Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta vēstuli ar lūgumu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst… (No zāles: „Ir!”) Tomēr
deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu
zvanu! Balsosim par iespējamu darba kārtības grozījumu, papildinot darba kārtību ar
punktu par uzticības izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministram! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tas ir par
iekļaušanu?”) Par iekļaušanu…
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 4, atturas – 25. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru prezidenta vēstuli ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā punktu par uzticības izteikšanu
veselības ministram. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par to, ka ir atsaukts
viens no pieciem parakstiem zem likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas
Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Kurš atsauc, lai pieceļas kājās!”) Līdz ar to šis
darba kārtības punkts automātiski tiek izslēgts no sadaļas „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tradicionāli sākam ar
Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Bērziņa,
Dukšinska, Agešina un Leiškalna iesniegto likumprojektu… Es atvainojos, tas ir
ceturtais… Es atvainojos, man mazliet sajuka lapas.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas
iesniegto likumprojektu „Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības
likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Bērziņa,
Dukšinska, Agešina un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret”.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Man šorīt ir mazliet
tāda sajūta, ka es esmu iekāpis laika mašīnā un atgriezies Saeimas pagājušās
ceturtdienas sēdē. Bet tomēr ir starpība: šoreiz es paguvu runāt pirmais un
Leiškalna kungs laikam runās otrais. Pagājušo ceturtdien bija otrādi.
Bet nu par lietas būtību.
Lietas būtība ir tā, ka mums ir atkal priekšlikums budžetu
iesniegt līdz 1.septembrim. Un es gribu šeit atkārtot, ka mēs jau pagājušo
ceturtdien runājām par to, ka ir vairāki iemesli, kuru dēļ šāda pieeja nav
loģiska.
Pirmkārt, es gribu atgādināt: budžets ir valdības galvenais
politiskais instruments. Tas ir instruments, ar ko valdība veido un virza savu politiku.
Un nav pareizi, ka budžetu veidos aizejošā valdība. Ir pareizi, ka budžetu veidos
jaunā valdība, kas tiks sastādīta pēc vēlēšanām, kuras būs 2.oktobrī. Tas ir
tās galvenais instruments, un tai vajadzētu ļaut ar to arī darboties.
Otrais iemesls, kura dēļ šī lieta nav loģiska, ir tas, ka
1.septembrī mums būs ekonomiska un finansiāla informācija par Latvijas attīstību
tikai par pirmajiem diviem ceturkšņiem, turpretī, ja budžets tiks veidots pēc tam,
kad būs izveidota jaunā valdība, tad noteikti būs informācija jau vismaz par trešo
ceturksni un būs iespējams šo budžetu precīzāk izveidot. Un mums visiem ir svarīgi,
ka budžets tiek izveidots pēc iespējas precīzi un atbilst visiem ekonomiskajiem un
finansiālajiem rādītājiem, kas ir pieejami tajā brīdī.
Un, treškārt, ir tīri praktisks iemesls, un tas ir, ka, budžetu
sasteidzot, sasteidzot tā veidošanu… bez šaubām, tas nozīmē, ka tiks sasteigts
arī darbs gan Finanšu ministrijā, gan visās citās ministrijās. Es domāju, ka mēs
esam ieinteresēti, lai budžets tiek sastādīts pēc iespējas labi un pēc iespējas
praktiski.
Un noslēgumā es gribu atgādināt, ka šajā jautājumā… kolēģi,
es atgādinu, ka šajā jautājumā Tautas partijas nostāja ir mazliet, teiksim,
neparasta, jo pirms četriem gadiem, kad bija Kalvīša valdība… kad bija Kalvīša
valdība…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varētu, lūdzu, klusāk? Un
arī deputāts Zaķis varētu pagriezties ar seju pret runātāju… Turpiniet, lūdzu,
Bērziņa kungs!
G.Bērziņš. Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka tad, kad bija
Kalvīša valdība 2006.gadā, tā neiesniedza budžetu pirms vēlēšanām, bet
Kalvītis, kurš atkal nonāca valdības vadītāja amatā, iesniedza budžetu tikai
6.decembrī – 6.decembrī! – un Saeima budžetu pieņēma 19.decembrī.
Kolēģi! Tādēļ ir jautājums: kādēļ šāda nostājas maiņa?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Labrīt, kolēģi! Es sākšu gandrīz ar to pašu, ar ko Bērziņa
kungs, – déj? vu, kā tagad modē teikt. (Starpsauciens no zāles.) Nu,
labi, jūs labāk izrunājat. Nav tas svarīgākais, kā to izsaka, bet ka tas ir modē un
to lieto. Un tik tiešām – atkal ir ceturtdiena, atkal tas pats likumprojekts un atkal
stāsts par 1.septembri. Un, ja jūs šodien nenobalsosiet, tad tas būs līdz
23.augustam, es jūtu.
Kāpēc es tagad kāpu tribīnē un kāpēc es aicinu nobalsot par
minēto likumprojektu, tas ir, likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un
finanšu vadību”? Ne jau opozīcijas dēļ. Pozīcijas dēļ, dāmas un kungi! Šobrīd
pozīcija mums nepiedāvā nevienā vietā nekādu darba kārtību, izņemot
dažnedažādas norises, kas ir ārpus mūsu iecerētā. Patiesībā pozīcija šobrīd…
pozīcija šobrīd vienkārši tērē četrus miljonus nenopelnītas naudas, atstājot
risinājumu nākamajām valdībām.
Kāpēc ir šis likumprojekts un kāpēc budžeta iesniegšana līdz
1.septembrim būtu laba un vajadzīga? Tāpēc, ka tas aizstātu visu priekšvēlēšanu
kampaņu, tas aizpildītu visu politisko darba kārtību, jo budžets jau, kā saka,
nenāk viens. Budžets nāk ar to pavadošo likumprojektu paketi, kurā mēs, politiskās
partijas, pasakām, kā mēs saskatām Latvijas valsts attīstību vistuvākajā
nākotnē. Mēs piedāvājam… Ilgi jau nevar izlīdzēties, stāstot, cik slikti ir
„oranžie”, un lēni uzmācoties „zaļajiem”. Ilgi jau šāda politiskā darba
kārtība nevarēs virzīties uz priekšu.
Līdz ar to, dāmas un kungi, es aicinu jūs atbalstīt šā
likumprojekta nodošanu komisijai un naudas vietā… naudas vietā politiskajā karjerā
nākt ar budžetu, ar nodokļu paketi un stāstīt, kā kura partija šā budžeta
ietvaros… kā kura politiskā partija redz nākotnes attīstību. Te jau ir tā sāls!
Tas īstenībā jums ir izdevīgi. Jūs pasakāt… Nebūs tik tiešām
ne Dombrovska, ne Kristovska koncepcijas, kam apakšā droši vien Šadurska kungs paliktu
precīzus matemātiskus aprēķinus. Šeit būtu skaidri iesniegti likumprojekti par
visām jomām – par sociālo jomu, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa politiku un
finesēm (No zāles dep. J.Reirs: „Būs maksas izglītība, ja?”) -, lai šie
likumprojekti nav jāizskata vēlāk vienas nakts laikā, ielaižot tajos daudz, daudz
kļūdu. Varbūt valdībai izdodas atrast jaunu, pieņemamu un realizējamu mehānismu
automobiļu nodokļa jautājumos… (Starpsauciens no zāles.) Krūmiņa kungs,
nebļaujiet tik skaļi!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!
K.Leiškalns. Paldies, es sapratu.
Tāpēc es aicinu jūs to izdarīt, un mums nebūs savstarpēji
jāapsaukājas, mums nebūs jāmeklē ministri ārpus politiskajām partijām. Mums būs
kārtīga dienas tēma. Mēs varēsim… Jūs varēsiet… Opozīcija, protams, uz jūsu
budžetu reaģēs, uz jūsu nodokļu likumprojektu paketi reaģēs; tas savukārt dos jums
iespēju paņemt no milzīgā opozīcijas ideju pūra sev derīgo un piedāvāt to
sabiedrībai.
Patiesībā šis ir mehānisms, ar kuru atrisināt ārkārtīgi daudzas
priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu problēmas. Tieši šajā likumdošanā mēs jau
redzēsim nevis mākslīgu vienotību, bet to, kuras partijas ideoloģija ir tuva otras
partijas ideoloģijai; redzēsim, kas piedāvā risinājumu mehānismus un kas piedāvā
tikai populismu.
Tā ka es pozīciju aicinu – tieši pozīcijas dēļ! – nobalsot
„par” minētā likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Bērziņa,
Dukšinska, Agešina un Leiškalna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas –
„Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Deputāte Inese Šlesere lūdz piešķirt viņai bezalgas
atvaļinājumu šā gada 13.maijā, tas ir, šodien. Šis jautājums mums ir
jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 13.maijā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Deputātei Šleserei
neapmaksāts atvaļinājums piešķirts.
Un analoģisku lūgumu ir izteicis arī deputāts Vitālijs Aizbalts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam
Vitālijam Aizbaltam šā gada 13.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Aizbaltam
piešķirts.
Nākamā sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības
izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei”.
Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šodien nododu jūsu
balsojumam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata kandidāti
Dagniju Staķi un veselības ministra amata kandidātu Didzi Gavaru.
Staķes kundzi mēs pazīstam kā pieredzējušu politiķi, kurai ir
ilgstoša darba pieredze gan Ministru kabinetā, gan arī pašvaldībās. Viņa ir bijusi
pašvaldības vadītāja, un līdz ar to viņai šis darbs ir pazīstams gan no valsts,
gan no pašvaldības puses. Domāju, ka Staķes kundze ļoti labi tiks galā ar šiem
pienākumiem.
Dzirdēju, ka skaņošanas gaitā ir izskanējušas arī bažas par
kādiem iespējamiem mēģinājumiem apturēt pašvaldību reformu vai – tieši otrādi –
pagriezt atpakaļ pašvaldību reformu. Te es kā valdības vadītājs varu apliecināt,
ka manas valdības laikā nekādas šādas rīcības, kas mēģinātu pagriezt atpakaļ
jau īstenoto pašvaldību reformu, nenotiks.
Nododu jūsu vērtējumam arī Didža Gavara kandidatūru. Gavara kungs
ir pierādījis sevi kā veselības jomas profesionāli privātajā sektorā, radījis
vienu no lielākajiem un nopietnākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs veselības jomā,
darbojies arī veselības aprūpē nevalstiskajā sektorā. Es domāju, viņš ir
cilvēks, kas pārzina nozari, cilvēks, kas pārzina vadību, zina, kā vadīt
uzņēmumu, kā vadīt kolektīvu. Domāju, ka arī viņš ļoti labi tiks galā ar saviem
pienākumiem.
Aicinu atbalstīt minētos ministru amatu kandidātus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man tādas pavisam nelielas pārdomas. Nupat mēs
saņēmām informāciju par to, ka Igaunija ir, lūk, ļoti gatava pievienoties eirozonai,
Igaunijai tur ir labāk nekā Latvijai, Igaunijai tur arī ir labāk. (Nu, mūsu hokejisti
spēlē labāk hokeju nekā igauņi. Jā, tāds mierinājums ir.) Kāpēc es par to
iedomājos? Man vispār šķiet savādi saziņas līdzekļos klausīties un lasīt: tie
atbalstīs Dagniju Staķi, šitie neatbalstīs… Vai tiešām šeit ir būtiski tas, ka
Dagnija Staķe ir šodien koalīcijā vai ka viņa, teiksim, nebūtu? Vai mēs neredzam,
skatoties Dagnijas Staķes CV, ka viņa ir atbilstošs speciālists ar lielu darba
pieredzi? Ar lielu darba pieredzi pašvaldībās! Vai to jūs nevarat izlasīt? Kā var
vispār te tā runāt: atbalstīt, neatbalstīt?! Tā jau ir tā mūsu valsts nelaime, ka
mēs neprotam speciālistus virzīt, neskatoties uz politisko pārliecību; ka mēs neesam
spējīgi atdalīt šo politisko attieksmi no tīri profesionālās attieksmes.
Nacionālās drošības komisijas pārstāvji divas dienas viesojās
Lietuvā, un mēs apspriedām mūsu profesionālos jautājumus. Un tiešām atradām, ka
arī tur ļoti bieži spēlē lomu nevis cilvēka profesionālās zināšanas, nevis viņa
prasme risināt jautājumus, bet, lūk, tas, no kuras partijas viņi ir un kam par labu
vai par sliktu tas var nākt.
Es, protams, balsošu „par” Dagnijas Staķes apstiprināšanu. Par
to nav šaubu. Es aicinu visus tos, kas kaut kādu motīvu dēļ – nu, protams, politisku
– negrib atbalstīt: nāciet un pasakiet, lūk, šeit profesionālu savu „pret”! Tad
tā būs varbūt kaut kāda saruna. Bet ja vienkārši nav nekas vēl noticis, bet nu jau
rēķina, cik balsu pietiks vai nepietiks… Šis nav tas gadījums! Balsošana ir
atklāta. Lūdzu, izrunāsim šo jautājumu! Bet es aicinu tomēr stiprināt ne jau tikai
tāpēc, ka valdībai tas ir iepaticies. Šeit nav par to runa. Latvijas valstij ir
vajadzīgs, lai ir kaut kāda kārtība mūsu ministrijās un lai ir kaut kāda kārtība
jautājumos, kuri skar pašvaldības.
Līdz ar to es ļoti aicinu profesionāli vērtēt piedāvāto
kandidatūru un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl ne pārāk
bieži mēs rīkojamies loģiski. Un arī tas, ko šodien, tagad mēs darām, diemžēl,
atkārtoju, atkal ir neloģiski.
Ja jūs atvērsiet mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, mūsu
šīsdienas sēdes programmu, jūs redzēsiet, ka darba kārtības 25.jautājums ir
likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Un jūs zināt, ka tur
ir Tautas partijas priekšlikumi, „Saskaņas Centra” priekšlikumi, LPP/LC
priekšlikumi un PCTVL priekšlikumi. Tātad virkne priekšlikumu par Ministru kabineta
sastāva maiņu, par ministriju reorganizēšanu un tā tālāk. Mēs tagad izskatām
jautājumu par ministriem. Un, ja Tautas partijas vai PCTVL, vai citu partiju
priekšlikumi iegūs balsu vairākumu, kā tad būs ar šiem ministriem? Smieklīgi un
jocīgi.
PCTVL frakcija šo un dažu citu iemeslu dēļ balsos „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības
izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai
Staķei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 24, atturas – 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Dagniju Staķi! (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
uzticības izteikšanu veselības ministram Didzim Gavaram”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības
izteikšanu veselības ministram Didzim Gavaram”. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – 16. Lēmums pieņemts. Apsveicam Didzi Gavaru! (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Venta Armanda Kraukļa,
Antas Rugātes, Mareka Segliņa, Māra Ārberga, Jāņa Porieša, Imanta Valera, Jāņa
Klauža, Ulda Brieža, Jura Dalbiņa un Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas
uzsākšanai”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, godājamie kolēģi! Uz šīs pozitīvās nots noraidīsim šo
pieprasījumu, jo Pieprasījumu komisija ir to noraidījusi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka Pieprasījumu komisija šo
pieprasījumu ir noraidījusi, jo šeit jau stāsts ir par dzīviem cilvēkiem, par
daudziem desmitiem tūkstošu ģimeņu, kuriem ir reālas problēmas ar kredīta
atdošanu. Diemžēl ir publiski izskanējusi ziņa, ka valdība ir izlēmusi, ka šādas
programmas vispār nebūs, un šādu lēmumu tā pamato ar to, ka tā nespēj vienoties ar
bankām. Tas ir vairāk nekā absurdi! Jo ir pilnīgi skaidrs, ka banku lobijs acīmredzot
šajā valstī ir visspēcīgākais. Un tas ir kārtējais pierādījums. Un tas, ka pēc
tam stāsta, ka nu valdība mēģināja, bet nesanāca, – tas parāda tomēr pilnīgu
valdības mazspēju un to, ka valdībai īstenībā nerūp, kas ar šiem desmitiem
tūkstošu cilvēku tālāk notiks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka līdzekļi tagad ir
paredzēti, šāda programma ir paredzēta pēc vienošanās ar starptautiskajiem
aizdevējiem. Visi saprot, ka tāda programma ir vajadzīga, bet nu valdība vienīgā
saka „nē”.
Tādēļ aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Madaram Lasmanim.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Gribu padalīties pārdomās par šo pieprasījumu.
