Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu,
ieņemiet vietas!
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Sākam Saeimas
2010.gada 17.jūnija sēdi.
Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (Valsts prezidents).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās
deputātes! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Pēc dažiem mēnešiem 9.Saeima kļūs par daļu no Latvijas
Republikas parlamentārisma vēstures. Tikai laikam ritot, spēsim objektīvi
paraudzīties uz noieto ceļu un padarīto. Taču jau tagad var droši teikt, ka šis
laika posms ieņems nozīmīgu vietu atjaunotās Latvijas vēsturē.
No šķietami pārtikušā, politiski un ekonomiski stabilā 2006.
vēlēšanu gada esam nonākuši dziļā ekonomiskā un iekšpolitiskā krīzē. Jau no
pirmā 9.Saeimas darbības gada liela sabiedrības daļa un arī vairākas politiskās
partijas prasīja Saeimas atlaišanu.
Šīs Saeimas darbības laikā notika trīs tautas nobalsošanas.
Sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja un arī šobrīd uzrāda vēl nebijušu uzticības
trūkumu valsts varai. Daudzās iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības joprojām
negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai. Vienlaikus 9.Saeimai
bija jāizdara nopietna izšķiršanās par Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas
pasākumiem un saistību uzņemšanos pret starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko
Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos
tiem deputātiem, kas, balsojot par visai valstij izšķirošiem lēmumiem, spēja nolikt
malā politiskās ambīcijas, starppartiju nesaskaņas un rīkoties valstiski atbildīgi.
9.Saeima daudz laika veltīja ekonomiskās situācijas risināšanai un
ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, taču Saeimai nav izdevies atjaunot iedzīvotāju
uzticību valsts varai un pārvaldei. Pat vairāk – atsevišķi lēmumi raisa pamatotas
bažas par to atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm.
Apsveicami, ka 9.Saeima atbalstīja atteikšanos no tā saucamā
lokomotīvju principa partiju vēlēšanu listēs, uzlaboja partiju finansēšanas un
priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību, kā arī nostiprināja civildienesta
politiskās neitralitātes principu. Taču Saeimas darba kārtībā ik pa brīdim
parādās atsevišķi likumi, kuru virzībā saskatāma šaura interešu lobēšana,
piemēram, drošības iestāžu likumi, mutatis mutandis, Kredītiestāžu likuma
grozījumi. Arī šodien jūsu darba kārtībā ir likumi, kuros ar atpakaļvērstu spēku
tiek nodrošināta zemes privatizācijas vērtības krasa samazināšana. Es aicinu
deputātus apdomāt un noraidīt šos likumprojektus, nebalsot par iespējamu valsts
nozagšanu.
Vēlos arī atzīmēt, ka pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja
grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz tautas tiesības rosināt Saeimas
atlaišanu. Diemžēl Satversmē joprojām nav efektīva mehānisma parlamentāru krīžu
risināšanai, kāds ir citu parlamentāru valstu konstitūcijās. Satversmē jāparedz
Valsts prezidentam tiesības ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas, nerīkojot tautas
nobalsošanu. Tāpat, neapšaubot likumdevēja kompetenci lemt par augstu valsts
amatpersonu apstiprināšanu, jāatzīst, ka vairāki lēmumi sabiedrībai palika
neizprotami un neizskaidroti. Tas liecina, ka vēl ir ejams garš ceļš sabiedrības
uzticības atgūšanai un demokrātijas principu nostiprināšanai.
Godātie deputāti!
Saeimas darbību pēdējā gadā un īpaši pēdējās dienās ietekmē
vēlēšanu tuvums. Es saprotu, ka šis laiks nopietni ietekmē lēmumu pieņemšanas
procesu parlamentā. Saprotu arī to lielo kārdinājumu pakļauties īstermiņa
interesēm, izskatīties labāk vēlētāju acīs, gūt pozitīvus punktus, kritizējot
citus, nevis izvirzot un aizstāvot savu piedāvājumu. Es to visu saprotu, taču vēlos
jūs brīdināt, jo jūsu lēmumiem var būt nopietnas negatīvas sekas. Vēlos
atgādināt, ka jūsu darbību Saeimā vēro gan Latvijas, gan starptautiskā sabiedrība.
Jūsu šodienas un rītdienas darbības var ietekmēt valsts nākotni
vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā. Es aicinu jūs domāt un rīkoties valsts
ilgtermiņa interešu vārdā.
Daudzi eksperti min Latviju kā piemēru veiksmīgai izkļūšanai no
krīzes, spējai mobilizēties un pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus, taču
joprojām pastāv risks pašiem visu sabojāt. 2008.gada beigu un 2009.gada sākuma
situācija var atgriezties. Joprojām Latvijai ir augsti budžeta deficīta rādītāji.
Mums ir jāiemācās tērēt tik, cik paši spējam nopelnīt.
Mums ir jāizpilda savi mājasdarbi Latvijas iedzīvotāju, Latvijas
tautas, nevis starptautisko aizdevēju interesēs. Ir kļūdaini nepieciešamos
tautsaimniecības stabilizēšanas pasākumus pamatot vienīgi ar starptautisko aizdevēju
prasībām. Tā mēdz rīkoties gan likumdevēja, gan izpildvaras pārstāvji situācijā,
kad pietrūkst pašapziņas, drosmes un kompetences aizstāvēt savu pozīciju. Mēs
nepildām Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu tikai
tāpēc, ka mums kāds ko liek. Mēs to pildām, lai izlabotu pašu pieļautās kļūdas
un līdzsvarotu savus izdevumus ar ienākumiem. Mēs sekmīgi ārstējam šo slimību, ko
saucam par ekonomisko krīzi, tomēr tas, ka drudzis ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka
ārstēšanos var pārtraukt. Ir jāpanāk pilnīga ekonomikas atveseļošanās!
Šajā priekšvēlēšanu laikā daudz dzirdam, ko partijas nedarīs,
kādas ir to „sarkanās līnijas”, bet pārāk maz dzirdam, ko tās darīs. Es aicinu
visus deputātus, kuri ir iesaistījušies priekšvēlēšanu sacensībā, sniegt
vēlētājiem kompetentu, saturisku un pamatotu piedāvājumu – sacensties par labāko
ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju.
Godātie klātesošie!
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai runātu par atsevišķiem
uzdevumiem un izaicinājumiem, kuri, manuprāt, ir būtiski, lai Latvija turpmāk
attīstītos kā labi pārvaldīta un ekonomiski veiksmīga valsts. Esmu vairākkārtīgi
runājis par šiem uzdevumiem jau iepriekš, bet uzskatu, ka priekšvēlēšanu laikā ir
nozīmīgi tos atkārtot tieši šajā, Saeimas, auditorijā.
Pirmkārt, mums ir jārada priekšnoteikumi, lai Latvijas valstij būtu
nākotne – Latvijas tautas nākamā paaudze. Demogrāfiskie procesi ļoti nopietni apdraud
valsts un tautas ilgtermiņa nākotni. Dzimstības līmenis un apjomīgā emigrācija
nespēj nodrošināt pilnīgu paaudžu nomaiņu. Demogrāfiskā situācija būtiski
ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un valsts pensiju
sistēmu. Latvijā ir vislielākais vientuļo māšu skaits Eiropā. Vecāku, parādnieku,
kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem, ir vairāk nekā vienā
gadā piedzimušu bērnu. Turklāt lielākai daļai bērnunamos ievietoto bērnu ir dzīvi
un darbspējīgi vecāki.
Lai šo situāciju labotu, nepietiks tikai ar māmiņu algām. Mums ir
vajadzīgas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā. Arī pārdomāta lauku
attīstības stratēģija, lai novērstu cilvēku aizbraukšanu no valsts un radītu
apstākļus, lai aizbraukušie vēlētos atgriezties un pielietot savu iegūto pieredzi un
zināšanas Latvijas labā, ir pirmā nepieciešamība.
Jūs jautāsiet: „Kā to izdarīt?” Nav jāizgudro ritenis no
jauna. Gan Skandināvijas valstu, gan Īrijas pieredze rāda, ka ar mērķtiecīgu un
ilgtermiņā orientētu valsts politiku to var izdarīt.
Nākamās divdesmitgades pirmais lielais uzdevums ir panākt, lai
Latvijā ģimene vēlas un var izaudzināt divus un vairāk bērnus, lai bērniem ir
pieejama kvalitatīva izglītība, lai lauku un pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja
atrast sev piemērotu darbu un Latvijas iedzīvotāji nepamestu savu valsti. Tāpēc,
godātie politiķi, kāds ir jūsu pārstāvēto politisko partiju piedāvājums, kā to
panākt? Šodien nepietiks tikai ar lozungiem un deklarācijām, nepieciešams konkrēts
rīcības plāns.
Otrkārt, mums jāmāk saprātīgi pārvaldīt savu valsti. Saprātīga
pārvaldīšana nenozīmē valsts iekārtas formas maiņu, vēlēšanu sistēmas maiņu
vai pāreju no parlamentāras demokrātijas uz prezidentālu valsti. Pašas par sevi
formas izmaiņas neko nedos. Būtiskas izmaiņas ir nepieciešamas pašā saturā.
Pastāv viedokļi par vēlēšanu sistēmas maiņu, taču nedomāju, ka
problēma ir Latvijas vēlēšanu sistēmā. Briti, kuri jau vairākus gadsimtus izmanto
mažoritāro sistēmu, šobrīd uzsākuši diskusijas par pāreju uz proporcionālo
vēlēšanu sistēmu. Tiek atzinīgi vērtētas mūsu vēlētāju tiesības ietekmēt
partiju piedāvātos deputātu kandidātu sarakstus ar plusiem un mīnusiem. Daudzu valstu
vēlētājiem tādu iespēju nav.
Manuprāt, Latvijā nav vajadzīga vēlēšanu sistēmas maiņa, bet ir
nepieciešamas izmaiņas, kas pastāvošo vēlēšanu sistēmu padarītu par patiesi
proporcionālu. Tā būtu pāreja uz mazākiem un vairākiem vēlēšanu apgabaliem, nekā
tie ir šobrīd, kā arī vēlētāju reģistra ieviešana visām vēlēšanām, kas
notiek Latvijā.
Es uzskatu, ka ir iespējams panākt kvalitatīvas izmaiņas
pastāvošās valsts iekārtas ietvaros, pilnveidojot valsts Pamatlikumu ar mūsdienu
laika garam atbilstošiem grozījumiem. Lai nodrošinātu kompetentu un politiski
neitrālu profesionāļu nonākšanu atbildīgos valsts amatos un lai izvairītos no šā
procesa nevajadzīgas politizēšanas, es atbalstu Valsts prezidenta tiesību
paplašināšanu attiecībā uz politiski neatkarīgo valsts amatpersonu izvirzīšanu un
apstiprināšanu. Runa ir par tiesībsarga, Satversmes tiesas tiesnešu, valsts
kontroliera, Latvijas Bankas vadītāja izvirzīšanu un apstiprināšanu amatā.
Tāpat esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam
Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo
sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un arī
atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem.
Pēc 10.Saeimas vēlēšanām būs arī jāveic nopietna analīze, vai
līdz šim veiktie pilnveidojumi priekšvēlēšanu aģitācijas un vēlēšanu norises
regulējumā ir pietiekami, lai nodrošinātu vēlētāju gribas izpausmi atbilstoši
augstākajiem demokrātijas standartiem. Lai dotu vēlētājiem iespēju vēlēšanu
dienā izteikt atbalstu konkrētām pozīcijām un pilnvarotu nākamos tautas
priekšstāvjus tās īstenot, es aicinu politiskās partijas izteikties par šiem
jautājumiem gan priekšvēlēšanu programmās, gan publiskās diskusijās.
Godātie deputāti!
Pirms gada, stāvot jūsu priekšā, es jau teicu, ka esam slikti
pārvaldījuši mūsu valsti, bieži kļūdījušies, brīžiem ir pietrūcis politiskās
gribas un saimnieciskās tālredzības. Mēs esam bijuši veiksminieki nacionālas valsts
institūciju atjaunošanā, taču ir noticis tā, ka esam pazaudējuši tautas uzticību
tām. Mums ir dažreiz trūcis kompetences un profesionalitātes, taču daudz biežāk
trūcis arī nesavtības un krietnuma.
Mūsu valsts institūcijām ir jāstrādā efektīvāk. Latvijai
globālās ekonomikas apstākļos būs jākonkurē ar citām valstīm, arī ar
efektīvākas valsts pārvaldes rādītājiem. Tāpēc mums būs nepieciešami
profesionāli, labi izglītoti un politiski neitrāli ierēdņi, kas līdzsvarotu
politisko lēmumu pieņemšanas procesu ar kompetentu un profesionālu pieeju. Ierēdņi,
kuriem jāgādā par valsts pārvaldes lēmumu atbilstību valsts interesēm, to
kvalitāti un pēctecību.
Latvijas iedzīvotājiem, tautai, daudz aktīvāk jāpiedalās savas
valsts pārvaldē. Tās ir ne tikai tautas tiesības, bet arī pienākums. Tieši
pilsoniski izglītots indivīds spēj uzņemties atbildību aktīvi lemt par sev un
sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tā ir būtiskākā atšķirība starp pilsoni un
iedzīvotāju, kas nav integrējies vietējā sabiedrībā un nepiedalās tās
politiskajos procesos.
Dāmas un kungi, atkārtošu vēlreiz!
Brīvības divdesmitgades ieguvums ir nacionāla valsts, taču turpmāk
Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana būs iespējama tikai tad, ja
iemācīsimies paši to saprātīgi pārvaldīt.
Treškārt, saprātīga valsts pārvaldīšana nav iespējama bez
spējas sadarboties. Tas attiecas gan uz politisko vidi, gan uz sabiedrību. Mēs esam
mēģinājuši saliedēt un apvienot dažādas sociālās un etniskās grupas. Tomēr vēl
joprojām pastāv vecuma diskriminācija darba tirgū, izteikta ienākumu nevienlīdzība.
Turpinās sabiedrības iedalīšana latviski un krieviski runājošos. Diemžēl šī
etniskā iedalījuma tendence joprojām vērojama politisko partiju nostājā. Partijām
ir jāformulē sava ideoloģiskā identitāte, nevis etniskā piederība elektorāta
grupām.
Joprojām nav vienotas izpratnes, ka arī tie Latvijas iedzīvotāji,
kuru dzimtā valoda nav latviešu, ir un būs mūsējie un ir vajadzīgi valstij.
Savukārt citu tautību Latvijas iedzīvotājiem ir jāapzinās sava piederība Latvijas
valstij un valsts valodai. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un
dalīties. Tāpēc es apsveicu politisko partiju konsolidācijas procesu. Lielāka
savstarpējā sadarbība un atbalsts ir mūsu spēks, tas mums vēl ir jāapgūst.
Ceturtais izaicinājums ir spēja nodrošināt mūsu valsts ekonomikas
veiksmīgu attīstību. Pretējā gadījumā valsts nespēs nodrošināt nedz kvalitatīvu
sociālo sistēmu, nedz izglītības un veselības aprūpes funkcionēšanu. Tāpēc,
cienījamās deputātes un godātie deputāti, vēlos jūs uzrunāt par tiem konkrētajiem
lēmumiem, kuri politiķiem būs jāpieņem tūlīt pēc 10.Saeimas ievēlēšanas.
Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk dzirdam apgalvojumus, ka mums
starptautiskā aizdevuma programma nav nepieciešama. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem,
dzirdot šādus bezatbildīgus situācijas vērtējumus. Neskatoties uz pozitīvo tendenci
ekonomikas atveseļošanā, prognoze var izrādīties mānīga vai pārvērtēta.
Ekonomisko lēmumu pēctecības un tautsaimniecības stabilitātes vārdā ir jāturpina
īstenot valsts pārvaldes strukturālās reformas, valsts budžeta izdevumu
samazināšanu, valsts eksportspēju uzlabošanu, nodokļu restrukturizāciju un citus
ekonomikas stabilizācijas programmu pasākumus.
Valstij ir grūti sniegt ticamu solījumu uzņēmējiem un investoriem,
ka netiks palielināts nodokļu slogs, ja tās budžetā joprojām ir ievērojams
deficīts. Augsts valsts budžeta deficīta līmenis, kā likums, kļūst par iemeslu
lēmumiem par nodokļu paaugstināšanu šā deficīta segšanai. Tāpēc Ministru
kabinetam būtu jāstrādā, lai maksimāli sagatavotu valsts budžeta aprises
jaunievēlētajai Saeimai. Tomēr es neatbalstu kādu konkrētu termiņu noteikšanu
likumos, līdz kuriem aizejošajai valdībai būtu jāiesniedz Saeimā valsts budžeta
projekts, pašiem skaidri zinot, ka to pārstrādās un labos jau cita – jaunās Saeimas
apstiprināta valdība.
Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Rīgas pilī pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās Saeimā
pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc
nodokļu struktūras izmaiņām, taču pietrūkst konkrētības – noteikta detalizēta
piedāvājuma un pasākumu plāna.
Nav šaubu, nodokļu politika ir būtisks elements ekonomikas
attīstībai. Tai ir jāspēj sekmēt darba vietu izveidi un investīciju piesaisti. Taču
pats svarīgākais – prognozējama nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem
ieročiem cīņā pret ēnu ekonomiku.
Uzskatu, ka politisko partiju piedāvājumiem nodokļu politikas
pilnveidošanas jomā argumentēti jāatbild uz jautājumiem, kas ir saistīti gan ar
nodokļu sloga sadalīšanu, ievērojot sociālā taisnīguma principus, gan ar ēnu
ekonomikas mazināšanas pasākumiem, gan ar nodarbinātības veicināšanu.
Godātie klātesošie!
Šie ir jautājumi, kuri būs jārisina 10.Saeimai. Šie ir arī
jautājumi, uz kuriem atbildes vēlētāji vēlas atrast politisko partiju
priekšvēlēšanu programmās. Šīm atbildēm ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai
vēlētāji pie vēlēšanu urnām varētu sniegt savu vērtējumu.
Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzrunātu arī
vēlētājus. Prasīsim no politiķiem lietišķas un konkrētas atbildes uz būtiskiem
jautājumiem, nevis ietekmēsimies no krāšņiem šoviem un efektīvām reklāmām!
Izmantosim savu balsi gudri, jo mūsu Latvijas liktenis ir mūsu rokās! Šīs
vēlēšanas un 10.Saeimas sastāvs būs mūsu atbildības un politiskā brieduma mērs.
Dāmas un kungi! Man joprojām bieži jautā: „Nosauciet Latvijas
mērķi!” Un es atkal un atkal atkārtoju: mūsu mērķis ir saprātīgi pārvaldīta,
zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demokrātiski
atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta. Un es esmu pārliecināts,
ka mēs varam šo mērķi sasniegt.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti!
Es esmu pārliecināts, ka ikviens no jums ir sācis savu darbu Saeimā
apņēmības pilns un ar labiem nodomiem strādāt savas tautas labā. Jums liktenis bija
lēmis grūtu un izaicinājumu pilnu laiku. Vēlos izteikt pateicību visiem Saeimas
deputātiem, Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un īpaši Saeimas priekšsēdētājam
Daudzes kungam un Saeimas Prezidijam par sadarbību un izpratni Latvijas valstij būtiskos
jautājumos. Kopīgais darbs nav beidzies – tas turpinās.
Paldies jums par uzmanību!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes
darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā pirms otrā darba kārtības jautājuma – tātad tagad,
tūlīt – Saeimas lēmuma projektu „Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta pilnvaru
apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tādā gadījumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā –
deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija ir saņēmusi Vinetas Muižnieces iesniegumu par to, ka viņa noliek deputāta
mandātu.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais
deputāta kandidāts no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ir
Valdis Ģīlis. Komisija ir saņēmusi Valda Ģīļa iesniegumu, kurā viņš piekrīt
uzņemties Saeimas deputāta pienākumus uz laiku.
Lūdzu apstiprināt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Es atvainojos… Tas ir labi, ka ir zvans, es visiem
pievēršu uzmanību.
Vārds Valdim Ģīlim svinīgā solījuma došanai.
Godātie kolēģi! Lūdzu, klausīsimies Valdi Ģīli!
V.Ģīlis.
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas
priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu
valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku
valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos
ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Ģīļa
9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputātu Valdi
Ģīli ieņemt vietu Sēžu zālē. (Aplausi.)
Godātie kolēģi, lai balsošanas sistēma veiksmīgi turpinātu
darboties, es aicinu izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas iekārtā jūsu balsošanas
kartes, lai mēs visi atkal būtu atpazīti no Saeimas balsošanas sistēmas puses.
Godātie kolēģi! Šobrīd ir saņemti vēl 19 priekšlikumi grozīt
šodienas sēdes darba kārtību, un es zinu, ka tiek apkopoti un pavairoti vēl citi. Man
ir priekšlikums Saeimas sēdes darba kārtības pārējos grozījums izskatīt pēc tam,
kad būs izskatīts likumprojekts „Maksātnespējas likums” trešajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Paldies.
Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Maksātnespējas
likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1621/Lp9
„Maksātnespējas likums”. Ļoti svarīgs likumprojekts, starp citu, tā ka būtu
labi, ja jūs paklausītos.
1. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 63, atturas – 6. Vai…
Es atvainojos. Godātie kolēģi! Man lūgums: vēlreiz visi
pārbaudīsim, vai balsošanas iekārta mūs atpazīst! Vēlreiz visi izņemsim ārā
balsošanas kartes, visi ievietosim tās atpakaļ un tad pārbalsosim – veiksim balsojumu
par 1.priekšlikumu vēlreiz! Ja, ievietojot karti, parādās uzraksts „Identifikācija
pabeigta”, tas nozīmē, ka jūs esat pieskaitīti.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 83, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 2. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā. Un 3.priekšlikumu ir izveidojusi un
atbalstījusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. 5.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā
komisija. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 16. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 17. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 21. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 23. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 24. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 25. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 26. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 27. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Tāpat 28. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un tāpat arī 29. – deputāta Mareka Segliņa
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 30.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 32. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 34. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 36. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 37. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 40. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 43. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 49.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 51 – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 52. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 52. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 80, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 57. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 61. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 62. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 64. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 65. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un 66. – priekšlikums, kuru izveidoja atbildīgā
komisija. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 72. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 75. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 76. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 77. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 78. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 79. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 80. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja
Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 81. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 82. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 83. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 83.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 76, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 84. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 85. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 86. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 87. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 89. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 89. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 78, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 91. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 93. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 94. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 96. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 98. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 97.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un 100. – tā teikt, jubilejas numurs! – tieslietu
ministra pienākumu izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 102. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 103. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 104. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 105. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 106. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 107. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 108. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 109. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 111. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 112. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un arī 113. – tieslietu ministra pienākumu
izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 114. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 115. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 116.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 116.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 117. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 118. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 118. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. Toties 119. – frakcijas „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK priekšlikums – ir atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 120. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 121. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 122. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 122. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 78, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 123. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 123. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Mareka Segliņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 77, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 124. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 125. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 126. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 127. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 127. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 128. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 129. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 130. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 131. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 132. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 133. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 134. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 135.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 135. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 136. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 137. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 138.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 138.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 139. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 139. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 76, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 140. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Savukārt 141. – tieslietu ministra pienākumu
izpildītāja Imanta Viestura Lieģa priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 142. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 143. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 144. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 145. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 146. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 147. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 148. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 149. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 150. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 151. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 151. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 152. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 153. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 153. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 154. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 153. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 155.priekšlikums…
V.A.Krauklis. 155., atvainojos!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 156. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 145.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 157. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 158.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 158. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 159. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 159. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 82, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Vai Valdis Ģīlis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Ģīļa kungs,
jūs varētu beigt runāt pa telefonu, varbūt varētu būt mazliet uzmanīgāks!
Turpinām ar 160.priekšlikumu.
V.A.Krauklis. 160. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 161. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 158.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 162. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 163. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 164. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 165. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsot! Izlasiet
priekšlikumu!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 165. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 166. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 167. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 168. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 169. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 169. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 84, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 170. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 171. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 172. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Jābalso!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 172. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 173. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 174. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 174. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 175. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 176. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 177. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 178. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 179. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 180. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 181.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 181. – atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 182. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 183. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 184. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 185. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 186.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 186. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 187. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tāpat 188. – Imanta Viestura Lieģa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 189. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 190. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 191. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 192. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 193. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 194. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 195. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 195. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. Tāpat 196. – frakcijas „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Piekrītam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 197. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 197. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. Tāpat 198. – politisko organizāciju (partiju)
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 198. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 199. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 200. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 201. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 202.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 202. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 203. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 204. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 205. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 206. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 207. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 208. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 208. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 83, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 209. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 209. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 210. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 211.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 211. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 212. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 213. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 212.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 214. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Ir
atbalstīts, iekļauts 212.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 215. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 216. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 216. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Madara Lasmaņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 77, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 217. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 218. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 219. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 220. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 221. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 222. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 223. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 224. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 225. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 226. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 227. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 228. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 229. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 230. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 231. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 232. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 233. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta
Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 233. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 234. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 234. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 235. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 235. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 75, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 236. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 237. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 238.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 238. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 239. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 240. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 241. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 242. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 243.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 243. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 244. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 245. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 246.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 246. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 247. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 248. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 249. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 250. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta
Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 250. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 251. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs”, frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra
Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 252.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 252.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 253. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā ar
numuru 254.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 254. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 255. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta
Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 255. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 256. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 256. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 257. – deputāta Jāņa Eglīša priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pasaules
finanšu krīze un tās risinājumi daudzās pasaules valstīs skaidri parāda banku
diktētu risinājumu, proti, bankas cenšas socializēt savus zaudējumus un privatizēt
peļņu. Arī Latvija laikam nebūs izņēmums šajā ziņā, un komisijas sagatavotie
priekšlikumi atbalsta principu, lai vilks būtu paēdis, bet kazai jāiestāsta, ka tā
joprojām ir dzīva, turklāt radot diezgan sarežģītu birokrātisku procedūru šā
principa iedzīvināšanai.
Es uzskatu, ka tā ir kārtējā darbības imitācija un bezatbildīgs
populisms. Izeja no ekonomiskajām krīzēm, tajā skaitā no nekustamā īpašuma
radītajām problēmām, ir analizēta vairākās pasaules ekonomiskajās teorijās, un
austriešu ekonomistu skolas piedāvātais risinājums ir šāds – neveiksmīgo aktīvu
pārdošana tirgū par diskonta likmēm. Tas ļauj ātri un efektīvi atdzīvināt
ekonomiku un risināt jau valsts attīstības jautājumus. Tāda ir arī mana
priekšlikuma būtība, un tas nav kaut kas unikāls. Līdzīga situācija ir daudzu
valstu tiesu praksē.
Diemžēl man nav zināmi komisijas balsošanas motīvi. Mēs šeit,
Latvijā, daudz runājam par efektīvu un ātru krīzes pārvarēšanu, un tāpēc,
manuprāt, būtu laiks pāriet no garām un skaistām runām pie reāliem darbiem.
Aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?
V.A.Krauklis. Komisijas vārdā man jāpiebilst, ka komisijā bija
garas un profesionālas debates un ka arī darba grupā bija garas un profesionālas
debates par šiem jautājumiem, un jāteic, ka mēs secinājām, ka tad, ja komisija
izvēlētos ceļu un parlaments izvēlētos ceļu, ka tikai un vienīgi bankas ir
atbildīgas par šo situāciju kreditēšanas jomā, šādu piedāvājumu varētu
atbalstīt. Taču mēs uzskatījām, ka jābūt zināmam samērīgumam un ka arī pašiem
kredītņēmējiem bija nepieciešams sekot līdzi tam, kādā veidā un ko viņi ņem.
Bet jāsaprot arī tas, ka tālāk atbalstītie priekšlikumi faktiski ir izvērsti tādā
veidā, ka lielākā atbildības daļa paliks kredītdevēju pusē, jo mēs šo procesu
esam padarījuši ļoti īsu un vienkāršu. Tātad nākamajos priekšlikumos jūs
redzēsiet, ka kredītņēmējs no savām saistībām uzreiz varēs tikt brīvs, ja
ieņēmumi par pārdoto īpašumu sastādīs 50 procentus no saistībām, tātad pusi
kredītdevēji būs spiesti norakstīt. Un savukārt, ja nesasniegs šos 50 procentus, tad
tikai vienu gadu kredītņēmējs būs spiests maksāt 30 procentus no saviem
ieņēmumiem. Tas ir gan ātri, gan atbilstoši šai ekonomiskajai situācijai.
Tādēļ komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. – deputāta Eglīša priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 258. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 259. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 260. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 261. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 262. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 263. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 264. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 265. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 266. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 267. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 268. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta
Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 268. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikums!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 269. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 269. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 270. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 271. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta
Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 271. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 272. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Kā redzams, visi nākamie priekšlikumi, kas ir no
mums, – 272., 273., 274. un 275.priekšlikums – attiecas uz 156.pantu. Komisija ir
atbalstījusi 276.priekšlikumu.
Nu, šajā sakarā varbūt būtu jāierosina sēdes vadībai šāda
procedūra. Attiecībā pret iepriekšējā lasījuma redakciju, ja skatās no
kredītņēmēju viedokļa, visradikālākās izmaiņas paredz 276.priekšlikums.
Savukārt mazliet mērenāki ir priekšlikumi no 272. līdz 275.priekšlikumam. Ja sēdes
vadība ierosinātu un deputāti piekristu balsot vispirms par 276.priekšlikumu, tad mēs
savus četrus priekšlikumus nemaz spēkā neuzturētu. Savukārt, ja šādas izmaiņas
neveic, tad mēs, protams, aicināsim balsot gan par 272., gan par 273., gan par 274., gan
par 275.priekšlikumu. Tas būtu tīri loģiski.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Grīnblata priekšlikumu? Nav iebildumu.
Lūdzu, Kraukļa kungs!
V.A.Krauklis. Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par 276. – frakcijas
„Saskaņas Centrs” un deputāta Māra Kučinska priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates par 276.priekšlikumu.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribu
turpināt to domu, ko tikko teica kolēģis Māris Grīnblats. Es domāju, ka
līdzšinējā likuma redakcija, iespējams, bija drusku par daudz kredītdevēju
interesēs, savukārt tā redakcija, ko piedāvā tagad 276.priekšlikumā, ir dziļš
pagrieziens uz grāvja otru pusi.
Kādas būs sekas, ja tiks atbalstīts 276.priekšlikums?
Pirmkārt, ja mēs skatāmies no juridiskās tehnikas viedokļa, tad ir
jāpatur prātā, ka šim tiesiskajam regulējumam būs atpakaļejošs spēks, jo tas
attiecas uz saistībām, kuras tikušas nodibinātas, vēl pirms tika ieviests šāds
fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā. Šādā veidā kreditoriem tiks
liegta jebkāda iespēja novērst zaudējumus vai samazināt tos, jo iepriekš
nodibinātās saistības var grozīt tikai divpusējas vienošanās ceļā.
