Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Pulkstenis ir deviņi, un mēs varam sākt Saeimas 4.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, gribu jūs
informēt, ka ir saņemts desmit deputātu – Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta un citu –
pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei
atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”, kuru lūdz atzīt par steidzamu. Tā
kā saskaņā ar Kārtības rulli tas ir iesniegts paredzētajā laikā, tas jau ir
šobrīd iekļauts darba kārtībā, un par to lemsim, izskatot darba kārtību.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” nodot
Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”.
„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas sēdē tiks pieņemts
lēmums par konsulātu darba reglamenta grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām.
Šajos grozījumos paredzēts, ka līdz 2013.gada 31.decembrim Latvijas
pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri atzemēs nokļuvuši ārkārtas situācijā,
piemēram, piedzīvojuši plūdus vai kāda liela mēroga avāriju, nevarēs rēķināties
ar to, ka valsts apmaksās negaidīti radušos izdevumus. Saprotams, ka šāda lēmuma
pieņemšanu diktē ekonomiski apsvērumi, bet runa ir tikai par 50 tūkstošiem latu
gadā, kas kopsummā būtu jāizmaksā visiem cietušajiem Latvijas pilsoņiem un
iedzīvotājiem pēc atgriešanās dzimtenē. Tādi vidēji ir valsts izdevumi gadā savu
pavalstnieku atbalstam.
Pēc mūsu domām šādu naudu ir iespējams atrast pat krīzes
budžeta ietvaros, samazinot mazāknozīmīgas izdevumu pozīcijas, piemēram,
ierobežojot izdevumus reprezentācijas vajadzībām.
Uzskatām, ka Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību galvenais
uzdevums ir aizsargāt savus iedzīvotājus, aizstāvēt viņu intereses, palīdzēt
viņiem materiāli grūtā situācijā un ka nekādā gadījumā nedrīkst atteikties no
šo vissvarīgāko uzdevumu izpildes.
Es nešaubos, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri ārzemēs nokļuvuši
ārkārtas situācijā, ir tiesības uz valsts palīdzību, tajā skaitā uz materiālo
palīdzību.
Līdz ar to politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcija kategoriski iebilst pret Ministru kabineta ierosinājumu līdz
2014.gadam atlikt noteikumu pieņemšanu par materiālo palīdzību Latvijas
iedzīvotājiem, kuri ārzemēs nokļuvuši ārkārtas situācijā. Mēs aicinām Saeimu
balsot „pret” Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „par” neviens deputāts nav pieteicies.
Tātad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Konsulārais
reglaments”” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba
lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova,
Agešina un Deņisova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts
pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Deputāts Andrejs Klementjevs pieteicies runāt „par”.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Politisko organizāciju (partiju)
apvienība „Saskaņas Centrs” piedāvā nodot šo likumprojektu komisijai. Kāpēc
Sociālo un darba lietu komisijai? Tāpēc, ka cilvēki, kuri strādā šajā komisijā,
ir ar lielu pieredzi; šajā komisijā trīs bijušie ministri strādā, cilvēki ar
pieredzi, cilvēki, kuri jau sen saprot, ka sociālajā sfērā nedrīkst griezt tikai tā
– pēc izjūtas. Vajag zināt situāciju un atrast konkrēto klientu, kurš būs
zaudētājs, ja būs problēmas.
Mūsu priekšlikums ir atgriezties pie tās normas, kuru jau… ar kuru
jau strādā gan dienesti, gan cilvēki jau vairāk nekā septiņus gadus. Runa ir par
tiem pensionāriem, kuri iet uz priekšlaicīgu, par diviem gadiem ātrāku
pensionēšanu. Saprotiet, lai aizietu šādā pensijā, nepieciešams 30 gadu stāžs.
Tas ir pirmais nosacījums! Viņiem nav tiesību strādāt, un viņi saņemtu 80 procentus
no piešķirtās pensijas. Nezinu, kāpēc vasarā vairākums deputātu atbalstīja
samazināt šo griezumu līdz 50 procentiem. Tas ir pilnīgi nepamatoti, tāpēc ka mums
nebija izrēķināts, cik reāli cilvēks saņems, ja pieteiksies uz tādu pensiju; mēs
nezinājām savu klientu, kā viņš dzīvos un kur viņš vērsīsies tālāk, pie
kādiem dienestiem – sociālajiem dienestiem, es domāju, – pašvaldībās, vai aizies
vispār uz… nonāks zem nabadzības sliekšņa.
Un, pamatojoties uz to, es lūdzu nodot likumprojektu komisijai.
Komisija pieprasīs no ministrijas informāciju, mēs to izvērtēsim. Ticiet man, mums
šodien nav vajadzīgs populisms! Mums vajag, lai tas klients, reālais cilvēks, kuram
šodien 60 gadi, būtu drošs: ja viņš iet uz priekšlaicīgu pensionēšanu, viņam ir
iztikas minimums, ar ko viņš var – pirmais solis – noņemt slodzi no darba tirgus,
nepieteikties uz bezdarbnieka pabalstu; otrais – viņš neietu uz sociālajiem
dienestiem pašvaldībās, tātad būs arī vieglāk pašvaldībām; un trešais –
viņš ar saviem līdzekļiem, kurus viņš iegūs kā priekšlaicīgi pensionējies,
varēs izdzīvot un samaksāt savus tēriņus un tā tālāk.
Es saprotu, ka ļoti grūti šodien pieņemt lēmumu atgriezties pie
tās likuma normas, kura bija sarēķināta, ministrijas izrēķināta un darbojās
septiņus gadus, bet tomēr – nodosim komisijai! Un ticiet man, ka gan pozīcijai, gan
opozīcijai ļoti labi pārstāvji komisijā, un lai viņi izvērtē šo situāciju. Un
nedrīkst pieņemt lēmumu emocionāli: „Mums nav naudas, samazināsim šo sfēru vai
samazināsim šo pensijas apmēru.” Mēs, ticiet man, arī pajautāsim Finanšu
ministrijai, vai varam vai nevaram atļauties šo priekšlaicīgo pensionēšanu tajā
pašā apmērā.
Es gribu jums pateikt tādu interesantu piemēru, ka šo normu
pieņēma tajā gadā, kad vispār bija lielas problēmas ar sociālo budžetu, kad
sociālais budžets ņēma uz procentiem no valsts budžeta un bija mīnusos. Šodien,
paldies nodokļu maksātājiem, sociālais budžets ir plusos un ir proficīts. Un es
domāju: ja tajos laikos, kad bija problēmas mūsu sociālajam budžetam, šo
priekšlaicīgo pensionēšanos mēs atļāvāmies apmaksāt 80 procentu apmērā, kāpēc
mēs nevaram šodien to atļauties? Ir ļoti daudz vēstuļu mums no tiem cilvēkiem, kuri
šodien spiesti pieteikties uz priekšlaicīgo pensionēšanos, un viņi nevar saprast,
kāpēc, pieņemsim, cilvēki, kuri aizgāja 2009.gada sākumā, saņem 80 procentus, bet
tie, kuri aizgāja tuvāk jaunajam gadam, saņem tikai 50 procentus. Turklāt tas notiek
arī bez pārejas perioda, un tas ir ļoti sāpīgs sitiens pa cilvēkiem.
Ticiet man, ka, ja mēs šodien nevaram pamatot un izskaidrot
cilvēkiem, kāpēc viņiem tāda liela starpība… Ja mēs kā valsts nevaram atrast un
piedāvāt cilvēkiem… garantēt darbu cilvēkiem, kuri ir tajos gados, tad šī personu
grupa, personas, kuras pieteicās uz šo pensiju, nevar šodien ne aizbraukt uz ārzemēm,
ne iziet kvalificētu apmācību, lai reāli konkurētu ar jauniem cilvēkiem darba
tirgū.
Sakarā ar to lūdzu jūs: nodosim komisijai! Un komisija izvērtēs un
pieņems nosvērtu, ekonomiski izdevīgu un sociāli atbildīgu lēmumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” neviens nav pieteicies.
Vai deputāti piekrīt, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Klementjeva, Urbanoviča,
Orlova, Agešina un Deņisova iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts
pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 2, atturas – 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivana Klementjeva, Ribakova,
Agešina, Pimenova un Zemļinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sporta
likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir
atbildīgā komisija.
Runāt „par” pieteicies deputāts Ivans Klementjevs.
I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti!
Sešpadsmit dienas mēs sekojām līdzi mūsu olimpiskajai komandai Vankūverā. Mēs
dzīvojām pēc Vankūveras laika, pārdzīvojām mūsu sportistu neveiksmīgos startus un
priecājāmies par sasniegtajiem labajiem rezultātiem, it īpaši par brāļu Andra un
Jura Šicu izcīnītajām sudraba medaļām un Martina Dukura sudrabu.
Sports mūs vieno. Latvijas Republikas starptautisko prestižu veido ne
tikai tās sasniegumi ekonomikā, politikā, mākslā un kultūrā. Starptautisku
skanējumu Latvijas Republikas vārds vistiešāk un visātrāk iegūst, kad mūsu valsts
sportisti gūst panākumus starptautiskajās sacensībās, pasaules čempionātos un
olimpiskajās spēlēs. Gribu ticēt, ka arī sporta dzīves jautājumi mūsu valstī tiks
risināti atbilstoši starptautiskajiem, vispārpieņemtajiem standartiem.
Vēl. Es atgādinu jums, ka sports nav tikai skaista izrāde, cilvēka
spēju demonstrēšana un augstu godalgu piešķiršana. Tas ir to cilvēku smags darbs,
kuri pilnībā sevi ziedojuši sportam. Sportisti sevi pilnībā ziedo uzvarai,
aizmirsdami par savu personisko dzīvi, par traumām. Tas viss notiek tādēļ, lai ar
lepnumu varētu redzēt, kā paceļas mūsu valsts karogs un skan tās himna. Sportistiem
nav lielākas un vērtīgākas uzvaras kā iegūtā olimpisko spēļu medaļa.
Cienījamie deputāti! Es ierosinu jums izdarīt grozījumus Sporta
likumā, nosakot, ka sportistiem, kuri izcīnījuši olimpiskās medaļas, ir tiesības uz
izdienas pensiju. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” neviens nav pieteicies.
Vai deputāti piekrīt, ka likumprojekts tiks nodots komisijām?
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivana Klementjeva,
Ribakova, Agešina, Pimenova un Zemļinska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Sporta
likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – nav, atturas – 57. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un
kapitāla nodokļiem un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un
Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” nodot Ārlietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Par atvaļinājuma
piešķiršanu”.
„Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei
Šleserei šā gada 4.martā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1.
Atvaļinājums piešķirts.
Sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Imigrācijas likumā” trešajam lasījumam saņemti četrdesmit septiņi priekšlikumi.
Visi šie priekšlikumi garākā laika periodā tika izdiskutēti Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un šobrīd tie ir jūsu priekšā
izlemšanai.
1.priekšlikums. Iesniegusi iekšlietu ministre Mūrnieces kundze.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 5.priekšlikums… Es atvainojos! 4. – Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja, iekļāva 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo
priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 12. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 11. un 12.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 13. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 15. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 14. un 15.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 16. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 18. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalstīja, iekļaujot to 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 20.priekšlikums…
Sēdes vadītāja. 19.priekšlikums…
J.Dalbiņš. Es atvainojos! 19. – Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 20. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 19. un 20.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 21. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 23. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 55, atturas – 10.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 24. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi
Imigrācijas likumā”. Šis priekšlikums ļautu vienkāršot uzturēšanās atļauju
izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu vai arī
investējuši līdzekļus mūsu valsts ekonomikā.
Es domāju, ka atslēgvārdi šim priekšlikumam ir divi: pirmkārt, ir
jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem, un, otrkārt, – investīcijas.
Es atgādināšu, ka šis likums tika atvērts ar mērķi atvieglot
uzturēšanās atļaujas saņemšanu tieši tiem cilvēkiem, kuri investē Latvijas
ekonomikā un rada jaunas darba vietas vai vēlas iegādāties nekustamos īpašumus.
Un mūsu priekšlikuma būtība ir šāda.
Mēs iestājamies par to, lai ārvalstniekiem uzturēšanās atļauju
uz pieciem gadiem izsniegtu, ievērojot šādus nosacījumus.
Vispirmām kārtām – ja ārvalstnieks ieguldījis
kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 tūkstošus latu.
Ja viņš, otrām kārtām, rada vismaz piecas jaunas darba vietas,
kurās ar pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki – ar nosacījumu, ka ne mazāk kā
puse no viņiem ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņi.
Ja šis cilvēks maksā nodokļos gadā ne mazāk kā 10 tūkstošus
latu.
Nākamais. Ja viņš iegādājas Latvijas Republikā nekustamos
īpašumus un darījumu summa ir ne mazāka kā 100 tūkstoši latu Rīgā un pārējās
pilsētās vai ne mazāka kā 50 tūkstoši latu reģionos.
Un visbeidzot. Ja ārvalstnieks ir veicis finanšu investīcijas
Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 tūkstošu latu apmērā.
Proti, mēs nevaram šinī gadījumā runāt par kaut kādiem jauniem
migrācijas viļņiem, un es uzskatu, ka krīzes apstākļos mums jāmēģina… ir
nepieciešams uzlabot investīciju klimatu Latvijā.
Mums ir pieņemts piesaukt ārvalstu, Rietumeiropas, Ziemeļeiropas
pieredzi. Es atgādināšu, ka gan Rietumeiropā, gan Ziemeļeiropā, piemēram,
Zviedrijā, tā ir normāla prakse.
Es domāju, ka mūsu priekšlikumu atbalstīs ikviens loģiski
domājošs cilvēks, jo tas ir reāls pasākums, kas sildītu Latvijas ekonomiku.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien ir tā reize, kad es būšu
ļoti nikns. Jā, jā, jā… brīdinu… Jo visi priekšlikumi – sākot no
24.priekšlikuma un beidzot ar 28.priekšlikumu -, kurus iesniegusi gan PCTVL frakcija,
gan frakcija „Saskaņas Centrs”, gan Tautsaimniecības komisija, ir ļoti līdzīgi.
Un tie nav atbalstāmi. Neviens!
Un, lūk, kāpēc. Es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atvērt acis
un saredzēt viltu un nodevību. Viltu un nodevību! Un nekas nav tik postošs kā
apzināts, kaitējošs īstenības sagrozījums. Šis ir tas kaitējošais īstenības
sagrozījums, ko Tautsaimniecības komisija, ar Kraukļa kungu priekšgalā, nav sapratusi
vai tīšuprāt virzījusi, atbalstījusi. Kaitējošs Latvijas valstij un it īpaši
latviešu tautai. Kaitējošs un nodevīgs! Un to vajadzētu saprast mums šeit, Saeimas
zālē, parlamentā, un visur – ikvienam latvietim Latvijā. Tas ir pārāk nopietni!
Tas ir pārāk nopietni – tas, kas šeit notiek! Tas ir jauns kolonizācijas,
okupācijas vilnis, tikai ar citām metodēm, kādas ir bijušas… notikušas šajā
laikā. Iedomājieties, 25 tūkstoši – investoru ieguldījums! Tā ir sīknauda! Tā ir
sīknauda Krievijas investoriem. Kas tie par investoriem? Aiz šā investora sabrauks
pieci, desmit, piecpadsmit un divdesmit bērni, mazbērni, vecmāmiņas un tā tālāk, to
mēs esam pieredzējuši visā padomju okupācijas laikā. Vesela varza! Runās krievu
mēlē, ignorēs latviešu likumus un tikumus! Mēs to esam piedzīvojuši. Es jums
atgādināšu vēsturi, atgādināšu ļoti vienkāršu lietu – to, kā tas notika jau
19.gadsimtā, piemēram, Latgalē. Krievija sūtīja šeit kolonizatorus, kuri par nieka
naudu izpirka Latgales zemi, aģitācija bija fantastiska, lai latvieši brauktu uz
turieni saņemt, iepirkt zemi par vēl niecīgāku naudu. Latvieši tur brauca, jūs ļoti
labi zināt. Un tādā veidā šeit, Latvijā, 19.gadsimta vidū iebrauca un atradās 22
tūkstoši krievu, taču jau 1897.gadā – 144 tūkstoši un drusciņ vairāk. Un
tālākajos gados – atkal!…
Tas ir vienkārši briesmīgi! Tas atkārtojās padomju gados, kad
Latviju pārstaigāja miljoni… Un miljons palika šeit, un mēs tagad vairs netiekam
galā. Mūs ignorē absolūti visur. Mēs vairs nevaram atzīmēt… leģionārs vairs
nevar aiziet pie Brīvības pieminekļa mierīgi. (No zāles dep. A.Golubovs: „Un
nevarēsiet!”) Toties 8. un 9.maijā, divas dienas, ordeņus grabinot, tur, pie tā
otra pieminekļa, sanāks desmitiem tūkstošu, viņi varēs tur demonstrēt savu
varenību.
Cik tālu mēs esam aizgājuši, cienījamie kolēģi? Tā ir
nodevība.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
P.Tabūns. Paldies.
Es vēl vairākas reizes kāpšu tribīnē, jo pietiekami daudz šeit
ir šādu priekšlikumu. Es gribu pateikt to un aicinu jūs, cienījamie kolēģi,
saprast, iedziļināties priekšlikumu būtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs.
Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man ļoti žēl, ka Saeimas
deputāts Pēteris Tabūns, kurš šeit ir kopš 5.Saeimas, nezina ne likumus, ne
saistošos Ministru kabineta noteikumus. Šeit ir runa par īstermiņa uzturēšanās
atļauju. Lai to dabūtu, vajadzēs samaksāt par medicīnisko apdrošināšanu un tā
tālāk. Tā nav atļauja dzīvot un saņemt to, kas pienākas pilsoņiem, nepilsoņiem un
visiem tiem, kuri šeit, Latvijā, dzīvo pastāvīgi. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Vakar Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības
veselības apakškomisijā mēs runājām par demogrāfiskajiem jautājumiem un
klausījāmies profesoru, kurš no Statistikas pārvaldes raksturoja mums situāciju,
kādu mēs sagaidīsim tad, kad saskaitīsim iedzīvotājus Latvijā. Un kā mēs
varēsim… un kā vispār Latvija varēs pastāvēt, ja mums šeit, Latvijā, būs mazāk
nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Protams, tas, ka mēs tagad grozījām Imigrācijas likumu,
nav risinājums. Jārisina jautājums par veselības aprūpi un par to, kā paaugstināt
dzimstību. Bet runa ir par to, kā cilvēki, kuri nopērk šeit kaut kādu īpašumu,
pēc tam varēs to saglabāt, maksāt nodokļus. Viņiem nebūs nekādas iespējas. Tā
būs īstermiņa uzturēšanās atļauja. Viņiem pēc tam jānokārto valsts valodas
prasmes eksāmens, kura līmenis tagad ir ļoti paaugstinājies.
Un, kā vakar teica LNT ziņās, Skrundu nu neviens negrib pirkt.
Nevajag baidīt Latvijas iedzīvotājus ar to, ka uz šejieni kaut kas atbrauks un
nopirks. Uz šejieni cilvēki brauks un pirks tikai tad, kad būs laba nodokļu politika
un tā tālāk.
Tāpēc aicinu atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Kā zināms,
viena frakcija un divas komisijas ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt šo Imigrācijas
likuma grozījumu, kurš paredz, ka cilvēks, kas nav Latvijas pilsonis, var ierasties
Latvijā un saņemt uzturēšanās atļauju, ja viņš iegulda 25 tūkstošus latu un rada
piecas darba vietas.
Šis zemais slieksnis – tieši šis zemais slieksnis! -,
nevēršoties pret kapitāla ieguldījumiem kā tādiem, protams, veicinās lielu
korupciju. Neglābjami to veicinās! Būdams Pilsonības likuma izpildes komisijas
loceklis, esmu noklausījies komisijas priekšsēdētāja nolasītas vairākas vēstules,
kuras mums ir sūtītas no arābu zemēm, no Tuvajiem Austrumiem, arī no Eiropas
austrumdaļas. Un, lūk, tieši šie arābu valstu, Tuvo Austrumu iedzīvotāji, kuri
nezina pašreizējos pilsonības iegūšanas noteikumus Latvijā, vēršas pie šīs
komisijas ar lūgumu izskaidrot viņiem, kā iegūt Latvijas pilsonību.
Kolēģis Vitālijs Orlovs teica, ka tā būs tikai uzturēšanās
atļauja, bet tas nav pareizi. Eiženija Aldermane ir bieža Pilsonības likuma izpildes
komisijas viese, un viņa nesen, pirms mēneša, paskaidroja, kas notiks (protams, tad
vēl nebija šis Imigrācijas likuma grozījumu projekts parādījies). Proti, vispirms
– uzturēšanās atļauja; pēc tam, ja viņš izpilda visus noteikumus, –
pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un vēl pēc pieciem gadiem kā pastāvīgais
iedzīvotājs viņš var iegūt Latvijas pilsonību. Tāds, lūk, ir šis ceļš!
Un tad 25 vai divreiz 25 tūkstošu latu ieguldījums nekādā
gadījumā neradīs nekādas pozitīvas sekas Latvijas ekonomikā.
Tādēļ, izejot no šā viedokļa vien, no šā zemā
kapitālieguldījumu sliekšņa, mums ir jānoraida tas. Jo neapšaubāmi arābu
cilvēkam, kuram ir vairāki miljoni latu (un arī tādi ir, jo viņu interese to rāda),
būs nieka lieta panākt sev ļoti labvēlīgu un ātru lēmumu, ziedojot varbūt
pusmiljonu vai simtiem tūkstošu latu un zinot mūsu ierēdņu līdzšinējo korupcijas
pakāpi.
No ekonomiskā viedokļa raugoties, Austrumvācijas situāciju var
salīdzināt ar pašreizējo situāciju Latvijā. Tas, ka tas notika pirms 20 gadiem, der
salīdzinājumam. Proti, toreiz, kad Austrumvācija pievienojās Rietumvācijai,
Austrumvācija un Čehija neapšaubāmi bija ekonomiski spēcīgākās, rūpnieciski
visvairāk attīstītās valstis visā padomju blokā, PSRS ieskaitot. Toreiz, redzot
Austrumvācijas rūpniecības nespēju, pat ātru sabrukumu, kad pat pasaulslavenā Ceisa
rūpnīca Jēnā, kura bija radījusi Nobela prēmijas laureātus optikā un sasniegusi
visaugstāko optikas līmeni pirmskara Vācijā, nevarēja konkurēt ar Rietumu
ražojumiem, Rietumvācijas eksperti nonāca pie šāda secinājuma: ja tikai uz vienu
darba vietu iegulda 240 tūkstošus vērtīgo vācu marku jeb 80 tūkstošus latu, tikai
tad ir jēga kapitālieguldījumiem Austrumvācijā.
Tas pats mūsdienās arī Latvijā. Mēs taču nevaram, un mēs
zinām… Nu ko mēs runājam par ielaušanos eksporta tirgū! Tāda pievienotā
zinātniskā vērtība, lūk, vajadzīga – 80 tūkstoši latu uz vienu darba vietu, lai
varētu tajā tirgū ielauzties. Bet tajā tirgū nevaram ielauzties ar 25 vai 50
tūkstošiem latu un tamlīdzīgu summu. Tātad arī no ekonomiskā viedokļa jānoraida
šāds mēģinājums – iegūt pakāpeniski Latvijas pilsonību, iekļūt Latvijā kā
robežvalstī, no kuras, kā mēs zinām, ir brīvs ceļš uz Eiropas Savienību, un tas
neapšaubāmi vairākumā gadījumos ir šo imigrantu mērķis. Mums jānoraida tas.
Atgādināšu vēl, ka attiecībā uz migrāciju 1988., 1989. un
1990.gadā Latvijas Tautas fronte vienbalsīgi un ar milzīgu vairākumu nostājās pret
jebkuru imigrāciju Latvijā. Tas taču arī mums jāsaprot, ka mēs, latvieši, kā
pamatnācija esam unikāli nelabvēlīgā situācijā mūsu valstī, kurā mūsu bija 58,5
procenti saskaņā ar beidzamo tautas skaitīšanu, bet tagad neapšaubāmi mūsu ir daudz
mazāk. Jo ir skaidri zināms, ka labākas valodu prasmes dēļ un arī tādēļ, ka
latviešiem vairākumā gadījumu ir kur pieķerties un pie 172 tūkstošu emigrantu
pēctečiem rast sākotnēju atbalstu…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
V.Lācis. … latvieši emigrācijas ziņā būtiski pārspēj citas
tautas.
Un visbeidzot. Neapšaubāmi, taisnība ir iepriekšējam runātājam,
ka tas veicinās jaunu Latvijas kolonizāciju. Lūdzu noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Īstenībā tas, ko teica iepriekšējie
runātāji, jau nu nekādi nav iemesls tam, lai balsotu „par” vai „pret” šo
iesniegto likumprojektu. Mēs taču zinām, cienījamie kolēģi, ka Latvijā katru gadu
simtiem un simtiem cilvēku piešķir uzturēšanās atļaujas. Tā ka uzturēšanās
atļaujas Latvijā var dabūt. Un var dabūt cilvēki, kas strādā profesijās, kuras
Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas. Mēs zinām, ka ir iedotas uzturēšanās
atļaujas augstas kvalifikācijas pavāriem, augstas kvalifikācijas sportistiem, kas
spēlē mūsu sporta klubos. Ir ļoti daudz uzturēšanās atļauju iedots, piemēram,
speciālistiem kuģubūvē, it īpaši Ukrainas pilsoņiem. Jo Latvijā diemžēl mūsu
profesionālās izglītības sistēma līdz šim nespēja sagatavot pietiekami augstas
kvalifikācijas, teiksim, metinātājus. Un simtiem un simtiem speciālistu ir iedotas
uzturēšanās atļaujas.
Un par šo grozījumu. Kāpēc nevajadzēja dot uzturēšanās atļauju
cilvēkam par to, ka viņš iedod 25 tūkstošus? Tā summa ir samērā zema, un
organizētās noziedzības pārstāvjiem no dažādām valstīm – es domāju, ka,
visticamāk, no valstīm Austrumos, – 25 tūkstoši ir ļoti neliela summa. Un viņi
šos 25 tūkstošus noliek uz galda, un viņš, organizētās noziedzības pārstāvis,
mierīgi iegūst brīvas iespējas kalt savus plānus un īstenot savas noziedzīgās
darbības arī Eiropas Savienībā, brīvi ceļojot.
Tā ka iemesls, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, ir
pavisam cits, cienījamie kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā mani mazliet sāpina tas, ka šeit
tiek ļoti sabiezinātas krāsas. Atkal runājam par kolonizāciju, okupāciju… Nezinu,
no kurienes un kāpēc atkal tiek piesaukti leģionāri un 9.maijs, kaut patiesībā šis
jautājums ir tikai saimniecisks. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”)
Un, darbojoties Tautsaimniecības komisijā, arī man bija iespēja
piedalīties šā jautājuma apspriešanā. Jautājums tika diskutēts daudz un pamatīgi.
Un te nav vietas šīm varbūt tīrajām emocijām, kuras uguņo Tabūna kunga sirdī –
un droši vien pamatoti, jo tāds nu viņš mums ir. Un es pilnīgi saprotu arī kreiso
flangu, kurš arī uguņo, bet ne tik dzirksteļaini. Taču patiesībā jau runa tiešām
ir par saimnieciskiem jautājumiem – vai atbalstot vai noraidot mēs panāksim kādu
saimniecisku efektu, vai panāksim kādu zaudējumiem adekvātu devumu Latvijas
tautsaimniecībai. Zaudējumi, protams, būs.
Godīgi sakot, man pirksts tā vien sliecas spiest to pogu „par”,
kad pienāks brīdis, kad būs jābalso tikai un vienīgi par investīciju piesaisti –
par šiem 25 tūkstošiem latu, par 10 tūkstošiem latu, kas tiktu ik gadu nomaksāti
nodokļos, par nodarbinātiem cilvēkiem. Tas vēl varētu būt kaut kas. Kaut gan man
šķiet, ka arī te esam ārkārtīgi pieticīgi un ārkārtīgi lēti gribam tirgot šīs
uzturēšanās atļaujas.
Par īpašumiem. Kaut arī Latvijai it kā ir vajadzīgas
investīcijas, tomēr šis punkts izskatās pēc klajas nekustamo īpašumu kompāniju
glābšanas, tām ir iestrēguši nepārdoti īpašumi, ekskluzīvi īpašumi. Nu tad,
cilvēki mīļie, prasīsim miljonu! Tie, kas var, nu, pieņemsim, Alla Borisovna
Pugačova… Nu, bet lūdzu!… Lai viņa saņem uzturēšanās atļauju kaut vai līdz
mūža beigām! Bet ne jau simts tūkstoši, kas būtībā ir vidēja līmeņa, vidēja
segmenta cenu robeža! Es nedomāju, ka mums būs patīkami tad, kad mēs varbūt tiksim
pie kaut kādas labklājības un kad praktiski šajā segmentā īpašumi jau būs
izpirkti, lai uzturētos šeit, Latvijā, kaut vai nedēļu, divas vai mēnesi.
Līdz ar to jautājumā par īpašumu iegādi es būšu absolūti
noraidošs, jo man šķiet, ka Latvijā zemei un īpašumiem pēc iespējas ir jāpieder
tomēr latviešu cilvēkiem, Latvijas pamatiedzīvotājiem, galu galā – kaut vai
nepilsoņiem.
Tātad aicinu tomēr saprātīgi balsot… šo priekšlikumu noraidīt
un saprātīgi balsot par šo sadalīto variantu, kur būs runa par katru priekšlikuma
daļu atsevišķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es īsti nesapratu, kur kolēģis Līdaka šeit
saredzēja uguņošanu no kreiso puses. Patiešām, tas ir tīri ekonomikas jautājums.
Un man nav īsti skaidrs, kādā laikā un kādā valstī dzīvo mūsu
kolēģi, tā sauktie nacionāli noskaņotie kolēģi, kas iestājas pret šo
priekšlikumu (No zāles: „Latvijā!”). Tā nav Latvija… Piedodiet, Latvija
nav tā valsts, pie kuras robežas tur, Austrumos, stāv ārvalstnieku rindas, kuri
sapņo, lai šeit ieceļotu kaut kādā veidā un šeit dzīvotu. Latvija ir tā valsts,
kuras lidostā stāv latviešu un citu Latvijas iedzīvotāju rinda, lai pamestu šo
valsti. Tāda ir mūsu rūgtā realitāte. Un kāpēc viņi to dara? Tāpēc, ka
cilvēkiem nav elementārās lietas, lai izdzīvotu savā dzimtenē, – viņiem nav
darba. Un jebkuri līdzekļi, kas varētu palīdzēt pavairot darba vietas, radītu darba
vietas, mums kā atbildīgajiem likumdevējiem jāatbalsta.
Tāda ir tā rūgtā realitāte. Viss pārējais ir, piedodiet, kaut
kāda histērija un kaut kādi kompleksi, kas nāk no pagātnes, nāk no vēstures. Un
žēl tās valsts, kuras likumdevēji turpina dzīvot pagātnē un vienkārši negrib
redzēt šīsdienas realitāti. Faktiski šis balsojums skaidri parādīs, vai Saeima ir
patiešām moderna likumdošanas institūcija, kura ir spējīga sekot mūsdienu
tendencēm, kura saprot, kas ir vajadzīgs valstij un tās iedzīvotājiem, vai tā ir
kaut kāda romantisku nacionālistu kopa, kas dzīvo pagātnē un vienkārši negrib
pamanīt, kas notiek pasaulē un kas notiek savā valstī.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Nē, draugi mīļie, tā nav tikai saimnieciska problēma. Vairāk tā
ir politiska problēma. Vairāk tā ir problēma, kas nodarbināja latviešus visus 50
okupācijas gadus, tā ir problēma par to, kā izdzīvot latviešu tautai. Katrs šeit
iebraukušais no bijušās Padomju Savienības, un to es saku ar pilnu atbildības
sajūtu, mazina latviešu izdzīvošanas iespējas. Un, Cileviča kungs, ko jūs te
„pūderējat smadzenes”? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav brīv runāt ar
zāli!”) Latvija ir iekārota zeme. Ja tas tā nebūtu, tad pusmiljons šeit
palikušo nepilsoņu sen būtu prom. Sen būtu prom! Šī zeme ir iekārota gadu simtiem.
Braukuši, brauc un grib braukt šurp. Un jūs cīnāties par to, lai brauktu šurp un lai
pēc iespējas šeit runātu tikai krievu mēlē. Mēs, latvieši, gribam šeit dzīvot
savā valstī un runāt latviešu mēlē. (No zāles dep. A.Golubovs: „Atceries
krastmalu!”)
Un paskatieties, kāda loģika, cik interesanta loģika: mēs nepratām
20 neatkarības gados saimniekot un novedām tautu patiešām tik tālu, ka jau apmēram
200 tūkstoši cilvēku, latviešu, ir aizbraukuši uz ārzemēm. Ko, pēc jūsu loģikas,
nozīmē – vajadzīgs darbaspēks, vajag piepildīt šo telpu? Tātad 200 tūkstošus
aicināsim no bijušās Padomju Savienības? Lai viņi šurp brauc, lai strādā, pelna,
maksā nodokļus, un tad mēs būsim laimīgi latvieši? Tas ir absurdu absurds, kādu
vispār var iedomāties.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam nedaudz pasteigušies, jo
tās īstās debates jau būs par 27. (No zāles: „Tieši tā! Tieši tā!”) un
28.priekšlikumu. Taču es gribu dažos vārdos komentēt arī šo priekšlikumu, jo
priekšlikuma iesniedzēji visu laiku piemin ārvalstu investorus. Saka „ārvalstis”,
domā Krieviju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kā tu zini, ko mēs domājam?”)
(Eiropas Savienības ietvaros šie investori var pilnīgi brīvi šeit uzturēties un
strādāt.) Saka „ārvalstis”, domā Tuvos Austrumus. Saka „ārvalstis”, domā
Vidējos Austrumus. Tad nu runājiet, lūdzu, konkrētāk! Sakiet skaidri: „Mēs gribam,
lai mūsu tautieši nāk iekšā šajā valstī un palielina Krievijas Federācijas
ietekmi Latvijā.”
Es gribētu īsumā arī atgādināt to, ko sauc par Krievijas
Federācijas mūsdienu moderno imperiālismu. Varbūt šādu jēdzienu – maigā
okupācija jeb soft occupation daudzi nav dzirdējuši. Taču šo okupāciju
Krievijas Federācija pēc Putina nākšanas pie varas ļoti veiksmīgi realizē Eiropā.
Jau desmit gadu laikā ir veiksmīgi pārņemta plašsaziņas telpa daudzās Eiropas
valstīs, ir veiksmīgi pārņemti daudzi tranzīta ceļi daudzās Eiropas valstīs, ir
veiksmīgi pārņemta arī energoresursu pārvalde daudzās Eiropas valstīs. Un šis
gluži vienkārši ir mēģinājums veiksmīgi pārņemt gan nekustamā īpašuma tirgu,
gan arī galveno tirgus asinsriti, tas ir, banku sektoru.
Protams, šī maigā okupācija turpināsies, un man ir skumji, ka
daži mani kolēģi neredz to. Daži to sauc par kolonizāciju. Tas ir pārspīlēti, bet
tā ir taisnība! Bet dažs cits turpretim uzskata, ka te nav nekādas politikas.
Kolēģi Ingmār Līdaka! Ir šeit politika, turklāt ļoti sāpīga
politika.
Tā ka es tomēr aicinu pēc būtības debatēt par 27. un
28.priekšlikumu un atcerēties, ka šī ietekme ir vērsta ne tikai uz mūsu valsti, bet
uz daudzām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un mēs būsim… mēs spēsim
dzīvot tik ilgi, cik ilgi mēs spēsim pretoties šai ietekmei un šai okupācijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs tagad ir bez
darba. Kolēģis Tabūna kungs teica, ka mēs pa 20 gadiem novedām Latviju tādā
situācijā, tādā dziļā krīzē, kādā mēs tagad atrodamies.
Kolēģi! Kur ir priekšlikumi par to, kā nodarbināt šos cilvēkus?
Kolēģi! Kur ir priekšlikumi, kā izveidot jaunas darba vietas – darba vietas tiem,
kuri strādās, pelnīs savai ģimenei, kuri maksās nodokļus budžetā? Vai šeit, no
šīs tribīnes, izskanēja vismaz viens priekšlikums par to, kā mēs cīnīsimies ar
šo krīzi, kā mēs veidosim jaunas darba vietas?
Un, kad ir priekšlikums, konkrēts priekšlikums, ka mēs dodam
uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem tiem cilvēkiem, kuri gatavi
investēt līdzekļus Latvijā, izveidot darba vietas, maksāt nodokļus, tad uzreiz
saceļas tāds troksnis, kādu jau sen neesmu dzirdējis.
Godātie kolēģi! Neslimosim ar mania grandiosa – lieluma
māniju! Diemžēl nestāv rinda miljonāru, kuri grib investēt Latvijā. Mēs
neatrodamies tādā situācijā, mēs neesam tik ļoti pievilcīgi, ka visi ārzemju
investori gribētu investēt mūsu ekonomikā. Jo mums ir ļoti lieli riski, mēs
atrodamies vislielākajā krīzē no visām Eiropas valstīm, Austrumeiropas valstīm.
Līdz ar to mums ir ārkārtīgi lieli riski. Un es stipri šaubos, ka pat tad, ja mēs
pieņemsim šādu priekšlikumu, šā priekšlikuma pieņemšana ārkārtīgi stimulēs
ārzemju investoru interesi par Latviju.
Tas ir tikai viens no… Tas ir attieksmes jautājums, tā ir attieksme
pret tiem cilvēkiem, kuri gatavi investēt, gatavi ieguldīt Latvijas ekonomikā, gatavi
izveidot darba vietas.
Ja mēs to nevaram izdarīt paši, tad varbūt aicināsim tos
cilvēkus, kuri izdarīs to mūsu vietā!
Godātie kolēģi! Jā, mēs dzīvojam globālajā pasaulē. Tātad ne
ar kādiem ierobežojumiem mēs nepasargāsim mūsu iekšējo tirgu. Būsim reālisti! Bez
jebkādiem priekšlikumiem, bez jebkādiem Imigrācijas likuma ierobežojumiem…
Iedomājieties, cik daudz banku tagad pieder Latvijas rezidentiem! Nu, par „Parex
banku” mēs zinām. Jā, visi nodokļu maksātāji tagad zina. Bet visi, gandrīz visi
pārējie, visi lielākie uzņēmumi pieder ārzemju kapitālam. Lielākā daļa no
nekustamajiem īpašumiem, kurus grib pasargāt apvienība „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, jau pieder ārzemniekiem – bez jebkādām uzturēšanās
atļaujām. Vienkārši tāpēc, ka mēs dzīvojam globālajā pasaulē, kur brīvi plūst
kapitāls. Ja mēs negribējām iestāties globālajā pasaulē, globālajā tirgū, nu
tad mums nebija jāpieņem lēmums par iestāšanos, piemēram, Eiropas Savienībā. Bet
mēs šo lēmumu pieņēmām. Nu tad būsim konsekventi! Eiropas Savienība arī balstīta
uz to, ka tur, Eiropas Savienības iekšienē, brīvi pārvietojas darbaspēks. Mūsu
cilvēki brauc uz Īriju, Lielbritāniju un tur strādā.
Ja mēs runājam par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad jāteic, ka
diemžēl ar katru gadu, ar katru mēnesi, ar katru dienu Latvijas iedzīvotāju skaits
kļūst arvien mazāks – gan demogrāfisko iemeslu dēļ, gan imigrācijas dēļ.
Demogrāfisko iemeslu dēļ diemžēl pagaidām situācija tuvāko gadu laikā
neuzlabosies, bet emigrāciju no Latvijas mēs varam apturēt. Mēs varam to apturēt
tikai vienā gadījumā – ja mēs pavērsim šeit perspektīvu, ja mēs šeit, Latvijā,
šiem cilvēkiem izveidosim darba vietas, lai viņi varētu dzīvot, pelnīt savām
ģimenēm, nodrošināt normālu nākotni saviem bērniem. Ja mēs to neizdarīsim, gan
latvieši, gan nelatvieši, Latvijas iedzīvotāji, brauks prom no Latvijas, strādās
citās zemēs, un tukša vieta šeit, Eiropas centrā, nepaliks. Ja mēs nepanāksim to,
lai šie cilvēki neaizbrauc, tad pēc 20 vai 30 gadiem te būs arī imigranti. Un neviens
mums nejautās: „Vai šie imigranti jums vajadzīgi, un kāds ir jūsu viedoklis?”
Vienkārši tā būs.
Tāpēc es aicinu balsot „par” šiem priekšlikumiem. Tāpēc, lai
izveidotu šeit darba vietas, lai apturētu šo emigrācijas vilni no Latvijas uz citām
zemēm.
Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
J.Sokolovskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Atbildot uz iepriekšējo kolēģu uzstāšanos, es vēlos atgādināt
Vitālija Orlova uzstāšanos. Viņš teica: ja mūsu ir tikai 2 miljoni iedzīvotāju
šajā zemē, kā mēs vispār te varam pastāvēt?
Pašreiz pasaulē skaidri ir iezīmējusies tendence, ka liels
iedzīvotāju blīvums, pārspīlēti liels, nav tautsaimnieciski izdevīgs. Tieši
otrādi! Ja kādā zemē ir uz kādu noteiktu iedzīvotāju skaitu vairāk aramzemes,
lauksaimnieciski izmantojamās zemes, meži, tīra vide, tīri ūdeņi, tā ir
priekšrocība ekonomiskajai attīstībai. Tādas elementāras lietas ir jāsaprot.
Kad es biju zēna gados, Daugavā pie pontonu tilta mēdza peldēties.
Peldējās arī Bābelītē. Šobrīd Rīgai apkārt ir kloāka. Tā ka tas, ka mūsu nav
tik daudz, nav mīnuss. Tas ir pluss! Un arī jums, Latvijas krievu iedzīvotājiem,
jāsaprot, ka tas būs pluss arī jums, ja jūs šeit dzīvosiet, ne tikai
latviešiem.
Protams, šis ir arī nacionālpolitisks jautājums. Arī to es jau
uzsvēru. Un nevajadzētu teikt, kā kolēģis Cilevičs saka, – ka tā esot histērija.
Līdzīgus vārdus un apvainojumus pat izsaka bijusī Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga, kura teica, ka, lūk, tiem, kas saskata draudus latviešu nācijas un
valsts pastāvēšanai, jāvēršas pie neirologa. (No zāles dep. A.Bērziņš:
(LPP/LC): „Pie psihiatra!”) Es domāju, ka nevērsīšos pie kolēģa neirologa,
futbola komandas kapteiņa Vitālija Orlova, un man nav nekādas… man nav jāuztraucas
par to, ka es būtu histēriķis vai ka man nervi nebūtu kārtībā. Man 86 gadu vecumā
jārunā par sevi, lai atbildētu uz šo apvainojumu, uz bijušās Valsts prezidentes
izteikto apvainojumu. Man četras reizes 15 minūšu laikā pienāk bumba, un es to bumbu
„apstrādāju” vienas vai divu sekunžu laikā un veicu piespēli, un nezaudēju
bumbu, tātad mani nervi ir kārtībā. Un par histēriju un par neirologiem, kā Valsts
prezidente teica, nav jārunā. Nevajag pārmest…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
V.Lācis. Nevajag pārmest nacionālismu! Nacionālisms ir vajadzīgs
katrai tautai un it sevišķi mūsu tautai. Nacionālisms ir tieksme pēc mūžīgas
pastāvēšanas, tautas pastāvēšanas. Pamatnācijas pastāvēšanas.
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
V.Lācis. Tūlīt beigšu.
Taču pastāvēt pamatnācija var tikai tad, ja tā ne tikai
iedzīvotāju, bet arī pilsoņu vidū ir stabilā un ievērojamā vairākumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Protams, Saeimā
mēs risinām politiskas problēmas. Es tikai gribu pateikt par šo nodomu.
Tautsaimniecības komisijā, apspriežot šo jautājumu, es manīju tikai ekonomisku
diskusiju un ekonomisku nodomu, nevis kādu sazvērestību.
Tas ir pirmkārt.
Protams, stāsts ir par daudz pieminētajām darba vietām. Nu jā,
nekustamajā īpašumā, ko šeit nopirks, būs nepieciešams aizpildīt apkopēju darba
vietas! Bet vai tiešām mēs, latvieši, esam gatavi strādāt tikai un vienīgi par
apkopējiem šajos lielajos īpašumos, kas pieder nelatviešiem?
Miljonāri, protams, nestāv rindā. Bet, iespējams, ka šie
„simttūkstošnieki” vai „divdesmitpiectūkstošnieki” tomēr stāv rindā un
gaida, jo kaut kādas tendences nekustamo īpašumu tirgū jau ir manāmas. Cenas it kā
nekrīt, drīzāk tagad sāk celties.
Un vispār – ko mēs te sabiezinām krāsas, runādami par ekonomikas
veicināšanu! Patiesībā šis nav vienīgais veids, kā iegūt pastāvīgās
uzturēšanās atļauju. Ja cilvēks ir kāda šeit izveidota uzņēmuma valdē, tad, cik
es zinu, viņam nav problēmu iegūt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un tādas
jau ir saņēmuši gana daudz cilvēku.
Tātad šis nav vienīgais veids, kā nodarboties ar uzņēmējdarbību
Latvijā vai veikt šeit kādas investīcijas.
Un nobeidzot. 25 tūkstošu latu ieguldījums uzņēmumā, piecas darba
vietas, no kurām trim cilvēkiem ir jābūt vai nu Latvijas pilsoņiem, vai
pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Uz vienu investoru trīs darba vietas (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Divarpus!”) vai divarpus… vairāk nekā divarpus… 2,6, pareizi,
Šadurska kungs… Bet diez vai tas atrisinās darbaspēka aizplūšanas problēmu.
Ar vienu vārdu sakot, būsim saprātīgi un domāsim.
Bet sazvērestības… Nu, diez vai aiz šā punkta slēpjas kādas
īpašas sazvērestības… Tikai to es gribu teikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Neuzbursim šeit traģiskas ainas!
Diemžēl, ja pieņemsim šo priekšlikumu, simtiem un tūkstošiem
dzīvokļu pircēju uz Latviju nedosies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tieši
tā!”) Protams, ja šo priekšlikumu un tam līdzīgu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu mēs atbalstīsim, tad
gadījumos, kad pircējs būs kādas Austrumu valsts pilsonis, nekustamo īpašumu
firmām, protams, būs papildu arguments: „Gadījumā, ja jūs nopirksiet tik un tik
dārgu dzīvokli, – šajā gadījumā dārgāku par 25 tūkstošiem (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Simts!”), nu, teiksim, samaksāsiet 100 tūkstošus -, tad jums
būs iespēja arī saņemt papildu bonusu – uzturēšanās atļauju.”
Kolēģi no kreisā spārna nāca un argumentēja šo priekšlikumu, it
kā tas būtu kāds brīnumlīdzeklis ekonomikas sildīšanai. Nu nebūs brīnumlīdzeklis
ekonomikas sildīšanai, jo tie daži cilvēki, kas papildus varbūt mākleru firmās
dabūs darbu, nekādi nesildīs ekonomiku.
Ābiķa kungs! Jūs teicāt, ka tad, ja šo priekšlikumu pieņemsim,
organizētās noziedzības pārstāvji izmantos iespēju iegādāties nekustamo īpašumu,
lai saņemtu uzturēšanās atļauju un braukātu pa Eiropas Savienību. To viņi var
darīt jau šobrīd, vieglākā veidā saņemot šīs atļaujas, piemēram, kaimiņvalstī
Lietuvā.
Kolēģi! Bet ir kāds cits apstāklis, kādēļ mums ir šeit
jārunā, un par to jau runāja daži kolēģi. Mēs ļoti aktīvi debatējam par šo
normu. Tā, protams, ir problēma, bet, manuprāt, daudz lielāka problēma, turklāt
traģiska problēma, ir tā, ka katru dienu, kā to pareizi norādīja deputāts Cilevičs
un citi, tūkstošiem latviešu un Latvijas iedzīvotāju dodas uz citām valstīm. Es
gaidu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, ka mani kolēģi Tautas
partijā – Aija Barča un Vents Armands Krauklis – un apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK deputāti, kuri šeit uzstājas ar ļoti patriotiskām runām, izteiks
konkrētus priekšlikumus par likumiem un Ministru kabineta lēmumiem un ka konkrētā
mūsu darbībā izpaudīsies tas, kā mēs varētu risināt šo simtkārt smagāko
problēmu.
Kolēģi, šī nav problēma, par ko mēs šobrīd debatējam. Tas nav
brīnumlīdzeklis, un tas nav kāds briesmīgs bieds un drauds latviešiem. Drauds
latviešiem un Latvijas valstij ir tas, kas notiek Rīgas lidostā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Es vēlos komisijas vārdā skaidrot
to, kādā veidā tika izvērtēti visi iesniegtie priekšlikumi un kādi argumenti tika
ņemti vērā.
Skaidri un gaiši varu pateikt, ka šeit nekādā gadījumā nebija
runa par to, ka tiktu mīkstināti kādi normatīvie regulējumi, lai iegūtu pagaidu
uzturēšanās atļauju Latvijas valstī. Iekšlietu ministrijas pārstāvji, Pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji piedalījās visās sēdēs, un katru reizi
tika uzdoti jautājumi, vai viena vai otra norma, kura ir saistīta ar šiem trim
priekšlikumiem, nepasliktina situāciju.
Papildus gribu teikt, ka visi Iekšlietu ministrijas iesniegtie
priekšlikumi, kurus parakstījusi ministre, kā arī Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikumi vēl vairāk precizē nosacījumus, ar kādiem tiek iegūta pagaidu
uzturēšanās atļauja. Tas, kas konkrētajos priekšlikumos ir pateikts par šīm naudas
summām, par īpašumiem un citām lietām, nekādā gadījumā nav iemesls tam, lai
šurp, tā sakot, trauktos un iegūtu šīs atļaujas, ja šeit iegulda naudu. Tā ir
papildu iespēja. Bet nekādā gadījumā nevienam, kurš kaut kādā veidā šobrīd
neatbilst prasībām, kas pastāv mūsu likumos, lai iegūtu pagaidu uzturēšanās
atļauju, šīs prasības nav mainītas, tās ir pastiprinātas. Tā ka teikt, ka ir
radīti papildu draudi, ir nekorekti, un vēl jo vairāk nekorekti ir teikt, ka komisija
vienkārši tos nav ņēmusi vērā un nav uzdevusi jautājumus. Cienījamie kolēģi!
Tās ir blēņas.
Par attiecīgo priekšlikumu. Priekšlikumu, kuru ir iesniegusi
politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas Centrs”, komisija noraidīja
šādu iemeslu dēļ: visi trīs momenti, par kuriem mēs šeit runājām, nav apkopoti
vienā priekšlikumā, tāpēc nebija iespējas par katru no tiem diskutēt atsevišķi.
Tautsaimniecības komisijas piedāvājums ir diskutēt atsevišķi par ieguldījumu
uzņēmumā, par īpašumu un par attiecīgo naudas summu ieguldīšanu bankās.
Es komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet
strādāt ar nākamajiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – politisko organizāciju (partiju)
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 25. – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā mēs
atgriežamies pie tā paša jautājuma, pie tā paša jautājumu loka, ko nupat skārām.
Bet izteikties, manuprāt, nekad nav par daudz. Kāda tad ir šī situācija – etniskā
situācija mūsu valstī? Par to runājot, es teicu, ka šis ir arī nacionālpolitisks
jautājums, un tas tāds ir. Mums nevajadzētu izlikties.
Proti, mūsu tautas vēsture šinī zemē aptver 2500 gadu, bet tikai
40 gadus mums ir bijusi neatkarīga valsts. Un, lai šī neatkarība pastāvētu, mums
pašreizējā etniskajā situācijā nav vajadzīgi nekādi sveštautieši, nekāda
imigrācija Latvijā. Es jau atsaucos uz Tautas frontes lēmumiem, kas toreiz bija. Tie,
kas bija Tautas frontes dibināšanas kongresā, redzēja, cik vienprātīgi milzīgs
vairākums delegātu noraidīja jebkādu imigrāciju, arī tajā ekonomiskajā
situācijā. Un mums bez jebkādiem argumentiem, kā jau es teicu, tā jānoraida arī
šodien, lai iedzīvotāju un pilsoņu vidū mēs vienmēr būtu stabilā, noteiktā,
ievērojamā vairākumā kā tauta savā valstī un zemē. Un tādam šim jautājumam
jāpaliek.
Un šī filozofija, ka, lūk, mums naudas dēļ – lielākas vai
mazākas naudas dēļ – joprojām jāielaiž savā zemē sveštautībnieki, ir
nāvējoša. Nāvējoša latviešu tautai.
Viens piemērs. Tautsaimniecības komisija šinī gadījumā, nezinot,
kā atsevišķi tās locekļi ir balsojuši, kad pieņēmuši šo lēmumu, pauž to pašu
filozofiju, ko ievērojamā uzņēmēja, starptautiskā uzņēmuma „Kolonna”
īpašniece Ieva Plaude. Vakardienas „Latvijas Avīzē” es par šo viņas nostāju un
līdzīgo Tautsaimniecības komisijas nostāju rakstīju. Lasīsim vēlreiz: „Šodien
mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus
ekonomiskos uzskatus izteica tā: „Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija
būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz 5 miljoniem iedzīvotāju. Mums ir
visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi „pārdotu” (vārdu „pārdotu” pēdiņās
likusi pati Ieva Plaude) Eiropas Savienības telpā, saglabātu Latviju kā valsti un
attīstītu tās ekonomiku.”” Latvietei Ievai Plaudei, kura saka, ka tādā gadījumā
Latvijā būs vismaz 5 miljoni cilvēku, neinteresē, cik no tiem būs latvieši. Tā ir
nāvējoša filozofija, kur nevajag skaitīt, vai Latvijā iebrauc simts vai tūkstoši.
Mums vairs viņi nav vajadzīgi…
Es uzskatu un, kritizējot bijušo Valsts prezidenti un arī kolēģus,
jau pateicu, ka tā nav histēriska nostāja. Tā ir vajadzīga nostāja! Mēs esam
apdraudēti, jo mēs esam unikāli nelabvēlīgā situācijā visā pasaulē. No visām
192 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm nevienā zemē pamatnācija, kas
tūkstošiem gadu dzīvojusi savā zemē, nav procentuāli tik mazā skaitā iedzīvotāju
vidū. Nu par ko mēs šeit vēl strīdamies?
Otrs jautājums. Daudzi to nav sapratuši. Jau vienreiz es no tribīnes
šeit to teicu, bet… Diemžēl esmu spiests sacīt, ka kolēģi no Tautas partijas bija
ļoti sašutuši. Bet cilvēki vēršas – pie jums un arī pie manis, vēršas atkal. Es
priecājos, ka jauni, izglītoti latvieši ir sapratuši par šo imigrācijas, jebkuras
imigrācijas, kaitīgo iespaidu uz latviešu tautas iespējamo pastāvēšanu nākotnē un
uz valsts pastāvēšanu.
Proti, pie manis vērsās 33 gadus vecais Mārtiņš Valkovskis,
filologs ar augstāko izglītību, un lūdza man to pateikt, – un tas jau ir traģiski
mūsu tautai, es nemaz nedomāju, ka mums ar to jālepojas, – ka Latvijā, pēc viņa
ieskatiem, dzīvo krievi, slāvi, krievvalodīgie, latvieši un latviski runājoši
latvieši. Šis jaunais, izglītotais cilvēks domā – un viņam ir tiesības uz to -,
ka tie latvieši, kuri nesaprot šos draudus, kādi ir mūsu valsts un tautas
pastāvēšanai, ir latviski runājoši latvieši. Un to es arī pasaku no šīs
tribīnes, un viņa sajūtas es saprotu un atbalstu.
Mums šajā gadījumā jāraugās gan no ekonomiskā…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
V.Lācis. … gan no nacionālpolitiskā aspekta. Un
nacionālpolitiskie jautājumi jāizvirza pirmajā vietā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt! Godātie kolēģi! Es šā priekšlikuma sakarā gribu runāt
par juridiskiem jautājumiem. Es ļoti, ļoti lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt šo
priekšlikumu, un tad jūs redzēsiet: lai ārzemnieks varētu pieprasīt
termiņuzturēšanās atļauju, viņam būtu jāatbilst vismaz trijiem kritērijiem.
Pirmie divi kritēriji ir daudzmaz skaidri. Proti, ieguldījumam
sabiedrības pamatkapitālā ir jābūt 25 tūkstošiem latu, ir jānodarbina pieci
darbinieki, kuriem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti, vismaz pusei ir jābūt
pilsoņiem vai nepilsoņiem, vai Eiropas Savienības pilsoņiem, vai ārzemniekiem, kas ir
saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Taču trešais kritērijs ir ļoti
neskaidrs. Un tāpēc es gribu jautāt Kraukļa kungam, Dalbiņa kungam un visiem tiem,
kas atbalsta šo likumprojektu: „Kam valsts vai pašvaldības budžetā gada laikā ir
jāsamaksā nodokļos ne mazāk kā 10 tūkstoši? Vai atļaujas pieprasītājam vai
nodarbinātajiem, vai visiem kopā?” No redakcijas neko nevar saprast.
Ja mēs salīdzinām ar nākamo priekšlikumu, tad tur pirms saikļa
„un” ir komats. Šeit komata nav. Un, ja mēs piemērojam gramatisko interpretāciju,
šeit nevar saprast, kam šie nodokļi ir jāmaksā. Lūdzu, izlasiet uzmanīgi! Bez tam
šai iepriekš minētajai kārtībai, manuprāt, šajā likumā nav paredzēts kontroles
mehānisms. Proti, šeit tālāk ir runāts par Ministru kabineta noteikumiem, bet mums
nav zināms, kādi pamatkritēriji, kādi priekšnoteikumi būs šai kontrolei. Tātad es
saprotu tā: ārzemnieks būs pieprasījis atļauju acīmredzot pēc tam, kad būs
saņēmis no Uzņēmumu reģistra izziņu, ka viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrībā
25 tūkstošus latu. Un tad arī viņa ģimenes locekļi, kas tur vēlāk minēti šajos
priekšlikumos, proti, laulātais, tie, kas ir aizgādībā, un nepilngadīgie bērni,
saņems uzturēšanās atļauju. Atcerieties, savulaik tika pieņemti grozījumi zemes
privatizācijas likumos: bija paredzēts, ka juridiskās personas var iegādāties zemi
īpašumā tikai tad, ja attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitālā vairāk nekā
51 procents ir pilsoņiem. Šo lietu neviens no likumu pieņemšanas brīža līdz šim
laikam nekontrolē. Absolūti nekontrolē. Tātad šo un nākamos trīs priekšlikumus, ja
neredzu šo kontroli, es varētu salīdzināt ar maksas studentiem, kas studiju maksu ir
samaksājuši par visiem pieciem gadiem. Viņi ir apsolījuši, ka ies uz lekcijām,
semināriem un kārtos eksāmenus, proti, nodarbinās vismaz piecus pasniedzējus,
profesorus un tūlīt prasīs, lai viņiem piešķir diplomu par augstskolas pabeigšanu.
Taču varbūt tikai godprātīgākie šajā gadījumā ies uz lekcijām, kārtos
eksāmenus un izpildīs visas tās saistības, kuras viņi ir uzņēmušies.
Tāpēc es gribētu no referenta un šā priekšlikuma atbalstītājiem
saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Kādi kontroles pamatkritēriji ir paredzēti? Kas veiks kontroli –
Imigrācijas dienests vai Uzņēmumu reģistrs? Vai kontrole pār šo pamatkapitāla
statusu būs efektīva? Cik tā būs regulāra? Un galu galā – kam saimnieciskā gada
laikā ir jāsamaksā šie 10 tūkstoši? Kā es teicu, no priekšlikuma redakcijas tas
nav saprotams.
Es vairāk nerunāšu par nākamajiem diviem priekšlikumiem, kas ir
ļoti līdzīgi. Es tikai gribu jums atgādināt, ka mums ir jābūt ārkārtīgi
uzmanīgiem, skatoties, uz ko šie priekšlikumi ir vērsti. Protams, tie ir vērsti uz
tām valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Mums ir jāskatās, jo pašlaik
Amerikas Savienoto Valstu eksperti ir nākuši klajā ar paziņojumu, ka Latvija atrodas
to 60 valstu sarakstā, kurās ir vislielākā bīstamība attiecībā uz netīras naudas
atmazgāšanu.
Un, ja es nesaņemšu atbildes uz manis šiem izvirzītajiem
jautājumiem, es katrā ziņā aicināšu arī pārējos kolēģus nebalsot par šo
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja šis
priekšlikums ir domāts tam, lai palielinātu investīciju apjomu Latvijā, tad man
jājautā – vai cienījamā Tautsaimniecības komisija ir konsultējusies un izlasījusi
Ārvalstu investoru padomes ierosinājumus un ieteikumus šajā jautājumā? Šeit tie ir.
Arī man ir bijušas sarunas ar ārvalstu pārstāvjiem, pat vakar. Un tāpēc es
uzskaitīšu tās reformas, kuras, manuprāt, reāli, nevis virtuāli sekmēs lielākas
investīcijas Latvijā.
Pirmkārt, investoriem ir svarīga politiskā un ekonomiskā
stabilitāte valstī un prognozējama nodokļu politika, kā arī eiropeiska valsts
pārvaldes kultūra, tātad valsts un tās ierēdņu pretimnākšana un attieksme pret
investoriem.
Otrkārt. Ir jāvienkāršo administratīvie procesi. Es jums
pastāstīšu, kāda man bija pieredze pirmdien, kad es vienam cilvēkam aizgāju līdzi
uz VID Rīgas reģionālo nodaļu. Es pārliecinājos: lai kļūtu par PVN maksātāju un
tiktu iekļauts reģistrā, ir jāizpilda daudzas lappuses gara veidlapa. Ierēdne pat
nespēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, jo tie bija formulēti nevienam
nesaprotamā valodā. Un tad vēl. Ir jāiet uz mistiskām pārrunām ar citu ierēdni,
kurš tad reģistrantu pratinās par tādām lietām kā grāmatvedības datorprogrammas
licences. Lai dibinātu uzņēmumu, ir vajadzīgs viens advokāts, bet, lai atskaitītos
VID, – vismaz pieci. Un neviens investors ar tādām lietām negrib rēķināties.
Treškārt. Ir jāizskauž korupcija valsts pārvaldes iestādēs, kas
nodarbojas ar uzņēmējdarbību un investoriem.
Pirmdien tajā pašā VID reģionālajā nodaļā es noskatījos, kā
klients pasniedz ierēdnim konfekšu kasti, kas tiek paņemta un aiznesta. Es par to,
protams, ziņoju arī Finanšu ministrijai.
Tālāk. Ir nepieciešama uz ārvalstu investoriem vērsta darbība
ārzemēs, Latvijas valdībai nosakot prioritārās valstis un stiprinot ārlietu resoru
jeb dienestu šajās valstīs. Tikai risinot investīciju piesaistes problēmu kompleksi,
nevis uzlipinot nenoturīgu un necaurspīdīgu plāksteri, piesaistīsim Latvijas
attīstībai uzticamus un stratēģiski drošus investorus.
Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ko tad īsti
grib panākt šā priekšlikuma iesniedzēji? Kā viņi to argumentē? Ar ekonomikas
sildīšanu? Cik lielā mērā šāda priekšlikuma realizācija sildīs ekonomiku? Ar
25 tūkstošu latu investīciju pamatkapitālā. Šī investīcija var būt mantiska.
Tātad tas var būt arī transportlīdzeklis, kurš tiek reģistrēts kapitālā un ar
kuru šis uzņēmuma dibinātājs aizbrauc uz kādu no Šengenas līguma zonas valstīm
Rietumeiropā sev vien zināmu mērķu dēļ. Domāju, ka šis transportlīdzeklis
nesildīs Latvijas ekonomiku.
Var būt naudisks ieguldījums. Taču šos 25 tūkstošus latu,
kam ir jābūt bankas kontā dibināšanas brīdī, kā mēs ļoti labi zinām, nākamajā
dienā var izņemt un izlietot sev vien zināmiem mērķiem. Tātad arī tas ekonomiku
nesildīs.
Otrs. Piecas darba vietas, no kurām divarpus – Latvijas pilsoņiem,
nepilsoņiem un citām personām, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad
puse no jaunradītām darba vietām. Labi. Taču šīs personas, kas atbrauks šeit
strādāt, šie divarpus cilvēki – ne Latvijas iedzīvotāji – ņems līdzi savus
laulātos un citas personas, kam ir tiesības šeit uzturēties kopā ar atbraucējiem,
šīs papildu personas radīs papildu konkurenci Latvijas darba tirgū. Un varbūt šie
divarpus Latvijas iedzīvotāji nemaz neiegūs šīs darba vietas.
Trešais punkts. Nomaksātie nodokļi. Un šeit es gribu uzreiz
atbildēt uz Čepānes kundzes uzdoto jautājumu. Šeit nav divdomības, šī nav
situācija „nošaut nedrīkst apžēlot”, kuru atkarībā no komata var tulkot
dažādi.
Šeit, ja nav ielikts komats, ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir divi
vienlīdzīgi palīgteikumi, kuri, ja starp tiem ir saiklis „un”, nav atdalāmi ar
komatu, tātad abi palīgteikumi attiecas uz nodarbinātajiem. Tas nozīmē, ka katram no
šiem divarpus nodarbinātajiem ir jāienes 10 tūkstoši latu nodokļos. Tas nozīmē, ka
katram no šiem nodarbinātajiem būs jāsaņem apmēram divarpus tūkstošu latu
mēnešalga, lai summārā nodokļu masa gadā būtu 10 tūkstoši. Nu, tas jau būtu
labi. Un šeit, manuprāt, iesniedzējiem ir mazliet kaitējušas vājās gramatikas
zināšanas, un tāpēc es gribu akcentēt šo domu no Saeimas tribīnes, jo, protams,
redaktores gramatiskas kļūdas var izlabot arī pēc tam, kad likums tiek sagatavots
iesniegšanai Valsts prezidentam parakstīšanai, bet šoreiz šo kļūdu labot nedrīkst,
jo komata ielikšana radikāli mainītu domu.
Un vēl viens jautājums iesniedzējiem. Kas tad kontrolēs šo
nodokļu nomaksu? Kas kontrolēs citus punktus? Cik maksās šā godājamā uzņēmēja
ķeršana Vācijā vai Nīderlandē, vai citā valstī, viņa atvešana atpakaļ uz
Latviju un izraidīšana, ja viņš nekārtos godprātīgi savas saistības? Vāji.
Viens no argumentiem, kas bija minēts, ir citu valstu pieredze, – ka
daudzas valstis tā dara. Un, godājamais Kraukļa kungs, jūs dempingojat tirgū. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā tad!”) Tiešām citas valstis tā dara. Mazā
Okeānijas pundurvalstiņa Nauru, kur ir tikai 14 tūkstoši cilvēku, izspieda no
Krievijas 50 miljonus dolāru par Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu. Jūs, Kraukļa
kungs, izspiežat galīgus sīkumus. Tā ka šeit, manuprāt, uz citu valstu pieredzi
atsaukties ir diezgan grūti.
Vēl par investīciju piesaisti. Jau kolēģi runāja, ka nekādas
investīcijas no Rietumiem, protams, šeit nenāks. Jā, šeit varētu nākt investīcijas
no Austrumiem. Jau pēc pagājušā gada datiem Latvija ir starp tām 60 pasaules valstīm
un teritorijām, kuras visbiežāk tika izmantotas naudas atmazgāšanas darījumos. Mums
nav nekādu iespēju izkontrolēt šeit investētās naudas izcelsmi, tātad, piesaistot
šīs Austrumu investīcijas, varbūt tiešām Latvija būs ne vairs sliktajā
sešdesmitniekā, bet jau tikusi līdz sliktajam trīsdesmitniekam, ja šī norma
strādās.
Godātie kolēģi! Ja paanalizē jūsu iesniegto priekšlikumu, tad,
zināt, reizēm muļķību ir ļoti grūti atšķirt no apzinātas ļaunprātības, jo
ārējās izpausmes ir stipri līdzīgas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tabūna kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles
dep. P.Tabūns: „Pietiks!”)
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Te daži mēģina man un „tēvzemiešiem”
pārmest patriotismu. Tad nu saprotiet tādu elementāru lietu, ka bez patriotisma nav ne
pozitīvas ekonomikas, ne tautas pārticības, par ko jūs tagad tik ļoti it kā
cenšaties mūs pārliecināt ar šiem ubaga 25 tūkstošiem, ko mums atmetīšot tur kaut
kur, no Austrumiem.
Ieguvumi – 25 tūkstoši, bet, ņemot vērā tos cilvēkus, kas šeit
sabrauks līdz ar investoru, – piecus, desmit vai pat divdesmit, visu to, ko viņi
Latvijā izmantos, saņems, – infrastruktūru, medicīnas pakalpojumus, mācīšanos
skolā, bērnu mācīšanu par valsts naudu, valsts valodas mācīšanu, kuru viņi tā
arī neiemācīsies, piektās, bīstamās kolonnas vairošanu, iznāk, ka zaudējumi ir
desmitkārt un simtkārt lielāki, draugi mīļie! Ļoti vienkārša matemātika. Lūk,
par ko vajadzētu domāt atkal un atkal.
Pārdosim īpašumus un būsim laimīgi! Jā, te ir pilns! Babītē,
mēs skatāmies, kaut kādas smieklīgas – es jau esmu kādreiz to pieminējis –
mājas uzceltas, gandrīz vesels ciematiņš. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Trīs
šķūnīši!”) Smieklīgs. Es brīnos, kā arhitekti kaut ko tādu ir pieļāvuši.
Jā, tos nopirks! Dzīvos tur! Vai mēs no tā būsim laimīgāki?
Un jājautā uzreiz vēl: vai pēc tā, kas notiek Latvijā 20
atjaunotās neatkarības gados, latvietim vēl vispār kaut kas piederēs? (No zāles:
Nē!”) Diez vai. (No zāles: „Tieši tā!”) Diez vai! Cūku fermas, pret
kurām jau protestē pagastos, ceļ, būvē dāņi un zviedri, un velns viņu sazin kas no
visām pasaules malām. Piecūko Latviju, un mēs tik… ka tik nāk kaut kāds investors
ar nieka grašiem. Ar nieka grašiem!
Gudri cilvēki saka tā: pat maza nodevība rada daudz posta. Pat maza
nodevība! Un šobrīd šis variants, Kraukļa kungs, ir ne tikai maza, bet liela
nodevība. Pietiekami liela nodevība! Nezinu, ko jūs domājat personīgi iegūt no tā (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Tabūna ordeni!”), Kalvītis jau kaut ko ieguva.
Kalvītis jau ieguva kaut ko, atdodot Abreni, – ieguva lielu amatu „Latvijas
balzamā”. Varbūt tāpat, cīnoties par Austrumu interesēm, jūs arī kaut ko esat
nolūkojis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tabūna ordeni!”) Iespējams!
Tā ka izbeigsim ar šādām lietām! Un nevajag te „pūderēt
smadzenes” un mēģināt iestāstīt, ka, redzat, mūs glābs… glābs 25 tūkstošu
investīcijas no Austrumiem. Smieklīgi! Ar to mēs iznīcināsim – vienalga, cik lielā
mērā, bet iznīcināsim – latviešu pastāvēšanu šajā valstī. Vai patiešām to
ir grūti saprast šeit? Ārpus šīs zāles saprot. Vairums latviešu… Man pašlaik
telefonā visu laiku raksta īsziņas un saka: „Ko jūs darāt? Kādu ārprātu jūs
pieļaujat? Kādu ārprātu jūs grasāties pieļaut?”
Tā ka, cilvēki mīļie, nepieļausim šo kaut arī mazo, ja tā
uzskatāt, bet nodevību. Jo no mazām nodevībām veidojas liela nodevība. (No zāles
dep. J.Urbanovičs: „Ļoti laba atziņa!”) Un tādēļ, cienījamie kolēģi,
visus šos priekšlikumus…
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
P.Tabūns. … aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks
pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, nolasīšu paziņojumu, kuru man lūdza
nolasīt. Prezidijs saņēmis paziņojumu: „Paziņoju, ka, balsojot par darba
kārtības 9.jautājuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” 23.priekšlikumu, es
kļūdījos, nospiežot pogu. Lūdzu norādīt protokolā manu balsojumu „pret”
23.priekšlikumu. Deputāts Boriss Cilevičs.”
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies…
kvorumam! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas. Vārds Andrim Bērziņam… Paziņojumam vārds Andrim Bērziņam…
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Atvainojos!
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm
komisijas telpā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde tūlīt komisijas telpā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt pateicību visiem Saeimas
deputātiem futbolistiem, kuri pagājušajā piektdienā aizstāvēja Saeimas godu un
uzvarēja Lietuvas parlamentāriešus. Paldies jums visiem!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Juris
Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina
Pētersone, Inese Šlesere un Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām 4.marta sēdi.
Turpinām debates par 25. – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie klātesošie! Vispirms man ir divas labas ziņas. Pirmā
ziņa – etnopolitiska un demogrāfiska. Kā vēsta Centrālā statistikas pārvalde,
latviešu īpatsvars mūsu valstī sasniedzis rekordlielu robežu – 59,3 procenti. Līdz
ar to es jūs apsveicu!
Otrā informācija ir šāda: angļu avīze „The Times” pateica, ka
austrumeiropiešu imigrācija bagātina angļu kultūru.
Šīs divas ziņas, man liekas, ir saistītas, jo, protams,
pamatnācijas īpatsvars palielinās, bet absolūtajos skaitļos tas kļūst vēl mazāks.
Parunāsim par ekonomiku. Šodien daži deputāti teica, ka 25
tūkstoši, 50 tūkstoši, 100 tūkstoši – tas nav nekas, tā ir kabatas nauda. Man
liekas, ka ar šādiem paziņojumiem, kolēģi, jūs apzināti samazināt Saeimas
prestižu. Jo, teiksim, radioklausītāji padomās: nu kas tie par deputātiem, kuriem 100
tūkstoši ir kabatas nauda? Un pēc tam mēs žēlosimies, ka Saeima ir institūcija,
kurai cilvēki neuzticas! Protams, ka gan man, gan jums 100 tūkstoši, 25 tūkstoši ir
liela nauda. Kā mēs varam redzēt nodokļu deklarācijās, pārsvarā deputāti slīkst
parādos. Katram, gandrīz katram no mums ir parādi. Starp citu, arī nekustamo īpašumu
darījumu dēļ.
Tagad parunāsim par ekonomiku. Šadurska kungs šeit teica, ka
cilvēki, braucot uz Latviju, reģistrēs tikai savu mašīnu kā firmas pamatkapitālu un
līdz ar to nekādu ieguvumu ekonomikai nebūs. Es tam nekādi nevaru piekrist, jo,
teiksim, 25 tūkstošus latu vērta mašīna ir diezgan normāls vāģis un, lai to
apkalpotu, cilvēks katru mēnesi tērē vairākus simtus, varbūt pat tūkstošus latu,
teiksim, motoreļļai, benzīnam, remontam, profilaksei un tā tālāk. Līdz ar to viņš
nodarbina cilvēkus autoservisā, viņš maksā nodokļus Latvijas ceļu fondā un tā
tālāk. Starp maniem paziņām ir cilvēki, kuri strādā, teiksim, tādā dikti jeb
izteikti latviskā autoservisā. Tur varbūt simts procenti strādājošo ir latvieši, un
viņi ir ļoti pateicīgi Krievijas pilsoņiem, kuri brauc uz Latviju uz sacensībām, uz
ralliju, un remontē savus spēkratus te, Latvijā, Pārdaugavā, un varbūt ienes pusi
vai vairāk par pusi ienākumu šim autoservisam. Līdz ar to es domāju, ka Austrumu
kaimiņu jaunu mašīnu braukšana uz Latviju būtu apsveicama.
Šadurska kungs teica arī to, ka uz Latviju brauc arī viņu sievas un
iebraucēji palielina spriedzi darba tirgū. Es šādu pozīciju nevaru atbalstīt, jo man
liekas, ka cilvēkam, kuram Latvijā pieder namīpašums 100 tūkstošu vai vairāk latu
vērtībā, arī ar sievas, teiksim, uzturēšanu viss ir kārtībā. Un man liekas, ka
drīzāk viņa, teiksim, laulātā, kad iet uz solāriju, uz skaistumkopšanas salonu,
līdz ar to nodarbina arī Latvijas frizierus, masierus un tā tālāk.
Kas ir 100 tūkstoši latu vērts nams Rīgā? Šodien es klausījos
„Niro Fonda” ekspertu runas radio, un tika teikts, ka Rīgā pašlaik viena
kvadrātmetra cena ir 700 latu. Tā ir cena, par kuru īpašumu piedāvā, bet to pērk
par 500-600 latiem. Namīpašums 100 tūkstošu latu vērtībā – tas būs 200-300
kvadrātmetru. Tas būs grezns dzīvoklis vai savrupmāja. Lai savrupmāju apkalpotu,
vajadzīgs sētnieks, vajadzīgs namu pārvaldnieks, dārznieks un tā tālāk. Un tāpēc
būs nodarbināti arī Latvijas cilvēki, pamatnācijas pārstāvji.
Man šķiet, ka tas būs liels sinerģijas rezultāts. Teiksim, katrs
jaunais Latvijas iedzīvotājs, kurš šeit nopērk īpašumu, var nodarbināt 3-5
pārstāvjus, nemaz nerunājot par firmām, tikai tāpēc, lai tie viņu vai viņa ģimeni
apkalpotu.
Man liekas, ka mēs tagad varam mierīgi atbalstīt šo
Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu…
Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
N.Kabanovs. … un ar to siltināt Latvijas ekonomiku.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodienas debates atkal vai nu
apzināti, vai, es ceru, neapzināti, tomēr pārvērš par sabiedrības maldināšanu
tie, kuri stāsta par jaunu kolonizāciju, par atvērtajām durvīm, par nepietiekamajiem
līmeņiem. Pašreiz spēkā esošie likumdošanas akti jau vairākus gadus ir atvēruši
durvis mazajiem uzņēmējiem un viņu ģimenēm no trešajām valstīm… Tātad,
samaksājot 2 tūkstošus latu (uzsveru – 2 tūkstošus latu!) šis uzņēmējs šeit
ierodas, nodibina savu kompāniju, kļūst par valdes locekli, var uzaicināt savus
ģimenes locekļus, un ir tikai tāds strikts nosacījums, ka viņam vismaz 6 mēneši
gadā ir jādzīvo Latvijā. Jāteic, ka šo iespēju, protams, var izmantot arī tie
slavenie bandīti, ko te pieminēja Ābiķa kungs. Tā tiešām nav liela summa. Un pat ar
šo nelielo summu – 2 tūkstoši latu – šādu iespēju gadā izmanto vidēji 500
cilvēku. Tātad tās rindas ar tiem čemodāniem pie robežas – tās ir tikai to
galvās, kuri cenšas priekšvēlēšanu laikā kaut kādā veidā pierādīt savu
ārkārtīgo pareizumu pretēji tiem, kuri cenšas tajā ekonomikas ēkā papildus ieviest
ne jau brīnumlīdzekli, bet vienu normālu instrumentu, kas nestu Latvijai un Latvijas
iedzīvotājiem labumu.
Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka mūsu valsts politikai
nevajadzētu būt tādai, ka mēs gribētu tikai un vienīgi tādus investorus, kuri spēj
samaksāt 2 tūkstošus latu, grib paši šeit dzīvot un paši šeit strādāt. Mēs
uzskatījām, ka jāvēršas pie tiem, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi, kuri negrib
šeit dzīvot, bet ir gatavi investēt, izveidot šeit darba vietas, reizi gadā atbraukt,
pieskatīt, jā, arī izmantot iespēju pabraukāt pa Eiropas Savienības valstīm.
Ja šādu cilvēku skaits būs tikpat liels kā to cilvēku skaits,
kuri pašreizējo iespēju izmantos, tad kopā tomēr būs divarpus tūkstošu darba
vietu, būs 5 miljonu latu papildu ieņēmumi nodokļos. Tie, kas saka, ka tas Latvijai
tagad nav vajadzīgs, ka šādi sīkumi neko labu nedos, es domāju, atkal maldina
sabiedrību, turklāt situācijā, kad katru dienu, katru dienu Latvijā bez darba paliek
vairāk nekā 300 cilvēku, katru dienu. Šie divarpus tūkstoši jaunu darba vietu ir
ļoti būtiski. Arī šie pieci miljoni papildu nodokļu ir būtiski, īpaši ja ņemam
vērā tos uzdevumus, kas nākamgad budžetā stāvēs priekšā. Bet pats galvenais, kā
jau es teicu, – īstenībā nekādas jaunas, papildu migrācijas uz Latviju šīs normas
dēļ nebūs. Tie, kas grib atbraukt, var atbraukt par desmitreiz mazāku naudu.
Par kontroli. VID teica, ka viņiem nav nekādu problēmu un viņi
apņemas izkontrolēt, vai katru gadu nodokļi ir nomaksāti. Tātad šī uzturēšanās
atļauja katru gadu ir jāpagarina. Ja cilvēks kādu no šiem nosacījumiem neizpildīs,
viņam šī atļauja netiks pagarināta. To viņi dara tagad, un to viņi spēs izdarīt
arī turpmāk.
Savukārt par nodokļiem. Jā, te domāti šīs kompānijas kopējie
nomaksātie nodokļi gadā, un, starp citu, tas komats – ja jūs rūpīgi
apskatīsieties, tad redzēsiet – gala tabulā jau ir izlabots. Tādēļ aicinu
nenodarboties šodien ar savu spalvu spodrināšanu, bet pragmatiski atbalstīt loģiskus,
ekonomiskus priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Izlasiet tā pragmatiski šo priekšlikumu. Un arī
jūs, Kraukļa kungs. Un arī Dalbiņa kungs, ja viņš ir zālē.
Pēc manas uzstāšanās pie manis pienāca klāt kolēģis Eniņa
kungs un teica: „Tu esi juriste, pasaki man, lūdzu, kas tad ir tie – nodarbināto
kategorijas?” Un tagad, lūdzu, paskatieties, palasiet 40.lapaspusi saistībā ar 41.,
kur uzskaitīti to piecu kategoriju cilvēki, kuri vismaz ir jānodarbina, un proti: no
kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, skaidrs… Latvijas nepilsoņi… nu, arī
skaidrs. Tālāk – Savienības pilsoņi. Kraukļa kungs, vai tie ir NVS pilsoņi, vai
tie ir Eiropas Savienības pilsoņi, varbūt tie ir „Pilsoniskās Savienības”
pilsoņi? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Noteikti!”) (Aplausi.) Man nav
skaidrs, ko likumprojekta autori ir domājuši ar šiem Savienības pilsoņiem. Kā mēs
varam balsot par tik nopietnu likumprojektu, ja jūs nesaliekat pieturzīmes un izlaižat
vārdus?! Es domāju, ka tik nekvalitatīvu darbu mēs nevaram atbalstīt.
Un otrkārt. Jūs, Kraukļa kungs, tikko teicāt, ka ar kontroles
mehānismu viss būs kārtībā. Pēc tam jūs sakāt, ka tik daudz to gribētāju nemaz
nav, bet tad atkal jūs sakāt, ka tomēr būs divarpus tūkstošu darba vietu un 5
miljoni nodokļu. Kur jums tādi aprēķini? No kurienes? Es tiešām nesaprotu.
Kādreiz krievu valodā teica – latviešu valodā es nezinu, nav
tāda teiciena -, ka spriež pēc „trīs „p”” principa: „Paļec, pol,
potolok.” Tātad – pirksts, grīda un griesti.
Es tiešām gribētu zināt… Pasakiet: no kurienes jūs šādus
skaitļus ņēmāt, un kas tie ir par Savienības pilsoņiem?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Par šo jautājumu, par
nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem jeb, kā tagad mēdz teikt, investīcijām, kas,
protams, ir ļoti svarīgi, manas zināšanas bija par mazām, un es vakar konsultējos
(nepaspēju iepriekšējās runās to pieminēt) ar ļoti zinošu cilvēku – Zemnieku
savienības biedru Aleksandru Kiršteinu, kurš bija gan Augstākās padomes deputāts,
gan pēc tam Saeimas deputāts. Lūk, ko atgādina Aleksandrs Kiršteins un kas ir ļoti
svarīgi arī šā likuma ierosinātājiem. Augstākā padome jau toreiz debatēs
pieņēma, ka Latvijā varēs dabūt uzturēšanās atļauju – kā es teicu, pēc visos
Tautas frontes saietos un kongresos ļoti skaidri izteiktās kategoriskās nevēlēšanās
dot uzturēšanās atļauju migrantiem – tie, kas iegulda 1 miljonu dolāru (toreiz
runāja par dolāriem, jo mums vēl bija, kā atceramies, lai tikai kāds neapvainojas,
„repšuki”, un tā tālāk). Tā.
5.Saeima – atgādināsim, te jau ir vēl daži 5.Saeimas deputāti,
Aleksandrs Kiršteins arī bija – pieņēma atkārtoti šo nosacījumu un iestrādāja
likumprojektā. Tas notika Saeimā, mūsu valsts pastāvēšanas laikā, un runa bija par
1 miljonu dolāru. Mūsu ekonomiskā situācija toreiz bija, protams, ļoti slikta, un
tagad tā arī ir slikta. Un diemžēl apmēram pēc pieciem sešiem gadiem šis
likumprojekts pazuda, respektīvi, nozuda un vairs netiek ievērots. Vajadzētu
atcerēties, pameklēt. Un šeit jau mēs redzam, cik augstus griestus minimālajiem
kapitālieguldījumiem pacēla 5.Saeima.
Kā citas zemes aizsargā savus īpašumus? Tas attiecas uz Kabanova
kungu, kas runā par mājām, kuras pārdos. Monako jūs nemaz nevarat nodarboties…
uzreiz nodarboties ar uzņēmējdarbību. Bet, lai jūs tiktu šajā valstī iekšā,
šajā minivalstī, bet ar augstu dzīves standartu…
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
V.Lācis. … 1 miljons latu jums jāiegulda, jānopērk Komo ezera…
tūlīt beigšu, sēdes vadītāja… Itālijas Alpos – 5 miljoni latu… Man zvana
lietpratēji, tostarp, atļaujos paziņot, mašīninženieris, inženieris
mašīnrūpnieks, projektētājs ar lielu stāžu… viņš aprēķinājis, ka mazam
mašīnrūpniecības uzņēmumam, ja to grib atvērt kaut kur laukos, mazpilsētā,
Latvijā kā minimums vajadzīgi 250 tūkstoši latu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Andrim Bērziņam – LPP/LC.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tas, par ko mums
tūlīt būs jābalso, ir 25.priekšlikums, kurā ir runa par 25 tūkstošu latu
ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā un vairākiem citiem nosacījumiem.
Godājamie kolēģi! Es aicinu visus tomēr runāt par šo konkrēto
priekšlikumu un par lietu, nevis uzkarsēt nacionālo histēriju, kas, manuprāt, ir
ļoti saprotami, jo tuvojas priekšvēlēšanu kampaņas laiks un vajadzētu mēģināt
kaut kā piesaistīt vēlētājus.
Godājamie kolēģi! Es domāju, nav pamatoti apgalvojumi, ka visiem
tiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu, var pārmest nacionālā patriotisma trūkumu. Es
domāju, ka mēs visi, šeit zālē sēdošie, esam savas valsts patrioti un mums katram
ir sava nacionālā patriotisma izpratne, kas, manuprāt, paldies Dievam, vairākumam ir
tālu no nacionālās histērijas un, galvenais, no visa noliegšanas.
Jo tas, ko mēs šeit dzirdam no visiem tiem, kuri runā „pret”,
varbūt izņemot Ilmu Čepāni… viņi visi ir „pret” kaut ko, bet nepiedāvā neko.
Godājamie kolēģi! Konkrētais priekšlikums ir par to, ka cilvēkam,
kurš ieguldījis 25 tūkstošus latu uzņēmuma pamatkapitālā – turklāt tas
nenozīmē, ka viņš var ieguldīt pamatkapitālā un tad piecus gadus kaut kur dzīvot,
nelikdamies ne zinis par šo uzņēmumu -, ir uzdevums un motivācija sekot šim
uzņēmumam, sekot, kā tas strādā, sekot, vai tajā ir nodarbināti patiešām pieci
cilvēki. Viņam ir pienākums rūpēties par to, lai uzņēmums gada laikā iemaksā
vismaz 10 tūkstošus latu Latvijas valsts budžetā. Jo viņam šī atļauja katru gadu
ir jāpagarina no jauna.
Otrs. Manuprāt, virkne runātāju apzināti nerunā par to, ka
Latvijā nav mainīta tā kārtība un neviens arī netaisās mainīt to kārtību, kādā
cilvēkiem izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas. Tātad, ja cilvēkam ir kādas
problēmas ar tiesībaizsardzības institūcijām vai saistībā ar kādiem pārkāpumiem
vai… viņa darbība ir pretrunā ar tiem likumiem, kādi valda Latvijā un Eiropas
Savienībā, tad viņš gluži vienkārši šo termiņuzturēšanās atļauju nesaņems
neatkarīgi no tā, vai būs ieguldījis 25 tūkstošus uzņēmuma pamatkapitālā vai
nebūs ieguldījis.
Godājamie kolēģi, es aicinu jūs šajā konkrētajā gadījumā
tomēr ieklausīties Venta Armanda Kraukļa teiktajā par tām darba vietām, kas
radīsies, un par tām papildu naudas summām, kas ienāks Latvijas valsts budžetā, un
atbalstīt 25.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Bērziņa kungs! Protams, katram ir sava izpratne par savas valsts
patriotismu. Man šķiet, ka jūs to jau sen esat aizmirsis, jo jūs vēl šodien
lielāties ar to, ko izdarījāt, atstājot valstī ap 100 tūkstošiem armijas virsnieku,
armijnieku. Un jūs vēl šobaltdien lielāties, ka izdarījāt pareizi, nodrošinot
viņiem šeit skaistas, burvīgas vecumdienas.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!
P.Tabūns. Lūk, tas ir vistiešākajā sakarā ar priekšlikumu.
Tāpat kā Kraukļa kungs, jūs neesat vairs labojams. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Par priekšlikumu varbūt var runāt!”) Jums prātā pavisam kas cits. Tāpat kā
jūsu partijas tēvam privatizācija ir bijusi… Viņš jau noprivatizēja visu, gandrīz
visu pārtikas rūpniecību un daļu no tās pārdeva Krievijai. Un viņi tagad pelna
miljonu miljonus. Tā ka ko jūs te runājat par šīm lietām!
Ja runājam nopietni, man kā Pilsonības likuma izpildes komisijas
priekšsēdētājam ir atsūtījuši vēstuli ķīnieši, kuri piedāvā miljonus. Viņi
grib iegūt pilsonību, bet droši vien piekristu saņemt uzturēšanās atļauju. Bet
jūs, redziet, prasāt 25 tūkstošus. Ja ķīnietis atbrauks, viņš maksās tikai šos
25 tūkstošus, nevis miljonu, kuru viņš ir gatavs šeit ieguldīt, lai tikai šeit
nonāktu.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies. Paldies.
Debates turpinām.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Taupot jūsu laiku, es
nebiju plānojis otro reizi runāt, bet vienkārši es nevaru neatbildēt uz Pētera
Tabūna izaicinošajiem izteikumiem par to, ka es esmu… ka es šodien lieloties par kaut
kādiem 120 tūkstošiem. Tabūna kungs, es gribu teikt tā – es esmu pirmo sasaukumu
Saeimā. Pirmo reizi. Šis ir mans pirmais deputāta posms. 5.Saeima, kura ratificēja
krievu… ja jūs domājat krievu armijas izvešanas līgumu, bija tieši tā, kurā jūs
bijāt iekšā un kura nobalsoja par armijas izvešanu. Bez tam, Tabūna kungs, es esmu
jau pietiekoši vecs cilvēks, kas atceras pietiekoši daudzas lietas. Es ļoti labi
atceros jūsu kvēlās runas Komjaunatnes krastmalā tad, kad gāja lielās
demonstrācijas. Un es atceros, ka mēs savulaik pat skolā jūs saucām par Komjaunatnes
krastmalas lakstīgalu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas
vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – Saeimas
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.
A.Latkovskis. 26. – deputāta Jakova Plinera priekšlikums. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. Tas ir 27.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija
priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Šis gan, manā skatījumā, būtiski atšķiras no
iepriekšējā priekšlikuma, kuru Saeima savā sēdē atbalstīja. Kāpēc? Es pateikšu.
Mums visiem ir ļoti labā atmiņā šis nekustamā īpašuma burbulis, kurš kalpoja par
vienu no pamatiem tam, kāpēc Latvijā pašlaik ir krīze, cilvēkiem nav darba, ir
ģimenes, kas nav spējīgas nomaksāt savus hipotekāros kredītus. Pašlaik cenas ir
kritušās, bet, manā un daudzu ekspertu skatījumā, tās nav kritušās būtiski.
Šajos apstākļos jaunās ģimenes joprojām nespēj par šādu samaksu, kādu pieprasa
mākleri, iegādāties sev mājokli – vai tas būtu dzīvoklis, vai tā būtu
privātmāja. Ja tiešām cilvēki ārpus Eiropas Savienības, kuriem ir nauda, nolems
izmantot vienu no šīm iespējām, ko tagad piedāvās Imigrācijas likums, un
iegādāsies nekustamo īpašumu Rīgā vai Rīgas reģionā par 100 tūkstošiem latu,
ārpus Rīgas reģiona – par 50 tūkstošiem latu, situācija var izvērsties tāda, ka
šīs cenas ne tikai neturpinās kristies līdz tam līmenim, kāds būtu nepieciešams,
lai jaunās ģimenes Latvijā varētu iegādāties sev mājokli, bet īstenībā varētu
pat pieaugt. Tātad šis, pēc mana uzskata, ir ļoti bīstams priekšlikums, un es esmu
runājis arī ar pārējiem deputātiem, kas domā tāpat, ka šis varētu būt
priekšlikums, kurš tiešām mums ir jānoraida, ja mēs gribam, lai likumprojekts
„Grozījumi Imigrācijas likumā” kopumā tiktu šodien pieņemts.
Es aicinu to noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pilnībā pievienojos Ainara Latkovska pirmajiem
minētajiem argumentiem par nekustamā īpašuma burbuli. Taču es gribu minēt vairākas
nianses tieši nekustamā īpašuma cenu sakarā saistībā ar latviešu aizceļošanu no
Latvijas. Mans ļoti cienījamais kolēģis Jānis Lagzdiņš šobrīd neklausās, bet es
ceru, ka viņš ieklausīsies. Viņš minēja, ka mums jāpanāk tas, lai latvieši
atgriežas. Es pilnībā viņam piekrītu. Un tā domā absolūtais Latvijas tautas
vairākums. Taču tieši nekustamā īpašuma burbuļa laikā ļoti daudzi latvieši
izbrauca, iegūstot īpašumus dažādās Eiropas valstīs – Portugālē, Turcijā,
Bulgārijā, arī tajās pašās Kanāriju salās. Daudzviet nekustamā īpašuma cenas
bija zemākas nekā Latvijā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc latvieši
izbrauca. Un viņi šobrīd tur dzīvo. Un viņi gaida, kad šeit būs labāki laiki.
Taču šeit labākus laikus šis priekšlikums nesola, jo šajā gadījumā tiešām mēs
visi, latvieši, šeit būsim īrnieki iebraucējiem no trešajām valstīm. Vai tiešām
jūs ar šo priekšlikumu aicināt mūs kļūt par vergiem savā zemē? Par īrniekiem
savā valstī?
Tas, runājot par nekustamā īpašuma straujo cenu kāpumu, jo šis
tirgus tādā veidā tika mākslīgi attīstīts.
Otrs, ko es gribu noteikti minēt, ir globālais aspekts. Protams, mēs
nevaram ignorēt šo lielo tautu staigāšanu, kas notiek pasaulē. Mēs nevaram ignorēt
to, ka Ķīna pamazām izspiež krievus no Tālajiem Austrumiem un ka krievi pamazām bēg
prom no savas tēvzemes un pieplūdina Eiropu. Tas ir fakts. Krieviem ir ļoti daudzi
īpašumi Eiropā, Kiprā, Somijā, Spānijā. Varētu uzskaitīt ļoti daudzas valstis.
Vai tiešām mēs gribam savu valsti radīt par patvēruma meklētāju valsti (No
zāles: „Piepulcēt Spānijai!”) personām, kuru valoda praktiski apēd, asimilē
mūsu dzimto valodu mūsu zemē?
Es runāju ne tikai par Krievijas Federācijas pilsoņiem, es runāju
par visu šo NVS bloku kopumā. Šis priekšlikums ir bīstams arī tāpēc, ka principā
tas nav akceptēts valdībā, un es uzskatu, ka tā ir vēršanās arī pret valdības
politiku kopumā, jo šo priekšlikumu atbalsta valdībā esošā Tautas partija un
opozīcijā esošās PCTVL, „Saskaņas Centrs”, Latvijas Pirmā partija/„Latvijas
Ceļš”. Vai tiešām šeit iezīmējas 10.Saeimas jaunā koalīcija? Es negribu tam
ticēt, es ticu, ka Tautas partijā tomēr ir cilvēki, kas saglabājuši veselo saprātu
un šādu neprātīgu priekšlikumu neatbalstīs.
Un visbeidzot papildināšu to, ko jau sākumā teica mans cienījamais
kolēģis Ābiķa kungs un ko minēja arī vairāki citi deputāti. Par noziedzīgā
ceļā iegūtās naudas atmazgāšanu. Jāsaka, ka visbiežāk, protams, tieši nekustamie
īpašumi ir tā vieta, kur tiek ieguldīti noziedzīgā ceļā iegūtie līdzekļi. Tā
ir narkotiku nauda, tā ir nelegālo ieroču nauda, tā ir cilvēku tirdzniecības nauda.
Te minēja, ka Latvija šobrīd netīrās naudas atmazgāšanā ir pirmajā
sešdesmitniekā pasaulē. Žēl, ka nav precīzu ciparu, kurā vietā mēs esam, bet ar
šo priekšlikumu mēs droši varēsim iekļūt pirmajā desmitniekā.
Tā ka es lūdzu Tautsaimniecības komisiju: atsauciet šo
priekšlikumu, jo balsojumā jums vairākuma nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Iepriekšējā priekšlikumā vēl it kā varēja
runāt par kaut kādu ietekmi uz ekonomiku, turpretim šajā priekšlikumā par nekustamo
īpašumu… Kas reāli mainās, ja nekustamajam īpašumam mainās saimnieks un to
nopērk kāds ārzemnieks? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nauda ienāk Latvijā!”)
Par šo nekustamo īpašumu tāpat tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, un no
valsts budžeta viedokļa ir pilnīgi vienalga, kas to maksā. Protams, ja ārzemnieks,
nopircis šo īpašumu, to attīsta, pieaug īpašuma kadastrālā vērtība un pieaug
nodokļi. Taču nelolosim naivas ilūzijas! Tiem, kas šeit pērk īpašumu, lai iegūtu
termiņuzturēšanās atļaujas, nav nolūka šeit investēt papildu līdzekļus īpašuma
attīstīšanā. Tā ir tikai biļete uz Šengenas zonas valstīm. Šo priekšlikumu ļoti
dedzīgi atbalsta Maskavai paklausīgās partijas. Nu jā, protams, Šlesera kungs, kad
viesojās Maskavā, intervijā sacīja: brauciet uz Latviju, pērciet lētus dzīvokļus.
Tā ka tas viss ietilpst tajā pašā konceptā. Taču, godātie kolēģi, ne jau tikai
Krievijas naudas maisi pirks īpašumu Latvijā, lai nonāktu Rietumos. Tikpat labi šos
īpašumus varēs pirkt arī par Tuvo Austrumu zemju teroristisko organizāciju
līdzekļiem. Un patiesībā, ja mēs skatāmies, teiksim, labi zināmas personas –
Aimana Muhameda az Zavahiri nolūkus, tad – kāda starpība, kur Al Qaeda naudu
ieguldīt: 25 tūkstošus – kādā uzņēmumā, kur tomēr ir kādas papildu saistības,
vai četrreiz lielāku summu – 100 tūkstošus – nekustamajā īpašumā, kur nav
vairs nekādu saistību? Un ieroču naudas miljoniem šī starpība ir nieks! Bet,
godātie kolēģi, kā cietīs mūsu valsts prestižs, ja pēc tam Latvijas valstij būs
jāatbild par šīm lietām, par netīrās naudas atmazgāšanu caur Latviju, par atbalstu
terorismam? Un cik lielas pūles, cik lielus izdevumus mums prasīs šo personu
izķeršana Rietumos un nogādāšana atpakaļ?
Redziet, Kraukļa kungs, var jau ņirgāties par visu, bet, ja jūs
ņirdzat, piedodiet, par jebkuru jūsu priekšlikuma kritiku, tad man gribas pajautāt,
Kraukļa kungs, kā jums ir ar to saprašanu šā priekšlikuma sakarā. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Tas nu gan nebija vairs korekti!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Lielais nekustamā īpašuma burbulis ir plīsis,
un bizness ir ierūsējis. Un tāpēc tagad vajag svaigus uzpircējus vai pārpircējus,
lai iegādātos nekustamos īpašumus Latvijā.
Otrs variants, kāpēc Imigrācijas likumā parādās grozījumi,
varbūt ir tas, ka potenciālie Krievijas investori gribēja nopirkt Skrundas militāro
pilsētiņu. Nosolīja nekustamo īpašumu par ļoti lielu naudu, bet neizpērk. Kāpēc?
Varbūt tieši tāpēc, lai sataupītu šo pašu naudiņu īpašumu izpirkšanai Rīgas
pilsētā, jo Rīga – tā tomēr ir Latvijas galvaspilsēta. Vai mēs to pieļausim?
Balsosim „pret”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie klātesošie! Diemžēl kolēģis Rasnačs maldina
deputātus, maldina sabiedrību, teikdams, ka 100 tūkstošu latu slieksnis it kā
samazina iespēju jaunajām ģimenēm iegādāties dzīvokli Rīgā. Es jums tagad
nolasīšu šodienas visaktuālākās cenas Rīgas dzīvokļu tirgū. Proti, Brīvības
bulvāris, 2 istabas, specprojekts, 40 tūkstoši latu; Merķeļa iela, 2 istabas, 50
tūkstoši; Valdemāra iela, 3 istabas, 42 tūkstoši; Dzirnavu iela, divistabu
dzīvoklis, 36 tūkstoši.
Kā jūs redzat, pašā Rīgas vēsturiskajā centrā nav neviena
namīpašuma, kuru tagad var pārdot par 100 tūkstošiem. Tā ir fantastiska cena! Jūs
paši zināt, ka nekustamo īpašumu tirgus tagad ir iesaldēts. Man liekas, ka šis 100
tūkstošu slieksnis ir pārāk augsts. Mēs ar to nevaram neko nodarīt pāri jaunajām
ģimenēm. Tagad budžeta dzīvokli var nopirkt par 30 tūkstošiem latu.
Protams, maldīgs ir arī priekšstats, ka Latvijā iegulda līdzekļus
tikai noziedznieki un teroristi. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, jūs paši raksturojat
Latviju kā valsti, kura ir pievilcīga tādiem neliešiem un teroristiem. It kā normāli
cilvēki uz šejieni nebrauktu!
Man liekas, ka tas viss ir blefs. Uz Latviju, protams, brauc cilvēki,
kuriem ir zināms sentiments pret Jūrmalu un pret, teiksim, Vecrīgu, brauc arī
darījumu cilvēki, kuriem ir izdevīgi šeit attīstīt savu biznesu. Un, man liekas,
brauc arī negodīgi cilvēki. Un ar šiem negodīgajiem cilvēkiem varēs cīnīties
cienījamais Tabūna kungs, kad viņš aizies pensijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Ar iepriekšējo balsojumu, protams, tās bažas, ko es
izteicu, ir apstiprinājušās. Diemžēl tāda Saeima mēs esam. Diemžēl! Man par to
kauns.
Ieguvumi, glābiņš – teica Kraukļa kungs apmēram tādā vīzē.
Bet jūsu paša, Kraukļa kungs, partijas biedrs Lagzdiņa kungs skaidri un gaiši, un
pareizi pateica: „Nekāda ekonomikas sildīšana tur neiznāks!” Un tagad viņš māj
ar galvu un saka: „Nebūs!” Nu, lūk!
Un tagad par Kabanova kungu, kurš tādā paļaunā priekā teica, ka
ir pozitīva ziņa: latviešu nu Latvijā esot 59 procenti. Muļķības! Pašlaik Latvijā
droši vien latviešu atkal ir zem 50 procentiem, jo jāatskaita kādi 200 vai varbūt pat
vairāk tūkstošu, kuri ir aizbraukuši un diez vai atgriezīsies, lai gan mēs dikti
ceram uz katru, lai tas atgrieztos. Lūk, tāda ir patiesība! Un to mēs šodien
ignorējam.
Par Bērziņa kungu. Redzat, ir sena patiesība, ko pasaule
apstiprinājusi tūkstošiem reižu: kad trūkst argumentu, tad ir meli. Tad jāmelo,
jāblefo! Un tā arī Bērziņa kungs, nespēdams atspēkot manus argumentus, saka, ka
Tabūnam nav taisnība. Neesot taisnība tas, ko Tabūns saka par notiekošo Latvijā,
tāpēc ka Tabūnam esot plakanā pēda. Lai gan man plakanās pēdas nav. (No zāles:
„Parādi! Parādi!”) Un paldies Dievam! Jūs sakāt, ka jums ir taisnība. Jūs
zināt, ko runājat. Jūs esat vecs cilvēks.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
P.Tabūns. Paldies Dievam, es neesmu tik vecs!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Īstenībā uz šiem priekšlikumiem, ko ir
izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija,
būtu jāskatās kompleksi. Katrs no tiem kādā ekonomikas sektorā un pēc tam arī
budžetā un tautsaimniecībā dod taustāmu labumu. Mūsu valsts ekonomikas krīzes
dziļums lielā mērā tiešām ir saistīts tieši ar nekustamā īpašuma sektoru. Un
tas, ka tur ilgstoši valda stagnācija, nāk par ļaunu visiem – jaunajām ģimenēm,
mūsu valstij un mums visiem kopā. Un, protams, tas atkal nebūs brīnumlīdzeklis.
Ekonomikā brīnumlīdzekļu gluži vienkārši nemēdz būt. Bet tas ir instruments, kā
nedaudz izkustināt šo nekustamā īpašuma tirgu, iegūt papildu ieņēmumus budžetā,
pēc dažādām aplēsēm, no pieciem līdz 10 miljoniem latu (tas ir minimums). Protams,
tas arī palīdzētu ģimenēm, kas izaugsmes gados iegādājās īpašumus, kuru
tābrīža cena bija tiešām neadekvāti augsta, un kas tagad nespēj nomaksāt kredītus
un labprāt no šiem īpašumiem atbrīvotos, bet tirgū pēc tiem pašlaik nav
pieprasījuma. Tas palīdzētu arī šīm ģimenēm.
Tādēļ es aicinu, kolēģi, netaisīt šeit lētu politikānismu.
Atbalstīsim loģisku, ekonomiski pamatotu priekšlikumu, kāds tas arī ir!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā bija ieradušies divi
cilvēki, kas daudz darījuši, lai izpētītu pašreizējo etnisko un valodas situāciju
Latvijā kopumā, proti, Latviešu valodas aģentūras vadītājs Jānis Valdmanis un
jaunā zinātniece Kristīne Motivāne. Viņa mums, deputātiem, parādīja un uz manu
lūgumu arī man uzdāvāja nupat iznākušu ļoti vajadzīgu grāmatu. Apsveicama
grāmata, kas visiem būtu jāizlasa. Un kādi ir šīs grāmatas pētījumu rezultāti?
Tie ir ilggadēji pētījumi, ko veikusi šī jaunā zinātniece. Paldies viņai. Vēlreiz
ar prieku uzsveru viņas vārdu un uzvārdu, lai jūs zinātu, – Kristīne Motivāne.
Lūk! Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par diviem vai 25 tūkstošiem latu, vai par
100 tūkstošiem latu… Viņa ir pētījusi migrāciju, intervējusi cilvēkus, kas šeit
ierodas. Viņas secinājumi – milzīgs vairums migrantu Latvijā ir ieradušies, mēs
taču to zinām, no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas. No Rietumiem ļoti
maz. Arī no citām zemēm ļoti maz. Un viņa ir intervējusi šos cilvēkus no četrām
galvenajām iebraucēju zemēm. Un, lūk, ko viņa, nosaucot vārdus un uzvārdus, mums
pasaka. Un te nu vienalga… Bērziņa kungs, es nevēršos pret jums… vienalga, vai tie
ir divi, 25 vai 100 tūkstoši latu… Viņa ir intervējusi cilvēkus, jautājusi, vai
viņiem ir kādas problēmas ar valodu Latvijā, jo grāmata saucas „Migrācijas ietekme
uz valodas vidi Latvijā”, tas ir pētījums. Un, lūk, viens šāds atbild (un ne tikai
viens šāds cilvēks, bet vairāki tā atbild) – nē, viņam nekādas problēmas ar
valodu Latvijā neesot, viņš nesaskatot nekādas problēmas ar valodas vidi, kāda šeit
izveidojusies, jo viņš runājot tikai krieviski un viņam latviski nemaz neesot
jārunā! Bet mēs te runājam joprojām par latiem… Labi, ka par santīmiem nesākam
runāt! Galu galā tas jau ir tas vecais, tūkstošiem gadu vecais jautājums jebkuras
nācijas vēsturē. Mēs runājam vai nu par miesu, vai par dvēseli. Tie, kuri runā par
naudu, neapvainoju jūs, ir tuvāki uzskatam, ka miesa ir tas galvenais… Mēs, tie, kuri
šodien aizstāvam savu valodu, tomēr vairāk domājam par tautas dvēseli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tikko no tribīnes, aizstāvot šo priekšlikumu,
mēģināja runāt par taustāmu labumu, ko dodot šis priekšlikums. Man gan
jāatzīstas, ka es nekādu taustāmu labumu no šā priekšlikuma neredzu, ja vien,
protams, nav noticis kāds man nezināms neatļauts mantisks darījums no tā lobētāju
puses.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es nebiju domājis
runāt arī par šo priekšlikumu, taču Visvalža Lāča komentārs par miesu un garu
mani nedaudz rosināja uz pārdomām. Es gribu jums teikt, kolēģi, ka tikai veselā
miesā ir vesels gars. Ja miesa ir slima, tad ar garu arī kaut kādas problēmas var
rasties – un otrādi.
Godājamie kolēģi! Es gribu runāt par to, kāda tad ir šā
priekšlikuma būtība. Šā priekšlikuma būtība ir šāda: tas konstatē esošo
stāvokli. Pirmām kārtām to, ka nekustamā īpašuma burbulis ir uzsprādzis. Kurš ir
vainīgs? Tas nav svarīgi. Svarīga ir situācija, ka nekustamā īpašuma burbulis ir
uzsprādzis un nekustamā īpašuma tirgus stagnē. Ko tas nozīmē, ka šis tirgus
stagnē? Tas nozīmē, runājot vienkāršiem vārdiem, to: jo ilgāk stagnē nekustamā
īpašuma tirgus, jo vairāk būs cilvēku, kas katru dienu ņems aizdevumus, pirks
biļetes un brauks projām no Latvijas. Šis priekšlikums pēc savas būtības ir par to,
kā atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu. Ko tas nozīmē – atdzīvināt nekustamā
īpašuma tirgu? Tas nozīmē, ka, tiklīdz sāksies aprite nekustamā īpašuma tirgū,
pirmais, kas atdzīvosies, būs celtniecība. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, radīsies
jaunas darba vietas celtniecībā. Otrkārt, ka atdzīvosies celtniecības materiālu
rūpniecība, radīsies arī tur darba vietas, pieaugs apgrozījums. Treškārt, tas
nozīmē, ka visās šīs jomas apkalpojošās servisa nozarēs apgrozījums
palielināsies: pieaugs traktortehnikas pakalpojumu, celtņu pakalpojumu, buldozeru
pakalpojumu un daudzu dažādu citādu pakalpojumu pieprasījums… (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Buldozeru pakalpojums būs!”)
Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums pēc savas būtības pavisam
tuvā nākotnē ir vērsts uz to, lai rastos jaunas darba vietas. Un tad cilvēkiem, par
kuriem mēs te tā žēli raudam, ka viņi nevar samaksāt savus kredītus, bet neko
nedarām, lai viņi šos kredītus varētu atmaksāt, radīsies iespēja nopelnīt naudu
un tiešām atmaksāt savus kredītus.
Godājamie kolēģi! Esiet pragmatiski un konsekventi un balsojiet
„par” 27.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Par buldozeriem nerunāšu… Mazliet tikai tāds kāzuss… Es līdz
šim tiešām domāju un ticēju prognozei, ka Latvijā ar šādiem nosacījumiem iebrauks
tikai daži… nu tā te tika runāts, ka tā nebūšot liela problēma, iebraukšot tikai
daži, jo uz Latviju jau nestāvot rindā un uz šiem nekustamajiem īpašumiem rindā
nestāvot… Taču Bērziņa kungs nupat iezīmēja tādu ļoti konkrētu ainu, ka mums
buldozeru pakalpojumi tagad pieaugs, celtņi strādās, viss notiks, bezdarba problēmu
atrisināsim. Tātad Bērziņa kungs tomēr prognozē, ka šī mūsu austrumkaimiņu
plūsma būs ļoti, ļoti liela.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas
piebilstams nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 40, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
A.Latkovskis. 28.priekšlikums. Iesniedza Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Jā, es patiešām esmu nikns, bet nu, kā vienmēr, savaldīšos, jo
redzu, ka Saeima velk savas nožēlojamās dienas. Labi, ka rudenī tas beigsies, jo ar
šādiem balsojumiem, turpinot šādu politiku, mēs novedīsim valsti, latviešu tautu
galīgā iznīkšanā. To es jums esmu teicis desmitiem reižu. Un teikšu līdz sava
mūža beigām, jo tā ir tīra patiesība, un, ja kāds to nesaprot vai saprot, bet savu
personīgo vai partiju interešu dēļ sludina savādāk, tad tas ir ārprāts.
Nožēlojami un tā tālāk.
Un Bērziņa kungs iezīmēja tik skaistu ainu ar šiem 25
tūkstošiem, kas tiks pareizināti ej nu sazin cik reižu, vai ne, mēs būsim laimīgu
laimīgie, mums nevajadzēs risināt nekādas problēmas, mēs varēsim atteikties no
Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas naudas un tā tālāk, un tā joprojām. Redzat,
cik vienkārši, ko! Varbūt nevajadzēs mums, latviešiem, strādāt, ko? Tikai laidīsim
iekšā, durvis vaļā, slūžas vaļā – un būsim laimīgi. Lūk, cik tālu esam savā
domāšanā aizgājuši! Un sēžam parlamentā (No zāles: „Ej labāk uz
krastmalu!”), pārstāvam latviešu tautu… Es jums pateikšu vienu sentenci, kas
izskanēja arī filmā „Rūdolfa mantojums”, kur uzdod ļoti būtisku, trāpīgu
jautājumu: vai latvietis šodien vēlas būt kas vairāk par svešas gribas
izpildītāju? Vai grib? Pēc mūsu parlamenta vairākuma nostājas izskatās, ka ne. Un
tas ir nožēlojami.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Latkovskis. 29. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalstījusi, iekļaujot to
31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo
priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 31.priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 32. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 33. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 34.- Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 35.- Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 38. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 40. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 41. – deputāta Jakova Plinera priekšlikums. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 42. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 43. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 44. – „Saskaņas Centra” priekšlikums. Komisija
nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 44. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 57, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 45. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
A.Latkovskis. Komisija atbalsta…
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
A.Latkovskis. 47. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ievērojot to, ka priekšlikums par nekustamajiem
īpašumiem tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru, es tomēr aicinu paust savu
attieksmi pret visu likumprojektu kopumā, tāpat kā pret šo priekšlikumu, jo runa ir
par trešo lasījumu, par šā likuma spēkā stāšanos. Šis balsojums arī nākotnē
parādīs mūsu bērniem un mazbērniem, kuri no mums ir bijuši tie, kas atbalstījuši
šo ļoti kļūmīgo soli.
Tāpēc es aicinu visus, kas tomēr to neatbalsta, balsot „pret”
kopumā. Un, ja arī mēs zaudēsim šajā balsojumā, mums vēl ir ļoti daudzas
iespējas, kā novērst šā likumprojekta pieņemšanu. Es ierosinu izmantot Satversmē
noteikto iespēju savākt 37 deputātu… 34 deputātu parakstus… savākt 34 deputātu
parakstus un aicināt nodot šo likumprojektu tautas nobalsošanai.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.
Vai deputāti prasa balsojumu par 47.priekšlikumu? Pret
47.priekšlikumu deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 42, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – pieprasījums Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma
izšķērdēšanu”. To iesnieguši deputāti Andris Bērziņš, Jānis Dukšinskis,
Vitālijs Aizbalts, Andrejs Klementjevs, Igors Pimenovs, Sergejs Mirskis, Inta Feldmane,
Dzintars Jaundžeikars, Artūrs Rubiks un Ainars Baštiks. Deputāti lūdz atzīt
pieprasījumu par steidzamu. Saskaņā ar Kārtības rulli ir lūguši arī vārdu
pamatojumam.
Lūdzu! Vārds deputātam Ainaram Baštikam.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Nedaudz par
šā pieprasījuma pamatojumu.
Valsts finansējuma samazinājums veselības nozarē iepriekšējā un
šajā gadā ir būtiski ietekmējis iedzīvotājiem pieejamo medicīnas pakalpojumu
apjomu. Pilsētās un novados gandrīz 40 slimnīcas veic vairs tikai iedzīvotāju
ambulatorisko aprūpi, un atlikušajām slimnīcām arī nepietiek naudas. Turklāt jau
šā gada pirmajos mēnešos ir nopietni pārtērēti atvēlētie līdzekļi, līdz ar to
ir ļoti samazinājušies līdzekļi medicīniskās palīdzības sniedzējiem. Tā,
piemēram, Rēzeknes slimnīcā pārtēriņš neatliekamās palīdzības jomā ir 80
procenti, bet slimnīcā kopumā – 152 procenti. Līdz ar to daudzi iedzīvotāji tagad
nevar ne savlaicīgi apmeklēt ārstu, ne arī iegādāties medikamentus to dārdzības
dēļ. Un ir pat situācijas, kad iedzīvotāji baidās izsaukt ātro neatliekamo
palīdzību tāpēc, ka nevar par to samaksāt.
Līdz ar to Saeimas LPP/LC frakcijas deputāti vērš valdības
vadītāju īpašu uzmanību uz to, kas notiek veselības aprūpē, it sevišķi pēc
Valsts kontroles revīzijas rezultātiem. Vairākās Veselības ministrijas padotībā
esošajās iestādēs un kapitālsabiedrībās mēs redzam, ka valsts piešķirtie
līdzekļi ir tērēti nepārdomāti. Tā, piemēram, Paula Stradiņa klīniskās
universitātes slimnīcas reklāmas raksta publicēšana izdevumā „The European Time”
izmaksājusi vairāk nekā 36 tūkstošus latu, tajā pašā laikā diagnozes noteikšanai
nedaudzajiem jeb visiem reto slimību slimniekiem valsts kasē 50 tūkstošus latu nespēj
atrast. Tikpat nepatīkami pārsteidz Valsts kontroles ziņojumā minētie fakti par
dīvaino līgumu slēgšanas praksi Veselības ministrijas padotībā esošajās
iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tā, piemēram, Paula Stradiņa klīniskā
universitātes slimnīca par dažādiem pakalpojumiem, kuru veikšana ietilpst pašu
slimnīcas darbinieku pienākumos, ir samaksājusi vairāk nekā 211 tūkstošus latu.
Tāpat jāmin arī fakts, ka tiek sūtīta darbiniece apgūt Ņujorkā fotošopa programmu
par vairākiem tūkstošiem latu. Droši vien runa ir par kādiem šopiem, bet diez vai
par fotošopu, jo to taču var apgūt šeit.
Un jāpiemin arī publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka
Veselības ministrijas plānā vakcīnām un šļircēm nākamajiem diviem gadiem
atvēlēti 12 miljoni latu. Arī speciālisti apšauba, vai šajā ziņā viss ir
pārdomāts, vai mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties vakcīnas un iepirkumus, kurus
neatļaujas pat bagātākās valstis. Tajā pašā laikā mums nav naudas, lai sapotētu
bērnus pret ērču encefalītu.
Tāpēc mēs gaidām no valdības vadītāja konkrētus soļus
veselības nozares problēmu risināšanā un iedzīvotāju nodrošināšanā ar
nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Daži no jautājumiem, kurus mēs esam iekļāvuši
šajā pieprasījumā, ir šādi: kāda būs valdības vadītāja reakcija…
Sēdes vadītāja. Baštika kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
A.Baštiks. Labi.
Tātad mēs lūdzam atzīt šo deputātu pieprasījumu par steidzamu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā ir lūgums pieprasījumu atzīt par steidzamu, šis jautājums
jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Jāņa
Dukšinska, Vitālija Aizbalta, Andreja Klementjeva, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Intas
Feldmanes, Dzintara Jaundžeikara, Artūra Rubika un Ainara Baštika pieprasījumu
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma
izšķērdēšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 55, atturas – nav. Pieprasījums par steidzamu nav
atzīts, tāpēc tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Andra Bērziņa,
Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas
Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika,
Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu
noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Minētais pieprasījums tika izskatīts un ar
balsu vairākumu noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc?”)
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Žēl, ka mēs
šodien šo motivāciju nedzirdējām. Kārtējo reizi mūsu pieprasījums netika
izskatīts. Tas tika skatīts visai formāli.
LPP/LC frakcijas deputāti uz savu pieprasījumu, kas ir par apjomīgas
informācijas noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas
sistēmas, saņēmuši formālu finanšu ministra Einara Repšes atbildi, kuras „sausais
atlikums” ir šāds: incidents tiek izmeklēts, vainīgie tiks noskaidroti, caurums ir
aizbāzts.
Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Repše minēja, ka informācijas
noplūdes iemesli ir šādi: visos līmeņos nav nostrādājusi drošības kontrole,
drošības programma novērtēta kā triviāla un nepilnīga, drošības programmas
pieņēmējs, proti, Valsts ieņēmumu dienests, to nebija pietiekami pārbaudījis. Divas
auditorfirmas, veicot drošības sistēmas pārbaudes, nepamanīja tās trūkumus. Valsts
ieņēmumu dienests visai vāji veicis sistēmas uzraudzību. Un, visbeidzot, arī
normatīvo aktu nepilnības: nav vienotas inspekcijas, kas veiktu datu sistēmas
drošības pārbaudes.
Kad sabiedrībai tiks darīti zināmi izmeklēšanas rezultāti? Līdz
šā gada 2.martam, pamatojoties uz Finanšu ministrijas rīkojumu, komisijai bija
jāiesniedz savs ziņojums. Jā, komisija šo ziņojumu ir nolikusi finanšu ministram uz
galda, bet man ir jautājums – vai kāds ir redzējis komisijas ziņojumu? Diez vai.
Šodien aprit mēnesis, kopš tika atklāts caurums Elektroniskās
deklarēšanas sistēmā. Starp citu, Valsts ieņēmumu dienests 2007.gadā par šo
sistēmu saņēma balvu „Platīna pele”, pareizāk gan būtu bijis – „Caurais
siers”. Pa šo laiku ne izmeklēšanas komisijas, ne drošības iestādes nav spējušas
atklāt vainīgos, bet amatpersonas nav tikušas skaidrībā, kuram tad būtu jāuzņemas
atbildība par notikušo.
LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc iespējamība, ka nezināmās
personas, kuras no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas
nelegāli ieguvušas vairāk nekā septiņus miljonus dokumentu, varētu šo informāciju
izmantot arī noziedzīgiem mērķiem. Ir nozagta un nokopēta arī informācija par
komercuzņēmumiem, piemēram, Aizkraukles banku, veikalu „Rimi” un tā tālāk.
Tāpēc mūs nepārsteidz… Mūs nepatīkami pārsteidz Satversmes aizsardzības biroja
norobežošanās no šā incidenta un plašsaziņas līdzekļos paustais biroja
pārstāvju viedoklis: tā kā personu ienākumu deklarācijām nav noslēpuma statusa,
tad pietiek ar to, ka datu noplūdi kriminālprocesa ietvaros izmeklēs tikai Valsts
policija. Mums rodas bažas, ka šis process tomēr tiek apzināti bremzēts.
Kāpēc SAB uzskata, ka nav viņu pienākums izmeklēt, vai
informācija patiešām nav aizplūdusi uz Lielbritāniju, kā esam dzirdējuši no
plašsaziņas līdzekļiem? Kas tās ir par personām, kuras darbojas Lielbritānijā un
kurām interesē Latvijas iedzīvotāju ienākumu deklarācijas? Un galvenais – kādi ir
šo personu patiesie mērķi? Šie jautājumi ir tieši SAB kompetencē, un tāpēc arī
no šīs institūcijas ir jāpieprasa attiecīga darbība un rezultāti.
Un vai šādas informācijas izzagšanas iespēja nav tomēr drauds
arī valsts drošībai?
Mani neizbrīna amatpersonu kārtējā nespēja uzņemties politisko
atbildību. No Repšes kunga atbildes jau var spriest, ka galvenie grēkāži, iespējams,
tiks atrasti Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldē. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Jakāns jau atkāpies!”) Taču nevar ignorēt faktu, ka Valsts
ieņēmumu dienests jau ilgstoši strādā bez vadītāja, ka apjomīga informācijas
noplūde ir notikusi brīdī, kad visas finanšu ministra domas acīmredzot bijušas
veltītas Jakāna rotācijas procesam. Ja finanšu ministrs nespēja atrast Valsts
ieņēmumu dienesta vadītāja postenim piemērotu kandidatūru, ja finanšu ministrs
nespēj nodrošināt savas ministrijas pakļautības iestādē informācijas drošību,
tad neizbēgami atbildība ir jāuzņemas pašam ministram.
Kā Nacionālās drošības padomes sēdē izteicās Valsts prezidents,
kurš arī ir iesniedzis prokuratūrai ziņojumu par šo gadījumu, tā ir valdības,
vadības problēma. Jautājums ir par vadības bezatbildību. Finansiālā un
profesionālā atbildība noteikti jāuzņemas firmai, kura valstij pārdeva programmu un
nefunkcionējošu darbības sistēmu.
Atbildība jāuzņemas arī auditorfirmām, kas nepietiekami rūpīgi
veica elektroniskās drošības sistēmas auditus un savlaicīgi neatklāja datu noplūdi.
Valsts, gluži tāpat kā jebkura cita pircēja, tiesības un pat pienākums ir atprasīt
maksu par nekvalitatīvu preci. Mēs nedrīkstam mētāties ar naudu, kura šobrīd tik
ļoti nepieciešama gan iedzīvotāju sociālajam atbalstam, gan veselības aprūpei.
Fakts, ka šīs informācijas noplūdes dēļ atklātībā nonākušas amatpersonu algas,
ir vērtējams pozitīvi, arī mediji to izmanto. Taču šis notikums sabiedrībai
atklājis arī valdības nespēju ieviest vienotu atalgojuma sistēmu. Vēl 2009.gada
beigās ierēdņi saņēmuši valdības taupības režīmam neatbilstošus atalgojumus.
Starp citu, arī Finanšu ministrijā.
Uzskatu par nepieļaujamu, ka iedzīvotāji, kuru personas kodi,
informācija par atalgojumu, komercinformācija tiek nozagta, uzzina par to no masu
medijiem. Ja pieļaujam iespējamību, ka Valsts ieņēmumu dienesta datus jau kopš
2007.gada patiešām zagušas vairāk nekā 100 personas, kā to paziņoja Valsts
ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieks, tad jāšaubās, vai
sabiedrība vispār uzzina par katru zādzību no šobrīd esošajām 175 valsts
informācijas sistēmām. Prese jau paspējusi apkopot datus: tikai pusei no šīm
sistēmām… pusē no šīm sistēmām ir drošības pārraugi.
Latvijā nepastāv vienots valstisks regulējums un kontroles
mehānisms valsts informācijas sistēmām. Tātad pavisam reāli ir iespējama datu
noplūde arī no citām valsts informācijas sistēmām. Tātad jautājums jums,
cienījamie pozīcijas deputāti, kuri gatavojaties noraidīt šo pieprasījumu, – vai
jūs esat tik pārliecināti par valsts informācijas sistēmās esošo datu drošību, ka
atstāsiet šodien šo problēmu bez ievērības? Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Nu beidzot mēs esam 21.gadsimtā, jo beidzot
Latvijas parlaments apspriež divas ļoti interesantas tēmas: pirmā – Imigrācijas
likums, un otrā – informācijas, datu noplūde. Tās ir ļoti raksturīgas
Rietumeiropai, un tagad beidzot arī mēs ķeramies klāt pie tādām interesantām
tēmām.
Bet, godātie kolēģi, ļoti interesanta informācija: tajā jomā
pastāv daži likumi.
Pirmais likums ir tas, ka informācija agri vai vēlu noplūdīs. Ja ne
vienā, tad otrā veidā.
Otrais likums ir tas, ka, jo vairāk informācijas mēs turēsim
noslēpumā, jo lielāks būs kārdinājums šo informāciju uzzināt vai noplūdināt.
Un es gribu pievērsties tieši šim aspektam – kāpēc mūsu valstī
tik daudz šādas informācijas, ierobežotas pieejamības informācijas, it īpaši
informācijas, kas ir saistīta ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Kāpēc
sabiedrība, kura pēc savas būtības ir šo uzņēmumu īpašniece, nevar zināt, kas
notiek šajos uzņēmumos, kādas algas saņem šo uzņēmumu administrācija, kādi ir
šo uzņēmumu plāni? Tas – no vienas puses. No otras puses, sabiedrība, Latvijā
dzīvojošie cilvēki… viņi arī ir patērētāji, un tie paši valsts un pašvaldību
uzņēmumi prasa no viņiem diezgan augstu maksu par šiem pakalpojumiem, bet informācija
par to, no kā sastāv šī maksa, arī ir komercnoslēpums.
Pirms divām nedēļām šeit bija Valsts kontroliere, viņa
piedāvāja divām komisijām savu ziņojumu par administratīvo izmaksu ietekmi uz
regulējamām cenām, bet šis ziņojums arī bija ierobežotas pieejamības informācija,
tāpēc ka tie pārbaudāmie pateica, ka tas ir komercnoslēpums.
Godātie kolēģi! Latvijas parlaments ir nostādīts ļoti muļķīgā
situācijā, kad kāds hakeris zina vairāk nekā Latvijas parlamenta deputāti. Jo, ja
mēs pieprasītu informāciju, kuru mēs tagad lasām internetā, mēs saņemtu atbildi,
ka tas ir komercnoslēpums: „Cienījamie deputāti, jums nav tiesību šo informāciju
zināt.”
Godātie kolēģi! Tātad šī situācija turpināsies. Jo vairāk mēs
slēpsim informāciju, jo vairāk būs kārdinājums šo informāciju uzzināt un
noplūdināt. Padomāsim par to!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis
jautājums ir ne tikai par datu noplūdi; manuprāt, šis jautājums ir ne tikai par
uzticību Valsts ieņēmumu dienestam. Manuprāt, šis jautājums ir arī par uzticību
Latvijas valstij, par mūsu pilsoņu attieksmi pret valsti. Tāpēc, cienījamie kolēģi,
mēs šo pieprasījumu adresējām nevis finanšu ministram, bet Ministru prezidentam.
Diemžēl, kolēģi, uz Pieprasījumu komisijas sēdi Ministru prezidents nebija ieradies.
Es nezinu… Cienījamie kolēģi, vai jūs redzat šajā zālē
Ministru prezidentu vai arī finanšu ministru, kurš gatavs nākt šeit un skaidrot ne
tikai mums, deputātiem, bet visiem tiem, kuru dati šobrīd ir noplūdināti, kas ir
izdarīts, ko tiek plānots darīt un kas ir vainīgie, kādi ir pieņemtie lēmumi un kas
politiski par to atbildēs?
Cienījamie kolēģi! Es neesmu saņēmis tādu atbildi ne komisijas
sēdes laikā, ne arī šodien.
Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram zināt, kas, kur un kad, un kādos
nolūkos šos datus izmantos. Un tas nevairo uzticību mūsu valstij, bet – tieši
pretēji! – šo uzticību pazemina.
Šī neuzticība valstij, cienījamie kolēģi, rezultējas, manuprāt,
divās ļoti bīstamās lietās. Pirmā lieta ir tā, ka uzņēmēji un arī fiziskās
personas sāk mazāk maksāt nodokļus, tāpēc ka nodokļu sistēma ir neizprotama,
tāpēc ka nodokļu sistēma neveicina tautsaimniecības attīstību un tāpēc ka,
maksājot šos nodokļus, uzņēmēji arī neredz, ka šie nodokļi taisnīgi un godīgi
tiek izmantoti.
Cienījamie kolēģi, otrā lieta, kurā šī neuzticība rezultējas
Latvijas valstī, manuprāt, ir vēl sāpīgāka: šī neuzticība visspilgtāk izpaužas
to cilvēku rindās, kuri starptautiskajā lidostā „Rīga” gaida uz izlidošanu.
Cienījamie kolēģi! Mēs zaudējam Latvijas cilvēkus! Mēs zaudējam
Latvijas valsts pamatu, mēs zaudējam Latvijas valsts galveno bagātību. Un, ja mēs šo
uzticību valstij neatjaunosim, tad mēs zaudēsim droši vien daudzus –
neatgriezeniski.
Cienījamie kolēģi! Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā bija gan Satiksmes ministrijas vadība, gan airBaltic
vadība, gan lidostas „Rīga” vadība. Pirms komisijas es aprunājos ar Flika kungu, airBaltic
vadītāju. Viņš pateica ļoti zīmīgus vārdus: „Kamēr šī valdība strādās,
tikmēr man un citiem pārvadātājiem būs darbs.”
Cienījamie kolēģi! Tas ir ciniski, bet tas ir godīgi teikts. Un tas
ir ļoti precīzs un objektīvs mūsu valdības darba novērtējums.
Tāpēc šis balsojums šodien parādīs to, vai mēs gribam atjaunot
uzticību valstij (No zāles dep. P.Tabūns: „Parādīja jūsu balsojums!”) vai
negribam atjaunot uzticību valstij; vai mēs gribam zaudēt cilvēkus vai negribam.
Kolēģi! Es pieļauju iespēju, ka lielākā daļa valdošās
koalīcijas būs pogu spiedēji, kā daži kolēģi te jau ir izteikušies, bet es ceru
tomēr, ka mēs visi kopā, gan pozīcija, gan opozīcija, spēsim atjaunot ticību
valstij. Tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Otro reizi vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es nevērsīšos šoreiz pie
visiem no jums. Es vērsīšos tikai pie tiem, kuri debatēs par Imigrācijas likuma
grozījumiem pieminēja dažas lietas. Un tie ir augsti godājamais deputāts Šadurskis,
augsti godājamais deputāts Lācis, augsti godājamais deputāts Rasnačs, augsti
godājamais deputāts Latkovskis, augsti godājamais deputāts Tabūns. Visi šie
deputāti, šeit argumentējot par minētā likuma grozījumiem, piesauca starptautisko
terorismu, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību.
Godājamie deputāti, mani ļoti interesē, kā jūs balsosiet tagad (No
zāles: „Pret!”), situācijā, kad tik tiešām ir noticis starptautisks
kiberuzbrukums no Lielbritānijā bāzētām datubāzēm Latvijas valsts informācijas
sistēmām. Ar kādām acīm jūs skatīsieties acīs saviem vēlētājiem (No zāles
dep. I.Kalniņš: „Bērna acīm!”), kuru informācija pēkšņi kaut kādā
pilnīgi dīvainā veidā parādīsies kaut kur izmantota kaut kādiem pilnīgi absurdiem
mērķiem, kas kaitēs Latvijas pilsoņiem? Ko jūs viņiem teiksiet? Kāpēc jūs esat
tagad balsojuši tā?
Godājamie kolēģi! Šis ir tik nopietns jautājums, ka jums visiem ir
jābalso „par”!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Vitālija
Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas
Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika un
Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi
no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 53, atturas – 7.
Pieprasījums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Neklausa Andri!”)
Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums, atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts
sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisija uz otro lasījumu
saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Tas ir noraidīts,
un es īsi paskaidrošu, kāpēc. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir tiem
invalīdiem, kuriem nav tiesību uz invaliditātes pensiju. Tas nozīmē, ka viņiem nav
trīs gadu ilga apdrošināšanas stāža, kas ir minimālais. Un tātad invaliditātes
pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis ir aizvietot šo cilvēku
ienākumus. Un šis priekšlikums paredz maksāt divus pabalsta veidus šā riska
gadījumā. Šis priekšlikums būtībā ir pretrunā ar esošo sociālās
apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas būtību un diemžēl prasa arī
finansējumu no valsts budžeta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Klementjeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 57, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
D.Staķe. 2. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu
komisija ir noraidījusi. Un es arī šoreiz nedaudz paskaidrošu. Ģimenes valsts
pabalsts ir pabalsts, kurš pienākas jebkurai Latvijas ģimenei, kurā aug bērni. Taču
šis pabalsta veids nerisina šobrīd cilvēku ienākumu problēmu, un bezdarba gadījumā
šo problēmu atrisina garantētā minimālā ienākuma pabalsts. Un var izveidoties
situācija, ka, dubultojot šo pabalstu, mēs vienkārši šo cilvēku, kā saka, izmetam
ārā no garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja loka un rezultātā viņš
ir zaudētājs.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Kolēģi! Es tomēr gribētu teikt dažus vārdus par šo
priekšlikumu – divreiz palielināt ģimenes valsts pabalstu tām ģimenēm, kurās
vecāki ir bezdarbnieki un turklāt vēl ir zaudējuši tiesības uz bezdarbnieka
pabalstu.
Šo priekšlikumu aizvakar noraidīja Sociālo un darba lietu komisija.
Šis opozīcijas priekšlikums tika noraidīts ar visai cienīgu balsu skaita samēru –
5 pret 6. Un tā nav nejaušība, jo Latvijā bezdarba problēma ir problēma numur viens.
Priekšlikumu mēs nebijām izdomājuši paši, bet gan nokopējām to no kaimiņvalsts
Igaunijas pieredzes. Tur tomēr stāvoklis ir daudz labāks nekā pie mums. Vietējie
sociāldemokrāti ierosināja, lai šādiem bērniem papildus visām citām izmaksām
piemaksātu vēl 450 kronas jeb 20 latus mēnesī. Pēc viņu aplēsēm, šādu bērnu
Igaunijā ir 15 tūkstoši. PCTVL frakcijas priekšlikums ir daudz pieticīgāks – nevis
20, bet tikai 8 latus katram bērnam no bezcerīgu bezdarbnieku ģimenes. Jo tieši šāds
ir ģimenes valsts pabalsta apmērs pēc visiem pērnā gada vasarā ieviestajiem
ierobežojumiem.
Mēs lieliski zinām to, ka 9.februārī valdība nolēma pagarināt
ierobežojumus vēl uz gadu. Tomēr mēs ceram uz to, ka Saeima atbalstīs PCTVL frakcijas
priekšlikumu.
Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka komisijas priekšsēdētāja Aija
Barčas kundze praktiski bija uzdevusi labklājības ministram uzdevumu – sarunās ar
starptautiskajiem kreditoriem ņemt vērā to personu problēmu, kuras zaudējušas
tiesības uz pabalstu. Aktualizēt reāli pastāvošo problēmu – tas ir opozīcijas
galvenais uzdevums, bet šo problēmu atrisināt – tā jau ir valdošās koalīcijas
prerogatīva.
Ar uztraukumu mēs konstatējam, ka nedz ministrijas parlamentārais
sekretārs, nedz komisijas locekļi nevarēja novērtēt to bezdarbnieku skaitu, kuri ir
zaudējuši tiesības uz pabalstu.
PCTVL frakcija tomēr nežēlo laiku tam, lai ekonomiski pamatotu savus
priekšlikumus. Pēc pēdējiem publicētajiem datiem par stāvokli uz decembri, ilgstošo
bezdarbnieku skaits bija 24 tūkstoši. No tiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem, kad
ģimenēs varētu sagaidīt nepilngadīgus bērnus, – 14 tūkstoši. Vadoties no šiem
datiem, PCTVL frakcijas priekšlikums izmaksās no 1 līdz 2 miljoniem latu gadā, bet tā
pieņemšana pat neprasīs speciālus grozījumus budžetā. Ja ņemtu vērā pārejas
noteikumus, kas ir iekļauti mūsu 3.priekšlikumā, tad tas būtu vēl divreiz mazāk.
Gribētos atzīmēt, ka arī paši grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā bija radušies tikai tāpēc, ka decembrī Saeima apstiprināja PCTVL frakcijas
ierosināto grozījumu Civilprocesa likumā – nevērst parādu piedziņu uz valsts
sociālajiem pabalstiem. Un, risinot otro Latvijā aktuālo problēmu – parādnieku
problēmu -, PCTVL vienmēr ir gatava uz konstruktīviem priekšlikumiem un sadarbību
ar jebkuru valdošo vairākumu.
Šī neatlaidīgā vēlme darboties iedzīvotāju vairākuma interešu
labā vienmēr raksturo mūsu darbību, un tā tas ir, neskatoties uz to, ka mūsu
nozīmīgos pūliņus mēs tērējam un tērēsim tam, lai novērstu krievvalodīgās
valsts iedzīvotāju daļas diskrimināciju.
Dāmas un kungi! Vecāki, kuri ir zaudējuši tiesības uz bezdarbnieka
pabalstu, zināmā mērā ir cilvēki, kas norakstīti no dzīves aprites, bet viņu
bērnu vidū droši vien varētu atrast gan nākotnes Jāņus Raiņus, gan Krišjāņus
Valdemārus.
Aicinu jūs visus balsot par mūsu valsts, kura šobrīd piedzīvo
nebaltas dienas, gaišāku nākotni.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Andris Bērziņš vēlas ko teikt?…
D.Staķe. Arī 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums – ir noraidīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
D.Staķe. Lūdzu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo
pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo
pabalstu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.
D.Staķe. Ļoti pateicos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir pienācis laiks pārtraukumam, tāpēc ir nepieciešama deputātu
klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu,
reģistrēsimies!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.45.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu tūlīt uz
sēdi Juridiskās komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris
Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds
Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere, Aleksejs Vidavskis un
Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Vai varētu palūgt vēlreiz zvanu, jo ir tā kā
laiks sākt?… Pārtraukums beidzies, bet zālē nav…
Tā, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 4.marta sēdi. Nākamais
darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā ziņos deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1693/Lp9 –
„Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tas
paredz, ka šie grozījumi spēkā stājas vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem
likumā „Par nodokļiem un nedevām”. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu
kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.5526B – ar likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”. Otrais
lasījums, steidzams likumprojekts.
Saņemts viens priekšlikums. Tas ir no atbildīgās komisijas, un tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ēku
energoefektivitātes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” (Nr.1417/Lp9). Komisija ir izskatījusi likumprojektu.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. Un 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1373/Lp9. Komisija
saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 3. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, tāpēc ka komisija
izstrādāja par pārejas noteikumiem atsevišķu likumprojektu un 18.februārī Saeima to
pieņēma, un likums jau ir stājies spēkā 3.martā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. 4. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Arī
tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Feldmane. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Darba likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars
Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1181/Lp9.
1. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 3. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā,
kurš, protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 3. un 4.priekšlikumu.
A.Štokenbergs. 5. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 6. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 7. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. Tieši tāpat ir noticis ar 8. – labklājības
ministra Auguļa priekšlikumu. Tas ir iekļauts komisijas priekšlikumā –
9.priekšlikumā – un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Štokenbergs. Visbeidzot 10. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums par likuma spēkā stāšanās dienu. Tas ir atbalstīts. Taču man ir
neliels komentārs tiem, kuriem nāksies šo likumu piemērot. Kā zināms, Saeima, kā
jau likumdevējs, pati var sniegt likumu tulkojumu. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz
101.panta pirmās daļas 11.punkta nosacījumiem. Tie nozīmē, ka šim termiņam nav
atpakaļejoša spēka, proti, termiņš nav attiecināms uz darbnespējas laiku pirms šā
punkta spēkā stāšanās dienas.
Es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. Un aicinu arī atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu
Nr.5618. Uz trešo lasījumu saņemti divdesmit četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Porietis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 6. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģa Kārļa Šadurska
iesniegtais 11.priekšlikums ir skatāms plašākā kontekstā, kurš ietver deputāta
Šadurska 12. un 13.priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumu –
14.priekšlikumu. Priekšlikumi attiecas uz tādu ļoti retu rakstveida darba žanru kā
promocijas darbs. Promocijas darbs ir doktora zinātniskā grāda iegūšanai
nepieciešamais darbs. 2008.gadā promocijas padomēs tika iesniegti aptuveni 190
promocijas darbi, 2009.gadā – aptuveni 130. Esošā likuma norma noteic, ka
zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai
svešvalodā ar pievienotu izvērstu kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā, bet publiska
aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā.
Atbildīgās komisijas sēdē priekšlikuma autors uzsvēra, ka,
aizstājot normu, kura paredz promocijas darba iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts
valodā vai svešvalodās, ar normu, kura paredz iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts
valodā vai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, likumdevējs veicinātu Latvijas
integrāciju Eiropas zinātniskajā telpā, jo viņa priekšlikums tuvinātu promocijas
darba iesniedzēju angļu valodas lietošanai.
Tika arī uzsvērts, ka, ja atļausim disertāciju rakstīt jebkurā
valodā, tad nevarēsim pieaicināt Eiropas valstu recenzentus, jo viņi sapratīs ne
jebkuru valodu, bet tikai angļu. Bet spēkā esošā norma veicina angļu valodas
lietošanu. Noteikti veicina. Un pēdējos divos gados promocijas darbi bija iesniegti
galvenokārt angļu valodā.
Priekšlikuma autors savu ierosinājumu pamatoja arī ar to, ka, dodot
tiesības rakstīt promocijas darbu jebkurā svešvalodā, nav izslēgti kuriozi, ka viens
no eiropeisko izglītību ieguvušajiem cilvēkiem nevar saprast, par ko ir darbs.
Šadurska kungs norādīja uz precedentu Latvijas Universitātē, ka tika iesniegti darbi
kādā, kā saprotu, Tuvo Austrumu valodā. Taču priekšlikums nemaz neierobežo
promocijas padomes attiecībā uz darbiem, kas iesniegti kādā eiropeiskā valodā,
piemēram, ungāru valodā.
Ja apkopojam visus šos pierādījumus, tad kļūst skaidrs, ka
priekšlikuma vienīgais mērķis ir stumt ārā no doktora zinātniskā grāda
iegūšanas procedūras krievu valodu. Tieši to! Tāpēc nosauktie pierādījumi ir ļoti
tuvu liekulībai. Vai promocijas darba iesniegšanas un aizstāvēšanas procedūra
apdraud latviešu valodu? Jūs zināt, cik daudz promocijas darbu no 320 darbiem pēdējo
divu gadu laikā bija iesniegti krievu valodā? Trīs.
Minētie priekšlikumi ir pazemojoši tiem Latvijā, kuri uzskata
krievu valodu par savu dzimto valodu, un es lūdzu ņemt to vērā, kad jūs spiedīsiet
pogas. Izstrādātajā likumprojektā šo priekšlikumu kopa ir kā darvas karote medus
mucā, jo sašaurina promocijas darba sagatavošanas iespējas, nevis tās paplašina.
Aicinu negrozīt spēkā esošajā likumā 11.panta piekto daļu un
tādēļ neatbalstīt 11.priekšlikumu, kā arī turpmākos – 12., 13. un
14.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
Es gribu gan norādīt, ka 11.priekšlikumā nav runāts par promocijas
darbiem. Tas ir 12.priekšlikumā. Tā ka es aicinu deputātus runāt par konkrētiem
priekšlikumiem. Mēs šobrīd debatējam par 11. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu.
Lūdzu, Cileviča kungs!
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Man pat šķiet, ka tas it kā nebūtu smuki –
atkārtot vispārzināmās patiesības par zinātnes globālo raksturu un tā tālāk. Ko
grib panākt mūsu kolēģis Šadurskis? Faktiski viņš grib ierobežot zinātnisko
darbību. Grib ierobežot iespējas rakstīt disertācijas tādā valodā, kādā
zinātnieks uzskata par pareizu. Izmisīgi cenšoties iznīcināt krievu valodas
lietošanu Latvijā vai vismaz sašaurināt to, viņš faktiski ierobežo zinātnieku
iespējas, samazina Latvijas zinātnieku konkurētspēju.
Es atceros, ka arī pirms divdesmit gadiem vai pat agrāk, kad es
strādāju Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, mums bija
garas diskusijas par to pašu tēmu. Un, kad vienam ļoti cienījamam zinātniekam uzdevu
jautājumu, kādā valodā ir jāraksta zinātniskais darbs vai disertācija, viņš teica
tā: „Labi darbi jāraksta angliski vai krieviski, tajās valodās, kurās lielākā
daļa zinātnieku pasaulē tos var izlasīt, bet sliktos darbus vispār nevajadzētu
rakstīt un publicēt.”
Katrai valodai ir sava funkcija. Gan katrā atsevišķā valstī, gan
arī Eiropā un pasaulē. Es neredzu nekādu pamatojumu tam, lai patiešām mākslīgi
ierobežotu Latvijas zinātnieku iespējas un līdz ar to veicinātu Latvijas zinātnes
provincializāciju.
Mūsu cienījamais kolēģis Šadurskis kārtējo reizi politisko un
ideoloģisko apsvērumu dēļ faktiski piedāvā kaut ko tādu, kas ir kaitīgs
zinātniekiem.
Es uzskatu, ka šobrīd nav nekādu problēmu aizstāvēties visur kur,
viss ir atkarīgs no jomas. Un faktiski, es domāju, arvien vairāk darbu tiks rakstīts
tādās valodās kā, piemēram, ķīniešu. Un tā ir ļoti tuva nākotne, cienījamie
kolēģi. Man negribētos kārtējo reizi konstatēt, ka mēs esam ļoti konservatīvi.
Jaunie cilvēki patiešām mācās ķīniešu valodu, it īpaši tie, kas strādā jauno
tehnoloģiju jomā, un arī raksta ķīniešu valodā, jo tur ir pieprasījums un tieši
Austrumu valodās ir nākotne. Tā ir realitāte, bet mēs ar šādiem priekšlikumiem
vienkārši darbojamies pret šīm pasaules tendencēm un vēl vairāk sašaurinām un
samazinām Latvijas zinātnieku konkurētspēju.
Tā ka es domāju, ka akadēmiska brīvība ir patiešām fundamentāls
jēdziens un, jo mazāk ierobežojumu mēs uzliksim, jo labāk. Tāpēc es aicinu
neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienītie kolēģi! Tik tiešām par šo jautājumu mēs diskutējam
jau kopš 1989.gada. Tāpēc es pievērsīšu uzmanību tikai vienai tēzei. Aptuveni
citēšu: „Katrai valodai ir savas funkcijas.” Taču es ļoti ceru, ka cienījamais
kolēģis negribēja teikt, ka latviešu valodas vieta ir virtuvē vai kultūras sfērā.
Atgādināšu, ka valsts valoda pilnvērtīgi var pildīt savu statusu tikai tad, ja tā
tiek lietota pilnīgi visās funkcijās – valsts pārvaldē, izglītībā, zinātnē un,
protams, arī sadzīvē un virtuvē.
Un atgādināšu, ka promocijas darbs ir zinātnieka pētījumu
kvintesence. Darbs, kuram parasti ir rokraksta tiesības, kurš tiek izdots dažos
eksemplāros un kurā ir apkopota citu publikāciju pieredze. Un citas publikācijas,
protams, var būt jebkurā valodā, jebkuras valsts zinātniskajā žurnālā, ja tas
skaitās starptautiski citējams. Bet, protams, zinātniekam, kurš savu promocijas darbu
aizstāv Latvijā, ir jābūt spējīgam par savu tematu veidot sakarīgu 150-180
lappušu tekstu latviešu valodā, pārzinot latvisko terminoloģiju. Un tieši tādēļ
šis priekšlikums ir lietā un vietā. Tas nav pretrunā ar zinātnes globālo raksturu,
un tas ir absolūti nepieciešams, lai latviešu valoda tik tiešām funkcionētu arī
zinātnes un augstākās izglītības sfērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos Cileviča kungam par mana vārda
daudzināšanu šā priekšlikuma sakarā, bet, godīgi sakot, no Cileviča kunga runas
neko daudz nesapratu… Ja jūs, Cileviča kungs, gribat atļaut aizstāvēt promocijas
darbus ķīniešu valodā un ar to gribat palielināt Latvijas zinātnieku promocijas
iespējas, tad, Cileviča kungs, es domāju, jūs stipri alojaties.
Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šobrīd likuma redakcija paredz,
ka publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā. Mans ierosinājums
ir – publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai kādā no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām. Kāpēc šāds priekšlikums? Kā mēs visi zinām no
vēstures, kādreiz zinātnes valoda bija latīņu valoda. Laiki ir mainījušies.
Latīņu valodā šobrīd nepublicējas vairs neviens. Šobrīd par neoficiālu zinātnes
valodu nenoliedzami ir kļuvusi angļu valoda. Arī jūsu pieminētie, Cileviča kungs,
ķīniešu zinātnieki publicē rakstus angļu valodā. Arī Krievijas nopietnākie
zinātniskie žurnāli… Nerunāšu spekulatīvi, bet runāšu par matemātiku, kuru
pārzinu… Visi Krievijas žurnāli, kuri iznāk tādā jomā kā matemātika un kuri ir
ar pasaules vārdu, vispirms iznāk krievu valodā un pēc tam, ar mēneša vai divu
mēnešu intervālu, – ar precīzu tulkojumu angļu valodā. Un ļoti bieži par jauna
atklājuma pirmās publikācijas datumu tiek uzskatīts nevis brīdis, kad žurnāls
iznācis krievu valodā, bet brīdis, kad iznācis tulkojums angļu valodā.
Ir neskaitāmi piemēri no matemātikas vēstures: kāds prominents
rezultāts ir nosaukts kāda Eiropas, Rietumeiropas vai ASV matemātiķa vārdā, bet ar
piebildi gan, ka vispār šis rezultāts ir bijis zināms jau pārdesmit gadus iepriekš,
kad tas ir ticis publicēts krievu valodā, piemēram, izdevumā „Kazaņas
Universitātes Vēstis”.
Līdz ar to, lai radītu plašu publicitāti Latvijas zinātnieku
pētījumu rezultātiem un lai ar mūsu promocijas darbiem varētu tiešām iepazīties
zinātnieki visā pasaulē, ir ļoti ieteicama šī publikācija… darba aizstāvēšana
un publikācija kādā no Eiropas valodām, kura – būsim reālisti! – pārsvarā
gadījumu būs angļu valoda, ja tiks izvēlēta kāda cita valoda, nevis latviešu.
Tas ir par saturisko pusi.
Bet tagad, kolēģi, par tehnisko pusi. Es esmu iesniedzis vairākus
priekšlikumus, un mēs šobrīd skatām 11.priekšlikumu. Un ir palicis vēl tātad 11.,
12. un 13.priekšlikums, un tie visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti komisijas
priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Un es gribu uzteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
ļoti kvalificēto darbu. Es viesojos šajā komisijā, un mums bija tiešām ļoti
saturīga diskusija par šiem jautājumiem, un, plaši uzklausot speciālistus, šie
priekšlikumi tika redakcionāli precizēti, apkopoti un ietverti vienā – komisijas
priekšlikumā, tas ir, 14.priekšlikumā. Kolēģi, es pateicos par jūsu atbalstu un,
lai atvieglotu mūsu procesuālo darbību, atsaucu 11., 12. un 13.priekšlikumu, un aicinu
atbalstīt šo priekšlikumu garu, kas ir izteikts komisijas “burtā” –
14.priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Lai arī priekšlikumi ir atsaukti, pieteiktās
debates par tiem turpinās.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Kaut gan priekšlikums ir atsaukts, tomēr divas tēzes šeit skanēja
no šīs tribīnes, proti, deputātes Druvietes apsvērums, kā arī kolēģa Šadurska
apsvērums par to, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara. Es uzskatu – tas ir
vietā. Tas ir jāpasaka, jo nākamais izskatāmais priekšlikums –
14.priekšlikums – prasa to pašu argumentāciju.
Es gribu cienījamo deputātu, cienījamās Saeimas, uzmanību
pievērst faktam, ka esošais… ka nākamais izskatāmais priekšlikums nemaz neaizskar
valsts valodas tiesības promocijas darbu sagatavošanas, iesniegšanas un
aizstāvēšanas jomā. Nemaz! Nevienā burtā, nevienā komatā! Tas paliek tāds pats.
Runa ir par to, vai ir iespēja izmantot kādas citas valodas, iesniedzot vai aizstāvot
promocijas darbu. Atzinums, kuru mums sniedza Šadurska kungs, bija ļoti informējošs,
interesants un emocionāli labi pasniegts, taču nav patiesībā virzīts uz to, lai
aizstāvētu šo priekšlikumu, bet runā par angļu valodu un ir angļu valodas labā.
Atkal – gan esošajā redakcijā, gan tajā redakcijā, kas tiks pieņemta vai
noraidīta, – angļu valodai paliks tāda pati vieta, jo gan Eiropas Savienības valodu
klāstā, gan visu svešvalodu klāstā angļu valoda atrodas. Runa ir par to, ka tiek
sašaurināta to valodu telpa, kas ir ārpus… vispār ir noliegta, noraidīta tā telpa,
kurā izmanto citas valodas, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Es nerunāju par
ķīniešu valodu, bet runāju tikai par krievu valodu, kuru Latvijas iedzīvotāji
izmanto tāpat kā latviešu valodu; par to es jau runāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā Saeima! Katram šeit sēdošajam ir pilnīgi skaidra gan
11., gan atbildīgās komisijas iesniegtā 14.priekšlikuma būtība – sarežģīt
dzīvi Latvijas krieviem, kas vēl paliek Latvijas zinātnē, izstumt viņus no šīs
zinātnes. Kārtējais mēsls, ja godīgi runā. Un, izlasot šo Šadurska kunga
priekšlikumu, var tikai lūgt, lai ātrāk viņš maina savu darba vietu… Eiropas
Parlamenta diskusijā par šiem jautājumiem visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā
savu vietējo retoriku krasi maina. Pat Roberts Zīle šodien var kalpot par normāla
eiropeiska politiķa paraugu. Tādam lielam kuģim liela peldēšana.
Un es gribu pateikt, ka mūsu pārstāve Eiropas Parlamentā –
Tatjana Ždanoka – strādā pie tā, lai visas mazākumtautību valodas…
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu. Priekšlikums
ir par publisku darba aizstāvēšanu.
V.Buzajevs. Argumentēju savu nostāju pret šo priekšlikumu.
Kad visu minoritāšu valodas būtu atzītas par Eiropas Savienības
oficiālajām valodām, tad no Saeimas vairākuma nāktu vēl viens priekšlikums –
izslēgt Eiropas valodas, lai paliktu tikai latviešu.
Aicinu šo cūcību neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tas ir bezgala interesanti, ka mēs varam šeit
diskutēt ilgi un nopietni, kaismīgi aizstāvot vai apstrīdot lietas, kas tomēr visā
pasaulē ir vairāk vai mazāk saprotamas.
Minēšu jums vienu piemēru, lai nebūtu tukša runāšana. Markova
procesu teorijā ir ļoti būtiska diferenciālvienādojumu klase, ar ko tiek aprakstīti
Markova ķēžu stāvokļi ķēdēm ar nepārtrauktu laiku un diskrētu fāžu telpu.
Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā tos pazīst kā Kolmogorova vienādojumus.
Amerikā un Rietumeiropā tos pazīst kā Čepmena vienādojumus. Šodien beigu beigās ir
vairāk vai mazāk panākta vienošanās, ka Krievijā tie tiek saukti par
Kolmogorova-Čepmena vienādojumiem, citur pasaulē – par Čepmena-Kolmogorova
vienādojumiem.
Godātie kolēģi! Izcilais krievu matemātiķis Kolmogorovs atklāja
šos faktus, pierādīja šo teoriju vairākus gadu desmitus pirms Čepmena. Un
iedomājieties tagad šādu situāciju: mans godātais kolēģis Buzajevs izdarīs
pasaulslavenu atklājumu un publicēs to tikai latviski vai tikai krieviski, bet 20 gadus
vēlāk kāds Tomsons-Džonsons vai vēl kāds izdarīs to pašu un nosauks to par
Tomsona-Džonsona, nevis Buzajeva teorēmu.
Kolēģi! Nu taču rūpēsimies paši par saviem zinātniekiem un
ļausim viņiem iziet ar cieņu un godu plašajā pasaulē!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijā strādājošs deputāts, gribu teikt lielu paldies Šadurska kungam, kurš
iesniedza ļoti daudzus priekšlikumus, ieradās uz komisijas sēdēm un aizstāvēja
savus priekšlikumus. Un es esmu viņa pozīcijās. Viņš pareizi darīja, jo esošajā
redakcijā teksts skanēja pavisam citādāk: zinātniskā grāda iegūšanai
nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā. Tas nozīmē, ka, lūk,
tajā – krievu valodā, par ko mēs te esam šodien tik daudz runājuši. Un atbildīgā
komisija atrada pareizu formulējumu, un vairums vienojās par to.
Es gribu pasacīt vēl arī to, ka tagad, šodien, mēs pabeigsim
skatīt Izglītības likumu, bet komisija ir jau aizsākusi darbu pie Augstākās
izglītības likuma. Notika pirmā sēde šajā sakarā, un mēs esam nonākuši pašlaik
taisni pie tiem punktiem, pie tiem pantiem, kuri runā par valodas lietošanu augstākajā
izglītībā, un, protams, atkal būs pietiekami lielas debates. Es domāju, ka līdzīgi
kā šeit, Izglītības likumā, kas ir faktiski jumta likums, mēs arī tur aizstāvēsim
latviešu valodas pozīcijas.
Vēlreiz paldies, Kārli.
Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs.
Bet mēs patlaban skatām likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās
darbības likumā”.
Tātad 11., 12. un 13.priekšlikumu iesniedzējs ir atsaucis.
Tātad, lūdzu, mēs turpinām ar 14.priekšlikumu.
J.Porietis. 14.priekšlikums ir summēts šo priekšlikumu rezultāts.
Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es atbalstu kolēģa Šadurska patosu par angļu valodas lietošanu
Latvijas zinātnē. Ar abām rokām! Tikpat efektīvi, kā tas tika darīts Latvijas
zinātnē varbūt pēdējo simt gadu laikā, tas varbūt tiks darīts arī turpmāk,
neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs pieņemti šie grozījumi. Angļu valodai mūsu
zinātnē un mūsu zinātnes integrācijai Eiropas zinātnē neviens nedraud nevienu
mirkli. Par to nav runa nemaz. Tāpat neviens nedz ar šiem grozījumiem, nedz ar esošo
likuma normu nedraud latviešu valodai. Runa ir par to, ka tiek izstumtas no aktīvās
lietošanas zinātnes jomā citas valodas, kuras līdz šim bija izmantotas un kuras
Latvijas valstī izmanto vismaz 36 procenti no visiem iedzīvotājiem. Tikai par to ir
runa, ne par ko citu.
Speciālisti, kuri tika aicināti piedalīties mūsu komisijas sēdē,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, kā arī Latvijas Zinātnes
padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns, apliecinājuši, ka galvenokārt visi
pieteicēji, visi doktora zinātniskā grāda pieteicēji vai darbu iesniedzēji, to
izdarījuši jau angļu valodā un neviens viņiem netraucēja līdz šim to darīt. Līdz
ar to es uzskatu, ka runāšana par angļu valodu ir vienkārši, kā latvieši saka,
tukšu salmu kulšana, vai ne? Runāsim par ko citu – par lietas būtību.
Vēlreiz atkārtoju: šis priekšlikums sašaurina zinātnisko darbu
iesniegšanu un aizstāvēšanu, nevis paplašina. Līdz ar to šis priekšlikums ir
noraidāms.
Es aicinu atbalstīt esošās normas saglabāšanu tādā pašā
formulējumā, kādā tā ir šobrīd.
Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nepiekrītu ne
pašreizējam likuma formulējumam, ne arī komisijas piedāvātajam variantam, jo mums
patiesībā ir jādomā par Latvijas zinātnes prestižu un atpazīstamību. Taču
14.priekšlikums, komisijas priekšlikums, es domāju, nekādā ziņā neveicina Latvijas
zinātnes atpazīstamību Eiropā un pasaulē, jo teorētiski… Iedomāsimies: jebkurā
no Eiropas Savienības valstu valodām šeit var iesniegt disertāciju. Nu pārtulkos to
izvērsto tekstu latviešu valodā. Nu, un kas no tā? Kāda starptautiska publikācija
Latvijas zinātnei? Es domāju, ka faktiski nekāda.
Līdz ar to es apšaubu šīs normas lietderību. Un es domāju, ka
Augstākās izglītības likuma projektā, ko skata Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija, ir jāveic attiecīgās korekcijas. Un, manuprāt, disertācijas ir jāiesniedz
vai nu valsts valodā, vai angļu valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Nē, nē, nē! Balsojam!”)
Ābiķa kungs tomēr nevēlas debatēt.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Balsojam „par”, un miers!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Būtībā jau es Eglīša kungam varētu piekrist. Vienīgā
nelaime ir tā, ka angļu valoda ir pēc noklusēšanas kļuvusi par starptautisko
zinātnes valodu. Nevienā normatīvā dokumentā angļu valoda nav izcelta iepretī
citām Eiropas oficiālajām valodām. Līdz ar to mums ierakstīt mūsu normatīvajos
aktos, ka valsts valodā vai angļu valodā, ir neiespējami. Turklāt, ja darbs ir,
piemēram, par franču literatūru vai vācu valodniecības pētījumi, tad to būtu ļoti
grūti rakstīt gan latviski, gan angliski.
Saprotams, ka saskaņā ar to formulējumu, kas ir piedāvāts
14.priekšlikumā, lielākā daļa darbu tiks iesniegti latviešu valodā vai, ja
svešvalodā, tad angļu valodā. Nav nekādu problēmu, Eglīša kungs, ar šo redakciju,
un es domāju, ka viss notiks absolūti vislabākajā kārtībā.
Atbalstīsim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šo lietu
jāskatās drusku plašāk. Eiropa šobrīd tomēr ir reģions, kam ir… Eiropas
Savienība ir reģions, kam ir jākonkurē ar citiem ļoti strauji attīstošamies
reģioniem Austrumāzijā, Dienvidāzijā, jākonkurē ar Ziemeļameriku un tamlīdzīgi.
Un ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības telpā varētu īstenot saskanīgu politiku
ne tikai zinātnes jomā, bet arī daudzās citās jomās. Taču šobrīd sakarā ar to,
ka Eiropas Savienībā ir daudzas jaunas dalībvalstis un arī vecajās dalībvalstīs ne
visur labi zina svešvalodas, ir savstarpējas komunikācijas problēmas, kas traucē šai
konkurētspējai. Šis komisijas priekšlikums vienkārši ir vērsts uz to, lai mēs
labāk iekļautos Eiropas Savienības telpā un mūsu zinātnes lietas būtu
konkurētspējīgākas līdz ar to.
Tāpēc es aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Porietis. Kā jau tika minēts, komisijas darbā piedalījās gan
zinātnieki, gan augstskolu pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas
pārstāvji un šo variantu atbalstīja. Vēl tikai gribu piebilst, ka te ir parādījies
jauns teikums: publiskā aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt
arī citā svešvalodā. Es domāju, ka šis priekšlikums ir kompromisa variants, un
aicinu Saeimu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
J.Porietis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. Arī 21. – šīs komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. Un 24.- deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās
darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 16. Likums pieņemts.
J.Porietis. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un augsti
godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 4. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav
atbalstīts. Taču es uzreiz gribu paskaidrot, ka turpmāk ir atbalstīti daudzi
priekšlikumi, ko ir iesniegusi deputāte Pētersone saistībā ar bibliotēkām. Juristi
vienkārši uzskatīja, ka šeit, preambulā, faktiski… ka nebūtu šis priekšlikums
jāatbalsta.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jā, tiešām, jautājums par skolu bibliotēkām
ir vairākos deputātes Karinas Pētersones priekšlikumos akcentēts. Es nerunāšu par
visiem, bet vienkārši mēģināšu attiecībā uz šo priekšlikumu nedaudz paskaidrot
un motivēt, kāpēc tas bija nepieciešams… un arī kāpēc šis priekšlikums varēja
būt arī atbalstāms.
Izskatot likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” otrajā
lasījumā, ņemot vērā arī Juridiskā biroja ieteikumus, tika izņemtas nedaudzās
normas par izglītības iestāžu bibliotēkām. Tomēr komisijā bija panākta
vienošanās, ka uz trešo lasījumu šīs normas ir jāprecizē un jāiestrādā likumā.
Tiekoties ar izglītības iestāžu vadītājiem, bibliotekāriem, kā arī asociāciju
pārstāvjiem, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas
deputāti iesniedza (Karinas Pētersones personā) priekšlikumus uz trešo lasījumu.
Ieinteresētās puses norādīja, ka esošajā situācijā, kad krasi tika samazināts
finansējums izglītībai, kad tika reorganizētas un likvidētas izglītības iestādes,
bibliotēku pakalpojumu pieejamība tiek apdraudēta.
Taču, strādājot komisijā, saskārāmies ar lielu Izglītības un
zinātnes ministrijas nevēlēšanos šīs normas iestrādāt likumā. Galvenie argumenti
bija tie, ka nevajagot izcelt izglītības iestāžu bibliotēkas kā atsevišķu
struktūru, jo tad arī citas struktūras ir jādefinē likumā. Turklāt bibliotēku
darbību definē un koordinē Kultūras ministrija savā Bibliotēku likumā. Taču pēc
vairākkārtējām sēdēm un ar Juridiskā biroja tiešu atbalstu tomēr izdevās
daļēji šīs normas iestrādāt. Ir runa par pakalpojumu, ko ir tiesīgs saņemt
izglītojamais. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka Izglītības likums
attiecas arī uz augstākās izglītības iestādēm – tieši tā ir! -, kuras ir
samērā autonomas, un ka nevajadzētu pieprasīt šo normu kā obligātu. Tomēr nebūtu
pieļaujams tas, ka skolās bibliotēku pakalpojumi nebūtu pieejami vai būtu tikai
daļēji pieejami skolēniem neērtā veidā, kā dažreiz tas sāk parādīties Latvijā,
pie novadu vai pagastu nelielajām bibliotēkām.
Igaunijas Izglītības likumā ir konkrēta norma: skolās ir jābūt
skolu bibliotēkām.
Nav iedomājama pilnvērtīga izglītības iestādes darbība bez
izglītības iestādes bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt esošajā
situācijā, pēc tiesībsarga atzinuma, valdība rupji pārkāpj Latvijas Republikas
Satversmes 112.pantu, tas ir, tiesības uz bezmaksas izglītību. Kā piemēru varu minēt
finansējumu mācību grāmatu iegādei – tikai 69 santīmi uz vienu izglītojamo.
Mūsdienās izglītības iestāžu bibliotēku nozīme ir
jānostiprina. Tām ir jākļūst ne tikai par grāmatu krātuvēm, bet arī par metodiski
informatīviem centriem.
Tāpēc uzskatām, ka, definējot to likumā, nenodarīsim nevienam
ļaunumu (un tas arī nav nekāds politisks jautājums), bet tikai ar likumu precizēsim,
kas tad ir izglītības iestādes bibliotēka, un palielināsim tās nozīmi. Turklāt tas
ir saskaņots arī ar bibliotēku asociācijām. Tāpēc es domāju, ka deputātes
Pētersones priekšlikumu vajadzētu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu
zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi cilvēki balso
„par”!”) Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 18, atturas – 27.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 9. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. Ne jau tāpēc, ka šis priekšlikums būtu slikts, bet
tāpēc, ka komisija uzskata, ka šobrīd, krīzes apstākļos, īstenot lietas, ko
piedāvā „Pilsoniskā Savienība”, un termiņus, ko piedāvā „Pilsoniskā
Savienība””… ka te ir pārāk optimistisks skatījums uz reālo situāciju.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es zinu, ka ar varu nevienu laimīgu padarīt nevar,
tāpēc es neaicināšu veikt balsojumu par šo priekšlikumu. Komisija to ir
noraidījusi, un acīmredzot šim priekšlikumam šobrīd Saeimā nav vairākuma atbalsta.
Taču es gribu teikt dažus vārdus argumentācijas labad.
Taisnība jau ir Dzintaram, kad viņš saka, ka šobrīd mēs to īsti
nevaram atļauties. Bet mani ļoti interesē, kāda būs Latvija, kad mēs sāksim
rāpties ārā no tās ekonomiskās bedres, kurā šobrīd esam, un cik ātri mēs to
spēsim paveikt. Un, proti, vai mēs spēsim radīt zināšanu ekonomiku. Un vai mēs
ražosim produktus ar augstu pievienoto vērtību, un vai inovācijas būs tikai
labskanīgs vārds bez satura, vai arī tam būs kāda dziļāka jēga.
Šobrīd mūsu valstī bezdarbs ir apmēram 19 procenti, vidēji. Ja
mēs sadalām šos bezdarbniekus pēc viņu izglītības pakāpes un paņemam tā saukto
svērto procentu atbilstoši katras grupas īpatsvaram (personas ar pamatizglītību, ar
vidējo un ar augstāko izglītību), tad šie procenti ir šādi: grupā ar augstāko
izglītību bezdarbs ir 8 procenti, grupā ar vidējo izglītību – apmēram 17-18
procenti, un grupā ar pamatizglītību – 28 procenti.
Godātie kolēģi! Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, kas
ir ieguvis tādu izglītības pakāpi, kādu valsts no viņa obligāti prasa, paliek bez
darba. Zema izglītība ir vislielākais bezdarba risks. Padomāsim mazliet par to, ka
harmoniski attīstās tās valstis, kurās sabiedrība nav ļoti dziļi polarizēta! Un
šis priekšlikums ir tieši vērsts uz šīs polarizācijas mazināšanu, uz mūsu
iedzīvotāju kopas harmonizēšanu, un es esmu absolūti pārliecināts, ka pie šīs
diskusijas mēs atgriezīsimies tuvākajā laikā, un, jo drīzāk mēs to izdarīsim, jo
pozitīvāk atrisināsim, jo labāk būs mums, kad mēs sāksim domāt par jaunu
ekonomikas attīstību.
Bet, kā jau es sacīju, kolēģi, es neaicinu balsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” vienojās par to,
ka atbalstīs šo priekšlikumu. Mēs piekrītam tam, ka budžetā trūkst naudas, lai
nodrošinātu šo ļoti spēcīgo normu, bet mēs esam pārliecināti, ka drīz būs jauna
Saeima, būs cits budžets, būs citi līdzekļi, un mēs darīsim… vismaz tie, kas būs
tajā Saeimā… Es runāju tagad par tiem, kas vēlas, lai šī norma tiktu īstenota,
lai tā būtu īstenota, jo patiešām mūsu bērnu, mūsu pusaudžu izglītība ir
vienīgais resurss, kas var nodrošināt mūsu tautas un mūsu ekonomikas izaugsmi un
uzplaukumu. Nekas cits, neviens mums nepalīdzēs, ja mēs paši sev nepalīdzēsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Droši vien no dažām politiskām frakcijām vai
partijām mēs nākotnē sagaidīsim ļoti interesantus priekšlikumus. Bet, ja mēs
gribam šos priekšlikumus iestrādāt likumdošanā, tomēr ir jāpadomā, kā mēs
kompleksi to varētu risināt. Un vai vispār konkrētajā brīdī tas ir iespējams.
Nākotnē – jā.
Es negribētu piekrist tam, ka, ja mēs ieviešam obligātu vidējo
izglītību, mēs momentā sāksim risināt bezdarba problēmas. Tā tas nav. Tas ir cits
jautājums.
Godīgi runājot, jāteic, ka par šādu priekšlikumu varbūt varēja
runāt tajos „treknajos gados”, arī tajā laikā, kad izglītības un zinātnes
ministrs bija Kārlis Šadurskis. Nez kāpēc no viņa puses mēs pašvaldībās tādus
priekšlikumus neesam dzirdējuši. Pēkšņi nāk tāds priekšlikums.
Par bezdarba jautājumu. Jā, tiešām, – to jauniešu vidū, kuri ir
vecumā no 15 līdz 24 gadiem, esošajā situācijā, pēc Valsts nodarbinātības
dienesta statistikas, ir liels skaits bezdarbnieku, laikam 27 tūkstoši. Un var spriest:
jā, ja mēs viņus visus saliekam skolās, tad viņi turpinās kaut kā mācīties,
iegūs akadēmisko vidējo izglītību vai arī profesionālo, un tādā veidā mēs kaut
kā šo problēmu risināsim. Nav tas tik vienkārši! Pirmkārt, tas prasīs gan
resursus, gan arī… Bet galvenais jautājums – kāpēc jaunieši kļūst par
bezdarbniekiem? Mēs jau nevaram pamatizglītību nodrošināt pilnā apmērā, mēs
nevaram izsekot līdzi tiem skolēniem, kuri sistemātiski neapmeklē skolu. Pieci
procenti jauniešu vispār neiegūst pat pamatizglītību. Tāpēc mūsu izglītības
sistēma pagaidām vēl nav gatava, pieņemot šo priekšlikumu, efektīvi strādāt.
Un vēlreiz par bezdarbu. Aktuālāk ir droši vien skolās tomēr
atjaunot profesionālās orientācijas un profesionālās karjeras izglītības jautājumu
aktualizēšanu. Tas ir svarīgāk, jo nav normāli, ka jaunieši iegūst vidējo
izglītību, arī akadēmisko vidējo izglītību, bet nemaz nezina, kā viņi ieies darba
tirgū. Pēc aptaujām spriežot, viņiem galvenais ir ātrāk izbraukt no šīs valsts.
Piecdesmit procenti jauniešu, beidzot 12.klasi, vispār nezina, kur tālāk iet un kur
doties.
Domāju, ka risināt šos jautājumus ir aktuālāk nekā mehāniski,
populistiski ieviest obligātu vidējo izglītību vai nākotnē varbūt arī augstāko un
uzskatīt, ka līdz ar to visi jautājumi būs atrisināti. Tā tas nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es priecātos atbalstīt šo priekšlikumu, taču
mani nedaudz māc šaubas, varbūt var kāds tās kliedēt, – vai mēs ar zemāka
līmeņa normatīvo aktu varam uzstādīt augstākas obligātās prasības, nekā tas ir
noteikts Satversmē? Var būt, ka varam. Bet man tomēr ir šaubas… Taču es piekrītu,
ka debatēm par šo jautājumu ir jābūt, un, ja šīs debates sasniedz kaut kādu
kopīgu rezultātu, tad tomēr vajadzētu to fiksēt Latvijas Republikas Satversmes
112.pantā, kurā šobrīd ir teikts, ka pamatizglītība ir obligāta. Jā, šādu
priekšlikumu mēs varētu nākotnē atbalstīt – ar piebildi, ka valsts un pašvaldību
finansētajās mācību iestādēs mācību obligātā programma ir valsts valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! Šī tiešām ir ļoti nopietna
lieta, tāpēc es ļoti lūdzu jūs izturēties pret to ar nopietnību, kad veiksiet
balsojumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Labi!”) Es tikai vēlreiz
paskaidrošu komisijas nostāju.
Komisija ar izpratni izturas pret šo priekšlikumu, bet tas ir
jāskata kontekstā ar pārejas noteikumiem. Iesniedzēji paredz, ka šī likuma sadaļa
stātos spēkā jau 2011.gada janvārī. Komisija uzskata – un es domāju, ka jūs tam
piekritīsiet -, ka šobrīd ekonomiskā situācija nav tāda, ka mēs varam šo
likumprojektu īstenot dzīvē. Un diez vai, kā te teica Pimenova kungs, jaunā Saeima
pēkšņi tiks pie lielas naudas, nezin kur atradīs kādas apslēptas mantas vai ko…
Diez vai tas kaut ko mainīs.
Tāpēc es diemžēl aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 10. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais likums nosaka, ka valsts un
pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Iegūst arī
citās valodās, ja ir tādas izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas
mazākumtautību izglītības programmas. Ierosinu starp citām valodām izdalīt Latvijas
mazākumtautību valodas un noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs
izglītību iegūst mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekams pieprasījums
atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Šis priekšlikums ir tiešā
saskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, ko
Latvija ratificēja.
Konvencijas 14.panta 2.punkts nosaka, ka puses apņemas valsts
izglītības sistēmas ietvaros nodrošināt personām, kuras pieder pie
mazākumtautības, ja ir pietiekošs pieprasījums, līdzvērtīgas iespējas iegūt
izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā
teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautības
personas. Es uzsveru šos vārdus – ja ir pietiekošs pieprasījums. Un pievēršu
deputātu uzmanību tam, ka priekšlikums nozīmē nevis mainīt valstī esošo sistēmu,
bet gan uzdot valdībai izstrādāt kritērijus, kuri apliecinātu, ka izglītība
mazākumtautības valodā ir pietiekoši pieprasīta, un nekas cits.
Šis priekšlikums nekaitē latviešu valodas kā valsts valodas
statusam Latvijā, bet paplašina demokrātiskās iespējas izvēlēties katram bērnam
izglītības valodu, tai skaitā arī Latvijā dzīvojošas mazākumtautības valodu.
Uzreiz gribu atbildēt kolēģim, kas pieļauj, ka Latvijā mazākumtautības nav
noteiktas. Likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu
aizsardzību” valsts ir noteikusi, ko nozīmē termins “nacionālā minoritāte”.
Līdz ar to šīs kopas definīcijas principus varam attiecināt arī uz valodu, kuru
mazākumtautība lieto.
Lūdzu deputātus atbalstīt 10.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Mēs vārds vārdā varētu atgriezties 1999.gadā, kad
šajā pašā zālē, tiesa gan, mēs ar Pimenova kungu tad diskutējām citos forumos,
tika skarts jautājums, kas ir identisks ar to, ko mēs iztirzājam šodien. Tāpēc es
neiešu dziļāk analīzē, kāpēc mūsu Izglītības likuma pants ir tieši tāds, kāds
tas ir, bet norādīšu uz dažiem aspektiem, kurus šajā diskusijā nedrīkstētu
ignorēt. Vispirms par Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju.
Vispārzināma patiesība, ka ir jālasa ne tikai pants, bet tad, ja
starptautiski saistošam dokumentam ir oficiāli komentāri, būtu jālasa arī tie. Un
tieši 14.panta komentāros ir skaidri noteikts, ka nav pieļaujami aizspriedumi pret
oficiālās valodas apguvi vai mācībām šajā valodā. Tas gan, starp citu, neskar šo
pantu, tas ir pilnīgi cita līmeņa fenomens, taču, ja tas tika pieminēts, tad nu
būsim precīzi līdz galam.
Bet par šo ieteikumu. Kas tad īsti ir jauns? Piedodiet, pēc gara –
nekas. Pēc burta – tiek papildināta 9.panta pirmā daļa ar faktu, ka, lūk, valsts
valoda un mazākumtautības valoda tiek ietverta vienā pantā, kas jau pats par sevi
tīri radikāli maina pieeju šiem jautājumiem. Tātad – valodu hierarhijai. Un šeit
ir divi jautājumi, kuri pagaidām ir neskaidri.
Pirmais – šis pietiekošais pieprasījums atbilstoši Ministru
kabineta noteiktajiem kritērijiem. Un otrs jautājums – šī lieta tomēr ir pietiekami
sarežģīta, lai par to lemtu Saeima un lai tas būtu ietverts likumā, nevis Ministru
kabineta noteikumos.
Tādi vārdi kā „pietiekošs pieprasījums” ir bez seguma. Zinām,
cik daudz grūtību rodas, interpretējot kaut vai Nacionālo minoritāšu aizsardzības
konvenciju vai Eiropas vai reģionālo minoritāšu valodu hartu. Līdz ar to šeit ir
diezgan lielas iespējas plašākai interpretācijai. Un pats galvenais – šis likuma
panta grozījums nedod neko pozitīvu, bet tikai atkal var pavērt vārtus nevajadzīgām
diskusijām par valodu hierarhiju Latvijā.
Tātad aicinu neatbalstīt, jo mazākumtautību izglītības tiesības
pietiekami tiek nodrošinātas esošajā likuma pantā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka pašreizējā likuma 9.pantā ir
viena zināma problēma, jo ir ļoti labi aprakstīta situācija ar valodas lietojumu
pamata un vidējās izglītības pakāpē, savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa
runā par profesionālās kvalifikācijas ieguvi un akadēmiskā grāda… un zinātniskā
grāda ieguves valodu.
Šeit trūkst vienas daļas, ko atbildīgā komisija ir ļoti sekmīgi
atrisinājusi savā priekšlikumā – 12.priekšlikumā -, ieviešot 3.1
daļu un līdz ar to ļoti eleganti un skaisti pabeidzot šo 9.pantu.
Godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu,
jo Druvietes kundze jau norādīja uz vairākām problēmām, un es vēl no savas puses
gribu piebilst, ka Pimenova kunga redakcija ir ļoti divdomīga un tur tiešām nevar
saprast, par kurām izglītības pakāpēm viņš runā, vai ietver arī augstāko
izglītību. Un, ja tā, tad tur ir tikai terminoloģiskas problēmas, jo augstskolām
mums nav izglītības programmas, mums nav tāda jēdziena „mazākumtautību
izglītības programma”, augstskolās mums ir studiju programmas un studiju priekšmeti.
Savukārt ministrija nu nekādi nevar diktēt augstskolai, kādā valodā kādu studiju
priekšmetu pasniegt.
Tā ka es aicinu to neatbalstīt.
Savukārt par 11. – „Pilsoniskās Savienības” frakcijas
priekšlikumu, kurš faktiski ir atbalstīts un iekļauts manis pieminētajā komisijas
priekšlikumā, es neaicinu balsot, jo galvenās idejas, manuprāt, atbildīgā komisija
ir ļoti veiksmīgi iestrādājusi savā – 12.priekšlikumā.
Tātad par 10.priekšlikumu aicinu balsot „pret”, par
11.priekšlikumu balsojums nebūtu vajadzīgs, bet 12.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Deputāti! Cienījamā bijusī ministre runāja par pirms 11
gadiem notikušo diskusiju ar Igoru Pimenovu, tikai aizmirsa vienu lietu, ka 2005.gadā
Saeima tomēr ratificēja Vispārējo konvenciju par mazākumtautību
aizsardzību – pēc pēdējo 10 gadu debatēm, ar atrunām, bet tomēr ratificēja.
Un, ja nemaldos, par izglītību ir runa 14.pantā, un noteikti šis pants tika pieņemts
bez jebkādām atrunām. Praktiski zināmā mērā šie konvencijas panta teksti arī ir
uzrakstīti ar cienījamā Pimenova kunga roku.
Līdz ar to, kad jūs runājat par kādām pretrunām šajā
priekšlikumā, jūs kritizējat nevis Pimenovu, bet visu Eiropu un visas valstis, kas
kopā ar Latviju šai konvencijai pievienojās. Un ne jau pirmo reizi šeit kolēģi nevar
saprast konvencijas jēdzienu „pietiekošs pieprasījums”, bet visi, kas sēž
Saeimā, šeit 2004.gadā šo pietiekošo pieprasījumu redzēja tieši ielās blakus
Saeimas ēkai. Tie bija 10 tūkstoši krievu skolēnu.
Man šķiet, ka Pimenova kunga priekšlikums ir pilnībā atbalstāms
un runā ne tikai par konvenciju. Praktiski tas zināmā mērā atjauno 1919.gadā
pieņemto pirmās Latvijas Republikas Izglītības likumu. Tomēr jūsu senči bija
gudrāki nekā pēcteči, kurus var novērot šeit zālē un kuri negrib nacionālo
saskaņu pat dziļas krīzes laikā. Un zināmā mērā atņem Latvijai visas attīstības
iespējas. Es tomēr aicinu saskaņot visas nacionālās nesaskaņošanas un šo
priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir ļoti noguruši un ir
grūti dienas otrajā pusē skatīt vēl vienu tikpat smagu likumu kā Imigrācijas
likums. Un uzmanību varbūt nav tik viegli koncentrēt uz šādiem ļoti precīziem,
juridiski konkrētiem jautājumiem. Es to saprotu, tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību
šim likumam, jo tieši šis likums ir tas likums, kurš nosaka Latvijas likumdošanas
konstrukciju, nodrošina gan mieru, gan integrāciju mūsu sabiedrībā, mūsu valstī.
Par apsvērumiem, kurus minēja kolēģi Druviete un Šadurskis. Es
savā priekšlikumā izmantoju to valodu, to loģisko valodu un to loģiku, kuru izmantoja
mūsu valsts un Saeima pirms 11 gadiem, pēc tam 2004.gadā, negrozot šajā valodā
nevienu pantu, nevienu domu. Vienīgais… tātad, ja ir pretrunas, tad šīs pretrunas ir
jau pārmantotas no esošās redakcijas. Vienīgais jauninājums ir šāds. Es rosinu
nodrošināt mazākumtautībām garantijas mācīties savā dzimtajā –
mazākumtautības valodā, ja ir pietiekošs pieprasījums, un deleģēt valdībai noteikt
attiecīgos kritērijus, lai valdība, lai izpildvara domā, ko tas nozīmē –
pietiekošs pieprasījums. Mūsu darbs jau tika izdarīts, kad mēs ratificējām Eiropas
Padomes Vispārējo konvenciju. Tagad nākamais solis jāsper valdībai. Tikai šo soli es
arī aicinu valdībai deleģēt.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka
neapzināti, turklāt šajā gadījumā neapzināti to dara abu pušu deputāti, kas
aizstāv divus viedokļus – pamatnācijas viedokli un krievu un krievvalodīgo viedokli
-, jauc vienu jēdzienu – “nacionālā minoritāte”. Neapgalvoju, ka man ir
pilnīgi simtprocentīga patiesība, bet es šīm lietām sekoju līdzi. Nepārtraukti.
Līdz šim ne Eiropā, ne pasaulē, ne reģionu mērogā, nevienā vietā nav, cik man
zināms, noslēgta konvencija, kurā būtu vienotība par to, kas ir kādas valsts
nacionālā minoritāte. Vēsturiskie apstākļi jau nosaka katrā valstī to, ka nevar
nonākt pie šādas konvencijas un šādas vienprātības.
Arvien vairāk, kā esmu lasījis pat beidzamajos mēnešos, dominē
uzskats, ka nacionālā minoritāte ir kādā valstī tāda mazākumtautība, kura dzīvo
savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur tā ir radusies, attīstījusies un turpina
dzīvot, un kurai nav savas valsts. Pilnīgi pareizi! Latvijā tādi ir lībieši. Un
pārējie ir tikai mazākumtautības. Bet arī par jēdzienu „mazākumtautība” ir
vērts runāt. Nekur starptautiskajās konvencijās vēl nav noteikts, kas ir
mazākumtautība. Un tas ir atkal atkarīgs tikai no mūsu pašu – šinī gadījumā
latviešu, jo mēs šajā zemē vēl esam vairākumā, – no mūsu pašu viedokļa, kas
ir mazākumtautība.
Lūk, konkrēti piemēri. Vācija un turku jautājums. Es jau esmu
šeit runājis par to lietu, bet „Saskaņas Centrs” un PCTVL cilvēki diemžēl negrib
to atkārtoti dzirdēt. Proti, 1959.gadā abas valstis noslēdza līgumu par turku
viesstrādnieku ieplūšanu Vācijā, un, kā zināms, tagad viņu skaits sasniedz jau 2,5
miljonus. Un tā ir mazākumtautība arī vācu uztverē, bet joprojām… 21.gadsimta
sākumā, ja nemaldos, 2002. vai 2003.gadā, pirmajai turku skolai pēc turku lūguma,
pēc Berlīnes turku lūguma (Berlīne ir otra lielākā turku apdzīvotā vieta
Eiropā!), piešķīra trešdaļu no skolai nepieciešamajiem līdzekļiem. Par pārējo
daļu turkiem pateica: rūpējieties paši par savu skolu.
Tā ka, redziet, „Saskaņas Centram” un PCTVL šeit nevajadzētu
visu laiku runāt par mazākumtautībām un tās uzsvērt.
Mūsu mazākumtautību jēdziens arī nav nekur definēts, skaidri
noteikts, un tas ir ļoti pareizi un ļoti labi, jo arī starptautiski, vēlreiz uzsveru,
tas nav izdarīts.
Kāda Latvijā ir situācija ar mazākumtautībām? Bēdīga.
Iepriekšējā tautskaitē Latvijā cilvēkiem tika uzdots jautājums, kāda ir viņu
ģimenes valoda, respektīvi, pie kādas tautības viņi sevi pieskaita, kāda ir dzimtā
valoda. Atbilstoši tam, kā tur ir definēts, mums bija 102 tautības. Bet tagad
Eiženija Aldermane, kuru Pēteris Tabūns bieži ielūdz Pilsonības likuma izpildes
komisijā, jau paziņoja, ka mums ir 152 tautību pārstāvji. Mums arī tad, ja mēs
gribētu, nav iespējams ierakstīt likumā tā, kā jūs, kolēģi no PCTVL un
„Saskaņas Centra”, gribat: ja ir mazākumtautību pieprasījums, tad mēs atveram
šīm mazākumtautībām skolas. Situācija Latvijā ir tāda – nākamā tautskaite to
apstiprinās -, ka tikai latvieši, krievi un čigāni savā vairākumā ir
saglabājuši dzimto un ģimenes valodu, savas nācijas valodu. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Igauņi arī!”) Igauņi un lietuvieši savā vairākumā nav
paturējuši savu dzimto valodu, bet, mums, latviešiem, par laimi, viņi vairākumā ir
latviskoti un mazākumā pārkrievoti. Pat šīm divām tautām jau nav vairs dzimtās
valodas… Un visas pārējās tautas ir pārkrievotas.
Jūs gribat mazākumtautības? Nu nav šo mazākumtautību… Un, ja
jūs gribat likumprojektā iekļaut priekšlikumu par skolu atvēršanu pēc
pieprasījuma, tad nākamie skaita ziņā ir tatāri, armēņi, azerbaidžāņi, kuru
skaits galvaspilsētā veido tūkstošus. Jā, tūkstošus! Tātad, pieņemot jūsu
priekšlikumu, mēs būsim spiesti Latvijā atvērt skolas tatāru, armēņu,
azerbaidžāņu un varbūt vēl kādas tautas valodā.
Tas nav iespējams. Mums ir jānoraida šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kolēģī Buzajevā vienmēr ir vērts
ieklausīties, jo viņš parasti pasaka interesantas atziņas. Un viena no tām bija tā,
kur Buzajeva kungs runāja par to, kas ir pietiekams pieprasījums. Tuvu tekstam citēju
Buzajeva kungu: 2004.gadā krievu skolnieki parādīja, kas ir pietiekams pieprasījums.
Un tas mani mudina uz ļoti interesantām pārdomām, jo, patiesi, nu
jau ar zināmu laika distanci mēs varam izvērtēt 2004.gada notikumus, teiksim, nevis
politiski, bet vēsturiski.
Kas notika 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu? Latvijā
mazākumtautību bērnu vecāki par 5 tūkstošiem vairāk savu bērnu nekā
iepriekšējā gadā aizsūtīja 1.klasē uz latviešu skolām, nevis uz mazākumtautību
skolām, tāpēc ka mani labie kolēģi Pliners un Buzajevs tiešām ir izdarījuši
milzīgu darbu integrācijas politikas attīstībā, jo nekas netiek tik ļoti emocionāli
uztverts kā bailes par savu bērnu nākotni un viena liela daļa mazākumtautību bērnu
vecāku noticēja šiem cienījamiem kolēģiem, ka bilingvālā izglītība nedos viņu
bērniem to, ko bērni varētu sasniegt. Un vecāki adekvāti noreaģēja uz šo
propagandu un izvēlējās nevis iziet ielās, bet parūpēties par savu bērnu nākotni
un sūtīt savus bērnus latviešu skolās, jo noticēja šiem cienījamiem aģitatoriem.
Un, godātie kolēģi, pavērtēsim no šā aspekta: vai 5 tūkstoši
bērnu – tas ir pietiekams pieprasījums? Es domāju, ka ir, bet, Pimenova kungs, tas
nerunā par labu jūsu terminam – pietiekams pieprasījums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs patiešām esam ļoti noguruši, un es
piekrītu Pimenova kungam, ka mums vajadzētu šim jautājumam pieiet ļoti konstruktīvi.
Un visi šie jautājumi, par ko jūs šodien runājat, manuprāt, ir atrisināti vismaz
divos Satversmes tiesas spriedumos. Un, proti, ja jūs paskatītos 2004., 2005.gada
spriedumus lietās, kur vienā gadījumā tika apstrīdēta izglītības finansēšanas
atbilstība Satversmes 91.pantam, kas, kā jūs zināt, runā par diskrimināciju, un kur
otrā gadījumā, manuprāt, bija runa par šo valodu sadalījumu vispārizglītojošās
skolās, tad jūs redzētu, ka šeit viss ir izanalizēts – šeit ir izanalizēts
mazākumtautību statuss, šeit ir izanalizēta vēsturiskā situācija, kāda ir
radusies, šeit ir izanalizēts Satversmes 4.panta saturs, jo mēs zinām, ka valsts
valodai ir konstitucionāls raksturs. Šeit ir izanalizēta Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.
Godātie kolēģi, es saprotu, tuvojas vēlēšanas, bet esiet taču
saprātīgāki un mēģiniet minēt pamatotus, nevis tikai emocionālus argumentus! Es
nezinu, kāds ir iemesls. Vai tie ir domāti mums? Es gan domāju, ka ne. Tie vairāk ir
domāti varbūt radioklausītājiem. Bet nevajag lauzties atvērtās durvīs! Visa šī
lieta, tostarp saistībā ar privātajām skolām, ir izanalizēta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Redziet, cik dziļi mežā esam iebraukuši ar
šīm problēmām. Tikko mēs skatījām Imigrācijas likumu; tagad, runājot par šīm
pašām problēmām, skatām Zinātniskās darbības likumu un Izglītības likumu, un
visur pavīd viens un tas pats. Pa logiem, pa durvīm, pa visām šķirbām krievu valodu
grib mums uzspiest kā galveno valodu, lai gan faktiski… de facto valoda Latvijā
jau ir krievu valoda, lai cik skumīgi tas būtu. Un latviešu valoda, jā, ir oficiāli
– de iure. Un tad es atminos un vēl daži šeit atminas, teiksim, 5., 6.Saeimu.
Šie sarkanie, kuru te bija pavisam maz, pieci cilvēciņi, arī sabiedrībā klusēja,
viņi bija priecīgi pieņemt par valsts valodu latviešu valodu, nečīkstēja un
nepīkstēja, lai tik varētu palikt Latvijā! Lai tik viņi varētu palikt Latvijā!
Tagad aug buciņš, aug radziņi, un – paskatieties, kas te notiek! Gandrīz katrā
Saeimas sēdē, komisijās viņi atkal un atkal pumpē savas tiesības! (No zāles dep.
A.Golubovs: „Pareizi!”) Atkal un atkal! Un šodien balsojumā par Imigrācijas
likumu jau iezīmējas – nedod Dievs! – nākamās varas vai Saeimas aprises. Kas tad
būs, draugi mīļie?! (No zāles dep. A.Rubiks: „Par priekšlikumu!”) Vai jūs
apjaušat to? Minoritāte, mazākumtautības… Jo pie minoritātēm vai pie
mazākumtautībām pieskaita 360 vai 370 jeb tuvu pie 400 nepilsoņu. Kas tad tās par
mazākumtautībām (No zāles dep. A.Golubovs: „Par maz saskaitīji!”), kuras,
piedodiet man, tikai ar mūsu žēlastību atrodas Latvijā? Nu taču izbeidziet vienreiz
un nostājieties latviešu parlamenta pozīcijās (No zāles dep. A.Golubovs: „Ej
apsēdies! Ej savā vietā!”), latviešu tautas pozīcijās, nevis Maskavas
rokaspuišu! Labi, ka nevienas sievietes te nav, tikai šitie te…
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies Šadurska kungam par
komisijas darba labu novērtējumu.
Gribu kolēģiem atgādināt, ka valodas politikas, tāpat kā vispār
politikas, viens no virsuzdevumiem ir stabilitāte valstī. Kopš 1990.gada mēs
pakāpeniski un konsekventi esam nostiprinājuši latviešu valodas pozīcijas
izglītībā, mūsu mazākumtautības šīs reformas ir akceptējušas, un šobrīd visas
lietas notiek sekmīgi. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs kārtējo reizi tikai izjauktu
šo stabilitāti. Tāpēc es aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Igora Pimenova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 11. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 15. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 17. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Šis nav politisks priekšlikums. Vienīgais, ko
mēs ar doktoru Buhvalovu gribam, ir uzlabot Latvijas izglītības kvalitāti un atvieglot
dzīvi skolotājiem. Priekšlikums skan tā: „Izglītības iestāde ir tiesīga
palīdzēt realizēt citās valstīs izstrādātas mācību programmas atbilstoši valsts
izglītības standartiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”
Ko tas nozīmē? Pieņemsim, viens no mums ir fizikas skolotājs vai
ķīmijas skolotājs, vai matemātikas skolotājs un viņam ir zināma Lielbritānijas vai
Vācijas, vai Krievijas, vai Francijas vidusskolu matemātikas programma. Un viņš
uzskata, ka šī programma ir labāka nekā Latvijā izstrādātā paraugprogramma
konkrētajā priekšmetā. Viņš arī šodien faktiski var izmantot šo programmu. Viņš
to nošpikos, viņš to noformēs kā savu, šis skolotājs teiks, ka viņš ir autors.
Viņš sūtīs šo programmu uz Izglītības un zinātnes ministriju, panāks atļauju vai
tā saukto akceptu, licenci, un strādās pēc šīs programmas.
Otrs jautājums. Viņš nevienam nepaziņos, bet turēsies pie šīs
programmas.
Mēs gribam, lai tas viss būtu oficiāli atļauts un lai skolotājs
neliekuļojot varētu izmantot attiecīgajā priekšmetā Vācijas vai Francijas, vai
Izraēlas, vai Krievijas, vai Lielbritānijas valsts programmu fizikā vai ķīmijā, vai
bioloģijā, vai citā mācību priekšmetā.
Mēs ceram, ka tas, skaidrs, ne sevišķi, ne divas reizes, bet vismaz
par simto daļu uzlabotu zināšanu kvalitāti un atvieglotu skolotāju darbu un dzīvi.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātam Šadurskim pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles
dep. K.Šadurskis: „Absolūti!”)
Lūdzu! Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Plinera kungam ir pilnīga taisnība. Šis priekšlikums nav
politisks. Šis priekšlikums ir, piedodiet, Plinera kungs, bezjēdzīgs. Jo šajā
priekšlikumā ir atļauts tas, kas jau šobrīd ir atļauts. Proti, Ministru kabineta
noteikumi nosaka atbilstošās izglītības pakāpes standartu. Un programmas atbilstoši
šim standartam izstrādā katra izglītības iestāde. Vai izglītības iestāde sacer
pati vai kā paraugu izmanto interneta resursos iegūtas programmas, tā ir šīs
iestādes pilnīgi brīva griba. Tā ka, godātie kolēģi, mēs, protams, varam pieņemt
likumu, ka marts nāk pēc februāra, bet, ticiet man, marts tāpat pienāk akurāt pēc
februāra.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo
priekšlikumu un balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Plinera
un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Arī 19.priekšlikums – līdzīgi. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 20. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 25.priekšlikums – tāpat. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Mums ir jāsāk debates par 25. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu. Bet tās mēs sāksim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks
pārtraukumam. Mēs šoreiz nereģistrējamies. Reģistrēsimies sēdes beigās.
Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada
Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Turpinām
4.marta sēdi.
Turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”
trešajā lasījumā. Pirms pārtraukuma mēs palikām pie 25. – atbildīgās komisijas
priekšlikuma.
Sākam debates par 25.priekšlikumu.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Esošajā situācijā valstī pašvaldībām un
skolām ir jārūpējas par katra bērna likteni. Un laikus jāsniedz arī atbalsts un
palīdzība.
Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar manu priekšlikumu –
40.priekšlikumu -, kur tā pati norma tika deleģēta pašvaldībām. Mans
priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts šajā – 25.priekšlikumā.
Tas būs vēl labāk un stingrāk, ka šo normu un arī šo kārtību
noteiks nevis pašvaldības, bet Ministru kabinets. Tātad šī kārtība būs vienota.
Es domāju, ka komisijas pieeja bija pareiza un tā ir jāatbalsta.
Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka visā valstī būs jānosaka
vienota kārtība, kā rīkoties skolai, pašvaldībai gadījumā, kad skolēns nav
ieradies skolā. Problēma ir aktuāla, jo šādos gadījumos parasti katra skola rīkojas
pēc saviem ieskatiem. Dažas nekavējoties reaģē un mēģina noskaidrot, kas ir ar
skolēnu, bet dažas nedēļām un mēnešiem neliekas zinis. Dažās skolās ir skolēni,
kas ļoti sistemātiski neapmeklē izglītības iestādi.
Uzskatām, ka šāda attieksme nav pieļaujama, ka ļoti operatīvi ir
jāreaģē un jānoskaidro iemesli, kāpēc skolēns nav skolā, un visiem kopā jāsniedz
atbalsts. Šajā darbā jāiesaista ne tikai skolas, bet arī attiecīgie pašvaldību
dienesti.
Salīdzinājumā ar citu valstu pieredzi šajā ziņā Latvijā
normatīvajos aktos nav nekas precīzi reglamentēts. Citās valstīs, piemēram, ir arī
normas, saskaņā ar kurām skolas pienākums ir sazināties ar bērnu vecākiem, ja
skolas neapmeklēšanas otrajā dienā tā nav informēta par neapmeklēšanas iemesliem.
Ja nav izdevies noskaidrot, tad pirmās nedēļas laikā ir jāinformē attiecīgās
pašvaldības vai valsts struktūras.
Ceram, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās pietiekami
kvalitatīvus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks šādu vienotu kārtību. Ceram.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai ir nepieciešams
balsojums? Nav. Tad turpinām. Lūdzu!
Dz.Ābiķis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 27. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 31. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Arī 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret minētajiem
priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 39. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Ierosinu ļaut pašvaldībai, kura dibina
vispārējās izglītības iestādi, iecelt amatā skolas vadītāju, neprasot
saskaņojumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tā ir priekšlikuma būtība.
Jebkurš saskaņojums var gan stiprināt pārvaldes vertikāli, gan
ierobežot pārvaldāmo iniciatīvu, jo ievieš papildu filtrāciju. Direktora kandidāta
saskaņojums varētu būt lietderīgs, ja nebūtu cita – iepriekšēja saskaņojuma. Bet
tad jau tiek saskaņots, piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministriju, kad
pašvaldība dibina skolu. Pirms direktora iecelšanas amatā pašvaldības izglītības
pārvalde veic personāla analīzi un atlasi, un neviens cits to nevar izdarīt labāk kā
vien pašvaldība, īpaši maza pašvaldība, jo tikai novadā un pagastā tiešām
pazīst attiecīgo kandidātu.
Papildu saskaņojums nav vajadzīgs. Tas bieži vien notiek formāli,
neieviešot jaunu saturu, bet valsts izpildvarai var dot ieganstu, lai iejauktos
pašvaldības izvēlē un manipulētu.
Pats, nesen būdams Rīgas domes deputāts, labi zinu, ka tādi
gadījumi, par nožēlu, bija, bet tie kavē pašvaldības rīcību. Tieši tāpēc
ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu – 39.priekšlikumu – un turpmāk neprasīt, lai
pašvaldības, kuras dibina skolas, direktora iecelšanu saskaņotu ar Izglītības un
zinātnes ministriju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es uz šo jautājumu gribētu paraudzīties no cita
skatpunkta. Tik tiešām taisnība, ka pašvaldības daudz labāk nekā Izglītības un
zinātnes ministrija pārzina procesu savā teritorijā un pazīst cilvēkus, kas varētu
vadīt pašvaldību izglītības iestādes. Tieši tādēļ pašvaldībai arī ir pirmais
un galvenais vārds sakāms šajā jautājumā. Bet nelaime ir cita. Dažkārt
pašvaldības pārāk labi pazīst savus cilvēkus, un dažkārt šis cilvēku loks ir
pārāk ierobežots. Arī es no pieredzes varu teikt, ka ne reizi vien šo izglītības
iestāžu vadītāju izvēlē ir izpaudies nemotivēts subjektīvisms, kuru ir izdevies
novērst tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas pamatotu iejaukšanos, un,
šķiet, tādēļ pašreizējā redakcijā subsidiaritātes princips ir saskaņots ar
valsts pārraudzības principu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Kolēģi! Šāda saskaņošanas prakse pastāv jau daudzus
gadus, šī likuma norma sekmīgi darbojas, un nebūtu vērts neko mainīt. Aicinu
neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputāta Igora Pimenova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 40. – deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts. Par to jau šeit debatēja, un šī ideja ir iekļauta jau nobalsotajā
25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 41. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 42. un 43.priekšlikumā – komisijas priekšlikumos,
kuri abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 45. – deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 46. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija)
Cienījamie kolēģi! Centīšos pamatot šā priekšlikuma
nepieciešamību un būtību. Tas saistīts ar izglītības iestāžu reorganizāciju un
likvidāciju.
Cienījamie deputāti! Atgādināšu, ka jau 2008.gadā Izglītības un
zinātnes ministrija piedāvāja veikt tā saukto izglītības reformu – nauda seko
skolēnam. Galvenais reformas mērķis droši vien arī bija līdzekļu efektivitāte,
kaut arī parasti reformām jābūt arī citiem mērķiem – pieejamībai un kvalitātei.
Vai šie mērķi tiks sasniegti – to laiks rādīs. Taču visi procesi saasinājās tad,
kad tika apstiprināti 2009.gada budžeta grozījumi, kuru rezultātā finansējums
izglītībai, pedagogu algām un mērķdotācijām tika samazināts par 50-60
procentiem. Pašvaldības saņēma ļoti samazinātu finansējumu, turklāt tas bija
atkarīgs arī no skolām… un skolēnu skaita pašvaldībā. Tā rezultātā
pašvaldības uzsāka savu skolu reorganizēšanu un likvidēšanu, turklāt diezgan
haotiski un stihiski. Tā, piemēram, 2009.gadā tika likvidētas 58 skolas, 85
reorganizētas, likvidētas vai reorganizētas 13 ministrijas padotības iestādes.
Turklāt dažās pašvaldībās, kur skolēnu blīvums bija neliels, tika likvidēts vai
reorganizēts ievērojams skaits iestāžu, piemēram, Rēzeknes rajonā 11 izglītības
iestādes. Arī Rīgā un citās pilsētās tā bija nopietna problēma. Piemēram, Rīgas
domes Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis
šodienas avīzē „Izglītība un Kultūra” piemin šo optimizāciju un konkrētu
skolu reorganizāciju vai slēgšanu: „Pērn pieņemtais dokuments tika gatavots
pietiekami lielā steigā, jo situācija attīstījās ārkārtīgi ātri un mums nebija
iespēja lēmumu detalizēti izrunāt ar pašām iestādēm. Šobrīd, kad pamainījusies
situācija ar pedagogu atalgojumu, ir plānots uzsākt sarunas ar pašām izglītības
iestādēm ar mērķi nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un izdiskutēt, kā tas
atsauksies uz pašiem audzēkņiem.”
Budžeta grozījumi stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kad visi
pedagogi bija atvaļinājumā un bērni – brīvlaikā. Tāpēc ne vienmēr bija
iespējama sabiedrības un attiecīgo institūciju informēšana un saskaņošana ar tām.
Bija gadījumi, kad skolēni un vecāki par to uzzināja tikai augusta beigās vai pat
1.septembrī. Uzskatām, ka šādi veikt reformas ir nepieļaujami. Nepieciešams laikus
sagatavoties un arī saskaņot ar visām šajos procesos iesaistītajām institūcijām.
Par to pārliecinājāmies arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kad Bērnu
tiesību aizsardzības inspekcija norādīja uz šīm problēmām. Arī citu Eiropas
Savienības valstu un kaimiņvalstu likumos ir noteikts, ka reorganizēt vai likvidēt
skolas var tikai sešus mēnešus pēc informēšanas un saskaņošanas ar attiecīgām
institūcijām, skolēnu vecākiem un pašvaldību, kā arī Izglītības un zinātnes
ministriju. Turklāt to aizliegts veikt mācību gada laikā, tas darāms tikai pēc
mācību gada beigām, proti, brīvlaikā.
Katrā izglītības iestādē ir noteikts mācību gads. Izglītības
un zinātnes ministrija uzskatīja, ka likums attiecināms uz visām iestādēm, arī uz
augstskolām. Piekrītam! Bet tām mācību gads ir visai nosacīts, dažādās
programmās tas var būt arī atšķirīgs. Daļēji var piekrist, bet ar tādu piebildi,
ka citos likumos – Profesionālās izglītības likumā un arī Vispārējās
izglītības likumā – tomēr šī norma ir jāatrunā un jānorāda, ka mācību gada
vidū šāda reorganizācija vai slēgšana nav pieļaujama.
Tāpēc arī šis priekšlikums tika iesniegts.
Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Kolēģi! Es saprotu, nevienam nav iebildumu ne pret 45.,
ne pret 46.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 48.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 49. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamā Saeima! Otrajā lasījumā ir pieņemta 26.panta trešās
daļas norma par to, ka izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai
latīņu alfabēta burti. Uzskatu, ka šī norma pārkāpj saistības, ko valsts apņemas
pildīt, pieņemot likumu „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu
aizsardzību”. Konvencijas 11.panta 2.punkts noteic, ka jebkura persona, kas pieder pie
nacionālās minoritātes, ir tiesīga sabiedrībai redzamās vietās izvietot zīmes,
uzrakstus un citu personiska rakstura informāciju minoritātes valodā.
Tāpēc ierosinu noteikt, ka izglītības iestādes nosaukumā ir
lietojami latviešu vai latīņu alfabēta burti, bet, ja izglītības iestādē tiek
īstenota mazākumtautību izglītības programma, tad arī mazākumtautības valodas
alfabēta burti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Ļoti īsi. Šis priekšlikums ir pretrunā gan ar Valsts
valodas likumu, gan arī ar noteikumiem par uzņēmumu, iestāžu un zemnieku saimniecību
nosaukumu veidošanu, kur ir noteikts tieši tas, kas ir iekļauts esošajā redakcijā,
proti, ka visu iestāžu nosaukumos ir lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta
burti. Un es atgādinu, ka runa ir par oficiālu nosaukumu, par to nosaukumu, ar kādu
izglītības iestāde tiek reģistrēta.
Un vēl. Neaizmirsīsim to, ka pasaulē pašreiz aktīvi tiek lietoti
vismaz 40 alfabēti! Tātad mums, protams, ir jāapzinās, par ko šajā Pimenova
priekšlikumā ir runa.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputāta Igora
Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 51. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Par 50.priekšlikumu vai par… (No zāles dep. I.Pimenovs:
„Par 50.!”) Par 50.priekšlikumu?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ja deputāti lūdz balsojumu par
50.priekšlikumu, tad es aicinu balsot „pret” un nobalsot „par” 51.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vai jūs gribējāt debatēt?…
Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 70, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Es saprotu, 51.priekšlikums iebildumus neizraisa.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Kolēģi! Par latīņu un latviešu burtiem. Es uzskatu, ka šis
priekšlikums ir slikti sagatavots, jo atsauce ir uz burtiem, nevis uz valodu…
atkārtoju – nevis uz latviešu valodu, bet latviešu burtiem. Tas var dot iespēju
veidot skolu nosaukumus citās valodās no burtiem, kas sakrīt ar latīņu vai latviešu
burtiem. Un tas patiešām var būt ļoti jocīgi. Piemēram, var izveidot kādu Rīgas
vispārējās vidējās privātskolas nosaukumu, kurā, piemēram, būs vārds
„Maskva”, un šo vārdu patiešām rakstīt ar latīņu vai latviešu burtiem, bet
tomēr tas būs rakstīts krievu valodā. Un es nedomāju, ka tieši šādu mērķi
gribēja sasniegt šā priekšlikuma autori. Tāpēc ierosinu to noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot „par”. Kirilicu vēl daļa mūsu
sabiedrības pazīst, bet, ja tas būs arābu alfabētā vai ivritā, es domāju,
sabiedrība tiks rupji maldināta. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas redakciju –
51.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 52. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais
akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi – to neviens nezina.
Droši vien, lai izglītības sfēras ierēdnim netrūktu darba. Kā profesionāls
pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais
akreditācijas termiņš ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan
pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi
pietiekami veikt akreditāciju reizi desmit gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to
darīt biežāk, ja nav saņemtas vecāku, skolēnu un pedagogu sūdzības.
Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolām iespēju
mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos grūtajos laikos, kad izglītības
kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas
vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri
kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par
52. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Arī 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 58. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 60. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jau sen ir pienācis laiks pārtraukt daudzus
gadus ilgušo nevienlīdzīgo attieksmi pret valsts un privātajām mācību iestādēm.
Runa ir par interešu izglītību. Kādēļ valsts un pašvaldību skolās pedagogi var
bez licencēm nodarboties ar interešu izglītību, bet privātajās skolās to darīt
nedrīkst?
Mācību iestādes valsts akreditācija neatkarīgi no tā, vai tā ir
valsts vai privāta mācību iestāde, apstiprina, ka tā strādā kvalitatīvi. Nekādas
papildu licences šajā gadījumā nav nepieciešamas. Bet praksē viss notiek otrādi.
Akreditētajām mācību iestādēm neuzticas. Tātad neuzticas arī valsts
akreditācijai, bet tas jau ir absurds.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par
60. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 63. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 64. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šeit Leiškalna kungam, protams, ir pilnīga
taisnība, ka komisija darīja šoreiz nepareizi, to neatbalstot.
Neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību.
Mēs daudz runājam par mūsu augstākās izglītības kvalitāti,
taču patiesībā ar to, ka mēs pieprasīsim augstu kvalitāti, vēl nekas nebūs
līdzēts, jo tas, kāda ir izglītības iestāde, ir tieši atkarīgs no tā, kāds
akadēmiskais personāls tur strādā. Un, pastāvot tām ārkārtīgi zemajām un
liberālajām prasībām, kādas ir šobrīd, protams, kvalitāti mēs iegūstam tam
atbilstošu.
Šā priekšlikuma būtība ir paaugstināt kvalifikācijas prasības
augstskolu akadēmiskajam personālam, nosakot, ka augstskolās vismaz 50 procentiem
jābūt ar doktora zinātnisko grādu un universitātēs – vismaz 65 procentiem.
Godātie kolēģi! Pat ja mēs izpildītu šīs normas, mēs tālu
atpaliktu no pasaules vadošo augstskolu akadēmiskā potenciāla. Mēs jau, protams,
varam uzskatīt, ka Latvija ies citu ceļu, bet diemžēl šis cits ceļš nav sevišķi
progresīvs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Kolēģi! Šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija izskata Augstākās izglītības likumu. Es domāju, ka mēs vēl pie šīs
diskusijas atgriezīsimies, bet tagad es aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Arī 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 68. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 69. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī 70. – līdzīgi. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 72. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 74. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 75. – deputātes Pētersones priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 74. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 79. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 80., 81. un 82. – Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri
skar likumprojekta 28.pantu. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta minētos priekšlikumus.
Dz.Ābiķis. 83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 87. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 91. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 92. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Pārejas noteikumu 9.punktā ir ietverts
vispārējās vidējās izglītības standarta formulējums, proti, ka mācību satura
apguve valsts valodā ir jānodrošina ne mazāk kā trīs piektdaļās no kopējās
mācību stundu slodzes mācību gadā. Es atgādināšu, ka šis standarts tika iekļauts
likumā 2004.gada februārī, tajā laikā, kad bija ass saspīlējums, politisks
saspīlējums ap Izglītības likuma normu, kas paredzēja 2004.gada 1.septembrī uzsākt
nodarbības mazākumtautību skolu 10.klasēs tikai valsts valodā. Kopš tā laika daudz
kas ir mainījies. Tagad kompetence noteikt standartus piešķirta valdībai, tātad –
Ministru kabinetam. Šis standarts ir iekļauts Ministra kabineta noteikumos un darbojas.
Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un šo pārejas noteikumu punktu no likuma
izņemt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šī 9.panta pirmā daļa ir pilnīgs anahronisms.
Kāpēc? Tas jau ir sen aiz muguras… Tas un tas jāizdara ar 1999.gada 1.septembri…
Bet tas arī ir sen aiz muguras. Un proporcija „60 uz 40” ieviest ar 2004.gada
1.septembri… Un arī tas sen ir aiz muguras.
Es uzskatu, ka deputātam Pimenova kungam ir taisnība, šis punkts jau
sen ir izpildīts, tas ir novecojis, tāpēc to var no likuma izslēgt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Plinera kunga mazā, bērnišķīgā viltība ir ļoti jauka:
mēs izmetīsim pārejas noteikumu punktu, kas attiecas uz 2004.gadu (No zāles dep.
J.Pliners: „…99. – arī!”) un uz 1999.gadu arī, un tad jau viss lēnām kaut
kā atrāpos atpakaļ, būs tā, kā bija kādreiz. Jo patiesi – šajos pārejas
noteikumos ir minēta arī valodu lietojuma proporcija. Bet, Plinera kungs, nu nav jums
tās laika mašīnītes! Un, ja jūs gribat argumentēt ar to, ka šie pārejas noteikumi
sen ir zaudējuši jēgu, jo tajos ir runa par seniem gadiem, tad man ir jāuzdod jums
divi jautājumi.
Pirmais jautājums ir tāds: kāpēc jūs neaicinājāt izmest pārejas
noteikumu 5.1 punktu, jo tajā arī ir runa par 2004.gadu? Vai to drīkst
atstāt? (No zāles dep. J.Pliners: „Izmetīsim arī to!”) Nav tāda
priekšlikuma.
Un otrs jautājums, Plinera kungs, ir tāds, nu, kā lai to saka,
delikāts. Sakiet, Plinera kungs, vai šis ir pirmais Latvijas Republikas izdotais likums,
kuru jūs lasāt? Un vai jūs neesat ievērojis, ka tā ir mūsu likumdošanas prakse, ka
mēs vēsturiski visus šos pārejas noteikumus saglabājam, neraugoties uz to, ka visi
termiņi jau ir pienākuši un pagājuši? (No zāles dep. J.Pliners: „Tā ir slikta
prakse, nepilnīga prakse!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Jā, kolēģi, argumentācija, aizstāvot šo
priekšlikumu, bija, maigi izsakoties, dīvaina. Es aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputāta Igora Pimenova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! 93., 94., 95. un arī
96.priekšlikums nav balsojami, jo šie pārejas noteikumu punkti attiecas uz likuma
normām, par kurām mēs nenobalsojām.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 97. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. Un arī 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Aplausi.)
Dz.Ābiķis. Aicinu jūs, cienījamie kolēģi, balsot par
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 21. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu
piemērošanu bērniem””, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr.1488/Lp9).
Komisija saņēma četrdesmit četrus priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 16. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 20. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 22. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 24. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 26. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 28. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 29. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 30. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 31. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 33. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 35. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 36. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 37. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 39. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 40. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 41. – arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 42. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 43. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Un 44. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī pēdējo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Circene. Paldies.
Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.martam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 11.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis arī
2.priekšlikumu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās
drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Latkovskis. Šā gada 22.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 22.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Iedzīvotāju reģistrā
iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas kārtību. Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija savā 23.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un
konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu darīt tāpat.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju
reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis. Šā gada 17.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 17.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku
zaudējušu””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā uz otro lasījumu nav saņemts neviens
priekšlikums, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā
„Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Porietis. Paldies par operatīvo darbu un vienprātīgo atbalstu.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 9.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
9.marts.
J.Porietis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba
Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad –
„Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””.
Šie likuma grozījumi ir saistīti tieši ar sadaļu par nodevām,
proti, – kas ir valsts nodevu objekts. Un ir astoņi priekšlikumi, un visi ir arī
atbalstīti.
1. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministra priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 2. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres
Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 5. – zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres
Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 6. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 7. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. Un 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
B.Rivža. Paldies.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.marts.
Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikums atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5615 – likumprojektu
„Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.
Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi divus
priekšlikumus.
1. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.marts. Paldies.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības
jautājums – lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora
Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts
Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības
policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu dot atļauju 9.Saeimas deputāta Igora
Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma atbalstīt
deputāta Igora Aleksandrova saukšanu pie administratīvās atbildības par
administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 2, atturas – 4.
Lēmuma projekts atbalstīts.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka ir saņemts piecu
Saeimas deputātu – Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva –
jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par līdzekļu piešķiršanu
bezdarbnieku atbalstam”. Jautājums tiks nodots ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka, vēlos jūs
informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.
Uz abiem jautājumiem, kas tika iesniegti Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, proti,
„Par informācijas atklātumu” un „Par situāciju ar cilvēka tiesībām
Latvijā”, ir saņemta rakstveida atbilde, kas deputātus apmierina. Tātad atbilžu
sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie frakciju vadītāji! Visi tiek aicināti ierasties Sarkanajā
zālē uz Frakciju padomes un Prezidija kopīgu sēdi. Mums jāizlemj trīs ļoti svarīgi
jautājumi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris
Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Visvaldis
Lācis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere un Dzintars
Zaķis.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 4.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 10.sēde
2010.gada 4.martā
Datums: 04.03.2010 09:05:29 bal001
Par – 52, pret – 22, atturas – 0. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Konsulārais reglaments” (1715/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 04.03.2010 09:11:04 bal002
Par – 31, pret – 2, atturas – 54. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1717/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 04.03.2010 09:13:56 bal003
Par – 29, pret – 0, atturas – 57. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1718/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 04.03.2010 09:15:16 bal004
Par – 83, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā
Datums: 04.03.2010 09:19:15 bal005
Par – 13, pret – 55, atturas – 10. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 10:06:23 bal006
Par – 23, pret – 62, atturas – 5. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:23:29 bal007
Par – 60, pret – 26, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:48:02 bal008
Par – 46, pret – 40, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:51:46 bal009
Par – 59, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:53:58 bal010
Par – 23, pret – 57, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:54:38 bal011
Par – 55, pret – 27, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 11:56:51 bal012
Par – 48, pret – 42, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 12:02:02 bal013
Par – 28, pret – 55, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu (31/P9)
Datums: 04.03.2010 12:19:37 bal014
Par – 29, pret – 53, atturas – 7. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (29/P9)
Datums: 04.03.2010 12:21:43 bal015
Par – 24, pret – 57, atturas – 5. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 04.03.2010 12:28:12 bal016
Par – 27, pret – 55, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 04.03.2010 12:29:04 bal017
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 04.03.2010 13:31:51 bal018
Par – 64, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 04.03.2010 13:32:48 bal019
Par – 69, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 04.03.2010 13:33:55 bal020
Par – 70, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1417/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 13:35:24 bal021
Par – 67, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1373/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 13:38:10 bal022
Par – 72, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:09:45 bal023
Par – 58, pret – 22, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:10:55 bal024
Par – 61, pret – 5, atturas – 16. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:15:50 bal025
Par – 28, pret – 18, atturas – 27. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:25:33 bal026
Par – 30, pret – 33, atturas – 17. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:52:33 bal027
Par – 21, pret – 55, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 14:57:33 bal028
Par – 21, pret – 53, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:38:03 bal029
Par – 13, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:45:53 bal030
Par – 20, pret – 54, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:46:45 bal031
Par – 1, pret – 70, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:48:32 bal032
Par – 54, pret – 20, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:50:42 bal033
Par – 19, pret – 53, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:52:56 bal034
Par – 19, pret – 54, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 15:55:21 bal035
Par – 11, pret – 48, atturas – 13. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:02:34 bal036
Par – 20, pret – 63, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:03:41 bal037
Par – 62, pret – 0, atturas – 21. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:07:35 bal038
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1488/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:08:32 bal039
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1642/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:09:30 bal040
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1692/Lp9), 1.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:10:31 bal041
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1645/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:12:42 bal042
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1647/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:13:52 bal043
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1668/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.03.2010 16:15:14 bal044
Par – 64, pret – 2, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības (892/Lm9)
Frakciju viedokļi
2010.gada 4.martā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē padarīto.
Pirmajam šodien vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Tautas partija uzskata, ka jebkuram lēmumam pašlaik būtu jāpiemēro viens galvenais kritērijs – vai tas palīdz vai nepalīdz iziet no ekonomiskās krīzes, vai tas dod kaut kādu labumu tautsaimniecībai.
Tādēļ es gribu ne vien par šodienas sēdi runāt, bet pastāstīt arī par vairākām Tautas partijas iniciatīvām šajā jomā.
Mēs kārtējo reizi šonedēļ aktualizējām jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrisma nozarei, jo uzskatām, ka šis jautājums nav atliekams, jo tuvojas tūrisma sezona un viesnīcām, viesu namiem ir jāzina, kādi tad būs šie spēles noteikumi, lai viņi varētu attiecīgi reklamēt savus pakalpojumus. Šī ir būtiska eksporta nozare. Un tādēļ nākamnedēļ mēs ceram panākt, ka komisijā jau skatīs šos likuma grozījumus.
Otrs. Šonedēļ mēs esam iesnieguši vēl vienus likuma grozījumus attiecībā uz nodokļiem. Ir runa par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Faktiski tas ir kļūdu labojums, jo pašreizējā redakcija paredz, ka par dāvinājumu, ja tas nav dāvināts tuvam radiniekam, ir jāmaksā 26 procentu likme. Tas diemžēl attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek saziedoti līdzekļi tiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība; tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek ziedota nauda studijām gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs. Mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, ja šie dāvinātie līdzekļi ir ziedojumu veidā par medicīnas pakalpojumiem vai par mācībām, šī 26 procentu likme nav jāpiemēro.
Šodien sēdē viskaismīgākās debates bija par izmaiņām Imigrācijas likumā. Jāteic, ka te daļa deputātu tiešām ļoti kaismīgi metās virsū Tautsaimniecības komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem, kuri paredz investoriem atvieglotu uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā. Un te tika zīmētas ainas drūmās krāsās – tika teikts, ka tas var veicināt lielāku imigrāciju Latvijā, ka tas apdraud latviešu intereses. Jāteic, ka Saeima atbalstīja Tautsaimniecības komisijas izstrādātos priekšlikumus, jo tie tiešām – gan katrs atsevišķi, gan visi kopumā – veicina ekonomisko attīstību. Bet es tomēr gribu paskaidrot tiem, kuri rūpīgi nesekoja līdzi šai sēdei, ka pašreizējais likuma regulējums ļauj iegūt šo uzturēšanās atļauju, samaksājot 2000 latu, nodibinot kompāniju, un obligāti šiem cilvēkiem 6 mēnešus jāuzturas Latvijā. Šāda norma ir spēkā jau vairākus gadus, un katru gadu šādu iespēju izmanto vidēji 500 cilvēku.
Mēs Tautsaimniecības komisijā uzskatījām, ka ir jāuzrunā tie cilvēki, kuri negrib dzīvot Latvijā, bet kuriem līdzekļi atļauj investēt šeit un kuri šeit tātad ierodas tad, kad ir nepieciešams, nevis obligāti uzturas 6 mēnešus. Un, protams, tas radīs gan jaunas darba vietas (pēc mūsu aplēsēm, kopumā visas trīs šīs normas varētu radīt vismaz trīs līdz četrus tūkstošus jaunu darba vietu, un tas ir ļoti svarīgi, jo tagad katru dienu darbu zaudē vairāk nekā 300 cilvēku), gan arī ievērojami palielinās nodokļu ieņēmumus – pēc orientējošām aplēsēm, gūsim vismaz 10 miljonus latu gadā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vairākas dienas mēs pie televīzijas ekrāniem sekojām līdzi mūsu olimpiskajai komandai Vankūverā. Mēs pārdzīvojām mūsu sportistu neveiksmīgos startus un priecājāmies par sasniegtajiem labajiem rezultātiem. Tātad sports mūs vieno. Tomēr gribētos ticēt, ka sporta dzīves jautājumi mūsu valstī tiks risināti atbilstoši starptautiskajiem vispāratzītajiem standartiem. Vēlos atgādināt, ka sports nav tikai skaista izrāde, cilvēka spēju demonstrēšana un augstu godalgu piešķiršana. Sportisti sevi ziedo uzvarai, aizmirstot par savu personisko dzīvi, par traumām. Tas viss notiek tādēļ, lai ar lepnumu varētu redzēt, kā paceļas mūsu valsts karogs un skan tās himna.
Sportistam nav lielākas un vērtīgākas uzvaras, kā iegūta olimpisko spēļu medaļa. Līdz ar to frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāts Ivans Klementjevs šodien ierosināja izdarīt grozījumus Sporta likumā, nosakot, ka sportistiem, kuri izcīnījuši olimpiskās medaļas, ir tiesības uz izdienas pensiju.
Diemžēl Saeimas vairākums ir pretējās domās un noraidīja apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikumu par sportistu tiesībām uz izdienas pensiju. Tas ir ļoti nožēlojami.
Otrām kārtām Saeimas vairākums šodien noraidīja apvienības „Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem izmaksāt pensijas 80 procentu apmērā, nevis pašreizējo 50 procentu apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas.
„Saskaņas Centrs” aicināja parlamentu atgriezties pie līdzšinējās kārtības priekšlaicīgi pensionējušos cilvēku pensiju aprēķināšanai; tā tika grozīta pērn vasarā. Pēc mūsu domām, arī priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem ir tiesības saņemt pensiju, kas nav mazāka par iztikas minimumu, turklāt daļai cilvēku, kas sasnieguši konkrētu vecumu, nav iespēju ne Latvijā, ne arī ārzemēs atrast darbu. Diemžēl arī šis „Saskaņas Centra” priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.
Un visbeidzot, ņemot vērā to, ka tuvojas 8.marts, es apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes.
Dārgās sievietes, no sirds apsveicam jūs 8.martā, Starptautiskajā Sieviešu dienā. Mīlestību, laimi un prieku!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskās Savienība” frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien man jums ir divas ziņas. Viena – slikta, bet otra – laba.
Sākšu ar slikto, kā tas arī hronoloģiski šodien notika. Šodien Saeimā ar Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”, „Saskaņas Centrs” un PCTVL frakcijas deputātu atbalstu, ar 48 balsīm „par” un 42 balsīm „pret”, tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kurus tikko, pirms kāda brīža, slavēja mans kolēģis Kraukļa kungs. Diemžēl jāteic, ka šie likuma grozījumi neatrisinās nevienu problēmu, nepiesaistīs nekādas investīcijas Latvijai. Jo, kā jau Kraukļa kungs pirmīt sacīja, līdz šim par 2000 latiem var iegūt ieceļošanas atļauju. Nu tad padomājiet paši: kurš muļķis tā vietā maksās 25 tūkstošus vai 100 tūkstošus? Tātad tā būs vienkārši papildu iespēja, papildu biļete uz Rietumeiropu caur Latviju, līdz ar to būs arī riski – risks, ka būs nekontrolēta naudas plūsma, nekontrolēta ieceļotāju plūsma caur Latviju, un tas nekalpos ne valsts prestižam, ne arī dos kādu ekonomisku labumu. Un, jāteic, nu var jau darīt muļķības; deputātiem ir tā priekšrocība, ka viņi drīkst balsot un grozīt likumus. Bet kāpēc darīt to, ja no tā nav nekāda labuma, bet tikai pieaug riski?
Šobrīd tās frakcijas, kas balsoja „pret” šiem grozījumiem, vāc deputātu parakstus, lai iesniegtu lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt šo likumu, un mēs gatavojam arī argumentāciju vēstulē Valsts prezidentam, jo šeit, šajā likumā, ir daudz gan juridiska brāķa, gan arī politisku muļķību.
Otra ziņa ir laba. Gribu runāt par Zinātniskās darbības likuma grozījumiem un Izglītības likuma grozījumiem. Šeit tika pieņemtas vairākas normas, kas palīdzēs Latvijai integrēties Eiropas un pasaules zinātniskajā telpā; normas tika grozītas gan attiecībā uz valodu lietojumu, gan arī uz citiem jautājumiem. Protams, bija atkal kaismīgas debates no „Saskaņas Centra” un PCTVL deputātu puses: kārtējo reizi mēģināja nostiprināt krievu valodas pozīcijas augstākajā izglītībā. Taču Saeimas deputātu vairākums pieņēma, manuprāt, ļoti pareizus lēmumus. Un gribu atzīmēt to, ka, piemēram, balsojot par Izglītības likuma grozījumiem, neviens nebija „pret”; vairāki deputāti atturējās.
Tā ka gribu noslēgt ar labo ziņu.
Un vēl, godātie kolēģi, atgādinu, ka šosestdien ir ievērojams notikums: 6.martā trīs politiskās partijas – „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” – pieņems, manuprāt, ļoti būtisku politisku lēmumu. Sestdien notiks šo triju partiju kopējs kongress – partiju apvienības „Vienotība” izveides kongress. Nu, un tāpēc tā ļoti personīgi aicināšu jūs, godātie radioklausītāji: turiet par mums īkšķus, lai mums labi izdodas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Šadurska kungam.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, translācijas klausītāji! No rīta šķita, ka mūsu sēde šodien nebūs gara, jo darba kārtībā bija, ja nemaldos, tikai 27 jautājumi. Tomēr, ielūkojoties sēdes darba kārtībā ciešāk, pamanījām, ka mums ir priekšā likti grozījumi Izglītības likumā un arī grozījumi Imigrācijas likumā. Skaidrs, ka tad jau liela daļa deputātu devās uz tribīni un izteica savu viedokli. Diezgan aktīvas bija šodien debates.
Tagad par Imigrācijas likumu. Partijas „Jaunais laiks” frakcijas pozīcija bija šāda.
Arī saprotot to, ka ļoti daudzas garas diskusijas bija bijušas pašā komisijā, mēs tomēr uzskatījām, ka mēs varētu atbalstīt to viedokli, ka tad, ja šeit ar termiņuzturēšanās atļaujām ierodas cilvēki (un viņi jau arī šodien ir
šeit – ir 500 tādu cilvēku), mēs varētu, protams, izvirzīt kādas savas prasības, lai valstij būtu lielāks izdevīgums arī no šādas ierašanās Latvijā. Un mēs atbalstījām to viedokli, ka termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad, ja ir ieguldīti kapitālsabiedrību pamatkapitālā 25 tūkstoši (ne mazāk par to!), ja ir izveidotas jaunas darba vietas, ja ir ieguldīta nauda Latvijas Republikas kredītiestādēs un ja ir samaksāti nodokļi. Tad mēs tādu viedokli varētu arī atbalstīt. Taču mēs nekādā ziņā neatbalstījām viedokli, ka šādā pašā veidā varētu arī izmantot citu iespēju palikt Latvijā, šeit ierasties tad, ja, piemēram, šeit nopērk nekustamos īpašumus: Rīgā, Pierīgā – par 100 tūkstošiem latu, ne mazāk, bet citur Latvijā – par 50 tūkstošiem, ne mazāk. Mums likās šis slieksnis pārāk zems. Mums likās arī, ka tomēr šie īpašumi galvenokārt būtu saglabājami Latvijas iedzīvotājiem, un mēs tātad šo priekšlikumu, 27., neatbalstījām, kaut arī komisijā tas bija atbalstīts. Un, tā kā mums neizdevās – un arī diskusijās, debatēs neizdevās – pārliecināt, ka tiešām mums nevajadzētu atbalstīt šāda veida priekšlikumu, tad mēs, „Jaunais laiks”, balsojām pret visu šo likumprojektu. Tomēr mums neizdevās gūt Saeimas atbalstu.
Nākamais jautājums, par ko tika diskutēts, protams, bija jau pieminētais likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Bija 99 priekšlikumi, un bija arī ļoti daudz diskusiju – protams, arī par latviešu valodas pozīciju pavājināšanu, kas mums arī nebija pieņemami. Mēs neatbalstījām šādus priekšlikumus.
Un bija vairāki sociālās jomas likumprojekti, to skaitā arī grozījumi Darba likumā, kuri vēl vairāk sakārto šīs darba attiecības – attiecības starp darba uzņēmēju un darbinieku. Bija arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri ir ļoti svarīgi un kurus noteikti visi arī gaida (likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, un otrais lasījums tātad jau ir galīgais), – ka nevarēs piedzīt parādus no pabalstiem. Tas ir ļoti svarīgi, un daudzi, protams, šādu lēmumu no Saeimas arī gaidīja.
Un visbeidzot es gribu pateikt par to, ko mans kolēģis Šadurskis jau nupat pieminēja, – notikumu sestdien. Tātad taps politiska apvienība – latviešu partiju politiskā apvienība, kurā būs „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. To, ko jūs vienmēr esat vēlējušies, to, ko esat uzsvēruši tikšanās reizēs, to mēs tagad arī mēģināsim īstenot. Būs dibināšanas kongress Nacionālajā teātrī sestdienas rītā.
Ir jāteic, ka visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē tiešām ir notikušas tikai tad, kad mēs esam bijuši vienoti. Mēs atceramies Atmodas laiku, Baltijas ceļu un mūsu Dziesmu svētkus – šo sajūtu mēs atceramies. Un es gribu citēt tikai vienu nelielu fragmentiņu no pamatnostādnēm mūsu topošās politiskās apvienības dokumentā. Tur ir teikts tā: „Vienoti mēs vairs neesam sīki, vienoti mēs esam vairāk rīcībspējīgi, vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Vienotības jēga un būtība nav jāpamato un jāpierāda. Tā runā pati par sevi. Tā uzrunā, tā ir vērtība, kas izsaka visu. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu iespēju, jaunu politiku, apvienojot spēkus mūsu labklājībai un valsts sekmīgākai attīstībai.”
Lai mums visiem izdodas!
Vadītāja. Paldies Silvai Bendrātei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi un radioklausītāji! Jūs jau droši vien, viena daļa, dzirdējāt debates sēdē un tagad manu kolēģu izteikumus, un tie visi skāra Imigrācijas likumu. Patiešām īsts cunami sacēlās tribīnē, kad bija runa par šiem grozījumiem, kuri apdraudēja, aizskāra latviešu kā nācijas vitālās intereses, jo cerības pastāvēt latviešiem kā nācijai tiek apdraudētas ar katru dienu vairāk.
Tas tā bija gan 50 okupācijas gados, gan it īpaši tagad; tas ir visai nesaprotami šajos gandrīz 20 atjaunotās neatkarības gados. Un, lūk, atkal jauns kolonizācijas, arī okupācijas paveids – Imigrācijas likums!… Tātad ir iespēja no visas pasaules, it īpaši no bijušās Padomju Savienības, par nieka naudu, par ubaga grašiem – 25 000 latu – sabraukt šeit, Latvijā, veselam pulkam cilvēku – tā sauktajiem investoriem. Šie investori ieguldīs 25 000 latu, bet faktiski no valsts budžeta, no mūsu līdzekļiem, patērēs daudz vairāk – mācoties skolās, mācoties valodu, izmantojot mūsu infrastruktūru un tā tālāk, un tā joprojām. Un jūs jau dzirdējāt – it īpaši dedzīgi par to runāja Kraukļa kungs no Tautas partijas -, ka ar to mēs pārvarēšot krīzi. Ar to krīzi mēs nepārvarēsim. Taisni otrādi, ar to varam padziļināt krīzi. Un tāpēc nu, tā sakot, latvisko spēku pretošanās bija ļoti liela, bet diemžēl pretlatviski noskaņotie deputāti, frakcijas, pieņēma šā likuma grozījumus. Un tagad iezīmējas nākamās, es pat teiktu, draudošās, varas vai nākamās Saeimas aprises – „Saskaņas Centrs”, PCTVL, Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, kā arī Tautas partija. Un tas ir vairākums. Un nobalsoja 48 deputāti. Mēs palikām mazākumā – bijām 42.
Diemžēl nekas neizdevās, lai gan mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un „Visu Latvijai!”, pat rīkojām tepat pie Saeimas protesta piketu pret šiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Bet, kā jau parasti, šie pretlatviskie vai nodevīgie spēki, kas Saeimā ir iezīmējušies ļoti strikti, to, dabīgi, neņēma vērā un kā lokomotīves, kā buldozeri devās uz priekšu.
Šajā pašā sakarībā es gribu sacīt, ka latviskuma stiprināšanai ir ļoti svarīga „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīva stiprināt latviešu valodas pozīcijas Satversmē, paredzot, ka par valsts naudu mācībām jānotiek tikai un vienīgi latviešu valodā, tā, kā tas ir visās normālās pasaules valstīs.
Tādēļ mēs esam sākuši parakstu vākšanu referendumam. Jāsavāc 10 tūkstoši parakstu, apstiprinātu pie notāra. Es arī aicinu jūs, latviski, nacionāli noskaņotos cilvēkus, kuru, es nešaubos, ir ļoti daudz, nesēdēt mājās un izdarīt arī šoreiz izvēli par labu mūsu Latvijas neatkarībai un latviskumam, ko nedrīkstam pazaudēt.
Paldies. Lai jums labi veicas!
Vadītāja. Paldies Tabūna kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Ainars Baštiks. Lūdzu!
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie Saeimas deputāti minēja, šī Saeimas sēde bija stipri gara un arī diezgan emocionāla, un tāda tā bija pārsvarā divu likumprojektu dēļ – Izglītības likuma grozījumu dēļ un arī Imigrācijas likuma grozījumu dēļ.
Jāteic gan, ka faktiski trūka pragmatisku diskusiju, bet vairāk bija apvainojošu epitetu, kurus izteica cits citam, runāja par patriotisma trūkumu vai nodevību pret latviskumu un tamlīdzīgi. Taču mēs atbalstījām šīs iniciatīvas, tāpēc ka tās ļaus ieguldīt Latvijas ekonomikā kādus līdzekļus, un tie savukārt radīs kādas darba vietas, un tiks maksāti arī nodokļi. It sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka katru dienu mūsu valstī darbu zaudē vairāki simti strādājošo. Patiesi liekas: vai tiešām nepienāks diena, kad šis bezdarba pieaugums apstāsies? Diemžēl, kā mēs redzam līdz šim, bezdarbs tikai pieaug.
Taču ir viena lieta, ko vēlos uzsvērt un ko pārējie runātāji neminēja. LPP/LC frakcija iesniedza premjerministram pieprasījumu „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Tas pārsvarā balstās uz Valsts kontroles veiktajām revīzijām vairākās ārstniecības iestādēs. Valsts kontroles veikto revīziju rezultāti dažos gadījumos ir pat ļoti satraucoši un šokējoši, jo šie rezultāti parāda, ka, piemēram, Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca reklāmas rakstam žurnālā The European Time maksā 36 tūkstošus latu, bet tajā pašā laikā nevar atrast naudu, lai reto slimību slimniekiem noteiktu diagnozi un viņi līdz ar to varētu saņemt kādu finansējumu zāļu iegādei vai ārstēšanas veikšanai, – 50 tūkstošus latu nevar atrast, lai par šiem 50 tūkstošiem latu nodrošinātu visu šo reto slimību slimnieku diagnožu noteikšanu. Tāpat šie pārbaudes rezultāti parāda, ka ir slimnīcas, kas par dažādiem pakalpojumiem, kuri ir jāveic pašiem slimnīcas darbiniekiem, ir maksājušas kā par ārpakalpojumiem. Piemēram, Stradiņa slimnīcā vairāk nekā 200 tūkstoši latu ir samaksāti kādām citām iestādēm, kaut gan tas būtu jāveic pašiem. Tāpat ir braukts uz ārzemēm apgūt kādas datorprogrammas. Citiem vārdiem sakot, šajā nozarē, kur līdzekļu katastrofāli trūkst, tajā pašā laikā redzam, ka to izlietošana ir bieži vien ļoti neracionāla un izšķērdīga.
Tieši tāpēc mēs gribētu, lai arī valsts valdības vadītājs, premjers, pievērstu tam īpašu uzmanību un tātad pieņemtu kādus zināmus mērus, lai tiešām veselības nozare varētu tikt sakārtota un pēc iespējas racionālāk šis finansējums sasniegtu mērķus; citiem vārdiem sakot, cilvēki varētu saņemt kvalitatīvus veselības pakalpojumus, nevis atbalstīt dažādas firmas vai cilvēkus, kas ir ap veselības sistēmu saradušies. Mēs ceram, ka tātad šis pieprasījums tomēr veicinās zināmu akcentu likšanu šajā akūtajā jautājumā.
Paldies par uzmanību. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Baštika kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Turpinājumā dzirdēsiet partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu Valēriju Buhvalovu. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par situāciju izglītības jomā. Kopš šā mācību gada 1.septembra 52 Latvijas skolas netika atvērušas savas durvis, tajās neatskanēja skolas zvans. Tās tika likvidētas. Vēl 54 skolas ir reorganizētas.
Mums teica – krīze, bērniem un skolotājiem trūkst naudas. Vēl nesen gandrīz 20 procenti no IKP tika tērēti uz skaitliskajā ziņā lielo neprofesionālo ierēdņu armiju. Miljoni – tā dēvētajai Gaismas pilij, grāmatu kapsētai. Nepamatoti uzpūsts ir arī militārais budžets, kaut gan neviens Latvijai, paldies Dievam, uzbrukt negrasās. Varas pārstāvji, domājams, nesaprot, ka šāda nevērīga attieksme pret izglītības sistēmu novedīs mūsu valsti pie katastrofas, paaugstinās bezdarba, noziedzības, alkoholisma un narkomānijas līmeni, veicinās vēl lielāku nabadzību. Vai mēs varam palīdzēt mūsu skolām? Protams.
Šodien PCTVL frakcija ierosināja pagarināt akreditācijas laiku uz 10 gadiem, lai palīdzētu skolām. Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi? To neviens nezina. Droši vien tādēļ, lai izglītības sfēras ierēdņiem netrūktu darba.
Kā profesionāls pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais akreditācijas termiņš – tas ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi pietiekami veikt akreditāciju reizi 10 gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to darīt biežāk – ar nosacījumu: ja nav sūdzību no vecāku, skolēnu un pedagogu puses.
Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolēniem iespēju mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos, grūtajos laikos, kad skolu izglītības kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.
Diemžēl valdošā koalīcija šodien noraidīja mūsu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji! Nu, šodien putenis gan ārā pie Saeimas, kur no rīta pulcējās piketētāji, gan arī šeit – Saeimā, kur putenis plosījās daudzu deputātu galvās.
Protams, vislielākā uzmanība tika veltīta likumprojektam „Grozījumi Imigrācijas likumā”, un tūdaļ teikšu, ka pēc diezgan plašām debatēm, kas frakcijā notika vakar, šodien ZZS frakcija bija praktiski vienota un neatbalstīja šos grozījumus.
Un patiesībā man šķiet, ka taisnība šodien nebija ne tiem, kas saskatīja šajos grozījumos milzīgu bīstamību Latvijas neatkarībai, jaunu imigrācijas vilni, kolonizāciju un ko tik vēl ne… Noteikti nebija taisnība arī tiem, kas saskatīja šajos grozījumos visu ekonomisko problēmu atrisinājumu – gan jaunu celtniecības iespēju vilni, gan darba vietu pieplūdumu. Šķiet, patiesība, kā vienmēr, ir pa vidu. Un jāsaprot arī Saeimas deputāti, kas darbojas Tautsaimniecības komisijā, kurā arī es strādāju un piedalījos debatēs par šiem priekšlikumiem. Arī Saeima strādā. Strādā un meklē risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecisko situāciju, un – „kur malku cērt, tur skaidas lec”. Un diemžēl šoreiz tās skaidas bija diezgan sāpīgas, un, manuprāt, sanāca diezgan amorāli, jo daudzi deputāti, ieskaitot Kraukļa kungu, neslēpa, ka šī pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir maksa… pareizāk sakot, tā tiek pārdota. Un šī ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja ne tikai Latvijā, tā ir uzturēšanās atļauja arī visā Eiropas Savienības telpā. Un iznāk tā, ka mēs šeit tirgojam to, kas patiesībā nav mūsu. Es piekristu, ja tas būtu atbalsts uzņēmējiem. Šis atbalsts uzņēmējiem jau ir mūsu likumdošanā, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas jau var visai viegli iegūt uzņēmēji, kuri ir investējuši Latvijā un ir attiecīgā uzņēmuma valdē. Tur nav nekādu problēmu, un diezgan daudzi – gan krievi, gan citu zemju uzņēmēji, kuri ir šeit, Latvijā, investējuši, – jau ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo viņi piedalās savu uzņēmumu pārvaldē.
Vēl. Par 100 000 latu ieguldījumu nekustamā īpašuma iegādei šeit – Latvijā. Man šķiet, ka Latvija jau tā ir ļoti, ļoti iztirgota. Kur tik vien brauc, visur dzird – šis lauks pieder kanādiešiem, tas lauks pieder dāņiem… Jūrmalā praktiski vasarā latviešu valodu nedzird. Tiek solītas darba vietas – apkopēju darba vietas. Bet diez vai mums šeit, Latvijā, ir jābūt šiem apkopējiem, šoferiem, galu galā – īrniekiem kādiem citzemniekiem piederošos īpašumos. Tas jau ir amorāli.
Un līdz ar to ZZS frakcija neatbalstīja šādus grozījumus Imigrācijas likumā. Diemžēl tie tomēr guva Saeimas vairākuma atbalstu.
Bet runāšu par labajām ziņām. Labā ziņa, pati galvenā labā ziņa, kas patiešām varētu veicināt tautsaimniecības attīstību vai iepriecināt zemniekus, ir tā, ka otrdien, respektīvi, aizvakar, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību. Tātad turpmāk, jau samērā drīz, degvielas uzpildes stacijās, visās degvielas uzpildes stacijās zemnieki sev pienākošos limitu ietvaros varēs saņemt degvielu jau bez PVN uzrēķina. Un tas atbrīvos zemniekus no liekas papīru kārtošanas un laika vilcināšanas, jo ne vienmēr jau šo PVN par iztērēto dīzeļdegvielu varēja saņemt atpakaļ laikus. Šī ir labā ziņa.
Vēl viena labā ziņa ir tā, ka Tautsaimniecības komisijā norisinās ļoti plašas debates par izmaiņām Komerclikumā. Un patiešām drīz vajadzētu šeit, Saeimā, būt jau balsojumam par izmaiņām, kuras paredz atvieglot mikrouzņēmumu dibināšanas iespējas, un tādējādi patiešām tiks atbalstīta uzņēmējdarbības uzsākšana. Tātad – bez 2000 latu ieguldīšanas statūtkapitālā. Šis patiešām varētu būt viens no veidiem, kas kaut nedaudz tomēr mazinās bezdarbu. Atgādināšu, ka šis ir veids, kā mazināt arī nodokļu slogu: 26 procenti – pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem – 15 procenti.
Šie ir reālie darbi, kas Saeimā notiek. Patiešām darbs šeit notiek diezgan intensīvi.
Nobeigumā, protams, es gribu aicināt… visi kaut kur aicina šodien… gribu aicināt svētdien uz Skaistkalni, kur pulksten 14.00 būs bezmaksas koncerts – Gunta Skrastiņa koncerts kultūras namā. Laipni lūgti! Arī es, kā jau šā novada pārstāvis, tur būšu.
Lai jums veicas!
Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.
To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!