Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi un
viena minūte. Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Es vēlreiz jūs lūdzu ieņemt vietas!
Sākam Saeimas 2010.gada 14.janvāra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut šodienas darba kārtībā
likumprojektu „Meliorācijas likums” izskatīšanai otrajā lasījumā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un
izslēgt no sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt
grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
Imanta Lagzdiņa atbrīvošanu no Liepājas tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un
iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam
aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”.
Kā es saprotu, šis ir uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un līdz ar to mums ir
jālemj, vai Prezidijs par to informēs pēc ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem
un tad mēs lemsim, vai mēs to iekļaujam šīs sēdes vai nākamās sēdes darba
kārtībā vai arī noraidām.
Bet es saprotu, ka deputātam Leiškalnam ir kas sakāms. Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Leiškalnam… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es
gribēju runāt „par”!”) Tātad jūs runāsiet par to, lai tas tiek iekļauts
pie Prezidija ziņojumiem. Lūdzu, vārds deputātam Leiškalnam! Saskaņā ar Kārtības
ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šo
jautājumu.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, kolēģi!
Es jūs aicinu iekļaut šo lēmuma projektu Saeimas sēdes darba
kārtībā un pieņemt to šodien. Lēmuma projektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam
aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros” ir
sagatavojusi atbildīgā komisija pēc finanšu ministra lūguma.
Šis ir interesants stāsts par šo dokumentu, un medijos… Un līdz
pat komisijas vakardienas sēdei es domāju, ka deputātiem nāksies balsot par kaut ko
ļoti sarežģītu – par valdības memorandu vai vēstuli, vienošanos ar
starptautiskajiem aizdevējiem. Šobrīd izrādās, ka diemžēl tā nav. Man likās, ka
deputātiem šodien nāksies balsot par to, lai pensionāriem izmaksātu pensijas.
Dāmas un kungi! Pilnas pensijas ir jāizmaksā, nevis balstoties uz
šo lēmuma projektu, bet… Pensionāriem pilnas pensijas jāizmaksā un ieturētās
summas, šis parāds, jāatdod nevis šīs vēstules kontekstā, bet tāpēc, ka tā ir
lēmusi Satversmes tiesa. Tāpēc, ka šis spriedums ir izpildāms – un izpildāms
visātrākajā tempā! Turklāt pēc Tautas partijas un citu partiju ieteikuma mēs esam
nolēmuši to izpildīt ātrāk, nekā to prasa Satversmes tiesa, – atmaksāt ieturētos
pensiju apjomus jau līdz 1.aprīlim… Es īsti neatceros to datumu. (Starpsauciens no
zāles.) Protams… Paldies Tautas partijai.
No visa tā, kas tika stāstīts, radās pilnīgi mīti, ka deputāti
balsos par pilnvarojumu valdībai kaut ko parakstīt. Likās… pēc tā, ko es dzirdēju
un ko es lasīju, likās, ka pēc šīs vēstules apstiprinājuma finanšu ministrs dosies
pie Jakāna un teiks: „Davai, Dzintar, dzīvosim mierā!” Nebūt tas tā nav… Nekā
tamlīdzīga nav.
Par ko ir lēmuma projekts? Lēmuma projekts ir par to, kas jau ir
noticis; par to, ka valdība drīkst starptautiskajā tirgū aizņemties septiņarpus
miljardus eiro. Tur ir uzskaitītas valstis un organizācijas, no kurām… un beigās,
2.punktā, ir pateikti aizņēmuma izmantošanas mērķi. Vairāk nekā tur nav. Mēs
šobrīd nebalsojam ne par slepenām, ne par atklātām vēstulēm, mēs nekādā veidā
ar šo nepilnvarojam Ministru kabinetu darīt to, kas Ministru kabinetam jādara, –
veikt pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un slēgt ar viņiem valdības
vienošanos par sasniedzamajiem mērķiem. Tā ka es aicinu neiebilst pret šā lēmuma
projekta izskatīšanu un to izskatīt, jo lēmuma projekts izriet no blakus lēmuma, kā
to, skatot jautājumu par pensijām, norāda Satversmes tiesa.
Satversmes tiesa teica, ka ir ārkārtīgi slideni bez Saeimas
deleģējuma valdībai aizņemties tik lielas summas un ar tām segt budžeta deficītu,
veikt finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanu un tamlīdzīgi. Tā ka padarīsim
vēl tiesiskāku to, kas jau ir noticis. Šeit nav nekā jauna, un šeit nevienā mirklī
mēs neatsaucamies uz to vēstuli, kas mums tika iedota lasīšanai kā ierobežotas
pieejamības informācija un kas… kas īstenībā ir valdības un aizdevēju lieta. Un,
ja valdībai rodas nepieciešamība šo vienošanos īstenot, tad tai katru reizi ir
jānāk uz parlamentu… Ja ir nepieciešams, ar likumdošanas iniciatīvām tad ir
jānāk uz parlamentu, un parlamentam šīs valdības likumdošanas iniciatīvas nekādā
veidā nevar būt saistošas jau iepriekš.
Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt, nobalsot un aizmirst.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Viņš acīmredzot runās
„pret”.
Es atgādinu, ka šobrīd mēs runājam par to, lai par šo
patstāvīgo priekšlikumu Saeimas Prezidijs ziņotu šodien Saeimas sēdē.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Jā, godātie kolēģi! Runāsim par formu. Jā, tagad mēs apspriežam
šo ļoti svarīgo jautājumu. Šodien Leiškalna kungs, aģitējot par šā lēmuma
projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā, pateica, ka mums ir jālegalizē tas, kas
jau ir noticis.
Nu tad parunāsim par to, kas jau ir noticis! Tātad principā esam
uzņēmušies saistības. Mums ir parlamentāra valsts. Principā galīgais lēmums ir
jāpieņem parlamentam, nevis valdībai. Taču iznāk tā, ka valdība uzņemas kādas
saistības un pēc tam parlamentam jāpieņem viss, ko piedāvā valdība, jo tas ir
iekļauts saistībās ar starptautiskajiem kreditoriem.
Kas notiek šodien?
Šodien atkal šis lēmuma projekts nebija iekļauts darba kārtībā,
nebija kārtīgi izdiskutēts. Bet, godātie kolēģi, ja mēs šodien pieņemsim šo
lēmumu, tad, neskatoties uz to, ka tas izskatās ļoti nevainīgi, tajā slēpjas ļoti
daudz dažādu lietu, kuras mēs pēc tam būsim spiesti pieņemt. Tas ir… Var sacīt,
ka kredītlīgumu mēs parakstām tikai par to, ka mēs paņemsim naudu, bet tā beigās
ir zvaigznīte, un tur ir pielikums uz 60 lapaspusēm par to, ka mums ir jāveic pensiju
reforma, par to, ka mums ir jāveic reformas daudzās citās jomās. Tas skar jebkuru,
gandrīz katru, Latvijas iedzīvotāju, un tā darbības ilgums būs vismaz 5, 10 vai 15
gadi.
Vai mēs varam tā vienkārši – bez diskusijas – pieņemt šādas
saistības? Parakstīties uz tīras lapaspuses un pēc tam pateikt, kā šodien pateica
Leiškalna kungs: „Nu jā, mēs jau uzņēmāmies šīs saistības… Nu ko lai dara?
Mums tad ir jāpieņem.”
Tātad man ir tāds priekšlikums, ka tomēr vajag izdiskutēt šo
jautājumu un apzināties, kāds ir pielikums šim pilnvarojumam par aizņemšanos, kādas
ir tā sekas, kādi ir piedāvājumi, kāds ir reformu plāns, un tikai pēc tam izlemt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Buzajeva
kungs, tikai viens var runāt „par”, bet otrs – „pret”, tā ka jums vārds
šobrīd netiek dots. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Man par procedūru!”) Vai
jūs par procedūru, Buzajeva kungs? Lūdzu, ieslēdziet deputātam Buzajevam mikrofonu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es tomēr gribu izmantot savas veto tiesības, runājot par šā
lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. To ļauj izdarīt
Kārtības rullis, un es lūdzu uzskatīt visu šo diskusiju par sarunu par šā lēmuma
projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu… Man viss ir skaidrs. Paldies.
Es vēlreiz atgādināšu jums Kārtības rulli. Tātad Kārtības
rullis nosaka to, ka šobrīd, tā kā šis patstāvīgais priekšlikums deputātiem ir
bijis pieejams mazāk nekā 72 stundas, tad pēc piecu deputātu lūguma (un šādu
lūgumu ir saņēmis Saeimas Prezidijs, un šo lūgumu ir parakstījuši deputāti
Dzintars Zaķis, Guntis Bērziņš, Anna Seile, Ingmārs Līdaka un Māris Grīnblats)
tiek ierosināts Prezidijam šodienas sēdē ziņot par iesniegto lēmuma projektu „Par
pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā
aizņēmuma programmas ietvaros”. Šobrīd mēs runājam jeb diskutējam par to, vai
Prezidijs pēc ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem ziņo arī par šo
patstāvīgo priekšlikumu.
Ja mēs nolemjam, ka Prezidijs ziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu
šodien, tad tādā gadījumā mēs lemjam par to, vai tas tiek iekļauts šodienas sēdes
darba kārtībā, vai tas tiek iekļauts nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā,
vai tas tiek nodots kādai no Saeimas komisijām.
Tā kā viens deputāts ir runājis „par”, bet otrs – „pret”,
tad šobrīd mums ir jāizlemj jautājums par to, vai Prezidijs ziņos par šo
patstāvīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns,
kauns! Kā jums nav kauna!”) Balsosim par šā patstāvīgā priekšlikuma
iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 9. Šis
patstāvīgais priekšlikums ir iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi”.
Bet, runājot par citiem darba kārtības grozījumiem, informēju
jūs, ka ir saņemts vēl viens lūgums izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba
kārtībā, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību. Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Muzeju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos””
nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku
zaudējušu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Vekseļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Latvijas
Republikas Zemessardzes likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 5, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs arī ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Un tagad, godātie kolēģi, mēs esam atkal nonākuši pie jau
minētā patstāvīgā priekšlikuma, tātad pie lēmuma projekta „Par pilnvarojumu
Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas
ietvaros”. Mums ir jāizšķiras par to, vai šis lēmuma projekts tiek iekļauts
šodienas sēdes darba kārtībā, vai arī tas tiek iekļauts nākamās, kārtējās,
sēdes darba kārtībā, vai tiek nodots kādai no komisijām.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu šo lēmuma projektu iekļaut nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.
Šo ierosinājumu ir parakstījuši deputāti Zaķis, Guntis Bērziņš, Seile, Līdaka un
Grīnblats. Ņemot vērā to, ka ir saņemts šāds priekšlikums, mums balsojot ir
jāizšķir tas, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts nākamās,
kārtējās, sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma
projekta „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus
starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros” iekļaušanu nākamās, kārtējās,
Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 10. Šis patstāvīgais priekšlikums iekļauts nākamās,
kārtējās, Saeimas sēdes darba kārtībā.
Nākamā šodienas sēdes darba kārtības apakšsadaļa – „Par
atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Vairas Paegles iesniegumu
ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu 2010.gada 14.janvārī, tas ir,
šodien. Šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada
14.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Paeglei piešķirts.
Analoģisks iesniegums saņemts arī no deputātes Silvas Bendrātes.
Arī viņa lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.janvārī. Lūdzu zvanu!
Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Silvai Bendrātei šā gada
14.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Bendrātei piešķirts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās apakšsadaļas
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”, mums ir jālemj vēl par iespējamiem
grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt
grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Imanta Lagzdiņa atbrīvošanu no Liepājas
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas dokumentus ar Lagzdiņa kunga
iesniegumu par atbrīvošanu no tiesneša amata pildīšanas sakarā ar tiesneša amata
pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, rūpīgi
izpētījusi šos dokumentus un, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi šo lēmuma
projektu.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Imanta Lagzdiņa
atbrīvošanu no Liepājas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, godājamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu Nr.1368/Lp9 – „Grozījumi Valsts un pašvaldību
profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku
izdienas pensiju likumā”. Šis ir trešais lasījums, un mēs esam saņēmuši vienu
priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Par ko tas ir?”) Tas ir
no Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes, kura domā, ka
šī papildpiemaksa jāmaksā no valsts, nevis Kultūras ministrijas. Tāds šis
priekšlikums ir, un tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu nobalsot trešajā balsojumā… (No
zāles: „Lasījumā!”) Piedodiet, lasījumā… trešajā lasījumā šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tas gan ir likumprojekts, nevis
priekšlikums.
A.Ziedone-Kantāne. Likumprojekts ir trešajā lasījumā. Lūdzu
pievienoties komisijas viedoklim.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!
A.Ziedone-Kantāne. Nevajag ar stereotipiem nodarboties…
Sēdes vadītājs. Kantānes kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli.
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību
profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Likums
pieņemts.
A.Ziedone-Kantāne. Paldies par balsojumu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Gunārs Laicāns.
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5336. Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija izskatīja divus priekšlikumus, kas iesniegti likumprojekta
trešajam lasījumam.
1.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Laicāns. Arī 2.priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Laicāns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu
Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu.
Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Laicāns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””,
trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi!
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija
likumprojekta „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” trešajam lasījumam priekšlikumus
nesaņēma. Komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Parreglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5361. Tas ir
likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura reģistrācijas numurs ir
1421/Lp9 un kurā iekļauti arī otri grozījumi no likumprojekta Nr.1476/Lp9.
Kopumā ir saņemti trīsdesmit seši priekšlikumi, kas izskatīti
komisijā.
1. – deputāta Rozes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – deputāta Rozes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – deputāta Rozes priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 7. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 8. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 9. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 10. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 11. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 12. – ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 13. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 14. – deputāta Rozes priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 15. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 16. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 17. – ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 18. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 19. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 20. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 22. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 23. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 24. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 25. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 26. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 27. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 28. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 29. – ministra Segliņa priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 30. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Arī
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 31. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 32. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 33. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 35. – ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Un 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Valers. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Eiropas
komercsabiedrību likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1192/Lp9. Ir saņemti
divi priekšlikumi – abi no atbildīgās komisijas.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Kāposts. 2.priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Eiropas
komercsabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību
likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5372. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu
trešajā lasījumā un saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par minētā
likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas
kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajam lasījumam saņemti trīsdesmit astoņi
priekšlikumi. Komisija tos izskatīja.
