Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 11.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu”” (Nr.1438/Lp9) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „par” šā
likumprojekta nodošanu komisijai.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es runāšu
savā vārdā, nevis komisijas vārdā par šo likumprojektu.
Es gribu aicināt jūs atbalstīt šo likumprojektu. Varbūt mazliet
paskaidrošu. Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija
ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura ir saņēmusi valsts atbalstu, sākot ar
1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības. Tai būs aizliegts atmaksāt
aizdevumu vai atmaksāt procentus par šādu aizdevumu. Vienīgā šāda banka ir „Parex
banka”, un šā likuma normas attieksies uz līdzekļiem ar pakārtotajām saistībām,
par kurām līgums ar banku tika noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, tas ir no tā
datuma, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana „Parex bankai”.
Likums ir par to, kolēģi, ka pašlaik ir dažas personas, kam ir
noguldījumi ar pakārtotajām saistībām bankā, par kuriem viņi no bankas saņem
procentu maksājumus. Ar šo likumu, sākot no 1.jūnija, tas būs aizliegts.
Es gribu uzsvērt, kolēģi, ka likums ir par taisnību. Šīm
personām ir iespējams saņemt procentu maksājumus tikai tādēļ, ka valsts, ieguldot
milzu naudu, simtiem miljonu latu, ir izglābusi „Parex banku” no bankrota, ir
izglābusi to par nodokļu maksātāju naudu, par jūsu naudu un par manu naudu. Ja valsts
būtu ļāvusi „Parex bankai” bankrotēt, tad šiem cilvēkiem šodien neienāktu
nekādi procentu maksājumi.
Tāpēc likums ir par taisnīgu atbildības sadali. Valsts, izglābjot
banku, ir izglābusi arī šo cilvēku noguldījumus, un tas ir tikai taisnīgi, ka valsts
nauda netiek izmantota, lai izmaksātu arī procentus par šādiem noguldījumiem. Ir
jāuzņemas atbildība par nodarītā sekām!
Šā likuma sakarībā es gribu uzsvērt, ka tas attieksies tikai uz
nākotni. Un bez tam likums paredz arī saprātīgu pārejas periodu, jo tas sāks
darboties tikai ar 1.jūniju.
Saprotams, ka pakārtotajās saistībās aizdotie līdzekļi ir
personas īpašums. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu ikvienam ir tiesības uz īpašumu.
Taču tas pats Satversmes pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji
sabiedrības interesēm. Un, kā norādīts šā likumprojekta anotācijā, Satversmes
tiesa jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka tiesības uz īpašumu nav absolūtas.
Pirmkārt. Īpašumam jākalpo sabiedrības interesēm.
Otrkārt. Tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir
noteikti ar likumu, ja tiem ir leģitīms mērķis un ja tie ir samērīgi.
Šis likumprojekts atbilst šādiem priekšnosacījumiem, un šo
likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, to ir atbalstījušas koalīcijas partijas,
un, kolēģi, es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai kādam ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 7, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Tiesu
ekspertu likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Dokumentu
juridiskā spēka likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Kraukļa, Zommeres
Leiškalna un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šā gada budžeta pieņemšanas gaitā, kas
atkal notika samērā haotiski un ātrā tempā, tika pieļauts diezgan daudz kļūdu, un
mēs šeit ierosinām izlabot vienu no šīm kļūdām, tas ir, to, ka dāvinājumu,
ziedojumu saņēmēji ir spiesti maksāt 26 procentu ienākuma nodokli pat tad, ja šis
dāvinājums, ziedojums ir domāts veselības problēmu novēršanai vai domāts studijām
gan šeit, gan ārvalstīs. Tas, protams, nav pareizi, tas nav arī humāni, jo nereti
tiek vāktas ziedojumu akcijās ievērojamas naudas summas, lai kādam bērnam veiktu
ļoti nepieciešamo operāciju, tiek savākta nauda, bet faktiski, pēc pašreiz spēkā
esošās likumdošanas, šim saņēmējam no šīs summas būtu jāsamaksā 26 procenti –
ienākuma nodoklis. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā ir!”)
Tāpat ir tajos gadījumos, ja ir students, kurš arī ir saņēmis
kādas privātpersonas ziedojumu, kas pārsniedz 1000 latu gadā, taču parasti šie
ziedojumi ir lielāki, un arī viņam ir jāsamaksā šis 26 procentu lielais ienākuma
nodoklis.
Tādēļ mēs aicinām kolēģus atmest šādu pārprastu
solidaritāti. Šī ir lieta, kas vienkārši ir jālabo, un es aicinu atbalstīt mūsu
likumprojekta nodošanu komisijai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Piecu Tautas partijas deputātu
iesniegtais priekšlikums vērtējams kā populistisks gan pret valdību, kurā tā pati
atrodas, gan pret Latvijas iedzīvotājiem, apdraudot valsts finansiālo stabilitāti.
Pirmkārt, vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu nosaka, ka
prognozējama finanšu plūsma ir pats būtiskākais nosacījums izejai no ekonomiskās
krīzes. Tieši precīzi sabalansēti ienākumi un izdevumi ļāva divām kredītreitingu
aģentūrām palielināt Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu, veicinot
investīcijas un ražošanu. Tautas partijas priekšlikums paver iespēju līdzīgus – ar
nodokļu samazināšanu saistītus – priekšlikumus iesniegt neprognozējamā daudzumā,
tādējādi apdraudot turpmāko sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas
Komisiju.
Otrkārt, piedāvātais priekšlikums speciāli tiek virzīts uz
sociāli jutīgām sfērām – izglītību un veselības aprūpi, taču piedāvātais
priekšlikums neparedz nekādu kontroles mehānismu dāvinātās naudas izlietojumam.
Neatkarīgi no radniecības pakāpes, ja kāds man dāvinātu naudu, lai es apgūtu vēl
kādu papildu augstāko izglītību kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas valsts mācību
iestādēm, man nebūtu nekādu šķēršļu šo naudu iztērēt citādāk – nopirkt
„Porsche”, dārglietas vai ko citu, jo šāda mehānisma nav.
Treškārt, par Tautas partijas politisko atbildību par veselības
nozari, kurai viņi piedāvā vākt ziedojumus, un šo priekšlikumu. Jau sešus gadus
Tautas partija pilnībā politiski ir atbildīga par Latvijas iedzīvotāju veselības
aprūpei izlietoto naudu. 2008.gadā Valsts kontroles revīzijas ziņojums atzina, ka
vairāk nekā 2,1 miljons naudas ir nelietderīgi izlietots administratīviem izdevumiem,
nelikumīgām prēmijām, pabalstiem, materiālajai stimulēšanai un tamlīdzīgi.
2009.gadā – līdzīgi: četrās slimnīcās ir izšķērdēti vairāk nekā 2,8 miljoni.
2009.gada pēdējos trijos mēnešos no Pasaules Bankas sociālā spilvena 8 miljonu
dotās naudas ir izlietoti tikai 220 tūkstoši. Četri miljoni ir jāmaksā par
nelietderīgi izlietoto valsts finansējumu – tukšas Ludzas slimnīcas celtniecības
izdevumiem. Turpat miljons nozagtās valsts naudas Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas celtniecībai parāda, kādā veidā tiek tērēta šiem mērķiem dotētā
nauda. Pēc dažiem mēnešiem šīs pašas Rīgas firmas „Pamats” atkārtotā uzvara
šajā pašā slimnīcā ir simbols tam, kur paliek valsts nauda.
Un ceturtkārt. Jau janvārī es piedāvāju pilnībā sagatavot
koncepciju, kā sasaistīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu ar plānveida
veselības saņemšanu. Tā dotu iespēju valsts budžetā veselības aprūpei iegūt
vairākus desmitus papildu miljonus. Tautas partijas ministre diemžēl kategoriski to
noraidīja, kaut arī nebija argumentu, bet nepārtraukti tiek pieprasīta papildu nauda
finansējumam.
Aicinu Tautas partiju novērst naudas izšķērdēšanu veselības
aprūpes nozarē un ieviest piedāvāto koncepciju, nevis nākt klajā ar populistiskiem
priekšlikumiem. 2009.gadā vien saprātīga saimniekošana būtu papildus devusi 15
miljonus. Diez vai ar dāvinājumiem un ziedojumiem 15 miljonus mēs veselības aprūpei
būtu saņēmuši.
Paldies.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Kraukļa, Zommeres,
Leiškalna un Ģīļa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 21, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības
vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un
Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” nodot Ārlietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes
kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījums
Latvijas sodu izpildes kodeksā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts
sociālo apdrošināšanu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un
darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju nebūtu nepieciešams nozīmēt par
līdzatbildīgo komisiju, jo mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu un ieradīsimies
Sociālo un darba lietu komisijas tā sauktajās darba sēdēs, lai aizstāvētu savu
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai vienai, respektīvi, Sociālo un darba lietu komisijai?
Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Ir!”) Deputātiem esot iebildumi. Līdz ar to mums nepieciešams balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā
likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – „Par
atvaļinājuma piešķiršanu”.
„Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim
Ģīlim šā gada 11.martā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim šā gada 11.martā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Valdim
Ģīlim piešķirts.
Un nākamais darba kārtības punkts – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Viktoram Ščerbatiham šā gada 11.martā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Viktoram
Ščerbatiham šā gada 11.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Viktoram Ščerbatiham piešķirts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Saeimas
ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Es atgādinu, ka lēmuma
projekta būtība ir slēgt Saeimas ziemas sesiju šā gada 31.martā un sākt pavasara
sesiju šā gada 9.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas
ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – par likuma otrreizēju
caurlūkošanu.
Saeima ir saņēmusi no Valsts prezidenta likumu „Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Šis likums
saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiek nodots tai komisijai, kas bija atbildīgā par
šo likumprojektu pirms tā pieņemšanas.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ventam Armandam Krauklim!
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu, kad likums…
likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.marts un izskatīšana
Saeimas sēdē – 18.martā.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
16.marts un izskatīšana Saeimas sēdē 18.martā. Vai deputātiem nav iebildumu?…
Pagaidiet mazliet! Jā, man Kusiņa kungs mazliet precizēja to, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir korekts, bet, tā kā otrreizējā caurlūkošana ir
atbilstoša likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā, līdz ar to priekšlikumu
tabulai ir jābūt pieejamai piecas dienas.
V.A.Krauklis. Tad 25.marts.
Sēdes vadītājs. Tātad 25.martā ir izskatīšana Saeimas sēdē.
Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Vēlreiz atgādinu – priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 16.marts, izskatīšana Saeimas sēdē – 25.martā.
Nākamā darba kārtības sadaļa – deputātu pieprasījumi.
Deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Pētersones, Mackeviča,
Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un Baštika pieprasījums
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas
iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Andra
Bērziņa (LPP/LC), Jāņa Dukšinska, Karinas Pētersones un pārējo pieprasījumu
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jau kopš brīža, kad kļuva zināms 2010.gada
valsts budžeta projekts, arhīvu vadītāji ceļ trauksmi par nesamērīgo finansējuma
samazinājumu arhīvu sistēmas iestādēm. Dzirdīgas ausis viņiem valdībā neizdevās
atrast, tāpēc budžets tika pieņemts, ignorējot arhīvu darbinieku viedokli, un
šobrīd arhīvi strauji tuvojas bankrotam.
LPP/LC deputāti ar „Saskaņas Centra” deputātu atbalstu iesniedza
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim pieprasījumu, lai mudinātu valdību tomēr
pievērst nopietnāku uzmanību arhīvu problēmai, lai rosinātu valdību steidzami
meklēt risinājumus un lai nepārdomātas politikas dēļ netiktu neatgriezeniski
zaudēts arhīvos uzkrātais nacionālais dokumentārais mantojums.
Šķiet, arī Saeimas deputātiem neizdodas pietiekami skaļi uzrunāt
valdību un tapt sadzirdētiem, jo vēl līdz pat šim brīdim neesam saņēmuši
rakstisku atbildi uz savu pieprasījumu no Kultūras ministrijas un valdības.
Šā gada 3.martā mūsu pieprasījums tika skatīts Saeimas
Pieprasījumu komisijā, kurā pārstāvēt Ministru prezidentu bija deleģēts kultūras
ministrs Ints Dālderis.
Pārsteidza tas, ka kultūras ministrs nebija uzaicinājis nevienu
arhīva pārstāvi, tāpēc saruna norisinājās vienīgi no Kultūras ministrijas
pozīcijām (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”),proti,
finansējums ir samazināts visām kultūras sfērām, ir jāveic reformas, lai
samazinātu izdevumus. Punkts! Nekāda plāna, kā apturēt tos reālos plūdus, kas jau
šobrīd, sniegam kūstot, nodara kaitējumu mūsu arhīvos esošajiem krājumiem. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Barbariskas metodes!”) Nekāda plāna, kā
pasargāt arhīvus no maksātnespējas, kā nodrošināt arhīvos uzkrātā mantojuma
drošību, saglabāšanu un pieejamību.
Runājot par budžeta lietām, jāteic, ka valdība arhīvu nozarei
iedalījusi 3,42 miljonus latu, no tiem valsts dotācijas ir 2,6 miljoni. 957 tūkstoši
latu ir tā sauktajām precēm un pakalpojumiem, to skaitā komunālajiem izdevumiem. Pie
tam lielākā daļa no šīs summas – 879 tūkstoši latu – arhīviem ir jānopelna
pašiem. Matemātiski aprēķinot, katram arhīva darbiniekam vienā dienā ar maksas
pakalpojumu ir jānopelna 8 lati. Taču vakardien, noklausoties kultūras ministra Inta
Dāldera interviju Latvijas televīzijā, man… mums kļuva skaidra kultūras ministra
attieksme pret arhīviem. Viņaprāt, visa arhīvu darbība aprobežojas ar dzimtas koku
izpēti, tāpēc nav ko īpaši satraukties, ja šiem mērķiem naudas nepietiek.
Vēlos ministra kungam darīt zināmu, ka uzdevumus valsts arhīvu
sistēmas iestādēm dokumentu uzkrāšanā, saglabāšanā un izmantošanā nosaka 33
likumi, 60 Ministru kabineta noteikumi un arī sešas starptautiskas vienošanās.
Patlaban mūsu arhīvu sistēmā atrodas vairāk nekā 18 miljoni glabājamo vienību –
dokumentu -, un to skaits strauji turpina pieaugt. Iepriekšējos gados bija tā, ka gadā
pieaugums bija apmēram 160 tūkstoši jaunu vienību, turpretim šobrīd tas jau ir 800
tūkstoši. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, redzam, ka uzkrājamo dokumentu apjoms tur
ir divas reizes mazāks.
Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem arhīviem jāpieņem ļoti
daudz dokumentu. Kāpēc tāds apjoms? Atbilstoši Komerclikumam visu likvidējamo
uzņēmumu, SIA dokumenti jānodod arhīviem. Visu reģionālās reformas rezultātā
likvidēto rajonu un pagastu dokumenti jānodod arhīviem. Arhīviem jānodod arī visu
likvidēto mācību iestāžu, izglītības iestāžu un medicīnas iestāžu dokumenti,
un šajā brīdī jau ir diezgan liels visu to iestāžu skaits, kas tikušas likvidētas
vai reorganizētas.
Arhīviem ir jāpilda arī starptautiskās vienošanās, piemēram,
procedūras, kas saistītas ar bezvīzu režīma ieviešanu ar Amerikas Savienotajām
Valstīm, un arī citas. Arhīviem būtiski palielinājies sociāltiesisko izziņu
izsniegšanas apjoms. Latvija ir Eiropas Savienībā vienīgā valsts, kur šādas
izziņas cilvēkiem tiek izsniegtas par maksu. Tā, piemēram, lai bezdarbnieks,
maznodrošinātais vai trūcīgais saņemtu no arhīviem izziņu par algu, viņam
jāmeklē 10 lati par vienu izziņu. Pēc statistikas datiem, 25 procenti no šiem
pieteicējiem izziņas nav saņēmuši, jo viņiem vienkārši nav naudas. Bet kā
valdība reaģē uz šiem apstākļiem? Samazina arhīvu sistēmas iestādēm finansējumu
par 45 procentiem, štatus samazina par 35 procentiem! Darba apjoms strauji pieaudzis, bet
valsts savu arhīvu darbības spēju samazinājusi līdz minimumam. Ja pēc Saeimas
šodienas sēdes nesekos konkrēta valdības rīcība, tad varēsim teikt, ka valsts savus
arhīvus iznīcinājusi pavisam.
