Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam 2010.gada 21.janvāra otro ārkārtas sēdi.
Sēdes darba kārtībā viens jautājums – finanšu ministra
ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules
projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memoranda projektu starp
Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Vārds finanšu ministram Einaram Repšem.
E.Repše (finanšu ministrs).
Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Ministru prezident,
godātie deputāti!
Mans ziņojums ir rakstiski iesniegts. Tas ir ļoti apjomīgs un
aizņem 25 lappuses. Ar jūsu atļauju es to vārds vārdā nelasīšu. Šis ziņojums
ļoti pilnīgi un precīzi atspoguļo valdības pozīciju, gatavojot un izstrādājot
vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par turpmāko reformu
veikšanu un, protams, arī par aizdevuma saņemšanu.
Godātie kolēģi! Pieskaršos atsevišķiem būtiskiem jautājumiem,
kas ar to saistās.
Nu, vispirms. Vai mums vispār ir vajadzīgs šis aizņēmums?
Atgādināšu, ka tā ir vienmēr bijusi mana stingra pozīcija, ka Latvijas valstij nav
jāaizņemas ārzemēs, ka Latvijas valstij ir jāierobežo gan valsts parāds, gan
kārtējā gada budžeta deficīts un ka nav pieļaujams savas īstermiņa politiskās
problēmas risināt, aizņemoties no nākotnes.
Taču jautājums par to, vai mums aizņēmums ir vajadzīgs vai nav
vajadzīgs, nav šodienas dienas kārtībā. Šis aizņēmums jau kļuva vajadzīgs
2008.gada beigās un 2009.gada sākumā, to ir pieprasījusi, norunājusi un saņēmusi
iepriekšējā valdība tābrīža situācijā.
Protams, mēs būtu varējuši, it īpaši tā saucamajos treknajos
gados, sekot citu valstu piemēram, kuras īstenoja saprātīgu fiskālo politiku,
piemēram, mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemēram, un kuras treknajos gados veidoja ne
tikai sabalansētu budžetu, ko tās vienmēr ir darījušas, bet arī uzkrājumus, kas
tām lieliski ļauj pārvarēt pašreizējās krīzes grūtības un vēl ļoti laipni
piedāvāt arī Latvijas valstij aizdevumu. Mēs diemžēl tajos gados – bet ne šī
valdība toreiz bija pie varas – īstenojām citādu fiskālo politiku, kas tautas
valodā saucās „gāzi grīdā”, bet finanšu terminoloģijā tā bija deficīta
ekspansija un nepārdomāta fiskālā politika. Tad nu šobrīd mēs esam nonākuši tajā
situācijā, kurā esam.
Jautājums – vai šobrīd būtu racionāli turpināt saņemt jau
iepriekš pieteikto un sarunāto aizdevumu, jo programma turpinās, un mēs esam…
Jautājums ir par to, vai mēs turpināsim saņemt aizdevuma līdzekļus vai ne, vai arī
mums būtu vajadzējis to apturēt un tikt cauri pašiem ar saviem līdzekļiem. Mana
prioritāte vienmēr ir bijusi mēģināt tikt galā ar saviem līdzekļiem, taču
realitāte ir realitāte, un apzināsimies, ka pagājušā gada deficīts arī pēc visiem
uzlabojumiem, arī pēc visiem 500 miljonu un citiem samazinājumiem bija vairāk nekā
seši procenti budžeta deficīta pēc kases principa.
Tas nozīmē, ka mums pagājušajā gadā, lai mēs izdzīvotu paši
savu līdzekļu ietvaros, būtu nepieciešams kopējos budžeta tēriņus samazināt vēl
par 720 miljoniem latu vai vairāk, kas aptuveni atbilst šiem sešiem procentiem no
kopprodukta, vai arī atbilstoši palielināt valsts ieņēmumus. Nu, vērtējiet paši,
cik tas būtu viegli vai grūti izdarāms. Un šajā brīdī Latvijas valdība kopā ar
Latvijas Saeimu, atkārtoti balsojot gan par budžetu, gan par pavadošajiem likumiem, ir
tomēr izvēlējusies saudzīgāku un pakāpeniskāku reformu veikšanas ceļu, proti,
izmantojot starptautiskā aizdevuma līdzekļus, lai amortizētu krīzes dziļākā
brīža izraisītās kaitīgās sekas, kas ietekmē mūsu tautsaimniecību un cilvēku
dzīves kvalitāti, un lai varētu īstenot savas reformas atbilstoši iepriekš
nospraustajam plānam.
Protams, reformas ir jāīsteno, jo pretējā gadījumā mēs nekad
nevarēsim atteikties no turpmāku aizdevumu saņemšanas un nevarēsim arī atmaksāt
līdz šim saņemtos līdzekļus. Veids, kādā Latvijas valdība pauž savu apņemšanos
īstenot reformas, ir arī Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas
Komisijai – tātad mūsu kreditoriem – par programmas īstenošanas būtiskākajiem
apsvērumiem un valdību apņemšanos.
Vai programma strādā? Jā, protams, programma strādā, un tas ir
acīm redzami, it īpaši pēdējā gada laikā, kad par valsts maksātnespēju jau vairs
neviens nerunā. Tā ir faktiski aizmirsta un nebūtībā aizgājusi lieta. Valsts kasē
ir naudas rezerves, pietiekami būtiskas un pietiekami komfortablas rezerves, kas ļauj
mums drošu skatu skatīties nākotnē un kas ļauj mums, piemēram, arī šajā
gadījumā pensionāriem jau šajā gadā paātrināti izmaksāt pensiju ieturēšanas
izraisīto parādu.
