Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Ieņemiet vietas!
Pulkstenis ir deviņi.
Sākam Saeimas 4.februāra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību,
informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Andra Bērziņa
(LPP/LC), Jāņa Dukšinska, Vitālija Aizbalta, Ainara Baštika un Intas Feldmanes
iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 4.februāra sēdes darba kārtībā un
iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir
iebildumi.
Ir pieteicies runāt deputāts Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Labrīt!
Zālē, es domāju, lielākā daļa politiķu ir gana pieredzējuši un
ļoti labi saprot to procesu, kā notiek likumprojektu virzīšana cauri Saeimai. Jūs
ļoti labi zināt arī Kārtības rulli. Šo likumprojektu, kas caurmērā ir acīmredzami
labs un atbalstāms, mēs saņēmām vakar vakarā – īsi pirms darba dienas beigām.
Šādos gadījumos Kārtības rullis paredz to, ka tas vai nu ir ar balsojumu šodien
jāiekļauj sēdes darba kārtībā, bet, ja ne, tad šis likumprojekts tiek skatīts
nākamajā sēdē.
Es, kolēģi, aicinu rīkoties prātīgi, ar vēsu prātu un neiekļaut
to šodienas sēdes darba kārtībā, nesasteigt un skatīt to nākamajā sēdē. Un tam
ir vairāki iemesli.
Tas pirmais iemesls ir tāds, ka šis likumprojekts tiešām
parādījās tikai vakar vakarā. Tas otrais iemesls ir tāds, ka Finanšu ministrija
šobrīd rēķina, kāda būs šā likumprojekta ietekme uz mūsu valsts budžetu. Un tā
trešā lieta ir tā, ka premjerministrs Dombrovska kungs jau ir apsolījis to, ka šī
problēma… respektīvi, ka pievienotās vērtības nodoklis viesnīcu pakalpojumiem
tiešām tiks samazināts, un tāpēc uztraukumam nav pamata.
Paldies iesniedzējiem, bet es aicinu šodien neiekļaut šo dokumentu
darba kārtībā un mierīgi un prātīgi skatīt to nākamajā sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā deputātiem ir iebildumi, tad mums jautājums ir jāizlemj
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas 4.februāra sēdes darba
kārtību, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 2, atturas – 34. Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta, likumprojekts darba
kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību
cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo
vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” nodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai,
nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas
pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret”.
Runāt „par” ir pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es runāšu „par” attiecībā uz izdienas
pensijām un likumprojektiem, kuri ir iekļauti šodienas sēdes darba kārtībā.
To ir pavisam astoņi, un kā pirmais no tiem ir pieteikts
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas
sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, kas paredz atjaunot
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem izdienas pensijas pilnā apmērā un
kompensēt ieturēto izdienas pensiju daļu. Līdzīgi ir arī ar pārējo septiņu nozaru
izdienas pensiju saņēmējiem; to paredz pārējie likumprojekti.
Es vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka Saeimas Sociālo un darba
lietu komisija pie šā jautājuma ir strādājusi jau kopš pagājušā gada 22.decembra,
tas ir, kopš Saeimas rudens sesijas pēdējās darba dienas un mūsu komisijas pēdējās
sēdes. Un, kā zināms, Sociālo un darba lietu komisija vienmēr ir operatīvi
atsaukusies uz aktuālākajiem jautājumiem sociālajā jomā. Esam organizējuši savu
darbu tā, ka arī attiecībā uz vecuma pensionāriem, invalīdiem mēs esam operatīvi
labojuši kļūdu, esam iesnieguši atbilstošus likuma grozījumus, lai atceltu šos
ierobežojumus. Tāpat arī attiecībā uz vecuma pensiju saņēmējiem, atsaucoties uz
Satversmes tiesas lēmumu, esam iesnieguši atbilstošus likuma grozījumus, un tie jau ir
stājušies spēkā.
Sociālo un darba lietu komisijā esam vienojušies par to, ka, lai gan
Satversmes tiesa savu vārdu izdienas pensiju lietā vēl nav teikusi, ir prognozējams,
ka šis Satversmes tiesas lēmums varētu būt līdzīgs vecuma pensiju lietā
pieņemtajam. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija ir uzņēmusies iniciatīvu virzīt
šo jautājumu Saeimā, negaidot Satversmes tiesas spriedumu.
Esam uzklausījuši visu astoņu izdienas pensiju likumos ietverto
nozaru pārstāvjus, esam vienojušies, ka viņi operatīvi sagatavos nepieciešamos
likumu grozījumu priekšlikumus, anotācijas un, galvenais, papildus nepieciešamā
finansējuma pamatojumu.
Esam uzklausījuši arī Saeimas Juridiskā biroja viedokli, kā mums
tieši juridiski vajadzētu turpmāk virzīties šajā jautājumā. Šonedēļ operatīvi
esam saņēmuši nepieciešamo informāciju no gandrīz visiem izdienas pensiju
subjektiem, tāpēc liels bija mūsu, Sociālo un darba lietu komisijas, pārsteigums,
ieraugot, ka Tautas partijas deputātu grupa nezin kāpēc ir darījusi paralēlu darbu.
Nekomentēšu mūsu komisijas sēdē izteikto epitetu, ka tā ir
Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvas zagšana. Bet pie tā, ka tā ir nekorekta
un bezatbildīga rīcība no koalīcijas partneru – Tautas partijas kolēģu – puses,
gan pakavēšos, jo tas vistiešāk attiecas tieši uz šiem izdienas pensiju likumu
grozījumiem.
Pirmkārt. Saskaņojot budžeta papildu tēriņus ar starptautiskajiem
aizdevējiem, valdības rīcībā izdienas pensiju jautājumā nebūs spēcīga argumenta
par Satversmes tiesas lēmumu, tāpēc ir jāmeklē vēl arī citi argumenti, precīzs
pamatojums un precīzi aprēķini ieturēto izdienas pensiju atmaksai un ierobežojumu
atcelšanai. Jūsu iesniegtajiem likumprojektiem nav nedz pamatojuma, nedz aprēķinu,
nedz arī juridiski precīza paša grozījuma teksta, jo tas acīmredzot ir radīts copy
paste režīmā no vecuma pensiju likuma grozījumiem. Deputāti, iesniedzot
likumprojektu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, var tā rīkoties, bet
gudri tas tomēr nav, it īpaši no tādas profesionālas un Saeimā ilgi strādājošas,
sen ievēlētas partijas kā Tautas partija.
Šo izdienas pensiju likumu grozījumu kopējā finansiālā ietekme uz
šā gada budžetu būs turpat 6 miljoni latu, un tā nav maza summa. Turklāt tas
attieksies uz pamatbudžeta grozījumiem.
Otrkārt. Tautas partijas kolēģi! Te ir redzama necienīga,
manuprāt, nekoleģiāla attieksme pret jūsu frakcijā zinošāko cilvēku sociālajos un
pensiju jautājumos – Aiju Barču, kas ir mūsu – atgādināšu – Sociālo un darba
lietu komisijas vadītāja. Varējāt taču ar viņu iepriekš pakonsultēties, jo tad jau
droši vien tā nebūtu darījuši. Bet jūs to neesat darījuši!
Treškārt. Tautas partijas kolēģi! Vai šādā veidā jūs pārējos
koalīcijas partnerus – „Jauno laiku”, Zaļos un Zemniekus, „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK un „Pilsonisko Savienību” – rosināt rīkoties līdzīgi –
sagaidīt, kad komisijās darbs jau ir pietuvinājies rezultātam, un tad pa koalīcijas
frakciju deputātu grupām lēkt tur priekšā ar savām līdzīgām iniciatīvām? Nu,
nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu, kā tāda situācija izskatīsies…
Dīvainas ir jūsu…
Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies…
S.Bendrāte. Jā, paldies! Vai es drīkstu pabeigt?
Sēdes vadītāja. Vai deputāti atļauj pabeigt sakāmo Silvai
Bendrātei?
S.Bendrāte. Man vēl pēdējais teikums…
Sēdes vadītāja. Jā.
S.Bendrāte. Tātad es vēlējos pateikt tikai to (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Ir jābalso „par”!”), kolēģi, ka, vēlreiz atgriežoties pie
konkrētā likumprojekta, tas prasīs 4,6 miljonus latu – tas ir pats lielākais
finansiālais ietilpīgums, bet, protams, tas attieksies uz 7 tūkstošiem cilvēku.
Tātad mēs aicinām atbalstīt šos likumprojektus tāpat kā visus
pārējos, kuri šeit ir iesniegti, jo mēs patiešām Sociālo un darba lietu komisijā
visu derīgo, kas tur ir vērtīgs, izmantosim un iestrādāsim savos jau sagatavotajos
likumprojektos.