Šā gada 3.martā, tajā pašā dienā, kad notika Saeimas
Pieprasījumu komisijas sēde, arhīvu jautājums tika skatīts arī Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur bez Kultūras ministrijas ierēdņiem un
ministra piedalījās vēl arī Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadība un
arhīvu vadītāji. Tāpēc šī saruna izvērtās daudz konstruktīvāka un saturīgāka.
No arhīvu pārstāvjiem uzzinājām, ka, piemēram, Latvijas valsts
kinofotofonodokumentu arhīvam martā papildus nepieciešami apmēram 7 tūkstoši latu,
lai nomaksātu komunālos pakalpojumus un izmaksātu algas. Arhīva izvēle ir vai nu
atliktie maksājumi, vai arī darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumā uz diviem
trim mēnešiem.
Latvijas Valsts vēstures arhīvam, kurš ir lielākais valsts arhīvs
Eiropā, situācija ir vēl traģiskāka. Valdība ieplānojusi, ka Latvijas Valsts
vēstures arhīvam ir jānopelna 160 tūkstoši latu, tas ir, 13 tūkstoši latu mēnesī,
ar savām izziņām. Taču reāli arhīvs spēj nopelnīt vienīgi 6 tūkstošus, tas ir,
50 procentus no plānotā apjoma. Komisijas deputāti bija šokēti par arhīvu
pārstāvju sniegto informāciju par situāciju arhīvos. Var tikai piekrist deputātam
Plineram, kurš teica: „Ausis svīst un sirds sāp.” Taču valdību realitāte
neinteresē, galvenais, ka uz papīra visi skaitļi sakrīt. Valdību neinteresē arī
tas, ka vienām valsts iestādēm jāmaksā citām valsts iestādēm par arhīvu
pakalpojumiem un ka pirmajām nav piešķirti līdzekļi arhīvu pakalpojumu apmaksai
vajadzīgajā apjomā, ka notiek bezjēdzīga valsts naudas dzenāšana turpu un šurpu.
Dāldera kungs televīzijā publiskajā telpā tika paziņojis: „Nauda – apmaiņa
pret reformām.” Ko tas nozīmē arhīvu sistēmas iestādēm? Gribētos viņam
pajautāt: „Varbūt arī Nacionālajā operā jāsāk ar kaut kādām reformām?” Tas
nozīmē, ka lielo arhīvu reformu nesagaidīs neviens arhīvs. Tie visi nobankrotēs jau
šajā pavasarī, bet Kultūras ministrija tikmēr gatavos lielo reformu uz papīra, jo
līdz 1.aprīlim jāsniedz kaut kāds ziņojums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem kopā
ar arhīvu pārstāvjiem izdevās nonākt pie secinājuma par tiem neatliekamajiem
darbiem, kurus valdībai ir jāveic tūlīt, lai saglabātu mūsu arhīvus.
Pirmkārt, plānveidīgi gatavojot arhīvu reformu, arhīvu sistēmas
iestādēm papildus vēl jāpiešķir 600 tūkstoši latu, lai arhīvi varētu
nodrošināt visu institūcijām un iedzīvotājiem normatīvajos aktos noteikto
pakalpojumu izpildi. Pastāvot pašreizējam finansējumam, tas vienkārši nav
iespējams.
Otrkārt, nekavējoties ir jāuzlabo komunikācija starp arhīvu
sistēmas iestādēm un Kultūras ministriju. Nav pieļaujams, ka Kultūras ministrija
neatbild uz arhīvu vadītāju sūtītām vēstulēm. Ir absurdi, ka uz arhīvu reformas
darba grupas sanāksmēm nevar ierasties pārstāvji no zonālajiem arhīviem, jo viņiem
vienkārši nav naudas komandējumu apmaksai. Arhīvu administrācija piedāvā konkrētus
risinājumus, to skaitā saistībā ar telpu jautājumu, paredzot, pieņemsim,
atbrīvoties no telpām Šķūņu ielā 11 vai Cēsu arhīvu pievienot Valmieras arhīvam,
bet pagaidām no Kultūras ministrijas puses risinājuma nav nekāda.
Treškārt, Kultūras ministrijai ir jāprecizē likumdošana par to,
kas tiek uzskatīts par dokumentu un kas ir jāuzkrāj arhīvos. Latvijai ir steidzami
nepieciešams likums vai arī grozījumi esošajos likumos par datubāzēm, lai sakārtotu
uzkrājamās informācijas apjomu. Igaunijā ir atsevišķs likums par datubāzēm, bet
Latvijā tāda likuma nav. Līdz ar to informācija, kas tiek iesniegta elektroniskā
veidā, dažreiz ir ļoti dažāda un savstarpēji nesavienojama.
Ceturtkārt, Kultūras ministrijai ir jāizskata privātās
partnerības iespējas. Privātie uzņēmēji ir jau izrādījuši interesi par arhīvu
jomu, un tā noteikti būtu atbalstāma. Publiskajā telpā gan ir izskanējusi
informācija, ka valdošā koalīcija ir parakstījusi vienošanos ar Pasaules Banku, ka
privātās partnerības projekti netiks atbalstīti un realizēti, bet jums jau ir visas
iespējas šobrīd nodemonstrēt, ka tās ir tikai ļaunas tenkas. Īstenot paraugu
attiecībā uz privātās partnerības projektu arhīvu jomā var un ir iespējams.
Piektkārt, investēt līdzekļus un pilnvērtīgi izmantot esošos
resursus. Pirms brīža jau tika atlaisti daudzi kvalificēti arhīvu speciālisti.
Veidojot jaunu Latvijas nacionālo arhīvu, atkal plānots atlaist darbiniekus, kuru
apmācībā valsts ieguldījusi daudz līdzekļu. Kultūras ministrijai jādara viss
iespējamais, lai nevis vairotu jau tā lielās bezdarbnieku rindas ar bijušajiem arhīvu
darbiniekiem un pēc tam slēgtu apšaubāmus līgumus ar šā pakalpojuma veicējiem, bet
lai pārkvalificētu esošos arhīvu darbiniekus jaunajiem pienākumiem.
Un noteikti, runājot par sociāli tiesiskajām izziņām, ir jāpanāk
tas, lai cilvēki tās saņemtu bez maksas. Valsts arhīvu dokumenti ir valsts kultūras
mantojums, tā ir liela valsts bagātība. Pašreizējās valdības attieksme pret
arhīviem ir noziedzīga, jo neatgriezeniski var tikt zaudētas Latvijai nozīmīgas
kultūras vērtības. Valdība ne tikai rupji pārkāpj normatīvos aktos, tajā skaitā
arī starptautiskos, kas reglamentē dokumentu drošību, saglabāšanu un pieejamību,
bet arī savas valdības deklarācijas 11.sadaļā ierakstīto solījumu:
„Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos esošo dokumentu mantojuma saglabāšanu un
pieejamību.”
Tāpēc no Saeimas tribīnes šodien ir jārunā arī par atbildību,
par to, kurš valdības loceklis būs atbildīgs, ja nenomaksāto komunālo maksājumu
dēļ atslēgs, piemēram, elektrību vai apkuri un notiks dokumentu drošības režīma
pārkāpumi, to nesankcionēta izmantošana, ja tie sāks pelēt un bojāties? LPP/LC
frakcijas deputāti jau vairākkārt norādījuši valdības
vadītājam Valdim Dombrovskim un viņa valdības ministriem: nedrīkst veidot valsts
budžetu, tikai mehāniski saskaitot un atņemot! Realitāte agri vai vēlu sašķobīs
jūsu labi būvētās skaitļu virknes. Aprīlis valsts pārvaldē būs kritisks brīdis.
Līdzekļu nepietiks daudzās jomās. Nepildās valsts pašvaldību budžeti, valsts būs
spiesta nākt pašvaldībām palīgā. Daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā.
Veselības ministrija jau informējusi, ka nozarei vēl papildus nepieciešami vismaz 50
miljoni latu. Turpina pieaugt bezdarbs un palielināties pabalstiem nepieciešamais
līdzekļu apjoms. Pēc gāzes akcīzes pieaugšanas pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuri
nespēs norēķināties par komunālajiem maksājumiem. Atklāts paliek arī šis
jautājums, par ko tagad ir diskusija, tas ir, arhīvi un iespējamais to bankrots.
Izskatās, ka valdība izplānojusi laiku līdz 10.Saeimas
vēlēšanām pārciest, pateicoties starptautisko aizdevēju naudai. Mazo plāksterīšu
lipināšanas politika var izrādīties veiksmīga vēlēšanu dienā, bet
tautsaimniecībai kopumā tā nesīs vienīgi ļaunumu un ilgtermiņā par to nāksies
bargi maksāt ne tikai mums, bet arī mūsu bērniem un mazbērniem.
LPP/LC frakcijas deputāti pieprasa no valdības vadītāja tūlītēju
rīcību, lai tiktu nodrošināta arhīvu darbība institūcijām un iedzīvotājiem
nepieciešamā apjomā.
Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Kolēģis Dukšinskis ļoti pragmatiski izstāstīja to problēmu, kāda šobrīd eksistē
arhīviem. Godīgi sakot, mani nākt šeit tribīnē izprovocēja kultūras ministra
paziņojums, ka tad, ja viņam jāizvēlas starp radurakstiem un operu, viņš izvēloties
operu. Es domāju, tāds pretnostatījums ir pirmām kārtām nekorekts. Tā nevar darīt.
Jā, es arī esmu izmantojis arhīvus un esmu pētījis savus radurakstus. Un nekautrējos
par to. Tieši otrādi! Es lepojos. Tie, kas nāk no Latgales, droši vien zina, ka
pagājušā gadsimta sākumā Latgalē bija tā sauktais drukas aizliegums. Ko tas
nozīmēja? Tas nozīmēja to, ka drukāt latīņu burtiem nevarēja. To varēja darīt
tikai un vienīgi slāvu burtiem. Un es nekautrējos, ka mani radinieki – brāļi Skrindas
– Pēterburgā izdeva pirmo avīzi „Driva”, kas tika publicēta latīņu burtiem
latgaliešu valodā. Es par to nekautrējos. Tieši otrādi! Es par to lepojos. Un,
strādādams vēl Daugavpilī, es pieliku roku pie tā, lai šiem maniem senčiem būtu
arī Skrindu dzimtas muzejs.
Ministrs acīmredzot par to kautrējas, jo viņš pretnostata operu un
radurakstus. Manuprāt, kolēģi, tas nav korekti!
Nākamā lieta, par ko es gribu runāt. Šajā zālē es esmu
dzirdējis bieži vien sacensību par to, kurš ir patiesākais, kurš ir lielākais
latvietis. Es nekautrējos arī par to, ka savulaik, strādādams Bauskā, organizēju
Ļeņina pieminekļa noņemšanu. Par to rakstīja toreizējā LPSR kompartijas avīze
„Cīņa”, kura arī šobrīd ir pieejama un izlasāma arhīvos. Es par to
nekautrējos. Bet acīmredzot tie, kuri tagad sacenšas par patiesākā latvieša titulu,
bet tajā laikā skraidīja pa Komjaunatnes krastmalu, slavinot Lielo oktobri, – tie,
manuprāt, kautrējas un negrib, lai šādi raksti viņu bērniem, mazbērniem un
nākamajām paaudzēm būtu pieejami.
Cienījamie kolēģi! Nekautrēsimies no savas pagātnes,
nekautrēsimies no saviem radurakstiem, bet leposimies par to! Jo ne velti saka, ka
nācijai, kurai nav pagātnes, nebūs arī nākotnes.
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka naudas pietrūkst visiem. Bet mani
šokēja viens Ministru prezidenta izteiciens, kas šodien publicēts internetā. Ministru
prezidents saka: kur beidzas nauda, tur sākas reformas. Cienījamie kolēģi! Nu
acīmredzot arhīvu nozarē sāksies reforma, jo nauda ir beigusies, bet vai šī reforma
nesīs mums pozitīvo? Vai mēs spēsim saglabāt šos arhīvus? Kolēģis Dukšinskis
ļoti precīzi pateica, kādas arhīviem ir funkcijas un kas šīs funkcijas pildīs.
Cienījamie kolēģi! Tāpēc, manuprāt, mums ir jāatbalsta šis
mūsu pieprasījums un jāuzdod valdībai nekavējoties rīkoties, lai saglabātu visus
tos materiālus, kuri ir pieejami un būs pieejami arhīvos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tā situācija, kādā
šobrīd valdošā koalīcija ir novedusi Latvijas valsts arhīvus, ir vienkārši
katastrofāla. Es nerunāšu par daudziem skaitļiem, es pateikšu tikai vienu skaitli.
Valsts budžeta dotācija arhīviem ir samazināta par 89 procentiem. Tiem ir tikai 11
procenti atstāti no tā, kas arhīviem bija pagājušajā gadā. Tas ir izdarīts
tādējādi, ka ir palielināts tas naudas daudzums, kas arhīviem jānopelna pašiem. Tas
nozīmē, ka katram arhivāram dienā ir jānopelna 8 lati.
Godājamie kolēģi! Kā jūs, cilvēki, kas ir pietiekami daudz
pieredzējuši un savulaik droši vien bijuši arī arhīvos, kā jūs to iedomājaties:
kā katrs arhivārs un katrs arhīvā strādājošais dienā var nopelnīt 8 latus! Un, ja
viņi šos 8 latus nenopelna, tad arhīvs nevar samaksāt ne algas, ne par siltumu, ne par
jumtu tīrīšanu.
Televīzijā bija redzams, kā arhīva cilvēki… direktors teica:
„Jā, es uzkāpu uz jumta un notīrīju jumtu no sniega.” Es domāju, ka tas ir labi
un ka šādā taupības situācijā tas būtu pat apsveicami, un ka visiem arhīvu
vadītājiem varētu ieteikt kāpt uz jumta, bet pie viena nosacījuma – ja viņiem gadu
skaits nav tik liels, ka tas ir bīstami veselībai.
Bet, kolēģi, tā ir būtība! Un mani ļoti šokēja, godīgi
teikšu, ministra attieksme. Publiskajā telpā, televīzijā, mūsu visu ļoti cienītais
un šeit pat Saeimas sēdē apstiprinātais ministrs Dālderis atļāvās pateikt tā:
„Vai nu raduraksti, vai opera!” Manuprāt, šāds izteiciens ir izaicinoši vulgārs
un provokatīvi nicinošs. Izaicinoši vulgārs tas ir pret tiem daudzajiem, daudzajiem
cilvēkiem, kas strādā arhīvos. Nicinošs tas ir pret tiem daudzajiem arhīvu
darbiniekiem, kuri, neraugoties uz dažādiem laikiem, kas ir gājuši pāri mums
Latvijā, ir godprātīgi pildījuši savu darbu, likuši dokumentu pie dokumenta, un
tagad mēs varam aiziet un šos dokumentus apskatīt.
Man gribas citēt Ingunu Rībenu, mūsu kolēģi šajā zālē. Viņa
ļoti bieži, runājot par latviešu tautas identitāti, mēdz teikt, ka latviešu tauta
būs dzīva tik ilgi, kamēr dzīva būs tās valoda un kamēr dzīva būs tās kultūra.
Man, kad es izdzirdēju ministra Dāldera frāzi, gribējās viņam teikt: „Ministr, vai
tu tiešām neesi vēl apskatījies, ka tavā pārziņā ir veselas 11 apakšnozares, kas
kopā veido latviešu tautas kultūru? Un nedrīkst pretstatīt arhīvus operai.” Opera
ir ļoti laba lieta, un mēs droši vien visi uz turieni ejam, taču arhīvus nedrīkst
pretstatīt operai.