Latvijas starptautiskais reitings ir stipri uzlabojies. Latvijas valsts
šobrīd starptautiski tiek jau stādīta citām valstīm par paraugu, kā var un vajag
risināt krīzes izraisītās problēmas, kā var un vajag savest kārtībā pašiem savu
saimniecību un finanses. Procentu likmes gan valsts aizņēmumu tirgū, gan
privātpersonām un uzņēmumiem pieejamā tirgū ir kritušās ļoti būtiski – RIGIBOR
no 15 līdz 5 procentiem, aptuveni pieciem ar pusi. Valsts parādzīmju likmes arī no 15
līdz apmēram septiņiem, sešiem procentiem atkarībā no termiņiem. Mums šobrīd
parādās iespējas vajadzības gadījumā arī papildus aizņemties naudu finanšu tirgos
par saprātīgiem procentiem. Lieki teikt, ka tad, ja šīs programmas mums nebūtu vai
tā īstenotos nepilnvērtīgi, šīs aizņemšanās iespējas mums būtu pilnīgi
liegtas, neviens mums naudu vispār neaizdotu, neraugoties ne uz kādiem procentiem, un,
protams, gan RIGIBOR, gan visas citas ar to saistītās procentu likmes strauji
palielinātos, kas nozīmētu papildu slogu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Latvijas Bankas intervences valūtas tirgū ir faktiski apstājušās.
Tātad uzticība Latvijas valsts finanšu sistēmai un Latvijas valstij ir būtiski
palielinājusies. Vai valdības Nodomu vēstule ir laba? Redziet, ja aizņēmums mums ir
vajadzīgs un mēs negrasāmies nekavējoties samazināt savus tēriņus vai palielināt
ieņēmumus vēl par 700-800 miljoniem, tad mums ir vajadzīga programma, kas, nu,
teiksim, tādā ikdienas terminoloģijā, būtu tāds kā biznesa plāns. Šajā
gadījumā Latvijas valsts aizņēmumu saņemšanas programmu, reformu programmu, formāli
izstrādā un iesniedz valdība – valdība, ne finanšu ministrs, ne Ministru
prezidents, bet valdība. Bet reāli, gluži tāpat kā biznesa plānu, nav jēgas
iesniegt bankā tādu biznesa plānu, par kuru ir zināms, ka banka to nepieņems vai
noraidīs, tāpēc reāli vienmēr Latvijā, visā pasaulē šie nodomu protokoli tiek
izstrādāti ilgstošā kopdarbā, piedaloties ekspertiem gan no Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas, gan no Latvijas Bankas, gan, protams, no valdības un dažādām
ministrijām ministriem, cik nu katrs uzskata par nepieciešamu un vajadzīgu
piedalīties. Piedalās gan Eiropas Komisijas eksperti, kas ir redzējuši finanšu
krīzes un piedalījušies to risināšanā visā pasaulē, gan Starptautiskā Valūtas
fonda eksperti. Tātad šīs Nodomu vēstules top ilgstoša kopdarba rezultātā un,
protams, ir pārrunu – reizēm ļoti smagu pārrunu – rezultāts.
Pašreizējais Nodomu vēstules teksts daudzos ļoti būtiskos
jautājumos, piemēram, nodokļu jautājumā, ir daudz maigāks savos formulējumos un
pieļauj Latvijas valdībai un tātad arī Latvijas Saeimai lielāku elastību nekā
iepriekšējie teksti. Un tas arī ir skaidrs, jo tas izriet no diviem apstākļiem.
Pirmām kārtām, uzticība Latvijas valstij ir palielinājusies, līdz ar to šobrīd par
pilnu ņem arī maigākā formā izteiktus Latvijas valsts nodomus un priekšlikumus. Gan
arī mūsu valdība, un it īpaši Dombrovska kungs, ir ļoti cītīgi arī strādājuši,
lai šos uzlabojumus vienošanās tekstā panāktu.
Mēs šobrīd neesam jaunu sarunu sākšanas stadijā. Līdz ar to
jautājums par pilnvarojuma došanu, kas tā kā loģiski būtu dodams pirms sarunām,
drīzāk būtu aktuāls nākamajā sarunu posmā, kurš nav aiz kalniem. Pēc trim
mēnešiem vai vēlākais pēc pusgada būs nākamā pārskata misija, kas izvērtēs, ko
mēs esam izdarījuši iepriekšējā periodā, un droši vien tiks runāts par kādiem
uzlabojumiem un precizējumiem tekstā. Ja mēs patlaban mainām, turklāt diezgan
būtiski mainām šo sarunu formātu un arī juridisko noformējumu, tādā gadījumā,
protams, mandāts sarunām loģiski attiektos uz nākamo sarunu posmu. Bet pašreizējās
sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu notiek atbilstoši tam, kā
tiek darīts visā pasaulē, jo visā pasaulē Valūtas fonds runā ar valdībām un
slēdz savu vienošanos. Un valdības bauda Saeimas atbalstu, gūstot tās uzticību, kas
izpaužas Saeimas balsojumos par tiem likumprojektiem, kas ir Saeimas kompetencē, tajā
skaitā nodokļu likumiem un budžeta likumiem.
Bet, ja mēs šobrīd mainām formātu atbilstoši Satversmes tiesas
spriedumā konstatētajām atziņām, tas ir tikai labi. Saeimas atbalsts šiem valdības
nodomiem nāks tikai par labu gan šo nodomu īstenošanai, gan Latvijas starptautiskajam
prestižam. Bet mēs šobrīd neesam tādā situācijā, lai varētu atklāt jaunas
sarunas. Mēs šobrīd esam sarunu noslēgumā, un patlaban ir tā – vai nu mēs
pieņemam šo sarunu rezultātus, vai mēs tos noraidām.