Aicinu to nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai vien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
No tribīnes izskanēja priekšlikums, lai šis likumprojekts tiktu
nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav! Nē!”) Tātad likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam! Nē? Ā, deputāts
Dalbiņš ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu! Vārds deputātam Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Protams, man
bija ļoti interesanti uzklausīt kolēģes Bendrātes traktātu par to, kā ir tapuši
šie grozījumi. Taču es vēlētos runāt konkrēti par dažām lietām.
Kad tika pasludināts Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz
pensionāriem, nākamajās dienās mani sazvanīja mani dienesta biedri, militārie
pensionāri un citi uniformētie pensionāri, un jautāja, kāpēc viņiem tiek skaidri un
gaiši pateikts, ka šis grozījums – Satversmes tiesas lēmums – neattiecas uz
viņiem. Un tad es noskaidroju, kāda ir situācija. Situācija bija sekojoša.
Ņemot vērā Satversmes tiesas lielo noslogotību, jautājumu, kas
tātad skar Iekšlietu ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un citu šo struktūru
pensionārus… ka viņu lietas skatīšanas laiks ir šāds: Iekšlietu ministrijai tas
ir 8.marts, atbilde – 9.aprīlī, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – 16.marts,
atbilde – 15.aprīlī. Un šinī brīdī es pieņēmu lēmumu: ņemot vērā to, ka jau
ir bijuši līdzīgi precedenti arī senākā vēsturē, iesniegt priekšlikumus, lai šo
jautājumu atrisinātu jau līdz Satversmes tiesas lēmumam.
Es nedomāju, ka valdībai būtu patīkami saņemt vairākus Satversmes
tiesas lēmumus par nepareizi pieņemtiem likumiem.
Otrkārt. Ir zināms, ka iekšlietu ministre – protams, cilvēks, kas
domā par saviem padotajiem, – ir pieņēmusi iekšēju lēmumu izmaksāt pensijas jau
tūlīt. Tātad – kā tad tas būs? Tas būs nelikumīgi! Tad nu darīsim visu, lai
šīs lietas varētu sakārtot pēc iespējas ātrāk un likumīgi.
Kas attiecas uz zagšanu, Bendrātes kundze, šie fakti ir jāpierāda.
Pirms jūs kāpjat tribīnē, padomājiet, ko jūs sakāt.
Un es personīgi, 12 gadus atrodoties parlamentā, nekur vēl neesmu
pamanījis tādu terminu – „monopols uz idejām”. Idejas īstenojas tad, kad tās
tiek pieteiktas un realizētas konkrētā likumprojektā. Tā kā Sociālo un darba lietu
komisija šos jautājumus risina visu laiku, es aicinu nodot šo likumprojektu tikai
Sociālo un darba lietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”
tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina piecu deputātu – Dalbiņa, Muižnieces,
Spurdziņa, Kraukļa un Ģīļa – iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt „par”.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Vispār es skatos no malas – no opozīcijas, kura jau no paša
sākuma zināja, ka tas ir Satversmes pārkāpums. „Saskaņas Centrs” jau sen pateica,
ka vajag atcelt šos ierobežojumus, izmaksāt visas pensijas. Es pateikšu, ka tie
deputāti, kuri piedalās šodien debatēs, toreiz balsoja „par”: viņi atņēma 10
procentus, pēc tam 70 – procentus strādājošiem… Neviens no jums nepateica:
„Atvainojiet, cilvēki, ka mēs atņēmām jums naudu!” Ļoti žēl. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Pateicām!”)
Bet tas strīds starp partiju „Jaunais laiks” un Tautas partiju
izskatās ļoti interesanti. Katrai ir savi ministri, un katrs ministrs varēja jau
janvārī iesniegt mums likumprojektu un atcelt šos ierobežojumus, un cilvēki šodien
nedzirdētu smukas runas no tribīnes, bet reāli saņemtu jau šodien pensiju pilnā
apmērā. Bet pagaidām „Jaunais laiks” strīdas ar Tautas partiju un reāli
pensionārs nesaņem šodien izdienas pensiju pilnā apmērā. Tikai iekšlietu ministre
Linda Mūrniece uzņēmās atbildību un parakstīja šo rīkojumu – izmaksāt pensijas.
Taču, man liekas, būs nelikumīgs tas galarezultāts. Bet – labi, tās ir viņas
problēmas!
Nu iznāk interesanta situācija. Kamēr Tautas partija un „Jaunais
laiks” nevar atrisināt problēmu, kurš no viņiem ir autors, cilvēki reāli nesaņem
pensiju. Vecuma pensiju saņēmēji – paldies „Saskaņas Centram” un Satversmes
tiesai! – vinnēja tiesas procesā, mēs „izsitām” šo… Jā, „Saskaņas
Centrs” kopā ar vēl vienu partiju iesniedza šo pieteikumu, un ir pensijas pilnā
apmērā no 1.februāra. Bet izdienas pensijas saņēmēji tik un tā saņems šo
„apgriezto” pensiju. Kas tad ir atbildīgs par to? Katrs ministrs, kurš nerūpējas
par saviem izdienas pensionāriem un neiesniedza šodien attiecīgus likuma grozījumus.
Man ir ļoti labs priekšlikums. Es atbalstu Dalbiņu: labosim visas
kļūdas, kuras pieļāva šī valdība, un labosim šodien arī likumu par ģimenes
pabalstiem – turklāt pirms Satversmes tiesas sprieduma labosim! Un izmaksāsim
visām māmiņām algas pilnā apmērā! Nu labosim visu! Mēs šonedēļ jau vinnējām
Satversmes tiesas procesā jautājumā par Černobiļu. Es jūtu, ka šodien ir tāda
situācija, ka tikai Satversmes tiesa un „Saskaņas Centrs” strādā, lai uzlabotu
sociālo vidi valstī.
Paldies. Atbalstīsim šos likumprojektus!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Neviens deputāts nav runājis „pret”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Tikai Sociālo un darba lietu komisijai!”), nosakot, ka tā ir
atbildīgā?
Vai deputāte Barča vēlas runāt par procedūru?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos runāt par procedūru. Aicinu šo
likumprojektu, tāpat arī visus pārējos vēl atlikušos nodot tikai Sociālo un darba
lietu komisijai, lai tādējādi varētu garantēt, ka vienlaikus visus šos
likumprojektus varam iesniegt izskatīšanai pirmajā un turpmākajos lasījumos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots
tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju
likumā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Tā kā tika jau aicināts nodot tikai Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā, – vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju
likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Tā kā arī par šo likumprojektu ir izskanējis priekšlikums nodot
to tikai Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt to par atbildīgo, vai deputātiem
ir iebildumi… Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba
lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju
likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” ir pieteicies runāt deputāts Aigars Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!
Es, protams, runāšu „par” tāpat kā deputāts Klementjevs.
Es biju viens no tiem, kas iesniedza pieteikumu par pensiju lietu. Šī
kļūda bija jālabo, un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija Aijas Barčas vadībā
to jau dara vismaz trīs nedēļas.
Kāpēc es runāju tieši par Prokuroru izdienas pensiju likumu?
Tāpēc, ka Saeimai tika iesniegts vēl viens likumprojekts, proti, par valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensijām, kurā deputāts Dalbiņš ir atsaucis savu parakstu, lai
gan šajā likumprojektā bija plānots, ka turpmāk tieši Ģenerālprokuratūra
izmaksās pensijas šiem visiem cienījamajiem māksliniekiem. Nu, ja kāds te meklē
pierādījumus tam, cik profesionāli šie parakstu iesniedzēji ir rīkojušies, tad,
lūdzu, palasiet šo likumprojektu, kuru viņi bija spiesti atsaukt un par kuru Silva
Bendrāte šeit tik jauki un pamatoti stāstīja, kā šie likumprojekti ir tapuši.
Paldies. Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāts Dalbiņš ir pieteicies runāt „pret”? Vai par
procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu nenodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, bet gan tikai Sociālo un
darba lietu komisijai, lai mēs netraucētu tā virzības tempu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
Prokuroru izdienas pensiju likumā” tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Spurdziņa,
Kraukļa un Ģīļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Tā kā ir ierosinājums arī šo likumprojektu nodot tikai Sociālo un
darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, vai deputātiem pret to ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Kučinska, Leiškalna,
Zommeres un Kraukļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību
profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku
izdienas pensiju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Arī par šo likumprojektu izskanēja priekšlikums, ka tas būtu
nododams tikai Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts
komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa (LPP/LC), Dzintara
Jaundžeikara, Ineses Šleseres, Anatolija Mackeviča un Ainara Baštika iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdei apstiprināto darba
kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšsēdētāja ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā
Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu
likumprojekta „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”
(Nr.1641/Lp9) 2.lasījumam līdz 2010.gada 8.februārim”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
grozīta.
Sākam izskatīt nākamo darba kartības sadaļu – „Par
atvaļinājuma piešķiršanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu Ingunai Rībenai šā gada 4.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.
Sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz. Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.5461.
Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” trešajam lasījumam ir saņemti divi… precīzāk runājot, trīs
priekšlikumi.
1. – deputāta Agešina priekšlikums. Tas ir tikai daļēji
atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es pēc tam runāšu arī par 2.priekšlikumu. Bet
sākšu ar pirmo. Tas ir ļoti nepatīkams priekšlikums, tas skaidri parāda, uz kuru
pusi virzās sabiedrība; es to nosauktu par lienošā antipatriotisma priekšlikumu, jo
šajā priekšlikumā ir skaidri parādīta attieksme pret Latvijas Republikas karogu un
tā lietošanu. Žēl, ka komisija nav neko citu izdomājusi kā vien to – daļēji to
atbalstīt. Protams, es neatbalstīšu ne šo… Bet par nākamo runāšu tad, kad
pienāks tā kārta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā nav lieta „starp citu” un nav
mazsvarīga. Tā ir attieksme pret mūsu valsti un tautu daudzviet un no ļoti, ļoti,
ļoti daudziem… tā ir nepieņemama, tā mūs uztrauc. Lūk, un tādēļ biedra Agešina
priekšlikums… Tas nozīmē – arī „Saskaņas Centra” priekšlikums… Viņu vidū
ir tādi, kas šņauc degunu Latvijas karogā. Jā, jā, jā! To jūs ļoti labi zināt!
Un viņi tagad ierosina tikai pateikt „fui” tiem, kuri ignorē Latvijas valsts karogu,
un vairāk nekā! Viņiem ir pavisam cits karogs un citi karodziņi, ko viņi sprauž pie
žakešu atlokiem, pie mašīnām. Tos karodziņus viņi mīlē. Latvijas karogs viņiem
ir nievājams, un šis priekšlikums to pasaka skaidri un gaiši.
Labi, par viņiem varētu nebrīnīties, bet kādēļ… kādēļ
atbildīgā komisija piekrīt, ka otrajā lasījumā pieņemto variantu – sodīt šos
Latvijas karogu necienošos ar 50 latiem – tagad groza, šo sodu pamazina uz 30 latiem?
Kādēļ? Kas ir mainījies?
Dažs teiks: „Nu, ziniet, tantiņa vai onkulis aizmirsa. Ko nu
viņiem plēsīs tos 50 latus!” Te jau otrajā lasījumā ir paredzēts, ka arī
atkārtotā variantā varēs sodīt tikai ar brīdinājumu. Tie, kuri sodīs, varēs arī
ļoti cilvēcīgi paskatīties uz šīm lietām, izejot no konkrētajiem apstākļiem. Bet
nedrīkst rīkoties tā, ka mēs pēkšņi samazinām sodu! Šie cilvēki – es
atkārtoju! -, kas neciena vai grasās necienīt valsts karogu, ir sodāmi. Un būtu
sodāmi ne tikai ar 50 latiem, bet krietni vairāk. Tas mums būtu… To mums derētu
iegaumēt atkal un atkal, jo attieksme pret valsti no milzīga skaita šeit esošo
cilvēku puses ir vienkārši nepieņemama.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ievērojot to, ka komisijā es vienīgais balsoju
„pret” šo grozījumu, tad, protams, komisijas vārdā ziņojot, es nedrīkstēju savu
viedokli teikt, tāpēc pieteicos debatēs.
Vēlos minēt četrus galvenos iemeslus jeb motivācijas, kādēļ šad
un tad netiek izkārts valsts karogs.
Pirmais iemesls – un vissāpīgākais! -, kura dēļ visus šos
ierosinājumus iesniedzēji ir arī virzījuši, ir tas, ka cilvēks kaut kādu
ārkārtēju apstākļu dēļ, arī fizisku trūkumu vai citu ārkārtēju apstākļu
dēļ, vienkārši nevar to izdarīt. Ja šāda situācija ir, tad, protams, cilvēks nav
jāsoda. Pietiek ar mutvārdu aizrādījumu un ar sarunām par to, ka turpmāk šim
cilvēkam kāds nāks palīgā to izdarīt.
Otrs iemesls ir izklaidība vai aizmāršība. Šiem izklaidīgajiem un
aizmāršīgajiem, protams, pirmajā reizē būtu izsakāms brīdinājums, bet otrajā
reizē – jau uzliekams naudas sods.
Un trešais iemesls ir jau klaja necieņa pret šo valsti – klaja
necieņa pret šīs valsts simbolu – karogu. Un, ja jūs rūpīgi izanalizētu, cik ir
pirmo, cik ir otro un cik ir trešo, tad jūs redzētu, ka trešo – diemžēl! -nemaz
tik maz nav, kuri sistemātiski izrāda necieņu pret valsts svētkiem, pret atceres
dienām.
Bet tagad tiek piedāvāts samazināt sodu šiem trešajiem. Kāpēc?
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un, protams,
iestāties par pirmajiem, atbalstīt viņus. Turklāt pirmos spēs atbalstīt arī
profesionāli kārtības policisti un pašvaldību policisti.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un arī komisijas formulēto.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā, kā es sapratu, nekas piebilstams
nav. Tātad mums ir jābalso par 1. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 1. – deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 41, atturas – 27.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. Jā, komisijas vairākums atbalstīja šo 2.priekšlikumu,
par kuru, kā jau tika minēts, bija visai plašas debates. Un pēc šīm debatēm
komisijas vairākums, visiem atbalstot, bet vienam balsojot „pret”, tomēr šo
priekšlikumu tika atbalstījis.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es uzskatu, ka diemžēl šāda komisijas rīcība
ir nožēlojama. Acīmredzot komisijas deputāti nav padomājuši par to, kādas sekas var
būt šādai rīcībai. Tā ir gļēvulīga attieksme, kaut kāda strausa politika.
Latvijas Republikas karogs ir viens no valsts simboliem. Un attieksme pret karogu ir tas
pats, kas attieksme pret Latvijas Republikas himnu vai pret nopietniem notikumiem Latvijas
Republikas vēsturē. Tur nevar būt locīšanās! Tas nav tas gadījums.
Paskatieties, kā tas viss solīti pa solītim ir noticis! Vispirms
bija naudas soda uzlikšana līdz 50 latiem. Otrā daļa tika mīkstināta – tika
ielikts iekšā vārds „brīdinājums”. Tagad no tiem 50 latiem aiziet līdz 30
latiem. Kāpēc? Kāds ir pamatojums? (No zāles: „Krīze!”) Krīze ir
smadzenēs vienam otram – un pamatīga krīze (varētu teikt, pat apkaļķošanās
līmenī)! Diemžēl, ja mēs nesaprotam, ka ir brīži, kad ir skaidri jāparāda sava
nostādne, kura nedrīkst būt lunkana… Ir runa par mūsu valsts valodu, mūsu valsts
vēsturi un mūsu valsts simboliem. Cik jau nav par Latvijas Republikas himnu
ķēzījušies visdažādākajos veidos? Mūsu pašu tautieši arī. Tagad mēs beigās
pret to karogu sākam izturēties kā pret kaut ko. Mēs jau te vienu reizi ilgi un
pamatīgi strīdējāmies par šo jautājumu, varbūt jūs atceraties. Tas jau vispār
bija „ģeniāls” ierosinājums – vispār neizkārt, un viss! Un miers! „Būsim
patrioti, darīsim ar karogu, ko mēs gribam!” Lūk, un tā ir laikam lietas
bēdīgākā puse, ka soli pa solītim mēs aizmirstam, ka nedrīkst atdot nevienu
nopietnu pozīciju. Formāla pieeja ir bijusi no komisijas puses, nekas cits vairāk:
„Nu ko ta’ nu mēs tā?…”
Ja mēs tagad iedziļināmies tajos brīdinājumos, tad jau tur iznāk
vispār brīdinājums pēc brīdinājuma. Galīgajā tekstā tātad – viens
brīdinājums… Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
pēc administratīvā soda uzlikšanas, atkal izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu.
Tas nozīmē, ka, ja būs trešā reize, tad neviens neliegs atkal izteikt brīdinājumu.
