Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas otrā sēde 2010.gada 22.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sākam Saeimas 2010.gada 22.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” un
iekļaut to sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”, un par
to šodien būs Prezidija ziņojums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba
kārtības grozījumu?… Lūdzu, kolēģi, klusumu! Tātad runa ir par Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā”. Vai kādam ir iebildumi pret grozījumiem darba kārtībā? Nav
iebildumu. Šis likumprojekts tiek iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.

Vēl ir saņemts piecu deputātu iesniegums. Deputāti Zaķis,
Aleksandrovs, Čepāne, Ābiķis un Latkovskis lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Ir! Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis
jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, es nepamanīju,
ka deputāti ir pieteikušies debatēs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Par vēlu!”)
Nē, tā ir mana vaina šoreiz…

Tātad viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Es
saprotu, ka deputāts Štokenbergs, visticamāk, runās „par”.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pieci deputāti, to
skaitā arī es, ir iesnieguši priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli, un tieši
tāpēc mēs šodien aicinām iekļaut šo jautājumu jau šīsdienas sēdes darba
kārtībā, jo grozījumu būtība ir ārkārtīgi vienkārša un īsa. Pirms nedēļas
aizdomu ēna krita pār šo Saeimu, jo cilvēki bija stāstījuši vienu… deputāti
publiski runāja par to, ka viņi atbalsta ģenerālprokuroru, bet balsojums izrādījās
citādāks.

Es aicinu šo aizdomu ēnu pēc iespējas ātrāk noņemt no Saeimas,
jo neredzu nekādu pamatu, kāpēc šā jautājuma skatīšana būtu jāatliek uz vēlāku
laiku. Es domāju, ka mēs visi, kas šeit zālē atrodamies, gribam būt tiesīgi godīgi
un atklāti paskatīties acīs jebkuram, kas mums uzdos šo jautājumu: kā jūs balsojāt
par ģenerālprokuroru? Un tas mehānisms, kā to panākt, ir atklātais balsojums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa acīmredzot runās
„pret”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu runāt kā Saeimas
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un kā cilvēks, kas parasti šajā Saeimā ziņo
par Saeimas kārtības rulli, kuru šobrīd ir ierosināts grozīt.

Kolēģi! Es vēlos, lai jūs katru situāciju un katru piedāvājumu
vērtētu sistēmiski un domātu nevis par īslaicīgu kādas vienas konkrētas
situācijas risinājumu vai kādas pašreizējas problēmas risinājumu, bet par to, kāda
ir mūsu likumdošanas sistēma, kā tiek veidots Saeimas kārtības rullis, kuram ir
jārisina ne tikai viens vai vienas personas jautājums. Un tā kļūda, kas bieži vien
ir pieļauta un nebūtu pieļaujama šajā reizē, ir likuma grozīšana konkrētas
situācijas vai vienas personas dēļ.

Es jūs aicinu nerīkoties pārsteidzīgi un neatbalstīt šo
piedāvājumu, jo, pavērojot, kas tiek piedāvāts, mēs redzam, ka konkrētais
grozījums rada izņēmumu tikai un vienīgi vienam amatam un Saeimas kārtība ruļļa
31.panta ietvarā rada pretrunu. Turklāt, kompleksi vērtējot, būtu jānovērtē arī
tas, ka tiek izdarītas izmaiņas vēlēšanu sistēmā, kas attiecas uz tiesu varu. Un,
kā mēs zinām, par visām tiesu varai piederīgām amatpersonām mēs balsojam
aizklāti, un šāds ir likuma uzstādījums. Izdarot šo izņēmumu, tiek radīta
deformācija. Es pieņemu, ka mums būtu jālūkojas sistēmiski arī uz to, ka varētu
samazināt aizklāto balsojumu skaitu, it īpaši visos gadījumos, kad tas attiecas uz
izpildvaras amatpersonām.

Un vēl. Godātie kolēģi, kas šo esat iesnieguši! Es saprotu, ka
jūs droši vien gribējāt radīt tādu labu ziepju gabaliņu, kas nomazgātu tīras
jūsu rokas, bet vai tik nebūs tā, ka būs radīta dubļu pika, kuru jūs metat Saeimas
sejā?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” darba
kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem,
iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 44, atturas – 2. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Izrādās, ka Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija ir bijusi ļoti čakla un sagatavojusi vēl vienu likumprojektu – likumprojektu
„Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” -, un arī to komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli
sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Urbanoviča,
Muižnieces, Bērziņa (LPP/LC) un Dukšinska iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi?

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs iepriekšējā reizē
nobalsojām par to, ka, aizpildot deklarācijas, amatpersonām vairs nebūs jānorāda tie
dati, kas ir publiski pieejami, bet atstājām šādu pašu normu, negrozītu, visos tajos
gadījumos, kad runa nav par amatpersonām. Es domāju, ka tas ir absolūti nepareizi, un
šodien es ceru uz veselo saprātu, uz to, ka mēs nobalsosim, lai tālāk varētu
strādāt un lai tas attiektos uz visiem iedzīvotajiem, kuri aizpilda deklarācijas. Šis
nav populisms, šis ir uzlabojums likumdošanā, šis ir viens no birokrātisko
šķēršļu novākšanas pasākumiem. Ceru, ka tādu būs vēl daudz.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa (LPP/LC) un
Dukšinska iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Ribakova,
Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara
antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās „pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā Eijafjadlajegidla darbība ir pamatīgi
ietekmējusi prātus ne tikai Eiropā, bet arī Krievijā un Latvijā. Gaisā plivinās
pelni, cits citu tur aizdomās, notiek nepārtraukti strīdi, kurš ir tas labākais un
godīgākais. Strīdas par pelniem, par kauliem… Krievijas televīzija ir aizgājusi pat
tik tālu, ka Ādolfa Hitlera dzimšanas dienā, 20.aprīlī, velta Hitleram speciālu
raidījumu, kurā izskan strīdi par to, kam tad tā galvaskausa atlūza pieder –
vīrietim vai sievietei. Vēl sāk minēt, kur tad Hitlers savas mūža dienas ir
pavadījis – Vācijā vai Argentīnā, un tā tālāk.

Šinī gaisotnē atkal parādās no jauna tas pats, kas ir bijis jau
noraidīts, ar visu to pašu saturu. Kam tas tagad ir vajadzīgs? Pilnīgi lieki! Pilnīga
liekvārdība, ieskaitot arī „glabāšanu” – glābšanas nav, glabāšana paliek…

Līdz ar to neko citu labāku nevaru pateikt kā vien to, ka ir
jāatkārto tāds pats balsojums, kāds jau vienreiz ir bijis, un šis priekšlikums
jānoraida.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš runās „par”.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija iesniedz šodien nodošanai
komisijai likumprojektu „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas
cīnītāju statusu Latvijā”.

Kāpēc mēs to iesniedzām? Tāpēc, ka pēc divām nedēļām visa
pasaule svinēs uzvaru pār hitlerismu. Visa pasaule svinēs uzvaru šajā ļoti, ļoti
bargajā karā. Karā pret hitlerismu! Un nav svarīgi, kurā datumā svinēs – 8. vai
9.maijā -, bet tā bija uzvara pār hitlerismu. Un mums, Latvijai, ir šādi
cīnītāji, un mēs lūdzam dot viņiem šo statusu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Otrā
pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodošanu
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 1.
Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu
Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Tutina un Vidavska iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš vēlas runāt „par”
šā likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es īsi un kodolīgi atgādināšu un
pastāstīšu par likumprojekta būtību.

Lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma sloga palielināšanos
iedzīvotājiem, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un arī 2010.gadā nekustamā
īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam
aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Tātad jau nākamgad,
2011.gadā, un turpmākajos gados – apstākļos, kad ir būtiski samazinājusies
iedzīvotāju maksātspēja! – nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā pilnā
apmērā.

Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums var radīt ļoti
negatīvas sociālās sekas. Tāpēc, lai nodrošinātu samērīgu un sabiedrības
reālajām finansiālajām iespējām atbilstošu šā nodokļa pieauguma dinamiku,
nepieciešams likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteikto pārejas periodu pagarināt
līdz 2015.gadam. Pašvaldību budžetiem tādējādi tiks nodrošināts pakāpenisks
nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu izraisīt to,
ka daudzi iedzīvotāji nemaksās šo nodokli un tāpēc samazināsies pašvaldību
budžetu ieņēmumi.

Svarīgi būtu piebilst, ka ir saņemti arī vairāki iedzīvotāju
ierosinājumi pagarināt pārejas noteikumos noteikto pārejas periodu, lai novērstu
strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Viņš runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, dāmas un kungi! Taisnības labad jāteic, ka pirmie, kas par
šo problēmu pagājušajā nedēļā uzsāka diskusiju, bija partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un „Saskaņas Centrs” faktiski ir iesniedzis
PCTVL priekšlikumu. Bet, neskatoties uz to, vakar… es atvainojos, otrdien Ministru
kabinetā tika lemts par to, kā pareizi rīkoties, un par nekustamā īpašuma nodokli
ļoti līdzīga rakstura priekšlikumi ir atbalstīti arīdzan no Ministru kabineta puses.
Tāpēc es aicinu šobrīd nesteigties ar šā likumprojekta atbalstīšanu. Es aicinu
sagaidīt to likumprojektu no Ministru kabineta un iet pa to ceļu… izvēlēties to
scenāriju, ko piedāvā Ministru kabinets un kas, manuprāt, ir krietni izsvērtāks.

Pat tad, ja šis likumprojekts tiks nodots Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju es aicinu: sagaidiet,
lūdzu, to, kas atnāks no Ministra kabineta, un strādājiet ar abiem diviem
likumprojektiem vienlaicīgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova,
Tutina un Vidavska iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par nekustamā
īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 4, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”
(reģistrācijas numurs 1775/Lp9) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Štokenberga, Bendrātes,
Čepānes un Seiles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa,
Štokenberga, Bendrātes, Čepānes un Seiles iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 45, atturas – 2. Balsis dalās līdzvērtīgi. Līdz ar to mums jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Vēlreiz balsosim par deputātu Zaķa, Štokenberga,
Bendrātes, Čepānes un Seiles iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 44, atturas – 3.
Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”
ar reģistrācijas numuru 1776/Lp9 nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības
apakšsadaļu „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir iesniegusi
patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu „Par neatliekamiem pasākumiem
koordinētai valsts rīcībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti
neiebilst.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis patstāvīgais
priekšlikums – lēmuma projekts „Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts
rīcībai” – tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu „Par Dzintras Baltas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja un
vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šo lēmuma projektu. Es iesaku arī Saeimai
balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Baltas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu
rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Simonas
Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Aizklāti balsojot,
komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas
apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Daiņa
Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegumu „Par
Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Šaicāna kungu un, aizklāti balsojot,
nolēma neatbalstīt Šaicāna kunga apstiprināšanu šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 39, atturas – 20. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par diviem iespējamiem
grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1775/Lp9). Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt vēl vienu
grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā arī šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”
(reģistrācijas numurs 1776/Lp9) bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jābalso par to, vai
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” tiek
iekļauts izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojekts „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1776/Lp9). Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais
lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5778B –
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””!

Pirms mēs sākam izskatīt priekšlikumus, gribu mazliet paskaidrot
attiecībā uz šo likumprojektu, kas tika iesniegts Saeimā. Nolūks ir piemērot
akcīzes nodokli dabasgāzei, un paredzētais piemērošanas datums bija 1.maijs, bet
dažādu iemeslu dēļ nav iespējams no šā datuma to piemērot, un tādēļ valdība
bija lūgusi grozīt likumu, lai to varētu piemērot no 1.jūlija.

Komisijā šo likumprojektu skatot, mēs konstatējām, ka būtu labi
tomēr precizēt dažus izņēmumus, uz ko šī akcīzes nodokļa piemērošana
neattiecas, un komisija nolēma akcīzes nodokli nepiemērot dabasgāzei, kas tiktu
izmantota rūpnieciskajai ražošanai. Galvenais mērķis šajā ziņā bija
nepaaugstināt dabasgāzes cenas rūpniekiem, lai varētu pēc iespējas tomēr veicināt
uzņēmējdarbību un veicināt arī mūsu eksportu. Tajā pašā laikā komisija nolēma
šo nodokli nepiemērot arī elektroenerģijas ražošanai, jo tika konstatēts, ka tas
samazinātu saražotās enerģijas daudzumu un rezultātā faktiski nebūtu iespaida uz
budžetu.

Tagad es gribu pievērsties 1.priekšlikumam. Tas ir deputāta
Klementjeva priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies liels.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Liels paldies komisijai, ka reāli
likumprojekts uzlabots. Es zinu, ka jums gāja grūti, jums bija trīs vai četras sēdes
par šo jautājumu. Iepriekšējā redakcija likumam, kuru pieņēmām budžeta paketē,
bija briesmīga tāpēc, ka tā uzlika visu to nodokļa slodzi gan uz tiem, kas ražo,
izmantojot šo gāzi, gan uz tiem, kuri to izmanto apkurei un elektrības ieguvei.
Skaidrs, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos tas ir ļoti grūti un tā ir liela nasta
visiem mūsu… gan biznesa cilvēkiem, kuri apkurē vai ražošanā izmanto gāzi, gan
tiem, kuri izmanto to, lai apsildītu savas mājas.

Es saku jums lielu paldies par šo kompromisa variantu. No opozīcijas
puses tā ir gandrīz slavas dziesma. Taču mēs tomēr esam maksimālisti: „Saskaņas
Centrs” tik un tā uztur spēkā 1.priekšlikumu. Un mēs arī uzskatām, ka vispār
mēs varam pagaidīt trīs gadus un tikai pēc trim gadiem ieviest, kā direktīva
pieprasa no mums ieviest, šo akcīzi uz šo produktu – dabasgāzi. Es piekrītu, lai
paliek kafijai un tā tālāk, bet 1.priekšlikumu es lūdzu atbalstīt un izslēgt no
likuma lielu daļu no termiņiem attiecībā uz akcīzes nodokli tādam objektam kā
dabasgāze.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Es savukārt, lai gan tas varbūt liksies dīvaini,
gribu izteikt pateicību Klementjeva kungam, kas bija iesniedzis priekšlikumu, kura dēļ
vispār radās diskusija par šo tēmu, kura dēļ mēs vispār sākām diskutēt šo
tēmu, neskatoties uz to, ka mums jau iepriekš bija atsūtītas dažādu uzņēmēju,
uzņēmēju apvienību, kā arī paša „Latvenergo”, vēstules, kurās precīzi
norādīja, ka Latvijas rūpniecības un ražošanas aplikšana ar šo nodokli būtiski un
negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Būtiski un
negatīvi!

Ko komisija tomēr ņēma vērā? Komisija ņēma vērā to, ka
valdība šos iespējami iegūstamos miljonus ir ierēķinājusi valsts budžetā, un
līdz ar to pilnīga to izslēgšana zināmā mērā būtu pretrunā ar Latvijas
Republikas Satversmi. Komisija, komisijas deputāti, ņēma vērā arī to, ka gāzes
attiecīgā aplikšana ar akcīzes nodokli agri vai vēlu notiks, jo Eiropas direktīva
paredz no 2014.gada to aplikt… Tad gāze būs jāapliek ar nodokli visām dalībvalstīm
un tad tā situācija būs drusku citādāka. Bet tajā vienošanās dokumentā, ko
valdība, Dombrovska valdība, ir parakstījusi ar Starptautisko Valūtas fondu, ar
Eiropas Komisiju – ar tā sauktajiem aizdevējiem -, tur šī norma jau ir ietverta,
tāpēc brutāla šīs normas izmešana no likuma, manuprāt, būtu izaicinoši
nevajadzīga un izsauktu jaunas sarunas.

Tā ka, manuprāt, šoreiz komisija Bērziņa kunga vadībā
uzklausīja visus un izdarīja visu to, ko šobrīd no komisijas var prasīt, un, protams,
deva arī valdībai laiku līdz jūlijam, lai varbūt vēlākā laikposmā valdība var
precizēt un konkretizēt to, ko valdība grib ar šo likumu panākt. Un – pats
galvenais! – būtu precizēt, kā šis nodoklis tiks administrēts, jo šajā
jautājumā ir ļoti daudz neskaidrību. Ticiet man! Jo nošķirt gāzes lietošanu vienā
situācijā no gāzes lietošanas otrā situācijā un pateikt, vai šajā situācijā
gāze ir apliekamais objekts vai nav apliekamais objekts, – tas ir diezgan sarežģīti.

Tā ka laiks būs dots visiem – gan valdībai, gan galvenokārt…
uzņēmējiem jau nu noteikti. Un atcerēsimies, ka uzņēmēju ieguvumi nav tikai pašu
uzņēmēju ieguvumi. Tie ir arī visas Latvijas ekonomikas, visas Latvijas sabiedrības
ieguvums. Jāteic, ka no tā iegūst arī tie cilvēki, kas siltumu saņem no stacijām,
kur siltums tiek ražots koģenerācijas režīmā.

Tā ka paldies opozīcijai, paldies komisijas deputātiem! Aicinu
Klementjeva kungu atsaukt šos priekšlikumus, jo jūs esat izdarījuši visu, lai likums
būtu maksimāli labs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Klementjeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 50, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 2. – arī deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī to
komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Liels paldies komisijai vēlvienreiz! Es lūdzu deputātus tātad
atbalstīt 6.priekšlikumu. Nu neiznāca mūsu maksimālisms – arī labi! Pirmais
mēģinājums jau nav pēdējais mēģinājums.

Paldies! Es atsaucu visus pārējos savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies Klementjeva kungam.

Debates beidzam.

Līdz ar to visi pārējie Klementjeva kunga iesniegtie priekšlikumi
ir atsaukti.

Turpināsim ar 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

G.Bērziņš. Es atvainojos, priekšsēža kungs, jo jāskata ir
6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es neesmu pamanījis 6. Jā,
tiešām, turpināsim darbu ar 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

G.Bērziņš. 6. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. To komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Nākamais ir 9. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 10. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14. – arī pašas komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 19. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu
Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja
caurlūkošana.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

Pirms mēs sākam likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu, es
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Jakova
Plinera iesniegumu, ar kuru viņš frakcijas vārdā atsauc 12. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu par 23.panta pirmās daļas 29.punkta izteikšanu citā redakcijā.

Tagad vārds deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisija
saņēma likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējai caurlūkošanai
un veica attiecīgo darbu. Konsultējoties ar Valsts prezidenta kanceleju, strādājot
kopā ar mūsu drošības struktūrām, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldi un pieaicinot arī starptautiskos ekspertus, komisija izskatīja
iesniegtos 23 priekšlikumus. Kā jau dzirdējāt, 12.priekšlikumu PCTVL frakcija atsauc.

Es domāju, ka, strādājot ar visiem šiem priekšlikumiem, komisija
uz šo brīdi ir atbildējusi uz tiem trim norādījumiem, kuri tika saņemti no Valsts
prezidenta, kas šo likumu atsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa
Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 67, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, izlasiet esošo redakciju un izlasiet mūsu
priekšlikumu! Un kas ir noticis vispār ar šo priekšlikumu? Tādā redakcijā, kādā
tas ir tagad piedāvāts, tas ir pilnīgi jau pazaudējis visu savu jēgu, jo pazudis no
priekšlikuma ir jēdziens par darbiniekiem. Nav tā tur vairs iekšā! Kāda vairs ir
nozīme šim priekšlikumam? Un tāpēc mēs piedāvājam vispār izslēgt šo punktu
ārā, jo tas vairs nedod absolūti neko.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, padziļināti vēlreiz pētot šo jautājumu un iepazīstoties arī ar
starptautisko ekspertu atzinumu, secināja, ka vienkāršāk administrējams un
pārbaudāms šis veids ir tad, ja atstāj divas normas, – tātad to, ka veic
ieguldījumu pamatkapitālā un palielina nomaksājamos nodokļus. Līdz ar to nevienu
nodokli nevar palielināt, ja nav darbinieku. Savukārt ar darbinieku pieņemšanu vai
nepieņemšanu tur varētu būt tomēr tādas zināmas šmugulēšanās.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Debatējot par 2.priekšlikumu, faktiski ir jārunā
par visiem šiem priekšlikumiem – 2., 3., 4., 5., 6.priekšlikumu… nu, par
7.priekšlikumu var nerunāt. Jo tie visi ir saistīti, un tie visi ir par viena panta
vienu daļu.

Godātie kolēģi! Mēģināsim mazliet atsvaidzināt atmiņā to
argumentāciju, kas vispār kalpoja par pamatu šāda priekšlikuma iesniegšanai. Mēs
atceramies runas par ekonomikas sildīšanu un darba vietām. Mēs atceramies mūsu
dārgā kolēģa Venta Armanda Kraukļa kaismīgās runas gan Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijā, uz kuras sēdēm viņš nāca un piedalījās, gan
viņa runas Saeimas sēdē, un patiesībā šī darba vietu radīšana bija
visbūtiskākais arguments, tāpēc, kolēģi, tagad ir iznākusi pavisam dīvaina
situācija. Valsts prezidents ir nodevis mums šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, bet
diemžēl ir iznācis tā, ka no komisijas uz balsojumu Saeimas sēdē šis likumprojekts
ir atnācis vēl bēdīgākā skatā, nekā prezidents to noraidīja. Jo vienīgā
izmaiņa ir tāda, ka ir pazudušas šīs darba vietas. Un šeit nu tiešām gribot
negribot, neklausoties… nereaģējot uz Kraukļa kunga klaigāšanu no vietas, vēlos
tomēr sacīt, ka šī ir ļoti dīvaina lieta mūsu Saeimā. Varbūt būtu bijis labāk,
ja prezidents nebūtu nodevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai. Tad vismaz mums
būtu cerības uz šīm divarpus darba vietām.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šīs manipulācijas, kuras ir
notikušas ar likumprojektu tā otrreizējās izskatīšanas laikā… notiekošais manī
tiešām vieš ļoti bēdīgas aizdomas. Es, patiesību sakot, domāju, ka mēs varam
atbalstīt šo „tēvzemiešu” frakcijas 2.priekšlikumu, bet, ja to ne, tad noteikti
var atbalstīt 3.priekšlikumu, kas vismaz nopietni paceļ investīciju griestus, lai mēs
izslēgtu šīs turpmākās manipulācijas iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas Prezidij! Mēs ļoti rūpīgi
frakcijā iepazināmies ar visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti atbildīgajā
komisijā. Mēs pieaicinājām arī nodokļu administratorus – Valsts ieņēmumu
dienesta atbildīgos cilvēkus, lai pārrunātu, kā varētu šos grozījumus
administrēt. Un es jūs gribu aicināt ļoti pragmatiski pieiet šai lietai. Tie
grozījumi, kas izdarīti šobrīd, ir radījuši tādu situāciju, ka faktiski tā daļa,
kas šim atļaujas saņēmējam katru gadu ir jānomaksā nodokļos valstij, ir
palielināta divas reizes. Un ļoti pareizi šeit no zāles jau izskanēja replika, ka
nodokļus nomaksāt bez darba vietu radīšanas un bez saimnieciskās darbības veikšanas
faktiski nav iespējams. Šī norma par valstij nomaksāto nodokli ir daudz vieglāk,
vienkāršāk un skaidrāk administrējama nekā norma par trim vai piecām darba vietām,
un tā pati par sevi jau nozīmē, ka tur ir šīs darba vietas. Tātad, runājot par
šiem samaksātajiem nodokļiem… to skaitā ir arī nodokļi, kas tiek samaksāti par
darbaspēku.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas tad jauns ir ieviests pēc tam, kad
prezidents atdeva likumu Saeimai caurlūkošanai?