Ir tā, ka es arī gribētu izteikt atbalstu šim piedāvājumam –
noraidīt, jo būtībā komisija ir izvērtējusi un noraidījusi. Būtībā es domāju,
ka pieprasījums ir nevietā, jo valdība ir izlēmusi, kā rīkoties konkrētajā
brīdī, un apgalvot, ka ir bezdarbība, ir nevietā. Ir darbība bijusi pamatota! Šajā
brīdī valdība nav spējusi vienoties ar bankām, bet tas jau nav galarezultāts. Ir
iedalīti līdzekļi, un turpināsies darbs pie šīs programmas, un radīs jaunus
risinājumus. Tā ka es domāju, ka pieprasījums konceptuāli būtu jānoraida. Un tam,
ka ar bankām var vienoties, ir labs piemērs Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā. Būtībā Maksātnespējas likumā, pie kura mēs ilgus
mēnešus esam rūpīgi strādājuši, esam spējuši vienoties ar bankām un esam
atraduši konstruktīvus risinājumus, ko darīt ar fizisko personu maksātnespējas
lietām. Jo būtībā, ja šobrīd cilvēks nonāk grūtībās un viņa ķīla nesedz
parāda apjomu, viņš nonāk neapskaužamā situācijā un būtībā ir gandrīz vai
spiests šo valsti pamest, jo, kamēr ķīlu nedzēš, tikmēr normālas dzīves šajā
valstī nav. Un mēs šobrīd esam raduši jau risinājumu komisijā, un nākamnedēļ
tiks Saeimā izskatīts otrajā lasījumā likumprojekts – un es ceru, ka jūs visi,
kolēģi, atbalstīsiet -, kur pamatdoma ir sekojoša: cilvēks, kurš nonācis
maksātnespējā, kopā ar kreditoriem izstrādā fiziskās personas saistību dzēšanas
plānu, ko apstiprina tiesa, kura būtībā skaidri un gaiši izrunā rīcību ar viņa
ķīlu, kā arī to rīcību, kas notiek ar nesegto ķīlas daļu. Un galarezultātā
visgarākais un ilgākais process… te ir dažādas gradācijas pa gadiem – cik ilgā
laikā tu atbrīvojies no šīm kredītsaistībām. Bet būtībā arī vissliktākajā
gadījumā ar banku ir iespējams vienoties. Ja parādnieks ir ar minimāliem ienākumiem
un nespēj segt pilnībā šo ķīlu, viņš, tā teikt, četru gadu griezumā sedz
minimālās algas apmērā ķīlu, kas būtībā ir 8 tūkstoši latu; četros gados to
samaksājot, būtībā viņš gūst šā kredīta kopējās summas dzēšanu. Ir daudzi
piemēri, par ko mēs šeit šausmināmies: cilvēks, teiksim, ņēmis un nopircis
Pierīgā pļavu, saņēmis kredītos miljonus, bet šobrīd to pļavu pārdod par dažiem
simtiem tūkstošu. Tātad būtībā šis ir labs risinājums, ka četru gadu laikā
saskaņā ar Maksātnespējas likumu šī persona spēj atbrīvoties no parādsaistībām
un uzsākt pilntiesīgu pilsoņa dzīvi un tai vairs nav saistību gūzma jānes uz
pleciem.
Jāpiekrīt tādā ziņā, ka varbūt jautājums jārisina jau tajā
posmā, kas ir līdz maksātnespējai.
Es aicinu kolēģus būt atvērtiem diskusijām. Būtībā darbs
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir piemērs tam,
ka diskutējot var panākt risinājumu. Ar bankām ir tikai jādiskutē. Es domāju, ka
nerēķināties ar tām nevar, to pierāda daudzi gadījumi. Tad, kad nerēķinās,
rezultāta nav, tāpēc diskusija un tālāka virzība šajā jautājumā ir tikai
likumsakarīga.
Tā ka, es domāju, noraidīsim šo pieprasījumu un turpināsim
strādāt pie tālākas šīs programmas attīstības!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Venta Armanda
Kraukļa, Antas Rugātes, Mareka Segliņa, Māra Ārberga, Jāņa Porieša, Imanta Valera,
Jāņa Klauža, Ulda Brieža, Jura Dalbiņa un Māra Kučinska pieprasījumu Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta
programmas uzsākšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 41, atturas – 6. Pieprasījums noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmais punkts šajā sadaļā ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas
pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm ””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi un
godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi un otrajam,
galīgajam, lasījumam un šodien jums piedāvā astoņus izdienas pensiju likumus.
Minētā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti vairāki
priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mūsu priekšlikuma būtība –
dot iespēju saņemt izdienas pensiju visiem Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem, kuriem izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, neatkarīgi no tā,
kurā brīdī viņi bija sasnieguši 50 gadu vecumu, – vai nu turpinot dienēt, vai
jebkurā laikā pēc atvaļināšanās no dienesta.
Mēs uzskatām, ka, uzkrājuši 20 gadu ilgu izdienas stāžu, viņi ir
nopelnījuši izdienas pensiju pat tad, ja viņi bija atvaļināti pirms 1998.gada, kad
tika pieņemts apspriežamais likums.
Ir gadījumi, ka jauns cilvēks 20 gadu vecumā sāka strādāt
milicijā 1977.gadā un tika atvaļināts 1997.gadā 40 gadu vecumā. Šodien viņam ir
jau 53 gadi, un, mūsuprāt, viņam jāpiešķir izdienas pensija.
Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
A.Barča. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka minētais
priekšlikums, kurā PCTVL frakcija vēlējās pateikt, ka izdienas pensija būtu
jāpiešķir neatkarīgi no pensijas pieprasīšanas brīža, ir absolūti neloģisks. Jo
pensiju Latvijā – vai tā būtu izdienas vai vecuma, vai invaliditātes pensija –
piešķir no brīža, kad cilvēks ir iesniedzis savu iesniegumu, tātad no
pieprasīšanas brīža. Bet, ja raksta, ka „neatkarīgi no pensijas pieprasīšanas
brīža”, tad rodas jautājums: no kura brīža?
Līdz ar to komisija 2.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 3. – deputāta Jura Dalbiņa kunga priekšlikums. Komisijas
sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 4. – deputāta Jura Dalbiņa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 6. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 7. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir
atbalstīts. Tas noteic, ka neizmaksātās izdienas pensijas par laiku no 2009.gada
1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam ir atmaksājamas šā gada jūlijā vienlaikus ar
jūlija izdienas pensiju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 8. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 9. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 10. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas
paredz to, ka likums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 4. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 5. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 5. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 6. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Atbalstīts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 7. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 8. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 9. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija savā
sēdē atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 4. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 6. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir
izskatīti. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
A.Barča. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu izdienas
pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs un godājamie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Saņemti
ir septiņi priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzam jūsu atbalstu šim likumprojektam otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3 – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 7. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 9. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā
šo priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. …likumprojektu.
A.Ziedone-Kantāne. Jā, likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja
amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Ir saņemti astoņi
priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts un daļēji iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Un 8. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu jūsu atbalstu šim likumprojektam otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”.
Strādāsim ar astoņiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – kultūras ministra Inta Dāldera
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – finanšu ministra Einara Repšes
priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Un 8. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā
šo priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. … šo likumprojektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1755B – „Grozījumi
Dzelzceļa likumā”.
1. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 6. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 9. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Ir trīsdesmit pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše, ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 3. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Tas nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 5. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 8. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 10. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 13. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 14.priekšlikumu arī iesniedzis finanšu ministrs Einars
Repše. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Mitrofanovs.
Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 15. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rugāte. 16.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 17.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 18.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše.
Priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 19. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Arī
tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Savukārt 20.priekšlikums, ko sagatavoja Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 22. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 23. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 24. – deputāta Staņislava Šķestera priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 24. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 41, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rugāte. Arī 25. – deputāta Šķestera priekšlikums – nav
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pieteicos
runāt par to manu iepriekšējo priekšlikumu. Bet ko es gribu teikt par šo –
25.priekšlikumu?
Tomēr izveidojas netaisnīga un nevienlīdzīga attieksme pret vienas
nozares uzņēmējiem. Šodien ir aptuveni 500 tūkstoši zemnieku saimniecību, kurām
apgrozījums ir zem 2000 latu gadā. Šodien, šajā gadā, tās maksā 26 procentus lielu
nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pārējie zemnieki, uzņēmēji, tie, kuri ir
uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, maksā 15 procentus. Vienas nozares uzņēmēji
atrodas atšķirīgās pozīcijās. Vieniem lauksaimniecības subsīdijas apliek ar
nodokļiem, citiem – neapliek. Šāda netaisnība, kas ir radusies, pieņemot budžetu,
tomēr nav pareiza. Šodien praktiski ir noņemti šķēršļi, lai tie uzņēmēji, kuri
ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, varētu pāriet… pārreģistrēties par
uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Šeit pastāvēja šī norma – 2000 latu
apgrozījums gadā, un pašreiz šīs saimniecības tiešām arī varētu to izdarīt. Bet
kopumā tas skaits nav liels. Tas sastādītu aptuveni 5 procentus no tām saimniecībām,
kuras šodien nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Pārējām saimniecībām
tomēr nāktos maksāt šo lielo nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Praktiski lauksaimniecība ir vienīgā nozare, kur šodien Eiropas
Savienības atbalsts, subsīdijas un arī valsts atbalsts tiek aplikts ar nodokļiem.
Pārējo Eiropas Savienības strukturālo fondu, tādu kā Kohēzijas fonds, Sociālais
fonds un pārējo, piešķirtie līdzekļi netiek aplikti ar šiem nodokļiem. Tāpēc tas
nav taisnīgi pret lauku uzņēmējiem, pret laukiem, un mēs nedrīkstētu pieļaut tādu
situāciju, ka viena nozare tiek diskriminēta attiecībā uz šo nodokļu iekasēšanu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt 25.priekšlikumu.
Un es esmu ļoti pateicīgs komisijai par to, ka tā daļēji
atbalstīja manis iesniegto 30.priekšlikumu. Bija ļoti liela neskaidrība
lauksaimniekiem un grāmatvežiem, kā izprast pārejas noteikumu 54.punkta normu.
Pašreiz komisija atbalstīja, ka valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas
Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai par 2009.gadu, kas ir
izmaksāts pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujams maksātāja apliekamajā
ienākumā. Skaidrs, ka tas atrisina to veco problēmu.
Bet kopumā, es domāju, mums vajag atrisināt arī to, lai būtu
vienlīdzīgi nosacījumi visiem lauku ražotājiem mūsu laukos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 25.priekšlikumu?
A.Rugāte. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 25. –
deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 18, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rugāte. 26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 27.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 28. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 29. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Un arī pārejas noteikumos ir daži grozījumi.
30.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Šķesters, ir daļēji
atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā –
31.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 32.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 33. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā, kurš savukārt ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Un visbeidzot 35.priekšlikums – Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā, jo likumprojektu Saeima atzinusi par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas
rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi divus priekšlikums.
1. – atbildīgas komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1648/Lp9.
1. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 5. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas
ir daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 13. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 17. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 20. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 21. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 22. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 24. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 25. – deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā”. Priekšlikumi nav saņemti, un komisija atbalstīja
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5911 – „Grozījums
Valsts pārvaldes iekārtas likumā ”, trešais lasījums.
Komisija saņēma trīsdesmit astoņus priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 5.priekšlikums. Ministru prezidenta vietā to iesniedza
zemkopības ministrs Dūklava kungs. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas
priekšlikumā, kas ir ar numuru 8.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6.priekšlikums. Zemkopības ministrs Dūklavs Ministru
prezidenta vietā iesniedza arī šo priekšlikumu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7.priekšlikums. Arī to ir Ministru prezidenta vietā
iesniedzis zemkopības ministrs Dūklava kungs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 11. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 14. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt 15. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 17. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Neguva
atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 19. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 21. – Ministru kabineta priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 22. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 23., 24., 25., 26. un 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 24. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 25. un 26. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts 28. – Ministru kabineta priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts 29. – Ministru kabineta priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Neguva atbalstu
komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 34. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums. Neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir jautājums par
finanšu informācijas atklātību.
Neviens nešaubās, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek
izlietoti valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, kuru skaitā īpašas intereses
objekts ir atalgojumi valsts un pašvaldību iestādēs. Teorētiski, protams, neviens to
neapšauba, bet ir jautājums – kā notiek praksē? Praksē diemžēl notiek pilnīgi
otrādi. Piemēram, mūsu labie kolēģi parlamentā – Tautas partija -, strādādami
opozīcijā, vispirms cītīgi slēpj informāciju un pēc tam vēršas pret tām valsts
amatpersonām, kas savu pienākumu ietvaros ir spiestas izpildīt to likumu rāmi, ko
likumdevējs ir izveidojis.
Godātie kolēģi! Lai tās domas, kas izteiktas manā priekšlikumā,
visiem būtu skaidras, es to nolasīšu: „Iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu
katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu
un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.” Šī piebilde – „ja
likums nenosaka citādi” – ir tāpēc, lai nerastos šaubas, ka to informāciju, kas
tiek aizsargāta ar likumu (proti, runa ir, piemēram, par valsts drošību, par
drošības institūciju amatu aprakstiem, amatu sarakstu un atalgojumiem) un kas nav
pieejama, netiek prasīts publiskot.
Godātie kolēģi! Ja šāds likums būtu spēkā, tad pēc tām
darbībām, kuras – varbūt ar apšaubāmām metodēm – veica mūsdienu Robins Huds
ar segvārdu Neo, nebūtu bijis nekādas vajadzības. Sabiedrība būtu varējusi šo
informāciju izlasīt katras iestādes mājaslapā.
Ir argumenti, ka tas neesot atbalstāms, tāpēc ka tas prasa naudu.
Godātie kolēģi! Tās iestādes, kas to ir izmēģinājušas, ir konstatējušas, ka
šādas lietas veikšana neprasa nevienu papildu santīmu no valsts budžeta, turpretī
ietaupījumu un vēlmi strādāt saimnieciski un efektīvi tas noteikti veicina.
Un mans pēdējais aicinājums Tautas partijai. Godātie kolēģi,
varbūt neliesim krokodila asaras par tiem notikumiem, kas šobrīd valstī notiek, bet
izveidosim skaidri saprotamas likuma redakcijas, lai šādām darbībām nebūtu nekāda
pamata un nebūtu nekādas vajadzības pēc tām!
Kolēģi! Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es nešaubos, ka jums ir
skaidrs Šadurska kunga priekšlikums: „Iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu
katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu
un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.”
Analoģisku priekšlikumu faktiski jau realizēja hakeris Neo.
Iespējams, ka tieši viņš šobrīd ir aizturēts un policija risina jautājumu par
drošības līdzekli attiecībā uz iespējamo vainīgo.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai varētu tomēr mazliet
klusumu zālē palūgt?
J.Pliners. Cerēsim, ka Šadurska kungs nebūs aizturēts… Mēs arī
uzskatām, ka tautai ir tiesības zināt, kādu algu saņem ierēdņi no nodokļu
maksātāju līdzekļiem.
Pirmkārt. Aicinu atbalstīt Šadurska kunga priekšlikumu, – vēl jo
vairāk tāpēc, ka līdzīgu priekšlikumu jau daudzkārt izvirzīja arī PCTVL
deputāti.
Otrkārt. Ceram, ka Šadurska kungu policija – atkārtoju! –
neaizturēs, kā tas sanāk ar iespējamo Neo.
Un treškārt. Lūdzam policiju un, iespējams, arī tiesu mīkstināt
Neo likteni. Ja viņš arī neievēroja esošo likumu, vainīgi esam mēs, deputāti,
varbūt mūsu bezdarbība. Jau sen vajadzēja līdzīgo piedāvājumu, ko piedāvāja
šodien Šadurska kungs, iestrādāt likumdošanā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienītie kolēģi! Mēs redzam, ka situācija ir nobriedusi. Mums ir
jāizdara likumos grozījumi, kas atbilst sabiedrības likumīgajām prasībām, laikmeta
garam un galu galā ir vienkārši loģiski.
Kas tad tiek prasīts? Tiek prasīts publiskot valsts iestāžu
darbinieku atalgojumu. Tikai! Jo neaizmirsīsim, ka arī no šīs tribīnes mēs
daudzkārt runājam par to, ka valsts līdzekļu izmantojumā nepieciešams
caurspīdīgums, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti valsts
līdzekļi! Galu galā šis likums ir tikai par to. Mēs taču paši iesniedzam valsts
amatpersonas deklarācijas. Tajās skaidri parādās mūsu mantiskais stāvoklis, un mēs
par to nebūt neesam ne sašutuši, ne arī to uzskatām par apdraudējumu savām
privātajām tiesībām.
Prakse publiskot iestāžu darbinieku atalgojumu jau īsu brīdi ir
bijusi. Laikā, kad es biju izglītības un zinātnes ministre, ar valsts sekretāres
rīkojumu katru mēnesi internetā tika publicēts visu ministrijas darbinieku atalgojums,
tātad arī izmaksātās prēmijas. Varu apliecināt, ka šāds solis ar pozitīvu
attieksmi tika uztverts pašā darba kolektīvā, jo vienu reizi bija skaidrība, kas ir
kas un par ko tiek saņemtas prēmijas, un arī sabiedrībai, kas vēlējās uzzināt
līdzekļu izmantojumu, bija iespēja to izdarīt ar legālām metodēm. Tātad noteikti
aicinu atbalstīt Kārļa Šadurska priekšlikumu. Viņš jau paskaidroja, ka gadījumi,
kādos būtu jāievēro valsts noslēpuma statuss, šajā redakcijā ir atrunāti. Tātad
šis likums tikai padarītu legālu to lietu kārtību, kas sen jau ir sociāli
nobriedusi.
