Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00.
Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es būtu ļoti pateicīgs arī deputātam Jaundžeikaram, ja viņš
apsēstos…
Sākam Saeimas 2010.gada 31.marta ārkārtas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu – deputāta Venta Armanda
Kraukļa un deputāta Māra Kučinska – iesniegumus par to, ka viņi atsauc savu parakstu
zem deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu
vadību”. Tādēļ atlikušo iesniedzēju skaits ir mazāks nekā noteikts Saeimas
kārtības rullī, un līdz ar to šis jautājums vairs nav šīs sēdes darba kārtībā
izskatāms. Tātad šis jautājums tiek svītrots no sadaļas „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.
Savukārt desmit Saeimas deputāti – deputāti Krauklis, Rugāte,
Dukšinskis, Spurdziņš, Pauls, Zommere, Briedis, Slakteris, Valers un Ārbergs – ir
iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa
51.pantu izslēgt no šodienas ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu „Elektronisko
mediju likums””.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens „pret” šo priekšlikumu.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „pret” darba
kārtības grozījumiem.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Iesniegtais priekšlikums ir pretvalstisks un
bezatbildīgs vārda vistiešākajā nozīmē. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Paši
čammājās!”) Nav tādas Saeimas frakcijas, kuras pārstāvji nebūtu pusgada
garumā strādājuši darba grupā par sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem vai
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai, izdiskutējot 356 priekšlikumus,
šodien varētu skatīt Elektronisko mediju likumprojektu otrajā lasījumā.
Pašreizējais Radio un televīzijas likums neatbilst Eiropas
Savienības direktīvām, un jau 2009.gadā bija ne viens vien nesekmīgs mēģinājums
lāpīt esošo.
Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latvijas
valsti, un, ja līdz šā gada jūnijam netiks pieņemts jaunais Elektronisko mediju
likums trešajā lasījumā, var tikt piemērotas soda sankcijas – 320 000 eiro par
pārkāpumu plus 230 eiro par katru nākamo dienu. Tas ir aptuveni 7000 eiro katru
mēnesi. Turklāt tas nenāktu par labu arī Latvijas valsts tēlam, ko krīze jau tā ir
krietni vien paplucinājusi.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, komisijas
konsultanti un Saeimas Juridiskais birojs pusgada garumā ir padarījuši ārkārtīgi
lielu un ārkārtīgi nozīmīgu darbu, apzinoties katrs savu personīgo atbildību pret
valsti.
Šis iesniegums, lai izņemtu no darba kārtības valstiski tik
svarīgu likumprojektu, demonstrē klaju necieņu pret visiem darbā iesaistītajiem, kā
arī simbolizē attieksmi pret valsts budžetu. Ja kāds balsos „par” šā
likumprojekta izņemšanu no darba kārtības, tad šim deputātam nevajadzētu šīs
Saeimas laikā vairs ne reizi runāt par pensionāru, mediķu, skolotāju vai policistu
interešu aizstāvību. Šis balsojums „par” būtu apzināti vērsts uz to, lai
palielinātu valsts budžeta deficītu, un liekulības demonstrējums.
Bez tam – par attieksmi pret saviem pienākumiem un darbu. Vai tiešām
dažas stundas intensīva un konstruktīva darba pirms desmit dienu brīvlaika būtu tā
nepārvaramā vara, kas bremzētu likumprojekta „Elektronisko mediju likums” virzību
uz trešo lasījumu? Atvainojos, ja tā nav, taču es neticu, ka Šķēles kungam, neesot
Saeimas deputātam, vajadzētu nākt uz Saeimu un rūpēties, lai deputāti dažas stundas
ātrāk tiktu brīvdienās.
Šis likumprojekts skar ļoti nopietnas biznesa intereses miljonu
vērtībā.
Jau konkursa noteikumus un uzvarētāju izraudzīšanās kārtību
pārejai uz digitālo apraidi Valsts kontrole atzina par apšaubāmiem, un Valsts kontrole
ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par pārkāpumiem digitālās televīzijas
ieviešanā.
Tarifi digitālajai apraidei ir trīsreiz lielāki nekā Lietuvā un
Igaunijā un sešreiz lielāki nekā pašizmaksa programmu reālai apraidei, un
likumprojekta otrajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi neļauj bez jauna konkursa
pagarināt esošos noteikumus, kā arī paredz iedzīvotājiem iespēju izvēlēties,
kādā apraides formātā skatīties sabiedrisko televīziju – digitālajā,
kabeļtelevīzijā vai, iespējams, satelītā. Var būt, ka tas arī ir iemesls, kādēļ
cenšas bremzēt likumprojekta virzību, lai dažas stundas ātrāk uzsāktu
pirmssvētkus.
Lūdzu domāt atbildīgi par valsti un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Strādāsim konstruktīvi valsts labā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Antai Rugātei. Viņa runās „par” darba
kārtības grozījumiem.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms – viena līdzība ar darba grupu,
kurā es arī tik tiešām strādāju un kuru pieminēja Circenes kundze. Un zināma
līdzība ir arī ar dažām runām Saeimā, ka šī grupa lielā mērā darbojas kā
demagoģijas skola, tāda paraugskola, kādā veidā demagoģiski virzīt uz priekšu
kādus interesējošus jautājumus.
Par šo darba grupu esmu pat sniegusi rakstiskus iesniegumus darba
grupas vadītājai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai
Circenes kundzei – rakstisku ierosinājumu strādāt pie likumprojekta un nenodarboties ar
savstarpēju informācijas apmaiņu, kam tika veltīts pusgads un kā rezultātā
parādās priekšlikumi Elektronisko mediju likuma projektā… Elektronisko sabiedrisko
saziņas līdzekļu likuma projektā, pret kuriem ir lielas iebildes, par kurām es vēl
runāšu, vēl pieminēšu.
Gluži vienkārši vajadzētu atcerēties pavisam nesenu vēsturi.
Apmēram gadu mēs esam mudinājuši, tostarp arī Kultūras ministriju un Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisiju, sagatavot tos grozījumus, kas ir nepieciešami, lai
grozītu tās normas, kuras ir neatbilstīgas Eiropas direktīvas prasībām. Tas ir
izdarāms vienā sēdē divos lasījumos. Parlaments ir saprātīgs veidojums, kurš
lieliski apzinās, ka tad, ja jaunā likuma projekts nevar nonākt galapunktā, proti,
tikt pieņemts trešajā lasījumā īsi un vienkārši, jo tā ir sarežģīta nozare, ir
ārkārtīgi vienkārši izdarāms tas grozījums, kas ir jāizdara, vecajā likumā par
radio un televīziju, pieņemot šīs normas un no jauna tās atkal iestrādājot jaunā
likuma projektā, tādā veidā sakārtojot lietas atbilstīgi un cienīgi. Taču tas
netika ne reizi nedz sadzirdēts, nedz atbalstīts, nedz rosināts, nedz kā citādi
virzīts no komisijas puses.
Līdz jūnijam, kā jūs teicāt, Circenes kundze, patiesībā var
desmitām reižu pieņemt nodalīto daļu, kura attiecas tieši uz šīm normām, kas
saistītas ar Eiropas direktīvas ieviešanu, un savukārt pilnīgi nopietni un atbildīgi
pabeigt to darbu, kas ir jāizdara saistībā ar jauno Sabiedrisko raidītāju… es
atvainojos, saistībā ar plašsaziņas līdzekļu likumu. Un jūs ļoti labi zināt – tad
kādēļ jūs par to nerunājat? -, kas ir tie kavēkļi un kas ir tie traucēkļi, kuri
jums šodien ir uz galda komisijā… kas jums ir šodien uz galda komisijā, Circenes
kundze! Un tas ir adresēts jums, tas ir adresēts Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā
biroja vadītājam Kusiņa kungam, Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Circenes kundzei. Un šeit ir skaidri un
gaiši uzrakstītas tās pamatotās un analītiskās pretenzijas pret likumprojektu –
pret Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.
Šīs vēstules saturs ir ļoti apjomīgs, tas ir uz astoņām lapām.
Un būtu jāņem vērā arī tas, kāds ir vēstules iesniedzēju nolūks. Jā, viņu
mērķis ir sakārtot arī šo nozari, kurā viņi darbojas, un viņu plāni ir ļoti
būtiski arī parlamentam, un tas skar mūsu darba kvalitāti. Vai tiešām mēs kārtējo
reizi atkal brauksim tajā grāvī, no kura mūs brīdina nemitīgi un atkārtoti? Proti,
ja netiks labotas tās normas, kas ir iestrādātas likumprojekta 17.pantā, kas gan
atbilst Latvijai saistošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet kas nonāk
pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Ja likumprojekta 17.pants tiktu pieņemts
šobrīd sagatavotajā redakcijā, kāda tā ir uz otro lasījumu, tad notiktu vēršanās
attiecīgajās Eiropas Savienības institūcijās un Latvijas Republikas Satversmes
tiesā, lai panāktu tiesību normu atzīšanu par spēkā neesošām.
Ja šāds ir mērķis šodienas likumprojektam, tad es to nevaru
atbalstīt… Tautas partijas frakcija to nevar atbalstīt. Es ceru, ka Saeimā ir arī
prātīgi cilvēki, kuri saprot, ka šajā lietā mums šobrīd nav ne svētku, ne
steigas, ne arī kādas citas motivācijas, bet šeit ir likumdošanas motivācija –
kvalitatīva likuma pieņemšana ļoti būtiskā nozarē.
Lūdzu atbalstīt ierosinājumu – izslēgt no darba kārtības šodien
izskatāmo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” darba
kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā, izslēdzot no sēdes darba kārtības likumprojekta „Elektronisko mediju
likums” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Orlova, Klementjeva, Mirska,
Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Orlova, Klementjeva, Mirska, Pimenova un
Ribakova iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina,
Ribakova un Klementjeva iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās „par”.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekta pamatideja ir ļoti
vienkārša – bankas pārdevējam un pircējam ir jāatskaitās par saviem plāniem.
Gadījumā, ja banka vai tās daļa pāriet citu personu īpašumā vai tiek nodota
ilgstošā lietošanā, abām darījumā iesaistītajām pusēm – gan pārdevējam, gan
pircējam – ir jāsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attīstības
perspektīvais plāns, kas ietver termiņu, ne mazāku par trim gadiem. Finanšu un
kapitāla tirgus komisija var dot atļauju darījumam tikai tad, ja tāds plāns ir.
Tieši šāda lēmumu pieņemšanas kārtība paredzēta frakcijas
„Saskaņas Centrs” sagatavotajos grozījumos Kredītiestāžu likumam. „Saskaņas
Centrs” iesniedzis grozījumus, lai samazinātu risku turpmākām blēdībām ap
„Parex banku”. Tas, kas notiek pašlaik, izraisa lielas bažas. Tagad „Parex
banku” vēlas sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā, un visiem ir skaidrs, ka
labā daļa tiks pārdota, bet sliktā vai nu paliks kā akmens kaklā nodokļu
maksātājiem, no kuru kabatas valsts jau izvilkusi simtiem miljonu latu „Parex
bankas” glābšanai, vai arī tiks novesta līdz maksātnespējai. Par sliktās daļas
bankrota risku jau brīdina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Faktiski runa ir par
to, ka banku ar nosaukumu „Parex”, mūsuprāt, apzināti noved līdz bankrotam, bet
tādas darbības, kā zināms, ir krimināli sodāmas.
Tāpēc mēs aicinām Saeimas vairākumu atbalstīt mūsu ierosinātos
grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo tie piespiedīs pārdevēju un pircēju godīgi
paziņot savus reālos plānus. Bet, ja runa ir par apzinātu kredītiestādes novešanu
līdz bankrotam, tad tas ļaus izvirzīt jautājumu par konkrētu amatpersonu atbildību.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Kā jau tika minēts, šis likumprojekts saistīts
ar „Parex bankas” restrukturizāciju. Un faktiski situācija ir tāda, ka šis
grozījums ierobežotu valsts rīcībspēju, kā arī īpaši ierobežotu Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas, tas ir, uzraugošās iestādes, rīcībspēju.
Minēšu trīs iemeslus.
Pirmkārt. Restrukturizācijas praksē ne vienmēr nodoms ir radīt
divus darbojošos, spējīgus uzņēmumus. Un līdz ar to prasība, kas šeit parādās
par triju gadu darbības plānu, nav atbilstoša un nav samērīga.
Otrkārt. Es gribu teikt, ka šī norma sašaurina jau esošo
regulējumu. Proti, ne vienmēr ieguvējs būs komerciestāde. Tas varētu, piemēram,
būt SIA, varētu būt kaut kāds fonds vai kaut kāds cits veidojums. Līdz ar to nav
pamatots, ka nodevējs un ieguvējs – abi ir komerciestādes.
Un treškārt. Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas
dibināšanas līgumu dalībvalstij ir jāsaskaņo tiesību aktu projekti ar Eiropas
Centrālo banku, ir runa par tiesisko regulējumu. Attiecībā uz finanšu institūcijām
– ciktāl tas būtiski ietekmē finanšu institūciju un tirgus stabilitāti.
Līdz ar to pirms grozījumu pieņemšanas būtu nepieciešams tos
saskaņot ar Eiropas Centrālo banku.
Līdz ar to es aicinu noraidīt prasību nodot šo grozījumu
komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina,
Ribakova un Klementjeva iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” nodot Ārlietu
komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim.
Deputāts Dzintars Ābiķis lūdz piešķirt viņam bezalgas
atvaļinājumu šā gada 31.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 31.martā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums
deputātam Ābiķim piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ievas Zabarovskas apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu „Par Ievas Zabarovskas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Slēgti
balsojot, komisija vienbalsīgi ir atzinusi šo kandidatūru un lūdz arī Saeimu to
apstiprināt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Zabarovskas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par
Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Tatjanas
Ivanovas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā
komisija izskatīja šo jautājumu, bija debates par šīs tiesneses kompetenci, un ar
vienas balss pārsvaru – četriem balsojot „par” un trijiem atturoties vai balsojot
„pret” – šis lēmuma projekts tika virzīts tālāk uz Saeimas sēdi.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Šis ir pirmais gadījums līdzšinējo Latvijas
Saeimu vēsturē, kad nākas konstatēt, ka augstas amatpersonas valsts valodas prasme nav
tajā līmenī, kādā tai vajadzētu būt.
Juridiskās komisijas sēdes laikā uz uzdotajiem jautājumiem
zemesgrāmatu tiesnesei bija ļoti lielas problēmas, lai atbildētu latviešu valodā, un
jāsaka, ka viņa pati arī savā CV godprātīgi ir norādījusi, ka atsevišķās
jomās viņai ir tikai vidējs zināšanu līmenis. (No zāles dep. J.Pliners:
„Godprātīgi!”)
Šodien mēs lemjam par tiesneša apstiprināšanu amatā bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma. Tautā to sauc par apstiprināšanu uz mūžu.
Ja mēs šodien noraidām šo lēmuma projektu, tādā gadījumā mēs
dodam tieslietu ministram iespēju virzīt tiesnesi uz atkārtotu iecelšanu un dodam
iespēju tiesnesei vēl pāris gadus tomēr pamācīties latviešu valodu, lai valodas
prasme būtu tādā līmenī, kāds tas nepieciešams. Atgādinu – sevišķi kolēģiem,
kas sēž kreisajā pusē -, ka ikviens no mums ir devis svinīgu solījumu (zvērestu)
stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Kolēģi! Un pats lielākais izbrīns man ir par to, ka tiesnesei pirms
trim gadiem tas zināšanu līmenis ir bijis labāks. Bet acīmredzot Daugavpilī tā
situācija ir tāda, ka vienkārši tiesnešiem regulāri šīs zināšanas būtu
jāpapildina, arī papildus mācoties kursos.