Es teikšu tā: piepucēts un piepūderēts, diemžēl šis ģīmis
izskatās vēl spocīgāks. Vēl spocīgāks! Tur jau ir tā bēda!

Nu, redziet! Kam tas ir izdevīgi? (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Valstij izdevīgi!”) To, ko mēģināja izdarīt iepriekš un ko pieņēma
veiklie zēni un arī tagad… Cenas nekustamajiem īpašumiem jau ir cēlušās. Daži
teiks, ka tas ir ļoti labi, bet es saku – ne visai, lai neteiktu, ka pavisam nav labi.
Jo – kam izdevīgi? Vai tiem cilvēciņiem, kuri grabina grašus, aizņemas bankās un
visādos citādos veidos, lai tiktu pie naudas un iegūtu dzīvoklīti vai māju, vai
izdevīgi tiem veiklajiem zēniem – spekulantiem? Veiklajiem zēniem – spekulantiem!
Pilnīgi un absolūti skaidrs.

Redziet, es atkal pieminēšu nacionālo principialitāti: bagātība
par katru cenu vai kaut kāda pārticība par katru cenu, lai gan tā pārticība no tā,
ka mēs ielaidīsim šeit visvisādākos… no visas pasaules klaidoņus, mahinatorus,
arī noziedzniekus (No zāles: „Teroristus!”), kuri pēc tam dzīvos Latvijā
vai klīdīs pa Eiropu… Nu, draugi mīļie, mēs kļūsim par mafiozo
piegādātājiem Eiropai un atkal būsim pirmajā vietā Eiropā vismaz kādā no
rādītajiem!

Pavisam nesen krievu jeb padomju mafija, kuru mēs ļoti labi pazīstam
pasaulē un no kuras baidās visās pasaules valstīs… Tagad Austrijā, Šveicē,
Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā vienlaikus arestēja 69 Krievijas, Ukrainas un
Gruzijas mafiozo darboņus. Lūdzu! Un tagad mēs atveram vārtus, lai visādu
veidu mafiozo arī… Par to mūs jau brīdināja ne visai sen… tagad it kā
noņēmuši to… drošības institūciju vadītāji. Vai tas nav nopietni? (No zāles
dep. A.Golubovs: „Nav! Nav!”)

Visādi gudrinieki tagad mēģina mums ieskaidrot, ka tas valstij
būšot izdevīgi. Smieklīgi! Tas ir patiešām smieklīgi! Ziniet, es ilgi domāju, kā
lai nosauc tos, kuri… tos politiķus – un ne tikai politiķus -, kuri pašlaik
mēģina šādā veidā padarīt mūsu valsti par caurbraucamo sētu, un neko labāku
neatradu, kā nosaukt viņus par mutantiem.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.

P.Tabūns. Paldies. Turpināšu, kad pāriesim pie cita priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es klausos savos cienījamos kolēģos – Kraukļa
kungā un Bērziņa kungā: viņi saka, ka bez darba vietām nav iespējami nodokļi. Un
es nevaru tam nepiekrist. Brīnišķīgi, kolēģi! Jūs esat pamatkursu ekonomikā
apguvuši, tikai… nu, diez vai ir vērts par to runāt šeit no Saeimas tribīnes. Un
tāpēc brīnos, vai mani dārgie kolēģi izliekas vai nesaprot: runa jau nav par darba
vietām un nodokļiem. Runa ir par to, kas šīs darba vietas ieņems. Iepriekšējā
versijā, kuru Valsts prezidents nosūtīja mums atpakaļ, bija runa par piecām darba
vietām, un es piekrītu, ka tad, ja ir fiksēta nodokļu masa, tas lielā mērā arī
nosaka darba vietu skaitu. Iepriekšējā versijā bija runa arī par to, ka no šīm
piecām darba vietām puse būs Latvijas iedzīvotājiem, bet otra puse – vienalga kam.
Taču tagad, godātie kolēģi, pazūdot šai normai par darba vietām, ir pazudis arī
regulējums tam, ka puse darba vietu pienāksies Latvijas iedzīvotājiem. Tur jau ir tā
problēma!

Bērziņa kungs, jūs esat ļoti inteliģents cilvēks, nu
neizliecieties, ka jūs to nesaprotat!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs
visi zinām klasisko tēzi, ka politika ir uzskatu cīņa un ka šajā uzskatu cīņā
mēs katrs lietojam savus argumentus. Es piekrītu Kārlim Šadurskim, ka jūs, Bērziņ
no Latvijas Pirmās partijas, ar savu ilgstošo politiskā darba pieredzi un arī
darbošanos šeit kā deputāts esat ļoti zinošs cilvēks – un to mēs visi zinām!
-, bet jūsu argumentācija ir ļoti vāja. Mēs saprotam, tāpat kā to teica arī
pārējie, it sevišķi Kārlis Šadurskis, kas aiz tā visa slēpjas, ka jūs tagad,
izvirzot savus argumentus, it kā nesaprotat, kas tur notiek.

Kur ir vājums jūsu argumentācijā? Jūs, lūk, sakāt, ka nodokļi
– tie ir paši vienkāršākie valstij, ka tur visvairāk ienāk un ka tur nav
vajadzīga šī kontrole. Un tas esot arguments. Tas nav arguments!

Proti, kādēļ? Mēs taču zinām, kas būs šie galvenie ienācēji.
Galvenie ienācēji būs no Austrumiem, arī no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, kur ir
šie miljardieri, miljonāri. Un viņiem vieglāk, Bērziņa kungs, ir samaksāt vienu
noteiktu summiņu, lai viņi tiek Latvijā un tiek Eiropā. Nu tas ir absolūti skaidrs!
Bet radīt darba vietas, lai būtu mūsu cilvēkiem, kur strādāt… vajadzēja noteikt
vēl labāk – nevis pusi, bet pateikt, ka visiem ir jābūt vai nu Latvijas
iedzīvotājiem, vai Latvijas pilsoņiem, vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem…
bet tas jau ir sarežģītāk un grūtāk. Un tur jau vairs nevar izvairīties –
tām ir jābūt. Redziet, kur slēpjas jūsu argumentu vājums! Un es arī domāju, ka
jūs pats to labi saprotat, bet jūs šoreiz izliekaties. Ir ārkārtīgi svarīgas mums
šīs darba vietas, lai mēs dabūtu savus cilvēkus atpakaļ no Anglijas, no Īrijas, no
citām emigrācijas zemēm, lai viņi šeit dabūtu darbu. Un tad tās arī rastos. Tas
taču jāsaprot!

Un visbeidzot arī no cita – no ētikas un morāles viedokļa.
Bībelē ir skaidri pateikts: „Lai slavēts ir cilvēka darbs, jo darbs ir cilvēka
daļa.” Un šī cilvēka daļa mums ir jāveicina – lai darbs būtu cilvēka daļa un
lai šeit būtu darbs mūsu iedzīvotājiem.

To jūs negribējāt pateikt! Es savukārt atļaujos to pateikt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamo priekšsēdētāj! Es mazliet gribu
oponēt iepriekšējiem runātājiem.

Potenciālie investori Latvijā šeit tika salīdzināti ar
visvisādiem klaidoņiem, mahinatoriem, bet tajā pašā laikā es gribu atgādināt to,
ka, piemēram, arī Eiropas Savienībā, neskatoties uz stingro vīzu režīmu, vispirms
no dažādām apkārtesošām valstīm pirmie ierodas – gan legāli, gan puslegāli, gan
nelegāli – kriminālās pasaules pārstāvji, ierodas ekonomiskie migranti, kuri te
uzturas nelegāli. Un bieži vien šie legālie šķēršļi, kas ir sabūvēti, vispār
nedarbojas, tie nav efektīvi.

Ja mēs runājam šobrīd vēl par tādu tēmu, kas izskanēja jau
agrāk, – par to, ka šī mūsu uzturēšanās atļauju izsniegšanas liberalizācija
padarīs Latviju par kaut kādu pievilcīgu mērķi potenciālajiem teroristiem, – tad
negribas tam piekrist. Jo jau šobrīd Eiropas Savienībā dzīvojošie ekstrēmisti var
droši iesēsties lidmašīnā savā mītnes zemē un atbraukt uz Latviju bez jebkādiem
ierobežojumiem, ņemot vērā Šengenas zonu. Es domāju… mans viedoklis ir tāds, ka
Latviju visvairāk apdraud citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, tās, kuras
legalizē nelegālos imigrantus, kas tur ierodas simtiem tūkstošu skaitā. Pēc tam šie
nelegālie imigranti kļūst par cilvēkiem, kas legāli uzturas Eiropas Savienībā.
Viņi var brīvi pārvietoties un tādā veidā apdraud arī citas dalībvalstis. Tā ka
varbūt skatīsimies uz tiem draudiem, vadīdamies pēc faktoloģijas, nevis pēc
pieņēmumiem!

No otras puses, runājot par šīm jaunajām darba vietām, kas tiks
izveidotas, jāteic, ka mūsu pašreizējā likumdošana jau nosaka, ka darba meklējumos
priekšroka ir jādod Latvijas iedzīvotājiem un ka tikai tad, kad kādā ilgākā laika
periodā neviens cilvēks nav pieteicies uz vakanci, darba devējs drīkst ievest Latvijā
strādniekus no citām valstīm. Un, manuprāt, Latvijā ir ļoti maz tādu sfēru, kurās
būtu grūti atrast kaut kādu speciālistu. Vienīgie, kas man nāk prātā, ir kādas
eksotiskas virtuves vai eksotisku restorānu pavāri. Iespējams, mēs Latvijā diez vai
atradīsim labus vjetnamiešu virtuves speciālistus, un, protams, viņi būtu jāieved no
Vjetnamas. Tas, manuprāt, nemaz nav slikti, jo dažādu tautu kulinārija tikai bagātina
cilvēku iespējas papusdienot vai aiziet uz restorānu.

Tā ka es gribu atbalstīt šo priekšlikumu. Un man ir lūgums arī
skatīties uz tiem reālajiem faktiem, kas parāda reālo situāciju. Un, ja Latvija būs
atvērta valsts cilvēkiem, kuri vēlēsies šeit investēt, tas palīdzēs mums ātrāk
izkļūt no krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc būtības šīs normas – gan šī, gan arī
tā, kas skar nekustamo īpašumu, – ir Rīgas domes pašreizējās politiskās vadības
biznesa projekts.

Ja mēs rūpīgi papētām Rīgas attīstības plānu, tad redzam, ka
plāni tiešām ir grandiozi, ir paredzēts tiešām piesaistīt milzīgi lielas
investīcijas. Un, ja šīs investīcijas tiešām dotu mūsu kopproduktā manāmu
ieguldījumu, kas noderētu visas tautsaimniecības attīstībai, tad jau būtu skaisti.
Taču mani nedaudz mulsina Tautas partijas nezināšana vai negribēšana zināt to, ka
liela daļa no šīm investīcijām paredzēta tieši azartspēļu biznesam. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Ne jau šajā likumā!”) Azartspēļu bizness no Krievijas
praktiski izspiests. Tas ir nogājis pagrīdē – viena daļa, un viena liela daļa, no
azartspēļu biznesa šobrīd ir Baltkrievijā. Pilnīgi legāli. Taču – ar ko
Baltkrievija atšķiras no Latvijas? Baltkrievija nav Šengenā, un Baltkrievijā šos
kriminālos elementus kontrolē ar citām metodēm, ne ar Šengenas metodēm. Līdz ar to
jūs paverat vārtus Rīgas domes pašreizējai politiskajai vadībai: ar šo normu,
18.panta 28.punktu, jūs paverat iespēju attīstīt šo biznesa projektu, kas, protams,
dos milzīgu ieguldījumu Rīgas attīstībā. Un tas ieguldījums būs tāds, ka Rīga
varētu kļūt par vienu no visdārgākajām, ja ne par pašu dārgāko pasaules pilsētu.
Latvieši dzīvos laukos kā rezervātos. Tas būs jau pēc kādiem desmit, piecpadsmit
gadiem.

Padomājiet, ko jūs darāt!

Tā ka izslēdziet šo – 18.panta 28.punktu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas ”Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Manuprāt, mēs visi
kļūstam liecinieki tam, ka tiešām priekšvēlēšanu laiks ir sācies, jo, runādami
par tik ļoti konkrētu lietu kā uzņēmuma jeb kapitālsabiedrības gada laikā
nomaksātie nodokļi un valsts spēja šos nodokļus administrēt un kontrolēt, mēs esam
sapinuši apkārt tik lielus dažnedažādus vijumus un mežģīnes par ļoti dažādām
tēmām, tikai nerunājam par pašu lietas būtību.

Godājamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir ierosinājusi divas reizes
palielināt katru gadu nomaksājamā nodokļa apjomu valsts budžetā. Godājamie
kolēģi! Gribu teikt, ka 20 tūkstoši latu, ko katra kapitālsabiedrība šādi
nomaksās valsts vai pašvaldības budžetā, ir ļoti nozīmīga nauda. Tās ir 20-25
cilvēku pensijas katru mēnesi. Godājamie kolēģi, tās ir arī pašvaldību
investīcijas. Tā ir arī ļoti nozīmīga daļa valsts veselības aprūpes budžetā.
Un, ja mēs, deputāti, nerūpēsimies par to, lai valsts budžetā reāli tiek iekasēta
nauda, bet mēģināsim atrast dažādus blakus… saistītus vai nesaistītus argumentus,
lai cits citu apvainotu kādā nodevībā, neizpratnē vai vēl par kaut ko citu, kā to
līdz šim ir darījuši daži manis ļoti cienīti deputāti, tad, kolēģi, mēs
faktiski nonāksim situācijā, ka mums budžetā nebūs naudas. Ja mēs uzmanīgi
paskatāmies, ar ko šobrīd nodarbojas valdošā koalīcija, tad redzam, ka tā nevis
domā, kā palielināt naudas apjomu, kas ir apgrozībā, bet gan rīkojas pilnīgi
pretēji – domā, kā samazināt šo naudas apjomu, kā ierobežot cilvēku iespējas
tērēt, un tas ir pareizi tādā izpratnē, ka ir jānodzen lejā inflācija. Bet tas
nekādā ziņā nav pareizi tādā izpratnē, ka neviens nespēj atbildēt uz jautājumu,
kā mēs nodrošināsim to, lai valsts sāktu attīstīties.

Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne 2., ne 3.priekšlikumu,
bet atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju par to, ka uzņēmuma pamatkapitālā
jāiegulda vismaz 25 tūkstoši latu un ka…

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Bērziņš. …un ka šim uzņēmumam ir jānomaksā vismaz 20
tūkstoši latu nodokļos, kas nozīmē darba vietu…

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Īstenībā ārkārtīgi svarīga tēma ir šis Imigrācijas likums. Un
es domāju, ka nākamo parlamentu un nākamo valdību viena no galvenajām tēmām būs
Imigrācijas likums, jo mums ir jāpaskatās uz šo skaudro patiesību ar atvērtām
acīm. Mums ir jāpaskatās uz mūsu 64 ar kapeikām tūkstošu kvadrātkilometru lielo…
uz divarpus miljoniem lielo – bet tas ir stingri pievilkts aiz matiem – iedzīvotāju
skaitu un jāpaskatās uz nodarbināto skaitu… Atsevišķi uz nodarbinātajiem
ražošanā, nevis tikai valsts pārvaldē, kas arī sastāda infrastruktūru.

Mums jāpaskatās, cik reāli ir tik mazskaitlīgai nācijai uzturēt
infrastruktūru. Es šeit nedomāju tikai tehnisko infrastruktūru, kas ir ceļi,
telekomunikācijas un, es nezinu, vēl kādas citas komunikācijas, bet arī sociālo
infrastruktūru, kas ir kaut vai tās pašas šobrīd optimizējamās slimnīcas un
skolas. Tas viss ir kādam jāuztur! Un miljons strādājošajiem… Ja mēs salīdzinoši
paskatāmies uz Holandes iedzīvotāju skaitu un uz šīs valsts teritoriālo platību,
tad redzam, ka šai sabiedrībai ir ārkārtīgi viegli uzturēt savu infrastruktūru…
sociāli atbalstošu infrastruktūru. Mums, neapšaubāmi, ir jāsāk par šīm
problēmām domāt.

Es nedomāju, ka šis parlaments kaut ko radikāli mainīs, bet es
aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju. Es aicinu iet šajā virzienā, bet, ja kāds
uzskata, ka atnāks krievu kapitāls, ņemot vērā Krievijas… Maskavas likumdošanas
īpatnības kaut vai attiecībā uz to pašu izpriecu biznesu… Precīzi sakārtojot
infrastruktūru un to visu izvietojot Lucavsalā… kur vien gribat, atcerieties, ka šis
bizness nebūs rēķināts uz mūsu miljonu strādājošo, jo šim biznesam nāks līdzi
tie, kurus šis bizness ekspluatē. Viņi var būt, teiksim, no tās pašas Krievijas,
varbūt pat no Vācijas, Anglijas, un viņi nemaz nav sliktāki spēlētāji kā krievi…
Te nāks cilvēki, kas šeit maksās naudu un radīs darba vietas. Mums tas ir pirmais,
par ko būtu jādomā.

Mums ir nevis ārkārtīgi maza – tas nav pareizi! -, bet
mazskaitlīga nācija, kuras infrastruktūra tūliņ kļūs par tās galveno problēmu.
Mēs gribam dzīvot nomaļus, mēs gribam dzīvot Madonā, Liezēres pagastā, vai vēl
kur citur, bet kādam ir jāuztur arī tā infrastruktūra, kas ļauj mums tur nonākt,
kas ļauj man aizbraukt…

Es atceros Visvaldi Lāci, kas iebilst, un es saprotu arī viņa
pārliecību… viņš iebilst pret šāda tipa grozījumiem. Bet es atceros arī Visvaldi
Lāci, kas, runājot par visiem iespējamajiem budžetiem, vismaz tā sauktajos treknajos
gados, teica: „Jūs man to ceļu savediet kārtībā!” Bet šā ceļa savešanai
kārtībā ir vajadzīga nodokļu maksātāju nauda. Un, ja mums nebūs šo nodokļu, tad
mums radīsies divas izvēles. Ja mums nebūs cilvēku, kas strādā un kas maksā
nodokļus, to skaitā arī sociālo nodokli, tad mums nebūs naudas, ko izlietot
infrastruktūras uzturēšanai, un mēs pamazām pārvērtīsimies par rezervātu. Mēs
pamazām par to pārvērtīsimies, jo nācija vienkārši nebūs spējīga uzturēt savas
saiknes, savas tehniskās un sociālās saiknes.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, un tas būs tikai
sīks, mazs solītis tajā virzienā, kur mums nāksies iet, patīk tas kādam vai
nepatīk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kārlis Leiškalns vispār ar savu pašreizējo
runu ievirzīja jaunā gultnē mūsu domāšanu attiecībā uz imigrāciju, bet es nekādi
nevaru Kārlim Leiškalnam piekrist. Ārkārtīgas priekšrocības ir pašreiz pasaulē…
Tādas ir arī Latvijai, mūsu zemei. To vajadzētu saprast arī mūsu krievu kolēģiem.
Priekšrocība ir tā, ka mūsu zeme nav blīvi apdzīvota.

Un daži konkrēti piemēri. Nevis teorija, bet skaidri piemēri!

1992.gadā pie manis atbrauca, lai iepazītos ar mani – es dzīvoju
pie Gaiziņkalna, pie ezera -, brāļi Graši, kas labi pazīstami Latvijā. Uldis
Grasis ir Bonnas universitātes profesors un patriotiskās dziesmas „Zeme, zeme, kam tā
zeme, ja tev īstas brīves nav?” autors. Un mēs uz segām apguļamies ezermalā… Tas
bija agrā pavasarī, laikam maijā, un guļam tur četri – mana sieva, es, Grasis un
viņa sieva… .Jā, jā!…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumiem!

V.Lācis. Jā, jā, jā! Guļam uz deķa jeb uz segas… „deķis”
ir vāciski… guļam uz segas ezermalā, un pēc 15 minūtēm Grasis saka man:
„Visvaldi! Jūs, latvieši, neapzināties, cik jūs esat laimīga tauta šeit –
Dzimtenē. Vācijā tādas vietas pie ezeriem vairs nav. Ja Vācijā mēs četri atgultos
uz segas ezermalā, tad pēc 15 minūtēm te jau stāvētu abās pusēs mums divas
spalvainas kājas.” Jā, tā arī ir taisnība! Tas, ka mums ir brīva teritorija, daudz
zaļas vides, klusums, – tā ir liela priekšrocība, un, lai šo teritoriju apgūtu,
vajadzīga tikai viena lieta – darba ražīgums. Augsts darba ražīgums! Un, ja
kapitālismā pastāv 2 vai 3 procentus liels bezdarbs (jo vienmēr kapitālismā būs
cilvēki, kas negrib cita vadībā strādāt)… tā būtu laime, ja mums būtu pilna
nodarbinātība. Es esmu teicis arī debatēs Godmaņa valdības laikā, ka…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

V.Lācis. …pilna nodarbinātība, vienalga, kāda ir algas summa, ir
visdrošākais, visstabilākais pamats tādā valstī, kur…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

V.Lācis. …brīva teritorija. Zaļa mūsu laime!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Bija jāklausās ļoti rupja nezināšana par
iedzīvotāju blīvumu un valsts attīstību.