Godājamie kolēģi! Šāda situācija, manuprāt, ir absolūti
nepieņemama. Un, manuprāt, nepieņemami ir arī tas, ka arhīvi ir vienīgās Kultūras
ministrijas pārraudzībā esošās iestādes, kurām šī valsts dotācija ir
saglabājusies tikai 11 procentu apmērā. Manuprāt, tur, kolēģi, kaut kas steidzīgi
ir jādara, un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz mūsu pieprasījumu, jo šeit
populisma nav nemaz. Tā ir vienkārši attieksme, kura mums ir skaidri un gaiši
jādemonstrē pret tiem daudzajiem cilvēkiem, kas godprātīgi strādā.
Un nu es gribu papildināt to, ko visu laiku saka Inguna Rībena, – ja
mums nebūs arhīvu, tad mums nebūs arī kultūras, jo mums nebūs, kur to kultūru
apskatīties. Tā ir vienīgā vieta, kur kultūra tiek dokumentēta.
Atbalstiet!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska,
Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un
Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts
arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 27, pret – 47, atturas – 7. Pieprasījums noraidīts. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)
Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās darba kārtības
sadaļas, mums ir jālemj vēl par divām iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba
kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un
izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas
likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tas ir likumprojekta otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Aicinu pieņemt
galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas
likumā”. Priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Attīstības
plānošanas sistēmas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” trešajam
lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mana priekšlikuma
būtība ir dot iespēju strādāt par ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem vai
cietumsargiem arī tiem cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet šādu iespēju dot
tikai ar speciālu iekšlietu ministra atļauju un ar nosacījumu, ka kandidāts atbilst
visām pārējām likuma prasībām.
Lūk, dažas no šīm prasībām: vismaz vidējā izglītība un
latviešu valodas prasme tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu
veikšanai, vecums no 18 līdz 40 gadiem… Es, godīgi runājot, nespēju saprast, kādi
deputātiem var būt iebildumi pret to, lai persona, kas atbilst visām šīm prasībām,
kuras attiecas uz izglītību, darbspējas vecumu un valodas prasmi, iegūtu – turklāt
vēl pēc ministra pārbaudes! – tiesības dzēst ugunsgrēkus. Kādēļ šādai personai
izvirzīt vēl papildu prasību par to, lai tās vecāmāte vai vecvecmāte pirms 70-90
gadiem būtu bijusi Latvijas pilsone?
Esmu pārliecināts, ka neviens no zālē sēdošajiem nedz man, nedz
vēlētājiem nespētu to sakarīgi izskaidrot, tāpat kā savulaik Saeimas deputāti
nespēja to izskaidrot Valsts cilvēktiesību birojam, kas pirms 15 gadiem atzina par
nesamērīgiem ierobežojumus ugunsdzēsējiem un ka tie būtu jāatceļ. Ierobežojumus
ugunsdzēsējiem atcēla tajā laikposmā, kad tika pārbaudīta Latvijas rīcībspēja
attiecībā uz tās piedalīšanos ES un NATO, bet pēc tam, kad potenciāli
nesekmīgākai valstij ieskaitīja apmierinošu atzīmi, šo ierobežojumu atkal pa kluso
atjaunoja, krāpdamies, kā to dara tirgus uzpirksteņu spēlmaņi.
Pēc diskusijas atbildīgās komisijas sēdē, kur noraidīja manu
analoģisko, daudz striktāko priekšlikumu otrajā lasījumā, es aprēķināju to
Latvijas iedzīvotāju maksimālo skaitu, kuri varētu pretendēt uz darbu šajā
dienestā atbilstoši vecuma kritērijiem. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, uz gada
sākumu starp Latvijas iedzīvotājiem, kuru vecums atbilst 7.panta otrās daļas
ierobežojumiem, 680 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi, 77 tūkstoši – LR nepilsoņi un 13
tūkstoši – ārzemnieki. Skaidrs, ka pretendentu kontingenta palielināšanās par 10
procentiem vāji ietekmēs visu četru iepriekš minēto dienestu sastāvu.
No otras puses tiks sperts solis, lai novērstu 90 tūkstošu paša
darbspējīgākā vecuma cilvēku diskrimināciju, kas pamatojas tikai uz to, ka viņu
senčiem ir nepareiza izcelsme. Starp citu, runa ir par tām personām, kuras dzimušas ne
vēlāk par 1970.gadu – tātad pārsvarā vienīgi par šeit dzimušajiem. Latvija
demonstrē, ka izturas pret viņiem nevis kā māte, bet gan kā pamāte. Dzimšanas fakta
Latvijā tai liekas par maz, un valsts Saeimā dominējošo ksenofobu personā tā izvirza
šiem cilvēkiem, kuri teica pirmo vārdu „mama” krievu valodā, vēl papildu
prasības.
Naturalizācijas tempu absolūtā krišanās liecina par to, ka
izvirzītās prasības nav izpildāmas un ka tās ir jāmaina, kā arī ir jāpārskata
visu pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts par labu šā saraksta
radikālai samazināšanai. To pieprasa no mums Eiropa, divas ANO komitejas.
Es aicinu Saeimu pievienoties veselajam saprātam un pasaules viedoklim
un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav
piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi iekšlietu ministre Mūrniece.
Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību
budžetiem””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5633 – ar
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””.
Uz trešo lasījumu komisija saņēma divus Juridiskā biroja
priekšlikumus, un abi ir atbalstīti.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta
likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens
priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta trešajam
lasījumam iesniegti četri priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas 3.marta sēdē.
1. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Un 4. – aizsardzības ministra priekšlikums. Arī tas
guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālo
bruņoto spēku likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš… Nē, es atvainojos, deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija, strādājot ar likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes
sabiedrību likumā” (dokuments Nr.5642), izskatījusi desmit priekšlikumus, kas
lielākoties ir precizējoši priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika daļēji
atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā -, kurš tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”,
trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1601/Lp9 – „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4. – pašas komisijas priekšlikums, ko tā arī,
protams, atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 5. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Vispirms es gribu atgādināt notikumu
attīstību.
Kad sākās ekonomiskā krīze, visu partiju deputāti steidzās
apliecināt, ka darīs visu, lai palīdzētu no krīzes cietušajiem kredītņēmējiem,
bet kā vienmēr izrādījās, ka solīt ir daudz vieglāk nekā kaut ko izdarīt. Un
tikai pērn, 4.augustā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegto privātā
sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju, kuras mērķis bija mudināt bankas
restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas
pasliktināšanās rezultātā ir apdraudēta vai pārtraukta. Pēc tam bija diezgan ilgs
pārtraukums, jo valdībai neizdevās uzreiz atrast naudu, lai realizētu programmu
„Kredītu restrukturizācija”. Tikai šogad gada sākumā tika publicēta
informācija, ka nauda ir atrasta. Tie ir 82 miljoni latu, kuri ir rezervēti, lai
palīdzētu kredītņēmējiem.
Un nu lēnām šī programma ir sākusi virzīties uz priekšu.
Finanšu ministrija iesniedza Saeimā likumprojektu, kuru mēs tagad pieņemam trešajā
lasījumā. Tajā starp citiem priekšlikumiem bija arī jauna norma, kura uzlika par
pienākumu Ministru kabinetam pieņemt noteikumus par privātā sektora parādu
restrukturizāciju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti ir lūguši
aizvietot šādu vispārīga rakstura normu ar konkrētiem cipariem, ar procentiem, ar
palīdzības sniegšanas priekšnoteikumiem. Un kāpēc tas bija nepieciešams? Tāpēc,
ka mēs jūtam, ka ir spēcīga pretestība no Latvijas Komercbanku asociācijas puses.
Un, lai pārvarētu baņķieru negatīvo attieksmi pret šādu programmu, bija vērts
diskutēt gan komisijā, gan šeit, Saeimas sēdē, par tiem pašiem procentiem un
priekšnoteikumiem, kuri skar šādu programmu. Bet Finanšu ministrijas speciālisti tā
vietā, lai iesniegtu otrajam lasījumam attiecīgu priekšlikumu, vienkārši ir lūguši
izņemt no likumprojekta pat atsauci uz noteikumiem. Un Saeima, otrajā lasījumā
pieņemot šo likumprojektu, izsvītroja no likumprojekta pat minējumu par programmu
kredītņēmēju atbalstam.
Mūsu frakcija – PCTVL frakcija – trešajam lasījumam iesniedza savu
variantu, kur bija šie priekšnoteikumi, procenti un konkrētie cipari, kas raksturoja
to, kāda varētu būt programma kredītņēmēju atbalstam. Mēs izdarījām šādu darbu
Finanšu ministrijas vietā.
Protams, mēs saņēmām daudz kritikas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas sēdes laikā par to, ka šis priekšlikums ir izstrādāts nekvalitatīvi, un
mēs varam atbalstīt šādu vērtējumu. Bet ko mēs izdarījām? Mēs vienkārši
nokopējām valdības dokumentu un pārnesām to uz likumprojektu. Un, ja sākotnējais
valdības dokuments bija izstrādāts varbūt ne īpaši kvalitatīvi, tad, protams, arī
mūsu priekšlikums atspoguļo šādu kvalitāti.
Bet kāda ir situācija pašlaik?
Es šodien zvanīju uz ministriju, lai uzzinātu, kurā posmā atrodas,
kādā stadijā atrodas Ministru kabineta noteiktumi. Izrādās, ka Finanšu ministrija
pašlaik gaida atbildi, novērtējumu no Tieslietu ministrijas, un tikai pēc 15.datuma ir
iespējams, ka noteikumi tiks virzīti uz Ministru kabinetu izskatīšanai – vispirms uz
valsts sekretāru sanāksmi un pēc tam uz pieņemšanu. Tas nozīmē, ka līdz tam
brīdim šī programma, kuru gaida daudzi kredītņēmēji, karājas gaisā un nav
noteiktu datumu vai termiņu, kad šī programma varētu stāties spēkā. Ir ļoti
apšaubāmi apgalvot, ka tieši marta beigās, kā bija iepriekš ieplānots, valdības
noteikumi…
Sēdes vadītājs. Mitrofanova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies…
M.Mitrofanovs. …varētu tikt pieņemti. Es pašlaik neaicinu
atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tur ir trūkumi, bet es aicinu Saeimu sekot līdzi
situācijas attīstībai un piespiest valdību pieņemt šos noteikumus vistuvākajā
laikā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ja es pareizi sapratu, tad jūs neuzstājat uz balsojumu.
Paldies.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli. Es saprotu, ka arī
priekšlikuma iesniedzējs neuzstāj… Deputāts Bērziņš vēlas, lai notiek balsojums?
Nevēlas tomēr.
Tātad turpinām ar 6.priekšlikumu.
G.Bērziņš. 6. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Arī to komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mums visiem jau sen zināms, ar kādām
grūtībām saskaras daudzi tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju, kuri bija ņēmuši
hipotekāros kredītus, lai iegādātos pirmo mājokli. Jau vairāk nekā gadu situācija
turpina aizvien pasliktināties, bet no Saeimas puses vēl nav veikti nekādi konkrēti
pasākumi, lai aizsargātu apzinīgos kredītņēmējus.
Apzinīgie kredītņēmēji ir tie ļaudis, kuri savulaik bija
ņēmuši bankas kredītus, lai iegādātos pirmo un vienīgo mājokli, un kuri bija
regulāri maksājuši gan kredītmaksājumus, gan kredītprocentus. Pēc tam valstī bija
krasi mainījusies finansiāli ekonomiskā situācija. Sākās vissmagākā krīze, par
kuru vēl nezinām, kad tā beigsies (neskatoties uz dažu politiķu, kas tieši saistīti
ar šīs krīzes rašanos, optimistiskajām prognozēm). Daudziem godīgiem
kredītņēmējiem krasi pazeminājās darba algas. Daudzi no tiem kļuva par
bezdarbniekiem. Patlaban jau bankas sāk cilvēkiem „izgriezt rokas”. Tās aicina
šādus cilvēkus uz pārrunām un sakarā ar cilvēka finanšu stāvokļa
pasliktināšanos paaugstina kredītlikmes. Tā jau ir klaja, ne ar ko nepamatota
bezkaunīga patvaļa. Cilvēku ienākumi jau tā pazeminājušies, bet tā vietā, lai
palīdzētu kredītņēmējiem un pazeminātu kredītmaksājumu apmēru, kā arī
pagarinātu kredīta atmaksāšanas termiņus, bankas nodarbojas ar to, lai tieši novestu
daudz nabadzīgākus kļuvušos ļaudis līdz bankrotam. Valstij Saeimas personā ir
pienākums iejaukties šajā situācijā un aizliegt bankām paaugstināt kredītprocentus
apzinīgajiem kredītņēmējiem. Pretējā gadījumā valsts faktiski palielinās
bezpajumtnieku skaitu, jo šos cilvēkus izliks no mājokļa uz ielas.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Bērziņš. Kolēģi! Es teikšu tikai dažus vārdus par šo
priekšlikumu.
Komisija uzskatīja, ka tas priekšlikums, no vienas puses, nav īsti
loģisks, jo, teiksim, kredītņēmēja situācija var mainīties gan uz slikto, gan arī
uz labo pusi. Un mēs uzskatījām, ka nebūtu vēlama tāda situācija, ka, ja tā
mainās uz labo pusi, tad viņš nevar mainīt savus kredītnoteikumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buhvalova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 48, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 7. – deputāta Aizbalta priekšlikums. Arī to komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums
ir tapis tādēļ, lai kaut nedaudz aizsargātu godprātīgus (es uzsveru –
godprātīgus!) kredītņēmējus. Proti, šis priekšlikums nosaka, ka gadījumā, ja
privātpersona, kas ņēmusi kredītu vienīgā mājokļa iegādei (es uzsveru – vienīgā
mājokļa! -, tātad tā nav nekustamā īpašuma spekulante), pilda savas saistības pret
banku, tad klienta ienākumu līmeņa krišanās vai arī ieķīlātā īpašuma
vērtības samazināšanās nevar kļūt par pamatu kredītlīguma nosacījumu
pārskatīšanai.
Kolēģi! Tikko es dzirdēju komisijas vadītāja apgalvojumu, ka šie
nosacījumi varot mainīties arī uz labo pusi. Nu, cienījamie kolēģi, es būtu gatavs
dzirdēt un uzklausīt jebkuru priekšlikumu, kad būtu tie mainījušies uz labo pusi.
Pagaidām diemžēl – un, es domāju, tuvākajā laikā tā arī būs – šie nosacījumi
mainīsies tikai un vienīgi uz slikto pusi.
Tāpēc, kolēģi, es jums nodemonstrēšu vienu konkrētu piemēru,
par ko mēs frakcijā esam saņēmuši informāciju. Lūk, ģimene, kas ir godprātīga
kredītņēmēja un šobrīd arī maksā šo kredītu. Ģimenē ir četri bērni.
Kolēģi, ģimenē ir četri bērni! Savulaik šī ģimene iegādājās māju netālu no
Rīgas par 120 tūkstošiem Amerikas dolāru. Vīrs no privātās firmas pirms pieciem
gadiem pārgāja strādāt valsts darbā un ieņēma, jāsaka, ļoti labi atalgotu amatu,
tāpēc ģimene izšķīrās par šo soli – paņēma kredītu, nopirka māju. Ģimene ar
četriem bērniem!
Kā ir šobrīd? Pēc Valda Dombrovska ģeniālā plāna realizācijas
šeit, Saeimā, ģimenes galva ir zaudējis darbu – ne tikai zaudējis darbu, bet viņam
ir arī samazināts bezdarbnieka pabalsts, jo, kā jūs zināt, ja tas ir lielāks par 350
latiem… Jūs paši noteicāt ierobežojumus! Un līdz ar to šis cilvēks nav spējīgs
šobrīd maksāt kredītu no saviem ikmēneša ieņēmumiem. Ko dara ģimene? Ģimene
izmanto iepriekšējos ietaupījumus, izmanto radu palīdzību, draugu palīdzību un
šobrīd šo kredītu vēl maksā. Bet par šīs ģimenes stāvokli uzzina banka, un banka
pārskata (es uzsveru – pārskata!) kredīta nosacījumus – pagarina termiņu un palielina
procentu atmaksu par 1,5 procentiem.
Godājamie kolēģi! Tādā situācijā var nonākt jebkura ģimene,
kura ir ņēmusi hipotekāro kredītu. Un šobrīd mums ir jāizdara tāda politiska
izšķiršanās: vai nu mēs nostājamies šīs ģimenes pusē, vai bankas pusē.
