Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Pulkstenis ir deviņi.
Sākam Saeimas 25.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru jums
zināmu, ka ir saņemti vairāki pieteikumi ar lūgumu izdarīt izmaiņas 25.marta sēdes
darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtībā un
kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
paziņojumu „Par Mareka Segliņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta
sēdes darba kārtībā un līdz turpmākajam komisijas lēmumam svītrot no darba
kārtības 17.punktu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Nr.1631/Lp9)”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Vai kāds runās „par” vai „pret”? Tā
kā deputātiem ir iebildumi, jautājums ir izlemjams balsojot. Tātad lūdzu zvanu!
Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņas 25.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 12. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 25.marta
sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai
grozītu Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 17. Darba kārtība grozīta.
Paldies.
Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.
Pirmais jautājums – „Par Mareka Segliņa 9.Saeimas deputāta
mandāta atjaunošanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā
noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Mareka Segliņa 2010.gada 23.marta
iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata
pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Valdis Ģīlis, kurš iestājās
Saeimā no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā
saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu Mareku Segliņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē un Saeimas
vārdā saku paldies deputātam Valdim Ģīlim par veiksmīgo darbu šīs Saeimas
sastāvā. (Aplausi.)
Mums ir nepieciešams tehnisks pārtraukums, lai pārinstalētu
balsošanas sistēmu. Pārtraukums – piecas minūtes, līdz pulksten 9.10. Tā ka,
lūdzu, neizklīstiet. Piecas minūtes!
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Tehniskās problēmas ir atrisinātas, un mēs varam turpināt 25.marta sēdi. Sākam
izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, atgādinu, ka, pārinstalējot
balsošanas sistēmu, mēs neesam piereģistrēti. Lūdzu, deputāti, vēlreiz izņemiet
un ievietojiet atpakaļ balsošanas kartes, lai jūs būtu reģistrēti.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa
satiksmi”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā ”Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodošanu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 9. Likumprojekts
komisijai nodots.
Deputāti, lūdzu, pārbaudiet vēlreiz, vai jūs esat savas kartes…
vai jūs esat reģistrēti, jo pēc sistēmas pārinstalēšanas iepriekšējā
reģistrācija nav spēkā.
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””
nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā
„Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts komisijai
nodots.
Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu,
informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt izmaiņas
šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā
pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”)
Deputātiem ir iebildumi, un tātad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” izskatītu šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 19.
Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt
komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju”” šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai
izdarītu izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatītu pirmajā lasījumā
bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 18. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes
darba kārtību un izskatīt šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par izmaiņu izdarīšanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, lai izskatītu
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs pašas komisijas
sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 18. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Par
atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča
iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.martā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim
Urbanovičam šā gada 25.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Aigara Štokenberga
iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 25.martā. Lūdzu
zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram
Štokenbergam šā gada 25.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Pirmais ir desmit deputātu – Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes,
Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara Latkovska, Ingunas
Rībenas, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ulda Ivara Gravas un Dzintara Zaķa – iesniegts
lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas”! (No zāles dep. V.Agešins: „Lai strādā!”)
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 32, atturas – 7. Lēmuma projekts atbalstīts.
Nākamo izskatām lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa
Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 34, atturas – 7. Mums ir jāizdara atkārtota balsošana.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta
Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 7. Lēmuma
projekts atbalstīts.
Nākamo izskatām deputātu Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Silvas
Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara Latkovska un citu deputātu
iesniegto lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo
un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 33, atturas – 3. Lēmuma projekts atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Gunta Bērziņa,
Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara
Latkovska un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Aigara
Štokenberga ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 32, atturas – 3. Lēmuma projekts atbalstīts.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums, steidzams.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.5487 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja
otrajā lasījumā, un tajā ir piedāvāti deviņi grozījumi – deviņi priekšlikumi
par grozījumiem.
1. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. – deputāta Kastēna priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Runājot par piedāvājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli
medikamentiem, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka kopējais pasaules zāļu tirgus
turpina pieaugt un ka ar katru gadu tiek ražoti jauni un jauni medikamenti, kuru cenas,
neskatoties uz ekonomisko krīzi, ne tikai saglabājas esošajā līmenī, bet turpina
pieaugt pat līdz 14 procentiem gadā.
Šo pēdējo gadu laikā nav mainīti valsts nosacījumi. Tātad cenu
pieaugumu pamatā ir noteikuši ražotāji, izplatītāji un pārdevēji. Latvijā
pēdējo piecu gadu laikā kompensējamiem medikamentiem atvēlētā summa ir pieaugusi
par 360 procentiem – no 20 miljoniem uz 72,3 miljoniem 2009.gadā. Cena par vienu
receptē minēto medikamentu ir pieaugusi no 8,2 latiem uz 14,8 latiem, tas ir gandrīz
par 200 procentiem. Taču jebkuram ieguldījumam galarezultāts ir efektivitāte.
Diemžēl, vienlaikus pieaugot gan atvēlētajai naudai, gan katra medikamenta cenai,
galarezultātā statistika neuzrāda stabilu saslimstības un mirstības rādītāju
mazināšanos proporcionāli papildus ieguldītajiem 50 miljoniem latu.
Zāļu izplatīšanas izmaksas pamatā veidojas no lieltirgotavu un
aptieku uzcenojumiem un kopumā sastāda apmēram 40 procentus no zāļu cenas. Ir
būtiski panākt maksimālās uzcenojuma robežas pazemināšanu, izplatot zāles
aptiekām. Piedevām vēl jānosaka arī maksimālais lieltirgotavas un aptiekas
uzcenojums. Tādā veidā mēs samazinātu šo 40 procentu sadaļu.
Rumānijā, piemēram, ir noteikts maksimālais kopējais lieltirgotavu
un aptieku uzcenojums, kuras savā starpā vienojas par šo procentu sadali. Turklāt tiek
noteikts maksimālais lieltirgotavas un minimālais aptiekas piecenojums, jo
lieltirgotavām finansiāli ir daudz lielāka ietekme nekā aptiekām, kuras lielāko
tiesu ir mazi uzņēmumi.
Salīdzinot ar šo 40 procentu piecenojumu, PVN likme, kas ir 10 vai 5
procenti, nav pats būtiskākais kritērijs attiecībā uz galīgo cenu. Turklāt Latvijā
netiek piemērota 5 procentu nodokļa likme, jo šāda likme radītu administratīvās
papildu izmaksas, nedodot gaidīto ekonomisko efektu.
Vai būtisks ieguvējs būtu pacients? Pirmām kārtām kompensējamo
medikamentu noteikumi paredz simtprocentīgu vai daļēju medikamentu apmaksu no valsts
budžeta, ja slimība prasa ilgstošu ārstēšanos. Turklāt, pērkot medikamentus
vienreizēji, šie daži procenti nebūs sevišķi jūtami attiecībā uz cenu pieaugumu
– 14 procenti katru gadu.
Runājot par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Pasaules Bankas
aizdevums, kas šogad veselības aprūpē dod papildu finansējumu 25 miljonus latu,
nosaka, ka iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazāki par 120 latiem mēnesī, visi
līdzmaksājumi kompensējamiem medikamentiem pilnībā tiek segti no šīs „spilvenu
naudas”. Un līdz ar to trūcīgo iedzīvotāju daļa nejustu nekādas izmaiņas.
Tādējādi nākas atzīt, ka būtiskāka par 5 procentu PVN likmes piemērošanu
medikamentu tirgū būtu tirgus liberalizācija, lieltirgotavu un aptieku piecenojuma
maksimālo robežu pārskatīšana, jo tādā gadījumā netiktu samazināti valsts
budžeta ienākumi no nodokļiem, bet cenas medikamentiem tiktu būtiski samazinātas.
Līdz ar to lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms es vēlos pateikt to, ka
kaimiņvalstīs medikamentiem piemēro tieši 5 procentu likmi.
Otrām kārtām neviens no speciālistiem pret šo mūsu priekšlikumu
neiebilst, arī Veselības ministrijas speciālisti ne; par to liecināja Saeimas Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.
Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra. Medicīna – cilvēku labā,
nevis peļņas gūšanai! Un efektīva ārstēšana visiem neatkarīgi no ienākumiem!
Līdz ar to „Saskaņas Centrs” rosina samazināt PVN likmi medikamentiem, proti,
recepšu medikamentiem piemērot nodokļa likmi 5 procentu apmērā. Mēs esam
pārliecināti, ka veselības aizsardzības sistēmai jābūt visiem pieejamai. Starp
citu, tas arī motivētu uzņēmējus godīgāk maksāt nodokļus valstij. Tā summa, kas
nodokļa likmes samazinājuma gadījumā aizietu garām valsts budžetam, nav nemaz
pārāk liela – apmēram 48 miljoni latu; to varētu atrast, būtiski reformējot valsts
pārvaldes aparātu.
Mums nav pieņemama sabiedrība, kurā izdzīvo stiprākais. Mēs
izvēlamies sociāli taisnīgu sabiedrību, kuras pamats ir vesels un sociāli aizsargāts
cilvēks.
Aicinu balsot „par” frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies daiļajai sēdes vadītājai!
Dāmas un kungi! Protams, problēma, kuru tiek mēģināts risināt ar
šo likumprojektu, pastāv. Ir pilnīgi skaidrs, ka slimnīcām, iepērkot zāles, rodas
papildu izdevumi caur to… es zinu, ka teikt „caur to” – tas ir nepareizi, tas nav
literāri… rodas papildu izdevumi caur to, ka mēs paaugstinājām zālēm pievienotās
vērtības nodokli, bet slimnīcu budžetos neparedzējām šā paaugstinājuma radīto
izdevumu segšanu ar budžeta palielinājumu. Tas nu tiešām tā ir. Budžeta likums
neparedz šo paaugstinājumu, tātad slimnīcām rodas mīnusi, par kuriem mēs medijos
bieži vien dzirdam. Es nezinu, cik jau valsts ir parādā slimnīcām un slimnīcas –
slimniekiem… Runā par 50 miljoniem latu… (No zāles dep. V.Orlovs: „Astoņi
miljoni!”) Redziet, te saka – 8 miljoni, arī labi.
Bet jautājums ir par to, vai problēma pastāv vai nepastāv.
Problēma pastāv. Paskatīsimies uz minēto priekšlikumu! Priekšlikums, tāpat kā
vairāki citi, kas ir iesniegti saistībā ar šo likumprojektu, neatbilst Satversmes
66.pantam. Ir jāsaka tiešām tā: ja iesniedzēji nodokļa likumā paredz kādu
pozīciju, kas rada budžeta izdevumus, viņiem šo budžeta izdevumu segšanas avoti, šo
budžeta mīnusu segšanas avoti, ir jāuzrāda. Un otra iespēja: domājot par šīs
problēmas risinājumu nākotnē, pie minētā priekšlikuma būtu jāliek klāt pārejas
noteikumi, kas paredzētu, ka grozījums stājas spēkā ar nākamā gada budžetu; tas
atkal būtu bezjēdzīgi, jo daudzi no mums, to skaitā arī es, nemaz nepiedalīsies
nākamā budžeta pieņemšanā. Līdz ar to valdība nāks ar citu pievienotās
vērtības nodokļa koncepciju, tā jau ir vērsusies atbildīgajā komisijā ar stāstu
par to, ka tā neparedzēs vispār… Valdība nedomā paredzēt vispār atvieglojumus
pievienotās vērtības nodoklim, tātad paredzēt samazinātās likmes, bet grib veikt
tā sauktās mērķdotācijas. Bet tas jau ir cits stāsts.