Ir vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums, jā… Cik ir iedzīvotāju
Īslandē un kāda ir Īslandes teritorija? Jūs teiksiet, ka Īslande ir neattīstīta
valsts? Kā ir ar Kanādu? Kā ir ar Kanādas teritoriju un ar tās iedzīvotāju
daudzumu, kāds tur ir blīvums? Kā ir ar Austrāliju, kur arī ir knapi pāri par 10
miljoniem iedzīvotāju, un cik liela ir Austrālijas teritorija? Kā ir ar Somiju, kurā
ir apmēram divas reizes vairāk iedzīvotāju, bet kuras teritorija gandrīz sešas
reizes lielāka nekā Latvijas? Tur ir tas lielais blīvums, vai? Kā ir ar Norvēģiju,
kurā tas pats ir, kurā ir vairāk kā piecreiz lielāka teritorija nekā Latvijai? Tā
ka nevajag salīdzināt nesalīdzināmas lietas! Ne jau iedzīvotāju blīvums un
teritorija nosaka valsts attīstību! Valsts attīstību nosaka paši valsts
iedzīvotāji, nevis tās teritorija.

Tā ka – lūdzu! Skaitļi runā kaut ko citu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Visvaldis Lācis ir mans draugs, un Grašu dziedātā dziesma ir sena
ebreju dziesma, nekādā ziņā ne Grašu pašu dziesma, bet tas nav galvenais.

Par Īslandi, Kanādu, ceļiem. Ja mēs paskatāmies, Dobeļa kungs, uz
Īslandes resursiem, tad redzam, ka tur patiesībā enerģija ir par brīvu. Tur ir trīs
milzīgas alumīnija rūpnīcas, kas izmanto boksītus un lēto enerģiju. Un
apdzīvotības struktūru paskatieties! Paskatieties, kāda ir Īslandes un Kanādas
apdzīvotības struktūra! Es runāju par tiem ceļiem, pa kuriem jānokļūst līdz tai
vietai, kur grib tie četri cilvēki, pirms atnāk piektā sieva, izstiept kājas un
gulēt, lai odi kož. Es runāju par to! Un tie ceļi ir jāuztur. Paskatieties uz ceļu
tīklu un ceļu struktūru tajā pašā Īslandē! Piekraste, kur ir siltums, kur ir
milzīgā Golfa straumes ietekme, ir ar ceļiem nobūvēta, ceļi ir ļoti labi. Es esmu
bijis Īslandē. Ļoti precīzi!

Resursi. Ja mums būtu nafta, mēs varētu būt kā tuksneša valsts,
mums būtu dažas oāzes, kurās dzīvot, un tuksnesī jau ceļa nevajag, ja ir kamielis.
Protams, mums nav arī kamieļu. Tā ka, manuprāt, mēs drusciņ mēģinām tagad
pārlikt…

Dobeļa kungs, ja jūs būsiet nākamajā parlamentā – es ceru un
esmu pat pārliecināts, ka jūs būsiet (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsosi par
mani?”) -, tad uzreiz jums būs šī problēma jārisina un jārisina. Un
jārisina iespējami ātri pēc vēlēšanām, tāpēc ka mums nāk virsū milzīga
problēma – nodarbināto skaits un nācijas spēja – vēlreiz atgādinu! – uzturēt
savu infrastruktūru, kas Latvijas apstākļos ir vienlaidus: uz katru vismazāko
ciematiņu iet atsevišķs ceļš, katrs, pat mazākais, pagasts prasa savu skolu, prasa
pat savu vidusskolu, savu slimnīcu. Rodas problēmas, jo sabūvētās slimnīcas šobrīd
mēs vairs nevaram uzturēt, tāpēc ka nav, kas par to maksā.

Mums ir sabiedrība, kas labprāt piedalās sociālo labumu sadalē,
bet ārkārtīgi kūtri grib piedalīties šo sociālo labumu radīšanā – šajā
kopā, šā budžeta radīšanā. Mums ir cilvēki, kas mierīgi spēj sēdēt
televīzijā un pateikt: „Es nemaksāšu nodokļus.”

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzis.

K.Leiškalns. Tas nav īsti pareizi, Dobeli!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, mūsu kolēģim Leiškalnam ir
taisnība tajā nozīmē (No zāles dep. K.Leiškalns: „Ne tikai!”), ka
imigrācijas jautājums kļūst Latvijā arvien aktuālāks, jo nepārprotami mums
daudzās nozarēs vienkārši trūkst darbaroku… Pilnīgi pareizi! Mums trūkst
darbaroku, kas varētu saražot pietiekami daudz materiālo labumu, lai varētu uzturēt
pensionārus, skolas, ceļu infrastruktūru un tamlīdzīgi.

Es piekrītu tam, ka mums nav jāskatās Kanādas un Īslandes
virzienā, jo tās tik tiešām ir nevienmērīgi apdzīvotas valstis, kur, kā mēs
zinām, Īslandē 90 procenti iedzīvotāju dzīvo šaurā piekrastes teritorijā. Un
īslandiešiem savas infrastruktūras – sociālās un citas infrastruktūras –
uzturēšanai pietiek ar apmēram 400 tūkstošiem lielu iedzīvotāju skaitu.

Cienījamie kolēģi! Jāsaka gan atklāti, ka tas likumprojekts, par
kuru nobalsoja Saeima un kuru prezidents Zatlers atgrieza atpakaļ Saeimā šobrīd
otrreizējai caurlūkošanai, diemžēl šo pamatproblēmu neatrisina. Šis likumprojekts
vienkārši ļauj saņemt Šengenas vīzu tiem, kas ir sapirkušies Jūrmalā lielās
mājas. Lielās mājas! Un viņiem gribas Šengenas vīzu.

Cienījamie kolēģi, domājot par šo imigrācijas politiku, mums
vairāk ir jāpieiet šim jautājumam tā, kā šobrīd to dara daudzas attīstītās
valstis, jo Amerikas Savienotās Valstis un arī Kanāda ir ieinteresētas, lai šajās
valstīs ieceļotu cilvēki ar augstu izglītību, kas varētu strādāt darba vietās,
kam būtu liela pievienotā vērtība. Mēs zinām arī to, ka Latvijas nākotne… Mēs
varam kompensēt darbaroku nepietiekamību ar to, ka mums būs labs, kvalificēts
darbaspēks, modernas tehnoloģijas. Tādā veidā mēs varam kompensēt darbaroku
trūkumu.

Un, visticamākais, ka, plānojot imigrācijas politiku nākotnē, mums
būs jāskatās, kādi speciālisti, augstas kvalifikācijas speciālisti, Latvijā būs
aktuāli nepieciešami, un acīmredzot izņēmuma kārtā mēs šādus speciālistus
varēsim Latvijā uzaicināt. Jau šobrīd ir atsevišķas jomas, kur Latvija ir spiesta
līdzīgi rīkoties, jo, piemēram, kuģubūves speciālistus Latvijas profesionālās
izglītības sistēma nenodrošina… diemžēl nenodrošina augstas kvalifikācijas
kuģubūves speciālistu sagatavošanu, tāpēc Latvija ilgstoši ir spiesta ievest
darbaspēku no Ukrainas. Līdzīgi ir arī, piemēram, tādā izņēmuma gadījumā kā
sports, kur Latvijā, kā mēs zinām, ir sporta komandas, to skaitā valsts izlases
komandas, kur varbūt, pēc mūsu sporta speciālistu ieskatiem, mums nepietiek
speciālistu. Šobrīd Latvijā ir dabūjuši uzturēšanās atļauju, dzīvo un strādā
augstas kvalifikācijas sporta speciālisti.

Tā ka, cienījamie kolēģi, mums šim jautājumam, imigrācijas
jautājumam, neapšaubāmi, tuvākajā nākotnē būs jāpievērš pastiprināta vērība.
Bet, darot tā, kā tas ir iecerēts vismaz tanī likumprojektā, par ko diemžēl Saeima
nobalsoja, netiks atrisinātas šīs pamatlietas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andim Kāpostam. (No zāles dep. A.Golubovs:
„Sadod viņiem! Sadod!”)

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs te runājam riņķī un apkārt par tādām
lietām kā darba vietas, nodarbinātība un viss pārējais, bet, es domāju,
būtiskākais ir tas: ja šinī punktā būtu palikusi tā pati redakcija, kas bija
iepriekš pieņemta un kur ir runa par 10 tūkstošiem, 20 tūkstošiem, varbūt nebūtu
tāda pretestība. Bet, izņemot ārā šo punktu, ka vismaz puse ir pamatiedzīvotāji,
kas aizņem darba vietas, mēs reāli radām tādu situāciju: vienalga, kurš no kurienes
ienāk šeit strādāt, bet paši latvieši brauks ārā uz ārzemēm.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, ka beidzot
parlaments sācis apspriest stratēģijas jautājumus. Un es esmu ļoti pateicīgs
Leiškalna kungam, kas patiešām parādīja to stratēģisko dimensiju šajā
likumprojektā. Jo patiešām mums jādomā par stratēģiju imigrācijas jomā. Diezgan
ilgi, vairākus gadus, mēs bijām ārpus šā konteksta, ārpus šīs diskusijas, kas
ļoti aktīvi notiek citās Eiropas valstīs. (Strādājot Eiropas Padomes Parlamentārās
asamblejas Migrācijas, bēgļu un iedzīvotāju lietu komitejā, es piedalījos
vairākās šādās diskusijās vairākās Eiropas valstīs.) Un tagad arī mēs sastopam
to pašu problēmu. Un faktiski līdz šim šajās diskusijās izpaužas tādas pašas
tendences kā pārējās Eiropas valstīs. Ir tāda ļoti skaidra nacionālistiska
tendence, ka galvenais ir saglabāt mūsu kultūras nevainību un nekādā gadījumā
neielaist tos, kas var apdraudēt mūsu kultūru un mūsu tradīcijas. Šāda stratēģija
ir iespējama, bet ļoti skaidri jāapzinās, ka par to būs jāmaksā. Jāmaksā ar
dzīves līmeni. Un Leiškalna kungam ir pilnīga taisnība, ka Latvijā iedzīvotāju
skaits un iedzīvotāju blīvums nav pietiekams, lai nodrošinātu tādu dzīves līmeni
un dzīves kvalitāti, kādu mēs gribētu.

Kādai jābūt stratēģijai? Teorētiski var piekrist Ābiķa kungam.
Bet, Ābiķa kungs, nav runa par to, ka tie augsti kvalificētie speciālisti raujas
tieši uz Latviju. Šajā ziņā mums būs jākonkurē ar daudz bagātākām valstīm, kam
ir daudz vairāk ko piedāvāt tiem augsti kvalificētajiem speciālistiem. Un nevarēsim
tik augstprātīgi skatīties: „Nu lai viņi piesakās, un mēs paskatīsimies,
izvēlēsimies tos labākos.” Tas tā nebūs! Jo vienkārši konkurence ir par cilvēku
resursiem, kas ir galvenais resurss, turklāt neatjaunojams. Mēs zinām, kāda ir visās
Eiropas valstīs demogrāfiskā situācija; mums būs ļoti grūti šajā tirgū
konkurēt. Tāpēc mēs esam pašā sākumā. Mums patiešām šis darbs, liels, nopietns
darbs – stratēģiskā plānošana – ir vēl priekšā. Un, es domāju, šis
likumprojekts, ko mēs apspriežam šodien, ir pirmais solis. Solis pareizajā virzienā.
Un, es domāju, mums reiz tomēr ir jābeidz šīs bezgalīgās debates un savas
nacionālās stājas demonstrācijas, jānobalso par šo likumprojektu un beidzot
jāpieņem pirmie lēmumi šajā diezgan svarīgajā jomā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Ja šo likumprojektu var nosaukt par stratēģiju, tad es nezinu,
kādas raudzes speciālistam ir jābūt. Kāda var būt stratēģija ar šādu
likumprojektu, ja bezdarba procents ir tik augsts jau šobrīd starp Latvijas pilsoņiem?

Stratēģija ir ļoti vienkārša – piesaistīt lētāku darbaspēku.
Tā ir jūsu stratēģija.

Tālāk. Kāda ir stratēģija, ja runā par sociālajām garantijām?
Ikvienam, kurš nāk šeit iekšā, ir tiesības arī uz ģimenes apvienošanu un
tiesības ņemt ģimeni līdzi. Kur jūs ņemsiet finanses šīm sociālajām garantijām?
Par kādu stratēģiju te var runāt? Mani, atklāti runājot, nedaudz izbrīna šī
attieksme. Jo stratēģija, kas ir šajā projektā, ir tāda: tā ir vērsta uz to, lai
tie latvieši, kas ir izbraukuši uz Rietumiem, šeit vairs neatgrieztos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!
Te jau deputāta Cileviča uzstāšanās brīdī iznāca ārā tas īlens no maisa. Tātad
viens vienīgs prieks un sajūsma par to, ka mēs risinām ekonomiskos jautājumus, kas,
bez šaubām, arī ir mūsu dzīves pamatā. Tātad tā ir stratēģija, kas ekonomiski
pieietama. Bet kur tad ir tā otra stratēģija, kas mūsu tautas pastāvēšanu kaut
drusciņ garantētu?

Faktiski šeit būtu jārisina un jāsabalansē tā lieta… Jo paēdis
cilvēks jau nav… un varbūt pat pārēdies vai izlaidīgs cilvēks jau nav tas lielais
sasniegums. Sasniegums ir šo cilvēku, šo fenomenu, saglabāt, attīstīt, kas ir kaut
kas prātam neaptverams labā nozīmē. Bet tikai izpaust prieku… Arī Kārlis
Leiškalns, gudrs cilvēks būdams, nacionāls cilvēks… Tāpēc saskatīt tikai vienu
vienīgu virzienu, bet otru – to pašu svarīgāko! – ignorēt, tas nav gudri no
parlamenta puses, tas nav gudri no valsts pārvaldes puses. Mums ir jāmeklē vienlaicīgi
risinājums abām šīm stratēģijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst?

J.Dalbiņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es saprotu, ka
šīs debates ir pilnas ar emocijām un ka katrs vēlas paust savu pārliecību,
gribēdams pateikt, ka tā ir vienīgā pareizā un patiesā. Pirmais jautājums, uz ko
mēs centāmies atbildēt, otrreiz caurlūkojot šo attiecīgo likumprojektu, bija tas,
vai mēs spējam nodrošināt mūsu valsts drošību. Otrais – vai tie ieņēmumi, kuri
varētu tikt prognozēti no piesaistītajiem investoriem, nebūs mazāki par šai
kontroles sistēmai iztērētajiem, lai šos cilvēkus pārbaudītu, pirms viņi ir
tiesīgi saņemt kādu no uzturēšanās atļaujām. Un, treškārt, vai mēs varam
paredzēt, ka attiecīgi šāda veida investīcijas var palīdzēt attīstīt Latvijas
ekonomiku. Es domāju, ka uz visiem šiem jautājumiem mēs esam atbildējuši.

Vai pastāv kādi riski? Bez riska nav nekas. Ir risks! Bet šinī
gadījumā ir arī iespējas attiecīgajām institūcijām, kas atbild par kontroli,
drošību un atļauju izsniegšanu… tātad mums, parlamentam, ja tas ir nepieciešams,
ir iespējas šo likumu grozīt vienā vai otrā veidā.

Kopumā varu pateikt, ka šis likums, salīdzinot to ar citiem likumiem
Eiropas valstīs, kas ir pieņemti attiecībā uz investīciju piesaistīšanu, ir stipri
stingrāks, un tas nebūt nav tik pievilcīgs kā citur. Bet šinī gadījumā es negribu
arī teikt, ka tas ir vienīgais, ar ko mēs varam sildīt Latvijas ekonomiku. Taču
nemēģināt būtu nepiedodami.

Aicinu balsot par 2.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra
Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra
Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Cienījamie kolēģi! Konsultējušies ar Saeimas Juridisko biroju,
mēs mainījām priekšlikumu numerāciju, jo 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums, bet pēc 6.priekšlikuma ir PCTVL frakcijas priekšlikums, kurš ir par to
pašu tēmu un nav ticis atbalstīts. Šādā veidā lūdza sakārtot Kusiņa kungs, un es
viņam piekritu, lai šādā secībā šie priekšlikumi tiktu izskatīti. Tas nemaina
lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Jā. Es papildināšu deputāta Dalbiņa teikto.

Saeimas kārtības ruļļa 101.pants noteic, ka priekšlikumi uz
balsošanu tiek likti tādā secībā, ka, ja tie ir par vienu un to pašu tēmu,
pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to 6. un 7.priekšlikums
vienkārši mainās vietām. Tas nemaina šā likumprojekta būtību, priekšlikumu
būtību. Līdz ar to 5. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums – ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā,
kuram saskaņā ar Saeimas kārtības rulli būtu jābūt ar numuru 7, nevis ar numuru 6.
Un PCTVL frakcijas priekšlikumam jābūt ar numuru 6. Protams, tas ir, teiksim tā, mazs
komisijas konsultantiem adresējams pārmetums, bet… Nu, šajā gadījumā Saeimas
kārtības rullis to nosaka, un tas tiešām neizmaina šā likumprojekta izskatīšanas
būtību.

Tātad 5.priekšlikums ir no komisijas puses atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš, kā tagad iznāk, ir ar numuru 7.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti tomēr prasa balsojumu.
Balsosim tātad par 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 29, atturas – 41. Priekšlikums nav
atbalstīts.

J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es atvainojos jums
par tām neērtībām, kas tika sagādātas, mainot numerāciju.

6.- PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Sokolovska kungs, vai jums pietiks
ar trim minūtēm?

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība tomēr ir samazināt
šīs prasības investoriem, jo tādā veidā, kādu tagad piedāvā komisija… diemžēl
mēs jau tagad redzam, ka nebūs īpaši daudz cilvēku, kuri… īpaši daudz investoru,
kuri būs ieinteresēti tādā veidā investēt. Un, manuprāt, ekonomikas situācija ir
tāda, ka labāk būtu, lai šis slieksnis būtu pēc iespējas zemāks.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Jums pietiks ar divām minūtēm?

Tādā gadījumā debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Es
atgādinu: tātad mēs esam apstājušies pie 7. – atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, es palūgšu tomēr vienu mirklīti uzmanības!
Klementjeva kungs, jūs arī varētu nekliegt! Patiešām Latvijas Lielās talkas
organizatori mani lūdza nodot jums sirsnīgus sveicienus un aicinājumu būt kopā ar
talkotājiem šajos darba un attīrīšanās svētkos. Šīs talkas mērķis, protams, ir
sasniedzams – lai uz mūsu valsts simtgadi Latvija būtu pati tīrākā valsts pasaulē.
Es domāju, ka tīrā valstī arī sirdīs un prātos ir tīrība un tikai gaišas domas,
un tas ir tas, kas mums tagad vajadzīgs.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka talkas organizatori ir
iecerējuši un arī jau paveikuši patiešām dižas lietas. Līdz ar to, ka viņi ir
radījuši šādu patiešām bezpartejisku tautas kustību, es domāju, viņi ir
pelnījuši patiešām arī mūsu aplausus. Nu, kas var, kas mani dzird, varbūt var
aplaudēt talkas organizatoriem par godu! (Aplausi.)

Man ir lūgums, protams, arī šīs zaļās piespraudītes…
nekautrēties un tās piespraust. Līdz ar to jūs parādīsiet savu piederību patiešām
izcili lielai tautas kustībai. Vēlēšu, protams, veiksmi darbā un sestdien, tā teikt,
arī ievērot visus darba drošības noteikumus.

Lai veicas!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Latvijas un Francijas parlamentu
sadarbības grupas locekļus lūdzu pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz sanāksmi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās
pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies! Vēlreiz labdien, augsti godātie deputāti! Nav
reģistrējušies: Aleksejs Holostovs… Paldies, redzu! Jānis Lagzdiņš… Es
saprotu… Labi, es viņu redzēju, paldies! Visvaldis Lācis… Kas mums notiek ar šiem
diviem deputātiem? Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Inese Šlesere, Pēteris Tabūns,
Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Nu kāpēc tu runā, ja
es tev turu roku?!”) Paldies, Ausma Ziedone-Kantāne, es jūs redzēju! (No
zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Tu esi jocīgs cilvēks!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Varētu varbūt vēlreiz nozvanīt. Pulkstenis ir
11.00, bet kvorums ir uz robežas…

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs tagad skatām likumprojektu
„Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizējā caurlūkošana.

Mēs runājam šobrīd par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Mēs pirms pārtraukuma sākām debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pabeigšu domu par mutantiem, kuri saradušies
Latvijā atliku likām un kuri ir kangaru, kosmopolītu un mankurtu krustojums. Viņi
nerūpējas vairs par savu valsti un tautu, bet slauc to, izmanto un aizmirst visu svēto,
kas ir latvietim.

Lūk, un tagad atbildīgā komisija gandrīz lielā vienprātībā,
dažiem laikam tur nepiekrītot, ir atbalstījusi, ka ieguldījums tāpat paliek 25
tūkstoši. Sīknaudiņa. Sīknaudiņa! (Starpsauciens no zāles.) Arī mūsu
biznesmeņiem tā ir sīknaudiņa. Kraukļa kungs, arī jums un jūsu „tētiņam”!
Jūsu „tētiņam” Šķēles kungam tā ir sīknaudiņa. Nestāstiet man…

Sēdes vadītājs. Es aicinu tomēr nesarunāties ar zāli.

P.Tabūns. Paldies. Jā, esmu vainīgs.