Tā ka, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt manu – 7.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Paldies, Aizbalta kungs! Labi priekšlikumi ir gan 7., gan
8.priekšlikums, un tie, tā teikt, nobruģē ceļu uz laimīgu nākotni.
Šeit ir problēmas. Problēmas! Pirmkārt, līdzvērtīgi grozījumi
vai grozījumi pēc būtības izdarāmi Latvijas Republikas Civillikumā. Un mums,
deputātiem, tieši tāpat kā Latvijas Republikas valdībai, nevajag domāt, ka ar likuma
normām mēs kaut kādā veidā ietekmēsim agrāk noslēgtus līgumus. Tur jau ir tā
problēma! Pēc tam, kad fakts ir noticis, mēs mēģinām vai nu likuma pārejas
noteikumos, kā tas ir šodien izskatīšanai nodotajā likumprojektā „Grozījumi
kredītiestāžu likumā”, vai kādā likuma normā ielikt skaistus vārdus, kas
attiecināmi uz kaut ko jau notikušu.
Latvijas Republikā nav tādas hipotekārās sistēmas, kāda ir
Amerikas Savienotajās Valstīs, – ka kredītņēmējs, liekot ķīlu, atbild ar šo
ķīlu. Un tajā stundā, kad kredītņēmējs vairs nav maksātspējīgs, viņš ar banku
norēķinās, atdodot, kā mums teica gudri cilvēki no Amerikas… atdodot atslēgas un
dodoties uz citu mītni. Redziet, te ir tā problēma! Ja jūs gribat hipotekāro
kreditēšanu izdarīt, tad ir jāraksta likums par hipotekāro kreditēšanu un jāizdara
Civillikumā izmaiņas, ka kredītņēmējs Latvijas apstākļos atbild ne tikai ar ķīlu
– kur nu vēl ar samazinātu ķīlu! -, bet atbild līdz mūža galam arī ar visu savu
mantu. Un, pat saņemot kaut ko mantojumā, mantinieks, pieņemot mantojumu, uzņemas
šīs parādsaistības. Tā ka vienkārši rakstīt skaistus priekšlikumus likumā ir
vērtīgi no tuvojošos vēlēšanu viedokļa, bet, ja gribat būtiski kaut ko labot,
nākotnē labot, tad turpmāk ir jāķeras jau nopietnāk gan pie Civillikuma, gan pie
Kredītiestāžu likuma.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Aizbalta priekšlikumu! (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Atbalstām Aizbaltu!”) Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav
atbalstīts.
G.Bērziņš. 8. – deputāta Aizbalta priekšlikums. Komisija arī to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Godātais
Leiškalna kungs! Šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam, bet priekšlikuma
būtība ir sekojoša.
Savulaik, kā jūs labi visi atceraties, bankas piešķīra kredītus
pa labi un pa kreisi. Turklāt, lai banka piešķirtu kredītu, tā kredītņēmējam
ieteica arī vērtētāju, kurš šo nekustamo īpašumu novērtēja. Un tikai un vienīgi
bankas eksperts varēja noteikt ķīlas vērtību un ķīlas vērtības apmērus.
Kā notiek šobrīd? Šobrīd, krītoties nekustamo īpašumu cenām,
krītas arī, protams, šīs ķīlas vērtība. Un līdz ar to banka pārskata
nosacījumus. Un es vēlreiz… Ilgi jūs negribu aizkavēt, bet – vēl viens konkrēts
piemērs. Jauns pāris ar trīs gadus vecu bērniņu: puisis (23 gadi) no Viļakas,
meitene (22 gadi) – no Balviem, pirms četriem gadiem pārcēlās uz Rīgu, paņēma
kredītu un nopirka dzīvokli. Toreiz šīs ķīlas vērtība bija 95 tūkstoši eiro.
Banka šo kredītu piešķīra, nemaz neskatoties uz to, vai ienākumi bija legāli vai
nelegāli, jo puisis strādāja celtniecībā. Ienākumi bija labi, bet saņēma viņš
minimālo algu.
Kas šobrīd ir noticis? Šobrīd ir noticis ļoti vienkārši.
Iestājoties krīzei, celtniecība ir apstājusies, puiša pakalpojumi nevienam nav
vajadzīgi. Meitene ir zaudējusi darbu, turklāt meitene bija iestājusies Latvijas
Universitātē, lai studētu sociālās zinības. Dažus mēnešus viņi vilka šos
maksājumus, pēc tam nebija spējīgi, un beigās banka šo īpašumu atsavināja un
pārdeva. Taču banka šo īpašumu pārdeva nu jau nevis par 95 tūkstošiem eiro, bet
par 47 tūkstošiem eiro, turklāt pārdeva savam meitas uzņēmumam. Turpmāk šai
ģimenei jāturpina maksāt bankai atlikušo summu – 39 tūkstošus eiro. Kas ir noticis
ar šo ģimeni tālāk? Šobrīd puisis ir kļuvis par airBaltic pakalpojuma
izmantotāju, dzīvo un strādā Īrijā un vienu reizi sešos mēnešos atlido uz
Latviju, lai redzētu savu četrus gadus veco meitiņu un sievu. Meitene ir pārcēlusies
uz dzīvi Viļakā, un no sociālo zinātņu studentes viņa ir kļuvusi par sociālā
dienesta pakalpojumu izmantotāju.
Cienījamie kolēģi! Vai mēs gribam atbalstīt bankas? Vai mēs
gribam, lai arī bankas solidāri piedalās šīs ģimenes problēmu un daudzu citu
ģimeņu problēmu risināšanā? Vai mēs visi gribam visu smagumu novelt tikai un
vienīgi uz šo un līdzīgām ģimenēm? Ja mēs esam solidāri ar šo ģimeni un
uzskatām, ka arī bankai ir jāatbild par to, ka tā savulaik ir kļūdījusies,
novērtējot šo īpašumu, un ka šobrīd šie izdevumi jāsedz solidāri, tad atbalstiet
manu priekšlikumu, kurš nosaka ļoti vienkāršu lietu: ja īpašuma ķīlas vērtība
ir samazinājusies vairāk nekā par 30 procentiem, tad atlikušo daļu sedz banka. Līdz
30 procentiem – kredītņēmējs, un virs 30 procentiem – banka. Tad nu dalīsim šo
atbildību solidāri, tā, kā tas bija, kad kredītņēmējs griezās bankā un ņēma
šo kredītu!
Cienījamie kolēģi! Jums ir iespējas atbalstīt ļoti daudzas
ģimenes šādā veidā.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Bērziņa kungs!
G.Bērziņš. Tikai ļoti īss komentārs.
Es domāju, ka deputāts Leiškalns jau izskaidroja šo situāciju,
kuras dēļ komisija arī nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Vitālija Aizbalta
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts un ir iekļauts 10. – pašas komisijas priekšlikumā, ko komisija, protams,
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš. 11. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav
atbalstīts, jo tas saistīts ar jau izskatīto priekšlikumu… Ja tas netika
atbalstīts, tad nevar atbalstīt arī šo.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 18. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 5646. Likumprojekta
„Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” trešajam lasījumam
ir saņemti pieci priekšlikumi.
Tātad izskatīsim priekšlikumus.
1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikums. Tas komisijā ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcija
piedāvā papildināt likumā ieviešamo antidiskriminācijas normu ar aizliegumu
diskriminēt pēc pilsonības pazīmes, nosakot bezdarbnieka pabalsta apmēru.
Atgādinām, ka pati šī norma tiek ieviesta likumā nevis
brīvprātīgi, bet gan zem Eiropas Komisijas spiediena, kura izskata pret Latviju lietu
par nevēlēšanos pārņemt ES antidiskriminācijas normas. Iespējama nepatīkama
tiesāšanās Eiropas Kopienu tiesā ar tai sekojošām soda sankcijām.
Tā vien liekas: izpildi starptautiskās normas un dusi mierīgi! Bet
veselā saprāta izpausmēm par šķērsli ir kļuvis vēsturiskais faktors. Visu to tautu
apziņā, kuras vismaz 200 gadus bija nodzīvojušas Krievijas impērijas sastāvā, ir
izveidojies noturīgs stereotips, ka jādzīvo, vadoties nevis pēc likumiem, bet gan pēc
taisnīguma. Cits šā paša stereotipa formulējums ir frāze: Krievijas likumi ir bargi,
un tikai to hroniska nepildīšana mīkstina dzīvi. Neatkarīgi no tā, vai pašreiz
Latvija formāli ir neatkarīga vai arī tā būtu sadalīta trīs guberņās, attieksme
pret likumiem, kas tiek nolaisti no augšas, nemainās: lai arī cik daudzas
antidiskriminācijas direktīvas ES būtu pieņēmusi, mēs tos krievus esam
diskriminējuši, diskriminējam un arī turpmāk diskriminēsim.
Pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Bet šis
stāžs, ja tas padomju laikā ir uzkrāts ārpus Latvijas, pilsoņiem tiek ieskaitīts,
bet nepilsoņiem – ne. Tā ir diskriminācija tīrā veidā, kura ir aizliegta ar
Satversmes 91.pantu, kā arī ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijas 14.pantu. Attiecībā uz minēto konvencijas pantu tas ir pierādīts pērnā
gada februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā izsludinātā spriedumā.
Latvija tur zaudēja ar rezultātu 16 pret 1, un liekas, ka tam vajadzētu kļūt par kaut
kādu mācību, tomēr gads pagāja, bet Latvija tā arī neko neizdarīja sprieduma
izpildē.
Dāmas un kungi! Nav vērts šeit stāstīt mums pasaciņas, ka
priekšlikumu mēs bijām iesnieguši it kā ne tam likumam un ka mēs visu darām
nepareizi! Kādiem tik likumiem mēs šo priekšlikumu bijām iesnieguši! Pēdējā reize
bija decembrī – budžeta paketes ietvaros iesniedzām likumam „Par valsts pensijām”,
kurā šī nepilsoņus diskriminējošā norma ir iekļauta tieši.
5.martā jūsu pazemīgais kalps, eksperimentāli pierādīdams
likumdošanas priekšlikumu neefektivitāti, bija spiests, kā publiski bija solījis
debašu laikā Saeimā, iesniegt konstitucionālu sūdzību četru tādu nepilsoņu
vārdā, kuri bija izgājuši visas iekšējās tiesu instances.
PCTVL frakcijai pēc apspriežamā likumprojekta pieņemšanas
trešajā lasījumā radušās argumentētas iespējas apelēt pie Eiropas Komisijas ar
prasību turpināt lietu par antidiskriminācijas direktīvu pārkāpumu. Ievērojiet,
dāmas un kungi, ka mēs bijām izdarījuši visu iespējamo, lai izlemtu šo lietu
Latvijas iekšienē! Tātad Latvijai kaunpilnas tiesu prāvas nav mūsu, bet gan tikai un
vienīgi jūsu, valdošās koalīcijas, izvēle.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Bendrāte. Komisijas vārdā varu piebilst to, ka izvērtējām šo
PCTVL frakcijas priekšlikumu: „Īstenojot aktīvos nodarbinātības un preventīvos
bezdarba samazināšanas pasākumus…” Priekšlikuma iesniedzējiem ir vēlēšanās
iekļaut esošajos aizliegumos arī aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ.
Izanalizējuši šo priekšlikumu un uzklausījuši secinājumus, mēs arī secinājām,
ka šādas diskriminācijas piemērus mēs neredzam. (No zāles dep. J.Pliners:
„Ai-ai-ai! Daudz!”) Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 5. Priekšlikums
nav atbalstīts.
S.Bendrāte. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram. Vai jums pietiks ar četrām
minūtēm? (No zāles dep. J.Pliners: „Es ceru!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ir zināms, ka valdības
likumprojekta mērķis ir formāla atbilde uz Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu
pārkāpuma procedūras lietā Nr.2006/2527. Un, kaut gan šajā vēstulē Eiropas
Komisija pieprasa ieviest likumdošanā diskriminācijas aizliegumu tikai pēc dzimuma
pazīmes, valdība, negaidīdama, kad pret Latviju tiks ierosināta vēl viena pārkāpuma
lieta, pēc savas iniciatīvas piedāvā papildināt likumu ar diskriminācijas pēc rases
un etniskās pazīmes aizliegumu. Diemžēl Saeima un valdība grasās diskrimināciju
novērst tikai uz papīra vien: visi iepriekšējie PCTVL frakcijas priekšlikumi, kas
attiecībā uz šo likumu tika iesniegti gan pagātnē, gan šogad, tika noraidīti.
Pārsvarā šie priekšlikumi reducējas uz to, lai visus pasākumus
bezdarba novēršanai vai samazināšanai rīkotu tajā valodā, kuru šie bezdarbnieki
vislabāk saprot. Mēs savos priekšlikumos, ko iesniedzām likumprojekta otrajam
lasījumam, pat nosaucām šo valodu. Bet, ja jau kolēģiem pat vārds „krievu”
izsauc alerģiju, tad, lūdzu, jums priekšlikumi bez šā vārda!
Mēs ierosinām rīkot iepriekšminētos pasākumus – protams, līdzās
latviešu valodai! – vēl arī tajā valodā, kurā vairākums tās vai citas kategorijas
bezdarbnieku ieguvuši izglītību. Tiek piedāvāts sadalīt kategorijas divās grupās –
pēc teritoriālās pazīmes (piesaistot pie tās vai citas Nodarbinātības valsts
aģentūras filiāles) vai pēc oficiāli izdalītām bezdarbnieku problēmgrupām.
Attiecīgā pētījuma rezultāti tika apkopoti tabulā trijās lapaspusēs un nodoti
atbildīgajai komisijai. Komisijas sēdē savu viedokli par atbalstu priekšlikumam
sešdesmit – atkārtoju, sešdesmit! – nevalstisko organizāciju vārdā pauda „Krievu
sabiedrības Latvijā” valdes priekšsēdētāja psiholoģe Tatjana Favorska.
Konkrēti mūsu priekšlikuma pieņemšanas gadījumā speciāli
pasākumi būtu jāievieš Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils, Jūrmalas,
Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Rīgas reģionālajās filiālēs, kā arī starp
ilgstošiem bezdarbniekiem, no ieslodzījuma atbrīvotām personām un pirmspensijas
vecuma personām. Visos šajos rajonos to bezdarbnieku skaits, kuri ieguvuši izglītību
krievu valodā, sastāda absolūto vairākumu.
Mūsu priekšlikuma paredzēto iespēju it kā ierobežo Izglītības
likuma 9.panta sestā daļa, kur ir rakstīts: „Kvalifikācijas paaugstināšana un
pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem,
notiek valsts valodā.” Tomēr šajā gadījumā Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likums ir speciālais likums, un tieši tas var darboties jebkurā gadījumā.
Turklāt bezdarbnieku atbalstam nozīmīgāko daļu līdzekļu – 70 procentus, vēlreiz
atkārtoju – 70 procentus! – piešķir Eiropas Savienība, un uz šo līdzekļu
izmantošanu nekādi valodas ierobežojumi neattiecas.
Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Bendrāte. Arī šo priekšlikumu mēs izdebatējām komisijā un
redzējām, ka tur ir ļoti daudz dažādu neskaidru jautājumu – gan par to, kādā
veidā tad rēķinās šīs… nu, teiksim, šīs iespējas vienā vai otrā valodā šos
pasākumus īstenot… Un mēs secinājām to, ka atkal ir mēģinājums pasliktināt
valsts valodas pozīcijas Latvijā. Uzskatām, ka arī citādākā veidā var
iesaistīties visos šajos pasākumos.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
Cienījamie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam, taču Saeimas
Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Circenes, Leiškalna, Gravas un
Rībenas – priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs
izskatīti visi sēdes darba kārtības jautājumi.
Vai deputāti piekrīt? Es nepiekrītu un lūdzu balsot, jo mums vēl
ir ļoti daudz likumprojektu ar debatējamiem jautājumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par to,
vai Saeimas šodienas sēdi mēs turpinām bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi
sēdes darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts. Tātad mēs turpinām sēdi bez
pārtraukuma, līdz izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Lūdzu, Bendrātes kundze, turpiniet!
S.Bendrāte.
