Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 16.jūnija ārkārtas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es
informēju, ka viens no iesniedzējiem – tas ir deputāts Uldis Briedis – ir atsaucis savu
parakstu zem deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Medību likumā”.
Līdz ar to šis likumprojekts vairs nav izskatāms un ir izslēdzams no darba kārtības.
Un savukārt arī Ministru prezidents atsauc virkni likumprojektu.
To skaitā likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību
likumā”. Tas šobrīd ir iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Viņš lūdz arī izslēgt likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir iekļauts
šajā pašā sadaļā. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Un tiek atsaukts arī likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likumā”, kurš arī šobrīd ir iekļauts sadaļā
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi
pret darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Līdz ar to sākam izskatīt apstiprināto un nu jau arī grozīto
darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Dokumentu legalizācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Gaujas nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”.
Vai Kučinska kungs vēlas runāt? (No zāles dep. M.Kučinskis:
„Par!”) Jā, es domāju, ka jūs gribat varbūt kaut ko piebilst par komisijām…
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šīs iesniegtās izmaiņas
ir diezgan simboliska rakstura, jo, protams, jaunajā Saeimā tiks veidotas komisijas un
jaunā Saeima arī spriedīs, kā strādāt, kāda būs kārtība, kā to visu darīs. Bet
atcerēsimies, ka iepriekšējā nedēļā parlaments pieņēma ilgtermiņa stratēģiju
līdz 2030.gadam ar visu lēmuma projektu… ar uzdevumiem. Un visās šajās diskusijās
kā viens no secinājumiem… tika lemts par to, ka parlamentārā kontrole visai Latvijas
attīstības plānošanai… tam, kā virzās valsts, ir jāveltī vairāk uzmanības no
parlamenta puses. Tāpēc šis projekts ir izstrādāts pēc Somijas un vēl vairāku citu
Eiropas valstu pieredzes, kurās ar pilntiesīgas komisijas palīdzību tiek sekots šiem
jautājumiem līdzi. Es tāpēc aicinu tomēr nemainīt komisijas, jo, man šķiet, ir
ļoti svarīgi to pieņemt iespējami ātri un neatlikt to uz nākamo Saeimu, jo es esmu
dzirdējis par to, ka tomēr esot spriests, ka grozījumi jāatstāj neskarti pirmajā
lasījumā un jānodod jaunajai Saeimai.
Es aicinu iespējami ātri izskatīt komisijā, noteikt steidzamību,
izsargāties, lai šajos grozījumos netiktu iesniegti priekšlikumi, kas patiešām būtu
diskutabli, kas liecinātu par priekšvēlēšanu gaisotni; aicinu iespējami ātri
izdarīt grozījumus un šo stāstu pabeigt, jo tad mūsu ilgtermiņa stratēģija būtu
pieņemta, būtu doti uzdevumi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei. Viņa acīmredzot runās „pret”.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Saeimā jau labi iestrādāts tāds darba režīms,
bet komisijās bieži vien trūkst deputātu. Ir atsevišķas komisijas, kurās strādā
ļoti mazs deputātu skaits. Un, ja mēs izveidosim vēl vienu komisiju, tā saukto
burbuļošanas komisiju, kurā apspriedīs dažādus jautājums, kurus ļoti labi var
risināt arī apakškomisija un pēc tam skatīt gan Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisija,
gan Eiropas lietu komisija… Man liekas, ka viss ir kārtībā. Saeimas pēdējās sēžu
dienās nebūtu prātīgi izveidot vēl vienu jaunu komisiju un pie tam vēl prasīt šim
likumprojektam steidzamību, lai to pieņemtu galīgajā lasījumā šīs Saeimas laikā.
Paldies par uzmanību. Neatbalstu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 30, atturas – 28. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Par kompensācijām īrniekiem,
kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem
atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem
īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, viņš acīmredzot runās
„par”.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL pēc
Latvijas Māju īrnieku asociācijas kongresa pieprasījuma iesniedza likumprojektu ar tik
garu nosaukumu.
Tādu īrnieku, kuriem mēs gribējām kompensēt nevienlīdzīgo
stāvokli, sākotnēji bija apmēram 80 tūkstoši ģimeņu. Apmēram 35 tūkstoši
ģimeņu tika izliktas ar tiesas spriedumiem, pārējās lemj problēmu ar īpašnieku
palīdzību un ar pašu līdzekļiem, tomēr šodien denacionalizētajās mājas paliek
apmēram 10 tūkstoši ģimeņu, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Bieži
īpašnieki sāk pārtraukt dzīvokļiem ūdensapgādi, elektroapgādi, apkuri, sūta
brīdinājumus par īres maksas paaugstināšanu. Daļa iedzīvotāju līdz
denacionalizācijai ieguldīja lielu naudu dzīvokļu remontā un restaurācijā,
tādējādi saglabājot Rīgas dzīvojamo fondu.
Pēc denacionalizācijas viņi zaudēja to visu un bieži vien ir
spiesti dzīvot citur – īrētā mājoklī, lai saglabātu veselību. Denacionalizēto
māju iedzīvotāji, lielākā daļa no kuriem ir pensionāri vai ģimenes ar pieticīgiem
ienākumiem, kļuva par namīpašnieku ķīlniekiem. Īrniekiem nebija dota iespēja
privatizēt savus dzīvokļus, kā to varēja izdarīt pašvaldību un valsts māju
iemītnieki. Ja savulaik īrniekiem šī iespēja nebūtu liegta, viņi vēlāk brīvi
varētu rīkoties ar dzīvokļiem un mainīt tos pret tādiem, kas atbilst viņu
finansiālajām iespējām.
Likumprojekts paredz noteikt kompensācijas īrniekiem, kuri lietojuši
dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā līdz šo īpašumtiesību atjaunošanas
brīdim, novērst nevienlīdzīgo stāvokli salīdzinājumā ar personām, kuras
ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā,
kā arī noteikt īrnieku tiesību aizsardzību attiecīgā īres līguma izbeigšanās,
izlikšanas vai cita konflikta ar namīpašnieku gadījumā.
Kompensācijas apmērs izriet no dzīvokļa tirgus vērtības, kas
izmaksājama 10 gadu laikā. Arī citiem palīdzības veidiem – bezmaksas juridiskā
palīdzība, palīdzība īres un komunālo maksājumu samaksai un tā tālāk – ir
paredzēta speciāla šo cilvēku reģistru izveidošana. Kompensācijas izmaksas, pēc
mūsu projekta, varētu notikt, sākot no 2012.gada, kad krīzes sekas būtu daļēji
pārvarētas.
Un tā nav avantūra, jo 8.Saeimas pilnvaru beigās analoģisku PCTVL
likumprojektu divreiz atbalstīja Saeimas vairākums. Likumprojekts tika konceptuāli
atbalstīts pirms vēlēšanām, bet pēc 9.Saeimas vēlēšanām atteicās turpināt šā
likumprojekta izskatīšanu. Šodien arī ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs ceram, ka
mums izdosies tomēr pārliecināt deputātu vairākumu par nepieciešamību parūpēties
arī par pagājušā gadsimta 90.gadu reformās visvairāk cietušo iedzīvotāju daļu.
Aicinu nodot likumprojektu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi
pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots…? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā
likumprojekta „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas
denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma
tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodošanu
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 4, atturas – 63.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Meža
likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Valsts
un pašvaldību institūciju amatu kataloga likums” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es runāšu „pret” šā likumprojekta nodošanu
komisijai, jo likumprojekts ir patiesi ļoti dīvains.
Nesen mēs Saeimā esam diskutējuši par valsts pārvaldes
optimizāciju, ir bijusi diskusija par Valsts kancelejas funkcijām un tās
nepieciešamību. Šis likumprojekts pasaka, ka Latvijas Republikā Valsts kanceleja ir
absolūti nepieciešama un mūžīga iestāde, jo jebkurai valsts un pašvaldību
institūciju amatu kataloga aktualizācijai būs nepieciešama saskaņošana ar Valsts
kanceleju. Tātad, ja kāda pašvaldības iestāde gribēs izveidot jaunu amatu, tas vairs
nebūs iestādes vadītāja kompetencē, bet būs Valsts kancelejas kompetencē. Līdz ar
to mēs mūsu birokrātiskās shēmas padarīsim ļoti smagnējas, bezgala dārgas un
absolūti neefektīvas. Šim likumprojektam ir pievienots šo amatu katalogs uz daudzām,
daudzām lapām, es pat neņemos saskaitīt, uz cik, pāri par 200 lapām… Nu, protams,
kataloga sastādītāji ir aizmirsuši ievietot šajā katalogā, piemēram, augstskolu
pasniedzējus. Nu, gadījās. Bet toties par darbiniekiem, kas uzkopj telpas, tur ir
bezgala smalks sadalījums. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Birstes operators!”)
Proti, ja apkopējs uzkopj tualetes, tā ir viena apakšsadaļa, vispārējās lietošanas
telpas – pilnīgi cita, un, ja, piemēram, pašvaldība gribēs mainīt šā apkopēja
darba profilu, tad, protams, tur būs kāds vārds sakāms arī Veismanes kundzei, ja
viņa būs tajā laikā Valsts kancelejas vadītāja.
Godātie kolēģi, vai jūs aptverat, kādas birokrātiskas ķēdes un
shēmas mēs iedarbinām, pieņemot šo, es teiktu, ļoti vieglprātīgi izstrādāto
likumprojektu?!
Paldies par uzmanību. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kur skatās
koalīcija?”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga likums” nodošanu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 10, atturas – 5. Likumprojekts
komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts. Patstāvīgais priekšlikums –
lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu
2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli ir jāuzdod jautājums – vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis lēmuma
projekts tiek iekļauts šīs sēdes darba kārtības beigās? Bet šī ir ārkārtas
sēde. Līdz ar to mēs nevaram papildināt darba kārtību. Līdz ar to faktiski ir
jāuzdod jautājums – vai ir iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts
nākamās kārtējās sēdes, respektīvi, rītdienas sēdes, darba kārtībā? (Starpsaucieni
no zāles.) Es vēl vienu reizi uzdodu jautājumu – vai deputātiem ir iebildumi pret
to, ka tas tiek iekļauts kā papildu jautājums rītdienas sēdes darba kārtībā? (No
zāles: „Nē! Nav! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
to, vai rītdienas sēdes darba kārtībā tiek iekļauts patstāvīgais priekšlikums –
lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam”
noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 5. Lēmuma projekts tiek iekļauts rītdienas sēdes darba
kārtībā.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Krista Līča apstiprināšanu par Kurzemes
apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: „Apstiprināt Kristu Līci par
Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas tiesas
tiesneša amata.” Komisija šo lēmuma projektu izskatīja, aizklāti balsoja un
vienbalsīgi atbalstīja.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Krista Līča
apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Andra Strauta iecelšanu par Latgales
apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu par
Andra Strauta iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Komisija
sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsojot, atbalstīja to un lūdz arī Saeimu
atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Strauta
iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie sadaļas „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā”, trešais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā… Kurš ziņos Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā par grozījumiem Sodu reģistra likumā? Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Sodu reģistra likumā”. Trešajam lasījumam priekšlikumi netika
saņemti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes
izveidošanas un izmantošanas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
-deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi DNS
nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”. Trešajam lasījumam
priekšlikumi netika saņemti.
Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi DNS nacionālās
datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Paziņošanas likums”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Paziņošanas likums ir sagatavots trešajam
lasījumam. Juridiskā komisija ir saņēmusi un formulējusi četrus priekšlikumus.
1.priekšlikumu iesniegusi pati Juridiskā komisija. Tas, protams, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums… To iesniedzis Juridiskais birojs. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot komisija vienojās, ka likums stāsies
spēkā nākamā gada 1.janvārī, kas ir ierakstīts arī 4. – Juridiskās komisijas
priekšlikumā. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par šā
likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Paziņošanas likums”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajam lasījumam priekšlikumi netika
saņemti.
Aicinu komisijas vārdā likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi vienu
priekšlikumu. Tas attiecas uz pārejas noteikumu 21.punktu. Es aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”,
trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums.
Iesniegti četri priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija, un arī tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 3.priekšlikumu piedāvāja veselības ministra pienākumu
izpildītāja Mūrnieces kundze. Tas ir pieņemts, un atbalstītā redakcija skanēs
sekojoši: aizstāt 7.1 pantā vārdus „Katastrofu medicīnas centrs”
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienests” (attiecīgā locījumā). Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4.priekšlikumu izstrādāja Sociālo un darba lietu
komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Ārstniecības likumā”, trešais lasījums. Dokuments ar numuru 6155.
Uz trešo lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Līdz ar to komisijas
vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, trešais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi
Zvejniecības likumā”, trešais lasījums.
Atbildīgā komisija saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums, kurā precizēti Zivju
fonda mērķi. Priekšlikums komisijā guvis atbalstu. Lūdzu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un 2. priekšlikums – atbildīgās komisijas sagatavotās
izmaiņas pārejas noteikumos. Lūdzu arī to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zvejniecības
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Mobilizācijas likumā”, otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta trešajam
lasījumam… es atvainojos, otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Mobilizācijas
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 5.jūlijs.
Sēdes vadītājs. 5.jūlijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam
lasījumam komisijā priekšlikumi nav saņemti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 5.jūlijs.
Sēdes vadītājs. 5.jūlijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot minēto likumprojektu
galīgajam… es atvainojos, otrajam lasījumam, ir izskatīts viens priekšlikums, bet
tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Saskaņā ar jau
8.Saeimas laikā apstiprināto PCTVL frakcijas priekšlikumu valsts piedalās pašvaldību
projektā dzīvokļu jautājuma risināšanai ar finansējumu. Finansējuma
piešķiršanas kārtība ir šāda: pašvaldība ik gadu pirms valsts budžeta projekta
izstrādāšanas apkopo palīdzības reģistra datus, pašvaldībai piederošo dzīvojamo
telpu uzskaites datus un palīdzības sniegšanas projektus un, veicot nepieciešamos
aprēķinus, sastāda budžeta pieprasījumu izdevumu daļas segšanai no valsts budžeta
līdzekļiem mērķdotāciju veidā pašvaldībām.
PCTVL frakcija ar gandarījumu atzīmē, ka atsevišķi tiek apkopoti
dati par tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam
īpašniekam atdotā mājā un kuri to ir lietojuši līdz īpašuma tiesību
atjaunošanai. Diemžēl, izmantojot krīzi par ieganstu, valsts atsakās iekļaut
minētos līdzekļus 2010.gada budžetā un plāno līdzīgi rīkoties arī turpmāk
neatkarīgi no tā, vai pie valdības stūres būs tie, kas šodien ir par labāku, par
godīgāku, par latvisku vai par sociāldemokrātisku Latviju.
Dāmas un kungi! PCTVL iestājas par sociāli atbildīgu Latviju un
piedāvā priekšlikumu, saskaņā ar kuru Ministru kabinetam nav tiesību samazināt
Saeimai iesniedzamajā budžeta projektā iepriekš minētos pašvaldību budžetu
pieprasījumus, sabalansējot pārējos budžeta projektu izdevumus, lai pašvaldību
pieprasījumi tiktu apmierināti. Lai nevis valdība, bet Saeima lemj par to, vai
pašvaldību pieprasījumi dzīvokļa jautājumu risināšanai tiešām ir pamatoti. Tas,
pēc PCTVL frakcijas viedokļa, ļautu ne tikai būtiski paātrināt „asiņaināko”
dzīvokļa problēmu risināšanu, bet mazinātu arī korupcijas riskus.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēl kaut kas piebilstams?
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jau šobrīd Pašvaldību
likumā ir noteikts, kādā veidā pašvaldības saskaņo ar valdību budžeta projektu.
Tādējādi komisija uzskatīja, ka šis atsevišķais, ar dzīvokļiem saistītais
budžeta jautājums nav kaut kā īpaši reglamentējams un nebūtu nosakāma kāda cita
saskaņošanas kārtība. Līdz ar to es aicinu noraidīt minēto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais
lasījums.
Galvenais šo grozījumu sāls ir tas, ka Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā nu tiks iekļautas arī septiņas aizsargājamās
jūras teritorijas.
Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt
to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 22.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 22.jūnijs? Sestais mēnesis? Jā, 22.jūnijs.
Sestais mēnesis. Deputāti neiebilst.
Un likumprojekts „Elektronisko mediju likums”, trešais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Elektronisko
mediju likums”, reģistrācijas numurs 1358/Lp9.
Jūs zināt, cik būtisks ir šis likumprojekts. Komisija ir
strādājusi vairāk nekā pusgadu, piedaloties gan raidorganizācijām, gan ekspertiem,
gan Nacionālajai radio un televīzijas padomei, gan ministrijām, un mēs esam
izveidojuši šo likumprojektu sabalansētu – gan atbilstošu Eiropas direktīvām, gan
tādu, kur būtu attiecīgi sabalansēti priekšlikumi, lai, likumam stājoties spēkā,
nebūtu pretrunu.
Pavisam, kopumā, ir vairāk nekā 200 priekšlikumu, un komisija
daudzus no tiem ir arī no savas puses iesniegusi.
1. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts, jo
Terminoloģijas komisija neatbalstīja to arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 2. – deputātes Circenes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.
3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 8. – deputāta Cileviča priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 13. – deputātes Circenes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 15. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 19. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 20. – deputātu Feldmanes un Baštika priekšlikums. Nav
atbalstīts, taču ir iekļauts 66.pantā pie programmām un 71.pantā pie sabiedriskā
pasūtījuma… tātad precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 21. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 22. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi ļoti labi saprotam, cik sensitīva ir
šī joma – elektronisko mediju regulēšana. Un ir ļoti slikti, ka mēs iekļaujam
likumā normas, kuras īsteni nav skaidras un kuru interpretācija var izraisīt diezgan
neviennozīmīgus secinājumus un neviennozīmīgu piemērošanu. Un ar šo normu ir
tieši šāda situācija.
Patiešām – kā interpretēt šo normu? Manā priekšlikumā viss ir
skaidrs. Ja par komerciālu paziņojumu ir samaksāts, tad tas ir komerciāls paziņojums.
Ja nav samaksāts, tad tā ir brīva raidorganizācijas vai raidījuma autoru domu
paušana. Un viss!
Diemžēl direktīva paredz diezgan savādu interpretāciju, un
direktīva ir patiešām tāda ietvaru likumdošana. Mums jādomā, kā to labāk
iestrādāt mūsu likumdošanā, ņemot vērā arī nacionālo pieredzi un nacionālo
praksi. Es domāju, ka, ja mēs tulkojam direktīvu pēc būtības, tad manis
piedāvātais variants ir daudz skaidrāks.
Iedomāsimies konkrētu situāciju! Ja patiešām kāda attiecīgā
institūcija, teiksim, Nacionālā radio un televīzijas padome vai, nedod Dievs, KNAB,
interpretēs tā šo normu un teiks: „Jā, mēs uzskatām, ka šā raidījuma veidotāji
ir apzināti iecerējuši šo raidījumu kā komerciālu paziņojumu!”, tad kā to
varēs pierādīt? Vai kā varēs pierādīt pretējo? Mēs paši sev apgrūtināsim
dzīvi, pārāk burtiski tulkojot direktīvas prasības.
Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kurš ir daudz
skaidrāks.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Jā, komisijas vārdā es vēlos piebilst, ka tas ir
direktīvs regulējums, un saistībā ar to, ka komisija to precizētā veidā
iestrādāja 23.priekšlikumā, tas ir saskaņots arī ar Juridisko biroju. Un līdz ar to
23.priekšlikums izsaka šo būtību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Cileviča priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 23. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 25. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 28. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 29. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts,
taču ir atbalstīta citu pantu struktūra un līdz ar to 28. un 31.priekšlikumā ir
iestrādāta tā būtība.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 30. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Līdzīgi kā es jau minēju
iepriekš. Te ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 31 – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot, 32.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 33. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 34. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 35. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 38. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 39. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 41. – deputātu Feldmanes un Baštika priekšlikums. Nav
atbalstīts, taču 66. un 71.pantā kā vispārēja norma ir iestrādāts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 42. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. Un konceptuāli tas nav atbalstīts pēc būtības sakarā
ar to, ka katra šī raidorganizācija var veidot daudzus meitas uzņēmumus, un līdz ar
to šis programmu, raidorganizāciju skaits var neraksturot patieso stāvokli. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Balsosim!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 42. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
43. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 45. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 46. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 47. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 48. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 49. – Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iekļauts 50.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 51. – Cileviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 52. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 52.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 36, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
53. – deputātes Circenes priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iekļauts 58.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 54. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 55. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 56. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 56. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
57. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 58. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot 57.!”)
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 57. priekšlikumu balsojumu
tomēr deputāti prasa. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – satiksmes ministra priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 28, atturas – 19.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 58. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 59. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 60.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 61. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Balsosim!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 61.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 74, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
62. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 63. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 64. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 65. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 66. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 69. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 70. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 71. – Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 72. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 73. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 74. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šī bija viena no pretrunīgākajām normām
šā likumprojekta apspriešanas gaitā. Te ir runa par tā saukto must carry principu.
Problēmas būtība ir tāda: vai patiešām visām kabeļtelevīzijām
mēs ar likumu uzdodam izplatīt ne tikai visas sabiedriskās televīzijas programmas, bet
arī visu to raidorganizāciju programmas, kuras saņēmušas nacionālo raidorganizāciju
statusu? Eiropas valstu prakse ir diezgan atšķirīga šajā jautājumā, un vairākas
raidorganizācijas, nacionālās raidorganizācijas, stingri iebilda pret šo normu, jo
faktiski te var rasties problēmas pirmām kārtām ar autortiesībām. Jo faktiski iznāk
tā, ka jebkura kabeļtelevīzija bez īpašuma tiesību īpašnieka atļaujas vai
piekrišanas par brīvu izplata viņu veidotās vai nopirktās pārraides… tātad tos
raidījumus, par ko tika samaksāts un ko, iespējams, aizsargā autortiesības.
Es piedāvāju kompromisa variantu, lai izvairītos no iespējamiem
konfliktiem un novērstu draudus, ka dažas raidorganizācijas grib vērsties Satversmes
tiesā, lai tas tiktu darīts ar īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanu. Un līdz ar
to lai organizācijas vienojas. Ja nebūs nopietnu problēmu vai šķēršļu, tad, es
domāju, šo programmu īpašuma īpašnieki… ka viņi neiebildīs pret šo
izplatīšanu, jo līdz ar to paplašināsies auditorija. Tas, man šķiet, ir diezgan
loģiski.
Bet, atbalstot šo must carry ieviešanu šādā variantā, mēs
varam sastapties ar diezgan nopietnām problēmām. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene. Tiešām šis ir tā sauktais must carry saistībā
ar to, ka sabiedrības interesēs ir pēc iespējas vairāk uztvert Latvijā veidotās
programmas. Tas attiecas tikai uz nacionālajām elektronisko plašsaziņas līdzekļu
programmām, bet neattiecas ne uz kabeļiem, ne uz satelītiem. Tas neattiecas arī uz
vietējiem un reģionālajiem… Un šajā gadījumā ir ļoti būtiski ņemt vērā
sabiedrības intereses, lai saņemtu pēc iespējas vairāk Latvijā veidotus raidījumus.
Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums ir tātad neatbalstīt
deputāta Cileviča priekšlikumu.
I.Circene. Jā.
Sēdes vadītājs. Un jābalso mums ir par 74. – deputāta Cileviča
priekšlikumu?
I.Circene. Jā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – deputāta Borisa
Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
75. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 76. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 78. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 78. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav
atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
79. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt
I.Circene. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 81. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 82.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Es tikai… Es saprotu, ka jūs
gribat vai nu par 81., vai par 82. debatēt?
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Par 81.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Par 81.priekšlikumu. Lūdzu!
P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Priekšlikums daļēji ir atbalstīts,
bet tas nav tas, ko „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāja, jo… Redziet, es
nolasīšu: „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atņem apraides
tiesības, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis…” Tātad mūsu priekšlikums:
„…tieši vai netieši mudina uz darbībām, kuras kvalificējamas kā noziegumi pret
valsti”.
Atbildīgās komisijas variantā tas mīkstināts un tā būtība
faktiski pazūd. Jo mēs zinām ļoti labi, ka masu saziņas līdzekļi, kas raida ēterā
krievu valodā, un arī tie, kas informē rakstveidā, ļoti bieži – ļoti bieži! – ir
burtiski uz pārkāpuma robežas un faktiski pauž negatīvu attieksmi pret valsti. Lai
atceramies kaut vai daudz pieminēto Mamikina… 18.novembrī, mūsu Latvijas svētkos,
sagatavoto pārraidi, kur faktiski izpaudās absolūti neslēpta pretvalstiska darbība,
paziņojot, ka Latvijas valsts izveidošana esot kļūda!
Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Deputāte Circene – komisijas vārdā.
I.Circene. Latvija ir tiesiska valsts, un tieši tādēļ
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija papildināja šo priekšlikumu tādā
reakcijā, ka ne tikai… ka atņem tiesības par to, ka tieši vai netieši mudina, bet
gadījumā, kad saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora
priekšrakstu ir atzīta šī vaina un ir noteikts juridiskajām personām piemērojamais
piespiedu ietekmēšanas līdzeklis… Līdz ar to, redakcionāli precizējot un daļēji
atbalstot, tas ir izteikts 82. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tiek prasīts balsojums par 81.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 81. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 56, atturas – 7. Priekšlikums nav
atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
82. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 83. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 87. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 89. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 90. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 90. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 55, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 91. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 92. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 93. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 94., 95., 96., 97. un 98.priekšlikums – tie principā ir
līdzīgi un saistīti.
94. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 95. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 96. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 97. – deputāta Kastēna priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā –
98.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Circene. 99. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 100. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 101. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 102. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 103. – deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 104. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Nav
atbalstīts tāpēc, ka ar 105.priekšlikumu ir paredzēta cita struktūra visam šim
pantam, un līdz ar to mums nav… Pantam ir attiecīgi cita struktūra, un tādēļ tas
nav atbalstīts, bet ir iekļauts tālākajā tekstā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 105. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 106. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 107. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 108. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 109. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 110. – deputātu Feldmanes un Baštika kunga priekšlikums.
Nav atbalstīts, taču ir iekļauts 71.pantā kā sabiedriskā pasūtījuma daļa.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godājamie deputāti! Šis priekšlikums paredz papildināt 24.panta
trešo daļu ar vēl vienu kritēriju, kurš definē to, kas ir Latvijas sabiedrībai
īpaši svarīgs notikums. Proti, Latvijas sabiedrībai īpaši nozīmīgs ir
dievkalpojums. Latvijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par piederīgiem
kristīgai ticībai, kultūrai un tradīcijai.
Lai izslēgtu iespēju, ka, mainoties sabiedriskās televīzijas
vadībai vai arī finansējuma samazināšanās dēļ, varētu tikt mainīta
līdzšinējā prakse translēt sabiedrībai nozīmīgus dievkalpojumus, piemēram,
4.maijā vai 18.novembrī, būtu tikai loģiski šo dievkalpojumu translāciju
televīzijā noteikt ar likumu kā obligātu pienākumu.
Par to, ka šāda situācija nākotnē iespējama, liecina kaut vai
tas, ka šajā likumprojektā, salīdzinot to ar vēl spēkā esošo Radio un televīzijas
likumu, netika iekļauta neviena likuma norma, kas nodrošinātu sabiedrības vajadzības
pēc dievkalpojumu translācijas un reliģiski izglītojošajiem raidījumiem, kas
būtiski pasliktināja regulējuma noteikumus attiecībā uz jau esošo situāciju. Un,
tikai iesniedzot vairākus priekšlikumus un rakstot vēstules komisijai, mēs panācām
nelielu situācijas uzlabojumu. Daudzi cilvēki svētku dienās nevar apmeklēt
dievkalpojumus klātienē, jo atrodas slimnīcās, sociālās aprūpes centros.
Invalīdiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, bet lauku iedzīvotāji bieži
vien nevar nokļūt uz dievnamu sliktās satiksmes vai naudas trūkuma dēļ. Šiem
minētajiem cilvēkiem, kā arī daudziem citiem ir vēlēšanās piedalīties
dievkalpojumos vismaz neklātienē ar sabiedriskās televīzijas starpniecību, un kā
nodokļu maksātājiem viņiem uz to ir tiesības.
Ņemot vērā to, ka sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrībai
paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums, kuru finansē un uzrauga sabiedrība,
kā arī to, lai turpmāk tiktu nodrošinātas sabiedrības tiesības uz reliģiskās
brīvības īstenošanu, es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas deputātu priekšlikumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
I.Circene. Kā jau minēju, 13.nodaļā sabiedriskajā pasūtījumā
ir…
Nē, es atvainojos…
Sēdes vadītājs. Nē, viss ir kārtībā! Es biju nositis jau…
Piedodiet, Rasnača kungs, debates ir beigušās līdz ar āmura piesitienu. Tā ka…
Komisijas vārdā runā Circenes kundze.
I.Circene. 13.nodaļā, runājot par sabiedrisko pasūtījumu, komisija
ir iekļāvusi arī šo vēlmi, un līdz ar to, tā kā mēs esam atbalstījuši, tikai
iekļaujot 71.pantā, tad domāju, ka nebūtu vajadzības otrreiz to atbalstīt arī
šeit. Komisija nav atbalstījusi, un līdz ar to es lūdzu sekot komisijas viedoklim.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – deputātu Feldmanes un Baštika
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 18, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 111. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 112. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 113. – deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Paulam Putniņam.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu
izteikt pateicību tiem cilvēkiem, it īpaši no nevalstiskajām organizācijām, kas
piedalījās šā likumprojekta izstrādē. Šajā gadījumā konkrēti tas bija
„Ētikas tilts Latvijā”.
Paldies jums!
Bet tagad par konkrētajiem priekšlikumiem. Runa būs šoreiz par –
skatieties līdzi, lūdzu! – 113., 114. un 121.priekšlikumu, jo tur šī vaina ir
kopīga: dīvainā, nesaprotamā kārtā – varbūt Circenes kundze, komisijas
priekšsēdētāja, paskaidros – nav… Visur ir izņemti ārā vārdi „latviešu
valoda”, „valsts valoda”, „svešvaloda”; to vietā „raidījuma valoda”.
Dažā vietā šeit iznāk pat tā diezgan nesaprotami un jāpiedomā, kas tur ir domāts
apakšā. Piemēram: „Raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu
raidījuma valodā.”
Mēs jau tā skaužam – pēdējā laikā par to tiek daudz runāts –
latviešu valodu, un, šeit iemudžinot kaut ko tādu diezgan bezjēdzīgu, mēs atkal
nodarām pāri latviešu valodai.
Es aicinu it īpaši Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš”, kā arī Tautas partijas vīrus un sievas nostāties praktiski tajās
pozīcijās, par kurām pēdējā laikā tiek runāts, – tas ir, Latvijas valsts un
nacionālā statusa aizstāvības līnijā.
Lūdzu, nobalsosim par šim priekšlikumiem, kurus es šeit pārstāvu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Ļoti cienot Putniņa kungu, man gribas teikt, ka juridiski
raidījums notiek vienā valodā. Vārdi ”raidījuma valodā” ietver viņa
priekšlikumu… gan latviešu valodu, gan svešvalodu. Valodnieki vienojās, ka juridiski
precīzāka un vairāk būtību izsakoša ir esošā redakcija, tādēļ netika šis
priekšlikums atbalstīts. Šā iemesla dēļ, nevis tādēļ, ka kāds nevēlētos
atbalstīt latviešu valodu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – deputāta Paula Putniņa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 30, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
114.priekšlikums arī ir Putniņa kunga priekšlikums, kurš nav
atbalstīts, jo arī šeit ir „cita valoda” un „svešvaloda”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. – deputāta Paula
Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 115. – Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo
raidorganizācijas uzskatīja, ka tehniski ir grūti tieši šīs 60 sekundes
izkontrolēt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 116. – deputāta Cileviča kunga priekšlikums. Tas nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs te sastopamies ar diezgan unikālu normu, un
manis iesniegtie priekšlikumi – 116., kā arī 118.priekšlikums – ir vērsti uz to, lai
tomēr novērstu šādu dīvainu situāciju.
Faktiski trešajā lasījumā komisijā atbalstītā norma diskriminē
Latvijas iedzīvotājus: personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji, paredz plašākas
iespējas un plašākas tiesības nekā Latvijas iedzīvotājiem. Nu, parasti tomēr
valstis rīkojas citādāk un mēģina nodrošināt lielākas iespējas, labākas
iespējas tieši saviem iedzīvotājiem. Bet šeit mēs darām tieši pretējo. Un līdz
ar to mēs nostādām tirgū nelabvēlīgā situācijā arī Latvijā reģistrētās
raidorganizācijas, tātad mūsu raidorganizācijas.
Te kārtējo reizi mēs sastopamies ar problēmu, kura visu laiku jau
tika cilāta, kamēr mēs diskutējām šo jautājumu. Mēs nosakām ierobežojumus, bet
ierobežojumus ir ļoti viegli apiet, un līdz ar to tās raidorganizācijas, kuras ir
reģistrētas ārpus Latvijas, vairs neatrodas mūsu jurisdikcijā, tomēr darbojas šeit
un saņem diezgan lielas priekšrocības konkurencē, salīdzinot ar mūsu
raidorganizācijām.
Tātad es aicinu, pirmkārt, nediskriminēt Latvijas iedzīvotājus un,
otrkārt, neparedzēt tādus ierobežojumus, kas ir nelabvēlīgi mūsu
raidorganizācijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu, Circenes kundze!
I.Circene. Vēlos nedaudz papildināt, ka šī daļa attiecas uz
demonstrējamām filmām, kuras ir jāieskaņo, jādublē vai jāsubtitrē valsts valodā,
bet šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz tādām filmām, kuras
saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un Nacionālajā elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padomē iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa
darbības pamatnosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautībai, pirmsskolas un
jaunākā skolas vecuma bērniem, vai arī tiek izmantota satelīttelevīzija, kā arī
mērķauditorija, kas nav Latvijas iedzīvotāji. Līdz ar to tas neattiecas ne uz
retranslāciju, ne uz satelīttelevīziju.
Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. – deputāta Cileviča priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 54, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
117. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 118. – Cileviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts,
līdzīgi kā 116.priekšlikums (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 118. – deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 119. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 120. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 121. – Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 121. – deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
122. – deputāta Cileviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam… Ā, nē, deputāts Tabūns tomēr nevēlas
debatēt… (No zāles: „Balsot!”) Savukārt deputāti prasa balsojumu par 122.
– deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. – deputāta Cileviča
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 123. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Manis sacītais būs visai neparasts, jo tā nu ir
izveidojies pie mums, ka, likumus veidojot, nemēdz runāt par pozitīvo Saeimā, bet
šoreiz es gribu uzlielīt atbildīgo komisiju, kas Circenes kundzes vadībā ir
ierakstījusi ļoti būtisku – ļoti būtisku! – lietu 25.pantā, to papildinot ar
septīto daļu… Nav gara, es nolasīšu: „Ja Ministru kabinets konstatē, ka kādā
valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta vai arī tās
lietošana vai izplatība ir būtiski nepietiekama, tas lemj par pasākumiem valsts
valodas lietošanas veicināšanai attiecīgajā teritorijā.” Lūk, labi, apsveicami!
Tas sen bija jāizdara. Labi, ka tas ir izdarīts, jo mums tādu teritoriju Latvijā ir
pārlieku daudz. Varam uzreiz paskatīties uz Daugavpili, uz pierobežu, varam
paskatīties uz daudzām Latvijas pilsētām… un diemžēl varam paskatīties pat uz
visu Latviju kopumā. Līdz ar to, kolēģi, es patiešām esmu gandarīts, ka šāds
papildinājums ir ieviests. Mani dara drusciņ bažīgu vienīgi tas – kā būs ar to
realizāciju? Diez vai Ministru kabinets sekos līdzi šīm lietām un konstatēs valodas
lietošanu attiecīgajā teritorijā. Varbūt to varēja izteikt tā, ka uzticētu
attiecīgai institūcijai, vienalga, vai tā būtu Nacionālā radio un televīzijas
padome vai Valsts valodas centrs. Bet visādā ziņā tas ir ļoti apsveicami.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Circenes kundze vēlas ko piebilst? Nevēlas. Vai kāds uzstāj uz
balsojumu par šo priekšlikumu?
I.Circene. Paldies Tabūna kungam.
Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Turpinām.
I.Circene. 124. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 125. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 126. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 127. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 137.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 128. – Cileviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit mēs atkal sastopamies ar šo situāciju,
ka it kā mēs gribam to pēc iespējas labāko, bet faktiski paredzam likumā tādas
normas, kuras būs ļoti grūti vai vispār neiespējami izpildīt. Jo mēs fiksējam
laiku, kad šie Latvijā veidotie audiovizuālie darbi jāraida un Eiropā veidotie
audiovizuālie darbi jāraida, un līdz ar to sašaurinām raidorganizācijām iespējas
veidot savas programmas tādā veidā, lai palielinātu savu auditoriju. Neaizmirsīsim,
ka tomēr runa ir par tirgu! Ar visām atrunām, ar sabiedriskajiem medijiem un ar visu to
sabiedrisko svarīgumu tas tomēr pirmām kārtām ir tirgus. Un valsts nekad nespēs
samaksāt par mums vēlamo informācijas telpu, īpaši attiecībā uz televīziju. Līdz
ar to mums nav citas izejas kā tikai paļauties uz mūsu raidorganizācijām. Protams,
likumā jāparedz zināmas prasības, bet tirgus mehānismi darbosies tik un tā. Mūsu,
Latvijā reģistrētās, raidorganizācijas būs spējīgas izplatīt mūsu produktu tikai
tad, ja būs pietiekams skatītāju skaits un līdz ar to pietiekams reklāmas apjoms.
Notiek cīņa par skatītāju, un konkurence ar katru gadu ir arvien lielāka. Tā ka, ja
mēs uzliekam pārāk bargus ierobežojumus, ja mēs sašaurinām mūsu
raidorganizācijām iespējas veidot savu politiku, līdz ar to – atkal to atkārtoju,
atkal un atkal! – mēs nostādām mūsu raidorganizācijas nelabvēlīgā situācijā,
konkurējot ar ārvalstīs reģistrētām organizācijām, kuras nav mūsu jurisdikcijā
un kurām mūsu likumdošanas normas nemaz nav saistošas.
Es aicinu jūs tomēr paļauties uz mūsu televīzijas cilvēkiem, uz
mūsu industriju un profesionāļiem, uzticēties viņiem. Protams, vienlaicīgi mums
jānodrošina diezgan barga kontrole un jānodrošina, lai visas likumdošanas normas
tiktu pildītas. Bet, lai panāktu šo mērķi, mums ir pirmām kārtām jāpanāk, lai
šīs normas būtu izpildāmas un reālas un lai, darbojoties saskaņā ar šīm normām,
mūsu raidorganizācijas tomēr saglabātu savu konkurētspēju.
Tātad aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi deputāti! Pirms pavisam neilga laika mēs atbalstījām šā
likumprojekta 2.panta 4.punktu, kurā devām skaidru norādi, ka šā likuma uzdevums ir
veicināt Valsts valodas likuma īstenošanu un nodrošināt latviešu valodas kā valsts
valodas prioritāti.
Paldies par to, ka mēs atbalstījām šo normu, bet ir ļoti svarīgi,
lai turpmāk likuma tekstā būtu konkrētas norādes uz to, kā šo nenoliedzami pareizo
normu īstenot.
Un, lūk, šādu konkrētu norādi mēs redzam likumprojekta 32.pantā,
kur ir ietverti priekšlikumi, par kuriem mēs runājam pašlaik un runāsim arī
turpmāk. Tātad tiek ieviesta ļoti būtiska norma, lai Latvijas plašsaziņas
līdzekļos būtu noteikts procents Eiropas audiovizuālo darbu, savukārt no šiem
Eiropas darbiem būtisku daļu veidotu raidījumi valsts valodā. Un šī norma, pret kuru
nupat runāja kolēģis Cilevičs, likumā ir ietverta tādēļ, lai raidorganizācijas,
kā jau tās to ir paziņojušas plašsaziņas līdzekļos, nemeklētu veidu, kā šos
latviešu valodā veidotos raidījumus raidīt galvenokārt nakts stundās vai agrās
rīta stundās, un tas šā likuma ideju izkropļotu pēc būtības.
Tātad pilnīgi noteikti nevajadzētu atbalstīt šā raidlaika
izslēgšanu, jo stāsts būtībā ir par ko citu.
Skatoties pēc iebildumiem, kas vērsti pret šo likumu, mēs būtībā
esam nonākuši absurdā situācijā. Neatkarīgā Latvijas Republikā mēs cīnāmies par
to, lai mūsu informatīvā telpa būtu valsts valodā, un diskutējam, cik lielam
īpatsvaram latviešu valodā veidotu raidījumu vajadzētu būt, kaut arī mēs esam
atzinuši, ka valsts valoda ir Latvijas sabiedrības vienotāja. Mūsu nesen pieņemtajā
stratēģijā līdz 2030.gadam ir skaidri teikts, ka pēc 20 gadiem Latvijā simt
procentiem iedzīvotāju ir jābūt valsts valodas prasmei. Kā tad mēs šo prasmi
veicināsim? Vai stiprinot krievu valodas pašpietiekamību?
Jāatzīmē arī tas, ka jau tagad daudzi plašsaziņas līdzekļi ir
deklarējuši veidus, kā tie šos valodas nosacījumus likumā apies. Tad kam mēs gribam
pierādīt, ka necienām paši savu valsti un paši savu valodu? Tirgum? Citām valstīm?
Tirgus Latvijā regulē ļoti daudz ko, bet tirgus nekad neregulēs valodu lietojumu.
Lai līdzsvarotu šo mūsu konkurentu valodu augsto ekonomisko
vērtību, mēs jau 20 gadus izmantojam pārdomātus juridiskos mehānismus. Un viens no
tādiem ir arī šis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas pilnībā īsteno UNESCO
pieņemto koncepciju par nepieciešamību aizsargāt valstu nacionālās valodas kā
pasaules kultūras bagātību. Un šis likums, protams, ir pilnīgā saskaņā arī ar
Eiropas Padomes pieņemto normu par to, ka minoritāšu tiesību ievērošana nedrīkst
notikt uz valsts oficiālās valodas rēķina.
Līdz ar to šis un arī turpmākie iebildumi, kas varbūt izskanēs
pret to, ka mēs savā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nostiprinām to, ko
esam atzinuši gan mūsu valsts Satversmē, gan Valsts valodas likumā, gan šā likuma
2.pantā, ir nepamatoti, un tādēļ es, protams, lūdzu atbalstīt visus šā
likumprojekta pantus, kas ir vērsti uz valsts valodas stiprināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Deputāte Circene.
I.Circene. Gribu piebilst, ka komisija tiešām konceptuāli neatbalsta
šo priekšlikumu. Pēc tās analīzes, kas ir veikta, visklausītākais radio laiks ir
rīti, bet visskatītākais televīziju laiks ir vakari. Lai aizsargātu Latvijā veidoto
raidījumu redzēšanu Latvijas teritorijā un veicinātu latviešu valodas
nostiprināšanu, ir būtiski šajā pašā skatītākajā laikā ieviest šo normu, ka
šis laiks no 19. 00 līdz 23.00 tiek izmantots Latvijā ražoto raidījumu
translēšanai.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. – deputāta Cileviča priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 52, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 129. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 130. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Jā, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir atbalstīts, bet,
manā skatījumā, tā bija kļūda, jo arī komisijas sēdē parādījās zināmas
domstarpības par to, vai tas priekšlikums atbilst direktīvas burtam vai ne. Un toreiz
viedokļi dalījās, un pēc komisijas sēdes es vēlreiz – ar dažu juridisko ekspertu
palīdzību – izlasīju to direktīvas tekstu, un es tomēr nonācu pie secinājuma, ka
tādā veidā mēs sašaurinām direktīvas jomu, jo faktiski… Es nemaz neatsakos no
saviem vārdiem, ka mums jātulko direktīvas diezgan radoši un atbilstoši mūsu
konkrētajiem apstākļiem. Taču šī norma, manā skatījumā, ir tīrs direktīvas
normas pārkāpums. Direktīva paredz, ka Eiropas audiovizuālie darbi ir arī tādi
darbi, kas ir radīti citās Eiropas valstīs, kuras nepiemēro diskriminējošus
nosacījumus attiecībā uz Eiropas Savienībā veidotajiem darbiem. Bet mēs šo normu
svītrojam ārā no likuma! Manā skatījumā, tas būtu direktīvas pārkāpums, un
nekādas jēgas to darīt es neredzu, tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt šo
priekšlikumu, kuru komisija diemžēl atbalstīja.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Circenes kundze vēlas ko piebilst?
I.Circene. Uzklausījusi gan ekspertu viedokli, gan Juridiskā biroja
viedokli, komisija nonāca pie secinājuma, ka, atstājot pirmajā daļā 1. un 2.punktu,
pilnībā tiek izteikta arī Eiropas direktīvas norma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. 131. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 132. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 133. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 134. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 135. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 136. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 137. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 137.priekšlikums. Par to ir pieteikušies debatēt
divi deputāti, bet, godātie kolēģi, mums pēc pusotras minūtes ir pārtraukums.
Acīmredzot debates sāksim pēc pārtraukuma.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija
Barča, Ainars Baštiks, Dzintars Jaundžeikars… Neredzu zālē viņu… Ā, paldies!
Oskars Kastēns… Paldies, redzu! Jānis Klaužs… Nav zālē. Visvaldis Lācis, Vineta
Muižniece un Leopolds Ozoliņš.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vēl arī paziņojums. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 17.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Liekas, kvorums arī mums
puslīdz ir. Varbūt varētu vēlreiz nozvanīt, lai tie, kas vēl nav atnākuši, arī
dzird.
Es atgādinu, ka mēs palikām pie 137.priekšlikuma, ko iesniegusi
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumam „Elektronisko mediju likums”.
Sākam debates.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienītās kolēģes un kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka mums
šis likums šodien ir pēc iespējas ātrāk jāpieņem, jo, cita starpā, mūs arī
sagaida soda sankcijas, ja mēs vēl kavēsimies.
Bet, runājot par 137.priekšlikumu, man, teiksim tā, sirds nav īsti
mierīga, jo ir dažas lietas gan šajā punktā, gan varbūt arī citos, par ko runāsim
pēc tam. Un tas patiesībā liek domāt, ka atsevišķas detaļas mums vajadzētu pēc
tam pārstrādāt, ja mēs nevarēsim tās ielikt jau šodien.
Un kas konkrēti mani neapmierina?
Redziet, latviešu kultūra lielā mērā ir arī Eiropas kultūras
sastāvdaļa. Tas ir numur viens.
Numur divi. Runājot par latviešu kultūras un par latviešu valodas
nostiprināšanu plašsaziņas līdzekļos, neapšaubāmi, ir viena būtiska problēma, ja
mēs pašreiz vērojam plašsaziņas līdzekļus, elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.
Mēs, manuprāt, nedaudz par maz domājam par to, kā mūsu mediji un kā mūsu kultūra
un valoda izskatīsies gan no kvalitātes, gan arī no konkurences viedokļa. Un, ja es
skatos šeit 137.panta 4.apakšpunktu, kur norādīts, ka, ja televīzijas raidījums ir
bijis svešvalodā un ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, tad arī tas
uzskatāms par raidījumu valsts valodā. Tas patiesībā liek vēl lielāku uzsvaru uz
šo dublēšanu, kas faktiski ir ļoti nekvalitatīva pārraide, kopumā ņemot. Mēs
daudzi to zinām, jo skatāmies dažāda veida mākslas darbus, filmas, arī citas
pārraides, kuras ir dublētas primitīvā valodā. Tur mēs nedzirdam šo oriģinālu.
Tāpēc, salīdzinot šīs filmas vai šos raidījumus ar tiem raidījumiem, kurus es
redzu mazajās ziemeļvalstīs, kur bieži ir dzirdams labs oriģināls ar subtitriem
nacionālajās valodās, tas mani patiesībā padara skaudīgu.
Līdz ar to… Es saprotu, ka šis mans priekšlikums varbūt nāk par
vēlu, bet kopumā, man šķiet, mums nevajadzēja šeit nākotnes dēļ likt iekšā
vārdu „dublēts”. Tas ir viens. Jo dublēts – tas neatbilst tiem 20 gadiem, kurus
mēs esam sasnieguši. Es gribu drīzāk redzēt pārraidi, kas ieskaņota latviešu
valodā.
Un otra lieta. Lai tomēr veicinātu arī Eiropas oriģinālkultūras
ienākšanu ar subtitriem, es būtu ļoti priecīgs šeit redzēt, teiksim, arī Eiropas
audiovizuālos darbus ar subtitriem latviešu valodā. Man personīgi būtu pieņemams
variants, kur ir piedāvājums „ieskaņots valsts valodā” vai Eiropas audiovizuālie
darbi ar subtitriem latviešu valodā.
Tāds būtu mans piedāvājums par 137.panta 4.punktu. Nu,
paskatieties, kas tur ir rakstīts! Tā ka tāds ir mans piedāvājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izmantojot gadījumu, es
gribu pateikt lielu paldies Circenes kundzei par milzīgo darbu un par to, ka viņa
turēja vārdu, ka jūnijā tas viss nonāks šeit… Un es ļoti ceru, ka mēs arī
nobalsosim un ka jau rīt jūs varēsiet atgriezties ierastajā ritmā un debatēt par
svētku dienām, minoritātēm un tā tālāk.
Neapšaubot šā panta vispār ļoti lielo svarīgumu, es tomēr vēlos
uzdot jautājumus, kas mums ir radušies. Un, iespējams, šīm debatēm vajadzētu būt
par daļām. Jo nevar būt nekāda diskusija par 1.punktu – tā ir Eiropas direktīva.
Mums šķiet, ka arī par 4.punktu nevarētu būt liela diskusija. Bet tomēr šie
jautājumi par 2. un 3.punktu paliek. Vai mēs nevaram ar to drusku iebraukt kaut kādā
otrā grāvī?
Jo – kas ir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi? Ja tas būtu tikai
Latvijas Televīzijas 1.kanāls un Latvijas Radio 1, droši vien nekādu debašu nevarētu
būt. Bet nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir, es nosaukšu, šādi: no
televīzijām ir gan LTV1, gan LTV7, gan LNT, gan TV3 (šobrīd atvērts arī
reģionālajiem); no radio – gan Latvijas Radio 1, gan arī Latvijas Radio 4. Tāda ir
mūsu informācija. Un tad ir jautājums, jo mēs esam daudz runājuši par to, ka ļoti,
dažreiz pat stipri, kaitīgi nacionālajām interesēm ir retranslētie raidījumi. Un
tagad par 3,50 var skatīties visu Maskavas spektru, visu ideoloģiju, pilnīgi visu, ko
tur stāsta. Bet vai šie lielie procenti, šie ierobežojumi neierobežos Latvijas
Televīzijas 7.kanālu? Neierobežos Latvijas Radio darbību? Jo, kā deputāti atceras,
tad debates ir bijušas arī par to, ka ir ļoti svarīgi mūsu nacionālajām interesēm
nepieciešamo, vajadzīgo ideoloģiju teikt arī krievu ziņās, krievu valodā izplatīt
šajā telpā, jo pretējā gadījumā, ja mēs to no turienes izslēgsim, visi kanāli
pavērsīsies uz Maskavu, uz šo piedāvājumu par 3,50. Es nerunāju par Latgali, kur
nebūs pat par 3,50, bet kur būs visi kanāli uz Baltkrieviju, uz Krieviju pavērsti.
Un, sperot šo it kā labo soli, mēs varam iekrist, man šķiet, otrā
ļoti bīstamā grāvī.
Otrs arguments. Un otrs jautājums, ko mēs gribētu uzdot, ir par
atbilstību Satversmei. Iespējams, tas ir mīts, kas tiek izplatīts, – ka šāda
„plotēšana” varētu būt arī pēc tam apstrīdama tiesā. Tāpēc es ļoti
lūdzu… un paldies par darbu es jau pateicu Circenes kundzei… pieteikties un nākt
izskaidrot šos jautājumus.
Jo man šķiet: ja mēs nonāksim līdz balsojumam, tad būtu, lai neko
nenobremzētu, vajadzīga diskusija par daļām. Un arī balsojums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Vairai Paeglei. Deputāte Paegle tomēr nevēlas
debatēt.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un vēršu
jūsu uzmanību uz apstākli, ka ir pamatotas bažas par vienošanos starp šīs normas
pretiniekiem – „Saskaņas Centru” un tikko oponējušo Tautas partiju. Par to, ka
viņi nebalsos „par” šo priekšlikumu. Es saprotu, ka jums ir daudz kas kopīgs ar
„Saskaņas Centru”, taču es aicinu visus pārējos deputātus atbalstīt šo prasību
– 65 procenti. Protams, nav 70 procenti, kas bija līdz 2003.gadam, taču ir vismaz 65
procenti.
Aicinu balsot „par” un atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie deputāti! Es vēlos dot nelielu ieguldījumu kolēģu
Kučinska un Pabrika bažu atspēkošanā.
Vispirms par to, kāpēc komisija apzināti šajā likumā neietvēra
subtitrēšanu. Mēs šajā likumā nešķirojam svešvalodas atkarībā no tā, cik tuvā
vai tālā kaimiņvalstī tās tiek runātas un vai valstī ir izveidojies noteikts šajā
svešvalodā runājošo iedzīvotāju kopums. Un ļoti svarīgi ir tas, lai valsts valoda
būtu pārstāvēta ne tikai vizuāli, bet galvenokārt audiāli uztveramā formā. Jo
valodas vidi jeb, kā tagad mēdz teikt, lingvistisko ainavu lielā mērā veido tas, ko
mēs dzirdam ar ausi, nevis tikai tas, ko mēs redzam ar aci. Ir bijuši arī pētījumi,
ka tieši attiecībā uz televīziju šī audiālā puse ir dominējošā. Protams, var
piekrist, ka subtitrēšana atvieglotu svešvalodu apguvi, bet, no otras puses, mums ir
jāskatās, kāda varētu būt šā procesa ietekme uz valodas situāciju Latvijā tieši
konkrētajos apstākļos.
Tālāk – par šo otrās un trešās daļas nosacījumu. Šeit ar
nodomu nav šķirti sabiedriskie un komerciālie plašsaziņas līdzekļi, jo es principā
noraidu dalījumu pēc valodas proporcijām. Nav tā, ka tikai sabiedriskajiem
plašsaziņas līdzekļiem būtu jāuzņemas atbildība par valodas vidi valstī. Tikpat
lielā mērā šis uzdevums piemīt arī komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kam
arī tomēr būtu jābūt valstiski domājošiem un būtu jādod savs ieguldījums
Latvijas sabiedrības saliedēšanā, kas, kā zināms, tomēr notiek uz valsts valodas
pamata, un arguments, ka tādā gadījumā šie komerciālie plašsaziņas līdzekļi
reģistrēsies ārzemēs, ka cilvēki tad labāk izvēlēsies skatīties kanālus, kuri
varbūt pauž mūsu valstij nelabvēlīgu ideoloģiju, ļoti lielā mērā ir balstīts uz
pieņēmumiem un jau iepriekš paredz situācijas attīstību nelabvēlīgā virzienā.
Runājot par šīs normas saistību ar Satversmes tiesas 2003.gada
lēmumu, protams, iesaku uzmanīgi izlasīt šo lēmumu vēlreiz, pievērst uzmanību tam,
uz kādiem dokumentiem notikusi atsauce šajā Satversmes tiesas spriedumā un uzsvērt
tieši to, ka tajā laikā mazāka uzmanība tika pievērsta mūsu Satversmes 4.pantam,
kuram pilnīgi noteikti atbilst pašreiz apspriežamie ieteikumi mūsu plašsaziņas
līdzekļu likumprojektam.
Un, tā kā nevienam, šķiet, nav ne noslēpums, ne pārsteigums, ka
Latvijā valodas situācija nebūt nav labvēlīga, lai latviešu valoda varētu saglabāt
savas dominējošās pozīcijas un kļūt par reālu valsts valodu sabiedrības
vienotājas izpratnē, ir skaidrs, ka arī plašsaziņas līdzekļiem ir jādod savs
ieguldījums.
Vēl uzreiz varu teikt, ka pārāk maz ir ņemti vērā nozares
profesionāļi, turklāt nevis plašsaziņas līdzekļu jomā, bet gan tieši valodas
politikas jomā, jo šeit, protams, mēs uz šo likumu varam skatīties no komerciālā
aspekta, no tehnoloģiskā aspekta, bet tikpat svarīgs ir šis ideoloģiskais, šis
valodas vides aspekts. Un es vēl varu saprast iebildumu pret nepieciešamību raidīt
mūsu valsts valodā komerciālu iemeslu dēļ, daļēji var arī saprast iebildumus
tehnoloģisku iemeslu dēļ, bet man ir pilnīgi nepieņemami argumenti, ka tas
vienkārši neesot vajadzīgs, jo Latvijā jau visi saprotot, piemēram, krievu valodu un
arī angļu valodu. Ne jau par to ir šis stāsts! Neatkarīgi no mūsu valsts
iedzīvotāju reālās valodas prasmes valsts valodai ir jābūt dominējošai
informatīvajā telpā, jo saturs tomēr nav šķirams no formas, un nevajadzētu ar
nepierādītiem apgalvojumiem mazināt šo latviešu valodas lietojumu mūsu
informatīvajā telpā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šī ir tieši tāda tipiska situācija, kad ar
labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli, jo attiecībā uz Satversmes tiesas
spriedumu es nevaru piekrist Druvietes kundzei, jo situācija nav mainījusies. Un tieši
šis mūsu Satversmes tiesas spriedums tagad tiek iekļauts visās monogrāfijās un arī
mācību grāmatās par vārda brīvības principa interpretāciju. Jā, tieši tā! Tas
nav saistīts ar mazākumtiesībām, tas saistīts ar vārda brīvību, jo vārda
brīvības jēdziens ietver sevī ne tikai izplatāmo ideju saturu, bet arī to
izplatīšanas formu. To atzina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos savos
spriedumos. Un visu cieņu pret juristiem, kuri komisijā iesniedza sākotnējo variantu,
kas bija pat bargāks nekā šis variants, kuru komisija izstrādāja pati… Bet pirms
šā 2003.gadā pieņemtā Satversmes tiesas sprieduma cienījamie juristi apgalvoja
pilnīgi pretējo un ļoti aizstāvēja toreizējo normu, kas bija likumā, kas bija ļoti
līdzīga, kas bija attiecināma ne tikai uz nacionālajām raidorganizācijām, bet uz
visām programmām, un tur bija drusciņ lielāki procenti – 75, nevis 65 procenti, bet es
ļoti šaubos, ka tas radikāli maina situāciju. Manā skatījumā, juridiskā puse
šoreiz nav tik svarīga. Man šķiet, mēs visu laiku nepietiekami novērtējam
tehnoloģisko progresu. Mēs atpaliekam no reālās dzīves. Šādas normas varēja
mēģināt noteikt tad, kad katram bija izvēle starp divām Latvijas programmām un
divām Maskavas programmām; tagad situācija ir mainījusies radikāli, jo šobrīd mūsu
raidorganizācijām un pirmām kārtām nacionālajām raidorganizācijām ir ļoti
nopietni jācīnās ļoti blīvā tirgū, ir ļoti nopietna konkurence. Jā, mēs varam
uzlikt zināmas prasības nacionālajām raidorganizācijām, kas atrodas mūsu
jurisdikcijā. Mums ir daudz mazāk iespēju ietekmēt kabeļtelevīzijas, un mēs vispār
nevaram ietekmēt satelītus, jo neviens satelīts neatrodas šobrīd Latvijas Republikas
jurisdikcijā. Un kā jūs to iedomājaties? Kā mēs varam ierobežot kaut kādas
programmas, ko cilvēki saņem no satelīta?
Tikko, nesen, Eiropas Komisija pēc vairāku gadu garām pūlēm tomēr
pieņēma lēmumu, kas rekomendē Francijai ierobežot vienas radikālas televīzijas
apraidi – tās „Al aqsa” televīzijas, kura vairāku gadu garumā izplatīja
ekstrēmistiskas un absolūti rasistiskas idejas un atbalstīja Al-Qaeda un tā
tālāk. Un pat šajos apstākļos tas bija ārkārtīgi grūti, jo šī programma tika
izplatīta no satelīta, kas atrodas… nu, ne pārāk demokrātisku valstu jurisdikcijā.
Tātad, Druvietes kundze, var vienkārši noliegt realitāti. Jūs
nenovērtējat pietiekami šo iespēju, ka raidorganizācijas pārreģistrēsies kaut kur.
Bet, cienījamie kolēģi, vai jūs zināt, kur reģistrētas tās raidorganizācijas, kas
darbojas Latvijas informācijas telpā? Tas, par ko runāja Kučinska kungs un Pabrika
kungs, patiešām ir ļoti nopietni. Un nu… jā, kolēģi… (Zālē troksnis. Sēdes
vadītājs noklaudzina ar āmuriņu.) Jā, paldies, cienījamais priekšsēdētāja
kungs!
Diemžēl šāda attieksme ir ļoti raksturīga. Vai jūs patiešām
uzskatāt, ka mēs tagad nobalsosim un viss notiks tā, kā mēs gribam? Es domāju, ka
pēc dažiem gadiem mēs par zemes apraidi vispār aizmirsīsim, jo tagad ļoti daudziem
jauniem cilvēkiem vispār nav nekāda televīzijas pieslēguma – ne antenas, kas uztver
zemes apraidi, ne kabeļa, ne satelīta. Viņi izmanto tikai internetu, un internetā
vispār mēs neko nevarēsim regulēt.
Tātad vēlreiz gribu uzsvērt: vienīgais veids, kā patiešām
atbalstīt Latvijas kultūru, Latvijas vērtības, ir atbalstīt mūsu raidorganizācijas,
kas ir vienīgās, kas var to ražot, veidot un izplatīt, un, jo mazāk ierobežojumu
uzliksim mūsu raidorganizācijām, jo labāk.
Protams, ir vēl otrs būtisks moments – tas ir finansējums. Tas
attiecas uz sabiedriskajām raidorganizācijām, un par to es nerunāšu, jo mēs visi
zinām, cik bēdīga ir situācija. Uzliekot papildu ierobežojumus, mēs sasniegsim
tieši pretējo, mēs panāksim…
Sēdes vadītājs. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
B.Cilevičs. Un līdz ar to šis…
Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies!
B.Cilevičs. …mērķis netiks panākts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Debatējot par šo jautājumu, nepārprotami, uz
valodas politiku ir jāskatās nedaudz plašāk.
Kāds vispār ir valodas politikas virsuzdevums? Valodas politikas
virsuzdevums ir ne vien nacionālās kultūras stiprināšana, bet arī valsts drošības
stiprināšana. Latvijas valodas politikai ir jābūt tādai… šai politikai ir
jāveicina tas, lai valsts vara nesadalītos pēc valodas principa, jo valsts
sadalīšanās, valsts varas institūciju sadalīšanās, pēc valodas principa
rezultātā noved pie valsts nestabilitātes un varbūt pat arī pie valsts
sadalīšanās.
Piemēri nav jāmeklē tālu. Mēs zinām, ka šodien pasaulē ir
valstis, kuras ir divvalodīgas un kuras ir nestabilas. Nepārprotami, ka Latvijā
vienīgā valoda, uz kuras var balstīties sabiedrības saliedēšana, ir latviešu
valoda. Skaidrs, ka krievu valodas dominēšana plašsaziņas līdzekļos ne vien vājina
latviešu valodas pozīcijas, bet nepārprotami pastiprina Krievijas politisko ietekmi.
Tātad šis pants pirmām kārtām ir vērsts uz to, lai vairāk raidījumu būtu Eiropas
valodās, tātad Eiropas Savienības valodās, tātad tajās valodās, kas ir izplatītas
vidē, kurā mums ir jāiekļaujas. Tā ir mūsu stratēģisko partneru vide, tā ir
Eiropas Savienības un NATO vide.
Un tāpēc, ņemot vērā to, ka latviešu valodas lietotāju skaits,
salīdzinot ar lielo valodu lietotāju skaitu, tajā skaitā arī ar krievu valodas
lietotāju skaitu, pasaulē ir nesalīdzināmi mazāks. Mums, jāsaka atklāti, dažkārt
likumos ir nepieciešamas stingras, pastiprināti stingras, normas, kas nepārtraukti,
nepiekāpīgi stiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Jo, kā jau es teicu savas uzrunas
sākumā, tas nav tikai valodas un kultūras jautājums, tas ir valsts stabilitātes un
valsts drošības jautājums. Tāpēc šādas stingras normas likumos diemžēl ir
realitāte, kas ir nepieciešama.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Man tiešām izbrīnu radīja Cileviča kunga šeit
paustais par kaut kādām satelīttelevīzijām un kabeļkanāliem, un vēl nez ko. Man
liekas, Cileviča kungs, būdams 2003.gadā Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma
iesniedzējs, ļoti labi apzinās, ka runa nav par satelīttelevīziju un runa nav par
kabeļtelevīzijas kanāliem, bet viņš nāk šeit, tribīnē, un jauc jums galvu.
Runa ir par raidorganizācijām, kurām tiek izsniegta licence šeit,
Latvijā. Es aicinu Tautas partijas kolēģus: uzmanīgi klausieties! Runa ir par tām
televīzijām, kuras šeit raida un kuras šeit izdod savus raidījumus. Tas ir viens.
Otrkārt. Kraukļa kungs, septiņos vakarā ieslēdziet televizoru, un
jūs redzēsiet, ka četras programmas runā krieviski un viena – latviski. Kāpēc?
Tāpēc, ka toreiz, 2003.gadā, Satversmes tiesā bija rakstveida process, bet nebija
pilns process, un tam tiesnesim, kurš bija referents šajā lietā, 8.jūnijā viņam
pilnvaras beidzās. Es ceru, ka vismaz no jūsu partijas deleģētā pārstāve sapratīs,
ka tā tiesa netiek spriesta. Katrā ziņā Saeimas puse arī ir pie vainas, ka toreiz
Satversmes tiesā tika zaudēts.
Šajā situācijā balsis dalīsies līdzīgi, un dalīsies līdzīgi
tāpat kā balsojumā par Kamparu. Kāpēc dalīsies līdzīgi, es domāju, jūs
sapratīsiet. Tāpēc, ka balsojumā par Kamparu acīmredzot kādam kaut kas bija
apsolīts.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt… tas ir, atbalstīt šo priekšlikumu,
jo tā ir vienīgā iespēja – vienīgā iespēja! – nodrošināt latviešu valodas
lietošanu vismaz šajās raidorganizācijās. Tautas partijā, es ceru, ir vismaz daži
latviski domājoši cilvēki, kuri atbalstīs šo priekšlikumu un nepakļausies
„Saskaņas Centra” lobijam, aiz kura stāv pirmām kārtām TV5. TV5 ir tie cilvēki,
kuri…
Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
Dz.Rasnačs. …kuri panāca 2003.gadā tiesā pozitīvu spriedumu ar
Borisa Cileviča palīdzību, un TV5 ir tā, kas panāk arī…
Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šeit ļoti daudz tiek piesaukts Satversmes tiesas
spriedums. Es gribētu atgādināt Cileviča kungam un pārējiem, ka šis Satversmes
tiesas spriedums nav kā klintī, akmenī iecirsts spriedums. Laiki ir mainījušies, un
šajā ziņā es pilnībā pievienojos Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību
komisijas analīzei par šo Satversmes tiesas spriedumu kontekstā ar pašreiz
izveidojušos situāciju. Tiesa, taisnība ir Cileviča kungam, ka tajā laikā tika
vērtēta attiecīgo normu atbilstība Satversmes 100.pantam, kas patiešām paredz
tiesības uz vārda brīvību. Iespējams, ka šajā gadījumā būtu jāvērtē daudz
plašāk šo normu atbilstība arī Satversmes 4.pantam, kas noteic, ka valsts valoda
Latvijā ir latviešu valoda.