Otrkārt. Ja mēs runājam par kaut kādu taisnīguma principu, tad
mēs redzam, ka 276.priekšlikums piedāvā maksātnespējas problēmas risināt tikai un
vienīgi ar kreditoru līdzekļiem un neparedz nekādu kompensāciju par kreditoru
līdzekļu izmantošanu. Un tie, kam te virmo gaisā visu laiku tā doma, kā mēs tagad
sodīsim bankas un ko tik vēl mēs nesodīsim, tad atcerieties, ka tādā veidā mēs
sodām arī jebkurus citus aizdevējus. Jebkurus citus!
Projekts ir netaisnīgs, jo tas paredz vienlīdz lielu atvieglojumu
piešķiršanu visu veidu aizņēmējiem – arī tādiem, kuru saistības bieži vien
nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanas dēļ ir mērāmas vairākos simtos
tūkstošu latu, un te nu ir pilnīgi skaidrs, ka es… es te varu veselu virkni piemēru
minēt, teiksim, par nodarbošanos ar dzīvokļu uzpirkšanu un pārdošanu… Tie, kaut
arī tika formēti kā patēriņa kredīti, īstenībā bija saimnieciskā darbība… tur
bija saimnieciskās darbības pazīmes, un par to bija jāmaksā nodokļi. Tagad šos
pašus cilvēkus mēs atbrīvojam… grasāmies atbrīvot no jebkādas atbildības par
pašu ņemtajiem kredītiem!
Un, ja es turpinu domu par to, ka mums ir arī citi ar to saistītie
attiecībā uz Maksātnespējas likumu, tad šis nav likums par banku kredītiem, bet šis
ir likums par maksātnespēju. Nav izvērtēts, kādas sekas tas atstās uz citiem –
nebanku sektora kreditoriem, piemēram, uz komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Nu, tas
rezultāts vienkārši būs tāds, ka tad, ja mēs atbrīvosim pilnībā no jebkādas
atbildības šos parādniekus, tad viņu parādus samaksās citi iedzīvotāji. Šos
parādus samaksas neviens cits kā citi iedzīvotāji, jo neizbēgami nāksies celt
tarifus, lai nodrošinātu komunālo pakalpojumu sniedzēju maksātspēju.
Tas pats attiecas uz uzņēmējiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja bankām
no šā visa radīsies zaudējumi, tad tās nākotnē mēģinās nodrošināties pret
jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, un tas, ka mēs šobrīd aicinām bankas dot
uzņēmējiem kredītus… tas noteikti būs par augstākiem procentiem, nekā līdz šim
to bija iespējams darīt.
Visbeidzot pēdējais. Nu, pēdējais ir pilnīgi skaidrs – šis
projekts mudinās maksātnespējīgās personas neuzrādīt savus patiesos ienākumus, jo
tādējādi viņi tos varēs… tādējādi viņi gan kreditoriem, gan valsts budžetam
varēs noslēpt daļu no saviem līdzekļiem.
Un tāpēc es vispirms aicinu noraidīt 276.priekšlikumu, un tad mēs
varētu debatēt, iespējams, par katru no tiem priekšlikumiem, ko ir iesniegusi
apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Štokenberga kungs
teica, ka šis esot otrs grāvis. Es gribu teikt, ka beidzot ir rasts kaut kāds
kompromiss starp pusēm, kurām ir jāatbild par to politiku, kuru diemžēl piekopām
zināmā laikā. Un labākais stāsts par šo politiku ir tas, ko man stāstīja kāds
celtnieks (tas gan attiecas uz līzinga kompānijām), – ka tikko darbā pieņemti
palīgstrādnieki paņēma no viņa izziņu televizora iegādei un atbrauca otrā dienā
ar diviem skaistiem džipiem; tos, protams, viņiem atņēma drīz pēc tam, kad viņus
atlaida no darba. Neviens neskatījās, ne ņēmēji, ne devēji. Tagad, kad ir jāatbild
par to, izrādās, ka bankas tiek no tā laukā, bet kredītņēmējiem – pilna atbildība
visa mūža garumā. Un arī visiem viņu galvotājiem, bērniem un varbūt vēl arī
vienam otram mazbērnam!
Tāpēc es saku, ka šis priekšlikums ir kompromiss. Un būtība jau
nav tā, ka divos gados kāds aizbēgs projām no savas atbildības. Šis maksātnespējas
process, kas var tikt pabeigts divos gados, sākas tikai pēc tam, kad kredītņēmējs ir
jau atdevis visus savus īpašumus. Kad tie ir pārdoti un kad ir 50 procenti atgūti,
tikai tad sākas šis process! Ja kāds saka, ka ieguvēji no tā būs spekulanti,
attīstītāji, tā teikt, biezie, bet nabaga ģimenes – ne, tad es gribu teikt, ka ir
absolūti otrādi. Tā sauktie biezie jau šobrīd aizbrauc uz citām valstīm un nokārto
savus maksājumu procesus tur, kur tie ir liberālāki. Šis priekšlikums ir vērsts
tieši uz ģimenēm, vērsts tieši uz cilvēkiem, kuri tīšām vai netīšām ir
nokļuvuši tādā situācijā, ka viņu dzīve var pārvērsties murgā. Tas liks
turpmāk skatīties uzmanīgāk gan uz kredītu ņemšanu, gan uz kredītu došanu no
bankas puses.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā kā apvienība „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK stingri aizstāv un aizstāvēs kredītņēmēju intereses, mēs esam
gatavi atbalstīt 276.priekšlikumu, un tas mums ir pilnīgi pieņemams, jo mūsu
priekšlikumi ir nedaudz maigāki.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā kaut ko vēlas teikt deputāts
Krauklis?
V.A.Krauklis. Es gribu piebilst, ka… (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nevajag!”) Nē, pavisam īsi!
Otrajā lasījumā pieņemtais regulējums paredzēja, ka ir arī
zemākā robeža, cik ir obligāti cilvēkam jāsamaksā, ne tikai šie gadi. Tā zemākā
robeža bija vismaz 180 lati mēnesī. Un mēs rūpīgi pētījām statistiku un
secinājām, ka tieši mazturīgie, tieši tie, kam ir mazākie kredīti, šos 180 latus
mēnesī nevar atļauties maksāt.
Un tādēļ ir svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem, kuri ir
izšķīrušies par šādu smagu soli, jo tas solis nav nekas patīkams – tev ir jāzaudē
gan mājoklis, gan visa tava manta, lai tiktu brīvs no saistībām, – šāda iespēja
būtu.
Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kuru atbalstīja arī
komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 276. – frakcijas „Saskaņas Centrs” un
deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 4, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
V.A.Krauklis. Paldies.
Un līdz ar to, kā es saprotu, 272., 273., 274. un 275.priekšlikumu
frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atsauc.
Sēdes vadītājs. Jā. Tā ir.
V.A.Krauklis. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 278. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 279. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 280. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 281. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 282. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 283.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 283. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 284. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 285. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 286. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 287. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Māra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 287. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
un Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 288. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 289. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 290. – frakcijas „Saskaņas Centrs”, frakcijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un deputāta Māra Kučinska priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 291. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 292. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 293. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 294. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 295. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 296. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 297. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 298. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 300.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 299. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 300.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 300. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 301. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tāpat 302. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja
Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tāpat 303. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja
Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tāpat 304. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja
Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tāpat 305. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja
Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 306. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 307. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 308. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 309. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 310. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 311. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 312. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 313. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 314. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 315. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 316. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 316. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 81, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 317. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Savukārt 318. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 319. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru
320.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 320. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 321. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 322. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru
323.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 323. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 324. – deputāta Mareka Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 325. – Mareka Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 326. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 327. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 327. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 86, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.A.Krauklis. 328. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 329. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru
330.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 330. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 331. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 332. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru
333.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 333. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 334. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru
336.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 335. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 336.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 336. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 337. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 338. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 338. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 339. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 340. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 341.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 341. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 342. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 343. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 344. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Imanta
Viestura Lieģa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 345.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un 345.priekšlikums, kas ir beidzamais priekšlikums
šajā likumprojektā. Arī šo priekšlikumu ir izvērtējusi atbildīgā komisija. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Maksātnespējas likums”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Kā mēs jau vienojāmies, pēc „Maksātnespējas
likuma” izskatīšanas mēs atgriežamies pie grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Mariannas Terjuhanas
apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Guntas Freimanes
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Sarmītes Lucavas
apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Veltas Silamiķeles
atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
No Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir saņemta vēstule ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā (acīmredzot sadaļā „Prezidija
ziņojumi”) šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no šodienas
sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Ir lūgums no šīs pašas komisijas… Es atvainojos… Ir lūgums
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par steidzamības
atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””
(reģ. Nr.1795/Lp9)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Ir lūgums no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iekļaut
izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9) otrajam lasījumam”. Bet par to gan mēs,
liekas, varam lemt tikai pēc tam, kad esam atcēluši steidzamību. Par šo mēs tagad
nerunājam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izslēgt no šodienas sēdes darba
kārtības likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ar reģistrācijas
numuru 1742/Lp9! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 24, atturas – 27. Darba kārtība nav grozīta. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ko tad
mēs skatīsim, mīlīši?”)
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no šodienas
sēdes darba kārtības virkni likumprojektu, to skaitā likumprojektu „Par
mikrouzņēmumu nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt arī
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””
otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt arī
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajam
lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tiek lūgts izslēgt arī likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts izslēgt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (reģistrācijas Nr.1763/Lp9). Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek arī lūgts izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tālāk sēdi turpinās vadīt Solvita Āboltiņa.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Varbūt mēs tagad varam pabeigt grozīt darba
kārtību? Vai arī turpināsim to darīt pēc pārtraukuma? Es, būdama demokrātiska
vadītāja, pakļaujos vairākuma saucieniem no zāles, un, tā kā ir pienācis laiks
pārtraukumam, es lūdzu zvanu. Reģistrēsimies klātbūtnei! Lūdzu reģistrācijas
režīmu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, informēju
jūs, ka ir saņemti vairāki pieteikumi ar lūgumu „paziņojums”.
Tātad paziņojumam vārds Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Aicinu uz sanāksmi
blakuszālē tūlīt!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc 5 minūtēm
pulcējas 106.auditorijā.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs
Buzajevs… Paldies, redzu! Jānis Lagzdiņš… Paldies, redzu! Visvaldis Lācis…
Paldies, redzu! Un Leopolds Ozoliņš.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums vēlreiz nozvanīt. Man ir tāda
sajūta, ka šobrīd mums patiešām nav kvoruma.
Godātie kolēģi, nupat kvorums mums ir. Lūdzu, ieņemiet vietas. Es
atgādinu, ka mēs līdz galam neizskatījām grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā… iespējamos grozījumus.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
savukārt lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā kā 1.punktu sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” likumprojektu „Grozījums Meža likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par
deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma
projektu „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma
projektu „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli””. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Balsojam!” Dep. J.Dobelis:
„Nu, nemuļķojies!”) Deputāts Šadurskis uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”, proti, par to, vai mēs iekļausim vai
neiekļausim tur lēmuma projektu „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas
un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”!
Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 3. Darba kārtība grozīta.
Desmit deputāti ir lūguši iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
arī lēmuma projektu… Nē, tas, es atvainojos, būs iekļaujams un balsojams tikai tad,
ja mēs deputātu Ģīli ievēlēsim šajā delegācijā. Tikai tad mēs varēsim lemt par
to, vai mēs viņu apstiprinām par tās vadītāju.
Ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas
Barčas parakstīts Sociālo un darba lietu komisijas lūgums izslēgt no šodienas sēdes
darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par
Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Mariannas Terjuhanas
apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”: „Apstiprināt Mariannu
Terjuhanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas
apgabaltiesas tiesneša amata.”
Juridiskā komisija aizklāti balsoja, un balsojuma rezultātā
vienbalsīgi tika atbalstīts šis lēmuma projekts.
Lūdzu arī Saeimu vienbalsīgi atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mariannas Terjuhanas
apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 4. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Guntas
Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”: „Apstiprināt Guntu
Freimani par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas
pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.”
Arī par šo lēmuma projektu Juridiskā komisija balsoja aizklāti un
to vienbalsīgi atbalstīja.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntas Freimanes
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par
Ventspils tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Sarmītes
Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”: „Apstiprināt Sarmīti Lucavu
par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesas tiesneša amata.”
Arī par šo lēmuma projektu Juridiskā komisija aizklāti balsoja un
vienbalsīgi to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sarmītes Lucavas
apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Lēmums
pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no
Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegumu „Par
Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Saņēma
arī pašas tiesneses iesniegumu, ka viņa vēlas tikt atbrīvota no amata pēc pašas
vēlēšanās. Līdz ar to Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti
balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Veltas Silamiķeles
atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu
Sociālo un darba lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda
Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu
Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas
locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda Ģīļa
ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas
delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību, mums jālemj vēl par trijiem iespējamiem grozījumiem tajā.
Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu iekļaut
sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par
deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts iesniegums arī no Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas. Komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un tagad, kolēģi, skatām šobrīd atkal jau grozīto darba
kārtību.
Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas
vadītāju ”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda
Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas
Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 17. Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību pavisam īsam, bet būtiskam
grozījumam Meža likumā! Likumprojekta numurs 1860/Lp9.
Likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša. Pašlaik ciršanas
apliecinājuma derīguma termiņš ir 31.decembris. Pat tad, ja tas izsniegts 1.decembrī,
ir jāprasa jauns ciršanas apliecinājums, ja nepaspēj veikt darbības, kas ir
paredzētas. Tāpēc mūsu komisija ir izveidojusi priekšlikumu, kas paredz:
„Apliecinājuma derīguma termiņu, bet ne ilgāku par trim gadiem, nosaka Ministru
kabinets.”
Par šo lietu ir vienojušās visas puses, to atbalsta Vides ministrija
un attiecīgās asociācijas, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu un noteikt tam
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
V.A.Krauklis. Tā kā Meža likums tiešām ir ļoti nozīmīgs likums,
tad, lai nerastos šaubas, ka šajā likumprojektā pēkšņi ir ielikti tādi
priekšlikumi, par kuriem komisija nav vienojusies, man ir lūgums tūliņ pat atbalstīt
šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Jā. Es saprotu, ka deputāte Seile vēlas šajā
sakarā kaut ko teikt. Jā, lūdzu! Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Mums jau ir tāda pieredze, ka dažreiz, kad mēs
nobalsojam par steidzamību un skatām pēc dažām dienām likumprojektu otrajā
lasījumā, ir saradies tik daudz priekšlikumu, ka mēs vairs šo likumprojektu
nepazīstam, salīdzinot ar to, kāds tas bija radies apspriešanai Saeimā. Bet šajā
gadījumā es ļoti aicinu jūs atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā
jau šodien, jo tajā normas jau ir sakārtotas, ciršanas biļete būs derīga ne ilgāk
kā trīs gadus, un šajā laika posmā, kad pienāks jau 1.janvāris, nevajadzēs vairs
meklēt jaunu ciršanas biļeti, ja uznāks lielais sniegs. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Atbalstām!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs izskatām šo
likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā? (No zāles: „Nav!”) Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5782B.
Komisija saņēmusi astoņpadsmit priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums, kuru komisija rūpīgi analizēja, bet nepiekrita pilnvarojuma
paplašināšanai. Tādēļ komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 7.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministra vietā
vides ministrs Raimonds Vējoņa kungs. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 9. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi, 9. un 10.priekšlikums, faktiski
runā par vienu un to pašu jautājumu – par to, ka valsts amatpersonu deklarācijas ir
jāiesniedz arī partiju un to apvienību valžu priekšsēžiem un valžu locekļiem arī
tad, ja viņi nav valsts amatpersonas.
Kāpēc tapis šāds priekšlikums?
Likumam par valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu ir
noteikti vairāki mērķi.
Pirmkārt, tā mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību
sabiedrības interesēs.
Otrkārt, tā mērķis ir novērst jebkuras amatpersonas radinieku un
partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas
darbību, tas ir, uz lēmumu pieņemšanu.
Treškārt, tā mērķis ir veicināt atklātumu, amatpersonu
atbildību un sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Īsi sakot, – lai amatpersona spriestu bezkaislīgi un valstiski
sabiedrības kopuma interesēs.
Taču mums ir jāņem vērā arī tas, ka ne tikai radinieki un
partneri var ietekmēt valsts amatpersonu darbību. Augstāko valsts amatpersonu, ministru
un deputātu, lēmumus būtiski ietekmē viņu pārstāvēto partiju valdes un šo partiju
vadītāji. Nereti partiju vadītāju ietekme ir daudz lielāka par radu vai darījumu
partneru ietekmi. Partiju, kuru pārstāvji ievēlēti Saeimā vai pašvaldībās,
priekšsēdētāju rokās ir koncentrēta ievērojama ietekme uz publisko varu.
Lai ierobežotu tiesības uz privāto dzīvi, ir jābūt leģitīmam
mērķim. Ierobežojumam jābūt atbilstīgam un samērīgam. Šajā gadījumā mērķis
ir novērst iespējamu mantas, naudas ietekmi uz valsts amatpersonu lēmumiem; šāda
ietekme iespējama caur partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem, kas nav
amatpersonas. Mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos. Līdzsvarojot
privātpersonas – partijas priekšsēdētāja vai valdes locekļa – tiesības uz privāto
dzīvi ar sabiedrības interesēm, ir jāņem vērā, ka persona pati izvēlas būt par
politiskas organizācijas vadītāju vai valdes locekli. Brīvprātīgi. Līdz ar to
parāda savu vēlmi saņemt publisko varu un ietekmēt valsts varas pieņemtos lēmumus.
Priekšlikuma saturs ir vienkāršs. Personām, kurām ir milzīga
ietekme uz deputātu un ministru lēmumiem un kuras brīvprātīgi piekritušas izdarīt
šādu ietekmi, ir jābūt finansiāli tikpat caurskatāmām kā valsts amatpersonām.
Sabiedrības uzticībai ir neatsverami svarīgi, lai sabiedrība redzētu, kādi ir
politisko partiju augstāko vadītāju, priekšsēdētāju un valžu finansiālie
darījumi.
Vienlaikus ir svarīgi arī nacionālās drošības jautājumi,
tādēļ Valsts ieņēmumu dienestā būtu jābūt pieejamai informācijai par to, kādi
ir partiju vadītāju īpašumi, akcijas, darījumu partneri Latvijā un ārvalstīs.
Godātie kolēģi! Ja mēs paskatām Valsts ieņēmumu dienesta
mājaslapā kādu Latvijā populāru uzvārdu, kaut vai „Bērziņš” vai
„Kalniņš”, mēs redzam, ka deklarācijas iesniedz gan ugunsdzēsēju mašīnas
šoferis, gan kareivis kursants, gan informātikas skolotājs. Caurskatāmības dēļ tiem
liek atklāt savus ienākumus un darījumus. Kādēļ gan lai partiju vadītāji, kuru
rokās koncentrēta milzīga publiskā vara, būtu izņēmums? Gribu vērst jūsu
uzmanību uz to, ka šie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, skars ļoti nelielu cilvēku
loku. Ja mani aprēķini ir pareizi, tad visvairāk šie grozījumi skartu tieši
politisko apvienību „Vienotība”. „Pilsoniskajā Savienībā” ir pieci valdes
locekļi, kas nav valsts amatpersonas, „Jaunajā laikā” – divi. „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK tas skartu sešus valdes locekļus, LPP/LC – cik zinu, nevienu. Ja
nemaldos, arī Zaļo un Zemnieku savienībā visi locekļi ir valsts amatpersonas.
„Saskaņas Centrā” tas skartu vienu valdes locekli, Tautas partijā – vienu vai divus
cilvēkus.
Cienījamie kolēģi! Šī ir iespēja veicināt sabiedrības
uzticēšanos. Pašlaik klīst dažādas nepamatotas baumas, apšaubāmas izcelsmes
dokumenti par dažādiem trastiem, anglosakšu tiesību instrumentiem, Kanāla salās.
Priekšlikuma atbalstīšana demonstrētu sabiedrībai, ka uztraukumam nav nekāda pamata,
ka visu partiju vadītāju finanses, darījumi, īpašumi ir sabiedrībai redzami un
caurskatāmi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu, jo, protams, nav pieļaujama situācija, ka partijas priekšsēdētājs
vienlaikus saņem bezdarbnieka pabalstu un arī algu. Tā ka aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu… Ā, es atvainojos! Vai komisijas vārdā ir kaut kas
piebilstams Spurdziņa kungam?
O.Spurdziņš. Tikai tik vien, ka kolēģi komisijā tomēr nolēma, ka
deklarācijas iesniedz nevis pēc politiskās pārliecības, bet pēc amata. Un komisija
neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 5.
Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas neguva
komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 12, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā
iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas
priekšlikumos – 14. un 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 15. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 16. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 17. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā
iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos par atbalstu maniem
priekšlikumiem – 9. un 10.priekšlikumam.
18.priekšlikums ir ierosinājums papildināt likumprojektu ar pārejas
noteikumiem, lai noteiktu termiņus un kārtību, kādā mūsu atbalstītajos
priekšlikumos minētās personas, kas nav amatpersonas, iesniedz šīs deklarācijas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – 7.
Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5969B.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir saņēmusi otrajam, galīgajam, lasījumam astoņpadsmit priekšlikumus.
1. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts priekšlikumā Nr.2.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 3. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.4.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 5. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 6. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.7.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 7.priekšlikums, ko ir izveidojusi atbildīgā komisija, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 8. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.9.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 9.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 10. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.11.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 12. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.13.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 13.priekšlikums, ko izveidojusi atbildīgā komisija, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 14. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 16. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””.
Atbildīgā komisija uz otro, galīgo, lasījumu ir saņēmusi sešus
priekšlikumus.
1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas skar kontroli
attiecībā uz ūdens piesārņojumu ar nitrātiem. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir no zemkopības ministra Dūklava
kunga. Tas saistīts ar 1.priekšlikumu un ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 3. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par
pārejas noteikumiem. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kuru arī lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un beidzamais – 6.priekšlikums – ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Protams, lūdzu to atbalstīt. Lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
6.priekšlikumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
piesārņojumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Komisija uz otro, galīgo,
lasījumu saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu likumā” otrajam,
galīgajam, lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi otrajam, galīgajam, lasījumam.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija likumprojekta „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”
otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts
2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 3.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 4.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 5.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 6.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 7.- atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu
galīgajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu šķirņu
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6011B. Šeit
ir desmit priekšlikumi, un daļa no tiem faktiski… komisija ir apkopojusi
priekšlikumus arī no viena cita likumprojekta.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko
komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4.priekšlikums ir pārcelts no likumprojekta Nr.1841.
Tas ir daļēji iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā. Un līdzīgi arī 5.priekšlikums
– ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums – ir pārcelts no tā paša
likumprojekta. Un šie abi priekšlikumi ir iekļauti 6. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Līdzīgi 8.priekšlikums ir pārcelts no likumprojekta
Nr.1841, un tas ir daļēji iekļauts 9.priekšlikumā.
Savukārt 9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko
komisija, protams, atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Bērziņš. 10. – pašas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Kā komisijas vadītājs es varu paskaidrot saistībā ar šo
likumprojektu. Komisija šo likumprojektu skatīja, visi grozījumi tika izskatīti, bet
komisijas lēmums bija šo likumprojektu nevirzīt uz Saeimu otrajam lasījumam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka tabulas nav, mums acīmredzot
nav arī ko skatīt. Līdz ar to šis likumprojekts, vismaz pašreiz, nav skatāms.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas
augstskolu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu
paņemt dokumentu ar reģistrācijas numuru 1822/Lp9.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 15. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts
16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 21. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 22. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 23. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 25. – deputāta Šadruska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 27. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 29. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 30. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 31. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Aicinu, cienījamie kolēģi, balsot par likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Rīgas Ekonomikas augstskolu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! (No
zāles dep. J.Dobelis: „Būs vienbalsīgs balsojums!”) Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes
reformas pabeigšanu pilsētās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6102B.
Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams.
Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti tikai trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums precizē
likumprojekta virsrakstu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
arī šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Es gribu vienu komentāru pateikt komisijas vārdā.
Šajā likuma pantā tiek grozīti nosacījumi – tiek pagarināts zemes
izpirkšanas laiks, lai noslēgtu līgumu ar Hipotēku un zemes banku līdz šā gada
beigām. Uzmanību: tātad līdz šā gada beigām visiem, kas vēl nav to izdarījuši,
ir iespēja noslēgt līgumus!
3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo
priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir
veltīts likuma 3.panta pirmās daļas grozījumiem attiecībā uz pilsoņu un nepilsoņu
tiesībām. Es gribu jūs iepazīstināt ar tiesībsarga viedokli šajā jomā. Viņš to
izklāstīja vēl 2008.gada 8.oktobrī. Tā bija dāvana manā dzimšanas dienā.
Tiesībsarga viedoklis skan sekojoši: „Likuma „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktais, ka tikai Latvijas Republikas
pilsoņiem, mantojot zemes gabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirktās zemes gabalu,
kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par
privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem, ir nesamērīgs nepilsoņu tiesību
ierobežojums.”
Es tikai iesniedzu priekšlikumu tiesībsarga vārdā un parakstīju ar
savu uzvārdu, un viss. Un jūs varētu tomēr izvēlēties šodien, vai mūsu
tiesībsargs ir tikai demonstrēšana Rietumiem, ka ar cilvēktiesībām mums Latvijā
viss it kā ir kārtībā, vai arī viņa uzdevums tiešām ir ietekmēt situāciju
saistībā ar cilvēktiesībām, paust savu viedokli un gūt atbalstu no likumdevēju
puses.
Aicinu balsot par cienījamā Romāna Apsīša viedokli un balsot
„par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Seile. Jā, nedaudz. Uz pārceltuves zirgus nemaina! Zemes reformas
pabeigšanas pēdējā brīdī nevar grozīt nosacījumus. Komisija neatbalsta šo
priekšlikumu. Lūdzu arī Saeimu to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Centīsimies tikpat ātri pabeigt arī zemes
reformu lauku apvidos! Izskatīsim dokumentu Nr.6103B.
1.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā to iesniedzis aizsardzības
ministrs Lieģis. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un šajā priekšlikumā
tiek runāts par tām prioritātēm, kādas vajadzētu iegūt baltvācu izceļotāju zemes
ieguvējiem, jo viņiem arhīvā bija pazaudēti dokumenti, tie netika atrasti, un tagad
šīs normas tiek sakārtotas viņiem par labu, atzīstot viņus par pirmo prioritāti
zemes piešķiršanai.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir atbalstīts daļēji un
iekļauts 2.priekšlikumā. Tieslietu ministra vietā šo priekšlikumu ir sagatavojis…
Sēdes vadītājs. Pagaidiet, šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts
4. …
A.Seile. … jā, iekļauts 4.priekšlikumā. Jā, 4.priekšlikumā
iekļauts!
Sēdes vadītājs. Jā, deputāti piekrīt.
A.Seile. Un arī 2.priekšlikumu tieslietu ministra vietā sagatavojis
aizsardzības ministrs Lieģis. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 3.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis
aizsardzības ministrs Lieģis. Tas ir daļēji atbalstīts. Komisija gan šo, gan arī
iepriekšējo, 1.priekšlikumu, ir iestrādājusi 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija,
savietojot visus jau iepriekš minētos priekšlikumus, un lūdz Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts
un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1847 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās””.
1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir pati
visu labojumu būtība. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 6. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.6110B. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
Uz otro, galīgo, lasījumu saņemti četrpadsmit priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
16.lappuse.
M.Ārbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 5. – deputātes Baibas Rivžas un deputātes Skaidrītes
Pilātes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Skaidrītei Pilātei.
Tātad deputātei Skaidrītei Pilātei pirms pusminūtes tika dots
vārds. Lūdzu, Pilātes kundze. (No zāles dep. J.Dobelis: „Atbalstīts taču!”)
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu, ko mēs esam
iesniegušas abas ar Baibu Rivžu… Mēs esam iesniegušas lūgumu atsaukt gan šo
priekšlikumu, gan arī nākamos mūsu priekšlikumus, jo uzskatām, ka… Mēs esam
iesniegušas gan komisijā, gan Prezidijā (No zāles dep. J.Dobelis: „Komisija jau
atbalstīja. Nevar vairs atsaukt!”)… Kā tālāk, ja nevar atsaukt?… Mēs
uzstājam un atsaucam 5.priekšlikumu un arī nākamos, tālākos, mūsu priekšlikumus,
kas saistīti ar šo likumprojektu. Tie ir – 7., 8., 11., 12., 13. un 14.priekšlikums.
Uzskatām, ka šie konceptuālie jautājumi, kuri ir mūsu priekšlikumos, prasa lielāku
diskusiju un skaidrojumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms es dodu vārdu deputātei Annai Seilei, es gribu paskaidrot, ka
saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, mēs šobrīd uzklausām… Jā, ir arī
rakstiski iesniegts tas, ka abas deputātes atsauc savus priekšlikumus. Tas nozīmē, ka
viņas ir mainījušas savu viedokli. Taču, tā kā komisija ir atbalstījusi šos
priekšlikumus, mums tik un tā šo priekšlikumu liktenis ir jāizšķir balsojot.
Tagad debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tik tiešām šie priekšlikumi prasa ļoti rūpīgu
izvērtēšanu, un, ja tos grib virzīt tālāk, tad tiem vajadzētu speciālu atvērumu
un vajadzētu likumprojektu skatīt trijos lasījumos. Tā kā mēs skatījām šo
likumprojektu ātrā tempā un sakarā tikai ar to, ka mēs pagarinām dažādus termiņus
un dodam iespēju zemi no Hipotēku un zemes bankas nodot arī pašvaldībām… Komisija,
pirmajā reizē balsojot, nobalsoja „pret” šiem priekšlikumiem. Otrajā reizē
pārbalsojot, nobalsoja „par” šiem priekšlikumiem, bet šodien, starpbrīdī,
komisija vēlreiz satikās un ņēma vērā abu deputāšu, iesniedzēju, priekšlikumu un
pārbalsoja savu viedokli (acīmredzot vienkārši vēl nav izdalīts tas materiāls), un
tāpēc mēs varam Saeimā balsot.
Es aicinu visus ņemt vērā iesniedzēju viedokli un balsot „pret”
visiem šiem priekšlikumiem, ja nav iesniegta cita tabula. Bet komisijas
priekšsēdētājs šo situāciju paskaidros sīkāk.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tiešām ir iznācis zināms pārpratums.
5. – deputāšu Baibas Rivžas un Skaidrītes Pilātes priekšlikums –
komisijā tika atbalstīts, un ar to nebija nekādu problēmu. Tas nebija tas
priekšlikums, par kuru pēc tam izvērtās plašas debates. Ne velti savā priekšlikumā
komisijai par atsaukšanu abas minētās deputātes atsauc 7., 8., 11., 12., 13. un
14.priekšlikumu. Un par to šodien arī komisija vienojās, ka tā atsauc šos
priekšlikumus, jo komisija uzskata, ka te tiešām var būt padziļinātas debates,
tāpēc jāstrādā trijos lasījumos.
