Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 18.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par vienu iespējamu grozījumu tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zaķa, Čepānes, Āboltiņas,
Šadurska un Reira priekšlikumu veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un
svītrot no darba kārtības 13.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Nav iebildumu!”) Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību.
Sākam tradicionāli ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova,
Buhvalova un Buzajeva iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Viņš runās „par”.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša.
Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta trešā
daļa paredz, ka regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir tā
rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību. Šī norma neļauj
izpaust tarifu aprēķinu projektā iekļauto informāciju, ja sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējs noteicis tai komercnoslēpuma statusu. Kā rāda prakse, monopolists, kas
sniedz sabiedrisko pakalpojumu, izmanto šo likumā doto iespēju ļaunprātīgi, un tā
rezultātā sabiedrībai nav iespējams projekta stadijā saņemt pilnīgu informāciju
par tādu aktuālu jautājumu kā sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķini.
Mēs piedāvājam noteikt, ka tarifu aprēķinu projektā iekļautā
informācija uzskatāma par vispārpieejamu Informācijas atklātības likuma izpratnē.
Šis priekšlikums ļaus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem pilnā apmērā iepazīties
ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem tarifu projektiem un to pamatojumu,
izvērtēt šo informāciju un realizēt sabiedrisko kontroli.
Godātie kolēģi! Kāpēc tas ir svarīgi? Liela daļa no Latvijas
iedzīvotāju izdevumiem… diezgan liela daļa ir komunālo pakalpojumu maksa. Tagad
izveidojas tāda absurda situācija, ka Latvijas iedzīvotāji, patērētāji, principā
nesaņem informāciju par to, par ko viņi maksā, jo pakalpojumu sniedzēji principā…
Ja viņi prasa sabiedrisko pakalpojumu regulatoram noteikt, ka tarifā iekļautajai
informācijai ir komercnoslēpuma statuss, tad principā patērētājam nav iespēju
uzzināt, vai, piemēram, šis tarifu paaugstinājums ir pamatots vai ne.
Ir bijušas tādas absurdas situācijas. Kad vienā pilsētā, kad vēl
bija vietējie regulatori, vietējais regulators izsludināja, ka paredzētas tarifu
izmaiņas siltumapgādē, un aicināja iedzīvotājus piedalīties šo tarifu projekta
apspriešanā, iedzīvotāju pārstāvji atnāca pie regulatora, bet regulators deva
atbildi: „Diemžēl nekādu informāciju mēs nevaram jums dot, jo tai ir noteikts
komercnoslēpuma statuss.”
Godātie kolēģi! Parasti dzīvē ir tā, ka tad, kad, pieņemsim,
mūsu dzīvoklī ir remonts, nav pieļaujams, ka darbinieki pateiktu mums: „Mēs jums
nepateiksim, cik izmaksāja, piemēram, remontdarbu materiāli.” Protams, tāda
situācija nav pieļaujama. Bet šodien šāda situācija ir ar komunālo pakalpojumu
sniedzējiem! Manuprāt, ļoti svarīgi noteikt ne tikai profesionālu kontroli no
sabiedriskā regulatora puses, bet arī noteikt sabiedrības kontroli pār tarifiem un
sniegt cilvēkiem vispusīgu informāciju par to, par ko viņi maksā, kāpēc tarifi tiek
paaugstināti, kas viņus sagaida un tā tālāk, un tā joprojām.
Godātie kolēģi! Pirms trim nedēļām šeit, Saeimā, divas
komisijas iepazinās ar Valsts kontroles ziņojumu, un šā Valsts kontroles ziņojuma
būtība bija tāda: cik lielā mērā uzņēmumu administratīvie izdevumi ietekmē
galīgo tarifu. Un bija atklāti daudzi pārkāpumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulators
apsolīja, ka šie pārkāpumi būs novērsti, bet, godātie kolēģi, mēs kā
patērētāji joprojām nezinām, kāpēc veidojas šis tarifs, kādi cipari bija par
pamatu tarifa izmaiņām un kāpēc tarifs ir tāds un ne šitāds.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt, ka
sabiedrībai ir tiesības zināt, par ko tā maksā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska,
Mitrofanova, Buhvalova un Buzajeva iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 38, atturas – 33. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai
caurlūkošanai likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, un mums ir jānosaka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš un tas, kad mēs atkārtoti izskatīsim šo
likumprojektu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vēlētos, lai priekšlikumu iesniegšanas
termiņš būtu 7.aprīlis un izskatīšana – 22.aprīlī.
Sēdes vadītājs. 7.aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš,
un 22.aprīlī – izskatīšana Saeimas sēdē.
Deputātam Šadurskim, kā es saprotu, ir alternatīvs priekšlikums.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums ir nepieciešama diskusija par
šo likumprojektu, lai beidzot to pieņemtu galīgajā lasījumā. Es iesaku nedaudz
garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vienu mēnesi no šodienas, tātad
19.aprīli, bet izskatīšanu atbilstoši nedēļu vēlāk – 29.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs teicāt… Vēl vienreiz, Šadurska
kungs! Ieslēdziet, lūdzu, vēl reizi mikrofonu deputātam Šadurskim! (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Kāpēc vilkt garumā?”)
K.Šadurskis. Tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 19.aprīlim,
izskatīšana – Saeimas 29.aprīļa sēdē.
Sēdes vadītājs. 19.aprīlis un 29.aprīlis… Jā, paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ir tomēr viens arguments par labu 7. un
22.aprīlim. Un tas ir tāds, ka šajā Imigrācijas likumā ir vairākas normas, kurām
jāsāk darboties pēc iespējas drīzāk. Un par to strīdīgo… tajā strīdīgajā
jautājumā var arī atrast kompromisu. Bet ir jābūt virzībai uz priekšu. Tāpēc,
lūdzu, atbalstiet 7. un 22.aprīļa datumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms… Vai Šadurska
kungs neatkāpjas no sava priekšlikuma? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nu
nobalsosim!”) Tātad mums ir jāizšķiras par to balsojot. Saskaņā ar Kārtības
rulli vispirms mums jābalso par tālāko piedāvāto termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim
tātad par deputāta Šadurska ieteikto termiņu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu 19.aprīli, bet izskatīšanu Saeimas sēdē 29.aprīlī! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 47, atturas – 16. Šis priekšlikums ir
noraidīts.
Līdz ar to paliek spēkā deputāta Dalbiņa priekšlikums: 7.aprīlis
– priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 22.aprīlī – izskatīšana Saeimas sēdē.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – pie deputātu
pieprasījuma.
Izskatīsim deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Aizbalta,
Klementjeva, Pimenova, Mirska, Feldmanes, Jaundžeikara, Rubika un Baštika pieprasījumu
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā
finansējuma izšķērdēšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Kolēģi! Šis pieprasījums ir izskatīts komisijas sēdē un ar balsu
vairākumu noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Kauns!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis
LPP/LC frakcijas deputātu ar „Saskaņas Centra” frakcijas deputātu atbalstu
iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tapis, reaģējot uz
paradoksālo situāciju veselības aprūpē, kur, no vienas puses, daudzas slimnīcas
atrodas bankrota priekšā un jau 2010.gada pirmajos mēnešos ir būtiski
pārtērējušas atvēlēto finansējumu, bet, no otras puses, atsevišķas Veselības
ministrijas padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības tik brīvi rīkojas ar
naudu, ka rada iespaidu, it kā tām, atšķirībā no pārējās Latvijas, „treknie
gadi” turpinās…
Pareizi, šis Valsts kontroles ziņojums bija par 2008.gadu un
2009.gada pirmajiem četriem mēnešiem. Pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas trijās
Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās un vienā Veselības ministrijas padotības
iestādē atklājies, ka nelietderīgi un neefektīvi izlietoti 2,7 miljoni latu. Kāda
gan būtu kopējā summa, ja revīzija būtu veikta visās Veselības ministrijas
padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās?
Pie mūsu deputātiem ir vērsušies vairāki pašvaldību vadītāji,
kuru teritorijās atrodas reģionālās slimnīcas, kā arī reģionālo slimnīcu
administrācijas pārstāvji un informējuši mūs par kritisko situāciju, kāda tā
pašreiz ir saistībā ar slimnīcu finansējumu. Slimnīcas grimst aizvien dziļākos
parādos, tās ir parādā gan zāļu piegādātājiem, gan dažādiem sadzīves
pakalpojumu nodrošinātājiem, gan valstij. Un, ja kreditori vērsīsies pret slimnīcām
un iesniegs maksātnespējas pieteikumu, slimnīcas var bankrotēt.
Informācija liecina, ka jau 2010.gada janvārī slimnīcas būtiski
pārtērējušas atvēlētos līdzekļus. Vissarežģītākā situācija ir reģionos.
Piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā bija
mēnesim ieplānots, vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts Madonas, Balvu, Preiļu,
Jēkabpils un Cēsu slimnīcās. Turklāt būtiski pārsniegts arī ieplānotais
hospitalizēto pacientu skaits: plānots bija, ka būs nedaudz vairāk nekā 16
tūkstoši, bet janvārī slimnīcās tika hospitalizēti vairāk nekā 26 tūkstoši
pacientu. Savukārt stacionārajā aprūpē visā 2010.gadā plānots par 100 tūkstošiem
pacientu mazāk nekā 2009.gadā: 2009.gadā plānoti bija 300 tūkstoši, 2010.gadā –
tikai 200 tūkstoši. Tātad Veselības ministrija neprecīzi saplānojusi pacientu
skaitu.
Statistika liecina, ka pacientu skaits pieaug, nevis samazinās.
Janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības
pakalpojumiem nav apmaksāta. Bet Rēzeknē slimnīcas pārstrāde neatliekamās
palīdzības jomā ir bijusi 85 procenti. Daugavpils reģionālajā slimnīcā par
janvāri izveidojies 250 tūkstošus liels parāds. Tas – tikai par janvāri! Februārī
un martā situācija nav uzlabojusies. Bet „Stradiņos” – jau aptuveni 4 miljonus
liels parāds. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka neatliekamās palīdzības
apmaksa tika katrai slimnīcai rēķināta, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu
skaitu. Taču 2009.gada otrajā pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā tika slēgtas vai
reorganizētas, tās pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu. Līdz ar to pieauga
pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet finansējums tiem netika
palielināts.
Kopumā janvārī sniegto neatliekamās palīdzības pakalpojumu
reālais apjoms pārsniedz plānoto vienam mēnesim par vairāk nekā 4,3 miljoniem latu.
Slimnīcu pārstāvji apstiprina, ka Latvijā plānveida medicīniskie pakalpojumi jau ir
gandrīz kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Jau tagad ir redzams, cik traģiski šis
fakts ietekmē iedzīvotājus. Strauji palielinās savlaicīgi neārstētu pacientu
skaits, no kuriem daudziem jau iestājušās neatgriezeniskas sekas. Kā izteicās kāds
ārsts, tagad mēs neoperējam vēnas, bet amputējam kājas. Strauji pieaug arī
invalīdu skaits. Skan gluži kā teksts no kinofilmas par karu, vai ne? Kaut gan ir
21.gadsimts un Latvija ir Eiropas Savienībā, mūsu cilvēki dzīvo gandrīz vai kara
laika apstākļos. Latvijā ir jau fiksēts tāds nāves iemesls kā bada nāve! Vai
valdība nav pāršāvusi pār strīpu, gribēdama izpatikt Pasaules Bankas naudas
aizdevējiem?
Pirms 2010.gada budžeta pieņemšanas pagājušā gada 9.septembrī
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijas pārraidē „900 sekundes”
paziņoja, ka veselības nozarei finansējums netiks samazināts. Izrādās, atkal
samelojās. Tomēr, veicot kārtējo saskaitīšanu un atņemšanu uz papīra, Ministru
prezidents un finanšu ministrs nosprieda, ka veselības nozarei lieki ir 70 miljoni latu.
Tagad acīm redzams, ka saskaitīšana un atņemšana uz papīra ir bezjēdzīga, jo tā
neatspoguļo reālo situāciju. Tagad šie „nogrieztie” 70 miljoni ir tie, kas
Latvijas veselības aprūpes sistēmu strauji tuvina sabrukumam.
Vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt iepriekšējā veselības
ministra Ivara Eglīša brīdinājumu par to, ka, vēl vairāk samazinot finansējumu
veselības aprūpes nozarei, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu
pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Eglīša kungs, nespēdams ietekmēt
situāciju un gūt sapratni valdībā, rīkojās godprātīgi un atkāpās no ministra
posteņa.
Šā gada 10.martā mūsu pieprasījums tika skatīts Saeimas
Pieprasījumu komisijā, kurā piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretārs un
sekretāra vietnieks. Deputāti saņēma izsmeļošas atbildes uz jautājumiem, kā arī
apstiprinājumu, ka situācija veselības nozarē ir ļoti kritiska. Turklāt medicīnas
tēma šajā dienā tika apspriesta arī vēl divās citās komisijās, un tas ir samērā
apsveicami.
Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumu saistībā ar Valsts kontroles
veiktās revīzijas rezultātiem, Veselības ministrijas ierēdņi nesaskatīja neko
nosodāmu minētajos faktos par negūto peļņu 1 miljona latu apmērā, par nesamērīgi
lielām algām vairāku slimnīcu administrācijas darbiniekiem, par dārgu reklāmas
rakstu publicēšanu un alkoholisko dzērienu pirkšanu par valsts naudu.
LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka situācijā, kad ļoti daudzi
Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi, nav pieļaujams
nelietderīgs un neefektīvs valsts finanšu līdzekļu izlietojums. Valdībai ir jāspēj
nodrošināt īpaši stingru valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību un jārada
efektīvi kontroles mehānismi.
