Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 6.maija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es
informēju par to, ka Saeimas Prezidijā ir saņemti divi dokumenti par izmaiņām
šodienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vērsusies pie
Saeimas Prezidija, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.panta septīto daļu,
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Līdz ar to tas tiek
izslēgts no darba kārtības – no sadaļas „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem”.
Savukārt pieci deputāti – Zaķis, Bendrāte, Circene, Reirs un
Ziedone-Kantāne – lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” ziņojumu par likumprojektu „Grozījumi
Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti iebilst. Līdz ar to ir vajadzīgs balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim
par iespējamām darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 13, atturas – 21. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību.
Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Rugātes, Leiškalna,
Spurdziņa un Valera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš runās „par”.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jautājums par Valsts kancelejas pastāvēšanas
lietderību īstenībā nav jauns. Par to diskusijas ir bijušas vairākus gadus – par
šo funkciju dublēšanos. Un faktiski tas, ka gan Tieslietu ministrija, gan pēc tam
Valsts kanceleja skata likumprojektus, šo procesu pagarina, padara sarežģītu, un
bieži vien diemžēl šie viedokļi arī nav vienoti. Mēs zinām, cik izšķērdīgi
Valsts kanceleja ir dzīvojusi un turpina dzīvot, kādus Eiropas fonda līdzekļus
bezjēgā tur tiek paredzēts tērēt, un tādēļ būtu tikai gluži loģiski, ka būtu
nevis runas par to, ka ir jāsakārto valsts pārvalde, bet būtu reāli darbi, jo
citādāk kā par mīkstčaulību pašreizējo pozīciju attiecībā uz Valsts kanceleju
nevar nosaukt.
Tādēļ mūsu likumprojekts paredz ļoti skaidru veidu, kā šo
jautājumu risināt. Tātad līdz 2010.gada 1.septembrim tiek reorganizēta Valsts
kanceleja, pievienojot to Tieslietu ministrijai un, protams, atbrīvojoties no tiem, kas
faktiski dublē šo darbu. Un jāteic, ka pašlaik Valsts kancelejā strādā vairāk
cilvēku nekā, piemēram, Veselības ministrijā. Par kādu samērīgumu, par kādu
lietderīgu līdzekļu tērēšanu mēs te varam runāt?
Atcerēsimies stāstu par X Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tad,
kad bija budžeta sastādīšana, mēs aicinājām… ierosinājām par 300 000 latu
samazināt Valsts kancelejas budžetu un novirzīt tos Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Arī toreiz Valsts kancelejas interešu aizstāvēšanā metās gan premjers, gan
diemžēl arī citi politiķi. Tas ir vienkārši nesaprotami, kur tāda mīlestība, kur
tāda reālā situācijas nenovērtēšana! Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu
kā pirmo reālo soli patiešām valsts pārvaldes funkciju dublēšanās mazināšanā un
valsts pārvaldē tērēto līdzekļu taupīšanā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Par Valsts kanceleju Tautas partijas
priekšlikuma sakarā es šodien runāšu tāpēc, ka esmu pētījusi šo jautājumu,
vadot „Jaunā laika” darba grupu, kura strādāja pie Valsts kancelejas reformēšanas
priekšlikumiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ilgi gan!”) Un, lai izdarītu
savus secinājumus, mēs analizējām visus iespējamos normatīvos aktus, kas nosaka
Valsts kancelejas uzdevumus, funkcijas, darbības regulējumu un struktūru. Mēs tāpat
arī izpētījām likumus, nolikumus, reglamentus, stratēģiju, politiskos pārskatus un
vēl 2000.gadā piedāvāto valsts administrācijas reformu.
Mēs arī uzklausījām Valsts kancelejas esošos un bijušos
darbiniekus, tāpat arī Ministru prezidenta biroja un atsevišķu ministriju darbiniekus,
kā arī esošos un bijušos ministrus, un, jāsaka, kolēģi, ka mēs nekur neatradām
pamatojumu tam, ka Valsts kanceleja kā institūcija būtu pilnībā jālikvidē, kā to
piedāvā Tautas partija savā priekšlikumā.
Priekšlikums likvidēt Valsts kanceleju pilnībā nav pietiekami
izsvērts un nav profesionāli sagatavots, un tas ir pat absurds. Un es pateikšu, kāpēc
tas ir absurds.
Iedomājieties, – ja mēs piedāvātu likvidēt, piemēram, Saeimas
Kanceleju, vai tad spīkera birojs nodrošinātu Saeimas sēžu apskaņošanu, kārtīgu
darbību visās šajās komisijās, dokumentu apriti, viesu uzņemšanu, sēžu tehnisko
norisi, komunikāciju? Kas tad šīs funkcijas tādā gadījumā veiktu? Kaut ko tādu
mēs pat iedomāties nevaram. Bet Valsts kancelejas likvidēšana ir tieši tas pats
attiecībā uz Ministru kabineta, ministru un premjera darbu. Šāda Tautas partijas
priekšlikuma dziļākā būtība ir nevis sakārtot lietas valstī, bet gan dezorganizēt
valdības darbu. Tik primitīvs un prasts ir šis Tautas partijas priekšlikums! Pilnīgi
bez izdomas, bez jebkādas izdomas, kā Dombrovska valdībai labāk ieriebt.
Valsts kancelejai ir sava vieta un loma valsts pārvaldē tāpat kā
Saeimas Kancelejai, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, bet tas nenozīmē, ka būtu
liegts precīzāk definēt tās statusu – no pašpietiekamās savrupības tuvāk tiem
uzdevumiem, kas Valsts kancelejai tieši būtu jānodrošina. Tas ir Ministru kabineta
darbs. Tātad tas neliedz vēl vairāk samazināt tās darbinieku skaitu un optimizēt
funkcijas. Un jāteic, ka Dombrovska valdības laikā tas jau ir darīts.
Iepriekš, Tautas partijas vadītās Kalvīša valdības laikā, Valsts
kancelejā bija divdesmit piecas dažādas struktūrvienības, departamenti, nodaļas,
turpretim šobrīd tās ir tikai divpadsmit, bet, protams, var samazināt vēl vairāk.
Jā, es pat domāju, ka var samazināt, kā mēs izpētījām darba grupā, līdz divām
galvenajām, līdz diviem galvenajiem departamentiem. Proti, ar Tiesību aktu aprites
departamentu un Administratīvo departamentu būtu pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu
Ministru kabineta darbu. Bet šis darbs vēl ir priekšā, un to ir arī apliecinājis
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, īstenojot šo Valsts kancelejas pārveidi arī
darbos. Un es atgādināšu, ka Kalvīša vadītās Tautas partijas valdības laikā
Valsts kancelejas budžets bija turpat pieci miljoni latu gadā un tur strādāja vairāk
nekā 200 cilvēku; šobrīd tās budžets ir samazināts par 3 miljoniem latu un
darbinieku skaits – par vairāk nekā 80 cilvēkiem. Un šis darbs tiks turpināts
valsts pārvaldes kopējās strukturālās reformas ietvaros. Kopā ar budžeta paketi
tiks piedāvāts, kādai būtu jāizskatās valsts pārvaldei, cik tai būtu jātērē…
tad, kad šī valdība beigs darbu.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt Tautas partijas vieglprātīgo
priekšlikumu, kuram nav nekāda cita mērķa, kā tikai duļķot politiskos ūdeņus
priekšvēlēšanu gaisotnē, kuram nav nekāda satvara un pamatojumu un nav nekāda
lietderīgā atlikuma.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces,
Rugātes, Leiškalna, Spurdziņa un Valera iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 42, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās „par”.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Piedāvāto grozījumu būtība tiek vērsta uz
skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu
metodisko materiālu sagatavošanā.
Gribu atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz
zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp
zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši lai novērstu šo plaisu, mēs arī
piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas
zinātniskās pētniecības institūtu.
Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās
Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, mācību grāmatas
tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem un zinātniekiem. Zinātnieki veica
zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, kas būtiski uzlaboja
mācību un audzināšanas procesa rezultātus. Bērnu apmācībai zinātnēs un mākslās
būtu jābalstās ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas pie
mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz tādiem mācību līdzekļiem, kas radīti,
piedaloties zinātniekiem un speciālistiem attiecīgajos zinātņu virzienos.
Jā, šodien jau eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas
zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru
un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams
speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbotos vienīgi ar skolas
izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest
skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās „pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Āža kāja ir un paliek āža kāja, un tik un tā
tā izlien ārā no jebkuras vietas. Nav ko slēpties!
Priekšlikuma būtība ir skaidra. Tā runāšana par institūtu –
tas ir tāds aizsegs. Lūk! Te ir atkal redzams – skaidri redzams, ja nopietni izlasa
tekstu! – kārtējais mēģinājums klusītiņām ieslidināt krievu valodu tur, kur
atrodas citas valodas. Ļoti skaidri un gaiši! Nav ko izlikties te!
Un tad man ir jautājums: kas tad Latvijas valstij ir tuvāks –
Eiropas Savienība vai Krievija? Lai nu katrs uz to atbild pats.
Varbūt piemēra pēc nosaukšu dažas Eiropas Savienības oficiālās
valodas: angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu. Nav aizmirstas arī slāvu tautu
valodas – čehu valoda, poļu valoda, slovāku, bulgāru… Kas vainas? Nē, nepatīk,
redziet, šīs aptuveni 20 valodas! Vajag vēl vienu ieslidināt iekšā.
Līdz ar to skaidri un gaiši jāpasaka viens – būsim uzmanīgi, jo
tiks izmantoti jebkuri paņēmieni, lai kaut kādā veidā atgādinātu tieši par krievu
valodu! Šodien no rīta man nācās dzirdēt kolēģa no „Saskaņas Centra”
vairākkārtēju apgalvojumu, ka viņš ir krievs. Nu, bet ko es tur varu izdarīt, ja
viņš ir krievs? Ne es esmu tur kādu vainu uzņēmies, ne ko citu… Nav runa par
tautībām. Runa ir par valsts attieksmi pret savu vietu Eiropas Savienībā. Runa ir par
valsts attieksmi, par to, ka vispirms ir jādod iespēja Latvijā izglītību
ieguvušajiem, studējušajiem sekmīgi konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū. Un
attiecībā uz citu valodu īpašu lietošanu, tātad uz svešvalodu lietošanu, mēs te
jau vienu reizi gari un plaši izrunājāmies un pieņēmām attiecīgo priekšlikumu.
Tā ka es aicinu kolēģus: lūdzu, esiet uzmanīgi un šādos
gadījumos iedziļinieties tekstā! Jo runa nupat bija par pavisam citu lietu. Bija runa
par pārejas noteikumu 31.punkta redakciju. Faktiskā būtība, kas ir arī ar treknu
druku izcelta, ir redzama, lasot 9.panta 3.1 daļas 1.punkta pirmo teikumu. Un
ar to vajadzētu sākt un ar to arī vajadzētu beigt, nobalsojot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera,
Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Agešina, Urbanoviča,
Ribakova un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un kungi! Rosinām
izdarīt grozījumus likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, lai
atrisinātu trīs uzdevumus.
Pirmais – novērst nepilnības tarifu noteikšanas kārtībā, kuras
konstatēja Valsts kontrole. Šā gada sākumā Valsts kontrole paziņoja par likumības
revīziju, kuru Valsts kontrole veica sakarā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu
projektos iekļauto administratīvo izmaksu ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu.
Revīzija bija veikta par pusotru gadu, un rezultāts: tika konstatēts, ka sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot tarifu projektu, pats izvēlas izmaksu posteņus, ar
kuriem pamatot tarifu. Šobrīd likums neprasa, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisija kontrolētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izdevumu nepieciešamību un
pamatotību, un tā rezultāts ir tas, ka pakalpojumu sniedzēji var nekontrolēti
palielināt savus administratīvos un investīciju izdevumus, pieprasot uz to pamata
palielināt tarifus. Tādējādi netiek sasniegts, no patērētāja viedokļa,
visbūtiskākais likuma mērķis – nodrošināt iespēju saņemt sabiedriskos
pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.
Otrais likumprojekta uzdevums – panākt, lai Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija, iesniedzot Saeimā savas darbības gada pārskatu, pamatotu savus
izdevumus un to nepieciešamību. Esošais komisijas finansēšanas modelis rada tiešu
komisijas ieinteresētību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu paaugstināšanā, jo
komisija tiek finansēta no procentuālas daļas no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
apgrozījuma, kas, palielinot tarifus, arī automātiski palielinās.
Un trešais likumprojekta uzdevums – nodrošināt patiesi neatkarīgu
sabiedrības uzraudzību pār komisijas pieņemtajiem lēmumiem, kā arī pilnvērtīgi
realizēt likumā paredzēto sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības
sabiedriskajām organizācijām. Šim nolūkam līdz ar Patērētāju tiesību
aizsardzības centru, kurš jau ir ietverts likumā, ierosinām patērētāju tiesību
aizsardzībā iesaistīt arī Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociāciju.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes
iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un tas kopā ar Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisiju atrodas vienotā struktūrā, taču patērētāju interešu
aizstāvības sabiedriskās organizācijas Eiropas Savienībā tiek uzskatītas par ne
mazāk svarīgām kā valstiskās organizācijas; piemēram, Vācijā un Francijā
patērētājus pārstāv tikai sabiedriskās organizācijas un to tiesības patērētāju
interešu aizsardzības jomā aizstāv likums.
Mēs zinām arī Ekonomikas ministrijas argumentus, kas vērsti pret
mūsu priekšlikumu, un līdz ar to es uzreiz gribu oponēt.
Mēs neuzstājamies pret regulatora neatkarību no pakalpojumu
patērētāja. Mēs neiestājamies par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
kompetences sašaurināšanu, jo mūsu uzdevums ir panākt, lai tiktu nodrošināta
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto izdevumu, īpaši investīciju un
administratīvo izdevumu, pamatotība un nepieciešamā pārbaude, kuras kārtību
noteiktu Ministru kabinets.