Par 5.priekšlikumu strīdu nebija, un arī komisijā nebija balsojuma
par to, tādēļ aicinu tomēr 5.priekšlikumu atbalstīt. Un arī komisija to nav
atsaukusi.
Sēdes vadītājs. Jā. Kā jau es teicu, ir…
Jā, lūdzu! Vēl vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Redziet, kā notiek, ja dažkārt mēs paļaujamies
un parakstām tādus priekšlikumus, kurus paši nesaprotam!
Es esmu pateicīga, protams, Pilātes kundzei un arī Rivžas kundzei,
kuras ir nolēmušas atsaukt priekšlikumus, sākot no 8.priekšlikuma. Taču šajā
gadījumā es gribu piekrist Kraukļa kungam, jo, proti, ir bijusi pat tiesu prakse…
Šeit ir problēmas sakarā ar to, ka līdzšinējā redakcija šajā
likumā regulēja jautājumus, kas saistīti ar līdzvērtīgas zemes piešķiršanu
bijušajiem zemes īpašniekiem, nosakot konkrētu tiesisko regulējumu. Taču Ministru
kabineta noteikumos ir citādāk šī lieta regulēta. Un tagad, lai novērstu pretrunas
starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem un lai bijušajiem zemes īpašniekiem
dažkārt par viņiem piederošo zemi nepiešķirtu pārmērīgi lielas platības, šajā
gadījumā, manuprāt, šis jautājums ir jāatrisina.
Man ir bijušas konsultācijas ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas
priekšsēdētāju, kurš ir norādījis, ka daudzos gadījumos no bijušo zemes
īpašnieku puses tiek pieprasīts ārkārtīgi liels nekustamais īpašums… tātad
zemes gabali, kas pārsniedz arī šos apbūves gabalu lielumus pilsētās. Un, ņemot
vērā vienu apgabaltiesas spriedumu, jāteic, ka zemes komisijas dažkārt ir spiestas
apmierināt šīs prasības. Es domāju, ka šajā gadījumā šis priekšlikums nav
saistīts ar 8.priekšlikumu, tāpēc… Mums tomēr vajadzētu orientēties likumos, par
kuriem mēs balsojam.
Un tieši tāpat bija ar iepriekšējo likumu, kad 30 sekundes pirms
balsošanas uzmeta deputātiem uz galda materiālus. Un tad, protams, deputātus varbūt
nevar arī vainot, ka viņi īsti nesaprot, kā ir jābalso.
Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst? Es
domāju, ka būtu ļoti… Es atvainojos, deputāts Ārbergs mums ziņo… Vai
nevajadzēja tomēr tagad ieviest mazliet lielāku skaidrību jautājumā par to, ko tad
komisija ir lēmusi un kāds tad ir komisijas konceptuālais viedoklis?
M.Ārbergs. Jā, kolēģi! Gribu norādīt, ka mums Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas sēdē tiešām bija iesniegums, ar
kuru deputātes Rivža un Pilāte atsauca savus priekšlikumus: 7., 8., 11., 12., 13. un
14.priekšlikumu. Par 5.priekšlikumu mēs vispār nediskutējām, jo faktiski tas ir
atbalstāms priekšlikums.
Aicinu arī jūs atbalstīt 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu, kuru komisija ir
atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Ārbergs. Paldies.
Kolēģi! 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Tātad, kā es jau minēju, 7. un 8.priekšlikums tiek
atsaukts. Arī komisija tam piekrīt.
Sēdes vadītājs. Jā, bet šajā tabulā, kas mums ir izdalīta, ir
tā, ka šis priekšlikums ir atbalstīts. Es saprotu, ka mums jebkurā gadījumā par to
ir jābalso. Tātad komisija aicina neatbalstīt. Šobrīd.
M.Ārbergs. Komisijā mēs skatījām šos priekšlikumus. Aicinām
neatbalstīt tos.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 80, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
M.Ārbergs. 8.priekšlikums arī tika izskatīts komisijā. Komisija
aicina neatbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Jebkurā gadījumā jāveic balsojums, lai
izmainītu šobrīd komisijas oficiāli pausto viedokli. Lūdzu zvanu! Balsosim par
8.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 81, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Ārbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 11. – deputātes Baibas Rivžas un deputātes Skaidrītes
Pilātes priekšlikums. Tika izskatīts komisijā. Komisija lūdz neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 83, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Ārbergs. 12. – deputātes Rivžas un deputātes Pilātes
priekšlikums. Atkārtoti to izskatījusi, komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 85, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
M.Ārbergs. 14. – deputātes Rivžas un deputātes Pilātes
priekšlikums. Arī tas tika atkārtoti skatīts komisijā. Komisija nolēma neatbalstīt
arī to.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 86, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Ārbergs. Pirms mēs balsojam par likumprojektu galīgajā
lasījumā, tomēr gribu bilst no komisijas puses, ka komisija vienojās pie šiem
jautājumiem atgriezties rudens sesijā un izskatīt tos noteikti trijos lasījumos. Tā
ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas
likumā” (Nr.1840/Lp9).
1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis. 2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 3. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 5. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 7. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 10. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā,
lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6122. Komisija ir
saņēmusi uz trešo lasījumu divdesmit astoņus priekšlikumus.
1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
PCTVL frakcija piedāvā: ja ne mazāk kā viena piektdaļa no
pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības,
pašvaldības dome ar savu lēmumu ir tiesīga noteikt par darba valodu līdztekus valsts
valodai arī mazākumtautības valodu. Šis priekšlikums atbilst veselajam saprātam,
Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, pirmskara Latvijas
Republikas pieredzei un nav pretrunā ar Satversmi. Protams, šī mazākumtautības valoda
– krievu valodas – ir pašvaldību teritorijās visās Latvijas lielpilsētās plus visā
Latgalē.
Es pats personīgi šajā PCTVL frakcijas programmas pozīcijā redzu
būtisku trūkumu. Daudz adekvātāka demogrāfiskajam stāvoklim Latvijā būtu divu
absolūti vienlīdzīgu valsts valodu ieviešana. Bet krievu valodas oficiālā statusa
atzīšana pašvaldību līmenī – tas ir tas kompromiss, kuram mēs esam gatavi piekrist,
ņemot vērā daudzas, manuprāt, absolūti nepamatotas un mākslīgi uzpūstas fobijas
latviešu vidē.
Kaut gan krievu vidē pastāv arī absolūti pretējs viedoklis.
Citēju: „Jautājums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu
valodai Latvijā nav aktuāls ne pašreiz, ne arī vēlāk. Visas citas valodas, kuras de
facto ir kļuvušas par otro saziņas valodu Latvijā, daudzviet pat par pirmo,
konkrēti dzīvojošo cittautiešu areālos – nu tas lai paliek.” Tā teica Jānis
Urbanovičs.
Vēl viens citāts: „Es piekrītu, ka valsts valoda ir jāprot,
tomēr komunālie jautājumi ir specifiska sfēra. Nesen Valsts valodas aģentūra pat
izdeva skaidrojošu grāmatu latviešiem, kurā tiek izskaidrota attiecīgā
terminoloģija. Kādēļ šajā veidā nevarētu palīdzēt arī krievu tautības
cilvēkiem? Un uzmanību! Es paredzu, ka ar laiku iesniegumu skaits krievu valodā būtu
noteikti samazinājies.” Tā teica Nils Ušakovs.
Šī Urbanoviča un Ušakova kungu asimilācijas pozīcija ir absolūti
pretēja konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kura tieši paredz
nacionālo minoritāšu saglabāšanu un tiesības lietot dzimto valodu pašvaldības
līmenī, ja minoritātes to pieprasa.
„Saskaņas Centrs” to nepieprasīja, bet PCTVL pieprasīja. Ar to
tad šī nekrievu partija, pēc Ušakova atziņas, un krievu partija savā starpā
principiāli arī atšķiras. Es, protams, nenosodīju nekādu pozīciju, jo katrai
partijai ir tiesības savu pozīciju šajā jautājumā ņemt un propagandēt.
Manuprāt, vajadzība pēc krievu valodas oficiālas atzīšanas
nesamazinās, bet gan tikai pieaug. Un šī prasība nebūt nav nostaļģija pēc PSRS
laikiem, bet gan jau Otrajā Latvijas Republikā dzimušas jaunas krievu paaudzes
prasība, lai gan visi šie jaunieši, starp citu, lieliski prot runāt latviski. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Ģeniāli!”)
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
Kolēģi, ir tāds troksnis, ka, man liekas, jūs nedzirdat vispār, ko
runā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Šo mēs dzirdējām lieliski!”)
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
Lūdzu, izrādiet cieņu runātājam.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ir ļoti interesanti un ļoti zīmīgi tas, ka,
lūk, šāds priekšlikums un līdzīgi priekšlikumi jāizskata tieši šodien. Es gribu
atgādināt gan iesniedzējiem, gan visiem pārējiem, ka šodien ir 17.jūnijs, Latvijas
Republikas okupācijas diena, par kuru diemžēl šodien zālē neviens negrib runāt un
atcerēties. Šis priekšlikums gan liek atcerēties okupācijas datumu, un tieši šodien
diemžēl šādi un līdzīgi priekšlikumi ir jāizskata.
Jūs jau šitās dziesmiņas esat dzirdējuši.
Pirms Otrā pasaules kara Latvijā nebija nekādu mazākumtautību
problēmu, to vienkārši nebija, jo jebkurš mazākumtautību pārstāvis lieliski prata
runāt latviešu valodā. Līdz ar to nebija nekādas vajadzības šo jautājumu kustināt
un sarežģīt. Tikai pēc tiem zābakiem, pēc tiem „kerzovikiem”, kuri šodien ir
izstādīti Doma laukumā, parādījās visas šīs prasības, kuras ir pilnīgi
nedabiskas. (No zāles dep. V.Buzajevs.) Jūs dzirdat, kā viņš bļauj! Lūk,
dzirdat! Tātad tās ir sekas, arī šī bļaušana ir okupācijas sekas, lūk! Un šādā
veidā aizejam, lūk, līdz tam, ka mēs dzirdam: otra valsts valoda… Kam tā ir
vajadzīga? Tikai okupantiem vajag otru valsts valodu, to nevajag nevienam normālam
Latvijas Republikas pilsonim neatkarīgi no viņa tautības. Nav šā jautājuma! Es,
protams, parasti vairs nereaģēju uz šādiem un līdzīgiem priekšlikumiem, bet šodien
ir jāreaģē, tāpēc ka ir reizes, kad ir jāatceras, ko mums ir nesis šis datums –
17.jūnijs. Šad un tad mūsu tauta gribot negribot aizmirst to, jo to nomāc tās
ikdienas problēmas, bet ir reizes, kad – tad, kad ir karogi ar sēru lentēm, jo ir tādi
datumi kā 25.marts, 14.jūnijs, 17.jūnijs, – ir šīs lietas jāatceras, jo šeit ir
skaidra vēlme uzspiest savu, un, vai tas notiek 9.maijā vai kādā citā dienā, šis
tā sauktais uzvarētāju sindroms visu laiku nāk līdzi. Līdz ar to jebkurš, kurš
atbalsta kaut ko tādu, atbalsta okupāciju principā, ne jau kaut ko citu.
Jūs redzat – viens pēc otra… Nacionālās kultūras,
mazākumtautības, mazākumtautību valodas… Izlasiet pirmskara Latvijas Republikas
Saeimā teikto! Nebija problēmas ar valodām, nebija problēmas ne ar krievu, ne ar vācu
valodu, cilvēki prata trīs četras valodas. Šodien mēs esam apstājušies tikai pie
viena jautājuma – valsts valodas neprašana. Nepilsoņa jēdziena mocīšana,
mazākumtautību jēdziena mocīšana, cilvēku tracināšana.
Es domāju, ka iesniedzējiem vajadzētu nokaunēties un atsaukt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, netaisos iesaistīties polemikā ar
iepriekšējo runātāju, jo tie argumenti nav tā vērti, bet es pieļauju, ka varbūt ne
visi, kas šeit piedalās, patiešām zina to situāciju. Un jebkurā gadījumā es nevaru
samierināties ar to, ka tiek būtiski izkropļota Latvijas valsts vēsture. Jo varēja
saprast tā, ka Latvijas Republikā nemaz neatzina mazākumtautību tiesības. Tā tas
nav! Toreizējā Latvijas Republikas likumdošana joprojām tiek uzskatīta par labu
paraugu. Un arī 1919.gadā pieņemtais Mazākumtautību mācību iestāžu iekārtas
likums joprojām tiek uzskatīts par vislabāko paraugu, kā jāievēro un jāciena
mazākumtautību tiesības. Un šajā kapacitātē tas tiek minēts visās mācību
grāmatās par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām.
Nebija tā, ka arī pirmās Latvijas Republikas laikā visas pie
mazākumtautībām piederošās personas brīvi runāja valsts valodā. Nē! Situācija
pakāpeniski uzlabojās, un jāsaka, ka šobrīd situācija šajā ziņā ir daudz
labāka, nekā tā bija 20.gados; vienkārši ir pagājuši gadi, un tagad situācija
pakāpeniski uzlabojas. Tomēr neatkarīgi no valsts valodas prasmes mazākumtautību
kultūru un valodu atzīšana, cieņa pret citām kultūrām ir demokrātijas ļoti
būtiska sastāvdaļa.
Tā ka es vienkārši gribu aicināt: nemaldiniet cilvēkus,
neizkropļojiet Latvijas vēsturi un nemaziniet to ļoti bagāto un pozitīvo pieredzi,
kas tika uzkrāta Latvijas Republikas vēsturē attiecībā uz mazākumtautību
tiesībām!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Protams, pirmskara
Latvijā problēmu ar mazākumtautību valodām nebija šādā izpratnē, jo saskaņā ar
Kārtības rulli tajos gados Saeimā bija iespējams uzstāties gan latviešu, gan vācu,
gan krievu valodā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Es to teicu! Nedzirdēji?”) Un
deputāti, kuri aizstāvēja krievu minoritāti, tādi kā Jānis Pommers vai Meletijs
Kaļistratovs, regulāri runāja gan par krievu valodas izmantošanu pašvaldību
darbībā, gan par mazākumtautību skolām. Bija tādas pašas diskusijas, kādas mēs
diezgan bieži klausāmies līdz šim brīdim. Un bija iespēja uz likuma pamata līdz
1932.gadam Daugavpilī izmantot vismaz krievu valodu pašvaldības darbībā. Par to es
varu liecināt, jo es lasīju toreizējās avīzes un klausījos cilvēkus, kuri dzīvoja
toreizējā Latvijā un kuriem ir atmiņas par tiem gadiem vai par attieksmi, kas bija
daudz draudzīgāka pret mazākumtautībām, nekā bieži mēs izjūtam pašlaik.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Diskusija par vēsturi ir laba lieta, tā varētu
turpināties ne tikai runātājiem atvēlētajās piecās minūtēs vien. Bet mēs taču
runājam par pašreizējo situāciju – tātad situāciju, kāda ir 21.gadsimta sākumā un
konkrēti Latvijā.
Pirmajā brīdī šis priekšlikums liekas visai nevainīgs. Pirmais
teikums, protams, atbilst gan mūsu Satversmes, gan Valsts valodas likuma prasībām, un
šis „sātans” ir ieslēpts tieši otrajā teikumā ar it kā demokrātisku normu: ja
ne mazāk kā viena piektdaļa jeb 20 procenti ir attiecīgās minoritātes pārstāvji,
tad līdztekus valsts valodai varētu lietot arī minoritātes valodu.
Šeit ir vairākas bīstamas lietas, par kurām jārunā.
Pirmkārt, skaidri un gaiši: vārds „līdztekus” nozīmē
„paralēli”, un mūsu valodas situācijā, ļoti labi apzinoties to, cik latvieši ir
pieļāvīgi savas valodas tiesību pārkāpumos, var notikt krievu valodas
pašpietiekamības stiprināšanās, un mums ir pilnīgi skaidrs, kura valoda tad dominēs
pašvaldību darbā. Un, ja mēs skatāmies nevis uz likumu, bet uz reālo situāciju, tad
ļoti labi zinām, kas notiek kaut vai tādās lielās pašvaldībās kā Rīgā un
Daugavpilī.
Tātad mūsu valodas situācija nepieļauj pilnīgi nekādas atkāpes
no vienas valodas lietošanas principa pašvaldībās, un šis priekšlikums nekādā
gadījumā nebūtu atbalstāms. Ja nu kāds šeit nāks atgādināt, piemēram,
Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, tad jau iepriekš varu
pateikt, ka šī konvencija ir piemērojama esošās valsts likumdošanas sistēmas
ietvaros un minoritāšu tiesību ievērošana nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt
valsts valodas statusu. Šajā gadījumā tas būtu tiešs apdraudējums, ņemot vērā
arī psiholoģiskos faktorus. Un, protams, līdz ar to mūsu valsts mazākumtautību
iedzīvotāji pilnīgi zaudētu jebkādu stimulu mācīties valsts valodu, to lietot, ja
jau tie tuvākajā iestādē, pašvaldībā un visās tās institūcijās, varēs iztikt
arī ar valodu, kas nav valsts valoda.
Tātad, protams, šādi un līdzīgi priekšlikumi nav atbalstāmi, lai
arī cik skaistā formā tie būtu ietērpti un lai arī ar cik šķietami
pārliecinošiem argumentiem tiktu aizstāvēti.
Tātad, protams, noraidām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Patiešām Latvijā mazākumtautību problēma
nepastāv. To vajadzētu sarkanajiem iegaumēt. Mēs, latvieši, esam bijuši un esam tik
ļoti cilvēcīgi, tik ļoti humāni, tik ļoti toleranti, ka… Diez vai kāda cita
pasaules tauta ir tā izturējusies pret tādiem cilvēkiem – okupantiem un
civilokupantiem. Diez vai kāda cita pasaules tauta tā izturētos.
Tad, kad mēs pasludinājām neatkarību, mēs aicinājām visu
tautību cilvēkus iekļauties mūsu tautas izaugsmē, attīstībā, nostiprināšanā,
bet diemžēl okupanti un viņu pēcteči negrib to. Viņiem ir sava ideoloģija. Viņiem
ir sava tēvuzeme. Un par to viņi runā. To, ko jūs šodien te runājat, sarkanie… Par
to jums vajadzētu sacīt – turiet muti! (No zāles dep. V.Agešins: „Vajag izraidīt
no zāles šo te!”) Patiešām – turiet muti!
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu…
P.Tabūns. Vienreiz aizveriet muti par šīm lietām!
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli un
ievērot pieklājību! Tabūna kungs, es jums aizrādu! Lūdzu, ievērojiet Saeimas
deputātu ētikas kodeksu! (Starpsaucieni no zāles.)
P.Tabūns. Redziet, kā viņi kliedz šodien! Žēl, ka Valsts
prezidents, šodien uzrunādams Saeimu, nepieminēja Okupācijas dienu. Nepieminēja!
Viņš pat ir teicis, ka vajadzētu faktiski šo vārdu izsvītrot no mūsu sarunām. Vai
tas ir pieļaujams? Vai tas ir pareizi? Tās visas ir okupācijas sekas… Okupācijas
sekas ir tās, ka mēs šodien dzīvojam tik bēdīgā situācijā. Tās ir okupācijas
sekas! Mums… ja šī Saeima to neizdarīja, nākamajai Saeimai vajadzēs pieņemt
speciālu likumu par okupācijas seku likvidēšanu. Jāpieņem šāds likums! Un tad
varbūt mēs liksim valdībām pildīt to un kaut ko darīsim šajā sakarībā. Bet
citādāk, lūk, viņi… Šodien tā vietā, lai atvainotos un teiktu citus vārdus,
viņi, redziet, saka, ka mazākumtautības te tiekot apbižotas…
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi!
Man ir viens aicinājums šiem cilvēkiem, kuri iesniedz šādus un
līdzīgus priekšlikumus, un tas skan šādi: godātie kolēģi, kaut jūs jel reizi
būtu izlasījuši Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi! PCTVL frakcijai
acīmredzot Saeimas Kanceleja nav izsniegusi Satversmi. Būs jāveic dienesta pārbaude.
Nē, kādas muļķības! Viņiem šī Satversme ir. Turklāt vēl regulāri tiek
izsniegta. Taču viņi to nelasa. Un viņiem nav nekādas cieņas pret Latvijas Republikas
pamatlikumu – Satversmi.
Un arī šobrīd viņi bļauj un neklausās. Bet es aicinu
paklausīties, kas rakstīts Satversmes 101.pantā. Klausieties uzmanīgi! „Pašvaldību
darba valoda ir latviešu valoda.” Plinera kungs! Buhvalova kungs! Ja jūs neticat tam,
ko dzirdat, tad vismaz noticiet tam, ko varat izlasīt! Tā ka beidziet ar šiem
stulbajiem priekšlikumiem vienkārši kavēt Saeimas darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pēc Rasnača kunga runas faktiski nebūtu ko
debatēt, jo, protams, mēs neesam tiesīgi pieņemt likumus, kas ir pretrunā ar
Satversmi, lai arī kā kāds no šeit sēdošajiem to gribētu.
Bet, lasot šo priekšlikumu, kolēģi, man gribas vienkārši
pajautāt iesniedzējiem… Un piedodiet par atklātību… Godātie, nu kā jums ir ar to
rēķināšanu un saprašanu? Ņemsim vienu novadu Latvijas Austrumos, Latgalē,
pieņemsim, Krāslavas novadu. Ja šajā novadā dzīvo vairāk nekā viena piektdaļa
minoritātes, tad līdztekus latviešu valodai lietvedība būs arī minoritātes valodā.
Tātad Krāslavas novadā mums lietvedība būtu latviski, krieviski, poliski un
baltkrieviski. Un šajās četrās valodās tas viss tiktu dublēts. Katrs novada domes
lēmums!
Godātie kolēģi! Nu taču kaut mazliet saprotiet, ko jūs iesniedzat!
Es šeit negribu runāt ne par integrācijas politiku, ne par valodu politiku. To visu jau
kolēģe Ina Druviete ļoti labi izstāstīja, bet nu taču… Kādreiz bija tāds
raidījums „Esi gudrāks par piektklasnieku”. Šeit jau nav runa par 5.klasi.
Godātie kolēģi! Nedariet kaunu Latvijas Republikas Saeimai ar tik
muļķīgiem priekšlikumiem!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Vai jums pietiks ar trijām
minūtēm?
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Man pietiks pārlieku.
Es klausos šīs debates un, protams, neatbalstu attiecīgo
priekšlikumu un balsošu „pret” to.
Bet, klausoties debates, man nevilšus atmiņā nāk nesen lasīta vai
redzēta intervija… Es pat neatceros – ar ko. Un tas kungs vai dāma, es pat to
neatceros, kas ar mani reti gadās… Tas kungs vai dāma teica tā: „Vēl 1985.gadā
Latvijā bija 170 000 komunistu, starp kuriem lielākā daļa bija latvieši.” Un
problēma ir tajā apstāklī, ka mēs izliekamies, ka tādi nav bijuši, ka viņi vispār
nav bijuši, un tās diskusijas šeit veicam par latviešiem un krieviem, nevis par
sistēmu un tās kalpiem. Un bieži vien diskutējam, paši apzinoties, ka mēs paši esam
bijuši starp tiem 170 000. Protams, ne es.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Mums vēl ir pieteikušies trīs debatētāji, bet, tā kā debašu
laiks ir mazāks nekā vienam debatētājam pienākas, tad ir jāizsludina pārtraukums.
Pirms es izsludinu pārtraukumu un mēs reģistrējamies, es dodu
vārdu paziņojumiem.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm
komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas
sēde tūlīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas, lūdzu pulksten 13.00
Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, lūdzu
pulcēties Sarkanajā zālē tūlīt!
Sēdes vadītāja. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrēsimies klātbūtnes
pārbaudīšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze…
Paldies, redzu! Visvaldis Lācis… Paldies! Otro reizi pēc kārtas… Uzmanīgāk,
lūdzu… Leopolds Ozoliņš un Staņislavs Šķesters… Paldies, redzu!
Labu apetīti!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Pārtraukumā Saeimas Sarkanajā zālē notiks pasākums „Virtuālā
ekskursija pa Saeimu”. Ja deputātiem ir interese, aicinu arī piedalīties.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas 17.jūnija sēdes darba kārtību.
Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām”” trešajā lasījumā un sākām debates par 1. –
partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.
Tātad turpinām debates par 1.priekšlikumu.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti un cienījamās deputātes! Ja es būtu audzināts
tā, kā viens otrs no iepriekšējiem runātājiem, tad man būtu jāvēršas pie dažiem
vai daudziem no jums citādāk, piemēram, kā pie brūniem un kā pie padomju
kolaborantiem. Es griežos pie godātiem deputātiem un pie cienījamām deputātēm. Es
domāju, mums jāsaprot, ka minoritāšu problēma Latvijā diemžēl pastāv un
diemžēl, manuprāt, pastāvēs vēl ilgi.
Pirmajā Latvijas Republikā jeb pirmskara Latvijas Republikā no
Saeimas tribīnes deputāti drīkstēja runāt latviski, krieviski un vāciski. Šodien
mums jārunā tikai valsts valodā, un tur es nesaredzu nekādu bēdu vai apspiešanu.
Toreiz Latvijas skolās mācīja… vācu skolās apmācība notika
vācu valodā, ebreju skolās – jidišā vai ivritā, krievu skolās – krievu valodā.
Lieliski mācīja valsts valodu un Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju. Mācīja
latviešu valodu, arī militārā apmācība notika latviešu valodā.
Dobeļa kungs apgalvoja, ka toreiz nebija problēmu un visas
minoritātes runāja brīvi latviski. Es… vēl mēs dzirdējām runas, ka vajag tikai
draņķiem un nevienam īstam Latvijas pilsonim šis priekšlikums nav vajadzīgs. Es
apgalvoju, ka tomēr ir vajadzīgs! Es esmu Latvijas pilsonis, un mani vecāki un
vecvecāki, un vecvecvecāki guļ Latvijas zemītē.
Es gribu jums apgalvot, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā
neapdraud valsts valodas eksistenci. Nekādā gadījumā! Paldies Dievam, pasaulē
latviešu valodā runā apmēram 1 miljons 700 tūkstoši cilvēku, un, pēc zinātnieku
secinājuma, ja runā mazāk par miljonu, tad patiešām apdraud… valoda ir apdraudēta.
Un, paldies Dievam, latviešu valoda palika gan cara laikos, gan Hitlera laikos, gan
padomju laikos. Ir likums, kurš aizsargā latviešu valodu, un es apgalvoju, ka, paldies
Dievam, latviešu valodai nekas nedraud… un jo sevišķi ar šo priekšlikumu.
Treškārt. Esiet tik laipni un ieklausieties… vai paklausieties, kā
skan šis priekšlikums! Tātad: „Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās
institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Ja ne mazāk kā viena piektā daļa no
pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgas mazākumtautības,
pašvaldības dome ar savu lēmumu ir tiesīga… [tikai ir tiesīga!] …noteikt par
darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu.”
Tātad attiecībā uz latviešiem nekas neizmainīsies, bet, piemēram,
krievu vecenītei būs tiesības krievu valodā uzrakstīt attiecīgajai pašvaldībai vai
tās institūcijai iesniegumu, ka viņai, piemēram, tek krāns un ka viņa lūdz, lai šo
krānu salabotu. Bet likums to aizliedz… Skaidrs, ka notiek! Skaidrs, ka notiek!
Vairākums ierēdņu ir normāli cilvēki, un viņi vēl piepalīdzēs tai vecenītei
pārtulkot vai uzrakstīs viņas vietā. Bet kāpēc mums jāliekuļo, ja to varētu
atļaut ar likumu? Kas izmainīsies? Ierēdņiem, funkcionāriem gan izmainīsies –
viņiem vajadzēs prast kā vienu valodu, tā otru. Un absolūtais vairākums no viņiem
arī…
Sēdes vadītāja. Plinera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
J.Pliners. …saprot.
Sēdes vadītāja. Plinera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
J.Pliners. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt divus trīs vārdus par trim
meliem, kas bija izklāstīti saistībā ar PCTVL priekšlikumu no Saeimas tribīnes pirms
pārtraukuma.
Pirmie meli, ka mūsu priekšlikums neatbilst Satversmei.
Otrie meli, ka šo nevar praktiski realizēt, ņemot vērā Latvijas
mazākumtautību daudzveidību.
Un trešie meli, ka tā ir it kā tikai okupantu problēma un ka tā
pilsoņus vispār neskar.
Par pirmo. 101.pantā ir teikts, ka pašvaldību darba valoda ir valsts
valoda. Mūsu priekšlikumā ir teikts, ka līdztekus ar valsts valodu jāizmanto arī
mazākumtautību valoda. Tas nav pretrunā ar Satversmi, šis Satversmes pants
konkretizējams atsevišķā likumā.
Par otro. Bija izdarīti aprēķini, pirms mēs iesniedzām šo
priekšlikumu. Saskaņā ar tiem tikai Krāslavas novadā vien, kuru jau minēja Šadurska
kungs, arī baltkrievu valoda būtu izmantojama pašvaldības līmenī, un līdz ar to
problēmas nebūs.
Nu un par trešo. Pirmo priekšlikumu par krievu valodu kā otro valsts
valodu 1988.gadā izvirzīja trīs cilvēki: es un divi mani draugi. Viens no viņiem bija
vecticībnieks no Latgales, kura senči šeit dzīvojuši 200 gadu, otrs bija no…
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
V.Buzajevs.. ..otram sieva bija latviete, un…
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies!
V.Buzajevs. Es pabeigšu tūlīt.
Un trešais. Neviena okupanta šeit nav…
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies! Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šos četrus
gadus, kurus nu arī es būšu bijis šajā Saeimā, neskatoties uz to, ka krievu,
prokrievisko partiju… Kolēģiem tas ir dzirdams – viņi vienmēr izkropļo jēdzienu
„minoritāte”, it sevišķi „nacionālā minoritāte”. Nekur pasaulē, nekur
Eiropā… neskatoties uz to, ka mums ir… jā, it kā saistoša… ir saistoša šī
reģionālā Eiropas Padomes… Jēdziens „minoritāte”… Kas ir minoritāte? Nav
pieņemta kopīga izskaidrojuma, nav definīcijas, kas ir minoritāte. Nav nekur! Ir tikai
vispārējas frāzes un vispārēji vārdi, un jūs to ļoti… varētu teikt,
nepieklājīgi un rupji izmantojat, runājot par minoritātēm.
