielus, ilgtspējīgus kolektīvus, kuri kops
tradīcijas, aizsargās dabu un vienkārši mīlēs savu tēvuzemi, ko pēdējos gados
vienkārši esam aizmirsuši.
Aicinu kolēģus pacelties pāri savām sīkajām interesēm un
nostāties vienreiz valsts, tas ir, visas tautas, interešu aizstāvības pozīcijās.
Aicinu likumprojektu nodot komisijai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Acīmredzot mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas,
Hankas un Krūmiņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” nodošanu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas,
Staķes, Feldmanes un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un
reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās „par”.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāšu grupa ir sagatavojusi un
iesniegusi grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.
Šis likumprojekts nav par abortu aizliegšanu. Patiesībā no tā
brīža, kad zinātne spēja pateikt un parādīt, kā secīgi notiek cilvēka dzīvības
rašanās un attīstība mātes miesās, sabiedrības izpratnē vajadzēja notikt
apvērsumam un abortu izzušanai kļūt par dabisku šo atklājumu rezultātu. Tomēr tas
nav noticis. Un tam par iemeslu galvenokārt tiek minēti sociāli ekonomiskie aspekti,
bet mazāk – sabiedrības informētība un zināšanu trūkums, kā arī būtiskais
morāli ētiskais aspekts. Latvijā abortu atļauts veikt līdz 12. grūtniecības
nedēļai.
Mūsu iesniegtie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības
likumā paredz, ka grūtniecību noteiktajā kārtībā drīkst pārtraukt, ja (citēju):
„…pirms tam veikta augļa ultrasonogrāfija vai sieviete ir noklausījusies sava
bērna sirdspukstus doplerogrāfā un ir atkārtoti informēta par embrija (augļa)
attīstību un grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem”.
Jāpiebilst, ka atšķirīgai attieksmei vajadzētu būt gadījumos, kad aborts
nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ vai kad grūtniecība apdraud pašas mātes
dzīvību.
Tiek teikts, ka likumprojekta iesniedzēju ierosinājums ir nežēlīgs
un pat sadistisks. Ieskatīsimies likumā!
Likums jau šobrīd paredz, ka grūtniecību drīkst pārtraukt ne
agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.
Tātad sievietei, ģimenei vai konkrētajam pārim tiek noteiktas trīs diennaktis
pārdomām, un neviens sabiedrībā nediskutē, ka tas ir pārāk nežēlīgi ilgs laiks.
Sabiedrība ir atzinusi, ka tas ir saprātīgi – dot ilgāku laiku pārdomām. Turklāt
ginekologam, dzemdību speciālistam, ir jāinformē topošā māte par notiekošo un tā
sekām. Diemžēl pētījumi liecina, ka tas dod pozitīvu rezultātu labi ja
5 procentos gadījumu. Ārsts ar saviem vārdiem visbiežāk sievieti nespēj
pārliecināt, un tāpēc pagājušajā gadā Latvijā katru dienu tika veikti 25 legāli
aborti.
Tas, ko mēs ar šo likumprojektu vēlamies panākt, ir pievienot
pārdomām vēl vienu, turklāt ļoti būtisku, izziņas materiālu, argumentu ārsta
teiktajam, lai sievietes rīcībā būtu pēc iespējas vairāk faktu sava lēmuma
pieņemšanai. Mēs vēlējāmies arī sabiedrībā izraisīt diskusiju par abortu
jautājumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Nav taisnīgi sievieti – dzīvības devēju –
padarīt un pat piespiest kļūt par nāves sējēju.
Arī jautājums, vai cilvēkam ir jādzīvo pēc patērētāju
domāšanas vai pēc sirds likumiem, ir tas, kuru mēģinām aktualizēt ar šā
likumprojekta iesniegšanu. Un kur tad var būt vēl labāka saruna, uzrunājot topošas
mātes sirdi ar topoša bērna sirdspukstiem! Šādu sirdssarunu neizbēgamība liks arī
savlaicīgāk domāt par sekām, būt gudrai un nepiedzīvot abortu. Līdzīga pieredze
ASV štatos liecina, ka abortu skaits samazinās pat par 80-90 procentiem.
Vienu no saviem mērķiem esam sasniegušas – diskusija par abortiem
sabiedrībā ir sākusies. Par to jau trīs nedēļas liecina informācija laikrakstos un
aktīva domu apmaiņa interneta portālos, kas patiešām ir ļoti vērtīgi un
nepieciešami ikvienā svarīgā jautājumā. Komentāros lasāms gan likumprojektu
atbalstošs viedoklis, gan žultains nopēlums likumprojekta iesniedzēju virzienā,
turklāt diskutētāji ir saplēsušies arī savā starpā, netaupot epitetus, un ir arī
redzams, ka daudziem vispār nav skaidrības par cilvēka dzīvības veidošanos.
Piemēram, rakstītājs ar niku jeb segvārdu „Arilans” secina: „Kamēr auglis vēl
nav pietiekami nobriedis, tas nav cilvēks, tas ir šūnu sakopojums un nekas vairāk.”
Tajā pašā laikā interneta tīmeklis ir pilns ar zinātniskajiem
pētījumiem par cilvēka veidošanos, kā arī filmām un komentāriem par abortu, un tie
ir pieejami ikvienam. Zinātne ir pierādījusi un izpētījusi skaidri: tieši pēc trim
nedēļām un vienas dienas, tas ir, 23. dienā pēc apaugļošanās, sāk pukstēt
mazuļa sirds. Varbūt tieši ar šo brīdi iesākas cilvēka mūžs? Tas ir jautājums,
uz kuru atbilde meklējama, balstoties gan uz bioloģiskiem, gan uz filozofiskiem, gan
arī cilvēciskiem apsvērumiem.
Diemžēl ir arī šādi viedokļi. Interneta atsauksmes īpašniece ar
niku jeb segvārdu „Mamma” raksta: „Es slepkavoju savus, nevis jūsu bērnus. Un
jums nav nekādas daļas par manu personīgo dzīvi!”
Veci cilvēki gan saka tā – domā, kādus vārdus tu laid no savas
mutes ārā, lai nav pašam un bērnam paaudzēs jānožēlo!
Vēl viens būtisks jautājums, uz kuru meklējam atbildi. Kurā
brīdī mazulis iegūst saprāta impulsu un dvēseli? Kad zīdainis piedzimis, nākas
atkal un atkal pārliecināties…
Sēdes vadītājs. Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
S.Bendrāte. …cik daudz viņš zina.