Šī lieta pārvēršas par absurdu! Nerunāsim par tādiem gadījumiem, ka, ja ir kāds
cilvēks, it īpaši gados, kuram ir grūti izkarināt šo karogu, jo viņam ir kaut
kādas problēmas… Es domāju, ka vietējie kārtības sargi to ļoti labi apzinās un
no tā problēmu netaisa. Bet šeit ir valsts attieksme. Šeit ir Latvijas Republikas
pilsoņu ievēlētā Saeima izrādījusi savu attieksmi.
Un tāpēc es aicinu kolēģus tomēr iedziļināties šajā tekstā un
neatbalstīt nekādus mīkstinošus sodus tad, kad runa ir par Latvijas Republikas valsts
simboliem un attieksmi pret tiem. Es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas
priekšlikumu. Uzskatu, ka tas ir vispār pilnīgi nevietā un nelaikā, jo nekādi
neattiecas uz visu pārējo, kas šeit ir pateikts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas
piebilstams?… Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums ir tehniska rakstura priekšlikums, kuru
formulējusi Juridiskā komisija, un tajā ir minēti šā likuma spēkā stāšanās
noteikumi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Es saprotu, ka komisija ir atbalstījusi visus priekšlikumus…
Dz.Rasnačs. Un tas ir trešais, galīgais, lasījums.
Sēdes vadītāja. Un mums ir jāatbalsta likumprojekts trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Tātad – lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba
Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”.
Grozījumi likumā ir nepieciešami saistībā ar to, ka Ministru
kabinets pagājušā gada decembrī ir izdevis rīkojumu par valsts aģentūras
„Nacionālais kinocentrs” reorganizāciju. Līdz ar reorganizāciju ir samazinātas
arī tā funkcijas, un tagad Nacionālajam kinocentram ir saglabāta šāda funkcija –
filmu producētāju un ražotāju reģistrācija. Līdz ar to mēs no likumprojekta
11.panta otrās daļas 35.punkta izslēdzam valsts nodevu par filmu izplatītāju, filmu
izplatīšanas vietu un filmu reģistrāciju, vienlaikus saglabājot valsts nodevu par
filmu producētāju un ražotāju reģistrāciju. Un to arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
B.Rivža. 12.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 12.februāris. Paldies.
B.Rivža. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Standartizācijas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi grozījumu Standartizācijas
likumā. Neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tāpēc atbalstām likumprojektu
otrajā lasījumā. Aicinām arī jūs, kolēģi, to atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Standartizācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Lasmanis. Ierosinām par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam noteikt 9.februāri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9. februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu uz otro lasījumu,
ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir
atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2. un
3.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis
labklājības ministrs Uldis Augulis. Tas ir daļēji atbalstīts un formulēts kā 5. –
Juridiskās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem
priekšlikumiem.
Dz.Rasnačs. Un vēl 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
formulē jautājuma izskatīšanas piekritību.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisija atbalsta šo likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 11.februāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
11.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 1489/Lp9 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja priekšlikumus otrajam lasījumam. Kopumā tādu ir vienpadsmit.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji,
ietverot 5. – ekonomikas ministra vietā iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem
priekšlikumiem.
M.Roze. 6. – ekonomikas ministra vietā iekšlietu ministres
Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 7. – ekonomikas ministra vietā iekšlietu ministres Lindas
Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Un 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
atbilstības novērtēšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
11.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 11.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.1663/Lp9 – likumprojekts
„Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija šā gada 28.janvāra sēdē izskatīja
iesniegto likumprojektu un atbalsta tā virzīšanu pirmajam lasījumam.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas
aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 11.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi un
izskatīti komisijas sēdē.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajam lasījumam saņemti trīspadsmit
priekšlikumi, kuri izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 6. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 7. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to
atbalsta sava 11.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 10.
un 11.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi otrajam
lasījumam izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālo
bruņoto spēku likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (dokumenta numurs 5470). Otrajam lasījumam
saņemti trīsdesmit divi priekšlikumi. Galvenokārt tie ir precizējoši. Un nu
konkrēti par pašiem priekšlikumiem.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Bet protams!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 3. – arīdzan deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta
A.Krūmiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. Arī 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 24. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī tas tika
atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Paldies, ziņotāja kungs!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 26. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Arī 27. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Arīdzan
tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 28. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 29. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 30. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 31. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 32. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti un atbalstīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Krūmiņš. Paldies deputātiem par darbu. Ja nav iebildumu –
18.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 18.februāris. Paldies.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Lēmumu
projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”
(Nr.1439/Lp9) trešajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums
Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1439/Lp9) trešajam lasījumam”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmuma
projekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta „Par saimnieciskās darbības
reglamentēšanu pakalpojumu jomā” (Nr.1641/Lp9) 2.lasījumam līdz 2010.gada
8.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta „Par saimnieciskās darbības
reglamentēšanu pakalpojumu jomā” (Nr.1641/Lp9) 2.lasījumam līdz 2010.gada
8.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
mainīts.
Līdz ar to mēs esam visu apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību izskatījuši.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, gribu
informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumus ministriem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Buhvalova un Mitrofanova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par
progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam
īpašniekam atdotajām mājām”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska,
Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam
„Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā
nodrošināšanā”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Mirska, Ribakova,
Tutina, Vidavska, Urbanoviča, Agešina, Pimenova, Zemļinska un Orlova jautājumu
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts speciālā budžeta aizdevumu”.
Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kabanova,
Urbanoviča, Rubika, Golubova, Agešina, Pimenova, Orlova, Mirska, Zemļinska un Cileviča
jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par bijušā Gvantanamo nometnes
ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram.
Pirms mēs paziņojam reģistrācijas rezultātus, es gribu mūsu visu
vārdā dzimšanas dienā tieši šodien sirsnīgi sveikt kolēģi deputātu Imantu
Valeru. (Aplausi.)
Vēl mums ir vairāki paziņojumi.
Vārds Andrim Bērziņam no ZZS.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pulksten
10.10, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 10.45.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde – pēc 10 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.30
komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu tūlīt
Juridiskajā komisijā uz sēdi. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde – pulksten 12.30 komisijas telpās… Citā laikā nevaram, jo mums ir uzaicināti
cilvēki no Daugavpils. Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputātu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis…
Paldies, redzu! Gundars Daudze, Guntis Jānis Eniņš… Paldies, redzu! Aleksejs
Holostovs, Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Inguna
Rībena un Inese Šlesere.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es vēlos vēl informēt, ka
šodien bija paredzētas ministru atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem, kuri
ir veseli pieci.
Pirmais – deputātu Jaudžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča
un Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Atbilde ir saņemta,
taču tā neapmierina iesniedzējus, bet ministre ir informējusi, ka diemžēl nevar
šajā sēdē piedalīties. Tātad šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.
Uz deputātu Urbanoviča, Tutina, Vidavska, Agešina, Klementjeva un
citu deputātu uzdoto jautājumu ministram Artim Kamparam „Par uzņēmējdarbības
attīstību Latgalē” sniegtā atbilde deputātus neapmierina, bet viņi ir
piekrituši, ka ministrs neierodas uz šo atbilžu sniegšanu.
Savukārt uz deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un
Mitrofanova uzdoto jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei
saņemtā atbilde deputātus apmierina.
Tāpat deputātus apmierina atbilde uz deputātu Plinera, Buhvalova,
Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova uzdoto jautājumu labklājības ministram Augulim.
Arī šajā gadījumā atbilde ir saņemta un apmierina deputātus.
Deputātu Bērziņa, Dukšinska, Feldmanes, Šleseres un Baštika
jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par kristīgo vērtību
aizsardzību”. Atbilde ir saņemta un deputātus apmierina.
Tātad deputātu jautājumu un atbilžu sēdes šodien nebūs, bet
neatbildētais jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.
Līdz ar to 4.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde
2010.gada 4.februārī
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikums | – dep. Dz.Zaķis (pret) |
| Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 1667/Lp9) (Dok. Nr. 5448, 5448A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1668/Lp9) (Dok. Nr. 5452, 5452A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1669/Lp9) (Dok. Nr. 5453, 5453A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 1671/Lp9) (Dok. Nr. 5471, 5471A) |
|
| Priekšlikums | – dep. S.Bendrāte (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1672/Lp9) (Dok. Nr. 5472, 5472A) |
|
| Priekšlikums | – dep. J.Dalbiņš (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1673/Lp9) (Dok. Nr. 5473, 5473A) |
|
| Priekšlikums | – dep. A.Klementjevs (par) |
| Par procedūru | – dep. A.Barča |
| Par likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1674/Lp9) (Dok. Nr. 5474, 5474A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1675/Lp9) (Dok. Nr. 5475, 5475A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1677/Lp9) (Dok. Nr. 5477, 5477A) |
|
| Priekšlikums | – dep. A.Štokenbergs (par) |
| Par procedūru | – dep. J.Dalbiņš |
| Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1678/Lp9) (Dok. Nr. 5478, 5478A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 1687/Lp9) (Dok. Nr. 5488, 5488A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 1670/Lp9) (Dok. Nr. 5457, 5457A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 1686/Lp9) (Dok. Nr. 5487, 5489A) |
|
| Par darba kārtību | |
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 4.februārī (Dok. Nr. 5486) |
|
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1190/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5461) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Debates | – dep. J.Dobelis |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. J.Dobelis | |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1647/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5359, 5446) |
|
| Ziņo | – dep. B.Rivža |
| Likumprojekts „Grozījums Standartizācijas likumā” (Nr. 1610/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5458) |
|
| Ziņo | – dep. M.Lasmanis |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1484/Lp9) (2. lasījums) (Dok. Nr. 5462) |
|
| Ziņo | – Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1489/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5465) |
|
| Ziņo | – dep. M.Roze |
| Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1663/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5405, 5466) |
|
| Ziņo | – dep. M.Roze |
| Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1607/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5467) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1608/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5468) |
|
| Ziņo | J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1586/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5470) |
|
| Ziņo | – dep. A.Krūmiņš |
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1439/Lp9) trešajam lasījumam” (Nr. 884/Lm9) (Dok. Nr. 5469) |
|
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” (Nr.1641/Lp9) 2.lasījumam līdz 2010.gada 8.februārim” (Nr. 886/Lm9) (Dok. Nr. 5506) |
|
| Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” (Nr. 193/J9) |
|
| Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” (Nr. 194/J9) | |
| Informācija par deputātu A.Golubova, A.Rubika, I.Ribakova, J.Tutina, A.Vidavska, J.Urbanoviča, V.Agešina, I.Pimenova, M.Zemļinska un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts speciālā budžeta aizdevumu” (Nr. 195/J9) | |
| Informācija par deputātu N.Kabanova, J.Urbanoviča, A.Rubika, A.Golubova, V.Agešina, I.Pimenova, V.Orlova, S.Mirska, M.Zemļinska un B.Cileviča jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā” (Nr. 196/J9) | |
| Paziņojumi | – dep. A.Bērziņš (ZZS) |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. Ē.Zommere | |
| – dep. O.Spurdziņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
Datums: 04.02.2010 09:02:55 bal001
Par – 44, pret – 2, atturas – 34. (Reģistr. – 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1686/Lp9), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 04.02.2010 09:24:11 bal002
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 4.februārī
Datums: 04.02.2010 09:32:31 bal003
Par – 21, pret – 41, atturas – 27. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1190/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:38:12 bal004
Par – 59, pret – 24, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1190/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:39:19 bal005
Par – 63, pret – 19, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1190/Lp9), 3.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:40:58 bal006
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1647/Lp9), 1.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:42:00 bal007
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Standartizācijas likumā (1610/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:43:44 bal008
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1484/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:45:57 bal009
Par – 77, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1489/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:47:08 bal010
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1663/Lp9), 1.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:48:37 bal011
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1607/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:50:49 bal012
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1608/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:55:01 bal013
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1586/Lp9), 2.lasījums
Datums: 04.02.2010 09:55:52 bal014
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1439/Lp9) trešajam lasījumam (884/Lm9)
Datums: 04.02.2010 09:56:37 bal015
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” (Nr.1641/Lp9) 2.lasījumam līdz 2010.gada 8.februārim (886/Lm9)
Frakciju viedokļi
2010.gada 4.februārī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti „Frakciju viedokļu” pusstundā jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmā šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde likās visai īsa, sēdes laikā tika izskatīti tikai 25 jautājumi, un tajā skaitā lielākā daļa bija par nodošanu komisijām… par to, kurus likumprojektus nodos komisijām.
Taču jāteic, ka šeit iezīmējās tāds jauns solis. Man liekas, ka ir jau sākusies liela priekšvēlēšanu cīņa un katra no partijām grib izrādīties tā labākā, tā, kura ātrāk iesniegs tautai labi saprotamus un tautu atbalstošus likumprojektus.
Tā, piemēram, Tautas partijas frakcijas pieci deputāti bija iesnieguši šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, un tā tālāk. Šos likumprojektus jau skatīja Sadarbības padome un nolēma, ka ir jānogaida, kādu lēmumu pieņems Sociālo un darba lietu komisija, kura paralēli strādā pie šiem likumprojektiem, bet… nu kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ! Saeima atbalstīja šodien šo likumprojektu nodošanu. Protams, tos visus vērtēs gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija.
Vēl viens pārsteigums šodien bija tas, ka Latvijas Pirmās partijas deputāti iesniedza grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Proti, viesu izmitināšanas pakalpojumiem varētu tikt samazināts pievienotās vērtības nodoklis, jo paredz pāreju uz mazāku likmi – no 21 procenta uz 10 procentiem. Arī par šo likumprojektu jāteic, ka, protams, Finanšu ministrija jau strādā, lai izvērtētu visas iespējas un visus nosacījumus… lai izvērtētu, vai budžets pildīsies šādā gadījumā, un šķiet, ka tik tiešām tas tā varētu būt. Bet opozīcijas partija tātad, nesagaidot šo Finanšu ministrijas atzinumu, jau pasteidzās nodot komisijām šo likumprojektu, par kuru bija iestājusies arī Tautas partija jau Sadarbības padomē.
Bet nu labi vien ir! Likumprojektu esam nodevuši, strādāsim pie tā! Vienīgi jāteic, ka, atceroties manas ilgās gaitas Saeimā, man šis laika posms sāk atgādināt to laiku, kad bija Repšes valdība un kad Ēriks Jēkabsons kā Latvijas Pirmās partijas pārstāvis ārkārtīgi uzstājās par sadarbību ar opozīcijas partijām un boikotēja jebkuru Repšes valdības lēmuma projektu un vēlāk tika sacīts: Repše nometa varu pie kājām. Kaut kas līdzīgs veidojas arī tagad. Mans aicinājums ir koalīcijas partijām daudz rūpīgāk turēties kopā, izstrādāt līdz galam visus pamatojumus un tad iesniegt likumprojektus, nevis ātrā tempā bīdīt cauri ar sacensības motīviem: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.
Gribētos teikt, ka arī „Pilsoniskā Savienība” ļoti domā par to, ka vēlēšanas tuvojas. Mēs gatavojamies kongresam jeb, pareizāk sakot, partijas biedru pilnsapulcei šajā sestdienā, lai izlemtu, vai veidot vēlēšanu apvienību „Vienotība”. Un, ja biedru vairākums par to nobalsos, tad arī sāksim „Vienotības” gatavošanu, pēc tam būs līdzīgi pasākumi arī partijai „Jaunais laiks” un „Sabiedrība citai politikai”.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien diskusijas bija par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur paredzēts ir sods un atbildība par valsts karoga neizkāršanu svētku un atceres dienās. Kā zināms, šeit bija neliela diskusija pirms kāda laika, jo bija paredzēts tikai naudas sods. Tika izdarīti secinājumi, ka varētu būt arī brīdinājumi atsevišķos gadījumos, kad cilvēki vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vai varbūt kādas aizmāršības dēļ karogu neizkar, un uzreiz uzlikt naudas sodu nebūtu vēlams. Tomēr uz otro lasījumu, mums par nepatiku, atbildīgā komisija šo piedāvāto risinājumu bija vēl vairāk mīkstinājusi; bija runa tikai par to, ka izsaka brīdinājumu pirmajā reizē un samazina sodu vēl arī otrajā reizē. Mūsu frakcijas deputāti un daļa nacionāli noskaņoto citu frakciju deputātu to neatbalstīja. Diemžēl ar „kreiso” deputātu un vairāku valdības partijas deputātu atbalstu šie grozījumi tika pieņemti. Mūsu frakcijas deputāti plāno vērsties pie Valsts prezidenta ar aicinājumu viņam izmantot savas likumā dotās iespējas šādus grozījumus neizsludināt, atdot Saeimai tos otrreizējai caurlūkošanai, jo nav šaubu, ka liela daļa gadījumu, kad karogi netiek izkārti… ka tie tomēr ir sistemātiski likumpārkāpēji, tas ir, personas, kas vienkārši neciena Latvijas valsti un Latvijas valsts simbolus.
