Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2010.gada 11.februāra sēdi.
Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts
tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts
„Grozījumi Bāriņtiesu likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts
tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst.
Tātad likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par
sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu,
psihotropo vielu un prekursoru apriti” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo
mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par
izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”
nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Un Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Circenes, Seiles, Brigmaņa,
Šķestera un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „par”.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Un cienījamie kolēģi!
Priekšlikums nodot komisijai jautājumu par Mērsraga un Rojas novadu nav saistīts ar
nosaukumu, dažiem kvadrātkilometriem zemes. Tas ir pirmais precedents izkropļotai
izpratnei par iedzīvotāju tiesībām savā dzīvesvietā.
2008.gada 11.decembrī, naktī, kad Saeimas sēdē tika diskutēts
likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, es uzsvēru, ka
esmu par reformu, esmu par novadiem, es neesmu pret reorganizāciju Latvijā. Taču es
esmu par tādām izmaiņām, par tādu reformu, kas uzlabo šo novadu iedzīvotāju
dzīves apstākļus un nodrošina pieejamību pakalpojumiem vismaz iepriekšējā
līmenī. Par tādu reformu, kas atbilstu 2005.gadā prezentētajai vīzijai par zinātnes
centriem, par tehnoloģiski industriālajiem parkiem ārpus Rīgas, kā tas tika solīts.
Pilnīgi noteikti es neatbalstu, ka katrā mazā pagastā ar 500 iedzīvotājiem
vajadzētu skolu un slimnīcu, taču arī šiem iedzīvotājiem vajag nodrošināt
iespēju saņemt šo pakalpojumu.
Konkrēti par Mērsragu. Likvidējot slimnīcas pakalpojumus Talsos,
mērsradzniekiem tuvākā slimnīca ir Tukumā, taču vēsturisku apstākļu dēļ uz
Tukumu sabiedriskā transporta praktiski nav, taču arī nekādi pasākumi, lai šo
stāvokli labotu, nav veikti.
Vēl. Ja jau mērsradznieki vēsturiski zvejojuši zivis, kāpēc
teritoriālās reformas dēļ būtu jāsamazina zvejas tīklu un murdu skaits Mērsraga
iedzīvotājiem, saglabājot pilnu šo skaitu Rojā?
Šāgada attīstībai Rojai plānoti turpat 500 tūkstoši latu,
Mērsragam – 22 tūkstoši. Tas ir apmēram 20 reizes mazāk. Ir runa par samērības
principu.
Par priekšlikuma atbilstību pašreizējam likumam. Likuma 7.panta
otrā daļa norāda uz nosacījumiem, kā tiek izveidoti vai likvidēti novadi. Un šā
paša likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka Saeima par novadu var noteikt arī
teritoriju, kas neatbilst šim kritērijam: ne mazāk kā 4 tūkstoši pastāvīgo
iedzīvotāju. Un šādi novadi jau ir – tā ir Baltinava, tā ir Sēja un vēl daži.
Es uzskatu, ka nevajag radīt valstī priekšlaicīgu teritoriju
pārsadali, bet novērst pārprastu varas demonstrēšanu uz iedzīvotāju rēķina,
pasliktinot viņu dzīves apstākļus. Es aicinu atbalstīt priekšlikuma nodošanu
komisijai, lai nopietni diskutētu par strukturālo reformu mērķi iedzīvotāju
interesēs, lai lēmumi nebūtu sasteigti. Priekšlikumā noteiktais termiņš Rojas un
Mērsraga novadu izveidošanai ir piedāvāts šāds: pēc nākamajām pašvaldību
vēlēšanām 2013.gadā. Trīs gadi ir pietiekams laiks, lai pierādītu, vai trūkumi ir
novēršami šajā gadījumā vai labāk ir tomēr saimniekot atsevišķi, lai
nevajadzētu teikt kā mērsradzniekiem: „Bijām attīstības centrs, kļuvām par
nomali. Daudzi uzskata, ka ar to jāsamierinās, mēs tam nepiekrītam.”
Paldies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „pret”.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neiebilstu un
arī Tautas partija neiebilst pret to, ka deputāti var izmantot Satversmē noteiktās
tiesības un ka deputāti var visu. Aizbraukt, piemēram, uz kādu konfliktējošu rajonu
Latvijā, pēc tam savākt piecus parakstus un teikt, ka tā mēs konfliktu novēršam. Un
neviens jau nenoliedz to, ka minētajā teritorijā starp divām ostām, ņemot vērā
vadītāju un cilvēku ambīcijas, konflikts ir radies, un tas ir jānovērš.
Bet es vēlos jums nolasīt likuma 7.pantu, kurā runāts par
kārtību, kādā mūsu Latvijā ir iespējamas teritorijas izmaiņas, un likumdevējs,
tas ir, Saeima, to jau ir paredzējis. Un šī kārtība ir: „[..] novadus, izvērtējot
valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un
ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā.” Tāpēc šajā
gadījumā deputātu lielā iniciatīva ir vienkārši vēlēšanās iejaukties pielikumā
un pateikt, kādai Latvijai jābūt.
Tādā gadījumā, cienījamie iesniedzēji, jums būtu vajadzējis
labot arī šā likuma 7.pantu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Izlabosim!”)
un noteiktās kārtības vietā būtu jāieraksta šis varenais teikums, kas īpaši
aktuāls kļūst priekšvēlēšanu laikā: „Deputāti var visu!”
Tāpēc mēs jau komisijā esam izvērtējuši tālākās sekas un
darbību. Šis likumprojekts, ja arī tas nonāktu komisijā, – kas varbūt arī būs
pareizi, ja jūs tā nobalsosiet, – tiks nodots Ministru kabinetam, tiks izvērtēts…
jau šodien tur atrodas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
cilvēki (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Beidzot! Trīs mēnešus
gaidīja!”)… Ministru kabinetā par to debatēs, būs atzinums, un tikai tad tas
atgriezīsies Saeimā.
Bet viens šāds precedents var radīt ļoti lielu reakciju, ļoti
lielas tālākās sekas. Jo iedomāsimies: nākamais deputāts – īpaši
priekšvēlēšanu kampaņas laikā – aizbrauks uz Krievijas pierobežu, arī saskatīs
konfliktu un arī iesniegs prasību kaut ko atdalīt no Latvijas, kaut kā citādi
sadalīt vai uztaisīt autonomiju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Māri, atkal par
krieviem! Kā tev nav kauna!”)
Es domāju, ka, neskatoties uz to, ka priekšvēlēšanu laiks
acīmredzot ir sācies, Saeimas lielākais pienākums būtu saglabāt atbildības sajūtu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Circenes, Seiles, Brigmaņa,
Šķestera un Bērziņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Brīvību Mērsragam!”) Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 14, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī. Lūdzu zvanu!
Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam
šā gada 11.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts, neapmaksāts atvaļinājums deputātam Kabanovam
piešķirts.
Pārejam pie nākamās darba kārtības apakšsadaļas „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu par Jāņa Bazeviča
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija izskatīja
savā sēdē šo lēmuma projektu, tika saņemts arī paša tiesneša iesniegums par
atbrīvošanu no amata sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, kurā ir iespējams
ieņemt tiesneša amatu. Komisija aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Bazeviča
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skatām steidzamības
kārtībā iekļauto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””.
Atbildīgā komisija saņēmusi divus Juridiskā biroja priekšlikumus.
1. – likumprojekta 2.panta izslēgums, ko piedāvā juristi. Komisija
to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu
ar likuma spēkā stāšanās noteikumu. Arī to atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Aicinu jūs darīt līdzīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Un aicinu nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā par šo filigrāni
sagatavoto dokumentu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1640/Lp9 –
„Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja trīs iesniegtos priekšlikumus.
1. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā
stāšanos. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas
līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte
Skaidrīte Pilāte.
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr.1581/Lp9).
Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu Saeimu likumprojektu pieņemt
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
S.Pilāte. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Iekšējā audita likums”,
trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba
Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Iekšējā audita
likums”. Saņemti ir četrpadsmit priekšlikumi. Visi komisijas atbalstīti.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 3.priekšlikums. Arī tas ir no Juridiskā biroja.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 4. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 5. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Gudrs deputāts!”) Atbalstīts, attiecīgi mainot
turpmāko pantu daļu numerāciju un atsauces pantos.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 6. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 7. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Arī ir
atbalstīts. Viņš ir dūšīgi strādājis.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 8., 9. un 10.priekšlikums attiecas uz 6.punktu. Tātad 8. –
deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 13. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 14.numuru.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. Paldies.
Tā… Un nu lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Iekšējā audita likums”
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts
B.Rivža. Liels paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Arhīvu likums”, trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri un grūti
strādājot, ir sagatavojusi 123 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 3. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 4. – parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts savukārt 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 6. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Tāpat komisija ir reaģējusi attiecībā uz Kultūras
ministrijas parlamentārās sekretāres 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 10. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Protams, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta
14.punktu. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 13. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pilnībā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta
17.punktu. Ir pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 19. un 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 20. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā –
21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Tāpat komisija ir atbalstījusi 23. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 25. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 26., 27. un 28. – Juridiskā biroja priekšlikumi.
Daļēji atbalstīti un iekļauti 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 29. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Arī ir iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un arī iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 31. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts nākamajā… es atvainojos, 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz
precizētu 4.panta redakciju. Ir, protams, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 34. –
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Tādējādi arī 34.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta pirmo
daļu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Tālāk seko 36. – ārlietu ministra Māra Riekstiņa
priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts divos priekšlikumos – 39. un
69.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 37. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Komisija ir daļēji atbalstījusi arī Juridiskā biroja
priekšlikumu – 38.priekšlikumu -, iekļaujot 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav neiebildumu.
J.Lagzdiņš. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt jaunu 6.panta redakciju,
proti, atbalstīt 39.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas
Šņepstes iesniegtais 42.priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 7.pantu.
Pilnībā ir atbalstīts, protams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 46. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums par 8.panta otro daļu. Ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 47. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Aicinu arī parlamentu atbalstīt 47. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 48. un 49. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji
atbalstīti un iekļauti 50. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 52. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to mums jāatbalsta 53. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 55. un 56. – Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir
redakcionāla rakstura un ir par 11.pantu. Ir atbalstīti abi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 58. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Un
arī 60. – Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Tas ir daļēji atbalstīts. Tie
iekļauti 64.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 62.priekšlikums, kuru iesniegusi Kultūras
ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste, ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 64.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Tāpat daļēji komisija ir atbalstījusi 63. –
Juridiskā biroja priekšlikumu – un iekļāvusi 64. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Pārejam pie 65.priekšlikuma. To iesniedzis Juridiskais
birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 67. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums par 13.panta piekto daļu. Ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 69.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts nākamajā – 69.priekšlikumā, ko iesniegusi atbildīgā
komisija…
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. …un kas ir atbalstīts.
70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 72. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Es atvainojos, kolēģi! Vai nevarētu, lūdzu, klusāk?… Man liekas,
ka… Man liekas, ka pat es drīz vien nedzirdēšu, ko deputāts Lagzdiņš stāsta. Ja
kādam nav interesanti, pilnīgi droši var iziet ārā papļāpāt. Līdz balsošanai
diezgan daudz laika.
J.Lagzdiņš. Referents runās skaļāk, ziņos skaļāk.
71. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas
Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 72. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pilnībā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 74. un 75. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Pilnībā
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 79. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst
J.Lagzdiņš. 78. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Tādējādi mums jāatbalsta arī 79. – atbildīgās
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 80. – Juridiskā biroja priekšlikums… Arī 81., 82. un
83. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir par vienu un to pašu normu. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 84.priekšlikums…
J.Lagzdiņš. Es atvainojos! 84. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 85. un 86. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir
pilnībā atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 88. un 89. – Kultūras ministrijas parlamentārās
sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti
nākamajā – 90. – atbildīgās komisijas priekšlikumā…
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. …ko mēs tādējādi esam atbalstījuši.
91. – Juridiskā biroja priekšlikums par 70.pantu. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 92. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Mums ir
jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 93. – Juridiskā biroja priekšlikums par 19.pantu. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 94. – deputāta Šķestera priekšlikums. Diemžēl nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 95. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 102.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 96., 97., 98., kā arī 99. – Juridiskā biroja
priekšlikumi – ir par vienu un to pašu pantu. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti
102.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 102. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts
102.priekšlikumā…
Sēdes vadītājs. …100. ir atbalstīts un iekļauts
102.priekšlikumā.
J.Lagzdiņš. 100., jā!
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāj!
101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts nākamajā – 102. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 102.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 103. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 104. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 105. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 106.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 106. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 21.pantu.
Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 107. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 109. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 110. – Kultūras ministrijas parlamentārās
sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 111. – Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 112. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šoreiz ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 113.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 113. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 114. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts nākamajā – 115. – priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 115.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 117.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt 117.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 118. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums par 27.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 119. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punktu. Ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 120. – deputāta Šķestera priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 122.priekšlikumā… 120.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. 120., jā. Daļēji atbalstīts. Deputāti
neiebilst.
J.Lagzdiņš. 121. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts pēdējā –
123.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 122. – priekšpēdējais – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Un aicinu vienbalsīgi atbalstīt arī 123. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Paldies, godātie kolēģi! Aicinu balsot par
likumprojektu kopumā. Liels paldies Juridiskajam birojam un Kultūras ministrijai, un
visiem ekspertiem paldies par darbu. Paldies arī jums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arhīvu likums”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu
īri””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam
lasījumam, atbildīgā komisija izvērtēja divus priekšlikumus.
1. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Bijušās PSRS
teritorijā bija ļoti labi zināms aforisms, ka katra padomju cilvēka dzīvi izkropļoja
dzīvokļa jautājums. Diemžēl šī problēma ir joprojām, arī šajā gadsimtā; tā
aktuāla arī tālākajā Eiropas Savienības ziemeļaustrumu novadā. Un diemžēl šis
priekšlikums arī attiecas uz dzīvokļa jautājumu. Un priekšlikuma būtība ir
sekojoša. Ja nama īpašnieks ir gatavs nodarīt ļaunumu dzīvokļa īrniekam, tad
viņam ir pienākums par šo ļaunumu brīdināt sešus mēnešus iepriekš. Cienījamais
finanšu ministrs grib izdarīt izņēmumu no šīs prakses, proti, ja šo nelabo vēsti
nes nevis īpašnieks, bet valsts, tad šis brīdinājums, kas veicams sešus mēnešus
iepriekš, nedarbojas.
Mēs neesam gatavi piekrist šim ministra priekšlikumam un aicinām
balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu balsot par finanšu ministra
priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs taču neiebilstam, kāpēc
jābalso?”)
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 1. – finanšu ministra Repšes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 2. – deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums – neguva
atbalstu komisijā. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 25.februāris.
Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas
fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Īsi par likumprojekta
būtību.
No 2009.gada 1.jūlija ir spēkā likums „Par Izglītības
inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kura 2.pantā ir noteikts,
ka Izglītības inovācijas fonds beidz pastāvēt kā publisko tiesību juridiskā
persona un tiek reorganizēts, pievienojot to Valsts izglītības aģentūrai…
Izglītības attīstības aģentūrai. Savukārt 3.pants nosaka, ka šī aģentūra ir
izglītības inovācijas projekta īstenošanai un mūža stipendijām izciliem
izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā piešķirto finanšu
līdzekļu (turpmāk – fonda līdzekļu) turētāja. Savukārt šā paša likuma 6.panta
otrā daļa nosaka, ka fonda līdzekļu sadales izvērtēšanai Izglītības un zinātnes
ministrs izveido Fonda padomi. Un šinī pašā daļā ir arī noteikts, ka Fonda padomē
piedalās Kultūras ministrijas Kultūras un radošās industrijas izglītības centra
pārstāvis.
Savukārt 2009.gada 24.novembrī Ministru kabinets atbalstīja centra
likvidāciju, šo centru pievienojot Kultūras ministrijai, kas savukārt pārņēma
Kultūras un radošās industrijas izglītības centra funkcijas.
Līdz ar to, ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt likumu
„Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”,
izslēdzot atsauci uz Kultūras un radošās industrijas centra pārstāvi, vienlaikus
saglabājot Kultūras ministrijas pārstāvību Fonda padomē.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada
3.februāra sēdē izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz arī Saeimai
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 16.februāris.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās
izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar
dokumentu Nr.5284 – likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar šo
likumprojektu iepazinās un atbalstīja to. Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka
profesionālo kvalifikāciju varēs iegūt arī neformālās izglītības rezultātā tie,
kuri kādreiz to ir ieguvuši… un tas arī zināmā mērā… To varēs darīt arī
akreditētās iestādēs atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem. Šis
jautājums ir saistīts gan ar mūžizglītības veicināšanas procesiem, gan arī
daļēji varbūt risinās nodarbinātības jautājumus un veicinās nodarbinātību.
Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu… šos
grozījumus pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Profesionālās
izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dukšinskis. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
šā gada 25.februāri.
Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis
likumprojekts ir nepieciešams, lai saglabātu Rīgas Motormuzeju kā publisko muzeju un
lai piešķirtu tam autonoma muzeja statusu.
Likumprojekts ir sagatavots, lai, ietaupot valsts budžeta līdzekļus,
kas tiek tērēti muzeja nodrošināšanai, varētu Rīgas Motormuzeja darbību un
attīstību nodrošināt efektīvāk. Un tāpēc muzeja funkcijas ir nodotas valsts akciju
sabiedrībai „Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Ir ne tikai samazināti valsts
budžeta izdevumi, bet ir arī radīta – par to jāpateicas CSDD – iespēja uzlabot muzeja
darbību, atjaunojot un pilnveidojot ekspozīciju.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs komisijā vienprātīgi nolēmām,
ka šis likumprojekts būtu atbalstāms, un aicinu jūs darīt to pašu. Tātad aicinu
jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muzeju
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu.
Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.februārim.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību
budžetiem””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5504.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””, otrais
lasījums.
Jāatzīst, ka kaut kādā veidā šis likumprojekts ir izsprucis no
budžeta paketes. Un pamatā šeit ir tehniski jautājumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 3. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 4. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš
trešajam lasījumam ir šā gada 18.februāris.
Sēdes vadītājs. 18.februāris. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
otrajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.
1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Apspriežamais likumprojekts ir
par cilvēkiem ar uzplečiem, proti, tas regulē policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu un
cietumsargu darbu.
Šis likums iekļauj sevī pat veselas četras pilsoņu un nepilsoņu
tiesību atšķirības: nepilsoņiem aizliegts strādāt jebkurā no šiem dienestiem.
Priekšlikumu izsvītrot no likuma tādu kritēriju kā obligāta pilsonība tiem, kas
vēlas strādāt šajos arodos, man nācās aizstāvēt pat visbargākajā Saeimas
komisijā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Tad es teicu kolēģiem deputātiem, ka jebkurā citā valstī,
izņemot Latviju, kur nepilsoņi sastāda 15 procentus valsts iedzīvotāju, mans
priekšlikums liktos dīvains. Kopā ar tām personām, kuras, neizbraucot no Latvijas,
pieņēma citas valsts pilsonību, tā ir gandrīz puse Latvijas mazākumtautību
pārstāvju. Turklāt agrāk visiem šiem cilvēkiem bija balsstiesības. Vismaz
trešdaļa no viņiem ir dzimuši Latvijā, bet pārējo vidējais uzturēšanās stāžs
Latvijā pārsniedz 40 gadus.
Naturalizācijas process ir apstājies gandrīz pilnīgi, un šādos
apstākļos nepieciešams radikāli pārskatīt visas pilsoņu un nepilsoņu tiesību
atšķirības, atstājot tikai atšķirības piedalīties Saeimas vēlēšanās un
Vislatvijas tautas nobalsošanā, kam nepiemīt ekonomisks raksturs.
Vēl vairāk! Man pat pietika bezkaunības paziņot, ka tajā
hipotētiskajā gadījumā, ja mans grozījums tiks pieņemts, būs jāgroza vēl arī
Ieroču aprites likums un likums „Par valsts noslēpumu”. Bet, ja esi teicis „a”,
tad jāsaka arī „b” – it īpaši, ja abi šie likumi ir vienas un tās pašas
komisijas kompetencē.
Deputāts Kārlis Šadurskis jautāja man, vai man ir zināms šā
kontingenta… to personu vecums, kurām es grasos uzticēt šīs bīstamās profesijas.
Es atbildēju, ka gandrīz puse no viņiem ir manā vecumā vai vecāki par mani, bet
aptuveni 100 000 cilvēku ir tādā vecumā, kas vēl ir spējīgi gan efektīvi
robežu apsargāt, gan ugunsgrēkus dzēst.
Pēdējais padomju laika premjers Vilnis Edvīns Bresis bija
konstatējis, ka policistiem ir jāzina valsts valoda. Es atbildēju, ka pilsonības un
valodas prasmes kritēriji nesakrīt, un kā piemēru minēju savu vecāko meitu –
nepilsoni, kura brīvi runā latviski. Juris Dobelis neuzdeva man jautājumu, bet tikai
secināja, ka ābols jau tālu no ābeles nekrīt…
Šodien es gribu papildināt savu uzstāšanos komisijā tikai ar
dažām niansēm. Gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan cietumsargi – tie pārsvarā ir
krievu arodi. Un tas tā ir ne jau tāpēc, ka pašreizējā kungu titulnācija nevēlas
nodarboties ar šādu netīru un bīstamu darbu pat masu bezdarba apstākļos. Tā
sauktajos okupācijas laikos visos šajos trijos dienestos arī dominēja Latvijas krievi,
bet latvieši deva priekšroku valsts pārvaldes institūcijām vai arī kultūras
iestādēm, kurās darbojoties vāca dainas un sacerēja šlāgerdziesmas.
Un vēl es gribu īsumā atgādināt jums aizlieguma vēsturi
ugunsdzēsējiem. Par nesamērīgiem ierobežojumus ugunsdzēsējiem atzina gan Latvijas
Valsts cilvēktiesību birojs, gan starptautiskie speciālisti. Šie ierobežojumi tika
atcelti 1997.gada 16.janvārī, bet pēc starptautiskā spiediena atslābšanas uz Latviju
tika ieviesti no jauna 2002.gada 24.oktobrī. Manuprāt, kaut vai viena šāda
ierobežojuma nepilsoņiem vēsture dara kaunu gan visai Eiropai, gan Latvijas valstij,
gan tiem vēlētājiem, kuri atbalsta šo aparteīda sistēmu.