Es vienkārši aicinu noraidīt minēto priekšlikumu ne tāpēc, ka
tas ir slikts, bet tāpēc, ka… (No zāles: „Tas ir labs priekšlikums!”) tas
neatbilst konstitūcijai. Un mums par to vienmēr ir jādomā, pirms mēs ko pieņemam,
lai neiznāk tāda situācija, ka valdība likumprojektā raksta: „Minētais mūsu pašu
iesniegtais likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmei”, bet tajā pašā
laikā Koalīcijas padome spiež savus locekļus par to balsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kolēģe Circene minēja vairākus argumentus
faktiski „par” šo priekšlikumu, tāpēc es neatkārtošu to visu, taču secinājums
bija diezgan negaidīts un, godīgi sakot, nemaz neizriet no šā argumenta loģikas, jo
galvenā problēma patiešām ir ļoti vienkārša – zāļu pieejamība. Un mēs ļoti
labi zinām, ka ļoti daudziem cilvēkiem zāles nav pieejamas.
Līdz ar to visi šie priekšlikumi, kā jau minēja Circenes kundze,
ir ļoti labi, taču man nav vienīgi skaidrs, kāpēc jūsu partija, kas nu jau vairākus
gadus ir pie varas, neko nav darījusi šajā ziņā – nevienu no šīm labajām idejām
nav īstenojusi. Un kas ir par to atbildīgs, piedodiet? Valdība šajā ziņā nedara
neko. Labi! Ir piesaistīts finansējums un tā tālāk, bet vai zāļu pieejamība ir
nodrošināta? Nav nodrošināta!
Tāpēc mēs kā opozīcijas frakcija piedāvājam to risinājumu, ko
var īstenot parlaments, to, ko var īstenot ar Saeimas lēmumu. Taču kārtējo reizi
mēs dzirdam atrunas: „Nē! Problēma, protams, pastāv, bet to darīt nedrīkst.”
Kāpēc nedrīkst – tā arī nav skaidrs. Jo patiešām – es negribu atkārtot jūsu
argumentus, Circenes kundze! – es absolūti nedzirdēju nekādus nopietnus
pretargumentus, kāpēc mūsu priekšlikums būtu noraidāms.
Leiškalna kungs, un nu par Satversmi! Piedodiet, jūs kā pieredzējis
parlamentārietis ļoti labi zināt, kā mēs skatām priekšlikumus otrajā lasījumā.
Var arī iestrādāt pārejas noteikumus, kas nosaka, kad šie priekšlikumi stājas
spēkā. Un tā ir parasta prakse. Tomēr, ja mēs runājam par Satversmi, tad jāteic, ka
Satversme pirmām kārtām paredz fundamentālas cilvēka tiesības – arī tiesības uz
dzīvi. Bet zāļu nepieejamība apdraud šīs cilvēka fundamentālās tiesības. Un te
ir fakts – Satversmes pārkāpums. Par to atbildīgiem deputātiem būtu jādomā
pirmām kārtām.
Tā ka kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, kad valdība
tikai gudri runā, bet neko negrib darīt, lai situāciju labotu, taču, kad opozīcija
piedāvā kaut ko konkrētu, tad uzreiz atrodas ļoti daudz visādu ieganstu, lai neko
nedarītu. Sauksim lietas īstajā vārdā! Kurš te grib kaut ko darīt un kuram nerūp
cilvēku dzīve, cilvēku veselība, Latvijas cilvēku veselība, bet rūp tikai tā
sauktā finansiālā stabilitāte, lai aizdevēji būtu apmierināti? Izvēlēsimies!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, Cileviča kungs, par aizrādījumu! Bet es vēlreiz gribu
uzsvērt: tas ir iesniedzēju pienākums! Ja jūs esat sagatavojuši priekšlikumus, kas
paredz neparedzētus izdevumus budžetā, tad esiet tik laipni un iesniedziet arī
pārejas noteikumus, ka likumprojekts stājas spēkā līdz ar nākamo budžeta gadu. Tad
viss būtu kārtībā! Un es pat domāju, ka parlaments tad nobalsotu „par”, jo visi
labi zina, ka nākamo budžetu un nodokļu likumus sagatavos jau nākamais parlaments.
Līdz ar to tā būtu tāda prakse, kādu mēs arī agrākajos
parlamentos esam bieži lietojuši, kad priekšvēlēšanu gaisotnē likumos sabalsoja
visādus brīnumus par bērniem un vecākiem, invalīdiem, smēķētājiem un
nesmēķētājiem… Bija visādi labi priekšlikumi, un tur tik tiešām bija atlikts
termiņš likuma spēkā stāšanās brīdim. Un tad nāca jaunā valdība, kas reāli
četrus gadus pirms nākamajām, kārtējām, vēlēšanām novērtēja situāciju un
laboja šos pārejas noteikumus, atliekot šos skaistos solījumus vēl uz trim gadiem –
tātad neatsakoties no solījumiem. Un tā saka: „Tie nevar „uz sitienu” stāties
spēkā! Mēs esam tikpat labi kā iepriekšējā Saeima, bet atliksim to uz laiku, kad
valstij klāsies labāk.”
Tā ir elementāra, skaidri saprotama, redzama, bet tā pa īstam
neizskaidrojama parlamenta prakse.
Paldies.
Tas bija jūsu pienākums – iesniegt pārejas noteikumu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Skaisti! Skaisti! Krīzes situācijā mēs
nevaram samazināt nodokļus, lai tieši šajā momentā – krīzes situācijā – mūsu
iedzīvotāji varētu izdzīvot. Ļoti skaisti!
Mums nevajadzēja neko pārejas noteikumos noteikt, bet mums vajadzēja
jums norādīt, ka vajag dot iespēju izdzīvot mūsu iedzīvotājiem. Savukārt par to,
kā papildināt budžetu, ir jādomā jums, Circenes kundze, kopā ar jūsu finanšu
ministru Repši! Lai paceļ savu dibenu no krēsla un padomā kaut ko!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi un kolēģi no Tautas partijas! Un personīgi
jūs, Leiškalna kungs, vēlos uzrunāt. Pagājušajā piektdienā Talsos notika
diskusija, kurā piedalījās Andris Šķēle – jūsu partijas vadītājs -, Ingrīda
Circene, Valērijs Agešins un vēl atsevišķi cilvēki no politiskajām partijām. Es
solīju tur iedzīvotājiem, klausītājiem, ka mēs virzīsim šodien šo likumprojektu
par 5 procentu likmes piemērošanu medikamentiem. Mūsu ideju publiski atbalstīja
jūsu partijas līderis Andris Šķēle. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viņš nevar
balsot!”) Viņš teica, ka Tautas partija virzīs līdzīgu priekšlikumu vai arī
balsos „par”. Un savā runā es izmantoju, starp citu, ne tikai mūsu frakcijas
deputātu argumentus, bet arī jūsu partijas vadītāja Andra Šķēles argumentus.
Lūdzu balsot „par” arī jūs personīgi, Tautas partija!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Bērziņš. Cienītie kolēģi! Tik tiešām, pārrunājot šo
priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, arī Juridiskais birojs
attiecībā uz šo priekšlikumu norādīja… tas attiecas arī uz vairākiem citiem
priekšlikumiem… norādīja uz Satversmes 66.pantu, kas pieprasa, ka, iesniedzot
priekšlikumus, kuriem ir iespaids uz budžetu, vajag norādīt arī finanšu avotu. Tas
šajā gadījumā nenotika.
Komisijā tika pārrunāta arī iespēja, ka varētu pieņemt,
piemēram, pārejas noteikumus, kas minētu kaut kādu datumu, piemēram, nākamajā
gadā. Bet, no otras puses, komisija uzskatīja, ka būs arī jaunais budžets: lai tie,
kas veidos jauno budžetu, tad arī pieņem attiecīgu lēmumu! Jo nebūtu loģiski, ka
mēs pašreiz noteiktu spēkā stāšanās datumu, kas būs tikai nākamajā gadā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju (partiju)
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 37. Priekšlikums nav
atbalstīts.
G.Bērziņš. 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 27, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6.priekšlikums. Arī tas ir politisko organizāciju
(partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija arī to
neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 26, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 7. – deputātu Zaķa, Seiles, Grīnblata, Brigmaņa un
Āboltiņas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8.priekšlikums, kas ir identisks 7.priekšlikumam, ir no
partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas, un komisija arī to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9.priekšlikums ir pašas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, likuma otrreizēja caurlūkošana.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tātad, cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.1393/Lp9. Ir
saņemti trīs priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Tālāk… 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atvainojos! Vai jūs vēlējāties debatēt par
1. priekšlikumu?
Sākam debates.
Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents Valdis Zatlers savā
motivācijas vēstulē, atgriežot šo likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai,
norādīja uz konkrētām lietām, kam ir jāpievērš uzmanība Saeimas deputātiem,
strādājot pie šā likuma.
Un viena no šīm lietām bija tāda, ka jau 2008.gada decembrī
Saeimas deputāti nobalsoja un nodeva Juridiskajai komisijai grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ar katru dienu pastiprināt atbildību no
tirgotāju puses, kā arī pievienot atbildību juridiskajai personai, ja gadījumā
šajā iestādē tiek pārdots alkoholiskais dzēriens nepilngadīgai personai.
Līdz šim brīdim Juridiskā komisija tomēr nav šo likumprojektu
izvilkusi no atvilktnes, un patiesībā man ir nelielas šaubas par to, vai tas arī
turpmāk notiks.
Es jau pateicu savu viedokli, ka esmu ar mieru šo Zinību dienu bez
alkohola pieņemt idejiskā līmenī un pēc brīvprātības principa, bet tikai ar vienu
nosacījumu – ka mēs skaidri redzam, ka Saeimā notiek darbs pie Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa maiņas, ka ar katru dienu tiek pastiprināta
atbildība, ja gadījumā notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība nepilngadīgām
personām. Taču šajā brīdī es šādu vēlmi neredzu.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, ja mēs nebūtu redzējuši Latvijas
televīzijā tos sižetus, kas tika veidoti ar slēpto kameru, kur viena
sešpadsmitgadīga meitene četros veikalos pēc kārtas pilnīgi netraucēti varēja
iegādāties alkoholiskos dzērienus, tad, es domāju, daudzi no mums varbūt būtu
balsojuši arī citādāk.
Tomēr šajā brīdī es patiešām nevaru atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Ļoti lakoniski: Ķikustes kundze, es jūs varu uzaicināt uz
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm, kur tiek
skatīts šis jautājums tieši par sodu piemērošanas pastiprināšanu un arī diskusija
ar tiesību aizsardzības institūcijām notiek regulāri… tā vairākkārt ir noticis.
Ļoti žēl, ka jūs nepasekojāt līdzi Tautsaimniecības komisijas sēžu darba
kārtībai un nepiedalījāties šajās sēdēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis. Komisijas vārdā man ir jāpaskaidro, ka
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar Tieslietu
ministriju ir sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas
tātad paredz sodu piemērot arī juridiskajām personām: par pirmo reizi – no 500
līdz tūkstoš latiem, bet par otro reizi gada laikā – no 2000 līdz 5000 latiem. Mēs
uzskatām, ka tas motivēs cīnīties ar šiem pārdevējiem, kuri nav godprātīgi.
Ir vienošanās ar Juridisko komisiju, ka šis jautājums tiks skatīts
paātrinātā kārtībā.
Tā ka Ķikustes kundzes bažas nav pamatotas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? (No zāles
dep. V.Agešins: „Jā, balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
V.A.Krauklis. Paldies.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5686.
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.
Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts
trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti
četri priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Staķe. 2. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Staķe. 3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Staķe. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Staķe. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba
aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
„Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pieņemts.
D.Staķe. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Bija ļoti plašas diskusijas. Ilgi, kādus mēnešus divus,
mēs esam runājuši, tikušies, cīnījušies… Laikam tik daudz kā par to, lai šo
profesiju iekļautu iekšā šajā likumā, vēl nebija diskutēts. Beidzot mēs esam
izdiskutējuši. Komisijā ir balsojums bijis, un tāpēc man ir lūgums atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumslikumā
„Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.aprīlis.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadīja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Detektīvdarbības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam
lasījumam saņemti divi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.
1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Aizpērn
8.oktobrī Latvijas Republikas tiesībsargs sniedza atzinumu pārbaudes lietā par
atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Šajā
atzinumā par nesamērīgiem tika atzīta vesela virkne ierobežojumu nepilsoņiem, to
skaitā arī aizliegums strādāt par detektīvu. Tieši minēto aizliegumu mēs
piedāvājam atcelt.
Lūk, jūsu priekšā ir tiesībsarga argumentācija! Pārbaudes lietas
ietvaros tika analizētas detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu
detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, iespējas apdraudēt sabiedrisko
drošību piešķirto tiesību ietvaros. Tāpat tika analizēts spēkā esošais
mehānisms sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa nodrošināšanai. Saskaņā
ar likumu detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību un likumīgo interešu
aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām
personām, ir jāizvērtē tās šīm personām piešķirtās tiesības, kuru
prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta sabiedriskā drošība.
Savukārt svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā
līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita
leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiska prasība, proti, attiecīgā persona nav
sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un tai nav konstatēta psihiska slimība
vai atkarība no alkohola, narkotikām, psihotropām vai toksiskām vielām.
Saskaņā ar likumu detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav
saistīti ar darbu ar šaujamieročiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Detektīvdarbības
likumā ir noteikts tiesisks regulējums par aizliegumu izsniegt licenci tām
sabiedrībām, „kurās amatus pārvaldes institūcijās ieņem personas, par kurām
valsts drošības iestāžu rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un
pārbaudītas ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem
militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām
organizācijām, kuras uzsākušas publisko darbību pirms to reģistrācijas vai turpina
darbību pēc tam, kad tā ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu, kā arī par
piederību pie organizētās noziedzības grupām”.
Tātad sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai
likumā jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo personu
pilsonību. Piemēram, „veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku,
morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī
apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus,
pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību”.
Sistemātiski interpretējot aizliegumus, secināms, ka sabiedriskās
drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs jau ir paredzējis tādu
samērīgu mehānismu, kas nav attiecināms uz personas pilsonību. Nosakot pilsonības
kritēriju pretstatā nepilsoņu statusam, sabiedrības vadītajam un personām, kas
ieņem amatu pārvaldes institūcijās, likumdevējs paredz papildu prasības leģitīmā
mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā sabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību,
galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu, uzskatu, ka nav pamata
izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt
detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās,
statusu.
Tas ir tiesībsarga viedoklis, un es iesaku to respektēt.
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
V.Buzajevs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas
vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Detektīvdarbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 6.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5552. Likumprojekts „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”. Grozījumi saistīti ar privātās apsūdzības
kriminālprocesu, kurš dzīvē ir izrādījies ne tāds, kā bija iecerēts. Praktiskā
piemērošana nav bijusi efektīva. Līdz ar to ierosinājums ir to visu izslēgt.
Juridiskā komisija ir likumprojektu izskatījusi un atbalstījusi
pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 16.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 16.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5557. Likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā” ir daļēji saistīts ar iepriekšējo – ar likumprojektu
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Ir vēl arī papildu normas, kas saistītas ar
valsts noslēpuma izpaušanu, sadaļa, kas attiecas uz tā sauktās Vides direktīvas
prasību ieviešanu, sadaļa par kritērijiem, par kādiem miesas bojājumiem sauc pie
kriminālatbildības, sadaļa par pārkāpumiem, kas saistīti ar autortiesībām un
preču zīmēm, sadaļa par nodarījumiem saistībā ar maksātnespēju, kā arī sadaļa
par nodarījumiem satiksmes drošībā.
Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja
pieņemšanai pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 16.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 16.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, dokuments Nr.5553.
Šie grozījumi ir saistīti ar iepriekš izskatītajiem grozījumiem
Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā. Juridiskā komisija šos Tieslietu
ministrijas sagatavotos grozījumus ir atbalstījusi.
Aicinām Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija ierosina šā gada 16.aprīli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
16.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5556 – likumprojekts „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Arī tas ir saistīts ar šo
pašu likumu paketi – ar Krimināllikuma un ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem
saistībā ar atteikšanos no privātās apsūdzības kriminālprocesā.
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojekta
virzību pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 16.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 16.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””,
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.5554 – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Tas ir saistīts ar
grozījumiem Krimināllikumā par miesas bojājumiem. Juridiskā komisija ir atbalstījusi
un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 16.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 16.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Dokuments Nr.5688.
Komisija saņēma 34 priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – deputāta Plinera kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Līdz ar to 3. – komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. 5. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 6. – deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 8. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav no komisijas
puses atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 9. – deputāta Plinera priekšlikums – netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Nav atbalstīts arī 10. – deputāta Plinera
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 12. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī „Saskaņas Centra” frakcijas 13.priekšlikums
ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.16. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 17. – deputāta Plinera priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 20. – ministra Zalāna priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 21. – ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Sākam debates par
21.priekšlikumu.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Es gribu pievērst visu jūsu uzmanību,
bet īpaši to deputātu, kuri ir saistīti ar pašvaldībām.
Proti, pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums 49.pantā ir,
vienkārši runājot, aptuveni tāds. Ja, piemēram, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs aptur kādas pašvaldības saistošos noteikumus pilnībā vai
daļēji, tad pašvaldībai ir trīs iespējas, kā var rīkoties.
Pirmā iespēja, protams, ir piekrist ministram.
Otrā iespēja. Pašvaldība šajā gadījumā var vērsties Satversmes
tiesā ar pieteikumu un apstrīdēt: „Ministra rīkojums ir neatbilstošs!” Tas tiek
dažkārt darīts, proti, tiek iesniegts Satversmes tiesā pieteikums, ka ministra
rīkojums ir neatbilstošs Satversmes 1.pantam.
Trešā iespēja. Pašvaldība nedara absolūti neko, un šajā
gadījumā ministrs pēc noteikta laika ieliek laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”
paziņojumu, ka attiecīgie pašvaldību saistošie noteikumi vai to daļa zaudē savu
likumīgo spēku.
Šeit ir mēģināts ar šo Zalāna kunga priekšlikumu acīmredzot
panākt, lai pašvaldības ātrāk vērstos Satversmes tiesā un būtu noteikts kāds
termiņš, ja ministrija ir devusi atzinumu, kā ir noteikts 45.panta ceturtajā daļā.
Bet, manuprāt, šis termiņš ir nesamērīgi īss, īpaši saistībā ar mazām
pašvaldībām. Šeit mēs, protams, varam diskutēt, vai šādai kārtībai ir jābūt
paredzētai Satversmes tiesas likumā… vai šiem termiņiem, šai procesuālajai
kārtībai ir jābūt paredzētai tur vai šeit. Iespējams, ka šeit. Bet, manuprāt,
paredzot papildināt 49.pantu ar jaunu ceturto daļu… Es domāju, ka taču ir jau viena
ceturtā daļa. Kāda tad tur jauna ceturtā daļa? Iespējams, šeit ir domāts likt tās
vecās ceturtās daļas vietā šo ceturto daļu.
Es aicinu šeit visupirms Spurdziņa kungu paskaidrot (varbūt to var
darīt arī tie kolēģi, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā; es skatos
ar lielām cerībām uz Kučinska kungu) par šo priekšlikumu. Vai šeit ar šo
priekšlikumu netiek nesamērīgi aizskartas mazo pašvaldību tiesības, dodot viņām
tik īsu termiņu? Pretējā gadījumā – ja nesaņemšu šo paskaidrojumu – es
aicināšu atturēties attiecībā pret šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Jā, šis mēneša laiks ir noteikts tikai tajā
gadījumā, kad pašvaldība nevar vērsties Satversmes tiesā, ja viņa neizpilda
45.pantā noteikto, tātad, ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai
kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē
saistošos noteikumus. Ja viņa to nedara, tikai tad iedarbojas šis priekšlikums, kas ir
no Zalāna kunga, – papildināt 49.pantu.
Bet, ja Čepānes kundze uzskata, ka juridiskā ziņā tas ir
nesamērīgi, mēs uz trešo lasījumu labprāt sagaidītu viņas priekšlikumu un ar to
strādātu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir par īsu!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai ir nepieciešams balsojums? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 22. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 23. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Demokrātijas attīstības process pašvaldībās
prasa, lai iedzīvotājiem tiktu sniegtas daudz plašākas iespējas piedalīties lēmumu
sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, pašvaldībās tika izveidotas
komisijas, kuru sastāvā ietilpst profesionāļi, kas ir speciālisti dažādos
saimnieciskajos, sociālajos un kultūras jautājumos. Pieņemto lēmumu sekmīgums
daudzējādā ziņā ir atkarīgs no iespējas izskatīt alternatīvos viedokļus. Pirmām
kārtām runa ir par viedokļiem, kurus pauž opozīcijas pārstāvji.
Atgādinu, ka pašvaldību komisiju sastāvā var būt iekļauti ne
tikai deputāti, bet arī pilsētas vai reģiona pārstāvji – profesionāļi savā
nozarē. Daudzās pašvaldībās šādu komisiju sastāvā ir profesionāļi, kuri
pārstāv valdošo koalīciju. Opozīcijas pārstāvji netiek iekļauti komisijas
sastāvā.
Šāda pieeja nav nekas cits kā vien demokrātijas ierobežošana un
tiesību izskatīt un apspriest alternatīvus risinājumus tajos vai citos profesionālos
jautājumos ierobežošana. Pirmām kārtām runa ir par to, lai pašvaldību komisiju
sastāvā tiktu iekļauti to opozīcijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas
aizstāv denacionalizēto namu iedzīvotāju, kredītņēmēju, maznodrošināto un
nacionālo kultūru biedrību intereses.
PCTVL frakcija piedāvā grozījumu Pašvaldību likumā, kas pieprasa,
lai pašvaldību komisijās proporcionāli tiktu pārstāvēti to partiju pārstāvji, kas
kļuva par vietējo pašvaldību deputātiem. Mēs uzskatām, ka attīstība notiek tikai
tad, kad, pieņemot profesionālos lēmumus, tiek izskatītas alternatīvas iespējas.
Patlaban virknē pašvaldību tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi valdošajai
koalīcijai, bet nebūt nav izdevīgi šā reģiona iedzīvotājiem.
Aicinu atbalstīt mūsu grozījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Jā. Komisija uzskatīja, ka pašreiz spēkā esošā
formula ļauj strādāt arī opozīcijas pārstāvjiem. Turklāt katra pašvaldība arī
lemj, kā veidot šīs komisijas. Mēs uzskatījām tā: ja mēs pieļaujam to, ka katrā
komisijā var būt arī opozīcijas pārstāvis, neņemot vērā šo iebalsoto pārstāvju
skaitu un proporciju, tas nozīmē, ka principā sajūk un nav nekādas jēgas arī
iebalsoto deputātu skaitam.
