Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 17.decembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu
sēdes darba kārtībā un izslēgt no sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”
likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma
piešķiršanu Kārlim Valdemieram”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Puntes
apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
likumprojekta „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību.
Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Maksātnespējas
likums” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Maksātnespējas likums” nodošanu Juridiskajai
komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,
nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Rāznas nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, otrs – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Tiek grozīti atsevišķi ezeru nosaukumi
ar labu nolūku – tuvināt rakstību latgaliešu rakstu valodas normām. Taču,
pirmkārt, par to ir vajadzīga plašāka valodnieciska diskusija; otrkārt, labojumi
iestrādāti arī grozījumos Civillikumā, kas vēl nav pieņemti un šodien tiek nodoti
izskatīšanai; treškārt, ir acīm redzams, ka tādā veidā, kā ir piedāvāts, daudz
kas nav saprotams un var izraisīt tikai vēl lielākas jukas bez detalizētas atveides
principu izrunāšanas konkrētos piedāvātajos piemēros, teiksim, „Ežezers”
aizstāt ar „Eša ezers”. Pirmām kārtām latviski literārajā valodā tas ir grūti
izrunājams. Pats galvenais attiecas uz Salāju, kur mēs nezinām, kā latviski iznāk,
– Soloja ezers, Suoluoja ezers vai Suoloja ezers… Šie principi nav atrunāti, tāpēc
es lūdzu gan šajā… Nu, par Teiču rezervātu ir atsevišķs punkts… Bet arī citi
nosaukumi ir jāskatās kompleksi.
Tāpēc es lūdzu neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, pirms
nav veikta vispusēja diskusija un pārrunas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies
runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 7.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 14, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Teiču dabas rezervāta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 55, atturas – 6.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija.
Vārds deputātei Inai Druvietei. Viņa runās „pret” likumprojekta
nodošanu komisijām.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, atbalstām to, ka ir nepieciešams
saskaņot publiskas pieejamības ezeru un to ezeru, kuros zvejas tiesības pieder valstij,
nosaukumu lietošanu, bet šoreiz ir nopietnas lingvistiskas – un ne tikai lingvistiskas
– problēmas, kas mani aicina uzrunāt jūs un paskaidrot, kāpēc mēs uzskatām, ka
jautājums nav pietiekami plaši izdiskutēts, un šajā gadījumā varam runāt par
radikālām, bet ne konsekventām pārmaiņām.
Manuprāt, Valsts valodas centra bijušais direktors Agris Timuška ir
pārsniedzis savas pilnvaras, Vietvārdu apakškomisijas lēmumu nesaskaņojot ar
Latviešu valodas ekspertu komisiju, kurai piederētu galavārds tik svarīga jautājuma
risināšanā.
Ko tad mums piedāvā Vietvārdu apakškomisija, uz kuras ziņojuma
pamata Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šos grozījumus?
Pirmkārt. Tiek ierosināts ezeru nosaukumus kartē ierakstīt tādā
veidā, kādā tie tiek runāti, bet ezers, it īpaši, ja tas ir liels, katrā vietā
tiek saukts atšķirīgi. Piemēram, ir gan Sološnīku, gan Sološņīku, gan
Solašņīku ezers.
Otrkārt. Pievērsīsim uzmanību faktam, ka grozījumu gadījumā
nesakristu ezera un apdzīvotās vietas nosaukums. Piemēram, Lielais Kolupa ezers un
Mazais Kolupa ezers būtu Kalupes pagastā, Nierzas ezers būtu Nirzas pagastā, Rušiuns
būtu Rušonas pagastā, Zviergzdines ezers – Zvirgzdenes pagastā, un tā tālāk.
Treškārt. Tradicionālā forma, kuru mēs esam lietojuši līdz šim,
tiek piedāvāta iekavās, bet ne visos gadījumos. Tāda ir piedāvāta, piemēram,
Lubāna gadījumā, kur pirmā ir literārā forma, otra ir izloksnes forma – Lubāns
(Lubuons). Bet pilnīgi pretēja prakse savukārt ir Adamovas ezera gadījumā, kur
literārā forma ir lietota iekavās, un tā ir ļoti būtiska nekonsekvence.
Nevaru nerunāt arī par to, ka no lingvistikas viedokļa tiek
piedāvāti absurdi hibrīdi. Literārās valodas formā apelatīvs ir „ezers”, bet
salikteņos – „azars”: Šuņazars un Boltazars.
Ceturtkārt. Ir daži ezeri, kur ir norādīta tradicionālā forma,
teiksim, Eša ezers (iekavās – Ežezers), bet Latvijas dziļākā ezera nosaukuma ir
tikai Dreids, nevis Drīdzis, ko zina katrs Latvijas skolēns.
Tālāk. Nav konsekvences dažu ezeru nosaukumos. Argumentācija: lielu
apdzīvotu vietu nosaukumi paliek standartizētā formā, piemēram, ir Balvu ezers, nevis
Bolvu ezers. Bet kurš noteiks, kas ir liels?
Tālāk. Mēs redzam, ka šī jaunā prakse tiek rekomendēta tikai
attiecībā uz Austrumlatviju. Bet kā ir ar pārējo Latviju? Tāpat vietējā novadā
izrunā Āzputezers, nevis Aizputes ezers, Bušnikezers, nevis Būšnieku ezers. Kāpēc
šāda atšķirīga prakse?
Notiek atsaukšanās it kā uz starptautiskām rekomendācijām, bet
katra valsts savu ezeru un citu vietu nosaukumus standartizē pati: Igaunijā, piemēram,
izloksnes formā, bet Lietuvā – tradicionālā literārās valodas formā.
Vēl lūdzu pievērst uzmanību anotācijai, kurā ir teikts, ka nav
ietekmes uz budžetu, bet tajā pašā mūsu noraidītajā Rāznas rezervāta likumā ir
teikts, ka ir jāmaina ceļazīmes 6200 latu kopvērtībā. Un kur nu vēl kartes!
Un visbeidzot. Ir pārspīlēti teikt, ka Latvijā nav organizāciju,
kas būtu kompetentas minēto jautājumu risināšanā. Ir Latviešu valodas ekspertu
komisija, ir Valsts valodas komisija, ir Latviešu valodas institūts.
Un, tā kā nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem un arī
sabiedrības viedoklis nav zināms, aicinu šo likumprojektu noraidīt un nodot tālākai
apspriešanai vispirms speciālistu aprindās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ko tu
āksties?”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es tomēr šobrīd gribu aizstāvēt gan valdību, gan latgaliešu
valodu. Latvija ir ratificējusi Vispārējo mazākumtautību aizstāvības konvenciju, un
šajā konvencijā ir punkts, ka vietvārdu nosaukumi ir izveidoti saskaņā ar
mazākumtautību valodas prasībām tajā teritorijā, kurā šī mazākumtautība ir
vairākumā.
Diemžēl latgaliešiem pat nav mazākumtautības tiesību vispār.
Viņus negrib reģistrēt un reģistrē kā latviešus. Tas nav taisnīgi! Mēs esam
gatavi aizstāvēt latgaliešu valodu, tas ir mūsu partijas programmā. Es aicinu Saeimu
atbalstīt kaut pirmo valdības soli šajā virzībā, kas… jau pirmais solis tādu
pretestību Saeimā saņēma…
Ja cienījamā iepriekšējā debatētāja grib, lai šie priekšlikumi
būtu ļoti labi izskatīti un izdebatēti, tad Saeima ir vislabākā vieta šai
diskusijai, jo valodas speciālists šeit ir katrs otrais.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām. Saeimas kārtības rullis nepieļauj vēl trešajam
deputātam runāt par šo tēmu. Tā ka, Lāča kungs, jums šoreiz nesanāk runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Civillikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem,
īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā
tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām
ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi, pārejam pie nākamās sadaļas „Par
atvaļinājuma piešķiršanu”.
Pirmais punkts šajā sadaļā ir „Par piešķirto neapmaksāto
atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 10.decembrī”. Saskaņā ar
Kārtības rulli deputātam vienu reizi sesijas laikā ir tiesības uz šādu
atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums nav
balsojams. Tam ir tikai informatīva nozīme.
Savukārt „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 17.decembrī”, tas ir, šodien, gan mums ir
jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam
Dzintaram Rasnačam šā gada 17.decembrī! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Lai strādā! Nekādu atvaļinājumu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums Rasnača kungam ir
piešķirts.
Nākamā sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības
izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par
Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija piedāvā izskatīt lēmuma projektu „Par Ilzes Freimanes
apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Mēs šo lēmuma projektu
izskatījām komisijā, aizklāti balsojām un vienbalsīgi atbalstījām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Freimanes
apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ievas Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā izskatīt lēmuma projektu „Par Ievas
Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”. Arī šo lēmuma projektu esam izskatījuši komisijā, esam aizklāti
balsojuši un esam atbalstījuši. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Reikmanes
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu
Kārlim Valdemieram”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu
ministrijas dokumentus par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram, un
jāteic, ka šo dokumentu saņemšana neizraisīja lielu pārsteigumu, jo rudenī,
balsojot par Valdemiera kunga atbrīvošanu no apgabaltiesas tiesneša amata sakarā ar
noteikta vecuma sasniegšanu, daudzi Juridiskās komisijas locekļi izteica varbūtību,
ka Valdemiera kungam varētu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu. Mūsu komisijā darbojas
trīs bijušie tieslietu ministri, kuri ļoti labi zina Valdemiera kunga darbu, viens
komisijas loceklis tagad „stažējas” par tieslietu ministru no mūsu komisijas… Un
mēs arī saņēmām pozitīvas atsauksmes no Tieslietu ministrijas, pozitīvas atsauksmes
no Augstākās tiesas, pozitīvas atsauksmes no Latgales apgabaltiesas, no
Ģenerālprokuratūras. Mēs aizklāti balsojām par šo lēmuma projektu un vienbalsīgi
atbalstījām.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par Goda tiesneša
nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša
nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Lēmuma projekts „Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” tika izskatīts Valdemiera kunga pozitīvā
gaisotnē… pozitīva lēmuma pieņemšanas gaisotnē. Mēs aizklāti balsojām un
vienbalsīgi atbalstījām šo lēmuma projektu.
Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Puntes
apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Kastēna, Bērziņa,
Dukšinska, Mackeviča, Ribakova, Urbanoviča, Aizbalta, Pētersones, Feldmanes un
Jaundžeikara pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par slepenības
statusa noņemšanu visiem ar akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas procesu
saistītajiem dokumentiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi!
Pieprasījums ir izskatīts un ar balsu vairākumu tika noraidīts
komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!
Šā gada martā, kad Valda Dombrovska vadītā valdība sāka darbu,
viens no punktiem, kas tika ierakstīts valdības deklarācijā, bija šāds: mūsu
valdība ir gatava nodrošināt atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību
darbā.
Savā pieprasījumā LPP/LC frakcija konstatēja, ka saskaņā ar
Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu ierobežotas pieejamības statusu
informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Faktiski ar „Parex
bankas” pārņemšanu saistītie dokumenti tika pieņemti pagājušā gada novembrī un
decembrī, tātad var teikt, ka gads ir pagājis. Mums joprojām nav saprotams, kāpēc
daži dokumenti saistībā ar „Parex bankas” pārņemšanu ir publiskoti, bet citi
joprojām nav pieejami sabiedrībai. Skaidri nepasakot, kuri dokumenti ir atslepenoti un
kuriem noteikts jauns slepenības termiņš, iedzīvotājiem nav iespējams iegūt
patiesas ziņas par „Parex” pārņemšanas likumību vai lietderību.
Mums rodas iespaids, ka Dombrovskis dara visu, lai šie dokumenti
paliktu slepeni un lai varētu turpināt manipulēt ar puspatiesībām un izdomājumiem
par pārņemšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Tad, kad Saeimā pirms gada novembrī bija diskusija par šiem
jautājumiem, Sandra Kalniete uzstājās no šīs tribīnes un teica: „Es uzskatu, ka
būtu tikai pareizi, ka Ministru prezidents atrastu laiku un apsēstos pie galda vienai
īstai preses konferencei un sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas pašlaik nav skaidri
nevienam.”
Nu, šobrīd, es domāju, Godmaņa kungs varbūt Kalnietes kundzei
Eiropas Parlamentā var pastāstīt šādas tādas detaļas par „Parex bankas”
pārņemšanu, bet tas jau vairs nav Saeimas kompetencē. Tie jau, var teikt, ir Eiropas
Parlamenta iekšējie jautājumi.
Un, ja mēs runājam par šādām preses konferencēm, tad es domāju,
ka nebūtu slikti, ja arī Valdis Dombrovskis apsēstos pie galda un pateiktu, kāpēc ir
saglabāti ierobežojumi iepazīties ar valdības sēžu lēmumiem, vai ir saņemts valsts
institūciju un valsts kapitālsabiedrību viedoklis par klasificēto ierobežojumu
noņemšanu, kādiem dokumentiem slepenības statuss ir saglabāts, kur var iepazīties ar
atslepenotajiem dokumentiem un kāds ir tiesiskais pamatojums ar „Parex bankas”
pārņemšanas procesu saistīto dokumentu slepenības saglabāšanai.
Var tikai piekrist premjera teiktajam, ko viņš sacīja vakar, –
tam, ka pēdējās dienās tiek sistemātiski izplatīta nepatiesa informācija par
valdības un starptautisko aizdevēju sarunām. Un premjers piebilda, ka, lai novērstu
nepatiesu apgalvojumu tālāku izplatīšanu, nepieciešams sniegt papildu informāciju
par šiem dokumentiem. Es domāju, ka to pašu droši varētu attiecināt arī uz
dokumentiem, kas saistīti ar „Parex bankas” pārņemšanu.
Mūsu frakcijas un apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputāti uzskata, ka vienīgais līdzeklis ir atspēkot izskanējušās ziņas, kuras
publiski nevar kaitēt ne mūsu partneru, ne valsts interesēm. Faktiski šobrīd vēl
deviņiem Ministru kabineta sēžu protokollēmumiem un četrdesmit citiem materiāliem ir
noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Un atbilstoši jau citētajam Informācijas atklātības likumam
informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā
arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās.
Un, ja ir beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts
ierobežotas pieejamības statuss, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu
informāciju. Un ir loģiski konstatēt, ka, ja daži dokumenti saistībā ar „Parex
bankas” pārņemšanas procesu nav pieejami Ministru kabineta interneta tīmekļa
vietnē, tad tiem ir no jauna jau atkal uzlikts termiņš kā ierobežotas pieejamības
dokumentiem.
Faktiski rodas iespaids, ka apzinātā vai neapzinātā vilcināšanās
ar „Parex bankas” pārņemšanas procesu saistīto dokumentu atslepenošanu ir kāds
sava veida dūmu aizsegs, lai sabiedrība tā arī neuzzinātu patiesību, kā notika šis
process, kas piedalījās lēmumu pieņemšanā, kāds bija atbalsts, vai kāds pret to
iebilda, vai tas bija vienprātīgs atbalsts. Un Latvijas valdības, Latvijas Bankas un
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtais lēmums aizvien lielākā mērā
kļūst par tālejošu politisku spekulāciju objektu. Periodiski un selektīvi paustās
ziņas, ko mēs esam ieguvuši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, piemēram,
Valsts kontroles pārbaudes rezultāti par „Parex bankas” pārņemšanu, mūsuprāt,
rada šādu praksi, kurā netiek ievēroti labas pārvaldības principi. Tas, ka mēs par
bankas pārņemšanu uzzinām fragmentāri, no dažiem atslepenotiem dokumentiem, no
preses, no dokumentiem, par kuru autentiskumu mums nav iespējas pārliecināties,
mūsuprāt, tikai rada neskaidrību, un tādēļ, lai nodrošinātu valdības
deklarācijā pausto principu nodrošināt atklātību valdības darbā, mēs aicinām
atslepenot pilnīgi visus ar „Parex banku” saistītos dokumentus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. (No zāles: „Pastāsti!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Un speciāli es uzrunāšu jūs, kolēģus no
Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa”. Jūs nu gan esat jokdari. (No
zāles: „Jūs arī!” Dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Lielākie jokdari esat jūs!”)
Ļoti nopietni un… jokdari.
Paši esat savārījuši šo darvas katlu un nu izliekaties par
nezinīšiem! Jūs sakāt: Dombrovskis vainīgs, bet man liekas, ka Godmanis tad bija
pirmais vijolnieks. Pirmais vijolnieks bija Godmanis!
Tā ka, man liekas, pārējiem deputātiem atmiņa neviļ, ka Godmanis
bija tas īstais vīrs, kurš solīja arī pēc tam, ka viņš uzņemoties atbildību.
Viņš gan vairs neuzņemas atbildību, bet aizlaidās uz Briseli un tagad klusē. Un jūs
taisāt jokus un sakāt, ka, paklau, visi vainīgi, bet jūs neesat vainīgi. Fantastiski!