Otrais. Redziet, nu būsim laimīgi, jo šoreiz pielika 10 tūkstošus
nodokļos. 10 tūkstoši latu nodokļos nu būs! Būsim bagāti! Muļķības! Turklāt –
vai jūs dabūsiet tos nodokļus no viņiem? Viņi šeit pabūs, padzīvos, aizlaidīsies
uz Eiropu, un ķer nu vēju laukā! Bet būs saņēmuši atļaujas.

Par darbarokām. Pazaudētajām darbarokām. Es vakar redzēju
kinokadrus, Atmodas laika sākuma kinokadrus, kur lielajā tautas sapulcē Imants Ziedonis
teica: „Cik maksā 200 tūkstošu Latvijai atņemto latviešu intelekts?” Ir runa par
to – par tiem cilvēkiem, kuri izklīda, kurus izklīdināja karš, okupācija. Un tagad
es jums jautāju: bet cik šodien maksā 200 tūkstošu pašlaik izklīdināto latviešu
prāts un intelekts? Vai tā nav mūsu dižo biznesmeņu vaina un arī Saeimas deputātu
vaina? Bet jūs gribat aicināt šurp visādus svešos, nevis savējos. Darīsim visu, lai
savus šos 200 tūkstošus, kaut vai nelielu daļiņu no viņiem, aicinātu šurp!

Redziet, darba vietas vajadzīgas, jo citādi nebūs, kas maksā
pensijas. Darīsim visu, lai mūsējie, latvieši, atgrieztos no trimdas, no šodienas
trimdas, kur viņi aizbraukuši, nevis aicināsim svešos, kuri te nabaga grašus mums
atmetīs un traucēs mums dzīvot! Un te nu man jāsaka: Krauklīti un arī Kārlīti
Leiškalna kungs, te jau Cilevičs jūs uzslavēja, un līdz ar to man nevajag komentēt.
Ja jau Cileviča kungs jūs slavē, tas nozīmē, ka jūs esat uz pareizā – Cileviča
ceļa. Nu, lūk!

Bet redziet, Kraukļa kungs, kur aizvedusi jūsu politika: jūsu
kuģīti jau pamet jūrnieciņi, un drīz nebūs tur neviena. Varbūt Kraukļa kungs ar
Šķēles kungu paliks. Aizgāja jau septiņi, gan vīri, gan sievas tanī skaitā, –
septiņi no jūsējiem dižajiem (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas par
priekšlikumu?”), jo saprata, ka ar jums nav pa ceļam. Ar jums, draugi mīļie, nav
pa ceļam! Jūs vedat valsti ne tur, kur vajag. Taču Šķēle vēl vakar plātījās:
kopā ar Latvijas Pirmo partiju un „Latvijas Ceļu” iešot kopā un Saeimā saņemšot
37 vietas, un tad Latviju darīšot laimīgu. Paklausieties!… Un, lūk, arī šodien
jūs…

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Visvaldis Lācis ir mans draugs arī tad, kad mūsu uzskati nesakrīt.
Un ir ārkārtīgi svarīgi, ja šeit tev ir kāds draugs, jo pa lielākai tiesai
politikā ir tikai tādi „drauģeļi” vien. Vai „tovarišč”… Nu tātad drauga
interešu dēļ.

Un mūsu domas nesakrīt. Un tas ir labi, ka nesakrīt. Es vēlreiz
gribu runāt par lielajām lietām. Ne jau tie desmit tūkstoši glābs. Neglābs… Mēs
esam parlaments, kam jādomā par savu ekonomisko nākotni. Ticiet man, Saeimas deputāti
šobrīd saņem atalgojumu no aizņemtas naudas. Šobrīd nācija no visiem saviem
ekonomiskajiem resursiem nav spējīga segt tos izdevumus, kas ir izdodami pārvaldei un
infrastruktūras uzturēšanai. Par infrastruktūru ir jāmaksā! Un ir jāpieņem viens
vai otrs lēmums, mēģinot šo jautājumu atrisināt. Un Imigrācijas likums ir viens no
risinājuma veidiem. Vai arī mēģiniet atteikties no labumiem.

Man ir kāds draugs. Labs draugs, kuram ir milzu māja – 2000 m².
Un viņam puse dienas paiet, skaitot rēķinus un domājot, kā varētu samaksāt mazāk.
Es saku: „Kāpēc tev vajadzīga tā lielā māja, kuru tu vēl pagaidām vari uzturēt,
bet kuras uzturēšanas izdevumi tev liekas dīvaini?” – „Tāpēc, ka es tā gribu
dzīvot. Es jau esmu miljonāru sarakstā.”

Redziet, te ir tā problēma! Tā ir kopējā nācijas problēma. Mēs
gribam dzīvot vienādi un maksāt nez no kurienes. Kad Slaktera kungs bija finanšu
ministrs, vēl bija salīdzinoši labi laiki, bet ekonomika jau lēnām sāka grimt. Man
bija jāaizstāv šeit, tribīnē, budžets, bet Kariņa kungs nāca klajā ar simtmiljonu
piedāvājumiem un teica: „Tos mēs liksim tur, tos mēs liksim tur…” Iegūsim tos
mēs, velns viņu zina kur, bet mēs to naudu tērēsim.

Un jau tad es uzrausos tribīnē un kā ļaunu murgu pieminēju
iespēju, ka Latvijai nāksies… ka Latvijai nāksies griezties pie Starptautiskā
Valūtas fonda. Un arī es pats toreiz vēl domāju, ka tas ir ļauns murgs. Es domāju,
ka mēs tik tālu nenonāksim.

Es brīdināju, ka situācijā, kad nācija nav spējīga sevi
pārvaldīt – un pārvaldīšana nozīmē arī infrastruktūras izmeklēšanu,
pārvaldes locekļu algu maksāšanu un tamlīdzīgi -, tad nācijai ir jāaicina sevi
pārvaldīt kādam citam, un pasaulē jau ir teritorijas, ko pārvalda citas valstis, jo
pašas nav spējīgas… Varbūt morāli un garīgi ir spējīgas, bet finansiāli nav
spējīgas sevi uzturēt.

Līdz ar to es negribu runāt šeit par sīkajām detaļām. Es
saprotu, ka mēs tikai atveram… uzsākam problēmas risinājumu. Asi izrunājam šīs
problēmas, un piekrist var vienādi vai otrādi. Varu piekrist arī tam, ka ir jāuztur
latviskums, un neviens šeit man nevar to pārmest. Var pārmest, ka es esmu tirgojis
šņabi un lējis alu. Daudz ko man var pārmest! Taču neviens man nevar pārmest to, ka
es uzturēju latviskumu sevī, savos bērnos, visos tajos, kas bija ap mani laikā, kad
šī latviskuma uzturēšana bija bezmaz vai prettiesiska. Es to darīju un nebaidījos.

Nē, mums baigi patīk melot labos laikos. Un melot bez vajadzības.
Ticiet man! Jau Antons Čehovs teica: „Nemelojiet bez vajadzības!” Skatieties
patiesībai acīs un saprotiet, ka ir jāmeklē risinājumi jau tuvākajai nākotnei. Mēs
iztērēsim visus tos 7,5 miljardus, kuri mums nav uzdāvināti. Protektorātiem šad un
tad uzdāvina… Tiem vienkārši dotē to dzīvošanu, bet mums tie vēl būs jāatdod.
Un, lai atdotu, šāda nauda mums ir vajadzīga ekonomikā. Ja mums būs ekonomika, arī
augsti intelektuāla ekonomika, inovatīva ekonomika, tad vajadzēs arī cilvēkus, kuri
šajā ekonomikā tiek nodarbināti. Ticiet man, tas brīdis pienāks! Saukt sevi par
milzu latvieti, uzlikt segu uz galvas un mēģināt parlamentu pārliecināt ar
patriotiskiem saukļiem – tas ir īsa brīža risinājums, tā ir pašapmierināšanās.
Daudz labāk ir, ja parlaments saskata problēmu un tad diskutē par šiem risinājumiem.

Es jau saku, ka tas, ko šobrīd piedāvā Tautsaimniecības
komisija… Nē, cita komisija… Tas, ko šobrīd piedāvā komisija, ir tikai pagaidu
risinājums, un tas, par ko mēs diskutējam… Mēs te izkarojamies, lai vēlāk
saprastu, ka cita risinājuma jau nav.

Kaut vai par tiem pašiem ceļiem, Lāča kungs! Muižas laikos ceļus
veidoja tie, kas tos izmantoja, – tātad bija šķūtis. Arī Latvijas laikā katram
saimniekam ierādīja savu gabalu, kas viņam, braucot ar zirdziņu, ar granti bija
jānober, jānolīdzina… Un tad, kad jūs gribat braukt sauļoties uz to zaļo
stūrīti, tad brauciet un sauļojieties par savu naudu, bet visi grib aizbraukt un
sauļoties par sabiedrības kopējo naudu, jo šķūtis vairs nepastāv, saimniekiem
atbildību neuzliek, bet mēs uzliekam atbildību ministrijai. Bet ministrijai tam visam
ir vajadzīgi līdzekļi. Kur tos ņemt? Vai jūs man varat dot kādu atbildi – kur
ņemt līdzekļus šā latviskuma uzturēšanai? Lūdzu!… Mani par nelatvieti nepadarīs
ne kazaha, ne krieva, ne ebreja, ne arī kādas citas tautas cilvēka klātbūtne…

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

K.Leiškalns. Mans laiks ir beidzies. Un laiks ir beidzies arī
tukšumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Leiškalna kungs un kolēģi! Liekulībai arī ir robeža, Leiškalna
kungs! Jūs tā kā mans vecaistēvs… Kad viņam bija pāri 80 gadu vecumam, viņš
atcerējās, ko viņš ir darījis bērnībā, bet neatcerējās, ko viņš ir darījis
vakar un aizvakar. Un, ja jūs šeit runājat par nodokļu taupīšanu, tad man ļoti
žēl, ka jūs vakar neatnācāt… jūs un arī Kraukļa kungs, un visi pārējie kungi,
kas šeit tik ārkārtīgi aizstāv šo projektu… Vakardien pulksten pusvienos bija
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, un…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, kolēģi! Lūdzu klusumu! Ja varētu
Agešina kungs, Jaundžeikara kungs un Ķikustes kundze kaut vismaz klusāk uzvesties,
tad, es domāju, mēs visi dzirdētu, ko runā Čepānes kundze.

Turpiniet, lūdzu!

I.Čepāne. Jā, paldies, Daudzes kungs!

Šajā komisijas sēdē bija liela daļa deputātu, bet diemžēl jūs
nebijāt, un šajā komisijas sēdē mēs varējām redzēt, ka iepriekšējos gados, kad
jūs bijāt pie varas, acīmredzot jums tiešām bijusi sega uz galvas. Jo, piemēram, par
atsevišķiem… Tur tika izskatīta lieta par „Jaunajiem „Trīs brāļiem””.
Ziņojums ir uz vairāk nekā 100 lapām. Un, ja jūs šeit stāvat priekšā un
liekulīgi runājat par budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un par nākotnes
perspektīvām, un par naudas līdzekļu trūkumu infrastruktūrai, tad paskatieties,
kādā veidā tur ir izmesta nauda! Piemēram, akustiskās koncertzāles projektēšanas
jomā vien – gandrīz miljons latu nomesti zemē. Miljons!

Tagad šeit ir jāienāk apmēram kādiem 50 investoriem, lai viņi
gadā dabūtu šos 20 tūkstošus. Paskatieties, kur aizgājusi nauda! Nacionālajai
bibliotēkai… Jums tas krāns ir bijis vaļā, un visu šo laiku jūs tiešām esat
dzīvojuši ar segu uz galvas.

Lūdzu, runāsim par lietu! Nerunāsim viens – par māti, otrs –
par meitu un trešais – par kleitu un nestāstīsim savas bērnības atmiņas un
tamlīdzīgi! Šajā gadījumā mūsu nostāja ir skaidri redzama. Un diemžēl,
manuprāt, tas, kas šeit notiek, – tā nav nācijas kopējā problēma, bet tas ir
atsevišķu parlamentāriešu un politiķu negodīgas rīcības rezultāts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies.

Liekulība ir problēma, un liekulība diemžēl ir šā parlamenta un
šīs sabiedrības problēma. Es neteikšu, ka problēma numur viens, bet viena no
lielajām problēmām.

Otrkārt. Pie varas, Čepānes kundze, bijām mēs visi – un garus
gadus. Atrašanās elitē un pie varas ir arī atrašanās konstitucionālajā tiesā,
atrašanās pie varas ir arīdzan būt par parlamentāro sekretāru pie Viļa Krištopana,
atrašanās pie varas ir atrasties parlamentā.

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums tomēr runāt par priekšlikumu…

K.Leiškalns. Tas ir tieši par priekšlikumu. Tieši par
priekšlikumu! Tā ka nav svarīgi, kas kam iztērējis.

Nevar apmeklēt visas komisijas. Vakar mums bija ārkārtīgi gara,
līdz pulksten pieciem vakarā, atbildīgās komisijas sēde, un pa starpu bija vēl arī
Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde, un arī tajā mēs izskatījām ārkārtīgi
svarīgus jautājumus. Es nevaru iet uz visām komisijām!

Runājot par šo konkrēto problēmu, es iesaku atbalstīt
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvājumu
šajā likumprojektā, jo tie ir tikai sīkumi salīdzinājumā ar to, kas būs jārisina
tam parlamentam, kas šā gada oktobrī (nu, fiziski – novembrī) ienāks šajā ēkā.
Es runāju tikai par to… es negribu te cilāt ne bērnības atmiņas, ne detaļas. Es
gribu runāt par to, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu… Šobrīd piedāvā vismaz
kaut kādu risinājumu tam, lai mēs varētu…

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 30, atturas – 3.
Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit nu mēs esam pie visnepatīkamākā – pie
29.punkta. Un te ir jāuzstāda sev jautājums: vai mēs uz Latviju skatāmies kā uz kaut
kādu īslaicīgas attīstības valsti vai mēs tomēr paskatāmies drusku tālāk,
ilglaicīgāk? Un tad ir jautājums: kas notiks ar nekustamo īpašumu visā valstī
tuvāko un tālāko gadu laikā? Jo agrāk vai vēlāk nekustamie īpašumi nonāks
pastāvīgu saimnieku rokās – vismaz tādu, no kuriem tik vienkārši vairs atpakaļ
tos īpašumus nedabūs. Un tad ir jautājums: kā rokas tie būs? Cik šīs rokas būs
tīras vai netīras, vienā, otrā vai trešā krāsā vai arī plankumainas? Un tad ir
jautājums: ko tad mēs darīsim?

Mājas var nojaukt, var pārbūvēt – visu ko ar tām var izdarīt,
bet ko var izdarīt ar zemi? Kā atgūt iztirgoto zemi? (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Atpirkt!”) Kā tad tā latviskā vide attīstīsies pie izpārdotas zemes? Tas,
liekas, ir pamatjautājums, kāpēc mēs piedāvājam – atkārtoti piedāvājam! –
visu šo punktiņu izslēgt. Tas neko jēdzīgu nepiedāvā, tas piedāvā lētu
tirgošanos un sīku burbulīšu uzpūšanu. Neko citu! Tā nav pat nekāda nopietna
naudas ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā. Nu nav taču! Cik tad tie nodoklīši par
nekustamo īpašumu pēc tam dos tautsaimniecībai? Cik tie lieli būs? Kaut vai tos pat
palielinot…

Te jau būs brēkšana no otras puses. Arī es esmu pret nodokļu
palielināšanu. Bet tie paši cilvēki, kas teiks, ka nevajag nodokļus palielināt,
tajā pašā laikā atbalstīs šo nekustamo īpašumu iztirgošanu.

Šāda vienkārša nekustamo īpašumu faktiski izpārdošana – tas
ir ārkārtīgi īslaicīgs darījums. Tas ir tiešām tāds darījums, par kuru nopietni
ir jādomā. Tā nav pat baidīšana. Izrēķiniet vienā mierā, ar ko var beigties
šāda nepārdomāta, strauja šīs normas ieviešana! Jo neapšaubāmi – agrāk vai
vēlāk – nauda uzkrājas tāda, kura pēc tam ir jāliek lietā. Un kas var būt
vienkāršāks par liekas naudas ieguldīšanu lētā nekustamajā īpašumā? Pēc tam
var darīt, ko grib, ar to īpašumu. Jēgas no tā Latvijas tautsaimniecībā nebūs
absolūti nekādas.

Es tomēr aicinu, kolēģi, šo bīstamo – es teikšu: bīstamāko no
visiem šiem punktiem! – vienkārši izņemt ārā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Jau iepriekšējā reizē, kad prezidents vēl
nebija atdevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, es minēju, ka finanšu
ieguldīšana nekustamajos īpašumos ir viens no klasiskākajiem veidiem, kā tiek
atmazgāta noziedzīgā ceļā iegūta nauda. Šajā situācijā mēs dodam „zaļo
gaismu” ne tikai šādai atmazgāšanai, bet arī Šengenas vīzas iegūšanai.

Valsts prezidenta motivētajā rakstā pietiekami daudz bija
izklāstīts gan šis punkts, gan arī bija iebildes un šaubas par iepriekšējo punktu.
Valsts prezidents izmantoja Satversmes 71.pantu, kurā runa ir par likuma otrreizēju
caurlūkošanu, taču Valsts prezidentam ir arī visas tiesības izmantot Satversmes
72.pantu, kurā ir runa jau par ko citu – par likuma publicēšanas apturēšanu uz
diviem mēnešiem.

Līdz ar to es apvienības ‘Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
vārdā paziņoju, ka mūsu deputāti ierosina izmantot Satversmes 72.pantu. Šā likuma
pieņemšanas gadījumā mēs vērsīsimies pie Valsts prezidenta un aicināsim
neizsludināt šo likumu. Turpinājums – referenduma procedūra. Informēju: ja mēs
šos 34 parakstus kaut kādu iemeslu dēļ nesavāksim, tik un tā mēs savākto parakstu
skaitu iesniegsim Valsts prezidentam. Jo Valsts prezidents arī pēc savas iniciatīvas
var pieņemt šādu lēmumu, kā to izdarīja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Nacionālās drošības likuma sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manis ļoti cienītais
kolēģis Rasnačs šodien nupat mūs mēģināja… mēģināja ar mums darīt divas
lietas. No vienas puses, viņš mūs mēģināja maldināt, bet, no otras puses,
mēģināja baidīt. Mēģināja baidīt, stāstot par to, ko politiski „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK darīs, savukārt maldināja, sakot, ka šī norma paredz naudas
atmazgāšanu.

Godājamie kolēģi, uzmanīgi ieskatieties atbildīgās komisijas
sagatavotajā tekstā! Tur ir rakstīts ļoti skaidri, ka šiem darījumiem jeb šiem
pirkumiem visiem ir jānotiek bezskaidras naudas norēķinu veidā, un tas nozīmē, ka
līdzekļiem, resursiem ir jānāk caur banku sistēmu.

Godājamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka mums Latvijā un arī praktiski
visās valstīs pie represīvām institūcijām ir iedibināta speciāla struktūra, kura
nodarbojas ar naudas atmazgāšanas ierobežošanu un kura tātad seko līdzi visām
lielākām transakcijām caur bankām, un kura tiem cilvēkiem, kam ir jāuzdod pareizi
jautājumi, uzdod šos pareizos jautājumus un attiecīgi reaģē!

Godājamie kolēģi! Atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums
pēc būtības pasaka vairākas lietas. Tas pasaka stingru „nē” naudas
atmazgāšanai, proti, pasaka, ka naudai Latvijā jāienāk bezskaidras naudas norēķinu
formā. Tas skaidri un gaiši pasaka „nē” nodokļu parādiem. Tas saka, ka neviens
nevarēs neko darīt, ja viņam būs kaut kādi nodokļu parādi vai kaut kādas
saistības vai nu pret valsti, vai pret pašvaldību.

Taču šis konkrētais pants saka arī vairākus „jā”. Pirmkārt,
tas saka „jā” uzņēmējdarbības veicināšanai. Otrkārt, tas saka „jā”
celtniecības nozares atdzīvināšanai. Tas saka „jā” arī būvmateriālu
ražošanas nozares atdzīvināšanai. Tas saka „jā” pašvaldību budžetu
attīstībai caur nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu. Un tas saka „jā”
jaunām darba vietām.

Godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas
redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tribīnē atkal un atkal, jo tas ir
ļoti svarīgi. Un Čepānes kundze pareizi atgādināja, lika jums aizdomāties, ka daudz
vairāk dotu budžeta līdzekļu racionāla izmantošana. Jūs, Tautas partija, kuri
bijāt pie varas daudzus gadus, simtiem miljonu – ja ne miljardu! – kaisījāt vējā.
Kaisījāt vējā! Pa labi un pa kreisi! Čepānes kundze pieminēja „Jaunos „Trīs
brāļus””. Bet bija vēl trīs māsas, desmit brālēni un vēl kaut kas, un vēl
kaut kas. (No zāles dep. M.Segliņš: „Bija komunisma lakstīgala!”) Lūdzu!
Tā ka par to nākas atkal un atkal padomāt. Un, šos grašus sataupot, racionāli
saimniekojot, būs desmitkārt, simtkārt vairāk nekā tad, ja būs šeit migranti, kuri
ienesīs šeit daudz negatīvā. Daudz negatīvā, ieskaitot viņu uzvedību, svešu
valodu, svešus tikumus un likumus, noziedzību, kas svešajiem… svešā zemē ir
parasta lieta, un to zina visa pasaule, jo jau šodien pasaule, it īpaši Eiropa, dreb no
migrantiem. Kaut arī viņiem, salīdzinot ar Latviju, ir desmitkārt mazāk to migrantu,
bet viņi jau ir nobijušies, viņi jau veic ļoti daudzus un dažādus pasākumus, lai
ierobežotu to.

Nu tad es saprotu, ka samaitātība ir viena traka lieta un ka tos
samaitātos mēs laikam nepārliecināsim – ne es, ne „tēvzemieši”, ne
„Pilsoniskā Savienība”, ne „Jaunais laiks” un „zemnieki”, bet ko tu darīsi
– tas ir jāpasaka, lai tauta zinātu, kas ir kas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Turpinot domu, ko Bērziņa kungs, kuru arī es
zināmā mērā cienu, jau minēja. Jāteic, ka man ir liels pārsteigums, ka viņš
apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK paziņojumu ir uztvēris ar tik lielām
bailēm. Te nevajadzētu baidīties! Es domāju, ka tās ir Satversmē noteiktās
tiesības un ka to vajag izmantot.

