Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 12.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt šodienai apstiprināto sēdes darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Ministru prezidents lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru prezidents lūdz arī iekļaut sadaļā „Prezidija
ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un Ministru prezidents lūdz iekļaut šajā pašā sadaļā
„Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu „Grozījumi
Radio un televīzijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut
tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9)
izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu „Par
atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9)”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Meliorācijas
likums” (Nr.1539/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 19.novembrim”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību
tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un
zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo
un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Vai jums neliekas,
ka jūs jau esat redzējuši šo likumprojektu? Jebkurā gadījumā tā 1.pantu, kas
paredz likumā normu par atšķirīgas attieksmes aizliegumu, īstenojot aktīvās
nodarbinātības un preventīvās bezdarba samazināšanas pasākumus… ka ir aizliegta
atšķirīga attieksme pret personu dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.
PCTVL frakcija tika piedāvājusi to ieviest likumā jau šā gada
3.septembrī. Toreiz „pret” bija 67 deputāti. Interesanti zināt: vai tad, ja to
pašu iesniedz Ministru kabinets, balsošanas rezultāts būs citādāks?
Vadoties pēc anotācijas, var redzēt, ka šo ideju nodiktēja no
Briseles pārkāpuma lietas ierosināšanas veidā. Un proti, iekšējā likumdošanā
tika ieviestas divas EK direktīvas, kuras savukārt ievieš vienādas attieksmes principu
pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības.
Diemžēl, ieviešot likumā tikai normu par dažādas attieksmes
aizliegumu, realitātē mēs neieviešam vienādas attieksmes principu, bet tikai
imitējam tā ieviešanu. Bezdarbnieku sastāvā ir novērojams krass mazākumtautību
pārstāvju daļas pārsvars, kas ir neproporcionāls viņu daļai iedzīvotāju
sastāvā.
Visu bezdarbnieku vidū viņu relatīvais pārsvars pār latviešiem
sastāda 30 procentus, pirmspensijas vecuma personu vidū – 95 procentus, bijušo
ieslodzīto vidū – divkārt… Vai tad tā nav diskriminācija?
Jā gan, Raivis Dzintars, uzzinādams par šiem skaitļiem, no vaiga
nobirdinātu kādu asaru un pat rokas sāktu skūpstīt pieredzē daudz bagātākajiem
biedriem no valdošās koalīcijas.
Turklāt atšķirīga attieksme personas etniskās piederības dēļ ne
tikai ir bieži sastopama, bet ir kļuvusi par aktīvo nodarbinātības un preventīvo
bezdarba samazināšanas pasākumu būtību. Jo latviešiem šie pasākumi tiek veikti
viņu dzimtajā valodā, bet nacionālajām minoritātēm – tām maz saprotamā
oficiālajā valodā. Ja var spriest pēc to dažādas pakāpes valsts valodas prasmes
apliecību skaita, kas ir izsniegtas bezdarbniekiem nelatviešiem, tad minētie
pasākumi… ir bezjēdzīgi 54 procentiem no tiem. No šiem pasākumiem ir izslēgti 59
procenti invalīdu nelatviešu un 62 procenti darbu ilgstoši meklējošie. Bet bijušo
ieslodzīto vidū to vispār ir 83 procenti! Ja viņi tikai vienreiz apmeklēs šādus
kursus, viņi uzreiz atgriezīsies pie savas ierastās nodarbes – seifu uzlaušanas un
laupīšanas ielās.
Turklāt paši pasākumi tiek īstenoti pārsvarā par ES līdzekļiem
un neviens no naudas ziedotājiem nebija pieprasījis, lai Latvija apmācītu
bezdarbniekus tādā veidā, lai apmācība nebūtu saprotama pēc iespējas lielākam
kursu apmeklētāju kontingentam. Tas ir tīri latviskais know-how. Piemēram,
Londonā, kur sociālajā dienestā strādā mans draugs, kas cēlies no Latvijas, izmanto
kontaktiem ar klientiem divus desmitus valodu. Mūsu valstī, kas nav bagāta, pietiktu
līdzās ar latviešu izmantot vēl arī krievu valodu, un tūlīt pat atkristu 99
procenti no mākslīgi radītās problēmas.
Tādēļ es piedāvāju balsot „par” likumprojekta nodošanu
komisijām ar cerību jau līdz otrajam lasījumam sakārtot to, visu saskaņojot ar
veselo saprātu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāts Buzajevs aicina… runāja „par” likumprojekta nodošanu
komisijām. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma
likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22)
Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza-Terehova
rekonstrukcijas vajadzībām” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas
likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” nodošanu Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Jolantas Uminskas atbrīvošanu no Rīgas
rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Jolantas Uminskas atbrīvošanu no
Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskā komisija izskatīja šo lēmuma
projektu savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstīja.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Uminskas
atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Kārļa Valdemiera atbrīvošanu no Latgales
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu „Par
Kārļa Valdemiera atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Juridiskā
komisija ir šo lēmuma projektu izskatījusi savā sēdē un, aizklāti balsojot,
atbalstījusi.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kārļa Valdemiera
atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes
darba kārtībā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Meliorācijas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Latvijas
Republikas valsts robežas likums” trešajam lasījumam saņemti septiņpadsmit
priekšlikumi.
1. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. – iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 11. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 12. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 14. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 15. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 16. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas valsts
robežas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts
trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5122.
Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja saņemtos priekšlikumus, papildus
konsultējās par līdzīgām sistēmām, kādas ir interešu konfliktu novēršanai
citās valstīs, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, un izveidoja savu redakciju.
Ir deviņi priekšlikumi.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tas guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī 6. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Spurdziņš. Tāpat arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādātais 7.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja
arī 8.priekšlikumu, un arī tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija izskatīja likumprojektu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas sodu
izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 23.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu ar numuru 1457/Lp9
pirmajā lasījumā.
Juridiskā komisija izskatīja šo Tieslietu ministrijā sagatavoto un
valdībā akceptēto likumprojektu, konceptuāli to atbalstīja, taču ir vairākas
piezīmes, kuras starp lasījumiem pēc tam vajadzētu ņemt vērā un, sagatavojot
galīgo redakciju, tomēr respektēt.
Pirmā piezīme ir tāda, ka tradicionāli līdzīgus likumprojektus
skatīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šo likumu paketi, kas skar
aģitāciju un ar to saistītos jautājumus gan vēlēšanu, gan tautas nobalsošanas
sakarā, mums tomēr vajadzētu skatīt ja ne kopīgi ar Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisiju, tad vismaz abām komisijām visus likumprojektus.
Otrais jautājums ir tāds, ka nav precīzi formulēti finansēšanas
ierobežojumi.
Trešais jautājums. Mums izvērsās diezgan plašas debates par to,
vai aģitācija internetā… vai to vispār ir iespējams ierobežot un kā to darīt.
Un vēl nākamais un pēdējais jautājums ir tāds: vai arī laikposmu
pirms tautas nobalsošanas izsludināšanas tomēr nevajadzētu uzskatīt par laikposmu,
kurā notiek aģitācija, jo, kā zināms, arī vienas desmitās daļas vēlētāju
parakstu savākšana bez aģitācijas nav iespējama. Līdz ar to šajā posmā paliek
neierobežotas aģitācijas iespējas.
Tāds īsumā ir konstatējums. Taču komisija uzskata, ka konceptuāli
likumprojekts ir atbalstāms, un tāpēc komisija, lai novērstu vai noregulētu šos
jautājumus, ir piedāvājusi samērā ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. 2010.gada 4.janvāris… tātad nākamajā gadā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekts Nr.1456/Lp9. Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar
iepriekšējo un paredz atbildību gadījumos, ja šī aģitācijas kārtība tiek
pārkāpta.
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. 2010.gada 4.janvāris.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Satversmes
tiesas likumā” (Nr.1445/Lp9), kuru Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai
otrajā lasījumā.
Pavisam šajā likumprojektā ir sagatavoti pieci priekšlikumi, kurus
Juridiskā komisija ir izveidojusi sadarbībā ar Satversmes tiesu, lai uzlabotu lietu
izskatīšanas procesu.
1.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija un
atbalstījusi, ir iesniegts par likuma 20.pantu. Ierosina precizēt 20.panta pirmās
daļas redakciju, kas attiecas uz lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Arī 2.priekšlikumu Juridiskā komisija ir sagatavojusi
par šo pašu likuma pantu, un tas ir redakcionāls precizējums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 3.priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir sagatavojusi,
ir par jau minētā 20.panta jaunu daļu. Ierosina pantu papildināt ar 7.1
daļu, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Arī 4.priekšlikums attiecas uz minēto 20.pantu. Ir
piedāvāts precizēt 20.panta astotās daļas redakciju. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Un pēdējais no visiem priekšlikumiem ir saistīts ar
23.pantu. Ir ierosināts to papildināt ar jaunu daļu – 21 daļu. Šis
pants, 23.pants, regulē pārstāvību Satversmes tiesā. Lūdzu šo priekšlikumu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Paldies.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un es lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Satversmes
tiesas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Juridiskā komisija gaidīs priekšlikumus līdz
20.novembrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
V.Muižniece. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5128 – „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”. Juridiskā komisija ir uzskatījusi par iespējamu un
lietderīgu tur apvienot divus likumprojektus, un līdz ar to ir septiņi priekšlikumi,
kas ir izskatīti komisijā.
1. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja, jo faktiski šāds regulējums likumā jau ir.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija,
uzklausījusi ekspertu viedokļus, to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 3.priekšlikums ir no likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” (ar reģistrācijas numuru 1476/Lp9), kas ir iekļauts šajā
likumprojektā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4.priekšlikums arī ir no apvienotā… iekļauts no
likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (ar reģistrācijas numuru
1476/Lp9). Un arī tas ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Valers. Arī 5.priekšlikums ir no iekļautā likumprojekta un
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 6.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja, un komisijā
arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Un arī 7.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja un
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
30.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Tūrisma likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5130.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kuru
ierosinājis ekonomikas ministrs Artis Kampars. Tas ir par Tūrisma fonda izslēgšanu no
likumprojekta teksta. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc?”)
Praktiski Tūrisma fonds nedarbojas, naudas fondā nav, un arī profesionālās
asociācijas atbalsta šīs likuma normas izslēgšanu… Lūdzu, Bērziņa kungs,
nebļaustieties, es runāju no tribīnes!
Tātad šis likumprojekts paredz izslēgt no likuma Tūrisma fonda
jēdzienu. Asociācijas to atbalsta.
Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Deputāti neiebilst, jā. Paldies. Visi priekšlikumi
izskatīti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tūrisma
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt 23.novembri.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš atbalstīts.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta
numurs 4976.
Šā gada 3.decembrī stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes
2007.gada 23.oktobra regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Jāsaka,
ka tehniski šī regula pilnībā Latvijai nav piemērojama, un šī regula arī paredz,
ka nacionālajā likumdošanā var noteikt pārejas periodu piecu gadu garumā, izņemot
dažus pantus, kuriem jāstājas spēkā 3.decembrī. Un šie panti ir 9., 11., 12., 19.,
20.panta 1.punkts un 26.pants.
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis, un Satiksmes
ministrija ir sagatavojusi grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.
Komisija šo likumprojektu ir rūpīgi izskatījusi un, konsultējoties ar Juridisko
biroju, ir secinājusi, ka šādiem grozījumiem būtu jābūt Dzelzceļa pārvadājumu
likumā, nevis Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.
Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 71, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
Nākamais ir Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās
politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir
dokuments Nr.5131 – komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Šeit ietvertas visas tās normas, par kurām es
runāju iepriekš.
Komisija tās rūpīgi ir izskatījusi un iestrādājusi, un es
komisijas vārdā lūdzu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par
steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas izstrādātā likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu
likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa
pārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad
likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
V.Aizbalts. Godātie kolēģi! Tā kā šai regulai jāstājas spēkā
šā gada 3.decembrī, komisija ļoti rūpīgi ir izstrādājusi šo likumprojektu kopā
ar Satiksmes ministriju un Juridisko biroju, un es lūdzu šodien šo likumprojektu
pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
pārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums.
Atbildīgā komisija saņēmusi 26 priekšlikumus.
1.priekšlikums – vides ministra Raimonda Vējoņa ierosinātie
precizējumi terminoloģijā. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 2.priekšlikums. Arī tas ir vides ministra Vējoņa, arī
tas ir precizējums terminoloģijā. Tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 3. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī tie ir
precizējumi likuma tekstā lietotajos terminos. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 4. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī tas
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 5. – vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā
precizēti gaisakuģu operatora pienākumi. Arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 6. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par
informācijas apmaiņu. Arī tas atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Aizdomīgi!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 7.priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums, ir no
Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, kuru sagatavojusi
atbildīgā komisija. To arī lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7. un
8.priekšlikumu.
I.Līdaka. 9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par izmaiņām
piesārņojošu darbību veikšanas nosacījumos. Komisijā atbalstīts. (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Jauns pavērsiens!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 11. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 12. – vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā
precizēti emisiju avoti. Tas, protams, ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Aizdomīgi!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls
precizējums. Tas ir, protams, atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 14. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 15. – vides ministra Vējoņa priekšlikums attiecībā uz
emisijas kvotu sadali. Neskatoties uz Bērziņa kunga iebildēm, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 16. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par emisijas
kvotu piešķiršanas kārtību. Guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat arī 17. – vides ministra Vējoņa priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un arī 18. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 19.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir
redakcionāls precizējums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 20. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par
informācijas publisko pieejamību. Arī tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 21. – vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā
precizēts panta nosaukums. Ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 22. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par pārskata
sagatavošanas kārtību. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat arī 23. – vides ministra Vējoņa priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 24. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Patiešām
neticami! Bet tas ir par Civilās aviācijas aģentūras funkcijām un ir guvis komisijā
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 25. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tāpat arī pēdējais – vides ministra Raimonda Vējoņa
iesniegtais 26.priekšlikums – komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
piesārņojumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Līdaka. 19.novembris, lai Bērziņa kungs varētu pagūt iesniegt
priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā” izstrādāts, lai tiktu pilnībā ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes
1999.gada 25.maija direktīva par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un
saistītajām garantijām.
Sakarā ar to, ka Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2009.gada
25.jūnija formālo paziņojumu par pārkāpumu procedūras lietā, kurā norādīts, ka
Latvija nav pareizi transponējusi direktīvu atsevišķus punktus un ir uzņēmusies
saistības, ka līdz 2009.gada 31.decembrim šo kļūdu labos, komisija lūdz
likumprojektam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
19.novembris, izskatīšana – 26.novembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.novembris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 26.novembrī.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekts Nr.1498/Lp9. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija apsprieda šo likumprojektu 10.novembra sēdē un konceptuāli
atbalstīja.
Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības
un ugunsdzēsības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dobelis. Šā gada 24.novembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
24.novembris. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
likumprojekta „Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts
budžeta likumprojektu paketes”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta
„Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta
likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts „Meliorācijas likums” no 2010.gada valsts
budžeta likumprojektu paketes izslēgts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9)”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Meliorācijas likums”
nodošanu kā atbildīgajai komisijai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Atbildīgā komisija ir mainīta. Par likumprojektu „Meliorācijas
likums” atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Meliorācijas
likums” (Nr.1539/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 19.novembrim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Meliorācijas likums”
(Nr.1539/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 19.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš pagarināts līdz 19.novembrim.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Meliorācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu pateikt paldies par
iepriekšējiem balsojumiem, jo tas mums ļaus produktīvāk strādāt.
Šajā, komisijas piedāvātajā, likumprojektā mēs esam iekļāvuši
tās normas, kuras tiešā veidā attiecas uz budžetu, un tādēļ es aicinu noteikt šim
likumprojektam steidzamību, jo mēs ar to strādāsim pēc tāda paša grafika, kāds
būs darbam ar budžeta paketi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas
likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Meliorācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 13.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā – 1.decembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 13.novembris pulksten 12.00, izskatīšana otrajā lasījumā –
1.decembrī. Paldies.
Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, mums
jānoklausās paziņojumi.
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Baltijas lietu apakškomisijas deputātus aicinu Juridiskās komisijas
sēžu zālē tūlīt pēc sēdes.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas sēde desmit minūtes pēc divpadsmitiem Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Deputātu grupas sadarbībai ar Melnkalni dibināšanas sapulce
Baltajā zālē. Sapulcēties lūdzu tūlīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt – pēc apmēram
desmit minūtēm.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita
Āboltiņa… Paldies, redzu! Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Boriss Cilevičs, Ingrīda
Circene, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 15.sēde
2009.gada 12.novembrī
Datums: 12.11.2009 11:11:49 bal001
Par – 76, pret – 5, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (1584/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 12.11.2009 11:13:36 bal002
Slēgtais balsojums
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Jolantas Uminskas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata (828/Lm9)
Datums: 12.11.2009 11:14:29 bal003
Slēgtais balsojums
Par – 76, pret – 4, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Kārļa Valdemiera atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata (829/Lm9)
Datums: 12.11.2009 11:17:39 bal004
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas valsts robežas likums (1338/Lp9), 3.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:19:47 bal005
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1122/Lp9), 3.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:20:56 bal006
Par – 66, pret – 18, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:23:59 bal007
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (1457/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:24:57 bal008
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1456/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:27:27 bal009
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:29:36 bal010
Par – 82, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1421/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:31:14 bal011
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1454/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:33:22 bal012
Par – 12, pret – 71, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1495/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:34:34 bal013
Par – 82, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1583/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:35:01 bal014
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1583/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:35:45 bal015
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1583/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.11.2009 11:39:34 bal016
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1428/Lp9), 2.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:41:08 bal017
Par – 72, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1497/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:41:30 bal018
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1497/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:42:48 bal019
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:43:35 bal020
Par – 80, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (853/Lm9)
Datums: 12.11.2009 11:44:15 bal021
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9) (854/Lm9)
Datums: 12.11.2009 11:44:57 bal022
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Meliorācijas likums” (Nr.1539/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 19.novembrim (855/Lm9)
Datums: 12.11.2009 11:46:02 bal023
Par – 80, pret – 0, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meliorācijas likumā (1584/Lp9), 1.lasījums
Datums: 12.11.2009 11:46:24 bal024
Par – 81, pret – 6, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (1584/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 12.novembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju
viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien
Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas
deputātam Guntim Bērziņam. Lūdzu!
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Nākamajās droši vien divās
vai varbūt pat trijās nedēļās galvenais jautājums, ar ko Saeima nodarbosies, būs
nākamā gada budžets.
Kā jūs jau varbūt esat presē redzējuši, diemžēl mums Latvijā
jau vairāk nekā gadu… gandrīz gadu ir krities iekšzemes kopprodukts un rezultātā
kritušies ienākumi. Tas nozīmē, ka mums ir jāsamazina arī izdevumi mūsu valstī. Un
tādēļ budžets kā tāds paredz, ka mums ienākumi būs apmēram 3,8 miljardi latu, bet
izdevumi vēl arvien tos pārsniegs un būs apmēram 4,4 miljardi latu. Un starpība, tā
sauktais deficīts, būs apmēram 550 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mēs vēl šogad…
respektīvi, ne šogad, bet nākamgad mēs vēl turpināsim dzīvot uz parāda. Mūsu
parāds vēl pieaugs. Tas ir valsts parāds kā tāds. Un mūsu mērķis, saprotams,
nākamgad ir samazināt šo parādu iepretim šim gadam un 2011.gadā vēl turpināt šo
parādu samazināt, lai mēs varētu pēc iespējas drīz sasniegt tā sauktos Māstrihtas
kritērijus, kurus apņēmāmies izpildīt, iestādamies Eiropas Savienībā.
Samazinoties izdevumiem budžetā jeb samazinot tos budžetā, mēs
faktiski arī veiksim tā sauktās strukturālās reformas, respektīvi, mēs dažas
iestādes slēgsim, mēs apvienosim iestādes un tā tālāk, mēs samazināsim izdevumus
ministrijām un citām valsts iestādēm.
Daži vārdi par to, kāds būs budžeta process šeit, Saeimā.
Budžets, kā jūs droši vien ziņās esat redzējuši, ir ticis
pieņemts pirmajā lasījumā kopā ar ļoti daudziem pavadošajiem likumprojektiem,
apmēram 70 pavadošajiem likumprojektiem, un ir iesniegti grozījumi no deputātiem un
arī no citiem, un šo grozījumu kopskaits ir apmēram 900. Visi šie grozījumi
nākamajā nedēļā tiks skatīti Ministru kabinetā, iespējams, divās sēdēs.
Ministru kabinets tad izteiks valdības viedokli par šiem grozījumiem, un šie
grozījumi tad atgriezīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vispirms
tie visi izskatīti manis vadītajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam
tiks skatīti Saeimā. Pašreiz zināms, ka datums, kad notiks otrais lasījums Saeimā,
ir 1.decembris.
Ļoti daudz grozījumu ir iesniegts saistībā ar vienu no
svarīgākajiem likumprojektiem – likumprojektu par vienotu atalgojumu valsts un
pašvaldību iestādēs. Tas ir viens no centrālajiem likumprojektiem šajā budžeta
paketē kā tādā, un ar to droši vien saistīsies ļoti daudz diskusiju, jo, kā jau es
minēju, ir daudz priekšlikumu.
Varbūt pie labajām lietām es varētu pieminēt to, ko jau agrāk
esmu minējis, – ka budžets kā tāds nemainīs pensijas, pensijas netiks samazinātas.
Un nav arī paredzēts mainīt PVN likmi. PVN likmi ir paredzēts paturēt tādu, kāda
tā ir.
Citi jautājumi, kas tiks skarti budžetā un par ko jau ir presē
ziņots. Tiks veikti tā sauktie paplašinājumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī,
respektīvi, tas tiks attiecināts arī uz kapitālu… Ja cilvēki saņem dividendes vai
guvuši peļņu, piemēram, pārdodot māju vai zemi, tad šie ieguvumi tiks aplikti ar 10
procentu nodokli. Bez tam būs arī nekustamā īpašuma nodoklis attiecībā uz
dzīvojamo platību. No „Jaunā laika” viedokļa, tas ir nodoklis, kas mums šķiet
vēlams, jo tas atbalsta infrastruktūru pašvaldībām, un bez tam kadastrālā vērtība
zināmā mērā atspoguļo… teiksim, lielākām mājām ir lielāka kadastrālā
vērtība, un rezultātā ar nodokli tiek apliktas lielākas mājas, villas.
Noslēgumā es gribu teikt, ka, no vienas puses, varbūt daudziem šis
budžets liksies skarbs, tomēr es gribu arī uzsvērt, ka šis budžets ir vērsts uz
nākotni. Tas ir vērsts uz to, lai Latvija, mūsu valsts, varētu labāk konkurēt gan
Eiropas Savienībā, gan pasaulē kā efektīvāka ekonomika; lai mēs varētu būt
labāki, tā teikt, mazāk tauki, – respektīvi, saredzēt tādu Latvijas izaugsmi pēc
iespējas drīzā nākotnē.
Un es gribu noslēgumā teikt: kā jau jūs esat varbūt dažkārt
ziņās dzirdējuši, ir nozares, kurās jau sāk parādīties dažas atveseļošanās
pazīmes. Tā ka, cerams, tas, ka pieņemsim šo budžetu, būs, no vienas puses, signāls
mums pašiem, ka mēs varam politiski vienoties un, teiksim, savu ekonomiku savest pēc
iespējas kārtībā. Un, no otras puses, tas būs arī ļoti svarīgs signāls uz
ārpasauli, respektīvi, investoriem, reitingu aģentūrām. Bet šeit, valsts iekšienē,
tas nozīmēs, ka bankām būs zināma, teiksim, stabilitāte nākamajā gadā, un,
cerams, tas nozīmēs, ka bankas varēs sākt mūs vairāk kreditēt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Bērziņa kungam no partijas „Jaunais laiks”
frakcijas.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba
Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien! Šodien mums bija divas sēdes: mēs turpinājām 5.novembra
sēdi un mums bija arī šodienas, 12.novembra, sēde.
Šodien ir tāda īpaša diena – Latvijas Robežsardzes diena, un
interesanti, ka trešajā lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts „Latvijas
Republikas valsts robežas likums”. Tas tā labi sakrita.
Šodien pirmajā lasījumā Saeima noraidīja likumprojektu
„Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, apšaubot to, vai nav
pārāk… uzskatot, ka ir pārāk vienkārši nosacījumi dzimuma maiņai dokumentos. Tā
ka pie tā vēl ir jāstrādā, lai to sakārtotu.
Manuprāt, svarīgi, ka pirmajā lasījumā šodien tika pieņemts
likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Tagad, pēc
administratīvi teritoriālās reformas, ļoti būtiski ir sasaistīt plānošanu un
stratēģisko skatījumu taisni nacionālajā un reģionālajā līmenī. Tas ir ļoti
svarīgi Latvijai – gan pilsētām, gan arī kopējai teritorijai.
Runājot par budžetu, jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir
intensīvi strādājusi pagājušajās brīvdienās un pirmdien iesniedza daudzus
priekšlikumus otrajam lasījumam. Un tie ir tieši sadaļā par vienoto atalgojumu un par
nodokļu paketi, kā arī par augstākās izglītības un zinātnes finansējuma
pastiprināšanu. Un, runājot par pēdējo, jāteic, ka šajā nedēļā Saeimā darba
vizītē bija Eiropas augstskolu asociācijas delegācija. Tas ir tāds unikāls
gadījums, ka delegācija ieradās taisni uz budžeta grozījumiem un savu pieredzi un
savus vērojumus arī mums, deputātiem, sniedza. Un šajā sakarā es gribu minēt
asociācijas prezidenta Žana Marka Rapa teikto. Viņš sacīja, ka mums ir tomēr ļoti
uzmanīgi jāpieiet augstākās izglītības un zinātnes budžetam, raugoties no
vairākiem aspektiem.
Pirmkārt. Ja mēs strauji samazinām šos izdevumus… Protams, viņš
saka, ka viņš saprot to grūto situāciju, kādā mēs esam, bet, ja mēs vēl
samazinām, mēs faktiski to plaisu starp vecās Eiropas valstīm un jauno Eiropu
padziļinām.
Otrkārt. Budžeta vietu skaitu samazinot – pie tā samazināšanas
mēs neizbēgami nonāksim, ja mēs samazinām augstākās izglītības izmaksas -, mēs
faktiski apdraudam taisni talantīgo bērnu, talantīgo jauniešu iespējas studēt, jo uz
budžeta vietām ir konkurss. Tātad labākie iet uz budžeta vietām. Un jāņem vērā,
ka visā pasaulē – visā pasaulē! – ir, kā viņš tā interesanti teica, cīņa par
smadzenēm. Un, ja mēs neradām šīm smadzenēm, talantīgajām smadzenēm, atbilstošus
nosacījumus, tad arī ir lieli apdraudējumi.
Man, kā saka, pēc būtības likās ļoti saprotams arī Polijas
augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja profesora Luti teiktais, ka mums ir
jāskatās uz izdevumiem augstākajai izglītībai un zinātnei citādāk: mums ir
jāsaprot, ka tie ir ieguldījumi. Un tas viedoklis ir daudz kur parādījies, bet mēs
tik un tā to skatījumu nevaram nekā izmainīt. Tie ir ieguldījumi Latvijai, tie nav
izdevumi tādā tradicionālā nozīmē, kādā mēs tos saprotam. Tie ir ieguldījumi
nākotnei.
Lūk! Tā ka faktiski delegācija apstiprināja mūsu viedokli, ka,
neskatoties uz visu grūto situāciju, tomēr mums būtu jāpriecājas par katru latu, ko
mēs varētu pielikt klāt izmaksām augstākajā izglītībā un zinātnē nākamajā
gadā… nākamā gada budžetā.
Izmantojot to situāciju, ka mēs esam šeit un mūs dzird, es gribu
pateikt ļoti lielu paldies fotogrāfei Gunai Oškalnai-Vējiņai par brīnišķīgo
fotoizstādi Saeimas telpās. Tā ir veltījums Latvijai dzimšanas dienā. Tā ir par
mūsu Brīvības pieminekli. Un šodien, nākot uz Saeimas sēdi, un arī vakar, tieši
Lāčplēša dienā, mēs varējām vērot, cik skaists ir mūsu Brīvības piemineklis,
cik skaista, silta, starojoša un drošību veidojoša ir mūsu Brīvības statuja. Tā ka
liels paldies fotogrāfei par to.
Paldies. Jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
deputātei Inai Druvietei. Lūdzu!
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Esiet sveicināti šajā valsts svētku nedēļā! Šī nedēļa tik
tiešām ir iezīmīga ar to, ka vienlaikus mēs gan darām smagu darbu, gan arī svinam
svētkus. Tik tiešām, pašlaik norit intensīvs darbs 2010.gada valsts budžeta
sagatavošanā. Frakcijas ir iesūtījušas vairākus desmitus… pat simtus
priekšlikumu, ar kuriem pašreiz darbs norit gan valdībā, gan Saeimā.
Arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti ir
aktīvi piedalījušies 2010.gada valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu
uzlabošanā. Mēs esam iesnieguši vairāk nekā 10 priekšlikumus, no kuriem kā
svarīgākos gribu minēt priekšlikumus, kas saistīti ar nodokļu likmēm. Mēs
ierosinām piemērot progresīvās likmes iedzīvotāju ienākuma nodoklim un arī
nekustamā īpašuma nodoklim. Tas atvieglotu nodokļu slogu personām ar zemākiem
ienākumiem un iedibinātu sociālā taisnīguma principu. Aktīvi piedalīsimies
diskusijās par šo principu, kas Latvijā tomēr vēl prasa zināmu izskaidrošanu un
arī precizēšanu.
Mēs zinām, ka, rūpējoties par mūsu valsts iedzīvotāju
labklājību un galveno uzmanību veltot ekonomiskiem jautājumiem, mēs tomēr
nedrīkstam aizmirst nacionālas valsts pastāvēšanas jēgu. Un tā ir – saglabāt
tautas identitāti, nodrošināt labvēlīgus apstākļus tautas kultūras un valodas
attīstībai. Tieši tādēļ esam iesnieguši grozījumu Dziesmu un deju svētku likumā.
Esam paredzējuši atgriezties pie nosacījuma, ka arī valsts, ne tikai pašvaldības,
uzņemas atbildību par Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošinājumu, ne tikai
par pašiem Dziesmu svētkiem kā notikumu, ar finansējumu piedaloties dziesmu un deju
svētku kolektīvu vadītāju atalgošanā. Mēs zinām, ka tautas identitāti uztur
tieši šis process, nevis mūsu lielie Dziesmu svētki reizi piecos gados. Ir
nepieciešams nodrošināt, lai ikvienā Latvijas pagastā, ikvienā Latvijas pilsētā
būtu iespējams nodrošināt deju un dziesmu kolektīviem šo augsto līmeni, piesaistot
profesionālus kolektīvu vadītājus.
Paralēli šim svarīgajam likumdošanas procesam Saeimā, protams,
risinās process arī politiskajā telpā. Un kā svarīgāko faktu varētu pieminēt
partiju apvienības (pagaidām – vēlēšanu apvienības) nodibināšanu. Kā zināms,
„Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” ir
izveidojušas apvienību ar nosaukumu „Vienotība”, ir īstenojušas daudzu
vēlētāju vēlmi tām vienoties kopīgā sarakstā, vienoties kopīgā programmā un
pārtraukt Latvijas partiju sadrumstalotības procesu.
Arī nākamajā nedēļā, kaut gan tā, protams, ir mūsu valsts
jubilejas nedēļa, Saeimā turpināsies intensīvs darbs. Un kā vienu no svarīgākajiem
varu minēt darbu, kas risināsies pie Elektronisko mediju likuma, respektīvi, mūsu
plašsaziņas līdzekļu likuma, kas paredz risināt gan tehniskus, gan arī ideoloģiskus
mūsu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jautājumus.
Novēlot visiem gaišus valsts svētkus, pateicos par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Inai Druvietei no partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, dārgie radioklausītāji! Šonedēļ pirmdien beidzās
termiņš 2010.gada budžeta projekta grozījumu iesniegšanai. Nevaru pateikt, vai tas ir
kāds rekords, bet pavisam tika iesniegti 900 grozījumi, kuri skar gandrīz visus ar
budžetu saistītos likumprojektus.
PCTVL frakcija sagatavoja 70 ierosinājumu. Svarīgākie no tiem paredz
nekustamā īpašuma nodokļa progresīvās likmes ieviešanu, kā arī speciālu
likumprojektu paketes izstrādāšanu nolūkā novērst tālāku izvairīšanos no
nodokļu maksāšanas no to uzņēmumu puses, kuriem ir darbaspēka nomas līgumi ar
ārvalsts partneriem.
Diemžēl šoreiz priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija diezgan
īss, tāpēc vairākas vēstules ar vērtīgiem ierosinājumiem no nevalstiskām
organizācijām, arodbiedrībām un iestādēm Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija saņēma jau pēc termiņa izbeigšanās un deputāti nevarēja šos
priekšlikumus pārveidot par grozījumiem budžetu pavadošajos likumprojektos.
Izmantojot radio iespējas, es gribu ieteikt ieinteresētajām
organizācijām un privātpersonām nākamreiz savlaicīgi sūtīt savus ierosinājumus un
vērsties ne tikai pie atbildīgās komisijas, bet arī pie frakcijām un deputātiem;
tiem izstrādāt vai iesniegt priekšlikumus ir vieglāk nekā komisijai veidot uz
vēstules pamata komisijas priekšlikumus.
Protams, mums nav nekādu lieku ilūziju, ka vairākums priekšlikumu,
kuri ir no opozīcijas, tiks atbalstīti Saeimā. Protams, tā ir tikai iespēja pacelt
jautājumus un apspriest problēmas, un sagatavot pamatu, lai nākotnē mainītu – varbūt
citā gaisotnē – attiecīgos likumus.
Bet, runājot par šodienas sēdi, varu izteikt pieņēmumu, ka
vēsturē šī sēde ieies ar garu, emocionālu un tukšu diskusiju par likumprojektu,
kurš nosaka dzimuma maiņas kārtību. Man bija diezgan skumji novērot, ka daudzi
deputāti, kuriem nav izpratnes par specifiskiem medicīnas jautājumiem un mūsdienu
cilvēktiesību standartiem, tērēja nodokļu maksātāju naudu, runājot par dzimuma
maiņas aspektiem.
Šodien gaisotne bija līdzīga gaisotnei, kāda bija tajā sēdē,
kurā Saeima uz tukšu emociju pamata nobalsoja pret to svētku dienu saraksta
saīsināšanu, kurās ir nepieciešams izkārt valsts karogu. Šodien bija tāpat: uz
populisma viļņa vairākums izbalsoja tehnisko likumprojektu, kura mērķis bija tikai
noteikt civilizētu regulējumu dzimuma maiņas jomā.
PCTVL frakcija balsoja „par” attiecīgā likumprojekta virzīšanu
izskatīšanai Saeimas komisijās. Mēs neredzam nekāda ļaunuma, ja valsts uzticētu
tieši ārstiem nodarboties ar jautājumiem, kas saistīti ar dzimuma maiņu.
Un nobeigumā daži vārdi par vienu Briseles notikumu. Pirmdien
Eiropas Parlamentā notika trešais Eiropas krievu forums, kurā piedalījās Eiropas
Savienības un Krievijas Federācijas politiķi, ierēdņi, zinātnieki, kā arī Eiropas
Savienības krievu diasporu pārstāvji. Foruma laikā tika izdiskutēti jautājumi, kas
saistīti ar Eiropas un Krievijas ekonomikas integrāciju un sadarbību vairākās jomās.
Ne vienmēr dalībnieku pozīcija šajā dialogā sakrīt, bet šādas diskusijas ir
svarīgas nesaskaņu pārvarēšanai.
Eiropas krievu forums tika organizēts pēc Eiropas Parlamenta
deputātes Tatjanas Ždanokas iniciatīvas. Organizējot līdzīgus pasākumus, Ždanokas
kundze pilda vienu no saviem solījumiem, kurus viņa devusi priekšvēlēšanu kampaņas
laikā, – pēc iespējas radīt izpratni starp Eiropas un Krievijas politiķiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Miroslavam Mitrofanovam no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands
Krauklis. Lūdzu!
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Šodien gribu pieminēt vienu būtisku likumprojektu, būtisku tieši
ražotājiem. Proti, tika apstiprinātas izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
Tās paredz, ka turpmāk Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums nebūs vajadzīgs
tiem uzņēmumiem, kas nestrādā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas ir solis uz
administratīvā sloga samazināšanu, un šādi soļi, protams, mūsu ekonomiskajā
situācijā ir ļoti, ļoti svarīgi, lai gan parasti tas neizraisa lielu deputātu
interesi.
Protams, būtiskākais gan iepriekšējās, gan šās, gan nākamās
nedēļas darbs ir ar budžeta grozījumiem, iesniegtajiem priekšlikumiem par šo
budžeta projektu. Diemžēl ir jāatzīst, ka pats budžeta projekts un pavadošo
likumprojektu pakete ir samērā nekvalitatīva, un tieši tāpēc ir tik daudz
priekšlikumu arī no pozīcijas puses un būs ļoti smagas diskusijas: ko tad atbalstīt
un ko neatbalstīt.
Mūsu partija, protams, filozofiski ir pret šo progresīvo nodokļu
ieviešanu, jo uzskatām, ka Latvijas situācijā, kur ir vēl arvien ļoti vāji
izveidojusies vidusšķira, tas skartu tieši šos aktīvos cilvēkus, arī tos
skolotājus, ārstus, kas strādā vairākas slodzes, tos, kas ir, teiksim, cītīgāk
mācījušies, kas strādā vairākās darbavietās. Un tagad šiem cilvēkiem, uz kuriem
lielā mērā balstās Latvijas tautsaimniecība, uzlikt lielāku nodokļu slogu nekā
pārējiem nebūtu pareizi.
Mēs ļoti nopietni diskutējām arī par progresīvo mājokļa
nodokli, par tā iespējamību. Pārbaudot informāciju, esam secinājuši, ka
pašreizējais Finanšu ministrijas piedāvājums, kas paredz šo palielināto nodokļa
likmi īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir virs 35 000 latu, diemžēl Rīgā,
Pierīgā, Jūrmalā skartu atkal to pašu manis pieminēto vidusšķiru, nevis ļoti
turīgus iedzīvotājus. Mēs esam atraduši daudz konkrētu piemēru, ka ir nesen ar
kredītu palīdzību iegādātas ģimenes mājas, kurās dzīvo tie paši inteliģences
pārstāvji, kuriem jau tā ir lielas kredītsaistības. Un tagad viņiem likt vēl
maksāt papildu likmi – tas būtu ne vien negodīgi, bet faktiski daļu ģimeņu
nostādītu ārkārtīgi grūtā finansiālā situācijā.
Protams, šīs diskusijas turpināsies, un iespējams, ka tiešām
ļoti turīgiem cilvēkiem šādā grūtā laikā var arī likt maksāt vairāk, bet tad
tam slieksnim ir jābūt daudz, daudz augstākam.
Tāpat būs ļoti smagas diskusijas par dienesta automašīnām, jo
pašreizējais piedāvājums absolūti nav adekvāts šai ekonomiskajai situācijai. Ir
skaidrs, ka tas spiedīs privātās kompānijas dažādos veidos mēģināt apiet šo
likumu, kā to arī faktiski dara daudzas kompānijas Igaunijā.
Ministrs Zalāns ir valdībā iesniedzis priekšlikumus par samērīgu
likmi, kas būtu tiešām visiem saprotama, viegli administrējama un neuzliktu lielu
slogu. Ir runa par kopējo maksājumu – 15 latu mēnesī; no tā septiņarpus latus
maksātu pati persona, septiņarpus latus – juridiskā persona. Tad, es domāju, būtu gan
fiskālais efekts, gan arī būtu… tas nebūtu ļoti, ļoti liels slogs privātajam
biznesam.
Mēs esam iesnieguši arī daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar
kultūras lietām, tādām kā, piemēram, papildu dotācija Kultūrkapitāla fondam. Un
mēs ļoti ceram, ka tad arī mēnešraksts „Karogs” varētu turpināt iznākt. Esam
ierosinājuši arī palielināt līdzekļus Dziesmu svētku organizēšanai.
Protams, ļoti būtisks Tautas partijas priekšlikums ir atteikšanās
no idejas samazināt neapliekamo minimumu, un ir runa arī par apgādājamām personām.
Tas skartu lielāko sabiedrības daļu, tieši ģimenes. Un mūsu ierosinājums
atgriezties pie 25 procentu lielas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes tomēr ir
samērīgāks un dod arī lielāku fiskālo efektu, un koalīcijas partneri šajā ziņā
mūs ir atbalstījuši. Par to mums ir gandarījums.
Mēs arī esam iesnieguši priekšlikumus, lai palielinātu līdzekļus
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbības nodrošināšanai, jo uzskatām, ka šie
mediji ir ļoti būtiski, lai tiktu atspoguļotas arī tās lietas, kas nav komerciālas.
Tāpat būtiska mūsu priekšlikumu sadaļa attiecas uz pašvaldībām.
Esam iesnieguši priekšlikumus, lai palielinātu līdzekļus, kas ir nepieciešami
pašvaldību ceļu uzturēšanai, priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa
garantēšanu pašvaldībām, kā arī par iespējām pašvaldībām aizņemties lielākus
finanšu līdzekļus.
Savukārt, ja runājam par vienotu atalgojumu sistēmu, mūsu partija
uzskata, ka arī Latvijas Bankai un FKTK ir jābūt šajā sistēmā, bet, ja kaut kādu
iemeslu dēļ tomēr tas nav iespējams, tad ir jāparedz administratīvo izdevumu griesti
šīm iestādēm. Jo tomēr situācija, ka Latvijas Banka administratīvajiem izdevumiem
tērē 28 miljonus latu, tas ir, divreiz vairāk nekā Lietuvas nacionālā banka (un
Lietuva ir lielāka valsts par Latviju!), nav pieļaujama. Arī šīm institūcijām būtu
jādarbojas atbilstoši tam, kāda pašlaik ir kopējā situācija Latvijā.
Tā ka darbs ir sagaidāms ļoti grūts un sarežģīts, jo par
daudzām šīm lietām ir dažādi viedokļi koalīcijā.
Protams, gribu izmantot šo iespēju apsveikt visus svētkos un
novēlēt kaut uz īsu brīdi aizmirst tās problēmas, kas skar neapšaubāmi visus
Latvijas iedzīvotājus, un domāt labas domas par Latvijas valsti, par Latvijas
sabiedrību un par katru mūsu ģimeni.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kraukļa kungam no Tautas partijas frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Karina Pētersone. Lūdzu!
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Kolēģi! Šīsdienas sēde
sākās ar Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas
pieprasījumu par Policijas akadēmijas likvidēšanu. Šis pieprasījums bija adresēts
iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.
Mūsuprāt, šis lēmums likvidēt Policijas akadēmiju ir pretrunā ar
to drošības koncepciju un ar tiem drošības apsvērumiem, kādi Latvijai ir izveidoti.
Diemžēl šis lēmums netika apspriests nedz Nacionālās drošības padomē, nedz
Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Mūsuprāt, šis lēmums tika pieņemts
sasteigti un tikai pēc tam valdība un arī Latvijas Universitāte, kas tika iesaistīta
šajā procesā, nepārdomātā ceļā risināja studentiem tik ļoti svarīgu jautājumu:
kā viņiem pabeigt izglītību savā izvēlētajā specialitātē? Latvija ir
izvēlējusies iet ļoti daudzām Eiropas valstīm pilnīgi pretēju ceļu. Citur daudzu
nopietnu speciālo dienestu darbinieki, operatīvie darbinieki, tiek izglītoti ar
speciālām programmām – programmām šādās koledžās vai akadēmijās, bet diemžēl
Latvijas Universitāte un citas Latvijas augstskolas, kas sagatavo juristus, šādām
programmām nav gatavas un līdz šim nav specializējušās.
Otrs jautājums, kurš bija mūsu partijas iniciatīva šodien. Mūsu
frakcija iebilda pret likumprojekta „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās
veselības likumā” pieņemšanu. Jā, mēs piekrītam, ka dzimuma maiņa eksistē un ka
tā ir regulējama joma. Bet šis likumprojekts, ko iesniedza Ministru kabinets un ko bija
sagatavojusi Tieslietu ministrija, diemžēl, pirmkārt, ir ļoti negatavs; otrkārt, mūs
pārsteidza, ka konceptuāli tiek piedāvāts dzimuma maiņas procesam tik ārkārtīgi
liberāls ceļš, kāda nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Pat Nīderlandē
ir vajadzīgs tiesas lēmums un ir vajadzīga daudz nopietnāka ekspertīze pirms šāda
lēmuma pieņemšanas.
Protams, šis mēnesis, kā jau mani kolēģi runāja, ir ļoti
saspringts laiks Saeimai, budžetu sagatavojot. Un arī mūsu frakcija ir iesniegusi
priekšlikumus – veselus 77 priekšlikumus -, lai uzlabotu to ļoti strīdīgo, ļoti
pretrunīgo projektu, kas ir saņemts no Ministru kabineta. Mēs pilnīgi atbalstām to,
ka Latvijai ir vajadzīga nopietna budžeta konsolidācija; ir runa par šiem 500
miljoniem latu. Taču jāsaka, ka šo konsolidāciju izjutīs ļoti dažādi… Ministru
kabineta piedāvātais budžeta projekts ir tāds, ka tā rezultātā šo konsolidāciju
ļoti dažādi izjutīs Latvijas sabiedrības locekļi. Un mūsu, Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš”, frakcija ir aprēķinājusi, ka faktiski
vislielākie zaudētāji būs Latvijas daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki. Tāpēc
lielu daļu no šiem mūsu iesniegtajiem 77 priekšlikumiem… Mēs esam mēģinājuši to
līdzsvaru vērst par labu tieši ģimenēm, jaunām ģimenēm, lielām ģimenēm. Mēs
piedāvājam atjaunot to apmēru, kāds bija atvieglojumiem par apgādībā esošu bērnu,
un arī uzturlīdzekļu garantiju apjomu. Jo citādi iznāk, ka tad, ja ar progresīvu
nodokli mazina šos atvieglojumus, zaudētājas ir tieši tās ģimenes, kurās bērnu ir
vairāk; tās zaudē proporcionāli vairāk līdzekļu.
Mūsu mērķis ir arī uzlabot to situāciju, kāda rodas Latvijas
pašvaldībās tagad, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale ir izmainīta par labu
valstij. Redziet, šī situācija… krīzes situācijā iedzīvotāji jau galvenokārt
vērsīsies pēc palīdzības pašvaldībā. Tāpēc mūsu priekšlikums ir iedzīvotāju
ienākuma nodokļa sadali pavērst atpakaļ pašvaldību virzienā. Līdzīgs ir
priekšlikums, lai lielāki līdzekļi atbilstoši likumam ienāktu arī Ceļu fondā, it
īpaši attiecībā uz reģionālo ceļu uzturēšanu, kas būs ļoti svarīga ziemā.
Un vēl. Mēs nevaram pieļaut to, ka tieši lauku cilvēki jutīs šos
jauninājumus nodokļu sistēmā, kur parādās palielināta likme zemei, piemēram, 1,5
procenti; tas skars galvenokārt lauku iedzīvotājus un lauksaimniekus. Piemēram, būs
jāmaksā tagad nodoklis par meža atsavināšanu. Arī tas visvairāk skars tieši lauku
iedzīvotājus.
Jaunums ir tas, ka būs jāmaksā zemju īpašniekiem, kuriem ir
meliorētās zemes. Tātad visiem tiem cilvēkiem, kas saimnieko polderu teritorijā, būs
jauns maksājums.
Arī nodoklis par automašīnu lietošanu ļoti nopietni skars
zemniekus. Tāpēc mūsu piedāvājums ir, lai šie maksājumi netiktu attiecināti uz
privātajiem uzņēmējiem.
Tas arī viss, ko es šobrīd gribu frakcijas vārdā teikt.
Nobeigumā es gribu vēlēt visiem šajā un nākamajā nedēļā
svētku sajūtu. Vēlēsim savai valstij labu!
Vadītāja. Paldies Pētersones kundzei no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts
Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien neapšaubāmi viens no
aktuālākajiem jautājumiem gan Saeimā, gan valdībā ir valsts budžets. Politiskās
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniedza labojumus valsts 2010.gada budžeta
projektam un ar to saistītajiem likumprojektiem. Šie labojumi sagatavoti atbilstoši
„Saskaņas Centra” ekspertu izstrādātajam alternatīvajam valsts 2010.gada budžeta
projektam.
„Saskaņas Centrs” iestājas par sociālās palīdzības apjoma
saglabāšanu iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā, par nodokļu sloga samazināšanu
uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī piedāvā būtiski samazināt izdevumus
birokrātiskā aparāta uzturēšanai.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē opozīcijā esoša partija nevis
vienkārši iesniedz labojumus Ministru kabineta sagatavotajam valsts budžeta projektam,
bet gan piedāvā kvalitatīvi citu pieeju valsts budžeta veidošanai. „Saskaņas
Centrs” piedāvā savu alternatīvo budžeta projektu, kur skaidri noteiktas
prioritātes. Atbilstoši alternatīvajam valsts budžeta projektam, ko sagatavoja
„Saskaņas Centrs”, budžeta deficīts būs 2,58 procenti no IKP.
Tika ņemtas vērā arī visas saistības, kuras ir Latvijai pret
Starptautisko Valūtas fondu un citām starptautiskām institūcijām. Frakcija ierosina
ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet strikti nosakot, ka tajā pašā
laikā līdz oficiāli noteiktā iztikas minimuma līmenim jāpaaugstina ar nodokli
neapliekamā minimālā algas daļa.
„Saskaņas Centrs” piedāvā citu principu uzņēmumu ienākuma
nodokļa sadalei starp valsti un pašvaldībām. Pašlaik ienākumi no 15 procentu liela
uzņēmumu ienākuma nodokļa ienāk valsts budžetā un valdība un Saeima pārdala šos
ienākumus. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka valsts kasē būtu jāieskaita 13 procenti
šā nodokļa, bet atlikušie 2 procenti tieši jāieskaita vietējo pašvaldību
budžetos. Tas, pirmkārt, ļaus efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku, un, otrkārt,
pašvaldībām radīsies papildu ienākumi sociālajiem pabalstiem un piemaksām.
Mēs uzskatām par nepieciešamu samazināt pievienotās vērtības
nodokļa likmi. Atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem PVN pamatlikme jāsamazina no 21
procenta līdz 18 procentiem, atvieglotā likme – no 10 procentiem uz 9 procentiem. PVN
likmes samazināšana ir veids, kā atbalstīt uzņēmējus.
„Saskaņas Centrs” ierosina paplašināt to preču un pakalpojumu
sarakstu, kam tiek piemērota samazināta PVN likme, un tas attiecas arī uz pārtikas
precēm. PVN likmes samazināšanai ir zināma sociāla funkcija. Pašlaik tā tiek
piemērota, piemēram, mācību literatūrai, medikamentiem, tādiem pakalpojumiem kā
siltumapgāde un elektrības piegāde, sabiedriskais transports. Savukārt pārtikas
produkti ir vēl viena preču grupa, kam šajos smagajos ekonomiskajos apstākļos
jāpiemēro samazinātā likme.
Mēs uzskatām, ka jāsamazina sociālo iemaksu lielums. Šobrīd
sociālajās iemaksās aiziet 33 procenti darba algas. „Saskaņas Centrs” ierosina
sociālās iemaksas samazināt līdz 24 procentiem. Nodokļu sloga samazināšana
stimulēs uzņēmējdarbību, kā arī ierobežos tā saukto aplokšņu algu izmaksu.
„Saskaņas Centrs” ierosina nepalielināt akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, jo tālāks šā nodokļa
pieaugums tikai novedīs pie nelegālas alkohola un cigarešu tirdzniecības uzplaukuma un
valsts izrādīsies zaudētāja. Valsts budžetā ienākumi no akcīzes nodokļa
samazināsies nelegālās tirdzniecības dēļ.
Mēs uzskatām, ka ekonomijas galvenajai pozīcijai jābūt izdevumu
samazināšanai valsts aparāta uzturēšanai. Mēs ierosinām vidēji par 10 procentiem
samazināt algas ministrijās, kā arī valsts aparāta darbiniekiem atcelt virkni
privilēģiju. Pēc mūsu aprēķina, šo pasākumu ieviešana varētu dot 99 miljonu latu
lielu ietaupījumu.
„Saskaņas Centrs” kategoriski iebilst pret līdzekļu
samazinājumu sociālajai jomai. Uzskatām, ka pašreizējos ļoti smagajos ekonomiskajos
apstākļos atbalsts maznodrošinātajiem ir pats svarīgākais valsts uzdevums.
„Saskaņas Centrs” ierosina 2010.gadā izdarīt pensiju
indeksāciju, kā arī saglabāt visus pabalstus līdzšinējā apjomā, to skaitā arī
bezdarbnieku pabalstu un maternitātes pabalstu.
Jāatzīmē arī, ka „Saskaņas centrs” ierosina papildus izveidot
50 tūkstošus darba vietu un norāda, kur atrast līdzekļus to izveides
nodrošināšanai. Mums ir konkrēts piedāvājums.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji!
Dienu pēc Lāčplēša dienas un dažas dienas pirms Latvijas
Republikas gadadienas gribu arī „tēvzemiešu” vārdā sveikt visus Latvijas
Republikas pilsoņus, latviešus ar šiem diviem nozīmīgajiem datumiem.
Taču šobrīd Saeimā rit ikdienas darbs. Darbs ir ļoti atbildīgs.
Ir skaidrs, ka nākamā gada budžeta sastādīšana ir sarežģīta, tā nevar droši
vien sniegt daudz patīkamu emociju, jo arī 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati
rādīja to, ka samazinājums joprojām ir liels – mīnus 18 procenti vai nedaudz vairāk.
Bezdarbs ir pieaudzis, tāpēc valdības dienestiem ļoti rūpīgi ir jāanalizē arī
divu iepriekšējo budžeta grozījumu ietekme uz tautsaimniecību, ietekme uz
nodarbinātību, uz sociālo situāciju valstī, lai tiešām, ja ir kādi cerīgi asni,
tos neiznīdētu, bet veicinātu.
Par priekšlikumiem, kas budžetam iesniegti no mūsu puses. Es gribu
pieminēt tieši tos, kas ir vērsti uz papildu ieņēmumu gūšanu. Šobrīd tā ir
lielākā problēma. Ne visi ieņēmumu avoti, kas tiek norādīti, beigu beigās diez vai
šo pozitīvo efektu dos, un daudzējādā ziņā var piekrist iepriekšējiem
runātājiem, ka viegli uzrādīt kādu papildu pozīciju, grūtāk to iekasēt.
Mēs piedāvājam ieviest papildu likmi uzņēmumu ienākuma nodoklim:
uzņēmumus, kuru peļņa gadā pārsniedz 5 miljonus, ierosinām aplikt ar 10 procentu
papildu likmi. Tās galvenokārt būtu lielās kompānijas, kuras pārsvarā ir ar
ārzemju kapitālu līdzdalību un kuras tomēr šajā krīzes brīdī varētu atļauties
maksāt budžetā vairāk.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo platību ir
daudz diskutēts. Piedāvājam nulles likmi par īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība
nepārsniedz 5000 latu, un tādu ir samērā daudz, it sevišķi laukos un mazpilsētās.
Šeit nebūtu jātērē nauda, lai iekasētu niecīgu nodokli. Iesakām noteikt fiksēto
likmi 5 latu apjomā no 5000 līdz 10 000 latu kadastrālās vērtības (arī tā
būs visai ievērojamai daļai mājokļu, it sevišķi mazo individuālo ēku un
dzīvokļu), un tikai īpašumiem, kas ir ar 10 000 latu kadastrālo vērtību vai to
pārsniedz, noteikt likmi 0,2 procenti, bet par lielākiem īpašumiem arī lielāku.
Šeit gan jāpiezīmē, ka kadastrālajai vērtībai tomēr nav nekā kopīga ar pēdējo
gadu tirgus vērtību un cenām, par kādām īpašumi bieži tika pārdoti. Kā norāda
Finanšu ministrija, Valsts zemes dienesta kadastrs rāda, ka pie pašlaik valdības
piedāvātās likmes, kas ir 0,1 procents, tikai 2 procenti dzīvokļu un individuālo
ēku būs tādi īpašumi, kuriem būs piemērojama paaugstinātā likme. Mūsuprāt, tas
ir pārāk maz. Varētu būt lielāka tā robeža, no kuras tiktu piemērota papildu
likme, kas, kā mūsu apvienība piedāvā, būtu 0,4 un 0,6 procenti un kas arī skartu
samērā nelielu daļu.
Frakcija ir iesniegusi arī priekšlikumus nedaudz atbalstīt ar
dotācijām Nacionālo karavīru biedrību, Nacionālo partizānu apvienību un papildus
arī Politiski represēto apvienību, jo summas, kas nākamā gada budžetā ir plānotas
neparedzētiem gadījumiem, ir stipri lielas.
Tā ka šeit nelielas rezerves ir, un atliek tikai novēlēt
atbildīgajai komisijai un valdībai izturību, strādājot pie budžeta ļoti daudzajiem
priekšlikumiem, lai nākamā gada budžetu uzlabotu un tātad ieviestu arī lielāku
skaidrību vienotā atalgojuma likumā, kas ir vajadzīgs, neapšaubāmi. Taču pieņemt
divos lasījumos fundamentālu likumprojektu, kurā Saeimas deputāti un komisijas
atklāja ļoti daudz pretrunu un nepilnību, izskatot pirmajā lasījumā pieņemto, –
tas, protams, nebūs viegli. Acīmredzot šajā sakarā var būt arī kādi patīkami vai
nepatīkami pārsteigumi pēc 1.janvāra, jo, kā zināms, ieplānotais ietaupījums
sakarā ar šā likuma ieviešanu ir 45 miljoni latu; tas ir samērā liels, un tas ir
budžetā jau ierēķināts, tā ka būtībā ar šā likuma palīdzību tiks pieņemta
tikai forma jeb veids, kādā šī taupīšana notiks.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir
izskanējusi.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas preses
dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!