Par to, ka ir sākta Satversmes grozījumu gatavošana. To ir iniciējis konkrēti mūsu frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Vairāki partijas biedri paredz pāreju uz valsts valodu pamatizglītībā, sākot ar 1.klasi, no 2012.gada 1.septembra. Šeit vairāk tika norādīts uz vienu – ka faktiski sāktu ar 1.klasi. Tas nozīmē to, ka 2012.gadā tā būtu tikai 1.klase, katrā nākamajā gadā – atkal 1.klase. Un tie, kas ar 1.klasi ir sākuši, turpinātu. Tātad faktiski šī pāreja notiktu visai pakāpeniski 12 gadu laikā, līdz ar to atsaukties uz ekonomisko krīzi vai steigu būtu nevietā. Un, mūsuprāt, tas ir tikai loģisks solis, tāpēc ka 2012.gadā būs jau astoņi gadi pagājuši kopš brīža, kad vidusskolas klasēs tika ieviesta apmācība 60 procentu apmērā latviešu valodā. Tātad ir tikai loģisks solis uz priekšu. Par to šobrīd iespējams ir parakstīties gan pie notāra, gan – tajās vietās, kur tā nav, – bāriņtiesā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu pieskarties trim svarīgākajiem momentiem, kas, manuprāt, pēdējā laikā notika un parādījās arī šodienas sēdē.
Pirmais. Tas ir tas, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pirmdien iesniedza un šodien aicināja iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā grozījumus likumā „Par pievienotās vērības nodokli”, kuri samazinātu nodokļa likmi izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs. Jāatzīst, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana tūrisma nozarē bija kļūda un valsts kopējo ieņēmumu un izdevumu ziņā cieta no šā sektora zaudējumus.
Tūristu grupām lētāk nakšņot bija Igaunijā, kur PVN viesnīcām ir 9 procenti, bet Latvijai tās, labākajā gadījumā, izbrauktu vien cauri. Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā. Igaunijā tā ir 9, Polijā – 7, Lietuvā – 19 procenti.
Jāuzsver, ka tūrisma nozare ir tas sektors, kuru īsā laikā iespējams attīstīt visstraujāk, tādējādi visātrāk radot Latvijai tik ļoti nepieciešamās jaunās darba vietas un tādējādi samazinot bezdarba līmeni un dodot valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus attiecīgi no sociālā nodokļa un iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa; turklāt tiktu mazināta tādā veidā ēnu ekonomika.
LPP/LC ir gandarīta, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pozitīvi ir novērtējis iespēju samazināt PVN tūrisma nozarei. Diemžēl vārdi un darbi ne vienmēr saskan: partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāti iebilda pret šā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Taču pārējie deputāti lēma citādāk, un likumprojekts tomēr galu galā tika nodots komisijām.
LPP/LC cer, ka premjers un valdošā koalīcija šajā jautājumā tomēr ieturēs valstisku nostāju un pieņems grozījumus nekavējoties.
Otrs moments. Saeima šodien sprieda, vai nodot skatīšanai komisijās Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtos astoņus likumprojektus, kas paredz noteikt, ka ieturētā izdienas pensiju daļa atmaksājama maijā.
Iesniedzēji norāda, ka grozījumu mērķis ir, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par vecuma pensijām, nodrošināt pensiju ieturējumu atmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Jāteic, ka šos likumprojektus gatavojās iesniegt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas pagājušajā nedēļā ar iestāžu un ministriju pārstāvjiem jau vienojās par gaidāmo izdevumu aprēķināšanas precizēšanu, lai nekavējoties varētu izstrādāt grozījumus šajos pašos likumos, paredzēt pilnu izdienas pensiju izmaksu jau ar 1.martu.
Mūsu frakcijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzību, jo nav svarīgi, kurš tos iesniedza, būtiskākais ir steidzami risināt šos jautājumu.
LPP/LC frakcija jau tajā laikā, kad valdošā koalīcija pieņēma lēmumu samazināt pensijas, norādīja uz to, ka šādi grozījumi ir netaisnīgi un antikonstitucionāli.
Un trešais. Gribas atgādināt, ka vakar LPP/LC frakcija tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi izstrādātu likumu grozījumus, kas pasargātu kredītņēmējus no bankas patvaļas. LPP/LC frakcija ierosina atgriezties pie diskusijas par likumdošanas izmaiņām, kas vērstas uz kredītņēmēju aizsardzību, ierobežojot komercbanku iespējas savas prasības pret maksātnespējīgiem kredītņēmējiem vērst līdz pilnīgai kredīta nomaksai. LPP/LC frakcija ierosina noteikt, ka maksātnespējīgi kredītņēmēji zaudētu ķīlu, pret kuru ir izsniegts kredīts, taču neturpinātu atmaksāt atlikušo kredīta summu. Mūsuprāt, ir absolūti netaisnīgi, ka cilvēki, kas atlaišanas vai algas samazināšanas dēļ zaudējuši savu mājokli, un uzņēmēji, kas palikuši bez uzņēmējdarbības pamatlīdzekļiem, bez traktortehnikas vai ražošanas iekārtām, tik un tā, iespējams, visu atlikušo mūžu turpinātu atmaksāt nedzēsto kredīta daļu, jo ķīlas vērtība šobrīd ir zemāka nekā kredīta piešķiršanas brīdī. Kur paliek banku atbildība, kuras piešķīra kredītu pret attiecīgu ķīlu?
Protams, atlikušās kredīta summas dzēšana nenotiktu automātiski, bet tikai Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Taču maksātnespējas procesam ir jābūt vienkāršam un arī reāli īstenojamam.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Jānim Dukšinskim.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien tiem, kas mūs klausās šodien translācijā no Saeimas nama! Es gribu teikt, ka Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā nebija daudz jautājumu – tikai 25, tāpēc sēde ir jau beigusies. Tomēr mēs tajā pieņēmām vairākus svarīgus lēmumus, likumprojektus un piedzīvojām arī dažus pārsteigumus. Par tiem es arī runāju no Saeimas tribīnes.
Tas pirmais pārsteigums attiecas uz paralēli Sociālo un darba lietu komisijai izdarīto darbu. Proti, ir runa par iesniegtajiem likumprojektiem, grozījumiem izdienas pensiju likumos, tie mums ir pavisam astoņi. Manuprāt, kolēģis jau nupat ieskicēja šo problēmu, kas ir ar šiem likumprojektiem… To mērķis ir panākt, lai tiktu atdota atpakaļ ieturētā izdienas pensiju daļa un tiktu atcelti šie ierobežojumi. Tāpēc man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, kādi šie likumprojekti ir – kādā kvalitātē iesniegti, cik precīzi. Tas patiešām ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija pie šiem likumprojektiem strādā jau ilgāku laiku – jau no pagājušā gada beigām, kad bija pēdējā mūsu komisijas sēde pirms aiziešanas atvaļinājumā. Esam uzklausījuši visas ieinteresētās puses, esam sagatavojuši anotācijas, aprēķinus un visu pārējo nepieciešamo šiem likumprojektiem – visu to, kā nebija Tautas partijas frakcijas iesniegtajos dokumentos. Mēs bijām pārsteigti, ka paralēli darīts darbs, kaut gan nav nekad bijis nekādu pārmetumu Sociālo un darba lietu komisijai, ka tā netiktu ar šo operatīvo darbu galā. Mēs esam ļoti operatīvi reaģējuši uz jautājumu par netaisnības labošanu attiecībā pret pensionāriem invalīdiem un tikpat operatīvi esam reaģējuši un sagatavojuši, pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu, grozījumus likumā par vecuma pensijām, un tie jau ir stājušies spēkā. Un tagad mums jau ir sagatavoti, faktiski jau gandrīz gatavi, arī šie izdienas pensiju likumu grozījumi. Skaidrs, ka ir svarīgi, kādi tie būs un kā mēs tos varēsim pēc iespējas labāk sagatavot. Jo, kā mēs zinām, šobrīd valdībai sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav tā stiprā argumenta, ka Satversmes tiesa tā ir lēmusi, lai šo ieturējumu un šo ierobežojumu atceltu. Tātad šiem likumprojektiem ir jābūt ļoti izsvērtiem, tur ir jābūt visiem aprēķiniem. Tam darbam pavisam nopietni jāpieiet.
Mēs zinām, ka šī ietekme ir 6 miljoni, tātad tas nav mazs skaitlis. Skaidrs, ka par to vajadzēs arī vienoties.
Mums likās, ka nav īpaši koleģiāli pret mūsu komisiju un arī pret komisijas vadītāju, kas ir Tautas partijas frakcijas biedre, ka nav saskaņots šis jautājums par iesniegšanu atsevišķi, kā mēs tikām informēti. Faktiski to jau nu gan varēja izdarīt.
Un treškārt. Mums šķiet dīvaina tāda prakse, jo tad jau arī mēs pārējie tā varētu katrā savā komisijā skatīties, cik tālu komisija ir tikusi ar kāda likuma grozījumiem, un tad no pārējām koalīcijas partijām, kad nu jau tas viss ir gatavības stadijā, izlēkt – pa biedru grupām – priekšā šādiem jau sagatavotiem likumprojektiem un nākt ar līdzīgām iniciatīvām. Tas izskatītos ne sevišķi gudri un ne sevišķi racionāli. Un varam iedomāties – nav jābūt īpaši ar lielu fantāziju apveltītam -, kā tas vispār izskatītos Saeimā, šajā likumdošanas procesā.
Un gribu piebilst, ka mēs aicinām savus kolēģus strādāt koalīcijā tomēr konstruktīvāk un, teiksim, arī profesionālāk. Jo mēs zinām arī to, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme… šis nodoklis tika sagandēts un šobrīd lielo piļu īpašnieki maksā tikai grašus par saviem lielajiem namiem. Un tā arī bija Tautas partijas iniciatīva, tāpat kā no šīs Saeimas tribīnes izskanējusī iniciatīva pacelt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs redzam to, ka ienākumi… ka pietrūkst pašvaldībām naudas. Mēs atceramies, ka vēl nesen Tautas partijas kolēģi mēģināja novilcināt akceptu valdības darbam ar starptautiskajiem aizdevējiem un zem sitiena bija jau, jāsaka, arī vecuma pensijas izmaksas, kuras jāveic, pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu. Lūk, tā! Mēs tiešām ceram, ka mūsu kolēģi ir profesionāļi, jo partija strādā jau ļoti ilgi Saeimā. Un ceram, ka turpmāk mūsu koalīcijas darbs būs daudz produktīvāks un lietišķāks, un profesionālāks.
Gribu beigās piebilst, ka bija būtiski arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – par valsts karoga neizkāršanu dienās, kuras nosaka Ministru kabinets. Tos mēs bijām savulaik apsolījuši tiem cilvēkiem, kas bija uztraukušies, ka pašvaldības policija bieži vien izmanto šo iespēju – sodīt vecus cilvēkus, tos cilvēkus, kas ir komandējumā, tos, kas ir varbūt ar speciālām vajadzībām un nav spējīgi karogu izkārt. Proti, tagad ar šiem grozījumiem ir ieviesta tāda norma kā, teiksim, brīdinājums. Un tas nav vienīgais. Cilvēku var pabrīdināt, un ir arī samazināts sods par šādiem gadījumiem.
Paldies, kolēģi, par klausīšanos. Paldies klausītājiem. Un paldies par atbalstu mums.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.
Nākamajai vārds Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka šī darba diena ir bijusi ļoti ražīga tādā nozīmē, ka ir atbalstītas pavisam deviņas Tautas partijas iniciatīvas.
Gribu teikt paldies visiem kolēģiem, kas atbalstīja Tautas partijas frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus virknē likumu; šie grozījumi nodrošina ieturēto pensijas daļu izmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Šo grozījumu mērķis ir, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par vecuma pensijām, nodrošināt pensiju ieturējumu atmaksu arī izdienas pensiju saņēmējiem. Līdz šim izdarītie likuma grozījumi neietvēra risinājumus visiem pensiju saņēmējiem. Līdz ar to izveidojās tāda situācija, ko nevar nosaukt par vienlīdzīgu.
Šo grozījumu rezultāts būs arī tas, ka tiks atslogota Satversmes tiesa. Kā zināms, Satversmes tiesa patlaban ir saņēmusi milzīgu skaitu iesniegumu, taču domāju, ka nebūtu mums jāgaida, kamēr Satversmes tiesa katrā konkrētā jautājumā ar pirkstu norādīs valdībai, kas labojams. Tāpēc esam rosinājuši to darīt un pateicamies visiem par atbalstu.
Vienīgi žēl, ka partijas „Jaunais laiks” politiķi diemžēl spilgti demonstrē politisko greizsirdību. Domāju, ka pats svarīgākais ir kopīgi pieņemt lēmumus savlaicīgi un saprātīgi un nemeklēt šeit kādus blakus apstākļus. Un tāda… nu, diezgan vienkāršota ķengāšanās laikam ir nevietā. Aicinām to nedarīt.
Gribu pieminēt arī mūsu iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrismam. Tautas partija šo ideju pieteica jau pirms laba laika un koleģiāli vērsās pie koalīcijas partneriem. Taču koalīcijas partneru vilcināšanās (vai nu neizpratnes, vai arī tās pašas politiskās greizsirdības dēļ) atbalstīt mūsu iniciatīvu, kas būtu ļoti svarīga ekonomikas atlabšanas veicināšanai, noveda pie tādas situācijas, ka šo mūsu ideju ir pārtvērusi un atbalstījusi opozīcija. Tautas partija nav greizsirdīga un netur ļaunu prātu. Mūsuprāt, pats svarīgākais ir panākt, lai jautājuma risināšana iespējami ātri virzītos uz priekšu. Un rezultāts varētu būt tas, ka mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi viesnīcu pakalpojumiem un tā stātos spēkā, un tūrisma industrija, kurā šobrīd jau tiek plānoti ceļojumu maršruti visai sezonai, saņemtu šādu pozitīvu ziņu. Tautas partijas eksperti un uzņēmēji jau vairākkārt ir pauduši, ka krīzes laikā ekonomiku vislabāk stimulē nodokļu samazināšana, nevis to paaugstināšana. Taču tūrisma jomā Latvija šobrīd ir valsts, kurā ir Eiropā otra augstākā pievienotās vērtības nodokļa likme. Eiropas Savienības 22 dalībvalstīs viesnīcu pakalpojumiem un Eiropas Savienības 12 dalībvalstīs restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Mums šāda situācija jāanalizē un jāizdara pareizi secinājumi. Tātad lēmums, kas šodien tika pieņemts, atbalstot ideju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrisma jomai, ir pareizs, un par to mēs esam ārkārtīgi priecīgi.
Vakar notika Tautas partijas valdes padomes sēde, un mēs konstatējām, ka ir izveidojusies sarežģīta situācija pašvaldībās, jo ir ievērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu deficīts. Tautas partijas valdes padome uzskata, ka ir iespējami ātri jākompensē pašvaldību janvārī neiegūtie nodokļa ieņēmumi un Finanšu ministrijai ir iespējami ātri jāgatavo lēmuma projekts un jāpieņem jau tuvākajā valdības sēdē.
Tautas partijas valdes padome uzskata, ka kavēšanās ar kompensācijas izmaksu varētu būtiski ietekmēt pašvaldību funkciju izpildi. Un ir arī skaidrs, ka janvārī Latvijas pašvaldībām ir bijuši par aptuveni trešdaļu zemāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, nekā tas bija plānots.
Nosacījumi, ka valstij ir jākompensē pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa deficīts, tika likumā iekļauti pēc Tautas partijas prasības šā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas laikā.
Tautas partijas valdes padome, kas vakar sanāca uz tādu pirmo sēdi pirmo reizi, ir izveidota, lai nodrošinātu mūsu partijas saikni ar organizāciju visā Latvijā. Šeit mums darbojas 15 reģionālo nodaļu deleģēti pārstāvji, un tieši tāpēc mēs varam ļoti ātri un operatīvi noskaidrot, kāda ir situācija valstī.
Darīsim to arī turpmāk un centīsimies savas likumdošanas iniciatīvas sagatavot tādas, kas visvairāk atbilst mūsu sabiedrības interesēm.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.
Nākamā runā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja grozījumus likumos par izdienas pensijām un šo likumprojektu nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Mēs arī uzskatām, ka jautājums ir maksimāli ātri jāatrisina.
Tā kā mani kolēģi jau ir izstāstījuši par tiem likumprojektiem, kādi šodien ir skatīti, es gribu dažus vārdus pateikt par ministru atbildēm, kas tiek dotas uz deputātu jautājumiem. Te ir divi tādi jautājumi, kas bieži vien sabiedrībā rada interesi un varbūt arī neskaidru situāciju, un tāpēc es gribu vēlreiz uzsvērt ministru atbildes uz šiem jautājumiem.
Viens jautājums ir ministram Uldim Augulim. Tas ir saistīts ar to, ka viens no Starptautiskajam Valūtas fondam dotajiem solījumiem no Ministru kabineta puses ir koncepcijas izstrāde līdz šā gada jūlijam par izmaiņām pensiju sistēmā. Un sabiedrībā ir viens jautājums, kas, kā var dzirdēt, tiek uzdots, – kā būs ar pensijas vecuma palielināšanu, tas ir, no cik gadiem mēs aizejam pensijā. Koncepcijā, pie kuras tiek strādāts, šis jautājums ir ietverts, bet nav paredzēts, ka šis pensionēšanās vecums – 65 gadi – būs no 2011., 2012., 2013.gada. Nē. Tajā koncepcijā tas variants ir iestrādāts tāds, ka no 2016.gada tas vecums tiek palielināts par pusgadu uz priekšu, un tātad 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. 2021.gadā! Tāds ir viens no tiem variantiem, ko ministra kungs ir plānojis ietvert šajā koncepcijā. Tātad – 2021.gads.
Otrs jautājums. Tas bija uzdots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, un tas ir jautājums par privāto skolu dotēšanu, par to, kāda ir tā kārtība. Arī tas ir tāds jautājums, kas ļoti bieži tiek uzdots, sabiedrība interesējas arī par to. Mēs arī frakcijā esam bieži par to jautājumu runājuši. Es varu teikt, ka privātskolu dotēšana… ka tā ir tāda pati… ir vienlīdzības princips… Tāpat, kā tas ir ar pašvaldībām. Un šeit tas pamatjautājums ir bērnu skaits pret pedagoga mēneša darba algas likmi un arī tas, kāda ir tā minimālās algas likme un kāds ir finansējums, un kādas ir sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Vakar mēs saistībā arī ar skolām par vienu jautājumu runājām frakcijā, un tas ir jautājums par skolu autobusiem. Mēs uzklausījām Māri Krastiņu, un šeit piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, jo sešdesmit pašvaldībām būtu jāsaņem 110 autobusi. Un finansējums nāk no Šveices. Tas ir Šveices finansējums. Un mēs gribējām noskaidrot, kāda ir situācija, jo te ir radušies sarežģījumi ar firmu izvēli. Mūsu frakcijas deputāti uzsvēra, ka galvenajam principam ir jābūt tam, ka ir jādara viss, lai tie autobusi būtu un bērni varētu nākamajā mācību gadā braukt ar tiem. Autobusu izvēlē jābalstās pirmām kārtām uz drošību, lai tiešām bērni būtu droši tajos autobusos. Lai tie būtu droši un lai nebūtu nekādu nelaimes gadījumu. Tātad tie ir tie pirmie nosacījumi – bērnu drošība un arī tas, ka šis jautājums jākārto atbilstoši likumdošanai, bet nevilcinoties, lai finansējumu mēs varētu izmantot un autobusus saņemt.
Paldies jums liels un skaistas brīvdienas, un priecāsimies par ziemu un balto sniegu!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.
Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien „Saskaņas Centram”, sadarbojoties ar Saeimas Juridisko komisiju, ir izdevies atrisināt vienu konkrētu problēmu, par kuru mūsu frakciju Saeimā regulāri informē gados veci cilvēki, kuri ir privātmāju īpašnieki.
Proti, šodien trešajā, tātad galīgajā, lasījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.pantā tika iestrādātas mīkstinošas normas sodiem par Latvijas valsts karoga nepacelšanu noteiktajās dienās vai gadījumos. Šodien tika atbalstīts kopīgs deputāta Valērija Agešina un Juridiskās komisijas priekšlikums, saskaņā ar kuru par Latvijas valsts karoga nepacelšanu varēs izteikt tikai brīdinājumu. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, atkal varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 30 latiem. Proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tātad ir iestrādātas divas svarīgas lietas. Pirmā ir tā, ka municipālā policija, kā arī administratīvās komisijas varēs cilvēku vispirms brīdināt un tikai pēc tam sodīt. Un otra lieta ir tā, ka no 50 līdz 30 latiem tika samazināts sods. Šis jautājums ir īpaši aktuāls gados veciem cilvēkiem un arī tiem, kuri, atrazdamies atvaļinājumā, nevar izkārt valsts karogu noteiktajā dienā un kurus līdz ar to līdz šim varēja nežēlīgi sodīt. Tagad, pašlaik, situācija jau mainās, jo likumprojekts ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Otrs jautājums, par kuru vēlos informēt, arī ir saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Vēlos informēt par to, ka par kontrabandu tiek plānots paredzēt transportlīdzekļa konfiskāciju. Proti: „Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā”, varēs uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un konfiscējot to pārvietošanai, pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas. Proti, par kontrabandu tiks palielināti sodi, un parādās iespēja konfiscēt transportlīdzekli.
Un nobeigumā vēlos pateikt sekojošo, cienījamie radioklausītāji. Skatoties uz to, ka varas partijas un koalīcija nemitīgi plēšas savā starpā, atceros, ko teicis kādreiz Sokrāts: „Daudz runāt un daudz pateikt nebūt nav viens un tas pats.”
Paldies jums par sadarbību!
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Pirmkārt, paldies Baibai Rivžai par divu PCTVL jautājumu diviem ministriem reklāmu. Pirmais bija jautājums labklājības ministram par pensijas vecuma palielināšanu, un otrais bija izglītības un zinātnes ministrei – par skolotāju stāvokli.
Un, otrkārt, Saeimas sēde šodien bija pavisam tukša. Es labāk pastāstīšu jums par jaunām PCTVL iniciatīvām denacionalizēto namu īrnieku aizstāvībai.
PCTVL iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu jauna likuma… likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” otrajam lasījumam. Grozījums paredz papildināt to sabiedrības vajadzību loku, kuru nodrošināšanas dēļ valsts var atsavināt privāto īpašumu bez īpašnieka piekrišanas. Proti, tas paredz atgriezt pašvaldību īpašumā tos denacionalizētos namus, kuru īpašnieki rada nepanesamus dzīves apstākļus saviem īrniekiem. Katra ēka ir jāatsavina ar atsevišķu likumu, kura projektu var iesniegt valdība vai Saeima pēc ieinteresētās pašvaldības iniciatīvas. Pirms likumprojekta iesniegšanas jārīko pārrunas starp namīpašnieku un pašvaldību. Likumā jāparedz saprātīga apmēra kompensācija namīpašniekam, kuras noteikšana jāizdara, pamatojoties uz neatkarīgu atsavināmā objekta vērtības ekspertīzi. Saeimas lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā.
Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija ir izstrādājusi virkni ekstremālā tūrisma maršrutu Rīgā; to dalībnieki varētu konkrēti iepazīties ar mājokļiem bez apkures, elektrības, kanalizācijas un pat dzeramā ūdens. Paši izturīgākie tūristi varētu dažas stundas vai pat dažas diennaktis padzīvot šādos dzīvokļos. Asociācija nepiedāvā šādiem tūristiem veselības un dzīvības apdrošināšanu, tomēr uzstājīgi rekomendē to izdarīt.
Mēs pieprasījām uzaicināt uz komisijas sēdi asociācijas vadītājus Natāliju Jolkinu un Denisu Gorbu. PCTVL aicina piedalīties priekšlikumu apspriešanā arī citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, tieši iesniedzot savus pieteikumus Saeimas Juridiskajai komisijai.
PCTVL deputāti neaprobežojās ar likumdošanas iniciatīvu un šodien iesniedza divus jaunus deputātu jautājumus – jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam un finanšu ministram Einaram Repšem. Kampara kungam tiek jautāts par to, kur ir pazuduši pašvaldību pieteikumi un budžeta līdzekļi, kas ir paredzēti dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksām. 2008.gadā šīs programmas finansējums bija 12 miljoni latu, 2009.gadā – 8 miljoni, 2010.gadā – 0 latu.
Savukārt Repšes kungam tika uzdots jautājums par progresīvo nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas diskriminē denacionalizēto māju iemītniekus. Dzīvokļiem, kas ir privātīpašumā, nodokļa likme vairumā gadījumu būs 0,1 procents no kadastrālās vērtības, bet daudzdzīvokļu mājām, to skaitā denacionalizētajām, – 0,3 procenti. Šis nodoklis visdrīzāk gulsies uz dzīvokļu īrnieku pleciem palielinātās īres maksas formā. Un īrnieks, kas ir dzīvoklī denacionalizētā mājā, jau tā būdams diskriminēts, tagad maksās arī trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli nekā parastā dzīvokļa īpašnieki. Interesanti, ka gan valdību kopumā, gan abas minētās ministrijas kontrolē partijas „Jaunais laiks” biedri, kas priekšvēlēšanu periodā īpaši karsti solīja aizstāvēt denacionalizēto namu īrnieku intereses.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējusi.
To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!