Līdz ar to mēs paliekam pie tā, ka esošā situācija ļauj
pašvaldībām gan pildīt funkcijas, gan arī normāli strādāt, veidojot komisijas. Ja
pašvaldības uzskata, ka atsevišķi opozīcijas pārstāvji vai sabiedrisko
organizāciju pārstāvji ir nepieciešami, tās arī pie šobrīd pastāvošās
situācijas to pilnībā var darīt.
Līdz ar to mēs komisijā neatbalstījām 23. – Plinera kunga
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Jakova Plinera
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 24. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 26. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 27. – „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums.
Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 28. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Arī
daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un 29. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. 31. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Neguva
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums
attiecas uz pārejas noteikumu 22.punkta redakciju. Šī norma prasa no valdības līdz
2009.gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldību
referendumiem.
Kopš likumā noteiktā laika pagājuši jau gandrīz četri mēneši,
bet Saeima tā arī ne reizi nav šo likumprojektu redzējusi. Jau ar šādu faktu vien
būtu pilnīgi pietiekami, lai likvidētu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministriju, bet tās darbiniekus palaistu stāvēt rindā Valsts nodarbinātības
aģentūrā. Par Zalāna kunga vainu mīkstinošu apstākli derētu minēt to, ka
likumprojektu sāka izstrādāt jau vismaz pirms 15 gadiem, kad viņa vadītā ministrija
kā tāda vēl nebija eksistējusi.
Bet ir arī apstāklis, kas pastiprina Zalāna kunga vainu. Uzdevums
Ministru kabinetam tika dots 2008.gada 17.jūlijā, tanī pašā dienā, kad Saeima
noraidīja PCTVL pilnībā izstrādātu likumprojektu par pašvaldību referendumiem.
Tātad ministram atlika vienīgi paņemt gatavu tekstu, izsvītrot PCTVL deputātu
parakstus un to vietā parakstīties pašam.
Bet ministri nebūt nav vieglu ceļu meklētāji. Tāpēc labi
izstrādātā likumprojekta vietā valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegta haltūra
– savārstījums, kas tā arī iestrēga Ministru kabineta sienās. Faktiski referenduma
vietā tika piedāvāts rīkot iedzīvotāju aptauju, kuras rīkošanu jau tā paredz
spēkā esošais likums. Šīs aptaujas rezultāti nekādā veidā neietekmēja aptaujā
uzstādīto tēmu, un tos ņēma vērā vienīgi pašvaldību deputāti.
Dāmas un kungi! Likumprojekta autori pat šādā pseidoreferendumā,
kuram piemīt sabiedrības viedokļa noskaidrošanas raksturs, atteicās dot nepilsoņiem
tiesības piedalīties. Tas nozīmē, ka, pēc likumprojekta autoru iecerēm, pat par šo
cilvēku viedokli nevienam nebūtu jāizrāda ne visniecīgākā interese. Atliek vien
aizliegt ņemt vērā nepilsoņu viedokli, rīkojot socioloģiskās aptaujas.
Tādēļ manā priekšlikumā arī parādījās frāze, kas precizē
uzdevumu valdībai, šajā likumprojektā paredzot, ka pašvaldībai referenduma
rezultāti ir saistoši un ka tiesības piedalīties referendumā ir visiem attiecīgās
pašvaldības pilngadīgiem, rīcībspējīgiem iedzīvotājiem. To es aicinu atbalstīt.
Jūsu ievērībai: piemēram, tādā pilsētā kā Seda ir 40 procenti
nepilsoņu. Ja jaunajā likumā par pašvaldību referendumiem tiks noteikts aizliegums
piedalīties tajā nepilsoņiem, tad pasaulei jūs to nespēsiet izskaidrot. Tieši ar to
ir izskaidrojama 15 gadu ilga novilcināšanās ar likuma par pašvaldību referendumiem
izstrādi.
Šā likuma bēdīgais liktenis skaidri liecina, ka nevar vienus
padarīt par vergiem, nepadarot par tiem arī visus pārējos.
Šis piemērs viennozīmīgi liecina, ka Tautas partijas, kas tika
pieķerta sabotāžā, aiziešana no valdības ir visnotaļ pozitīva parādība.
Diemžēl es nevaru neņemt vērā kāda santehniķa viedokli, kurš,
izņemdams nederīgu sūdainu detaļu no tualetes poda dzīlēm, bija skumīgi secinājis,
ka ir jāmaina visa sistēma.
Šobrīd es neaicinu mainīt sistēmu, tikai aicinu mazliet precizēt
Saeimas uzdevumu Ministru kabinetam. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Komisija, izskatījusi šo
deputāta Buzajeva priekšlikumu, piekrita, ka tiešām valdība nav izpildījusi pārejas
noteikumos ierakstīto un līdz pagājušā… pat līdz 2008.gada 1.novembrim nav
iesniegusi Saeimā likumprojektu par pašvaldību referendumiem, taču nevarēja piekrist
Buzajeva kunga priekšlikumam un to neatbalstīja, jo Buzajeva kungs norāda termiņu, kas
faktiski ir jau pagājis. Viņš norāda 2010.gada 1.martu, un tādēļ komisija piedāvā
2010.gada 1.jūliju, kas ir savukārt fiksēts 32. – komisijas priekšlikumā.
Līdz ar to komisija aicina Buzajeva kunga priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputāta Vladimira Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 33. – „Saskaņas Centra”
frakcijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un 34. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam noteikt šā gada 1.aprīli.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 1.aprīlis. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”,
pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! 2007.gada 17.jūlijā Saeima, balsojot par likumu
„Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums”, deva uzdevumu Ministru
kabinetam līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt grozījumus likumā par politisko
organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt partiju finansiālās
darbības atklātumu un likumību.
Šobrīd partijas Latvijā tiek finansētas no privātpersonu finanšu
un mantiskajiem līdzekļiem, kas rada partiju finansiālu atkarību no privātpersonu
ziedojumiem.
Minētā likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no
ziedotājiem un no viņu interešu vēlākas realizēšanas riska, mazināt partiju
nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.
Likumā paredzētais valsts finansējums dotu iespēju partijām segt
pašus nepieciešamākos partiju ikdienas izdevumus, piemēram, atalgojumu darbiniekiem,
partijas biroja uzturēšanas izmaksas vai izdevumus par valsts uzlikto pienākumu
pildīšanu, piemēram, attiecībā uz grāmatvedības prasībām.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē ir
izskatījusi minēto likumprojektu un lūdz Saeimas deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 10, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 30.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1651/Lp9.
1. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 4. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 6. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. Arī 7. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Slikti! Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.A.Krauklis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 14. – finanšu
ministra Repšes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – finanšu ministra
Repšes priekšlikumu! (No zāles dep. V.Agešins: „Slikts priekšlikums!”)
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – 4. (No
zāles dep. V.Agešins: „Neapdomāts!”) Priekšlikums ir atbalstīts.
V.A.Krauklis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.A.Krauklis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts. Un šeit ir iekļauts arī 26. un 27.priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 26. un 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 20. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 21. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 23. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.A.Krauklis. 26. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 27. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 28. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 29. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pārtraukums!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad likumprojektu turpināsim
izskatīt pēc pārtraukuma.
Šobrīd jāveic reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Paldies.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka,
noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
– Sarkanajā zālē. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās
pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pēc četrām minūtēm komisijas telpā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godājamos deputātus, kuri ir Deputātu grupā sadarbībai ar
Gruzijas parlamentu, lūdzu uz ļoti īsu sapulcīti tepat blakus – mazajā zālē. Mums
ir no Gruzijas parlamenta aicinājums palīdzēt – novērot viņu pašvaldību
vēlēšanas. Mums vajag izdomāt procedūru, kā mēs deleģēsim savus kandidātus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš
(LPP/LC), Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Oskars
Kastēns, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis… Paldies, redzēju! Sergejs Mirskis,
Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere,
Aigars Štokenbergs un Jānis Urbanovičs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Pulkstenis ir 11.00. Mēs
turpinām Saeimas 25.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu
„Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā, par ko Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo deputāts Vents
Armands Krauklis.
Mēs turpinām izskatīt minēto likumprojektu ar 31.priekšlikumu.
Lūdzu!
V.A.Krauklis. 31. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 32. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 33. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 35. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 37. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 39. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 43. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 43.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 44. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 44.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. Taču jāpiezīmē, ka šā panta redakcija ir
redakcionāli precizēta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
V.A.Krauklis. 45. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 46. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un arī 47. – ministra Zalāna priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 48. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 49. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 52. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 53. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 60. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļauts 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko
iepirkumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 8.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu
Nr.5694 – likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Komisija gan saņēmusi un izskatījusi, gan arī pati izstrādājusi
priekšlikumus – kopumā vienpadsmit priekšlikumus.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Ir atbalstīts, kā arī redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā
6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 5. un 6.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Savukārt 10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Bergholca priekšlikums – ir atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas
izstrādātajā 11.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Īpaši
pateicos kolēģim Leiškalnam.
Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 8.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 8.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts apbalvojumu likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts
apbalvojumu likumā”. Dokuments Nr.5695.
Pirms izskatām iesniegtos piecpadsmit priekšlikumus, vēlos jūs
informēt, ka pielikumos ir melnbalti valsts apbalvojumu attēli. Taču, ja deputātiem un
arī, protams, žurnālistiem ir interese, tad Saeimas likumprojektu datubāzē ir
iespēja pilnībā redzēt visus šos krāsainos pielikumus, un aicinu arī tos skatīt.
Šeit tie nav pievienoti vienkārši līdzekļu taupības nolūkā.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija un, protams, pati to
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Igors Aleksandrovs.
Komisijā tika detalizēti izklāstīta informācija par publiskā iepirkuma procedūru,
un jāsaka, ir ļoti žēl, ka Aleksandrova kungs pats nevarēja būt klāt, jo argumenti
par pašreizējo publiskā iepirkuma procedūru, kāda tā ir Latvijā, bija vairāk nekā
pārliecinoši. Un runa nav arī par lielām summām.
Tā ka komisija vienprātīgi noraidīja Igora Aleksandrova šķietami
pievilcīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi Gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam,
kurā teikts, ka valsts apbalvojumi tiek izgatavoti Latvijas Republikā. Domāju, ka
daudzi to nezina un būs pārsteigti, ka Latvijas valsts simbolika šodien tiek izgatavota
Lietuvā. 1994.gadā pēc mākslinieka Mikāna iniciatīvas un par viņa līdzekļiem tika
atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis. Viņa darbnīca tos izgatavoja līdz 2004.gadam, kad
ierēdniecība pēkšņi izdomāja, ka Latvijai būšot labāk, ja apbalvojumus
izgatavošot ārzemēs. Un formālais iemesls bija tāds: Latvijā izgatavotie ordeņi
esot mazāk kvalitatīvi un esot dārgi. Bez konkursa tika parakstīts līgums ar Lietuvu.
Un neliela atkāpe vēsturē. Rīga pēc Pēterburgas un Maskavas
vienmēr ir bijusi vadošais juveliermākslas centrs. Gan cara impērijas laika, gan
Latvijas brīvvalsts laika izstrādājumi pašlaik aukcionos tiek izsolīti par
maksimālajām cenām.
Izrādās, ka arī šodien Rīgā dzīvo mākslinieki ar pasaules
vārdu. Nekas tamlīdzīgs par Lietuvu nekad nav dzirdēts, un es jūtu, ka arī
tuvākajā laikā netiks dzirdēts. Savukārt, ja mēs tuvākajos gados neatgriezīsim
savā zemē valsts pasūtījumu, tad varam šajā jomā zaudēt pēctecību.
Atgriezīšos pie pasūtījuma Lietuvā. Viens no argumentiem bija
šāds: Latvijas ražojumi ir mazāk kvalitatīvi. Šeit minēšu pāris aspektu. Lietuvas
ražojumos emaljas vietā izmanto lētāku plastmasas sakausējumu, bet Latvijas
izstrādājumos liek tīru emalju. Gribu atgādināt, ka emaljas paraugi ir
saglabājušies pat Senās Ēģiptes piramīdās, tātad tie jau 3 un 4 tūkstošus gadus
ir noturīgi. Cik ilgi plastmasas sakausējums turēsies – atbildiet paši sev.
Bez tam Lietuvas izstrādājumos izmanto krāsas, kas neatbilst
Latvijas tradīcijai. Viestura ordeņa ģerbonī karmīnkrāsas vietā izmanto oranžo
krāsu. Bez tam, noliekot blakus Latvijas un Lietuvas ražojumu, katram ir acīm redzams,
ka Lietuvas izgatavojums ir rūpnieciski ražots, bet aiz katra Latvijas ražotā stāv
meistara sirds.
Tālāk – par cenu. Pašlaik par katru Lietuvā ražoto apbalvojumu
mēs maksājam trīs reizes dārgāk, nekā tika maksāts par vietējo.
Labi, pieņemsim, ka mums viss ir vienalga. Esam gatavi trīskārši
maksāt par mazkvalitatīvu preci, bet tomēr ir faktori, kas ir daudz svarīgāki par
visiem citiem kopā.
Es domāju, ka Latvijā par nerakstītu likumu numur viens ir
jākļūst principam atteikties no importa un jāpāriet uz saviem ražojumiem. Un jāsāk
mums ir katram no sevis – jāsāk no prezidenta, ministriem, ierēdniecības – pat
sīkumos. Nesēdēsim krēslos, kas ražoti ārzemēs! Nesēdēsim pie galda, kas ir
ražots ārzemēs! Pietiek barot svešos! Jāsāk barot savu tautu! Divdesmit gadus esam
gājuši liberālās ideoloģijas ceļu, kas mūs ir novedis pie 200 000 savu
tautiešu zaudējuma, pie reāliem desmitiem tūkstošu cilvēku bada draudiem. Un šodien
ir jāpasaka: „Stop! Pietiek!” Īstenībā mums vairs nav, kur atkāpties. Aiz mums ir
Latvija.
Atbalstot šo priekšlikumu, mēs radīsim jaunas darba vietas,
saglabāsim augstas kvalifikācijas speciālistus, samazinām budžeta izdevumus,
palielināsim nodokļu ieņēmumus un, galvenais, beidzot sāksim lēnām atjaunot
zaudēto ticību savai valstij.
Aicinu visus nobalsot „par” šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Rasnačs. Jā, komisijas vārdā es varu vien atkārtot to pašu, ka
komisijā neviens deputāts neatbalstīja šo priekšlikumu. Un ir ļoti žēl, ka
deputāts Aleksandrovs ar šo visnotaļ emocionālo un šķietami pārliecinošo
uzstāšanos neieradās uz komisijas sēdi.
Tā ka komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Igora Aleksandrova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, (Aplausi.) pret – 1, atturas – 11. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir sagatavojis aizsardzības ministrs
Imants Lieģis, un tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā. Taču,
runājot par 3.priešlikumu, jāteic, ka debates bija ļoti, ļoti ilgas…
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu klusumu! Jūs paši nedzirdat, ko
runā referētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, pārtrauciet runāt pa telefonu un
pārtrauciet sarunāties tik skaļi, ka jūs dzird pat šeit, kur es atrodos.
Dz.Rasnačs. Runājot par 3.priekšlikumu, jāteic, ka aizsardzības
ministrs Imants Lieģis ir iesniedzis priekšlikumu par iespēju piešķirt Viestura
ordeni arī pēc nāves un ka šis priekšlikums tika atbalstīts konceptuāli, taču
Juridiskais birojs un Ordeņu kapituls saskatīja iespējas dažādot šo priekšlikumu.
Komisijā viedokļi dalījās, tomēr vairākums bija par 4.priekšlikumu. Taču es aicinu
deputātus ar pārliecinošiem argumentiem debatēt un aicināt mūs izšķirties par 3.
vai 4.priekšlikumu.
Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Piešķirot Viestura ordeni militārpersonām,
militārpersonas dienesta pakāpe skaidri un gaiši nosaka, kāda ordeņa šķira
saņēmējam pienākas. Tas ir noteikts citos šā likuma pantos. Un, godātie kolēģi,
Aizsardzības ministrijas un aizsardzības ministra viedoklis ir tāds, ka, piešķirot
ordeni pēc nāves, nebūtu ētiski dalīt un spriest par to, kāda ordeņa šķira
kritušam karavīram pienākas atkarībā no viņa dienesta pakāpes – vai Latvijas
karavīrs, kas, pildot savu pienākumu, ir atdevis dzīvību par savu valsti, ir bijis
ģenerālis, virsnieks vai kareivis. Neatkarīgi no tā viņš ir kritis par valsti, un
viņam pienākas viens un tas pats apbalvojums.
Tādēļ ierosinājums ir pēc nāves piešķirt tikai ordeņa
augstāko šķiru.
Un, ja no gramatiskā aspekta mēs paskatāmies uz 3. un
4.priekšlikumu, tad redzam, ka 3.priekšlikumā nekas nav runāts par ordeņa šķirām
– tas ir tālākajos aizsardzības ministra priekšlikumos -, bet 4.priekšlikumā ir
skaidri un gaiši teikts (citēju 4.priekšlikumu, kas ir saistīts ar 3.priekšlikumu):
„Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu
par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri, lielvirsnieku,
komandieri, virsnieku vai kavalieri.” Tātad šeit ir skaidri runāts par ordeņa
šķirām, un, godātie kolēģi, tas, mūsuprāt, nav pareizi. Tāpēc es aicinu
atbalstīt 3.priekšlikumu, un tādā gadījumā Juridiskās komisijas iesniegtais
4.priekšlikums nebūs balsojams.
Kolēģi! Es ļoti, ļoti aicinu nešķirot pēc dienesta pakāpēm par
Latviju izlietās asinis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Kārli!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpināsim debates.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dāmas un kungi! Ļoti īsi par šo tēmu. Manuprāt, loģiski domājot
un izprotot, teiksim, vērtību pamatprincipus, ir pilnīgi skaidrs, ka jebkura cilvēka
dzīvība ir vienādā vērtē. Līdz ar to arī es aicinu šeit atbalstīt šo
piedāvājumu, jo mēs varam debatēt par to, kāda šķira, ordeņa šķira, pienākas
cilvēkam pēc nāves, bet pēc nāves visiem pienākas viena un tā pati šķira – te
nevar būt zemākas vai augstākas pakāpes ordenis cilvēkam, kurš ir atdevis savu
dzīvību vai nu par dzimteni, vai vienkārši ir miris, jo dzīvība Eiropā – vismaz
Eiropas kultūrā – ir vienmēr bijusi vienādā vērtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Atbalstot to, ko teica arī
Šadurska kungs, gribu teikt tikai vienu: varonībai nav dienesta pakāpju, tāpēc
attiecīgi pēcnāves apbalvojumiem būtu pareizi izmantot tikai vienu ordeņa šķiru.
Šo jautājumu diskutēja arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija, un tās lēmums bija vienbalsīgs: varonībai un, tā sakot,
varoņdarbam nav dienesta pakāpes.
Mēs atbalstām vienas šķiras izmantošanu šim apbalvojumam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tā kā Aizsardzības
ministrijas parlamentārais sekretārs aicināja mūs izvērtēt šo priekšlikumu nevis
pēc būtības, bet gramatiski, tad mēs gribam sagaidīt, ka frakcija, kurā ir tik daudz
profesoru, prasīs no sava izvirzītā ministra, lai priekšlikums par tik nopietnu un
patriotismam būtisku tēmu tiktu uzrakstīts pareizā latviešu valodā, jo varoņdarbus
nevis „atstāj”, bet „veic”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Par vienu citu aspektu šajā 3. un
4.priekšlikumā.
3.priekšlikums tiešām ir stilistiski nedaudz uzlabojams, un, tā kā
šis ir tikai otrais lasījums, tad uz trešo lasījumu mēs to noteikti izdarīsim, jo
Juridiskās komisijas versijā „ar ordeni var apbalvot, pieņemot Kapitula lēmumu par
personas atzīšanu…” – tātad veic uzņemšanu ordenī… Mēs noteikti šo
izlabosim, un uz trešo lasījumu tiešām tiks iesniegts priekšlikums, ka ar ordeni var
apbalvot pēc nāves un uzņemt atbilstoši augstākajā ordeņa šķirā. Jā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu katru personīgi izlemt balsojot.
Komisija neatbalstīja 3., bet atbalstīja 4.priekšlikumu, taču jāteic, ka viedokļi
bija daudzi un dažādi, un argumenti uz trešo lasījumu vēl būs papildus klāt gan par
vienu, gan par otru. Tā ka izlemiet katrs personīgi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
Līdz ar to 4.priekšlikums vairs nav balsojams.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir iesniedzis aizsardzības ministrs
Imants Lieģis. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, ko ir
palīdzējis precizēt Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Izdarot izvēli starp 3. un 4.priekšlikumu, Saeima
vienprātīgi izlēma par labu 3.priekšlikumam. Līdz ar to mēs esam izdarījuši savu
izvēli faktiski arī par tālākajiem priekšlikumiem. Un līdz ar to, formāli runājot,
jāteic, ka 7.priekšlikums, kas ir Juridiskās komisijas atbalstītais priekšlikums, nav
balsojams, jo šeit ir atkal runa par dalīšanu šķirās. Un savukārt 55.1
panta noteikumi, kur ir runa par vispārējo kārtību lēmuma pieņemšanai par ordeņa
šķirām, mums šobrīd ir jāizslēdz. Tā, kā tas ir sacīts 6. – aizsardzības
ministra priekšlikumā.
Tādēļ, kolēģi, es no sirds pateicos par vienprātīgo lēmumu
balsojumā par 3.priekšlikumu un aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Rasnačs. Komisijā gan uzklausīja Juridiskā biroja viedokli, un
šeit ir vairāk tehnisks tas 7.priekšlikuma precizējums… Varbūt Čepānes kundze,
kas no Šadurska pārstāvētās frakcijas bija klāt, var precizēt. Bet es to sapratu
tā, ka komisija uzskata… Bet laikam debates vairs nav pieļaujamas.
Sēdes vadītāja. Debates ir jau slēgtas.
Dz.Rasnačs. Aicinu izšķirties balsojot. Komisija 6.priekšlikumu
atbalstīja daļēji, iekļāva 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – aizsardzības
ministra Imanta Lieģa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
Līdz ar to nav balsojams un atbalstāms 7.priekšlikums.
Dz.Rasnačs. 8. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 8.
un 9.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 10. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa
priekšlikums. Precizēts un iekļauts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 10. un 11.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 12. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa
priekšlikums. Iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Rasnačs. 14. – aizsardzības ministra priekšlikums. Iekļauts
15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to likumprojekts balsojams otrajā lasījumā.
Komisijas vārdā aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
apbalvojumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka ir apstiprināts
Igora Aleksandrova priekšlikums, vēlos jūs ar pilnu atbildību informēt, ka šā
likuma spēkā stāšanās līdz 4.maijam ir diskutējama un apstrīdama, jo, ja līdz
likumprojekta trešajam lasījumam netiks iesniegti priekšlikumi, kas pielāgo šo
priekšlikumu vispārējai publisko iepirkumu procedūrai un direktīvai, tādā
gadījumā šis likums uz mūsu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas divdesmitgadi –
4.maiju – nevarēs stāties spēkā. Bet tomēr mēs ceram, ka uz trešo lasījumu šī
kļūda tiks labota, un ierosinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada
30.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir
konstatējis, ka priekšvēlēšanu periodā pirms 2009.gadā notikušajām pašvaldību
domju vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairāki komerciālajās
raidorganizācijās nodarbinātie, kuri bija pieteikti par deputātu kandidātiem, vadīja
raidījumus, gatavoja intervijas un veica citas darbības, kurās bija saskatāmas
priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, tādējādi viņi izmantoja attiecīgo
komerciālo raidorganizāciju resursus.
Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka
vairs nav objektīva pamata likuma 13.pantā minētos nosacījumus attiecināt vienīgi uz
sabiedriskajām raidorganizācijām, bet analoģisku regulējumu būtu nepieciešams
attiecināt arī uz citām raidorganizācijām.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 30.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.
S.Ķikuste. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri un grūti
strādājot un sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, ir sagatavojusi grozījumu likumā
„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Grozījuma būtība ir
ļoti vienkārša – tiek precizēts pants, kurš nosaka valsts akciju sabiedrības
„Privatizācijas aģentūra” kompetenci daļā, kas attiecas uz dzīvojamo māju
privatizāciju.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Ja nav iebildumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 8.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 8.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Šobrīd mūsu likumdošanā ir izveidojies zināms
kāzuss. Ja Latvijas teritorijā valsts vēlas nodot pašvaldībai vai pašvaldība –
valstij jelkādu īpašumu bez atlīdzības, tad tas ir izdarāms ar Ministru kabineta
lēmumu. Par to likumā „Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu” runāts
precīzi, un tur viss ir noregulēts.
Problēma rodas tanī brīdī, kad tieši tādu pašu operāciju valsts
vai pašvaldība vēlas veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo līdz šim
šis likums noteica, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā nekas nav nedz
atsavināms, nedz privatizējams. Tas tiešām rada problēmas tajos gadījumos, kad
pašvaldībai, piemēram, ir īpašums, bet zeme – valstij. Lai pašvaldība varētu šo
īpašumu pilnvērtīgi apsaimniekot, piemēram, saņemt Eiropas struktūrfondu naudu, ir
strikti noteikts, ka visam īpašumam ir jāpieder vienai personai. Tajos gadījumos
pašvaldība tiek izslēgta no šāda veida, teiksim, finansiālās palīdzības kaut
kādu savu objektu sakārtošanai.
Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām”, kas paredz, ka turpmāk valsts pašvaldībai vai pašvaldība citai
pašvaldībai, vai arī pašvaldība valstij šādās teritorijās varēs nodot īpašumu
bez atlīdzības tieši tādā pašā kārtībā, kā tas notiek valsts un pašvaldību
mantas atsavināšanas gadījumos, un tas nekādā ziņā neradīs iespēju šo īpašumu
tālāk privatizēt vai atsavināt kādām trešajām personām. Tas ir noregulēts. Un
spēkā joprojām saglabāsies arī Meža likuma normas, ka, ja valsts nodod
pašvaldībai, piemēram, mežu, tad to drīkst darīt tikai tad, ja pašvaldība tur
gatavojas taisīt parku, kapus vai ko tamlīdzīgu. Arī Meža likuma normas tas nekādā
ziņā neatvieglina.
Komisija to ar vairākiem redakcionāliem uzlabojumiem pieņēma un
aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija ir aicinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Tas
mums ir jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – 16.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Zaķis. Kolēģi! Aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 17.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā
pirmdiena, 29.marts. Un likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim
nākamajā sēdē, kas būs ārkārtas sēde, – 31.martā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 29.marts, izskatīšana – 31.marta sēdē.
Paldies.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Paldies.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vēlos jūs
informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu
Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Pimenova, Golubova, Kabanova, Vidavska, Klementjeva,
Agešina un Tutina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par AS
„Parex banka” restrukturizācijas plānu”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska
atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien
nenotiks.
Un tagad paziņojumi.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
12.00.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Tiksimies tūlīt,
pulcēsimies Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC), Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava,
Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Leopolds
Ozoliņš, Vaira Paegle, Jakovs Pliners… Paldies, redzu, jā, jā, jā! Jānis
Strazdiņš, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs un Jānis Urbanovičs.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 25.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 14.sēde
2010.gada 25.martā
Datums: 25.03.2010 09:03:14 bal001
Par – 61, pret – 1, atturas – 12. (Reģistr. – 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (1743/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.03.2010 09:04:11 bal002
Par – 59, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (1745/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.03.2010 09:13:25 bal003
Par – 58, pret – 0, atturas – 9. (Reģistr. – 76)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1735/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.03.2010 09:14:24 bal004
Par – 63, pret – 0, atturas – 15. (Reģistr. – 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (1743/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.03.2010 09:15:11 bal005
Par – 63, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1745/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.03.2010 09:16:28 bal006
Par – 65, pret – 0, atturas – 19. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (1743/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.03.2010 09:17:29 bal007
Par – 64, pret – 0, atturas – 18. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (1735/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.03.2010 09:18:21 bal008
Par – 65, pret – 0, atturas – 18. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (1745/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.03.2010 09:18:57 bal009
Par – 79, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 25.martā
Datums: 25.03.2010 09:19:28 bal010
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Štokenbergam šā gada 25.martā
Datums: 25.03.2010 09:20:31 bal011
Slēgtais balsojums
Par – 42, pret – 32, atturas – 7. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (896/Lm9)
Datums: 25.03.2010 09:21:08 bal012
(atkartots balsojums).
Par – 41, pret – 34, atturas – 7. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (897/Lm9)
Datums: 25.03.2010 09:21:39 bal013
Par – 42, pret – 34, atturas – 7. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (897/Lm9)
Datums: 25.03.2010 09:22:23 bal014
Slēgtais balsojums
Par – 45, pret – 33, atturas – 3. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas (898/Lm9)
Datums: 25.03.2010 09:23:03 bal015
Par – 43, pret – 32, atturas – 3. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (899/Lm9)
Datums: 25.03.2010 09:41:10 bal016
Par – 22, pret – 25, atturas – 37. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.03.2010 09:41:46 bal017
Par – 18, pret – 27, atturas – 38. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.03.2010 09:42:22 bal018
Par – 20, pret – 26, atturas – 39. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.03.2010 09:43:28 bal019
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.03.2010 09:48:09 bal020
Par – 58, pret – 14, atturas – 0. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 25.03.2010 09:48:45 bal021
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 25.03.2010 09:49:44 bal022
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1668/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.03.2010 09:51:04 bal023
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (1600/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.03.2010 09:52:15 bal024
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1716/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 09:58:42 bal025
Par – 19, pret – 55, atturas – 1. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Detektīvdarbības likumā (1682/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 09:59:21 bal026
Par – 72, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Detektīvdarbības likumā (1682/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:00:33 bal027
Par – 69, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1699/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:01:55 bal028
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:03:06 bal029
Par – 71, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1700/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:04:18 bal030
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:05:19 bal031
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1701/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:11:37 bal032
Par – 37, pret – 0, atturas – 41. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:15:40 bal033
Par – 19, pret – 60, atturas – 2. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:22:30 bal034
Par – 20, pret – 62, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:23:10 bal035
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1582/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:25:32 bal036
Par – 55, pret – 10, atturas – 4. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:26:45 bal037
Par – 18, pret – 53, atturas – 1. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:27:15 bal038
Par – 19, pret – 57, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:27:43 bal039
Par – 19, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 10:28:35 bal040
Par – 62, pret – 13, atturas – 4. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:02:43 bal041
Par – 14, pret – 52, atturas – 4. (Reģistr. – 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:03:13 bal042
Par – 13, pret – 52, atturas – 1. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:06:14 bal043
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:08:45 bal044
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1648/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:15:34 bal045
Par – 63, pret – 1, atturas – 11. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:24:13 bal046
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:27:00 bal047
Par – 74, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:28:16 bal048
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:31:06 bal049
Par – 63, pret – 0, atturas – 18. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (1743/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:32:35 bal050
Par – 68, pret – 0, atturas – 14. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1735/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:35:38 bal051
Par – 60, pret – 1, atturas – 16. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1745/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.03.2010 11:36:04 bal052
Par – 63, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1745/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2010.gada 25.martā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Alberts Krūmiņš. Lūdzu!
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tika atbalstīts priekšlikums par 10 procentu PVN likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs; tas atvieglo nodokļu slogu vietējiem uzņēmējiem, kuri savukārt apņēmās radīt 2000 jaunu darba vietu, kas kompensētu neieņemtos nodokļus.
Netika atbalstīts priekšlikums par 5 procentu likmes piemērošanu recepšu zālēm, jo diemžēl iesniedzēji neparedzēja pasākumus, kas kompensētu neiegūtos nodokļus 48 miljonu latu apjomā. Un tas jau būtu Satversmes 66.panta otrās daļas pārkāpums.
Manā izpratnē, šis priekšlikums drīzāk atbalstītu zāļu ražotājus un tirgotājus, nevis maznodrošinātos iedzīvotājus. Jo zāļu cena katru gadu, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, joprojām pieaug par 14 procentiem. Tādēļ, es domāju, ir jāmeklē citas sviras, kas nepieļautu nepamatotus uzcenojumus zālēm, kaut vai milzīgos lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus, kas sastāda līdz 40 procentiem no zāļu cenas. Reālais atbalsts maznodrošinātajiem jeb tā sauktais sociālais spilvens nodrošina bezmaksas kompensējamos medikamentus iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 120 latiem.
Ar to es savu īso uzrunu gribētu beigt. Visiem klausītājiem novēlu jaukas, saulainas Lieldienas un lai kūstošais sniegs visiem nesagādātu nekādas raizes.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Krūmiņa kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” – 10 procentu likmi pievienotās vērtības nodoklim tūrismam, tas ir, viesu mājām un viesnīcām.
Mēs veicām Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu un balsojām par punktu, kas paredz, ka ir noteikti jāpastiprina kontrole un nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus jauniešiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, un ka viņi arī pirkt tos nedrīkst. Un ka jaunieši ir stingrāk jāaudzina un ar labiem piemēriem jāstāsta viņiem par alkohola kaitīgumu.
Es gribu cienījamiem radioklausītājiem izstāstīt par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas darbu. Mēs vērtējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdi uz Austrumu robežu, ko organizēja mūsu frakcijas deputāte Skaidrīte Pilāte. Mēs apmeklējām Vientuļu muitas kontroles punktu, kur savulaik ir arī kravas mašīnas braukušas un ir kontrolētas, un tas ir apmēram miljonu latu gadā devis Latvijai. Bet sakarā ar to, ka šobrīd kontroles punkts ir ļoti nožēlojamā stāvoklī un šeit nav iespējams izpildīt tos nosacījumus, ko Eiropa prasa kontroles punktam, tagad kravas automašīnu plūsma ir pārtraukta. Tas ir pirmais mūsu kontroles punkts, kas neatkarības gados ir atvērts, un tāpēc šeit tiešām būtu jādomā par to, kā piesaistīt Eiropas naudu un sakārtot šo kontroles punktu.
Mēs arī Šķilbēnu robežapsardzības nodaļas darbu vērtējām un skatījām; tur tiešām Eiropas fondi ir apgūti un ir moderni sakārtota šī nodaļa, kas noteikti palīdz mūsu robežas sargāšanā.
Tikāmies ar Balvu, Rugāju, Baltinavas, Viļakas pašvaldību vadītājiem, un tajās diskusijās bija vairāki tādi punkti, kas mums, deputātiem, ir svarīgi un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai it īpaši svarīgi… Priekšlikumi bija par to, ka ir jāizvērtē iespējas samazināt šajā gadā nodokļa likmes individuālajiem uzņēmumiem, tas ir, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem, no šobrīd esošiem 26 procentiem uz 15 procentiem; tāpat arī ar nodokļiem neapliekamo summu tomēr vajadzētu izvērtēt un palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 100 latiem, jo mums tas šobrīd ir trīs reizes mazāks, nekā tas ir Igaunijā un arī Lietuvā (Igaunijā ir 100 latu, un Lietuvā ir apmēram 95 lati). Tā ka, es domāju, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – tas ir jautājums numur viens. Jo, tā kā mūsu valstī ir samērā mazas algas, līdz ar to faktiski arī tas neapliekamais minimums ir mazs. Ja mums ir tik mazs neapliekamais minimums, tad ir arī tendence uz ēnu ekonomiku… Te ir iespējas un zināma motivācija ēnu ekonomikas veidošanai.
Cilvēki Latgalē izprot situāciju. Viņi daudz runāja par Eiropas fondu izmantošanu un minēja pozitīvus piemērus, kā arī aicināja mūs tomēr runāt ar Starptautisko Valūtas fondu, lai tas priekšfinansējums, kas ir Eiropas fondu apgūšanā nepieciešams avansa maksājums, būtu pieejams. Eiropas fondi ir vienīgā attīstības nauda šobrīd, un, ja mēs to neizmantojam, tad tas ir slikti visai Latvijai. Un tāpēc sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu ir jārosina, lai mums tāpat kā pagājušā gadā atļauj palielināt budžeta deficītu tieši uz šā priekšfinansējuma rēķina, jo mēs to naudu dabūsim atpakaļ. Tas visai valstij palīdzētu radīt jaunas darba vietas.
No šīs izbraukuma sēdes mums ir daudz labu tādu domu un ierosinājumu. Tā ka liels paldies arī kolēģiem Latgalē.
Gribu skaistu Pūpolsvētdienu novēlēt visiem, un tad – atkal uz sadzirdēšanos!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.
Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Inai Druvietei. Lūdzu!
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Esiet sveicināti! Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi, kas tieši skar visplašākās sabiedrības intereses. Gribu piebilst, ka organizatorisko jautājumu daļā tika lemts par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas papildināšanu ar diviem apvienībā „Vienotība” ietilpstošo partiju deputātiem: turpmāk mūsu budžetu palīdzēs veidot tādi kvalificēti finanšu speciālisti kā Aigars Štokenbergs un Kārlis Šadurskis. Līdz ar to šajā saspringtajā 2011.gada budžeta veidošanas periodā varam rēķināties ar kompetentu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu.
Gribu arī izteikt savu atbalstu Saeimas atbalstītajiem grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Jau tad, kad 2008.gadā risinājās diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa pamazinātās likmes piemērošanu viesu namiem un viesnīcām, paudām daudzus argumentus, ka šāds nodokļa samazinājums pilnīgi noteikti dos pozitīvu efektu valsts budžeta papildināšanā.
Saeimas šīsdienas sēdē tika nolemts atteikties no sabiedrībā daudz pārspriestās idejas par alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu 1.septembrī. Mēs labi saprotam, kāpēc šāds aizliegums tika noteikts. Taču sakarā ar to, ka Valsts prezidents likumu bija atdevis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, šodien Saeima nolēma šo pantu no likuma izslēgt. Gribu uzsvērt, ka līdz ar to mums visiem ir īpaša atbildība par to, lai tiktu ievērota likumā ierakstītā norma, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Un būtu nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, lai mēs tik tiešām nodrošinātu to, ka mūsu skolu jaunatne ir brīva no alkohola.
Īpaši gribu pievērsties arī Valsts apbalvojumu likumam. Šodien tika skatīti grozījumi Valsts apbalvojumu likumā. Jauna, līdz šim nebijusi norma attiecas uz Viestura ordeni. Aizsardzības ministrs ir iesniedzis priekšlikumu, ka Viestura ordeni var piešķirt arī pēc nāves personām par izrādītu drosmi un varonību, pildot pienākumus valsts dienestā, un citām personām, kuras veikušas valsts vēsturē paliekošu varoņdarbu laikposmā no 1991.gada 13.janvāra.
Šis priekšlikums tika atbalstīts, bet izraisījās debates par to, vai šajā gadījumā ir piemēroti kritēriji attiecīgās Viestura ordeņa pakāpes piešķiršanai. Aizsardzības ministrs ierosināja, ka, piešķirot Viestura ordeni pēc nāves, militārpersonām netiek piemēroti noteikumi, kas paredz, ka ordeņa šķiru nosaka, izvērtējot viņu darbību un nopelnus, kā arī ieņemamo amatu, jo skaidrs, ka cilvēks, kas ir lējis asinis par Latvijas valsti, ir pelnījis augstāko Viestura ordeņa šķiru. Šāds ierosinājums tika atbalstīts. Līdz ar to, protams, mēs izrādīsim pienācīgu godu mūsu valsts karavīriem, kuri gājuši bojā šajos Latvijas traģiskajos notikumos.
Nākamajā nedēļā Saeimā ir gaidāma ļoti svarīga likumprojekta apspriešana. Proti, pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; tas tik tiešām nodrošinās to, lai mūsu plašsaziņas līdzekļu darbības regulējums būtu nevainojams no juridiskā viedokļa, kā arī nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu redakcionālo patstāvību un mūsu valsts pamatnostādņu ievērošanu. Līdz ar to arī nākamā darba nedēļa Saeimā būs aktīva un darbīga.
Lai mums visiem veicas!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Druvietes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien PCTVL frakcijai Saeimā bija diezgan veiksmīga diena.
Pirmām kārtām jāteic, ka bez balsojuma tika atbalstīts mūsu priekšlikums – PVN zemāko likmi presei pagarināt uz vēl vienu gadu. Jāņem vērā, ka šo priekšlikumu – vispār pazemināt šo likmi presei – iesniedza PCTVL frakcija. Pateicoties mūsu pūlēm, jūs joprojām varat turēt rokās avīzes un žurnālus.
Tika akceptēta arī vesela virkne PCTVL frakcijas priekšlikumu likumā „Par pašvaldībām”. Šie priekšlikumi bija veltīti pašvaldību darbības atklātumam, lēmumu pieejamībai katram iedzīvotājam, tātad arī internetā.
Diemžēl tika noraidīts tam pašam likumam iesniegtais PCTVL frakcijas priekšlikums precizēt uzdevumu Ministru kabinetam attiecībā uz likumprojekta par pašvaldību referendumiem izstrādāšanu.
Ko nozīmē pašvaldības referendums? Ja jūsu ievēlētie deputāti atkāpjas no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, tad tas jums būs papildu kontroles līdzeklis, ko vērst pret tiem. Teiksim, jūs varētu paši lemt, vai būt vai nebūt celtniecībai zem jūsu logiem, un tā tālāk. Ministru kabinetam bija uzdevums iesniegt Saeimai likumprojektu līdz 2009.gada 1.decembrim, bet nu, gandrīz pēc četriem mēnešiem, vēl nekas nav iznācis, un sakarā ar to tas ir precizējams. Jāņem vērā, ka šis uzdevums bija dots vēl 2008.gada 17.jūlijā, tanī pašā dienā, kad Saeima noraidīja PCTVL pilnībā izstrādāto likumprojektu par pašvaldību referendumiem. Tātad atbildīgajam ministram atlika vienīgi paņemt gatavu tekstu, izsvītrot PCTVL frakcijas deputātu parakstus un to vietā parakstīties pašam. Diemžēl Ministru kabinets, kas aicina jūs pildīt likumu, pats negrasās pildīt Saeimas uzdevumu, un sakarā ar to arī bija mūsu priekšlikums. Likumprojekta izstrādāšanas gaitā iznāca tā, ka PCTVL labi izstrādātā likumprojekta vietā valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegta haltūra – savārstījums, kas tā arī iestrēga Ministru kabineta sienās uz nenoteiktu laiku.
Runājot par pašu likumprojektu, jāteic, ka faktiski referenduma vietā tika piedāvāts rīkot iedzīvotāju aptauju, kuras rīkošanu jau tā paredz spēkā esošais likums. Šīs aptaujas rezultāti nekādā veidā neietekmēja aptaujā izvirzīto tēmu, un tos ņēma vērā vienīgi pašvaldību deputāti.
Un likumprojekta autori atteicās dot nepilsoņiem tiesības piedalīties pat šādā pseidoreferendumā, kuram piemīt sabiedrības viedokļa noskaidrošanas raksturs. Tas nozīmē, ka, pēc šo autoru iecerēm, par šo cilvēku viedokli nevienam nebūtu jāizrāda pat visniecīgākā interese. Atliek vien aizliegt ņemt vērā nepilsoņu viedokli, rīkojot socioloģiskās aptaujas. Tieši ar nepilsoņu problēmu ir skaidrojama 15 gadu ilgā vilcināšanās ar likuma par referendumiem izstrādi. Šā likuma izstrādes bēdīgais liktenis skaidri liecina, ka nevar vienus padarīt par vergiem, nepadarot par tiem arī visus pārējos. Un, balsojot par rasismu vēlēšanās, jūs praktiski ierobežojat arī savas tiesības.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, ir tiešām patiess gandarījums, ka šodien Saeima atbalstīja PVN likuma grozījumus, kas samazina PVN likmi viesnīcu pakalpojumiem. Šāda iniciatīva nāca no vairāku partiju puses. Savulaik, vēl pērnā gada nogalē, es uzrunāju Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu Jāni Nagli, lai asociācija palīdzētu veikt aprēķinus par to, vai būtu no tā kāds pozitīvs ekonomiskais efekts. Toreiz viņš teica: „Nu jā, ātrāk par 2014.gadu droši vien tas nemaz nav iespējams.” Ir labi, ka, šādi sadarbojoties, tomēr faktiski mums ir izdevies pārliecināt arī koalīcijas partijas un šī eksportspējīgā nozare būs konkurētspējīgāka. Tiesa, man ir cilvēki teikuši: „Nu kāds mums labums no tā, ka viesnīcām tiek samazināts PVN? Mēs taču tajās neviens pa nakti nepaliekam.” Protams, tiešā veidā Latvijas iedzīvotāji no tā iegūs maz, jo viņi paši reti apmetas viesnīcās. Bet netiešais ieguvums noteikti ir būtisks, jo tas tiešām palielinās darba vietu skaitu un palielinās kopējos nodokļu ieņēmumus. Un tie savukārt, protams, jau aiziet tām nozarēm, kurām šī nauda visvairāk vajadzīga.
Jāteic, ka šis ir tādu iniciatīvu sērijas sākums.
Tautas partija ir iesniegusi grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, lai beidzot tiktu nolemts, ka tiek veidotas astoņas ministrijas, tādējādi ietaupot valsts budžetā apmēram 100 miljonus latu. Mēs gan uzskatām – protams, ņemot vērā, ka valdības stabilitāte arī ir svarīga -, ka šai normai būtu jāstājas spēkā pēc nākamās Saeimas vēlēšanām.
Mēs esam iesnieguši arī grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, lai nākamā gada budžeta projekts tiktu iesniegts Saeimā līdz 1.septembrim. Tas ir svarīgs, pirmkārt, no tautsaimniecības viedokļa, jo gan uzņēmējiem, darba devējiem, gan darba ņēmējiem laikus jāzina, kādi nodokļi viņus sagaida, kāds tad būs sociālais budžets, ar ko rēķināties.
Un, otrkārt, protams, ir arī ļoti svarīgi, lai vēlētāji varētu izvērtēt, kādi tad ir šie ekonomiskie piedāvājumi, kādā veidā Latvijai nākamajos gados strādāt. Jo skaidrs, ka Latvija ir uzņēmusies saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem par budžeta konsolidāciju 800-900 miljonu latu apjomā divu gadu periodā. Un nebūtu pareizi, ka pirms vēlēšanām tiktu pūsta migla acīs, cik nu skaisti viss tagad būšot 2011.gadā, un pēc tam atkal kaut kādā vienā naktī notiktu tādas lietas, kas ļoti traucētu atkal tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ mēs ceram šeit saņemt gan koalīcijas, gan opozīcijas partiju atbalstu, lai šādas likuma izmaiņas stātos spēkā.
Šodien ļoti nozīmīga bija arī likuma pieņemšana attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Komisija ir izstrādājusi normu, ka turpmāk publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties tās kompānijas, kuras nav nomaksājušas nodokļus, – precīzāk sakot, tās, kuru darbinieki saņem algas, kas no nozarē vidējās algas atpaliek par 70 procentiem… par 30 procentiem… Tātad ir jābūt vismaz 70 procentiem no vidējās algas nozarē un ne mazāk par minimālo algu. Tādējādi mēs palīdzēsim tiem uzņēmējiem, kuri cieš no negodīgas konkurences, jo pašlaik bieži vien pašvaldību un valsts iepirkumos uzvar tādas kompānijas, kas beigu beigās nesamaksā nodokļus, un tātad līdzekļus pazaudē atkal valsts un tās iedzīvotāji.
Vēl. Gribu teikt, ka mūs tiešām priecē fakts, ka Tautas partijas savulaik iniciētā papildu līdzekļu piešķiršana Kultūrkapitāla fondam – toreiz, budžeta pieņemšanas gaitā, mēs prasījām 300 tūkstošus latu – nu ir nonākusi līdz realitātei: valdība ir apstiprinājusi, ka Kultūrkapitāla fonds papildus šogad iegūs 200 tūkstošus latu; tas šajā periodā ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiešām nodrošinātu šo kultūras nepārtrauktību, lai neaizietu zudībā mūsu tautas garamantas. Un šajā sakarā ir jāatgriežas pie tā priekšlikuma par Ministru kabineta iekārtas likumu, jo ir atšķirība starp mūsu piedāvājumu un citu partiju piedāvātajiem risinājumiem. Mēs uzskatām, ka Kultūras ministrijai noteikti ir jābūt atsevišķai ministrijai, jo mums, tādai mazai nācijai ar izcilām kultūras tradīcijām, tās ir jāspēj ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt, jo tā ir mūsu bagātība.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Ventam Armandam Krauklim no Tautas partijas frakcijas.
Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inta Feldmane. Lūdzu!
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Labdien, radioklausītāji! Gribu runāt par vairākiem Saeimas sēdē izskatītiem likumprojektiem.
Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, kas šodien Saeimas sēdē tika izskatīts otrajā lasījumā kā steidzams.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus, kas paredz viesu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs piemērot pievienotās vērtības nodokļa pazemināto – 10 procentu – likmi. Līdz šim šiem pakalpojumiem tika piemērota 21 procenta likme. Paaugstinot šo likmi, valsts kopējo ieņēmumu un izdevumu ziņā no šā sektora ir tikai zaudējusi, nevis ieguvusi. Pazeminot šo likmi, tiks palielināta Latvijas konkurētspēja Eiropas tūrisma tirgū, veicināta tūrisma attīstība Latvijā un, protams, tiks radītas jaunas darba vietas. Pazemināto likmi plānots piemērot ar šā gada 1.maiju.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas paredz līdz 2012.gadam saglabāt pazemināto – 10 procentu – PVN likmi avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem. Ja šis lēmums netiktu pieņemts, tad stātos spēkā 21 procenta likme, kas, ņemot vērā cilvēku zemo pirktspēju, vēl vairāk sašaurinātu preses lasītāju loku.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pilnībā atbalsta mērķi liegt nepilngadīgajiem jebkuru iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus ne tikai Zinību dienā, bet katru dienu un maksimāli ierobežot jaunatnei alkohola pieejamību. Šodien tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Mēs esam par to, lai tiktu paaugstināti jeb pastiprināti sodi tiem, kas pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem. Nepārprotami, alkohola lietošana jaunatnes vidū ir milzīga problēma, kura ir jārisina, taču cīņa pret kaitīgajiem ieradumiem ir kompleksa un ietver dažādus pasākumus; liels uzsvars ir jāliek tieši uz jauniešu izglītošanu šajā jomā.
Noslēgumā vēlos runāt par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts paredz politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzskata, ka likumprojekta mērķis ir labs, jo nodrošina partiju finanšu atklātumu un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Šobrīd partijas tiek finansētas no privātajiem ziedotājiem. Šis likumprojekts ierobežotu risku partijām būt atkarīgām no ziedotājiem un mazinātu partiju nelikumīgu finansēšanu. Tomēr mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka grozījumi šajā likumā paredz, ka valsts kļūst nevis vienīgais partiju finansētājs, bet gan viens no finansētājiem un partijas varēs turpināt meklēt privātus ziedojumus.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti konceptuāli atbalstīja šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, taču ierosināja atlikt šo grozījumu piemērošanu uz 2013.gadu, kad ekonomiskā situācija valstī stabilizēsies. Šobrīd rast budžetā līdzekļus partiju finansēšanai, mūsuprāt, nav ne ētiski, ne iespējami.
Nākamnedēļ visa kristīgā pasaule svinēs nozīmīgus svētkus – Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kas simbolizē uzvaru pār nāvi un tumsu. Tādēļ es visiem jums novēlu sagatavot savu sirdi un namus šiem svētkiem, lai Kristus gaisma ienāktu mūsu tautā un valstī.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Feldmanes kundzei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par PVN likmi medikamentiem, pastāstīt par „Saskaņas Centra” priekšlikumu samazināt PVN likmi medikamentiem. Ir zināms, ka kaimiņvalstis medikamentiem piemēro 5 procentu PVN likmi. Speciālisti no ministrijām pret mūsu priekšlikumu neiebilst. Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: medicīna cilvēku labā, nevis peļņas iegūšanai; efektīva ārstēšana visiem neatkarīgi no ienākumiem. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” ierosināja samazināt PVN likmi medikamentiem, proti, recepšu medikamentiem piemērot 5 procentu PVN likmi. Esam pārliecināti, ka veselības aizsardzības sistēmai jābūt visiem pieejamai. Starp citu, tas arī motivētu uzņēmējus godīgāk maksāt nodokļus valstij. Tā summa, kas samazinājuma gadījumā aizietu garām budžetam, nav nemaz tik liela, to varētu atrast, būtiski reformējot valsts pārvaldes aparātu.
„Saskaņas Centrs” kopā ar ekspertiem no Rietumeiropas un ASV ir sagatavojis alternatīvu valsts budžeta projektu. Tajā norādām arī citus ienākumu avotus. Nosaukšu tikai būtiskākos: nepieciešams samazināt ierēdņu aparātu ministrijās, un mums nav jāpiedalās svešos karos – Irākā un Afganistānā -, par ko mēs maksājam desmitiem miljonu latu gadā.
Mums nav pieņemama sabiedrība, kurā izdzīvo stiprākais, mēs izvēlamies sociāli taisnīgu sabiedrību, kuras pamats ir vesels un sociāli aizsargāts cilvēks. Diemžēl mūsu priekšlikums samazināt PVN likmi medikamentiem tika no „labajām” (pēdiņās) partijām noraidīts, neskatoties uz viņu publiski izteiktajiem solījumiem saviem vēlētājiem.
Otrām kārtām apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka patlaban ir īstais laiks valsts pārvaldes reformai. Par trešdaļu samazinot ministriju skaitu, varētu nodrošināt, ka budžeta konsolidācijas ietvaros naudu atņem nevis attīstībai un investīciju projektiem, bet gan valsts pārvaldei, samazinot pārvaldē strādājošo skaitu.
Apvienība „Saskaņas Centrs” un LPP/LC rosina samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 9, apvienojot Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
„Saskaņas Centrs” un LPP/LC jau iesnieguši attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Mēs ceram, ka mūsu priekšlikums tiks atbalstīts.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 25.marts, un cilvēki pie pieminekļiem – gan Rīgā pie Brīvības pieminekļa, gan visur citur Latvijā – piemin 1949.gada izvešanu upurus. Un šodien un turpmāk katrai Latvijas partijai, kas sevi sauc par nacionālu, ir jāatbild, ar ko tā ies kopā uz vēlēšanām, kādas ir tās partijas, ar kurām tā gatavojas iekļauties vienā vēlēšanu blokā vai ar kurām kopā tā ir gatava pēc vēlēšanām startēt valdībā, ja vēlētāji dos uzticību. Tas ir jautājums arī mūsu partijai, par ko mēs lemsim un spriedīsim 17.aprīlī apvienības kongresā.
Šodien, neapšaubāmi, pats nozīmīgākais un zīmīgākais notikums ir pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošana viesnīcu pakalpojumiem; grāmatām, žurnāliem un avīzēm šī likme, 10 procentu likme, tiek pagarināta vēl uz vienu gadu. Man bija tā laime šo priekšlikumu iesniegt kopā ar citu frakciju vadītājiem. Protams, šajā sakarā uzreiz piesardzīgi jāvaicā, kā šī likmes samazināšana divos sektoros saskan ar plāniem, par kuriem runā Finanšu ministrija, – ka viens no variantiem nākamā gada budžeta konsolidācijas veikšanai ir ievērojami palielināt ieņēmumus, balstoties uz visu samazināto likmju atcelšanu un likmju pacelšanu līdz 21 procentam, taču liekot lielāku uzsvaru uz sociālo palīdzību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Ja šādi plāni pastāv, par tiem būtu jārunā arī politiskā līmenī, arī koalīcijā, un jāspriež, kādā veidā tas var tikt apvienots ar šo nodokļu politiku šobrīd, jo nebūtu labi, ja uz… Tas būtu līdzīgi kā slalomā: vienu brīdi šīs likmes samazina, bet pēc pusgada – atkal palielina.
Nākamā lieta, par ko gribu runāt, ir jautājums par alkohola tirgošanas aizliegumu 1.septembrī; par to šeit jau izskanēja kritika. Es domāju, ka būtiskais uzsvars ir viens – svarīgi ir ne tikai apkarot jauniešu dzeršanu 1.septembrī un arī citās dienās, bet prasīt arī stingrāku atbildību no tiem, kas alkoholu viņiem pārdod.
Un premjeram jānovēl veiksmīgi atrisināt jautājumu par valdības nostiprināšanu, tikt skaidrībā, vai ir kāda partija, kas ir gatava valdību pastiprināt vai ne; kādā veidā mēs strādāsim līdz beigām.
Attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu jāteic, ka, protams, tas notiks agri vai vēlu, tas ir neizbēgami. Un jācer: ja valdību pēc vēlēšanām veidos tikai divas vai trīs partijas, tad šī samazināšana nebūs tik liela problēma, kāda tā diemžēl ir šobrīd, kad bieži vien katra samazināšana ļoti jutīgi skar kādu tās vai citas partijas ietekmes sfēru.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.
Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!