Dāmas un kungi! Aicinām atbalstīt šo likumprojektu, lai komisijā
un Saeimas sēdēs diskusijās vienotos par tādiem grozījumiem, kuri veicinātu likuma
mērķi, proti, nodrošinātu iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus
sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pret likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Aizbalta, Leiškalna,
Urbanoviča un Kraukļa iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un
finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš runās „par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dāmas un kungi! Ja iepriekšējo likumprojektu Bendrātes kundze
nosauca par ūdens duļķošanu, tad par šo likumprojektu es varu teikt, ka biju lepns,
to parakstot. Tā ir tāda skaidrā ūdens svētība pār parlamenta deputātiem un
politiskajām partijām priekšvēlēšanu gaisotnē.
Jā, es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu, jo kas gan var
būt labāks valdībai par to, kā iesniegt budžetu mēnesi pirms vēlēšanām. Tiek
novērstas visas pretrunas, vairs nevar izvērsties strīds starp Dombrovski un
Kristovski, jo viens saka, ka pensijas aizvietos ar obligācijām, bet otrs kārtējo
reizi apgalvo, ka pensijas nu nekādā gadījumā nemazinās. Nu nekā… Tā ka guliet
mierīgi, jo pamodīsieties jūs jau 3.oktobrī, un tad mēs šķērēsim.
Šeit pazūd pretrunas arī starp trim Latvijas Bankas agrākajām
augstajām valsts amatpersonām, kur viens saka: „Mēs griezīsim!” Es te domāju
finanšu ministru, kas saka: „Jā, jāapgriež par 500 miljoniem nākamā gada
budžets!” Savukārt premjers Dombrovskis, jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo atrod arvien
mazāku summu. Šobrīd tā ir noslīdējusi līdz 250 miljoniem latu… (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Aizdomīgi!”) ka par tādu summu jāsamazina nākamā
gada budžets. Tauta kļūst ar katru mēnesi laimīgāka. Nezinu, cik laimīga tā būs
pēc tam, kad pamodīsies pēc vēlēšanām un valdība tikai sāks gatavot likumprojektu
par valsts budžetu nākamajam gadam. To nu es nezinu. Jo politiķi jau ir par
hrestomātisku padarījuši šo cienījamā, godājamā kunga Einara Repšes izteikumu:
„Kā var nesolīt!” Nu kā var nesolīt un kā var nenogriezt pat tad, ja ir
ierakstīts tāda likumprojekta anotācijā, kurš nāk no valdības, ka likumprojekts ir
pretrunā ar Satversmi! (No zāles dep. V.Agešins: „Kauns!”)
Paldies Dievam, ka Barčas kundze nebaidījās no valdības, tajā
laikā kāpa tribīnē un pateica: „Šis likums ir pretrunā ar Satversmi, es par tādu
nevaru balsot un neiesaku to darīt arī savam draugam Leiškalnam.” Un tā mēs abi
izvairījāmies no šā kļūmīgā soļa.
Jā, dāmas un kungi, es tomēr rosinu jūs atbalstīt šo
likumprojektu, jo nav nekā skaidrāka, nav nekā labāka. Bērziņa kungs, es redzu, ka
jūs esat pieteicies runāt „pret”, bet… Nav nekā labāka arī atbildīgās
komisijas priekšsēdētājam – un es ceru, ka jūs tāds turpināsiet būt, –
atbildīgās komisijas priekšsēdētājam nav nekā labāka, ja budžets ir iesniegts
laikus, ja budžetam nav jāprasa steidzamība, ja priekšlikumu iesniegšanai par
budžetu var noteikt pietiekami, saprātīgi garu termiņu, kurā var izvērsties kā
pozīcija, tā opozīcija. Un, protams, jūs domājat, ka jūs būsiet pozīcijā, tas ir
vēl labāk.
Es aicinu dāmas un kungus nobalsot vienbalsīgi. Bērziņa kungs,
atsakieties no runāšanas „pret”! Nobalsosim vienbalsīgi un būsim līdz
vēlēšanām laimīgi! Spēlēsim ar atklātām kārtīm! Ticiet man, sabiedrība
ārkārtīgi ciena tieši tos politiķus, kas gatavi spēlēt ar atklātām kārtīm un
pateikt: „Mēs domājam, ka tas tā izskatīsies.” Budžeta iesniegšana parlamentā
jau nenozīmē, ka budžets tiks pieņemts tieši tāds un ka aizejošais parlaments to
pieņems.
Nepieņemt – tas būtu nepareizi, jo tad nepieņemšanas gadījumā
kristu arī aizejošā valdība. A kas grib nogāzt to, kas jau pats krīt? Neviens!
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)
Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Es domāju,
Leiškalna kungs ļoti pareizi teica, ka šis ir tiešām priekšvēlēšanu likums. Mēs
varam skaidri redzēt, ka tas ir radīts tikai tādēļ, ka nāk vēlēšanas. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Nē, nē, nē, ko jūs!”) Šis likumprojekts kā tāds
nav loģisks. Kolēģi, tas nav loģisks likumprojekts! Un, es domāju, paša
likumprojekta iesniedzēji, kā var redzēt, jūtas diezgan neērti, ka šāds
likumprojekts vispār ir iesniegts.
Es gribu pateikt trīs argumentus, kādēļ šis likumprojekts nav
loģisks.
Saprotiet taču, ka, lai radītu labu budžetu, vajag saņemt pēc
iespējas vairāk informācijas par to, kas ekonomikā ir noticis! Ja mēs iesniedzam
budžetu 1.septembrī, tad būs informācija tikai par pirmajiem diviem gada, aizgājušā
gada, ceturkšņiem. Un tādēļ jau Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka
budžets vienmēr ir jāiesniedz 1.oktobrī, nevis 1.septembrī. Kolēģi, tas ir
normāli! Lai budžets būtu pēc iespējas precīzs, mums vajag pēc iespējas daudz
informācijas no tekošā gada.
Otrkārt. No pilnīgi politiska viedokļa, kolēģi, šis priekšlikums
nav loģisks. Budžets ir galvenais valdības instruments, ar ko valdība, jaunā
valdība, kas tagad nāks pie varas, veidos savu politiku. Budžets ir galvenais
instruments šādā ziņā, un ir pilnīgi neloģiski, ka aizejošā valdība tagad
iesniegs budžetu un jaunajai valdībai budžets būs jāpārgroza, lai tas atbilstu tām
nostādnēm, kādas viņa vēlas.
Un trešais arguments ir pilnīgi praktisks. Budžeta sagatavošana
prasa daudz laika, prasa daudz darba no ministrijām. Šeit, šajā likumprojektā,
iesniedzēji grib vēl samazināt to laiku, kas ministrijām, it īpaši Finanšu
ministrijai, būs atvēlēts, lai šo budžeta projektu sagatavotu. Un tas nemaz nav
loģiski, kolēģi!
Šeit vēl būtu jāatceras, ka būs vēl… ka notiks vēl diskusijas
ar mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, un tādēļ ir nepieciešams, lai mēs turētos
pie jau ierastās kārtības, kāda ir bijusi vairākos citos gadījumos pēc
vēlēšanām un ko nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Tas paredz, ka
jaunajai valdībai pēc tās sastādīšanas tiek doti četri mēneši, lai sagatavotu
budžetu. Es domāju, tā ir loģiska kārtība, kolēģi, un mums pie šīs kārtības
vajadzētu arī palikt.
Tādēļ es tikai uzsveru, ka šis priekšlikums ir pilnīgi
neloģisks. (No zāles: „Poltergeists!”) Aicinu jūs to noraidīt un nenodot
komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces,
Aizbalta, Leiškalna, Urbanoviča un Kraukļa iesniegtā likumprojekta „Grozījums
Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Zaķa, Štokenberga,
Seiles un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”
nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijai.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs
pēdējās nedēļās esam daudz laika pavadījuši ģenerālprokurora meklējumos (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nevis
mēs!”), un mēs esam šobrīd nonākuši tādā situācijā, ka Augstākās tiesas
priekšsēdētājam, ja viņam būtu jāvadās pēc līdzšinējās ģenerālprokurora
meklēšanas kārtības, atliktu vienīgi ievērot Prokuratūras likuma 41.2
pantu un izvēlēties prokurora vietas izpildītāju no līdzšinējiem departamentu
virsprokuroriem.
Ja mēs paskatāmies notikumu gaitu, tad redzam, ka cienījamais
Augstākās tiesas priekšsēdētājs tomēr izvēlējās virzīt uz Saeimu nevis kādu no
trim līdzšinējiem virsprokuroriem, bet tieši to cilvēku, kurš pašlaik pilda
ģenerālprokurora pienākumus. Viņa pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā, tas ir, pēc
dažām dienām.
Manuprāt, šī notikumu gaita ir parādījusi, ka Augstākās tiesas
priekšsēdētājs ir uzskatījis par piemērotāko kandidātu pienākumu pildīšanai
līdz jauna prokurora ievēlēšanai Saeimā līdzšinējo ģenerālprokuroru. Un tam ir
sava loģika. Kāda ir tā loģika, kurai mums vajadzētu pastāvēt valsts pārvaldē?
Un tie no jums, kas varbūt ir strādājuši valdībā, arī lieliski
saprot, ka, piemēram, atkāpjoties visam Ministru kabinetam, līdzšinējie ministri
tomēr turpina pildīt savus ministra pienākumus. Tā galvenais iemesls ir tāds, ka
valstī tādējādi tiek nodrošināta stabilitāte un prognozējamība. Un, manuprāt,
šis princips būtu jāattiecina arī uz Ģenerālprokuratūru, ka tikmēr, kamēr
politiķi šeit, Saeimā, nav varējuši vienoties par kādas citas personas
ievēlēšanu, pienākumi būtu jāpilda līdzšinējam amata pienākumu pildītājam.
Ja mēs ieskatāmies Satversmē, tad redzam, ka Satversmes 7.nodaļu
Satversmes tēvi ir speciāli rakstījuši tolaik vienīgajai neatkarīgajai
institūcijai, proti, Valsts kontrolei. Mums likumā „Par Valsts kontroli” ir ielikts
šis princips, kas nosaka stabilitāti un prognozējamību, proti, līdz jauna valsts
kontroliera ievēlēšanai pienākumus pilda līdzšinējais valsts kontrolieris.
Ja mēs paskatāmies uz to praktisko jēgu… Iedomāsimies situāciju,
ka mums ir vairāki mēneši, lai ievēlētu jauno ģenerālprokuroru! Mums joprojām
pastāv teorētiska iespēja, ka var tikt ievēlēts līdzšinējais ģenerālprokurors.
Bet šajā laikā būs notikusi pienākumu nodošana vietas izpildītājam no
virsprokuroriem; tas radīs papildu neskaidrības, tas radīs objektīvu pārtraukumu
darbā, turklāt tas var pat radīt kuriozu situāciju, ka aizejošais ģenerālprokurors
pieņems… piemēram, saņems atlaišanas pabalstu, un tad sabiedrība pamatoti būs
sašutusi, ka mēs neesam taupījuši valsts līdzekļus, kā arī neesam nodrošinājuši
stabilitāti un prognozējamību Prokuratūras darbā.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šos grozījumus Prokuratūras likumā
un rīkoties arī pietiekami ātri komisijās, lai panāktu, ka šie grozījumi stājas
spēkā vēl pirms 11.maija.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts… (No zāles: „Balsot!”) Ā,
tomēr tiek prasīts balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Zaķa,
Štokenberga, Seiles un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras
likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 12, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi, pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu
Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeima ir saņēmusi
no Ziemeļu Investīciju bankas paziņojumu, ka bankai ir jāizveido Kontroles komiteja,
kas atbild par bankas kontu auditu. Komiteja sastāv no desmit locekļiem, kurus ieceļ uz
diviem gadiem. Šie locekļi ir no katras Ziemeļu Padomes sastāvā esošās valsts, kā
arī no Baltijas valstīm.
Šobrīd komisijā pārstāvis no Latvijas ir Viesturs Silenieks, bet
viņa pilnvaru termiņš beidzas 31.maijā, un tādēļ Saeima tika lūgta iecelt šajā
komitejā jaunu pārstāvi – pārstāvi nākamajam laika posmam, kas būs no 2010.gada
1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo lūgumu nosūtīja visām
frakcijām, kā arī visiem neatkarīgajiem deputātiem un saņēma atbildē divas
kandidatūras. Pirmā kandidatūra bija Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
izvirzītais Viesturs Silenieks, un otrā kandidatūra – frakcijas „Jaunais laiks”
izvirzītais Gints Freimanis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs kandidatūras
skatīja savā sēdē 27.aprīlī un secināja, ka abas kandidatūras atbilst minētā
amata ieņemšanai izvirzītajām prasībām, un nolēma abas kandidatūras virzīt uz
Saeimu izlemšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums par šiem kandidātiem ir jābalso
ar vēlēšanu zīmēm, tāpēc balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris
Tabūns.
Godātie kolēģi! Es vēl gribu jums atgādināt, ka tie mikrofoni,
kas atrodas tribīnē, ir regulējami. Ir pat uzlikts tāds uzraksts, ka, lūdzu,
pieregulējiet tos atbilstoši savam augumam. Ja jūs nerunājat tieši mikrofonā, tad ir
ļoti slikta dzirdamība zālē.
Bet nu vārds deputātam Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad ir divi kandidāti. Un līdz ar to, lai
vēlēšanu zīme tiktu atzīta par derīgu, ievelciet krustiņu, norādot, ka esat
„par” vai „pret” vienu vai otru kandidātu.
Un tagad lūdzu balsu skaitītājus pulcēties balsošanas zālē…
Lūdzu, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to es saprotu, ka pēc tam, kad balsu skaitītāji būs savu
darbu paveikuši, deputāti ar zvanu tiks aicināti zālē. Pēc cik ilga laika – to ir
grūti šobrīd prognozēt.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es zinu, ka saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu jāiet
pārtraukumā, bet man ir priekšlikums balsu skaitītāju vārdā vēl dot vārdu
deputātam Pēterim Tabūnam, lai viņš varētu noziņot par balsošanas rezultātiem un
informēt par to, kas notiks tālāk.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Jā, paldies…
Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar balsu skaitītāju sēdes
protokolu Nr.30 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja apstiprināšanai
Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā, Rīgā, Saeimas
namā, vēlēšanu zīme Nr.27.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.