Aicinu atcelt šo kaunpilno atšķirību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. un 5. ir identiski priekšlikumi par likumprojekta
4.panta izslēgšanu, kurus iesniedza attiecīgi Saeimas Juridiskais birojs un iekšlietu
ministre. Komisija atbalsta abus priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījuma.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.februāris.
Sēdes vadītājs. 22.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu Nr.5507 –
likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus finanšu ministra Einara
Repšes priekšlikumus.
1.priekšlikums ir aizstājums 66.pantā. Tas izriet no
strukturālajām pārmaiņām, kuras notikušas Valsts ieņēmumu dienestā. Komisija ir
atbalstījusi finanšu ministra priekšlikumu. Aicinu jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Un 2. – finanšu ministra priekšlikums par likumprojekta 2.pantu,
respektīvi, par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu jūs
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus
līdz šā gada 16.februārim.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5279 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Likumprojektā ir
divi panti.
1.pants ir par pieteikuma termiņiem. Šobrīd likums nosaka tikai
beigu termiņu, bet nav sākuma termiņa. Tāpēc ir ierosinājums likumu papildināt ar
normu, ka pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz ne agrāk kā
četrus mēnešus pirms plānotā pasākuma. Šobrīd esošais regulējums neparedz, cik
ilgi pirms plānotā pasākuma jāiesniedz pieteikums pašvaldībā, un praksē veidojas
situācija, ka pašvaldībā jau vairākus gadus iepriekš tiek iesniegti pieteikumi ar
mērķi – traucēt citām sabiedrības grupām īstenot savas tiesības uz pulcēšanās
brīvību. Šādi pieteikumi rada arī pašvaldībai papildu slogu, kā arī tiesām
papildu darbu. Šī jaunā norma nodrošinās visiem interesentiem vienādas iespējas
savu pulcēšanās tiesību īstenošanai.
2.pants ir par kārtības uzturētājiem. Arī šobrīd likuma normas
paredz, ka jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda kārtības uzturētāji, bet šajā
likumprojektā paredzēts, ir jāiesniedz ne tikai šis saraksts, bet arī šo personu
paraksti, kas apliecina, ka viņi ir informēti par to, ka viņi ir šie kārtības
uzturētāji. Par šo normu bija ļoti lielas debates un iebildumi, jo ir bažas par to,
ka varbūt tas kaut kādā mērā pārnesīs atbildību no organizētājiem uz
uzturētājiem. Tāpēc komisija to atbalstīja ar piebildi, ka uz otro lasījumu
likumprojekta autori sagatavos iespējami labāku variantu, kā arī tiks uzaicināti uz
komisijas sēdi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, lai rastu varbūt labāku
risinājumu. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu
atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. 25.februāris, šis gads.
Sēdes vadītājs. 25.februāris. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais likumprojekts
Nr.1624/Lp9, izskatāmais dokuments Nr.5509 – „Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Tātad likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir
izstrādāts, lai saskaņotu procesuālās normas ar likumprojekta „Maksātnespējas
likums” materiālajām normām, ko mēs atbalstījām dažas nedēļas iepriekš.
Likumprojektā ir precizētas normas, un tas ir papildināts ar jaunām normām – ar
nodaļu par tiesiskās aizsardzības procesu, bet juridiskās personas maksātnespējas
procesa lietu un fizisko personu maksātnespējas procesa lietu nodaļa ir izteikta jaunā
redakcijā.
Ar jauno regulējumu procedūras tiks uzlabotas un tiks mazināta tiesu
noslodze un iesaiste maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēs
vispārējo lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazinās arī
administratīvo slogu komersantiem.
Savukārt paredzētais fizisko personu maksātnespējas regulējums
pozitīvi ietekmēs fizisko personu iespēju atbrīvoties no neizpildāmām parādu
saistībām, padarot šo procesu pieejamāku fiziskām personām. Tiks nodrošināts, ka
viņām tiks dota otrā iespēja uzsākt atbildīgu, maksātspējīgu dzīvi.
Pozitīvas sociālās sekas sagaidāmas arī no tā, ka likumprojektā
ir paredzētas normas, kuras sekmēs juridisko personu darbības turpināšanu.
Tādējādi tiks saglabātas darba vietas, tiks maksāti nodokļi, līdz ar to arī
pozitīvi stimulēta sociālā sfēra.
Juridiskā komisija izskatīja šo apjomīgo likumprojektu un
atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
5.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (dokuments Nr.5297).
Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tāpat kā to
likumprojektu, ar kuru šis ir saistīts. Proti, likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir saistīts ar grozījumiem
Komerclikumā, kurus mēs esam pirmajā lasījumā jau atbalstījuši iepriekš. Un šie
grozījumi Komerclikumā paredz noteikt to, ka firmai ir jāatšķiras ne tikai no
Komercreģistrā ierakstītajām vai ierakstīšanai pieteiktajām firmām, bet arī no
citos Uzņēmumu reģistra veidotajos reģistros fiksēto subjektu nosaukumiem vai
reģistrācijai pieteiktajiem nosaukumiem.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru”” paredz paplašināt valsts notāra kompetenci firmas
atšķiramības pārbaudē, nosakot, ka firmas atšķiramība ir pārbaudāma ne tikai
komercreģistra ietvaros – tātad atbilstoši tam, kas plānots jau grozījumos
Komerclikumā.
Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi
tā virzību.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Muižniece. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 17.februārim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti!
Pievērsīsimies dokumentam Nr.5512 – likumprojektam „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā”. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti vienpadsmit priekšlikumi, un
komisija tos ir izskatījusi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Arī 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas pašas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd mums priekšā ir Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – priekšlikums Nr.4 -, kurš paredz izslēgt
vienu no likumprojekta būtiskām sastāvdaļām. Ir runa par jau solītajām valsts
garantijām tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā vairs nav spējīgi pildīt
kredītsaistības un kuri attiecīgo kredītu tika paņēmuši vienīgā mājokļa
iegādei, remontam vai rekonstrukcijai.
Pēdējā gada laikā par nepieciešamību palīdzēt
kredītņēmējiem tika runāts daudz, bet maz ir paveikts.
Pirms pusgada, proti, 2009.gada 4.augustā, valdība atbalstīja
Finanšu ministrijas izstrādāto privātā sektora parādu restrukturizācijas
stratēģiju. Pēc četriem mēnešiem, pieņemot budžetu 2010.gadam, diskusijas par
valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem aktualizējās, bet nekāda
pozitīva rezultāta nebija, jo neviena amatpersona nevarēja tolaik apgalvot, ka
budžetā būs nepieciešamie līdzekļi, lai sniegtu šo atbalstu kredītņēmējiem.
Šā gada 2.februārī Finanšu ministrija galu galā uzdrošinājās
apliecināt, ka līdzekļi ir un kredītņēmēju atbalsta programmas ietvaros plānots
sniegt valsts garantijas 82 miljonu latu apmērā. Apmēram tajā pašā laikā, februāra
sākumā, mūsu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sāka izskatīt
valdības iesniegtu likumprojektu, kurš paredzēja dot startu garantiju izsniegšanas
procesam. Bet kas notika tālāk?
Diskusiju gaitā komisija konstatēja, ka norma, kas atļauj garantiju
izsniegšanu, ir formulēta pārāk vispārīgā, nekonkrētā formā, kas atstāj daudz
jautājumu un neskaidrību tās pieņemšanas gadījumā.
Valdības priekšlikumi, kurus jūs varat apskatīt priekšlikumu
tabulā, vienkārši runā par to, ka garantijas tiks izsniegtas, bet tur nav nekādas
informācijas par kredītprocentiem, par atbalsta termiņu, par kredīta dzēšamo daļu
un par citiem ļoti svarīgiem jautājumiem.
Komisija ir lūgusi Finanšu ministriju izstrādāt priekšlikumu, ar
kuru mēs varētu aizvietot šo likumprojekta daļu, un formulēt atbalsta pasākumus,
konkrēti pateikt, kādi būs procenti, kādi ir apstākļi, kādos šis atbalsts tiks
piešķirts, un tā tālāk. Bet pēc nedēļas, kad mēs turpinājām šā likumprojekta
izskatīšanu, pēkšņi Finanšu ministrijas pārstāvis teicis, ka tādā gadījumā
viņi rekomendē komisijai vispār izslēgt šo daļu no likumprojekta… Viņi solīja,
ka viņi iesniegs līdzīgu priekšlikumu martā vai aprīlī likumprojektā par budžeta
vadību. Tagad ir ļoti dīvaina situācija. Nauda, lai palīdzētu kredītņēmējiem,
ir, garantijas ir rezervētas šim atbalstam, bet likumprojekts tiks apspriests tikai pēc
diviem mēnešiem. Izskatās, ka valdošās partijas valdībā dara visu, kas ir
nepieciešams, lai attālinātu šo ļoti svarīgo lēmumu pieņemšanas brīdi, lai
pasniegtu attiecīgā likumprojekta pieņemšanu kā dāvanu vēlētājiem īsi pirms
vēlēšanām.
Mūsuprāt, tā ir negodīga un nepareiza rīcība. Es aicinu tomēr
šodien balsot „pret” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu un atbalstīt
sākotnējo redakciju, lai trešajā lasījumā tomēr pieprasītu no Finanšu ministrijas
tādu redakciju, kura varētu apmierināt gan komisiju, gan vēlētājus, gan valdību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pie teiktā gribu piebilst, ka privātpersonām,
kurām ir radušās problēmas ar kredīta atmaksāšanu, tās radušās nedz viņu
nolaidības dēļ vai tāpēc, ka viņas nevēlas to samaksāt, bet tāpēc, ka valdības
politikas rezultātā ir samazinājušies ienākumi Latvijas iedzīvotājiem, jo šie
kredīti tika ņemti tieši „burbuļa” cenu laikā. Līdz ar to valdība, ierosinot
šo pašu normu, kuru mums tagad piedāvāts noraidīt un līdz ar to atbalstīt komisijas
viedokli, patiesībā labo savas kļūdas. Manuprāt, tā ir visai cēla pozīcija, kura
mūsu valdībai ir tikai jāveicina. Tomēr es domāju, ka tagad ne ministri, ne valdība
tam vienkārši nav gatavi. Lai šī norma stātos spēkā, mēs varētu pārejas
noteikumos nodrošināt, ka šī norma stājas spēkā tad, kad būs radusies šāda
iespēja. Bet tagad, kad likums tiek skatīts, kad tas ir atvērts un mēs skatām šo
konkrēto priekšlikumu, tam vajadzētu būt valdības atbalstītam.
Līdz ar to es ierosinu atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura
ierosina to svītrot no projekta, noraidīt un balsot „pret”.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šis bija viens no iemesliem, kāpēc tika
rosināti grozījumi Kredītiestāžu likumā. Tā kā „Pilsoniskajai Savienībai” nav
pārstāvja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es ļoti lūdzu Budžeta komisijas
priekšsēdētāju sniegt izsmeļošu komentāru, kāpēc šis Ministru kabineta
ierosinātais priekšlikums tika komisijā noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Tiešām es piekrītu, ka šeit
varbūt komisijas viedoklim ir vēlams paskaidrojums.