Un kā pilsone es tomēr, neiejaucoties izmeklēšanas procesā, gribu
uzsvērt, ka, šķiet, kā drošības līdzekli izmantot brīvības atņemšanu līdz
tiesas dienai personai ar segvārdu Neo ir pārspīlēti un šāds fakts joprojām
pierāda to, ka acīmredzot daudziem ir problēmas ar informācijas atklātības izpratni
un ar atklātības principu vispār.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Absolūti nekas nebūtu iebilstams pret
šā priekšlikuma ideju. Protams, tā ir atbalstāma. Bet, godātie kolēģi, kuri
atbalsta šā priekšlikuma pieņemšanu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs
paši, arī Šadurska kungs, Druvietes kundze un visi pārējie deputāti, praktiski
vienbalsīgi pirms vairākiem mēnešiem atbalstījām grozījumus Vienotās atalgojuma
sistēmas likumā; tur ir vairāki panti, kas ir ļoti detalizēti, daudz precīzāki,
visaptveroši un uzliek par pienākumu publiskot, padarīt publiski pieejamu informāciju
ne tikvien par atalgojumu, bet arī par prēmijām un cita veida labumiem, ko saņem ne
tikai valsts iestāžu darbinieki un amatpersonas, bet arī kapitālsabiedrību
darbinieki. Kolēģi, tas jau ir pieņemts, tur tas ir daudz precīzāk, juridiski
korekti!
Es aicinu atturēties balsojumā par šā priekšlikuma pieņemšanu,
jo šo problēmu mēs esam atrisinājuši un likums jau ir spēkā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nupat,
ejot garām deputātam Spurdziņam, dzirdēju vārdu „populisms”. Nu, tas nav
populisms!
Pilnībā atbalstot „Pilsoniskās Savienības” deputāta Kārļa
Šadurska teikto, es vēlos atgriezties nesenā pagātnē. Otrajā Saeimas darbības
gadā, kad es kļuvu par bezpartejisku deputātu, es biju spiests vērsties Amerikas
institūtā, lai iegūtu datus savam rakstam laikrakstā „Diena”, kuru es nosaucu tā:
„Slikta ir demokrātija, kur triumfē nauda.” Un tikai pateicoties Amerikas institūta
labvēlībai, kādas varēja arī nebūt, es uzzināju milzīgo izšķērdību un, varētu
teikt, pārspīlēti bagāto algu sistēmu mūsu valstī; tas ir šajā publikācijā
redzams. Nu, piemēra labad es atkārtošu: ja summas pārrēķinām mūsu naudā, tad
sanāk, ka Amerikas transporta ministrs saņem 9 tūkstošus latu mēnesī, bet mazajā
Latvijā Satiksmes ministrijas pārstāvis sociāldemokrāts, tātad strādnieku šķiras,
darba ņēmēju, pārstāvis Zorgevics – 8 tūkstošus 500 latu. Tāpat salīdzināja pēc
mana lūguma platības un darbaspēka ziņā Rīgas brīvostai līdzīgu ostu ar
amerikāņu ostu Klusā okeāna krastā, un redzam, ka tur, kaut gan kravu apgrozība ir
10 reizes lielāka nekā Rīgas ostā, attiecīgās ostas prezidents saņem daudz mazāku
algu nekā Rīgas brīvostas prezidents Leonīds Loginovs. Nu cik tālu mēs varējām
iet? Pilnīgi pareizi saka tie deputāti, kas no šīs tribīnes runā, ka pašām valsts
iestādēm jau sen vajadzēja uzņemties iniciatīvu un nekautrēties, un paziņot savu
iestāžu darbinieku un arī kapitālsabiedrību darbinieku algas. Te taču nekā slikta
nav! Pilnībā atbalstu to, ko ir teikuši iepriekšējie runātāji.
Un, ja grib pārvērst, kā Jānis Lagzdiņš saka, jau esošo likumu
vēl pilnīgāku, tad arī tam jāpiekrīt, jo pilnība, salīdzinot ar sīkumiem, nav
nekāds nieks. Pilnība ir mērķis. Arī likumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Atbilde Lagzdiņa kungam.
Lagzdiņa kungs, vai drīkst jūsu uzmanību mazliet lūgt…?
Par detalizācijas pakāpi pilnīgi piekrītu. Bet, godātie kolēģi,
nav neviena normatīvā akta, kas iestādei liktu regulāri, ik mēnesi, publiskot šo
atalgojumu. Ļoti daudzi no mums ir bijuši vadošos amatos, un mēs ļoti labi zinām, ko
nozīmē uzdot darbiniekam izpildīt kādu uzdevumu un pēc gada paskatīties, vai ir
iznācis vai ne.
Godātie kolēģi! Pastāvīga sekošana ir ārkārtīgi būtiska, lai
labas normas normāli strādātu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Tas, ko Lagzdiņa kungs runāja par prēmijām…
Nemaldināsim cits citu! Arī prēmijas ir atalgojums.
Treškārt. Tiesības uz informāciju ir viena lieta, bet informācija
ir mazliet cita lieta. Šis priekšlikums ļoti skaidri norāda ikvienam interesentam,
kurā vietā viņš var atrast šo informāciju. Tiešām nebūtu vis tā, kā tas ir
saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, – ka viņam ir tiesības pieprasīt šo
informāciju un pēc mēneša vai diviem viņš to tiešām saņems vai arī saņems
motivētu atteikumu, kuru, protams, ja cilvēkam ir ļoti daudz enerģijas un ļoti daudz
laika un ir patika tiesāties, viņš var pārsūdzēt iestādes vadītājam; pēc tam
viņš var tiesā apstrīdēt informācijas nesaņemšanu un pēc gada vai diviem, vai
trim šo informāciju tiešām saņemt.
Godātie kolēģi! Tā jau tas viss ir. Bet ieviesīsim vienreiz normu,
kas normāli un regulāri strādā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Komisija šo priekšlikumu tiešām uzskatīja par ļoti
populistisku un nevietā iespraustu juridiskā ziņā, jo to regulē cits likums – likums
par vienoto atalgojumu. Tur tas patiešām, kā Lagzdiņa kungs teica, ir daudz precīzāk
regulēts. Ir pat noteikts, ka internetā attiecīgi katru mēnesi tas ir jādara.
Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – 20.
Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 35. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā,
kas ir ar numuru 36.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 37. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 38. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Izskatīti visi priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – 2. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Aicinu ielūkoties dokumentā Nr.5915. Likumprojekts „Grozījums
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu””, trešais lasījums.
Komisija izstrādāja četrus priekšlikumus.
1. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 3. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un atbalstīts arī 4. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 15. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas
domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Vairākkārt mēs esam skatījuši
parlamentā pašvaldību deputātu statusa likuma grozījumus saistībā ar to problēmu,
ka atsevišķi deputāti pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu.
Iepriekšējos gadījumos attiecīgie likuma grozījumi ir noraidīti,
jo paredzēja tikai un vienīgi, ja tā varētu teikt, politisku risinājumu. Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi nelielu grozījumu Republikas
pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, paredzot juridiski un politiski
korektu kārtību, kādā mēs šo problēmu varētu risināt.
Komisija piedāvā šādu modeli. Ir tāpat kā jautājumā par
pilsonības anulēšanu. Gadījumā, ja pašvaldības deputāts nepārvalda noteiktā
līmenī valsts valodu, lēmumu par deputāta mandāta anulēšanu pieņem apgabaltiesa.
Bet pirms tam, godātie kolēģi, kā jūs droši vien zināt, jo esat ar to visu
iepazinušies, Valsts valodas centram likumā noteiktā kārtībā jākonstatē, ka
attiecīgais deputāts nepārvalda valsts valodu tādā līmenī, kādu to nosaka Ministru
kabinets. Ja tas tiek konstatēts, tad seko nākamais juridiskais solis: tiek informēts
par šo faktu attiecīgās domes priekšsēdētājs, un attiecīgais deputāts tiek
aicināts apgūt valsts valodu, un deputātam ir pienākums to izdarīt sešu mēnešu
laikā. Pēc tam seko valsts valodas prasmes pārbaude, un, ja atkārtoti deputāts
izvairās no valsts valodas prasmes pārbaudes vai nenokārto to, tādā gadījumā
attiecīgajai institūcijai ir pienākums vērsties apgabaltiesā, lai tā skatītu
jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu.
Godātie kolēģi! Šeit ir paredzēta vēl arī tāda lieta, ka
pašvaldībai ir pienākums no saviem līdzekļiem apmaksāt deputātam valsts valodas
prasmes apguvi. Dažkārt izskan jautājums, kādēļ tas tiek ar likumu noteikts.
Tādēļ, ka, komisijasprāt, pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti priekšstāvji un,
protams, pašvaldībai ir jānodrošina tas, lai tie cilvēki, kuri pārstāv
pašvaldības intereses, būtu profesionāli piemēroti apgūt visas zināšanas, un,
protams, valodas zināšanas ir tādas. Tas nav nekas jauns. Jau vairāk nekā 15 gadus
pašvaldību deputātu statusa likumā ir norma, kas uzliek par pienākumu pašvaldībai
apmācīt pašvaldības deputātus dažādās prasmēs, un, protams, starp tām ir arī
valodas prasme.
Šim likuma normas grozījumam nav atpakaļejoša spēka, un, protams,
tas nevar attiekties uz šā sasaukuma deputātiem. Es aicinu godātos kolēģus vienoti
atbalstīt šo priekšlikumu. Šis balsojums, manuprāt, būs simbolisks – tas apliecinās
mūsu vēlmi nodrošināt to, lai pašvaldību deputāti būtu pēc iespējas
profesionālāki un labāk pildītu savus pienākumus.
Komisijas vārdā aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Jums pietiks ar vienu minūti?
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Pietiks, jā.
Sēdes vadītājs. Pietikšot.
Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt minēto
likumprojektu, neskatoties uz to, ka komisija noraidīja „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK projektu. Mūsu projektā bija paredzēts līdzīgs risinājums kā
iepriekš… Ķekavas pagasta padome no savu pienākumu veikšanas tika atbrīvota ar
politisku lēmumu Saeimā.
Mēs bijām paredzējuši līdzīgu procedūru, taču mēs neiebilstam
pret šo procedūru, kas tiek veikta ar tiesas palīdzību. Es arī domāju, ka šis
balsojums parādīs patieso attieksmi pret latviešu valodu. Taču šim projektam ir viens
neliels mīnuss. Es vēršu referenta uzmanību uz to, ka apgabaltiesas ir ļoti
noslogotas un acīmredzot vajadzēs paredzēt paātrināto procedūru.
Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies Rasnača kungam.
Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam, acīmredzot debates
turpināsim pēc pārtraukuma.
Bet vēl pirms tam – paziņojumi.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei… Nē,
deputāte Ingrīda Circene negrib vairs neko paziņot.
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Pulksten 10.45
lūdzu Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (9.Saeimas priekšsēdētāja biedre).
Cienījamie kolēģi! Mūsu parlamentā ir tradīcija, ka Saeimas
sēdes dienā mēs sveicam tos deputātus, kuriem ir dzimšanas diena tieši tajā dienā
vai kuriem ir apaļa vai pusapaļa jubileja Saeimas sēdes nedēļā.
Šonedēļ pusapaļa jubileja… Atļaujiet man visu mūsu vārdā
sveikt pusapaļā jubilejā mūsu Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Tiem deputātiem, kuri pameta
zāli… Ja tas būs reģistrācijas izdrukā, tas tiks ieskaitīts kā kavējums, gribu
brīdināt. Visiem deputātiem jāpaliek zālē klausīties reģistrācijas rezultātus!
Paldies par uzmanību!
Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Oskars Kastēns, Jānis
Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Inese Šlesere.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt
var vēlreiz nozvanīt, lai visi dzird, ka ir jānāk uz Sēžu zāli?
Es atgādinu, ka mēs pašreiz skatām likumprojektu „Grozījumi
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pirmajā
lasījumā.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Jums priekšā, bez šaubām,
tiek celts daudz civilizētāks projekts nekā tas, kuru bija iesniegusi, bet pēc tam
atsaukusi TB/LNNK frakcija. Piemēram, likumprojektā paredzēts deputātiem valsts valodu
mācīt uz valsts rēķina. Principā pieaugušiem iedzīvotājiem mācīt valsts valodu
uz valsts rēķina – tā ir PCTVL programmas prasība. Tādēļ šāda veida priekšlikumu
vajadzētu iekļaut ne tikai likumā par deputāta statusu, bet arī daudzos citos
likumdošanas aktos, kuri jebkurām profesijām un amatiem paredz jebkuras prasības
attiecībā uz valodas prasmi. Mēs, aizbildinoties ar precedentu, noteikti šādu
priekšlikumu izvirzīsim. Turklāt deputāta mandāta atņemšanas procedūra attiecas
nevis uz esošajiem deputātiem, bet tikai uz tiem, kuri tiks ievēlēti pēc likuma
stāšanās spēkā. Tādā veidā tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas
Latvijas likumdošanā vispār ir rets gadījums.
Saskaņā ar likumprojektu strikti pasākumi pret tautas ievēlētajiem
pārstāvjiem tiks piemēroti 2013.gadā. Iespējams, ka tad Eiropas Komisija jau būs
pieņēmusi lēmumu par pašvaldību vēlēšanu likuma unifikāciju un no augšas
iesniegs mums gatavu likumu direktīvas veidā, neņemot vērā vietējās necivilizētās
īpatnības.
Vispār likumprojekta autori bija rūpīgi iepazinušies ar Podkolzinas
lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī ar Ignatānes lietu ANO Cilvēktiesību
komitejā. Šīs lietas, kuras aptuveni pirms desmit gadiem bija sagatavojusi Latvijas
Cilvēktiesību komiteja, attiecas uz valodas prasmes prasībām deputātu kandidātiem.
Un Latvija šīs lietas ir spīdoši zaudējusi. Acīmredzami tiks zaudētas arī tās
lietas, kuras radīsies pēc šā likuma piemērošanas. Autori labi iepazinās vismaz ar
diviem pieteikumiem tiesai pret Valsts valodas centru, kuru izskatīšana vēl nav
beigusies un kuru sagatavošanā es aktīvi piedalījos. Šīs prasības attiecas uz
jaunajiem valodas noteikumiem, kurus pieņēma Ministru kabinets un kuros Saeimas
deputātiem tika noteikta visaugstākā no sešām valodas prasmes kategorijām, bet
pašvaldību deputātiem jāapmierinās ar piekto kategoriju. Viens pieteikums bija
pienācis no kādas piejūras pilsētas, kurā pirms 120 gadiem tika uzbūvēta
vislielākā Krievijas flotes bāze Baltijā, bet otrs pieteikums – no tās pilsētas
pašvaldības Daugavas krastos, kura pilsētas statusu ieguva jau 1670.gadā. Pilsētu
dibinājuši krievu ieceļotāji, un tiesības uz pilsonību tajā iesākumā bija tikai
krieviem un poļiem. Starp citu, tā līdz pat šim laikam ir vienīgā Latvijā
pastāvošā pilsēta, kuru pirms 20.gadsimta dibinājuši nevācieši.
Atbilstoši taisnīguma principam abās šajās pilsētās deputātiem,
lai viņi varētu uzturēt pilnvērtīgus kontaktus ar iedzīvotājiem, vajadzētu mācīt
ne tikai latviešu, bet arī krievu valodu. Bez tam šo divu un daudzu citu pilsētu
deputātu tiesības izmantot pašvaldības darbībā krievu valodu bija garantētas
pirmajā Latvijas Republikā. Diemžēl civilizācijas līmenis Latvijā pēdējos 80
gados būtiski nolaists. Lūk, vienā no šīm pilsētām mana kliente, deputāte, kādā
no domes komitejas sēdēm arī bija aizstāvējusi ideju par vietējo krievu nacionālās
kultūras biedrību finansēšanu no pašvaldību budžeta. Sēdē klātesošā Valsts
valodas centra inspektore neko no deputātes runas nebija sapratusi, izņemot daudzās
nepareizās galotnes deputātes teiktajos vārdos. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tas
taču nav par tēmu! Par tēmu jārunā!”)
Bet vietējās latviešu avīzes korespondente, kura arī atradās
sēdē, ne tikai visu bija sapratusi, bet arī reportāžu pusslejas apmērā par to bija
uzrakstījusi, kurā ar cieņu aprakstīja, ka deputāte pašaizliedzīgi aizstāv savu
tautiešu intereses.
Vadoties no šā piemēra, derētu veikt speciālus pasākumus, lai
attīstītu nevis deputātu, bet gan Valsts valodas centra inspektoru prāta spējas, kaut
gan man ir bažas, ka viņiem nekādi kursi nelīdzēs.
Staļinam tiek piedēvēts šāds aforisms: „Nav svarīgi, kas par ko
balso, bet ir svarīgi, kas skaita balsis.”
Saistībā ar to minēšu vēl stāstu par matemātiķiem un biologiem.