Sabojātu un nomainītu nav.
No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 78 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgām atzītas 14 vēlēšanu zīmes.
„Pret” visiem kandidātiem balsots 28 vēlēšanu zīmēs.
Par kandidātiem nodotās balsis:
Viesturs Silenieks: „par” – 31, „pret” – 47.
Gints Freimanis: „par” – 19, „pret” – 59.
Un tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Saeimas
pārstāvis apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav
ievēlēts.
Kolēģi, vienu mirkli! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tātad
notiks atkārtota balsošana.
Kolēģi! Atgādinu, ka 14 vēlēšanu zīmes bija sabojātas,
nepareizi aizpildītas. Atgādinu, ka katrā vēlēšanu zīmē pretī katram kandidātam
jāizdara atzīme – vai nu „par”, vai „pret”! Vai nu „par”, vai „pret”!
Citādi vēlēšanu zīme nav derīga. Ja jūs atzīmējat tikai vienam kandidātam
„par” vai „pret”, bet otram – ne, vēlēšanu zīme nav derīga.
Lūdzu, kolēģi, esiet uzmanīgi!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tagad notiks
atkārtota balsošana un tad ar zvanu tiks deputāti aicināti zālē, bet tas nekādā
gadījumā nebūs ātrāk par pulksten 11.00; līdz tam laikam būtu pārtraukums
saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.
P.Tabūns. Balsu skaitītājus lūdzu doties uz balsošanas zāli.
Sēdes vadītājs. Pirms mēs dodamies pildīt šo ļoti atbildīgo
pienākumu, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Jāni Klaužu,
kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)
Un ir vēl trīs deputāti, kuri vēlas kaut ko paziņot.
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas… Viņš vairs negrib neko paziņot.
Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pēc Saeimas
sēdes beigām.
Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Vārds deputātam
Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc divām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nozvaniet vēlreiz, lai visi, kas nav
dzirdējuši, sanāk zālē!
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes
protokolu Nr.31 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja apstiprināšanai
Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā, Rīgā, Saeimas
namā, vēlēšanu zīme Nr.28.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu
nav.
Dzēstas atlikušās 39 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme.
Par derīgām atzītas 78 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.
„Pret” visiem kandidātiem balsots 23 vēlēšanu zīmēs.
Par kandidātiem nodotās balsis:
Viesturs Silenieks: 36 – „par”, 42 – „pret”.
Gints Freimanis: „par” – 19, „pret” – 59.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Saeimas pārstāvis
apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts.
Cienījamie kolēģi! Tātad trešajā vēlēšanu kārtā paliek viens
kandidāts, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Tas ir Viesturs Silenieks.
Vēlēšanu kārtība un procedūra jums jau ir zināma. Atzīmes ir
jāizdara pretī kandidāta vārdam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Un pēc tam, kad balsu skaitītāji būs atkal beiguši darbu un balsis
saskaitījuši, visi ar zvanu tiks aicināti zālē.
(Pārtraukums.)
P.Tabūns. Vai vēl kāds vēlas balsot? Nē.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas sēdi.
Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes
protokolu, trešo pēc kārtas, Nr.32 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja
apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā,
Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.29.
Kopumā izgatavotas, kā parasti, 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas šoreiz 83 vēlēšanu zīmes.
Sabojātu un nomainītu nav.
Dzēstas atlikušās 37 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 83 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 82, par nederīgu – viena vēlēšanu zīme.
„Pret” visiem kandidātiem balsots nav.
Par kandidātu Viesturu Silenieku nodotās balsis:
„par” – 47, „pret” – 35.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu tātad par Saeimas
pārstāvi apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā ievēlēts
Viesturs Silenieks.
Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Tabūnam.
Apsveicam Silenieka kungu!
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.
Lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Godātie
kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas atkārtotu iesniegumu
– lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu
nodaļas tiesnesi”. Kā jūs atceraties, šo tiesnesi mēs jau izskatījām šā gada
vienā no sēdēm un noraidījām. Šis lēmuma projekts bija par tiesneses
apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma – tātad viņa tiek uz mūžu apstiprināta
par tiesnesi. Bet Tieslietu ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams atkārtoti virzīt
un atkārtoti iecelt šo tiesnesi amatā uz diviem gadiem.
Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un ļoti rūpīgi
izvērtēja Tatjanas Ivanovas iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Juridiskā komisija
arī uzklausīja Daugavpils zemesgrāmatu nodaļu, šīs Zemesgrāmatu nodaļas
vadītāju, un vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo lēmuma projektu. Komisija lūdz arī
Saeimu nobalsot „par” Tatjanas Ivanovas atkārtotu iecelšanu par Daugavpils
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jāatbalsta
obligāti!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas
iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas –
„Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Dokumentu juridiskā spēka likums”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Dokumentu juridiskā
spēka likums”. Dokumenta reģistrācijas numurs 1723/Lp9.
Komisija to ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā,
lasījumā, jo šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Juridiskā komisija pavisam ir izskatījusi (un tabulā jūs to redzat)
15 priekšlikumus. Un jāsaka, ka darbs pie šiem priekšlikumiem noritēja ļoti rūpīgi
vairākās komisijas sēdēs, un nu jūs varat redzēt, ka praktiski visas likumprojekta
normas ir rūpīgi pilnveidotas, ņemot vērā šā likuma nozīmi. Līdz šim visus
jautājumus, kas saistīti ar dokumentu juridisko spēku un dokumentu noformēšanu, ir
regulējuši Ministru kabineta noteikumi, taču turpmāk – kā tam būtu arī jābūt
– juridiskā spēka jautājumi tiks risināti likumā.
Izskatīsim priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, kuru komisija ir
iekļāvusi komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 2.priekšlikums ir par likumprojekta 1.panta redakciju,
kas ir pilnveidota, precizējot definīciju par to, kas ir dokuments.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 3.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija,
pilnveidojot likumprojekta 2.panta redakciju. Tas ir papildināts arī ar daļu par
elektronisko dokumentu veidošanu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskais
birojs likuma pilnveidošanas gaitā ierosina svītrot 3.pantu, līdz ar to attiecīgi
mainot turpmāko pantu numerāciju. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi, un tātad tālāk pantu numerācija ir mainīta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas
uz likumprojekta 3.pantu. Arī tā redakcija ir pilnveidota.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Attiecībā uz likuma 4.pantu. Es vispirms atvainojos par
priekšlikumu sakārtošanas secību, jo 7.priekšlikumu vajadzētu skatīt pirms
6.priekšlikuma. Tas ir „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums, kurš tika
izskatīts, taču netika atbalstīts, bet Juridiskā komisija tā vietā 4.pantam
izveidoja pilnveidotu redakciju un šo redakciju atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums par
likumprojekta 5.pantu, un tas attiecas uz dokumenta parakstīšanu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Par likumprojekta 6.pantu tika saņemti vairāki
priekšlikumi, un šie priekšlikumi tika apvienoti vienotā Juridiskās komisijas
priekšlikumā.
9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. To komisija daļēji
atbalstīja un iekļāva 11.priekšlikumā.
Tāpat arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikumu – Juridiskā
komisija atbalstīja un iekļāva 11.priekšlikumā. Un 11.priekšlikums ietver tātad
Juridiskā biroja piedāvājumus, kā arī pilnveidojumus, kādus paredzēja komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums par
likumprojekta 7.pantu. Tas attiecas uz dokumentu dublikātiem. Komisija, protams, to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums par
likumprojekta 8.pantu. Tas attiecas uz dokumentu oriģināliem, atvasinājumiem un citām
lietām un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka iepriekš… no
sākotnējiem pantiem tika pārcelts uz pantu par dokumentu noformēšanu arī jautājums
par valsts valodas lietošanu.
Paldies. Atbalstīts tātad.
14. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas
noteikumiem. Juridiskā komisija šeit ir sagatavojusi uzdevumu Ministru kabinetam līdz
2010.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kā tas ir noteikts 8.panta pirmajā daļā. Un tas
nozīmē, ka, sākot ar šā gada otro pusgadu, ar 1.jūliju, stājas spēkā šis likums,
kā arī būs sagatavoti noteikumi, un tātad būs pilnīgi saprotama un tiesiski pamatota
sistēma, kas noteiks gan dokumentu juridisko spēku, gan to sagatavošanas un
noformēšanas procesu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Paldies.
Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dokumentu juridiskā spēka
likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Likumā par ostām”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1740/Lp9 –
„Grozījums Likumā par ostām”.
Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Tas ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu to
atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par
ostām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies priekšsēdētāja kungam par garā nosaukuma nolasīšanu, bet
es mēģināšu to atkārtot.
Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura nosaukums – „Grozījumi
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta vadības likumā”.
Tabulā ir trīs priekšlikumi.
1. – jaunradošs pašas atbildīgās komisijas izstrādāts
priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikumu mums iesniedzis finanšu ministrs Einars
Repšes kungs. Komisija to atbalsta pēc būtības, bet neatbalsta atsauces uz
nenormatīvu dokumentu iekļaušanu Latvijas likumos. Līdz ar to komisija izstrādāja
savu priekšlikumu, kas ir ar numuru „3”, un es jūs aicinu to atbalstīt, tādējādi
atbalstot arī pašu finanšu ministru.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un tādējādi
padarīt likumprojektu par likumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta vadības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 5742B.
Likumprojekts tika sagatavots kā steidzams, un priekšlikumu
iesniegšanas termiņš bija vakar, līdz pulksten 9.00 no rīta. Tika saņemti vairāki
priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, grozot
likumprojekta nosaukumu… Likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un
komisijas vairākums tos ir atbalstījis. Tātad lūdzam atbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Pilāte un Roze. Šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Jā, paldies par vārdu!
Godātie deputāti! Es lūdzu uzmanību. Mans viedoklis šajā
jautājumā ir atšķirīgs no komisijas viedokļa, tāpēc es gribu īpaši runāt šajā
gadījumā, jo te ir lasāms priekšlikums, kuru iesnieguši divi deputāti, ka ciršanas
atļauja vai apliecinājums ir izsniedzami divu nedēļu laikā pēc meža īpašnieka vai
tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas. Līdz šim šis termiņš bija
viens mēnesis.
Šis priekšlikums netika apspriests komisijā, piedaloties Valsts
meža dienesta pārstāvjiem un sabiedriskajām organizācijām, izņemot Meža
īpašnieku apvienības pārstāvjus, lai gan priekšlikums var ienest ļoti būtiskas
izmaiņas. Valsts meža dienests, uzzinājis par šādu priekšlikumu jau pēc komisijas
balsojuma, tika atsūtījis komisijai vairākas iebildes, norādīdams, ka šis
priekšlikums nav atbalstāms, jo, lai izdotu tiesisku un pamatotu administratīvo aktu,
ir nepieciešams iegūt dažādus pierādījumus. Piemēram, koku ciršanas gadījumā tie
varētu būt saistīti arī ar mērījumiem dabā, ar pārbaudēm, ar aizsargjoslu
konstatēšanu un precizēšanu, un tāpēc ne visos gadījumos ir iespējams sagatavot
šo atzinumu divu nedēļu laikā.
Es jautāju ģenerāldirektoram Kinnas kungam, vai tiešām ir tā, ka
Valsts meža dienests īpaši kavē un neizsniedz šīs atļaujas. Viņš teica: „Ir
gadījumi, ja lieta ir vienkārša, mēs izsniedzam šo ciršanas apliecinājumu pat divu
dienu laikā, ja tas ir iespējams.” Bet lieta ir tāda, ka, iesniedzot pieprasījumu,
arī dabā ir jāierīko šī ciršanas nogabala robežas un šīs robežas arī
jāpārbauda.
Es, piemēram, zinu vienu konkrētu gadījumu, kad Latgalē Valsts
meža dienesta darbinieks tika apsūdzēts par to, ka viņš nav pienācīgi un precīzi
pārbaudījis šīs cirsmas robežas. Bija arī tiesas process, un pirmās instances
tiesā viņš zaudēja un riskēja ar ārkārtīgi lielām soda naudām, kuras viņam ir
jāsamaksā šajā gadījumā, jo viņš tika atzīts par galveno vainīgo.
Tas nav vienīgais iemesls, bet šie iesniegumi ir arī ļoti rūpīgi
jāizvērtē un jādod slēdziens. Un tādos gadījumos, kad ir nepieciešams vēl papildu
laiks, šis papildu laiks, kā tas ir noteikts Administratīvā procesa likumā, varētu
tikt piemērots ik pēc divām nedēļām, kurās nav spēts apmierināt šo
pieprasījumu. Tātad tiek pagarināts apliecinājuma izsniegšanas termiņš, bet tā ir
lieka birokrātija.
Paralēli visam tam Zemkopības ministrijā tiek gatavoti jauni
grozījumi Meža likumā, kur ļoti rūpīgi šīs normas izvērtē visas profesionālās
organizācijas. Šīs normas izvērtē arī ministrijas, un jau gandrīz vai pusgadu
darbojas darba grupa. Šis likumprojekts acīmredzot tiks atvērts vēl šīs Saeimas
darbības laikā, un tāpēc šim priekšlikumam būtu vieta tajā jaunajā atvērumā,
nevis šajā, kad mēs tādā steidzamības kārtībā virzām šo likumprojektu. Komisija
tam piekrita – virzīt šo likumprojektu kā steidzamu.
Tātad es savā vārdā, nevis komisijas vārdā, aicinu tā
pieklājīgi atturēties, balsojot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Es arī runāšu ļoti īsi. Lielā mērā piekrītot Seiles kundzei,
es gribu teikt, ka doma jau Rozes kungam bija ļoti pareiza un ļoti laba, jo mēs visu
laiku te runājam par administratīvo šķēršļu samazināšanu, bet, ņemot vērā to,
ka Valsts meža dienestam tiešām šī kapacitāte nav šobrīd ideāla, un, ņemot
vērā to, ka Valsts meža dienests patiešām nav sajūsmā par šādu diezgan pēkšņu
un viņiem nezināmu izmaiņu likumā, es tomēr aicinu balsojumā vismaz atturēties, jo
patiešām ir gaidāms, ka drīzā laikā vēl joprojām būs gara spriešana par
izmaiņām Meža likumā, kuras varētu būt ar ļoti izsvērtu rezultātu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Skaidrītes Pilātes un Mārtiņa Rozes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 9, atturas – 31. Balsis sadalās līdzīgi. Mums jāpārbalso šis priekšlikums.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Tātad vēlreiz balsosim par 2. – deputātu
Pilātes un Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 13, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Paldies.