Vēlos norādīt, ka mērķtiecīgs budžeta līdzekļu izlietojums nav
iespējams bez veiksmīgas komunikācijas starp Ministru prezidentu, finanšu ministru un
veselības ministru. Masu mediji ziņo, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Valdis
Dombrovskis pieprasījis veselības ministrei Baibai Rozentālei četrus paskaidrojumus –
gan par zāļu cenu atšķirībām Baltijas valstīs, gan par slimnīcu maksātnespēju,
gan par ātrās palīdzības transporta pakalpojumu iepirkuma būtisku sadārdzināšanos,
gan arī par rehabilitācijas centra „Vaivari” finansējuma izlietojumu. Paskaidrojumi
tiek pieprasīti un sniegti, bet reālā rīcība un situācijas stabilizācija neseko.
Rodas iespaids, ka kāds visu laiku rausta premjeru aiz piedurknes un nepārtraukti
konsultē.
Aiz šā paskaidrojuma pieprasīšanas ārā spraucas „Jaunā
laika” un Tautas partijas nesaskaņas, kas nu ir izvērtušās Tautas partijas
aiziešanā no valdības. Katrā ziņā šīs politiskās peripetijas slimniekiem, kuri
gaida no valsts kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, nekādu labumu nedos. Lēmumu
pieņemšana aizkavēsies, un slimnīcu finansēšanas problēmas turpinās samilzt.
Nedēļas sākumā Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai
izdevās vienoties par Veselības ministrijas iekšējo līdzekļu pārdali, veicot
budžeta apropriāciju, kad 4,3 miljoni latu tiks paņemti no Valsts zāļu aģentūras
peļņas un arī no Valsts infektoloģijas centra un novirzīti slimnīcām. Pirmkārt,
tas ir tikai neliels ielāpiņš, lai nosegtu slimnīcu jau radušos parādus. Otrkārt,
pamatoti rodas jautājums: no kurienes gan šīm minētajām iestādēm tik liela peļņa?
Taču galvenais jautājums paliek: kas sagaida veselības aprūpi turpmāk? Šis
jautājums nav risināms vien Veselības ministrijas gaiteņos. Latvijas sabiedrība
gaida, ka valdība būs izlēmīga, ka tā pieņems konceptuālus lēmumus un
nekavējoties risinās akūtos jautājumus veselības aprūpes jomā, ka valdība sniegs
veselības aprūpes sistēmai ne tikai neatliekamo palīdzību, bet arī veiks
mērķtiecīgu tās atveseļošanas un rehabilitācijas kursu.
LPP/LC frakcijas deputāti aicina valdību aktīvāk risināt
jautājumu par Pasaules Bankas piešķirtās tā sauktās sociālā spilvena naudas
novirzīšanu veselības aprūpei. Šogad sociālajam spilvenam paredzēti 24 miljoni
latu. Tas nozīmē, ka mēnesī pieejami vidēji 2 miljoni latu. Taču līdzšinējie
rādītāji liecina, ka netiek apgūta pat desmitā daļa no tiem.
Valdībai nav pamata lepoties ar šīs naudas apgūšanu. Arī
iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību. Šajā joma ir vērojama pilnīga valdības un
Veselības ministrijas reorganizatoriskā mazspēja. Valdībai steidzami jāpaplašina to
personu loks, kas var izmantot šo naudu, kā arī jāmazina birokrātiskais slogs šīs
naudas izmantošanā, jāvienkāršo pacientu iemaksas kompensēšanas kārtība
trūcīgām un maznodrošinātām personām, lai atvieglotu darbu jau tā noslogotajiem un
pārslogotajiem sociālajiem dienestiem. Varbūt valdībai, lai glābtu slimnīcas no
bankrota, ir jāizskata jautājums par slimnīcu nacionalizāciju, kā tas notika
Norvēģijā?
Visas Latvijas medicīnas iestādes pieprasa steidzamu risinājumu.
Risinājumu prasa arī mediķu profesionālās asociācijas, jo pieaug to ārstu skaits,
kuri izbrauc no Latvijas. Pēc izskanējušās informācijas masu medijos, apmēram 50
mediķi katru mēnesi pamet Latviju. Šādā situācijā var kristies arī sniegto
pakalpojumu kvalitāte.
Vēlreiz vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt, ka veselības
aprūpē darbojas likums: ja slimība netiek savlaicīgi ārstēta, tad hroniskas,
ielaistas slimības ārstēšana valstij izmaksā daudzkārt dārgāk. Daudz dārgāk
izmaksā arī invaliditātes pensijas maksāšana personām, kuras slimības dēļ
zaudējušas darbaspējas. Dārgi valstij izmaksās arī letālie gadījumi. Nerunājot
jau par morālo aspektu, tie ir zaudējumi, kas radušies no negūtās peļņas un
nemaksātajiem nodokļiem.
LPP/LC frakcijas deputāti, kuri arvien ir uzsvēruši to, cik svarīgi
Latvijai ir veicināt dzimstību un atbalstīt ģimenes ar bērniem, aicina valdību
mainīt savu politiku un tā vietā, lai pasīvi veicinātu iedzīvotāju mirstību,
aktīvi veicināt dzimstību. Nevajag izpatikt tikai naudas aizdevējiem, ir jādomā par
Latvijas iedzīvotājiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas un frakcijas „Saskaņas Centrs” pieprasījumā
lasāmā, kā arī Dukšinska kunga tikko publiskotā informācija patiešām ir ļoti
satraucoša, jo šajā jomā izveidojusies kritiska situācija. Analizējot Valsts
kontroles pagājušā gada decembrī publiskotos revīzijas materiālus, pieprasījumā
tiek norādīts uz ļoti lielu finanšu līdzekļu izšķērdību veselības aizsardzības
jomā. Un tas ir laikā, kad tiek runāts par sarkanajām līnijām, par valsts
finansējuma palielināšanas nepieciešamību ārstniecības iestādēm.
Kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka Valsts kontroles revīzijas
materiālos ir izvērtēta trīs ārstniecības iestāžu saimnieciskā darbība laika
posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.aprīlim. To vidū ir arī Paula
Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kuras medicīniskajam personālam es varu
izteikt vislielāko pateicību, un tāpēc turpmāk teiktais lai nekādā gadījumā
netiktu saprasts tā, ka es vēršos pret medicīnisko personālu!
Gan pieprasījumā, gan Valsts kontroles slēdzienā par šo iestādi,
runājot pieprasījuma iesniedzēju vārdiem, ir vesela rinda kliedzošu, kā viņi saka,
faktu.
Daži no tiem.
Slimnīcas reklāmas un informatīvo pasākumu izdevumiem, kā
norādīts pieprasījumā un arī Valsts kontroles atzinumā, ir tērēti 83 720
latu. No šiem līdzekļiem par divām A4 lapaspusēm slimnīca ir iztērējusi
39 495 latus, ievietojot vienu reklāmas sludinājumu vienā ārvalstu žurnālā.
Tālāk. Slimnīcas reprezentācijas izdevumiem, konferencēm un
semināriem ir tērēti aptuveni 40 tūkstoši latu, tostarp dāvanu karšu iegādei —
600 latu, Jāņu ielīgošanai – aptuveni 4,5 tūkstoši. Valsts kontrole ir secinājusi,
ka vairāk nekā 27 tūkstoši ir izlietoti neefektīvi.
Tālāk. Valsts kontrole ir secinājusi, ka mēbeļu iegādes jomā nav
ievērota kārtība, kas regulē iepirkuma veikšanu. Proti, ir notikusi izvairīšanās
no iepirkuma procedūras, sadalot daļās paredzamo piegādi. Piemēram, no SIA
„Daiļkrāsotāji” divu mēnešu laikā bez iepirkuma procedūras slimnīca ir
iegādājusies piecus āra solus 2416 latu apmērā.
Godātie kolēģi! Es nezinu… man intereses pēc gribas aizbraukt uz
šo slimnīcu un paskatīties, kāds izskatās viens āra sols par 500 latiem.
Bez tam vadošās amatpersonas ir braukušas arī komandējumos,
piemēram, uz Berni Šveicē, Parīzi un Arasu Francijā, Sitardu Nīderlandē. Pēc tam,
pēc šiem komandējumiem, atskaitēs ir norādīts (citēju): „Stradiņa slimnīcas
koncepcija atbilst vadošajām Eiropas slimnīcām.” Citāta beigas.
Un beidzot, kolēģi, jāmin viena lieta, kurā arī Bērziņa kungs
būtu ieinteresēts un uz kuru mēs, deputāti, varētu lūkoties ar baltu skaudību.
Proti, slimnīca ir noslēgusi līgumus ar SIA, ka 30 vadošie darbinieki tiks apmācīti
komunikācijā ar medijiem – par 4 tūkstošiem. Tātad tur būs tēlu veidojošie faktori
– kā uzvesties saskarsmē ar žurnālistiem -, būs organizēti praktiskie uzdevumi
(citēju): „kā sagatavoties uzstāties, kā izskatīties un justies pārliecinoši, kā
ar balsi un runas paņēmieniem, un neverbālo komunikāciju ietekmēt klausītājus un
skatītājus”. Tas ir sirdi plosoši, jo dažkārt, es domāju, mums, deputātiem, šīs
prasmes pietrūkst.
Otrs jautājums, par ko es gribu runāt. Man ir jautājums Latvijas
Pirmajai partijai un partijai „Latvijas Ceļš”: kāpēc pieprasījums tiek adresēts
Dombrovskim, nevis, teiksim, veselības ministrei? (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Tāpēc ka viņš vada valdību!”) Tad, kad jūs rakstījāt šo
pieprasījumu, nekādas valdības nestabilitātes nebija un veselības ministre bija savā
amatā. Godmaņa kungam un Eglīša kungam… tās valdības laikā… Kad jūs bijāt
valdībā, tieši tad šie notikumi risinājās, un zināmu iemeslu dēļ nevar adresēt
viņiem šo pieprasījumu.
Kā es jau teicu, Valsts kontrole ir veikusi revīziju tieši par to
laiku, kad valdību vadīja Godmaņa kungs, – no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada
30.aprīlim. Nu jūs taču bijāt valdībā, nevis atlidojāt no kādas planētas vai
atgriezāties no kāda ilgstoša komandējuma ārzemēs! Jo tajā laikā, kad saskaņā ar
likuma „Par valsts budžetu 2006.gadam” 16.pielikumu un likuma „Par valsts budžetu
2007.gadam” 15.pielikumu desmit veselības aprūpes iestādēm infrastruktūras
pilnveidošanai tika izsniegti valsts galvotie aizdevumi par kopējo summu 155 miljoni 480
tūkstoši… godātā Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”,
acīmredzot jūsu ministri tajā laikā rušinājās savā lauciņā un izlikās absolūti
neredzam, kas notiek Veselības ministrijas lauciņā. Vai jūs patiešām neko
nedzirdējāt vai negribējāt redzēt par šiem pieprasījumā minētajiem, kā jūs
sakāt, dīvainajiem līgumiem, kuri šodien jums šķiet nepatīkami, pārsteidzoši vai
kliedzoši?
Un es gribu teikt, ka Dombrovska valdība sāka strādāt tikai
pagājušā gada 12.martā un ka faktiski Dombrovska valdība bija jau noslēgto – jūso
valdības laikā noslēgto! – līgumu ķīlniece, ja mēs runājam par šiem ļoti… par
155,5 miljonu lielajiem valsts galvojumiem. Un tas viss būs jūtams vēl vairākus gadus.
Tāpēc es aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” pieprasījums varētu tikt uztverts kā neizpratne vai pat nekompetence
veselības aprūpes nozarē. Salīdzinot ar 2009.gadu, budžets veselības aprūpei ir
samazinājies tikai par 13 procentiem, kas reālas problēmas nozarei neradītu, ja
finanses tiktu izlietotas iedzīvotāju interesēs. Ambulatorajai aprūpei finansējums
šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir pat pieaudzis. Tad ir jājautā: kādēļ,
spriežot pēc Veselības ministrijas publiskās informācijas, katastrofāli būtu
jāpieaug neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai? Vai skaidrojums būtu tāds, ka
ambulatorā palīdzība netiek sniegta, taču nauda tiek tērēta? Pieņemu, ka tas tā
nav, jo ārsti godprātīgi veic savus pienākumus. Un šie 3,4 procenti no IKP, kuri tika
apsolīti Rozentāles kundzei, arī šogad tika nodrošināti. Tātad premjers savu
solījumu ir pildījis.
Parunāsim dažus vārdus par to, kā tad šī nauda tiek tērēta (un
par to ir atbildīga Veselības ministrija, nevis premjers). Pilnīgi uzskatāms piemērs
ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur pērn vārda tiešā nozīmē
tika izšķērdēti turpat vai 2,4 miljoni. Un visas šīs fikcijas, shēmas un darbības
bija ļoti labi zināmas gan šīs slimnīcas vadībai, gan arī veselības ministrei.
Kā piemēru, kā nauda tika izlietota, varu minēt sabiedrību ar
ierobežotu atbildību „Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas
centrs un brūču klīnika”. Par tās sniegtajiem mikroķirurģijas un
mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem naudas summa bija nepilni 2,4
miljoni. Šo darbu varēja veikt arī pati slimnīca, bet tā nodeva šo pakalpojumu
privātās rokās.
Ja nu reiz ir tāds katastrofāls naudas trūkums, ka ir jāvēršas
pie Dombrovska kunga, tad es jums minēšu dažas algas, kuras saņem veselības aprūpes
nozarē strādājošie. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes
priekšsēdētājas vidējā darba samaksa mēnesī 2008.gadā ir bijusi 4472 lati,
2009.gadā – nedaudz samazināta – 4377 lati (no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma).
Valdes locekļiem vidējā darba samaksa ir bijusi virs 3000. Nevarētu teikt, ka šī
nozare sevišķi cieš no naudas trūkuma. Galvenajam grāmatvedim – virs 2000 latu,
projektu finanšu vadības nodaļas vadītājam šajā pašā slimnīcā darba alga ir
2627 lati.