Kādā valstī divas trešdaļas iedzīvotāju bija matemātiķi, bet viena trešdaļa –
biologi. Dabiski, ka šīs valsts parlamentā matemātiķi bija vairākumā un pieņēma
tādus likumus, kādi viņiem vairāk patika. Bet atsevišķās pilsētās dzīvoja daudz
biologu, un viņi ievēlēja deputātus, kuri, vadoties no matemātiķu viedokļa, nebija
visai pareizi. Pārāk daudz ir šo deputātu, nosprieda matemātiķi un nolēma pieņemt
likumu, saskaņā ar kuru katram deputātam biologam jāzina matemātika tādā līmenī,
lai viņš varētu pierādīt Fermā teorēmu. Bet zināšanu pārbaudes komisiju,
dabiski, izveidoja no matemātiķiem. Tiesa gan, matemātiķiem nebija ienācis prātā
pusei vēlētāju biologu kolektīvi atņemt pilsonību, bet pēc tam to atjaunot
atsevišķi, pa vienam, iepriekš piespiežot pretendentus demonstrēt diferenciālās un
integrālās skaitīšanas prasmes. Tas jau ir our Latvian know-how!
Dāmas un kungi! Pēc savas profesijas es esmu daudz tuvāks
matemātiķiem, nevis biologiem. Bet, solidarizējoties ar pēdējiem, es balsošu
„pret” šo likumprojektu.
Un pēdējais. Pati par sevi šā likuma parādīšanās Saeimā
nozīmē, ka nepieciešams nekavējoties atcelt divas normas noteikumos, kas stājās
spēkā pērnā gada 1.septembrī, – Ministru kabineta noteikumos par valsts valodas
zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata
pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts
valodas prasmes pārbaudi. Proti, normas no 1.pielikuma ar kodiem 1150 un 1110, kuras
nosaka valodas prasības pašvaldību un Saeimas deputātiem.
Šobrīd ir skaidrs, ka šīs normas Ministru kabinets bija pieņēmis
bez attiecīgā pilnvarojuma deleģēšanas no Saeimas puses un tā ir acīmredzama
pretruna ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tu pats esi pretruna!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot „pret” šo priekšlikumu.
Kāpēc? Mums Latvijā ir viens precedents. Viens process Eiropas
Cilvēktiesību tiesā – lieta „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”.
Lieta ir tāda: Podkolzinai neatļāva balotēties tikai tāpēc, ka
viņa nezina latviešu valodu augstākajā līmenī. Viņa uzvarēja šajā tiesas
procesā. Galvenais arguments, kāpēc viņa uzvarēja, bija tas, ka Latvija ir
pievienojusies starptautiskajai konvencijai, kur viens pants saka: „Šajā Konvencijā
minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas
diskriminācijas – neatkarīgi no.. valodas, nacionālās.. izcelsmes, piederības kādai
mazākumtautībai…” Gribu uzsvērt, ka viņa nebija deputāte, viņa bija tikai
kandidāte.
Tālāk. Mums Latvijā ir viens pašvaldību vēlēšanu likums.
5.pants skan tā: Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim, kurš
vēlēšanu dienā sasniedzis 18 gadu vecumu. 6.pants skan tā: „Latvijas Republikā
vēlēt domi nav tiesību…” Un ne 5., ne 6.pantā neviena vārda nav par to, ka
deputāta amata kandidātam vajag zināt latviešu valodu augstākajā līmenī.
Jā, mums ir Satversme un Valsts valodas likums, kur ir tāds punkts:
„Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.” Pareizi. Tāpēc mums pants
likumā skan: pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi. Kandidāts pats ar savu roku
raksta, kāds līmenis viņam ir. Viņš raksta: „Es zinu latviešu valodu, tikai
slikti.” Un kas? Mēs sodīsim viņu par to? Mēs iesim uz apgabaltiesu un atņemsim
viņam mandātu? Par ko? Mums galu galā Latvijā demokrātija ir vai nav?
Demokrātija ir, tāpēc ka tikai tauta var ievēlēt deputātu un
tikai tauta un neviens cits var anulēt viņa mandātu. Neviens cits! Tautai ir tāda
iespēja – anulēt mandātu. Katrus četru gadus tauta iet un balso par tiem kandidātiem,
ko grib redzēt tur – domē.
Tālāk. Nu, tīri cilvēciski paskatīsimies. Mums ir tādi novadi,
kur cilvēki dzīvo, kur nav ne augstskolas, ne ģimnāzijas un kur profesori nedzīvo.
Tur dzīvo parasti cilvēki. Nu kur viņiem ņemt tādu kandidātu, kurš var visu darīt,
kuram ir visaugstākā izglītība?! Cilvēki grib redzēt deputātu, kas tur, padomē,
cīnīsies par viņiem.
Jā, es kā cilvēks esmu par to, ka vajag zināt latviešu valodu, es
kā tēvs un vectēvs lepojos ar to, ka mani bērni, mani mazdēli, kam tagad ir pieci un
trīs gadi, brīvi runā latviski. Ar latviešu un krievu valodu viņiem nav nekādu
problēmu. Bet šodien es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka tas būs liels
sitiens pa demokrātiju. Un otrs. Mēs atņemam cilvēkiem vienu ļoti svarīgu
motivāciju mācīties latviešu valodu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Ja mēs nepieņemsim šos grozījumus, tad
jāprasa… tad jāsper nākamais solis. Jāprasa Latvijas pilsoņu, latviešu daļai,
tātad pamatnācijai, tautai, obligātu ne tikai Eiropas Savienības valodu – angļu,
vācu, franču valodas, jo no turienes var nākt pašvaldību deputāti ar vācu, angļu,
franču valodas zināšanām -, bet arī krievu valodas obligātu pārzināšanu. Citādi
iznāk, ka pašvaldību deputāti, kas pietiekamā līmenī nepārzina valsts valodu,
nevar pilnvērtīgi komunicēt ar saviem vēlētājiem, tas ir, latviešiem, un respektēt
viņu vēlmes.
Mēs runājam par tiesībām, bet mēs kaut kā aizmirstam
pamatnācijas tiesības komunicēt un tikt saprastiem valsts valodā.
Tāpēc aicinu atbalstīt ierosinātos grozījumus likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Nu, redziet: apspriežot vienu konkrētu
priekšlikumu, mums, protams, ir jāatgriežas pie saknēm un pirmsākumiem. Un
pirmsākumi, protams, ir meklējami Latvijas Republikas Satversmē, kas īsi un skaidri
nosaka, kura Latvijas valstī ir valsts valoda. Būtībā ar to pietiktu.
Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis priekšlikums ir ļoti humāns,
pārdomāts un galu galā neierobežo suverēnās tiesības tikt ievēlētam un arī
tiesības vēlēt, jo, kā to pareizi uzsvēra arī iepriekšējie runātāji, pašreiz
nepastāv nekādi šķēršļi, lai vēlēšanās varētu balotēties cilvēks, kurš ir
paziņojis, ka latviešu valodu neprot. Šeit es negribētu atsaukties uz tā saukto
Podkolzinas lietu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums bija tāds tāpēc, ka nebija
administratīvā procesa, kas šādos gadījumos būtu jāīsteno. Pašreiz šāda prakse
ir novērsta.
Bet šajā priekšlikumā gluži vienkārši tiek dotas iespējas
iemācīties valodu attiecīgā līmenī, lai varētu tikt ievērotas visas kādā
apgabalā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības. Un, tā kā Latvijā valodas politika visos
reģionos ir viena un mums visā Latvijā latviešu valoda ir noteikta kā pašvaldību
darba valoda, ir pilnīgs pamats izvirzīt šādu ieteikumu un turpmāk nodrošināt to,
lai visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp latviešiem, būtu iespēja pašvaldībās
runāt un sazināties valsts valodā. Priekšlikums ir loģisks, nepārkāpj nekādus
starptautiskos dokumentus, turklāt ir vērsts nevis uz esošo pašvaldību deputātiem,
bet tikai uz nākamo pašvaldību vēlēšanu uzvarētājiem. Tātad, protams,
priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu daļēji piekrist Lagzdiņa
kungam, ka patiešām ir redzams, ka kompromiss tika meklēts un zināms progress ir
sasniegts šajā virzienā. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt šo balsojumu
par kaut kādu lojalitātes vai politiskās pozīcijas izpausmi, par kaut kādu testu un
tā tālāk.
Mēs saskaramies ar ļoti sarežģītu juridisku jautājumu. Problēmas
būtība ir tajā faktā, ka pašvaldības deputātam ir faktiski tāds divējāds
statuss, jo vairāku likuma normu izpratnē pašvaldības deputāts ir amatpersona. Un
pret amatpersonu valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izvirzīt zināmas
prasības, tajā skaitā prasības attiecībā uz valodu prasmi, pirmām kārtām uz
valsts valodas prasmi. Bet tajā pašā laikā pašvaldības deputāts ir vēlēta
persona. Un līdz ar to rodas tā nopietnā pretruna.
Jo, kā jau Mackeviča kungs pareizi minēja, Eiropas Cilvēktiesību
tiesa Podkolzinas lietā diezgan nepārprotami interpretēja konvencijas normu tādā
garā, ka nedrīkst ierobežot cilvēka tiesības tikt ievēlētam valodas nezināšanas
dēļ. Tajā pašā laikā šis spriedums tieši neattiecas uz šo situāciju, jo… Kā
to varētu atrisināt? Ar visu cieņu pret mūsu cienījamām profesorēm tomēr jāteic,
ka nav tādu pamatnācijas tiesību. Kursītes kundze, piedodiet! Nevienā
starptautiskajā dokumentā, ko Latvija ratificējusi un kas Latvijai ir saistošs, šāda
jēdziena nav. Nu neizdomāsim sev tīkamas interpretācijas, jo Eiropas Cilvēka tiesību
un pamatbrīvību aizsardzības konvencija runā diezgan skaidru valodu šajā
jautājumā!
Tātad – ko var darīt? It kā viss ir pareizi. Amatpersonu sodīt par
valsts valodas nelietošanu, jā, it kā var. Tas veids, kas tiek piedāvāts – apmācība
par pašvaldību līdzekļiem -, ir pareizs. Manā skatījumā, problēmas rodas tajā
brīdī, kad mēs runājam par mandāta atņemšanu, par anulēšanu. Gribu jums
atgādināt, ka arī Kārtības rullī joprojām ir norma, kas paredz, ka Saeimas
deputātam, kas neprot un nelieto valsts valodu pietiekošā līmenī, var atņemt
deputāta mandātu. Mēs labi atceramies, ka tas nekad vēl nav noticis. Kaut gan it kā
formāli varētu kādam piekasīties, varētu vismaz iniciēt, bet mēs visi ļoti labi
saprotam, ar ko tas beigtos. Tas beigtos ar kārtējo Latvijas zaudējumu Eiropas
Cilvēktiesību tiesā, tāpēc mēs to nedarām. Tātad mēs tagad ieliekam mūsu likumā
vēl vienu normu, kas it kā šķiet tīkama Latvijas patriotiem, kas šķiet loģiska,
bet nav īstenojama praksē.
Tātad mana prognoze ir šāda. Ja vairākums šo normu atbalstīs,
tad, pirmkārt, es ļoti šaubos, ka tā tiks piemērota praksē. Vai mums ir vajadzīgas
likumā normas, ko nevar piemērot praksē? Bet gadījumā, ja šī norma tomēr tiks
piemērota praksē, tad tas neizbēgami izraisīs diezgan ilgstošus tiesas darbus,
vispirms Satversmes tiesas līmenī, kur iznākums nav skaidrs, un tad Eiropas
Cilvēktiesību tiesas līmenī, kur… protams, simtprocentīgi paredzēt es negribētu,
bet, ņemot vērā visu iepriekšējo līdzīgo lietu praksi, to skaitā arī lietas no
Latvijas – gan jau pieminēto Podkolzinas lietu, gan arī Ignatānes lietu ANO
Cilvēktiesību komitejā -, es domāju, ka galu galā šī lieta tiks zaudēta.
Tātad mūsu priekšā ir patiešām ļoti sarežģīts uzdevums, kā
fundamentālās cilvēktiesības tikt ievēlētam un – kas ir vēl svarīgāk –
fundamentālās vēlētāju tiesības ievēlēt tos pilsoņus, kurus viņi grib ievēlēt
neatkarīgi no kaut kādām formālām pazīmēm, kvalifikācijām un tā tālāk,
apvienot ar nepieciešamību veicināt valsts valodas lietošanu. Tas nav tik vienkārši.
Godīgi sakot, man šķiet, ka šis priekšlikums ir solis pareizā virzienā, bet vēl ir
ļoti tālu no optimālā varianta, kas risinātu sabiedrības integrācijas problēmas un
tajā pašā laikā pilnībā atbilstu mūsu starptautiskajām saistībām. Tā ka…
diemžēl, ar visu cieņu pret komisijas paveikto darbu, es nevaru atbalstīt šo
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Šā likumprojekta būtība nav sodīt
mūsu kolēģus deputātus pašvaldībās, kuriem ir uzticējušies vēlētāji un kurus
viņi ir ievēlējuši par saviem priekšstāvjiem, tikai tādēļ, ka viņi pienācīgā
apjomā neprot latviešu valodu. Godātie „Saskaņas Centra” deputāti, Mackeviča
kungs, Cileviča kungs, pārējie kolēģi! Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs
vēlamies spert platu soli pretī šiem cilvēkiem un palīdzēt. Palīdzēt tautas
priekšstāvjiem kļūt profesionālākiem, kļūt tādiem, kas spēj daudz labāk
aizstāvēt visu savu vēlētāju, to skaitā latviešu vēlētāju, intereses; palīdzēt
apgūt latviešu valodu.
Godātie kolēģi no „Saskaņas Centra”! Zināmā mērā šis
balsojums priekš manis, maniem vēlētājiem, es domāju, arī daudziem latviešiem, būs
simbolisks. Un būs ļoti lietderīgi redzēt vēlētājiem, kā balso, piemēram,
Mackeviča kunga frakcijas biedri, kā balso „Latvijas Ceļa” deputāti, kā balso
Latvijas Pirmās partijas deputāti un visi citi deputāti… Kā mēs balsojam. Jo šis
nav balsojums par sodīšanu, šis ir balsojums par to, vai mēs vēlamies, lai tautas
priekšstāvji varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Principā
šis ir balsojums „par” vai „pret” latviešu valodu.
Tas ir jautājums par attieksmi pret latviešu valodu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Šoreiz ir vietā sakāmvārds: „Labāk
vēlāk nekā nekad.”
Mēs, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jau daudzkārt
esam rosinājuši ieviest kārtību, ka vismaz Saeimas deputāti un pašvaldību deputāti
prot valsts valodu – latviešu valodu. Diemžēl mūsu priekšlikumi allaž ir tikuši
noraidīti. Noraidīts mūsu priekšlikums arī šoreiz, bet paldies atbildīgajai
komisijai, patiešām paldies atbildīgajai komisijai, kura ņēmusi vērā mūsu projektu
un uz tā bāzes izstrādājusi savu projektu, iestrādājot tos pamatprincipus, kuri ir
nepieciešami. Jo, kā atbildīgā komisija pareizi to ir pateikusi arī anotācijā,
pašvaldību darbā gan saziņas valoda, gan lietvedības dokumentu valoda, gan arī darba
sanāksmju valoda ir latviešu valoda. Bet pašvaldību deputātu ievēlēšanai valsts
valodas prasme diemžēl šobrīd nav noteikta kā obligāts kritērijs; tas faktiski
pieļauj tādas situācijas rašanos – te jau citi kolēģi to atzīmēja -, ka
pašvaldībā tiek ievēlēti deputāti, kuri neprot valsts valodu un nespēj strādāt
kvalitatīvi, jo darba valoda ir latviešu valoda.
Mēs pavisam nesen esam piedzīvojuši kārtējās pašvaldību
vēlēšanas, kurās daudzi, daudzi, daudzi deputāti ir ievēlēti tādi, kas neprot
valsts valodu. Tā tas ir Daugavpilī, kur gandrīz trešā daļa neprot valsts valodu…
Neprot valsts valodu arī Liepājā, Rēzeknē, Rīgā. Lūk! Un te runāja Mackeviča
kungs… Mackeviča kungs, jūs jau arī, atrodoties Saeimā ne jau pirmo reizi, valsts
valodu diemžēl nepārvaldāt augstākajā līmenī. Diemžēl nepārvaldāt… Un būtu
kaunējušies šeit nākt un aizstāvēt tos, kuri grib, lai valsts valoda deputātam
nebūtu jāprot! Labi, ka jūs, atrodoties Saeimā jau daudzus, daudzus gadus, tomēr esat
kaut cik pieklājīgi apguvis valodu, bet ne augstākajā līmenī… ne augstākajā
līmenī, es piebildīšu.
Tādēļ, kolēģi, izsaku vēlreiz pateicību atbildīgajai komisijai.
Nobalsosim un atbalstīsim šo likumprojektu!
Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tāda jocīga šķēpu laušana notiek par it kā
pilnīgi skaidru un saprotamu lietu.
Un acīmredzot tas viss ir izskaidrojams ar vienu vārdu – attieksme.
