Sēdi vada Latvijas Republikas 9. Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes
darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut izskatīšanai Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas
deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta
dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par 2009.gada finanšu
pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija informē mūs, ka tā ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” un ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””, un lūdz gan Ministru kabineta iesniegto, gan alternatīvo
likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību.
Sākam tradicionāli ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Plinera, Muižnieces,
Agešina, Līdakas, Seiles, Bērziņa (LPP/LC) un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri””
nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātam
Pēterim Tabūnam. Viņš runās „pret”.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ar šo savu uzstāšanos
es izrādīšu pārāk lielu godu, nepelnītu, likumprojekta iesniedzējiem, bet es tomēr
gribu runāt, jo… Šodien mēs, es nešaubos, nobalsosim pret šo priekšlikumu. Bet, ja
tā turpināsies, kā šobrīd risinās notikumi valstī, tad viņi, šie kreisie,
sarkanie, drīz vien nobalsos pret mums. Un tad būs bēdīgi.
Ielūkosimies skaitļos, kuri liecina par to, ko viņi piedāvā!
Šobrīd ir vairāk nekā 351 tūkstotis nepilsoņu. Viņi grib, lai automātiski
piešķirtu pilsonību uzreiz 246,6 tūkstošiem. Automātiski! Ar kādu nolūku? Vai
vairot Latvijas kā nacionālas valsts spēku? Nē! Grib pilsoņu kopuma palielināšanu,
vairojot prokrievisko spēku potenciālu. Vairāk nekā 117 tūkstoši esot vecāki par 60
gadiem, tātad vairs nav spējīgi iemācīties valsts valodu un nokārtot eksāmenus.
Vairāk nekā 117 tūkstoši! Un tādēļ viņiem jādodot pilsonība. Bet es tūlīt
teikšu jums tur, kreisajā flangā: vēl pirms 20 gadiem, tas ir, atjaunotās
neatkarības sākumā, šie cilvēki bija stipri pajauni. Vai arī tad, pirms 20 gadiem,
viņi bija nespējīgi? Un 20 gadus viņi nav spējuši iemācīties pat kārtīgu
labdienu pateikt (No zāles dep. J.Dobelis: „Kauns!”), un mēs viņiem dosim
pilsonību?!
Nākamais. 127 tūkstoši esot dzimuši Latvijā, un viņiem
pienākoties pilsonība. Bet arī viņi nav spējuši, gan būdami krietni jauni,
iemācīties latviešu valodu, nokārtot eksāmenus un naturalizācijas kārtībā iegūt
pilsonību.
Kā jūs zināt, apmēram 135 tūkstoši jau ir naturalizējušies,
ieguvuši pilsonību, un, ja saskaitām visus kopā, tad jaunpilsoņu skaits Latvijā
pieaugtu par apmēram 400 tūkstošiem. Par 400 tūkstošiem, draugi mīļie! Tikai šie
cilvēki, jaunpilsoņi vai nepilsoņi, kuriem faktiski nepienāktos Latvijas pilsonība,
izšķirtu vēlēšanu likteni un arī Latvijas likteni. Bet ņemsim vērā, ka vēl ir
arī pilsoņi, nu nelatvieši, kuru ir ļoti liels skaits un kuri faktiski pāri par 20
deputātiem ievēlē Saeimā. Vairāk nekā 20 deputātus! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē,
ka, ja notiktu tā, kā viņi šodien vēlas un grib, lai mēs nobalsojam, tad Saeimā
ienāktu 60-70 šādi deputāti un Latvija kā valsts, nacionāla valsts, beigtu
pastāvēt. Lūk!
Un tad viņi apvainojas un mēģina iesūdzēt tiesā tos deputātus,
kuri saka, ka viņi ir ienaidnieki šai valstij un tautai. Jā, es arī to pašu saku, ka
viņi ir ienaidnieki, lai arī mani tiesā šie iesniedzēji! Jo, redziet, gāzt esošo
iekārtu ar varu – tas ir sodāmi, bet, ja to dara ar citiem līdzekļiem, tad iznāk
tā, ka viņi nav sodāmi, jo tā ir Latvijas valsts iekārtas demontāža. Vistiešākā!
Cilvēkiem, kuri negrib iekļauties mūsu sabiedrībā, jo ignorē mūsu likumus un
tikumus, mēs dosim pilsonību. Es saprotu, ka mēs šodien nobalsosim pret to…
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
P.Tabūns. …bet es jūs brīdinu…
Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!
P.Tabūns. Paldies.
Balsosim „pret”, protams! Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Tabūnam.
Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es nenosaukšu to spārnu par
brūniem… starp citu, arī par kreisajiem vēl daudz vairāk nekā mēs… Es runāšu
par konkrēto jautājumu.
Un pirmām kārtām frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” vārdā es gribu jūs apsveikt saistībā ar Starptautisko cilvēktiesību
dienu un ar ANO Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 61.gadadienu. Kā ir zināms,
tā tika pieņemta tieši 1948.gada 10.decembrī.
Ir kāda anekdote, kura, pārfrāzēta atbilstoši Latvijas
situācijai, skan šādi: pār Latviju lido krīze un apakšā redz iznīcinātas
mājsaimniecības, ubagu pūļus ielās, kā arī attiecīgo aleju pretī Ministru
kabineta ēkai. „Es laikam esmu nomaldījusies,” domā krīze. „Man šķiet, ka es
te jau vairākas reizes esmu bijusi.”
Tad, lūk, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, manuprāt, te pat
nakšņojusi nav. Par to liecina deklarācijas 15.panta pirmā daļa, kuru Latvija pat
tulko nepareizi: „Katram cilvēkam ir tiesības uz tautību.” Pareizs tulkojums ir
šāds: „Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību.”
Protams, jūs varat iebilst, ka Latvijā pastāv ne tikai šādas
tiesības, bet pastāv pat vesela Naturalizācijas pārvalde, kura šīs tiesības palīdz
realizēt. Rūgti un smieklīgi ir vienlaicīgi to visu klausīties, dāmas un kungi!
Tiesības, protams, ir, taču tās ir piešķirtas tādā veidā, ka vairākums atlikušo
nepilsoņu nevar tās izmantot. Piemēram, to cilvēku skaits, kuri neizturēja pārbaudi
pēdējo desmit gadu laikā, ir pieaudzis 40 reizes un sasniedzis 44 procentus no
pretendentu skaita.
Šīs prasības tiek izvirzītas arī tiem cilvēkiem, kas vēlēja
Latvijas neatkarību pasludinājušo parlamentu, gan arī tiem, kas balsoja referendumā
„par” neatkarību. Būtu loģiski izvirzīt šādas prasības ne tikai
mazākumtautību pārstāvjiem, bet arī pašiem latviešiem, to skaitā
piecpadsmitgadīgiem pusaudžiem un deviņdesmit gadus veciem cilvēkiem.
Dāmas un kungi! Varat būt pārliecināti, ka pēc šādu pārbaužu
rezultātiem Latvijas pilsoņu skaits samazinātos vairākas reizes.
Par pilnīgu naturalizācijas procesa neefektivitāti liecina kaut vai
tas, ka pirmā pusgada laikā tikai 20 procentiem no nepilsoņu skaita samazināšanās
bija saistīta ar naturalizācijas procesu. Divas trešdaļas no nepilsoņu skaita
samazināšanās gadījumiem bija saistīti ar mirstību. Deviņu mēnešu laikā no
personām, kuras vecākas par 60 gadiem, tika saņemti tikai 80 naturalizācijas
pieteikumi. Tas – neskatoties uz to, ka šo personu Latvijā ir 1465 reizes vairāk.
Nepilsoņa statuss joprojām ir 16 tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši jau neatkarīgajā
Latvijā. Arī pašu Naturalizācijas pārvaldi ir nolemts likvidēt, izmantojot
partizānu metodes un pat neuzklausot Saeimas viedokli. Tas, ka valdība nolēma izslēgt
Pilsonības likumu no budžeta likumu paketes, ir labākais apliecinājums tam, ka tā ir
gatava parakstīties zem katra manis pateiktā vārda.
Un pēdējais. Mūsu likumprojekts pilnībā atbilst Eiropas Padomes
Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijām, kas tika dotas Latvijai
tieši gadu atpakaļ.
Aicinu likumprojektu nodot komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā”
nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai,
nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās „pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Draugi! Biedri! Jocīga sakritība. Šīs nedēļas sākumā
parādās dīvainības: Valsts prezidents vairs negrib dzirdēt vārdu „okupants” (No
zāles dep. J.Pliners: „Viņš nāca pie prāta!”) un daži Saeimā kārtējo
reizi grābstās gar Satversmi. Pie tam šī grābstīšanās kaut kā nesakrīt ar
iepriekšējo piedāvājumu. Te viņi grib iestūrēt pilsoņos „pa lēto”, te atkal
grib paplašināt nepilsoņu tiesības. Tas nozīmē – ja netiek iekšā pa durvīm, tad
kāpj iekšā pa logiem. Vecu vecais paņēmiens.
Šoreiz viņi ir tā izteiktāk ķērušies arī pie latviešu valodas
izstumšanas no pašvaldību darba. Izlasiet, lūdzu, ko viņi piedāvā 101.panta
redakcijā! Kā te var nelietot vārdus „okupācija” un „okupanti”?! Viņi paši
te uzprasās. Vai tad visi šie kaismīgie mēģinājumi ar visādiem paņēmieniem
paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku ar latviešu valodu pilnīgi neprotošiem
un neko nesaprotošiem… Vai tās nav okupācijas sekas? Un vai tā nav rīcība, kas ir
saistīta ar okupāciju un ar okupantiem? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Valsts
prezidents lika to nelietot!”)
117,2 tūkstoši nepilsoņu vecāki par 60 gadiem… Nu, tad dosim
viņiem gan pilsonību, gan ļausim vēlēt visu ko – reizē. Nu tie būs patiesie
Latvijas Republikas likteņa lēmēji! Vai tad viņu vidū nav PSRS armijas virsnieku?
Kurš bija tas, kas teica, ka no Latvijas esot aizgājis pēdējais padomju armijas
karavīrs? Šādiem sludinātājiem es iesaku ieskatīties tajos pašos militāro
pensionāru sarakstos, kā tad tur ir ar tiem padomju armijas kareivjiem. Kur tad šie ir
palikuši? Varbūt tepat pa latvju zemīti vien staigā un stampā mūsu zemi un laukus.
Ja ir runa par to, kas izgāja 1994.gadā no Latvijas, tad toreiz tā
bija Krievijas armija un tie bija tādi paipuisīši, kas izgāja ārā. Tie īstie palika
šeit. Un tātad visa šī sludināšana, ka nu viss ir beidzies, ir galīgi garām.
Labi jau vien ir, ka Saeimas sēdēs šad un tad visiem tas ir
jāatgādina. Un iniciatīva ir acīm redzama, kas par katru cenu grib šīs okupācijas
lietas Latvijā nostiprināt, nevis likvidēt tās. Līdz ar to katru reizi ir jāsniedz
konkrēts vēsturisks skaidrojums, lai mēs nenonāktu līdz vēsturiskam absurdam.
Nezinot vēsturisko patiesību, tiek sludināti cilvēku mīloši kaut kādas domāšanas
paņēmieni vispār.
Tā ka līdz ar to katrreiz sniedziet tik iekšā! Mēs atgriezīsimies
pie vēstures un atgādināsim jums gan okupāciju, gan okupantus, gan visu to, kas ar
viņiem ir saistīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs… Nevis debatēs, bet vienkārši vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Satversmes 101.pants vissliktāk
saskan ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 61.gadadienu mēs šodien
atzīmējam. Viss tas, kas deklarācijā ir paredzēts jebkuram cilvēkam neatkarīgi no
viņa dzimtās valodas un izcelsmes, Satversmes 101.pantā ir paredzēts tikai
„pareizās” tautības pilsoņiem. 101.pants sāktu atbilst demokrātijas prasībām
tikai tad, ja piepildītos Dobeļa un Tabūna vēlme attiecībā uz tā saukto
civilokupantu repatriāciju, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinātos par
40 procentiem. To pašu cilvēku repatriāciju, kuru dzimto valodu saskaņā ar šo pantu
nedrīkst izmantot pat pašvaldību līmenī. Pirmskara Latvijā, kura it kā tika
atjaunota 1991.gadā, par pilsoņiem kļuva visi tās iedzīvotāji. Mazākumtautību
valodas tika izmantotas gan Saeimā, gan pašvaldībās. Tas turpinājās līdz
militārajam apvērsumam, bet cittautiešu tiesības pēdējo divdesmit gadu laikā tiek
realizētas Ulmaņa pēcapvērsuma laika līmenī.
Gan Satversmes 101.pants, gan tās pieņemšanas vēsture ir klajā
pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurā tiek apgalvots, ka Latvija ir it kā neatkarīga un
it kā arī demokrātiska republika.
Demokrātija pie mums ir divarpus tūkstoš gadu senās vergturu
republikas līmenī. Te gan jāatzīmē, ka daļai vergu tika piešķirtas brīva pilsoņa
tiesības, toties šodien daļai „nepareizās” etniskās izcelsmes pilsoņu ierobežo
tiesības komunicēt viņu dzimtajā valodā un ir pat izdomāta priekš viņiem speciāla
valodas inkvizīcija.
Sākotnēji 101.panta redakcijā nekādu ierobežojumu nebija. Šos
ierobežojumus ieviesa pēc tam, kad tika zaudētas Latvijas Cilvēktiesību komitejas
iniciētās lietas starptautiskajās tiesās un kad nācās izslēgt no Vēlēšanu likuma
valodas ierobežojumus. Tas nozīmē, ka, zaudējot mums intelektuālā līmenī, tika
nolemts revanšēties pašā stulbākajā no visiem iespējamiem veidiem.
Jau pēc diviem gadiem nācās no šā panta izslēgt ierobežojumus
ārzemniekiem no Eiropas Savienības, lai viņi, atšķirībā no daudziem vēlētājiem,
nodokļu maksātājiem, vietējiem nodokļu maksātājiem, varētu piedalīties
pašvaldību vēlēšanās. Lūk, tāda neatkarība!
Starp citu, pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā
notika tieši pirms 20 gadiem – 1989.gada 10.decembrī. Es savā apgabalā uzvarēju 12
citus kandidātus un kļuvu par, kā to toreiz sauca, Rīgas pilsētas padomes tautas
deputātu.
Pirmie pseidodemokrātijas soļi tika sperti jau tad, kad Daugavpils,
Rēzeknes un viena Rīgas rajona padome tika izformētas un man reizē ar maniem
vēlētājiem atņēma pilsonību. Tad es piedalījos Apatrīdu līgas vadības
alternatīvajās ielu vēlēšanās un līdz pat šim brīdim esmu pilntiesīgs Latvijas
nepilsoņu pārstāvis. Lūk! Ar šiem diviem tituliem es lepojos daudz vairāk nekā ar
vergturu Saeimas deputāta mandātu.
Es īpaši neceru, ka šī Saeima kaut ko izdarīs nepilsoņu vai
krievu vēlētāju labā, taču pieprasu balsojumu par likumprojektu, lai vēlreiz
pierādītu, ka Latvija jau sen ir pelnījusi tiešu pārvaldi no Briseles.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas
Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas
rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par
Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra
sagatavoto lēmuma projektu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ligitas
Birkhānes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Juridiskā komisija, izskatījusi minēto lēmuma projektu, atbalstīja
to. Lūdzu deputātus atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Birkhānes
apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto
lēmuma projektu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Grāves
apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Izskatot minēto lēmuma
projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.
Lūdzu arī deputātus atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Grāves
apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma
projektu par Kurzemes apgabaltiesas tiesas tiesneša Roberta Lazdāna atbrīvošanu no
tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma
sasniegšanu. Izskatot minēto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.
Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Roberta Lazdāna
atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bērziņa, Aizbalta,
Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika,
Urbanoviča un Agešina pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par
valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas
ēdināšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts un ar balsu vairākumu
noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (ZZS frakcija).
Labdien, augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!
Cienījamie deputāti! Iepriekšējo valdību laikā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
vadībā tika izstrādāta koncepcija „Valsts ģimenes politika un rīcības plāns
2004.-2013.gadam”, kuras 5.punkta 4.apakšpunktā bija paredzēts nodrošināt
skolēnus ar valsts apmaksātu ēdināšanu no 1. līdz 4.klasei, kā arī Ministru
kabineta 2007.gada 21.novembra rīkojums Nr.725: „Brīvpusdienu nodrošināšana
sākumskolas skolēniem ir prioritārā politikas iniciatīva”. 2008.gada 28.jūlijā
Ministru kabinets apstiprināja noteikumus „Valsts budžeta līdzekļu pašvaldībām
pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un
izlietošanas kārtība un apmērs”.
Žēl, ka esošās valdības darbības deklarācijā nekas nav minēts
par šīs programmas atbalstu un attīstību atšķirībā no Igaunijas, kur sadaļā
„Izglītība” 19.punktā ir konkrēti runāts ne tikai par atbalstu pamatskolā
brīvpusdienu nodrošināšanai, bet arī ģimnāzijā.
Pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas atbilstoši
valdības lēmumam par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolēnu nodrošināšanai
ar bezmaksas ēdināšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd Latvijā
strauji pieaug bezdarba līmenis, piemēram, Latgalē tas sasniedz pat 30 procentus. Tiek
samazinātas darba algas un ģimeņu ienākumi. Arvien vairāk cilvēku nevar atļauties
ne tikai dot bērnam līdzi uz skolu pusdienu naudu, bet arī mājās nespēj nodrošināt
bērnu ar pilnvērtīgu uzturu. Daudzviet Latvijā sakarā ar skolu likvidēšanu bērni
ir spiesti ceļu uz skolu uzsākt jau pulksten 7 no rīta, bet mājās viņi atgriežas
vakarā ap pulksten 17.00. Skolēns ārpus mājas atrodas 9-10 stundas, un valstij, kas
nespēj nodrošināt bērniem iespēju mācīties savas dzīvesvietas tuvumā, vismaz ir
jānodrošina bērnam iespēja skolā paēst siltas pusdienas. Taču, iepazīstoties ar
nākamā gada budžeta projektu, LPP/LC frakcijas deputātiem radās jautājums, vai šī
summa – 2,26 miljoni latu – ir pietiekama, lai nodrošinātu šā uzdevuma izpildi.
Mūsu bažas apstiprināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu sniegtā
informācija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ka tiešām šim mērķim
nepietiek aptuveni 600 tūkstošu latu.
Izbrīnīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas
Pašvaldību savienības nostāja šajā jautājumā. Tika izteikts, piemēram, šāds
apgalvojums – ēdināšanas līdzekļu aprēķināšanas un izlietošanas kārtība ir
pārāk sarežģīta. Bet, ja valsts dod naudu, tad par to ir jābūt arī atskaitei.
Runājām ar vairāku iestāžu vadītājiem un redzam, ka nekā īpaši sarežģīta jau
nav. Nav īsti godīgi, ka 1.klases skolēni tiek ēdināti un sēž pie bagātīgi
klātiem galdiem, bet citu klašu skolēni nevar to atļauties un viņiem tikai
jānoskatās. Jā, īsti godīgi tas nav! Tas tikai vēlreiz parāda, ka šī
ēdināšanas programma ir jāattīsta līdz 4., varbūt līdz pat 9.klasei, kā tas ir
kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas valstīs. Varbūt visu dotāciju atdot
pašvaldībām? Jo tāpat jau naudas var nepietikt. Līdz maijam ir, un tad rēķinās,
kā būs tālāk. Un lai tad nolemj pašas – kam tā ir vairāk nepieciešama.
Pašvaldība varbūt to arī atbalstītu esošajā situācijā, bet tas tikai nozīmētu,
ka programma tiek likvidēta. Bet atcerēsimies šīs koncepcijas un programmas ideju –
ēdināt visus, lai izslēgtu bērnu segregāciju un nevienlīdzību! Kurš precīzi
noteikts, kam pienākas un kam nepienākas šī dotācija? Turklāt bērni bieži vien
negrib, lai visi zinātu un apsaukātu, ka viņi ir tie trūcīgie, maznodrošinātie. Pie
tam dažreiz šā iemesla dēļ bērni atsakās no pusdienām. Vai pašvaldības ir pret
šīs programmas īstenošanu, attīstību? Diez vai.
Mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, pagājušajā gadā esam lūguši no
visām pašvaldībām viedokli un esam saņēmuši gandrīz simtprocentīgu atbalstu. Es
atgādināšu par dažiem izteikumiem. Piemēram, Liepājas rajona Virgas pagasta
padome… nu, tagad vairs tādu pašvaldību nav, jo tās ir apvienotas… Piemēra labad
citēšu, ko daži šīs pamatskolas skolēni raksta. „Paldies par labām un garšīgām
pusdienām. Žēl, ka es nemācos 1.klasē. Kur man jāraksta lūgums, lai arī man
piešķir brīvpusdienas?” To raksta 2.klases skolniece. Tagad viņa ir 3.klasē, un
viņa laikam nekad nepiedzīvos to brīdi, kad valsts šādi atbalstīs arī viņas
ģimeni.
Liepājas rajona Medzes pagasta vadība: „Bezmaksas ēdināšana
skolās būtu ļoti nepieciešama vismaz līdz 9.klasei. Bērniem pasliktinās veselība
slikto ēdināšanas ieradumu dēļ. Vecāku apziņas līmenis un finanšu trūkums
veicina neveselīgas ēšanas paradumus. Tieši šie apstākļi.”
Valkas rajona padome: „Brīvpusdienas ir ļoti nozīmīgs atbalsts
vecākiem, īpaši ģimenēm, kurās ir vairāki bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki.
Saņemot valsts apmaksātas pusdienas, bērni jūt, ka valdība par viņiem rūpējas. Tā
kā rajons robežojas ar Igaunijas Republikas Valgas apriņķi, tad ir iespējas
salīdzināt. Igaunijas skolēni saņem valsts apmaksātas pusdienas no 1. līdz 9.klasei.
Arī arodskolās. Bieži izskan jautājums – kāpēc tad ne pie mums?”
Carnikavas novada dome: „Daudziem skolēniem šīs brīvpusdienas ir,
iespējams, vienīgais pilnvērtīgais siltais ēdiens dienā, kas kaut vai daļēji
nodrošina bērna attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālsāļu daudzumu.”
Ministru prezidents uz Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi deleģēja
izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķes kundzi, kura mēģināja deputātus
nomierināt. Tomēr, iepazinušies ar IZM atbildi uz LPP/LC frakcijas deputātu
jautājumiem, mēs redzam, ka tā ir samērā formāla atrakstīšanās. Piemēram,
1.jautājums – kurš tad pieņēma lēmumu nenodrošināt pilnā apjomā šo dotāciju?
Atbilde neskaidra. It kā Izglītības un zinātnes ministrija plānoja 2,86 miljonus,
bet, tā kā valsts budžetu vajadzēja samazināt par 0,5 miljardiem un arī sociālie
partneri ieteica samazināt šo funkciju… Grūti gan pateikt, kas tie par tādiem
sociālajiem partneriem, kuri uzskata, ka bērnu ēdināšana skolās vairs nav
prioritāte un ka to nevajag darīt! Vai Finanšu ministrija?… Un šā visa rezultātā
ministrija ieplānoja… samazināja par 20 procentiem summu. Jebkurā gadījumā IZM ir
jānes politiskā atbildība, ka necentās aizstāvēt šo pozīciju.
Pēc šādas loģikas tad arī pedagogu algas varētu ieplānot par 20
procentiem mazākas. Kā mēs redzam tagad, ministrijām ir tendence neparedzēt budžetā
visus tēriņus, lai vēlāk lūgtu valdībai gada beigās tos segt. Šogad vien pavisam
nesen Ministru kabinets apstiprināja papildu izdevumus par 15 miljoniem latu
ministrijās… Vai tā ir normāla budžeta plānošana?
Atbildot uz mūsu otro un trešo jautājumu, Izglītības un zinātnes
ministrija informēja, ka šogad ir izveidojusies 340 tūkstošu latu ekonomija skolēnu
slimības un citu skolas kavējumu dēļ. Bet vai IZM arī 2010.gadā var prognozēt, ka
būs gripa un ka bērni slimos, un vai IZM bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju un
valdību varēs šo ekonomiju novirzīt pašvaldībām šogad, lai tās segtu izdevumus
2010.gadā? Tāpēc šajā jautājumā īstas skaidrības nav.
Arī runājot par citām atbalsta programmām, pieņemsim, par
programmu „Skolas piens” vai „Latvijas auglis”, IZM nepietiekami koordinē un
aizstāv šīs programmas. Nu, varbūt Izglītības un zinātnes ministrijai tas arī nav
jādara, bet bija jādara kādai citai struktūrai, taču valstī tādas, kā mēs redzam,
īsti nav.
Kāpēc tad šie mūsu kaimiņi šīs programmas tomēr veiksmīgi
realizē un tās veiksmīgi darbojas, bet mēs savā valstī tomēr to nevaram panākt?
Tomēr cerīgi izskatās tas, ka IZM vismaz atbalsta brīvpusdienu nodrošināšanu šiem
skolēniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet vai tam var ticēt – to laiks
rādīs, jo valdība jau vairākkārt ir samazinājusi šo dotāciju.
Atcerēsimies laiku no 2008.gada! Kādreiz bija plānota lielāka
dotācija arī otrajai klasei, bet sakarā ar budžeta grozījumiem šī papildu dotācija
otrajai klasei tika samazināta, un nu mēs esam pienākuši pie skaitļiem, ka šī
dotācija tiek apdraudēta arī pirmajai klasei.
Tomēr, lai šāda veida atbalsta programmas efektīvi un stabili
darbotos un tiktu nodrošināts atbilstošais finansējums, iesakām Izglītības un
zinātnes ministrijai to nostiprināt likumdošanā. Piemēram, Somijas konstitūcijas
16.pantā ir noteiktas tiesības uz bezmaksas pamatizglītību, kas sevī ietver pirmām
kārtām skolotāju darbu, mācību grāmatas, skolas transportu un brīvpusdienas no
pirmās līdz devītajai klasei. Tas ir atrunāts Somijas likumdošanā.
Līdzīgas likumdošanas izmaiņas ir arī Igaunijā.
Kā ir Latvijā? Algas skolotājiem tiek samazinātas, mācību
grāmatas valsts gandrīz vairs nefinansē – 69 santīmi uz vienu skolēnu -, bet
tagad ierēdņi lemj, ka nākamgad mācību grāmatas, iespējams, vispār ministrija
vairs nefinansēs. Jautājums – kurš tad tās finansēs? Vai mācību grāmatas arī
nav bezmaksas izglītības sastāvdaļa?
Skolas transports. Nu tikai sola, ka no Šveices fondiem vēl būs šis
transports. Tas viss ir uz pašvaldības pleciem! Brīvpusdienas? Arī tās ir
apdraudētas.
Tāpēc var secināt, ka pretējā gadījumā katru reizi, kad tiek
samazināts budžets, tiek samazināts arī šis finansējums un Izglītības un zinātnes
ministrija pārstāj finansēt to, kas citās Eiropas Savienības valstīs ir ietverts kā
bezmaksas izglītības sastāvdaļa. Un tas nozīmē, ka Latvijā vairs nebūs pat
pamatizglītības… pat bezmaksas pamatizglītības.
LPP/LC frakcijas deputātiem rodas bažas, ka pēc Bērnu un ģimenes
lietu ministrijas likvidēšanas tās programmas, koncepcijas, pamatnostādnes un
rīcības plāni, kas ir sadalīti un nodoti citām ministrijām, piemēram, Izglītības
un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai vai Tieslietu ministrijai, netiek
pilnvērtīgi koordinēti, plānoti un arī atbalstīti. Tā rezultātā, kā mēs redzam,
atbalsts ģimenēm un bērniem tiek samazināts.
Mēs uzskatām, ka atteikšanās no pirmās klases skolēnu
brīvpusdienu programmas nekādā gadījumā nav pieļaujama, jo skolēnu nodrošināšana
ar brīvpusdienām, viņu radināšana pie veselīga uztura jau agrā vecumā ir veids,
kā veidot veselīgu sabiedrību ilgtermiņā. Šodien samaksāt par veselīgu uzturu
bērniem ir lētāk nekā rītdien maksāt par nepilnvērtīga uztura izraisītu slimību
ārstēšanu. Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam
sekretāram Rolandam Brokam.
R.Broks (IZM parlamentārais sekretārs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
deputāti! Šajā jautājumā es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 2009.gada
budžetā pirmās klases skolēnu ēdināšanai bija paredzēti 2,8 miljoni latu, taču,
ņemot vērā to, ka diezgan liels skaits skolēnu neapmeklēja skolu slimības dēļ, kā
arī to, ka maksāts tiek par faktiskām ēdināšanas dienām, ir izveidojusies ekonomija
340 tūkstošu latu apmērā. Līdz ar to var secināt, ka vidēji gadā šim mērķim ir
nepieciešami 2,5 miljoni latu.
Savukārt 2010.gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2,26 miljoni
latu. Tātad, pieskaitot klāt šo ekonomiju, sanāk 2,6 miljoni latu, līdz ar to šī
summa ir pilnīgi pietiekama, lai nodrošinātu 1.klases skolēniem ēdināšanu. Un līdz
ar to Izglītības un zinātnes ministrijai nav pamata uzskatīt, ka šī mērķauditorija
varētu tikt sašaurināta vai šī ēdināšana varētu nenotikt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi!
Kolēģi! Es atbalstu šo Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu, taču ne visumā, bet pēc būtības. Jo
tiešām, kā es to vienmēr uzsveru, dzīvodams trūcīgā lauku pagastiņā un lauku
apvidū, es redzu nepieciešamību pēc brīvpusdienām lauku skolās noteikti, un ne
tikai 1.klasē, bet arī turpmākajās klasēs – visā šajā pamatskolas izglītības
posmā, jo laukos valda vēl milzīgāks darba trūkums nekā jebkur citur, bet
atsevišķās vietās – jau nabadzība.
Viegli ir tā pateikt, bet vienmēr jūs, koalīcijas partiju
pārstāvji, arī pareizi prasīsiet: „Bet kur tad ir šī nauda?” Šī nauda ir, un
arī šajā tribīnē es to atgādināšu. Un nesakiet, ka tās nav, un nesakiet, ka es
tagad teikšu, ka tur valsts nevar iejaukties, ka tā ir kāda, nu, teiksim, citu nauda,
pašvaldību nauda un tā tālāk!…
Atgādināšu. No 1999.gada Rīgas tā sauktajā brīvostā, par kuru,
kā tagad zināms pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša norādījuma, ir pieņemti
speciāli likumi ar Saeimas deputātu, „stipendiātu”, atbalstu, lai šajās
brīvostās varētu ieplūst nekontrolējama naudas summa, ko nekontrolēti var izdalīt.
Leonīds Loginovs ir saņēmis 180 tūkstošus, 170 tūkstošus, 150 tūkstošus latu
mēnesī jau 10 gadus un, ja var ticēt mūsu preses ziņām (es šeit jau budžeta
apstiprināšanas laikā vēlā vakarā stundā jums pateicu, ka es arī tam ticu),
joprojām saņem 14 tūkstošus latu mēnesī. Vai tad tā nav nauda? Ja mēs atstātu
šim kungam 1500 latus, tas ir, lielāku algu, nekā mēnesī saņem šeit liela daļa
deputātu, nekāds grēks tas nebūtu. Un tagad šo vienu summu, ko mēs iegūtu mēnesī,
samazinot no 14 tūkstošiem uz pusotru, pareiziniet ar 12 mēnešiem, un jūs jau redzat,
ka summa ir pāri par 100 tūkstošiem. Tāpat mēs zinām, ka šajā… Un
nedusmojieties, kolēģi, es neesmu te nācis meklēt kaut kādu strīdu jeb kašķi… ir
Jānis Straume, kurš saņem 2500 latu. Pat Ministru prezidents saņem mazāk! Un, ja
paņemam pustūkstoti tur nost un pareizinām ar 12, atkal redzam, kāda ir naudas
summa… Un joprojām šajā politisko partiju barotnē atrodas vēl arī citu politisko
partiju deputāti, kuri saņem lielāku algu nekā Ministru prezidents.
Un tas attiecas ne tikai uz Rīgas brīvostu, bet arī uz Ventspils
brīvostu. Nauda ir, un naudu var atrast, ja naudu grib. Un šajā gadījumā es piekrītu
un atbalstu pareizu Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas
deputātu iesniegto pieprasījumu.
Man ir pilnīgi pamatotas aizdomas, ka nav jāpiešķir šajā
grūtajā valsts situācijā arī 5 miljoni latu Rīgas pilsētā reklāmai, kā Šlesera
kungs to dara. Un neaizmirsīsim par viņa nodibināto, kā žurnālisti pareizi to
nosauca, Satiksmes ministrijas astoņkāji! Neaizmirsīsim par to! Un arī par naudas
izšķērdēšanu lielā apmērā brāļiem Dripēm, šofera dēlam un tā tālāk! Arī
tur ir nauda! Tā ka naudu var atrast, lai paēdinātu Latvijas valstī trūcīgus
bērnus, kuriem tas ir nepieciešams.
Es principā atbalstu jūsu priekšlikumu un parādu: ja grib, tad šo
naudu var atrast. Var! Tur nemaz nav vajadzīgi miljoni; ir runa par aptuveni 600
tūkstošiem. Un varēja jau arī miljonu atrast, ja laikus sāktu par to domāt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Aizbalta,
Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika,
Urbanoviča un Agešina pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par
valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas
ēdināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 52, atturas – 3. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes
darba kārtību, mums jālemj vēl par dažiem iespējamiem grozījumiem sēdes darba
kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un tā sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Oļegs
Deņisovs.
O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4959B –
likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” – otrajā, galīgajā, lasījumā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4972B. Pavisam
ir saņemti desmit priekšlikumi. Priekšlikumiem galvenokārt ir tehnisks un
precizējošs raksturs, un visi priekšlikumi ir atbalstīti.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 5. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija arī
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Ļoti labs priekšlikums…
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Nākamais, 7., ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija arī to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Un beidzot 10. – arī…
Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums mums pazuda…
M.Mitrofanovs. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāts priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Un 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāts priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Mitrofanovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.4975B.
Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Un arī 6.priekšlikums ir komisijas izstrādāts
priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi
netika saņemti. Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt to otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam priekšlikumi
netika saņemti. Komisija to izskatīja savā sēdē un lūdz atbalstīt un pieņemt
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvenciju par centralizētu muitošanu
attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot
tradicionālos pašu resursus ES budžetā”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu Nr.1383/Lp9. Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinu
deputātus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par
centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu,
ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas
aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un
biomedicīnu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.121/Lp9. Otrajam
lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Eglītis. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir
tehnisks precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Eglītis. Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par
cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par
cilvēktiesībām un biomedicīnu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas
aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas
aizliegumu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.122/Lp9. Otrajam
lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks likumprojekta
precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Eglītis. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir
tehnisks likumprojekta precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Eglītis. 3. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tehnisks
likumprojekta precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Eglītis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Konvencijas par
cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par
cilvēku klonēšanas aizliegumu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Šie grozījumi bija
nepieciešami sakarā ar to, ka aviācijas radītie izmeši turpmāk Eiropas Savienībā
tiks iekļauti siltumemisijas… tātad siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas
kvotu tirdzniecības sistēmā.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi tikai trīs priekšlikumus.
1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par Civilās
aviācijas aģentūras tiesībām. Tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 2. – Raimonda Vējoņa priekšlikums. Tas ir pārsvarā
redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat 3. – Vējoņa priekšlikums. Arī tas zināmā
mērā ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā,
lasījumā grozījumus likumā „Par piesārņojumu”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
piesārņojumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.
Komisija savā 2.decembra sēdē izskatīja likumprojektu un lūdz
atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam tika saņemti piecpadsmit priekšlikumi, kas izskatīti 2.decembra
sēdē.
1. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 12. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums.
Komisija to daļēji atbalsta savā 14.priekšlikumā… Es atvainojos. 12.priekšlikums
– ministra Dāldera priekšlikums. Komisija to atbalsta savā – 13.priekšlikumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Bērziņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Un 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Bērziņa priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 2.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta savā – 5.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – likumprojektā iekļautais likumprojekts
Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikuma
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās
darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta
numurs ir 5270. Komisija ir saņēmusi deviņpadsmit priekšlikumus.
1.priekšlikumu iesniedza ekonomikas ministrs Kampars, un tas precizē
termina „komplekss tūrisma pakalpojums” skaidrojumu. Komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2. – komisijas izstrādātajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis ekonomikas ministrs
Kampars. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 3.priekšlikums … Nevar atrast 3.priekšlikumu… Es…
Sēdes vadītājs. Par 3.priekšlikumu mēs nupat runājām.
A.Seile. Jā, 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kampars.
4.priekšlikumu arī iesniedza ekonomikas ministrs Kampars. Komisija ir
atbalstījusi šo priekšlikumu daļēji un izveidojusi 5.priekšlikumu, pamatojoties uz
Kampara ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 6.priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija atbalsta daļēji. Šeit tiek precizēts termina „tūrisma operators”
skaidrojums. Komisija izveidojusi 7.priekšlikumu, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 8.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tāpat komisija atbalsta 9. – ministra Kampara
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 10.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija atbalsta daļēji un izveido 11.priekšlikumu, iekļaujot tajā arī Kampara
domu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 12.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Un šo
priekšlikumu lūdzam atbalstīt Saeimā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Tas
ir daļēji atbalstīts, un komisija to ietvērusi savā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 15.priekšlikumu atkal iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija šo priekšlikumu atbalsta, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis ekonomikas
ministrs Kampars. Komisija to atbalsta. Redakcionāls priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 17.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 18.priekšlikums. Arī to iesniedzis ekonomikas ministrs
Kampars. Komisija atbalsta daļēji un ir izstrādājusi 19.priekšlikumu, iekļaujot
tajā ekonomikas ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt
likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tūrisma
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā
komisija likumprojektam „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz trešo lasījumu ir
saņēmusi un izskatījusi divpadsmit priekšlikumus.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa
priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesu darbības uzraudzību un metodisko palīdzību
tagad veiks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 2. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Staķa priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo. Arī to komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Staķa priekšlikums. Arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Es aicinu noraidīt Labklājības
ministrijas priekšlikumu, kas paredz uzlikt pašvaldības domei pienākumu atstādināt
bāriņtiesas locekli, ja to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Likumā bez tam ir paredzēts, ka pašvaldības dome var atstādināt bāriņtiesas
locekli no amata, ja viņš rīkojas prettiesiski vai nolaidīgi, līdz lietas apstākļu
noskaidrošanai. Turklāt domei ir pienākums to izdarīt, ja viņš, pildot savus
pienākumus, kaitē trešo personu drošībai vai veselībai, kā arī darba devēja vai
trešo personu pamatotām interesēm. Abos gadījumos paredzēta lietas izskatīšana
domē, faktu pārbaude, nevis vienkārša valsts inspekcijas pieprasījuma akla
dublēšana.
Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 26.punktu tikai
dome var ievēlēt un atbrīvot bāriņtiesas priekšsēdētāju un locekļus. Tikai dome,
nevis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija! Turklāt tas notiek ar deputātu
balsu vairākumu pēc lēmuma projekta apspriešanas.
Tiesa gan, atstādināt – tas vēl nenozīmē atbrīvot, bet likumā
nav atrunāts nedz lēmuma par atstādināšanu darbības termiņš, nedz lēmuma
atcelšanas procedūra. Tādējādi konflikts starp diviem likumiem ir acīm redzams, un
šo konfliktu mēs radām, pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā.
Es aicinu novērst kļūdu un balsot „pret” vai vismaz protokolēt
manu viedokli, lai cietušajai pašvaldībai būtu iespēja efektīvi pārsūdzēt
inspekcijas pieprasījumu tiesā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Šlesere. Jā, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ļoti rūpīgi
šo priekšlikumu izvērtēja, kā arī uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvju
domas. Viņi bilda, ka lietu pēc būtības var izvērtēt tikai Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcija, kurā ir visi lietas materiāli, turpretī pašvaldībai nav
tiesību pārbaudīt šīs lietas. Un tieši tāpēc gadījumos, ja Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcija ir rūpīgi izvērtējusi šo lietu un konstatējusi, ka ir rupji
bāriņtiesas darbības pārkāpumi, kas rupji pārkāpj bērnu tiesības… tādos
gadījumos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pieprasa pašvaldības domei
atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai
bāriņtiesas locekli no amata.
Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
I.Šlesere. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts
ar iepriekšējo un arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 6. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, kas
paredz to, ka psihologam, kas veic personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti, ir jābūt
ar atbilstošu kvalifikāciju. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo
priekšlikumu, notika lielas debates. Un, ņemot vērā to, ka „psihologs” ir ļoti
plašs jēdziens, ka ir dažāda veida psihologi un tiem ir ļoti dažāda veida
specializācija, kā arī, ņemot vērā to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekcija jau ilgu laiku strādā pie jauna likuma – Psihologa darbības likuma -,
būtu ļoti grūti šeit uzrakstīt, konkrēti kādai specializācijai vai kādai
kvalifikācijai ir jāatbilst konkrētajam psihologam, jo problēmas ģimenē var būt
ārkārtīgi dažādas.
Mēs izvērtējām arī iespēju, ko piedāvāja Saeimas Juridiskais
birojs, – ka ir jānosaka, ka psihologam būtu nepieciešams maģistra grāds. Bet,
ņemot vērā to, ka lūgt psihologa atzinumu ir tikai bāriņtiesas tiesības, nevis
pienākums, mēs uzskatījām, ka šis priekšlikums… Ja mēs noteiktu, ka psihologam ir
jābūt maģistra grādam, tas ievērojami sašaurinātu psihologa pakalpojumu
pieejamību, īpaši lauku rajonos. Tieši tāpēc komisija šo priekšlikumu nav
atbalstījusi. Mēs gaidīsim Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas
izstrādāto jauno likumu – Psihologa darbības likumu.
Tātad komisija nav atbalstījusi deputātes Liepiņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums nav ļoti būtisks. Teksts ir
tikai papildināts ar vārdiem, ka psihologam nepieciešama attiecīga izglītība. Tas
liktu ne tikvien bāriņtiesām (ir runa par bāriņtiesām šajā likumā), bet arī…
Būtībā visām institūcijām, kas prasa atzinumus no psihologiem, vajadzētu padomāt
par to, no kā viņas tos prasa. Tas tiešām ir tā, kā Inese saka. Psihologs ir ļoti
plaša spektra profesija, bet, lai varētu veikt izpēti, ir noteikti instrumenti, ir
noteikta metodoloģija, kā to dara. To nevar izdarīt jebkurš. Šeit mana doma bija
vienkārši pievērst uzmanību tam, lai iestādes skatītos, kam tās prasa sniegt
atzinumu.
Ļoti būtisks ir šis jautājums. Nav tā, ka es neprasu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere. Jā, kolēģi! Kā jau minēju, Juridiskā komisija
rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā to, ka kvalifikāciju piešķir
akreditēta mācību iestāde, pašām bāriņtiesām būtu ļoti grūti noteikt
kvalifikācijas atbilstību, būtu grūti noteikt kvalifikācijas atbilstību konkrētiem
psihologiem. Un tā arī nav bāriņtiesas atbildība.
Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Lienes Liepiņas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 32, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Šlesere. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Staķa priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 30.pantu, kurā paredzēts pienākums izdot
aizbildņa apliecību. Ņemot vērā to, ka bāriņtiesas pieņemtais lēmums ir pamats,
ar kuru persona kļūst par aizbildni, faktiski šīs apliecības nav obligāti
nepieciešamas.
Līdz ar to Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Staķa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas
priekšlikumā, kas nosaka, ka bāriņtiesai katru gadu ir jāpārbauda ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotā bērna
aprūpe.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 10. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, par kuru
jau notika ļoti plašas debates, apspriežot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tas
paredz normu, ka bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un ir izpildāmi nekavējoties.
Savukārt deputāte Liene Liepiņa ierosina, ka ir arī izņēmuma gadījumi, kad runa ir
par lēmumiem par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu, ja bērns atradies audžuģimenē
vai aizbildņa ģimenē ilgāk par gadu.
Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas un arī
Labklājības ministrijas viedokli par šo priekšlikumu un, ņemot vērā to, ka pašreiz
Tieslietu ministrijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā pie ļoti apjomīgiem
grozījumiem Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, neatbalstīja šo deputātes Lienes
Liepiņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, cienījamie kolēģi, sabiedrība ir centusies rūpēties par
pamestajiem bērniem jau ļoti sen, piemēram, jau 1649.gadā Rīgā tika dibināts
bāreņu nams. Bet mēs arī ļoti labi zinām, ka ar to vien nepietiek, jo cilvēkam
nepietiek tikai ar fizisku aprūpi, viņam ir vajadzīga arī dvēseliska aprūpe, un
sevišķi svarīgi tas ir bērnam. Un bērnam to var sniegt tikai tas cilvēks, kurš
viņu aprūpē un kurš viņu mīl. Un šī persona nav tik vienkārši maināma. Nevar
paņemt bērnu no vienas ģimenes un nodot tālāk uz otru vai trešo, cerot, ka viņš
tur tikpat labi attīstīsies.
Katru reizi, kad maina bērna aprūpes personu, viņa nākamās
attiecības, visticamāk, vairs nebūs tik dziļas, tās kļūs aizvien seklākas, un
viņš nebūs spējīgs, būdams jau pieaudzis, veidot noturīgas attiecības, jo nebūs
apguvis prasmi, kā mīlēt pašam savu bērnu.
2008.gadā 1905 bērnu vecākiem tika atņemtas aprūpes tiesības, bet
tās tika atjaunotas 618 bērniem. Tās ir tādas trūcīgas ziņas. Lai noskaidrotu,
kāda ir situācija, būtu nepieciešami daudz smalkāki dati, piemēram, par to, cik ilgi
bērni pavada audžuģimenēs vai pie aizbildņa, vai bērnunamā, cik reižu viņi dabū
mainīt aprūpes formas. Un, galvenais, būtu svarīgi zināt, cik reižu mēs izjaucam
bērnam stabilas, labas attiecības ar viņu aprūpējošo personu. Un to mēs darām
cerībā, ka bērnam būs labāka nākotne. Bet tās ir tikai cerības! Es gribu
atgādināt, ka mēs ar likumu nevaram veidot cilvēku attiecības; mēs varam tās
izjaukt, bet veidot tās nevaram.
Tiem, kuriem ir bažas, ka bērnu nevarēs vairs izņemt no
audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes, es gribu atgādināt, ka šeit ir ielikts tas
termiņš – gads. Gada laikā bāriņtiesām jābūt spējīgām izvērtēt, vai ir
šīs attiecības starp vecākiem un bērniem radušās vai nav, kā audžuvecāki vai
aizbildņi apietas ar bērnu un vai ir pamatota viņa palikšana tur vai nav pamatota.
Bez tam tiem, kas domā par audžuvecākiem vai aizbildņiem, kuri
tiešām slikti apietas ar bērniem, es gribu atgādināt, ka uz audžuvecākiem un
aizbildņiem attiecas tās pašas normas, kas uz parastajām ģimenēm: ja ir pamatotas
aizdomas par vardarbību pret bērnu, tad bērnu izņem no ģimenes. Tur nekādu citu
variantu vispār nav.
Tā. Un nobeigumā šai runai (es nākšu otrreiz runāt, kad būsim
nonākuši pie nākamā priekšlikuma) es jums gribu īsi pastāstīt mazu stāstiņu, kā
man gadījās pirms nepilniem 20 gadiem, kad es biju kādā Latvijas bērnunamā. Maza
meitene man apķērās ap kājām un prasīja man: „Vai tu būsi mana mamma?” Cita
nekā viņa man neprasīja, viņa neprasīja, vai es esmu tā mamma, kurai viņa ir
piedzimusi, viņa neprasīja, vai viņa būs tādā pašā stāvoklī kā citi bērni.
Viņa ļoti vienkārši prasīja: „Vai tu būsi mana mamma?” Šajā vienkāršajā
teikumā ir ietvertas bērna intereses un vajadzības. Tas ir tas, kas viņam ir
vajadzīgs. Un tātad šo personu mēs nevaram viņam mainīt. Ja mēs viņu mainām, mēs
nodarām viņam dikti pāri.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Šlesere. Jā. Godātie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka šis
priekšlikums paredz to, ka bērns tiks atgriezts viņa bioloģiskajā ģimenē. Bērns
netiek atgriezts bērnunamā; viņš netiek izņemts no ģimenes, audžuģimenes vai
aizbildņa ģimenes un ievietots bērnunamā, bet no audžuģimenes vai aizbildņa
ģimenes tiek ievietots atpakaļ viņa bioloģiskajā ģimenē. Protams, cits jautājums
ir tas, cik šī bioloģiskā ģimene ir gatava šo bērnu audzināt, bet par to lemj
kompetentās iestādes, par to lemj bāriņtiesa.
Ņemot vērā visus iepriekšminētos apstākļus, kā arī to, ka
faktiski šāda veida jautājums būtu jārisina Civillikuma 203.panta trešajā daļā,
Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Lienes Liepiņas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Šlesere. 11. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Tas ir
gandrīz identisks iepriekšējam, kuru Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, es gribu vēlreiz atgādināt. Atgriešana bioloģiskajā ģimenē
– tas izklausās ļoti labi, bet tas bērns nav nepamatoti izņemts no šīs ģimenes.
Tas bērns ir izņemts tad, kad viņš jau ir nocietis… Un, iespējams, viņš jau ir
ilgu laiku pavadījis kādā citā ģimenē – audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē –
vismaz vienu gadu. Un mazam bērnam šis viens gads ir ārkārtīgi garš laiks. Ja viņš
tad nav ļoti regulāri, vairākas reizes nedēļā, uzturējis kontaktu ar savu
bioloģisko māti, tad šā kontakta viņam vairs nav. Vienkārši viņam nav vairs šīs
piesaistes, tā piesaiste viņam ir pie jaunās ģimenes, pie audžuvecāka vai
aizbildņa.
Mums vajadzētu domāt par to, ka bērnam ir vajadzīga ne tikai šī
piesaiste, bet arī drošība, ka viņš šai ģimenē var palikt, un tāpēc aizbildņiem
un audžuģimenēm vajag dot šo iespēju aizstāvēt bērnu.
Neviena tiesībsargājošā instance, neviens cilvēks vienmēr
nepieņem tikai pareizus lēmumus. Mēs paši tikko pieņēmām Labklājības ministrijas
priekšlikumu, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijas lēmumu, pašvaldībai jāatceļ bāriņtiesas priekšsēdētājs. Un tas ir
tādos gadījumos, kad bāriņtiesa nerīkojas īpaši adekvāti. Nu, ja ir šādi
gadījumi, tad mums ir jādod iespēja aizbildņiem un audžuvecākiem aizstāvēt savus
audzināmos bērnus. Tā tiešām ir tikai iespēja to darīt, un ne jau visi to darīs.
Bet tāda iespēja būtu, un, kā sacīts, tā būtu pēc tam, kad bērns ir pavadījis
ģimenē jau gadu. Taču pa šo laiku bāriņtiesai vajag spēt novērtēt, kāda ir šī
ģimene.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 26, atturas – 36. Priekšlikums nav
atbalstīts.
I.Šlesere. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru, protams,
komisija ir atbalstījusi. Tas nosaka likumprojekta stāšanos spēkā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam…
Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Jānis
Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ivans Ribakovs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz nozvanīt, lai visi dzird, ka
jānāk uz zāli!
Un tā, godātie kolēģi, turpināsim Saeimas 2009.gada 10.decembra
sēdi. Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma izskatījām grozījumus Bāriņtiesu
likumā.
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs
ir 5275, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirms trešā
lasījuma.
Tātad uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus
priekšlikumus.
1. – pašas Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek
izslēgts otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekta pants par termiņu, kādā tiek
iesniegti pieteikumi par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu. Tā kā tika
konstatēts, ka tas var radīt zināmas problēmas un pretrunas, Juridiskā komisija pati
šo priekšlikumu iniciēja un atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
(No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 3. – līdzīga satura priekšlikums no deputāta
Buzajeva. Arī tas paredz, ka tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas
ierosināšanu ir ne tikai līdz šim jau likumā minētajiem subjektiem, bet arī Saeimas
frakcijai. Tā kā frakcijas, kā mēs redzam šobrīd, var būt pārstāvētas bieži
vien tikai ar pieciem deputātiem, tas izjauktu to līdzsvaru, kas ir šajā likumā
radīts, un tāpēc komisija pēc debatēm arī 3. – Buzajeva kunga priekšlikumu –
neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. Un 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma
spēkā stāšanos. Tas nosaka to, ka šis likums stājas spēkā ar nākamā gada
1.janvāri. Komisija pati to izstrādāja un arī atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi uz trešo lasījumu ir
izskatīti. Komisija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”
trešajā lasījumā, un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes
tiesas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””,trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par prakses ārstiem””. Trešais lasījums. Kopumā tika iesniegti
trīsdesmit priekšlikumi.
1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes
Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts priekšlikumā Nr.2.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 4. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 6. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 7. – priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Un arī 8.priekšlikumu iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 9. un 10.priekšlikumu.
V.Orlovs. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie
deputāti! Es saprotu un zinu savu pienākumu – šodien nākt un runāt par
11.priekšlikumu, tas ir, par likuma 19.pantu, jo esmu informēta, ka vakardien vairākās
frakcijās Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa aktivitāšu dēļ,
manuprāt, ir radies neliels sajukums.
Lūk, pašreizējā situācijā Latvijā atbilstoši likuma 19.pantam
Latvijas Ārstu biedrības ārstu prakses reģistrs reģistrē prakses ārstus, tas ir,
ģimenes ārstus, un arī ārstus speciālistus, kuri strādā privāti. Šis 19.pants ir
ļoti cieši saistīts ar spēkā esošā likuma 29.pantu. 29.pantā skaidri un gaiši ir
rakstīts, ka tajā gadījumā, ja prakses ārsts neatrodas savā prakses vietā piecas
dienas, ārstu prakses reģistram ir jānodrošina iedzīvotāju veselības aprūpes
nepārtrauktība un viņa vietā jānozīmē kāds cits mediķis vai jāsniedz
informācija, kur cilvēkiem griezties pēc palīdzības. Diemžēl praksē šo 29.pantu
piemēro, kā nu pagadās. Ne velti mēs redzam, ka it sevišķi Rīgā ir ļoti lielas
rindas pie ģimenes ārstiem, tas ir, pie prakses ārstiem. Tajā gadījumā, ja viņu
nav, uz durvīm stāv vienkārši zīmīte, ka laikā no tāda līdz tādam datumam
pacientus nepieņem, bet bieži vien nav rakstīts, kur griezties un kā rūpēties par
savu veselību.
Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības
ministriju šajā 11.priekšlikumā ir ierakstījusi, ka turpmāk šos prakses ārstus
reģistrēs Veselības inspekcija kā ārstniecības iestāžu turpmākais reģistra
turētājs. Jo, lūk, ir jābūt šai atbildīgajai valsts iestādei, valsts institūcijai
šajā gadījumā, kura rūpējas par veselības aprūpes nepārtrauktību un arīdzan par
veselības aprūpes kvalitāti.
Informēju jūs, kolēģi, ka komisijas sēdēs visu laiku, kamēr mēs
izskatījām grozījumus likumā „Par prakses ārstiem”, piedalījās Latvijas Ārstu
biedrības pārstāvji. Reizēm tas bija prezidents Pēteris Apinis, reizēm tā bija
viceprezidente Kamena Kaidakas kundze un ļoti bieži arī valdes loceklis Aivars Vētras
kungs.
Tāpēc man ir pamats uzskatīt, ka visa likumprojekta izstrādes
laikā mēs esam sadarbojušies ar Latvijas Ārstu biedrību, un nekādā gadījumā nevar
uzskatīt, ka Latvijas Ārstu biedrībai šeit būtu kas piebilstams, vēl jo
vairāk – noprotestējams.
Ir gan cits jautājums, kolēģi, kas parādījās vakardien sarunā ar
veselības ministri Baibu Rozentāles kundzi. Viņa izzināja un dziļi brīnījās.
Izrādās, ka mums Latvijā ir ārstu biedrība, kas ir nevalstiska organizācija, un tā
ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ārstu biedrība”. Un tad man vairs
nepavisam nav tik daudz jautājumu, kā kādreiz komisijas sēdē, lai noskaidrotu, kā
tad tiek ņemta maksa par reģistrēšanos, kā tiek ņemta maksa par sertifikātu
izsniegšanu un izvērtēšanu, bet es domāju, ka tas būs tālāks Sociālo un darba
lietu komisijas pētījums atbilstoši Satversmes 25.pantam.
Aicinu, kolēģi, 11.priekšlikumu atbalstīt.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Orlovs. Nu, es domāju, ka nav. Komisijas vadītāja visu to jau
pateica. Mēs ļoti ilgi un dikti strādājām pie trešā lasījuma. Visas ar to
saistītās
personas – Veselības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji – vienmēr
bija klāt sēdēs, tāpēc man nav saprotams, kāpēc pēdējā brīdī parādās kaut
kādi paziņojumi.
Līdz ar to es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt 11.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Sociālo un darba
lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
V.Orlovs. 12. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.13, kuru iesniedza Sociālo un darba
lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Atbalstīts arī 15., kuru iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 16.priekšlikums. Daļēji atbalstīts. To iesniedza
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, un tas atbalstīts 17. – Sociālo un
darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 19. – priekšlikums, kuru iesniedza Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Atbalstīts 20.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un
darba lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 21. – priekšlikums, kuru iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Tāpat arī 22., ko iesniedza Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 23. – priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Tāpat arī 24., ko iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 25.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 26. – priekšlikums, ko iesniedza Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.27, ko sagatavoja
Sociālo un darba lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 28. – priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 29.priekšlikums. Arī to sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 30.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs nobalsot par likumprojekta
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
prakses ārstiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās
darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju –
diskriminācijas aizlieguma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā ir
atbalstījusi. Vēlos tikai piebilst, ka šis likumprojekts likumu papildina ar normām,
kas aizliedz atšķirīgu attieksmi dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ un
tādējādi nodrošina fiziskajai personai pieeju saimnieciskai darbībai. Vienlaikus
likumprojekts nosaka arī šīs normas izņēmumus, kā arī nostiprina personas tiesības
prasīt zaudējuma atlīdzību vai atlīdzību par morālo kaitējumu.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu
– saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ē.Zommere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 21.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” otrajam lasījumam tika
saņemts viens priekšlikums. To iesniedza iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Komisija
to izskatīja un atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības
un ugunsdzēsības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju”” (reģistrācijas Nr.1496/Lp9).
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts
Lagzdiņš. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – šā gada 17.decembris.
Paldies.
Sēdes vadītājs. 17.decembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas
Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai
zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.
Jāsaka tā, ka mums Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija
izvēlēti trīs ļoti atbildīgi cilvēki. Komisijas priekšsēdētājs bija Jānis
Reirs, komisijas loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe. Tālāk…
Jūs mani traumējat, jā, es tiešām esmu…
Sēdes vadītājs. Es lūdzu ievērot klusumu!
A.Bērziņš. Ja varētu nomainīt Andri Bērziņu no LPP/LC pret Andri
Bērziņu no ZZS…
Sēdes vadītājs. Es lūdzu klusumu zālē! Un es lūdzu sekretariātu
pareizi norādīt referentu! Turpiniet!
A.Bērziņš. Paldies. Es turpināšu tomēr no tās vietas, kur es
pabeidzu.
Tātad komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Reirs, komisijas
loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe. Bija atklāts konkurss, kur
varēja pieteikties revidenti. Un jāsaka, ka šoreiz pieteikušies bija ļoti daudzi
salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Parasti ir pieteikušies divi vai trīs
pretendenti, bet šoreiz bija pieteikušies deviņi pretendenti. Turklāt ir jāatzīst
tas, ka arī cenu aptaujas, kas bija nolikumā, vērtēja pati komisija… Diapazons bija
ļoti liels: sākot aptuveni no 2000 vai 1800 līdz pat 16 000. Tā ka diapazons
šoreiz bija … tās izmaksas bija pietiekami lielas. Un komisija tiešām ļoti
cītīgi, neatkarīgi, bez kaut kādīgas korupcijas un spiediena ne no iekšienes, ne no
ārienes, izvērtēja visus šos jautājumus. Un mēs esam izvēlējušies. Liekam
priekšā šādu lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt, ka
Valsts kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA
„Pagrabnieces auditoru birojs”.
Lūdzam Saeimu akceptēt šo auditoru biroju, kas veiks Valsts
kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīziju.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Bērziņam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2009.gada finanšu
pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
(reģistrācijas numurs 1597/Lp9). Šis ir likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija saņēma no Ministru kabineta. Kā atceraties,
jau izskatot budžeta projektu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šis likumprojekts, no
vienotās atalgojuma sistēmas viedokļa, situāciju valsts kapitālsabiedrībās padara
nedaudz vaļīgu. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu. Komisija aicina noraidīt šo,
valdības iesniegto, un skatīt alternatīvo likumprojektu, kura reģistrācijas numurs
1635/Lp9 un kurš darba kārtībā ir nākamais.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 71, atturas – 1. Likumprojekts noraidīts.
Dz.Zaķis. Līdz ar to, kolēģi, esam nonākuši pie nākamā
likumprojekta, kas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” ar reģistrācijas numuru 1635/Lp9. To
izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Būtība ir tā, ka mēs uz nākamo gadu – uz 2010.gadu – un arī 2011.gadu
saglabājam visiem valsts kapitālsabiedrību vadītājiem ļoti stingru atalgojuma
sistēmu. Augstākā alga, ko varēs saņemt vislielākās kapitālsabiedrības
vadītājs, būs piecreiz lielāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā
alga. Tā, neapšaubāmi, būs lielāka nekā premjeram, bet tā tik un tā būs precīzi
ierobežota alga. Mēs koeficientus neatceļam. Savukārt kā vispārējo normu
piemērojam to, ka kapitālsabiedrībās – neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai
pašvaldību kapitālsabiedrības, – netiek piemērotas prēmijas… prēmijas
darbiniekiem… visiem darbiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad kapitālsabiedrība ir
strādājusi ar labiem finanšu rādītājiem un kad šī kapitālsabiedrība strādā
brīva tirgus apstākļos, un kad šāda prēmēšana ir absolūti nepieciešama. Tātad
mēs turējāmies pie principa, ka demotivēts darbinieks nav labs darbinieks. Tāpēc
ļausim Ministru kabinetam noteikt, kuru kapitālsabiedrību, kādiem kritērijiem
atbilstošu kapitālsabiedrību darbiniekiem prēmijas ir atļautas un kādā apjomā tās
šiem darbiniekiem ir atļautas.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību, kā arī
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 2, atturas – 24.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Zaķis. Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Jūs šodien no rīta uz sava galda atradāt šo
likumprojektu, kur jūs varat redzēt, ka šā likumprojekta mērķis ir noteikt valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonu un darbinieku materiālās stimulēšanas
tiesisko regulējumu. Proti, runa ir par pabalstiem, kompensācijām, prēmijām un
dažādiem citiem izdevumiem.
Kā jau pareizi teica Zaķa kungs, šie algas griesti pašlaik likumā
ir noteikti. Līdz šim kapitālsabiedrību likumā bija ierobežoti arī atlaišanas
pabalsti, un, kā jūs zināt, pagājušā gada 12.decembra tā sauktajā nakts likumā
par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā ir noteikti
arī atsevišķi ierobežojumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību materiālās
stimulēšanas līdzekļiem.
Taču kā likumprojektā pašlaik ir paredzēts panākt šo materiālo
stimulēšanu? Likumprojekta 1., 2. un 3.pantā ir paredzēts, ka tiek papildināta
akcionāru sapulces, kopsapulces, kompetence, proti, ka kapitālsabiedrības dalībnieku
sapulce slēdz vienošanos jeb saskaņo šīs lietas ar kapitālsabiedrības valdi.
Izklausās jau ļoti skaisti. Tātad sapulce ar valdi saskaņo un slēdz šo vienošanos.
Es patiešām neesmu pārliecināta, vai jūs visi, šeit zālē
sēdošie kolēģi, zināt, ka saskaņā ar likumu sapulce ir viena persona – vai nu tas
ir valsts sekretārs, vai arī tas ir ministrs. Valdes, kā es vairākkārt jau esmu
teikusi, ļoti daudzās kapitālsabiedrībās faktiski sastāv no politiskajiem
menedžeriem. Es minēšu tikai vienu valsts akciju sabiedrību – teiksim, „Latvijas
Valsts meži”. Tur no septiņiem valdes locekļiem trīs ir ievērojami politiskā
biznesa pārstāvji, proti, Zaļo un Zemnieku savienības ģenerālsekretārs, Latvijas
Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, un arī bijušais ievērojamais
politiķis – Tautas partijas ģenerālsekretārs – ir šajā valdē. Katrā ziņā
viņi visi, ja mēs paskatāmies arī šo ziedotāju sarakstu, ir ievērojami ziedotāji
savām partijām.
Bet ne jau par to es šodien gribu runāt. Es vairāk gribu runāt…
Ja jūs paskatītos likumprojekta 4.pantu, tad redzētu, ka visupirms ir paredzēts, ka
lielākajai daļai šo kapitālsabiedrību 2010. un 2011.gadā pabalstus izmaksās
saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumu, taču tālāk, kā jau parasti mēdz būt, ir pateikts, ka izņemot šā likuma
pārejas noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.
Un kas tad ir noteikts šajā 45.punktā? Šajā 45.punktā, ja mēs
salīdzinām ar Orvela „Dzīvnieku fermu”, ir minēti tie vienlīdzīgākie starp
visiem vienlīdzīgajiem. Un, proti, šie ierobežojumi netiek attiecināti un netiek
piemēroti attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Ministru kabineta
noteiktajiem darbības vērtējuma kritērijiem. Un šādā gadījumā prēmijas, naudas
balvas un citas materiālās stimulēšanas, kā arī pabalstu izmaksu apmēru un
kārtību nosaka Ministru kabinets.
Es domāju, godātie kolēģi, ka tas, iespējams, tā varētu arī
būt, jo mēs vairākkārt esam runājuši, ka tik tiešām šīs kapitālsabiedrības
varētu dalīt divās lielās grupās. Viena daļa ir tās, kas patiešām nesaņem no
valsts absolūti nekādas dotācijas, bet otra daļa ir tās kapitālsabiedrības, kas
saņem no valsts dotācijas. Taču tajā pašā laikā šie ierobežojumi jeb, iespējams,
šie materiālās stimulēšanas griesti ir jānosaka Saeimai, nevis Ministru kabinetam,
jo galu galā likumdevējs ir Saeima, bet Ministru kabinets ir tas, kas izpilda Saeimas
pieņemtos likumus. Un es zinu, ka šajā darba grupā, ko vadīja, man šķiet, Kraukļa
kungs, kolēģis Kraukļa kungs, tika runāts par to, ka, iespējams, vajadzētu
likumdevējam noteikt, ka šie materiālās stimulēšanas līdzekļi nevarētu
pārsniegt, piemēram, kaut kādu noteiktu procentu, nu, pieņemsim, piekto daļu, no
algas, ko viņi saņem… kas varētu būt attiecīgā gada laikā. Katrā ziņā nekā
tāda šeit nav. Un, ņemot vērā to, ka šeit šādā veidā, iespējams, tiek
diskriminēti atsevišķi citi… labie darītāji citās kapitālsabiedrībās, jo nav
vienādas attieksmes pret šo kapitālsabiedrību darbiniekiem un amatpersonām (Īpaši
es gribu aizstāvēt kvalificētus darbiniekus, kas nav šie politiskie topmenedžeri).
Es šo likumprojektu nevaru atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Neslēpšu, ka pirms šā likumprojekta izskatīšanas es konsultējos ar deputāti
Čepāni. Esmu viņai pateicīgs, ka viņa mani iepazīstināja ar šā likumprojekta
aizmugures daļu, par ko jūs visi nu jau dzirdējāt. Izsaku viņai pateicību par to, jo
viņa kā tieslietu profesore ir daudz darījusi, lai korupcijas jautājumā mūsu valstī
tiktu ieviesta skaidrība – cik liela tā korupcija un kur tā ir. Un to viņa izdarīs
šodien.
Kolēģi! Es nenāku šeit tribīnē, lai… Droši vien teiks, ka
šodien – šodien jau es biju – un arī budžeta apspriešanas laikā es nācu
tribīnē tikai tādēļ, lai meklētu iespēju teikt kādu populismu. Manā vecumā
vispār nekāds populisms nevar būt. Ja man martā būs 86 gadi, kur tad būs tā mana
karjeras augša, lai būtu populisms?! Es nāku atbalstīt visus tos deputātus – un
tādi jau, protams, ir, ne tikai mūsu kolēģe Čepāne! -, kas pret šo korupciju ir
cīnījušies un cīnās, un tāpēc šodien es izmantošu man atvēlēto laiku un
pateikšu jums, kādēļ es atkal esmu uzkāpis šajā tribīnē. Un sākšu ar
atpakaļejošu datumu.
Tad, kad es vēl 8.Saeimas laikā biju brīvžurnālists un grāmatu
autors, un laucinieks, kas nopelnīja pietiekami, lai normāli dzīvotu Latvijā, pie
manis atbrauca viena persona, kuru jūs visi zināt, – Normunds Lakučs. Viņš atbrauca
ciemos un piecas stundas pie manis nosēdēja, un jau toreiz, īsi pirms 9.Saeimas
sākuma, viņš iepazīstināja mani ļoti atklāti, visos sīkumos ar šo korumpēto
sistēmu, kura bija iedibināta jau deviņdesmito gadu vidū un kura turpinājās visu
laiku – gan 7., gan 8., gan 9.Saeimā. Un viens no iemesliem, kādēļ es ienācu
9.Saeimā, bija tas, ka es biju domājis, ka varēšu ja ne sagraut šo sistēmu, tad
vismaz neļaut tai dziļi iesakņoties mūsu valstī.
Jā! To dzirdēja arī mana dzīvesbiedre. Es gan esmu iebaidīts pēc
beidzamā tiesas sprieduma, bet turpināšu teikt: tas, ko viņš teica, un tas, kas
šodien notiek un turpinās Latvijā, ir Latvijas valsts un tautas mantas izzagšana. Un
to parādīju arī priekšsēdētājam.
Tagad pāriešu pie šīsdienas tēmas. Populismu es nemeklēju. Es
esmu viens no retajiem deputātiem, kurus agri no rīta apturēja šeit, Saeimā,
laikrakstu un televīzijas žurnālisti. Viņiem es pateicu, ka es esmu pret to, ka
deputātiem vēl, jau ceturto reizi, samazinās algas. Ja samazinās, tas novedīs pie
tā, ka, ņemot vērā, ka pamatalga ir 986 lati… Es viņiem teicu: noņemiet 30
procentus, tas ir, ienākuma nodokli un sociālo nodokli, un tad ir 660 latu, un tad vēl
ir klāt mana komisijas nauda… Un cik tālu jūs samazināsiet? Ja vēl samazināsiet,
tad rēķinieties ar to, ka 10.Saeimā lielākā daļa deputātu būs vai nu bezdarbnieki,
vai cilvēki, kas nav varējuši dzīvē izdarīt neko tādu, lai būtu vērts viņus
Saeimā ievēlēt, un kas būs priecīgi strādāt par šiem 600, 700 vai 800 latiem.
Es šeit necenšos, kolēģi, pēc populisma. Bet korupcija jāsagrauj
līdz saknēm, līdz pamatiem. Visas latviešu politiskās partijas, ieskaitot pašreiz
opozīcijā esošo LPP/LC un arī Latvijas sociāldemokrātus, ir nodibinājušas šo
sistēmu, kas veiksmīgi darbojas un turpina… tātad bijuši mēģinājumi darboties
visus šos gadus. Mēs taču šo sistēmu zinām! Tās ir aģentūras, neskaitāmas
padomes ar milzīgām algām – ar 3000, 4000… līdz Loginovam, rekordistam, un citiem
rekordistiem ar 180, 150, 107 vai 115 tūkstošiem latu gadā…
Un ko tas nozīmē tālāk? Tas nozīmē, ka šie cilvēki ietekmē, un
arī pašvaldībās ir ielikti politiski ierēdņi… Jo koalīcijas partijas ta visas
bija tās, kas izgudroja šo jauno novadu likumu un politizēja novadu ievēlēšanu.
Tagad pat gandrīz visos pagastos un novados jūs nevarat vairs sastādīt vienkāršu
sarakstu, kur ir atspoguļots noteikts iedzīvotāju skaits, bet jums ir jāsastāda
partiju saraksts, lai paturētu arī šos visus novadus kontrolē.
Un kas notiek tālāk – jūs taču visi to labi saprotat. Šie
politizētie ierēdņi, politisko partiju pārstāvji, dala Eiropas fondu, dala naudu
nevalstiskajām organizācijām, dala naudu arī pašvaldībām, visvisādiem projektiem.
Un korupcija turpinās arvien tālāk!
Korupcija turpinās arī tādā veidā, ka tās pašvaldības, kuru
vadītāji nav tikuši izredzēto skaitā, saņem daudz mazākus līdzekļus nekā tie,
kuri ir izredzētie. To es redzu arī savā novadā. Un rezultāts ir tāds, ka šī
politizētā novadu sistēma ir novedusi pie reģionālās nevienlīdzības.
Būdams Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs… Mēs ar
Dalbiņa kungu un komisiju aizbraucām toreiz vēl uz Ludzu. Un Ludzā mums Ludzas novada
domes priekšsēdētāja, gribēdama parādīt, kā tas ir, un izrādīdama viesiem
labvēlību, aizveda mūs tālu uz Ludzas novada nomali… atvainojiet, uz pilsētas
nomali, kur mums bija pusdienas, un paskaidroja, ka tā ir vienīgā vieta Ludzā,
pilsētā ar 10 500 iedzīvotājiem, kur vispār var pieklājīgi paēst, un ka
pārējās visas ir, lietojot vecās terminoloģijas vārdu, „zabegalovkas” –
netīras ieskrietuves. Bet tajā pašā laikā… Mani jau Madonā arī neieredz… Tajā
pašā laikā Madona, kur Tautas partijas valdes priekšsēdētājs ir Ceļapīters – un
to nesaka Lācis, to saka Latvijas prese, izlasiet… Madona, pilsēta ar 9500
iedzīvotājiem, saņem, pēc preses ziņām, 30 reižu lielākas summas nekā Ludza. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Ludzā arī Tautas partijas pārstāvis!”)… Jā, jā,
jā, pareizi! Bet acīmredzot ne tas mīkstākais, bet tas vajadzīgākais…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Bet
vispār man būtu lūgums atgriezties pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
V.Lācis. … Jā, tas tā ir! Tātad visa šī iedibinātā sistēma
bija pamatā tam, ka visas naudas plūsmas visā mūsu valstī kontrolē politiskās
partijas, un tagad ar lielu sīkstumu koalīcijas partijas negrib no tā atteikties.
Deputāte Čepāne to parādīja… Negrib no tā atteikties! Izgudro jaunu veidu,
pilnīgi jaunu veidu, kurš šeit likumā ir paslēpts nemaz neredzamā formā. Ja es
nebūtu konsultējies, arī es to nesaprastu.
Kolēģi! Ir laiks jums pašiem sagraut šo sistēmu pašā saknē!
Jābūt… Mēs esam runājuši, un visu jūsu partiju programmās vai vismaz līderu
izteicienos ir bijusi runa par kompetentu personu ar zināmu izglītību, ar stāžu…
par viņu ievēlēšanu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču tas netiek darīts,
un arī jūs negribat to izdarīt. Un par to ir jārunā. Un tāpēc es šeit esmu
uzkāpis, lai to pateiktu.
Un mēs zinām… Šis Normunds Lakučs man atklāja tādas lietas, kas
faktiski ir sāpīgas, – to, cik viņš ir maksājis TB/LNNK deputātiem. Tam
19 000 latu aizdevis, citiem mājas nopircis… Protams, es neatļaujos un apzinos
savu atbildību, ar viena cilvēka teikto pamatot… ar viņa vārdiem šeit runāt…
Sēdes vadītājs. Es vēlreiz jums atgādinu, ka mēs runājam par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””.
V.Lācis. Tas taisni skar! Tas taisni skar šo jautājumu. Nevar…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, vēl trīs vārdi, un es…
V.Lācis. Nevar, Daudzes kungs, tā pateikt, ka tas neskar. Tas skar
šo jautājumu!
Sēdes vadītājs. Ar sēdes vadītāju nediskutē. To aizliedz Saeimas
kārtības rullis.
V.Lācis. Jā, es zinu. Saeimas kārtības rullis aizliedz man arī
pateikt, ka deputāts Kabanovs ir naidīgs latviešu tautai un valstij. Man būs 40
avīžu pierādījumi.
Sēdes vadītājs. Lāča kungs!
V.Lācis. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Jūs atkārtoti pārkāpjat Saeimas kārtības
rulli, jūs pārkāpjat Saeimas deputātu Ētikas kodeksu. Es izsaku jums aizrādījumu.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Viss, ko teica abi iepriekšējie runātāji, ir
skaudra patiesība, bet, lai to novērstu, likumā ir jāizdara labojumi. Es to saku ar
pilnu pārliecību, jo strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijā.
Es gribu mazliet attēlot to ainu, kādā veidā tika sagatavots šis
likumprojekts. Kā atceramies, 2010.gada budžeta paketi pavadīja vairāki likumprojekti,
to skaitā vienotās atlīdzības likums, bet tajā likumā netika iekļautas normas par
valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un atalgojumu tajās. Un tāpēc šajā
likumā ir jāizvirza stingri nosacījumi. Strādājot Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijā, mēs ļoti rūpīgi konsultējāmies ar Juridiskā
biroja pārstāvjiem, kā arī ar dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un,
protams, ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem.
Pārejas noteikumu 44.punkts pasaka, ka valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībās nemaksās prēmijas un naudas balvas. Tas ir šajā likumprojektā,
par kuru mēs tagad, tūlīt balsosim. Tur ir teikts, ka neveic materiālo stimulēšanu
un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumu. Tātad tiktāl viss būtu saskaņots.
Taču nākamajā punktā (un es esmu viena no šā punkta autoriem),
tas ir, 45.punktā, tiek paredzēts, ka atsevišķos gadījumos tomēr tās īpaši
svarīgās kapitālsabiedrības, kuras valstij dod ievērojamus ienākumus un pārvalda
lielus tautsaimniecības objektus (protams, tie ir valsts īpašumi), var saņemt papildu
atlīdzību. Kādu atlīdzību? Mēs ar frakcijas „Jaunais laiks” deputātiem Dzintaru
Zaķi un Madaru Lasmani gribējām panākt, lai šajā punktā, 45.punktā, būtu novilkta
robeža, līdz kurai var palielināt šo atalgojumu, mēneša atalgojumu, kurš, kā jau
minēja Zaķa kungs, ir šāds: sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga,
reizināta ar pieci; tas ir apmēram 3000 latu mēnesī. Par cik to var vēl palielināt
šajā laikā?
Mēs likām priekšā – par 10 procentiem no mēnešalgas. „Nē!”
Tas bija brēciens no kapitālsabiedrību pārstāvjiem. Nu labi, mēs sakām: „Varbūt
par 15 procentiem?” „Nē!” Un visskaļākā balss šinī korī bija arodbiedrības
pārstāvjiem, ko pārstāvēja Baldzēna kungs. Un es nesaprotu, kāpēc tik maz tiek
aizstāvēti pedagogi, kuriem arī šī nauda ieiet budžetā. Būtu lielāks atalgojums.
Par cik? Kāpēc arodbiedrības ar tikpat lielu degsmi neaizstāv policistus? Bet, lūk,
kapitālsabiedrību vadību aizstāv. Nu tad beidzot Miķelsona kungs, „Latvenergo”
priekšsēdis, izteica domu, ka tie varētu būt 20 procenti. Darba grupas sēdē
vienojāmies, ka tie varētu būt 20 procenti. Un es uzskatu: ja nākamajā Saeimas
sēdē, kad aizstāvēsim galīgajā lasījumā šo likumprojektu, netiks noteikta
augšējā robeža procentu apmērā, tad, protams, arī es… un, es domāju, visa mūsu
frakcija un arī ļoti daudzas citas frakcijas balsos pret šīm izmaiņām. Bet ir
jāievieš tās izmaiņas! Tas, ka būtu 20 procentu, būtu bijis labi, bet šis
sabiedriskā sektora brēciens to nogrieza. Arī Stalidzānes kundze, kas ilgstoši
darbojas „Latvenergo” arodbiedrībā, vairs neatbalstīja nekādus 20 procentus. Nu,
lūk, un tāpēc gribētos teikt, ka ir tomēr šis likums jāpieņem šodien, es to
ierosinu. Tāds ir mans viedoklis. Bet šie labojumi ir jāiesniedz, es tos tūlīt
sagatavošu. Un lūdzu nenoteikt pārāk īsu termiņu. Vismaz dienas garumā tam ir
jābūt vai pat garākam.
Un tad sagatavosim optimālus priekšlikumus, par kuriem mēs varam
balsot, – tā, lai visai sabiedrībai tas būtu pieņemams.
Vēl es gribu teikt, ka šīs lielās kapitālsabiedrības darbojas ar
valsts īpašumu, bet līdz šim ir bijis tā, ka viņi ir ieskaitījuši „Parex
bankā” depozītos ļoti lielas naudas summas uz savu, tas ir, akciju sabiedrību,
vārda. Tā, piemēram, „Latvijas valsts meži” uzpērk meža zemes un ieraksta tās
nevis uz valsts vārda (Zemkopības ministrijas personā), kā tas ir ar visiem citiem
valsts mežiem, bet uz sava – akciju sabiedrības vārda. Es domāju, ka šajos krīzes
laikos viņi tik tiešām būtu pelnījuši, lai divus gadus – 2010. un 2011.gadā –
mēs noteiktu viņu atalgojumam griestus procentu apmērā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es runāšu tikai par divām lietām.
Pirmā lieta. Ne jau visos gadījumos šeit mēs varam runāt par
korupciju. Paldies, Lāča kungs, jums arī par labiem vārdiem man, bet es nevaru teikt,
ka es būtu šī lielā pretkorupcijas cīnītāja šajā jomā.
Otrā lieta. Šeit mums ir jārunā pavisam par kaut ko citu, jo līdz
šim prakse ir bijusi tāda. Ņemot vērā šo atlīdzību, dažādas kompensācijas un
koplīgumus, šajās kapitālsabiedrībās strādājošie valdes un padomes locekļi
slēptā veidā no šiem līdzekļiem, no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
līdzekļiem, būtībā ir finansējuši politiskās partijas, un tur nu gan, godātie
kolēģi, ir atsevišķu politisko partiju diskriminācija, jo tās politiskās partijas,
kas nav pie šīs siles jeb pie šīs varas, katrā ziņā nevar saņemt šādus te
ziedojumus, kurus var atļauties šo kapitālsabiedrību valdes, bet agrāk – arī
padomju locekļi. Es domāju, ka jūs to visi saprotat.
Un, neskatoties uz šo lielo troksni zālē, es par to esmu gandarīta,
jo redzu, ka šeit jūsu sašutums vienkārši ir vietā, jo jūs jūtat draudus
atsevišķu partiju finanšu avotiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es uzaicinu esošo
koalīciju… esošās koalīcijas partijas, kuru rokās ir šī vara, pašām sagraut šo
sistēmu. Korupcija ir tāds augs, stāds, kuram nevajag dziļu sakni uzreiz. Vajag mazu
saknīti, un, ja jūs to nenogriežat, šim stādam ir tāda īpašība – ļoti
spēcīgi un ātri iet dziļumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man diemžēl
nebija iespējas piedalīties šā likumprojekta apspriešanā Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo liktenis man tādu iespēju nav
devis, es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Var jau atnākt!”) Es labprāt tur nāktu, bet mums ir paralēlas sēdes, tāpēc
es izmantošu šo laiku, lai paustu tos argumentus, ko es būtu teicis Tautsaimniecības
komisijā par šo likumu.
Sāksim ar vienkāršu patiesību. Tas, ko paredz Latvijas ekonomikas
stabilizēšanas plāns, ir izņemt Latvijā naudu no ekonomikas, un tas notiek, nu, kaut
vai samazinot budžeta izdevumus. Tas ir tas, par ko Saeima nobalsoja 1.decembrī. Un tas
notiek, arī vienlaikus paceļot nodokļus, proti, ja mēs paceļam nodokļus, tad ir
skaidrs, ka cilvēku rīcībā paliek mazāk naudas. Latvija ir izvēlējusies to
scenāriju, kas paredz, ka, lai nostabilizētu potenciālu kopproduktu, ir jāsamazina
algas, faktiski visi izdevumi par kādiem 30 procentiem, un tad Latvijas ekonomika
atgriezīsies šajā stabilitātes punktā. Līdz ar to jūs… To pašu efektu var
panākt ar deflāciju, proti, ja visas cenas samazinātos par 30 procentiem. Tas nav
reāli, jo, kā jūs paši redzat no nākamā gada ekonomikas prognozes… Latvijas Banka
prognozē, ka deflācija būs kaut kur 2-3 procentu robežās. Tātad būs vajadzīgi
desmit gadi tādā tempā, lai panāktu vajadzīgo efektu.
Apspriežamais likumprojekts ir it kā solis tajā virzienā, lai
samazinātu cilvēku rīcībā esošo naudu un tādējādi panāktu ekonomikā zināmu
stabilizāciju. Bet nu būsim godīgi! Mēs šeit runājam par kādiem… nu, reāli par
kādiem padsmit uzņēmumiem, kuri atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Ne jau
kaut kādas tur pašvaldību SIA, kuras apsaimnieko varbūt kādas dzīvojamās mājas,
atstās šo milzīgo ietekmi. Līdz ar to šai loģikai it kā vajadzētu būt tādai, ka
valsts uzņēmumi rāda priekšzīmi privātajam sektoram un tādējādi panāk, ka arī
privātā sektora uzņēmumi samazinās algas par 30 procentiem.
Vai tas ir reāli?
Mēs neredzam, ka privātais sektors ārkārtīgi censtos sekot šim
aicinājumam, un acīmredzot tas to arī nedarīs, jo tā ir vienmēr īpašnieka
izvēle – kādā veidā viņš turpmāk saimniekos.
Un vēl. Paturēsim prātā, ka arī privātajam sektoram ir virkne
citu iespēju, kā tikt pie… nevis pie atalgojuma, bet nu kaut vai vienkārši izņemt
dividendes, kuras joprojām netiek apliktas ar tādu pašu ienākuma nodokli, kāds
attiecas uz atalgojumu, vai ne?
Līdz ar to, man liekas, no tās ilgtermiņa ekonomikas perspektīvas
tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgi – mēģināt tagad tikai tāpēc, ka šo uzņēmumu
akcionārs ir nevis privātais, bet valsts, padarīt šos uzņēmumus faktiski
nespējīgus konkurēt darba tirgū.
Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Tā problēma, ko minēja
cienījamā kolēģe Čepāne un kas ir saistīta ar korupciju un ar to, kā tiek
finansētas politiskās partijas… Tas galvenais ir, atvainojiet, ne jau tas… ne jau
kaut kas cits, bet vienkārši tas, ka nav aizliegtas reklāmas elektroniskajos masu
medijos. Jebkurai nopietnai kampaņai vajadzīgi 500 tūkstoši, un, protams, katrreiz,
kad sākas kampaņa, partijas meklē kaut kādus nelegālus risinājumus, lai kaut kādā
veidā šo kampaņu finansētu. Un mums ir jācīnās pret to, nevis pret mūsu valsts
uzņēmumiem!
Kas attiecas uz partijām draudzīgo ielikteņu likšanu padomēs un
valdēs, tur tā atbilde ir – kompetence. Tur vienmēr būtu jābūt atklātiem
konkursiem. Latvijā ir jābūt profesionāliem uzņēmumu pārvaldniekiem, un šeit es
pirmām kārtām domāju nevis valdes, bet padomes. Jā, arī tās ir nolikvidētas, bet,
atvainojiet, tas ir pretrunā ar jebkuriem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz
uzņēmuma pārvaldi.
Tas, ko es vienkārši aicinu šeit darīt, ir tiešām nobalsot
„par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mums sāktos vienas normālas debates
par to, ko mēs īsti gribam panākt tautsaimniecībā, un vai tas veids, kurš dominē
sabiedrības noskaņojumā kā pareizākais, tiešām ir tas pareizākais.
Pēdējā lieta, lai es vairāk neaizkavētu jūsu uzmanību. Latvijā
ir sabojāta vispār šī pārvaldes sistēma valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tā ir
sabojāta ar to, ka Latvijā (pretēji, piemēram, Amerikas pieredzei) nav atdalīts
izpilddirektora līmenis no valdes līmeņa. Es dziļi sirdī noteikti varu piekrist tam,
ka valdes sēdes jau netiek rīkotas biežāk kā divas, trīs vai, augstākais, četras
reizes mēnesī. Un valdes priekšsēdētājam, protams, par to, ja tās ir tikai kādas
dažas stundas darba, nebūtu jāsaņem tūkstoši. Nu, tas… Nu, ja mēs paskatītos uz
jurista profesiju, tad redzētu, ka tur droši vien ir kādi 100 lati mēnesī… 100 lati
stundā, kas šobrīd ir valdošā likme tirgū.
Latvijas problēma ir tā, ka tādu uzņēmumu, kā, nu, kaut vai tas,
kas te tika pieminēts, – „Latvenergo” valde nav atdalīta no izpilddirektoriem.
Amerikā šādā uzņēmumā būtu valde, kuras locekļi saņemtu droši vien kādus
dažus simtus mēnesī par to, ka viņi ir apmeklējuši sēdes, bet izpilddirektori,
piedodiet, saņemtu tūkstošus, jo viņi ik dienu nodarbojas gan ar uzņēmuma finansēm,
gan ar vadīšanu; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par finansēm; tas būtu
izpilddirektors, kurš atbild par uzņēmuma vispārējo vadību; tas būtu
izpilddirektors, kurš atbild par mārketingu vai klientu piesaistīšanu. Un tas ir tas
ceļš, par ko es aicinu jūs, kolēģi, domāt tad, kad likumprojekts nonāks
izskatīšanai otrajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz atļaut maksāt prēmijas un
piemaksas ļoti veiksmīgām valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un starp
veiksmīgām ir nosauktas tādas kapitālsabiedrības kā „Latvenergo”, „Latvijas
gāze”. Taču pēc tam es vēl nodomāju: bet kāpēc tās tik veiksmīgi strādā?
Tāpēc, ka regulators uzstādīja nereālus tarifus, un jūs par to nedomājāt!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Es apgalvošu to, ka ir viedokļi un ir
pārliecības. Un man ir pārliecība par to, ka nākamgad ekonomika sāks augt. Tiešām
lielie uzņēmumi ir tie, kuri lielā mērā ir mūsu ekonomikas pamatu pamats. Ja
ekonomika sāk augt, tad ir diezgan loģiski, ka arī pildās nodokļi, un līdz ar to
mēs varam sākt maksāt arī lielākas algas tiem, kuri ir budžeta sfērā
strādājošie, un tajā pašā laikā īstenībā ļaut šiem uzņēmumiem maksāt kaut
kādu finansiālu stimulāciju saviem darbiniekiem. Manuprāt, tas ir absolūti loģiski!
Protams, tam visam ir jābūt ierobežotam, tas nevar būt… Nu, nevar būt tā, ka no
grāvja grāvī – vai nu nemaksā nemaz, vai, ja maksā, tad bez nekādiem
ierobežojumiem. Tas arī nav īsti pareizi! Tāpēc mēs mēģinājām tomēr radīt
sistēmu.
Visiem tiem, kas te skaļi runāja par priekšnieku algām un par
valdes locekļu algām… Izlasiet uzmanīgi likumu! Šeit tomēr ir runa par
darbiniekiem. Mēs galvenokārt šoreiz domājām par to, lai darbinieki – tie, kas ir
elektriķi, kas ir ārpus „Latvenergo” birojiem, tie, kas ir mašīnisti „Latvijas
Dzelzceļā”, un tā tālāk, varētu tikt materiāli stimulēti.
Otra lieta, kas arīdzan ir jāatzīmē. Kad Latvija vienojās ar
Starptautisko Valūtas fondu un ar donoriem kopā par to, ka viņi mums aizdos naudu…
kad mēs lūdzām, un viņi mums to naudu aizdeva, tad mēs ļoti labi sapratām, ka mūsu
krīzes viens no galvenajiem cēloņiem ir tas, ka mūsu darba algas neatbilda mūsu
produktivitātei. Uz to viņi mums ļoti precīzi norādīja. Un, godīgi sakot, ja mēs
tagad atkal palaistu vaļā šo situāciju ar piemaksām vai ar prēmijām ārkārtīgi
plaši un apjomīgi, tad mēs rīkotos pretrunā ar to, ko mēs esam apņēmušies, un
pretrunā ar to, kas ir bijis cēlonis vispār kaut kādā mērā mūsu krīzei. Tas
nozīmē, ka jebkāda veida prēmiju vai materiālās stimulēšanas izmaksām tomēr ir
jābūt diezgan precīzi noteiktām un ierobežotām ar augstāko slieksni. Un tie varētu
būt 15 vai 20 procenti.
Mums būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš,
tāpēc, kolēģi, aicinu visus būt aktīviem, apdomāt un iesniegt priekšlikumus!
Paldies.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā
pirmdiena, 14.decembris. Un izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā 17.decembrī, tas
ir, nākamo ceturtdien.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts un
arī nākamais likumprojekts ir iesniegti, lai… Diemžēl atkal budžeta situācija bija
ļoti sarežģīta, un diemžēl šajos divos likumprojektos mums ir jālabo zināmas
tehniskas kļūdas, kas ir ieviesušās.
Pirmām kārtām attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi Ministru
kabineta iekārtas likumā” es tikai gribu paskaidrot, ka tas paredz izslēgt no likuma
normas, kas jau ir ietvertas vai izriet no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
un darbinieku atlīdzības likuma, veicot savstarpēju saskaņošanu.
Kolēģi! Šis likumprojekts ir Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā izskatīts, un komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, es gribu aicināt
Saeimu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, daru jums, godātie
kolēģi, zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar
lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – pēc darba kārtības
37.punkta, tas ir, tagad, izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
Saeimas frakciju vadītāju vai viņu vietnieku iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī”. Izvērtējusi iespēju, ka šis projekts… šis likums
varētu stāties spēkā līdz Jaunajam gadam, komisija konstatēja, ka tomēr būtu
ieteicams šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Izskatot šo projektu pirmajā
lasījumā, jākonstatē, ka tas skar divas ļoti nozīmīgas sfēras.
Pirmā. Mēs esam pieņēmuši 2010.gada budžetu. Un, ja šis likums
nestājas spēkā, tas līdz ar to nonāk pretrunā ar… esošais Kārtības rullis
nonāk pretrunā ar mūsu pieņemto budžetu, līdz ar to rodas diezgan lielas problēmas.
Tas nozīmē, ka jāizmaksā algas, kuras ir pusotru reizi lielākas nekā tagad. Lai to
novērstu, protams, mums šis projekts jāakceptē pirmajā lasījumā.
Otra problēma ir tā, ko ir konstatējis Saeimas Prezidijs.
Administratīvā procesa ietvaros mums tomēr ir jāizstrādā normatīvs regulējums
Saeimas apmeklēšanas kārtībai. Ja šāda pilnvarojuma likumā nav, tad rodas zināms
normatīvs vakuums un mums administratīvajā procesā un administratīvajā tiesā ir
visai grūti aizstāvēt to kārtību, kuru mēs šeit esam reglamentējuši.
Komisija lūdz šo divu konceptuālo iemeslu dēļ akceptēt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Dz.Rasnačs. Komisija ir paudusi priekšlikumu – pieņemt šo
likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā,
galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1633… es atvainojos,
ar dokumentu Nr.1634, kas ir grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumā.
Arī šis likums parādās šeit tāpēc, ka šajā likumprojektā ir
iestrādāts mērķis galvenokārt tehniski precizēt atsevišķas normas, kas attiecas uz
karavīriem, uz iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Šie ir tehniski grozījumi, kurus
ieteikusi gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija.
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir
izskatījusi, un es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu
likumprojektu pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu jautājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Kabanovs, Rubiks, Golobovs,
Deņisovs un Tutins… Tas ir jautājums aizsardzības ministram Imantam Lieģim „Par
Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām
organizācijām”. Šis jautājums tiks nodots aizsardzības ministram Imantam
Lieģim.
Un tagad, kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka,
vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien
pulksten 13.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam
Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mandātu un ētikas komisijas locekļi! Pēc
piecām minūtēm sapulcēsimies komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš
(LPP/LC), Guntis Bērziņš… Paldies, redzu! Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars
Kastēns… Paldies! Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis
Reirs un Ivans Ribakovs.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.
Saeimas Prezidija sēde – Sarkanajā zālē pulksten 12.15.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 21.sēde
2009.gada 10.decembrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījums Standartizācijas likumā” (Nr. 1610/Lp9) (Dok. Nr. 5239, 5239A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1611/Lp9) (Dok. Nr. 5240, 5240A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 1612/Lp9) (Dok. Nr. 5245, 5245A) |
|
| Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 1613/Lp9) (Dok. Nr. 5246, 5246A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1614/Lp9) (Dok. Nr. 5249, 5249A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 1618/Lp9) (Dok. Nr. 5257, 5257A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 1619/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5258, 5258A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. P.Tabūns (pret) |
| – dep. J.Pliners (par) | |
| Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1620/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5259, 5259A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. J.Dobelis (pret) |
| – dep. V.Buzajevs (par) | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1633/Lp9) (Dok. Nr. 5298) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1634/Lp9) (Dok. Nr. 5299) |
|
| Lēmuma projekts „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 862/Lm9) (Dok. Nr. 5265) |
|
| Lēmuma projekts „Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 863/Lm9) (Dok. Nr. 5272) |
|
| Ziņo | – dep. S.Āboltiņa |
| Lēmuma projekts „Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 864/Lm9) (Dok. Nr. 5273) |
|
| Ziņo | – dep. S.Āboltiņa |
| Lēmuma projekts „Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 865/Lm9) (Dok. Nr. 5274) |
|
| Ziņo | – dep. S.Āboltiņa |
| Deputātu Andra Bērziņa, Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Karinas Pētersones, Ainara Baštika, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina pieprasījums ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu” (Nr. 27/P9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5228, 5228A, 5286A) |
|
| Ziņo | – dep. A.Brigmanis |
| Debates | – dep. J.Dukšinskis |
| – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs R.Broks |
|
| – dep. V.Lācis | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1483/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4959) |
|
| Ziņo | – dep. O.Deņisovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 1491/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4972) |
|
| Ziņo | – dep. M.Mitrofanovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1494/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4975) |
|
| Ziņo | – dep. M.Mitrofanovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1595/Lp9) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5192B) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1596/Lp9) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5193B) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” (Nr. 1383/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5267) |
|
| Ziņo | – dep. J.Eglītis |
| Likumprojekts „Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” (Nr. 121/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5268) |
|
| Ziņo | – dep. J.Eglītis |
| Likumprojekts „Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” (Nr. 122/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5269) |
|
| Ziņo | – dep. J.Eglītis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 1428/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5254) |
|
| Ziņo | – dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1441/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5262) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1422/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5263) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 1420/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5264) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 1454/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5270) |
|
| Ziņo | – dep. A.Seile |
| Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1205/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5271) |
|
| Ziņo | – dep. I.Šlesere |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. L.Liepiņa | |
| – dep. L.Liepiņa | |
| – dep. L.Liepiņa | |
| Paziņojums | – dep. V.A.Krauklis |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 1445/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5275) |
|
| Ziņo | – dep. S.Āboltiņa |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem”” (Nr. 127/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5276) |
|
| Ziņo | – dep. V.Orlovs |
| Debates | – dep. A.Barča |
| Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” (Nr. 1578/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5112, 5247) |
|
| Ziņo | – dep. Ē.Zommere |
| Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 1498/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5260) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1496/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5266) |
|
| Ziņo | – dep. S.Šķesters |
| Lēmuma projekts „Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē” (Nr. 866/Lm9) (Dok. Nr. 5294) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (ZZS) |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1597/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5201, 5306) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Zaķis |
| Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1635/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5306) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Zaķis |
| Debates | – dep. I.Čepāne |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. A.Seile | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. A.Štokenbergs | |
| – dep. A.Golubovs | |
| Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1633/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5298) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1633/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5298) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1614/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5249, 5309) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1614/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5249, 5309) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1634/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5299) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1634/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5299) |
|
| Ziņo | – dep. G.Bērziņš |
| Informācija par deputātu N.Kabanova, A.Rubika, A.Golubova, O.Deņisova, un J.Tutina jautājumu aizsardzības ministram I.Lieģim „Par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 182/J9) |
|
| Paziņojumi | – dep. A.Bērziņš (ZZS) |
| – dep. O.Spurdziņš | |
| – dep. V.Orlovs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Datums: 10.12.2009 09:05:36 bal001
Par – 55, pret – 14, atturas – 3. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1618/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 10.12.2009 09:17:16 bal002
Par – 21, pret – 66, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1619/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 10.12.2009 09:27:53 bal003
Par – 22, pret – 66, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1620/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 10.12.2009 09:29:06 bal004
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu (862/Lm9)
Datums: 10.12.2009 09:30:13 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 77, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (863/Lm9)
Datums: 10.12.2009 09:31:05 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (864/Lm9)
Datums: 10.12.2009 09:32:03 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata (865/Lm9)
Datums: 10.12.2009 09:50:11 bal008
Par – 29, pret – 52, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu (27/P9)
Datums: 10.12.2009 09:52:23 bal009
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1483/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 09:54:29 bal010
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1491/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 09:55:48 bal011
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1494/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 09:56:40 bal012
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1595/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 09:57:28 bal013
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (1596/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 09:58:27 bal014
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā (1383/Lp9), 2.lasījums
Datums: 10.12.2009 09:59:33 bal015
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.54) (121/Lp9), 2.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:00:48 bal016
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.53) (122/Lp9), 2.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:02:10 bal017
Par – 71, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1428/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:03:02 bal018
Par – 60, pret – 18, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:05:27 bal019
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1422/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:07:22 bal020
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Operatīvās darbības likumā (1420/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:10:51 bal021
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1454/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:15:55 bal022
Par – 65, pret – 5, atturas – 15. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:20:09 bal023
Par – 15, pret – 32, atturas – 36. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:27:27 bal024
Par – 22, pret – 25, atturas – 35. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:30:16 bal025
Par – 26, pret – 26, atturas – 36. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 10:30:49 bal026
Par – 82, pret – 0, atturas – 6. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:02:42 bal027
Par – 14, pret – 54, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:03:43 bal028
Par – 14, pret – 55, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:04:36 bal029
Par – 72, pret – 5, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:12:03 bal030
Par – 66, pret – 11, atturas – 5. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (127/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:14:35 bal031
Par – 83, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.1277) (127/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:16:01 bal032
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā (1578/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:17:13 bal033
Par – 79, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 2.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:18:33 bal034
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1496/Lp9), 2.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:22:28 bal035
Par – 79, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē (866/Lm9)
Datums: 10.12.2009 11:24:10 bal036
Par – 3, pret – 71, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1597/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:26:26 bal037
Par – 57, pret – 2, atturas – 24. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 11:59:34 bal038
Par – 64, pret – 15, atturas – 6. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:01:26 bal039
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:01:53 bal040
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:02:29 bal041
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 12:03:50 bal042
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:05:28 bal043
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:06:02 bal044
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.12.2009 12:07:41 bal045
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:08:09 bal046
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.12.2009 12:08:46 bal047
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2009.gada 10.decembrī
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Jūs klausāties
„Frakciju viedokļus”, un tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par
Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 10.decembris – tā ir
Starptautiskā cilvēktiesību diena. PCTVL frakcijas vārdā es gribu jūs apsveikt ar
šiem starptautiskajiem svētkiem. Tieši 10.decembrī 1948.gadā tika pieņemta ANO
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Kopš tā brīža ir pagājis 61 gads un bijis
daudz lokālu karu, diskriminācijas gadījumu un citu netaisnību. Bet kopumā pasaulē
situācija ar cilvēktiesībām pakāpeniski uzlabojas. Cilvēks, pilsonis, valsts
iedzīvotājs vairs nepaliek viens pret vienu ar savu valsti, jo viņu aizsargā principi,
kuriem ir augstāka vērtība nekā valsts interesēm vai atsevišķas valdošās šķiras
uzskatiem.
Šodien Latvija pārdzīvo smagu krīzi. Ātri pieaug to cilvēku
skaits, kurus valsts nevar vai negrib aizsargāt pret krīzes sekām, tie ir bezdarbnieki,
bezpajumtnieki, daudzdzīvokļu namu iemītnieki, kuru dzīvokļos līdz šim brīdim nav
pieslēgta apkure. Šodien, braucot uz darbu, es dzirdēju šausmīgu radioreportāžu par
Liepāju, kur vairāk nekā tūkstotis cilvēku dzīvo dzīvokļos, kuros nav līdz pat
šim brīdim apkures.
Mūsu frakcija, PCTVL, vairākas reizes aicināja Saeimu grozīt
Satversmi – pasludināt, ka Latvijas Republika ir ne tikai demokrātiska, bet arī
sociāla valsts. Gan rietumos no mums, gan austrumos valstu konstitūcijās un likumos ir
īpaši atrunāta loma, kura ir valstij, – nodrošināt savu iedzīvotāju sociālās
tiesības. Diemžēl labējās valdošās partijas noraidīja visus likumprojektus, kuriem
bija mērķis pasludināt Latviju par sociālu valsti.
Un šodien mēs nolēmām atgriezties pie tā sauktajām pirmās
paaudzes cilvēktiesībām. Pavisam pastāv trīs paaudzes.
Pirmā – pilsoņu un politiskās tiesības, otrā paaudze – sociālās
un ekonomiskās tiesības, kā arī trešā cilvēktiesību paaudze – minoritāšu un
īpašu grupu tiesības.
Pirms 20 gadiem tika pieļauta netaisnība pret vienu sabiedrības
daļu. 1991.gadā 700 000 Latvijas iedzīvotāju zaudēja pilsoniskās un daļu no
civilajām tiesībām. Vairākums sabiedrības to nepamanīja vai arī… cilvēki ir
pamanījuši un pat atbalstījuši šo netaisnību pret sabiedrības daļu. Tas bija ļoti
nepareizs mājiens valdošajai elitei, ka ar šādu tautu, ar šādu sabiedrību var
darīt jebko, bet protestu nebūs. Pēc tam sekoja haotiska privatizācija, pensiju un
algu samazināšana, komunālo maksājumu un zāļu cenu kāpums un citas nepatīkamas
lietas. Bet pamatā bija pirmā netaisnība, kura bija pieļauta uzreiz pēc neatkarības
atjaunošanas 1991.gadā. Un šodien, šajā tik simboliskajā brīdī, kad pasaule svin
Starptautisko cilvēktiesību dienu, PCTVL frakcija ierosināja izlabot šo sākotnējo
netaisnību un piešķirt Latvijas nepilsoņiem pilsoniskās un civilās tiesības.
Protams, var iebilst, ka pastāv naturalizācijas ceļš. Jā, tādas
tiesības nepilsoņiem ir piešķirtas, bet piešķirtas tādā veidā, ka vairākums
atlikušo nepilsoņu nevar tās izmantot. Piemēram, to cilvēku skaits, kuri neizturēja
pārbaudi, pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis 40 reizes un sasniedzis 44 procentus
no pretendentu skaita. Šīs prasības tiek izvirzītas gan tiem cilvēkiem, kas vēlēja
Latvijas neatkarību pasludinājušo parlamentu, gan tiem, kas balsoja referendumā par
neatkarību.
Par pilsoņu naturalizācijas procesa neefektivitāti liecina kaut vai
tas, ka pirmā pusgada laikā tikai 20 procenti no nepilsoņu skaita samazināšanās
gadījumiem bija saistīti ar naturalizācijas procesu, bet divas trešdaļas no
nepilsoņu skaita samazināšanās gadījumiem bija tādi, kas saistīti ar mirstību.
Deviņu mēnešu laikā no personām, kuras vecākas par 60 gadiem, tika saņemti tikai 80
naturalizācijas pieteikumi. Tas tā ir, neskatoties uz to, ka šo personu Latvijā ir
1465 reizes vairāk. Nepilsoņa statuss joprojām ir 16 tūkstošiem cilvēku, kas ir
dzimuši jau neatkarīgajā Latvijā.
Šodien vairākums no mūsu kolēģiem no citām partijām mūsu
ierosinājumu neatbalstīja. „Par” balsoja tikai PCTVL frakcija un apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcija. Bet mēs strādājam un strādāsim, lai sabiedrība
izmainītu savu attieksmi pret vienas savas daļas problēmu. Ja nav solidaritātes šajā
jomā, tad būtu nepareizi gaidīt labvēlīgu attieksmi no valsts puses arī pret citām
cietušajām sabiedrības grupām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei
Skaidrītei Pilātei. Lūdzu!
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimas
komisijām tika nodoti vairāki svarīgi likumprojekti. Gribu uzsvērt divus
likumprojektus, kas skar pašvaldības.
Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo
telpu īri””, kas paredz atrisināt šobrīd izveidojušos situāciju, ka
pašvaldībai jāsedz izīrētāja izdevumi un jāatlīdzina izīrētājam zaudējumi par
laiku, kad maznodrošināts īrnieks pēc likumīgā spēkā stājušamies tiesas
sprieduma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu turpina uzturēties attiecīgajā
dzīvojamā telpā. Pašvaldībai šāda persona jānodrošina gan ar dzīvojamo platību,
gan arī jāapmaksā tās īres maksa pēc tiesas sprieduma par īres tiesisko attiecību
izbeigšanu stāšanās likumīgā spēkā. (Taču šādai personai jebkurā gadījumā
paliek pienākums norēķināties par nenomaksāto īres maksu un maksu par
pamatpakalpojumiem.) Proti, tādējādi pašvaldībai šie finanšu līdzekļi, kas
izlietojami sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanai, ir jāmaksā
trešajai personai, šajā gadījumā – izīrētājam. Un, lai novērstu minēto
situāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi
attiecīgus grozījumus likumā „Par dzīvojamo telpu īri”.
Saeimā ir iesniegts pilnīgi jauns likumprojekts par nekustamā
īpašuma atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām. Pašlaik nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām regulē Latvijas Republikas Augstākās padomes
1992.gada 15.septembra likums. Šis likumprojekts aizstās vecajā likumā iekļauto
regulējumu, kā arī papildus regulēs nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas
sabiedrības vajadzībām procesu un citus jautājumus, kas pašreizējā regulējuma
ietvaros būtiski kavē efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības
vajadzībām. Turklāt šajā likumprojektā ņemtas vērā Satversmes tiesas spriedumos
par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām iekļautās norādes.
Neraugoties uz to, ka tikai pagājušajā nedēļā tika pieņemts
likums par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības sistēmu, šodien jau steidzamības kārtā tajā bija jāizdara grozījumi
saistībā ar nepieciešamību tehniski precizēt atsevišķas normas attiecībā uz
karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonām. Diemžēl, izskatot budžetu, šis likums tika skatīts kā
steidzams, un līdz ar to ir šodien tātad jālabo jau kļūdas.
Uzskatu, ka tik apjomīgi un būtiski normatīvie regulējumi nebūtu
jāsasteidz un nebūtu steidzīgi jāiekļauj šajā… nebija steidzīgi jāiekļauj
šajā budžeta paketē. Bet tas ir izdarīts, un šodien šī kļūda tika labota.
Tas īsumā bija viss, ko vēlējos pateikt saistībā ar šodienas
sēdi.
Nobeigumā radioklausītājiem gribu novēlēt gaišu un svētīgu
trešo Adventi.
Paldies jums par uzmanību! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Pilātes kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei
Lienei Liepiņai. Lūdzu!
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien skatījām grozījumus
Bāriņtiesu likumā. Tie ir tādi, kas ļoti saistās ar manu interešu sfēru un manu
darbības jomu. Bija sekojošs priekšlikums no manas puses: bāriņtiesas lēmumi stājas
spēkā nekavējoties, izņemot gadījumus, kad tiek atjaunotas vecāku aprūpes tiesības
un bērns atradies aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē ilgāk par gadu.
Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar bērna interesēm un
vajadzībām. Sabiedrība ir centusies rūpēties par pamestiem bērniem jau kopš tā
laika, kad pirms vairākiem simtiem gadu tika radīti pirmie bērnunami. Tāds, piemēram,
bija Rīgas bāreņu nams, kas dibināts 1649.gadā.
Fiziskā aprūpe ir bijusi nodrošināta tātad jau sen. Tomēr, kā
mēs visi ļoti labi zinām, fiziskā aprūpe ir tikai maza daļa no tā, kas cilvēkam ir
nepieciešams. Fiziskās vajadzības var apmierināt jebkurš, tomēr bērna dvēseles
vajadzības var apmierināt tikai kāds, kas bērnu pieņem un mīl. Katru reizi, kad
maina bērna aprūpes vai piesaistes personu, nākamās attiecības, visticamāk, vairs
nebūs tik dziļas. Rezultātā bērns kļūs par pieaugušo, kas nav spējīgs veidot
noturīgas attiecības ar citiem, nebūs iemācījies, kā mīlēt savu bērnu.
2008.gadā tika 1905 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības,
atjaunotas tika aprūpes tiesības attiecībā uz 618 bērniem. Šie visi ir traumēti
bērni, cietuši no vardarbības, tajā skaitā no novārtā atstāšanas, kam ir
smagākas sekas nekā fiziskajai vardarbībai. Protams, lai iegūtu pilnīgu ieskatu
situācijā, būtu nepieciešams daudz vairāk datu un smalkāki dati, piemēram, par to,
cik ilgi bērns pavada pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnunamā, cik reizes bērnam
mainīta aprūpes forma un vieta un, galvenais, – cik reizes mēs esam izjaukuši
stabilas, labas bērna attiecības ar viņam svarīgo personu, būdami cerībā – tikai
cerībā! -, ka bērnam būs nodrošināta labāka nākotne.
Gribu vēlreiz atgādināt bērna labvēlīgas attīstības pamatus.
Pirmkārt, bērna labvēlīgai attīstībai ir nepieciešama vismaz
viena piesaistes persona. Šai bērna piesaistei nav sakara ar asinsradniecību, tā
sakņojas vienīgi bērna ikdienas pieredzē un rodas kopā ar to cilvēku, kas viņu
aprūpē. Ja tiek pārtraukta saskarsme ar šo cilvēku – vienalga, vai tas ir labs
aprūpētājs vai tāds, kas bērnu atstājis novārtā, – bērns labākajā gadījumā
meklē citu, pie kā piesaistīties. Sliktākajā gadījumā bērns to nemeklē un tā
arī neatrod vairs nekādu stabilitāti. Jo mazāks ir bērns, jo īsākā laikā šī
piesaiste būs pārtrūkusi, ja netiks uzturēts ciešs kontakts ar piesaistes personu.
Otrkārt, bērnam nepieciešama drošība par šīs vismaz vienas
personas nepazušanu. Šķirdami bērnu no aizbildņa vai audžuģimenes, mēs,
iespējams, izņemam traumētu bērnu no drošas vides, pārtraucam viņa saikni ar viņam
svarīgiem cilvēkiem un liekam viņam dzīvot smagi traucētās attiecībās ar
bioloģiskajiem vecākiem.
Pastāv bažas, ka nevarēs izņemt bērnu no aizbildņa ģimenes vai
audžuģimenes, kas neapietas labi ar bērnu. Uz to var atbildēt, ka šajā
priekšlikumā ir teikts: ja bērns pavadījis ilgāk par gadu attiecīgajā ģimenē. Tas
nozīmē, ka bāriņtiesai ir pietiekami garš laiks, lai izvērtētu gan aizbildņa, gan
audžuģimenes attiecības un mainītu savu lēmumu, ja tas nepieciešams. Bez tam uz
aizbildņiem un audžuvecākiem attiecas tie paši likumi, kas uz parastām ģimenēm. Tas
nozīmē: ja ir pamatotas aizdomas par to, ka bērns cieš no vardarbības, viņu var
izņemt no ģimenes.
Neviens cilvēks un neviena iestāde nepieņem tikai vienmēr pareizus
lēmumus. Mums ir gan ļoti labas bāriņtiesas, gan tādas, kurām ir trūkumi. Mēs
šajā pašā likumā šodien pieņēmām grozījumus, kas nosaka, ka pašvaldībām
jāatceļ bāriņtiesas priekšsēdētājs, ja Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekcija konstatējusi rupjus pārkāpumus tās darbībā.
Tas būtu tikai visnotaļ pamatoti, ja aizbildņi un audžuvecāki
varētu aizstāvēt savu audžubērnu un viņš nebūtu pakļauts vienas iestādes
lēmumam. Diemžēl Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja, balsu vairākumu tas neguva.
Taču mēs turpināsim strādāt šajā jomā, jo esmu pārliecināta,
ka tas ir tik tiešām bērna interesēs.
Paldies par uzmanību. Novēlu jums jauku nedēļas nogali.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei
Lienei Liepiņai.
Šodien „Frakciju viedokļos” partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas viedokli paudīs tās priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Katram deputātam ir zināma
specializācija, un viņš runā par tiem jautājumiem, kuri skar viņa darbību
visvairāk. Un arī es. Runāšu šodien par tiem jautājumiem, kas skar valsts budžetu,
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un par to, kāda
ir partijas „Pilsoniskā Savienība” attieksme pret šiem likumprojektiem.
Mēs uzskatām, ka nebija citas izejas – ātrā tempā vai lēnā
tempā bija jāpanāk vienošanās par valsts budžetu, lai dabūtu starptautiskos
aizdevumus. Gada nogalē iedzīvotāji var dzīvot mierīgi – pensijas būs, algas būs,
viss tiks izmaksāts. Tomēr satraukumu rada tas, ka pēdējos mēnešos pārāk daudz
runā par to, ka ļoti palielinās bezdarbnieku skaits. Man liekas, ka es zinu zināmā
mērā – kāpēc tas tā ir. Tāpēc, ka ar nākamo gadu bezdarbnieka pabalsta lielums ir
ierobežots, tas sasniegs nepilnus 400 latus, bet, ja kļūst par bezdarbnieku šajā
gadā, tad, protams, var saņemt tādu pabalstu, kura apmērs ir atkarīgs no iepriekš
saņemtās algas.
Šodien, protams, ir jādomā arī par to, kā mēs iedzīvotājiem
skaidrosim iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā mēs skaidrosim nekustamā īpašuma
nodokli, jo tas, kas ir līdz šim nonācis presē, nav pietiekami un katram ir sava
individuālā lieta. Mēs, Saeimas deputāti, burtiski tiekam apbērti ar jautājumiem.
Lai sagatavotos un varētu kompetenti atbildēt uz tiem, tik tiešām ir nepieciešama
kārtīga konsultēšanās gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan ar Finanšu ministriju. Un
mēs to darām, un ir jūtams, ka tā tas būs arī sesiju starplaikā, kuru mēdz dēvēt
par ziemas brīvdienām; mums būs varen karstas ziemas brīvdienas, jo ir šīs
vēstules, uz kurām cilvēki prasa atbildes, un šīs atbildes ir jāsagatavo, rūpīgi
jāsagatavo, un jāsniedz, lai tautā nebūtu nemiera.
Šodien lielas diskusijas bija par tādu jautājumu: kas regulē valsts
un pašvaldību kapitālsabiedrībās atalgojumu? Un, kā vienmēr, Saeimā izraisījās
asas debates. Tā kā es strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijā, es uzskatu, ka bija jāpieņem šis likums, lai tas varētu stāties
spēkā līdz 1.janvārim un lai tiktu zināmā mērā regulēts arī tas atalgojums, ko
saņem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļi un darbinieki.
Kāda tad īsti ir šā likumprojekta būtība? 2010. un 2011.gadā
valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās nemaksās prēmijas un
naudas balvas, neveiks materiālo stimulēšanu un pabalstus izmaksās saskaņā ar Valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Protams, tas
attieksies uz tām kapitālsabiedrībām, kuras pārvalda valsts, kurās ir valsts
kapitāls.
Bet visasākās diskusijas, kā vienmēr, ir par to, vai valžu
locekļiem tomēr ir vajadzīgs lielāks atalgojums nekā Ministru prezidentam. Var teikt,
ka, ja, skatot nākamos likuma labojumus, nākamajā nedēļā pieņems mūsu frakcijas
sagatavotos priekšlikumus, kuri tiks saskaņoti arī ar partijas „Jaunais laiks”
frakciju un kuri paredz, ka ir jāierobežo atalgojums arī piemaksu ziņā šiem
kapitālsabiedrību valžu locekļiem, nosakot to vismaz 20 procentu apmērā no
mēnešalgas, tas būtu tikai loģiski, un es domāju, ka sabiedrība saprastu, ja tādās
ļoti atbildīgās kapitālsabiedrībās kā, piemēram, „Latvenergo” šis atalgojums
būtu lielāks, bet ne astronomiski liels, jo arī viņiem ir jāpievelk josta šajā
laikā.
Tomēr mani ļoti satrauc tas, ka arodbiedrību pārstāvji un arī šo
konkrēto uzņēmumu arodbiedrību pārstāvji tik aktīvi un agresīvi aizstāvēja tādu
normu iekļaušanu šajā likumā, kuras paredz, ka Ministru kabinets pilnīgi brīvi
varētu noteikt visus šos atalgojuma griestus un piemaksu griestus. Protams, ja
pastāvētu arī turpmāk Valda Dombrovska valdība – un es ceru, ka tas tā būs -, tad
šie griesti varbūt arī tiktu saprātīgi noteikti, bet kas gan var zināt, kas stāv
jau pie Ministru kabineta durvīm rindiņā… vai tas būs atslēdznieks vai kāds cits,
kurš jau grib pārņemt šīs valdības atslēgas.
Es domāju, ka valdība pašlaik ir stabila. Un pēc budžeta
pieņemšanas tik tiešām liekas, ka, ja precīzi skaidrojam likumus un, iespējams, pat
labojam neskaidrās normas un neizdevīgi izveidotās normas, varētu arī sabiedrība
izrādīt lielāku apmierinātību, nekā tas ir pašlaik, kad bieži vien presē izskan
tādas domas, ka nu te, Saeimā, ir sapulcējies tāds cilvēkēdāju, sadistu pulciņš,
kuri to vien grib, kā sev palielināt algas, negrib neko strādāt, grib tikai nospiest
podziņas.
Deputāta darbs nav viegls, un reizēm rodas tāds rūgtums, ka gribas
nolikt mandātu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētājai Annai Seilei.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas deputātam… Es atvainojos, nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Jā. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs īpaši neesam
sajūsmā par esošo valdību, par Dombrovska valdību, jo tomēr arī šodien Saeimas
sēdē mēs redzējām, ka ļoti daudzi dokumenti, kas nāca no valdības puses,
komisijās tika pārstrādāti. Un tas ir liels darbs arī Saeimas deputātiem, kuri
strādā komisijās, pieņemsim, pie likumprojekta par valsts kapitālsabiedrību
atalgojumiem, pie dažādiem budžeta paketi pavadošiem dokumentiem un citiem.
Kas šodien tāds svarīgāks bija? Mēs uzskatām, ka pietiekami
svarīgs jautājums bija mūsu pieprasījums. Proti, šodien Saeimas sēdē tika skatīts
LPP/LC frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par
valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas
ēdināšanu”.
2008.gadā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos bija
paredzētas visiem pirmās klases skolēniem brīvpusdienas, tādējādi dodot tiem
iespēju ēst siltu ēdienu vismaz reizi dienā.
Šā gada 17.novembrī Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības
apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi paziņoja, ka
nākamā gada budžeta dotācijas pirmklasnieku nodrošināšanai ar brīvpusdienām
samazinātas par aptuveni 600 000 latiem. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā nepietiks
līdzekļu, lai segtu ēdināšanas izdevumus pirmās klases audzēkņiem. Kaut arī
Pieprasījumu komisijas sēdes laikā izglītības un zinātnes ministre apsolīja, ka
šie naudas līdzekļi tomēr tiks atrasti (un šobrīd ir 340 tūkstoši jau
ieekonomēti), mūs tomēr māc bažas, vai ekonomija būs arī 2010.gadā, vai ministrija
spēj plānot attiecībā uz to, ka bērni slimos ar gripu arī 2010.gadā. Tāpēc
jautājums ir atklāts. Mūs neapmierina ministrijas atbildes uz mūsu sniegtajiem
jautājumiem ministrijai. Jo, ja paskatāmies, kā rīkojas citas valstis, tad redzam, ka,
pieņemsim, mūsu kaimiņzemes Igaunija un Somija risina šīs problēmas daudz
efektīvāk nekā Latvija. Somijas konstitūcijas 16.pantā ir konkrēti atrunāts, ko
nozīmē bezmaksas pamatizglītība: tā ietver gan skolotāju darba samaksu, gan mācību
grāmatas, gan transportu līdz skolai, gan bezmaksas ēdināšanu no 1. līdz 9. klasei.
Un tiek izskatīts jautājums, ka līdz pat ģimnāzijas posmam!…
Mēs vēl ņemamies ar pirmklasniekiem. Pie mums nepietiek naudas
mācību grāmatām, pie mums nav transports nodrošināts. Tas viss ir uz pašvaldību
pleciem. Nevaram laicīgi nodrošināt ēdināšanu, nepietiek līdzekļu. Tas tikai
nozīmē, ka mēs pakāpeniski pārejam nevis uz bezmaksas pamatizglītību, bet jau
daļēji maksas.
LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc pašreizējā valsts politika
attiecībā uz ģimenēm un bērniem jeb, precīzāk sakot, šādas politikas trūkums.
Pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanas
valsts ģimenes politikas īstenošana ir sadalīta starp vairākām ministrijām.
Ministrijas nespēj vai nevēlas veidot vienotu valsts ģimenes politiku, un rezultātā
tiek pieņemti lēmumi bez ilgtermiņa redzējuma, bez izvērtējuma, kādas sekas
nākotnē atstās pieņemtie lēmumi.
LPP/LC frakcijas deputāti vēlējās saņemt atbildi no
premjerministra Valda Dombrovska ne tikai par pirmās klases skolēnu nodrošināšanu ar
brīvpusdienām, bet arī par turpmāko valdības politiku attiecībā uz ģimenēm un
bērniem. Ceram, ka, izskatot šos jautājumus, premjerministrs izvērtēs arī savu
nostāju ģimenes politikas jautājumos. Jau tik bieži lietotā frāze „Bērni ir mūsu
nākotne” tomēr ir un paliek realitāte, ar kuru agrāk vai vēlāk nāksies
rēķināties, maksāt par pieļautajām kļūdām un bezdarbību.
Masu medijos regulāri tiek arī skandēta ziņa, ka deputāti esot
nolēmuši nesamazināt savas algas. Mēs gribam iebilst pret šādu apzinātu
sabiedrības maldināšanu. Deputātu algas jau tika samazinātas divas reizes – kopumā
par 35 procentiem. Šodien Saeimas deputāti nolēma, ka – pretēji likumam – deputātu
algas netiks pārrēķinātas. Tiks iesaldētas gan deputātu algas, gan apmēri
kompensācijām par transportu un sakariem, gan arī piemaksas par darbu komisijās.
Rezultāts: kopējais deputātu algu samazinājums ir apmēram 40 procenti.
Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka deputāti palikuši ārpus
vienotās atalgojuma sistēmas. Kārtības rullis paredzēja, ka deputātu algas tiek
aprēķinātas, vadoties pēc sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada
vidējās algas apmēra un piemērojot koeficientu 3,2. Tās atrodas vienotā sistēmā,
kurā premjerministra alga tiek aprēķināta ar koeficientu 4, bet ministru algas – ar
koeficientu 3,8. Dombrovska valdības izstrādātais jaunais likums paredz, ka deputātu
algas tiks aprēķinātas, vadoties pēc tautsaimniecībā esošās vidējās algas, ar
iepriekšējo koeficientu – 3,2. Uzskatām, ka Saeimas deputātu algu samazinājums ir
solidārs vidējam tautsaimniecībā esošajam algu samazinājumam.
Un nobeigumā vēlos LPP/LC frakcijas deputātu vārdā novēlēt jums,
radioklausītāji, priecīgu un Dieva svētītu trešo Adventi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā
šodien runās deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji! Protams, velti atgādināt, ka
šodien ir ārkārtīgi smaga ekonomiskā situācija. Taču jāsaprot viens: tā beigsies
– un ne jau pēc daudziem gadiem, bet pēc dažiem gadiem. Toties Latvijā ir lietas, ir
procesi, kas var radīt neatgriezeniskas sekas. Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšana tiek ļoti, ļoti apdraudēta no Latvijas nelabvēļu – prokrievisko spēku
– puses. Tiem ir vēlme demontēt Latviju kā nacionālu valsti, ignorējot latviskās
pamatvērtības – valodu, kultūru, morāli, ideoloģiju.
Šodien jau „Frakciju viedokļos” dzirdējāt Mitrofanovu, kurš
skaistā meldiņā dziedāja par to, cik briesmīgi netiekot ņemtas vērā nepilsoņu
tiesības. Lūk, skaitļi, kurus viņš minēja: 117 tūkstoši esot vecāki par 60 gadiem
un neesot pilsoņi. Viņi nav pilsoņi – viņiem ir tādas tiesības -, bet viņi neprot
valsts valodu, tāpat kā tie, kas šeit dzimuši, – 127 tūkstoši; arī tie neprot
valsts valodu, bet grib būt pilsoņi. Lūk, ja tagad viņiem dotu vēlēšanu tiesības,
Saeimas vēlēšanas tiesības, tad, pieskaitot 135 tūkstošus, kas naturalizācijas
kārtībā ieguvuši pilsonību, būtu jau apmēram 400 tūkstošu jaunpilsoņu, kas
piedalītos Saeimas vēlēšanās. Un jāņem vērā, ka ir daudz nelatviešu, kuri ir
vēlējuši Saeimu, un Saeimā jau tagad ir 23 deputāti kreisajā spārnā! Tad Latvija
kā nacionāla valsts beigtu pastāvēt, jo nākamajā Saeimā ievēlētu 60, 70 tādus
deputātus un tie, protams, nobalsotu par pilnīgi citu valsts iekārtu. Tas ir ļoti
bīstami. Protams, neviens jau neliedz viņiem kļūt par pilsoņiem un vēlēt Saeimu,
un, protams, mēs, iedodot 135 tūkstošiem pilsonību, jau tā esam pasliktinājuši
situāciju.
Vēl bija šodien piedāvājums Satversmi grozīt, dodot nepilsoņiem
tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tad nu varat iedomāties: ja 351,5
tūkstošiem nepilsoņu, kas šobrīd ir Latvijā, iedotu šīs tiesības, tad Latvijā
diez vai būtu kāda pašvaldība – varbūt Kurzemē un šur tur Zemgalē -, kura būtu
latviska… Jo jau tagad… Mēs zinām, kas valda Rīgā, kas valda Rēzeknē, kas valda
Daugavpilī un daudzās citās Latvijas vietās.
Tā ka šis tā sauktās maigās okupācijas vai maigās revolūcijas
gājiens turpinās un mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. It īpaši vēl
tāpēc, ka milzīgs skaits latviešu jau ir aizbraukuši no Latvijas un liela daļa no
viņiem neatgriezīsies. Tātad mūsu procents Latvijā sarūk. Un kopumā tas, par ko es
stāstīju, ir milzīgs drauds, ka Latvija varētu zaudēt savu faktisko neatkarību.
Ar to arī šodien beidzu uzrunu jums. Lai jums labi veicas,
neskatoties uz visām ekonomiskajām un finanšu likstām!
Vadītāja. Paldies Tabūna kungam no apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcija „Saskaņas
Centrs” neatbalstīja Saeimā iesniegtos grozījumus likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Mēs esam neapmierināti ar
normu, ka dalībnieku un akcionāru sapulce saskaņo valdes izstrādātos sabiedrības
amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus –
nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un
citādai materiālai stimulēšanai, mēnešalgu palielināšanai un tā tālāk. Proti,
diemžēl varas partijas un Ministru kabinets vēlas saglabāt iespēju pat krīzes
apstākļos palielināt atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās
strādājošajiem. „Saskaņas Centram” šī pieeja nav pieņemama.
Otrām kārtām „Saskaņas Centrs” vēlas pievērst sabiedrības
uzmanību naudas līdzekļu iespējamai izšķērdēšanai Aizsardzības ministrijā.
Šodien tika sagatavots frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu jautājums
aizsardzības ministram Imantam Lieģim „Par Aizsardzības ministrijas piešķirto
finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām”. Saskaņā ar ziņu
aģentūras LETA sniegto informāciju Aizsardzības ministrija ir nolēmusi piešķirt
papildus 35 000 latu vairākām nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinets
šā gada 30.novembrī apstiprinājis attiecīgus grozījumus Ministru kabineta rīkojumā
„Par valsts budžeta programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija
NATO” līdzekļu izlietojumu”. Tiek paredzēts palielināt finansējumu Latvijas
Nacionālo partizānu apvienības uzturēšanai, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības
uzturēšanai, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas uzturēšanai un Latviešu
virsnieku apvienības uzturēšanai. Atgādināšu, ka pavasarī Aizsardzības ministrija
jau piešķīra finansējumu 70 000 latu apmērā šīm organizācijām.
Sakarā ar augstākminēto „Saskaņas Centrs” lūdz aizsardzības
ministru atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, uz jautājumu, kāpēc starp
Aizsardzības ministrijas sponsorētajām organizācijām pat krīzes laikā nav nevienas,
kas apvieno tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās
antihitleriskās koalīcijas rindās, piemēram, latviešu strēlniekus. Šāda selektīva
pieeja apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātus neapmierina.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Tautas partijas frakcijas
deputāte Aija Barča. Lūdzu!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Labdien jūsmājās! Es vēlos šodien vēstīt jums, cienījamie
radioklausītāji, par diviem likumprojektiem, kuri šodien ieguva likuma spēku, Saeimas
deputātiem lielā vienprātībā par tiem nobalsojot.
Pirmais likumprojekts, tagad jau likums, ir „Grozījumi likumā
„Par prakses ārstiem””. Turpmāk, ar nākamā gada 1.janvāri, tiek mainīts viens
no Veselības inspekcijas uzdevumiem, un tā kļūst par Ārstniecības iestāžu
reģistra turētāju. Līdz šim, tātad līdz šā gada beigām, Ārstniecības iestāžu
reģistra turētāja ir Latvijas Ārstu biedrība. Vēlos teikt, ka komisija ļoti
nopietni strādāja ar šo likumprojektu. Komisijas sēdēs piedalījās gan Latvijas
Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apiņa kungs (viņa prombūtnes laikā –
viceprezidente Kamena Kaidakas kundze), gan valdes loceklis Aivars Vētras kungs. Protams,
diskusijas bija ļoti nopietnas, bet komisijas deputāti bija vienisprātis, absolūti
vienisprātis, par to, ka pašreizējā situācijā un pašreizējos apstākļos
Veselības inspekcija… tā arī tapa izveidota nesen, un tās darbība ļoti
konkretizēta… ka Ārstniecības iestāžu reģistra turētājai ir jābūt tieši šai
iestādei. Jo ar Ārstu prakses reģistru ir saistīti ļoti daudzi nopietni jautājumi.
Un tādēļ arīdzan ir labots likuma 29.pants, un tur skaidri un gaiši ir noteikts,
kāda ir kārtība, ja prakses ārsts nevar savus pienākumus kādu zināmu laiku pildīt.
Un arīdzan ir noteikts, ka prakses ārstu var aizstāt uz laiku līdz diviem gadiem, un
šeit mēs domājam par prakses ārstēm – par jaunajām māmiņām, kuras savus
bērniņus līdz divu gadu vecumam, iespējams, vēlēsies audzināt mājās.
Likumā ir iestrādāts arī pavisam jauns pants, un tas ir 31.1
pants; tas ir papildinājums. Tur ir noteikumi par ārsta prakses darbības apturēšanu
un par darbībām, kādas ir nepieciešams izdarīt prakses ārstiem, tātad tiem
cilvēkiem, kuri darbojas kā privātuzņēmēji vai arī kā pašnodarbinātās personas.
Šodien Saeima akceptēja otrajā, galīgajā, lasījumā arī
likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas ir cieši saistīts ar
likumprojektu „Pacientu tiesību likums”, tas ir, pavisam jaunu likumu, kuru šodien
pēcpusdienā komisija centīsies vēl līdz galam saskaņot gan ar Veselības ministriju,
gan arīdzan ar Saeimas Juridisko biroju, lai nākamajā ceturtdienā varētu par to
diskutēt pēdējā, trešajā, lasījumā. Un, lūk, šie manis iepriekš minētie
grozījumi Ārstniecības likumā ir nepieciešami tādēļ, lai mēs salāgotu
atsevišķas likuma normas un lai, ar nākamā gada 1.martu stājoties spēkā gan
grozījumiem Ārstniecības likumā, gan jaunajam Pacientu tiesību likumam, viss būtu
pilnīgi skaidrs un nebūtu nekādu domstarpību.
Esam informēti – vēlos arī to jums šodien teikt -, ka Ministru
kabinetā savu ceļu ir uzsākuši vēl vieni grozījumi Ārstniecības likumā, un mēs
ļoti ceram, ka tie tiks drīz vien iesniegti parlamentā, un tad Sociālo un darba lietu
komisija uzsāks nākamo diskusiju, un tas būs jautājums par ārstniecības personu
sertifikāciju. Jo šodien, manuprāt, tā diezgan dīvaini mums iznāk, ka jauni cilvēki
beidz augstskolu, beidz rezidentūru, bet tūlīt viņiem ir nepieciešams sertificēties,
viņiem ir nepieciešams sertifikāts.
Pirmajā diskusijā, kuru mēs esam jau uzsākuši, mēs uzdevām
jautājumu, bet pilnīgi skaidru atbildi nesaņēmām. Tātad ir jautājums, vai mēs
neuzticamies valstī akreditētajām augstskolām un vai mēs neuzticamies tiem
cilvēkiem, kuri šos jaunos speciālistus māca un ievada dzīvē. Cita lieta būtu, ja
ārstniecības personas sertifikācija notiktu pirmo reizi, teiksim, pēc pieciem gadiem,
kopš tā sākusi patstāvīgi strādāt.
Un vēl mēs diskutēsim par to, vai pašreizējā situācijā,
pašreizējos apstākļos gan par reģistrēšanu, gan par sertificēšanu un sertifikātu
izsniegšanu būtu nepieciešams maksāt naudu un, ja maksāt, tad cik lielu naudu
maksāt, un kā tad mēs to nosauksim, lai viss būtu pilnīgi skaidri. Ja tā ir nodeva,
tad valsts nodeva; ja tas ir kāda cita veida maksājums, tad – kas tas galu galā ir?
Tātad, lūk, Sociālo un darba lietu komisija – to vēlos jums
apgalvot – nopietni strādā pie veselības jomas likumu grozījumiem un jaunu likumu
izstrādes.
Vēlos teikt jums paldies, ka uzklausījāt, paldies, ka par veselības
aprūpes jautājumiem jūs rakstāt un zvanāt mums uz Saeimas Sociālo un darba lietu
komisiju, un paldies par tiem priekšlikumiem, uz kuriem pamatojoties mums ir
vienkāršāk izstrādāt kāda likuma grozījumus.
Vēlu jums izturību un veselību. Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātei Aijai Barčai.
Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu
zāles ir izskanējuši.
Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!