Vai jūs domājat, ka sliktāk ir citās slimnīcās? Nebūt ne! Paula
Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja alga ir bijusi
virs 5000 latu 2008.gadā, bet, to samazinot, 2009.gadā – 4500 lati. Savukārt Rīgas
Stradiņa universitātes rektora vidējā darba samaksa 2008.gadā ir bijusi 11 543
lati mēnesī. Gandrīz vai konkurētspējīga ar Flika kunga algu! 2009.gadā, nedaudz
samazinot, tā, pēc šā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, 2009.gada pirmajā pusē
bija 7735 lati. Par kādu veselības aprūpes budžeta trūkumu te var būt runa?
Par slimnīcām, kas ir minētas šajā pieprasījumā. Te nu būtu
derējis iepazīties ar faktiem, ko sniedz Veselības ministrija, jo sakarā ar to, ka
slimnīcu skaits ir samazināts vairāk nekā par 20 procentiem, atlikušajām slimnīcām
finansējumam vajadzēja būt lielākam nekā iepriekšējā gadā.
Vēl par to, kā tiek maldināta sabiedrība par pakalpojumu
sniegšanu. Gan veselības ministre Rozentāles kundze, gan Veselības ministrijas
ierēdņi ir ne vienā vien sanāksmē uzsvēruši to, ka mēs esam palikuši tikai uz
neatliekamo palīdzību, kura katastrofāli pieaug. Joprojām strādādama veselības
aprūpē gan ambulatori, gan stacionārā, es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šī
neatliekamā palīdzība tiek radīta mākslīgi, pie hroniskas slimības pieliekot vārdu
„paasinājums”. Un tādā veidā joprojām plānveida palīdzība tiek nodrošināta
šajās slimnīcās. Ja mainītu sistēmu un maksātu par pakalpojumu, nevis par
nogulētajām gultas dienām, kuras gan, jāatzīmē, ir skaitliski samazinājušās…
Taču, kā iepriekš, tomēr joprojām tiek maksāts par laiku, kas tiek pavadīts
slimnīcā.
Un vēl pēdējais – par konkursiem. Šis pēdējais konkurss par
neatliekamās palīdzības mašīnu iepirkumu, kas pēkšņi tika sadārdzināts par 30
procentiem – 10 miljoniem -, nekādā veidā nav saistīts ar premjeru. Premjers ir
uzdevis jautājumu veselības ministrei Rozentāles kundzei: kādēļ tas tā ir noticis
šajos apstākļos, kad ļoti būtiski būtu bijis 10 miljonus novirzīt ārstniecībai,
nevis mašīnu iepirkumam?
Par izšķērdēšanu varētu turpināt tajā ziņā, ka tas, kas
notika Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur gandrīz miljons tika nozagts…
Sauksim lietas īstos vārdos! Tika konstatēti 900 tūkstoši, vienkārši 100 tūkstoši
netika atrasti; 10 procenti ir tipiskā summa, par ko ir runa šajos projektos. Var būt,
ka Rozentāles kundze kā nozares atbildīgā ministre iedzīvotāju intereses vērtēja
zemāk nekā celtniecību vai mašīnu iepirkumus; acīmredzot tā tas varētu būt bijis,
bet par to vajadzētu nākties atbildēt viņai, nevis premjeram.
Tāpēc pilnīgi noteikti es varu teikt, ka šis pieprasījums ir
vienkārši nepamatots ne no viena skatu punkta – ne no budžeta, ne no budžeta
samazinājuma, ne no pakalpojumu sniegšanas. Ir tikai viens vienīgs atbildīgais –
šīs nozares ministrs, kurš zina, kā šī nauda tiek izlietota.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šeit tika izteikti pārmetumi pieprasījuma
iesniedzējiem par to, ka šis pieprasījums esot nekompetents, neesot iesniegts īstajam
adresātam un tā tālāk. Atvainojiet! Izskatās, ka jūsu traktējums šai problēmai ir
tāds, ka par visu valstī atbild tikai konkrētās nozares ministrs vai arī pat
konkrēta partija un ka neviens cits valstī par to neatbild. Izskatās tā, ka valsti
nevada premjers, bet valsti vada tikai ministrijas. Atvainojiet, bet arī šie cipari, ko
jūs minējāt, kad teicāt, ka veselības nozarei finansējums samazināts pavisam
nedaudz… Bet arī šī „nedaudzā” summa ir kopumā tomēr 70 miljoni! Un bija
brīdinājums arī no Veselības ministrijas puses, no veselības aprūpes iestāžu
administrācijas puses, ka jebkurš finansējuma samazinājums 2010.gadā izmaksās
divtik, jo nabagais maksā vienmēr vairāk. Mēs ekonomējam veselības aprūpes jomā –
ne tur, kur vajag. Pieaug letālo gadījumu skaits…
Pēc pēdējo aptauju datiem, ko mediji sniedz, ir trīs galvenie
aspekti sakarā ar šo samazinājumu.
Pirmais aspekts – pieaug letālu gadījumu skaits.
Otrais aspekts – pieaug to pacientu skaits, kas nāk ar ļoti
ielaistām slimībām, kuras ārstēt gandrīz nav iespējams vai kuru ārstēšana ir
ļoti, ļoti dārga. Lēta tā ir tikai tad, kad mēs vispār neārstējam, un tas ir
letāls gadījums.
Un trešais aspekts – slimnīcu bankrots.
Es nedomāju, ka Veselības ministrijai vienai pašai jāuzņemas šī
atbildība, ja situācija ir kritiska, ja komunikācija nenotiek. Komunikācija tomēr
jāveido Ministru prezidentam. Mēs redzam, ka šī komunikācija… Un mēs arī šodien
redzam, kas konsultē premjeru arī veselības jautājumos un cik šīs konsultācijas ir
jēdzīgas.
Valsts kontroles ziņojumu mēs nesākām plaši diskutēt šajā
pieprasījumā, jo tas ir pieejams visiem deputātiem. Arī attiecīgās komisijas to
analizēja: kāpēc un kad. Tas bija 2008.gads un 2009.gada pirmie mēneši, kā jau es
minēju.
Latvijā ir pietiekami daudz slimnīcu, kur tiešām slimnīcu
administrācija ļoti apzinīgi strādā. Un arī galvojumi un remontdarbi, kas tika
minēti… Līdzekļi ir ieguldīti tiešām iestāžu struktūrā un reformās. Jā, ne
visas reformas ir izdevušās varbūt tādā veidā, kā vēlējāmies mēs, kā varbūt
vēlējās Veselības ministrija, tāpēc daudz kas vēl ir jādara tālāk. Bet visumā,
es domāju, mūsu pieprasījums akcentē nevis Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kā
daži deputāti grib jautājumu atkal šeit pagriezt, ka nu, lūk, nebūs neviena
santīma, ka, ja būs reforma, – būs nauda… vai arī tā, ka, ja nav kārtības, tad
nesaņemsiet… Bet jautājums ir cits – cietēji taču šajā brīdī ir pacienti,
Latvijas iedzīvotāji.
Tāpēc mūsu pieprasījums aicina pēc iespējas ātrāk sakārtot un
izlīdzināt šīs attiecības, komunikācijas un iedalīt nepieciešamo finansējumu, lai
no tā visa neciestu Latvijas iedzīvotāji.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es vērsīšos konkrēti pie Dukšinska kunga.
Jūs varētu runāt par izglītību, bet, es atvainojos, tas, ko jūs teicāt par
veselības aprūpi, tiešām ir absolūti nekompetenti. Tas, ko jūs teicāt par
ielaistiem gadījumiem… Ielaistie gadījumi ir saistīti ar ambulatoro aprūpi, kurai
naudas šogad ir vairāk nekā pagājušajā gadā. Vienkārši jūs šīs lietas
acīmredzot pietiekami labi neizprotat.
Otrkārt, ko es nepieminēju, – par neizlietoto vai izšķērdēto
naudu. Mēs varam runāt par 8 miljoniem, kurus premjers pagājušā gada pēdējos trijos
mēnešos novirzīja veselības aprūpei, lai sniegtu palīdzību šiem trūcīgajiem un
maznodrošinātajiem. Kā jūs domājat, cik Veselības ministrija no šiem līdzekļiem
iztērēja? No 8 miljoniem – 220 tūkstošus. Tātad – 7,8 miljoni veselības aprūpei
netika izlietoti.
Nākamais. Kas notiek ar valsts galvojumiem? Tagad no Veselības
ministrijas budžeta ir jāmaksā 4 miljoni par tukšo Ludzas slimnīcu, jo tas ir valsts
galvojums. Kas notiek tālāk ar valsts galvojumiem? Ploriņa kungs un Rozentāles kundze
uzņemas atbildību par to, ka Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca turpmāk
varēs samaksāt valsts galvoto naudu jauna korpusa celtniecībai. Ja jūs esat iepazinies
ar šiem Valsts kontroles revīzijas datiem, tad redzat, ka kopējā summa būs 296
miljoni. Un kurš to maksās? Vai šī slimnīca, kurai tagad ir miljoniem lieli parādi?
Ticiet man, ka ne. Nodokļu maksātāji!
Tā ka šis jūsu pieprasījums vienkārši parāda to, ka, pirms
gatavojat pieprasījumu, ir jāiepazīstas ar visiem faktiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es par šo pieprasījumu nebūtu runājis, ja
Dukšinska kungs tik karstasinīgi nebūtu te uzstājies un runājis par trūkumiem
medicīnā. Man tā vien šķiet, ka Dukšinska kungs un Latvijas Pirmā partija un
partija „Latvijas Ceļš” tikko ir nokrituši no mākoņa un nesaprot, kas valstī
notiek un kurš ir vainīgs pie visa tā. Jums nav saprāta? Jums nav sapratnes? It kā
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” ar Godmani priekšgalā nebūtu
vadījusi valdību un it kā tanī laikā būtu bijusi ideāla kārtība veselības
aprūpē.
Kur tad jūs bijāt toreiz, Dukšinska kungs un visi pārējie? (No
zāles dep. V.Aizbalts: „Kur biji tu, Pēter?”) Tur kārtības nebija arī tanī
laikā, kad Tautas partija daudzu, daudzu, daudzu gadu garumā vadīja šo nozari. Un
Circenes kundzei ir taisnība: jums vajadzēja rakstīt šo pieprasījumu, ja jūs to
gribējāt, veselības ministrei, nevis Dombrovska kungam, kurš tikai pirms gada
uzņēmās valdības vadību, lai nevis vienkārši ar karotītēm izstrebtu, bet gan ar
ekskavatoru izmēstu to, ko iepriekšējās valdības bija sastrādājušas. Vai
patiešām jums, deputātiem no Latvijas Pirmās partijas, nav izpratnes šajā lietā,
kurš te ir vainīgs?
Tāpat kā Tautas partija vakar iebēga krūmos. Vakar iebēga krūmos,
atsakoties no jebkādas atbildības arī par šo – arī par veselības sfēru, kura ir
ārkārtīgi svarīga un kurā viņi valdījuši vienpersoniski, nelaizdami tuvumā
nevienu citu: „Mēs te tiksim galā!” Atcerēsimies Bērziņa kungu un visus citus
ministrus. Kā tad nu bija? Kas tad ir vainīgs? Vajag taču vienkārši kritiski
padomāt! Es saprotu, ka jāspodrina spalvas, kuras patiešām ir pelēkas palikušas,
noplukušas pirms vēlēšanām, bet – ar saprātu, tomēr cienot citus, cienot citas
partijas un valdības vadītāju.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs arī turpmāk padomāt, ko
jūs runājat, un uzņemties atbildību, pilnīgu atbildību, uz sevi, nenovelt to uz
citiem, kuri patiešām nav vainīgi. Patiešām nav vainīgi! Jūsu vaina tur ir daudz
lielāka. Un kur nu vēl runāt par Tautas partijas vainu! Viņu vaina tur ir milzīga,
tāpēc viņi iebēga krūmos. Iebēga krūmos! Jūs domājat, ka valsts būs laimīgāka
tagad, kad jūs esat iebēguši krūmos un vairs negribat strādāt valdībā? (No
zāles dep. V.Muižniece: „Pilnīgi noteikti! Piespiedīsim jūs strādāt!”) Jūs
domājat, ka jūs kaut kā līdzēsiet valstij un tautai ar to? Vai jūs palīdzēsiet
tikt laukā no šā purva, kurā, kā jūs sakāt, tagad esam iebraukuši? Jūs jau tur
iestūrējāt iekšā, bet tagad jūs bēgat krūmos.
Tāpēc man ļoti kauns par šādām runām. Un, Dukšinska kungs,
padomājiet, pirms jūs šādi runājat!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis mūsu
pieprasījums ir par konkrētām lietām – par konkrētām lietām, kuras ir atklājusi
Valsts kontrole un kuras es nekomentēšu. Manuprāt, Jānis Dukšinskis ļoti precīzi
izklāstīja mūsu frakcijas pozīciju šajā jomā.
Mani, protams, nu jau vairākas reizes pēc kārtas uz uzstāšanos
uzvedināja Pētera Tabūna izteikumi. (No zāles dep. P.Tabūns: „Kā tad, jā!”)
Pēteris Tabūns (No zāles dep. P.Tabūns: „Viņam plakanā
pēda!”)… Pēterim Tabūnam pilnībā… Respektējot to, ko viņš teica, es
skaidri saskatu, ka viņam ir kaut kādas problēmas ar atmiņu radušās. Viņš
veselības aprūpes jomā neatrisinātos jautājumus mēģina pārcelt uz LPP/LC frakcijas
atbildību un pleciem, kaut gan faktiski apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
vairāk nekā 10 gadus Latvijā ir vadījusi veselības aprūpi. (No zāles dep.