Ir ārkārtīgi jocīgi klausīties par tām tiesām un tiesāšanās draudiem. Tātad
minētā persona ir gatava mēnešiem, gadiem tiesāties, mētāties ar naudu, ar laiku,
skraidīt turp un atpakaļ, bet tanī pašā laikā negrib mācīties valsts valodu! Nu,
vai tas nav anekdots, ko? Tātad jums ir galvenais princips gadiem ilgi ķēzīties pa
visu Eiropu, bet valodu nemācīties un tad vēl bakstīt ar pirkstu: „Jā,
starptautiskās normas!” Un kur ir jūsu pieklājības normas, ko? Kur ir jūsu
attieksme pret jautājumu? Kad tad kādam ir liegtas iespējas kārtīgi iemācīties
valsts valodu? Kad tas tā ir bijis? Vai kādam te pārmet, ka viņš nezina kārtīgi
valodu un mēģina to apgūt? Vai kādam to pārmet?
Es gribētu, lai jūs, kolēģi, šad un tad ieskatītos krieviski
rakstošajos laikrakstos, it īpaši tagad, kārtējo reizi pēc 9.maija. No Latvijas
kartes ir pazudusi Daugavpils, nav vairs. Ir Dvinska, lai gan savulaik ar lēmumu tika
noteikta šā nosaukuma maiņa. Nav vairs Latvijā Pārdaugavas, ir Zadviņje.
Ļoti vienkārši! Saprotiet, ļoti vienkārši, tā raksta Latvijā iznākošajos
laikrakstos. Lūk, jums žurnālisti, kuri it kā esot augstākas personas nekā parastie
pilsoņi! Šo žurnālistu attieksme pret Latviju, pret Latvijas ģeogrāfiju, pret
latviešu valodu! Tad jau arī nav ko brīnīties, ja šādā veidā raksta! Ja cilvēki,
kuri jau tāpat negrib mācīties valsts valodu, izlasa šādu laikrakstu, tad viņos
rodas dziņa parādīt – es, lūk, varu neko neievērot, es varu aizskriet uz Strasbūru
un pasūdzēties!
Vai tad tiešām vairs nav iespējams to visu vienkāršāk izteikt?
Izlasiet vēlvienreiz! Pirmkārt, šeit nav runas par augstāko līmeni, šeit ir runa par
tādu valodas prasmi, lai varētu sazināties ar citiem attiecīgās pašvaldības
iedzīvotājiem. Buzajeva kungs pats nav spējīgs bez papīrīša nevienu vārdu pateikt.
Apskatieties – kad Buzajevs atnāk šite, tad viņš iegrimst līdz vēderam, līdz nabai
papīrā un lasa. Cītīgi lasa. Speciāli sagatavotu runu. Es nezinu, ar kā palīdzību
sagatavotu. Tur jau ir tā viņa nelaime. Tā jau ir arī viņa attieksme, arī viņš nav
kārtīgi iemācījies latviešu valodu, sēdēdams šeit gadu gadiem, un diez vai
iemācīsies. Lūk, tātad tiek dotas iespējas sešu mēnešu laikā apgūt pietiekamā
līmenī valodu. Nu ko tad jūs vēl gribat? Jums dod šīs iespējas! Kur ir problēma?
Pamācīties sešus mēnešus vai tiesāties sešus gadus? Kas tad vairāk patīk? Bet
varbūt patīk tiesāties? Ļoti interesanti. Es zināmā mērā, var teikt, jūtu līdzi
tiem mūsu latviešu kolēģiem, kuri dzīvo Latgalē. Tur tiešām ir ļoti raiba
sabiedrība un jāprot ar cilvēkiem runāt, bet jāprot arī paskaidrot, kas ir Latvija
un kas ir Latvijas trīs zvaigznes, un viena no šīm zvaigznēm ir Latgale, un to
nevajadzētu aizmirst.
Kolēģi, tātad patlaban ir runa, ka it kā vēlēšanu saraksti vairs
nebūtu jāveido pēc nacionālā principa, ka nevajadzētu iet pie vēlētājiem pēc
nacionālā principa, bet vajadzētu ievērot tautsaimniecību, vajadzētu tur visādas
citādas normas ievērot. Nu tad lūdzu! Demonstrēsim mēs šeit, Saeimā, vienotu
attieksmi, cienot savu valodu, cienot savu Satversmi! Un netaisīsim politiku no
vienkāršas lietas!
Katram Latvijas Republikas deputātam – vai nu Saeimā, vai
pašvaldībā – ir jāprot zināmā līmenī valsts valoda, latviešu valoda, jāprot
tā, lai varētu sekmīgi veikt savus pienākumus. Un, ja kādam ir vēlme mācīties…
Interesanti, cik daudzi no tiem, kuri neprot šo valodu, paši ir izteikuši vēlēšanos
mācīties? Kā es saprotu, Daugavpilī nevis viena trešdaļa, bet divas trešdaļas
neprot, pēc nepārbaudītas informācijas. Un cik daudzi no viņiem mācās šodien?
Lūk, tas ir tas pamatjautājums, un tas arī parāda šo attieksmi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šī lieta varbūt nemaz nav tik skaidra un
saprotama, kā šķiet iepriekšējam runātājam. Jo Satversmē patiešām… Satversme
ir ļoti lakoniska. No vienas puses, Satversmes 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda
Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Taču Satversmes 8.pantā ir noteikts, ka
tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir
sasnieguši 18 gadu vecumu. Satversmei, manuprāt, nebūtu jāpārvēršas par biezu
grāmatu, kur būtu ietverti visi priekšnoteikumi attiecībā uz vēlēšanām, tāpat
arī visi noteikumi par to, kādam jābūt deputāta statusam un kvalifikācijai.
Te ļoti saprātīgi runāja Cileviča kungs un teica, ka gadījumā,
ja notiks politiska izšķiršanās un šāda norma tiks ietverta Satversmē, viņiem būs
visas tiesības vispirms vērsties Satversmes tiesā un pēc tam, protams, arī Eiropas
Cilvēktiesību tiesā.
Kas mums parasti, runājot par šīm tiesībām, būtu jāatceras?
Protams, ka tiesības tikt ievēlētam nav absolūtas. Šīs tiesības var tikt
ierobežotas. Kā mēs ļoti labi zinām, likumā ir arī šo tiesību ierobežojumi, kas
skar atsevišķas personas, un Satversmes tiesa, kā arī pati augstākā institūcija,
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir pateikusi, ka noteiktu laika periodu šīs tiesības var
ierobežot. Tātad šīs tiesības nav absolūtas. Šīs tiesības var ierobežot ar
likumu. Tātad šis būs tas likums, kuru komisija ir izstrādājusi, kuru mēs tagad
nodosim komisijai un kurš, iespējams, vēl tiks papildināts.
Otrkārt. Šeit kolēģi visi kā viens runāja par tā saukto
leģitīmo mērķi. Proti, leģitīmais mērķis šajā gadījumā ir panākt līdzsvaru,
lai, piemēram, persona, kas neprot krievu valodu, bet prot valsts valodu vai kādu citu
valodu, vēršoties pie ievēlētajiem deputātiem, varētu kārtot pašvaldībā savas
lietas, tātad izmantot savas tiesības.
Un tagad mums ir jāskatās… No vienas puses, protams, šis
leģitīmais mērķis ir latviešu valodas aizsardzība. Bet, treškārt, mums ir
jāskatās galvenokārt uz to, vai šeit būs panākts samērīgums. Šeit ir ļoti liela
atšķirība ar Podkolzinas lietu, par kuru runāja Mackeviča kungs. Šeit Saeima iet
daudz tālāk nekā tajā gadījumā. Šeit Saeima pasaka, ka deputātam, ja viņš ir
ievēlēts… viņam neviens šķēršļus neliek… Viņš pasaka, ka valsts valodu
saprot… Ja priekšsēdētājs redz, ka viņš nevar tur strādāt… Nu, pieņemsim,
viņš darbojas kādā sociālo jautājumu komisijā. Pie viņa atnāk vecs pensionārs un
prasa par savām tiesībām. Vai jūs domājat, ka šim pensionāram ir jāņem līdzi
tulks? Vai, piemēram, kāds aiziet uz pašvaldību un sāk runāt par tik sarežģītu
lietu kā teritorijas plānošana un būvniecība. Vai šajā gadījumā, kad viņš,
piemēram, grib būvēt uz sev piederoša zemes gabala privātmāju, viņam būtu jāņem
līdzi tulks, ja deputāts nav spējīgs neko viņam paskaidrot, bet vada komisiju? Un
šeit jau, manuprāt, valsts ir nākusi ārkārtīgi pretī, proti, šeit ir pateikts, ka
viņam sešu mēnešu laikā ir jāapgūst valsts valoda. Vai jūs tiešām domājat vai
pieļaujat iespēju, ka pašvaldībās tiek ievēlēti cilvēki ar tik zemu intelektu, ka
nav spējīgi iemācīties sešu mēnešu laikā? Var jau būt, ka cilvēki gados
patiešām nav spējīgi iemācīties. Es tam tiešām neticu. Es nevaru iedomāties arī
nevienu demokrātisku Eiropas valsti, kur šādā veidā… kur personas nepārzinātu
valodu, kas nepieciešama to pienākumu pildīšanai. Jūs sakāt – kur tad viņš tagad
ņems to skolu, un kas tad viņu tagad mācīs? Iespējams, ka viņš paņems
privātskolotāju. Un iedomājieties, kādā privileģētā situācijā viņš atrodas!
Mums neviens neapmaksā… Ja es, piemēram, gribētu mācīties franču valodu šeit,
Saeimā, man neviens to neapmaksātu. Un es šaubos, vai Francijā, ja es tagad tur būtu
deputāte, kāds man apmaksātu privātskolotāja pakalpojumus. Tur pašiem par saviem
līdzekļiem jāiet mācīties. Es domāju, ka šeit tas ir samērīgi.
Ejam tālāk. Paskatāmies, kas notiek, ja viņš nav spējīgs
iemācīties, kā jūs sakāt, vai ja viņam nav bijusi interese mācīties. Viņš
principa pēc nemācās. Tālāk lieta tiek izskatīta apgabaltiesā. Un turklāt
likumprojektā ir teikts, ka apgabaltiesai nav obligāti jālemj. Apgabaltiesa var lemt.
Apgabaltiesā strādā ļoti kvalificēti tiesneši, un viņi izvērtēs šo situāciju.
Es domāju, ka mums šoreiz ir vajadzīga šī politiskā izšķiršanās. Manuprāt,
samērīgums šeit ir panākts, un es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies jums par uzmanību.
Ā, un vēl ko beidzot es gribu pateikt. Arī Cileviča kungs teica…
Jā, iespējams, ka tas ir daļēji optimāls risinājums. Protams, mēs gaidām arī
jūsu priekšlikumus. Var būt, ka šo termiņu var pagarināt – nevis pusgads, bet
ilgāk. Komisija par to lems. Un es izsaku pateicību Lagzdiņa kungam, kurš, manuprāt,
ļoti objektīvi raksturoja iemeslus, kuru dēļ komisija šādu likumprojektu
izstrādāja.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis balsojums ļoti lieliski
parādīs Saeimas deputātu attieksmi pret to, kas ir latviešu valoda un valsts valoda.
Šobrīd Saeimas kārtības ruļļa 18.pantā, Mackeviča kungs un Cileviča kungs, ir
norma, kura nosaka: ja Saeimas deputāts neprot latviešu valodu, respektīvi, valsts
valodu tādā līmenī, lai varētu veikt savus profesionālos pienākumus, viņu var
izslēgt no Saeimas sastāva. Tā ir preventīva norma. Un šī norma darbojas ļoti labi.
Daudzi, kuri pirms vairākiem gadiem te knapi varēja pateikt latviski dažus vārdus,
šodien runā samērā labi. Un arī šī jaunā norma, kas skar pašvaldību deputātus,
būs preventīva norma, kas dos iespēju sešus mēnešus bez maksas, uz pašvaldības
rēķina – vienkārši lieliska iespēja! -, par baltu velti mācīties latviešu valodu.
Un jūs no tā atsakāties! Tā ir gluži vienkārši stūrgalvība, ietiepība un
nepatika pret latviešu valodu. Esiet, lūdzu, prātīgi un nobalsojiet par to, lai jūsu
draugi varētu sešus mēnešus bez maksas mācīties latviešu valodu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs apspriežam patiešām ļoti interesantu un
sarežģītu praktisku jautājumu. Es vēlreiz gribu protestēt pret to, ka šo balsojumu
pārtaisa par kaut kādu attieksmes paušanu pret simboliem. Šī ir praktiska problēma,
un tā arī jārisina tīri praktiski.
Rasnača kungs dziļi maldās, jo šī norma ir absolūti
nepiemērojama praksē, nekad nav bijusi piemērota un, domāju, arī netiks piemērota
paredzamā nākotnē. Tai nav nekādas pozitīvas nozīmes tajā faktā, ka valsts valodas
zināšanas deputātu vidū patiešām uzlabojas. Es domāju, ka šis progress tiek
panākts nevis pateicoties represīvām normām, bet neskatoties uz šo represīvo normu
esamību Latvijas likumdošanā. Tā ka, Rasnača kungs, nevajag iedomāties, ka
krievvalodīgie deputāti un vispār Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji kaut ko dara
tikai pātagas dēļ. Nē, tā nu nav. Situācija ir daudz sarežģītāka. Nu, ja jūs
gribat tā domāt, lūdzu, domājiet. Mēs to aizliegt nevaram.
Kas ir pats galvenais, manā skatījumā? Es tomēr saskatu visā
šajā diskusijā tādu kā neuzticēšanos vēlētājiem. Jā, demokrātijai piemīt
vairāki trūkumi, tomēr demokrātijas stūrakmens ir vēlētāju brīva izvēle. Jā,
patiešām, kā jūs apgalvojāt… Ja vēlētāji uzskatīs, ka šie valsts valodas
nepratēji vai tie, kas slikti pārvalda valsts valodu, nemāk, neprot aizstāvēt
vēlētāju intereses, tad nākamreiz par viņiem gluži vienkārši nebalsos. Un galu
galā vēlētājiem… arī vēlētājiem ir jāuzņemas zināma atbildība. Ja viņi
ievēlē šādus cilvēkus, kas pēc tam nevar viņu intereses aizstāvēt, tad tā nu ir
vēlētāju pašu vaina. Tad viņu intereses paliks neaizstāvētas un nākamajās
vēlēšanās viņi domās citādi.
Šajā gadījumā mēs gribam lemt vēlētāju vietā. Dosim Latvijas
pilsoņiem iespēju ievēlēt tos deputātus, kurus viņi grib redzēt kā savu interešu
pārstāvjus un aizstāvjus.
Un vēlreiz aicinu jūs būt pragmatiskiem, būt praktiskiem,
nepieņemt lēmumus, kas var būt apšaubāmi no cilvēktiesību normu viedokļa, un
nesimbolizēt praktiskas problēmas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Vakar Pilsonības likuma izpildes komisija, kuras
sastāvā kā deputāts darbojos jau ceturto gadu arī es, apmeklēja bijušās
Naturalizācijas pārvaldes iestādi Daugavpils ielā 31, kur tagad notiek skaitliski
visplašākā un rosīgākā latviešu valodas pārbaude pretendentiem uz Latvijas
pilsonību. Tā kā man bija laiks un pēc tam komisijā vairs nekas nebija jādara, es
izvēlējos palikt tur un piedalīties latviešu valodas eksāmenā. Man šī iespēja
tika dota. Es redzēju, dzirdēju, kādas prasības tiek izvirzītas pilsonības
pretendentiem. Četras personas manā klātbūtnē izturēja pārbaudījumu. Es varu
teikt, ka šī komisija, kuras sastāvā ir viena krievu tautības gados vecāka dāma,
socioloģe, un divas filoloģes, latviešu filoloģes, gados diezgan jaunas, darbojās
ļoti objektīvi, un es biju apmierināts un pat iepriecināts, redzot, ka vismaz tie
četri pretendenti, kuru interviju un atbildes latviešu valodas eksāmenā noklausījos,
bija strādājuši ļoti godīgi.