1. – ārlietu ministra Riekstiņa priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – ārlietu ministra Riekstiņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – ārlietu ministra Riekstiņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu
daļēji iekļāva savā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 11. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 12. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 14.priekšlikums – atbalstīts, izskatot
10.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 15. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 18. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 19. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms novēlu sekmes visiem Jaunajā gadā, bet
tikai tajos pasākumos, kas nebūs vērsti pret mani personīgi.
Tālāk – konkrēti par šo interesanto priekšlikumu. Es to
nevarēju atbalstīt komisijas sēdē un neatbalstīšu arī tagad, jo… Palasiet vismaz
šo te – 26.apakšpunktu! Krievijā parādās kaut kāds žauklis, kam ienāk prātā
kaut kur savu „kreiso” naudiņu ieslidināt… Simts tūkstoši latu – kas tas ir
priekš lielajiem naudas slidinātājiem? Tas nav pilnīgi nekas! Un viņš vēsā mierā
ārpus Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona un republikas pilsētām… Vēl tur tikai
50 tūkstoši latu ir vajadzīgi… Un sveiki! Zēnam pretī nostājas kaut kāds Latvijā
dzīvojošs īnaģis, kurš ar lielu prieku iesaistās šinī darījumā.
Tagad termiņuzturēšanās atļauja ir uz pieciem gadiem. Brauc, kur
gribi, pa visu Šengenas zonu vēsā mierā. Kāds labums Latvijas ekonomikai no šāda
darījuma? Labums ir tiem, kuriem ir zināma interese vai pat pastiprināta interese,
tiem, kuri darbojās savā laikā ar visu to, kas skar nekustamos īpašumus, kuri cēla
vajadzīgas un nevajadzīgas ēkas Rīgā, Rīgas rajonā un tā tālāk, un tā
joprojām. Jā, nu ir sacelts! Nu ir viss riņķī apbūvēts, mājas ir tukšas, kaut kas
ir jādara. Un ne jau valstij tas ir vajadzīgs! Valstij tas galīgi nav vajadzīgs, bet
gan atsevišķiem ierēdņiem, atsevišķiem darboņiem, kuri, var teikt, sildīja to, ko
nevajadzēja sildīt, pārsildīja un pārkarsēja. Tagad viņiem tas ir vajadzīgs! Kāds
sakars tam ir ar Latvijas ekonomikas attīstīšanu?
Un otrs – par šo pašu 27.apakšpunktu. Arī tāda savdabīga
rīcība: „Veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk
kā 200 tūkstošus latu.” Atkal summa ir diezgan smieklīga priekš finanšu
investīcijām, bet tanī pašā laikā diezgan bīstama. Un tagad šādi te vīri un
varbūt arī viena otra sieva no Latvijas dodas uz jebkuru citu vietu un kaut kur tomēr
izdara tā, ka viņiem nākas tur atbildēt. Vienalga kur… jebkurā Eiropas Savienības
dalībvalstī. Vai jūs domājat, ka tad galveno atbildību par viņiem uzņemsies tā
valsts? Nebūt ne! Protams, pētīs, no kurienes šis drauģelis ir ieradies. Ahā,
Latvija ir tā, kas viņam ir devusi šīs iespējas! Tad otrs tāds parādās, trešais,
un beigu beigās pie visiem mūsu ne sevišķi labajiem vai sliktajiem darbiem klāt nāk,
lūk, šādi. Tāpēc diemžēl… Labi, tas ir otrais lasījums, un uz trešo lasījumu
varētu padomāt un piedomāt, bet es nevaru arī otrajā lasījumā šādu priekšlikumu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Te nu ir īstā reize teikt: dari, ko darīdams,
apdomā galu! Un tāpēc es uzreiz iesaku vēlreiz ieskatīties šajā likumprojektā un
nesākt jauno gadu ar tik ļoti nopietnu kļūdu, kādu mēs pieļautu, ja pieņemtu šo
priekšlikumu. Tā būtu milzīga kļūda!
Es ļoti brīnos, ka gan atbildīgā komisija… Vēl jo īpaši
tāpēc, ka to iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, tātad arī aizstāvējusi to… Redziet, debates jau ir turpinājušās
pietiekami ilgu laiku. Figurēja miljoni. Ja miljonus iegulda Latvijas ekonomikā, tad var
saņemt šo uzturēšanās atļauju. Nu summa ir sasniegusi 25 tūkstošus, kas ir
vienkārši smieklīga summa šādai atļaujai. Vienkārši smieklīga! Es brīnos, ko
jūs tur, komisijā, esat runājuši un diskutējuši… esat pieņēmuši šādu
variantu. 25 tūkstoši šādam lēmumam ir vienkārši patiešām smieklīga summa!
Piecas darba vietas. Vai tās darba vietas būs? Jūs jau iedosiet…
iedos valsts atļauju… Vai 10 tūkstoši nodokļos būs samaksāts vai nebūs? Un
– ja nebūs? Ko tad darīs? Anulēs? Ja būs iedota atļauja uz pieciem gadiem, tad diez
vai izdosies anulēt. Un tā tālāk, un tā joprojām.
Draugi mīļie, nu taču sapratīsim, nebūsim tik naivi! Ar šiem 25
tūkstošiem, pat ja pareizināsim ar desmit vai kaut vai ar simtu, ekonomiku neglābsim.
Neglābsim! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kā tad glābsim?”) Un
nemēģiniet mani pārliecināt par pretējo.
Ķīnieši… piemēram, ķīnieši… Es saņēmu vēstuli, kurā
Ķīnas miljonāri, ļoti daudz miljonāru, lūdz piešķirt viņiem pilsonību, tad viņi
šeit ieguldīšot miljonus. Miljonus, iedomājieties, nevis kaut kādus nieka 25
tūkstošus! Dabīgi, mēs komisijā pat neizskatījām šādu variantu.
Par nekustamo īpašumu. Jā, kādam patīk lobēt nekustamā īpašuma
tirgotājus, spekulantus, jo Latvijā ir sabūvētas mājas, dzīvokļi milzīgā skaitā.
Veselas pilsētiņas stāv bez apgaismojuma, tur nedzīvo neviens. Mēs ļoti labi to
redzam. Un tagad, redziet, saka: lai viņi brauc šurp un lai pērk šeit šos
dzīvokļus, un tad mēs būšot laimīgi. Tas ir vienkārši nepieļaujami, draugi
mīļie! Vai mēs neapjaušam to, ka mēs paveram koridoru, it īpaši no NVS valstīm,
cilvēku ieplūšanai šeit – Latvijā?! Mēs jau tā netiekam galā ar šiem
cilvēkiem, kuri šeit atrodas un nīst šo valsti, un lamā šo valsti, žurnālistus
ieskaitot. Krievu valodā raidošos žurnālistus ieskaitot. Jūs zināt par Mamikina
izdarībām, zināt, kādā veidā šīs lietas dara. Nemaz nerunājot par tiem, kas
atbrauks! Vai mēs viņiem 50 gadus atkal mācīsim latviešu valodu un neiemācīsim, un
mocīsimies ar viņiem? Nu neesiet naivi, draugi mīļie! Noraidīsim šādu priekšlikumu
un neļausim piesmiet savu valsti!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Investīciju piesaiste un jaunu darba vietu
radīšana būtu labs un krietns mērķis, un tad jau nu tā kā nebūtu ko pārmest
Kraukļa kungam, kurš ir kā apsēsts ar šo priekšlikumu un atbalsta to. Diemžēl
metode ir gauži diletantiska un nekādu labumu un nekādas investīcijas nedos. Par to ir
runāts gan Labklājības ministrijas atzinumā, kura neatbalsta šo priekšlikumu, gan
Ekonomikas ministrijas atzinumā, kas saka, ka nav nekādu aprēķinu un līdz ar to nav
iespējams izdarīt nekādus secinājumus, kā šī metode strādās. Un diemžēl,
godātie kolēģi, pašreizējā redakcijā 23.panta pirmās daļas trešais punkts dod
pilnīgi citu mehānismu, kur par 2000 latiem un amatu kapitālsabiedrībā var iegūt
piecu gadu uzturēšanās atļauju. Nu, kolēģi, būsim reālisti! Ja šī norma paliek,
tad Kraukļa kunga centieni nedos absolūti neko, jo tas, kas gribēs nopirkt biļeti uz
Šengenu, pirks to labāk par 2000 latiem, nevis par 25 tūkstošiem latu.
Otrkārt. Ja runājam par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, tad
jāteic, ka tas nu gan nedod nekāda labuma Latvijas ekonomikai un nevar būt nekādas
runas par ekonomikas sildīšanu.
Un vēl. Godātie kolēģi, es gribu minēt šā priekšlikuma
aizstāvjiem, lai jūs to labāk saprastu, tādu vienkāršu, varbūt pat mazliet
primitīvu piemēru. Ja cilvēku nosēdina ar pliku dibenu uz ledus, tad var jau teikt, ka
viņš silda ledu, bet es gan vairāk domāju, ka viņš saldē dibenu. Tāpēc man
šķiet, ka šeit ekonomikas sildīšana neiznāks.
Un, kolēģi, vēl ir viena tehniska detaļa. Mūsu rīcību
reglamentē Saeimas kārtības rullis, un priekšlikumi likumprojektam ir jāiesniedz
paredzētajā termiņā. Šo likumprojektu pirmajā lasījumā mēs skatījām 2009.gada
27.augusta sēdē, un toreiz tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
2009.gada 21.septembris. Gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan arī
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza savus
priekšlikumus pirms noteiktā termiņa. Ja nekļūdos, tas bija 18.septembris, kad
priekšlikumi tika iesniegti. Nu vismaz no ministrijām tie bija šajā datumā. Pēc tam
tie tika skatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē,
kur šie priekšlikumi sākotnēji tika atbalstīti, un pēc tam tika skatīti vēlreiz.
Toreiz Kraukļa kungs atsauca Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikumus un iesniedza tos vēlreiz. Bet vēlreiz tos iesniedza
2009.gada 5.novembrī, kas, godātie kolēģi, ir jau pēc 21.septembra.
Un tā kā mēs tabulā lasām… Jā, komisija varēja pieņemt šos
priekšlikumus skatīšanai, noformēt tos kā komisijas priekšlikumus un virzīt uz
Saeimas sēdi. Taču šajā tabulā pie 19.priekšlikuma mēs redzam: „Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.” Diemžēl šajā
dokumentā, kur jūs redzat vārds vārdā Kraukļa kunga priekšlikumus, ir skaidri un
gaiši redzams datums – 5.novembris -, kas jau ir pēc priekšlikumu iesniegšanas
termiņa. Līdz ar to diemžēl es aicinu sēdes vadītāju, lai mēs nepārkāptu Saeimas
kārtības rulli… Mēs diemžēl šo priekšlikumu Saeimas šodienas sēdē nedrīkstam
skatīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie Prezidija locekļi!
Cienījamie kolēģi! Es visā pilnībā piebiedrojos „Pilsoniskās Savienības” un
TB/LNNK frakcijas priekšlikumam un lūdzu noraidīt šo Venta Armanda Kraukļa,
respektīvi, Tautas partijas, iesniegto likumprojektu. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Komisijas priekšlikums!”)
Kādēļ? Tādēļ, ka, būdams šeit, Saeimas sēdē, un arī
publiskos rakstos, būdams deputāts, esmu līdzīgā veidā kritizējis tamlīdzīgus
priekšlikumus un teicis, ka mēs, latvieši, nedrīkstam iet pa politiskās pašnāvības
ceļu. Šis ir jauns politiskās pašnāvības ceļš. Šis ir kolonizācijas ceļš!
Jārīkojas gluži otrādi. Tautas partija, kas zināmā mērā visās iepriekšējās
Saeimās, ne tikai 9.Saeimā, ir gājusi pa šo kolonizācijas atbalstīšanas ceļu, vai
nu tieši atbalstot, vai arī ar vienaldzību, respektīvi, nevēršoties pret šo
kolonizāciju… viņa atkal mēģina šo ceļu iet.
Mēs būtībā esam jau nonākuši traģiskā situācijā. Es jums
pastāstīšu vienu gadījumu, kas bija tikai pirms mēneša. Tāpat kā pie jums visiem,
arī pie manis griežas visdažādākajos jautājumos visdažādākie cilvēki. Un arī
viens… viena dēla tēvs… dēlam 33 gadi… atnāca pie manis. Tēvs ir inženieris,
un viņš sava dēla uzdevumā lūdz deputātu Lāci, lai viņš novērš turpmākos
šādus kolonizācijas atkārtojumus. Tātad 33 gadus jauns latvietis ar augstāko
izglītību, filologs, beidzis Angļu valodas fakultāti, uzvārdā Valkovskis…
Mārtiņš Valkovskis, kvalificēts speciālists, strādā par tulku uzņēmumā
„Tilde”, kur datoru jomā ievieš jaunus latviskus terminus, lai neieviestos tikai
angliski termini. Viņš paziņo man ar tēva inženiera, arī izglītota cilvēka,
latvieša, starpniecību, ka, pēc šā jaunā cilvēka uzskatiem, Latvijā esot –
pilnīgi pareizi! – krievu cilvēki, slāvu cilvēki, krieviski runājoši
cilvēki, latvieši un – pats beidzamais un vissvarīgākais! – latviski runājoši
latvieši. Vent Armand Kraukli! Man liekas, ka šā jaunā cilvēka klasifikācijā jūs
piederat pie latviski runājošiem latviešiem, bet jums jākļūst par latvieti. Tautas
partijai jākļūst par latviešiem. Un mēs nedrīkstam pieņemt tādu likumprojektu, ko
izvirza latviski runājoši latvieši. Noraidīsim šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, paliek tiešām
ārkārtīgi skumji ap sirdi.
Jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ļoti rūpīgi strādāja pie šā priekšlikuma, tika izveidota darba
grupa, kurā piedalījās gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan drošības
iestāžu pārstāvji; vairākās darba grupas sēdēs tika diskutēti vairāki varianti
un pētīta citu valstu pieredze. Un arī atbildīgās komisijas sēdes notika vairākas,
notika padziļināta diskusija arī ar visām drošības iestādēm un tā tālāk.