Gadījumā, ja mēs tos noraidām, protams, iestājas ļoti būtiskas,
nepatīkamas konsekvences. Tādā gadījumā ir sarunas pilnībā jāsāk no jauna, ar
visu no tā izrietošo laika pārbīdi, kas atvirzās jau tālāk. Lai noturētu jaunu
sarunu raundu, būs nepieciešami mēneši, un programma apstājas, šobrīd programmas
pārskats netiek ne iesniegts, ne saskaņots Valūtas fondā, ne saskaņots Eiropas
Komisijā. Tātad nav skaidrības par nākotni. Starptautiskajā finanšu presē un
sabiedrībā ziņojums par to, ka programma ir apturēta, sarunas pārtrauktas un tiks
organizētas jaunas sarunas, ir ļoti nopietna informācija ar ļoti būtisku kaitējošu
kontekstu. Protams, mums nekavējoties ir jāsagaida visu attiecīgo procenta likmju
kāpšana, nekavējoties izpaudīsies starptautiskā novērtējuma kritumi, ir iespējama
arī valūtas aizplūde un ļoti daudzi citi nelabvēlīgi blakus faktori un parādības,
ar kurām mēs saskārāmies pagājušā gada vidū, bet kurus esam šobrīd, pateicoties
visu kopīgam darbam, jau sen pārvarējuši un it kā aizmirsuši.
Tātad šobrīd nebūtu racionāli, ne no Latvijas valsts finanšu
interešu viedokļa, ne no Latvijas valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne no jebkāda
cita viedokļa raugoties, noraidīt pašreizējo sarunu stadijas rezultātu un uzsākt
kaut ko būtiski jaunu. Turklāt, ja šajā pilnvarojumā, kuru varbūt izvērtēs un
sniegs uz nākamajām sarunām, tiek pietiekami nepiesardzīgi ierakstīti kādi pārāk
stingri uzstādījumi, kuriem vienkārši pretējā puse nepiekrīt, nu tādā gadījumā
jūs ļoti labi zināt, ka pārmērīgi stingrs mandāts sarunu vešanai var automātiski
nozīmēt sarunu apstāšanos. Bet tā būtu diskusija nākotnei.
Šobrīd apzināsimies, ka jebkura un visa nozīmīgā no finanšu
rādītājiem izrietošā dinamika, visu finanšu rādītāju dinamika bijusi cieši
saistīta ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas programmas izpildes gaitu,
tāpēc aicinu, protams, rūpīgi iepazīties ar manu ziņojumu, bet noteikti atbalstīt
šo ziņojumu, jo ar to faktiski jūs atbalstītu viena posma noslēgšanu sarunās ar
starptautiskajiem aizdevējiem un, protams, ar visām iespējām atvērt nākamo sarunu
raundu pēc ceturkšņa nākamā pārskata perioda ietvaros.
Paldies jums. Veiksmi darbā!
Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram par ziņojumu.
Sākam debates. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautas partija uzskata, ka šis piedāvātais
modelis, kādā veidā iegūt pilnvarojumu, tomēr nenodrošina pilnvērtīgu parlamenta
kontroli pār šīm lietām, jo faktiski arī mums tiek piedāvāts vai nu piekrist visam,
vai nekam. Un šāda pieredze jau ir bijusi, un tā nav laba pieredze. Tā nav radījusi
labas sekas, bet gan ļāvusi notikt tādām kļūdām, kas tautsaimniecībai nav devušas
nekādu labumu.
Tādēļ mēs domājam, ka būtu bijis tikai pareizi par atsevišķām
būtiskām lietām arī šeit tomēr rīkot parlamenta debates, un tad, ja finanšu
ministrs spētu pārliecināt, ka tieši šis apsolījums ir tas, kas Latvijas
tautsaimniecībai ir labs, es nešaubos, ka parlaments to būtu arī atbalstījis.
Mums šķiet, ka apsolījums nesamazināt nodokļus ir absolūti
nepieņemams. Mēs uzskatām, ka Latvijai būtu jārod iespēja, vadoties pēc
tautsaimniecības attīstības gaitas, arī samazināt nodokļus, jo bieži vien tie beigu
beigās dod lielākus nodokļu ieņēmumus.
Otra lieta ir tā, ka Saeimā katrreiz tomēr vajadzētu notikt
atsevišķām būtiskām debatēm par to rīcību, kas attiecas uz bankām, kurās valstij
ir būtiska ietekme. Tie arī ir jautājumi, kas ilgtermiņā var ietekmēt Latvijas
tautsaimniecības virzību uz vienu vai otru pusi. Un šeit Saeimas debates un atsevišķs
Saeimas pilnvarojums būtu absolūti nepieciešams. Tādēļ mēs tomēr uzskatām, ka šo
ziņojumu atbalstīt nevajadzētu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamais
finanšu ministr! Šodien ir daudz runas par procedūru, par to, vai taisnīgi vai
netaisnīgi Ministru kabinets izrīkojas ar deputātiem, kāda bija procedūra un
kārtība. Bet es mazliet gribētu parunāt par saturu. Es rūpīgi izlasīju šā
dokumenta 25 lappuses un varu teikt, ka tikai vienu reizi es tur pamanīju nozares. Tur
tiešām ir minēta kokapstrāde un ķīmiskā rūpniecība. Tas ir viss. Nav ne vārda
par lauksaimniecību, ne par zivsaimniecību, ne par mašīnbūvi, ne par citām
augstākās pievienotās vērtības nozarēm.
Līdz ar to es varu secināt, ka finanšu ministrs joprojām atrodas
monetārisko maldu gūstā un ka šī valdība neredz nekādas reālas ekonomikas
izaugsmes iespējas.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību citu Austrumeiropas un bijušās
PSRS valstu pieredzei.
Piemēram, Kazahstāna. Kazahstānā IKP līmenis uz vienu cilvēku ir
11 tūkstoši dolāru, tas ir mazāk nekā Latvijā, kur ir 15 tūkstoši, bet
salīdzināsim… Pērn Kazahstāna saņēma no Ķīnas stabilizējošu kredītu 15
miljardu dolāru apjomā. Tas tikai liecina par to, ka pasaules finanšu tirgū ir brīvi
pieejami resursi kreditēšanai, ne tikai Starptautiskais Valūtas fonds mūs var glābt.
Ir tikai jāgrib to darīt. Man ir lielas šaubas par to, ka, teiksim, Finanšu
ministrijas ierēdņi brauc uz Ķīnu vai uz Japānu un meklē tur naudu Latvijai.
Patiešām, braukt uz Briseli un uz Vašingtonu ir vieglāk un pieejamāk viņiem.
Bet atgriežoties pie Kazahstānas. Ko dara kazahi ar šiem 15
miljardiem dolāru? Viņi uzbūvē četras naftas apstrādes rūpnīcas, bituma rūpnīcu
un divus dzelzceļus. Viņi krīzes laikā papildus nodibināja 400 000 darba vietu.
Tas tika izdarīts tajā laikā, kad Latvijā bija 200 000 bezdarbnieku. Es
atgādinu, Latvijas iedzīvotāju skaits ir septiņas reizes mazāks nekā Kazahstānā.
Diemžēl mums nav iespēju tagad atbalstīt finanšu ministra atskaiti
un viņa programmu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Labi, ka mēs sākam apspriest tik svarīgu
dokumentu.
Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visiem šiem pasākumiem
ir noteikts termiņš. Nu, pieņemsim, tai pašai pensiju reformai termiņš ir jūnija
beigas vai labklājības pabalstu pārskatam – jūnija beigas.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka līdz tam brīdim palikuši pieci
mēneši, un gribētos, lai finanšu ministrs vai labklājības ministrs pasaka, kādi
pasākumi šajos ietvaros tiks veikti. Bet par to nav neviena vārda… Neviena konkrēta
vārda šeit nav, bet, godātie kolēģi, saskaņā ar šo dokumentu pēc pieciem
mēnešiem mums būs jābalso par kaut kādu programmu. Bet nav neviena vārda, kādā
veidā un kādi pasākumi šīs programmas ietvaros tiks realizēti. Varbūt Repšes kungs
var paskaidrot, ko nozīmē „pensiju reforma”.
Un šeit ir tāda frāze: sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā, lai
nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējīgumu un lai fiskālās
korekcijas nasta tiktu sadalīta vienlīdzīgi. Un tā tālāk. Un paredzams, ka šīs
izmaiņas stāsies spēkā ar 2011.gada janvāri, saņemot starptautisko palīdzību un
cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem.
Godātie kolēģi, paliek pieci mēneši. Un tagad, pirms balsot par
šo ziņojumu, mēs gribam dzirdēt, kādi ir šie pasākumi. Es varu pieļaut, ka tas
nozīmē pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, es varu pieļaut, ka runa varētu būt
par piemaksu pensionāriem, runa varētu būt par otro pensijas līmeni un daudziem citiem
pasākumiem. Bet es gribu, lai to pasaka finanšu ministrs, labklājības ministrs un
premjerministrs, pirms mēs balsojam par šo ziņojumu.
Pretējā gadījumā mēs atkal balsojam par kādu tukšu papīru.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies.
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šis 3.1 pants…
šī nodaļa Kārtības rullī ir jauna un to iekļāva šis parlaments. Pēc Ivara
Godmaņa priekšlikuma tika ieviests Ministru kabineta locekļu ziņojums. Tātad, kad
mēs runājam par to, mums ir skaidri jāsaprot, par ko mēs balsosim galarezultātā. Un
šajā gadījumā mēs nebalsojam par šo vēstuli. Mēs nebalsojam par valdības
solījumiem. Mēs balsojam par Ministru prezidenta vai – šajā gadījumā – finanšu
ministra ziņojumu. Līdz ar to mēs viņam nedodam nekādas tiesības. Ja mēs runājam
par reformām, piemēram, pensiju jomā, tas nedod un arī nevar dot Ministru prezidentam
nekādas ekskluzīvas tiesības, teiksim, paaugstināt pensionēšanās vecumu. Visos
gadījumos, arī runājot par nodokļu paaugstināšanu vai samazināšanu, Ministru
kabinetam ir jāizstrādā attiecīgs likumprojekts un tas jāiesniedz Saeimai likumā
noteiktajā kārtībā. Tāpēc mani drusciņ izbrīna diezgan lielā, pat dramatiskā
jezga ap visu šo pasākumu šodien un jau pagājušo ceturtdien. Mēs šai brīdī
pasakām, ka Ministru kabinets… Un kurš gan cits var turpināt sarunas ar Valūtas
fondu, nu, ar Eiropas Komisiju un Valūtas fondu kaut kādu nosacījumu ietvaros, lai,
pats galvenais, šī valsts kļūtu maksātspējīga un nonāktu līdz Māstrihtas
kritērijos iekļautajam triju procentu budžeta deficītam noteiktajā laikā! Mēs katru
reizi varam mainīt, ja tas vajadzīgs, ienākumu sadaļu. Mēs neredzam citas iespējas
nodokļus palielināt, kas gan nebūtu vēlams, vai, ja vajadzīgs, samazināt.
Tā ka pirms šīs balsošanas es gribu skaidri pateikt, ka es,
spiežot pogu vienādi vai otrādi, nepilnvaroju finanšu ministru parakstīt dokumentus
par kaut kādiem konkrētiem nodokļu apjomiem vai pensionēšanās vecuma
paaugstināšanu, vai sociālā nodokļa apjoma palielināšanu. Nav šāda deleģējuma.
Viņš var runāt, viņam piedāvās, un tad viņš teiks – man jānāk vai Ministru
prezidentam jānāk pie Latvijas parlamenta un jāmēģina panākt, lai tas un tas tiktu
akceptēts. Tā ka, manuprāt, mēs jau kādu nedēļu drusciņ par daudz dramatizējam
situāciju. Līdz šim es runāju tikai par balsošanas motīviem un centos dot šī
balsojuma skaidrojumu. Šis balsojums, pat, ja tiek nobalsots „par”, nekādā ziņā
nedod nekādas ekskluzīvas tiesības Ministru prezidentam vai jebkuram ministram runāt
manā, tas ir, tautas priekšstāvja, vārdā. Nekādā gadījumā! Un neuzliek man
nekādus pienākumus attiecībā uz nākotnes balsojumiem. No kā es baidos? Kāds teiks:
„Tu jau tajā dienā nobalsoji, un tagad tev ir jādara tas un tas, jo tu man apsolīji
to un to.” Es apsolīju tikai to, kas ir, vai neapsolīju to, kas ir rakstīts lēmuma
projektā. Un es pieņemu zināšanai to, ko Ministru prezidents ir teicis, uzskatot, ka
viņš rīkosies vienādi vai otrādi, kamēr viņa valdība baudīs Saeimas uzticību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā
partija, „Latvijas Ceļš”.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais parlamenta priekšsēdētāj! Ministru prezident! Ministri!
Godājamie kolēģi deputāti! Mēs nupat dzirdējām finanšu ministra ziņojumu, un,
protams, mums ir jāuzdod sev pirmais jautājums. Kā mēs vērtējam šo ziņojumu?
Un es gribu pilnībā pievienoties tam, ko teica Kārlis Leiškalns,
– šis ziņojums ir vērtējams tieši kā ziņojums, un faktiski balsošana par šo
ziņojumu mums neuzliek nekādas saistības (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Nekādas!”), acīmredzot tāpēc arī es par to ar mierīgu sirdi nobalsošu.
Taču, kolēģi, pēc būtības, ja mēs paskatāmies uz šo ziņojumu,
tad pirmais, kas, ja tā varētu teikt, krīt acīs, ir tas, ka mēs par šo ziņojumu un
par to, ko vakar visi izlasījām, atklāti nemaz nedrīkstam runāt. Mēs vakar
iepazināmies ar memoranda papildinājuma tekstu, kurā ir daudzas interesantas lietas.
Manuprāt, ārkārtīgi diskutablas, taču runāt par tām mēs nevaram.
Man jāsaka godīgi, kolēģi, ka joprojām saglabājas šī te
nevajadzīgā slepenības aura ap šiem dokumentiem. Un ne tikai ap šiem dokumentiem, bet
arī ap daudziem citiem dokumentiem. Šodien, piemēram, finanšu ministrs mums ziņos,
kāpēc joprojām ir noteikta slepenība attiecībā uz „Parex bankas” pārņemšanas
dokumentiem, taču slepenība tieši tāpat tiek uzturēta arī šajā jautājumā – par
mūsu attiecībām ar Valūtas fondu, par to, ko Valūtas fonds no mums prasa, un par to,
ko mēs darīsim. Jāsaka godīgi, kolēģi, ka šī slepenība turpinās jau no tā
laika, kad Ivars Godmanis vadīja valdību, un šeit mēs kā cilvēki, kas tolaik
nobalsoja par memorandu tā pirmajā versijā, absolūti no tās nenorobežojamies. Mēs
ļoti labi atceramies, ka, piemēram, mūsu ļoti cienītā kolēģe, kura pašlaik
aizstāv Latvijas intereses Eiropas Parlamentā, Sandra Kalniete toreiz tieši šādā
pašā kontekstā, runājot par dokumentu slepenību, teica (un tagad es viņu citēšu):
„Tāpat kā ikvienam, man ir tiesības būt sašutušai un sarūgtinātai no visām
nejēdzībām, puspatiesībām un klajajiem meliem, kas ir piedzīvoti. Par vispretīgāko
es uzskatu valdības augstprātīgo rīcību, ka tai ir gandrīz vai dievišķas tiesības
slēpt informāciju no sabiedrības. Tā ir īsta posttotalitāra domāšana, ka politiķi
uzskata par pašsaprotamu informācijas noklusēšanu vai pat melošanu. Viņuprāt, šie
kvaukšķi, ņerksteļi taču neko nespētu saprast no tām smalkajām lietām, ar kurām
nodarbojas valdība un ierēdņi.”
Godājamie kolēģi! Šis Sandras Kalnietes teiktais vairāk nekā
pusotru gadu diemžēl ir palicis spēkā. Un arī jāsaka, ka šī valdība, kura vārdos
sludinājusi atklātību, pilnīgu dokumentu izplatīšanu un sabiedrības informēšanu,
faktiski nav pakustinājusi ne mazo pirkstiņu, lai sabiedrība būtu informēta par
visiem tiem dokumentiem, kādi ir pieņemti, par visiem tiem cilvēkiem, kuri šos
dokumentus ir parakstījuši. Citiem vārdiem sakot – lai tauta pazīst savus varoņus!
Godājamie kolēģi! Vakar, izlasot to slepeno dokumentu, es ar
izbrīnu konstatēju, ka tā pēdējais punkts ir šāds: valdība pilnvaro Starptautisko
Valūtas fondu šo dokumentu publiskot. Un tad man ir jautājums: ja jau valdība pilnvaro
Starptautisko Valūtas fondu šo dokumentu publiskot, kāpēc mums tas ir slepens? Kāpēc
mēs sabiedrībā, ar saviem vēlētājiem par šo dokumentu nevaram atklāti runāt?
Godājamie kolēģi! Tas ir tāds īpašs jautājums, uz kuru es
gribētu saņemt atbildi, jo no finanšu ministra teiktā mēs faktiski nesadzirdējām
atbildes uz jautājumiem, kuri mums radās, lasot to slepeno dokumentu, par kuru mums
šodien nav tiesību runāt šeit, no šīs tribīnes.
Godājamie kolēģi! Noklausoties finanšu ministra ziņojumu, es
nesadzirdēju arī nevienu vārdu par to, kā mēs iziesim no šīs krīzes, ko mēs
konkrēti darīsim, kādus ekonomiskus projektus realizēsim un kādas programmas tiks…
kā mēs panāksim to, lai valsts budžets saņemtu pēc iespējas vairāk naudas, lai
būtu valstī vairāk darbavietu. Un te es jums gribētu citēt vēl vienu dokumentu un
tad beigšu…
Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, man jāpiezīmē, ka jūsu
uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)
A.Bērziņš. Labi. Atļaujiet, lūdzu, man divas minūtes…
Sēdes vadītājs. Cik ilgs laiks jums ir vajadzīgs, Bērziņa kungs?
A.Bērziņš. Divas minūtes, lūdzu.
Sēdes vadītājs. Vai mēs piekrītam dot Bērziņa kungam divas
minūtes? (No zāles: „Jā, jā!”) Bērziņa kungs, divas minūtes jums ir,
turpiniet.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Es tagad citēšu jums vienu īsu
rindkopiņu un tad uzdošu jautājumu: kurš un kad to ir teicis?
„Šodien mēs dzirdējām kārtējo reizi garu, rūpju pilnu,
akadēmisku stāstījumu par to, kāds mums valstī ir stāvoklis. Bet diemžēl mēs
nesadzirdējām gandrīz nevienu priekšlikumu par reāliem pasākumiem, kas būtu
veicami, lai no pašreizējās krīzes mēģinātu tikt laukā. Un par šādiem
pasākumiem mēs gribētu no valdības dzirdēt pirmām kārtām, jo ir skaidrs, ka tā
turpināt, kā līdz šim ir bijis, vairs nedrīkst. Tātad mums nepieciešamas reformas,
mums ir nepieciešama kaut kāda konkrēta rīcība krīzes pārvarēšanai.”
Godājamie kolēģi! Jūs nemaldāties! Tas bija Godmaņa valdības
laikā, tad, kad mēs runājām par iepriekšējo pamatmemoranda tekstu. To ir teicis
mūsu toreizējais Saeimas deputāts Einars Repše.
Tātad man ir ļoti skumji, ka mēs uz šiem ļoti pareizi uzdotajiem
jautājumiem vēl līdz šim – gads ir pagājis – neesam saņēmuši nevienu atbildi.
Un noslēgumā. Kolēģi! Paldies par jūsu uzmanību. Gribu atkārtot
vēl vienreiz to pašu, ko teicu sākumā. Tā kā šis dokuments neuzliek mums nekādas
saistības un mēs esam dzirdējuši no Ministru prezidenta, ka tagad mums visiem, arī
Saeimas opozīcijas pārstāvjiem, būs iespēja piedalīties lemšanas procesā, kad
valdība runās par nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem, kas tajos vai
citos likumos izdarāmi, lai mūsu valsts fiskālā sistēma un ekonomika kopumā būtu
stabila, es domāju, mūsu frakcija atbalstīs šo.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs finanšu ministram Einaram Repšem.
E.Repše (finanšu ministrs).
Paldies. Godātie kolēģi, atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Vispirms… Toreiz, kad Godmaņa kungs mums sniedza savu ziņojumu, uz
ko attiecās Bērziņa kunga minētais citāts, manuprāt, Godmaņa kungs nebija
iesniedzis mums rakstisku un detalizētu ziņojumu, nedz arī gaidāmo nodomu vēstuļu
projektus. Es esmu iesniedzis. Šis ziņojums jums ir pieejams rakstiski. Es, protams,
varu atbildēt, un ziņojumā ir sniegtas ļoti daudzas no prasītajām atbildēm gan par
to, kā mēs attīstīsimies, gan par to, kādas reformas veiksim. Šis ir ekspertu grupas
sastādīts dokuments. Vēlreiz atgādināšu īpaši Tautas partijai, ka visiem
ministriem bija ne tikai iespēja, bet pat pienākums piedalīties šajā darbā. Ja nu
kāds ministrs to nav darījis, tad tieciet galā savā starpā!
Es, protams, varu, godātie deputāti, visas 25 lappuses jums šobrīd
nolasīt priekšā. Man izturības pietiks… ja vajadzīgs, ja? Bet tātad tas materiāls
ir šeit.
Tagad – par formulējumu „pilnvarot Valūtas fondu publiskot”.
Pirmām kārtām, šāds pats formulējums bija lietots arī Godmaņa kunga parakstītajā
nodomu vēstulē. Otrām kārtām, tam ir savs pamats, proti, tradīcijas, kas sadarbībā
ar Valūtas fondu tiek ievērotas visā pasaulē. Līdz šim tradicionāli ir tā, ka
gaidāmo vienošanos teksts netiek publiskots, pirms to nav apstiprinājusi un
parakstījusi, no vienas puses, attiecīgā valdība, no otras puses, Valūtas fonda
valde. Pēc tam vienošanās, protams, ir publiskotas un tiek publiskotas. Un vienkārši
tāpēc, lai šīs vienošanās varētu laikā izpildīt, tiek lietots tradicionālais
formulējums, ka pēc tam, kad tiks pieņemts un atbalstīts valdē, tad arī tiks
publiskots. Jā, tik tiešām, šobrīd mēs deputātiem esam darījuši pieejamu kā
ierobežotas pieejamības informāciju gan Valūtas fondam, gan Eiropas Komisijai
adresētās vēstules tekstu, un, tik tiešām, to jūs šeit atklātā sēdē nedrīkstat
apspriest. Bet jūs drīkstat pilnā mērā apspriest manu atklāto un publisko ziņojumu,
kurš neticamā kārtā pilnīgi nejauši gandrīz vārds vārdā atbilst minētajiem
dokumentiem, nemaz nerunājot par to, ka ierobežotas pieejamības dokumenta saturs jau
sen ir nopludināts arī presē. Tā ka pēc būtības varat apspriest šo ziņojumu, lai
gan formāli, protams, mēs ievērojam pieklājību un nepubliskojam tekstus pirms galīgo
apstiprinājumu saņemšanas.
Visbeidzot par nodokļiem. Tas ir tāds būtisks jautājums. Redzat,
ieraksta par to, ka Latvijas valdība apņemas nesamazināt nodokļus tuvākajā laikā,
tas ir, šīs programmas darbības laikā, protams, sākotnēji nebija, jo Latvijas
valdība sākotnēji to uzskatīja par ļoti nopietnu un pragmatisku un mums pat prātā
nenāca, ka mēs šajā fiskālajā situācijā tuvākajā laikā varētu nākt ar kādiem
nodokļu samazinājumiem, kad mums īstenībā vēl arvien ir jāsamazina deficīts. Taču
atsevišķas partijas, paši zināt, kuras, sāka publiskas debates par to, ka tūlīt,
tūlīt ir jāsamazina kādi nodokļi. Nu, zināt, priekšvēlēšanu gadā ne tādus
brīnumus vien var izstrādāt. Vienkārši populisma uzplūdā. Un, lai nodrošinātos
pret to, ka priekšvēlēšanu gaisotnē populisma uzplūdā šeit tiek pieļautas kaut
kādas kļūdas un pieņemti netālredzīgi lēmumi, Valūtas fonds tomēr palūdza
lielākas stabilitātes un drošības labad šādu formulējumu iekļaut. Protams, mēs
esam skaidri un gaiši pateikuši, ka, tikko varēsim, pirmām kārtām samazināsim uz
darbu attiecināmos nodokļus – tātad iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli
– un skatīsimies uz citiem pasākumiem. Pirmām kārtām uz to, kā samazināt budžeta
deficītu. Visai drīz tas laiks pienāks. Tie ir pāris gadi, līdz finanses būs
savestas pilnīgā kārtībā, mēs jau esam pusceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Kad,
otrām kārtām, tautsaimniecība gan Latvijā, gan arī pasaulē atkopsies, tad
samazināsim nodokļus, bet ne šobrīd, kamēr vēl neesam tikuši galā ar kārtējām
problēmām.
Paldies jums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Man nav skaidras daudzas lietas.
Pirmā lieta. No vienas puses, Repšes kungs teica, ka šim dokumentam
ir ļoti svarīga nozīme un, ja mēs to nepieņemsim, mūs gaida katastrofa.
No otras puses, citi valdošās koalīcijas deputāti saka, ka tā ir
tikai tāda informācija deputātiem un, pat ja mēs to nepieņemsim, nekādu seku nebūs.
Nu, man īsti nav skaidrs – vai nu viens, vai otrs. Varbūt jūs
varat vismaz savā starpā vienoties, ko runāt.
Otrs moments. Man nav skaidrs par to ierobežotas pieejamības
informāciju. Vai tas, ka Repšes kungs gandrīz lielāko daļu no šī slepenā dokumenta
publiskoja savā ziņojumā, ir ierobežotas informācijas nopludināšana vai ne. Es
nevaru saprast.
Trešais moments. Es nevaru saprast, kāpēc mēs nevaram tagad runāt
par konkrētām lietām. Dombrovska kungs teica, ka mēs starptautiskajiem aizdevējiem
dodam tādus neskaidrus formulējumus, lai atstātu pēc iespējas plašākas manevra
iespējas. Tas ir skaidrs. Bet, godātie kolēģi! Varbūt mēs varam kādu
starptautiskajiem aizdevējiem adresētu dokumentu pieņemt, bet šeit tomēr runāt
skaidru valodu par tiem variantiem, kuri mums ir. Tā pati pensiju reforma. Principā es
gribu dzirdēt informāciju. Jā, attiecībā uz pensiju reformu ir tādas problēmas,
mums ir variants A, variants B, variants C. Godātie deputāti, apspriedīsim, kuru
variantu pēc pieciem mēnešiem pieņemsim. Pretējā gadījumā, ja mēs šādu
diskusiju nesāksim, es varu pareģot, ka pēc pieciem mēnešiem, jūnija beigās, mēs
šeit tādā pašā sastāvā sēdēsim un Dombrovska kungs prasīs steidzamības
kārtībā pieņemt vienīgo variantu. Un katru reizi atkal būs runas par to, ka, ja mēs
nepieņemsim, būs katastrofa un starptautiskie aizdevēji mūs nolādēs, kredīta
reitingi kritīs un tā tālāk.
Tāpēc tomēr, godātie kolēģi, mēs rakstām šos dokumentus…
Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies, Sokolovska kungs.
J.Sokolovskis. … nevis starptautiskajiem aizdevējiem, bet arī sev.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Faktiski otro reizi mēs esam nonākuši pie
konceptuāla balsojuma. Tikai nedaudz citā skatījumā.
Ja ir runa par to, kas kuro reizi ko ir teicis, tad, aplūkojot esošo
sastāvu, es redzu daudzus deputātus, kas bijuši gan pozīcijā, gan opozīcijā, gan
dažādās Saeimās, gan vienas Saeimas darbības laikā. Un, protams, ir ļoti svētīgi
šad un tad ieskatīties vecajās stenogrammās un vajadzīgajā brīdī pacitēt, ko
kāds no mums ir teicis. Jo, neapšaubāmi, atrodoties opozīcijā, tomēr ir viens skats
uz dzīvi un, atrodoties pozīcijā, – nedaudz cits skats uz dzīvi. Tā ka tā būtu
svētīga rīcība. Vēsture ir ļoti patīkama lieta, un tur šad un tad ir daudz kas
atrodams.
Gribu arī piezīmēt, ka šodien šeit deputātu un ministru vidū ir
vismaz daži bijušie Ministru prezidenti. Es redzu pa kreisi vienu un pa labi – otru.
Tā ka tas tā ir, un ar to ir jārēķinās.
Taču, ja ir runa par konkrēto balsojumu, par šo ziņojumu, es to
neuzskatu par kaut kādu Saeimas saistību uzņemšanos, bet es to uzskatu par
konceptuālu atbalstu turpmākajai valdības rīcībai, un tāds ir mans galvenais
nolūks, balsojot par šo ziņojumu. Neapšaubāmi, mēs šad un tad pie tā
atgriezīsimies, izskatot turpmākos no tā izrietošos soļus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šodien mēs, runājot par finanšu ministra
ziņojumu, esam aizmirsuši, kas tad ir šis dokuments. Šis dokuments, manuprāt, Saeimai
neuzliek – es varu piekrist kolēģim Leiškalnam un arī pārējiem runātājiem –
nekādas īpašas saistības. (No zāles dep. V.Muižniece: „Tas ir slikti!”)
Otrkārt. Šis dokuments nenodrošina arī nekādu īpašu kontroli
pār Ministru kabineta darbību, jo šis ziņojums – tā būtībā ir valdības
pozīcija attiecībā uz to, kas ir noticis, kopš mēs esam sākuši sarunas,
nepieciešamās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, un kā rīkoties tālāk.
Manuprāt, tas viss ir ļoti sīki atspoguļots ar cipariem, ar pozīcijām un tabulām un
nevajadzētu izlikties, ka neviens nekad to nav redzējis un visi to ir ieraudzījuši
tikai šodien. Es vispār esmu ļoti gandarīta par šodien notiekošo jezgu, lai gan,
iespējams, mēs tērējam ļoti daudz valsts līdzekļu, taču, es domāju, mēs beidzot
esam sapratuši tos elementāros varas dalīšanas jautājumus, par kuriem tad, kad es tos
atgādināju no šīs tribīnes, daudzi, kas šodien par to runā nepārtraukti, ir
ciniski smīnējuši un izlikušies tos nedzirdam.
Es esmu redzējusi, un jūs esat liecinieki, ka normatīvie akti,
grozījumi ārkārtīgi sarežģītos likumos ir daudzkārt nomesti uz galda pēdējā
brīdī, deputātiem ceturtdien no rīta atnākot uz Saeimas sēdi. Un tad vai nu ar
kartītēm, vai ar īkšķiem tiek parādīts, kā par tiem balsot.
Es gribu teikt, ka šeit, ja mēs sakām… Kraukļa kungs teica, ka
šeit mums nedod iespēju pilnvērtīgi kontrolēt valdības darbu. Es negribu īpaši
sīki kavēties pie jūsu iesniegtā likumprojekta, taču tas ir jāsaista ar te teikto
kopā, lai jūs vairs pie tā neatgrieztos.
Atsevišķas lietas… Piemēram, jūs piedāvājat izlietojamo summu
un finansējamo pozīciju precīzu atšifrējumu ietvert ikgadējā valsts budžeta
likumā. Ko tas nozīmē? Vispār šīs finanšu plūsmas nemaz nevar iezīmēt un nevar
parādīt. Vai jūs domājat, ka būtu nepieciešami budžeta grozījumi?
Nākamais. Jūs piedāvājat, ka par jebkuriem memorandā ar
Starptautisko Valūtas fondu izdarītajiem grozījumiem, kas var skart nodokļu likumus,
valsts budžeta likumu, būtiskas sociālās jomas normatīvos aktus, jābūt ikreizējai
Saeimas piekrišanai. Kas tad būs tas ģēnijs, kurš te vērtēs, vai tas būtiski skar
šos nodokļu likumus vai būtiski skar šīs sociālās jomas normatīvos aktus? Jo šeit
ir tik ļoti daudz ģenerālklauzulu un nenoteikto jēdzienu, ka, manuprāt, var rasties
ārkārtīgs sajukums šajā ziņā, tāpēc ka jebkurš normatīvais akts ir jāvērtē
ne tikai gramatiski, bet arī sistēmiski. Piemēram, jebkurš normatīvais akts, kas
regulē komercdarbību, skar arī nodokļus. Un tamlīdzīgi. Tā ka, es domāju, šajā
gadījumā galvenais ir tas, ka atsevišķas partijas, piedodiet, kuras iepriekšējos
gados ir uzdzīvojušas uz nebēdu, tagad par katru vari cenšas atgūt savu politisko
nevainību.
Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt šo ziņojumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai finanšu ministrs kā atbildīgais referents
vēlas vēl ko piebilst? Nevēlas.
Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pēc Ministru
kabineta locekļa ziņojuma Saeimai jābalso par ziņojuma pieņemšanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par finanšu ministra ziņojumu Latvijas
Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu
Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memoranda projektu starp Eiropas
Savienību un Latvijas Republiku pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 21, atturas – 3. Finanšu ministra ziņojums pieņemts.
Līdz ar to ārkārtas sēdes darba kārtība izskatīta. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, gatavota reģistrācijas izdruka, vārds
paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas biedri! Komisijas
sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm
komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm Sociālo un
darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi no Baltijas lietu apakškomisijas! Aicinu uz sēdi Juridiskās
komisijas telpās pēc 15 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Leopolds
Ozoliņš un Artis Pabriks.
Sēdes vadītājs. Jā, vēl vārds paziņojumam arī deputātam
Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Pēc 5 minūtēm, lūdzu, tiekamies komisijas sēdē komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2010.gada
21.janvāra otro ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Saeimas kārtējā sēde atsāksies pulksten 13.30, tātad pēc
stundas.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 4. (ārkārtas) sēde
2010.gada 21.janvārī
| Finanšu ministra ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku (Dok. Nr. 5418) |
|
|
Ziņo |
– dep. finanšu ministrs E.Repše |
|
Debates |
– dep. V.A.Krauklis |
|
– dep. N.Kabanovs |
|
|
– dep. J.Sokolovskis |
|
|
– dep. K.Leiškalns |
|
|
– dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
|
|
– dep. J.Sokolovskis |
|
|
– dep. J.Dobelis |
|
|
– dep. I.Čepāne |
|
|
Paziņojumi |
– dep. V.Orlovs |
|
– dep. I.Circene |
|
|
– dep. A.Bērziņš (ZZS) |
|
|
– dep. Ē.Zommere |
|
|
Reģistrācijas rezultāti |
|
|
Nolasa |
– Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs |
|
Paziņojums |
– dep. O.Spurdziņš |
Datums: 21.01.2010 12:28:43 bal001
Par – 52, pret – 21, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Finanšu ministra ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Val?tas fondam un Papildu saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku