Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas desmitā sēde 2010.gada 10.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 10.jūnija sēdi.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu – lēmuma projektu „Par
neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ministri un ministres kundze! Pārējie
klātesošie!

Šis jautājums, kas izriet no mūsu iepriekš iesniegtajiem
pieprasījumiem, faktiski nav tik daudz jautājums par to, cik sekmīgi konkrētais
ministrs ir strādājis Ekonomikas ministrijā, cik jautājums par to, kas vispār notiek
Latvijas ekonomikā, kādus darbus ir solīts darīt un kādi darbi notiek realitātē.
Neapšaubāmi, ministra kungs ir labs runātājs, ministra kungam ir izdevies radīt
iespaidu sabiedrībā, ka ekonomikā viss ir kārtībā, ka ekonomikā tūlīt jau būs
augsta izaugsme, bet mums šķiet, ka tas ir ļoti nepareizi. Mums šķiet, ka daudz
prātīgāk ir precīzi noteikt slimības diagnozi, jo Latvijas ekonomika vēl arvien ir
slima, un tāpēc vajag efektīvi, ātri pielietot nepieciešamās zāles, nevis
dažādām uzņēmējorganizācijām un sabiedrībai stāstīt tieši to, ko tās grib
dzirdēt.

Pakavēšos tikai pie dažiem būtiskiem aspektiem – pie tā, kas tad
tiek teikts, bet kas realitātē notiek Latvijas ekonomikā.

Tiek teikts, ka Ekonomikas ministrija dara visu, lai celtu Latvijas
ražotāju konkurētspēju, lai mūsu ražotāji būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos.
Bet diemžēl jāatzīst, ka tas tā nenotiek. Tātad Latvijas ražotāju cenas…
ražošanas cenas pieaug, nevis samazinās. Piemēram, ražotāju cenu līmenis martā
pieauga par 2,8 procentiem, kas ir otrais lielākais pieaugums Eiropas Savienībā, kaut
gan vidēji Eiropas Savienībā šis pieaugums ir tikai 1 procents. Mēs arī zinām, ka
Latvijas eksporta tirgus apmēram 80 procentu apmērā ir Eiropas Savienības valstīs un
faktiski šis ražotāju cenu pieaugums, kā norāda Latvijas Banka, pieaug jau piecus
mēnešus pēc kārtas.

Un te, protams, ir vairāki faktori.

Ekonomikas ministrija nav izmantojusi tās rīcībā esošās sviras
konkurences regulēšanas politikā. Cīnoties par degvielas cenu nepamatotu kāpumu un
konkurences samazināšanos… Mēs redzam, ka Latvijā degvielas cenas ir vienas no
augstākajām visā reģionā, kas, protams, sastāda būtisku daļu ražotāju cenās.
Būtisku daļu ražotāju cenās sastāda elektroenerģijas cena, un atkal mums nākas
secināt, ka, lai arī mums ir savi enerģijas avoti, Daugavas kaskāde, tieši
ražotājiem elektroenerģija Latvijā ir dārgāka nekā Igaunijā un dārgāka nekā
Lietuvā, neskatoties uz to, ka Lietuvā ir aizslēgta Ignalinas atomstacija.

Tāpat Latvijā palielinās arī būvniecības izmaksas. Tātad
aprīlī, salīdzinot ar martu, tās ir pieaugušas par 0,5 procentiem; tas, protams,
atkal sadārdzina infrastruktūras objektu būvniecību, un tas savā veidā Latviju ieved
jaunā inflācijas spirālē.

Slavenais stāsts par importa un eksporta attiecību. Mums tiek
stāstīts, ka eksports strauji aug. Protams, salīdzinoši pa mēnešiem eksports
procentos pieaug, taču absolūtajās cenās tas pieaug par niecīgu apjomu. Savukārt
imports pieaug daudz straujāk; piemēram, martā šī starpība sastādīja jau 84
miljonus latu.

Par ekonomikas sildīšanu. Ir bijis daudz runu par to, ka tiks
palīdzēts kreditēšanas jomā uzņēmumiem, kuriem trūkst apgrozāmo līdzekļu.
Faktiski nekāda izkustēšanās nav notikusi. Māju siltināšanas projektos no 40
miljoniem latu ir apgūti apmēram tikai 10 procenti. Prioritāro nozaru noteikšana ir
bijusi faktiski deklaratīva, jo tai neseko būtiski Eiropas Savienības līdzekļi;
precīzāk sakot, tie seko tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir bijuši draudzīgi ministram
vai tā partijai, un selektīva dalīšana labajos un sliktajos ir sasniegusi tiešām
nebijušus augstumus.

Diemžēl ir jāteic, ka pašā Ekonomikas ministrijā darba kvalitāte
ir būtiski samazinājusies, to mēs redzam, saņemot likumprojektus no Ekonomikas
ministrijas; tie nāk ar lielu nokavēšanos, tāpēc ir ierosinātas jau vairākas
pārkāpumu procedūras, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai nākas bieži vien šos likumprojektus uzrakstīt pilnīgi no jauna.

Protams, īpašs stāsts un kauna traips Latvijai ir Ekonomikas
ministrijas pārraudzībā esošais projekts izstādē „Expo” Šanhajā; ministrs
tiešām ir parādījis, ka viņa kontrolē esošs pasākums ir pilnībā izgājis no
kontroles un rada pilnīgi nevajadzīgu ažiotāžu nu jau arī ārpus Latvijas robežām.
Protams, tas nekādā veidā neveicina to, ka Latvijas tēls tiek labi pārstāvēts.

Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem acīmredzot ministrs nav
spējis aizstāvēt vairākām nozarēm tik būtiskos nodokļu samazinājumus, ko panāca
šī Saeima; es runāju par PVN, jo, vismaz pēc LNT ziņām, no šīm sarunām izriet, ka
ir paredzēts jau nākamgad 95 miljonus valsts budžetā iegūt, atceļot visas
samazinātās PVN likmes. Kā tad sanāks ar tiem pašiem tūrisma uzņēmumiem, kuriem
vēl šogad Saeima samērā vienprātīgi samazināja PVN un kuri ar to rēķinās, bet
kuriem acīmredzot no nākamā gada būs jāstrādā atkal ar pilnu PVN?

Publiskās un privātās partnerības projekti, kas arī ir viens ļoti
būtisks elements, lai sildītu ekonomiku, acīmredzami arī netiks turpināti. Grūti
pateikt, vai ministrs ir centies vai nav, bet realitāte ir tāda, ka šajās sarunās
progress šajā jomā nav panākts.

Kaut vai šāds elementārs piemērs. Saeimā 1.jūnijā bija jābūt
ieceltam vienam regulatora loceklim. Regulators pašlaik jau strādā nepilnā sastāvā.
Šis jautājums nav pat izskatīts Ministru kabinetā. Skaidrs, ka Saeima šajā sesijā
vairs šo regulatora locekli neiecels, regulatoram ir atvaļinājuma laiks, acīmredzot
šovasar vispār regulators nekādus lēmumus nevarēs pieņemt, arī tos, kas būtu
saistīti ar mūsu ražotāju konkurētspējas palielināšanu.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu – ministram
demisionēt, jo Latvijai ir vajadzīga rīcība, nevis rīcības imitācija un
iemidzinoša sabiedrības ieaijāšana, pārliecībā, ka viss ir kārtībā un ka viss
atrisināsies pats no sevis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti!
Jūs esat pieredzējuši: jūs pieņemat lēmumus Latvijas tautas vārdā jau ceturto
gadu. Jūsu lēmumi nozīmīgi ietekmē Latvijas attīstību, un tāpēc pēdējās
nedēļas laikā daudzi uzņēmēji, ko mēs bieži vien tik daudz šeit citējam, man ir
uzdevuši jautājumu: „Kas šeit notiek? Ja ekonomikā sākusies acīmredzama
augšupeja, kāpēc Saeimas opozīcija ir pieprasījusi ekonomikas ministra Arta Kampara
demisiju?”

Atbildi nav viegli sniegt, un, tā kā paši demisijas pieprasījuma
ierosinātāji nav minējuši nevienu iemeslu un argumentu šādai rīcībai, savā
šārīta ziņojuma gatavošanā biju spiests izmantot vienīgi viņu izteikumus
plašsaziņas līdzekļos. Uzstājīgie un sabiedrībai nesaprotamie vairākkārtīgie
mēģinājumi atstādināt mani no ministra amata šobrīd jau izskatās kā sods par labi
padarītu darbu.

Gribu atsaukt atmiņā 2009.gada agru pavasari, kad bija skaidri
redzama Latvijas ekonomikas bēdīgā perspektīva. Trekno gadu dzīres bija beigušās ar
katastrofālu 18 procentu iekšzemes kopprodukta krituma prognozi. Bija nacionalizēta
„Parex banka” ar tajā ieguldītajiem valsts depozītiem vairāku simtu miljonu latu
apjomā. Ražošanā, eksportā, iekšzemes patēriņā un konkurences rādītājos
dramatisks kritums. Straujš bezdarba rādītāju prognozes kāpums, milzīga neuzticība
starptautiskajos finanšu tirgos ar visām no tā izrietošajām sekām.

No starptautisko kredītreitinga aģentūru puses – bezcerīgs
novērtējums par valsts nākotnes perspektīvām. Gandrīz iztukšota Valsts kase un
reāla iespēja, ka valsts nespēs pildīt savas saistības, citiem vārdiem, bankrots.

Šādā stāvoklī valsti pārņēma Valda Dombrovska komanda. Tāpēc
aicinu tos politiķus, kuri ir atbildīgi par šīm sekām: kolēģi, lūdzu, nemēģiniet
novelt vainu no sevis uz šābrīža valdību, kuras pienākums un misija bija īsā laika
periodā glābt valsti no draudošā bankrota un izveidot ilgtspējīgu ekonomiskās
attīstības modeli!

Tagad par visu pārējo pēc kārtas.

Sākumā par to, kas bija formālais pamats Saeimas deputātu
pieprasījumam, kuru Saeimas Pieprasījumu komisija un arī jūs pagājušās nedēļas
Saeimas sēdē noraidījāt.

Pirmkārt. Konkrētais darījums ar „Parex līzings” Baltkrievijā
tika apstiprināts no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un no Eiropas Rekonstrukcijas
un attīstības bankas puses, kas ir otrs lielākais „Parex” akcionārs.

Otrkārt. Ņemot vērā to, ka 2008.gadā pie bankas pārņemšanas
premjers Godmanis un finanšu ministrs Slakteris, kurš sēž šeit zālē, „Parex
bankai” liedza nodarboties ar komercdarbību, „Parex līzings” nevarēja šo
komercdarbību veikt, un tas sāka strādāt ar būtiskiem zaudējumiem.

Treškārt. Pēc kopēja lēmuma, ka šāda zaudējumu nesoša
kompānija Baltkrievijā Latvijas Bankai nav vajadzīga, tika izsūtīti 200 pirkuma
piedāvājumi atbilstošām bankām, kompānijām, kas eventuāli varētu būt
ieinteresētas šādā darījumā. Pēc šo 200 piedāvājumu izsūtīšanas tika
noslēgti 7 konfidencialitātes līgumi par pārrunu turpināšanu un kopēji tika
apstiprināts viens – izdevīgākais – piedāvājums.

Ceturtkārt. Sabiedrība šobrīd tiek laikam apzināti maldināta ar
runām par to, ka darījuma summa ir bijusi 100 ASV dolāri. Šā darījuma rezultātā
Valsts kase ir atguvusi 5,8 miljonus ASV dolāru pusgada laikā un saskaņā ar līgumu
līdz 2012.gadam „Parex banka” papildus minētajai summai saņems ne mazāk kā 2,68
miljonus ASV dolāru.

Un vēl, godātie deputāti! Ar lielu pacietību esmu gatavs skaidrot
katram, kā tiek organizēts darbs Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijā; tas liedza
diemžēl man piedalīties pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē. 3.jūnijā,
pagājušajā ceturtdienā, pulksten 9.00 pēc Latvijas laika kopā ar Pleskavas
gubernatoru atklājām ļoti plaši pārstāvētu biznesa forumu, kurā no Latvijas vien
piedalījās apmēram 50 uzņēmumu. Pulksten 11.00 pēc Latvijas laika darbu sāka
Latvijas-Krievijas lietišķā padome, kas ir ārkārtīgi svarīga tieši ekonomisko
attiecību pilnveidošanā.

Kolēģi, paveikto, manuprāt, vienmēr vērtē pēc taustāmiem
rezultātiem. Tāpēc aicinu arī jūs manu darbu vērtēt ne pēc tiem ļoti
abstraktajiem teikumiem un tēzēm, ko šeit pauda Kraukļa kungs, bet pēc sasniegtā un
faktiem. Tāpēc esmu sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajām aktivitātēm, kas
tikušas īstenotas kopš Saeimas balsojuma par manu apstiprināšanu amatā. Un
atļaujiet man iepazīstināt ar 11 galvenajiem punktiem.

Pirmkārt. 2009.gadā un līdz šā gada beigām Ekonomikas ministrija
valsts atbalsta instrumentu veidā nodrošinājusi 350 miljonus latu ekonomikas
sildīšanai; tas kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām sastāda 670
miljonus latu. Šis ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai
pēdējo 20 gadu laikā. Piemēram, 2008.gadā šādā veidā Ekonomikas ministrija
nodrošināja tikai 20 miljonus latu. Kolēģi, tie, kam ir kalkulatori, varat
aprēķināt – varbūt kāds galvā varat parēķināt -, cik reižu vairāk tas ir.

Manā vadībā tika mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma
saņemšanai, to koncertējot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Piemēram,
šogad nepilni 80 miljoni latu 35 piešķirto vietā tika virzīti uz eksportu orientētas
ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.
Šajā nedēļā ar mūsu partneriem – starptautiskajiem aizdevējiem – ir panākta
vienošanās no Eiropas Savienības fondiem pieejamo līdzfinansējumu palielināt vēl
par 100 miljoniem latu un, ja būs nepieciešams, šā gada laikā vēl par 135 miljoniem
latu.

Otrkārt. Ilgus gadus Latvijas valdība nebija spējusi ieviest
efektīvu eksporta garantiju sistēmu. Viens no pirmajiem darbiem ministra amatā bija
sakārtot šo jomu, un no pagājušā gada 1.jūnija pēc kredītu garantiju, eksporta
darījumu un šogad arī izejvielu un komplektējošo daļu importa apdrošināšanas
sistēma darbojas pilnvērtīgi.

Treškārt. Nosakot prioritārās nozares, ir izdevies panākt
nozīmīgas pārmaiņas valsts ekonomikas struktūrā. Iekšzemes kopproduktā ir būtiski
palielinājies eksporta īpatsvars. Ekonomikas dzinējspēki ir samainījušies vietām.
Šādu mērķi valsts stādījusi sev vienmēr, tomēr līdz šim labie nodomi bija
palikuši vienīgi uz papīra. Tagad tas kļūst par realitāti.

Ceturtkārt. Parakstot vienošanos ar tūrisma nozari pārstāvošajām
organizācijām, ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas
pakalpojumiem no 21 uz 10 procentiem. Pēc tūrisma asociāciju aprēķiniem, tas ļaus
nodrošināt ar jaunām darba vietām apmēram 2000 iedzīvotājus; tas dos iespēju
vismaz par 5 procentiem samazināt pakalpojumu cenu.

Kolēģi, piektkārt, daudz ir paveikts mikrouzņēmumu atbalstam.
Tagad iespējams dibināt uzņēmumu, sākotnēji ieguldot pamatkapitālā tikai vienu
latu. Būtiski samazināti maksājumi, dibinot uzņēmumu. Dota iespēja vienkāršot
mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu. Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada
apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem latu pagarināts pievienotās vērtības nodokļa
taksācijas periods un ieviests tā dēvētais kases princips. Dota iespēja bez
jebkādiem birokrātiskiem šķēršļiem strādāt individuālā darba veicējiem,
ieviešot patentmaksas.

Sestkārt. Ir izstrādāts, valdībā apstiprināts un Saeimai
izskatīšanai nosūtīts jauns Būvniecības likuma projekts. Tas paredz samazināt
būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no
piecām uz vienu un saskaņošanas procesā maksimāli patērējamo laiku no šobrīd
esošām 180 dienām uz 60 dienām. Pēc ekspertu aplēsēm, būvniecības nozares
ieguvums no birokrātisko šķēršļu mazināšanas varētu būt vismaz 2 miljoni latu.

Septītkārt. Ir izstrādāts jauns Atjaunojamo energoresursu likums,
kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus un radīt
šajā tirgū ilgtermiņa prognozējamību un stabilitāti. Cenas iepirkumā tiks veidotas
atbilstoši tirgus principiem, nevis lobiju interesēm. Šāda kārtība ļaus atteikties
no kvotu sistēmas un padarīs zaļo enerģiju par konkurētspējīgu preci.

Astotkārt. Daudz paveikts birokrātisko šķēršļu mazināšanai.
Minēšu tikai trīs raksturīgākos uzlabojumus. Pirmais – valsts iestādēs
nodrošināta iespēja norēķināties par pakalpojumiem uz vietas ar maksājumu kartes
palīdzību. Otrais – maksājumi ar internetbanku starpniecību vairs nav jāapstiprina ar
tā sauktajiem zilajiem zīmodziņiem. Trešais – viesu mājām nav pienākuma reģistrēt
katru iebraucēju 24 stundu laikā policijā.

Devītkārt. Pērn Ekonomikas ministrijā ir veiktas būtiskas
strukturālas un funkciju reformas. To rezultātā jau 2009.gadā uz algu un
administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums ir 4 miljoni latu, bet,
sākot no 2010.gada, – 8 miljoni latu. Struktūrvienību skaits samazināts no 17 uz 10,
valsts sekretāru vietnieku skaits – no 5 uz 3. Savukārt darbinieku skaits samazināts no
230 uz 172.

Desmitais punkts. Kopā ar „Latvenergo” esam īstenojuši sociālā
atbalsta programmu trūcīgajām mājsaimniecībām ziemas periodā, piešķirot
mājsaimniecībām 100 tūkstošus elektroenerģijas priekšapmaksas karšu. Katrai
mājsaimniecībai tika piešķirta karte 500 kilovatstundu vērtībā, kopumā šim
mērķim atvēlot 3,7 miljonus latu. Līdzīgu lēmumu pēc manas iniciatīvas
2009./2010.gada apkures sezonā pieņēma arī akciju sabiedrība „Rīgas Siltums”.

Un vienpadsmitais punkts. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir
optimizēta un uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra. Šogad
pēc Konsultatīvās padomes ieteikuma tiks atvērtas jaunas pārstāvniecības Somijā,
Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tāpat sadarbībā ar Ārlietu ministriju un
vēstniekiem tiks aktivizēti vairāki konkrēti investīciju projekti.

Kolēģi! Šī ir tikai daļa no tiem daudzajiem darbiem, kas paveikti
pēdējo 15 mēnešu laikā, kopš pildu ministra pienākumus. Kādus rezultātus šīs
aktivitātes devušas? Atbildot uz šo jautājumu, atļaujiet sniegt īsu pārskatu par
Latvijas ekonomiku raksturojošiem skaitļiem, kādi tie ir īstenībā.

Šobrīd varam apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas
makroekonomiskās korekcijas. Ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā,
pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais
pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nebija vajadzības domāt par eksportu.

Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā
galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau redzamas pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs,
kurās ir eksportēšanas iespējas, situācija sāk radikāli uzlaboties. Jau 2009.gada
trešajā un ceturtajā ceturksnī eksportā un rūpniecības izlaidē bija vērojami
uzlabojumi. Iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar
2009.gada ceturto ceturksni vairs nesamazinās. Apstrādes rūpniecībā ražošanas
apjomi kopumā šā gada četros mēnešos ir par 6 procentiem lielāki nekā 2009.gada
janvārī – aprīlī. Pie tam 2010.gada aprīlī nozares izlaide ik mēnesi ir par 10
procentiem lielāka nekā pirms gada. Kopš 2009.gada vidus ik mēnesi kokapstrādes
nozares un ķīmisko produktu ražošanas apjomi ir pieauguši vidēji par 2,5 procentiem,
elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi – par 4 procentiem, bet
metālapstrādes nozarē – par vairāk nekā 2 procentiem.

Arī iekšējais pieprasījums stabilizējas. Mazumtirdzniecības
apgrozījums, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, aprīlī ir par 6 procentiem
augstāks nekā aizvadītā gada decembrī. Pie tam pieaugums mazumtirdzniecības
apgrozījumā sāka iezīmēties jau šā gada janvārī. Konfidences rādītāji
uzlabojas gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu nozarēs. Lielais un
nepārtraukti augošais tekošā konta deficīts, kas bija raksturīgs Latvijai vairāku
gadu garumā, vairs nepastāv – kopš 2009.gada tekošā konta bilance mūsu valstī ir
pozitīva.

Pēc apjomīgā preču eksporta samazinājuma, kas aizsākās 2008.gada
otrajā pusē, jau pagājušā gada beigās atsākās pakāpeniska augšupeja. 2010.gada
četros mēnešos preču eksports ir par gandrīz 20 procentiem lielāks, nekā tas bija
attiecīgajā periodā pirms gada. Preču eksporta palielinājums ir bijis visos Latvijas
preču galvenajos noieta tirgos – kā uz Eiropas Savienības, tā arī uz trešajām
valstīm. Ir uzlabojušies Latvijas tirdzniecības nosacījumi, Latvijas eksporta cenas ir
augušas straujāk nekā importa. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies
arī lata efektīvais maiņas kurss. Tas ir izdevīgi Latvijas eksportētājiem, jo
palielinās to konkurētspēja.

Jāatzīst, ka joprojām vērojama saspringta situācija darba tirgū,
lai arī šeit vērojamas pozitīvas tendences.

Marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 194
tūkstoši bezdarbnieku, aprīlī situācija sāka pakāpeniski uzlaboties; kopš marta
beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 10
tūkstošiem. Jau tagad īpaši uz eksportu orientētās nozarēs palielinājies
pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.

Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. Kolēģi, kā
liecina jaunākie statistikas dati, pozitīvās tendences ir noturīgas. Nenoliedzami, man
kā ekonomikas ministram vienmēr būs izaicinājumi uzņēmējdarbības, vides un
ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varētu mazliet klusāk…?!
Nupat tas trokšņa līmenis ir tāds, ka, man liekas, ekonomikas ministru dzirdu tikai es
un žurnālisti.

Turpiniet, lūdzu.

A.Kampars. Neapšaubāmi, ekonomikas ministram vienmēr būs jauni
izaicinājumi uzņēmējdarbības, vides un ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr
jāspēj novērtēt arī padarītais. Tādēļ esmu gandarīts, ka lielāko nozaru
asociāciju pārstāvji un valdības sociālie partneri ir pauduši atbalstu Ekonomikas
ministrijas īstenotajai politikai un ciešajai sadarbībai starp valdību un
uzņēmējiem.

Visi manā šīsdienas uzrunā parlamentam minētie darbi un sasniegumi
valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanā nav tikai mans nopelns, tas galvenokārt
ir Latvijas uzņēmēju, visu uzņēmīgo, darbīgo līdzcilvēku nopelns. Par to vēlos
šodien izteikt visdziļāko paldies.

Un, noslēdzot šo uzrunu – lai gan, kā es redzu, zālē ne visiem tā
interesē -, vēlos norādīt, ka līdz vēlēšanām ir palikuši nepilni četri
mēneši. Ir absolūti bezatbildīgi destabilizēt labi uzsāktu darbu un politisku
mērķu vārdā riskēt ar mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos. Tie, kuri
gatavi piedāvāt labākus un ātrākus risinājumus, var aktīvi iesaistīties un
pārliecināt sabiedrību par savu ideju dzīvotspēju.

Godātie Saeimas deputāti! Manuprāt, mēs jau sen esam izsmēluši
strīdēšanās un kašķēšanās limitu. Strādāsim kopā, lai ar lepnumu varētu
novērtēt sava kopējā darba augļus!

Paldies tiem, kas klausījās, par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Es biju viens no
tiem deputātiem, kuri ar interesi klausījās Kampara kunga uzstāšanos.

Man nav nekāda iemesla šobrīd apšaubīt visus šos skaitļus, jo
man nav šobrīd iespējas… nav pie rokas nekādu Centrālās statistikas pārvaldes
almanahu, kur pārbaudīt šo skaitļu pareizību, bet es gribu parunāt par dažām
lietām, par kurām Kampara kungs nerunāja savā uzstāšanās reizē.

Iesākumā daži citāti no vienas sarakstes starp Rīgas domi un
Ekonomikas ministriju. Rīgas dome nesen aizsūtīja Ekonomikas ministrijai vēstuli,
kurā lūdza pievērst lielāku uzmanību lombardiem. Rīgā to ir vairāk nekā 120, tie
atrodas pat dzīvojamās mājās; faktiski tie kļuvuši par naudas atmazgāšanas un
zagtu mantu uzpirkšanas punktiem jeb vietām.

Tika ierosināti konkrēti priekšlikumi licencēt, kontrolēt to visu.
Tā vietā Ekonomikas ministrija atrakstīja atbildi, ka Ekonomikas ministrija ierosina
turpināt diskusiju par lombardu licencēšanu. Turpināt diskusiju – tas parasti tiem,
kas politikā nav pirmo dienu, nozīmē to: „Mēs varbūt padomāsim, ko jūs tur
uzrakstījāt, bet īpaši neiespringsim. Ja jūs gribat licencēt, tad licencējiet
paši, Rīgas dome!”

Runājot tālāk par Ekonomikas ministriju, es domāju, ka šobrīd
mums likumdošanā ir bijis pietiekami daudz gadījumu, ka pieņemtie lēmumi ir pretrunā
ar tiem mērķiem, par kuriem cīnās Kampara kungs. Respektīvi, dienesta automašīnu
nodoklis. Es domāju, ka Kampara kungam valdības sēdē – tad, kad šis bezjēdzīgais un
neiekasējamais nodoklis tika pieņemts, – vajadzēja brēkt skaļāk par visiem un
kliegt: „Nē! Tas palielinās administratīvo slogu uzņēmējiem! Tas nesekmēsies!”
Protams, pēc tam bija jāatzīst, ka dienesta auto nodoklis nav sasniedzis cerēto
mērķi. Bet kur tad mēs bijām agrāk – tajā mirklī, kad šis nodoklis tika pieņemts?

Tālāk. Kampara kungs intervijā arī saka, ka viņš ir neērts
shēmotājiem. Nu, pieļauju, ka varbūt viņš ir neērts kādiem atsevišķiem
shēmotājiem, taču es gribu minēt dažus faktus – to, ka 95 procentus no saules
enerģijas kvotām Ekonomikas ministrija piešķīrusi ar „Jauno laiku” saistītam
uzņēmējam, kurš tajā pašā dienā arī ziedojis naudu „Jaunajam laikam”. Vienas
shēmas nomaina otras shēmas. Vieni shēmotāji paliek bešā, bet citi shēmotāji
uzrodas vietā.

Tālāk. Es gribu arī teikt, ka, iespējams, atsevišķās nozarēs
cipari patiesi ir kļuvuši pozitīvi, taču tajā pašā laikā es domāju, ka viens no
svarīgākajiem ekonomikas ministra darba efektivitātes rādītājiem ir jaunu darba
vietu radīšana, tomēr, kopš šīs valdības nākšanas pie varas, bezdarbs Latvijā ir
pieaudzis vairāk nekā par vienu trešdaļu. Vairāk nekā par vienu trešdaļu! Tas ir
milzīgs skaitlis, un, es domāju, tas ir nepiedodams fakts, ka Latvija bezdarba ziņā
šobrīd ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Vai tiešām mums nav nekādu iespēju,
kā šobrīd veicināt jaunu darba vietu radīšanu?

Katrā gadījumā es domāju, ka mūsu frakcija nav līdz galam
noticējusi šiem uzskaitītajiem skaitļiem un ka visticamāk mūsu balsojums būs
„pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Kolēģi no opozīcijas,
kuri iesniedza šo demisijas pieprasījumu! Es nozāģēju simtgadīgas priedes un uzcēlu
tajā vietā lepnu villu Jūrmalas kāpās. Es nozagu slimiem bērniem zāles. Es iecēlu
valsts amatos lielākos kretīnus. Es dažus mēnešus pirms vēlēšanām
„izčakarēju” valdību.

Cienījamie kolēģi! Vai Kastēna argumenti par lombardu, viņa
argumenti par mašīnu nodokli, kad, starp citu, Kampars bija vienīgais valdībā, kas
iebilda pret šo nodokli… vai šie argumenti ir pietiekami, lai četrarpus mēnešus
pirms vēlēšanām atceltu (No zāles dep. J.Dobelis: „Nav četrarpus!
Trīsarpus!”) no amata ministru? Vai tie ir pietiekami argumenti šodien, kad
starptautiskā sabiedrība ir atzinusi, ka Latvijas valdība spēj izvest valsti no
krīzes, ka situācija ir stabilizējusies? Vai tiešām šis ir īstais brīdis, kad
izteikt neuzticību kādam no valdības ministriem? (No zāles dep. J.Dobelis: „Kurā
sarakstā tu būsi?”)

Paldies, kolēģi! (No zāles dep. M.Segliņš: „Dzintar, kāpēc
tās priedes zāģēji?”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie ministri! Godājamie
kolēģi! Es esmu patiesi gandarīts, ka pirmo reizi piecpadsmit mēnešu laikā
ekonomikas ministrs ir pagodinājis visžēlīgi ar savu klātbūtni Saeimu, un pirmo
reizi mēs dzirdam kaut ko, ko viņš runā par ekonomiku.

Godājamie kolēģi! Kā jūs atceraties, šāgada budžeta
pieņemšanas gaitā es uzstājoties vaicāju – ja nemaldos, četras reizes es vaicāju!
-, kāpēc zālē nav ekonomikas ministra. Vai tiešām viņam ir kādi sarežģītāki,
svarīgāki darbi, ko darīt? Uz to neviens nevarēja atbildēt man.

Godājamie kolēģi, arī pagājušajā nedēļā, kad mēs skatījām
pieprasījumu ekonomikas ministram, ekonomikas ministra nebija zālē. Ekonomikas ministra
kungs, es tiešām jums pateicos, ka jūs esat, tā sacīt, visžēlīgi atļāvies
atnākt uz Saeimu un skaidrot savu pozīciju. Un es būtu jums vēl pateicīgāks, ja jūs
izmantotu to normu, kura ir likumā, ko sauc „Saeimas kārtības rullis”, un kura
atļauj ministram pēc katra deputāta nākt tribīnē un skaidrot savu viedokli
gadījumā, ja ministram liekas, ka šis viedoklis ir pārprasts, nepareizs vai kaut kā
citādi nepareizi tulkots.

Godājamie kolēģi! Ja man jānovērtē tas, kā ministrs nupat
uzstājās, tad es gribu teikt tā – ministrs mēģināja sevi paslavēt un pasludināt
par Latvijas ekonomikas attīstības garantu, sacīdams, ka nu viņu… ka nu nekādā
gadījumā nedrīkst tagad izskatīt jautājumu par to, vai viņam ir jāstrādā vai nav
jāstrādā; tā sacīt, jau ir pats par sevi saprotams un skaidrs, ka ministram ir
jāturpina darbs, jo pretējā gadījumā Latvijā iestāšoties kāda ekonomiska
katastrofa. Es gribu pārliecināt… apliecināt jums, ministra kungs, ka Latvijā
neiestāsies nekāda katastrofa arī tad, ja jūs nebūsiet ministrs. (Starpsaucieni no
zāles.) Jūsu runā, ministra kungs, jūs runājāt par skaidru un gaišu,
acīmredzamu augšupeju. Jūs runājāt arī par dažādiem skaitļiem. Un es gribu
pateikt, kāds ir mans secinājums, klausoties jūs. Jūs tos skaitļus, kuri jums ir
izdevīgi, sakāt, savukārt tos skaitļus, kuri jums nav izdevīgi, jūs… par tiem jūs
vienkārši nerunājat. Ja mēs paņemam Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumu, kas
nupat ir publicēts (precizētais), tad mēs redzam, ka tautsaimniecības, IKP kritums,
lejupslīde ir joprojām saglabājusies. Tirdzniecībā tas ir 8,1 procents, būvniecībā
tie ir 43,2 procenti. Savukārt tas apjoma kāpums, kas bija vērojams transporta un
sakaru nozarē… faktiski tur jums, jāsaka, nav nekādu nopelnu. Un neviena no jomām,
par kurām jūs tagad runājāt, stāstot par tiem sasniegumiem, kādi ir notikuši… tie
nav saistīti ne ar transportu, ne ar šo jomu.

Jūs runājāt ļoti daudz par tūrismu. Jūs tikko stāstījāt, kā
jūs esat atbalstījis PVN samazināšanu tūrisma nozarē. Es jums gribu, ministra kungs,
teikt tā: nevis jūs esat atbalstījis to, bet, jāsaka, gods godam, vienīgais no
valdošās koalīcijas, jūs piekritāt opozīcijas (konkrēti LPP/LC) priekšlikumam –
samazināt šo pievienotās vērtības nodokli tūrismam. Tagad jūs, tā sacīt, liekat
roku uz sirds un sakāt – es izdarīju, mēs arām. Jāsaka, kolēģi, ka tas ir, protams,
pareizi, un man nav ko iebilst. Jūs tiešām bijāt vienīgais, kas gāja pret Einara
Repšes pozīciju, ka nevajag to darīt, ka pozīcijai… ka nevajag samazināt šo
nodokli. Jūs piekritāt tam, ka tas ir jāsamazina. Bet, ministra kungs, ar vienu roku
jūs… tagad šeit, Saeimas tribīnē, sakāt, ka tas ir sasniegums, bet ar otru roku
faktiski Ministru kabineta klusumā, slepenībā, jūs ar Starptautisko Valūtas fondu
parakstāt dokumentu, kur jūs plānojat šo pašu samazināto normu nākamā gada
budžetā izņemt laukā, iegūstot valsts budžetā 91 miljonu papildu ieņēmumu. Kad
jūs esat godīgs, ministra kungs? Tad, kad Ministru kabinetā, kabineta klusumā jūs
lemjat par šīm lietām, vai tad, kad jūs mums šeit stāstāt, cik labi, ka
pievienotās vērtības nodoklis tūrismam ir samazināts?

Kolēģi! Es par tūrismu gribu pateikt vēl vienu lietu. Nupat Saeimas
Ārlietu komisijā mēs lēmām… un es gribu teikt, ka mēs vienbalsīgi nolēmām… un
Ārlietu ministrijas konsulāros dienestus uzklausījām jautājumā par to, kā Latvijas
konsulārajiem dienestiem veicas ar tādu ļoti nopietnu lietu kā vīzu piešķiršana.
Lūk, piemēram, Maskavā, lai tikai iesniegtu dokumentus vīzas saņemšanai, ir jāstāv
divas diennaktis rindā. Un tas nav jautājums tikai par tūrismu. Tas ir jautājums par
Latvijas seju. (No zāles dep. J.Reirs: „Kampars nav ārlietu ministrs!”) Jo
ārlietu dienests ir Latvijas seja. Tā ir Latvijas vizītkarte! Ministra kungs, kā jums
liekas? Jums, kura pārraudzībā atrodas tūrisms kā nozare, jums, kura pārraudzībā
ir speciāla aģentūra, kas ar to nodarbojas… Vai jums nevajadzētu zināt, kas notiek
ar vīzu izsniegšanu, un vai jums nevajadzētu uz to kaut kā reaģēt Ministru
kabinetā, jo tā taču ir nauda, ka ienāks Latvijas tirgū? Tie būs pakalpojumi, kuri
tiks pirkti, un tās būs preces, kuras tiks pirktas.

Godājamie kolēģi! Ja mēs šodien Kampara kungu arī nenoņemsim no
amata, tad tomēr mēs tiešām esam izdarījuši ļoti labu lietu. Kampara kungs beidzot
ir vismaz šeit. Beidzot viņš sēž un klausās to, ko mēs viņam sakām, un beidzot
mums ir iespēja viņam pašam pateikt, nevis tam tukšajam ekonomikas ministra krēslam,
kas parasti tur ir tad, kad tiek skatīti ekonomikas jautājumi Saeimā.

Par lielajiem nopelniem eksporta pieaugumā. Godājamie kolēģi! Es
gribu teikt sekojošo. Arī es tiešām gribu pievienoties Kampara kungam un pateikt
paldies tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ir eksportējuši, kuri ir palielinājuši
eksportu, bet, Kampara kungs, es gribu jums teikt, ka viņi ir to palielinājuši nevis
tāpēc, ka jūs viņiem esat ļoti palīdzējis, bet ir tieši pretēji… Viņi ir to
izdarījuši par spīti visām jūsu rīcībām un darbībām, jo jūsu rīcības un
darbības pēc būtības ir virzītas uz to, lai Latvijā samazinātu iekšējo
patēriņu. Pilnīgi pareizi! Uzņēmumiem nekas cits neatliek kā vien ņemt un domāt
par tiem tirgiem, kur šis iekšējais patēriņš nav tik drastiski samazināts, kā to
cenšaties darīt jūs, ekonomikas ministrs un valdība kopumā, attiecībā uz Latvijas
tautsaimniecību.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šī prasība pēc ekonomikas
ministra nomaiņas ir ļoti loģiska, un es pat „Jaunajā laikā” redzu viņa
aizvietotāju. Un tas ir Dzintars Zaķis, kurš, man liekas, būtu daudz labāks
ekonomikas ministrs nekā jūs.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neuzticības
izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam”!

Godātie kolēģi! Pēc pagājušās sēdes pieredzes es aicinu visus
apskatīties, vai visiem ir ievietotas balsošanas kartes balsošanas iekārtās un vai
visi redz un saprot, kuras pogas ir jāspiež, lai mums atkal nebūtu jāpārbalso.

Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu
ekonomikas ministram Artim Kamparam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 49, atturas – 1. (Aplausi.) Lēmuma projekts noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām tālāk sēdes darba kārtību,
mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no sadaļas „Likumprojektu
izskatīšana” sekojošus likumprojektus.

Lūdz izslēgt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts
sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Lūdz izslēgt no darba kārtības arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek piedāvāts arī izslēgt likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek ierosināts izslēgt arī likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek ierosināts izslēgt arī likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un vai ir iebildumi pret to, ka no darba kārtības tiek izslēgts
likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli” otrajā lasījumā? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Es saprotu, ka viņi lūdz to
iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un
nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības ceturtajā
sadaļā pēc darba kārtības 28.punkta iekļaut lēmuma projektu „Par Veltas
Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Rīgas
Ekonomikas augstskolu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tātad sākam izskatīt sadaļu „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”
nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju
likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts
komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba
lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar
speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un
darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
šī komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Atkritumu
apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Būvniecības
likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir arī atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Bīstamo
kravu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ineses Šleseres, Solvitas
Āboltiņas, Aijas Barčas, Intas Feldmanes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ingrīdas
Circenes, Karinas Pētersones un Ērikas Zommeres sagatavoto likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.

„Par” ir pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pavisam īsi, runājot
par šo likumprojektu, es vēlos pieminēt trīs aspektus.

Pirmkārt – kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams? Jau vairāku
gadu garumā, pat vēl vairāk – vairāku Saeimu garumā – notiek diskusija par to, kā
aizsargāt sievieti gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Arī Iekšlietu
ministrijas dati rāda, ka visvairāk sieviešu cieš no nodarītiem viegliem miesas
bojājumiem vardarbīgu konfliktu laikā ģimenē un ka šis skaits ar katru gadu pieaug.
Arī ekonomiskā krīze tikai veicina šīs situācijas pasliktināšanos. Eiropas Padomes
statistika ir šāda: katra ceturtā sieviete savā mūžā ir cietusi no vardarbības
ģimenē, bet no 6 līdz 10 procentiem sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru
gadu. Arī Rīgas pašvaldības policijas sniegtie dati liecina, ka konflikti ģimenē
ieņem pirmo vietu gan pēc izsaukumu skaita dežūrdaļās, gan pēc iesniegumiem.

Problēma rodas tajā aspektā, ka vardarbību ģimenē mēs skatāmies
ļoti sašaurināti: mēs skatāmies to… vērtējam kā vardarbību starp laulātajiem
un viņu bērniem, bet ļoti bieži vardarbība ir vērojama ne tikai laulāto starpā un
pat ne tikai starp personām, kas dzīvo kopā, bet jo īpaši tā vērojama pēc
laulības pārtraukšanas vai pēc kopdzīves pārtraukšanas.

Tieši tādēļ būtu nepieciešams paplašināt to personu loku, kam
ir tiesības uz publisko apsūdzības procesu.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur šī tēma
ir definēta daudz plašāk un kur vardarbība tuvinieku vai ģimenes locekļu starpā
tiek dēvēta par domestic violence, kas ietver daudz plašāku cilvēku loku, arī
mēs uzskatām, ka ir nepieciešams paplašināt šo jēdzienu, nosakot, ka vardarbība
ģimenē ir vardarbība vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu starpā, līdz ar to
ievērojami paplašinot personu loku, kam ir tiesības uz publisko apsūdzības procesu.

Kolēģi! Otrkārt, es gribu minēt to, ka šis likumprojekts ir
īpašs, – to ir atbalstījušas sievietes gandrīz no visām Saeimā pārstāvētajām
frakcijām. Neskatoties uz grūto politisko situāciju, ir jautājumi, kuros mēs spējam
vienoties un kurus uzskatām par sabiedrībā ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem.

Un treškārt. Vēl vairāk es gribu minēt to, ka attiecībā uz šo
likumprojektu ir vienojušās un to ir atbalstījušas daudzas… neskaitāmas
nevalstiskās organizācijas, pat tādas, kas savā laikā… līdz šim nekad nav
spējušas panākt ideju vienotu izpratni. Tās ir tādas organizācijas kā asociācija
„Ģimenei” un, piemēram, organizācija „Mozaīka”.

Līdz ar to es vēlos pateikt, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi
nozīmīgs, un aicinu kolēģus balsot „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Inese Šleserei.

Vai kādam ir iebildumi pret to? (No zāles: „Nav iebildumu!”)
Es priecājos, ka arī Saeimas vīrieši atbalsta Saeimas sieviešu iniciatīvu. Paldies.
Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Par iesniegto patstāvīgo
priekšlikumu”.

Saeimas Prezidijs saņēmis no Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu
2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šā lēmuma projekta izskatīšanu? (No zāles: „Nav!”) Nav. Tātad
lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”, kuru ir
sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu? (No zāles: „Nav!”) Nav.
Tātad šis lēmuma projekts arī tiks izskatīts šīsdienas sēdē.

Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
sagatavotais lēmuma projekts „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas
ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu? Nav. Tātad
šis lēmuma projekts tiks izskatīts sēdes beigās.

Nākamais ir lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas
slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! (No zāles dep.
J.Urbanovičs: „Nevajag slēgt!”) Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas
pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – 3. Lēmuma projekts atbalstīts. Paldies.

Nākamā sadaļa – „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Valsts prezidents ir atsūtījis atpakaļ Saeimai otrreizējai
caurlūkošanai likumu „Grozījumi Likumā par ostām”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad…
un sēdi, kurā likums tiks caurlūkots otrreiz.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
15.jūnijs. Un izskatīšana vai nu pirmajā Saeimas ārkārtas sēdē pēc sesijas
beigām, vai arī pirmajā kārtējā Saeimas sēdē pēc sesijas beigām. Pēc
starplaika. Tuvākajā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Ir cits priekšlikums. Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jā, paldies.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs piedāvājam noteikt
20.jūniju, bet izskatīšanas termiņam piekrītam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir divi priekšlikumi… Piekrīt. Kraukļa kungs piekrīt. Atsauc
savu priekšlikumu par 15.jūniju. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
20.jūnijs, un izskatīšana – nākamajā Saeimas sēdē pēc sesijas slēgšanas
neatkarīgi no tā, vai tā būs kārtējā vai ārkārtas sēde. Tātad lēmums
pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas
tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Juridiskā
komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu „Par Daces Ruško apstiprināšanu par
Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija šo lēmuma projektu izskatīja savā sēdē,
aizklāti balsoja un vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma
projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Ruško
apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Lēmuma
projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, izskatīja to
savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstīja. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt
lēmuma projektu „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Rubinas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Vivitas
Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Komisija to izskatīja savā sēdē un, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstīja.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vivitas Voronovas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša
amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas un iepriekš
minētās tiesneses iesniegumu par viņas atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu
nodaļas tiesas tiesneša amata sakarā ar noteiktā tiesneša amata pildīšanas
maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot,
to atbalstīja. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Veltas
Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā… Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotāja nav… Tātad jautājums tiks izskatīts
sēdes beigās.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi!
Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1796/Lp9! Šeit ir seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3.priekšlikums faktiski ir saistīts ar nākamajiem
diviem likumprojektiem attiecībā uz individuālajiem uzņēmējiem un zemniekiem.
Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4.priekšlikums, kas bija šā likumprojekta galvenais
mērķis, attiecas uz to, ka ar grāmatvedību saistītajiem jautājumiem nodarbojas
Ministru kabineta iecelta padome, kurā pašlaik darbojas arī Valsts kontrole. Valsts
kontrole uzskatīja, ka tai ir zināmas konfliktsituācijas šajā ziņā, un lūdza sevi
izslēgt no šīs padomes. Bet tajā pašā laikā ir arī priekšlikums padomē iekļaut
Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociāciju, un šis priekšlikums ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas pašas priekšlikumā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 4. un 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu
pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šoreiz pievērsīsimies likumprojektam
Nr.1811/Lp9. Šie grozījumi, kā arī nākamie saistīti ar to, ka pašlaik
individuāliem uzņēmējiem, kā arī zemniekiem ir ierobežojums – 200 tūkstoši latu.
Esot zem šā līmeņa, pašlaik viņiem nav iespējams izmantot iespēju attiecībā uz
uzņēmuma… es atvainojos… uzņēmumu ienākuma nodokli… Šā likumprojekta un
nākamā likumprojekta mērķis ir šo robežu noņemt.

1.priekšlikums ir finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Tas
ir atbalstīts un redakcionāli precizēts, un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā –
2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par minētajiem priekšlikumiem.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt
likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šoreiz pievērsīsimies likumprojektam
Nr.1812/Lp9. Tur ir seši priekšlikumi, kas arī saistīti ar manis iepriekš minēto
tematu.

1.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, un
tas, saprotams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija arī to
atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija arī
atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Un komisija arī to
atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 6.priekšlikums – finanšu ministra priekšlikums.
Un arī tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu
pieņemt likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā,
lasījumā atbalstīts.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par
iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija
ir lūgusi Saeimas Prezidiju iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un
izskatīt (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt Saeimas
šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā
komisijā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu
šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt tajā pirmajā lasījumā
bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””. Bet mēs to nevaram darīt, jo atbildīgā komisija ir
Juridiskā komisija. Jūs to lūdzat nodot tikai Tautsaimniecības komisijai? Mēs, lemjot
par nodošanu komisijām, nolēmām, ka likumprojekts tiek nodots divām komisijām un ka
atbildīgā ir Juridiskā komisija. Jūs tagad vēlaties, lai šis lēmums tiktu mainīts?
Tad jums ir jāiesniedz jauns lēmuma projekts. Pagaidām šis jūsu lūgums netiek
apmierināts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izraidīt no zāles! Kāpēc traucē
darbu?”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas
šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā
likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba
kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā šīs komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar
likumprojektu ar dokumenta numuru 6078 – „Grozījumi Profesionālās izglītības
likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir iestrādājusi tikai vienu
priekšlikumu, un tas ir komisijas priekšlikums. Citi priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo priekšlikuma būtība ir
saistīta ar likumprojekta izsludināšanas sākumu – tas spēkā stājas nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas… tātad šie grozījumi Profesionālās izglītības
likumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums
pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajam lasījumam komisija saņēma vienu
priekšlikumu. Tas tika izskatīts komisijas sēdē. Šis bija aizsardzības ministra
parakstīts priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 15, atturas – 4. Likumprojekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu
disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu trešajā
lasījumā. Dokuments Nr.6094.

Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos divpadsmit
priekšlikumus un paudusi savu attieksmi pret tiem.

1.priekšlikums. To sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija, un tas nosaka līdzatbildību ne tikai alkoholisko
dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgotājiem, bet arī juridiskajai personai,
konkrēti veikala īpašniekam. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu iebilst
pret 1. un 2.priekšlikumu, kurus iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija. Kā jau teica ziņotājs, tā ir principiāli jauna
veida atbildības ieviešana ne tikai attiecībā uz pārdevējiem, kas, teiksim, pārdod
pusaudžiem cigarešu paciņu, bet arī attiecībā uz veikalu īpašniekiem. Atbildības
maksimālais slieksnis par cigarešu paciņas pārdošanu ir 5000 latu. Acīm redzami, ka
šeit ir ieviests vēl viens atbildības veids, jo pārdevējs, kas būtu vainīgs pie
tā, ka veikala īpašnieks, viņa darba devējs, dabū maksāt 5000 latu lielu naudas
sodu, tiktu nekavējoties atlaists no darba. Pret šo priekšlikumu Juridiskās komisijas
sēdē iebildu vienīgi es, bet šobrīd mums ir ziņas par to, ka arī Latvijas
Tirgotāju asociācija iebilst pret šo priekšlikumu. Turklāt principiāli jauns
priekšlikums iesniegts likumprojekta trešajam lasījumam. Un sakarā ar to nav iespējas
pilnvērtīgi šos priekšlikumus apsvērt. Es aicinu balsot gan pret 1., gan pret
2.priekšlikumu.

Vēl pēdējais arguments. Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas argumentācijā tajā vēstulē, kuru šī komisija
nosūtīja Juridiskajai komisijai, vienīgais arguments bija tāds – mēs gribējām
ieviest „sauso likumu” 1.septembrī, bet, pateicoties Valsts prezidentam, nekas
neiznāk, un sakarā ar to mēs gribējām vienu muļķību izlabot, iesniedzot otru
muļķību.

Tāds ir īsumā šā priekšlikuma raksturs, un es aicinu neatbalstīt
nedz 1., nedz 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tika rūpīgi izdiskutēts
mūsu komisijā, pieaicinot gan tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus, gan
tirgotāju pārstāvjus. Protams, tas tiešām ir salīdzinoši bargs sods, bet, no otras
puses, mēs taču visi šeit paši debatējot vēlējāmies… un, es domāju, arī domās
vēlējāmies, lai nepilngadīgajiem iegādāties alkoholu un cigaretes tiešām būtu
ļoti grūti. Un kas gan veikala īpašniekam var būt motivējošāks strādāt ar saviem
pārdevējiem tā, lai pārdevēji tiešām nepārdotu?

Tātad kāda bija alternatīva? Bija arī ierosinājums tirgotājam
atņemt uzreiz licenci. Tas, protams, tirgotājam būtu bijis daudz, daudz sāpīgāk,
īpaši lielajām veikalu ķēdēm, kur, teiksim, viena pārdevēja varbūt neizdarības
vai neapzinības dēļ… varbūt pat apzinātas rīcības dēļ veikals vispār zaudētu
licenci.

Tādēļ mēs domājam, ka šis priekšlikums ir samērīgs, jo ļoti
daudzās tirdzniecības vietās, arī, piemēram, kiosku ķēdēs… Un policija teica, ka
tur grēko visvairāk, jo arī pārdevējs pats parasti ir gados jauns, viņam ir zināma
pārprasta solidaritāte ar šiem te pircējiem… Administrācija ļoti labi var sekot
līdzi tam, vai tur tiek prasīts dokuments vai netiek. Un tātad administrācijai ir
visas iespējas ar šiem pārdevējiem preventīvi strādāt, slēgt ar viņiem papildu
līgumus par atbildību, ja viņi tomēr pārdod šo alkoholu vai cigaretes
nepilngadīgajiem.

Tādēļ es domāju, ka šī norma tiešām palīdzēs cīnīties pret
to, ka nepilngadīgie var iegādāties šīs preces, un katrā ziņā spiedīs veikalu
īpašniekus izveidot tādu sistēmu, lai pārdevēji patiesi neriskētu un to nepārdotu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām gribu lūgt atbalstīt šo
priekšlikumu. Jau 2008.gada decembrī frakcija „Jaunais laiks” iesniedza šādu
priekšlikumu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs arī sen atpakaļ iesniedzām!”),
un man atliek tikai izteikt gandarījumu, ka pagājis drusciņ vairāk par pusotru gadu un
beidzot arī Tautsaimniecības komisijas vadītājs ir sapratis, ka tiešām šo
aizliegumu tā kā vajag atbalstīt.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu… Šis priekšlikums ir ļoti ilgi gulējis
Saeimas atbildīgo komisiju atvilktnēs…. Beidzot tiešām nobalsosim „par” to!
Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, kolēģi! Šis likums stāsies spēkā jūnija divdesmito datumu
pirmajā pusē. Jāsaka, ka debates, protams, nebija pārāk ilgas un garas, taču mums ir
jākonstatē viena lieta, kam sabiedrībai, kas veic iepirkumus tirdzniecības vietās,
legālus iepirkumus, un tur pērk tabakas vai alkohola izstrādājumus, būtu jābūt
gatavai. Pircējiem būs vienkārši jārēķinās ar to, ka ļoti, ļoti ieteicams
vienmēr līdzi nēsāt personu apliecinošu dokumentu, jo civilizētā pasaulē, kaut
vai, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs, nav retums, ka šo dokumentu prasa
uzrādīt pat 30 un 40 gadus veciem iedzīvotājiem.

Tā ka vienkārši aicinu šo normu, protams, noteikti atbalstīt, bet
vajadzētu informēt arī sabiedrību, ka nevajag apvainoties, ja kādam, kas ir stipri
vecāks par 18 gadiem, arī uzprasa šo identifikācijas dokumentu. Tā ka lūdzu
atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, paldies.

Es aizmirsu pateikt vēl vienu argumentu „pret” šo priekšlikumu
un tūlīt, protams, izklāstīšu to.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
atbalstīja manu priekšlikumu – Alkohola aprites likumā ieviest atbildību par šo arī
otrai pirkšanas un pārdošanas akta pusei – pusaudžiem. Diemžēl Juridiskā komisija
noraidīja manu priekšlikumu, kas paredzēja sodīt arī pusaudžus šajā situācijā.
Un iznāk tā: veikala īpašnieks var samaksāt 5 tūkstošus latu lielu sodu, bet
pusaudzis, kas izprovocēja incidentu, neatbild ne par ko. Es uzskatu, ka tas nav pareizi.

Komisija otrajā lasījumā manu priekšlikumu noraidīja bez jebkādas
argumentācijas, un varētu būt incidenti, kuriem būtu par pamatu tas, ko tomēr, lai
izlabotu kļūdu, mēs esam gatavi šodien izdarīt. Es aicinu novērst šo situāciju un
neatbalstīt nedz 1., nedz 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs kaut ko vēlas
piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu arī iesniegusi Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šis priekšlikums paredz
atbildību arī pārdevējam atkārtotības gadījumā. Tātad, ja gada laikā atkārtoti
ir bijis šāds pārkāpums, tad sods, protams, ir bargāks.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Gūtmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 4. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Gūtmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Arī tas nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir redakcionāli formulējusi Juridiskā
komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jānis Eglītis.
Šķiet, ka viņš nepiedalījās sava priekšlikuma aizstāvēšanā, taču komisijai
nebija nekāda pamata un argumentu, lai atbalstītu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tā kā diemžēl
ārzemju komandējuma dēļ man nebija iespējams ierasties komisijā un aizstāvēt savu
viedokli, es tomēr vēlos atzīmēt, ka pašreizējā likuma norma nav taisnīga, jo
paredz piemērot sodus personām, kuras nav veikušas pārkāpumus, it īpaši tajos
gadījumos, kad automobilis jeb transportlīdzeklis pieder juridiskai personai, kura veic
saimnieciskas darbības.

Es uzskatu par savu pienākumu darīt jums to zināmu un aicinu
atturēties šajā balsojumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Jā.

Komisija debatēja par šo piena vedēju problēmu un par visām tām
lietām, bet tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu deputātu Eglīti, ja tiešām
šī problēma ir sasāpējusi, vienkārši to formulēt ar atsevišķu anotāciju jauna
likumprojekta veidā.

Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Jāņa Eglīša
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 38, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu iesniedza Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gūtmanis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 10. – iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Par 10.priekšlikumu…

Sēdes vadītāja. Balsosim par 10.priekšlikumu? Deputāti lūdz
balsojumu par 10.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 46, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Un arī 12.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā
komisija. Arī 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to, izsakot cerību, ka šis negatīvais
balsojums par 10.priekšlikumu neradīs pretrunas pēc likuma stāšanās spēkā, aicinu
balsot „par” visu likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā. Ir
cerības, ka tas stāsies spēkā jūnija divdesmito datumu pirmajā pusē. Aicinu balsot
„par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – nav.
Likumprojekts galīgajā lasījumā pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs
reģistrējamies, es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas…

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc minūtēm trijām komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz vārds deputātam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc pāris minūtēm
komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
deputātus aicinu uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies klātbūtnes pārbaudei. Lūdzu zvanu!
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav
reģistrējušies: Valērijs Buhvalovs… Paldies, redzu! Gundars Daudze, Vitālijs
Orlovs, Leopolds Ozoliņš un Ausma Ziedone-Kantāne… (No zāles dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Labdien! Es, Andreja kungs, šodien esmu darbā!”) Paldies,
es redzēju jūs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad,
lūdzu, ieņemiet vietas, un turpināsim skatīt Saeimas 10.jūnija sēdei apstiprināto
darba kārtību.

Pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj
vēl par vairākām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izmainīt šā gada 10.jūnija
sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izmainīt šā gada 10.jūnija sēdes
darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas atbalstīto
likumprojektu „Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kastēna,
Laicāna, Paegles, Barčas, Urbanoviča, Zaķa, Šadurska, Rasnača, Štokenberga un
Čepānes – iesniegumu ar lūgumu iekļaut šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā
lēmuma projektu „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu
Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir saņēmusi trešajam
lasījumam trīspadsmit priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. Arī 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 8. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Komisijā
nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mans priekšlikums ir par priekšvēlēšanu izdevumu apmēru
ierobežošanu. Es saprotu, ka diezgan veltīgi šeit būtu par to diskutēt, jo jūs
teiksiet – vēlēšanas tūlīt jau mums ir aiz apvāršņa, tūlīt būs līgumi
saslēgti, negatīvisma kampaņas un pozitīvisma kampaņas ir uzsāktas. Bet tomēr es
gribētu, lai jūs paklausītos šos apsvērumus, kādu iemeslu dēļ es lieku priekšā
to pašu, ko pirms gada – pagājušā gada vasarā – lika priekšā attiecībā uz šo
likumu, izskatot trešajā lasījumā iepriekšējos grozījumus, „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, PCTVL un deputāts Kampars.

Proti, pašreizējais tiesiskais regulējums noteic, ka partijas vai to
apvienība drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņā 570 tūkstošus… vairāk nekā
570 tūkstošus latu. Es piedāvāju šo summu samazināt par vienu ceturto daļu. Un
kāpēc es to daru?

Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē partijām
tiek paredzēts valsts finansējums – no 2012.gada pusmiljona latu apmērā. Tātad, ja
jau reiz mēs saņemsim no valsts, es domāju, ka varētu samazināt šo
priekšvēlēšanu tēriņu apjomu, kāds pašlaik ir atļauts.

Otrkārt, tāpēc, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās Saeimas
priekšvēlēšanu kampaņā pieļaujamo summu, kas bija apmēram 279 tūkstoši, šo
summu pašlaik ir pieļauts palielināt apmēram divas reizes.

Kāpēc atsevišķas opozīcijas partijas, tādas kā, piemēram,
Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/partija „Latvijas Ceļš”, un arī pozīcijas
partijas komisijā šo manu priekšlikumu noraidīja? Acīmredzot tāpēc, ka šīs
partijas saprot, ka ar šādu naudu, Kraukļa kungs, var atdzīvināt pat politiskos
miroņus, kuriem reitings bija apmēram 1 vai 2 procenti. Un, uzsākot šo negatīvisma
kampaņu, šie politiskie miroņi jau sāk kustēties. Un, jau tuvojoties apmēram 5
procentu robežai, sabiedrībai lielā mērā tiek skalotas smadzenes. Vienīgā
atšķirība ir tā, ka pagājušajā reizē šīs abas partijas ar vairāku nevalstisko
organizāciju palīdzību bija noorganizējušas tā saukto pozitīvisma kampaņu,
savukārt tagad tās ar vēl lielākiem līdzekļiem organizē negatīvisma kampaņu pret
Latvijas valdību – pret Dombrovska vadīto Ministru kabinetu.

Un kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka valsts faktiski nav spējīga…
es domāju, arī Saeimas personā… kontrolēt un kaut ko mācīties no iepriekšējās
vēlēšanās izdarītajiem pārkāpumiem. Es domāju, ka priekšvēlēšanu laikā jums
tiks atgādināts, ka 9.Saeimas vēlēšanās Tautas partija priekšvēlēšanu izdevumus
bija pārsniegusi par 189,53 procentiem. Un līdz ar to Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs bija lūdzis Tautas partijai samaksāt… uzlicis par pienākumu
samaksāt valsts budžetā 1 027 366 latus, bet Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” apvienībai, kas tagad ar juridisko manipulāciju
palīdzību ir pārtaisījusies par citu apvienību, lika samaksāt 401 000 latu
valsts budžetā.

Es, godātie kolēģi, jūs patiešām aicinu apdomāt, vai šī
bezjēdzīgi izgāztā nauda, ko šodien mēs izgāžam reklāmās, jo visas partijas,
kuras grib iekļūt Saeimā, ir spiestas konkurēt ar šīm bezjēdzīgajām summām…
Vai tiešām šo naudu labāk nebūtu izlietot pansionātiem, kur jūs tiešām šo medu
varētu aiznest, dzīvnieku patversmes uzturēšanai vai citām tamlīdzīgām lietām…
Es nezinu, vai, piemēram, šo partiju vadoņi, ja kāds viņus „stopētu” uz ceļa,
pieturētu un kādus nabadziņus paņemtu savā automašīnā.

Es patiešām aicinu jūs apsvērt iespēju samazināt par vienu
ceturto daļu šos priekšvēlēšanu izdevumus, jo pašlaik, manuprāt, šīs summas, kas
dažkārt tiek prasītas priekšvēlēšanu laikā, patiešām ir arī nesamērīgas. Masu
plašsaziņas līdzekļi, piemēram, atsevišķu rajonu avīzes, par vienu lapaspusi jau
prasa tūkstošiem latu, lai varētu publicēt kādu noteiktu priekšvēlēšanu
informāciju.

Galvenais… Es tūlīt beigšu! Galvenais ir tas, ka mums faktiski
vajadzētu tikties ar vēlētājiem, nevis nesamērīgi izmantot apšaubāmus līdzekļus,
lai nodrošinātu vienas vai otras partijas, kas ir zaudējusi sabiedrības uzticību,
iekļūšanu Saeimā.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Cienītās Čepānes kundzes priekšlikums (No zāles dep.
O.Kastēns: „Ir šausmīgs!”) ir atbalstāms, un es balsošu „par”, taču
mums, juristiem, ir jāsaprot, ka 5. datums jau ir aiz muguras, tāpēc uz tiem, kuri jau
ir noslēguši šos līgumus vai noslēgs tos līdz šā likuma spēkā stāšanās
brīdim, diemžēl šo normu ar atpakaļejošu spēku nevarēs attiecināt.

Bet jebkurā gadījumā es balsošu „par” šo priekšlikumu. Vismaz
turpmāk tas būs spēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Mani uz šo
uzstāšanos ierosināja manis ļoti cienītā deputāte Ilma Čepāne. Viņa kaut kā
ļoti īpatnēji uzskaitīja dažnedažādus grēkus, kas ir piemītoši tām vai citām
partijām, bet absolūti nerunāja par to, ko, piemēram, dara apvienība
„Vienotība”. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nevar būt!”)

Godājamie kolēģi! Dažas dienas atpakaļ savā vēstuļu kastītē
es saņēmu „Vienotības” avīzi, un ko es tur lasu? Es skatos un redzu, ka tur ir
kalendārs… tur ir „Vienotības” pasākumu kalendārs, kur redzams tas, kur
„Vienotība” tērē naudu, to pašu naudu, par kuru runāja godājamā deputāte Ilma
Čepāne. Piemēram, 5.jūnijā ir plānots tērēt naudu stāstnieku saietam
„Kolchoznieku stāsti” Džūkstes pasaku muzejā. Es nezinu… Varbūt arī šo naudu,
Čepānes kundze, vajadzētu atdot kādiem grūtdieņiem vai kādam citam?

Godājamie kolēģi! Skatos tālāk: 30.jūnijā ir paredzēts milzīgs
pasākums un naudas tērēšana, lielas naudas tērēšana tādam pasākumam, kas saucas
„Spoku nakts Krustpils pilī”. Kādēļ šo naudu vajag tērēt spoku naktij Krustpils
pilī, ja šo naudu varētu ļoti labi atdot kādiem cilvēkiem, kam šī nauda varbūt
šodien ir vajadzīga iztikai?

Tā ka es, kolēģi, domāju, ka nevajadzētu mums tad, kad mēs
runājam par konkrētiem priekšlikumiem, jaukt to kopā ar dažādu populismu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Noklausījies
otrreiz Bērziņa kungu, es varētu aicināt arī viņu piedalīties šajos stāstnieku
pasākumos un ļoti lūgt uz šiem pasākumiem. Jūs esat tiešām labs stāstnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu jums izstāstīt, ka
komisijā tiešām notika debates par šo konkrēto Čepānes kundzes priekšlikumu. Es
gribu atgādināt, ka šī norma, šis koeficients, kas nosaka priekšvēlēšanu izdevumu
apmēru, tika pieņemta 2008.gadā, kad cenas tiešām bija – nu, salīdzinoši – daudz,
daudz augstākas nekā pašlaik. Pašlaik cenas ir samazinājušās (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Dārgāk! Tūkstotis latu par lapu!”) gan tiešajam ēteram, gan
preses izdevumos. Tāpēc nu, protams, komisijas vārdā es varu teikt, ka priekšlikums
nav atbalstīts, bet principā tas ir pamatots.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Ilmas Čepānes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 10. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Esam pārliecināti, ka krīzes
apstākļos nedrīkst pieļaut partiju finansēšanu no valsts budžeta. Nav īstais
laiks. Jau tā valstij nav naudas priekš slimnīcām, priekš skolotājiem un citu
budžetnieku algām, bet vēl kāds te pieprasa, lai pensionāri no savām mazajām
pensijām uzturētu partijas vai partiju biroju.

Likumprojekts provocē politisko sadrumstalotību valstī un
sīkpartijas, kuras laikā starp vēlēšanām neko nedara un neko nedarīs, bet saņems
valsts naudu.

Esam pārliecināti, ka no ārvalstu kredītiem nedrīkst finansēt
politiķu labklājību. Lai to dara bagātas valstis!

Līdz ar to es aicinu balsot par 10. – apvienības „Saskaņas
Centrs” priekšlikumu un atlikt partiju finansēšanu no valsts budžeta līdz
11.Saeimas vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gan aicināšu „Saskaņas Centra” priekšlikumu neatbalstīt,
ņemot vērā šīs partijas balsojumu par, teiksim, Čepānes kundzes priekšlikumu, lai
neierobežotu partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņai. Viss, par ko runāja
cienījamais Agešina kungs, – par pensionāriem, par tautu un tā tālāk… Iznāk tā,
ka „Saskaņas Centrs” negrib, lai visas šīs… lai samaksā 500 tūkstošus latu
partijām, bet viņi grib, lai visi šie pensionāri un visi pārējie samaksā tieši
partijas sponsoram saskaņā ar tiem likumiem, kuri būtu pieņemti viņa labā.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas
piebilstams nav. Tad mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. –
politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 26, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 11. – Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un
12.priekšlikumu.

S.Ķikuste. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Ķikuste. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā… Grozījumi Elektronisko sakaru likumā… Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu
Nr.6100 – likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Trešajam
lasījumam komisija ir saņēmusi un iestrādājusi kopumā astoņus priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. To komisija ir
atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 2. – ministra Gerharda priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 3. – ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 4. – komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 5. – ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 6.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā
komisija. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 7. – ministra Gerharda priekšlikums. Komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Un pēdējais, 8., ir pašas komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko
sakaru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā”.

Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija saņēma… pareizāk sakot,
pati izstrādāja vienu priekšlikumu – grozījumus pārejas noteikumos. Lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu
trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts
trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6105. (No
zāles dep. I.Kalniņš: „Labāk nestrādājam!”)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir izskatījusi divpadsmit priekšlikumus.

1. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas
priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir no atbildīgās
komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 5. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā,
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nolietotu
transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajam lasījumam tika saņemti atbildīgajā
komisijā vienpadsmit priekšlikumi.

1. – redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. – līdzīgs redakcionāls Juridiskā biroja
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem
16.panta nosaukumā. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par
ziņojumu publicēšanu mājaslapā. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu
komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. To arī lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Līdzīgs ir
arī Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu 9.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Un,
loģiski, komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tas arī viss. Lūdzu apstiprināt trešajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā
lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Dzīvnieku barības aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1779/Lp9 –
„Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par atsauci uz
atbilstošo Eiropas Savienības regulu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 2. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par precizētu
deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku
barības aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.6095 – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešpadsmit priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Ulda Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 2. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 3. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 6. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 8. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 10. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 11. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! PCTVL frakcijas
priekšlikums attiecas uz to 30 cilvēku likteni, kuri gaida tiesu par piedalīšanos masu
nekārtībās pie Saeimas ēkas pērnā gada 13.janvārī. Vai viņi ir vainīgi? Vai
viņi ir jāsoda? Bez šaubām. Protams! Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar
spēkā esošo likumdošanu minimālais soda termiņš par aktīvu piedalīšanos masu
nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas
iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem,
ir 8 gadi cietumā.

Salīdzinājumam minēšu minimālos soda termiņus, piemēram, par
svešas mantas tīšu iznīcināšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai ja tā
nodarījusi lielus materiālos zaudējumus, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības
dēļ iestājusies cilvēka nāve. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3
gadiem. Trim, nevis astoņiem. Par pretošanos varas pārstāvjiem, lietojot vardarbību
vai piedraudot ar vardarbību, minimālā atbildība ir naudas sods, maksimālā – 5 gadi.
Pat par slepkavību bez vainu mīkstinošiem apstākļiem minimālais sods ir brīvības
atņemšana uz 5 gadiem.

Bet te, par laimi, neviens netika nogalināts, pat nedraudēja kādu
nogalināt, tikai pieprasīja atlaist Saeimu – un uzreiz 8 gadi cietumsoda.

Nu labi! Pieņemsim, ka atbildības latiņas līmenis ir pacelts tik
augsti tikai tādēļ, ka cilvēki izvirza politiskās prasības. Bet kādēļ tad masu
nekārtību organizatoriem minimālais sods ir tikai 3 gadi – gandrīz trīs reizes
mazāks nekā masu nekārtību dalībniekiem? Atbildes nav.

Nav arī atbildes uz jautājumu, kādēļ padomju laikos minimālais
atbildības termiņš par piedalīšanos masu nekārtībās bija tikai 3 gadi.

Ar saviem jautājumiem PCTVL frakcijas deputāti griezās Ārlietu
ministrijā, kuras viedoklis nu ir pieejams visiem deputātiem; tas speciāli tika
stādīts Juridiskās komisijas locekļu ievērībai. Pavisam šī ministrija apkopoja
datus par 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar Igauniju ziemeļaustrumos un
beidzot ar Portugāli tālajos dienvidrietumos. Desmit dalībvalstīs no divpadsmit
minimālais sods par piedalīšanos masu nekārtībās ir nevis 8 gadi, bet gan tikai
naudas sods. Bulgārijā par piedalīšanos masu nekārtībās var izteikt rājienu. Un
tikai Igaunijā mazāk par trim gadiem cietuma nedod, laikam atceras par nekārtībām
saistībā ar Bronzas kareivi.

Kas attiecas uz maksimālo sodu, lielākajā daļā dalībvalstu tas ir
pat mazāks par minimālo sodu Latvijā. Tikai ārkārtas gadījumos, piemēram,
nekārtību dalībniekiem, kas ir vainīgi kāda cilvēka nāvē, Polijā dod 8 gadus ilgu
cietumsodu.

Tādā veidā jums ir lietišķi pierādīts, ka spēkā esošais
likuma pants – un ne tikai – ir ne tikai nesamērojams, bet ir absolūti nekādi
nesamērojams ar eiropeiskajiem kritērijiem. Pretēji tam PCTVL priekšlikums pilnībā
atbilst Eiropas kritērijiem. Zem mūsu spiediena atbildīgā komisija izveidoja savu
priekšlikumu, kurā paredz: minimālā atbildība par šo noziegumu – 3 gadus ilgs
cietumsods.

Kā jūs tikko dzirdējāt, šis sods ir nesamērīgs un neatbilst
Eiropas standartiem. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt tomēr PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Valera kungs vēlas ko piebilst?

I.Valers. Komisija priekšlikumu izvērtēja, bet neatbalstīja,
atzīstot gan, ka soda samērība… ka tas ir par lielu… Tāpēc ir sagatavots
nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tiek prasīts balsojums par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – PCTVL frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo Juridiskās
komisijas priekšlikumu atbalstīt. Naudas sods par piedalīšanos… Cietumsoda par
piedalīšanos masu nekārtībās zemākais slieksnis samazināts no 8 līdz 3 gadiem.
Sakarā ar to Latvija beidzot šajā nominācijā ir svītrota no Ginesa rekordu
grāmatas. Un šis naudas soda līmenis ir tikai trīs Eiropas Savienības valstīs, ja
mēs pieņemsim šo priekšlikumu, – Igaunijā, Latvijā un… Bijušajā PSRS… Tas ir
daudz labāk nekā šodien. Un, ja pēc neticības, ksenofobijas un nacistiskās pagātnes
slavēšanas līmeņa mēs esam ļoti līdzīgi mūsu ziemeļu kaimiņvalstīm, šogad
arī atbildība par masu nekārtībām mums būtu līdzīga.

Sakarā ar to aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Nav piebilstams nekas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalstīja priekšlikumu. Vai ir
nepieciešams balsojums?… Tātad deputāti piekrīt Juridiskās komisijas vērtējumam
par 12.priekšlikumu.

I.Valers. 13. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 14. – tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. Un 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā

atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
22.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 22.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, dokuments Nr.6096 – likumprojekts „Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Komisija ir saņēmusi otrajam lasījumam divus priekšlikumus.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģa Buzajeva priekšlikums, kas paredz
nodrošināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu tām personām,
kuras cieš grūtības, legalizējoties Latvijā, ir pilnīgi pamatots. Būtu allaž
jāatceras, ka likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu
tiesas aizsardzību.

Diemžēl valsts nav spējīga nodrošināt šo palīdzību pat visiem
valstspiederīgajiem un uzstāda šīm personām sekojošus nosacījumus: ja tās ir
ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu; ja tās pēkšņi ir
nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt
savu tiesību aizsardzību stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas
neatkarīgu apstākļu dēļ, vai ja tās atrodas pilnā valsts vai pašvaldības
apgādībā.

Diemžēl attiecībā uz personām, kurām nav piešķirts legāls
statuss, visi iepriekš minētie nosacījumi netiek piemēroti, kaut arī tās būtu
trīskārt trūcīgas vai arī ciestu no stihiskas nelaimes (kaut gan pati par sevi
uzturēšanās Latvijā bez legāla statusa varētu būt pielīdzināma stihiskai
nelaimei). Parasti šādai personai nav pat minimālu ienākumu. Šādu personu ir pavisam
maz, un, lai sniegtu tām papildus valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ir
nepieciešami visai niecīgi līdzekļi. Lielākā daļa no šīm personām savu statusu
zaudēja PSRS sabrukšanas laikposmā. Parasti tām Latvijā ir ģimenes, tajā skaitā
viņu apgādībā esoši bērni. Šīs personas ir slikti integrētas Latvijas vidē, un
valstij būtu izdevīgi nodrošināt tām legālu statusu, lai vēl papildus iegūtu
Latvijas nepilngadīgo pilsoņu apgādniekus un legālus nodokļu papildu maksātājus.

Lai te lieki teorētiski nespriedelētu, es minēšu kādu piemēru.

Lūk, kāds 50 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvo kopā ar savu ģimeni
daļēji sadegušajā namā Jēkaba ielā – divu soļu attālumā no Saeimas ēkas -,
uzturas Latvijā jau 27 gadus. Viņam „uz rokas” ir tikai PSRS pase, kas tika viņam
izdota pagājušā gadsimta 70.gadu vidū. Neskatoties uz to, viņa sievai ir trīs
bērni, kas ir Latvijas pilsoņi. Jaunākais bērns ir invalīds kopš bērnības. Sieva
šobrīd slimo ar kakla vēzi. Dažus gadus viņš bez jebkādiem panākumiem mēģināja
legalizēties, nezinādams Latvijas likumus, un tāpēc bija saņēmis no varas
institūcijām vai nu pieklājīgas formālas rakstiskas atbildes, vai arī periodiski
bija atradies nelegālo imigrantu nometnē.

Var jau būt, ka arī kāds no klātesošajiem, kas tomēr nolems
nobalsot „pret”, ir gatavs ņemt dalību un darīt visu, kas viņa spēkos, lai
palīdzētu legalizēties šim likteņa (Latvijas valsts personā) nomocītajam pabērnam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Komisija uzklausīja šo problēmu, bet atzina, ka tā
vairāk attiecas uz administratīvo procesu, uz administratīvajām tiesām un nav tik
daudz attiecināma uz šo likumu, tāpēc noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Vladimira Buzajeva iesniegto
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jūs jau zināt,
ka apspriežamā likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu
tiesas aizsardzību.

Garantētā juridiskā palīdzība tiek nodrošināta ne jau visiem,
bet tikai personām, kuras ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu
vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālā stāvoklī, kas tām liedz
nodrošināt savu tiesību aizsardzību, vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības
apgādībā. Šie ir cilvēki no riska grupām, un viņiem pastiepj palīdzīgu roku daudz
veiksmīgākie nodokļu maksātāji.

Kā mēs jau to zinām, piemēram, no bezdarba statistikas,
mazākumtautību pārstāvju skaits jebkurā riska grupā nozīmīgi pārsniedz viņu
daļu visu iedzīvotāju sastāvā. Par iemeslu tam kalpo ne tikai primitīvais rasisms,
kurš arī šeit ir vainojams, bet arī nepietiekama valsts valodas prasme. Kad mēs
bijām piedāvājuši Saeimai priekšlikumu apmācīt bezdarbniekus viņiem saprotamajā
valodā, mums oponēja kolēģis Visvaldis Lācis. Viņš pilnīgi taisnīgi piezīmēja,
ka šī parādība ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm.
Starpība ir tikai tā, ka civilizētajās valstīs pret nacionālajām minoritātēm no
riska grupām izturēšanās ir pavisam citādāka, nekā Lāča kungam to bija
iepotējuši, kad viņš jaunībā bija dienējis leģionā. Piemēram, mans tuvākais
draugs, kas emigrējis uz Londonu, tieši tur arī strādā sociālās palīdzības
dienestā, kas ar saviem klientiem sarakstās dažos desmitos valodu.

Es esmu dziļi pārliecināts, ka lielākā daļa no tiem cilvēkiem,
kuriem ir nepieciešama bezmaksas juridiskā palīdzība, pirmo reizi teica vārdu
„mamma” tajā pašā valodā, kurā to biju teicis arī es. Un es ierosinu dienestam,
kas sniedz viņam palīdzību, sarakstīties ar viņiem šajā valodā, lai tiem
sniedzamā palīdzība patiesi būtu efektīva. Pretējā gadījumā šī palīdzība ir
tikai fikcija un realitātē tā pastāv tikai birokrātiskas atskaites veidā. Gribētu
atzīmēt, ka taisnīga tiesa, kas nav pieejama šiem cilvēkiem tādēļ, ka ar viņiem
atsakās kontaktēties viņu dzimtajā valodā, šiem cilvēkiem ir ļoti vajadzīga.
Viņus pretlikumīgi atlaiž no darba, atņem viņiem mājokļus, nopietni apdraud pat
viņu ģimeņu izdzīvošanas spējas, selekcionējot šos cilvēkus pēc etniskās
pazīmes. Tā jums nav nekāda diskusija par tēmu – cik omulīgi vai neomulīgi jūtas
daži latvieši, ja ar viņiem pēkšņi sāks runāt krievu valodā.

Es atgādinu, ka runa ir nevis par otru valsts valodu, bet gan vienīgi
par īpašu attieksmi pret cilvēkiem no riska grupām, un aicinu jūs demonstrēt
civilizētu, eiropeisku pieeju patiesā realitātē pastāvošās problēmas
atrisināšanai. Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Buzajeva iesniegto
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 15.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par vēl vienām tās izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu, pamatojoties uz Saeimas
kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma
tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”””. Ir lūgums mainīt
atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” – nodot to tikai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir vienīgā atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav. Tātad šāds lūgums ir atbalstīts.

Turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.6097 – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus uz otro lasījumu.

1.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības
ministrs Uldis Augulis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis ministrs Augulis. Arī tas
ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda
Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda
Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tāpat 5.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre
Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Linda Mūrniece ir iesniegusi arī 6.priekšlikumu, un
arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina šā gada 22.jūniju noteikt par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 22.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma
par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā
pagarināšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1823/Lp9;
dokumenta numurs ir 6023.

Godājamie kolēģi! Ļoti īsi par jautājuma būtību.

2001.gada 11.decembrī Latvija un Amerikas Savienotās Valstis
parakstīja līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas
novēršanā; šis līgums stājās spēkā 2003.gadā, un tā darbības termiņš bija
septiņi gadi. Līdz ar to šā līguma darbība beidzās šā gada 5.maijā. Savukārt
4.maijā tika parakstīts protokols par tā pagarināšanu.

Kāpēc šis līgums ir ārkārtīgi svarīgs? Tā būtība ir tāda,
ka tas nosaka ne tikvien dažādu masu iznīcināšanas līdzekļu jeb ieroču
izplatīšanas noteikumus, bet arī Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecīgo
kompetento institūciju sadarbību, kontrolējot, lai šādu ieroču izplatīšana
nenotiktu, un dažādā veidā ierobežojot gan zināšanu, gan tehnoloģiju izplatību
saistībā ar šādu ieroču esamību, iespējamu rašanos vai izgatavošanu.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu savā
sēdē un vienbalsīgi nolēma lūgt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Tas mums
ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas
Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu
iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas -nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš. Godājamie deputāti, lūdzu nobalsot par likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas
Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu
iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie deputāti, atļaujiet, lūdzu, Ārlietu
komisijas vārdā lūgt jūsu piekrišanu izskatīt šo dokumentu (bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā) šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo šeit nav
nekādi precizējumi vai labojumi nepieciešami. (No zāles: „Mēs piekrītam!
Piekrītam! Tas ir svarīgi!” Dep. J.Dobelis: „Slava Bērziņam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto
Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas
novēršanas jomā pagarināšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6011.

Likumprojekta būtība ir tāda. Pašlaik Veselības inspekcijai tas ir
maksas pakalpojums – sniegt atzinumu par konstatētiem ūdensapgādes sistēmas
apdraudējumiem cilvēka veselībai. Šis maksas pakalpojums faktiski atbilst valsts
nodevas objekta pazīmēm, un tādēļ tas tiek pievienots valsts nodevu objektu
sarakstam.

Komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.jūnijs, un
izskatīšana otrajā lasījumā – 17.jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 11.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kas priedes nozāģēja, ko?”)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka
ir jau pagājuši 15 gadi, kopš pieņemts šīs augstskolas sakarā speciālais likums,
un sakarā ar to, ka Stokholmas Ekonomikas skolas vadība un mūsu ministrija ir
vienojušās par šīs augstskolas statusa izmaiņu, kas ir jāveic jau arī šā gada
jūliju, un sakarā ar to, ka ir pieņemti daudzi likumi, ar kuriem līdzšinējais likums
ir nonācis pretrunā, komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu un piešķirt tam
steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Rīgas Ekonomikas augstskolu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu pieņemt
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Rīgas Ekonomikas augstskolu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par vienprātīgo
atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai, 11.jūnijam, pulksten 17.00. Un
lūdzu noteikt, ka otrajā lasījumā izskatīšana būs 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
11.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – patstāvīgo priekšlikumu
izskatīšana.

Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts
budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šis lēmuma projekts tiek virzīts uz Saeimu, jo
tas attiecas uz apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta uz Zemkopības
ministrijas budžetu. Un saistībā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību tas ir
lēmums, kas jāpieņem Saeimai. Ja tas nenotiktu starp ministrijām, tad tas būtu
lēmums, ko varētu pieņemt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pati.

Es domāju, ka lēmuma projekts ir aprakstīts pievienotajā
anotācijā. Tas attiecas tikai uz finansējumu Lauku atbalsta dienestam, kurš pārņems
administrāciju no Finanšu ministrijas attiecībā uz dīzeļdegvielas piegādi
zemniekiem, kam ir atbrīvojums no akcīzes nodokļa. Tas sāks darboties no 1.jūlija,
šis finansējums ir par 29 110 latiem un ir saistīts ar 6 darba vietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu
likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmuma
projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā… Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas vārdā neviens referēt nevēlas.

Mums ir jābalso par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz
2030.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
līdz 2030.gadam apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā neviens
nereferē. Tātad lūdzu zvanu!… Es atvainojos! Bija jau uzsaukts zvans!… Jūs
pieteicāties debatēs, kad bija jau izsludināta balsošana.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 3. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6102.

Šajā likumprojektā un arī pārējos trijos, kurus iesniedza
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, mēs gribam
pašās zemes reformas beigās sakārtot tās normas, kas faktiski traucē cilvēkiem
iegādāties īpašumus, par kuriem pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumus – nodot
šo zemi īpašumā.

Jāteic, ka pati būtiskākā lieta visos šajos likumprojektos ir
tāda. Līdz 2010.gada 30.decembrim… tikai līdz 2009.gada 30.decembrim varēja noslēgt
līgumus ar Hipotēku un zemes banku par zemes gabalu izpirkšanu. Taču, kā vienmēr,
atrodas cilvēki, kuri nepaspēja vai šajā krīzes laikā nevar samaksāt attiecīgās
naudas summas un, kaut arī ir jau uzmērījuši šos zemes gabalus dažos gadījumos, bet
dažreiz ir jau pat samaksājuši naudu, līgumu ar Hipotēku un zemes banku pēc
pagājušā gada pēdējās decembra dienas noslēgt vairs nevar.

Komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu un
Hipotēku un zemes banku ir nākusi pretī šiem cilvēkiem un izdarījusi labojumus
šajos četros likumos, lai pagarinātu līdz šā gada beigām laiku, kad varēs vēl
šos līgumus noslēgt un zemi izpirkt. Protams, cilvēkiem tie ir lieli zaudējumi, ja
viņi jau to zemes gabalu ir uzmērījuši un nevar to ierakstīt zemesgrāmatā tikai
mūsu viena likuma ierobežojuma dēļ.

Tāpēc likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”…
Sakarā ar to, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir paredzēts pagarināt līdz 2010.gada
31.datumam laiku, kurā var izpirkt zemi, arī likumā „Par zemes reformas pabeigšanu
pilsētās” ir nepieciešamas izmaiņas. Un šīs izmaiņas ir tādēļ, lai varētu
pagarināt termiņu, kādā pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam
paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu. Jo visām pašvaldībām šādi paziņojumi
jāsagatavo.

Šādā sakarībā, lai mēs vēl paspētu laicīgi un lai cilvēki
paspētu izmantot šo mūsu likumdošanas izmaiņu, mēs lūdzam šo likumprojektu atzīt
par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 13. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

A.Seile. Tā kā es jau izskaidroju šā likumprojekta būtību, lūdzu
atbalstīt konkrēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Paldies par balsojumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
14.jūnijs. Un, tā kā likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā, izskatīšanas
datums – 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
14.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 17.jūnija sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6103.

Arī šo likumprojektu, par kuru zināmā mērā es jau runāju,
aizstāvot iepriekšējo likumprojektu, komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 18. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.

A.Seile. Godātie deputāti! Pirmajā lasījumā izskatot šo
likumprojektu, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā ir izdarīti
tikai nelieli labojumi un ka tie ir šādi: Centrālā zemes komisija īpašumtiesības uz
zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno līdz 2011.gada 30.datumam. Un šis
nosacījums ir tāpēc, ka pavasarī bija ļoti dziļš sniegs, zemes īpašnieki un
īpašumu pretendenti nevarēja iepazīties ar savu īpašumu dabā, un arī Centrālā
zemes komisija nevar tik ātri pieņemt visus lēmumus, neskatoties uz to, ka
kompensācijai paredzētās zemes ir pilnīgi pietiekami.

Un mēs pagarinām arī termiņu, līdz kuram Valsts zemes dienestam ir
jāiesniedz informācija par pieņemtajiem lēmumiem… ir jāsaņem informācija par
pieņemtajiem lēmumiem no Centrālās zemes komisijas.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs,
izskatīšana – 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 14.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs
6110 – „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Minētais likumprojekts skatāms
saistībā ar jau minētajiem diviem iepriekšējiem likumprojektiem, kas spētu veicināt
to, lai beidzot mēs varētu pabeigt zemes reformu mūsu valstī.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā…. Ā, es atvainojos!
Vispirms komisija nolēma piešķirt steidzamību šim minētajam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs,
likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”,
pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu sagatavojusi, pamatojoties
uz Ministru prezidenta rakstveidā sniegto informāciju un valsts kontrolieres pausto
viedokli par Valsts kontroles dalību starptautiskajā sadarbībā.

Situācija ir tāda. Mēnešalgu pārskatīšanu atsevišķās
iestādēs, it īpaši pašvaldībās, lai tās atbilstu Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, nav iespējams veikt līdz
šā gada 1.jūlijam, jo Ministru kabineta noteikumi un ar tiem saistītie grozījumi
Ministru kabineta noteikumos par mēnešalgu apmēra sadalījumu pa mēnešalgu grupām uz
šā gada 1.jūniju vēl nebija stājušies spēkā, līdz ar to šobrīd praktiski vairs
nav iespējams izpildīt Darba likuma 98.panta pirmās daļas prasību par viena mēneša
termiņa ievērošanu. Un, pastāvot šādiem apstākļiem, ir steidzami nepieciešams
pārcelt likuma pārejas noteikumos ietverto prasību pārskatīt mēnešalgas līdz
2010.gada 1.jūlijam… pārcelt uz 2010.gada 1.septembri.

Komisijas vārdā aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Spurdziņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Bet protams!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

O.Spurdziņš. Kolēģi! Ja jūs piekristu, tad komisijas vārdā es
lūgtu atbalstīt uzreiz arī bez otrreizējas izskatīšanas komisijā, jo šie termiņi
ir saskaņoti ar Juridisko biroju. Viņu priekšlikums arī ir pēc iespējas ātrāk
aizvērt šo likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir
jālemj par vēl vienām tās izmaiņām, jo mēs mainījām atbildīgo komisiju
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma
tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, un Prezidijs ir saņēmis
šīs pašas komisijas lūgumu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimas
10.jūnija sēdē (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā). Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6075 –
likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja šo likumprojektu un ierosināja atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sokolovskis. Komisija pieņēma lēmumu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs,
izskatīšanas datums – 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 14.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Atkritumu
apsaimniekošanas likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
tātad lūdz apstiprināt pirmajā lasījumā Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Katrā
gadījumā tas ir saistīts ar vēlmi patiešām šā gada laikā sakārtot atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu, nu, protams, ar tādu cerību, ka tas varētu arī vasarā
kādā ārkārtas sēdē tikt skatīts, teiksim, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Atkritumu apsaimniekošanas
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad arī šis likumprojekts ir iekļauts tajā
paketē, kas attiecas uz zemes lietām, un šeit mēs secinājām, ka būtu tikai un
vienīgi loģiski, ka tā zeme, kura ir uz valsts vārda reģistrēta Latvijas Hipotēku
un zemes bankas personā un uz kuru izbeigušās zemes lietošanas tiesības, tiek
pārreģistrēta uz attiecīgās pašvaldības vārda, izlaižot vienu lieku posmu, ka
vispirms ir uz valsts vārda, bet pēc tam – uz pašvaldības vārda.

Tādēļ aicinu šo likumprojektu atbalstīt un noteikt tam
steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 3, atturas – 18. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.A.Krauklis. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs,
izskatīšana Saeimas sēdē – 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs,
izskatīšana – 17.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas
delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eiropas
Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas
locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dokumentu nav, un ziņojuma arī nav. Tātad šis likumprojekts šodien
nav izskatāms.

Līdz ar to visa šai dienai apstiprinātā sēdes darba kārtība ir
izskatīta.

Pirms mēs reģistrējamies, es gribu jūs informēt, ka bija
paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem – tātad uz deputātu
Urbanoviča, Orlova, Kabanova, Zemļinska un Deņisova jautājumu iekšlietu ministrei
Lindai Mūrniecei „Par pastāvīgās dzīvesvietas nozīmi uzņemšanai Latvijas
pilsonībā naturalizācijas kārtībā”. Ir saņemta rakstveida atbilde, ka
deputāti ir apmierināti ar šo atbildi.

Arī par deputātu Tutina, Agešina, Kabanova, Mirska, Pimenova,
Rubika, Bekasova, Deņisova, Cileviča un Holostova jautājumu labklājības ministram
Uldim Augulim „Par sociālās aprūpes centru „Istra”” ir saņemta ministra
rakstveida atbilde, un deputātus šī atbilde apmierina.

Tātad izsludinātā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
šodien nenotiks.

Dodu vārdu deputātiem, kuri ir pieteikušies sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pēc reģistrācijas aicinu tos deputātus,
kuri ir parakstījušies par Deputātu grupas sadarbībai ar Albānijas parlamentu
izveidošanu, uz divām minūtēm uz Dzelteno zāli. Laipni aicināti arī visi tie, kas
nav parakstījušies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc desmit minūtēm Sociālo
un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
komisijas telpās pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu uz sēdi
Juridiskās komisijas sēžu telpā, tūlīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Plinera,
Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes
ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju”.
Jautājums tiks nodots ministrei.

Tāpat ir saņemts deputātu Tutina, Urbanoviča, Ribakova, Zemļinska,
Klementjeva, Mirska, Deņisova, Fjodorova, Vidavska un Pimenova jautājums satiksmes
ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības
finansējuma efektīvu izmantošanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat ir saņemts arī deputātu Bērziņa, Dukšinska, Pētersones,
Ārberga un Brieža jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par
Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas
gaitā”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies!
Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars
Daudze, Visvaldis Lācis… (No zāles: „Ir! Ir!”) Paldies, redzu! Vitālijs
Orlovs un Leopolds Ozoliņš.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas 10.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde

2010. gada 10. jūnijā

 

Lēmuma projekts „Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam” (Nr. 952/Lm9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6098)
Ziņo	– dep. V.A.Krauklis
Debates	– ekonomikas ministrs A.Kampars
	– dep. O.Kastēns
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1829/Lp9) (Dok. Nr. 6060, 6060A)
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1830/Lp9) (Dok. Nr. 6061, 6061A)
Par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1831/Lp9) (Dok. Nr. 6062, 6062A)
Par likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1832/Lp9) (Dok. Nr. 6063, 6063A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 1833/Lp9) (Dok. Nr. 6064, 6064A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 1834/Lp9) (Dok. Nr. 6065, 6065A)
Par likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1835/Lp9) (Dok. Nr. 6066, 6066A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1836/Lp9) (Dok. Nr. 6067, 6067A)
Par likumprojektu „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (Nr. 1838/Lp9) (Dok. Nr. 6073, 6073A)
Par likumprojektu „Būvniecības likums” (Nr. 1839/Lp9) (Dok. Nr. 6074, 6074A)
Par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1840/Lp9) (Dok. Nr. 6075, 6075A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1841/Lp9) (Dok. Nr. 6076, 6076A)
Par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1842/Lp9) (Dok. Nr. 6077, 6077A)
Par likumprojektu „Bīstamo kravu aprites likums” (Nr. 1843/Lp9) (Dok. Nr. 6086, 6086A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1844/Lp9) (Dok. Nr. 6089, 6089A)
Priekšlikums	– dep. I.Šlesere (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1845/Lp9) (Dok. Nr. 6102, 6102A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9) (Dok. Nr. 6104, 6104A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1848/Lp9) (Dok. Nr. 6110, 6110A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9) (Dok. Nr. 6125, 6125A)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu” (Nr. 948/Lm9) (Dok. Nr. 6087, 6088)
Par likuma „Grozījumi Likumā par ostām” otrreizēju caurlūkošanu (Nr. 854/Lp9) (Dok. Nr. 6111)
Lēmuma projekts „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” (Nr. 949/Lm9) (Dok. Nr. 6090)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr. 950/Lm9) (Dok. Nr. 6091)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr. 951/Lm9) (Dok. Nr. 6092)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr. 955/Lm9) (Dok. Nr. 6124)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 1796/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5919)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1811/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5971B)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1812/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5972B)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1628/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6078)
Ziņo	– dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1726/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6079)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1695/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6093)
Ziņo	– dep. M.Segliņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1606/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6094)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. S.Ķikuste
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Eglītis
Paziņojumi
	– dep. I.Circene
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. M.Ārbergs
	– dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1697/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6099)
Ziņo	– dep. S.Ķikuste
Debates	– dep. I.Čepāne
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. J.Reirs
	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1751/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6100)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1730/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6101)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1749/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6105)
Ziņo	– dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1747/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6106)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 1779/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6085)
Ziņo	– dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1704/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6095)
Ziņo	– dep. I.Valers
Debates	– dep. J.Pliners
	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1703/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6096)
Ziņo	– dep. I.Valers
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Buzajevs
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9)” (Nr. 957/Lm9) (Dok. Nr. 6141)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1700/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6097)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” (Nr. 1823/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6023, 6107)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” (Nr. 1823/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6023, 6107)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1821/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6011, 6121)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” (Nr. 1822/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6022, 6134)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 947/Lm9) (Dok. Nr. 6084)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” (Nr. 953/Lm9) (Dok. Nr. 6108)
Lēmuma projekts „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu” (Nr. 954/Lm9) (Dok. Nr. 6109)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1845/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6102, 6102A)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 1846/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6103, 6103A)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1848/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6110, 6110A)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6125)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6125)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1840/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6075, 6136)
Ziņo	– dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (Nr. 1838/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6073, 6135)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6104, 6104A)
Ziņo	– dep. V.A.Krauklis
Lēmuma projekts „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu” (Nr. 956/Lm9) (Dok. Nr. 6137)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi
	– dep. O.Kastēns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. G.Bērziņš
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. Ē.Zommere
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju” (Nr. 223/J9)
Informācija par deputātu J.Tutina, J.Urbanoviča, I.Ribakova, M.Zemļinska, A.Klementjeva, S.Mirska, O.Deņisova, S.Fjodorova un I.Pimenova jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu” (Nr. 221/J9)
Informācija par deputātu A.Bērziņa (LPP/LC), J.Dukšinska, K.Pētersones, M.Ārberga un U.Brieža jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā” (Nr. 222/J9)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 10.06.2010 09:42:04 bal001
Par – 48, pret – 49, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam (952/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:56:40 bal002
Par – 79, pret – 3, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu (948/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:59:09 bal003
Slēgtais balsojums
Par – 81, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi (949/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:59:59 bal004
Slēgtais balsojums
Par – 81, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnes (950/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:00:48 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 80, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (951/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:01:45 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Veltas Karzones – Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (955/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:04:31 bal007
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (1796/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:06:19 bal008
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1811/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:07:53 bal009
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1812/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:12:00 bal010
Par – 81, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:13:13 bal011
Par – 67, pret – 15, atturas – 4. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1726/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:14:21 bal012
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1695/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:24:15 bal013
Par – 70, pret – 5, atturas – 12. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:24:52 bal014
Par – 66, pret – 4, atturas – 12. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:27:20 bal015
Par – 9, pret – 38, atturas – 35. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:28:03 bal016
Par – 44, pret – 46, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:29:08 bal017
Par – 85, pret – 4, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:12:48 bal018
Par – 35, pret – 36, atturas – 23. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:16:08 bal019
Par – 27, pret – 26, atturas – 40. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:17:02 bal020
Par – 69, pret – 18, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:18:55 bal021
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1751/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:19:48 bal022
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1730/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:21:55 bal023
Par – 92, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (1749/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:24:01 bal024
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1747/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:25:11 bal025
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (1779/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:32:34 bal026
Par – 25, pret – 57, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:35:06 bal027
Par – 86, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:40:24 bal028
Par – 24, pret – 67, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:45:02 bal029
Par – 24, pret – 60, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:45:28 bal030
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:48:06 bal031
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1700/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:50:55 bal032
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:51:24 bal033
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:52:12 bal034
Par – 90, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 11:53:32 bal035
Par – 89, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1821/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:53:56 bal036
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1821/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:55:28 bal037
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1822/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:55:56 bal038
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1822/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:58:19 bal039
Par – 92, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (947/Lm9)

Datums: 10.06.2010 11:59:01 bal040
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (953/Lm9)

Datums: 10.06.2010 12:00:01 bal041
Par – 82, pret – 0, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu (954/Lm9)

Datums: 10.06.2010 12:03:31 bal042
Par – 72, pret – 1, atturas – 13. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:04:02 bal043
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:05:12 bal044
Par – 68, pret – 1, atturas – 18. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1846/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:06:42 bal045
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1846/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:08:20 bal046
Par – 68, pret – 2, atturas – 16. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:08:48 bal047
Par – 84, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:11:07 bal048
Par – 89, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:11:33 bal049
Par – 88, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:12:17 bal050
Par – 86, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 12:13:38 bal051
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (1840/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:14:04 bal052
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1840/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:15:49 bal053
Par – 88, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:17:25 bal054
Par – 66, pret – 3, atturas – 18. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1847/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:17:54 bal055
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1847/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:18:48 bal056
Par – 90, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu (956/Lm9)

Frakciju viedokļi
2010.gada 10.jūnijā

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija, tēlaini izsakoties, samērā karsta Saeimas sēde. Lielākās debates izraisīja jautājums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, un, lai arī šī demisija tika noraidīta, es domāju, diskusija bija ļoti svētīga un lietderīga.

Pirmām kārtām tādēļ, ka Kampara kungs Saeimā savādāk ir iedabūjams tikai ar lielām grūtībām. Šoreiz mēs dzirdējām diezgan detalizētu viņa ziņojumu. Šajā ziņojumā gan tika izceltas tādas pozitīvās lietas, un, neapšaubāmi, ir ekonomikā lietas, kas arī mainās lēnā garā uz labo pusi, bet jāteic, ka tomēr ir jautājumi, uz kuriem mēs nesaņēmām atbildes un kuri ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmām kārtām mēs redzam, ka nodarbinātības palielināšanā faktiski nav nekāda pozitīva rezultāta, bet tas taču ir galvenais Ekonomikas ministrijas uzdevums. Vēl arvien simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir bez darba vai spiesti vienkārši doties projām no valsts, un tas ilgtermiņā Latvijai radīs ārkārtīgi lielas ekonomiskās problēmas.

Mēs redzam, ka diemžēl gan ražotāju cenas kāpj, gan faktiski ir atsācies tas process, ka imports pārsniedz eksportu. Diemžēl mēs redzam, ka Eiropas Savienības fondu apguve siltināšanas jomā ir ārkārtīgi nepietiekama – tikai 10 procenti no plānotā apjoma – un ka arī citas fondu naudas tiek dalītas samērā selektīvi.

Protams, īpaši nepatīkams stāsts ir par izstādi EXPO Šanhajā, kur šis nevajadzīgais skandāls acīmredzot aizēno veiksmīgo piedāvājumu, ko kompānija „Aerodium” radījusi.

Vēl, protams, mūs ļoti uztrauc vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas faktiski netiešā veidā paredz, ka nākamgad visas PVN likmes tiek palielinātas… tātad no samazinātām likmēm atsakās pilnībā, un tas attiecas gan uz zālēm, gan tūrismu. Un, lai gan Kampara kungs pats pie saviem labajiem darbiem pieskaitīja to, ka tūrisma nozarei PVN ir samazināts, kaut arī faktiski to ar spiedienu panāca opozīcija, ir acīm redzams, ka viņš nav spējis vai nav vēlējies diskusijās ar aizdevējiem aizstāvēt šo lietu un pamazinātā likme palīdzēs šai nozarei tikai apmēram pusgadu.

Otra interesanta un būtiska lieta daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir Tautsaimniecības komisijas sagatavotā likumu pakete, kas attiecas uz zemes jautājumiem. Tie ir pieci likumprojekti, kam šodien tika piešķirta steidzamība un kas tika izskatīti pirmajā lasījumā. Nākamajā plenārsēdē, esmu pārliecināts, šie likumprojekti pārvērtīsies par likumiem. Tas palīdzēs tiem iedzīvotājiem, kuri zemes privatizācijai pilsētās faktiski visus dokumentus bija nokārtojuši, bet nepaspēja noslēgt līgumu ar Hipotēku un zemes banku. Šos līgumus tagad varēs noslēgt, un šis termiņš tiks pagarināts. Tas skars vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir šī problēma.

Tāpat tika uzlabota regulācija uzņēmējiem, kuri privatizēja zemi zem ēkām. Tātad šeit tiks mainīti nosacījumi, netiks aprēķinātas soda naudas, tiks atlikti maksājumi, lai šie uzņēmēji var pārdzīvot grūtos laikus un pēc tam pilnā apmērā pildīt savas saistības.

Tāpat solis pretī tiek pasperts pašvaldībām, gan pagarinot termiņus, kas nepieciešami zemes reformas pabeigšanai, gan arī nosakot, ka zeme, kas ir uz Hipotēku un zemes bankas vārda, uzreiz tiek ierakstīta uz pašvaldības vārda, izejot starpposmu, kas attiecas uz valsti.

Vēl tika izskatīti vairāki citi likumprojekti, bet domāju, ka galvenās lietas ir palikušas uz beidzamo plenārsēdi, kas solās būt ļoti gara. Es tikai iezīmēšu to, ka vakar komisijas sēdē mēs vienojāmies par ļoti būtisku izmaiņu izdarīšanu Maksātnespējas likumā, kas ievērojami uzlabos kredītņēmēju situāciju maksātnespējas procesā. Tātad kredītņēmēji varēs pilnībā atbrīvoties no savām saistībām faktiski divu gadu laikā iepriekš piedāvāto piecu gadu vietā. Nu jā, bankas izrādīja lielu neapmierinātību ar šādu pavērsienu, bet mēs uzskatām, ka tas ir samērīgi, un es ļoti ceru, ka 17.jūnijā pārējie Saeimas deputāti arī atbalstīs šo likumprojektu un mēs varēsim pieņemt Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, tādā veidā palīdzot gan daudziem Latvijas iedzīvotājiem, gan kompānijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kraukļa kungam no Tautas partijas frakcijas.

Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, pirmkārt man gribētos uzsvērt jautājumu, kas bija saistīts ar ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, jo šāda valdības šūpošana un demisiju pieprasīšana, protams, rada atsauksmes arī starptautiskā jomā un valdībai kopumā apgrūtina iespējamo turpmāko sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu.

Man gribētos uzsvērt, ka tiešām tajā ziņojumā, ko mums sniedza ekonomikas ministrs, ļoti precīzi un ļoti skaidri tika parādīts, kas šajā pusotra, divu gadu laikā ir reāli izdarīts, lai uzlabotu Latvijas ekonomiku, un, ja mēs pieminam konkrētus skaitļus, tad divu gadu laikā ekonomikas sildīšanā ir ieguldīti 350 miljoni latu un kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām ir 670 miljoni. Es domāju, tas ir pietiekami būtisks ieguldījums, lai mēs varētu runāt par to, ka ministrija ir izstrādājusi skaidru programmu un skaidri parādījusi, ka tiek izdarītas investīcijas, ieguldījumi ar attiecīgu atdevi, turpmākā tautsaimniecības attīstībā.

Bez tam ir ļoti konkrēti parādīts arī tas, kas ir prioritātes valstī, jo eksports principā atgriezies jau pirmskrīzes apjomā, un, ja mēs runājam par šo prioritāti, kas saistīta tieši ar eksportu un augstas pievienotās vērtības investīcijām, tad Ekonomikas ministrija šim mērķim ir novirzījusi nepilnus 80 miljonus latu.

Ilgus gadus iepriekšējās valdības arī diskutēja par eksporta garantiju ieviešanu, bet tieši Artis Kampars atzīmēja, ka viens no būtiskākajiem darbiem ir sakārtot šo jomu, un jau no pagājušā gada 1.jūnija sāka darboties eksporta kredītu garantijas sistēma.

Bez tam, runājot par prioritātēm, gribētu pieminēt to, ka iekšzemes kopproduktā eksporta īpatsvars ir palielinājies ar katru mēnesi, sevišķi tieši pēdējo mēnešu laikā, un, ja mēs salīdzinām importa iekšējo patēriņu un eksportu, tad pilnīgi noteikti varam runāt par to, ka eksporta īpatsvars palielinās. Vēl būtiski, runājot par Ekonomikas ministrijas darbu un arī par konkrētā ministra darbu, ir tas, kas saistīts ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanu – gan ar iespēju nodibināt SIA, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, sākot no viena lata, gan arī ar to, ka šo sabiedrību skaits pēdējā laikā ievērojami palielinās.

Bez tam ir izstrādāts jauns Būvniecības likuma projekts, un šis likumprojekts paredz būtiski samazināt būvprojekta saskaņošanai maksimāli patērējamo laiku – ja pašreiz tas ir 180 dienas, tad jaunais likumprojekts to paredz samazināt līdz 60 dienām. Un būvniecības nozares ieguvums, ieviešot šo likumu, var būt ap diviem miljoniem latu. Būtisks ir arī jaunais atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus. Es varētu no šī ziņojuma atzīmēt vēl vairākas lietas, taču, domāju, ka ir pietiekami, lai mēs varētu atzīmēt, ka vēlētāju priekšā pašreizējā situācijā, kad ekonomika sāk atjaunoties, prasīt ekonomikas ministra demisiju – tā vienkārši ir bezatbildība, jo Tautas partijai bija iespēja strādāt šajā valdībā, bet tā izvēlējās aiziet. Un šinī gadījumā uz ekonomikas atjaunošanās fona, protams, tas nav sevišķi nopietni. Katra šāda valdības šūpošana samazina kredītreitingu iespējas un līdz ar to arī uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību. Akcentējot atsevišķas nepilnības, kā jau minēja Tautas partijas deputāti savās uzrunās, netiek atainota kopējā ekonomikas un tautsaimniecības attīstība.

Īsumā gribētu pieminēt vēl divus likumprojektus, kas bija šodienas darba kārtībā.

Viens no tiem ir Saeimas deputātu sieviešu iesniegums saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē. Kaut arī līdz šim tika uzsvērts, ka mēs visiem spēkiem vēršamies pret vardarbību ģimenē, taču šis formulējums – vardarbība ģimenē – bieži tika pārprasts, un tajos gadījumos, kad bija nevis laulāto, bet civilvīra un civilsievas savstarpējas nesaskaņas un ieradās policija, bieži vien tās subjektīvā attieksme bija apmēram tāda: nu, mēs attiecīgi nesodīsim, jo paies kāds brītiņš un šie iesniegumi tiks paņemti atpakaļ. Tāpēc mēs, deputātes, parakstījām tādu iesniegumu un iesniedzām likumprojektu par to, lai noteiktu, ka ar vardarbību ģimenē saprotam vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, šī likuma ietvaros ar vardarbību saprotam noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret laulāto, pirmās un otrās pakāpes radniecībā esošām personām, kā arī pret personām, kuras dzīvo kopā un kurām ir kopīga mājsaimniecība. Par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru ir bijusi kopīga mājsaimniecība. Tādā veidā tiek pasvītrots, ka arī pēc šķirtas laulības notikusi vardarbība ir sodāma pēc tādas pašas likuma normas.

Un vēl trešais un pēdējais, ko gribētu atzīmēt. Tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem. Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja, gan arī mēs kopumā atbalstījām to, ka ir jāpastiprina atbildība tieši saistībā ar nepilngadīgajiem, jo pašreizējās normas acīmredzot nav pietiekamas. Pēc tā, kas tika atbalstīts, pārdevējam naudas sods pirmo reizi var tikt uzlikts 200-250 latu apmērā un juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem. Tādā gadījumā ir atbildīgs ne tikai pārdevējs, bet arī juridiskā persona. Savukārt atkārtota šāda nodarījuma gadījumā naudas sods juridiskajām personām var būt no 2000 līdz 5000 latiem. Tādā veidā mēs aizsargājam tieši nepilngadīgos un mazinām alkohola un tabakas lietošanu jaunatnes vidū.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā, protams, svarīgākais notikums bija pieprasījums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Arī mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, deputāti atbalstīja šo pieprasījumu. Mums ir radies priekšstats, ka ekonomikas ministram trūkst dziļas un analītiskas izpratnes par valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Piemērs tam ir, piemēram, „Parex bankas” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana par 100 dolāriem. Piemērus var minēt daudzus. Ministra darbības laikā bezdarbs valstī ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu, atjaunojamo energoresursu kvotas, Saules enerģijas kvotas un biogāzes kvotas tiek dalītas politiskajiem sponsoriem. Paša Kampara kunga minētais Latvijas paviljons World EXPO tiek dēvēts par labāko Latvijas reklāmu, bet tajā pašā laikā šī Latvijas reklāma ir aptraipīta ar apsūdzībām korupcijā, izspiešanā, šantāžā un nedara godu ne Kampara kungam, ne viņa vadītajai ministrijai. Tādēļ arī mēs balsojām pret Kampara kunga palikšanu amatā. Pietrūka dažu balsu, bet, nu, redzēsim, kā tur tālāk šī lieta virzīsies.

No šodienas darba kārtības es gribētu minēt arī būtisku likumprojektu, kuru atbalstīja mūsu frakcijas deputātes Inese Šlesere, Inta Feldmane un Karina Pētersone, proti, likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Vardarbība bieži ir vērojama ne tikai laulāto starpā un starp personām, kas dzīvo kopā, bet mēdz gadīties arī pēc laulības šķiršanas vai kopdzīves pārtraukšanas, un tādēļ būtu nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisku apsūdzību. Gan Eiropā, gan ASV attiecībā uz vardarbību ģimenes locekļu, tuvinieku un vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā lieto jēdzienu domestic violence, kas ir daudz plašāks nekā jēdziens family violence jeb vardarbība ģimenē. Tādēļ šis likumprojekts paredz paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisko apsūdzību. Rezultātā tiks paplašināts jēdziens „vardarbība ģimenē”, nosakot, ka tā ir vardarbība kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, kā arī tiks noteikts, ka par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru bijusi kopīga mājsaimniecība. Šis likumprojekts ir ļoti būtisks, jo informācija liecina, ka ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu lūgumi pēc palīdzības vairojas gadu no gada.

Noslēgumā es vēlētos runāt arī par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts paredz politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka likumprojekta mērķis ir labs, jo nodrošina partiju finansiālu atklātumu, ierobežo partiju risku kļūt atkarīgām no oligarhiem un mazina partiju nelikumīgu finansēšanu. Atgādinu radioklausītājiem, ka šobrīd partijas tiek finansētas no privātiem ziedojumiem.

Un, ja jau mēs pieskārāmies partiju finansēšanai… Mēs ar lielu interesi sekojām līdzi politiskās apvienības „Vienotība” pasākumiem, piemēram, ar lielu interesi piefiksējām, ka 30.jūnijā būs spoku nakts Krustpils pilī, un es domāju, ka mūsu apvienība, LPP/LC, ar lielu interesi vēros, lai „Vienotības” spoki, raganas un spīganas šiem pasākumiem neizmantotu dienesta slodzes, jo tas būtu rupjš dienesta transportlīdzekļu nodokļa pārkāpums.

Vēl es nobeigumā gribētu atzīmēt šodienas aktuālos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz paaugstināt sodu autovadītājiem par braukšanu reibumā. Ar lielu prieku atzīmēšu, ka ir dubultots naudas sods šoferiem, kuriem konstatēta vairāk nekā viena promile alkohola, un tātad par šo pārkāpumu draud naudas sods no 600 līdz 800 latiem, kā arī arests no 5 līdz 10 diennaktīm un tiesību atņemšana uz diviem gadiem. Ja būs konstatētas vairāk nekā 1,5 promiles, attiecīgi naudas sods būs no 800 līdz 1000 latiem un arests līdz 15 diennaktīm. Es uzskatu, ka Latvijai ir pienācis laiks kļūt par eiropeisku valsti. Un, ja šo problēmu mazināt nepalīdz dažādi izglītojoši pasākumi, tad neatliek nekas cits kā pastiprināt sodus.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kastēna kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie radioklausītāji! Šoreiz Saeimas plenārsēde sākās visai nervozi, jo bija paredzēts balsojums „par” vai „pret” ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Un šoreiz zālē bija tik daudz deputātu, kā reti gadās tad, kad jāapspriež nopietni likumi. Tātad 98 deputāti bija zālē. 48 no tiem nobalsoja par Kampara demisiju, bet 50, kopā skaitot tos, kuri bija „pret” un atturējās, – pret viņa demisiju, un Kampars paliek amatā. Tas ir visai dīvaini, ka opozīcijas deputāti, kas paši ilgstoši ir strādājuši pozīcijā, kas paši sadarbojušies ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, nesaprot, ka valdības šūpošana šādā atbildīgā brīdī, kad esam krīzes situācijā, tomēr nav tas labākais variants. Un jāsaka – varbūt tas uztraukums rodas tāpēc, ka Latvijas ekonomika tomēr stabilizējas, nodokļu plāni pildās.

Nu, labi ir tas, ka tomēr amatā paliek līdzšinējie ministri, jo, apvienojot vairākas ministrijas, vienam ministram būtu grūti un, ievēlot nākošo ministru, vēl grūtāk.

Ja runājam par šodien izskatītajiem likumiem, tad arī man gribas atzīmēt to, ka tie likumi, kas saistīti ar zemes reformas pabeigšanu, tik tiešām bija nepieciešami un bija nepieciešami šie labojumi, jo viens no būtiskākajiem labojumiem bija tas, ka turpmāk zemi, kuru lietotāji neizpērk, nereģistrēs uz Hipotēku un zemes bankas vārda, bet šī zeme tiks nodota pašvaldībām, un pašvaldības taču tik tiešām ir tās, kas varēs visvairāk kontrolēt un izvērtēt nomas attiecības, noslēgt nomas līgumus savā teritorijā.

Manuprāt, tam piekrita arī mūsu Latvijas iedzīvotāji, bet to atbalstīja arī Pašvaldību savienība un Hipotēku un zemes banka. Šie grozījumi tika sagatavoti kopā ar Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu, Hipotēku un zemes bankas speciālistiem, un labi, ka mēs paspējām to izdarīt pirmajā lasījumā šodien. Nākošajā nedēļā, 17.jūnijā, šie likumprojekti tiks izskatīti pēdējā lasījumā.

Protams, svarīgi ir arī tas, ka vēl līdz šī gada beigām zemes lietotāji var turpināt noslēgt līgumus ar Hipotēku un zemes banku par viņiem lietošanā nodotās zemes izpirkšanu.

Tālāk. Gribētos runāt arī par to, ka šodien mēs apspriedām Partiju finansēšanas likumu. Šajā likumā bija atkārtots Ilmas Čepānes priekšlikums par to, lai aģitācijai paredzētie pieļaujamie līdzekļi tiktu samazināti. Bet Saeima tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja, un tāpēc arī partijas „Pilsoniskā Savienība” deputāti bija gan atturīgi, gan nebalsoja par šo likumprojektu kopumā. Mēs uzskatām, ka šajā laikā, kad jātaupa katrs grasis, politiskajām partijām ir paredzēti nepamatoti lieli priekšvēlēšanu izdevumi.

Es nevaru pievienoties iepriekšējo runātāju labajam vērtējumam par Būvniecības likumu un Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Šiem likumiem steidzamību nepiešķīra, un tas ir pareizi, jo tie ir ļoti apjomīgi likumi, pie tam kardināli maina iepriekšējo likumu saturu, un šī būvatļauju piešķiršanas procedūras pārlieka samazināšana ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā problēmu būs daudz. Šos likumus mēs turpināsim vērtēt septembrī.

Nākošajā nedēļā partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti tiksies ar Zemnieku Saeimas pārstāvjiem. Pēdējā laikā tik tiešām ļoti aktivizējas zemnieku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizāciju sadarbība ar partijām, kas ir ievēlētas Saeimā, ar šiem deputātiem. Un mūsu saruna acīmredzot būs ļoti sakarīga tāpēc, ka zemnieki zināmā mērā ir atzinuši, cik ļoti nozīmīga ir šī viņu interešu aizstāvība arī Eiropā, kur Sandra Kalniete ir uzņēmusies organizēt šo sadarbību ar Latvijas zemniekiem un Eiropas Komisiju.

Tālāk. Gribētos aicināt arī jūs visus, kam tas ir iespējams, pirmdien piedalīties tādos pasākumos, kas atbalsta politiski represēto intereses, kas atceras viņus, un arī „Pilsoniskās Savienības” deputāti dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Jāsaka, ka nākošā nedēļa būs ārkārtīgi sarežģīta tāpēc, ka tik daudzi likumprojekti ir palikuši uz šīs Saeimas sesijas pēdējo sēdi. Ir pilnīgi skaidrs, ka vienā dienā tos izskatīt nevarēs, tāpēc Saeima acīmredzot vēl lems par to, vai nesadalīt šos likumprojektus divās daļās un arī trešdien rīkot ārkārtas plenārsēdi, kurā likumprojektus varētu izskatīt.

Mazliet žēl ir tas, ka šajā vasarā nekāda miera nebūs, jāgatavo priekšlikumi nākamā gada budžetam, un Sadarbības padome darbosies visu vasaru, jo arī Ministru kabinets neaiziet nekādā atvaļinājumā. Bet jācer, ka laiks būs labs un arī iedzīvotājiem celsies noskaņojums, un visi kļūs varbūt smaidīgāki, ja nodokļi pildās. Tas nozīmē arī to, ka labāki laiki vairs varbūt nav pārāk tālu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Annai Seilei, partijas „Pilsoniskā Savienība” priekšsēdētājai.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Latvijā, pateicoties PCTVL pūlēm, no Ginesa rekordu grāmatas tika izsvītrota nominācija par sodu bargumu par piedalīšanos masveida nekārtībās. Runa ir par tiem 30 cilvēkiem, kas pērn, 13.janvārī, piedalījās grautiņos un gribēja atlaist Saeimu. Viņi gaidīja tiesas prāvu, bet mūsu Krimināllikumā minimālā atbildība par šo nozieguma veidu ir astoņu gadu cietumsods.

PCTVL frakcija pirms diviem mēnešiem uzdeva jautājumu Ārlietu ministrijai par ārvalstu pieredzi šajā jomā, un atbilde bija ļoti interesanta. Šī ministrija apkopoja datus par 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar Igauniju ziemeļaustrumos un beidzot ar Portugāli tālajos dienvidrietumos. Desmit dalībvalstīs no divpadsmit minimālais sods par piedalīšanos masu nekārtībās ir nevis astoņi gadi cietumā, bet gan tikai naudas sods.

Bulgārijā par piedalīšanos masu nekārtībās var izteikt rājienu, un tikai Igaunijā mazāk par trim gadiem cietumā nedod. Atceros par nekārtībām saistībā ar bronzas kareivi.

Mūsu priekšlikums šodien tika noraidīts, bet tika akceptēts Juridiskās komisijas priekšlikums, kur cietumsods svārstījās no trim līdz 12 gadiem. Tas, protams, ir progress, un līdz šim ir tikai trīs valstis, kur ir tik bargs cietumsods par piedalīšanos masu nekārtībās. Tās ir Latvija, Igaunija un bija Padomju Savienība.

Šim likumam būs vēl trešais lasījums, un mēs tomēr pamēģināsim atdalīties no PSRS un tuvināties pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Šodien PCTVL iesniedza Saeimas Prezidijam likumprojektu „Par kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem”. Ir ap 10 tūkstošiem ģimeņu, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Kompensācijas apmērs izriet no dzīvokļu tirgus vērtības, kas izmaksājama desmit gadu laikā. Paredzēta arī cita veida palīdzība – bezmaksas juridiskā palīdzība, palīdzība īres un komunālo maksājumu samaksai un cita. Ir paredzēta arī speciāla šo cilvēku reģistru izveidošana.

Saskaņā ar mūsu projektu kompensācijas izmaksās, sakot no 2012.gada, kad krīzes sekas būtu daļēji pārvarētas. Un tā nav avantūra, jo 8.Saeimas pilnvaru beigās analoģisku PCTVL likumprojektu divreiz atbalstīja Saeimas vairākums, konceptuāli atbalstīja pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām 9.Saeimā atsakās turpināt šā likumprojekta izskatīšanu.

Šodien ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs ceram, ka tomēr izdosies pārliecināt deputātu vairākumu.

Mēs iesniedzām vēl vienu priekšlikumu šajā jomā – par pašvaldības pieteikumu valsts finansējuma saņemšanai palīdzībai dzīvokļa jautājumā. Pats valsts finansējums – tas arī bija PCTVL priekšlikums, kuru 8.Saeima akceptējusi, bet pēdējā valdība atsakās attiecīgās naudas piešķirt. Pēc mūsu priekšlikuma valdībai būtu pienākums visus šos pieteikumus iekļaut budžetā, bet Saeima lems – tos apmierināt vai neapmierināt.

Un pēdējais, trešais, jautājums. Mēs šodien nosūtījām izglītības un zinātnes ministrei jautājumu par Rīgas Komercģimnāzijas likvidēšanu. Šī mācību iestāde ar latviešu mācību valodu ir ļoti sekmīga, un diemžēl Rīgas dome, Ušakovs un Šlesers, kas nerūpējas par nākotni, bet rūpējas tikai par savu maku, gribēja to likvidēt. Vakar bija Rīgas domes ārkārtas sēde, un šeit cienījamā Aldermanes kundze no LPP/LC un cienījamais Jānis Ādamsons no „Saskaņas Centra” pat apgalvoja, ka šo skolu atbalsta Maskava, atbalsta Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins, kas tiešām apmeklēja šo skolu. Viņš runāja ar skolēniem, ar ģimnāzijas pasniedzējiem un pilnībā atbalstīja Latvijas nākotni. Arī mēs esam par Latvijas nākotni un ceram, ka Ušakovs un Šlesers savu lēmumu tomēr atcels.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Tā nu sanāk, ka vieni runā par demisiju, otri atkal taisnojas un saka, ka demisiju nevajag. Bet vēl kādam vajadzētu tomēr meklēt arī domubiedrus, domājot par turpmāko darbību un par nākotni.

To dara nacionāli domājoši politiķi. Ne velti „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir nolēmuši veidot kopīgu apvienību ar partiju „Visu Latvijai!”. Esam tikuši jau tik tālu, ka ir skaidrs datums, kurā notiks apvienošanās kongress, un tas ir 4.jūlijs. Ir izraudzīta vieta – Latviešu biedrības nams. Līdz ar to tagad notiek gatavošanās kongresam. Grupas strādā, lai mēs tiešām nopietni saprastu, cik ļoti ir nepieciešama šāda apvienība un tās darbs. Strādājam pie apvienības, topošās apvienības, programmas un statūtiem. Aptuveni pēc nedēļas ir jābūt gatavam pirmajam uzmetumam ar galvenajām ievirzēm.

Ir sākusies arī mūsu topošās apvienības kandidātu apzināšana visos piecos vēlēšanu apgabalos. Šeit mums ir lieliska iespēja apvienot jaunības degsmi ar zināmu pieredzi praktiskajā darbībā un šinī brīdī iesaistīt darbībā tieši nacionāli domājošus pilsoņus un dot viņiem iespējas.

Arvien skaidrāk iezīmējas arī tie jautājumi, kurus diemžēl parasti risina tikai nacionāli domājoši politiķi. Šie jautājumi daļēji tiks iekļauti mūsu programmā, kurā, protams, būs arī ekonomiskie jautājumi, kas nepieciešami jebkurā gadījumā, bez tiem mēs neiztiksim. Taču ir lietas, kuras cilvēki negrib dzirdēt, baidās dzirdēt, negrib izrunāt noteiktus vārdus kā, piemēram, „okupācija”, vai kaut ko tamlīdzīgu. Kādam tas ir jādara – šī vēsturiskā saikne ir jāuztur, un šo pagātni aizmirst nedrīkst.

Mēs, protams, par visu to runāsim, tiekoties ar Latvijas Republikas pilsoņiem jebkurā vietā. Un zīmīgi ir tas, ka šīs Saeimas kārtējās sesijas pēdējā darba nedēļa iezīmējas ar to, ka šīs nedēļas laikā ir jāatceras divi sāpīgi datumi. Ne jau tikai 14.jūnijs, kura atzīmēšanā, atcerē arī mēs, protams, piedalīsimies. Bet kaut kā vienmēr izvairās runāt par 17.jūniju, kuru tieši mūsu apvienība savā laikā iezīmēja kā atceres dienu. Bez šī 1940.gada 17.jūnija nebūtu arī 1941.gada 14.jūnija. Tā ka arī šajā dienā apvienības pārstāvji centīsies piesaistīt sabiedrības uzmanību un atgādināt to, ko nedrīkst nekad aizmirst, – 1940.gada 17.jūnija okupācijas notikumus. Jebkurā gadījumā ir jāprot skaidri un godīgi savienot šīs divas lietas – nacionālo pārliecību ar prasmi panākt progresu arī ekonomiskajos jautājumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība iestājas par stabilitāti valdībā un valstī, un arī šodien mēs to apliecinājām, neatbalstot ekonomikas ministra Kampara demisiju. Tālāk varbūt pieskaršos šodienas grozījumiem likumdošanā. Tā kā es arī vadu Centrālo zemes komisiju, gribēju akceptēt, ka šodien tika iesniegti ļoti nozīmīgi likumprojekti saistībā ar zemes reformu, tas ir, grozījumi likumos par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos un pilsētās, kas faktiski paredz, ka īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno tikai līdz šī gada 30.decembrim. Šo termiņu faktiski vajadzēja pagarināt, jo tiešām šī atjaunošana – vairāk nekā 2000 iesniegumu, pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz bijušajām baltvācu zemēm un arī pārējām zemēm – reāli iebremzējās, un šis darbs tika uzsākts tikai janvāra beigās. Tāpēc arī šodien vēl daudziem mantiniekiem nav skaidrības, kā īsti notiks šī īpašuma tiesību atjaunošana. Un šīs prioritātes, kas tika izvirzītas likumā un arī Ministru kabineta noteikumos, tomēr būtu jāpārskata un jāmēģina ļaut bijušajiem īpašniekiem, jo ne jau viņu vainas dēļ viņi netika iekļauti pirmajā reformas procesā, teiksim, izvēlēties šos zemes gabalus un šīs prioritātes noteikt varbūt visā valstī, nevis tikai sākot ar vietējām pašvaldībām un tad rajona teritorijām, un tad visas valsts mērogā. Tas ir viens no jautājumiem, kuru vajag tuvākajā laikā atrisināt, un šis likumprojekts palīdzēs to izdarīt.

Tika pieņemti tieši lauksaimniekiem individuālā darba veicējiem, zemniekiem, zvejniekiem nozīmīgi grozījumi saistībā ar gada pārskatu likumu un saistībā ar grāmatvedības likumu, kas ļaus šo saimniecības veidu īpašniekiem pārreģistrēt savas saimniecības un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Tātad reāli tika noņemti šie 200 tūkstošu griesti – izdarīts apgrozījums, kas bija vajadzīgs saimnieciskās darbības veikšanai, lai varētu pārreģistrēties. Tā ka šis process notiek, un tas tika šodien akceptēts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Arī jaunizveidotās sabiedrības ir tiesīgas saņemt atvieglojumus, tātad reāli netiks apliktas šīs subsīdijas, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi jau šajā, 2010.gadā.

Es gribētu atzīmēt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par šīs administratīvo teritoriju reformas brīvprātības principu un vietējo pašvaldību izvēles brīvību, un Ministru kabinets otrdien akceptēja Mērsraga un Rojas pašvaldību vēlmi reāli atdalīties, izveidojot divas pašvaldības – Mērsraga un Rojas – un grozot administratīvo teritoriju robežas.

Tātad Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tāds ir iedzīvotāju viedoklis un tas ir respektējams. Es domāju, ka arī šī tendence, ja netiks populizēta un neradīsies tāda situācija, ka visā valstī norisināsies šīs pārmaiņas, bet tikai tur, kur tiešām ir izveidojušās šādas problēmas un kur divi ekonomiski aktīvi attīstības centri, ostas, nevar sadzīvot un abām šīm teritorijām nav iespējams ekonomiski attīstīties, tur laikam reāli pareizākais ir šis lēmums, ka jāsadalās. Un mēs uzskatām un piedāvājam, ka šīm pašvaldību vēlēšanām sadalīšanās procesā būtu jānotiek tieši reizē ar Saeimas vēlēšanām, un ir skaidrs, ka gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, bet mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzstājam, lai šis likumprojekts ietu tālāk un šie lēmumi tiktu pieņemti par labu iedzīvotājiem.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti nozīmīgs. Tas arī ir saistībā ar pašvaldībām – 59 pašvaldībām tiks piegādāti šie 110 skolēnu autobusi. Mūsu ministri aktīvi risina šo jautājumu, un līdz jaunajam mācību gadam šim jautājumam ir jābūt atrisinātam. Tas ir saistīts ar skolēnu pārvadājumiem un ar tām teritorijām, kur tika likvidētas skolas, bet bērniem tiešām ir jānonāk savās mācību iestādēs pēc iespējas ātrāk un ērtāk.

Gribētu atzīmēt, cienījamie lauksaimnieki… izmantojiet arī jūs šīs akcīzes nodokļa atmaksas lietas, jo, kā jūs zināt, no 1.jūlija stājas spēkā likums, kurš paredz, ka šī akcīzes nodokļa atmaksa noritēs citādā kārtībā, un tāpēc jūs varat zaudēt neizmantotos degvielas limitus par iepriekšējo periodu. Tāpēc… vēl līdz 1.jūlijam to visu varat izdarīt, lai jums nebūtu zaudējumu.

Lai jums veiksmīga diena un turpmākā darbība!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centrs” aktīvi iebilst pret grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Ko tad Latvijas iedzīvotājiem piedāvā varas partijas? Lasām likuma 7.pantu. Valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 50 santīmu apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Esmu pārliecināts, ka krīzes apstākļos nekādi nedrīkst pieļaut partiju finansēšanu no valsts budžeta. Nav īstais laiks. Jau tā valstij nav naudas slimnīcām, skolotājiem, citu budžetnieku algām, bet valdošās partijas vēl pieprasa, lai pensionāri no savām mazajām pensijām uzturētu partiju birojus. Likumprojekts provocē politisko sadrumstalotību valstī un sīkpartijas, kuras starp vēlēšanām neko nedara un neko nedarīs, bet saņems valsts naudu. Esmu pārliecināts, ka no ārvalstu kredītiem nedrīkst finansēt politiķu labklājību. Lai to dara bagātās valstis.

Līdz ar to šodien „Saskaņas Centrs” aicināja balsot par „Saskaņas Centra” priekšlikumu un atlikt partiju finansēšanu no valsts budžeta vismaz uz četriem gadiem, līdz mūsu ekonomika atveseļosies.

Diemžēl Saeimas vairākums, ieskaitot „Vienotību” un PCTVL, neieklausījās „Saskaņas Centra” argumentācijā un nobalsoja par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Grozījumi ir pieņemti, nožēlojami.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!