Paskatieties, godātie kungi un dāmas, ko ir secinājusi Valsts
prezidenta komisija! Šī komisija ir secinājusi (citēju): „Šobrīd Latvijas
elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpā dominē svešvalodās pārraidītās
programmas. Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpā joprojām dominē krievu
valoda. Skatīdamies Latvijas televīziju latviešu valodā, skatītājs bieži vien redz
arī subtitrus krievu valodā. Un pētījumos ir norādīts uz Krievijas elektronisko
plašsaziņas līdzekļu, it īpaši televīzijas, izšķirošo ietekmi vismaz uz krievu
valodā runājošo skatītāju sabiedriskās domas veidošanu Latvijā.”
Tad, kad šis likumprojekts tika gatavots trešajam lasījumam, es arī
papētīju un paskatījos, kas notiek, piemēram, pagājušās piektdienas televīzijas
programmās aptuveni pēc pulksten deviņiem, kad visas tās ziņas ir beigušās. Es
uzgriežu 3.programmu, tādu balagānu „Krivoje zerkalo”, tātad „Šķībais
spogulis” (No zāles: „Greizais!”) vai „Greizais spogulis”. Es nezinu,
cik ilgi tas gāja, man vienkārši… Es nesaprotu vispār, kas to skatās. Bet
acīmredzot to skatās.
Tālāk. Mēs pagriežam bišķiņ tālāk, paskatāmies –
briesmīgākā kriminālfilma! Krievu valodā, protams, ir arī tā.
Saprotiet, to jau mēs jebkurš, katrs jūtam uz savas ādas.
Es šodien nebiju īpaši gatavojusies runāt, bet nācu tribīnē
vienkārši tikai tāpēc, ka Cileviča kungs teica, ka Satversmes tiesas spriedums
šodien aizliedz kaut ko grozīt. Ja šodien mēs nobalsojam un pieņemam pašreizējo
priekšlikumu, kāds tas ir likumprojektā, kuru ir atbalstījuši arī augsti
konstitucionālo tiesību eksperti mūsu valstī, jums ir visas tiesības vēlreiz
vērsties Satversmes tiesā un mēģināt vēlreiz šo lietu pacelt, un lai Satversmes
tiesa izvērtē. Tas taču jums nav aizliegts! Bet es šajā gadījumā, neskatoties uz
to, ka… Toreiz Satversmes tiesas likums aizliedza man izpaust apspriedes istabas
noslēpumu: mums tas nebūt nebija tik vienprātīgi, kā tas izskatās spriedumā. Bet,
ņemot vērā, ka es toreiz neuzrakstīju atsevišķās domas, es tomēr uzskatu, ka
šajā gadījumā būtu jābalso par šo komisijas attiecīgo variantu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Es gribu teikt, ka šā priekšlikuma mērķis
ir nostiprināt latviešu valodu, un tas ir skaidrs no šā priekšlikuma būtības. Taču
es gribu teikt arī to, ka 137. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums – paņem šo to no direktīvas un pieliek klāt šo to, kas ir radies tepat
komisijā, un šobrīd mums ir priekšlikums, kurā ir lietas, kuras būtu jāatbalsta, un
ir, teiksim, jautājumi, kuri tomēr prasa rūpīgākas debates. Es ticu tam, ka… un es
esmu pārliecināts arī par to, ka latviešu valoda… Šeit tiešām ir vienīgā vieta,
kur tā var attīstīties pasaulē, Latvijas teritorijā, taču tajā pašā laikā
mūsdienu tehnoloģijas un mūsdienu interneta iespējas, dažādās tehnoloģiju
platformas, ļaus ļoti elementāri šīs normas, kuras šobrīd te ir iekļautas iekšā,
apiet. Un tās faktiski nostāda mūsu nacionālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus
nevienlīdzīgā situācijā ar tiem medijiem, kuri raidīs pa kabeļiem un kuri raidīs
no satelītiem. Nu, paskatieties, kas notiek Latgalē! Pabrauciet pa Latgales ciemiem! Pie
katras mājas ir satelītšķīvis. Un tā vietā, lai pirktu dekoderu un skatītos filmas
latviešu valodā, visi šie šķīvji ir noregulēti uz Krievijas satelītiem. Jo vairāk
mēs centīsimies šobrīd ar kaut kādām kvotu normām stiprināt latviešu valodas
pozīcijas, jo lielāka ir iespēja, ka tie, kuri to negribēs ievērot, izvairīsies no
šo normu ievērošanas.
Tāpēc es uzskatu… es aicinu arī deputātus balsot atsevišķi par
šiem 137.panta punktiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par to, ka šā panta redakcija ir vērsta
pareizā virzienā, liecina to cilvēku izteikumi, kuri orientēti prokrieviskā
virzienā. Cileviča kunga, diemžēl arī Kučinska kunga sacītais… es te domāju
Tautas partiju, kas aizvien vairāk tuvinās cilevičiem, arī viņi runā šādā
virzienā, jo, redziet, ieklausoties gan Cileviča un viņam līdzīgo, gan arī Eiropas
gudrinieku visādās rekomendācijās, mēs esam nonākuši šajā bēdīgajā
situācijā… praktiski krieviskajā informatīvajā telpā Latvijā.
Kučinska kungs, jūs sakāt, ka tad klausīšoties Krieviju. Jau
klausās Krieviju! Un ziniet, ja nu ir tādi, kuri piecdesmit gados nav iemācījušies
pateikt pat „paldies” un „lūdzu”, nu tad lai viņi ir nožēlojami un dzīvo
šajā viņu aprobežotībā, klausās Krieviju un pielūdz Krievijas dievus!
Lūk… Jo pretējā gadījumā, ja mēs rīkosimies tā, kā līdz
šim, tad mēs būsim radījuši arī neliešus. Un viens no neliešiem – es skaidri un
gaiši saku! – ir cilvēks vārdā Ruslans Jefimovs, kurš Daugavpils portālā
„Gorod” ir tik drausmīgi izrunājies par 1941.gada 14.jūnija deportācijām
Latvijā, ka vienkārši pārsniedz visas pieļaujamās robežas, un praktiski tāds
nelietis būtu izraidāms no Latvijas…
Sēdes vadītājs. Es palūgšu atgriezties pie priekšlikuma un runāt
par procentiem un valodas lietojumu.
P.Tabūns. …tieši ar to arī ir saistīts, ka Latvijā jābūt pēc
iespējas lielākam procentam raidījumu latviešu valodā un šie 65 procenti, ko,
paldies komisijai, ierakstījuši, ir ļoti labi… protams, vajadzētu 85, bet pienāks
laiks, kā Druvietes kundze teica, un varbūt 2030.gadā nonāksim arī līdz 100
procentiem… Es gan baidos… es gan baidos, ja mēs tik piesardzīgi – un it īpaši no
latvisko partiju puses – to darīsim, tad diez vai tur nonāksim.
Tādēļ es, protams, atbalstu šobrīd atbildīgās komisijas
redakciju un lūdzu atbalstīt arī pārējos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nevaru nepateikt divas lietas.
Iepriekšējie runātāji skaidri ievēroja principu – „Neskaties uz
maniem darbiem, klausies uz maniem vārdiem”. Man ir apnicis gan komisijas sēdēs
dzirdēt, gan plašsaziņas līdzekļos lasīt, gan arī Saeimas zālē klausīties…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varētu tomēr klusāk…?!
I.Druviete. …izteikumus, kas ir veidoti pēc principa – „Jā, es,
protams, atbalstu valsts valodu, tas ir ļoti svarīgi, bet…”. Un ar šo „bet”
tiek uzskaitīti neskaitāmi iemesli, kāpēc, lūk, pants, kas tiešām ir konkrēti
vērsts uz konkrētu rīcību valsts valodas stiprināšanā, nevar tikt pieņemts. Es to
uzskatu par visīstāko liekulību. Ja kāds ir pret valsts valodas stiprināšanu, tad,
lūdzu, esiet konsekventi: tādā gadījumā nevajadzēja atbalstīt arī to pantu, ar
kuru mēs iekļāvām šo nosacījumu preambulā.
Un otra lieta. Runājot par valodu, gandrīz katrā reizē parādās
arguments: „Ziniet, ar likumu jau nekā nevarēs regulēt, dzīve darīs savu, un
tehnoloģijas attīstīsies.” Un tamlīdzīgi. Un tagad padomāsim, kas būtu bijis, ja
šāda tipa argumenti tiktu uzklausīti gan 1988.gadā, kad latviešu valodai tika
piešķirts valsts valodas statuss, gan arī turpmāk! Un Latvijā latviešu valodas
juridiskā aizsardzība ir ļoti svarīga, un šajā gadījumā ļoti svarīgas ir tieši
detaļas, tieši sīkumi, kas ļauj īstenot to, kas ir teikts 4.pantā mūsu Satversmē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Deputāti! Ļoti īsi.
Es vienkārši klausījos Tabūna kungu un nevarēju saprast, kurā
brīdī es esmu teicis, ka mēs balsosim „pret”. Ir tikai jautājumi, lai būtu šīs
vērtīgās debates, lai mēs dabūtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Jūs esat…
es nezinu, kā pateikt… tikko kā sarkanu lupatu ieraugāt, tā uzreiz jāskrien virsū.
Nu, varbūt citreiz, lūdzu, korektāk ar apvainojumiem… un skatieties, ko mēs darām,
nevis – ko mēs runājam! Lūdzu, atbildes prasām!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man tiešām žēl, ka daži kolēģi… pirmām
kārtām Rasnača kungs tā arī nav sapratis, par ko iet runa. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Runa neiet!”)
Rasnača kungs! Es ļoti labi saprotu, kas ir satelīts un kas ir
kabeļtelevīzija. Atšķirībā, piemēram, no biedra Tabūna es iepriekšējā dzīvē
nebiju ideoloģiskās frontes darbinieks, bet biju datorzinātnieks un šādas lietas
saprotu daudzmaz.
Kabeļtelevīzija un satelīttelevīzija tāpat kā zemes apraide ir
tikai signāla izplatīšanas tehnoloģijas, kuras pašas neražo programmas; tās izplata
raidorganizāciju veidotās programmas. Un runa ir par to, ka ar saviem nepārdomātajiem
grozījumiem mēs apgrūtinām dzīvi tieši tām raidorganizācijām, kuras var veidot
programmas, kas atspoguļo Latvijas vērtības. Tieši par to ir runa, un diemžēl jūs
to vēl neesat sapratis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Circenes kundze vēlas ko piebilst?
I.Circene. Es vēlos mazināt šaubas, kuras izskanēja no visu
runātāju puses, jo īstenībā tas priekšlikums tiešām tika daudz diskutēts
komisijā. Tas, kas attiecas uz pirmo daļu, ir saistībā ar Eiropas direktīvu, kura
noteic, ka katrā Eiropas Savienības dalībvalstī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
nodrošina, lai to veidotajās programmās nedēļas laikā vismaz 51 procents no visiem
raidījumiem, izņemot ziņas, sporta spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un skatlogu
raidījumus, būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Turklāt šie Eiropas audiovizuālie
darbi ir tie… tās ir Eiropas valstis, kuras ir parakstījušas šos pārrobežu
apraides līgumus, un šinī gadījumā tā nav Krievija.
Nākamais. Tas, kas attiecas uz otro un trešo daļu. Ir runa par
nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tātad tie, kas pieminēja
TV5… Tas vispār neattiecas uz šo sadaļu, jo TV5 ir reģionālais.
Tas, kas attiecas uz šiem procentiem. Piedodiet, bet, ja Latvijā
latviešu valoda ir valsts valoda un no 51 procenta 40 procenti tiek noteikti latviešu
valodā, tad kurš ir pret to, ka piektā daļa no raidījumiem ir latviešu valodā
Latvijā?
Šīs runas, kuras vienkārši ir runāšanas pēc, nelasot tekstu pēc
būtības, ir tikai propaganda katram runātajam pašam priekš sevis. Es atvainojos, ja
kāds domā citādāk.
Attiecībā uz to, ko minēja Pabrika kungs, – uz ceturto daļu. Lai
atvieglotu raidorganizācijām šā noteiktā procentu principa ievērošanu, tika
ierakstīta ceturtā daļa, ka televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts
vai ieskaņots valsts valodā, arī ir uzskatāms par raidījumu valsts valodā, lai
varētu šos procentus ar atvieglotiem noteikumiem izpildīt. Tādā gadījumā tiek
ievērots gan valodas princips, lai aizstāvētu latviešu valodu kā valsts valodu, gan
arī tiek atvieglota tā īstenošana nacionālajām raidorganizācijām.
Līdz ar to šis ir ļoti sabalansēts un ilgi diskutēts jautājums.
Ir atrasts gan balanss ar Eiropas direktīvām, gan maksimāli ievērots tas, ko mēs
varējām darīt, lai atvieglotu raidorganizācijām šā principa izpildi.
Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – 2.
Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies jums!
138. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 139. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 140. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts. Taču es pirms balsošanas gribu jums izskaidrot balsošanu
pēc būtības, jo, ņemot vērā to, ka šī ir Eiropas norma un ka mēs nesenā
pagātnē dabūjām atvērt visus likumus, lai iestrādātu visas antidiskriminācijas
normas, tad arī tādā gadījumā, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, mēs tik un
tā dabūsim vērt vaļā likumu, lai ievērotu Eiropas direktīvas.
Tādēļ aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. (No zāles dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Kastēniņ, par daudz tu runā! Par daudz!”)
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Man liekas, ka par šo tēmu mēs jau vienreiz
runājām likumprojekta otrajā lasījumā un toreiz Saeimas sēdē draudzīgi
noraidījām šo tēmu.
Es gribu teikt… pievērst uzmanību arī kontekstam saistībā ar šo
priekšlikumu. Es ļaušu parunāt pēc tam par šo priekšlikumu arī dažiem citiem
pārstāvjiem, kuriem ir ko teikt un kuriem šis jautājums ir sirdij tuvs… Tomēr es
gribu norādīt, ka audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst… un
tālāk jau tiek uzskaitīts, ko nedrīkst darīt šajos audio un audiovizuālajos
komerciālajos paziņojumos. Ja mēs atkal sīki un detalizēti uzskaitām visas tās
grupas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ… pret kurām nedrīkst kurināt naidu un aicināt
tās diskriminēt, tad, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina šajā
uzskaitījumā ietvert arī seksuālo orientāciju, man ir jautājums Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas vadībai: vai kādreiz Latvijā ir bijuši kaut kādi
audiovizuāli paziņojumi, kuros kāds ir aicinājis kādu diskriminēt vai kurināt naidu
pēc seksuālās orientācijas? Es pats televizoru skatos bieži, bet šādus gadījumus
neatceros. Un arī presē tādi gadījumi nav bijuši un droši vien arī nebūs.
Es domāju, ka mums tādā gadījumā vajadzētu uzskaitīt arī
diskrimināciju vai kurināt naidu pēc politiskās piederības, jo mums ir žurnālisti,
kuri aicina balsot par konkrētām partijām un vēršas pret kaut kādu citu konkrētu
partiju politiķiem. Ja mēs uzskaitām visu, tad uzskaitīsim visu! Uzskaitīsim arī
cilvēkus… jā, arī tos, kuriem ir kaut kādi, nezinu, defekti vai kaut kas
tamlīdzīgs.
Katrā gadījumā, ja mums nav bijuši precedenti saistībā ar šiem
jautājumiem, tad, es domāju, mums arī nevajag iet tik dziļi un tagad detalizēti
uzskaitīt pilnīgi visas orientācijas. Antidiskriminācijas politika jau ir pārņemta
Latvijas likumdošanā, mums ir Darba likumā visas šīs diskriminācijas atrunātas.
Sociālo un darba lietu komisijā visi šie jautājumi par pretdiskriminācijas normām ir
izdebatēti. Nu, nevajag tagad šo likumu padarīt par kaut kādu diskrimināciju
uzskaitījumu likumu!
Aicinu balsot „pret”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dāmas un kungi! Es domāju, ka Kastēna kungs šajā ziņā tomēr
nedaudz kļūdās. (No zāles dep. O.Kastēns: „Nekļūdās!”) Jo, ja jau pie
mums šāda tipa diskriminācijas nav un mums nevajadzētu uzskaitīt visus
diskriminācijas veidus, tad jau mums nevajadzētu tur iekļaut ne vecumu, ne
individualitāti, ne dzimumu, ne rasi, jo tas jau arī pats par sevi ir saprotams.
Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es domāju, ka šeit patiesībā ir lieka diskusija. Un es
nedomāju, ka vajag šeit sekot tam, ko iepriekšējais runātājs piedāvāja. Bet
izrādās, ka tomēr, tiklīdz mēs runājam par kaut kādu diskrimināciju pēc
seksuālās orientācijas, tad, man šķiet, visvairāk parasti satraucas tie cilvēki,
kuriem pašiem ar savu identitāti kaut kad kaut kas īsti nav skaidrs vai stabils. Jo
lielākoties jau tie cilvēki, kas iestājas par lietām, kas viņus personīgi uztrauc,
ir arī tie, uz kuriem to šad un tad var attiecināt.
Līdz ar to es visus oponentus aicinu pirmām kārtām tikt īsti
skaidrībā ar savu personīgo identitāti un savām izvēles tiesībām un vēlmēm.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Šleserei.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nekādā mērā negribu piekrist
iepriekšējam runātājam un… Bet jautājums ir par to, par ko gan šeit vajadzētu
satraukties. Patiešām, tik nevainīga tā norma izskatās, un tiešām visiem jābūt
aizsargātiem un naidu nedrīkst ne pret vienu kurināt. Vai ne? Tas mums visiem tā kā
skaidrs.
Bet satraukumu rada pilnīgi cita, pavisam cita lieta. Circenes kundze
teica, ka tā ir Eiropas norma. Un tieši par to ir arī satraukums. Jo problēma ir tajā
apstāklī, kā šo normu Eiropā piemēro. Ko nozīmē – kāda ir atbildība? Un šeit es
gribu pavisam praktiski parunāt par šo jautājumu.
Daži konkrēti gadījumi.
Lielbritānijā par naida kurināšanu tika aizturēts 42 gadus vecs
baptistu mācītājs, Lielbritānijas pilsonis, par to, ka viņš dalīja bukletiņus
„Desmit baušļi” un kādā personīgā sarunā minēja to, ka homoseksuālisms ir
grēks. Tajā pašā brīdī viņš tika aizturēts, viņš tika apcietināts visu
cilvēku, pazīstamu, acu priekšā savā mazajā pilsētiņā un nogādāts izolatorā,
kur tika septiņas stundas aizturēts, pratināts! Viņš teica, ka tik pazemojošu brīdi
savā mūžā viņš vēl nebija piedzīvojis. Ir arī vairāki citi gadījumi, ka
Londonas ielās tiek aizturēti mācītāji par to, ka viņi citē Bībeli un saka, ka
homoseksuālisms ir grēks.
Tālāk. Turpināsim! Zviedrija. Tur sludināšanu uzskata par
potenciālu kriminālnoziegumu, un kārtības sargi ļoti rūpīgi uzmana, lai
sabiedriskās vietās netiktu pausta necieņa pret homoseksualitāti. Zviedrijā kāds 70
gadus vecs mācītājs tika aizturēts pēc kāda dievkalpojuma, kurā svētruna bija par
tēmu „Vai homoseksuālisms ir iedzimts? Vai tas ir izvēles jautājums?”. Šis
mācītājs tika apcietināts un apcietinājumā pavadīja vienu mēnesi. Varētu
turpināt vēl un vēl.
Tāpat ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Vienpadsmit kristieši
tika aizturēti, un viņiem pat tika piedraudēts ar 47 gadus ilgu cietumsodu par to, ka
viņi kurina naidu pret homoseksuālismu.
Kolēģi, tas nav tik nevainīgi, kā tas izskatās uz papīra!
Patiešām man ir lielas bažas, ka šādā veidā tiek pārkāptas pašas galvenās
cilvēka pamattiesības, ko nosaka arī Latvijas Republikas Satversme, kuras 99.pantā
sacīts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības
brīvību.
Tāpat 100.pants nosaka ikvienam tiesības uz vārda brīvību, kas
ietver sevī tiesības brīvi iegūt, patērēt un izplatīt informāciju, kā arī paust
savus uzskatus.
Kolēģi! Šī norma ir tiešā pretrunā ar Satversmi, un tas, kā
šī norma tiek iedibināta Eiropas Savienības valstīs, raisa ļoti lielas bažas par
šīs normas piemērošanu.
Tāpēc aicinu nekādā gadījumā neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
Godātie kolēģi! Lūdzu ievērot klusumu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pabrika kungs, izbeidziet runāt pa mobilo
tālruni! Es pagaidīšu, kamēr Pabrika kungs beigs runāt… Tā, viņš beidza.
Nu, tā kā Pabrika kungs uztraucas par savu seksuālo orientāciju,
tad es gribu paskatīties drusku vēsturē.
Dzīvoja šeit baltu senči – mūsu latvieši – četrarpus tūkstošus
gadu. Radīja tautasdziesmas, apmēram pusotru miljonu tautasdziesmu, uz katru latvieti –
viena tautasdziesma. Nevienā tautasdziesmā šos te orientācijas jautājumus nevar
saskatīt.
Līdz ar to, tikko mēs… ā, nu varbūt Leiškalna kungs ir kādu
jaunu piedziedājis klāt…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet mēs šobrīd runājam nevis par
latviešu tautas folkloru, bet par to, ka mēs tātad pie diskriminācijas minam seksuālo
orientāciju, vai ne… Es tāpēc palūgtu atgriezties…
J.Dobelis. Jā, tieši tā, priekšsēdētāja kungs! Un, tiklīdz mēs
sākam te pārāk gari un plaši runāt par eiropeiskām vērtībām, par eiropeisko
pieeju, parādās seksuālā orientācija.
Tā ka kārtīgam latvietim vienkārši nevajadzētu par šitādām
lietām runāt… Ja kāds grib staigāt, čupoties un kopoties, tad tā ir viņa
personīgā darīšana, bet likumos tādas lietas nav jāliek iekšā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka šeit ir runa par
Eiropas direktīvu un ka man ir kauns par Kastēna kungu, kurš, piecus gadus darbojoties
Eiropas Padomē kā deputāts, pat nav izlasījis antidiskriminācijas direktīvu, kura
nosaka, precīzi pēc kurām pazīmēm ir aizliegta diskriminācija. Te nav runa par
kādām pašizdomātām, pašsacerētām pazīmēm!
Tālāk. Tas, ko teica Šleseres kundze, norāda vienkārši uz
demagoģiju, jo mēs šeit konkrēti 31.panta otrajā daļā runājam par audio un
audiovizuālajiem komerciālajiem paziņojumiem, nevis par dievkalpojumiem un bukletu
dalīšanu.
Līdz ar to, ja mēs runājam par konkrētām…
Sēdes vadītājs. Es vēlreiz aicinu visus ievērot klusumu!
I.Circene. …pazīmēm, tad tas, kas ir Eiropas direktīvā, ir
pateikts konkrēti, un šinī gadījumā tā nebija uzstāšanās runa debatēs par
priekšlikumu.
Tālāk – par vārda brīvību. Arī vārda brīvībai ir samērība.
Un arī visos pārējos likumos, ne tikai audio un audiovizuālajos komerciālajos
paziņojumos… visur, kur vārda brīvība robežojas ar naida kurināšanu, tā tiek
sodīta attiecīgi pēc tā, kādā veidā šis naids tiek kurināts.
Līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, ievērojot
samērības principu un Eiropas direktīvas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)
I.Circene. Jā, nu, acīmredzot deputāti vēlas strādāt, un mēs
atgriezīsimies pie šiem labojumiem septembrī. Paldies.
141. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 142. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 143. – deputāta Kāposta priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot, 144.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 145. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 146. – deputātu Daudzes, Āboltiņas un Klementjeva
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 147. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nē, izrādās, ka deputāti tomēr prasa balsojumu.
Godātie kolēģi! Jūs šobrīd paši taisāt troksni. Vislielāko troksni dzirdu no man
tuvāk sēdošajiem. Jā, visi jau māj ar galvu un pēc tam paši brīnās par to, ka
nedzird, ka viņi lūdz balsojumu… Tātad par 146.priekšlikumu, ko iesnieguši
deputāti Daudze, Āboltiņa un Klementjevs, Tautas partijas frakcija prasa veikt
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 146. – deputātu Daudzes, Āboltiņas un Klementjeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 20, atturas – 16. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
147. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 148. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 149. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 150. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 151. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 152. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 153. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 154. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 155. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 156. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 157. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 158. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 159. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 160. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 161. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 162. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 163. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 164. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 165. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 166. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Es atvainojos! Sākam debates.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
I.Circene. Kučinska kungam sajuka…
Sēdes vadītājs. Ja deputāts Kučinskis tomēr nevēlas debatēt,
debates beidzam, tā arī nesākuši tās. Turpināsim ar 167.priekšlikumu.
I.Circene. 167. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 168. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 169. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 170. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 171. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Deputāti! Šoreiz es neko negribu noskaidrot,
šoreiz es gribu paust savu viedokli par iesniegto priekšlikumu.
Arī iepriekšējā lasījumā daudzas un garas debates ir bijušas par
padomes locekļu skaitu. Es uzskatu, ka īpaši šajā situācijā pacelt uz deviņiem,
nākt ar jaunām vēlēšanām, vēlreiz kaut ko pilnveidot – tas nav tā vērts. Es
domāju, ka absolūti nav starpības, vai ir pieci vai ir septiņi šajā gadījumā, un
gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī valsts budžets Nacionālajai radio un
televīzijas padomei šogad ir piešķīris līdzekļus uz šādu skaitu, nevis uz
deviņiem. Un, ja jūs šodien jau noraidījāt debates par kaut kādu nākotnē vēl
paredzētu Saeimas komisiju, kas īstenībā bija domāta nevis kā jauna, bet kā tāda,
kas aizstātu tās komisijas, kas ne ar ko nenodarbojas, tad šis ir jautājums, kurā, es
domāju, šobrīd nav pieļaujama kaut kāda komisiju skaita palielināšana un līdz ar
to arī budžeta līdzekļu tērēšana. Tas būtu absurds!
Paldies.
Aicinu atbalstīt. Es nesaprotu, kāpēc to neizdarīja komisija,
Circenes kundze, bet zālei ir iespēja to labot.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
I.Circene. Jā, es varu komisijas vārdā teikt, ka komisija tiešām
neatbalstīja šādu priekšlikumu, jo arī citās valstīs, ja mēs ar tām salīdzinām,
šo padomju locekļu skaits ir skaitliski lielāks, teiksim, Igaunijā ir 11, toties viņu
alga ir divas trīs reizes mazāka.
Līdz ar to, ja atsaucas uz budžetu, tas tikai norāda uz vēlmi
pelnīt lielu algu, ieņemot amatu. Līdz ar to, ja mēs runājam par budžetu, tad mēs
varam teikt, ka to pašu budžetu var izlietot arī 9 padomes locekļiem, ievērojot šos
demokrātijas un dažādu viedokļu principus.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un diemžēl neatbalstīt
Kučinska kunga viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. – deputāta Kučinska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 24, atturas – 5.
Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
Nākamais ir 172.- finanšu ministra vietā zemkopības ministra
Dūklava iesniegtais priekšlikums. Viņa priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 173. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču mums ir 14.pantā iestrādāti visi noteikumi, lai
ierobežotu monopolstāvokli, kā arī 174.priekšlikumā ir runāts par to, kā veicināt
konkurenci saistībā ar Konkurences padomes ieteikumiem. (No zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 173. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 68, atturas – 11. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
174. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 175. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 176.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 177. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 177. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 36, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
178. – deputātes Circenes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 179. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 179. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 75, atturas – 5. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
180. – deputātes Circenes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 181.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 182. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds…
I.Circene. Nav.
Sēdes vadītājs. Neviens vairs nevēlas debatēt.
Deputāti neiebilst.
I.Circene. 183. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 184. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts, jo 28.pantā jau ir nodrošināta gan ieskaņota, gan
dublēta, gan subtitrēta visu raidījumu tulkošana latviešu valodā. (No zāles:
„Balsojumu!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 184. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
185. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts precizētā
reakcijā 187.priekšlikumā.
Līdzīgi arī 186. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā 187.priekšlikumā.
Un 187.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates par 187.priekšlikumu.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Skaists priekšlikums, gribētu
uzlielīt!
187.priekšlikums paredz papildināt 62.pantu šādi: „Vismaz viena
Latvijas Televīzijas programma tiek pārraidīta bezmaksas uztveršanai vismaz vienā
satelītā.” Vismaz viena. Kāda viena? Kurā satelītā? Kas par to maksās? Godīgi
sakot, es saprotu, ka bezmaksas siers ir labs visiem pārējiem, izņemot pelēm, bet es
nesaprotu, ko nozīmē tas, ka vismaz viena Latvijas televīzijas programma tiek
pārraidīta bez maksas vismaz vienā satelītā. „Eurosat”? Kur tas notiek? Es
šādus priekšlikumus… Es saprotu, ka tie ir labi domāti. Tātad, pirms es varu
balsot, man ir jautājums atbildīgajai komisijai: ko nozīmē bezmaksas? Tātad – kas par
to maksās? Tas ir jautājums numur viens.
Un kura ir tā viena, un kurš ir tas viens, kurā tiks pārraidīts?
Es vispār neko nesaprotu no priekšlikuma. Es saprotu, ka ir tikai
skaisti vārdi par bezmaksas pārraidīšanu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šis priekšlikums par satelītu
uzdod vairāk jautājumu, nekā uz to var sniegt atbilžu.
Vispirms sāksim ar to, ka šī likuma norma pieprasīs Latvijas
Televīzijai pārraidīt savas programmas bez maksas vismaz vienā satelītā. Pilnīgi
teorētiski tas ir iespējams, ka, teiksim, Latvijas Televīzija, lai ietaupītu
līdzekļus, teorētiski var raidīt arī kaut kur uz Jaunzēlandi vai uz Okeānijas
salām. Varbūt tas maksās lētāk nekā apraidīt visu Eiropu.
Otrkārt. Mums komisijā tā arī neizdevās uzzināt, cik maksās
Latvijas Televīzijas „pārdzīšana” satelītā. Tas nav lēts prieks – laikā, kad
šobrīd mēs slēdzam slimnīcas, skolas un visu pārējo, „iedzīt” Latvijas
televīziju satelītā. Vispirms mēs labprāt gribētu redzēt finanšu ministra viedokli
par to, jo sanāk varbūt tā, ka labā roka dara to, ko nezina kreisā.
Tālāk. Es gribu teikt, ka neviens arī īsti nav prasījis Latvijas
Televīzijai, kā tas iespaidos tās situāciju. Es varu jums pastāstīt. Tad, kad
Latvijas Televīzija iepērk filmas vai arī sporta pārraides, tā maksā
organizētājiem par noteiktu teritoriju, kurā tā raidīs. Respektīvi, tā ir Latvijas
teritorija. Šeit runa ir gan par pasaules čempionātiem dažādos sporta veidos, gan par
Holivudas filmām. Tiklīdz šī filma tiks rādīta satelītā, tā šīs izmaksas
pieaugs neizmērojami lielos apmēros, jo uzreiz tiks ieskaitīta tā auditorija, kas šo
filmu redz. Un, ja tā ir Eiropa, tad attiecīgi tiks rēķināta arī auditorija ar 500
miljoniem iedzīvotāju.
Faktiski šis ir nepārdomāts un diletantisks priekšlikums, un es
aicinu jūs visus to draudzīgi noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Kastēna kungs nedaudz jūs maldina. Jo, piemēram, tad, kad
mēs runājām komisijā, AKKA/LAA skaidri pateica saistībā ar šīm autoratlīdzībām
par citās zemēs veidotajiem raidījumiem vai filmām, ka sabiedriskajā televīzijā,
Latvijas Televīzijas programmas 1.kanālā, ir tikai viens seriāls – tas ir „Hameleonu
rotaļas” -, kura laikā, teiksim, netiktu raidīts šis raidījums, bet būtu teikts,
ka nav pieejams… Tādā gadījumā mēs nodrošinātu, ka tiem, kam nav pieejama cita
apraides forma kā kabeļtelevīzija vai virszemes televīzija… mēs nodrošinātu, ka
sabiedriskā televīzija nonāktu katrā mājā, un tas ir sabiedrības interesēs.
Šīs summas nav astronomiskas. Tās nesasniedz pat 100 tūkstošus,
ņemot vērā valsts budžetu, kurš tiek piešķirts Nacionālās radio un televīzijas
padomes lemšanai. Visa šā priekšlikuma izpilde maksātu apmēram 80-90 tūkstošus. Es
domāju, ka, lai mēs nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt
informāciju, kas būtu gan sabiedrības interesēs, gan nacionālās drošības
interesēs, manuprāt, Tautas partijai noteikti būtu jāatbalsta šis priekšlikums,
ņemot vērā to, ka ar Kučinska kungu, Nacionālās drošības padomes
priekšsēdētāju, mēs jau esam runājuši, cik būtiski ir nodrošināt Latvijas
iedzīvotājiem iespēju saņemt informāciju sabiedriskajā televīzijā.
Tā ka lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies. (No zāles: „Nav par ko!”)
Nākamais ir 188. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 189. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Es atvainojos, vai jūs,
Cileviča kungs, runāsiet par 189.?
Sākam tomēr debates par 189.priekšlikumu.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Patiesi šis priekšlikums izskatās ļoti smuki,
un es tiešām varu saprast politiķu dabisko vēlmi izdabāt televīzijas žurnālistiem
un televīzijas vadītājiem, īpaši laikā pirms vēlēšanām. Taču, pirmkārt, šai
normai nav nekādas juridiskas jēgas, jo Budžeta likums, kas nosaka šo situāciju, ir
speciālais likums attiecībā pret šo likumu, un, kā mēs zinām, te darbosies tieši
Budžeta likuma normas.
Tomēr, neskatoties uz to, ka šī norma jau bija iekļauta spēkā
esošajā Radio un televīzijas likumā, tā nekad nedarbojās, un faktiski, lemjot par
budžetu, mēs vienmēr, neskatoties uz šīs normas esamību, piešķīrām televīzijai
un radio tik daudz naudas, cik bija iespējams, vadoties pēc citiem apsvērumiem.
Un otrais. Visu cieņu sabiedriskajiem medijiem! Patiešām Latvijas
Televīzija ir ārkārtīgi svarīga, arī Latvijas Radio ir ārkārtīgi svarīgs, bet,
ja mēs likumā neparedzam situāciju, ka, piemēram, skolām vai slimnīcām mēs
nedrīkstam samazināt finansējumu, tad kāpēc tāds labvēlības, īpašas
labvēlības, režīms ir tieši Latvijas Televīzijai?
Tad runāsim atklāti! Jo mūsu kā politiķu likteņus lielā mērā
nosaka tieši sabiedriskie mediji. Un tas, es domāju, nav godīgi, jo mūsu pienākums
ir, pirmkārt, domāt par sociāli mazaizsargātajiem, rūpēties… nodrošināt sociālo
politiku. Un, ja nu mums būtu tomēr jāfiksē kaut kādas summas budžetā, tad pirmām
kārtām tās būtu izglītībai, tās būtu veselības aizsardzībai un tās būtu
pensijām, nevis televīzijai, kas pati var parūpēties par sevi.
Tātad šis priekšlikums absolūti neder ne no juridiskā viedokļa,
ne arī pēc būtības. Un es aicinu jūs tomēr nevadīties pēc populistiskiem
apsvērumiem un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Manuprāt, ar šo 65.panta 1.punktu
mēs pārkāpjam Saeimas tiesības attiecībā uz budžetu. Jo es nezinu, kam šajā
gadījumā domāta šī norma. Turklāt šī summa nedrīkst būt mazāka kā
iepriekšējā gadā… Uz ko šī norma attiecas – uz valdību? Tad tas ir jāpasaka, ka
valdībai tas jāizdara, iesniedzot budžetu, jo beigu galā jebkuram deputātam, jebkurai
frakcijai ir tiesības izdarīt budžetā labojumus, bet Saeimai ir tiesības šos
labojumus pieņemt. Un mums nevar būt saistošs atsevišķā likumā ierakstīts
jēdziens.
Attiecībā uz lauksaimniecību es atceros, ka tie bija 3 procenti…
Jā, bet tas ir saistoši Ministru kabinetam! Ministru kabinets, iesniedzot budžetu,
paredz tajā 3 procentus no kopprodukta lauksaimniecības dotācijām un finansēšanai,
turpretī šeit tas izklausās… Turklāt šī summa nedrīkst būt mazāka kā
iepriekšējā gadā. Pat tad, ja vispār valstī nav naudas, tā nedrīkst būt
mazāka… Tāpēc es arī brīnos… Manuprāt, šis priekšlikums nav pārdomāts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka komisijas priekšsēdētāja
precīzāk pamatos šo normu. Šīs normas būtība ir pilnīgi pretēja tam, ko šeit
teica deputāts Cilevičs. Deputāts Cilevičs ierosina maksāt par televīziju un no
valsts izsniegt dotācijas maznodrošinātajiem, lai viņi varētu samaksāt. Kāpēc
naudai iet tādu milzīgu līkumu, ja var tiešā veidā dotēt televīziju? Vēl jo
vairāk – tā ir bezmaksas televīzija! Ikvienam ir tiesības saņemt informāciju, un tas
ir ļoti labi. Tā ka norma ir atbalstāma.
Par pretrunām un par mazākām finansēšanas iespējām krīzes
laikā. Daļēji varētu tam piekrist, bet šis princips kā tāds ir jāīsteno, un šie
principi mums ir vairākās normās, arī saistībā ar aizsardzības budžetu, saistībā
ar tādām ekskluzīvām lietām, kur… Valsts intereses tomēr ir svarīgākas. Un par
sabiedrisko televīziju es domāju, ka tā ir galvenā un noteicošā, kurai vajadzētu
gan valsts, gan sabiedrības intereses realizēt bez maksas, ņemot vērā tos daudzos
viedokļus, kādi sabiedrībā ir.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man tiešām ļoti žēl, bet šoreiz Rasnača
kungs ne tikai nesaprata to, ko es teicu, bet mēģināja interpretēt un pilnīgi
izkropļot manis teikto. Protams, es nerunāju ne par kādu līdzekļu pārdali no
sociālā budžeta par labu televīzijai. Un es gribu vēlreiz atkārtot, īpaši dažiem
deputātiem, kuriem šodien nez kāpēc ir problēmas saprast savus kolēģus.
Ja jau mēs gribētu fiksēt kaut kādas summas kaut kādām nozarēm,
tad pirmām kārtām būtu jādomā par veselības aizsardzību, par pensijām un par
izglītību, kas oficiāli atzītas par mūsu prioritātēm. Tas vairākos politikas
plānošanas dokumentos ir ierakstīts. Es iebilstu tieši pret to, ka mēs iestrādāsim
likumā šādu normu un pēc tam būs jāsamazina finansējums medicīnai vai būs
jāsamazina pensijas. Un, Rasnača kungs, jums jau ir zināma pieredze, kā
antikonstitucionāli samazināt pensijas, lai izpildītu šo normu. Tas nekādā
gadījumā nenotiks.
Es ļoti lūdzu jūs nepārprast mani un neizkropļot manis teikto.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte
Circene.
I.Circene. Jā, šis komisijā nobalsotais un atbalstītais
priekšlikums vairāk ir labas gribas izrādīšana, jo Budžeta likums stāv pāri šim
likumam. Kad budžets labi pildās un ir pietiekami ienākumi, tad, protams, šī ir
attieksmes parādīšana, kad mēs nodrošinām vismaz iepriekšējā gada budžeta
līmenī… Savukārt, ja ir krīze un ir situācija, kuru mēs nevaram iepriekš
paredzēt, tādā gadījumā Budžeta likums būs tas, kurš noteiks attiecīgo summu.
Es aicinu atbalstīt, jo komisijas deputātu vairākums atbalstīja
šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 24, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
190.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to iesniedzis zemkopības
ministrs Dūklavs. Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 191. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 192. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 193. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vienkārši ļoti īsi. Mēs šeit atbalstām latviešu valodu, bet, ja
man ir jālasa komisijas piedāvātais teksts – „veicināt patriotisku attieksmi pret
neatkarīgās Latvijas valstiskumu” -, man… Es nezinu, es neesmu valodnieks, bet man
vienkārši „pret” šķiet jocīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai kāds uzstāj uz… Ā, vai
jūs gribat kaut ko vēl piebilst? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj.
Deputāti neiebilst… Es ceru, ka korektori pastrādās…
I.Circene. Jā.
Sēdes vadītājs. 194.priekšlikums.
I.Circene. Nē, nu jāsaka tā, ka šis likumprojekts ir valodnieku
caurskatīts un ka viņi tā ir atstājuši.
194. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 195. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 196. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 197. un 199.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 197. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 198. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 199. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 200. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 201. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 202. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 203. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 204. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 205. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 206. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 202.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 207. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 208. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 209. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 210. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 211. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 212. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 213. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 214. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 214. – deputāta Kastēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 27, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
215. – Kastēna kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 216. – deputātes Circenes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 217. – Cileviča kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 218. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 219. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 220.priekšlikumā, bet pirms balsojuma es vēlos
komisijas vārdā jūs informēt, ko šis priekšlikums nozīmē.
Šinī gadījumā Satiksmes ministrija piedāvā bez konkursa vēl 5
gadus – līdz 2019.gadam – saglabāt „Lattelecom” ekskluzīvas monopoltiesības uz
pilnīgi visām digitālās apraides frekvencēm. Šīs īpašās un ekskluzīvās
„Lattelecom” tiesības, kas iekļauj elektronisko komunikācijas tīklu izmantošanas
ierobežošanu TV signāla raidīšanā un izplatīšanā, ir pretrunā ar Eiropas
Komisijas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu, kas nosaka, ka attiecībā uz
uzņēmumiem, kam dalībvalsts piešķīrusi īpašas vai ekskluzīvas tiesības,
dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā noteikumus, kas ir pretrunā ar Eiropas
Komisijas dibināšanas līgumā minētajiem konkurences noteikumiem. Eiropas Komisijas
dibināšanas līgumā minētais konkurences noteikumu 82.panta „b” punkts paredz, ka
uzņēmumam, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, ir
aizliegta sava stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kura var izpausties kā
ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājam.
Līdz ar to šis priekšlikums ir pretlikumīgs, un tādā gadījumā,
to atbalstot, mēs neievērojam Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.pantu un
konkurences noteikumu 82.panta „b” punktu. Tādā gadījumā komisijā tika
izstrādāts 220.priekšlikums, kurš atbilstoši šiem Eiropas Komisijas dibināšanas
līguma un konkurences noteikumiem nosaka, ka turpmāk šīs tiesības tiek noteiktas un
piešķirtas pretendentu atlases ceļā, ko nosaka Ministru kabinets. Un Ministru kabinets
arī nosaka šo apstiprināto komersantu.
Bez tam otra būtiska lieta, kura, iespējams, pārkāpta, atbalstot
219.priekšlikumu, ir saistībā ar tarifu noteikšanu. Pašreizējā situācijā
„Lattelecom” ekskluzīvi, vienpersoniski nosaka šo tarifu, kas ir trīs reizes
lielāks nekā mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Valsts samaksā par diviem
saviem kanāliem – LTV1 un LTV7 — 1,3 miljonus; tad, ja tas būtu trīs reizes lētāks,
mēs ietaupītu gandrīz miljonu. Un tad mēs varētu pārraidīt gan ar satelītiem, gan
atbalstīt sabiedrisko pasūtījumu.
Līdz ar to, ja mēs prasām balsot atsevišķi par 219.priekšlikumu,
mēs apzināti nostājamies pret Eiropas Kopienas noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Es saprotu, ka par
219.priekšlikumu, jā?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka līdz ar to, ja
mēs atbalstām balsošanu… Nevis atbalsta vai neatbalsta… Būs jābalso par
219.priekšlikumu, ja deputāti to pieprasīs. Tā ka par to nav nekāds strīds
vajadzīgs. Bet šeit ir būtiska atšķirība: vai mēs gribam veicināt neskaidrības,
birokrātiskā aparāta visādas izdarības, visādus maldinošus konkursus un
šķietamības vai mums ir vajadzīga lielāka skaidrība un vienkāršība? Un tas arī
ir viss. Tas, kas ir rakstīts 219.priekšlikumā… Rakstīts, ka tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 220.priekšlikumā. Nu, tas ir tāds… Bērna smaids ir
vajadzīgs, lasot šo tekstu! Jo no 219.priekšlikuma uz 220.priekšlikumu nekas būtisks
nav paņemts. Tur ir paņemta pilnīgi nebūtiska norma. Protams, būtiskā norma ir šis
5.apakšpunkts. Un tāpēc, lūdzu… Tie, kas atbalsta neskaidrības, tie, kam vajadzīgs
„pa kluso”, lai kāda televīzija viņiem par labu visu laiku runā un viņus sauc par
malačiem, bet citus, pārējos, par noziedzniekiem, – tie, protams, nevar atbalstīt
219.priekšlikumu. Tie, kam vajadzīga lielāka skaidrība un precizitāte šajās
lietās, – tie var atbalstīt 219.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu deputātei Ilmai Čepānei, es
informēju, ka mums ir vēl atlikuši 23 priekšlikumi. Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis
iesniegumu no pieciem deputātiem ar priekšlikumu – turpināt sēdi, līdz tiek
izskatīta visa darba kārtība. Vai ir iebildumi pret to? Neiebilst neviens. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Es domāju, ka iepriekšējais runātājs vismaz būtu varējis
pienācīgāk sagatavoties. Es vēlreiz atkārtošu, varbūt mazlietiņ īsāk, lai jūs
visi saprastu, par ko ir šis priekšlikums.
Pirmkārt. Tātad vienam monopoluzņēmumam tiek nodrošināts
ekskluzīvs monopolstāvoklis vēl uz pieciem gadiem.
Otrkārt. Bez konkursa. Tātad tas, ko te Dobelis runāja, – kaut kādi
birokrātiski šķēršļi un kaut kādi maldinoši konkursi… Es domāju, ka šajā
gadījumā nekas jau nebūs… Mēs jau… ja šo likumu mēs pieņemsim, jūs varat…
Var būt, ka Dobelis varētu nākt un pateikt, kas tad Latvijas valstij par to draud. Es
domāju, ka Circenes kundze ļoti labi jums varētu paskaidrot, kāda ir kārtība šajā
gadījumā, kad šī lieta tiks izskatīta. Un to jau nemaksās vis Dobelis no savas
kabatas. To jau maksās Latvijas valsts no savas kabatas, ja mēs būsim pārkāpuši
šīs Eiropas Savienības normas. Kā mēs šeit dzirdējām, Circenes kundze teica, ka
tarifs ir sešas reizes lielāks par pašizmaksu. Tad nu, Dobeli, padomājiet, kāda šeit
ir peļņa! Acīmredzot jums nāk virsū vēlēšanas, un jūs cerat kaut ko saņemt no
šā monopoluzņēmuma. Vai ne?
Katrā ziņā šis priekšlikums – tāpat kā daudzi, vairāki
priekšlikumi, kurus skatīsim rītdien, – manuprāt, liecinās par to, kas ir kas šeit,
Saeimā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Čepānes kundze, man gan jums jāaizrāda, ka ar saviem apgalvojumiem
jūs bīstami balansējat uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpšanas robežas.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ja cilvēkam nav ko teikt un ja viņš nesaprot,
par ko viņš runā, tad viņš mūžīgi min kādu uzvārdu kā kaut kāda ļaunuma
simbolu. Cilvēks nav izlasījis priekšlikumu, nav konsultējies kaut kur par kaut ko, un
tāpēc viņš tā runā.
Piedosim, piedosim… sievietēm reizēm uznāk dažas vājības. (No
zāles dep. A.Pabriks: „Tā ir diskriminācija!”)
Tagad runāsim par lietu. Es atkārtoju – kas skaidri šeit ir
jāsaprot, kāda ir būtība. Kurš ir par birokrātiju un kurš ir par neskaidrībām,
tas, lai dabūtu savā pusē sev vajadzīgo televīziju, sev vajadzīgo radio, protams,
nebalsos „par” 219.priekšlikumu, bet tie, kam ir vajadzība godīgi veicināt labu
raidījumu izplatīšanu, tie balsos „par” 219.priekšlikumu. Tas būs izšķirīgs un
konceptuāls balsojums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, nebiju domājis runāt, bet nu
šitais nekaunības kalngals… Tas tomēr ir unikāli… Īstenībā caur šo likumu
spiežas ārā visu laiku tas, ka atbildīgajā komisijā tiek lobētas VIASAT un
„Sirius” intereses. Tas ir viscaur acīm redzams. Acīm redzams…
Atcerēsimies, ka puse „Lattelecom” pieder valstij. Par kādām
kabatām mēs te runājam? Un beigu beigās izlasīsim, kas ir rakstīts
219.priekšlikumā! Tas nenozīmē, ka automātiski kaut kas notiks un automātiski kaut
ko pagarinās. Te ir rakstīts, ka var pagarināt, ja ir ievēroti nosacījumi, un ka par
to lemj Ministru kabinets, nevis kāds atsevišķs ministrs vienu gadu pirms viņa
darbības termiņa beigām.
Šitie… tiešām muldēšanas stāsti… Kauns klausīties!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Circenes kundze vēlas kaut ko piebilst?
I.Circene. Jā, man ir būtiski ko piebilst.
Pirmkārt, tas, ko teica, ka nav atbalstīts nekas no Gerharda
priekšlikuma, nav taisnība, jo piedāvātā ceturtā daļa ir atbalstīta.
Tālāk. Kas attiecas uz pašreiz spēkā esošajiem konkursa
noteikumiem, tad jāteic, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā precīzi ir pateikts,
ka ir pārkāpti visi noteikumi šā konkursa sagatavošanā, jau ir iesniegti materiāli
Ģenerālprokuratūrā, kas ir atzīstami par nopietniem pārkāpumiem, un visi šie
ierēdņi, kuri gatavoja konkursa noteikumus, no darba Satiksmes ministrijā ir
aizgājuši. Kā jūs domājat – kādēļ? Tieši tādēļ, ka šie konkursa noteikumi ir
apšaubāmi un ka pašreiz tie ir Ģenerālprokuratūrā. Tas tad ir iemesls, kāpēc mēs
nevaram nekādā gadījumā turpināt atbalstīt šādus konkursa noteikumus, kuru
likumība jau šodien ir apšaubīta. Mēs tādā gadījumā gribam legalizēt un
likumīgi pateikt, ka mūsu valstī nav nekāda tiesiskuma. Mums nav vajadzīgi konkursi,
mums nav vajadzīga budžeta nekāda caurspīdīga izlietošana, un mēs runājam tikai
par konkrētām interesēm, kas tiek iekļautas konkursa noteikumos.
Līdz ar to es pilnīgi noteikti varu pastāvēt uz to, ka, šādā
veidā pagarinot konkursa noteikumus no apšaubāma un Ģenerālprokuratūrā iesniegta
konkursa, mēs legalizējam un valstiski pasakām, ka mēs atzīstam apšaubāmus
konkursus un kā valsts budžeta turētāji vēlamies maksāt par pakalpojumu vismaz trīs
reizes vairāk nekā tas īstenībā pienāktos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!
I.Circene. Es atvainojos! Ja drīkst, es vēl gribu pateikt par
kvalitatīviem raidījumiem…
Sēdes vadītājs. Vairs gan nedrīkst… (Troksnis zālē.)
I.Circene. Par kvalitatīviem raidījumiem… Pašreizējais konkurss
aizliedz reģionālajiem…
Sēdes vadītājs. Circenes kundze! Ir sācies balsojums… Balsosim
par 219. – satiksmes ministra Kaspara Gerharda priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
220. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Es
vēlos arī paskaidrot būtību.
Šinī gadījumā Konkurences padomes pārstāvji ieradās pie mums uz
komisijas sēdi un norādīja, ka Ministru kabinetam ir pilnīgi noteikti jānosaka, kāda
ir maksas aprēķināšanas metodika un samaksas kārtība. Pašreizējā situācijā
tieši tāpēc, ka šī metode… metodika samaksas aprēķināšanai nav apstiprināta
Ministru kabinetā, tā ir ļoti necaurspīdīga un tiešām ļauj trīs un sešas reizes
palielināt šo samaksu.
Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – tādu, kāds tas
ir sagatavots saistībā ar Konkurences padomes noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Man bija šodien iespēja uzklausīt gan komisijas
priekšsēdētājas argumentus, gan arī satiksmes ministra argumentus, un jāteic, ka
diemžēl – par apbēdinājumu Circenes kundzei! – tie otrie bija spēcīgāki. Līdz ar
to, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, es aicinu šajā balsojumā vai nu atturēties,
vai balsot „pret”, lai paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāte Circene vēlas ko piebilst?
I.Circene. Es vēlos piebilst, ka šis ir būtisks punkts un pilnīgi
noteikti 72.panta piektā daļa nosaka kārtību, kādā Konkurences padome prasa noteikt
šo tarifu aprēķinu. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt, jo pretējā gadījumā tikpat
labi šajos tarifos, kā tas ir tagad, var ielikt spa pakalpojumus, ceļojumus uz
Karību jūru vai ko citu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 220. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 42, atturas – 2.
I.Circene. Paldies.
221. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 222. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 222. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 40, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
223. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 224. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 225. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 226.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 227. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 228. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 229. – Cileviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Viena no galvenajām problēmām, kas saistītas
ar pārēju uz apraidi ciparu formātā, ir saistīta ar reģionālo un vietējo
televīziju iespējām pastāvēt, jo faktiski likums šo jomu neregulēja un Ministru
kabinets pieņēma tādus noteikumus, kas faktiski ļoti apgrūtina vietējo televīziju
dzīvi, ja vispār padara to par iespējamu. Runa ir par to, ka, pamatojoties uz
apšaubāmā konkursa rezultātiem, visas frekvences tika piešķirtas „Lattelecom”,
tātad faktiski pat tās frekvences, kuras „Lattelecom” nevar izmantot un neizmanto,
un neizmantos faktiski, un tā ir lielākā frekvenču daļa.
Mūsu komisijā mēs vairākkārt skatījām šo problēmu, un pat
ministrs ne uzreiz varēja atbildēt, vai tomēr „Lattelecom” ir piešķirts monopols
uz visām frekvencēm vai ne. Izrādās, ka tomēr ir piešķirts, tātad dažas
vietējās un reģionālās televīzijas spēja akumulēt naudu un pirkt savus
raidītājus. Tagad viņi ir gatavi arī pāriet uz apraidi ciparu formātā, izmantojot
savus raidītājus, bet tas nav iespējams, tāpēc ka vienkārši nav frekvences, jo
visas frekvences ir piešķirtas „Lattelecom”.
Kā var atrisināt šo problēmu? Mēs komisijā izskatījām divas
iespējas. Komisijas vairākums izšķīrās par labu variantam, ka vietējām un
reģionālajām televīzijām, kas nebūs „Lattelecom” paketē, tātad neizmantos
„Lattelecom” pakalpojumus, atļausim turpināt apraidi analogajā formātā. Kāpēc
šīs vietējās televīzijas negrib izplatīt savas programmas ar „Lattelecom”
starpniecību? Vienkārši tāpēc, ka tas ir daudz dārgāk, nekā izmantojot viņu pašu
raidītājus.
Man šķiet, ka tas nav pats labākais variants, tāpēc šajā
priekšlikumā es piedāvāju citu alternatīvu: atļaut šiem raidītājiem, šīm
vietējām televīzijām turpināt apraidi ciparu formātā, izmantojot savus
raidītājus, un piešķirt tiem frekvences, ko „Lattelecom” tik un tā neizmanto. Tas
faktiski ir alternatīvs priekšlikums.
Šodien man patiešām ir diezgan grūti apgalvot, ka šis
priekšlikums ir savienojams ar tiem priekšlikumiem, kurus mēs iebalsojām līdz šim,
tomēr nekādu kardinālu pretrunu es šeit neredzu. Protams, turpināt analogo apraidi –
tas nav problēmas risinājums, jo tehnisko progresu apturēt nevar, tāpēc principā
pāreja uz apraidi ciparu formātā ir ļoti pozitīvs process un to bremzēt patiešām
negribas.
Tātad man šķiet, ka manis piedāvātā alternatīva tomēr var
sniegt pagaidu risinājumu šai problēmai. Un patiešām, kad beigsies šis piecu gadu
termiņš, uz kuru „Lattelecom” tika piešķirtas faktiski monopoltiesības, tad
varbūt mēs varēsim atrast labāku risinājumu, kas varētu apmierināt gan vietējo un
reģionālo televīziju prasības, gan arī faktiski apmierināt skatītāju intereses.
Tātad es tomēr aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Domāju, ka
tas ir pareizāks un progresīvāks šīs problēmas risinājums nekā komisijas
atbalstītā atļauja zināmu laiku turpināt apraidi analogajā formātā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Šinī gadījumā mēs tiešām runājam par
pārreģistrāciju, un jau spēkā esošajā daļā tiek runāts par to, kādā veidā
šīs analogās apraides atļaujas tiek pārreģistrētas. Ja tās triju mēnešu laikā
pēc likuma stāšanās spēkā netiek pārreģistrētas, tad tās zaudē spēku. Trīs
mēneši ir pietiekams laiks, kad var pārreģistrēt.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. – deputāta Cileviča priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
230. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums –
ir pārejas noteikumi, kuri nosaka šo pārejas periodu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Vai jūs gribat par procedūru,
Kastēna kungs, kaut ko runāt? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kastēnam!
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Ņemot vērā to, ka komisijā dalījās viedokļi par atsevišķiem
punktiem, ir lūgums 233.priekšlikumu balsot pa punktiem.
Sēdes vadītājs. Bet mēs, es atvainojos, Kastēna kungs, šobrīd
runājam par 230. Jūs, Kastēna kungs, acīmredzot nesekojat līdzi sēdes gaitai.
Bet debatēs, kā es saprotu, vēlas runāt deputāts Kučinskis. Es
ceru, ka viņš runās par 230.priekšlikumu.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Kastēna kungs nekļūdījās, jo arī mēs
prasām priekšlikumu balsot pa daļām. Šis ir punkts, kas, ja atbalsta visu to, kā ir
ierakstīts komisijā, noved pie absolūtas anarhijas 2014.gadā, kad katrs varēs raidīt
ar savu raidītāju un kad būs spēkā gan analogais, gan ciparu… Ja reiz esam
vienojušies par pāriešanu uz ciparu apraidi, tad atbalstīsim 7.punktu, kur ir noteikts
viens termiņš, kurā tad viss analogais arī beidzas. Punkts, un miers! Nevis tā, kā
tālāk ir izklāstīts un kur komisija tomēr, godīgi sakot, ielobēja vienu reģionālo
televīziju. Acīmredzot tā ir labā, kuru klausīja komisija. Un tagad 8.punktā ir
paredzēts, ka ir viena raidīšana, bet pēc tam joprojām ir cita… Absolūta anarhija!
Es domāju, ka ļoti prātīgi ir balsot.
Uzturu spēkā priekšlikumu – balsot pa daļām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lai varētu balsot, pirmām kārtām ir jāizlemj tas, vai mēs
balsojam pa punktiem vai nebalsojam pa punktiem. Es saprotu, ka mēs runājam par 230.,
nevis 233.priekšlikumu. Es pieļauju, ka Kastēna kungs pirms tam pārteicās.
Mums tas ir jāizšķir balsojot, vai mēs balsojam pa daļām vai
nebalsojam pa daļām. Es saprotu, ka Kučinska kunga priekšlikums ir balsot pa daļām.
Par šo priekšlikumu, kā es saprotu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens var
runāt „par”, viens – „pret”.
Kučinska kungs motivēja, kāpēc vajadzētu balsot pa daļām.
Es saprotu, ka Circenes kundzei ir viedoklis, ka nevajag balsot pa
daļām. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu jums ir tiesības akurāt
piecās minūtēs pastāstīt par to, kāpēc nevajag balsot.
I.Circene. Pēc tā, ko mēs visi esam sabalsojuši, man acīmredzot ir
jāpaskaidro, kas rodas attiecīgajā situācijā, ja pārejas noteikumi nestājas
spēkā.
Pašreiz ir runa par pārejas noteikumiem. Līdz 2011.gada 1.decembrim
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka paralēli ir analogā un ciparu apraide.
Tālāk. Līdz 2014.gadam un periodam „2012.-2013.”
Ir divas iespējas, ko Eiropa atļauj līdz 2015.gadam, – paturēt abu
veidu apraides. Ja mēs pasakām, ka ar 2011.gadu viss beidzas, tad visas vietējās un
visas reģionālās televīzijas, kuras raida analogi, ir vai nu jāslēdz, vai tām ir
jāvienojas ar „Lattelecom” par piecreiz lielāku samaksu nekā tad, ja tās raidītu
pašas. Tādā gadījumā, atbalstot to, ka tās nevar tālāk vairs raidīt, mēs ar
likuma spēku pasakām, ka ir tikai divas iespējas. Citu iespēju nav, jo līdz
2014.gadam šīs ekskluzīvās monopoltiesības arī uz mazajiem raidītājiem (līdz 15
kilometru apraides zonai) ir ekskluzīvā „Lattelecom” lietošanā; noteiktā cena
piecas reizes pārsniedz to cenu, par kādu varētu vietējie raidīt paši.
Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt precīzi tādu redakciju, kādu
komisija trīs sēžu garumā ir izdebatējusi un atradusi iespēju, lai vietējie un
reģionālie raidītāji varētu sagaidīt to brīdi, kad iestātos nevis anarhija, bet
tiesiska valsts, kad 2014.gadā tie varētu pretendēt uz digitālās jeb ciparu apraides
frekvencēm un raidīt – vietēji un reģionāli – kvalitatīvā ciparu formātā. Līdz
tam brīdim ar pašreizējiem konkursa noteikumiem šāda iespēja tiem ir liegta.
Līdz ar to es domāju, ka es esmu pietiekami skaidri pateikusi, ka
nekāda anarhija nedraud un līdz 2014.gadam nevienam no tiem rīcība nekādā veidā
netiek ierobežota.
Lūdzu atbalstīt komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad mums ir balsojot jāizšķiras par to, vai mēs balsosim pa
daļām vai ne. Ir priekšlikums balsot par šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputāta Kučinska izteikto priekšlikumu – balsojumu par 230.priekšlikumu
veikt pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tas nozīmē, ka mums ir vai nu jābalso par visu
priekšlikumu, vai arī vienkārši jāpiekrīt pašreizējai redakcijai. Es baidos, ka,
ja netiek vispār šis priekšlikums atbalstīts, tad likumprojekts vispār nesāk
darboties.
Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu par priekšlikumu? Neuzstāj
neviens vairs. Paldies.
Turpinām ar 231.priekšlikumu.
I.Circene. 231. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 234., kurš ir atbalstīts. (No zāles: „Malacis Buzajevs!
Malacis!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 232. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 233. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 234. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis ir tas pats, ko mēs atbalstījām 220. – par spēkā
stāšanās datumiem. Ja šis netiktu atbalstīts, tad netiktu atbalstīts arī
220.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Jā.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Man izskatās, ka atsevišķi jābalso par 17., jo mēs neatbalstījām
to obligāto pieslēgšanos par 100 tūkstošiem. Ja mēs tagad nobalsosim par visu, tad
sabiedriskajai TV obligāti būs jābūt atkal raidītai no satelītiem. Mēs to
noraidījām. Un tagad būs pretruna, un tāpēc es aicinu tomēr balsot pa daļām.
I.Circene. Nē. Nevajag pa daļām.
Sēdes vadītājs. Tātad, Kučinska kungs, jūsu priekšlikums ir
balsot par 234.priekšlikumu pa daļām.
I.Circene. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Šāds priekšlikums acīmredzot mums ir jāizsver
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kučinska priekšlikumu: par 234. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu – balsot pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 45, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 234.priekšlikumu? Deputāts
Jaundžeikars vēlas runāt debatēs? Deputāts Jaundžeikars nejauši nospieda pogu.
Tātad 234.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts. Deputāti uz balsojumu neuzstāj, tātad arī tas ir atbalstīts.
I.Circene. Līdz ar to mēs visus priekšlikumus esam izskatījuši. Es
jums ļoti pateicos par to, ka jūs esat atbalstījuši likumprojektu, izskatījuši visus
priekšlikumus; attiecīgi balsojumi ir. Mēs esam padarījuši milzu darbu. Paldies jums
visiem!
Lūdzu nobalsot trešajā lasījumā par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Elektronisko mediju
likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to visa šodienas ārkārtas sēdes darba
kārtība izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Ainars
Baštiks, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Vineta Muižniece un Leopolds Ozoliņš.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 16.jūnija ārkārtas sēdi pasludinu par
slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 11. (ārkārtas) sēde
2010. gada 16. jūnijā
Datums: 16.06.2010 15:10:03 bal001
Par – 30, pret – 30, atturas – 28. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (1858/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 16.06.2010 15:15:34 bal002
Par – 20, pret – 4, atturas – 63. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (1859/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 16.06.2010 15:19:20 bal003
Par – 71, pret – 10, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga likums (1864/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 16.06.2010 15:20:52 bal004
Par – 82, pret – 1, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (958/Lm9) iekļaušanu nākamajā sēdes darba kārtībā
Datums: 16.06.2010 15:21:59 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Krista Līča apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi (959/Lm9)
Datums: 16.06.2010 15:22:48 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 83, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Andra Strauta iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju (960/Lm9)
Datums: 16.06.2010 15:23:56 bal007
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (1759/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:24:46 bal008
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (1750/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:26:03 bal009
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Paziņošanas likums (1116/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:26:46 bal010
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1623/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:27:36 bal011
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1735/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:29:10 bal012
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1733/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:29:56 bal013
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1702/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:31:08 bal014
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1732/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:31:57 bal015
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (1786/Lp9), 2.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:32:58 bal016
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (1783/Lp9), 2.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:37:16 bal017
Par – 20, pret – 56, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1825/Lp9), 2.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:37:45 bal018
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1825/Lp9), 2.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:38:50 bal019
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1836/Lp9), 1.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:44:23 bal020
Par – 31, pret – 53, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:46:47 bal021
Par – 10, pret – 67, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:47:57 bal022
Par – 48, pret – 36, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:48:45 bal023
Par – 50, pret – 36, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:49:24 bal024
Par – 37, pret – 28, atturas – 19. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:50:14 bal025
Par – 8, pret – 74, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:54:29 bal026
Par – 21, pret – 63, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:55:15 bal027
Par – 27, pret – 56, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 15:58:58 bal028
Par – 24, pret – 56, atturas – 7. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:00:04 bal029
Par – 26, pret – 55, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.90. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:05:39 bal030
Par – 41, pret – 18, atturas – 25. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:09:11 bal031
Par – 28, pret – 30, atturas – 22. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:09:40 bal032
Par – 25, pret – 38, atturas – 18. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:12:45 bal033
Par – 28, pret – 54, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:13:16 bal034
Par – 27, pret – 55, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:13:54 bal035
Par – 22, pret – 57, atturas – 10. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:14:29 bal036
Par – 28, pret – 56, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:25:32 bal037
Par – 31, pret – 52, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 16:27:50 bal038
Par – 58, pret – 21, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.130. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 17:41:05 bal039
Par – 62, pret – 30, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 17:53:26 bal040
Par – 26, pret – 42, atturas – 6. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 17:55:15 bal041
Par – 43, pret – 20, atturas – 16. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.146. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:00:24 bal042
Par – 54, pret – 24, atturas – 5. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:01:28 bal043
Par – 6, pret – 68, atturas – 11. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.173. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:02:16 bal044
Par – 40, pret – 36, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.177. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:02:58 bal045
Par – 8, pret – 75, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.179. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:04:14 bal046
Par – 26, pret – 60, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:09:54 bal047
Par – 29, pret – 54, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.187. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:17:47 bal048
Par – 49, pret – 24, atturas – 6. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:21:05 bal049
Par – 54, pret – 27, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.214. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:33:07 bal050
Par – 45, pret – 45, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.219. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:35:44 bal051
Par – 46, pret – 42, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.220. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:36:20 bal052
Par – 47, pret – 40, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:41:31 bal053
Par – 20, pret – 68, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.229. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:47:17 bal054
Par – 42, pret – 45, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par balsošanu pa daļām. Par priekšlikumu Nr.230. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:49:32 bal055
Par – 29, pret – 45, atturas – 15. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par balsošanu pa daļām. Par priekšlikumu Nr.234. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums
Datums: 16.06.2010 18:50:46 bal056
Par – 85, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 3.lasījums