Tālākais cilvēktiesību jautājumā – 1984.gadā… Tur ir runa arī
par šiem jautājumiem, par valodām un minoritāti. To pieņēma ANO, bet arī ANO
neizdod likumus. ANO tikai rada principus, normas, kuras rekomendē ievērot. 1984.gadā
ANO izveidoja speciālu komisiju par to cilvēku tiesībām, kuri ir ieradušies kādā
valstī, kuras pilsoņi viņi nav. Tas attiecas uz jūsu vēlētāju milzīgu vairākumu.
Un tur ir skaidri pateikts (tam ir rekomendējošs raksturs), ka, lūk, tie cilvēki, kas
ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi nav… ka viņi nedrīkst prasīt sev nekādas
privilēģijas. Un viņiem jāpievienojas, jāievēro valsts valoda, jāievēro
pamatnācijas kultūra un jācenšas tai pielāgoties, un tā tālāk. Skaidri!
Vēl. Iesim tālāk! Eiropas Savienībā mēs esam. Eiropas Savienības
parlaments 1973.gada janvārī un atkārtoti 1977.gadā arī ir pateicis, ka Latvija ir
okupēta teritorija, ka notikusi ir rusifikācija. Un tika arī skaidri pateikts, kas ir
minoritāte un kāds ir valodas stāvoklis mūsu zemē. Jūs visu to ignorējat un visu
laiku rupji pārkāpjat, rupji, nepieklājīgi pārkāpjat un izliekaties nezinām šīs
lietas, vienmēr runājat par minoritāšu tiesībām.
Uz minoritāšu tiesībām attiecas arī ANO pieņemtā Ģenerālās
Asamblejas ieteikuma veida rekomendācija par to, ka tautai ir iespējams aizstāvēt
savas tiesības, ja viņa jūtas apdraudēta. Jā, mēs zinām, ka latviešu vairākums
jūtas apdraudēts tieši valodas ziņā mūsu valstī. Un ANO rekomendācija – ne
precīzi, bet īsumā, jo laika nav, atgādināšu – ir tāda: katrai tautai, kura jūtas
apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Un
šodien šeit mēs, latviešu deputāti, teikšu, paldies Dievam, atgādinām jums, ka
mēs cenšamies pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Jūs runājat
par to, ka, lūk, Saeimās pirmās Latvijas Republikas laikā… un ka Kārļa Ulmaņa
autoritārā režīma laikā bija tādas un tādas tiesības uz valodām minoritātēm, un
tā tālāk. Tā tas bija, bet jūs neņemat vērā to, ka toreiz krievu skaits Latvijas
Republikā… Beidzamā tālaika tautas skaitīšana deva šādu skaitli – 11 procenti
bija krievi. Un šodien jūsu ir 40 procentu (kopā ar pārkrievotiem, denacionalizētiem
cittautību cilvēkiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda)! Jūs izliekaties to
neredzam. 1943.gadā, īsi pirms tam, kad vācu okupācijas karaspēks bija spiests
atstāt Latviju, notika beidzamā neoficiālā tautas skaitīšana, un latviešu tad bija
79 procenti no šīs zemes iedzīvotājiem. Jo vācieši bija iznīcinājuši ebrejus un
vācieši bija repatriējušies uz Lielvāciju. Un, lūk, no 79 procentiem… Jā, tā ir!
Krievu vara… padomju vara, Kremļa vara… panāca to, ka 1990.gadā, kad mēs
atjaunojām savu neatkarību, mēs bijām 52 procenti. Vajadzētu kaunēties un
neizlikties, ka tas tā nav bijis! Mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un mēs aizstāvam
tiesiski pareizi – ar starptautiski tiesiskām normām.
Un beidzot Rainis. Rainis mums ir priekšā teicis. Viņš tiešām
bija gan nacionāls, gan internacionāls, gan sociāli noskaņots cilvēks, liels
dzejnieks. Mēs par to dziedam, un jūs arī to zināt: „Viena mēle, viena dvēs’le,
viena tauta mūsu!” Viņš sāk ar mēli – ar valodu. Tas ir vissvarīgāk! Un tad
viņš beigās saka: „Zeme, zeme, kas tā zeme…” Zeme – tā ir valsts. Sāk ar
valodu…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies…
V.Lācis. …un beidz ar valsti. Mums šī valsts ir jāaizsargā. Un
jāaizsargā sava valoda. Mazs aizrādījums deputātam Leiškalnam.
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, paldies, jūsu debašu laiks ir
beidzies.
V.Lācis. Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē īsi
pirms PSRS sabrukšanas latvieši tur sastādīja 70 000 un nebija vairākums.
Sēdes vadītāja. Lāča kungs… Paldies! (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pareizi, Visvaldi! Pareizi, Visvaldi!”)
Turpināsim debates.
Vārds deputātam Pēterim Hankam.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti reti uzstājos, bet šis skar
pašvaldības… Un, tā kā es strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā,
tad es dažus vārdus ļoti īsi gribu pateikt.
Starp citu, izlasot šo priekšlikumu, liekas, ka šis priekšlikums ir
ļoti labs, bet ir viens „bet”. Ir tikai jāsvītro otrais teikums, un viss būs
kārtībā. Protams, kolēģi jau to nedarīs. Tas ir tā.
Bet nu attiecībā uz to, kas saistīts ar domēm, ar novadu. Protams,
ja deputāts grib startēt domē, viņam ir jāprot valsts valoda, viņam jārunā
latviešu valodā. Punkts un āmen! Un te nav ko gari debatēt! Te ir daudz priekšlikumu,
kurus kolēģi ir iesnieguši attiecībā uz valodu, bet tie nav atbalstāmi. Jāmācās,
un viss. To es gribēju pateikt, un nekādi tulki nav vajadzīgi. Arī es nāku no tādas
mazas pilsētiņas, kur mēs ar Lāča kungu runājām. Tur ir 98 procenti latviešu. Diez
vai vēl kur ir… Un te arī pārējie cittautību cilvēki kolosāli runā latviešu
valodā.
Noraidīsim šo priekšlikumu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. (No zāles:
„Sadod, Dzintar!”)
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Pavisam īsi.
Es izdarīju kādu pakalpojumu frakcijai „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā”… Es aizgāju līdz Kancelejai, līdz pirmajam stāvam – un tas
nebija tiešām grūti -, paņēmu piecas Latvijas Republikas Satversmes un aicinu
deputātu Juri Sokolovski, Vladimiru Buzajevu, Mitrofanovu, Buhvalovu un Plineru izstudēt
šo ļoti svarīgo dokumentu, kas mums visiem ir svēts… Nu, protams, ir viens trūkums
– tur nav bildīšu, bet es ceru, ka šis trūkums netraucēs jums to izlasīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Vēl vienu reizi… viens mazs labojums.
Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē pirms PSRS sabrukuma – un šie
fakti, ko es tagad teikšu, ir atrodami žurnālā… oficiālā Latvijas Komunistiskās
partijas žurnālā – latvieši bija 70 000 un daži simti no visa Latvijas komunistu
skaita! Viņi nebija vairākums! Vairākumu gribēja panākt nacionālais komunists
Eduards Berklavs, kurš „Rīgas Balsī” ielika ļoti drosmīgu rakstu, un jūs jau
zināt, ar ko tas beidzās. Viņš teica: „Stājieties partijā, lai mēs šeit varētu
īstenot īstu sociālismu!” Un beidzās ar to, ka viņu izsūtīja trimdā.
Nekad Latvijas teritorijā Komunistiskā partija nav bijusi vairākums.
Ne Pētera Stučkas laikā, nerunājot, ka tā bija… ne arī pēc tam – Pirmās
Republikas laikā… ne arī padomju laikā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Komisijas
vārdā komentāru nav.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2.priekšlikums ir deputātes Čepānes kundzes
priekšlikums. Būtībā komisija piekrita viņas uzstādītajam jautājumam par to, ka
biedrības, nodibinājumi nebūtu jāveido pašvaldībām, bet, runājot un diskutējot ar
pašvaldību ekspertiem, mēs nonācām pie slēdziena, ka šajā brīdī, uz trešo
lasījumu konkrēti, izņemot ārā šo pieļāvumu, ka šobrīd pašvaldību iestādes…
pašvaldību iestādes var dibināt… Piemēram, tas paliktu tā, ka skolu dažādi
fondi, skolu šie palīgnodibinājumi, dažādi novadpētniecības fondi… ka pēkšņi
to darbība tiktu pārtraukta. Līdz ar to mēs komisijā vienojāmies, ka pie šīs
problēmas mēs turpināsim strādāt arī pārtraukumā starp sesijām, bet nolēmām
šajā brīdī Čepānes kundzes priekšlikumu – 2.priekšlikumu – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Pašlaik likumā ir paredzēts, ka pašvaldībām, pildot
savas funkcijas, ir tiesības „veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai
nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus
kapitālsabiedrībās”. Es ierosināju svītrot šos divus vārdus – „biedrības vai
nodibinājumus”. Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc.
Vispirms es gribu pateikties, protams, Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas vadītājam, kurš tiešām šo problēmu novērtēja, jo es arī
šai komisijai nosūtīju, manuprāt, juridiski argumentētu viedokli, un pateikties arī
par to, ka šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība.
Bet nu es gribu pievērst jūsu uzmanību iemeslam, kura dēļ es
šādu priekšlikumu iesniedzu.
Patiešām, Satversmes 102.pantā ir paredzēts: „Ikvienam ir
tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās
organizācijās.” Faktiski, ja mēs skatāmies no Satversmes viedokļa, šīs ir
cilvēka pamattiesības. Kādēļ šajā gadījumā ļaut pašvaldībām biedroties ar
dažādām fiziskām personām un dibināt visādas biedrības un nodibinājumus? Parasti
šādas biedrības un nodibinājumi tiek dibināti kultūras jomā, sporta jomā, bet
diemžēl – es domāju, jūs man piekritīsiet, – šīs biedrības un nodibinājumi
nepakļaujas faktiski nekādam tiesiskam regulējumam, neskatoties uz to, ka tur tiek
tērēti ievērojami pašvaldību resursi.
Ja pašvaldības grib nodarboties ar komercdarbību, tad
pašvaldībām, kā jūs zināt, ir pilnas tiesības izveidot kapitālsabiedrības un
nodarboties ar komercdarbību.
Es šoreiz nepastāvu uz savu priekšlikumu, es piekrītu komisijas
viedoklim. Es gribēju vienkārši pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Šis ir tiešām tāds gadījums, kad man ir jāaicina iedziļināties
jautājuma būtībā.
Īpaši nelielās pašvaldībās tiešām ir tā, ka, lai īpaši
veicinātu gan novadpētniecību, gan mazpulku darbu, gan sporta darbu, gan kultūras
darbu, pašvaldības piedalās šādu biedrību dibināšanā, un tas ir sabiedrības
interesēs, jo:
pirmkārt, pašvaldība parasti ir spēcīgākā organizācija šajā
biedrībā un spēj tad sniegt praktisku palīdzību, citreiz arī piešķirot
līdzekļus, bet ne vienmēr;
otrkārt, tieši pašvaldības pārstāvju klātbūtne garantē to, ka
šīs biedrības godprātīgi izmanto arī citus, tostarp, ziedojumos saņemtos,
līdzekļus.
Tā būtu vienkārši aplamība un sabiedriskās dzīves
noplicināšana, sporta un kultūras dzīves noplicināšana, ja mēs liegtu
pašvaldībām šādas tiesības.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Atbildot uz Kraukļa viedokli, es gribu teikt, ka šeit ir ārkārtīgi
liela necaurspīdība. Jūs pieminējāt mazās pašvaldības. Bet ļoti daudz ir
gadījumu, ka lielajās pašvaldībās, kā es teicu… es negribēju minēt – kur tieši,
bet tajās attiecībā uz kultūru, tūrismu un sportu ir absolūta necaurskatāmība. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Slikta pašvaldība!”) Paskatīsimies, kas šeit
notiek, piemēram, sporta jomā! Es domāju, mēs to ļoti labi zinām. Paskatieties, kaut
vai šī pati „Live Riga”! Kādā veidā tika šis nodibinājums izveidots? Kādā
veidā? Un vai šeit ir kaut kāda caurskatāmība?
Es to nebūtu teikusi, ja jūs šeit nebūtu runājis par kādiem
mazpulcēniem, par kādiem tur vēl citiem. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jābūt
noteiktam tiesiskam regulējumam, un šajā ziņā, ņemot vērā to apstākli, ka tā
nav, ir vai nu jānosaka šis regulējums, vai jāslēdz šīs absurdās lietas no šā
likuma ārā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?
O.Spurdziņš. Es ļoti īsi.
Paldies Čepānes kundzei un Kraukļa kungam! Šis ir instruments, kas
tika dots pašvaldībām, likumu veidojot. Taču šo instrumentu, protams, var izmantot
dažādi, kā mēs šeit secinājām. Komisija ir gatava strādāt atsevišķi, bet šajā
brīdī trešajā lasījumā mēs tomēr to noraidījām.
Sēdes vadītāja. Vai Čepānes kundze uzstāj uz balsojumu? Čepānes
kundze uz balsojumu neuzstāj. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par
2.priekšlikumu.
O.Spurdziņš. Paldies.
3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 4. – deputāta Golubova priekšlikums, ko komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumi ir vērsti uz to, lai
pilnveidotu pašvaldību darbu, lai nodrošinātu visiem ievēlētajiem deputātiem
iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, savlaicīgi saņemt dokumentus, lēmumu
projektus, atzinumus un citus dokumentus un kvalitatīvi strādāt ar tiem.
Tātad šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai pašvaldībās
nodrošinātu vienādas tiesības gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.
Līdz ar to lūdzu balsot „par” „Saskaņas Centra”
priekšlikumiem, sākot ar 4.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Nedaudz paskaidrošu. Šajā pantā dome tiek saprasta
nevis kā pašvaldība, bet kā dome – tātad ievēlētie deputāti. Līdz ar to komisija
uzskata, ka domes darbs notiek tikai sēdēs un pastāvīgajās komisijās, nevis valdēs,
kā te ir piedāvāts, un citās izveidotajās vienībās.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Aleksandra Golubova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 5. – Golubova kunga priekšlikums. Arī netika komisijā
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 7. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 8. – deputāta Kāposta kunga priekšlikums. Tika
izdebatēts un netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 9. – Golubova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt 10.priekšlikums netika atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 12. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 13. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī tas neguva atbalstu. (No zāles dep.
V.Buzajevs: „To arī balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Daļēju atbalstu guva 15. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 16. –
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 16.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 17. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 18. – deputāta Spurdziņa
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts 19. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Demokrātijas procesa attīstība pašvaldībās
uzstājīgi pieprasa, lai pie mazākumtautībām piederošajiem iedzīvotājiem tiktu
piešķirtas daudz plašākas iespējas piedalīties vietējās varas lēmumu
sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, mēs piedāvājam izveidot
pašvaldībās nacionālo minoritāšu pārstāvju lietu komitejas, kuru sastāvā tiktu
iekļauti mazākumtautību skolu un kultūras organizāciju pārstāvji. Diemžēl virknē
Latvijas pašvaldību kultūras pasākumi mazākumtautībām vai nu vispār netiek
finansēti, vai tiek finansēti ārkārtīgi nepietiekami. Atgādināšu, ka Latvijā
nepilsoņa statuss vēl joprojām ir aptuveni 360 tūkstošiem iedzīvotāju. Saistībā
ar to, ka naturalizācijas process pēdējo gadu laikā ir gandrīz vai pilnībā
apstājies, mēs piedāvājam obligātā kārtā izveidot pašvaldībās nepilsoņu lietu
komitejas, ja šajā konkrētajā pašvaldībā vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju ir
nepilsoņi. Daudzās pašvaldībās, kur dzīvo milzum liels daudzums nepilsoņu, šādu
komiteju nav, un daudzi jautājumi, tādi kā, piemēram, naturalizācijas, bezdarba,
latviešu valodas apguves nepilsoņu vidū jautājumi, vispār netiek izskatīti un
risināti. Šāda pieeja ir nekas cits kā klaja demokrātijas ierobežošana un krasa to
iespēju, kas nepieciešamas sabiedrības saliedētībai, sašaurināšana.
PCTVL frakcija jau daudzus gadus mērķtiecīgi un konsekventi
piedāvā ieviest Pašvaldību likumā grozījumus, kas vērsti uz to, lai paplašinātu
nepilsoņu un mazākumtautību tiesības līdz Eiropas Savienībā pieņemtajam līmenim.
Lieliski saprazdami, ka ekonomiskās krīzes laika posmā pirmajā plānā izvirzās tādi
jautājumi kā nodarbinātība, darba alga, sociālā palīdzība, mēs tomēr uzskatām,
ka atrisināt visus šos iepriekš minētos jautājumus būs daudz vieglāk, ja mēs nevis
vārdos, bet gan darbos saliedētu mūsu valsts sabiedrību un līdz ar to dotu cilvēkiem
reālas iespējas pašvaldību līmenī daudz aktīvāk piedalīties lēmumu
izstrādāšanā un pieņemšanā. Pēc etniskā vai pilsonības principa šķeltā
sabiedrībā ir daudz grūtāk pārvarēt krīzi. Turpretī monolītā sabiedrībā daudz
vieglāk īstenot sociālās programmas un realizēt ekonomiskās perspektīvas, un tikai
monolītā sabiedrībā tas dod pozitīvu efektu.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Viņš taču neko nevar pateikt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot jums šo PCTVL frakcijas
priekšlikumu.
Ir runa par divu veidu komiteju izveidošanu (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tu taču nesaproti, ko tu runā!”):Nepilsoņu lietu komiteju
un Mazākumtautību lietu komiteju. Nepilsoņu lietu komitejas izveidošana jau ir
paredzēta spēkā esošajā likumā, bet tikai pēc pašas domes vēlēšanās.
Mazākumtautību lietu komiteja nav paredzēta, un mēs gribējām šo jautājumu iekļaut
likumā.
Ventspilī Lemberga kungs šādu nepilsoņu komiteju jau sen ir
izveidojis. bet Rīgā Ušakova kungs bija rupji atteicis prasītājiem, pat neinformējot
par ienākušo priekšlikumu nedz domi, nedz savu „Saskaņas Centra” frakciju,
atbildot tikai ar preses sekretāres starpniecību.
Tādēļ PCTVL frakcija arī obligāti pieprasa šādu komiteju
izveidošanu, jo tām saistībā ar iedzīvotāju sastāvu ir savs darbības lauks. Un nav
ko te aizbildināties ar ekonomiskajām grūtībām, kuras būs vienmēr! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Beidz, beidz!”) Valsts ar šīm iedzīvotāju kategorijām
nodarboties negrasās, deleģējot attiecīgās funkcijas vienīgi Drošības policijai.
Tādēļ pašvaldībām uz tās naudas rēķina, kas tiek iekasēta no šīs nodokļu
maksātāju kategorijas, vienkārši ir pienākums atdot viņiem to, ko latvieši jau tā
saņem no mūsu kopīgajiem nodokļiem, kas nonāk valsts budžetā. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Beidz runāt!”)
Es piedāvāju Saeimai īstenot sava veida eksperimentu, pieņemot
PCTVL frakcijas priekšlikumus, un paskatīties, kā uz tiem reaģēs Rīgas mērs.
Pirms gada viņš daudz ko bija sasolījis krievu vēlētājiem, bet
tagad ir atteicies pildīt visas nacionālo minoritāšu organizāciju, kuras bija
vērsušās pie viņa, prasības. It kā nav naudas… It kā viņš savu naudu atdotu!
Kaut gan no visas sirds viņš allaž no Rīgas domes budžeta ir gatavs atbalstīt tādu
kultūras objektu kā Okupācijas muzejs. Šobrīd Rīgas domē rit diskusija, kuru
ierosināja Veidenas kundze no Sociālistu partijas, bet sākotnēji tas bija tieši Nila
Ušakova priekšlikums.
Sakarā ar to es aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas piedāvātos
grozījumus, lai piespiestu visas mūsu pašvaldības nodarboties ar šo iedzīvotāju
kategorijas likteni. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej mājās!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Komisijas vairākums tomēr uzskatīja, ka pašreiz
likumā esošais 52.pants jau pieļauj dibināt tādas lietu komitejas kā, piemēram,
ārvalstnieku vai bezvalstnieku… Līdz ar to lūdzam noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 20. – Golubova kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 20. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Arī 21. – Golubova priekšlikums – neguva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Aleksandra Golubova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 22. – deputāta Golubova priekšlikums. Neguva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 25. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā un vienīgā Prezidija pārstāve! Cienījamās dāmas un
kungi! PCTVL ierosina dot pašvaldībām tiesības pašām organizēt vietējos
referendumus līdz pat tam laikam, kad Saeimā beidzot pieņems attiecīgo likumu. Šā
likuma izstrāde velkas jau gandrīz 20 gadus, un acīmredzot šis visnotaļ atbildīgais
process turpināsies vēl kādu 20 gadu garumā.
Latvija, iespējams, ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā municipālie
referendumi ir aizliegti. Vēl vairāk! Ministru kabinets piespieda dažas pašvaldības
atcelt to patvaļīgi izstrādātos noteikumus par referendumu rīkošanu.
PCTVL šo Referenduma likumu bija izstrādājusi. Pērnajā gadā
Saeima to noraidīja un uzdeva Ministru kabinetam uzdevumu – līdz decembrim izstrādāt
savu variantu. Valdība šo uzdevumu nebija izpildījusi, un nu jau saskaņā ar
koriģēto uzdevuma termiņu tai būtu jāiesniedz likumprojekts Saeimā līdz 1.jūlijam.
Skaidrs kā balta diena, ka pašreizējais Saeimas sastāvs šo likumprojektu pieņemt
nepaspēs.
Viens no jautājuma ievilcināšanas iemesliem ir elementāra
ksenofobija. Tātad klāsies ļoti grūti, jo kādēļ gan dalībai referendumā
nepieciešams pielaist ES pilsoņus, bet pašmāju nepilsoņus pielaist nedrīkst, kā tas
bija paredzēts likumprojektā, ko jau melnrakstā izdarīja Ministru kabinets?
Cits iemesls nav tik klaji pamanāms. Vietējais referendums ir
efektīvs līdzeklis cīņā pret korupcijas projektiem, kurus vietējās pašvaldības
labprāt īsteno neatkarīgi no tā, kurš konkrētajā brīdī atrodas pie varas stūres.
Kā spilgtu un raksturīgu piemēru ņemsim Aināru Šlesera kungu, kura partija LPP/LC
kļuva par čempioni – pat KNAB aizrādīja! – pēdējās pašvaldību vēlēšanās
iztērēto naudas summu ziņā. Iespējams, ka daži no jums vēl joprojām naivi domā,
ka uzņēmīgais Ainārs kļuva par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju, lai cīnītos
pret korupciju.
Tādēļ tiesību deleģēšana pašvaldībām pašām rīkot
referendumus, kamēr Saeima vēl kādus 20 gadus nodarbosies ar attiecīgā likuma
izstrādi, ir visai interesants eksperiments, bet uz jautājumu, kura no pašvaldībām
pēdējā izstrādās referenduma rīkošanas noteikumus, atbildēt ir ļoti grūti.
Manuprāt, par godpilno pēdējo vietu pacīnīsies divas pašvaldības – Rīgas un
Jūrmalas. Aicinu tām dot papildtiesības.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai Spurdziņa kungs vēlas ko teikt komisijas
vārdā? Komisijas vārdā nav komentāru.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 26. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 27. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Arī 28. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 9. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus trešajam lasījumam.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 2. – komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 3. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 4. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 5. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 6. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 7. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 8. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 10. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 11. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 13. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 14. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 15. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 16. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 17. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti… 17.? Nav atbalstīts.
M.Segliņš. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums nav atbalstīts. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas lēmumu.
M.Segliņš. 18. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 19. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 20. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 21. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 22. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 23. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 24. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 25. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 26. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 27. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 28. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 29. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Segliņš. 30. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Ko tu āksties tagad?”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr neesam
bērnudārzā un varam izdarīt daudz kļūdu, kas ietekmēs simtiem tūkstošu cilvēku
likteni. Pēc mana uzskata, šis ekonomikas ministra vietā finanšu ministra Einara
Repšes iesniegtais priekšlikums ir tieši tāda kļūda.
Par ko ir runa? Ir runa par jau 27 gadus spēkā esošā Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa prakses grozīšanu ļoti delikātā lietā: šeit ir
runa par cietušām personām, kurām ir dažas tiesības saskaņā ar šo kodeksu.
Esošajā redakcijā, kas eksistē jau 27 gadus, par cietušo persona ir atzīstama
automātiski. Šobrīd priekšlikumā, kuru es piedāvāju noraidīt, ir teikts, ka
persona atzīta par cietušo tikai tad, ja viņa izteikusi lūgumu sevi atzīt par
cietušo. Attiecīgi apmēram desmit reižu samazinās to cietušo skaits, kurus valsts
šobrīd aizsargā. Ir iespējama arī šantāža, lai cilvēks šo iesniegumu neiesniedz.
Sakarā ar to valsts atsakās no dažām savām funkcijām, teiksim,
aizstāvēt cilvēkus, kas cietuši no huligānisma, no darba nelaimes gadījumiem vai
negadījumos uz mūsu autoceļiem. Es uzskatu, ka nedz cienījamais ekonomikas ministrs,
nedz cienījamais finanšu ministrs tomēr nav speciālisti cilvēktiesību jomā, un
diemžēl arī nekādas konsultācijas ar cilvēktiesības aizsargājošiem orgāniem nav
bijušas. Pieņemts trešajā lasījumā – un viss! Un es gan protokolējuma labad
gribētu iesniegt savu protestu.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Segliņa kungs vēlas kaut ko
piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – ekonomikas ministra priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
M.Segliņš. 31.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Deputāti! Trīs priekšlikumi saņemti uz trešo
lasījumu.
1.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Māris Ārbergs un Oskars
Kastēns. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nesen es jau jūs mēģināju apgaismot par
krievu pseidoģenētiķi Lisenko, par viņa kļūdām. Viņš, labu nodomu vadīts,
protams, mēģināja krustot visai nesaderīgus organismus. Nekas jau viņam tur
nesanāca, protams. Domāju, ka būsiet palikuši gudrāki, bet, rau’, daudzi, šķiet,
joprojām ir pārliecināti, ka tas skudrulācis rodas, to skudru un lāci sapārojot.
Nesen jau mēs spriedām par Vides ministrijas iekļaušanu šīs
megaministrijas – Attīstības ministrijas – sastāvā. Nu tā šoreiz ir sapārota ar
Zemkopības ministriju. Cienījamie kolēģi, valsts pārvalde nav jauno mičuriniešu
skolas izmēģinājumu lauciņš, kurā var krustot bietes ar kāpostiem un skatīties,
kas tad tur sanāks! Ministrijas nav tikai nosaukumi Ministru kabineta iekārtas likumā,
jo katra ministrija veic tai deleģētās funkcijas. Un, jo plašāks un atšķirīgāks
ir šo funkciju spektrs, jo lielāku profesionālismu prasa ministrijas vadīšana.
Bet visam ir savas robežas, un cilvēka kompetencei arī var būt
savas robežas. Nu, piemēram, Vides ministrija un Zemkopības ministrija… Šīs jomas
no Eiropas Savienības puses tiek ļoti stingri kontrolētas un uzraudzītas, un līdz ar
to bieži šiem ministriem jāpārstāv valsts intereses dažādos saietos, konferencēs,
sēdēs, un rodas tāds iespaids, ka, ja būs viens ministrs abām šīm jomām, viņš
varētu arī netikt galā un varētu būt Latvijā sastopams gauži, gauži reti.
Bet nu par faktiem. Pretēji te daudzinātajam, ka atsevišķa Vides
ministrija esot tikai vienā vai divās valstīs, gandrīz pusē Eiropas valstu, tātad 12
valstīs no 27 valstīm, ir atsevišķa Vides ministrija. Desmit valstīs Vides
ministrijai – līdzās vides jomai – ir deleģētas arī citas ļoti radniecīgas
funkcijas, piemēram, kodoldrošība (Vācijā), enerģētika (Beļģijā),
ūdenssaimniecība, teritoriālā plānošana… un tikai piecās no 27 valstīm ir tā,
ka vienam ministram tad nu jāsēž uz diviem – lauksaimniecības ministra un vides
ministra – krēsliem vienlaicīgi.
Cienījamie kolēģi! Es neesmu pret izmaiņām valsts pārvaldē
vispār, bet esmu pret rotaļāšanos ar šādiem vārdiem, grupējot nosaukumus, kā nu
kurā brīdī kuram iegribas. Manuprāt, jāsāk ar diskusiju par ministriju funkcijām,
un tad šo funkciju pārgrupēšana veicama, vadoties pēc loģikas un veselā saprāta.
Ja tad paliek kāda tukša, teiksim, čaula, tad šo ministriju varētu likvidēt. Un, ja
jau kādam šķiet, ka kaut kas jāmaina Vides ministrijas atbildības jomā, tad man,
piemēram, šķiet, ka jaunas valdības, nākamās valdības, veidošanas laikā tikai
loģiski būtu, ka Vides ministrijai deleģētu mežu uzraudzības funkcijas, tātad
nododot tai Valsts meža dienestu. Tāpat tikai loģiski būtu Vides ministrijai deleģēt
arī atbildību par enerģētikas jomu, jo kā nekā tā ir cieši saistīta ar
energoefektivitātes, atjaunojamo resursu apguves, kā arī klimata izmaiņu mazināšanas
jautājumiem, kuri jau sen ir Vides ministrijas uzmanības lokā.
Un, lūk, jums tad arī sanāk normāla evolūcija, nevis haotiska
revolūcija. Un jums sanāktu arī loģisks un efektīvs iznākums. Un tad patiešām šī
Vides ministrija būtu gan spējīga strādāt, gan arī būtu pietiekami liela… nu,
atbilstoši jūsu priekšstatiem, kādai ir jābūt ministrijai.
Bet tagad… tagad sanāk tikai tāda ezīša krustošana ar čūsku,
gaidot, ka tur sanāks un piedzims dzeloņdrāts.
Paldies. Balsosim „pret”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es pievienojos Līdakas kungam. Un kāpēc? Man šeit
tiešām ir pētījums, un jūs visi varat paskatīties, ka tas, ko viņš teica, ir
taisnība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Urā!”)