Tā nu nemēdz būt. Tā nu nemēdz būt! Pie tam ir skaidrs, ka tā
bija liela afēra, un jums, cilvēkiem no „Latvijas Ceļa” un Latvijas Pirmās
partijas, jau nu gan ir zināms šis tas no „Parex” iekšpuses un no ķēķa durvīm.
Bērziņa kungs arī tur laikam tuvu stāvēja, Karina Pētersone arī tur stipri tuvu
stāvēja kādreiz un vēl vairāki jūsu cilvēki. Tā ka jūs kaut ko tur zināt
drusciņ vairāk par mums citiem!
Un, godīgi sakot, mums, pārējiem, tagad atliek cerības, protams, uz
prokuratūru. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Uz prokuratūru nav ko cerēt!”)
Es domāju, ka prokuratūra atrotīs piedurknes, saņems dūšu un pēc iespējas ātrāk
un tā riktīgi paskatīsies uz šo lielo afēru, kas pilnīgi un skaidri ir afēra. Lai
tomēr Kargins un Co – un Co tur ir diezgan liels pulciņš –
neizspruktu sveikā un nestaigātu kā karaļi šodien, bet, kā jau es kādreiz teicu,
te, runājot par šo lietu, viņi bija jāizģērbj pliki. Jā! Bez neviena lata, ja viņi
iedzina valsti tādās nepatikšanās! Ja mums būtu viens miljards, tad mēs šodien
nerunātu par pensiju apcirpšanu, par algu noņemšanu visiem pēc kārtas, par visādiem
stulbiem nodokļiem un tā tālāk, un tā joprojām. Nebūtu tā! Bet Godmanis toreiz vai
nu aiz dumjības, vai tīšuprāt – nezinu (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Rimšēviču klausīja!”), to jūs zināt labāk nekā es, – izdarīja to. Un
tagad mēs atkal jau runājam par 200 miljoniem, kuri atkal būs jādod „Parex”
iekšā, lai tas turētos virs ūdens. Bet Dombrovskis, redziet, vainīgs… Fantastiski!
Nāciet šurp, pastāstiet! Pastāstiet patiesību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav
piebilstams. Es atvainojos! Par vēlu, gan Dukšinska, gan Bērziņa kungs! Āmurs ir jau
noklaudzējis.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kastēna, Bērziņa, Dukšinska,
Mackeviča, Ribakova, Urbanoviča, Aizbalta, Pētersones, Feldmanes un Jaundžeikara
pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par slepenības statusa
noņemšanu visiem ar a/s „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem
dokumentiem”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Noņemt āmuru Saeimas
priekšsēdētājam!” Dep. V.Aizbalts: „Āmuru nost!”) Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums
noraidīts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas –
„Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1534/Lp9.
Komisija uz otro, galīgo, lasījumu ir saņēmusi divdesmit divus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādāts priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Tas ir guvis atbalstu, bet… Es atļaušos nedaudz paskaidrot to
situāciju, kāda bija komisijā. Es atgādināšu, ka jūs, kolēģi, šo likumprojektu
izņēmāt no budžeta paketes un nodevāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ar
vienu mērķi – sakārtot to tādā veidā, ka ar nākamā gada 1.janvāri sabiedriskā
labuma organizācijas pārrauga nevis Finanšu ministrija, bet Valsts ieņēmumu dienests.
Jautājums par to, ko šeit iesaka mainīt konkrēti 11.pantā partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcija, prasītos pēc plašākas un daudz nopietnākas debates, ko mūsu
komisija bija gatava atklāt un uzreiz ar to iesākt nākamo sesiju, jo priekšlikums
samazināt administratīvos izdevumus sabiedriskā labuma organizācijās ir ļoti
būtisks – no 25 procentiem, ko pašreiz atļāva likums, pāriet uz 15 procentiem. Tas
acīmredzot ir saprātīgi, taču tas nav izdebatēts ar pašām organizācijām, nav arī
pilnas informācijas par to, kāds ir to apmērs, un tāpēc domas mūsu komisijā
dalījās. Ar nelielu balsu vairākumu tomēr komisija nolēma šo priekšlikumu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Laicānam.
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kaut gan valstī ir vairāk nekā tūkstotis
sabiedriskā labuma organizāciju (šogad vien šo statusu ir ieguvušas 188
organizācijas!), tomēr tikai nedaudzas no šīm organizācijām saņem miljoniem lielus
ziedojumus no uzņēmumiem, kuriem savukārt tiek dotas ievērojamas nodokļu atlaides.
Taču joprojām nav normatīvā akta, kas regulētu šo organizāciju amatpersonu
atalgojumu. Līdz ar to atsevišķas organizācijas savu darbinieku un amatpersonu
atalgojumiem iztērē reibinošas summas. Šis priekšlikums neattiecas tikai uz pēdējā
laikā vairākos plašsaziņas līdzekļos minēto Latvijas Olimpisko komiteju, tomēr es
centīšos jums atgādināt, ka šīs sabiedriskā labuma organizācijas, Latvijas
Olimpiskās komitejas, prezidentam vismaz līdz šā gada vidum darba samaksa bija 4500
lati, ģenerālsekretāram – 3960 lati, viceprezidentam – 3600 lati, sabiedrisko
attiecību speciālistam – 1620 lati, autovadītājam – 1080 lati mēnesī. Vēl
vairāk! LOK valdes locekļi var neierobežotā daudzumā ieņemt amatus
kapitālsabiedrībās, kurās LOK pieder kapitāldaļas un kuru manta un finanšu
līdzekļi veidojušies arī no valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļiem.
Visos šajos SIA olimpiskajos centros, kas tiek būvēti par valsts galvotajiem
aizņēmuma līdzekļiem, pavisam kopā 15 centros darba samaksas apmērs nav regulēts.
Uz šīm amatpersonām netiek attiecināts likums, kas regulē vienotu atlīdzību
valstī. Šīs amatpersonas neiesniedz amatpersonu deklarāciju, lai gan atsevišķos
gadījumos šīs nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu no valsts un pilda
valsts pārvaldes funkcijas. Tāpēc, lai kaut cik ierobežotu darba samaksu sabiedriskā
labuma organizāciju amatpersonām un darbiniekiem, 11.priekšlikuma būtība ir
sekojoša: ja ziedojuma apmērs attiecīgajā kalendārajā gadā sabiedriskā labuma
organizācijai pārsniedz pusmiljonu, tas ir, 500 tūkstošus latu, tad
administratīvajiem izdevumiem, ieskaitot amatpersonām un darbiniekiem izmantoto
atlīdzību, drīkst izlietot ne vairāk kā 15 procentus. Pašlaik likumā ir paredzēti
25 procenti.
Piemērs. Ja ziedojums ir 500 000, tad administratīvajiem
izdevumiem var tērēt 75 000. Tas ir samērīgi arī attiecībā uz reliģiskajām
organizācijām, par ko droši vien kāds cits runās, un atbilst Sabiedriskā labuma
likuma 2.pantā minētajai sabiedriskā labuma darbībai, kas vērsta pirmām kārtām uz
labdarību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un
veselības veicināšanu, sporta atbalstīšanu, nevis personu privāto interešu un
vajadzību apmierināšanu.
Tāpēc aicinu atbalstīt „Pilsoniskās Savienības” frakcijas
11.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Paldies Laicāna kungam!
Nē, mums jau nebija debates pēc būtības, un varbūt tieši tāpēc
šis jautājums nav tik plaši skatīts. Es varu atgādināt kolēģiem, ka likumprojektā
ir minēts, ka pusmiljons ir tā robeža, bet tā neattiecas, piemēram, uz ziedojumiem,
kas ir 450 000 un kas arī nav maz. Bet ir jautājums: kāpēc šī robeža ir tik
liela? Tā varbūt varētu būt arī mazāka. Bet mūs jau uztrauc principā visus, kā
Laicāna kungs teica, sabiedriskā labuma organizāciju administratīvie izdevumi. Par to
debate nenotika.
Tādēļ es lūdzu izteikt savu viedokli balsojot, un, ja nu tomēr
šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad mūsu komisija noteikti uzsāks nopietnu debati
par šo jautājumu. Un mēs aicināsim arī „Pilsonisko Savienību” tad sniegt
plašākus komentārus un plašākus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – „Pilsoniskās Savienības”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Nākamais – 12. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 15. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādātais priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Par 22.priekšlikumu… Tā kā mēs neatbalstījām
līdz šim komisijā atbalstīto 11.priekšlikumu, tad es lūdzu 22.priekšlikumu –
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – nobalsot pa daļām.
Sēdes vadītājs. Par 22. balsosim?
O.Spurdziņš. Jā, vajag pa daļām sadalīt, jo tur ir trīs daļas.
Pirmā daļa attiecas uz neatbalstīto 11.priekšlikumu par 11.pantu. Tas ir piedāvātais
pārejas noteikumu 7.punkts. Vajadzētu balsot atsevišķi, jo tad iznāk tā, ka
pamatlietu mēs neatbalstām, bet pārejas noteikumos tas ir minēts.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs piedāvājat balsot atsevišķi
par 7.punktu, par 8.punktu un par 9.punktu.
O.Spurdziņš. Principā 8. un 9.punkts attiecas uz citiem pantiem, un
to komisija ir atbalstījusi… Es aicinu balsot atsevišķi par 7.punktu.
Sēdes vadītājs. Jā…
Sākam debates. Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Līdz šim parlamentārā prakse nepieļāva tādu
variantu, ka balso priekšlikumu pa daļām, un tāpēc tomēr būtu… (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kā tad ne? Tas ir ierakstīts Kārtības rullī! Vajag izlasīt Kārtības
rulli!”) Vai var turpināt? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevar! Vairāk nevajag!
Pietiek runāt!”)
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, izrādiet cieņu runātājai!
Seiles kundze, turpiniet!
A.Seile. Es gribu arī aizrādīt, ka, balsojot par 11.priekšlikumu,
deputāts Spurdziņš, kas vada komisiju, pauda nevis komisijas viedokli, kura bija
atbalstījusi šo priekšlikumu, bet pauda vai nu savu, vai savas partijas viedokli, un
tāpēc vajadzēja pieteikties runāt personīgi, nevis runāt komisijas vārdā. Un tas
radīja arī šo disproporciju. Ir tik tiešām bijusi vairākos balsojumos šāda prakse,
ka neatļauj sadalīt priekšlikumu, ja tas nav paredzēts tabulā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.
O.Spurdziņš. Man jāatvainojas Seiles kundzei. Viņa nesaprata, ko es
stāstīju, varbūt neklausījās tajā brīdī. Es vienkārši centos ļoti korekti
izstāstīt, kāda bija šā panta apspriešanas gaita mūsu komisijā, un aicināju
balsot, nevis noraidīt vai kaut kā tamlīdzīgi… Bet šajā brīdī es tomēr
piedāvāju 22.priekšlikumu sadalīt pa daļām, un tas, vadoties pēc Kārtības
ruļļa, ir pieļaujams.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs piedāvājat sadalīt 22.priekšlikumu
pa daļām. Tātad, kā es saprotu, balsot atsevišķi par septīto, atsevišķi par
astoto, atsevišķi par devīto?… Tā, jā?
O.Spurdziņš. Nu, var arī tā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma
7.punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 37, atturas – 29. Tātad 22.priekšlikuma 7.punkts nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma 8.punktu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav.
Priekšlikuma 8.punkts atbalstīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma 9.punktu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Tātad
9.punkts no 22.priekšlikuma atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Aicinu atbalstīt otrajā,
galīgajā, lasījumā likumprojektu ar šīm izdarītajām korekcijām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā
labuma organizāciju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts
un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5306A. Tas ir
likumprojekts „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.
Atgādināšu, ka šis likumprojekts nosaka regulējumu, kā nākamajā gadā tiks vai
netiks valsts kapitālsabiedrībās maksāts materiālais… Nu, veikta materiālā
stimulēšana vai maksātas jelkāda veida prēmijas.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts
daļēji, iekļauts 3., 17., 32. un 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie Saeimas deputāti! Šis – 3.priekšlikums – neattiecas
uz darbinieku prēmijām, bet attiecas uz valdes locekļu atlīdzību. Šis priekšlikums
būtiski pasliktina kontroli pār valdes locekļu atlīdzību, jo no atlīdzības
izņemtas ārā visas prēmijas, piemaksas un tā tālāk, tiek regulēta tikai šo
cilvēku darba alga. Līdz ar to visi grozījumi šajā likumā, kas tika pieņemti, tajā
skaitā pēc „Pilsoniskās Savienības” frakcijas iniciatīvas, šajā gadā,
praktiski bija veltīgi.
Un sakarā ar to es tomēr aicinu cīnīties par sociālo taisnīgumu
un neatbalstīt šo 3.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Par šo jautājumu mums tiešām izvērsās
diezgan gara diskusija, jo, izrādās, ka Darba likums nosaka to, ka darba atlīdzība ir
tā pati darba alga, bet citi likumi nosaka to, ka atlīdzība ir alga kopā ar vēl kaut
ko. Respektīvi, lai būtu pilnīgi skaidrs un nepārprotams, mēs turpmāk runāsim par
darba algu, bet gadījumā, ja valdes loceklim arī tiks piemērota jelkāda veida
materiālā stimulēšana, tad tas jau kopā veidos atlīdzību.
Tāpēc aicinu 3. – Juridiskā… Ja neviens neprasa balsojumu, tad
nav jābalso. Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā
biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Zaķis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 8., 21., 31., 40., 44. un 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdzīgi arī 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Un līdzīgi arī 8. – atbildīgās komisijas
priekšlikums par šo pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 9. – čaklā deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā, ko sastādīja atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Čaklais deputāts Leiškalns ir sagatavojis ļoti
būtisku priekšlikumu šajā likumprojektā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Malacis!”) Šajā likumprojektā tātad tiek paredzēts, ka saskaņā ar darba
tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem varētu noteikt amatpersonu un
darbinieku atlīdzības svarīgākos nosacījumus.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē to, ka varētu tikt ņemti vērā iepriekš noslēgtie
koplīgumi, ko slēdz darba kolektīvs ar administrāciju. Un tādā gadījumā visi šie
ierosinājumi, kas ir šajā likumprojektā, protams, tiek apieti, jo līdz šim
noslēgtajos koplīgumos, protams, ir paredzēti ļoti labvēlīgi nosacījumi
atalgojumam, par ko jau ļoti daudzās Saeimas sēdēs mēs esam runājuši.
Acīmredzot šis priekšlikums ir saskaņots arī ar
kapitālsabiedrību vadību, un komisijas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu,
izsakot to kā savējo, 16.priekšlikumu.
Es aicinu tomēr neatbalstīt ne 15., ne 16.priekšlikumu, jo tā
morāle, kāda ir iestrādāta šajā likumprojektā, ir tāda, ka arī
kapitālsabiedrību vadošiem darbiniekiem… vadošiem valdes locekļiem un arī
attiecībā uz darbiniekiem ir jābūt stingram regulējumam šajā likumprojektā un ka
to visu nevar ietekmēt iepriekš noslēgtie koplīgumi.
Tātad vēlreiz aicinu neatbalstīt ne 15. (daļēji), ne arī 16.
(pavisam) priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi! Es nezinu, kas to saskaņoja ar atbildīgajām
personām valdēs, bet attiecīgais priekšlikums gan nav par valdi, bet par darbiniekiem
uzņēmumos, kuri ārkārtīgi nozīmīgi Latvijas tautsaimniecībai un kuri ir garants
tam, ka mēs šīs problēmas, kas šobrīd ir tautsaimniecībā, atrisināsim. Tā ka,
Seiles kundze, jūs varat, protams, saskaņot ar valdēm, bet es saskaņoju ar sevi un
tiem cilvēkiem, kurus es pārstāvu šajā Augstajā namā. Aicinu atbalstīt daļēji
16.priekšlikumu un piekrist komisijas viedoklim… tas ir, 15.priekšlikumu atbalstīt
daļēji un piekrist komisijas viedoklim 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Man gan jāpiebilst, ka, ja tiek prasīts balsojums par
15.priekšlikumu, tad mēs nevaram par to nobalsot daļēji. Tādā gadījumā, lai
varētu respektēt komisijas viedokli, mums ir vai nu jānoraida 15.priekšlikums, vai
arī deputātam Leiškalnam jāatsauc savs 15.priekšlikums, un tad mums var būt tikai
16.priekšlikums. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Aicinu balsot „pret”!”)
Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Par šo jautājumu tiešām mums izvērsās
ļoti nopietna diskusija, un Juridiskais birojs iesniedza skaidrojumu. Ja tā nedaudz, ne
tik formāli kā Juridiskais birojs… Redziet, kolēģi, parasti jau nekad likuma
normās, likuma pantos neraksta kaut kādus paskaidrojumus par to, ka konkrētais pants…
konkrētā rīcība, ko nosaka pants, būs jādara kontekstā ar citu likumu vai citiem
regulējošiem aktiem. Tā īstenībā ir liekvārdība. Izņemot gadījumus, ja grib
panākt kaut ko konkrētu. Un ko Juridiskais birojs mums saka? Es citēšu Juridiskā
biroja vēstuli. „Juridiskais birojs vēlas vērst jūsu uzmanību, ka šādā
redakcijā izteikta norma rada kļūdainu priekšstatu par citu likuma normu
piemērošanu, liekot domāt, ka, piemērojot citas likuma normas, nav jāievēro darba
tiesisko attiecību regulējošie tiesību akti un citi normatīvie akti.” Tas ir viens.
Un otrs. Tas maldina, jo darba tiesiskās attiecības regulējošie
tiesību akti nebūt nav vienīgie tiesību akti, ar kuriem dalībnieku sapulcei jāpamato
darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriji. Saprotiet, šoreiz iznāk tā situācija
tāda, ka koplīgumā faktiski tikai un vienīgi darba tiesisko attiecību regulēšanas
akti varēs turpmāk tikt izmantoti. Tas nekādā ziņā nepieļaus nekādu citu atkāpi.
Faktiski tas nozīmē to, ka arodbiedrības, ja jūs šo atbalstīsit, būs panākušas
to, ka rīcība ir tomēr kaut kādā mērā sašaurināta. Bet arodbiedrības to
vēlējās, un komisija ļoti dalītā balsojumā nosliecās tomēr to atbalstīt.
Kolēģi, es aicinu balsot!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Leiškalna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – 40.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Seiles kundze uzstāj uz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 23, atturas – 17. Es
atvainojos! „Par” ir 40, un „pret” un „atturas” summa arī ir 40.
Mums vēlreiz jābalso par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 24, atturas – 20. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Zaķis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi!
Šis 18.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums –
nekādā gadījumā nav saistīts ar darbinieku prēmijām un ar darbiniekiem vispār. Ir
runa tikai un vienīgi par kapitālsabiedrību valžu locekļu algu. Šo valžu locekļu
milzīgās algas bija ļoti plaši pazīstamas sabiedrībā, un pret tām bija ļoti liela
pretestība. 2009.gadā šīs algas tika ierobežotas. Tās noteica, sabiedriskajā
sektorā strādājošo algu pareizinot ar koeficientu „5”.
Šeit no atbildīgās komisijas ir divi priekšlikumi. Pirmkārt,
palielināt šo koeficientu no „5” uz „6” un, otrkārt, sabiedriskajā sektorā
strādājošo algas aizvietot ar mēneša vidējo darba algu iepriekšējā gadā.
Iznāk tā, ka ekonomijas režīma dēļ šī alga privātajā sektorā
šobrīd jau ir lielāka nekā sabiedriskajā sektorā, un to rada šo valdes locekļu
algu palielinājums, salīdzinot ar likuma esošo redakciju.
PCTVL frakcija iestājās par to, ka visi šie jautājumi bija
jāatrisina jumta likumā, bet diemžēl tā neiznāca, un mēs redzam, ka atbildīgā
komisija tomēr grib atjaunot nesamērīgi lielas algas uzņēmumos, kuros kapitāls
pilnīgi pieder valstij.
Es aicinu šo darbību neatbalstīt un balsot „pret”
18.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā, lūdzu!
Dz.Zaķis. Kolēģi! Šeit tiešām tiek nomainīts princips. Jo
iepriekš mēs runājām par to, ka valdes locekļu maksimālais atalgojums varētu būt
sabiedriskajā sektorā strādājošā alga reiz koeficients „5”, bet tagad mēs
pasakām līdzīgi, kā ir vienotajā atalgojuma sistēmā, tas ir, tautsaimniecībā vai
valstī strādājošo vidējai samaksai pielīdzinātā alga, kas reizināta ar
koeficientu „6”.
Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par atbalstāmu, tāpēc aicinu
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Zaķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Arī 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 22. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 27. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā. Piebildīšu, ka šī ir tā pati norma, ko mēs
jau reiz balsojām. Tas bija attiecībā uz SIA, bet šis ir attiecībā uz
kapitālsabiedrībām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Zaķis. 34. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 41. – Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 42. – Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 43. – atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Atbalstīts arī 45. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Un arī 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 46.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Zaķis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 51. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 52.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 54. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs tagad skatām priekšlikumu par normu, kas
tika pieņemta pirmajā lasījumā, un tas nosaka robežas, kuru ietvaros Ministru
kabinets noteiks kritērijus, kā tiks apbalvoti vai prēmēti kapitālsabiedrību valžu
locekļi. Es uzskatu, ka, ja nebūs ieviesti kādi ierobežojumi, tad tiešām šīs
amatpersonas var kļūt par mūsu politiskās sistēmas papildu izkropļošanas iemeslu un
līdzekli. Jo, kā rakstīts tekstā, nosaka šā atalgojuma apmēru dalībnieku sapulce;
tajā pašā likumprojektā lasām, ka, piemēram, pašvaldība… Ja pašvaldības
kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu
turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tas nozīmē, ka
lielākajās Latvijas pašvaldībās dalībnieku sapulcēs šo lomu pilda pašvaldības
priekšsēdētājs. Tiesa, pilsētas dome… ja pilsētas dome ir pašvaldības
kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, pilsētas domes priekšsēdētājs var
pilnvarot domes priekšsēdētāja vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja
pārstāvi dalībnieku sapulcē. Līdz ar to priekšsēdētājs var deleģēt savam
vietniekam, piemēram, tās pašas funkcijas. Bet atkal galīgo lēmumu pieņems viens
cilvēks. Līdz ar to, ja konkrētajā pašvaldībā vara pieder koalīcijai, tad tieši
šīs koalīcijas pārstāvji var diktēt jeb noteikt pašvaldības dibinātas
kapitālsabiedrības vadības sastāvu, kā arī atalgojumu un līdz ar to saņemt papildu
līdzekļus savu partiju finansēšanai.
Manuprāt, šis likums un šīs prasības, un šie noteikumi
patiesībā veido likumu, kurš ir tikpat svarīgs mūsu valstī kā Satversme, jo tieši
šis likums nosaka valdošo politisko koalīciju un partiju spēku. Tā ir īstā vara,
nekas cits. Mēs domājam, ka tieši 100 deputāti, kas ievēlēti Saeimā, nosaka
kārtību valstī, bet patiesībā to dara tie, kas valda pār ekonomiku mūsu valstī, un
tas notiek kapitālsabiedrībās, kuras dibina valsts un pašvaldības.
Un līdz ar to es tomēr iesaku… es aicinu atbalstīt manu
priekšlikumu ar nolūku ierobežot šo atalgojumu, prēmiju lielumu, lai tas nebūtu
pārāk liels, un līdz ar to panākt ne tikai taupīšanas režīmu, kuru tagad mēs visi
mēģinām kaut kā nodrošināt, bet arī nodrošināt, lai līdzīgi un taisnīgi tiktu
nodrošināta varas kompetence mūsu valstī.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis. Tā, kolēģi! Kopējā sistēma. Tātad sāksim ar to, ka
šobrīd, šogad, nevienā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā neviena prēmija
vai materiālā stimulācija netika maksāta. Ar šo likumu mēs tomēr radām situāciju,
ka vismaz kādā no uzņēmumiem to varēs darīt, taču kā patstāvīgu normu mēs
ieviešam to, ka turpmāk jelkāda veida materiālās stimulēšanas sistēma ir
jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētājiem. Vairs nebūs tā, ka uzņēmums pats pie
sevis izdomā un rada, ka Jānim – tik, Pēterim – tik vai kaut kam citam – tik.
Nē! Turpmāk būs sistēma, kura jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētājiem.
Tālāk. Ir divi pārejas noteikumi. Viens pārejas noteikums, kas ir
iepriekšējais, 44., nosaka, ka 2010. un 2011.gadā prēmijas nemaksā, bet 45.noteikums
pasaka to, ka izņēmums ir tikai atsevišķi uzņēmumi, kuriem patiešām ir labi
finanšu rādītāji, kuriem nav parādu, kuriem ir ietekme uz tautsaimniecību. Tad nu
šiem uzņēmumiem tiešām tiks piemērots izņēmums.
Tāda ir tā sistēma nākamajam gadam. Tas ir tas šaurais naža
asmens, pa kuru mēģināja iet Tautsaimniecības komisija, lai, no vienas puses,
nezaudētu iespēju motivēt darbiniekus, bet, no otras puses, izvairītos no kaut kādām
kārtējām problēmām, ka tiek bezgalīgi vai neadekvāti situācijai palielināts
atalgojums.
Tāpēc es aicinu 54.priekšlikumu – deputāta Pimenova priekšlikumu
– neatbalstīt, ja kāds par to prasa balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputāta
Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 58.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 56. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 62.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Mēs esam atbalstījuši 44.pārejas noteikumu un
tagad esam nonākuši pie 45. Šeit Tautsaimniecības komisija ir iestrādājusi būtiskas
pretrunas ar vairākām jau nobalsotām redakcijām.
Tautsaimniecības komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka no
vispārējās atlīdzības, kuru saņem kapitālsabiedrības valdes locekļi un
darbinieki, ir jāaprēķina prēmijas un piemaksas. Mūsu frakcijas, „Pilsoniskās
Savienības” frakcijas, priekšlikums paredz, ka nevis no atlīdzības, kura ietver
savā kopumā gan prēmijas, gan piemaksas, bet gan no mēnešalgas ir jāaprēķina šīs
turpmākās piemaksas un prēmijas tiem uzņēmumiem, kurus nosaka Ministru kabinets pēc
noteiktiem kritērijiem, ko ir izstrādājusi komisija un arī ievietojusi –
paldies Dievam! – šajā likumā.
Tomēr „Pilsoniskās Savienības” frakcija uzskata, ka vajadzētu
noteikt šo balvu, prēmiju un naudas balvu apmēru, nepārsniedzot 20 procentus no
mēnešalgas. Tātad ieliek arī šādu konkrētu kritēriju – ne vairāk kā 20
procentus. Debatēs, kas notika Tautsaimniecības komisijā, tik tiešām daļa no
sabiedrības pārstāvjiem uzskatīja, ka varētu noteikt šādu ierobežojošu normu. Un
tad sākās tas tirdznieciskais darījums: vai tie būs 30 vai 25, vai 20 procenti. Un es
gribu atgādināt, ka „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs pat it kā piekrita šo
20 procentu ieviešanai no mēnešalgas, bet pēc tam debatēs parādījās, ka tas notiek
no visas kopējās atlīdzības, kuru izmaksā. Un tā jau ir ārkārtīgi liela summa…
tā var būt ļoti liela summa.
Tāpēc es aicinu atbalstīt partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas iesniegto 56.priekšlikumu, kas neizjauc šo izmaksas kārtību. Un tādā
sakarībā arī ir atbalstāms… nav atbalstāms 62.priekšlikums. Bet atbalstāms,
protams, ir arī 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Taču šajā mirklī es
lūdzu jūs nobalsot „par” partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikumu, kas saprātīgi ierobežo šo naudas balvu un prēmiju izmaksu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Deputāts Zaķis – komisijas vārdā.
Dz.Zaķis. Jā. Kolēģi! Diskusija kārtējo reizi, arī par šo
priekšlikumu, izvērsās ļoti karsta. Diskusijas būtība beigu beigās bija šāda:
uzņēmumu darbinieki pēc savas būtības atšķiras. Vieni ir tie, kas dara kaut kādus
tehniskos darbus, un viņiem tiešām prēmijas varētu ierobežot – atkarībā no
mēnešalgas -kaut kādā nelielā procentuālā apjomā. Viņi tik tiešām nekad nav
saņēmuši lielas prēmijas un milzīgas piemaksas. Bet ir arī pārdošanas daļa.
Pārdošanas departamentos cilvēkiem, tiem, kas konkrēto pakalpojumu tirgo, visbiežāk
ir samērā maza pamatalga, bet liela tā mainīgā sadaļa, kas ir klāt pie algas par
to, ka viņš labi darījis savu darbu, labi pārdevis to produktu. Diemžēl tā
situācija ir duāla. Katrā uzņēmumā tā ir citādāka, bet tā ir duāla attiecībā
uz tehniskajiem darbiniekiem un pārdevējiem. Un tieši tāpēc mēs nolēmām, ka 20
procenti no kopējā atalgojuma fonda ir tas apjoms, ko drīkstētu izmaksāt prēmijās.
Sākumā tā summa bija plānota lielāka. Pagājušajā komisijas sēdē it kā
nolēmām, ka 30, bet tad diskusiju rezultātā mēs to nospiedām lejā uz 20. Tas
šķita ļoti likumsakarīgi. Tāpēc diemžēl aicinu atbalstīt komisijas viedokli,
nevis partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es saprotu, ka tātad Seiles kundze aicināja balsot par partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu. Taču es saprotu arī to, ka, ja
mēs nobalsojām par 56., tad mēs vairs nevaram atbalstīt komisijas viedokli –
62.priekšlikumu. Tā, Zaķa kungs, jā?
Dz.Zaķis. Jā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 57. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 58. un 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 58. – atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti… Es atvainojos… Jā,
58.priekšlikums… Viss kārtībā. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 59. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija)
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Diemžēl atbildīgā komisija
noraidīja manu priekšlikumu bez izskatīšanas, kaut gan sēdē bija klāt arī
frakcijas pārstāvis. Un tas nav nejauši. Jo priekšlikums ir gan visnotaļ izpildāms,
gan arī ļoti bīstams.
Lieta tāda, ka atlīdzības ierobežojumi valdes locekļiem
apspriežamajā likumā tiek attiecināti ne uz visām kapitālsabiedrībām, kurās
valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme, bet tikai uz tām
kapitālsabiedrībām, kurās šī izšķirošā ietekme tiek īstenota nevis „pa
tiešo”, bet caur citiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tādā veidā
ierobežojumi nav spēkā dažos uzņēmumos, kuros valstij vai pašvaldībām pieder
kontrolpakete, tas ir, tādos uzņēmumos kā airBaltic, „Lattelecom”, „Parex
banka” „Rīgas Siltums” un daudzos citos. Ja var ticēt informācijai TV3
pārraidēs, tad tieši airBaltic vadītājs Bertolts Fliks ar algu 22 tūkstoši
latu mēnesī ir visaugstāk apmaksājamā uzņēmuma ar valsts kapitāla pārsvaru…
valsts darbinieks.
Neskatoties uz to, valsts vai pašvaldību kapitāla turētājiem ir ne
tikai tiesības šo uzņēmumu padomju vai valžu sēdēs iniciēt jautājuma apspriešanu
par darba algas ierobežojumu, bet arī balsošanas ceļā sasniegt nepieciešamo
rezultātu. Var jau to darīt, bet to nedara un nedarīs arī, kamēr Saeima ar
likumdošanas aktu viņiem neliks to darīt.
Par formālu šķērsli šāda uzdevuma īstenošanas ceļā valsts vai
pašvaldību kapitāla turētājiem var kļūt, piemēram, kapitālsabiedrības
dibināšanas protokolā fiksētais nosacījums par to, ka lēmumu par atlīdzības
apmēru pieņem nevis ar balsu vairākumu, bet ar konsensusu. Taču, lai sasniegtu šādu
konsensusu atlīdzības apmēra ierobežojumā, nepieciešams šo ierobežojumu vispār
piedāvāt. Tādēļ, ja Saeima noraidīs manu priekšlikumu, tā izteiks dziļu
neuzticēšanos, piemēram, tam pašam Bertoltam Flika kungam. Viņš jau varbūt arī
vēlas ierobežot savu algu, par kuras apmēru mēs saņemsim precīzu priekšstatu tikai
pēc tam, kad viņš zaudēs visus tiesas procesus saistībā ar amatpersonas
deklarācijas iesniegšanu.
Flika kungs vēlas, bet valsts savu pārstāvju personā viņam to pat
nepiedāvā, varbūt pat traucē. Ierobežojumu tiks piedāvāts ieviest tikai uz diviem
gadiem, kamēr simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pārtiek no pabalstiem. Tas
mīkstinās sociālo spriedzi sabiedrībā un garantēs gan Flika kungam, gan Saeimas
deputātu kungiem to, ka šie trūkumcietēji ļaudis neapmētās viņu mašīnas ar
akmeņiem un neaizdedzinās viņu savrupmājas.