Tā ka aicinu šoreiz vai nu atturēties, vai balsot „pret” un
neatbalstīt tiesneses apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie klātesošie! Es arī piedalījos šīs komisijas
sēdē un uzmanīgi uzklausīju visas tiesneses atbildes uz jautājumiem, un man neradās
iespaids, ka kandidātei bija kādas problēmas ar valsts valodu. Bija pavisam citas
problēmas: kamēr viņa bija komisijas priekšā, protams, viņai bija tāds
noskaņojums, ka viņai bija grūti atbildēt uz jebkuru jautājumu, jo ne katru dienu
tevi uzklausa Saeima. Mūsu komisija tomēr nav Valsts valodas inspekcija, un sakarā ar
to es nejūtu, ka manam kolēģim Rasnačam ir taisnība.
Aicinu balsot saskaņā ar šīs tiesneses personisko lietu, no kuras,
teiksim, izriet, ka iepriekšējos gados viena trešdaļa no lietām Daugavpils
zemesgrāmatu nodaļā bija tieši viņas pārziņā. Ja mēs pēc šādiem kritērijiem
vērtēsim visus pārējos Daugavpils tiesnešus, tad jāeksportē attiecīgie cilvēki no
Rīgas.
Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis nav tikai atsevišķs gadījums, kuru mēs
varētu „norakstīt” vai nu uz augsta amata pretendenta nepamatoto uztraukumu, vai
arī uz solījumiem, ka gan jau iemācīsies, vai arī uz apgalvojumu, ka tiesnese
godprātīgi ir norādījusi savas valodas prasmes līmeni.
Šeit mums ir runa par principu, jo beidzamajā laikā šādu
atsevišķu gadījumu kļūst aizvien vairāk.
Ieskatīsimies mums izdalītajā tiesneses dzīvesgājuma aprakstā.
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums nez kāpēc nav norādīts
atbilstīgi Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.733, kuri tiesnesim prasa
augstāko valsts valodas prasmes pakāpi – C2 līmenī -, bet nez kāpēc par atskaites
sistēmu ir izvēlēts tā sauktais Eiropas līmenis, un pat tas ir, kā norādīts
skalā, tikai C1 vai pat B2. Tātad šajā gadījumā mums ir darīšana ar apzinātu
valsts valodas neprasmi. Atgādināšu, ka C2 līmenis prasa dzimtajai valodai tuvu valsts
valodas pārvaldīšanu; tas tiek prasīts no ļoti nedaudzām amatpersonu kategorijām un
no ļoti nedaudzu profesiju pārstāvjiem, un šajā gadījumā ierosinājums ir dot šai
tiesnesei iespēju iemācīties valsts valodu atbilstīgi likuma prasībām, atbilstīgi
mūsu valsts Satversmes prasībai un galu galā atbilstīgi normālam godaprātam. Jo ir
skaidrs, ka pēc pusgada vai pēc gada ikviens inteliģents cilvēks varēs nokārtot
latviešu valodas prasmes eksāmenu patiesi un pierādīt to, ka valodas prasme nekādā
gadījumā nebūs par iemeslu nepatiesam tiesas spriedumam. Un šeit nav runa tikai par
valodas prasmes atzīmes līmeni, bet šeit ir runa par to, ka valodas nianšu
neuztveršana var būt par pamatu nopietnai tiesneša kļūdai, un to mēs nedrīkstam
pieļaut.
Aicinu neatbalstīt šīs tiesneses kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Reiram ir kas
piebilstams?
J.Reirs. Jā. Es gribu atkārtot vēlreiz un informēt deputātus, ka
komisijas lēmums bija atbalstīt šo kandidātu, bet balsojums bija 4 „par” un 3 bija
„atturas” vai „pret”. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas
apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 24, atturas – 22. Lēmuma projekts nav akceptēts.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Likumprojektam „Grozījums likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” esam saņēmuši vienu – Juridiskā
biroja priekšlikumu, kas pēc savas būtības likumprojektu nedaudz redakcionāli
precizē.
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5712
– likumprojektu „Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums”, trešais lasījums.
Uz trešo lasījumu saņemti četrdesmit deviņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji
un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji
un iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Un pēdējais ir 49. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Brīvas pakalpojumu
sniegšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”,
trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā”. Likumprojektu izskatīsim trešajā lasījumā. Dokuments Nr.5719.
Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi desmit
priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi pati Juridiskā komisija, precizējot
6.panta redakciju, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt. (No zāles
dep. K.Leiškalna replika.)
Sēdes vadītājs. Jā, mēs gan pašreiz par 1.priekšlikumu runājam,
Leiškalna kungs!
Deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas viedokli par
1.priekšlikumu.
V.Muižniece. Paldies.
2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums
attiecas uz 6.panta trešo daļu, un deputāts ir ierosinājis to izslēgt. Komisija šo
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs.
Kolēģi, labrīt! Un priecīgas Lieldienas!
Es ierosinu izslēgt 6.panta trešo daļu dēļ vairākiem iemesliem.
Pirmām kārtām es gribu paskaidrot, neskatoties uz to, kas bija
rakstīts presē (vismaz elektroniskā mediju versijā), – ka deputāts Leiškalns
ierosinot atļaut vienlaicīgi atrasties gan pašvaldības domes deputāta, gan arī
Saeimas deputāta krēslā. Nebūt ne, jo vispār šo lietu nereglamentē šis likums.
Šis likums runā par vēlēšanām.
Ko šobrīd paredz attiecīgais likumprojekts? Republikas pilsētas
domes vai novada domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu. Ak tu
Dievs, kāda augstsirdība un vēlība! Pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim, kurš
ir sasniedzis 21 gada vecumu un atrodas pašvaldības deputāta krēslā, mēs pēkšņi
vēlīgi atļaujam, it kā viņam to aizliegtu Satversme… It kā tā būtu kāda augsta
vēlība! Līdz ar to vismaz šis pants izskatās nekorekts no rakstīšanas viedokļa.
Mēs varējām rakstīt: ja novada domes deputāts ir ievēlēts Saeimā, tad viņam
jānoliek tas mandāts, vai tamlīdzīgi. Mēs taču tā nerakstām! Ja autobusa šoferis
tiek ievēlēts Saeimā, tad viņam ir jāatstāj autobusa šofera amats. Mums pat prātā
nenāk rakstīt… Tātad šajā pantā ir pateikts tas, ka cilvēks, kas šobrīd
strādā pašvaldībā un ir pieteikts Saeimas deputātu kandidātu sarakstā, obligāti
noliek pašvaldības deputāta mandātu gadījumā, ja viņš tiek ievēlēts Saeimā.
Viņš obligāti to noliek! Tieši to! Un tas neatstāj viņam, atšķirībā no mums,
visiem pārējiem, nekādu izvēles iespēju. Varbūt tā vajag, es nezinu. Es gan nezinu,
kāpēc kāds cilvēks tiek aprobežots savās tiesībās tik tālu, ka viņam obligāti
jāizdara izvēle. Turklāt izvēle jāizdara nevis tajā mirklī, kad viņš nolemj
kandidēt un piesaka sevi par kandidātu vai politiskā partija piesaka viņu par
kandidātu, bet gan pēc vairākiem mēnešiem, kad, iespējams, daudz kas ir mainījies
viņa dzīvē. Ja mēs šajā pantā būtu rakstījuši, ka viņam, iestājoties Saeimā,
ir jānoliek pašvaldības deputāta mandāts, kas pats par sevi būtu saprotams…
tātad, ka, saņemot Saeimas deputāta mandātu, noliek šo… Tad es to vēl saprastu!
Tātad es patiesībā pēc būtības, lai mums likums attiektos uz
visiem kandidātiem vienādi, aicinu svītrot šo absolūti nevajadzīgo trešo daļu. Es
nezinu, kāpēc tā te vispār ir ierakstīta. Acīmredzot bailēs no tā, ka kāds
pašvaldības deputāts, kas reģionā ir ļoti populārs, varētu startēt Saeimas
vēlēšanās un pēc tam izdomāt, ka viņš paliek… Bet viņš var izdomāt, ka
paliks, arī daudzu citu iemeslu dēļ. Viņš var izdomāt palikt attiecīgajā
pašvaldībā, mainoties ģimenes apstākļiem, mainoties… es nezinu, varbūt
ienākumiem… Jo, kā mēs zinām, deputātiem, kuri no reģioniem dodas uz Rīgu, ir
jāīrē salīdzinoši dārgs dzīvoklis. Nu, lai gan tas daļēji tiek kompensēts, bet
tomēr… Varbūt viņam ir kāda slimība, kādēļ viņš negrib…
Bet šajā gadījumā ir pateikts, ka tas jādara obligāti: ja viņš
ir ievēlēts, tad viņam ir jānoliek tas mandāts. Bet, ja viņš neiestājas Saeimā,
tad viņš papildina mūsu jau tā varen plašo bezdarbnieku armiju.
Tā ka es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mums ir trīs likumi, kas reglamentē vienu un to
pašu jautājumu par divu līmeņu deputātu mandātu nesavienojamību. Tas ir Eiropas
Parlamenta vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums un Pašvaldību vēlēšanu
likums. Un katrā likumā, Leiškalna kungs, ir šīs jūsu nesaprastās trešās daļas
analogs, kas izslēdz divu mandātu saglabāšanu.
Un tas ir šis universālais princips, kas ir visos šajos likumos
iestrādāts, tas ir, ka deputāta kandidāts kandidējot izdara savu izvēli, bet
galīgā izvēle pieder vēlētājiem, un, ja viņš tiek ievēlēts, tad jaunais
mandāts, atļaujiet man vienkāršrunu, „noēd” veco mandātu. Līdz ar to šī vairs
nav subjektīva izvēle, bet tā izvēle, ko ir izdarījusi sabiedrība.
Un es, godīgi sakot, neredzu nekādas problēmas šā panta trešās
daļas esamībā, jo šeit ir ļoti korektā formā pateikts, kas notiek tad, ja cilvēkam
uz brīdi ir divi mandāti: gan vecais – pašvaldības deputāta mandāts, gan jaunais –
Saeimas deputāta mandāts. Tāpēc es ierosinu šo daļu saglābāt.
Un es domāju, Leiškalna kungs, ka salīdzinājums ar autobusa šoferi
ir pilnīgi nevietā, jo visus šos jautājumus, tajā skaitā arī attiecībā uz
akadēmiskā darba veicējiem, regulē likums „Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru atsevišķas profesijas savienot ir
atļauts, bet citas – ne. Tā ir mūsu, Saeimas, griba paust šo mandāta savienošanas
atļaušanu vai aizliegumu, bet, runājot par deputātiem, manuprāt, šis universālais
princips ir absolūti skaidrs, ka divi mandāti ir nesavienojami un ka jaunais mandāts
ņem virsroku pār veco mandātu, jo tā ir pēdējā sabiedrības paustā griba par šo
kandidātu. Ja mēs savukārt svītrotu šo trešo daļu, tad nebūtu neviena normatīvā
akta, kas liegtu saglabāt abus mandātus.
Es varbūt saprotu šo vienas vai otras partijas vēlmi, jo rezervistu
soliņš nav tik garš un ir jāpiesaka tajā vai citā pašvaldībā cienīti un
ieredzēti cilvēki. Taču tad mēs nonākam atkal pie dīvaina „lokomotīvju”
principa, jo beigu beigās izrādītos, ka pēc tam, kad būtu redzami Saeimas vēlēšanu
rezultāti, viens, otrs, trešais atteiktos no sava jauniegūtā mandāta, un beigu
beigās vēlētāji tāpat nesaprastu, par ko viņi balso.
Godātie kolēģi! Mēs esam atteikušies no „lokomotīvju”
principa, un tas ir ļoti labi. Tagad mūsu vēlētāji saprot, ko viņi ievēlē un kas
būs viņu, tautas, priekšstāvji. Un es palieku šajās pozīcijās, ka izšķirošā ir
nevis pašu kandidātu griba izvēlēties vienu no diviem mandātiem, bet to vēlētāju
griba, kas viņus ir ievēlējuši.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Daļēji es varu piekrist Leiškalna kungam, bet
tikai attiecībā uz formu, uz formulējumu, jo patiešām tie vārdi… tas, kā
konkrēti šī norma ir formulēta, nav tas vislabākais veids. Bet attiecībā uz lietas
būtību es nekādā gadījumā nevaru piekrist, jo patiešām… Nu, patiesība ir ļoti
vienkārša. Nevajag mānīt cilvēkus! Ja cilvēks, kas labi pazīstams kādā
pašvaldībā vai ir populāra persona, piekrīt balotēties, tas automātiski nozīmē,
ka cilvēks piekrīt strādāt tur, kur viņš vai viņa būs ievēlēts vai ievēlēta.
Un faktiski Šadurska kungam ir taisnība, jo tā ir tā „lokomotīve”, kas parādās
sarakstā, par ko balso. Un, ja viņš pēc tam pārdomā un paliek savā pašvaldībā,
tad tas vistīrākajā veidā ir vēlētāju apmāns.
Un, kas attiecas uz to salīdzinājumu ar autobusa šoferi, tas
tiešām ir nevietā, jo tomēr pašvaldības deputāts – tas nav pamatdarbs. Jo cilvēks
var būt pašvaldības deputāts arī tad, ja viņš neieņem nekādu amatu pašvaldībā;
tad šis deputāts tajā pašā laikā turpina strādāt savā pamatdarbā, un līdz ar to
tas neattiecas… To nevar salīdzināt ar pamatdarbu, jo cilvēks var aiziet no sava
pamatdarba, kad ir ievēlēts par Saeimas deputātu, bet vienlaikus nekas, nekāda cita
norma, viņam neliedz (No zāles dep. K.Leiškalns: „Liedz Korupcijas novēršanas
likums!”) palikt par pašvaldības deputātu. Tātad tā ir pavisam cita lieta. Bet
patiešām vēl samērā nesen, deviņdesmito gadu sākumā, bija laiks, kad to varēja
apvienot; vairāki cilvēki toreiz vienlaikus bija gan Augstākās padomes deputāti, gan
arī Rīgas padomes deputāti. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tas bija padomju
laikā!”) Nu, nekas labs no tā nesanāca. Un Igaunijā šāda norma saglabājās
daudz ilgāku laiku, vēl deviņdesmito gadu beigās bija šāda prakse, bet nu arī
Igaunija no tās atteikusies, jo patiešām praksē tas noved pie tā, ka tas
dubultdeputāts nestrādā nevienā vēlētā institūcijā.
Tā ka šī norma ir pilnīgi pamatota. Es labprāt atbalstītu
Leiškalna kungu, ja viņš piedāvātu citu, precīzāku, redakciju šai normai, bet
šīs normas izslēgšanu atbalstīt es nekādā ziņā nevaru.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es atceros, kā notika Augstākās padomes laikā.
Augstākās padomes deputāta amats bija savienojams ar pašvaldības deputāta amatu.
Mums bija vairākas tādas pazīstamas personas, kādas ir arī šodien, – tādas, kas
kavēja plenārsēdes un nenāca uz komisijām, bet atskrēja tikai tad, kad tika skatīti
jautājumi, kas skar pašvaldības vai, konkrētāk, vienu vai otru viņu pašvaldību.
Šādā gadījumā mēs, protams, nevaram runāt par atbildīgu pieeju
Saeimas deputāta darbam.
Otrkārt. Leiškalna kungs, 6.panta trešajā daļā minētās personas
salīdzinājumā ar 6.panta pirmajā daļā minētajām personām atrodas labākā
situācijā, jo tādām personām kā, piemēram, valsts kontrolierim, Valsts kontroles
padomes un Revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, tiesnesim, prokuroram, policijas
darbiniekam, profesionālā dienesta karavīram jau tūlīt pēc kandidātu saraksta
reģistrēšanas ir jāatstāj amats.
Šis jūsu piedāvātais variants… Es domāju, tad slēptā veidā
arī varēs veikt par pašvaldības resursiem priekšvēlēšanu aģitāciju. Jo tas,
kolēģi, par ko jūs tagad taisāties balsot, ir ārkārtīgi grūti izkontrolējams.
Piemēram, kādas lielas pašvaldības vadītājs, kas vienlaikus sevi ir pieteicis arī
Saeimas deputātu kandidātu sarakstā, braukā apkārt pa visu Latviju, it kā grib
iegūt pieredzi, kā darbs notiek citās pašvaldībās, zīmējas visos elektroniskajos
un citos medijos… Viņam katrā ziņā rodas nenoliedzami daudz lielākas
priekšrocības salīdzinājumā ar 6.panta pirmajā daļā iekļauto, pieņemsim,
tiesnesi, prokuroru vai karavīru.
Es tomēr aicinu šajā gadījumā nebalsot „par” šādu normu un
neveicināt šo personu sēdēšanu uz diviem krēsliem. Tomēr, no vienas puses, arī es
piekrītu kolēģim, kurš teica, ka tādā veidā tiek maldināti arī vēlētāji, jo
vēlētāji jau nezina, ko tad kandidāts īsti izdomās.
Es aicinu balsot „pret” vēlētāju maldināšanu un pret
pašvaldības resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ļoti īsi. Es atbalstu kolēģu
Cileviča un Čepānes viedokli, un es patiešām domāju, ka esošā norma lai paliek
likumā. Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.
Es pats esmu izgājis cauri šai procedūrai iepriekšējā gadā, kad
tiku ievēlēts par Rīgas domes deputātu jūnija mēnesī, bet pēc tam, kad mans
kolēģis Nils Ušakovs nolika Saeimas deputāta mandātu, man piedāvāja paņemt Saeimas
deputāta mandātu.
Tomēr esošajā normā ir kāda neprecizitāte, kas ir labojama
varbūt ne šodien, bet citā reizē. Un, proti, vārdi „tika ievēlēts par Saeimas
deputātu” ir jānomaina ar vārdiem „saņēmis Saeimas deputāta mandātu”. Līdz
tam brīdim domes deputāts joprojām paliek domes deputāts. Tas ir tas precizējums,
kuru es gribu jums ieteikt. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tad jau tam ierakstam
vairs nav jēgas!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi, atgādinu, ka mēs šobrīd runājam par Saeimas
vēlēšanu likumu, nevis par interešu… kā nu tur saucas… Korupcijas novēršanas…
interešu konflikta novēršanas likumu, kurā ir noteikti tie amati, kurus var apvienot
Saeimas deputāts. Saeimas deputāts tik tiešām nedrīkst būt autobusa šoferis, bet
profesors Šadurskis viņš drīkst būt un saņemt arī par to atalgojumu. Es runāju…
Vienkārši kā piemēru, Šadurska kungs!… Es runāju par ko citu. Jau šobrīd
pašvaldību likumā, manuprāt, tas ir, jo tajā Saeimā, kurā es nebiju, tika
pieņemts, ka pašvaldības deputātam ir tiesības nolikt mandātu uz laiku, kad viņš
aiziet uz izpildvaru. Vispār mans stāsts ir tikai par to, ka visiem ir jābūt
vienlīdzīgiem likuma priekšā. Tiem aprobežojumiem, kurus mēs nosakām vieniem,
jāattiecas vai nu uz visiem, vai ne uz vienu.
Čepānes kundze pareizi teica: skaidrs, ka gan Valsts prezidents, gan
pašvaldību vadītājs izmantos administratīvos resursus (vismaz slēptā formā),
lai… Bet es esmu par šo. Jo, ja mēs izejam no Šadurska kunga loģikas, tad, ja jums
ir uzticējušies, jūs nevarat atkāpties.
Ja mainās dzīve… Tad mums ir jāieraksta, ka Saeimas deputāts
tikai nāves gadījumā leģislatūras laikā var izstāties no Saeimas. Un atkal: ja mums
ir šāda prasība, ka nedrīkst pievilt vēlētāju uzticību (No zāles dep.
K.Šadurska replika.)… Šadurska kungs, nesarunājieties ar zāli!… Jā…
Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, man jums ir analoģisks
aizrādījums jāizsaka. Savukārt Šadurska kungam Kārtības rullis atļauj izteikt
replikas.
K.Leiškalns. Man tieši ar viņu ir interesanti diskutēt…
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar sēdes vadītāju!
K.Leiškalns. Jā. Vienvārdsakot, es tomēr ierosinātu atcelt šādus
ierakstus. Pirmām kārtām tie ir formāli nepareizi, jau pirmie divi teikumi ir
ačgārni. Mēs – lielie atļāvēji… Nu mēs tagad atļausim, dosim tiesības
pašvaldības deputātu pieteikt Saeimas vēlēšanām… Nepatīkami pat lasīt! Un arī
šo, ka apvienot šos amatus nedrīkst… Es esmu krass šādas amatu apvienošanas
pretinieks. Jā, tanī mirklī, kad tu iestājies Saeimā…
Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
K.Leiškalns. … mēneša laikā tev jānoliek pašvaldības deputāta
mandāts. Izņēmums ir gan profesora, gan autobusa vadītāja amats. (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Bet tas nav prasīts!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Debates ir pilnīgi „vienos vārtos”, un es
ļoti ceru, ka Kārlis Leiškalns atsauks savu priekšlikumu. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Nekādā gadījumā!”)
Es dažus spilgtus piemērus nosaukšu.
Bija mums kolēģis Leons Līdums, Saeimas deputāts. Viņš ar
milzīgu atbalstu tika ievēlēts Aizkraukles novada domē, un vēlētāji viņu grib
redzēt savas pašvaldības vadībā. Tagad sanāk tā, ka par visām varītēm tagad jūs
mēģinātu viņu atkal ielikt Saeimas deputātu sarakstā (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Vai tu vispār saproti, par ko mēs runājam?”) un piespiest
sēdēt uz diviem krēsliem. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Runā pilnīgus
murgus!”) Es domāju, vēlētāji paši ir izdarījuši izvēli.
Bija mums kolēģis Gunārs Upenieks. Viņš ievēlēts Krāslavas
novada domē. Lieliski strādā. Kādas problēmas?
Bija mums kolēģis Guntis Blumbergs. Viņš ir ievēlēts Ventspilī.
Kādas problēmas?
Kāpēc jūs gribat piespiest viņus sēdēt uz diviem krēsliem? (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Par to te nemaz nav stāsts!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Godātie deputāti! Man par mūsu gudrākā deputāta Kārļa
Leiškalna priekšlikumu un izteikumiem ir izbrīns.
Es jums, tiem deputātiem, kuri pašlaik kavējas izlemšanas
pārdomās, gribu atgādināt: atcerieties, ka bija tāds laiks 6.Saeimā, kur es arī
biju, – ka, ja deputātu nozīmēja jeb ielika par ministru, viņš aizgāja strādāt par
ministru un saņēma abas algas, un kādreiz atnāca viesos uz Saeimu. (No zāles dep.
V.Muižniece: „Nekad tā nav bijis!”) Tāds moments bija. Un bija tāds laiks, kad
varēja… kad bija rajona padomes deputāts un obligāti arī pagasta padomes deputāts.
Un tagad arī tās „lokomotīves”… Varēja pieteikties vairākos apgabalos viena un
tā pati ievērojamā persona, bet arī tas laiks ir beidzies.
Es domāju, ka tas ir tāds aizgājis laiks, ko Kārlis Leiškalns
piedāvā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko
piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Leiškalna
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 54, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums
attiecas uz 7.panta otro daļu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji
un iekļāva savā priekšlikumā – 4. priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts. Redakcijas
precizējums saistībā ar teritoriālo reformu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Muižniece. Līdzīgs precizējums ir 7.panta otrajā daļā, un tas
iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis
Leiškalns. Šis priekšlikums attiecas uz 10.panta trešo daļu. Un, šo priekšlikumu
izvērtējusi, Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Diemžēl es nevaru runāt par iepriekšējo priekšlikumu, par kuru
mēs strīdējāmies. Es saprotu, tā kompetence vai izpratne par to, ko es piedāvāju,
tā arī līdz galam netika gūta. Varbūt es par sarežģītu piedāvāju.
6.priekšlikums izriet no tiem grozījumiem, kurus parlaments ir
izdarījis šā sasaukuma laikā, kad mēs noteicām, ka vienu un to pašu kandidātu var
pieteikt tikai vienā apgabalā. Es biju pret šiem priekšlikumiem. Vēl joprojām es
uzskatu… Piekrītu, ka tad, kad partijas varēja variēt, vienu kandidātu liekot piecos
apgabalos, vienu liekot tikai vienā, bija tā sauktais lokomotīvju princips, kas bija
kaitīgs pēc savas būtības, jo cilvēki, kas nekādā veidā nevarētu tikt ievēlēti,
tika ievēlēti no mazajiem apgabaliem, ņemot vērā to, ka tā sauktās lokomotīves
aizgāja uz priekšu no lielajiem, tā teikt… Viņš aiziet, iestājas Saeimā… tiek
ievēlēts piecos apgabalos, bet iestājas Saeimā tikai no viena, jo no diviem nevar.
Divus krēslus neviens nevar paturēt.
Šeit klausoties toreiz debates, es sapratu, ka reģionu
iedzīvotājiem ir ārkārtīga nepatika pret to, ka politiskās partijas viņiem
reģionos uzspiež savus vietniekus… Vot, tieši!
Es gandrīz katrā runā dzirdēju, ka teica: „Mums nevajag tos
rīdziniekus, mums Latgalē ir savējie, mums Kurzemē ir vēl savējāki…” Un
zemgalieši vispār ir krietni vīri, viņiem patīk savi – tie, no kuriem viņi dzīvo
nosacīti nelielā attālumā, kurus viņi pazīst gan no labās, gan sliktās puses un
zina, uz ko viņi ir spējīgi, un zina, uz kādām nelietībām nav spējīgi. Un tas ir
ārkārtīgi svarīgi!
Līdz ar to, noklausoties jūsu kvēlās runas vietējības un vietējo
darbaļaužu aizstāvībai, es nolasīju no lūpām jūsu lūgumu un iesniedzu šo
priekšlikumu ar sesto numuru.
Jā, es to iesniedzu… un tajā es saku, ka apgabalā var pieteikt par
kandidātu tikai šajā apgabalā dzīvojošu personu. Nu, protams, cilvēki bez noteiktas
dzīvesvietas ir tā sauktie bomži… un ārzemnieki, kas ir piesakāmi Rīgas apgabalā,
jo Rīgas apgabalam tiek pieskaitītas tās vēlētāju balsis, kas ir nodotas ārzemēs.
Tā ka, dāmas un kungi, es aicinu padomāt, un tas būtu ļoti
vērtīgi. Tad tiešām mēs audzinātu vietējos kadrus. Un tad mēs panāktu, ka šis
cilvēks zina vietējās problēmas, spēj tās pārstāvēt parlamentā. Nu tik tiešām
nepatīk vieni un tie paši populārie rīdzinieki visos apgabalos! Tā ka es aicinu jūs
šo priekšlikumu atbalstīt. Tas nav slikti domāts, un nav arī neiespējami to
ielikt…
Mēs te sakām, ka šeit ir kandidāta tiesību ierobežojums. Nebūt
ne! Ja reiz mēs sakām, ka mēs kandidātu aprobežojam ar startu vienā no Saeimas
vēlēšanu apgabaliem, tad mēs varam arī noteikt, ka apgabalus pārstāv vietējie
iedzīvotāji, vietējie politiķi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es jau neapšaubu Leiškalna kunga labos nodomus, jo viņš
patiešām acīmredzot domā, ka ievēlētam deputātam ir jābūt un jādzīvo tuvāk
saviem vēlētājiem. Un par to mēs varētu diskutēt, Leiškalna kungs, taču ne šajā
lasījumā.
Godātie kolēģi! Tagad paskatieties, kas šeit ir uzrakstīts:
„Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā
tajā vēlēšanu apgabalā, kurā deklarēta kandidāta dzīvesvieta, bet kandidāts,
kurš nav deklarējis dzīvesvietu Latvijā, ir piesakāms Rīgas vēlēšanu apgabala
sarakstā.” Ja jau mēs, Leiškalna kungs, pasakām „a”, tad mums ir jāpasaka arī
„b”, – tas, kā procesuāli šo lietu regulēt. Ja jūsu pirmais piedāvājums, kā
jūs pats teicāt, bija ļoti sarežģīts, tad šis savukārt ir pārāk primitīvs, jo
tam neseko tālākais tiesiskais regulējums.
Kā mēs zinām, mums Latvijā ir likvidēta obligātā pieraksta
sistēma. Šeit Leiškalna kungs savā piedāvājumā nepasaka, cik ilgi pirms
vēlēšanām tam cilvēkam būtu jābūt deklarējušamies attiecīgajā vēlēšanu
apgabalā – cik gadus vai procentuāli no viņa dzīves gājuma… cik ilgi viņam tur
būtu jādzīvo vai būtu jāpieder kādam īpašumam… Jo šodien saskaņā ar spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem, manuprāt, šī deklarēšanās pirms saraksta
iesniegšanas… Man liekas, ka simt reižu var deklarēties – katrā apgabalā vienu
reizi, bet pēc tam tas, kurš grib tikt Rīgā, kur viņš, iespējams, redz, ka tur
viņam ir lielākais elektorāts, viņš vispār nedeklarējas, jo šajā gadījumā
viņš tiek Rīgas sarakstā.
Protams, tā ir problēma, ka vietējie iedzīvotāji dažkārt negrib,
ka tur atnāk rīdzinieki, bet šis priekšlikums, manuprāt, nav piemērojams, jo šajā
gadījumā nav šīs procesuālās kārtības un ierobežojumu, cik ilgi pirms
vēlēšanām deputāts drīkst izdarīt savu izvēli.
Un es aicinu Leiškalna kungu to saprast un atsaukt savu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, Čepānes kundze! Un tā ir tieši tā sākotnējā
redakcija. Un es ierakstīju – četrus gadus jeb pēdējo Saeimas leģislatūras laiku.
Bet tad es sapratu, ka tādā nozīmē pieņemt likumā konkrētu termiņu ar
atpakaļejošu spēku – tas būtu diezgan necienīgi, jo dažādu iemeslu dēļ cilvēki
šajā leģislatūras laikā ir mainījuši dzīvesvietu. Teiksim, kāds Saeimas
deputāts, kas saņem kompensāciju par dzīvokli Rīgā, ir reģistrējis savu
dzīvesvietu pēc fakta…
Latvijā tik tiešām ir viegli pārdeklarēt dzīvesvietu, bet
vēlētājs jau nav vakarējais, vēlētājs jau redz, ka jūs no rīdzinieka, no rūdīta
rīdzinieka, kas Latgali nav pat saodis, bijis tūkstoš kilometru attālumā, pēkšņi
kļūstat par latgalieti un reģistrējat savu dzīvesvietu Zilupē. Vēlētājs jau nav
muļķis! Vārdu sakot, protams, šeit ir problēmas, un, protams, mēs tās soli pa
solītim, mainot vēlēšanu likumu no sākuma… Tagad jau, kad redzam iesniegtus
deputāta Leiškalna aizdomīgos (es pats tam piekritīšu!), no jūsu lūpām nolasītos
priekšlikumus, mēs jau ejam lēnām prom uz apgabalu vēlēšanām, uz tādu zināmu
mažoritārismu, ko mēs nevaram realizēt, tāpēc ka Latvijā ir noteikta
proporcionālā sistēma. Un, ja mēs pat pārietu uz simts apgabalu vēlēšanām, ko
Satversme, starp citu, pieļauj, tad mēs panāktu, ka Saeimā pārstāv vietējā
apgabala deputāts, kas tajā iegūs apmēram desmit, divpadsmit procentus balsu un reti
kad vairāk (ja nu vienīgi tad, ja baigā „lokomotīve”).
Tā ka šī ir problēma. Un tas, ko Čepānes kundze minēja, ir
taisnība. Un es gribēju šo iesniegt, bet es sapratu, ka tas būtu netaisnīgi pret
tiem, kas ir, jo tie nevarētu… tie, kas būtu pārdeklarējuši savu dzīvesvietu, pa
īstam nekur vairs nevarētu startēt. Atkal problēma! Un Latvija maziņa, sabiedrība
maziņa. Vajadzēja pieņemt manis piedāvātos grozījumus, kas paredzēja, ka tas notiek
sarakstu iesniegšanas kārtībā, kas pilnībā izslēdza „lokomotīves”, un kas
ļāva vēlētājiem visā Latvijā noteikt tos pirmos, tos stiprākos, kas…
Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
K.Leiškalns. … ir ievēlami, un tos ievēlēt. Bet mēs izmainām
citādi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Šodien mums ar Leiškalna kungu viedokļi galīgi nesakrīt. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Apbrīnojami!” Dep. J.Eglītis: „Kad jums ir
sakritis?”)
Kolēģi! Parasti ir tā: ja ir izvirzīta kāda tēze un neatrodas
neviens kontrpiemērs, ka šis piedāvājums nestrādā, tad to var uzskatīt par darba
variantu un ar to strādāt tālāk. Ja tiek atrasti vairāki kontrpiemēri, tad
iespējams, ka tēze ir jānoraida.
Leiškalna kungs, kurš ir bijis ārkārtīgi saudzīgs pret
pašvaldību deputātiem un negrib tos ierobežot, šobrīd ir ārkārtīgi ciets un
nežēlīgs pret visiem pārējiem. Un es tagad domāju par savu kolēģi Janīnu
Kursīti… Patiesībā, ja Janīna Kursīte nākamās Saeimas vēlēšanās balotētos
Latgalē, absolūti nevienam nerastos nekādas šaubas vai aizdomas. Bet kas tagad
Kursītes kundzei būtu jādara, ja viņa grib realizēt šo ieceri? Viņai
jāizdeklarējas no Rīgas un noteiktā termiņā jāpiedeklarējas Latgalē. Un neviens
vēlētājs, kurš patiesi nav vakarējais, neuzskatīs to par manipulāciju, jo tas ir
diezgan loģiski, ja Janīna Kursīte balotējas Latgalē. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Arī Šadurskis Kārlis!”)
Un arī Šadurskis iepriekšējās divās Saeimas vēlēšanās ir
balotējies gan Rīgā, gan Latgalē, bet tā nu ir iznācis, ka ir ievēlēts bijis
Rīgā, jo tur ir vienkārši lielāks vēlētāju skaits, tātad lielāks nodoto balsu
skaits. Bet, ja es izdomātu kandidēt nākamās Saeimas vēlēšanās, tad man būtu
liegta balotēšanās Latgalē.
Tā ka šeit ir viena problēma. Un ir patiesībā vēl viena
problēma. Pieņemsim, ka kāds deputāta kandidāts, potenciāls deputāta kandidāts,
dzīvo, nu, pieņemsim, Varakļānos un normāli viņam būtu jābalotējas Vidzemē, bet
tagad viņš izdara tādu skaistu lietu: viņš anulē savu deklarēšanos. Un uz to
brīdi, kad tiek iesniegti kandidātu saraksti, viņš nav deklarēts nekur un aiziet uz
Rīgu, ka rūc vien! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kādas šausmas!”)
Tā ka, godātie kolēģi, es domāju, ka šie divi manis minētie
kontrpiemēri parāda, ka Leiškalna kungs līdz galam nav pārdomājis savu
priekšlikumu, un es pilnīgi piekrītu Čepānes kundzei, ka iepriekšējais
priekšlikums bija pārāk sarežģīts, bet šis ir pārāk primitīvs.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 59, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
7.priekšlikumu ir sagatavojusi pati Juridiskā komisija un
ierosinājusi izteikt 10.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir
atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 8.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija par
13.panta otro daļu, precizējot šeit vienu apakšpunktu. Un to komisija, protams, ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 9.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa
Leiškalna. Leiškalna kungs ir ierosinājis papildināt 13.panta otrās daļas 1.punktu
ar jaunu apakšpunktu, taču šo priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi jau
iepriekšējā – 8. – priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 10.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas.
Komisija ierosina izteikt 15.panta 3.punktu jaunā redakcijā. Un šo priekšlikumu tā,
protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Tātad atbildīgā komisija
likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajam lasījumam
saņēma trīsdesmit deviņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionāls. To lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 2. un 3. – Juridiskā biroja priekšlikumi… Ā, 2. ir
atbildīgās komisijas, bet 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir atbalstīti un
skar tikai numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas zināmā
mērā ir redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums par čūsku kā
mājdzīvnieku turēšanas aizliegumu mājās. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir par
šo pašu tēmu, ka ir aizliegts virkni dzīvnieku, kas iepriekš jau minēti, turēt
vienkārši tāpat mājās, bet ir atļauts to darīt reģistrētās savvaļas sugu
dzīvnieku turēšanas vietās vai kolekcijās. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas zināmā mērā ir
sekas kompromisam, jo dažām medību suņu šķirnēm ausu un astes kupēšana ir
atļauta. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 8. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī tas
komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet
šis aizliegums, kas minēts šajā – jau izslēgt paredzētajā pantā, ir noteikts citā
pantā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 12. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par
Pārtikas un veterinārā dienesta kompetences jomām. Komisijā atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 13. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par Vides
ministrijas kompetences jomām. Guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek pieļauta
apmācības funkciju deleģēšana arī uzņēmējiem vai nevalstiskām organizācijām.
Tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 15., 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikums – tie ir no
Juridiskā biroja, atbildīgās komisijas un zemkopības ministra. Tie skar Ministru
kabineta apstiprināmo regulējumu, tātad uzskaitījumu. Un tie visi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Līdaka. Tātad visi – līdz 20.priekšlikumam, ieskaitot arī
20.priekšlikumu.
21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 23. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Komisijas vārdā es varu paskaidrot, ka šajā sakarā bija plašas
diskusijas. Otrajā lasījumā tika apstiprinātas septiņas medību suņu šķirnes,
kurām kompromisa rezultātā tika atļauta astes un ausu apgriešana. Un uz trešo
lasījumu vēl uzradās astotā šķirne, un vienkārši komisijā tika nospriests, ka
principā sarakstā pilnīgi pietiek ar septiņām šķirnēm un ka veimārieši, kas ir
astotie, netiek intensīvi izmantoti medībās un ka līdz ar to nav jāmaina šis punkts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man gadījās iepazīties ar šīs konkrētās
suņu šķirnes īpašniekiem un redzēt, kāds šis suns izskatās. Tiešām, suns ir ar
asti, nepiemērots ne tik vien savam pamatuzdevumam – medīt kā putnu sunim -, bet, pat
dzīvojot mājas apstākļos, bieži vien apdauza savu asti. Un rezultātā ciešanas
konkrētās šķirnes suņiem ir daudz lielākas nekā tad, ja viņiem kucēna,
jaundzimuša kucēna, vecumā tā tiktu kupēta.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Līdaka. Jā. Es gribu piebilst tikai vienu – šis ir ļoti
sensitīvs jautājums, par kuru diskusijas un debates bija ļoti, ļoti plašas. Un
jautājumā par šīm septiņām šķirnēm tika panākts uz otro lasījumu konkrēts
kompromiss starp dzīvnieku aizsardzības organizācijām, vetārstiem un arī, teiksim,
suņu, medību suņu, audzētāju biedrību. Jo pirms tam vispār ausu un astes
apgriešana likumā netika atļauta. Un, lai nebūtu vēlme nepārtraukti šos sarakstus
pagarināt, papildināt un atkal atgriezties pie bezgalgarām diskusijām, komisijas
viedoklis bija diezgan strikts: pietiek. Pietiek! Es arī teikšu – pietiek.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Mārtiņa Rozes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 18, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Līdaka. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir, redakcionāli
precizējot, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par atļauju
izsniegšanu eksperimentu veikšanai ar dzīvniekiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Zināmā mērā
redakcionāls. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 30. – deputātu Līdakas, Kursītes, Šadurska, Liepiņas,
Tutina, Eniņa, Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un Dobeļa
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Jā, nu atkal… Cienījamie kolēģi! Atkal ir jāteic, ka debates
komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bija
visai plašas. Un es tāpat kā šā priekšlikuma iesniedzēji, kuri paredzēja atgriezt
likumu tādā paskatā, tādā redakcijā, kāda tā bija pirms, var teikt, leģendārās
likuma izskatīšanas un grozījumu ieviešanas pagājušā gada nogalē, esmu
pārliecināts, ka pie šā jautājuma ir jāatgriežas. Nu kaut vai tādēļ, lai mums un
uzņēmējiem sirdī būtu zināms miers un lai Dzīvnieku aizsardzības likumam līdzi
nevilktos tāda lieka aizdomu aste pēc sasteigtas un divdomīgas šo grozījumu
pieņemšanas iepriekšējā reizē, kad arī sabiedrībā valdīja visai liela neizpratne
tieši par šo procedūras neievērošanu, un tamlīdzīgi.
Līdz ar to šī diskusija bija vajadzīga, un tagad tā notika. Pa šo
laiku ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kaušanu ar pēcapdullināšanu. Tiesa,
arī šie noteikumi tika pieņemti zināmā steigā un bez viennozīmīga Tieslietu
ministrijas atbalsta.
Pa šo laiku uzņēmums „Viesuļi” jau ir uzsācis halāla gaļas
ieguvi un eksportu, pieņemot darbā arī kāvēju – īstu musulmani ar visu imama
svētību. Un jāteic godīgi, ka „Viesuļi”, tur viesojoties, atstāja visnotaļ
patīkamu iespaidu. Un tur tiešām ir domāts arī par dzīvnieku labturību pirms
kaušanas, un, neapšaubāmi, attieksme pret dzīvniekiem šajā uzņēmumā ir daudz
pieņemamāka, nekā tā bija varbūt dažā pusputējušā kolhoza kautuvītē pirms
gadiem trīsdesmit.
Un es neapšaubu arī iespējamo ekonomisko efektu. Šobrīd šo
ekonomisko efektu gan tā īsti neredz, jo to solīto lielo eksporta līgumu par simtiem
tūkstošu tonnu šīs musulmaņiem pieņemamās gaļas tā maz var manīt. Kaut kas tur
notiek, bet nu tāda milzīga aktivitāte tomēr nav novērojama.
Bet, protams, noliegt to, ka ekonomiskā ietekme kaut kad nākotnē,
teiksim, attīstot arī tālāk šādu kaušanas metodi, šādu uzņēmējdarbību… tā
noteikti varētu būt.
Bet šobrīd ne tik daudz par ekonomiku. Diemžēl, neskatoties uz
dažu Latvijas zinātnieku apgalvojumiem komisijas sēdes laikā tur „Viesuļos”, ka
kaušanas metode ar pēckaušanas apdullināšanu ir pat humānāka par tradicionālo, es
tomēr sliecos drīzāk piekrist Eiropas veterinārārstu federācijas un arī mūsu pašu
Latvijas vetārstu citam slēdzienam – tam, ka dzīvnieks līdz apdullināšanai pēc
grieziena izdarīšanas tomēr ir jutīgs. Un līdz ar to man šī metode pašam šķiet
nepieņemama.
Es, protams, neuzskatu, ka Latvijai ir jābūt Eiropas burta kalpam,
tomēr nevaru nepieminēt Eiropas Padomes regulu par dzīvnieku aizsardzību
nonāvēšanas laikā. Šī regula atstāj zināmu rīcības brīvību katrai
dalībvalstij – tas nu tiesa! Bet tā atstāj arī brīvību, lai tiktu respektēta to
iedzīvotāju, tātad šo valstu iedzīvotāju, reliģiskā brīvība un kultūras
tradīcijas.
Latvijas musulmaņu kopiena nav nekāda diži lielā. Tātad es
saprotu, ka regulā tiek paredzēts akcepts šai kaušanai bez apdullināšanas kā
reliģiska rituāla sastāvdaļai nevis rituāls kā kaušanas procesa piedeva. Šobrīd
tā tiešām ir, ka šis rituāls, tātad musulmaņu lūgšana, ir rūpnieciskas kaušanas
procesa piedeva. Un mani patiešām nepamet tāda sajūta, ka Latvija tiecas būt tas
mazkvalificētais viesstrādnieks Eiropas Savienībā, kurš gatavs darīt jebkuru darbu,
ko negrib darīt Eiropas saimnieki. Latvija pati importē pārstrādātu liellopa gaļu,
bet tagad Latvija it kā veiksmīgi grib piedalīties arī tirgus sadalē Zviedrijā,
Norvēģijā vai dažā citā valstī, kur ir vai arī nav atļauta šī halāla metode…
Tā mazliet dīvaini…
Mēs līdz šim visu laiku runājām par augstas pievienotās
vērtības ražošanu. Tad kā nu sanāk – vai tā imama lūgšana ir tā pievienotā
vērtība, ko gribam pievienot? Vai tā ir tā solītā inovācija vai uz zināšanām
balstītā tautsaimniecība? Ja jau Korāns patiešām ir viedu zinību krājums, tad vai
patiešām Korāns ir tā zinība, kas par tādu dogmu ir jāpieņem mums? Un es tiešām
nenoliedzu uzņēmēju vēlmi meklēt neaizpildītas nišas Eiropas un tālākos tirgos,
bet tomēr liela daļa Latvijas zemes un mežu ir jau izsaimniekoti, atdoti
cittautiešiem. Dāņi sāk piecūkot Latviju, un nu mēs pakļaujamies arī šim tirgum.
Sēdes vadītājs. Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
I.Līdaka. Skaidrs. Paldies.
Pieteikšos otrreiz, lai pabeigtu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Laikam jau lielas
sabiedrības daļas, arī speciālistu, protesti pret Latvijai netradicionālu dzīvnieku
kaušanas veidu lielu daļu Saeimas nepārliecinās, tomēr nespēju nerunāt, jo tāda
veida ekonomiskā sildīšana nedos gaidīto un cerēto efektu. Ekonomikas sildīšana,
kurai pamatā princips „Jebkādā veidā, ka tik ātra nauda!”, nav vis sildīšana,
bet griešanās uz riņķi.
Folklorā bija aitu aizgādne Barba. Ja kāds izdomāja iegūt viņas
labumu tikai sev, tā uzsēdās pāridarītājam uz galvas, un tas griezās uz riņķi,
netikdams ne no vietas.
Šorīt radio Fredis un Ufo stāstīja par šķietami nereālu, bet
perspektīvu ideju, ko cenšas realizēt Rietumvalstu speciālisti, – atrast veidu, kā
audzēt gaļu uz kokiem. Tāda gaļa nav nedz jākauj, nedz jāapdullina. Kāda firma
solījusi vienu miljardu dolāru tam, kas atradīs lētāko veidu šādas gaļas
iegūšanai. Tā taču ir viena „neasiņojoša” iespēja – kolbas gaļas ražošana!
Bet ir taču vēl simts citu.
Es lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto priekšlikumu.
Tuvojas Kristus augšāmcelšanās svētki. Ļoti negribētos, ka tie
būtu saistīti ar asiņainas naudas „augšāmcelšanos”, citādi nākotnē tautai
atliks paļauties tikai uz žurku Kornēliju. Dzīvnieki mēdz būt humānāki par
cilvēkiem. Un es domāju, ka tad būs panākumi.
Balsosim par Kornēliju! Diemžēl, ja tradicionālas vērtības tiek
izskalotas, tad sabiedrībai ir jāskatās, vai deputāti aizstāv tradicionālas
vērtības vai tās neaizstāv.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Intai Feldmanei.
Feldmanes kundze, jums pietiks ar trim minūtēm? Nepietiks. Tādā
gadījumā acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka, paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Vinetai
Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Komisijas sēde
pulksten 12.45.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt
Juridiskās komisijas telpās uz Baltijas lietu apakškomisijas sēdi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas
sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Juris Dobelis,
Aleksejs Holostovs, Alberts Krūmiņš, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds
Ozoliņš, Vaira Paegle, Jānis Reirs, Baiba Rivža un Ausma Ziedone-Kantāne.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Pulkstenis ir 13.30, un mēs turpināsim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu
„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirms pārtraukuma mēs sākām debates
par 30. – deputātu Līdakas, Kursītes-Pakules, Šadurska, Liepiņas, Tutina, Eniņa,
Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kamēr te visi pulcējas, gandrīz vai gribas
kādu anekdoti izstāstīt, kā man savulaik padomju armijā gāja. Man bija tā laime tur
dienēt un kopā arī ar tādiem uzbeku puišiem, kuri, protams, pirmo nedēļu cūkgaļu
neēda (musulmaņiem tas tā kā liegts). Nu, pirmo nedēļu neēda cūkgaļu, bet pēc
tam skatāmies un redzam – mūsu Atajs Gulijevičs jau ēd cūkgaļu, ka šņakst vien.
Viņam uzdod jautājumu: „Nu, Ata, kā tu tā tagad cūkgaļu ēd?” Viņš saka:
„Ai, Allah daļeko, ņe uviģet.” Un, ticiet man, viņš tiešām divus gadus
nodienēja, ne lode viņu ķēra, ne kāds cits Allaha lāsts. Dzīvoja sveiks un vesels
un aizbrauca atpakaļ no Tālajiem Austrumiem uz Uzbekiju. Un nekas!
Un vēl ir stāsts par Jazguli, manu biedru armijā… Bet nu jau
ļaudis sapulcējušies, tāpēc gribas atgriezties pie tās tēmas, par ko sākām
runāt.
Tātad mūsu priekšlikums bija atgriezt Dzīvnieku aizsardzības
likumā 48.pantu tādā redakcijā, kādā tas bija pirms grozījumu izdarīšanas. Un
šie grozījumi tātad paredzēja kaušanu pēc halāla metodes – bez apdullināšanas
pirms kaušanas. Nu un šis… Atgādināšu, ka šis nav tikai politisks jautājums un
nav arī tikai ekonomisks jautājums. Priekšlikumu ir parakstījuši gandrīz visu
frakciju pārstāvji. Līdz ar to es ļoti pieņemu, ka šis ir tīri ētikas jautājums
un katrs arī balsos pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc kādas kartiņas.
Runājot vēl par iespaidiem „Viesuļos”, mani patiesībā ļoti
bažīgu darīja tas, cik mūsu cienījamais latviešu zinātnieks jūsmīgi stāstīja
par halāla gaļas ideālo kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālā kaušanas
procesā šeit, Latvijā, iegūto gaļu. Un man tā mazliet šķebīgi patiesībā palika,
dzirdot, cik šī gaļa ir kvalitatīva, cik tā laba, cik tā pieņemama, salīdzinot ar
mūsu pašu šeit tradicionāli iegūto. Un tad man ienāca prātā: varbūt tiešām mums
tad vispār pāriet tikai uz halāla produktiem? Varbūt tad demogrāfiskā situācija
uzlabosies un kļūs tāda, kāda ir Pakistānā?
Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
I.Līdaka. Skaidrs.
Ar vienu vārdu sakot, nedomāju, ka demogrāfiskā situācija no tā
mainīsies, ja šeit kausim pēc musulmaņu tradīcijām. Vēlu visiem… Aicinu visus
balsot „par” mūsu priekšlikumu, bet, ja Saeima nobalsos „pret”, vēlēšu
veiksmi uzņēmējiem un, galvenais, – saprātu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es šodien gribu paskaidrot, kāpēc es kopā ar
citiem 11 deputātiem iesniedzu Dzīvnieku aizsardzības likumā šo priekšlikumu, kurš
izslēdz 48.panta pirmo un otro daļu, kas tika pieņemtas 2009.gada septembrī, jo,
diskutējot par šo jautājumu, vai Latvijā ir jākauj lopi pēc šīs musulmaņu
tradīcijas, diemžēl ekonomiskā izdevīguma argumenti tika uzskatīti par
neapstrīdamiem un pietiekamiem, lai nolemtu par šīs metodes ieviešanu Latvijā, lai
gan tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības Padomes regulu „Par dzīvnieku aizsardzību
nonāvēšanas brīdī”.
Jā, šajā regulā atzīst tiesības kaut dzīvniekus pēc
reliģiskiem rituāliem un kultūras tradīcijām. Taču 16.punkts norāda, ka kultūras
tradīcijas saistītas ar mantotu, iesakņojušos vai ierastu domāšanas veidu, darbību
vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem.
Tādējādi Latvija ar šo likumu pārkāpj šo regulas punktu, jo lielākā Latvijas
sabiedrības daļa par islāmu, tā ideoloģiju un tradīcijām zina ļoti maz vai nezina
neko. Vēl vairāk! Latvijā nepastāv un nekad nav pastāvējušas islāma tradīcijas,
kas būtu mantotas no senčiem un būtu iesakņojušās latviešu tautas domāšanā un
dzīvesveidā. Es pilnīgi saprotu to, cik mūsu uzņēmējiem šobrīd ir svarīgi iegūt
jaunus pasūtījumus, tomēr vēlos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz garīgajiem
aspektiem, kuri šajā diskusijā tika atzīti par nesvarīgiem. Proti, uz tām sekām,
kuras rituālā dzīvnieku kaušana atbilstoši musulmaņu tradīcijām radīs Latvijas
garīgajā telpā. Kaušanu veic īpaši algots musulmanis, kurš pirms kaušanas noskaita
lūgšanu. Kāvēja darbu un pašu kautuvi apstiprina imami – reliģiskas islāma
autoritātes no dažādām valstīm. Kaušanas būtiska sastāvdaļa ir lūgšana, tātad
tā nav vienkārši mehāniska darbība. Kāvējs savā vai arābu valodā saka: „Dieva
vārdā! Dievs ir visvarens!”
Tikāmies un konsultējāmies ar kristīgo konfesiju vadītājiem,
mācītājiem, un viņi skaidroja, ka lūgšanas skaitīšana pirms dzīvnieka nokaušanas
padara šo dzīvnieku par reliģiska, tātad garīga, rituāla sastāvdaļu un uz šo
rituālu attiecīgi reaģē piesauktais dievs. Jā, rituāli tiek veikti katrā
reliģijā, bet par īpaši spēcīgiem tiek uzskatīti asinsupuri, jo nes sevī
dzīvību.
Kāda ir reliģiskā rituāla darbība un sekas? Kā skaidro kristīgo
konfesiju garīdznieki, reliģiskais rituāls ir atslēga uz garīgo, nemateriālo
pasauli, kurā valda sava lietu kārtība, likumi, un kuras esamību ir pierādījusi arī
zinātne.
Rituāls ir būtisks attiecīgās reliģijas dieva pielūgsmes
apliecinājums. Tas, kuru dievu tauta pielūdz caur rituālu, ir vistiešākajā veidā
saistīts ar to, kā ietekmē atrodas konkrētā tauta un attiecīgā teritorija. Jo
regulāra reliģisko rituālu veikšana nenoliedzami rada ietekmi gan uz cilvēkiem, gan
uz teritoriju, kurā šie rituāli tiek veikti.
Godājamie kolēģi! Šis likuma pants vistiešākajā veidā skar
mūsu garīgo pamatu un reliģisko mantojumu un izšķirs mūsu tautas un valsts garīgās
eksistences nākotni. Tāpēc es ar šo priekšlikumu aicinu… ar šo priekšlikumu es
aicinu atgriezties pie iepriekšējās 48.panta redakcijas, lai šodien paustu daudzu
kristiešu viedokli. Vai esat aizdomājušies, kāpēc islāma valstīs kristiešiem
neļauj celt dievnamus un pat ievest Bībeles? Kāpēc katru mēnesi islāma valstīs
esošos kristiešu dievnamus grauj un dedzina un slepkavo kristiešus un nevienam pat
prātā neienāk nodrošināt viņiem reliģisko brīvību? Tāpēc, ka musulmaņi zina
garīgos likumus un savu garīgo telpu aizstāv.
Visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Kristīgās akadēmijas rektores
profesores Skaidrītes Gūtmanes vēstuli, kurā viņa raksta: „Dzīvnieku drīkst
lietot pārtikā, bet dzīvnieka mocīšana rituālos nolūkos [..] ir izaicinājums, kas
mests ne tikai Dieva radītās dzīvības, bet arī Paša Dieva sejā.”
Tagad, Klusajā nedēļā pirms Kristus augšāmcelšanās svētkiem,
es īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kas uzskata sevi par piederīgiem Kristīgajai
Baznīcai, un atgādinu mūsu ticības pirmo bausli: tev nebūs citus dievus turēt Manā
priekšā, ne zemoties to priekšā, ne kalpot tiem. Arī likuma pieņemšana var būt
zemošanās un kalpošana šādā nozīmē. Tādēļ es patiešām aicinu – nepārdosim
par 30 sudraba grašiem savas tautas pirmdzimtību, savu garīgo teritoriju un Dieva
svētību!
Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un saku paldies tiem, kas to
darīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Gari nerunāšu, bet teikšu vienu: tas, ko mēs lemjam, nav
mazsvarīgi. Un sākšu ar to, ka ar šo, mīksti sakot, dzīvnieku savdabīgo bendēšanu
mēs nekļūsim bagātāki, kā to viens otrs mēģina mums pasniegt. Tas ir viena
cilvēka bizness, un diez vai to varētu uztvert par nopietnu argumentu.
Mēs diemžēl pārņemam pārāk daudz mums, latviešiem,
neraksturīgu netikumu. Ja mēs turpināsim pārņemt visu to, kas vienā vai otrā, vai
desmitajā valstī vai ticībā ir pieņemts, tad mēs nonāksim dziļā degradācijā.
Iesākuši jau mēs esam šajā virzienā iet. Saka, redziet, tanī valstī ir tā, tanī
ir tā, bet tas nenozīmē, ka arī mums ir jādara tā un jāmēdās viņiem pakaļ, jo
tā mēs degradējam savu morāli, ētiku un tikumus, ja mēs tik ļoti cītīgi pieņemam
visu svešo, morāli gandējošo. Minēšu kaut vai tikai vienu – viendzimuma cilvēku
manifestēšanos Latvijā, kas ir aizsākusies un kas ir absolūti nepieņemama un mūsu
morālei sveša. Tā ir nenormālība un mūsu morāli degradējoša. Tas ir jāsaprot.
Un tādēļ es saku deputātiem, kuri parakstīja šo priekšlikumu,
paldies. Un pareizi Līdakas kungs atzīmēja, ka tas nav ne ekonomisks, ne politisks
jautājums, bet tas ir ētikas jautājums un mūsu, latviešu tautas, morāles jautājums.
Paldies.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu jūs paklausīties, ko, runājot par
demokrātisma un tiesiskuma principiem tiesību jaunrades procesā, saka Latvijas
Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore
Valentīna Liholaja. Liholajas kundze ļoti pamatīgi savā rakstā, kas ir publicēts
pagājušā gada 17.novembra „Jurista Vārdā”… Man nav cerības, ka jūs to
izlasīsiet, lai gan to tiešām vajadzētu izdarīt, jo tas attiecas ne tikai uz šo
gadījumu, bet tas attiecas vispār uz gadījumu, kā akadēmiskais personāls vērtē
visu šo mūsu, likumdevēja, darbu, šo procesuālo kārtību, kādai tai ir jābūt un
kas faktiski šeit notiek. Tāpēc atļaujiet man pateikt, ka, runājot par šiem
pagājušā gada 17.septembrī Saeimā pieņemtajiem un Zemkopības ministrijas
izstrādātajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, Liholajas kundze apgalvo,
ka likumprojekts tika pieņemts lielā steigā un ka Saeima nodemonstrēja… Un pēc tam
viņa citē Daudzes kungu, ka Saeima (citēju) „nodemonstrējusi akadēmisku piemēru
neprasmē komunicēt ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām”. To ir teicis
Daudzes kungs raidījumā „100.pants”. Pēc tam vēl arī Valsts prezidents Zatlera
kungs, atbildot uz „Dienas” jautājumiem, ir norādījis, ka (citēju) „grozījumu
pieņemšanas process bija ļoti sasteigts un nav devis iespēju rūpīgi izvērtēt ne
likuma piekritēju, ne tā oponentu argumentus, alternatīvas, kā arī skaidrot
piedāvāto grozījumu būtību sabiedrībai”. Citāta beigas.
Liholajas kundze arī apraksta – man diemžēl šajās minūtēs nav
laika to atstāstīt – gan Lauksaimniecības dzīvnieku labturības padomes
Lielbritānijā viedokli, gan arī likumprojektā ieinteresētās personas, SIA
„Viesuļi” kautuves īpašnieka, šo uzvedību pēc likuma pieņemšanas. Tomēr es
gribu pilnībā nolasīt vienu viņas citātu, un proti… Tātad citēju: „Lai nu tās
lūgšanas palīdz lopiņiem viņu ciešanās un ir mierinājums, ja vien tāds
nepieciešams deputātiem, kuri šo likumprojektu atbalstīja.”
Taču viss iepriekš minētais ir nopietns pamats jautājumam: „Kas
notiek mūsu valstī? Pēc kādiem likumiem un tikumiem mēs dzīvojam un dzīvosim
tālāk? Un – pats galvenais: „Kad Latvijas politiķi savā darbībā, likumdošanā,
beidzot ievēros tiesiskuma un demokrātisma principu, jo dažbrīd notiekošais jau ir
scenārija „tiesību jaunrade kā ķēķis” cienīgs – atnācu un sarunāju.”
Citāta beigas.
Es jums gribu teikt, ka tiešām tas, ka notika pagājušā gada
17.novembrī, bija cinisma paraugs: vienas personas interesēs, viena uzņēmēja
interesēs, tika grozīts likums bez šīs lietas apspriešanas sabiedrībā, neievērojot
zinātnieku un nevalstisko organizāciju viedokli. Man ir vienkārši kauns par to, kā
tas notika. Un neizdarīsim kļūdu vēl arī šoreiz!
Aicinu atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es šo priekšlikumu parakstīju un
gribu pamatot savu viedokli. Es varētu turpināt turpat, kur Ilma beidza. Mēs varētu
tiešām padomāt, kas notiek mūsu valstī.
Runājot par Eiropas Savienības normām, kas tātad neparedz šāda
veida kaušanu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs normas Eiropas Savienībā
faktiski ir ārkārtīgi minimālas un ka īstenībā arī mums tās ir nepieņemamas, jo
tās apietas ar dzīvnieku kā ar produkcijas vienību. Šajās lielajās produkcijās
vairs dzīvniekam nav vārda un dvēseles, viņš ir vienkārši produkcijas vienība. Tas
izriet no šiem Eiropas Savienības noteikumiem. Tā, piemēram, drīkst turēt desmit
tītarus uz viena kvadrātmetra, drīkst teļu turēt tumsā un ēdināt tikai ar pienu,
lai viņam būtu mazasinība un gaļa pēc tam būtu gaiša un mīksta. Un ir arī daudzas
citas normas, kuru dēļ tie dzīvnieki cieš. Faktiski tie ir slimi, tiek ēdināti ar
antibiotikām un vakcinēti, un baroti ar visādiem augšanas hormoniem. Tas, mīļie
kolēģi, ir arī tas, ko ēd tie, kas ēd gaļu. Ēd visas šīs lietas un atbalsta to.
Tā ka mans priekšlikums ir neskatīties obligāti uz Eiropas
Savienības normām, bet uz to, kas mums mūsu dzīvē ir pieņemams.
Es pati neēdu gaļu, bet, protams, neaicinu, lai visi to nedara.
Tomēr man būtu ieteikums skatīties uz to, kā mūsu senči dzīvoja. Viņi katrs savu
gotiņu pazina. Viņiem bija divdesmit, trīsdesmit gotiņas, bet visām bija vārds un
visas bija personības viņu acīs, nebija produkcijas vienības. Un šāds lopiņš arī
ar cieņu tika nokauts un ar cieņu tika arī apēsts, un tā, man liekas, ir pilnīgi
cita lieta nekā tā, ka masveidā kaut kāda produkcija tiek ražota.
Līdz ar to es noteikti iestāšos vienmēr pret visu, kas padara
dzīvniekus par masveida produkciju, un šis ir viens no tiem pasākumiem, ko es noteikti
neatbalstīšu.
Un visbeidzot es gribu tomēr vērst jūsu uzmanību vēl arī uz to,
ka ekonomika, protams, ir būtiska, īpaši šajos mūsu grūtajos laikos, bet neļausim
naudai noteikt, kā galu galā mēs izšķirsimies par to, kāda, teiksim, ir mūsu
attieksme pret dzīvniekiem! Tas būtu slikti, ja nauda šo attieksmi varētu noteikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka tiešām lielās sabiedriskās
intereses dēļ un nevalstisko organizāciju aktivitātes dēļ Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim jautājumam ir pievērsusi
milzīgi lielu nozīmi, varbūt pat lielāku nekā pati šī problēma.
Tāpēc notika mūsu komisijas izbraukuma sēde: devāmies uz pašlaik
tiešām vienīgo ražotni, kas rūpnieciskā apjomā piemēro halāla metodi, – ražotni
Jēkabpils rajona Zasas pagastā. Ļoti žēl, ka izbraukuma sēdē nepiedalījās neviens
no iesniedzējiem. (Izņēmums bija Līdakas kungs. Visu cieņu viņam!) Tur tad jūs
tiešām praksē būtu varējuši pārliecināties, kā notiek šī kaušana un ko par to
saka lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kas šeit bija ļoti plaši
pārstāvētas, un ko par to saka Latvijas zinātnieki. Un tur bija ļoti pamatotas
zinātnieku prezentācijas. Ar laboratoriskām metodēm ir izpētīts, kurš no kaušanas
veidiem ir humānāks un sagādā dzīvniekiem mazākas ciešanas.
Jāsaprot viens – jebkura no kaušanas metodēm, protams, nav humāna.
Tādā ziņā man jāpiekrīt Liepiņas kundzei. Bet, ja mēs, sabiedrības vairākums,
lietojam šo gaļu pārtikā, tātad šī ražošana ir mūsu sabiedrības un ekonomikas
sastāvdaļa.
Vēl vairāk! Latviešu zemnieku apvienība LOSK uzskata, ka šī
halāla metode – tā varētu būt Latvijas lauku nokia, jo tiešām šie te tirgi
ir augoši, tā ir brīva niša… Es tikai citēju! Es citēju to, kā uzskata
lauksaimnieki, un te nevajag stāstīt, ka tas ir viena cilvēka bizness. Jau braucot uz
šo Zasas pagastu, mēs redzējām tādus ciematiņus, kur acīm redzami faktiski vairs
nav īstas dzīvības, palikuši daži pensionāri. Zasas pagastā šī kompānija
„Viesuļi” ir lielākais darba devējs – tajā strādā vairāk nekā 100 darbinieku.
Tātad viņu bērni, protams, tur dzīvo, tur ir vidusskola, tur ir dzīvība.
Ja mēs šo iespēju šai kompānijai aiztaisām ciet, tad faktiski
mēs iznīcinām arī šo vienu pagastu. Labi! Varam uzskatīt, ka varbūt priekš visas
Latvijas tas nav noteicoši, ja tā daļa deputātu domā. Kaut gan es domāju, ka mums
būtu par katru vietu, katru darba vietu, jāuztraucas. Turklāt šai kompānijai apmēram
tūkstotis zemnieku piegādā savu izaudzēto produkciju. Tātad tās ir vēl tūkstoš
ģimenes.
Vēl es gribu parunāt par šiem Eiropas nosacījumiem. Tiek maldināti
tie deputāti un klausītāji, kuriem tiek stāstīts, ka Eiropas Savienībā šī ir
aizliegta metode un ka tā atļauta tikai tajās valstīs, kur tātad ir šīs
tradīcijas. Poliju, Lietuvu, Spāniju, Itāliju nu nekādi nevar uzskatīt par tādām,
kas būtu… ka tur būtu dziļas islāma vai jūdaisma tradīcijas, jo mēs šeit
runājam par abām metodēm, ne jau tikai par islāmu. Tās ir izteiktas katolicisma
valstis ar ļoti dziļām kristietības saknēm, un tur tiešām sabiedrībai tas ir
nozīmīgi. Tur šī metode ir atļauta. Mēs nezin kāpēc atkal gribam būt par visiem
visstingrākie. Jā, Latvija ir pirmajā vietā dažādu regulu pieņemšanā! Un man
šķiet, ka tas varbūt arī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir visdziļākā
ekonomiskā krīze.
Un visbeidzot – par latviskajām tradīcijām. Ņemot vērā to, ka
mums tiešām beidzamajos mēnešos ir nācies par šo jautājumu daudz tikties ar
praktizējošiem zemniekiem un praktizējošiem kāvējiem, kuri ir pat pārmantojuši šo
kāvēja amatu no paaudzes paaudzē, viņi teica: „Par ko vispār ir strīds? Īsts
profesionāls kāvējs Latvijas laukos izmanto tieši šādu metodi. Starpība varbūt ir
vienīgi tā, ka tur blakus nestāv imams.” Tāpēc nevajag šeit stāstīt par to, ka,
teiksim, šis ir kaut kas jauns, neparasts Latvijai un nepieņemams.
Tāpēc aicinu nepieiet šai lietai no emocionālās puses, bet
saprast, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs ne tikai iznīcināsim augošu
tautsaimniecības nozares nišu. Mēs faktiski atkal padarīsim par neiespējamu vienai
būtiskai cilvēku kategorijai Latvijā kaut ko savā biznesā attīstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms manis
runātāja – deputāte Feldmane ļoti pareizi norādīja uz to, ka pār mums – viņa to
gandrīz vārdos pateica, kaut arī ar citādāku tekstu nekā es -, gribam mēs to vai
negribam, gulstas kristīgās Baznīcas kultūra pāri. Un tiešām šī kultūra gulstas
pār mums jau gandrīz tūkstots gadu neatkarīgi no tā, vai mēs ejam vienreiz baznīcā
– Ziemassvētkos vai mēs esam aktīvi draudžu locekļi, vai vispār vairs neapmeklējam
baznīcu. Un pat tad, ja mēs esam ateisti, arī tad šī kristīgās kultūras ēna
(labā nozīmē) gulstas pār mums, jo tā būtībā māca visus tikai uz labo.
Un tas attiecas šoreiz arī uz krievu tautības deputātiem, ar kuriem
ne tikai man, bet arī pārējiem kolēģiem bieži vien ir domstarpības politiskos
jautājumos, bet šeit mēs visi esam vienoti, jo arī viņi, pareizticīgie, katoļi,
luterāņi, baptisti un pārējie, ir saistīti ar kristīgo kultūru, protams, ilgā
laika posmā. Un šīs kultūras ietekme ir pozitīva. Neapšaubāmi, caurmērā
pozitīva.
Neatkarīgajā Latvijas valstī trīsdesmitajos gados liels mūsu
rakstnieks un liels latviskas domas domātājs, filozofijas veidotājs par to, kas ir
latviska Latvija un kas var dot mums arī materiālus, ekonomiskus labumus, Edvarts Virza,
ir teicis: „Latviešiem ir viena nekrietna īpašība – viņi ātri un bez kritikas
pieņem idejas, kas nāk no ārpuses, ārpus Latvijas.” Arī šī ideja par lopu
kaušanu, ko izvirza šeit daļa kolēģu, ir nekrietna īpašība – Virzas vērtējumā
un arī manā vērtējumā.
Es aicinu noraidīt kā nepieņemamu pagājušā gada 17.septembrī
pieņemto likumu un pieņemt jaunu likumu, ar kuru latviešu tautas krietnās īpašības
tiktu apstiprinātas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Visvaldi, trīsdesmitajos gados
bija atļauta šī metode!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šī diskusija patiesībā, manuprāt, nav tik daudz
diskusija par dzīvnieku labturību, cik tā ir diskusija par mums pašiem. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Par liekulību!”) Un jautājums ir par mūsu ētiku un
morāli. Vai saimniecisku apsvērumu dēļ mēs ignorēsim tos ētiskos pamatus, uz kuriem
balstās mūsu morāles principi? Un šeit ir minēti, nu tā pavirši piesaukti, dažādi
viedokļi. Kraukļa kungs minēja zinātnieku viedokli, tā vispārīgi, un nosauca laikam
kādu piemēru. Bet, kolēģi, ētika arī ir zinātne! Un manās acīs Latvijas
Kristīgās akadēmijas rektore profesore Gūtmane ir nopietna zinātniece. Un šajā
vēstulē, kuru viņa, Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, rakstījusi Saeimai,
patiesībā nav nekā konfesionāla. Šeit nav nekā, kas būtu īpašs kristietim
iepretī citu uzskatu piekritējam un augstas morāles cilvēkam. Šeit ir runa par
vispārcilvēcisku ētiku un morāli.
Godātie kolēģi! Princips, kuru aizstāv Kraukļa kungs, nav jau
absolūti nekas jauns. Šķiet, pirmie to ir pateikuši Romas imperatori Nerons un
Vespasiāns teicienā Pecunia non olet jeb „Nauda nesmird”. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „To viņš teica savam dēlam par publiskajām tualetēm!”)
Patiesībā šeit ir runa par tieši to pašu. Un es ļoti baidos, ka visi tie
argumentētāji, kuri runā par kaušanas tehnisko procedūru, faktiski vadās pēc viena
ļoti vienkārša principa: „Kas tad tur beigu beigās? Nieka lops! Tāpat viņu nokaus
un apēdīs. Pati kaušana, ciešanas, lielākas vai mazākas, – tas taču nieks, tas
taču mūs neskar.” Bet, godātie kolēģi, tas mūs bezgala skar. Jo runa jau ir par
to, kādu sabiedrību mēs veidojam, kādas ir tās vērtības, ko mēs nododam nākamajai
paaudzei. Un runa ir par mūsu pašu morāli.
Un beigu beigās jautājums – vai, vadoties pēc principa „nauda
nesmird”, mēs nekļūsim par vienu tādu lielu Eiropas publisko tualeti? Protams, šīs
tualetes pārraugi saņems zināmu naudu, priecāsies par saimniecisko rosību un teiks:
„Bet nauda taču nesmird.”
Godātie kolēģi! Šis nav dzīvnieku labturības jautājums. Šis ir
mūs pašus skarošs jautājums. Un es aicinu to izlemt atbilstoši gan mūsu senču, gan
mūsu dzīvesziņai un atbilstoši mūsu ētikas un morāles principiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andim Kāpostam.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais debatētājs runāja par to, vai
nauda smird vai nesmird. Vai nav kaut kas cits… Mēs, neatkarīgi no tā, kurš no mums,
te sēdošajiem… un arī tie, kas ir visā Latvijā, strādājam priekš tā, lai
nopelnītu naudu un lai varētu paēst. Cik ģimenes pašlaik ir tādos apstākļos…
Patiešām, būs viena vieta, kur smirdēs. Un es to nevēlētos piedzīvot.
Bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija devusies izbraukuma sēdē, taču neviens no priekšlikuma iesniedzējiem
nevēlējās tur būt… varbūt nevarēja aizbraukt – nezinu. Šinī sēdē tomēr
zinātnieki pierādīja to, ka šī kaušanas metode rada mazāku stresu dzīvniekam. Tā
ka arī es piekrītu tam, ko te daudzi minēja, – ka kaušana ir tāda, kāda tā ir, bet
tā tomēr ir mūsu dzīves sastāvdaļa, jo mēs patērējam gaļu pārtikā.
Un pieminēja arī šo netradicionālo kaušanas metodi. Šeit jau
pieminēja… Jūs zināt, kā radās tā lopu apdullināšana? Nezināt! Tikai no
neprofesionāliem kāvējiem, jo viņi nemācēja nodurt dzīvnieku tā, lai viņam
nesāpētu, un viņi drošības dēļ sāka to dauzīt. Un es gribētu zināt, kurš ir
redzējis vistu, kuru vispirms ar āmuru nosit un pēc tam pārgriež rīkli. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Neviens!”) Nu neviens to nav redzējis!
Un, ja mēs pašlaik skatāmies, tad redzam, ka patiešām viena
ražotne ir nedaudz izķepurojusies un virzās uz priekšu, panākot to, ka šo gaļu
iepērk par 30-40 procentiem dārgāk un jau pārdod virs pašizmaksas. Viņi sāk nedaudz
pelnīt, un es gribu zināt, kurš te ir tas deputāts, kas arī šo nozari grib
iznīcināt, jo tā tomēr zināmā veidā ir niša, tās tomēr ir mūsu valstī darba
vietas.
Klausoties šīsdienas debates un arī citreiz klausoties, es neesmu
tas, kurš bieži te skrien tribīnē un lēkā… Nu, jā, tā ir deputāta sūtība –
skaisti runāt… It sevišķi daudzreiz pat nepārzinot šo sfēru un neizprotot… Bet
runā tik plašā diapazonā, ka no Dieva līdz velnam…
Un vienīgais, kas mani izbrīnīja šodien, – līdz okupācijai mēs
netikām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Šleserei.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Arī pēc diskusijām šeit, Saeimā, mēs
redzam, ka šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, kas ir izraisījis plašu
sabiedrības rezonansi, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju – gan Latvijas
Veterinārārstu biedrības, gan Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, gan arī citu
dzīvnieku aizsardzības organizāciju – asu kritiku. Un, runājot par šo jautājumu, es
gribu šeit pieminēt trīs aspektus.
Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Mēs visi zinām, ka šīs normas
atbalstītāji pamato šo kaušanas metodi ar to, ka mūsu valsts iegūs ārkārtīgi
lielu ekonomisko ieguvumu, dodot uzņēmumiem iespēju eksportēt tūkstošiem tonnu
halāla gaļas mēnesī un tādējādi nodrošinot simtiem darba vietu. Savukārt likuma
steidzamība septembrī tika pamatota ar „Viesuļu” jau noslēgto tirdzniecības
līgumu ar musulmaņu pārstāvjiem it kā Zviedrijā. Tomēr uz lopu kaušanas metodi,
kas raksturīga musulmaņiem, kopš šīs strīdīgās normas pieņemšanas ir pieteicies
tikai viens uzņēmums „Viesuļi”, kas nesniedz nekādu statistisko informāciju par
tā ekonomiskajiem ieguvumiem.
Jau gandrīz seši mēneši… kopš šīs normas pieņemšanas ir
pagājuši jau gandrīz seši mēneši, un, pēc manā rīcībā esošās informācijas,
var secināt, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav. Uzņēmuma solītā gaļas piegāde
Zviedrijai nenotiek. Kaušanu veic tikai viens musulmanis, kuš dzīvo Rīgā un uz
„Viesuļiem” strādāt dodas tikai reizi nedēļā.
Patiesībai neatbilst arī solītais par liellopu gaļas noieta tirgu
Latvijā, sakot, ka šeit ir ap desmit tūkstošiem musulmaņu. Tie arī ir klaji meli, jo
laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā ir
svārstījies līdz 400 locekļiem. Arī veikals „Stockman” ir atteicies piedāvāt
„Viesuļu” halāla gaļu pircējiem.
Tas ir pirmais aspekts.
Otrais aspekts, par ko es gribu runāt, ir jautājuma morālais
aspekts. Pēc vairāku ekspertu domām, lauksaimniecības dzīvnieku nokaušana, kas tiek
veikta bez iepriekšējas apdullināšanas un tātad ir saskaņā ar musulmaņu
reliģiskajām tradīcijām, ir arhaiska un cietsirdīga kaušanas metode, ar kuru tiek
nevajadzīgi paildzinātas un pastiprinātas kaujamo dzīvnieku ciešanas; tas ir
pretrunā ar dzīvnieku tiesību aizsardzības normām. Turklāt šāda veida,
cietsirdīga, nogalināšanas metode ir pretrunā ar Latvijas valsti vēsturiski
apdzīvojošo nāciju tradicionālajām vērtībām, morāles un ētikas izpratni.
Latvijas valstī nav nekāda pamata atļaut šādu nežēlīgu
rīcību, kas tiek amorāli dēvēta par uzņēmēju atbalstīšanas un ekonomikas
atdzīvināšanas plānu sastāvdaļu. Protams, daudzi no mums iebilst, sakot: „Kas tad
tur liels? Mūsu senči tā ir kāvuši, un kauj jau arī vēl joprojām.” Bet,
kolēģi, ir jautājums – vai tiešām tas ir tik nevainīgi? Vai tiešām mēs šeit
diskutējam tikai par kaušanas metodēm?
Un šajā sakarā es gribu runāt par trešo svarīgo aspektu, kas ir
jautājuma garīgais aspekts. Es, kolēģi, apzinos to, ka šī ir ļoti riskanta lieta,
par ko runāt no šīs tribīnes, taču pirms balsojuma es nevaru par to nerunāt. Jo
dzīvnieku nogalināšana saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām tomēr ir un
paliek reliģiska dzīvnieku upurēšana, kur caur dzīvnieka ciešanām, dzīvniekam esot
pie pilnas apziņas, un asiņu iztecināšanu tiek pielūgts musulmaņu Dievs. Jūs taču,
kolēģi, ļoti labi saprotat, ka katrā reliģijā ir upura pienešana Dievam un ka tas
ir garīgs akts. Vai tas nav zīmīgi, ka tieši šajā nedēļā, sagaidot Lielo
piektdienu un Kristus augšāmcelšanās svētkus, mēs svinēsim Dieva piedāvāto
Kristus upuri? Jo kristīgajā pasaules uzskatā mēs saprotam to, ka pats Dievs caur
Kristu ir pārtraucis upurēšanas tālāku nepieciešamību. Tāpēc kristietībai ir
sveša rituāla dzīvnieku upurēšana un jebkāda cita upura nepieciešamība.
Kolēģi! Man ir lielas bažas, ka mēs neapzināmies tās garīgās
konsekvences, kas var piemeklēt mūsu zemi un tautu, ja komerciālu un saimniecisku
apsvērumu dēļ mēs ignorējam pamatus, uz kuriem balstās cilvēku attieksme pret dabu,
pret dzīvnieku, pret savu zemi un tās kultūras vēsturi. Mums ir jāapzinās, ka
ekonomisko aprēķinu prevalēšana pār dabas loģiku un apskaidrota cilvēka prāta
loģiku izraisīs vēl dziļākus destrukcijas procesus mūsu zemē.
Kolēģi! Vai tiešām tas ir nepieciešams? Vai ir nepieciešams
svešu reliģisku kultu un komerciālu ideju vārdā upurēt Dieva svētību mūsu zemei
un mūsu tautai? Šī ir mūsu izvēle, kolēģi.
Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Es necentīšos izplūst garos skaidrojumos, pateikšu tikai
vienu: šis priekšlikums ir no juridiskās tehnikas viedokļa sastādīts vienkārši
katastrofāli. Jo jebkurā gadījumā, kad mēs kāda indivīda, fiziskas personas vai
juridiskas personas tiesības pasliktinām, mēs vienmēr dodam pārejas periodu. Ja jūs
šo normu šobrīd pieņemsiet, tad pēc kādām 20 dienām, kad likums stāsies spēkā,
– viss! Uzņēmējs vairs nevarēs strādāt. Nekad neviens likums šādi nerīkojas.
Tāpēc es aicinu šo normu neatbalstīt un sekot komisijas viedoklim. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pareizi, Zaķi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Līdaka. Komisijas vārdā es gribu tikai atzīmēt to, ka mēs
šobrīd skatām Dzīvnieku aizsardzības likumu, nevis uzņēmējdarbības veicināšanas
likumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātu Līdakas, Kursītes-Pakules,
Šadurska, Liepiņas, Tutina, Eniņa, Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un
Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)
I.Līdaka. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir vairāk
redakcionāls. To komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 32. jau ir pārejas noteikumos atbildīgās komisijas
sagatavotais priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 33. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumiem. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un tad ir virkne grozījumu pārejas noteikumos par Ministru
kabineta noteikumu izstrādi. Tāds ir arī 34. – vides ministra Vējoņa priekšlikums,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Arī 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat 38. un 39. – atbildīgās komisijas priekšlikumi –
ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts
trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un
Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1720/Lp9. Likumprojekta būtība ir pietiekami skaidri izteikta tā
nosaukumā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus apstiprināt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības
vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas
valsts robežu krustpunkta noteikšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un
kapitāla nodokļiem un tās protokolu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība ir ļoti skaidri pausta tā
virsrakstā. Ar šo mēs sākam attiecīgā dokumenta ratifikāciju parlamentā. Ārlietu
komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un
tās protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1714/Lp9. Attiecīgo
pašu Konvenciju Latvijas Republikas Saeima ir ratificējusi šā gada 28.janvārī,
savukārt attiecīgais protokols ir parakstīts šā gada 22.janvārī. Šis protokols tā
ratifikācijas gadījumā sniedz iespēju indivīdiem, kuri uzskata, ka Konvencijas
dalībvalstis pārkāpj tiesības, kas noteiktas Konvencijā, iesniegt ziņojumu
komitejai.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Kolēģi! Īsa piezīme. Pieklājības labad publiskos dokumentos
vārdu „invaliditāte” pēdējās desmitgades laikā gandrīz neizmanto. Arī angļu
valodā. Angļu valodā izmanto vārdu, kas tulkojumā latviešu valodā būs
„nespēja”. Mūsu dokumentos un publiskajā leksikā jau sen tiek izmantots tāds
jēdziens kā „personas ar īpašām vajadzībām”. Pats savā praksē, būdams Rīgas
domes deputāts, vairākkārt biju sastapies ar personām ar īpašām vajadzībām, kas
izteica lūgumu vairs neizmantot vārdu „invaliditāte”, uzstājoties no tribīnes. Es
to apsolīju un tagad aicinu atbildīgo komisiju ņemt vērā šo piezīmi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti
tiesībām Fakultatīvo protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Eiropas
Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku
aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos
zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1685/Lp9.
Jautājuma būtība ir pietiekami skaidri atspoguļota attiecīgās
konvencijas nosaukumā, un pārsvarā šeit ir dažādu jaunāko Eiropas Savienības normu
iestrāde.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu akceptēt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Konvenciju par
izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un
Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos
nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
9.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu
Nr.5203.
Īsi par būtību. Šobrīd likums „Par kultūras pieminekļu
aizsardzību” paredz, ka, atsavinot kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma
tiesības. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šobrīd ir 7114
nekustamie kultūras pieminekļi – gan atsevišķi, gan kompleksi objekti, un valsts
pirmpirkuma tiesības līdz šim brīdim nav izmantotas. Atbilstoši Ministru kabineta
2009.gada 11.februāra rīkojuma Nr.98 „Par nekustamā īpašuma tiesību
nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepciju” 6.punktā noteiktajam,
likumprojekts piedāvā noteikt valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz konkrēti
definētiem objektiem, kas iekļauti atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā
nacionāli nozīmīgu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
Šāda saraksta projektu sagatavos un Ministru kabinetā iesniegs
Kultūras ministrija, un paredzams, ka nacionāli nozīmīgu kultūras pieminekļu
sarakstā būtu iekļaujami apmēram 100 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem
daļa jau šobrīd ir valsts īpašumā.
Likumprojekts neizslēdz pastāvošo normu, ka kultūras pieminekļa
īpašnieka pienākums ir informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju
par nodomu sev piederošo īpašumu pārdot.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Porietis. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– šā gada 14.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.1706/Lp9).
Komisija sagatavoja šo likumprojektu izskatīšanai otrajā
lasījumā, bet noteiktajā kārtībā netika iesniegts neviens priekšlikums.
Līdz ar to komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Juridiskā komisija priekšlikumus gaidīs līdz
7.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts
sociālo apdrošināšanu””. Tā reģistrācijas numurs ir 1727/Lp9.
Šie likuma grozījumi dos iespēju resocializēties tiem cilvēkiem,
kuri atrodas ieslodzījumā, – tātad resocializēties caur darbu.
Līdz ar to šā likuma grozījumi sakārtos darba attiecības cietumā
un dos iespēju tiem cilvēkiem, kuri cietumā strādās, pēc tam, iznākot brīvībā,
saņemt arī kādas minimālas sociālās garantijas, kas dos viņiem iespēju atsperties,
veidojot normālu likumpaklausīgu dzīvi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Vai Circenes kundze vēlas kaut ko piebilst?… Tad es nesaprotu, kurš
ir nospiedis pogas…
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā”.
Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
8.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis ir dokuments ar numuru 5724, un par to ir
saņemts pavisam 51 priekšlikums.
1. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Arī 2.priekšlikums ir tieslietu ministra Segliņa kunga
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Līdzīgi ir arī ar Ministru prezidenta Dombrovska kunga
priekšlikumu. Tas ir 5.priekšlikums. Un tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Es gribētu pievērst kolēģu uzmanību… Es saprotu, ka
jūs visi esat noguruši, bet, cita starpā, gribu jums teikt, ka šis likumprojekts skar
ikvienu no mums, ikvienu Latvijas iedzīvotāju un ir ļoti cieši saistīts ar nekustamā
īpašuma nodokļa likumu. Tāpēc es aicinu izturēties pret šo likumprojektu ar visu
nopietnību.
6.priekšlikumā ir panākts konsenss, proti, salīdzinājumā ar pirmo
lasījumu ir novērstas zināmas pretrunas ar Civillikumu, proti, tādās lietās kā
jautājumā par īpašuma īpašnieku un par tiesisko valdītāju, un ir atbalstīts šis
tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 7. – ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts, tāpēc ka Juridiskā komisija uzskatīja, ka šīs funkcijas, ko Kampara
kungs gribēja piešķirt pašvaldībām… ka ir jābūt vienotai kārtībai visā
valstī, nevis katrai pašvaldībai jānosaka, piemēram, ar saviem saistošajiem
noteikumiem, kā nu varētu sodīt administratīvā ceļā, ja šīs telpas vai telpu
grupas netiek lietotas atbilstoši reģistrētajam lietošanas mērķim.
Un tāpēc priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 8. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 9. – atbalstīts. To iesniedza Segliņa kungs.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 10.priekšlikumu, kuru komisija ir
atbalstījusi un kuru iesniedzis Segliņa kungs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Čepāne. Segliņa kunga iesniegtais 11.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 12. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 13. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 16. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 17. – Segliņa kunga priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 18. – deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 21. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 22. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 23. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 24.priekšlikumu, ko iesniedza Segliņa
kungs. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 25. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 27. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 28. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 29. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 30. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 31.priekšlikumu, ko iesniedza Segliņa
kungs. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 33. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 34. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 35. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 36. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 37.priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 38. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 39. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 40. – Segliņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 41. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 41. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 42. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar nākamo no Segliņa kunga saņemto
priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 44. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī nav ticis
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 47. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 48. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 49. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 50. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 51. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā
īpašuma valsts kadastra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.aprīlis. Es
vēlreiz lūdzu deputātus ļoti nopietni iedziļināties šajā likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāti piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņam.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5725 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā lasījuma. Juridiskā komisija uz
otro lasījumu ir saņēmusi sešdesmit vienu priekšlikumu. Lielākā daļa no šiem
priekšlikumiem ir tapusi Juridiskās komisijas apakškomisijā, kas strādā ar jauno
Tiesu iekārtas likumu. Pēc tam tie ir automātiski atbalstīti un kļuvuši par
Juridiskās komisijas priekšlikumiem.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 2. – deputāta Vladimira Buzajeva iesniegtais
priekšlikumus, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likums nosaka, ka
vienīgā tiesvedības valoda ir latviešu valoda. PCTVL frakcija piedāvā papildināt
normu par tiesvedības valodu tikai ar vienu sekojoša satura teikumu: „Pēc pušu
kopējā lūguma tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu.”
Gribu uzreiz piebilst, ka mēs nebūt nepiedāvājam veikt kaut kādu
revolūciju valodniecībā. Likums eksistē jau astoņpadsmit gadu, un sešpadsmit gadus
četru sasaukumu Saeimu darbības laikā šī rindkopa ir pastāvējusi gandrīz vai tajā
pašā veidā, kādu mēs arī piedāvājam, un proti: „Tiesa var pieļaut arī citu
tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.”
Ikvienam objektīvam novērotājam ir acīm redzams, ka pēc savas
būtības šis mūsu priekšlikums ir pēdējās pusotras desmitgades laikā spēkā
esošās normas atjaunošana, izklāstot to daudz skaidrākā un saprotamākā redakcijā.
Ir acīm redzams, ka šīs normas atjaunošana neuzliek nekādas papildu tiesības…
atvainojiet, saistības tiesai, jo tā var pieļaut, bet var arī nepieļaut. Pavisam
neizprotami, pēc kādiem apsvērumiem vadījās Saeima, kad pēc vienas deputātes, kura
spēlē ne jau pēdējo lomu Tautas partijas frakcijā, priekšlikuma šo normu izslēdza,
līdz ar to uzliekot par pienākumu Latvijā dzīvojošiem ārvalstniekiem tiesāties
savā starpā vienīgi latviešu valodā – pat tajos apstākļos, kad tiesa ir gatava un
var piedāvāt viņiem citu izvēli.
Pēc Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienībā un apstākļos, kad
Latvijā pastāv bizness, kuru pārstāv Eiropas Savienības pilsoņi, šī problēma
dienu no dienas kļūst aizvien aktuālāka. Liekas visai neloģiski, ka Tautas partija,
no vienas puses, cenšas atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu
investoriem, bet, no otras puses, cenšas visādā veidā sarežģīt viņiem
uzturēšanos Latvijā. Protams, mūs interesē arī cits šīs problēmas aspekts –
piemēram, kaut kur Latgalē notiekošie civilprocesi, kuros tā vietā, lai koncentrētos
uz savas taisnības pierādīšanu, puses ir spiestas spēlēt kaut kādu dīvainu spēli,
sarunājoties savā starpā un ar tiesu ar tulka starpniecību un tikai koridorā ar
atvieglojumu pārejot uz dzimto apšu valodu. Ceru, ka ar trešo mēģinājumu
uzminēsiet, kas tā ir par valodu.
Dāmas un kungi! Es saprotu, ka velti būtu aicināt jūs, valdošās
nacionālās elites pārstāvjus, nekavējoties kļūt par eiropiešiem, bet šis ir tas
ceļš, kuru jums agrāk vai vēlāk tik un tā nāksies mērot. Aicinu spert pirmo soli
šajā ceļā un nobalsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi, redziet, kā sanāk! Šodien sākām ar jautājumu par
tiesām un acīmredzot arī beigsim ar to.
Protams, mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim. Par to es nemaz
nešaubos. Tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem šīs lietas aspektiem.
Pirmkārt. Neaizmirsīsim, ka tiesvedība nozīmē ne tikai procesu,
kas norisinās tiesas sienās, bet arī lietvedību, tātad dokumentus lietas tālākajai
virzībai! Un vai tiešām priekšlikuma iesniedzēji būtu domājuši, ka arī šos
procesus, kas ir regulēti Valsts valodas likumā, mēs varētu grozīt pēc tā sauktās
pušu savstarpējās vienošanās? Nu, acīmredzot taču ne.
Otrkārt. Ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tad būtu jāgroza
arī šā panta 2.punkts. Jo, redziet, netiek piedāvāta versija, ka personai, kas
nepārvalda tiesvedības valodu, būtu šādas tiesības. Pēc jūsu priekšlikuma iznāk,
ka pietiek gluži vienkārši ar personas gribu. Sak’, es tā gribu un runāšu! Un šis
valodas spektrs tādā gadījuma varētu būt diezgan plašs. Tādā gadījumā mums ir
jārēķinās ar to, ka Latvijā mums nāksies no Valsts valodas likuma hipotētiski
svītrot ļoti svarīgu jomu, jo tiesvedība, kā zināms, ir viens no tiesiskas valsts
balstiem. Galu galā tā ir viena no mūsu valsts varām, kas pakļaujas Valsts valodas
likumam un galu galā izriet no mūsu valsts Satversmes loģikas. Un arguments par to, ka
šeit būtu it kā divu pušu brīva griba, tomēr neiztur kritiku. Zināms vairums tiesas
sēžu mūsu valstī ir atklātas, un šeit mēs, protams, varētu runāt ne tikai no
latviešu valodas noturības viedokļa, bet arī no lingvistiskā viedokļa.
Tātad, protams, šis priekšlikums nav jāatbalsta. Argumenti, ar
kuriem tas tiek virzīts, manuprāt, kritiku neiztur.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nu, protams,
visiem mums ir skaidrs, kurā virzienā deputāta Plinera ierosinājums ved. Tas ved
joprojām uz to, ko jau gadiem ilgi un beidzamajā laikā arvien enerģiskāk pūlas
panākt, – uz divvalodību, uz divkopienu valsti Latvijā.
Bet es laikam pogu balsošanai nospiedu tad, kad jūs runājāt par to,
ka mums vajadzētu kļūt par eiropiešiem. Mēs jau esam kļuvuši par eiropiešiem. Nu
nosauksim jebkuru valsti – Holandi, Lielbritāniju vai kādu citu… vai tur mēs,
latvieši, varētu iesniegt prasību, lai divu latviešu tiesas prāva, teiksim,
Lielbritānijā, kur ir daudz latviešu, notiek latviešu valodā? Tas būtu absurds! Par
mums pat pasmietos.
Un nu skatīsim vēl tālāk. Jūs taču zināt, ka arī Krievijā,
Maskavā… Krievijas Federācijas teritorijā, kur vēl dzīvo tūkstošiem latviešu,
tad arī varētu prasīt, lai šī tiesas sēde, ja tur ir divi latvieši un ja viņi ir
vienojušies, notiek latviešu valodā. Jūs tak pieprasāt, deputāt Pliner, nejēdzīgu
un nesalīdzināmu likumu! Un tā mērķis ir skaidrs. Taču, es domāju, ar šiem dažiem
pierādījumiem es jau esmu pateicis, ka mēs nedrīkstam pieņemt tādu likumu.
Un te ir spēkā jau simtreiz dzirdētais un nodeldētais teiciens:
„Kas sevi neciena, to arī citi neciena.” Un mēs cienīsim sevi, un es jau esmu
pārliecināts, ka mēs šo likumprojektu noraidīsim un cienīsim savu valodu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Āboltiņa. Komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu šo
priekšlikumu noraidīja, jo šis nav tikai jautājums, kurš ir skatāms no lingvistiskā
viedokļa; tas būtiski mainītu šo procesuālo kārtību. Un tas ir skatāms arī no
šāda viedokļa: ietekme uz budžetu. Jo, ja katrā konkrētajā gadījumā nevis tiesa
lemtu, ka ir nepieciešams tulks, bet personas pašas varētu izvēlēties, tas radītu
nenormālus papildu izdevumus kaut vai tādēļ, lai nodrošinātu šos tulkošanas
izdevumus.
Tā ka es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 61, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. Arī 3. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu –
komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likuma 21.panta
otrajā daļā ir šāda frāze: „Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda
tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un
piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā
tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.”
Lūk, mēs ierosinām aizstāt frāzi „bet nepārvalda tiesvedības
valodu” ar frāzi „pēc personas lūguma”. Tātad dodam cilvēkam tiesības savai
aizstāvībai izmantot dzimto valodu neatkarīgi no tā, kādā pakāpē viņš pārvalda
latviešu valodu. Pārvalda vai nepārvalda… Interesanti, kas un kādā veidā to
noteiks tiesas sēdē? Vai tad mēs katram tiesā nozīmēsim filologu? Man ir visai
plaša prakse personu un organizāciju pārstāvēšanai tiesā – gan civilprocesos, gan
administratīvo pārkāpumu lietās, gan administratīvajās lietās. Lielākajā daļā
gadījumu mani pārstāvamie ir cittautieši. Parasti dilemma, vai prot vai neprot procesa
dalībnieki valodu, kurā notiek lietvedība, tiek atrisināta ļoti vienkārši. Tiesas
sekretāre uzdod jautājumu: „Vai jums tulks vajadzīgs?” Un, nesaņemdama atbildi,
atkārto krieviski: „Vam perevodčik nužen?” Pēc pašnovērtējuma, personīgi es
pārvaldu latviešu valodu – Valsts valodas centra īpašai uzmanībai! – atbilstoši
piektajai no sešām iespējamām kategorijām, kaut gan pērnā gada septembrī Ministru
kabinets, neprasīdams Saeimas piekrišanu, ir noteicis Saeimas deputātiem augstāko –
6.līmeni. Lūk, tad, kad es komisijas sēdēs runāju bez iepriekš sagatavota teksta vai
Saeimas sēdēs iesaistos neieplānotā diskusijā, jūs varat vērot aptuveni pusi no
manām patiesajām intelektuālajām spējām, kuras pilnā mērā tiktu demonstrētas
tikai gadījumā, ja, tāpat kā tas bija pirmskara Latvijas Republikā, man būtu
tiesības, uzstājoties Saeimā, lietot dzimto valodu.
Iedomājieties tagad, ka tiesas priekšā stāv tāds krievu cilvēks,
kuram ir valsts valodas prasmes pirmās vai otrās kategorijas apliecība! Teorētiski
viņš valodu it kā pārvalda, viņam kabatā ir dokuments, bet praksē spēkā esošā
likuma norma atņem viņam jebkuras procesuālās garantijas, kas ļautu sevi aizstāvēt.
Protams, ja viņš atzīstas, ka viņam šāda apliecība ir.
Cienījamie kolēģi! Tiesa tomēr nav valodas atestācijas komisija.
Un vēl jo mazāk – tā nav valodas inkvizīcija. Tādēļ aicinu jūs saskaņot likuma
normu ar veselā saprāta normām un nobalsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātei Āboltiņai ir kas piebilstams? Nav
nekas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!
S.Āboltiņa. Arī piektais…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu,
citādi nav dzirdams, ko saka runātājs no tribīnes! Ja kādam ir garlaicīgi, var iziet
ārā. Līdz reģistrācijai un balsošanai vēl tālu.
Turpiniet, lūdzu!
S.Āboltiņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 14. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 18. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Patlaban Apvienoto
Nāciju Organizācijas sastāvā līdzās Latvijai ir vēl 190 valstis un ne katrai no
šīm valstīm ir tas gods būt pieminētai Latvijas likumā „Par tiesu varu”. Vēl
vairāk! Šis gods tikt izredzētai ir tikai vienai valstij, kura likumā minēta ar
sagrozītu, saīsinātu nosaukumu „Krievija”, kaut gan oficiālais mūsu tuvākās
kaimiņvalsts nosaukums ir „Krievijas Federācija”. Lūk, tagad mēs grasāmies
laupīt šo visai apšaubāmo godu arī Krievijai, piedāvādami izsvītrot no likuma
vārdus „Krievijas un”. Likumdevēji jau 1992.gadā, šādā dīvainā veidā
izklāstīdami apspriežamā likuma rindkopu, ļoti augstu novērtēja Krievijas
specdienestus. Vēl vairāk! Viņi pasludināja Krieviju par galveno spiegu piegādātāju
Latvijas tieslietu sistēmā, kaut gan pasaules spiegu tirgū ne zemāk kotējas arī citu
valstu specdienesti, un saīsināti šo valstu nosaukumi ir šādi: Amerika, Anglija,
Izraēla, Vācija. Gadījumā, ja mūsu priekšlikums tiks noraidīts, likumdevēji var
sagatavot savus grozījumus likumprojekta trešajam lasījumam, piedāvādami, piemēram,
pagarināt sarakstu līdz piecām valstīm vai arī atstāt vienu, kuru viņi tik
spēcīgi neieredz, bet vismaz ierakstīt tās pareizu nosaukumu – „Krievijas
Federācija”.
Dāmas un kungi! Katrs no jums ir gatavs tur apspriest sava biznesa
problēmas, kādas pāris stundas padzerot tēju kopā ar Vladimiru Putinu. Tādēļ mēs
arī piedāvājam jums atvieglot šīs vizītes, izņemt akmeni no azotes un, pastiepjot
labo roku rokasspiedienam, neturēt pigu kreisajā kabatā. Uz Maskavu grasās doties
Valsts prezidents Zatlera kungs. Varbūt mums vērsties pie viņa ar lūgumu izrādīt
likumdošanas iniciatīvu un izsvītrot no likuma 11 burtus un vienu atstarpi, jo šie 11
burti dara kaunu ne tik daudz Krievijai, cik Latvijai, padarot to par pašu
ksenofobiskāko valsti pasaulē?
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Buzajeva kunga priekšlikums ir redakcionāls, un
man šķiet, ka tas ir atbalstāms, neskatoties uz to, ka viņš ir opozīcijas
pārstāvis, jo šajā priekšlikumā viņš precīzāk pasaka un nosauc nevis Krievijas
un citu valstu drošības dienestus, bet pasaka, ka ārvalstu drošības dienesti. Arī
Krievija ir ārvalsts, un, kā jau Buzajeva kungs pareizi atzīmēja, šeit būtu
jālieto, iespējams, vārdi „Krievijas Federācija”, ja mēs īpaši runājam par
Krieviju. Bet to visu varētu aizvietot ar vārdu „ārvalstu”.
Nu izšķirsimies par labu redakcionālam labojumam! Un, ja vajadzēs,
tad Juridiskā komisija vēlreiz padomās par šo definīciju uz trešo lasījumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Problēma jau nav tajā, kā tas ir formulēts jau
daudzus gadus un piemērots pilnīgi saprotami. Problēma ir tajā apstāklī, ka
vienkārši Saeimā ir deputāti, kas nav lasījuši 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par
Latvijas okupāciju, un ir deputāti, kuri nezina, ka Krievijas Federācija ir PSRS
tiesiskā mantiniece. Tā ka vienkārši… Es jau komisijas sēdē lūdzu deputātam
Buzajevam to izlasīt, bet acīmredzot viņam nav bijis laika. Tagad no šīs tribīnes es
aicinu jūs vēlreiz sameklēt 1996.gadā pieņemto – Saeimas pieņemto! – Deklarāciju
par Latvijas okupāciju un uzmanīgi izlasīt, un tad būs skaidrs, kāpēc ļoti daudzos
likumos, formulējot šīs valstis, Krievija ir minēta pirmā. Nebūs vairs pārpratumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man patiešām tas bija liels atklājums, ka
mūsu likumdošanā pastāv tāds likums, turklāt visai nopietns likums, visai svarīgs
likums, kur blakusvalsts, kaimiņvalsts, ir nosaukta kā viena no bīstamām valstīm,
nedraudzīgām pret Latvijas Republiku. Manuprāt, tas ir ļoti nedraudzīgs žests, tas
nav lietderīgs, un, manuprāt, tas ir slikts tonis.
Es domāju, ka patiesībā ar to mēs iecementējam mūsu likumdošanā
burtiski tādu vektoru, kas rāda, no kuras puses mēs gaidām problēmas Latvijas
Republikai. Es zinu, ka ir mūsu starpā tādi deputāti, kas patiešām uzskata, ka
tieši no turienes – no austrumiem – nāk jaunie draudi. Bet, ja mēs esam politiķi,
būsim politiķi līdz galam! Ja mēs patiešām nevēlamies, lai tieši no turienes
nāktu draudi, tad nevajag vienkārši uzvesties tā, ka mēs jau it kā gaidām, kad tur
būtu tie draudi! Man liekas, tas ir ļoti nekorekti un nepareizi – jebkādu konkrētu
valsti rādīt kā tādu valsti, kurai mēs speciāli tīšām sekojam, lai vienkārši
nodrošinātu savu drošību. Man liekas, tas nav īsti pareizi un nav politiski.
Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es pilnībā piekrītu Seiles kundzei, ka šim priekšlikumam ir tīri
redakcionāls raksturs. Un gribu drusciņ iebilst Rasnača kungam, jo es ļoti uzmanīgi
šo 1996.gada deklarāciju lasīju. Tur ir runa par divām valstīm – par Krieviju un
Vāciju. Un šajā deklarācijā ir praktiski iekļauts pieprasījums par kompensāciju no
šīm divām valstīm. Un attiecībā uz to, ka Krievija ir pirmā, jāteic, ka tas ir
tikai alfabētiskās kārtības labad, cienījamais Rasnača kungs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums
nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 39. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 43. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 49. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 59. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 60. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Un 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti un gatavota to izdruka,
es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Cileviča, Deņisova,
Pimenova, Mirska, Tutina, Urbanoviča, Vidavska, Ribakova, Agešina un Klementjeva (Ivana
Klementjeva) – jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par latviešu
valodas kursiem bezdarbniekiem”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram
Uldim Augulim.
Atgādinu, ka, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, uzdotie
jautājumi netiek pārcelti uz nākamo sesiju. Tā ka jūs saņemsiet, protams, atbildi
rakstiski, bet jautājumu un atbilžu sēdē šis jautājums nevar tik izskatīts. Tā tas
ir saskaņā ar likumu.
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija notiks pulksten 15.10
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Andris Bērziņš (LPP/LC), Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Juris Dobelis, Leopolds
Ozoliņš, Vaira Paegle un Ausma Ziedone-Kantāne.
Paldies par uzmanību! Uz redzēšanos! Priecīgas Lieldienas!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 31.marta ārkārtas sēdi pasludinu par
slēgtu.
Atgādinu, ka šodien ir arī Saeimas 2010.gada ziemas sesijas
pēdējā diena.
Paldies!
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 15. (ārkārtas) sēde
2010.gada 31.martā
Datums: 31.03.2010 11:12:31 bal001
Par – 62, pret – 21, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Elektronisko mediju likums” (1358/Lp9), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 31.03.2010 11:14:27 bal002
Par – 22, pret – 34, atturas – 30. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1741/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 31.03.2010 11:20:07 bal003
Par – 52, pret – 23, atturas – 12. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1742/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 31.03.2010 11:21:41 bal004
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 31.martā
Datums: 31.03.2010 11:22:52 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 83, pret – 2, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (901/Lm9)
Datums: 31.03.2010 11:30:49 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 45, pret – 24, atturas – 22. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (902/Lm9)
Datums: 31.03.2010 11:32:01 bal007
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1745/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 31.03.2010 11:36:40 bal008
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums (1641/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 11:57:13 bal009
Par – 11, pret – 54, atturas – 17. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 12:09:18 bal010
Par – 14, pret – 59, atturas – 12. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 12:10:50 bal011
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 12:17:18 bal012
Par – 26, pret – 18, atturas – 11. (Reģistr. – 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1127/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:08:41 bal013
Par – 20, pret – 45, atturas – 10. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1127/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:10:13 bal014
Par – 63, pret – 8, atturas – 2. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1127/Lp9), 3.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:11:22 bal015
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu (1720/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:12:34 bal016
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu (1719/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:14:58 bal017
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu (1714/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:16:28 bal018
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo … (1685/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:18:55 bal019
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1598/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:19:58 bal020
Par – 80, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1706/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:21:27 bal021
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1727/Lp9), 1.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:22:57 bal022
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1669/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:29:32 bal023
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1141/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:40:33 bal024
Par – 24, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:44:54 bal025
Par – 21, pret – 64, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:54:46 bal026
Par – 27, pret – 52, atturas – 4. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 2.lasījums
Datums: 31.03.2010 14:58:27 bal027
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 2.lasījums