4. – PCTVL frakcijas priekšlikums, līdzīgs iepriekšējam. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Bendrāte. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Līdz ar to visi pieci priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 4. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai pirmajā
lasījumā piedāvājam likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas
likumā”.
Likumprojekta būtība. Ir Nacionālās drošības komisijas
izstrādāts priekšlikums, kas turpmāk uzliek par pienākumu Ministru kabinetam veikt
audioierakstus gan atklātajā, gan slēgtajā daļā. Priekšlikums radās no… varētu
pat arī teikt, no drošībsargājošo iestāžu iniciatīvām, un tas ir saistīts ar
dažādām problēmām, kas var rasties tad, ja ir nepieciešams zināt ne tikai lēmuma
tekstu, bet arī mazliet pasekot līdzi tam, kā mūsu likumi top. Brīnišķīgs analogs
ir Latvijas Republikas Saeima, kur šādi ieraksti tiek veikti faktiski visās komisijās.
Ir noteikta to izmantošanas kārtība. Tie novērš ļoti daudzas potenciālas
konfliktsituācijas, kuras varētu rasties.
Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāko virzību un šobrīd
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Kaut gan saka, ka
no dziesmas vārdus neizsvītrosi, priekšlikums izsvītrot no Ministru kabineta iekārtas
likuma vārdkopu „to atklāto daļu” pelna visādā ziņā ievērību un atbalstu.
Mani bijušie kolēģi no Nacionālās drošības komisijas, kuri iesniedza šo
priekšlikumu, ir pieraduši strādāt slepenības režīmā, un tāpēc pat likumprojekta
anotāciju nav uzrādījuši. Tomēr šā priekšlikuma būtība ir skaidra – ieviest
atklātības režīma elementus slēgtajās valdības sēdēs. Ja ne mums, tad vismaz
pēcnācējiem. Priekšlikuma pieņemšanas gadījumā grozījums tiks ieviests ne tikai
likumā, bet nāksies grozīt vēl arī Ministru kabineta kārtības rulli. Ministru
kabineta slēgto sēžu ieraksti (tās ļoti līdzinās agrākā PSKP CK politbiroja
sēdēm, kaut gan arī pat no politbiroja sēdēm ir palikuši daži protokoli) tiks
protokolēti.
Parlamentārisma vēsturē bezprecedenta aizliegums pielaist mani
valsts noslēpumam netraucēja man pērnā gada sākumā izmeklēt kādas Ministru
kabineta slēgtās sēdes gaitu, un es esmu gatavs un es esmu gatavs dalīties ar jums
izmeklēšanas rezultātos.
Sēdes vadītājai vēlos iepriekš paziņot, ka šie rezultāti kalpo
par lielisku konceptuālu pamatojumu apspriežamajam likumprojektam.
Pašreiz tiesības pasludināt sēdes par slēgtām pieder vienīgi
Ministru prezidentam. Šādu sēžu audioieraksti, nedz citi protokolēšanas veidi netiek
veikti. Tomēr mūsu valdība nekādā ziņā nav kaut kāda laupītāju banda, un
tādēļ slēgto sēžu protokolos šādas tādas ziņas par sēdi tomēr tiek atainotas,
proti, darba kārtība, uzstājušos personu saraksts, balsošanas rezultāti gadījumos,
ja lēmums netika pieņemts ar konsensu, kā arī pats pieņemtais lēmums.
Tāpēc, dāmas un kungi, mēs pēc Ministru kabineta pērnā gada
24.februāra slēgtās sēdes protokola Nr.78-k varam spriest par ļoti daudz ko.
Pirmkārt. Vadoties pēc Kārtības ruļļa, sēdi par slēgtu varēja
pasludināt tikai toreizējais premjers un partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ivars
Godmanis. Kādēļ tas viņam bija nepieciešams, jūs drīz uzzināsiet.
Otrkārt. Ir zināms arī tās sēdes temats – „Par Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju””. Šis ir Lielās
palātas spriedums lietā, kurā Latvija zaudēja man ar rezultātu 16:1, un tā ir lieta
par nepilsoņu pensijām. Spriedums bija ticis pieņemts pirms sešām dienām, un
ministri vēl nespēja apjēgt tā tekstu (angļu valodā – simts lapaspuses).
Treškārt. Zināms, ka debatēs uzstājās tikai četri cilvēki:
ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Latvijas pārstāve starptautiskajās
cilvēktiesību institūcijās Inga Reine, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un Ministru
prezidents Ivars Godmanis.
Pirmie divi, kas uzstājās, sēdes tematikai atbilda, tā teikt, pēc
viņu dienesta pienākumiem. Bet ko interesantu varēja pastāstīt klātesošajiem
pārējie divi? Diemžēl audioieraksta nav, un mēs par viņu uzstāšanos varam spriest,
vadoties tikai no sēdes rezultāta.
Saskaņā ar protokolu rezultāts ir šāds (citēju): „Labklājības
ministrijai sadarbībā ar Ārlietu ministriju trīs mēnešu laikā izstrādāt un
labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā
[..] likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta grozījumus saskaņā
ar iesniegtā informatīvajā ziņojumā minēto otro piedāvāto risinājumu Eiropas
Cilvēktiesību tiesas [..] sprieduma izpildei.” Citāta beigas.
Tagad mums ir zināms, kas tad tas ir par otro variantu. Atņemt arī
vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi! Šo likumprojektu Saeima bija
konceptuāli atbalstījusi augustā, un kopš tā laika tas bez virzības atrodas Sociālo
un darba lietu komisijā.
Lēmums tika pieņemts konsensuāli. Tas nepārprotami liecina par
sekojošo: Godmaņa kungs un Šlesera kungs tomēr spēja pārliecināt kolēģus, ka
labāk pilsoņiem visu atņemt, nekā dot kaut ko nepilsoņiem. Un nav jau nekāds
brīnums, jo Godmaņa pirmās valdības politika, kas tika īstenota vienīgi tādēļ,
lai sagrautu Latvijas tautsaimniecību, izriet no tiem pašiem motīviem!
Ja tā patiesi ir taisnība, tad valsts galvenajam „buldozeram” un
priežu cirtējam ir nekavējoties jāaizmirst krievu valoda un jācenšas parādīties
tikai tajos valsts nostūros, kur nav neviena krieva. Bet sēdes audioieraksta nav, un
Ainārs ar viņam piemītošo…
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par pieteikto
jautājumu! Mēs pašlaik…
V.Buzajevs. …iedzimto bezkaunību, pat aci nepamirkšķinādams,
varēs apgalvot, ka…
Sēdes vadītāja. …debatējam par likumprojektu „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā.
V.Buzajevs. …viņš kopā ar draugu Ivaru… Es runāju par
audioieraksta trūkumu… ka viņš diemžēl līdz balss aizsmakumam centies
pārliecināt savus klusējošos kolēģus palīdzēt nepilsoņiem, bet pēc tam viņi abi
ieskatījušies pārējiem ministriem acīs un sapratuši, ka pārliecināt tos nav
izdevies, un tāpēc arī nobalsojuši kā pārējie. (No zāles dep. P.Tabūns:
„Kāp zemē! Kāp zemē!”)
Es tūlīt beigšu, dāmas un kungi! Tas, ko jūs dzirdējāt, kalpotu
par labāku pierādījumu tam, ka nepieciešams protokolēt Ministru kabineta slēgtās
sēdes, – ja nebūtu kāda būtiska apstākļa: Saeimas sēdes taču tiek protokolētas.
Un arī tagad ne tikai žurnālisti manī klausās, bet arī simtiem radioklausītāju. (No
zāles dep. P.Tabūns: „Tevī jau nevar klausīties!”)
Vēl vairāk. Par protokolu Nr.78-k es stāstu jums jau piekto reizi.
Iepriekšējās reizes bija pērnā gada 25.maijā, 4.jūnijā, 16.jūlijā un
27.augustā. Un par šo tematu neviena rindiņa nevienā preses izdevumā tā arī
neparādījās! Tad nu, vadoties no šā apstākļa, varētu vispār pārstāt protokolēt
gan Ministru kabineta, gan Saeimas sēdes un pasludināt tās visas par slēgtām. Slēgta
valsts, slēgta vergturu sabiedrība, kurā vārdi par to, kas un kā ņirgājas par
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem un par pašmāju nepilsoņiem, tā arī nekad
nekļūs pieejami plašai publikai.
Es tomēr ceru uz gaišu nākotni un aicinu Saeimu atbalstīt šo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Esmu dziļi gandarīts par to, ka šis likumprojekts
ir nonācis Saeimā.
Ārkārtīgi liels bija mans pārsteigums 2004.gada sākumā, kad,
vēlēdamies atsvaidzināt atmiņā, kas ir noticis kādā no iepriekšējām valdības
sēdēm, es konstatēju, ka vienīgā informācija, kas par to ir pieejama, ir šāda:
kuras personas tajā sēdē ir izteikušās un kāds lēmums beigu beigās ir bijis
pieņemts. Bet ko šīs personas ir teikušas – nu, tas… to vēsture neglabā.
Neskaitāmas reizes – un mani kolēģi no Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas droši vien to apstiprinās – esmu mēģinājis līdzīga rakstura
priekšlikumus iesniegt šā likuma sakarā. Vienmēr tas viss ir ticis noraidīts. Ir
bijis ļoti daudz ekspertu, profesionāļu no ierēdniecības puses, kuri ir skaisti un
ticami pierādījuši, ka tas nav iespējams, jo tas nav iespējams nekad. Es, protams,
ceru, ka šie ierēdņi optimizācijas procesa ietvaros droši vien savas darba vietas jau
ir zaudējuši.
Bet, runājot par paša šā priekšlikuma būtību, es tiešām
brīnos, ka šis anahronisms tik ilgi ir varējis saglabāties. Un kliedzošs piemērs tam
ir bijusi, piemēram, „Parex bankas” pārņemšana: izrādās, vēsture neglabā neko,
ko mūsu viedie un gudrie valdības vīri ir lēmuši, kāda argumentācija ir bijusi,
kāda informācija ir bijusi izanalizēta bankas pārņemšanas procesā, un par šo
procesu diemžēl mēs, kas neesam piedalījušies šajās sēdēs, varam spriest tikai no
valdības vīru nesakarīgajiem publiskajiem izteikumiem pēc šīm sēdēm.
Tā ka es domāju, ka šis ir ļoti labs likumprojekts, un es dedzīgi
atbalstu tā pieņemšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Kučinskis. Ja nu vienīgi mazliet, īsi, pateikt par runātājiem.
Cik nu es sapratu no Buzajeva kunga, tad… Varu atbildēt, ka
slepenības režīmam arī ir slepenības noteikumi, kā var izprasīt. Tā ir
vienkārša, elementāra norma, un „Parex bankas” gadījums patiešām ir precedents,
kāpēc mēs sākām šo priekšlikumu izstrādāt, jo izrādās, ka noplūdušais
dokuments nemaz nebija protokols, bet tikai Godmaņa kunga personiskā iniciatīva.
Un tāpēc es vienkārši gribu teikt, ka priekšā, Šadurska kungs,
vēl būs jūsu pieminētās debates – visticamāk -, un priekšā vēl būs acīmredzot
vajadzība kaut ko precizēt. Jo tas vien, ka veic audioierakstu, vēl nenozīmē
protokolu. Tāpēc strādāsim kopā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru
kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Strādīgais komisijas
vadītājs Kučinskis!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Kučinskis. Šā gada 25.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 25.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1694/Lp9.
Kā var noprast no likumprojekta nosaukuma, Eiropas Savienībai ir
prakse slēgt līgumus… starpvalstu līgumus ar dažādām pasaules valstīm, un šajā
gadījumā tas ir starptautisks līgums ar Indonēziju, kas ir ļoti nopietna un
nozīmīga spēlētāja islāma pasaulē. Un ar šo likumprojektu mēs uzsākam šā
līguma ratifikācijas procesu Saeimā.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par
visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no
vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
17.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5641 – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Komisijā saņemti un izskatīti
trīsdesmit priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam.
1. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mūsu
priekšlikuma būtība ir ārkārtīgi vienkārša – ieviest Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā nevainīguma prezumpcijas principu. Ja kāds tomēr bija pacenties
izlasīt priekšlikumu, tad viņam radās visas iespējas pārliecināties par to, ka
formulējums ir vārds vārdā nokopēts no Kriminālprocesa likuma 19.panta, adaptējot
to kodeksa terminoloģijai. Tam, ka priekšlikuma juridiskais formulējums ir nevainojams,
Juridiskās komisijas sēdē piekrita gan Juridiskā biroja, gan Tieslietu ministrijas
pārstāvis. Neskatoties uz to, komisija priekšlikumu tomēr noraidīja.
Abu kompetento iestāžu pārstāvju iebildumi bija sekojoši: „Mēs
nešaubāmies, ka nevainīguma prezumpcijas princips būtu jāievēro attiecībā pret
fiziskajām personām. Bet administratīvi sodi tiek piemēroti pret juridiskajām
personām, un PCTVL vēlas to, ko pagaidām Latvijas likumi vēl neparedz.”
Es nevaru piekrist tam, ka tad, kad, pēc kompetentu institūciju
viedokļa, kaut kāda sabiedrība pārkāpj reģistrācijas noteikumus vai nesamaksā
nodokļus, tā būtu jāuzskata par vainīgu vēl pirms tiesas, bet, ja to pašu ir
izdarījusi privātpersona, tad pie lietas izskatīšanas jāķeras ar priekšnosacījumu,
ka viņas vaina tomēr būtu jāpierāda.
Pēc savas dabas nebūdams ļaunprātīgs cilvēks un būdams
apveltīts ar tieksmi uz kompromisiem, es biju piedāvājis mainīt grozījuma tekstā
trīs vārdus un padarīt to par piemērojamu tikai attiecībā pret fiziskajām
personām. Bet tūlīt pat parādījās jau pavisam citi iebildumi, kuri nāca jau no
valdošas koalīcijas deputātiem. Tā teikt, PCTVL laužas atvērtās durvīs:
nevainīguma prezumpcijas princips tiek ievērots tiesās arī bez viņu centieniem.
Dāmas un kungi! Tā var spriest tikai tas, kas nekad nav bijis klāt
administratīvo lietu izskatīšanā pirmās instances tiesās. Es piedalījos šādos
procesos desmitiem reižu, parasti kā pārstāvis, bet dažreiz arī likumpārkāpēja
lomā. Tiesnešu standartpieeju vislabāk raksturo rindiņas, kuras nākamajā Valsts
prezidenta pilī, tolaik vienkārši Rīgas pilī, kādreiz bija uzrakstījis fabulu
autors Ivans Krilovs. Vilks saka jēriņam: „Ti vinovat v tom, čto hočetsa mņe
kušaķ.” („Tu esi vainīgs vien tāpēc, ka gribas man ēst.”)
Šeit pozīcijas deputātu argumenti izsmēlās, un viņi vienkārši
nobalsoja, kaut gan pašā diskusijas sākumā es biju paskaidrojis, kādēļ kodeksā,
kas tika pieņemts vēl 1984.gadā, nevainīguma prezumpcijas principa nav. Tas bija
tipisks Staļina laika tieslietu produkts. Un nav izslēgts, ka sākotnējo kodeksa
variantu bija izstrādājis tālaika tieslietu tautas komisārs Pēteris Stučka, kurš,
starp citu, netieši vienu manu vectēvu nosūtīja uz Solovku nometni, bet otru – rakt
kanālu Maskava-Volga.
Tātad vainīguma prezumpcijas princips jums ir asinīs, par ko arī
liecina PCTVL frakcijas priekšlikuma izskatīšanas gaita Juridiskās komisijas sēdē.
Tomēr es aicinu jūs nesekot asinsbalsij, bet gan saprāta balsij un nobalsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebiju domājusi runāt, jo Juridiskajā
komisijā mēs visu to apspriedām un runājām arī par šiem pretargumentiem. Bet… Es
domāju, ka katrai demagoģijai ir savas robežas. Un lai piedod man Buzajeva kungs, ka es
tomēr viņam vēlreiz atgādināšu… Protams, šis likums, Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodekss, ir novecojis. Ja mēs to paņemam rokā, tad varam saskaitīt, ka tur
ir… es nezinu, tur ir vairāki desmiti grozījumu. Bet neviena valdība un neviena
Saeima nav saņēmusies uztaisīt tādu kompaktu, kompleksu likumu šajā jomā, un
patiešām mums ir problēmas, jo viena ministrija nāk ar vieniem grozījumiem, otra
ministrija – ar citiem grozījumiem. Nepārtraukti notiek šā likuma, Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa, grozīšana.