Es tikai gribu vēl pateikt, ka atsevišķas Vides ministrijas ir arī
tādās valstīs kā Beļģija, Čehija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Rumānija,
Zviedrija un Slovākija. Bet dažās atsevišķās valstīs patiešām Vides ministrijai
ir klāt… taču tās ir augsti attīstītas un civilizētas valstis, piemēram,
Austrija, kur tai klāt ir lauksaimniecība un meži…
Es neminēšu visu to, bet es tikai gribu tagad pajautāt jums, tiem
likuma iesniedzējiem: „Sakiet, lūdzu, kāds ir šā priekšlikuma… šo likuma
grozījumu leģitīmais mērķis… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Dzīvot kā
Austrijā!”)… dažus mēnešus pirms vēlēšanām? Vai jūs turpināt šeit
muļķot sabiedrību, atsaucoties uz tā saukto Zalāna plānu, kas bija uz divām
lapiņām bez jebkāda izvērtējuma? Turklāt man liekas, ka jūs esat aizgājuši no
valdības un tagad esat pat gatavi, lai piesaistītu sev sabiedrības uzmanību, būvēt
tiltu pār upi, kaut upes nemaz nav.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Okupāciju vajag atzīt vienreiz!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Šis
priekšlikums ir ļoti līdzīgs tam, kuru pērn jūnijā pirmoreiz Saeimas vēsturē no
deputātiem iesniedza PCTVL. Tātad mēs pamatojām šo priekšlikumu ar krasu pārvaldes
izdevumu samazinājumu, un Satversmes tiesa dažas reizes saistībā ar visiem šiem
sociālajiem likumiem, kuri tiesā tika atzīti par Satversmei neatbilstošiem, uz šo
mūsu piedāvāto izmaksu samazinājumu atsaucās…. Līdz ar to šis priekšlikums savu
lomu Latvijas vēsturē jau ir spēlējis un pensionāri var droši teikt paldies par to,
ka šis priekšlikums bija.
Un arī šodien mēs, protams, ar abām rokām atbalstām šo
priekšlikumu par Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas apvienošanu. Šo Mičurina
un Lisenko eksperimentu jau sen veica Zaļo un Zemnieku savienības apvienība, kad tajā
apvienojās cilvēki ar pilnīgi pretējiem uzskatiem par dabu, nu tad lai arī
ministrijas apvienojas. Un tad ekonomikas ministra vietā būtu attīstības ministrs.
Ļoti pareizs lēmums, jo ekonomikas mums jau sen vairs nav, un Latvija noteikti pieder
pie vāji attīstītām valstīm.
Līdz ar to šis ir ļoti prātīgs priekšlikums, un es aicinu to
atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, ka pie mums šeit,
parlamentā, vismaz ir debates sākušās, jo tas, ko mēs dzirdam gan no mūsu
sociālajiem partneriem, gan no mūsu kolēģiem pašvaldībās, ir jautājums: „Kad
jūs turpināsiet tās strukturālās reformas valsts pārvaldē?”
Un es domāju, ticiet man, ka agri vai vēlu mēs būsim spiesti
nonākt pie mazākas un efektīvākas valsts pārvaldes, un tas skars arī ministrijas.
Atbildot Čepānes kundzei par šā iesniegtā priekšlikuma mērķi.
Es domāju, ka arī Čepānes kundze ir izlasījusi pārejas noteikumus, kur skaidri un
gaiši ir rakstīts, ka ne jau rīt vai nākamajā dienā pēc izsludināšanas mēs
gribam šo esošo Ministru kabinetu pārveidot no 15 ministrijām uz 10 ministrijām. Mēs
to vēlamies darīt, kad veidos jauno Ministru kabinetu. Tiek plānots, ka pēc 10.Saeimas
vēlēšanām ministriju skaits būs tikai desmit, apvienojot šīs… veidojot trīs
jaunus ministriju nosaukumus. Bet attiecībā uz vidi un zemkopību es domāju, ka būtu
vieglāk, ja izvērtētu šo esošo ministriju funkcijas… Es domāju, ka nav jau tā –
un neviens tā arī nedomā -, ka Zemkopības ministrija dara kaut ko tik briesmīgu, ko
Vides ministrija nevarētu atbalstīt. Es domāju, ka visi cīnās par zaļu
lauksaimniecību, par vides aizsardzību un tamlīdzīgi.
Par Attīstības ministriju. Es domāju, tas būtu tikai loģiski, ka
apvienotos tās ministrijas, kas saistītas ar valsts attīstību – Ekonomikas ministrija,
Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Es
atceros – kādreiz, kad vēl strādāju pašvaldībā, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas vēl nebija, tā atradās Vides ministrijas pakļautībā
kā departaments. Un es domāju, ja te ir cīņa par to, kura ministrija kaut kādu
lielāku apjomu varētu pārņemt, tad par to vēl varētu debatēt. Un, protams,
jāpievērš uzmanība arī Sociālo un darba lietu… Sociālo lietu ministrijai, kur
vajadzētu domāt par veselību un labklājības jomu kopumā.
Un pašās beigās gribu aicināt jūs, kolēģi, atbalstīt un
padomāt, vai tiešām mēs neesam par efektīvāku, mazāku valsts pārvaldi, vai
tiešām mēs negribam taupīt budžeta līdzekļus un pārskatīt šīs veicamās
funkcijas, nevis domāt par to, kādā veidā no sociālā budžeta… teiksim, pazemināt
pensionāriem neapliekamo minimumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. (No zāles dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Oskariņ, Oskariņ!”)
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Es uzmanīgi klausījos argumentos „pret”
šo ieceri, un sākumā mazliet komentēšu to, ko es dzirdēju šodien par šo
priekšlikumu.
Čepānes kundze uzskaitīja tās Eiropas valstis – precīzāk, laikam
Eiropas Savienības valstis -, kurās ir Vides ministrija, bet klausoties man sanāca
apmēram deviņas, kas ir viena trešā daļa no Eiropas Savienības valstīm. Tas
nozīmē to, ka divās trešdaļās Eiropas valstu šādas Vides ministrijas nav.
Tālāk. Par mērķiem. Kāds ir priekšlikuma mērķis? Es varu
atbildēt: mērķis ir ļoti vienkāršs – padarīt valdības darbu efektīvāku un
vienkāršāku. Jo vairāk valdībā ir ministru, jo lielākas iespējas, ka sāksies
ķīviņi, ķildas, un tas visvairāk attiecas uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Katrs
ministrs cenšas Eiropas naudas „deķīti” pavilkt savā virzienā, un bieži vien tas
beidzas ar to, ka šī nauda netiek apgūta un beigu beigās rodas problēmas, un tad, kad
naudu vajag pārskaitīt atpakaļ Eiropas Savienības budžetā, sākas drudžaina
vainīgo meklēšana. Ja būs mazāk ministru, es domāju, tas arī palīdzēs apgūt
Eiropas Savienības fondus.
Tālāk. Atbilde uz kritiku, ka kopā būs zemkopība un vide. Es
domāju, ka mums ir viens ļoti labs piemērs – tā ir „zaļo” un „zemnieku”
savienība; viņi jau desmit gadus strādā valdībā, roku rokā, vārdu sakot, plecu pie
pleca. Plecu pie pleca! Es domāju, ka šis labās prakses piemērs var tikt pārnests
arī uz valdību. Es domāju, ka ne „zaļie”, ne „zemnieki” nebūs, tā teikt,
sarūgtināti, ja viņiem veiksies darbs kopā tik labi, kā šai savienībai… kopā
vēl ar dažām pašvaldībām.
Runājot par sociālajām lietām, par sociālo jautājumu, es gribu
atgādināt, kāpēc radās Veselības ministrija: savulaik premjers Repše savam „zelta
roku” ministram Auderam izveidoja šo institūciju. Šobrīd, es domāju, ir pienācis
laiks atgriezties pie pirmsākumiem, tātad apvienot šīs divas institūcijas, padarīt
mazākus valsts pārvaldes izdevumus un tādā veidā efektivizēt un optimizēt valsts
pārvaldi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es, protams, arī esmu par to,
ka tik mazā valstī kā Latvijā valdību varētu padarīt kompaktāku, un mūsu
pārvaldes sistēma no tā neciestu.
Bet, cienījamie kolēģi, nevar sakrustot suni ar kaķi! Un, kad jūs,
cienījamais Kastēna kungs… jūs, manuprāt, diezgan slikti orientējaties
atšķirībās starp valsts institūcijām un starp politiskajām apvienībām. Es
respektēju Zaļo un Zemnieku savienību. Tā ir politiska apvienība, kas pārstāv divas
dažādas partijas. Cik man zināms, šī apvienība parasti rīkojas pēc konsensa
principa, savstarpēji vienojas, un partiju apvienībā tas ir iespējams. Bet
neaizmirsīsim, ka ministrijā ministrs būs tikai viens. Ministrs, visticamāk, nāks vai
nu no zemkopības aprindām, vai no vides aprindām (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Bet kāpēc gan ne no politikas aprindām?”), un visticamākais, ka ministrs, ja
viņš nāks no zemkopības nozares… tad ir ļoti liela iespējamība, ka viņš varbūt
nerespektēs tos ierēdņus, kas kūrēs ministrijā vides lietas, tāpēc ministrijas
apvienot… izveidot ministriju, kurā būtu vide un zemkopība, ir absolūti
neiespējami.
Ja iesniedzēji būtu piedāvājuši, teiksim, apvienot Attīstības
ministriju un Vides ministriju, tad, protams, šāda kombinācija ir iespējama, jo vide
un ilgtspējīga attīstība – tās ir cieši saistītas lietas. Bet nevar apvienot to, ko
nevar apvienot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tad, kad es, vēlēdamies
kļūt 9.Saeimā par Saeimas deputātu, kā jūs zināt, runāju par šīm iespējām ar
Emša un Brigmaņa kungu, tad Emsis man piedāvāja kļūt… faktiski pieklājīgi
prasīja, lai es kļūtu par Zaļās partijas biedru, un to es labprāt arī darīju.
Kādēļ? Tādēļ, ka jūs, liela daļa, tad vēl bijāt maziņi, bet man jau 70.gados
bija 50 gadi un es rakstīju Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnālā – to es uzsvēršu
nevis plātības dēļ, bet saistībā ar manu runu! – par šīm vides problēmām. Četri
raksti man bija Zinātņu akadēmijas žurnālā „Zinātne un Tehnika”, un tie bija
nopietni raksti. Tātad es pēc savas pārliecības esmu viens no pirmajiem
„zaļajiem” Latvijā.
Ko es jums ar to gribu teikt? Šeit mēs runājam par budžetu,
Kastēna kungs, – par to, ka mēs gribam taupīt budžeta naudu ar to. Nē, mēs
netaupām! Es no galvas atceros, ka tanī laikā, kad ļoti grūti bija saņemt ārzemju
informāciju, bet tajā pašā Morning Star vai vācu Horizont, vai dažos
citos tehniskos žurnālos es atradu datus un toreiz publicēju, ka tur, kur piesārņo
vidi, pēc tam vides piesārņošanas novēršana maksā piecreiz dārgāk. Mēs ietaupām
naudu budžetā, ja mēs novēršam vides piesārņošanu.
Vides piesārņošana vispār ir ļoti plašs jēdziens. Tad, kad es
biju nodzīvojis Pirmajā republikā līdz 16 gadu vecumam, es pie tagadējā Akmens tilta
Rīgas pilsētas peldētavā peldējos. Gāja lejā koka kāpnes, bija ierobežots
laukums, un Daugava bija tīra. Es esmu peldējies kā puika Bābelītē, Velnezerā un
visos Langstiņos, un tā tālāk. Peldieties tur šodien un dabūsiet ādas slimības!
Tālāk. Man te saka, ka Zemkopības ministrija var šos jautājumus
risināt. Nevar! Visas lielās metropoles pasaulē un arī Rīga ir kļuvusi, salīdzinot
ar 1939.gadu, par kloāku, un tam nav nekāda sakara ar zemkopību.
Vēl arī cits piemērs, ko mēs neesam padarījuši. Būdams NATO
Parlamentārajā Asamblejā, es griezos pie Šveices un Vācijas delegātiem NATO
Asamblejā un dabūju no viņiem datus, kā šinīs valstīs, varētu teikt, ierobežo
troksni. Mums te pirms pusotra gada otrā pusē, Pārdaugavā, tādu koncertu sarīkoja
džezisti, dzelzs džezisti, ka puse Rīgas nevarēja gulēt. Turpretī ārzemēs jau sen
tiek pieņemti likumi, kas novērš šādas nejēdzības. Arī par to Zemkopības
ministrija neinteresēsies, tai nebūs nekādas daļas par šiem. Nevar uzlikt tādus
pienākumus Zemkopības ministrijai, kam nav ne tādu speciālistu, ne arī gribas to
darīt. Troksnis ir enerģijas, izlietotas enerģijas, nevajadzīgs blakusprodukts, un to
var novērst tikai Vides ministrija.
Šo piemēru uzskaitījumu varētu vēl turpināt, un tas ir
jāturpina, lai saprastu, kādēļ vajadzīga Vides ministrija. Un es pilnīgi piekrītu
deputātam Līdakam, ka jābūt ir atsevišķai ministrijai, un mēs šajā ziņā esam
progresīva valsts, kā to norāda… ka mēs jau redzam nākotni, kur mums jāiet, un
daudzi citi mums varēs tikai sekot. Tādēļ Latviju pagaidām sauc par… arī
šīsdienas žurnālā „Ir” ir raksts, ka tā ir zaļā zeme. Mēs esam zaļā zeme!
Un mums, lūk, nav nekādas vajadzības – gluži otrādi, ir nepieciešamība – atstāt
šo ministriju kā suverēnu, patstāvīgu ministriju. Ar to mēs ietaupīsim naudu
nākotnē, paliksim zaļā zeme, ja mēs nelikvidēsim šo ministriju. Var samazināt
šīs ministrijas štatus – vienkāršs jautājums, ja mēs gribam ietaupīt budžetu! -,
bet speciālistiem tur jāpaliek.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Jā, runāšu otro reizi. Gribot negribot jāatbild Buzajeva kungam un
Kastēna kungam.
Buzajeva kungs! Kastēna kungs! Nu nevar tā vilkt paralēles starp
ministrijām un partiju apvienībām! Es nekādi, pat pie labākās gribas, nevaru
iestāties divās partijās. Kā esmu iestājies Zaļajā partijā, tā tajā arī esmu,
un man būtu ļoti grūti būt divu partiju biedram vienlaicīgi. Līdz ar to – kāpēc
jūs piedāvājat, ka vienam ministram jābūt, tā teikt, divu ministriju galvgalī? Nu
šobrīd… Protams, tādi gadījumi uz īsu brīdi ir arī šinī valdībā, bet tā nav
labākā prakse.
Kastēna kungs, ar to matemātiku, ar to skaitīšanu arī ir tā
pašvaki. Varbūt bijāt aizgulējies, nesadzirdējāt vēl kādu valsti. Kā jau minēju,
tīri Vides ministrijas, tātad ministrijas ar tieši šādu nosaukumu, ir 12 valstīs
(nu, neminēšu tās tagad). Kā jau es minēju, desmit Vides ministrijas ir tādas,
kurās galvenais ir uzsvars uz vidi un plus ir vēl kāda joma (Vācijā, piemēram,
vides, dabas saglabāšana un kodoldrošība – ļoti radniecīgas jomas). Un ir virkne
valstu, kurās ir Vides un ūdenssaimniecības ministrija. Un ir Klimata un enerģijas
ministrija, piemēram, Beļģijā. Savukārt Īrijā ir Vides un vēsturiskā mantojuma
ministrija. Vides un teritoriālās plānošanas ministrijas ir vairākās valstīs. Un
tikai piecās ir Vides, pārtikas un lauksaimniecības ministrija (piemēram,
Lielbritānijā). Tātad tikai piecās ir šāds apvienojums, kāds tagad tiek piedāvāts
šeit – šinī priekšlikumā.
Tā ka vēlreiz aicinu: būsim saprātīgi! Balsosim „pret” un
domāsim, kā tiešām varbūt šīs funkcijas varētu pārdalīt, bet – jau veidojot
nākamo valdību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dāmas un kungi! Mans partijas biedrs Dzintars Ābiķis nupat
teica, ka sakrustot Vides ministriju un Zemkopības ministriju esot tas pats, kas
sakrustot kaķi ar suni. Es domāju, ka viņš nedaudz kļūdījās, jo patiesībā tas ir
mēģinājums sakrustot vilku ar avīm. Vilku ar avīm! Tas ir vislabākais piemērs.
Paskatoties uz mūsdienu Eiropas Savienības vai pasaules problēmām,
mēs patiesībā redzam, ka vides izaicinājumi un klimata izmaiņas ir galvenais drauds
valstu, pasaules un cilvēces attīstībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Austrieši
mīl dabu!”) Un, no šā viedokļa skatoties, man diemžēl ir jāatzīmē, ka
„Sabiedrības citai politikai” piedāvājums, kas tika izteikts divus gadus un 11
dienas atpakaļ, nav ņemts vērā. Apvienot Vides ministriju ar Attīstības
ministriju… Īstākā vieta šeit būtu – vidi iekļaut tieši pie attīstības, jo tas
parādītu, ka mēs domājam ilgtermiņā. Tas ir numur viens.
Numur divi. Kāpēc tad tiešām nevar būt vides joma kopā ar
zemkopību? Es saprotu, ka tas var būt kopā partejiski, bet no attīstības viedokļa
tas nav pareizi. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai uz daudzu pasaules valstu piemēru, tad
redzam, ka tieši zemnieki ir tie, kas piesārņo parasti visvairāk. Un kādā veidā tad
šis vilks to avi varēs ēst, vai kā tā avs tad izspruks šajā ministrijā, ja
patiesībā nāksies pieņemt pilnīgi pretējus lēmumus? Tas, mūsuprāt, ir neloģisks
lēmums, kas ir vērsts uz to domāšanu, ka zemnieks tik staigā ar spulgām acīm pa
pļavu un vāc puķītes, un visiem ir labi. Īstenībā tas tā nav. Šeit ir runa par
minerālmēsliem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas ir spļāviens zemniekiem!”)
Un, no šāda viedokļa skatoties, es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Un
Kraukļa kungs var beigt bļaustīties. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas ir
starpsauciens, nevis bļāviens!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Ābiķa kungs, kā vienmēr, mani rosina – un arī šoreiz rosināja –
doties tribīnē. Un es vienkārši gribu, ja es spēju, protams, runāt par tiem
vulgārpolitiskajiem uzskatiem, ar ko šī diena sākās. Diemžēl, man jāsaka, ka tas,
par ko runāja Ābiķa kungs… Es nobeigšu ar to krustošanu, bet sākšu…
Ministru kabinets, draugi, nav nekāda profesionāļu apvienība.
Ministra vienīgā profesija ir politiķis, un ministru uzdevums nav būt… es nezinu…
veterināram Veterinārajā ministrijā, dakterim – Veselības ministrijā vai, nedod
Dievs, pensionāram attiecīgajā Labklājības ministrijā. Ministru kabinets ir
koleģiāls valsts varas orgāns, kur katram ministram ir jāpiedalās veselā virknē
svarīgu vispārpolitisku lēmumu pieņemšanā, pie tam jāpieņem arī normatīvie akti,
kas ir saistoši kā Ministru kabineta noteikumi… publiski saistoši katrai personai
šajā valstī. Par ko tad mēs te taisām to…? Mēs Ministru kabinetu būvējam
apmēram kā tādu nozaru veči, kur attiecīgās nozares vojevodas tagad dala lāčādu
un strīdas savā starpā, vai uz lauka kaisīt minerālmēslus vai visu Latviju padarīt
par vienu vienīgu liegumu un, atņemot īpašumtiesības īpašniekiem, viņiem par to
nemaksāt.
Mums drusciņ citādāk būtu jāpaskatās uz to, kā ir būvēta
Latvijas Republika. Mums nav Krievija, kur ministrs ir ierēdnis. Mums ir Latvijas
Republika, parlamentāra valsts, prezidents no rīta par to… Viņš gribēja izdarīt
zināmus labojumus, bet ir jāsaprot šo labojumu sūtība un jēga. Citādi mēs runājam
riņķī un apkārt. Tiklīdz mēs iedomājamies par veselību, mēs tūliņ meklējam
dakteri. Nebūt ne! Mums ir jāmeklē politiķi, atbildīgi politiķi, kas ir spējīgi
veidot un pieņemt politiskus lēmumus, piedalīties diskusijās. Nu kāda jēga ir no
Kabineta, kur atnāk septiņi nozaru vojevodas un katrs aizstāv savas tiesības?
Vispārībai no tā labuma nav nekāda!
Un beidzamais, Ābiķa kungs! Es domāju tieši tāpat kā jūs, tāpat
kā domāja Darels, kā Brēms, kā Aksels Munte savos slavenajos darbos… Es domāju, ka
nav iespējams sakrustot kaut ko ar kaut ko, bet, skatoties uz politisko apvienību
„Vienotība”, kur tagad ir iekļāvies arī sociāldemokrāts Lejiņš, es saprotu, ka
viss ir iespējams.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā reizē, bažīdamies, ka man var
pietrūkt laika, lai iekļautos tajā laika normā, es aizmirsu pateikt vienu lietu.
Es biju „zaļais”, būtu „zaļais” un būtu sēdējis tur, bet
diemžēl es, kā jūs zināt, publiski izteicos pret Induli Emsi, un Zaļās partijas
ģenerālsekretārs Viesturs Silenieks man atsūtīja vēstuli bez motivācijas, ka es
esmu izslēgts no Zaļās partijas. Bet es esmu kopā ar Zaļo partiju un daļēji arī ar
ZZS vēl šodien. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
Vai Kučinska kungs vēlas runāt? (No zāles dep. M.Kučinskis:
„Jā, jā!”)
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Es nevaru to runāt komisijas vārdā, tāpēc
pieteicos debatēs.
Ja kāds vēl nav pārliecināts, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta,
tad es domāju, ka esošās debates viennozīmīgi parāda, ka tomēr ir jāatbalsta.
Ko mēs šajās debatēs esam izrunājuši?
Mums ir vesela analīze par Vides ministriju un dažādu valstu
pieredzi. Mēs esam diskutējuši gan par apvienībām, gan par to, vai viena ministrija
ar otru iet kopā vai ne. Tātad tas ir arī priekšlikuma mērķis – vienoties un pavērt
laukumu tam, lai diskusija nenotiktu tikai kaut kāda viena resora ietvaros, jo, cienītie
kolēģi, kas tad šobrīd notiek valdības strukturālajās reformās? Tiek ņemts pa
vienai vien no 15 ministrijām nost un mēģināts kaut ko saīsināt, kaut ko atrast.
Ierēdņi pretojas, ministrs kaut ko saka. Es par 95 procentiem esmu pārliecināts, ka
tas beigsies ar kārtējo lineāro griešanu, jo nevienu lieku funkciju neatradīs, jo
šīs funkcijas var atrast tikai starp ministrijām.
Tāpēc, šo priekšlikumu pieņemot, es neesmu tik naivs, lai domātu,
ka jaunā valdība kaut ko nemainīs un ka ātri netaisīs… jā, varbūt būs citādāks
salikums – nebūs kopā vide ar zemkopību, bet būs, teiksim, zemkopība ar satiksmi
varbūt kopā – visi ceļi cauri laukiem!
Bet būs diskusijas un būs analīze, jo Latvija nevar atļauties
vairāk par apmēram 9-10 ministrijām. Un ir laiks to apzināties, bet, ja šis signāls
netiek iedots, tad tādā gadījumā vēl viena pārliecība arī jaunā Saeima teiks:
“Mēs jau nevaram samazināt, jo iepriekšējā Saeima jau mums pateica, ka jābūt 15
ministrijām.” Un tad Latvija nekad nevarēs tikt pie mazas, efektīvas pārvaldes.
Tāpēc ejam uz priekšu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Negribējās jau runāt, bet… (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Tikai nesaki, ka Tautas partija vainīga!”) Bet centrā – cilvēks. Un viss ar
kājām gaisā… Droši vien tas ir par mūsu valsti, tas ir par parlamentu, un tas
droši vien ir arī par to sistēmu, kāda ir radīta šajos četros gados, bet es gribu
atgādināt, kā šī sistēma, kā šis parlaments ir radies un kā strādā.
Pozitīvisma kampaņas rezultātā jūs visi šeit tagad sēžat.
Bijāt Kalvīša paklausīgie deputāti. Negribējāt vairs strādāt, aizgājāt projām,
izvilkāt no aizkrāsnes savu vadītāju, un tagad jūs kā Šķēles „sabraukto
ezīšu” komanda mēģināt veidot jaunu pozitīvisma kampaņu. Taču šai kampaņai ir
devīze – jo sliktāk, jo labāk. To jūs demonstrējat jau kuro nedēļu pēc kārtas.
Gan ar to, ka vienkārši „uzsaucat” šeit astoņus balsojumus, gan ar to, ka
biedējat visu Latvijas sabiedrību: „Sliktais Dombrovskis jums atkal atņems
pensijas!” Aizmirstat pieteikt, ka arī jūs bijāt… arī jūs balsojāt par to pašu,
arī jūs balsojāt par to, ka „sliktais Dombrovskis atņems sabiedrībai pensijas”.
Tagad jūs visus biedējat ar to: nu, ja tās ministrijas neapvienos, tad atkal būs
slikti. Bet izstāstiet un piedāvājiet sabiedrībai tad to reālo modeli! Izstāstiet,
ka visus šos sešus gadus, kamēr jūs atbildējāt par veselību, kas ir cilvēkam viena
no svarīgākajām nozarēm, viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko cilvēki šobrīd
min aiz bezdarba, – ka visus šos gadus jūs no Veselības ministrijas veidojāt tādu kā
būvniecības ministriju! Izstāstiet cilvēkiem, ka arī no Kultūras ministrijas –
kultūra ir vēl viena nacionālās identitātes sastāvdaļa – jūs veidojāt
būvniecības ministriju! Tagad jūs pēkšņi attapāties. Veselības joma ir tur, kur
tā ir, būvniecības nozare vairs nesanāks… Nu, varbūt atdosim atpakaļ Augulim.
Cilvēks nolika malā savas vieglās dienas – neaizgāja uz
pašvaldību vēlēšanām (kā pašvaldības vadītājs tur viņš droši vien varētu
ļoti ērti un labi sēdēt), bet aizgāja rūpēties par sfēru, kura tiešām ir
svarīga. Un viņš veido šīs reformas un strādā, un nebaidās pateikt to, ka
sociālā sistēma ir uzlabojama, un mēģina rast risinājumu.
Kā tad darīsim? Būvniecības ministriju, kas saucas Veselības
ministrija, uzkārsim kaklā Augulim un teiksim: „Ha! To jau mēs zinājām – tie
„zaļie” visu māk tikai sabojāt, neko jau viņi nemāk. Visās valdībās sēž,
dīvainu apvienību izveidojuši.”
Uzņemieties taču atbildību vismaz par to, ko jūs esat izdarījuši!
Tas, ko jūs piedāvājat šobrīd, ir tikai pēc principa – jo sliktāk, jo labāk.
Jūs teicāt: „Neklausieties manos vārdos, skatieties manos
darbos!” Kučinska kungs, es klausos jūsu vārdos, skatos jūsu darbos. Kad jums
izdevīgi, tad ir jāklausās vārdos, kad izdevīgi, jāskatās darbos. Jūsu darbus visu
šo četru gadu garumā es mēģināju noraksturot. Šodien jūs atkal… Jūs vienkārši
sakāt: „Jā, jā, tā jaunā Saeima jau atkal to varbūt varēs grozīt.” Nu, tad
kāpēc jūs imitējat darbu? Tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu periods, un vienīgais,
kas atliek, ir pateikt: „Es ļoti gribu tagad atbildēt par šo valsti, es mīlu šo
valsti un iešu uz patversmi pēc sunīša.” Nu tad varbūt labāk uz patversmi pēc
sunīša vai ar to medus podu… Bet es atgādināšu vēl vienu reizi par to visu, kas ir
izdarīts šajos četros gados un aiz kā visa stāv Tautas partija. Gan par to sistēmu,
to veidu, kādā tiek izvēlētas amatpersonas, runājot, ka ir jāsameklē „lielākie
kretīni”, gan par to, ka KNAB, redz’, esot slikts, tāpēc ka visi „labās
Latvijas” dibinātāji ir vai nu biedri, vai dibinātāji… Viņi visi šobrīd ir tuvu
tām lietām… Gan „Jūrmalgeitā” Ainārs Šlesers ar Andri Šķēli, gan tagad arī
dibinātājs Munkevics, gan digitālās televīzijas lietā Ēķis ar Šķēli. Tā ir
jūsu labā Latvija! Tā ir jūsu labā Latvija, un tas ir jūsu priekšlikums par
ministriju samazināšanu – ka vienas ministrijas samazināšana tagad nesīs sauli
un ievedīs visu Latvijas tautu saulītē! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Paldies par vētrainām ovācijām, sagaidot mani tribīnē! Tas
tiešām priecē.
Tātad jāteic, ka tiešām šis jautājums ir būtisks, un te tikko
jau bija ekskurss pa visdažādākajām tēmām… Taču, ja mēs runājam par tām
amatpersonām, tad jāteic, ka Tautas partija savulaik izvirzīja kontrolieri Sudrabas
kundzi, Tautas partija atbalstīja arī Saeimas priekšsēdētāja biedres Solvitas
Āboltiņas ievēlēšanu. Tomēr, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad man
gribas atkal Saeimas – es ceru, ka visas! – vārdā atvainoties Austrijai, jo te pēc
debatēm izrādās, ka Austrija ir visatpalikušākā, visneprogresīvākā,
vispiesārņotākā valsts, jo Austrijā tiešām sekmīgi strādā Lauksaimniecības,
mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrija. Austrijā ir visizcilākā
zaļās enerģijas programma, kas ir sabalansēta, un Austrija ir pazīstama ar saviem
ekoloģiskajiem produktiem, kuri tiešām ir slaveni visā pasaulē, un ir pat speciāla
programma, kā veicināt šo ekoloģisko produktu ražošanas attīstību. Un, šķiet,
tas ir tieši tāpēc, ka tas viss ir vienas ministrijas pārziņā.
Tāpēc beigsim te stāstīt visādus brīnumus un baidīt ar
dažādām krustošanas iespējām, bet atbalstīsim loģisku, saprātīgu priekšlikumu,
kāds ir šis priekšlikums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andim Kāpostam.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums, un man būtu
priekšlikums atlikt šo jautājumu, lai mēs varētu tomēr priekšlikumus iesniegt
vēlreiz trešajam lasījumam. Es patiešām nepaspēju šo priekšlikumu iesniegt. Visu
cieņu Ārberga kungam un Kastēna kungam, bet viņu priekšlikumu es atbalstīt nevaru. (No
zāles dep. O.Kastēns: „Kāpēc?”)
Viss ir ļoti vienkārši. Redziet, ja tā normāli paskatās: rokai
pieci pirksti. Ja mēs Kultūras ministriju, tādu smagu, atstājam vienu pašu un
saliekam kopā Sociālo lietu ministriju ar labklājību un veselību, kur ir tādi viegli
jautājumi, tad mans vērtējums ir tāds, ka man sanāk tikai piecas ministrijas. Pirmā
– Aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministrija, nu, kaut kas kopējs tām ir, tā
varētu būt viena ministrija. Pie Attīstības ministrijas pieliekam klāt vēl Finanšu
ministriju… ekonomiku… Nu, viss iet kopā kaut kā… Trešā – Kultūras ministrija.