Un es gribētu ko pateikt šiem kolēģiem. Jums vienam otram būtu
jānokaunas… arī no tās pirmās pretendentes, 50 gadus vecas krievu sievietes, kura
beigusi Vieglās rūpniecības tehnikumu padomju laikā un atbildēja intervijā…
atbildēja lēnām, noteikti, bez lielām pauzēm, meklējot atbilstošu vārdu…
atbildēja pareizā latviešu valodā un pateica arī intervētājiem, kādēļ viņa to
darījusi. Viņa teica, ka pašreiz ir bezdarbniece, bet saprot, ka bez latviešu valodas
prasmes viņas iespējas iegūt darbu nebūs pilnīgas, un, lūk, tādēļ viņa mācās
datorkursos, iegādājusies datoru, piekļuvusi arī interneta tīklam latviešu valodā
un saprot, ka tas dos viņai daudz zināšanu. Šī piecdesmitgadīgā kundze var būt
labs piemērs jums, lielai daļai no tiem Saeimas deputātiem, kuri šajā zālē runā
kropļainā latviešu valodā un lieto nepareizas galotnes… Man šeit jāklausās, kad
jūs kāpjat tribīnē un nesakāt – bankas, bet sakāt – banki… „Banki” latviešu
valodā ir tas, ko uzliek uz muguras, un tad vēl drusku noper ar bērzu slotu… Tas ir
„banki”. Jūs esat pelnījuši „banki”! Bankas, nevis banki! Mācieties, lielā
daļa no jums…. pilnveidojiet savu valodu, latviešu valodas prasmi, pirms kāpjat šeit
tribīnē. Tātad daudzi cilvēki jau iet, kārto eksāmenus un latviešu valodu zina
daudz labāk par jums, kas šeit būtībā uzbrūkat latviešu valodai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ļoti amizanti klausīties tās gudrās runas par
atbilstību likumam un par neatbilstību, bet to vajadzētu precizēt likumā. Attieksmi
pret likumu vislabāk parāda tiesas procesi. Atnāk prokurors, ievelk kādu iekšā un
nosēdina uz apsūdzēto sola, bet atnāk advokāts, kurš ir mazliet gudrāks, un izvelk
ārā šo apsūdzēto, kurš tiek attaisnots. Tā ka šādā veidā runāt un meklēt kaut
kādus sīkumus likumos – tas ir vienkārši smieklīgi. Runa ir par vienu. Par gribu
mācīties vai par nevēlēšanos mācīties. Runa ir par attieksmi. Vai attiecīgā
persona ciena pamatnāciju un tās valodu vai neciena, nevis par ko citu. Un, ja runa ir
par to vēlētāju, kurš nu būs tas galvenais, kas ievēlēs, tad, šķiet, daļa no
kandidātiem meklēs tieši to vēlētāju, kurš Daugavpili sauks par Dvinsku,
Pārdaugavu – par Zadviņji un Sarkandaugavu – par Krasnaja Dvina. Un viens
otrs no tādiem vēlētājiem tieši tādu deputāta kandidātu speciāli meklēs. Un
nevajag šeit muļķoties! Ja mēs neesam spējīgi vienoties, ka latviešu valoda ir
jāciena, tad neko darīt. Tādā gadījumā būs vienkārši vairākuma balsojums, un
nekas cits. Bet nākt šeit, es atkārtoju vēl vienu reizi, un runāt par kaut kādām
likuma nepilnībām…
Veikls advokāts, veikls jurists jebkurā likumā atradīs nepilnības.
Veikls jurists jebkurā likumā atradīs kaut kādus sīkumus, kurus var izmantot tā vai
citādi, un vienmēr atradīsies kāds, kas gribēs uzlabot jebkuru likumu. Lūk, tā. Un
tāpēc šeit nav runa par likuma pilnībām vai nepilnībām. Tāpat jau te ir strādāts
pietiekami ilgi. Runa ir par attieksmi, runa ir par gribu vai negribēšanu mācīties
latviešu valodu, un tas ir galvenais.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt,
iepriekšējie runātāji ir mēģinājuši aplūkot problēmas vienu pusi, neskarot
problēmas otru pusi. Ir pilnīgi skaidrs, ka visiem deputātiem, kuri tiek ievēlēti, ir
jāzina latviešu valoda. Ir pilnīgi skaidrs, ka var izveidoties situācija, ka kāds no
deputātiem latviešu valodu vai nu nezina pietiekami labā līmenī, vai varbūt
kautrējas to lietot, vai nelieto tieši tāpēc, ka viņš ir pietiekami inteliģents
cilvēks un negrib runāt, skaidri apzinoties, ka runās ar kļūdām. Es zinu ļoti
daudzus tādus ļoti inteliģentus cilvēkus, kuri saka: „Es negribu runāt ar
kļūdām, jo es sevi pārāk cienu un es pārāk cienu tos cilvēkus, ar kuriem es vēlos
komunicēt.”
Godājamie kolēģi! Tieši tāpēc man šķiet, ka šis sagatavotais
priekšlikums būtu noraidāms. Ja mēs vēlamies radīt kādus īpašus nosacījumus tiem
cilvēkiem, kuri pēc tam tiek ievēlēti par deputātiem, tad šie nosacījumi ir jārada
pirms viņu ievēlēšanas. Jo tas princips, ka tikai vēlētājs var ievēlēt un tikai
vēlētājs var atsaukt, manuprāt, pastāv visur pasaulē, visās konvencijās, visos
normatīvajos aktos tas ir skaidri redzams, un arī pastāvošā tiesu prakse par to
liecina. Un savukārt tas, kas ir iekļauts komisijas priekšlikumā attiecībā uz
pašvaldības tiesībām un pašvaldības motivāciju, kā arī motivācijas radīšanu
tiem deputātiem, kuriem, iespējams, ir nepieciešams papildināt latviešu valodas
zināšanas, būtu iestrādājams spēkā esošajā likumā. Tādējādi, sadalot šo
priekšlikumu, mēs varētu atrast ļoti labu risinājumu, ka pirms vēlēšanām
deputāta amata kandidātiem ir jāiziet stingrāka pārbaude, turklāt pēc
ievēlēšanas, ja tiešām ir tāda situācija, ka cilvēkam vajag papildināt latviešu
valodas zināšanas, viņš iet un mācās, un pašvaldībai ir tiesības šo apmācību
apmaksāt.
Manuprāt, pēc šādas shēmas virzoties uz priekšu, mēs iegūtu
daudz labāku rezultātu, un galvenais ir tas, ka mēs nenonāktu pretrunās ne tikai ar
Latvijā pastāvošo tiesu praksi, bet arī starptautisko tiesu praksi.
Godājamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Bērziņa kungs! Jūs laikam speciāli noklusējāt un tagad sakāt, ka
šī persona, kurai tiks prasītas valodas zināšanas, lai tā varētu sazināties ar
vēlētājiem… prasības ir nesamērīgas. Cik ir palicis līdz nākamajām pašvaldību
vēlēšanām? Divarpus gadi. Divarpus… nu labi, trīs, jūs sakāt… Tad vēl viņam
ir seši mēneši. Vai patiešām šajā laikā tā persona, kas gatavojas kļūt par
deputātu, nevar iemācīties valodu? Es domāju… Nu, par ko mēs runājam!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Augsti cienījamā Ilma
Čepānes kundze! Es gribētu piebilst, ka jūsu teiktajā es sadzirdēju tādu kā
nicīgu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri pašvaldībās ir ievēlēti par deputātiem.
Es tomēr aicinu nepaust šāda veida attieksmi.
Manuprāt, katram Latvijas pilsonim ir tiesības gan vēlēt, gan tikt
ievēlētam. Un, ja ir Latvijas pilsoņi, kas šo cilvēku ir ievēlējuši, tad mums ir
jāpieņem, ka viņš pārstāv zināmas daļas intereses. Manuprāt, tai rīcībai
tiešām vajadzētu būt tādai – izvirzīt stingrākus nosacījumus pirms vēlēšanām,
sastādot sarakstus, un pēc tam, kad viņi ir ievēlēti, sniegt šiem cilvēkiem
palīdzību, ja viņiem tā nepieciešama.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Aicinu pārtraukt debates. Valoda ir jāzina.
Balsojam „par” un beidzam diskusiju!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija,
izstrādājot šo likumprojektu, faktiski ir ņēmusi vērā tos juridiskos aspektus, par
kuriem šeit runāja kolēģi deputāti.
Pirmām kārtām mēs vērtējām to, ka, izstrādājot šādā veidā
likumprojektu, tiek ievērots tā sauktais samērīguma princips. Pilnīga taisnība ir
Čepānes kundzei tajā ziņā, ka likumprojekta normām nav atpakaļejoša spēka. Tas
nozīmē, ka šīs normas, Bērziņa kungs, attieksies tikai uz tiem pašvaldību
deputātiem, kurus jūsu partija, „Saskaņas Centrs”, Tautas partija un citas partijas
izvirzīs pašvaldībās pēc divarpus gadiem. Un, Bērziņa kungs, šie deputāti… Es
prezumēju, ka, izvirzot šos deputātu kandidātus, partijas vērtēs to, vai
attiecīgais kandidāts pārvalda latviešu valodu tādā līmenī, kā to ir noteicis
Ministru kabinets pagājušā gada 13.jūlijā pēc pašvaldību vēlēšanām, un
tādējādi šo normu nevar attiecināt uz šo sasaukumu.
Turklāt Satversmē, godātie kolēģi, ir norma, kas noteic, ka
pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda.
Ko komisija vēl ir vērtējusi? Komisija vēl vērtēja to, ka
nekādā gadījumā nevar uzskatīt, kā to mēģina šeit daži kolēģi pasniegt, ka
šī norma traucē un nosaka ierobežojumus kādām Latvijas pilsoņu grupām tikt
izvirzītām vai tikt ievēlētām. Nē! Šīs normas būtība ir palīdzēt deputātiem
pildīt savas pilnvaras.
Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas
pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.
Sēdes vadītājs. 27.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākam izskatīt
likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” otrajā lasījumā. Tā
kā šeit neviens priekšlikums neskar valodu, es ceru, ka tik ilgas debates varētu arī
nebūt.
1.priekšlikums. Iesniegusi Tautas partijas frakcija. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – Tautas partijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un
Aizbalts. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Nē, par valodu te nav runāts. Cienījamie kolēģi! Jau kuro reizi
mēs atgriežamies pie šiem jautājumiem, kas skar dažādu ministriju apvienošanu. Un
es, protams, arī vēlos runāt par iecerēto Tautsaimniecības ministriju, kura tad nu
apvienotu virkni citu ministriju. Šis nodoms jau gaisā vējo ļoti ilgi, un šajā
sakarā man gribas pieminēt tādu padomju laiku pseidoģēniju kā ģenētiķis Lisenko.
Arī viņš mēģināja krustot visu pēc kārtas, piemēram, kartupeļus ar tomātiem,
cerot, ka tam hibrīdam būs gan augļi, gan arī ēdamas saknes. Nu nekas tam Lisenko tā
īsti nesanāca, jo ne tie augļi, ne tās saknes nebija baudāmas. Un, apvienojot Vides
ministriju kopā ar ekonomiskā bloka ministrijām, par ko sapņo ļoti daudzi, būs,
protams, tāpat – baudāmi augļi nav sagaidāmi. Rau’, Vides ministrija tomēr ir un
paliek vienīgā, kuras pamatuzdevums nav vis rūpes par cilvēku vai, pareizāk sakot,
par cilvēka šodienas prasību un ambīciju apmierināšanu, bet gan par vides
kvalitāti! Vides ministrijas galvenā prioritāte ir vides kvalitātes saglabāšana, kas
tad varētu būt cilvēku labklājības garants nākotnē. Un tad nu, nonākusi šādā
kompānijā, Vides ministrija patiešām tiktu pilnībā paralizēta. Rau’, cienījamie
kolēģi, es no savas pieredzes un no tā, ko esmu lasījis, arī varu teikt, ka,
sakrustojot skudru ar lāci, skudrulācis nu nekādi nesanāk. Šinī gadījumā, protams,
ir samīta skudra.
Un tad nu, sakot, ka reformas visi šeit paredz veikt tāpēc, lai
atrisinātu kādas problēmas, tomēr jāpiebilst, ka Vides ministrija kaut kādā veidā
ir spējusi sakārtot savu sistēmu – veiksmīgi ir pārveidota struktūra, un Vides
ministrija šobrīd, manuprāt, sekmīgi veic savus uzdevumus. Nu kāpēc vajag radīt
haosu un cerēt, ka no tā haosa radīsies vēl kaut kas daudz labāks? Nu tā nebūs! Un
līdz ar to, lai nesagrautu vides politikas īstenošanu, es aicinu gan šobrīd, gan arī
tuvā vai tālā nākotnē aizmirst par Vides ministrijas pievienošanu vai apvienošanu
ar kādu citu ministriju. Jo, raugiet, nonākušai tādā attīstības vai
tautsaimniecības megaministrijas lāča kažokā, vides skudrai nu nekādi nesanāks
veiksmīgi sapāroties, tā vienkārši tiks samīta.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā izsaku visu cieņu iepriekšējam
runātājam. Man gan jāpiezīmē, ka Latvija Eiropā ir vienīgā valsts, kur ar funkciju
„vide” ir saistīta vesela ministrija. Nevienā citā valstī tik ekskluzīvas
iespējas nav, ka ar vienu funkciju – „vide”… Bet – cepuri nost! Lai tā arī
paliek, ja jūs tā gribat.
Taču komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti par 2.priekšlikumu prasīja balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Urbanoviča un Aizbalta priekšlikumu! (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi deputāti atbalsta!”) Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Es pirmām kārtām atbildēšu
uz Līdakas kunga retorisko jautājumu: cik reižu mēs skatām šo priekšlikumu par
ministriju skaita samazināšanu. Šodien ir trešā reize, cienījamais Līdakas kungs!
Pirmajā reizē šo priekšlikumu pērn jūnijā iesniedza PCTVL
frakcija un otro reizi pērn decembrī – arī PCTVL frakcija.
Abas reizes šie priekšlikumi tika iesniegti budžeta paketē un, pēc
mūsu domām, bija neatņemama budžeta paketes sastāvdaļa. Jo, tieši ekonomējot uz
ministriju centrālā aparāta rēķina, mēs gribējām risināt pensionāru un citu
mazaizsargāto cilvēku problēmas. Šodien mēs rīkosimies mazliet
savādāk – mēs piedāvājam par katru no trim ministrijām balsot atsevišķi. Šobrīd
ir runa par Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas apvienošanu.
Es aicinu taupīt 2-3 miljonus latu no budžeta un atbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kučinskis.
M.Kučinskis. Neko neteikšu. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav
atbalstīts.
M.Kučinskis. 4. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kura būtība ir
atcelt Kultūras ministriju. Nav atbalstīts, bet man šķiet, ka nav arī balsojams, jo
mēs neko jaunu neizveidojam.
Sēdes vadītājs. Juridiskais birojs uzskata, ka principā balsot var
par katru priekšlikumu, bet liekas, ka loģikas nav nekādas, jo kultūra paliek ārpus
visa. Vai tiešām iesniedzēji uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Balsot!”)
Iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.
M.Kučinskis. 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums paredz apvienot Labklājības ministriju un Veselības
ministriju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti
uzstāj uz balojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 6. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis
priekšlikums faktiski arī nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 60, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 7. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz
„piebeigt” Veselības ministriju. Nav atbalstīts, un man šķiet, ka tas atkal nav
balsojams.
Sēdes vadītājs. Šeit nav nekādas loģikas. Es ceru, ka
iesniedzēji vairs neuzstāj uz balsojumu. Turpinām ar 8.priekšlikumu.
M.Kučinskis. Neuzstāj.
8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpinām
ar 9.
M.Kučinskis. 9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. Arī 10. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Arī
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 11. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija
nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Viņam atkal nav, ko darīt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ministru
prezidents nesen vēlējās ieviest sev parlamentārā sekretāra amatu. Šis
priekšlikums tika strikti noraidīts, būtu jāprasa – kādēļ? Valdis Dombrovskis ir
relatīvi jauns un, bez šaubām, talantīgs cilvēks. Strādā daudz vairāk un
produktīvāk par jebkuru no saviem ministriem, bet viņiem ir savi parlamentārie
sekretāri. Tā ir premjera diskriminācija, un es piedāvāju to novērst
visradikālākajā veidā – likvidēt parlamentārā sekretāra amatu visās ministrijās.
Ministriju sadarbību ar Saeimu droši varētu veikt valdošās
koalīcijas deputāti, kā to dara, piemēram, deputāts Kārlis Šadurskis. Galu galā,
dāmas un kungi, trīsarpus gadu laikā, kopš jūs strādājat Saeimā, jums vajadzēja
to iemācīties – vismaz izprast ministrijas darbu, kuru uzrauga komisija, kuras sastāvā
jūs esat. Protams, vajag likvidēt mazākuma, kuru šajā gadījumā vienpersoniski
pārstāv Valdis Dombrovskis, diskrimināciju. Atņemt privilēģijas vairākumam, kuru
veido pārējie – ministri -, liekas ne pārāk ētiski, bet šādu precedentu Latvijas
likumdošanā ir pārāk daudz. Lai iekļautos Kārtības ruļļa noteiktajā laikā, es
minēšu tikai divus.
Lūk, citēšu anotāciju jūnija grozījumiem likumā „Par obligāto
sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kurus
bija izstrādājis Ministru kabinets. „Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi
attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu atlīdzību un pensiju saņēmējiem,
likumprojekts paredz optimizēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, izslēdzot
vienlaicīgu vairāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu.” Kādas
aizkustinošas rūpes par vienlīdzības principa ievērošanu! Šo silto vārdu aizsegā
aptuveni četriem tūkstošiem cilvēku daļēji, bet pārsvarā pilnībā atņēma
atlīdzību par darbspēju zaudējumu arodslimību dēļ. Četriem tūkstošiem invalīdu
atņēma, bet es cenšos kādus desmit ministrus atstāt bešā, kuri par visu to bija
balsojuši.