Nākamo priekšlikumu arī iesnieguši deputāti Pilāte un Roze. Tas
paredz svītrot no likuma tekstu, ka apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada
31.decembrim. Ja to svītro, tādā gadījumā ir beztermiņa… ir ļoti ilgs laiks,
kādā šis apliecinājums var būt derīgs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Man jūs jālūdz vēlreiz uzmanīgi
iedziļināties priekšlikuma saturā.
Lai saņemtu apliecinājumu, ir jāizgatavo skice. Skices…
Aizaugšana ar nevērtīgām koku sugām varētu notikt apmēram divu triju gadu laikā.
Bet šīs ciršanas biļetes, kā mēs to saucam, jeb ciršanas apliecinājuma derīguma
termiņš var būt 15 gadi, 100 gadi, 200 gadi, un pa to laiku izaugs jau jauns mežs uz
šīs izcirstās stigas. Tas ir tikai viens no tiem argumentiem, kuru es pašlaik
nosaukšu. Bet es jūs varu informēt, ka tajā likumprojektā, kuru virza uz Saeimu
izskatīšanai Zemkopības ministrija, jau tiek domāts, ka šis termiņš ir jāpagarina.
Tik tiešām, tas nevar būt tikai vienu gadu. Jo ziema beidzas parasti tikai martā vai
februārī un nebūtu jēgas uz tik īsu termiņu kā vienu gadu noteikt šā ciršanas
apliecinājuma derīgumu. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu, jo
tajā paketē, kuru gatavo Zemkopības ministrija un kura arī nāks no Ministru kabineta,
tas būs saskaņots ar visām sabiedriskajām organizācijām, to skaitā arī ar meža
īpašnieku apvienībām, kuras Latvijā ir pietiekamā skaitā; tur tas būs jau… Tajos
priekšlikumos ir redzams, ka tur būs vismaz vairāku gadu termiņš. Bet tas nevar būt
beztermiņa.
Tāpēc es aicinu tikpat pieklājīgā veidā… es personīgi aicinu
tikpat pieklājīgi atturēties jautājumā par šā priekšlikuma virzīšanu tālāk.
Turklāt arī iesniedzēji… vismaz viens no viņiem ir atzinis, ka šis priekšlikums ir
bijis pārsteidzīgs, bet, tā kā komisijas atbalsts tam ir bijis, to atsaukt vairs
nevar.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Gribu vienkārši paskaidrot, ka komisija vadījās pēc situācijas,
ka, visticamāk, tie likuma grozījumi, kas virzās caur valdību, nenonāks Saeimā šīs
Saeimas laikā, jo diemžēl ministrijas savā starpā nespēj vienoties. Bet es piekrītu
Seiles kundzei, ka šis nav pats izsvērtākais variants, kā šo problēmu varētu
risināt. Tiešām, iespējams, trīs gadi ir optimālāks termiņš, un to mēs darīsim
citādāk. Mēs komisijā esam vienojušies, ka vairākus priekšlikumus, kas sākotnēji
arī šeit bija iekļauti un tika atsaukti, mēs virzīsim kā komisijas likumprojektu,
tad vēl vienu reizi diskutēsim komisijā arī par šo lietu, un es domāju, ka tādā
gadījumā mēs tiešām paspēsim vēl šīs Saeimas laikā šo jautājumu sakārtot.
Tāpēc es tiešām arī kā komisijas vadītājs aicinu šoreiz
balsojumā atturēties, bet šo jautājumu mēs sakārtosim tuvāko mēnešu laikā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Seile.
A.Seile. Godātie deputāti! Paldies Kraukļa kungam par tādu
izsvērtu viedokli. Komisijas vārdā aicinu jūs darīt to pašu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Pilātes un Rozes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 10, atturas – 74. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vienlaikus man Seiles kundzei jāsaka, ka komisijas vārdā jūs varat
aizstāvēt tikai to viedokli, kāds ir oficiālais komisijas viedoklis. Un komisijas
viedoklis bija – atbalstīt.
A.Seile. Es jau nepateicu, kā lai balso…
Sēdes vadītājs. Nē, viss kārtībā… Turpināsim izskatīšanu ar
4.priekšlikumu… Es to teicu vienkārši tādēļ, lai neviens nevar mums pārmest, ka
mēs neievērojam Kārtības rulli. Tas nav vērsts tieši pret jums personīgi, bet tika
sacīts tikai tādēļ, lai nevienam nebūtu šaubu par to, ka Latvijas parlaments
strādā atbilstoši parlamenta darbību reglamentējošiem likumiem.
A.Seile. Jā. Paldies, Daudzes kungs! Es centīšos ievērot.
Bet 4.priekšlikumu ir sagatavojusi… šoreiz jau atbildīgā
komisija. Komisija pati to ir atbalstījusi, bet, ņemot vērā to, ka Saeima ir
noraidījusi divus iepriekšējos priekšlikumus, šis priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā, taisnība! Šis tiešām vairs nav balsojams.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ka likums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nozīmē, ka nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas, šis īsais likumprojekts, kuru iesniedza Ministru
kabinets, tik tiešām stāsies spēkā bez kādiem papildinājumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam
balsojumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Seile. Godātie deputāti! Paldies no sirds!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību
cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo
vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šā likuma
nosaukums labāk nekā jebkurš cits skaidrojums pasaka, par ko šis likums ir. Tas ir
paredzēts sadarbībai starp Latvijas Republikas valdību un Armēnijas Republikas
valdību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu,
psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija grozījumiem
netika saņēmusi nevienu priekšlikumu vai papildinājumu.
Līdz ar to Ārlietu komisija ir vienbalsīgi lēmusi, ka šis
dokuments ir jāvirza Saeimā apstiprināšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu, godājamie kolēģi, atbalstiet Ārlietu komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Latvijas
Republikas Zemessardzes likums”, trešais lasījums. Saņemts 51 priekšlikums un
izskatīts komisijas sēdē 21.aprīlī.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums.
Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstīja un iekļāva savā – 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 11. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 12. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 16. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 17. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 19. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 21. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 22. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 24. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstījusi un iekļāvusi savā – 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 26. – aizsardzības ministra priekšlikums. Arī šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā – 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 27. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 28. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 29. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 30. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstījusi un iekļāvusi savā – 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 31. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 32. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 33. – Saeimas Juridiskā priekšlikums. Arī šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā – 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 34. – aizsardzības ministra priekšlikums. Arī tas
atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Beidzot 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 37. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 38.- atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 39. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 40. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 41.- aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 42. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 43. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 44. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 46. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 47. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 49. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 50. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Un 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas
Zemessardzes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam
lasījumam saņemts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē.
Priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Komisija
šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju
reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības
likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Fizisko
personu datu aizsardzības likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1670/Lp9). Skatīsim
šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Juridiskā komisija noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas laikā
saņēma vienu priekšlikumu, un šo priekšlikumu par likumprojektu ir iesniedzis
Juridiskais birojs. Priekšlikums attiecas uz likuma 11.pantu. Juridiskais birojs ierosina
to papildināt ar jaunu punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu
datu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
V.Muižniece. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (dokumenta reģistrācijas Nr.1706/Lp9).
Izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi tikai vienu
priekšlikumu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par likuma 13.pantu,
veicot šeit precizējumu terminoloģijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā”, pirmais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Sodu reģistra likumā” paredz, ka Sodu reģistrā tiek iekļautas
lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu minētās ziņas par personai veikto
alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatējošo pārbaudi un
iestādi, kas to noteikusi. Tādējādi tiks nodrošināta vienota ziņu uzskaite par
personai veikto alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes
konstatējošo pārbaudi un tiks atvieglota pārbaudei iztērēto līdzekļu atgūšanas
procedūra.
Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē. Komisijas vārdā
aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 13.maijs.
Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”,
otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.1746/Lp9).
Uz otro lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi, kuri tika
izskatīti komisijas sēdē un guva atbalstu.
1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 6. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 7. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 8. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.maijs.
Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”,
otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1729/Lp9 –
„Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”.
Komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi un atbalsta
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Slīteres
nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.maijs.
Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes
izveidošanas un izmantošanas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”
paredz precizēt likuma mērķi. Tie paredz, ka DNS nacionālā datu bāze izmantojama
arī pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu materiāla identificēšanā,
kā arī paredz precizēt DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu
gadījumos, ja bioloģiskās izcelsmes pēdas izņemtas notikuma vietā un ir veikta DNS
ekspertīze, precizēt kārtību, kādā DNS nacionālajā datu bāzē iekļautā
informācija tiek sniegta ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, un precizēt DNS
profilu un ziņu glabāšanas termiņu DNS nacionālajā datu bāzē.
Komisija šo likumprojektu izskatīja savā 28.aprīļa sēdē, un es
komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi DNS nacionālās
datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 13.maijs.
Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam mums ir atlikušas 2 minūtes.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt
sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Turpināsim ar nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (dokumenta
Nr.5880). Otrajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi četrus
priekšlikumus.
Atgādināšu, ka šis likumprojekts sakārtos darba attiecības
cietumā, un, ja ieslodzītais ir strādājis, tad viņam tiek paredzēta arī kāda
noteikta sociālā aizsardzība.
Tātad 1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
redakcionālas dabas un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 2. – tieslietu ministra vietā iesniegtais labklājības
ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Tieši tāpat tieslietu ministra vietā labklājības
ministra Ulda Auguļa iesniegtais 3.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Un 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts un līdz ar to ir paredzēts, ka šis likums varētu stāties spēkā šā
gada 1.septembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumus varat iesniegt līdz 14.maijam.
Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Skatīsim dokumentu „Grozījums likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.
Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
Tie visi tika cītīgi izdiskutēti, un rezultāts ir šāds.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts. Lūdzam arī Saeimu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 4. – izglītības un zinātnes ministres Tatjanas
Koķes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts. Lūgums atbalstīt arī
6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. Šajā sakarā ir lūgums atbalstīt kopumā šo
likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Bērziņš. 14.maijs.
Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības
likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Likumprojekts ir iesniegts, lai izpildītu
Satversmes tiesas šā gada februāra spriedumu un novērstu to netaisnību, kas… Kā
spriedumā atzīts, šā likuma pārejas noteikumu pirmais teikums ir pretrunā ar
Satversmes 91.pantu. Tātad šis grozījums ļaus ar šā gada 1.jūliju pārrēķināt
invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas vēl līdz
šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku
un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās
aizsardzības likumā”! Balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma datumu.
M.Grīnblats. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 7.maijam.
Otrais lasījums – 13.maijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad 7.maijs –
priekšlikumu iesniegšanas termiņš, otrais lasījums – 13.maijā. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Komisija ir saņēmusi otrajam
lasījumam astoņpadsmit priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Ķikuste. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Latkovskis,
Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile. Komisijas viedoklis – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmkārt, gan šis priekšlikums, gan arī nākamie
priekšlikumi, kur tiek runāts par attiecīgo naudas summu samazinājumu, mums jāskata
kontekstā ar jaunumu likumprojektā, proti, ar valsts budžeta finansējumu politiskajām
partijām.
Un, otrkārt, mums būtu noteikti jāvērtē, kādā veidā šie
līdzekļi tiek kontrolēti, proti, lai būtu efektīva kontrole šajā jomā. Mēs
redzam, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu partijas biedra iestāšanās
nauda… biedra naudas un biedra dāvinājumu apmērs nevar pārsniegt 18 tūkstošus. Kā
jūs redzat, mēs piedāvājam priekšlikumu, lai šī naudas summa tiktu samazināta uz
pusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka… Es gribu atlikušajās minūtēs jūs iepazīstināt gan
ar kompetentu ekspertu slēdzieniem par šīm lietām, gan arī ar to, kas saistībā ar
šīm Saeimas vēlēšanām teikts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
spriedumā par šīm lietām. Proti, visupirms es gribu teikt, ka Administratīvo lietu
departaments spriedumā par šīs Saeimas vēlēšanām ir atzinis, ka vēlēšanu norisē
tika pārkāptas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normas, bet
valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai, un valsts nav
radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus savlaicīgi novērst,
neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Turklāt modernā, demokrātiskā valstī
vēlēšanas nevar būt tiešā veidā atkarīgas no finansējuma apmēra. Un, kā jūs
zināt, tika pieņemts blakuslēmums…
Tas būtu par tiesu.
Pagājušā gada vasarā, jūlijā, Bīriņos notika konstitucionālās
politikas seminārs, kurā piedalījās ļoti kompetenti speciālisti: visupirms eksperti,
zinātnieki, tad administratīvo tiesu tiesneši un arī Satversmes tiesas tiesneši. Šis
seminārs bija veltīts demokrātisku, brīvu vēlēšanu priekšnoteikumiem.
Tika uzsvērts, es citēšu, ko teica Levita kungs (tas ir publicēts
arī juridiskajā literatūrā), proti: „Vēlēšanas, kuru rezultātus būtiski
ietekmē negodīga konkurence, nav uzskatāmas par brīvām. Negodīgas konkurences
līdzekļi galvenokārt ir vērsti uz pastiprinātu pieeju vēlētājiem caur masu
medijiem un dažādiem citiem pasākumiem, kas naudas vai citu resursu trūkuma dēļ nav
pieejami konkurentiem. Un tādā veidā attiecīgais politiskais spēks var pastiprināti
ietekmēt vēlētāju nevis ar savu racionālo argumentu kvalitāti, kā to prasītu
demokrātijas teorija, bet gan ar savu argumentu prezentācijas kvantitāti.” Un proti:
„Tātad visiem politiskajiem spēkiem ir jānodrošina adekvātas un vienlīdzīgas
iespējas prezentēt savus argumentus vēlētājiem. Prezentācijas apjoms nedrīkst būt
primāri atkarīgs no attiecīgā politiskā spēka finansiālajiem resursiem, kurus
veidotu galvenokārt lielie ziedotāji. Un tādā veidā demokrātija, tautas vara,
pārvērstos par plutokrātiju, tas ir, naudas varu.”