Nu, kultūra tomēr nāk arī no laukiem. Savukārt izglītību varētu pielikt klāt pie
vides un zemkopības – tā būtu ceturtā ministrija. Un piektā varētu būt Tieslietu
ministrija. Tai patiešām ir smagi jautājumi, mums ir daudz cietumnieku…
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Man jau no jaunības patika Solvita: viņa ellīgi smuka, un viņa vēl
tagad ir smuka un laba meitene. Un es viņu esmu gatavs atbalstīt ne tikai par spīkeri,
bet arī par tieslietu ministri, ārlietu ministri, lai arī kas tik būtu. Es pat būtu
gatavs vēlēšanās par viņu nobalsot, ja viņa nebūtu politisko partiju apvienībā
„Vienotība”.
Bet ne jau par to ir runa! Mēs drusciņ tā… mēs atkal mēģinām
izkropļot to, kas šeit notiek. Mēs šeit runājam par grupām, bariem, vilkiem, kādu
nu katrreiz ir šī interese… Un interese atšķiras – ir atkarīga no tā, vai mēs ar
šo grupu vai ar šo baru esam apvienojušies kādā ļaunā nolūkā vai ne. Mēs te
runājam par Konfūciju – jo sliktāk, jo labāk, ko pārfrāzēja Mao Dzeduns. Mēs
runājam par Bībeles svēto izteicienu: „Neklausies uz maniem vārdiem, skaties uz
maniem darbiem!” (To gan Bībelē saka otrādi.) Tātad vārdi ir svarīgāki.
Bet mēs šeit esam indivīdi, Āboltiņas kundze! Mēs veidojam
politiku. Nozares politika ir Ministru kabineta kopējās politikas sastāvdaļa. Un nevar
Leiškalns būt labs, ja viņš atbalsta esošo koalīciju, un slikts tāpēc, ka to
neatbalsta. Un otrādi. Mēs esam pozīcija un opozīcija, un tas ir ārkārtīgi
svētīgi valstij, jo arī opozīcijai ir savas funkcijas…
Un vēl par vienu jēdzienu, kas ir ievazāts. Runā par konstruktīvu
un destruktīvu opozīciju. Nē! Opozīcija var būt vai nu destruktīva, vai ļoti
destruktīva, jo opozīcija, pretīstāvēšana, vispār nevar būt konstruktīva. Kas
šos jēdzienus te ievazāja? Par ko mēs runājam? Mēs taču esam labi cilvēki. Ja mēs
varam un drīkstam draudzīgi sarunāties aiz kulisēm vai ārpus tribīnes, mums tas
jāvar arī no tribīnes. Jums ir jāieklausās mūsos, un nebūt nav tā, ka mēs darām
visu, lai būtu sliktāk, un ka mēs esam pametuši kādu darbu. Jo būt opozīcijā –
arī tas galu galā ir darbs. Tā ka būsim taču indivīdi pirmām kārtām! Jūs visus
ieliekat kaut kādās grupās un kaut kādas grupu intereses civilizētā Eiropas
Savienībā stādāt augstāk par visu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts pārvalde ir jāreformē. Tas nav
noticis. Tātad (No zāles: „Jūsu laiks ir beidzies!”)… Mans uzstāšanās
laiks ir beidzies, tagad es eju nost no tribīnes. Bet būsim toleranti viens pret otru,
nevainosim nemitīgi! „Ja neesat ar mums, tad jūs esat slikti. Tad, kad jūs mūs
atbalstāt, tad labi.” Nu tā nav!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Man atkal kārtējo reizi jāsaka: man ir kauns. Mēs
atgādinām kārtējo reizi vistu kūti. Jā! Vai šodien, trīs mēnešus pirms
vēlēšanām, par šīm lietām ir jārunā? (No zāles: „Katru dienu!”) Katru
dienu jārunā? Vajadzēja runāt tad, kad jūs bijāt pie varas un kad novedāt valsti
galīgā krahā, Leiškalna kungs! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tu esi pie
varas!”) Tur jau ir tā nelaime. (No zāles dep. M.Segliņš: „Komunists!
Komunists!”) Un nekliedziet! Ļaujiet runāt! Pēc tam jūs varēsiet nākt
tribīnē un runāt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu… Pirmkārt, lūdzu kārtību zālē!
Otrkārt, aicinu tomēr runāt par priekšlikumu un nemeklēt, kurš kurā vietā ko ir
novedis.
P.Tabūns. Patiešām, ir jāizbeidz taču šī ākstīšanās trīs
mēnešus pirms jaunām vēlēšanām. Cik ministrijām būt? Vai vispār būt? (No
zāles dep. M.Segliņš: „Neaizrijies!”) Ko tām darīt? Un tā tālāk. Ne mums
vairs lemt par to! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Mums lemt!”) To būs lemt
jaunajai Saeimai. Nākamajai Saeimai, kurā jūs gribat iebraukt ar visādām muļķībām
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Vienīgais, kas ir iebraucis, ir Pēteris Tabūns!”),
ar runām par „labo Latviju”. Redziet, pēkšņi jūs sagribējāt „labo Latviju”.
Paņēmāt pat šo nožēlojamo cilvēciņu Ulmani kā izbāzeni (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Tā nu gan nevajag runāt!”), taču… Vajag taču saprast
drusciņ! Vajag prasties kaunu!
Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu izbeigt šo ākstīšanos un
pārtraukt šo apspriešanu, kura notiek šādā veidā. Tagad atraduši – reorganizēs
valdību. Īstais laiks! (No zāles dep. M.Segliņš: „Lasies, lasies nost!”)
Es vēlreiz aicinu – izbeidziet šo ākstīšanos! Citādi mēs
patiešām parlamentu padarām par vistu kūti!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms es dodu vārdu deputātam Eniņam, es informēju, ka Saeimas
Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi
bez pārtraukuma – līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai kādam ir iebildumi?…
Es saprotu, ka domas dalās. Nu, var gadīties, ka vajag savas emocijas paturēt mazliet
pie sevis. Es saprotu, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma.
Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Cienītie un mīlētie deputāti! Es tā bez niknuma, ļoti jūs
mīlēdams un bažīdamies, gribu runāt un aicināt apdomāties, neizdarīt liktenīgu
kļūdu šodien. Jo tas ir vissvarīgākais jautājums, un ar katru brīdi tas kļūst
svarīgāks. Dabas aizsardzība un dabas piesārņošana. Es labāk saprotu, ja sakām
„dabas”, nekā tad, ja „vides”, bet to pašu mēs varam attiecināt uz vidi.
Kā mēs visi bažījamies par to, kādi šodien ir produkti? Kā mēs
sekojam tam, kāds ir gaiss? Šī cīņa par tīru un pareizu vidi, lai mēs nebūtu
slimīgi, lai būtu veselīgi, ar katru dienu kļūst spraigāka. Un, lai gan mēs
panākam uzlabojumus vides… dabas aizsardzībā, nāk atkal jaunas tehnoloģijas, gēnu
inženierija – viss… Šī apdraudētība tik un tā pastāv. Un, ziniet, tajās piecās
Eiropas valstīs, kurās, kā mēs dzirdam, vēl nav Vides ministrijas, tā noteikti
drīzumā būs. Tā ir mana pārliecība! Padomājiet arī par to! Un, ja mēs tagad
atbalstītu šo lēmumu, ka mēs likvidējam… apvienojam un ka nav tādas atsevišķas
Vides ministrijas, tad tas būtu solis atpakaļ.
Un es gribu, ja runājam ar salīdzinājumiem, nobeigt tā: ja mums
vajag kaut ko ekonomēt – nu, tiesu sistēmā arī vajadzētu ekonomēt -, nu tad varbūt
apvienosim prokuroru ar advokātu? Tas būtu ļoti līdzīgi kā šajā gadījumā.
Tā pati lauksaimniecība, kur ļoti tiek izmantotas visādas
ķimikālijas, attīstīta lauksaimniecība ļoti pārmaina… nekas nav tā pārmainījis
planētu kā lauksaimniecība, zemkopība. Tātad te ir ļoti svarīgi, lai mēs nesaliktu
pretrunīgas lietas vienā vietā. Vides aizsardzībai ir jābūt kā atsevišķai
ministrijai. Varam visas citas apvienot… visdažādākās. Lai būtu kopā kaut vai
piecas ministrijas! Bet Vides ministrijai vajag būt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Sēdes vadītājs noklaudzina
ar āmuru.)
Vai deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis. Lai izšķir balsojums… Par vēlu…
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kučinskim…
M.Kučinskis. Komisija ir atbalstījusi, aicinu zāli izšķirties…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lai nebūtu diskusiju par to, vai
bija vai nebija āmura piesitiens, es ļoti vēlētos, lai, pirmkārt, mēs cienītu paši
sevi un citus un mazliet paklausītos arī tos, kuri runā… vismaz netaisītu tādu
troksni… Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta. Bija pateikts, ka debates ir beigušās, un par to tika
pavēstīts ar āmura piesitienu. (No zāles dep. M.Roze: „Es nospiedu pirms!”)
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka debates tiek beigtas, sēdes
vadītājam par to paziņojot un vienlaikus piesitot ar āmuru. Tiklīdz ir pateikts, ka
debates ir beigušās, debates ir beigušās. Tas pirmkārt.
Otrkārt. Saeimas kārtības rullis nosaka arī to, ka ar sēdes
vadītāju diskusijas nenotiek… Piedošanu, Rozes kungs! Jums bija visas iespējas
pieteikties debatēs.
Kučinska kungs, laicīgi… Vai Kučinska kungs vēlas vēl ko teikt?
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Ārberga un
Kastēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
(Aplausi.)
M.Kučinskis. Nenobalsojot pozitīvi par 1.priekšlikumu, 2. un
3.priekšlikums vairs nav balsojami.
Sēdes vadītājs. Tiešām nav balsojams. Un es saprotu, ka arī par
3.priekšlikumu vairs nav jēgas balsot…
M.Kučinskis. Protams…
Komisijas vārdā es tikai gribu atgādināt, ka šis likumprojekts
tika iesniegts un Saeima to atvēra tāpēc, ka Ministru kabinetā ir vajadzība
protokolēt arī slepeno daļu, nevis tikai atklāto. Bet mēs esam izdiskutējuši
daudzas labas lietas, un es aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru
kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1141/Lp9.
Juridiskā komisija ir saņēmusi divdesmit priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministra vietā zemkopības
ministrs Dūklavs, un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Arī 2.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis
zemkopības ministrs Dūklava kungs. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Arī 3.priekšlikums ir iesniegts no Dūklava kunga puses.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 4.priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs visiem tiem, kas
interesējas par pašvaldību kompetenci un kas pašvaldībās dzīvo. Proti, zemkopības
ministrs Dūklava kungs ir iesniedzis – tieslietu ministra vietā – priekšlikumu, kas
regulē vietējās pašvaldības kompetenci ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai
zemes vienības daļas noteikšanu. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 8. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 11. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 12. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts
nākamajā – 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē jau
minēto priekšlikumu, ko tieslietu ministra vietā iesniedzis zemkopības ministrs
Dūklava kungs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 14. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 16. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Atbalstīts arī finanšu ministra Repšes kunga
priekšlikums – 17. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 18. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Un 20. – priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nekustamā
īpašuma valsts kadastra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Beidzot tika pie vārda!”)
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1612/Lp9 –
„Grozījumi Zemes ierīcības likumā”.
Komisija ir saņēmusi divdesmit priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 3. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības
ministra Lieģa priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 13. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības
ministra Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 16. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības
ministra Lieģa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 18. – tieslietu ministra pienākumu izpildītāja aizsardzības
ministra Lieģa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
M.Roze. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemes
ierīcības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šā dokumenta numurs ir 6160, un šis jau laikam
nebūs tik jautrs kā likums par pašvaldībām, jo vairākums priekšlikumu ir
atbalstīti un tie ir ļoti noderīgi ģeologu sabiedrībai.
1.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 2.priekšlikumu, kurš daļēji ir redakcionāls,
iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 4.priekšlikumu sagatavojis vides ministrs Vējoņa kungs.
Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu, ko iesniedzis ministrs Vējonis, komisija
daļēji atbalstījusi un ievietojusi to 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 9.priekšlikumu, ko iesniedzis Vējoņa kungs, komisija
daļēji atbalstījusi…
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. …un iekļāvusi savā priekšlikumā – 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija
daļēji atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Tā daļēji atbalstījusi arī 13.priekšlikumu un
izveidojusi savu – 14.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 15.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis.
Komisija vienprātīgi atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija arī šo
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 17.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un pat 18.priekšlikumu, ko iesniedza deputāte Seile,
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedza deputāte Seile. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un tāpat komisija atbalsta arī Seiles iesniegto
20.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 21.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir par
pārejas noteikumiem. Komisija lūdz jūsu atbalstu tam.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija ir
atbalstījusi daļēji…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. …un iekļāvusi 23. – komisijas priekšlikumā. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 24.priekšlikumu sagatavojusi komisija. Tas ir par pārejas
noteikumiem. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 25.priekšlikumu, ko iesniedzis Vējoņa kungs, komisija ir
atbalstījusi daļēji un ir iekļāvusi savā – 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un 27.priekšlikumu iesniedzis Vējoņa kungs. Komisija to ir
daļēji atbalstījusi un ir iekļāvusi savā – 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes dzīlēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Filmu likums”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Skatīsim likumprojektu,
kura reģistrācijas numurs ir 780/Lp9.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. un 9. – Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas
priekšlikumi – attiecas uz 3.pantu. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Daļēji atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Jā, daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 26. un 27. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji
atbalstīti un iekļauti 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu
kopumā – galīgajā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Filmu likums”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
policiju””, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
otrajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Politisko
organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izsvītrot
1.punktu, kur rakstīts, ka par pašvaldības policijas darbinieku var būt persona, kura
ir pilngadīgs Latvijas pilsonis.
Kāpēc mēs iesniedzām šādu priekšlikumu?
Pašvaldības policija nav tāda pati kā valsts policija; tai
noteiktas pavisam citas funkcijas, un pašvaldības policijas darbiniekiem nav obligāti
visiem jānēsā personālais ierocis, tāpēc ka viņi vairāk nodarbojas ar sabiedrisko
kārtību. Pašvaldības policijā nekad nav bijis tādu gadījumu, ka viņiem jāapsargā
kādi slepeni objekti, kur tieši ir vajadzīgs tas ierocis. Un gribu atgādināt, ka
pašvaldības policija ir arī gan tā sauktā riteņu policija, gan zirgu policija, gan
ostas policija, gan ūdens policija. Un varat iedomāties, piemēram, šādu skatu:
pašvaldības policists ar zirgu, un vēl viņam tur karājas kāds ierocis… Tāpēc
mēs uzskatām, ka šajā laikā, kad Latvijā ir liels skaits bezdarbnieku, mēs varam
atļaut, lai pašvaldības policijā būtu arī jauni spēcīgi cilvēki, un varam
izslēgt šo punktu.
Paldies par uzmanību, un lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es vēlos vērst
jūsu uzmanību uz to, kāpēc komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.
Mums ir jāsaprot arī, ka pašvaldības policisti, pašvaldības
policijas darbinieki – tieši tāpat kā valsts policijas darbinieki – ir bruņoti ar
šaujamieročiem, taču Ieroču aprites likumā nav paredzamas nekādas izmaiņas
attiecībā uz to kontingentu, kas var saņemt atļauju iegādāties šaujamieročus,
nēsāt un pielietot tos. Tā ka, šādas izmaiņas izdarot likumā „Par policiju”,
mēs nonāktu pretrunā ar valstī esošo konceptuālo nostāju jautājumā par
šaujamieroču nēsāšanas iespējām. Saskaņā ar šo koncepciju to var darīt tikai
pilsoņi.
Līdz ar to komisija šādu priekšlikumu noraidīja.
Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas „Saskaņas Centrs”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likumprojekts
piedāvā ieviest vēl vienu pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību, proti, aizliegt
nepilsoņiem strādāt par pašvaldību policistiem. Pirmā mana doma bija: vai tad jums
ar pārējām 80 atšķirībām ir par maz? Bet pēc tam es ielūkojos dažādu
pašvaldību nolikumu tekstos un konstatēju, ka vismaz Rīgā un Daugavpilī nepilsoņiem
strādāt policijā jau tāpat ir aizliegts. Pie tam nekādu centienu no Ušakova kunga
puses, kā arī no cits citu nomainošo Daugavpils mēru puses, lai domes nobalsojot
atceltu šīs nepilsoņus diskriminējošās atšķirības, nebija. Bet palika vēl piecas
pašvaldības, par kurām informāciju internetā atrast neizdevās.
Vēl vairāk! Mūrnieces kundze, neskatoties uz to, ir pārliecināta,
ka nepilsoņi pašvaldību policijā tomēr ir, un likumprojekta pārejas noteikumos deva
viņiem termiņu veikt piespiedu naturalizāciju, piedraudot ar darba zaudēšanu.
Ja tas tā ir, tad Dalbiņa kunga iebildumi attiecībā uz
šaujamieročiem nedarbojas šajā jomā.
Interesanti, ka šī sastāva Saeima nevienu spēkā esošo tiesību
atšķirību netika atcēlusi… jebkurā gadījumā – apzināti. Diez vai par apzinātu
atšķirību atcelšanu varētu uzskatīt tiesas piesēdētāju institūta likvidāciju,
kurā nepilsoņiem bija aizliegts būt ievēlētiem, vai arī Policijas akadēmijas
likvidāciju, kurā nepilsoņiem bija aizliegts mācīties.
Un arī jaunas tiesību atšķirības Saeima pagaidām nav ieviesusi.
Tas, starp citu, notiek pirmo reizi sešu sasaukumu laikā – sākot no Augstākās padomes
laikiem. Un tomēr Mūrnieces kundze tā arī nespēja noturēties, piezīmējot, ka es,
atšķirībā no dažiem citiem šeit sēdošajiem, televīzijas kameru priekšā neesmu
skūpstījies, bet esmu godīgi balsojis par viņas demisiju.
Es lūdzu Saeimas vairākumu kaut reizi nodemonstrēt savu piederību
civilizētajai pasaulei un atbalstīt PCTVL frakcijas prasību – nepamatotās pilsoņu un
nepilsoņu tiesību atšķirības svītrot no likumprojekta… atbalstīt kaut vai mūsu
iesniegto 7.priekšlikumu, kura būtība ir šāda: nerīkot kaunpilnu „tīrīšanu”
strādājošo policistu vidū, dodot viņiem iespēju mierīgi nostrādāt līdz pensijai.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam,
Ja nav nekas piebilstams komisijas vārdā, tad lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Nav balsojams.
J.Dalbiņš. Nav balsojams… (Troksnis zālē.)
Sēdes vadītājs. 7.priekšlikums nav balsojams, jo mēs noraidījām (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Ja viņš prasa, labāk nobalsojam!”)… Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Es saprotu, ka viņš grib runāt par
procedūru. Jā, pēc būtības debatēs var uzstāties par jebkuru priekšlikumu,
taču… Veikt balsojumu par 7.priekšlikumu, vairs nav nekādas jēgas, bet, Buzajeva
kungs, jūs varat tomēr izteikt savu viedokli šajā jautājumā.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Tomēr paskaidrošu, ja jau man ieslēgts mikrofons.
Šeit ir runa par to, lai visi cilvēki, kas mierīgi strādā šodien
policijā, strādātu arī turpmāk. Šis priekšlikums ir pilnīgi atšķirīgs no visiem
nobalsotajiem, un sakarā ar to tas ir balsojams un atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, labi. Es domāju, ka, lai nebūtu lieku
domstarpību, nobalsosim, lai ir skaidrs, kāda ir bijusi likumdevēja griba.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums
nav atbalstīts.
Turpinām ar 8.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 8. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 5, atturas – 16. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada
domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Komisija, sūri grūti strādādama,
izvērtēja trīspadsmit priekšlikumus.
1. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums izslēgt
likumprojekta 1.pantu, proti, pantu, kurš paredz deputātiem valsts valodas apmācības
procesu un attiecīgi paredz arī to, ka, ja tas netiek veikts tā, kā to nosaka pirmajā
lasījumā pieņemtās normas, tad deputāta mandāts var tikt anulēts.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums izslēgt šo normu ir
noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums izteikt likumprojekta (kolēģi, likumprojekta, nevis
likuma!) 1.pantu jums piedāvātajā redakcijā, proti, ka saskaņā ar likuma 10.pantu
deputāta pienākumus ir savā vēlēšanu apgabalā brīvi sazināties ar vēlētājiem
latviešu un krievu valodā personīgi vai ar tulka palīdzību. Komisija priekšlikumu ir
noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Nu, nevar būt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja jūs atbalstāt šo kaunpilno projektu, tad
jums būtu pienākums tomēr uzklausīt arī iebildumus.
PCTVL frakcijas priekšlikums ir šāds: tā vietā, lai atņemtu
deputātam mandātu par valsts valodas neprasmi, uzlikt viņam par pienākumu brīvi
sazināties ar vēlētājiem latviešu un krievu valodā personīgi vai ar tulka
palīdzību.
Pamatojums ir sekojošs.
Pirmkārt. Atņemt deputātam mandātu par valsts valodas neprasmi ir
antikonstitucionāli. To jau ir pierādījušas no Latvijas puses zaudētās lietas –
Ignatānes lieta un Podkolzinas lieta – ANO Cilvēktiesību komitejā un attiecīgi
Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Abas šīs lietas personīgi bija sagatavojusi Tatjana
Ždanokas kundze, un tajās ir jaušama izcila meistara roka. Latvija bija spiesta
izsvītrot no vēlēšanu likuma prasības, kas deputātu kandidātiem bija izvirzītas
attiecībā uz valsts valodas prasmi. Būtu ļoti dīvaini, ja, pieņemot darbā,
kandidātiem tiktu izvirzītas vienas prasības, bet pēc tam, kad viņi jau ir
uzvarējuši visos konkursos, – jau pavisam citas prasības. Arī starptautiskās
konvencijas kopš tiem laikiem nebija mainījušās. Tātad likumprojekta autoriem,
izņemot kārtējo starptautisko skandālu, nav nekādu izredžu nostiprināt valsts
valodas pozīcijas, kā viņi to iedomājas, un arī saīsināt nacionālās histērijas
lēkmi, kā domājam mēs.
Otrkārt. Man bija tā nelaime, pārsvarā svētdienās, iepazīties ar
to procesu materiāliem, kurus pret krievu deputātiem bija ierosinājis Valsts valodas
centrs. Pamatargumentācija šajos tekstos bija vēlētāju interešu aizsardzība. Lūk,
no tā arī izriet mūsu priekšlikums – lai deputātiem būtu pienākums prast arī
krievu valodu! Galu galā latviešu vēlētāji ne ar ko nav labāki par krievu
vēlētājiem un nekādu īpašu privilēģiju vienīgi savas etniskās piederības dēļ
nepelna. Var jau būt, ka viņi pelna kaut ko daudz sliktāku, spriežot pēc tā, kādu
deputātu kontingentu viņi sev ir izvēlējušies. Spriežot jau pēc tā vien, ka
apspriežamo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja visas latviskās partijas, šā
deputātu kontingenta kvalifikācija un tā tolerances pakāpe ir ārkārtīgi zema.
Un treškārt. Ideju par tulku mēs bijām ņēmuši no paša
svētākā teksta – no Valsts valodas likuma 6.panta ceturtās daļas: „Ārvalstu
speciālistiem [..] jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams
viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums
valsts valodā.” Tad nu, lūk, Dānijas pilsonis, būdams Liepājas domes deputāts, sev
līdzi vadā tulku. Un, ja tas ir atļauts dānim, tad kādēļ tas būtu liegts krievam
vai latvietim?
Ja jūs uzskatāt, ka es šeit par jums ņirgājos, tad tās ir jūsu
tiesības tā uzskatīt, bet, piedāvādami un atbalstīdami šādu netaisnīgu likumu,
jūs arī paši atklāti ņirgājaties – ņirgājaties par krieviem, daži no kuriem
varētu pat kļūt arī par jūsu potenciāliem vēlētājiem.
Tāpēc es, pats krievs būdams un uz savas ādas izjuzdams šo
nekaunīgo ņirgāšanos, nebūt neesmu pārsniedzis nepieciešamās aizsardzības
robežas.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es lūdzu jūs beidzot uzmanīgi paklausīties, kas tad ir
teikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”,
jo arī mans pacietības mērs ir pilns, jo Buzajeva kungs… kolēģis Buzajevs maldina
sabiedrību un maldina mūs.
Es īsā atstāstā atgādināšu, kas notika… kāds ir šīs lietas
kāzuss. Proti, Ingrīda Podkolzina sūdzējās par to, ka savulaik viņas svītrošana no
Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta latviešu valodas, valsts valodas, nepietiekamo
zināšanu dēļ pārkāpj konvencijas (es te runāju par Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību konvenciju) 1.protokola 3.pantā garantētās tiesības kandidēt
vēlēšanās. Viņa uzskatīja, ka tas ir pārkāpums, turklāt viņa vēl minēja, ka
pēc būtības tiek pārkāpts arī 13.pants un 14.pants.
Es, godātie kolēģi, gribu jums atgādināt, ka arī tiesa ir
teikusi, ka 1.protokola 3.pants netieši paredz subjektīvās tiesības – tiesības
vēlēt un tiesības kandidēt vēlēšanās. Taču, lai arī cik tās tiesības būtu
svarīgas, tās tomēr nav absolūtas. Šī izvēle, kuru diktē specifiskie vēsturiskie
vai politiskie apsvērumi, pēc tiesas domām, principā ir valsts ekskluzīvās
kompetences joma.
Un tādējādi, ņemot vērā valsts rīcības brīvību, tiesa šeit
ir secinājusi, ka tas, ka nacionālā parlamenta deputātu kandidātiem tiek prasīts
pietiekamā līmenī pārvaldīt valsts valodu, ir nepieciešams leģitīmam mērķim. Es
atkārtoju: tiesa bija atzinusi leģitīmo, likumīgo mērķi, ka šādas prasības ir
likumīgas.
Kā jau parasti – un mēs to zinām -, tiesa pēc tam pārgāja pie
samērīguma jeb proporcionalitātes, un, vērtējot šo proporcionalitāti, proti, vai
lēmums svītrot iesniedzēju no kandidātu saraksta ir samērojams ar sasniedzamo
mērķi… šeit tiesa atgādināja, ka šī procedūra nebija likumīga.
Kas tad notika?
Es jums atgādināšu arī, ka, neskatoties uz to, ka viņai bija šī
apliecība, viņai valsts valodas prasmes pārbaudi veica viena inspektore, nevis ekspertu
komisija. Lemšana bija atstāta tiešām, kā tiesa uzsver, viena ierēdņa ziņā, kuram
šajā jautājumā, kā saka tiesa, bija pārmērīgas novērtēšanas pilnvaras. Bez tam
tiesa varēja tikai izteikt savu izbrīnu par faktu, kuru izklāstīja iesniedzēja un
kuru, starp citu, valdība neapstrīdēja. Proti, eksāmena laikā viņai galvenokārt
tika uzdoti jautājumi par viņas politiskās izvēles iemesliem. Tā acīmredzami ir
tēma, kas neattiecas uz prasībām par valsts valodas prasmi. Un pašās beigās tiesa
secināja, ka, ņemot vērā to, ka nav nekādu objektivitātes garantiju… Un, lai kāds
arī būtu atkārtotās pārbaudes mērķis, attiecībā uz iesniedzēju izmantotā
procedūra nekādā gadījumā nav savienojama ar taisnīgumu un tiesisko paļāvību,
nosakot personas tiesības tikt ievēlētai.
Ja mēs šodien palasām komisijas izstrādāto priekšlikumu, tad
redzam: proti, mērķis mums ir. Un šī procedūra, manuprāt, ir filigrāni
izstrādāta. Filigrāni izstrādāta!
Un beidziet šeit runāt par ņirgāšanos par minoritātēm,
ņirgāšanos par kolēģiem! Beidzot pieliksim tam punktu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Acīmredzot daži nav pamanījuši, ka mēs labu
laiku jau esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Un līdz ar to arī Latvijā daudzās
lietās saistībā ar pašvaldību deputātiem un pašvaldībām ir tādi paši
nosacījumi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vēlētāji un arī
ievēlamie ir Eiropas Savienības dalībvalstu piederīgie neatkarīgi no viņu valodas.
Savukārt valodu jautājumus regulē katras valsts iekšējā, nacionālā, likumdošana.
Līdz ar to pēc būtības šis priekšlikums ir absurds un
neatbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu negribas jau lieki laiku tērēt, bet pēc kaut
kā šitāda kaut kas ir jāpasaka.
Redziet, sabiedrībā viens otrs apvainojas, ļoti apvainojas par
jēdzienu „okupācija” un „okupants” lietošanu. Bet kā lai neatceras šos
jēdzienus, ja izlasa kaut kādu šādu murgu, par ko patlaban notiek saruna?! (Dep.
V.Buzajevs no zāles kaut ko saka.) Latviešu tautai ir ļoti laba paruna (klausies,
Buzajev!): „Prātiņ, nāc mājās!”
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, lūdzu, nepārkāpiet Saeimas
deputātu ētikas kodeksu!
J.Dobelis. Es parunu… parunu atgādināju.
Paskatieties, izlasiet, kas ir teikts 10.panta virsrakstā! Deputāta
pienākumi savā vēlēšanu apgabalā. Tagad pie šiem pienākumiem tiek piekabināts
klāt – brīvi sazināties ar vēlētājiem krievu valodā. Kur tad nu palika jūsu
pieminētās mazākumtautības? Kur tad nu palika poļu, ukraiņu, baltkrievu,
lietuviešu, igauņu valoda un citas valodas? Nē! Nu tagad izlien kārtējā spalvainā
āža kāja un parādās krievu valoda. Nu redziet! Un tagad es iedomājos vienu kārtīgu
Kurzemes vai Vidzemes nostūri, kur vispār neviena cita valoda neskan, kā vien latviešu
valoda. Un atnāk viens tips uz turieni, pamatojoties uz šādu normu, un uzsāk sarunas
ar pašvaldības vadītāju, nu, piemēram, kaut vai Dundagā, krievu valodā. Un likums
viņam būtu licis runāt tiešām šajā – krievu valodā? Iesniedzēji, jūs vienkārši
esat unikāli bezkaunīgi! Jūs pārspējat savā bezkaunībā visu, ko var iedomāties.
Ne jau velti… es nesen lasīju par vēstures traktējumu kādās 20
valstīs… 19 no tām bija ar vienu viedokli par daudziem jautājumiem. Vienīgā, kas
nostājās pret visām 19, – tā bija Krievija. Nav ko brīnīties! Nebrīnieties, ja jūs
necieš. Par ko jūs brīnāties? Līdz ar to kaut kas tāds nav iespējams. Jūs
diemžēl turpināt okupantu tradīcijas, neko citu.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Piedodiet, kolēģi, ka es atkal kāpju tribīnē, bet mani ir
nokaitinājuši šie sarkanie…
Vai mēs, latvieši, reiz sapratīsim Buzajeva nekaunību?… Es
šoreiz uzsveru to vēlreiz, jo šodien ir okupācijas diena – diena, kad okupēja Latviju
un šie ienāca šeit, Latvijā, un sākās latviešu mocības, kas turpinās vēl
šobaltdien. Viņi šodien, šajā dienā – paskatieties! – desmitiem reižu nāk
tribīnē un aizstāv savus nekaunīgos priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir nekaunīgi,
apvaino mani kā latvieti… un jebkuru latvieti.
Un vēl. Es vēl saprotu, ka tie tur no PCTVL, kuri ir sarkanāki par
sarkanajiem, tā dara. Bet viņiem līdzi balsoja arī citi… vienmēr visus viņu
priekšlikumus simtprocentīgi atbalsta „Saskaņas Centrs”, kurš tikai izliekas
pavisam citādāks. Tad, kad jāizliekas.
Tad pietiek! Un jūs vēl raujaties te… Te nav tā dižā
Urbanoviča, kurš tagad grib pārņemt varu un jau ir paziņojis, ka viņš ir vara.
Tādi jūs tur esat! Un tad nu nebrīnieties, ka Tabūns nāk tribīnē un ir sašutis
visu latviešu vārdā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka nav pareizi dezinformēt kolēģus
par „Saskaņas Centra” nostāju. Tieši šodien Rīgas domes Izglītības un kultūras
komiteja nobalsoja par to, lai 20 000 latu iedalītu Okupācijas muzejam. Tas ir
pirmais fakts.
Vakar es piedalījos diskusijā Okupācijas muzejā. Tur bija diskusija
par 17.jūniju, un, kaut gan dalībniekiem bija dažādi uzskati šajā jautājumā, mēs
runājām korekti un bez apvainojumiem.
Man šķiet, ka šī diskusija, kura šodien notiek Latvijas Saeimā…
ka tā apvaino un aizvaino Latvijas parlamentārismu un norāda tikai uz to, ka diemžēl
mūsu starpā ir cilvēki, kuri nav iecietīgi pret oponenta viedokļiem. Taču man
šķiet, ka viņu laikmets ir garām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
Vai Valera kungs grib kaut ko teikt par procedūru? Negrib neko teikt
par procedūru…
Turpinām ar 3.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! 3. – partijas „Saskaņas
Centrs” frakcijas priekšlikums – ir līdzīgs 1.priekšlikumam. Ar šo priekšlikumu
tātad tiek ierosināts papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: „Izslēgt 4.pantu.”
Proti, tiek ierosināts izsvītrot pantu par valodas apguvi deputātiem.
Es, godātie kolēģi, kā deputāts aicinu veikt balsojumu par šo
priekšlikumu, ja „Saskaņas Centrs” neatsauc to.
Sēdes vadītājs. Jā, arī „Saskaņas Centrs” lūdz balsojumu par
šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 6. un 7. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un
7.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 8. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 9. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas tomēr balsojumu par
9.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 11. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 12. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Šis priekšlikums ir tāds, kas uzdod tātad arī šā sasaukuma
pašvaldību deputātiem apgūt likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā valsts valodu, bet
savukārt, ja šis pants netiek ievērots, šiem deputātiem piemērojamas attiecīgās
sankcijas ar deputāta mandāta anulēšanu.
Es kā deputāts aicinu arī par šo priekšlikumu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Jāņa
Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Paldies.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 13.priekšlikums vēl ir…
J.Lagzdiņš. Es atvainojos! Jā, pēdējais ir 13.priekšlikums –
partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Vai, ārprāts!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šīs Ministru
kabineta noteikumu normas, kuras PCTVL ierosina atzīt par spēkā neesošām no to
pieņemšanas brīža, nosaka pavisam fantastiskas prasības attiecībā uz valodas prasmi
pašvaldību un Saeimas deputātiem. Attiecībā gan uz pašvaldību deputātiem, kuri ir
krievu izcelsmes, gan arī uz igauņu, arābu, dāņu,
portugāļu – un tā tālāk – izcelsmes deputātiem.
Pašvaldību deputātiem jāpārvalda latviešu valoda tikpat perfekti,
kā to bija pratis Jānis Rainis, bet Saeimas deputātiem pat naktī, gultā, sapņojot,
būtu jāsazinās vienīgi latviešu valodā!
Pie tam kolēģiem ir labi zināms, ka Saeimā aptuveni ceturtā daļa
deputātu šīm prasībām neatbilst. Un arī nākamās Saeimas sastāvā situācija
nebūs labāka, varbūt pat vēl neapmierinošāka. Ja neticat man, tad laipni lūdzu
manā kabinetā, tur pie sienas ir piekārts mītiņa plakāts ar uzrakstu: „??????,
?????? ?????????, ??? ????? ??? ??? ??-?????? ????? ???????!” (Tulkojumā:
„Ābiķi, beidz ņirgāties, mēs tik un tā sapņosim sapņus krievu valodā!”) (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ar kuru vietu tu domā!”) Pie tam attiecībā uz Saeimas
deputātiem Saeimas kārtības rullī ir pants, kurš ļauj atņemt šādiem nelabiem
cilvēkiem mandātu, turklāt – bez jebkādas tiesas. Pozīcijas deputātiem nebija
patikusi mana runa. Tie atrada tās tekstā pāris nepareizu galotņu, nobalsoja,
pārkāpdami dažus Satversmes pantus, un viss. Var pēc saraksta pārbaudīt nākamo
nevēlamo opozīcijas deputātu valodas prasmi.
Bet, lūk, ar pašvaldību deputātiem sanāca nopietna kļūme.
Jūlijā, pērnā gada jūlijā, Ministru kabinets pieņēma normu, septembrī tā
stājās spēkā, bet rudenī tika uzsāktas attiecībā uz deputātiem „valodas
medības” un tiesas procesi. Un tad arī pēkšņi noskaidrojās, ka Saeima nebija
deleģējusi Ministru kabinetam tiesības izvirzīt deputātiem valodas prasības. Gluži
pretēji! Saeima bija spiesta šādas prasības no vēlēšanu likuma izslēgt.
Par atziņu, ka Latvijas juristi ir kapitulējuši, kļuva
apspriežamā likuma iesniegšana Saeimā, kura tekstā šīs tiesības, kaut arī
netiešā veidā, tomēr tiek deleģētas.
Lūk, šis PCTVL frakcijas priekšlikums arī ir rakstiski noformēts
akts par jūsu kapitulāciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Lagzdiņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
J.Lagzdiņš. Es komisijas vārdā aicinu balsot kopumā par
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Republikas
pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums –
lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu
2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.6145.
Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu, ar kuru Liepājas Medicīnas
koledža tiek pievienota Rīgas Stradiņa universitātei. Šajā sakarā ir nepieciešams
veikt apropriācijas pārdali 87 316 latu apmērā no Izglītības un zinātnes
ministrijas budžeta uz attiecīgajām programmām Veselības ministrijas budžetā.
Budžeta un finanšu vadības likuma 9.pants nosaka, ka šādai
apropriācijas pārdalei ir jābūt pieņemtai Ministru kabinetā un tai ir jāsaņem
Saeimas piekrišana. Šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā
budžeta finansiālo deficītu.
Kolēģi! Aicinu Saeimu pieņemt šo lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas
piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas
pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, ko iesniegušas mūsu
kolēģes, ir saistīts ar publisko un privāto apsūdzību kriminālprocesa ietvaros un
paredz faktiski palielināt to personu loku, kas ir cietušas no vardarbības un kam ir
tiesības uz publisko aizsardzību.
Taču vienlaikus jāsaka, ka šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir
likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz atteikties no
privātās apsūdzības kriminālprocesā.
Tomēr komisija, izvērtējot konceptuāli, atbalstīja šo
likumprojektu un vienojās, ka uz otro lasījumu apvienos abus likumprojektus vienā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.augusts.
Sēdes vadītājs. 20.augusts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un likumprojektā
iekļautas normas, ar kurām paredzēts novērst Eiropas Komisijas konstatētos
pārkāpumus, kuri tika norādīti 2009.gada 8.oktobra argumentētajā atzinumā
pārkāpuma procedūras lietā pret Latviju.
Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
M.Ārbergs. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
10.septembris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 2010.gada 23.septembra
sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1865/Lp9.
Šis ir jauns likumprojekts, ko izveidoja pati komisija. Komisija šo
likumprojektu izveidoja no cita likumprojekta par nekustamā īpašuma nodokli. Komisijā
bija iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, bet komisija nolēma, ka izveidos šo jauno
likumprojektu, kurā iekļaus tikai divus jautājumus, kas faktiski bija iekļauti
oriģinālajā likumprojektā pirmajā lasījumā.
Pirmais jautājums saistīts ar neapstrādātu lauksaimniecības zemi.
Faktiski komisija… Ministru kabinetam tiek uzdots noteikt pazīmes šādai zemei, kā
arī tiek noteikts, ka termiņš paziņojumam par šo zemi ir nākamā taksācijas gada
15.februāris.
Un otrs temats, kas tiek skarts, ir šāds: pagarināt uz nākamo gadu
arī 25 procentu ierobežojumu nekustamā īpašuma nodoklim. Šis 25 procentu
ierobežojums tiek pagarināts arī uz nākamo gadu.
Komisija pati šo likumprojektu ir izveidojusi un aicina Saeimu
pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģistrācijas numurs 1865/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Ja Saeima neiebilst, es komisijas vārdā gribētu
aicināt…
Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam par pirmo lasījumu nobalsojuši.
G.Bērziņš. Es atvainojos.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, es gribētu komisijas
vārdā aicināt šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu
ir zaudējušas spēku vairākas normas, kas ietvertas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā… pareizāk sakot, tās zaudēs spēku 1.jūlijā, un tāpēc Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi
grozījumus likumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā un pirms balsojuma par pieņemšanu pirmajā lasījumā atzīt to par
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 28.jūnijs, izskatīšana – tuvākajā nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai kārtējā…
J.Lagzdiņš. Jā, vai kārtējā…
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
28.jūnijs, izskatīšana – nākamajā Saeimas kārtējā vai ārkārtas sēdē. Deputāti
neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”.
Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā kāds nāks
ziņot?
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Šis bija oriģinālais likumprojekts, par kuru es
pieminēju… no kura mēs izcēlām ārā šīs normas, kuras jūs nupat iebalsojāt
jaunajā Nekustamā īpašuma nodokļa likumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ.
Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos! Zvanu vispirms
vajadzēja… Lai nebūtu domstarpību, sāksim visu no sākuma.
Vēl vienu reizi lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam atcēluši steidzamību, mums ir
iespēja šobrīd lemt vēl arī par pēdējiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”. Ir runa par to
likumprojektu, kuram mēs nupat atcēlām steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi pret
šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Tātad lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.augusts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9) otrajam lasījumam”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts ir likumprojekts
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
Tā kā es redzu, ka tabulas vēl joprojām nav, es saprotu, ka mums
šobrīd vēl joprojām nav par ko lemt. Šis likumprojekts tiek pārcelts uz nākamo
Saeimas sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, vēl dažas lietas.
Šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.
Bija paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem. Uz visiem ir saņemtas
rakstiskas atbildes.
Divas atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus. Viena no tām ir
atbilde uz jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta
līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmatošanu”, un
otra – uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas
komercģimnāzijas likvidāciju”.
Savukārt uz labklājības ministram Uldim Augulim adresēto jautājumu
„Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu
īstenošanas gaitā” saņemtā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Taču
ir saņemta Labklājības ministrijas informācija par to, ka ministrs ir attaisnotā
prombūtnē. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz jautājumu šodien nenotiks. Saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti. Es saprotu, ka
līdz ar to jautājuma iesniedzējiem ir tiesības vēlreiz iesniegt šo jautājumu, ja
viņiem tas vēl liekas aktuāls.
Ir iesniegti vēl divi deputātu jautājumi.
Viens no tiem ir Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresēts
jautājums „Par Ministru kabineta solījumu starptautiskajiem aizdevējiem 2011.gada
valsts budžeta izdevumu samazināšanai”. To iesnieguši deputāti Kučinskis,
Urbanovičs, Bērziņš, Kastēns un Valers. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim.
Un otrs ir deputātu jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par
valsts autoceļu finansējumu”. To iesnieguši deputāti Urbanovičs, Agešins,
Tutins, Klementjevs, Cilevičs, Fjodorovs, Bekasovs, Rubiks, Kabanovs un Pimenovs.
Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.
Ā, un ir vēl arī, kā izrādās, trešais jautājums – jautājums
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas Purvciema amatu
skolas reorganizāciju”. To iesnieguši deputāti Pimenovs, Ribakovs, Holostovs,
Cilevičs un Agešins. Tas tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai
Koķei.
Godātie kolēģi un kolēģes! Līdz ar to šodienas sēdes darba
kārtība ir izskatīta, bet… Pēc nedēļas ir Jāņi, un mūsu vidū ir arī ļoti
daudz Jāņu, un tāpēc mūsu visu vārdā sveiciens Jānim Dukšinskim (Aplausi.),
Jānim Eglītim (Aplausi.), Guntim Jānim Eniņam (Aplausi.), Jānim
Klaužam (Aplausi.), Jānim Lagzdiņam (Aplausi.), Jānim Porietim (Aplausi.),
Jānim Reiram (Aplausi.),Jānim Strazdiņam (Aplausi.),Jānim
Tutinam un Jānim Urbanovičam (Aplausi.).
Un tagad paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pēc piecām minūtēm ļoti operatīvi Sociālo un darba
lietu komisija skatīs organizatoriskus jautājumus. Lūgums ļoti ātri būt komisijas
telpās!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Strazdiņam. Kur ir Jānis Strazdiņš?
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Godātie Sabiedrības veselības apakškomisijas locekļi, pēc 15
minūtēm jāierodas komisijas telpās! Mums ir organizatoriskas dabas jautājums. Pēc 15
minūtēm!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti, vienu sekundi! Uzklausīsim reģistrācijas
rezultātus! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)… Paldies, redzu! Leopolds
Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Anna Seile… Paldies, redzu! Ērika Zommere… Aizgāja pie
Jāņiem. Jā, paldies!
Paldies! Priecīgus svētkus! Uz redzēšanos!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
Priecīgus svētkus!
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 12. sēde
2010. gada 17. jūnijā
| Valsts prezidenta V.E. Valda Zatlera uzruna | |
| – Valsts prezidents V.Zatlers | |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts „Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 965/Lm9) (Dok. Nr. 6177) |
|
| Ziņo | – dep. M.Ārbergs |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 1621/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6163, 6163A) |
|
| Ziņo | – dep. V.A.Krauklis |
| Debates | – dep. J.Eglītis |
| – dep. M.Grīnblats | |
| – dep. A.Štokenbergs | |
| – dep. M.Kučinskis | |
| – dep. J.Dobelis | |
| Par darba kārtību | |
| Paziņojumi | |
| – dep. Ē.Zommere | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1865/Lp9) (Dok. Nr. 6178, 6178A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1866/Lp9) (Dok. Nr. 6180, 6180A) |
|
| Lēmuma projekts „Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 961/Lm9) (Dok. Nr. 6173) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Lēmuma projekts „Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 962/Lm9) (Dok. Nr. 6174) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Lēmuma projekts „Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi” (Nr. 963/Lm9) (Dok. Nr. 6175) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Lēmuma projekts „Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 964/Lm9) (Dok. Nr. 6176) |
|
| Ziņo | – dep. J.Reirs |
| Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 968/Lm9) (Dok. Nr. 6187) |
|
| Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 969/Lm9) (Dok. Nr. 6188) |
|
| Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli” (Nr. 970/Lm9) (Dok. Nr. 6189) |
|
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju” (Nr. 971/Lm9) (Dok. Nr. 6190) |
|
| Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” (Nr. 1860/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6158, 6184) |
|
| Ziņo | – dep. V.A.Krauklis |
| Par procedūru | – dep. A.Seile |
| Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” (Nr. 1860/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6158, 6184) |
|
| Ziņo | – dep. V.A.Krauklis |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1768/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5782B) |
|
| Ziņo | – dep. O.Spurdziņš |
| Debates | – dep. K.Šadurskis |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1809/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5969B) |
|
| Ziņo | – dep. J.Tutins |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 1818/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5990B) |
|
| Ziņo | – dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1807/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5967B) |
|
| Ziņo | – dep. M.Ārbergs |
| Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1819/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6007B) |
|
| Ziņo | – dep. M.Lasmanis |
| Likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” (Nr. 1817/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5989B) |
|
| Ziņo | – dep. M.Lasmanis |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1821/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6011B) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1742/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Netika izskatīts) (Dok. Nr. 6169A) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” (Nr. 1822/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6022B) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Ābiķis |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1845/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6102B) |
|
| Ziņo | – dep. A.Seile |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 1846/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6103B) |
|
| Ziņo | – dep. A.Seile |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6104) |
|
| Ziņo | – dep. V.A.Krauklis |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1848/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6110B) |
|
| Ziņo | – dep. M.Ārbergs |
| Debates | – dep. S.Pilāte |
| – dep. A.Seile | |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. I.Čepāne | |
| Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1840/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6075B) |
|
| Ziņo | – dep. J.Sokolovskis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 1582/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6122) |
|
| Ziņo | – dep. O.Spurdziņš |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. M.Mitrofanovs | |
| – dep. I.Druviete | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| Paziņojumi | |
| – dep. O.Spurdziņš | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. G.Bērziņš | |
| – dep. Ē.Zommere | |
| – dep. B.Rivža | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Debašu turpinājums | – dep. J.Pliners |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. P.Hanka | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. V.Agešins | |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1503/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6149) |
|
| Ziņo | – dep. M.Segliņš |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1705/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6150) |
|
| Ziņo | – dep. M.Kučinskis |
| Debates | – dep. I.Līdaka |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. M.Ārbergs | |
| – dep. O.Kastēns | |
| – dep. Dz.Ābiķis | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. I.Līdaka | |
| – dep. A.Pabriks | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. M.Kučinskis | |
| – dep. S.Āboltiņa | |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. A.Kāposts | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. G.J.Eniņš | |
| Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1141/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6151) |
|
| Ziņo | – dep. I.Čepāne |
| Likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 1612/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6159) |
|
| Ziņo | – dep. M.Roze |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1753/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6160) |
|
| Ziņo | – dep. A.Seile |
| Likumprojekts „Filmu likums” (Nr. 780/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6162) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Ābiķis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 1798/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6131) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Debates | – dep. I.Klementjevs |
| – dep. V.Buzajevs | |
| Par procedūru | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 1794/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6142) |
|
| Ziņo | – dep. J.Lagzdiņš |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. M.Roze | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. N.Kabanovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Dok. Nr. 6145) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1844/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6089, 6172) |
|
| Ziņo | – dep. I.Valers |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1842/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6077, 6183) |
|
| Ziņo | – dep. M.Ārbergs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1865/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6178, 6178A) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1865/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6178, 6178A) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1866/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6180, 6180A) |
|
| Ziņo | – dep. J.Lagzdiņš |
| Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 795/Lp9)” (Nr. 966/Lm9) (Dok. Nr. 6179) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1795/Lp9) otrajam lasījumam” (Nr. 967/Lm9) (Dok. Nr. 6179) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1742/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Netika izskatīts) (Dok. Nr. 6169A) |
|
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu M.Kučinska, J.Urbanoviča, A.Bērziņa (LPP/LC), O.Kastēna un I.Valera jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Ministru kabineta solījumu starptautiskajiem aizdevējiem 2011. gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai” (Nr. 224/J9) | |
| Informācija par deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, J.Tutina, I.Klementjeva, B.Cileviča, S.Fjodorova, M.Bekasovs, A.Rubika, N.Kabanova un I.Pimenova jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts autoceļu finansējumu” (Nr. 225/J9) | |
| Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, A.Holostova, B.Cileviča un V.Agešina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas Purvciema amatu skolas reorganizāciju” (Nr. 226/J9) | |
| Paziņojumi | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. J.Strazdiņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Datums: 17.06.2010 09:26:03 bal001
Par – 95, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Valda Ģīļa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (965/Lm9)
Datums: 17.06.2010 09:27:58 bal002
(atkartots balsojums).
Par – 4, pret – 63, atturas – 6. (Reģistr. – 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:29:14 bal003
Par – 6, pret – 83, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:30:06 bal004
Par – 7, pret – 75, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:34:23 bal005
Par – 5, pret – 80, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:37:02 bal006
Par – 5, pret – 76, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:38:05 bal007
Par – 5, pret – 78, atturas – 2. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.89. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:40:39 bal008
Par – 6, pret – 81, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:41:23 bal009
Par – 7, pret – 78, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:41:54 bal010
Par – 6, pret – 77, atturas – 2. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:42:34 bal011
Par – 5, pret – 75, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.127. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:43:55 bal012
Par – 5, pret – 76, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:45:14 bal013
Par – 5, pret – 81, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.151. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:45:46 bal014
Par – 6, pret – 79, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.153. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:46:42 bal015
Par – 5, pret – 82, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:47:50 bal016
Par – 4, pret – 79, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:48:30 bal017
Par – 4, pret – 84, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.169. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:49:06 bal018
Par – 7, pret – 76, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.172. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:49:37 bal019
Par – 5, pret – 81, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.174. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:51:47 bal020
Par – 18, pret – 65, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.195. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:52:20 bal021
Par – 5, pret – 81, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.197. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:52:49 bal022
Par – 22, pret – 65, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.198. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:53:56 bal023
Par – 6, pret – 83, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:54:20 bal024
Par – 5, pret – 81, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:55:19 bal025
Par – 3, pret – 77, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.216. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:56:52 bal026
Par – 23, pret – 63, atturas – 3. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.233. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:57:25 bal027
Par – 26, pret – 62, atturas – 2. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.234. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:57:51 bal028
Par – 4, pret – 75, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.235. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 09:59:26 bal029
Par – 22, pret – 62, atturas – 3. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.250. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:00:25 bal030
Par – 21, pret – 63, atturas – 4. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.255. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:00:51 bal031
Par – 23, pret – 64, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:04:50 bal032
Par – 27, pret – 55, atturas – 5. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.257. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:06:00 bal033
Par – 21, pret – 60, atturas – 4. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.268. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:06:24 bal034
Par – 7, pret – 75, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.269. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:06:53 bal035
Par – 23, pret – 63, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.271. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:17:46 bal036
Par – 87, pret – 4, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.276. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:19:13 bal037
Par – 26, pret – 59, atturas – 3. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.287. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:21:32 bal038
Par – 2, pret – 81, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.316. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:22:42 bal039
Par – 3, pret – 86, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.327. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:23:57 bal040
Par – 22, pret – 66, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.338. Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:25:10 bal041
Par – 97, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 10:29:05 bal042
Par – 41, pret – 24, atturas – 27. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (1742/Lp9), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 17.06.2010 11:04:23 bal043
Par – 82, pret – 1, atturas – 3. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli” (970/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 17.06.2010 11:07:11 bal044
Slēgtais balsojums
Par – 76, pret – 5, atturas – 4. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi (961/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:08:03 bal045
Slēgtais balsojums
Par – 85, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi (962/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:08:57 bal046
Slēgtais balsojums
Par – 87, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par Sarmītes Lucavas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi (963/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:09:58 bal047
Slēgtais balsojums
Par – 85, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par Veltas Silamiķeles atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata (964/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:10:24 bal048
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (968/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:10:49 bal049
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (969/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:11:21 bal050
Par – 84, pret – 3, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (970/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:13:18 bal051
Par – 66, pret – 4, atturas – 17. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Valda Ģīļa apstiprināšanu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju (971/Lm9)
Datums: 17.06.2010 11:14:48 bal052
Par – 62, pret – 0, atturas – 18. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Meža likumā (1860/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 11:15:16 bal053
Par – 85, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1860/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 11:16:57 bal054
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1860/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:24:39 bal055
Par – 61, pret – 21, atturas – 5. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:25:10 bal056
Par – 54, pret – 12, atturas – 15. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:27:04 bal057
Par – 53, pret – 23, atturas – 7. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:27:37 bal058
Par – 86, pret – 3, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:30:28 bal059
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1809/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:32:02 bal060
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1818/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:32:56 bal061
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1807/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:34:01 bal062
Par – 85, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1819/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:35:14 bal063
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1817/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:37:37 bal064
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1821/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:41:50 bal065
Par – 81, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1822/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:46:01 bal066
Par – 18, pret – 58, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:46:33 bal067
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:48:43 bal068
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1846/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:50:25 bal069
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1847/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 11:59:14 bal070
Par – 85, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:00:01 bal071
Par – 1, pret – 80, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:00:32 bal072
Par – 3, pret – 81, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:01:08 bal073
Par – 0, pret – 83, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:01:38 bal074
Par – 1, pret – 85, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:02:08 bal075
Par – 0, pret – 86, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:02:53 bal076
Par – 86, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 12:04:55 bal077
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1840/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 13:49:06 bal078
Par – 20, pret – 64, atturas – 4. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:55:26 bal079
Par – 19, pret – 61, atturas – 9. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:57:11 bal080
Par – 19, pret – 66, atturas – 4. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:57:37 bal081
Par – 19, pret – 63, atturas – 4. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:58:29 bal082
Par – 20, pret – 66, atturas – 4. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:59:04 bal083
Par – 18, pret – 70, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 13:59:30 bal084
Par – 19, pret – 68, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:07:30 bal085
Par – 15, pret – 65, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:07:56 bal086
Par – 17, pret – 66, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:08:24 bal087
Par – 17, pret – 62, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:08:53 bal088
Par – 20, pret – 60, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:13:18 bal089
Par – 14, pret – 68, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:13:55 bal090
Par – 65, pret – 2, atturas – 9. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:18:52 bal091
Par – 64, pret – 17, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 14:19:19 bal092
Par – 73, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:05:57 bal093
Par – 47, pret – 47, atturas – 2. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:07:01 bal094
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:10:06 bal095
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1141/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:12:29 bal096
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (1612/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:16:14 bal097
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:18:52 bal098
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Filmu likums (780/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:22:40 bal099
Par – 23, pret – 65, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:26:35 bal100
Par – 18, pret – 59, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:28:01 bal101
Par – 22, pret – 64, atturas – 2. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:28:38 bal102
Par – 68, pret – 5, atturas – 16. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:45:50 bal103
Par – 19, pret – 62, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:47:02 bal104
Par – 23, pret – 63, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:47:44 bal105
Par – 20, pret – 60, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:48:17 bal106
Par – 22, pret – 61, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:49:21 bal107
Par – 64, pret – 8, atturas – 14. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:53:20 bal108
Par – 22, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:53:49 bal109
Par – 68, pret – 22, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:55:43 bal110
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei
Datums: 17.06.2010 15:56:49 bal111
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1844/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:57:51 bal112
Par – 81, pret – 0, atturas – 8. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1842/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 15:58:14 bal113
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1842/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 16:00:42 bal114
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1865/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 16:01:15 bal115
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1865/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 16:01:48 bal116
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1865/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.06.2010 16:02:54 bal117
Par – 81, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1866/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 16:03:19 bal118
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1866/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.06.2010 16:05:08 bal119
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Reģ.Nr. 1795/Lp9) (966/Lm9)
Datums: 17.06.2010 16:06:28 bal120
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Reģ.nr. 1795/Lp9) (967/Lm9)
Frakciju viedokļi
2010.gada 17.jūnijā
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība. Es uzskatu, ka ir laiks atskaitīties par padarīto, proti, par apvienības „Saskaņas Centrs” paveikto 9.Saeimā, kā arī pēdējās sēdes laikā.
Apvienība „Saskaņas Centrs” ir aizstāvējusi pensionāru tiesības saņemt godīgi nopelnīto pensiju. Saeimas frakcijas „Saskaņas Centrs” 18 deputāti kopā ar 9 tūkstošiem pensionāru iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei 2009.gada budžeta grozījumus, kuri paredzēja pensiju apmēra samazināšanu. Mums ir izdevies panākt netaisnīgi ieturēto pensiju atdošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs panācām pensionāriem nelikumīgi atņemto iztikas līdzekļu atdošanu un pensiju saglabāšanu pilnā apmērā. Maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja doties priekšlaicīgā pensijā. Jaunie vecāki, kuri audzina bērnu līdz gada vecumam, ieguva tiesības strādāt un vienlaicīgi saņemt pabalstu. Mums ir izdevies panākt 8.marta un Skolotāju dienas atjaunošanu kalendārā. Pēc apvienības „Saskaņas Centrs” uzvaras Satversmes tiesā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem paaugstinātas pensijas.
Arī šodien… Var tikai pozitīvi vērtēt to, ka Saeima šodien atbalstīja „Saskaņas Centra” priekšlikumus Maksātnespējas likumā. Priekšlikumi attiecas uz fiziskajām personām un paredz būtiskus jaunumus kredītņēmējiem, kuri būs nolēmuši uzsākt bankrota procesu.
Pirmkārt. Ja kredītņēmējs dzīvo savā vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz simttūkstoš latus, un viņa apgādībā ir citas personas, tad pēc procesa uzsākšanas viņš varēs nekustamā īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, – pie nosacījuma, ka maksā komunālos maksājumus.
Otrkārt. Maksātnespējas procesā saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus, un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi būs jāmaksā 30 procenti no saviem ienākumiem.
Tas ir pirmais likums, kurš reāli atbalsta kredītņēmējus, jo visi citi likumprojekti un „Saskaņas Centra” priekšlikumi līdz šim tika noraidīti. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs palikt Latvijā, iziet bankrota procesu nepieciešamības gadījumā, legāli strādāt, legāli maksāt nodokļus un justies droši par šodienu.
Skaistiem vārdiem nav nozīmes. Visu izšķir rīcība.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslovs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien visiem, kas klausās mūs šodien! 17.jūnijs bija saulaina diena, ārā šodien bija diezgan vēsi, bet Saeimas ēkā divas dienas pēc kārtas valda karstas diskusijas.
Saeima mēģināja pavasara sesiju pēc iespējas beigt bez parādiem. Rezultātā padarīts milzīgs darbs, un deputāti ir paguvuši pieņemt virkni svarīgu likumu, starp kuriem ir vērts pieminēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Maksātnespējas likumu.
Abi likumi ir nozīmīgi, jo nodrošina iespēju sakārtot attiecīgās jomas.
Maksātnespējas likums paplašina iespējas kredītņēmējiem ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem atbrīvoties no banku verdzības.
Svarīgākais moments Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir saistīts ar to, ka Saeimai izdevās ierobežot „Lattelecom” monopolstāvokli: 2014.gadā tiks rīkots jauns konkurss digitālajai apraidei.
Labējo partiju deputāti mēģināja panākt, lai valdībai tiktu piešķirtas tiesības nerīkot konkursu un vienkārši „Lattelecom” monopolstāvokli pagarināt līdz 2014.gadam. Bet šoreiz tas neizdevās – vairākums, arī frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, nobalsoja par konkurences nodrošināšanu, veicināšanu.