Tā vissliktākā lieta šajās debatēs bija tā, ka faktiski
sabiedrība un deputāti, kas varbūt nav tik cieši iesaistīti šajā procesā, tiek
maldināti. Pašlaik šīs durvis vai šis koridors, par ko runāja kolēģi, jau sen ir
vaļā. Pašlaik esošā norma atļauj, iemaksājot 2 tūkstošus latu un nodibinot SIA,
un kļūstot par šīs SIA valdes locekli, saņemt šo piecu gadu uzturēšanās atļauju.
Tieši tā! Un tāda norma bija spēkā arī līdz šim. To vidēji gadā izmanto 500
cilvēki. Tikai tas labums tautsaimniecībai, protams, ir samērā niecīgs. Šī norma
tiešām par šiem 2 tūkstošiem latu – bez kaut kāda ierobežojuma attiecībā uz to,
cik tur ir strādājošo, – dod niecīgu labumu – bet tomēr, protams, labumu! –
tautsaimniecībai.
Un jāņem vērā vēl arī tas, ka šiem cilvēkiem tiešām obligāti
jāuzturas Latvijā vismaz sešus mēnešus. Mēs domājam, ka mums vajadzētu censties
piesaistīt investorus, kas ir pakāpi turīgāki. Un par šādiem investoriem cīnās
visas Eiropas valstis, arī vecās dalībvalstis. Piemēram, Austrijā, lai saņemtu
pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jāpierāda, ka tev ir likvīdi aktīvi 70
tūkstošu eiro apmērā. Likvīds aktīvs ir arī nekustamais īpašums. Tev pietiek pat
ar to, ka tev bankas kontā ir 70 tūkstoši eiro. Mēs šeit esam uzlikuši vēl daudz
augstāku latiņu nekā Austrijā. Nerunājot nemaz par Itāliju, kur ir vienkārši
jāpierāda, ka tev ir legāli iztikas avoti!
Pieaicinātās personas no nekustamo īpašumu sektora, protams, ir
ieinteresētas, lai sektorā ienāktu nauda. Taču tikpat ieinteresēta, protams, ir arī
Latvijas valsts. Jo katrs šāds darījums beigu beigās dod arī nodokļu ieņēmumus,
katrs šāds darījums beigu beigās dod arī jaunas darba vietas. Un, ja saka, ka te mums
vajadzētu uzlikt vēl kaut kādu augstāku slieksni, man uzreiz nāk prātā viena
situācija Rīgas Centrāltirgū. Centrāltirgū zemnieki tirgo kartupeļus par 40
santīmiem, 20 santīmiem, 30 santīmiem, bet viens tirgotājs tirgo par pieciem latiem
kilogramā. Un pircēji prasa – kāpēc 5 lati kilogramā? Ar ko šie kartupeļi ir
īpaši? Viņš saka – ne ar ko. Baigi naudu vajag. Skaidrs ir tas, ka, šādi pieejot,
uzliekot ļoti, ļoti augstus griestus, protams, tiešām nekāda labuma tautsaimniecībai
nebūs. Bet, savukārt samērīgus griestus uzliekot, piesaistot tos cilvēkus, kuriem ir
brīvi līdzekļi, bet kuri negrib dzīvot Latvijā (tiem, kas grib dzīvot Latvijā, jau
ir šī iespēja par šiem 2 tūkstošiem latu), mēs, protams, radām sinerģiju. Mēs
lēsām, ka tad ir jārada vismaz no divarpus tūkstošiem līdz 5 tūkstošiem darba
vietu, jaunu darba vietu, un tas šodienas situācijā Latvijai ir daudz svarīgāk. Ko
tad tie latvieši darīs šeit – Latvijā? Viņi būs spiesti doties prom, jo šeit
darba vietu nav. Pavisam nesen man iznāca saruna ar kādu labu galdnieku, kuram ir trīs
dēli. Jaunākais nesen piedzima. Viņš ir spiests doties prom uz Angliju, atstāt šos
bērnus šeit, jo šis nekustamā īpašuma tirgus ir apstājies. Viņš taisīja mēbeles
pēc individuāla pasūtījuma. Šis pavērtu viņam iespēju. Mēs gribam, lai šeit
labāk atbrauc 5000 cilvēku, nekā 500 cilvēku šeit iegādājas īpašumus. Tas ir
ārprāts vienkārši! Un, protams, šis nav glābiņš ekonomikai, bet šie ir
pakāpieni, šī ir daļa no pasākumu kopuma, kas dotu šo ekonomisko atveseļošanos. Un
katra šāda lieta, ko parlaments vai valdība nobremzē… katra šī lieta padziļina
ekonomisko krīzi.
Vēl es gribu piebilst, ka es vienkārši apbrīnoju arī šos
komisijas locekļus. Neviens komisijā no šiem kaismīgajiem cīnītājiem neuztraucas,
ka faktiski šis slieksnis…
Sēdes vadītājs. Kraukļa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
V.A.Krauklis. … lai atvērtos…
Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies diemžēl!
V.A.Krauklis. Jā, labi! Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ekonomikas sildīšana, protams, ir viens no
primārajiem mūsu šīsdienas uzdevumiem, taču ir jautājums, kā šo ekonomiku sildīt.
Vai ekonomiku sildīt uz visu pārējo iedzīvotāju un arī uz kredītņēmēju,
maksātnespējīgo kredītņēmēju, rēķina, kuriem draud izlikšana no pašreizējiem
mājokļiem un kuri nākotnē pēc šiem grozījumiem būs īrnieki Vidusāzijas, NVS un
Tuvo Austrumu valstu īpašumos… esošajās valstīs… Es nezinu… Bet jebkurā
gadījumā es redzu zināmas paralēles ar 1987., 1988. un 1989.gadu, kad Rīgā bija
tāds izpilddirektors kā Alfrēds Rubiks, kurš ekonomikas sildīšanai gribēja būvēt
metro. Arī toreiz visi argumenti bija par labu metro, taču sabiedrība vērsās pret to,
jo tas piesaistītu Latvijai desmitiem tūkstošu imigrantu ar visām tām sociālajām un
ekonomiskajām problēmām, kuras viņi pēc tam izraisītu.
Vai var vilkt paralēles ar šodienu? Protams, paralēles vilkt nevar,
jo šie cilvēki pārsvarā izklīdīs pa Šengenas zonu, taču zināmu līdzību mēs
varam saskatīt. Un jaunajā situācijā, kad mums Šengenā ir partnervalstis, kuras
stingri ievēro šos nosacījumus, mēs zināmā mērā būsim vienkārši nodevēji pret
tām. Mēs nodosim tos principus, kādi tiek ievēroti Šengenas līguma garā.
Jā, Eiropas Savienībā ir valstis, kuras šādus un līdzīgus
principus pieļauj, taču tās nav Šengenā, un tāda ir Lielbritānija.
Tā ka es aicinu balsot „pret”, un, manā skatījumā, balsojums
tieši par šo priekšlikumu parādīs tās tendences, kādas varētu būt pēc 10.Saeimas
vēlēšanām, jo šis balsojums parādīs, kas mums ir svarīgāks – mūsu nacionālās
un kolektīvās vērtības Eiropā vai vienkārši īstermiņa ekonomikas sildīšanas
efekts. Šis balsojums parādīs to, kas varētu būt nākamie partneri „Saskaņas
Centram” nākamajā valdībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Divas lietas.
Viena. Pie šodienas zemajām mājokļu cenām varat iedomāties,
kādas plašas iespējas tiks pavērtas jebkuram iebraucējam. Viņš par lētu cenu
iegādāsies milzum daudz mājokļu un gaidīs īsto laiku, kad ar tiem varēs sākt
darboties. Un, nedaudz attīstot domu par sēdēšanu uz ledus, es gan teiktu tā, ka šā
19.priekšlikuma idejas autori mēģina maziņu, maziņu ledus gabaliņu izkausēt un
uzsēdināt uz tā ļoti lielu dibenu. Un jēgas no tā nebūs absolūti nekādas.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Visi pārējie cienītie šajā zālē!
Deputāts Vents Krauklis neveikli aizstāvēja savu priekšlikumu, sacīdams, ka tik un
tā durvis jau esot bijušas atvērtas pirms šā priekšlikuma. Tad aizslēdziet šīs
durvis! Tas būtu pareizais solis. Aizslēdziet! Ar savas frakcijas, ar liela deputātu
skaita balsojumu aizslēdziet šīs durvis!
Jau sen, pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kā Svētajos Rakstos mēs
atrodam, gudrais Zālamans ir teicis: nauda ir apsveicama kā līdzeklis, bet kļūst
nožēlojama, ja tā kļūst par mērķi. Jūs pašreiz atbalstāt – jūsu frakcija vai
jūs personīgi varbūt – Jakovu Plineru, kurš ir pateicis presē nekautrējoties –
vienā ziņā labi, ka viņš nekautrējās -, ka mēs esam jau aprakuši šo latvisko
Latviju. Palīdziet atrakt, lai būtu latviska Latvija! Tas ir jums jādara šajā
brīdī, nevis jārunā par naudu kā mērķi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi un godātais Prezidij! Es noteikti
pievienojos viedoklim, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešamas
investīcijas komercdarbībā. Taču es gribu iepazīstināt jūs ar vienu interviju, kuru
atradu internetā. Proti, tā ir Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka, augsti
godājamā Šlesera kunga intervija, kad viņš viesojās Maskavā 2009.gada 13.novembrī.
Tas raidījums saucās Razvorot,un tā vadošie žurnālisti… vadītāji
ir bijuši Irina Merkulova un Tihons Djacko. Es neko daudz nekomentēšu, bet tikai
iepazīstināšu ar Šlesera kunga teikto. Tur viņš atklāti ir runājis par šo likumu,
jo viņa koalīcijas partneris Ušakova kungs faktiski bija iniciators šim
likumprojektam; mēs no viņiem saņēmām šo ierosinājumu.
Proti, Šlesera kungs saka: „Pašlaik parlamenta izskatīšanā ir
vēl viens interesants projekts, ar kuru mēs gribētu, lai visi tie ļaudis, kas nopirktu
nekustamo īpašumu Latvijā, saņemtu iespēju uz pastāvīgu dzīvesvietu.” (Viņš
saka – „pastojannoje mesto žiteļstva”, nevis „termiņuzturēšanās
atļauja”.) Tālāk Šlesera kungs saka (es citēju): „Ja tev ir dzīvoklis, māja
Jūrmalā, tu vari saņemt pastāvīgo dzīvesvietu. Es domāju, ka situācija nākotnē
būs daudz labāka.” (Citāta beigas.) Tad žurnāliste Merkulovas kundze jautā: „Kā
tad ir pie jums ar nekustamā īpašuma cenām?” Un Šlesera kungs atbild: „Situācija
ar nekustamajiem īpašumiem visdrīzāk ir tāda pati kā daudzās citās valstīs.
Katrā ziņā mēs nekad neesam varējuši sacensties ar Maskavu. Es domāju, ka pašlaik
ir ļoti labs laiks, lai Jūrmalā tie, kas vēlas iegādāties vasarnīcu, māju, atrastu
to par pietiekami zemu cenu. Un es domāju, ka pilsētas centrā – Vecrīgā, kur daudzi
pēdējā laikā nopirkuši dzīvokļus, – šodien tirgus ir daudz labāks. Tiem, kam ir
nauda, kas vēlas kaut ko nopirkt.” (Citāta beigas.)
Jā, iespējams, ka tāda situācija pašlaik Latvijā ir, un noteikti
daudzi cilvēki to arī izmanto ar savām ģimenēm – izmanto vismaz šos piecus gadus,
lai varētu šeit uzturēties. Jo principā jau… Runāsim atklāti, faktiski šiem
cilvēkiem, kuri iegādāsies pēc noteiktiem kritērijiem šo nekustamo īpašumu, tā
zināmā mērā jau ir biļete uz Eiropas Savienību. Taču mani pārsteidz…
Kāpēc es vispār šodien runāju par to?… Es varētu nosaukt par
otru soli to, ko augsti godājamais politiķis šajā intervijā teica, jo, kā mēs
zinām, parasti ir tā, ka, būdami ciemos, dažkārt mēs izrunājamies atklātāk nekā
paši savās mājās. Un viņš saka tā… Žurnālisti viņam jautā: „Kā tad jums
tagad ir tāda ačgārna kārtība, ka, piemēram, Ušakova kunga tēvam nav vēlēšanu
tiesību?” Un Šlesera kungs atbild, ka „katrs, kas dzīvo Latvijā un dzimis Latvijā
pēc neatkarības atgūšanas, automātiski var saņemt pilsonību, bet tiem ļaudīm, kas
dzīvoja padomju laikā, ir jāgrib saņemt pilsonību. Vienīgais, kas jāzina, lai
saņemtu pilsonību, ir valoda. Bet valodas tēma šodien ir atrisināta ar brīvā tirgus
attiecībām. Es domāju, ka mēs šodien mainīsim attieksmi, lai krievi, kas dzīvo
Latvijā, pēc iespējas ātrāk saņemtu pilsonību.”
Es domāju, ka tā ir ļoti atklāta valoda, un šeit mums politiski ir
jāizšķiras, vai mēs šeit runājam tikai par investīcijām, par ekonomikas
sildīšanu, vai mēs skatāmies šo lietu arī šajā politiskajā kontekstā.
„Pilsoniskā Savienība”, ņemot vērā šeit iepriekš
izskanējušās debates un arī šos apsvērumus, kā arī ņemot vērā šo procesuālo
nepilnību šā likumprojekta iesniegšanā, šādu redakciju nevar atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim, otro reizi.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atkal man diemžēl jārunā par apzinātu vai
par neapzinātu maldināšanu.
Latvijā šie nosacījumi, kādā veidā cilvēks var ieceļot un
saņemt uzturēšanās atļauju, ir vieni no visstingrākajiem Eiropas Savienībā. Mēs
nekādā veidā ar šādu normu neradītu draudus pārējām valstīm, kas ir mūsu
partneri. Vēl vairāk! Tādēļ ka mēs nekādā veidā ar šo normu nemazinām latviešu
tiesības savā zemē. Ja šādas normas arī nebūtu, mēs varētu nodrošināt, ka mūsu
robežas ir ciet. Katru gadu Eiropas Savienībā tieši caur dienvidu valstīm ieceļo
simtiem tūkstošu imigrantu, bieži vien tiešām nelegālā veidā, un viņi – agri
vai vēlu – visi tiek pie šīm uzturēšanās atļaujām. Eiropas Savienība ir
atvērta teritorija. Kamēr mēs esam Eiropas Savienības valsts, viņiem visiem ir
iespējas šeit braukt un dzīvot pilnīgi legāli. Tikai Latvijai, protams, no tā nav
nekāda labuma.