Tiesa gan, pēc daudzu atbildīgās komisijas grozījumu pieņemšanas
rodas šaubas par ierobežojumu efektivitāti pat tādiem tīri valsts uzņēmumiem kā,
piemēram, „Latvijas Dzelzceļš”, bet labāk jau lai spēkā ir slikti ierobežojumi
nekā vispār nekādi. Vai Saeimas vairākums uzskata, ka būtu jāmīkstina sociālā
spriedze, vai arī uzskata, ka biznesa haizivis būtu jālaiž brīvā peldēšanā – to
mēs pārbaudīsim tieši tagad.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis. Ar nožēlu, kolēģi, tomēr ir jāatzīst, ka
starptautiski noslēgtie līgumi ir spēcīgāki, un, piemēram, kaut vai „Lattelecom”
gadījumā tas ir jumta līgums, kas nosaka to, kādā veidā šis uzņēmums darbojas, un
diez vai mēs ar savu likumu varam tagad kaut kā atpakaļgaitā pamainīt starptautisko
līgumu, kas ir noslēgts… nu, starp komercsabiedrībām noslēgts līgums… Tāpēc
aicinu neatbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 60. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 62.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Līdz ar to ir izskatīti visi otrajam, galīgajam,
lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Aicinu balsot par likumprojektu galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 6, atturas – 15. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo
līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekta „Par Eiropas
Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un
konfiskāciju” nosaukums ļoti precīzi paskaidro likuma būtību un jēgu.
Jāsaka, ka uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu un ir vienbalsīgi lēmusi atbalstīt dokumentu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Aicinu arī jūs darīt to pašu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Padomes
konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvencijas par kravu starptautisko
autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi ”,
otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Par
Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par
elektronisko pavadzīmi” pēc savas būtības ir dokuments par to, ka kravu
pārvadātāji jau iepriekš elektroniski informē tās valstis, kurām viņi plāno vest
šīs kravas, par kravas esamību. Iepriekš viss tiek saskaņots, un tas nozīmē, ka
robežu šķērsošana varētu kļūt ātrāka un visām pusēm ērtāka, saprotamāka un
caurspīdīgāka.
Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi
nevienu papildinājumu vai priekšlikumu par šo dokumentu un vienbalsīgi ir nolēmusi
likumprojektu virzīt skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu, godājamie kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Konvencijas par kravu
starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko
pavadzīmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par nodokļiem un
nodevām””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1390/Lp9 – „Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Ir iesniegti četri priekšlikumi.
1.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas
priekšlikumā – 2.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Es varu paskaidrot, ka tas ir diezgan nozīmīgs priekšlikums, jo tas
atļaus fiziskajām personām, kuras nav individuālie komersanti vai arī nav
reģistrētas saimnieciskai darbībai, veikt vairumtirdzniecības bāzēs iepirkumus
skaidrā naudā, kā arī izbeigs to nodalījumu, kas pašlaik ir starp
vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Komisijā par šo grozījumu bija diezgan
plašas debates. Debates notika divas reizes, un komisija ar savu balsojumu šo
priekšlikumu atbalstīja. Aicinu Saeimu balsot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Bērziņš. 4. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu
likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs
reģistrējamies, es informēju, ka šodien bija paredzēts izskatīt atbildi uz
deputātu Kabanova, Rubika, Golubova, Deņisova un Tutina jautājumu aizsardzības
ministram Imantam Lieģim. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina jautājuma
iesniedzējus, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.
Un tagad reģistrēsimies. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu visu vārdā mūsu kolēģi
Staņislavu Šķesteru, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc 3 minūtēm komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai
Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Lūdzu
pulcēties uz sēdi tūdaļ!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es ļoti lūdzu jūs
atcerēties, ka nākamnedēļ mums sēde otrdien sāksies nevis pulksten 9.00, bet 9.15.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lūdzu
pulcēties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās tūlīt uz Budžeta komisijas
sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim
Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi deputāti no Pilsonības likuma izpildes komisijas! Lūdzu
pulcēties tūdaļ Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Eglītis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars
Rasnačs, Dagnija Staķe… Paldies, redzu! Un Aigars Štokenbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.01, bet liekas, ka mums īsti nav
kvoruma. Varbūt varētu nozvanīt vēl vienreiz…
Tā. Es atgādinu, ka mēs izskatījām likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajā lasījumā un apstājāmies pie
likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas arī ir skatāms trešajā
lasījumā.
Juridiskās komisijas vārdā mums referēs deputāte Solvita
Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Tā, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo
dokumentu Nr.5313 – likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā
lasījumā. Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi trīspadsmit
priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti… (No zāles dep. O.Kastēns:
„Balsot!”) Vai kāds prasīja balsojumu? Jā, deputāts Kastēns prasīja
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 2, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.
S.Āboltiņa. 2. – arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisijā arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums,
kurš precizē, kas ir šā likuma pamatbūtība, – ka summas, uz kurām nevar vērst
piedziņu… un tiek precizēts, uz kādiem pabalstiem, lai sociāli aizsargātu
cilvēkus… lai piedziņu šādos gadījumos nevarētu vērst uz veselu virkni pabalstu.
Tātad labklājības ministrs Auguļa kungs piedāvāja precizējošas redakcijas, tieši
uz kādiem pabalstiem nevar, ņemot vērā tiešām tos gadījumus, kad cilvēkiem ir
ļoti, ļoti nepieciešami finanšu līdzekļi, jo tādos gadījumos (piemēram,
attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem) tas radītu tiešām neparedzamas sekas.
Tātad 3.priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji un
precizēja savā – 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
arī guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 6. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums,
kurš komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 7. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums,
kurš arī netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
S.Āboltiņa. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas
ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 10. – labklājības ministra priekšlikums – ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Arī 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums –
atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Un 13.priekšlikums, kas ir par likuma spēkā
stāšanos, arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas
likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5318. Trešajam
lasījumam komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Tutins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 7.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Rēzeknes
speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Priecīgus visiem
Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Paldies,
Jāni!”)
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Ģeotelpiskās informācijas
likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu „Ģeotelpiskās
informācijas likums”. Strādāsim ar diviem dokumentiem uzreiz, jo pēc tam, kad
likumprojekts tika nodots Saeimas Prezidijam, ir vēl redakcionāli precizēts
19.priekšlikums. Tātad strādāsim ar dokumentiem Nr.5319 un Nr.5319A.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 5. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 8. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 16. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 23. – tieslietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 25. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 26. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 30. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 33. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 38. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tāpat arī Juridiskā biroja 39.priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 43. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 44. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 49. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 50. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Ģeotelpiskās
informācijas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Pacientu tiesību likums”, trešais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pateikšu dažus vārdus par šo likumu. Man liekas, ka tas
ir ļoti svarīgs, un arī visa Sociālo un darba lietu komisija uzskata, ka tas ir
svarīgs likumprojekts. Pirmajā lasījumā Saeimā tas tika pieņemts 2006.gadā, un tas
tiešām ļoti ilgu un pamatīgu ceļu gāja, kamēr mēs nonācām līdz trešajam
lasījumam. Tas ir ievērojami pārstrādāts. Varētu teikt, ka ap 85 procentiem jauns
likums tika paralēli veidots.
Protams, saņemot šos priekšlikumus no Veselības ministrijas,
Tieslietu ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Datu valsts inspekcijas, Tiesībsarga
biroja, Latvijas Pacientu tiesību biroja, Latvijas Profesionālo veselības aprūpes
kapelānu asociācijas pārstāvjiem, kā arī no Saeimas Juridiskā biroja.
Dažos vārdos raksturošu to, kas ir būtisks šinī likumprojektā.
Likumprojekts nosaka pacienta tiesības uz ārstniecību (vai nu piekrītot, vai
atsakoties no tās), tiesības izvēlēties ārstniecības personu un ārstniecības
iestādi, tiesības uz informāciju, kā arī aizsargā pacienta intereses, iesaistoties
klīnisko pētījumu un klīniskās apmācības procesā. Un būtiska ir arī tāda lieta,
kas ir pilnīgi jauna un par ko daudzreiz ir diskutēts, – ir paredzētas tiesības uz
atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu, kā arī morālo
kaitējumu.
Un tagad, kolēģi, es aicinu ķerties klāt pie likumprojekta
„Pacientu tiesību likums” izskatīšanas trešajā lasījumā.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
komisijas priekšlikumā – 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šis PCTVL frakcijas
priekšlikums parādījās tabulā ne jau nejauši. Savulaik, pirms vēl bija beidzies
termiņš grozījumu iesniegšanai trešajam lasījumam, notika kāds gadījums, kas
izsauca lielu sabiedrisku rezonansi, vismaz Latvijas krievu vidū. Puisēns izkrita no
ratiņiem un sasita galvu, bet, kad vecmamma atnesa viņu uz traumpunktu, ārsts atteicās
ar šo sievieti sarunāties krievu valodā un sniedza viņai rekomendācijas tikai
latviešu valodā. Diemžēl viņa to tādā līmenī, lai pareizi izpildītu ārsta
rekomendācijas un ārstētu mazbērnu, neprot. Tieši tādēļ, lai nepieļautu turpmāk
šādus gadījumus, tapa šis PCTVL frakcijas priekšlikums.
Teksts, kuru mēs piedāvājam iekļaut likumā, skan: „Pacienta
ārstniecībā atbilstoši ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iespējām
ņem vērā pacienta dzimto valodu, personīgās intereses un kultūru.” Tas ir tāds
pats, kāds bija sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā.
Kas attiecas uz nākamo – atbildīgās komisijas – priekšlikumu,
diskriminācija attiecībā uz pacienta valodu tur tieši nav minēta. Latvijā tā ir
daudz aktuālāka nekā diskriminācija ādas krāsas dēļ, kura savukārt tieši nav
minēta mūsu priekšlikumā, taču netieši tiek ietverta vārdos „vai citu apstākļu
dēļ”.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Kurš?
A.Bērziņš. 15.priekšlikums. Atvainojos!
Sēdes vadītājs. 15., jā. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
komisijas priekšlikumā – 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 21. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 22. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 26. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 27. – veselības ministra Eglīša kunga priekšlikums.
Daļēji atbalstīts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 28. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 29. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 30. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 31. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 32. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 35.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 35.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 36. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 37. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 38. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 39. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 40. – veselības ministra Eglīša priekšlikums.
Daļēji atbalstīts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 41. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 42. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 43. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 44. – veselības ministra Eglīša kunga priekšlikums.
Daļēji atbalstīts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 45. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. 46. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. Un 47. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Bērziņš. Lūdzam atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā
likumprojektu „Pacientu tiesību likums”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Pacientu
tiesību likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pacientu tiesību likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja
Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu
„Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” un lūdz arī Saeimu
atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzreiz, ar
prieku!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš. 2010.gada 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar šo likumprojektu. Likumprojekts
nāk no Ministru kabineta un ir tapis faktiski divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas
precizē normas, kas attiecas uz prasījumiem un saistību dzēšanu kredītiestādēs,
kas ir maksājumu procesa laikā. Un otrs iemesls ir tāds, ka tas dos deleģējumu
Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus, kurš piešķirtu, izmaksātu,
atmaksātu, administrētu un uzraudzītu garantijas, kas tiks dotas privātpersonām,
kuras nespēj pildīt vienīgā mājokļa iegādi vai arī remontu, vai rekonstrukcijai
paredzēto kredītu. Respektīvi, tas dos zināmā mērā zaļo gaismu, lai šo jautājumu
varētu virzīt uz priekšu.
Kolēģi, aicinu likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
22.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto
aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā
esamību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1616/Lp9 –
„Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru
kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un
spēkā esamību””.
Juridiskā komisija iepazinās ar šo apjomā nelielo likumprojektu,
kuru ir parakstījuši piecu frakciju vadītāji. Šis likumprojekts ir sagatavots
tāpēc, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus minētajā likumā sakarā ar to, ka no
nākamā gada 1.janvāra ir plānots likvidēt Saeimas izdevumu „Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” papīra formātā. Arī šis lēmums zināmā
mērā ļauj taupīt Saeimas budžetu. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, kā tas ir
paredzēts, tātad ar 1.janvāri, ir iecerēts Saeimas pieņemtos likumus un citus aktus
publicēt elektroniskā versijā Saeimas mājaslapā internetā. Šī ir mums visiem
pieejama un pazīstama darba forma, kura dotu iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem.
Līdz ar to „Ziņotāja” likvidācija pēc būtības neradītu nekādu informācijas
pārrāvumu.
Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai
pirmajā lasījumā un, ņemot vērā, ka iecere realizējama ar 1.janvāri, lūdz atzīt
likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru
kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un
spēkā esamību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.Muižniece. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru
kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un
spēkā esamību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
V.Muižniece. Paldies.
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību, ja deputātiem nebūtu
iebildumu, es ļoti lūgtu likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi? Kolēģi neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par likumu un citu
Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,
publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes
izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””,
otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes
objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” (dokuments Nr.5295). Uz otro lasījumu
priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta
bāzēm”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 21, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 22.decembris šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Augstskolu likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Uz otro lasījumu ir saņemts viens partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas rosina izslēgt 56.panta trešo daļu,
kura nosaka, ka valsts dibinātās augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā,
kā arī regulē svešvalodu lietošanu šajās augstskolās.
Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs visi zinām Bībeles motīvu par pazudušo
dēlu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tas par Buzajevu?”) Šajā stāstā
pazudušais dēls, būdams izmisumā, atsauc atmiņā tēva nama svētību, tēva
labestību pret ikvienu viņa saimes locekli. Viņš tagad saprot, kādā kontrastā ar to
ir citu zemju pilsoņu izturēšanās veids. Svešā zemē tu neesi nevienam vajadzīgs.
Šādas domas rada viņā vēlmi atgriezties un spēku atzīties savā grēkā.
Viņā vairs nav ne miņas no iepriekšējās augstprātības un
lepnības. Pazudušais dēls ir gatavs kļūt par algādzi tēva namā un nemaz vairs
nepretendē uz dēla statusu un tiesībām.
Kolēģi! Šādu pazudušā dēla atgriešanos jeb, lietojot mūsdienu
terminoloģiju, uzticības apliecinājumu – turklāt ne vārdos, bet darbos! – pašu
dotajam Saeimas deputātu zvērestam mēs redzam PCTVL frakcijas priekšlikumā. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Tie nav nekādi dēli!”)
Šodien mūsu valstī visvairāk vajadzīga ir vienotība, tāpēc
prieks redzēt, ka vienotība lēnām ienāk arī parlamentā iepriekš sabiedrību tik
šķeļošā jomā kā valodas jautājumi. Šodien krietnu piemēru rāda partija „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kura ir spējusi pārvarēt maldīgos
proimpēriskos aizspriedumus un nu kaismīgi nostājusies latviešu valodas aizsardzības
pozīcijās ar savu priekšlikumu Augstskolu likumā. Ir vajadzīga drosme, lai atzītu
iepriekšējās kļūdas un iesniegtu priekšlikumu, ar kuru varētu lepoties
visnacionālistiskākie politiķi.
Ko piedāvā doktors Pliners un viņa frakcija? Svītrot no Augstskolu
likuma 56.panta trešo daļu – speciālo tiesību normu, kas pieļauj izņēmumu no
vispārējās normas un atļauj studiju procesā lietot svešvalodas. Ja speciālo normu
no likuma svītros, tad valodas jautājumus augstskolās regulēs tikai Izglītības
likuma 9.panta pirmā daļa – vispārējā norma, kas ir strikta – valsts augstskolās
izglītību iegūst tikai un vienīgi valsts valodā. Paldies mūsu kolēģim Jakovam
Plineram, kas ir atgriezies no maldiem un nu stingri paģēr latviešu valodu kā vienīgo
iespējamo valsts augstskolās.
Ceru, ka līdzīgi priekšlikumi sekos arī Izglītības likumā
attiecībā uz privātajām augstskolām, droši vien arī Radio un televīzijas likumā
un turpmāk vēl arī citos likumos. Paldies, kolēģi! Jūs redzēsiet, ka kalpot sava
tēva namā, tas ir, Latvijas valstij un tautai, ir daudz cēlāk un krietnāk, nekā iet
maldu ceļus un lobēt Krievijas intereses Latvijā. Es augstu novērtēju jūsu drosmi
atzīt savas kļūdas.
Kolēģi! Vienlaikus gan jāatzīst, ka mūsu dzīve rit Eiropas
Savienībā un mums ir jāiekļaujas vienotā Eiropas izglītības telpā. Studējošajiem
ir jāmāk labi orientēties angļu, franču un vācu valodā esošajā zinātniskajā
literatūrā, tādēļ nedaudz oponēšu un aicināšu tomēr saglabāt iespēju ik
programmā piektdaļu īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Otra problēma PCTVL frakcijas priekšlikumā ir tā, ka tas aizliedz
īstenot programmas, kur svešvaloda nepieciešama mērķu sasniegšanai. Un es
patiesībā nezinu, kā pilnībā latviski mācīt, piemēram, krievu filoloģiju, kā
teologiem mācīt senebreju valodu. Par to kolēģis Pliners ir piemirsis šajā
priekšlikumā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu, ko lai dara!”) Līdz ar to,
kolēģi, konceptuāli atbalstot iesniedzēju radikāli nacionālpatriotisko stāju
„Visu tikai latviski!”, man diemžēl jāaicina saglabāt likumā jau piekto gadu
veiksmīgi funkcionējošo redakciju par valodu lietojumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus
labākos laikus. Vienlaikus ar izdevumu saprātīgu samazināšanu nepieciešams izdomāt
un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.
Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības
eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai
konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko, medicīnisko augstāko
izglītību un augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.
Padomju laikos studēt tieši šīs profesijas pie mums lielā
daudzumā brauca studenti – un pirmām kārtām no Krievijas un citām bijušajām
Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu
interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.
PCTVL frakcija aicina atteikties no tiem Augstskolu likumā esošajiem
ierobežojumiem, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no
ārvalstīm.
Latvijas augstskolās ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu
īstenot piedāvāto grozījumu, – gan pasniedzēji, kuri pārvalda krievu valodu, gan
grāmatas, mācību līdzekļi un nepieciešamie uzskates līdzekļi.
Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā
varētu saņemt papildu ienākumus, un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu
ejams, – augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju
Savienības valstīm. Tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot
Latvijas tēlu pasaulē.
Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī
samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt
un finansēt šīs augstskolas, mācību iestādes. Līdz ar to mēs aicinām atbalstīt
mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Tomēr jumta
likumā arī ir priekšlikumi, lai izsvītrotu attiecīgo normu, un sakarā ar to mēs
nezinām, kāds likums būtu pieņemts pirmais. Un mūsu priekšlikuma būtība – dot
iespēju augstskolām pašām izvēlēties pasniegšanas valodu neatkarīgi no tā, vai
tā ir valsts augstskola vai privāta.
Diemžēl jau paustā atbildīgās komisijas nevēlēšanās un Saeimas
vairākuma iespējamā nevēlēšanās atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu – tā,
bez šaubām, pirmām kārtām ir neuzticības izteikšana augstskolu vadītājiem: lūk,
ja mēs izsvītrosim, viņi tūdaļ pat sāks pasniegt nevis latviešu, bet angļu valodā
– vai vēl jo sliktāk – krievu valodā.
Mūsu valsts ir maza, un ir viegli pārbaudīt, kam tieši Saeima
grasās personīgi izteikt neuzticību. Internetā var atrast ziņas par 20 valsts
augstskolām, to skaitā arī par Latvijas Policijas akadēmiju, kuru apspriežamais
likumprojekts paredz likvidēt.
Lūk, 16 augstskolu rektori jeb 80 procenti rektoru: Daugavpils
Universitātē – Arvīds Barševskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātē –
Juris Skujāns, Latvijas Universitātē – Mārcis Auziņš, Liepājas Universitātē –
Oskars Zīds, Rīgas Stradiņa universitātē – Jānis Gardovskis, Rīgas Tehniskajā
universitātē – Ivars Knēts, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – Artis
Sīmanis, Latvijas Jūras akadēmijā – Jānis Brūnavs, Latvijas Kultūras
akadēmijā – Jānis Siliņš, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā –
Gunārs Upītis, Latvijas Policijas akadēmijā – Vitolds Zahars, Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijā – Jānis Žīdens, Rēzeknes augstskolā – Leonārs
Svarinskis, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā – Dace Markus,
Ventspils augstskolā – Jānis Vucāns, Vidzemes augstskolā – Vija Daukšte.
Visi viņi ir uzticami pamatnācijas pārstāvji un nebūt nav mazāki
patrioti kā zālē sēdošie deputāti.
No pārējiem sākumā minēšu divu augstskolu rektorus: Rīgas
Ekonomikas augstskolā – Andresu Palzovu, bet Rīgas Juridiskajā augstskolā – Džonu
Džozefu Burki. Šie divi, spriežot pēc uzvārdiem, pieder pie mūsu stratēģiskajiem
sabiedrotajiem.
Nu un pavisam tādi „aizdomīgie” ir palikuši tikai divi vien jeb
10 procenti no kopējā skaita, atzīmējot, ka tas ir situācijā, kad nacionālo
minoritāšu pārstāvji iedzīvotāju sastāvā ir 40 procenti. Tad, lūk! Tie ir
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un Banku augstskolas rektore
Tatjana Volkova. Bet gadījumā, ja pēc uzvārdiem pārbaudītu šo augstskolu padomju
sastāvu, tad esiet droši, ka ar patriotismu tur viss ir kārtībā.
Es, atšķirībā no jums, esmu dziļi pārliecināts, ka arī ar
patriotismu šā vārda patiesajā nozīmē visiem iepriekš minētajiem nacionālās
elites pārstāvjiem viss ir kārtībā. Manuprāt, ja viņi sēdētu šeit, Saeimā,
dažu pašreizējo deputātu vietā, tad deputātus nelamātu sliktiem vārdiem katrā
trolejbusa pieturā.
Tādēļ, ja uzticētu šiem augstskolu vadītājiem pašiem
izvēlēties apmācības valodu, tad esiet droši, ka latviešu valoda saglabāsies
šinīs augstskolās vismaz padomju laika līmenī, kad latviešu valodā varēja iegūt
augstāko izglītību visās specialitātēs, izņemot tās ļoti retās, kuras valsts
likvidēja kopā ar tai nevajadzīgo ražošanu un zinātni.
Aicinu balsot par uzticēšanos, par vienotību, Šadurska kungs, par
PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Latvijas augstākās
izglītības sistēma pašreiz patiesībā saskaras ar to pašu problēmu, ar ko apmēram
pirms diviem tūkstošiem gadu saskārās Grieķijas demokrātiskās pilsētvalstis. Un
tā dilemma ir šāda: vai nu šīs pilsētvalstis atveras ārējām ietekmēm, proti,
kristietības ietekmei, un riskē ar savu tradīciju zudumu un kļūst tādā veidā
vairāk konkurētspējīgas, vai arī tās saglabā iepriekšējo sistēmu un patiesībā
pagrimst, jo nespēj vairs pasaulē konkurēt. Tāda bija dilemma tad!
Es domāju, ka mūsu augstākās izglītības pašreizējā dilemma
patiesībā ir ļoti līdzīga. Valodas ierobežojumi, manā kā profesora izpratnē,
kurš strādā augstskolā vairāk nekā desmit gadus… šie valodas ierobežojumi tādā
izpratnē, kādi tie pastāv pašreiz mūsu Augstākās izglītības likumā, ir mūsu
augstākajai izglītībai traucējoši. Tie neļauj mūsu augstākajai izglītībai kļūt
pietiekami konkurētspējīgai. Tas ir jautājums numur viens. Tie neļauj attīstīties,
un to mēs redzam visā statistikā, gan salīdzinot kaut vai ar tiem pašiem igauņiem,
kas ir liberālāki, starp citu, augstākajā izglītībā, nekā daži labi šeit pie
mums gribētu būt.
Un otrām kārtām mēs tiešām neizmantojam tās iespējas, kas ļauj
mūsu augstāko izglītību eksportēt. Un ar eksportu es saprotu tiešām daudzus,
daudzus studentus, kas mūsu valstī varētu un gribētu mācīties, bet dažādu iemeslu
dēļ viņi to nevar, jo mēs pieejam šajā valodas jautājumā tīri tradicionāli, es
teiktu – konservatīvi, provinciāli -, vienkārši uzliekot ierobežojumus, bet
nedomājam, kā mēs varētu, teiksim, šiem studentiem piedāvāt apgūt papildu lietas.
Kad es studēju Dānijā, tad man bija obligāti vismaz vienu, divus,
trīs mēnešus dāņu valodas kursi, bija jāapgūst kultūra, valoda un tā tālāk. Es
no Dānijas aizbraucu kā šīs politikas, kultūras, arī valodas zinātājs. Vai mēs
kaut ko līdzīgu piedāvājam mūsu ārzemju studentiem? Un cik daudz mēs viņiem
piedāvājam? Tas piedāvājums ir, manā izpratnē, nu, ja salīdzinām, diezgan
nožēlojams.
Attiecībā uz Plinera kunga piedāvāto jāteic, ka es diemžēl
šoreiz neatbalstīšu Plinera kunga piedāvāto, bet nevis tāpēc, ka man no viņa būtu
bail, bet tāpēc, ka es domāju, ka viņš šo problēmu neatrisina. Viņš neatrisina to
problēmu, kas mums visiem būtu šajā likumdošanā jāatrisina.
Un otrām kārtām es gribu vēl izmantot iespēju un nedaudz pārmest
kolēģim, iepriekšējam runātājam, kas, lai arī atsaucās uz atbalstu starp
dažādiem rektoriem un vadītājiem… un viņš šeit izmantoja iespēju vēlreiz
piebilst, lai it kā stiprinātu savu argumentu… norādīja uz to, ka šie cilvēki ir
pamatnācijas pārstāvji. Es uzskatu, ka tas ir muļķīgi, politiski nepareizi un
vienkārši norāda uz to, kādā veidā šī domāšana ir ieprogrammēta, – ka, lai
mēs pamatotu kaut kādu argumentu tieši vai netieši, mēs tomēr gribam cilvēkus kaut
kādā veidā dalīt pēc etniskās piederības. Man personīgi ir vienalga, pie kādas
grupas cilvēks pieder. Man ir svarīgi, lai viņš būtu, jā, valsts patriots un gudrs
cilvēks un darbotos pirmām kārtām šīs valsts interesēs.
Līdz ar to es lūdzu vismaz no tādiem piemēriem gan ārēji, gan
arī iekšēji atturēties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Kad par šo jautājumu, par PCTVL frakcijas
priekšlikumu, runāja godājamais deputāts matemātikas doktors Šadurska kungs, es
gandrīz raudāju no uztraukuma (No zāles dep. V.A.Krauklis: „No
aizkustinājuma!”) un lūdzu Dievu, lai viņš runātu to, ko viņš runāja, lēni
un skaļi. Un viņš tā arī norunāja.
Bet lietas būtība ir – ko mēs piedāvājam? Izslēgt no 56.panta
trešo daļu, kura regulē valodas lietošanu valsts augstskolās. Ja jums būtu drosme
par to nobalsot, tad mūsu augstskolas būtu šinī virzienā brīvākas, neatkarīgākas,
mūsu augstāko izglītību varētu dārgāk pārdot un valsts iegūtu nodokļus,
profesori – papildu darbu. Pie mums daudz vairāk nekā šodien brauktu ārzemju
studenti. Mums tad nebūtu vajadzīgs Latvijas Institūts, tāpēc ka viņi šeit
pavadītu piecus gadus, viņu jaunības gadus, mīlestības gadus, un viņi aizbrauktu ar
labu noskaņojumu pret Latviju, un viņi… tas Latvijai būtu tas labākais piemērs.
Par to laikam jau runāja Buzajeva kungs. Jūs, balsojot „pret”,
izrādāt neuzticību daudzām valsts augstākajām mācību iestādēm. Privātām ir
tādas tiesības – mācīt tajā valodā, kuru tās uzskata par vajadzīgu. Tātad jūs
ar savu balsojumu izrādāt neuzticību daudziem augstskolu rektoriem. Es nedomāju, ka
šie rektori – Knēts Rīgas Tehniskajā universitātē vai Auziņa kungs Latvijas
Universitātē, vai Barševska kungs Daugavpils Universitātē -, kuri publiski
izteicās, ka augstskolām būtu izdevīgi, ja būtu atļauja mācīt arī krievu valodā
studentus, – es nedomāju, ka viņi ir sliktāki latvieši nekā jūs.
Jūs domājat par Latvijas likteni un par valsts valodu. Un tieši šie
nosauktie rektori par to nedomā? Jūs domājat, ka viņi ir muļķīgāki par jums?
Draņķīgāki par jums? Es domāju, ka viņi daudz labāk nekā absolūtais vairākums
deputātu, kuri sēž šinī zālē, pārzina augstāko izglītību, zina, kādā
stāvoklī ir mūsu augstskolas, saprot, kas valstij ir izdevīgi un kas – ne.
Attiecīgi es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas taču nenozīmē, ka uzreiz visas
augstskolas mainīs apmācības valodu un tā tālāk. Bet viņiem būs tiesības mācīt
arī citas valodas, ne tikai Eiropas Savienības oficiālās valodas.
Paldies jums par uzmanību.
Domājiet ar galvu, lūdzu, ne ar kaut ko citu! Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es runāšu bez retoriskām figūrām, bet par lietas
būtību.
2005.gadā, kad man bija gods vadīt Izglītības un zinātnes
ministriju, notika pagrieziens uz izglītības sistēmas lingvistisko atvērtību. Tieši
tad tika pieņemts 56.panta 3.punkts, kurš noteica, ka līdztekus valsts valodai daļa
studiju kursa apjoma var būt arī Eiropas Savienības valodās. Un, ja mēs šo pantu
izlasām līdz galam, tad redzam, ka, pretēji Pabrika kunga apgalvojumam, ir atļauts
veselus studiju kursus docēt Eiropas Savienības valodās; nav nekādu šķēršļu, kas
liegtu mācīt gan mūsu, gan ārvalstu studentus kādā no Eiropas Savienības valodām.
Un arī es pati to daru jau desmit gadus – mans profesores stāžs ir ilgāks nekā
Pabrika kungam, un arī pašlaik es lasu vairākus kursus angļu valodā. Starp
klausītājiem ir gan Latvijas studenti, gan arī ārvalstu studenti.
Tātad Latvijas izglītības sistēma pilnībā ir atvērta
izglītības eksportam tiem studentiem, kuri šo kursu ir gatavi apgūt kādā no Eiropas
Savienības valodām.
Tad, kad tika izstrādāts šis likuma grozījums, darba grupā bija
arī Latvijas augstskolu rektori un šai normai tika pausts vienbalsīgs atbalsts, jo šī
norma tik tiešām nodrošina to, ka mēs saglabājam savu identitāti un vienlaikus arī
esam atvērti Eiropai.
Tātad šajā ziņā nav nekādu šķēršļu. Ja mēs nemākam
izmantot likumā sniegtās iespējas, tad tā tādā gadījumā ir augstskolu
administrācijas vaina un arī to Latvijas mācībspēku vaina, kuri gluži vienkārši
nav spējīgi savas zināšanas sniegt šajās valodās.
Tālāk. Par it kā pausto rektoru attieksmi. Mēs zinām, cik grūtā
situācijā ir Latvijas augstskolas, un, protams, var parādīties vēlme ķerties pie
salmiņa. Un viens no iespējamiem salmiņiem tik tiešām ir norādes uz it kā
neliberālo Latvijas augstskolu likuma normu, tiek izteiktas cerības, ka, lūk, šajā
valodu spektrā ietverot arī krievu valodu, augstskolas tiks izrautas no ekonomiskajām
grūtībām.
Skaidrs, ka šā likuma ideja ir legalizēt krievu valodas lietojumu
Latvijas augstskolās. Daudz solītā ekonomiskā efekta nebūs. Pašreiz Latvijā ir ne
vairāk kā 300 studentu no bijušajām Austrumu bloka valstīm, kas ir izteikuši
vēlēšanos studēt krievu valodā. Lielākā daļa tomēr vēlas būt atvērti ne tikai
Austrumu pusei, bet arī Rietumu pusei un ir gatavi izmantot Latvijas piedāvātās
iespējas studēt angļu valodā. Paskatīsimies kaut vai Rīgas Juridisko augstskolu, kas
ir ļoti veiksmīga studentu piesaistīšanā tieši no bijušajām padomju bloka
valstīm. Visi studē angļu valodā un nesaskata ne mazākos šķēršļus šādai
zināšanu ieguvei.
Un vēl varu atgādināt, ka, piemēram, tādās valstīs kā Ukraina,
Tadžikistāna pašlaik arī tiek domāts par pilnīgu atteikšanos no krievu valodas
augstākajā izglītībā. Tas nu ir fakts!
Un ko tad mēs īsti varam secināt?
Pirmais. Tik tiešām pastāv tendence īslaicīgas ekonomiskas
problēmas risināt, uz visiem laikiem izjaucot Latvijā stabilizēto valodas politikas
sistēmu un pakļaujot ļoti lielam riskam latviešu valodu valsts valodas statusā. Jo
sekas šādam lēmumam, kas, jūsuprāt, varbūt skar tikai vienu jomu – augstāko
izglītību, būs tālejošas. Tās ies izglītības sistēmā pa vertikāli. Jo kā jūs
domājat: ārvalstniekiem jūs ļausiet studēt krievu valodā, bet Latvijas krievu
minoritātes pārstāvjiem ne?
Un, tā kā atbilde uz šo jautājumu noteikti būs: „Jā, bet,
protams, ja cilvēki izteiks vēlēšanos”, tad, protams, samazināsies motivācija
apgūt valsts valodu. Pašlaik tieši augstākās izglītības ieguve ir viena no
spēcīgākajām motivācijām.
Un galu galā jādomā arī par to, kas notiks citās jomās. Kas
notiks zinātnē? Kas notiks informācijas jomā? Un tātad šis priekšlikums, protams,
ir pilnībā noraidāms, jo tas Latviju pakļauj izolācijai un turklāt, kā to spoži
parādīja Kārlis Šadurskis, būtībā sasniedz pilnīgi citus mērķus. Tātad –
pilnīgi noteikti noraidīt! Un noraidīt Augstskolu likumā arī turpmākos ieteikumus
par jebkādu mācībvalodu liberalizāciju ārpus latviešu valodas un Eiropas Savienības
valodām!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es
nākšu pretī kādu soli „Saskaņas Centram” un PCTVL frakcijas deputātiem,
teikdams… un tas būs negaidīti priekš jums… Pilnībā atbalstu arī profesores
Druvietes sacīto. Mēs varam atļaut mācīt Latvijas augstskolās krievu valodā, lai
nopelnītu šos, kā saka, zinātnes eksporta ienākumus, bet ar vienu nosacījumu (mēs
visi kautrējamies pateikt kaut ko, bet es pateikšu): šo programmu drīkst katrs rektors
pieņemt un var pieņemt jebkurus studentus no ārvalstīm, taču likumprojektā skaidri
jāpasaka, ka nevar pieņemt šajās programmās studēt Latvijas pastāvīgos
iedzīvotājus. Un Latvijas pilsoņiem… Un, kas vēlas, lai brauc no visas pasaules un
klausās Latvijas Universitātē par ievērojamu mācību maksu lekcijas krievu valodā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artim Pabrikam, otro reizi.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies Druvietes kundzei par papildinājumu, bet diemžēl tīri
stratēģiski es jūsu argumentiem piekrist nevaru, jo, lai arī mēs visi to zinām un to
spējam interpretēt arī tādā veidā, kā likumā tas rakstīts, – ka mēs varam
atsevišķus kursus pasniegt Eiropas Savienības valodās -, taču, lai mēs veidotu
mūsu augstāko izglītību kā konkurētspējīgu izglītību, mums ir svarīgi spēt
piedāvāt nevis atsevišķus kursus, bet atsevišķas programmas, jo tikai programmas
padara mūs par konkurētspējīgiem. (Un arī jums kā bijušajai ministrei tas būtu
bijis jāzina.) Un tas ir tas, ko mēs dzirdam tad, kad runājam gan ar tiem cilvēkiem,
kas nodarbojas augstskolu biznesā, gan arī ar tiem cilvēkiem, kas patiesībā šo
sistēmu pārzina. Programmas piedāvāt angļu valodā nevaram. To šī likumdošana
neļauj. Mēs nevaram iegūt maģistra grādu šajā valstī, mācoties, piemēram, tikai
angļu valodā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Savu iepriekšējo uzrunu es, iespējams, esmu
balstījis uz maldīgu tēzi, ka iesniedzēji saprot, ko viņi ir iesnieguši. Bet pēc
deputātu Buhvalova, Buzajeva un Plinera kunga uzrunām es sapratu, ka, iespējams, es
esmu alojies.
Kolēģi! Šobrīd Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka
valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītība ir valsts valodā. Turpmākās
daļas nosaka izņēmumus: viena – attiecībā uz pamatizglītības un vidējās
izglītības pakāpi, un otrā daļā ir atsauce uz regulējumu, kas ir noteikts citos
likumos. Viens no šiem citiem likumiem ir šobrīd spēkā esošais Augstskolu likums,
kurā ir minēti izņēmumi attiecībā uz Eiropas valodām un attiecībā uz tām
programmām, kuru sasniegšanai ir nepieciešams citu valodu lietojums. Tieši šo
speciālo normu PCTVL frakcija ierosina izslēgt, līdz ar to viss visās valsts
augstskolās turpmāk varētu notikt tikai un vienīgi valsts valodā. Kā es saprotu, tas
ir pilnīgi pretēji PCTVL runasvīru deklarētajiem mērķiem. Un iepretī viņu
teiktajam tas nopietni maina situāciju.
Piemēram, nāksies atlaist visus viesprofesorus, kas līdz 20
procentiem apjoma katrā programmā var lasīt kursus Eiropas valodās. Arī man diemžēl
nāksies atteikties no saviem kursiem; es lasu Gadījuma procesu kursu un Lietišķās
matemātikas kursu angļu valodā.
Turklāt, oponējot Pabrika kungam, jāteic, ka norma, kas paredz, ka
starpvalstu līgumos…
Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, Šadurska
kungs!
K.Šadurskis. Desmit sekundes, lūdzu!
…norma, kas paredz starptautiskās sadarbības ietvaros programmas
pilnībā lasīt Eiropas valodās, arī tiktu atcelta. Piemēram, Rīgas Tehniskajā
universitātē Finanšu inženierijas kursus…
Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, jūsu laiks ir beidzies pavisam.
K.Šadurskis. …tiek plānots pasniegt angļu valodā no nākamā
gada.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Varētu arī nerunāt, ja tā domātu tikai tā sauktais – ja
Līdakas kunga terminoloģiju lietojam – kreisais zvēru un putnu dārzs. (No zāles
dep. J.Pliners: „Vai par to nevajag izteikt piezīmi?”) Bet diemžēl tā domā
arī vairāku augstskolu vadība. Tur jau tā bēda, cienījamie kolēģi, un attiecībā
uz to es jūs gribu darīt uzmanīgus. Tā domā arī dažādu augstskolu vadība. Viņi
saka: „Tā mēs varētu izvērst biznesu.” To viņi teikuši Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijā, un šīs komisijas deputāti to man var apliecināt. Un tas jau ir
nopietni. Tas ir nopietni! Īpaši par to runāja… droši vien lasījāt… ne visai
senā pagātnē īpaši par to uzstājās Daugavpils Augstskolas rektors. Un ne tikai
viņš! Tādēļ tas ir ļoti nopietni. Šādā veidā grib dabūt krievu valodu Latvijas
augstskolās. Runāsim skaidrā latviešu valodā!
Attiecībā uz „plineriešiem” es gribu sacīt: jā, padomju laikā
– jūs jau, Buhvalova kungs, atgādinājāt – sabrauca šeit (No zāles dep.
J.Dobelis: „Brauks vēl!”), brauca, plūda iekšā un rāpoja šeit iekšā…
sabrauca šeit iekšā pāri miljonam cilvēku; 700 tūkstoši palika, kaut kādā veidā
pamanījās neaizbraukt projām. Un neaizbrauks projām arī tie, kuri… vismaz viena
daļa to, kuri nokļūs šādā veidā – biznesu veicinot – Latvijā. Atbrauks un
paliks visādos viltīgos veidos. Draugi mīļie, tā jau ir tā Krievijas realizētā
specpolitika… specpolitika jeb maigā, kā viņi saka, revolūcija, bet faktiski –
maigā okupācija (No zāles dep. V.Agešins: „Nedrīkst lietot šo vārdu!”)
Baltijas valstīs! Tā ir tā maigā okupācija! Tādā veidā viņi grib… dara, velta
tam miljonus. Un mums ir jābūt sevišķi uzmanīgiem arī šoreiz, jo caur šo likumu…
jo Augstākās izglītības likumā un vēl arī citos likumos mēģinās un mēģina
dabūt cauri šīs lietas. Tas ir ļoti nopietni. Šī maigā Krievijas revolūcija, šī
okupācija turpināsies, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem, draugi mīļie!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tabūna kungs, man jums jāaizrāda, ka savas runas sākumā jūs
pārkāpāt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.punktu.
Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka man, atbildot Pabrika kungam, ir
jāuzrunā arī tie, iespējams, daudzie Latvijas augstskolu pārstāvji, kas tieši
tāpat uzskata, ka likums nepieļauj veselu studiju kursu programmu realizāciju Eiropas
Savienības valodās.
Tas nav tiesa! To drīkst darīt. Un kā apliecinājumu varu minēt
faktu, ka es pati lasu lekcijas divās tādās programmās. Viena ir Baltijas jūras
reģiona maģistra studiju programma, kas pilnībā ir angļu valodā un nodrošina arī
kopīgo grādu, un otra ir antropoloģijas studiju programma, kas arī ir angļu valodā.
Tā ka to drīkst. Tātad, lūdzu, visi turpmāk pieņemiet zināšanai: tas ir atļauts.
Un tātad nav pilnībā jāsagrauj Latvijas valodas politikas sistēma, pieprasot īpašas
privilēģijas krievu valodai un turklāt, kā tas skaidri zināms, neiegūstot no tā
nekādu ekonomisko efektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi deputāti! Es gribu nedaudz ieviest tomēr skaidrību.
Jā, redakcionāli doma bija skaidra, kā te mums stāstīja PCTVL
frakcijas deputāti. Viņu doma, sapratne. Bet redakcionāli, ja mēs tiešām pieņemam
šo variantu, var sanākt tā, kā Kārlis Šadurskis minēja. Tas īsti nebūtu laikam
tā, kā bija domāts no viņu partijas puses.
Bet, ja runājam par šo jautājumu, par izglītības eksportu un
valodu lietojumu augstākajā izglītībā, tad jāteic, ka šī tēma nav vienkārša.
Pirms kāda laika – laikam šīs Saeimas sākumā – man bija iespēja būt Polijā
vienā starptautiskā konferencē Kriņicā, kur piedalījās diezgan nopietni ekonomisti
no visas pasaules – gan Āzijas, gan Amerikas, gan Eiropas. Un mēs ar vienu no
augstākās izglītības iestāžu rektoriem vadījām darba grupu. Un viens no
jautājumiem nez kāpēc bija šāds: kāpēc Latvija baidās no izglītības eksporta?
Kas notiek?
Ne tikai valodu sfēra izglītības eksportu stimulē. Lieta tā, ka
vēl joprojām Izglītības un zinātnes ministrijā nav izveidota stratēģija un
normāla koncepcija, tā, kā tas ir, pieņemsim, Lietuvā, kaimiņos, vai arī citās
valstīs; nav programmas, kā tiešām pie mums stimulēt izglītības eksportu. Ja mēs
pieļaujam… Es saprotu nacionāli noskaņotos deputātus, kuri grib, lai tiešām
izglītības sfērā, it īpaši valsts izglītības sfērā, augstākā būtu tikai
valsts valoda vai arī Eiropas Savienības valstu valodas, lai mēs norobežotos no krievu
valodas. Zināmā mērā varbūt var piekrist, jo tiešām izglītība, vidējā
izglītība, valstī tiek iegūta valsts valodā. Un šeit var zust… ir tādas bažas,
ka var zust motivācija. Un kā mēs varēsim nodalīt šos visus, kā mācīsies tad šie
skolēni? Bet, no otras puses, es gribu arī minēt, ka tomēr liberalizācija ir
nepieciešama ne tikai Rietumu, bet arī Austrumu virzienā. Un daudzas valstis parāda
to, ka nekas jau slikts un traks nav noticis. Problēma ir citā aspektā. Tie paši
igauņi, kuru likumdošanā nav īpaši atrunātas normas un kaut kādas tādas
bremzējošas barjeras sakarā ar valodu lietošanu… Nekas jau tur nenotika,
nepalielinās strauji studentu skaits no Baltkrievijas vai no Krievijas, vai no Ukrainas,
vai no Gruzijas. Nav tā noticis, absolūti ne! Lieta pavisam citā apstāklī. Ja mēs
gribam eksportu, tad mums jādomā – ir gan izglītības kvalitātes jautājums, gan
arī mācībspēku, svešvalodu jautājums, gan maksa par izglītību, kas pie mums
Latvijā ir viena no augstākajām visā Eiropā, un tā tālāk… Kāpēc, pieņemsim,
Dānijā ir izglītības eksports? Kāpēc ir Somijā izglītības eksports? Kāpēc ir
Vācijā izglītības eksports? Pie viņiem augstākā izglītība ir bezmaksas. Cik mēs
zinām, 2010.gadā Izglītības un zinātnes ministrija tikai desmit budžeta vietas
piedāvā ārvalstu studentiem. Jā, nu tas arī ir kaut kāds pirmais solītis. Bet
jautājumi ir pavisam citā aspektā. Tāpēc es domāju… Man ir šāds priekšlikums:
šo jautājumu tādā redakcijā tomēr neatbalstīt, bet atgriezties pie šīs diskusijas
un jautājumu konkrēti pieslīpēt un normālā, saprotamā formā ietvert arī
likumprojektā par augstāko izglītību, kas pēc kāda laika tiks skatīts.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd tiek
apstrīdēti daudzi mūsu valstī iepriekš pieņemti lēmumi ekonomikas jomā, un
tiešām jāatzīst, ka ir pieļautas kļūdas gan tuvākā, gan nedaudz tālākā
pagātnē – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bet jāatzīst tomēr ir tas, ka
valodas politikas jomā Latvijā, es uzskatu, nav pieļautas lielas kļūdas. Varbūt
vispār kļūdas Latvijas izglītības politikā, kas saistās ar valsts valodas
stiprināšanu izglītības sfērā… manuprāt, kļūdas vispār nav pieļautas. Mūs
apskauž mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Mēs savukārt igauņus apskaužam citās jomās.
Taču valodas politikas jomā igauņi mūs apskauž! Igaunijā cittautiešu īpatsvars ir
mazāks nekā Latvijā. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas cittautiešu bija
aptuveni 47 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd tie procenti ir
samazinājušies līdz 41 procentam. Neskatoties uz šo ārkārtīgi lielo cittautiešu
īpatsvaru, mēs esam, veiksmīgi īstenojot valodas politiku izglītībā, panākuši, ka
šobrīd mūsu vidusskolu absolventi, arī tie, kas mācās mazākumtautību izglītības
programmās, visi labi zina latviešu valodu. Mums nav problēmas šajā jomā. Mūsu
valsts augstskolās un pašvaldību augstskolās valoda pamatā ir latviešu valoda, un
mūsu augstskolu absolventi zina latviešu valodu ļoti labi.
Ko piedāvā šā priekšlikuma iesniedzēji? Šā priekšlikuma
iesniedzēji ierosina atteikties no valodas regulējuma augstākajā izglītībā. Es
nedomāju, ka viņus īpaši uztrauc Eiropas valodu regulējums; viņus uztrauc tas, ka
šobrīd valsts dibinātajās augstskolās nav iespējas mācīties krievu valodā. Tiesa,
kā šeit viens otrs runātājs minēja, ir arī augstskolu vadības, kas uzskata, ka
būtu vēlams mācīt studentus arī krieviski tā iemesla dēļ, ka tad Latvijā varbūt
ieplūdīs lielāks skaits studentu no bijušās Padomju Savienības republikām. Nu,
pirmām kārtām no Krievijas un no Baltkrievijas.
Man liekas, ka tie ir diezgan lieli maldi, jo Latvijā šiem studentiem
par izglītību krievu valodā būtu jāmaksā. Izglītība varbūt citās valstīs
Rietumu virzienā šiem cilvēkiem ir pievilcīgāka arī izmaksu dēļ. Bet kas būtu tas
vistraģiskākais šajā pieejā, ja tiktu atļauta krievu valodas lietošana
augstskolās? Tas izjauktu visu šo valodas hierarhiju visās izglītības pakāpēs.
Šobrīd ļoti daudzi vecāki sūta savus bērnus latviešu mācībvalodas skolās kaut
vai tā iemesla dēļ, ka viņi zina, ka augstskolās pamatā mācības notiek latviešu
valodā. Ja tiktu atļauta krievu valodas lietošana augstskolās, zustu šī vēlme
apgūt labi latviešu valodu pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Ir
vairāk nekā skaidrs: ja tiks pieļautas mācības krievu valodā ārvalstniekiem, tad
jau nākamajā nedēļā pēc šo mācību sākšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiks
masveidā iesniegtas sūdzības no mūsu pašu Latvijas pilsoņiem cittautiešiem (šeit
es domāju pirmām kārtām krievu tautības cilvēkus), kuri prasīs: „Kā tad tā?
Mūsu augstskolā krievam no Baltkrievijas vai no Krievijas ir iespējas mācīties
krieviski, bet man, Latvijas krievam, nav tiesību ieiet šajā auditorijā un klausīties
lekcijas krievu valodā?” Ir vairāk nekā skaidrs, ka šī lieta tiks apšaubīta. Un
izzudīs, kā jau es teicu, visa šī valodas hierarhija visās izglītības pakāpēs un
vēlme mācīties latviski, labi apgūt latviešu valodu.
Tā ka skaidrs, ka šis priekšlikums ir…
Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
Dz.Ābiķis. … ir jānoraida.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai deputātam Porietim ir kas piebilstams komisijas vārdā?
J.Porietis. Godātie deputāti! Ja kādam debašu karstumā aizmirsies,
atgādināšu, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu (un tas ir arī vienīgais
priekšlikums) – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…
Sēdes vadītājs. Par otro lasījumu…
J.Porietis. Uz otro lasījumu vairāk priekšlikumu nav saņemts.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Porietis. Iesniegšanas termiņš – šā gada 22.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte
Skaidrīte Pilāte.
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu ar numuru 1581/Lp9 –
„Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”.
Likumprojekta būtība ir tā, ka tas skaidro 2009.gada 29.septembrī
Ministru kabineta pieņemtos grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr.509, kur
noteikts, ka Veselības ekonomikas centrs veiks sadarbības iestādes funkcijas veselības
jomā. Savukārt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā
noteikts, ka sadarbības iestādes funkcijas veic valsts aģentūra vai Sabiedrības
integrācijas fonds. Līdz ar to, grozot šo likumu, Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības likumu, mēs nodrošināsim, ka Veselības ekonomikas centrs ir
tiesīgs veikt sadarbības iestādes funkcijas.
Tāpēc atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā
lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Pilāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Pilāte. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts pārvaldes
iekārtas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija)
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1439/Lp9. Otrais
lasījums.
Komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums.
Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 3. – pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam 2010.gada 4.janvāri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir
šāda: no 2010.gada 1.janvāra, tātad ar nākamo fiskālo gadu, tiek likvidēts Saeimas
izdevums „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Tas ļauj
Saeimas budžetā ietaupīt apmēram 20 tūkstošus latu, un visa informācija turpmāk
tiks sabiedrībai darīta zināma ar laikraksta „Latvijas Vēstnesis” vai elektronisko
mediju starpniecību.
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo sagatavoto
un valdošās koalīcijas frakciju vadītāju iesniegto dokumentu un vienbalsīgi
atbalstījusi tā virzību skatīšanai Saeimas sēdē; pie viena komisija lūdz noteikt
tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu nobalsot par likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu… Tā kā
likumam ir jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, es aicinu jūs piekrist tam, ka
bez atkārtotas izskatīšanas komisijā mēs par šo likumprojektu nobalsojam arī
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza
nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Strādāsim ar likumprojektu Nr.1592/Lp9 – „Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un
tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko
groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību”.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicinu jūs
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas
Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras
puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti
tiesībām”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Konvenciju par
personu ar invaliditāti tiesībām” un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Konvenciju par personu
ar invaliditāti tiesībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu
aģentūras statūtiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Starptautiskās
Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” un virzīja to skatīšanai pirmajā
lasījumā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Starptautiskās
Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Igors Pimenovs.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skatīsim
likumprojektu Nr.1499/Lp9. Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinu
deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
5.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Pimenovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās
darbības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz likumprojekta otro
lasījumu ir saņemti deviņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Porietis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās
darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Porietis. Paldies par vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumus lūdzu
iesniegt līdz 2010.gada 6.janvārim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1580/Lp9 –
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Likumprojektu ir
izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tas ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas 10.decembra sēdē.
Ir iesniegti seši priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo
darba kārtības punktu – un ir palikuši vēl trīs neizskatīti darba kārtības
punkti -, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar
priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez
pārtraukuma.
Likumprojekts „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”,
otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu „Enerģijas gala
patēriņa efektivitātes likums”.
Esam saņēmuši četrdesmit deviņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Lasmanis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi, kas saņemti otrajam lasījumam.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa
efektivitātes likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Lasmanis. Komisijas vārdā ierosinu – 2010.gada 4.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir saistīts ar pašreiz veikto reformu
Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas vadības struktūrās. Līdz ar to
ir nepieciešamas izmaiņas šajā likumā.
Komisija ir savās divās sēdēs iepazinusies ar šo reformu pēc
būtības, kā arī izskatījusi iesniegtos likuma grozījumus un lūdz Saeimu atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” ir saistīts ar jau iepriekš mūsu
pieminēto Militārā dienesta likumu un tā grozījumiem un arī ir sakarā ar veikto
reformu Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas vadības
struktūrās.
Komisija ir iepazinusies ar likumprojektu, ir izteikusi savu viedokli
un konsultējusies ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un
lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nacionālo
bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada
15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visa sēdes darba kārtība izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka,
noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Mandātu un ētikas komisijas biedri, lūdzu jūs sapulcēties pēc
piecām minūtēm komisijas telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Eglītis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars
Rasnačs un Aigars Štokenbergs.
Paldies par darbu.
Augsti godātie Prezidija locekļi! Pēc piecām minūtēm Sarkanajā
zālē Prezidija sēde.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 17.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 22.sēde
2009.gada 17.decembrī
Datums: 17.12.2009 09:02:49 bal001
Par – 68, pret – 12, atturas – 0. (Reģistr. – 83)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas likums (1621/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.12.2009 09:05:20 bal002
Par – 20, pret – 54, atturas – 7. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (1622/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.12.2009 09:06:07 bal003
Par – 46, pret – 14, atturas – 16. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1624/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.12.2009 09:06:57 bal004
Par – 26, pret – 55, atturas – 6. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā (1625/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.12.2009 09:14:30 bal005
Par – 21, pret – 44, atturas – 25. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1626/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.12.2009 09:17:14 bal006
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 17.decembrī
Datums: 17.12.2009 09:18:10 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi (867/Lm9)
Datums: 17.12.2009 09:19:03 bal008
Slēgtais balsojums
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (868/Lm9)
Datums: 17.12.2009 09:21:05 bal009
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram (869/Lm9)
Datums: 17.12.2009 09:21:57 bal010
Slēgtais balsojums
Par – 79, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (870/Lm9)
Datums: 17.12.2009 09:33:47 bal011
Par – 30, pret – 53, atturas – 6. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem (28/P9)
Datums: 17.12.2009 09:41:49 bal012
Par – 24, pret – 19, atturas – 39. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1534/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:46:02 bal013
Par – 12, pret – 37, atturas – 29. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma Nr.11 7.punktu. Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1534/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:46:28 bal014
Par – 80, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma Nr.11 8.punktu. Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1534/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:47:03 bal015
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma Nr.11 9.punktu. Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1534/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:47:36 bal016
Par – 81, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1534/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.12.2009 09:51:01 bal017
Par – 76, pret – 3, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:57:17 bal018
Par – 1, pret – 45, atturas – 40. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:57:59 bal019
(atkartots balsojums).
Par – 40, pret – 23, atturas – 17. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 09:58:40 bal020
Par – 46, pret – 24, atturas – 20. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:02:10 bal021
Par – 68, pret – 17, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:03:45 bal022
Par – 67, pret – 18, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:05:01 bal023
Par – 69, pret – 18, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:11:09 bal024
Par – 17, pret – 61, atturas – 8. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:16:13 bal025
Par – 28, pret – 37, atturas – 15. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:21:58 bal026
Par – 16, pret – 63, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:22:48 bal027
Par – 60, pret – 6, atturas – 15. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.12.2009 10:23:59 bal028
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1418/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:25:24 bal029
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi (1446/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 10:27:37 bal030
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1390/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:02:30 bal031
Par – 59, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:04:21 bal032
Par – 21, pret – 50, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:05:38 bal033
Par – 60, pret – 0, atturas – 11. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:07:19 bal034
Par – 71, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (1000/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:12:00 bal035
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Ģeotelpiskās informācijas likums (1214/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:16:51 bal036
Par – 21, pret – 57, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Pacientu tiesību likums (126/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:20:25 bal037
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Pacientu tiesību likums (126/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:21:26 bal038
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1586/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:23:27 bal039
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1601/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:25:54 bal040
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (1616/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:26:25 bal041
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (1616/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 11:27:08 bal042
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (1616/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.12.2009 11:28:03 bal043
Par – 59, pret – 21, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” (1486/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:12:41 bal044
Par – 20, pret – 61, atturas – 3. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (1490/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:13:15 bal045
Par – 57, pret – 20, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1490/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:15:15 bal046
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:16:24 bal047
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1439/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:18:02 bal048
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (1604/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:18:28 bal049
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (1604/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:19:09 bal050
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (1604/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.12.2009 12:20:16 bal051
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību (1592/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:21:00 bal052
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (1475/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:21:49 bal053
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem (1447/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:22:49 bal054
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (1499/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:24:16 bal055
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:25:52 bal056
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1580/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:29:52 bal057
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums (1485/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:31:32 bal058
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1607/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.12.2009 12:32:57 bal059
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1608/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 17.decembrī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Jūs klausāties 2009.gada rudens sesijas pēdējos „Frakciju viedokļus”. Tūlīt Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz kredītņēmēju un pirmo kreditoru aizsardzības mehānismu situācijā, kad kāda samērā neliela parāda dēļ piedziņa tiek vērsta pret ieķīlātu nekustamo īpašumu.
Patlaban veidojas situācija, ka, krīzes apstākļos nespējot samaksāt citu parādu, par samērā zemu cenu piespiedu kārtā tiek pārdots bankā ieķīlātais īpašums un cilvēki faktiski nonāk uz ielas. Patlaban, lai nezaudētu vismaz daļu no hipotekārā aizdevuma, bankas ir spiestas pievienoties šādām citu kreditoru prasībām.
Saeimas atbalstītā redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs uz vienu gadu atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ja saņemti hipotekārā kreditora, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebildumi pret nekustamā īpašuma pārdošanu. Šai normai ir pārejas raksturs, un piedziņas vēršanu varēs atlikt ne vēlāk kā līdz 2012.gada beigām.
Lai veicinātu finanšu resursu ātrāku atgriešanos tautsaimniecībā, likums paredz uzlabot nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu procedūru – līdzšinējo trīs izsoļu vietā turpmāk plānots organizēt tikai divas. Pirmajā izsolē solīšana sāksies no īpašuma novērtējuma summas, bet otrajā sākumcena būs 75 procentu apmērā no pirmās izsoles sākumcenas.
Tāpat saīsināti termiņi, kādos izziņojama nekustamā īpašuma izsole.
Lai atrisinātu situāciju, kad tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušajiem cilvēkiem ir teju vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, likums paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Piedziņu turpmāk nevarēs vērst uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātajam, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz uzturlīdzekļiem tādā apmērā, kāds jāmaksā vecākiem vai Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Arī turpmāk piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, atlaišanas pabalstu un apbedīšanas pabalstu.
Likuma grozījumi paredz arī to, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma veikšanas izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – Jaunais, 2010., gads!
Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā vēlu Jaunajā gadā nepazaudēt iegūto, turpināt iesākto un sasniegt iecerēto!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien parlaments ir beidzis savu kārtējo sēdi. Dažos vārdos pastāstīšu par to, kas ir šodien noticis parlamentā, un arīdzan par tām lietām, kas ir aktuālas varbūt ārpus parlamenta.
Šodien pieņēmām vairākus likumprojektus. Pirmais, ko vēlos atzīmēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Šā likumprojekta pieņemšana faktiski ir labā ziņa tiem valsts uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumos, kam pagājušajā gadā… nu, šajā gadā ir veicies būt sekmīgiem biznesā. Respektīvi, šie cilvēki varēs saņemt nākamajā gadā prēmijas un materiālos pabalstus. Šogad tas bija aizliegts, taču nākamajā gadā varēs saņemt visi darbinieki, kuri ir labi strādājuši. Ja uzņēmumu vadība uzskatīs to par iespējamu, tās prēmijas tomēr drīkstēs maksāt. (Protams, ir zināms ierobežojums: tie ir ne vairāk kā 20 procenti no kopējā atalgojuma fonda.) Mēs, parlaments, uzskatījām, ka ir jābūt iespējai cilvēkus materiāli stimulēt.
Nākamais, ko gribu pieminēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Turpmāk ir paredzēta norma, ka arī vairumtirdzniecībā varēs veikt norēķinus skaidrā naudā. Izklausās varbūt diezgan sarežģīti, bet no vienkāršo cilvēku viedokļa tā ir laba ziņa, jo turpmāk cilvēki varēs iepirkties skaidrā naudā ne tikai dārgajos lielveikalos, bet arī tajos vairumtirdzniecības objektos… nu, tajās vairumtirdzniecības vietās, kur šāda tirdzniecība notiek. Nu, tā labā ziņa, protams, ir tā, ka vairumtirdzniecībā cenas ir krietni zemākas nekā lielveikalos, uzcenojumi ir zemāki. Varbūt komforta līmenis tur nav tik liels, bet… Turpmāk cilvēki varēs preci iegādāties lētāk, vairumtirdzniecībā maksājot par to skaidrā naudā un pretī saņemot kases aparāta čeku.
Trešais likums, kas, mūsuprāt, ir laba ziņa daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Beidzot, kā man kolēģi teica, pēc desmit gadu sūra darba ir pieņemts Pacientu tiesību likums – likums, kas konceptuāli nosaka pacientu tiesību aizsardzību.
Tas ir likums, kas regulē pacienta un medicīnas iestādes vai tās darbinieku attiecības. Šeit ir ievērojams uzlabojums saistībā par pacienta tiesībām izvēlēties vai mainīt ārstu. Tagad pacients tiek nostādīts daudz labākā situācijā, ja viņš vēlas saņemt pilnu informāciju par savu veselības stāvokli. Un, protams, šeit ir arī normas, kas nosaka, ka pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību gadījumā, ja nepareizas ārstēšanas dēļ viņa veselība ir pasliktinājusies. Tātad šis, pēc frakcijas „Jaunais laiks” domām, bija pietiekami svarīgs likumprojekts.
Par daudziem citiem likumprojektiem, iespējams, izstāstīs mani kolēģi.
Vēlos pateikt to, ka ārpus parlamenta diezgan svarīga diskusija šajā nedēļā norisinājās starp valdību un Starptautisko Valūtas fondu. Ļoti daudz no tās informācijas, kas izskanēja ēterā, bija nepatiesības vai puspatiesības; respektīvi, kāds apzināti mēģināja izplatīt ziņas tādas, kādas tās nav. Vēlos teikt vien to, ka Latvijas valdība nav sasolījusi nākamajā gadā vai aiznākamajā gadā samazināt vēl par kādiem 700 vai 800 miljoniem, kā es te dzirdēju, budžetu. Saistības ir attiecībā uz budžeta deficītu, nevis uz kaut kādām konkrētām summām. Ja budžets pildīsies pietiekami labi, tās summas varētu būt ievērojami mazākas. Nākamajā gadā mums ir jāsasniedz tāds budžeta deficīts, kas ir 6 procenti, aiznākamajā – 3 procenti. Nav mūsu valdība sasolījusi Starptautiskajam Valūtas fondam jelkādā veidā strauji rīkoties saistībā ar, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšanu vai kādām citām lietām, kas ierobežotu pensionārus.
Ir izrunātas man nesaprotamu iemeslu dēļ daudzas lietas, kas neatbilst patiesībai. Es aicinu sekot līdzi tiem paziņojumiem, kas nāk no premjerministra, tieši no biroja, un tad jūs sapratīsiet, kas ir taisnība, un paši izvērtēsiet, kas ir patiesības un kas ir puspatiesības.
Un noslēgumā vēlu jums visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu – cerībā, ka nākamais gads mums būs vieglāks.
Paldies. Uz redzēšanos.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tika pieņemts Pacientu tiesību likums. Šā likuma pieņemšana noslēdz vairāku gadu ilgu darbu, kura gaitā ir saskaņotas visas – gan ārstējošo personu, gan potenciālo slimnieku – intereses. Tiks veidots Ārstniecības riska fonds, un tas ļaus pacientiem vērsties ar prasībām par veselībai un arī morālā ziņā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad būs plašākas iespējas aizstāvēt pacientu tiesības.
Jāpievēršas arī tam, ka, noslēdzoties gadam, šī faktiski bija rudens sesijas pēdējā sēde. Komisijas turpinās strādāt arī sesiju starplaikā.
Būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, neapšaubāmi, nākamajā gadā būtiskākais jautājums, ko katrs Latvijas pilsonis, katrs latvietis var izvirzīt, ir jautājums par krīzes pārvarēšanu, par to, kādu piedāvājumu katra politiskā partija, katra frakcija var dot ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Mēs esam nolēmuši atjaunināt un papildināt Roberta Zīles sociāli ekonomisko programmu jautājumā par darba vietām, par eksporta veicināšanu, par tautsaimniecības atdzīvināšanu, lai valsts kasē ieplūstu vairāk naudas, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc meklēt darbs ārpus valsts.
Šeit, neapšaubāmi, vajadzīga līdzsvarotāka nodokļu sistēma. Nodokļu slogs uz darbaspēku ir pārāk liels, un tas, neapšaubāmi, neveicina Latvijas konkurētspēju. Tajā pašā laikā ir lielākas iespējas palielināt nodokļu slogu augsti pelnošiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, lieliem nekustamajiem īpašumiem, kas šobrīd visā pilnībā netiek izmantotas. Un mēs kārtējo reizi dosim priekšlikumus un, protams, tos precizēsim atbilstoši situācijai.
Otrs temats, kam apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pievērsīs pastiprinātu uzmanību, ir izglītība un valsts valodas pozīcijas nostiprināšana visos izglītības līmeņos, sākot ar 1.klasi un sākot arī ar pirmsskolas iestādēm. Arī šajā jautājumā mums būs konkrēti priekšlikumi.
Apvienība 17.aprīlī sarīkos savu kārtējo kongresu, un, jādomā, tad mēs lemsim arī par to, ar ko un kādā veidā kopīgi startēt nākamajās vēlēšanās, lai reāli to darbu mēs varētu arī turpmāk veikt.
Noslēgumā gribu visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgi sagaidīt Jauno gadu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šodien noslēdzās rudens sesijas pēdējā sēde un līdz ar to arī rudens sesija. Taču jau nākamajā nedēļā, pirmdien un otrdien, turpināsies darbs komisijās, jo ir jāseko līdzi Ministru kabineta noteikumu izstrādei un jāgatavojas to likumu izstrādei, kuri būs jāpieņem jau Saeimas 14.janvāra sēdē.
Es gribu komentēt vismaz divus likumprojektus, par kuriem šodien izvērsās Saeimā debates.
Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija bija iesniegusi priekšlikumu, ar kuru gribēja ierobežot ziedojumu apmēru īpaši lielām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras saņem milzīgus ziedojumus, tas ir, lielākus par 500 000 latiem. Šādā gadījumā šo organizāciju darbinieku atalgojumam varētu izlietot nevis 25 procentus, kā ir noteikts šajā likumā, bet tikai 15 procentus, jo summas ir milzīgas. Protams, nodokļu maksātāji kļūst par zaudētājiem, ja šīm organizācijām tiek ziedotas ļoti lielas summas, par kurām netiek maksāti valsts nodokļi. Diemžēl šo priekšlikumu nepieņēma.
Arī ar otru likumprojektu, kas šodien izraisīja aktuālas debates, notika pretēji, nekā bija lēmusi atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija bija atbalstījusi partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu, kurš paredzēja, ka lielajām un pelnošajām kapitālsabiedrībām prēmiju un naudas balvu piešķiršana ir jāierobežo un šīs prēmijas un balvas kopā nedrīkstētu pārsniegt 20 procentu apmēru no mēnešalgas. Tomēr pretēji tam, ko bija ierosinājusi „Pilsoniskā Savienība”, Saeima atbalstīja to, ka šis 20 procentu ierobežojums būs nevis no mēnešalgas, bet no sabiedriskajā sektorā strādājošo algu fonda. Un šajā gadījumā, protams, arī šeit… Jau tā šie darbinieki un valžu locekļi saņem ļoti lielas algas, kas ir sešu vidējo… ar seši reizināta vidējā alga valstī… no valstī strādājošo atalgojuma…. Un tātad – 20 procentus no visa algu fonda, kurā tiek jau iepriekš paredzētas gan prēmijas, gan piemaksas. Žēl, ka tā, bet likums ir pieņemts, un labums šim likumam ir tas, ka nevis Ministru kabinets noteiks kritērijus, pēc kādiem izdala īpaši lielās un pelnošās kapitālsabiedrības, bet ka galvenie kritēriji ir noteikti šajā likumā. Tā ir pozitīva ziņa.
Gribētos novēlēt visiem laimīgu gada nogali, cerības lai piepildās arī nākamajā gadā, jo ārā tik tiešām ir arī balts sniegs. Un lai arī mūsu domas nākamajā gadā būtu baltākas un saglabātos kaut kādas cerības par ātrāku uzņēmējdarbības uzlabošanos un iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanos!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Seiles kundzei, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai.
Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Dzintaram Jaundžeikaram. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika pēdējā Saeimas sēde šajā grūtajā, sarežģītajā gadā, kāds tas bijis katram no mums. Šodien tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti, kā arī Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Šis pieprasījums tika iesniegts, lai noņemtu slepenības statusu visiem ar akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem, lai varētu Latvijas iedzīvotāji skaidri redzēt, kā tas process ir noticis un kā kurš ir lēmis tajā brīdī un kādu atbildību nes. Kādēļ radās šis pieprasījums? Atceramies, ka jau 30.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu paziņoja, ka viņa valdība nekavējoties noņems slepenību dokumentiem. Bet, kā redzams, tie bija tukši, populistiski solījumi. Līdz pat šai dienai nekas nav darīts. Tieši pretēji – notika šajā laikā dažādas manipulācijas, vainīgā meklēšana. Un, protams, galvenais vainīgais ir tālaika valdības varbūt pašas mazākās frakcijas pārstāvis Ivars Godmanis; viņš tiek pasniegts kā cilvēks, kurš gandrīz vienpersoniski pieņēmis šos lēmumus.
Un ko šodien parādīja balsojums? Balsojums parādīja, ka par dokumentu atslepenošanu ir tikai „Saskaņas Centrs” un, protams, Latvijas Pirmā partija” un partija Latvijas Ceļš”, kas šo lietu ierosināja, bet pret ir valdošā koalīcija. Nu, kāda divkosība! Mēs šajā laikā redzējām arī presē nonākušus dokumentus; ir tieši protokols no Ministru kabineta sēdes 8.novembrī, kad tika pieņemts liktenīgais lēmums par „Parex bankas” glābšanu. Tur ir skaidri redzams, kas piedalījās Ministru kabineta sēdē – to skaitā bija gan valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan Latvijas Bankas pārstāvis Rimšēviča kungs, gan arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Krūmanes kundze – un kā tika pieņemts lēmums. Un tur ir skaidri pateikts, ka katra frakcija… protams, lielākās, to pārstāvji… Tautas partijas frakcijas vadītājs Segliņa kungs paziņo par bankas glābšanas vajadzību, tāpat paziņo Zemnieku savienības pārstāvis – Rozes personā -, ka jāglābj banka. Tāpat to pasaka „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, to pašu saka arī Šlesers kā Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” pārstāvis. Un Ivars Godmanis kā valdības vadītājs, protams, pieņēma savu lēmumu, balstoties uz šo balsojumu, un, protams, to apstiprināja arī Latvijas Bankas pārstāvis Rimšēviča kungs un Krūmanes kundze. Tā ka tikai vienkopus, panākot konsensu, varēja pieņemt šo lēmumu par bankas glābšanu. Un ļoti skumji, ka līdz šim arī bijušie koalīcijas partneri izmanto to… šo it kā slepeno dokumentu, lai, braucot pa Latviju, stāstītu, ka Godmanis, lūk, ir vainīgs. Tātad vienkārši tādēļ, lai parādītu patiesību, mēs šo pieprasījumu izdarījām. Dabiski, ka iespaids uz Latvijas ekonomiku un stāvokli ir būtisks arī šim lēmumam.
Tomēr gads tuvojas nobeigumam, beidzas arī Adventa laiks, un klāt ir Ziemassvētki. Es domāju, ka šie būs īpaši Ziemassvētki, kad mēs katrs varbūt daudz vairāk spēsim izvērtēt visas tās vērtības, kuras ir galvenās. Es domāju, ka galvenās ir pats cilvēks, viņa ģimene, draugi, līdzcilvēki. Un ir lietas, ko nekad nevar nopirkt par naudu, bet ko ir devis mums Dievs. Un es novēlu, lai katrs rod spēku un kopā ar saviem ģimenes locekļiem izvērtē visu šajos Ziemassvētkos un lai tie ir klusi, balti un gaiši! Un klāt ir arī Jaunais gads – 2010.gads, kurš arī būs sarežģīts. Bet lai katram iedzīvotājam un viņa ģimenes locekļiem būtu veselība, spēks, izturība un optimisms, un, protams, arī latvieša sīkstums pārdzīvot jebkurus grūtus momentus un atrast labāko risinājumu Jaunajā gadā, kā izdzīvot arī grūtajos apstākļos, kā vienmēr latviešu tauta to ir spējusi!
Vadītāja. Paldies Jaundžeikara kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma grozījumus, kuros ir iekļauts arī ļoti svarīgs PCTVL frakcijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir šāda: lai atrisinātu situāciju, ka tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, PCTVL frakcijas iesniegtie grozījumi paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Ir runa par visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstiem mirušo laulātajiem un tā tālāk. Un kopējā summa, kas paies garām ārvalstu kredītiestādēm, ir apmēram 20 miljoni latu gadā. Tā ir cilvēkiem ļoti liela dāvana Ziemassvētkos, un tā ir apmēram 200 gadu garumā mūsu, piecu PCTVL frakcijas deputātu, alga.
Un ir arī diemžēl sliktas vēstis. Ir runa par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Šodien Saeima būtiski pavājināja iepriekš noteiktos algas ierobežojumus. Ir runa par tādu turīgu cilvēku algu kā, teiksim, uzņēmuma „Latvijas Dzelzceļš” vadītāju. Sākotnējā redakcija paredzēja, ka šā un līdzīgu uzņēmumu valdes locekļu atlīdzība, kas ietver sevī arī prēmijas un citas izmaksas, nevar pārsniegt vidējo algu sabiedriskajā sektorā, kas pareizināta ar koeficientu 5. Tagad šis koeficients būs jau 6, reizināta ar to tiks valstī strādājošo vidējā alga, kas pēc algu samazinājuma valsts sektorā pašreiz ir augstāka par sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu. Un diemžēl ierobežojumu attiecināja tikai uz amatalgu, nevis uz visu atlīdzību, kā tas sākotnēji bija. Un tika atļauts tērēt prēmēšanai 30 procentus no darba samaksas fonda, izmaksāt visu šo naudu prēmijās tikai nelielai vadītāju grupai.
Diemžēl, apspriežot šo likumprojektu, Saeima noraidīja PCTVL frakcijas priekšlikumu attiecināt likumu ne tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kurās valstij pieder simt procenti, bet arī uz tām, kurās valstij pieder vairāk par 50 procentiem, vienlaicīgi liekot valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt algu samazināšanu šo uzņēmumu valžu locekļiem. Runa ir par tādiem uzņēmumiem kā airBaltic, „Lattelecom”, „Parex banka” un citiem. Šobrīd tieši airBaltic vadītājs Bertolts Fliks ar 22 tūkstošus latu lielu algu ir vislabāk apmaksāto darbinieku saraksta galvgalī.
PCTVL frakcijas deputāti uzskata, ka krīzes laikā šādas algas ir nepieciešams ierobežot, un balsoja pret likumprojektu kopumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Valdim Ģīlim. Lūdzu!
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! No šīsdienas sēdē izskatītajiem 40 likumprojektiem, protams, man kā ārstam un arī kā pacientam vissvarīgākais bija Pacientu tiesību likums, un es gribētu pie šā likuma apstāties mazdrusciņ un par to parunāt detalizētāk.
Jau iepriekšējā nedēļā Saeima pieņēma ļoti būtisku dokumentu, pievienojās tā sauktajai Ovjedo konvencijai par cilvēktiesībām medicīnā. Un šīsdienas sēdē pieņemtais likums – Pacientu tiesību likums – patiesībā ir neatņemama sastāvdaļa šim procesam, lai iedzīvinātu visas tās tiesības, ko paredz šī konvencija.
Darbs pie Pacientu tiesību likuma kopumā ir ildzis vairāk nekā piecus gadus, un tas produkts, ko šodien mēs pieņēmām, es domāju, risina ļoti būtiskas problēmas pacientu un ārstu savstarpējā saskarē, savstarpējās attiecībās.
Īsumā par to, kas šajā likumā parādās.
Lielākā daļa no 18 likuma pantiem saistīti ar pacientu tiesībām. Tās ir tiesības uz informāciju, tās ir tiesības uz ārstniecību, ieskaitot arī ārstniecību mājās. Tiek detalizēti izrunātas pacientu un ārstu attiecības saistībā ar piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no ārstniecības. Parādās zināma hierarhija situācijās, kurās pacients pats nevar pieņemt lēmumu (tātad ir runa par nepilngadīgiem pacientiem vai pacientiem ar ierobežotu rīcībspēju; ir runa par to, kas viņu vietā šos lēmumus var pieņemt).
Pacientam ir tiesības iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, pacients drīkst pieprasīt un saņemt kopijas no šiem dokumentiem. Detalizēti tiek runāts par to, kā pacients piekrīt piedalīties klīniskajos pētījumos vai arī klīniskajā apmācībā, jo nav noslēpums, ka kādreiz universitātes slimnīcās studentu apmācība notiek, ne vienmēr ievērojot visas pacientu reālās vēlmes.
Kopumā likums, protams, arī prasa… dod pacientam ne tikai tiesības, bet arī uzliek zināmus pienākumus. Un visbūtiskākais no tiem ir pienākums rūpēties par savu veselību. Ir pienākums ievērot ārstniecības personu norādījumus, ievērot citu pacientu tiesības un galu galā – arī pienākums apmaksāt saņemtos pakalpojumus.
Viena no būtiskākajām lietām šajā likumā ir pacienta tiesības saņemt atlīdzību par veselībai nodarītu kaitējumu, ko ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījušas ārstniecības personas. Un kāda ir principālā atšķirība no līdz šim esošās situācijas? Arī šobrīd tādas tiesības pacientam, protams, ir, bet tas process ir nereti ļoti ilgstošs, tas ilgst gadiem. Tiesājoties gan pacients, gan ārsts tiek atrauti no saviem tiešajiem pienākumiem, un rezultātu ne vienmēr var prognozēt. Ideja, kas šobrīd likumā ir ielikta, saistīta ar tā saukto Ārstniecības riska fondu, kurā ārstniecības iestādes un personas iemaksā riska nodevu. Tātad gada laikā šajā fondā uzkrājas zināmi līdzekļi, kurus atbilstoši fonda lēmumam var pacients saņemt par viņam nodarīto kaitējumu. Ir zināmi ierobežojumi: ir paredzēts, ka apmērs nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus latu par veselībai nodarītu kaitējumu un 5 tūkstošus latu – par morālo kaitējumu. Protams, paralēli šim procesam vienmēr pastāv arī iespēja turpināt tiesāšanos un arī saņemt citas summas, bet jebkurā gadījumā šis mehānisms pasargā gan mediķus, gan arī pacientam ir ērtības.
Cerībā uz to, ka šādi procesi nebūs daudzskaitlīgi un ka pacientu veselība uzlabosies un jūs neslimosiet nākamajā gadā, vēlu priecīgus svētkus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ģīļa kungam.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Mārtiņš Roze. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešām, šajā sēdē bija gan jautājumi, kuros bija diezgan liela vienprātība, gan arī jautājumi, kuri izraisīja diezgan asas debates.
Protams, mazliet pakavēšos pie grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jo šeit tiešām saglabājas diezgan nopietni ierobežojumi vadošo cilvēku atalgojumam, kas varbūt nav tik lieli, kā tas ir privātajā sektorā. Taču ir jāņem vērā tas, ka arī šajos valsts uzņēmumos, no kuriem ir atkarīga mūsu valsts attīstība, strādā cilvēki, kuri ir ieinteresēti valsts un sava uzņēmuma attīstībā, un ir jāpieļauj, lai viņiem būtu vismaz šādas teorētiskas iespējas saņemt par savu darbu atbilstoši darba rezultātiem, kuri tiktu vērtēti atbilstoši apstiprinātiem kritērijiem… būtu iespējams saņemt arī materiālo atbalstu. Arī par to Saeima nobalsoja, bet, kā es jau minēju, – ar visai lieliem ierobežojumiem apmēra ziņā.
Bez tam diskusijas izraisīja arī grozījumi Augstskolu likumā. Šeit, kā vienmēr, frontes galvenās puses sadūrās, ja tā varētu teikt, jautājumā par latviešu valodas kā valsts valodas izmantošanu. Bieži vien šīs diskusijas bija pat ārpus konkrētā likuma grozījumu ietvariem.
Bez šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem ļoti svarīgi jautājumi tika skatīti arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tur liela uzmanība tika pievērsta pārtikas nozarei un pārtikas nozares eksportspējas attīstībai. Šis jautājums tika skatīts gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vakardienas sēdē, gan šodien un tiks skatīts arī nākamās otrdienas sēdē. Es domāju, ka komisija izteiks savu viedokli un politisko atbalstu tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas un spēj eksportēt uz ārvalstu tirgiem Latvijā saražotos produktus.
Novēlu jums visiem gaišus, baltus Ziemassvētkus un priecīgu, gaišu, zaļu nākamo – Jauno gadu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem.
Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Novēlot visiem patiešām jaukus Ziemassvētkus un veiksmīgu nākamo gadu, saku: paldies, ka klausījāties, un visu labu!