Un tāpēc mēs aicinām Saeimu atbalstīt mūsu likumprojektu, jo tas
droši vien mums dos iespēju arī padiskutēt par citiem jautājumiem, par finansējumu
vienkāršākās kontracepcijas līdzekļiem, arī par ģimenes mācības
nepieciešamību…
Sēdes vadītājs. Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
S.Bendrāte. …skolās.
Paldies. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „pret”.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Es pilnīgi
piekrītu priekšlikuma interpretācijai. Ir runa par dzīvības svētumu un mātes
misiju, un par to, cik tas ir būtiski, lai mūsu sabiedrībā nebūtu grūtniecības
pārtraukšanas gadījumu.
Taču es strādāju šajā specialitātē ilgus gadus un zinu – šīs
sievietes, kas nāk uz grūtniecības pārtraukšanas operāciju, nāk ne jau tādēļ, ka
viņas būtu vieglprātīgi, ar vieglu sirdi pieņēmušas šādu lēmumu. Ar katru gadu
grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaits samazinās. Un šīs sievietes, kuras
nāk, lielākoties ir nonākušas šajā situācijā ne jau tāpēc, ka viņas negribētu
bērnus vai nemācētu plānot ģimeni. Viņas nāk lielākoties tāpēc, ka viņām nav
naudas, lai nopirktu kontracepcijas līdzekļus.
Priekšlikums pilnīgi konkrēti palielina izmaksas šim maksas
pakalpojumam – grūtniecības pārtraukšanai – par apmēram 30 procentiem. Līdz ar to
likumdevējs uzliek normu obligātā kārtā veikt izmeklējumu, kas ir maksas pakalpojums
un ārpus Rīgas ir ļoti grūti pieejams. Pat tajā gadījumā, ja to apmaksā valsts,
iespējamais gaidīšanas laiks lielākoties ir divas trīs nedēļas, atsevišķās
vietās – pat mēnesi. Dažādu apstākļu dēļ, bet visbiežāk speciālistu trūkuma
dēļ.
Otrkārt. Ja mēs ieliekam šādu normu un sievietei nav naudas šiem
papildu izmeklējumiem, mēs panākam to, ka pieaug negribēto bērnu skaits, jo
vienkārši sievietes neiet pie ārsta. Viņas nenonāk arī uzskaitē. Tieši tāpēc, ka
ceļš maksā naudu un visi izmeklējumi maksā naudu. Vai mēs gribam palielināt tādu
bērnu skaitu, kuri ir pamesti, kuri ir bērnunamos, kuri ir izņemti no ģimenēm? Ja
mēs to gribam, tad mēs to varam arī darīt. Turklāt tā ir emocionāla šantāža pret
sievieti tiešā veidā. Ja jūs būtu redzējuši sievietes raudam jau par faktu, ka
viņām ir jāsper šis solis, tad jūs būtu pilnīgi pārliecināti, ka tā ir absolūta
šantāža pret sievietēm.
Ja mēs gribam vēl vairāk samazināt grūtniecības pārtraukšanas
gadījumu skaitu, ir vairāki veidi. Un, pirmkārt, tā ir veselības mācība skolā:
jaunās sievietes un jaunie puiši tiek apmācīti, kādā veidā plānot savu ģimenes
dzīvi. Un, otrkārt, ir kontracepcijas programmas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem.
Ja mēs vēlamies, lai mūsu bērni, mūsu jaunieši ir veseli un dzīvo veselīgu dzīvi,
tad nodrošināsim viņiem spēju lemt par savu ģimenes plānošanu un iespēju lietot
kontracepciju!
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas,
Staķes, Feldmanes un vēl citu deputāšu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par
ģenerālprokuroru”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par
Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru.
Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos materiālus, kam
pievienoti arī ģenerālprokurora kandidāta iesniegums un dzīves gājums, uzdeva
kandidātam jautājumus, uzklausīja klātienē un, aizklāti balsojot, ar balsu
vairākumu atbalstīja šo lēmuma projektu.
Lūdzu Saeimu arī Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ērika Kalnmeiera
apstiprināšanu par ģenerālprokuru”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 25, atturas – 12. Lēmums pieņemts. Apsveicam Kalnmeiera kungu! Vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija izvērtēja minēto
likumprojektu un sagatavoja 8 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lazdiņš. 2. – ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Tāpat 6. un 7. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir
pilnībā atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Un arī pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums par
pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu
pēdējā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likums „Grozījumi Likumā par ostām”. Likuma otrreizēja
caurlūkošana.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Skatīsim likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”.
Komisija kopumā ir saņēmusi un pati izstrādājusi, kā arī
otrreizējā caurlūkošanā izskatījusi 14 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē ostu definīciju.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Un šis
priekšlikums sakārto ostu statusu atbilstoši Valsts iekārtas pārvaldes likumam.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums ir saņemts no deputāta Ivana Ribakova.
Šis priekšlikums paredz pārcelt no 7.panta trešās daļas, kur runāts par ostas
pārvaldes kā privāto tiesību subjekta funkcijām… šo funkciju pārcelt uz otro
daļu. Savukārt otrajā daļā runāts par ostas pārvaldi kā publisko tiesību
subjektu. Gan pēc ministrijas, gan pēc Juridiskā biroja priekšlikumiem un iebildēm
komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt, jo uzskata, ka šāda likumprojekta
sakārtojuma maiņa nebūtu lietderīga un tikai kaitētu ostas pārvaldes darbam.
Tāpēc komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Valsts prezidents, atdodams likumu otrreizējai
caurlūkošanai, savā vēstulē norādījis (citēju): „Kopumā būtu nepieciešama
aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušu normu, ostu
pārvalžu regulējošu normu, pārskatīšana, tai skaitā likumā nostiprinot efektīvu
tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.” Un Valsts
prezidents lūdz Saeimu pievērsties šo jautājumu risinājumam.
Godātie kolēģi! Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomika strādātu
efektīvāk…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet tomēr klusāki!
Man liekas, ka šobrīd neviens nedzird, ko runā deputāts Sokolovskis. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Es dzirdu, goda vārds!”)
J.Sokolovskis. …un straujāk attīstītos tranzīta un loģistikas
pakalpojumi, tad mums obligāti jāpievērš šiem jautājumiem lielāka uzmanība un
jāpiedāvā esošo problēmu konkrēti risinājumi.
Šodien mums ir iespēja sākt strādāt šajā virzienā.