Mēs, protams, ejam šīs te plutokrātijas virzienā diemžēl, jo
mēs zinām, ka katrai partijai var ziedot saskaņā ar šo likumu 570 tūkstošus latu.
Šeit tiek piedāvāts, no ekspertu viedokļa, ka vajadzētu, iespējams, paredzēt šo 18
tūkstošu vietā vienai personai, ja runājam par politiskās partijas biedru, vidējo
atalgojumu valstī, taču, protams, nepastāvot efektīvai kontrolei… Es esmu runājusi
arī ar jums, kolēģi, par to, ka šie 18 tūkstoši dažkārt vai šie 9 tūkstoši, kā
mēs to piedāvājam, būs vien fikcija, proti, ja viens bagāts cilvēks, kuru mēs
mēdzam saukt par oligarhu, paņems skaidrā naudā 100 tūkstošus un sadalīs šos 100
tūkstošus „uz galviņām”. To izkontrolēt praktiski gandrīz ir neiespējami, jo
tas notiek parasti zem četrām acīm, un neviens – ne KNAB, ne SAB – tur klāt
stāvēt nevar.
Protams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc jūs noteikti teiksiet, ka
šeit pirms vēlēšanām tik īsā laikā nekas nav jāmaina, bet, ņemot vērā tomēr
mūsu valsts ekonomisko situāciju, kādā mēs pašlaik atrodamies, padomāsim, vai
tiešām šis ierosinājums nav pamatots, un padomāsim, vai nevajadzētu samazināt
vēlētāju smadzeņu skalošanu ar tik ārkārtīgi lielu naudu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Pavisam īsi. Es tikai atgādināšu, ka šie grozījumi ir
mērķēti uz tām normām – un ne tikai šis priekšlikums, bet arī citi, ko esmu
iesniedzis un parakstījis arī es… tie ir tēmēti uz tām normām, kuras savā laikā
šeit Saeima pieņēma vēl tā sauktajos treknajos gados, kad inflācija bija burtiski
Latvijas ikdiena. Tieši tad tika piesaistīti palielināti koeficienti, tika
palielinātas summas, ko var iemaksāt, ziedot politiskajām partijām, tika palielinātas
summas, ko var tērēt vēlēšanām. Bet mēs zinām, ka šī ikdiena jau vairāk nekā
divarpus gadus ir garām. Mēs pašlaik jau runājam vairāk par lielāko deflāciju
Eiropā, nevis vairs par inflāciju.
Līdz ar to, ja jau toreiz Saeima bija gatava šo normu labot un
pieskaņoties toreizējai realitātei, tad arī šodien jāatzīst, ka ir pavisam cita
realitāte, kuru mēs diemžēl negribam ieraudzīt, vismaz attiecībā uz šo likumu.
Tātad padomāsim! Ja toreiz mēs bijām gatavi grozīt, tad arī tagad
ir pienācis laiks grozīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienītais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es netaisos ne oponēt, ne
strīdēties ar iepriekšējiem runātājiem, ne arī aizstāvēt vienas vai otras normas
noraidījumu, ko viņi ir iesnieguši. Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, kā mēs
piegājām šim likumam komisijā un kāpēc nav atbalstīti ļoti daudzi šie
priekšlikumi, ko es tomēr atļaušos nosaukt jau par priekšvēlēšanu kampaņas
uzsākšanu, jo tā zināmā mērā ir mērīšanās – kurš mazākus griestus pieteiks (No
zāles dep. J.Dobelis: „Kuram mazāks?”), tas būs labāks. Ja vispār par brīvu
– tas vēl labāks, un tā tālāk.
Mēs saņēmām no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ļoti
daudz priekšlikumu, kuru ļoti liela daļa bija ārkārtīgi vajadzīgi precizējumi, kas
būtu jāizdara jau uz šīm vēlēšanām. Tas ir vairāk tehnisks jautājums, bet
acīmredzot arī tas ir būtisks. Un mēs komisijā vienojāmies, un tāpēc atbalsts
netika dots tam, par ko jūs runājāt, un arī nākamajiem griestu jautājumiem. Tikai
tāpēc, ka tad mēs šobrīd ieslīgtu ļoti garās, nebeidzamās debatēs. Un šādas
lietas nedara, par trīs vai piecu deputātu priekšlikumu balsojot, – un uz priekšu!
Šādu lietu izskatīšanai tiek dibinātas darba grupas un tiek pieaicināti eksperti. Un
kāpēc? Protams, var arī pazemināt pastāvošos finansējuma griestus, var samazināt
iemaksu, bet tādā gadījumā uz šo ir jāskatās ārkārtīgi kompleksi.
Vēl viena diskusija nemaz nav sākusies – diskusija par bezmaksas
laiku vai par kaut kādu noteiktu laiku televīzijā vai radio, kā tas ir citās valstīs
ar analogiem… kā citādāk var paust… kā iet pie vēlētājiem… Es gribu teikt, ka
tas ir ļoti komplekss un smags darbs un ka nevar vis tā – ar piecu deputātu
priekšlikumu iebalsot, lai mēs pamērītos, kurš tagad nu parādīs tautai, ka mazāk
tie politiķi maksās.
Tāpēc es aicinu tomēr nesabojāt šo likumprojektu ar balsojumiem
par tām normām, kuras nevar iebalsot tā, uz „urrā”, pēdējā mēnesī, pirms
kampaņa vispār ir sākusies. Tas nav īsti nopietni. Un aicinu atbalstīt to, ko ir
atbalstījusi komisija, un iet uz priekšu, un pieņemt tās normas… Visas tās
komisijas normas, starp citu, ir ņemtas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
priekšlikumiem, kā precizēt vēlēšanu kampaņas norisi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Ķikuste vēlas ko piebilst? Nevēlas
neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Latkovska, Čepānes,
Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 43, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 3. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tas ir analoģisks. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāts Ābiķis uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 17.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 4.priekšlikumu iesnieguši deputāti Latkovskis, Čepāne,
Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Latkovska,
Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kurš idiņš prasa balsojumu?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 39, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dobeļa kungs! Man jums jāteic, ka no vietas izsaucieni ir atļauti,
bet tomēr jūs šobrīd pārkāpjat Saeimas deputātu ētikas kodeksu.
Turpinām ar 5.priekšlikumu.
S.Ķikuste. 5. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 44, atturas – 16.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Ķikuste. 7. – deputāta Mackeviča priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas
Ceļš” ir par to, lai politiskās organizācijas tiktu finansētas no valsts budžeta.
LPP/LC frakcija saprot, ka demokrātiskā sabiedrībā šis solis veicinās korupcijas un
sponsoru ietekmes mazināšanos, tāpēc LPP/LC frakcija atbalstīs šo likumprojektu
otrajā lasījumā, bet sakarā ar to, ka Latvija turpina saņemt ārvalstu kredītus un
valstī trūkst naudas, LPP/LC frakcija trešajam lasījumam sagatavos priekšlikumus,
kuros mēs aicināsim lemt par to, ka jaunā finansēšanas kārtība sāks darboties ar
2013.gadu, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija valstī.
Bet šodien es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par politisko
organizāciju finansēšanas kārtību, par kuru iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja
vairāk par 3 procentiem vēlētāju, tāpēc ka 2 procenti ir par maz, lai politiskā
organizācija tiktu finansēta no valsts budžeta.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā gribu precizēt (No
zāles dep. J.Dobelis: „Viss ir skaidrs!”), ka šā likuma normas tiks
piemērotas, sākot ar nākamo kalendāro gadu – jau pēc 10.Saeimas vēlēšanām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta
Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 38, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 8. – deputāta Mackeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Liekas, ka šis priekšlikums pēc būtības īsti
vairs… Katrā ziņā neviens neiebilst, kā es saprotu, pret komisijas viedokli…
S.Ķikuste. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Ķikuste. 10. – deputāta Mackeviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Ķikuste. 11. – deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga,
Aleksandrova un Seiles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 12. – deputātu Latkovska un Ķikustes priekšlikums.
Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, neskatoties uz to, ka
šis priekšlikums ir analoģisks. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Latkovska
un Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 13. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlreiz prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 13. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 56, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 14 – deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga,
Aleksandrova un Seiles kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14. – deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 15. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 15. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 58, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 16. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Ķikuste. 17. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Ķikuste. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Ķikuste. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam ir
izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 20, atturas – 4.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 13.maijs.
Sēdes vadītājs. 13.maijs. Vai deputāts Ivans Klementjevs vēlas
citu termiņu piedāvāt? Klementjeva kungs, jūs vēlaties runāt? Klementjeva kungs!
Ivan Klementjev! Deputāt Ivan Klementjev, jūs šobrīd traucējat Saeimas sēdes darbu. (No
zāles dep. I.Klementjevs: „Nevēlos!”)
Deputāts Klementjevs nevēlas neko teikt. Tātad visi piekrīt
komisijas viedoklim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes dzīlēm”” , pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par zemes dzīlēm””. Dokumenta numurs 5746. Pēc šiem gaisīgajiem lēmumiem par
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu nolaidīsimies atpakaļ uz
grēcīgās zemes. Vēl precīzāk sakot, pētīsim zemes dzīles.
Šo likumprojektu ir sagatavojusi Vides ministrija un iesniedzis
Ministru kabinets, un daudzi jautājumi ir saskaņoti arī ar nevalstiskajām ģeologus
pārstāvošajām organizācijām. Ļoti gribētos lielāku klusumu zālē, bet laikam
neko nevarēs darīt…
Komisija likumprojektu ir izvērtējusi un atzinusi par pietiekami labu
esam, bet gan jau būs priekšlikumi arī uz citiem lasījumiem. Es tikai gribu pateikt
dažas galvenās lietas, kuru dēļ likumprojekts komisijā tika atbalstīts un kuru dēļ
aicinu Saeimu atbalstīt to.
Likumprojekts precizē… šajā likumā tiek precizēta zemes dzīļu
izmantošanas kārtība, un likumprojektā ir noteikts arī tas, ka attiecībā uz valsts
un pašvaldību īpašumā esošām zemēm, to skaitā arī zemēm zem publiskiem
ūdeņiem un jūrā, tiek noteikta īpaša licenču izsniegšanas kārtība, ja ir
jāiegūst derīgie izrakteņi. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kā varēs
novērtēt un akceptēt derīgo izrakteņu krājumus, tostarp dzeramā ūdens ieguvi. Un
vēl daudzas citas labas normas. Precizēti arī kritēriji, kā atsevišķos gadījumos
zemes īpašnieks savā īpašumā varēs izmantot zemes dzīles. Ne pārāk dāsni ir
šie nosacījumi, bet te gaidīsim arī jūsu priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes dzīlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisija
iesaka priekšlikumus iesniegt līdz 20.maijam.
Sēdes vadītājs. 20.maijs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības
punkts – lēmuma projekts „Par likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites
likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šāgada 28.aprīļa
sēdē apsprieda Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pirotehnisko izstrādājumu
aprites likums” un nonāca pie slēdziena, ka likumprojekts ir jāvērtē kā
nepilnīgs. Likumprojektā nav noteiktas konkrētas atbildīgās institūcijas un nav
paredzēts mehānisms pirotehnisko izstrādājumu atbilstības drošības pamatprasībām
kontrolei, lai aizsargātu patērētājus no nekvalitatīvu, lietotājam bīstamu
pirotehnisko izstrādājumu lietošanas. Nav paredzēta arī kontrole pār pirotehnisko
izstrādājumu, propelentu, ražošanas un glabāšanas noteikumu ievērošanu, kā arī
nav atrisināti ar militārās pirotehnikas aprites tiesisko regulējumu saistītie
jautājumi.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, komisija uzskata, ka
likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms un ir atdodams Ministru kabinetam
pārstrādāšanai.
Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par
likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu
Ministru kabinetam”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Izskatot šo iesniegto likumprojektu, bija
jānonāk pie vienas tādas ļoti jocīgas atziņas. Likumprojekts izstrādāts, lai it
kā ievērotu Eiropas Komisijas direktīvas. Tad, kad es uzprasīju: „Līdz kuram
datumam bija jāievēro šīs direktīvas?” – „Līdz šā gada 4.janvārim.” Šā
gada 4.janvārim! Mans nākamais jautājums bija: „Cik Eiropas Savienībā ir šādu
dalībvalstu, kuras ir ievērojušas šīs direktīvas?” Nevarēja man nevienu nosaukt.
Nevienu! Varēja nosaukt vairākas zināmas valstis, kuras noteikti nav to ievērojušas.
Kāpēc tāda mūžīga mērkaķošanās, skraidīšana pakaļ kaut
kādām direktīvām? Mēs vienmēr gribam būt acīmredzot čempioni direktīvu
ievērošanā, bet neko negribam darīt, lai sekmīgāk apgūtu Eiropas doto naudu. Un tā
ir ļoti būtiska lieta!
Tāpēc ir jādod atpakaļ šādi jocīgi projekti. Nedrīkst ar
tādām lietām spēlēties! Jo diemžēl… Visi te runā: „Naudas trūkums! Naudas
trūkums!”, bet tur, kur ir nauda, neprotam to paņemt. Tajā pašā laikā visa šī
klanīšanās šo direktīvu priekšā ir vienkārši nožēlojama.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Pirotehnisko
izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.
Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu
sniegšana uz četriem deputātu jautājumiem. Uz visiem deputātu jautājumiem ir
saņemtas rakstiskas atbildes. Trīs saņemtās atbildes jautājumu iesniedzējus
apmierina. Līdz ar to mutvārdu atbilde uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrei
Tatjanai Koķei „Par izglītības eksporta veicināšanu” netiks sniegta.
Netiks sniegta mutvārdu atbilde arī uz jautājumu Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim „Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un
augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”, jo arī šī
atbilde apmierina iesniedzējus.