Es vienkārši aicinu rūpīgāk izlasīt to redakciju, ko ir
piedāvājusi komisija. Tur trūkst beigās dažu vārdu: „Latvijā reģistrētā
komercbankā…” respektīvi, komercbankā, kura darbojas Latvijā. Šeit par nekustamo
īpašumu var norēķināties arī ofšorā. Tur nav minēts šāds ierobežojums. Līdz
ar to šīs bažas par netīrās naudas atmazgāšanu paliek spēkā.

Atspēkojiet!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (LPP/LC), otro reizi.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Es arī gribu teikt, ka pēc
šīs uzstāšanās es savu kolēģi, augsti cienīto Dzintaru Rasnaču, tiešām zināmā
mērā sāku cienīt vēl vairāk. Un cienīt vēl vairāk tieši tā iemesla dēļ, ka
viņš jums skaidri pateica, ka bezskaidras naudas norēķini neatkarīgi no tā, vai tie
nāk caur ofšoru vai ne caur ofšoru, šā vai tā tie nāk caur Latvijā reģistrētu
banku un Latvijā ir saņemami kā samaksa kādam cilvēkam tikai Latvijas bankās, jo
Latvijā nav nevienas tādas bankas, kas strādātu pagrīdē. Vismaz man tādas nav
zināmas. Ja Rasnača kungam tāda ir zināma, tad tā acīmredzot ir tikai „Tēvzemes
un Brīvības” kaut kāda specifiska institūcija vai kas cits… vai kāda citādāka
sponsora institūcija…

Es gan nezinu, taču gribu teikt, kolēģi, ka mēs ļoti labi
saprotam, ka pašlaik esam pārgājuši no ļoti konkrēta jautājuma risināšanas, no
ļoti konkrētām pragmatiskām lietām uz nevajadzīgu mēles kulšanu un nevajadzīgu
vārdu birdināšanu. Es aicinu, kolēģi, to tā nedarīt, bet atbalstīt atbildīgās
komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Nevēlas neko piebilst?

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – apvienības
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tas ir analoģisks. Vai jūs vēlaties balsojumu? (No
zāles: „Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10.priekšlikumu iesniegusi partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcija. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šis priekšlikums ir analoģisks
iepriekšējam, bet iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. –
partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.

J.Dalbiņš. 11. – Saeimas deputāta Vitālija Aizbalta
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 12.priekšlikumu partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija ir atsaukusi.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No
zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 14. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, tā nu tagad ir iegājies, ka tad, kad mēs
balsojam par daudziem jautājumiem, balsojumos izšķiroša loma ir dažām balsīm. Var
būt, ka vismaz tas ir kaut kāds sasniegums, izskatot šo likumu, jo tas nozīmē
uzmanības pievēršanu visām šīm apšaubāmajām operācijām. Ne jau velti Valsts
prezidents atsūtīja atpakaļ mums šo likumu otrreizējai izskatīšanai, acīmredzot
arī viņam ir bijušas aizdomas un bažas par šīm normām, kuras mēs atkal no jauna
izskatām. Tas, kas tika nupat teikts, – ka, lūk, par iepriekšējo mūsu priekšlikumu
esot bijusi tukša runāšana… Atvainojiet, tāda ideja var tikai tukšā galvā
rasties! Jo, ja runā par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem ar tiem, tā nu gan nav
tukša runāšana.

Tagad mēs esam nonākuši pie vēl viena strīdīga jautājuma, proti,
jautājuma par finanšu investīcijām Latvijas Republikas kredītiestādē.

Manuprāt, pamatjautājums šajā sakarā ir tāds. Nu, viens vecītis
vai vecenīte paņem padusē 200 tūkstošus latu un veic šo finanšu investīciju. No
kurienes tā vecenīte to naudu ir dabūjusi – neviens nezina. Pēc kāda laika atnāk
citi un paņem ciet to vecenīti. Vecenīti iebāž cietumā, bet finanšu investīcijas
staigā pa Latviju. Lūk, padomājiet! Šeit nu gan ir runa par zināmu apdraudētību.

Arī pašā likumprojekta izskatīšanas sākumā bija runa par valsts
drošību. Pakļaut Latvijas Republikas tautsaimniecību apšaubāmiem finanšu
ieguldījumiem – tas nebūtu prāta darbs. Par to arī vajadzētu domāt. Šis, protams,
ir trešais smagais punkts. Par diviem ar nelielu balsu pārsvaru Saeima nobalsoja
„par”, bet – ar nelielu! Nu iedziļinieties! Acīmredzot kaut kas nav īsti tā, kā
vajag. Kas notiks tālāk ar šā likuma normu īstenošanu, ja šo likumu pieņems, es
domāju, diez vai kāds to šodien precīzi var pateikt.

Notiks zināmā mērā dažnedažādas manipulācijas. Arī šis
punkts, panta pirmās daļas 30.punkts, paver ceļu manipulācijām. Diemžēl tas var
pavērt ceļu ļoti šaubīgām manipulācijām, un mīļā miera labad mēs ierosinām
izņemt to ārā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti rūpīgi klausījos debates gan par
iepriekšējiem diviem priekšlikumiem, kas dzima Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā, gan par šo. Un jāteic, ka es dzirdu ļoti daudz
emociju, daudz dažādu pieņēmumu, bet diemžēl praktiski ļoti maz pragmatisma no to
deputātu puses, kuri ir pret visiem šiem tomēr ekonomiku veicinošajiem
priekšlikumiem. Un ļoti žēl, ka ir tā.

Un tad rodas jautājums: vai tiešām deputāti nu kaut reizi visā
sesijā nepaņem kādu ekonomikas grāmatu un nepalasa, lai saprastu šodienas pasaules
ekonomikas kopsakarības? Un tādēļ es gribu nolasīt kādu īsu citātu no beidzamā
laika vienas no izcilākajām grāmatām par šodienas pasaules ekonomiku. Šī grāmata
saucas „Pasaule ir plakana”, un tās autors ir Tomass Frīdmens. Un šis citāts ir
šāds: „Valsts, kas izkrīt no attīstības vilciena, nedaudz līdzinās dzērājam:
lai viņš varētu atgriezties dzīvē, viņam jāiemācās redzēt sevi tādu, kāds
viņš patiesībā ir. Attīstība ir brīvprātīgs process. Jāpieņem pozitīvs lēmums
atbilstošu soļu veikšanai, bet tas sākas ar introspekciju – nežēlīgu, godīgu
skatīšanos uz savām stiprajām un vājajām vietām un izpratni, ko tās abas precīzi
nozīmē pasaulei, kas saplacinās.”

Mēs esam visdziļākajā krīzē, kādu pasaule nav piedzīvojusi.
Mūsu cilvēki bēg no savas valsts, jo šeit viņiem nav darba (No zāles dep.
I.Rībena: „Pateicoties kam?”) tādu cilvēku dēļ, kuri ir pret jebkuriem
loģiskiem soļiem ekonomikā, kuri grib iegūt lētas populistiskas balsis vēlēšanās,
it kā aizstāvot latviešu nācijas intereses. Un arī šis priekšlikums – izslēgt
to, ka bankām… Tas, ka subordinētā kapitālā ieguldīs līdzekļus, ir vērsts
īstenībā uz to, lai latvieši nevarētu saņemt kredītus attīstībai, lai viņi
nevarētu veidot savas kompānijas, kur viņiem būtu, ko darīt. Jo viena no galvenajām
problēmām Latvijā ir tā, ka mums trūkst resursu, mums trūkst naudas. Un ar šiem
priekšlikumiem mēs gribam piesaistīt tādus investorus, kuriem šie līdzekļi ir. Par
šādiem investoriem cīnās visas pasaules valstis.

Un vēl otrs citāts no šīs grāmatas: „Kad es un jūs piedzimām,
mūsu konkurenti bija mūsu kaimiņi blakusmājā. Mūsdienās mūsu konkurenti ir
japāņi, franči vai ķīnieši. Tagad tu konkurē ar visiem citiem, un, ja to nedari,
tevi aizstās. Un tas nebūs cilvēks no tavas ielas.”

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tiem kolēģiem, kas aicina palasīt kādu
ekonomikas grāmatu, es ieteiktu vispār savā dzīvē izlasīt kādu grāmatu. Tas
varbūt paplašinās redzesloku un veicinās loģisku domāšanu. (Aplausi.) (No zāles
dep. J.Eglītis: „Kārli, tas nebija asprātīgi!”)

Par šo priekšlikumu. Jā, 200 tūkstošu bankas subordinētajā
kapitālā izskatās ļoti labi. Reālā nauda, kas ienāk bankā, tātad stiprina bankas
likviditāti. Bet, ja mēs mazliet padomājam par to motīvu, kāds ir šo investīciju
veikt, tad šis motīvs, kā priekšlikuma iesniedzēji nav nolieguši, ir Šengenas
vīza. Un tad padomājiet mazliet par to personu, kas investēs 200 tūkstošus, lai
nopirktu Šengenas vīzu!

Godātais Kraukļa kungs, šī persona parasti nav idiote! Tāpēc
nākamajā dienā pēc investīcijas izdarīšanas ar simtprocentīgi nodrošinātu ķīlu
šī persona paņems šajā pašā bankā kredītu 200 tūkstošu apmērā, un bankai
nebūs nekāda pamata atteikt kredītu, kas ir simtprocentīgi ar ķīlu garantēts. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Banka pelnīs!”) Līdz ar to investīcija ekonomikā ir
tikai starpība starp depozīta un kredīta procentiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Arī tas ir labi!”) Tā ir lēta biļete uz Šengenas vīzu.

Es zinu, ka Kārtības rullis man aizliedz sarunāties ar zāli,
tāpēc es nekādi nereaģēju uz Kraukļa kunga saucieniem, jo es saprotu, ka šo
patiesību Kraukļa kungs nekad nesapratīs. Jāsāk lasīt grāmatas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Aicinu jūs padomāt
par dažām lietām. Pirms ekonomiskās krīzes, pēc Latvijas komercbanku datiem,
Latvijas komercbankās apmēram 43 procenti no visiem resursiem, kas bija pieejami
Latvijas rūpniecībai, lauksaimniecībai, amatniecībai un visām pārējām
saimniecības nozarēm, bija sveša nauda, kura stāvēja noguldīta Latvijas bankās un
kuru varēja izmantot Latvijā strādājošie uzņēmēji, lai attīstītu Latviju.
Ekonomiskās krīzes laikā, pēc tās pašas Komercbankas datiem (jāsaka gan,
nepārbaudītiem sākotnējiem datiem), apmēram par 20 procentiem ir krities šo
nerezidentu resursu apjoms Latvijas komercbankās. To ir veicinājuši arī valdošās
koalīcijas uzliktie nodokļi gan depozītiem, gan visiem pārējiem ieguldījumiem
bankās. Bet arī tas, kolēģi, nav tas galvenais! Galvenais ir tas, ka resursu apjoms,
kas ir pieejams mūsu ekonomikai, mūsu ekonomikas „spēlētājiem”, pirmām kārtām
uzņēmējiem, lauksaimniekiem, šobrīd nav pietiekams. Mēs dzirdam sašutuma pilnas
balsis gan avīzēs, gan masu saziņas līdzekļos par to, ka bankas, lūk, nekreditē.
Tiešām bankas nekreditē tāpēc, ka bankām vienkārši nav resursu. Mēs zinām, ka
šejienes lielās zviedru bankas, kurām mātes atrodas Zviedrijā, ir izveidojušas jaunu
politiku, kas ir ļoti strikti ierobežojusi šo banku kreditēšanas spēju Latvijā.
Vienkārši tām ir paņemti nost resursi.

Kolēģi, tas priekšlikums, par ko šeit runā, – par 200 tūkstošu
latu investēšanu banku subordinētajā kapitālā, bez tiesībām piecus gadus šo naudu
izņemt no bankas subordinētā kapitāla, – ir tieši tas priekšlikums, kas faktiski
palielinās mūsu banku kopējo spēju aktīvi piedalīties ekonomikā un sākt aktīvi
attīstīt šo ekonomiku, lai mēs atgrieztos vismaz tajā līmenī, kurā mēs bijām
pirms trim četriem gadiem.

Godājamie kolēģi! Šis ir ļoti pragmatisks un ļoti precīzs, un
pareizs lēmums, un es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un noraidīt visus pārējos
viedokļus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ar lielu interesi klausījos Kraukļa kunga
teiktos vārdus par Tomasu Frīdmenu. Diemžēl Kraukļa kungs izņēmis no šā ļoti
ievērojamā Amerikas brīvžurnālista, ekonomista, kuru var saukt par sindikalizētu
žurnālistu, kuru drukā visas lielākās Amerikas avīzes… Apmēram divas reizes
nedēļā tagad drukā, iespiež viņa rakstus International Herald Tribune…
Tātad – izcils ekonomists, žurnālists. Tie bija vispārīgi vārdi, frāzes, ko
viņš ielicis iekšā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nē, tā bija dziļa doma!”)
un kas nemaz neattiecas uz šo lietu. Bet 2002.gadā Frīdmens bija tas cilvēks Amerikas
Savienotajās Valstīs, kurš – un viņam tāpēc tur ir liela cieņa! – pateica, ka
jāuzrauga finanšu kapitāls bankās, ka mūs piemeklēs ārkārtīgi lieli ekonomiski
satricinājumi. Un tāpēc viņu Amerikā ciena. Taisni tāpēc, ka viņš norādīja uz
šo lielo nelaimi, kas nāca ar Lēmana banku un kas vispirms sākās Amerikā, bet pēc
tam visā pasaulē viļņveidīgi izplatījās. Un tur viņš nesaka tos vārdus.
Vēlreiz, Kraukļa kungs, atkārtoju: tur viņš saka, ka jāuzpasē, jāuzmana šie
kapitālieguldījumi finanšu kapitālā, lai nenonāktu pie krīzes. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Tā jau nav pretruna!”)

Otrs. Bērziņa kungs saka, ka jādomā pragmatiski. Proti, ka
pragmatiski tas viss jāiegulda banku naudā… Svešu cilvēku mūsu valstī, svešas
tautas cilvēku…

Ieskatīsimies pragmatiski tautsaimniecības vēsturē!

Dienvidkoreja pēc Otrā pasaules kara. Tā bija absolūti nabadzīga
tauta, kas pirmo reizi savas tautas vēsturē pēc ļoti ilga laika, tāpat kā latvieši,
ieguva neatkarību, savu valsti. Un Dienvidkoreja pieņēma likumu, ka ārzemju kapitāls
Dievidkorejas bankās nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējā kapitāla, kas kādai
bankai pieder. Un šodien tā ir varena valsts! Minēšu tikai „Samsung”, kas ir
pasaules mēroga korporācija. Valstī ir ļoti augsts, samērā augsts, dzīves līmenis.
Un viņi ielika cietumā savu finanšu ministru, kurš gribēja pārkāpt šo 20 procentu
barjeru, palīdzēja dažiem ārzemniekiem, arī nezināmiem ārzemniekiem (tikai finanšu
ministra kungs Dienvidkorejā zināja, kas ir tie ieguldītāji), ielikt naudu
Dienvidkorejas bankā. Un tūlīt viņš nonāca cietumā. Redziet, kā citas valstis ir
savā tautsaimniecības vēsturē sekojušas cilvēkiem: kas tie ir par cilvēkiem, kas
iegulda naudu. Ļoti pragmatiski sekoja! Un palēnām viņi palielināja… palēnām
viņi palielināja šo, varētu teikt, tarifa likmi, ka 25 procenti ārzemnieku
ieguldījumu var būt bankās, 30 procenti… Taču tad, kad viņi jau bija bagāti un
turīgi, viņi atļāva kapitāla pieplūdumu. Tā ka, Bērziņa kungs, vārdiem „būt
pragmatiskam” ir tālākejošs, varētu teikt, risinājums un piedāvājums, nekā jūs
to teicāt. Un nav ar to jāsaista katrs nacionāls piedāvājums, ka tas ir
nepragmatisks. Tas ir arī pragmatisks atsevišķās reizēs. Un mums ir arī jāzina, kas
tie ir par cilvēkiem, kuri šeit nāk ar ieguldījumiem, jo Tomass Frīdmens un
Dienvidkoreja jau pierādīja, ka ir jāuzmana kapitāls savās bankās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 14. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 15. – Saeimas deputāta Vitālija Aizbalta
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 16. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā
sekretāra Šadurska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 17. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 17. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 21. – Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti… Es nesapratu, Šadurska kungs! (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Balsosim!”) Deputāti prasa balsojumu par
21.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Aizsardzības ministrijas
parlamentārā sekretāra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 22. – Saeimas deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums.
Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – deputāta Ivana Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai Rivžas kundze vēlas kaut ko teikt par procedūru? Neko nevēlas
teikt…

Turpinām ar 23.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 23 – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra
Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – deputāta Šadurska, kurš ir arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais
sekretārs, priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt otrreiz caurlūkoto likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreiz caurlūkoto
likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajam lasījumam ir iesniegti četri
priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Un 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (reģistrācijas numurs
1488/Lp9).

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 11. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 14. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās
drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vitālijam Orlovam!

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Epidemioloģiskās
drošības likumā” (Nr.1733/Lp9).

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja piedāvāto
likumprojektu un atbalstīja to.

Lūdzam Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Būtu ļoti labi, ja varētu Orlova kungam ieslēgt mikrofonu kaut kā
nebūt… Nav deputātam Orlovam ieslēgts mikrofons. Līdz ar to tas, ko viņš saka,
netiek fiksēts stenogrammā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Es nesaprotu, kas notiek ar
mūsu zāles tehnisko personālu šobrīd!

V.Orlovs. 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 30.aprīlis. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Prokuroru
izdienas pensiju likumā”.

Uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuroru
izdienas pensiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Feldmane. 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, pirmais
lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar
grozījumiem Muitas likumā, kuru darba dokumenta reģistrācijas numurs, ja nemaldos, ir
1731/Lp9. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā Ministru kabineta izstrādātos un
iesniegtos un komisijā atbalstītos grozījumus Muitas likumā, kuru galvenais saturs ir
noteikt, ka muitas amatpersonām ir tiesības rīkoties valsts vārdā kontrabandas
apkarošanas nolūkos ne tikai muitas zonā, bet arī visā Latvijas Republikas
jurisdikcijā. Es ārkārtīgi aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu konceptuāli
pirmajā lasījumā, kā arī vēlāko tā izstrādi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Muitas
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija uzmanīgi gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada
29.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””. Aicinu jūs atbalstīt, jo tas ir izrietošs no iepriekš pieņemtā
likumprojekta, kas nostiprina šīs tiesības arī Valsts ieņēmumu dienesta likumā.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

29.aprīlī komisija vēl gaidīs jūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””,
pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie
kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija šodien jūsu vērtējumam iesniegusi astoņus
likumprojektus pirmajam lasījumam.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
Vēlos, kolēģi, atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau ar 2009.gada
21.decembra spriedumu atzina likumu, kas ir tieši saistīts ar manis tikko kā nosaukto
likumu, proti, likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam” par neatbilstošu Satversmes 1. un 109.pantam. Tas bija
saistīts ar valsts vecuma pensiju saņēmējiem un arīdzan izdienas pensijas
saņēmējiem, kuri saņem Latvijā pensiju pēc diviem nolikumiem. Tātad Satversmes
tiesa, pieņemot jau šo pirmo spriedumu, bija skaidri un gaiši norādījusi (citēju):
„Vecuma un konkrēto izdienas pensiju mērķi ir līdzīgi – kompensēt darbspējas
zudumu. Proti, izdienas pensijas ir vērstas uz to, lai, iestājoties noteiktajiem
apstākļiem, nodrošinātu ar iztikas līdzekļiem personas, kuru darbs saistīts ar
profesionālo iemaņu zudumu, kas var rasties jau pirms vecuma pensijas piešķiršanai
noteiktā vecuma sasniegšanas. Izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām,
kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas.” Tā
Satversmes tiesa savā spriedumā rakstīja jau 2009.gada 21.decembrī. Un šāgada
31.martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā „Par likuma „Par izdienas
pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm” – par pārejas noteikumu 20.punkta atbilstību Latvijas Republikas
Satversmes 1. un 109.pantam.

Kolēģi! Es domāju, ka šodien mums ir nepieciešams atcerēties
arīdzan vēl divus citus datumus. Proti, 2009.gada 11.jūnijā Ministru kabinetā tika
noslēgta valdību veidojošo politisko partiju un Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pensionāru federācijas
vienošanās, kā rezultātā Saeima 2009.gada 16.jūnijā pieņēma attiecīgus
grozījumus likumos.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, strādājot pie
šā un pārējiem septiņiem likumprojektiem, vairakkārt tos skatīja Sociālo un darba
lietu komisijas sēdēs, uzaicinot atbildīgo ministriju un resoru pārstāvjus,
izdiskutējot un precīzi aprēķinot, kādas summas ir nepieciešamas papildus, lai
varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” izskatīt steidzamības kārtā.

Vienlaikus komisija piebilst, ka Finanšu ministrijas atzinumi ir
saņemti atsevišķi par katru no likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli un likumprojektu izskatīt otrajā,
galīgajā, lasījumā 13.maijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir
30.aprīlis un galīgā lasījuma datums – 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Pēc taisnības, ir
nepieciešams šos grozījumus izdarīt tikai formāli, jo Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs sāka darbu 2002.gada oktobrī, bet Izdienas pensiju likumā ir
noteikts, ka nepieciešams nostrādāt 10 darba gadus.

Līdz ar to cilvēkiem ir iespēja pensionēties un saņemt izdienas
pensiju, sākot ar 2013.gadu.

Bet, ņemot vērā to, ka parlaments arī šajā likumā pagājušā
gada 16.jūnijā izdarīja grozījumus, ir nepieciešams veikt šo formālo grozījumu
arī šajā likumā. Vienlaikus paskaidroju, ka nekādu finansējumu minētais
likumprojekts neprasa.

Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu arī
likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā” noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu parlamentu pieņemt minēto
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu noteikt 30.aprīli, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 13.maijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.
aprīlis, bet otrais, galīgais, lasījums – 13.maijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” vēsture ir tieši tādi pati, un tas ir
2009.gada 16. jūnijs, kad Saeima pieņēma grozījumus tajā. Līdz ar to arī tām
militārpersonām, kuras līdz šim saņēma šo izdienas pensiju, tā bija ierobežota
par 10 un 70 procentiem. Manuprāt, it īpaši jāņem vērā tas, ka šā gada
15.aprīlī Satversmes tiesa arī lietā par minēto likumu ir pieņēmusi spriedumu,
kurā ir apstrīdēts 14., 16. un 17.pārejas noteikumu punkts. Satversmes tiesa ir
atzinusi, ka tie ir neatbilstoši Satversmes 1., 91. un 109.pantam.

Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka iepriekšējos
tiesas nolēmumos ir tikuši vērtēti strādājošo pensionāru pensiju ierobežojumi, un
tādējādi likumdevējam, izmantojot savu rīcības brīvību, būtu jāpārskata
izdienas pensiju regulējums un savlaicīgi jānovērš iespējamais izdienas pensiju
saņēmēju pamattiesību aizskārums arī citām pensionāru grupām, kā es jau teicu
iepriekš, runājot par pirmo likumprojektu.

Tādēļ es arīdzan komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu
pieņemt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča. Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu 30.aprīli un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā veikt 13.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Guntim Bērziņam ir kāds cits
priekšlikums? Es saprotu, ka deputāts Guntis Bērziņš vispār ir pametis mūsu rindas.

Līdz ar to nav arī citu priekšlikumu.

Tātad 30.aprīlis ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 13.maijs
– otrā lasījuma datums. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”
ir izstrādāts, lai personām, kuras no 2009.gada 1.jūlija līdz šim brīdim saņem
izdienas pensiju ierobežotā apmērā, atmaksātu minētajā periodā neizmaksāto
pensijas daļu un turpinātu pensijas izmaksu pilnā apmērā. Šajā likumprojektā
paredzētais nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, lai nodrošinātu izdienas
pensiju ieturētās daļas atmaksu un turpmāk izmaksātu personām pilnu izdienas
pensiju, ir 13 696 lati.

Kolēģi! Kā jau iepriekš teicu, Satversmes tiesa, kad tā pirmo
reizi lēma (un tas bija 2009.gada 21.decembrī), skaidri un gaiši tika norādījusi
sprieduma tekstā, ka izdienas pensijas pēc taisnības visas ir praktiski vienādas, vēl
jo vairāk tādēļ, ka likums, kurš mums spēkā, – likums par pensiju un pabalstu
izmaksu no 2009.gada līdz 2012.gadam – paredz, ka ir cilvēki, kuri uz šodienu jau
saņem pensijas pilnā apmērā, saņemot izdienas pensijas pēc diviem nolikumiem.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātu
izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

A.Barča. Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu 30.aprīli un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt
13.maijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, izskatīšana otrajā lasījumā – 13.maijā.

Paldies.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais
lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja biedre un godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”
(Nr.1675/Lp9).

Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” ir
izstrādāts, lai personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz šim brīdim
saņēma izdienas pensiju ierobežotā – 90 procentu un 30 procentu – apmērā,
atmaksātu minētajā darba periodā neizmaksāto pensijas daļu.

Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, lai 2010.gadā
nodrošinātu izdienas pensijas ieturētās daļas atmaksu un turpmāk izmaksātu
personām pilnu izdienas pensiju, ir 109 911 latu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu
izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma laiku.

A.Ziedone-Kantāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir
30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana pēdējā jeb galīgajā lasījumā –
13.maijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis, izskatīšana galīgajā lasījumā –
13.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”
(Nr.1677/Lp9). Tā mērķis tāpat ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmes tiesas
2009.gada 21.decembra spriedumam lietā Nr. 2009-43/01 – nodrošināt arī Prokuroru
izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu 6.-9.punktā noteikto izdienas pensiju
ieturējumu, kuri izdarīti laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz šim, atmaksāšanu.

Bet, lūk, vakar, 21.aprīlī, Satversmes tiesa ir pieņēmusi
spriedumu lietā Nr.2009-86/01 par Prokuroru izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu
8.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91.pantam… ļoti svarīgi,
kolēģi!… 91. un 109.pantam. Apstrīdētā norma noteica pensijas samazinājumu par 70
procentiem tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir obligāti sociāli apdrošināmās
personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie). Lieta ir ierosināta pēc Allas
Ignatjevas konstitucionālās sūdzības, kurā tika norādīts, ka apstrīdētā norma
neatbilstot no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam un
samērīguma principam, kā arī Satversmes 109.pantam, kas noteic: „Ikvienam ir
tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā
noteiktajos gadījumos.” Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais
ierobežojums ir nesamērīgs un acīmredzami netaisnīgs pret to pensionāru daļu, kuru
nodarbinātības ienākumi nepārsniedz pensijas neizmaksājamo daļu. Tādēļ Satversmes
tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1.pantam, kā arī Satversmes
109.pantam, un noteica, ka ieturējumi no pensijām jāizbeidz ne vēlāk kā šā gada
1.jūnijā, bet neizmaksātā pensijas daļa ir jāatmaksā pensionāriem ne vēlāk kā
līdz 2015.gada 1.jūlijam. Un, lai nodrošinātu veikto prokuroru izdienas pensiju
ieturējumu atmaksāšanu, atceļot pensiju ierobežojumus, 2010.gadā izdevumi prokuroru
izdienas pensijām palielināsies par 429 451 latu. Tas ir ļoti daudz.

Lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu, neskatoties uz visu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Un ievērojiet klusumu, Ābiķa
kungs! Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuroru
izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu uzmanību! Priekšlikumus lūdzu iesniegt
līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kantānes kundze!

Vispirms mums ir jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne. Jā, vispirms atbalstīsim, ka tas ir ļoti, ļoti
steidzams.

Sēdes vadītāja. To, ka tas ir steidzams, mēs jau atbalstījām.

A.Ziedone-Kantāne. Jāpieņem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam
lasījumam – 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana galīgajā versijā –
13.maijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
30.aprīlis. Izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti neiebilst.
Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais
lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Likumprojekts „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā”.

Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas
pensiju likumu no 2009.gada jūlija līdz 2012.gada 30.decembrim izdienas pensijas
saņēmējiem… Vārdu sakot, ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret
personām, kuru tiesības saņemt izdienas pensiju nosaka citi speciālie likumi, kuri jau
iepriekš tika izskatīti. Un kopā papildus 2010.gadā ir nepieciešams tikai
45 425,81 lats. Par šādu summu ir nepieciešams palielināt Satversmes
aizsardzības biroja 2010.gada budžetu. (No zāles: „Kurā gadā?”)
2010.gadā.

Lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad nepieciešams balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne. Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam
priekšlikumi iesniedzami līdz 30.aprīlim. Un 13.maijā – pieņemšana galīgajā
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
30.aprīlis, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti
neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Tagad es lūdzu ļoti lielu uzmanību, jo no visiem izdienas pensiju
likumiem šis ir vissvarīgākais!

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”.

Lasīšu: 2010.gadā izdienas pensiju izmaksāšanai, kā arī
2009.gadā veikto ieturējumu izmaksāšanai nepieciešamais finansējums no budžeta ir
278 529 lati.

Es neko citu vairs nelasīšu.

Tā kā visa tā lieta ir steidzama, lūdzu noteikt steidzamību arī
šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts
par steidzamu

A.Ziedone-Kantāne. Paldies. Par vienu punktu ir vairāk. Es ļoti
pateicos par to.

Sēdes vadītāja. Par pirmo lasījumu?…

A.Ziedone-Kantāne. Tā… Tagad es vēlētos, lai jūs vēl būtu tik
laipni un nobalsotu par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Ziedone-Kantāne. Tā… Mīļie draugi! Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, tāpat kā visiem iepriekšējiem attiecīgajiem likumprojektiem, ir
30.aprīlis. Un likumprojekta galīgais lasījums… Visi mīļi aicināti pieņemt to
galīgajā lasījumā 13.maijā.

Tas būtu arī viss no manas puses. Ceru, ka jūs nobalsosiet.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Deputāti
neiebilst.

Paldies.

A.Ziedone-Kantāne. Ir nobalsots jau?

Sēdes vadītāja. Ir viss kārtībā.

A.Ziedone-Kantāne. Es ļoti pateicos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka, lai gan
tuvojas pusdienas pārtraukums, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu –
Bendrātes, Zaķa, Circenes, Leiškalna un Segliņa – iesniegumu ar lūgumu turpināt
sēdi šodien bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības
jautājumi. Vai deputāti piekrīt? Deputāti neiebilst.

Tātad bez pārtraukuma turpinām sēdi, līdz būs izskatīti visi
jautājumi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Šie grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu IVN procedūras
ierosinātājam, un tiks izslēgta arī nepieciešamība publicēt „Latvijas
Vēstnesī” dažādus ar IVN saistītus paziņojumus.

Jāteic, ka atbildīgā komisija likumprojektu ļoti rūpīgi
izskatīja un lūdz pieņemt to pirmajā lasījumā. Protams, pēc tam vēl tiks ļoti
rūpīgi šis jautājums izskatīts, lai likums nezaudētu kvalitāti.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.maijs.
Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu
disciplinārās atbildības likumā” (Nr.1695/Lp9).

Juridiskā komisija ir izvērtējusi otrajam lasījumam iesniegtus
desmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi, precizējot terminus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Šis ir priekšlikums par aizstājumu likumprojekta 2.pantā. Komisija priekšlikumu ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 3.priekšlikums ir Juridiskās komisijas izstrādāts
priekšlikums. Tas ir ierosinājums izslēgt 7.panta otrās daļas 4.punktu. Komisija
priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz
likumprojekta 6.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz
likumprojekta 6.pantu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi
10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Tāpat arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums –
attiecas uz likumprojekta 6.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi
10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas
uz iepriekš minēto pantu, un arī tas ir iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Tāpat arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas
attiecas uz likumprojekta 6.pantu, – ir iekļauts 10.priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ierosina
izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 8.pantu un ietver iepriekš minētos atbalstītos
priekšlikumus, – no Juridiskās komisijas puses ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu
disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz
5.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs.
Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Likumā par ostām”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu
Nr.5812 – likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”.

Jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijā šie grozījumi tika skatīti pusotra gada garumā, vairākkārt tika
pagarināti priekšlikumu iesniegšanas termiņi, jo bija dažādi objektīvi un
subjektīvi priekšnoteikumi tam, un tāpēc arī jums piedāvātajā tabulā jūs
redzēsiet, ka priekšlikumi ir nākuši no diviem Satiksmes ministrijas parlamentārajiem
sekretāriem. Tā nav kļūda, tā vienkārši ir gadījies, pusotra gada laikā skatot
šo likumprojektu un gatavojot to otrajam lasījumam.

Kopumā ir iesniegti un izskatīti komisijā divdesmit deviņi
priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta
priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Tāpat arī 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Aizbalta priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
izstrādātajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā
8.priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par minētajiem priekšlikumiem.

V.Aizbalts. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 20. – Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 21. – Bergholca priekšlikums. Atbalstīts daļēji un
iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 23. – Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 26. – Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Un 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par
ostām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu.

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 29.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 29.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1663/Lp9.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu ministres
Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu
ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu
ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu
ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 5. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu
ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. Un 6. – zemkopības ministra vietas izpildītājas iekšlietu
ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas
aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 27.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu
Nr.5828.

Īsumā par būtību.

Saeima šā gada 15.aprīlī pieņēma likumu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kurā ir
noteikts, ka minēto likumu nepiemēro tiem zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem
akadēmiskos amatus. Tāpēc atbilstoši tajā likumā noteiktajam ir jāizdara grozījums
arī Zinātniskās darbības likumā.

Tā kā Saeima jau ir pieņēmusi likumu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, lūdzu Saeimu
pieņemt likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” steidzamības
kārtā, jo šiem grozījumiem, abiem šiem likumiem, jāstājas spēkā vienlaikus.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Porietis. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums zinātniskās
darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Porietis. Nu, tā kā tie ir tikai tādi saskaņojumi, komisijas
vārdā lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Porietis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.5829.

Šā gada 4.martā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Zinātniskās
darbības likumā”, kurš likuma 11.panta piektajā daļā nosaka, ka promocijas darbu
var iesniegt un publiski aizstāvēt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības
oficiālajām valodām. Savukārt publiskā aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda
ieguvei var notikt arī citā svešvalodā. Te rodas pretruna attiecībā uz tiem doktora
zinātniskā grāda pretendentiem, kuri promocijas darbu izstrādā citu, piemēram,
Austrumu, tautu filoloģijā, jo šīs valodas neiekļaujas likumā minēto valodu grupā.
Un tādēļ, lai nodrošinātu vienotu principu visu jomu doktora zinātniskā grāda
iegūšanai, nepieciešams noteikt, ka promocijas darbu filoloģijas doktora grāda
ieguvei var iesniegt arī citā svešvalodā.

Un, lai grozījums stātos spēkā vienlaikus ar nule kā pieņemto
likumu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, lūdzu Saeimu piešķirt
likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vai Druvietes kundze vēlas runāt par steidzamību? Jā, lūdzu!
Druvietes kundze vēlas runāt par steidzamību.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es vēlos runāt „pret” steidzamību un
tūlīt paskaidrošu, kāda iemesla dēļ.

Lasām likumprojekta anotāciju. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot tiesību akta projektu? Tur gan, tiesa, ir teikts, ka likumprojekts šo jomu
neskar, bet es saprotu, ka ir domāts pateikt, ka konsultācijas nav notikušas. Un tieši
tāpēc, ka šādu konsultāciju nav bijis, aiz šīs šķietami nevainīgās un pirmajā
brīdī pareizās frāzes var slēpties kārtējais mēģinājums pa sētas durvīm
turpināt krievu valodas invāziju augstākajā izglītībā un zinātnē.

Un tagad es paskaidrošu to, ko būtu teikuši cilvēki, kuri darbojas
promocijas padomēs filoloģijas nozarē, ja šīs konsultācijas būtu notikušas. Tiesa,
tālu jau nebija jāiet. Varēja atnākt tepat pie manis vai pie Janīnas Kursītes, jo
mēs darbojamies promocijas padomēs filoloģijas nozarē, bet nu tagad būs jāuzklausa
viedoklis no tribīnes.

Vispirms – ko nozīmē „filoloģijas nozare”? Promocijas darbs
filoloģijas doktora grāda iegūšanai var tikt aizstāvēts šādās nozarēs:
folkloristikā, literatūrzinātnē, valodniecībā un komunikācijas zinātnē. Tātad,
paverot vārtus arī valodām, kuras nepieder pie Eiropas Savienības valodām, jūs
nebūt nerunājat tikai par orientālistiku, ģermāņu vai romāņu valodniecību un arī
ne par slāvu valodniecību; jūs runājat par daudz plašākām nozarēm. Domāta
acīmredzot ir nozare „valodniecība”. Un tad nu man ir jāpaskaidro, ka šajā
nozarē ir šādas apakšnozares: ģermāņu valodniecība, romāņu valodniecība, slāvu
valodniecība, latviešu sinhroniskā valodniecība, vispārīgā valodniecība,
lietišķā valodniecība un tā joprojām.

Es pilnīgi saprotu, ka šā priekšlikuma autori, protams, ir
rūpējušies galvenokārt par tā saukto slāvu valodniecību vai krievu valodniecību,
kas Latvijā ir samērā attīstīta nozare, un – pilnīgi loģiski, jā, tik tiešām!
– ir jādod tiesības šajā nozarē šo darbu rakstīt arī krievu, ukraiņu,
baltkrievu, poļu, vienalga, kādā valodā. Tātad grozījums ir nepieciešams.

Taču, iesniedzot šādu formulējumu, tiek panākts tieši tas, ka,
piemēram, vispārīgajā valodniecībā arī turpmāk varēsim saņemt disertācijas
arābu, ķīniešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu valodā, nemaz nerunājot par tādu
jautājumu kā ekspertīze.

Padomājiet, kā šis logs tiek paplašināts.

Un tieši tādēļ nesteigsimies, formulēsim šo likuma grozījumu
tieši tā, lai būtu panākts vēlamais efekts un lai nerastos nevēlamas sekas! Tātad
formulējumam būtu jābūt apmēram tādam: filoloģijas nozarēs, kuras ir specifiskas,
promocijas darbus var iesniegt attiecīgajā valodā, bet tikai tad, ja konkrētais
promocijas darbs skar attiecīgos jautājumus.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai komisijas vārdā deputāts Porietis vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 1776/Lp9)! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Porietis. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!… Par vēlu, Šadurska kungs! Mēs jau esam sākuši
balsojumu… Lūdzu, balsosim par likumprojekta „Grozījums Zinātniskās darbības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Atgādinu, ka šis ir likumprojekts ar
reģistrācijas numuru 1776/Lp9. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdien,
piektdien, 23.aprīlī, izskatīšana – nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad 23.aprīlis ir
priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un otrais, galīgais, lasījums – 29.aprīļa
sēdē.

Paldies.

J.Porietis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un tagad – pēdējais šodienas sēdes darba
kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par
neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es pamēģināšu runāt īsi, tāpēc ka jums rokās ir
pagājušā gada… tas, ko Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir veikusi, kopā ar
ekspertiem izanalizējusi. Tātad jums ir pieejams diezgan plašs materiāls, ko jūs
varat izlasīt un izanalizēt.

Pagājušajā gadā mums bija 29 sēdes kopā ar 14 ekspertiem no
sabiedriskajām organizācijām, kuri darbojās šajā uzraudzības komisijā.

Lai neaizkavētu jūsu nogurušos prātus, minēšu trīs atzinumus.

Pirmais. Tas ir saistīts… galvenais bija par finansēm. Saistībā
ar šo jautājumu arī komisija veidojās – zags vai nezags šo naudu. Nu, tātad
tiešā veidā šo naudiņu nozagt nav iespējams.

Es vienkārši gribu tomēr nosaukt tos dažus skaitļus. Līdz
pagājušā gada, 2009. gada, 31.decembrim kopējā aizņēmumu summa sastādīja 2
miljardus 228 miljonus latu, kuri sadalījās šādi: „Parex bankai” – 772,9
miljoni, valsts parāda refinansēšanai – 455,8, budžeta fiskālā deficīta segšanai
– 876,7 miljoni. Un atlikusī aizdevumu daļa ir 122,6 miljoni latu. Tā ir pirmā
daļa.

Kāda būs efektivitāte no tā, kā tiks izmantota šī nauda? Tas
būs ļoti atkarīgs no tā, kāds būs Valsts kontroles ziņojums par 2009.gadu. Tieši
2009.gada ziņojumā parādīsies – gan ministriju griezumā, gan pārējo resoru
griezumā -, kā un cik efektīvi šī nauda tiek izmantota.

Otrais ļoti būtiskais jautājums bija saistīts par plānošanu, un
šajā sakarā man gribētos pāriet konkrēti jau pie lemjošās daļas, kur ir runa par
Latvijas stratēģiskās attīstības plānu. Ir nepieciešams šāds plāns, kurā būtu
pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze, prognoze vidējam termiņam,
prioritātes, mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi to sasniegšanai. Un
es vēlreiz gribu akcentēt: vai nu šī Saeima, vai nākamā Saeima… Mēs esam daudz
dzirdējuši runājam par šo plānu no finansistu, no biznesmeņu puses. Šim plānam ir
ļoti būtiska nozīme. Es nekādā gadījumā negribu uz to skatīties kaut kādā
politiskā griezumā: vai ir premjers x vai y, vai vēl kāds… Šim plānam,
attīstības plānam, ir nepieciešams būt. Un tāpēc ir šie divi priekšlikumi.

Pirmais… Un arī otrais priekšlikums, ko mēs komisijā
izskatījām, tika likts uz balsošanu; deputāti balsoja par to, un – mēs bijām
demokrātiski – balsoja arī eksperti. Mēs pieņēmām to, ka pirmajam ir tomēr
jābūt šim plānam līdz 1.jūlijam. Es gribu pateikt to, ka šis plāns pagājušo
piektdien ir ienācis iekšā, bet mēs to neesam analizējuši. Līdz ar to es uzskatu,
ka šim balsojumam jābūt ir par šo plānu. Un otrais punkts ir saistīts ar pirmo.

Un vēl viens moments. Es gribu pasvītrot, ka tikšanās ir bijusi;
Valsts kontrole un atbildīgās komisijas bija pie Saeimas priekšsēdētāja, un ir
notikusi vienošanās, ka nākamais solis pēc tā, ko mēs tagad pieņemam, būtu
apstiprināt, lai šis plāns būtu likumā un budžets, nākamā vai cita gada, tiktu
veidots, bāzējoties uz šo plānu, un plāns – papildināts ar šīm finansēm.

Es saprotu, ka mēs esam noguruši, bet… Tad, kad mēs sāksim runāt
par budžetiem, un tad, kad mēs sāksim skatīties, ka mēs kaut ko nesaprotam –
kāpēc tas tur ir un kur ir aizgājis -, tad šis plāns, ja tas būs izstrādāts
detalizēti… Un tas prasa tiešām ļoti lielu potenciālu, lai šādu plānu
izstrādātu. Tas nav vienkārši – uzrakstīt: numur 1, numur 2, numur 3.

Es domāju, ka tas ir jādara mums visiem kopīgi, neatkarīgi no
kādas politiskās partijas piederības vai orientācijas. Tāpēc es lūdzu jūsu
atbalstu, lai apstiprinātu Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu „Par
neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu „Par
neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”! Lūdzu zvanu! Kā jau es
teicu, balsosim par lēmuma projektu „Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts
rīcībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Informēju, ka šodien bija paredzēta atbilžu
sniegšana uz četriem deputātu jautājumiem. Uz visiem deputātu jautājumiem
saņemtas rakstiskas atbildes. Trīs saņemtās rakstiskās atbildes atbilžu
iesniedzējus apmierina, līdz ar to šodien netiks sniegta vēl papildus, mutvārdos,
atbilde uz jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu
izmantošanu personiskajām vajadzībām”, netiks sniegta mutvārdu atbilde uz
deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par 2009.gada 16.jūnija
grozījumu likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību”, un netiks sniegta
mutvārdu atbilde arī uz jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par Latvijas
pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu”.

Savukārt uz deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova,
Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājumu izglītības un
zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par darba samaksu pirmsskolas izglītības
iestādēs” arī ir saņemta rakstiska atbilde, bet deputāti tomēr vēlas saņemt
arī mutvārdu atbildi no ministres, un līdz ar to pulksten 17.00 šodien tiks sniegta
arī mutvārdu atbilde uz šo vienu jautājumu.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jaunus jautājumus.
Vienu no tiem ir iesnieguši deputāti Muižniece, Kučinskis, Porietis, Ārbergs un
Briedis, un šis deputātu jautājums ir adresēts finanšu ministram Einaram Repšem – „Par
2010.gada valsts budžetu”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Einaram
Repšem.

Bet deputāti Pliners, Sokolovskis, Buzajevs, Buhvalovs un Mitrofanovs
ir iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par
Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS „Parex banka””.
Jautājums tiks nodots Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka,
noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es paskaidroju – un gribu, lai to fiksē arī
protokolā! -, ka, balsojot par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā”
pieņemšanu galīgajā lasījumā jeb kopumā, es nobalsoju… kļūdījos balsojumā.
Īstenībā es esmu „pret”. (No zāles: „O-o! Gļēvulis!”)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.20
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas! Tiekamies
tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Informēju, ka šobrīd ir savākti 15 Saeimas
deputātu paraksti ar lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt Imigrācijas likuma
grozījumus. Šīs parakstu lapas ir pie manis. Tās paredzēts iesniegt 30.aprīlī. Tā
ka, lūdzu, kolēģi, ja kāds vēlas parakstīties, līdz 30.aprīlim varat vērsties pie
manis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Leopolds
Ozoliņš, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš un Inese Šlesere.

Paldies par darbu.

24.aprīlī – visi uz talku! Visi, kas staigā ar šo zaļo
zīmīti!…

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 22.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde

2010. gada 22. aprīlī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	– dep. A.Štokenbergs (par)
	– dep. V.Muižniece (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” (Nr. 1766/Lp9) (Dok. Nr. 5777, 5777A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1769/Lp9) (Dok. Nr. 5783, 5783A)
Priekšlikums	– dep. M.Kučinskis (par)
Par likumprojektu „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” (Nr. 1770/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5791, 5791A)
Priekšlikumi	– dep. J.Dobelis (pret)
	– dep. A.Golubovs (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1771/Lp9) (Dok. Nr. 5803, 5803A)
Priekšlikumi	– dep. V.Agešins (par)
	– dep. Dz.Zaķis (pret)
Par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1775/Lp9) (Dok. Nr. 5828)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1774/Lp9) (Dok. Nr. 5819)
Par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1776/Lp9) (Dok. Nr. 5829)
Par lēmuma projektu „Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai” (Nr. 914/Lm9) (Dok. Nr. 5814)
Lēmuma projekts „Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 911/Lm9) (Dok. Nr. 5808)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi” (Nr. 912/Lm9) (Dok. Nr. 5809)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 913/Lm9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5810)
Ziņo	– dep. J.Reirs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1767/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5778)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Debates	– dep. A.Klementjevs
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Klementjevs
Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1375/Lp9) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 5807)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. P.Tabūns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Lācis
	– dep. O.Kastēns
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Dobelis
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. A.Kāposts
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. P.Putniņš
	– dep. J.Sokolovskis
Paziņojumi	– dep. I.Līdaka
	– dep. A.Rugāte
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. I.Circene
	– dep. V.A.Krauklis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. P.Tabūns
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. J.Dobelis
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. P.Tabūns
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. V.Lācis
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1653/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5781)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 1488/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5806)
Ziņo	– dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1733/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.5675, 5779)
Ziņo	– dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1698/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5780)
Ziņo	– dep. I.Feldmane
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 1739/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5705, 5785)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 1738/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5704, 5786)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 1671/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5471, 5792)
Ziņo	– dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1672/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.5472, 5793)
Ziņo	– dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1673/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5473, 5794)
Ziņo	– dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1674/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5474, 5795)
Ziņo	– dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1675/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5475, 5796)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1677/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5477, 5797)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1678/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5478, 5798)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 1687/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5488, 5799)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1747/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5735, 5805)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1695/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5811)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 854/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5812)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1663/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5813)
Ziņo	– dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1775/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5828)
Ziņo	– dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1775/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5828)
Ziņo	– dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1776/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5829)
Ziņo	– dep. J.Porietis
Debates	– dep. I.Druviete
Lēmuma projekts „Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai” (Nr. 914/Lm9) (Dok. Nr. 5814)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V.Muižnieces, M.Kučinska, J.Porieša, M.Ārberga un U.Brieža jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par 2010. gada Valsts budžetu” (Nr.  208/J9)
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS „Parex banka”” (Nr.  209/J9)
Paziņojumi	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. Ē.Zommere
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. G.Bērziņš
	– dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 22.aprīlī

Atbilžu satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Sveicināti, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks
atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir izsludināti četri jautājumi.

Deputātu Muižnieces, Paula, Kučinska, Leiškalna un Rugātes
jautājums finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu izmantošanu
personiskajām vajadzībām”.

Uz šo deputātu jautājumu ir saņemta rakstiska ministra atbilde, kas
apmierina iesniedzējus. Līdz ar to mutiskas atbildes vai papildu atbildes uz šo
jautājumu nav nepieciešamas.

Otrais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un
Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par 2009.gada
16.jūnija grozījumu likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina
iesniedzējus. Tātad arī uz šo jautājumu nav nepieciešama mutvārdu atbilžu
sniegšana.

Trešais ir deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Pimenova,
Orlova, Holostova, Zemļinska, Mirska, Klementjeva un Rubika jautājums finanšu ministram
Einaram Repšem „Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu
deklarēšanu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un iesniedzēji
ir informējuši, ka tā viņus apmierina. Tātad arī uz šo jautājumu nav nepieciešama
mutvārdu atbilde.

Ceturtais ir deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova,
Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājums izglītības un
zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par darba samaksu pirmsskolas izglītības
iestādēs”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču tā
deputātus neapmierina. Deputāti nav apmierināti ar šo rakstveida atbildi, un ministres
kundze ir ieradusies, lai papildus sniegtu mutvārdu atbildes.

Tā ka ministres kundzei ir iespēja sniegt papildu informāciju,
papildināt jau sniegto atbildi.

Lūdzu, ministres kundze, vārds jums! Jums ir divas minūtes.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Esmu
pateicīga par Saeimas deputātu interesi par pirmsskolas pedagogu darba samaksu.

Līdztekus tam, ko esam rakstiski atbildējuši savā vēstulē, es
vēlos akcentēt, ka līdz ar likuma „Par valsts budžetu 2010.gadam” pieņemšanu,
kurš stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī, Izglītības un zinātnes ministrija
saskaņā ar 2010.gada budžeta 16.pielikumu par mērķdotācijām… par nepieciešamo
finansējumu mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un
sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām… Izglītības un zinātnes ministrija šīs
summas saskaņā ar 16.pielikumu ir novadiem pārskaitījusi tādā apjomā, kādā tās
ir valsts budžetā arī apstiprinātas.

Man ir jāteic, ka šogad pirmsskolas izglītībā tā izmaiņa ir arī
tāda: pēc Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī pēc pirmsskolas pedagogu
ilggadējas prasības ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.836 „Par pedagogu darba
samaksu” ir noteikts, ka pirmsskolas pedagogam slodze 36 stundu vietā tagad ir 30
stundas. Līdz ar to 30 stundas ir likme pirmsskolas skolotājam, par kuru viņš pašreiz
saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem saņem atalgojumu, kas ir 255 lati
par likmi. Tātad, ja līdz šim strādāja 36 stundas, tagad strādā 30 stundas. Ja
pašvaldībā ir iespēja, viņš var strādāt vēl papildus līdz 40 stundām un saņemt
papildu samaksu.

Izglītības un zinātnes ministrijai nekādu citu līdzekļu un
iespēju, izņemot valsts budžeta līdzekļus, nav. Un, kā jūs zināt, mēs ar diezgan
lielu cīņu un ar Pasaules Bankas atbalstu esam atguvuši… valsts ir atguvusi iespēju
maksāt atalgojumu tiem pirmsskolas skolotājiem, kas strādā ar piecus, sešus gadus
veciem bērniem. Savukārt tiem pedagogiem, kas strādā ar bērniem, kuri apmeklē
pirmsskolas izglītības iestādi līdz piecu gadu vecumam, saskaņā ar Izglītības
likuma 17.¹ pantu darba algu nodrošina pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze!

Kurš no iesniedzējiem vēlas uzdot papildjautājumu? Papildjautājumu
vēlas uzdot deputāts Agešins. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Mums ir jautājumi saistībā ar tiem pedagogiem, kuri strādā ar
jaunākiem bērniem.

Pirmais jautājums. Vai jums kā ministrei ir konkrēts pasākumu
plāns, kā, kad un kādā veidā pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas izglītības
iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanai?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministres kundze, jums ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe. Godātais deputāta kungs! Varu paskaidrot sekojošo.

Tādu pirmsskolas audzēkņu, kas ir līdz piecu gadu vecumam un
apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, Latvijas valstī ir 82 tūkstoši. Tas
nozīmē: ja valstij būtu jāuzņemas saistības segt pedagogu darba samaksu, mums būtu
nepieciešami gada periodam 14 miljoni latu, taču mums ne 2010.gada budžeta iespējās,
ne arī 2011.gadā… veidojot valsts budžetu, mums nebūs iespējas par šādu summu
palielināt valsts budžetu.

Es vēlreiz atkārtoju: likumā, Izglītības likuma 17.¹
pantā, tiek noteikts pašvaldībām pienākums maksāt darba samaksu tiem skolotājiem,
audzinātājiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Savukārt Izglītības likuma 60.pants noteic, ka valsts pedagogu darba
samaksu īsteno vispārizglītojošo skolu pedagogiem, profesionālās izglītības skolu,
tajā skaitā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – tiem, kas strādā ar
bērniem no 5-6 gadu vecuma. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā
nav ne tādu iespēju, ne līdzekļu, lai pārņemtu darba samaksas maksāšanu
pirmsskolas iestāžu pedagogiem – tiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu
vecumam.

Ja pārskatīs tās likuma normas un ja mēs varbūt pēc krīzes
pārvarēšanas budžetu varēsim citādi veidot, tad šādu iespēju varēs izskatīt.
Bet pašreiz es tādus solījumus dot nevaru.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze!

Vai iesniedzēji vēlas uzdot arī otru papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Es vēlos vērst ministres uzmanību uz acīm redzami netaisnīgu
situāciju, kāda veidojas atsevišķās pašvaldībās.

Jūs savā atbildē rakstāt, ka dažās pašvaldībās visiem
pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem netiek nodrošināta papildu samaksa par
stundu sagatavošanu atbilstoši noteikumu 40.punktam.

Tā ir taisnība. Pie mums vēršas pedagogi no vairākām
pašvaldībām, arī no Liepājas pašvaldības; tur šī piemaksa – atšķirībā no
Rīgas, Ventspils un pārējām pašvaldībām – netika nodrošināta.

Līdz ar to rodas jautājums: vai jūs kā ministre varat likumā
noteiktajā kārtībā pievērst šo konkrēto pašvaldību, piemēram, Liepājas
pašvaldības, vadītāju uzmanību šai problēmai un mudināt viņus nodrošināt
piemaksu? Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde atbild par šiem
jautājumiem, bet piemaksa nav nodrošināta. Tas ir netaisnīgi, ka atsevišķās
pašvaldībās ir nodrošināta piemaksa, bet citās nav nodrošināta.

Vai jūs kā ministre varat likumā noteiktajā kārtībā mudināt šo
pašvaldību deputātus nodrošināt likuma izpildi?

T.Koķe. Godātais deputāta kungs! Es gribu paskaidrot, ka ministrija
jau otro gadu pēc kārtas veic pedagogu tarifikācijas un pedagogu darba samaksai
piešķirto līdzekļu izmantošanas ļoti rūpīgu uzraudzību un, konstatējusi
nepilnības, tūlīt vēršas šajās pašvaldībās, lai precizētu, kāpēc līdzekļi,
kas ir domāti pedagogu algām, izmantoti kādam citam nolūkam. To mēs darām savu
funkciju iespējās un robežās.

Attiecībā uz pašvaldībām mums ir pietiekami regulāras tikšanās
gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju;
tajās piedalās gan mēri, gan mēru vietnieki, gan izglītības pārvalžu vadītāji.
Pēc jūsu aicinājuma es apsolos vēlreiz akcentēt to, lai pašvaldību vadītāji
apzinātos to, ka tikai un vienīgi tā – rūpējoties par skolotājiem un tādējādi
rūpējoties par jaunās paaudzes saglabāšanu savā pašvaldībā – viņi spēs
nodrošināt pašvaldības ilgtspēju. Ja viņi par to nerūpēsies, tad tur jauniešu
arī nebūs. Un nebūs arī skolotāju.

Tā ka es apsolu to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze!

Līdz ar to papildjautājumu limits ir izsmelts. Jautājums uzskatāms
par atbildētu.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2010. gada 22. aprīlī

Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām” (Nr. 204/J9)(Atbildes dok. Nr. 5800) (Rakstiska atbilde)
Labklājības ministra Ulda Auguļa atbilde uz deputātu jautājumu „Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību” (Nr. 205/J9)(Atbildes dok. Nr. 5827) (Rakstiska atbilde)
Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu” (Nr. 206/J9)(Atbildes dok. Nr. 5835) (Rakstiska atbilde)
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde uz deputātu jautājumu „Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs” (Nr. 207/J9)(Atbildes dok. Nr. 5833)
Atbilde	– izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Papildjautājums	– dep. V.Agešins
Atbilde	– izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Papildjautājums	– dep. V.Agešins
Atbilde	– izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe

Balsojumi

Datums: 22.04.2010 09:07:16 bal001
Par – 47, pret – 44, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (1774/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.04.2010 09:09:50 bal002
Par – 65, pret – 1, atturas – 22. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1769/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 22.04.2010 09:13:44 bal003
Par – 24, pret – 60, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā (1770/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 22.04.2010 09:17:56 bal004
Par – 50, pret – 4, atturas – 37. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” (1771/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 22.04.2010 09:19:04 bal005
(atkartots balsojums).
Par – 47, pret – 45, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1774/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 22.04.2010 09:19:43 bal006
Par – 48, pret – 44, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1774/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 22.04.2010 09:21:46 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Dzintras Baltas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi (911/Lm9)

Datums: 22.04.2010 09:22:33 bal008
Slēgtais balsojums
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Simonas Gmirekas apstiprināšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi (912/Lm9)

Datums: 22.04.2010 09:23:34 bal009
Slēgtais balsojums
Par – 26, pret – 39, atturas – 20. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Daiņa Šaicāna apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (913/Lm9)

Datums: 22.04.2010 09:25:11 bal010
Par – 76, pret – 2, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (1776/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.04.2010 09:32:13 bal011
Par – 23, pret – 50, atturas – 17. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1767/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.04.2010 09:34:28 bal012
Par – 67, pret – 17, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1767/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.04.2010 09:36:50 bal013
Par – 12, pret – 67, atturas – 7. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 10:23:22 bal014
Par – 42, pret – 47, atturas – 5. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 10:23:54 bal015
Par – 37, pret – 47, atturas – 9. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 10:26:30 bal016
Par – 21, pret – 29, atturas – 41. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 10:27:49 bal017
Par – 22, pret – 66, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:15:42 bal018
Par – 55, pret – 30, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:29:32 bal019
Par – 40, pret – 46, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurl?košana

Datums: 22.04.2010 11:30:01 bal020
Par – 39, pret – 51, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja ccaurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:30:38 bal021
Par – 38, pret – 50, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:31:20 bal022
Par – 57, pret – 31, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:46:43 bal023
Par – 40, pret – 52, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:47:21 bal024
Par – 38, pret – 49, atturas – 4. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:47:52 bal025
Par – 39, pret – 42, atturas – 6. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:49:05 bal026
Par – 20, pret – 63, atturas – 10. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:49:37 bal027
Par – 23, pret – 59, atturas – 10. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:50:23 bal028
Par – 18, pret – 63, atturas – 9. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:50:52 bal029
Par – 55, pret – 31, atturas – 4. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.04.2010 11:52:01 bal030
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.04.2010 11:54:01 bal031
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1488/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.04.2010 11:55:18 bal032
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1733/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 11:56:55 bal033
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1698/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.04.2010 11:58:20 bal034
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1739/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 11:59:11 bal035
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1738/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:03:53 bal036
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1671/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:04:25 bal037
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1671/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:06:51 bal038
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1672/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:07:21 bal039
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1672/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:09:55 bal040
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1673/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:10:25 bal041
Par – 80, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1673/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:13:09 bal042
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1674/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:13:36 bal043
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1674/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:15:52 bal044
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1675/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:16:17 bal045
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1675/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:20:27 bal046
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (1677/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:21:12 bal047
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (1677/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:23:13 bal048
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1678/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:23:47 bal049
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1678/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:25:37 bal050
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1687/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:26:17 bal051
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1687/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:28:41 bal052
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1747/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:31:47 bal053
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1695/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:36:06 bal054
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (854/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:37:48 bal055
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1663/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:39:30 bal056
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1775/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:39:54 bal057
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1775/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:40:35 bal058
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1775/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.04.2010 12:46:10 bal059
Par – 63, pret – 23, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1776/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:46:57 bal060
Par – 83, pret – 6, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1776/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.04.2010 12:52:44 bal061
Par – 96, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai (914/Lm9)

Frakciju viedokļi
2010.gada 22.aprīlis

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 22.aprīļa sēde, un nākamajā „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Gribu pieminēt trīs lietas.

Ierosinājums grozīt Saeimas kārtības rulli, lai noteiktu atklātu balsojumu par ģenerālprokuroru, mūsuprāt, ir nepamatots. Slēgtais balsojums par amatpersonām ir viens no demokrātijas iekarojumiem un nebūtu jāizrauj no konteksta bez plašākiem argumentiem un pierādījumiem, vienu personu tādējādi pretstatot tiesnešiem, Valsts kontroles vadītājam, Satversmes aizsardzības biroja vadītājam un veselai virknei citu amatpersonu, kas joprojām paliek slēgtajā balsojumā.

Neesam pret Jāni Maizīti kā pret ģenerālprokuroru, bet nevajadzētu pielietot šādus, mūsuprāt, apšaubāmus grozījumus, lai panāktu amatpersonas ievēlēšanu.

Ceram, ka Juridiskā komisija šajā problēmā pietiekami iedziļināsies.

Notika likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēja caurlūkošana. Mūsu frakcija bija iesniegusi priekšlikumus neatbalstīt atvieglinātu kārtību pagaidu uzturēšanās atļauju iegūšanai. Atvieglinātās kārtības ieviešana ir saistīta it kā ar investīcijām Latvijā, bet tomēr nav pietiekama pamatojuma, ka tas varētu atdzīvināt Latvijas ekonomiku. Mēs balsojām „pret”. Pateicamies tiem deputātiem, kas atbalstīja mūsu pozīciju. Tomēr kopumā, kā redzams, šie grozījumi tiek nosūtīti Valsts prezidentam. Pēc mūsu frakcijas deputātu iniciatīvas jau ir sākusies parakstu vākšana, lai Valsts prezidents tomēr neizsludinātu šādus grozījumus, kas, mūsuprāt, neko pozitīvu neveicinātu Latvijas ekonomikā, bet radītu tikai problēmas ar Šengenas zonas valstīm un apšaubāmu personu ieceļošanu Latvijā.

Un pēdējā, trešā, lieta. Saeima ir ķērusies pie pozitīva darba – grozīt astoņus izdienas pensiju likumus, ar kuriem Saeima diemžēl, ķeroties pie pārāk bargas budžeta disciplīnas, samazināja izdienas pensijas gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem izdienas pensionāriem; tas pārsniedza, nu, tādus saprātīgi pieļaujamos apmērus. Pirmajā lasījumā šie grozījumi ir pieņemti. Noteikta steidzamība. Tātad nav šaubu, ka jau šā gada laikā sāks pilnā apjomā atmaksāt… sāks šīs pensijas turpmāk izmaksāt pilnā apjomā. Un tiks noteikta arī kārtība, kādā tiks atmaksātas šīs summas par iepriekšējo periodu, kad tās diemžēl izmaksāja ar stipriem ierobežojumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šodien bija trauksmaina diena. Zāle bija ļoti skaļa, un deputāti nez kāpēc negribēja nomierināties.

Vislielākās debates, protams, bija par Imigrācijas likumu.

Zināmā mērā mums ir prieks, ka „Pilsoniskās Savienības” un „Jaunā laika” sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” tomēr ar vienas balss pārsvaru Saeima atbalstīja un tas tātad Saeimā varēs tikt izskatīts turpmākajos lasījumos. Proti, ir runa par to, lai būtu atklāts balsojums par amatpersonām. Šajā konkrētajā likumprojektā ir ierosinājums, ka tikai par ģenerālprokuroru vajadzētu balsot atklāti, bet, protams, nākamajos lasījumos mēs varam nedaudz uzlabot šo likumprojektu, lai būtu pilnīga atklātība. Nav ko slēpt: balsojums par tiesnešiem, par ģenerālprokuroru un par varbūt vēl kādām citām augstām amatpersonām tik tiešām varētu būt atklāts. Tad sabiedrībai nevajadzētu rīkot izmeklēšanu kā tagad: kurš ir melojis un kāpēc ir melojis par šo problēmu – Maizīša ievēlēšanu par ģenerālprokuroru. Līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos.

Šeit ir jādomā par to, kam ir vajadzīgs slēpt savu balsojumu. Partijai „Pilsoniskā Savienība” ir tāda nostāja: mēs esam par atklātību.

Paldies Dievam, ka ir nodots šis likumprojekts. Jācer, ka būs Juridiskā biroja atbalsts likumprojekta sakārtošanā un ka arī Juridiskā komisija likumprojektu pietiekami ātri virzīs uz priekšu.

Kā jau teicu, tik tiešām viens no likumprojektiem, kuri izraisīja vislielākās diskusijas, bija likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Un priekšlikumu bija iesniegts daudz. „Pilsoniskā Savienība” savos priekšlikumos vēlējās pateikt, ka nekādā gadījumā nav jāsasaista nekustamā īpašuma iegūšana Latvijā ar uzturēšanās atļauju iegūšanu, bet šie priekšlikumi netika ņemti vērā.

Protams, bija sagatavoti arī citi priekšlikumi, bet jāsaka, ka galarezultāts ir pavisam bēdīgs, jo likums iznāca vēl sliktāks, nekā Saeima to nodeva Zatleram izskatīšanai un parakstīšanai. Zatlera ierosinājumi vērā ņemti Saeimā netika. Tā nav laba zīme. Debatēs izskanēja tādas lietas, ka Latvijā ir tik tiešām… ka latvieši esot mazskaitlīga nācija, kā teica Leiškalns, un ka mums esot nepieciešams papildu darbaspēks, un ka tā darbaspēka iekļūšanu varētu veicināt šie Imigrācijas likuma grozījumi. Bet mums pašiem ir tik daudz bezdarbnieku, ka mums šobrīd nebūtu jārūpējas par papildu darbaspēka iekļūšanu Latvijā ar apšaubāmiem nosacījumiem!

Jāsaka vēl, ka tuvojas 4.maijs un notiek dažādi pasākumi par godu 4.maijam. Divdesmit gadi ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šajā sakarā būs arī Saeimas svinīgā sēde un vairākas zinātniski teorētiskas konferences. Cilvēki ir izrādījuši lielu interesi par šiem notikumiem, jo pilnīgi jauna paaudze ir izaugusi. Un, man par lielu izbrīnu, ir jādomā, kāpēc diezgan daudzi izsakās, ka tagad varbūt vairs neietu uz barikādēm, ja tādas būtu jārīko, un ka diez vai vajadzējis arī tik ļoti karot par šo neatkarību. Protams, tie, kas nav dzīvojuši tajā laikā, var tā domāt, bet ir taču ģimenes, kurās izskaidro šīs lietas… Un tas laiks, kas bija, padomju varas gadi, – tā nebija nekāda laime mums. Un arī tagad… Cilvēki cenšas aizbraukt uz citām zemēm laimi meklēt un domā atgriezties tikai tad, kad šeit, Latvijā, galds būs klāts. Tomēr mums visiem vajag ārkārtīgi rūpīgi domāt par to, kā uzlabot situāciju savā valstī.

Pavisam grūti ir ar šiem balsojumiem, jo pozīcijas pārsvars pār opozīciju ir ārkārtīgi neliels; ļoti liels līdzsvars ir izveidojies starp abām sadaļām. Taču jāteic, ka atsevišķos balsojumos tomēr uzvar Saeimā tas veselais saprāts. Tikai vienā jautājumā mēs nevaram panākt tādu vienošanos. Proti, arī Ministru kabinetam ir jāstrādā, un Ministru kabinetā vajadzētu iecelt jaunus ministrus, jo, arī sešus mēnešus strādājot, tomēr vajadzētu ļoti rūpīgi katrā nozarē izvērtēt visus jautājumus, un to vislabāk varētu izdarīt jaunieceltie ministri.

Lai nu mums visiem ir laba nedēļas nogale! Piedalīsimies arī Latvijas sakopšanas talkā!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

Nākamais runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien! Šodien „Vienotības” deputāti iesniedza grozījumus Saeimas kārtības rullī, ar kuriem ir paredzēts mainīt likumu tā, lai ģenerālprokurors tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Par laimi, balsu pietika, lai nodotu šos grozījumus Juridiskajai komisijai darbam, bet, protams, rada šaubas tas, vai Juridiskā komisija, kuru vada Tautas partijas pārstāve, spēs strādāt pie šiem grozījumiem tā, lai tie tiktu iedzīvināti jeb īstenoti dzīvē, tātad iespējami ātrākā laikā nokļūtu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā.

Par atbalstu atklātam balsojumam bija „Vienotības” deputāti, kā arī PCTVL un „Saskaņas Centra” deputāti. Pārējie deputāti balsoja „pret” šīm izmaiņām, tātad viņu interese ir joprojām turpināt izmantot iespēju slēpties aiz tā sauktā slēgtā balsojuma; tas īsti godīgi laikam nav.

Otra lieta, kas bija svarīga šodien Saeimā, ir likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšana trešajā lasījumā, kā arī tā pieņemšana. Labi atceramies, ka Valsts prezidents šo likumu atsūtīja atpakaļ uz Saeimu ar saviem iebildumiem.

Diemžēl tas likums kļuvis nevis stingrāks, bet, manā skatījumā, vājāks. Es paskaidrošu, kāpēc. Norma, kura attiecas uz investoru ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir vājināta: norma, kura bija ietverta tajā likumā, ko Saeima atbalstīja iepriekš, paredzēja, ka, ja runa ir par 100 tūkstošiem latu, tad tā ir kadastrālā vērtība, taču tagad paredzēts, ka tā ir darījuma vērtība. Un kur slēpjas šī iespēja šmaukties? Būtība ir šāda: ja kāds Krievijas investors, kurš grib iegūt piecu gadu vīzu šeit, Latvijā, un Šengenas valstīs, atrod sev mazu mājiņu par 5 tūkstošiem latu Rīgas pievārtē, viņš vienojas par to, ka tiek pārskaitīti bankā 100 tūkstoši un viņam pēc tam šos 95 tūkstošus atgriež atpakaļ, jo faktiskā vērtība īstenībā ir 5 tūkstoši. Šādā veidā īsti Latvijas ekonomikā nemaz nauda nenonāktu. Iepriekšējais variants paredzēja tomēr ņemt vērā kadastrālo vērtību.

Tas ir diezgan bezcerīgs gadījums, lai tagad ieplūdinātu Latvijas ekonomikā naudu. Bet tajā pašā laikā tas ietekmēs arī jaunās ģimenes, kuras… Joprojām spekulanti turpinās uzturēt lielas nekustamo īpašumu cenas – cerībā, ka šeit saradīsies daudzi Krievijas bagātnieki, kas būs gatavi uzpirkt nepārdotos dzīvokļus vai nepārdotās privātmājas.

Es šaubos, vai tā notiks, vai uz šejieni tiešām tik daudz investoru barā dosies. Bet tas turpinās noturēt augstās cenas, kas nemaz tik drastiski nav kritušās, liedzot jaunajām ģimenēm iegādāties dzīvokļus vai mājas par saprātīgām cenām.

Līdz ar to mēs arī balsojām „pret” šā likuma apstiprināšanu Saeimā. Diemžēl tas tomēr ir ieguvis atbalstu. „Tēvzemieši” vāc parakstus, lai rosinātu Valsts prezidentu neakceptēt šo likumu. Bet, redzot Saeimas pārējo partiju lielo atbalstu tam, es šaubos, vai tas notiks. Tātad, visticamāk, tas tiks arī atbalstīts no Valsts prezidenta puses.

Izteiksim vienīgi cerību, ka Tautas partijas vadītā Juridiskā komisija tomēr cītīgi strādās pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī un izdarīs visu iespējamo, lai balsošana par ģenerālprokuroru būtu atklāta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim.

Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Vitālijam Aizbaltam. Lūdzu!

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es gribu vērst jūsu uzmanību uz trim Saeimas sēdē izskatītajiem likumprojektiem.

Pirmkārt. Divi mūsu frakcijas deputāti – Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis – kopā ar deputātiem no Tautas partijas un „Saskaņas Centra” iesniedza likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputāti rosina noteikt, ka deklarācijā iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests pārējo informāciju var iegūt no citām valsts informācijas sistēmām un pats aizpildīt šo trūkstošo informācijas daļu.

Būtiski ir atzīmēt arī to, ka deputātu rosinātās likuma izmaiņas ļaus ieekonomēt arī Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļus un cilvēkresursus, kas nepieciešami, lai atkārtoti apkopotu VID rīcībā jau esošos datus deklarācijās.

Otrs likumprojekts, ko gribu akcentēt, ir „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Kā jūs zināt, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Šo grozījumu mērķis bija novērst nekontrolētu nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem. Jāteic, ka šobrīd iedzīvotāju maksātspēja ir vēl būtiskāk samazinājusies, tāpēc mūsu frakcijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu, kurš paredz noteikt pārejas periodu līdz 2015.gadam, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra palielinājumu ne lielāku par 25 procentiem. Tādā veidā, mēs domājam, varētu nodokļa pieaugumu sabalansēt ar iedzīvotāju finansiālajām iespējām.

Un trešais ir likumprojekts – „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurš izraisīja asu rezonansi sabiedrībā. Proti, šodien tika izdarītas vairākas izmaiņas likumā „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kuru Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Šodien atbalstītie grozījumi paredz divreiz lielākas nodokļu iemaksas valsts un pašvaldību budžetā salīdzinājumā ar 4.martā pieņemtajiem grozījumiem, proti, šobrīd šīs iemaksas ir 20 tūkstoši latu – iepriekš noteikto 10 tūkstošu latu vietā. Pēc manām un arī visas mūsu frakcijas domām, šie grozījumi ir ļoti būtiski šajā Latvijai ekonomiski tik kritiskajā laikā, kad ir jāizskata visdažādākās iespējas atjaunot mūsu valsts ekonomiku un nekustamā īpašuma tirgu. Daudzās valstīs ir šādi likumi, šādas normas (piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kā arī Šveicē), jo šīs valstis cenšas piesaistīt investīcijas. Ir valstis, kur investīciju slieksnis, kas ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļaujām, ir vēl daudzreiz zemāks nekā šobrīd Latvijā paredzētais šajā likumprojektā. Un bailes, ka Latvijā ieplūdīs maznodrošinātu imigrantu straumes, manuprāt, ir pilnīgi nepareizas un absurdas.

Protams, tā nav panaceja, bet tas ir viens no veidiem, kā iekustināt šobrīd sastingušo nekustamā īpašuma tirgu un kā piesaistīt Latvijas tautsaimniecībai līdzekļus.

Gribu vēlēt visiem patīkamu nedēļas nogali. Es pats talkošu Daugavpils apkaimē un gribu aicināt arī visus pārējos aktīvi piedalīties talkā, sakopt mūsu Latviju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vitālijam Aizbaltam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dagnijai Staķei. Lūdzu!

D.Staķe (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma, manuprāt, ļoti svarīgu, valstisku lēmumu – „Par neatliekamiem pasākumiem koordinētai valsts rīcībai”. Es tikai atgādināšu, ka 2009.gada janvārī Saeima pieņēma lēmumu – starptautisko aizdevumu izlietojuma uzraudzības funkciju uzticēt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Komisija, organizējot savu darbu, ir piesaistījusi ekspertus no Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas institūta, biedrības „Latvijas pilsoniskā alianse”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Zinātnieku savienības un Valsts kontroles.

Komisijas sēdēs, kur izskatīja ar Eiropas Savienības fondu apguvi saistītus jautājumus, ir piedalījušies arī Valsts prezidents un Ministru prezidents. Uz sēdēm tika aicināti arī eksperti, un šajās sēdēs šie jautājumi tika ļoti plaši apskatīti. Izskatījusi Ministru kabineta iesniegto informāciju atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes norisei, komisija secināja, ka plāns nav pietiekami orientēts uz vienotu attīstības mērķu un savstarpēji saistītu rezultātu sasniegšanu un līdz ar to Latvijai ir grūtības savus jau tā nelielos resursus investēt visnozīmīgākajās jomās, lai maksimāli izmantotu un attīstītu esošo Latvijas potenciālu.

Tā kā šāds plāns joprojām nav izstrādāts, Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzskata, ka Saeimai jāuzdod Ministru kabinetam līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt Saeimā tādu Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam, kurā ir ekonomiskās situācijas analīze un prognozes vidējam termiņam, prioritātes un mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi to sasniegšanai un uz kura bāzes tiktu veidots valsts budžets nākamajiem trim gadiem.

Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka šāda plāna izstrāde ļaus ātrāk stabilizēt Latvijas ekonomiku un būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbībai, līdz ar to veicinot nodarbinātību, kas ir galvenais sociālais garants.

Cienījamie radioklausītāji! Arī es jums novēlu saulainu nedēļas nogali un visus aicinu čakli piedalīties Latvijas sakopšanas talkā!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dagnijai Staķei.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas vairākums atbalstīja „Saskaņas Centra” sagatavotā likumprojekta „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām.

Tagad par likumprojekta būtību.

Lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem, 2007.gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem.

Ja Saeima šodien neatbalstītu „Saskaņas Centra” sagatavoto grozījumu, tad jau nākamgad, 2011.gadā, un turpmākajos gados – apstākļos, kad ir būtiski samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja! – nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāmaksā pilnā apmērā. Un straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu radīt ļoti negatīvas sociālās sekas.

Un tādēļ, lai nodrošinātu samērīgu un sabiedrības reālajām finansiālajām iespējām atbilstošu šā nodokļa pieauguma dinamiku, ir nepieciešams pagarināt likumā noteikto pārejas periodu līdz 2015.gadam. Un līdz ar to pašvaldību budžetiem tiks nodrošināts pakāpenisks nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums. Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums varētu izraisīt to, ka daudzi iedzīvotāji nemaksās šo nodokli un tāpēc samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi.

Un svarīgi būtu piebilst, ka mūsu frakcijā ir saņemti vairāki iedzīvotāju ierosinājumi pagarināt pārejas noteikumos noteikto pārejas periodu, lai novērstu strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Es ceru, ka Saeimas vairākums arī galīgajā lasījumā atbalstīs mūsu ideju par nekustamā īpašuma nodokļa griestiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā mūsu kolēģi jau teica, viens no visinteresantākajiem balsojumiem bija balsojums par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz atklātu balsojumu par ģenerālprokurora amata kandidātu. Principā mūsu frakcija atbalsta šādu ideju par atklātu balsojumu, jo mēs uzskatām, ka principā deputātam nav jākaunas par savu izvēli. Ja ir balsojums „par” kādu konkrētu deputātu, tad jābūt kādam pamatojumam. Ja ir balsojums „pret”, arī tad vajag pamatot. Vissliktākā situācija ir tad, kad cilvēki publiskajā telpā saka vienu… gan Latvijas medijiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, saka vienu, bet aizklātajā balsojumā rīkojas otrādi.

Tas noved pie domas, ka viedokļa maiņa ir, teiksim, kādas ietekmes rezultāts.

Līdz ar to mūsu pozīcija ir tāda: neatkarīgi no tā, vai deputāts balso „par” vai „pret”, principā viņš var pamatot savu izvēli, un, ja viņš var pamatot savu izvēli, tad viņam nav jāprasa slēgtais balsojums.

Tas noteikti varētu uzlabot iedzīvotāju attieksmi pret pašu Saeimu, deputātiem un politiskajām partijām, jo tagad Saeimas kā institūcijas un politisko partiju uzticamības reitings Latvijas iedzīvotāju vidū ir ārkārtīgi zems. Pēc „Eirobarometra” datiem, politiskajām partijām uzticas tikai 5 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Šādi skandāli, kāds bija pagājušo ceturtdien, kad bija balsojums par ģenerālprokurora amata kandidātu, neveicina sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Manuprāt, tas ir ļoti bīstami, un vienas no zālēm, kas varētu būt šajā gadījumā, ir atklātība.

Otrs moments. Šodien Saeima pieņēma ceturtajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā. Mūsuprāt, šie grozījumi ir ļoti nepieciešami. Nepieciešami ne jau tāpēc, ka šos grozījumus izmantos ārkārtīgi daudz ārzemju investoru. (Es domāju, ka šādu cilvēku nebūs īpaši daudz; runa var būt par desmitiem vai varbūt simtiem cilvēku, bet noteikti ne par tūkstošiem.) Tie ir svarīgi tāpēc, ka Latvija sūta signālu ārzemju investoriem, ka viņi šeit ir gaidīti un ka viņiem būs atbalsts, ja viņi investēs Latvijas ekonomikā, veidos šeit jaunas darba vietas, maksās nodokļus un veicinās ekonomikas attīstību. Jo pretējā gadījumā… Dažiem kolēģiem izveidojies priekšstats, ka stāv milzīga rinda investoru, kuri grib investēt tieši Latvijā, un ka tagad mēs varam izvēlēties, vai mēs gribam šo investoru vai negribam, un ka varam pateikt, ka mēs nedosim uzturēšanās atļaujas, tātad apgrūtināsim viņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanas iespējas. Bet diemžēl tādas situācijas nav. Diemžēl situācija ir tāda, ka šie investori varētu aiziet, piemēram, uz Igauniju un Lietuvu un tātad veidot šīs jaunās darba vietas tur un maksāt nodokļus Igaunijas un Lietuvas ekonomikā.

Līdz ar to, manuprāt, šie grozījumi ir pozitīvi. Es domāju, ka tie veicinās Latvijas ekonomikas attīstību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamiem radioklausītāji! Jā, patiešām, šodien, kā jau kolēģi stāstīja, bija vairāki ļoti nozīmīgi balsojumi, taču es gribu pievērst jūsu uzmanību kādam balsojumam, ar kuru daži deputāti lepojas pilnīgi nepamatoti. Proti, tas ir balsojums par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Jāteic, ka šā ierosinājuma sakarā populisms ir sasniedzis vēl neredzētus augstumus un īslaicīga labuma dēļ deputāti ir gatavi izmainīt sistēmu, kura ir strādājusi labi un kura ir pilnīgi pamatota. Tiesu varai piederīgas amatpersonas allaž tiek vēlētas aizklātā balsojumā. Tam ir savs pamatojums: tas padara šos tiesu varas pārstāvjus neatkarīgus, neietekmējamus un brīvus savos lēmumos, līdz ar to viņi var būt vienlīdz taisni pret visiem.

Taču īslaicīgs konkrētās situācijas risinājums ir licies tik valdzinošs, ka šobrīd priekšlikums ir iesniegts tāds, ka tas rada pat pretrunas šajā Saeimas kārtības ruļļa pantā: tiek ierosināts vienu amatpersonu izņemt no sistēmas tikai tādēļ, lai izskatītos labāk sabiedrības acīs! Jāteic, ka šī „Vienotības” deputātu vienprātība ar PCTVL parādās ne pirmo reizi, un var tikai secināt, ka ir politiķi, kas lepojas ar to, par ko citi kautrētos.

Vēlos jūs informēt arī par Tautas partijas iniciatīvām. Tautas partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu Publisko iepirkumu likumā – proti, ierosina noteikt, ka publisko iepirkumu dokumentācija ir jānodrošina elektroniskā veidā. Kā zināms, komisija šobrīd strādā ar šo likumu. Tautas partijas frakcija vairākkārt ir saņēmusi no uzņēmējiem lūgumus nodrošināt iespējas ērtāk piekļūt aktuālai informācijai par publisko iepirkumu procedūrām.

Mēs uzskatām, ka tāda minētās likuma normas redakcija, kādu mēs to ierosinām, mazinās birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai (īpaši tas attiektos uz reģionu uzņēmējiem), kā arī sekmēs publisko iepirkumu procedūras atklātību kopumā.

Tautas partija, kas ir opozīcijas partija, rūpīgi seko arī valdības darbam un vērtē to. Un te nu ir jāatzīst, ka Ministru kabineta šonedēļ pieņemtais lēmums par pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai liecina diemžēl par darbības imitāciju, nevis vēlmi reāli cīnīties ar šo tautsaimniecības problēmu un nodrošināt godīgu konkurenci visiem uzņēmējiem.

Tautas partija arī uzskata, ka cīņai pret ēnu ekonomiku ir nepieciešami konkrēti pasākumi. Pirmām kārtām jāizvērtē un jānovērš pieļautās kļūdas nodokļu likumos, kas daļai sabiedrības šobrīd rada motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Piemērs ir zemie akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos. Tas saistīts ar kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Kontrabandas apkarošanā būtiski ir ne tikai pastiprināt uzraudzību pār ārējām robežām, bet arī nodrošināt akcīzes nodokļa likmju saskaņotību ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.

Tādēļ Tautas partija aicina valdību pārskatīt pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un iekļaut plānā konkrētas un uz reāliem rezultātiem vērstas aktivitātes, uz kurām vairākkārt jau ir norādījuši gan uzņēmēji, gan arī eksperti.

Vēl. Vēlos informēt, ka vakar Saeimā notika īpaša preses konference, kurā tika pieteiktas divu Saeimas frakciju un divu Saeimā pārstāvētu partiju vadītāju Andra Šķēles un Aināra Šlesera publiskās diskusijas Latvijas reģionos.

Vēlos jums darīt zināmu, ka jau šo piektdien, tātad rīt, pulksten 13.00 Gulbenē, Vecgulbenes muižā, sāksies publisko diskusiju cikls starp Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas/partijas „Latvijas Ceļš” līderiem un reģionālo nodaļu biedriem par abu partiju sadarbību vēlēšanās. Jāsaka, ka šo diskusiju stratēģiskais mērķis ir noteikt, vai abas partijas var sadarboties vienotā priekšvēlēšanu apvienībā un kopīgi vadīt valdību pēc vēlēšanām.

Kā zināms, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija/partija „Latvijas Ceļš” jau ir iesniegušas vairākas kopīgas iniciatīvas Saeimā. Arī šodien viens no šādiem likumprojektiem, kas attiecas uz deklarēšanu, saņēma atbalstu. Tā tas bija arī pagājušajā nedēļā. Un mēs turpinām darbu pie kopīgiem piedāvājumiem, kas atbilst abu partiju programmatiskām un politiskām nostādnēm, un mūsu darbs ir vērsts uz to, lai tiktu uzlabota situācija valstī, un mums ir ļoti tuvs kopīgais redzējums attiecībā uz valsts attīstību un tālāko valsts pārvaldes pilnveidošanu.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!