Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums nozvanīt vēl… Mums pilnīgi
acīm redzami nav kvoruma… Pēc minūtes vajadzētu sākt…
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 21.janvāra
kārtējo sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Muižnieces, Kraukļa,
Ārberga, Kučinska un Spurdziņa priekšlikumu iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi
par saņemtajiem likumprojektiem” šo deputātu iesniegto likumprojektu „Par
pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā
aizņēmuma programmas ietvaros”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba
kārtības grozījumu? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputāti iebilst.
Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par iespējamiem darba kārtības grozījumiem, iekļaujot sadaļā „Prezidija
ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga,
Kučinska un Spurdziņa iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam
aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – 3. Darba
kārtība nav grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisko
iepirkumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības
likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba
kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Šī pati komisija ir iesniegusi arī lūgumu iekļaut šodienas sēdes
darba kārtībā likumprojektu „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Savukārt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz
iekļaut šā gada 21.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās
atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz arī iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta
Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” un
izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Līdz ar to, godātie kolēģi, tagad turpināsim izskatīt šodienai
apstiprināto darba kārtību, un pirmais punkts apstiprinātajā darba kārtībā ir
patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana, tas ir lēmuma projekts „Par pilnvarojumu
Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas
ietvaros”. Un iesniedzēji šim patstāvīgajam priekšlikumam bija Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija.
Turklāt Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu,
kuri, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 135.panta pirmo daļu, lūdz no Saeimas
sēdes darba kārtības izslēgt šo lēmuma projektu, jo 135.panta pirmā daļa saka, ka
šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Un pamatojums šobrīd ir tāds, ka
mēs tikko kā, iepriekšējā ārkārtas sēdē, esam pieņēmuši analoģisku lēmumu.
Līdz ar to jautājums: vai deputātiem ir iebildumi, ka šis lēmuma projekts tiek
izslēgts no sēdes darba kārtības? Deputāti neiebilst. Tātad sēdes darba kārtība
ir grozīta un šis lēmuma projekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Savukārt es atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ir sasaucis šodien 15
minūtes pēc šodienas kārtējās sēdes pirmā jautājuma izskatīšanas Saeimas otru,
ārkārtas, sēdi, kuras darba kārtībā ir finanšu ministra ziņojuma izskatīšana.
Šī ārkārtas sēde ir sasaukta pēc Ministru prezidenta iniciatīvas. Tā kā mēs
pirmo darba kārtības punktu esam izslēguši no darba kārtības, tad līdz ar to
faktiski ir uzskatāms, ka šis darba kārtības punkts ir izskatīts. Līdz ar to mums ir
šobrīd jāizsludina pārtraukums kārtējā sēdē un acīmredzot pēc 15 minūtēm,
tātad bez divdesmit minūtēm divpadsmitos, mēs sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kurā
mēs izskatīsim finanšu ministra ziņojumu.
Tagad pārtraukums.
Es domāju, ka reģistrācija nav nepieciešama šobrīd. Pārtraukums
– 15 minūtes.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas 2010.gada 21.janvāra sēdi.
Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti nopietnu
likumprojektu. Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kuru ir
sagatavojusi un iesniegusi jums izvērtēšanai Juridiskā komisija. Vēlos uzsvērt, ka
šajā likumprojektā ir rezultējies darbs pat vairāku gadu garumā un šo darbu ir
veikusi Juridiskās komisijas izveidotā apakškomisija, kura strādā pie jauna likuma
par tiesu iekārtu.
Un jāteic, ka šis nav pirmais, bet kārtējais solis, kad, gatavojot
jaunu likumu, mēs nonākam pie jautājumiem, par kuriem domstarpību vairs nav un kuru
risinājumus var integrēt jau spēkā esošajā likumā, negaidot, kad būs iespējams
gana sarežģītu likumu pieņemt pilnībā jaunu. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt
Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu
varu””, kura „sāls” pēc būtības ir ieviest Tieslietu padomi, tātad to
institūtu, par kuru mēs esam ilgstoši debatējuši, bet kura ieviešana mums līdz šim
nav sekmējusies.
Likumprojekts paredz to, ka Tieslietu padome ir koleģiāla
institūcija, kas iesaistās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.
Tā kā šis jautājums ir gana izdebatēts (ceru, ka tam uzmanību ir
pievērsuši ne tikai tie deputāti, kas strādā Juridiskajā komisijā), Juridiskā
komisija jūs lūdz šo likumprojektu šodien nodot Juridiskajai komisijai (esmu
pārliecināta, ka tā tas notiks), turklāt lūdz noteikt, ka tas tiek nodots tikai un
vienīgi Juridiskajai komisijai, lai tas šodien nonāktu līdz komisijai un mēs spētu
bez atkārtotas izskatīšanas komisijā to skatīt šodien arī pirmajā lasījumā.
Ļoti aicinu jūs atbalstīt mūsu rūpīgo darbu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu”” tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” nodot Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa ir pieteikusies runāt
„par” likumprojekta nodošanu komisijai.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija
patiešām ir gandarīta par Satversmes tiesas lēmumu, kas mūsu valsts pilsoņiem dod
cerību, ka vēl dzīvojam tiesiskā valstī.
Šo likumprojektu izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija, lai
izpildītu Satversmes tiesas lēmumu un steidzami labotu Dombrovska kunga valdības
pieņemto prettiesisko lēmumu par pensiju samazināšanu, ar kuru valdība tādējādi
atņēma pensionāriem pensijas daļu, viņu darba mūžā nopelnīto īpašumu.
Īpašu neizpratni rada tas, ka šāds valdības lēmums tika pieņemts
apzināti, lai gan Labklājības ministrija likumprojekta anotācijā norādīja, ka var
būt problēmas, un arī Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt norādīja, ka
likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi. Tas liecina, ka valdošās koalīcijas politiķi
gan valdībā, gan parlamentā apzināti neievēroja Satversmē garantētās tiesības.
Pensijas tika samazinātas otrā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām. Ne vārda nebilda
par to priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tāpēc tā likuma izmaiņas, kurš šodien
mums ir jālabo, vajadzēja veikt lielā steigā un – galvenais! – neatlika laika
meklēt alternatīvus variantus. Tas liecina par valdības neprofesionalitāti budžeta
plānošanā. Domāju, tā bija īsta gļēvulība – riskēt ar gandrīz 500 tūkstošu
cilvēku sirdsmieru un labklājību, jo, kā mēs zinām, daudzās ģimenēs pensija vai
pabalsts šodien ir vienīgais iztikas avots.
Kad komisija steidza labot pieļauto kļūdu, īpaši dīvaini bija
dzirdēt Dombrovska kungu nosaucam šo iniciatīvu par populismu, lai gan likumprojekta
anotācijā bija rakstīts, ka tad, ja pieņems šo likumu, tie pensiju saņēmēji, kuri
strādā, vairs nebūs izvēles priekšā – vai strādāt un saņemt daļu no pensijas
vai pārtraukt darbu un saņemt pilnu pensiju. Šodien paliek jautājums: kurš uzņemsies
atbildību par tiem 40 tūkstošiem strādājošo pensionāru, kuri bija spiesti pamest
darbu, jo strādāt, saņemot 30 procentus no pensijas, – tas nav īsti adekvāti? Vai
valdība šodien var garantēt šiem pensionāriem atgriešanos atpakaļ darbā?
Pensionāri šodien ir kļuvuši par politiskās spēles ķīlniekiem.
Skanēja nekorekti paziņojumi par pensiju samazināšanu, jo citādi valsts
bankrotēšot, sabrukšot, iestāšoties finansiāls krahs. Šodien mēs redzam, ka
manipulēšana turpinās: ieturēto pensiju atmaksa ir atkal apdraudēta, ja nesaņemsim
kārtējo aizdevumu, lai gan komisijas 7.janvāra sēdē finanšu ministrs un Valsts kases
pārstāvji apgalvoja, ka nauda ir. Paliek jautājums – kurš melo?
Uzskatu, ka valdības lēmums veikt pensiju samazināšanu ir
nodarījis kaitējumu ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī valstij un sabiedrībai
kopumā. Sabiedrības uzticību valsts varai šāds lēmums ir tikai samazinājis vēl
vairāk. Tāpēc es šodien aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Un aicinu
valdības vadītāju Dombrovska kungu valdības vārdā atvainoties pensionāriem par
prettiesiskā lēmuma pieņemšanu, kā to šodien izdarīja Āboltiņas kundze.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts pensijām”” tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu
laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens –
„pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Ainaram Baštikam. Viņš runāšot „par”.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam”” paredz īstenot to, ko Satversmes tiesa nolēma. Taču,
man liekas, šodienas diskusijas jau parāda to, cik patiess ir senais teiciens, ka, ja no
vēstures nemācās, tad tā mēdz atkārtoties, bet jau kā farss vai kā daudz lielāka
nelaime. Un īstenībā jau arī šie trīs likumprojekti liecina par to. Jau 2002.gadā
politiķiem bija mācība: kad samazināja strādājošo pensionāru pensijas, tad pēc
gadiem dabūja tās atmaksāt. Un tā problēma jau ir tā, ka daudz piesauktais Nodomu
protokols ar Starptautisko Valūtas fondu… tas sākotnējais iepriekšējās valdības
Nodomu protokols 2008.gada 18.decembrī… tā 24.punkts tieši paredzēja, ka pensijas un
pabalstus neaiztiks. Un šīs pensiju samazināšanas rezultātu mēs redzam. Faktiski ir
otrreiz uzkāpts uz tā paša grābekļa. Turklāt šis likumprojekts paredz izlabot šo
netaisnību attiecībā uz pensionāriem, bet pabalsti, kas skar ģimenes ar bērniem,
paliek iepriekšējā līmenī. Un līdz ar to mēs jau redzam, ka pagājušajā gadā
strauji samazinājās dzimstība, un sakarā ar to problēmas nākotnē būs tieši ar
pensiju samazināšanos… ar vecu cilvēku skaita paaugstināšanos, jo par apmēram
diviem tūkstošiem bērnu mazāk dzimst.
Turklāt mēs redzam arī to, ka šīs pensiju izmaiņas nedeva
gaidītos rezultātus: to 38 miljonu vietā, kurus cerēja iegūt ar šiem
samazinājumiem, ieguva tikai 12 miljonus. Un vienīgais ieguvums bija uz to ģimenes
valsts pabalstu rēķina, kuri tika samazināti daudzbērnu ģimenēm; uz to rēķina gan
ieguva 3,3 miljonus budžetā. Tieši uz daudzbērnu ģimeņu rēķina!
Tieši tāpēc ir aicinājums turpmāk ekonomiskas un budžeta
problēmas nerisināt uz visneaizsargātāko, tas ir, pensionāru un ģimeņu ar bērniem,
rēķina.
Varētu teikt, ka šis likumprojekts ir kā tāds kļūdu labojums pēc
kontroldarba, kurā skolotājs jeb Satversmes tiesa ielika divnieku.
Tāpēc es aicinu balsot „par” šo likumprojektu un arī atbalstīt
tā steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies Baštika kungam.
Jāpiezīmē gan, ka līdz balsošanai par likumprojektu mēs vēl
neesam tikuši.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Latkovska,
Krūmiņa un Zaķa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Partijas „Pilsoniskā Savienība” un partijas
„Jaunais laiks” priekšlikums ir izdarīt Saeimas kārtības rullī grozījumus, kas
paredzētu, ka ģenerālprokurors ir apstiprināms, balsojot atklāti.
Lai jūs mūs nevainotu populismā, gribu jums raksturot kārtību
ģenerālprokurora iecelšanai vai apstiprināšanai amatā, kāda ir Eiropā un pasaulē.
Pastāv dažādi modeļi, no procesuālā skatpunkta raugoties. Tāpēc nevar teikt, ka
atklāta balsošana par ģenerālprokurora iecelšanu vai apstiprināšanu būtu
uzskatāma (kā sabiedrību baida atsevišķi mediji) par demokrātijas principu
sašaurināšanu, aziātisku izpratni par demokrātiju vai par mūsu iešanu uz
autoritārismu.
Kādi ir šie modeļi?
Lielākoties ģenerālprokuroru ieceļ attiecīgās valsts valdība vai
prezidents: Igaunijā – valdība; Vācijā, saņemot Bundestāga piekrišanu, –
prezidents; Somijā – prezidents; Zviedrijā – valdība; Armēnijā – prezidents
pēc premjerministra priekšlikuma; Šveicē federālo prokuroru ieceļ valdība;
Čehijā – valdība pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
Monarhijās, kā jau jūs noteikti nojaušat, ieceļ monarhs. Tā tas
ir, piemēram, Dānijā, kur ģenerālprokurors ietilpst Tieslietu ministrijas sastāvā
un viņu sauc par karalisko advokātu. Arī Spānijā ieceļ karalis.
Ir vesela rinda valstu, kur prokuratūru vada tieslietu ministrs,
apvienojot šos abus amatus. Tā tas ir, piemēram, Francijā.
Kārtība, kas ir līdzīga tai, kāda ir Latvijā, proti, ka
parlaments balsojot apstiprina izvirzīto kandidātu vai ka to dara prezidents pēc
parlamenta akcepta, ir tikai nedaudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, Ungārijā,
Slovēnijā un Slovākijā. Lietuvā un Slovākijā balso atklāti. (Atsevišķos
gadījumos, ja parlaments nobalso, ka balsošana veicama aizklāti, tad, protams, var
balsot aizklāti.) Ungārijā un Slovēnijā ir otrādi: balso aizklāti.
Tātad balsošanas procedūra parlamentos ir dažāda, tā var būt gan
atklāta, gan aizklāta. Gan vienai, gan otrai procedūrai ir savi plusi un mīnusi.
Visupirms jāteic, ka aizklāto balsošanu, kāda tā ir mūsu
parlamentā – bez vēlēšanu zīmēm, proti, ar elektronisko balsošanas sistēmu jeb
iekārtu -, mēs par aizklātu varam dēvēt visai nosacīti. Jo, godātie kolēģi, pa
labi, pa kreisi, no augšas, no apakšas, atkarībā no tā, kur mēs atrodamies, viss ir
skaidri redzams. Jo te nav tādas vietas, kur šī balsošanas pozīcija nebūtu redzama.
Jūs esat varbūt bijuši citos parlamentos, arī Eiropas Parlamentā…
„Pilsoniskā Savienība” un „Jaunais laiks” uzskata, ka šai
procedūrai jābūt atklātai un to nevajadzētu saistīt ar prokuratūras atriebību.