Bet, runājot par Buzajeva kunga bažām, jāteic, ka tam nav nekāda
sakara ar Staļina laiku, ar gulagiem, kā es varēju saprast. Un, starp citu, padomju
laikā arī bija nevainības prezumpcija. Bet šeit, es domāju, šī norma ir lieka. Kad
jūs te laužaties atvērtās durvīs par visu vari, nu tad palasiet Satversmes 92.pantu!
Kas tad ir teikts Satversmes 92.pantā? Tas pants, starp citu, ir interpretēts arī
Satversmes tiesā, un ļoti pamatoti ir arī apspēlēta nevainības prezumpcija. Panta
otrais teikums ir šāds: „Ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav
atzīta saskaņā ar likumu.” To Buzajeva kungs prasa arī šajā likumā. Vai tiešām
mums tas šeit būtu jāatkārto? Jā, viņš te minēja, ka ir atsevišķi pārējie…
daži likumi, kur tāda lieta ir, un ka dubults neplīst. Taču attiecībā uz tiem
drausmu stāstiem, ko viņš minēja, stāstīdams, kādā veidā tiek dažkārt
aizskartas šīs personu tiesības, es gribu teikt, ka šajā pašā Satversmes 92.pantā
ir arī trešais teikums: „Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir
tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.” Nu tad, lūdzu, piemērojiet šo normu! Es
domāju, ka varētu vērsties ar prasību, ja šīs tiesības ir aizskartas, un prasīt
noteiktu atlīdzinājumu.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un aicinu kolēģi
vienkārši nesaasināt… nerunāt par tādu situāciju, kādas faktiski nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Valers. Jā.
Komisijā bija diskusija par šo jautājumu. Ir taisni tā, kā
Čepānes kundze teica, – tas ir vispārējais tiesību princips, kas ir Satversmē
ietverts. Un, kā eksperti no Tieslietu ministrijas teica, līdz šim šā principa
ievērošana… nav bijušas problēmas tā ievērošanā, pastāvot esošajām normām.
Un līdz ar to tas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Valers. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 11. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji… nē, atbalstīts un iekļauts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts
un iekļauts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 15. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 17. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. 20. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 22. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 24. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. 27. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kas ir jūsu priekšā, ir
otrs mēģinājums pilnveidot Staļina laika izcelsmes produktu. Šoreiz tiek piedāvāta
vienlīdzības principa transplantācija no Kriminālprocesa likuma 8.panta. Mēģinājām
atvieglot tos apstākļus… Vienlīdzības princips – atšķirībā no nevainīguma
prezumpcijas principa – kodeksā tomēr jau pastāv, bet varbūt, dzirdot šo
iepriekšējo argumentāciju, tas jāsvītro no kodeksa.
Ir runa par 240.pantu, kuru kodeksā ieviesa pirms 13 gadiem, tātad
vēl pirms tam, kad Satversmē parādījās sadaļa „Cilvēka tiesības”. Tieši sava
senatnīguma dēļ panta redakcija gan pēc savas terminoloģijas, gan pēc savas
būtības krasi atšķiras no analoģiskiem pantiem gan Kriminālprocesa likumā, gan arī
Administratīvā procesa likumā. Abos divos iepriekšminētajos likumos vienlīdzīgu
attieksmi pret personām neatkarīgi no viņu pilsonības garantēja, turpretim kodeksā
šādas garantijas nav. Tātad teorētiski, ja tiesas priekšā stāsies Lielbritānijas
pilsonis, kurš savas dabiskās vajadzības bija nokārtojis pie Brīvības pieminekļa,
tad tiesnesis varēs izrīkoties ar viņu daudz bargāk nekā ar Latvijas pilsoni.
Tiesa gan, balstoties uz šādu nevienlīdzīgu attieksmi, kas ir
ierakstīta tieši likumā, šis bezkaunīgais ārvalstnieks šo lietu pret Latviju
varētu vinnēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā un saņemt no Latvijas kompensāciju.
Tomēr Juridiskās komisijas locekļus šādas nianses neuztrauc.
Ārkārtīgi interesanta ir viņu argumentācija, uz kuru pamatodamies viņi bija
noraidījuši šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Esot vienlīdzības princips
iestiprināts Satversmes 91.pantā, un tur vienlīdzīga attieksme pret personām
neatkarīgi no viņu pilsonības jau ir nostiprināta. Brīnišķīga loģika! Uz tās
pamata varētu ne tikai atteikties no jēdziena „vienlīdzības princips”
pilnveidošanas, bet arī izslēgt šo jēdzienu gan no Kriminālprocesa likuma, gan no
Administratīvā procesa likuma. Ņemot vērā to, ka pagaidām šādi priekšlikumi no
valdošās koalīcijas nebija iesniegti, būtu jāizdara pieņēmums, ka PCTVL frakcijas
priekšlikuma noraidīšanas slepenā motivācija bija pavisam cita. Kolēģiem
vienkārši nepatika tie pieci burti, no kuriem sastāv mūsu partijas nosaukuma
abreviatūra, vai arī burtu secība, kādā tie šajā abreviatūrā atradās.
Jāatzīmē, ka turklāt paši Juridiskās komisijas locekļi bija
pārkāpuši vienlīdzības principu. Teorētiski viņi apgalvo, ka visi deputāti, ka
visi dzīvnieki Orvela antiutopijā „Dzīvnieku ferma” ir vienlīdzīgi, bet paši
sevi uzskata tieši par tiem dzīvniekiem, kuri ir vienlīdzīgāki par citiem.
Dāmas un kungi! Ar šādu vienlīdzības principa izpratni Latvija uz
visiem laikiem tā arī paliks par Orvela „Dzīvnieku fermu”. Tādēļ es esmu
vienisprātis ar kolēģi Štokenbergu, ka ir pienācis laiks sakārtot to, ko esam
sacūkojuši pēdējo 20 gadu laikā. Un iesākumā nepieciešams Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā ieviest vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no pilsonības.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Valers. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bija diskusijas, bet
tas netika atbalstīts, jo nebija arī tādu kāzusu, ka būtu problēmas ar šā principa
piemērošanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
I.Valers. 28. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 28. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Valers. 29. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 29. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Valers. 30. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā
nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputāte Zommere vēlas debatēt vai…
Deputāte Zommere nevēlas debatēt.
Tātad visi priekšlikumi izskatīti, un komisija lūdz atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Šā gada 1.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 1.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Komerclikumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5645
– „Grozījumi Komerclikumā”.
Uz otro lasījumu saņemti trīsdesmit astoņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs.4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 11. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 17. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. un 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
41.lapaspusē…
M.Ārbergs. 18. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 22. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 23. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 24. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 26. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 28. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 29. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 30. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 31. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 32. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 36. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. 37. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. Un 38. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti atbalsta.
M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Vai deputāts Jānis Eglītis vēlas kaut ko teikt par procedūru?…
Vai deputāts Jānis Eglītis vēlas ko teikt par procedūru? Nē.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 25.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
25.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1649/Lp9.
Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Eglītis. 2. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.
Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Eglītis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Eglītis. 4. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Eglītis. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos
priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.marts.
Sēdes vadītājs. 17.marts. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu”” (Nr.1438/Lp9) otrajam lasījumam”. Tiek piedāvāts pagarināt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2010.gada 19.martam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr.1438/Lp9) otrajam lasījumam”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, izskatot
likumprojektu, uzklausīja Tieslietu ministrijas speciālistus, Finanšu ministrijas
speciālistus un Labklājības ministrijas speciālistus. Likumprojekts precizē
notiesāto nodarbinātības nosacījumus, nosakot minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi. Līdz ar to tiek nodrošināta taisnīga attieksme pret
notiesātajiem, salīdzinot ar brīvībā esošajiem, kā arī tiek nodrošināts papildu
atbalsts komersantiem, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs.
Faktiski šeit ir nopietna runa… un šis process ir saistīts arī ar resocializācijas
koncepcijas izpildi.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta
otrajam lasījumam – 25.marts.
Sēdes vadītājs. 25.marts. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Grozījumi minētajā likumā izdarāmi, lai to
precizētu un atbilstoši tiesību principiem un tiesību normas spēkam laikā novērstu
situāciju, ka formāli likums tiek attiecināts uz subjektu loku (ārvalstīs
reģistrētu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kas bieži vien nav pat
Latvijas pilsoņi), kas tiesiski nav un nevar būt pakļauti Latvijas publisko tiesību
regulējumam.
Tāpat attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu valsts vai pašvaldības
kapitālsabiedrību meitas sabiedrībām nevar piemērot Latvijā noteikto administratīvo
atbildību, savukārt iespējas piemērot kriminālatbildību par šā likuma
pārkāpšanu ir ierobežotas.
Lai nodrošinātu interešu konfliktu novēršanu, valsts vai
pašvaldības kapitālsabiedrībām ir pienākums izmantot visus komerctiesību jomu
regulējošos aktus. Un, lai panāktu interešu konfliktu neiestāšanos un
nepieciešamības gadījumā tos novērstu, mēs piedāvājam attiecīgos grozījumus.
Lūdzu Saeimu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, un atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš
otrajam lasījumam ir līdz šā gada 18.martam.
Sēdes vadītājs. 18.marts. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir
izskatīta.
Informēju kolēģus, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta
atbildes sniegšana uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva
jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par līdzekļu piešķiršanu
bezdarbnieku atbalstam”. Uz jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde.
Saņemtā rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus, līdz ar to jautājumu un
atbilžu sniegšanas sēde šodien pulksten 17.00 nenotiks.
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, jānoklausās paziņojumi.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde – tūliņ. Dodamies
visi uz mūsu telpām.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 14.20
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde – pēc 10 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti!
Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Andris Bērziņš (ZZS
frakcija), Boriss Cilevičs, Valdis Ģīlis, Nikolajs Kabanovs, Sergejs Mirskis, Leopolds
Ozoliņš, Artis Pabriks, Dzintars Rasnačs un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 11.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 12.sēde
2010.gada 11.martā
Datums: 11.03.2010 11:06:38 bal001
Par – 56, pret – 7, atturas – 20. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (1721/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 11.03.2010 11:14:03 bal002
Par – 45, pret – 21, atturas – 22. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1724/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 11.03.2010 11:15:16 bal003
Par – 65, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1726/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 11.03.2010 11:17:03 bal004
Par – 65, pret – 0, atturas – 13. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1728/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 11.03.2010 11:17:42 bal005
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim šā gada 11.martā
Datums: 11.03.2010 11:18:17 bal006
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Viktoram Ščerbatiham šā gada 11.martā
Datums: 11.03.2010 11:19:01 bal007
Par – 79, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu (894/Lm9)
Datums: 11.03.2010 11:43:37 bal008
Par – 27, pret – 47, atturas – 7. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu (30/P9)
Datums: 11.03.2010 11:45:37 bal009
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1713/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 11.03.2010 11:52:05 bal010
Par – 19, pret – 61, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 11:52:49 bal011
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 11:53:51 bal012
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (747/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 11:54:48 bal013
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1607/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 11:56:00 bal014
Par – 79, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1608/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 11:57:52 bal015
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1586/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:08:18 bal016
Par – 29, pret – 48, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:14:07 bal017
Par – 30, pret – 25, atturas – 26. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:18:47 bal018
Par – 30, pret – 16, atturas – 35. (Reģistr. – 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:19:46 bal019
Par – 63, pret – 1, atturas – 18. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:25:58 bal020
Par – 18, pret – 57, atturas – 5. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:31:41 bal021
Par – 20, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:32:38 bal022
Par – 64, pret – 18, atturas – 2. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 11.03.2010 12:33:23 bal023
Par – 17, pret – 60, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:34:01 bal024
Par – 72, pret – 0, atturas – 4. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:47:40 bal025
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1705/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:49:18 bal026
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (1694/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.03.2010 12:57:33 bal027
Par – 15, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:04:43 bal028
Par – 17, pret – 62, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:05:18 bal029
Par – 35, pret – 40, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:05:51 bal030
Par – 21, pret – 53, atturas – 2. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:06:42 bal031
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:11:27 bal032
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:13:07 bal033
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1649/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:14:08 bal034
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr.1438/Lp9) otrajam lasījumam (895/Lm9)
Datums: 11.03.2010 13:16:00 bal035
Par – 67, pret – 5, atturas – 13. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1726/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.03.2010 13:17:51 bal036
Par – 64, pret – 0, atturas – 19. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1728/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2010.gada 11.martā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un, kā ierasts, „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Anatolijam Mackevičam. Lūdzu!
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā norisinājās ārkārtas sēde, kurā premjerministrs Valdis Dombrovskis sniedza Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir kritiski izvērtējuši Dombrovska valdības paveikto. Savu nostāju mūsu frakcijas deputāti pauda arī uzrunās ārkārtas sēdē, norādot uz kļūdām un piedāvājot savus risinājumus.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti savu vērtējošo viedokli ir pauduši nepārtraukti, norādot uz nepilnībām ģimenes politikas, veselības aprūpes un finanšu jomā un cerot uz Ministru prezidenta rīcības maiņu.
Tomēr jāteic, ka vairākkārt uz mūsu jautājumiem premjerministram esam saņēmuši tikai formālas atbildes. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Mēs uzskatām, ka situācija veselības aprūpes nozarē ir nepieļaujama, un pieprasām steidzamu valdības vadītāja iejaukšanos tajā. Nav pieļaujams, ka finansējuma samazinājuma dēļ ir katastrofāli samazinājies medicīnas pakalpojumu sniedzēju skaits. Vairākas slimnieku grupas palikušas bez medikamentiem, jo valsts tos vairs neapmaksā. Daudzi iedzīvotāji šobrīd nevar iegādāties nepieciešamās zāles un baidās par slimības saasinājumiem. Mūsu valstī šobrīd pieaug mirstība un dramatiski strauji samazinās dzimstība. Valdībai nekavējoties ir jāveic pasākumi veselības aprūpes jautājumu risināšanai, lai veicinātu cilvēku iespēju saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Šodien notika arī kārtējā Saeimas sēde, kurā deputāti apskatīja mūsu frakcijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu”.
Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir ierakstīts solījums – nodrošināt pienācīgu valsts arhīvos esošā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību. Nav saprotams, kā premjerministrs izprot vārdu „pienācīgu”. Latvijas Valsts arhīva pārstāvji ir pauduši viedokli, ka aprīlī, iespējams, viņi vairs nespēs strādāt, jo parādu dēļ tiks atslēgta elektrība, apkure, ūdens, telefons un apsardzes sistēmas. Ar tām budžeta dotācijām, kas Latvijas Valsts arhīvam ir piešķirtas 2010.gadam – tie ir 11 procenti no iestādes gada budžeta -, darbību nevar nodrošināt.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir sašutuši par valdības pretrunīgo rīcību: sola vienu, bet dara ko citu.
Valsts arhīvu dokumenti ir valsts kultūras mantojums, tā ir liela valsts bagātība. Pašreizējā valdības attieksme pret arhīviem ir noziedzīga, jo neatgriezeniski var tikt zaudētas Latvijas nozīmīgas kultūras vērtības. Valdība rupji pārkāpj normatīvos aktus, to skaitā arī starptautiskos aktus, kas reglamentē dokumentu drošību, saglabāšanu un pieejamību.