Otrais piemērs. Atņemt arī pilsoņiem tiesības uz padomju laikā
iegūto darba stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas un kas netiek ieskaitīts pensijā
nepilsoņiem. Tas viss tikai tādēļ, lai it kā izpildītu Eiropas Cilvēktiesību
tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju”. Bet Latvija jau 438 dienas ignorē
tiesas lēmumu. Pat pašai Andrejevai pensiju tā arī nepārskatīja.
Kad es 19.aprīlī nesu zārku ar savas aizstāvamās ķermeni, kura
tā arī nenodzīvoja līdz taisnīguma triumfam, es skaļi nelamājos, bet domās
klusībā ar „labiem vārdiem” pieminēju katru ministru no Godmaņa valdības un
Dombrovska valdības. Paradīzē gan viņi nekad nenonāks!
Tādēļ es aicinu kaut vai nedaudz sodīt viņus arī dzīves laikā
un atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 60, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 12.priekšlikums, kuru Ministru prezidenta vietā
parakstījis ekonomikas ministrs, daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz likumprojekta beigām ir
atlicis patiešām pavisam maz. Vai jūs paši dzirdat, par ko runā Kučinska kungs?
M.Kučinskis. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tātad 12.priekšlikums… Vēlreiz… Pat es
nedzirdēju.
M.Kučinskis. 13. – daļēji atbalstīts un iestrādāts
14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 15.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un
Aizbalts. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet tas, man liekas, pēc būtības
vairs nav balsojams, tāpat kā 16. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums.
M.Kučinskis. Pēc būtības tas arī nav balsojams. Tieši tā!
Tāpēc, ka neatbalstīja tos pirmos priekšlikumus, arī šie priekšlikumi faktiski nav
balsojami.
Sēdes vadītājs. Savukārt 17.priekšlikums ir balsojams, ja vajag.
M.Kučinskis. 17. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas,
protams, ir balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti neuzstāj uz balsojumu un neiebilst.
M.Kučinskis. 18.priekšlikums, kuru izstrādājusi Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru
kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 16. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.maijs.
Sēdes vadītājs. 21.maijs. Deputāti neiebilst.
Pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu jūs
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, kā to izdarīja komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs.
Sēdes vadītājs. 28.maijs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija
paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts izskatīt vienu
jautājumu, kas tika uzdots finanšu ministram Einaram Repšem, – „Par dienesta
automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”. Uz šo jautājumu ir
saņemta rakstveida atbilde, un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņus
apmierina saņemtā rakstveida atbilde. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien
nenotiks.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis jaunu jautājumu. To ir
iesnieguši deputāti Krauklis, Ārbergs, Rugāte, Eglītis un Valers, un tas ir adresēts
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Jautājuma būtība – „Par valsts
kapitālsabiedrībām un valsts lomu komercdarbībā”. Jautājums tiks nodots
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Tagad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo
un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.40 pulcējas
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc 10 minūtēm – komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Karinai
Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es aicinu tos deputātus,
kuri ir pieteikušies darbam deputātu grupā sadarbībai ar Alžīrijas parlamentu, uz
īsu sanāksmi šeit pat – Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc sēdes. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30 –
komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs
Aizbalts, Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Inese
Šlesere.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 13.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2010. gada 13. maijā
Datums: 13.05.2010 09:02:34 bal001
Par – 51, pret – 4, atturas – 25. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par uzticības izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei” (927/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 13.05.2010 09:12:46 bal002
Par – 40, pret – 41, atturas – 11. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1793/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 13.05.2010 09:13:47 bal003
Par – 87, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 13.maijā
Datums: 13.05.2010 09:14:21 bal004
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vitālijam Aizbaltam šā gada 13.maijā
Datums: 13.05.2010 09:22:18 bal005
Par – 48, pret – 24, atturas – 5. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei (927/Lm9)
Datums: 13.05.2010 09:23:07 bal006
Par – 49, pret – 25, atturas – 16. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu veselības ministram Didzim Gavaram (928/Lm9)
Datums: 13.05.2010 09:29:25 bal007
Par – 46, pret – 41, atturas – 6. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas uzsākšanai (32/P9)
Datums: 13.05.2010 09:32:57 bal008
Par – 5, pret – 79, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1671/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:35:17 bal009
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1671/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:36:38 bal010
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1672/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:38:41 bal011
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1673/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:40:15 bal012
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1674/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:42:21 bal013
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1675/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:44:14 bal014
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (1677/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:45:56 bal015
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1678/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:48:01 bal016
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1687/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:49:48 bal017
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1755/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:51:59 bal018
Par – 19, pret – 62, atturas – 4. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1724/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:53:12 bal019
Par – 30, pret – 41, atturas – 12. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1724/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:58:01 bal020
Par – 31, pret – 18, atturas – 37. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1724/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 09:59:29 bal021
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1724/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 10:00:31 bal022
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1773/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 13.05.2010 10:03:16 bal023
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1648/Lp9), 3.lasījums
Datums: 13.05.2010 10:04:12 bal024
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1669/Lp9), 3.lasījums
Datums: 13.05.2010 10:22:26 bal025
Par – 52, pret – 16, atturas – 20. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1439/Lp9), 3.lasījums
Datums: 13.05.2010 10:23:32 bal026
Par – 89, pret – 1, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1439/Lp9), 3.lasījums
Datums: 13.05.2010 10:24:48 bal027
Par – 73, pret – 0, atturas – 15. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1208/Lp9), 3.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:00:41 bal028
Par – 63, pret – 23, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1794/Lp9), 1.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:02:04 bal029
Par – 20, pret – 59, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:06:13 bal030
Par – 43, pret – 46, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:08:29 bal031
Par – 21, pret – 64, atturas – 4. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:09:24 bal032
Par – 5, pret – 62, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:10:04 bal033
Par – 22, pret – 47, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:10:43 bal034
Par – 16, pret – 60, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:11:32 bal035
Par – 20, pret – 67, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:12:05 bal036
Par – 20, pret – 64, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:16:39 bal037
Par – 7, pret – 60, atturas – 15. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:18:25 bal038
Par – 70, pret – 1, atturas – 16. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 2.lasījums
Datums: 13.05.2010 12:19:21 bal039
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1733/Lp9), 2.lasījums
Frakciju viedokļi
2010.gada 13.maijā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti „Frakciju viedokļu” pusstundā jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu jūs informēt par vairākiem Saeimas sēdē izskatītajiem likumprojektiem.
Daudz mēs diskutējām par valodu jautājumu saistībā ar pašvaldību deputātiem, bet es uzskatu, ka tas šobrīd nav vissvarīgākais jautājums. Svarīgāki tiešām ir labklājību skaroši jautājumi un tie jautājumi, kas skar finanšu un ekonomikas sektoru.
Un pirmām kārtām gribu minēt likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts šodien tika iesniegts atkārtoti. To iesniedza Tautas partijas, „Saskaņas Centra” un LPP/LC deputāti. Likumprojekts paredz, ka vēlēšanu gadā Valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai līdz 1.septembrim. Šobrīd likums nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā Valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs likumprojekts, jo norma, ka budžeta sagatavošana un iesniegšana Saeimai veicama līdz 1.septembrim, nodrošinātu iespēju izvairīties no populisma un partiju nepārdomātas līdzekļu tērēšanas arī pirms vēlēšanām. Turklāt šāda likumprojekta iesniegšanu zināmā mērā atbalsta arī daudzas pašvaldības, it īpaši Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas pirms tam tikās arī pie Valsts prezidenta un arī izteica viedokli par šo jautājumu.
Otrs likumprojekts, ko gribu akcentēt, ir „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Kā jūs zināt, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Šo grozījumu mērķis bija novērst nekontrolētu nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem. Jāteic, ka šobrīd iedzīvotāju maksātspēja ir vēl būtiskāk samazinājusies. Tāpēc mūsu frakcijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu, kurš paredz noteikt pārejas periodu līdz 2015.gadam.
Šodien Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas uzsākšanai”.
LPP/LC deputāti pilnībā atbalsta šo pieprasījumu, jo Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše, valdības vārdā parakstot vienošanos ar ārzemju aizdevējiem, bija apņēmušies palīdzēt kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības, novērst vienīgā mājokļa atsavināšanas gadījumus un radīt bankām motivāciju piedāvāt parādu atvieglojumus. Bet, kā mēs redzam, valdība šo programmu nolēma tālāk neturpināt, arī pieprasījums Saeimā netika atbalstīts.
Atbalsta programmas īstenošanai no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem pieejamais finansējums ir 82 miljoni latu. Tomēr, kā es jau minēju, valdība to neatbalstīja.
LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc tas, vai kredītņēmēju problēmas tiks atrisinātas, vai arī valdība plāno atteikties no grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstīšanas.
Un nobeigumā. Šodien Saeimas deputāti lēma par uzticības izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei un veselības ministram Didzim Gavaram. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka ministriju skaits ir tomēr jāsamazina. Mums īsti nav skaidrs, kāpēc premjerministrs ir tik krasi mainījis savu viedokli, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju bija paredzēts likvidēt. Jau iepriekš esam pauduši savu viedokli; pēc mūsu domām, Labklājības ministrija un Veselības ministrija ir jāapvieno. Un uz ierobežotu laiku jāieceļ īpašu uzdevumu ministrs, kas nodarbotos arī ar Veselības ministrijas funkciju nodošanu Labklājības ministrijai. Turklāt Veselības ministrijā un veselības sfērā Latvijā ir daudz problēmu, kuras jārisina ļoti operatīvi.
LPP/LC frakcijas deputāti konsekventi ietur savu pozīciju un balsoja „pret” šo kandidātu ievēlēšanu ministru amatos, kaut gan, pēc mūsu domām, Dagnija Staķe un Didzis Gavars ir profesionāli un atbildīgi šo amatu kandidāti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Kā jau kolēģis minēja, šodien Saeima apstiprināja divus ministrus – Dagniju Staķes kundzi un Didzi Gavara kungu. Mēs viņiem novēlam izturību šajos piecos mēnešos. Un – pretēji kolēģa teiktajam – mēs uzskatām, ka nozares ilgstoši nevar palikt bez vadības. Un tas, ka reorganizētu vai likvidētu atsevišķas ministrijas dažus mēnešus pirms vēlēšanām, – tas, manuprāt, tikai destabilizētu situāciju.
Taču mēs ar sapratni uztveram šos opozīcijas priekšlikumus. Tāds ir opozīcijas darbs.
Otra lieta, par ko es gribu runāt. Šodien Saeimā pēdējā lasījumā tika atbalstīti deviņi likumprojekti, kuros tika noteikta kārtība, kādā militārpersonām, tiesnešiem, kultūras darbiniekiem un citiem izdienas pensijas saņēmējiem atmaksājamas ieturētās pensijas.
Trešā lieta, par ko gribu runāt, ir tā, par ko šodien runā visa Latvija. Mēs nevaram izlikties, ka mēs neredzam, kas notiek. Proti, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti, būdami koalīcijā, tomēr izsaka bažas par policijas rīcību – izdarīto kratīšanu Latvijas televīzijas pirmās programmas raidījuma „De facto” žurnālistes dzīvoklī.
Šodien tiek daudz runāts par Satversmes 100.pantu, kas paredz: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” Kā mēs redzam, šis pants ir formulēts ļoti lakoniski, taču gan Satversmes tiesas praksē, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek atzīts, ka tiesības uz vārda brīvību ietver arī preses brīvību, tiesības saņemt informāciju. Un plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā nodrošina sabiedrībā informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem, un tāpēc aizsargāti tiek arī žurnālistu avoti.
Mēs ticam un esam pārliecināti, ka policijas vadība ir pilnīgi perfekti piemērojusi Kriminālprocesa likumā esošās normas, tur mums nekādu iebildumu nevarētu būt. Mēs zinām arī, ka tiesības uz vārda brīvību nevar būt absolūtas, šīs tiesības var tikt ar likumu ierobežotas (protams, ja tam ir leģitīms mērķis un ja ir samērīgs šis ierobežojums), bet es gribu uzsvērt, ka vārda brīvības ierobežojums valstī jātulko iespējami sašaurināti un nepieciešamībai jābūt pietiekami pamatotai. Mēs neesam pārliecināti, ka žurnālistes dzīvoklī izdarītā kratīšana… šīs kratīšanas nepieciešamība kā tāda ir bijusi samērīga ar sabiedrības drošības vai kārtības interešu nodrošināšanu. Piemēram, citās valstīs tāda lieta kā žurnālistu informācijas avotu aizsardzība pat ir nostiprināta šo valstu konstitūcijās. Es gribu šeit minēt kaut vai, piemēram, Šveices konstitūciju.
Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti ilgstoši, visā šīs Saeimas laikā, ir centušies panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai sabiedrībai būtu iespēja uzzināt informāciju par atalgojumu valsts pārvaldē, tāpat arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Un, kā mēs zinām, šis Neo (tas, protams, ir viņa segvārds), kas tagad ir apcietināts, ir visu šo lietu darījis. Un tad mums ir jāvērtē, vai patiešām ar to ir nodarīts tik ārkārtīgi būtisks kaitējums valstij, ka būtu bijusi nepieciešamība pēc kratīšanas šīs žurnālistes dzīvoklī.
Vēl pēdējā lieta. Es domāju, ka par to runās arī nākamais runātājs – mans kolēģis Grīnblata kungs. Proti, Saeimai tika nodots likumprojekts, ar kuru tiek paredzēts veicināt, ka pašvaldību deputātam… ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās būtu prasība, lai deputāts pārzinātu valsts valodu, proti, latviešu valodu, noteiktā līmenī. Līdz ar to tiktu novērsta zināma veida diskriminācija attiecībā pret tām personām, kas nepārzina krievu valodu, jo, kā zināms, mums ir atsevišķās pašvaldībās deputāti, kuri nevar sazināties ar saviem vēlētājiem latviešu valodā.
Tas arī būtu galvenais, ko gribēju jums pateikt.
Es novēlu jums visu to labāko, panākumus visās dzīves frontēs. Ārā ir tik jauks laiks, mēģiniet arī nedēļas nogalē atpūsties.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bez smagas cīņas apstiprināti divi no trim vajadzīgajiem ministriem. Jācer, ka tas stiprinās valdības darba profesionālo kvalitāti un tai izdosies sekmīgi nostrādāt līdz 10.Saeimas sanākšanai.
Šodien turklāt bija pagarākas debates par valsts valodas prasmes nepieciešamību pašvaldību deputātiem, un šajās debatēs daļa kreisā flanga deputātu uzstājās ar apmēram tādu saukli: „Rokas nost no deputātiem, kas negrib mācīties latviešu valodu!”
Te nu jāsaka tā: temats ir vecs. Šobrīd komisija atradusi labu risinājumu. „Tēvzemiešu” frakcija jau pirms laba laika iesniedza priekšlikumu, lai ar likumu atņemtu pašvaldības deputāta statusu, ja tas neprot valsts valodu pienācīgā līmenī. Komisija piedāvā mazliet citādu variantu: Valsts valodas centrs no sākuma piedāvā sešus mēnešus mācīties valodu, bet, ja arī tad izvairās no pārbaudes vai valodu neprot pienācīgā līmenī, tad ar tiesas spriedumu deputāta mandātu var atņemt. Tā kā Saeimas vairākums to ir atbalstījis, jācer, ka šī norma drīzumā stāsies spēkā.
Atbilstoši Satversmes tiesas ieteiktajam Saeima grozīja astoņus likumus par izdienas pensijām. Tātad, sākot ar 1.jūniju, šīs pensijas varēs saņemt atkal pilnā apjomā un jūlijā tiks izmaksāta neizmaksātā daļa.
Tāpat, vadoties no Satversmes tiesas sprieduma, ir novērstas dažas nepilnības attiecībā uz černobiliešu sociālo nodrošinājumu, un būs iespējams ar jūliju veikt pārrēķinus tām pensijām un pabalstiem, kas vēl piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Apvienības deputāti arī atgādina saistībā ar valodu, ka joprojām iespējams parakstīties par Satversmes grozījumiem, kas paredz tuvāko gadu laikā pāreju, sākot ar 1.klasi, uz mācībām tikai latviešu valodā. Var parakstīties pie notāriem pilsētās, bet tur, kur nav notāru, – tur savukārt bāriņtiesās.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas darba kārtība bija pārpildīta ar svarīgiem jautājumiem, simboliskiem balsojumiem un īpaši kaismīgām runām – īpaši tur, kur nebija pamata tādām runām un tādām emocijām. Šāda situācija raksturīga pirmsvēlēšanu laikā.
Es atgādināšu tikai par atsevišķiem jautājumiem, kuri bija svarīgākie vai varētu pievērst publikas uzmanību.
Šodien tika apstiprināti divi ministri. Mūsu frakcija, PCTVL, balsoja pret ministru iecelšanu amatā, jo Saeimas sēdes darba kārtībā bija arī likumprojekts par Ministru kabineta iekārtu, un šis dokuments saturēja virkni priekšlikumu par ministriju skaita samazināšanu. Mēs nevarējām apstiprināt amatā divus jaunus ministrus, neatrisinot galveno problēmu par ministriju skaitu un sastāvu. Diemžēl attiecīgos mūsu priekšlikumus vairākums neatbalstīja. Bet šodien bija tāds labs laiks, kad Saeima varētu uzsākt darbu ne tikai pie budžeta konsolidācijas, bet arī pie tā sauktās Ministru kabineta konsolidācijas, ja tā var teikt.
Kas vēl šodien tika pieņemts vai netika pieņemts?
Otrs opozīcijas partiju priekšlikums – šogad iesniegt valsts budžeta projektu Saeimai jau pirms vēlēšanām; viņi gribēja panākt, ka budžeta projekts iesniedzams 1.septembrī. PCTVL neatbalstīja šo ieceri, jo katram domājošam godīgam deputātam ir skaidrs, ka budžeta projektu pēc vēlēšanām nāksies pamatīgi pārstrādāt, ja šis projekts pēc savas būtības neatbildīs jaunās valdības prioritātēm, programmai un tā tālāk. PCTVL uzskata, ka nav vērts budžeta sastādīšanas darbu šogad veikt divas reizes. Mēs nobalsojām pret to, ka budžets kļūtu par upuri populistiskiem pirmsvēlēšanu solījumiem, kurus pēc tam jaunā valdība atcels un nepildīs.
Diezgan ilgi šodien politiķi diskutēja arī par jaunu normu, kura paredz, ka pašvaldības deputāts var zaudēt savu amatu, ja neprot valsts valodu un zināmā laikā arī nevar to apgūt apmācības ceļā. Mēs nevarējām atbalstīt šādu pieeju, jo uzskatām, ka deputāta un vēlētāju attiecības nevar koriģēt ar administratīviem paņēmieniem un tās nevar kļūt par tiesvedības procesa objektu, jo šīs attiecības var kārtot tikai pats deputāta amata kandidāts un vēlētāji. Ja vēlētāji uzskata, ka kandidāts varēs pildīt savus deputāta pienākumus, tā ir viņu lieta. Un tā ir viņa vēlētāju lieta, cik viņi var sadarboties un paveikt vai nodrošināt attiecīgās partijas programmas izpildi.
Šī norma diemžēl šodien tika apstiprināta. Mūsuprāt, šis fakts varētu kļūt par pamatu jaunam tiesas procesam Strasbūras tiesā, kur Latvija kārtējo reizi var zaudēt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamā runās Tautas partijas frakcijas deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Labdien! Šodien no rīta 9.00 Saeimā bija ieradies Ministru prezidents Dombrovska kungs. Mēs gaidījām, ka pats kāps tribīnē un vēstīs par notikušo un rīcībām sakarā ar Neo aizturēšanu, kā arī paskaidros tās, man šķiet, ļoti daudziem sabiedrībā nesaprotamās represīvās varas darbības, Iekšlietu ministrijas izvēlētos rīcības līdzekļus. Diemžēl mēs nesagaidījām. Premjers klusēja. Klusēja arī vienlaikus zālē klātesošā iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Tad nu, ja valdība nespēj vai arī negrib rīkoties atbilstoši demokrātiskas parlamentāras valsts pamatprincipiem, parlamentam ir jāpalīdz tai saprast. Un tāpēc, vērtēdami, kas notiek vai arī kas netiek darīts, mēs pieprasījām Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības sastāvā esošās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju. Dokuments par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei pulksten 10.40 tika iesniegts Saeimas Prezidijā, un to skatīs nākamajā parlamenta sēdē – nākamajā ceturtdienā, 20.maijā. Tā darījām tāpēc, ka nemitīgi, ik pa laikam tiek pieļautas nesamērīgas represīvo struktūru darbības pret tautu, pret pilsoņiem. It kā sabiedriskās kārtības vārdā. Visi vēl ļoti labi atceramies sankcionēto (uzsveru – sankcionēto!) vienības „Omega” orģiju Bauskā. Tikko, nesen, redzējām saziņas līdzekļos klaju ņirgāšanos par tiem cilvēkiem, kas sūdzas par policijas bezdarbību vai patvaļu. Tagad kārtējais pārspīlējums – varas pārāk liela izpausme, nesamērīga, pat ja tam ir pamats. Nu ko tad mēs vēl varam sagaidīt rīt vai parīt?
Ja par Neo runājam, tad jāteic, ka Neo, protams, nav labdaris. Kas ir zagts, tas ir zagts, un par to ir jāsoda. Taču varas struktūru attieksme pret iespējamo Neo vai Poikāna kungu ir kā pret teroristu. Un tas gan nav samērīgi! Policija turklāt nespēj paskaidrot, kas devis pavēli un kas pamatojis šādas rīcības, kuras tika pielietotas. Ir tāda sajūta, ka iekšlietu struktūrā ir pilnīgs izpratnes trūkums par demokrātisku valsti, par informācijas atklātību, par samērīgumu attiecībā pret nodarījumu un arī par likumību.
Bet, ja runājam par kratīšanu žurnālistes Naglas dzīvoklī, tad jāteic, ka patiesībā paņēmieni ir bandītiski. Ar kāju atsper durvis, iebrūk sievietes dzīvoklī… Ģērbušies privātās drēbēs, kratīšanas orderis ir, bet tiesneša sankcijas nav. Un, pat ja likums pieļauj sankciju iegūt diennakts laikā, kopš ir izdots kratīšanas orderis, ir absolūti nepamatots tas nesamērīgums pret personu, pret žurnālistu, kuru sargā kā nekā Satversmes 100.pants.
Un, ja ir runa par informācijas avotu aizsardzību, tad jāteic, ka, lai cik arī varbūt kādam nepatīkama dažkārt šķiet žurnālistu izplatītā informācija, viņiem Satversme paredz gan pienākumu šo informāciju izplatīt, gan arī tiesības neizpaust avotus, ja tam nav tiesas sankciju. Šajā gadījumā tiesas sankcijas nav.
Notikušais ir kārtējais pazemojums, kas vērsts pret valsts pilsoņiem, – „piegrieztas skrūves”. Vārda tiešā nozīmē policijas rīcība satriec pīšļos visus tiesiskas valsts pamatus Latvijā. Un iekšlietu ministre to pieļauj! Tā ir patvaļa, un tāda ministre Latvijas valstī nav vajadzīga.
Par likumdošanu dažus vārdus gribu piebilst. Kā steidzams ir pieņemts galīgajā lasījumā grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas ir Tautas partijas ierosinājums, kas pēc lielām debatēm negribīgi, bet tomēr ir arī no valdības puses atbalstīts, – proti, atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksāšanas par pilnu summu, ko dāvina kāds izglītības iegūšanai vai arī veselības izdevumu segšanai, izņemot kosmētiskās operācijas. Šī norma tiks piemērota ne tikai turpmāk, kopš ir pieņemts šis likums, bet arī visiem tiem gadījumiem, kuros jau ir izdarīti dāvinājumi līdzīgām vajadzībām, proti, izglītībai vai veselības veicināšanai un ārstēšanai, – visiem tiem gadījumiem, kas ir notikuši kopš šā gada, 2010.gada, 1.janvāra; tas ir ar atpakaļejošu datumu, taču par labu cilvēkiem, un to likumdošana pieļauj.
Gribu pieminēt arī to, ka Tautas partijas frakcijas iesniegtais pieprasījums par valdības programmu, kas vērsta uz kredītņēmēju aizsardzību, netika atbalstīts, lai gan tas viss ir arī ietvars sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Un vēl arī likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, ko Tautas partija ir rosinājusi un ko ir atbalstījusi arī Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, netika atbalstīts.
Tie netika parlamentā atbalstīti. Nu, mēs tos sniegsim atkal, atkārtoti.
Ko vēl varu vēlēt? Balto ievu smaržu pilnu nedēļas nogali jums visiem!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Antai Rugātei no Tautas partijas frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir vērsusies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pievērst uzmanību publiski pieejamai informācijai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar „Parex bankas” restrukturizāciju. Vēstulē Ģenerālprokuratūrai ir runa par to, ka vēl 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par „Parex bankas” pārņemšanu valsts īpašumā. „Saskaņas Centrs” atgādina, ka optimistiskās prognozes par to, ka 2010.gada aprīlī lietā būs vismaz kāda skaidrība, tomēr nav piepildījušās. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka prokuratūrai būtu jāpievērš uzmanība pašlaik piedāvātajiem „Parex bankas” restrukturizācijas modeļiem.
Analizējot informāciju par „Parex bankas” plānoto restrukturizāciju, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir nonākusi pie secinājuma: bankas novešanu līdz maksātnespējai var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu. Plašsaziņas līdzekļos tiek publicēta informācija, ka „Parex bankas” restrukturizācijas rezultātā valsts var pazaudēt vismaz 100 miljonus latu, ko tā jau ir ieguldījusi bankā. Atgādināšu, ka valsts kopumā „Parex bankā” ir ieguldījusi pusotru miljardu eiro Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu. Pašlaik „Parex bankas” akcionārs ir valsts, un visām valsts darbībām ir jābūt atbilstošām likumam „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.
Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija vēlas norādīt, ka mūsu rīcībā nav informācijas, vai kriminālprocesa par „Parex bankas” pārņemšanu ietvaros notiek arī bankas restrukturizācijas projekta pārbaude.
Mēs aicinām prokuratūru nekavējoties pārbaudīt informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar „Parex bankas” restrukturizāciju. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir nepieļaujami novilcināt šo procesu, jo laika kavēšana var novest vienīgi pie tā, ka valsts uz visiem laikiem zaudēs iespēju atgūt nodokļu maksātāju līdzekļus.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien visiem, kuri klausās šo translāciju no Saeimas nama!
Lūk, tas, ko es vēlos pateikt. No 26 šodien izskatītiem likumprojektiem 10 bija saistīti ar sociālo jomu. Kolēģi jau pieskārās tam, ka turpmāk izdienas pensiju saņēmēji – iekšlietu sistēmas darbinieki, tiesneši, prokurori, militārpersonas, SAB amatpersonas, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki – izdienas pensijas saņems pilnā apjomā, tātad ieturēto daļu, arī tos 10 procentus un 70 procentus strādājošajiem, viņi no jūlija saņems kopā ar izdienas pensiju.
Un šāds ir bijis Satversmes tiesas spriedums. Mēs esam, pamatojoties uz šā Satversmes tiesas sprieduma būtību, labojuši šos likumus. Kā zinām, tāds spriedums bija attiecībā arī uz vecuma pensijām. Arī uz invaliditātes pensijām (mēs jau to likumu labojām pagājušajā gadā). Tagad arī šajā ziņā būs izlabots.
Vēl. Vēlos pateikt, ka mēs izlabojām vai uzlabojām šos likumus, salāgojot tos ar vecuma pensijas likumu, kur ir dota iespēja pensionāram, kurš ir pārdzīvojis savu laulāto, saņemt divu pensiju apmērā apbedīšanas pabalstu. Tieši tāpat būs iespējams arī izdienas pensionāriem; uz to jau arī izdienas pensionāri vairākkārt ir norādījuši, sūtot uz Sociālo un darba lietu komisiju savas vēstules.
Vēl viens Satversmes tiesas spriedums ir bijis par pamatu, izdarot labojumu jeb grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā, lai Černobiļas avārijas seku likvidētājiem pensijas, kādas tās bija pirms šā likuma stāšanās spēkā 1999.gadā, būtu līdzsvarotas ar tām, kuras tika aprēķinātas pēc likuma stāšanās spēkā. Nu, tātad lai cilvēki neciestu no jaunas pensiju aprēķināšanas formulas.
Kas vēl bija sociālajā jomā? Bija arī grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā. Tagad nebūs karantīnas apstākļi jāsaskaņo ar pašvaldību, bet konkrētās iestādes vadītājs varēs rīkoties pēc ārstniecības personas vai epidemiologa norīkojuma, norādījuma vai, teiksim, priekšlikuma.
Liekas, svarīgs ir arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījums. Mēs, „Jaunais laiks”, atbalstījām partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāta Šadurska priekšlikumu, ka jāveic amatpersonu atalgojuma publicēšana internetā katru mēnesi, jo mēs uzskatām, ka nav nekas te slēpjams amatpersonu algās. Partija „Jaunais laiks” par to ir iestājusies vienmēr. Lai sabiedrība seko līdzi, kā šīs algas veidojas, kā tās tiek izmaksātas, cik tās ir lielas un vai tiek maksāti visi nodokļi, un patiesībā tas ir tikai normāli!
Es vēlos pateikt arī to, ka mēs šodien tiešām ievēlējām divus ministrus – Dagniju Staķi par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri un Didzi Gavaru par veselības ministru.
Par Dagniju Staķi. Jūs jau zināt – viņa ir sevi apliecinājusi labklājības ministra amatā. Mēs viņu pazīstam arī kā savu kolēģi šeit, Saeimā, – zinām, kā viņa strādā, zinām, ka piecos sešos mēnešos, līdz tiks jauna valdība izveidota pēc Saeimas vēlēšanām, viņa ministrijā droši vien spēs tās svarīgākās lietas izdarīt.
Savukārt Didzis Gavars ir pavisam jauns šajā politikas jomā. Mēs viņu klausījāmies arī savā frakcijā, un mums tas viedoklis ir šāds. Mums likās, ka tas ir svarīgi – zinošs cilvēks, kā tāda spirgta, aizrautīga vēja pūsma, kas varētu varbūt daudzas tās sliktās… sliktos darbus, sliktās lietas, nesakārtoto, varbūt izpūst un visu salikt pa vietām veselības jomā.
Es gribu jums pateikt paldies, ka klausījāties, sekojāt līdzi šodienas sēdes gaitai. Šis ir ļoti raibs laiks, ko, protams, partijas izmantos arvien nīgrāk, arī šajā gadījumā ar Neo, un vēl droši vien visādi citādi gadījumi nāks priekšā, jo tuvojas vēlēšanas. Tas ir jāsaprot. Bet Valda Dombrovska valdība strādā, un tas ir acīmredzami, ka ir rezultāti šim darbam. Tātad ekonomika stabilizējas un redzami jau tie labie asni, tie cerīgie asni, kas liecina par izaugsmi, ko mēs visi ļoti gaidām, cerot arī, ka palielināsies darba vietu skaits un mūsu cilvēkiem vairs nebūs jāaizbrauc no valsts.
Novēlu jums labu atpūtu nākamajās brīvdienās.
Vadītāja. Paldies Bendrātes kundzei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Skaidrīte Pilāte. Lūdzu!
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms sveicu jaunievēlētos ministrus, īpaši Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzīto un ievēlēto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Dagniju Staķi, kurai ir liela pieredze, strādājot gan pašvaldībā, gan arī valdībā.
Runāšu par jautājumiem, kas ir aktuāli vairāk lauksaimniekiem un kas skar tieši viņus. Šodien Saeimas sēdē steidzamības kārtā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Gribas uzsvērt, ka jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Viļakas novadā, kas notika martā, apkārtējo novadu zemnieki skaidroja šīs konstatētās likumdošanas problēmas un iesniedza priekšlikumus, lai novērstu nevienlīdzīgu nodokļu piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecībai, kā arī Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai. Likumprojektā bija paredzēts, ka saimnieciskās darbības veicēja apliekamajā ienākumā… Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem par valsts subsīdijām un Eiropas maksājumiem jāmaksā bija, kā paredzēts, 26 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem – tikai 15 procenti. Pašreizējie grozījumi likumā skaidri noteic, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu un izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā. Tāpat arī ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas, kas tiek gūti uz tādu darījumu pamata, kuri noslēgti un reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.decembrim, netiek aplikti ar nodokli.
Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir arī likuma grozījums, ka netiek aplikti ar nodokli dāvinājumi, kas paredzēti, lai segtu izdevumus augstākās un profesionālās izglītības iegūšanai, kā arī medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu segšanai. Tas dos iespēju palīdzēt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Šajā likumprojektā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti iesniedza arī priekšlikumu, lai samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 26 procentiem uz 15, bet šis priekšlikums neguva atbalstu. Pamatojums bija skaidrojumi, ka budžeta ieņēmumi samazinātos par vairāk nekā 10 miljoniem latu, bet šobrīd jāņem vērā tas, ka jāpilda arī uzņemtās saistības pret Starptautisko Valūtas fondu.
Savā veidā tika rasts kompromiss citā likumā, tas ir, gada pārskatu likumā, nosakot, ka šis likums attiecas arī uz individuālajiem ģimenes uzņēmumiem, kā arī uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām; viņiem visiem dota iespēja un noņemti šķēršļi apgrozījuma, tieši apgrozījuma, palielināšanā, un viņi var pārreģistrēties un pārveidoties par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem neatkarīgi no apgrozījuma.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā tika diskutēts jautājums, ka nepieciešams veikt izmaiņas Meliorācijas likumā, lai nodrošinātu meliorācijas kā nozares saimniecisko darbību un meliorācijas sistēmās ietilpstošo polderu uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumus, un ka šīs sistēmas, tieši būves un arī piegulošās īpašnieku zemes… ka ir jāturpina maksāt no valsts un finansēt.
Gribas novēlēt jums skaistu, saulainu nedēļas nogali, īpaši lauksaimniekiem. Lai šajā nedēļas nogalē jūs varētu pabeigt lauku darbus, sējas darbus!
Paldies. Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Pilātes kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!