Šodien, atskaitoties par pavasara sesijas sasniegumiem, mums tomēr jāatzīst, ka paliek arī likumprojekti, pie kuriem darbs nav pabeigts. Piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai neizdevās pabeigt darbu, kurš bija saistīts ar valdības kļūdu labošanu mikrouzņēmuma koncepcijas realizēšanas gaitā. Mēs bijām spiesti izņemt no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu paketi par mikrouzņēmumiem, jo galvenā valdības kļūda netika izlabota. Izstrādājot mikrouzņēmuma koncepciju, Ekonomikas ministrija no paša sākuma ieprogrammēja, ka mikrouzņēmumu darbinieki tiks diskriminēti attiecībā uz sociālajām garantijām salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuri pildīs tādus pašus darba pienākumus parastā SIA vai kādā citā uzņēmumā. Tā kā diskriminācija ir aizliegta Satversmes līmenī, darbs pie likumprojektu paketes tika iesaldēts līdz brīdim, kamēr Ekonomikas ministrija neatradīs kādu pareizu risinājumu, pretējā gadījumā ekonomikas ministram Kampara kungam būs jāatzīst, ka viņš nebija spējīgs organizēt sabiedriski svarīgu likumu izstrādāšanu un pieņemšanu.
Ir vismaz vēl viens likumprojekts, kurš šodien netika izskatīts, neskatoties uz to, ka atbildīgā komisija ilgi un rūpīgi strādāja pie tā pilnveidošanas. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kura mērķis bija nodrošināt, lai turpmāk procesi, kuri ir saistīti ar banku restrukturizāciju, tiktu īstenoti, programmēti, plānoti ar Saeimas līdzdalību un ar plašu sabiedrības informēšanu.
Un visbeidzot – par labām ziņām. Šodien tika atbalstīts PCTVL priekšlikums, un turpmāk visām pašvaldībām būs pienākums informēt rakstiski savus iedzīvotājus par visiem dokumentiem, kuri atrodas apritē, – tie ir lēmumu projekti un sēžu protokoli -, lai sabiedrība tiktu informēta laikus, lai organizētos un nepieļautu kādu nepareizu lēmumu pieņemšanu; lai sabiedrībai būtu laiks, lai mobilizētu savus ievēlētos deputātus tās interešu aizsardzībai.
Nobeigumā gribu novēlēt priecīgus svētkus un visu labu!
Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim. Lūdzu!
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem likumprojektiem man visvairāk gribētos atzīmēt likumprojekta „Maksātnespējas likums” pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo beidzot izveidosies Latvijā situācija, ka aizsargāti ir arī tie kredītņēmēji, kuriem ir radušās ļoti lielas problēmas un kuri nonākuši bankrota situācijā. Līdz šim visa likumdošana strādāja, godīgi sakot, par labu vienīgi bankām.
Jāatzīmē arī balsojums par likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Mūsu frakcijas un Latvijas Pirmās partijas/„Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu ierosinājums par ministru skaita samazināšanu no 15 līdz 10 tomēr ar divu balsu pārsvaru neguva panākumus. Mēs to neuzskatām par zaudējumu, mēs to uzskatām par apliecinājumu vienīgi tam, ka problēmas varētu būt ar strukturālajām reformām, un valdība diemžēl nevēlas to darīt. No tā arī izriet, ka viens no deputātu, arī opozīcijas, lielākajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tam, kā tiek pildītas Latvijas apņemšanās; kas notiks ar samazinājumiem; kas notiks ar strukturālajām reformām.
Tas, ka šodien Saeima beidz savu pavasara sesiju, nenozīmē, ka mēs esam beiguši strādāt.
Mūsu galvenie uzdevumi šai vasarai noteikti ir trīs. Viens ir sekot līdzi strukturālajām reformām. Otrs ir budžets. Mēs negribam piedzīvot tādu situāciju, kāda bija pirms pašvaldību vēlēšanām, – ka sabiedrībai visu laiku tiek stāstīts, ka nav nekādu problēmu, bet nākamajā rītā pēc vēlēšanām izrādās, ka ir jāsamazina pensijas, ir jāsamazina citi izdevumi; to līdz tam laikam nedarīja.
Trešais ir nepabeigtie darbi. Saeima ir apņēmusies – un to daudzi deputāti ir apliecinājuši, mēs to skaitā -, ka vasarā ir vairāki likumprojekti vienkārši jāpabeidz, jo cilvēki gaida risinājumu. Viena no galvenajām, protams, ir ar mikrouzņēmumu veidošanu, mikrouzņēmumu nodokli saistītā likumdošanas pakete, pie kuras darbs ir apstājies, bet kuru gaida ļoti daudzi uzņēmēji. Tas varētu būt pat milzīgs solis cīņā pret ēnu ekonomiku, cīņā par ekonomikas augšupeju. Diemžēl ir izrādījies, ka tas ir brāķis no valdības, un tāpēc nav citas iespējas, kā vien pilnveidot tos Saeimā.
Nobeigumā es gribu novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem priecīgus Līgo, labi atpūsties un domāt par jauniem darbiem, par jaunām iespējām.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kučinska kungam – Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājam.
Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu pieskarties arī dažiem no jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas ārkārtas sēdē vakar, 16.jūnijā. Tur notika arī karstas debates par vairākiem nozīmīgiem likumprojektiem.
Gribu pieminēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu, kurš izraisīja karstas diskusijas deputātu vidū. Arī mūsu, LPP/LC, frakcijas deputāti iesniedza savus priekšlikumus, proti, ierosināja papildināt likumprojektā to normu, kur ir noteikts, kas ir Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums. Saskaņā ar mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem tas ir dievkalpojums. Īpaši svarīgi, ka likumā ir noteikts, ka televīzijai ir jātranslē sabiedrībai nozīmīgi dievkalpojumi – gan 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, gan arī 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.
Kāpēc ir svarīgi ar likumu noteikt dievkalpojumu translāciju? Salīdzinot ar vēl spēkā esošo Radio un televīzijas likumu, redzam, ka šajā likumprojektā netika iekļauta neviena norma, kas nodrošinātu sabiedrības vajadzības pēc dievkalpojumu translācijas un reliģiski izglītojošiem raidījumiem. Latvijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par piederīgiem kristīgajai ticībai. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar apmeklēt dievkalpojumus klātienē, jo ir slimnīcās un sociālās aprūpes centros. Arī lauku iedzīvotājiem ir dažkārt pārāk sarežģīti mērot tālu ceļu uz dievnamu sliktās satiksmes vai arī naudas trūkuma dēļ. Šiem cilvēkiem vēl aizvien būtu iespēja neklātienē piedalīties dievkalpojumā.
Pēc mūsu domām, tas ir ārkārtīgi svarīgs priekšlikums, jo tā ir vajadzība tik lielai mūsu sabiedrības daļai! Dievkalpojuma kā īpaši nozīmīga notikuma iekļaušana likumā turpmāk nodrošinātu sabiedrības tiesības uz reliģiskās brīvības īstenošanu. Diemžēl šie priekšlikumi neguva atbalstu, pietrūka vien tikai divu balsu.
Toties mums ir arī liels prieks, ka, balsojot par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Saeimas deputāti noraidīja atbildīgās komisijas – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas – atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja audiovizuālos paziņojumos aizliegt diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Mūsu frakcija vienmēr ir iestājusies par ģimenes vērtībām. „Par” šo priekšlikumu nobalsoja vien tikai 26 deputāti.
Savukārt šodien bija Saeimas kārtējā sēde, un darba kārtībā pirmais, kuru izskatīja, bija likumprojekts „Maksātnespējas likums”, kurš arī izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Pagājušā gada oktobra sākumā jau izskanēja runas par īpašu atbalsta programmu kredītņēmējiem, tomēr ilgās diskusijās nekāds kompromiss starp bankām, kredītņēmējiem un valsti netika panākts. Mēnešiem ilgā diskusija bija beigusies bez pozitīva rezultāta. Tomēr šodien, neskatoties uz asajām diskusijām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupā, kurā darbojas arī mūsu frakcijas, LPP/LC, deputāts Vitālijs Aizbalts, ir pieņemti priekšlikumi, kas ir izdevīgi abām pusēm. Pēc mūsu, LPP/LC, frakcijas viedokļa, ir svarīgi atbalstīt kredītņēmējus, protams, neatbalstot nekustamā īpašuma spekulantus. Ir jāņem vērā fakts, ka cilvēki savu parādu sloga dēļ par nekustamo īpašumu ir spiesti pamest valsti, un to mēs nevaram pieļaut.
Pēdējais likumprojekts, par kuru šodien vēlos runāt un kuru atbalstījām arī mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Šodien galīgajam lasījumam tika atbalstīti likuma grozījumi, kas līdz šā gada beigām pagarinātu termiņu, kādā iespējams noslēgt zemes iepirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Komisija ar šādu likumdošanas iniciatīvu nākusi klajā, lai cilvēkiem, kuri veikuši zemes uzmērīšanu, dotu iespēju pabeigt īpašuma privatizācijas procesu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem ir zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, zaudē zemes lietošanas tiesības, ja līdz 2009.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Daudzi cilvēki jau bija veikuši zemes gabala uzmērīšanu, pat samaksājuši priekšapmaksu, tomēr nevarēja atļauties ar banku noslēgt pirkuma līgumu. Šīs likuma izmaiņas ir pretimnākošas pilsētu un arī lauku iedzīvotājiem, lai nobeigtu iesākto īpašuma privatizācijas procesu.
Tā kā šī bija beidzamā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma, kaut arī darbs turpināsies arī vasaras sesijā, domāju, ka būs noteikti ārkārtas sēdes un arī komisiju darbs turpināsies.
Es gribu jums novēlēt ģimenes lokā līksmi nosvinēt Līgo svētkus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam – Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu, un gribētos teikt, ka tā bija tiešām valstsvīra runa, jo tajā diezgan pamatīgi tika analizēts šīs Saeimas darbs. Viņš nevairījās izvērtēt mūsu labos un sliktos darbus, jo lēmumu pieņemšana Saeimā ir ļoti apgrūtināta, tāpēc ka ir mazākuma valdība un mazākuma deputātu atbalsts arī Saeimā.
Tomēr jāteic, ka izšķirīgos brīžos reizēm viss pavēršas uz labo pusi. Tāpat bija arī šodien, kad mēs diskutējām par zemes reformas likumiem (nupat Dukšinska kungs izstāstīja būtību). Tomēr bija vēl ļoti sarežģīta situācija. Tika iesniegti priekšlikumi, kuri paredzēja Valsts kasei izdarīt pamatīgus zaudējumus. Privatizācijas ieņēmumi būtu samazinājušies par apmēram 16-17 miljoniem, ja tiktu pieņemti Zemnieku savienības pārstāvju, divu deputāšu, iesniegtie priekšlikumi. Un tomēr veselais saprāts uzvarēja. Rūpīgi izvērtējušas šo situāciju, gan Pilātes kundze, gan Rivžas kundze atsauca savus priekšlikumus, un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka ir jāatceļ komisijas pieņemtais lēmums par atbalstu šiem priekšlikumiem, jo tik lielus zaudējumus nodarīt valsts budžetam nevar. Un šajā gadījumā būtu arī bijusi milzīga netaisnība pret tiem cilvēkiem, kuri bija par daudz augstākām vērtībām izpirkuši savus zemes gabalus. Satversmes tiesa jau bija tikpat kā pie Saeimas durvīm.
Arī vairāki citi likumi šodien ar tādu lielu runāšanu tika pieņemti. Un viens no tādiem likumiem bija likums par Ministru kabineta iekārtas reorganizāciju. Tur notika dažādu ministriju krustošanas mēģinājumi, it sevišķi deputāti aktīvi iebilda pret Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas iespējamu apvienošanu vienā ministrijā, kas tiešām nebūtu absolūti nekāds risinājums. Šos ierosinājumus iesniedza Tautas partija. Un šajā sakarā man gribas teikt tā: pozīcija un opozīcija ir visās Saeimās, visos parlamentos un ir normāli, ja tās strādā, viena otru kritizē un cenšas viena par otru labākus priekšlikumus izvirzīt. Bet, ja sākas tikai tāda karošana karošanas dēļ, tad tas ārkārtīgi traucē Saeimas darbu. Un varbūt arī tieši tāpēc šī Saeima tiek uzskatīta par strādāt nespējīgu un daudzi lēmumi tiek pieņemti ārkārtīgi lielā steigā. Man, piemēram, nepatīk, ka daudzos likumprojektos, par kuru steidzamību nobalsots, otrajā lasījumā pēkšņi sagrūž iekšā tādus priekšlikumus, kas pilnīgi maina konkrētā likumprojekta iesniedzēju būtiskos priekšlikumus. Šāda pati situācija ir izveidojusies arī ar likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”, kurš tika apspriests Sociālo un darba lietu komisijā. Un bija jau gandrīz gatavs, sagatavots likumprojekts, kas paredzēja pagarināšanu vēl par diviem gadiem, kamēr izstrādā jaunu Farmācijas likumu, tikmēr vajadzētu vēl pārdomāt un šīs aptieku īpašumtiesības sakārtot, lai farmaceitiem īpašuma iegūšanā būtu lielākas tiesības un lai varētu arī laukos turpināt strādāt tie cilvēki, kuriem varbūt nav augstākās izglītības farmācijas nozarē. Bet šis likumprojekts tomēr tika atbīdīts malā un acīmredzot tiks izskatīts tikai rudenī, jo no komisijas puses tika ierosināts šo likumprojektu izskatīt nākamajā kārtējā sēdē.
Jāteic, ka patīkams pārsteigums šodien bija tas, ka likumprojektā „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” Saeima ārkārtīgi aktīvi atbalstīja deputāta Šadurska priekšlikumus, kurš arī ir mūsu frakcijas, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas, biedrs, un tagad turpmāk deklarācijas būs jāiesniedz arī reģistrēto politisko partiju vai partiju apvienību valžu priekšsēdētājiem, kā arī valžu locekļiem. Tā ir, es domāju, laba pieeja, jo ir jābūt skaidrībai par to, kas vada mūsu partijas, kādi ir viņu līdzekļi. Šī deklarēšana – tā ir tāda jauna norma.
Vēl viena lieta, ko es gribu pieminēt, ir tā, ka vasarā tomēr darbs notiks ārkārtīgi intensīvi gan komisijās, gan arī būs ārkārtas sēdes. Viens no mūsu nepadarītajiem darbiem ir Rojas novada sadalīšana Rojas un Mērsraga novadā. Jau 30.jūnijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo jautājumu izskatīs, un ļoti cerams, ka tiks nozīmēts datums un ka vēl šajā gadā notiks balsošana par divu jaunu novadu izveidošanu.
Priecīgus Jāņus visiem! Lai tajos nelīst lietus vai vismaz nelīst tik daudz, ka pārplūstu visas upes! Un lai mums mierīga un silta vasara!
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Seiles kundzei – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai.
Nākamais runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Es ļoti lielā mērā piekrītu iepriekšējās runātājas apgalvojumam, ka Valsts prezidenta uzruna šodien tik tiešām bija pārdomāta un valstiska. Mēs tiešām dzirdējām daudzas lietas no tā, ko varējām šā sasaukuma laikā veikt, un varbūt kaut ko vēl arī varam paspēt izdarīt. Paldies Valsts prezidentam par šādu uzrunu!
Es lielā mērā piekrītu iepriekš runājušajiem par tiem likumprojektiem, tāpēc nemēģināšu vēlreiz paskaidrot katra šā likumprojekta būtību un panākumus to virzībā.
Es gribu sākt savu uzrunu ar nedaudz plašāku atskatu ne tikai uz šodienas vai vakardienas sēdē, bet arī šomēnes kopumā paveikto.
Un te nu man ir jāsāk ar viena pieredzējuša Tautas partijas runasvīra teikto. Proti, viņš man skaidroja: ja jauns puisis dodas pie jaunas meitenes pirmo reizi un viņam nekas nesanāk un ja viņš dodas pie jaunās meitenes otro reizi un viņam atkal nekas nesanāk, tad trešajā reizē viņam esot jāiet pie psihoterapeita. Un ļoti labi, ka Tautas partija pati ļoti līdzīgi rīkojas arī attiecībā uz ministriem. Pirms trim nedēļām viņi mēģināja pieprasīt demisiju Lindai Mūrniecei, un viņiem nekas nesanāca, un pēdējās divas nedēļas viņi mēģināja pieprasīt demisiju Artim Kamparam, un viņiem nekas nesanāca. Tā ka, paldies Dievam, šajā nedēļā un, šķiet, arī tuvākajā laikā sabiedrība priekšvēlēšanu gaisotnē netiks tracināta ar kaut kādām nepamatotām ministru demisijām. No tā vien mūsu darbs pamatīgi atvieglojas.
Saeimā tiešām mēs šodien lēmām… Nu ir izveidojusies tradīcija, ka, tuvojoties sesijas beigām, tiek skatīti ļoti daudzi likumprojekti. Un tam ir zināmi iemesli. Proti, mēs cenšamies pabeigt ļoti daudzus likumprojektus, tos, kurus sesijas gaitā ne pārāk cītīgi un ātri virzījām, un izveidojās tiešām situācija, ka mums bija gara sēde gan vakar, gan šodien.
Tiešām, paši svarīgākie likumprojekti ir gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ko mēs vakar pieņēmām (ļoti apjomīgs un nopietns likums!), gan arī šodien pieņemtais Maksātnespējas likums, kas tiešām ļoti uzlabos gan indivīdu jeb atsevišķu cilvēku, gan arī uzņēmumu maksātnespējas procesu. Tas, kas, manuprāt, valdībai šajā jautājumā vēl jāspēj paveikt, ir tas, ka jāizveido sistēma, kas spēj palīdzēt cilvēkiem, kuri vēl nav nonākuši līdz maksātnespējai, bet kuriem ir zināmas grūtības rīkoties ar savu īpašumu, lai atdotu savu kredītu. Palīdzēt šādiem cilvēkiem, vismaz īpašām grupām, tas ir, ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, tiem, kas nav spekulanti, – tas, manuprāt, ir padarāms. Arī mēs esam šajā sakarā devuši zināmus solījumus gan sabiedrībai, gan arī starptautiskajiem donoriem.
Manuprāt, ārkārtīgi svarīga lieta, ko vēl neizdevās šajā sēdē pabeigt, bet ko, ļoti ceru, nākamajā, ārkārtas, sēdē izdosies pabeigt, ir likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli. Lai radioklausītāji saprastu, par ko ir runa, paskaidrošu: tas ir nodoklis tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdz 70 tūkstošiem apgrozījums un kuros ir līdz pieciem darbiniekiem. Tiem būtu jāmaksā tikai viens vienīgs nodoklis, nekādi sociālie, ienākuma nodokļi nebūtu jāmaksā; būtu viens vienīgs nodoklis, kas ir, piemēram, 9 procenti no apgrozījuma. Līdz ar to būtu ārkārtīgi vienkārša grāmatvedība. Līdz ar to ir samaksāti arī nodokļi par darbiniekiem, jo šis nodoklis sevī iekļautu sociālo nodokli. Tātad vairs atsevišķi nekas jāmaksā nebūtu. Cilvēki būtu sociāli aizsargāti. Protams, tas būtu samērā nelielā līmenī, bet toties būtu ļoti laba iespēja cilvēkiem veidot jaunus uzņēmumus, jaunas darba vietas. Šī likumprojektu pakete Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, var teikt, nedaudz iesprūda, bet es ļoti ceru, ka ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiks galā diezgan ātri.
Noslēgumā es vēlos novēlēt visiem radioklausītājiem… Sakarā ar to, ka tuvojas Jāņi un Līgo, es novēlu Jāņu naktī apreibt, bet tikai no papardes ziediem, krist, bet tikai mīļotā apskāvienos, un, ja arī kaut ko zaudēt, tad – skaidro prātu.
Lai jums priecīgi Jāņi un labi Līgo!
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Esiet sveicināti, radioklausītāji! Šodien bija tāda… patiešām mazliet tāda… nu, dažādu kaislību mākta sēde. Un jāteic, ka tas varbūt ir likumsakarīgi, jo patiesībā šodien ir arī tāds skumjš datums, jo 17.jūnijā pirms 70 gadiem Latvijā ienāca padomju karaspēks. Varētu teikt, ka šī ir okupācijas skumjā gadadiena, un tad arī nav jābrīnās, ka šodien diezgan daudz bija tādas īstas cīņas, kas teju vai robežojās ar ielu cīņām starp, nu, teiksim tā, pārliecinātiem latviešu tiesību aizstāvjiem un pārliecinātiem to noliedzējiem, un varēja ļoti ilgi un gari klausīties, kā notiek debates starp kreiso un galēji labējo spārnu. Viss beidzās, protams, labi, un ne Pašvaldību likumā, ne arī likumā par pašvaldības deputāta statusu nekas nemainījās, un joprojām Latvijas pašvaldībās varēsim runāt valsts valodā. Paldies Tabūna kungam, Dobeļa kungam un citiem, kas likumdošanu vētraini aizstāvēja pret šo okupāciju no kreisā spārna puses.
Tas par kaislībām.
Tagad dažos vārdos pastāstīšu, par ko man šodien bija prieks.
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” tika skatīts steidzami, būtībā tikai divos lasījumos. Šāda steidzama skatīšana patiešām ir labai parlamenta praksei it kā neatbilstošs piemērs, bet būtībā rezultāts ir ļoti labs. Meža likumā tika izdarītas izmaiņas: turpmāk ciršanas apliecinājuma derīguma termiņš būs līdz 3 gadiem. Tas nozīmē, ka, ja izņem šo ciršanas apliecinājumu, teiksim, septembrī, bet līdz decembra beigām nepaspēj nocirst to ieplānoto meža nostūrīti, tad nav jāskrien atkal uz mežniecību prasīt jaunus ciršanas apliecinājumus. Es domāju, ka tas mazliet mazinās to, ko mēs saucam par birokrātiju un papīru taisīšanu.
Protams, prieks ir arī par to, ka ir pieņemts Maksātnespējas likums. Šeit jau kolēģi gari un plaši izstāstīja šā likuma būtību. Tiešām likums ir krietni labvēlīgs kredītņēmējiem. Neiedziļinoties detaļās, pastāstīšu tādu mazu piemēru, kas ļaus jums saprast Maksātnespējas likuma draudzīgumu attiecībā pret kredītņēmējiem: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā, kad tika apspriesti konkrēti punkti šajā likumā, – sēdes laikā, kad tika apspriesti konkrēti punkti šajā likumā! – demonstratīvi sēžu zāli pameta Komercbanku asociācijas pārstāvji. Nu, ja viņiem ir slikti, tas nozīmē, ka mazajiem kredītņēmējiem ir labi!
Tagad par šo burzmu, kāda te valda divas dienas: tik daudz likumu!… Es atgādināšu, ka šīs Saeimas darba sākuma gadā vēl bija spēkā Satversmes 81.pants, kurš ļāva vasarā, kad starp sesijām pārtraukums, kura laikā parlaments nesanāk regulāri, likumdevēja funkcijas pildīt arī Ministru kabinetam, un pēc tam, rudenī, parlaments apstiprināja… pārapstiprināja šos sesiju starplaikā pieņemtos likumus. Nu šo pantu ar lielu blīkšķi izsvītroja no Satversmes – varbūt tāpēc, ka Kalvīša kungs, būdams Ministru prezidents, krietni vien nelietderīgi lietoja to. Tagad ir situācija tāda, ka tiešām nācās ļoti daudzas tādas likumdošanas iniciatīvas, kas ir tā sauktās mazās, šeit skatīt tagad, pēdējā brīdī; savulaik tās tikpat labi varēja Ministru kabinets izskatīt.
Galvenais prieks bija par to, ka nekādi grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā netika veikti.
Es jau vairākas reizes pēc kārtas mēģinu Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un „Saskaņas Centra” deputātiem atgādināt to Lisenko – bija tāds ģenētiķis, pseidoģenētiķis, kas mēģināja visu ko krustot savā starpā. Viņam nekas tur nesanāca: mēģināja krustot tomātus ar kartupeļiem un cerēja, ka iznāks… ka būs gan garšīgi tomāti, gan pie saknēm karāsies kartupeļu bumbuļi. Taču sanāca pilnīgi nelietojams augs. Nu, šodien arī ir tāpat. Jāteic, ka visi mēģinājumi sakrustot ezīti ar čūsku, cerot rezultātā sagaidīt vērtīgu dzeloņdrāti, beidzās tomēr neveiksmīgi. Un es patiešām domāju, ka ir jāaizstāv Vides ministrijas un būtībā visas šīs Ministru kabineta sistēmas, teiksim, loģika. Ir jāpārskata funkcijas; iespējams, šīs funkcijas jāpārdala starp ministrijām. Kā jau minēju, Vides ministrija ļoti labi tiktu galā ar tādu funkciju kā, teiksim, mežu uzraudzība. Tātad Valsts meža dienestu varētu atdot Vides ministrijai. Enerģētikas sektors ir ļoti saistīts ar klimata pārmaiņu instrumentiem, kurus jau pielieto tieši Vides ministrija. Nu tad enerģētikas jomu atdodam Vides ministrijai! Ja pēc šāda veida loģikas veiktu pārdali, sanāktu kāda tukša čaula, kaut kāda ministrija bez funkcijām. Nu tad to arī likvidējam, un tas būtu tikai lietderīgi.
Patiesībā tas arī par nopietno viss. Protams, gribu vēl piezīmēt, ka Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte, kuras nu tagad ir pataisītas par nelietēm Nr.1, kuras mēģinājušas nolaupīt 16 miljonus Latvijas budžetam, nu, nav jau viņas tik ļaunas un nav viņas tik sliktas. Ir tas mūžīgais teiciens: „Iniciatīva tiek sodīta.”
Veicināt uzņēmējdarbību mēs it kā gribam visi. Šinī gadījumā tā bija iniciatīva, tā bija doma, tas bija labs piemērs, kā varbūt palīdzēt uzņēmējiem, kuri kādreiz par nesaprātīgu cenu bija privatizējuši kādu ražošanas teritoriju; tagad šī ražotne nevar attīstīties, jo tā ir „apkarināta” ar kredītiem, neviens nemazina šo kredītu slogu, un patiesībā arī bankrotējot tā paliks vēl apgrūtināta ar kredītiem, jo tagad šī zeme maksā varbūt kādu ceturto daļu no tā, ko maksāja… kāda bija tās vērtība, uzpūstā vērtība, tajā brīdī, kad par maksimālo cenu tā tika privatizēta. Tā ka nav jau šīs cienījamās kundzes tik ļaunas! Rezultātā tas tika izdiskutēts, un nonāca pie slēdziena, ka šis lēmums tomēr bija sasteigts; ka tā bija laba doma, kas tomēr veda uz elli. Nu, uz elli neaizveda, viss kārtībā!
Nobeigumā es gribu teikt, ka, protams, pārtraukums starp sesijām man ir ļoti, ļoti vajadzīgs, jo es tāpat kā vairums deputātu… esam pēdējā laikā ļoti intensīvi strādājuši un varbūt mazliet zaudējuši to saikni ar sabiedrību. Tagad būs tas īstais laiks, kad braukt pa Latviju. Es to darīšu ļoti labprāt un ļoti vareni braukšu pa Latviju. Tas būs tikai vērtīgi, jo redzēšu, kā jums, cienījamie cilvēki, klājas. Varbūt uzklausīšu vairāk arī jūsu sāpes un ar jums padiskutēšu. Ir vajadzīgs starp sesijām šis pārtraukums, kurā deputāti patiešām – it sevišķi jau nu priekšvēlēšanu gadā! – neslinkos. Ticiet man!
Protams, vēlu jauki nolīgot, jauki nosvinēt, un galvenais – visiem vēlu tādu labi sausu siena laiku un pēc tam mitru, mitru augustu, lai labi sāktu bekas augt. Lai jums veicas!
Vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.
Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Pēdējās divas dienas Saeimā intensīvas debates, emocijas skaļas.
Kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumprojektiem var pieminēt jauno likumu par radio un televīziju, kurš mūsu frakciju iepriecina tāpēc, ka tajā ir stingrāk aizstāvētas latviešu valodas tiesības: 65 procentu apjomā – nacionālajos kanālos. Protams, liela problēma ir tā, ka bieži vien mēdz būt atsevišķos gadījumos grūtības ar šādu likuma normu precīzu izpildīšanu un uzraudzīšanu. Daži no mūsu ierosinājumiem tika ņemti vērā, daži – ne, kaut gan tas būtu atvieglojis iespēju par dažādiem tiešiem vai netiešiem pamudinājumiem uz valsts noziegumiem atņemt apraides atļaujas, licences.
Maksātnespējas likums. Esam iesnieguši ļoti daudz priekšlikumu, no kuriem daļu ņēma vārā, daļu diemžēl neņēma vērā. Tomēr kopumā jāvērtē pozitīvi tas, ka maksātnespējas process būs padarīts īsāks, nekā iepriekšējā lasījumā tas bija paredzēts. Tagad to būs vieglāk iziet gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Mazāks būs tas ieņēmumu slieksnis, ar kuru varēs kārtot šīs saistības. Tātad maksātnespējas process būs pieejams arī mazāk turīgiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kuri var atļauties maksāt visai lielas summas administratoriem. Un līdz ar to liela daļa sabiedrības netiks iedzīta nelegālos, pelēkos ienākumos.
Protams, jāpiemin arī tas, ka šodien ir 17.jūnijs – Latvijas okupācijas gadadiena. Kaut arī sesija beidzas, tomēr notiek vairāki nozīmīgi politiski pasākumi. Mūsu apvienība, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gatavojas veidot politisku apvienību ar citu nacionāli konservatīvu partiju – Saeimā nepārstāvēto „Visu Latvijai!”. Doma laukumā notiek kopīga akcija, šodien pieminot okupācijas dienu. Notiek arī protesta akcija pret Rīgas domi, kas labu brītiņu vilcinājās piešķirt 20 tūkstošus latu Okupācijas muzeja vajadzībām. Nu ir ziņas, ka šie līdzekļi ir piešķirti; acīmredzot esam laikus pievērsuši sabiedrības uzmanību.
Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pašvaldības deputāta statusu, kuri tomēr noteic, ka būs iespēja tiesas ceļā atņemt mandātu tādam deputātam, kurš neprot latviešu valodu un vēl sešu mēnešu laikā šo valodu nav iemācījies; tas nu nāks par labu vienam otram kreisā flanga politiķim, kurš galīgi nevīžo latviešu valodu mācīties. Kā mēs arī šodien redzējām Saeimā, bija ļoti daudz priekšlikumu, kas atkal visādā veidā mēģināja ievazāt krievu valodu kā otro valsts valodu, kā reģionālo valodu, kā pašvaldību darba valodu. Protams, visi šie priekšlikumi tika pārliecinoši noraidīti.
Nobeigumā gribu novēlēt priecīgu līgošanu, priecīgus Jāņus, labu vasaru visiem! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.
Līdz ar to Saeimas pavasara sesijas pēdējā tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!