P.Tabūns: „Tad bija kārtība!”) Es gribu teikt, kolēģi, to, ka tas, ko šodien
vajadzēja darīt Valda Dombrovska valdībai, veicot strukturālus pārkārtojumus
veselības aprūpes sistēmā, ir apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
nepadarītais darbs. Un ar pilnu atbildību es varu jums, kolēģi, pateikt, ka jau
2002.gada vidū tā sauktais māsterplāns jeb veselības aprūpes sistēmas
sakārtošanas plāns bija gatavs, bet tālaika ministrs Andrejs Požarnovs šo plānu
nevirzīja realizācijai tāpēc, ka „Tēvzemei un Brīvībai” valde un frakcija
iebilda pret to, sakot, ka pirms vēlēšanām tas viņiem nebūšot izdevīgi. (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Re, kur tas sāls!”)
Godājamie kolēģi! Un godājamais, augsti cienījamais Tabūna kungs!
Es aicinu atsvaidzināt drusciņ atmiņu vai varbūt kādus vitamīnus iedzert vai vēl
kaut ko, lai vienkārši nemaldinātu sabiedrību, nemaldinātu deputātus, nemaldinātu
arī tos daudzos cilvēkus, kuriem šodien ir grūtības saņemt veselības aprūpes
pakalpojumus vienkārši tā iemesla dēļ, ka savlaicīgi netika veiktas strukturālas
reformas un strukturāli pārkārtojumi.
Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Aizbalta, Klementjeva,
Pimenova, Mirska, Feldmanes, Jaundžeikara, Rubika un Baštika pieprasījumu Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma
izšķērdēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 58, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas –
„Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas
fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Trešajam lasījumam nav
saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Porietis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā
ūdensputnu dzīves vidi””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie deputāti! Tātad strādājam ar likumprojektu
Nr.1627/Lp9 – „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par
starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””. Ir
iesniegti divi priekšlikumi, un tiem abiem ir tikai redakcionāla daba.
1. – deputāta Gunta Eniņa priekšlikums, kas paredz likumprojekta
2.pantā starptautiskas nozīmes Latvijas mitrāju sarakstā vārdu „Kaņieris”
aizstāt ar vārdiem „Kaņieris (Kaņiera ezers)”. Grozījums ir atbalstīts
komisijā. Lūdzu arī jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Turpiniet ar 2.priekšlikumu.
G.J.Eniņš. Jā. Un 2.priekšlikums – arī to iesniedzis deputāts
Guntis Eniņš. Pilnīgi sīks redakcionāls labojums, ka Teiču un Pelēčāres purva
nosaukums prasa garumzīmi uz otrā „e”. Es domāju, ka šo garumzīmi arī jūs
atbalstīsiet.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 2.priekšlikumu.
G.J.Eniņš. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā
ūdensputnu dzīves vidi”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1686/Lp9 – „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””.
Šis ir ļoti vienkāršs likumprojekts, respektīvi, ar to ir
paredzēts samazināt PVN likmi viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas
mītnēs.
Komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajam lasījumam un ar balsu
vairākumu nolēma nodot Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu
pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsojam par šo likumprojektu pirmajā
lasījumā, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu
parakstītu iesniegumu – un tie ir deputāti Muižniece, Krauklis, Spurdziņš,
Kučinskis, Urbanovičs, Bērziņš (LPP/LC), Dukšinskis, Ārbergs, Rugāte un Zommere – ar
lūgumu piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Saskaņā ar Kārtības rulli
viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” steidzamības piešķiršanu
likumprojektam.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka, no vienas puses, protams, ir prieks,
ka šis likumprojekts beidzot ir nonācis Saeimas sēdē. Taču šis ceļš ir bijis garš
un ērkšķiem kaisīts. Faktiski Tautas partija uzrunāja Koalīcijas padomi ar šo
likumprojektu jau janvārī, un, kā mēs zinām, komisijām tas tika nodots 4.februārī.
Tikmēr laiks iet. Katru nedēļu ir bijušas diskusijas par to, kādā veidā šo
likumprojektu tomēr virzīt uz priekšu, jo tūrisma sezona jau faktiski ir klāt.
Viesnīcām jau sen bija jāzina, kādi būs to nosacījumi, lai varētu reklamēt savus
pakalpojumus, lai Latvija varētu gūt eksporta ieņēmumus pakalpojumu jomā, lai varētu
zināt, cik daudz jaunu darba vietu var vai nevar radīt. Tādēļ šī muļļāšanās
beidzot būtu jāizbeidz. Un tādēļ es aicinu atbalstīt steidzamību, lai beigu beigās
šī nozare zinātu tos spēles noteikumus, kādi šajā nozarē būs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Es saprotu, ka viņš paudīs
pretēju viedokli. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Neizpratne
pilnīga!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kraukļa kungs runāja par skaidriem spēles
noteikumiem un tāpēc argumentēja steidzamību. Kraukļa kungs, varētu jau jums
piekrist, ja būtu, piedodiet par atklātību, kaut mazākā ticība tam, ko jūs
runājāt.
Kad 2008.gada 12.decembrī PVN likme tika paaugstināta, tad…
Kolēģi, jūs atceraties, kuras bija tās frakcijas, kas argumentēja „pret”, un
kuras bija tās frakcijas, kas dedzīgi argumentēja „par” (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Kļūdas jālabo!”) un šos spēles noteikumus pilnīgi un galīgi
padarīja uzņēmējiem neskaidrus. Kraukļa kungs, tās ir žēlabainas krokodila asaras,
ko jūs tagad lejat par uzņēmējiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kļūdas
jālabo!”) Jo toreiz „Pilsoniskā Savienība” un citas atbildīgas frakcijas
bija tās, kas skaidri un gaiši teica no šīs pašas Saeimas tribīnes: „Mēs
nedrīkstam izpostīt šo uzņēmējdarbības formu!” Toreiz neviens neieklausījās.
Kolēģi! „Pilsoniskā Savienība” toreiz iestājās par
pazeminātu PVN likmi šajā nozarē un arī šodien iestājas par to un atbalsta šā
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Bet mēs esam kategoriski pret
steidzamību, ja mums pie šā likumprojekta jāstrādā kopā ar tādu sadarbības
partneri kā Tautas partija, kurai mēs uzticēties diemžēl nevaram, un tāpēc mums
saskaņā ar Kārtības rulli ir jāseko korektām procedūrām, jo mēs tiešām
nezinām, kādus priekšlikumus Tautas partija iesniegs. Un, ja šā likumprojekta
steidzamība tiks atbalstīta ar kvalificētu vairākumu, tad arī Valsts prezidentam
nebūs iespēju saprātīgi iesaistīties šajā procesā.
Godātie kolēģi, balsosim „par” likumprojektu, bet „pret”
steidzamību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai komisijas vārdā vēl ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 16, atturas – 29. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tagad mums jābalso par likumprojekta akceptēšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Ņemot vērā Saeimas balsojumu, es ierosinu par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt rītdienu, 19.martu pulksten 17.00, un
izskatīt Saeimas nākamajā sēdē – 25.martā.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
19.marts pulksten 17.00 un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas
25.marta sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1698/Lp9.
Prokuroru izdienas pensiju likuma 2.pants ir papildināts ar jaunu
daļu un nosaka, ka tiesību uz izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas
institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā
laikā, kad viņa atradās prokurora amatā. Komisija izskatīja likumprojektu pirmajā
lasījumā un to atbalstīja.
Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuroru
izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Feldmane. 26.marts.
Sēdes vadītājs. 26.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj, kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Ieroču aprites likumā” otrajam lasījumam saņemti pieci priekšlikumi,
tie visi izskatīti komisijas sēdē.
1. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mans priekšlikums skan
sekojoši: aizstāt visā likumā vārdus „Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi”
attiecīgajā locījumā ar vārdiem „Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un
pastāvīgie iedzīvotāji”. Tas nozīmē, ka tiesības nēsāt un kolekcionēt
ieročus, kā arī tirgoties ar tiem tiek piedāvāts attiecināt arī uz tām personām,
kurām nav nevienas no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonībām, bet kuras,
neskatoties uz to, Eiropas Savienība atzīst par savējām, piemēram, Latvijas un
Igaunijas nepilsoņus. Jau dažus gadus šīs tiesības ir dotas ārvalstniekiem,
piemēram, Portugāles pilsoņiem, kuriem nav it nekādas pastāvīgas saiknes ar Latviju,
bet nepilsoņiem, kuri šeit dzimuši, šādu tiesību nav.
Ņemot vērā to, ka agrāk šim aizliegumam attiecībā uz
nepilsoņiem bija leģitīms, kaut arī visai apšaubāms mērķis, proti, aizliegt
visiem, izņemot pagājušā gadsimta pirmajā pusē eksistēt pārstājušas valsts
pilsoņu pēcnācējus, bruņoties un dot pretsparu aizdomīgajiem ārvalstniekiem,
iespējams, apšaudot to neapbruņotos pūļus. Pēc vietējo likumdevēju kapitulācijas
ES priekšā aizlieguma leģitīmais mērķis tika zaudēts. Var jau būt, ka pēc kādiem
pāris gadiem Latvijai no augšas nosūtīs kārtējo direktīvu, kurā būs uzrakstīts
tas pats, ko es piedāvāju šodien. Šā aizlieguma attiecībā uz nepilsoņiem
saglabāšana ir ksenofobija tīrā un skaidrā veidā, kas ir visai raksturīga mūsu
Saeimas pozīcijai un arī prezidentam tāpat.
Cits piemērs ir Saeimā atgrieztais Imigrācijas likums vai diskusija
Saeimā par nacionālo karogu. Pašreiz mēs esam saskaitījuši 80 spēkā esošas
Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, un 25 no tām pieder grupai, kuras
raksturs tīšuprāt aizvaino nepilsoņus, jo nepilsoņiem kādas konkrētas tiesības
tiek atņemtas tāpat kā alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem vai
naidīgu organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.
Otra grupa. Tur ir 17 atšķirības, kad salīdzinājumā ar Latvijas
nepilsoņiem kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet
arī ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem.
Apspriežamā atšķirība pieder uzreiz pie abām grupām. Tātad
Latvija ienesa Eiropas Savienībā ne tikai ikgadējos esesiešu maršus, bet, lūk, arī
šādu īpatnību, kas atņēma Eiropas Savienībai ne tikai jebkuras tiesības eksportēt
demokrātiju, bet pat ieminēties par to.
Latvijas tiesībsargs, kuram mēs savulaik bijām iesnieguši
atšķirību sarakstu ekspertīzei, izprata šo neērto īpatnību un aicināja
pārskatīt ierobežojumus nepilsoņiem katru reizi, kad kāds no muļķīgajiem
ierobežojumiem tiek atcelts ES pilsoņiem.
Šis secinājums ir absolūti pareizs arī retrospektīvi, tādēļ es
aicinu pārskatīt un atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Šis priekšlikums
guvis atbalstu atbildīgās komisijas priekšlikuma – 4.priekšlikuma – redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi otrajam lasījumam iesniegtie
priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadījās. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 23.marts.
Sēdes vadītājs. 23.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5662.
Mūsu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Vekseļu
likumā”, un mums bija arī diskusija par terminoloģiju, kas šajā likumā ir. Šie
jēdzieni un šie termini varbūt šodienas biznesa vidē ir pasveši, jo šis likums ir
pārņemts no iepriekšējās Latvijas laika. Konsultācijās ar Juridisko biroju mēs
vienojāmies, ka termini tomēr netiks pārskatīti.
Es jums tagad noziņošu par tiem divdesmit priekšlikumiem, kas ir
komisijā izskatīti. Daļa no tiem ir atbalstīti.
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Jāsakārto bija definīcijas.
Tas ir atbalstīts, taču iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Arī 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir
atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
3. – atbildīgā ministra, tieslietu ministra Segliņa kunga,
priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Un 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Loģiski,
ka tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 5.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 6.priekšlikums, kas attiecas uz jēdzienu
definēšanu, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Un 7.priekšlikumā parādās jauni jēdzieni. Arī tie
ir skaidroti. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. 8. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tur
vienkārši ir savesta kārtībā juridiskā tehnika. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. 9.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 10.priekšlikums. Arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 11.priekšlikums ir tehniskas dabas un ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 12. – līdzīgi ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Savukārt 13.priekšlikumā ir precizējums par valūtas
kursu. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 14. un 15.priekšlikums. Tie abi sakārto šā valūtas
kursa fiksēšanu. 14.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 16.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau
iepriekš izskatītajos priekšlikumos.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Un 17. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Guvis
atbalstu. Tas šeit precizē, kas ir piekritīgā iestāde, un šeit notāriem būs darbs
ar vekseļiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. 18.priekšlikumā mēs precizējām, par kuru valsti ir
runa. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Un priekšpēdējais, 19., priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Un visbeidzot 20.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt
likumprojekta otrā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vekseļu
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Pētersone. Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Tas būtu 25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības
likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums Ārstniecības likumā” (dokumenta Nr.5555). Likumprojektu virzīja
Ministru kabinets, lai saskaņotu Ārstniecības likuma 72.pantu ar grozījumiem
Kriminālprocesa likumā. Likumprojektā tiek paredzēts, ka tiesu medicīnisko
ekspertīzi var noteikt arī institūcija vai amatpersona Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.
Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā savā sēdē
un to atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ārstniecības
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Orlovs. 26.marts.
Sēdes vadītājs. 26.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”,
otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Latvijas
Republikas Zemessardzes likums” otrajam lasījumam tika saņemti divdesmit seši
priekšlikumi, kas izskatīti 9.marta sēdē.