Šeit ir mērķis strādāt ar turīgiem cilvēkiem, kuri nevēlas
dzīvot Latvijā, bet kuri vēlas šeit investēt. Jo tie, kas vēlas dzīvot, kā jau
mēs noskaidrojām, par 2000 latiem ar visām ģimenēm to var darīt.
Vēl vairāk! Tad, kad komisijas sēdē es jautāju, vai komisijas
deputātiem nenāk prātā, ka no šā gada šīs te SIA, kuru pamatkapitālam kopā
vajadzēs 180 latus… tad komisijā neviens no šiem it kā pseidopatriotiem neko
nedarīja, lai vismaz atstātu spēkā esošo normu. Tātad faktiski durvis bija ar mieru
atvērt par 180 latiem. Un tikai pēc mūsu komisijas priekšlikuma un sarunām ar otru
komisiju tika saglabāta šī te norma, ka paliks 2000. Tātad – ko mēs šeit tēlojam?
Īstenībā šeit nav runa par kādu Latvijas interešu aizstāvību. Te ir vienkārši
vai nu nesapratne, vai arī tāds uzputots pseidopatriotisma mēģinājums zvejot balsis
un stāstīt, kādi šie pretinieki ir patrioti. Nē! Šie pretinieki nav patrioti, jo
viņi īstenībā spiež latviešus doties prom no savas dzimtenes.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kraukļa kungs, nepūderējiet smadzenes mums! Jā, nepūderējiet! To
jūs darāt gandrīz katrā Saeimas sēdē. Es ceru, ka jūs latvieši rudenī novērtēs.
Es ļoti ceru. Un es arī ceru, ka visi Tautas partijas deputāti nedomā tā, kā
domājat jūs. Viņi ir pietiekami latviski noskaņoti, tāpēc nemēģiniet mums te
patiešām iestāstīt dzīvu gaili vēderā. Neizaicināsim tautas dusmas, draugi
mīļie! Jau pietiekami mēs esam to darījuši.
Ja likumā jau ir atvērti vārti, kā jūs sakāt, tad aiztaisīsim
tos ciet! Patiešām aiztaisīsim, labosim likumu stingrības virzienā, nevis otrādi!
Darīsim to! Un, ja jūs piesaucat Eiropu, tad Eiropā ar imigrantiem jau izrīkojas
pietiekami stingri. Nupat, ja lasāt presi, jūs droši vien izlasījāt, ka Itālija no
pavisam mazas pilsētiņas izraida tūkstoš afrikāņu izcelsmes imigrantu. No mazas
pilsētiņas izraida! To pašu dara daudzas citas valstis, viņus ierobežo visādos
veidos, bet jūs taisāt vārtus vaļā!
Latviešu pastāvēšana ir apdraudēta, un to jūs laikam nesaprotat
un nevarat saprast. Nedrīkst kaitēt latviešu tautas pastāvēšanai! Tas ir
pamatprincips. Un nepadarīsim Latviju par iebraucamo sētu, kāda tā ir bijusi un
diemžēl ir! Un arī Eiropu! Jo ir šie mēģinājumi iebraukt Latvijā, lai pēc tam
dotos uz Eiropu, un pēc tam mums nāksies atbildēt par to, ka mēs ielaidām Latvijā.
Un viņi ceļos un braukās, un vēl diez ko darīs tālāk Eiropā.
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies. Paldies.
Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie tautas kalpi! Šis tiešām būs zīmīgs balsojums,
interesants balsojums, kas laikam daudzus interesēs. Un tādā sakarībā pavisam
konspektīvi, īsi, atgādināšu mūsu likumdošanas un jaunās, atjaunotās, valsts
vēsturi.
Vispirms radīja Privatizācijas sertifikātu likumu, ar kuru
„prihvatizēja” īpašumus – tauta saprot, kādā virzienā; jūs arī zināt un
saprotat.
Otrs solis: mēs radījām ekonomisko burbuli – pūtām, pūtām šo
burbuli tā, ka tagad tas ir plīsis. Zeme, tauta, Latvija ir nabaga. Nu mums, nabagiem,
ir jāizpārdod tā zeme, savi kankari, cik vien lēti varam. Un daži to mēģina saukt
par ekonomikas sildīšanu. Šīs sildīšanas salīdzinājums man būs tāds: ziemā,
aukstā laikā, mēs esam nosaluši, un tas nabadziņš velk nost savu skrandaino
kažociņu un bikses un aizdedzina, un kurina ugunskuru no sava apģērba, lai tajā
mirklī varētu sasildīties.
Padomājiet, kā izskatīsies balsojums!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti!
Godīgi runājot, jāteic – kā jau Kraukļa kungs minēja -, ka komisija tiešām ir
analizējusi šo jautājumu, turklāt diezgan nopietni. Nenoliedzami, šis priekšlikums
tomēr ir par investīciju piesaisti valstij. Un, es domāju, šeit tomēr īsti nav
vietā šie nacionālie pretstatījumi, jo mums ir saprotami tie mērķi, kuru dēļ tas
tā notiek. Un es neatbalstu šeit izteiktās bažas, ka tūlīt šurp gāzīsies no
Austrumiem diezgan lielas investoru vai citādi runājošu, nelatviski runājošu,
nelatviešu un tā tālāk, cilvēku grupas, kas apdraudēs mūsu nacionālo identitāti.
Bet, atvainojiet, ko darīt, ja valdībai vēl joprojām nav nopietnas ekonomikas
sildīšanas programmas? Un, ja runājam par dibenu, tad jāteic, ka ekonomikas ministrs
arī plāno – vismaz tā var spriest pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapas –
pasildīties Indijā, nevis reāli šeit uz vietas strādāt pie šiem jautājumiem.
Un ko darīt, ja tie nodokļi, kas ir pieņemti esošajā situācijā,
2010.gadā diez vai sildīs ekonomiku? Uzņēmēji ir spiesti izvest savu biznesu ārpus
Latvijas, nevis investēt līdzekļus. Piemēram, akciju sabiedrības „Grindeks”
gadījumā ampulu ražošanas rūpnīca tiek atvērta nevis Latvijā, bet Slovēnijā. Ko
darīt, ja no Latvijas ne tikai pieaugušie izbrauc? No valsts izbrauc ģimenes ar
bērniem!
Čepānes kundze minēja par naturalizāciju, par pilsonības
iegūšanas jautājuma aktualizēšanu. Tiešām, ir arī šis jautājums. Ja jau pacelts
jautājums par integrācijas lietām, tad šeit jādomā, kāpēc Latvijā Krievijas
pilsoņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis trīs reizes vairāk nekā Latvijas
pilsonību ieguvušo cilvēku skaits. Kāpēc tas tā notiek? Valdība savulaik likvidēja
visas šīs programmas, un tagad mēs redzam sekas.
Es domāju, ka ir jāatbalsta tomēr komisijai šis priekšlikums.
Bažas, kas šeit izteiktas tieši nacionālā jautājuma sakarā, ir tiešām
nepamatotas, bet tiek izmantotas, lai vienkārši saasinātu situāciju nacionālajā
sfērā. Bet nacionālo jautājumu, ar integrāciju saistīto jautājumu, loks ir plašs,
un tie jārisina citādākā spektrā, nekā tiek piedāvāts no dažu deputātu puses.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie klātesošie! Es arī domāju, ka valdībai nav plāna, kā
sildīt ekonomiku, bet tāds plāns eksistē Rīgas Domē. Un jūs paši redzat, ka šajā
ziemā mums bija ļoti daudz jaunu krievu tūristu, kas sēž viesnīcās, kafejnīcās,
restorānos, un viņi tērē latus un sildina mūsu ekonomiku. Un es atbalstu ideju, lai
Latvija piesaistītu jaunus investorus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Lai nedaudz paietu malā no šīs emocionālās daļas,
pamēģināšu precīzi paskaidrot, par ko mēs tagad diskutējam un kāds būs „Jaunā
laika” viedoklis.
Tātad 19.priekšlikums satur trīs normas.
Pirmā norma ir tāda, ka, ja Latvijā uzrodas kāds investors, kurš
investē kapitālsabiedrībā 25 tūkstošus latu un nodarbina piecus cilvēkus,
tātad rada piecas jaunas darba vietas, tad viņam… Es tagad saku, kā ir pēc
procedūras, un tas nav teikts šajā pantā, bet tas ir likumā kopumā… Tad viņam
būtu tiesības sākumā saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, viņam
ļoti cītīgi sekotu imigrācijas dienests, un tikai tad varētu sākties diskusija par
pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Šis ir otrais lasījums. Uz trešo lasījumu mēs par šo normu būtu
gatavi runāt, varbūt sliekšņi augstāki ir vajadzīgi, varbūt vairāk darba vietu
jārada. Pēc būtības tas varbūt nemaz arī nav slikts priekšlikums.
Trešā no šīm trim normām savukārt ir piedāvājums, ka, ja
uzņēmējs nāk Latvijā un investē bankā subordinētajā kapitālā, tad tas nozīmē,
ka šo naudu nevar viegli izraut ārā, ka tā nauda stāv tajā bankā…
200 tūkstoši latu Latvijas bankām, banku sistēmai un arī mūsu pašu
uzņēmējiem ir vajadzīgi, un no kaut kurienes tai naudai bankās ir jārodas. Ja tāds
kapitāls šeit parādās, tad tas notiek atkal caur procesu, sākumā –
termiņuzturēšanās atļauja un tikai pēc tam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Šāda diskusija, pieļauju, varētu nākotnē būt.
Bet tas, ko mēs nu nekādīgi nevaram atbalstīt… „Jaunais
laiks” nevar atbalstīt otro no šīm trim normām. Mēs uzskatām, ka tas nav
pieļaujami, ka Latvijas ekonomiku turpmāk taisās attīstīt pēc vecās shēmas,
respektīvi, atkal uzkarsējot nekustamā īpašuma burbuli. Mēs uzskatām, ka ekonomika
Latvijā ir jāattīsta, bāzējoties uz eksportu, uz augstu pievienoto vērtību, uz
ražošanu un uz pakalpojumiem, bet nekādā gadījumā kāpjoties atpakaļ uz to, ko mēs
jau reizi Latvijā pieļāvām, ļaujot pārkarsēt burbuli.
Ja Martas tante no Zasas pagasta gribēs savam bērnam nopirkt uz
studiju laiku dzīvokli Rīgā, tad viņai atbilstoši šai normai būs jākonkurē ar
Krievijas vai daudzu citu trešo valstu turīgo cilvēku vēlmēm izpausties Latvijā
nekustamo īpašumu jomā. Nu tas nebūs iespējams! Normāla situācija ekonomikas
attīstībai Latvijā ir tad, kad nekustamais īpašums maksā tik, cik tas maksā
atbilstoši iekšējā tirgus dažādiem impulsiem, nevis ir atkarīgs no ārējā tirgus
impulsiem. Ja tas vēl būtu atkarīgs no Eiropas Savienības, tad būtu labi, bet ne jau
no trešo valstu ārējiem impulsiem. Mums šeit nav jāveido atkal kaut kāda izkropļota
viena nozare, respektīvi, nekustamā īpašuma nozare.
Vēl vairāk! Šeit mēs nerunājam par kadastrālajām vērtībām, no
kurām maksā nodokļus. Mēs runājam par darījumu vērtību. Kurš var saprast, kā
darījums veidojas? Vai tas viss ir samaksāts vai viss nav samaksāts… Uzrādīta ir
viena summa, bet samaksāta ir cita summa. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc šāds
priekšlikums nav atbalstāms.
Ņemot vērā to, ka par šo 19.priekšlikumu nevar balsot atsevišķi
pa daļām, es „Jaunā laika” vārdā apgalvoju, ka mēs šādu priekšlikumu
neatbalstām un vērtēsim, kā rīkoties uz trešo lasījumu. Iespējams, ka būs kāds
jauns scenārijs, ko „Jaunais laiks” piedāvās uz trešo lasījumu, bet šo mēs
šobrīd neatbalstām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pavisam īsi.
Pirms mēs noraidām šo priekšlikumu, es aicinu tomēr
Tautsaimniecības komisiju padomāt par vienu lietu.
Un tā lieta ir tāda, ka Latvijas pilsoņiem mēs prasām norādīt
ienākumu izcelsmi, bet to ar cilvēku tirdzniecību, ar ieroču tirdzniecību, ar
narkotiku tirdzniecību saistīto naudu, kas apgrozās Vidējos Austrumos, bijušajās NVS
valstīs, Tuvajos Austrumos… tās naudas izcelsmi mēs nepārbaudām. Šī nauda nāks
Latvijā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj!
Es gribu tikai vienu faktu vēl pieminēt, atskatoties vēsturē.
Manuprāt, Dzintars Zaķis visu pareizi jau izstāstīja, ka varbūt nav tik liela bēda
attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Tas pats ar bankām. Es gan nepiekristu, ka
vienkārši ieguldījumi kapitālā… Bankām šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ir
jāsāk beidzot kreditēt. Es domāju, ka naudas bankās ir diezgan. Bet it īpaši es te
raugos tagad uz Zaļo un Zemnieku savienības frakciju. Jūs lieliski atceraties… Un tā
sprauga tagad tajā 19.priekšlikumā tiek pavērta vēl plašāk. Jūs lieliski
atceraties, kā Latvijas zemniekiem nācās konkurēt ar ārvalstu zemniekiem jeb
vienkārši ar ārvalstu investoriem attiecībā uz zemes iegādi, uz lauksaimniecības
zemes iegādi, un tas ārkārtīgi uzskrūvēja cenas.
Ja paveram šo spraugu nekustamo īpašumu ieguldītājiem, tad tie
būs tieši Latvijas uzņēmēji, Latvijas zemnieki, kuriem nāksies konkurēt ar lētāku
naudu no ārzemēm. Tā ir tā vienkāršā patiesība. Tāpēc es aicinu šo
priekšlikumu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš. Es lūdzu arī nelielu
skaidrojumu par deputāta Šadurska aizrādījumiem… nē, norādījumiem.
J.Dalbiņš. Jā, paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Jāsaka gan,
ka debate mums bija varena. Es tikai gribu teikt, ka, ja jūs, cienījamie oponenti,
runājat, tad runājiet pilnas patiesības, nevis puspatiesības, izrādiet vēlmi, tā
sakot, virzīt šo jautājumu tanī virzienā, kur jums ir izdevīgi šinī brīdī.