Latvijas Pirmās partijas un partijas ”Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pieprasa no valdības vadītāja nekavējošu rīcību, lai tiktu nodrošināta arhīvu darbība.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mackeviča kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Mārtiņš Roze. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ražena diena, jo bija divas sēdes: pirmā – ārkārtas sēde, kurā savu ziņojumu sniedza Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Šī sēde, protams, ir ļoti nozīmīga, jo ļoti konspektīvā, bet ļoti precīzā veidā tika formulēti visi galvenie valdības padarītie darbi, kā arī deputātiem bija iespēja iepazīties ar visu ministriju gan padarītajiem darbiem, gan arī plānotajiem pasākumiem tuvākajam laika periodam. Debates bija visai asas, tomēr, mūsuprāt, šī darbība līdz šim ir bijusi racionāla. Protams, kā vienmēr mēs nevaram teikt, ka ir iztikts pilnīgi bez kļūdām, taču ir novērsta pati galvenā problēma – valsts bankrots, un pašlaik vairs nav jābaidās par to, vai valstij būs iespēja cilvēkiem izmaksāt algas un pensijas. Tātad šī stabilitāte jau ir panākta. Protams, daudz vēl darāmo darbu ir priekšā, bet tā ir normāla situācija, ka kopēji, partijām apvienojot savas intereses valsts labā, tas ir iespējams un izdarāms.
Arī kārtējā Saeimas sēdē vairāki jautājumi izraisīja diezgan asas debates. Es pakavēšos tikai pie dažiem no tiem. Piemēram, arī likums par kredītiestādēm izraisīja debates, un šeit es vēlētos uzteikt arī opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus, jo, manuprāt, šinī krīzes situācijā mēs nevaram pateikt, ka par kredītu ir atbildīgs tikai un vienīgi kredīta ņēmējs. Liela daļa atbildības ir jāuzņemas arīdzan kredītu devējiem. Pašlaik diemžēl tas netika likumā līdz galam iestrādāts, un es domāju, ka arī tālāk debates būs nepieciešamas, kādā veidā to var izdarīt, lai tiktu ievērotas arīdzan Civillikuma nosacījumu vispārējās normas par šīm līgumattiecībām.
Saeimas komisijām tika nodots arī Ministru kabineta iekārtas likums ar nelielu, bet ļoti būtisku grozījumu, kas uzliek par pienākumu precīzi protokolēt un arī veikt audioierakstus visām Ministru kabineta sēdēm, tātad izdarīt audioierakstus, izņemot sēdes slēgtajā daļā. Tas ļautu daudz precīzāk atspoguļot ne tikai galarezultātu, bet arī dažādos gan partiju, gan ministru viedokļus un argumentus, Ministru kabinetā pieņemot to vai citu lēmumu, un tādējādi, atgriežoties pie kāda jautājuma atkārtotas izskatīšanas, būtu iespēja daudz pamatotāk bāzēties uz šīm iepriekšējām lietām.
Šā likuma atvēršana noteikti dos iespējas tajā iestrādāt arī vēl dažas citas normas, piemēram, nelikt Ministru kabineta sēžu darba kārtībā jautājumus, kas ir saistīti tikai ar tehnisko jautājumu risināšanu, kam ir jābūt speciālistu rokās, nevis politiķu rokās. Kā piemēru es varu minēt, teiksim, transporta nozari, kur tiek noteikti vītņu garumi un riteņu diametri. Tāpat arī lauksaimniecību, kur tiek noteikts šķirņu pazīmju kopums, pēc kurām tās izvērtē. Tā vietā Ministru kabinetam tiešām debates vairāk būtu jāvelta konceptuāliem jautājumiem.
Bez tam otrreizējai izskatīšanai tika nodots arī Alkoholisko dzērienu aprites likums. Šis slavenais aizliegums saistībā ar 1.septembri, manuprāt, ir pilnīgi neloģisks. Līdz ar to būs iespējams šo kļūdu labot, jo līdz šim mēs faktiski bijām parādījuši, ka esam bezspēcīgi likumpārkāpēju priekšā – tātad to cilvēku priekšā, kuri pārdod nepilngadīgajiem alkoholiskos dzērienus, turklāt ne tikai 1.septembrī, bet faktiski arīdzan jebkurā citā gada dienā.
Vēl ārpus Saeimas sēdes šonedēļ notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēde saimniecībā „Viesuļi”, kurā tiek praktizēta lopu kaušana pēc halal metodes. Šī sēde īpaši bija veltīta tiem deputātiem, kuri iesniedza grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai atceltu šo metodi. Diemžēl neviens no tiem deputātiem, kuri šādu priekšlikumu bija izteikuši, neieradās šajā saimniecībā. Jāizsaka atzinība dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuru pārstāvji bija klāt, un šīs sarunas līdz ar to risinājās ļoti konstruktīvi. Diemžēl masu mediji pašu būtiskāko daļu – diskusijas pēc konkrētā uzņēmuma un tehnoloģijas apskates – vairs neattēloja, jo laikam to uzskatīja par mazsvarīgu.
Paldies, ka klausījāties. Novēlu jums jauku pirmspavasara nedēļas nogali.
Vadītāja. Paldies Rozes kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijā ir divas asiņainas problēmas šodien – nevis muļķi un ceļi, bet bezdarbnieki un parādnieki.
Šodien Saeima diemžēl tika noraidījusi visus PCTVL frakcijas priekšlikumus, lai kaut daļēji atvieglotu pirmās problēmas risinājumu, proti, paredzot novērst tās naudas izšķērdēšanu, kas ir domāta bezdarba samazināšanas pasākumiem, konkrēti runājot, apmācīt bezdarbniekus tādā valodā, kādu viņi saprot.
Iznāk tā, ka līdzekļu ir samērā daudz – 20 miljonu 2010.gadā. Četras piektdaļas nevis no mūsu budžeta, bet no Eiropas Savienības fondiem domāti tām pašām riska grupām – ilgstošiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, no ieslodzījuma atbrīvotiem cilvēkiem. Vispār Eiropas Savienības nauda tiek paredzēta grupām, kur runā tikai latviski, lai gan visās šajās trīs grupās krievi diemžēl ir absolūtā vairākumā. Un tas ir absurds. Mēs gribējām cīnīties par šā absurda novēršanu arī tālāk. Tiesa gan, ir gaisma tuneļa galā – šogad 700 tūkstoši latu ir izdalīti, lai mācītu bezdarbniekiem latviešu valodu. Tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums, un mēs pildām savu deputāta zvēresta daļu, lai stiprinātu valsts valodu. Mēs esam vienīgā tāda no visām frakcijām, jo citus līdzīgus priekšlikumus mēs pagaidām neesam sagaidījuši.
Par otro problēmu – par parādnieku problēmu. Mūsu partijā eksistē speciāla programma „Glābiet cilvēkus, ne bankas”. Šo programmu mēs īstenojam gan Briselē ar mūsu eirodeputātes Tatjanas Ždanokas palīdzību, gan arī Rīgā. Šobrīd jau spēkā ir mūsu vislielākais priekšlikums šajā jomā, kas ir ietverts Civilprocesa likumā, paredzot, ka ar piedziņu nav apliekami valsts sociālie pabalsti. Praktiski ap 10 miljoniem budžeta naudas laiž garām ārvalstu bankām, un tā būtu izmantojama tieši tiem cilvēkiem, kuri ir grūtā stāvoklī, lai viņiem palīdzētu.
Otrais mūsu veikums – valdība jau ir gatava mainīt Ministru kabineta noteikumus un izsvītrot no tiem visus ierobežojumus parādniekiem, lai viņi varētu saņemt sociālo palīdzību no pašvaldībām. Tas bija mūsu pieprasījums. Saeima to noraidīja, bet valdība gandrīz akceptēja. Gaidīsim tālāku kustību pareizā virzienā.
Diemžēl šodien tika noraidīti visi mūsu priekšlikumi Kredītiestāžu likumā, kuru būtība bija palīdzēt tiem parādniekiem, kas sekmīgi maksāja visus kredītprocentus. Ņemot vērā to, ka viņu mantas, kuru viņi ieķīlāja, cena krasi samazinājās, bankas pārskatīja visus līguma nosacījumus – palielināja kredītprocentus, samazināja parāda izmaksāšanas termiņu un tā tālāk.
Mēs piedāvājām ar likumu to aizliegt, bet Saeima diemžēl noraidīja šo priekšlikumu. Tāpat kā noraidīja arī priekšlikumu tiem cilvēkiem, kuri ir ieķīlājuši savu vienīgo dzīvokli, dot valsts garantijas. To Dombrovskis solīja jau iepriekšējā gada vidū, bet diemžēl viss ir bez virzības. Viss ir bez virzības, bet mēs ceram, ka, neskatoties uz to, ka mūsu priekšlikumi netiek ņemti vērā, valdība pēc mūsu spiediena tomēr izdarīs kaut ko labu arī jums.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Ministru prezidents ziņoja par valdības paveikto aizvadītā gada laikā un par iecerēto. Protams, komentāri no deputātu puses bija gan glaimojoši, gan kritiski. Skaidrs ir viens, ka šajā ļoti sarežģītajā ekonomiskajā un finanšu situācijā sabiedrība vismaz ir nomierināta, diskusijas kļūst racionālākas, bet, protams, jāskatās ir uz priekšu, un jādomā, ka arī tuvākais gads nebūs viegls… tajā skaitā atlikušais periods šai valdībai un šai Saeimai.
Protams, gatavojot nākamo budžetu, jāņem vērā, ka tie uzdevumi, kas tiek izvirzīti no aizdevēju puses, ir ārkārtīgi smagi. Budžeta konsolidācija, kurā, protams, ievērojama daļa diemžēl atkal ir saistīta ar valsts izdevumu apcirpšanu, varētu ļoti sāpīgi skart dažādas nozares. Šajā sakarā jāpiemin mūsu frakcijas deputātu tikšanās ar kultūras nozaru pārstāvjiem, kuri pārstāvēja gan Valsts kultūrkapitāla fondu, gan mākslas augstskolas, gan Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, gan citus sektorus, to skaitā Nacionālo bibliotēku, Nacionālo mākslas muzeju. Šeit, protams, ir viena lieta. Neapšaubāmi, šā gada ārkārtīgi lielais taupības režīms jau rudenī liegs kultūras iestādēm pilnībā norēķināties par siltumu, elektroenerģiju un daudzām citām vajadzīgām lietām, tāpēc droši vien nāksies ķerties klāt pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr kultūras darbiniekus nepārprotami sarūgtina tas, ka valstī ir eksperti vai vērtētāji, kuri iepriekšējā valsts funkciju izvērtēšanas laikā ļoti braši dažādām kultūras nozarēm un sektoriem lika ciparu viens kā pašām vismazāk vajadzīgajām lietām. Līdz ar to tas kaut kādā veidā no Finanšu ministrijas ierēdņu puses tiek izmantots kā arguments, ka šai nozarei līdzekļus var samazināt visvairāk. Un mēs zinām arī to, ka kultūras nozarei – Kultūras ministrijas pakļautības iestādēm – šis samazinājums bieži vien pārsniedz pat 50 procentus. Tādēļ šī situācija ir ārkārtīgi grūta.
Un mūsu ieteikums ir viens – kultūras darbiniekiem un viņu vadītājiem vajag organizēties tā, lai pie valdības funkciju tālākas izvērtēšanas un budžeta sagatavošanas procesā viņiem būtu līdzvērtīga iespēja runāt arī Ministru kabineta līmenī. Arī par to, kādas tiesības ir darba devējiem un darba ņēmējiem, arī pašvaldību pārstāvjiem. Jāpanāk, lai šo kultūras ekspertu balss tajā visā būtu klāt. Tas, ja ne gluži pavērstu procesu sev par labu, tad vismaz novērstu nepamatotus un muļķīgus argumentus, ka, lūk, kultūra, ir tā nozare, kur privāto ziedojumi pilnībā atrisinās visus jautājumus un kur valsts var taupīt arvien vairāk un vairāk, un vēl vairāk. Katrā gadījumā sekas būs sliktas, ja tiks sagrauta gan bibliotēka, gan kultūras izglītības iestāžu augstskolu, gan muzeju sistēma. Tad to, protams, atjaunot nevarēs ne viena, ne divas valdības. Tas diemžēl prasīs lielāku laiku.
Piebildīšu šeit vēl to, ka mūsu frakcijas deputāti parakstīja arī iesniegumu Valsts prezidentam par to, lai Imigrācijas likums netiktu izsludināts vai vismaz, kā minimums, tiktu atdots atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, jo vairākas normas, kas skar nekustamo īpašumu iegādi Latvijā un ieguldījumus tautsaimniecībā 25 tūkstošu latu apjomā, mūsuprāt, nav pietiekams pamats, lai paplašinātu šo termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu un rādītu pārāk liberalizētu politiku. Mēs esam pret to, un gaidīsim atbildi no Prezidenta pils.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Guntim Bērziņam. Lūdzu!
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Es šodien gribu runāt par divām lietām. Pirmkārt, kā jau šodien vairakkārt šeit tika minēts, rītdien Valda Dombrovska vadītajai valdībai aprit viens darbības gads. Un rezultātā Dombrovska kungs šodien sniedza Saeimā ļoti visaptverošu ziņojumu. Viņš atgādināja, ka, nākot pie varas, pirms gada situācija Latvijā… finanšu un ekonomiskā situācija bija ļoti smaga un ļoti grūta un ka Latvija bija uz tā sauktā defolta robežas – respektīvi, gandrīz vai uz bankrota robežas. Starplaikā Dombrovska valdība un premjers pats ir panācis to, ka finansiālā un ekonomiskā situācija ir stabilizējusies. Ir nācies pieņemt divus ļoti sarežģītus budžetus: ārkārtas budžetu pagājušā gada vidū un arī 2010.gada budžetu, ko mēs pieņēmām pagājušā gada decembrī.
Tajā pašā laikā valdība ir veikusi arī dažādas tā sauktās strukturālās reformas, ir pārskatītas visas valsts funkcijas, ir izvērtēts, kuras funkcijas būtu vairāk jāatbalsta, kuras funkcijas būtu mazāk jāatbalsta un kuras varbūt var nodot privātuzņēmējiem. Rezultātā ir apvienotas dažādas organizācijas un arī zināmā mērā samazināts to cilvēku skaits, kuri strādā valsts aparātā.
Rezultāts no tā ir tāds, ka, it īpaši jau skatoties no ārpasaules uz Latviju, ka Latviju uztver kā daudz stabilāku valsti, un pat šodienas situācijā, kad Eiropas Savienībā runā par Grieķiju un par Grieķijas problēmām, faktiski tas, ko Latvija līdz šim ir sasniegusi… tas zināmā mērā jau tiek minēts kā piemērs, kas varbūt būtu arī Grieķijai jādara.
Bet rezultāts ir tāds, ka procentu maksājumi, piemēram, par valsts obligācijām, ko Valsts kase izsludina, ir dramatiski kritušies kopš pagājušā gada decembra, ir kritušās arī RIGIBOR likmes, taču mūs ārpasaulē sāk uztvert kā valsti, kas tomēr ir spējusi savu finansiālo un ekonomisko situāciju nostabilizēt.
Savā runā premjers arī norādīja galvenās prioritātes nākotnē, un viņš, protams, kā jau daudzkārt ir teicis, nākotnē kā galveno prioritāti izvirza valsts konkurētspējas celšanu. Un tas nozīmē trīs lietas.
Pirmkārt, tas nozīmē, ka ir nepieciešams sildīt ekonomiku un galvenokārt stimulēt uzņēmējdarbību, palīdzēt mūsu uzņēmējiem pēc iespējas ātrāk atkopties no krīzes, atrast eksporta tirgus un celt savu uzņēmējdarbību.
Otrkārt, tas nozīmē dažādus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, palīdzēt maznodrošinātajām ģimenēm, kā arī atbalstīt bezdarbniekus.
Un, treškārt, tas nozīmē turpināt darbu pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas, lai valsts pārvalde varētu pēc iespējas labāk kalpot tam, kam tā ir paredzēta, respektīvi, kalpot cilvēkiem, kalpot sabiedrībai un darīt to pēc iespējas efektīvi.
Otra lieta, ko es gribu īsi vēl pieminēt, ir tāda, ka šodien Saeimā tika nodots likumprojekts, kas paredz, ka tādai bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura saņem valsts atbalstu, sākot ar 1.jūniju, būs aizliegts pildīt tā sauktās pakārtotās saistības, respektīvi, šādai bankai būs aizliegts atmaksāt aizdevumu vai izmaksāt procentus par šāda aizdevuma pakārtotām saistībām. Un vienīgā šāda banka šajā situācijā ir „Parex banka”. Tātad šī norma attieksies uz līdzekļiem ar tā sauktajām pakārtotajām saistībām, par kurām līgums ir noslēgts pēc tam, kad bankai tika sniegts valsts atbalsts. Un tātad faktiski likums ir par to, ka pašlaik ir dažas bankas, kurām ir noguldījumi ar pakārtotām saistībām „Parex bankā”, par kuriem šīs personas saņem lielus procentmaksājumus. Taču saskaņā ar šo likumu, sākot ar 1.jūniju, tas būs aizliegts.