Un netiks sniegta mutvārdu atbilde arī uz jautājumu finanšu
ministram Einaram Repšem „Par patentmaksas piemērošanu”, jo arī šī
saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.
Savukārt jautājuma iesniedzēji, kas ir iesnieguši jautājumu
izglītības ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas
bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā”, vēlas uzklausīt
izglītības un zinātnes ministri, un līdz ar to uz šo jautājumu tiks sniegta atbilde
pulksten 17.00.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Kraukļa,
Ārberga, Rugātes, Slaktera un Porieša – jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem
„Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām”, un šis
jautājums tiks nodots finanšu ministram Einaram Repšem.
Tagad vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas
sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 13.20 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tūlīt
106.telpā.
Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.30 Sociālo un
darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Jautājums: vai deputāte Inta Feldmane vēl vēlas ko teikt, kamēr
tiek gatavota reģistrācijas izdruka? Nevēlas neko teikt.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt vai labdien, augsti godājamie deputāti! Nav
reģistrējušies: Inta Feldmane… Paldies, redzu! Ina Druviete (No zāles dep.
I.Druviete: „Esmu, esmu!”), Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš, Baiba Rivža…
Paldies, redzu! Un Inese Šlesere.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 6.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2010. gada 6. maijā
Datums: 06.05.2010 09:02:57 bal001
Par – 47, pret – 13, atturas – 21. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” (1791/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 06.05.2010 09:11:44 bal002
Par – 36, pret – 42, atturas – 15. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1781/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 06.05.2010 09:18:16 bal003
Par – 24, pret – 63, atturas – 6. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1782/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 06.05.2010 09:31:53 bal004
Par – 39, pret – 36, atturas – 15. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1788/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 06.05.2010 09:38:05 bal005
Par – 52, pret – 12, atturas – 26. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1791/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 06.05.2010 10:34:53 bal006
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkārtots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīcijas bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)
Datums: 06.05.2010 11:12:17 bal007
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkārtots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)
Datums: 06.05.2010 11:46:58 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par – 47, pret – 35.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)
Datums: 06.05.2010 11:48:51 bal009
Slēgtais balsojums
Par – 74, pret – 11, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (925/Lm9)
Datums: 06.05.2010 11:54:04 bal010
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Dokumentu juridiskā spēka likums (1723/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 11:54:53 bal011
Par – 65, pret – 15, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par ostām (1740/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 11:56:29 bal012
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1766/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 12:02:43 bal013
(atkartots balsojums).
Par – 40, pret – 9, atturas – 31. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 12:03:12 bal014
Par – 42, pret – 13, atturas – 31. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 12:07:49 bal015
Par – 2, pret – 10, atturas – 74. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 12:09:34 bal016
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.05.2010 12:11:16 bal017
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem … (1667/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:18:04 bal018
Par – 79, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 3.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:19:16 bal019
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1692/Lp9), 3.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:20:25 bal020
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1670/Lp9), 3.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:21:31 bal021
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1706/Lp9), 3.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:22:56 bal022
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (1759/Lp9), 1.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:24:35 bal023
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1746/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:25:29 bal024
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā (1729/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:27:30 bal025
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (1750/Lp9), 1.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:29:43 bal026
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1727/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:31:31 bal027
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1716/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:32:54 bal028
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1773/Lp9), 1.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:33:26 bal029
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1773/Lp9), 1.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:44:03 bal030
Par – 34, pret – 43, atturas – 17. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:44:40 bal031
Par – 33, pret – 44, atturas – 17. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:45:18 bal032
Par – 33, pret – 39, atturas – 17. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:45:56 bal033
Par – 32, pret – 44, atturas – 16. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:48:46 bal034
Par – 24, pret – 38, atturas – 23. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:49:54 bal035
Par – 29, pret – 49, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:50:28 bal036
Par – 30, pret – 53, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:51:03 bal037
Par – 30, pret – 56, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:51:37 bal038
Par – 24, pret – 55, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:52:07 bal039
Par – 25, pret – 58, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:52:37 bal040
Par – 24, pret – 58, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:53:18 bal041
Par – 62, pret – 20, atturas – 4. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums
Datums: 06.05.2010 12:56:45 bal042
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 1.lasījums
Datums: 06.05.2010 13:00:34 bal043
Par – 63, pret – 24, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam (926/Lm9)
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 6.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu
jautājumiem.
Šodien bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem deputātu
jautājumiem.
Uz visiem četriem deputātu jautājumiem ir saņemtas ministru
rakstveida atbildes. Trīs saņemtās rakstveida atbildes no četrām deputātus, kuri ir
iesnieguši jautājumus, pilnībā apmierina. Līdz ar to viņi uzskata, ka nav
nepieciešams saņemt vēl arī papildu informāciju mutvārdos.
Līdz ar to mutvārdu atbilde uz deputātu Plinera, Buhvalova,
Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei
Tatjanai Koķei „Par izglītības eksporta veicināšanu” netiks sniegta, jo,
kā es jau teicu, rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.
Tāpat netiks sniegta arī mutiska atbilde uz deputātu Dukšinska,
Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika jautājumu Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim „Par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret Pasaules Bankas
prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”,
jo arī uz šo jautājumu atbilde, ko Ministru prezidents bija lūdzis sagatavot
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, apmierina jautājuma iesniedzējus.
Un netiks sniegta arī mutvārdu atbilde uz deputātu Fjodorova,
Ribakova, Tutina, Urbanoviča, Agešina, Golubova, Vidavska, Mirska, Rubika un Pimenova
jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par patentmaksas piemērošanu”,
jo arī uz šo jautājumu saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.
Savukārt ceturtais šodien izskatāmais jautājums, kurš arī bija
adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un
zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā”
un kuru iesnieguši deputāti Pimenovs, Klementjevs, Agešins, Ribakovs un Zemļinskis,
šodien tiks izskatīts vēl papildus, jo deputāti vēlas saņemt papildu informāciju
jau saņemtajai rakstiskajai atbildei.
Es atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja ministres
kundze vēlas kaut ko papildināt pie jau sniegtās rakstveida atbildes, viņai ir divas
minūtes laika šai papildu informācijas sniegšanai, bet, ja gadījumā ministre pēc
savas iniciatīvas nevēlas neko teikt, tad tādā gadījumā jautājuma iesniedzējiem ir
tiesības uzdot papildjautājumus: divus papildjautājumus var uzdot kāds no
iesniedzējiem un vēl trīs papildjautājumus var uzdot citi deputāti… Es saprotu, ka
deputāts Orlovs, kurš nav jautājuma iesniedzēju sarakstā, līdz ar to var uzdot
jautājumus pēc tam, kad Pimenova kungs būs uzdevis savus divus jautājumus… tātad
būs izmantojis savas divas iespējas.
Jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties kaut ko vēl piebilst?
T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).
Labvakar, godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es vēlos
papildināt vēstules tekstu ar dažām detaļām, pirmām kārtām pasvītrojot to, ka
Latvijas līdzdalība Euroschool Network nav bijusi manā tiešajā politiskajā
darba kārtībā, jo pašreiz Eiropas struktūrfondi ir pavēruši ļoti plašas iespējas
informatīvo tehnoloģiju attīstībai skolās, un līdz ar to mēs vairs nemeklējam
kādas papildu iespējas jaunos tīklos.
Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka gada sākumā, janvārī, valsts
sekretārs Mareks Gruškevics Londonā bija konferencē, kas veltīta skolu
informatizācijas jautājumiem, un līdz ar to vadības 19.janvāra sēdē viņš ir
aktualizējis jautājumu par to, kāpēc Latvija nav iesaistījusies šajā Skolu tīklā,
par ko mēs arī saņēmām… Janvāra beigās mēs sniedzām skaidrojumu – un par to
es esmu arī rakstījusi jums adresētajā vēstulē -, ka līdzdalība šajā tīklā
prasa ikgadējo maksu 30 000 eiro apmērā, un turklāt arī par atsevišķām
aktivitātēm vēl vismaz 15-25 procentus no šīs summas kā papildmaksājumus.
Tomēr es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija,
protams, meklēs iespējas un vienmēr aicinās skolas dažādot savu sadarbību
virtuālajā vidē ar citiem iespējamajiem šiem tīkliem. Bet pašreiz es nevaru teikt,
ka mēs savā ministrijā varam atrast līdzekļus, lai iekļautos šajā Skolu tīklā.
Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Ministres kundze! Kaut mēs visi tagad šeit esošie ievērojam zināmu
procedūru, mēs pateicamies jums par to, ka atnācāt uz Saeimu un tagad piedalāties
mūsu sarunā. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā nav vienkārši interese. Tā ir, kā mēs
uzskatām, tiešām nepieciešamība saprast, kā tad Izglītības un zinātnes ministrija
veido savu politiku attiecībā uz izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanu. Un mēs
saskatām, ka tieši sadarbība ar Eiropas Savienību dod mums tādas iespējas un
kapacitātes, kādas līdz šim nav bijušas.
Savā atbildē uz mūsu jautājumu par Latvijas nepiedalīšanos
Eiropas Skolu sadarbības tīklā jūs uzsvērāt, ka dziļi izprotat nepieciešamību un
būtiskos ieguvumus no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas dalības Eiropas
Skolu sadarbības tīklā. Un jūs arī tikko to apliecinājāt. Un tomēr jūs sakāt, ka
līguma parakstīšanas procesa uzsākšana ar šo tīklu nav ministrijas darba
kārtībā, kā galveno iemeslu šai pretrunai minot pašreizējo ekonomisko situāciju.
Bet, Koķes kundze, Eiropas Skolu sadarbības tīkls jau nepastāv
pirmo gadu! Tam ir jau vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture…
Sēdes vadītājs. Pimenova kungs, es atvainojos! Saeimas kārtības
rullis paredz jautājuma uzdošanai vienu minūti. Jūs šobrīd esat pusminūti jau
pārtērējis. Man lūgums uzdot konkrētu jautājumu, jo šobrīd jūs vairāk
nodarbojaties ar paziņojuma sniegšanu, bet, lūdzu, uzdodiet jautājumu!
I.Pimenovs. Paldies. Es nezināju, ka man ir tikai minūte jautājumam.
Es to ņemu vērā…
Sēdes vadītājs. Saeimas kārtības rullis ir pieņemts diezgan sen
jau…
I.Pimenovs. Paldies! Es pieņemu jūsu pārmetumu. Es pieņemu to un
mēģināšu sekot jūsu norādījumam.
Tātad es gribu pateikt, ka visu šo laiku mūsu ministrija saņēmusi
vairākkārt ielūgumus pievienoties šim tīklam, taču šie ielūgumi tika ignorēti.
Tāpēc mūs neapmierina jūsu atbildē atsauce uz pašreizējo ekonomisko situāciju.
Mēs saskatām tādā attieksmē politiskas gribas trūkumu dalībai vienīgajā Eiropas
izglītības ministriju sadarbības organizācijā. Šī attieksme ir parādījusies nevis
ar finanšu krīzes sākšanos, bet jau sen.
Tātad – kāpēc?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministres kundze, jums ir divas minūtes atbildei.
T.Koķe. Pimenova kungs, es tomēr gribu uzsvērt, ka patiešām mēs
ministrijas arhīvos atradām šo saraksti, kura notiek jau no 2005.gada, kura faktiski
2005.gada nogalē tika uzsākta. Un 2006.gada sākumā tika pārtraukta šī sarakste.
Taču es gribu teikt, ka kopš 2005.gada ir unikāla iespēja Latvijai kā Eiropas
Savienības dalībvalstij piedalīties struktūrfondos. Un mums struktūrfondi – gan
2004.-2006.gada, gan it īpaši tagadējie, 2007.-2013.gada, – paver milzīgas skolu
informatizācijas iespējas, kuras arī pilnā mērā tiks un tiek izmantotas. Savukārt
iekļaušanās vienā vai otrā virtuālajā tīmeklī ir katras skolas, universitātes,
zinātniskā institūta brīva izvēle. Koordinēt to valsts pārvaldei šodien, šīs
ļoti, ļoti piepildītās digitālās pasaules apstākļos, varbūt arī vairs nav tik
aktuāli, kā tas bija 2005.gadā.
Bet es vēlreiz atkārtoju, ka mēs… Paldies jums par aktualizāciju.
Es vēlreiz pārliecināšos par Euroschool Network lietderību, un iespējams –
iespējams! -, ka mēs meklēsim 2011.gada budžetā, ja tas nebūs ar milzīgiem
samazinājumiem, šādu iespēju parakstīt dalības līgumu. Iespējams!
Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei par atbildi.
Pimenova kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.
Jums ir vēl viena minūte, lai uzdotu jautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!
I.Pimenovs. Pateicos.
Jūs uzsvērāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums
nav nepieciešams un katra skola pati var piedalīties šajā projektā. Tā jūs rakstāt
savā atbildē.
Bet šinī gadījumā skola piedalās kā pilotskola un tā nevar būt
par partneri konkrētajā projektā. Lai tā kļūtu par partneri, valstij jābūt tieši
par šā tīkla dalībnieci. Un tātad skola nav spējīga apgūt – pat saņemt nevar,
kur nu vēl apgūt! – tos līdzekļus, kurus paredz katrs konkrētais projekts.
Līdz ar to mūsu skolu, Latvijas skolu, tīkls zaudē iespējas savas
kvalitātes uzlabošanai.
Vai ministrija zina šo priekšnosacījumu sadarbībai ar Eiropas Skolu
sadarbības tīklu?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.
T.Koķe. Es pieņemu, ka atbildīgie speciālisti ministrijā, protams,
pilnvērtīgi pārzina jomu un zina, kādas iespējas tīkls paredz, un ir tās
izvērtējuši. Kā jau es teicu, ministrijas vadības 19.janvāra sēdē mēs šo
informāciju uzklausījām. Pašreiz finansiālu apsvērumu dēļ mēs neredzam iespēju
to īstenot, lai gan, pēc jūsu vārdiem spriežot, tam ir ļoti liela nozīme skolu
izglītības kvalitātē. Kaut gan burtiski pirms nepilna mēneša pie Valsts prezidenta
bija diskusija par inovācijām izglītībā un viennozīmīgi šīs diskusijas
dalībnieki uzsvēra, ka IT līdzekļi, kā arī dažādi virtuālie tīmekļi ir tikai
līdzeklis. Tas nav mērķis arī saistībā ar izglītības kvalitāti.