Attiecībā uz komisiju jāteic, ka komisija savā darbā uzaicināja
– un to jūs, Šadurska kungs, nevarēsiet noliegt! – visus nepieciešamos ekspertus,
arī no imigrācijas dienesta un Iekšlietu ministrijas, un uzklausīja visus viņu
argumentus „par” un „pret”. Un es varu teikt tikai vienu: šinī gadījumā šie
priekšlikumi… šī situācija nekādā gadījumā nepasliktina Latvijas valsts
institūcijām spēju kontrolēt attiecīgo atļauju izsniegšanu, šo pilsoņu
uzturēšanos šeit. Stingra kontrole paliek tik un tā.
Par konkrēto priekšlikumu. Lai neradītu precedentu, ka šo balsojumu
mēs varam pēc tam juridiski apstrīdēt, es komisijas vārdā atvainojos par neprecīzi
noformēto priekšlikumu un atsaucu šobrīd šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams, jo
tiešām Dalbiņa kungam ir taisnība. Kā es saprotu, ja šis priekšlikums būtu
noformēts kā atbildīgās komisijas priekšlikums, par to mēs varētu šobrīd balsot.
Diemžēl šobrīd Kārtības rullis nepieļauj balsojumu par šo priekšlikumu. Turpinām
ar 20.priekšlikumu, kurš, cik es saprotu, ir iesniegts tieši tāpat, bet pēc tam ir
iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to faktiski mēs varam runāt
tikai par 21.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
J.Dalbiņš. 21.priekšlikums… Šeit kaut kur kaut kas ir sajucis…
Sēdes vadītājs. Vēlreiz paskaidroju: 20.priekšlikums ir iesniegts
tajā pašā datumā, kad tika iesniegts 19.priekšlikums, tātad pēc tam, kad
priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija beidzies. Uz to norāda gan Saeimas 27.augusta
sēdes stenogramma, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vēstule, kas ir adresēta ar 5.novembri. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš beidzās 21.septembrī. Taču 20.priekšlikums ir atbalstīts komisijā,
iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā ar 21.numuru. Tātad par 20.priekšlikumu
mēs šobrīd nerunājam, mēs varam runāt par 21.priekšlikumu, kas ir atbilstoši
Kārtības rullim izstrādāts, un to ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Tāpēc mēs
turpinām ar 21.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. Paldies, priekšsēdētāj! Atvainojos par nelielu
saminstināšanos.
21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes priekšsēdētājs. Sākam debates. Vārds deputātam Jurim
Dobelim. Taču, kā es saprotu, līdz pārtraukumam ir vairs tikai divas minūtes. Ir
pieteikušies trīs debatētāji. Acīmredzot debates sāksim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es
gribu visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt jubilejā Mihailu Zemļinski, kuram šodien ir
dzimšanas diena! (Aplausi.) Skaidrīt, ir jāpasniedz ziedi Mihailam Zemļinskim!
Kā arī sirsnīgi sveikt dzimšanas dienā mūsu kolēģi Māri
Grīnblatu! (Aplausi.)
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es gribu jūs
informēt, ka līdzekļu taupīšanas nolūkā turpmāk jūs rakstiski nesaņemsiet
paziņojumus par komisijas sēdi. Ar komisijas sēdes darba kārtību jūs varat
iepazīties elektroniskā veidā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva
Bendrāte, Andris Bērziņš (ZZS)… Paldies, ir. Visvaldis Lācis… Redzu. Liene
Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Vaira Paegle.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Vai var palūgt vēlreiz zvanu?
Turpinām Saeimas šodienas sēdi. Tātad mēs palikām pie
likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pie 21. – Saeimas Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikuma. Un mums bija jāuzsāk
debates. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ja nu runā par tautsaimniecības sildīšanu, tad
21.priekšlikumā parādās ļoti daudzi papildu sildītāji. Tātad nav jau tik
vienkārši un naivi, ka tikai uz pieciem gadiem, un viss. Paskatieties, lūdzu, tekstu!
Kad attiecīgajos punktos minētais termiņš beidzies, ārzemnieks var atkārtoti
pieprasīt uzturēšanās atļauju atkal uz pieciem gadiem. Un tas jau ir nedaudz vairāk.
Tas ir viens jautājums, par ko būtu jādomā.
Otrs. Kas tik te nevarēs ierasties! Es nerunāšu par laulātajiem
draugiem, bērniem un visiem aizbildnībā esošiem bērniem. Bet ir arī aizgādnībā
esošas personas, un tas nu ir ļoti plašs loks, un par to būtu atsevišķi jārunā, ja
mēs runājam tieši par nekustamā īpašuma iegādāšanos, kur tas vislabāk var
izpausties. Bet man liekas, ka tīri tehniski mēs nemaz nevaram balsot par
21.priekšlikumu. Jo šeit ir uzrādīts, ka ir atsauces uz 19. un 20.priekšlikumu. Mēs
nupat konstatējām, ka ne 19., ne 20.priekšlikums nav izskatāms. Nu, diemžēl netika
noņemts priekšlikums pašā sākumā, un līdz ar to debates ir iespējamas par šo
punktu, un katrs šeit var izteikties, kā viņam patīk. Bet jebkurā gadījumā, es
atkārtoju, ir tikai debates, nekādi balsojumi par šo punktu nevar būt.
Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, ja komisija skatot ir debatējusi par
šo priekšlikumu, ir nobalsojusi un to atbalstījusi, tad tas kļūst par komisijas
priekšlikumu. Mēs pašreiz debatējam par 21. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu. Tātad debašu rezultātā tas viss ir
ietverts šajā priekšlikumā – 21.priekšlikumā – un komisija to ir atbalstījusi. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Tas vienalga nav balsojams!”)
Nākamajam debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Vispirms par priekšlikuma būtību. Šeit jau
Dobeļa kungs lielā mērā pastāstīja šo lietu. Gribu tikai piebilst vēl vienu lietu.
Runājot par investoriem no citām valstīm, nu kaut kā tradicionāli mēs iedomājamies,
ka tie varētu būt Krievijas investori. Bet šeit jau mēs atveram pilnīgi nekontrolētu
šo iespējamo investīciju plūsmu no visas pasaules, tātad arī no Tuvo Austrumu
valstīm. Nu iedomāsimies situāciju, ka kādas Austrumu valsts pilsonis, kuram ir
četras sievas un kuram tātad ir astoņi sievu vecāki plus vēl divi paša vecāki,
tātad kopā 10 veci cilvēki, kas, ņemot vērā tās valsts medicīnas līmeni, droši
vien ir ar ielaistām hroniskām slimībām… Un tad par Latvijas nodokļu maksātāju
naudu viņiem visa šī veselības aprūpe tiks nodrošināta. Vai tas ļoti ātri
neapēdīs šo nožēlojamo teorētisko… 25 tūkstošu latu lielo investīciju, kas
varētu Latvijā ienākt? Tā ka, es domāju, arī tīri ekonomiski šis ir galīgi
nepareizs priekšlikums.
Bet tagad par tehniskiem jautājumiem. Sēdes vadītājai ir pilnīga
taisnība, ka šis ir kā komisijas priekšlikums, uz šo priekšlikumu neattiecas manis
iepriekš minētais termiņa pārkāpums. Taču šajā priekšlikumā ir runa par 23.panta
pirmās daļas 25. un 26.apakšpunktu, kādu likumā nav, ja Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to, ja mēs
atbalstām šo priekšlikumu, mēs kopā iegūstam nesaderīgu likumu, kur ir atsauce uz
neesošiem likuma punktiem. Līdz ar to šis priekšlikums vienkārši tehniski nav
balsojams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Te nu tā lielā āža kāja ir izlīdusi.
Varētu arī nekomentēt, bet es tomēr drusciņ pakomentēšu. Jo, redziet,
uzturēšanās atļauju tātad izsniegs arī laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem,
aizgādnībā esošām personām. Tas nozīmē, visiem, kurus gribēs sapulcināt
maksātājs, kas iemaksās attiecīgo naudu. Un visa milzīgā radu saime, varbūt pat ne
radi, bet pierakstītie dažādos veidos brauks šurp un dzīvos uz nebēdu.
Kā jau tas piedzīvots, Latviju izbradāja, izstaigāja miljoni, viens
miljons palika. Un galā netiekam. Un laikam arī netiksim. It īpaši tad, ja tā
turpināsim, kā darām šodien.
Nu, lūk! Lai brauc vēl, lai vairo piekto kolonnu, ar kuru, protams,
netiekam galā nu nekādi. Nu, lūk! Tas skar ļoti sāpīgu tēmu, kāda ir kļuvusi
latviešu nācijas pastāvēšana. Ar katru dienu šī tēma kļūst aizvien svarīgāka.
Mēs vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā debašu kārtībā starp citiem
jautājumiem sākām runāt arī par šo. Un tur Kraukļa kolēģe Rugātes kundze ļoti
precīzi atkārtoja un uzsvēra šo bīstamību, ka latviešu nācijas pastāvēšana ir
apdraudēta.
Nu, lūk! Ja mēs turpināsim tādā pašā garā kā šodien, tad
aizvien tuvināsim to brīdi, ko iezīmējis Latvijas Universitātes profesors Leons
Taivāns, kurš bija arī pie mums un ir uzstājies radio un presē, norādīdams, ka
latviešu kā nācijas pastāvēšanas gals nemaz nav tik tāls. Nemaz nav tik tāls! Un
šis vīrs zina, ko runā. Tādēļ mums ir jādara viss, lai tas nenotiktu.
Bet kas attiecas uz ekonomikas sildīšanu, tad patiešām Šadurska
kunga interpretācijā… šādā veidā ar pliku dibenu jūrā ledu diez vai izkausēsim.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajai vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu Dalbiņa kungu iedziļināties tīri
procesuālajos jautājumos. Proti, ja Dalbiņa kungs atsauca 19.priekšlikumu… Šajā
19.priekšlikumā savukārt ir dota atsauce uz 25., 26., 27.punktu 23.panta pirmajai
daļai. Taču mēs redzam, ka 21.punktā atkal tiek runāts par šā panta pirmās daļas
25.punktu. Taču par 26.punktā minētajiem gadījumiem mēs nevaram balsot, jo mēs jau
nezinām, kādi tad būs šie gadījumi 25. un 26.punktā, kurus tikko komisija atsauca.
Nu nav loģiski, ka mēs par to balsojam! Šeit patiešām var būt tehniskas problēmas.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš…?
J.Dalbiņš. Es šinī gadījumā saprotu, ka jebkurš nenobalsots
priekšlikums otrajā lasījumā, pēc jūsu teiktā, izslēdz likuma tālāku
skatīšanu, bet es tam nevaru piekrist. Un šinī gadījumā es neesmu pilnvarots
komisijas vārdā savu priekšlikumu atsaukt. Tā ka balsosim un tālāk strādāsim
trešajā lasījumā. Ko citu mēs varam darīt? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet
tas taču ir neloģiski!” Dep. I.Čepāne: „Neloģiski!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Bet saskaņā ar Kārtības rulli šis priekšlikums ir balsojams.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš. 22. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram
Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es jūs sveicu ar jauno darba gadu,
diemžēl nepilnu, un saku paldies jums gan par diskusiju, gan par balsojumu. Praktiski ir
runa par PCTVL „meitas” priekšlikumiem. Jo vienīgais priekšlikums, kas ir saistīts
ar ārzemju investoriem, laikā un saskaņā ar reglamentu ir iesniegts tikai PCTVL
vārdā, un šis priekšlikums ir jums priekšā, un šo priekšlikumu varētu atbalstīt
neatkarīgi no visiem iepriekšējiem balsojumiem, jo šeit ir runa par pastāvīgās
uzturēšanās atļauju tieši tādā veidā, kādā Šlesera kungs propagandēja to aiz
mūsu robežām; turklāt naudas summa ir diezgan liela, lielāka nekā iepriekšējos
priekšlikumos, – 200 tūkstoši latu. Un sakarā ar to – šīs idejas turpinājums.
Līdz ar to uzskatu, ka varētu nobalsot šo priekšlikumu atsevišķi
un, protams, atbalstīt to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Vai Dalbiņa kungs vēlējās komisijas
vārdā ko teikt?… Balsosim par 22. – frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 23. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam
Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošā likuma redakciju
Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts valodas zināšanas pakāpi, kāda
nepieciešama, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Ministru
kabinetam ir tiesības atbrīvot no valsts valodas prasmes pārbaudes tikai tās personas,
kas cieš no ilgstošiem vai nenovēršamiem veselības traucējumiem. Taču nav tiesību
atbrīvot no šīs pārbaudes vecāka gadagājuma cilvēkus.
Mūsu priekšlikuma būtība ir dot valdībai tādu iespēju. Nosakot
ārzemniekiem, kas vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, obligātu valsts
valodas zināšanu pārbaudi, tiek ierobežotas viņu tiesības, to skaitā tiek
ierobežotas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos. Šo ierobežojumu leģitīmais
mērķis ir ārzemnieku integrācija Latvijas sabiedrībā. Pensijas vecuma ārzemniekiem
šīs valodas prasmes prasības noteikti ir nesamērīgas, un iespējams, ka tām nav arī
leģitīma mērķa. Šo cilvēku dalība sabiedriskajā dzīvē ir ierobežota, un
vairākums no viņiem atrodas savu tuvinieku apgādībā. Ierobežojumu samērīgums ir
jāvērtē, ņemot vērā arī sekas, kas var rasties personām, kuras nav spējušas
izturēt pārbaudījumu.
Saskaņā ar 24.panta sesto daļu, ja ārzemnieks nav izpildījis šā
panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties
Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka personai tiek
liegtas tiesības iegūt virkni pabalstu un bezmaksas pakalpojumu, ieskaitot
medicīniskos, kas ir pieejami personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Precīzu datu par starptautisko pieredzi šajā jomā mūsu rīcībā nav, taču var
izmantot datus par valodas zināšanu prasībām, kas tiek izvirzītas pretendentiem uz
pilsonību. Ir acīm redzams, ka šīm prasībām ir jābūt augstākām par tām, kas
tiek izvirzītas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasītājiem.