Godātie kolēģi! Likums par ostām tika pieņemts 1998.gadā,
savukārt Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004.gadā. Ņemot vērā ostu
pārvalžu īpašo statusu, ir jāievieš saprotama un visaptveroša normatīvā bāze,
kas pēc mērķa un jēgas nodotu visus tos jautājumus, kuri pēc būtības skar
publiskās tiesības, administratīvo tiesu kompetencē.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai no problēmām, kas ir
saistīta ar to, ka ostu pārvaldes daudzus lēmumus un rīkojumus noformē kā privāto
tiesību sfērā pieņemtus, un tas liedz tos pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Kā
piemēru varu minēt līgumu par komercdarbību ostā. Šāda līguma esamība ir
obligāts nosacījums, lai jebkura persona varētu nodarboties ar jebkādu komercdarbību
ostas teritorijā.
Nav racionāli pamatots, kāpēc ir vajadzīgs speciāls līgums,
licence darbam ostā, ja ir virkne normu, kuras jau nosaka, pēc kādu prasību
ievērošanas ostā vispār var strādāt.
Ostu pārvaldes var faktiski bez argumentiem atteikt šā līguma
noslēgšanu, un persona, kas vēlas šādu līgumu noslēgt un strādāt ostā, nav
tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt. Tas noved pie tā, ka, cerot aizsargāt savas
tiesības, uzņēmēji ir spiesti sūdzēties par šādiem lēmumiem Ministru prezidentam,
ministrijām un citām institūcijām, kaut gan pēc būtības šos jautājumus vajadzētu
skatīt tiesai.
Nav šaubu, ka ostu pārvaldes ir iestādes Administratīvā procesa
likuma izpratnē. Un, lemjot par atļauju piešķirt privātpersonai tiesības nodarboties
ar komercdarbību ostā, ostas pārvalde realizē valsts varas pilnvaras, jo nevienai
privātpersonai nav tiesību izlemt tos pašus jautājumus, ko izlemj ostu pārvaldes.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic: „Ikviens var
aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Līdz ar to ir
loģisks deputāta Ribakova priekšlikums papildināt likuma 7.panta otro daļu ar
10.punktu šādā redakcijā: „slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību
ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu.” Jo otrajā daļā
iekļautas funkcijas, kuras ostas pārvalde veic kā publisko tiesību subjekts.
Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka komisijā bija
debates. Un šis pants… Uz šo pantu Valsts prezidents tieši nenorādīja, bet, tā kā
Valsts prezidenta vēstulē ir diezgan vispārēji norādījumi, komisija tomēr šo
priekšlikumu skatīja, kaut gan tas tieši neattiecas uz to norādīto pantu. Un, kā es
jums jau teicu, komisija to neatbalstīja, jo neuzskata par vajadzīgu šādu Ostu likuma
sakārtotības principa maiņu, jo šādas funkcijas jau ostas pārvaldei ir kā privāto
tiesību subjektam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ribakova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējums, uz ko
norādīja arī Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5. – deputātu Sokolovska un Ribakova priekšlikums. Tas ir
saistīts ar 3.priekšlikumu. Tā kā 3.priekšlikumu mēs neatbalstījām, tad,
manuprāt, šis priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. 6. – deputātu Jura Sokolovska, Kārļa Leiškalna un Ivana
Ribakova priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tā ir tieši atbilde Valsts prezidentam
par to pantu, uz kuru viņš bija norādījis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 7. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi, jo tas ir atkal saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, tāpēc faktiski vairs
nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tomēr ir balsojams, jo tajā ir
runa par pavisam citu lietu.
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav norādīts, kādā
kārtībā un vai vispār var pārsūdzēt ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumus.
Tāpēc Likumā par ostām ir nepieciešams ietvert darbības, pārsūdzības regulējumu
un kārtību, lai nodrošinātu administratīvo tiesu kontroli pār ostas valdes un
pārvaldnieka lēmumiem.
Tā kā ostu pārvaldes Administratīvā procesa likuma un Valsts
pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir uzskatāmas par iestādēm, tiesu kontrolei pār
ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumiem ir jātiek nodrošinātai saskaņā ar
Administratīvā procesa likumu. Praksē nereti ostu pārvalžu lēmumi tiek noformulēti
kā privāto tiesību akti, bet, vēršoties tiesā, tiek saņemts atteikums, jo Likumā
par ostām trūkst visaptverošas normas, kā publisko tiesību jomas jautājumus nodot
administratīvo tiesu kompetencē. Lai gan ostas pārvaldniekam un ostas valdei ir
nošķirtas kompetences, nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka tikai ostas valdes kā
iestādes, kā augstākās lēmējinstitūcijas lēmumi ir pakļauti tiesu kontrolei, bet
visi ostas pārvaldnieka lēmumi pārsūdzami ostas valdē. Praksē nav bijušas tādas
situācijas, kad ostas valde būtu pēc būtības izvērtējusi un atcēlusi ostas
pārvaldnieka lēmumu, turklāt daudzos jautājumos lēmumu pieņemšana ir tikai
pārvaldnieka ekskluzīva kompetence.
Tādēļ būtu atbalstāms minētais priekšlikums, jo tas dod
skaidrību un tiesisku noteiktību tiesu kontrolei pār ostas lēmējinstitūciju
lēmumiem un faktisko rīcību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Manuprāt, tas, kas ir
rakstīts šobrīd 8.pantā, jau skaidri liecina, ka uz jebkuru ostas valdes lēmumu ir
attiecināmas iespējas to pārsūdzēt tiesā. Un ne tikai administratīvajā tiesā, bet
jebkurā citā tiesā arī.
Līdz ar to vienai atsevišķai nozarei pacelt tās pārvaldi tādā
līmenī, ka likumā būtu atsevišķi jāieraksta, ka tās lēmumi ir pārsūdzami,
manuprāt, nevajag. Tam nav nekādas nozīmes, tas jau šobrīd darbojas.
Vēl vairāk! Jūs gribat pateikt, ka tie ir pārsūdzami tikai
administratīvajā tiesā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā. Nu tas ir
galīgi nepareizi! Šobrīd gan uz ostu, gan arī uz Ministru kabineta lēmumiem likums
attiecas vienādi. Kāpēc to rakstīt veltīgi?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jā, deputāts Juris Sokolovskis runās otro reizi debatēs.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Jā, godātie kolēģi, diemžēl prakse ir tāda, ka tiesa skatās
tieši uz Likumu par ostām un daudzos gadījumos pieņem tādu lēmumu, ka šis nav
administratīvais akts, un tikai tāpēc, ka tas ir ierakstīts likumā. Tas ir tas
iemesls, kāpēc mums ir jāgroza likums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Aizbalts.
