Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
tāpat lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un ārkārtīgi strādīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes
darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu
aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt pieci deputāti – Roze, Rivža, Pilāte, Staķe un
Putniņš – lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no
tās 21.punktu – likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Es saprotu,
ka Ilma Čepāne vēlas runāt par šo jautājumu?
Vārds deputātei Ilmai Čepānei… Jūs gribat par procedūru runāt?
Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, kaut gan, ja jūs gribat runāt
„par” vai „pret”, tad ir jārunā no tribīnes.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais sēdes vadītāj un kolēģi! Es gribu runāt par procedūru.
Proti, šie pieci deputāti neviens nav Juridiskajā komisijā. Kādu iemeslu dēļ…
Varbūt viņi var paskaidrot, kāpēc viņi liek priekšā izslēgt šo likumprojektu no
darba kārtības?
Sēdes vadītājs. Jā… Jautājums ir… Vai kāds vēlas paskaidrot
kaut ko? (No zāles: „Nē! Balsojam!”) Neviens nevēlas neko paskaidrot. Rullis
nenosaka, ka obligāti ir jāpaskaidro. Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, izslēdzot no tās
21.punktu – likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes
īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 36, atturas – 24. Darba kārtība nav
grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” nodot Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma
par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā
pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas
likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa,
Slaktera un Rugātes iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un
finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „par”.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī ir jau trešā reize,
kad šis jautājums figurē darba kārtībā. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu
vadību paredz papildināt 35.pantu, nosakot, ka valdībai ir jāuzņemas jaunas būtiskas
finansiālās saistības; ir nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.
Mazliet par hronoloģisko secību.
Pirmā reize. Šā gada sākumā parlamentā mēs lauzām šķēpus –
likums vai lēmums par to, ka valdība jau bija izdarījusi ievērojamu aizņēmumu; tajā
pašā laikā neviens par to šeit īsti nebija pat lietas kursā. Toreiz Saeimas
vairākums izšķīrās par to, ka ir vajadzīgs lēmums. Premjers Dombrovskis publiski
gan šeit, gan citur runāja par to, ka šāds likumprojekts būs vajadzīgs, un solīja,
ka turpmāk neviens aizņēmums netiks ņemts bez Saeimas akcepta.
Apmēram pirms mēneša identisks teksts parādījās valdības darba
kārtībā. Vienreiz atlika, pēc tam parādījās otrreiz, pēc tam pazuda… Mēs varam
vienīgi secināt, ka valdībā tika nolemts, ka Saeimai tomēr nav vajadzīgs kaut kādā
ziņā būt lietas kursā par to, ko dara valdība, par to, ko mēs aizņemamies, par to,
cik liela ir parādu nasta. Jautājums no darba kārtības pazuda.
Šī ir trešā reize. Mēs iesniedzām vēlreiz to pašu likuma
grozījumu, pamatojoties uz tiem pašiem solījumiem, kurus izteica gan parlaments, gan
valdība, jo ir informācija, ka tuvojas jaunas vajadzības pēc līdzīgiem akceptiem,
pēc jauniem lēmumiem, un te ir atbilde uz jautājumu, vai parlaments vēlas dot akceptu
vai ne.
Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un to pieņemt, lai
pārsteigumu vismaz Latvijas parlamentā – un es ceru kopā ar Latvijas tautu – vairs
nebūtu.
Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viedi vārdi!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizs lēmums! Balsojiet par taisnību!”) Balsosim par
deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa, Slaktera un Rugātes iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balsojam par Saeimas
tiesībām!”) Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 28, atturas – 20. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska,
Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās
„par”.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jau pašos pirmajos gados kopš Latvijas
neatkarības atjaunošanas tika sāktas gan atsevišķu skolotāju un zinātnieku, gan
arī radošo grupu diskusijas un darbs pie mūsdienu krievu skolas Latvijā koncepcijas
izveidošanas. 90.gadu sākumā Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota
konsultatīvā problēmu grupa krievu skolām, kuru vadīja pedagoģijas zinātņu doktors
Jakovs Pliners. Grupa bija sagatavojusi rekomendācijas par krievu skolu attīstību, bet
ministrijas vainas dēļ līdz skolām šīs rekomendācijas tā arī nenonāca.
90.gadu sākumā likumos par izglītību nekādi netika noteikta skolas
izglītības satura krievu kultūras specifika. 1998.gadā tika pieņemts jauns
Izglītības likums, kurā pirmo reizi šāda specifika tika noteikta. Izglītības likuma
41.panta otrajā daļā bija teikts, ka nacionālo minoritāšu skolas savas
izglītojošās programmas veido mazākumtautību integrācijas komponenšu satura un
skolēnu etniskās kultūras identitātes saglabāšanai.
Likuma norma ir obligāta ne tikai skolām, bet arī Izglītības un
zinātnes ministrijai. Tas nozīmē, ka ministrijai jau sen bija jāstrādā pie šādu
etniskās kultūras komponenšu paraugu sastādīšanas, jārīko to aprobācija
zinātniski praktiskajās konferencēs, darba semināros, jāizdod programmas, mācību
grāmatas un, protams, jārīko kursi skolotājiem. Tomēr nekas tāds netika rīkots,
nekādi šādi pasākumi nenotiek un, kā mums zināms, tuvākajā nākotnē netiek arī
plānoti.
Valstij, kura savā Satversmē deklarē mazākumtautību iespējas
saglabāt savu nacionālo identitāti, pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par šīs
iespējas īstenošanu nacionālo minoritāšu skolās. Tieši ar šo mērķi arī tika
sagatavots grozījums Izglītības likumā, kas pieprasa no Izglītības un zinātnes
ministrijas attiecīga satura paraugu sagatavošanu un pasākumu īstenošanu.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt, Vai deputāti piekrīt, ka šis likumprojekts tiek nodots… Deputāti prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva
un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” nodošanu
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – 6.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par
piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 20.maijā.
Deputāts Ingmārs Līdaka lūdza piešķirt viņam 20.maijā neapmaksātu atvaļinājumu.
Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir piešķīris. Šim paziņojumam ir
informatīva nozīme, tas vairs nav balsojams.
Savukārt, pirms mēs sākam skatīt tālāk mūsu darba kārtību,
mums ir jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs pašas
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Meliorācijas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tagad, godātie kolēģi, pārejam pie nākamās darba kārtības
sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Andreja Lepses apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas sagatavotos dokumentus par Andreja
Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja
šos dokumentus, uzklausīja pretendentu, sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja
un nolēma apstiprināt.
Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andreja Lepses
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 8. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Saeimas
pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir saņēmusi vēstuli no finanšu ministra Repšes kunga, kurā
viņš norāda, ka saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu pastāv
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kuru ir izveidojis Ministru kabinets, un
šā fonda padomē tiek iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
ieteikts un Saeimas apstiprināts pārstāvis, kam jābūt Saeimas deputātam.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Pašvaldību savienības deleģēto
pārstāvju ieņemamie amati ir mainījušies, Finanšu ministrija izstrādāja jaunu
Ministru kabineta rīkojumu, un līdz ar to finanšu ministrs lūdz Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai deleģēt pārstāvi darbam padomē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja
savā 27.maija sēdē, nolēma atbalstīt un Saeimai ieteikt Saeimas deputāti Skaidrīti
Pilāti apstiprināšanai par pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda
padomē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja
apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 18, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par
Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Saeima ir
saņēmusi vēstuli no Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga, kurā viņš
norāda, ka, ņemot vērā, ka šā gada 2.jūlijā Latvijas Bankas padomes locekļiem
beidzas pilnvaru termiņš, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par Latvijas
Banku” viņš ierosina Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīt Leonīdu
Gricenko, Pēteri Putniņu, Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu
izskatīja divās sēdēs – 25. un 27.maijā -, konstatēja, ka visi četri augšminētie
Latvijas Bankas padomes locekļi atbilst likumā noteiktajām prasībām, un ir
sagatavojusi attiecīgu lēmuma projektu par katru no kandidātiem.
Saskaņā ar darba kārtību vispirms ir jābalso par Leonīda Gricenko
kandidatūru. Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par Leonīda Gricenko
apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli un nodod to Saeimai izlemšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Leonīda Gricenko
apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, atturas – 14. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par
Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
sagatavojusi lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas
padomes locekli” un nodod to Saeimai izskatīšanai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa
apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 35, atturas – 29. Lēmuma projekts noraidīts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Arvila
Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir sagatavojusi arī lēmuma projektu „Par Arvila Sautiņa
apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 14. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par
Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Arī šo darba kārtības jautājumu komisija ir skatījusi, tā ir
sagatavojusi lēmuma projektu „Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas
padomes locekli” un nodod to Saeimas izvērtēšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivara Skopiņa
apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 13. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts ir deputātu Kraukļa, Urbanoviča,
Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova
pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm
neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums komisijā tika izskatīts un,
balsīm daloties, tomēr tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Labdien, godātais Prezidij!
Vēlos aizstāvēt Arti Kamparu (No zāles: „Kur viņš ir?”)
šajā jautājumā un pastāstīt, kur viņš ir, kā arī izstāstīt dažas lietas,
kuras šobrīd ir ļoti svarīgi jums zināt.
Artis Kampars šobrīd atrodas Latvijas un Krievijas starpvalstu
komisijas darba grupā Krievijā, kas lemj par daudziem ārkārtīgi svarīgiem
jautājumiem, kas Latvijai… mūsu ekonomikai šobrīd ilgtermiņā vai īstermiņā var
nest uzlabojumus.
Bet nu nedaudz par pieprasījuma būtību.
Pieprasījums, kā jūs visi labi zināt, jo Kārtības rulli esat
lasījuši un šajos krēslos sēdējuši, ir procedūra, kā no ministra pieprasīt
atbildību gadījumā, ja ministrs pārkāpj likumu. Jautājums: vai Artis Kampars šajā
gadījumā ir pārkāpis kādu nebūt likumu?
Man jāsaka šoreiz tā: paldies Dievam, pieprasījums ir sastādīts
tik neprofesionāli, ka tur nekādas norādes uz likuma pārkāpumiem nemaz nav ietvertas.
Tāpēc Pieprasījumu komisija ļoti adekvāti novērtēja šo situāciju un šo
pieprasījumu nav atbalstījusi.
Īstenībā pieprasījumā ir vesela virkne normu vai, pareizāk sakot,
jautājumu, kas attiecas… lai arī cik kuriozi tas būtu, bet tie attiecas uz
pagājušā gada februārī aizsākto procesu, uz pagājušās valdības veikto procesu,
ko iesāka pagājusī valdība attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizāciju.
Es, godājamie kolēģi, uzskatu, ka absolūti nav korekti mēģināt
pieprasīt atbildību no ekonomikas ministra par procesu, kas ir sācies kaut kad, Dievs
vien zina kad, jau sen. Turklāt šis ministrs nav piedalījies šā procesa
aizsākšanā. Vēl vairāk! Ir diezgan skaidrs, ka likums nemaz nav pārkāpts.
Man šķiet, ka opozīcijai šis pieprasījums ir vajadzīgs viena cita
iemesla dēļ.
Es paņēmu no Ekonomikas ministrijas izdrukas. Ko mēs šobrīd
redzam?
Mēs redzam, ka iekšzemes kopprodukts ir nostabilizējies, ka
apstrādes rūpniecība diezgan strauji aug; preču un pakalpojumu eksports nedaudz, bet
aug; mazumtirdzniecība nedaudz, bet aug; nodokļu ieņēmumi, kolēģi, nedaudz, bet aug.
Man šie dokumenti ir. Te ir vesela virkne ar līknēm, kuras sāk iet uz augšu. Es ļoti
labi saprotu opozīcijā esošo kolēģu, it īpaši to opozīcijā esošo kolēģu, kuri
iepriekš bija valdībā, kuri lielā mērā ir atbildīgi par to, ka valsts ir nonākusi
līdz šādai situācijai, bažas par to, ka mums te ir viens ekonomikas ministrs, kurš
spēj izdarīt daudz vairāk un spēj panākt, ka situācija sāk uzlaboties. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc nenāk uz Saeimu?”) Ko darīt? Sodīt,
protams, ar noņemšanu!
Tā, manuprāt, ir ārkārtīgi nekorekta attieksme pret šo cilvēku.
Kolēģi, es uzskatu, ka šādas polittehnoloģijas parlamentā nebūtu jāizmanto, un,
lai vairs lieki netērētu jūsu laiku, es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ja mēs
šodien runājam par šo jautājumu, par šā jautājuma būtību, tad atcerēsimies, ka
ekonomikas teorijā pirms dažiem gadiem parādījās tāds koncepts, ka valsts ir
uzņēmums! Tam kaut kādā ziņā varētu piekrist, jo tiešām valsts caur savām
filiālēm, caur savu uzņēmumu filiālēm (proti, iedomāsimies, piemēram, pastu!)
nodrošina zināmus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ja mēs iedomājamies, piemēram,
izglītības sistēmu, tad jāteic, ka valsts kā uzņēmums caur savām filiālēm,
proti, skolām, ražo Latvijas ekonomikai kvalificētu darbaspēku. Protams, mums ir
filiāļu jēdziens arī komercdarbībā. Ja mēs parunātu, piemēram, par piena nozari,
tad mēs konstatētu, ka kādreiz pienotavas ir filiāles. Un tādā garā… Es aicinu
apdomāt: vai līdzīga atbildība par filiāļu slēgšanu, proti, par pasta nodaļu
slēgšanu, par skolu slēgšanu, par mazo pienotavu slēgšanu, – vai tāda pati
atbildība nav arī tiem cilvēkiem, kas politiski uzrauga šīs nozares? Es teiktu – nē!
Acīmredzami ekonomikā ir kādi efektivitātes rādītāji, kurus jūs vēlaties
sasniegt, un tad, kad jūs kaut ko slēdzat, jūs parasti to darāt optimizācijas
nolūkā, un, kaut arī jūs pazaudējat, nu, teiksim, kādus 50 tūkstošus darba vietu,
jūs, protams, tās varat iegūt kādā citā vietā.
Līdzīga situācija mums ir attiecībā uz „Parex bankas” līzinga
filiāli Baltkrievijā; tur vienkārši pastāv objektīvi iemesli. Ir uzlikti
kreditēšanas ierobežojumi „Parex bankai”, un to nav darījis vis ekonomikas
ministrs, bet to ir izdarījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un ir pilnīgi
skaidrs, ka, ja jūs nespējat ģenerēt pietiekamus ienākumus kādā filiālē, tad
labākais veids ir to pārdot.
Es brīnos, kāpēc cienījamie pieprasījuma iesniedzēji nav tikpat
sašutuši, piemēram, par to, ka „Parex banka” ir slēgusi filiāli Dobelē, nevis
pārdevusi to kādam. Un tas objektīvais iemesls vienkārši ir tas, ka šī filiāle
nevar ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu; labāk ir no tās atteikties, nevis radīt
papildu zaudējumus.
Ja mēs runājam par būtību (jo kuluāros virmoja tas, ka patiesais
pieprasījuma iesniegšanas iemesls ir ekonomikas ministra darbība ekonomikas ministra
postenī, nevis kaut kāda pastarpināta darbība attiecībā uz „Parex bankas”
līzinga filiāli Baltkrievijā), tad, protams, mums jārunā drusku plašāk. Kādi ir
paši galvenie ekonomikas uzdevumi, kurus ir aicināts pildīt ne tikai ekonomikas
ministrs, bet – uzsvēršu – visa valdība kopumā? Tie ir – nodrošināt izaugsmi, pilnu
nodarbinātību un mērenu inflāciju. Un līdzīgi kā gadījumā ar „Parex bankas”
filiāli Baltkrievijā šeit mēs konstatēsim, ka šobrīd tirgū pastāv noteikti
ierobežojumi. Mēs ļoti viegli konstatēsim, ka iepriekšējā valdība pieņēma
lēmumu par to, ka ekonomikā netiks ieplūdināta papildu nauda caur devalvāciju. Mēs
esam arī vienojušies, ka mēs konsekventi samazināsim budžeta deficītu, un līdz ar
to tie instrumenti, kas šobrīd ir valdības rīcībā, ir visai ierobežoti, lai
nodrošinātu jebkādu ekonomikas izaugsmi un lai nodrošinātu arī nodarbinātības
pieaugumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Ja
kādam ir absolūti neinteresanti, šeit nav obligāti jāuzturas. Arī līdz
reģistrācijai ir vēl stipri tālu.
Turpiniet, Štokenberga kungs!
A.Štokenbergs. Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Tagad, ja mēs paskatāmies, kas īstenībā notiek Latvijas
ekonomikā, tad to var viegli salīdzināt ar situāciju, kāda šobrīd ir citās Eiropas
valstīs. Mēs varam konstatēt, ka, piemēram, Apvienotās Karalistes budžeta deficīts
šajā gadā būs 12,8 procenti, Grieķijas budžeta deficīts – vairāk nekā 11
procenti, bet eirozonā kopumā – 7,1 procentu liels deficīts.
Mēs esam uzņēmušies kontrolēt savas finanses, un ir pilnīgi
skaidrs, ka šobrīd ne ekonomikas ministra, ne arī kāda cita ministra rīcībā nav
pietiekami daudz naudas, lai stimulētu ekonomiku. Tomēr arī ierobežotajos naudas
resursu apstākļos pēdējā laikā ir bijis daudz labu ekonomikas ministra iniciatīvu.
Piemēram, ja mēs runājam par pašu galveno, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku,
proti, eksporta veicināšanu, varu sacīt, ka ārkārtīgi labas iestrādes ir Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūrā, kas pat ierobežota budžeta apstākļos,
prasmīgi izmantojot tās iespējas, ko mums dod struktūrfondi, ļauj dubultot Latvijas
pārstāvību ārzemēs, lai tieši veicinātu šo ekonomiku.
Ja mēs paskatāmies arī praktiskos soļus, ko ir spēris ekonomikas
ministrs, tad, manuprāt, mums vajadzētu atzīmēt vismaz trīs lietas.
Pirmā – smaga, tas ir ārkārtīgi smags kompromiss starp dažādiem
viedokļiem sabiedrībā, bet šā ministra darbības laikā ir uzsākta TEC-2 otrā bloka
rekonstrukcija, kas neapšaubāmi vairos Latvijas energodrošību un nodrošinās Latvijas
eksportspēju.
Ja mēs runājam par otru svarīgo soli, ko ir spēris ekonomikas
ministrs, tad es pieminēšu pirmām kārtām grozījumus Būvniecības likumā, kas
paredz atcelt nebeidzamās sertifikācijas, autorizācijas un ar tām saistītos kursus,
kas, pēc celtnieku aprēķiniem, šobrīd atņem celtniecības kompānijām vismaz 2
miljonus latu gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti labs darbs. Mēs vēlamies samazināt
birokrātiskos šķēršļus, atvieglot būvniecības procesu. Es apsveicu šo ministra
iniciatīvu.
Visbeidzot trešā lieta, par kuru, manuprāt, ir pilnīga
vienprātība šeit, Saeimā, neatkarīgi no tā, vai tās būtu tās frakcijas… nu,
teiksim, „Saskaņas Centrs”, kura ekonomisko programmu es esmu izlasījis, vai arī
tā būtu pat „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; mēs visi esam vienojušies, ka mēs
samazināsim – konsekventi samazināsim! – nodokļus, kas ir attiecināmi uz darbaspēku,
un savukārt celsim tos nodokļus, kas, teiksim tā, ir vērsti, lai ierobežotu
patēriņu. Un šajā sakarā, protams, ir brīnišķīga ekonomikas ministra iniciatīva,
proti, visa tā nodokļu pakete, kas ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, un es ceru,
ka jau vistuvākajā laikā Saeimas deputāti spēs šo likumu paketi pieņemt, lai
tiešām tie nodokļi, kas ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, ar mazo
uzņēmumu, ar mikrouzņēmumu darbību, tiktu samazināti.
Visbeidzot es aicinu šajos saspringtajos apstākļos, kad ir atlicis
tik maz mēnešu līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, tiešām solidāri sadarboties
visas tās ministrijas, kuras ietekmē Eiropas naudas un kuras tiešām var veicināt
nodarbinātību un tiešām var veicināt uzņēmējdarbību, un tās ir gan Ekonomikas
ministrija, gan Satiksmes ministrija, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija, gan Labklājības ministrija, gan, protams, Finanšu ministrija.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Manuprāt, katrs no mums jau ir izdarījis savu
izvēli, kā mēs balsosim šajā sakarā.
Taču mani ārkārtīgi izbrīna viena lieta, un tā lieta ir tāda:
mēs šodien neredzam šeit ekonomikas ministru. Jāteic, ka mēs ekonomikas ministru
neesam redzējuši arī visu citu jautājumu apspriešanā, pat budžeta apspriešanā. Es
esmu no šīs tribīnes, man liekas, kādas sešas reizes jautājis (tad, kad mēs
runājām par ekonomikas jautājumiem): kur atrodas ekonomikas ministrs un kāpēc viņa
nav šeit? Tas ir jautājums, ko arī pašlaik uzdodu. Tā atbilde, ko šodien, izpildot
viņa advokāta lomu, deva mans ļoti cienījamais kolēģis deputāts Zaķis, teikdams,
ka ir sākusies starpvaldību komisija, – tā atbilde, godājamie kolēģi, ir meli.
Komisija Pleskavā sāk darbu tikai rīt. Es nupat sazvanījos ar veselu virkni cilvēku,
kuri tikai šodienas pēcpusdienā uz turieni izbrauc. Es pieņemu, ka Artim Kamparam
noteikti bija kādi svarīgāki jautājumi risināmi Pleskavā divas dienas pirms
komisijas darba sākuma, lai tikai varētu atkal kārtējo reizi nebūt Saeimā, kur tiek
skatīts pieprasījums viņam.
Godājamie kolēģi! Man liekas, ka tā ir ministra absolūti
necienīga attieksme pret Saeimu, tā ir parlamentārās demokrātijas ignorēšana un tā
ir kaut kāda sevis noteiktās jeb sevis apzinātās lielummānijas izpausme. Manuprāt,
kolēģi, tāda ir attieksme, kuru demonstrē Artis Kampars, un tāpēc mums ir
jādemonstrē sava attieksme.
Ministram ir jābūt šeit tad, kad tiek izskatīts jautājums, kurš
adresēts viņam un no kura faktiski izriet ministra tālākā darbība. Tik daudz
jautājumu ir par ministra rīcību, par to, kas ir nepadarīts ekonomikā! Mēs redzam,
ka ekonomika faktiski netiek sildīta. Un tā statistiskā informācija, ar ko operē
augsti godātais Zaķa kungs, ir tikai daļēji patiesība, un Zaķa kungs to ļoti labi
apzinās.
Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot „par” šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man attiecībā uz Andra
Bērziņa tikko teikto ir tikai viena replika – kā maizi ēd, tā dziesmu dzied.
Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Dzintar, tā ir, jā!”)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska,
Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par
valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 48, atturas – 1. Balsis sadalās
līdzīgi. Mums ir jābalso vēlreiz.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par jau iepriekš minēto
pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu
rīcību ar Parex bankas aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 48, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.
Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts… Kas
referēs par likumprojektu par grozījumiem likumā „Par zvērinātiem revidentiem”?
Kā izrādās, referēs deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1790/Lp9.
Priekšlikumi ir iesniegti četri.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. Tā kā šis ir otrais lasījums un likumprojekts ir
steidzams, tad lūdzu atbalstīt to galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likums
pieņemts.
B.Rivža. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6012.
Pats likumprojekta virsraksts jau precīzi un skaidri pasaka, par ko ir
šis minētais likumprojekts.
Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi
nevienu priekšlikumu un tāpēc vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu virzīt
skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu jūs to izdarīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti
tiesībām Fakultatīvo protokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Likumprojekta numurs, ar kādu tas šodien mums ir
iesniegts skatīšanai, ir 6013.
Godājamie kolēģi! Otrajam lasījumam skatot to komisijā, mēs
konstatējām, ka minētajam likumprojektam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu vai
papildinājumu, un tāpēc Ārlietu komisija vienbalsīgi lēma atbalstīt šo
likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam un virzīt to skatīšanai Saeimā otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Aicinu jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balosim par likumprojekta „Par Konvencijas par personu
ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Eiropas
Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku
aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos
zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Dokumenta numurs 6053 – likumprojekts „Par
Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo
mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par
izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku
aizsardzību”.
Godājamie kolēģi! Skatot likumprojektu otrajam lasījumam, Ārlietu
komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir zemkopības ministra Dūklava
priekšlikums. Viņš ierosina: „Pamatojoties uz Konvencijas 35.panta 1.punktu, Latvijas
Republika izdara atrunu par Konvencijas 27.panta 2.punkta un 28.panta 1.punkta, kā arī
Konvencijas A papildinājuma Vispārīgās sadaļas 3.punkta un 4.3.apakšpunkta un Sugām
specifiskās sadaļas nepiemērošanu.”
Tā ir visā pasaulē piemērota prakse. Mēs uzmanīgi
noklausījāmies Zemkopības ministrijas atbildīgo speciālistu ziņojumu un
atbalstījām šo zemkopības ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Kolēģi! Citu priekšlikumu nebija, un ar šo
priekšlikumu Ārlietu komisija dokumentu vienbalsīgi atbalstīja skatīšanai otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Aicinu arī jūs to izdarīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Konvenciju par
izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un
Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos
nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās””.
Saņemti desmit priekšlikumi.
1. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums un arī pārējie visi ir
saistīti tikai un vienīgi ar vienu konkrētu gadījumu. Proti, kad pašvaldībām
īpašumā… Vēl pirms šādi pasākumi ieguva likuma spēku, bija vairākkārtēji
Ministru kabineta rīkojumi par mežu nodošanu pašvaldībām īpašumā. Un pašlaik
arīdzan šā likuma ietvaros būtu jāatrisina mazskaitlīgi, tomēr ļoti būtiski
jautājumi tur, kur šādas mežu teritorijas, meži, ir nodoti pašvaldībām parku
ierīkošanai vai saimnieciskās darbības veikšanai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, kolēģi! Par šo priekšlikumu un arī par nākamajiem
priekšlikumiem.
Šis likums ir patiešām ļoti sarežģīts likums. Pašreizējā
norma, par kuru runāja Rozes kungs, regulē zemes piekritību pašvaldībām. Tā
attiecas uz to zemi, kas… uz kuru nav atjaunotas bijušajiem zemes īpašniekiem vai
mantiniekiem īpašuma tiesības.
Rozes kungs teica, ka savulaik Ministru padome esot ar saviem
rīkojumiem piešķīrusi mežu pašvaldībām īpašumā. Ja arī tādi lēmumi ir
bijuši, tad, godātie kolēģi un Rozes kungs, šie lēmumi ir bijuši nelikumīgi, jo
nevar piešķirt īpašumā mežu atsevišķi no zemes. Iespējams, ka ir bijuši šādi
rīkojumi, varbūt nelikumīgi, kaut kad pašā 90.gadu sākumā. Tad, kad tika atjaunots
Civillikums, tāda iespēja nebija pieļaujama.
Otrkārt. Kādēļ mēs nedrīkstam atbalstīt politiski šādu
priekšlikumu? Tādēļ, ka arī politiskiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem. Un
paskatīsimies!… Ja jums būtu pilns likuma teksts priekšā, tad jūs redzētu, ka
atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta astotajā daļā noteiktajam pašvaldībām
jau līdz 2009.gada 30.decembrim bija jāpieņem lēmumi par zemes piekritību
pašvaldībai vai valstij… zemes reformas pabeigšanai. Rīga bija izņēmums. Tur bija
runa par 2010.gadu. Mēs tur nevarētu runāt par mežiem saistībā ar Rīgu pārāk
daudz. Taču savukārt, ja lēmums par attiecīgo zemi nav pieņemts, tad zeme bija
jāieskaita rezerves fondā. Kā tad jūs tagad to visu iedomājaties,
Rozes kungs? Vai tagad, ja tā zeme ir ieskaitīta rezerves fondā, jūs ar šo likumu
liksiet Valsts zemes dienestam raut ārā šo zemi no šā rezerves fonda?
Treškārt. Es esmu ļoti pārsteigta, ka Zaļo un Zemnieku savienība
un arī Rozes kungs nespēj atrast vienotu nostāju ar savu ministru, jo Juridiskajā
komisijā, uz kuru viņš nebija atnācis, mēs saņēmām zemkopības ministra vēstuli,
kurā viņš lūdza šos Rozes kunga priekšlikumus noraidīt. Ārkārtīgi laba un
pamatota argumentācija!
Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt šādus sasteigtus un nepārdomātus
priekšlikumus – gan šo, gan arī visus nākamos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šis ierosinājums, kuru parakstījis Mārtiņš
Roze, ir pretrunā ar zemes reformas likumiem. Šo likumprojektu skatīja un Rozes kunga
priekšlikumu noraidīja Juridiskā komisija. Bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija nodarbojas ar tiem likumiem, kuri paredz zemes
reformas gaitas precizēšanu. Un mēs jau vairākas reizes arī citos likumos esam
apsprieduši Rozes kunga ierosinājumus un esam tos noraidījuši. Es iesaku tāpat
rīkoties arī šajā gadījumā, lai mēs pilnīgi nesajauktu šā likuma būtību, jo
ierakstīšana zemesgrāmatā ir šā likuma prasība, un tāpēc tas nevar rediģēt
dažādas citas normas, kas ir ietvertas zemes reformas likumos. Jo Latvijā mežs aug uz
zemes, nevis tā kā dienvidu puslodē, kur reizēm koku saknes barību ņem arī no
gaisa. Un mežs un zeme ir vienots jēdziens. Kādreiz arī Ministru padome, kas bija vēl
arī Augstākās padomes laikā – toreiz eksistēja Ministru padome, nevis Ministru
kabinets -, ir pieņēmusi šādu lēmumu, ka tas viss var attiekties tikai un vienīgi uz
ciršanas tiesībām, bet tas nedod tiesības šo zemi iegūt īpašumā. Ja šo zemi
varētu nodot pašvaldībai, tad jau tas lēmums būtu pieņemts attiecībā uz visu meža
zemi, ne tikai uz mežu vien.
Šādā redakcijā tik tiešām priekšlikums nav atbalstāms. Nav
atbalstāmi arī visi pārējie priekšlikumi, un šī doma ir izteikta arī Zemkopības
ministrijas vēstulē Juridiskajai komisijai.
Paldies par uzmanību. Noraidīsim draudzīgi!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Agešins vēlas ko piebilst? Nevēlas
piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Rozes priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – 18. Priekšlikums
nav atbalstīts.
V.Agešins. 2. – deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 3. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 4. – deputāta Rozes priekšlikums. Arī netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 5. – deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Agešins. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Agešins. 9. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Agešins. 10. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tas arī nav balsojams vairs.
V.Agešins. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu balsot
par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1746/Lp9 –
„Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Ir saņemti pieci priekšlikumi, un komisija tos izskatīja.
1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Un arīdzan 5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu
Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas
teritorijā””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6054 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas
valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā
un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””.
Vēlos jums atgādināt likumprojekta būtību. Būtība ir tā, ka
šī funkcija no Valsts kancelejas, kam bija tiesības pārstāvēt Latvijas pusi, tagad
tiek atdota Aizsardzības ministrijai.
Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu.
Ārlietu komisija ir nolēmusi – vienbalsīgi turklāt! – likumprojektu
virzīt skatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, kolēģi,
atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas
apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu
Latvijas Republikas teritorijā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””,
trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6055. Likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.
Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija un arī apakškomisija ir
sagatavojusi četrdesmit septiņus priekšlikumus.
Pirms sākšu referēt par trešajam lasījumam sagatavoto
likumprojektu, es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks tiesu varai. Tas ir
tāda pamatlikuma projekts, kurš regulēs tiesu varu un tiesu darbību. Šo likumprojektu
šodien pieņemot trešajā, galīgajā, lasījumā, mēs ieviesīsim institūciju, ko
sauc par Tieslietu padomi un kas mēģinās vēl vairāk līdzsvarot attiecības starp
izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu. Tā būs institūcija, kam būs ļoti
nozīmīga loma jautājumos, kuri skar visu tiesu sistēmu un arī ļoti daudzas un
dažādas funkcijas, par kurām tad es vēlāk pie attiecīgajiem priekšlikumiem arī
informēšu.
Bet tagad es gribu informēt, ka likumprojektā ir lietoti divi
jēdzieni: ir Tieslietu padomes viedoklis un ir saskaņošana ar Tieslietu padomi, un
tāpēc, lai būtu skaidrība, kas ar to ir domāts… Ja tiek lūgts Tieslietu padomes
viedoklis, tad tas ir redzējums par to, kādā veidā šī problēma varētu būt
risināma. Un tātad tā gala institūcija, kura attiecīgi lemj – vai nu tas ir
parlaments, vai tieslietu ministrs -, vienkārši izskata šo viedokli, bet, tā kā tas
ir ļoti koleģiāls institūcijas viedoklis, tad tajā ieklausās vai arī neieklausās
un pieņem lēmumu.
Savukārt otrs jēdziens, kas tiek lietots, ir saskaņošana. Tas
nozīmē, ka attiecīgie lēmumi tiek tiešām saskaņoti, un tur šis Tieslietu padomes
viedoklis ir izšķirošais – tiek panākts šis konsenss par to, kādam tad ir jābūt
risinājumam vienā vai otrā jautājumā.
Tātad 1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi, un tas jau nosaka arī šīs Tieslietu padomes funkcijas un nosaka to, ka
rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs tiek iecelts, saskaņojot viņu ar
Tieslietu padomi. Tātad jau šajā brīdī Tieslietu padomē parādās tas, kur tā var
teikt savu vārdu, un šajā situācijā tās vārds jau ir izšķirošs.
Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums par to, ka mēs
gribam no tiesas sagaidīt augstāku kvalitāti, un Juridiskā komisija un apakškomisija
vēl turpina darbu pie tiesnešu darba novērtējuma, taču, lai mēs runātu par visas
sistēmas kvalitatīvu darbību, ir svarīgi arī tas, ka tiek vērtēti tiesu darbinieki.
Tātad šajā pantā tiesu priekšsēdētājiem tiek ieviests jauns pienākums –
organizēt tiesu darbinieku ikgadējo novērtēšanu, kas, kā mēs ceram, tādā veidā
paaugstinās viņu kvalifikāciju. Tātad šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš sakārto
jautājumu par vietniekiem, jo arī tas budžeta taupīšanas apstākļos bieži vien ir
formāls. Tātad šis priekšlikums precīzi nosaka ievēlamo vietnieku skaitu un
iespējas kļūt par vietnieku. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
attiecas… arī šī ir Tieslietu padomes funkcija, ka apgabaltiesas priekšsēdētāja
kandidatūra ir saskaņojama par Tieslietu padomi. Un arī šis priekšlikums ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir
vairāk tehnisks, un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
analoģiski runā gan par rajonu tiesu priekšsēdētāju vietniekiem, gan arī sakārto
jautājumu par apgabaltiesu priekšsēdētāju vietniekiem, un arī šo priekšlikumu
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš vairāk
ir tehniska rakstura -, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka,
ka Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nenosaka tikai Saeima pēc izpildvaras
priekšlikuma, bet ka šis priekšlikums nāk no Tieslietu padomes, tātad arī no pašu
tiesnešu pašpārvaldes institūcijas. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Un šis priekšlikums sakārto to, ka nākamajā
priekšlikumā tiek atrisināts jautājums, ieviešot tiesnešu disciplinārtiesu, kas ir
vēl viens šā likumprojekta svarīgs jauninājums un ieviesums, kas paredz, ka
tiesnešiem ir tiesības… ar šo likumprojektu tiek atļauts pārsūdzēt
disciplinārkolēģijas lēmumu. Tātad tiek izveidota jauna institūcija –
Disciplinārtiesa. Šis priekšlikums sakārto to… pašreizējā likuma normā bija
paredzēti četri departamenti, tajā skaitā Disciplinārlietu departaments, bet nu tiek
noteikts, ka ir tikai trīs departamenti, kas skata lietas pēc būtības. Tagad savukārt
tiek ieviesta šī jaunā institūcija – Disciplinārtiesa.
11. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka ļoti būtisku
lietu… ir ļoti būtisks jaunievedums, ka Tieslietu padome izskatīs arī
ģenerālprokurora kandidātus, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš virzīs
ģenerālprokuroru Saeimā uz apstiprināšanu, šo kandidatūru saskaņos arī ar
Tieslietu padomi, kur būs iespēja par šo kandidātu izteikties visas sistēmas
pārstāvjiem. Tātad, manuprāt, tas ir tāds ļoti vērtīgs priekšlikums, un
Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī
mēģina sakārtot visu sistēmu un kurš paredz jauninājumu, ka uz Augstākās tiesas
tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir sasniegusi 40 gadu vecumu.
Kā mēs zinām, par tiesnesi var kļūt 30 gadu vecumā, un arī
šobrīd Augstākajā tiesā strādā tiesneši, kuri ir jaunāki par šo vecumu. Un, lai
arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs iebilda pret šādu paredzēto kārtību,
apgalvodams, ka pašreizējā prakse ir tāda, ka lielākā daļa no tiesnešiem, kas ir
uzsākuši darbu Augstākajā tiesā, ir sākuši to jaunākā vecumā, mēs uzskatām,
ka, ja mēs gribam runāt par to, ka mēs esam normāla demokrātiska, tiesiska valsts,
tad mums jāņem vērā, ka praktiski visās mūsu kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas
valstīs, un arī jebkur citur pasaulē Augstākajā tiesā, kas ir pēdējā instance,
kura lemj ļoti svarīgas lietas, tiesneši ir jau cienījama vecuma, ne tikai ar
juridisku pieredzi, bet arī ar dzīves pieredzi.
Turklāt mums jau ir divi likumi, kuros ir prasīts 40 gadu vecums, –
proti, mēs prasām 40 gadu vecumu Valsts prezidentam un Satversmes tiesas tiesnesim.
Par šo jautājumu debatējot apakškomisijā un komisijā, bija
uzaicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, pētnieki, kas atbalstīja šo
normu, un līdz ar to arī Juridiskā komisija šo normu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi, man lūgums tomēr ievērot klusumu! Man liekas, ka
puse no jums nedzird, ko runā deputāte Āboltiņa.
S.Āboltiņa. 13. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums.
Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Man gribas, lai
katram no jums kļūtu skaidrs, kas ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā un par
ko tieši es piedāvāju jums nobalsot.
Spēkā esošā likuma redakcijā ir rakstīts, ka Krievija būtiski
atšķiras no visām pārējām pasaules valstīm; ka Krievijas specdienesti ir Latvijas
valsts ienaidnieks numur 1, kaut arī jebkuras citas valsts specdienesti var nodarīt
Latvijai kaitējumu, bet – tomēr daudz mazākā mērā.
Toties es piedāvāju pielīdzināt Krieviju – pēc kaitniecības
pakāpes – visām citām pasaules valstīm, piemēram, Meksikai, Baltkrievijai vai
Austrālijai. Vairāk mans priekšlikums nesatur ne pušplēsta vārda.
Minēšu dažus vārdus par tās likuma rindkopas vēsturi, kuru es
šodien piedāvāju grozīt.
Šādā redakcijā tā tika iekļauta likumā vēl 1992.gadā, kad pēc
neatkarības atgūšanas Latvijas valstiskums tik tikko sāka nostiprināties. Bažīgo,
aizdomu pilno mūsu toreizējo parlamentāriešu, tolaik vēl Augstākās padomes
deputātu, attieksmi pret Krieviju var jau labi saprast. Tolaik viņi iekļāva šādu
formulējumu arī citos likumos, bet no visiem citiem likumiem šī Krievijas īpašās
kaitniecības uzsvēršana jau sen ir izsvītrota. Jūsu priekšā ir pēdējais,
atlikušais ksenofobiskas juridiskās domāšanas šedevrs.
Tādēļ tagad jums ir jāizdara pavisam vienkārša izvēle – vai nu
atbalstīt ksenofobiju un kārtējo reizi demonstrēt savu naidu pret Austrumu kaimiņu,
vai arī sekot veselā saprāta balsij un atbalstīt Latvijas Ārlietu ministrijas
oficiālo kursu, izdarot likuma tekstā tīri redakcionālu labojumu.
Patlaban, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ir apmeklējis Maskavu
un kad darba kārtībā ir daudzu savstarpēji izdevīgu līgumu parakstīšanas
iespējas, kas Latvijai ir īpaši svarīgi mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos,
nav absolūti nekāda pamatojuma demonstrēt ksenofobiju Saeimā. Tomēr, godīgi sakot,
es neticu, ka lielākā daļa mūsu Saeimas vairākuma pozīcijas deputātu ir spējīgi
veikt elementāru loģisku analīzi, un es esmu absolūti pārliecināts, ka diemžēl
jūs manu priekšlikumu noraidīsiet. Gribētos gan kaut vai šoreiz kļūdīties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputātei Āboltiņai ir kas piebilstams pie 13.priekšlikuma?
S.Āboltiņa. Jā. Es komisijas vārdā gribu piebilst, ka par šo
jautājumu izvērtās plašas debates arī Juridiskajā komisijā. Es savā astoņu gadu
politiķes praksē pirmo reizi dzirdēju, ka likums „Par tiesu varu” ir jāsaskaņo ar
Krievijas interesēm, un argumenti, kuri tika minēti komisijā, ir tādi, ka šis likums
būšot nedraudzīgs žests Krievijai, kā to parasti lieto diplomātu valodā. Bet,
manuprāt, to, kāda ir mūsu tiesu vara, jau nu laikam nosakām tomēr mēs paši, un, ja
šī norma… Jautājumā par to, vai šī norma atbilst starptautiskajām tiesībām vai
neatbilst, Juridiskā komisija tomēr uzaicināja arī ekspertus – tika uzaicināta mūsu
pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Inga Reine, kura arī apstiprināja to, ka tās
ir mūsu tiesības – lemt šo jautājumu.
Uzklausījusi arī šo viedokli, Juridiskā komisija, balsojot ar
pārliecinošu balsu vairākumu, šo priekšlikumu noraidīja. Es aicinu arī deputātus
neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 61, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
ļoti būtisks, jo nosaka vienādu kārtību, kā pagarināt tiesnešiem viņu pilnvaru
termiņu, jo šobrīd likumā ir dažādi regulējumi tam, cik ilgi tiesnesis var
atrasties amatā: apgabalu un rajonu tiesu tiesneši – līdz 65 gadiem, bet Augstākās
tiesas tiesneši – līdz 70 gadiem. Bija dažādi regulējumi arī tam, uz cik gadiem var
šo termiņu pagarināt. Jaunajā likumā ir paredzēts regulējums, ka šāda
pagarināšana nav paredzama vispār, bet, lai būtu sava veida pārejas posms, Juridiskā
komisija, debatējot ar ekspertiem, vienojās, ka arī Tieslietu padome var dot savu
atzinumu par to un ka jebkuram tiesnesim jebkurā instancē šis pagarinājums nevar būt
lielāks par 2 gadu ilgu termiņu.
Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 17. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš
precizē Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu, – ar plašām debatēm par to tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī dod
zināmas pilnvaras Tieslietu padomei tiesnešu pārcelšanā, – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī
nosaka Tieslietu padomes kompetenci par tiesnešu aizstāšanu, – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka
Tieslietu padomes sastāvu, – arī ir atbalstīts.
Arī par šo priekšlikumu es gribu informēt, ka sākotnējā
projektā Tieslietu padome pamatsastāvā sastāvēja tikai no Augstākās tiesas
priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tieslietu ministra un
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Savukārt pārējās tiesu varas amatpersonas
bija tikai ar padomdevēja tiesībām. Pēc debatēm ar ekspertiem un pašiem tiesnešiem
Juridiskā komisija tomēr lēma uzaicināt arī pašus šos tiesu varas pārstāvjus
šajā Tieslietu padomē, viņi ir iekļauti tātad arī pamatsastāvā. Tur ir iekļauts
arī ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu
notāru padomes priekšsēdētājs un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes
priekšsēdētājs. Un, protams, vairākumā tomēr ir tiesneši, jo pati tiesnešu
pašpārvaldes institūcija, tiesnešu konference, ievēlē tiesnešus, kuri arī ir
pastāvīgie dalībnieki šajā Tieslietu padomē. Tā ka, manuprāt, šis sastāvs ir
šobrīd optimāls, lai Tieslietu padome tiešām varētu lemt un ļoti kvalitatīvi
diskutēt par ļoti svarīgiem tiesu sistēmas jautājumiem.
Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 34. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic,
ka Tieslietu padome sniedz savu viedokli arī par Satversmes tiesas tiesnešu amata
kandidātiem, izvērtē viņus un sniedz savu viedokli parlamentam. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz
Tieslietu padomei vēl vienu pienākumu – noteikt kārtību, kādā ir jākārto
kvalifikācijas eksāmeni. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš sakārto
jautājumus, lai tiesnešiem nebūtu interešu konflikta, atrodoties vairākās vēlētās
institūcijās, – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 41. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas
noteikumiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš regulē
jautājumu par tiesnešu vecumu, lai tie Augstākās tiesas tiesneši, kuriem nav vēl 40
gadu jeb kuri ir sākuši savu darbību agrāk, varētu pilnīgi leģitīmi turpināt savu
darbību. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Arī 45.priekšlikums, kurš ir no Juridiskās komisijas,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 46. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts. Šis priekšlikums nosaka to, ka grozījums attiecībā uz to, ka Tieslietu
padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātu, var stāties spēkā tikai tad, kad
attiecīgie grozījumi ir izdarīti Prokuratūras likumā. Kā jau teicu, komisija
atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Un 47. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš
noteic, ka šis likums stājas spēkā šā gada 1.augustā. Arī tas ir guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es
aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības
punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu –
Jaundžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika –
parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka nezināmu iemeslu dēļ balsošanas
izdrukā par balsojumu Nr.11… tas bija tātad balsojums par pieprasījumu… izdrukā
parādoties, ka deputāts Jaundžeikars neesot balsojis par pieprasījumu. Viņš
nepiekrīt tam, jo viņš esot balsojis „par”. Tāpēc ir lūgums minēto balsojumu
pārbalsot. Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz šādu iespēju: ja balsošanas
rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti,
ir izdarāma pārbalsošana. Taču mums arī par to, vai izdarāma pārbalsošana, ir
jāizlemj balsojot. Šis intervāls – viena stunda no balsojuma – ir ievērots.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”
pārbalsošanu.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā pareizi tika
minēts, Kārtības rullis paredz: ja ir pamatots iemesls. Šeit mums nav nekādas
pārliecības par to, ka tas būtu pamatots. Līdz ar to tas ir vērtējams jautājums un
es domāju, ka pārbalsošana šobrīd neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Man gan jāpiezīmē, ka Saeima šajā gadījumā ar
balsojumu vērtē to, vai šis balsojums ir pārbalsojams vai nav pārbalsojams, līdz ar
to izsakot arī savu vērtējumu pamatotībai kā tādai.
Vairāk neviens nav pieteicies runāt par pārbalsošanas vajadzību
vai nevajadzību. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks veikta pārbalsošana
balsojumam par pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 49… Līdz ar to ar vienas balss pārsvaru ir
noraidīta ideja veikt pārbalsošanu.
Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēgi! Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tika cītīgi izskatīti, jo netika
iesniegts neviens priekšlikums trešajam lasījumam.
Līdz ar to lūdzam Saeimu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā
grozījumus likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”,
trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dāmas un kungi! Par steidzamības kārtā izskatāmo likumprojektu
„Grozījumi Muitas likumā” ir saņemti trīs priekšlikumi.
Pirmo iesniedzis finanšu ministrs Repšes kungs. Atbildīgā komisija
tam piekrīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Arī 2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbildīgā
komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 3. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums.
Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā, padarot to par likumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbildīgā komisija ir
saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinām
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt arī 3. – finanšu
ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iekļauts
atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, un šo redakciju es aicinu jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Ja jums ir kaut kas
ļoti nopietns runājams, ejiet ārā to darīt!
K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar 6.priekšlikumu, kuru
iesniedza finanšu ministrs Repše. Komisija to ir atbalstījusi, bet tas ir iekļauts
tajā redakcijā, kuru…
Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, es jums aizrādu atkārtoti!
K.Leiškalns. … kuru piedāvā komisija.
Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs!..
K.Leiškalns. Palikām pie 6. un 7.priekšlikuma. Komisija ir
atbalstījusi 6. – finanšu ministra priekšlikumu, iestrādājot to savā
redakcijā, kuru jūs redzat kā 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Un 8.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. To
iesniedza finanšu ministrs. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu nobalsot par šo
likumprojektu, kurš bija steidzams, otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Liekas, ka šis gan ir trešais lasījums…
K.Leiškalns. Ai, es atvainojos, trešais lasījums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” paredz precizēt pašvaldības
policijas darbinieku tiesiskā statusa regulējumu. Komisija izskatīja šo likumprojektu
savā 26.maija sēdē un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
policiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
7.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 7.jūnijs, sestais mēnesis…7.jūnijs.
Paldies.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
piedāvā jums izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā
„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Likumprojekts
paredz noteikt, ka turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās iesniedzama tikai tā
informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās; pārējo informāciju, kas
ir pieejama valsts informācijas sistēmās… to visu aizpilda Valsts ieņēmumu
dienests.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par
likumprojektu pirmajā lasījumā, es informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums.
Deputāti Kučinskis, Krauklis, Slakteris, Rugāte, Zommere, Spurdziņš, Ārbergs,
Porietis, Dalbiņš un Briedis ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Līdz ar
to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam šā gada 7.jūniju. Izskatīšana – Saeimas šā gada
17.jūnija sēdē.
Sēdes vadītājs. 7.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš,
bet 17.jūnijā otrais, galīgais, lasījums.
O.Spurdziņš. Izskatīšana… jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieslēdziet… Mums ir
radusies neliela tehniska problēma ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja
deputāts Dalbiņš: mēs neatbilstoši Kārtības rullim par vienu dienu esam noteikuši
īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! (No zāles dep.
J.Urbanovičs: „Izraidīt no zāles par tādu paviršību!”) Mums vajag vienoties
par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Bija noteikts 7.jūnijs. Nu tad ir jāliek 8., jo neko citu mēs vairs
nevaram darīt.
Sēdes vadītājs. Jā, 8. der, iznāk 5 dienas…
J.Dalbiņš. Es atvainojos par neprecizitāti!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tātad 8.jūnijs.
J.Dalbiņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Ir palikusi pusminūte līdz pārtraukumam. Es
domāju, ka…
Godātie kolēģi! Šoreiz ir saņemts deputāta Jāņa Eglīša
iesniegums, ka viņš savukārt jautājumā par darba kārtības punkta pārbalsošanu
esot balsojis tā kā „par”, bet balsošanas rezultātu izdrukā parādoties, ka
viņš vispār neesot balsojis. Kopā ar Jāni Eglīti šo vēstījumu ir
parakstījuši vēl arī deputāti Slakteris, Valers, Briedis un Krauklis. Līdz ar to
mēs esam spiesti pārbalsot vēlreiz jautājumu par to, vai notiks pārbalsošana par
pieprasījumu… Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Mēs ātrāk pārtraukumā neiesim,
kamēr mēs šo jautājumu nebūsim atrisinājuši.
Lūdzu, vārds deputātam Šadurskim! (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Statistiku sev uzlabo!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tas patiesi būtu smieklīgi, ja nebūtu tik
nožēlojami!
Sēdes vadītājs. Īstenībā, Šadurska kungs, es jums nebiju devis
vārdu paziņojumam, un katrā ziņā tas neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem par
motivāciju balsot „par” vai „pret” pārbalsošanu. Es izsaku jums aizrādījumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai notiks pārbalsošana par
pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49…
Tas nozīmē, ka mums ir vēlreiz jābalso par šo pašu jautājumu,
vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu ekonomikas ministram. Lūdzu zvanu! Balsosim
par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 48. Līdz ar to ir nolemts, ka jāpārbalso arī par
pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu… Godātie kolēģi, lūdzu
klusumu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta,
Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram
Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas
aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Mums vēlreiz jābalso – jāpārbalso.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par šo pašu pieprasījumu
ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka ar paziņojumu
vēlas nākt klajā deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Un tagad vēl viens ļoti nopietns paziņojums.
Tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Dzintaram Ābiķim. Apsveicam! (Aplausi.)
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina
Druviete… neredzu. Atvainojiet! Es brīdinu visus deputātus, kuri pameta zāli pirms
reģistrācijas rezultātu nolasīšanas: neskaitās, ka viņi bija sēdē. Mums ir divas
sistēmas – dators un cilvēciskais faktors. Ja Inas Druvietes nebūs zālē, viņu
ieskaitīs pie tiem, kuru šodien nebija. Lūdzu, negaidīsim nevienu!… Aleksejs
Holostovs… Paldies, redzu! Oskars Kastēns un Leopolds Ozoliņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu,
ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.5920. Šos grozījumus
Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un projektu
akceptējis Ministru kabinets. Grozījumu būtība ir apstāklī, ka tiek paplašināts to
subjektu loks, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvo sodu, un, protams,
šie administratīvie sodi tiek diferencēti un zināmā mērā samazināti.
Juridiskā komisija aicina akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija iesaka šā gada 10.jūniju noteikt
par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Minētais dokuments ir ar numuru 1799/Lp9.
Un komisija to izskatīja pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka šis ir
diezgan svarīgs grozījums tajā ziņā, ka tas atvieglos paternitātes, vecāku pabalsta
un apbedīšanas pabalsta saņēmējiem šo procedūru, lai saņemtu pabalstu. Nebūs
jāstaigā uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ar daudzajām izziņām, bet
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pietiks pašai apskatīties tajās
datubāzēs, kas ir pieejamas internetā, un saņemt tur visu nepieciešamo informāciju.
Tāpēc es lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu
vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu
Nr.5964 – „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts,
kā jūs, es pieņemu, zināt, paredz to, ka gados, kad notiek vēlēšanas, budžets ir
jāiesniedz līdz 1.septembrim – iepretī tam, kas pašreiz ir paredzēts Likumā par
budžetu un finanšu vadību.
Šis likumprojekts tika komisijā skatīts, un, man jāsaka, komisijā
par to bija ļoti lielas debates, tas bija ļoti strīdīgs likumprojekts, un domas par to
dalījās. Bija viena daļa komisijas locekļu, kas atbalstīja, bet citi uzskatīja, ka
šis ir ļoti slikts un nevēlams likumprojekts. Balsojot par šo likumprojektu, komisija
tomēr likumprojektu atbalstīja.
Bet es gribu piemetināt, ka komisija likumprojektam nepiešķīra
steidzamību un ierosināja, ka priekšlikumi būtu iesniedzami divu nedēļu laikā, tas
ir, līdz 16.jūnijam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā… Paldies.
Vai deputāts Kučinskis vēlēsies runāt debatēs? Pirms mēs vispār
varam sākt debates, mums ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu vai
nepiešķiršanu šim likumprojektam, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit
deputātu parakstītu iesniegumu. Tie ir deputāti Kučinskis, Urbanovičs,
Dalbiņš, Jaundžeikars, Pimenovs, Tutins, Kabanovs, Orlovs, Cilevičs un Andrejs
Klementjevs, kas lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Līdz ar to mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir
jāizšķiras – piešķirt vai nepiešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu viens deputāts
var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aicinu gan visus opozīcijas, gan arī pozīcijas
deputātus būt drosmīgiem un piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo īstenībā
norma ir pilnīgi skaidra. Tātad līdz 1.septembrim budžeta projekts jāiesniedz
Saeimā. Šo aicinājumu atbalsta ne tikai politiķi, šo aicinājumu atbalsta gan
Latvijas Banka, gan aizdevēji, gan nevalstiskās organizācijas, un tādēļ būtu ļoti
žēl, ja valdošā koalīcija turpinātu šo novilcināšanas taktiku, ko nekā citādi
nevar izskaidrot kā vienīgi ar mērķi sabiedrībai stāstīt kaut ko vienu līdz
vēlēšanām un pēc vēlēšanām – pilnīgi kaut ko citu. Es domāju, ka tas nav
pieņemami, tādēļ aicinu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās
„pret” steidzamību.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu deputātus būt ne tikai drosmīgiem, bet
arī saprātīgiem un nepiešķirt šim projektam steidzamību. Es, protams, runāšu
debatēs par paša likumprojekta būtību. Bet, runājot par steidzamību… Ja mēs tik
ļoti diskutablu, pretrunīgu un no daudzu deputātu viedokļa bezjēdzīgu likumprojektu
skatām tikai vienā – otrajā – lasījumā, tad mums ir daudz mazāk iespēju izvērtēt
šo likumprojektu pēc būtības, iesniegt tajā saprātīgus priekšlikumus, tāpēc,
godātie kolēģi, es aicinu vienkārši apdomāties un nedarīt kārtējo reizi
muļķības.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” steidzamības
piešķiršanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Likumā par budžeta un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts nav atzīts par
steidzamu.
Sākam debates par likumprojektu.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Bērziņa kungs, komisijas
vadītājs, teica, ka daļa deputātu uzskatot, ka šis likumprojekts esot slikts un
nevēlams. Un es patiešām no sirds ticu, ka viņi tā domā, un es tagad mēģināšu
vienkārši restaurēt notikumus pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, jo man
kā vienam no koalīcijas frakcijas vadītājiem bija tā iespēja piedalīties pilnīgi
visās sarunās. Nedēļu pirms vēlēšanām Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks
Segliņš kādā intervijā pavisam nejauši nedaudz ieminējās par to, ka kāds spriež
par pensijām. Kādi uzbrukumi sākās! Tautas partija gribot pensijas samazināt! Paiet
pašvaldību vēlēšanas, ir nākamā svētdiena. Pusdienas laikā atskan zvans – mums
visiem jātiekas Ministru kabinetā. Izrādās, pensijas ir jāsamazina, budžets ir
jāgriež. Visi solījumi… visi solījumi, kādi bija pirms pašvaldību vēlēšanām,
ir aizmirsušies. Vēlēšanas ir beigušās, ejam uz priekšu.
Tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu apmēram dažas dienas
vēlāk… Kā atklāja Valūtas fonds… Izrādās, mēnešus trīs ultimatīvi, bet
solīdi, nepaužot nekādu publisko viedokli, tika prasīts valdībai strādāt pie
budžeta samazinājuma, parādīt pozīcijas, diskutēt un galu galā pieņemt lēmumu.
Izrādās, tas tika novilcināts, un iemesls atkal – pašvaldību vēlēšanas.
Pēc tam, kad bija jāpieņem lēmums, tas tika pieņemts. Kopš tā
laika ir pagājis apmēram gads, un, kā par nelaimi, atkal tuvojas vēlēšanas, un atkal
mēs dzirdam visu to pašu, ko esam vienreiz jau dzirdējuši, – tiek runāts, ka būs
diskusijas, ka mēs runāsim par budžetu. Ticiet man, nekādu diskusiju nebūs, nekādu
sarunu nebūs, un to pierāda vienīgās sarunas, kādas ir. Starptautiskie aizdevēji
runā par 500 miljoniem, Latvijas Banka oficiālā vēstulē uzraksta – „virs 400
miljoniem”, bet finanšu ministrs ar premjeru jau sacenšas, ka ir 300, 250 miljoni…
Un ticiet: jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo izrādīsies, ka vispār nekas nav
jāsamazina!
Mēs vēlamies diskutēt, mēs neredzam citas iespējas. Vēlamies
izsaukt Dombrovski, izsaukt valdību un izsaukt visu koalīciju uz kopējām debatēm par
to, kā turpināt izvest valsti no krīzes, ko darīsim 2010.gadā. Ja mēs nenobalsosim
par šo likumprojektu, nebūs diskusijas, nebūs nekā! Tās būs tumšās novembra
dienas, kad vēlēšanas būs beigušās, kad varēs viens otrs aplaudēt.
Paldies. Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Sākšu ar tehniskām procedūrām un atsauci uz
likumu, ko sauc par Saeimas kārtības rulli. Proti, tie likumprojekti, kas ir izskatīti
otrajā lasījumā uz divu Saeimu robežas, automātiski pāriet uz nākamo Saeimu. Tie
likumprojekti, kas ir izskatīti pirmajā lasījumā, nākamajai Saeimai pāriet tad, ja
par tiem notiek atsevišķs balsojums. Tie likumprojekti, kas ir tikai iesniegti, bet nav
izskatīti pirmajā lasījumā, pazūd vēstures mēslainē.
Tā kā šis likumprojekts prasa tikai iesniegt budžetu, tad ir
skaidrs, ka šis budžets, kurš (ja šo likumu pieņemtu) tiktu iesniegts Saeimā līdz
1.septembrim, nekad netiktu skatīts. Līdz ar to, ja Valdis Dombrovskis būtu tikpat
„atbildīgs” pret savu darbu kā daudzi šeit klātesošie kolēģi, tad viņš
varētu paņemt pagājušā gada budžeta likumu, nomainīt tam gada skaitli un iesniegt.
Ziniet, kā kādreiz studenti ir savos kursa darbos rakstījuši: „Rakstu šeit
pilnīgas muļķības, jo neviens jau to tāpat nelasīs un nevienam tas nav
vajadzīgs.” Protams, Valdis Dombrovskis nav tik bezatbildīgs politiķis. Un, protams,
ja šāds likumprojekts tiktu pieņemts, tad valdība būtu spiesta pie tā strādāt.
Budžeta sagatavošana ir stingri reglamentēts vairāku mēnešu
darbs. Tātad, ja šis likums tiktu pieņemts, valdība būtu spiesta pasteidzināt šo
grafiku un sākt strādāt tā, lai budžetu un pavadošo likumu paketi var iesniegt
1.septembrī. Protams, šos dokumentus var sagatavot tikai uz tās statistiskās
informācijas bāzes, kura jau ir valdības rīcībā. Iegūstot papildu datus, valdībai
ar jaunajām prognozēm būtu jāveic paralēls darbs, lai iesniegtu īstā budžeta
sagatavi, kuru jau skatītu nākamā valdība un nākamā Saeima atbilstoši normālām,
saprātīgām procedūrām. Tātad valdība, visas ministrijas to darītu ar pāris
mēnešu intervālu divreiz. Viens būtu budžets papīrgrozam, otrs – budžeta sagatave
nākamajai valdībai. Nu, diezgan bezjēdzīga procedūra!
Otrs aspekts. Jo vairāk informācijas esam ieguvuši par šā gada
budžetu, jo vieglāk un precīzāk mēs varam izveidot visus makroekonomiskās
attīstības scenārijus un ieņēmumu prognozes. Protams, ka tā prognoze, kas tiktu
taisīta, pamatojoties tikai uz šā gada 1.ceturkšņa rezultātiem, būtu daudz
neprecīzāka.
Tas ir tas, godātie deputāti, ko jūs šobrīd prasāt no valdības!
Es neredzu nevienu racionālu argumentu par labu šim likumprojektam, toties es redzu
ļoti skaidru politisku izdevīgumu opozīcijai. Tās opozīcijas partijas, piemēram,
Tautas partija, kura pati ir gatavojusi ļoti daudzus budžetus, vadīdama valdību, nekad
mūžā nav iedomājušās, ka budžets būtu iesniedzams vēlēšanu gadā līdz
1.septembrim, bet šoreiz Tautas partija ir iedomājusies… (No zāles: „Nebija
tāda krīze!”) Tātad politiskais izdevīgums skaidrs: 1.septembrī ir kaut kāds
uz nepietiekamas informācijas bāzes vāji sagatavots dokuments, par kuru veselu mēnesi
var kritizēt valdību, labi zinot, ka kritizē par to, kas nekad netiks ne skatīts, ne
pieņemts.
Un, godātie kolēģi, vēl par dažām aplamībām, kas, manuprāt,
skan šeit no tribīnes. Kučinska kungs un citi mūs nemitīgi biedē ar situāciju, ka
budžeta grozījumi tika pieņemti steigā pēc pašvaldību un Eiroparlamenta
vēlēšanām. Es gribu tikai mazliet apelēt pie šo baidītāju godaprāta, jo ceru, ka
viņi taču sirds dziļumos saprot, ka ir milzīga atšķirība starp budžeta
grozījumiem, ar kuriem tiek izdarītas salīdzinoši nelielas izmaiņas, un likumu par
valsts budžetu, kas prasa ļoti nopietnu sagatavošanās darbu un lielu pavadošo
likumprojektu paketi.
Un vēl, godātie kolēģi! Daži no mums, piemēram, deputāts
Urbanovičs un deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas/„Latvijas
Ceļa” brīžam izliekas par tādiem Nezinīšiem Saules pilsētā, jo izrādās, viss,
kas saistīts ar budžetu, ir slepens. Viņi neko nezina, neko iepriekš nenojauš, un tad
pēkšņi nāk kā spēriens no skaidrām debesīm.
Augsti godātais Bērziņa kungs! Jūsu laba kolēģe Karina Pētersone
strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Aizejiet taču vienreiz un
pajautājiet viņai! Tas ļoti nāks par labu kopējam darbam. Pētersones kundze Budžeta
komisijā demonstrēja ļoti lielu erudīciju, ļoti lielu interesi par visiem
jautājumiem. Es esmu absolūti pārliecināts, ka viņai ir pilnīgi visa informācija
par to, kas notiek valdībā, kas notiek Budžeta komisijā.
Bērziņa kungs! Es būšu daudz priecīgāks, ja jūs turpmāk būsiet
mazliet informētāks. Un savam labajam draugam Urbanoviča kungam arī pastāstiet!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms dodu vārdu deputātei Annai Seilei, es tikai gribēju vēl
precizēt to, ko teica deputāts Šadurskis. Tātad, ja likumprojekta izskatīšana vienas
Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos
lasījumos, tad nākamā Saeima var lemt par šā likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu, un, ja Saeima par to lemj, tad tiek uzskatīts, ka šis likumprojekts ir
izskatīts pirmajā lasījumā. Tā ka nav atšķirības starp to, vai likumprojekts ir
izskatīts pirmajā vai otrajā lasījumā.
Tagad vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Tas jau ir saprotams: kopš Tautas partija atstāja
pozīciju un vairs nepiedalās Sadarbības padomes sēdēs, nav tik pilnīgas
informācijas par to, kas notiek valdībā un kas notiek tajās frakcijās, kuras atbalsta
šo valdību. Un tāpēc es gribu sniegt tādu mazliet izsmeļošāku informāciju par to
darbību, kas notiek budžeta veidošanas sakarā – nākamā gada budžeta veidošanas
sakarā.
Pirms tam es vēl gribu piezīmēt, ka līdz šim neviena valdība
kopš 1990.gada nav gatavojusi budžeta pasākumus kopā ar opozīcijas partijām. Bet
šajā gadījumā, protams, tiklīdz būs tas rāmis redzams, mēs apspriedīsim kopā ar
visām opozīcijas partijām un redzēsim, kāds variants varētu būt likts priekšā
nākamajai Saeimai. Bet, protams, mēs to nevaram pieņemt galīgajā lasījumā, jo
nezinām, kāda būs nākamā Saeima, kādas būs tās domas. Tāda nav pasaules prakse.
Un tātad. Jau kopš 31.maija visas ministrijas pakāpeniski – katru
dienu viena ministrija – sniedz vērtējumu par savu turpmāko darbību un par iespējām
samazināt budžeta līdzekļu izmantošanu saviem administratīvajiem darījumiem. Un
tāpēc šajās visās sanāksmēs piedalās ne tikai politisko partiju pārstāvji,
ministriju pārstāvji, bet tur piedalās arī mums labi pazīstamās sabiedriskās
organizācijas, profesionālās organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Darba devēju
konfederācija, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, un šie priekšlikumi
tiek uzklausīti. Un Ministru kabineta sēdē jau izvērsās diskusija, piemēram, par to,
kādā veidā tiks piemērots turpmāk… cik liela turpmāk būs minimālā alga. Arī
šis jautājums pieder pie budžeta veidošanas pasākumiem. Nu, tātad tikai mazliet
pacietības, un, ja jūsu priekšlikumi tik tiešām būs konstruktīvi un labi, tad mēs
tos visus varēsim kopīgi izskatīt. Veidosim šo budžetu kopīgi, jo visa vasara paies
šajā darbā.
Tātad mazināsim tos mūsu resursus, kur nauda ir nepieciešama valsts
un pašvaldību uzņēmumiem, kur nauda ir nepieciešama ierēdņu atbalstīšanai, bet
neķersimies pie pensijām, nemazināsim tās, jo Pasaules Bankas ieteikumi mūsu
valdībai nav obligāti. Mums pašiem ir savas galvas.
Tātad, lūdzu, uzticieties pozīcijas darbam!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā partija un
partija „Latvijas Ceļš”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Andri!
Sadod!”)
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mana runa sastāvēs no
divām daļām. Pirmajā es runāšu par likumprojekta būtību, otrajā – mēģināšu
atbildēt uz man veltītajiem manis ļoti godātā deputāta Kārļa Šadurska
vēlējumiem.
Es gribu teikt, godājamo deputāt Šadurski, ka ir tāds labs
sakāmvārds: tas, kurš vēlas kaut ko izdarīt, tas dara; tas, kurš nevēlas neko
darīt, meklē argumentus, kāpēc nedarīt.
Šajā gadījumā, ļoti cienījamais deputāt Šadurski, man liekas,
jūs tik tiešām meklējat argumentus, kāpēc kaut ko nedarīt. Un savā visatļautībā
esat aizgājis tik tālu, ka tā brīvi sākat tulkot Saeimas kārtības rulli. Un šeit
jāsaka ļoti liels paldies Saeimas priekšsēdētājam par to, ka viņš salika visus
punktus uz „i”, un deputātiem tagad ir skaidrs, ka tās milzīgās briesmas, kādas
jūs saskatījāt Saeimas kārtības rullī, izrādās, nemaz nepastāv. Tad nu es
aicinātu, cienījamo deputāt Šadurski, domāt par to, kā ir labāk valstij, nevis par
to, kā tajā vai citā brīdī ir izdevīgāk valdošajai koalīcijai.
Ja mēs runājam pēc būtības… Kolēģi, sākumā, kad šis
likumprojekts tika iesniegts, mēs izskatījāmies… opozīcija izskatījās tāda
vientuļa. Iesniegusi likumprojektu, lūk… Visi saka, ka šo likumprojektu nevajag, ir
argumenti, pamatojumi un tā tālāk. Tad, kad mēs sakām, ka Ministru kabinets ir
sagatavojis budžeta iesniegšanas grafiku un pieņēmis lēmumu, ka saskaņošanas
funkcijas, salīdzināšanas process beidzas tikai 31.oktobrī… tas ir, oktobra beigās,
mēs sākam brīnīties – kā tad tā? Bet kopš pagājušā budžeta pieņemšanas, kad
mēs runājām par funkciju salīdzināšanu, ir pagājis jau gandrīz vesels gads. Vai pa
šo laiku nekas nav noticis? Vai tad tās nevajadzīgās funkcijas nav vētītas un par
sliktām atzītas? Un neviens nav sācis tās tīrīt? Izrādās, ka ne. Tikai nupat,
tikai nupat šonedēļ ir sākušas strādāt darba grupas, kurās piedalīties – paldies
Ministru prezidentam Dombrovskim – ir uzaicināti visu frakciju pārstāvji. Nu šī lieta
faktiski sākas atkal pilnīgi no sākuma un faktiski nekādus galus un nekādus lielus
pozitīvus rezultātus mēs nesaskatām.
Kolēģi! Tad, kad mēs, šādi domājot, sākām virzīt šo
likumprojektu uz priekšu, pie mums uz frakciju atnāca Latvijas Bankas prezidents Ilmārs
Rimšēvičs ar saviem darbiniekiem, un mēs bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu
viedoklis saskan ar Ilmāra Rimšēviča viedokli. Jo Ilmārs Rimšēvičs mums skaidri un
gaiši pateica: budžetam, arī pēc Latvijas Bankas viedokļa, ir jābūt iesniegtam
Saeimā 1.septembrī un pieņemtam šogad. Ilmāra Rimšēviča apgalvojums ir ļoti
konkrēts. Viņš saka tā: ja budžetu pieņem līdz 1.aprīlim, kā šobrīd ierakstīts
likumā, tad katrs nākamā gada mēnesis, kurā mēs, ja šādā veidā budžetu taisām,
dzīvosim ar 1/12 no šā gada izdevumiem, radīs nepieciešamību kopējos izdevumus
saīsināt jeb samazināt par 51 miljonu latu. Četri mēneši un katrā 51 miljons latu,
tas ir 204 miljoni latu kopsummā. Tas nozīmē, kolēģi, ja veselības aprūpes budžets
ir 330 miljoni latu, cik es zinu… Citiem vārdiem, es gribu teikt, ka valdošā
koalīcija, nepievienojoties šai mūsu pozīcijai, faktiski dzen valsti aizvien lielākā
parādu jūgā un milzīgākā bedrē, kas varētu pat traucēt valstij pildīt savas
funkcijas.
Otrs, kolēģi! Tas, ka mēs guvām Rimšēviča kunga atbalstu, uz
Ministru kabinetu un valdošo koalīciju diemžēl nekādu pozitīvu iespaidu neatstāja.
Tad atbrauca Starptautiskā Valūtas fonda misija, pastrādāja šeit vairākas nedēļas
un, lai cik tas interesanti būtu, prombraucot atkal atkārtoja un pateica to pašu, ko
mēs teicām. Viņi pateica pilnīgi skaidri: valdībai budžets ir jāsagatavo un
jāiesniedz līdz 1.septembrim un jāpieņem šogad.
Godājamie kolēģi! Valdošā koalīcija, ja jūs neticat mums,
opozīcijai, ja jums liekas, ka mēs, opozīcija, taisāmies ar valsti spēlēt
spēlītes, tad tas tā nav. To, ko mēs sakām, apstiprina gan Latvijas centrālā banka,
gan arī Valūtas fonds, un es aicinu jūs balsot tagad par to… par šo te mūsu
piedāvājumu – par šā budžeta projekta ļoti strauju virzību uz priekšu, jo
pretējā gadījumā pēc divām nedēļām vai pēc nedēļas, kad Ministru prezidents
Dombrovskis būs jums nolicis priekšā dokumentu, to pašu, kuru Valūtas fonds ir
pieprasījis, jums gluži vienkārši būs ļoti liels kauns, ka nāksies mainīt savu
viedokli. Valdošā koalīcija, esiet taču reiz pragmatiski un valstiski!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Citēšu vienu citu mūsu kolēģi. Man nesanāks
tik dramatiski un tik skaisti, bet mēģināšu atkārtot: „Meli, meli, meli!” Man nav
aktierizglītības, kas vajadzīga, lai to pateiktu ar tādu izteiksmi, kā pateica Ausma
Ziedone-Kantāne. Bet – meli, meli, meli pēdējā laikā ir šo māju raksturojošā
pazīme. Šodien gan mēs mēģinām parādīt, ka ne tikai meli. Mēs mēģinām
parādīt, ka patiešām esam smieklīgi, un parādīt, kas mums ir svarīgi un kas mums
nav svarīgi.
Tātad par vairākiem no šiem meliem. To melu ir tik daudz, ka arī
piecpadsmit minūšu laikā nespēšu tos atspēkot. Bet pirmie meli ir par brīnumiem,
par 500 miljonu samazinājumu un visu pārējo. Mīļā Tautas partija, jūs taču
nogāzāt Godmaņa valdību… ka tas caurums ir nevis 500 miljonu, bet 700 miljonu. Kad
Godmanis piedāvāja savus risinājumus, jums tie likās nepieņemami, nepopulāri,
likās, ka to nevarēs izdarīt, lai tad „Jaunais laiks” lauž kaklu un mēģina to
darīt. Jūs, protams, sākumā bijāt it kā uzticami un centīgi partneri, bet jau no
pirmās dienas, kad tika gāzta Godmaņa valdība, no pirmās dienas, kad tika
apstiprināta Dombrovska valdība, jūs zinājāt, ka budžeta caurums ir tāds, kāds tas
ir, un 500 miljoni nebija ne brīnums, ne pārsteigums, ne izdomājums pēc pašvaldību
vēlēšanām. Jā, tas lēmums bija smags, un vēlētāji noteikti to atcerēsies, un
jūs to atgādināsiet un izmantosiet. Es esmu atvainojusies pensionāriem, esmu gatava to
darīt vēlreiz, darīt neskaitāmas reizes. Ne jau pensionāri bija vainīgi, ka
nespējām atrast un piedāvāt citu risinājumu. Tie ir pirmie meli.
Nākamie meli – par to, cik labi ir iesniegt budžetu pirms
vēlēšanām, ka tas nu gan garantēs, tas nu ir absolūts garants tam, ka pēc
vēlēšanām viss tieši tā arī būs, kā šajā likumā ierakstīts. Nu, kāpēc jūs
ar šiem meliem mānāt paši sevi un mānāt Latvijas sabiedrību? Jūs taču taisāties
piedalīties šajās vēlēšanās, jūs droši vien pretendējat uz varu, jūs droši
vien gribat pat vadīt valdību! Un nu nākat ar šiem skaistajiem, jūsu no pakrāsnes
izvilktā zoologa priekšlikumiem par dažādiem pabalstiem, kurus jūs nez no kurienes un
nez kādā veidā maksāsiet. Kur tad ir tas jūsu budžeta priekšlikums? Kur ir tas
jūsu budžeta priekšlikums? Lai arī kas tiktu iesniegts līdz 1.septembrim, vai jūs to
neizmantosiet, lai gāztu valdību, vai jūs to neizmantosiet, lai kritizētu valdību?
Tajā brīdī, kad sanāks jaunais parlaments, apstiprinās jauno valdību, tas izdarīs
korekcijas. Un pēc šiem tikumiem un pēc šiem meliem, meliem, meliem, kas šajā mājā
jau ir vienkārši klasiski, nav nekādas garantijas, ka tajā brīdī jūs nedarīsiet
to, kas jums būs izdevīgi. Un nemāniet sabiedrību! Es biju klāt tajā sarunā starp
Šķēles kungu un Dombrovska kungu, kad viņš Ministru prezidentam pārmeta pārāk
maigu izdarīšanos sociālajā jomā, ka viņš jau nu gan tās pensijas būtu griezis
pamatīgāk un ka sociālā joma ir tā joma, kur nauda jāmeklē. Kāpēc jūs biedējat
sabiedrību ar Dombrovski, ja varbūt tai jābaidās no pavisam kā cita?
Tas, ko jūs gribat darīt, no otras puses, ir Ukrainas scenārijs:
iesniegt kādu skaistu pasaku sabiedrībai pirms vēlēšanām. Dombrovskis jau gan savā
Jaungada uzrunā un jebkurā savā uzrunā ir teicis: „Nebūs šie lēmumi ne viegli, ne
populāri.” Tie tiek debatēti, jūs tiekat aicināti tos apspriest. Būs šie skaitļi.
Varam par tiem debatēt. Nāciet taču ar saviem priekšlikumiem!
Jūs nevēlējāties strādāt. Jūs nevēlējāties strādāt un
nevēlējāties neko darīt! Jūs to vien darāt, kā mēģināt visu šūpot! Man ir
jautājums opozīcijas partijām. Labi, Urbanoviča kungs, jūs vismaz sagatavojāt
alternatīvo budžeta projektu (No zāles dep. V.Agešins: „Ļoti labu!”), jūs
vismaz rīkojat ekonomikas konferences. Kāpēc jums vajag stutēt tos, kas negrib
strādāt? Kāpēc jūs ar viņiem vienojaties? Viņi neko citu nespēj darīt kā tikai
parādīt sabiedrībai to, ka spēj šūpot valdību, radīt destabilizāciju. Šodien
spēj rādīt cirku. Ja kāds no deputātiem, izrādās, nav nospiedis pogu, iedarbojas
mašīna: „Nu, kā tad tā? Disciplīna nestrādā! Nebūsi sarakstā! Tūlīt raksti
iesniegumu, lai mēs pārbalsojam!” Kā tad! Pārbalsojiet! Jūs paskatieties uz
cilvēkiem, kas sēž zālē! Izejiet un pajautājiet, vai tas ir tas, ko cilvēki gaida
no parlamenta, lai mēs kā tādi āksti pa piecām sešām reizēm paskatītos, kuram
ir… Jūs redzat: zālē ir 49 pret 49. Jūs, Kārtības ruļļa zinātāji, ļoti labi
zināt, ka, divreiz pārbalsojot ar 49 pret 49, priekšlikums tiks noraidīts.
Man ir kauns par šo kārtējo reizi, par to, kādā veidā mēs
demonstrējam savu darbību. Arī šis ir tikai pliks mēģinājums radīt sajūtu, ka
šeit ir destabilizācija, ka šeit valdība nevar…
Latvijas Pirmā partija! Kāpēc jūs ar viņiem kopā dziedat? Ja jums
vismaz ir idejas, ja jums vismaz ir buldozers, nē, un lokomotīve, un raķete, tad kas ir
tur? Tikai nevēlēšanās strādāt un mēģināšana ar jums sarunāt, kā strādāsiet
pēc vēlēšanām! Jūs izpelnījāties sabiedrības cieņu, kad atbalstījāt Dombrovska
valdību un pilnvarojumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kāpēc jūs tagad
ejat šo strādātnegribētāju pavadā? Noraidīsim taču šo likumprojektu un
strādāsim visi kopā! Šobrīd nav lielāka mērķa kā izvest valsti no krīzes!
Un vēl par meliem – meliem, cik mums ir neizdevīgs starptautiskais
aizdevums. Kur tad ir tie tirgi, kuros šī valsts, Latvija, ar savu bijušo slavu spēs
aizņemties ar tādiem procentiem? Kur ir šie tirgi? Kādā veidā mēs varētu
aizņemties vēl izdevīgāk un ar vēl mazākiem procentiem? Protams, ja sabiedrību
neinteresē šie stāsti, kas saucas „finanšu sistēmas stabilitāte”, un vēl…
protams, katram tas viss liekas tik tāls. Bet katrs saprot, ko tas nozīmē viņa
maciņā tajā brīdī, kad viņa bankas kredītam mainās aizdevuma likmes – RIBOR un
RIGIBOR. Tajā brīdī tas notiek! Tad, kad jūs atteiksieties no šā aizdevuma, ikviens,
kuram ir kredīti, to sajutīs savā makā un savā kredītā, ne tikai mistiskajā un it
kā kaut kur tālu esošajā valsts maciņā.
Tā ka es aicinu tiešām… Latvijas Pirmā partija, „Saskaņas
Centrs”, apdomājieties! Kāpēc jūs ejat šo nestrādātgribētāju pavadā? (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: „Ak, cilvēciskās
vājības! Cik jūs esat skaistas un cik jūs esat nenovēršamas!”
Ja runā par šo piedāvājumu, tad gribu sacīt: tas ir kā nesen
Latviju un pasauli pāršalkušais Vidzemes vai Mazsalacas meteorīts. Pilnīgi kā šis
meteorīts. Falšs no paša sākuma. Falšs no paša sākuma! Lūk, jo jums,
iesniedzējiem, vajadzīgs plātīšanās objekts, lai atkal varētu kritizēt valdību.
Un, zināt, kad es šodien kārtējo reizi sekoju līdzi tam, kas notiek Saeimā, man
gribas izteikt šādu piedāvājumu: diez vai vajadzētu turpināt Saeimas sēdes līdz
vēlēšanām. Varbūt deputātiem vajadzētu aiziet atvaļinājumā, jo pragmatisks,
normāls darbs vairs nav iespējams. Mēs jau redzējām, kā te stīvējas divas virves
vilcēju komandas, kura nu pārvilks. Ja ods pieķersies klāt vienai vai otrai komandai,
tad vinnētājs būs tanī pusē. Apmēram tā izskatās šobrīd. Tā ka, godīgi
sakot…
Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/„Latvijas Ceļš” saka:
valdībai nevar ticēt! Nu, tā pa īstam neticu arī es. Tā pa īstam! Netaisīsim
nekādu falšumu, jo… Bet, redzat, vai jums pašiem var ticēt? (No zāles: „Var!
Nevar!”) Vai Tautas partijai, „Latvijas Ceļam” un Latvijas Pirmajai partijai
var ticēt? Godīgi sakot, jūs šeit atrodaties pusnelegāli, pusnelikumīgi, vēl jau
tiesas sēde līdz galam nav beigusies, bet process ir. Jums vajadzēja samaksāt par
jūsu kampaņām… pretlikumīgām kampaņām naudiņu. Jūs to nevarat un negribat. Un
tagad taisāt visādus pekstiņus. Nu jau izdomājuši – „Par labu Latviju”. Redziet!
Televīzijā, radio jūs jau nesat medus spaiņus pa Latviju, dalāt sērdienīšiem
naudiņu, bet faktiski nevienam pansionātam, nevienam nabagam neesat iedevuši ne
santīmu! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tikai nemelo! Par lietu!”) Tā ka
beidziet! Jūs atkal esat sākuši pozitīvisma kampaņu (No zāles dep. M.Segliņš:
„Komunists!”), pozitīvisma kampaņu Nr.2. Un šis variants jums arī ir, lai
atkal, kārtējo reizi varētu plātīties.
Es neesmu sajūsmā par Dombrovska valdību. Runāju par lietu un saku
patiesību gan vienai pusei, gan otrai. Patiesība ir rūgta. Tāpēc te klaigā gan
Leiškalna kungs, gan citi, un nevienam nepatīk patiesība. Es saku, ka valdība jau nav
nekāda dižā. Es atvainojos! Aizņemties milzīgu naudu – tā nav nekāda prasme
strādāt. Mēs taču zinām, ka desmitiem… desmitiem tūkstošu aizņēmušies naudu
mājokļiem, mašīnām un tā tālāk un bankrotējuši. Saprotiet! Aizņemties naudu un
dzīvot ar svešu naudu nav nekāda gudrība. Nav gudrība ne valdībai, ne mums, Saeimai,
ne visai tautai. Vajag pašiem šo naudu sagādāt. To neesam darījuši, neesam
mācējuši. Tādēļ saprotiet! Bet arī tas, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties, tā
sakot, jaunu un jaunu kritikas objektu meklēšana, nav prāta darbs. Un tādēļ,
cienījamie kolēģi gan no vienas puses, gan no otras puses (No zāles dep.
M.Segliņš: „Un no trešās!”), nav jums taisnības. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Ir!”) Un šis jūsu piedāvājums ir tikai kārtējais
mēģinājums plātīties. Jūs atkal gribat iemest kārtējo meteorītu, lai tad, kad…
teiksim, jūs gribat, lai šī valdība paziņo… jūs gribat, lai paziņo tautai
nepatīkamas lietas. Un tad nu jūs ar buldozeriem, ar visādiem citiem paņēmieniem
virsū, un jūs gribat būt kolosāli labdari! (No zāles dep. V.Aizbalts: „Ej uz
krastmalu pabļaustīties!”) Kolosāli… kuri ievedīs Latviju saulītē. Kur tad
jūs ievedāt, draugi mīļie! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Saulītē!”) Vai
tad jūsu Godmanītis ieveda saulītē? Vai tad jūsu Kalvītis, Šķēle un tā tālāk
ieveda Latviju saulītē? Beidziet! Beidziet izlikties! Un nolaidieties uz šīs
mirstīgās zemes un padomājiet, draugi mīļie! Padomājiet!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Dažas formālas lietas. Pašreizējā likuma
redakcija paredz, ka valdība iesniedz Saeimai budžetu ne vēlāk kā četrus mēnešus
pēc tās apstiprināšanas Saeimā.
Ko piedāvā iesniedzēji? Aizstāt šo normu ar tekstu: ne vēlāk kā
līdz 1.septembrim. Tātad norma par četriem mēnešiem… piedodiet, pazūd.
Tas ir pirmais.
Otrais. Šodienas opozīcija taču vēlas tikt pie varas, vai ne? (No
zāles dep. M.Segliņš: „Un jūs gribat pie siles!”) Opozīcija taču cer tikt
pie varas. Opozīcija taču cer, ka tā sastādīs valdību, kas tad strādās tālāk ar
Dombrovska sastādīto un līdz 1.septembrim iesniegto budžetu.
Vai tiešām opozīcija pieņems šo budžetu un virzīs tālāk
otrajam lasījumam… es atvainojos, pirmajam lasījumam? To pašu, ko būs veselu mēnesi
kritizējuši. Nu ne taču! Pārstrādās!
Tikai vairs nebūs likumā normas, ka viņiem ir reglamentēts laiks –
četri mēneši. Tāpēc, Bērziņa kungs, pirms jūs aizejat, jūsu aprēķins –
četrreiz piecdesmit miljoni varbūt ne tuvu nebūs pareizs, jo nebūs vairs likumā
regulējošās normas, ka jaunajai valdībai četru mēnešu laikā ir jāiesniedz
budžets. Ko tad nu? Kā tad mēs konsolidēsim nākamā gada budžetu? Tā ka, godātie
kolēģi, pat formāli šis likumprojekts ir absolūti aplams.
Un otra lieta. Es gribu pateikties Daudzes kungam par manu neprecīzo
Saeimas kārtības ruļļa atstāstu. Jā, protams, priekšsēdētājam taisnība. Bet
lietas būtību tas nemaina, jo uz nākamo Saeimu var pāriet tikai tie likumprojekti, kas
ir vismaz vienā lasījumā skatīti. Tā kā šis likumprojekts prasa tikai budžeta
iesniegšanu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Tautas partija ar šobrīd klaigājošo Kraukļa
kungu priekšgalā prasa, lai Dombrovska valdība strādā papīrgrozam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Jautājums par budžetu neapšaubāmi ir viens no atslēgas
jautājumiem katras valsts dzīvē. Un man ļoti nepatīk, ka šobrīd mēs šeit,
apspriežot tik svarīgu likumprojektu, mētājamies ar savstarpējiem apvainojumiem.
Šajā jautājumā mums ir jābūt ļoti lietišķiem. Pirmkārt, mēs
taču visi sekojam līdzi tam, kas notiek pasaules ekonomikā, kas notiek Eiropas
ekonomikā, kas notiek līdz ar to arī Latvijas ekonomikā. Situācija mainās nevis pa
mēnešiem, bet pa dienām. Un es pieļauju iespēju, ka pēc trim mēnešiem budžeta
projekts, kas tiks sastādīts tanī laikā, izskatīsies pavisam citādāks nekā tas,
kas tiktu sastādīts šodien.
Tas ir punkts viens.
Punkts divi arī ir ļoti būtisks. Visas partijas, arī šeit
klātesošās, tajā skaitā tās, kuras šobrīd ir opozīcijā, taču cer uz labiem
rezultātiem vēlēšanās, un es domāju, ka gan „Saskaņas Centrs”, gan Latvijas
Zemnieku savienība, gan daudzas citas partijas arī dabūs pietiekami daudz vietu, lai
pēc vēlēšanām spētu ietekmēt valsts dzīvi. Un mēs visi taču zinām, ka budžetu
galīgajā variantā apstiprinās ne jau šeit klātesošie deputāti, bet gan tie
deputāti, kuri būs ievēlēti nākamajā Saeimā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tu
būsi starp viņiem!”), un katra partija, kura būs pārstāvēta nākamajā
Saeimā, taču vēlēsies savas politiskās nostādnes atspoguļot vienā no
vissvarīgākajiem dokumentiem, kādi valstī ir, proti, Likumā par valsts budžetu. Un
tāpēc, ja mēs gribētu būt godīgi līdz galam un ja 1.septembrī kaut ko vajadzētu
piedāvāt, tad katrai partijai būtu jāpiedāvā savas budžeta nostādnes, vismaz
galvenajos vilcienos, lai vēlētāji tiešām redzētu, kāds budžets būs tad, ja
„Saskaņas Centrs” būs valdībā, kāds budžets būs tad, ja būs „Vienotība”
valdībā vai Zemnieku savienība un tā tālāk. Tā ka, manuprāt, no elementāras
politiskās loģikas viedokļa, kā arī no visiem citiem viedokļiem raugoties, lēmums
par to, ka valdībai jau šobrīd vajadzētu sagatavot budžetu un to iesniegt līdz
1.septembrim, ir vienkārši (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizs!”)
populistisks.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Ir vienkārši apskaužama
meistarība, un es bez viltus un bez ironijas saku, ka tiešām apskaužu
profesionalitāti, ar kādu darbojas apvienība „Vienotība”. (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Mēs uzvarēsim!”) Tas ir kas neredzēts un ilgi pēc tam daudzus
gadus politologiem pētāms, un, es domāju, par to tiks sarakstīta ne viena vien
disertācija. Kā varēja mēnešiem neko nedarīt un vienalga iedvest lielai daļai
sabiedrības ticību tam, ka viņi ir visdarbīgākie un, galvenais, visgodīgākie?!
Jūs uzskatāt, ka jūsu vēlētāji negrib zināt, kas viņus gaida
nākamgad. Es lūdzu jūs nebūt tik uzpūtīgiem un tomēr būt godīgākiem pret
viņiem. Nerunāju par opozīciju. Skaidrs, ka opozīcijai ir vēlme skatīties jums uz
pirkstiem. Nu, tāds ir mūsu darbs. Mums galu galā tikai par to maksā algu, lai mēs
skatītos, ko jūs darāt, un katru reizi, kad ir kādas nelikumības, par to signalizētu
un pret to cīnītos.
Bet padomājiet bez visām savām politiskajām, teiksim, piedodiet,
interesēm vai ambīcijām! Ja jūs sakāt, ka ne par kādu cenu nedosiet saviem
vēlētājiem to dzīves formulu, kas ir budžetā un budžetu pavadošajos likumos
ietverta, tad kāpēc jūs vispār startējat vēlēšanās? Jūs sakāt: būs jau labi,
jo Dombrovskis ir labs, rādītāji uzlabojas. Kādi rādītāji uzlabojas? Kur jūs to
ņēmāt? Kur jūs tos atradāt, šos rādītājus? Ne Latvijas Bankai, ne Valūtas fonda
ekspertiem tādu rādītāju nav.
Viena lieta – tās ir mūsu tradicionālās grūtības ar budžeta
sakārtošanu, jo, griez, kur gribi, visur sāp, visiem trūkst, un skaidrs, es piekrītu,
tiešām valdībai tagad bīstami iekarst priekšvēlēšanu budžeta graizīšanā, un
tiešām katrs var gribēt patikt savam miestam, novadam, un tad, nu tad tik sabalsos visu
ko. Bet, no otras puses, ja valdība, kas nostrādājusi priekš Latvijas gana ilgi,
priekš krīzes pat neticami ilgi, nedod savu formulu, neatklāj, kādā veidā šis
valdības vadītājs un šī „draudzīgā” koalīcija piedāvā dzīves formulu visai
Latvijai, visai sabiedrībai, tai skaitā saviem vēlētājiem, – tā no jūsu puses ir
negodīga rīcība.
Es aicinu tomēr, zinot, ka jūs esat tik lieli profesionāļi un tik
viegli žonglējat ar cipariem, kuru mums, opozīcijai, nav… Es Āboltiņas kundzei
gribu atgādināt, ka mēs tik ilgi, kamēr nebija iesniegts budžeta projekts pirmajā
lasījumā, nevarējām tikt pie skaitļiem, lai varētu veidot savu alternatīvo
piedāvājumu, un nevaram arī tagad, jo mums to ziņu, datu nav. Tie visi ir noslēpti,
un tas tā ir. Jūs to ļoti labi zināt, nu, jūs jau varat samānīties kādā
raidījumā vai te no tribīnes, bet cieniet taču paši sevi, jo jums būs jādzīvo un –
piedodiet! – jāsadzīvo arī ar saviem vēlētājiem! Nu labi, varbūt viņu būs daudz
vairāk nekā tagad. Nu un tad? Viņi taču vienalga jums uzdos jautājumu: „Kāpēc
jūs atkal krāpāties tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām?” Ko jūs tad
darīsiet?
Un vēl. Saprotiet, mēs runājam par iekšējām lietām, bet ir vēl
daudzas svarīgas lietas neatkarīgi no tā, kāda kuram ir prognoze, ar kādu viltību
vai ar daudzajām skaistajām avīzēm un reklāmas klipiem kas izdosies.
2012.gads ir gads, kad mēs sāksim atdot parādus – arī par to naudu,
kura joprojām netiek izlietota. Starptautiskais Valūtas fonds, eksperti jau gada
sākumā brīdināja Latviju – tas nozīmē, ka „draudzīgās” zviedru bankas jau
2011.gadā atkal atsūks lielu daļu naudas, lai nodrošinātos pret riskiem, kuri var
iestāties 2012.gadā. Ko mēs, mīļie draugi, darīsim? Kāda ir mūsu atbilde? Vai par
to nav jārunā arī pirms budžeta koncepcijas, ideoloģijas izstrādāšanas?
Man liekas, ka vajadzētu būt arī tādai apziņai – nevis baidīties
no šausmīgās opozīcijas, bet, ja jau jūs tik stipri esat, dodiet šurp savu
redzējumu, citādi to var nosaukt par Dombrovska lekciju vai informāciju, vai
vēstulīti… Tas ir budžeta projekts ar pavadošajiem likumiem! Dodiet šurp!
Pierādiet, ka jūs esat tie taisnie un labie! Un mēs balsosim par jums, un lai par jums
nobalso visi Latvijas iedzīvotāji, un lai jums veicas!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir jāvērtē no diviem skatpunktiem:
visupirms no juridiskā, tiesiskā un pēc tam – no politiskā viedokļa. Visupirms par
juridisko viedokli.
Es domāju, ka šajā gadījumā jāvērtē ne tikai Kārtības rullis,
kas paredz, kādā veidā tiek pieņemts valsts budžets, bet jāskatās arī uz citiem
likumiem. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kur
ir ietverti tādi principi kā vispārējie principi, kā labas pārvaldības princips,
kā procesa ekonomijas princips. Šajā gadījumā mēs redzam, ka patiešām… ja
runājam par šā likumprojekta politisko nozīmi, es gribētu teikt – pretēji tam, ko
teica Tabūna kungs, – šī nav pozitīvisma kampaņa. Šī ir negatīvisma kampaņa, ko
jūs jau esat atklājuši gan slēptā, gan atklātā veidā.
Vakar Dombura raidījumā, manuprāt, viskodolīgāk šo projektu un
šo procesu raksturoja LNNK pārstāvis Grīnblata kungs, un man žēl, ka viņš šodien
nerunā. Viņš pilnīgi pareizi pateica: šis likumprojekts, valsts budžeta projekts, ir
domāts tikai tam, lai opozīcija, īpaši Tautas partija, varētu to veselu mēnesi pirms
vēlēšanām kritizēt, citādi vēlētājiem jau būs apnikusi tā mantra, ko jūs
nepārtraukti visās publiskās tikšanās reizēs un plašsaziņas līdzekļos skaitāt:
„Redziet, sliktā Dombrovska valdība (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet tā tak
ir!”) atņēma pensionāriem pensijas, nedomā par skolotājiem, ārstiem!” Un
beigās pat sākat ticēt tam, ko runājat. Tajā pašā laikā jums ir iestājusies
amnēzija, jo jūs vairs neatceraties, ko jūsu tēvs un skolotājs izdarīja savulaik,
kad Satversmes tiesa bija spiesta atzīt, ka pensiju samazinājums ir klaji nelikumīgs.
To jūs esat aizmirsuši! Toreiz šī situācija, manuprāt, pat nebija tik nopietna kā
tagad, bet mēs, deputāti, arī bijām spiesti… Es tajā laikā sapratu, es arī
nevarēju piekrist tam solim, bet liela daļa manu kolēģu vienkārši atradās bezizejas
situācijā.
Ja jūs runājat par to, ka jums nav informācijas, nu, tādā
gadījumā jūs paši sev izrakstāt nabadzības apliecību, jo lielāku demokrātiju kā
tagad Saeimā… es nezinu, man liekas, mēs nekur citur nevaram atrast. Paskatieties, kas
vada visas ietekmīgākās komisijas! Tās vada opozīcija. Un par informācijas trūkumu
šeit nevajadzētu sūdzēties. Es domāju, ka sabiedrība pat īsti vēl nav sapratusi…
Es tagad sāku skaitīt… Juridisko komisiju vada opozīcija, Tautas partija.
Tautsaimniecības komisiju kas vada? Arī vada opozīcija, Tautas partija. Paskatīsimies,
kas vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju! Opozīcija! Spurdziņa kungs. Kas
vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju? Dalbiņa kungs. Kur
vēl lielāka demokrātija! Kādi jūs te nezinīši izliekaties! Šajā gadījumā (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Budžeta komisija?”), iespējams, jums vēl vajadzēja
dabūt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un tad jūs varētu līksmot.
Acīmredzot tas ir jūsu mērķis šajā gadījumā.
Es pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kas teic, ka šis likumprojekts
tiek gatavots papīrgrozam. Domāju, ka sabiedrība pat neapzinās (cerams, ka cilvēki
tagad klausās), kāds izskatās šis budžeta likumprojekts. Tas ir vairākus kilogramus
smags, un vidusmēra cilvēks tajā vispār nespēj orientēties. Un ne velti Dombrovska
valdība un vairākkārt arī kolēģi no „Jaunā laika” ir teikuši, ka sabiedrība
saņems šo makroekonomisko ietvaru, kur saprotamā veidā sabiedrībai tiks izklāstīts,
kādi būs šā gada ienākumi, kādi būs izdevumi, bet nevis sīki konkretizētas visas
pozīcijas.
Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo populistisko priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ļoti dīvaina šodien mums
izveidojusies diskusija par jautājumu, kas patiešām ir nopietns. Un es gribētu
absolūti noraidīt tādu pieņēmumu, ka šis iesniegums no opozīcijas ir politisks
revanšs. Es nezinu, man ir grūti spriest par Tautas partijas motīviem pilnībā vai par
„Saskaņas Centra” motīviem, bet es gribētu atbildēt savai kolēģei – partijas
„Jaunas laiks” priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura jautāja, kāpēc
Latvijas Pirmā partija/„Latvijas ceļš” ir pievienojies šim iesniegumam un kāpēc
mēs arī lūdzam steidzamības kārtā šodien tomēr atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā. Tas nav politisks jautājums. Tas ir ļoti vienkāršs, tas ir valsts
ilgtspējas jautājums. Un man ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs šodien… kāpēc
jūs, godātie valdības partiju pārstāvji, kaunināt opozīciju par to, ka mēs godīgi
darām savu darbu?
Kāpēc tas ir valsts ilgstspējas jautājums? Tāpēc ka Latvija,
godātie kolēģi, ir izsmēlusi savas iespējas ar kārtējo budžetu palielināt
nodokļus un griezt izdevumus. Šīs iespējas ir izsmeltas. Aizmirstiet par to, ka tas
vēlreiz Latvijas apstākļos būs iespējams! Visam atslēga ir strukturālās reformas.
Un strukturālās reformas nevar veikt laika periodā no oktobra līdz novembrim, kad
optimāli vajadzētu būt jaunās valdības, jaunās Saeimas budžeta metiem. Protams,
neviens no mums neiedomājas, ka budžets – tāds, kāds tas varētu tikt iesniegts
pirmajā lasījumā 1.septembrī, tiks apstiprināts jaunas Saeimas, jaunas valdības
apstākļos. Tas nevienam, pat vislielākā naivuma pārņemtam cilvēkam nav nācis
prātā. Bet paskatieties, par ko runā Valūtas fonds. Tas skaidri un gaiši tika
pateikts arī mūsu Budžeta komisijā… Un paldies Šadurska kungam, manam kolēģim,
par atzinīgajiem vārdiem, kurus es tiešām pirmo reizi dzirdēju par savu darbu
Budžeta komisijā.
Bet Valūtas fonda pārstāvji teica skaidri un gaiši – līdz
vēlēšanām mums ir jābūt instrumentārijiem, kur top strukturālās reformas.
Strukturālās reformas nevar tapt šajās darba grupās. Tur var tapt idejas, bet
strukturālās reformas var tapt tikai ministriju dzīlēs… profesionālu birokrātu
sagatavotas likumu paketes, modeļi… Bet valdībai – saņemieties, lūdzu! – ir
jāparāda politiskā spēja un griba. Ir jāizveido šis scenārija variants. Ja mums ir
vajadzīga konsolidācija 250 miljonu apjomā, tad ir šāds instrumentārijs un šāds
strukturālo reformu variants. Visā valsts sektorā. Tas nav tikai valsts pārvaldē
šaurā nozīmē. Ja konsolidācija ir 350 miljoni, tad ir šāds instrumentārijs, un, ja
konsolidācija ir 500 miljoni, tad šāds. Un par to tad būtu kompetenti jādiskutē gan
pozīcijai, gan opozīcijai.
Nu neiedomāsimies, ka mēs 1.septembrī ceram sagaidīt visas budžeta
pozīcijas! Tas tā droši vien arī nenotiks. Esmu pārliecināta, ka laikā līdz
otrajam lasījumam… Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo mūsu priekšlikumu.
Līdz otrajam lasījumam šis konkrētais likumprojekts varētu tikt uzlabots pēc
būtības, pēc sūtības, lai tik tiešām valstij būtu ilgtspējīga attīstība. Un
atbildes uz jautājumiem, kuras mēs šodien uzdodam, interesē ne jau tikai mūs kā
opozīciju. Nemānīsim visus šeit, ka te ir runa par pozitīvisma kampaņu vai par medus
spaiņiem, vai par santīmiem nabagiem. Nē! Latvijas cilvēki un Latvijas pašvaldības
grib dzirdēt šos modeļus, grib redzēt, lai viņi zina, ar ko rēķināties nākamajā
gadā. Tā ir cilvēku dzīve, tie ir ļoti nopietni jautājumi.
Tāpēc es aicinātu atbalstīt visus… pieņemt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Godātie kolēģi! Mums ir izveidojusies interesanta situācija. Mēs
esam beiguši debates. Mēs balsojām par steidzamības piešķiršanu likumprojektam un
noraidījām steidzamību.
Tajā pašā laikā Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu
Kučinska, Kraukļa, Segliņa, Ārberga, Rugātes, Zommeres, Aizbalta, Mackeviča un
Baštika iesniegumu, kurā viņi lūdz pārbalsot balsojumu par steidzamību, jo
balsojumā parādoties uzvārdi, kuri ir fiksēti balsojumā, bet šie cilvēki it kā
neesot atradušies zālē. Pieminēts ir, piemēram, deputāts Ščerbatihs. Es gan
nezinu, viņu ir grūti nepamanīt… Redz, kur viņš sēž! Bet jebkurā gadījumā
Kārtības rullis ir Kārtības rullis, un mums… ja mēs esam saņēmuši šādu
iesniegumu, tad mums jebkurā gadījumā saskaņā ar Kārtības ruļļa principiem
vispirms ir jātiek skaidrībā par steidzamību, un tikai pēc tam mēs varam… un tikai
pēc tam mēs balsojam par likumprojektu.
Tāpēc mums šobrīd ir jābalso par to, vai mēs pārbalsojam par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots balsojums par
steidzamības piešķiršanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49… Mums ir jābalso vēlreiz.
Lūdzu zvanu! Es tajā pašā laikā lūgtu kolēģus tiešām būt
godīgiem un balsot tikai par sevi, jo es redzu daudzus tukšus krēslus… Un lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 49… Tātad pārbalsošana
nenotiek.
Vai tagad, pirms balsojuma par pirmo lasījumu, komisijas vārdā
Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš. Jā, cienītais priekšsēža kungs! Kolēģi!
Es tikai gribēju divus ļoti īsus komentārus. Kā jau tika minēts,
mums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas
komisijas kopējā sēde, kurā mēs tikāmies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas
Komisijas pārstāvjiem, un es tikai divas lietas gribētu atkārtot no šīs tikšanās.
Pirmkārt, raksturojot Latvijas vispārējo ekonomisko situāciju…
Šī delegācija mums situāciju raksturoja tādā veidā, ka Latvijas ekonomika tomēr
lēnām sāk atveseļoties. Tas bija pirmais, ko es gribēju teikt.
Un, otrkārt, bija jautājums par šo likumprojektu. Un delegācija
norādīja, ka budžeta iesniegšana kā tāda nav pašmērķis, bet saprotams, ka pie
budžeta ir jāstrādā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 16.jūnijs.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim. Viņam
acīmredzot ir cits viedoklis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Es saprotu jūsu dabisko vēlmi termiņu labāk ielikt kaut vai
rudenī, bet es iesaku 8.jūniju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Labs termiņš –
8.jūnijs!”)
Sēdes vadītājs. Tātad 16.jūnijs ir komisijas piedāvātais un
8.jūnijs – deputāta Kučinska piedāvātais termiņš.
Mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Un balsojam vispirms par
tālāko termiņu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas priekšlikumu noteikt, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 16.jūnijs! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 49, atturas – 1. Komisijas priekšlikums
noraidīts. Līdz ar to acīmredzot paliek spēkā Kučinska kunga piedāvātais
8.jūnijs.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Galvenie grozījumi, ko paredz šis
likumprojekts, ir precizējumi attiecībā uz iekārtošanos darbā uz kuģiem. Turklāt
paredzēts ieviest vienotas terminoloģijas lietošanu nacionālajos normatīvajos aktos;
tas atbilst starptautisko normatīvo aktu prasībām.
Pēc tam, kad būs ratificēta Konvencija par darbu jūrniecībā
(Latvijā plānots nu jau tuvākajā laikā to izdarīt), būs nepieciešama normatīvo
aktu saskaņošana ar starptautiskajiem normatīviem, un tāpēc likumprojekts paredz
pagarināt termiņu. Tagad par termiņu noteikts šā gada 1.jūlijs, līdz kuram Ministru
kabinetam vajag izdot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 24.panta piektajā
un sestajā daļā paredzētos noteikumus.
Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, izlēma, ka likumprojektu
būtu nepieciešams pieņemt vēl šajā sasaukumā, šajā sesijā, un aicina šim
likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Tutins. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
J.Tutins. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada
10.jūnijam un izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 17.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu Nr.6046.
Ir saņemti deviņpadsmit priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 2.priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. Kāds prasīja balsojumu? Es nesapratu… Es
atvainojos, Agešina kungs tomēr prasīja balsojumu par 1.priekšlikumu, jā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums
atbalstīts.
Turpinām ar 2.priekšlikumu.
A.Seile. Tātad, godātie deputāti, izskatīsim 2.priekšlikumu. Arī
2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un lūdz
arī Saeimu to atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
A.Seile. Nu tātad „par”…
Sēdes vadītājs. Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 2.
Priekšlikums atbalstīts.
A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi. Šis priekšlikums precizē nosacījumus, kādi jāievēro zemes dzīļu
izmantotājiem. Lūdzam atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.
A.Seile. 4.priekšlikumu izveidojusi atbildīgā komisija. Šajā
priekšlikumā tiek precizēti zemes izmantotāji, zemes īpašnieki un tiesiskie
valdītāji. Lūdzu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi 6. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 5.priekšlikumu.
Tātad 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 5. – ekonomikas ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 23, atturas – 58. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Un tātad paliek spēkā 6. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nu, ne gluži paliek spēkā… Ja par šo
neviens… Prasa balsojumu. Balsosim par 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3.
Priekšlikums atbalstīts.
A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi. Šis priekšlikums ir redakcionāls.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 8.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Šajā
priekšlikumā tiek precizēta zemes dzīļu izmantošanas kārtība. Komisija lūdz
atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 9.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Vides ministrijas
parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Tāpat ir daļēji atbalstīts arī 10. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Un abi šie priekšlikumi ievietoti kopējā redakcijā 11. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 12.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 13.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi
atbildīgā komisija, un tā ir noteikusi, ka derīgo izrakteņu atradņu pases saturu
nosaka Ministru kabinets. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 14.priekšlikums 29.lappusē. Šo priekšlikumu sagatavojis
Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 15.priekšlikums. Sagatavojis Juridiskais birojs. Šeit tiek
labotas panta atsauces uz jau nobalsotajām izmaiņām 8.pantā. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza deputāte Seile
un deputāts Madars Lasmanis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Šis
priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar Ģeologu biedrību, tātad profesionāļiem, un
komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 17.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Seile un Lasmanis,
un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts precizētā redakcijā
18.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 19.priekšlikums. Šo priekšlikumu sagatavojuši deputāti
Seile un Lasmanis, un šajā priekšlikumā ir uzskaitītas visas jau eksistējošās
kolekcijas, datubāzes un citi informācijas avoti, kurus vajadzētu iekļaut
ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Tomēr komisija šo priekšlikumu pēc ilgākām
debatēm neatbalstīja, un…
Sēdes vadītājs. Neatbalstīja, bet deputāte Anna Seile ir toties
pieteikusies debatēs. Sākam debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Es runāšu par šo priekšlikumu, kuru esmu iesniegusi kopīgi ar
Madaru Lasmani. Šajā priekšlikumā ir uzskaitītas visas jau eksistējošās
datubāzes, bet es pilnīgi piekrītu komisijas un Vides ministrijas domām, ka šis
uzskaitījums tieši likuma tekstā ir mazliet par garu un šīs datubāzes būtu
jāsistematizē. Taču es neatsaucu šo priekšlikumu, un arī Madars Lasmanis nepiekrīt
šā priekšlikuma atsaukšanai. Lai tas paliek komisijai kā tāda vaduguns, gatavojot uz
nākamo – trešo – lasījumu jaunu variantu, kur šo datubāzu uzskaitījums tiks izteikts
īsākā, koncentrētākā formā! Tam piekrīt arī Ģeologu biedrība un Vides
ministrija.
Tātad es aicinu šajā gadījumā atbalstīt komisijas viedokli un
neprasu balsojumu par mūsu iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Deputāti neiebilst. Turpinām…
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs. Ā, jā, vairs nav ar ko turpināt. Visi
priekšlikumi ir izskatīti.
Tātad mums jābalso par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jūs neticēsiet, bet Saeimas
Prezidijs ir saņēmis deputātu Bendrātes, Zaķa, Bērziņa, Circenes un Latkovska iesniegumu,
ka, ņemot vērā to, ka, balsojot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam
„Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, zālē neesot bijuši deputāti
Fjodorovs un Bekasovs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viņi bija paslēpušies!”)
Viņi tātad lūdz pārbalsot šo balsojumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, kā jūs jau ļoti labi to zināt un
noteikti atceraties, mums papriekš ir balsojot jāizlemj šis jautājums – vai mēs
veiksim šo pārbalsošanu. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots
balsojums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu likumprojektam
„Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Kā jūs noteikti ļoti labi zināt, mums tagad ir
jābalso vēlreiz.
Lūdzu zvanu! Balsosim vēlreiz par to, vai tiks pārbalsots balsojums
par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu
un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Lēmums nav pieņemts. Pārbalsošana nenotiks.
Tajā pašā laikā Saeimas Prezidijs ir saņēmis citādāka satura
dokumentu, kurā desmit deputāti ierosina turpināt šodienas sēdi, līdz būs
izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to es
aicinu visiem droši un aktīvi turpināt darbu līdz veiksmīgām beigām.
Turpināsim ar nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija sūri un grūti
strādājot ir sagatavojusi šim likumprojektam astoņus priekšlikumus.
1. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 2. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 3. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 4. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir
atbalstīts un precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi! Mazliet ievērojiet klusumu! Turpināsim!
J.Lagzdiņš. 5. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums par
74.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 6. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 7. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Es aicinu balsot kopumā par likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums Ārstniecības likumā” (dokuments Nr.6049).
Saņemti seši priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 2. – veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 3. – veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4. – veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums.
Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 5. – veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikumā -, kurš tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ārstniecības
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pirmais lasījums. Lieta
tāda, ka 2009.gadā ir apstiprināta jauna Eiropas Komisijas direktīva, kurā ir
paredzētas izmaiņas siltumnīcas efekta gāzu emisijas atļauju piešķiršanas
kārtībā un arī kvotēšanā. Un šī direktīva bija jāpārņem jau līdz 2009.gada
beigām – neticami ātrā termiņā. Tas vēl nav izdarīts, un līdz ar to atbildīgā
komisija, skatot šo likumprojektu, lūdz noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
I.Līdaka. Un atbildīgā komisija, protams, lūdz apstiprināt to arī
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
I.Līdaka. Cerot, ka nebūs pārbalsošanas, mūsu piedāvājums ir
šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs, un otrais, galīgais,
lasījums – 17.jūnija sēdē.
Sēdes vadītājs. 10.jūnijs – priekšlikumu iesniegšana, 17.jūnijā
– galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un lūdz atbalstīt
tā steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
10.jūnijs, un izskatīšana – 2010.gada 17.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.jūnijs,
likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā -17.jūnijā. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites
likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Mēslošanas
līdzekļu aprites likumā, kuri paredz pārņemt Eiropas Komisijas regulu Nr.552/2009.
Regula paredz stingrāku rīcību ar amonija nitrāta minerālmēsliem, kuros amonija
nitrātu slāpekļa saturs pārsniedz 16 procentus; tā nosaka, ka tirgotājiem būs daudz
rūpīgāk jāuzskaita, zemniekiem būs jāparakstās par to, ka izmantos tikai augu
mēslošanai, nevis spridzināšanai; spridzināšanai vajadzīgo amonija nitrātu varēs
iegādāties tikai ar speciālajām atļaujām.
Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un sakarā ar to, ka šis
jautājums ir būtisks regulas pārņemšanai, mēs pieprasām arī steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Lasmanis. Aicinām kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.jūnijs, un
izskatīšana – 17.jūnija sēdē.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.jūnijs,
izskatīšana – 17.jūnijā. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Augu šķirņu aizsardzības likumā”, kas paredz vienkāršotu selekcionāra tiesību
aizsardzību un šķirņu pārbaudes procedūras administrēšanu.
Komisija uzskatīja, ka šie grozījumi ir būtiski, un atbalstīja
pirmajā lasījumā, bet sakarā ar termiņiem, kas jāievēro saistībā ar šā likuma
stāšanos spēkā, lūdzam noteikt arī steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Lasmanis. Aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.jūnijs,
izskatīšana – 17.jūnija sēdē.
Sēdes vadītājs. 10.jūnijs – priekšlikumu iesniegšana, 17.jūnijā
– galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavojusi nelielu grozījumu likumā „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Es aicinu to atbalstīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Meliorācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, lūdzu vēl mazu uzmanību, jo šis likumprojekts
tiešām ir svarīgs, tādēļ ka līdzšinējais regulējums paredzēja, ka no 1.jūlija
par polderiem daļa to uzturēšanas maksas būs jāmaksā zemju īpašniekiem un
pašvaldībām. Tad, kad mēs par šo likumu diskutējām komisijā, jo sākotnējais
variants bija tāds, ka vispār būs jāmaksā privātpersonām un pašvaldībām… ka
valsts vairs šo polderu uzturēšanu nefinansēs, mēs secinājām, ka tas varētu radīt
problēmas, un uzdevām Zemkopības ministrijai kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību
veikt šo polderu apsekošanu un izvērtēt, vai ir iespējams iekasēt nepieciešamos
līdzekļus vai ne.
Šis izvērtējums ir beidzies, un gan Zemkopības ministrija, gan
Latvijas Pašvaldību savienība atzīst, ka nav iespējams iekasēt nepieciešamo
līdzekļu apjomu, lai šos polderus uzturētu. Tas savukārt var radīt situāciju, ka
applūst ne tikai lauksaimniecības zemes, bet tiek traucēti un izpostīti arī
infrastruktūras objekti – dzelzceļi un ceļi, kas valstij varētu izmaksāt daudz daudz
vairāk.
Tādēļ aicinu šos grozījumus, kas paredz, ka polderu uzturēšanu
pilnībā sedz valsts no saviem līdzekļiem, atzīt par steidzamiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Meliorācijas likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
V.A.Krauklis. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Meliorācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
V.A.Krauklis. Ņemot vērā to, ka jau 1.jūlijā būtu jāstājas
spēkā šai normai, aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs balsojam arī
otrajā lasījumā šodien? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
V.A.Krauklis. Paldies par vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to sēdes darba
kārtība izskatīta.
Informēju, ka šodien bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu
Kučinska, Bērziņa, Klementjeva, Urbanoviča un Ārberga jautājumu Latvijas Bankas
prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par Latvijas Bankas darbību”. Uz šo
jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka
visus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde. Līdz ar to mutvārdu atbilde šodien
sniegta netiks un jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jaunus jautājumus.
Viens no tiem ir deputātu Urbanoviča, Orlova, Kabanova, Zemļinska un Deņisova jautājums
iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Jautājums ir bez nosaukuma, bet toties ar
numuru 219. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.
Un otrs ir deputātu Tutina, Agešina, Kabanova, Mirska, Pimenova,
Rubika, Bekasova, Deņisova, Cileviča un Holostova jautājums labklājības ministram
Uldim Augulim „Par sociālās aprūpes centru „Istra””. Jautājums tiek
nodots labklājības ministram Uldim Augulim.
Tagad paziņojumi.
Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie frakciju vadītāji! Aicinu tūlīt pēc sēdes beigām
Sarkanajā zālē. Mums jāpieņem svarīgs lēmums par pavasara sesijas slēgšanas
datumu un rudens sesijas atklāšanas datumu.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 15 minūtēm
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Komisijas sēde pulksten 12.45 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs
uz komisijas sēdi tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām. Sēde notiks komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Un tagad vārds trijiem deputātiem Bērziņiem.
Pirmais startē deputāts Andris Bērziņš no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pēc piecām minūtēm
pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Un vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.45 Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas telpās. Nevis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas telpās, bet šoreiz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas telpās!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Nikolajs
Kabanovs… Paldies, redzu! Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš un Jakovs Pliners…
Paldies, redzu!
Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2010. gada 3. jūnijā
Datums: 03.06.2010 09:04:12 bal001
Par – 25, pret – 36, atturas – 24. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (1482/Lp9), 3.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 03.06.2010 09:09:12 bal002
Par – 49, pret – 28, atturas – 20. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1827/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 03.06.2010 09:12:50 bal003
Par – 24, pret – 66, atturas – 6. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (1828/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 03.06.2010 09:15:06 bal004
Slēgtais balsojums
Par – 77, pret – 4, atturas – 8. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (941/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:17:13 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 74, pret – 18, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (942/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:19:22 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 69, pret – 11, atturas – 14. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (943/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:20:13 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 31, pret – 35, atturas – 29. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (944/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:21:04 bal008
Slēgtais balsojums
Par – 59, pret – 24, atturas – 14. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (945/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:21:52 bal009
Slēgtais balsojums
Par – 61, pret – 20, atturas – 13. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (946/Lm9)
Datums: 03.06.2010 09:38:14 bal010
(atkartots balsojums).
Par – 49, pret – 48, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 09:38:47 bal011
(atkartots balsojums).
Par – 48, pret – 48, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 09:40:37 bal012
Par – 82, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1790/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 03.06.2010 09:41:57 bal013
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti (1684/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:43:04 bal014
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu (1714/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:45:19 bal015
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo … (1685/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:52:26 bal016
Par – 13, pret – 63, atturas – 18. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1482/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:53:17 bal017
Par – 16, pret – 66, atturas – 11. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1482/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:54:33 bal018
Par – 90, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1482/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:55:54 bal019
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1746/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 09:57:29 bal020
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” (1725/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:10:21 bal021
Par – 25, pret – 61, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:17:00 bal022
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:19:47 bal023
Par – 48, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 10:21:17 bal024
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1716/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:22:25 bal025
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1739/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:24:35 bal026
Par – 95, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1738/Lp9), 3.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:25:36 bal027
Par – 68, pret – 15, atturas – 5. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1798/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:27:34 bal028
Par – 61, pret – 29, atturas – 4. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:28:03 bal029
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 10:31:36 bal030
(atkartots balsojums).
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 10:32:08 bal031
Par – 49, pret – 48, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 10:33:18 bal032
(atkartots balsojums).
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 10:33:42 bal033
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem (34/P9)
Datums: 03.06.2010 11:02:45 bal034
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1797/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 11:04:22 bal035
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1799/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 11:09:37 bal036
Par – 47, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:03:31 bal037
(atkartots balsojums).
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: ar darba kārtības punkta pārbalsošanu. Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:04:01 bal038
Par – 47, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu. Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:05:38 bal039
Par – 65, pret – 33, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:06:43 bal040
Par – 48, pret – 49, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.06.2010. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:09:03 bal041
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1809/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:09:37 bal042
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1809/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:11:15 bal043
Par – 84, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:12:00 bal044
Par – 89, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:12:39 bal045
Par – 80, pret – 0, atturas – 13. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:13:12 bal046
Par – 74, pret – 0, atturas – 14. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:13:57 bal047
Par – 6, pret – 23, atturas – 58. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:14:29 bal048
Par – 81, pret – 0, atturas – 3. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:18:58 bal049
Par – 96, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:20:34 bal050
(atkartots balsojums).
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.06.2010. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:21:05 bal051
Par – 49, pret – 49, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības punkta pārbalsošanu.Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.06.2010. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1804/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:23:22 bal052
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1735/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:25:01 bal053
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1702/Lp9), 2.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:26:23 bal054
Par – 90, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1818/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:26:48 bal055
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1818/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:27:45 bal056
Par – 86, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1807/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:28:09 bal057
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1807/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:29:57 bal058
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1819/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:30:22 bal059
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1819/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:31:36 bal060
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1817/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:31:57 bal061
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1817/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:33:05 bal062
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1825/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:35:02 bal063
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meliorācijas likumā (1826/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:35:27 bal064
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (1826/Lp9), 1.lasījums
Datums: 03.06.2010 12:36:05 bal065
Par – 90, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (1826/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2010.gada 3.jūnijā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēde noritēja ar vairākkārtējiem pārbalsojumiem par dažādiem jautājumiem. Un parasti šie pārbalsojumi un arī daudzie balsojumi bija ļoti līdzīgi: kur ar vienas balss pārsvaru, 49 pret 48, tika noraidīts vai pieņemts viens vai otrs likumprojekts.
Un tas acīmredzot liecina par šo trauslo, varētu teikt, līdzsvaru vai pārsvaru, kāds vienā vai otrā jautājumā ir starp pozīciju un opozīciju.
Un tagad nedaudz par visu pēc kārtas.
Tā kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vilcinās ar grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību virzību, Tautas partijas frakcijas deputāti iesniedza Saeimas Prezidijam šo grozījumu, kas paredz papildināt likuma 35.pantu, nosakot, ka, ja valdībai ir jāuzņemas jaunas būtiskas finansiālas saistības, ir tomēr nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.
Šis grozījums tātad arī tika pieņemts… nodots komisijām ar vienas balss pārsvaru.
Šodien notika arī balsojums par Latvijas Bankas padomes locekļiem. Tas bija aizklāts balsojums, un viens no kandidātiem nesaņēma Saeimas atbalstu. Principā nebūdama ne pret vienu kandidātu personiski, Tautas partija tomēr uzskata, ka Latvijas Bankas padomes locekļu skaits varētu būt mazāks. Tā būtu tikai solidaritāte ar citām institūcijām valstī, kas ir veikušas samazinājumus šādās institūcijās.
Protams, visaktīvāk debates risinājās par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Arī šeit bija vairākkārtēji pārbalsojumi, kā rezultātā pieprasījums netika atbalstīts. Nu, es domāju, ka ekonomikas ministra darbība varētu būt bijusi veiksmīgāka, jo nodokļu iekasēšana pierāda, ka ne visas ieceres nodokļu politikā realizējas tā, kā tas bija paredzēts. Jo jebkurš normāli domājošs un godīgs uzņēmējs saprātīgus nodokļus ir gatavs maksāt, bet, ja šie nodokļi, nesniedzot, teiksim, pienesumu budžetā, apdraud viņa kā uzņēmēja eksistenci, tad, protams, šie nodokļi tiek iekasēti stipri mazāk.
Un Tautas partija, protams, iestājas pret kopējo nodokļu sloga palielināšanu.
Tika izskatīts arī likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, un šis likumprojekts paredzēja noteikt, ka turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Pārējo informāciju tad, pamatojoties uz informāciju, kas ir šajās sistēmās, deklarācijā varētu aizpildīt Valsts ieņēmumu dienests.
Manuprāt, šis likumprojekts ir ļoti loģisks, jo valsts informācijas sistēmās jau ir pieejama lielākā daļa datu par valsts amatpersonu ieņēmumiem, darījumiem un citas ziņas. Tā ka vienkārši dublēties ar to, kas jau ir pieejams, manuprāt, nav pareizi.
Nu, un, protams, karstas debates izvērtās par otro grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījums paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā budžeta projekts būtu iesniedzams Saeimā līdz 1.septembrim. Protams, šeit, tā teikt, bija ļoti asas diskusijas, bija jūtama priekšvēlēšanu gaisotne, bija arī savstarpēji ļoti asi kritiski uzbrukumi pozīcijai un opozīcijai, bet es domāju, ka tikai loģiski ir, ka pirms Saeimas vēlēšanām ir redzamas budžeta tendences, lai gan vēlētāji, gan vispār sabiedrība, iedzīvotāji kopumā, redzētu, kas tiek plānots nākamā gada budžetā. Protams, budžetu pieņems jaunā Saeima, bet šīs tendences būs redzamas, un līdz ar to iedzīvotāji varēs budžeta projektu vērtēt jau agrāk, un tas veido prognozējamu fiskālo politiku; tas tomēr šādos krīzes apstākļos ir ļoti būtiski.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Porieša kungam no Tautas partijas frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Daudzkārt ir runāts par latviešu vienotību un par to, ka jāiet kaut kur kopā tad, kad ir nopietns ceļš ejams. Divas nacionālas partijas – „Visu Latvijai!” un „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – piekrita šādam aicinājumam un bija gatavas startēt vienā sarakstā kopā ar citām partijām, kuras arī uzskata sevi par nacionālām. Vairāku mēnešu garumā bija sarunas, sarunas un vēlvienreiz sarunas, kuras beidzās ar neko, un pagājušonedēļ bija kopsavilkums šīm sarunām tāds, ka šīs divas nacionālās partijas kopīgajā sarakstā nav vajadzīgas.
Kas mums atlika? Sanāca kopā „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde, sanāca kopā „Visu Latvijai!” valde, un mēs nolēmām dibināt vēlēšanu apvienību ar kopīgu sarakstu, startējot 10.Saeimas vēlēšanās.
Dažas nedēļas gatavosimies kongresam, kurā lemsim par šo mūsu apvienības dibināšanu un par kopīgo startu. Kongress ir iecerēts 4.jūlijā, un esam uzsākuši darbu – veidos gan grupu programmas izstrādei, gan grupu statūtu izstrādei, gan grupu, kas veidos vēlēšanu kampaņu, gan grupu, kas veidos kandidātu sarakstus.
Aicināsim savā sarakstā iekļauties īsti nacionāli, patriotiski domājošus pārstāvjus – ja tādi būs, durvis būs atvērtas, – un strādāsim ar skaidru nodomu – nostiprināt latviešu pozīcijas Latvijā, runājot gan par valodu, gan par Latvijas vēsturi, gan arī par saimnieciskiem jautājumiem.
Ir divas darba grupas paredzētas. Viena strādās pie nacionālo jautājumu izpētes, otra – pie ekonomisko jautājumu izpētes. Savu atbalstu neliegs arī mūsu Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš, protams, strādās pie ekonomiskās programmas izpētes.
To es stāstu tāpēc, ka ir savlaicīgi jāiepazīstina latviešu vēlētāji ar šo ziņu, ka nacionāli konservatīvas partijas, lūk, šīs divas, būs kopā. Esam ievērojuši to, ka daudzkārt esam dzirdējuši no vēlētājiem: „Kāpēc jūs neveidojat vienu sarakstu?” Šāds saraksts būs, un paldies abu partiju valdēm, kuras vienbalsīgi nolēma par šādas apvienības veidošanu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Dobelim no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamais runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Madars Lasmanis. Lūdzu!
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēdē izskatīja vairāk nekā 40 jautājumus, un mēģināšu akcentēt divus.
Saeima pēc vairākkārtējas balsošanas noraidīja pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Šis Tautas partijas un „Saskaņas Centra” iesniegtais pieprasījums ir kārtējais neveiksmīgais opozīcijas mēģinājums izmantot formālus ieganstus, kavējot Valda Dombrovska vadīto valdību.
Tautas partijas rīcība ir liekulīga, jo tā labi zina, ka šī šaubu ēna gan par saistību ar agrākajiem „Parex bankas” akcionāriem un tiem pietuvinātajiem cilvēkiem, gan arī par „Parex bankas” pārņemšanu gulstas uz pašas Tautas partijas pleciem. Tāpat vēlos norādīt, ka opozīcijas tiekšanās par katru cenu nokaitināt starptautiskos partnerus var Latvijai beigties ar līdzīgu scenāriju kā Ukrainā, kad priekšvēlēšanu populisma ietekmē Starptautiskais Valūtas fonds uz laiku pārtrauca starptautisko aizdevumu programmu; no tā cietēja būs tikai visa sabiedrība.
Otrais likumprojekts, par ko vēlos runāt, ir pirmajā lasījumā atbalstītais grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību. Šis grozījums paredz, ka šogad valsts budžets būs jāiesniedz jau 1.septembrī. Tautas partijas virzītie likuma grozījumi ir riskants ceļš, ka atkārtosim neseno Ukrainas negatīvo pieredzi: priekšvēlēšanu gaisotnē valsts starptautiskajā līmenī zaudēja uzticību sadarbības partneru acīs, īsā laikā apdraudēja jau panākto valsts stabilitātes drošību.
„Jaunais laiks” kā premjera partija nemainīgi ir gatava uzņemties politisko atbildību par stabilitāti Latvijā un turpināt jau šobrīd uzsāktās diskusijas par 2011.gada budžeta projektu, iesaistot atbildīgās ministrijas, koalīcijas partnerus un opozīcijas politiķus, kā arī nozares profesionāļus un ekspertus no sociālajiem partneriem.
Un radioklausītāju uzmanību mēģināšu vērst uz to, ka ir jāseko līdzi arī operatīvajiem datiem, kas pienāk no Valsts kases. Pēdējie rādītāji par valsts budžeta izpildi liecina, ka nodokļu ieņēmumi tiek izpildīti pēc plāna. Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 222 miljoni latu un izdevumi sasniedza 199,7 miljonus latu, veidojoties finansiālam pārpalikumam, kas ir 22,3 miljoni latu. Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi maijā sasniedza 91,9 miljonus latu, bet izdevumi – 94 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu 2,1 miljona latu apjomā. Valsts konsolidētā budžeta pārpalikums maijā ir 20,3 miljoni latu, savukārt valsts budžeta deficīts šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 226,3 miljoni latu. VID informē, ka nodokļu ieņēmumu plāns maijā gandrīz izpildīts. Kopsummā pagājušajā mēnesī valsts budžetā nodokļos, ko administrē VID, tika saņemti 295 miljoni latu, kas ir 99 procenti no nospraustā plāna. Šī ir laba ziņa, kas liecina, ka ekonomiskā situācija valstī ir uz pareiza, stabila ceļa.
Vadītāja. Paldies Madaram Lasmanim no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien gribu jums pastāstīt par vienu likumprojektu, kas kā rēgs šajā nedēļā klīda pa Saeimas gaiteņiem. Proti, es gribu runāt par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kuri te parādījās un pēc kāda laika pazuda.
Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums atļauj vēlēšanu sarakstā iekļaut Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātus, taču ievēlēšanas gadījumā viņi automātiski zaudē iepriekšējo statusu. Šāda kārtība attur virkni pašvaldību vadītāju riskēt tikt ievēlētiem, jo tad būtu jāzaudē savs ietekmīgais krēsls attiecīgajā pašvaldībā. Un Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāzaudē mīkstais krēsls Eiropas Parlamentā.
Ko paredz Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” šīsnedēļas sākumā iesniegtie grozījumi? Pateicoties Kastēna kunga paraksta atsaukšanai, tie tomēr netika virzīti. Tie paredz, ka Saeimā ievēlēts Eiropas Parlamenta vai pašvaldības deputāts ir tiesīgs septiņu dienu laikā pēc Saeimas pilnvaru apstiprināšanas izvēlēties – saglabāt domes deputāta vai Eiropas Parlamenta deputāta statusu vai arī kļūt par Saeimas deputātu.
Es gribu uzsvērt, ka demokrātiskās valstīs nav pieņemts būtiski grozīt vēlēšanu likumu pirms vēlēšanām. Šie ir ļoti būtiski grozījumi. Šādu grozījumu izdarīšana dažus mēnešus pirms vēlēšanām apdraud pilsoņu brīvas gribas izpaušanu vēlēšanās. Ja izdarām grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā īsi pirms parlamenta vēlēšanām, vēlētāji var secināt, ka vēlēšanas regulējošie normatīvie akti ir vienkārši līdzeklis tiem, kas ir pie varas, un ka vēlētāju balsīm, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus, ir ļoti mazs svars. Pat tad, ja nekāda manipulācija attiecīgajiem politiskajiem spēkiem nav bijusi padomā, vēlētājiem var šķist, ka šīs izmaiņas ir tikušas diktētas no partiju politiskajām interesēm.
Turklāt šādi likuma grozījumi, kas, iespējams, vēl varētu tikt iniciēti, patiešām liecina par liekulību un vēlētāju maldināšanu. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai pašreizējie Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputāti vēlēšanās varētu startēt kā vēlēšanu apgabalu tā sauktās lokomotīves un savas atpazīstamības un varbūt arī – nenoliegsim – savu labo darbu dēļ ievilkt Saeimā pēc iespējas vairāk tā saukto vagoniņu. Kad darbiņš būs padarīts, ievēlētā lokomotīve pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas palūkosies apkārt un atkarībā no izveidojušās situācijas varēs izvēlēties, uz kura krēsla tad sēdēt: vai nu atgriezties Eiropas Parlamentā, vai arī pašvaldības priekšnieka krēslā, vai arī palikt Saeimā vai Ministru kabinetā. Katrā ziņā nav šaubu, ka izvēlēts tiks tas mīkstākais krēsls. Es domāju, ka, ja tiešām šādi grozījumi vēl parādīsies, tad ar to iesniegšanu atsevišķas partijas būs sev izrakstījušas nabadzības apliecību. Acīmredzot tām pietrūkst cienījamu un atpazīstamu personību, kas varētu atrasties vēlēšanu apgabalu priekšgalā.
Un vēl par Dobeļa kunga teikto. Es gribu teikt: ja „Vienotības” sarunas ar „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un „Visu Latvijai!”, kā teica Dobeļa kungs, beidzās ar neko, tad katrā ziņā nav vainīga tikai viena puse. Mēs ceram, ka šī apvienība, kas tagad tiks izveidota, Saeimas vēlēšanās iegūs noteiktu… 5 procentu barjeru pārkāps un iegūs vēlētāju uzticību un ka tie būs mūsu vieni no tuvākajiem partneriem.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Čepānes kundzei.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt par to, ka šodien tika sagatavots un iesniegts „Saskaņas Centra” deputātu jautājums labklājības ministram Augulim „Par sociālās aprūpes centru „Istra””.
Ludzas novadā atrodas labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – sociālās aprūpes centrs „Latgale”. Atbilstoši minētā aprūpes centra mājaslapā pieejamai informācijai sociālās aprūpes centram „Latgale” ir vairākas filiāles, to skaitā arī filiāle „Istra”. Kopš 2009.gada septembra Ludzas novada dome ir uzsākusi pārrunas ar Labklājības ministriju, lai nepieļautu sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Istra” pārvietošanu, rūpēdamās par to, lai minētais centrs paliktu Ludzas novada teritorijā. Pamatojoties uz šīm pārrunām, Ludzas novada pašvaldība sākotnēji piešķīra pašvaldības līdzekļus 180 000 latu apmērā, bet vēlāk pēc ministrijas pieprasījuma palielināja piešķirto līdzekļu summu līdz 240 000 latiem un izsludināja atklātu konkursu par Rundēnu skolas, kas arī atrodas Ludzas novadā, ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru. Turklāt pašvaldība apņemas par saviem līdzekļiem nodrošināt sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Istra” telpu un teritorijas uzkopšanu, kā arī kurināmā piegādi. Minētos pasākumus Ludzas novada pašvaldība veica, lai darbu nezaudētu 44 Istras pagasta iedzīvotāji; darba zaudēšana nozīmētu viņu un viņu ģimenes locekļu palikšanu bez iztikas līdzekļiem.
Neskatoties uz pārrunām un ministrijas solījumiem, tiek gatavots lēmums par sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Istra” slēgšanu. Un Ludzas novada pašvaldība bija spiesta lauzt jau noslēgto būvdarbu līgumu par Rundēnu skolas ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru.
Pamatojoties uz minēto, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti prasa sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Kāds ir pamatojums sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Istra” slēgšanai? Vai ir izvērtēti argumenti par nepieciešamību saglabāt darba vietas Ludzas novada teritorijā saistībā ar minētās filiāles darbību? Ar ko pamatojama Labklājības ministrijas viedokļa maiņa un sarunās ar Ludzas novada domi panāktās vienošanās laušana? Un visbeidzot – kā Labklājības ministrija gatavojas tagad nodrošināt bezdarba samazināšanas pasākumus Ludzas novadā?
Mēs gaidām no ministra Auguļa atbildes pēc būtības.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!
N.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumu Izglītības likumā. Grozījuma būtība ir nacionālo minoritāšu dzimtās kultūras saglabāšana un attiecīga izglītība.
Deviņdesmito gadu sākumā likumā par izglītību nekādi netika noteikta skolas izglītības satura krievu kultūras specifika. 1998.gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, kurā pirmo reizi šāda specifika tika noteikta. Izglītības likuma 41.panta otrajā daļā teikts, ka nacionālo minoritāšu skolas savās izglītojošajās programmās veido satura komponentus skolēnu kultūras identitātes saglabāšanai.
Likuma norma ir obligāta ne tikai skolām, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas nozīmē, ka ministrijai jau sen būtu jāstrādā pie šādu kultūras komponentu paraugu sastādīšanas, jārīko to aprobācija, zinātniski praktiskās konferences, darba semināri, jāizdod programmas, mācību grāmatas un, protams, jārīko kursi skolotājiem. Tomēr nekas tāds netika rīkots, nekādi tādi pasākumi nenotiek un, kā mums zināms, arī tuvākajā nākotnē netiek plānoti. Valstij, kura savā Satversmē deklarē mazākumtautībām iespējas saglabāt savu nacionālo identitāti, pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par šīs iespējas īstenošanu nacionālo minoritāšu skolās.
Tieši ar šo mērķi arī tika sagatavots Izglītības likuma grozījums, kas pieprasa no Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīga satura paraugu sagatavošanu un pasākumu īstenošanu.
Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību. Un labu veiksmi!
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien neatbalstīja opozīcijas pieprasījumu ministram Artim Kamparam, jo valdības stabilitāte šodien ir pats svarīgākais mūsu kopīgais uzdevums. Mēs redzam, ka tie līdzsvara spēki starp pozīciju un opozīciju ir trausli, un tāpēc valdības saglabāšana, ministru saglabāšana ir mūsu liels un atbildīgs uzdevums. Un īpaši jau šajā situācijā, kad ir jāsāk strādāt pie valsts budžeta 2011.gadam.
Mēs redzam, ka šeit ir ieradusies Starptautiskā Valūtas fonda misija, kas jautā, kā šis budžets tiks veidots, kā notiks budžeta izdevumu un ienākumu konsolidācija, kādi būs tie punkti, kuros mēs izdevumus samazināsim. Tie ir visi tie jautājumi, uz kuriem ir valdībai jāatbild. Un tāpēc jautājumā par grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsoja „pret” steidzamību, jo tiešām šis likumprojekts ir ļoti būtisks un tas ir jāizdiskutē trīs lasījumos. Taču mēs atbalstījām likumprojekta virzīšanu uz priekšu. Atbalstījām tieši tāpēc, ka ir svarīgi zināt, kāds būs nākamā gada budžets. Un šis budžets ir jāizstrādā Finanšu ministrijai, un Finanšu ministrijas vadībā jāstrādā pārējām ministrijām, un mums ir… mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt skaidram, kādi ir tie galvenie uzsvari, galvenie uzstādījumi, kāds ir redzējums no valdības puses, kā veidosies šis budžets. Un tad ir arī mums iespēja tomēr šeit, Saeimā, par šo budžetu diskutēt.
Mēs piekrītam šodien izteiktajiem viedokļiem, ka 1.septembris kā termiņš budžeta iesniegšanai Saeimā, iespējams, ir par ātru, un tāpēc uz otro lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, ka budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Tad būs pietiekams laiks to sagatavot un apspriest ministrijās. Mēs sekosim līdzi tam, kā šie jautājumi ir virzījušies, un mums būs lielāka skaidrība par tām ministrijām, kas ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, pārraudzībā. Tās ir Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Vides ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija; tās ir visas tās ministrijas (izņemot Zemkopības ministriju, kas ir ražojoša), kur ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai nodrošinātu attiecīgās sfēras, tādas kā izglītība un sociālā sfēra.
Un vēl. Es gribu dažus vārdus teikt par citām aktivitātēm, kādas ir mūsu deputātiem, kā arī frakcijai kopumā.
Viena būtu tā, ka zemkopības ministrs Dūklava kungs tikās ar kultūras ministru Dāldera kungu, un tad kopīgi mēs apspriedām jautājumu par tautas kultūras mantojuma saglabāšanas likuma tālāku virzību; tas ļautu saglabāt mūsu kultūras mantojumu, mūsu vērtības, kas mums ir, arī amatniecības vērtības, un arī atbalstītu mazos amatniekus.
Un otra. Man liekas, svarīgs ir likumprojekts, kurš šobrīd ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pie kura mēs tagad strādāsim tālāk, – tas ir likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli. Tas atvieglotu mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu darbību, darba uzsākšanu. Tas palīdzētu. Un šeit jāsabalansē divas puses – uzņēmēju intereses un strādājošo intereses.
Paldies. Un lai ir saulainas un jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un pēdējais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti vairāk nekā 40 jautājumi.
Tika apstiprinātas arī amatpersonas, un kā nozīmīgākie būtu jāmin tieši Latvijas Bankas padomes locekļi. Bija četras kandidatūras. Šos četrus kandidātus uzklausīja arī Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija, un pēc apspriedes mēs atbalstījām divas kandidatūras. Tas bija pamatoti. Domājam, ka par pārējām mums nebija tik laba informācija. Domājam, ka šīs kandidatūras bija atbilstošas, lai varētu turpināt darbu un strādāt pie Latvijas Bankas tālākas attīstības un darba uzlabošanas.
Šajā dienā daudz vairāk tomēr diskusijas izvērsās par Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”, Tautas partijas un apvienības „Saskaņas Centrs” pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam. Pieprasījums būtībā bija par „Parex bankas” darbību. Šajā gadījumā bija jautājums par „Parex” līzinga kompānijas Minskā pārdošanu. Kā jau jūs, iedzīvotāji, zināt, tā tika pārdota par 100 dolāriem, kaut gan iepriekš bija nesusi vairāk nekā 800 tūkstošus latu lielu peļņu gadā. Un tādas filiāles un nodaļas ir arī citās valstīs.
Būtībā jau katram Latvijas iedzīvotājam interesē, kas notiks tālāk ar šo banku, kādi ir šie restrukturizācijas plāni. Tiek paziņots, ka Latvijas valdības izstrādātais restrukturizācijas plāns ir ļoti labs, bet neviens nav tomēr skaidri pateicis un ar cipariem pamatojis, ko tad Latvijas iedzīvotājiem šis plāns nesīs. Vai šis slogs, parādu slogs, palielināsies? Vai nauda, kas būs nepieciešama sliktajā daļā, nebūs pārāk liela? Un ko tad nesīs tā labā bankas daļa, kas tiks pārdota, un vai tas samazinās mūsu parādu vai arī vēl vairāk pasliktinās? Un tieši tas bija jautāts ministram. Viņš līdz šim nekad nav ieradies uz atbilžu sniegšanu, un tā tas bija arī šoreiz.
Es domāju, jautājums paliek atklāts turpmāk, jo tas interesē katru Latvijas iedzīvotāju.
Tālāk. Ļoti asas debates izvērtās arī par Latvijas Pirmās partijas/partijas „Latvijas Ceļš”, Tautas partijas un apvienības „Saskaņas Centrs” iesniegto likumprojektu saistībā ar valsts budžetu 2011.gadam. Likumprojekta būtība ir tā, ka budžets pirmsvēlēšanu laikā būtu jāiesniedz līdz 1.septembrim. Dabiski, ka tas budžets nebūs nekad precīzs, precīzs līdz pat pēdējam ciparam, bet tas interesē katru Latvijas iedzīvotāju, katru ģimeni, jebkuras profesijas pārstāvi. Lai nebūtu tā, kā tas bija pirms pašvaldību vēlēšanām: solīja pensijas neaiztikt, taču jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām nauda tika atņemta. Un tikai tiesas ceļā tika atgūtas šīs likumīgās tiesības.
Pašreiz tiešām visi jau gatavojas vēlēšanām, un esošā valdība, dabiski, pēc iespējas grib parādīt sevi labāku, un valsts kasē naudas pietiek, lai varētu pašreiz segt visas nepieciešamās lietas attiecībā gan uz pensijām, gan uz citiem sociālajiem jautājumiem. Pēc vēlēšanām tā situācija var būt krasi citāda, jo, kā mēs zinām, Starptautiskais Valūtas fonds ir pieprasījis samazināt izdevumus vēl – turpat par vairāk nekā 700 miljoniem. Tad nu ir jautājums: kādās nozarēs tas būs, kādas grupas tad tas skars? Es domāju, tā būtu ļoti likumīga mūsu prasība; tas ir visu iedzīvotāju, vēlētāju interesēs – iepriekš zināt, vai, teiksim, skolotājiem, būs algas samazinājums, vai bērniem vairs būs pieejamas sporta skolas vai dažādi kultūras pulciņi, vai būs iespējami ārsta apmeklējumi; kas notiks ar Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem; vai arī viņu algas tas atkal iespaidos.
Es domāju, tas ir pamatots jautājums. Šis jautājums ir noteikti jārisina, un pieprasījums bija pamatots par to, ka likumprojektam par valsts budžetu ir jābūt sagatavotam. Es domāju, ka šo pieprasījumu atbalsta arī visi Latvijas iedzīvotāji.
Ir sākušās pašlaik brīvdienas skolēniem. Lai viņiem tās ir drošas un patīkamas! Noteikti novēlu visiem arī strādāt, un lai arī eksāmenu laiks tiem, kas beidz jau vidusskolu un stāsies augstskolās, ir veiksmīgs!
Veiksmīgu vasaru!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jaundžeikara kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!