Septiņās valstīs ir noteikti atbrīvojumi no pārbaudēm sakarā ar
pretendenta vecumu. ASV no pārbaudes tiek atbrīvotas personas, kas vecākas par 50
gadiem, ja to uzturēšanās stāžs ASV ir 20 gadi. Slovēnijā no pārbaudēm tiek
atbrīvotas personas, kuras ir vecākas par 60 gadiem, ja to uzturēšanās stāžs
valstī ir 15 gadi. Pārējās valstīs atbrīvošana no pārbaudēm netiek saistīta ar
uzturēšanās stāžu valstī, bet tikai ar pretendenta vecumu, un tā tas ir
Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Lietuvā un Ungārijā.
Visos šajos gadījumos izšķirošais ir tieši personas vecums, nevis
veselības statuss. Situācija saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem zināmā
sabiedrības daļā izsauc negatīvu rezonansi un tiek atspoguļota arī masu medijos.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Un tagad tie tautsaimniecības sildītāji, kas
nupat pilnīgi aizmāršīgi nobalsoja par 21.priekšlikumu… Nu, paskatieties – tas ir
turpinājums! Šis priekšlikums ir turpinājums tai politikai, kuru jūs te piedāvājat!
Kādā veidā? Mēs 21.priekšlikumā runājām par
termiņuzturēšanās atļaujām, turpretī šeit mēs jau esam nonākuši – un
nonāksim! – pie tā, ka šīs termiņuzturēšanās atļaujas pakāpeniski
pārveidosies par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Ļoti vēsā mierā tas notiks,
ticiet man! Un tad būs visi tie aizbildniecībā esošie, būs aizgādnībā esošie un
neesošie, ej nu sazin, kas vēl. Bet ar to nepietiek! Nē! Jūs esat tagad ievadījuši
sarunu par to, ka viens otrs, pat vairākums no viņiem, vispār tiks atbrīvoti no valsts
valodas prasmes pārbaudes. Tas ir sākums šim priekšlikumam, nekas cits, jo šeit ir
tādi ļoti interesanti rādītāji. Vecums. Kāds vecums? Ko nozīmē – vecums?
Āfrikā vienā otrā valstī vecums ir 30 gadi, bet Eiropā vienā otrā valstī vecums
ir virs 80. Tā ka… Tas ir pirmais.
Otrais – ilgstoši veselības traucējumi. Nu, es domāju, ka šeit,
Saeimā, arī sēž viens otrs, kam ir ilgstoši veselības traucējumi, bet tas viņu
neatbrīvo no valsts valodas lietošanas Saeimas darbā.
Līdz ar to šis priekšlikums… Protams, tas tiks noraidīts tagad,
bet princips parāda tieši to, ko nozīmē neizprast lietas būtību, ko nozīmē
mākslīga kaut kāda piekāpšanās tā sauktās tautsaimniecības sildīšanas vārdā.
Tas pats būs arī vienā otrā citā jautājumā. Bet šitas ir ļoti
klasisks piemērs. Lūdzu, izlasiet to! Tātad mierīgi varēs atbraukt, varēs nezināt
valodu un varēs šeit dzīvot, cepuri kuldams. Tā diemžēl – diemžēl! – latviešu
politiķi ir ievadījuši šo ļoti nepatīkamo sarunu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas
vārdā nekas piebilstams nav.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Saeimas deputāta Valērija
Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 24. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu ir klasisks piemērs. Te vairs nav runa ne par
veselību, ne par slimību, ne par ko citu. Te ir runa par to, ka vienai amatpersonai,
vienai, pilnīgi vienai (skatoties, kāda nu viņa kuro reizi ir), ir tiesības piešķirt
neparedzētos gadījumos… Interesanta vārdu spēle ir! „Šajā likumā
neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu
ministrs…” Un kad tad nu šis piešķir? Pirmkārt, „ja tas atbilst Latvijas valsts
interesēm…”. Ļoti skaists piedāvājums. Un vēl labāks ir – humāni apsvērumi.
Kā nu kurš tos humānos apsvērumus izprot! Un tas ir tikai turpinājums. Tikai
turpinājums šai te sūkņa sistēmai, kas diemžēl sāks pastiprināti darboties tieši
tādā veidā, ka vispirms sasūks iekšā, ko vajag un ko nevajag, atbrīvos viņus no
valsts valodas prasmes nepieciešamības un dos atļaujas pa labi un pa kreisi, ja tas
kādam personīgi būs izdevīgi.
Tūlīt nāks biedrs un pastāstīs jums, kurā valdībā būs tāds
iekšlietu ministrs, kas šādas te funkcijas taisīsies pildīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Diemžēl
tādā pašā līmenī, kuru tikko nodemonstrēja iepriekšējais debatētājs, mans
priekšlikums arī komisijā un apspriedē… Sēžot jau 20 gadus, ja es nemaldos, šajā
komisijā, Dobeļa kungs varētu saprast, ka iekšlietu ministra pilnvaras dot
pastāvīgās uzturēšanās atļauju likumā neparedzētos gadījumos, ja tas atbilst
Latvijas valsts interesēm… ka tas eksistē. Eksistē jau 20 gadus! Un mans
priekšlikums ir pavisam cits – papildināt šīs iekšlietu ministra pilnvaras,
atbrīvot… dot iespēju cilvēkam saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju arī
humānu apsvērumu dēļ. Un tas nav jaunums likumā. Šīs pilnvaras iekšlietu ministram
piešķirtas jau vismaz 20 gadus vai varbūt pat no paša šā likuma eksistēšanas
brīža. Un diemžēl ministrs var darīt šo labo darbu tikai gadījumā, ja tas atbilst
valsts interesēm. Tāda situācija ir šobrīd. Bet mūsu sarežģītajā dzīvē var
izveidoties situācija, kad cilvēks valstij principiāli nav vajadzīgs, bet tomēr
paliek vajadzīgs saviem tuvākajiem radiem, vai viņa dzīve ir tieši saistīta ar
Latviju. Un es aicinu dot ministram iespēju lemt cilvēka likteni šādos ekskluzīvos
gadījumos. Varbūt tādi būs viens, divi, trīs gadījumi gadā, ne vairāk; tas
nekādā veidā neietekmēs esošo situāciju Latvijā. Un es aicinu dot tiesības, bet
neuzlikt par pienākumu. Jāņem vērā, ka ministram šādas tiesības attiecībā uz
termiņuzturēšanās atļauju jau ir.
Vēl vairāk! Dobeļa kungs un cienījamie pārējie Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi! Šis likumprojekts paredz šīs
iespējas paplašināt, paredz piešķirt šādas tiesības arī zemāka līmeņa
ierēdņiem.
Es gribu uzsvērt, ka mana priekšlikuma noraidīšana nebūs
neuzticības izteikšana opozīcijas deputātiem, bet būs neuzticības izteikšana pašai
Iekšlietu ministrijai un ministrei – šobrīd, Dobeļa kungs, cienījamajai Mūrnieces
kundzei. Es personīgi viņai uzticos un aicinu arī Saeimu pievienoties manam viedoklim.
Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nesanāks,
nesanāks!”)
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekādu
papildinājumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Vladimira Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 27. – deputāta Līdakas priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 29. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 30. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta daļēji savā – 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 32. un 33.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 34. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 35. – iekšlietu ministres priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 36. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta savā
– 37.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par minētajiem priekšlikumiem.
J.Dalbiņš. 38. – iekšlietu ministres priekšlikums. Netika
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pietiekami garš –
1.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 1.februāris. Paldies.
J.Dalbiņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma
vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas
likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” ir sagatavots pirmajam
lasījumam.
Ministru kabinets 2009.gada 30.jūnijā ar sava rīkojuma Nr.442 „Par
Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju” 7.punktu paredz uzdevumu Iekšlietu
ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 30.septembrim iesniegt
noteiktā kārtībā Ministru kabineta normatīvos aktus un projektus par grozījumiem
attiecīgajos tiesību aktos.
Saistībā ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju
likumprojektā paredzēts svītrot Latvijas Policijas akadēmiju no Dienesta gaitas likuma
normām, kā arī paredzēts izslēgt Iekšlietu ministrijas Sakaru centru sakarā ar tā
reorganizāciju un pievienošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.
Komisija iepazinās ar šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja
to. Lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 22.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi pēc Latvijas
Pašvaldību savienības iniciatīvas nelielu grozījumu likumā „Par dzīvojamo telpu
īri”, konkrēti 36.3 pantā. Komisijas vārda aicinu minēto likumprojektu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1613/Lp9 –
„Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”.
Likumprojekts ir izstrādāts daudzu apstākļu dēļ, jo ir ļoti
daudzas neskaidrības šajā jautājumā. Likumprojekts aizstāj likumā „Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” iekļauto regulējumu,
papildus regulējot arī nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas sabiedrības
vajadzībām procesu un citus jautājums, kas pašreizējā regulējuma ietvaros būtiski
kavē efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Kāposts. 1.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 1.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bērnu
tiesību aizsardzības likumā” (reģistrācijas numurs 1417/Lp9). Izskatīsim to
otrajā lasījumā.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Un 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Līdz ar to visi septiņi priekšlikumi ir atbalstīti.
Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Circene. Piedāvāju kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai
trešajam lasījumam 28.janvāri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 28.janvāris.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Standartizācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu
„Grozījums Standartizācijas likumā”, kurš paredz, ka tulkošana valsts valodā
turpmāk tiks segta no attiecīgās nozares ministrijas budžeta līdzekļiem.
Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Standartizācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 21.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Zemes ierīcības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1612/Lp9.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušā gada
17.decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu, kas būtiski uzlabo un padara loģiskāku
zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Komisija atbalstīja likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemes
ierīcības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 1.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija savā 2009.gada
22.decembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” un
nolēma atbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Likuma pieņemšanas gadījumā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt
neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti
pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un
nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 2010.gada 28.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 28.janvāris. Paldies.
V.Agešins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Piedāvāju izskatīšanai otrajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Priekšlikumi
nav saņemti. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 5.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta, par kuru priekšlikumi
nebija saņemti, par šo ir iesniegts 21 priekšlikums. Sāksim tos izskatīt.
1.priekšlikums. To iesniedzis reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. un
16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 2. – ministra Zalāna priekšlikums. Tāpat
daļēji atbalstīts un iekļauts 5. un 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 3. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 4. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 6. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 7. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. Arī 8. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 10. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 11. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 13. – ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts,
jo komisija nolēma jautājumu par 14.1 pantu pārnest uz Attīstības
plānošanas sistēmas likumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par
13.priekšlikumu.
M.Kučinskis. 14. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 15. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 17. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 18. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 19. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 20. – ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 20. un
21.priekšlikumu.
M.Kučinskis. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā
kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 5.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Iekšējā
audita likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba
Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Iekšējā
audita likums”, otrais lasījums. Saņemti 28 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to iesniedzis ekonomikas
ministrs Kampars. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 2. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Tas nav
atbalstīts, jo šis likums attiecas uz Ministru prezidentam tieši padotām
institūcijām – atvasinātām publiskām personām -, izņemot pašvaldības, kas
pašas var noteikt veicamo auditu.
Tātad 2.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 3.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 6.priekšlikums līdz ar to ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 10.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to iesniedzis
ekonomikas ministrs Artis Kampars. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –
14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 11. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums.
Atbalstīts un arī iekļauts komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 14.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 12. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 13. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 15. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
B.Rivža. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 17. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 19. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis
ekonomikas ministrs Kampars. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
B.Rivža. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
B.Rivža. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Iekšējā audita likums”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
B.Rivža. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
28.janvāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Paziņošanas
likums”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts Nr.1116/Lp9 – „Paziņošanas
likums”.
Šo likumprojektu sagatavoja Tieslietu ministrija, vadoties pēc
procesuālās prakses publiskajās attiecībās starp iestādi un privātpersonu.
Pārsvarā tās bija tiesas, kas konstatēja, ka paziņošanas procedūrai nav līdz šim
bijusi pietiekama reglamentācija un līdz ar to ir veidojusies dažāda tiesu prakse.
Tiesneši ir secinājuši, ka tomēr vajadzētu vienotu reglamentāciju fiksēt likumā.
Juridiskā komisija šo likumprojektu saņēma pagājušā gada
februārī un nebija gatava to akceptēt, jo bija pamatotas šaubas par to, vai vajadzīgs
atsevišķs likums, vai nebūtu pareizāk tomēr visas šīs vai līdzīgās normas
iekļaut Administratīvā procesa likumā. Taču Tieslietu ministrija un arī Augstākās
tiesas senatori pietiekami labi pamatoja to, ka tomēr ir vajadzīgs atsevišķs likums,
jo tas skars ne tikai administratīvo procesu, tāpēc tas nebūtu iekļaujams tikai
Administratīvā procesa likumā.
Tagad ir 2010.gada janvāris, tātad ir pagājis labs laiciņš kopš
šā likumprojekta saņemšanas, tomēr mēs uzskatām, ka labāk ir kārtīgi visu
izsvērt un apstiprināt vēlāk, nekā sasteigt un izdarīt kļūdas.
Protams, Juridiskā komisija pēc ilgas apspriešanas tomēr secināja,
ka šis likumprojekts būtu virzāms apstiprināšanai pirmajā lasījumā, un komisijas
vārdā aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Paziņošanas likums”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka šā gada 15.februāri noteikt par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 15.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Komerclikumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5322
– likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”.
Grozījumus, kas paredz izmaiņas atsevišķās likuma sadaļās,
sagatavojusi Tieslietu ministrija. Kā būtiskāko varētu pieminēt minimālo
pamatkapitāla lielumu, kas šinī gadījumā varētu tikt samazināts uz 100 latiem.
Tāpat varētu pieminēt likvidācijas pabeigšanas termiņa izmaiņas. Ir runa arī par
firmas atšķiramību, mantisko ieguldījumu vērtētāju sarakstu vešanu, revidentu
sarakstu vešanu un informāciju par sabiedrības patiesā labuma guvējiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu
jūsu atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
1.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 1.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Meliorācijas
likums”, otrais lasījums, steidzams.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1539/Lp9.
1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 9. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un savukārt 20. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un ir atbalstīts arī 24. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 26. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Savukārt 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums
– ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums un zemkopības
ministra Dūklava priekšlikums. Tie ir analogi priekšlikumi. Ir atbalstīti daļēji un
iekļauti 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 43. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 46. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu „Meliorācijas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Meliorācijas likums”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie
kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā izstrādāja sadarbībā ar Labklājības ministriju un
nevalstiskajām organizācijām. Šis grozījums ir vērsts uz to, lai sakārtotu likumu,
jo labklājības jomā ir izdarītas strukturālās reformas, tas ir, ir likvidēts
Tehnisko palīglīdzekļu centrs un Sociālo pakalpojumu pārvalde. Kolēģi, mēs visi
kopā pagājušajā gadā esam atbalstījuši likuma grozījumus, kuros ir norādīts, ka
tehniskos palīglīdzekļus Latvijā tagad saviem biedriem un cilvēkiem ar invaliditāti
izsniedz Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, bet par
bērniem, kuri cietuši vardarbībā, turpmāk, no šā gada 1.janvāra, rūpēsies
Latvijas Bērnu fonds.
Nododot šīs valsts funkcijas, esam konstatējuši, ka ne vienmēr
šīm nevalstiskajām organizācijām pietiek spēka pašām. Tām ir nodibinājumi,
izveidotas komercsabiedrības, un arīdzan tādēļ likumā ir nepieciešams papildu
regulējums.
Šis priekšlikums ir saskaņots ar Labklājības ministriju.
Labklājības ministrija ir konsultējusies ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un
jautājums ir saskaņots ar Finanšu ministriju. Turklāt ir noteikts, ka, sākot ar šā
gada 1.janvāri, administratīvajiem izdevumiem tiks izmantoti tikai 10 procenti no šiem
pakalpojumiem paredzētās summas.
Sociālo un darba lietu komisija, lai lietas ātrāk sakārtotu, aicina
parlamentu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs, kolēģi,
pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
A.Barča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.janvāris,
izskatīšana Saeimas sēdē – 21.janvārī.
Sēdes vadītājs. 18.janvāris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, 21.janvārī – galīgais lasījums. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts kontrole un Saeimas Juridiskais birojs
vērsa mūsu komisijas uzmanību uz to, ka budžeta paketē, pieņemot Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ir konstatētas
atsevišķas nepilnības, kas traucētu šo likumu atbilstoši un precīzi piemērot, kā
arī tika konstatēta viena diezgan liela tehniska kļūda. Un sakarā ar to kopīgi ar
Valsts kontroli, Saeimas Juridisko biroju, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un
Aizsardzības ministrijas ekspertiem mūsu komisija sagatavoja šo likumprojektu, kas ir
nodots jums izskatīšanai šobrīd. Es aicinu šo kļūdu noteikti pēc iespējas ātrāk
labot. Masu mediji tieši šim punktam ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Pārejas
noteikumu 8.punkta 5.apakšpunktā ir bijis nepieciešams vai nu pateikt, ka ir bijusi
attiecība 0,95 pret iepriekšējo ciparu, kā tas ir bijis iepriekšējā likumā, vai
arī noteikt 95 procentus no iepriekšējā apmēra. Taču kļūdas pēc ir gan 0,95, gan
procenti. Līdz ar to doma ir samazināt simtkārtīgi, un šis apmērs ir tātad nepilns
procents, kas nav budžetā pat paredzēts.
Līdz ar to šī kļūda būtu pēc iespējas ātri jālabo. Mans
lūgums ir piešķirt šim likumprojektam steidzamību un par to nobalsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams par procedūru?
Deputāte Ingrīda Circene! Jūs esat pieteikusies runāt. Jautājums
– par ko? Ne par ko. Paldies.
O.Spurdziņš. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, mēs
varētu tūlīt nobalsot par tā pieņemšanu arī otrajā lasījumā, jo šī kļūda ir
steidzami jālabo.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Nav! Kļūdas jālabo!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies par izpratni un atbalstu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība
izskatīta.
Godātie kolēģi! Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus
deputātu jautājumus. Viena jautājuma iesniedzēji ir deputāti Pliners, Buhvalovs,
Buzajevs, Mitrofanovs un Sokolovskis. Deputātu jautājums ir atdresēts labklājības
ministram Uldim Augulim. Jautājums ir „Par vienlaicīgu Krievijas un Latvijas vecuma
pensijas saņemšanu”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.
Un arī otru jautājumu ir iesnieguši šie paši pieci deputāti. Otrs
jautājums ir adresēts satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, un tas ir „Par
Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas lietderību”. Jautājums tiek nodots satiksmes
ministram Kasparam Gerhardam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka,
noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde komisijas telpās pulksten 12.30.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sapulce notiks pulksten 12.15
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte,
Jānis Eglītis, Visvaldis Lācis, Liene Liepiņa, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš,
Artis Pabriks un Vaira Paegle.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas 2010.gada 14.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde
2010.gada 14.janvārī
Datums: 14.01.2010 09:13:16 bal001
Par – 60, pret – 22, atturas – 9. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros” (872/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 14.01.2010 09:18:39 bal002
Par – 84, pret – 5, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1654/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 14.01.2010 09:20:46 bal003
Par – 60, pret – 22, atturas – 10. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros” (872/Lm9) iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 14.01.2010 09:21:30 bal004
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 14.janvārī
Datums: 14.01.2010 09:22:03 bal005
Par – 81, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Silvai Bendrātei šā gada 14.janvārī
Datums: 14.01.2010 09:24:31 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Imanta Lagzdiņa atbrīvošanu no Liepājas tiesas tiesneša amata (871/Lm9)
Datums: 14.01.2010 09:26:41 bal007
Par – 80, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1368/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 09:27:55 bal008
Par – 60, pret – 22, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1450/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 09:28:55 bal009
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1388/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 09:33:00 bal010
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1421/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 09:33:57 bal011
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā (1192/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 09:35:00 bal012
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā (1191/Lp9), 3.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:11:52 bal013
Par – 60, pret – 25, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:14:17 bal014
Par – 22, pret – 64, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:21:19 bal015
Par – 21, pret – 67, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:27:34 bal016
Par – 23, pret – 67, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:29:44 bal017
Par – 76, pret – 11, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:31:50 bal018
Par – 80, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1611/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:32:51 bal019
Par – 61, pret – 19, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:34:23 bal020
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (1613/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:36:08 bal021
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1417/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:37:24 bal022
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Standartizācijas likumā (1610/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:38:45 bal023
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (1612/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:40:28 bal024
Par – 70, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1482/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:41:31 bal025
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1478/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:44:59 bal026
Par – 80, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1480/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:48:49 bal027
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 2.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:51:24 bal028
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Paziņošanas likums (1116/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:52:55 bal029
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 11:57:56 bal030
Par – 80, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Meliorācijas likums (1539/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.01.2010 12:00:47 bal031
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 12:01:16 bal032
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 12:03:48 bal033
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1656/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 12:04:27 bal034
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1656/Lp9), 1.lasījums
Datums: 14.01.2010 12:05:05 bal035
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1656/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2010.gada 14.janvārī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti ir pulcējušies Saeimas Sarkanajā zālē, lai jums pastāstītu par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja un atbalstīja „Saskaņas Centra” iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībai iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku, būvju celtniecībai vai pašvaldības funkciju īstenošanai.
Likuma pieņemšanas gadījumā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darbavietām iedzīvotājus.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūdzu!
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms novēlu visiem veiksmi Jaunajā gadā. Un lai tas būtu labāks nekā iepriekšējie!
Runājot par šīsdienas un šābrīža aktualitātēm, nešaubīgi var teikt, ka, kopumā ņemot, tie ir jautājumi, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta tālāku likteni vai, pareizāk sakot, vadības likteni. Otrs jautājumu loks, protams, ir pensiju atmaksa un Starptautiskā Valūtas fonda jaunā vēstule.
Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta vadību, mūsu apvienības rīcībā ir visi šajā brīdī esošie dokumenti par motīviem un argumentāciju, kāpēc finanšu ministrs ir atlaidis no amata Valsts ieņēmumu dienesta vadību, un mūsu frakcija šos jautājumus izskatīs valdē un pieņems izsvērtu, pragmatisku lēmumu šajā jautājumā. Mēs negribētu, lai visas šīs situācijas rezultātā rastos kaut kādi nopietni saasinājumi valdības darbā, jo mūsu viedoklis ir, ka šai valdībai ir šajā atbildīgajā brīdī jāstrādā līdz nākamās Saeimas sākumam, un mēs darīsim visu, lai nebūtu kaut kādi destabilizējoši faktori, elementi šajā mūsu kopējā darbā.
Otrs jautājumu loks skar pensiju lietas. Ir skaidrs, ka mums ir jāatbalsta šī vēstule, ko mēs skatīsim nākamajā ceturtdienā, jo tā ir nesaraujami saistīta arī ar pensiju atmaksas lietu. Ieturētās pensijas ir jāatmaksā, sākot ar šā gada pirmo kvartālu, un jau februārī tātad ir pilnā apmērā jāmaksā pensijas tiem cilvēkiem, kam tās ir vispār ieturētas. Tā ka, manuprāt, šie jautājumi tiks salikti konkrēti pa plauktiņiem, un tiks šis parāds pensionāriem nolīdzināts.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Augustam Brigmanim – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Arī es jums novēlu šo gadu laimīgu un labāku nekā iepriekšējo. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka grūtākais brīdis šajā krīzē ir jau aiz muguras un nākamais gads tomēr veidosies kā izaugsmes gads, lai gan mierīgu šo gadu es neprognozēju. Ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas, kas, protams, zināmus saasinājumus nesīs.
Šodien bija pirmā Saeimas sēde šajā gadā. Divi jautājumi faktiski bija paši nozīmīgākie.
Pirmais un pats galvenais, manuprāt, ir jautājums par pensiju izmaksu pilnā apjomā pensionāriem, kā to ir lēmusi Satversmes tiesa. Lai to būtu iespējams izdarīt, mums, parlamentam, ir nepieciešams pēc Satversmes tiesas lēmuma deleģēt valdību rīkoties saistībā ar Starptautisko Valūtas fondu. Nu, iepriekš tas deleģējums nebija tik skaidrs, taču mums šobrīd tas ir jāizdara ļoti skaidri un nepārprotami, jo tāds ir Satversmes tiesas lēmums.
Un tāpēc nākamceturtdien parlaments lems par deleģējumu valdībai rīkoties saistībā ar aizņēmumiem no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, lai varētu gan segt budžeta deficītu, gan arīdzan izmaksāt pensijas. Tā, manuprāt, ir ļoti būtiska lieta.
Otra lieta, par ko šodien izvērsās plašas diskusijas, bija likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Bija izstrādāti komisijas priekšlikumi, kuri paredzēja paplašināt iespēju investoriem, kas nav Eiropas Savienības iedzīvotāji, arvien vieglāk saņemt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā un ar laiku arī iegūt visu sociālo garantiju apjomu, kā tas ir gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Diskusijas bija ļoti skarbas, virkne deputātu šos priekšlikumus neatbalstīja, to skaitā „Jaunā laika” priekšlikumu, jo „Jaunais laiks” uzskata, ka ekonomika Latvijā ir jāattīsta, bāzējoties uz ražošanu, uz pakalpojumiem, uz augstu pievienoto vērtību un galvenokārt uz eksportu.
„Jaunais laiks” uzskata, ka nav pareizi atgriezties pie nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanas, kas bija kļūda pēdējos piecos sešos gados. Mēģināt piesaistīt Latvijai investorus tikai nekustamā īpašuma jomā, tādējādi radot neadekvāti augstas cenas nekustamā īpašuma jomā, bāzējoties, teiksim, uz krievu vai arābu naudu, nav pareizi. „Jaunais laiks” to neatbalstīja. Komisija beigās šo priekšlikumu atsauca, tāpēc balsojuma nebija. Priekšā vēl ir trešais lasījums. „Jaunais laiks” savu viedokli nemainīs.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Zaķa kungam.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Lai šis Jaunais gads būtu tikpat balts kā pašreiz sniega pārklātā zeme! Ziemāji labi pārziemo, un tas liecina, ka, iespējams, būs laba raža nākamajā gadā. Lai nu tikpat ražīgs būtu šis Jaunais gads deputātiem, strādājot pie likumu izmaiņām!
Šodien pirmo reizi Saeima lēma par to, ka Saeimai ir jādod pilnvarojums Ministru kabinetam sagatavot pieprasījumu starptautiskā aizņēmuma programmai. Līdz šim parakstīja partiju vadītāji vai arī frakciju vadītāji šādas pilnvarojuma iespējas, bet tagad Saeima ir pilnvarojusi Ministru kabinetu to izdarīt. Protams, šie līdzekļi ir vajadzīgi, un šis aizņēmums būs izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, kā arī valsts parāda refinansēšanai un arī valsts budžeta aizdevumiem. Protams, ļoti nozīmīgs šis lēmums ir arī tāpēc, ka ir jāsaņem no Starptautiskā Valūtas fonda atļauja izmantot… palielināt noteikto valsts budžeta deficīta robežu līdz 8,4 procentiem, un šajā gadījumā tad arī būs iespējas izmantot šos līdzekļus pensiju izmaksai pilnā apjomā, kas notiks jau tuvākajā laikā. Un no 1.februāra pensijas tiks jau izmaksātas pilnā apjomā, un tiks segts aprīļa mēnesī līdzšinējais parāds pensionāriem – tas, ko pensionāri bija aizdevuši nabaga valstij.
Ja runājam par šodienas sēdi, tad jāsaka, ka tik tiešām vissvarīgākās diskusijas izvērtās par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. „Pilsoniskā Savienība” jau agrāk bija izteikusi savu atšķirīgo viedokli, ka nevar ļaut investoriem, kuri nāk nevis no Eiropas Savienības, bet no Austrumu valstīm, iegādāties nekustamos īpašumus un par to apmaiņā saņemt biļeti iebraukšanai Eiropas Savienībā. Arī viņi varētu būt ieinteresēti izpirkt mūsu nekustamos īpašumus, jo bija norādīts Tautsaimniecības komisijas iesniegtajā priekšlikumā, pret ko „Pilsoniskā Savienība” iebilda jau komisijas sēdēs, ka kopējai nekustamā īpašuma iepirkšanas summai ir jābūt tikai 50 tūkstošu latu apmērā, ja īpašums atrodas ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Īstenībā tie nav nekādi investori, viņi acīmredzot vienkārši vēlas saņemt šo biļeti iebraukšanai Eiropas Savienībā.
Protams, ir arī citi ļoti svarīgi jautājumi pašlaik, un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir jauna ģenerālprokurora vēlēšanas. Vai tas būs jauns vai Maizīša kungs turpinās savu darbu – tas ir diezgan nozīmīgs jautājums. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija atbalsta Maizīti, lai viņš varētu turpināt savu darbību ģenerālprokurora amatā, un vēlas arī izmainīt Saeimas kārtības rulli, lai šī balsošana notiktu atklāti, lai katram būtu redzams, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, un lai katrs saprastu, kas ir kas.
Protams, ļoti svarīgas diskusijas pašreiz ir arī par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. „Pilsoniskā Savienība” joprojām pēta šo jautājumu. Galīgo lēmumu pieņemsim mazlietiņ vēlāk, bet doma ir tāda: kaut kad to varētu darīt, bet šajā krīzes, nestabilitātes laikā un vēlēšanu gadā diez vai ir vajadzīga tūlītēja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana.
Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta vadības posteņa atstāšanu jāteic, ka mūsu frakcija viennozīmīgi atbalsta finanšu ministra priekšlikumu mainīt šo vadību, jo nodokļu iekasēšana – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Un, ja nav tādas aktīvas sadarbības un ir konstatēti arī likumu pārkāpumi līdzšinējās dienesta vadības darbībā, tad nebūs labu rezultātu. Te ir jāuzticas šoreiz finanšu ministra viedoklim. Tāds ir mūsu viedoklis.
Lai visiem mierīgs, laimīgs Jaunais gads, cik nu tas ir iespējams mūsu pašreizējos apstākļos!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien parlaments apsprieda, manuprāt, ļoti svarīgu dokumentu – „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”. Šis dokuments izskatās tāds: tikai divas lapaspuses un principā tikai divi teikumi, ka valdība var turpināt aizņemties, bet ne vairāk kā 7,5 miljardus eiro. Bet zem šā dokumenta slēpjas ļoti svarīgs saturs, jo, pilnvarodams valdību turpināt aizņemties, parlaments… Kā mēs zinām, starptautiskie aizdevēji nedod šo naudu par velti, nedod šo naudu bez saviem nosacījumiem. Iznāk tā, ka parlaments paraksta baltu lapu, dod pilnvarojumu valdībai, bet šis dokuments pēc tam būs par pamatu, lai, teiksim, mainītu ļoti daudzas lietas sociālajā sfērā, pensiju sfērā un tā tālāk. To varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš, atnācis paņemt kredītu bankā, paraksta lapiņu ar vienu rindkopu, kurā teikts, ka šī banka dod šo naudu, bet kura ir ar mazu zvaigznīti jeb norādi, ka tur ir turpinājums, ka tur ir pielikums – 60 lapaspuses ar dažādiem nosacījumiem no bankas puses.
Tādā situācijā atrodas tagad Latvijas parlaments. Kā mēs zinām, iepriekšējā reizē, kad bija vienošanās starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, vispār parlamentam nepajautāja, ko domā frakcijas un ko domā parlaments. Bet pēc tam parlaments bija spiests pieņemt daudzus sāpīgus lēmumus, pamatojoties uz šo vienošanos. Līdz ar to iznāk tā, ka mūsu valsti tagad vada nevis parlaments (neskatoties uz to, ka Satversmē ir teikts, ka Latvija ir parlamentāra valsts!) un pat ne valdība, bet starptautiskie aizdevēji, jo viņi tagad diktē savus nosacījumus, kādās sfērās mums ir jāveic reformas, kādi budžeta samazinājumi mums ir jāveic, kādus nodokļus vajag celt – un tā tālāk, un tā joprojām.
Līdz ar to rezultāts… Mēs redzam to rezultātu, ka mūsu valsts zaudēja daļu no savas suverenitātes. Tāpēc mūs uztrauc tādi paņēmieni, kādi… Šo dokumentu mēs apspriežam Saeimā. Šis dokuments nebija iekļauts darba kārtībā, bija tikai pēdējā brīdī paziņots, ka tas būs iekļauts darba kārtībā. Šeit nebija paredzēta gandrīz nekāda diskusija. Neviens no valdības puses nav atnācis, lai pamatotu, kāpēc mums tas ir jāpieņem un kādas sekas tam varētu būt. Un tas parāda attieksmi pret parlamentu, tas rāda attieksmi pret valsti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Sokolovska kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Sveicu visus Jaunajā gadā un aicinu ļoti nopietni sekot līdzi tieši šogad tam, kas notiek valstī, un tam, kas notiek arī Saeimā, jo tas, kas notiek šeit, ir īpašas uzmanības vērts. Jau šodienas pārrunas, uzstāšanās, balsojumi parādīja, cik rūpīgi būs jāvērtē: patiesa cenšanās uzlabot tautsaimniecību Latvijā vai vienkārši vēlme izmantot šo smago stāvokli valstī, lai kārtotu savas lietiņas? Tas īpaši izpaudās tad, kad mēs skatījām grozījumus Imigrācijas likumā. Jo viena lieta ir ārvalstu investori, kas šeit ierodas ar zināmiem līdzekļiem un šeit strādā un darbojas, un veicina mūsu tautsaimniecības attīstību. Tā ir viena lieta.
Otra lieta – ja kāds vietējais ir izdomājis, kā kārtot savas lietas un vienkārši dot iespēju praktiski jebkuram un no jebkuras vietas iebraukušam citas valsts pārstāvim vienkārši nopirkt par 100 tūkstošiem latu Rīgā vai Rīgas apkārtnē un nedaudz tālāk pat tikai par 50 tūkstošiem latu nekustamo īpašumu, ar to pašu atvieglojot, praktiski dodot iespēju iegādāties uz pieciem gadiem termiņuzturēšanās atļauju. Nu ko tas nozīmē šogad? Ko tas nozīmē – pie tik lēta nekustamā īpašuma dot iespēju ar apšaubāmā veidā iegūtu naudu, kuru neviens nepārbaudīs, šeit sapirkt, cik uziet, un pēc tam ar to rīkoties? Kāds labums Latvijas tautsaimniecībai no šādas rīcības? Jā, nu šodien līdz galam tas netika izskatīts. Šodien otrajā lasījumā pieņēma kaut ko tāpēc, ka dažas lietas tika atliktas vienkārši uz trešo lasījumu.
Jebkurā gadījumā acīmredzot arī šajos grūtajos saimnieciskajos apstākļos ir jāsaglabā šīs rūpes par savu tautu un jāpadomā, kas notiks ar mums tādā gadījumā, ja mēs ekonomiskās sviras atdosim cittautiešu rokās.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Ainars Baštiks. Lūdzu!
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un novēlēt jums svētīgu un labu šo jauno gadu.
Tāpat vēlos apsveikt arī visus pensionārus ar uzvaru Satversmes tiesā. Un šeit gan gribu piebilst, ka jau pagājušā gada 16.jūnijā Saeimas sēdē Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti balsoja pret šiem budžeta grozījumiem, ar kuriem tika paredzēts pensiju samazinājums pensionāriem, jo mēs uzskatījām, ka personas pensija ir darba mūža radīts īpašums un personai uz to ir nelokāmas, neatņemamas īpašumtiesības. Mūsu deputāti jau brīdināja valdošo koalīciju, ka valdības lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, jo jau 2002.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka toreizējais valdības lēmums strādājošiem pensionāriem liegt saņemt pilnu pensiju ir pretrunā ar pamatlikumu. Taču mūsu argumenti toreiz tika ignorēti.
Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja likumprojektu, ka nelikumīgi ieturētās pensiju ar 1.februāri jāsāk atmaksāt, un līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijā izskatīja vairākus likumus.
Šeit jau daudz ir runāts par to, ka ar februāri un aprīli šī netaisnā lieta tiks likvidēta, taču gribu vēl informēt par to, ka, ja šajā laika posmā, tas ir, pagājušā gada pēdējā pusgadā, kāds pensijas saņēmējs ir aizgājis mūžībā, tad pensijas saņēmēja nāves gadījumā ieturēto pensijas daļu būs tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekam vai personai, kura var pierādīt savas tiesības uz mantojumu.
Šodien gribu piebilst vēl arī to, ka mēs runājām šajā komisijā arī par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un arī par to, ka dažus sociālā budžeta maksājumus vajadzētu pārlikt uz valsts budžetu. Bet man gribas sacīt, ka tomēr tā nav nopietna pieeja, ka visas pensionāru problēmas grib risināt tikai ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 65 gadiem. Latvijā, kā jūs zināt, vīriešu vidējais mūža garums ir tikai 67 gadi. Un tāpēc, manuprāt, daudz svarīgāk ir ilgtermiņā raudzīties, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, jo ir skaidrs, ka bez nodokļu maksātājiem nākotnē nekāda pensiju sistēma nespēs funkcionēt. Un tas nozīmē, ka ir jāveic aktīva dzimstības veicināšana. Taču diemžēl nu vismaz pašreiz nekas netiek darīts, lai dzimstības rādītājus uzlabotu. Pagājušais gads parāda, ka ir piedzimis par 2000 bērniņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, lai gan visi demogrāfi un Statistikas pārvalde apgalvoja, ka līdz 2019.gadam dzimstība turpinās pieaugt, jo bija daudz 80.gados dzimušu bērnu. Un tāpēc, manuprāt, ir tomēr ļoti svarīgi darīt visu, arī pašreizējā valdībā, lai tomēr ģimenes nebrauktu prom no Latvijas, lai viņas varētu domāt par bērnu radīšanu un galu galā – par mūsu valsts pastāvēšanu.
Nu, šeit jau pieminēja, ka šodien izcēlās diezgan lielas debates par Imigrācijas likuma grozījumiem. Šeit bija faktiski ļoti dažādi viedokļi, un šis likumprojekts netika atbalstīts.
Runāja arī par to, ka Saeima pilnvarotu Ministru kabinetu aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem. Taču jāteic, ka tie dokumenti, ar ko Saeima varēja iepazīties pēdējā brīdī, bija tikai uz pāris lapiņām. Un tāpēc man ir vēlējums, lai šie starptautiskā aizņēmuma dokumenti – vēstules, nodomu protokoli, saprašanās memorandi – būtu atslepenoti. Jo, ja tie skar tādas būtiskas mūsu dzīves daļas kā nodokļu paaugstināšana un pensijas vecuma paaugstināšana, tad tomēr būtu svarīgi ar tiem iepazīties laikus un neturēt tos slepenībā. Tas pats sakāms, piemēram, par visiem dokumentiem, kas saistīti ar „Parex bankas” pārņemšanu. Kāpēc tos vajag turēt slepenībā? Jo grūtākas šīs lietas ir, jo atklātākas tās ir jādara un par tām ir jābūt pieejamai informācijai.
Un nobeigumā es tomēr gribu teikt, ka šajā grūtajā laikā Dievs mums ir devis labu ziemu. Mani vecāki kādreiz, manā bērnībā, sacīja, ka viņu, manu vecāku, bērnībā bijusi tāda ziema, ar tādu sniegu un salu!… Un tad man, kad es biju bērns un pusaudzis, likās: kāpēc mums nav tādas ziemas? Nu man liekas, ka šogad nu ir tāda ziema, ka mēs saviem bērniem un mazbērniem varam teikt: „Nu, paturi atmiņā! Šī ir kārtīga, riktīga ziema!” Un vēlāk, kad dzīve jau būs labāka, tomēr mēs atcerēsimies, ka 2009./2010.gads – tas bija laiks, kad bija kārtīga ziema Latvijā.
Lai mums izdodas arī šajā jaunajā gadā!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Baštika kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāts Māris Ārbergs. Lūdzu!
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms vēlos novēlēt izdevušos un darbīgu šo jauno – Tīģera gadu!
Šī bija pirmā sēde pēc ziemas sesijas sākšanās. Tās darba kārtība bija gana saspringta, un tika izskatīti nozīmīgi likumprojekti.
Pieskaršos dažiem no tiem.
Trešajā lasījumā ar 36 priekšlikumiem tika izskatīts un pieņemts likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas redakcionāli precizē normas, lai pievienotos Eiropas Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Garākas debates izraisīja likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja grozīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtību ārzemniekiem. Ir runa par, mūsuprāt, skaidriem nosacījumiem. Minēšu dažus no tiem.
Pirmkārt. Ja viņš iegulda kapitālsabiedrībā ne mazāk kā 25 tūkstošus latu, rada vismaz piecas darbavietas, kā arī gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.
Otrkārt. Ja uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, viņš Latvijā iegādājas vienu vai vairākus īpašumus un šo darījumu summa ir ne mazāka kā 100 tūkstoši latu Rīgā un Rīgas reģionā, bet, ja tas notiek ārpus Rīgas un ārpus Rīgas reģiona, – ne mazāka kā 50 tūkstoši latu.
Un trešais nosacījums, kas varētu būt viens no veidiem. Ja uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicis Latvijas kredītiestādē finanšu investīcijas – ne mazāk kā 200 tūkstošus latu -, kuru termiņš ir ne mazāks par 5 gadiem, un ja noguldījuma noteikumi paredz, ka nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Diemžēl šodien tehnisku iemeslu dēļ šie mūsu priekšlikumi tika atsaukti, bet Tautas partija un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noteikti sekos līdzi un atgriezīsies pie šiem priekšlikumiem uz trešo lasījumu.
Un kā pēdējam gribu pieskarties likumprojektam „Grozījumi Meliorācijas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ilgi strādāja pie šā likumprojekta, jo bija jāsaskaņo dažādi viedokļi gan ar Zemkopības ministriju, gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar meliorācijas sistēmu uzturētājiem.
Problēma parādījās, sastādot 2010.gada budžetu, kad Zemkopības ministrijai bija jāsamazina līdzekļi valsts īpašumā esošo polderu sūkņu staciju uzturēšanai. Sākotnēji Zemkopības ministrija bija paredzējusi, ka jau no 2010.gada 1.janvāra šo polderu uzturēšanas izdevumus segs šajā teritorijā iekļautie zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Ilgi diskutējot šos jautājumus, tika panākts zināms kompromiss, ka līdz 2010.gada 30.jūnijam valsts polderus finansēs simtprocentīgā apmērā valsts, bet no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim valsts finansēs 50 procentu apmērā, bet otrus 50 procentus finansēs poldera zonā esošie zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Un pats galvenais ir tas, ka komisija vienojās un likumā iestrādāja normu, ka līdz 2010.gada 30.martam tiek veikta valsts īpašumā esošo polderu sūkņu staciju inventarizācija, lai varētu plānot 2011.gada budžetu un izdiskutētu ar visām iesaistītajām pusēm atsevišķu polderu sūkņu staciju nepieciešamību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Ārbergam.
Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu.