Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas un, lūdzu, tomēr
nodrošiniet klusumu zālē! Tas attiecas arī uz deputātu Ventu Armandu Kraukli.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska,
Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un
Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, un iesniedzēji
lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu. Pieprasījums ir saņemts Saeimas kārtības
ruļļa noteiktajā termiņā, līdz ar to tas ir iekļaujams šodienas sēdes darba
kārtībā, bet pēc tam saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, mēs lemsim par
to, vai Saeima atzīst vai neatzīst šo pieprasījumu par steidzamu.
Un tagad mēs sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par
iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir nepieciešams šo jautājumu izlemt
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodošanu
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 7, atturas – 3. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz nodot arī mums.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst… Tātad likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot
Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa,
Grīnblata un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas
dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas frakcija „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK ir sagatavojusi šos divus likumprojektus, un, taupot laiku, es
runāšu uzreiz par abiem diviem.
Šis projekts tapa diezgan ilgā laika gaitā un paredz grozījumus gan
Valsts probācijas dienesta likumā, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
divdesmit sešu pantu 33 sankcijās. Ir saņemts pozitīvs atzinums no Valsts policijas,
no Latvijas Pašvaldību savienības, no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes,
kā arī no Valsts probācijas dienesta, bet ar piebildi: ja tam tiks piešķirts
atbilstošs finansējums.
Aicinu nodot Juridiskajai komisijai šos abus likumprojektus, un,
protams, mums komisijā būs vajadzīgi divi ļoti būtiski atzinumi. Viens būs
vajadzīgs no Finanšu ministrijas, jo runa ir par miljonu latu, kas ik gadu līdz šim
tika tērēts administratīvā aresta nodrošināšanai, bet otru atzinumu noteikti mums
vajadzēs no tiesībsarga, lai rūpīgi izvērtētu nākotnē, cik plaši dot tiesnesim
iespējas izvēlēties administratīvajam arestam alternatīvu sodu – piespiedu darbu.
Paldies. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Mēs lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem
ir iebildumi (No zāles dep. V.Agešins: „Vispār pret šo likumprojektu!”)…
vispār pret šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka šis jautājums mums jāizšķir
balsojot.
Godātie kolēģi! Vispirms mums ir tātad jāizšķir jautājums par
to, vai mēs papildinām Saeimas Prezidija atzinumu ar to, ka šis likumprojekts varētu
tikt nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai pret šo
priekšlikumu ir iebildumi? Arī pret šo priekšlikumu esot iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka šo likumprojektu, kā tiek
piedāvāts, nodod divām komisijām – tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija!
Mēs balsojam šobrīd tikai par Circenes kundzes priekšlikumu. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Bet, ja tagad nobalsos, tad Circenei nodos vienalga!”) Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 17. Tātad
Circenes kundzes priekšlikums ir atbalstīts.
Un tagad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača,
Tabūna, Dobeļa, Grīnblata un Kalniņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts
probācijas dienesta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 18.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa,
Grīnblata un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa,
Grīnblata un Kalniņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Čepānes,
Štokenberga, Grīnblata un Krūmiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās
„par”.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šā
priekšlikuma būtība ir klusums ēterā 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis
priekšlikums nav jauns, esam debatējuši par līdzīgām lietām arī pirms
iepriekšējām vēlēšanām, bet līdz šim nekas nav izdevies.
Galvenie argumenti pret šādiem ierobežojumiem raidošajiem saziņas
līdzekļiem ir principā dalāmi divās daļās.
Vieni runā par vienlīdzības principa pārkāpumu, jo drukātajos
masu medijos šāds ierobežojums netiek ierosināts, bet raidošajos – jā. Un šā
pretiebilduma sakarā man gribas vēlreiz izteikt izbrīnu par to, ka Latvijā mēs allaž
diskutējam par lietām, kuras citur pasaulē jau ir ļoti labi saprotamas. Jo ietekme uz
cilvēku prātiem un informācijas kampaņas vai aģitācijas kampaņas masveidīgums un
blīvums ir pilnīgi nesalīdzināms, ja mēs skatāmies televīziju un klausāmies radio,
salīdzinot ar internetmedijiem un ar drukātajiem saziņas līdzekļiem vai vides
reklāmu. Tātad šeit ir runa par vismasīvākās kampaņas ierobežojumu noteikšanu.
Otrs pretarguments ir it kā vārda brīvības un informācijas
izplatīšanas ierobežojumi.
Godātie kolēģi! Nemānīsim taču paši sevi! Priekšvēlēšanu
aģitācijā televīzijā un radio tam nav nekāda sakara ar informāciju: tā ir
vistīrākā sabiedrības prātu apdullināšana ar ne sevišķi patiesas informācijas
izplatīšanu.
Godātie kolēģi! Kam tad patiesībā ir iebildumi pret šādām
lietām? Tās ir bagāto „saimnieku” partijas, un tie ir raidorganizāciju
īpašnieki, kas, protams, negrib atteikties no lielas papildu peļņas priekšvēlēšanu
kampaņā.
Kolēģi! Mūsu vēlēšanās naudas vara uz vēlēšanu rezultātu un
līdz ar to arī uz ievēlētās Saeimas sastāvu ir milzīga, neproporcionāli liela
salīdzinājumā ar to, kāda tā ir citās demokrātiskās valstīs. Un es pat gribu
teikt, ka šobrīd nevis saskaņā ar Satversmi mums katram vēlētājam ir viena balss,
bet katram kampaņā ieguldītam latam ir viena balss.
Tāpēc es iesniedzēju vārdā aicinu labot šo praksi un atteikties
no tik milzīgas naudas ietekmes mūsu vēlēšanās. Jo padomāsim, kolēģi, kādā
stāvoklī mēs esam! Pašreizējo Latvijas Republikas Saeimu atbalsta tikai 3 procenti
Latvijas iedzīvotāju. Es domāju, šis ir izšķirošais punkts, kāpēc mums būtu
jāpieliek visas pūles, lai mēs nākamajā, 10., Saeimā ievēlētu kvalitatīvi
pilnīgi citu Saeimas sastāvu. Tāpēc šeit būtu vieta viedokļu cīņām, programmu
cīņām, partiju piedāvājumu cīņām, nevis ārkārtīgi dārgi apmaksātu reklāmas
profesionāļu profesionālā veikuma salīdzinājumam un naudas spiedienam.
Kolēģi! Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi
pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai
nodots.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Čepānes,
Štokenberga, Aleksandrova un Seiles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Viņš runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt! Mazliet matemātikas. Likums, kas pašlaik ir spēkā, noteic,
ka politiskās partijas priekšvēlēšanu periodā var tērēt vairāk par pusmiljonu
latu, precīzāk – 570 tūkstošus latu, priekšvēlēšanu vajadzībām. Kas ir būtiski?
Šajā summā iekļaujas tikai reklāmas izvietošana elektroniskajos medijos vai
rakstošajos medijos, kā arī reklāmas materiālu nosūtīšana pa pastu. Tātad…
Parēķināsim! Ir 570 tūkstoši latu. Latvijā apmēram sešas vai septiņas gan
opozīcijas, gan pozīcijas partijas būtu tādas, kurām ir iespējas notērēt šos
līdzekļus. Plus nāk klāt izmaksas par reklāmas sagatavošanu, nauda, kas tiek
maksāta reklāmu aģentūrām, darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti priekšvēlēšanu
laikā, reklāmas materiālu drukāšanai, partijas avīžu publicēšanai. Tātad kopā
apmēram 0,8 miljonus sešas vai septiņas partijas droši šīm vēlēšanām varētu
iztērēt. Tātad apmēram 5 miljoni latu… Ja mēs pierēķinām klāt vēl arī to, ka
vēlēšanās, kā parasti, startēs arī kādas… apmēram piecpadsmit – līdz
piecpadsmit – sīkpartijas, tad kopējā summa uz šīm vēlēšanām var sasniegt 8
miljonus latu, ko politiskās partijas tērētu priekšvēlēšanu aģitācijai. Tātad
laikā, kad uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, partijas ies pie uzņēmējiem un
lūgs ziedot politiskai kampaņai apmēram 8 miljonus latu. Brīdī, kad uzņēmējiem
būtu jārada jaunas darba vietas, viņi būs spiesti atbalstīt politiskās partijas,
kuras izmantos šo naudu politiskai priekšvēlēšanu kampaņai.
Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām drastiski samazināt šo limitu,
ko politiskās partijas var tērēt uz vēlēšanām, un tātad būtu nevis 571
tūkstotis, bet apmēram 280 tūkstoši latu. Mēs ierosinām iekļaut šajā limitā
visus tēriņus, to skaitā arī reklāmu sagatavošanu, partijas avīžu, reklāmas
bukletu publicēšanu, darbinieku nodarbināšanu. Apmēram 270 tūkstoši… Pēc
aptuveniem aprēķiniem, tad priekšvēlēšanu laikā tiks tērēti nevis 8 miljoni, bet
apmēram 3,5 miljoni; tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk.
Es aicinu jautājumā par šo naudu tiešām visus politiķus, kas ir
Saeimā, atbalstīt šo likumprojektu un strādāt pie likuma grozījumiem, un samazināt
to naudas summu, ko mēs būsim spiesti izņemt no uzņēmējiem, kuri to varētu kaut kur
citur ieguldīt un kuriem tās trūkst.
Atbalstiet, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Runāt „pret” attiecībā uz likumprojekta nodošanu komisijai
neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu
komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai
nodots.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – „Par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada
25.februārī”. Deputāte Ilma Čepāne lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu
šā gada 25.februārī, tas ir, šodien, un šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu
zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei
šā gada 25.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Ilmai Čepānei piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no
Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi iesniegumu „Par Aivara Zāģera
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”, kā arī tiesneša Zāģera
iesniegumu un, aizklāti balsojot, atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu
atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivara Zāģera
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas
rajona zemesgrāmatu nodaļas tienesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu par Helmuta Nagļa
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija ir
sagatavojusi attiecīgu lēmuma projektu, aizklāti balsojusi un apstiprinājusi šo
lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu apstiprināt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Helmuta Nagļa
apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bērziņa (LPP/LC),
Dukšinska, Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna,
Urbanoviča un Baštika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par
finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības
nodrošināšanu”.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Vārds motivācijai deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Jūs visi esat saņēmuši kultūras
mantojuma iestāžu atklātu vēstuli, kurā ir pausts nopietns satraukums par
pašreizējo kultūras politiku valstī un no tās izrietošo kultūras mantojuma
iestāžu nepietiekamo finansējumu, kas faktiski pilnīgi apdraud kultūras mantojuma
saglabāšanu un izmantošanu. Ja jums tas vēl nav zināms, tad darīšu jums zināmu, ka
visām kultūras mantojuma iestādēm budžets ir samazināts vairāk nekā par 50
procentiem, un tas ir zaudējums ne tikai nozares darbiniekiem, bet vēl ir jāapzinās
arī tas, ko zaudē un zaudēs sabiedrība.