Un vēl es gribu uzsvērt, ka likums faktiski ir par taisnību. Tas ir par to, ka šīm personām ir iespējams saņemt procentmaksājumus tikai tāpēc, ka valsts šo banku ir izglābusi, ieguldot šajā bankā milzīgu naudu – simtiem miljonu latu. Un šī nauda ir bijusi jūsu, nodokļu maksātāju, nauda, un tāpēc nebūtu pareizi, ka šādā situācijā šie cilvēki, kam tur ir šie noguldījumi… ka viņi vēl ar valsts atbalstu saņem labumu no saviem noguldījumiem. Tāpēc likums ir par taisnību, taisnīgu atbildības sadali.
Un ar to tad, cerams, šī situācija varbūt arī būs atrisināta.
Paldies. Tās ir tās divas lietas, ko es vēlējos darīt zināmas radioklausītājiem. Novēlu jums skaistu nedēļas nogali.
Paldies.
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Guntim Bērziņam.
„Frakciju viedokļus” tālāk turpina Tautas partijas frakcijas deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien! Kolēģi jau vairākkārt pieminēja ārkārtas sēdē uzklausīto Ministru prezidenta ziņojumu par padarīto gada laikā. Taču, mūsuprāt – Tautas partijas prāt un arī manuprāt -, ziņojumā nebija triju ļoti būtisku šābrīža nepieciešamību valstī.
Tā viena ir tāda, ka nebija konkrētu priekšlikumu valsts izaugsmei.
Tā otra lieta, ka nebija Dombrovska kunga valdības valsts pārvaldes reformas plāna. Tajā pašā laikā vēl aizvien netiek pieņemts un netiek atbalstīts Tautas partijas iesniegtais tā sauktais Zalāna plāns. Un nebija arī vēl nevienas konkrētas idejas, kuru premjerministrs paustu par nodokļu sistēmas nākotni valstī. Tās ir būtiskas lietas, kuras var sakārtot valsti tā, lai valsts varētu attīstīties.
Un vēl. Runājot par kārtējo sēdi, ir jāpiemin, ka Saeima atbalstīja Tautas partijas priekšlikumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas bija tāds neliels, taču ļoti būtisks priekšlikums tiem cilvēkiem, kam šāda veida atbalsts ir nepieciešams. Proti, mūsu izstrādātais likumprojekts paredz uzskatīt, ka par ienākumu, kurš pilnā mērā netiek aplikts un nav jāapliek, un nedrīkst būt aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli… ka tas ir tāds ienākums, ko persona saņem kā dāvinājumu vai sponsora naudiņu mācību maksas segšanai vai veselības uzlabošanas vajadzībām, proti, izmantojot medicīnas vai ārstnieciskos pakalpojumus. Līdz šim 26 procentu lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija jāsamaksā arī no ziedojuma, kas iegūts, piemēram, ģimenei bērna veselības ārkārtējām vajadzībām, smagām, sarežģītām, un dārgi maksājošām operācijām. Tik un tā no šīs summas bija jāparedz liela naudiņa, lai samaksātu nodokli, un līdz ar to tās naudiņas arī nepietika, tāpēc bieži vien process atkal ieilga, ievilkās un rezultāts netika sasniegts iespējami ātrāk, lai gan naudas devējs tiešām vēlējās atbalstīt cilvēku šādās situācijās. Tādu situāciju nav daudz, tās ir ārkārtējas, un, ja mēs nevaram vienoties un atbalstīt arī tās, par ko tad mēs varam vienoties?
Un patiesībā, pēc manas izpratnes, tā ir arī zināmā mērā pārprasta solidaritāte, ja arguments skan tā, ka visiem, kuriem ir ienākumi, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas gluži tā nav nevienā pasaules valstī. Ir atsevišķi izņēmumi, kuri ir likumos noteikti, un tie ir īpaši gadījumi. Turpmāk tā vairs nebūs.
Pret šo priekšlikumu balsoja premjera partija „Jaunais laiks”. Tas bija diezgan skumji, jo argumenti, kas te skanēja, ka tas esot populistiski un apdraudot valsts stabilitāti… Nu, galu galā tas ir kā tāds bubulis vai papīra pūķis, ko vicina pa gaisu, apgalvojot, ka Eiropas aizdevēji mūs nesapratīs. Šī situācija ir kā tipisks piemērs, kā vēlētājiem šogad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, veidot pašiem savus kritērijus, par ko balsot vēlēšanās, – vai par tiem, kas spēj atzīt kļūdas un mēģina tās labot, vai par tiem, kas baidās paši no savas ēnas un tāpēc labāk nedara neko.
Eiropas struktūras un valstis, kuras mums palīdz, ir tāpēc, lai mēs būtu savstarpēji partneri. Un partneri parasti, cienot viens otru, runā un atrod problēmas risinājumu, nevis patiešām populistiski apstrīd viens otru.
Un ir vēl kāds fakts, kuru gribu pieminēt, jo vakar, 10.martā, Ministru prezidents pēdējā brīdī atteicās tikties ar Tautas partijas vadītāju. Koalīcijas līgums paredz iespēju 48 stundu laikā aicināt Ministru prezidentu uz tikšanos frakcijā. Tautas partija izmantoja šo koalīcijas līguma pantu, ko paši esam labprātīgi pieņēmuši un vienojušies, ka tāds ir nepieciešams ārkārtas situācijā, lai pēc iespējas ātrāk iepazīstinātu Ministru prezidentu ar tūlītējiem neatliekamajiem darāmajiem darbiem Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības atveseļošanā un bezdarba mazināšanā. Taču presē šodien diemžēl vēl aizvien mēs lasām, ka šis gadījums tiek pasniegts kā Tautas partijas ultimāts pret premjeru. Nu, patiešām žēl, ka tas viss ir tik tālu no patiesības.
Un vienlaikus ir jāatzīst, ka šāda tikšanās šodien pulksten 16.00 notiks, jo premjers ir piekritis un uz šādu tikšanos ieradīsies, tāpēc paldies premjeram. Turpināsim viņu pārliecināt gan par nodokļu korekcijām, arī par to nodokli, kurš ir jāsamazina tūrismam kā eksporta nozarei, gan arī iepazīstināsim ar Šķēles kunga izstrādāto un Tautas partijas sagatavoto tautsaimniecības atdzīvināšanas un izaugsmes pasākumu plānu. Tas ir jāsāk bez kavēšanās, jo cilvēkiem ir vajadzīgs darbs, darbs un vēlreiz darbs. Un mums ir jāstrādā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātei Antai Rugātei.
Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Pagājušajā sestdienā, 6.martā, tika nodibināta vēlēšanu apvienība „Vienotība”. Šajā „Vienotībā” tātad ietilpst „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai” un arī „Jaunais laiks”. Mūsu „Vienotības” apvienība ir atvērta arī citām partijām, un mēs sāksim sarunas par to, lai pirms vēlēšanām vēl vairāk konsolidētu labējos un nacionālos jautājumus aizstāvošos spēkus.
Jau vakar notika „Vienotības” deputātu pirmā sanāksme pēc šīs apvienības nodibināšanas, kurā mēs informējām visu šo „Vienotības” deputātu sabiedrību par to, ka „Pilsoniskās Savienības” frakcija bija tikusies ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru. Mēs izrunājām jautājumu par to, būtu vai nebūtu nepieciešama Vēlēšanu reģistra veidošana jau uz šīm Saeimas vēlēšanām, un sapratām to, ka, ja vien deputāti spētu vienoties un pieņemtu lēmumu vēlreiz mainīt Vēlēšanu likumu, tad jau 10.Saeimas vēlēšanās šādu reģistru varētu ieviest, jo tas tik tiešām dotu vairākus labumus: šādā gadījumā vairāk cilvēku varētu balsot pa pastu un arī vēlētājs tiktu piesaistīts konkrētam vēlēšanu apgabalam, tad nebūtu arī tā sauktās mākslīgās migrācijas, kuru dažreiz rosina arī paši deputātu kandidāti, pārvadājot savus atbalstītājus no viena apgabala uz otru. Bez tam šo jautājumu rosināja arī PBLA – Pasaules brīvo latviešu apvienība, lai atvieglinātu arī cilvēku novēlēšanas iespējas ārvalstīs. Un ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ļoti reti ir izvietoti vēlēšanu iecirkņi un kur šo vēlēšanu sarakstu trūkuma dēļ arī vēlēšanas pa pastu ir apgrūtinātas, bet arī mūsu pilsoņi, kas lielā skaitā ir Īrijā un citās Rietumeiropas valstīs.
Bet, ja runājam par šodienas svarīgākajiem notikumiem, tad, protams, svarīgi bija tas, ka Ministru prezidents informēja Saeimu par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto, bet vēl būtiskāk bija tas, ka šim ziņojumam bija pievienotas arī visu ministriju atskaites, kuras mēs rūpīgi vēl varēsim izpētīt, izvērtēt un iesniegt arī savus priekšlikumus turpmākajam darbam.
Bet bija arī nelieli izņēmumi Saeimas darbā. Parasti nenotiek tā, ka nodokļu likumos kāda no partijām pēkšņi iesniedz savus priekšlikumus. Taču Tautas partija, kā nupat jau runāja Anta Rugāte, bija iesniegusi savu priekšlikumu izskatīšanai Saeimā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jā, ideja ir atbalstāma, bet tās izpilde ir problemātiska, jo šajā likumprojektā nebija noteikts, kā kontrolēt šos ziedojumus. Pat tad, ja tiek rakstīts, ka tie ir paredzēti vai nu izglītības iegūšanai, vai veselības saglabāšanai, nav šā kontroles mehānisma. Un šeit var tādi… nu, draudi slēpties, ka šo naudu var izmantot arī pilnīgi citiem mērķiem. Un, lai tas tā nebūtu, Sadarbības padomē tika piedāvāts šo jautājumu izvērtēt arī Finanšu ministrijai, bet Tautas partija, šoreiz bloķējoties ar opozīcijas partijām – ar PCTVL un ar Latvijas Pirmo partiju un partiju „Latvijas Ceļš” -, tomēr nobalsoja „par”, un balsu pārsvars bija šāds: 45 balsis bija par labu šā likumprojekta tūlītējai nodošanai komisijai un 43 balsis bija pret vai atturējās – tātad tikai divu balsu starpība šeit bija.
Līdzīga situācija bija arī ar likumu par imigrāciju. Arī šo likumprojektu tikai ar sešu balsu pārsvaru nodeva izvērtēšanai Prezidentam. „Pilsoniskā Savienība” kopā ar citām partijām – ar „Jauno laiku”, Zaļo un Zemnieku savienību, TB/LNNK un „Sabiedrību citai politikai” – nodeva savu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot atkārtoti izskatīt šo likumprojektu Saeimā un nenodot to izsludināšanai.
Vakar notika tikšanās ar Valsts prezidenta Kancelejas pārstāvjiem un juristiem, un mēs pacietīgi gaidīsim līdz sestdienai, vai tiešām Valsts prezidents neizpratīs tos draudus, kas ir iekļauti šajā Imigrācijas likumā, ka latvieši izpārdod savus īpašumus tikai tādēļ, lai iedotu austrumu ārzemniekiem brīvbiļeti uz Eiropu.
Es vairāk nepieskaršos šim pamatojumam, jo laika pašreiz ir maz. Par to mēs nevaram daudz runāt, bet es tomēr gribu aicināt visus atcerēties mūsu tautas… gribētos teikt, varoņus, tos, kuri ir atdevuši dzīvību par Latviju un tās saglabāšanu, un 16.martā piedalīties dažādos leģionāru pasākumos, kas notiks ne tikai Lestenē, ne tikai Rīgā, bet arī ļoti daudzos novados.
Vēl mēs runājām arī par to, ka Saeimas ziemas sesija tiks slēgta 31.martā, bet darbs atjaunosies 9.aprīlī. Bet tas nenozīmē, ka šīs būs Saeimas brīvdienas. Tik tiešām nekad šīs… Tās dienas, ko sabiedrībā ļoti bieži mēdz dēvēt par brīvdienām, ir pat vēl vairāk noslogotas, nekā strādājot sesiju laikā.
Es novēlu visiem arī labas šīsnedēļas noslēguma dienas – sestdienu un svētdienu, jo laiku sola labu, izņemot Kurzemi, kur laikam puteņos un kur mēs dabūsim atkal rakt jaunus celiņus un domāt par to, kā izkļūt no mājām. Veiksmi visiem!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gandrīz ikvienu Latvijā nomāc ekonomiskā situācija un pieaugošais parādu slogs. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem tas liek izšķirties par aizbraukšanu no valsts. Izmisumā dzen arvien pieaugošā negatīvā informācija, arī tā, kas izskanējusi saistībā ar „Parex banku”. Šajā bankā ir ieguldīti 1,5 miljardi eiro no valsts nodokļu maksātāju naudas. Un vēl Godmaņa vadītā valdība publiski tika devusi solījumu šo naudiņu atgūt, izdevīgi pārdodot banku. Taču ir iespējams, ka valdības scenārijs ir pavisam cits: pēc Nomura International ieteikuma tiek plānots banku sadalīt labajā, kuru ātri pārdot, un sliktajā, kuru atstāt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Tā sauktais restrukturizācijas plāns paredz, ka jauna kredītiestāde pārņems no „Parex bankas” visu labo – naudu kasē un citās bankās, vērtspapīrus, standarta kredītus, klientu noguldījumus, līgumiskās attiecības ar bankas klientiem un sadarbības partneriem. Savukārt „Parex bankā” paliks šaubīgie kredīti, sindicētie aizdevumi, lielākā daļa Valsts kases noguldījuma, eiroobligācijas un lielākā daļa no noguldījumiem subordinētajā kapitālā. Šajā sliktajā bankā, visticamāk, saglabāsies saistību izpildes ierobežojumi un būs likviditātes problēmas, kas varētu izraisīt tiesvedību procesus.
Pie šāda sadalījuma tiek prognozēts, ka „Parex bankai” 2011.gada beigās radīsies nepietiekams kapitāls, bet 2012.gada beigās – negatīvs kapitāls. Tas nozīmē, ka tiek plānota bankas novešana līdz maksātnespējai – tātad tiek veiktas tīšas darbības, kuras Krimināllikumā tiek kvalificētas kā noziedzīgas un par kurām ir paredzēta atbildība.
Savukārt Latvijas nodokļu maksātājiem „Parex bankas” saistību izpilde varētu izmaksāt ne mazāk kā 2 miljardus latu.
Sakarā ar to mēs gribam atgādināt Ministru prezidentam, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda viņam uzticēta tikai tādēļ, lai viņš ar to rīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Dombrovska kunga rīcībā ir labi apmācīta ierēdņu armija, kas ir spējīga skaisti sakārtot dažādus jautājumus. Jautājums ir tikai par to, kāds ir ierēdņiem dotais uzdevums un kuram Latvijā ir izdevīgs Nomura International piedāvātais valsts „uzmetiens”.
„Saskaņas Centrs” nevar pieļaut, ka atkārtojas Latvijā parastā situācija – ka atbildīgās amatpersonas, slēpjoties aiz konfidencialitātes plīvura, veic valstij un tās iedzīvotājiem neizdevīgus darījumus. Pēc notikušā tauta parasti attopas un mēģina atrast vainīgos, bet atbildīgajām amatpersonām neko neizdodas pierādīt, jo parasti iejaukšanās šādos darījumos notiek par vēlu. Šoreiz tā nedrīkst notikt! Valstij tik nozīmīgam jautājumam ir jātiek publiski izdiskutētam, un valdība to nedrīkst pieņemt aiz slēgtām durvīm.
„Saskaņas Centra” frakcijas mērķis ir panākt, lai valdība un tās vadītājs rīkotos kā krietns un godīgs saimnieks, un brīdināt, ka plānotā prettiesiskā rīcība nepaliks nesodīta. Uz mums var paļauties!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!