Sēdes vadītājs. Paldies, ministres kundze.
Pimenova kungs, jūsu jautājumu limits ir izsmelts. Vai Orlova kungs
vēlas uzdot kādu jautājumu?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Orlovam. Jums ir minūte
jautājumam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamā ministres kundze! Tad kā jūs varat paskaidrot to, ka
kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kuras ir līdzīgā ekonomiskā situācijā, tomēr ir
ilggadējas Eiropas Skolu sadarbības tīkla dalībnieces?
T.Koķe. Nē, nu ko es varu paskaidrot par kaimiņvalstīm? Droši vien
neko. Katra valsts – katra valsts! – izvēlas savu veidu… Es vēlreiz gribu
atkārtot, ka… patiešām, godātie deputāti… ka, kopš esmu ministre – no
2007.gada decembra -, politiskajā darba kārtībā man nav bijis ne stimulēt, ne
noliegt šo sadarbību. Tāpēc, ja vien tā iespēja parādīsies, tad noteikti
Izglītības un zinātnes ministrija darīs visu iespējamo, lai parakstītu līgumu un
samaksātu dalībmaksu.
Paldies jums vēlreiz, ka vēršat manu uzmanību uz to, un es
pievērsīšu tam vairāk uzmanības. Ko citu es varu atbildēt?!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai deputātiem ir vēl kādi jautājumi? Nav.
Līdz ar to paldies Orlova kungam, paldies Pimenova kungam, paldies
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010. gada 6. maijā
| Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde uz deputātu jautājumu „Par izglītības eksporta veicināšanu” (Nr. 210/J9) (Atbildes dok. Nr. 5903) (Rakstiska atbilde) |
|
| Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu„Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem” (Nr. 211/J9) (Atbildes dok. Nr. 5907) (Rakstiska atbilde) (Atbildi sagatavoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe) |
|
| Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par patentmaksas piemērošanu” (Nr. 213/J9) (Atbildes dok. Nr. 5900) (Rakstiska atbilde) |
|
| Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde uz deputātu jautājumu „Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā” (Nr. 212/J9) (Atbildes dok. Nr. 5904) |
|
| Atbilde | – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe |
| Papildjautājums | – dep. I.Pimenovs |
| Atbilde | – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe |
| Papildjautājums | – dep. I.Pimenovs |
| Atbilde | – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe |
| Papildjautājums | – dep. V.Orlovs |
| Atbilde | – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe |
Frakciju viedokļi
2010.gada 6.maijā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Anatolijs Mackevičs. Lūdzu!
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika apskatīts likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kurš paredzēja Valsts kancelejas likvidēšanu, pievienojot to Tieslietu ministrijai. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata tā: protams, publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas problēmas, kas saistītas ar liekajiem tēriņiem Valsts kancelejā, tomēr, pēc mūsu domām, Valsts kancelejai ir jābūt. Drīzāk vēlme likvidēt šo institūciju norāda uz premjerministra nespēju atrisināt problēmas šajā iestādē. Tās darbinieku skaits ir divas reizes mazināts, un iespējams, ka Valsts kanceleja vēl būtu jāsamazina, bet par pilnīgu tās likvidāciju runa nevar būt. Ikvienā Eiropas valstī eksistē Valsts kanceleja.
Otrs, par kuru gribu jūs informēt, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru šodien izskatīja otrajā lasījumā. Šobrīd partijas Latvijā tiek finansētas no privātpersonu finanšu un mantiskajiem līdzekļiem. Šā likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 procentiem vēlētāju.
Mēs, es personīgi un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti, atbalstām un iesniedzām likuma grozījumus, ka, lai saņemtu valsts finansējumu, par partiju ir jābalso nevis 2 procentiem vēlētāju, bet gan 3 procentiem. Tas ierobežotu valsts atbalstu tām nelielajām partijām, kas izaugtu kā sēnes pirmsvēlēšanu laikā un tādējādi iegūtu līdzekļus no valsts, bet kas patiesībā nav darītājas.
Šādā veidā mēs varētu izsargāties no liekas valsts finansējuma izšķērdēšanas un neatbalstīt savā veidā mazo partiju biznesa projektus. Tāpat būtiski ir norādīt ierobežojumus finansējuma saņemšanai. Tāpēc tika iesniegti, pēc manām domām, būtiski grozījumi, kuros ir teikts, ka gadījumā, ja pēc startēšanas vēlēšanu apvienība vai no vairākām partijām sastāvoša politiskā organizācija sadalās, valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no tajā ietilpstošajām politiskajām partijām.
LPP/LC frakcijas deputāti konceptuāli pilnībā atbalsta šo likumprojektu, jo, piešķirot valsts finansējumu partijām, tiktu nodrošināta finansiālās darbības atklātība un mūsu valsts atbilstība parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Tomēr es personīgi uzskatu – un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti uzskata -, ka ir jāņem vērā ekonomiskā situācija, kāda ir mūsu valstī šobrīd, citādi izvēršas absurda situācija: Starptautiskais Valūtas fonds aizdod mums naudu, un mēs finansējam partiju darbību. Tāpēc LPP/LC frakcijas deputāti ierosina 2013.gadu kā laiku, kad likumam būtu jāstājas spēkā.
Novēlu jums labu atpūtu un labus laika apstākļus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Mackeviča kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārliecināti, ka nedrīkst pieļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifu nepamatotu pieaugumu. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir jāpārbauda sabiedrisko pakalpojumu izdevumu nepieciešamība un pamatotība. Citādi uzņēmumiem, kuri tos sniedz, rodas iespēja paaugstināt savus administratīvos izdevumus, prasot uz to rēķina celt tarifus. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” ierosina likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, kas prasītu pārbaudīt šādu izdevumu pamatotību. Un šodien Saeima atbalstīja apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām.
Atgādināšu, ka Valsts kontrole ir veikusi sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbības revīziju par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam un ir konstatējusi, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas kārtība ir nepilnīga.
Pirmkārt, regulators nepieprasa no uzņēmumiem, kas pretendē uz tarifu paaugstināšanu, detalizētu informāciju par administratīvajiem izdevumiem, kaut arī šī izdevumu pozīcija citu starpā veido tarifu.
Otrkārt, monopoluzņēmumi tarifā iekļauj vēl vienu izdevumu pozīciju – investīciju projektus -, bet to pamatotība arī netiek pārbaudīta.
Valsts kontrole ir konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pēc tarifu paaugstināšanas investīciju projekti tā arī nav īstenoti, kaut gan tarifs faktiski paaugstināts, lai šādus projektus ieviestu. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šāda prakse ir jāpārtrauc, jo tā rada riskus tarifu nepamatotai celšanai. Mēs ierosinām likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, atbilstoši kurai regulatoram pirms tarifa paaugstināšanas jāpārbauda visu norādīto izdevumu, arī administratīvo, un investīciju pamatotība.
„Saskaņas Centrs” arī ierosina regulatoram uzlikt par pienākumu ikgadējā atskaitē Saeimai norādīt savus izdevumus, pamatot to nepieciešamību un publicēt tos savā interneta mājaslapā.
„Saskaņas Centrs” uzskata par nepieciešamu, lai likums regulatoram pieprasa, izvērtējot tarifu projektus, sadarboties ar Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības asociāciju, kas nodrošina sabiedrības kontroli pār sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumus Izglītības likumā.
Grozījumu būtība ir vērsta uz skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu metodisko materiālu sagatavošanā. Gribētos atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši tādēļ, lai novērstu šo plaisu, mēs piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu.
Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, tostarp mācību grāmatas, tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem, zinātniekiem. Zinātnieki veica zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, un tas būtiski uzlaboja mācību un audzināšanas procesa rezultātus.
Bērnu apmācība zinātnēs un mākslās būtu jāpamato ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas te pie mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz mācību līdzekļiem, kas radīti, piedaloties zinātniekiem, speciālistiem attiecīgajos zinātnes virzienos.
Jā, šodien eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbosies vienīgi ar skolas izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji! Gribu pieminēt atkal prokrieviskās partijas PCTVL mēģinājumu izdarīt grozījumus Izglītības likumā. Viņi šoreiz atkal grib aizstāt likumā, kāds tas šobrīd ir, vārdus „Eiropas Savienības oficiālajās valodās” ar vārdu „svešvalodās”, protams, ar to domādami krievu valodu.
Nu ko lai dara! Šādi mēģinājumi atkārtojas ik nedēļu, ikvienā Saeimas sēdē. Pagaidām – paldies Dievam! – tas neiet cauri, bet kas zina, kā tas var notikt nākotnē.
Par nākamo. Dīvaina bija deputātu vairākuma nostāja balsojumā par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz mūžu. Pirms divām nedēļām deputāti nobalsoja „pret”. Ieceļot uz diviem gadiem, šodien nobalsoja „par”. Tad nu gribas jautāt: vai divu nedēļu laikā šī tiesnese ir apguvusi latviešu valodu? Skaidrs, ka šī tiesnese nespēj pildīt amata pienākumus kā nākas, ja nezina pilnībā latviešu valodu. Nu, redziet, atkal deputāti latvieši piekāpušies par sliktu latviešu valodai. Žēl, bet tā tas notiek.
Nedaudz arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Bija priekšlikumi par to, ka, piemēram, fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu, ziedojumu par summu, kas nepārsniedz nevis 100 minimālo mēnešalgu apmēru, kā tas ir šobrīd, bet 50 – tātad uz pusi mazāk. Mans viedoklis: es domāju, ka pietiek visādos veidos iegūt, pat pirkt, vēlētāju balsis, solīt un solīt, melot un melot, mānīt un mānīt. Pirms vēlēšanām izlikties baltiem kā gulbjiem vai labklājības baložiem, bet pēc vēlēšanām pārvērsties par atbaidošiem plēsīgiem vanagiem vai kraukļiem.
Esmu pārliecināts, ka, jo mazāk naudas partijām būtu vēlēšanu kampaņās, jo patiesāki būtu vēlēšanu rezultāti. To rāda visu Saeimu vēlēšanas. Un būtu labi, ja šis princips ieviestos ikdienā. Diemžēl tā tas nav, jo citādi… Tātad vēlēšanu rezultātus diktē naudasmaisi, ne attiecīgās partijas būtība, tas, ko tā var nest, dot valstij un tautai. Un es gribu sacīt vārdus: esiet uzmanīgi! Vērtējiet naudasmaisus un mēģiniet atšķirt, kuri tie ir!
Un šīs īsās uzrunas nobeigumā teikšu jums, cienījamie radioklausītāji, ka jau sen mēs esam pelnījuši skaistu, siltu pavasari, un rīt tāds būšot. Apsveicu ar to! Lai jums labi veicas!
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Pēterim Tabūnam.
Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Ārbergam. Lūdzu!
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Par šodienas darba kārtību. Pieskaršos tikai dažiem no likumprojektiem.
Vispirms par Tautas partijas frakcijas deputātu rosinātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tautas partijas frakcija iesniedza Saeimā grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, rosinot no šā gada 1.septembra likvidēt Valsts kanceleju. Tāpat Tautas partija rosināja uzdot Ministru kabinetam līdz 2010.gada 1.septembrim nodrošināt Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. Tautas partija rosināja noteikt, ka no šā gada 1.septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabinetu un Ministru prezidenta lēmumu izpildi. Jau līdz šim Tautas partija bija izplatījusi paziņojumu, aicinot pašu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski likvidēt Valsts kanceleju. Visas funkcijas, kas nav saistītas ar Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanu, būtu nododamas ministrijām, savukārt Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanai un valdības sēžu organizēšanai būtu jāstiprina Ministru prezidenta birojs. Dažādi līdz šim publiski izskanējušie fakti, pēc Tautas partijas domām, parāda premjera nespēju ieviest kārtību Valsts kancelejas darbībā. Piemēram, atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki savā pamatdarbā nav bijuši pat līdz trim mēnešiem, jo piepelnījušies citur. Fakts, ka šāda situācija iespējama, vēlreiz apliecina, ka Valsts kancelejas administratīvais aparāts ir uzpūsts.
Tautas partija domā, ka ir nepieciešams pārskatīt Valsts kancelejas funkcijas, jo liela daļa no tām dublējas ar Tieslietu ministrijas funkcijām. Jau pagājušā gada vasarā arī vairāki partijas „Jaunais laiks” politiķi pat norādīja, ka Valsts kanceleja vairs nav nepieciešama.
Par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījumu būtība ir sekojoša: gadā, kad ievēlēta jauna Saeima, budžets jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Tautas partijas frakcija uzskata, ka minētās normas ieviešana radītu skaidrību par nākamā gada valsts budžeta projektu un pēc vēlēšanām nebūtu pārsteigumu vismaz budžeta pamatnostādnēs. Par to, ka budžets savlaicīgi iesniedzams Saeimā līdz 1.septembrim, jau publiski ir izteikušies un atbalstījuši gan Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Lai plānotu savu uzņēmējdarbību, daudzi uzņēmēju pārstāvji vēlas skaidrību gan par pamatnodokļu politiku, gan par valsts prioritātēm un citām valsts budžeta pamatnostādnēm. Kā no tribīnes sacīja Tautas partijas frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, iesim uz vēlēšanām ar atklātām kārtīm, nevis pamodīsimies pēc 2.oktobra ar jauniem pārsteigumiem nodokļu politikā, pabalstu un pensiju sistēmā un neskaidrībām citās jomās! Protams, ir ļoti žēl, ka neguvām Saeimas atbalstu. Bet tas, kas notika, vēl nenozīmē, ka mūsu frakcija pie šā jautājuma neatgriezīsies. Jo, lai cik tas smagi būtu, jāapzinās: budžeta konsolidācija 2011.gadā būs jāveic. Šajā sakarā skaitļi izskan visdažādākie. Tā, piemēram, no finanšu ministra puses tiek runāts par aptuveni 400-450 miljoniem, bet no premjera puses pēdējā versijā – par 250 miljoniem latu. Uzskatām, ka skaidrībai ir jābūt pēc iespējas ātrāk.