1.priekšlikumu iesniegusi partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcija. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – aizsardzības ministra priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – aizsardzības ministra priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot”!)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 33, atturas – 13. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Iesniegusi partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcija. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 12. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 15. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 16. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 17. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 19. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 20. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 21. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 22. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 23. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 24. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 25. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Un 26. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas
Zemessardzes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 1.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5670 –
„Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā”.
Gribu pateikt vispirms lielu paldies visiem kolēģiem, kuri iesniedza
priekšlikumus, kā arī ekspertiem no dažādām ministrijām, kas arī deva savas
konsultācijas, un īpaši Saeimas Juridiskajam birojam.
1. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Tas ir komisijā
atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts daļēji ir 3. – deputāta Jāņa Lagzdiņa
priekšlikums, kas… (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Pagaidiet, tūlīt!
Tātad 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā…
O.Spurdziņš. Iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Par kuru priekšlikumu jūs šobrīd prasāt
balsojumu? Par 3. – deputāta Lagzdiņa priekšlikumu – vai par 4. – komisijas
priekšlikumu, kurā ir iekļauts deputāta Lagzdiņa priekšlikums? (No zāles dep.
V.Agešins: „Par to, kuru izskatām!”) Par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 25, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.
Turpinām ar 4. – komisijas priekšlikumu.
O.Spurdziņš. Jā, 4. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 38, atturas – 2. Priekšlikums
ir atbalstīts.
O.Spurdziņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
A. Bergholca kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī Veselības ministrijas parlamentārās
sekretāres Žanetes Vasaraudzes kundzes priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Daļēji atbalstīts ir reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna kunga priekšlikums un iekļauts komisijas
38.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Lagzdiņa kunga 15.priekšlikums ir daļēji atbalstīts
un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 16. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 19.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 21.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 23. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
5.priekšlikumā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
24.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Iekļauts komisijas priekšlikumā ar 25.numuru,
nevis ar 5.numuru.
O.Spurdziņš. Jā, 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Un deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Jā… Un atbalstīts ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas 25.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 26. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts iekšlietu
ministres 27.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Finanšu ministra Einara Repšes kunga 28.priekšlikums
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī finanšu ministra 29.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 30. – Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 31. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 33. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 34. – iekšlietu ministres priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot komisijas 35. un 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt 35. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 36. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 37. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 38. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī komisijas 39.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Komisijas 40.priekšlikums arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Tāpat ir atbalstīts 41. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes 42.priekšlikums
ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to komisijas 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt 43. – komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 44. – iekšlietu ministres priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un atbalstīts ir arī komisijas 45.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Komisijas 46.priekšilkums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 47. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Ministru prezidenta vietā finanšu ministra Repšes
kunga iesniegtais 48.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Finanšu ministra 49.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Komisijas 50.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Neguva atbalstu arī finanšu ministra 51.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt atbalstīts ir komisijas 52.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 53. – iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Daļēji atbalstīts ir iekšlietu ministres Mūrnieces
54.priekšlikums, iekļaujot to komisijas 55.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 55. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 56. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, iekļaujot to 57. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 57. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 58. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, to iekļaujot 59. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un savukārt 59. – komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 60. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 21. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Ņemot vērā valdības vēlmi, īpaši Finanšu
ministrijas priekšlikumu, ka tas jāskata pēc iespējas īsā termiņā, mēs
piedāvājam piecas dienas priekšlikumu iesniegšanai. Un tātad lūdzu priekšlikumus
trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 23.martam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu
aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Izskatīsim
likumprojektu otrajā lasījumā. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1670/Lp9.
Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Segliņš. Ierosina
papildināt 10.pantu ar jaunu daļu – ceturto daļu. Komisija priekšlikumu ir
atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir
tehniskas sakārtošanas jautājums, un Juridiskā komisija priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un attiecas uz
likumprojekta 2.pantu. Ir ierosināts šo pantu izslēgt, kā arī papildināt citu
pantu – 28.pantu. Juridiskā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 4.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs
Segliņš. Ierosina papildināt 28.pantu ar sesto daļu. Juridiskā komisija priekšlikumu
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs.
Ierosina papildināt 30.1 pantu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi
priekšlikumu, to redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Un noslēgumā – 6.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi
pati Juridiskā komisija, izsakot jaunā redakcijā likuma 31.pantu. Priekšlikumu
komisija, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu
balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu
datu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Paldies par vienprātīgo atbalstu. Juridiskā komisija
priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīs līdz 1.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts –
likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”,
otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1613/Lp9.
Ir iesniegti trīsdesmit seši priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Priekšlikums papildināt to
gadījumu sarakstu, kuros nekustamo īpašumu var atsavināt sabiedriskajām vajadzībām,
ar vēl vienu rindkopu – „denacionalizētās [..] mājas īrnieku pamatvajadzību
nodrošināšanai” – parādījās likumsakarīgi, kaut gan ar gandrīz 20 gadu
nokavēšanos.
Protams, salīdzinājumā ar 200 tūkstošiem bezdarbnieku un 400
tūkstošiem parādnieku denacionalizēto namu īrnieku problēma šodien neliekas tik
aktuāla, tomēr denacionalizētajos namos dzīvoja ap 80 tūkstošiem ģimeņu. Laika
posmā no 1996.gada līdz 2008.gadam tiesa apmierināja 40 tūkstošu ģimeņu izlikšanu
no dzīvojamās telpas. Savā vienaldzībā, nevēloties un neprotot risināt problēmas,
valsts sākumā tika patrenējusies uz viņiem, bet tagad šīs iemaņas tiek
demonstrētas attiecībā uz bezdarbniekiem un parādniekiem. Svētku datumos Saeimā ar
patosu runā par nepieciešamību nostiprināt pilsonisko sabiedrību, par Saeimas
komisiju tiešajiem kontaktiem ar nevalstiskajām organizācijām, tāpēc jo
nepatīkamāks izskatās incidents Juridiskās komisijas sēdē, apspriežot mūsu
piedāvāto grozījumu, kad triju oficiāli reģistrētu īrnieku organizāciju
pārstāvjiem neļāva nedz izplatīt materiālus, nedz arī uzstāties.
Kārtības ruļļa ietvaros es nolasīšu vienas no šīm
organizācijām iesnieguma daļu (citēju): „Latvijas Republikas Augstākā padome
pieņēma politisku lēmumu par namīpašumu denacionalizāciju. Diez vai toreiz
likumdevējs varēja paredzēt visas iespējamās sekas un sociālā satricinājuma
riskus. Pārņemot atgūtos namus savā īpašumā, daudzi īpašnieki sekmīgi
atrisināja savas attiecības ar īrniekiem. Bet ir arī cita īpašnieku kategorija – tā
vietā, lai prasītu no valsts īpašuma reformas ietvaros atbrīvot atdoto māju no
īrniekiem, īpašnieki sāka pārtraukt dzīvokļiem ūdensapgādi, elektroapgādi,
apkuri, sūtot brīdinājumus par īres maksas paaugstināšanu. Daļa iedzīvotāju līdz
denacionalizācijai ieguldīja lielu naudu dzīvokļu remontā un restaurācijā,
tādējādi saglabājot Rīgas dzīvojamo fondu. Pēc denacionalizācijas viņi zaudēja
to visu un bieži ir spiesti dzīvot citur, īrētā mājoklī, lai saglabātu veselību.
Denacionalizēto māju iedzīvotāji, lielākā daļa no kuriem ir pensionāri vai
ģimenes ar pieticīgiem ienākumiem, kļuva par namīpašnieku ķīlniekiem. Īrniekiem
nebija dota iespēja privatizēt savus dzīvokļus, kā to varēja izdarīt pašvaldību
un valsts māju iemītnieki. Ja savulaik īrniekiem šī iespēja nebūtu liegta, viņi
vēlāk brīvi varētu rīkoties ar dzīvokļiem un mainīt tos pret tādiem, kas atbilstu
viņu finansiālām iespējām.
Priekšlikums ir nepieciešams, jo daudzu denacionalizēto māju
īpašnieki nepilda likuma „Par dzīvojamo telpu īri” uzliktos pienākumus – nesniedz
pakalpojumus, nepiedalās māju uzturēšanā un nepārrēķina īres maksu gadījumos,
kad nenodrošina pienācīgu dzīvojamo telpu lietošanu.
Tiesības uz mājokli ir viena no fundamentālām cilvēka tiesībām,
it īpaši mūsu klimatiskajos apstākļos. Šīs pamattiesības netika garantētas
denacionalizēto namu iedzīvotājiem. Tas ir rupjš Latvijas Republikas Satversmes
91.panta pārkāpums.” Citāta beigas.
Saskaņā ar iepriekš minēto es uzskatu, ka priekšlikums ir
atbalstāms, un lūdzu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Mēs jau trīs minūtes esam tajā laikā, kad mums
būtu jābūt pārtraukumā. Acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātus!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andrejs
Klementjevs… Ir, ja? Janīna Kursīte-Pakule, Jānis Lagzdiņš… ir, Leopolds
Ozoliņš, Anta Rugāte… (No zāles: „Ir!”).
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc piecām
minūtēm pulcējas 106.auditorijā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde tūlīt – komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas!
Aicinu jūs pulcēties tūlīt, nekavējoties, tepat blakus – Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” otrajā lasījumā. Atbildīgā ir Juridiskā
komisija. Par šo likumprojektu ziņo deputāts Andis Kāposts. Mēs šobrīd runājam par
1.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Buzajevs.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, tas, ka nekustamo īpašumu atsavina
sabiedrības vajadzībām, ir ārkārtas pasākums, kurš ir jāveic tikai gadījumā, ja
visas pārējās konflikta starp īpašnieku un sabiedrību atrisināšanas iespējas ir
izsmeltas. Un apspriežamais likumprojekts paredz visus pasākumus īpašnieka
aizstāvībai.
Kopš 2010.gada spēkā ir arī īpašuma konfiskācijai alternatīvs
iedarbības veids uz mājokļa īpašnieku. Četrus gadus Saeima bija izskatījusi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, un, lūk, beidzot tas tika pieņemts. Īrnieks
ir tiesīgs prasīt, bet pašvaldība iecelt neapsaimniekotām mājām speciāli norīkotu
pārvaldnieku. Pārvaldnieka iecelšanas nosacījumi daudzējādā ziņā sakrīt ar tiem,
kuri, mūsuprāt, varētu kalpot par pamatojumu arī īpašuma atsavināšanai. Proti, ja
īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt
pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība,
drošība, īpašums vai vide vai ja pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts
apdraudējums, pārvaldnieka uzdevums ir novērst šos draudus, bet īpašnieka pienākums
– atlīdzināt zaudējumus, kurus cietusi pašvaldība.
Diemžēl tas ir tikai pussolis pareizajā virzienā. Ja īpašnieks ir
gatavs sadarboties ar norīkoto pārvaldnieku un segt attiecīgos izdevumus, tā ir viena
lieta. Citādi tikai īpašuma atsavināšana (PCTVL frakcijas priekšlikums) – tā nav
alternatīva norīkotam pārvaldniekam, bet gan labs papildinājums. Īpašuma
atsavināšanai ir jādod priekšroka tajos gadījumos, kad ieguldījums situācijas
labošanai pārsniedz, piemēram, īpašnieka finansiālās iespējas. Daži uzskata, ka
priekšlikums atsavināt dzīvojamos namus par labu konkrētas iedzīvotāju grupas
interesēm ir pretrunā ar pašu likuma būtību – īpašuma atsavināšanu par labu
sabiedrības interesēm kopumā. Pie tam mūsu kritiķi postulē, ka, piemēram, Saeimā
skatāmais likumprojekts par zemes gabala pie Preses nama atsavināšanu ir tapis
Ventspils vai Ludzas iedzīvotāju interesēs, taču lielākā daļa šo pilsētu
iedzīvotāju nekad pa šo ceļu nebrauks.
Un vēl. Mūsu kritiķi neņem vērā, ka pašvaldība, saņemdama
savā īpašumā dzīvojamo namu, turpmāk varēs to attīstīt un apsaimniekot pēc
saviem ieskatiem, tajā skaitā izmantojot atjaunoto dzīvojamo platību, lai atrisinātu
dzīvokļa rindu problēmu.
Lai jums būtu saprotams, pret ko jūs vēlaties balsot, es minēšu
tikai viena nama Rīgā, Krāslavas ielā 22, piemēru. Tur nav nedz centrālās, nedz
malkas, nedz krāsns apkures. Gāzes kamīns un elektrokalorifers ļauj sasildīt telpas
līdz 11 grādiem. Dažreiz aizsalst ūdens, temperatūra tualetē – 4 grādi. Mājā
starp citiem dzīvo ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. Lūk, jums vienas Eiropas
Savienības dalībvalsts galvaspilsētas vizītkarte!
Noraidot PCTVL priekšlikumu, dāmas un kungi, jūs uzņematies
pilnīgu atbildību par šo cilvēku dzīvībām un viņu bērnu nākotni.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Es netērēšu
laiku, lai pamatotu manis iesniegto priekšlikumu, kas izdarīts pakļaujoties daudzu
cilvēku, kuri zaudējuši jebkādas cerības, spiedienam.
Ceru, ka mana uzstāšanās komisijas sēdē, kuru pārtrauca tās
priekšsēdētāja, kā arī skaitliski lielās namīpašnieku no deputātu aprindām
lobiju daļas iebildumi, tiks pienācīgā veidā ieprotokolēta.
Vienkārši es nolasīšu jums Aldonijas Gavares vēstuli, kas dzimusi
Rīgā pirms 77 gadiem. Šo vēstuli Juridiskās komisijas locekļi pat redzēt
negribēja.