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Komisijas sēdē gan Tieslietu
ministrija, gan Juridiskais birojs norādīja tieši uz to, ko teica deputāts Kārlis
Leiškalns, – ka šobrīd šāda prakse eksistē un tur problēmu nav. Tādējādi šāds
ieraksts likumā būtu lieks. Tāpēc lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Ribakova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir vienkārši 8.pantu
sakārtojošs priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 9. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija
uzskatīja, ka tas nav izskatāms, jo tas neattiecas uz tiem pantiem, uz kuriem norādīja
Valsts prezidents savā vēstulē, likumu atdodams otrreizējai caurlūkošanai.
Sēdes vadītājs. Jā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu
tiešām tā ir.
Turpinām ar nākamo priekšlikumu.
V.Aizbalts. 10. – deputātu Jura Sokolovska un Kārļa Leiškalna
priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas saistīts ar 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Un 11. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 12. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Arī tas nav
atbalstīts. Un jāteic, ka šis priekšlikums ir saistīts arī ar 3. un 5.priekšlikumu,
kurus mēs jau neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 13. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Arī tas nav
atbalstīts. Un arī tas saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, ko mēs jau neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 14.priekšlikums ir deputāta Ivana Ribakova
priekšlikums. Arī tas savukārt ir saistīts ar 3. un 5., ko mēs jau neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Likumā par ostām”
pieņemšanu pēc tā otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likums „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”,
otrreizēja caurlūkošana.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumu „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likums”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.
Ir saņemti 25 priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 2. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kad mēs lasām Valsts prezidenta vēstuli, ar ko
viņš atdeva mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, rodas diezgan
dīvains iespaids, jo, no vienas puses, Valsts prezidents pats argumentēja, ka
nacionālās raidorganizācijas sūdzas par to, ka jaunie valodas nosacījumi uzliek
nesamērīgu nastu un apgrūtina viņu konkurenci šajā tirgū, bet, no otras puses,
Valsts prezidents piedāvā pat pastiprināt šo nastu un attiecināt šos nosacījumus
arī uz reģionālajām raidorganizācijām. Varbūt nacionālajām raidorganizācijām
tiešām psiholoģiski būs vieglāk strādāt, apzinoties, ka arī citi sava veida
konkurenti – tiktāl, ciktāl reģionālās raidorganizācijas var uzskatīt par
konkurentiem nacionālajām raidorganizācijām, – arī ir nostādīti diezgan
nelabvēlīgā situācijā. Tātad pēc būtības Valsts prezidents piedāvā kaut ko
pilnīgi pretēju tam, ar ko viņš argumentē nepieciešamību iejaukties.
Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs dzīvojam pilnīgi
citā laikmetā, nekā tas bija 1995.gadā, kad tika pieņemts vēl spēkā esošais Radio
un televīzijas likums. Šobrīd vairs nav ierobežoto resursu problēmas. Un, ja mēs
ierobežojam kaut kādu mūsu raidorganizāciju iespējas rīkoties pilnīgi brīvi, to
skaitā arī iespēju izvēlēties valodas, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem,
skatītājiem, nebūs iespējas skatīties televīzijas raidījumus citās valodās.
Šobrīd, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību televīzijas jomā,
konkurence ir gandrīz tikpat brīva kā interneta jomā. Bet mēs vēl piedāvājam tos
pašus vecos risinājumus.
Es aicinu jūs tomēr domāt par lietas būtību. Latviešu valoda būs
konkurētspējīga televīzijas tirgū tikai tādā gadījumā, ja Latvijas
raidorganizācijas būs spējīgas ražot un veidot konkurētspējīgus raidījumus. Šis
priekšlikums, kas ir iebalsots trešajā lasījumā, faktiski ir vērsts uz to, lai
raidorganizācijas tērētu savu nopelnīto naudu pilnīgi citiem nolūkiem – tulkošanai,
ieskaņošanai, dublēšanai un tā tālāk. Tātad faktiski šādi risinājumi sasniedz
pilnīgi pretēju mērķi – pazemina šo konkurētspēju un līdz ar to novājina
latviešu valodas pozīcijas televīzijas tirgū.
Tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu,
kas ir visai loģisks.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams?
I.Circene. Cileviča kungs piedāvāja izņemt ārā regulējumu, kas
attiecas uz valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās,
bet komisija tādu priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Cileviča
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – deputātes Circenes priekšlikums, kurā ir iekļauti
šie nosacījumi. Te bija iebildes no Valsts prezidenta kancelejas. Pirmkārt, šinī
priekšlikumā ir iekļauts papildinājums ar normu attiecināšanu uz reģionālajiem
elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ir precizēti arī raidījumi, kur no
latviešu valodas normas tiek izņemtas ārā spēles, reklāmas, televīzijas veikals,
televīzijas veikala skatloga raidījumi un tiek pagarināts arī tā sauktais praimtaims,
kas bija no pulksten 19.00 līdz 23.00 un kas ir pats skatāmākais laiks. Šis laiks tiek
pagarināts no 18.00 līdz 23.00, turklāt šajā laikā tiek iekļauti arī tie
raidījumi, kuri sākti pirms 18.00 un kuri beidzas pēc 23.00, lai vieglāk tiktu
pielietoti šie nosacījumi. Diemžēl komisija šo nosacījumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Salīdzināsim šo priekšlikumu ar nākamo –
tātad ar komisijas atbalstīto, bet valodas politikas speciālistu un arī manis
neatbalstīto versiju. Kas tad mums tiek piedāvāts 5.priekšlikumā? Tātad, pirmkārt,
šos valodas nosacījumus attiecināt gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem
līdzekļiem, panākot vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgus pienākumus un
nodrošinot sabiedrības intereses saņemt raidījumus valsts valodā tieši tajā laikā,
kad lielākā daļa no mums skatās televīzijas pārraides.
Šāds raidlaika noteikums ir ievietots apzināti – ļoti labi
apzinoties to, ka, kā jau atkārtoja no šīs tribīnes simto reizi, lai nu ko, bet
valodas lietojumu Latvijā tirgus diemžēl neregulē; un, otrkārt, šāda pamatnostādne
pilnībā atbilst tai valsts valodas politikai, kas ir īstenota vairāk nekā 20 gadus un
kas ir atzīstama par labu esam. Un atkal jāteic: nav pilnīgi nekāda pamata tam
viedoklim, kuru dzirdam jau gadus divdesmit, ka, lūk, veidojiet kvalitatīvus raidījumus
un jums nebūs problēmu ar konkurenci… ka vajag vairāk izmantot pozitīvos stimulus,
nevis noteikt ierobežojumus. Ja mēs šādam viedoklim būtu klausījuši, jau sākot no
1988.gada, tad ir grūti pateikt, kā tad būtu. Tad varbūt no šīs tribīnes mēs nemaz
valsts valodā vairs nerunātu. Jo katrs mazākais pārmaiņu solis valsts valodas
politikā ir jāiekļauj plašākā kontekstā.
Šī plašsaziņas līdzekļu joma ir jāsaista ar citiem valsts
valodas lietošanas laukiem. Turklāt šī norma ir labi pārdomāta un aizsargā valsts
valodas runātāju intereses, nodrošina valsts valodas runātāju tiesības saņemt
informāciju un izklaidi valsts valodā tieši tajā laikā, kad viņi televīziju vēlas
skatīties, nevis rīta agrumā vai nakts melnumā. Un galu galā šī norma ir absolūti
loģiska, ja mēs to skatāmies no nacionālas valsts un valsts valodas viedokļa.
Es tātad jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet noteikti
neatbalstīt ne 6., ne arī 7., jo tieši šīs vakara stundas valsts valodas politikā ir
nozīmīgas, un lūdzu arī turpmāk neuzklausīt argumentus par to, ka šādi tiek
ierobežots brīvais tirgus, ka pietiktu ar kvalitatīviem raidījumiem un tā tālāk.
Nepietiktu! Norma ir loģiska, to ir atbalstījusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo
tiesību komisija un valodas politikas speciālisti.
Tātad noteikti aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es uzreiz saku, ka šis priekšlikums ir
jāatbalsta. Noteikti! Paskatieties, lūdzu! Iedziļinieties! Paldies, ka Valsts
prezidents ir sapratis un aicina Saeimu, deputātus, stiprināt latviešu valodas
pozīcijas plašsaziņas līdzekļos.
Un es jau kādreiz citā sakarībā no Saeimas tribīnes esmu jums
teicis, ka pilnīgi visas ar valsts valodu saistītās atbildīgās institūcijas, esot
arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, kurā esam visas šīs institūcijas
klausījušies… tās visas vienā balsī apstiprināja, ka latviešu valodas pozīcijas
Latvijā pasliktinās – un pasliktinās tāpēc, ka, lūk, plašsaziņas līdzekļos
praktiski latviešu valoda skan ļoti maz. Es teiktu tā: no desmit pārraidēm,
programmām labi ja viena ir latviešu valodā. Apmēram tāda ir attiecība. Tāda ir
valodu – krievu valodas un latviešu valodas kā valsts valodas – attiecība neatkarīgā
Latvijā. Cienījamie kolēģi! Lūk, kur mēs, latvieši, esam nonākuši divdesmit
neatkarības gados! (No zāles dep. O.Kastēns: „A kur jūs bijāt?”) Jā,
pareizi, pareizi! Kauns! Kauns! Un, lūk, mēs zinām, ka komisijā Tautas partija,
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” – nemaz nerunājot par
„Saskaņas Centru” un PCTVL! – saka, ka valsts valoda ir, tā sakot, noliekama kaut
kur pažobelē, ka esot jāvalda te, protams, pēc viņu nostādnes. Tā tas tulkojams:
pilnīgi un absolūti esot jāvalda krievu valodai. Un, redziet, Oskars Kastēns, kurš
tagad klaigā no vietas… tas viņam gan atļauts… (No zāles dep. O.Kastēns:
„Kur bija „Tēvzeme”?”) Viņš saka, ka tā būšot iejaukšanās mediju
darbībā. Bet tas, ka krieviski raidošās televīzijas raidstacijas, prese izplata un
raksta pretvalstiskas lietas, praktiski aicina revidēt Latvijas neatkarību, apstrīd
tās pastāvēšanu un tā tālāk – tas ir absolūti nenormāli. Un, lūk, jūs, šīs
partijas, it īpaši latviešu partijas, tagad balsojat „pret”! Nu nāciet, lai
publika, tauta dzird jūsu argumentus, Kastēna kungs! (No zāles dep. O.Kastēns:
„Kur skatās „Tēvzeme”?”)
Cienījamie kolēģi! Lūk, tātad Valsts prezidents – un paldies
viņam par to – pat ir lūkojies tālāk, nekā ir skatījusies atbildīgā komisija, un
jau runā par kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas izplatītāju darbības
ierobežošanu. Patiešām! Ir pienācis laiks arī te paskatīties, jo publiskajos
plašsaziņas līdzekļos latviešu valoda ir absolūti – vēlreiz es atkārtoju! –
pažobelē (No zāles dep. O.Kastēns: „Aizkrāsnē!”) nodzīta. Cik ilgi tā
turpināsies?!
Un tādēļ es aicinu: kolēģi, lūdzu, latvieši deputāti, vēlreiz
padomājiet, jo uz kreiso flangu cerēt ir veltīgi.
Atbalstīsim šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams?
I.Circene. Vienīgi kā deputāte varu aicināt atbalstīt manu
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Circenes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tajā
ir iestrādāts arī Kastēna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Turpinām… Es atvainojos! Deputāti prasa balsojumu tomēr.
Ir divi varianti: ja jūs prasāt balsojumu, tad runājiet skaļāk vai
arī pārējie runājiet klusāk! Tātad mēs balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 3. Priekšlikums
atbalstīts.
I.Circene. 8. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 9. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – Kastēna kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
10. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Taču tas nav
izskatāms un nav balsojams, jo neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.pantam un nav
saistīts ar prezidenta iebildēm.
Sēdes vadītājs. Jā, taisnība! 115.panta otrā daļa nosaka, ka,
atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu
trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi,
kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to šis
priekšlikums nav izskatāms.
Turpināsim ar 11.priekšlikumu.
I.Circene. 11. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 12. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 13. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 14. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 15. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Paldies, godātie deputāti, par iespēju pateikt viedokli! Un
piedodiet, ka man tāda nedaudz čerkstoša šodien tā izteiksme ir.
Šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Tautas partijas frakcija, atbilst
tam pantam, ko ir atgriezis prezidents, proti, 71.panta otrajai daļai. Un šīs
redakcijas precizējums ir izveidots tādēļ, ka gan darba grupā, kurā es darbojos, gan
arī komisijā, kurā diemžēl es nedarbojos, pēc būtības šis jautājums ir
debatēts, taču nav nonācis līdz rezultātam. Intereses, kuras tika pārstāvētas
dažādās debašu viedokļu izpausmēs, protams, ir uzklausītas, taču nav pieņemts
saprotams lēmums attiecībā uz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas
modeli. Ņemot vērā to, ka tie pilda sabiedrības pasūtījumu, un neskatoties uz to, ka
likumprojekta 5.pantā ir pateikts par finansēšanas… varētu teikt, resursu, tomēr
šis ir nepietiekams formulējums pasūtījuma pildīšanas resursiem. Un tādēļ,
izmantojot šo iespēju, mēs uzskatījām, ka ir iespējams precizēt likumprojektā
finansējuma avotu, proti, noteikt, skaidri un saprotami noteikt, kāds finansējums no
valsts budžeta ir piešķirams sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem (proti, tas ir
0,3 procentu apmērā no valsts budžeta), kuru programmās un raidījumos audio un
audiovizuālie komerciālie paziņojumi ir aizliegti. Tādā veidā noņemtu šos
komerciālos paziņojumus un atstātu tos tikai komercraidorganizāciju ziņā. Par to ir
debatēts daudzkārt, bet – vēlreiz atkārtoju, kolēģi! – ne reizi tas nav vainagojies
ar kādu skaidru un nopietnu lēmumu attiecībā uz komerciālo un sabiedrisko
raidorganizāciju tā saukto (nepārteicos – tā saukto!) konkurenci, kura patiesībā
tiek izveidota mākslīgi.
Ir skaidri jāpasaka arī nākamais uzstādījums, par kuru debatē
savā iesniegumā arī Valsts prezidenta kungs. Proti, par 15 procentu nacionālā
pasūtījuma finansējuma daļas… par pieļāvumu to nodot konkursa kārtībā
reģionālajām un vietējām elektroniskajām raidstacijām, plašsaziņas līdzekļiem.
Tas ir izraisījis diezgan nopietnu iebildi no sabiedriskajām raidorganizācijām, jo
šādā veidā tiek patiesībā diezgan vardarbīgi samazināts tas līdzekļu apjoms, kas
tiek piešķirts no budžeta un kas visu laiku ir nepietiekams; tātad samazina to vēl.
Mums tas ir ļoti problemātiski – prasīt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu
kvalitatīvu darbu un to, lai patiešām izpildītu šo darbu sabiedrības
visplašākajās interesēs. Un tādēļ arī šeit, mūsu priekšlikumā, ir
precizējums; izmantojam iespēju likumprojekta ceturtajā lasījumā šo precizējumu
izdarīt.
Turklāt vēlos kolēģus informēt par to, ka attiecībā uz 71.panta
otro daļu likumprojekta pārejas noteikumi jau paredz spēkā stāšanos tikai 2012.gada
1.janvārī, un līdz 2011.gada 31.decembrim attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma
izpildītājiem ir piemērojams līdzšinējais tiesiskais regulējums. Tātad ir arī
pietiekami ilgs laiks, lai varētu izstrādāt jauno un sākt darboties, sākot ar
2012.gada 1.janvāri, pēc tiem principiem, kas būtu taisnīgi gan attiecībā uz
komerciālo raidorganizāciju interesēm, gan attiecībā uz sabiedrisko raidorganizāciju
mērķiem un uzdevumiem valstī, gan attiecībā uz to, kāda nu kuram ir misija.
Un ja šobrīd tiek zināmā mērā… grūti ir atrast tādu
vārdiņu, ar kuru neaizskartu nevienu pusi…
Sēdes vadītājs. Rugātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
A.Rugāte. Tūliņ beidzu. Paldies.
Jo nacionālie plašsaziņas līdzekļi… Tas zināmā mērā mulsina
to, kurš lasa šo likumprojektu. Un tāpēc arī rodas daži pārpratumi, kuru
rezultātā varbūt arī komisijā ir radusies tāda redakcija, tāda tā ir. Mūsu
ieteikums ir – atbalstīt. Un mūsu lūgums ir atbalstīt 71.panta otro daļu Tautas
partijas frakcijas iesniegtajā priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu divu
iemeslu dēļ.
Pirmais iemesls. Faktiski šis priekšlikums piedāvā tomēr noteikt
abonentmaksu. Mēs par to runājām jau vairākus gadus, un politisks lēmums – turklāt
visu frakciju atbalstīts! – bija tāds, ka šobrīd mēs to nevaram darīt. Un tagad pat
nevis uz trešo lasījumu, bet otrreizējās caurlūkošanas procesā pieņemt tik
revolucionāru lēmumu, kā es uzskatu, nav pieļaujams, jo būtībā nav ekonomisko
aprēķinu, nekā nav, un tik pēkšņi priekšvēlēšanu gaisotnē mēs kaut ko tādu
balsosim… Es uzskatu, ka tas nav iespējams. Nerunājot jau nemaz par to, ka tas tik un
tā nav saistoši budžeta likumam. Ja mēs ierakstām šajā likumā tos 0,3 procentus,
tad mēs tik un tā varam pēc tam pieņemt jebkuru budžetu un šis nosacījums
vienkārši netiks pildīts.
Un otrais. Kurš man var paskaidrot, ko juridiski nozīmē „papildus
valsts budžeta finansējums”? Papildus – salīdzinot ar ko? Mēs regulāri
nodarbojamies ar budžeta pārdali. Mēs regulāri pieliekam klāt sabiedriskajai
televīzijai naudu. Jūs to visi ļoti labi atceraties. Taču tīri juridiski lietot
šādus terminus… Te vispār vienkārši nav skaidrs, par ko ir runa.
Tātad es varu saprast šo labo vēlmi, bet šis formulējums nu
nekādā gadījumā nav atbalstāms, jo tas vienkārši izkropļo visu situāciju un
absolūti nekādas skaidras praktiskas sekas neizraisa.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Jā, es vēlos komisijas vārdā piebilst, ka īstenībā
arī 15.priekšlikums nebūtu skatāms sakarā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, jo tas,
pret ko iebilda prezidents, bija par 15 procentu izsoli. Pēc pašreiz spēkā esošā
Radio un televīzijas likuma arī šodien var izsolīt 15 procentus no sabiedriskā
pasūtījuma, un jau šodien sabiedriskā pasūtījuma daļa daļēji tiek pildīta
reģionālajās televīzijās, jo novadu ziņas, kuras mēs skatāmies, veic arī citi,
nevis tikai LTV1 vai LTV7 kā programmu veidotāji, kā ziņu veidotāji.
Otrkārt, šis priekšlikums piedāvā absolūti mainīt finansēšanas
kārtību, kas arī nav saistībā ar prezidenta iebildēm. Savukārt, ja atbalstītu
šādu finansējumu – 0,3 procentu apmērā no valsts budžeta, izņemot ārā
komercpaziņojumus, un vēl papildus prasītu par šiem iespējamiem finansējumiem…
papildus sabiedriskajam pasūtījumam, tad tā būtu vēl papildu nauda klāt pie 0,3
procentu budžeta finansējuma.
Līdz ar to šinī gadījumā priekšlikums pēc būtības neatbilst
prezidenta iebildēm, un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Tautas partijas frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
16. – deputātes Circenes priekšlikums. Tika sagatavots saistībā ar
prezidenta iebildēm, kur tika piedāvāts 15 procentus no sabiedriskā pasūtījuma
īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem nodot izsolei, izsludinot konkursu, un šo
daļu no sabiedriskā pasūtījuma varētu nodot izpildīt gan nacionālajiem, tajā
skaitā sabiedriskajiem, gan arī reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem
plašsaziņas līdzekļiem, kuri nodrošina savu programmu pieejamību bez maksas
galalietotājiem.
Šīs ir divas būtiskas lietas: šajā konkursā, izsolē var
piedalīties jebkura raidorganizācija – gan nacionālā, gan vietējā, gan sabiedriskā,
gan komerciālā, gan reģionālā, un līdz ar to tiek nodrošināta plaša pieejamība
konkursa izsoles objektam, kā arī šie izpildītāji var skaidri parādīt pašu
efektīvāko naudas izlietojumu.
Iebildes pret to, ka tas varētu mazināt naudu sabiedriskajam
pasūtījumam, sabiedriskajai raidorganizācijai, īsti nav patiesas, jo naudas apjoms
sabiedriskajam pasūtījumam nemainās. Tā ir tā pati nauda, un iespējas šo naudu
izlietot sabiedriskajam pasūtījumam varētu būt arī citiem spēlētājiem. Ja kāds
nāk un piedāvā šo pašu pasūtījumu lētāk, tad viņš šo konkursu var arī
vinnēt.
Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Patiešām sabiedriskā pasūtījuma apjoms
nemainās, bet sabiedriskās televīzijas finansējums gan samazinās, jo būtībā šeit
ir runa par budžeta naudas pārdali par labu komerciālām raidorganizācijām. Šī
ideja kā tāda nu nemaz nav tik slikta, bet es uzskatu, ka nekādā gadījumā mēs
nedrīkstam pieņemt šādus lēmumus trīs mēnešus pirms vēlēšanām, tieši tajā
laikā, kad visas politiskās partijas slēdz līgumus ar tām pašām komerciālajām
raidorganizācijām par savu politisko reklāmu. Un, ja mēs atbalstām šādus lēmumus,
tad mums nav nekāda pamata apvainoties, kad mums pārmetīs politisko korupciju un tā
tālāk, jo koruptīvāku shēmu man pat grūti iedomāties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Augsti godātais Cileviča kungs! Lūdzu,
nemaldiniet ne Saeimas deputātus, ne klausītājus, ne sabiedriskās, ne komerciālās
raidorganizācijas!
71.panta otrā daļa ir piemērojama no 2012.gada 1.janvāra – un
tikai! Tāpēc visa tā jūsu teiktā motivācija par to, ka te ir priekšvēlēšanu
aģitācija, ir nedaudz ne tikai nevietā, bet nav arī korekta. Tas, ka mēs šobrīd
meklējam argumentus… It kā šī ir sasteigta lieta… Tas ir tikpat nekorekti, jo
Saeimā par šiem jautājumiem runā jau tikpat daudz gadu, cik darbojas Saeima; kopš
pirmā vai šobrīd esošā likuma pieņemšanas brīža līdz šim brīdim, kad mēs jau
ceturto reizi skatām šo likumprojektu, kas ir sagatavots ar tiem ne sevišķi
izsvērtajiem, pieņemtajiem likuma pantiem un normām, pret kurām iebilst ļoti daudzi.
Vēlreiz atkārtoju: daudzi no Saeimas zālē klātesošajiem
piedalījās darba grupas sēdēs, kurās mēs debatējām par šīm niansēm un
mēģinājām atrast kopsaucēju, un tas, ka šāds kopsaucējs netika atrasts,
nenozīmē, ka šobrīd mums ir jāuzskata, ka Saeimai jāsasteidz kāda priekšlikuma vai
kādas normas ieviešana tagad, kad izskatām ceturtajā lasījumā. Un tas, ka 71.panta
otrā daļa tiek precizēta arī papildus visam tam, ko ir iesniedzis kā iebildumus
Valsts prezidenta kungs, nenozīmē, ka Saeima to nedrīkst darīt; Saeimai vienmēr ir
pienākums to darīt jebkurā brīdī, kad vien tas ir iespējams, – precizēt tās
normas, kuras nav pietiekami skaidras. Un šis nu ir tas gadījums, ka tās normas nav
pietiekami skaidras, un mēs izmantojam šo iespēju, lai tās precizētu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Circene. Jā.
Pirmkārt, es vēlos vienīgi piebilst Cileviča kunga runai. Cileviča
kungs indikatīvi pieņem, ka sabiedriskās raidorganizācijas ir tik nespējīgas
uzvarēt atklātā, godīgā konkursā. Es domāju, tas nav objektīvs vērtējums. Var
būt, ka tas pierāda, ka naudas izlietojums ir mazefektīvs.
Un, otrkārt, tiešām man ir jāatgādina par pārejas periodu –
2012.gadu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Circenes priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 58, atturas – 25.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Circene. 17. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Circene. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Circene. 19. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Līdzīgi kā
10.priekšlikums tas nav izskatāms un nav balsojams, jo neatbilst Saeimas kārtības
ruļļa 115.pantam.
Sēdes vadītājs. Jā, jums taisnība. Vai deputāts Kučinskis vēlas
kaut ko teikt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet deputātam Kučinskim mikrofonu. Nē,
deputāts Kučinskis tomēr nevēlas runāt.
Turpinām ar 20.priekšlikumu.
