Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 19.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā.
Ministru prezidents ir lūdzis izdarīt grozījumu 2009.gada
19.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi”
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība grozīta. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Es vēl neesmu redzējis to
likumu!”)
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa, Jāņa
Dukšinska, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara un Intas Feldmanes iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla
būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un
Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību,
attīstību un sadarbību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts
un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Ir pieteicies runāt… Viens deputāts var runāt „par”, viens –
„pret”.
„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Opozīcijai
nav pārāk daudz iespēju iejaukties budžeta paketes komplektācijā. Šodien jums tika
nodemonstrēti divi šādi mēģinājumi, un tie abi ir veltīti ļoti svarīga likuma par
vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
sistēmu darbības paplašināšanai. Pirmo mēģinājumu izdarīja LPP/LC frakcija, un
tas attiecās uz Latvijas Bankas darbinieku iekļaušanu vienotajā atlīdzības
sistēmā. Likumprojekts tikko tika nodots komisijām bez balsošanas.
Otrais un nākamais mēģinājums tika veikts no PCTVL frakcijas puses,
un tas paredz iekļaut šajā sistēmā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
valžu locekļus. Lai to panāktu, nepieciešami ne tikai attiecīgi priekšlikumi jumta
likumā, bet ir nepieciešami arī grozījumi speciālajos likumos, kuri nu tiks
piedāvāti jūsu ievērībai.
Nepieciešams atzīmēt, ka valdība jau sākotnēji bija pret Latvijas
Bankas vadības iekļaušanu sistēmā un jau no iesākuma bija par mūsu priekšlikumu,
kā tas izriet no vairākiem likuma par vienotu atlīdzības sistēmu pantiem, tomēr
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” sākotnēji budžeta paketē iekļauti nebija. Valdība tos
iesniedza atsevišķi un pēc dažām stundām pēkšņi atsauca, bet šodien pēkšņi
atkal iesniedza darba kārtībā, un mēs skatījām divus pilnīgi analoģiskus
projektus. Ņemot vērā, ka PCTVL projekts ir tomēr pirmais, es aicinu šo priekšlikumu
atbalstīt. Vai šeit ir runa par aizkulišu cīņu valdošās koalīcijas iekšienē vai
arī tas ir vienkārši ierēdņu pieļauts juceklis?
Visam notikušajam ir vēl arī juridiska nianse. Šogad likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” jau tika ieviesti
grozījumi, kas neļauj attiecīgajiem vadītājiem saņemt atlīdzību, kas lielāka par
sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru ar
koeficientu 5. Juridiskā tehnika spiež šā ierobežojuma vietā ierakstīt atsauci uz
jumta likumu, bet arī pašā jumta likumā… Kaut gan netieši… kaut gan tiek domāts,
ka valsts aparātā maksimālā ir premjera alga, kurai attiecīgais koeficients sastāda
nevis 5, bet 4,1, tomēr tieši nekur tas netiek rakstīts. Tādēļ gadījumā, ja jumta
likums tiks pieņemts sākotnējā veidā, pastāv risks, ka atlīdzība
kapitālsabiedrību vadītājiem pacelsies līdz 2008.gada nereāli augstajam līmenim,
kas ir izsaucis pamatotu sabiedrības sašutumu.
Mēs gribam pievērst jūsu uzmanību Juridiskā biroja priekšlikumam,
kura nav jumta likuma sākotnējā tekstā. Valsts vai pašvaldības institūcijas
amatpersonām mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu
Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, mēs
atbalstīsim gan algu jumta likumu, gan visus to pavadošos likumus. Jebkuras iestādes
vai institūcijas izslēgšana no jumta likuma tikai palielinās varbūtību, ka viņu
atlīdzība nonāks ārpus Saeimas kontroles.
Aicinu nodot komisijām valdības izstrādāto likumprojektu, kuru no
jauna iesniedz PCTVL frakcijas deputāti. Ja jūs to negribat darīt, tad jums ir iespēja
atbalstīt pilnīgi analoģisku valdības likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” pieteikusies deputāte Anna Seile. Lūdzu! Vārds
deputātei Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Svētki ir beigušies. Vakar visa tauta, likās, ir
ļoti vienota, un visi gaida, ka beigsies visas šīs ķibeles un ka arī deputāti šajā
vienotajā saimē vienoti domās par to, lai tautā visiem būtu vienādas izdzīvošanas
tiesības. Bet kas notiek šodien Saeimā?
Mēs apspriežam likumprojektu, kuru iesnieguši viskreisākās
partijas pārstāvji, un jūs jau dzirdējāt, kā Buzajeva kungs pamatoja, – ka viņi
atkārto valdības iesniegto likumprojektu. Pagājušajā Saeimas sēdē šo likumprojektu
mēs diezgan vienprātīgi izņēmām no darba kārtības (No zāles dep. V.Buzajevs:
„Nebalsoja vispār!”), Ministru prezidents to atsauca. Un šodien to iesniedz
kreisās partijas. Arī Ministru prezidents atkārtoti ir iesniedzis šo pašu
likumprojektu izskatīšanai Saeimā, bet šodien pēc šīs sēdes, kad sēde beigsies,
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks izskatīt likumprojektu par vienotu valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Mēs
nezinām, kā šī sēde beigsies, kādi būs pieņemtie lēmumi, bet pašreiz
sagatavotajā likumprojektā ir ierakstīts, ka visas šīs atlīdzības sistēmas, arī
saistībā ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, regulēs
Ministru kabineta noteikumi. Kādi būs šie noteikumi – nav nekādu nosacījumu.
Kāpēc mums, deputātiem, kas māk, manuprāt, domāt saprātīgi,
šodien ir jāieliek atpakaļ darba kārtībā šis grozījums likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kamēr mēs neesam izlēmuši,
kādi būs priekšlikumi šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatāmajā
likumprojektā par vienotu valsts amatpersonu un darbinieku atlīdzību?
Jā, Juridiskais birojs ir sagatavojis ļoti kompetentus
priekšlikumus, un, ja tos pieņemtu, viss varbūt būtu kārtībā, bet kāpēc šajā
pamatlikumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”
nevar palikt tie grozījumi, kurus mēs grūtā cīņā šeit bijām izcīnījuši un kuri
nosaka to, ka valdes locekļiem kā atlīdzība tomēr tiek noteikta konkrēta summa un ka
tā nevar būt lielāka par pieciem atalgojumiem, ko saņem cilvēks ar vidējo atalgojumu
valstī?
Un arī šīs kompensācijas. Tur bija ierakstīts, ka tās var saņemt
tikai divu mēnešu atalgojuma apmērā, turpretī šajā likumā atkal tas notiek
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kāda tad būs šī kārtība, ja mēs
izdzēšam no pamatlikuma ārā visus nosacījumus? Īstenībā vienotajam likumam par
atlīdzību vajadzēja ņemt vērā šajā likumā noteiktās normas, vai arī es
ierosinu, ka Saeimai tomēr vajadzētu lūgt Ministru kabinetu vēlreiz atsaukt – vismaz
uz vienu nedēļu – savu likumprojektu un šo likumprojektu noraidīt.
Tad, kad mums būs pilnīga skaidrība, kādas normas paliek vienotās
atlīdzības sistēmas likumā… Protams, ir jābūt vienotai atlīdzības sistēmai, bet
tā nevar būt tik miglaina, ka atkal visiem padomes locekļiem atalgojums tiks noteikts
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pie Ministru kabineta durvīm jau klauvējas
ļoti daudzi nākamie Ministru prezidenti. Kāds būs viņu lēmums par šīm padomēm un
valdēm – to gan mēs nezināsim.
Es lūdzu deputātus izturēties atbildīgi un noraidīt šo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Mums
jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova,
Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska sagatavotā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pasta
likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts
drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es komisijas vārdā lūdzu
nodot šo likumprojektu tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai, jo abas komisijas – Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – skatīja kopīgi šo dokumentu
10.novembra sēdē un nolēma atbalstīt to konceptuāli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi
Valsts drošības iestāžu likumā” tiek nodots tikai Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (No zāles:
„Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts
noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Ar tādiem pašiem argumentiem
kā par iepriekšējo likumprojektu, kas bija par grozījumiem Valsts drošības iestāžu
likumā, es aicinu arī šo likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījums likumā „Par
valsts noslēpumu”” tiek nodots tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? (No zāles: „Nav
iebildumu!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”)
Deputātiem ir iebildumi. Jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – 10. Likumprojekts komisijām nodots.
Pirms izskatām nākamo sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, ir
jāizskata saņemtie iesniegumi par izmaiņām… lūgumi izdarīt izmaiņas darba
kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir lūgusi izskatīt tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas minētajā komisijā. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
lūgusi mainīt Saeimas 19.novembra sēdes darba kārtību un izskatīt bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts drošības
iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība mainīta.
Tāpat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
lūgusi grozīt Saeimas 19.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut bez atkārtotas
izskatīšanas attiecīgajā komisijā likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts noslēpumu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas darba kārtība grozīta.
Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5186 – likumprojektu
„Grozījumi Krimināllikumā”, kas sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Tur
apvienoti trīs likumprojekti.
Kopumā saņemti un izskatīti desmit priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums
ir ļoti vienkāršs – izslēgt Krimināllikuma 194.1 pantu „Nepatiesu datu
vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli”. Šis
pants ir iekļauts likumā aizpērn decembrī, krīzes priekšvakarā. Divu gadu laikā
panta piemērošanas prakse ir sekojoša. Pērn novembrī aizdomās par nepatiesu ziņu
izplatīšanu Drošības policija bija aizturējusi Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju
Smirnovu. Tāpat šajā sakarā drošībnieku aizdomu lokā bija nonācis arī grupas
„Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs. Saistībā ar abiem minētajiem
gadījumiem publiskajā telpā gan no krimināltiesību speciālistiem, gan no masu mediju
pārstāvjiem, gan no politiķiem ir izskanējusi pamatota kritika par nepieļaujamu
cenzūru un Satversmē nostiprinātās vārda brīvības ierobežošanu.
Reakciju uz notikušo varētu salīdzināt tikai ar telefona meteorīta
nokrišanu Mazsalacā. Nobela prēmiju ekonomikā ieguvušais amerikāņu ekonomists Pols
Krugmans, ironizēdams par Smirnova aizturēšanu pēc tam, kad tas bija paudis kritisku
informāciju par Latvijas Banku un lata stabilitāti, savā blogā raksta: „Arestēt
jebkuru ekonomistu, kurš piedāvā pesimistisku analīzi, – kāpēc gan Buša
administrācija par to neiedomājas?”
Šim notikumam plašu aprakstu veltījis arī laikraksts The Wall
Street Journal, akcentējot, ka Latvija izvēlējusies nebijušu soli, kā apturēt
krīzi, aizturēdama ekonomistu par to, ka viņš bijis pārlieku pesimistisks. Pagaidām
drošībnieku redzeslokā nav sastopams Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle,
kurš šogad jau 29.augustā savu biedru konferencē arī pauda viedokli par lata vēlamo
devalvāciju.
Runājot par bijušajiem premjeriem, jāatzīst, ka viņi pārsvarā
izplata pilnīgi pretēja rakstura nepatiesas ziņas par valsts finanšu sistēmas
stāvokli, būdami pārāk optimistiski. Īpaši raksturīgas šajā ziņā ir viņu
pirmsjaungada vai pirmsvēlēšanu uzstāšanās. Piemēram, lūk, ko teica mums Aigars
Kalvītis, apsveikdams mūs jaunā, 2006., gada priekšvakarā: „Mīļie tautieši! Ja
netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Trekni
gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.”
Diemžēl Kārtības rullis neļauj man tālāk citēt mūsu
cienījamā valsts vadītāja runas, kuras arī varētu klasificēt tā kriminālā panta
ietvaros, kuru es piedāvāju no likuma izslēgt. To es daru, būdams mūsu vakardienas
brīnišķīgo valsts svētku iespaidā un vienīgi patriotisku mērķu vadīts, –
nodrošināt valdības stabilitāti un pārmantojamības principu valsts politikā, lai
mūsu valsts vadītāji arī turpmāk Jaunā gada svinību priekšvakarā iepriecina mūs
ar savām runām, neriskēdami nokļūt cietumā, kura uzturēšanas finansēšanu viņi,
starp citu, nolēma samazināt par 20 procentiem.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nepatiesu ziņu izplatīšanas par Latvijas
Republikas finanšu sistēmas stāvokli analīzes ietvaros ļaujiet man atgādināt, ko
bija paziņojis tautai Ivars Godmanis, vēlot tai daudz laimes Jaunajā, 2008., –
krīzes – gadā (citēju): „Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir panākusi
būtisku izaugsmi un patlaban no vadošajām Eiropas valstīm atpaliek aptuveni desmit
gadus. Daudzi saka: tagad ir krīze, un Godmanim uzdots to izstrēbt. Ziniet, nav tā!
Salīdzinot ar 1990.gadu, 2007.gads ir tikai viegla vēja pūsma.” (Citāta beigas.)
Godmanis solīja, ka, lai atvieglotu iedzīvotāju dzīvi, valsts
maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām: bērniem, pensionāriem un
invalīdiem. Punkts.
„Tur nav diskusiju,” sacīja premjers. „Valdība ieviesīs
brīvpusdienas pirmklasniekiem, turpinās palielināt pensijas par nostrādātajiem
gadiem, pabalstus invalīdiem. Būs lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, būs
lielāka minimālā alga. Būs atbalsts arī uzņēmējiem, darba ņēmējiem,
skolotājiem, policistiem, eksportam, kultūrai iespēju robežās, un šīs robežas
aug.” Tā solīja valdības vadītājs.
Atzīmēsim, ka visu to Godmaņa kungs bija teicis trīs dienas pēc
tam, kad Valsts prezidents jau bija izsludinājis likumu ar apspriežamo pantu, bet
divpadsmit dienas pirms šā panta stāšanās spēkā. Tāpēc mēs nevaram notiesāt
Godmani saskaņā ar šā panta otro daļu, kas paredz atbildību par atkārtotu nepatiesu
ziņu izplatīšanu. Vēlēdams mums daudz laimes jaunajā, 2009., gadā, premjers bija
teicis: „Ekonomikas straujās bremzēšanas, bankas krīzes dēļ mums nācās
aizņemties naudu Starptautiskajā Valūtas fondā un Eiropas Komisijā. SVF mums uzdeva
jautājumu: „No kā jūs neesat gatavi atkāpties, prasot mūsu atbalstu ?” Mēs
atbildējām: „No sava stabilā lata līdz pat ieiešanai eirozonā, no pensiju
palielināšanas, no algu nesamazināšanas ārstiem, māsiņām, sanitāriem, no algu
nesamazināšanas mūsu skolotājiem, no pabalstu palielināšanas invalīdiem, no
brīvpusdienām pirmās un otrās klases skolēniem, no bērnu kopšanas pabalstiem.”
Gads vēl nav beidzies, bet mēs jau zinām, ka Godmanis – it kā
tīšām – neaizskaramu vērtību vidū bija minējis tieši visu to, no kā nācās
atteikties. Šis premjers demonstrē, ka apspriežamais likuma pants bija morāli
novecojis vēl pirms tā pieņemšanas un tas ir jāizslēdz no likuma, un to varētu
atjaunot likumā tikai tad, kad valsts finanšu sistēmas stāvokli varēs droši un
pārliecinoši prognozēt vismaz pusgadu uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Iepriekš citētajām runām
nevar piemērot apspriežamā panta trešo daļu, kas paredz atbildību par apzināti
nepatiesu ziņu izplatīšanu par valsts finanšu sistēmas stāvokli, ja tas izdarīts
mantkārīgā nolūkā. Šajā sakarā kļūst visai interesanti patlaban pie varas
esošā premjera Valda Dombrovska izteikumi 6.jūnijā, pēdējā vēlēšanu dienā.
Savā intervijā laikrakstam „Neatkarīgā” premjers uzsver, ka
valdība līdz šim sociālo sfēru ir maksimāli pasargājusi. Arī sarunās ar
starptautiskajiem aizdevējiem valdībai ir uzstādījums, ka sociālā sfēra ir
jāpasargā; tas nozīmē nemazināt pensijas. Kā atzīst Dombrovskis, sarunā ar
Starptautisko Valūtas fondu šī tēma parādījās, bet vēlāk tika svītrota. Tā
paša 6.jūnija vakarā premjers deva interviju arī televīzijai. Jautāts, vai pēc
vēlēšanām sabiedrību nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi, premjers uzsvēra, ka
par tādiem nevar būt runa.
„To, ka būs nepieciešami papildus budžeta izdevumu samazinājumi,
mēs pateicām jau pirms vēlēšanām. Valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem
aizdevējiem, lai vienotos par konkrētu samazinājuma summu, un vienošanās tiks
panākta nākamās nedēļas sākumā,” skaidroja Dombrovskis. Pēc viņa teiktā,
budžeta samazinājumi skars praktiski visas jomas. Valdība aizsargā sociālo jomu un
pensijas, iespēju robežās centīšoties tās saglabāt. Jau pēc astoņām dienām,
svētdienas vakarā, Ministru kabinets bija apstiprinājis un nākamajā dienā iesniedzis
Saeimā likumprojektu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam”. Likumprojekts, kā jums zināms, paredzēja būtisku
veselas virknes pabalstu samazināšanu, kā arī pensiju pazemināšanu strādājošiem
pensionāriem par 70 procentiem, bet pārējiem – par 10 procentiem.
Novērtējot to, vai ziņas, kuras publiski bija izplatījis Dombrovska
kungs, ir apzināti nepatiesas, jāņem vērā arī tas, ka bija nepieciešams laiks, lai
sagatavotu šo likumprojektu, kā arī šo likumprojektu pavadošos grozījumus vēl
dažos desmitos likumdošanas aktu. Tādēļ visticamāka man šķiet varbūtība, ka tad,
kad premjers uzstājās televīzijā, likumprojekts jau bija viņa portfelī. Nu, bet
kādēļ šo likumprojektu nedrīkstēja izņemt no portfeļa pirms vēlēšanām – to
jau saprot ikviens bērns, kura uztura pabalsts tika būtiski samazināts.
Dāmas un kungi! Es neesmu vienisprātis ar mana kolēģa Buzajeva, kas
bija iesniedzis šo priekšlikumu, bažām un nedomāju, ka Drošības policija uzreiz
pēc manas uzstāšanās dosies uz Brīvības ielu. Drīzāk tā atkal piemēros šo pantu
kaut kādam Smirnovam, Ivanovam vai Sidorovam. Un šāda izlases metode apspriežamā
panta piemērošanā ir vēl viens arguments par labu šā panta izsvītrošanai no
likumprojekta.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pārsteidzoša ir vienas frakcijas trīs deputātu
enerģiskā uzstāšanās no šīs tribīnes par konkrētā panta izsvītrošanu, jo
Juridiskajā komisijā jau visi argumenti izskanēja, un ir ļoti žēl, ka kolēģis
Buzajevs jūsu frakcijas sēdē to nav izstāstījis. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Nesaprata!”)
Runa ir par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu. Un apzināti
šādas ziņas izplata tikai vienā nolūkā – gūt peļņu konkrēti uz valūtas
maiņas operāciju rēķina. Ja jūs konkrēti lobējat šos valūtas mainītājus, tad
svītrosim ārā! Bet, ja runā konkrēti par tiem faktiem, kuri ir notikuši, tad
jāsaka, ka attiecīgās iestādes tiešām ir darbojušās neprofesionāli, un, ja
iestāde darbojas neprofesionāli, tad vaina nav jāmeklē likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Valers. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet vairākuma
atbalstu tas nav guvis un ir noraidīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 9.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Valers. 2.priekšlikums – no Juridiskās komisijas. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3.priekšlikums – arī no Juridiskās komisijas. Komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 8. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 9. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Tāpat ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Un 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts trešajā lasījumā
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””,
trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5187 – „Grozījumi likumā
„Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais
lasījums.
Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija
likumprojektu ir atbalstījusi trešajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, kolēģi! Komisija minētā likumprojekta trešajam lasījumam
ir saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.
1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 2. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. Un 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma
spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Augstskolu likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta 2009.gada
30.jūnija rīkojums paredz ar 2010.gada 1.janvāri likvidēt Policijas akadēmiju. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”) Un šis likumprojekts paredz veikt ar
Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju saistītos grozījumus Augstskolu likumā.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gan komisijā, gan pagājušajā ceturtdienā Saeimas
sēdē, manuprāt, argumentēti (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Slikti!”)
pamatoja šīs likvidācijas nepieciešamību (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Vāji argumenti!”). Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augstskolu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes
izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””,
pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas Policijas akadēmijas
likvidāciju un paredz izslēgt Latvijas Policijas akadēmiju no to izglītības iestāžu
skaitu, kurām ir valsts nozīmes izglītības objekta statuss. Un komisijas vārdā
lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta
bāzēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 22, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Porietis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””,
pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.
Dokuments Nr.4969.
Šis likumprojekts paredz atjaunot normas, kas nosaka uzvedības
ierobežojumus, kā arī paredz iespēju ārstēt bērnus no alkoholisma, kaut arī
vecāki tam nepiekrīt, kā arī vēl vairākus citus būtiskus priekšlikumus, kas uzlabo
šā likuma saturu.
Mūsu komisija pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja šo
likumprojektu, un es lūdzu arī jūs, Saeimu, to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Circene. 3.decembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ar numuru 4972
pirmajā lasījumā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo
Finanšu ministrijas sagatavoto un valdībā akceptēto likumprojektu un konceptuāli to
atbalstīja.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā” paredz dažāda rakstura izmaiņas, vairākums no kurām var
sekmēt valsts institūciju kontroles darbību pilnveidošanu apdrošināšanas jomā vai
patērētāju tiesību labāku aizsardzību. Savukārt termiņš, līdz kuram būtu
vēlams pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā, ir saistīts galvenokārt ar
apdrošināšanas garantijas fonda palielināšanu.
Eiropas Komisija paziņoja par jaunajiem paaugstinātajiem
apdrošināšanas garantijas fonda minimālā lieluma apmēriem, un dalībvalstīm ir
pienākums tos ieviest normatīvajos aktos līdz 2010.gada 1.janvārim.
Sakarā ar šo īso termiņu es lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas vārdā šim likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Mitrofanovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Mitrofanovs. Ierosinu noteikt, ka 24.novembris ir priekšlikumu
iesniegšanas termiņš, bet otrajā lasījumā likumprojektu izskatīt 10.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4975 pirmajā
lasījumā. Pēc savas būtības šis likumprojekts ir līdzīgs iepriekšējam
likumprojektam, kuru mēs jau tikko atbalstījām pirmajā lasījumā. Tur bija runa par
izmaiņām apdrošināšanas jomā, bet tagad mēs apspriežam līdzīgas reformas, kas ir
paredzētas pārapdrošināšanas jomā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja
attiecīgo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību, jo termiņš, līdz kuram
ir vajadzīgs noteikt jauna garantijas fonda minimālo apmēru, arī ir 2010.gada
1.janvāris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Mitrofanovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Mitrofanovs. Godātie kolēģi! Ierosinu noteikt, ka 24.novembris ir
priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet otrajā lasījumā likumprojektu mēs varam
izskatīt 10.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Igors Pimenovs.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie deputāti! Šā likuma grozījumu būtība ir nodrošināt
preču zīmju reģistrācijas procedūras regulējuma atbilstību Singapūras līguma
prasībām un Maksātnespējas likumā paredzētajiem komercsabiedrības interešu
aizsardzības pasākumiem.
Ar 2008.gada 17.jūlija likumu Latvijas Republika ir pievienojusies
2006.gada 27.marta Singapūras līgumam par preču zīmēm. Singapūras līguma mērķis
ir starptautiski harmonizēt preču zīmju reģistrācijas administratīvo procedūru,
nosakot maksimālās prasības, kādas dalībvalstu preču zīmju reģistrācijas
iestādes var izvirzīt dokumentiem, kas iesniedzami reģistrācijas iestādē dažādu
darbību veikšanai procedūras gaitā, un prasības attiecībā uz šo dokumentu
iesniegšanas un darbību veikšanas kārtību.
Spēkā esošais regulējums likumā „Par preču zīmēm un
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kā arī Patentu valdes prakse jau pašlaik
izpilda Singapūras līguma prasības. Tomēr saskaņā ar Singapūras līgumu vēl ir
nepieciešams ieviest papildu atvieglojumus procedūrā nokavētu termiņu gadījumos,
tāpēc jāizdara attiecīgi grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās
izcelsmes norādēm”.
Ņemot vērā, ka ar Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā
2008.gada 1.janvārī ir ieviests jauns tiesību institūts – tiesiskās aizsardzības
process -, kreditoru un visas sabiedrības interesēs ir nepieciešams, lai preču
zīmju reģistrā tiktu fiksēts fakts, ka preču zīme ir iesaistīta parādnieka
tiesiskās aizsardzības procesā. Patentu valdes oficiālā izdevuma publikācija papīra
formā pēdējā laikā ir maz pieprasīta un izraisa neattaisnoti lielas izmaksas.
Oficiālā izdevuma publikācija ar 2009.gada martu ir kļuvusi pieejama Patentu valdes
mājaslapā internetā, un šobrīd vairākums interesentu izmanto tieši šo ērti
pieejamo bezmaksas publikācijas versiju elektroniskā formā. Tāpēc juridiskas
skaidrības labad ir nepieciešams noteikt, ka oficiālā izdevuma publikācija Patentu
valdes mājaslapā izraisa tādas pašas tiesiskās sekas kā publikācija papīra formā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada
26.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Pimenovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts
un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad
strādāsim ar dokumentu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju””. Ministru kabinets ir iesniedzis šo likumprojektu, kur paredz
izslēgt pārejas noteikumu 34.pantu. Tā kā Saeima 2009.gada 4.jūnijā ir pieņēmusi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kurš stāsies spēkā ar 2010.gada 1.janvāri,
šīs normas tiek pārceltas un iestrādātas jaunajā likumā, tas ir, šajā
Pārvaldīšanas likumā. Tāpēc šie regulējumi, kas attiecas uz dzīvojamo māju
pārvaldīšanu, ir iekļauti šajā jaunajā likumā. Un šo regulējumu paredzēts
veikt, nosakot to, ka dzīvojamo māju pārvaldītājam nepieciešama profesionālā
izglītība, bez kuras pārvaldnieks nedrīkst veikt pārvaldīšanas uzdevumus
dzīvojamā mājā, kā arī tiks noteikti dzīvojamo māju pārvaldības uzdevumi un
pārvaldnieka kompetence.
Turklāt šajā likumā ir noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad
attiecīgā profesionālā izglītība pārvaldītājiem netiek prasīta, un tās ir
viendzīvokļa mājas un daudzdzīvokļu mājas, kuru kopējā platība ir mazāka par
1500 kvadrātmetriem.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Komisija to ir izskatījusi un lūdz to darīt arī jums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnīgi, galvenais taisnīgi!”) par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Likumprojekts iesniegts, lai precizētu
anotāciju un norādītu, kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz budžetu, kā arī
precizētu to, ar ko ir notikušas konsultācijas likumprojekta sagatavošanas procesā.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir saistīts ar šāgada budžeta
likumprojektu paketē iekļauto vienoto valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku
atlīdzības sistēmu, aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien,
19.novembrī, pulksten 17.00. Un otrais lasījums – Saeimas 1.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Vēlreiz, kolēģi, arī attiecībā uz šo likumprojektu. Tas ir
iesniegts, lai precizētu anotāciju un norādītu, kāda ir likumprojekta ietekme uz
budžetu, kā arī noteiktu, kādas ir notikušas konsultācijas. Ņemot vērā to, ka
likumprojekts ir saistīts ar vienoto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības sistēmas likuma projektu, aicinu arī šim likumprojektam
piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāte Circene vēlas piedalīties debatēs?
Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien,
19.novembrī, pulksten 17.00, un otrais lasījums – Saeimas 1.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Līdzīgi kā iepriekšējie divi likumprojekti, arī šis
likumprojekts ir iesniegts, lai precizētu ietekmi uz budžetu, kā arī precizētu
attiecībā uz citiem jautājumiem. Un, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar vienotās
atalgojuma sistēmas likuma projektu, aicinu arī šim likumprojektam piešķirt
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu… Es
atvainojos! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Radio
un televīzijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Līdzīgi kā iepriekšējiem diviem likumprojektiem,
termiņš ir šodien, 19.novembrī, pulksten 17.00, un izskatīšana – Saeimas
1.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un
lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1580/Lp9 –
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tas tika
izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
12.novembra sēdē, kur tika atbalstīts virzīšanai uz pirmo lasījumu. Lūdzu to
atbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.novembris,
izskatīšana – Saeimas 3.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Pagaidiet, izskatīšana tad jau pēc tam… Šim
likumprojektam nav steidzamības. Jānosaka tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Tātad – kurš novembris?
M.Roze. 26.novembris.
Sēdes vadītājs. 26.novembris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu Nr.5191.
Šā gada 3.jūlijā stājies spēkā jaunais Pasta likums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir konstatējusi,
ka pārejas noteikumos dažas normas Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija traktē dažādi, tāpēc, konsultējoties ar šīm institūcijām,
ir izstrādāti tīri tehniski grozījumi Pasta likumā, ko Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Pasta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.novembrim,
izskatīšana – 26.novembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” izstrādāts sakarā ar Latvijas
Republikai kā NATO dalībvalstij saistošajām NATO prasībām par nacionālās signālu
izlūkošanas iestādes izveidošanu. Līdz ar to nacionālajā likumdošanā jāietver
signālu izlūkošanas jēdziens un jāievieš noteikumi, kas reglamentē nacionālās
signālu izlūkošanas iestādes darbību, informācijas aizsardzību un apmaiņu.
Atbilstoši NATO prasībām nacionālā drošības iestāde –
Satversmes aizsardzības birojs – nedrīkst vienlaicīgi būt nacionālā signālu
izlūkošanas iestāde, tādēļ par šo iestādi tiek noteikts Militārās izlūkošanas
un drošības dienests, kas ir vienīgā institūcija Latvijas Republikā, kura veic
signālu izlūkošanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
12.novembra kopīgajā sēdē ar Nacionālās drošības komisiju apsprieda likumprojektu
pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu šo
likumprojektu atzīt par steidzamu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzreiz!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 30.novembris. Likumprojekta otro lasījumu skatīt 10.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””. Tas ir saistīts ar likumprojektu
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, un tā izstrādes mērķis ir tāds
pats – izpildīt NATO prasības par nacionālās signālu izlūkošanas iestādes
izveidošanu.
Likumprojektam ir tiesību normas redakcionāli saskaņojošs raksturs.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kopīgi
ar Nacionālās drošības komisiju savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma
konceptuāli to atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dalbiņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 30.novembris. Otrais lasījums – 10.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir
izskatīta.
Šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz
deputātu jautājumiem. Bija paredzēts izskatīt vienu jautājumu, kas bija uzdots
veselības ministrei Baibai Rozentālei. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde,
un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņus apmierina saņemtā rakstiskā
atbilde. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00 nenotiks.
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie
kolēģi, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt kolēģi Albertu Krūmiņu, kuram tieši
šodien ir apaļa jubileja. (Aplausi.)
Un tagad paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten
10.20. Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm
komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka Ārlietu komisijas sēde pulksten
10.30 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas!
Aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Aicinu jūs uz Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas sēdi komisijas telpās pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Komisijas sēde
pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Jānis Lagzdiņš, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 19.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 17.sēde
2009.gada 19.novembrī
Datums: 19.11.2009 09:13:14 bal001
Par – 21, pret – 56, atturas – 7. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1593/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 19.11.2009 09:16:28 bal002
Par – 65, pret – 8, atturas – 10. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1597/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 19.11.2009 09:33:03 bal003
Par – 23, pret – 59, atturas – 9. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Krimināllikumā (1331/Lp9), 3.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:34:23 bal004
Par – 80, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1331/Lp9), 3.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:35:14 bal005
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 3.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:37:11 bal006
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1411/Lp9), 3.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:38:21 bal007
Par – 60, pret – 23, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1490/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:39:27 bal008
Par – 56, pret – 22, atturas – 5. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” (1486/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:40:48 bal009
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1488/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:42:51 bal010
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1491/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:43:20 bal011
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1491/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:44:53 bal012
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1494/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:45:21 bal013
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1494/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:48:50 bal014
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (1499/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:51:11 bal015
Par – 89, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1496/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:52:39 bal016
Par – 85, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1589/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:53:05 bal017
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1589/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:54:28 bal018
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1590/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:54:59 bal019
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1590/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:56:16 bal020
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1591/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:56:42 bal021
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1591/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:57:57 bal022
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1580/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 09:59:32 bal023
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pasta likumā (1594/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 10:00:01 bal024
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1594/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 10:02:07 bal025
Par – 89, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1595/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 10:02:36 bal026
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1595/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 10:04:06 bal027
Par – 90, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (1596/Lp9), 1.lasījums
Datums: 19.11.2009 10:04:36 bal028
Par – 91, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (1596/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 19.novembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 19.novembra sēde, un tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmā šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Sarmīte Ķikuste. Lūdzu!
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms vismīļākie sveicieni visiem vēl tikai vakar nosvinētajos visbūtiskākajos svētkos – Latvijas valsts dzimšanas dienā!
Šodien Saeimas sēdē deputāti skatīja un veica vairākos likumos grozījumus, ņemot vērā to, ka ir jau pieņēmuši pirmajā lasījumā likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” un pašlaik tiek skatīti priekšlikumi šim likumprojektam.
Minētais likumprojekts tika skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau 22.aprīlī. Toreiz deputāti to izskatīja un atzina, ka tas ir diezgan labi izstrādāts. Vienīgais, kas mulsināja gan deputātus, gan plašsaziņas līdzekļus, bija augstie koeficienti, ar kuriem noteica valsts amatpersonu atalgojumu. Kopš aprīļa likumprojekts ir pārstrādāts. Arī „trekno gadu” un „gāzes grīdā” koeficienti tika piemēroti pašreizējai ekonomiskajai situācijai un samazināti uz pusi. Un šobrīd visgrūtākais ir jautājums, kā nodrošināt, lai tās personas, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas, saņemtu atalgojumu pēc vienlīdzīgas, skaidras, saprotamas, caurspīdīgas sistēmas. Tādējādi būtu izslēgtas iespējas radoši pieiet atlīdzības aprēķināšanai, tiktu stingri reglamentētas piemaksas, tiktu izslēgtas iespējas papildus slēgt vadības līgumus. Tieši šā, visbūtiskākā, jautājuma risinājumu paredz minētais likumprojekts.
Valsts un pašvaldību institūcijās darba samaksas jomā šobrīd pastāv dažādi normatīvie regulējumi, kuri nosaka atšķirīgus darba samaksas noteikšanas pamatprincipus dažādām amatu grupām un institūcijām. Pašlaik ir tā, ka viena līmeņa referenti dažādās ministrijās saņem atalgojumu, kurš ir divas un pat trīs reizes atšķirīgs. Tāpat nav taisnīga arī situācija, ka vēl nesen ministriju valsts sekretāri, piemēram, saņēma neadekvāti augstus atalgojumus – pat līdz pieciem tūkstošiem latu mēnesī.
Pašlaik tiek lietoti dažādi termini, piemēram, mēnešalga, mēneša amatalga, darba alga, atlīdzība, atalgojums. Arī sociālās garantijas – pabalsti, kompensācijas un to izdevumu segšana, kuri saistīti ar darba pienākumu veikšanu, – nav vienotas, un tās ir jāpārskata gan pēc apmēriem, gan pēc būtības.
Minētā likumprojekta mērķis ir atlīdzības sistēmas sakārtošana, lai nākotnē padarītu atlīdzības sistēmu caurskatāmu, darba samaksas sistēmu valstī padarītu vienkāršu un saprotamu.
Pašlaik darba samaksas sistēma tiek regulēta ar aptuveni 25 likumiem, aptuveni 25 Ministru kabineta noteikumiem un aptuveni 200 iekšējiem normatīvajiem aktiem. Mūsu uzdevums ir visu šo regulējumu apvienot vienotā jumta likumā, un es esmu pārliecināta, ka tie 220 priekšlikumi, kas iesniegti minētajam likumprojektam, tiks nopietni izdiskutēti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un ka 1.decembrī kopā ar likumu „Par valsts budžetu 2010.gadam” mēs varēsim šo tā saukto jumta likumu pieņemt. Un tad ar 2010.gada 1.janvāri šis likums stātos spēkā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Sarmītei Ķikustei.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmkārt, gribu apsveikt visus ar aizgājušajiem valsts svētkiem, ar valsts dzimšanas dienu, un cerēt, ka 2010.gads būs daudz ražīgāks un veiksmīgāks par aizgājušo.
Bet, ja runājam par Saeimas šodienas sēdi, gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Grozījumi šajā likumā saistīti tieši ar to lietu, ka Saeima šajā gadā pieņēma jaunu likumu – likumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šis likums ir pilnīgi jauns; tas rada atkal jaunas iespējas un sakārto sistēmu, kas saistīta ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Tajā iestrādātas normas, kas regulē, kā tiek māju pārvaldītāji sagatavoti, kādas apmācības viņiem jāveic, kāda ir profesionālās sagatavotības pakāpe jeb līmenis. Un tāpēc no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” šīs normas tiek izslēgtas, šīs normas attieksies uz visiem… visa sektora dzīvojamo māju pārvaldītājiem.
Otra lieta ir tā, ko jau minēja mana kolēģe. Gribu pieskarties jautājumam par vienoto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Zaļo un Zemnieku savienība tomēr uzskata, ka šim jautājuma jāpieiet nopietni un ka šīs normas ir jānoregulē tā, ka te jābūt ir tiešās pārraudzības valsts iestādēm… Šī ir atalgojuma sistēma, kur pakļautība pēc vienas sistēmas. Tālāk seko citas publiskās atvasinātās personas, to skaitā gan pašvaldības, gan Satversmes tiesa, Valsts kontrole un citas, kurām būtu šī sistēma atšķirīgāka. Un trešās – tās ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības. Šo darbinieku un vadības atlīdzība šajā likumā jāatrunā pēc citādākiem principiem. Jo citreiz mēs milzīgi skrienam, steidzamies ar tādu apgriešanu un visu atalgojuma sistēmas nolīdzināšanu, bet rezultātā varam zaudēt labus uzņēmumu vadītājus, labus darbiniekus, kuri strādā komercsektorā. Un tāpēc šīm lietām būtu jāpieiet no šā skatpunkta. Skaidrs, ka valsts budžets šodien ir ļoti nopietni jāsagatavo un ir jāpieņem, bet tā nevar būt panaceja, ar kuru, te jau ierobežojot atalgojumus, mēs atrisināsim visas problēmas valstī.
Gribu atzīmēt arī to, kas notiek lauksaimniecībā. Zemniekiem ir sākusies līdzekļu saņemšana no subsīdijām, kas tiek izmaksātas par vienotajiem platību maksājumiem… avansa maksājumiem. Turklāt pagājušajā nedēļā tika atbalstīta līdzekļu piešķiršana zemniekiem arī degvielas akcīzes nodokļa atmaksai.
Tā kā novēlu visiem veiksmīgu turpmāko nedēļu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Tālāk runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Lūdzu!
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Cienījamie radioklausītāji! Labdien! Arī es vēlos jūs visus apsveikt valsts svētkos, nu jau pagājušajos, un teikt, ka šodien Saeimas sēde beidzās ārkārtīgi ātri. Gribu teikt, ka mēs kā frakcija bijām gatavi strādāt kaut līdz vēlai naktij, vēlam vakaram, ja to prasītu apstākļi, un es domāju, ka apstākļi faktiski ir grūti, ir budžets jāskata. Nu, diemžēl valdošā koalīcija mums nepiedāvāja… Darba kārtībā nebija iekļauti daudzi likumprojekti…
No tiem likumprojektiem, kurus mēs šodien izskatījām, es gribu pieskarties vienam, tas ir, likumprojektam, kuru iesniedza mūsu frakcija. Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””. Mēs faktiski mēģinām noteikt, ka Latvijas Bankā strādājošajiem cilvēkiem ir jāsaņem – tieši tāpat kā visā pārējā valsts pārvaldē – atalgojums atbilstoši vienotai darba samaksas sistēmai valstī.
Mūsu vēlme sakārtot šo jautājumu faktiski ir vēlme palīdzēt valdošajai koalīcijai tikt galā ar problēmām, kuras viņa it kā, no vienas puses, laikam zina, bet, no otras puses, it kā neredz. Jāsaka, ka faktiski kopš 2003.gada šī funkcija – vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšana – ir Finanšu ministrijas pārraudzībā, un, kā mēs tagad varam saskaitīt, tikai nieka seši gadi bija vajadzīgi, lai pirmais tāds projekts parādītos. Un, godīgi sakot, mums ir apnicis, tiekoties ar vēlētajiem, klausīties dažādus jautājumus: „Vai tiesa, ka Latvijas Bankā astoņi cilvēki pagājušajā gadā ir saņēmuši 1,4 miljonus atalgojumā? Vai tiesa, ka Latvijas Bankas vadītāja alga ir lielāka nekā Lietuvas Bankas un Igaunijas Bankas vadītāju alga kopā?” Izskan daudz dažādu šādu jautājumu. Es domāju, ka mūsu iesniegtais priekšlikums par vienotās darba samaksas sistēmas sakārtošanu šo jautājumu kaut kādā veidā atrisinās un jebkurš cilvēks, paskatoties uz vienoto darba samaksas sistēmu, varēs redzēt, kāds tad ir tas koeficients, kurš tiek piemērots centrālās bankas prezidenta algai. Un jāsaka, ka es esmu gandarīts, ka arī visa koalīcija saprata šo mūsu domu un neviens neiebilda pret šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai.
Tas arī bija galvenais. Es gribu teikt, ka mēs turpināsim tālāk strādāt ar saviem priekšlikumiem, kurus esam iesnieguši. Atgādināšu, ka LPP/LC frakcija ir iesniegusi 77 priekšlikumus par dažādiem budžeta grozījumiem, galvenokārt akcentēdama bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību, kā arī ierosinādama daudzu dažādu, mūsuprāt, neloģisku lietu, kas ir budžetā ietvertas, grozīšanu, mainīšanu. Mums būs ļoti konkrēti argumenti, un es ceru, ka mūsu argumenti atradīs dzirdīgas ausis valdošās koalīcijas vidū un ka šie mūsu priekšlikumi virzīsies uz priekšu tāpat kā šie grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Sveicu jūs šajā svētku nedēļā. Bet, kā redzam, svētki ir nosvinēti un ir sācies atkal jauns darba cēliens, kurā mums ir jāturpina darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas. Mēs visi redzam, ka 2010.gada budžeta veidošanas process ir ārkārtīgi smags un diemžēl arī haotisks.
Vēl pēc pirmā lasījuma, kad Saeima ir jau atbalstījusi sākotnējos sarežģītos piedāvājumus, ik brīdi parādās arvien jaunas idejas par nodokļu sloga palielināšanu. Tautas partija uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību. Taču, šonedēļ iepazīstoties ar finanšu ministra iesniegtajiem jaunajiem priekšlikumiem nākamā gada budžeta konsolidācijai, mēs esam secinājuši, ka piedāvātie priekšlikumi nesatur pietiekamu informāciju, lai varētu pieņemt izsvērtu, pamatotu un atbildīgu lēmumu.
Tieši tāpēc es kā frakcijas vadītāja esmu nosūtījusi Ministru prezidentam vēstuli par nepieciešamību sagatavot tādus dokumentus, kādi mums pilnīgi noteikti ir vajadzīgi, lai varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Šī papildu informācija, kas pagaidām nav sniegta, bet ko ceram saņemt šīs dienas laikā, ir budžeta fiskālajai konsolidācijai nepieciešamo pasākumu plāns, turklāt prioritārā to secībā. Tādu mēs vēl pagaidām neesam saņēmuši. Ir ārkārtīgi svarīgi – un, es domāju, arī citām partijām, lai pieņemtu lēmumu, ir svarīgi – iegūt informāciju par katras plānotās, piedāvātās aktivitātes iespējamo fiskālo efektu. Un tas, kas ir īpaši vajadzīgs, ir detalizēts Finanšu ministrijas piedāvājums, kas tātad ļautu sasniegt šo nepieciešamo budžeta konsolidāciju un vienlaikus pozitīvi ietekmētu tautsaimniecības atjaunotni.
Tā kā esam lūguši šos dokumentus mums iesniegt līdz pulksten 14.00 šodien, jo jau piektdien ir paredzēta atkal jauna sēde, lai vērtētu šos piedāvājumus, Tautas partijas darba grupa darbu sāks jau šodien, tikko būsim dokumentus saņēmuši, un turpināsim piektdien. Un ceram, ka līdz piektdienas sēdei arī citas partijas būs spējušas izvērtēt ļoti sarežģītos piedāvājumus.
Vēl. Vēlos jūs informēt par to, ka šonedēļ sestdien notiks Tautas partijas kongress. Šis kongress mums ir ļoti nozīmīgs, jo ir paredzēts ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju, tiks grozīti arī partijas statūti un tiks vēlēta arī valde. Šādi lēmumi ir svarīgi visām partijām, taču Tautas partijai tie ir īpaši svarīgi, kā jau lielai partijai, kura vēlas aktivizēt un pilnveidot savu darbu, ņemot vērā gan grūto situāciju valstī, gan tos izaicinājumus, kas mūs sagaida nākamajā, visai sarežģītajā, gadā, kad politiķu darbu, protams, ļoti ietekmēs priekšvēlēšanu gaisotne. Mēs redzējām, ka pat svētku runas tiek izmantotas priekšvēlēšanu aģitācijai. Mums tas šķiet diezgan nepieņemami – šādā veidā izmantot administratīvo resursu. Aicinām citas partijas to šādā veidā nedarīt. Mums būtu jākoncentrējas uz kopīgu lēmumu pieņemšanu pēc iespējas labākā sadarbības gaisotnē, uz ko aicinu arī visus citus.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima neatbalstīja, bet pēc piecām minūtēm tomēr atbalstīja mūsu iniciatīvu, kas bija ļoti līdzīga LPP/LC frakcijas iniciatīvai, par kuru jums tikko pastāstīja cienījamais Bērziņa kungs. Mēs gribējām iekļaut vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmā tādas amatpersonas, kuras strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs (piemēram, „Latvijas Dzelzceļš” un dažu citu) un kurām vēl 2008.gadā amatalga bija gandrīz 10 tūkstoši latu. Un iznāca tā, ka Saeima noraidīja mūsu likumprojektu, bet pēc piecām minūtēm atbalstīja analoģisku valdības iesniegtu likumprojektu, kas neatšķirsies no mūsējā ne ar vienu burtu. Tas ir ļoti dīvaini, bet tomēr tā ir virzība pareizā virzienā, un mēs ceram, ka vienotā atlīdzība būs jau no nākamā gada janvāra.
Otrais interesantais noteikums ir PCTVL frakcijas priekšlikuma neatbalstīšana – izslēgt no Krimināllikuma vienu pantu, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli. Jūs ļoti labi zināt mūsu republikas finanšu sistēmas stāvokli. Un, aizstāvot savu priekšlikumu, mēs citējām dažu premjeru teiktos Jaunā gada apsveikumus tautai, kurus, pēc mana uzskata, var uzskatīt par nepatiesu datu izplatīšanu. Un, lūk, pirmais no tiem ir premjera Aigara Kalvīša runa, apsveicot mūs ar jauno, 2006., gadu: „Mīļie tautieši! Ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.”
Otrs piemērs – tā ir jau jaunā premjera Ivara Godmaņa runa, apsveicot mūs ar 2008.gadu: „Valsts maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām – bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Punkts. Tur nav diskusijas.” Tā sacīja premjers. „Valdība turpinās palielināt pensijas par nostrādātajiem gadiem, pabalstus invalīdiem. Būs lielāks ar nodokli neapliekamais minimums.”
Apsveicot mūs ar 2009.gadu, premjers sacīja: „Starptautiskais Valūtas fonds mums uzdeva jautājumu: „No kā jūs neesat gatavi atkāpties, prasot mūsu atbalstu?” Mēs atbildējām: „No pensiju palielināšanas, no algu nesamazināšanas ārstiem, māsiņām, sanitāriem, no algu nesamazināšanas mūsu skolotājiem, no pabalstu palielināšanas invalīdiem un tamlīdzīgi.”” Tas bija šā gada sākumā. Un to, kas notika pēc tam, jūs ļoti labi zināt.
Nu, un pēdējais – tas ir citāts no Dombrovska kunga izteicieniem pirms pēdējām vēlēšanām. Viņš teica, ka sociālā sfēra ir jāpasargā, kas nozīmē nemazināt pensijas. Un, jautāts, vai pēc vēlēšanām sabiedrību nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi, premjers uzsvēra, ka par tādiem nevar būt runa. Taču jau pēc astoņām dienām premjers iesniedza Saeimā likumprojektu par valsts pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem par 70 procentiem un visiem pārējiem – par desmit.
Sakarā ar to var būt tāds iespaids, ka visi viņi ir kriminālsodāmi. Un mēs, lai nodrošinātu valdības stabilitāti, ierosinājām tomēr šo pantu no Krimināllikuma izsvītrot, jo pagaidām tā atbildība ir piemērota tikai parastiem cilvēkiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Vispirms apsveicu jūs visus ar mūsu valsts 91.dzimšanas dienu, kuru esam sekmīgi nosvinējuši.
Un tagad – nedaudz vielas pārdomām. Reizēm vēsture piedāvā pārdomām kādu īpašu notikumu vai notikumu sakritību. Un tā tas notika arī vakar – mūsu valsts 91.dzimšanas dienā. Tieši vakar pasaules futbola čempionāta atlases spēlē Slovēnija pārspēja pašpārliecināto Krieviju, līdz ar to Krievija neiekļuva 2010.gada pasaules čempionāta finālā. Slovēnija ir neliela valsts, mazāka nekā Latvija. Iedzīvotāju skaits tur ir mazāks nekā Latvijā. Cīnoties par savas valsts neatkarības iegūšanu, Slovēnijas pārstāvji sākumā apspriedās ar mums. 1990.gadā tās pārstāvji bija ieradušies Augstākajā padomē. Esmu piedalījies šādās sarunās. Viņi ļoti cītīgi toreiz studēja Latvijas pieredzi – ko mēs izdarījuši, ko mēs taisāmies izdarīt. Ļoti centās no mums mācīties. Bet kā ir šodien? Šodien Slovēnija ekonomiskās attīstības ziņā ir apsteigusi ļoti daudzas Eiropas Savienības valstis. Slovēnija ir bijusi arī Eiropas Savienības prezidējošā valsts un šajā laikā strādājusi ārkārtīgi sekmīgi, organizējot daudzus saietus visas Eiropas Savienības līmenī.
Kā redzat, pat futbolā nelielā Slovēnija ir pārspējusi lielo Krieviju. Krieviju, kura pēdējos gados ar futbola palīdzību centās nostiprināt savu nacionālo pašapziņu, centās uzsvērt savas valsts sasniegumus tieši šajā sporta veidā.
Un, lūk, šādi raugoties uz to, kas notiek citur, vai tiešām nav pamācoši padomāt, kāpēc daudzas pasaules valstis, kas ir krietni mazākas par mums, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir krietni mazākas par mums, tomēr mūs pārspēj? Acīmredzot viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka mēs tiešām neprotam savā starpā sarunāties. Es palieku pie tā sava sprieduma, ka, ja latvietis otrā latvietī vispirms nemeklēs kaut ko labu un nemēģinās to atrast, tad diez vai šāds latvietis ir augsti vērtējams. Jo arī tagad, gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas notiek? Notiek it kā aģitācija – vieni spēki cīnīsies pret otriem spēkiem un katrs no šiem spēkiem ir labāks, gudrāks, tīrāks un skaistāks. Šķiet, ka tomēr mums šo un to vajadzētu pamācīties no citām valstīm, kuru piemēri mums varētu būt ļoti lietderīgi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Frakcija „Saskaņas Centrs” atbalsta ideju sakārtot atlīdzības sistēmu no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās. Bet diemžēl jāatzīst, ka likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” ir izstrādāts nepārdomāti un formāli.
Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir tehniski pārnestas normas no vairākiem likumiem, kas regulē darba samaksu un sociālās garantijas, – pārnestas, nevērtējot tās sistēmiski un nepieņemot lēmumu par atsevišķu pabalstu un kompensāciju nepieciešamību. „Saskaņas Centrs” iestājas par to, ka likumprojektā jābūt ietvertam principam par vienādiem atlīdzības nosacījumiem visām valsts vai pašvaldību institūcijās nodarbinātajām amatpersonām un darbiniekiem, jo nav taču pieļaujams, ka viena līmeņa pašvaldību darbiniekiem ir dažāds atalgojums un ka atsevišķām amatpersonām darba samaksa netiek regulēta ar vienotu caurspīdīgu sistēmu un pat pārsniedz Ministru prezidenta atalgojumu. Mēs uzskatām, ka atšķirīgai pieejai jābūt attiecībā tikai uz tām institūcijām, kuru darbinieku atlīdzība tiek finansēta no pašu institūciju peļņas, lai ieinteresētu amatpersonas labāku rezultātu gūšanā, kas nozīmētu arī lielākus ieņēmumus valsts vai pašvaldību budžetā. Valsts savukārt regulējošajos likumos noteiktu, kādu peļņas daļu minētās institūcijas ir tiesīgas izmantot amatpersonu un darbinieku atlīdzībai.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka laikā, kad valstī nav labvēlīga finansiālā situācija un pieaug sociālā spriedze, ir būtiski pieņemt pārdomātu un Latvijas iedzīvotājiem saprotamu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Vakar staroja Rīga un staroja visa Latvija un likās, ka no šīs labvēlīgās gaismas arī cilvēku sejas staro. Un zināmā mērā likās, ka arī liela uzticība tiek dota valsts valdībai, pašreiz esošajai. Un mums, galvenokārt tām partijām, kas veido koalīciju, ir pienākums ņemt vērā šo ticību, šo cilvēku uzticību Latvijas valsts neatkarībai, lai dzīve Latvijā beidzot kļūtu labāka.
Protams, nav viegli šie gadi. Ekonomiskā krīze, kas ir visā pasaulē, atstāj iespaidu arī uz Latviju, un tāpēc šīm piecām partijām, kas veido koalīciju, būtu jārīkojas kā vienas rokas pieciem pirkstiem. Bet diemžēl ne vienmēr tas tā notiek, un it sevišķi tas izpaužas, apspriežot jaunos papildu nodokļus, kādus varētu paredzēt, lai budžetu piepildītu, lai varētu maksāt algas skolotājiem, policistiem un visiem pārējiem, lai valstī nevaldītu trūkums. Bet diemžēl ļoti bieži tās partijas, kas tā skaļāk runā, ierosina arī tādus priekšlikumus, kas var nodarīt ļaunumu vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem.
Tā, piemēram, Tautas partija ir ierosinājusi paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 26 procentiem, un nu jau koalīcijā sāk runāt, ka tad, ja naudiņu nevarēs savākt, – pat līdz 27 procentiem.
Manuprāt, šī pieeja nav pareiza. Mazajām algām nedrīkst paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurš pašlaik ir 23 procenti, bet lielajām algām… tiešām, jā, lielajām algām varētu šo nodokli palielināt.
Un, protams, būtu jādomā arī par to, lai uzņēmumu ienākuma nodoklis ļoti labi pelnošām, miljonus pelnošām juridiskajām personām būtu jāmaksā vismaz 25 procentu apmērā, kā tas kādreiz bija, nevis 15 procentu apmērā, kā tas ir pašlaik. Tas varētu dot ļoti labus ieguldījumus valsts budžetā.
Gandrīz katras partijas pārstāvji šodien runāja par vienotās atlīdzības likumu. Jā, šis likums ir pilnīgi nepieciešams. Tādai sistēmai ir jābūt, tai jābūt skaidri redzamai un saprotamai katram Latvijas iedzīvotājam. Bet, ja tas pārvēršas apmēram tādā stilā, ka „mēs jums parādīsim”, tad, manuprāt, kaut kas mūsu valstī ar lemšanu nav kārtībā.
Tā, piemēram, ja Latvijas Banka nepieļauj lata devalvāciju, tad mēs jums parādīsim, mēs jūs ieliksim šajā vienotās atlīdzības sistēmā, un, neskatoties uz to, ka jūs jau tā esat samazinājuši savu atlīdzību, ieliksim šajā sistēmā arī Valsts kontroli un Satversmes tiesu! Tādi ir vairumā Latvijas Pirmās partijas priekšlikumi, par kuriem šīs frakcijas pārstāvis nupat runāja. Šīm institūcijām, kā es jau minēju, ir jābūt neatkarīgām. Protams, ne jau atalgojums nosaka visu dzīvi, bet visai šai atlīdzības sistēmai, lai šīs institūcijas varētu organizēt savu darbu, ir jābūt neatkarīgai no Ministru kabineta lēmumiem.
Nu, lūk. Un tāpēc, manuprāt, ļoti nepareizi bija tas, ka šodien tika iesniegti divi likumprojekti, viens – no Ministru kabineta, otrs – no PCTVL frakcijas, – grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ir runa par vienotu atlīdzību sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu vienotu atlīdzību. Šajā likumā tiek izsvītrots viss, kas tika līdz šim pieņemts Saeimā, – viss, ar ko tika ierobežoti atalgojuma griesti, noteiktas nelielas kompensācijas, ne augstākas par divu mēnešu algas apmēru, gadījumā, ja cilvēki tiek atlaisti no šīm padomēm un valdēm, un ierobežota arī pabalstu izmaksa… Un paredzēta kārtība pārejas noteikumos, ka šāda jauna sistēma, ka atlīdzības lielumu noteiks Ministru kabinets, varēs pastāvēt pat līdz 2010.gada 30.jūnijam. Protams, vienotās atlīdzības likumā būtu jāregulē arī atalgojums sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību padomes locekļu atalgojums, to nevar atstāt tikai Ministru kabineta ziņā. Tam ir jābūt noteiktam likumā. Un šiem diviem likumiem ir, tā teikt, jāiet ciešā sasaistē. Tūlīt, jau pulksten 11.00, mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sāksim runāt par to, kāds būs likums par vienoto atalgojumu. Šeit ir jābūt skaidrām pozīcijām – ne tikai pateikt, ka tas notiks Ministru kabineta noteiktā kārtībā… Mēs nezinām, kādi Ministru kabineti vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām var tikt iecerēti, var tikt veidoti.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.
Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!