Un visbeidzot. Par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam, kurā likumprojektu izskatījām šodien, saņēma no deputātiem diezgan daudz priekšlikumu, kas būtiski mainītu atbildības sadalījumu starp meža īpašniekiem vai valdītājiem un Valsts meža dienestu, kā arī mazinātu birokrātiskos šķēršļus, lai koku ciršanas apliecinājumu saņemtu ātrāk, kā arī lai apliecinājuma termiņi tiktu pagarināti uz laiku, kas ilgāks par tekošo saimniecisko gadu. Tomēr sakarā ar to, ka līdzīgi grozījumi atrodas Ministru kabinetā, kur notiek to saskaņošana starp ministrijām, un visdrīzāk tie šīs Saeimas laikā nenonāks parlamentā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pati iesniegs likuma grozījumus, lai tos varētu plašāk izdiskutēt un pieņemt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ārberga kungam no Tautas partijas frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Gunāram Laicānam. Lūdzu!
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Zinot, kādas ir Saeimā pozīcijas un opozīcijas balsu attiecības, es vēlos runāt par trijām sagatavoto likumprojektu grupām.
Pirmā ir likumprojektu grupa, par kuru tikko runāja Tautas partijas frakcijas pārstāvis Ārbergs. Šajā gadījumā opozīcija pārbauda pozīcijas modrību, un šajā sakarā jāpiemin divi likumprojekti.
Pirmkārt, Saeima šodien noraidīja Tautas partijas frakcijas sagatavoto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu, kas paredzēja no šā gada 1.septembra reorganizēt Valsts kanceleju – pievienot Tieslietu ministrijai. Jo šis likumprojekts, tāpat kā arī nākamais manis pieminētais likumprojekts, ir populistisks un nav šajā priekšvēlēšanu gaisotnē realizējams.
Otrkārt, Saeima šodien noraidīja arī opozīcijas frakciju deputātu sagatavoto grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību; grozījums paredzēja noteikt, ka nākamā gada valsts budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Deputāti tātad rosināja mainīt līdzšinējo kārtību, kas paredz, ka gadā, kad ievēlē jauno Saeimu, budžets ir jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
Protams, katrā Saeimas sēdē mēs sagaidīsim šādus priekšlikumus. Un pozīcijai ir jādod sava atbilde uz šādiem priekšlikumiem.
Otra likumprojektu grupa ir tā, par kuru jāteic, ka bija gan pozīcijas, gan opozīcijas izpratne par šo likumprojektu nepieciešamību. Kā piemērus es varu minēt grozījumu Likumā par ostām, grozījumu Meža likumā, grozījumus Prokuratūras likumā… Īpaši minēšu grozījumu Likumā par ostām. Likuma izmaiņas paredz, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt, ziedot valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets savukārt lemj par šo līdzekļu pieņemšanu. Ja ziedotājs nav noteicis dāvinājuma izlietošanas mērķi un attiecīgo valsts budžeta iestādi, valdībai būs jālemj arī par to.
Īpaši šodien pietiekami laba attieksme bija pret Meža likumu, par kuru arī iepriekš runāja. Tomēr eksperti nebija izvērtējuši divus priekšlikumus, un tāpēc arī Saeima neatbalstīja šos divus priekšlikumus. Bet kopumā atbalstīja šos grozījumus Meža likumā.
Man jāpiemin arī Prokuratūras likuma izmaiņas jeb grozījumi, ko pieņēma šodien Saeimā. Ir runa par ģenerālprokurora pilnvaru pagarināšanu. Protams, šis likumprojekts, grozījums Prokuratūras likumā, tika iesniegts komisijām. Tika rosināts noteikt, ka gadījumā, kad izbeidzas ģenerālprokurora pilnvaru termiņš un Saeima nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru, līdzšinējā ģenerālprokurora pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad parlaments ieceļ jaunu šo pienākumu veicēju. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu Ģenerālprokuratūras darbības nepārtrauktību, iesākto lietu un procesu virzību gadījumos, kad Saeima, izbeidzoties ģenerālprokurora pilnvaru termiņam, nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru. Ja grozījumi Saeimā tiks pieņemti vistuvākajā laikā, tas ļaus tagadējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim turpināt pildīt pienākumus līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai.
Es gribu runāt arī par trešo grupu – to, kurā ir fundamentālie likumprojekti. Un diemžēl vienmēr ir tā, ka nav īstais laiks un netiek pieņemti grozījumi saistībā ar partiju finansēšanu. Jo Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, samazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.
Bija arī mūsu partijas frakcijas, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas, trīs priekšlikumi, kuri diemžēl netika atbalstīti.
Pirmkārt, netika atbalstīts priekšlikums samazināt ziedojumu maksimālo apmēru partijai – no pašreizējām simt minimālajām mēnešalgām, tas ir, 18 000 latu, līdz 50 minimālajām mēnešalgām – 9000 latiem.
Otrkārt, netika arī atbalstīts priekšlikums priekšvēlēšanu tēriņiem piemērot koeficientu 0,004. Piedāvātie grozījumi paredzēja uz pusi samazināt politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu izdevumus, kā arī paplašināt ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu bāzi. Proti, pašreizējo 570 000 latu vietā, ko partijas drīkst tērēt savās priekšvēlēšanu kampaņās, tās tērētu, kā to paredzēja mūsu piedāvātais priekšlikums, 285 000 latu.
Treškārt, netika arī atbalstīts priekšlikums iekļaut priekšvēlēšanu tēriņos, uz kuriem attiecas likuma noteiktie griesti, arī atalgojumu par visa veida reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu un organizēšanu, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām.
Līdz ar to man ir jāteic tas, ko teica partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne debatēs, – ka mēs šādā veidā demokrātiju, tautas varu, ar šo partiju finansēšanas likumu pārvēršam par plutokrātiju, tas ir, naudas varu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Gunāram Laicānam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien visiem, kas klausās translāciju no Saeimas nama!
Tas, ko es vēlos teikt, ir arī, protams, jau pieminētais… tas, ko jau iepriekš pieminēja kolēģi.
Es varu teikt par Tautas partijas iesniegtajiem diviem likumprojektiem, ka patiesībā tā ir tikai darbības imitācija, jo partija, kas ir bijusi koalīcijā un ir aizgājusi no tās, ir skaidri parādījusi, ka strādāt šajā Latvijai grūtajā laikā tā nevēlas. Un vienīgais, ko tā var darīt, ir neļaut strādāt šai – Dombrovska valdībai.
Un konkrēti ir tātad runa par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Bija ierosināts likvidēt Valsts kanceleju.
Mēs zinām, ka Valsts kancelejai kā institūcijai ir sava vieta valsts pārvaldes sistēmā, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, tāpat kā Saeimas Kancelejai. Tas ir konkrēts darbs, kas ir jānodrošina tehniski, tādējādi garantējot darbu gan Saeimai, gan Valsts prezidentam, gan, piemēram, arī Ministru kabinetam, ja jau runājam konkrēti.
Protams, Tautas partija nevēlējās atzīt to, ka Kalvīša valdības laikā, tātad Tautas partijas valdības laikā, Valsts kancelejas tēriņi bija uzpūsti līdz 5 miljoniem latu gadā un ka tie šobrīd ir jau samazināti par 3 miljoniem; ka toreiz Valsts kancelejā strādāja vairāk kā 200 cilvēku un ka tagad šo cilvēku skaits ir samazināts vairāk par 80; ka toreiz bija vairāk kādas 25 struktūrvienības Valsts kancelejā un ka tagad ir tikai puse. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir teicis, ka tā jau nav pēdējā līnija; ka šos skaitļus var arī vēl vairāk samazināt un tas arī tiks darīts.
Un arī otrs likumprojekts – tas, kurš paredzēja, ka valsts nākamā gada budžets Saeimas vēlēšanu gadā iesniedzams līdz 1.septembrim, – ir tieši tāda pati darbības imitācija un ūdens duļķošana, lai pārējiem, kas grib strādāt, būtu grūti strādāt. Jo ir taču skaidrs, ka pati Tautas partija iepriekšējās reizēs, kad arī bija vēlēšanu tuvums, nekad nemaz nerosināja šādus grozījumus. Un skaidrs, ka budžets – tas ir nākamās valdības galvenais instruments, ar ko tā īsteno savu politiku. Kāda tad interese būs nākamajai valdībai īstenot šīs valdības politiku? Bet, protams, šī valdība strādā pie nākamā gada budžeta aprisēm, un būs skaidrs šis rāmis. Un tas tiks arī atstāts, lai jaunajai valdībai nebūtu jāsāk viss pilnīgi no nulles. Un tas ir pilnīgi normāls process.
Es vēlos pieminēt arī grozījumus Prokuratūras likumā, kuri tika nodoti komisijai. Tie bija iesniegti no „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības” un „Sabiedrības citai politikai” puses. Ar šiem likuma grozījumiem mēs vēlējāmies nodrošināt ģenerālprokurora darbu līdz jauna ģenerālprokurora ievēlēšanai, lai nav tāda situācija, kāda ir šobrīd ar Maizīti, kad bija šis dīvainais balsojums. Faktiski 11.maijā Maizītim beidzas pilnvaras ģenerālprokurora amatā, un tad ir jautājums – kas tad būs līdz nākamajam brīdim, kad tiks ievēlēts ģenerālprokurors? Tātad šīs lietas ir jāsakārto.
Ko es vēl vēlos pateikt? Ir trīs likumprojekti no sociālās jomas, tos es pieminēšu.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pilnveidos darba attiecības cietumā, jo ieslodzījuma vietās strādā ieslodzītie. Būs, protams, iespējams, cilvēkam, strādājot arī pēc tam, pēc iznākšanas no cietuma, saņemt arī nelielu sociālo aizsardzību, un varbūt tas šos cilvēkus mudinās un motivēs tomēr nostāties uz likumpaklausīga ceļa turpmāk savā dzīvē.
Tad vēl viens. Tas ir Satversmes tiesas spriedums, kas mums ir obligāti jāizpilda un ko mēs izpildīsim, un kas saistīts ar Černobiļas avārijas seku likvidētājiem un cilvēkiem, kas no tās ir cietuši, kas ir bijuši apgādājamie tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši invaliditāti. Lai tie, kas līdz šā konkrētā likuma spēkā stāšanās brīdim, līdz šā gada 1.janvārim… Kad bija aprēķinātas šīs invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, tās izrādījās mazākas nekā pirms tam, tāpēc šī tiesiskā paļāvība ir jānodrošina.
Un tad es vēl vēlos pieminēt arī likuma grozījumus saistībā ar reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ar kuriem tiek nodrošināta šo profesiju un kvalifikācijas atzīšana dzelzceļa nozarē atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas dod iespējas šo profesiju darbiniekiem strādāt arī ārpus Latvijas.
Un visbeidzot es gribu trīs vārdus pateikt arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kuros bija iesniegti arī „Jaunā laika” priekšlikumi, lai samazinātu priekšvēlēšanu tēriņus. Diemžēl mums ne biedra naudas, ne dāvinājumus, ne ziedojumus neizdevās samazināt, un arī pārējos griestus neizdevās samazināt, jo acīmredzot partijas tomēr ir ieinteresētas tērēt vairāk līdzekļu vēlēšanām. Un tātad šādi grozījumi… Protams, priekšvēlēšanu laikā tādus pieņemt ir visai grūti, patiesībā – pat neiespējami, kaut gan īstenībā tas būtu diezgan labi un atbilstoši sabiedrības interesēm.
Paldies jums par to, ka klausījāties! Ir ļoti labs laiks, un es novēlu jums tiešām saulainas dienas jūsu mazdārziņos!
Vadītāja. Paldies Silvai Bendrātei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dagnija Staķe. Lūdzu!
D.Staķe (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien gribu runāt par jautājumiem, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem un kas skar viņu ikdienu, neskatoties uz to, ka Saeimā arvien biežāk tiek minētas tuvojošamies Saeimas vēlēšanas un ka partijas cita citu vaino populistisku priekšlikumu iesniegšanā.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta premjera Valda Dombrovska masu medijos izskanējušo paziņojumu, ka pensijas nākamgad nebūs jāsamazina. Vienlaikus mūsu deputāti stingri sekos līdzi tam, lai šis solījums arī tiktu pildīts, un jebkādas nobīdes šajā jautājumā mēs nepieļausim. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti norobežojas arī no „Vienotības” līdera Ģirta Valda Kristovska idejas par naudas aizņemšanos no pensionāriem. Ceram, ka tas ir tikai apvienības līdera personiskais viedoklis.
Taču frakcijas deputātus bažīgus dara fakts, ka neizskan stabils solījums attiecībā uz pašreizējās pabalstu sistēmas saglabāšanu. Gribam atgādināt, ka pašreizējos augsta bezdarba līmeņa apstākļos šie pabalsti ir daudzu ģimeņu vienīgais ienākums. Šim jautājumam varētu pievērsties tikai tad, kad valstī uzlabosies sociāli ekonomiskā situācija un krasi kritīsies bezdarba līmenis.
Attiecībā uz izskanējušo informāciju par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nodošanu Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā gribu teikt to, ka mēs respektēsim likumu par administratīvi teritoriālo reformu, ko pieņēmis Saeimas vairākums, neskatoties uz to, ka frakcijai šajā jautājumā ir pretējs viedoklis. Tomēr bažīgus mūs dara fakts, ka vairākās vietās Latvijā, konkrēti, Rojā un Alojā, notiek atsevišķu pašvaldību mēģinājumi atdalīties no izveidoto novadu teritorijām. Ļoti uzmanīgi jāpēta, vai tās patiešām ir lielākās daļas iedzīvotāju vai tikai šauru interešu grupu vēlmes. Kaut arī nākamajā Saeimā ir paredzēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas nodot citu ministriju pārziņā, būtu jāatceras, ka, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem, lai arī kuras ministrijas pārziņā tie būtu, vienmēr kā primārās ir jāizvirza visa novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses, kā arī jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte.
Cienījamie radioklausītāji! Paldies par uzmanību! Saulainu nedēļas nogali un brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Staķes kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!