I.Circene. 20. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 21. – deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 23. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 25. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu „Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likums” otrreizējās caurlūkošanas kārtībā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
I.Circene. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt
nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu
iesniegumu ar lūgumu pārbalsot 2.darba kārtības punktu – likumprojektu
„Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, tā nodošanu
komisijai, jo balsošanas brīdī zālē neesot atradušies visi deputāti, kas parādās
balsošanas izdrukā.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”, taču jebkurā gadījumā mums ir jāizšķir balsojot tas, vai mēs
pārbalsosim.
Tā kā neviens nav pieteicies runāt, tad lūdzu zvanu! Balsosim par
to, vai tiks pārbalsots Saeimas pašreiz jau pieņemtais lēmums par likumprojekta
„Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodošanu komisijai!
Tātad mēs balsojam par to, vai notiks pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 36, atturas – 4. Tātad šis jautājums mums ir
jāpārbalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas,
Staķes, Feldmanes un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un
reproduktīvās veselības likumā”… par šā likumprojekta nodošanu Sociālo un
darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 21, atturas – 19. Likumprojekts komisijai
nav nodots.
Turpinām skatīt nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla
būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”,
trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu
Nr.6192.
Juridiskā komisija ir saņēmusi 5 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un
iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Un 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt
šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa
Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 6191 – likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas
kārtību””.
Otrajam lasījumam Juridiskā komisija saņēmusi 1 priekšlikumu no
iekšlietu ministres. Tas ir atbalstīts komisijā. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. 19.jūlijs.
Sēdes vadītājs. 19.jūlijs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Gunārs Laicāns.
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ar numuru 367/Lp9.
Atbildīgā komisija izskatīja sešus priekšlikumus.
1. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 4. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Laicāns. 6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams.
G.Laicāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un
nodibinājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Laicāns. 25.augusts.
Sēdes vadītājs. 25.augusts. Deputāti neiebilst.
Pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu
kolēģi deputātu Ivanu Ribakovu, kuram pavisam nesen bija apaļa jubileja. Taču –
viņa, liekas, zālē šobrīd nav. (Aplausi.) Ā, ir! Ir gan.
Tāpat sveicam apaļā jubilejā arī mūsu kolēģi Mareku Segliņu.
Arī viņam pavisam nesen bija dzimšanas diena. (Aplausi.)
Un, protams, sveicam visnesenāko no apaļajiem jubilāriem – deputātu
Juri Dobeli! (Aplausi.) (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)
Tagad paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.00
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās
pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu tūlīt pulcēties komisijas
telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas! Pulcēsimies tūlīt tepat blakus – Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi!
Mūsu sēde šodien pulksten 13.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, es
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīsdesmit četru deputātu lūgumu jeb,
pareizāk sakot, pieprasījumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šodien trīsdesmit
minūtes pēc pirmās šodienas ārkārtas sēdes beigām. Es domāju, mēs varam
vienoties, ka ārkārtas sēde būs pulksten 13.00. Protams, Prezidijam par to formāli
vēl ir jālemj…
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Labdien! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC), Inta Feldmane… Es viņu redzēju… Paldies! Visvaldis Lācis,
Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Dagnija Staķe un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par uzmanību.
Līdz pulksten 13.00!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas pirmo šodienas sēdi pasludinu
par slēgtu.
Kā jau es teicu, pulksten 13.00 būs nākamā ārkārtas sēde.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas ārkārtas sesijas 2. sēde
2010. gada 12. jūlijā
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 1867/Lp9) (Dok. Nr. 6186, 6186A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. J.Dalbiņš (pret) |
| – dep. I.Aleksandrovs (par) | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 1868/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6199, 6199A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. S.Bendrāte (par) |
| – dep. I.Circene (pret) | |
| Lēmuma projekts „Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” (Nr. 972/Lm9) (Dok. Nr. 6210, 6210A) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1866/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6180B) |
|
| Ziņo | – dep. J.Lagzdiņš |
| Likums „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 854/Lp9) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 6209) |
|
| Ziņo | – dep. V.Aizbalts |
| Debates | – dep. J.Sokolovskis |
| – dep. J.Sokolovskis | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| – dep. J.Sokolovskis | |
| Likums „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” (Nr. 1358/Lp9) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 6211) |
|
| Ziņo | – dep. I.Circene |
| Debates | – dep. B.Cilevičs |
| – dep. I.Druviete | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. A.Rugāte | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. A.Rugāte | |
| Par atkārtotu balsošanu par likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 1868/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6199, 6199A) |
|
| Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām — satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” (Nr. 1587/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6192) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1701/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6191) |
|
| Ziņo | – dep. I.Valers |
| Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 367/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6200) |
|
| Ziņo | – dep. G.Laicāns |
| Paziņojumi | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. Dz.Ābiķis | |
| – dep. O.Spurdziņš | |
| – dep. J.Dalbiņš | |
| – dep. J.Strazdiņš | |
| Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Datums: 12.07.2010 11:10:50 bal001
Par – 56, pret – 19, atturas – 10. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (1867/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 12.07.2010 11:20:27 bal002
(atkartots balsojums).
Par – 36, pret – 13, atturas – 27. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1868/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 12.07.2010 11:21:50 bal003
Slēgtais balsojums
Par – 54, pret – 25, atturas – 12. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru (972/Lm9)
Datums: 12.07.2010 11:23:33 bal004
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1866/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.07.2010 11:30:10 bal005
Par – 21, pret – 65, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:35:03 bal006
Par – 22, pret – 58, atturas – 4. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:37:07 bal007
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:40:58 bal008
Par – 20, pret – 58, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:51:02 bal009
Par – 43, pret – 40, atturas – 9. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:51:57 bal010
Par – 56, pret – 28, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 11:52:38 bal011
Par – 8, pret – 55, atturas – 19. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 12:02:55 bal012
Par – 17, pret – 62, atturas – 9. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 12:08:52 bal013
Par – 3, pret – 58, atturas – 25. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 12:10:29 bal014
Par – 79, pret – 0, atturas – 6. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (1358/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.07.2010 12:11:42 bal015
Par – 41, pret – 36, atturas – 4. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1868/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 12.07.2010 12:12:19 bal016
Par – 38, pret – 21, atturas – 19. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1868/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 12.07.2010 12:13:49 bal017
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā (1587/Lp9), 3.lasījums
Datums: 12.07.2010 12:14:45 bal018
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1701/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.07.2010 12:16:06 bal019
Par – 24, pret – 60, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (367/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.07.2010 12:16:43 bal020
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (367/Lp9), 2.lasījums