Mūsu pieprasījums šodien ir konkrēti par arhīvu nozari, kur
faktiski valda vislielākā neskaidrība. Deklarācijā – paklausieties! – par Valda
Dombrovska vadītā Ministru kabineta darbību ir ierakstīts solījums: „Nodrošināsim
pienācīgu valsts arhīvos esošā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un
pieejamību.” Tūlīt redzēsim, kā valdība izprot vārdu „pienācīgi”. Latvijas
arhīvu pārstāvji neslēpj, ka jau šobrīd arhīvi balansē uz bankrota robežas un ka
jau aprīlī var rasties situācija, ka valsts arhīvu sistēma vairs nespēs veikt savas
funkcijas, jo sakrājušos parādu dēļ tiks atslēgta apkure, elektrība, ūdens,
telefons un apsardzes sistēmas. Dombrovska valdība arhīviem 2010.gada valsts budžetā
dotācijās ir paredzējusi – ieklausieties! – 78 000 latu, kas ir tikai 11 procenti
no iepriekšējā gada apjoma. 11 procenti! Turklāt vienlaikus arhīviem par pienākumu
ir uzlikta maksas pakalpojumu plāna izpilde tā paša iepriekšējā gada apjomā. Nu,
kolēģi, šāda valdības politika ir absurda, zinot, ka Latvijas iedzīvotāju
pirktspēja ir samazinājusies par 41 procentu šajā gadā.
Un vēl. Publiskajā telpā ir izskanējusi arī tāda informācija, ka
saskaņā ar jauno Arhīvu likumu – un mēs paši to pieņēmām! – notiks visu arhīvu
reorganizācija, pēc kuras darbu uzsāks viens vienīgs Latvijas Nacionālais arhīvs,
kurā tiks apvienotas līdzšinējās arhīvu sistēmas iestādes. Taču šo
pārkārtojumu finansēšana ir atstāta šo pašu 11 procentu ietvaros, šo pašu
nožēlojamo 78 tūkstošu latu ietvaros.
Tad nu es ceru, ka valdība saprot un zina, cik tūkstošu arhīvu
darbinieku šīs reorganizācijas rezultātā zaudēs darbu, un tomēr mums neatbildēts
paliek jautājums: vai ir aprēķināts, cik izmaksās reorganizācija, cik līdzekļu
būs nepieciešams atlaišanas pabalstiem un cik izmaksās arhīvu darbības tālāka
nodrošināšana?
Tāpēc mēs gribam saņemt skaidras atbildes uz vismaz šādiem
jautājumiem: kāpēc valdība rīkojas pilnīgi pretēji tam, kas ierakstīts pašas
deklarācijā? Ar ko ir izskaidrojums šis nesamērīgais samazinājums tieši vienai
kultūras mantojuma nozarei, arī muzejiem, un kādus pasākumus tad valdība plāno
veikt, lai šīs iestādes varētu savas pamatfunkcijas veikt līdz gada beigām, nevis
līdz aprīlim, kā dažas iestādes apgalvo?…
Sēdes vadītājs. Pētersones kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
K.Pētersone. Paldies.
Mēs lūdzam atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi,! Tas, vai pieprasījums tiek atzīts par steidzamu,
ir izšķirams ar Saeimas balsojumu. Es atgādinu: ja pieprasījums tiek atzīts par
steidzamu, tad līdz ar to mēs sākam pieprasījumu izskatīt nekavējoties, bet, ja
pieprasījums netiek atzīts par steidzamu, tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai un
izskatīts parastajā kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska,
Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un
Baštika pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts
arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 51, atturas – 6. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības
sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl divām iespējamām
izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā
bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un analoģisks priekšlikums ir saņemts no Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas, kura lūdz iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Attīstības
plānošanas sistēmas likumā” un izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā
bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.
Un tagad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Padevīgi pateicos, sēdes vadītāja kungs!
Dāmas un kungi! Par minēto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” atbildīgā komisija nav saņēmusi it nevienu priekšlikumu. Arī lasot otrā
lasījuma redakciju un izskatot visu pa pantiem, atbildīgajai komisijai iebildes
neradās, tāpēc aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā, lai
nodotu to Valsts prezidentam izsludināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās
darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas
aizlieguma likumā” (reģistrācijas numurs 1578/Lp9). Uz trešo lasījumu netika
iesniegts neviens priekšlikums. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz jūs to
pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu
– saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1489/Lp9.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” un pieņēma
lēmumu atbalstīt tā tālāko virzību.
Ir saņemti piecpadsmit priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iekļauts nākamajā – atbildīgās komisijas priekšlikumā…
Sēdes vadītājs. Nākamajā ne, bet 4.priekšlikumā.
M.Roze. Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Šeit tiešām pēc satura
ir nākamajā – 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tabulā ir kļūda. Bet deputātiem nav iebildumu.
M.Roze. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts…
Sēdes vadītājs. …Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
M.Roze. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā. Atvainojos!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
atbilstības novērtēšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums”, trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs izejam
finiša taisnē ar likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” (dokumenta numurs
5586). Lielākā daļa šeit ir tādi priekšlikumi, kas sakārto likumu, tātad notiek
numerācijas maiņa.
Konkrēti 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 7. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 8. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 9. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 11. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 12., 13., 14. un 15. – Juridiskā biroja par numerācijas
maiņu iesniegtie priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Krūmiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 23. un 24. – Juridiskā biroja sakārtojoši
priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 25. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 26. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā,
kurš tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. No 39. līdz 62.priekšlikumam visi priekšlikumi, kuri
labo numerāciju, tika atbalstīti. Nosaukšu: 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46.,
47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56. …
Sēdes vadītājs. Krūmiņa kungs, tik šausmīgi nesteidzieties, lai
deputāti tomēr var izsekot līdzi! Tikām līdz 56.priekšlikumam. Tik tālu deputātiem
nav iebildumu?
A.Krūmiņš. …57., 58., 59., 60., 61. un 62.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Atbalstīti.
A.Krūmiņš. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Atkal numerācijas labojumi no Juridiskā biroja – 68.,
69., 70., 71., 72. un 73.priekšlikums. Tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Krūmiņš. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts.
Un arī finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums –
75.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 77.priekšlikums…
A.Krūmiņš. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Es
atvainojos!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 78. un 79. – Juridiskā biroja priekšlikumi.
Atbalstīti. Numerācijas maiņa.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. Atkal numerācijas maiņa. Juridiskā biroja
priekšlikumi – 81., 82., 83. un 84.priekšlikums. Tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 87. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Numerācijas sakārtošana. Divi Juridiskā biroja
priekšlikumi – 88. un 89.priekšlikums – tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 92. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. Atkal seko numerācijas maiņa. 96., 97., 98., 99. un
100. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 102. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 103. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. Atkal seko numerācijas maiņa. 104., 105., 106., 107.,
108., 109. un 110. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 111. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 112. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 113. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. Numerācijas maiņa. 114. un 115. – Juridiskā biroja
priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 117. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 118. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 119. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 120. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums.
Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 121. – ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji tika
atbalstīts.
Daļēji tika atbalstīts arī 122. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Tie abi tika iekļauti 123. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 124. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 125. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums un
126. – Juridiskā biroja priekšlikums – abi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 127. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 129. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti…
A.Krūmiņš. Es atvainojos, vēl ir 128.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 128., jā!
A.Krūmiņš. 129. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 131. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts…
Sēdes vadītājs. 130.!
A.Krūmiņš. … 130. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 132. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Kur mums 131. palika? 130. – tātad atbalstīts.
131. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas iekļauts 130., kurš jau ir
atbalstīts. Jā? Deputāti neiebilst.
132.priekšlikums.
A.Krūmiņš. 132. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 133. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 134. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 135. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 136. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā,
kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. Un beidzot 137. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums”
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu
likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Krūmiņš. Paldies Juridiskajam birojam un kolēģiem par atbildīgo
darbu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piedāvāju
izskatīšanai galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā”. Pavisam ir saņemti vienpadsmit priekšlikumi, un tie visi ir
atbalstīti.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 3. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
Žanetas Mikosas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 4. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 6. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 8. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 9.priekšlikums, kuru arī iesniedzis ministrs Zalāns,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 10. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts Civildienesta likumā”,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1448/Lp9 –
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Komisija izskatīja likumprojektu un
likumprojekta trešajam lasījumam sagatavoja vienu priekšlikumu, kuru arī atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Golubovs. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
A.Golubovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pavisam ir seši
priekšlikumi.
1.priekšlikums. To izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 2. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 4. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī tas
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 5. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Un arī 6. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu
disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1449/Lp9.
Likumprojekta trešajam lasījumam komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un
pēc tam iestrādāts 2. un 3. – komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Jāpiebilst, ka 2. un 3. – komisijas priekšlikumi –
ir atbalstīti.
A.Golubovs. Ir atbalstīti. Jā.
Sēdes vadītājs. Un deputātiem nav iebildumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Golubovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu
aprites likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1393/Lp9 –
„Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
1. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mans ierosinājums ir
formulēts būtībā divos priekšlikumos – patlaban skatītajā 6.priekšlikumā un
16.priekšlikumā. Tas attiecas uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Būtība ir
šāda: ir aizliegts veidot jaunas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, ja to
ieejas atrodas tuvāk par 200 metriem no izglītības iestāžu ieejām. Es gribu jums
atgādināt, ka runa nav par esošo tirdzniecības vietu aizliegšanu, bet runa ir par to,
ka mēs… es ierosinu aizliegt jaunu tirdzniecības vietu izveidošanu, ja tās
atrodas… ja šo tirdzniecības vietu ieejas atrodas tuvāk par 200 metriem no esošo
izglītības iestāžu ieejām. Tas ir pirmais.
Otrais. Komisijas sēdē daži deputāti vaicāja: „Kādēļ ir
jānosaka šis aizliegums, ja jau ir aizliegts pārdot alkoholu personām, kas jaunākas
par 18 gadiem?” Es gribu atgādināt, ka alkoholisko dzērienu pārdošanas aizliegums
personām, kas jaunākas par 18 gadiem, jau ir spēkā arī skolu telpās, bet tomēr mēs
joprojām uzskatām par nepieciešamu aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību
skolās. Šā aizlieguma, esošā aizlieguma, būtība un mērķis ir veicināt veselīga
dzīvesveida ieaudzināšanu mūsu skolēnu vidē, padarīt tā, lai alkoholisko dzērienu
izmantošana, piemērošana, dzeršana nekļūtu par paradumu skolēniem pusaudžu
vecumā.
Tādēļ ir ļoti svarīgi – ļoti svarīgi! -, lai alkoholiskie
dzērieni netiktu pārdoti ne tikai skolās, bet arī tiešā skolu tuvumā.
Līdz ar to es lūdzu cienījamos kolēģus manu priekšlikumu
atbalstīt, tāpat kā to priekšlikumu, kurš sekos pēc tam, proti, 16.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis. Komisija ļoti rūpīgi vērtēja šo priekšlikumu. Bija
diezgan garas debates, un mēs secinājām, ka, lai arī mērķis ir cēls, tas tomēr
nesasniegtu to nodomu, kas te īstenībā ir ielikts iekšā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Pimenova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 25, atturas – 26.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pirms vairākām nedēļām mēs balsojām par
priekšlikumu – 1.septembrī aizliegt alkohola tirdzniecību. Mēs esam pievērsuši
sabiedrības uzmanību nepilngadīgo jauniešu attiecībām ar alkoholu. Mēs esam
pievērsuši tirgotāju uzmanību pārdošanas noteikumu izpildei tirdzniecības tīklos –
stingrāk tiek prasīti personu apliecinoši dokumenti, pārdodot alkoholu. Mēs esam
spēruši vienu nelielu soli alkohola tirdzniecības ierobežošanas virzienā, un pat
tad, ja šodien likumā tiks veiktas izmaiņas, idejiski – es esmu pārliecināta! – ļoti
daudzi vecāki atbalstīs dienu bez alkohola un rādīs piemēru saviem bērniem tieši
Zinību dienā – 1.septembrī.
Es tomēr aicinu tāpat kā vairākas nedēļas iepriekš neatbalstīt
komisijas viedokli un atstāt šo dienu bez alkohola.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu, tā jūsmošana par dzeršanu vai nedzeršanu –
tā jau mums ir tradicionāla lieta. Nav ko brīnīties!
Man ir viens jautājums iesniedzējai: „Kas notiks tad, ja
1.septembris būs svētdienā un mācības sāksies 2.septembrī? (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pirmdienā būs paģiras!”) Kā tad būs ar to alkohola tirgošanu
vai netirgošanu?” Viens vienīgais jautājums.
Tā ka nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas kopā. Cīnīšanās
pret pārmērīgu alkohola lietošanu ir viena lieta, bet otra lieta ir sevis
izrādīšana pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Guntim Jānim Eniņam. (No zāles:
„Speciālists!”)
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Godātie deputāti! Man ir pārsteigums par to, kādas metamorfozes
notiek ar jums. Mēs nobalsojām „par”, pieņēmām šādu likuma normu, bet tagad…
Es jau zinu un saprotu, ka mēs paši savu iepriekšējo balsojumu atbalsosim atpakaļ.
Arī tie cilvēki, kas cītīgi uzstājās „par”, tagad balsošot pret to, ka
1.septembrī jeb Zinību dienā… sauc to kā gribi… Un es nesaskatu te nekā dīvaina,
ja mēs paredzētu vienu dienu bez alkohola tirdzniecības. Ir taču diena bez… mēs
vismaz cenšamies sabiedrību aicināt uz to. (Zālē troksnis.) Es klausos tā kā
jūras šalkoņā… klausos, kā tā zāle… kā jūras krastā… Kad sagaidīšu
klusumu, tad varēšu pateikt tālāk.
Redziet, mums jau ir aicinājumi: diena bez autotransporta, stunda bez
elektrības, diena bez cigaretes. (No zāles: „Diena bez sievietes!”) Kas tur
būtu aplams un slikts, ja mums būtu diena – viena diena gadā – bez alkohola? Vienalga,
kura tā būtu, bet tas būtu tiešām ļoti piemēroti Zinību dienā. Un es katrā
ziņā paņemšu balsojuma rezultātu izdruku… man jau ir pirmā… Paņemšu gan pirmo,
gan otro izdruku, paskatīšos, kā jūs maināt savus viedokļus varenā alkohola
priekšā. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mūsu Saeimā ir jau stingri iegājusies šī
tradīcija, ka vislielākā interese deputātiem ir par Alkoholisko dzērienu aprites
likumu; par to ir viskarstākās debates.
Man šis priekšlikums – 7.priekšlikums – šķiet… nu kā lai to
pasaka maigi… man tas šķiet mazliet dīvains. Un, lai uzsvērtu šā priekšlikuma
dīvaino raksturu, es esmu iesniedzis 8.priekšlikumu, kurš ir tikpat dīvains. Un
tāpēc, godātie kolēģi, negribu jūs aģitēt, neaicinu jūs balsot ne „par”, ne
„pret”, bet gribu aicināt būt vienīgi konsekventiem. Tiem, kas balsos pret
7.priekšlikumu, tad jābalso par 8.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas
vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 31, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)
V.A.Krauklis. 8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nu tad man jālūdz atbalstīt 8.priekšlikumu, ja
jau tik interesanti mēs esam nobalsojuši par 7.priekšlikumu. Un šā priekšlikuma
argumentācijai teikšu tikai vienu domu. Mums ir bijis tik daudz debašu par to, vai
8.marts ir svinama diena vai nav. Un tiem, kas argumentēja „pret”, bija… nu,
vienkārši runājot, tā doma viņiem bija apmēram tāda: „Kādi tur svētki,
dzeršana vien ir!” Nu tad varbūt atņemsim to strīdus ābolu! Varbūt tad
izrādīsies, ka tie svētki vairs nav jāsvin, vai arī izrādīsies, ka tie ir ļoti
skaisti, gaiši svētki.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man liekas, ka šajā priekšlikumā cīņa pret
alkoholismu ir sajaukta ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Šadurska kungs ir ārkārtīgi
pietuvojies tai robežai, aiz kuras sākas gan cilvēktiesību pārkāpumi, gan varbūt
pat starpnacionālie konflikti. Uz ko jūs aicināt? Vai uz to, lai 8.martā neviens nedod
alkoholu? Šadurska kungs, padomājiet par tām sekām, kādas draud Latvijas Republikai,
ja gadījumā šādu jūsu priekšlikumu pieņems!
Tā ka es to būtību tur redzu kā cīņu pret alkoholismu, kas ir
jāatbalsta, bet es nevaru atbalstīt iespējamās cilvēktiesību pārkāpumu normas, un
līdz ar to es laikam šajā balsojumā nepiedalīšos.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 45, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.A.Krauklis. 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 11. – deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts priekšlikumā ar numuru 12.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 13. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – finanšu ministra Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nu, tas pēc būtības jau vairs nav balsojams.
V.A.Krauklis. Jā, nav balsojams.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” (reģistrācijas Nr.1680/Lp9).
Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa
likumā” precizē bērnu īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtību, lai,
ievērojot bērna intereses, nodrošinātu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz
valsti, kur ir viņa dzīvesvieta.
Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un
aicina arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Circene. 10.marts.
Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1684/Lp9.
Ārlietu komisija ir skatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Tā būtība ir pietiekami skaidri pausta likumprojekta nosaukumā, un Ārlietu komisijas
vārdā es aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
5.marts.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un
Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto
noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem
noziedzīgiem nodarījumiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1667/Lp9. Ārlietu
komisija ir skatījusi likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Tā būtība ir pietiekami
skaidri izteikta likumprojekta nosaukumā, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un
prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu
dalībvalstu starpā””, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojekta Nr.1394/Lp9. Otrajam
lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 5.marts.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par
procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta
piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””,
otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1629/Lp9. Ārlietu
komisija likumprojekta otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas
vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā
dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām
vielām un pesticīdiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā””,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā likumprojekts „Grozījums
Valsts sociālo pabalstu likumā”. Šis likumprojekts paredz izslēgt Valsts sociālo
pabalstu likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu, paredzot, ka ieturējumi no valsts
sociālajiem pabalstiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju
nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nav izdarāmi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
D.Staķe. Lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo
pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
D.Staķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris. Otrā
lasījuma pieņemšanas datums – 4.marts.
Sēdes vadītājs. 26.februāris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš. 4.martā – otrais lasījums. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti
neiebilst.
D.Staķe. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības
likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā… Kas ziņos par grozījumiem Augu aizsardzības likumā? Deputāts
Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija savā 11.februāra sēdē izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1693/Lp9).
Šis likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu, saīsinot
licenču izsniegšanas procedūru augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai. Vienlaikus
tie ir pārejas nosacījumi, kas paredz līdz šim izsniegto licenču derīgumu līdz to
pašreizējā derīguma termiņa beigām.
Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Roze. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augu
aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Roze. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – 1.marts. Izskatīšana
Saeimas sēdē – 4.martā.
Sēdes vadītājs. 1.marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Galīgais lasījums – 4.martā. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ēku
energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”. Likumprojektu izstrādājusi
Ekonomikas ministrija, un likumprojekts nepieciešams sakarā ar Būvniecības,
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju. Likumprojekts paredz iepriekš
starp aģentūru un Ekonomikas ministriju sadalītos politikas izstrādes un realizācijas
uzdevumus uzdot Ekonomikas ministrijai.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ēku
energoefektivitātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.marts.
Izskatīšana – Saeimas 4.marta sēdē.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.marts,
galīgais lasījums – 4.martā. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1681/Lp9 –
„Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Šie apjomīgie grozījumi ir sagatavoti Tieslietu ministrijā, darba
grupā, kura patstāvīgi strādā, lai uzlabotu civilprocesuālās normas. Un, kā jau es
teicu, likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un kopumā ir runa par apmēram 11 tēmām,
kādās tiek piedāvāts grozīt Civilprocesa likumu.
Pirmā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar lietām par bērna
prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu. Izstrādātāji neslēpa, ka, protams, šos
grozījumus ir iniciējuši tie gadījumi, kuri ir kļuvuši plaši zināmi, – ka Latvijas
bērni pretēji vecāku gribai tiek aizvesti uz citām valstīm, un mums rodas problēma,
kā viņus atgriezt atpakaļ. Tātad šie grozījumi it kā nodrošinās pēc iespējas
ātrāku bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc viņa
prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Protams, par to debatēja arī Juridiskajā
komisijā. Ir skaidrs, ka uz tiem konkrētajiem gadījumiem, kuri mums ir zināmi, tas
neattieksies. Bet katrā ziņā, protams, šie grozījumi ir atbalstāmi, jo tie varētu
palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus nākotnē.
Otrā lielā grupa ir grozījumi saistībā ar lietas jaunu
izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās
paredzētajiem gadījumiem. Vairākās Eiropas Savienības regulās ir paredzēta
nolēmumu pārskatīšanas iespēja. Nolēmuma pārskatīšana izpaužas kā atbildētāja
(parādnieka) tiesības prasīt tāda nolēmuma pārskatīšanu, kas jau ir izpildāms un
ir, iespējams, pat stājies spēkā, bet kas ir pieņemts, atbildētājam par to nezinot
vai nenodrošinot pienācīgi atbildētāja tiesības laikus sagatavoties savai
aizstāvībai, nepastāvot viņa vainai. Tātad arī tas tiks regulēts.
Nākamā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar pavēstes vai
citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu. Bieži vien tā ir ļoti liela
problēma, jo šie dokumenti tiek piegādāti pa pastu ierakstītos sūtījumos un ir
diezgan limitēta iespēja lietot elektroniskos sūtījumus (to drīkst darīt tikai tajos
gadījumos, kad cilvēks, kuram dokumenti jāpiegādā, ir tam rakstiski piekritis).
Tātad arī šādi precizējumi tiek ietverti šajos grozījumos.
Nākamā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar rakstveida
pierādījumu iesniegšanu. Šobrīd Civilprocesa likums noteic, ka tie ir iesniedzami
oriģinālā vai rakstveidā, vai kādā citā apliecinātā kārtībā, un bieži vien
tiesas neizskata lietas vienkārši tāpēc, ka šādi dokumenti nav iesniegti
oriģinālā. Bet var būt tādi gadījumi, kad tomēr ir iesniedzamas dokumentu kopijas
vai noraksti. Tātad likums tiek precizēts, paredzot veidus, kādos var iesniegt un
kādos – nevar.
Piektā grupa ir grozījumi saistībā ar prasības nodrošināšanu.
Arī šie droši vien ir un būs vēl arī Juridiskajā komisijā ļoti debatējami
jautājumi, jo ne vienu reizi vien tie jau ir skatīti. Protams, pozitīvi ir tas, ka
nosaka termiņu, kādā nozīmējama tiesas sēde, lai izlemtu šos pieteikumus. Jo bieži
vien, kā tas ir zināms arī Juridiskajā komisijā, ir bijuši skatīti tādi gadījumi,
kad šī norma, kura ir grozīta, tiek izmantota ļaunprātīgi.
Sestā grupa ir grozījumi saistībā ar saistību piespiedu izpildi
brīdinājuma kārtībā. Būtībā arī šie grozījumi ir radušies ekonomiskās
situācijas dēļ. Proti, agrāk bija iespējams, ka līgumsods pārsniedz galvenā
parāda summu, taču šobrīd var būt arī tā, ka procentu maksājums ir lielāks nekā
galvenā summa. Un tātad, lai arī šīs pretrunas novērstu, tiek piedāvāti
grozījumi.
Septītā grupa ir grozījumi saistībā ar spriedumā ietverto
informāciju.
Astotā – grozījumi saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamo
īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Praksē šobrīd ļoti bieži
notiek tā, ka tiek vērsta piedziņa cilvēkam uz nekustamo īpašumu, bet cilvēks, pret
kura īpašumu tā tiek vērsta, ne vienmēr informē, ka viņam jau ir kādas citas
saistības sakarā ar šo īpašumu. Tātad arī šādos gadījumos nav bijis regulējuma
un līdz ar to tiesai nav bijis skaidrs, kā kurā konkrētā gadījumā rīkoties.
Devītā grupa ir grozījumi saistībā ar tiesas sprieduma izpildi.
Civilprocesa likums nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas
atdošanu natūrā, par personas un mantas izlikšanu no telpām, par tiesāšanās
izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad
spriedums izpildāms nekavējoties. Un šis te labprātīgais termiņš… šobrīd tiek
svītrots vārds „labprātīgi”, tātad nosakot, ka šie spriedumi ir izpildāmi.
Un vēl ir arī divas nelielas grupas, kas ir saistītas ar
atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet 11.grupa ir saistīta ar
kredītiestādes maksātnespēju. Mēs jau pagājušajā sēdē skatījām Civilprocesa
likuma grozījumus, kas ir saistīti ar jauno Maksātnespējas likumu, bet šis grozījums
neattiecas uz šo likumu. Tas attiecas uz kredītiestādes maksātnespēju un tātad tiks
izskatīts atsevišķi šajā projektā.
Grozījumi ir apjomīgi, un debates Juridiskajā komisijā bija gan
pirms pirmā lasījuma, gan, es domāju, būs arī nākamajos lasījumos, bet šie
grozījumi tiešām ir rūpīgi izstrādāti, jo ir nepieciešami.
Es lūdzu deputātus atbalstīt grozījumus Civilprocesa likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.marts.
Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim
likumprojektu Nr.1679/Lp9 – „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šis likumprojekts ir
saistīts ar jau iepriekš izskatīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”,
kā arī likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Tātad likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada 25.oktobra
Konvenciju „Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”,
kuras mērķis ir nodrošināt bērnu interešu labāku ievērošanu, nodrošinot pēc
iespējas ātrāku bērnu atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc
viņu prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas.
Lieta ir tāda, ka Latvijā šobrīd netika atrunāta īpaša kārtība
tiesu nolēmumu izpildei, kas saistīti ar bērnu nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kura
ir viņa dzīvesvieta. Tādējādi šis likumprojekts nodrošina gan personas, gan arī
tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu lietās par bērnu prettiesisku
aizturēšanu vai aizvešanu.
Uzreiz gribu piebilst, ka mēs ļoti ceram, ka otrajā un trešajā
lasījumā šis likumprojekts tiks ievērojami uzlabots, lai pēc iespējas labāk
nodrošinātu tieši Latvijas pilsoņu un viņu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību un
bērnu interešu labāku ievērošanu.
Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā,
un es aicinu kolēģus izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
10.marts.
Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”,
otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā” (dokuments Nr.5583).
Juridiskā komisija otrajam lasījumam pavisam ir saņēmusi 8
priekšlikumus, kuri ir iekļauti tabulā.
1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Buzajevs, attiecas uz
likuma 5.panta 5.punktu, tātad uz nosacījumiem, kādi ir, lai ierobežotu iespēju
pieteikt par kandidātiem un Saeimā ievēlēt personas, kurām likums ir paredzējis
šādus ierobežojumus. Deputāts piedāvā papildināt šo 5.panta 5.punktu. Juridiskā
komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piedāvāju reabilitēt
bijušos padomju robežsargus. Galu galā lai tauta, atceroties Karacupu un Muhtaru, pati
izlemj, vai robežsargi ir cienīgi būt par Saeimas deputātiem.
Atbildīgās komisijas sēdē es neslēpu, ka šis priekšlikums ir
veltīts Jāņa Ādamsona, bijušā PSRS Robežsardzes dienesta virsnieka un Latvijas
iekšlietu ministra, lietai, kuru Latvija zaudējusi ar kaunpilnu rezultātu – 6 pret 1.
Neapmierināta ar rezultātu, valdība iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesai
apelāciju, kura tika noraidīta pat bez izskatīšanas. Un pēc tam Saeima nodarbojusies
ar atklātu sabotāžu – izsvītrojusi no likuma tikai ierobežojumus divu VDK tehnisko
pārvalžu darbiniekiem, bet ierobežojumi robežsargiem, bijušajiem Ādamsona
kolēģiem, likumā paliek.
Pēc Latvijas valdības oficiālā pārstāvja starptautiskajās
cilvēktiesību aizsardzības institūcijās Juridiskās komisijas sēdē teiktā, Eiropas
Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā pieprasa no Latvijas trīs lietas.
Pirmā. Noteikt ierobežojumu termiņus VDK darbiniekiem.
Otrā. Nodrošināt iespēju individuāli novērtēt kandidāta
potenciālo bīstamību.
Un, beidzot, atdalīt tās personas, kuras bija pieņēmušas lēmumus,
no tehniskajiem darbiniekiem.
Acīmredzams, ka nav izpildīts ne pirmais, ne otrais nosacījums.
Trešais ir izpildīts daļēji. Varbūt ar šādu dīvainu rīcību Saeima gribēja
kompromitēt pašu pieteicēju viņa bijušo kolēģu priekšā. Esmu gatavs atzīt, ka
daļēji šis uzdevums ir izpildīts, bet mēs vairāk gan kompromitējam pašu valsti,
kas negrib pozicionēt sevi kopējā Eiropas juridiskajā telpā.
Protams, tas nav pirmais un nav pēdējais tiesiskā nihilisma
piemērs. Jau gads aprit kopš ECT sprieduma pasludināšanas lietā „Andrejeva pret
Latviju”, kas skar nepilsoņu pensijas. Ar 16 balsīm pret 1 likuma „Par valsts
pensijām” pārejas noteikumu 1.punktā ir konstatēta diskriminācija. Un nevienu
kustību, lai diskrimināciju novērstu, nevar saredzēt, izņemot absurdo priekšlikumu
arī pilsoņiem atņemt tiesības uz ārpus Latvijas uzkrāto darba stāžu; tas, paldies
Dievam un PCTVL, guļ bez virzības Sociālo un darba lietu komisijā.
Cienījamās dāmas un cienījamie kungi! Jau sen ir laiks Eiropas
Padomes ietvaros izveidot speciālu tiesas izpildītāju institūtu ar vienu vienīgu
mērķi – uzraudzīt Latviju un piemērot tai attiecīgas sankcijas, teiksim, slēgt visus
Latvijas kontus vai nepiedāvāt vairs starptautisku finansiālu palīdzību.
Aicinu tomēr atbalstīt Karacupu un Muhtaru.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šī tēma katru reizi, kad tiek atvērts Saeimas
vēlēšanu likums, ir aktualizēta no dažu deputātu puses. Un pat tagad, kad esam
ilgstoši strādājuši Juridiskajā komisijā un uzklausījuši mūsu pārstāvi Eiropas
Cilvēktiesību tiesā, tik un tā sajūta ir tāda, ka kaut kas paliek nesadzirdēts, un
no šīs tribīnes tiek mēģināts pasniegt sagrozītu vai kādu citādāku informāciju.
Jā, šis pants ir jau grozīts! Šis pants ir jau grozīts pēc
Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Ādamsona lietā. Šīs normas ir jau precizētas
un pilnībā atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, visām mūsu starptautiskajām
saistībām. Tās jau ir grozītas! Bet ir jau daži, kuriem liekas, ka tiešām ir
vēlēšanu gads un ka katram ir jāatgādina, ka ir kādas grupas, par kurām viņi
rūpējas vairāk.
Tātad šis likumprojekta pants un konkrētais grozījums nav
atbalstāms, jo Juridiskā komisija un parlaments kopumā šo pantu jau ir grozījis, lai
tas atbilstu mūsu saistībām un prasībām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece. Kolēģi! Es aicinu jūs tātad novērtēt to, ka
komisija vispusīgi ir izvērtējusi šo priekšlikumu un atzinusi to par neatbalstāmu.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 71, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Acīmredzot
likumprojektu turpināsim skatīt pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas!
Komisijas sanāksme notiks tūlīt mūsu komisijas sēžu zālē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai
Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu uzmanību, kolēģi, kuri strādā Juridiskajā komisijā!
Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Gribu jums atgādināt,
ka nākamnedēļ otrdien mūsu sēde notiks Sporta muzejā pulksten 9.00 no rīta. Var uz
šo pasākumu ierasties individuāli, bet tos, kuri grib iet kopā (No zāles dep.
O.Spurdziņš: „Sporta čības ņem līdzi!”), pulksten 8.45 Sporta
apakškomisijas pārstāvis uz turieni aizvedīs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC)… Nē, paldies! Ingrīda Circene… Paldies, redzu! Ilma Čepāne,
Imants Kalniņš… Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns un
Dzintars Zaķis.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi.
Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā un šobrīd esam tikuši līdz 2.priekšlikumam.
Par likumprojektu ziņo Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Tātad 2.priekšlikums – PCTVL frakcijas priekšlikums.
V.Muižniece. Godātie kolēģi, kā otro mēs izskatām PCTVL
frakcijas priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu ir piedāvāts izslēgt 5.panta 6.punktu.
Gribu atgādināt, ko tad nosaka 5.panta 6.punkts. Šis punkts nosaka
to, ka Saeimas vēlēšanās par kandidātiem nevar pieteikt un Saeimā ievēlēt
personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu
organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās
komitejās. Tātad ir ierosinājums šādu ierobežojumu izslēgt.
Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to nav
atbalstījusi un aicina to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība – izslēgt
no likuma jau sen novecojušos ierobežojumus bijušajiem Latvijas Tautas frontes
politiskajiem oponentiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies PSKP vai vēl
četrās politiskās opozīcijas organizācijās. Jāņem vērā, ka visas šīs
organizācijas tika likvidētas 1991.gada augustā un ka pēc to likvidācijas netika
fiksēta nekāda šo organizāciju vai to atsevišķu biedru darbība šo organizāciju
proklamēto mērķu sasniegšanai. Tātad runa ir par pirms 18 gadiem notikušu septiņus
mēnešus ilgu darbošanos minētajās organizācijās. Laiks, kas ir pagājis kopš
minēto organizāciju darbības pārtraukšanas, vairāk nekā 30 reizes pārsniedz to
septiņu mēnešu ilgo darbošanās periodu, par kuru šo organizāciju biedri tiek
sodīti ar tiesību ierobežojumiem.
Novērtējot ierobežojumu samērīgumu, ir jāvadās pēc noilguma
termiņa, kas ir nostiprināts citos likumos. Piemēram, Krimināllikuma 56.pantā ir
teikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi
sevišķi smagu noziegumu, ir pagājuši 15 gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā
ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.
Tādā veidā septiņus mēnešus…
Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, varbūt jūs varētu tomēr
nebļaustīties pa visu zāli!
J.Pliners. Tādā veidā septiņus mēnešus ilga darbošanās PSKP,
tajā skaitā arī tāda, kas nav izraisījusi nekādas negatīvas sekas, šādā
gadījumā tiek pielīdzināta noziegumam, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest
nāves sodu vai mūža ieslodzījumu. Bez tam visu šo laiku šīs minētās
organizācijas strādāja legāli, bija pārstāvētas gan parlamentā, gan
pašvaldībās, un kopumā to biedru skaits aizliegšanas brīdī bija simtiem tūkstošu
cilvēku.
Šie cilvēki nevarēja paredzēt savas darbības sekas, tajā skaitā
to, ka viņiem arī pēc 18 gadiem tiks liegta darbošanās noteiktās profesijās.
Acīmredzot šī viņu darbība ir atzīta par nosodāmu, piešķirot likumam
atpakaļejošu spēku. Derētu piezīmēt, ka, ievēlot 5.Saeimu, nekādu ierobežojumu
komunistiem nebija. Ierobežojumi parādījās vēlāk – absolūtā saskaņā ar Staļina
tēzi par šķiru cīņas saasināšanos, tuvojoties komunismam.
Gribētos arī pievērst deputātu uzmanību tādam paradoksam: PSKP
darbība apspriežamajā likuma normā ir atzīta par nevēlamu tikai (atkārtoju!)
septiņus mēnešus – no 1991.gada 13.janvāra līdz tās likvidācijai -, un tas nonāk
zināmā pretrunā ar citiem likumiem un Saeimas deklarācijām, kurās tiek uzskatīts,
ka PSKP darbība ir nevēlama jau kopš 1940.gada 17.jūnija.
Tādi ir šie ierobežojumi, kurus vieni komunisti, kas pirmie apraka
savas partijas biļetes, ir pieņēmuši attiecībā uz citiem komunistiem. Tie ir
kļuvuši par pieminekli tam nodevīgumam un tai pretīgajai liekulībai, kas ir
raksturīga, atvainojiet, arī pašreizējiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem.
Centīsimies tomēr arī politikā turēties pie zināmām morāles normām un
izsvītrosim no likuma tās rindkopas, kuras apkauno Latviju civilizētās Eiropas acīs.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jau
izklāstītajiem argumentiem piebilst vēl vienu, par kuru es runāju atbildīgās
komisijas sēdē.
Ja šis politiskais ierobežojums eksistē, tad tas arī zināmā
mērā ir precedents, ka varētu ne tikai saīsināt šo ierobežojumu loku, bet arī
paplašināt. Šodien tika publicēti vēl vienas aptaujas rezultāti par uzticību
Saeimai. Un iznāk tā, ka mums visiem kopā uzticas tikai 15 procenti vēlētāju, un
viņi uzticas Saeimai, paturot prātā, ka šeit ir arī PCTVL, pret kuras darbību
pretenziju viņiem nav. Un tautā ir plaši izplatīts viedoklis, ka visi, kuri sēž
šeit, Saeimā, vai valdībā, ir noziedznieki un ka viņiem jau sen ir bijis jāatbild
par savu darbību. Un sakarā ar to no tautas noteikti būs priekšlikumi ierobežot arī
visu esošo politiķu tālāko politisko darbību un iekļaut Saeimas Vēlēšanu likumā
ierobežojumu visām esošajām partijām, kas pārstāvētas parlamentā, kandidēt uz
10.Saeimu. Pēc mana uzskata, tas būtu taisnīgāk, salīdzinot to ar komunistu
vajāšanu 20 gadus pēc tam, kad partija jau vairs neeksistē.
Līdz ar to es aicinu kolēģus padomāt par savu likteni un šobrīd
atbalstīt PCTVL priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Gribu teikt, ka līdzīgus argumentus,
kādus minēja divi runātāji, mēs esam dzirdējuši jau vairākkārt – katru reizi, kad
strādājam ar Saeimas vēlēšanu likumu.
Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izvērtējusi un atkārtoti
atzinusi, ka priekšlikums ir pilnīgi leģitīms un ka ierobežojumi, kādi noteikti
Saeimas vēlēšanu likumā, ir pašreiz paturami spēkā, jo tādi var pastāvēt,
protams, ne jau neierobežotu laiku, bet tas brīdis, kad šādi ierobežojumi būtu
izslēdzami, mūsuprāt, nav pienācis.
Es aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
3.priekšlikums. To ir sagatavojusi Juridiskā komisija, ierosinot
izslēgt likumprojekta 1.pantu. Ar šo priekšlikumu komisija novērš iespējamo
nevienlīdzību, kāda varētu izveidoties dažādu amatpersonu starpā, kandidējot
vēlēšanās. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Deputāti tomēr prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies par atbalstu komisijas viedoklim.
4.priekšlikumu ir iesniegusi PCTVL frakcija, un tas paredz izslēgt
13.panta 6.punktu. Šis priekšlikums ir līdzīgs priekšlikumam, kuru mēs tikko jau
izvērtējām saistībā ar 2.priekšlikumu, kas attiecas uz 5.pantu. Un arī šo
priekšlikumu, protams, Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Aicinu jūs to
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis
Leiškalns, un ar savu priekšlikumu viņš rosina izmaiņas vēlēšanu laika ilgumā.
Kā mēs zinām, vēlēšanas, kā tas noteikts likuma 17.pantā,
notiek no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 22.00 vakarā pēc vietējā laika, taču
deputāts Leiškalns savā priekšlikumā ir ierosinājis to, ka vēlēšanas notiek no
pulksten 8.00 rītā līdz pulksten astoņiem vakarā.
Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, nonāca pie
secinājuma, ka priekšlikums ir apsverams, taču pilnveidojams, un tāpēc šo
priekšlikumu ir atbalstījusi tikai daļēji, un izstrādājusi savu priekšlikumu –
6.priekšlikumu. Proti, ir ierosinājusi noteikt, ka vēlēšanas notiek no pulksten 7.00
rītā līdz pulksten 20.00 vakarā (pēc vietējā laika) oktobra pirmajā sestdienā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas, pēc Centrālās vēlēšanu
komisijas vērtējuma, uzlabotu komisiju darba kvalitāti, kā arī ļautu ievērojami
ietaupīt valsts līdzekļus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Paldies.
7.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija. Tas ir saistīts
ar nupat atbalstīto 6.priekšlikumu, jo arī citos pantos ir precizējams vēlēšanu
norises laiks. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 8.priekšlikumu Juridiskā komisija ir sagatavojusi, lai
saskaņotu normas. Komisija ierosina izslēgt pašreizējo likuma 40.pantu. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kādi tika
vērtēti Juridiskajā komisijā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Paldies par atbalstu. Juridiskā komisija lūdz
priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 5.martam.
Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu
pakalpojumu jomā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5594
– ar likumprojektu „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu
jomā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro
lasījumu saņēma divdesmit septiņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 4. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 7. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji,
iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 22. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. Un 27. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par saimnieciskās
darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Tas ir komisijas sēdē izskatītais
dokuments ar numuru 5569. Šo likumprojektu Juridiskā komisija ir sagatavojusi
sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un likumprojekta apjoms ir pavisam neliels.
Ir plānots viens papildinājums likuma 18.pantā, un šis papildinājums ir nepieciešams
tādēļ, lai precizētu Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci situācijās, kad
Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputāta vietā stājas nākamais kandidāts. Tātad šis
papildinājums ļautu novērst jebkādas neskaidrības šajā lietā.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz
2.martam.
Sēdes vadītājs. 2.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas
likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai pirmajā
lasījumā piedāvāju likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas
likumā”. Mēs šodien nobalsojām galīgajā lasījumā divus likumprojektus, kas
lielā mērā skar reģionus. Tie bija „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”
un „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Lielākā daļa priekšlikumu bija
par daļas normu izslēgšanu no šiem speciālajiem likumiem un to pārnešanu uz
galveno, jumta, likumu – uz šo Attīstības plānošanas sistēmas likumu, tāpēc
pirmajā lasījumā šajā likumprojektā ir iestrādātas visas tās normas, kas agrāk
bija speciālajos likumos.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Taču vispirms es lūdzu nobalsot par tā steidzamību, jo, ja mēs šo
likumu nepieņemsim jau tuvākajā laikā, tad šīs izslēgtās normas pazudīs kaut kur.
To vispār nekur nebūs. Tāpēc ir vajadzīga arī steidzamība. Komisija to lūdz.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Kučinskis. Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.marts, un
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 11.martā.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.marts,
izskatīšana – 11.marta sēdē. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir
izskatīta.
Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu
jautājumus.
Deputāti Pliners, Sokolovskis, Buhvalovs, Mitrofanovs un Buzajevs ir
adresējuši Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim jautājumu „Par
informācijas atklātumu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim.
Un arī otru jautājumu ir iesnieguši šie paši pieci deputāti, un
arī tas ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, un tas ir jautājums
„Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā”. Arī šis jautājums tiks
nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.00
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
tūlīt, komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.35 (Starpsauciens
no zāles.) Sociālo un darba lietu komisijas telpās… Kantānes kundze, paldies!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēdes turpinājums tūlīt, komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Ilma Čepāne, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un
Pēteris Tabūns.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde
2010.gada 25.februārī
Datums: 25.02.2010 09:02:11 bal001
Par – 50, pret – 7, atturas – 3. (Reģistr. – 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.02.2010 09:08:03 bal002
Par – 70, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1709/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.02.2010 09:08:43 bal003
Par – 71, pret – 0, atturas – 18. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1709/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.02.2010 09:09:27 bal004
Par – 72, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1712/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 25.02.2010 09:18:23 bal005
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada 25.februārī
Datums: 25.02.2010 09:19:33 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata; (890/Lm9)
Datums: 25.02.2010 09:20:26 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 77, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (891/Lm9)
Datums: 25.02.2010 09:25:10 bal008
Par – 32, pret – 51, atturas – 6. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu (30/P9)
Datums: 25.02.2010 09:27:12 bal009
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:28:08 bal010
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā (1578/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:30:37 bal011
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1489/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:40:55 bal012
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:43:12 bal013
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1480/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:44:21 bal014
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:45:35 bal015
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1478/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:46:45 bal016
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:50:50 bal017
Par – 21, pret – 25, atturas – 26. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:56:43 bal018
Par – 37, pret – 31, atturas – 10. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 09:59:30 bal019
Par – 7, pret – 45, atturas – 25. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:00:48 bal020
Par – 77, pret – 6, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:01:53 bal021
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1680/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:03:08 bal022
Par – 77, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti (1684/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:04:26 bal023
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem … (1667/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:05:32 bal024
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1394/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:06:38 bal025
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1629/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:08:01 bal026
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:08:28 bal027
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:10:16 bal028
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:10:44 bal029
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:12:07 bal030
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:12:33 bal031
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:19:33 bal032
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1681/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:21:53 bal033
Par – 83, pret – 0, atturas – 7. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1679/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 10:28:55 bal034
Par – 8, pret – 71, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:12:14 bal035
Par – 20, pret – 62, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:12:56 bal036
Par – 68, pret – 17, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:15:33 bal037
Par – 76, pret – 0, atturas – 11. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:19:02 bal038
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā (1641/Lp9), 2.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:20:28 bal039
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1706/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:22:33 bal040
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1713/Lp9), 1.lasījums
Datums: 25.02.2010 11:23:02 bal041
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1713/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2010.gada 25.februārī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas
nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajā pusstundā deputāti jums
pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi tika pieņemti.
Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
deputātei Dagnijai Staķei. Lūdzu!
D.Staķe (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdē Saeima
pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā”. Šie grozījumi ir paredzēti, lai pasargātu pabalstus no parādu
piedzinējiem. Turklāt šādi grozījumi iestrādāti arī Civillikumā, ne tikai Valsts
sociālo pabalstu likumā.
Šajos ekonomiskajos apstākļos bieži veidojas situācija, ka
sociālie pabalsti ir vienīgais ģimenes ienākums, un tādēļ, lai novērstu
situāciju, ka ģimene vispār paliek bez iztikas līdzekļiem, ieturējumus no tiem tiesu
izpildītāji nevarēs izdarīt.
Tāpat kā līdz šim parādu piedziņu nevarēs vērst arī uz
pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem, kā arī uz atlaišanas pabalstu.
Tomēr jāteic, ka situācijas veidojas dažādas: parādnieku vidū ir
gan cilvēki, kas vieglprātīgi aizņēmušies, gan arī tādi, kas izvairās no
uzturlīdzekļu maksāšanas. Tāpēc piedziņu joprojām būs iespējams vērst pret
ienākumu aizvietojošiem pabalstiem, to skaitā bezdarbnieka pabalstu un slimības
pabalstu, bet pēc ieturējuma izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par sociālā
nodrošinājuma pabalstu – 45 latiem.
Taču parādus nevarēs piedzīt no valsts sociālajiem pabalstiem,
pabalsta mirušā laulātajam, valsts pabalsta ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka
zaudējuma pensijas, atlīdzības par darbspējas zudumu, uzturlīdzekļu minimālā
apmēra, atlaišanas pabalsta, kā arī no pašvaldības izmaksātajiem sociālās
palīdzības pabalstiem.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta taisnīguma principa
ievērošanu šajā jautājumā.
Attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem sagatavoti vēl arī citi
grozījumi, kas paredz pabalstu pieprasīšanas kārtību padarīt ērtāku un pieejamāku
klientiem.
Pēdējā laikā izskan versijas, ka Starptautiskā Valūtas fonda
spiediena dēļ un arī tādēļ, ka nākamajā gadā arī paredzama budžeta
konsolidācija, varētu tikt samazinātas pensijas. Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas un personīgi arī savā vārdā es gribu paziņot, ka balsosim pret jebkādu
pensiju un pabalstu samazināšanu. Šis jautājums varētu tikt aktualizēts vienīgi
gadījumā, ja tiktu izvirzīts jautājums par progresīvā nodokļa ieviešanu.
Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē tika pārrunāts
arī jautājums par degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumiem zemniekiem. Frakcijas
deputāti atbalsta zemkopības ministra Jāņa Dūklava centienus panākt to, lai
zemniekiem nevajadzētu maksāt akcīzes nodokli pie degvielas iegādes; tā vietā
nodokli pa tiešo valsts budžetā nomaksātu degvielas tirgotāji. Mēs ļoti ceram, ka
šajā jautājumā mūs atbalstīs arī citu frakciju pārstāvji.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti neatbalstīja arī
deputātu grupas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā”. Šādi grozījumi nav pieņemami laikā, kad valsts budžets
atrodas krīzes situācijā. Nodokļu maksātāju naudu šajā situācijā un šim
mērķim tērēt nedrīkst, bez tam piedāvātā summa neatrisina jautājumu par partiju
finansēšanu no dažādiem blakus avotiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dagnijai Staķei no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu pastāstīt par
pašvaldību iedzīvotāju tiesību paplašināšanu.
Nesen partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija
piedāvāja grozījumu likumā „Par pašvaldībām”, lai pašvaldību komisijās
proporcionāli tiktu pārstāvēti tie partiju pārstāvji, kas kļuvuši par vietējo
pašvaldību deputātiem. Demokrātijas attīstības process pašvaldībās prasa, lai
iedzīvotājiem tiktu sniegtas daudz plašākas iespējas piedalīties lēmumu
sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, pašvaldībās tika izveidotas
komisijas, kuru sastāvā ietilpst profesionāļi, kas ir speciālisti dažādos
saimnieciskajos, sociālajos un kultūras jautājumos. Pieņemto lēmumu sekmīgums
daudzējādā ziņā ir atkarīgs no iespējas izskatīt alternatīvus viedokļus. Pirmām
kārtām runa ir par viedokļiem, kurus pauž opozīcijas pārstāvji. Atgādināšu, ka
pašvaldību komisiju sastāvā var būt iekļauti ne tikai deputāti, bet arī pilsētas
vai reģiona pārstāvji, profesionāļi savā nozarē.
Daudzās pašvaldībās šādu komisiju sastāvā ir profesionāļi,
kuri pārstāv valdošo koalīciju. Opozīcijas pārstāvji netika iekļauti komisiju
sastāvā. Šāda pieeja nav nekas cits kā demokrātijas ierobežošana un tiesību
izskatīt un apspriest alternatīvos risinājumus tajos vai citos profesionālos
jautājumos ierobežošana.
Pirmām kārtām runa ir par to, lai pašvaldību komisiju sastāvā
tiktu iekļauti to opozīcijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuras aizstāv,
piemēram, denacionalizēto namu iedzīvotāju, kredītņēmēju, maznodrošināto
intereses, kā arī nacionālo kultūru biedrību intereses.
Mēs uzskatām, ka attīstība notiek tikai tad, kad, pieņemot
profesionālos lēmumus, tiek izskatītas alternatīvas iespējas. Patlaban virknē
pašvaldību tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi valdošajai koalīcijai, bet nebūt
nav izdevīgi konkrētā reģiona iedzīvotājiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdē
izskatītajiem likumprojektiem es vēlos vērst jūsu uzmanību uz likumprojektu
„Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru bija
iesniedzis Ministru kabinets un kurš šodien tika nodots darbam komisijās. Ar šo
likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to
iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par diviem procentiem
vēlētāju, kā arī tiek paredzēta valsts budžeta finansējuma pieprasīšanas
kārtība un gadījumi, kādos valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai
pārtrauc, vai aptur tā izmaksu. Tāpat šajā likumprojektā ir noteikta arī valsts
budžeta finansējuma izlietošanas kārtība un paredzēta atbildība par šo noteikumu
neievērošanu.
Ar minēto regulējumu partijām tiek nodrošināta iespēja segt savas
administratīvās izmaksas, kā arī tiek dota iespēja segt pašus nepieciešamākos
savus ikdienas izdevumus, tas ir, maksāt atalgojumu darbiniekiem, segt partijas biroja
uzturēšanas izmaksas un izdevumus par valsts uzlikto pienākumu pildīšanu.
Kaut arī mūsu frakcija ir atbalstījusi šā likumprojekta nodošanu
komisijām un mēs zinām, ka darbs pie šā likumprojekta vēl turpināsies, mēs
uzskatām, ka ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē, vai tiešām šajos krīzes
apstākļos šis būtu labākais risinājums – no valsts budžeta segt visus partiju
administratīvos tēriņus, kā arī partiju darbinieku atalgojumu. Un tātad pie šā
jautājuma darbs vēl turpināsies komisijās.
Es vēlos pieminēt arī likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā”, kurš šodien tika pieņemts otrajā lasījumā. Veiktie
grozījumi noteic, ka vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs no pulksten septiņiem rītā
līdz astoņiem vakarā; līdz šim vēlēšanu iecirkņi strādāja līdz pulksten
desmitiem vakarā. Par šo jautājumu Juridiskajā komisijā noritēja ļoti nopietnas
debates. Statistiski ir pierādīts, ka agrajās rīta stundās un vēlīnajās vakara
stundās nobalso mazāk nekā trīs procenti no visiem vēlētājiem. Un, arī apkopojot
citu valstu pieredzi, tika secināts, ka tikai pavisam nedaudzās Eiropas Savienības
valstīs vēlēšanu iecirkņi strādā līdz pulksten desmitiem vakarā; daudzās
valstīs to darba laiki ir stipri īsāki (piemēram, Beļģijā vēlēšanu iecirkņi
strādā tikai līdz pulksten trijiem dienā).
Saīsinot vēlēšanu iecirkņu darba laiku, tiktu ietaupīti aptuveni
60 tūkstoši latu no valsts budžeta. Un kā vienu no svarīgākajiem argumentiem es
gribu minēt to, ka tad vēlēšanu rezultāti varētu tapt jau vēlēšanu dienā līdz
pulksten divpadsmitiem naktī, un turklāt šis saīsinātais darba laiks ļoti pozitīvi
ietekmētu arī vēlēšanu novērotāju un arī darbinieku darba kvalitāti. Taču darbs
pie šā likumprojekta vēl turpināsies, gatavojot to izskatīšanai trešajā
lasījumā.
Un pēdējais jautājums, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts
„Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada
konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.
Konvencijas mērķis ir nodrošināt bērnu interešu labāku ievērošanu, nodrošināt
pēc iespējas ātrāku bērnu atgriešanos to pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to
prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Mēs visi bijām liecinieki vairākiem
gadījumiem, kad bērni atrodas Latvijā, bet citu valstu tiesas iestādes piespiež šos
bērnus atgriezt. Tāds bija, piemēram, tas ar Austrāliju saistītais gadījums, kuru
nesen piedzīvojām: no Latvijas bērns bija jānogādā atpakaļ Austrālijā, kaut gan
bērnam ar tēvu nebija nekādu attiecību.
Kaut arī likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, mēs vēl
darīsim visu iespējamo, mēs vēl ļoti rūpīgi strādāsim pie likumprojekta gan
otrajā, gan trešajā lasījumā, lai tas tiktu ievērojami uzlabots, lai nodrošinātu
tieši Latvijas pilsoņu un viņu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību… lai tiesības
tiktu aizsargātas un lai tiktu nodrošinātas bērnu labākās intereses.
Tas būtu īsumā viss par šīsdienas sēdi. Vēlu jums labu nedēļas
nogali, piektdienu, un arī jaukas brīvdienas.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima nodeva komisijām
izskatīšanai visai lielu projektu skaitu.
Mūsu apvienība izstrādāja un piedāvāja grozījumus Valsts
probācijas dienesta likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šo
grozījumu mērķis ir ļaut, dot iespēju aizstāt administratīvo arestu ar piespiedu
darbu. Tas būtu izdevīgi gan no sabiedrisko darbu veikšanas viedokļa, gan no budžeta
viedokļa, it īpaši krīzes situācijā. Kā mūs informēja Valsts probācijas dienesta
un policijas pārstāvji, šāds arestants valstij izmaksā 15-18 latu dienā (trīs
reizes siltā ēdināšana, kas droši vien šobrīd daudziem trūkumcietējiem,
pensionāriem un bezdarbniekiem nemaz nav pieejama). Protams, tiesa vērtētu, kuros
gadījumos tas ir pieļaujami, kuros – nav. Katrā ziņā piespiedu darbs, kas veikts
pašvaldības labā (pilsētas sakopšana, sakārtošana un tamlīdzīgi), būtu daudz
lietderīgāks, un, ja visus darbus laikus veiktu, atvēlot atbilstošu finansējumu arī
šādu darbu uzraudzīšanai, tad, protams, ar nākamā gada sākumu tas varētu būt
zināms atvieglojums budžeta taupības pasākumiem, kuri nākamajai Saeimai un nākamajai
valdībai šā vai tā būs neizbēgami jāveic.
Gaidāma arī plašāka diskusija par vēlēšanu aģitācijas
izmaiņām. Acīmredzot būs nopietna diskusija par to, vai vienu mēnesi līdz
vēlēšanām aizliegt politiskās reklāmas radio un televīzijā. Tas, no vienas puses,
droši vien izsauks prieku, bet, no otras puses, izraisīs arī satraukumu: vai šeit
netiek dota zināma priekšrocība drukātajiem masu informācijas līdzekļiem,
internetam un tamlīdzīgi? Tā ka šeit būs vēl jāpadomā, lai šīs izmaiņas būtu
pietiekami saprotamas, demokrātiskas un savukārt kādam nenodarītu pāri.
Par vēlēšanu izdevumiem. Droši vien tiks panākti arī tāda vai
citāda veida ierobežojumi vēlēšanu tēriņiem; tur zināms progress panākts jau
pēdējo vēlēšanu laikā, un droši vien tagad šīs izmaiņas būs vēl lielākas.
Bet, protams, jāskatās arī uz to, lai administratīvie resursi netiktu izmantoti un
partijas, kas ir pie varas, savukārt neiegūtu cita veida priekšrocības, kādu nav,
teiksim, partijām, kuras vēl nav parlamentā vai kuras ir opozīcijā.
Domāju, ka Saeimai būtu jāatrisina arī citi jautājumi, arī
aizsāktais jautājums, pie kura risināšanas ir ķērusies Sociālo un darba lietu
komisija, paredzēdama izmaiņas astoņos likumos, kas nosaka izdienas pensiju
ieturējumus. Kaut arī Satversmes tiesa par to vēl nav lēmusi un droši vien paies vēl
mēnesis vai vairāki, manuprāt, nav nekāda iemesla vēl kavēties ar 5 vai 6 miljonu
latu atvēlēšanu, lai izdienas pensionāri, no kuriem liela daļa pārstāv iekšlietu,
aizsardzības, kultūras un citu nozaru darbiniekus, tomēr saņemtu pilnas pensijas gan
tad, kad tie strādā, gan tad, kad tie nestrādā. Jo lēmums, ar kuru viņiem
ierobežoja šo pensiju izmaksu, ir analogs lēmumam par vecuma pensionāriem, kura
nepamatotība ir konstatēta un kurš ir atcelts. Līdz ar to, es domāju, tas ir viens no
darbiem, kuri šai Saeimai būtu vēl jāveic savas darbības laikā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcija ierosina izdarīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām” –
palielināt pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies priekšlaicīgi.
„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šīs pensijas apmēram jābūt 80 procentiem no
aprēķinātās pensijas, nevis 50 procentiem, kā tas ir pašlaik. Lieta ir tā, ka
2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kuri
būtiski pasliktināja pensijas vecuma cilvēku situāciju. Agrāk cilvēki varēja doties
pensijā priekšlaicīgi – divus gadus ātrāk par noteikto vecumu, ar nosacījumu, ka
darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Šajā gadījumā cilvēks saņēma 80
procentus no tās pensijas.
Kopš 1.jūlija spēles noteikumi pēkšņi mainījās – pirmspensijas
vecuma cilvēki, kas devušies pelnītā atpūtā divus gadus pirms noteiktā laika,
saņem tikai 50 procentus, zaudējot tiesības strādāt.
Pagājušajā gadā Saeima vispār ir pieņēmusi vairākus
netaisnīgus lēmumus, kas skar sociālo jomu:
pirmkārt, lēmumu par pensiju samazināšanu un ierobežojumiem
attiecībā uz tiesībām saņemt pensiju (par laimi, šo lēmumu ir atcēlusi Satversmes
tiesa);
otrkārt, lēmumu par vecāku pabalsta ierobežojumiem (arī šo lietu
tuvākajā laikā izskatīs Satversmes tiesa);
treškārt, lēmumu attiecībā uz cilvēkiem pirmspensijas vecumā.
Pensijas samazināšana tiem, kuri nolēmuši doties pelnītā atpūtā pirms noteiktā
laika, – tā ir milzīga netaisnība, un tā ir noteikti jānovērš. Jānovērš,
pirmkārt, tādēļ, ka daudziem cilvēkiem priekšlaicīga pensionēšanās ir vienīgā
iespēja iegūt vismaz kādu iztikas avotu. Ekonomiskās lejupslīdes un bezdarba
apstākļos pirmspensijas vecuma cilvēkiem atrast darbu ir sevišķi sarežģīti.
Otrkārt, Saeimas lēmums ir sadalījis pirmspensijas vecuma ļaudis
„labajos” un „sliktajos”. Nesen viens no likumprojekta autoriem, apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs, saņēma vēstuli no
paveca cilvēka, kas godīgi strādājis un maksājis nodokļus vairāk nekā 40 gadus.
Vēstulē viņš jautā – kāpēc cilvēks, kas priekšlaicīgi pensionējies līdz
2009.gada 30.jūnijam, saņem 80 procentus no pensijas, bet cilvēks, kurš
priekšlaicīgi pensionējies tā paša gada 1.jūlijā, – tikai 50 procentus? Tā taču
ir acīm redzama netaisnība. Turklāt tas rada daudzus jautājumus no tiesiskuma
viedokļa.
Līdz ar to apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi
grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz, ka visiem cilvēkiem, kas
izmanto iespēju doties pelnītā atpūtā pirms termiņa, ir jāsaņem 80 procenti no
viņiem noteiktās pensijas. Mēs aicināsim Saeimu atbalstīt mūsu sagatavotos
grozījumus.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! 6.martā būs partiju apvienības
„Vienotība” 1.kongress, dibināšanas kongress, un jau tagad ir jūtams, ka Saeimā
aizvien labāk sadarbojas „Sabiedrība citai politikai”, „Jaunais laiks” un
„Pilsoniskā Savienība”. Un par to liecina arī tas, ka šodien Saeima vienprātīgi
atbalstīja šo partiju izstrādātos Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likuma grozījumus, kuri paredz samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Jo šajā
laikā, kad valstī ir grūta ekonomiskā situācija, nav jātērē daudz naudas
aģitācijai. Par partiju līdzšinējo darbību varētu vislabāk liecināt viņu
padarītais darbs, ne tikai vēlēšanu aģitācija, par kuru var samaksāt naudā.
Turklāt mēs ierosinājām, lai likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” tiktu
ievērots lielais klusuma brīdis pirms vēlēšanām – 30 dienas radio un televīzija
varētu raidīt lietišķus, kultūras un izglītības raidījumus, bet mazāk runātu par
politiķu labajām sejām un politiķi mazāk tiktu slavināti.
Acīmredzot šeit būs ļoti grūtas debates, kad likumprojektu
skatīsim nākamajos lasījumos, un iespējams, ka šis klusuma periods varētu tikt arī
samazināts, bet to, ka tādam klusuma brīdim ir jābūt, jau pierāda arī Lietuvas
pieredze priekšvēlēšanu periodā.
Jāteic, ka tomēr ir diezgan daudz tādu bažu šajā laikā, un
vienas no tām, kuras pauž arī „Pilsoniskā Savienība” un kuru sakarā tā
vērsīsies Sadarbības padomē, kur darbojas visas koalīcijas partijas, tas ir, valdību
veidojošo partiju pārstāvji, ir par to agresīvo reklāmu, kādu Nacionālā radio un
televīzijas padome pašlaik pauž par ciparu apraides ieviešanu jau no 1.marta un
atsevišķās programmās – no 1.aprīļa. Tomēr ir jābūt skaidrībai, kādā veidā
tiks sniegts atbalsts tiem mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuri nevar nopirkt tā sauktos
dekoderus. Viņi var palikt pilnīgi bez pieejas televīzijas ekrānam. Mēs ierosināsim
jautājumu izskatīt jau nākamajā pirmdienā.
Gribas teikt, ka viena no grūtajām lietām vienmēr ir grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā. Un šajā reizē jāsaka paldies Leiškalna kungam, kurš,
manīdams, ka nebūs lielas atsaucības attiecībā uz viņa izvirzītajiem
priekšlikumiem, ka uz vēlēšanām atkal jāatjauno „lokomotīvju” princips visā
Latvijas teritorijā, savus priekšlikumus noņēma. Tagad būs pieci vēlēšanu
apgabali, un viens un tas pats deputāts nevarēs startēt vairākos vēlēšanu
apgabalos. Tā ir nolemts vismaz tagad – otrajā lasījumā.
Vēl viens nozīmīgs grozījums ir tas, ka vēlēšanu iecirkņi būs
vaļā jau agri, no pulksten septiņiem rītā, bet būs atvērti tikai līdz astoņiem
vakarā. Tātad būs nedaudz samazināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks, jo īstenībā
jau pulksten desmitos vakarā… tas ir ļoti vēls laiks, un labāk ir mosties agrāk,
tā kā cīruļiem, un jau no paša rīta ierasties balsot par jaunajiem Saeimas
deputātiem.
Tālāk. Jāteic, ka joprojām notiek viļņošanās sakarā ar
administratīvi teritoriālo reformu. Un nu kā tādi flagmaņi startē Roja un Mērsrags,
kuri grib atdalīties. Diemžēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā
nedēļā nolēma nenodot Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā šo likumprojektu un
nolēma gaidīt, kamēr gan rojinieki, tas ir, Rojas novada dome, gan arī atbildīgā
ministrija, tas ir, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, iesniegs
savus slēdzienus, un tikai tad lemt par nodošanu komisijām. Tas paildzina šo spriedzes
laiku, un jāteic, ka tie stiprie raksturi, kas ir turienes deputātiem – piekrastes
iedzīvotājiem -, ir nesamierināmi. Un Rojas agresīvā politika attiecībā uz
saimnieciskajiem jautājumiem tik tiešām gandrīz ir novedusi pie tādas kā Mērsraga
iznīcināšanas. Un mērsradznieki nesaprot, kāpēc tik ilgi jāatliek šā jautājuma
izskatīšana pēc būtības. Izsaka pat tādus ierosinājumus, ka varētu atteikties no
Latvijas Republikas pilsonības. Bez šaubām, mēs, deputātu vairākums, neatbalstām
tādu nostāju, bet jautājums ir pilnīgi un noteikti jāatrisina. Un te ir jābrīnās
par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība… „Zaļie” un „Zemnieki”, protams,
atbalsta, lai šis jautājums tiktu ātrāk izskatīts, bet tajā pašā laikā viņu
deputāti Rojā, to skaitā arī domes priekšsēdētājs, ir tieši tie, kas rīkojas tik
nesamērīgi attiecībā uz saimniecisko darbību Mērsragā. Šeit nu tik tiešām būtu
jāatrod ātrāks risinājums.
Šajās pēdējās mēneša dienās laiks ir ārkārtīgi
nepastāvīgs, visi runā par plūdu briesmām, bet es domāju, ka šajā sestdienā un
svētdienā tas vēl tik ļauni nebūs. Labas visiem šīs nedēļas nogales dienas!
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētājai Annai Seilei.
Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Māris Ārbergs.
Lūdzu!
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija diezgan ražīga
darba diena. Komisijām tika nodoti daudzi gan no Ministru kabineta, gan no Saeimas
komisiju, gan no frakciju un deputātu iesniegtajiem likumprojektiem. Tika arī izskatīti
diezgan daudzi likumprojekti. Pieskaršos tikai dažiem no tiem.
Vispirms gribu pieskarties likumprojektam „Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā”. Kā jau vienmēr, atverot šo likumu, tiek iesniegts daudz
un dažādu priekšlikumu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ļoti ilgi strādāja ar šo likumprojektu. Tika uzaicināti organizāciju pārstāvji un
uzklausīti visdažādākie viedokļi par alkoholisko dzērienu ražošanu, tirdzniecību
un par citiem jautājumiem. Uzreiz jāteic, ka Tautas partijas frakcija, protams,
iestājas par to, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst tirgot personām, kuras nav
sasniegušas atbilstošu vecumu. Būtu jāstrādā tālāk pie priekšlikumiem, lai
negodprātīgie tirgotāji, kas tirgo alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām,
tiktu sodīti bargāk nekā līdz šim – un varbūt pat līdz tādam līmenim kā
tirdzniecības licences atņemšanai.
Uzklausot vīndaru un tūrisma asociācijas, likumā tika veikti
grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ar atvieglotiem noteikumiem varēs gadā ražot un
realizēt līdz 15 tūkstošiem litru mājās darīta vīna vai raudzēto dzērienu.
Grozījumi paredz, ka mājas apstākļos varēs ražot arī līdz 100 litriem destilēto
dzērienu no savā īpašumā vai valdījumā esošos dārzos un dravās iegūtiem
produktiem vai savvaļā augušiem augiem, taču pirms tam gan jāsaņem akcizēto preču
ražošanas atļauja un – tas ir ļoti būtiski! – arī pašvaldības piekrišana.
Alkoholisko dzērienu mājražotājiem būs iespēja mājas apstākļos
saražotos alkoholiskos dzērienus arī pārdot.
Mājas apstākļos saražotajos alkoholiskajos dzērienos absolūtā
alkohola daudzums nedrīkstēs pārsniegt 100 litrus kalendārajā gadā, turklāt šādus
dzērienus drīkstēs realizēt tikai tajos ražošanas objektos, kas iekļauti tūrisma
maršrutos.
Licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem
nosacījumiem būs tiesības iegūt komersantam, kurš saņems vietējās pašvaldības
atļauju vīnu, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai
attiecīgās pašvaldības teritorijā. Šiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri
strādās pēc atvieglotiem nosacījumiem, būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu
vai arī citur ražotus alkoholiskos dzērienus, kas varētu tikt izmantoti ražošanas
procesā vai arī nonākt tirdzniecībā.
Otrs likumprojekts, kuram gribētu pieskarties, ir tas, ko jau šeit
minēja, – „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vēlētāji varēs apmeklēt
vēlēšanu iecirkņus no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā. No sākuma gan tika
iesniegts priekšlikums, ka iecirkņu darba laiks varētu būt no astoņiem rītā līdz
astoņiem vakarā, bet sakarā ar to, ka atsevišķām strādājošo grupām darbs sākas
astoņos no rīta, par vienu stundu šis periods tika pabīdīts atpakaļ. Un, protams,
tad būs arī budžetā ietaupījums: pēc Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķina,
tas varētu būt apmēram 60 tūkstoši latu.
Nobeigumā vēlos paust Tautas partijas frakcijas nostāju, ka arī
turpmāk ļoti rūpīgi sekosim līdzi visiem likumprojektiem, kuri ietekmē
tautsaimniecību, nodokļu politiku, un, protams, rosināsim tādas izmaiņas, kas
veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un ekonomikas atveseļošanos. Tā, piemēram,
ir runa par šo pašu jau minēto PVN likmes samazināšanu tūrismam, ko Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijā mēs plānojam skatīt jau nākamajā nedēļā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim
Ārbergam.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Jaunais
laiks” frakcijas deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien! Es runāšu par diviem likumprojektiem, kurus šodien
iesniedza politiķi no „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības” un
„Sabiedrības citai politikai”, bet vienu no tiem parakstīja arī „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Šie grozījumi paredz,
pirmkārt, 30 dienas pirms vēlēšanām aizliegt reklāmu un politisko aģitāciju
elektroniskajos masu medijos, tas ir, televīzijā un radio. Visus šos neatkarības gadus
jūs kā klausītāji, kā skatītāji vienmēr esat baroti ar politiskajām reklāmām
tieši īsi pirms vēlēšanām. Tās ir bijušas nospiedošā vairākumā, tās pat ir
izspiedušas tā sauktās mazgājamo pulveru reklāmas. Mēs ceram, ka šodien,
politiķiem pieņemot, ka šādus grozījumus varētu skatīt arī komisijās, tur tiks
rasts kompromiss un tiks noteikts kāds laika periods pirms vēlēšanām, ja ne gluži
mēnesis, tad vismaz nedēļa vai divas, kad iedzīvotāji būs pasargāti no smadzeņu
masveida skalošanas, jo politiķiem sevi ir jāpierāda ar darbiem, nevis ar dārgām
reklāmām.
Otrkārt. Mēs iesniedzām, un Saeima, kā saka, arī atbalstīja mūsu
priekšlikumu… Tie ir pat trīs priekšlikumi – grozījumi likumā par politisko partiju
finansēšanu, kas paredz, ka tiks samazināti tēriņi, kurus partijas var veikt pirms
vēlēšanām.
Tātad pašlaik saskaņā ar likumu, kas tapis „treknajos” gados,
politiskā partija, kas startē vēlēšanās, var tērēt vairāk par pusmiljonu latu
savām reklāmām radio, televīzijā, laikrakstos un vēl citos masu medijos, precīzāk
– 571 tūkstoti. Ja mēs parēķinām, ka šādu partiju – gan pozīcijas, gan
opozīcijas -, kas varētu visu šo summu savākt un iztērēt, būtu 6 vai 7, plus
vēl pierēķinātu klāt izmaksas, gatavojot reklāmas materiālus, bukletus, maksājot
tām pašām reklāmu firmām, to speciālistiem par reklāmas sagatavošanu un
filmēšanu, tad kopā iznāktu, ka partija – konkrētā partija, kas startē
vēlēšanās, – var notērēt 800 tūkstošus jeb 0,8 miljonus latu. Apmēram 5 miljonus
lielās partijas varētu notērēt pirms vēlēšanām. Plus vēl mēs zinām, ka
uzradīsies daudz un dikti sīku partiju, kas kopā varētu notērēt ap 3 miljoniem.
Tātad 8 miljoni latu tiks izņemti no aprites.
Kur politiķi šo naudu gūst? Protams, saņemot to no uzņēmējiem un
lūdzot viņiem sponsorēt politiskās partijas. Bet mēs visi zinām, ka tagad
uzņēmējiem trūkst naudas, trūkst apgrozāmo līdzekļu. Labāk viņi šo naudu būtu
ieguldījuši jaunu darba vietu radīšanā, nevis atdevuši politiskajām partijām,
kuras to izlietos sevis reklamēšanai īsi pirms vēlēšanām.
Vēl mēs piedāvājam samazināt arī to limitu, cik viens cilvēks
var ziedot politiskajai partijai. Pašlaik šī summa, man šķiet, ir astronomiska
Latvijas ekonomiskajā situācijā: viens cilvēks politiskajai partijai gada laikā var
ziedot 18 tūkstošus latu. Mēs piedāvājam šo summu samazināt uz pusi, tātad atstāt
9 tūkstošus latu, kas ir pietiekami liela summa.
Nu, lūk! Šie mūsu priekšlikumi, jāsaka – paldies Dievam! -, tika
Saeimā akceptēti tādā mērā, ka tos skatīs komisijā. Bet priekšā ir vēl grūts
darbs, jo ne visas politiskās partijas, protams, Saeimā tajā visā ir ieinteresētas.
Gadiem ejot, tās ir pieredzējušas, ka, ieguldot milzīgu naudu, pretī var saņemt
Saeimas deputātu mandātus. Jo vairāk naudas iegulda, jo vairāk ir Saeimas deputātu
mandātu un jo lielāka ietekme ir konkrētajai partijai.
Un šī lieta… Cerēsim, ka vienreiz tam visam tiks pielikts punkts.
Es ceru, ka politiķi vienā vai otrā veidā to spēs saprast. Man ir grūti prognozēt,
vai galīgais lēmums būs labvēlīgs, jo, visiem trim lasījumiem ejot cauri, diezin vai
tādas partijas kā Tautas partija, kā Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas
Ceļš” vai arī „Zaļie un Zemnieki” to atbalstīs. Bet es tomēr ceru uz to
vēlētāju godaprātu, kuri agrāk vēlēja par šīm partijām… uz to, ka viņi
zvanīs saviem priekšstāvjiem, deputātiem, un aicinās viņus tomēr „apgriezt”
šos tēriņus politiskajām partijām pirms vēlēšanām.
Visu labu!
Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no partijas „Jaunais laiks”
frakcijas.
Līdz ar to astoņu Saeimas frakciju deputāti savu viedokli ir
izteikuši.
„Frakciju viedokļus” šodien vadīja Saeimas Preses dienesta
konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!