Situācija ir tāda, ka nebūt nav tā, ka šī programma neiet uz
priekšu. Tieši pretēji! Valdība virza šo programmu uz priekšu, un šī programma
tiks ieviesta. Šis ir juridiska satura jautājums. Šo priekšlikumu iesniedza Finanšu
ministrija, bet diemžēl Juridiskais birojs uzskatīja, ka šeit ir zināma
neprecizitāte šajā priekšlikumā, tāpēc nedēļu vēlāk Finanšu ministrija
paziņoja, ka šis grozījums šajā likumā nav nepieciešams (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Viena roka nezina, ko otra dara!”), lai šī programma
varētu virzīties uz priekšu. Bet tajā pašā laikā, runājot par šo programmu, šī
programma tiks veikta ar cita likuma palīdzību, un tas ir likums „Par budžetu un
finanšu vadību”. Šajā likumā ir paredzēts, ka finanšu ministrs var sniegt
galvojumus.
Tātad nevajadzētu uzskatīt, ka šeit kaut kādā ziņā notiek
valdības programmas maiņa. Šis ir juridiskās tehnikas rezultāts, ka no šā likuma
šis pants pašlaik tiek slēgts ārā, bet programma tiks īstenota citā likumā –
Likumā par budžetu un finanšu vadību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!
G.Bērziņš. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 30, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš. 5. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Iesniedzot šo
priekšlikumu, PCTVL frakcija pievēršas problēmai, kas ir labi pazīstama daudziem
kredītņēmējiem. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: ja klients pilda savas saistības
pret banku, klienta ienākumu līmeņa krišanās vai arī ieķīlātā īpašuma
vērtības samazināšanās nevar kļūt par pamatojumu kredīta līguma nosacījumu
pārskatīšanai.
Bankas pārlūko kontus, kuros ienāk to klientu, kredītņēmēju,
algas, un, ja klienta ikmēneša ienākumi krasi samazinās, tad banka parasti iniciē
līguma pārskatīšanu un kredīta likmes jeb procentu paaugstināšanu. Pie tam kredīta
līguma nosacījumu pastiprināšana draud klientam pat tad, ja viņš turpina pildīt
savas saistības pret banku, atmaksādams kredītu, piemēram, no saviem iekrājumiem vai
arī no radinieku līdzekļiem.
Vēl vairāk! Nav noslēpums, ka krīzes laikā ir krasi krities
legālo ienākumu līmenis: darba devēji dod priekšroku lielākās daļas maksāšanai
konvertos. Patlaban neizmaksāto kredītu problēma kļuvusi par nacionālo postu Nr.1.
Privātpersonu parādi 13 miljardu latu apmērā aptuveni četrkārtīgi pārsniedz valsts
parādu un trīskārtīgi – valsts gada budžetu. Apmēram 400 tūkstoši ģimeņu ir
kļuvušas par parādu piedzinēju firmu klientiem. Parādu verdzība vēl daudzus gadu
desmitus aptumšos valsts eksistenci.
PCTVL Saeimas un Eiroparlamenta līmenī īsteno speciālu programmu,
glābjot cilvēkus, nevis bankas. Tās pirmie panākumi jau ir acīmredzami. Tā,
piemēram, kopš 1.februāra valsts sociālie pabalsti atbrīvoti no piedziņām. Turklāt
pēc mūsu spiediena izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka
pati par sevi parāda vai īpašuma, kuru nevar pārdot, esamība nevar būt par
šķērsli sociālās palīdzības piešķiršanai. Šajā ziņā jebkuri priekšlikumi,
kas attiecas uz palīdzības piešķiršanu parādniekiem, pelna vislielāko uzmanību.
Diemžēl lielākā daļa atbildīgās komisijas locekļu nebūt
nenodemonstrēja valsts mēroga gudrību. Viņi bija atturējušies balsojumā par PCTVL
priekšlikumu, neuzdrošinādamies uzstāties pret banku asociāciju, kas paziņoja, ka
tādā veidā bankas apdrošina savus pieaugošos riskus.
Mēs esam pārliecināti, ka krīzes laikā bankām jārūpējas ne
tikai par ienākumu iegūšanu par jebkuru cenu, bet jāuzņemas arī daļa solidāras
atbildības par grūto finansiāli ekonomisko stāvokli valstī un jāatbalsta
iedzīvotāji. Turklāt mūsu priekšlikums atbilst arī banku interesēm, jo finanšu
ziņā tas ļauj noturēties tiem banku klientiem, kuri godīgi cenšas atmaksāt
parādus.
Dāmas un kungi! Es aicinu jūs ņemt vērā, ka šajā Latvijai
smagajā stundā praktiski vienādu pozīciju attiecībā uz ārvalstu banku diktātu ir
ieņēmuši daudzējā ziņā tik atšķirīgi mūsu pārstāvji Eiropā kā Tatjana
Ždanoka un Roberts Zīle. Tāpēc es aicinu kolēģus deputātus aizmirst par
starpfrakciju pretrunām, bet domāt vienīgi par Latvijas tautu un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Bērziņš.
G.Bērziņš. Kolēģi, arī es varu piekrist tam, ka komisijā varbūt
bija zināmas simpātijas pret šo priekšlikumu, bet komisija tomēr uzskatīja, ka tas
nav pietiekami precīzs, un tādēļ komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 31.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. To arī
komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts pašas komisijas 10.priekšlikumā, ko komisija, protams,
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G,Bērziņš. Un 11. un pēdējais – finanšu ministra Repšes
priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Piedāvājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam noteikt 16.februāri.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5452.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto
likumprojektu pirmajā lasījumā un pieņēma lēmumu šo likumprojektu atbalstīt.
Lūdzu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
2010.gada 18.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu
starpā””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1394/Lp9.
Grozījumi likumprojektā paredzēti, lai Latvijas Republika varētu
piemērot Konvenciju pagaidu kārtībā, kamēr to ir ratificējušas pārējās
dalībvalstis. Tas atvieglos gan administratīvo slogu, gan arī mazinās daudzas
neērtības mūsu iedzīvotājiem.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu
starpā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par
procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta
piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””,
pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1629/Lp9. Tā kā ir
veikta par konvencijas izpildi atbildīgās ministrijas pakļautības institūciju
reorganizācija, ir nepieciešams šīs izmaiņas veikt arī attiecīgajā likumā.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā
dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām
vielām un pesticīdiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites
likumā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1649/Lp9.
Likumprojektā ir paredzētas šādas likuma izmaiņas.
Pirmkārt, ir mainījušās Eiropas Savienības regulas, un tātad
pašreizējā likuma redakcijā ir nepieciešams veikt attiecīgas korekcijas.
Otrkārt, ir veikta par likuma normu ievērošanu atbildīgās
ministrijas pakļautībā esošo institūciju reorganizācija, un ir nepieciešams
atspoguļot arī likumā šīs izmaiņas.
Un, treškārt, ir precizēta speciālo ieroču aprites kārtība.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Eglītis. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.
Sēdes vadītājs. 16.februāris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”,
otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā par likumprojektu
„Grozījumi Darba aizsardzības likumā” ziņos deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Es ļoti atvainojos, kolēģi, ka es aizkavēšu jūsu uzmanību…
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Darba
aizsardzības likumā”. Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
D.Staķe. 2. – labklājības ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
D.Staķe. Un 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
D.Staķe. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba
aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
D.Staķe. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz
19.februārim.
Sēdes vadītājs. 19.februāris. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Mums ir atlicis tikai viens vienīgs jautājums
darba kārtībā, tāpēc ir saņemts piecu deputātu priekšlikums – turpināt
sēdi, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās
atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar
lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās
atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un uzklausīja
deputātu Visvaldi Lāci.
Komisija ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt 9.Saeimas deputāta
Visvalža Lāča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā
protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!… Ko tad jūs nepiesakāties, Lāča kungs? Vai Lāča
kungs rakstiski ir pieteicies?… Tādā gadījumā, Lāča kungs, es atvainojos, jo mēs
jau esam sākuši balsošanu. Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas
deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Saeimas
kārtības rullis ir un paliek Saeimas kārtības rullis… (No zāles: „Dosim
vārdu! Lai runā!”) Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis neparedz,
pirmkārt, diskusijas ar sēdes vadītāju, bet, otrkārt, tas paredz, ka tajā brīdī,
kad jau ir sācies balsojums, neviens vairs nevar pieteikties debatēt, lai arī cik mēs
tīri cilvēciski varbūt gribētu dot vārdu tam vai citam mūsu kolēģim. Diemžēl!
Likums ir likums arī Saeimas deputātiem.
Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas
deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu
balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Brīvību Lācim!”)
Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 27, atturas – 8. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Es jūs informēju, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Gunta Jāņa Eniņa iesniegumu,
ka, balsojot par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumā”, viņš esot kļūdījies – viņa balsojums ir „par”.
Bez tam ir saņemti divi deputātu jautājumi. Viens no tiem ir
adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim – „Par nodokļu aprēķināšanu
par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”. To ir iesnieguši
deputāti Urbanovičs, Agešins, Orlovs, Klementjevs, Deņisovs, Pimenovs, Mirskis,
Vidavskis, Zemļinskis un Holostovs. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim.
Un Valdim Dombrovskim ir adresēts vēl viens deputātu jautājums, ko
ir iesnieguši deputāti Bērziņš (LPP/LC), Jaundžeikars, Aizbalts, Kastēns un
Feldmane, – „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu
ministrijā”. Arī šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc 3 minūtēm komisijas telpās.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.45.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.20.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Pulksten 11.00
Juridiskās komisijas sēžu zālē aicinu uz sēdi! Pulksten 11.00! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram
Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Visi ir reģistrējušies, bet klāt nav to, kuri
nav reģistrējušies: Ilma Čepāne, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Leopolds
Ozoliņš un Artis Pabriks.
Sēdes vadītāja. Es vēlos deputātus informēt, ka šodien pulksten
17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.
Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2010.gada 11.februārī
Datums: 11.02.2010 09:12:15 bal001
Par – 71, pret – 14, atturas – 7. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1690/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 11.02.2010 09:12:49 bal002
Par – 80, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11.februārī
Datums: 11.02.2010 09:14:17 bal003
Slēgtais balsojums
Par – 83, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Bazeviča atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata (887/Lm9)
Datums: 11.02.2010 09:15:37 bal004
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1638/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 11.02.2010 09:16:49 bal005
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1640/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 11.02.2010 09:17:51 bal006
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:20:14 bal007
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:34:30 bal008
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Arhīvu likums (844/Lp9), 3.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:37:35 bal009
Par – 61, pret – 19, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:38:05 bal010
Par – 27, pret – 54, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:38:35 bal011
Par – 64, pret – 19, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:41:12 bal012
Par – 77, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1645/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:42:46 bal013
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:44:55 bal014
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1639/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:46:37 bal015
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (747/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:53:06 bal016
Par – 19, pret – 64, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:54:12 bal017
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:55:35 bal018
Par – 92, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 09:58:19 bal019
Par – 85, pret – 0, atturas – 7. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1623/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:00:39 bal020
Par – 76, pret – 0, atturas – 13. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1624/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:02:41 bal021
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1632/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:13:25 bal022
Par – 54, pret – 30, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:19:15 bal023
Par – 31, pret – 30, atturas – 31. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:20:29 bal024
Par – 68, pret – 21, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:21:39 bal025
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1668/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:22:56 bal026
Par – 81, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1394/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:24:14 bal027
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1629/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:25:42 bal028
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1649/Lp9), 1.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:27:52 bal029
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (1600/Lp9), 2.lasījums
Datums: 11.02.2010 10:30:29 bal030
Par – 46, pret – 27, atturas – 8. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības (885/Lm9)
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 11.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu
jautājumiem.
Saskaņā ar apstiprināto sēdes darba kārtību mums šodien ir
jāsniedz atbildes uz pieciem deputātu jautājumiem. Uz visiem pieciem deputātu
jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, un trīs jautājumu iesniedzēji ir
informējuši, ka saņemtās rakstiskās atbildes viņus apmierina.
Līdz ar to atbilde uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Buhvalova un Mitrofanova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par
progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam
īpašniekam atdotajām mājām” nav nepieciešama.
Tāpat netiks sniegta mutvārdu atbilde uz deputātu Golubova, Rubika,
Ribakova, Tutina, Vidavska, Urbanoviča, Agešina, Pimenova, Zemļinska un Orlova
jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts speciālā budžeta
aizdevumu”, kā arī uz deputātu Kabanova, Urbanoviča, Rubika, Golubova, Agešina,
Pimenova, Orlova, Mirska, Zemļinska un Cileviča jautājumu ārlietu ministram Mārim
Riekstiņam „Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni
Latvijā”.
Savukārt uz diviem citiem uzdotajiem jautājumiem deputāti vēlējās
saņemt arī mutvārdu atbildes.
Un kā pirmais no šiem ir izskatāms deputātu Jaundžeikara,
Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča un Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai
Mūrniecei “Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei
likumību”.
Šodien uz sēdi ir ieradusies arī iekšlietu ministre Linda
Mūrniece, un viņai ir divas minūtes, lai varētu sniegt vēl papildu informāciju tai
informācijai, kas ir sniegta jau rakstiski.
L.Mūrniece (iekšlietu ministre).
Cienījamie kolēģi! Tas, ko es papildus rakstiskajai atbildei gribu
uzsvērt, ir fakts, ka Iekšlietu ministrija nepērk par savu un par valsts naudu šos
radarus. Procedūra, kā mēs tos uzstādīsim, ja konkurss veiksmīgi noslēgsies un
pretendenti, kas ir iesnieguši pieteikumus, atbildīs visiem kritērijiem… procedūra
būs tāda, ka privātais partneris par saviem līdzekļiem uzstādīs šos fotoradarus.
No valsts puses netiks ieguldīta nauda ne radaru uzstādīšanā, ne apkalpošanā, ne
arī citās tehniskajās vajadzībās. Attiecīgi, lai to varētu darīt un vēlāk
pakāpeniski norēķinātos ar privāto partneri, kurš būs uzvarējis konkursā, mums ir
jāizmaina vairāki atbilstošie likumi, kuri pieļaus, ka daļu no iekasētajām soda
naudām varēs izmaksāt privātajam partnerim, pirmkārt, lai segtu radaru
uzstādīšanas izmaksas. Plānotās summas, ko mēs ceram iegūt no soda naudām –
vidēji gadā ieņemt –, būtu 10 miljoni latu, kas tiks pārskaitīti valsts budžetā.
Atbilstoši daļa no šīs summas varētu tikt ieskaitīta privātajam partnerim, lai
segtu radaru uzstādīšanas izdevumus.
Tā ka, man liekas, šis ir labs projekts, kas, pirmkārt, garantēs
drošību uz ceļiem, un, otrkārt, ļaus Iekšlietu ministrijai pārstrukturēt Ceļu
policijas darbību, netērējot valsts budžeta līdzekļus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Uz sēdi ir ieradies arī viens no jautājuma uzdevējiem – deputāts
Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram. Viņam ir
tiesības uzdot divus papildu jautājumus. Lūdzu, Jaundžeikara kungs!
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Nu, jā… Mēs saņēmām atbildi, bet tā mūs neapmierināja.
Pamatā tas ir punkts par to, kādēļ konkursā ir izmantota slēgta izvēle, jo,
pirmkārt, kā mēs zinām, arī publiskajā telpā pagājušajā gadā parādījās
informācija, kas vispār bija saistībā ar slepenību klasificēta, ka gribēja
iepirkt… Taču pēc tam, kad informācija parādījās televīzijā, tad situācija
atkal mainījās, un tagad būtībā situācija ir tāda, ka šeit absolūti nekas nav
slēpjams, un būtu jābūt pilnīgi atklātam konkursam, kurā valstij…
Protams, es pilnīgi atzīstu, ka šī ir vajadzīga lieta drošībai
un tā tālāk, bet kādēļ tur, kur valstij ir vajadzīgs vislabākais un
visizdevīgākais risinājums, kur tā var visvairāk arī līdzekļus iegūt, pirmajā
daļā ir vajadzīga, nu, šī slēgtā konkursa daļa? Pie tam…
Sēdes vadītājs. Jaundžeikara kungs, atgādinu, ka laiks jautājuma
uzdošanai ir viena minūte. Ātri pabeidziet domu, lūdzu!
Dz.Jaundžeikars. Un tā doma ir tāda: kāpēc tas notiek tieši
tādā veidā un kur tiek atlasītas pēc tam tālāk tās firmas, kas piedalīsies, jo
tas rada iespēju interešu konfliktam?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jums ir dotas divas minūtes atbildei.
L.Mūrniece. Jā, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Iekšlietu
ministrija ļoti publiski izsludināja šo konkursu, – tādēļ, lai novērstu jebkādas
aizdomas par to, ka slēgtā konkursa kaut kādā nebūt rezultātā tam vai citam
konkrētam uzņēmējam tiek radītas kaut kādas labākas iespējas. Tāpēc Iekšlietu
ministrija ir ļoti publiski arī paziņojusi par to, ka šis konkurss notiek.
Slēgto konkursu ļauj rīkot Publisko iepirkumu likums kā atsevišķu
procedūru, kas vienlaikus nozīmē arī to, ka publiski tiek runāts par šo konkursu, ka
visi pretendenti, kas piesakās konkursā, ir publiski pieejami, ka viņiem ir publiski
pieejama informācija. Savukārt Iekšlietu ministrijai ir iespējas izvērtēt
atbilstoši labāko, valstij visizdevīgāko piedāvājumu.
Attiecībā uz fotoradaru tehniskajām specifikācijām Jaundžeikara
kungam kā bijušajam iekšlietu ministram ir pietiekami daudz informācijas, lai zinātu
un varētu izvērtēt to, kas Iekšlietu ministrijai ir nepieciešams arī vēl papildus
tam, ka tiks kontrolēts ātrums uz Latvijas ceļiem. Papildus ir nepieciešamas arī
tehniskas detaļas, kas ir uzstādāmas šajos fotoradaros, par ko mēs publiski praktiski
nevaram runāt.
Bet tas nemaina faktu, ka par visiem pretendentiem informācija jau
šobrīd ir publiski pieejama, jo vakardien notika konkursa pretendentu, kas ir
pieteikušies konkursā, publiska atvēršana. Līdz ar to šie pretendenti jau tagad ir
publiski pieejami, tāpat kā ir publiski pieejami arī kritēriji, pēc kādiem mēs esam
izsludinājuši noteikumus. Tāpat šīs konkursa iepirkuma procedūras ir saskaņotas
arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kas ir akceptējis, ka saskaņā ar likumu ir
iespējama šāda procedūra.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jaundžeikara kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu
papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars. Šāda veida atlase, kas sadala divās daļās… ka
tā turpinās… Vai tā tomēr nerada iespējas, ka varētu būt ieinteresētība kādai
firmai… noteiktai atlasei?
L.Mūrniece. Šāda atlase absolūti novērš iespējamību, ka varētu
tikt izvēlēts valstij neizdevīgākais variants, jo tajā gadījumā, ja mums ir
iespēja atbilstoši izvērtēt tehniskās specifikācijas, arī tās, kas ir papildus
uzstādāmas ātruma mērīšanai, mums ir arī iespēja novērst situāciju, ka konkursā
piedalās mākslīgi izveidotas firmas, kurām nav iepriekšējas pieredzes. Līdz šā
konkursa sākumam arī tās firmas, kas nodarbojas, piemēram, ar apģērbu šūšanu,
uzskatīja, ka var uzstādīt radarus, vai firmas, kas nodarbojas, es nezinu, ar
tirdzniecību, uzskatīja, ka var uzstādīt fotoradarus, bet nu ir pilnīgi skaidrs, ka
tā tomēr ir ļoti specifiska lieta. Tāpēc mēs gribam izslēgt iespējamību, ka
valsts varētu zaudēt tā fakta dēļ, ka konkursā uzvar firma, kura nekad nav
saskārusies ar šāda veida konkursiem. Un tādējādi mēs varam izslēgt arī to, ka
valstij vēlāk varētu rasties zaudējumi. Jo mēs nevaram pieļaut situāciju, ka
konkursā uzvar firma, kurai beigās, kā izrādās, nav ne nepieciešamo līdzekļu, ne
nepieciešamo zināšanu, lai šādā konkursā piedalītos.
Savukārt, kas attiecas uz to peļņu, kas tiek prognozēta
potenciālajam uzņēmējam, es gribu teikt, ka, valstij neieguldot nevienu santīmu
šajā projektā, šis uzņēmējs patiesībā riskē ar savu budžetu, ko viņš iegulda
šajā projektā. Mēs gan prognozējam soda naudas ieņēmumus, bet tikpat labi
autobraucēji varbūt sāks braukt tik disciplinēti, ka šo soda naudu ieņēmumu vispār
nebūs. Līdz ar to, manuprāt, tas būs arī zināms risks. Bet mana, iekšlietu
ministres, interese ir tāda, lai konkursā uzvarētu pēc iespējas valstij
izdevīgākais piedāvājums, lai valstij nav jāiegulda šajā projektā nauda un lai
tādā veidā tiktu garantēta drošība uz ceļiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to papildu jautājumu limits ir izsmelts. Jautājums ir
uzskatāms par atbildētu.
Nākamais šodien izskatāmais jautājums ir deputātu Plinera,
Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums ekonomikas ministram Artim
Kamparam „Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta
finansiālajā nodrošināšanā”.
Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņš vēlas papildus jau
rakstiski sniegtajai atbildei sniegt vēl informāciju. Jums ir divas minūtes, Kampara
kungs!
A.Kampars (ekonomikas ministrs).
Labdien, augsti godātais Buzajeva kungs!
Precizēšu atbildi uz trešo no jūsu uzdotajiem jautājumiem.
Gribu teikt, ka tika apmierināti pilnīgi visi pašvaldību
pieteikumi, kuri tika iesniegti atbilstoši noteikumiem. Vienīgā pašvaldība, kura
nesaņēma finansējumu 2008.gadā, bija Mālpils pašvaldība, kura nokavēja
iesniegšanas termiņus.
Par otro jautājumu. Tās tabuliņas, par kurām jūs esat jautājis,
ir pilnībā iesniegtas. Es ceru, ka tās ir jūsu rīcībā.
Gribu plašāk paskaidrot pirmā jautājuma būtību.
Valsts budžetā 2009.gadam… Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra
sēdes protokolā tika samazināts Ekonomikas ministrijai noteiktais maksimāli
pieļaujamais valsts budžeta izdevumu apjoms par 4,04 miljoniem latu, un tas sastādīja
7,9 miljonus latu.
Ņemot vērā situāciju, kura sāka veidoties tieši 2008.gada rudenī
un kura principā savu kulmināciju sasniedza ar 2009.gada budžeta grozījumu
pieņemšanu 2008.gada decembrī Godmaņa vadītās valdības vadībā, valdība diemžēl
bija spiesta izdevumus šai programmai vēl samazināt par būtisku summu, un tā
sastādīja 1,8 miljonus latu. Savukārt 2009.gada jūnijā, ņemot vērā budžeta
konsolidācijas nepieciešamību, summa, kas tika atstāta, bija tikai 1,6 miljoni latu.
Iemesls – diemžēl ļoti grūtā situācija valsts budžetā, nepieciešamība pēc
konsolidācijas un valsts līdzekļu nepietiekamība šai programmai.
Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam. Buzajeva
kungs, jums ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā. Vispirms paldies, par izsmeļošo atbildi un par ļoti apjomīgo
informāciju.
Bet mums tomēr nav skaidrs sekojošais. Saskaņā ar likumu 50
procentus maksā valsts, 50 procentus – pašvaldība. Un punkts! Un nekādas
finansiālas grūtības nevar būt par pamatu, lai šo likumu neievērotu.
Sakarā ar to paskaidrojiet, teiksim, 2009.gada situāciju Rīgas
pašvaldībā. Plānotās izmaksas pašvaldības budžetā – 7,5 miljoni; tūkstoti
cilvēku varēja pārcelt. Rezultāts – pārcelti 200 cilvēki, un valsts finansējums
ir 1,5 miljoni, tātad piecas reizes mazāks, nekā gaidīja no jums pašvaldība.
Un jautājums ir tāds: kas ir vainīgs? Vai jūs neizpildījāt
likumu? Vai tomēr pašvaldība neizpildīja savu budžetu? Un lūdzu sīkāk paskaidrot,
vai kāds atsauca kādas naudas, vai bija spiediens uz pašvaldību, un tā tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums vārds!
A.Kampars. Paldies par jautājumu.
Ekonomikas ministrija spēj finansēt atsevišķus projektus, to
skaitā arī šo projektu, tikai tā budžeta ietvaros, kas tiek piešķirts likumā par
ikgadējo budžetu vai tā grozījumos. Tātad atkārtoju vēlreiz: ņemot vērā īpašo
situāciju valsts budžetā 2009.gadā, Ministru kabinets lēma un Latvijas Republikas
Saeima apstiprināja grozījumus 2009.gada budžetā divas reizes, un diemžēl, ņemot
vērā šo situāciju, tiešām finansējums šai programmai tika būtiski samazināts,
kā jau mēs minējām, līdz – precizēsim! – 1,59 miljoniem latu. Jūs teicāt –
1,5; programmai ir 1,59 miljoni latu.
Protams, tas ir piespiedu pasākums, un tas nekādā veidā nevar tikt
traktēts kā ilgtermiņa atkāpšanās no atbalsta programmas. Bet, ņemot vērā, ka
gandrīz miljards latu ir konsolidēts valsts budžetā 2009.gadā (un tas bija ļoti
nopietns un ļoti izsvērts ārkārtas solis saistībā ar mūsu partneriem – Eiropas
Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu –, kuri bija gatavi finansēt budžeta
deficītu, jo to Latvijas valsts tobrīd nespēja), arī šo finansējuma samazinājumu
mēs varam uztvert tiešām kā ārkārtas lēmumu gan no valdības, gan Saeimas puses,
ņemot vērā īpašo situāciju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs. Jā, paldies.
Kā es sapratu, jūs atzināt, ka pārkāpjat likumu un Rīgas dome
samaksāja vairāk nekā 50 procentus. Bet sekojošais jautājums ir par nākotni.
Atkal Rīgas domes budžetā, pēc jūsu sniegtās informācijas, ir
iedalīti 7,5 miljoni latu priekš 1000 cilvēku pārcelšanās. Jūsu prognozes
attiecībā uz nākotni: vai būs reāli šī programma tomēr izpildīta vai ne, un
kādos apmēros?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums vārds.
A.Kampars. Jā. Mēs esam priecīgi, ka Rīgas pašvaldība ir
turpinājusi – man gan nav zināms precīzi, kādos apjomos, – savu programmu no savas
puses. Tiešām ir patīkami, ka pašvaldība… ja tas tā ir, pašvaldība ir
finansējusi lielāku procentuālo daļu no sava budžeta. Diemžēl es varu teikt to, ka
2010.gada budžetā šobrīd šai programmai nav paredzēti līdzekļi. Līdz ar to valsts
no savas puses nespēs šobrīd finansēt programmu.
Savukārt, ja mēs runājam par nākotni, tad es esmu pietiekami
optimistisks, jo, manuprāt, šī problēma tiešām ir svarīga. Iedzīvotāju izdevumu
kompensēšana, kas saistīta ar mājokļa jautājuma risinājuma uzlabošanu, to skaitā
denacionalizēto māju gadījumos, – tā, manuprāt, ir svarīga prioritāte! Protams,
tas ir ļoti ciešā veidā saistīts ar Latvijas valsts budžeta situāciju nākamajos
gados. Un visticamāk, ka par katru šo izdevumu sadaļu Ministru kabinets lems un
piedāvās to apstiprināt Saeimai jau konkrētā budžeta ietvaros.
Tā ka es ļoti ceru un strādāšu pie tā, lai šī programma
pakāpeniski tiktu atjaunota tādā apjomā, kāds tas bija laikā, kad budžetā
līdzekļi bija pieejami. Tomēr šobrīd prognozēt precīzu laiku, kad tas varētu
notikt, būtu nedaudz pāragri.
Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.
Papildu jautājumu limits ir izsmelts. Līdz ar to jautājums ir
uzskatāms par atbildētu.
Un līdz ar to arī visa šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba
kārtība ir izskatīta.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 11.februārī
| Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” (Nr. 193/J9) (Atbildes dok. Nr. 5535) (Rakstiska atbilde) |
|
| Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts speciālā budžeta aizdevumu” (Nr. 195/J9) (Atbildes dok. Nr. 5537) (Rakstiska atbilde) |
|
| Ārlietu ministra Māra Riekstiņa atbilde uz deputātu jautājumu „Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā” (Nr. 196/J9) (Atbildes dok. Nr. 5532) (Rakstiska atbilde) |
|
| Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz deputātu jautājumu „Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību” (Nr. 188/J9) (Atbildes dok. Nr. 5495) |
|
| Atbilde | – iekšlietu ministre L.Mūrniece |
| Papildjautājums | – dep. Dz.Jaundžeikars |
| Atbilde | – iekšlietu ministre L.Mūrniece |
| Papildjautājums | – dep. Dz.Jaundžeikars |
| Atbilde | – iekšlietu ministre L. Mūrniece |
| Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” (Nr. 194/J9) (Atbildes dok. Nr. 5533) |
|
| Atbilde | – ekonomikas ministrs A.Kampars |
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs A.Kampars |
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs A.Kampars |
Frakciju viedokļi
2010.gada 11.februārī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Gunārs Laicāns. Lūdzu!
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji!
No atbalstītajiem likumprojektiem es vēlos īpaši izcelt Arhīvu likumu, kurš tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Atbildīgā komisija bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis likums, var teikt, tika izvērtēts un izskatīts aptuveni desmit gados, un, izmantojot iespēju, vēlos pateikties gan ekspertiem, gan arhīva ļaudīm, kas ļoti daudz darīja šā likuma pieņemšanā.
Bet labprāt es tomēr runāšu par citu likumprojektu – „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Tā nodošanu komisijām atbalstīja 71 deputāts, „pret” bija četrpadsmit deputāti. Likumprojekts paredz izveidot atsevišķu Mērsraga novadu. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks 2013.gadā kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Mērsraga novada dome un Rojas novada dome.
Protams, process būs ļoti ilgstošs. Likumprojekts tika nodots komisijām; atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai būs jāsaņem divi ļoti svarīgi atzinumi. Pirmais būs Ministru kabineta atzinums, kurā būs izvērtēta šāda likumprojekta lietderība, kā arī būs pašvaldību atzinums, un pašvaldībām būs jāorganizē iedzīvotāju aptauja droši vien visā teritorijā.
Protams, ir nepieciešams pēcreformas izvērtējums, jo pieci mēneši ir pārāk īss laika posms, lai izdarītu secinājumus par zaudējumiem un ieguvumiem mazos un lielos novados. Jāņem vērā, ka vienlaicīgi notiek gan izglītības, gan veselības, gan arī administratīvā reforma. Bet, izsekodams pašvaldību robežu maiņai turpat vai vairāku gadsimtu garumā, es esmu nonācis pie secinājuma, ka vienmēr šādās reformās ir jāatbild uz vienu jautājumu: cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai ikviens jaunā novada iedzīvotājs apzinātos savu piederību jaunajai teritorijai. Tas, protams, vienmēr ir ilgstošs process, kas ir atkarīgs gan no subjektīviem, gan no objektīviem nosacījumiem, un, protams, ir daudz problēmu. Un mēs arī šeit, Saeimā, saskaramies jau ar pirmo problēmu, tas ir, ka jaunajā novadā ir viens vai vairāki attīstības centri. Protams, šeit, risinot šo jautājumu, ir jāatrisina arī tiesiskais regulējums, jo var būt gadījumi, ka pašvaldības vēlas ne tikai atdalīties, bet arī apvienoties. Un īpaši svarīgi ir tas, kādā veidā tiks organizētas šīs vēlēšanas.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Laicāna kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, dārgie radioklausītāji! Es gribu turpināt tēmu par pašvaldību sadalīšanu, par teritoriālo reformu.
Šodien tika pieņemts diezgan svarīgs lēmums – vienai no pašvaldībām ir dota iespēja nokārtot savas lietas tā, lai tās pēc iespējas vairāk atbilstu tās cilvēku, tās iedzīvotāju vēlmēm, emocijām, interesēm un tā tālāk.
Mūsu frakcijai, PCTVL, šis jautājums ir svarīgs tādā nozīmē, ka mēs bijām vienīgā frakcija, kura visos posmos balsoja pret teritoriālo reformu. Un šodien mēs redzam, ka visas partijas, to skaitā arī valdošās partijas, atbalstot šodien vienu neveiksmīgu novada sadalīšanu, galu galā ir atzinušas, ka ir pieļauts daudz kļūdu un tagad var sākties ļoti smags un nepatīkams darbs ar teritoriālo reformu pārskatīšanu. Šodien pieņemtais lēmums ir līdzīgs gadījumam ar tā saukto Pandoras lādi, jo pēc Rojas un pēc Mērsraga arī citas pašvaldības var pretendēt uz to, lai Saeima atļautu sadalīties vai atgriezties pie tās pašas situācijas, kura bija pirms reformas.
Vēl – par svarīgiem lēmumiem, kuri šodien tika pieņemti vai diemžēl netika pieņemti. Es runāju par diviem priekšlikumiem, kuri skar bankas, kredītus un kredītņēmēju aizsardzību.
Pirmais priekšlikums bija valdības iniciatīva. Valdība februārī pasludināja par to, ka ir atrasti nepieciešamie līdzekļi, lai izsniegtu kredītņēmējiem garantijas 82 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka šis ilgais strīds, vai ir valsts līdzekļi nepieciešami, lai palīdzētu kredītņēmējiem, tagad ir atrisināts. Līdzekļi ir. Paralēli mūsu komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – sāka izskatīt priekšlikumu, kuru mēs saņēmām no Finanšu ministrijas un kurš paredzēja, ka šis garantiju izsniegšanas process tagad var sākties. Bet galu galā šis priekšlikums netika atbalstīts. Un kāpēc? Kāpēc pēkšņi ministrija atsauca savu ierosinājumu, šo savu rīcību pamatojot ar to, ka ministrijas speciālisti nevar izpildīt komisijas ierosinājumu vai lūgumu un precizēt savu priekšlikumu, ierakstot tekstā tādus svarīgus datus kā procenti, termiņi, uz kuriem attiecināmi atbalsta pasākumi, un apstākļi, kādos šie atbalsta pasākumi varētu būt piemēroti attiecībā pret kredītņēmējiem?
Šis komisijas ierosinājums vai lūgums netika no valdības puses izpildīts, un pēkšņi valdības eksperti atsauca savu priekšlikumu. Viņi ir teikuši, ka divu mēnešu laikā varbūt šis pats priekšlikums tiks iesniegts citā likumā, tas ir, Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet šis ir tikai solījums un mēs nezinām, kad šis solījums tiks izpildīts. Bet kredītņēmēji gaida – tie, kuri ir nonākuši grūtajos apstākļos! Un nauda atbalstam ir, bet nezināma iemesla dēļ varbūt privātbankas negrib sadarboties ar valsti šajā jautājumā, varbūt valdošās partijas plāno pieņemt šo lēmumu par kredītņēmēju atbalstu pirms vēlēšanām, lai pasniegtu šo soli kā lielu uzvaru vai dāvanu vēlētājiem. Arī tas varētu būt patiesība. Bet šodien mēs varam teikt, ka ilgi gaidītais, solītais, netika izdarīts. Un vēl mums jāgaida divi mēneši vai vairāk, kamēr šis darbs pie kredītņēmēju atbalsta tiks turpināts.
Un otrais priekšlikums, par kuru bija šodien diskusijas, arī skar kredītņēmējus. Mēs, frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ierosinājām izslēgt tādu iespēju, ka bankas var paaugstināt kredītprocentus gadījumos, kad tās ir konstatējušas, ka klientiem ir mazāka alga. (Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Pie mums nāca cilvēki ar sūdzībām.) Bieži pēc šā fakta konstatēšanas banka paredz paaugstināt procentus, jo paaugstinās arī risks. Bet, mūsuprāt, ja cilvēks, bankas klients, turpina atmaksāt savu kredītu, neskatoties uz to, ka viņam izmainījies materiālais stāvoklis (teiksim, ir mazāki legālie ienākumi), tādā gadījumā, mūsuprāt, bankai nav tiesību paaugstināt kredītlikmi, jo šī rīcība var tikai ātrāk novest šo cilvēku, klientu, līdz bankrotam. Tas nav mūsu mērķis, un mēs ceram, ka šis bankrota stāvoklis nav arī banku mērķis.
Diemžēl šis loģiskais priekšlikums netika atbalstīts. Es varu apliecināt, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, ir privāto banku pretestība. Jo komisija izskatīja un bija gatava strādāt tālāk ar mūsu priekšlikumu, bet banku pārstāvji bija kategoriski pret. Un līdz ar to arī komisija un pēc tam arī Saeima neatbalstīja mūsu ierosinājumu. Šis fakts apliecina faktu, ka bankām ir pārāk liela ietekme mūsu politiskajā dzīvē.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Mārtiņš Roze. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija vairākas saspringtas debates, taču arī klusējot tika pieņemts diezgan daudz ļoti būtisku likumprojektu dažādos lasījumos.
Es vēlos pieminēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, ar kuru tiek normalizēta kārtība, kādā tiek pieteikti šie pasākumi, kā arī noteikta atbildība par šo pasākumu norises gaitu un par kārtību gan to laikā, gan arīdzan pēc.
Tika pieņemts Iekšējā audita likums, kas noteic, ka šis pasākums veicams obligāti visās valsts iestādēs un ka struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par auditu, ir jāseko līdzi kvalitātes ieviešanas sistēmām.
Protams, viens no karstākajiem jautājumiem pašlaik Latvijā un, protams, arīdzan Saeimā bija jautājums par Rojas un Mērsraga konfliktu, kas ir izveidojies, apvienojot šos abus pagastus kopējā novadā. Tiešām, pašlaik ir tāda sajūta… pašlaik izklausās, ka tanī brīdī, kad šī problēma samilza, faktiski tad, kad tika risināti vispār kopēji administratīvi teritoriālās reformas jautājumi, tiešām visi ir bijuši klāt un visi ir bijuši par pašvaldību apvienošanu, pamatojoties uz kādiem noteiktiem kritērijiem.
Es vēlos atgādināt, ka tiešām vienīgā apvienība, kura uz vēlēšanām gāja ar negatīvu attieksmi pret šāda veida teritoriālo reformu, bija Zaļo un Zemnieku savienība. Protams, mēs arī agrāk esam norādījuši uz to, ka šāda veida apvienošana, kas nav pamatota ar noteiktiem kritērijiem, funkciju sadalīšanu… un daudziem jautājumiem, kas tagad parādās, turklāt ne tikai šinī konkrētajā novadā… Tomēr tas netika ņemts vērā, un tiešām mēs risināsim šos jautājumus droši vien vēl diezgan ilgi, kamēr šī reforma tomēr būs tādā loģiskā secībā ieviesta.
Bez tam ārpus Saeimas sēdes ļoti nopietns darbs pašlaik noris Tautsaimniecības komisijā – darbs pie Maksātnespējas likuma. Šis likumprojekts ir nonācis Saeimā no Ministru kabineta; ļoti nepieciešams ir šis likums; to pierāda gan privātpersonu maksātnespējas gadījumi, gan arīdzan ne pārāk godprātīgā attieksme no administratoru puses pret reāli strādājošiem uzņēmumiem. Tomēr sagatavotais likumprojekts bija nevis kredītņēmēju un darbojošos uzņēmumu interesēs, bet lielākoties banku interesēs. Pašlaik šis darbs ļoti aktīvi noris. Šodien ir pēdējā diena priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tā ka, es domāju, par šo likumu debates vēl būs ļoti vētrainas un lobiji šeit būs ļoti nopietni. Līdz ar to mēs ļoti cītīgi ieklausīsimies arīdzan mūsu sociālo partneru domās.
Paldies par uzmanību. Lai veiksme jūs pavada šodien!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem.
Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Kučinskim. Lūdzu!
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es šodien vēlos pievērsties nobalsotajam… komisijai nodotajam likumprojektam par Rojas un Mērsraga bijušo pašvaldību konflikta risināšanu. Tautas partija balsoja pret šo likumprojektu, un es vēlos paskaidrot, ka iemesls šādai mūsu rīcībai bija nevis tas, ka nevajadzētu šo konfliktu atrisināt un nevajadzētu izskatīt, bet gan procedūras neievērošana un šāda diezgan, gribētos teikt, bezatbildīga pieeja – vēlme ar piecu deputātu parakstiem revidēt Latvijas karti. Mēs nevaram pat iedomāties, īpaši tuvojoties vēlēšanu laikam, kādi tikai precedenti Latvijā varētu notikt, ja likums būtu paredzējis, ka, iesniedzot sev vēlamās izmaiņas, pēkšņi mūsu pašvaldības izmainītos līdz nepazīšanai. Mēs neesam pret to, ka konflikts ir jāatrisina, bet likums arī šobrīd paredz, ka izmaiņas Latvijas novados var izdarīt, tikai izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, ņemot vērā Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Un tikai tādā gadījumā Saeima var lemt. Šāda procedūra ir jāievēro gan šoreiz, gan visos nākamajos gadījumos, ja tādi rastos.
Jautājums ir – kā šo konfliktu atrisināt. Šis darbs būs jāveic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, tas viss būs jāizvērtē Ministru kabinetam, un šeit jāatceras, protams, ir arī tas arguments, ka minētās pašvaldības savu lēmumu apvienoties izdarīja absolūti brīvprātīgi. Pašvaldības no valsts ir saņēmušas tieši tāpēc 400 tūkstošus latu, kas jau ir ieguldīti infrastruktūrā, jau ir iztērēti, un es ar to gribu teikt, ka domāt noteikti vajadzēja pirms tam, nevis tieši tagad.
Taču, protams, ka, apvienojot pašvaldības, kur ir divas ostas, kaut kādā ziņā ir jau ieprogrammēti tādi apstākļi, lai būtu iespējams konflikts, un risinājumu var atrast, pašiem kaut kādā ziņā vienojoties, un tikai nepieciešamības gadījumā valstij jāiejaucas. Šajā gadījumā pašvaldības deputāti, šķiet, neņem vērā iedzīvotāju intereses. Es domāju, ka viens no variantiem, ja tiks organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem un tiks izpētīti tie apstākļi uz vietas pašvaldībā, varētu būt arī šīs domes atlaišana un jaunas vēlēšanas. Tā ka arī šāds variants noteikti nav izslēdzams. Bet es ļoti ceru, ka mums visiem kopā šo konfliktu izdosies novērst, jo – vēlreiz gribu to teikt! – precedents, ka pieci deputāti pēkšņi var mainīt Latvijas karti, ir ļoti, ļoti slikts.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Kučinskim.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingrīdai Circenei. Lūdzu!
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau dzirdējāt, šodien par vienu no aktuālākajiem jautājumiem ir izvērsies jautājums par šo novadu problēmu, ko izraisīja Mērsraga un Rojas iedzīvotāju kopā nākšana, dzīvošana un konfliktsituācijas rašanās.
Attiecīgais likumprojekts šodien tika nodots komisijām – un ne jau ar piecu deputātu balsīm, bet ar 71!
Man bija tas gods tikt pieaicinātai Mērsraga iedzīvotāju organizētajā sanāksmē, kur no 312 dalībniekiem 308 pilnīgi noteikti uzskatīja, ka esošā situācija novadā nav tāda, kādu viņi to vēlētos redzēt. Un te nav jautājums par to, kā sauksies tie daži kvadrātkilometri zemes – vai tas būs Rojas novads, vai tas būs Mērsraga novads. Problēma ir tā, ka izpratne par iedzīvotāju tiesībām ir ļoti dažāda.
Jau tad, kad 2008.gada 11.decembra naktī Saeimas sēdē mēs diskutējām par likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, es uzsvēru, ka es esmu par reformu, es esmu par sakārtotu valsti, es neesmu par to, ka katrā 500 iedzīvotāju apdzīvotā vietā, pagastā vai novadā, būtu skolas vai slimnīcas, taču jebkurā novadā ir jābūt nodrošinātai arī iespējai saņemt pakalpojumus.
Ja runājam par Mērsragu, – daži piemēri. Likvidēja slimnīcas pakalpojumus Talsos, un mērsradzniekiem tuvākā slimnīca tagad ir Tukumā, jo Ventspils ir vēl tālāk. Taču vēsturisku apstākļu dēļ uz Tukumu sabiedriskā transporta nav. Un, kad iedzīvotāji jautāja Rojas novada domes deputātiem, vai tiešām nav iespējams sakārtot šo jautājumu, tad viņi nesaņēma pozitīvu risinājumu.
Ja runājam par tīkliem un murdiem, – vēsturiski Mērsraga iedzīvotājiem tā ir viena no pamatnodarbēm. Pēc reformas ir samazināts gan tīklu, gan murdu skaits. Un rodas jautājums – kādēļ daļa no novada tiek šādi ierobežota savā saimnieciskajā darbībā.
Par investīcijām. Pēc tiem datiem, kas mums ir pieejami, Rojas novadā investīcijas attīstībai tiek plānotas šinī gadā turpat 22 reizes lielākā apmērā – nepilni 500 tūkstoši, kamēr vienlaikus Mērsraga daļā šajā novadā ir tikai 22 tūkstoši. Šeit ir runa par vienādu attieksmi, par vienādu attīstības iespēju.
Taču domāju, ka vislielākā problēma gan šinī gadījumā, gan arī tad, ja rastos līdzīgi precedenti kādā citā novadā, ir ievēlēto deputātu attieksme pret saviem pienākumiem un pret iedzīvotājiem. Man reizēm ir sajūta, ka šie deputāti aizmirst, ka viņus ievēlēja iedzīvotāji un ka deputātam ir jāiet pie iedzīvotājiem, jāizzina viņu sāpe, viņu vajadzība un šī problēma ir jārisina, nevis jāgaida, ka no 30 kilometru attāluma šie iedzīvotāji brauks pie viņa.
Ja runājam par attiecīgo likumu, kāds tas ir pašreizējā situācijā, tad jāteic, ka ir iespēja veidot jaunus novadus un likvidēt vecos un nav noteikuma, ka šie 4 tūkstoši iedzīvotāju ir kā viens no kritērijiem, kuru nevar mainīt. Arī pašreiz mums ir vairāki novadi, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks, tādi kā Baltinavas novads ar 1600 iedzīvotājiem, Alsungas novads ar 2300 iedzīvotājiem, Sējas novads ar 2500 iedzīvotājiem… Tā ka mēs redzam, ka tas nebūt nav tā, ka šinī gadījumā iedzīvotāju skaits būtu vienīgais kritērijs.
Arī es esmu par to, ka nevajag priekšlaicīgi runāt par to, ka ir jāmaina karte. Var jau būt, ka nav jāmaina, bet problēma ir jārisina.
Un tādēļ šajā priekšlikumā, kuru es sagatavoju un kuru parakstīja arī vēl četri citi deputāti, mēs ielikām nosacījumu, ka šī izmaiņa notiktu tikai 2013.gadā. Trīs gadi ir pietiekams laiks, lai parādītu, vai trūkumi ir novēršami vai arī šinī gadījumā labāk ir saimniekot atsevišķi, lai nevajadzētu teikt kā mērsradznieku vēstulē: „Bijām attīstības centrs, kļuvām par nomali. Daudzi uzskata, ka ar to ir jāsamierinās, bet mēs tam nepiekrītam.”
Un līdzīgi acīmredzot domā arī pārējie 70 deputāti, kuri atbalstīja šo iesniegto priekšlikumu, šo likumprojektu.
Tā ka skatīsimies un lemsim jautājumu komisijās, ministrijā un tad pēc šiem trim balsojumiem redzēsim, pie kāda slēdziena būsim nonākuši.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām galvenais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, kurā sadūrās divi pretēji viedokļi, bija jautājums par Mērsragu un par Roju. Jāteic, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizdiskutē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un jāsaņem pilnīga informācija par visām finanšu saistībām, par pilnīgi visiem jautājumiem, kuri attiecas uz šiem diviem pagastiem tagad jau kopīgu novadu.
Tas bija darba kārtības galvenais jautājums.
Taču es gribu lielāku akcentu likt uz nedēļas jautājumu, ko mēs izskatījām šodien mūsu frakcijā, tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, mēs paredzam iespēju izvēlēties piespiedu darbu administratīvajam arestam kā alternatīvu soda veidu. Kāpēc? Tāpēc, ka administratīvā aresta piemērošanas gaitā valsts tērē milzīgus budžeta līdzekļus, taču ieguvējs praktiski nav neviens. Zaudētāji ir gan valsts, gan sabiedrība, gan sodīto ģimeņu locekļi, gan sodīto darba vietas, darba kolēģi, un tā tālāk, un tā tālāk.
Savukārt ar piespiedu darbu mēs radām valstij tikai ieguvumu, sabiedrībai tikai ieguvumu. Uzskatām, ka konkrētos likuma grozījumus mēs varētu jau nākamnedēļ iesniegt Saeimas Prezidijā, lai jau aiznākamnedēļ tas likumprojekts tiktu nodots tālāk komisijām.
Un šā mēneša galvenais jautājums, protams, ir tas, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai” ir ierosinājusi grozījumus Satversmē. Šie grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, respektīvi, valsts valodā, visās valsts skolās. Šie grozījumi paredz 12 gadu ilgu laika periodu, tātad pakāpeniskumu, paļāvības principa ievērošanu. Un par šiem grozījumiem ikviens Latvijas pilsonis var parakstīties pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālās funkcijas.
Paldies par uzmanību. Uz tikšanos nākamreiz!
Vadītāja. Paldies Dzintaram Rasnačam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī vēlos sākumā kā ļoti būtisku uzsvērt deputātu lēmumu šodien nodot izskatīšanai komisijām likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz esošā Rojas novada vietā izveidot divus – Rojas un Mērsraga novadus.
Ir izskanējuši pārmetumi, ka šāds precedents var pavērt ceļu arī citu novadu dalīšanās procesam, ka tas var apdraudēt reformu kopumā. Par to šodien runāja arī Tautas partijas frakcija. Es vēlos uzsvērt, ka LPP/LC vienmēr ir atbalstījusi administratīvi teritoriālo reformu un arī tagad uzskatām, ka novadu reforma kopumā ir īstenota sekmīgi. Taču, ja runājam par Rojas novadu, šajā gadījumā pagastu apvienošana notikusi formāli un galvenais nav sasniegts. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav sasniegts – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Mērsragā pēc šo divu pagastu apvienošanās ir noticis tieši pretēji. Mērsraga iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir kļuvušu nepieejamāki un to kvalitāte ir samazinājusies. Šādā saspīlētā situācijā droši vien nav jāvaino reforma kopumā, bet ir jālabo pieļautā kļūda. Mēs uzskatām, ka šī kļūda jālabo nekavējoties, negaidot nemaz 2013.gadu vai nākamās pašvaldību vēlēšanas. Mērsraga iedzīvotāji vienbalsīgi nobalsojuši par izstāšanos no Rojas novada. Tāpēc mūsu partija un mūsu frakcija atbalsta Mērsraga cilvēku viedokli, kas mums ir ļoti svarīgs, un mēs to arī turpmāk atbalstīsim.
Vakar mūsu frakcijas deputāti tikās arī ar ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Mēs uzklausījām viņu viedokli par to, ka tūrisma biznesā faktiski nav nodalāmas viesnīcas no restorāniem, kafejnīcām un bāriem. Atšķirīgu nodokļu likmju piemērošana novestu pie konkurences izkropļojumiem un vienā nozarē strādājošu uzņēmumu diskriminācijas. Mēs esam gandarīti par to, ka partijas iesniegtais priekšlikums grozīt likumu par pievienotās vērtības nodokli, proti, samazināt PVN likmi viesnīcu nozarē līdz 10 procentiem, ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Taču mēs uzskatām, ka 10 procentu PVN likme būtu piemērojama arī ēdināšanas uzņēmumiem, un tāpēc laikā starp šā likumprojekta lasījumiem mēs iesniegsim arī šādu priekšlikumu komisijā, un ceram, ka Saeima mūs atbalstīs.
Ne mazāk svarīgs esošajā krīzes situācijā ir atbalsts arī ļoti lielai sabiedrības daļai, tiem, kas nonākuši kredītu jūgā. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai kredītņēmēji ir iedzīti parādu verdzībā. Faktiski valda komercbanku patvaļa attiecībās ar saviem klientiem, tāpēc mēs esam sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumus dažādos likumprojektos, kurus skatīs gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan arī Saeima.
Jāteic, ka valdošā koalīcija šodien diemžēl neatbalstīja priekšlikumus, kas bija iesniegti, lai samazinātu banku patvaļu un lai klientam, kurš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, nevarētu banka vienpersoniski uzspiest līguma noteikumu maiņu. Šī situācija parādīja to, ka banku lobijs valdošajā koalīcijā ir tik spēcīgs, ka koalīcijas deputātu vairākumam Latvijas iedzīvotāju liktenis izrādījās vienaldzīgs.
Taču mūsu frakcija turpinās piedāvāt savus priekšlikumus un atbalstīs arī citu frakciju deputātu priekšlikumus, kas liktu krīzes radīto smagumu nest visiem kopīgi – ne tikai ģimenēm, ne tikai valstij, ne tikai pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, bet arī, protams, bankām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Aizbalta kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārsteigti par Valsts prezidenta kancelejas pārmērīgajiem izdevumiem Vairas Vīķes-Freibergas laikā, kas atklātībā nākuši tikai tagad grāmatā „Va(i)ras virtuve”. Revidējot Valsts prezidenta kanceleju, Inguna Sudraba to visu atklāja, viņa redzēja visus izdevumus, arī to, cik daudz naudas tērēts mielastiem, frizieriem, cik bieži pirkti mobilie tālruņi, grilpannas un citas lietas. Tā ir, bez šaubām, izšķērdība. Revidenti ne reizi vien esot norādījuši Valsts prezidenta kancelejai, ko agrāk vadīja Mārtiņš Bondars, ka pirms darba vizītēm ir jāizstrādā izdevumu tāme, lai var saprātīgi plānot tēriņus, bet revidentu norādījumi neesot ņemti vērā. Revīzijā, starp citu, ir konstatēts, ka iekšējā kontroles sistēma nenodrošina iespēju atklāt nepilnības attiecībā uz iekšējo dokumentu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Tāpēc pastāv risks attiecībā uz iestādes budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu. Konstatēti arī gadījumi, ka iestāde veikusi iepirkumus, pamatojoties uz līgumu, kuram beidzies darbības termiņš, kā arī veikti iepirkumi, nepiemērojot valsts iepirkumu procedūru.
Deputāti bieži gan pamatoti, gan nepamatoti plašsaziņas līdzekļos tiekot „izģērbti pliki”: cītīgi tiekot sekots līdzi, cik kurš saņem, ar ko un kur brauc. Bet par Valsts prezidentu zināmi tikai ienākumi un īpašumi, bet nekas cits publiski neparādoties. Vienlīdzīgai attieksmei jābūt pret visām augstajām amatpersonām.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka valstī ir jābūt daudz precīzākam likumam par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu, kurā konkrēti būtu noteikts, kas pienākas Valsts prezidentam un kas – dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Patlaban šis likums ir ļoti vispārīgs, tāpēc ir pārstrādājams. Un tieši Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai radīt tādu likumu. Tas būtu atskaites punkts precīzai tēriņu kontrolei, un Valsts kontrolei būtu dokuments, pēc kura vadīties, lai varētu precīzi norādīt uz valsts naudas izšķērdēšanu. Kārtībai jābūt!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!