Citēju: „Mēs tagad dzīvojam tā kā dzimtļaužu pasaulē, tā kā
vergi. Mūsu māju nopirka ar visiem iedzīvotājiem. Mums nav nekādu tiesību. Tagad
saimniece… mēs viņai nesamaksājam to, ko viņa prasa, – 120 latus, bet mēs maksājam
40 latus katru mēnesi, kā bija valdības rīkojums, kad viņiem bija tādas tiesības
pacelt cenas uz īri, neprasot īrniekiem. Tagad mums noslēdza nekaunīgā kārtā…
Viņa atnāca vakar, svētdien, tas bija janvārī, atnāca paprasīja… Vīrs gadījās
lejā, paprasīja: „Vai jums ūdens ir?” Viņš saka: „Ir.” Un pēc stundas
noslēdza visu. Noslēdza tualeti pirmo un tagad noslēdza ūdeni. Izlietne arī nemaz
neuzņem ūdeni, no augšas mums lej virsū. Tāda smaka! Un viss jānes pašam. Viņam ir
87 gadi, man – 77 nupat būs. Un viss jānes no 3. stāva un aiz stūra jālej. Pagalms ir
mums… ir tā, ka žurkas skraida apkārt. Miskastes mums nav. Nesam, kur pagadās.
Vienā miskastē slepus visus ūdeņus. Nav ar ko rokas nomazgāt. Es esmu diabētiķe jau
ļoti sen. Jau no 1988.gada. Esmu uz insulīna, un katru reizi jāmazgā rokas, un izliet
ūdeni kur nav. Ja sakrājas, vīram ir jānes spainī. Pašai man ir ļoti slikti, jo
abās kājās endoprotēzes. Un tā mēs esam pie vecuma. Viņš ir vairāk nekā 50 gadus
nostrādājis, es – 42,6 nostrādājusi darbā. Tagad mums vecumdienas tādas – atpūta.
Par ko mums jāmokās? Vai tad tiešām nav nekas, kas varētu mums palīdzēt? Ko mēs
esam sliktu izdarījuši? Nekad pie mums nav trokšņa, bet saimniece rīkojas pēc sava
prāta. Mēs zvanām, no sākuma daudz zvanījām, vēlāk viņa vairāk neņem klausuli,
viņa redz, ka mēs zvanām, neņem klausuli, tad mēs vairāk nezvanām. Kā ir, tā
dzīvojam.
Lūdzam jūsu palīdzību. Krāslavas 18, dzīvoklis 12.” Citāta
beigas.
Starp citu, arī Rīgas domē šie iedzīvotāji bija vērsušies, bet
nekādu norīkotu pārvaldnieku tā arī nesagaidīja. Gan valsts, gan pašvaldība
pacietīgi gaida, kad abi sirmgalvji nomirs.
Dāmas un kungi! Es, protams, nebiju cerējis uz mana priekšlikuma
kvalificētu izskatīšanu Saeimā, bet man gribējās pievērst uzmanību šai problēmai
arī no latviešu masu saziņas līdzekļu puses. Starp citu, komisijas sēdē neviens
latviešu mediju pārstāvis tā arī nebija ieradies, bet šeit zālē jūs taču esat!
Lūk, man uz lapiņas ir uzrakstītas vēl septiņas nedzīvojamu dzīvojamo māju
adreses, aizejiet tur un paši pārliecinieties, kā dzīvo cilvēki 21.gadsimtā Eiropas
galvaspilsētā.
Aicinu godīgus cilvēkus tomēr balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
Kolēģi, es norādu, ka jūs zālē šobrīd esat ļoti skaļi, un es
baidos, ka jūs nedz īsti dzirdat to, ko runā no tribīnes, nedz arī varat
koncentrēties. Lūdzu, ievērojiet klusumu!
Tabūna kungs, jums vārds!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Paldies.
Visādas nejēdzības jūs, PCTVL frakcijas deputāti, esat iesnieguši
Saeimā, bet kaut ko tādu izdomāt, ko tagad jūs esat iesnieguši, jūs vēl neesat
līdz šim spējuši. Bet nu tas ir gatavs.
Tātad – ko tas nozīmē? Šo denacionalizēto namu nacionalizācija!
Vēl viena, kārtējā! Padomju režīms jau to realizēja – atņēma namus īpašniekiem,
īpašniekus izsūtīja uz Sibīriju. Un tagad jūs piedāvājat atkal to pašu. Atkal to
pašu! Jo… paskatieties, ko jūs rakstāt! Tātad: nekustamo īpašumu atsavina, ja tas
nepieciešams denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īrnieku
vajadzību nodrošināšanai.
Un viss! Visa jūsu gudrība, bez jebkādiem nosacījumiem! Protams,
viņiem… Nu kā gan citādāk? Cilvēka vajadzības jānodrošina, viņš var prasīt
visu kaut ko un prasa, bet lai šādi rīkotos šodien… kaut ko tādu piedāvāt… Nu,
es nezinu, vai jums ir saules vai prāta aptumsums bijis, es nezinu, bet nu kaut kas
normāls tas vairs nav. Kaut kas normāls tas nav, tā ir pilnīga, absolūta nekustamo
īpašumu nacionalizācija, vairāk nekas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Muižnieces kundze, jums vārds!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ļoti rūpīgi vērtēja visus
priekšlikumus, kas ir iesniegti likumprojektam „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu
sabiedrības vajadzībām”. Īpaši tādēļ, ka šis ir jauns likums, kas aizstāj
pašreiz spēkā esošo likumu, kurš regulē šos jautājumus. Jāatzīst, ka likuma
pilnveidošana bija pilnīgi nepieciešama. Īpaši rūpīgi mēs strādājām pie likuma
vispārīgajiem noteikumiem, to skaitā – arī pie 2.panta, par kuru šis priekšlikums ir
iesniegts. Un jāteic, ka, izvērtējot šo priekšlikumu, ir pilnīgi skaidrs, ka šis
priekšlikums, kas rosina risināt šajā likumā īrnieku pamatvajadzības, ir iesniegts
nevietā un nevar būt par pamatu īpašuma atsavināšanai un īpašuma tiesību
ierobežošanai, jo šāda nesamērība visnotaļ būtu antikonstitucionāla rīcība. Un
tā definīcija, kāda šobrīd ir dota 2.pantā, nosakot, ka nekustamo īpašumu atsavina
valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās
nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības vai
sporta objektu, inženierbūvju vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta
infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja
šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem, ir aptveroša un, mūsuprāt,
precīza, tāpēc nebūtu papildināma tādā veidā, kā to ierosinājis Buzajeva kungs.
Taču, ja kādam no deputātiem šķiet, ka šeit vēl būtu kas
precizējams, to būs iespēja izdarīt, arī gatavojot priekšlikumus trešajam
lasījumam. Taču Juridiskā komisija, vērtējot situāciju, kāda tā ir šobrīd, un
iesniegtos priekšlikumus, uzskatīja, ka konkrētais priekšlikums nav atbalstāms,
tādēļ komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu sliecas to neatbalstīt un rosina
jūs atbalstīt pašas komisijas precizēto un piedāvāto redakciju 2.pantam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Protams, cienījamie draugi, lai arī kurā likumā mēs iesniegtu
priekšlikumus par denacionalizēto namu īrnieku stāvokļa uzlabošanu, jebkurā likumā
šie priekšlikumi ir bijuši nevietā. Pat budžeta programmā, kas paredzēta šo
cilvēku pārcelšanai uz citām dzīvojamām telpām, budžeta finansējums 2010.gadā ir
nulle. Skolotājiem, teiksim, samazināja finansējumu par 40 procentiem, bet šiem nabaga
cilvēkiem – par 100 procentiem. Tas nav godīgi, cienījamie deputāti, it īpaši ņemot
vērā jūsu priekšvēlēšanu solījumus šo problēmu atrisināt!
Un es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis mans priekšlikums
ir iesniegts konceptuālajā 2.pantā, kur ir runa par vispārējiem principiem, savukārt
par namīpašnieku tiesību aizstāvību ir runa visos pārējos likumprojekta pantos, jo
šī nav padomju laika nacionalizācija tikai ar atsevišķu likumu, ar likumprojekta
izskatīšanu Saeimā trijos lasījumos. Un tā tālāk.
Tātad nevajag melot šeit un īpaši aizliegt man aizstāvēt savu
priekšlikumu komisijas sēdē, kad man tika mikrofons atslēgts. Un arī trīs īrnieku
asociāciju cilvēkiem, kas tur bija, nebija iespējas ne mutvārdos, ne rakstiski šo
priekšlikumu pamatot.
Aicinu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Kāposts. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un, tā kā šis
priekšlikums neatbilst pēc būtības šim likumam, to neatbalstīja. Lūdzam arī jūs
neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kāposts. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 3.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts
4.priekšlikumā.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. 17.priekšl… 27. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tas gan bija nevis 17., bet gan 27.priekšlikums.
Deputāti neiebilst pret tā iekļaušanu 28.priekšlikumā.
A.Kāposts. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Kāposts. 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi, ir saņemti priekšlikumi papildināt šodienas
sēdes darba kārtību ar vēl četriem darba kārtības punktiem.
Ir saņemts desmit deputātu parakstīts priekšlikums – iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Šadurska
atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!” Dep. J.Urbanovičs: „Ir iebildumi!
Lai strādā!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to mums jautājumu par iekļaušanu
darba kārtībā ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām
izmaiņām sēdes darba kārtībā – par to, vai iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 46, atturas – 3. Līdz ar to sēdes darba
kārtība nav grozīta.
Līdz ar to otrs priekšlikums – lēmuma projekts par deputāta
Šadurska ievēlēšanu citā komisijā – nav izskatāms pēc būtības.
Ir saņemts arī desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu šodienas
sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga
atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Jā!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to arī šis jautājums mums
jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba
kartība un tajā tiktu iekļauts lēmuma projekts „Par deputāta Aigara Štokenberga
atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 45, atturas – 4. Arī šis darba kārtības grozījums nav
akceptēts ar Saeimas vairākuma atbalstu. Līdz ar to sēdes darba kārtība grozīta
netiek.
Un vēl otrā deputātu iniciatīva – par vēl vieniem darba
kārtības grozījumiem, kas saistīti ar deputāta Štokenberga ievēlēšanu citā
komisijā, – nav izskatāma pēc būtības.
Līdz ar to, godātie kolēģi, šodienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti un gatavota to izdruka,
es informēju, ka ir saņemts deputātu Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Pimenova, Golubova,
Kabanova, Vidavska, Klementjeva, Agešina un Tutina jautājums Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Parex banka” restrukturizācijas plānu”.
Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Vēl vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde – pulksten 12.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
12.30.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Pulksten 12.30 Sarkanajā zālē tiks atklāta
izstāde Jaņa Rozentāla jubilejas sakarā, un Prezidijs Saeimas priekšsēdētāja
vadībā atklās šo izstādi, tā ka – lūdzu!… Jūs tiekat laipni lūgti pulksten
12.30 Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Janīna Kursīte-Pakule un Leopolds Ozoliņš.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 18.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde
2010.gada 18.martā
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr. 1729/Lp9) | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1730/Lp9) | |
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1731/Lp9) (Noraidīts) | |
| Priekšlikums | – dep. J.Sokolovskis (par) |
| Par likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1375/Lp9) otrreizēju caurlūkošanu | |
| Priekšlikumi (par priekšlikumu iesniegšanas termiņu) | – dep. J.Dalbiņš |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. J.Dobelis | |
| Deputātu Andra Bērziņa (LPP/LC), Jāņa Dukšinska, Vitālija Aizbalta, Andreja Klementjeva, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Intas Feldmanes, Dzintara Jaundžeikara, Artūra Rubika, Ainara Baštika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu” (Nr. 31/P9) (Noraidīts) |
|
| Ziņo | – dep. A.Brigmanis |
| Debates | – dep. J.Dukšinskis |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. J.Dukšinskis | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) | |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1645/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5665) |
|
| Ziņo | – dep. J.Porietis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 1627/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5669) |
|
| Ziņo | – dep. G.J.Eniņš |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 1686/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) | |
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Priekšlikumi (par steidzamības piešķiršanu) | – dep. V.A.Krauklis (par) |
| – dep. K.Šadurskis (pret) | |
| Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1698/Lp9) (1.lasījums) | |
| Ziņo | – dep. I.Feldmane |
| Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1653/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5660) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1646/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5662) |
|
| Ziņo | – dep. K.Pētersone |
| Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 1702/Lp9) (1.lasījums) | |
| Ziņo | – dep. V.Orlovs |
| Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” (Nr. 1652/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5668) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1696/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5670) |
|
| Ziņo | – dep. O.Spurdziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 1670/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5671) |
|
| Ziņo | – dep. V.Muižniece |
| Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 1613/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5672) |
|
| Ziņo | – dep. A.Kāposts |
| Debates | – dep. J.Pliners |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs |
| Paziņojumi | – dep. A.Bērziņš (ZZS) |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. Dz.Ābiķis | |
| Debašu turpinājums | – dep. V.Buhvalovs |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. V.Muižniece | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| Par darba kārtību | |
| Informācija par deputātu J.Urbanoviča, I.Ribakova, S.Mirska, I.Pimenova, A.Golubova, N.Kabanova, A.Vidavska, A.Klementjeva, V.Agešina un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par AS „Parex banka” restrukturizācijas plānu” (Nr. | |
| Paziņojumi | – dep. O.Spurdziņš |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Datums: 18.03.2010 09:08:30 bal001
Par – 21, pret – 38, atturas – 33. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1731/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 18.03.2010 09:11:42 bal002
Par – 30, pret – 47, atturas – 16. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.04.2010. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 18.03.2010 09:49:22 bal003
Par – 31, pret – 58, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu (31/P9)
Datums: 18.03.2010 09:50:21 bal004
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1645/Lp9), 3.lasījums
Datums: 18.03.2010 09:52:35 bal005
Par – 85, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (1627/Lp9), 3.lasījums
Datums: 18.03.2010 09:58:15 bal006
Par – 46, pret – 16, atturas – 29. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 1.lasījums
Datums: 18.03.2010 09:58:45 bal007
Par – 87, pret – 0, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), 1.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:00:26 bal008
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1698/Lp9), 1.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:05:50 bal009
Par – 21, pret – 66, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:06:44 bal010
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:10:28 bal011
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (1646/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:11:51 bal012
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1702/Lp9), 1.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:14:04 bal013
Par – 27, pret – 33, atturas – 13. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:16:11 bal014
Par – 84, pret – 1, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:18:14 bal015
Par – 23, pret – 25, atturas – 41. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:18:46 bal016
Par – 45, pret – 38, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:24:26 bal017
Par – 66, pret – 0, atturas – 21. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 10:26:58 bal018
Par – 92, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1670/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 11:19:50 bal019
Par – 22, pret – 66, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (1613/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 11:22:29 bal020
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (1613/Lp9), 2.lasījums
Datums: 18.03.2010 11:23:39 bal021
Par – 46, pret – 46, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (896/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 18.03.2010 11:24:47 bal022
Par – 46, pret – 45, atturas – 4. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” (898/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Frakciju viedokļi
2010.gada 18.martā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un, kā ierasts, „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts mūsu frakcijas, LPP/LC, iesniegtais pieprasījums premjerministram Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Situācija veselības jomā šobrīd mūsu valstī ir dramatiska. Valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpes nozarei būtiski ietekmējis iedzīvotājiem pieejamo medicīnisko pakalpojumu apjomu. Pilsētās un novados gandrīz 40 slimnīcas veic vairs tikai iedzīvotāju ambulatoro aprūpi, atlikušajām slimnīcām nepietiek naudas, tās jau gada pirmajos mēnešos ir nopietni pārtērējušas atvēlētos līdzekļus. Katastrofāli samazinājies neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju skaits. Vairākas slimnieku grupas palikušas bez medikamentiem, jo valsts tās vairs nekompensē.
Un tā ir tikai daļa no problēmām veselības aprūpes jomā, jo situācija ir paradoksāla. No vienas puses, daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā un jau 2010.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pārtērējušas atvēlēto finansējumu, bet, no otras puses, atsevišķas Veselības ministrijas padotībā esošas iestādes un kapitālsabiedrības tik brīvi rīkojas ar naudu, ka rada iespaidu, it kā tām, atšķirībā no pārējām Latvijā, treknie gadi turpinās.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzskata, ka situācijā, kad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi, nav pieļaujams nelietderīgs un neefektīvs veselības finanšu līdzekļu izlietojums. Valdībai ir jāspēj nodrošināt īpaši stingru valsts līdzekļu izlietojuma uzraudzību un jārada efektīvi kontroles mehānismi.
Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka jārīkojas ir nekavējoties, jo šobrīd mūsu valstī katastrofāli pieaug mirstība un dramatiski samazinās dzimstība. Valdībai ir jāmaina sava politika veselības aprūpes jomā.
Kā mēs dzirdējām no veselības ministres, šajā nozarē ir lieki… savulaik bija lieki 70 miljoni, tie tika noņemti nost, un sakarā ar to arī šī situācija ir izveidojusies.
LPP/LC frakcijas deputāti gaida no valdības nevis tukšus solījumus publiskajā telpā pirmsvēlēšanu gaisotnē, bet konkrētus soļus veselības aprūpes nozares samilzušo problēmu risināšanā un iedzīvotāju nodrošināšanā ar nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Otrs jautājums, ko es gribu minēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Tas bija mūsu frakcijas deputātu iesniegts likumprojekts. Grozījumi paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana tūrisma nozarei bija kļūda: valsts kopējo šā sektora ieņēmumu un izdevumu ziņā ir zaudējusi, nevis ieguvusi. Šo viedokli mēs paudām atkārtoti, un tagad visiem nākas to atzīt.
Jau iepriekš nozares eksperti prognozēja, ka valstīs, kurās tika augstāk pacelts PVN, ir lielāks tūristu skaita un ienākumu kritums. Tūristu grupām lētāk ir nakšņot Igaunijā, kur PVN viesnīcām ir 9 procenti, bet Latvijai, labākajā gadījumā, izbraukt vien cauri. Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā.
LPP/LC uzskata, ka, piemērojot pazemināto PVN likmi – 10 procentu – izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, mēs palielināsim Latvijas konkurētspēju Eiropas tūristu galamērķa tirgū. Palielinot PVN likmi, visvairāk cieta mazpilsētu viesnīcas un atpūtas kompleksi, daudzas no tām tika slēgtas. Darba vietu skaita kritums arī bija milzīgs. Dažkārt viesnīcās viens cilvēks darīja visus pienākumus. Piemērojot 10 procentu PVN likmi, tiktu samazināts bezdarbs un veicināta tūrisma attīstība Latvijā. Pēc LPP/LC domām, šie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi. Jo ātrāk šo kļūdu izlabosim, jo ātrāk tūrisma nozare varēs atkal konkurēt Baltijas tirgū.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos paust savu viedokli par pievienotās vērtības nodokli jeb PVN.
Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredz samazinātas PVN likmes – 10 procentu – piemērošanu viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Man ir prieks, ka Saeimas vairākums beidzot ieklausījās frakcijas „Saskaņas Centrs” viedoklī par PVN likmes samazināšanu. Tuvākajā laikā mūsu frakcija gatavojas iesniegt savu priekšlikumu par PVN likmes samazināšanu medikamentiem.
Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti iesnieguši Ministru prezidentam Dombrovskim jautājumu „Par AS „Parex banka” restrukturizācijas plānu”. Lieta ir tā, ka 2010.gada 16.martā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts „Parex bankas” restrukturizācijas plāns. No masu saziņas līdzekļos pieejamās informācijas redzams, ka „Parex banku” plānots sadalīt divās bankās, no kurām vienā tiks izvietoti visi labie aktīvi, turpretī otrajā paliks visi problemātiskie aktīvi. No minētās informācijas izriet, ka „Parex bankas” maksātspēja tajā koncentrēto aktīvu zemās kvalitātes rezultātā nākotnē var tikt apdraudēta.
Sakarā ar augstākminēto frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti prasa Ministru prezidentam Dombrovskim atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
Pirmkārt. Kas veidos „Parex bankas” pašas kapitālu pēc restrukturizācijas, un cik lielā mērā tajā būs pārstāvēta valsts un valsts kontrolēta sabiedrība?
Otrkārt. Vai restrukturizācijas plāns paredz nodrošināt „Parex bankas” darbību ilgtermiņā vai arī tiek plānota apzināta un nenovēršama „Parex bankas” maksātnespēja?
Un treškārt. Vai taisnība, ka restrukturizācijas plāns paredz bankas kapitāla, tātad arī subordinēto kapitālu, nenovēršamu zaudēšanu, ieskaitot arī valstij un pensiju fondiem piederošo?
Ministru prezidenta Dombrovska pienākums ir atbildēt uz mūsu jautājumu pēc būtības.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija savā rīta sēdē apsprieda situāciju, kāda tagad Saeimā izveidojusies mazākumvaldības sakarā, jo Tautas partija atsaukusi vairākus… visus savus ministrus no valdības. Un mēs spriedām par to, ka varētu notikt atsevišķu ministriju apvienošana un to funkciju pārņemšana un ka tādā veidā samazinātos ministriju skaits.
Šodien Saeimā ir izskatīti vairāki svarīgi likumprojekti. Viens no tādiem būtiskiem un ļoti svarīgiem ir likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers atsūtījis otrreizējai caurlūkošanai. Viņš lūdz vēlreiz izvērtēt, vai likumprojekts neapdraud valsts drošību, jo var ieplūst Latvijā tādi cilvēki, kuriem varbūt nevajadzētu uzturēties Šengenas zonā. Tāpat tas varētu iespaidot arī mūsu nekustamā īpašuma tirgu. Ir liela problēma, ka treknajos gados ir sabūvēts daudz nekustamo īpašumu, kas stāv neizmantoti. Dabīgi, tiem būtu vajadzīgi iedzīvotāji, bet kārtīgi jāapsver visas šā likuma normas, lai šis likums mums netraucētu.
Gribu runāt vēl arī par Valsts prezidenta atpakaļ atsūtīto likumu, kurš paredz grozījumus Alkohola aprites likumā un kurš ir tagad Saeimā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Visiem deputātiem Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija ir atsūtījusi vairākums priekšlikumus Alkohola aprites likumam; viņi ierosina izmainīt to redakciju, par kuru mēs nobalsojām, – par alkohola tirdzniecības aizliegumu Zinību dienā. Viņi ierosina atļaut tomēr tirgot alkoholiskos dzērienus visos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī vilcienos, kuģos un lidmašīnās (starptautiskos pārvadājumos), viesnīcās, minibāros. Bet ir interesants priekšlikums: tiek ierosināts gandrīz vai atgriezties pie tādas kārtības, kāda bija Padomju Savienības laikā, kad bija ierobežojums tirgot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam. Tagad ir iesniegts priekšlikums atļaut tirgot tikai no 20 gadu vecuma. Un ir arī priekšlikums alkoholiskos dzērienus tirgot tikai īpaši iekārtotās tirdzniecības vietās, kas atdalītas no pārējām tirdzniecības telpām. Tā ka tie ir diezgan interesanti priekšlikumi. Noteikti Saeimā būs diskusija par šiem jautājumiem, un, cerams, tad Alkohola aprites likums būs labākā kvalitātē.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Valdībā notikušas izmaņas: tagad tā turpinās darbu kā mazākuma valdība. Acīmredzot tiks veiktas sarunas par to, kādi papildinājumi vai izmaiņas ir iespējamas tās sastāvā. Bet, protams, jārēķinās ar to, ka daudzos būtiskos jautājumos valdību atbalstīs 45 vai 46, vai 47 balsis; bieži vien varbūt kāda nejaušība izšķirs to vai citu iznākumu, un arī pozīcijas partijām katra deputāta balss svars jeb loma pieaug.
Skaidrs, ka katrā atsevišķā balsojumā tas nebūs tik būtiski. Es domāju, ka Saeimā kopumā likumdošanas darbs, kas skars gan ekonomisko, gan sociālo politiku, nebūs traucēts. Vairums opozīcijas deputātu ir līdzīgās domās par tiem pasākumiem, kas jāveic tautsaimniecības politikā. Bet, protams, atsevišķos jautājumos, kas varētu skart budžetu, tiesības, nodokļu likumdošanu it īpaši, varētu saskarties ar diametrāli pretēju nostāju. Tāpat arī gadījumos, kas skar to vai citu personu pārcelšanu no vienas komisijas uz otru un kas bieži vien ir samērā maznozīmīga lieta. Šoreiz redzams, ka opozīcija parādīja savu vienotību un neļāva vairākus deputātus pārcelt, lai pastiprinātu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tieši no vairākuma, proti, no Saeimas vairākuma, tātad šajā gadījumā no valdības partiju, viedokļa. Protams, tas var atstāt iespaidu uz to, kā tiek vai netiek izskatīti nodokļu jautājumi atbildīgajā komisijā.
Uzskatām, ka sarunas jāveic. Piekrītam tam, ka premjers rosina runāt ar Latvijas Pirmo partiju un partiju „Latvijas Ceļš”, neatbalstīsim koalīcijas paplašināšanu ar „Saskaņas Centru”, kaut arī, protams, šobrīd jādomā, ka diez vai kāda opozīcijas partija vēlētos visā pilnībā uzņemties atbildību par grūto ekonomisko situāciju, pilnībā iekļauties valdībā. Bet katrā gadījumā dialogs ir vajadzīgs. Acīmredzot šeit jāizskata visi tie varianti, kas saistīti ar kādas ministrijas iespējamu likvidāciju, lai daļēji pildītu arī to, ko Tautas partija rosināja, – lai ministriju skaits būtu samazināts. Iespējama ministriju apvienošana, ja par to var vienoties, kaut arī pats par sevi tas nevar dot milzīgu efektu, bet, ja tas ir saprātīgas reformu politikas ietvaros, tad tas ir pieļaujami. Arī mēs esam gatavi uzņemties atbildību par kādu papildu nozari, ja par to koalīcija vienojas, ja premjers to ierosina, piemēram, par tieslietu nozari.
Tāpat mūsu frakcijas deputāti aktīvi iesaistīsies Imigrācijas likuma grozījumu otrreizējā caurlūkošanā un droši vien nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem, to skaitā arī ar priekšlikumu nedot iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju uz nekustamo īpašumu iegūšanas Latvijā rēķina; tas mūsu partijai nav pieņemami. Iespējami arī citi priekšlikumi.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Man ļoti lielā mērā jāpiekrīt iepriekšējiem diviem runātājiem par tām tēmām, kas šodien ir aktuālas.
Acīmredzot notikumu šo dienu laikā nav bijis pārāk daudz, bet tie ir, kā saka, bijuši ļoti nopietni.
Pirmais un pats svarīgākais, protams, ir tas, ka Tautas partija ir pametusi koalīciju, tātad turpmāk Tautas partija strādās opozīcijā. Un līdz ar to, lai Saeimā pieņemtu atbildīgus lēmumus, vairākuma balsu nav. Protams, darbs Ministru kabinetā būs vieglāks, bet darbs Saeimā būs daudzkārt grūtāks. Ar to arī rēķināmies. Bet situācija, kad valstī ir mazākuma valdība, pēc būtības nav nekas unikāls. Arī iepriekšējā Saeima, respektīvi, 8.Saeima, savu darbu beidza ar mazākuma valdību, arī 6.Saeima savas darbības pēdējo gadu beidza ar mazākuma valdību. Atceros Induli Emsi, kurš bija premjerministrs mazākuma valdībai. Tā ka tādi gadījumi nav nekas unikāls. Strādāsim, mēģināsim pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumu par darbspēju Ministru kabinetā un pēc iespējas ātri pieņemsim lēmumu, vai kāda no ministrijām ir vai nav jālikvidē, vai kādas no ministrijām ir vai nav jāapvieno un kas būs tieši tie cilvēki, kas šīs ministru vietas ieņems.
Runājot par darba kārtību Saeimā, par tiem likumprojektiem, kas ir pieņemti un kas ir aktuāli, jāteic, ka jau minētais likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgs tādā ziņā, ka Valsts prezidents šo likumu ir atsūtījis atpakaļ uz Saeimu, jo par nepieņemamu uzskatīja normu, ka termiņuzturēšanās atļaujas ir iespējams trešo valstu pilsoņiem dot gadījumos, ja viņi ir nopirkuši nekustamo īpašumu Latvijā. Arī „Jaunais laiks” uzskatīja, ka šī norma nav pieņemama, jo nekustamā īpašuma tirgus šādā gadījumā tiktu ļoti nopietni uzpūsts. Pēdējo gadu galvenā problēma ekonomikā bija uzpūstais nekustamā īpašuma burbulis, un ar šādu normu mēs atkal atgrieztos pie līdzīga veida burbuļa, kas Latvijas ekonomikai un vēl jo vairāk Latvijas iedzīvotājiem absolūti nav nepieciešams. Tāpēc mēs bijām pret šo normu un arī turpmāk būsim pret šādu normu.
Tālāk. Viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas tika skatīti šodien, bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredz viesnīcu pakalpojumiem PVN likmi samazināt no 21 procenta uz 10 procentiem. Lielā mērā tam var piekrist, jo šāda veida samazinājumi, protams, veicinās viesnīcu biznesu. Tikai ļoti jācer, ka nozare tiešām radīs jaunas 2000 darba vietas, ka šis nodokļa pazeminājums atsauksies pozitīvi uz cenām, respektīvi, cenas viesnīcās kļūs zemākas, nevis izveidosies tāda situācija, ka šī nodokļa summas starpība ieguls tikai viesnīcnieku kabatās.
Mums visiem Latvijā ir jāsaprot, ka nodokļi ir tie, kas pilda valsts budžetu, nodokļu ieņēmumi ir tie, no kā tiek maksātas algas skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem un pensijas pensionāriem, un tā tālāk, un tā joprojām. Jelkāda veida straujas nodokļu pazemināšanas var beigties ar to, ka šādas naudiņas, lai normāli samaksātu algas cilvēkiem, var arī nebūt.
Pati pēdējā lieta, kas, manuprāt, arī ir būtiska. Šonedēļ Ministru kabinetā norisinājās ļoti nopietnas diskusijas par to, kā ieviest mikrouzņēmumu nodokli, respektīvi, par to, kā tiem uzņēmumiem, kuriem neliels apgrozījums, panākt situāciju, lai varētu maksāt vienu mazu, nelielu nodokli un lai nebūtu jāved nekāda īpaša, sarežģīta grāmatvedība. Tas ir kārtējais pasākums no Ekonomikas ministrijas puses, lai nodrošinātu iespēju pēc iespējas ātrāk un vieglāk dibināt mazos uzņēmumus, mikrouzņēmumus un strādāt tajos.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien PCTVL frakcija iesniedza savu priekšlikumu likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Šā priekšlikuma būtība ir tā, ka tas vērsts uz to, lai Latvijas iedzīvotāji un sabiedrisko pakalpojumu patērētāji varētu uzzināt informāciju, kura bijusi par pamatu, lai izmainītu tarifu, pieņemsim, par elektroenerģiju, siltumapgādi un daudz ko citu.
Esošā situācija ir tāda: ja uzņēmums, kurš sniedz pakalpojumus un kura pakalpojumus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, noteic, ka šī informācija ir komercnoslēpums, tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nevienam šo informāciju nevar izpaust. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka neviens Latvijas iedzīvotājs nevar zināt, uz kāda pamata ir izmainīti komunālo pakalpojumu tarifi, kāpēc ir paaugstināta maksa par to pašu apkuri vai elektroenerģiju vai daudzās citās nozarēs. Principā mēs uzskatām, ka šajā jautājumā trūkst sabiedrības kontroles. Principā interesanta situācija veidojas: likums paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņo ar sludinājumu (piemēram, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”) par tarifu izmaiņām un aicina sabiedrību piedalīties šo tarifu izmaiņu apspriešanā, bet reāli situācija ir tāda, ka nav ko apspriest. Teorētiski ir iespēja no patērētāju puses pārsūdzēt šo tarifu izmaiņu. Bet kā var pārsūdzēt, nezinot ciparus, kuri bija par pamatu šīm tarifu izmaiņām? Līdz ar to viens no, mūsuprāt, svarīgiem posmiem ir tas, ka tomēr jānostiprina iedzīvotāju kontrole pār šo jomu.
Mums ir dažādas iniciatīvas. Mēs uzskatām, ka nevar noteikt komercnoslēpuma statusu, piemēram, dažādai informācijai, kas būtu no valsts uzņēmumiem. Tas skar ne tikai algas, bet arī daudzas citas jomas. Jo principā Latvijas iedzīvotāji ir šo uzņēmumu īpašnieki, no vienas puses. No otras puses, viņi ir to pakalpojumu patērētāji, kurus sniedz šie uzņēmumi. Līdz ar to kā patērētājam un kā īpašniekam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības zināt, kā strādā konkrētais uzņēmums: vai šis uzņēmums strādā efektīvi, kāda informācija ir par pamatu, teiksim, šiem tarifiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim.
Nākamā runās Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižnieces kundze. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir pirmā diena, kad Tautas partija strādā opozīcijā. Un jāteic, ka strādā ļoti konstruktīvi. To šī pirmā diena jau ir pilnībā apliecinājusi.
Kādēļ tad mums nācās aiziet opozīcijā? Tādēļ, ka, vērtējot situāciju valstī un redzot, ka valsts ekonomika joprojām ir lejupslīdē, Latvijā ir jau vairāk nekā 200 000 cilvēku bez darba un netiek veiktas nepieciešamās reformas arī valsts pārvaldē (pretējo, protams, optimistiski apgalvo Ministru prezidents), Tautas partija nolēma, ka ir pilnīgi nepieciešams konkrēts plāns, kā jārīkojas šajā situācijā, un Ministru prezidentam piedāvāja vienoties par šādu neatliekamu rīcību, lai beidzot gumijas stiepšanas un vulgāras retorikas vietā būtu konkrēts darbs.
Pavisam īsi varu raksturot, ko mēs piedāvājām.
Proti, mēs aicinājām neatbalstīt nekāda veida nodokļu paaugstināšanu ne šajā, ne nākamajā gadā; ļoti aktīvi strādāt un jau maijā sagatavot projektu par reformām valsts pārvaldē; savlaicīgi sākt darbu pie valsts budžeta projekta un šo projektu iesniegt Saeimā jau septembrī; piedāvājām arī uzsākt darbu pie sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem (par saskaņotu rīcību) un tātad panākt valsts izaugsmi.
Novērtējot šo situāciju, var vienīgi piebilst, ka šajā mūsu piedāvājumā nav nevienas lietas, kas būtu pretrunā ar Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, un ka valsts pārvaldes jautājumos mūsu piedāvājums, protams, ir daudz stingrāks un konkrētāks nekā jebkas, kas līdz šim ir dzirdēts no partijas „Jaunais laiks” vai citām valdības partijām.
Gaidījām aktīvu Ministru prezidenta pozīciju, taču mums kārtējo reizi nācās vilties. Ministru prezidenta atteikšanās no atbalsta šim neatliekamo pasākumu plānam liecina, ka turpmākais valdības kurss acīmredzot būs pilnīgi pretējs tam, ko mēs esam piedāvājuši. Un tikai šobrīd, kad mēs jau esam aizgājuši no pozīcijas, mūsu darbība ir nesusi augļus, un šodien mēs redzam dažus brīnumus: pirmo reizi – beidzot! – citas partijas ir gatavas runāt par ministriju skaita samazināšanu un par kādām iespējamām reformām valsts pārvaldē. Paldies tām par to, taču tikai ar tik radikālu soli mēs varējām panākt, ka tas viss izkustas no tā nulles punkta.
Tālāk. Šodien beidzot tika atbalstīts arī grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Līdz šim par šo iniciatīvu mēs tikām koalīcijā ārkārtīgi bargi rāti, tika norādīts, cik šausmīgi mēs sagraušot valsti, taču tagad mēs redzam, ka visa koalīcija un arī, protams, opozīcija var atbalstīt šo piedāvāto risinājumu un atzīt to par gana labu. Līdz ar to mēs redzam, ka liekulība šeit ir ļoti augstā līmenī.
Uzskatām, ka mūsu atrašanās opozīcijā palīdzēs aktivizēt valdības darbu un piespiest to strādāt arī kvalitatīvāk un ātrāk. Jo šobrīd mēs skaidri redzam, ka tiks pastiprināta parlamentārā kontrole ar kopīgiem spēkiem, un šāda situācija, ka parlaments ir vadošais un noteicošais spēks, ir pilnīgi atbilstoša Satversmes garam un burtam.
Mēs arī apzināmies politiskās un ekonomiskās situācijas nopietnību un vēlreiz apstiprinām, ka mēs nodrošināsim politisko stabilitāti un sniegsim atbalstu valdībai visos jautājumos, kas atbilst mūsu piedāvājuma būtībai. Un jau šodien mēs šo apņemšanos apstiprinājām ar savu rīcību, balsojumā neatbalstot pieprasījumu Ministru prezidentam.
Darbs opozīcijā nebūt nebūs vienkāršs, taču mēs esam gatavi uzņemties visas grūtības, kas ir ar šo darbu saistītas. Mēs neturamies pie krēsliem un neuztraucamies par amatiem; ministri savus amatus atstās. Domājam, ka tikai šādā veidā – nebaidoties katrs par savu vietu, bet koncentrējoties kopīgam darbam un plānu realizācijai, kas ir pilnīgi nepieciešama, lai mūsu ekonomika atveseļotos un valstī notiktu pozitīvas pārmaiņas, – mēs varam arī sasniegt daudzas labas lietas.
Mēs ļoti ceram uz jūsu atbalstu, cienījamie radioklausītāji.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Muižnieces kundzei – Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Latvijā šobrīd esošajā ekonomiskajā situācijā ārkārtīgi svarīga ir valdības stabilitāte, ja mēs runājam par kredītreitingiem, starptautisko aizdevēju gatavību sarunām par valsts makroekonomiskās attīstības scenārijiem, nodokļu sistēmas prognozējamību un tā tālāk.
Tautas partija, lai kā viņa runātu – arī nupat runāja! -, ka ar savu iziešanu no valdības nemēģināšot destabilizēt situāciju, to jau ir izdarījusi. Pasaules politikas analītiķiem un ekspertiem melnu par baltu neiestāstīs. Un katrā ziņā Dombrovskim tagad būs daudz grūtāk sarunāties ar Latvijas starptautiskajiem partneriem, kā arī būs daudz grūtāk kontrolēt pašreizējo situāciju, politisko situāciju valstī.
Katrā ziņā mēs piekrītam tam viedoklim, ka savu egoistisko, partejisko interešu vārdā Tautas partija un tās vadība ir gatava pat iznīcināt valsti.
Otra lieta, par ko es gribu runāt. „Pilsoniskā Savienība” jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma ir iebildusi pret pievienotās vērtības nodokļa nesamērīgo paaugstināšanu viesnīcu biznesam, ko savulaik uzspieda Godmaņa kunga valdība un tā laika finanšu ministrs Slakteris. Tāpēc arī mūsu frakcija piekrita labot šo iepriekšminēto valdību kļūdu. Un, kā mēs dzirdējām, šā PVN likuma grozījumu izdarītāju tagad ir ārkārtīgi daudz. Kā reiz mēdza teikt, baļķa nesēju ir ārkārtīgi daudz.
Vēl par PVN. Pašlaik likuma pārejas noteikumi paredz, ka 10 procentu apjomā PVN latviešu oriģinālliteratūrai un presei saglabājas tikai līdz šā gada beigām, un tāpēc koalīcijas frakcijas gatavo priekšlikumu, lai šajā jomā pievienotās vērtības nodoklis nebūtu 21 procenta apjomā un lai šie 10 procenti saglabātos arī nākamajā gadā.
Un trešā lieta, ko es gribu pateikt. Pateicoties partijas „Pilsoniskā Savienība” iniciatīvai, no šodienas sēdes darba kārtības tika izslēgts likumprojekts, kas paredz izdarīt būtiskus grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Pēc pirmā lasījuma Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kraukļa kungs, vispirms izveidojis darba grupu, otrajam lasījumam iniciēja veselu rindu priekšlikumu, kuri valdībai deleģēja tiesības būtiski palielināt valdes locekļu atlīdzību sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitālu un to meitas kompānijās. Mēs uzskatām, ka šie jautājumi ir jāapsver gan koalīcijā, gan arī opozīcijā, piemēram, kaut vai ar „Saskaņas Centru”, lai patiešām šeit mēs, pretēji sabiedrības viedoklim, nenonāktu atkal otrā grāvī, – lai atsevišķu dažu desmitu cilvēku dēļ, kuri tiešām varbūt veiksmīgi strādā atsevišķās kapitālsabiedrībās, kapitālsabiedrību valdēs, netiktu dibināti jauni amati un neveidotos interešu konflikts un lai nenodrošinātu šos cilvēkus tā, it kā viņi dzīvotu ārpus kaut kāda… kaut kādā citā dimensijā, nevis kā visi citi Latvijas iedzīvotāji.
Un nobeigumā gribu teikt, ka mēs esam ārkārtīgi gandarīti, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība un tāpat kā arī „Jaunais laiks”, par Valsts prezidenta drošo soli – neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!