Es redzu, ka ir pieteicies runāt tagad Rasnača kungs. Viņš tāpat
kā pagājušajā reizē… Novembrī, kad mēs runājām par to, ka par tiesnešiem
iespējama atklāta balsošana, viņš saskatīja tajā interešu konfliktu: ja nu
deputāts tagad iesaistītos kādā tiesas procesā, tad otra puse varētu viņam
pārmest, ka viņš, redziet, savulaik ir balsojis par šo tiesnesi un ka tāpēc šis
tiesnesis tagad pieņems attiecībā uz viņu pozitīvu lēmumu; var būt arī otrādi.
Taču šajā gadījumā tā nevajadzētu – domāt par ģenerālprokurora atriebību vai
par to, ka nu visi šie deputāti tagad ir sagatavojušies kaut kādiem ļoti smagiem
tiesas procesiem.
Es domāju, ka neargumentētā viena tiesneša neievēlēšana
augstākā amatā liecina, ka pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums Saeimas
Kārtības rullī vispār nav adekvāts un klibo. Jo… Es jums uzdošu jautājumu:
kāpēc, piemēram, valsts kontrolieris tiek ievēlēts ar vēlēšanu zīmēm? Man nav
atbildes. Kāpēc, piemēram, tad, ja tiesnesis ir nolēmis aiziet no sava amata, viņam
ir jānāk uz Saeimas Juridisko komisiju un mums par to jābalso šeit – Saeimā? Un kas
notiktu tad, ja Saeima nobalsotu pret viņa aiziešanu? Tas ir ļoti formāls balsojums.
Es gribu jums, kolēģi, teikt, ka vajadzētu balsot atklāti, jo
sabiedrība tad varētu redzēt, kāda ir tās vēlēto deputātu nostāja. Un tas
turklāt novērstu liekulību, ka dažkārt politiķi mēdz sabiedrībai teikt vienu, bet
faktiski balsojot pieņem citu lēmumu. Un arī sirdsapziņu varētu nomierināt ar to, ka
deputāts sabiedrības priekšā ir rīkojies atklāti un godīgi.
Es uzsveru, ka minētie grozījumi nav saistībā ar kāda iespējamā
ģenerālprokurora apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Aicinu tos kolēģus, kuriem
ir pieņemama mūsu pozīcija, atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Paldies Čepānes kundzei par lielisko ekskursiju pa
pasaules valstīm un informāciju par ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību.
Taču vēlos atgādināt, ka daudzās valstīs ģenerālprokurors ir vienlaikus arī
tieslietu ministrs (No zāles dep. I.Čepāne: „Es jau teicu!”), daudzās
valstīs ģenerālprokurors ir izpildvaras pārstāvis (No zāles dep. I.Čepāne:
„Es to teicu!”) un tur, kur viņš ir piederīgs pie izpildvaras, tas pārsvarā
notiek atklāti. Līdzko saskaramies ar tiesu varu, runa ir par aizklāto balsojumu.
Ja runājam par iespēju balsot, es pilnībā piekrītu Čepānes
kundzei, ka pogas spiešana aizklātā balsošanā nenodrošina demokrātiskumu. Taču es
aicinu izlasīt Saeimas kārtības rullī noteiktās deputāta tiesības, kuras deputāti
izmantoja, balsojot par Nilu Muižnieku savulaik. Mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcija, pieprasījām balsošanu ar zīmēm, un vairākums to atbalstīja, un toreiz
Nilu Muižnieku neapstiprināja amatā.
Ja runājam par ģenerālprokurora izvirzīšanu, tad aicinu
vienkārši padomāt nedaudz plašāk. Padomājiet… Iedomājieties, ka Augstākās
tiesas priekšsēdētājs izvirza citu kandidātu un žurnālisti nevar atrast šim
kandidātam „skeletu skapī”. Jūs iedomājaties, ka tad šis balsojums būs
demokrātisks? Tad jūs prasīsiet grozīt šo likumu pretējā virzienā, lai noteikti
būtu aizklāts balsojums. Nevajag vienam cilvēkam piemērot konkrētu likumu! Mēs tā
daudzreiz esam iebraukuši grāvī. Tā ka, ja mēs nonāksim līdz balsojumam par
ģenerālprokuroru, es būšu viens no pirmajiem, kas pieprasīs balsošanu ar zīmēm.
Tur es jūs pilnībā atbalstu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Čepānes, Latkovska,
Krūmiņa un Zaķa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 59, atturas – 2.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas deputāti savā sēdē
izskatīja lēmuma projektu „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas
tiesneša amata”. Ir plānots, ka šis lēmums stātos spēkā, sākot jau ar šā gada
22.janvāri.
Komisija uzklausīja Pupova kungu, kā arī viņa novēlējumus
likumdevējiem, uzklausīja arī Augstākās tiesas pārstāvi un atbalstīja šo lēmuma
projektu.
Aicinu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eduarda Pupova
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
V.Muižniece. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma
piešķiršanu Robertam Lazdānam”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar lēmuma projektu „Par Goda
tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam”.
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ierosinājumu, kā
arī izvērtēja atsauksmes, kādas par Lazdāna kungu ir sniegusi Kurzemes apgabaltiesa
un Latvijas Republikas Augstākā tiesa, kā arī Tiesu administrācija, un bija
vienprātīga savā spriedumā, ka tiesnesis, kurš pavisam nesen ir beidzis tiesneša
darbu (pavisam nesen mēs lēmām par Lazdāna atbrīvošanu no amata), ir pelnījis
kļūt par trešo Goda tiesnesi Latvijā. Šis ir trešais gadījums, kad mēs tādu
lēmumu pieņemam.
Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša
nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” šodienas sēdes darba
kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Un mēs esam saņēmuši arī analoģiskus lūgumus, kopā trīs, no
Sociālo un darba lietu komisijas.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Pensiju ieturējumu
atmaksāšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut kā
nākamo darba kārtības punktu pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz līdzīgi rīkoties ar tās
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””,
tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un
iekļaut pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz tāpat rīkoties ar tās
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, tātad izskatīt
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut darba kārtībā
pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un tagad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus
likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas
sēdē atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 2. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā – 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par
likuma spēkā stāšanās noteikšanu. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt
likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Pensiju
ieturējumu atmaksāšanas likums”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu
komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, izskatot šo
jautājumu trīs komisijas sēdēs (vienā no tām – 7.janvārī, piedaloties abu
minēto jomu ministriem – labklājības ministram Uldim Auguļa kungam un finanšu
ministram Einaram Repšes kungam, kā arī trīs komisijas sēdēs piedaloties Valsts
kases, Latvijas Bankas, Latvijas Pensionāru federācijas, Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem),
ir izstrādājusi šo likumprojektu, kas nosaka, kādā veidā pensionāriem, kuri saņem
valsts noteikto vecuma pensiju, pensionāriem, kuri saņem izdienas pensiju pēc diviem
nolikumiem un kuriem izdienas pensija tiek maksāta no valsts sociālās apdrošināšanas
budžeta, kā arī strādājošiem pensionāriem ir atmaksājama, attiecīgi izpildot
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu, tā pensijas daļa,
kura ieturēta laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim.
Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu, jūs redzat, ka
tajā ir atrunāta šīs pensijas daļas atmaksāšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa
aprēķināšana par pagājušo gadu un par šā gada pirmo mēnesi, tas ir, janvāri, kā
arī ir paredzēta norma, kā atmaksāt atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem
(te ir runa par Civillikumu) to personu pensijas, kuras nav sagaidījušas šā
likumprojekta apstiprināšanas dienu (tātad ir runa par tiem pensionāriem, kuri jau ir
viņsaulē).
Kā jau teicu, mēs, izstrādājot šo likumprojektu, sadarbojāmies ar
Finanšu ministriju. Jūs redzat likumprojektā normas, kā tiks aprēķināts
iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām, kuras pārsniedz 165 latus mēnesī.
Likumprojektā skaidri un gaiši ir norādīts (un to apstiprina Finanšu ministrija),
kāda ir šī kārtība, lai pensionāri nezaudētu to, kas viņiem pienākas. Proti,
aprēķinās par katru mēnesi pagājušajā gadā ienākuma nodokli 23 procentu apmērā
un par janvāri – 26 procentu apmērām, tā, kā tas noteikts mūsu, Latvijas, likumos.
Komisija ir pieprasījusi un saņēmusi finanšu ministra atzinumu par
šo likumprojektu. Viņš norāda, ka Finanšu ministrija atbilstoši savai kompetencei ir
izskatījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto un iesniegto
likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” un tam pievienoto anotāciju
un neiebilst pret likumprojektu un anotāciju.
Sociālo un darba lietu komisija aicina kolēģus piešķirt
likumprojektam steidzamību un pēc tam balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija aicināja arī
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos! Es
atvainojos… Es atsaucu zvanu.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: „Mēs jau
nobalsojām!”)
Mēs atzinām likumprojektu par steidzamu.
Tagad ir debates par likumprojektu pirmajā lasījumā.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un kungi! No
sabiedrības nāk daudz aicinājumu, kas adresēti valdībai un Saeimai, – atvainoties
apzagto pensionāru priekšā. Apspriežamais likumprojekts „Pensiju ieturējumu
atmaksāšanas likums” arī ir šāda atvainošanās no Saeimas puses.
Lai nenāktos otrreiz atvainoties – un nu jau par šo likumu –
pensionāru priekšā, būtu lietderīgi izanalizēt Satversmes tiesas spriedumu, kuram
mēs varam pateikties par šā likumprojekta rašanos. Tiesa ir izdarījusi spriedumu,
pamatojoties uz diviem argumentiem.
Pirmkārt. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ar
pietiekamu rūpību izvērtējis to alternatīvas un nav paredzējis saudzējošāku
risinājumu. Apstrīdētās normas līdz ar to neatbilst Satversmes 109.pantam. Kā
pierādījumu Satversmes tiesa ir izmantojusi atsauces uz Saeimas debatēm. Kā ir teikts
Satversmes tiesas spriedumā, debatēs tika norādīts uz ministriju izdevumu
samazināšanu, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšanu vai
tāda minimālās pensijas apmēra noteikšanu, kas nebūtu samazināms.
Otrkārt. Tā kā pensiju samazinājumam nav paredzēta diferencēta
pieeja, nav noteikta nedz atlīdzība par pensiju ieturējumu, nedz arī atbilstošs
pārejas periods, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantam.
Tā ir kopumā visa tiesas argumentācija.
No iepriekšminētā var spriest, ka tiesa savā spriedumā ir
atsaukusies tikai uz sešām normām, kuras, ja tās tiktu ietvertas likumā jeb arī
pieņemtas likuma veidā, varētu kļūt par pamatojumu attaisnojošam spriedumam. Šīs
normas nebija radušās tiesnešu prātos, bet gan deputātu prātos, kuri pretojās
likuma pieņemšanai. Lūk, šīs normas ar norādi uz to autoriem.
Kā pirmo minēsim ministriju izdevumu samazināšanu. Šo
priekšlikumu PCTVL frakcija iesniedza iekļaušanai Ministru kabineta iekārtas likumā,
turklāt iesniedza tajā pašā jūnija paketē, kurā bija likums par pensiju
ieturējumiem. Vēl vairāk! No Saeimas tribīnes mēs paziņojām, ka ministriju skaita
divkārša samazināšana kopā ar izmaksām arī ir alternatīva ieturējumiem no
pensijām.
Tādu nepopulāru pasākumu kā sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu obligātās likmes palielināšana piedāvāja partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcija decembrī budžeta paketē, bet, par laimi, to atsauca.
Nesamazināt minimālo pensiju apmēru piedāvāja „Saskaņas
Centra” frakcija septembrī un PCTVL frakcija decembrī. Vēl vairāk! Mūsu
priekšlikuma apspriešanas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Juridiskā
biroja vadītājs tieši teica, ka grozījuma noraidīšana viennozīmīgi norāda uz
procesa zaudēšanu Satversmes tiesā. Saudzīgāku risinājumu attiecībā uz
strādājošo pensionāru pensiju ieturējumiem piedāvāja jūnijā gan „Pilsoniskā
Savienība” – 50 procenti 70 procentu vietā -, gan arī PCTVL – 30 procenti.
Uzskatīt pensiju ieturējumus par piespiedu aizņēmumu un vēlāk kompensēt tos
piedāvāja jūnijā kā ideju bez turpmākas detalizēšanas tā pati „Pilsoniskā
Savienība”. PCTVL iesniedza analoģisku priekšlikumu, kurā, starp citu, ierosināja
atgūto pensiju izmaksāt arī mirušo pensionāru radiniekiem; tas ir redzams arī
apspriežamajā likumprojektā. Visbeidzot – paredzēt pirms likuma spēkā stāšanās
pārejas laikposmu ierosināja vienīgi PCTVL.
Ko mēs redzam šīs analīzes rezultātā?
Pirmām kārtām jāteic, ka Satversmes tiesas argumentācija pamatojas
vienīgi uz atsevišķu frakciju iesniegtiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus bija
noraidījis deputātu vairākums. Viens šāds priekšlikums pieder „Saskaņas
Centram”, trīs priekšlikumus iesniedza „Pilsoniskā Savienība” un piecus –
PCTVL. Starpība starp mums un „Pilsonisko Savienību” ir tikai tajā, ka mēs
balsojām „pret” attiecībā uz likumprojektu kopumā, bet „Pilsoniskā
Savienība”, izņemot deputāti Čepāni, balsoja „par”. Mēs apzināti iesniedzām
savus priekšlikumus, paredzēdami tiesas reakciju, kaut arī stipri riskējām
gadījumā, ja Saeima tos atbalstītu un nepietiktu argumentu atzīt likumu par
antikonstitucionālu. Bet mēs droši paļāvāmies uz rusofobisko attieksmi pret PCTVL
priekšlikumiem un nebijām kļūdījušies.
Tagad par paša likumprojekta trūkumiem, par kuriem, ja mēs tos
nelabosim, nāksies jau otro reizi atvainoties pensionāru priekšā. Pilnā mērogā
eksperiments, atmaksājot ieturēto pensiju invalīdiem, jau tika rīkots novembrī, un
laikraksta „Vesti Segodņa” 13.janvāra numurā tiek aprakstīts gadījums, kad šādi
aplaimots pensionārs vienreizējas ienākumu palielināšanas rezultātā zaudēja
maznodrošinātā statusu. Šādi draudi aprīlī piemeklēs daudz lielāku skaitu
pensionāru, kuri arī varētu zaudēt trūcīgā statusu un pašvaldības sociālā
nodrošinājuma pabalsta daļu. Trūcīgās personas statusa noteikšana visā valstī ir
vienāda – tās ir personas, kam triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 90 latus
mēnesī. Pieņemsim, ka pensionāram ir noteikta pensija, kas ir 80 latu. Viņam aprīlī
atdos septiņu mēnešu laikā ieturētos 56 latus, un tad viņa vidējais ienākums triju
mēnešu laikā sastādīs 240 latus – atjaunotās pensijas latus – un vēl 56 latus.
Ja sadala uz trīs, tad ir apmēram 99 lati mēnesī. Un, kaut gan pensija viņam tā arī
paliks 80 latu apmērā, trūcīgā statusu un ar to saistītos atvieglojumus viņš
zaudēs. Nav grūti aprēķināt, ka trūcīgā statusu zaudēs visi pensionāri, kuriem
pensija ir robežās no 73 līdz 90 latiem. Maznodrošinātā statusa noteikšanas
kritēriji dažādās pašvaldībās ir dažādi. Piemēram, Rīgā par maznodrošināto
uzskata personu ar ienākumiem, kas ir 225 lati. Un šo statusu zaudēs visi pensionāri,
kuru pensija ir diapazonā no 182 līdz 225 latiem. Saskaņā ar pensiju apmēra datiem,
kas ir izvietoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā, pirmajā
diapazonā nonāk 23 tūkstoši, bet otrajā – vēl 72 tūkstoši cilvēku. Tātad, ja
mēs pieņemsim šo likumprojektu tādu, kāds tas ir piedāvāts, tad atvainoties
nāksies vēl gandrīz 100 tūkstošu cilvēku priekšā jeb ceturtās daļas visu
pensionāru priekšā. Tas ir, neskaitot tos, kuri saņem no pašvaldībām sociālā
nodrošinājuma pabalstus. Pabalstu apmēra samazināšana skars visus pensionārus, kuri
tos saņem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis arī uzskata, ka, novērtējot
cilvēku materiālos resursus, šīs pensionāriem ieturētās pensijas, šo atmaksājamo
naudas summu, nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī. Viņš pašvaldībām
nosūtīja vēstuli un skaidroja, ka šādā gadījumā ir jāņem vērā pilnās pensijas
apmērs, kāds tas bija pirms samazināšanas iepriekšējos trīs mēnešos. Diemžēl
ministra vēstule pašvaldībām nav saistoša. Piemēram, apspriežamajā likumprojektā,
kā pareizi teica Barčas kundze, ir detalizēta instrukcija, kā no atmaksājamās
pensijas summas aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diemžēl par
maznodrošinātā statusa noteikšanu neviena vārda tur nav.
Tas ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis Repšes
kunga vēstule Valsts ieņēmumu dienestam par likuma piemērošanu!
Tādēļ likumprojekta otrajam lasījumam nepieciešams iesniegt
grozījumu, ka vienreizējās pensiju ieturējumu izmaksas aprīlī netiks ņemtas vērā,
piešķirot attiecīgo statusu un aprēķinot sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šis
grozījums ir sagatavots, mēs esam gatavi to iesniegt desmit minūšu laikā, un es
aicinu komisiju šo priekšlikumu izskatīt un vai nu atbalstīt, vai izstrādāt savu
priekšlikumu, lai šo bīstamību novērstu.
Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es domāju, šeit, zālē, nav neviena deputāta, kas šo likumprojektu
neatbalstīs pirmajā lasījumā un arī galīgajā lasījumā. Taču lieta ir tāda, ka
tomēr gribas sakarā ar šā likumprojekta būtību pateikt dažus vārdus, mūsu domas
– Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” viedokli.
Bija vajadzīgs garš ceļš un Satversmes tiesas spriedums, kas droši
vien valstij neizmaksāja lēti, lai Dombrovska kunga vadītā valdība saprastu, ka
lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Nelīdzēja
ne Šķēles kunga rūgtā pieredze 2002.gadā, ne opozīcijas, ne sociālo partneru, pat
ne dažu kompetentu pozīcijas deputātu skaļie brīdinājumi, ka pensiju samazināšana
ir prettiesiska, antikonstitucionāla un ka agrāk vai vēlāk šāds likums tiks
apstrīdēts Satversmes tiesā un atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
Nu valdībai tas ir skaidrs. Un Saeimai ir tas gods valdības kļūdas
izlabot. Nu, kaut vai šodien. Vai izlabosim un aizmirsīsim? Acīmredzot šai valdībai
joprojām aktuāls ir jautājums, ko nozīmē jēdziens „politiskā atbildība”.
Šķiet, tas ir kļuvis par bezgalīgi staipāmu jēdzienu. Tik staipāmu, ka Dombrovska
kungs pamanās savas jau gadu ilgušās valdības atbildību izstiept gan pār Godmaņa,
gan Kalvīša kunga valdības galvām. Diemžēl šī politiskā atbildība nestiepjas
līdz Repšes kunga valdībai.
Nu kļūstiet reiz pieauguši! Ir pienācis laiks pašiem uzņemties
atbildību par izdarīto un neizdarīto. Beidziet vainu meklēt visur kur citur, tikai ne
sevī! Jums pašiem labi zināms, ka Godmaņa valdības parakstītā vienošanās ar
starptautiskajiem aizdevējiem neparedzēja pensiju samazināšanu. Vairāki deputāti par
to šeit jau runāja vairākkārt. Es domāju, ka ir vērts to atgādināt, tas pats
Nodomu protokola 24.punkts par to arī runā. Tātad tā ir tikai un vienīgi Dombrovska
valdības iniciatīva un līdz ar to arī atbildība. Arī Satversmes tiesa savā
spriedumā norādījusi, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par
argumentu pamattiesību ierobežošanai un ka izvēle attiecībā uz veidu, kādā veikt
budžeta izdevumu samazināšanu, bija atstāta Latvijas ziņā, tātad nacionālās
valdības un parlamenta ziņā. Šai valdībai ir jāuzņemas atbildība par savu inertumu
un slinkumu, jo pirms budžeta grozījumu pieņemšanas jūnijā tā nemeklēja citas,
alternatīvas, iespējas budžeta izdevumu samazināšanai.
Šodien dzirdējām, ka vienīgā iespēja – vienīgā iespēja! –
bijusi naudas atņemšana pensionāriem. Turklāt dzirdējām arī viedokļus, ka tas tika
izdarīts pat apzināti. Nu neticami!
Ja valsts prasa atbildību no šofera, kurš sēdies pie stūres
dzērumā, vai no politiķu sakūdīta jaunieša, kas dusmu uzplūdā iemetis akmeni
parlamenta logā, tad valsts vadītājiem ir jābūt paškritiskiem un jāuzņemas
atbildība par pašu nodarīto kaitējumu lielai sabiedrības grupai – ne tikai
pensionāriem, bet arī viņu bērniem un mazbērniem, no kuriem daudzi šobrīd ir bez
darba un kuru vienīgais iztikas avots ir jau tā nelielās vecāku vai arī vecvecāku
pensijas. Valdībai ir jāuzņemas atbildība arī par to pensionāru ciešanām, kuri,
saņemot samazinātās pensijas, nevarēja vairs atļauties nopirkt zāles vai maizes
kukulīti mēneša beigās.
Valdībai ir jāuzņemas atbildība arī par tiem vairākiem simtiem,
varbūt pat tūkstošiem, Latvijas nepilsoņu, kuri, redzot kolīzijas ar pensiju
izmaksām, šā pusgada laikā izvēlējušies pat Krievijas pilsonību un Krievijas
pensijas.
LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc, ka šī tiesiskā tiesiskuma
neievērošana turpinās un būs jauni Satversmes tiesas lēmumi, jo pēdējā laikā
valdība ir pieļāvusi rupjas kļūdas, uzskatīdama, ka galvenais ir saņemt
„injekciju” no Starptautiskā Valūtas fonda, nevis attīstīt ekonomiku un ievērot
valsts pamatlikumu.
Tāpēc frakcijas vārdā saku, ka mēs, LPP/LC frakcijas deputāti,
noteikti atbalstām šo likumprojektu un lūdzam visus deputātus to pieņemt pirmajā
lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu,
Barčas kundze!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Komisijas vārdā tomēr vēlos piebilst. Vēlos
piebilst par kolēģa Buzajeva kunga izteiktajiem viedokļiem.
Pirmkārt. Uzmanīgi noklausījos Buzajeva kungu, un, tā kā zinu,
kāda ir bijusi Sociālo un darba lietu komisijas sadarbība līdz šim, kad esam
uzklausījuši ļoti nopietnus Buzajeva kunga priekšlikumus un tos pat atbalstījuši,
šodien Buzajeva kungs mani pilnīgi izbrīna. Proti, šodien Buzajeva kungs aicina
atstāt trūkumā pensionārus, kuru pensijas ir zemas vai pat ļoti zemas, jo viņš
saka, ka nevar šodien lemt par pensiju atmaksāšanu desmit vai septiņdesmit procentu
apmērā šiem pensionāriem, jo, lūk, viņiem tādā gadījumā neiznāks tajā mēnesī
vai nākamajā mēnesī saņemt sociālos pabalstus pašvaldībās. Es domāju, ka tas nu
tā kā būtu pavisam nepareizi.
Otrkārt. Buzajeva kungs runā par cilvēkiem, kuri saņem sociālā
nodrošinājuma pabalstu. Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” sociālā
nodrošinājuma pabalstu saņem tās personas, kurām nav tiesību saņemt valsts vecuma
pensiju, kad tām pienāk pilnais pensijas vecums – tas ir, 62 gadu vecums kā
vīriešiem, tā sievietēm -, jo tām nav pierādāmi algotā darbā nostrādāti 10
gadi, un tās šo sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt piecus gadus vēlāk, tas
ir, 67 gadu vecumā. Iepriekšējais likums par pensiju samazināšanu šo cilvēku grupu
nav skāris.
Otra grupa, kas ir saistīta ar valsts pensijām un kas saņem
sociālā nodrošinājuma pabalstu, ir 3.grupas invalīdi. Saeima jau pagājušajā gadā
šīs normas laboja, un visi invalīdi jau novembrī saņēma summu, kas ieturēta no
1.jūlija līdz 31.oktobrim. Un turpmāk, sākot ar novembri, invalīdi saņem pilnu
pensiju.
Es ļoti aicinu, runājot par likumprojektu, precīzi to teikt, lai
mēs nekādā gadījumā nemulsinātu un nepareizas lietas nesastāstītu cilvēkiem, kuri
klausās Saeimas sēdi. Viņi patiešām pēc tādas runas varētu būt ļoti satraukti un
sākt meklēt, kāpēc kuram kaut ko atņēma vai neatņēma, vai atdos atpakaļ.
Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu „Pensiju
ieturējumu atmaksāšanas likums” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pensiju ieturējumu
atmaksāšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
A.Barča. Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!
Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā starpbrīdī nolēma aicināt parlamentu
pieņemt likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” un pārējos divus
arī otrajā, galīgajā, lasījumā, lai tikpat strauji kā 2009.gada jūnijā, kad
Saeima izdarīja grozījumus likumā, nosakot ierobežojumus, mēs ļoti strauji varētu
pieņemt arī likumu par to, ka cilvēkiem ir atdodama šī ieturētā naudas summa. Vēl
jo vairāk tāpēc – paskaidroju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā -, ka
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāveic ļoti nopietns darbs, lai
aprīlī visiem varētu atdot atpakaļ ieturēto pensijas summu.
Tādēļ es tiešām, kolēģi, lūdzu izlemt jautājumu un balsot
„par” likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātam Buzajevam ir priekšlikums par procedūru? Lūdzu
ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz tu
vienreiz!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Pirmkārt, man ir iebildums pret to, ka mēs nekavējoties balsotu par
pieņemšanu otrajā lasījumā. Sakarā ar to, ko es teicu.
Un, otrkārt, ir priekšlikums – noteikt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un veikt likumprojekta izskatīšanu otrajā
lasījumā, ja tas ir iespējams, šīs sēdes beigās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai citu ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav?
Tātad ir izskanējuši divi priekšlikumi. Viens ir pieņemt likumprojektu šodien
otrajā lasījumā tūlīt. Tātad, ja kādam no deputātiem ir iebildumi, tas nav mums
izpildāms. Otrs ir Buzajeva kunga priekšlikums – noteikt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt
šīs sēdes beigās. Vai ir citi priekšlikumi par termiņu?
A.Barča. Nu ko darīt? Kolēģis Buzajevs ir izteicis savu
priekšlikumu (diemžēl atbilstošu Saeimas kārtības rullim). Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – pulksten 14.45 un likumprojekta izskatīšana – Saeimas
šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti tātad
atbalsta šo priekšlikumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten
14.45 un likumprojekta izskatīšana – Saeimas šodienas sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Jums priekšā celts grozījums likumā „Par
valsts pensijām”. Mums nepieciešams labot likumā tikai vienu normu – tas ir
pārejas noteikumu 57.punkts. Vairs neatkārtošu visu iepriekš sacīto. Jūsu priekšā
ir arī korekta – manuprāt, korekta – un iespējami smalki uzrakstīta anotācija.
Arī par šo likumprojektu esam komisijā saņēmuši no finanšu ministra Einara Repšes
kunga pozitīvu atzinumu.
Komisijas vārdā lūdzu piešķirt arī šim likumprojektam
steidzamību un balsot šodien par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Barča. Lūdzu kolēģus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen bija laiks!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad
likumprojekts varētu tikt izskatīts otrajā lasījumā.
A.Barča. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka likumprojekts
„Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” paredz, ka saistībā ar Satversmes
tiesas spriedumu ir labojama tikai viena norma, tas ir, paredz izslēgt pārejas noteikumu
57.punktu, komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi
un jums priekšā cēlusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un
valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Šā
likumprojekta normas ir izstrādātas, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas 2009.gada
21.decembra spriedumu, tāpēc komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs,
kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija šodien,
sanākusi uz savu sēdi, nolēma aicināt jūs balsot par likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” pieņemšanu šodien arī otrajā lasījumā, jo grozījumi šajā
likumā ir izdarāmi tikai tādēļ, lai mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas
spriedumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens
priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Paldies.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības
un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamo Prezidij! Kolēģi!
Jūsu priekšā jābūt ir dokumentam ar numuru 5385. Likumprojekts
„Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.
Atbildīgā komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi
21 priekšlikumu un pieņēmusi par katru no tiem lēmumu.
1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 3.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Šadurskis,
diemžēl nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums…
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt… Ir runa par 6.priekšlikumu.
P.Hanka. Vai es kādu priekšlikumu palaidu garām?
Sēdes vadītāja. Nē. Nākamais ir 7.priekšlikums. Vispirms bija 6.,
nākamais ir 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir 21
priekšlikums, un mēs esam tikuši līdz 7.priekšlikumam.
P.Hanka. Tā… tā…
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. Un 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Hanka. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu
likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un
nodibinājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija piedāvā jums
izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” (dokuments Nr.5392). Likumprojektam uz trešo, galīgo, lasījumu
ir saņemts viens priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam
Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma atslēgvārdi – „vadītājs”
un „darbinieks”. Es aicinu izslēgt likumprojekta 3.pantu un atgriezties pie spēkā
esošās redakcijas. Proti, pamatojos uz pārliecību par to, ka par izvairīšanos
pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vadītāja pienākumus
vajadzētu sodīt izglītības iestādes vadītāju, kā tas līdz šim ir bijis.
Savukārt tad, ja mēs atbalstīsim otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kurā ir runa
par izglītības iestādes darbinieka sodīšanu, pastāv risks, ka izglītības iestādes
vadītājs nepamatoti mēģinās izvairīties no atbildības.
Turklāt svarīgi būtu atzīmēt, ka Juridiskās komisijas sēdes
laikā divu ministriju pārstāvji, attiecīgas amatpersonas, manuprāt, ļoti
neveiksmīgi skaidroja savu nostāju un sava priekšlikuma būtību.
Līdz ar to es lūdzu balsot par pirmo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šī ideja – sodīt skolotājus ar naudas sodu
par izglītojamā drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs – nav
pelnījusi atbalstu. Gluži pretēji! Atbalstu pelna ideja šo jauno normu no
likumprojekta izsvītrot.
Pirmkārt. Dažādu pasākumu, it īpaši ekskursiju, rīkošana
bērniem – tā ir sarežģīta lieta, kas nekad netiek papildus apmaksāta un, kad viens
skolotājs vada dažus desmitus skolēnu, arī visai neparedzama. Skolotājs jau tā
atrodas ārkārtīgas spriedzes stāvoklī un nes par visu notikušo disciplināro
atbildību. Padarīt viņu vēl arī par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
pārkāpēju – tas nozīmē krasi pazemināt viņa jau tā zemo autoritāti.
Otrkārt. Tas ir principiāli jauns naudas soda veids, bez kura
sabiedrība lieliski bija iztikusi ilgu laiku. Es nezinu, vai pirmskara Latvijas
skolotājus aplika ar naudas sodiem, bet pēdējo 70 gadu laikā šādu naudas sodu
nebija. Šī ir pavisam nesaprotama lieta, kādēļ ceļā uz demokrātiski attīstītu
valsti pēkšņi kļuva nepieciešams tos ieviest.
Treškārt. Šo naudas sodu noteikšanai tiek izvēlēts
visnepiemērotākais laiks. Valsts jau tā krasi pazeminājusi skolotāju algas, un nu
valsts vēl bezkaunīgi uzstāda skolotājiem papildu soda sankcijas.
Ceturtkārt. Šo priekšlikumu iesniedza Labklājības ministrija,
kurai saskaņā ar ministrijas nolikumu, kā arī ar pašu šīs ministrijas nosaukumu ir
pavisam citas funkcijas, nevis skolotāju aplikšana ar naudas sodiem.
Vienīgais pozitīvais moments ir tas fakts, ka ministrijas
sākotnējais priekšlikums bija vēl sliktāks un reducējās uz to, ka skolotājus ir
nepieciešams aplikt ar naudas sodiem par jebko. Pašreizējā redakcijā naudas soda
piemērošanas joma tomēr ir ierobežota.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka no likumprojekta nepieciešams
izsvītrot jauno naudas soda veidu, bet, ja tas šeit tomēr paliks, tad būs jābalso
pret likumprojektu kopumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tāds liktenis!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es nerunāšu komisijas vārdā, bet minēšu to, ko
minēju komisijā kā deputāts.
Diemžēl priekšlikuma iesniedzēji… varbūt viņiem nav bijusi
saskarsme ar to, kas reāli notiek skolās. Šobrīd situācija ir tāda, ka jau gandrīz
gadu ekskursijas skolēniem vai nu nenotiek, vai notiek maz šādu ekskursiju. Ļoti
apgrūtināta ir skolēnu nogādāšana, piemēram, uz vietām, kur ir peldbaseini, ļoti
apgrūtināta ir skolēnu nogādāšana uz ledus hallēm, kur viņi mācās slidot, jo tie
normatīvi, kuri bija līdz šim, visos gadījumos paredzēja sodīt direktoru,
respektīvi, iestādes vadītāju, un līdz ar to lielākā daļa šo direktoru maksimāli
centās ierobežot tos riskus, kādi varēja būt saistībā ar kāda darbinieka
neizdarību.
Ir noteikti normatīvi, cik lielam skaitam bērnu jābūt līdzi vienam
pieaugušajam. Bieži vien vecāki vai vecvecāki pavada bērnus kopā ar pedagogiem.
Atklāti teikšu, ka esmu saņēmis pārmetumus: „Kāpēc jūs Saeimā pieņemat tādus
likumus, kas neļauj mums braukt ekskursijās?” Es sākumā brīnījos, kā var tā
būt. Beigās tomēr konstatēja šo kļūdu, kas bija iepriekš pieļauta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jāteic, ka mēs šo kļūdu bijām pieļāvuši. Un
labi, ka to cenšas labot. Vai ar šiem grozījumiem tā tiks labota vai ne? Es ļoti
ceru, ka tiks. Bet jebkurā gadījumā deputāta Agešina priekšlikums var novest pie
tā, ka turpināsies tas, kas jau gandrīz gadu turpinās, – ka bērni ekskursijās
praktiski nebrauc vai brauc ļoti, ļoti maz.
Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.
– deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 22.
Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Skatām trešajā lasījumā likumprojektu „Par
darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.
Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums – tieslietu
ministra Mareka Segliņa priekšlikums, kurā tiek precīzi pateikts, uz kādām
kapitālsabiedrībām un komercsabiedrībām šis likumprojekts attiecas. Komisija šo
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Ļoti lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par vienīgo priekšlikumu, kas iesniegts šā likumprojekta trešajam lasījumam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par darbinieku
iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5288 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Sokolovskis. 11.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 11.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Maksātnespējas
likums”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.5277 un
Nr.5378.
Būtībā šis ir ilgi gaidīts likumprojekts, kas tiešām būtiski
samazinās administrēšanas izmaksas un vienkāršos maksātnespējas procesa pieteikuma
iesniegšanu, padarīs to daudz ātrāku un efektīvāku. Skaidrs, ka te vēl būs diezgan
liels darbs darāms, un mēs gaidīsim priekšlikumus. Tas ir vēl jāapspriež valdībā,
jo tas ir saistīts ar to, ka valdībai ir uzlikts šāds pienākums.
Arī valdībā šos priekšlikumus skatīja, tāpēc aicinu
likumprojektu „Maksātnespējas likums” atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Godātie kolēģi! Minētais likumprojekts
patiesībā ir esošā likuma jaunā redakcija, bet ļoti paplašināta.
Manuprāt, šis likumprojekts padara maksātnespējas procesu ilgāku
un sarežģītāku, jo ir plānotas divas procedūras vienas procedūras vietā, proti,
bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra. Patiesībā tas tikai ievilcina
visu šo procesu – maksātnespējas procesu -, ieliek to atvilktnē un padara to par
bezperspektīvu.
Otra lieta, kas, manuprāt, ļoti svarīga. Pēc bankrota procedūras,
tātad visas mantas pārdošanas, tiesa, pamatojoties uz administratora atzinumu, vēl
tikai lems, vai parādnieku pielaist pie parāda pielāgošanas jeb norakstīšanas
procesa, kas ir augsne pārkāpumiem un korupcijai. Par to patiesībā ir jālemj pirms
šā procesa uzsākšanas, jo citādi parādnieks pārdos savu īpašumu izsolē un tikai
pēc tam uzzinās, vai viņam tos atlikušos parādus dzēš vai nedzēš.
Un vēl viens apstāklis, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, ir šī
administratora figūra. Mēs visi rūpējamies par kredītņēmējiem, kas saņēmuši
kredītus mājokļu iegūšanai. Taču ļoti daudzas personas Latvijā ieguvušas
kredītus, lai iegādātos lielus zemes gabalus, kuru kopējā summa, cena tirgū, varētu
būt lielāka par dažiem miljoniem. Un tagad šīs personas nevar atmaksāt, atdot savus
kredītus, un līdz ar to tām ir liela interese iegūt iespēju, izmantojot tieši šo
konkrēto likumu, tomēr iziet šo saistību dzēšanas procedūru un līdz ar to
samazināt savus izdevumus. Un mūsu valstī tomēr nepastāv tāda sistēma, kas
garantētu, simtprocentīgi nodrošinātu nekustamā īpašuma uzskaiti. Persona, kura
vēlas vienkārši paslēpt savus īpašumus, var tos pārrakstīt saviem radiniekiem un,
lai paslēptu savus ienākumu avotus, var atrast tādu darbu, kurā šai personai maksās
nelielu algu, un līdz ar to šīs personas manta būs daudz zemāka, nekā patiesībā
tas piederētos.
Un te būtu viss atkarīgs tieši no administratora personīgā
viedokļa.
Man liekas, ka šajos apstākļos mēs nevaram atļauties palaist tāda
veida procedūru dzīvē, jo tas tikai padarīs par iespējamu vienkārši uzkraut visu
šo nesamaksāto kredītu slogu uz bankām, nevis uz tiem kredītņēmējiem, kuri
aizņēmušies lielas summas no bankām, lai iesaistītos tirgus operācijās ar nekustamo
īpašumu.
Tātad šis likums, kaut arī tas domāts, lai nodrošinātu mazāko
kredītņēmēju likteni un atslābinātu tiem kredītu slogu, patiesībā tiks izmantots
galvenokārt tieši spekulatīvo darījumu veicēju turpmākam liktenim.
Manuprāt, tas nav taisnīgi, un tātad šis likumprojekts ir grozāms
un maināms, lai tas tiktu patiešām izskatīts no jauna Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis. Komisijas vārdā varu teikt, ka, protams, komisijā bija
debates par šo likumprojektu. Mēs atzīstam, ka tas nav pilnīgs, tas ir uzlabojams, bet
tieši tādēļ aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Maksātnespējas likums”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 11.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā valdības
izstrādātos un atbildīgās komisijas atbalstītos grozījumus Gada pārskatu likumā,
kuri reglamentē vienu līdz šim nereglamentētu jomu saistībā ar gada pārskatu
iesniegšanu. Respektīvi, ir runa par tām kapitālsabiedrībām, kuras piedalās
privāti publiskās partnerības projektos.
Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo
likumprojekts ir ļoti nepieciešams.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Paldies.
Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 29.janvārim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 29.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte
Skaidrīte Pilāte.
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”,
reģistrācijas numurs 1581/Lp9.
Likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu jūs atbalstīt to
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Pilāte. Atbildīgā komisija kā priekšlikumu iesniegšanas
termiņu piedāvā 26.janvāri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 26.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5386 –
likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības
likumā”. Komisija izskatīja trīs priekšlikumus.
1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija nolēma
neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. 2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. Un arī 3. – deputāta Šadurska priekšlikums.
Neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Golubovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 27.janvāris.
Paldies.
Pirms sākam izskatīt nākamo likumprojektu, ir pienācis laiks
pārtraukumam… Tur ir piecpadsmit priekšlikumi… Labi! Ja deputāti ir gatavi līdz
pārtraukumam izskatīt vēl vienu likumprojektu, tad… Nākamais darba kārtības
jautājums tātad ir likumprojekts… Pazuda…
A.Golubovs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta
likumā”.
Sēdes vadītāja. Jā, bet man tas pazuda no darba kārtības… Man
nav tabulā…
Nākamais darba kārtības jautājums „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5387. Ir piecpadsmit
priekšlikumi.
1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. 2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. 3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 6. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 6.
un 7.priekšlikumu.
A.Golubovs. 8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. 13. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. 14. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Golubovs. Un 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Golubovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Golubovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 27.janvāris.
Tagad gan ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas
rezultātus!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, paziņojumam
vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sakarā ar to, ka daudzi deputāti ir iesnieguši priekšlikumu,
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt, pēc divām minūtēm, Sarkanajā
zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks… ir zālē,
Gundars Daudze… ir, Oskars Kastēns… ir, Andrejs Klementjevs, Janīna
Kursīte-Pakule… ir, Sarmīte Ķikuste… arī ir, Visvaldis Lācis… visu laiku bija,
Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas sēdi.
Turpinām ar likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatām grozījumus
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Šie grozījumi ir ļoti, ļoti
vajadzīgi, steidzīgi vajadzīgi sakarā ar mūsu jaunajiem novadiem, jo šis pats likums
paredz, ka pazūd tāds jēdziens kā „pilsēta ar lauku teritoriju” un tā vietā ir
jābūt… vai nu jāpievieno šī teritorija pilsētai, vai jāizveido pagasts, lai
varētu tur veidot teritoriālo pārvaldi.
Šajā sakarā pašvaldībām šis likumprojekts ir ārkārtīgi
būtisks, tas ir jau sen gaidīts. Tāpēc komisija lūdz likumprojektu pasludināt par
steidzamu.
Lūdzu jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Kučinskis. Tagad aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
22.februāris… 22.janvāris, piedošanu. Un likumprojekta izskatīšana –
28.janvārī.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
22.janvāris. Likumprojekta otrais, galīgais, lasījums – 28.janvārī. Deputāti
neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.1606/Lp9. Likumprojektu ir
sagatavojusi Iekšlietu ministrija un akceptējusi valdība. Likumprojekta būtība ir
padarīt bargākus sodus par braukšanu… par autotransporta vadīšanu, pareizāk sakot,
par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo
vielu ietekmē.
Jāteic, ka bija visai interesanta diskusija Juridiskajā komisijā.
Bija gan Satiksmes biroja pārstāvji, gan arī policijas pārstāvji, un debatēs
izskanēja viedoklis, ka, pašreizējā ekonomiskajā situācijā paaugstinot naudas sodu,
mēs varētu problēmas neatrisināt, bet radīt jaunas, respektīvi, paaugstināt
korupcijas risku tieši ceļu policistu vidē. Taču komisija konceptuāli šā
likumprojekta virzīšanu atbalsta.
Jāsaka, ka bija arī debates par daudziem citiem jautājumiem, par
statistikas rādītājiem, par to, vai nevajadzētu ieviest jaunu administratīvo
sodu – piespiedu darbu.
Katrā ziņā uz otro lasījumu varētu būt arī papildinājumi šim
likumprojektam.
Komisijas vārdā aicinu to pieņemt konceptuāli, un tad risināsim
detalizēti.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es turpināšu to diskusiju, kas bija komisijas
sēdē, un runāšu pēc iespējas īsāk.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus
iesniedza Iekšlietu ministrija, paredz divas reizes (atsevišķos gadījumos – līdz
1000 latiem) palielināt naudas sodus transportlīdzekļu vadītājiem par braukšanu
alkohola reibumā. Es komisijas sēdē enerģiski iebildu pret šo likumprojektu, kaut gan
likumprojekta leģitīmais mērķis – cīņa ar tādu sabiedrībai bīstamu parādību
kā dzeršana pie stūres – neizraisa manī nekādas šaubas. Visefektīvākais
līdzeklis, kā cīnīties ar šo parādību, būtu nāves soda ieviešana. Tomēr izraisa
šaubas šāda radikāla līdzekļa piemērošanas samērīgums, tāpat arī tās
divkāršās naudas soda palielināšanas samērīgums, ko piedāvā policija. Būtu
jāatzīmē, ka jau ir naudas sodu pastiprināšanas pieredze 2005.gadā un 2007.gadā.
2005.gadā naudas sods praktiski netika palielināts. Vienīgā
atšķirība bija tā, ka naudas soda diapazona vietā ieviesa naudas soda visaugstāko
līmeni. Piemēram, agrāk vadītāju, kura asinīs tika noteiktas vairāk nekā 1,5
promiles alkohola, sodīja ar naudas sodu no 400 līdz 500 latiem, taču ar 2005.gada
grozījumiem tika ieviesta stingra naudas soda likme – 500 latu apmērā. Toties kopā
ar naudas sodu tika ieviesta arī sodīšana arestējot, un, pateicoties tieši tai,
pārkāpumu skaits krasi pazeminājās. 2007.gadā naudas sodu likmes tika paaugstinātas
divkārt (tiesa gan, ne visiem, bet divriteņu un mopēdu vadītājiem), bet tas
neatstāja nekādu iespaidu uz pārkāpumu skaitu.
Vērtējot sodīšanas pastiprināšanas samērīgumu, nevar neņemt
vērā to faktu, ka pēdējā laikā mēneša vidējā alga valstī būtiski
pazeminājusies no 526 latiem 2008.gada decembrī līdz 433 latiem 2009.gada septembrī.
Tie ir pēdējie dati, kas ir publicēti.
Tādā veidā, bez jebkādas iejaukšanās no Saeimas puses, reālais
naudas soda smagums jau tā palielinājies par 20 procentiem.
Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Tas kļūtu par
signālu visām ministrijām, lai iesniegtu šāda satura priekšlikumus, ņemot vērā
reālo ekonomisko situāciju valstī.
Ja tomēr šis likumprojekts tiks atbalstīts (tas ir visticamāk), tad
es aicinu valdošās koalīcijas deputātus virzīties pa Rīgas Domes deputātu
izvēlēto ceļu. Viņi sākumā plašsaziņas līdzekļos bija solījuši maksu par
braukšanu sabiedriskajā transportā paaugstināt par 50 procentiem, bet vēlāk
aprobežojās tikai ar 25 procentiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā mums patiešām bija karstas
debates. Rasnača kungs jau raksturoja šo situāciju, tāpat arī Buzajeva kungs
izanalizēja patiešām visu šo statistiku par pēdējiem trijiem gadiem.
Un es gribu teikt, ka, ja jūs šo grozījumu salīdzinātu ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgajām normām, kādas pašlaik ir spēkā,
tad redzētu, ka Ministru kabineta iesniegtais šo normu grozījums (es domāju, ka tas
nāk no Satiksmes ministrijas sistēmā esošajām institūcijām) visus sodus pareizina
ar divi. Un es to nevaru saprast. Iespējams, ka visus šos gadus patiešām šie sodi
salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un salīdzinājumā ar Skandināviju ir
bijuši par zemu. Īpaši tāpēc, ka viņi apgalvo, ka iekasējamības līmenis
salīdzinājumā ar citām valstīm esot ļoti augsts.
Taču, kaut gan es komisijā atturējos, tomēr šodien balsošu
„par”. Bet es visus jūs aicinu, jo mēs visi esam, vismaz liela daļa no mums,
transportlīdzekļu vadītāji, atcerēties vienu lietu, ka bargie sodi, kā dažkārt
mēdz sabiedrībā teikt… Mans kolēģis Eniņa kungs, piemēram, pareizi apgalvo, ka
dzērājšoferis ir pielīdzināms slepkavam, kas braukā pa ceļu un jebkurā brīdī var
nogalināt cilvēkus. Tāpat arī tie, kas transportlīdzekli vada, būdami narkotiku
ietekmē. Tā tas arī ir. Bet mums tomēr vajadzētu padomāt, ja mēs runājam atkal par
šiem sodiem, vai tie… vai šis lēciens ir samērīgs, jo par simts procentiem
palielināt – tā jau nav nekāda lielā māksla, to mēs visi mākam – ar divi
pareizināt. Un nedomājiet, ka es aizstāvu dzērājšoferus! Es neaizstāvu
dzērājšoferus. Bet padomāsim visi kopīgi, lai patiešām atkal kāds nevērstos
Satversmes tiesā, teikdams, ka šis sods ir nesamērīgs salīdzinājumā ar pašreizējo
regulējumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst?
Dz.Rasnačs. Nekas nav piebilstams. Aicinu pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 8.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 11.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem,
īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.5400.
Godājamie kolēģi! Iemesls, kādēļ mums ir jāgroza likums „Par
1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā
ūdensputnu dzīves vidi”, ir tas, ka mēs nesen esam veikuši administratīvi
teritoriālo reformu. Varu jūs uzreiz nomierināt, ka neviena mitrāja nosaukums netiks
mainīts, neviens mitrājs netiks ne likvidēts, ne paplašināts; tie paliks tādi paši,
kādi ir bijuši. Atšķirība vienīgi tā, ka atrodas citā novadā… Un jāsakārto
šo novadu uzskaitījums, jo šis dokuments ir starptautiskas nozīmes dokuments, tas ir
nepieciešams Latvijas valstij gan no vides aizsardzības viedokļa, gan arī strādājot
ar Eiropas fondiem un tos administrējot tādējādi, lai putniem būtu iespējami labāka
dzīve šajos mitrājos.
Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Ārlietu komisijā tas ir noticis vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā
ūdensputnu dzīves vidi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5399.
Atbildīgā komisija saņēma 261 priekšlikumu. Cerams, ka mēs
šodien veikli tiksim galā ar tiem jautājumiem.
1. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 3.priekšlikums, kurā daļēji iekļauts 4. – finanšu
ministra priekšlikums -, atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 6. –
Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 8. –
Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 10. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 12.
– Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 14.
-atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 15. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 16.
– komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 17. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 18.
– komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 19.priekšlikumā iekļauts 23. – finanšu ministra
priekšlikums. Un tie ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 20. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 21.
– komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 22. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 24. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 25.
– komisijas priekšlikumā. kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 26. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Un tajā ir iekļauts daļēji atbalstītais 27. –
finanšu ministra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 28. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 29. – komisijas priekšlikumā – iekļauts 30. –
finanšu ministra priekšlikums. Tie ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 31.priekšlikumā iekļauts arī 32. – finanšu
ministra daļēji atbalstītais priekšlikums, un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas 31.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 33. – finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 34.
– komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 35.priekšlikumā daļēji atbalstīts 37. – finanšu
ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 36. ir iekļauts 39. – finanšu ministra priekšlikums,
un 36.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 38. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 40. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 42. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 43. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 44. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 45. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 46. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 47. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 48. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 49. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 50. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 51. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 52.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 53. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 54. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 55. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 56. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 57. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 58. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 59. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 60. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 61. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 62. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 63. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 64. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 65. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 66. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 67. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 68. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 69. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 70. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 71. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 72. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 73. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 74. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 76. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 77. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 79. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 80. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 81. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 82.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 83. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 84. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 85. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 86. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 87. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 88. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 89. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 90. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 91. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 92. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 93. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 94. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 95. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 96. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 97. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 98. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 99. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 100. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 101. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 102. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 103. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 104. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 105. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 106. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 107. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 108. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 109. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 110. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 111. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 112. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 113. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 114. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 115. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 116. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 117. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 118. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 119. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 120. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 121. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 122. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 123. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 124. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 125. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 126. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 127. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 128. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 129. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 130. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 131. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 132. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 133. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 134. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 135. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 136. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 137. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 138. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 139. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 140. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 141. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 142. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 143. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 144. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 145. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 146. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 147. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 148. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 149. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 150. – komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 151. – finanšu ministra priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 152. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 153. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 154. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 155. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 156. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 157.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 158. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 159. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 160. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 161. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 162. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 163. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 164. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 165. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 166. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 167. – finanšu ministra priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 168. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 169. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 170. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 171. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 172. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 173. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 174. – finanšu ministra priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 175. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 176. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 177. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 178. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 179. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 180. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 181. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 182. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 183. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 184. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 185. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 186. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 187. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 188. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 189. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 190. – arī daļēji atbalstīts. Abi iekļauti 191.
– komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 192. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 193. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 194. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 195. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 196. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 197. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 198. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 199. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 200. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 201. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 202. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 203. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 204. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 205. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 206. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 207. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 208. – finanšu ministra priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 209. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 210. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 211. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 212. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 213. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 214. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 215. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 216. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 217. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 218. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 219. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 220. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 221. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 222. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 223. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 224. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 225. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 226. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 227. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 228. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 229. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 230. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 231. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 232. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 233. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 234. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 235. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 236. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 237. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 238. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 239. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 240. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 241. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 242. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 243. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 244. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 245.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 246. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 247.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš. 248. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 249. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 250. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 251. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 252. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 253. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 254. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 255. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 256. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 257. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 258. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. 259. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 260. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Un 261. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Paldies, deputāti, par darbu!
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu
likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Krūmiņš. 2010.gada 5.februāris.
Sēdes vadītājs. 5.februāris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Publisko iepirkumu likumā””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu numur
5364 – likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais
lasījums.
Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija, un šie grozījumi
nepieciešami, lai ieviestu šajā likumā Eiropas Savienības direktīvas.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un to atbalstīja. Aicinu arī jūs to
atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko
iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
4.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā izstrādāts, lai
ieviestu Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu
un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to
aizsardzību. Likumprojekts definē kritisko infrastruktūru, nosaka tās klasifikāciju,
kā arī paredz, ka Ministru kabinets apstiprina kritisko infrastruktūru kopumu.
Komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un to atbalstīja.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nacionālās
drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš. (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts paredz, ka
lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu
apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai tā
izpildi. Likumprojekts paredz, ka tiek ieviestas beztermiņa speciālās atļaujas
(licences). Ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi, lai nodrošinātu Ieroču aprites
likuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas par
pakalpojumiem iekšējā tirgū prasībām. Likumprojekts paredz, ka lēmumu par
speciālās atļaujas (licences) apturēšanu vai anulēšanu valsts pārvaldes iestāde
pieņem pamatojoties uz dažādiem pamatiem.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
izstrādāts sakarā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, kurā
paredzēts pilnveidot Zemessardzi, lai nodrošinātu kolektīvās un teritoriālās
aizsardzības uzdevumus, kā arī zemessargu dalību sabiedrības drošības pasākumos.
Valdības Rīcības plāna 5.4.2.punkts paredzēja izstrādāt un iesniegt Ministru
kabinetā jaunu Latvijas Republikas Zemessardzes likuma projektu līdz 2009.gada
1.jūlijam.
Likumprojekts ir saņemts. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu, iepazinās ar to sīki un atbalstīja
konceptuāli pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas Republikas
Zemessardzes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās
atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts
Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisija saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu
ar lūgumu dot atļauju 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie
administratīvās atbildības. Iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzklausījusi
Imanta Kalniņa paskaidrojumus, komisija nolēma atbalstīt deputāta Imanta Kalniņa
saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto
pārkāpumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 6, atturas – 16.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās
atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts
Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta
Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības. Iepazinusies ar
lietas materiāliem, kā arī uzklausījusi Staņislava Šķestera paskaidrojumus,
komisija nolēma atbalstīt deputāta Staņislava Šķestera saukšanu pie
administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās
atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 13, atturas – 20. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos””,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad grozījumi likumā „Par Latvijas
Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” tika izskatīti
atbildīgajā komisijā. To būtība ir tāda, ka šajos grozījumos tiek apstiprinātas
valsts SIA „Vides investīciju fonds” funkcijas šo līdzekļu apsaimniekošanai, kuri
ir iegūti, nu, teiksim tā, tirgojot emisiju kvotas. Komisija, izsvērusi, teiksim, šo
situāciju, ka būtu pēc iespējas ātrāk jātiek galā ar šīs apsaimniekošanas
sistēmas izveidi un stabilizāciju, lūdz arī piešķirt steidzamību šo grozījumu
tālākajai virzībai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” pirmajā… es
atvainojos, par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas dalību Kioto Protokola elastīgajos mehānismos””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas dalību Kioto Protokola elastīgajos mehānismos”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā, galīgā, lasījuma datumu.
I.Līdaka. Tātad iesniegšanas termiņš – 26.janvāris un
izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 28.februārī.
Sēdes vadītājs. 28.februārī? 26.janvāris ir priekšlikumu
iesniegšanas termiņš…
I.Līdaka. Janvārī, janvārī!
Sēdes vadītājs. Un galīgais lasījums?
I.Līdaka. 28.janvārī.
Sēdes vadītājs. 28.janvāris. Tātad 26.janvāris – priekšlikumu
iesniegšanas termiņš, 28.janvārī – otrais lasījums. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmajiem
dokumentiem Nr.5389 un Nr.5389A. Tātad tie, kā jau Juridiskās komisijas vadītāja
teica, ir akceptēti Juridiskajā komisijā un apakškomisijā, kas strādā ar jauno
Tiesu iekārtas likumu. Ilgu debašu rezultātā ir sagatavoti likuma grozījumi. Un šis
tiesību akta projekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” paredz ieviest
Tieslietu padomes institūtu, papildinot likumu ar jaunu 13.1 nodaļu un
veicot arī veselu virkni grozījumu ar to saistītajos pantos, tāpēc šā likumprojekta
grozījumu skaits ir tik apjomīgs.
Diskusija par Tieslietu padomes izveidošanu, tās lomu un
funkcijām… šī diskusija dienas kārtībā ir bijusi jau aptuveni 10 gadus, un šajā
laikā Tiesu iekārtas likumprojekts un koncepcija par Tieslietu padomes funkcijām ir
piedzīvojuši vairākas konceptuālas izmaiņas. Un arī šobrīd piedāvātais variants
atšķiras gan no sākotnējā projekta, kas tika izstrādāts, gan arī no tā, kurš
nonāca Saeimā un ar kuru sāka strādāt Juridiskas komisijas apakškomisija. Tātad
šis piedāvātais variants ir ilgu diskusiju rezultāts un ir vērtējams kā tiesu
varas, izpildvaras un likumdevējvaras kompromiss. Un es arī gribu atzīmēt, ka šie
izstrādātie grozījumi tomēr ir vērtējami kā nozīmīgs tiesību politikas solis un
ir uzskatāmi tikai par nākamo soli, lai tālāk var pilnveidot tiesu varas neatkarības
institucionālos pamatus. Šis darbs tika aizsākts, izveidojot Tiesu administrāciju, ko
mēs izdarījām iepriekšējā parlamenta darbības laikā.
Likuma mērķis ir arvien vairāk iesaistīt pašus tiesnešus tiesu
sistēmai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā, tāpēc Tieslietu padomes
viedoklis būs ļoti svarīgs un nozīmīgs pieturas punkts, sagatavojot un pieņemot
lēmumus, kas skar tiesu sistēmu.
Likumprojekta sagatavošanas gaitā tika rūpīgi vērtēta arī
Tieslietu padomes izveidošana un tai piešķiramās kompetences atbilstība gan Latvijas
tiesību garam, gan Latvijas Republikas Satversmei. Un rezultātā… Kā jau es teicu,
kompromisu rezultātā Tieslietu padomei pārsvarā ir piešķirtas konsultatīvas un
padomdevēja funkcijas, taču, manuprāt, ir svarīgi atzīmēt to, ka bez Tieslietu
padomes viedokļa uzklausīšanas un vērā ņemšanas turpmāk daudzus jautājumus tiesu
sistēmā nedz likumdevējs, nedz tieslietu ministrs izlemt nevarēs. Un, protams, arī
pašiem tiesnešiem droši vien ir nozīmīgi saprast to, ka arī jautājumā par tiesu
sistēmas budžetu būs obligāti nepieciešams šis Tieslietu padomes viedoklis.
Un vēl, piesakot šo likumprojektu, es tomēr gribu pateikt, ka
šobrīd paredzētais sastāvs un funkcijas ļauj Tieslietu padomei izveidoties par pašu
nozīmīgāko tieslietu politikas attīstības veicinātāju un noteicēju, bet to, vai
šī institūcija spēs strādāt sekmīgi, vai tās lēmumi būs autoritatīvi un vai
tiem būs kāda nozīme, to nenodrošinās ne politiķi, ne Saeima ar likuma grozījumiem.
Tas, vai šī institūcija spēs iekarot savu vietu tieslietu sistēmā, ir atkarīgs no
pašiem tiesnešiem, no šīs padomes sastāva.
Un, kā jau es teicu, tas ir rūpīgs darbs, tāpēc gan Tiesu
iekārtas likuma apakškomisija, gan Juridiskā komisija turpinās strādāt ar šiem
likuma grozījumiem, bet šobrīd es lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais darba kārtības punkts – likumprojekts „Pensiju
ieturējumu atmaksāšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta
„Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu
priekšlikumu. Komisijas sēdē priekšlikums ir izdiskutēts. Priekšlikuma iesniedzējs
– frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Diemžēl komisijas sēdē
tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es principiāli runāju par šo priekšlikumu,
kad mēs skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču protokolējuma dēļ es
gribu šo priekšlikumu nolasīt: „Papildināt likumu ar 8.pantu šādā redakcijā:
„Saskaņā ar šā likuma nosacījumiem izmaksātā atmaksājamās pensijas daļa netiek
ņemta vērā, pašvaldībai lemjot par trūcīgās vai maznodrošinātās personas
statusa piešķiršanu, saglabāšanu vai atņemšanu, sociālās palīdzības pabalstu
piešķiršanu un to apmēru.”” Diemžēl pensionāriem, kas varētu būt laimīgi
aprīļa mēnesī, kad saskaņā ar šo likumu tiks atgrieztas visas ieturētās summas…
dažiem no viņiem – un pēc mūsu aplēsēm, tādi ir 10 000 cilvēku – būs
nopietnas problēmas, jo, ņemot vērā to, ka viņu ienākumi palielināsies vienā
mēnesī, viņi varētu zaudēt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, kā
arī dažas summas no pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem.
Šī problēma būs aktuāla aprīļa, maija un jūnija mēnesī, jo
šo statusu piešķiršanai tiek ņemti vērā ienākumi triju mēnešu laikā.
Taču diemžēl šodien acīmredzot šis priekšlikums tiks noraidīts,
tomēr vēl ir laiks šādu kļūdu izlabot, tāpēc mēs cīnīsimies tālāk un
uzrakstīsim gan jautājumu labklājības ministram, gan varbūt pat privātu vēstuli, jo
pats ministrs saprot, ka problēma eksistē. Viņš pats jau nosūtīja visām
pašvaldībām vēstules ar lūgumu izdarīt to, ko mēs pieprasījām atspoguļot
likumā.
Diemžēl šis ministra lūgums nevar aizvietot likumu, jo ir Ministru
kabineta noteikumi par trūcīgās personas statusa piešķiršanu, kurus pašvaldības
vispār nevar mainīt, bet ir desmit pašvaldībām saistoši noteikumi, kuri varētu kaut
ko mainīt, lai katrai pašvaldībai atsevišķi novērstu kļūdu. Būtu lietderīgi,
protams, to izdarīt ar vienu balsojumu.
Es aicinu šo PCTVL frakcijas priekšlikumu atbalstīt un, protams,
neatkarīgi no šā balsojuma atbalstīt arī pašu likumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Runājot par šo
konkrēto priekšlikumu, man jārunā par divām lietām.
Pirmā ir par „baļķu nesējiem”. Šodien mums te ir pieteikušies
tādi, kas ir „nesuši baļķi”, proti, PCTVL un LPP/LC. Dīvaini! Tajos pieteikumos
Satversmes tiesai, ko iesniedza „Sabiedrība Citai politikai” un „Saskaņas
Centrs” nebija viņu parakstu. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Piedāvājuma
nebija!”) Viņi, izrādās, ir tie lielākie darītāji!
Ja mēs runājam tagad par Buzajeva kunga priekšlikumu, tad Buzajeva
kunga priekšlikums ievieš lielāku haosu, nekā jūs spējat iedomāties. Proti, visi
tie cilvēki, kuri līdz šim saņēma pabalstu kā trūcīgie, saņēma arī zināmu
valsts atbalstu kā trūcīgie. Buzajeva kunga priekšlikums faktiski ir tāds, ka viņiem
tas viss, ko viņi saņēma pēdējo septiņu mēnešu laikā kā pabalstus (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Tas būs par traku!”), būs jāatmaksā, jo tikai tāda ir
šā priekšlikuma loģika.
Paldies.
Aicinu to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča. Komisijas vārdā man vairs nav nekā, ko piebilst par
1.priekšlikumu. Es aicinu kolēģus to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – un tas ir arī vienīgais –
frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 50, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man vēl piebilst, pirms
aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Es runāšu par
jautājumu, kas saistīts ar izdienas pensijām, jo laikā no pirmā lasījuma līdz šim
mēs jau esam saņēmuši vairākus jautājumus un tādēļ esam uzrunājuši
pagājušajā ceturtdienā visas ministrijas un atbildīgās iestādes, kuras piešķir
izdienas pensiju un to maksā no saviem budžeta līdzekļiem. Šā likuma, Pensiju
ieturējumu atmaksāšanas likuma, 2.pantā ir skaidri un gaiši norādīts, kas tie ir
par izdienas pensionāriem, kuriem tiek atmaksāts saistībā ar šo likumu. Tātad tie ir
pensionāri, kuriem izdienas pensijas piešķir atbilstoši attiecīgajiem nolikumiem un
kuriem vēl šodien izdienas pensijas maksā no sociālās apdrošināšanas budžeta.
Līdz ar to es aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Pensiju ieturējumu
atmaksāšanas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Es informēju, ka šodien bija paredzēta arī atbilžu sniegšana uz
deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem,
no kuriem viens bija adresēts satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, otrs –
labklājības ministram Uldim Augulim, bet trešais – Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim.
Uz visiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Jautājumu
iesniedzēji ir informējuši, ka rakstiskās atbildes viņus apmierina, līdz ar to
atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.
Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus, no kuriem vienu
ir iesnieguši deputāti – Urbanovičs, Agešins, Holostovs, Cilevičs, Golubovs,
Mirskis, Tutins, Fjodorovs, Zemļinskis un Pimenovs. Un šis jautājums ir adresēts
labklājības ministram Uldim Augulim. Jautājums ir šāds – „Par datu atbilstību
pensiju ieturējumu atmaksāšanai”. Šis jautājums tiek nodots labklājības
ministram Uldim Augulim.
Savukārt otru jautājumu ir iesnieguši deputāti Pliners, Buhvalovs,
Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs. Šis jautājums adresēts ārlietu ministram Mārim
Riekstiņam. Jautājums ir šāds – „Par iespējamo vilcināšanos, parakstot ANO
konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām” fakultatīvo protokolu”.
Šis jautājums tiks nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Briedis… ir, Andrejs
Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Ērika Zommere… ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 21.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2010.gada 21.janvārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1657/Lp9) (Dok. Nr. 5389, 5389A) |
|
| Priekšlikums | – dep. V.Muižniece (par) |
| Par likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9) (Dok. Nr. 5394, 5394A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9) (Dok. Nr. 5395, 5395A) |
|
| Priekšlikums | – dep. I.Feldmane (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9) (Dok. Nr. 5396, 5396A) |
|
| Priekšlikums | – dep. A.Baštiks (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1661/Lp9) (Dok. Nr. 5397, 5397A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. I.Čepāne (par) |
| – dep. Dz.Rasnačs (pret) | |
| Lēmuma projekts „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 873/Lm9) (Dok. Nr. 5390) |
|
| Ziņo | – dep. V.Muižniece |
| Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam” (Nr. 874/Lm9) (Dok. Nr. 5391) |
|
| Ziņo | – dep. V.Muižniece |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1655/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5370) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5394, 5394A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. J.Dukšinskis | |
| Par procedūru | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5395, 5395A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5395, 5395A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5396, 5396A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5396, 5396A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 1498/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5383) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 1386/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5385) |
|
| Ziņo | – dep. P.Hanka |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1404/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5392) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Debates | – dep. V.Agešins |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| Likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” (Nr. 1193/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5398) |
|
| Ziņo | – dep. D.Staķe |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1631/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5288, 5377) |
|
| Ziņo | – dep. J.Sokolovskis |
| Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 1621/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5277, 5378) |
|
| Ziņo | – dep. V.A.Krauklis |
| Debates | – dep. I.Pimenovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1630/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5287, 5380) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1581/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5384) |
|
| Ziņo | – dep. S.Pilāte |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1449/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5386) |
|
| Ziņo | – dep. A.Golubovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1448/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5387) |
|
| Ziņo | – dep. A.Golubovs |
| Paziņojums | – dep. A.Bērziņš (ZZS) |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1643/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5351, 5388) |
|
| Ziņo | – dep. M.Kučinskis |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1606/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5229, 5393) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. I.Čepāne | |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 1627/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5283, 5400) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
| Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums” (Nr. 1424/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5399) |
|
| Ziņo | – dep. A.Krūmiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1651/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5364, 5409) |
|
| Ziņo | – dep. M.Ārbergs |
| Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1642/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5350, 5412) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1653/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5368, 5413) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” (Nr. 1652/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5367, 5414) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 875/Lm9) (Dok. Nr. 5415) |
|
| Ziņo | – dep. V.Orlovs |
| Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 876/Lm9) (Dok. Nr. 5416) |
|
| Ziņo | – dep. V.Orlovs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” (Nr. 1644/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5356, 5424) |
|
| Ziņo | – dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1657/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5389, 5389A) |
|
| Ziņo | – dep. S.Āboltiņa |
| Likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5394B) |
|
| Ziņo | – dep. A.Barča |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. A.Štokenbergs | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Holostova, B.Cileviča, A.Golubova, S.Mirska, J.Tutina, S.Fjodorovas, M.Zemļinska, I.Pimenova jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par datu atbilstību pensiju ieturējumu atmaksāšanai” (Nr. 186/J9) |
|
| Informācija par deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par iespējamo vilcināšanos, parakstot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” (Nr. 187/J9) |
|
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs |
Datums: 21.01.2010 11:19:06 bal001
Par – 20, pret – 38, atturas – 3. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros” (1664/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 21.01.2010 13:50:52 bal002
Par – 28, pret – 59, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1661/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 21.01.2010 13:52:24 bal003
Slēgtais balsojums
Par – 81, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (873/Lm9)
Datums: 21.01.2010 13:53:44 bal004
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam (874/Lm9)
Datums: 21.01.2010 13:57:09 bal005
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.01.2010 14:01:35 bal006
Par – 85, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:21:48 bal007
Par – 92, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:26:11 bal008
Par – 88, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:26:44 bal009
Par – 90, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:27:50 bal010
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.01.2010 14:29:16 bal011
Par – 86, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:29:53 bal012
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:31:02 bal013
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.01.2010 14:32:13 bal014
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 3.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:36:52 bal015
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 3.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:44:34 bal016
Par – 23, pret – 55, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 3.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:45:02 bal017
Par – 63, pret – 0, atturas – 22. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 3.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:46:18 bal018
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 3.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:47:14 bal019
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1631/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:53:19 bal020
Par – 63, pret – 13, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:54:32 bal021
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:55:49 bal022
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 2.lasījums
Datums: 21.01.2010 14:57:30 bal023
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 2.lasījums
Datums: 21.01.2010 15:00:19 bal024
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 2.lasījums
Datums: 21.01.2010 15:33:13 bal025
Par – 74, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 15:33:42 bal026
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 15:42:51 bal027
Par – 68, pret – 1, atturas – 8. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 15:44:46 bal028
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (1627/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:02:40 bal029
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 2.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:03:48 bal030
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:05:16 bal031
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1642/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:06:50 bal032
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:08:24 bal033
Par – 85, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:09:42 bal034
Par – 43, pret – 6, atturas – 16. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības (875/Lm9)
Datums: 21.01.2010 16:10:42 bal035
Par – 37, pret – 13, atturas – 20. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības (876/Lm9)
Datums: 21.01.2010 16:12:23 bal036
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:12:51 bal037
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:17:34 bal038
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 1.lasījums
Datums: 21.01.2010 16:23:48 bal039
Par – 15, pret – 50, atturas – 20. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.01.2010 16:25:32 bal040
Par – 94, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2010.gada 21.janvārī
Vadītājs. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir klāt „Frakciju viedokļu” laiks, un Saeimas deputāti tūlīt jūs informēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Kā pirmajam šodien vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti sarežģīta un ilga Saeimas sēde. Tā dalījās uz trim daļām.
Pirmās divas daļas bija veltītas mūsu attiecībām ar starptautiskajiem kreditoriem. Diemžēl Saeima ir atbalstījusi vissliktāko variantu – dot valdībai pilnīgu rīcības brīvību sarunām ar šiem kreditoriem. Praktiski Saeima strādāja kā kserokss, jo, ko Repše uzrakstīja kā savu uzdevumu, to viņš atpakaļ arī saņēma, un šobrīd iznāk tā, ka Saeimas deputāti ir ķīlnieki saistībā ar visām šīm problēmām. Un kādas būs konkrēto sarunu sekas? Teiksim, pensijas vecuma palielināšana vai nodokļu paaugstināšana… Tie paši ministri no Saeimas tribīnes mums teiks: „Jūs paši balsojāt par visu to! Neko nevar darīt, jo sarunas jau ir pabeigtas un naudas ir saņemtas, un tā tālāk.”
Diemžēl arī opozīcija atbalstīja šo valdības priekšlikumu – gan „Saskaņas Centrs” (uz pusēm), gan arī LPP/LC. Attiecīgi bija slēptas sarunas starp valdību un opozīciju, un rezultātu jūs redzējāt. Uz šo izteikumu par slēptajām sarunām atsaucas deputāts Kastēns! Un redzēsiet vēl tālāk.
Otrais ļoti svarīgais jautājums bija Satversmes tiesas sprieduma izpildīšana attiecībā uz ieturējumiem no pensijām. Saeima divos lasījumos uzreiz pieņēma likumprojektu paketi, kas nodrošina, ka no februāra sākuma ieturējumu vairs nebūs un aprīlī kopā ar pensiju izmaksās visus iepriekšējos ieturējumus. Diemžēl likumprojektā ir būtiskas kļūdas: nav ņemta vērā situācija, ka pensionāriem ienākums vienā mēnesī paaugstināsies un sakarā ar to viņi var zaudēt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu. PCTVL frakcijas priekšlikums, kas tika iesniegts, lai novērstu šo problēmu, diemžēl tika noraidīts. Bet mēs cīnīsimies tālāk; diskusija vēl nav slēgta, jo visas šīs problēmas parādīsies tikai aprīlī, maijā un jūnijā – trīs mēnešu laikā. Mēs esam gatavi meklēt atbalstu valdībā, Labklājības ministrijā, jo diemžēl neatradām atbalstu Saeimā.
Un kā pēdējais jāmin sarežģīts likumprojekts, kas paredz naudas sodu divkāršu palielināšanu sliktiem cilvēkiem – šoferiem, kuri aizturēti reibuma stāvoklī. Bet, cienījamās dāmas un godātie kungi, šie sodi palielināti divas reizes, kad algas valstī pēdējo gadu laikā pazeminājušās par 20 procentiem un šis process vēl nav beidzies! Frakcija neatbalstīja šo likumprojektu, bet diemžēl Saeimas vairākums to atbalstīja.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Buzajeva kungam.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien pats iepriecinošākais notikums noteikti ir lielā vienprātībā pieņemtie likuma grozījumi, tātad likums, kas ļauj atdot atpakaļ ieturētās pensijas. No februāra vecuma pensionāri saņems simts procentu pensiju neatkarīgi no tā, vai viņi strādā vai nestrādā; aprīlī viņiem tiks atmaksāti ieturējumi – desmit procenti vienā gadījumā un septiņdesmit procenti otrā gadījumā. Protams, tas ir noticis tāpēc, ka Satversmes tiesa ir pateikusi Saeimai priekšā to, ko daļa deputātu saprata jau arī toreiz, – ka gluži tādā veidā visu to darīt nevar pat tad, ja tā budžeta kurpe ir stipri caura, un pat tad, ja ļoti spiež. Tā ka tā summa ir jādod atpakaļ. Labi, ka tas izdevās vienkārši.
Pēc garākām debatēm tika dots pilnvarojums valdībai turpināt aizdevumu saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem aizdevējiem. Tas notika pašā vienkāršākajā formā – formā, par kādu varēja vienoties Saeima, par kādu varēja vienoties valdība un koalīcija. Šobrīd jau grūti moralizēt – pareizi vai nepareizi. Šeit tiek turpināts tas, kas tika sākts pagājušajā gadā un jau aizpagājušā gada beigās. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka mēs citādā veidā finansēt savu budžeta deficītu un risināt citas budžeta problēmas nevaram, kā jau visi saprot. Tautsaimniecības attīstībai šis aizņēmums nav paredzēts, jo aizdevēji to tā nav ļāvuši. Līdz ar to šobrīd būtiskākie jautājumi ir par to, lai savlaicīgi iesaistītu sociālos partnerus, darba devējus un darba ņēmējus, diskusijās par 2011.gada budžetu vai vismaz par būtiskām izmaiņām šajā gadā. Jāatceras, ka nodokļu likmes celšana ne vienmēr veicina uzņēmējdarbību, un, lai gan tas ir saprotami no budžeta ieņēmumu daļas lāpīšanas viedokļa, ne vienmēr tas ir racionāli. Par to ir pietiekami daudz diskutēts, bet jāpiekrīt arī tam, ka valdības un varbūt arī Saeimas pārstāvji tajā nav pietiekami ieklausījušies. Arī mēs šeit gribam dot savu ieguldījumu, lai nebūtu tā, ka nākamajai Saeimai vai nākamajām valdībām nākamā budžeta konsolidācija, kas, jāsaka, turpmākajos divos gados ir paredzama praktiski tikpat liela kā divos aizvadītajos gados, nebūtu jāveic tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet būtu arī kaut kāds ieņēmumu pieaugums, kuru radītu nevis nodokļu likmju celšana (tas bieži vien ir iluzori), bet gan uzņēmējdarbības kaut kāda, kaut vai pieticīga, atdzīvināšana, atdzīvošanās.
Mūsu apvienības priekšsēdētājs ir atjaunojis sociāli ekonomiskās darba grupas darbību mūsu partijā. Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā dosim savu ieguldījumu arī šajās idejās, jo, lai nodokļu politika būtu pietiekami līdzsvarota, ar mazāku spiedienu uz nodokļiem, kuri ir uz darbu, bet ar lielāku spiedienu uz nekustamo īpašumu, jāmeklē arī citi veidi, kādos varētu šo ekonomiskā strupceļa situāciju, kāda pašlaik mums ir un ir ļoti problemātiska, tomēr pārvarēt un pamazām virzīties uz kaut ko gaišāku.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Grīnblata kungam.
Turpinājumā apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā runās tās priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima atbalstīja valdības sagatavoto lēmuma projektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās. Valdības sagatavotais un ar „Saskaņas Centra” palīdzību pilnveidotais pilnvarojuma variants paredz, ka Saeima, lai valsts turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus (mērķis -mazināt finansiālās un ekonomiskas krīzes radītās sekas), uzdod Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem.
Aizņemoties valdībai jāievēro nosacījumi, ka starptautiskā aizņēmuma programmas kopējā summa nedrīkst pārsniegt septiņarpus miljardus eiro un aizņēmums izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.
Vēlos atgādināt, ka jau 2008.gada beigās Saeimā pārstāvētie politiskie spēki noslēdza tā saukto Adventes vienošanos, kas paredzēja, ka starptautisku finanšu institūciju aizdevumu izmantošanai ir jāizstrādā skaidri un objektīvi noteikumi, kā arī nepieciešamie likumdošanas akti. Taču visu šo laiku valdības ir to apzināti vilcinājušas un jautājumus, kas skar katram Latvijas iedzīvotājam svarīgo vienošanos par aizņēmumu, apspriedušas tikai valdību un koalīcijas partiju līmenī, turklāt piešķīrušas šiem jautājumiem slepenības statusu. Valdības drīzāk ir meklējušas attaisnojumu savām darbībām, rīkodamās bez Saeimas uzdevuma un atbalsta un pat apliecinādamas Eiropas Komisijai, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu.
Vēl pagājušā gada vasarā tika parakstītas papildu vienošanās ar aizdevējiem – un atkal tikai Ministru kabineta līmenī. Tikai 2009.gadā, apspriežot Saeimas ziņojumu par aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem, tapa skaidrs, ka publiskotie vienošanās teksti neatbilst faktiskajam vienošanās saturam. Tātad Ministru kabinets uzdrošinājās ne tikai pārņemt Saeimas kompetenci un bez attiecīga uzdevuma un konkrēta Saeimas mandāta lemt par valstij un sabiedrībai tik svarīgu jautājumu, bet pat maldināt deputātus un nenodot viņu rīcībā visus dokumentus, kuros ietverti visi aizdevumu nosacījumi un politiskie apsolījumi. Tagad Satversmes tiesa ir devusi minētā jautājuma vērtējumu, jo neviens deputāts nevar balsot par lietām, kuras nezina, mētāties ar vēlētāju uzticību. Un Latvijas vārdā lemt par vairāku miljardu lielu aizņēmumu ir tiesīga tikai un vienīgi Saeima, kas nevis ar aizvērtām acīm varētu piešķirt Ministru kabinetam neierobežotas pilnvaras, bet gan dotu izpildvarai konkrētus uzdevumus un pieprasītu konkrētu rīcību, lai Latvijā tiktu stabilizēta ekonomiskā situācija.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvim Valērijam Agešinam.
„Frakciju viedokļus” turpina Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka šodienas sēde bija veltīta daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem un, mūsuprāt, ir arī daudzi politiski panākumi.
Daudz laika tika veltīts debatēm par dažādiem dokumentiem – par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus. Jāsaka, ka Tautas partijas frakcija ļoti pozitīvi vērtē to faktu, ka beidzot parlamentā bija pilnvērtīgas debates par parlamenta lomu (un es gribu izteikt atzinību visiem, kas saprata, ka līdz šim parlamenta loma nav pienācīgi novērtēta un nav pienācīgi izprasta, un ka izpratne šobrīd ir pilnveidojusies), tāpat arī to, ka notika arī gana plašas debates par finanšu ministra ziņojumu.
Tāpat kā politisku panākumu vēlos atzīmēt to, ka premjera partijas vadītāja beidzot ir atzinusi iepriekš pieļautās kļūdas un ir publiski atvainojusies Latvijas tautai. Tas ļauj cerēt uz apdomīgāku, izsvērtāku politiku nākotnē; uz to savus sadarbības partnerus mēs esam mudinājuši nemitīgi.
Tautas partija piedāvāja atšķirīgu risinājumu, un, lai gan mūsu piedāvātais likumprojekts deva iespēju ļoti pilnīgi regulēt tās pilnvaras, kas tiktu dotas Ministru kabinetam, mūsu risinājums diemžēl netika pieņemts. Taču visumā pieņemtie lēmumi ir solis pareizā virzienā, nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi un iepriekš negodīgā veidā samazināto pensiju atmaksāšanu tuvākajā laikā? Un tāpēc es vēlos īpaši uzteikt, ka Tautas partijas frakcijas deputātes Aijas Barčas vadībā izstrādātie trīs likumprojekti, kas šodien tika pieņemti jau galīgajā lasījumā, pilnībā atrisina jautājumu par to, ka Satversmes tiesa uzdeva gan pilnībā izmaksāt pensijas, gan arī atmaksāt ieturējumus. Šodien pieņemtie likumi šo jautājumu pilnīgi tiesiski noregulē. Ceru, ka šī bija pēdējā reize, kad ap šo pensiju jautājumu notika tik milzīgas politiskas spekulācijas un vairs nebūs iespējams cilvēkus maldināt un stāstīt brīnumu lietas par to, kādi apdraudējumi sagaidāmi. Tagad šis jautājums ir pilnīgi sakārtots.
Vēlos vērtēt pozitīvi arī to, ka ir uzsākta produktīva diskusija par parlamenta lomas palielināšanu arī tādā ziņā, ka būs skaidrs, kā pieņemt lēmumus, kas ietekmē valsts ilgtermiņa finansiālās saistības un tautsaimniecības attīstību.
Tautas partija ir saņēmusi Ministru prezidenta apliecinājumu par gatavību kopīgi izstrādāt likumu, kas nodrošinātu pastāvīgu parlamenta kontroli pār valsts ilgtermiņa kredītsaistībām. Tautas partija uzskata, ka šobrīd svarīgi ir nevis ļoti lielā apmierinātībā… lielā apmierinājumā runāt par iespēju valsts izdevumus finansēt uz kredīta rēķina, bet gan… Tautas partija aicina lietišķi vērtēt visas iespējas tautsaimniecības atjaunošanai, un jau nākamajā nedēļā Tautas partijas frakcijas deputāti iesniegs Saeimā jaunu likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot šīs eksporta jomas nozīmes pieaugumu Latvijas ekonomikā. Un tāpat mēs rosināsim pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu arī medikamentiem, tādējādi veicinot sabiedrības veselību.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Muižnieces kundzei.
Tagad runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā droši vien svarīgākais bija Saeimas dotais mandāts valdībai, lai valdība varētu turpināt naudas aizņemšanos no starptautiskajiem aizdevējiem.
Es pa šo laiku esmu paskatījies jau starptautisko lielo ziņu aģentūru, tādu kā BBC, CNN un citu, mājaslapas un arī Financial Times; tur šis fakts jau ir atzīmēts diezgan pozitīvi. Un man ir liels prieks par to, ka – varbūt lielā mērā pateicoties arī mūsu frakcijai – ir novērstas diezgan nepatīkamās sekas, kādas Latvijai būtu iestājušās, ja Saeima būtu sākusi pīties balsojumos un sākusi balsot pret šo lēmumu, jo mums bija iesniegti visdažādākie varianti – uzlabot, neuzlabot – no vienas partijas, otras partijas, un tā tālāk. Katrā ziņā šis ir nopietns, ārkārtīgi nopietns lēmums, kas skars Latvijas attīstību ilgu laiku. Man ir žēl, ka šodienas daudzie dokumenti, kas mums Saeimā bija par šo tēmu, parādīja koalīcijas iekšējās pretrunas un nesaskaņas. To visu varēja laicīgi novērst, izrunājoties koalīcijā, bet nu… viss ir labs, kas ir labi beidzies! Un, par laimi, tātad balsojums ir pozitīvs.
Šodien Saeimā tika skatīti arī vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar pensijām. Ir likumprojekts, kas paredz ieturēto pensiju daļu atmaksāšanu. Likumprojekts paredz, ka no pagājušā gada līdz šā gada 31.janvārim ieturēto pensijas daļu izmaksās šā gada aprīlī kopā ar aprīļa pensiju, un tādā veidā Saeima izpilda Satversmes tiesas spriedumu. Minētajā likumprojektā tātad ir runa par kārtību, kādā ir atlīdzināmas pensiju ieturētās daļas.
Es gribu atgādināt, ka mūsu frakcija, LPP/LC, pagājušajā gadā balsoja pret šiem nelikumīgajiem samazinājumiem. Šobrīd mēs no sirds priecājamies kopā ar pensionāriem par gūto uzvaru Satversmes tiesā.
Mēs jau savulaik brīdinājām koalīciju, ka valdības lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Satversmei. Mēs atgādinājām, ka jau 2002.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka Andra Šķēles valdības lēmums liegt strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju bija pretrunā ar pamatlikumu. Taču mūsu argumenti tika ignorēti un bija vajadzīgs diezgan garš ceļš, lai Dombrovska kunga vadītā valdība saprastu, ka lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Dažkārt vaino arī… atskan kritika, ka šie samazinājumi bijuši nepieciešami tāpēc, ka pirmo aizņemšanos izdarīja Ivara Godmaņa vadītā valdība. Bet, ja mēs paskatīsimies Godmaņa parakstīto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad redzēsim, ka tur nav neviena vārda par pensiju samazināšanu. Tā ir šīs valdības iniciatīva un līdz ar to arī šīs valdības atbildība.
Un arī Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai un ka izvēle attiecībā uz veidu, kādā veikt budžeta izdevumu samazināšanu, bija atstāta Latvijas ziņā.
Es gribu vēl arī piebilst ļoti īsu repliku par Buzajeva kunga meliem, ko viņš tikko mums te stāstīja, – ka esot bijušas kaut kādas slēptas sarunas starp valdību un opozīciju. Nekādas slēptas sarunas par atbalstu šai koalīcijai mums nav bijušas. Lēmums atbalstīt šo likumprojektu par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem tika pieņemts asās diskusijās šorīt agri no rīta frakcijas sēdē.
Tāpat Buzajeva kungs te izteica žēlabas par to, ka ir šobrīd noteikts stingrāks sods dzērājšoferiem. Mēs, LPP/LC frakcija, balsojām par šiem stingrākajiem sodiem, jo uzskatām, ka tiem šoferiem, kas ir pie stūres sēdušies spēcīgā „žvingulī”, autovadītāja tiesību atņemšana uz četriem gadiem – tas ir pietiekami adekvāts sods. Mēs ļoti ceram, ka šie jaunie stingrie sodi palīdzēs samazināt traģēdiju skaitu uz Latvijas ceļiem.
Paldies.
Vadītājs. Paldies Kastēna kungam.
Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas vārdā šodien runās deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums ir laba diena Saeimā, un visi galvenie notikumi šeit saistījās ar Satversmes tiesas spriedumu pensiju sakarā. Dienu mēs sākām ar karstām debatēm par Saeimas pilnvarojumu valdībai aizņemties finanšu līdzekļus. Patiesību sakot, laikam pirms šīsdienas sēdes neviens tā īsti nevarēja paredzēt rezultātu. Rezultāts ir pozitīvs; pret šo lēmumu bija tikai Tautas partijas frakcija un PCTVL frakcija. Un te nu man jāteic, ka tautas mutvārdu daiļrade rodas momentā. Proti, jau dzirdēju versiju par nākotnes apvienību, kas saukšoties „Oranžās bites”. Nu paskatīsimies, vai tas tā arī notiks.
Bet, nopietni runājot, šā lēmuma sakarā es varu tikai apbrīnot Ministru prezidenta pacietību, skaidrojot deputātiem acīmredzamas lietas, proti, kā Saeimai būtu saprātīgi rīkoties šobrīd, kā būtu vislabāk valsts tālākai attīstībai.
Un atcerēsimies vakardienas publiskās debates televīzijā! Man jāteic, ka tajā balsojumā 99 no katriem 100 skatītājiem saprata šīs lietas, bet diemžēl visi Saeimas deputāti to tā arī nespēja.
To, kā nākotnē mēs strādāsim valdošajā koalīcijā, ir ļoti grūti paredzēt, jo neizskatās, ka Tautas partija ir sapratusi, ka valdību šūpot ir neproduktīvi un ka tas viņiem pašiem neatnes nekādas publikas simpātijas, bet, tieši otrādi, tikai pasliktina Latvijas finanšu situāciju starptautiskajos tirgos un Latvijas kredītreitingus. Es ļoti ceru, ka šis mēģinājums sašūpot valdību bija pēdējais un tālāk mēs varēsim konstruktīvi strādāt.
Šodienas lēmums par pilnvarojumu valdībai ļāva mums vienā dienā pabeigt pensiju likumdošanas sakārtošanu; tas ļaus pensionāriem saņemt atkal pilnā apmērā pensijas un saņemt ieturētās pensijas atmaksu. Tā ka to mēs esam, paldies Dievam, vienā dienā izdarījuši! Tikai ar vieglu ironiju gribētos atzīmēt tās kaismīgās runas, kas šodien šajā sakarā skanēja no Saeimas tribīnes. Jo, ja uzdodam sev tādu ļoti vienkāršu jautājumu – vai visu to Saeima būtu izdarījusi, ja nebūtu bijis šā Satversmes tiesas sprieduma? -, tad… Nu, atbildēt es ļauju katram no jums… jums, radioklausītāji, pašiem.
Šodien bija vēl viens notikums, taču tas nebija tik jauks. Saeima neatbalstīja „Pilsoniskās Savienības” un „Jaunā laika” kopīgi iesniegto priekšlikumu, ka ģenerālprokurora ievēlēšana veicama, atklāti balsojot. Balsu mums pietrūka. Argumenti šeit ir dažādi. Ir ļoti dažāda dažādu valstu pieredze, bet es vados no ļoti vienkārša apsvēruma – ja jau Latvijas pilsoņi ir ievēlējuši deputātus, tad viņiem ir jāzina, kā šie deputāti rīkojas, pieņemot atbildīgus lēmumus. Mūsu frakcija un arī „Jaunā laika” frakcija uzskatīja, ka šim balsojumam būtu jābūt atklātam.
Ar to par galvenajiem notikumiem būšu izstāstījis.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Šadurska kungam.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētāja vietniecei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gan jau esat šodien sekojuši līdzi sēdes norisei. Tā bija, jāsaka, diezgan dramatiska un būtībā arī diezgan smaga sēde. Smaga arī mums pašiem – gan psiholoģiski, gan arī fiziski, jāsaka pat tā.
No rīta koalīcijas partijas vēl diskutēja par to – dot vai nedot šodien konceptuālu atbalstu valdībai turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, ļaut vai neļaut turpināt saņemt un izmantot starptautisko aizdevumu. Un Tautas partijai bija atšķirīgs viedoklis – tika iesniegts likumprojekts, ka vēl vajag to pilnvarojumu pilnveidot, vēl vajag atlikt, vēl vajag debatēt, vēl vajag pagaidīt.
Tomēr pārējā koalīcija nolēma, ka nav ko gaidīt; ka Tautas partijas iesniegtais dokuments, tāda satura, kāds tas ir iesniegts, var apturēt šo Latvijas valstij tik būtisko starptautisko sarunu procesu, kurā ir panāktas daudz labākas vienošanās, daudz elastīgākas nostādnes nekā Tautas partijas piedāvātajā likumprojektā. Turklāt, ja nebūtu dots šis akcepts valdībai strādāt tālāk ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad tiktu arī liegta iespēja nekavējoties pildīt Satversmes tiesas lēmumu. Šajā balsojumā, tas ir, balsojumā par to, lai dotu valdībai šādu pilnvarojumu, balsis sadalījās šādi: 54 – par, 22 – pret (pārsvarā tās bija droši vien Tautas partijas balsis), un atturējās – 3. Jāteic, ka šajā balsojumā koalīciju atbalstīja arī LPP/LC un ka arī „Saskaņas Centrs” netraucēja šo lēmumu pieņemt. Un tāpēc pensionāriem es varu vēlreiz atkārtot tik sen gaidīto ziņu, ka Satversmes tiesas lēmumu varēsim pildīt nekavējoties, nevis līdz 2015.gadam, kā bija ļāvusi Satversmes tiesa. Un šajā sakarā Saeima šodienas sēdē pieņēma trīs Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotus likumprojektus – „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”, „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” un „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Gribu jums pateikt, ka tas nozīmē, ka no 1.aprīļa varēs atmaksāt ieturēto pensijas daļu. Tie būs 73,7 miljoni latu, kas tam tiks tērēti. Turklāt būs iespējams atcelt pensijām 10 procentu un 70 procentu ierobežojumu; būs iespējams to atcelt jau no 1.februāra. Šim nolūkam tiks tērēti 110,9 miljoni latu. Bez tam tiks arī attiecīgi izskaitļots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai šie cilvēki no tā neciestu, jo, saņemot šīs summas, ienākuma nodoklis mainās, bet, kā mēs zinām, 165
lati – tas ir pensionāru ienākuma neapliekamais minimums. Turklāt ar šiem likumiem tiek regulēts, ka to ieturēto daļu manto radinieki, ja paša pensionāra jau vairs nav šajā saulē.
Un es gribu atkārtot partijas „Jaunais laiks” vadītājas teikto, ka „Jaunais laiks”, būdams valdības vadītājs, atvainojas visiem pensionāriem, ka viņš bija spiests samazināt pensijas brīdī, kad valsts bija ļoti tuvu bankrotam.
Budžeta grozījumus vasarā parakstīja gan koalīcijas partneri, to skaitā Tautas partija, gan arī sociālie partneri, to skaitā Latvijas Pensionāru federācija, jo toreiz, 2009.gada jūnijā, politiķi nebija spējīgi vienoties, lai atrastu citu variantu.
Vecie cilvēki, kuru priekšā es noliecu galvu, bija tie, kuri vasarā izglāba valsti no bankrota, un mēs ieguvām laiku un uzticību no starptautiskajiem aizdevējiem, ka spējam veidot valsts saimniecisko dzīvi atbilstoši tam, ko spējam paši nopelnīt.
Un, ja jums ir kādas neskaidrības sakarā ar šiem pieņemtajiem likumiem, kas dod jums tiesības atgūt šo ieturēto pensijas daļu un saņemt pilnu pensiju, tad, lūdzu, protams, visus savus jautājumus varat adresēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām, kā arī mums, ja kaut kur kaut kas vēl ir neizdarīts.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Bendrātes kundzei.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Jautājumā par pilnvarojumu Ministru kabinetam mēs, „zaļie” un „zemnieki”, atbalstījām premjeru Valdi Dombrovski. Atbalstījām tāpēc, ka mēs esam balsojuši par šo valdību un redzam, ka Dombrovska vadībā valdība cenšas tās problēmas risināt, un redzam, ka tas risks, ja mēs neatbalstītu, ir ļoti liels, daudz lielāks, nekā mēs varbūt šajā brīdī pilnībā apzināmies. Jo, uzklausot arī premjera kungu, mēs redzējām arī izskaidrojumu tam, ka mums šie līdzekļi ir vajadzīgi šobrīd papildus. Proti, mums ir tomēr 7,5 procenti budžeta deficīts. Un, dodami atbalstu savam premjerministram, esam panākuši arī vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varēsim pensijas atmaksāt. To atmaksāšanai vajadzīgi 180 miljoni. Mēs varēsim atmaksāt no budžeta deficīta, jo pieļaujamais šim gadam ir 8,5 procenti, tātad mēs iekļaujamies tajā bez papildu korekcijām. Turklāt savā runā premjers norādīja… izteica cerību, ka šajā gadā mēs varētu iztikt bez budžeta grozījumiem, tātad bez atkal jauniem papildu samazinājumiem, kā tas bija pagājušogad vasarā.
Man ir tiešām patiess prieks, ka mums šodien izdevās pieņemt steidzamības kārtā, divos lasījumos, trīs likumus, to skaitā jaunu likumu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”. Tas mums dod likumisku pamatu, lai tiešām varētu pensijas sākt februārī maksāt pilnā apmērā un aprīlī atmaksāt arī to daļu, kas ir ieturēta. Es gribu uzsvērt, ka tas attiecas gan uz strādājošiem pensionāriem, gan, protams, uz tiem, kam tas samazinājums bija 10 procenti, gan arī uz tiem, kam ir izdienas pensijas. Par tām izdienas pensijām cilvēki īpaši bija uztraukušies – tā īsti nesaprata, vai izdienas pensijas arī ir tur iekšā. Jā, tur tiešām tās ir.
Tā ka personīgi man ir ļoti laba sajūta, lai gan šodien diena bija grūta, it sevišķi pirmā puse, psiholoģiski smagas bija diskusijas. Bet nu mēs varam skatīties pensionāriem acīs: mēs vismaz esam izdarījuši, kā saka, tik daudz, ka tas jautājums ir sakārtots.
Jaukas brīvdienas, un strādāsim tālāk!
Paldies.
Vadītājs. Paldies Rivžas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to radio tiešraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!