Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcija ieņemtu vietas… Un ja arī deputāte Ķikuste varētu
pagriezties ar seju pret tribīni…
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada 5.novembra ārkārtas
sēdi.
Pirmais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 1534/Lp9)
izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes””. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma
organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta
likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā labuma
organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9)”! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta
„Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā labuma
organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) (Nr.827/Lm9)”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”. Šajā sadaļā mēs šodien izskatām 2010.gada valsts budžeta
likumprojektu, kā arī šo dokumentu pavadošo likumprojektu paketi.
Vārds deputātam Guntim Bērziņam – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēža kungs! Augsti godātais premjer!
Ministri! Kolēģi deputāti!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā šodien es nododu
Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā Latvijas valsts budžetu 2010.gadam kopā ar 69
to pavadošajiem likumprojektiem.
Komisija iepazinās ar budžetu un ar budžeta likumprojektu paketi
otrdien, vakardien izskatīja visus iesniegtos likumprojektus un pašu budžetu un nolēma
tos virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam un piešķirt tiem visiem steidzamību.
Tātad aicinu noteikt steidzamību pirmajam dokumentam, kas ir
likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es atvainojos… Vai deputāts Strazdiņš vēlas kaut ko teikt par
procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Strazdiņam… Nē, viņš nevēlas
tomēr…
Tātad, lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Nākamais likumprojekts. Aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Gada pārskatu likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Gada pārskatu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par valsts proves uzraudzību””.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu
pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem””.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un
zīmogošanu un tās grozījumiem””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Vai deputāte Circene vēlas kaut ko piebilst par procedūru? Circenes
kundze, jūs esat nospiedusi pogu. Deputāte Circene nevēlas neko piebilst. Turpinām ar
nākamo darba kārtības punktu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts apbalvojumu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu
laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Likumā par ostām”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījums likumā „Par aviāciju””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par aviāciju””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Farmācijas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Epidemioloģiskās drošības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Zvejniecības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zvejniecības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 24, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi pārtikas aprites uzraudzības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Konkurences likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Lūdzu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 22, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Meliorācijas
likums”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Meliorācijas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 30, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 25, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Par
vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
sistēmu”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Augstskolu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Tiesu ekspertu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Tiesībsarga likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts meža dienesta likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes
deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 30, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Darba likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Valsts kontroles likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kontroles likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Vides aizsardzības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 28, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Prokuratūras likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Muzeju likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Muzeju likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 29, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 28, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Publisko
aģentūru likums”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Publisko aģentūru likums”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Un visbeidzot komisijas vārdā aicinu Saeimu piešķirt
steidzamību likumprojektam „Par valsts budžetu 2010.gadam”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2010.gadam”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Paldies.
Līdz ar to visiem likumprojektiem piešķirta steidzamība.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka par likumprojektu „Par valsts
budžetu 2010.gadam” un par pavadošo likumprojektu paketi… debates notiek par visu
šo likumprojektu paketi. Savukārt pēc tam par katru likumprojektu mēs balsosim
atsevišķi.
Sākam debates.
Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ministri! Visi
klātesošie!
Jūsu vērtējumam ir iesniegts 2010.gada valsts budžets. Tas ir tapis
laikā, kad mūsu valsts ir tikai nedaudz attālinājusies no maksātnespējas robežas.
Laikā, kad joprojām dzīvojam starptautiskā aizdevuma radītajā aizvējā, nopelnot
mazāk nekā tērējam. Šis joprojām ir krīzes budžets. Pat tad, ja ir dažas pazīmes
tam, ka ekonomiskā situācija sāk pamazām uzlaboties, krīzi vēl neesam
pārvarējuši. Tādēļ neloloju ilūzijas un apzinos, ka ar šo budžetu pilnībā
apmierināts, iespējams, nav neviens. Šis budžets atspoguļo valsts pašreiz
ierobežotās iespējas, tomēr budžetā paredzēta arī virkne pasākumu trūcīgāko
iedzīvotāju atbalstam sociālās drošības tīkla ietvaros.
2010.gada budžeta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā
joma, kā arī sabiedriskā kārtība un drošība. Diemžēl krīzes apstākļos
prioritārajām jomām netiek nodrošināts ierastais izdevumu pieaugums, bet gan
salīdzinoši mazāks samazinājums. Valdība ir ievērojusi iepriekš paustās
apņemšanās, 2010.gada budžetā veselības aprūpes finansēšanai paredzot 3,4
procentus no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinoši mazāki izdevumu samazinājumi – 6
procenti pret bāzes izdevumiem – noteikti izglītības un sabiedriskās kārtības
funkcijām un tikai 3 procenti pret bāzes izdevumiem samazinājums sociālajai jomai.
Nākamā gada budžets ir savā ziņā unikāls ar pāris tikai tam
raksturīgām iezīmēm.
Pirmkārt, šis ir pirmais budžets, kas veidots, balstoties uz valsts
veikto funkciju analīzi saskaņā ar COFOG noteikto valdības funkciju klasifikāciju. No
nesenās budžeta sastādīšanas pieredzes varu droši teikt, ka šāda pieeja jāturpina
attīstīt arī veidojot nākamo un tālāko gadu budžetus, jo šāda pieeja ļauj daudz
precīzāk vērtēt un saprast, kam un kādiem mērķiem valsts tērē budžeta
līdzekļus.
Jau vasarā esmu devis rīkojumu katrai ministrijai un valsts iestādei
savu budžetu publiskot mājaslapā, lai katram iedzīvotājam būtu skaidrs, cik
ministrijas un valsts iestādes tērē administratīvajiem izdevumiem un cik to
kompetencē esošo politiku īstenošanai.
Otrkārt, šā budžeta tapšanā no paša sākuma ir tikuši
iesaistīti arī valdības sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī sadarbības partneri – Latvijas
Pašvaldību savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas
darbojušies gan Reformu vadības grupā, gan arī piedalījušies atsevišķās
slēgtajās Ministru kabineta sēdēs. Esmu pārliecināts, ka šāda valdības partneru
iesaistīšana budžeta procesā ļauj daudz efektīvāk ņemt vērā sabiedrības
intereses, padara budžeta veidošanas procesu caurskatāmāku un tuvāku demokrātijas
principiem. Jāatzīmē, ka Latvijā kopš neatkarības atgūšanas šāda pieeja
izmantota pirmo reizi.
Kopš valdība uzsāka darbu šā gada martā, līdz ar 2010.gada
budžeta pieņemšanu būsim veikuši ievērojamu fiskālo konsolidāciju kopumā miljarda
latu apjomā. Šāda mēroga budžeta konsolidācija ir vēsturisks bezprecedenta
pasākums gan no finanšu vadības, gan no sociālās atbildības viedokļa. Ikviens
lēmums, kas tieši skar sabiedrību, ir jutīgs un līdz ar to prasa lielu atbildības
pakāpi. Ja mums pietiks spēka un apņēmības sekmīgi pabeigt ekonomikas
stabilizācijas programmu, ar šo konsolidāciju, iespējams, Latvija kļūs par
hrestomātisku piemēru 21.gadsimta ekonomikas mācību grāmatās.
Budžeta sagatavošanā ievērotas ar starptautiskajiem aizdevējiem
(Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu) parakstītās vienošanās, kas paredz
fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā: 300 miljoni latu – izdevumu
samazinājumi un 200 miljoni latu – papildu ieņēmumi no nodokļu izmaiņām un
nenodokļu ieņēmumiem. Attiecīgi vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis ir
6,1 procents no iekšzemes kopprodukta pēc naudas plūsmas principa, kas nodrošina, ka
tiek ievērots parakstītajās vienošanās noteiktais deficīta līmenis – līdz 8,5
procentiem no iekšzemes kopprodukta atbilstoši EKS 95 metodoloģijai.
Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 3,8 miljardi latu, bet izdevumi –
4,3 miljardi latu, balstoties uz prognozi par gada IKP kritumu 4 procentu apmērā un
ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos otrajā pusgadā, gada deflāciju 3,7 procentu un
bezdarba līmeņa stabilizēšanos 13,8 procentu apmērā.
Šobrīd sabiedrībā bieži dzirdam diskusijas par to, vai Latvijai
vispār vajadzēja aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas,
īpaši, ja aizdevuma nosacījumi paredz dramatisku izdevumu samazināšanu un nodokļu
paaugstināšanu, tas ir, pasākumus, kas varētu aizkavēt ekonomikas atveseļošanos.
Iesākumam es gribētu atgādināt to, kādēļ Starptautiskais
Valūtas fonds ir Latvijā un kas no tā izriet. Pagājušā gada nogalē nevis
Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija griezās pie Latvijas ar piedāvājumu
aizdot naudu, bet gan Latvijas valdība lūdza steidzami aizdot līdzekļus, jo valstij
draudēja maksātnespēja. Lai būtu pilnīgi skaidrs, piebildīšu, ka valsts
maksātnespēja pie sliktākā scenārija nozīmē algu, pensiju un sociālo pabalstu
aizturēšanu, budžeta iestāžu rēķinu neapmaksāšanu, valsts nespēju pildīt savas
finansiālās saistības un līdz ar to – strauju grimšanu parādu purvā.
Valsts maksātnespēja nestu līdzi uzņēmumu masveida bankrotus un
pilnīgu finanšu sektora paralīzi. Par nepieciešamajiem budžeta konsolidācijas
pasākumiem, kādi būtu veicami pie šāda scenārija, daudz neizteikšos. Viens ir
skaidrs – mēs ļoti ātri nonāktu pie sabalansēta budžeta. Mēs varētu tērēt
tikai tik daudz, cik ieņemam, un tas nozīmē, ka vienā piegājienā budžets būtu
jāsamazina vēl vairāk kā par miljardu latu.
Ar starptautisko aizdevumu mēs varam veikt pakāpenisku fiskālo
konsolidāciju. Pieļaujamais kopbudžeta deficīta līmenis šogad ir 10 procenti no
iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad – 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Esmu pārliecināts, ka labākas alternatīvas par starptautisko
aizdevēju atbalstīto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu pašreizējā
situācijā nav. Precīzāk sakot, alternatīva ir tikai viena – SVF programmas
apturēšana. Programmas apturēšanai var būt ļoti negatīvas sekas. Īstermiņā tas
ir katastrofāls kritums tam, kas atlicis no Latvijas kredītreitinga, un līdz ar
to – finanšu sektora un reālās ekonomikas paralīze ar visām no tā
izrietošajām sekām.
Mums ir jāturpina strādāt pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas
programmas un starptautiskā aizdevuma turpmākās saņemšanas. Citas iespējas es
nepieļauju.
Reizēm kā iespējamā alternatīva tiek piesaukta lata devalvācija.
Aicinu nevairīties no „ziloņa istabā” un izdebatēt jautājumu, kas saistīts ar
lata stabilitāti. Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības izteikt viedokli par
jebkuru sabiedrību interesējošu jautājumu. Arī valūtas kursa maiņai dažādās
situācijās ir dažādi iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Cienot klātesošo laiku,
šobrīd neiedziļināšos detaļās. Ielikšu to tikai šābrīža Latvijas kontekstā un
saistībā ar valdības īstenotajām strukturālajām reformām. Ja strukturālo reformu
rezultātā valdība selektīvi samazina finansējumu noteiktiem sektoriem, bet citiem tas
tiek palielināts (piemēram, sociālās drošības tīklam un Eiropas Savienības fondu
projektu līdzfinansējumam), tad devalvācijas sekas sāpīgi izjustu katrs Latvijas
iedzīvotājs. Citiem vārdiem sakot, devalvācija būtu neselektīva katra valsts
iedzīvotāja reālo ienākumu samazināšana, kas kārtējo reizi vissāpīgāk sistu pa
trūcīgākajiem. Ciestu arī iedzīvotāju uzkrājumi, to skaitā obligātie fondēto
pensiju shēmas uzkrājumi. Vēl vairāk saasinātos kredītņēmēju problēmas, jo 85
procenti no visiem kredītiem ir ņemti eiro. Latvija ir ļoti maza un atvērta ekonomika.
Tas nozīmē, ka arī iespējamais konkurētspējas ieguvums būtu ļoti īss un
nenozīmīgs, jo momentā pieaugtu importēto energoresursu un komponentu cenas. Vēl
ļaunāk – devalvējot mēs zaudētu gaismu tuneļa galā. Mēs nespētu īstenot izejas
stratēģiju – Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā. Rezumējot – mīnusu ir
daudz vairāk nekā plusu.
Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredz lata stabilitāti
un pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu. Šo programmu mēs turpināsim
konsekventi īstenot. Latvijas valdībai ir politiskā griba, savukārt Latvijas Bankai
pietiek līdzekļu, lai noturētu lata stabilitāti.
Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs
galvenajos virzienos: fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās
spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi.
Par fiskālo konsolidāciju esmu jau informējis.
Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai 2010.gadā
nozīmīga loma būs sociālās drošības tīklam, kas ietver virkni sociālā
nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta
palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un
mājokļa pabalsta izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju,
veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem
iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.
Svarīgākie uzdevumi ekonomikas sildīšanā ir saistīti ar
nepieciešamību nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu piesaistīt investorus
un veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos.
Šobrīd, kad gan Latvijā, gan visā pasaulē vērojamas ekonomikas
problēmas, ir būtiski nodrošināt iedzīvotājiem iespēju gūt papildu ienākumus.
Aktuāls veids, kā iedzīvotāji var gūt šos ienākumus, ir uzsākt uzņēmējdarbību
pašiem.
Uzsākot vadīt valdību, Konsultatīvajā padomē iesaistīju
ekonomikas ekspertus, lai virzītu mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Esmu gandarīts, ka
šobrīd šis darbs ir devis reālus rezultātus. Valdība ir atbalstījusi
mikrouzņēmumu atbalsta koncepciju. Minēšu vairākus pasākumu piemērus: nodokļu
atskaites jāsniedz reizi ceturksnī, nevis reizi mēnesī; PVN samaksa pēc kases
principa; atvieglotas grāmatvedības prasības, paredzot iespēju kārtot grāmatvedību
vienkāršā ieraksta sistēmā; samazinātas prasības uzņēmumu pamatkapitālam un
reģistrēšanas izmaksas. Liela daļa no šiem pasākumiem ir iekļauta budžeta paketē.
Finanšu ministrija strādā pie fiksētā mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas. Vēlētos
izteikt pateicību ekonomikas ministram, kas ar lielu enerģiju virzīja šos jautājumus
valdībā.
Tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu
samazināšanai. Praktiski katrā valdības sēdē tiek pieņemti konkrēti lēmumi
administratīvā sloga atvieglošanai dažādās jomās.
Būtisku ieguldījumu ekonomikas sildīšanā dod valstij pieejamais
Eiropas Savienības fondu finansējums. Neraugoties uz kopējo izdevumu samazinājumu, ar
2009.gada budžeta grozījumiem ES fondu apguvei tika piešķirti papildus 66 miljoni latu
un pirms mēneša – vēl 84 miljoni latu. Nākamgad, izmantojot Eiropas Savienības un
citu ārvalstu palīdzību, vismaz 6 procenti no IKP tiks ieguldīti ekonomikas
sildīšanā. Ir veikta struktūrfondu aktivitāšu pārprogrammēšana, palielinot
finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam. Notiek darbs pie ES fondu apguves sistēmas
vienkāršošanas. Uzskatu, ka Eiropas Savienības fondu finansējums jānovirza
uzņēmējdarbībai, kas ģenerē ieņēmumus, tajā skaitā nodokļu ieņēmumus, valsts
budžetam un rada darba vietas ilgtermiņā. Tāpat finansējums būtu novirzāms
programmām, kas orientētas uz eksporta potenciāla attīstību, un valsts atbalsta
programmām ar augstāku privātā līdzfinansējuma īpatsvaru.
Lai uzlabotu Eiropas Savienības struktūrfondu apguves
administrēšanu un paātrinātu fondu apguvi, valdībai jau tuvākajā laikā būs
jāizšķiras par Eiropas Savienības fondu administrējošo iestāžu skaita
samazināšanu, atstājot ne vairāk kā četras galvenās ES fondus administrējošās
iestādes. Jāvienkāršo projektu pieteikumu prasības, lai projektu sagatavošana būtu
pa spēkam ikvienam uzņēmīgam cilvēkam ar interesantu ideju.
Valstī tiek īstenotas reālas strukturālās reformas, kuru mērķis
ir nodrošināt valsts būtisku konkurētspējas pieaugumu vidējā termiņā. Prātā
palicis nesen Rīgas konferencē The Economist žurnālista Edvarda Lūkasa
teiktais, ka Latvija ir izniekojusi ekonomisko bumu, cerams, ka neizniekos krīzes doto
iespēju. Strukturālās reformas ir šī krīzes dotā iespēja. Atcerēsimies, ka pirmie
dokumenti, kas paredzēja strukturālas reformas veselības aprūpes un izglītības
sistēmās, tika izstrādāti vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā
redzat, tikai krīze piespieda reāli ķerties pie reformu īstenošanas.
Klausoties diskusijas par strukturālo reformu esamību vai neesamību,
kvalitāti un ātrumu, bieži rodas iespaids, ka ne vienmēr diskusijās iesaistītajiem
ir skaidrs, ko nozīmē termins „strukturālās reformas”. Bieži vien tās tiek
noreducētas uz ministriju struktūru optimizēšanu vai valsts budžeta izdevumu
samazināšanu. Vienotas universālas strukturālo reformu definīcijas nav, katrā
valstī un katrā laika periodā strukturālās reformas ir vērstas uz konkrētu uzdevumu
risināšanu. Tās bieži min saistībā ar starptautisko finanšu institūciju –
SVF un Pasaules Bankas – programmām. Attīstības valstīs strukturālās reformas
bieži vien vērstas uz tirgus ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu. Latvijas
gadījumā strukturālo reformu mērķis ir vidējā termiņā nodrošināt valsts
konkurētspēju globālajos tirgos, lielāku uzsvaru liekot uz ekonomiskās un valsts
pārvaldības uzlabošanu.
Valdība pēc ilgstoša pārtraukuma ir atsākusi savulaik novārtā
atstātās un līdz galam nepabeigtās reformas valsts pārvaldē. Šis darbs notiek
četros virzienos – valsts funkciju un atbildības izvērtēšana, valsts pārvaldes
iestāžu struktūras sakārtošana, valsts izdevumu pārstrukturēšana un visbeidzot
valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības un civildienesta sistēmas pārskatīšana.
Gada laikā valsts pārvaldē ir veiktas būtiskas reformas, lai
nodrošinātu izdevumu samazināšanu, vienlaicīgi darot visu, lai pārvalde īstenotu
savus uzdevumus efektīvi un kvalitatīvi. Ministrijas padotības iestāžu sistēma ir
optimizēta, samazinot aģentūru skaitu no 76 gada sākumā līdz 25 gada beigās.
Nodarbināto skaits valsts tiešajā pārvaldē no 2008.gada ir samazināts par 14,5
procentiem, bet līdz gada beigām samazinājums var sasniegt pat 20 procentus. Valsts un
pašvaldību budžeta finansētajās darba vietās strādā vairāk nekā 205 tūkstoši
darbinieku, kas veido 9,08 procentus no strādājošo iedzīvotāju skaita Latvijā.
Turpinot strukturālo reformu īstenošanu, līdz 2013.gadam ir plānots samazināt šajā
sektorā strādājošo skaitu līdz 8 procentiem, tas ir, vairāk nekā par 29
tūkstošiem. Ir izstrādāta vienota valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības
sistēma. Izstrādātas vadlīnijas vienkāršākai ministriju iekšējai struktūrai,
veikti funkciju auditi starpnozaru līmenī, izvērtētas valsts pārvaldes funkcijas,
izmantojot to kā pamatu 2010.gada budžeta izstrādes procesā.
Latvijai šī nav pirmā krīze. Atcerēsimies pirmos gadus pēc
neatkarības atjaunošanas, banku krīzi vai Krievijas krīzi! Situācija šobrīd
daudzējādā ziņā līdzinās laikam uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, bet tomēr
tā ir savādāka. Valsts šobrīd ir politiski un ekonomiski daudz sašķeltāka. Atkal
atskan runas, ka atnāks kāds saimnieks vai mesija un visu sakārtos.
Pastāv divi principiāli atšķirīgi lēmumu pieņemšanas
mehānismi. Viens – lēmumi tiek pieņemti šauras interešu grupas interesēs, par
ko tiek izlemts vienpersoniski vai šīs pašas šaurās grupas ietvaros. Pēc
neatkarības atjaunošanas pārāk bieži saimniekošanas vietā esam pieredzējuši
izsaimniekošanu. Otrs – lēmumi tiek pieņemti koleģiāli un maksimāli caurskatāmi,
iesaistot sabiedrības pārstāvjus svarīgāko lēmumu pieņemšanā.
Valdība ir spērusi soli otrā risinājuma virzienā. Ir izveidota
reformu vadības grupa, kas tiekas regulāri un strādā pie tādiem jautājumiem kā
strukturālās reformas, budžets un tā tālāk. Tomēr bez lēmumu pieņemšanas
mehānisma nepieciešama vēl virkne pasākumu, lai izvestu valsti no krīzes.
Pirmkārt, sabiedrība vēlas zināt, kā mēs izkļūsim no krīzes.
Un mana atbilde – tikai kopā. Tam, pirmkārt, nepieciešams kopējs mērķis un kopējs
uzstādījums. Kopā ar sociālajiem un citiem valdības partneriem koalīcijai un
konstruktīvajai opozīcijai, visiem, kam rūp mūsu valsts nākotne, ir jāvienojas, kā
to savulaik izdarīja Īrija un citas Eiropas valstis, bet pavisam nesen – mūsu
kaimiņi lietuvieši. Domāju, ka darbs Reformu vadības grupā ir labs sākums šādai
sadarbībai un vienotībai. Šīs iestrādes ir jāturpina un jāizvērš.
Otrkārt, nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas. Treknajos gados,
neskatoties uz vairākkārtējiem mūsu pašreizējo aizdevēju brīdinājumiem, valsts
budžets netika sabalansēts. Lai novērstu šādu kļūdu nākotnē, ir jāizstrādā
fiskālās disciplīnas likums. Tas ar likuma spēku uzliktu par pienākumu valdībai
ievērot fiskālo disciplīnu un labas finanšu pārvaldības principus. Šis uzdevums
Finanšu ministrijai ir dots jau vasarā, un drīz varam gaidīt konkrētus rezultātus.
Treškārt, lai arī šobrīd mūsu iespējas ir ierobežotas, jāveic
uzlabojumi nodokļu sistēmā, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti un piesaistītu
investīcijas. Pozitīvs solis šajā virzienā ir Ekonomikas ministrijas izstrādātie
priekšlikumi nodokļu politikas jomā.
Un vēl par nodokļiem.
Mani uztrauc situācija, ka mēs nekautrējoties publiski varam
paziņot, ka izvairīsimies maksāt nodokļus, bet tajā pašā laikā gribam turpināt
saņemt bezmaksas veselības pakalpojumus un kvalitatīvu izglītību, gribam labus ceļus
un nodrošinātu sabiedrisko kārtību.
Rūzvelts ir teicis, ka „…nodoklis ir maksa par privilēģiju
dzīvot organizētā sabiedrībā”. Nebūs nodokļu – nebūs valsts.
Ceturtkārt, maksimāli īsā laikā jāpabeidz uzsāktās
strukturālās reformas, kuru galvenais mērķis ir valsts konkurētspējas celšana.
Uzņemšos apgalvot, ka Latvijas tālākā attīstība vairāk nekā jebkad iepriekš ir
atkarīga no mūsu gribas veikt šo sāpīgo, bet nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un
strukturālās reformas.
Aicinu Saeimu atbalstīt 2010.gada valsts budžetu, vērtēt to
atbildīgi un profesionāli, izvairīties no populismā bāzētas destrukcijas.
Lai gan šis budžets uzskatāms par krīzes budžetu, tas ļaus mums
turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un virzīties uz
ekonomikas atveseļošanu.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.
Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa runās Tautas
partijas frakcijas vārdā.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta
kungs! Ministri! Godātie kolēģi!
Es ļoti ceru uz ražīgām debatēm šajā dienā, jo uzskatu, ka mums
priekšā patiešām ir ļoti problemātisks budžeta projekts, ļoti sarežģīts, uz ko
norādīja arī Ministru prezidents. Un es varu vienīgi piekrist tiem komentāriem, kurus
ir sniedzis gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs, ka šo budžetu par labu mēs
laikam īsti nosaukt nevaram un tas neatspoguļo to, ko mēs vēlētos novēlēt savai
valstij un tās iedzīvotājiem.
Jāsaka, ka samazinājumi, kā mēs visi zinām, ir milzīgi un
finansējums ir absolūti nepietiekams prioritārajām nozarēm, tādām kā veselība,
drošība, izglītība. Bet mēs arī saprotam, ka īpaši nevaram kavēties ar šā
budžeta pieņemšanu, jo arī šīm nozarēm, kaut arī šādā ļoti grūtā
situācijā, ir nepieciešams zināt, ar kādiem līdzekļiem tām nākamajā gadā būs
jāstrādā.
Mēs arī varam saskatīt diezgan daudz deformāciju – gan pašā
budžeta projektā, gan to pavadošajā likumu paketē. Un tādēļ Tautas partija,
rūpīgi vērtējot šo projektu, sprieda par to, vai tas bija iespējams labāks un vai
ir izsmeltas visas iespējas.
Jāatzīst, ka tiešām sociālie partneri un arī politiskās partijas
tika aktīvi iesaistītas budžeta veidošanas procesā un ideju apspriešanā, taču vai
šim mūsu ieguldījumam un spēka patēriņam ir bijusi atdeve? Vai mēs to redzam
budžeta projektā? Un šajā ziņā man tiešām ir liela neizpratne par to, kādēļ gan
mēs, tik aktīvi strādājot pie valsts funkciju vērtēšanas, kur strādāja visas
koalīcijas partijas un strādāja sociālie partneri kā pirmie, diemžēl neredzam šo
rezultātu šajā budžeta projektā. Un ir jāvērtē tas, vai šā vērtējuma
rezultātā valsts ir atteikusies no kādas no savām funkcijām, kuras mēs visi
vērtējām? Mēs varam redzēt, ka nav. Tātad – šis darbs pagaidām ir pilnīgi bez
rezultāta.
Bet rezultāts tomēr varētu būt, uz ko mēs arī aicinām,
strādājot tālāk, vērtēt, vai tad tiešām valsts nevarētu atteikties arī no
kādām funkcijām, kuras mēs novērtējām zemāk visi kopā, nevis kāda viena partija
vai viena organizācija, bet sociālie partneri un visas koalīcijas partijas.
Mēs varam runāt par daudzām problēmām, bet viena ir ļoti
svarīga, un proti, kur mēs saskatām milzīgu deformāciju. Tas ir jautājums par
iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tautas partijas frakcija vakar vēlreiz atgriezās pie
šīs diskusijas, un mēs veltījām ilgu laiku, lai meklētu risinājumus, kā rīkoties
labāk, lai nepieļautu to situāciju, kas, mūsuprāt, ir netaisnīga un negodīga,
samazinot neapliekamo minimumu, it īpaši par apgādājamām personām.
Mēs analizējām situāciju, kā tas izpaužas, un rezultāts ir
tāds, ka vissliktāk klājas lielajām ģimenēm un tām personām, kuras vienas audzina
bērnus, jo šie finansiālie samazinājumi tās ģimenes skar visvairāk, un, es domāju,
jūs visi piekritīsiet, ka šādu situāciju mēs nevaram atzīt par labu.
Mēs vērtējām iespējas, kā ar mazākiem zaudējumiem varētu
meklēt citus risinājumus. Viens no šādiem risinājumiem, kur mēs redzam lielus
līdzekļus, varētu būt atgriešanās pie iepriekšējās nodokļu likmes, proti, pie 25
procentu likmes. Un kādēļ? Ne tādēļ, ka mums tas patiktu, ne tādēļ, ka Tautas
partija atbalstītu nodokļu palielinājumu, bet tādēļ, ka katrā šajā procentpunktā
slēpjas vairāk nekā 30 miljoni latu. Ja mēs izlemtu par šādu solidārāku
piedāvājumu, kuru izvērtēt mēs aicinām Finanšu ministriju… Vai šis piedāvājums
tomēr nebūtu mazāk sāpīgs un vairāk solidārs sabiedrībai un mazāk sistu pa mazāk
nodrošinātajām personām? Kaut arī tas nav mums mīļš. Šajos divos procentpunktos
kopā jau ir 60 miljoni, kas principā ļautu vispār atteikties no neapliekamā minimuma
samazinājuma.
Vai tas nebūtu labāks risinājums? Es ļoti rūpīgi aicinu to
izvērtēt. Mēs arī pie tā strādāsim un vēl vērtēsim. Tautas partija gatavo veselu
virkni priekšlikumu par dažādām jomām, jo šī pievienotā likumpakete ir
ārkārtīgi liela, bet jautājums, par kuru mēs noteikti sniegsim priekšlikumus,
attiecas uz pašvaldībām. Proti, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai pašvaldības
savas funkcijas varētu pilnībā realizēt, bet valdības pašreizējais piedāvājums
rada pamatotas šaubas par pašvaldību iespējām, jo valsts atsakās pilnā apmērā
garantēt pašvaldībām ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tā kā tas ir
bijis līdz šim.
Mēs pašreizējā piedāvājumā redzam, ka ir paredzēts domāt par
kādu kompensāciju tikai tad, ja ienākuma nobīdes pārsniedz 8 procentus. Tā ir ļoti
liela nobīde, un mēs uzskatām, ka tas lielā mērā atsauksies uz iedzīvotāju
labklājību un uz iespēju saņemt pakalpojumus no pašvaldībām. Un tādēļ mēs
uzskatām, ka valstij simtprocentīgi ir jāgarantē, ka pašvaldības saņem
iedzīvotāju ienākuma nodokli tieši tāpat, kā tas ir bijis līdz šim, līdz ar to
nodrošinot visus tos pakalpojumus, kurus sniegt ir pašvaldību pienākums.
Mēs, protams, varam runāt arī par veselu virkni citu nepilnību, un
īpaši mēs tās saskatām jaunajā vienotajā atalgojuma sistēmā, kur varētu būt
daudz principiālāks uzstādījums attiecībā uz visām no valsts budžeta
finansētajām iestādēm. Tāpat jau bēdīgu slavu ir ieguvis arī automobiļu nodoklis,
kurā ir daudz neprecizitāšu. Un tieši tādēļ Tautas partija turpina vērtēt visus
priekšlikumus, un mēs strādājam pie saviem ierosinājumiem otrajam lasījumam, taču
mūsu ierosinājumu būs mazāk, ja mēs saņemsim arī tādu pretimnākošu attieksmi no
finanšu ministra un Finanšu ministrijas īpaši jautājumos, par kuriem es runāju.
Tātad pirmām kārtām par iespējamām izmaiņām iedzīvotāju
ienākuma nodoklī tādā veidā, lai netiktu samazināts neapliekamais minimums, un
attieksmē pret pašvaldībām. Uz to arī aicinu, un mēs ļoti labi saprotam, ka
iespējami ātrāk ir nepieciešama skaidrība, lai valsts iestādes un pašvaldības
varētu pēc iespējas labāk plānot savu darbu, un tieši tādēļ, kaut arī saskatot
ļoti lielas nepilnības un deformācijas, Tautas partija, protams, atbalstīs budžetu
pirmajā lasījumā. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru
prezidenta kungs, ministri, deputāti! Mēs šodien esam sagatavojuši un tūlīt es
atdošu Ministru prezidentam mūsu alternatīvu budžeta sastādīšanai. Kāpēc mēs to
darām šodien, nevis vakar un nevis nulles lasījumā? Tāpēc, ka mēs gaidījām kodus,
tabulas, lai atvieglotu tiem, kuri gribēs iepazīties ar mūsu priekšlikumiem, kādu no
mūsu piedāvājumiem implantēt esošajā budžeta sastādīšanas struktūrā.
Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam mainīt nodokļu
iekasēšanas… faktiski mainīt fiskālo politiku, padarot to godīgāku. Un mēs
prognozējam arī lielākus ienākumus. No tā izriet arī turpmākie mūsu piedāvājumi
otrajam lasījumam. Un tie ir – samazināt sociālo spriedzi, samazināt sociālos
griezumus tiem, kuriem jau šodien klājas slikti.
Kāpēc mēs piedāvājam, mūsuprāt, godīgāku fiskālo politiku?
Tāpēc ka mēs piedāvājam bagātiem maksāt vairāk un „tievajā” galā
apgrūtināt cilvēkus mazāk.
Protams, mēs šo priekšlikumu esam rādījuši ekspertiem ne tikai
šeit, Latvijā, bet esam strādājuši ar daudziem ekonomistiem, un tāpēc es varu
teikt, ka aplamību tur nav. Jautājums ir par politisko gribu, vai tas tiek pieņemts vai
ne.
Turklāt mēs piedāvājam arī savu skatījumu uz to, kā veidot
nodokļu fiskālo un finanšu politiku līdz 2025.gadam, jo par to jārunā un jāpatur
perspektīva, runājot par jebkura, tai skaitā arī krīzes laika, budžeta projektu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta
kungs! Ministri! Kolēģi deputāti!
Šodien šai tribīnē esmu tāpēc, ka Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija lūdza paust komisijas viedokli šeit, no tribīnes.
Izskatot iesniegto likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam”
un to pavadošos dokumentus, komisija, protams, atbalstīja šo likumprojektu. Taču,
strādājot ar pavadošo dokumentu paketi, mēs vēlamies vērst uzmanību uz tiem
grozījumiem, kas ir izdarīti likumprojektos, kuri saistīti ar valsts drošības
iestādēm. Tātad „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā”, „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma
vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas
likumā”, „Grozījumi Prokuratūras likumā” un „Grozījumi Militārā dienesta
likumā”.
Uzaicinātie ministriju pārstāvji un mēs konstatējām, ka šie
grozījumi, kuri no šiem likumiem ir pārnesti uz likumprojektu „Par vienotu valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”, nerisina tos
jautājumus, kas ir saistīti ar valsts budžeta skaitļu uzlabošanu, bet gluži
vienkārši mehāniski ir izņemti no šiem likumiem un ievietoti jaunajā likumprojektā.
Komisija uzskata, ka ir atbalstāma ideja par vienotas valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas izveidošanu. Bet, ņemot vērā
attiecīgo dienestu specifiku, mēs uzskatām, ka regulējumam, kas ir saistīts ar šiem
dienestiem, jābūt dienesta gaitas likumos, nevis šajā likumā, kura 1.pants nosaka
likuma mērķi, un šis mērķis ir izveidot vienotus nosacījumus attiecībā uz valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanu, turpretim
2.pantā faktiski šo vienoto mērķi gandrīz vai likvidē, nosakot milzīgus
izņēmumus. Bet attiecīgos dienestus – uniformētos dienestus – šajos izņēmumos
neiekļauj!
Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz šiem momentiem. Protams,
izstrādājot priekšlikumus, arī komisija paudīs savu viedokli likumprojekta veidā.
Aicinu mūs atbalstīt, jo mēs tiešām ļoti rūpīgi izvērtējām šo likumprojektu.
Un vēlreiz atgādinu, ka mēs atbalstām gan budžetu, gan arī šo ideju par vienotas
algu sistēmas izveidošanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (iekšlietu ministre).
Cienījamie kolēģi! Tas, ko es teikšu, būs ļoti īsi, lai
neaizkavētu jūsu uzmanību. Iekšlietu sistēmai, policistiem, robežsargiem,
ugunsdzēsējiem un pārējiem mūsu sistēmā dienējošiem cilvēkiem šis gads ir bijis
tāds izdzīvošanas gads, tāpat kā daudziem citiem Latvijā. Mēs esam savilkuši
jostas, sapratuši, ka ir jātaupa nauda, kuras valstij nav, strīdējušies,
pārdzīvojuši, uztraukušies, bet pilnā mērā nodrošinājuši to, par ko mēs
atbildam. Pilnā mērā nodrošinājuši kārtību un drošību valstī. Šis gads mums ir
izdzīvošanas gads. Ar tādu uzstādījumu mēs arī sākām iekšlietu sistēmā kopā
strādāt, un šobrīd esmu savējiem dienestos pateikusi, ka nākamais gads mums būs
dzīvošanas gads. Jo budžeta projekts, kas ir iesniegts Saeimai, paredz, ka iekšlietu
iestāžu darbinieku algas tiek saglabātas pilnā apmērā. Tiek saglabātas visas
sociālās garantijas attiecībā uz iekšlietu iestāžu darbiniekiem, tas ir izdienas
pensionēšanās vecums, tās ir piemaksas par izdienu, tās ir piemaksas par dienesta
pakāpēm, tās ir dažāda veida kompensācijas, kas pienākas šajos speciālajos
dienestos esošajiem cilvēkiem.
Es to ļoti gribu uzsvērt, jo man ir izdevies saglabāt gan algas, gan
sociālās garantijas, bet šis ir temats, kas ļoti sāpīgs mūsu dienesta cilvēkiem,
un vismaz 17 tūkstoši cilvēku ikdienā uztraucas par to, vai tas viss viņiem tiks
nodrošināts arī nākamajā gadā. Tāpēc šī ir tā vieta, kur es gribu apgalvot, ka
tas viss mūsu dienestā esošajiem nākamajā gadā tiek garantēts tādā pašā
apmērā kā šajā gadā.
Atbildot uz Dalbiņa kunga teikto, ka iekšlietu iestāžu darbinieku
atalgojums ir iekļauts likumā, kas nākamajā gadā paredzēs vienotu atalgojuma
sistēmu, es gribu teikt, ka šajā sistēmā strādājošiem cilvēkiem ir pilnīgi
vienalga, kur ir ierakstīts vārds „atalgojums”. Galvenais, ka šis atalgojums nonāk
pie viņiem tādā pašā apmērā, kā tas ir šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs veselības ministrei Baibai Rozentālei.
B.Rozentāle (veselības ministre).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais
Ministru prezident! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Es kā ārste ar 30 gadu darba stāžu aicinu katru no jums atcerēties
kādu momentu, kad jūsu ierastais dzīves ritms jūsu vai jūsu tuvinieka slimības dēļ
ir bijis izjaukts. Un kāpēc es izsaku tādu aicinājumu? Tādēļ, ka, restaurējot
šīs sajūtas, mēs saprotam, ka tajā brīdī, kad esam bezspēcīgi slimības
priekšā, mainās visa mūsu prioritāšu skala. Un mēs esam ar mieru atdot visus
neesošos zelta kalnus, lai atrastu speciālistu, kas varētu kaut ko vērst par labu.
Jāsaka, par laimi, Latvijā vēl ir, un esmu pārliecināta, ka būs daudz izcilu
medicīnas speciālistu.
Un tagad par to, kas ir darīts un kā es raugos uz nākamā gada
budžetu. Četrus mēnešus esot veselības ministra amatā šajā krīzes laikā,
protams, man ir sakrājies daudz sakāmā. Bet es runāšu par būtiskāko.
Pirmkārt, stājoties amatā, mans uzstādījums bija un joprojām ir
tāds, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs pēc iespējas ātrāk saņemt
kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, un
tajā ārstniecības iestādē, kas to var nodrošināt. Kā tad šo mērķi var panākt?
Pirmkārt, viennozīmīgi nauda ir jātaupa sistēmas iekšienē, un
tādēļ bija jāmazina birokrātija, tai skaitā pārvaldes ierēdniecība.
Otrs. Manā skatījumā, lēmumu izstrādē un pieņemšanā par maz
tiek izmantoti medicīnas profesionāļi, autoritātes.
Un trešais uzdevums, manā skatījumā, bija tieši šī laika
saīsināšana, kurā pacientam ir jānokļūst pie kvalitatīvas medicīniskās
palīdzības, izslēdzot nevajadzīgos un dažreiz pat kaitīgos starpposmus. Kas tad
šajā jomā ir izdarīts? Te izskanēja runas par pārvaldes strukturālām reformām.
Es gribu teikt, ka Veselības ministrijā un pārvaldē ir veiktas
ļoti nopietnas reformas. Un ja atskatāmies uz gada sākumu, kad visā struktūrā
strādāja kopumā vairāk nekā 1300 darbinieku, tad tagad tur ir nedaudz vairāk par 500
darbiniekiem. Samazinājums ir vairāk nekā uz pusi. Ir likvidētas piecas iestādes,
kurām bija visai sarežģīti nosaukumi, un, lai neaizņemtu jūsu laiku, es tos īpaši
nenosaukšu.
Veselības ministrija šobrīd ir pati mazākā no visām Latvijas
ministrijām, ar zemākajām algām. Jautājums ir par to, vai tas ir pats labākais
variants, ja agrāko 155 darbinieku vietā strādā 80 darbinieki. Ietaupītā naudiņa,
protams, tika novirzīta medicīniskajai palīdzībai, tajā skaitā arī ortopēdisko jeb
locītavu protezēšanas operāciju veikšanai.
Ir izveidota arī galveno speciālistu institūcija. Tur ir savas
nozares profesionāļi, klīniku vadītāji, profesori, kas ar reālu darbu ir iekarojuši
autoritāti pārējo kolēģu vidū.
Un trešais moments – kā tad pacients ātrāk var nokļūt pie
medicīniskās palīdzības. Runa ir par neatliekamās palīdzības vienota dienesta
izveidi. Es pati, atklājot šos punktus, esmu pārliecinājusies, ka pacienti jūtas
daudz pasargātāki un drošāki, ja tuvāk viņu dzīvesvietām ir šīs neatliekamās
palīdzības brigādes.
Otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu arī par Neatliekamās
palīdzības dienesta un Katastrofu medicīnas centra apvienošanu, tādējādi tiks
taupīta nauda, bet nepazudīs funkcijas. Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka
veselības aprūpes sistēmā ir dažādi līmeņi un katra līmeņa speciālistam ir sava
vieta un loma, sākot ar ģimenes ārstiem, kuru darbs no nākamā gada tiks vērtēts
pēc noteiktiem kritērijiem, kas iekļauti Ministru kabineta noteikumos. Runa, protams,
ir par poliklīniku speciālistiem un izmeklējumiem, dienas slimnīcām, mājas aprūpi
un visbeidzot par slimnīcu aprūpi ar 13 specializētām slimnīcām un 22 neatliekamās
palīdzības slimnīcām, no kurām 7 ir reģionālās un 3 – universitātes slimnīcas.
Tādējādi es varu teikt, ka īsā laikā ir veikta ļoti būtiska
strukturāla reforma, un tāpēc vēl jo lielāks ir mans gandarījums, ka to ir
ievērojuši arī Pasaules Bankas eksperti, kas atzinīgi novērtēja veselības ministra
veikto darbu.
Vai veiktajam varēja sagaidīt pretdarbību? Protams. Un neko citu es
arī negaidīju. Pirmkārt, tās ierēdniecības pretdarbību, kura zaudēja darbu.
Un, otrkārt, nešaubīgi, politisko konkurentu pretdarbību, kuri
nevar samierināties, ka tik īsā laikā ir veiktas efektīvas reformas.
Kas vēl? Pāris mēnešu pagāja, pierādot, ka budžeta grozījumos,
kuros tika noņemta nauda medicīnai, tā tika noņemta nepamatoti, un tādēļ nebūtu
iespējams nodrošināt neatliekamo palīdzību līdz gada beigām. Un beigu beigās
izdevās panākt, ka tika piešķirti 25 miljoni latu, lai nodrošinātu neatliekamo
palīdzību un lai mūsu iedzīvotāji var būt mierīgi, ka šī neatliekamā palīdzība
līdz gada beigām tiks apmaksāta no valsts budžeta.
Trūcīgajām personām tiek teikts, ka tām būs sociālās drošības
tīkls. Kas tas tāds ir? Tas funkcionē kopš šā gada 1.oktobra, tas funkcionēs
nākamo un aiznākamo gadu, un tas nozīmē, ka valsts apmaksās gan līdzmaksājumus, gan
operāciju līdzmaksājumus slimnīcās, kompensējamos medikamentus un vēl noteiktas
programmas.
Un tagad nedaudz par 2010.gada budžetu. Jā, tā tiešām ir –
solītie 3,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet mēs labi saprotam, ka valsts
izaugsmes gados iekšzemes kopprodukts bija liels un tajā brīdī arī veselības
budžetam bija finansējums, kas ļāva attīstīt kaut nedaudz medicīnas tehnoloģijas,
infrastruktūru, nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus slimnīcās, un faktiski uz
tiem ieguvumiem mēs tagad balstāmies.
Nākamā gada iekšzemes kopprodukts, šķiet, būs ļoti neliels. Un
tādēļ, runājot par absolūtiem skaitļiem, man ir jāteic, ka plānotais budžets ir
404 miljoni; tas ir tieši par 74 miljoniem latu mazāks nekā 2009.gadā pēc budžeta
samazinājuma. Turklāt es uzskatu, ka nesamērīgi liels ir iepriekšējās valdības
akceptētais pacientu līdzmaksājums un tajā pašā laikā ar šo budžetu valsts
nevarēs nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts apmaksāto plānveida
palīdzību. Un tad ir jautājums: kur ņemt naudu?
Ekonomikas sildīšana – tā izskan politiķu runās, bet nav
vērojama darbos. Kā piemēru gribu minēt Finanšu ministrijas kavēšanos ar atļauju
izmantot valsts galvotos kredītus, kas nepieciešami triju universitātes slimnīcu un
psihoneiroloģisko slimnīcu infrastruktūras attīstībai. Manā skatījumā, tā ir
nespēja ilgtermiņā domāt par valsts tautsaimniecības atveseļošanu. Jau 2006. un
2007.gadā desmit slimnīcām tika piešķirti valsts galvotie aizdevumi, kas nav
izmantojami ārstniecības pakalpojumu apmaksai, jo konkursa rezultātā tiesības
izsniegt slimnīcām kredītus uz 40 gadiem ieguva Ziemeļu Investīciju un DEPFA bankas.
Slimnīcas rūpīgi izanalizēja savas iespējas, izstrādāja biznesa
plānus, uzsāka to realizāciju, neļaujot šo naudu turpmāk izlietot, tādējādi
sabiedrība zaudē vairākkārtīgi. Tiek zaudēts laiks objektu rekonstrukcijai,
būvniecībai situācijā, kad būvniecības izmaksas ir palētinājušās, bet tajā
pašā laikā procenti bankām ir jāmaksā tik un tā. Turklāt kredītus uz tik
izdevīgiem noteikumiem pārskatāmā nākotnē slimnīcas nesaņems.
Un noslēgumā. Medicīna savā būtībā ir ļoti konservatīva. To
nosaka tas, ka vienmēr ir bijis un būs pacients un ārsts. Modernā medicīna spēj
ļoti daudz. Tā atdod cilvēkam dzīves kvalitāti, tā atdod dzīvību. Tā ir
efektīva, bet tā nav lēta, tāpēc es pastāvu uz to, ka 2010.gada budžetā veselības
nozarei līdzekļu ir par maz, vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropa ir gripas pandēmijas
priekšā.
Es strādāju no tīras sirds kopā ar galvenajiem speciālistiem,
stratēģijas padomi un atlikušajiem Veselības ministrijas ierēdņiem un lēmumus
pieņemu kopā ar medicīnas nozares profesionāļiem, kuriem ir zināšanas un kuriem ir
kompetence, bet es norobežojos no populistiem un diletantiem. Es ļoti cienu savus
pacientus un savus kolēģus, un tādēļ es atļaušos teikt, kā teikts Plūdoņa
„Atraitnes dēlā”: „Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā.”
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministrei Baibai Rozentālei.
Godātie kolēģi! Acīmredzot debates mēs turpināsim pēc
pārtraukuma, jo līdz pārtraukumam palikušas tikai trīs minūtes.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpā
pēc 5 minūtēm.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm
106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Mums būs īsa
apspriede tūlīt tepat blakus – Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina
Druviete, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sēdi turpināsim pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām mūsu ārkārtas sēdi un turpinām debates.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Vispirms es gribētu runāt par šā
likumprojekta formu, pēc tam – par tā saturu.
Tātad par formu. Godātie kolēģi! Mēs šo budžetu parlamentā
saņēmām pirmdien, finanšu ministrs iesniedza gan budžetu, gan…
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vai es varu palūgt klusumu zālē? Ir
atsākusies sēde. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Skaidrs!”)
J.Sokolovskis. …gan likumprojektus. Jau otrdien notika balsošana par
šiem projektiem. Tie ir trīs tādi sējumi, kuru biezums vairāk nekā 1000 lapaspuses,
75 likumprojekti. Un, godātie kolēģi, es stipri šaubos, ka kāds no jums visu līdz
galam pa vienu dienu ir izlasījis. Bet notika balsošana, un otrdien visi nobalsoja
„par”.
Un tagad ir ceturtdiena, un tagad atkal notiek balsošana par šiem
likumprojektiem. Tas ir ļoti interesanti, tas liecina par valdības attieksmi pret
parlamentu. Saskaņā ar Satversmi mums ir galīgais vārds šajos jautājumos. Bet iznāk
tā, ka visi lēmumi ir jau pieņemti, bet mūsu funkcija – tikai nospiest pogas un
apstiprināt to, kas ir jau pieņemts.
Otrs moments. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam būs tikai viena darbadiena. Tātad viena darbadiena, kad parlamenta deputāti
varēs iesniegt savus priekšlikumus. Tātad viena diena, lai iepazītos ar budžeta
projektu, un viena diena, lai iesniegtu visus nepieciešamos priekšlikumus. Tas ļoti
skaidri parāda attieksmi pret parlamentu.
Trešais aspekts – kreditoru iebildumi. Cik es saprotu, sestdien ir
paredzēta tikšanās ar starptautiskajiem kreditoriem, kuri ir ļoti neapmierināti ar
šo likumprojektu, un ļoti ticams, ka viņi pieprasīs mainīt – turklāt visai
būtiski mainīt! – šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka divas reizes mēs šeit
diskutējam, divas reizes balsojam, bet pēc diviem lasījumiem iznāks tā, ka mēs
pārtaisīsim, pilnībā pārtaisīsim, visu budžetu. Tas ir ļoti interesanti. Runa ir
par šā izstrādātā likumprojekta kvalitāti.
Un ceturtais. Valdības partijas acīmredzami nevienojās par to…
Tātad interesanta situācija. Tautas partijas pārstāvji teica, ka viņi ir „par”,
kopumā „par” likumprojektu, bet „pret” ļoti būtiskām šā likumprojekta
daļām. Tas ir ļoti interesanti: vispār „par”, bet gandrīz par visu saturu
„pret”. Savukārt mums ir pretējs viedoklis. Tātad mēs varam konstatēt, ka
valdošās koalīcijas partijām ir pilnīgi pretējs viedoklis par ļoti būtiskām
budžeta sastāvdaļām. Ar ko cienījamā valdība nodarbojas pusgadu, ja nav panākta
vienošanās par būtiskām sastāvdaļām?
Tātad šī valdošā koalīcija atgādina nevis valdību, bet tādas
komunālā dzīvoklī dzīvojošas personas, kuras strīdas un nekad ne par ko nevar
vienoties.
Tagad par saturu. Diemžēl es šajā likumprojektā neizlasīju…
Šeit uzstājās Baiba Rozentāle, viņa ir ārste. Viņa runāja par slimniekiem, par
slimnīcām. Principā budžets un tajā ietvertie instrumenti ir arī zāles pret kādām
kaitēm un slimībām, zāles, kas varētu palīdzēt slimniekam, tātad mūsu slimajai
ekonomikai. Bet atcerēsimies, ka jebkurām zālēm ir blakusefekti, kas varētu
atspoguļoties pavisam citā organisma daļā. Pieņemsim, ja mēs paaugstināsim akcīzes
nodokli tabakai, mēs, protams, varam aprēķināt, cik daudz mēs varam no tā iegūt,
ierakstīt visos papīros, visos dokumentos, bet iznāks, ka tas turpmāk veicinās
kontrabandu un mēs nesaņemsim ne tikai akcīzes nodokli, šo papildu akcīzes nodokli,
mēs nesaņemsim arī to daļu… tos nodokļus, kurus tagad maksā legāli tabakas
pārdevēji. Ja tiks atlaists, piemēram, cilvēks, kurš pārdod kādā veikaliņā
tabaku, tas nozīmē, ka viņš nesamaksās ne sociālo nodokli, ne iedzīvotāju
ienākuma nodokli, bet ies uz nodarbinātības biržu un saņems vēl pabalstu no
valdības. Šādu analīzi diemžēl es šajā dokumentā neizlasīju. Es godīgi šīs
trīs dienas mēģināju visu izlasīt, izanalizēt, un man palika ļoti daudz jautājumu.
Ļoti interesanta vakar bija Tautsaimniecības komisijas sēde. Mēs
apspriedām Finanšu ministrijas piedāvājumu – aplikt ar nodokļiem dienesta
automašīnas. Un interesanta bija Finanšu ministrijas ierēdņu pozīcija. Kad mēs
sākām jautāt, kādā veidā reāli dzīvē notiks šī aplikšana, viņi atbildēja –
pagaidām mums šīs sistēmas nav, visa sistēma būs iekļauta Ministru kabineta
noteikumos. Kad mēs pajautājām, vai viņi var pateikt, kādi nosacījumi būs šajos
Ministru kabineta noteikumos, viņi atbildēja, ka šie noteikumi nav gatavi un viņi
tikai gatavojas braukt uz Igauniju (No zāles dep. O.Kastēns: „Ar autobusu!”),
lai iepazītos ar igauņu piemēru. Ļoti interesanti. Mēs šodien, godātie kolēģi,
nobalsojam divas reizes par budžetu, bet – kā to veidos, kāda būs sistēma? Tā nav
gatava. Kad es pajautāju, kad es biju izlasījis visus tos aprēķinus, kas tika
piedāvāti attiecībā uz šiem nodokļiem, tad viņi atbildēja, ka tas ir tikai
piemērs un konkrētas sistēmas pagaidām nav. Principā var konstatēt, ka ir šajā
likumprojektā, šajā budžetā trīs instrumenti. Bet tie ir instrumenti, kuriem ir
simboliska nozīme, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis. Fiskālais efekts no šā
nodokļa principā būs niecīgs, jo, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli no 1
procenta līdz 1,5 procentiem un saglabājot ierobežojumu, ka nekustamā īpašuma
nodokļa apjoms nevar palielināties par 25 procentiem, turklāt ņemot vērā, ka
nākamgad būtiski samazināsies kadastra vērtības – no 30 līdz 40 procentiem -,
īpašu fiskālu efektu šis pasākums nedos. Tam ir tīri simboliska nozīme, kas varētu
parādīt starptautiskajiem kreditoriem, ka mēs esam gatavi ieviest šādu instrumentu
nākotnē.
Otram instrumentam ir fiskāla nozīme. Un viens no piemēriem ir
neapliekamā minimuma samazināšana, apgādājamo personu neapliekamā minimuma
samazināšana. Tas varētu dot ap 50 miljoniem latu. Tas dod reālu naudu nākamā gada
budžetā.
Un trešais… Un trešā daļa. Es varētu to nosaukt par fiktīvu un
nenoteiktu daļu. Skaidri redzams, ka ir 270 miljoni, kas bija no sākuma un parādījās,
kad kreditori izteica aizrādījumus, ka šim samazinājumam tomēr jābūt 500
miljoniem… Uzreiz tika ierakstītas papildu summas bez īpaša pamatojuma, bez īpašas
analīzes, bez īpašas izredzes saņemt visu šo naudu, bez analīzes, kādā veidā šie
pasākumi varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku. Un līdz ar to parādās šī fiktīvā,
nenoteiktā daļa. Mēs nevaram neko plānot. Mēs esam kā purvā, mēs nevaram plānot
šos ieņēmumus.
Es esmu pārliecināts, ka sestdien, kad tiksimies ar starptautiskajiem
kreditoriem, būs aizrādījumi, viņiem būs iebildumi pret neapliekamā minimuma
samazinājumu, viņiem būs iebildumi pret šo fiktīvo un nenoteikto daļu, un mums
nāksies visu to izlabot.
Līdz ar to rodas jautājums – par ko mēs šodien balsojam? Mēs
šodien balsojam par dokumentu, kuru lielākā daļa no klātesošajiem nav izlasījusi
līdz galam. Mēs balsojam par dokumentu, kaut gan iesniegšanas termiņš būs viena
darbadiena, mēs balsojam par dokumentu, par kuru koalīcijā nav vienošanās un ir pat
diametrāli pretēji viedokļi, un mēs šodien balsojam par dokumentu, kur viena
trešdaļa ir fiktīva, tikai uz papīra, mēs balsojam par dokumentu, kura reālā daļa,
kas varētu dot reālus ietaupījumus un reālu ienākumu palielinājumu, varētu
neapmierināt starptautiskos kreditorus. Mēs balsojam par instrumentiem, kuriem ir tikai
simboliska nozīme, bet nav fiskālas nozīmes.
Tātad, godātie kolēģi, par ko mēs šodien balsojam?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es vēlreiz atgādinu kolēģiem – lūdzu, ievērojiet klusumu zālē
un cieniet runātājus! Un, lūdzu, negrieziet runātājiem muguru…
Nākamajam vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Es budžeta sakarā centīšos runāt par konkrētām lietām, tas ir,
par to sfēru, kas ir man tuvāka, – par izglītību.
Ja skatāmies izglītības budžetu kopumā pēc dokumentiem, tad runa
ir par 181 miljonu 216 tūkstošiem, bez mērķdotācijām pašvaldībām, jo
mērķdotācijas tiks sadalītas atsevišķi, kad tiks iesniegts budžets otrajam
lasījumam, un tad nu pašvaldības ieraudzīs, kādas summas paliek pašvaldībām.
Ļoti žēl, ka šodien, apspriežot budžetu, zālē klāt nav
izglītības un zinātnes ministres Koķes kundzes. Iespējams, viņai ir svarīgāki
darbi premjera uzdevumā, varbūt viņa ir ārpus Latvijas, iespējams, komandējumā kaut
kur vai arī varbūt atvaļinājumā… Nu, bet ko var darīt…
Es mēģināšu pieskarties tiem likumprojektiem, kas ir paketē.
Konkrēti, runāšu par grozījumiem Izglītības likumā un arī Vispārējās
izglītības likumā. Bet visvairāk mūs uztrauc tas, ka no šā budžeta projekta, ja
tas tiks apstiprināts, cietīs tieši augstākā izglītība. Šobrīd ir savākti
vairāk nekā 26 tūkstoši studentu un mācībspēku parakstu, jo šis budžeta
samazinājums augstākajā izglītībā, neveicot nekādas strukturālās reformas –
tās šajā periodā netika veiktas -, tiešām ir diezgan milzīgs. Ir nepieciešami
vismaz 9 miljoni latu. Es nezinu, vai laikā starp lasījumiem varēs šo summu atrast.
Bet, runājot par šiem grozījumiem paketē… Šo grozījumu būtība
ir atjaunot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tas ir
pozitīvi un visumā atbalstāmi.
Taču parunāsim par budžeta pieņemšanas konsekvenci un pēctecību,
kā arī par deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
2009.gada budžeta grozījumi tika pieņemti šajā gadā pavisam
nesen. Jūnija vidū – 16.jūnijā – bija sarunas par šā budžeta grozījumiem.
Valdība un valdošā koalīcija nolēma pedagogiem samazināt atalgojumu par 50 un
dažām pašvaldībām pat par 60 procentiem un likvidēja arī piecgadīgo un sešgadīgo
bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Tas bija traģiski.
Var tikai pabrīnīties par skolotāju pacietību. Nocirta kaķim ne
tikai asti, bet arī pakaļkājas.
Godīgi runājot, tiekoties ar dažu valstu ekspertiem izglītības
jomā – pavisam nesen bija tikšanās ar deviņu valstu ekspertiem, kuri viesojās
Daugavpilī, – un runājot… Viņi pētīja mūsu izglītības sistēmu vairākās
pilsētās. Es gribu minēt tikai dažus izteicienus. Piemēram, eksperts no Nīderlandes,
runājot par daudzu skolu skolotāju darba kvalitāti un ar kolēģiem vērtējot visu
Latvijas pedagogu darbu, atzinis to par ļoti labu. Tāpēc vēl vairāk bijis izbrīnīts
par pedagogu zemo atalgojumu.
„Mana 15 gadus vecā meita, kura vienu dienu nedēļā strādā
lielveikalā, saņem tikpat,” pārsteigts komentēja Nīderlandes sākumskolas
direktors.
Cits eksperts no Briseles piebilda, ka Latvijas pedagogiem būtu daudz
asāk jāiestājas par savu interešu aizstāvēšanu. Ja Briseles pedagogiem algu
samazinātu kaut par 1 procentu, viņi streikotu vismaz divas dienas.
Pēkšņi pēc četriem mēnešiem valdība sola 2010.gada budžetā
skolu pedagogiem palielināt atalgojumu par 30 procentiem. Kaut arī ne jau visi pedagogi
šo atalgojuma pieaugumu saņems. Daudzās pašvaldībās jau ir radušies nopietni
zaudējumi un parādi arī mērķdotāciju apmaksām. Ir iespējams, ka liela daļa paliks
ar to pašu algu – ar amata likmi 250 lati mēnesī.
Un pēkšņi budžetā tiek atrasti arī 12 miljoni latu piecgadīgo un
sešgadīgo bērnu apmācībai, sagatavošanai skolai, kaut gan to tik vienkārši
likvidēja. Vai mūsu valsts pēkšņi kļuvusi bagātāka? Diez vai.
Galvenokārt šādu strauju lēcienu var izskaidrot ar valdības
nekonsekvenci. Budžeta grozījumos šādas izmaiņas tika iestrādātas galvenokārt
tāpēc, ka bija pirmsvēlēšanu laiks un valdība meloja un neko nedarīja līdz
vēlēšanām.
Ivara Godmaņa valdība veica konkrētas valsts aparāta strukturālās
izmaiņas un citas reformas. Bija arī plāni pedagogu algu samazināšanai 15 procentu
apmērā. Bet ne jau tā, kā tas notika grozījumos, – 50, 60 procentu apmērā.
Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzsākām
diskusijas par šo likumu grozījumiem, konkrēti, par Izglītības likumu un
Vispārējās izglītības likumu. Deputātiem un arī Juridiskajam birojam bija daudz
jautājumu par vairākiem pantiem – gan par vadlīniju formulēšanu, gan par apmaksas
jautājumiem, gan par vietām, kur var realizēt šo obligāto bērnu sagatavošanu
skolai.
Vai šie likuma grozījumi obligāti jāskata kopā ar budžeta paketes
likumprojektiem? Labāk būtu daudzas normas izņemt. Un būtu kvalitatīvāk skatīt
atsevišķi un akceptēt tikai tos grozījumus, kas tieši saistīti ar budžetu.
Pretējā gadījumā ir bažas, ka viss notiek sasteigti, neizdiskutējot un var pieļaut
kļūdas, kuras izlabot būtu ļoti sarežģīti.
Bet man ir bažas arī par dažām normām, kas ir iekļautas šajos
grozījumos, jo bieži vien politiķi un ministri publiski saka vienu, bet dara pavisam
citu. Vecajā likuma redakcijā attiecīgajos pantos bija paredzēta obligāta piecgadīgo
un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, bet jaunajos Izglītības likuma un
Vispārējās izglītības likuma grozījumos ir formulējums – tikai no piecu gadu
vecuma. Vai tas ir tas pats?
LPP/LC frakcija ir saņēmusi arī vairākas vēstules gan no iestāžu
vadītājiem, gan no pedagogiem, kurās ir izteiktas bažas. Piemēram, bērnudārza
„Ābecīte” atbalsta fonda dibinātāji un valde raksta: „Uzskatām, ka jaunā
likumprojekta 20.1 panta redakcija skaidri un saprotami nepauž viedokli, ka
pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana obligāti attiecas arī uz sešgadīgiem
bērniem.” Šīs bažas pastiprina arī… Atceramies, ka pirms gada, pirms šiem
grozījumiem, kad sakarā ar 2009.gada budžeta grozījumiem notika debates par
grozījumiem Izglītības likumā, izglītības un zinātnes ministre debatēs teica:
„Attiecībā uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem tas kompromisa risinājums, kas
pašlaik tiek piedāvāts valstij ekonomiskās stabilizācijas programmas īstenošanas
periodā, ir tāds – valstij vajag uzņemties rūpes un sagatavot bērnus skolai pusgadu
pirms skolas sākšanās. Tātad no janvāra, jūniju ieskaitot. Valsts apņemas pusgadu
sagatavot bērnu skolai, tas ir pilnīgi pietiekams periods. Un to es varu apgalvot kā
habilitētā filoloģijas doktore, ka pusgadam ir pietiekama programma, kā sagatavot
bērnus skolai.”
Tāpēc mums arī ir bažas: neraugoties uz to, ka budžetā ir
pagaidām šie 12 miljoni bērnu sagatavošanai, pēkšņi nāks jauns valdības lēmums,
un atkal mēs negatavosim sešgadīgos bērnus, bet izdomāsim kaut kādu pavisam citu
variantu, samazinot budžetu, jo pēkšņi Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules
Banka pateiks, ka mums atkal jāsamazina budžets par 70 miljoniem, kā mēs jau medijos
esam dzirdējuši no Finanšu ministrijas.
Ja paskatāmies balsojumu par šo lēmumu, tad redzam, ka balsojums
bija šāds: 57 bija „par” piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības likvidāciju,
30 bija „pret”, 3 atturējās. Un pēkšņi pēc četriem mēnešiem nolemjam, ka tā
bija kļūda! LPP/LC frakcija par to brīdināja, bet mūs neuzklausīja, jo galvenais
bija budžets.
Var jau runāt arī par citām sadaļām, kas skar izglītības sfēru,
un arī par atbalstu, kas esošajā krīzes situācijā nepieciešams mūsu
izglītojamiem, tas ir, skolēniem, bērniem skolās, studentiem un tā tālāk.
Paskatāmies kaut vai vienu sadaļu budžetā, kas attiecas uz mācību līdzekļu un
grāmatu iegādi. Vienam skolēnam valsts visā Latvijā tērēs 69 santīmus! Ko var
skolēns par 69 santīmiem nopirkt? Neko! Pareizi! Līdz ar to labāk pateiksim: „Nu
netērēsim no valsts puses neko! Lai pērk vecāki, lai pērk pašvaldības!” Un
pateiksim, ka vispārējā izglītība tagad pāriet uz maksas pakalpojumiem un…
zināmā mērā pārkāpsim Satversmi, bet šādu mērķu dēļ, kā saka, var jau to
darīt.
Ir arī citas pozīcijas, kuras uztrauc un kuras Izglītības un
zinātnes ministrijai noteikti vajadzēja aizstāvēt, jo Bērnu un ģimenes lietu
ministrija ir iesniegusi daudzas pozīcijas un programmas, kas varētu bērniem palīdzēt
šajā krīzes situācijā. Mēs dzirdam medijus un pašvaldības sakām, ka esošajā
situācijā mūsu skolēni bieži vien nesaņem pat normālu ēdināšanu ne mājās, ne
skolās. Tāpēc tolaik, kad bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika uzsākta šī
programma – ēdināšanas dotācija pirmo klašu skolēniem, ideja bija šo programmu
attiecināt arī uz sākumskolas skolēniem. Mēs redzam, ka šis jautājums ir ļoti
aktuāls. Bet rodas jautājums: vai vispār šīs naudas pietiks, lai pabarotu
pašreizējās pirmās klases? Būtu ļoti vēlams, ja mēs šajos lasījumu starplaikos
kopīgi varētu atrast arī nepieciešamo summu, lai šo programmu turpinātu. Tas būtu
ļoti liels devums.
Es domāju, ka arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda
speciālisti, eksperti pret to neiebildīs. Bet tas ir gribas jautājums un arī izpildes
jautājums.
Ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā gan ar komisiju,
gan ar Juridisko biroju spēs uzlabot grozījumus paketes dokumentos un tiks atjaunota
šī tikko minētā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai.
LPP/LC noteikti atbalstīs grozījumus Izglītības likumā un
Vispārējās izglītības likumā, ja tiks veikti šie uzlabojumi, bet diez vai pagaidām
atbalstīs budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri!
Cienījamie deputāti!
Pagājis jau gads kopš brīža, kad mēs sākām taupīt un līdz ar
to samazināt budžeta izdevumus, taču vēl joprojām nav skaidrs, kā mūsu valsts
pārvarēs dziļo krīzi ekonomikā. Visu šo laiku mēs mehāniski „griežam”
pabalstus, darba algas, likvidējam štata vietas un pat veselas iestādes, taču nekādi
ekonomiskās situācijas uzlabojumi nav saskatāmi.
Kā valsts pelnīs naudu, lai varētu atmaksāt no Starptautiskā
Valūtas fonda un Eiropas Savienības saņemtos kredītus? Vēlos norādīt uz dažām
budžeta izdevumu pozīcijām, kuru lietderību apšaubu.
Pirmā. 2010.gadā Ķīnā notiks World Expo 2010 izstāde.
Mūsu valsts gatava tērēt apmēram 2 miljonus latu Aerodium aparātu
transportēšanai un apkalpošanai. Vai tad tiešām šobrīd piedalīšanās šajā
izstādē ar tik dārgu projektu ir valsts aktuālākais jautājums? Divi miljoni ir
milzīga summa, kuru varētu izmantot daudz racionālāk.
Nākamā. Man rodas jautājums – vai šajā ekonomiskajā situācijā
mēs varam atļauties turpināt finansēt valsts bruņoto spēku piedalīšanos
starptautiskajās operācijās? Pat NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusena kungs,
apmeklējot Latviju, ir izteicies, ka šajos apstākļos Latvija var pabeigt savu
starptautisko misiju Afganistānā. Starptautiskajām operācijām mēs tērējam 13
miljonus latu gadā. Šo naudu varētu novirzīt izglītībai, sporta skolām, bērnu
pabalstiem, un tas noteikti būtu daudz humānāk.
Lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju, kā to norādījuši daudzi
politiķi, ir tikai viens ceļš – uzņēmējdarbības attīstības veicināšana. Bet
ko mēs redzam sagatavotajā budžeta projektā? Valdība paredz ieviest jaunus nodokļus,
palielināt jau esošos, samazināt ar nodokli neapliekamo ienākuma minimumu. PVN
paaugstināšana jau parādīja, ka tad, kad tika palielināta nodokļa likme, patēriņš
samazinājās. Tā rezultātā, kā informēja bijušais VID ģenerāldirektors Dzintars
Jakāns, PVN iekasēts par 215 miljoniem latu mazāk. Ja mēs turpināsim palielināt
nodokļus, vairākums uzņēmēju pārreģistrēs savus uzņēmumus, tas ir, reģistrēs
tos citās valstīs, un reālu ieguvumu nebūs. Aicinu nelikt šķēršļus
uzņēmējdarbības attīstībai un atrast citus finanšu avotus budžeta ieņēmumu
palielināšanai.
Kas ir atbildīgs par to, ka mūsu valsts ir novesta līdz tik dziļai
ekonomiskajai krīzei? Varbūt ir pienācis laiks uzdot šo jautājumu un konkretizēt
personas, kuras varētu saukt pie atbildības? Diemžēl mēs, Saeimas deputāti, pat
neesam informēti par to, ar kādiem nosacījumiem tika pārņemta „Parex banka”.
Izrādās, viss, kas saistīts ar to, ir slepena vai ierobežotas pieejamības
informācija. Prokuratūras uzdevums būtu ierosināt lietu par Latvijas resursu
vieglprātīgu izšķērdēšanu.
Es, politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas biedrs, nevaru atbalstīt sagatavoto budžeta projektu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Godājamais
Ministru prezidenta kungs! Cienījamie valdības locekļi!
Es teikšu godīgi: apstiprinot šo valdību, es balsoju „par”.
Bet, analizējot šīs valdības iesniegto budžetu, man diemžēl jāsecina, ka pagaidām
es to atbalstīt nevarēšu. Un kāpēc? Kāpēc? Cienījamie kolēģi, ir vairāki
iemesli.
Budžeta iesniegšanas termiņš Saeimā tika pagarināts. Diemžēl
valdība to tāpat neizpildīja. Un jāsecina, ka budžeta pakete kopumā līdz galam nav
izstrādāta, daudzi nodokļu jauninājumi ir nepārdomāti, daudzi lēmumi ir sasteigti,
un nav skaidrs, kā šos nodokļu jauninājumus varēs ieviest un arī administrēt. Ar
Latvijas Pašvaldību savienību parakstītais domstarpību un vienošanās protokols ir
tāds, ka šajā protokolā diemžēl vairāk ir domstarpību nekā vienošanās. Bet
tajā pašā laikā ekonomikas ministrs Kampara kungs paziņo, ka šis budžets, lūk, ir
varoņdarbs un ka ar to ir jālepojas.
Cienījamie kolēģi! Ar ko tad mums ir jālepojas? Ar to, ka
Ekonomikas ministrijas budžets nākamgad plānots par 75 procentiem mazāks? Ar to, ka
uzņēmēji saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem? Vai tā ir
ekonomikas sildīšana, kolēģi? Manuprāt, tā ir dzesēšana. Varbūt jālepojas arī
ar to, ka šis budžets neievēro daudzus citus likumus?
Cienījamie kolēģi! Es, Saeimā trīs gadus sēžot, šajā zālē no
šīs tribīnes esmu daudz reižu dzirdējis par tiesiskumu, par tiesisko paļāvību, it
īpaši no „Jaunā laika” kolēģiem, no cienījamās Čepānes kundzes, un tāpēc es
šobrīd gribu citēt Satversmes tiesas secinājumus kādā lietā.
Citāts: „Demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro
konstitūcija un citi likumi. Arī tie, ko pieņēmis pats parlaments.” Citāta beigas.
Tāpēc es tagad, cienījamie kolēģi, esmu lielā neziņā, kā, piemēram, par šo
budžeta projektu balsos tiesību eksperte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Čepānes
kundze. (No zāles: „Nebalsos!”)
Tikai viens piemērs, kā šis Budžeta likums neievēro citus likumus.
Atkal būs citāts. Un šobrīd es jums citēšu likuma „Par autoceļiem” 12.panta
ceturto daļu, kura nosaka: „Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais
finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta
ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 80 procentiem no
plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā
arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto.”
Cienījamie kolēģi! Kā tad ir īstenībā? Ja mēs pilnībā
piemērojam šā likuma normas, kuras mēs pārkāpt nevaram, tad budžeta projektā ceļu
programmai 2010.gadā būtu jābūt 222 miljoniem latu. Apskatot budžeta projektu, mēs
secinām, ka ceļu programmai ir paredzēti tikai 89,6 miljoni latu, proti, 2,5 reizes
mazāk.
Cienījamie kolēģi! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka šāgada
ziemā uz 2200 Latvijas valsts ceļiem tiks pazemināts autoceļu uzturēšanas līmenis.
Tā rezultātā ziemas laikā autoceļu brauktuve pat uz galvenajiem valsts ceļiem,
nerunājot par pārējiem, būs klāta ar sniegu un ledu.
Cienījamie kolēģi! Ko vēl nozīmē šis samazinājums? Tas nozīmē
arī to, ka bez darba paliks ļoti daudzi ceļu būvētāji. Ļoti daudzi no viņiem
bankrotēs, jo viņi vienkārši nebūs spējīgi segt tos maksājumus, kas viņiem ir
jāmaksā par līzingā paņemto tehniku. Tas nozīmē arī to, cienījamie kolēģi, ka
daudzviet, laukos it īpaši, ceļi ziemā nebūs izbraucami, bet tur, kur tie būs
izbraucami, pat tur sabiedriskais transports kursēs ar lieliem pārtraukumiem. Kāpēc?
Tāpēc, ka ir ļoti samazinātas kompensācijas sabiedriskajam transportam zaudējumu
segšanai. Tās 2010.gadā ir paredzētas tikai 50,1 miljona apjomā jeb par 33 procentiem
mazāk, nekā bija paredzēts sākotnēji šajā gadā.
Cienījamie kolēģi! Vai tas ir varoņdarbs? Vai tā ir ekonomikas
sildīšana? Kolēģu vidū zālē ir arī daudzi bijušie pašvaldību vadītāji. Arī
es šodien esmu lielā neziņā, kā viņi balsos par to, ka valdība ir paredzējusi
pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atņemt 23,4 miljonus latu. 23,4
miljonus latu! Un tas ir tāpēc, ka tiek mainīts sadalījums starp valsti un
pašvaldībām šā nodokļa piekritībā. Tagadējo 83 un 17 procentu sadalījuma vietā
tiek paredzēts sadalījums 80 un 20. Bet tajā pašā laikā valdība pilnībā
neuzņemas kompensēt šā un arī nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi, ja tāda būs.
Par to jau runāja kolēģe Muižnieces kundze.
Vēl viens piemērs par nodokļu sasteigtību un to, kā mēs tos
administrēsim. Cienījamie kolēģi! Sokolovska kungs jums izstāstīja, kāda debate
notika par tā saukto automobiļu nodokli Tautsaimniecības komisijā.
Un vēl viena ļoti laba replika bija. Finanšu ministrijas pārstāvji
teica: „Mēs neko nezinām, tā būs Igaunijas pieredze.” Un tad kolēģis Zaķa
kungs, kura diemžēl nav zālē šobrīd, teica, ka viņš ir runājis ar Igaunijas
uzņēmējiem un šie uzņēmēji teikuši: „Mēs īsti nezinām, ko tas mums Igaunijā
maksā, bet mēs visi esam iemācījušies šo nodokli apiet un nemaksāt.”
Cienījamie kolēģi! Vai tādu pieredzi autobuss, kurš aizbrauca no
mums uz Igauniju, grasās pārņemt?
Un vēl viens piemērs par nekustamā īpašuma nodokli, cienījamie
kolēģi! Kā jūs zināt, no nākamā gada ar likmi 1,5 procenti tiek paredzēts aplikt
inženiertehniskās būves. Ko tas nozīmē? Ļoti vienkārši! Tas nozīmē, ka
„Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un „Latvijas Dzelzceļš” maksās par savu
infrastruktūru, un, protams, tas agri vai vēlu izpaudīsies tarifā. Tas nozīmē, ka
mēs visi maksāsim par to. Turklāt samazināsies šo kompāniju konkurētspēja, jo,
piemēram, „Latvijas Dzelzceļam” ir jākonkurē ar citiem dzelzceļiem Eiropas – un
ne tikai Eiropas – tirgos.
Cienījamie kolēģi! Vai mums vajag tādus varoņdarbus, kas ir
sastrādāti šajā budžetā? Manuprāt, mums nevajag varoņdarbus. Manuprāt,
uzņēmēji un visa Latvijas sabiedrība no mums gaida atklātu, stingru un noteiktu
politiku attiecībā uz nodokļiem un racionālu un sociāli taisnīgu šo nodokļu
ieņēmumu sadali budžetā. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es nevaru atbalstīt šo
budžetu un aicinu jūs neatbalstīt to. (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es ļoti uzmanīgi klausījos
premjerministru. Galvenais viņa runā bija tas, ka mums vajag vairāk ienākumu. Bet visi
soļi, ko mēs redzam budžetā, ir tādi, ka mēs samazinām sociālās izmaksas. Un,
noteikdami griestus – 350 latus -, mēs… Saprotiet, ka, ja mēs cilvēkam šodien
nevaram garantēt, ka tad, ja viņš samaksās, viņš dabūs visus pakalpojumus
atbilstoši tai summai, kādu viņš samaksāja, tad jājautā – priekš kam viņam
maksāt? Mums godīgi vajag pateikt, ka privātais sektors aizies ēnā. Mēs visi,
šodien pieņemot šo budžetu, izdarīsim visu, lai to tur iedzītu.
Es paskatījos, kas notiek Labklājības ministrijā. Visi tie labi
represīvie orgāni… Valsts darba inspekcija samazinās, jā. Pakalpojumu kvalitāte
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar tādām algām, kādas šodien
piedāvā ministrija, ir ļoti zema. Un skaidrs, ka tā vēl pasliktinās. Iznāks tā, ka
nedz valsts pārvalde varēs kvalitatīvi piedāvāt pakalpojumu, nedz nodokļu
maksātājs būs apmierināts ar šo pakalpojumu. Iznāks tā: ja viss ir slikti, priekš
kam tad privātajam maksāt? Mēs vēl pirms pusgada vai varbūt gada varējām lepoties
ar to, ka pie mums māmiņas reāli var saņemt māmiņu algas, ģimenes pabalstu –
vidēji 400 latus. Šodien tas vairs nebūs iespējams. Un, piemēram, Iekšlietu
ministrija… Mēs izrunājāmies tikai ar Iekšlietu ministriju. Viņiem vidējā alga,
cik es saprotu, 400 latu, jā. Bet tas nav bagāts cilvēks šodien. Ja, pieņemsim,
viņam ir tā laime, ka viņa ģimenē piedzima bērns, un viņš aiziet un piesakās, lai
saņemtu šo pabalstu, viņš saņems 350 latus, pēc tam 50 procentus no tā… Nu, labi,
viņam nebija iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, un viņš tos samaksāja,
bet viņam reāli zūd uzticība valstij: „Es samaksāju nodokļus, bet galarezultātā,
kad valstij man vajag atdot…” Nu nav tādas uzticības!
Un privātajā sektorā visi aizies uz minimālo… Es jau redzēju, ka
vienam otram uzņēmumam raksta vēstules no VID: „Draugs mīļais, pie jums ir darba
algas tik zemas, ka neesam pārliecināti par to, ka jums tur reāli kaut kas notiek.”
Bet tā realitāte ir tāda, ka viņi nevar paspēt aizskriet uz šo uzņēmumu, tāpēc
ka viņiem nav naudas, lai šodien nodrošinātu šo kontroli.
Un tātad, ja mēs gribam, lai vairāk būtu nodokļos samaksātas
naudas, vajag nodokļus nevis pacelt, bet samazināt, vajag šos griestus noņemt vispār!
Ja cilvēks reāli uzticas valstij, viņš maksās no pilnas summas, bet viņš grib pēc
tam saņemt pilnu bezdarbnieka pabalstu, saņemt pilnu pabalstu par bērna piedzimšanu.
Tad cilvēks redz saistību: viņš pret valsti izturas godīgi, un valsts pret viņu
izturas godīgi. Bet, ja mums šodien visur ir ierobežojumi – pensiju saņemt visu
nevar, jo ir ierobežojums, un arī pabalstu visu nevar saņemt -, iznāk tā, ka tā
dialoga ar valsti… ar nodokļu saņēmēju nav. Valsts visu laiku izvairās.
Teiksim, ko mēs izdarījām ar 3.pensijas līmeni? Mēs šodien
noņēmām visus atvieglojumus. Iznāk tā, ka šodien privātajam cilvēkam nav izdevīgi
ieguldīt naudu 3.pensijas līmenī. Priekš kam, ja visi nodokļu atvieglojumi tiek
noņemti? Par 2.līmeni es nerunāju vispār, tas ir tik ļoti samazināts, ka mēs varam
godīgi šiem pateikt, ka gala rezultātā pēc 20 gadiem tas cilvēks, kurš šodien ir
nodokļu maksātājs un 2.līmeņa dalībnieks, nesaņems neko.
Un tad es baidos, ka pēc pusgada mēs atkal tiksimies šajā zālē un
runāsim par šo pašu budžetu un par samazinājumu, tāpēc ka šodien ar tiem
priekšlikumiem, kurus mēs atbalstīsim pirmajā lasījumā, mēs negūsim nekādus
papildienākumus. Mēs tikai dosim vēl vienu impulsu paplašināt pelēko zonu tiem
uzņēmējdarbības cilvēkiem, kuri šodien vēl mēģina cīnīties privātajā
sektorā… dosim signālu, ka labāk ir aiziet ēnā. Ļoti žēl! Un mums ir tādi dati,
ka katrs trešais ceturtais strādājošais jau šodien atrodas pelēkajā zonā –
viņš vai nu saņem nepilnu darba algu, vai izmanto aplokšņu sistēmu, vai vispār
atrodas nelegālā stāvoklī pie darba devēja.
Sakarā ar to mums ir ļoti labs priekšlikums no „Saskaņas
Centra”: pamēģināsim pusgadu samazināt nodokļus, kaut vai to pašu PVN vai
iedzīvotāju ienākuma nodokli, un pēc tā visa redzēsim, kur būs labāks fiskālais
rezultāts – vai, pēc jūsu teiktā, visu laiku pakāpeniski celt šos nodokļus vai
aiziet uz leju. Tad mēģināsim, eksperimentēsim, tāpēc ka jau Godmaņa valdība
pierādīja: neviens nodoklis, kurš aiziet uz augšu, nedod vairāk ienākumu. Viss
aizgāja mīnusos! Jūs domājat, ka tie tabakas lietotāji, smēķētāji, samierināsies
ar to, ka viņiem piedāvā dārgāku produktu? Viņi meklēs citu iespēju iegādāties
cigaretes. Mēs jau zinām, ka gandrīz katra otrā paciņa ir nopirkta „pelēkajā
tirgū” no kontrabandistiem. Tas nav normāli, un mūsu valstij tas nav izdevīgi.
Tad man ir priekšlikums pieņemt mūsu alternatīvo budžetu un
atbalstīt citu sistēmu nodokļu aplikšanā, bet pēc tam redzēsim, kas būs. Es ceru,
ka cilvēki, kuri šodien atrodas zālē, arī to dzird, bet uz otro lasījumu uzlabosim
šo variantu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Nākamajam vārds deputātam Jānim Tutinam.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, sēdes vadītājas kundze! Ministru prezidenta kungs!
Ministri, Kolēģi! Dāmas un kungi!
Es gribu pievērsties dažiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem,
kas ir ietverti šajā kopējā budžeta paketē.
Pirmām kārtām tie ir grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli”. Visa valdības darbība, kuru tā ir īstenojusi 2009.gada budžeta ietvaros
un kuru tā piedāvā 2010.gada budžetā, saasina ekonomiskās krīzes problēmas.
Ekonomikas stabilizācijas programmas diemžēl ir tikai vārdi vai programmas vēlējuma
formā, kurās nav ietverts neviens konkrēts pasākums, kas veicinātu ekonomikas
stabilizāciju. Tās pieturas pie vienas un tās pašas darbības: iegūsim līdzekļus no
tiem, kam nav pa spēkam (varētu teikt – pa makam) apsēt un aprūpēt savu tēvutēvu
zemi!
Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz
noteikt nodokli 1,5 procenti zemei un inženiertehniskajām būvēm, 3 procenti
neapstrādātai zemei, 0,1 procents dzīvojamām mājām un dzīvokļu īpašumiem no to
kadastrālās vērtības. Likumprojekta anotācijā, kas tika iesniegta uz nulto
lasījumu, es diemžēl neatradu vārdus šodien, kur būtu rakstīts, ka nepieciešamību
izstrādāt likumprojektu nosaka ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgtā Nodomu
protokola 21.punktā paredzētā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana.
Mums tā teica.
Mēs uzskatām, ka, atsaucoties uz anotācijā minēto, nedrīkst
padarīt Latvijas nabagos laukus vēl nabadzīgākus. Ar ko kompensēsim situāciju, ja
netiks atbalstīts šis likumprojekts un šis priekšlikums? Es domāju, ka vajadzētu
samazināt ministriju skaitu. Ar to pietiks un vēl pāri paliks, lai kompensētu jūsu
balsojumu „pret” šo likumprojektu.
Tālāk par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta
pakalpojumu likumā”. Valdības svarīgākais instruments, lai ietekmētu ekonomiku, ir
valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldību vajadzībām un noteikumu izstrāde
par nodokļu bāzes veidošanu pašās pašvaldībās. Pašvaldību ekonomiskā loma
samazināsies, un tas notiks uz pašvaldībām nodoto izpildvaras papildu funkciju fona
reģionālās reformas pabeigšanas rezultātā un augošas sociālās spriedzes
apstākļos, kad iedzīvotāju sociālās problēmas piedāvā risināt pašām
pašvaldībām. Un notiks arī tas, ka reģionos – Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un
Kurzemē – braukt bērniem uz tālo skolu, braukt pensionāriem uz ļoti tālo
poliklīniku, braukt bezdarbniekiem uz obligāto atzīmēšanos Nodarbinātības valsts
dienestā vai arī vienkārši aizkļūt līdz tuvākajai pilsētai var kļūt tikai par
sapni. Kāpēc? Pašvaldībām būs jāriskē. Ja nu ar pasažieru pārvadājumiem tiek
pārsniegts dotācijas apjoms? Tad pašām pašvaldībām nāksies segt papildu izdevumus
no jau tā caurumiem pilnā sava budžeta.
Dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2008.gadā
nebija pietiekamas. Līdz ar to par 2008.gadu ir uzkrātas saistības pret
pārvadātājiem aptuveni 4,4 miljonu latu apmērā. Un jau par 2009.gada pirmo pusgadu
pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumus par pārvadājumiem reģionālās un
vietējās nozīmes maršrutos, ir izveidojušās parādsaistības pret pārvadātājiem,
kuras ir gandrīz 1,5 miljoni latu. Nedrīkst piebeigt to, kam ir nepieciešama tikai
palīdzība! Uzliekot pašvaldībām vēl lielāku slogu un risku, mēs to izdarīsim arī
ar tajās dzīvojošajiem cilvēkiem. Ja neatbalstīsim šo likumprojektu, varam pretī
likt valsts ierēdņu skaita, to ienākumu un privilēģiju samazinājumu. Jo tieši šīs
kategorijas uzturēšanai 2007.gadā Latvijas budžeta izdevumu līmenis bija 35,9
procenti no IKP. 2008.gadā tas jau bija 39,9 procenti, un 2009.gada pirmajā pusgadā tas
pieauga jau līdz 43,9 procentiem no IKP. Līdz ar to Latvijā ir sasniegts viens no
Eiropā augstākajiem budžeta sloga līmeņiem tieši šai kategorijai.
Nākamais. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas ir
viens kārtīgs spēriens pa vienu kārtīgu vietu gan darba ņēmējiem, gan darba
devējiem.
8.panta otrajā un 2.1 daļā minētais ienākums, es
citēju, ir arī „no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša
vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav
saistītas ar darba vai dienesta pienākumu, vai darba devēja saimnieciskās darbības
veikšanu 150 latu apmērā mēnesī. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam naudā un
citās lietās gūto ienākumu, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, par
kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un to noteikšanas kārtību.”
Kādas notika diskusijas? Kolēģi jau teica. Es neatkārtošos.
Tātad pie algas aprēķina tiks pierēķināts arī tas, ka darbinieks
izmanto firmas automašīnu, lai nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ, pa ceļam
varbūt iebraucot skolā pēc bērniem vai iebraucot veikalā pēc produktiem. Daudzos
uzņēmumos šis jautājums jau sen ir atrisināts. Ja darbinieks grib izmantot
transportlīdzekli savām vajadzībām, viņš vienkārši samaksā uzņēmumam par
mašīnas izmantošanu.
Vai nebūtu vienkāršāk un taisnīgāk no valdības puses sniegt
labvēlīgākas iespējas uzņēmējiem firmu attīstībai un jaunu darba vietu
radīšanai un būtiski samazināt valsts aparātā un pašvaldībās nodarbināto skaitu,
un veikt pasākumus viņu pārvietošanai uz privāto sektoru? Daudzi kolēģi jau
pieminēja, ka pats budžets ir vājš, sasteigts, nepilnīgs. Es personīgi redzu, ka tas
ir pliks kā baznīcas žurka. Tāpēc aicinu jūs neatbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien es vēlos pievērst jūsu
uzmanību jautājumam par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības sistēmu, kā arī jautājumam par strukturālajām reformām.
Bez šaubām, ļoti apsveicama vēlme sakārtot atlīdzības sistēmu
no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās, bet tas, manuprāt, ir
izdarīts ļoti formāli un nepārdomāti. Faktiski vienā likumā tehniski tiek
pārnestas normas, kas regulē atlīdzību, darba samaksu un sociālās garantijas, un
vienlaicīgi tās tiek izslēgtas no vairākiem likumiem. Galvenais jaunums: likumā
noteiktās mēnešalgas nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta mēneša algu.
Likumprojektā ir ietverti daudzskaitlīgi deleģējumi Ministru
kabinetam, tostarp noteikt atšķirīgas darba samaksas sistēmas, kas faktiski padara
likumu par darboties nespējīgu, jo Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz
2010.gada 30.jūnijam, bet likums, iespējams, stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Tā
ir acīm redzama pretruna.
Nav izprotama pieeja ne darba samaksas, ne sociālo garantiju
nosacījumiem, jo, piemēram, bez jebkādas konsekvences tiek noteikta piemaksa par
virsstundu darbu visām amatpersonām, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajām amatpersonām ar
speciālajām dienesta pakāpēm. Viņām šīs virsstundas kompensē ar atpūtas laiku,
nevis ar naudu kā visiem pārējiem.
Daļai amatpersonu, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību,
tiek obligāti apdrošināta dzīvība un veselība, citām – nodrošināta veselības
aprūpe, vēl citām – netiek paredzēts nekas, pastāvot tādiem pašiem riskiem.
Secinājums – tātad nav vienotas atlīdzības sistēmas.
No likumiem, kuri pašlaik regulē dažādu amatpersonu sociālās
garantijas, formāli pārcelti arī pabalsti un kompensācijas, nevērtējot tos
sistēmiski un nepieņemot lēmumu par šādu pabalstu un kompensāciju nepieciešamību.
Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos ietverta apsveicama norma,
kas paredz izstrādāt vienotu likumprojektu par izdienas pensijām, jo šobrīd
pastāvošā sistēma, kas atšķirīgi regulē izdienas pensijas piešķiršanas
nosacījumus un pensijas apmēru atsevišķām amatpersonu kategorijām, nav pieņemama.
Savukārt pašvaldību amatpersonu algu uzskaitījums rāda, ka šajā
sektorā līdz jostas savilkšanai vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Likumprojekta
anotācijā norādītais mērķis – būtiski samazināt darba samaksas sistēmu skaitu
– nav sasniegts, jo šīs sistēmas paliek, bet vienkārši tiek atrunāta to
pastāvēšana vienā likumā.
Ja Saeima šo likumprojektu radoši nepapildinās, tad liela efekta no
tā nebūs, jo tiks radīta kārtējā mirusī norma.
Līdz ar to „Saskaņas Centrs” ir sagatavojis alternatīvu budžeta
projektu tam, ko sagatavojusi valdība.
Esam pārliecināti, ka jāveic būtiskas pārmaiņas valsts
pārvaldē. Strukturālo reformu gaitā nepieciešams likvidēt dažas ministrijas, bet
daļa to funkciju nododama citām ministrijām. Mēs rosinām līdzšinējo četrpadsmit
ministriju vietā izveidot septiņas.
Pirmām kārtām ir jāveido Iekšlietu un aizsardzības ministrija,
kurai tiks nodota arī daļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un
Tiesībsarga biroja funkciju.
Otrām kārtām jāveido Sociālo lietu ministrija, nododot tai daļu
Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas,
Labklājības ministrijas, kā arī Radio un Televīzijas funkciju.
Trešām kārtām jāizveido Ekonomikas ministrija, kurai nododama
daļa Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, ka arī Centrālās zemes komisijas
funkciju.
Ceturtkārt. Tieslietu ministrija, kurā iekļauta Augstākā tiesa,
Satversmes tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija.
Piektkārt. Svarīgs piedāvājums, mūsuprāt, ir veidot Valsts
kontroles ministriju, kurā tiks iekļauta arī prokuratūra. Un beidzot vēl paliek
Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija. Mūsuprāt, ieguvums būs ne tikai tiešā
ekonomija, bet tiks nodrošināti arī apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai, un,
lai paaugstinātu sociālās jomas iestāžu darba efektivitāti, būs nepieciešamas arī
to restrukturizācijas programmas.
Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Ainaram Baštikam.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Godātie Prezidija locekļi! Godātais premjerministra kungs un
kolēģi! Es gribu runāt par trim likumprojektiem, kuri, manuprāt, ļoti pasliktina
dzīves kvalitāti ģimenēm ar bērniem. Pirmais ir likumprojekts par valsts pensiju un
valsts pabalstu izmaksu laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam, un šajā likumprojektā ir
paredzēti griesti pabalstu izmaksām, kas ir atkarīgas no nodokļu iemaksām. Proti,
šie griesti ir 350 lati, un tad, ja tie tiek pārsniegti, – 50 procenti no tās summas,
kas pārsniedz. Tā vien izskatās, ka valdība, piedāvājot šādu likumprojektu, grib
panākt, ka oficiāli par 350 latiem lielākas algas valstī vairs nebūs, jo nav vērts
maksāt lielākus nodokļus, nebūs motivācijas, tāpēc ka sociālās garantijas
atbilstoši iemaksātā nodokļu apmēram tik un tā vairs nebūs iespējams saņemt.
Un mēs jau redzam, ka iepriekš līdzīgi lēmumi cerēto efektu
nedeva. Kaut vai pensiju samazināšana par 70 procentiem, ja pensionāri strādā,
cerēto ieguvumu nedeva. Tāpat ar jūlijā pieņemtajiem ierobežojumiem strādājošiem
vecākiem saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā tika paredzēts iegūt 3,5 miljonus
latu. Taču, analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, nākas
secināt, ka vienīgā ekonomija no šiem pabalstiem pēdējos mēnešos ir dzimstības
kritums, proti, dzimstība ir samazinājusies vismaz par kādiem 1000 bērniņiem. Un, ja
vidējais vecāku pabalsta apmērs pretēji prognozētajiem 439 latiem jūnijā ir nevis
samazinājies, bet septembrī ir paaugstinājies uz 443 latiem, tas skaidri parāda to, ka
ierobežojumu uzlikšana strādājošiem vecākiem nav sasniegusi savu mērķi, jo vecāki
pārtrauc strādāt un līdz ar to saņem šo pabalstu, bet droši vien turpina strādāt
nelegāli.
Un līdz ar to šādi grozījumi samazinās nevis budžeta izdevumus,
bet patiesībā samazinās budžeta ieņēmumus, tāpēc ka nav vairs motivācijas šos
nodokļus maksāt. Un tad nav ko brīnīties, ka starpība starp cerēto un reālo
ietaupījumu ir pavisam dažādas lietas.
Ja likumprojekta mērķis ir parādīt starptautiskajiem aizdevējiem,
ka mēs varam strauji samazināt algas, tad šāds mērķis, protams, varētu tikt
panākts, tikai jāņem vērā, ka droši vien reāli šīs algas nesamazināsies, bet
samazināsies tikai ieņemtie nodokļi.
Otrs likumprojekts ir par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda
likumā, kur viens no punktiem paredz valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu
samazināt no 54 uz 35 latiem bērniem no septiņiem gadiem un no 45 uz 30 latiem bērniem
līdz septiņu gadu vecumam. Šis fonds tika izveidots ne jau tāpēc, ka valdībai
nebūtu kur likt naudu, bet gan tāpēc, ka tika mēģināts risināt šo tiešām ļoti
samilzušo problēmu, ka pārsvarā vientuļās, šķirtās mātes nespēj ilgstoši
piedzīt alimentus no bērnu tēviem. Un šajos apstākļos, kuros mēs dzīvojam, ir
ļoti būtiski pieaudzis šo uzturlīdzekļu pieprasītāju skaits. Pēdējā pusgadā
katru mēnesi viņu skaits ir dubultojies, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo periodu.
Ja mēs šos uzturlīdzekļus samazinām, tad ļoti daudzas šīs
nepilnās ģimenes gluži vienkārši kļūs par mazturīgām un griezīsies pašvaldībā
pēc garantētā iztikas minimuma pabalsta vai citiem sociālajiem pabalstiem. Un te ir
starpība: vai valsts samaksā šos uzturlīdzekļus un piedzen šo summu no
nemaksātāja, vai šo ģimeni padara par mazturīgu, un tad tā tiek spiesta ņemt
pabalstus, kurus nekad neatmaksās un kuri vienkārši tiks notērēti. Un tāpēc, es
domāju, šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai atkal, nogriežot šo pabalstu, neiznāk,
ka mēs faktiski izdevumus tikai palielinām.
Un visbeidzot par jau daudz pieminēto garantēto iztikas minimumu, kas
arī tiek radikāli samazināts, īpaši par apgādājamām personām. Reālā dzīvē
piedāvātais variants paredz nodokļu sloga palielināšanos par 2,5 latiem katram
strādājošajam un papildus par 9,5 latiem par katru apgādājamo personu. Respektīvi,
persona bez apgādājamiem bērniem nākamgad mēnesī saņems par 2,5 latiem mazāk, bet
vecāks, kurš audzina vienu bērnu, par 12 latiem mazāk, ja divus bērnus – par 21,5
latiem mazāk. Un tā mēs redzam, ka, vienkārši sakot, valdība ir paredzējusi ieviest
progresīvo nodokli ģimenēm ar bērniem. Proti, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo
vairāk ģimenes apgādātājam no algas tiks atņemts. Un mēs redzam, ka arī
iepriekšējā budžeta grozījumos, kad ģimenes valsts pabalsts tika novienādots visiem
uz 8 latiem, atkal cietējas bija daudzbērnu ģimenes – ne jau tās ģimenes, kurām
bija viens bērns, bet tās, kurām bija vairāki bērni. Tātad varam teikt, ka šeit
atkal tiek konsekventi īstenota tāda politika, kura visvairāk sit tieši pa daudzbērnu
ģimenēm.
Tāpēc, kolēģi, ja iepriekšējā budžeta grozījumos samazinājums
sociālajā sfērā visvairāk skāra pensionārus, tad šobrīd tas atkal sitīs tieši
sabiedrības trūcīgāko daļu – ģimenes ar bērniem. Premjerministrs sākumā gan
teica, ka šie budžeta likumi varētu būt hrestomātisks piemērs. Man ir ļoti lielas
bažas, vai šis pieņemtais budžets nekļūs kā tāds hrestomātisks piemērs tieši
attiecībā uz nepilnām, vientuļām ģimenēm, uz daudzbērnu ģimenēm, uz nākotni
saistībā ar dzimstību.
Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt šos pasākumus, kas skar
tieši visneaizsargātāko valsts daļu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos Ministru prezidenta
uzrunu. Un tā patiešām ir ļoti skaista: prioritātes ir nevainojamas, valdība
enerģiski rīkojas, lai sildītu ekonomiku, visiem uzņēmējiem būtu jābūt sajūsmā
par to, ka tūlīt, tūlīt būs uzplaukums! Jādarbojas visiem kopā…
Man radās jautājums: varbūt mūsu cienījamais Dombrovska kungs
dzīvo citā valstī nekā es un absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums? Un kopīgo
iespaidu no šīs runas var noformulēt ar diviem vēl ļoti nesen populāriem vārdiem
„pozitīvisma kampaņa”. Mums jābūt reālistiem! Tā ir rožaina aina, ko jūs
uzzīmējāt, tā ir patiešām ļoti smuka. Diemžēl tikai viens trūkums – tai nav
nekā kopīga ar mūsu skarbo realitāti. Es neatkārtošu argumentus, kas jau skanēja no
šīs tribīnes.
Pievērsīsimies vienam būtiskākam jautājumam, tas ir, jautājumam
par nodokļiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Ļoti daudz tika runāts par progresīvo
nodokli. Bija daži brīži, kad valdība gandrīz vai paziņoja, ka strādāšot pie
progresīvā nodokļa ieviešanas. Tad pārdomāja. Nu, pie tā, ka valdība nerīkojas
konsekventi, mēs jau esam pieraduši. Pēdējā laikā parādās informācija, it kā
mūsu aizdevēji prasa, lai progresīvais nodoklis tomēr tiktu ieviests, kaut gan tajā
pašā laikā finanšu ministrs to kategoriski noraida. Varbūt kādreiz nākotnē, bet
šoreiz – nekādā gadījumā.
Kāds ir rezultāts? Valdība piedāvāja tieši pretējo tam, kas mums
tika ieteikts ar šo progresīvā nodokļa ieviešanu. Kā jau Baštika kungs tikko
minēja, valdība piedāvā faktiski ieviest regresīvo nodokli – tātad nabagie maksā
vairāk. Tā nav nejaušība. Absolūtajā vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu
progresīvais nodoklis darbojas vairākus gadus. Tā nav nejaušība, ka starptautiskie
aizdevēji patiešām ļoti uzstājīgi mums iesaka to ieviest, jo tā ir filozofija, ja
gribat. Tā ir principa lieta. Sabiedrībai jābūt taisnīgai.
Un, runājot par progresīvo nodokli, mēs runājam ne tikai par naudu,
ne tikai par aritmētiku. Mēs runājam par solidaritāti, runājam par taisnīgumu mūsu
sabiedrībā. Kas tagad notiks? Jā, tika minēti argumenti pret progresīvo nodokli. It
kā to ir grūti administrēt. Jā, tā tas patiešām ir. Bet laika bija diezgan. Ja
valdība rīkotos konsekventi, tad bija absolūti pietiekami laika šo administrēšanas
mehānismu sagatavot. Vairāki citi grozījumi, ko jūs tagad piedāvājat, arī prasīs
ļoti lielus administrēšanas izdevumus, bet šajos gadījumos tas jūs nemulsina. Nu it
kā ir tāds arguments, ka mums nav tik daudz cilvēku ar lieliem ienākumiem, ka nebūs
tik daudz naudas, tie bagātie nemaksās tik daudz naudas. Paskatīsimies uz skaitļiem.
Jā, patiešām! Pēc oficiāliem datiem, gandrīz 70 procenti strādājošo, precīzāk
– 68,7 procenti, saņem algu līdz 500 latiem. Tajā pašā laikā ir gandrīz 7
procenti strādājošo, kuru alga ir virs 1275 latiem, un vēl viens procents saņem
vairāk nekā 2,5 tūkstošus latu. Šobrīd jūs piedāvājat, lai šīs personas arī
maksātu druscītiņ vairāk. Bet tas ir, piedodiet, nieks. Izskatās, ka tā neapliekamā
minimuma samazināšana un arī minimuma par apgādājamiem samazināšana dos santīmus
no šiem cilvēkiem. Ja tiktu ieviests progresīvais nodoklis ar normālu racionālu
skalu, tad šie bagātie maksātu daudz vairāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Nemaksātu!”) Jūs uzskatāt, ka tad nemaksās, bet tagad maksā. Bet redziet,
tas, ko valdība dara…
Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!
B.Cilevičs. … iedzen ekonomiku pelēkajā zonā, un tas arguments,
ka redziet, nedrīkst ieviest progresīvo nodokli, jo tad mēs tur aiziesim, ir nokavēts.
Mēs jau tur esam. Un tieši jūsu valdības stratēģija ekonomiku tur iedzina un turpina
iedzīt.
Tātad – kas notiek šajā situācijā? Maznodrošinātajiem,
cilvēkiem ar minimāliem ienākumiem, šī samazināšana patiešām var būt kritiska.
Līdz ar to pieaugs to ģimeņu skaits, kuru ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu.
Tās pieprasīs lielākus sociālos pabalstus. No tā budžets zaudēs. Jā, protams,
vislielākā nasta – sociālā nasta – gulsies uz pašvaldību pleciem. Tā diemžēl
ir daļa no šīs valdības stratēģijas. Jūs absolūti neizrādāt solidaritāti ar
pašvaldībām. Jūs gribat pārlikt savu slodzi, savus uzdevumus uz pašvaldību pleciem?
Tas nav taisnīgi, tas nav godīgi. Es ļoti ceru, ka vismaz dažas koalīcijas partijas,
kā mēs šodien dzirdējām no šīs tribīnes, darīs visu iespējamo, lai to
nepieļautu un tomēr aizstāvētu pašvaldības.
Tātad – kas notiks ar tiem bērniem, kas dzīvo šajās ģimenēs,
kuras, pateicoties neapliekamā minimuma samazināšanai, atkal izrādīsies zem iztikas
minimuma? Tām arī būs vajadzīgi sociālie pabalsti.
Kredītņēmēji. Cik daudzas no šīm ģimenēm tagad ar pēdējiem
spēkiem tomēr maksā tos kredītus, bet pēc nodokļu reformas vairs nevarēs to darīt.
Un atkal. Jūs daudz runājat par kredītņēmēju aizstāvību. Kas ir izdarīts? Kas ir
šajā budžeta likumā? Vai tiešām kredītņēmējus aizstāv? Mēs atkal redzam, ka
šīs pamatfunkcijas paliek un arī papildu funkcijas paliek. Jūs runājat par
strukturālām reformām… Mēs neredzam nekādas strukturālās reformas. Kāpēc tas
funkciju audits tika veikts, kāpēc nauda tika tam tērēta, ja tas praktiski netiek
atspoguļots galvenajā likumā, šajā budžetā?
Es varētu turpināt diezgan ilgi. Bet pēdējais arguments. Nevajag
izlikties, ka Latvija vissmagāk no visām Eiropas Savienības valstīm pārdzīvo krīzi
tāpēc, ka tur Amerika ir vainīga vai Krievija ir vainīga, vai kāds cits. Ir ļoti
vienkārša lieta. Valsts tika slikti vadīta. Šodien tās pašas partijas, kas faktiski
noveda pie šīs vissliktākās situācijas, pretendē uz to, ka tikai tās zina to
burvīgo recepti un redz to izeju no krīzes. Piedodiet, kāpēc cilvēkiem jums jātic?
Tas budžets nemaz neparāda, ka jūs izdarāt kādus secinājumus no savām kļūdām. Ar
šo budžetu jūs skaidri demonstrējat, ka gribat turpināt to pašu kļūdaino politiku,
kuras dēļ esam tur, kur mēs esam. Kāpēc jums jātic? Es domāju, ka ir pēdējais
laiks tomēr izvērtēt savas kļūdas, tomēr izdarīt pareizos secinājumus.
Es aicinu jūs neatbalstīt šo budžeta projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Es negribu šeit runāt par tādām
milzīgām lietām, par kurām runāja, teiksim, Urbanoviča kungs vai Agešina kungs.
Informāciju par PCTVL priekšlikumiem attiecībā uz nodokļu
politikas pilnveidošanu, kuri varētu gan nodrošināt budžeta ieņēmumus, gan sociālo
taisnīgumu, gan uzņēmējdarbības attīstību, gan pašvaldību budžeta neatkarību,
jūs saņemsiet pirmdien.
Tas bija PCTVL priekšlikums attiecībā uz ministriju skaita
samazināšanu, kas tika iesniegts Saeimā jau jūnijā. Un tas bija viens oficiāls
priekšlikums, kas varētu nodrošināt patiešām strukturālo reformu.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību dažām samērā lētām, bet
ļoti jutīgām lietām, kuras ir iekļautas budžeta paketē. Lietām, par kurām
pagaidām nerunāja neviens.
Pirmkārt, par valodas politiku. Šīs politikas īstenošana ir
sadalīta galvenokārt starp Izglītības un zinātnes ministriju un Tieslietu ministriju.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir tāda budžeta aile kā izglītības
satura un vērtēšanas nodrošināšana, kurai finansējums, salīdzinot ar 2009.gadu, ir
samazināts par vienu ceturtdaļu. Starp citu, tieši minētās programmas
nodrošināšana valsts valodas atestācijai cittautiešiem attiecas uz trim
nominācijām: lai pildītu savus darba pienākumus, saņemtu pastāvīgās uzturēšanas
atļauju vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. No vienas puses,
valdība ir ignorējusi visus mazākumtautību pārstāvju lūgumus. Tiesībsarga un Darba
devēju konfederācijas iebildumus – nepalielināt 25 reizes to amatu un profesiju
sarakstu privātajā sfērā, kas ir pakļauti valodas atestācijai, atcelt vai
vienkāršot pārējos eksāmenus.
No otras puses, tā pati valdība par vienu ceturtdaļu samazinājusi
attiecīgo finansējumu. Jau šodien Rīgā pieteikties valodas eksāmenam var, tikai
sākot ar 5.jūniju. Bet dažas jaunas prasības attiecībā uz amatiem un profesijām ir
spēkā no 1.septembra jau šogad. Cilvēks, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās
atļauju un nevar nokārtot eksāmenu mākslīgas rindas izveidošanas dēļ, rezultātā
nesaņem dažus vitāli svarīgus sociālos pakalpojumus. Tāda politika.
No vienas puses, cilvēkam tiek izvirzītas prasības, bet no otras –
tiek liegta iespēja šīs prasības izpildīt. Tas tiek piemērots ne tikai
mazākumtautībām, tas diemžēl ir visu Latvijas valdību darba stils.
Dāmas un kungi! Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir
vēl viena aile, kas skar valodas politiku, tā ir valsts valodas politika un pārvalde.
Arī šeit mēs redzam samazinājumu par 27 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo
gadu.
Starp citu, šīs programmas ietvaros tika veicināta valsts valodas
apmācība pieaugušajiem. Šī programma ir pilnīgi likvidēta, kā arī nav iekļauta
sabiedrības integrācijas fonda ietvaros, kur attiecīgais finansējums arī nav
paredzēts.
Pavisam cita aina ir redzama Tieslietu ministrijas budžetā. Valsts
valodas centra finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinās četras
reizes. Viena valsts iestāde, kuru krīze ietekmē tikai pozitīvi. Protams, šis
finansējuma palielinājums formāli ir saistīts ar Valsts valodas centra un Tulkošanas
un terminoloģijas centra apvienošanu, un tikai cienījamais Segliņa kungs rīt lems,
kāda budžeta daļa tiks izmantota terminoloģijas pilnveidošanai, kāda – valsts
valodas pārbaužu stiprināšanai.
Iepriekšējais tieslietu ministrs no „Tēvzemes un Brīvības”
Valsts valodas centra finansējumu divu gadu laikā jau palielināja četras reizes. Bet
tas bija tā sauktajos treknajos gados. Tautas partijas vadītājs to pašu rezultātu
nodrošina laikā, kad šis uzdevums formāli nav izpildāms, tātad Tautas partijas
efektivitāte galvenā rasistiskā vērtējuma aizstāvībai ir būtiski augstāka nekā
TB/LNNK efektivitāte. Abu partiju darbības rezultātā Valsts valodas centrs no neliela
entuziastu pulciņa pārveidojās par milzīgu un bīstamu monstru.
Vēl viena šā budžeta īpatnība. Satversmes aizsardzības biroja
finansējuma pieaugums ir 26 procenti, bet Tiesībsarga biroja samazinājums ir 38
procenti. Acīmredzami valdība uzskata, ka Satversmi nepieciešams aizstāvēt tikai ar
spēku un izlūkdienestam raksturīgajām metodēm, bet Satversmes pārkāpšana, Saeimas
un valdības darbības izmeklēšanas iespēja, jāminimalizē.
Trešais piemērs ir pensiju lietas. Budžeta paketē ir iekļauts
viens vienīgs priekšlikums likumam „Par valsts pensijām” – atcelt pensiju
indeksāciju. Ņemot vērā, ka valstī ir deflācija, saskaņā ar kuru pensiju
indeksācijas mehānisms nav rīcībspējīgs, šim priekšlikumam ir zināma taisnība.
Bet tomēr valdība ir aizmirsusi to, ka pēc diviem mēnešiem beidzas minimālo pensiju
aprēķināšanas termiņš. Ja šis termiņš netiks pagarināts, tad nākamgad daži
topošie pensionāri saņems pensiju, kas būs mazāka par sociālo pabalstu.
Jā, protams, Labklājības ministrija jau jūlijā iesniedza Saeimai
grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri būtiski skar arī budžeta
jautājumu un lemj arī minēto problēmu. Diemžēl, ņemot vērā, ka mūsu un Krievijas
ierēdņi nevar atrast kopēju valodu, gandrīz gadu pēc sociālā līguma ar Krieviju
ratifikācijas likumprojekts guļ bez virzības Sociālo un darba lietu komisijā. Tātad
mums jālemj tādi budžeta rakstura jautājumi kā ārpus Latvijas padomju laikā
uzkrātā darba stāža uzskaite vai Eiropas Komisijas ieteikumi attiecībā uz pensijas
piemaksām cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs, jau pēc budžeta apstiprināšanas, kas ir
acīmredzams absurds.
Nu un pēdējais jautājums – denacionalizēto māju īrnieku
liktenis. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Ekonomikas ministrijai
jāapkopo un jāiekļauj budžetā pašvaldību pieteikumi attiecīgiem dzīvokļa
atbrīvošanas pabalstiem. 2008.gadā Ekonomikas ministrijas budžetā eksistēja
attiecīga aile – atbalsts mājoklim, dotācijas pašvaldībām 20 miljonu latu
apmērā. 2009.gada sākumā šiem pabalstiem bija paredzēti tikai 8 miljoni latu un pēc
pēdējām budžeta izmaiņām – tikai 2 miljoni. Diemžēl 2010.gada projektā šī
aile vispār neeksistē, it kā šie īrnieki jau būtu pārcēlušies aizsaulē. Bet
viņi joprojām dzīvo un gaida palīdzību no valsts!
Es uzskatu, ka visas šīs četras budžeta paketē neatrisinātās
problēmas un katra atsevišķi varētu būt par pamatu, lai balsotu „pret” šo
budžetu pirmajā lasījumā. Es aicinu arī citus tautas kalpus neatbalstīt šo
budžetu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies Valērijs Buhvalovs. Vai Buhvalova kungam
pietiks ar 9 minūtēm? Paldies.
Tātad, lūdzu, vārds deputātam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Finanšu krīzei, kas patlaban kā vētra plosās
Latvijā un citu valstu teritorijā, ir savi konkrēti iemesli. Vārds „krīze”
tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „sods” – sods par alkatību, skopumu un
vienaldzību pret savas tautas vajadzībām.
Šodien valdošā koalīcija piedāvā ieviest budžetā neapliekamā
minimuma pazemināšanu un arī pazemināt summas apgādībā esošajiem. Faktiski jau tā
nabadzīgākajai un likteņa pabērnu lomai nolemtajai tautai tiek piedāvāts atņemt
pēdējo. Kas tad ir tie 63 lati uz apgādājamo? Tā ir minimālā summa, kas
nepieciešama bērna vai pieaugušā bezdarbnieka ēšanai. Kā tas jums visiem ir
zināms, daudzās ģimenēs strādā tikai viens no vecākiem, otrs bieži vien ir vai nu
bezdarbnieks, vai kaut kā pārtiek no pagaidu darbiem, piemēram, strādādams pilnu
darba dienu par stipendiju – 100 latiem. Šī summa ir mazāka par oficiālo iztikas
minimumu un oficiālo minimālo algu. Vēl vairāk! Valdošā koalīcija piedāvāja
pazemināt neapliekamo minimumu un minimumu apgādībā esošajam. Varas pārstāvji
nevēlas domāt par to, kā izdzīvos nabadzīgie un visnabadzīgākie, kuri šodien
saņem minimālo algu vai pat tās daļu. Kādēļ viss krīzes smagums tiek pārlikts uz
nabagu pleciem? Kādēļ netiek ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, kā tas tiek
darīts visā pasaulē?
Nesen Vācijas miljonāru grupa vērsās pie kanclera ar lūgumu
ieviest bagātības nodokli. Paši to lūdza! Jo uzskata sevi par nācijas daļu un ir
gatavi uzņemties atbildību par valsts izkļūšanu no krīzes. Kādēļ tad mūsu
miljonāriem nebūtu jāpalīdz valstij izkļūt no krīzes? Manuprāt, liberālā
ekonomiskā politika, kas Latvijā tika īstenota visus šos gadus, ir pilnībā sevi
diskreditējusi. Nedrīkst pazemināt neapliekamo minimumu un minimumu apgādājamiem! Tas
gluži vienkārši ir amorāli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs ir pieteikusies Seiles kundze. Bet vai jums pietiks
ar piecām minūtēm?
Tad ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas režīmu! Nestrādā… Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēl vienu
reizi reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēl vienu reizi zvanu! Paldies.
Reģistrācijas režīms! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm
komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.E.Bresis (ZZS frakcija).
Saimnieciskās komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pēc trim minūtēm
mūsu sēžu zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Pieprasījumu komisijas locekļi! Tūlīt, lūdzu, blakus
zālē, šeit, Plenārsēžu zālei blakus. Un Baltijas lietu apakškomisijas deputātus
lūdzu uz sēdi 12.45 Juridiskās komisijas telpās! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi!
Lūdzu jūs uz komisijas telpām pēc piecām minūtēm!
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa…
Paldies, redzu! Ina Druviete, Jānis Lagzdiņš… Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš un
Viktors Ščerbatihs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Līdz pusdiviem atlicis mazāk par
minūti. Varbūt var vēl vienu reizi nozvanīt, lai visi dzird, ka vajadzētu nākt uz
šejieni, citādi mums kvoruma nav…
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2009.gada 5.novembra ārkārtas
sēdi.
Es atgādinu, ka turpinām izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu
„Par valsts budžetu 2010.gadam” un šo likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šis valsts budžets tik tiešām ir varoņdarbs,
kā to debatēs jau teica Vitālijs Aizbalts, jo bija jāsavāc visas druskas, kas
palikušas pāri no treknajos gados bagātīgi klātajiem galdiem, un jādomā par to, lai
tiem, kuri pie šiem galdiem toreiz nesēdēja, arī būtu kaut kāds iztikas minimums
šajā grūtajā laikā.
Jāsaka, ka šā budžeta veidošanas darbs bija tik tiešām smags, un
varētu jau teikt, ka šis budžets ir ļoti ilgstoši gatavots, kaut arī sabiedrība
uztraucās – kāpēc tik ilgi, kāpēc tik ilgi mēs nezinām, no kā šis budžets tiks
veidots.
Un tomēr. Kopējās nostādnes, šai valdībai darbojoties, bija
tādas: neuzlikt papildu slogu uzņēmējiem, nepalielināt viņiem nodokļus, mazināt
birokrātiju, neiznīcināt esošo uzņēmējdarbību un atbalstīt jaunu uzņēmumu
veidošanos. Bet, protams, ne visus šos uzdevumus vislabākajā variantā varēja
izpildīt. Un, ja mēs skatītos pēc desmit ballu sistēmas, tad varbūt šo uzdevumu
esam izpildījuši apmēram uz 6 vai 7. Tādu vērtējumu varētu dot. Bet, protams, visu
uzņēmējdarbības attīstību faktiski kavē arī komercbankas ar savu attieksmi, ne
vienmēr izsniedzot kredītus, kas ir nepieciešami, lai uzņēmējdarbību varētu
turpināt arī šajos grūtajos laikos.
Un var būt, ka visgrūtākais jautājums bija cīņa ar birokrātiju.
Teorētiski mēs to darām un likumus labojam, bet bieži vien iznāk tā, ka praktiskais
labums no tā nerodas, jo, apvienojot dažādas institūcijas zem viena jumta, varbūt
vēl vairāk palielinās tas birokrātijas slogs.
Protams, šā budžeta veidošanu apgrūtināja arī tie jautājumi,
kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, jo gandrīz no visiem Latvijas
novadiem, no malu malām tagad tiek izteikti pārmetumi, ka mēs vienas nakts laikā esam
pieņēmuši administratīvās reformas likumu, to nepārdomājot un neņemot vērā
pašvaldību priekšlikumus.
Un nu, kad ir ievēlētas jaunās pašvaldību padomes, kas turpmāk
saimniekos lielajos novados, iznācis tā, ka daudzām mazajām pašvaldībām nav
pārstāvības savā novadā. Tā, piemēram, Ogres novadā nav pārstāvības bijušajam
Meņģeles pagastam.
Pašvaldību funkcijas paplašinās, bet finansējuma ir pārāk maz,
lai šīs funkcijas varētu nodrošināt. Tāpēc ir jāizsaka atzinība Latvijas
Pašvaldību savienībai, kura sarunās par budžeta veidošanu tomēr zināmā mērā
ieturēja tolerantu attieksmi – norādīja uz trūkumiem budžetā, bet faktiski to
saskaņoja.
Bet visam pāri šajā grūtajā laikā, manuprāt, plandās melnā
kraukļa – „Parex” bankrota – ēna, jo, ja nebūtu šīs nelaimes, ja nebūtu
šīs pārsteidzīgās rīcības, kuru mēs vēl ilgi vērtēsim – vai tā bija
ļaunprātība vai varbūt nepieciešamība, vai varbūt apstākļu sakritība, to visu
vēl vērtēs tiesībaizsardzības iestādes -, tad mūsu budžets tik tiešām būtu
daudz laimīgāks un labāks daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Nu mēs meklējam visas iespējas, lai pašreiz sagatavoto budžetu,
kas jau ir pieejams sabiedrībai pirmajā lasījumā, tomēr otrajā lasījumā vēl
varētu uzlabot. Un ir jāizsaka atzinība valdības koalīcijai, kura neļāva noteikt
pārāk īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir pirmdiena, pulksten 12.00, kā mēs saprotam un kā liek
priekšā Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Tad arī varētu tomēr saprātīgus
labojumus pieņemt.
„Pilsoniskās Savienības” frakcija jau devusi zināmu
ieguldījumu, jo ir panākta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes
reorganizācija, likvidējot politiskās… politizētās padomes, un šeit lieli nopelni
tik tiešām ir mūsu frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Protams, ir samazināta arī
valdes locekļu atlīdzība un samazināts valdes locekļu skaits, un tas zināmu
ietaupījumu valsts budžetā dos. Ja koalīcija tomēr piekritīs, ka ir iespējams
progresīvi palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tad mums īpaši jādomā
par to, lai šis slogs negultos uz tiem, kuri jau tā saņem mazu vai vidēju atlīdzību.
Protams, ka šajā likumā ir tādas vietas, kur varētu uzlabot
ieņēmumu prognozi, piemēram, nosakot lielāku nodokļa likmi par mājokļiem, bet –
ekskluzīviem mājokļiem, un šeit es gribu izteikt atzinību arī Finanšu ministrijai,
kura jau ņēmusi vērā mūsu frakcijas ierosinājumu, ka mājokļu aplikšanas iespējas
jāvērtē nevis pēc platības, bet pēc kadastrālās vērtības; tas, manuprāt, ir
ļoti objektīvs rādītājs.
Protams, visi vēlētos vēl vairāk samazināt administratīvo
aparātu valsts iestādēs, iespējams, arī pašvaldību iestādēs, un par to ir ļoti
jādomā, bet šajā paketē ir sagatavots arī likums par vienoto atalgojuma sistēmu, un
šajā atalgojuma sistēmā ir redzami ļoti lieli melnie caurumi, tāpat kā kosmosā.
Jūs zināt, ka šajos melnajos caurumos daudz kas pazūd. Tāpat arī no šā vienotās
atalgojuma sistēmas likuma projekta, no tā teksta var secināt, ka šeit ir atstāti
šādi melnie caurumi, kuros labie nodomi var pazust. Tas būs jālabo, un es ceru, ka
koalīcija arī to sapratīs un piekritīs mūsu ierosinātajiem labojumiem.
Par automašīnu izmantošanu. Uzliekot iedzīvotāju ienākuma nodokli
visiem uzņēmējiem, kuri savas automašīnas atļauj izmantot arī zināmā mērā
privātām vajadzībām… Viss būs atkarīgs no Ministru kabineta noteikumiem, kādi tie
būs attiecībā uz šo likumprojektu, bet, iespējams, vajadzētu padomāt par to, ka
šis papildu nodoklis būtu uzliekams tikai valsts un pašvaldību iestādēm. Varbūt tas
nav jāattiecina uz uzņēmējdarbību, jo tik tiešām meža nozarē… vai arī par
zemniekiem un zemnieku saimniecībām domājot… tik tiešām būs ārkārtīgi grūti
izvērtēt, vai labāk ir atstāt šo dienesta mašīnu pie kantora un skriet kājām vai
braukt ar divriteni uz savu māju vai aizbraukt līdz mājai un otrā dienā atkal doties
darbā pa tiešo uz mežu vai lauku.
Tādas nepieciešamības pēc labojumiem tik tiešām šajā
likumprojektu paketē ir, un centīsimies visi kopā to izlabot.
Bet gribētos vēl teikt, ka ļoti bīstama tendence, kas pēdējā
laikā parādās, ir ārkārtīgā vēlme izdabāt dažādiem uzņēmējiem, kuri grib
saukties par investoriem, bet kuru ieguldījums Latvijas Republikā ir ārkārtīgi mazs,
un, ja viņiem vēl atvieglo uzturēšanās izdevumus un piešķir sociālās garantijas
par uzturēšanos Latvijā tikai tāpēc, ka viņi nopirkuši dažas dārgas mājas vai
villas Jūrmalā vai Rīgā, tas gan būtu ļoti nepārdomāts solis un ļoti smags slogs
mūsu valsts budžetam.
Tāpēc es aicinu sabiedrību neuzķerties uz tādiem politiķu
paustiem populistiskiem aicinājumiem un solījumiem, kurus neviens netaisās pildīt un
kurus arī nevarētu izpildīt. Šajā laikā jādomā pragmatiski. Vienmēr jau tiek
runāts par to jostu savilkšanu, bet nesavilksim tās pārāk stingri tai iedzīvotāju
grupai, kam jau tā josta ir pārlieku savilkta! Un, ja valsts 20 gados kopš neatkarības
atgūšanas tomēr nav spējusi sakārtoties tā, lai mums šajā gadā, gatavojot
2010.gada valsts budžetu, nebūtu jāpiemēro tik radikālas normas, kas atkal pasliktina
iedzīvotāju uzturu un atalgojumu, tad pēc iespējas ātrāk visi kopā domāsim tā,
lai par nākamā gada budžeta grozījumiem, ja tādus izdarīsim un tādus vajadzēs
pieņemt, mēs varētu runāt pavisam citādi – optimistiskāk – un lai budžeta
ienākumi pildītos mūsu uzņēmēju darbības rezultātā.
Paldies par uzmanību.
Atbalstīsim šo budžetu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām: kāds ir budžets, tāda
ir tautas dzīve nākamajā gadā. Tā nu ir patiesība, un tur neko citu nevar gaidīt.
Bet, klausoties Dombrovska kungu, es… Zinu, ka viņš ir ļoti
mierīgs, ļoti nosvērts, bet drusciņ par miegainu. Nav jau jābļaustās, par to nav
runa, bet fakti un skaitļi – tā nav tikai… tas nav budžets, un tā nav tautas
dzīve. Ir ārkārtīgi svarīga attieksme, ir ārkārtīgi svarīgs uztraukums un
uzmundrinājums. Visas šīs lietas. Bet diemžēl to es nesadzirdēju.
Ne velti Valsts prezidents Zatlera kungs ir teicis, ka diemžēl īsti
saimnieki savā valstī vēl neesam bijuši. Un, jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk
iesim uz augšu. Un tur nav nekā tāda, par ko kaunēties, viņš atzīmēja. Nav ko
kaunēties! Jāapzinās situācija, lai no tās izietu.
Es gribu pateikt, ka Latvijai ir bijuši arī daudz, daudz, daudz
grūtāki laiki un mūsu senči, tēvutēvi, ir tikuši galā ar daudz grūtākām
situācijām. Bet tad bija valstsvīru (un valstssievu – ja vēlaties) uzmundrinājums,
pamudinājums, mobilizācija un visas šīs lietas, kas ir ārkārtīgi svarīgas. Un tā
vien šķiet, ka vēl īsti neesam sapratuši, kādā situācijā atrodamies.
Jā, sastādīt budžetu nebija viegli. Par to nav šaubu. Un mums
diktē Starptautiskais Valūtas fonds, un brīžiem man liekas, ka mēs vairs neesam
neatkarīga valsts, ka es esmu puišelis, būdams Saeimas deputāts, kuru, lūk, daži no
Starptautiskā Valūtas fonda atbraukušie biksta un bīda, un saka – rīkosies tā un
šitā. Saka – 500 miljonus… Labi, mēs 500 miljonus nodrošināsim. Bet viņi saka
– nē, jūs tur darīsit vēl tā un vēl šitā. Nu, drusciņ par traku neatkarīgai
valstij. Drusciņ par traku, draugi mīļie, lai neteiktu vairāk. Nu, lūk! Tā ka par
šīm lietām jādomā, un tas ir ārkārtīgi nopietni. Un mēs neesam apzinājušies, es
atļaušos teikt, kopīgu atbildību. It kā atbild katrs… katra partija, par attiecīgu
nozari – atsevišķs ministrs, bet kopīgas atbildības nav. Ir tikai tāda resoriska
atbildība, un arī tā ir varbūt pārāk vāja, un katrs cīnās par savu lauciņu un
tā apstrādāšanu. Vienalga, kādā veidā, vai ar traktoru vai ar lāpstiņu.
Ziniet, valstī visi līdzekļi ir jāņem vērā un nevar tā sadalīt
pa resoriem. Es šorīt, braucot uz Saeimu, klausos radio un dzirdu: lielu prieku izsaka
par to, ka mežos turpina pietiekami intensīvi būvēt ceļus. Draugi mīļie, varbūt es
kaut ko nesaprotu. Iespējams. Bet šodien būvēt ceļus mežos un izdot par to
miljonus – tā ir vienkārši glupība, kad nav izbraucami ceļi pa visu Latviju,
par pagastiem nemaz nerunājot.
Lūk, tā domāt nedrīkst! Un valdībai vajadzētu rīkoties, lai tā
nedomātu ne ministri, ne atsevišķas institūcijas.
To auto izmantošanas nodokli te jau Seiles kundze pieminēja. Tā ir
gluži vienkārši muļķība. It īpaši attiecībā uz privātajiem uzņēmējiem. Ko
tad mēs vēl izdomāsim? Kādu muļķību vēl izdomāsim?! Drīz vien pieprasīsim, lai
nodokli maksā vīrs, kurš sievai iedeva naudu. (No zāles: „Par ko?” Dep.
Dz.Ābiķis: „Par ko iedeva naudu? Korupcija!”) Tā var aiziet līdz absurdam.
Valsts aparāts tā arī nav līdz galam reformēts. Nav reformēts. Žēl, bet tas nav
izdarīts. Ir bijuši priekšlikumi – un ne slikti priekšlikumi -, bet par tiem
tālāk neesam tikuši.
Eiropas fondi. Tur ir fantastiska nauda, taču tā netiek izmantota.
Mēs aizņemsimies 7 miljardus, bet kādi 5 miljardi, kurus dod Eiropa, tiek kaisīti šur
un tur un gluži vienkārši netiek izmantoti. Kā to saprast?
Tā ka par šīm lietām ir jādomā. Bet it īpaši par attieksmi.
Attieksme, draugi mīļie, ir visa pamatā! Arī tas, kā mēs tulkojam un kā redzam
skaitļus.
Valsts kontrole šajos gados un arī šogad ir konstatējusi
fantastiskas nekārtības ministrijās. Fantastiskas nekārtības! Bet neviens nav
sodīts, neviens nav padzīts, nevienam nav atņemta nauda! Viņi tur ir dalījuši pa
labi un pa kreisi sev algas, bet neviens nav sodīts. Un, ja tā turpinās no gada gadā
jau gandrīz divdesmit gadus, tad visi zina: ņem, ko vari, un nekas par to nebūs. Sen
vajadzēja padzīt tos, kuri tā rīkojušies. (No zāles dep. A.Golubovs: „Pareizi,
pareizi rādi! Pareizi uz to pusi rādi!”) Stingrība ir vajadzīga! Citādi nekā
nebūs.
Zināt, tauta ir lielā mērā izmisusi. Tauta gan saprot, ka ir
bijuši arī grūtāki laiki, bet gaida attieksmi no mums, Saeimas deputātiem, un it
īpaši no valdības. Attieksmi. Taču šī attieksme ir visai bēdīga.
Viens fakts, kas man visu laiku neliek mieru un ko gribu pateikt. Tauta
Bauskā bija izmisusi par to, ka tika slēgta slimnīca, un izgāja ielās, lai pateiktu
savu viedokli. Iekšlietu ministre aizsūtīja bruņotu vīru komandu. Kauns un negods!
Tā rīkoties ir vienkārši nepieļaujami! Es brīnos, ka tauta nereaģēja masveidā
pret šo nejēdzību.
Es aicinu visus savus kolēģus deputātus un jo īpaši valdību
mainīt attieksmi. Mainīt attieksmi pret visām šīm lietām. Tad arī budžets, kuru
mēs pieņemsim un kurš ir jāpieņem… Muļķības ir tas, ko te opozīcija saka: nost
ar budžetu! Nu, paklausieties! Vēl lielāku bezjēdzību nevar piedzīvot! Kā tad…
Jūs nemaz nevarat iztēloties, kas notiks, ja mēs budžetu nepieņemsim. Tās taču ir
gluži vienkārši muļķības!
Bet, lūk, par šīm lietām, ko es teicu, gan vajadzētu padomāt. Un
visu to izanalizēt.
Tāpēc es vēl un vēlreiz aicinu jūs, kolēģi… aiz skaitļiem
budžetā saskatīt tautu, kura gaida no mums rīcību, nevis tādu gļēvu, bet ļoti,
ļoti asu, pat nesaudzīgu tur, kur vajadzīgs. Un vēlreiz atkārtoju: nedrīkst tā
būt, ka attiecīgās institūcijas tautai ir kā tāds dadzis acīs. Tas pats attiecas uz
„valsti valstī” – Latvijas Banku. Un uz „Parex banku”. Viņi tur saņem 10-14
tūkstošus mēnesī. Vai tas nav kauns? Vai tie nav Latvijas cilvēki? Vai tie nav
Latvijas cilvēki, ka viņiem jādzīvo pavisam citādi? Ka viņu algas nedrīkst aiztikt?
Vai mēs te neko nevaram noteikt? Un vai nav jānosaka? Tā taču, draugi mīļie,
nedrīkst būt! Vieni cieš, vieni badojas, vieni cer, bet citi dzīvo kā karaļi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie kolēģi!
Es patiešām esmu ļoti pagodināta, ka no šā augstā nama tribīnes
kolēģis no opozīcijas, godājamais Aizbalta kungs, citēja manu viedokli, ka arī
Saeimas deputātiem ir jāievēro Satversme un citi likumi, kurus viņi paši ir
pieņēmuši. Tas man patiešām ir liels gods, jo es vienmēr un visur esmu uzskatījusi,
ka Saeimas deputātiem patiešām tā ir jārīkojas.
Taču, runājot par šodienas debatēm, šeit cilvēki no malas saka:
lai nu kā, bet Saeimā ūdens netrūkst. Es domāju, ka jūs saprotat, par kādu ūdeni
es runāju. Mēs tikko tam bijām liecinieki. Diemžēl Saeimā atsevišķi kolēģi, kas
pirms dažiem mēnešiem vēl paši ilgstoši bija bijuši valdošās koalīcijas
pārstāvji, ir aizmirsuši, ka, iespējams, tieši viņu rīcības dēļ, nesamērīgi
„gāzējot” valsts ekonomiku un bezjēdzīgi šķiežoties ar valsts budžeta naudu,
ar nodokļu maksātāju naudu, mēs esam tur, kur mēs esam. Neskatoties uz kompetentu
ekonomistu atzinumiem, neskatoties uz Pasaules Bankas atzinumiem, kas tika sniegti jau
2007.gada vasarā!…
Iespējams, ka es Aizbalta kunga un citu Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” kolēģu vietā… Ja es būtu opozīcijā, šo budžeta
projektu un to pavadošos likumprojektus kritizētu mazlietiņ iejūtīgāk vai
saudzīgāk. Es pilnīgi piekrītu, ka autoceļu fondam patiešām ir būtiski samazināti
līdzekļi. Es arī esmu strādājusi savulaik Satiksmes ministrijā un esmu bijusi kā
kolēģe Aizbalta kungam… Manuprāt, autoceļi, kā mēs mēdzam teikt, ir valsts
asinsrite. (No zāles: „Pareizi!”)
Taču es gribu uzdot Latvijas Pirmajai partijai un partijai „Latvijas
Ceļš” jautājumu. Kāpēc, godātie kolēģi, iepriekšējos gados, kad Satiksmes
ministriju vadīja Šlesera kungs, Latvijā ceļu uzturēšana, remonts un ceļu būve
bija visdārgākā Baltijā? Kāpēc bija visdārgākās ceļazīmes? Kāpēc tenderos,
konkursos uzvarēja vienas un tās pašas firmas? Kāpēc jūs nedomājāt par karteļu
iespējamību, kas tagad ir atklājusies pēdējā laikā? Kāpēc jūsu laikā valsts
sekretāram un citām amatpersonām ministrijas sistēmā tika noteikts neadekvāts
atalgojums? Es skatījos šīs deklarācijas. Kā jūs zināt, atsevišķos gadījumos
kopā ar visu kapitāldaļu turēšanu šīm amatpersonām bija aptuveni 100 tūkstoši
latu gadā. Jūs paši varat izrēķināt, cik tas iznāk mēnesī. Kāpēc, piemēram,
līdz šai pašai baltai dienai atsevišķu ostu pārvaldniekiem ir šie 100 tūkstoši
latu gadā? Es nerunāšu par šoferu dēliem, tas jau ir banāli. Bet es gribu jautāt:
kāpēc, piemēram, 2008.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes
loceklim, kas bez tam vēl ieņēma amatus citu Satiksmes ministrijas pārziņā esošu
kapitālsabiedrību valdēs un tagad tiek tiesāts par nelikumīgu maluzvejniecību, tika
maksāts atalgojums, kas bija aptuveni 7 tūkstoši latu mēnesī? Cilvēkam bez
augstskolas izglītības, kurš turklāt bija neveiksmīgi mēģinājis uzsākt biznesu?!
Ja runājam par valsts budžeta taupīšanu, tad jāatgādina, ka jūs,
godātie kolēģi, pat būdami opozīcijā, atbalstījāt grozījumus likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un
Privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kā rezultātā valsts
kasei varētu aiziet garām daudzi miljoni, kas varētu tikt izmantoti izglītībā,
kultūrā, veselības aizsardzībā, par ko jūs visi te runājat.
Runājot par budžeta likuma projektu pavadošajiem likumprojektiem, no
vienas puses, es gribu teikt, ka valsts ierēdņi to sagatavošanā ir ieguldījuši
milzīgu darbu. Tikai tie, kuri nezina, ko nozīmē likumprojekta uzrakstīšana, var
kritizēt pilnīgi visus šos cilvēkus, kas, iespējams, ir strādājuši dienām un
naktīm. No otras puses, vairākus no šiem vairāk nekā 60 likumprojektiem varbūt
nevajadzētu virzīt tik steidzīgi, jo mēs esam tikai cilvēki un varam arī
kļūdīties.
Nu, piemēra labad es gribu nosaukt šeit divus. Tas ir likumprojekts
„Publisko aģentūru likums” un likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Runājot par pēdējo
manis nosaukto likumprojektu, es gribu teikt, ka tas bija jau sen nepieciešams, jo visus
iepriekšējos gadus šajā jomā atalgojumu sistēma bija pilnībā deformēta. Par
vienādu darbu ministrijās un pašvaldībās tika maksāts ārkārtīgi atšķirīgs
atalgojums. Tas neveicināja cilvēku izaugsmi, drīzāk bija otrādi – tas izdarīja
ārkārtīgi smagu spiedienu uz privāto sektoru, jo privātais sektors arī bija spiests
paaugstināt algas.
Mūsuprāt, šim likumprojektam ir jāpievērš īpaša uzmanība, bet
es gribu runāt tikai par divām lietām, lai jūs tām pievērstu uzmanību.
Pirmā lieta. Sabiedrībai mēs ļoti daudz esam deklarējuši, ka
Ministru prezidenta alga ir tā augstākā virsotne, pēc kuras tad visiem citiem tiks
noteikts atalgojums. Godātie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu, redzam, ka tā nemaz
nav! Tikai vienā pantā, kur, starp citu, tiek runāts par Ministru kabineta locekļu un
Ministru kabinetam piederīgo personu atalgojumu, kā arī par citu valsts institūciju
augstāko amatpersonu atalgojumu, ir pieminēts Ministru prezidenta atalgojums. Pārējos
gadījumos, manuprāt, tā tas nav, tāpēc likumā, manuprāt, vajadzētu skaidrāk šo
lietu ierakstīt, ja reiz mēs esam tā apņēmušies šajā krīzes situācijā.
Otrā lieta. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka likumdevējam
nevajadzētu tik daudzas funkcijas deleģēt Ministru kabinetam, jo, piemēram, vienotais
atalgojuma katalogs paredz, ka galvenie virzieni tomēr būtu jānosaka arī Saeimai.
Un nobeidzot. Godātie kolēģi! Šeit gan iepriekšējais runātājs,
gan citi, būdami vai nu pozīcijā, vai opozīcijā… un varbūt arī es esmu vainīga,
ka mēs meklējam vainīgo. Es jums nobeigumā – man to atļauj vēl laiks –
pastāstīšu, ko mēs esam kādreiz studentiem stāstījuši, – kā vainīgos meklēja
senajā Indijā un Ķīnā. Tur vainīgos, kuri tika turēti aizdomās par kādu
nodarījumu, meklēja ar ēzeļa starpniecību; proti, ēzelim, aizdomās turamajiem
nezinot, nosmērēja asti ar kvēpiem un ieveda tumšā istabā. Aizdomās turamajiem jeb
pārbaudāmajiem vajadzēja ieiet šajā telpā un trīs reizes paraustīt ēzeļa asti.
Un viņiem tika teikts: kad to darīs vainīgais, ēzelis iebrēksies. Pārbaude
balstījās uz pieņēmumu, ka vainīgais, baidoties no ēzeļa iebrēkšanās, neaiztiks
asti un tāpēc vienīgais no visiem nenosmērēs rokas.
Godātie kolēģi! Mēs neatrodamies tumšā istabā! Mēs atrodamies
visas sabiedrības priekšā. Un es aicinu visus šajās dienās izvērtēt šo
likumprojektu, izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, nevis kašķēties citam ar citu.
Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs!
Šā budžeta veidošana lielā mērā atspoguļo to, kā veidoja
budžetu premjerministra Godmaņa un finanšu ministra Slaktera laikā. Bet, manuprāt, ir
viena liela atšķirība, un šī atšķirība ir sekojoša: šis budžets vairs nav tik
haotisks un tik sasteigts, par spīti laika spiedienam.
Tas, ka šis budžets nav attīstības budžets, lielākajai daļai
klātesošo ir skaidrs, tomēr, manuprāt, šim budžetam ir divas svarīgas nozīmes.
Pirmā, īsāka termiņa nozīme, ir fiskālā nozīme – paglābt
mūsu valsti no tiešiem ekonomiskās, finansiālās krīzes draudiem.
Otrs mērķis šim budžetam, par kuru mēs šad un tad aizmirstam –
un, manuprāt, šī ir tā vājākā puse -, ir saglabāt mūsu valstij ilgtspējīgas
attīstības iespējas.
Runājot par otro sadaļu, tā man šķiet ne mazāk svarīga kā
pirmā, jo agri vai vēlu mēs no šīs krīzes iziesim un mums būs jābūt spējīgiem
atkal normāli dzīvot un attīstīties. Runājot par otro sadaļu, es gribu teikt, ka
mums ir jāspēj domāt ne tikai fiskālās kategorijās – par naudu -, bet jāspēj
domāt arī par attīstību un arī par taisnīgumu. Man bija ļoti interesanti šodien
dzirdēt opozīcijas… es atvainojos, pozīcijas partijas, Tautas partijas, pārstāves
teikto par to, ka viņi neiebilstu pret ienākuma nodokļa palielināšanu. Tiešām, tā
ir laba doma – palielināt ienākuma nodokli, bet, pasakot A, šīs partijas pārstāvji
nepateica B. Ir jāpalielina, iespējams, nodokļi atsevišķām iedzīvotāju grupām, un
„Sabiedrība citai politikai” ir vienmēr uz to norādījusi. Mēs uzskatām, ka
bagātākiem cilvēkiem, tiem, kas ir pāri Latvijas vidusšķirai un kas ir daudz, daudz
bagātāki par mazturīgajiem, mēs tiešām šos nodokļus varam pacelt.
Man ir liels prieks par to, ka šī mūsu apmēram pirms pusotra gada
paustā doma arvien lielāku atzinību gūst daudzu frakciju deputātu galvās. Un es
gribu šeit piebilst to, ka mēs joprojām dzīvojam tādā izteiktā ideoloģiskā
neziņā un apstulbumā, ka saistām progresīvo nodokli ar kaut ko kreisu vai pat ar kaut
ko centrisku. Progresīvais nodoklis Eiropas Savienības dalībvalstīs ir viena no
lietām, kuras atbalsta visas tā sauktās labējās, liberālās un konservatīvās
partijas. Progresīvais nodoklis eksistē arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas
nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par sociālistisku valsti. No šā viedokļa
skatoties, es varu ar pārliecību… un es to tiešām nedaru bieži… Es varu jums ar
pārliecību pateikt, ka tuvākajos gados šajā valstī būs progresīvais nodoklis. Mums
nebūs cita ceļa kā vien šā nodokļa pieņemšana. Turklāt jautājums konkrētajā
gadījumā nav par to, vai mēs iegūsim ļoti daudz naudas. Protams, ieviešot
progresīvo nodokli (un es uzsveru – sakarīgu nodokli, nevis no 200 vai 300, vai 500
latiem, bet no daudz, daudz augstāka līmeņa!), mēs neatrisināsim šā budžeta
jautājumus. Protams, ne. Mēs neiegūsim tik daudz miljonu, cik mums trūkst. Bet valsts
attīstība nesastāv tikai no demokrātijas uzturēšanas. Valsts attīstība sastāv
arī no demokrātiskas un tiesiskas valsts uzturēšanas. Progresīvā nodokļa sistēma
palīdzēs mums atgūt kaut nedaudz vairāk uzticību valsts institūcijām un tam, ka
valsts tiešām domā par saviem iedzīvotājiem. Tas arī ir ne mazāk svarīgi, domājot
par ilgtermiņa attīstību.
Līdz ar to es aicinu tomēr šā budžeta atbalstītājus, šā
budžeta veidotājus padomāt ne tikai fiskāli, bet paralēli arī par to, kā pilnveidot
un uzlabot mūsu valsts sistēmu.
Tālāk. Es domāju, ka, pieņemot šo budžetu, mums ir noteikti
jāpatur prātā vēl viena lieta. „Sabiedrība citai politikai” bija viens no
iniciatoriem, kas vērsās pie Satversmes tiesas saistībā ar pensiju jautājumu. Mēs
uzskatām, ka mūsu pensionāriem ir negodīgi, netaisnīgi atņemta daļa viņu naudas,
un es personīgi domāju, ka nav aiz kalniem tiesas lēmums, ka šī atņemšanas
procedūra nav bijusi pirmām kārtām taisnīga un otrām kārtām nav bijusi pietiekami
tiesīga. Tā ir mana pārliecība. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu mums nāksies daļu
līdzekļu atmaksāt. Arī tas mums jāņem vērā. Un, pieņemot nākamos lēmumus, mums
jāatceras, ka mēs šeit rūpējamies ne tikai par budžetu. Mēs rūpējamies arī par
sociālo taisnīgumu, par taisnīgumu kopumā.
Runājot vēl par budžeta sastāvdaļām, jāteic, ka es esmu,
protams, gandarīts kaut nedaudz par to, ka mums, runājot, piemēram, par man ļoti
tuvajām ārlietām, ir izdevies nedaudz nogriezt no nogriezt paredzamā. Proti, Ārlietu
ministrija ir pašreiz zināmā mērā, vismaz savā darbības apjomā, iesaldēta. Bet
tā nav galīgi iznīcināta. Un paldies par to, ka vismaz šajā ziņā ir bijusi
izpratne arī no premjera. Bet es gribu atgādināt, ka joprojām Ārlietu ministrija ir
starp tām valsts institūcijām, kuras ir, manā izpratnē, proporcionāli cietušas
visvairāk, lai gan tā ir viena no kvalitatīvākajām valsts pārvaldes institūcijām
un ministrijām. Vēlreiz gribu atkārtot manis iepriekš teikto: ir vienkāršāk šajā
valstī aiztaisīt ciet trīs ministrijas, nevis vienu vēstniecību.
Tālāk. Vēl, runājot par prioritātēm, man ir nedaudz žēl par to,
ka, lai arī mēs esam ieguvuši lielu finansiālu, teiksim tā, ieguvumu no tādām
jomām kā veselība un izglītība, mēs neesam bijuši līdz galam spējīgi šīs abas
jomas reformēt, domājot par ilgtspējīgu attīstību.
Izglītības laukā diemžēl mūsu izglītība ne pamatskolā, ne
vidusskolā, ne augstskolā, ne arodskolā neatbilst pasaules konkurences prasībām, tam,
kas mums ir vajadzīgs. Un par to mums būtu ļoti nopietni jādomā. Un atkal ne tikai
fiskāli, bet tādā veidā, lai mēs spētu šīs abas nozares tiešām valstī
tuvākajā laikā savest kārtībā, jo mums trūkst laika. Mums būs slimi cilvēki, mums
būs muļķi cilvēki un mums būs nabadzīgi cilvēki. Ja mēs šīs trīs lietas
nespēsim atrisināt – sauciet mani par sociālistu, komunistu vai vēl par kaut ko citu
-, mēs nespēsim šo valsti noturēt.
Vēl pie budžeta. Ja nemaldos, tas ir 12.pielikums. Es domāju, ka
nopietni ir jāņem vērā tā detaļa, kas runā par konkrētu nodarbināto skaitu
atsevišķās valsts institūcijās. Es domāju, ka šis nav saprātīgs pielikums un nav
saprātīgs lēmums. Mēs nevaram pateikt, kurā institūcijā mums jāstrādā ir 353
cilvēkiem un kurā – 503. Tas nedod nekādu fiskālu risinājumu, jo, manuprāt,
krīzes apstākļos ir labāk, ka cilvēks strādā kaut vai uz pusslodzi vai
ceturtdaļslodzi, bet strādā, nevis viņš tiek atlaists. Un otrām kārtām mēs
nezinām, vai, piemēram, Ārlietu ministrijā vajadzēs pēc trim gadiem par 50
cilvēkiem vairāk vai mazāk. Līdz ar to tādus likumus vai tādus pielikumus
pieņemt… Manuprāt, tas būtu jāmaina līdz otrajam lasījumam.
Jebkurā gadījumā mēs esam apsprieduši šo budžeta projektu
„Sabiedrībā citai politikai”, mēs esam kritiski pret daudzām lietām šajā
budžetā, bet mūsu atšķirības domāšanā ar šo valdību premjerējošo „Jauno
laiku” ir mazākas nekā līdzības.
Mēs atbalstīsim šo budžetu, bet mēs aicinām ieklausīties, un
mēs turpināsim pilināt (No zāles dep. A.Barča: „Nu, ko nu pilināt!”) uz
tām lietām, kuras liek mūsu valstij kļūt vairāk sociāli orientētai, vairāk
tiesiski orientētai, vairāk orientētai uz sociālo taisnīgumu un, protams, eiropeiski
un rietumnieciski orientētai.
Paldies par uzmanību. Un atbalstīsim šo budžetu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Kā jau tas
vairākkārt no šīs tribīnes ir teikts, šis, nenoliedzami, ir viens no grūtākajiem
budžetiem mūsu nesenajā vēsturē. Tomēr pašreizējos ekonomiski grūtajos
apstākļos tas ir labākais iespējamais kompromiss, par ko valdība un koalīcija ir
spējusi vienoties. Ir īpaši pieliktas pūles, lai nenāktos samazināt, piemēram,
pensijas un lai nenāktos paaugstināt, piemēram, PVN.
Šā budžeta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā joma,
kā arī sabiedriskā drošība, un to mēs varēsim nodrošināt, tikai un vienīgi
pateicoties ikvienam nodokļu maksātājam.
Šis budžets ir unikāls, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē tas
veidots nevis ministriju, bet gan valstij veicamo funkciju griezumā, tāpēc arī ir
iespējamas būtiskas strukturālās reformas. Ir ievērojami samazināti valsts tēriņi,
ir likvidētas valsts uzņēmumu padomes, uz pusi samazināts valsts aģentūru skaits;
ministrijās strādājošo skaits samazināts par 30 procentiem, bet ministriju un
centrālo valsts iestāžu izdevumi samazināti par kādiem 230 miljoniem latu.
Tāpat mēs kopā ar šo budžetu pieņemsim likumprojektu par vienotu
valsts un pašvaldību amatpersonu algu sistēmu. Jā, par šo likumprojektu ir jau daudz
diskusiju bijis šodien šajā telpā, bet es tomēr domāju, ka jūs visi atzīsiet, ka
šāds likumprojekts ir vajadzīgs, jo tādējādi tiks izskausta līdzšinējā prakse
par neadekvāti lielu algu izmaksu atsevišķiem cilvēkiem publiskajā sektorā, kā arī
tiks izskausta pārāk lielā algu starpība cilvēkiem, kas faktiski veic vienādu darbu.
Šis budžets nav ideāls, tomēr tas ir labākais iespējamais, lai
saglabātu visas valsts funkcijas, maksimāli nosargātu valsts ekonomiku un saņemtu
mūsu valstij tik ļoti nepieciešamo starptautisko aizdevumu. Tas nozīmē, ka brīdī,
kad atkopsies pasaules ekonomika, arī mēs būsim gatavi attīstībai. Kolēģi, es
atgādinu, ka, neskatoties uz samazinātiem līdzekļiem, valsts turpinās nodrošināt
iedzīvotājiem svarīgākos pamatpakalpojumus. Ikvienam no mums tiks nodrošināta
bezmaksas neatliekamā medicīniskā palīdzība, tiks nodrošinātas diennakts ārstu
dežūras un ambulatorā aprūpe. Par mūsu drošību turpinās rūpēties policisti,
ugunsdzēsēji un robežsargi. Mūsu bērni saņems garantēto vidējo izglītību, bet
studētgribētājiem tiks nodrošināti vairāki tūkstoši valsts apmaksātu studiju
vietu. Mūsu pensionāriem nākamgad netiks samazinātas pensijas. Un atcerieties, ka
valsts mūsu pensionāriem gadā izmaksā apmēram 1 miljardu latu, tas ir
vislielākais izdevumu postenis visā budžetā!
Mūsu zinātniekiem un uzņēmējiem ar valsts atbalstu būs iespēja
piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. Un sociāli neaizsargātiem
cilvēkiem būs garantēta minimālā pabalsta palielināšana, notiks bezdarbnieku
iesaistīšana pagaidu darbos, izmaksājot stipendijas, un trūcīgo iedzīvotāju
nodrošināšana ar bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem.
Kolēģi! Es esmu jau vairākkārt teicis un vēlos uzsvērt vēlreiz:
šis budžets būs pagrieziena punkts. Es ceru, ka mēs visi saprotam, ka Latviju ļoti
vēro gan ārvalstu investori, gan reitinga aģentūras ārzemēs, gan ārvalstu mediji,
gan Eiropas Savienība, gan citu valstu valdības. Pieņemot 2010.gada budžetu, mēs
pasaulei dosim spēcīgu signālu, ka spējam būt vienoti un pieņemt nozīmīgus
politiskus lēmumus.
Kolēģi! Šis ir izšķirošs brīdis: dosim iespēju pierādīt
pašiem sev un pārējai pasaulei, ka esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā
kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Augsti godātais Daudzes kungs! Premjera kungs! Deputātes un
deputāti! Ministri! Rīgā 9. un 10.novembrī ierodas Eiropas universitāšu asociācijas
delegācija, kuru vada asociācijas prezidents – profesors Raps. Un šī vizīte ir,
varētu teikt, unikāla, jo asociācija nepraktizē šādus braucienus uz atsevišķām
valstīm, bet šajā reizē, taisni tagad, kad izskatām budžetu, šāda delegācija pie
mums būs. Un kāpēc?
Iemesls ir, pirmkārt, tas, ka no visām Eiropas Savienības valstīm
mums ir vislielākais samazinājums augstākajā izglītībā un zinātnē.
Un otrs. Izglītība un zinātne ir ilgtspējības garants, kā to mēs
šodien jau šeit teicām un kā to pilnīgi pareizi arī Pabrika kungs pieminēja.
Un tāpēc es vēlos jūsu uzmanību vērst uz situāciju, kāda ir
augstākajā izglītībā un zinātnē, un kopīgiem spēkiem mēģināt meklēt arī
risinājumus. Un tātad, ja mēs skatāmies uz augstāko izglītību, tad redzam, ka mēs
esam samazinājuši budžetu augstākajai izglītībai šajā gadā par 47 procentiem. Ko
tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē studiju programmu izmaksas, jo, valstij finansējot
studiju programmu, tai ir noteikts normatīvs. Šis normatīvs ir minimālā līmenī, un
salīdzinājumā ar 2002.gadu mēs esam atgriezušies septiņus gadus atpakaļ
augstākajā izglītībā. Un tas nozīmē arī to, ka tās dārgās aparatūras, kuras
mums sapirktas par Eiropas līdzekļiem, mēs nevaram pilnībā nodarbināt, jo tām
vajadzīgi reaģenti, vajadzīgi papildlīdzekļi, lai tas process būtu nodrošināts.
Tagad mēs gatavojamies samazināt budžetu augstākajai izglītībai
vēl par 23 procentiem. Tātad, ja mēs nevaram vairs samazināt normatīvu, tad mums ir
jāsamazina budžeta vietas, un tās ir vairāk nekā 1000 budžeta vietas, turklāt
ņemot vērā, ka mums vispār valstī ir tikai apmēram 20 procenti budžeta vietu
augstākajā izglītībā. Nu tad ir jautājums: vai nu mēs būtiski samazinām pirmajam
kursam budžeta vietas, vai arī pārtraucam līgumus, kas noslēgti starp studentiem
vecākajos kursos un augstskolu, kas draud, protams, ar tiesu darbiem.
Zinātne. Zinātnei samazinājums mums ir… 2009.gadā bija 8,48
miljoni bāzes finansējums, bet plānoti ir 6 miljoni… Nu 6 miljoni – tas ir bāzes
finansējums, tā ir zinātnisko institūciju uzturēšana un algas, minimālā alga. Nu,
uzturēšanai varbūt tur nauda iznāk, bet, protams, attīstībai te naudas nav. Un
vienīgais risinājums, kas varētu būt, lai palīdzētu augstākajai izglītībai un
arī zinātnei, ir Eiropas fondu izmantošana.
Ja mēs paskatāmies nākamajā gada plānoto, tad redzam, ka no
Eiropas fondiem zinātnei ir paredzēti vien 44 miljoni. Bet tas prasa 7 miljonu
līdzfinansējumu. Zinātniskajām institūcijām pie tāda samazinājuma šādas naudas
nav, jo tas… Faktiski mēs neesam attīstības budžetā, mēs esam izdzīvošanas
budžetā, jo augstskolas un institūti faktiski jau ir samazinājuši visu, ko varēja
samazināt. Un arī te ir akcents uz rezultātu. Augstskolas ir arī piekritušas to
darīt – maksimāli skatīties rezultātu, bet tik un tā tās naudas ir tik daudz, cik
tās ir.
Un tāpēc man būtu aicinājums šeit Dombrovska kungam un finanšu
ministram. Mēs jau ar finanšu ministru runājām mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas sēdē, ka, izskatot valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību
Ministru kabinetā, būtu svarīgi to papildināt ar 17.punktu… Dombrovska kungs, ar
17.punktu tas būtu jāpapildina un jāiekļauj arī zinātniskās institūcijas, kas ir
augstskolas un institūti. Un tādējādi varbūt mēs varēsim vismaz to 7 miljonu lielo
Eiropas fondu līdzfinansējumu nodrošināt.
Es, kolēģi, aicinu jūs būt uzmanīgiem ar kvalitātes vērtēšanu.
Es domāju, ka tā kvalitāte, kāda mums ir augstākajā izglītībā un zinātnē, ir
pilnīgi atbilstoša tiem resursiem, kādi ir. Tā ir pat labāka par tiem resursiem,
kādus mēs esam devuši. Un tāpēc augstskolas tiešām ļoti nopietni strādā un
mēģina, izprotot situāciju, šo grūto laiku pārdzīvot un meklē visus iespējamos
ceļus kvalitātes nodrošināšanai.
Zaļie un Zemnieki atbalstīs budžetu, neapšaubāmi, bet mēs arī
meklēsim iespējas un sniegsim priekšlikumus lasījumiem tieši attiecībā uz augstāko
izglītību un zinātni.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Neviens krīzes budžets nebūs ideāls, lai arī
ko mēs gari runātu un teiktu, jo, tikai strādājot kopā koalīcijā – un priekš tam
tā arī ir -, mēs varam to uzlabot un pilnveidot. Skaidrs, ka tas ir bijis ļoti liels
un apjomīgs darbs, bet vēl ir iespējams tajā iesniegt konstruktīvus un labus
priekšlikumus un tos iestrādāt.
Bet tajā pašā laikā, kad nu mēs koalīcijā esam vienojušies, ka
strādāsim konstruktīvi kopā, ar ko tad mēs iepazīstamies šodien? Šodien mēs atkal
redzam Tautas partijas politiskās spridzināšanas taktiku. (No zāles: „O-o!
Ūja!”)
Tieši tā! Tieši tā! Tad vai gan ir citādāk, ja mēs šodien
pēkšņi uzzinām par kāda nodokļa – ienākuma nodokļa – palielināšanas
piedāvājumu, par ko iepriekš vispār nebija runāts? Vai tad tiešām nebija iespējams
tikties frakcijām? Vai nebija iespējams tikties frakciju vadītājiem? Vai nebija
iespējams tikties partiju vadītājiem, ja tas bija tik ļoti būtiski? Mēs jau ar
šādu taktiku vienreiz iepazināmies. Tad, kad šeit vēlējāmies plaši un patiešām
mierīgi izdiskutēt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa labāko likmi. Tad, kad
vēlējāmies rast iespēju ieviest taisnīgāku likmi, to piemērojot lielākā apjomā
turīgiem cilvēkiem, un tas būtu tikai normāli. Nu šī iespēja mums arī tika
politiski uzspridzināta.
Un vēl es gribu arī precizēt to, ka tiešām, šādi strādājot,
mēs netiksim pie normāla galarezultāta. Un es gribu arī teikt, ka nebija precīzs
šajā kolēģes teiktajā arī tas, ka „Jaunā laika” valdība nedomā un neredz, ka
ģimenes ar bērniem cietīs visvairāk. Ja jūs papētītu dokumentus, tad jūs redzētu,
ka tieši daudzbērnu ģimenēm neapliekamais minimums ir lielāks nekā visām
pārējām. Vajadzēja tikai paskatīties cītīgāk!
Un par kolēģa Klementjeva teikto. Tā arī nav taisnība, ka valsts
šajā budžetā ir pilnīgi atteikusies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
kompensēšanas par individuālo uzkrājumu 3.pensiju līmenī. Tā nav taisnība! Jo šā
nodokļa kompensācija ir samazināta par 10 procentpunktiem, nevis izsvītrota vispār.
Tāpat kolēģis nepareizi arī teica, ka visiem sociālajiem pabalstiem ir noteikti 350
latu griesti. Tas attiecas tikai uz bezdarbnieku un slimības pabalstiem, kurus izmaksā
no sociālās apdrošināšanas budžeta. Mēs zinām, kāda šim budžetam šobrīd ir
spriedze un slogs. Jo mums ir ļoti liels bezdarbnieku skaits. Tāpēc ir jādomā, ko
darīt, lai šos līdzekļus maksimāli ilgāk būtu iespējams maksāt.
Bet, lai nezustu motivācija maksāt nodokļus, šo abu minēto
pabalstu daļu virs 350 latiem nevis nogriež uz neatgriešanos, bet sedz 50 procentu
apmērā. Bez tam es gribu arī atgādināt, ka šie ierobežojumi ir noteikti tikai uz
laiku – līdz 2012.gada beigām.
Cienījamie kolēģi! Mēs šo budžetu esam dēvējuši gan par
taupības, gan par krīzes, gan par izdzīvošanas budžetu, bet es vēlos 2010.gada
budžetu raksturot kā sociālu budžetu, pirmkārt, tāpēc, ka tas tiešām ir tā, ka
tie paredzētie mazinājumi tajā, kas ir objektīvi nepieciešami, skars ikvienu no mums.
Otrkārt, tāpēc, ka konsolidētajam 500 miljonu latu samazinājumam otro reizi pusgada
laikā ir pievērsta vēl nebijusi sabiedrības uzmanība; ir arī sociālo partneru un
nevalstisko organizāciju līdzdarbība. Un, treškārt, tāpēc, ka sociālās jomas
vajadzībām, apzinoties situācijas nopietnību, 2010.gada budžetā ir noteikts par
prioritāti… tieši sociālā joma ir noteikta par prioritāti. Un to ir skāris
vismazākais samazinājums – tikai 3 procenti, ja mēs salīdzinām ar šā gada bāzi
iepretim tiem samazinājumiem, kas citās budžeta sadaļās ir 10, 20 un pat 30 procenti.
Šo nelielo samazinājumu sociālajā budžetā veidos ietaupījums no strukturālajām
reformām, kuras Labklājības ministrija īsteno. Labklājības ministrija ir
deleģējusi arī valsts funkcijas nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc nav pamata
teikt, ka strukturālās reformas nenotiek. Ir deleģētas šīs funkcijas gan Neredzīgo
biedrībai, gan Nedzirdīgo biedrībai, gan Bērnu fondam, gan arī nacionālajam
rehabilitācijas centram „Vaivari”. Un, protams, šo ietaupījumu radīs arī daži
papildu ierobežojumi, kas attiecas uz griestu noteikšanu sociālās apdrošināšanas
pabalstiem, konkrēti jau minētajam bezdarbnieku un slimības pabalstam. Un arī
maternitātes un paternitātes pabalsta samazināšana aptuveni līdz tam finansējuma
līmenim, kāds personai bija, saņemot algu pēc nodokļu nomaksāšanas. Mēs patiešām
šajos apstākļos nevaram izmaksāt pilnu šo atalgojumu, jo savā ziņā tas ir bijis
bonuss – šī nodokļu daļa.
Jāpiebilst, ka šī norma, ievērojot tiesiskās paļāvības
principu, spēkā stāsies tikai 2010.gada 3.novembrī.
Tajā pašā laikā 350 000 pensionāru var būt pilnīgi mierīgi
par piemaksu pie pensijas – par tiem 70 santīmiem par katru līdz 1996.gadam uzkrāto
darba stāža gadu. Tāpat viņi var būt arī mierīgi par ienākumu neapliekamo minimumu
– 165 latiem, par ko tieši tikšanās reizēs parasti ir paustas tās vislielākās
bažas, kā būs. Šie netiks samazināti.
Pensionāru vajadzībām tiks tērēta lielākā sociālā budžeta
daļa – 66 procenti no 1,6 miljardiem latu. Tāpat nesamazinās tehnisko
palīglīdzekļu apjomu, nesamazinās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus, tos pat vēl palielinās nākamajā gadā. Nesamazinās
arī finansējumu vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai.
Tāpat kā šogad arī nākamgad valsts tērēs 6,5 miljonus latu
aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, lai kaut nedaudz mazinātu bezdarbu. Un tāpat
kā šogad bezdarbnieku pabalstu maksās 9 mēnešus.
Palīdzot pašvaldībām, valsts segs 50 procentus no GMI jeb
garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 20 procentus no dzīvokļa pabalsta
trūcīgām personām. Tie ir pašvaldību galvenie sociālie pabalsti. Starp citu, droši
vien jau ir aizmirsts tas, ka vēl nesen… vēl pirms kāda laika tieši GMI varēja
saņemt ierobežotu laiku – tikai 9 mēnešus. Tagad šis ierobežojums ir atcelts.
Šogad GMI tika pat palielināts un noteikts pieaugušajiem 40 lati un bērniem – 45
lati.
Valsts budžeta projektā mēs redzam arī to, ka nākamajā gadā
varēs izmantot arī tā saukto simtslatnieku programmu jeb darba praksi ar stipendiju
pašvaldībās. Un tas arī būs atbalsts tiem, kam šobrīd nav darba.
Šie visi ir valdības izstrādāti sociālā tīkla pasākumi, kuri ir
ļoti būtiski un ir pieejami jau ar šā gada 1.oktobri, un tie ir ieviesti tāpēc, lai
grūtā brīdī, kad nav darba un nav iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam
ir vismaz kaut kādi garantēti minimāli ienākumi.
Labklājības ministrs mūs Sociālo un darba lietu komisijā
informēja, ka uz Nodarbinātības valsts aģentūru tieši tagad nāk tādi cilvēki
pieteikties, kas nav legāli strādājuši sešus vai pat deviņus gadus. Un līdz ar to
viņi nav maksājuši par šo laiku sociālās iemaksas un nevar pretendēt uz solidārās
sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu.
Cienījamie kolēģi! Protams, šis budžets nav nekāda medusmaize, un
to mēs apzināmies katrs. Un tas ir objektīvi. Mēs arī zinām, ka tas tā nevarētu
būt, bet budžetā valdība ir piedāvājusi pašu galveno, manuprāt, tas ir, lielāku
skaidrību par to, cik 2010.gadā varēsim atļauties tērēt, ar kādu finansējumu
nāksies iztikt un kāda sabiedrības līdzdarbība būs nepieciešama, lai mēs varētu
sagaidīt arī finansiālu atbalstu no mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, jo diemžēl
bez šā atbalsta mums klātos vēl daudz sūrāk.
Un skaidrībai, lai arī cik skarba tā būtu, patiešām ir liela
nozīme. Tā tomēr dzīvi padara vienkāršāku, jo tad ir zināms, ka tā rocība ir tik
liela, un es tad arī plānoju savu dzīvi. Un tad šī skaidrība arī mobilizē
cilvēkus pašus sakoncentrēt sevī spēku un rīkoties.
Tāpēc tas tomēr mudina cilvēkus meklēt iespējas pašiem un
rosīties arī pašiem, ne tikai gaidīt atbalstu no valsts.
Un nobeigumā es citēšu Dombrovska valdības deklarācijas ievadā
rakstīto. Tur ir teikts tā: „Mūsu valsts ekonomika piedzīvo sistēmisku krīzi. Tā
ietekmēs ikviena cilvēka ikdienu Latvijā un liks mainīt mūsu attieksmi pret darbu,
vidi, pret līdzcilvēkiem un valsti.” Turpmākajā laikā valsts finansiālās
iespējas būs ierobežotas, un, manuprāt, šī doma par mūsu pašu attieksmes maiņu ir
īpaši svarīga. Es nešaubos, ka mēs tiksim ārā no šīs ekonomiskās krīzes, lai
cik šobrīd smagus un nepopulārus lēmumus valdībai un parlamentam nāktos pieņemt.
Bet tas, uz ko gribētos cerēt visvairāk, ir tas, ka šis smagais laiks būs arī
mācība un palīdzēs tikt ārā no patērnieciskās apmātības, kādā bijām
nonākuši un kas mūs lielā mērā šajā postā iegrūdusi.
Es aicinu atbalstīt 2010.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā un
sakoncentrēt visus spēkus, lai to pilnveidotu, vēl precizētu un tajā iestrādātu
labus konstruktīvus priekšlikumus, ja tas vien iespējams, uz otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Frakcijas
„Saskaņas Centrs” vadītājs iesniedza alternatīvo budžeta projektu Ministru
prezidentam. Es neapgrūtināšu valdošās koalīcijas partiju deputātus un
stenogrāfistes ar skaitļiem. Apkopotais alternatīvais budžeta projekts ir ziņu
aģentūras slejās.
Īsi. Mēs uzskatām, ka valdības iesniegtais budžeta projekts nav
balstīts uz taisnīgu nodokļu sloga sadali. Tas radīs sociālu spriedzi un veicinās
cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Nesamērīgi smags nodokļu slogs tiek uzlikts tieši
cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem un ģimenēm ar vairākiem bērniem. „Saskaņas
Centra” iesniegtais budžeta projekts ir ekonomikas stabilizācijas projekts, jo tā
uzdevums ir nodrošināt iekšzemes kopprodukta ražošanas apjomu 2009.gada līmenī. Tas
ir 13 miljardu 200 miljonu latu (faktiskajās cenās). Šim nolūkam ierosinām ieviest
iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, samazināt pievienotās vērtības nodokli un
obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ar to veicinātu uzņēmējdarbību un
piebremzētu nodokļu aiziešanu uz ēnu ekonomiku.
„Saskaņas Centra” iesniegtais budžeta projekts ir
„sanitārais” budžets, jo tas ir līdzeklis, kurš var noturēt mūsu valsti uz
kraujas malas, jo nav tagad laika rīkoties citādāk. Patiesībā ekonomikas attīstības
tendence netiek mazināta ne ar valdības izstrādāto budžeta projektu, ne ar to
alternatīvo budžeta projektu, kuru iesniedza „Saskaņas Centrs”, vai tūlītēju
attīstības plānu, jo šo tendenci nosaka Latvijā esošā ekonomikas sistēma. Mūsu
tautas nelaime ir tā, ka esošās paaudzes vienkārši nezina citu kapitālismu kā tikai
to, kuru pirms 18 gadiem pie mums atveda no Džordžtaunas universitātes. Šo ekonomisko
sistēmu… šī sistēma balstās uz doktrīnu, ko sauc par neoliberālismu.
Neoliberālisma ekonomikai raksturīgs tas, ka noteicošā loma ir finanšu un
monetārajai politikai, kura piedalās… kurai ļoti liela loma ir tieši ekonomikas
vadības mehānismā. Šīs paradigmas ietvaros netiek aiztikts fiksētais lats, kas prasa
ļoti lielu summu tā uzturēšanai. Aprēķinot budžetu, netiek ņemts vērā tāds
milzīgs iedzīvotāju tēriņa slogs kā izsniegto banku kredītu slogs. No tiem jau
tagad viena ceturtdaļa tiek uzskatīta par nedrošajiem.
Šīs sistēmas ietvaros milzīga zemes gabalu platība bija
privatizēta bez turpmākas attīstības, tikai spekulatīvajām operācijām. Latvijas
valdība rīkojās kā ārvalstu baņķieru un savā īpašumā nedzīvojošu nekustamā
īpašuma īpašnieku lobijs. Un tā vietā, lai apliktu ar nodokļiem īpašumu un
infrastruktūras nomas maksu, kas ierobežotu šo ienākumu kapitalizāciju banku
kredītos, Latvija aplika ar nodokļiem darba ņēmējus un darba devējus. Tas savukārt
paaugstināja dzīves un uzņēmējdarbības dārdzību, veicināja aizvien masveidīgāku
darbaspēka emigrāciju un ražošanas izspiešanu no pasaules tirgiem augsto izmaksu
dēļ.
Neoliberāla ekonomika ir jāaizstāj ar sociāli atbildīgu tirgus
ekonomiku. Bet pirms tam tā ir jāstabilizē, un tādēļ ir jāpieņem mūsu
alternatīvā budžeta priekšlikumi. Valdības iesniegtais budžeta projekts tad ir
noraidāms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais
Ministru prezidents savas uzstāšanās sākumā teica, ka ar šo budžetu, iespējams,
nav apmierināts neviens. Un zināmā mērā viņam ir taisnība, jo, man liekas,
Latvijā, runājot par šo budžetu, laikam tiešām būs grūti atrast kādu cilvēku,
kurš teiks, ka šis ir labs un sabalansēts budžets. Bet es domāju, ka ar šo budžetu
varētu būt apmierināti Latvijas konkurenti ārējos tirgos – tie paši mūsu ziemeļu
kaimiņi, kuri palielinājuši naudas apjomu investīcijām un izglītībai. Ar šo
budžetu varētu būt apmierināti arī Latvijas nelabvēļi. Un, ja jau valdības
koalīcijas partneri, respektīvi, Muižnieces kundze, teica, ka partneri neredz savu
ieguldījumu šā budžeta tapšanā, tad man sāk likties, ka šis ir „Jaunā laika”
budžets.
Šobrīd, salīdzinot ministrijas, kā tām ir samazinājies līdzekļu
apjoms, var ieraudzīt, ja jūs rūpīgi pavērosiet šo te paskaidrojumu daļu
„Samazinājuma apmēri”, ka tas ir diezgan nesamērīgs. Teiksim, Ekonomikas
ministrijai – es pat divas reizes speciāli paskatījos! – samazinājums ir 75
procenti 2010.gadam, salīdzinot ar 2009.gadu. Piemēram, aktivitātei,
uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai, tur
finansējums ir samazināts vairāk nekā uz pusi. Par kādu Latvijas konkurētspēju un
par augstu pievienoto vērtību mēs šajā gadījumā varam runāt?
Un tie, kas strādā Eiropas lietu komisijā, labi zina, kā mums sokas
ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Kopumā uz pārējās Baltijas fona mēs esam
šobrīd pēdējā vietā. Bet budžetā mēs izlasām, ka nākamgad ekonomikas
situācijas uzlabošanai īpaši aktuāli ir īstenot Eiropas Savienības fondu
aktivitātes, kas veicina ekonomisko aktivitāti, ieņēmumu palielināšanu un nodrošina
sociālās spriedzes mazināšanu. Iekavās rakstīts „sociālā spilvena
aktivitātes”. Un, ja mēs tik dramatiski apgriežam Ekonomikas ministrijas budžetu,
tad man sāk likties, ka šis sociālais spilvens, ko laikam gan bija paredzēts palikt
zem muguras vai varbūt kaut kur zemāk, droši vien tiks uzlikts kaut kur uz ekonomikas
sejas, tādā veidā pildot ne to funkciju, kāda tam sākumā droši vien bija
paredzēta.
Kopumā vērtējot visus šos procentuālos samazinājumus pa
ministrijām, man sāk likties, ka tur pietrūcis vēl vienīgi aicinājuma pamodināt
zvērus, respektīvi, aicinājuma ministriem meklēt trūkstošo naudu citu ministriju
budžetā. Un, ņemot vērā šo nevienlīdzīgo samazinājumu, man sāk likties, ka
tiešām zvēri ir tikuši pamodināti ministros: dažā labā ir pamodies Tasmānijas
velns, bet citā – Brazīlijas mūžameža sliņķis…
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Ministru
prezident! Ministri! Godājamie kolēģi! Es kā vienmēr runāšu par to tematu, par kuru
es vienmēr runāju, tas ir, par demokrātiju. Un uz šo sarunu mani uzvedināja Valda
Dombrovska uzrunā teiktais. Viņš teica, ka šis budžets faktiski ir mēģinājums
aiziet prom no jautājumu izlemšanas šaurā lokā, mēģinājums panākt, lai jautājumi
tiktu izlemti plašā lokā, plašām cilvēku grupām piedaloties.
Godājamie kolēģi! Tūlīt pēc tam man radās tāda doma –
paskatīšos, kas notiek ar tiem likumprojektiem, kuri tiešām skar jautājumu lemšanu
šaurā lokā vai plašā lokā, un kā tur šis jautājums tiek traktēts. Īpaši
tāpēc, ka es šeit no tribīnes uzstājos jūsu priekšā, kad mēs pieņēmām
pēdējos budžeta grozījumus, un runāju par autoritārisma tendenču iedzīvināšanu
likumdošanā.
Godājamie kolēģi! Lai cik liels būtu mans pārsteigums, man
tiešām ir jāsecina, ka Dombrovska kunga teiktajā nav ne kripatiņas patiesības. Ir
vai nu tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara, vai tā, ka Dombrovska kungs mūs ir
apzināti maldinājis. Izstāstīšu jums to ar konkrētiem faktiem.
Godājamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu Nr.5065 –
likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Ieskatieties
grozījumā, kas ir 9.panta 7.daļā! 9.panta 7.daļā tiek dotas finanšu ministram
tiesības pārskatīt jeb mainīt jebkuras centrālajai valsts iestādei gadskārtējā
valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros lēmumus visos jautājumos, kas
ir saistīti ar apropriācijām programmām, apakšprogrammām, izdevumu kodiem un tā
tālāk. Ko tad šeit likumprojekta iesniedzēji – valdība, koalīcija – iesaka
mainīt? Viņi iesaka izsvītrot to, kas ir šobrīd spēkā esošajā redakcijā, – to,
ka, ja kaut kas tāds tiek darīts, tad nekavējoties ir jāziņo Ministru kabinetam un
nekavējoties, piecu dienu laikā, ir jāziņo Saeimai, un Saeimai piecu dienu laikā
jāpieņem lēmums. Tas viss tiek izravēts laukā! Kolēģi, tas nozīmē, ka acīmredzot
kādam no valdošās koalīcijas gribas brīvi „sērfot” budžeta programmu un
apakšprogrammu ietvaros, absolūti nerēķinoties ar to, ko mēs, deputāti, šeit esam
nolēmuši.
Otrs priekšlikums, ko valdošā koalīcija piedāvā attiecībā uz
šo pašu 9.pantu, ir papildināt 9.panta redakciju ar 7.1 daļu. Šīs 7.1
daļas redakcija ir jāizlasa trīs reizes, lai saprastu, kāda tur ir būtība. Jo, ja tu
lasi pirmo reizi, tev liekas, ka tu vienkārši saskati tās iepriekšējās 7.daļas
atkārtojumu. Taču es gribu teikt, ka, uzmanīgi pārlasot vairākas reizes, beigās tiek
saprasts, kas tur tiek darīts, kas tur tiek dots. Citēju, kolēģi: „Finanšu
ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām
centrālajām valsts iestādēm…” Tad ir komats, un tad ir rakstīts: „politikas
izmaiņu”. Politikas izmaiņu…
Godājamie kolēģi, ja mēs runājam par politikām, tad jāteic, ka
politikas mūsu valstī ir trejādas. Pirmās ir Eiropas Savienības politikas, pie kurām
mums jāpieturas. Otrās ir politikas, kuras apstiprina Saeima. Tās ir aizsardzības
politika, ārlietu politika, nacionālās drošības politika. Un trešās ir Ministru
kabineta apstiprinātās politikas.
Godājamie kolēģi! Nav saprotams, vai likumprojekta autori šeit ir
domājuši daudzas politikas vai vienu politiku, jo vārdkopa „politikas izmaiņu”
tiek dota vienskaitļa ģenitīvā.
Godājamie kolēģi! Politikas, kuras ir apstiprinājis Ministru
kabinets vai kuras ir apstiprinājusi Saeima, nevar viens cilvēks vienpersoniski mainīt.
Godājamie kolēģi! Pieņemot šādu likumu, mēs dodam vienam
cilvēkam vienpersoniskas tiesības mainīt politikas. Tas nozīmē faktiski mainīt
jebkuru budžeta struktūru un jebko.
Godātie kolēģi! Tas ir tīrs totalitārisma izpausmes visaugstākais
domas lidojums, kādu es līdz šim savā mūžā neatkarīgajā Latvijas Republikā esmu
redzējis.
Godājamie kolēģi! Ir vēl arī trešais punkts. Un trešais punkts
ir paša budžeta projekta 27.pantā paslēpts. Tur ir teikts, ka finanšu ministram ir
tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, bet
šīs viņa tiesības nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Iekšzemes kopprodukts ir 11,891 miljards latu; tas nozīmē, ka šīs tiesības Repšes
kungam tiek dotas par 59 miljoniem 250 tūkstošiem.
Godājamie kolēģi! Visa valsts pārvalde kopā Latvijas valstī
izmaksā apmēram 50 miljonus. Tad nu varat iedomāties, kādā amplitūdā šeit varēs
„sērfot” pa budžeta programmām, ja šāda norma tiks pieņemta!
Bez tam, kolēģi, šā teikuma otrajā daļā tiek teikts, ka šajā
summā netiek ieskaitīta tā nauda, kas ir līdzekļi pašvaldībām; tur, pēc ekspertu
vērtējuma, ir vēl vieni 40 miljoni klāt.
Godājamie kolēģi! Kādu valsti mēs būvējam? Demokrātisku vai
totalitāru? Kādu valsti mēs būvējam? Vai tādu, kur atsevišķam cilvēkam vai
atsevišķai šaurai personu grupai ir tiesības uzurpēt varu un pieņemt lēmumus
Saeimas vārdā? Vai mēs vēlamies tādus likumus, kuri pārkāpj, pilnīgi
viennozīmīgi pārkāpj, Latvijas Republikas Satversmi?
Godājamie kolēģi! Kamēr likumprojektos un budžeta projektā ir
šādi priekšlikumi, „Latvijas Ceļš” un Latvijas Pirmā partija par šādu budžetu
nevar balsot.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai Kraukļa kungam pietiks ar 10 minūtēm?
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, biju nedaudz pārsteigts par šo
reakciju uz mūsu, es domāju, konstruktīvajiem priekšlikumiem, kā uzlabot šo
budžetu, jo tiešām šajā budžetā mēs redzam daudzas neizmantotas iespējas.
Un tieši tādēļ es gribu arī par tām parunāt, jo agri vai vēlu
par šīm iespējām mums būs jārunā, jo mūs gaida vēl lielāks darbs pēc tam –
2011.gada budžets.
Pirmām kārtām par Eiropas Savienības fondiem. Es tomēr domāju, ka
Latvija nav izdarījusi visu, lai Eiropas Savienības visaugstākajā līmenī kopā ar
līdzīga rakstura valstīm – Igauniju un Lietuvu – panāktu, ka šiem Eiropas
Savienības fondiem tiek samazināts nepieciešamais līdzfinansējums no valsts budžeta
vai varbūt vispār uz krīzes laiku šis finansējums netiek pieprasīts. Šis ir darbs,
kas ir tikpat svarīgs kā budžeta izveides darbs, jo ir skaidrs, ka tiešām šie
Eiropas Savienības fondi ir tie, ar kuru palīdzību mēs varam veicināt
tautsaimniecības attīstību.
Otrs jautājums. Kreditēšana. Diemžēl tāpat kā tad, kad
pieņēmām iepriekšējo budžetu, budžeta grozījumus, man jāteic, ka kreditēšanas
atjaunošanā tā arī nekas nav izdarīts. Kreditēšanas atjaunošana ir ārkārtīgi
svarīga lieta tautsaimniecības atjaunošanā. Pat tie 50 miljoni, ko pagājušā
budžeta grozījumos mēs iebalsojām Hipotēku bankai, vēl arvien bankai nav pieejami,
tāpēc ka nav apstiprināta bankas attīstības programma. Šie ir ļoti svarīgi darbi,
kas ir jādara.
Publiskā un privātā partnerība. Ārkārtīgi būtisks instruments,
ar kādu risināt tautsaimniecības problēmas. Šis instruments vēl arvien nav
pielietots, kā nākas.
Infrastruktūra. Bibliotēkas, slimnīcas. Diemžēl jāsecina, ka šī
programma tiek kavēta, bremzēta, un tie ir miljoni un miljoni, kas varētu ienākt
budžetā gan šogad, gan nākamgad.
Edgara Zalāna izstrādātais valsts pārvaldes reorganizācijas
plāns. Parunājām, parunājām, diemžēl koalīcijas partneri to tā arī nav
atbalstījuši. Bet es esmu pārliecināts, ka nekur neliksimies. Nākamgad pie šā
plāna būs jāatgriežas, jo šis samazinājums, arī ministriju skaita samazinājums
būs neizbēgams, lai izveidotu 2011.gada budžetu.
Eiropas Savienības fondu administrēšana. Esam ierosinājuši no
„padsmit” institūcijām aiziet uz trijām. Nav atbalsta. Bet arī nākamgad… esmu
pārliecināts, ka atkal pie šīs diskusijas būs jāatgriežas.
Funkciju nodošana nevalstiskajām organizācijām un privātajam
sektoram. Bija garu garās diskusijas, bet nevienu funkciju neesam nodevuši. Nākamgad
būs jānodod, nekur neliksimies.
Un tagad par atsevišķām lietām šajā budžeta projektā.
Vienotā atalgojuma sistēma. Protams, ir ļoti svarīgi šo sistēmu
tagad ieviest, bet mēs redzam, ka ir atkal izņēmumi. Un tādēļ Tautas partija
ierosināja šajā sistēmā noteikti iekļaut gan Latvijas Banku, gan Finanšu un
kapitāla tirgus komisiju, gan arī citas institūcijas, kuras pēkšņi ir pazudušas no
valdības savulaik lemtā, likumprojektam atnākot līdz Saeimai. Interesanti, kādēļ
šīs institūcijas ir pazudušas – vai tā ir kļūda vai apzināta rīcība?
Tālāk. Mēs redzam, ka tomēr šajā budžetā pārlieku liels
samazinājums ir sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio. Ar šādu
samazinājumu šīs ļoti būtiskās – it īpaši nākamajā gadā, kad ir vēlēšanas,
– institūcijas vienkārši nevarēs pastāvēt, tādēļ mēs ierosināsim, ka Latvijas
Televīzijai 2,3 miljoni latu un Latvijas Radio 1 miljons latu ir jāparedz no Nacionālā
radio un televīzijas centra dividendēm. Šis ir ārkārtas avots, bet šī ir ārkārtas
situācija.
Tālāk. Mēs ļoti labi saprotam, ka pašvaldību situācija ar šo
simtprocentīgo garantiju tiešām nav atrisināta, un to jau minēja mana kolēģe Vineta
Muižniece, bet mēs arī pieprasīsim noteikt, lai pašvaldību ceļu fondam ir
proporcija 30 procenti pret 70 procentiem, kā bija rakstīts valdības deklarācijā.
No mūsu puses būs arī citi priekšlikumi, bet es gribu vēlreiz
atgādināt, ka šie priekšlikumi ir konstruktīvi, tie negraus kopējo budžetu, un
skaidrs ir tas, ka Tautas partija atbalstīs šo budžetu pirmajā lasījumā un
atbalstīs arī beigu beigās pēc konstruktīvām diskusijām otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Debatēs vēl ir pieteicies arī ekonomikas ministrs
Artis Kampars, tāpēc acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Reģistrācija – sēdes beigās.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Vai varētu palūgt vēlreiz zvanu, lai deputātiem
atgādinātu, ka sākas sēde?
Turpinām ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām likumprojektu „Par
valsts budžetu 2010.gadam ” un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.
Turpinām debates.
Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.
A.Kampars (ekonomikas ministrs).
Augsti godātā Āboltiņas kundze! Cienītie Saeimas deputāti, kas
atgriezušies no kafijas dzeršanas pārtraukuma! Es vēlētos, raugoties no valsts
ekonomiskās attīstības viedokļa, paust arī savu redzējumu par šajā gadā
izstrādāto, bet uz nākamo gadu vērsto budžeta projektu, ņemot vērā to, ka jebkurš
valsts budžets ir būtisks instruments tieši valsts ekonomiskās attīstības
stimulēšanai, virzīšanai kādā noteiktā virzienā. Un tieši šādā kontekstā,
manuprāt, būtu jāanalizē šobrīd arī valsts budžets 2010.gadam.
Sākot sarunu, manuprāt, ir svarīgi atcerēties šāgada martu, kad
Dombrovska valdība pārņēma šo diezgan bēdīgo situāciju Latvijas valstī un
Latvijas ekonomikā, kuru šāgada laikā mēs esam centušies ļoti ātri, ļoti
steidzīgi, bet tomēr virzīt uz labu.
Atcerēsimies, starpība budžeta ieņēmumos un izdevumos tad bija 1,5
miljardi latu. Plānotie izdevumi, kā atceramies, bija 5,1 miljards latu, uz to brīdi
koriģētie ienākumi – 3,6 miljardi latu. Tāda bija realitāte konkrēti šajā
situācijā.
Iekšzemes kopprodukts – uz to brīdi tas bija jau skaidrs –
kritīsies vismaz par 18 procentiem, un tik lielu recesiju Latvijas valsts nebija
piedzīvojusi kopš 90.gadu sākuma.
Trešā lieta, kas uz to brīdi arī bija redzama un bija, manuprāt,
ļoti kritiska, bija tā, ka visās tautsaimniecības nozarēs gan iekšējā tirgū, gan
eksportā bija vērojama strauja krišanās. Visās nozarēs! Ir svarīgi atgādināt to,
kādā situācijā pirms astoņiem mēnešiem Dombrovska valdība sāka strādāt. Šādi
bija tie skaitļi uz to brīdi.
Tātad mēs ķērāmies pie darba, un, protams, skatoties no
ekonomiskās attīstības viedokļa, bija jāraugās pēc risinājumiem. Manuprāt,
nepateikšu neko jaunu, ka, no vienas puses, bija jādomā, kā palielināt ieņēmumus
Latvijas valsts budžetā, un, protams, arī par to, kā samazināt mūsu nelietderīgos
un slikti plānotos izdevumus.
Runājot par to, kā šo procesu varētu virzīt un prognozēt,
domājot par nākotni, arī visiem ekspertiem bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielie
plānotie izdevumi, visticamāk, nebija reāli izpildāmi. Līdz ar to – patīk tas vai
nepatīk – valsts budžeta izdevumi tātad bija jāsamazina, kas ekonomikā pilnīgi
noteikti arī rada tiešām šo krītošo, negatīvo spirāli, jo, tā kā naudas daudzums
samazinās, arī iekšējā tirgū pieprasījums samazinās. Tā ir ekonomikas
likumsakarība, kas nav atkarīga no valdībām. Tā ir kā tāda ābece ekonomikā, kas
ir jāzina 1.klases skolēnam, kas kaut nedaudz iepazinies ar ekonomikas pamatprincipiem.
Otra lieta, neapšaubāmi, bija tā, kā kompensēt šos grūtos
ieņēmumu kritumus iekšzemes tirgū, kurš Latvijā bijis tāds vadošais un velkošais.
Un arī šajā ziņā eksperti ārvalstīs un kompetentie eksperti Latvijā ir vienoti, ka
mums ir jārada šī augšupejošā spirāle eksportā – tātad ieņēmumi jāpalielina
nevis no mūsu nelielā tirgus, bet no mūsu spējas konkurēt ārējos tirgos. Tās ir
tādas galvenās pamatlietas.
Tātad – kas ir izdarīts šajos astoņos mēnešos? Es apņemos
apgalvot, ka pēdējās valdībās… kopš 1992.gada tik būtiskas izmaiņas nav
bijušas. Šobrīd budžeta deficīta līmenis, kāds tiek piedāvāts, ir 650 miljoni 1,4
miljardu vietā. Ko tas nozīmē? Mēģināšu iztulkot, lai gan, manuprāt, tas būtu
jāsaprot katram Saeimas deputātam. Tas nozīmē, ka Latvijas nodokļu maksātāji
nākotnē aizņemsies mazāk, ka mūsu bērni maksās mazākus procentus par aizņēmumu
un ka šie maksājumi negulsies nākamajām paaudzēm virsū. Manuprāt, tas tiešām ir
būtisks valdības panākums, ka mēs esam šajā ļoti īsajā laikā spējuši panākt
šādu budžeta konsolidāciju.
Runāsim par ieņēmumiem. Un šeit tieši Ekonomikas ministrija ir
uzņēmusies, pēc manas pārliecības, pašu aktīvāko lomu, lai kaut kādā veidā tos
stimulētu, un tas arī ir rezultējies 2010.gada budžeta projektā. Pirmais un
svarīgākais, kolēģi! Es tiešām aicinu to atcerēties, ka šajā budžeta projektā
nav palielināti tie nodokļi, kas tiešā veidā attiecas uz uzņēmējdarbību. Tātad
mūsu uzņēmējiem konkurētspēja nav apgrūtināta. Atšķirībā no Godmaņa vadītās
valdības, kas pacēla pievienotās vērtības nodokli no 18 procentiem uz 21 procentu,
Dombrovska valdība nedz PVN, nedz sociālās iemaksas, nedz iedzīvotāju ienākuma
nodokli nav aiztikusi. Šī lielā konsolidācija ir izveidota ar citām metodēm, un mums
ir izdevies, nepasliktinot uzņēmēju stāvokli, šo konsolidāciju veikt tik īsā
termiņā.
Otra lieta – nekustamā īpašuma nodoklis, kurš šobrīd,
manuprāt, ir papildu instruments, lai mēs iegūtu vēl līdzekļus šajā budžetā. Man
ir prieks dzirdēt arī to, ka mūsu kolēģi no Tautas partijas saka, ka šeit nav…
pareizāk sakot, ka budžetā vēl ir iespējas taisnīgāk un pareizāk šo visu
sadalīt. Tāpēc esmu priecīgs to dzirdēt un aicinu uz otro lasījumu tiešām nopietni
diskutēt un rast papildu ieņēmumus tieši taisnīgas nekustamā īpašuma nodokļa
sadales jomā, lai lielo villu īpašnieki maksātu krietni vairāk nekā nelielu
dzīvokļu īpašnieki ar vairākiem bērniem. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi.
Runājot par struktūrfondiem, es tomēr gribu nosaukt konkrētas
lietas, kuras ir izdarītas, kuras ir tautsaimniecībā ieplūdinātas un par kurām,
manuprāt, nevar būt diskusija ar tiem cilvēkiem, kas to tiešām nezina.
Tātad – finanšu instrumenti. Hipotēku un zemes bankā šobrīd ir
programma 200 miljonu latu vērtībā, kas ir domāta uzņēmēju konkurētspējas
uzlabošanai. No šiem līdzekļiem šā pusgada laikā ir izsniegti jau 80 miljoni latu.
Tātad atsevišķi Saeimas deputāti acīmredzot nav zinājuši par šo programmu, lai gan
esam daudz par to runājuši, un viņi varbūt arī apzināti maldina sabiedrību.
Šobrīd Latvijas Garantiju aģentūra, kura no 1.jūnija divu mēnešu
laikā ir uzsākusi ļoti aktīvu darbību, ir izsniegusi 254 garantijas 77 uzņēmumiem
par kopējo summu 25,8 miljoni latu. Tas nozīmē, ka Latvijas Garantiju aģentūra spēj
nodrošināt no valsts puses kredītus uzņēmējiem komercbankās, tādā veidā veicinot
uzņēmējdarbības kreditēšanu.
21.augustā Hipotēku un zemes bankā ir uzsākusi darbību programma
„Atbalsts pašnodarbinātības uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kur pieejamais
finansējums ir 22 miljoni latu.
Tālāk runāšu ļoti īsi. Struktūrfondu projektos, piemēram,
tehnoloģiju pārneses kontaktpunktos, mēs esam ieguldījuši 2 miljonus latu, augstas
pievienotās vērtības investīcijās – 35 miljonus latu, biznesa inkubatoros – kopā
18 miljonus latu, grantu programmās kompetences centriem, kas šogad sāk strādāt, –
36,3 miljonus latu; jaunu produktu tehnoloģiju izstrādei nākamā gada pirmajā
ceturksnī atvērsies programma par 15 miljoniem latu, jaunu produktu tehnoloģiju
izstrādei un atbalstam – vēl 20 miljoni latu.
Par energoefektivitāti. Centralizētās siltumapgādes sistēmā
šajā vasarā programma deva iespēju par kopējo summu 42,3 miljoni latu pašvaldībām
realizēt savas programmas. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju projekts ir
pabeigts (un tas šogad aizsākās) – 17,3 miljoni latu. Un tā tālāk.
Kopumā tautsaimniecībā šā pusgada laikā ir ieplūdināta nauda
dažādos instrumentos – pāri par 300 miljoniem latu. Tie cilvēki, kuri runā, ka šis
atbalsts nav pietiekams, visticamāk, nav informēti vai arī apzināti maldina
sabiedrību.
Tātad – ko mēs redzam pēc šīs ļoti aktīvās rīcības? Kāda
ir Latvijas ekonomikas konkrētā šābrīža situācija? Jā, tiešām joprojām
iekšējo izdevumu mazinājuma dēļ krītas šī iekšējā spirāle, un arī iekšējā
tirgus apjoms tiešām joprojām krītas. Tomēr kopš jūnija Dombrovska valdības
aktīvās rīcības rezultātā mūsu eksporta apjomi tautsaimniecībā, īpaši
apstrādes rūpniecībā, būtiski kāpj. No mēneša uz mēnesi – vidēji par 6
procentiem. Tie ir fakti, kas pierāda, ka šī aktīvā rīcība reāli ir devusi
rezultātus. Un arī to, ka mūsu eksporta potenciāla un konkurētspējas uzlabošana
šobrīd notiek pareizajā virzienā.
Par to, kāpēc tieši šis budžets ir svarīgs, raugoties no Latvijas
ekonomikas stabilitātes viedokļa. Šeit tie, kuri ir mācījušies un zina ekonomikas
pamatprincipus, jau saprot, ka investīciju un ekonomikas darbības vide, stabilitāte un
nodokļu prognozējamība ir tie galvenie faktori, kas ļauj uzņēmējiem un investoriem
izvietot savus līdzekļus. Tāpēc, ja mēs – mēs kā politiķi un jūs kā Saeima –
šobrīd akceptēsim un īsā laikā koleģiāli izdiskutēsim šo budžeta likumprojektu,
tad, visticamāk, Latvijas valsts kredītreitingi lielajās aģentūrās, piemēram,
„Mūdijs” vai „Fičs”, uzlabosies vai vismaz nekritīsies, un tas dos pozitīvu
signālu gan investoriem, gan kreditētājiem, gan lielajām finanšu institūcijām, ka
Latvija ir viena vieta, kurā var ilgtermiņā strādāt un investēt. Un tieši šis
signāls ir tas, ko galvenokārt gaida mūsu lielie uzņēmumi, kuri ir spējīgi ar
savām aktivitātēm darboties arī starptautiskajā tirgū.
Par to, par ko te runāja tribīnē vairāki kolēģi no Latvijas
Pirmās partijas. Jā, tiešām nākamajā gadā Ekonomikas ministrijas līdzekļi, kas ir
paredzēti struktūrfondu apguvei, ir būtiski mazāki. Bet kāpēc? Iemesli ir ļoti
vienkārši. Kā jau es teicu, šogad mēs esam apguvuši lielāko daļu no šiem
līdzekļiem, un tieši Ekonomikas ministrijas aktivitātēm šobrīd diemžēl līdzekļu
vairs nav. Vakar mēs komisijā par to jau runājām, un jūs, Aizbalta kungs, bijāt
klāt. Diemžēl šobrīd ekonomiskajām aktivitātēm no kopējā struktūrfondu apjoma
ir paredzēti tikai 25 procenti. Iepriekšējā periodā, teiksim, līdz 2007.gadam, tie
bija 32 procenti. Tāpēc mēs esam ierosinājuši, un es turpināšu to virzīt un
rosināt, lai tieši ekonomiskā aktivitāte no, manuprāt, daudz nevajadzīgākiem
virzieniem – tādiem kā dažādu programmu savietošana, kā cilvēku apmācība un
vēl citas – būtu virzīta tieši uz eksportspējīgu produktu ražošanu. Es ļoti
ceru, ka jūs to atbalstīsiet. Un tad mēs tiešām, pārdalot šos līdzekļus, teiksim,
uzņēmēju atbalstam, spēsim daudz aktīvāk un labāk darboties šajā virzienā.
Par to, kas ir izdarīts vides uzlabošanai. Arī šeit es tomēr gribu
pateikt būtiskas lietas, ko valdība ir paveikusi un ko turpina darīt.
Pirmā – mazie mikrouzņēmumi. Šī ir pakete, par kuru visi
Latvijā šobrīd zina un kura nākamā gada sākumā dos iespēju mazajiem uzņēmumiem
sākt strādāt daudz aktīvāk un enerģiskāk.
Jautājumi, kas saistīti ar darba vienkāršošanu, piemēram,
mazajām viesnīcām laukos, lai 24 stundu laikā vairs nav jāreģistrējas policijā.
Arī preču pavadzīmes beidzot ir atceltas.
Tāpat zilie zīmogi uz internetmaksājumiem beidzot ir atcelti. To
daudzas valdības ir muļļājušas un nav virzījušas uz priekšu.
Tiks mainīta pievienotās vērtības avansēšanas sistēma.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa sistēma tiks atcelta nākamajā
gadā. Un tā tālāk.
Kolēģi! Es gribētu tomēr jums pateikt vienu spilgtu citātu, ko
vakar tikšanās laikā paneļdiskusijā izteica Vācijas Saksijas zemes bijušais
Ministru prezidents, runājot par 90.gadu sākuma grūtībām Vācijas ekonomikā. Uz
jautājumu, kā viņi no tām ir izgājuši ārā tajā grūtajā brīdī, viņš
atbildēja ar vienu konkrētu gadījumu. Situācijā, kad gribēja slēgt lielu rūpnīcu
ar 20 tūkstošiem darba vietu, kurā ražoja slavenās vācu automašīnas „Traband”,
viņš aizgāja pie šiem cilvēkiem un jautāja: „Sakiet, lūdzu, vai kāds no jums,
strādājošajiem rūpnīcā, ir nesen pircis vai tuvākajā laikā plāno iegādāties
automašīnu „Traband”? Paceliet, lūdzu, roku!” (No zāles dep. J.Dobelis:
„Beidz taču!”) Un, kā viņš teica, neviens roku nepacēla. Un tad sekoja
papildu jautājums: „Sakiet, lūdzu, kāpēc lai citi cilvēki, ja pat jūs to
nevēlaties, būtu gatavi pirkt „Traband” automašīnas?”
Un tā morāle, manuprāt, šim ļoti precīzajam salīdzinājumam ir
tāda, ka arī Latvijā mums ir jāizdomā tādas lietas, tādas preces vai pakalpojumi,
ko vēlas pirkt citur pasaulē, kas ir konkurētspējīgas (No zāles dep. J.Dobelis:
„Beidz taču!”), un šie līdzekļi ir jāvirza tiešā veidā šiem
konkurētspējīgajiem uzņēmumiem.
Tāpēc, atkal runājot latviešu tautas sakāmvārdiem, manuprāt, tas
suns jau ir pārkāpts, bet tā aste ir palikusi, kolēģi, un tās astes pārkāpšana,
šā budžeta pieņemšana, ir jūsu kā Saeimas deputātu uzdevums. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Nu pietiek!”)
Šis budžets dos mums ilgtermiņa stabilitāti. Šis budžets dos
Latvijai tādu tēlu, kas ļaus investoriem nopietni raudzīties uz Latvijas valsti, dos
stabilitāti Latvijas iedzīvotājiem, stiprinās pārliecību par mūsu valūtas
stabilitāti. Un, ja mēs to izdarīsim, tad tuvākajā laikā Latvijas ekonomikas
izaugsme būs krietni, krietni straujāka, bet, ja mēs mēģināsim kaut kādā veidā uz
šā rēķina īstenot politiskās iegribas katrs savā virzienā, tad diez vai kaut kas
notiks. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”)
Es aicinu jūs uz saprātīgu ilgtermiņa politiku, pieņemot šo
budžetu.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais debatēs (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidzam
debates!”) Ministru kabineta vārdā runās finanšu ministrs Einars Repše.
E.Repše (finanšu ministrs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs!
Ministri! Deputāti!
Paldies visiem šodien par konstruktīvo debati un it īpaši par
konstruktīvajiem priekšlikumiem, kurus, protams, izskatīsim, izanalizēsim un uz otro
lasījumu mēģināsim iekļaut budžetā.
Protams, arī ar pašvaldībām ir jāstrādā un jāsaprot, ka šajos
apstākļos naudas pietrūkst gan pašvaldību budžetos, gan valsts budžetā.
Jebkuram priekšlikumam, protams, vēlams būt fiskāli neitrālam vai,
vēl labāk, deficītu samazinošam. Tas vienādā mērā attiecas gan uz dažādām
finansējuma pārdalēm budžeta ietvaros, gan arī uz likumprojektiem. Budžeta likumu
pavada aptuveni 70 svarīgi likumprojekti, kuri visi ir tā vai citādi nepieciešami, un,
ja arī tiek izteikti priekšlikumi grozīt kādus no šiem likumprojektiem vai pat atlikt
kādus no šiem likumprojektiem, tad būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai tas neatstās
negatīvu ietekmi uz budžetu kopumā.
Īpaši tas attiecas uz dažiem likumiem, kurus, kā dzirdams, šeit,
iespējams, pamatoti, kritizē par atsevišķām detaļām, kas nav pietiekami
kvalitatīvas vai vēl nav galīgi gatavas otrajam lasījumam. Bet, kolēģi, tam nolūkam
mums ir dots starplaiks, turklāt pietiekami garš, starp pirmo un otro lasījumu. Šodien
mums ir jābalso par likumiem principā, par to, vai mēs pieņemam to koncepciju, un tad
arī Saeimas deputāti varēs radoši piedalīties darbā, šajos likumprojektos atlikušo
nepilnību novēršanā un uzlabošanā.
Nu, piemēram, tas attiecas uz likumprojektu par vienoto atalgojuma
sistēmu, kas, kā dzirdams, tiek dažādos kontekstos pieminēts. Godātie kolēģi! Mēs
šodien lemjam par to, vai mēs gribam ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts un
pašvaldību ietvaros vai negribam. Ja mēs gribam – un, cik es saprotu, mēs gribam
vienotu atalgojuma sistēmu -, tad mums šis likumprojekts ir jāatbalsta. Protams, arī
uz otro lasījumu nav ieteicams ņemt papildus no šā likuma laukā institūcijas vai
iestādes, jo tad tas vairs nebūs nekāds vienota atalgojuma likums.
Godātie kolēģi! Iesniedzot un izskatot dažādus priekšlikumus
saistībā ar budžetu, ir jāapzinās, ka šis likumprojekts ir saskaņots ilgās un
rūpīgās diskusijās, tajā skaitā ar valdības partneriem, ar sociālajiem partneriem,
ar sabiedrību un ar koalīcijas partneriem koalīcijas ietvaros. Šis budžets nav tapis
kādu atsevišķu personu galvās, bet tas ir tapis kā ļoti grūts un ilgstoši gatavots
kompromiss starp dažādiem iespējamiem viedokļiem un priekšlikumiem. Un, protams,
būtu vēlams, lai jebkuri grozījumi, jebkurš jauns priekšlikums izietu cauri
līdzīgai saskaņošanas procedūrai. Un, pirms šī saskaņošana, it īpaši ar
sabiedrību, ar sociālajiem partneriem, nav notikusi, būtu pārsteidzīgi izdarīt
kādus priekšlaicīgus secinājumus. To skaitā var ierindot, piemēram, šodien
izskanējušo priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes celšanu no 23 uz
25 procentiem. Tas ir jau zināms priekšlikums, tas nav jauns priekšlikums, tas jau ir
valdībā debatēts, bet atcerēsimies, ka šis priekšlikums ir līdz šim valdībā
noraidīts tieši tādēļ, ka mums nav izdevies rast kompromisu starp dažādiem
viedokļiem, to skaitā starp valdības partneru, sociālo partneru, darba devēju un
koalīcijas partiju viedokļiem.
Atcerēsimies, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jau šā gada
sākumā tika samazināts no 25 uz 23 procentiem, un patlaban to atkal palielināt…
Turklāt tas neatstāj nekādu iespaidu uz nodokļu sistēmas stabilitāti. Un, protams,
šis nodoklis atsauksies tiešā veidā – tiešā veidā! – uz visiem darba
ņēmējiem, uz ļoti plašu sabiedrības slāni. Es nesaku, ka šis priekšlikums ir
slikts. Tas vismaz fiskāli ir neitrāls, bet ir jāturpina diskusijas, un tikai tad, ja
mēs patiešām sasniedzam kompromisu, mēs varam par to nopietni runāt kā par
iekļaujamu budžetā.
Līdzīgi ir ar progresīvo ienākuma nodokli. Atcerieties, ka
progresīvais nodoklis jau tika piedāvāts valdībai. Es pats to piedāvāju 2009.gada
budžeta grozījumiem, bet toreiz tas tika kategoriski noraidīts gan no koalīcijas
partneru, gan no sociālo partneru puses.
Nu, es nezinu, vai šodien kaut kas ir būtiski mainījies. Tāpēc
arī ir nepieciešamas papildu diskusijas, it sevišķi ar sabiedrību un ar sociālajiem
partneriem, pirms mēs atjaunojam šo debati Saeimā.
Atcerēsimies, ka mūsu nodokļu slogs tieši darbaspēkam jau tā ir
pārmērīgi augsts un Latvija nolūkā nodrošināt ilgtermiņa attīstību un
konkurētspēju līdz šim ir mērķtiecīgi gājusi to ceļu, ka nevar vēl tālāk
paaugstināt nodokļus tieši darbaspēkam.
Ja mēs gribam eksperimentēt ar progresivitāti, tad varbūt labāk ir
eksperimentēt ar progresivitāti dzīvojamās platības nodoklī. Lai paliek zemā –
0,1 procenta – likme mazajām dzīvojamām platībām, kā tas jau ir saskaņots
koalīcijā un valdībā, bet lepnāku dzīvokļu un māju īpašniekiem varbūt mēs
varam uzlikt progresīvu, augstāku, nodokli. Tas būtu taisnīgi, tas neskartu nodokli
attiecībā uz darbaspēku. Šis būtu viens lielisks piemērs progresivitātei. Varbūt
mums vispirms jāskatās tieši tajā virzienā?
Atcerēsimies vēl vienu efektu. Ja mēs, piemēram, iedomātos
šobrīd palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz progresīvā nodokļa rēķina,
tad, ņemot vērā faktu, ka to lielo algu saņēmēju skaitliski nemaz nav tik daudz un
ka galvenais algu segments ir tieši zemajā un vidējā apjomā, lai panāktu 50 miljonu
vērtu fiskālo ietekmi, šī progresija būtu jāsāk no nepatīkami zema sliekšņa, kas
tiešā veidā skartu tieši maz un vidēji atalgotos cilvēkus.
Ja mēs izdomātu citu ceļu, proti, uzliktu kādu ļoti augstu
progresiju tieši augstāku ienākumu guvējiem… Nu, mēs jau atceramies, kas notika ar airBaltic
pilotiem. Atcerieties, ka airBaltic algas ļoti ātri aizlidoja no Latvijas uz
kādām citām teritorijām ar daudz labvēlīgāku nodokļu režīmu. Un šis efekts
diemžēl ir jāņem vērā, jo mēs, nepārdomāti paceļot augstāk progresijas likmi,
varam panākt tieši pretēju fiskālo efektu.
Tālāk par funkciju samazinājumu. Funkciju samazinājums, kas tik
tiešām valsts pārvaldē būtu ļoti vēlams šajā krīzes situācijā, ir nozaru
ministru kompetencē, un finansējuma samazinājums, kas šobrīd ir skāris visas nozaru
ministrijas, protams, tiešā veidā mudina uz atsevišķu funkciju krasu samazināšanu
vai pat slēgšanu. Diemžēl līdz šim mēs neesam dzirdējuši daudz priekšlikumu par
šādu funkciju samazināšanu vai pat pilnīgu slēgšanu. Tās dažas idejas, kas
valdībā tika diskutētas, pirmajā brīdī šķita ļoti perspektīvas, bet pēc tam
izrādījās, ka arī tām ir ļoti lieli pretinieki un pretargumenti. Tā, piemēram,
valdībā tika diskutēts par sabiedrības integrācijas funkcijas slēgšanu, it kā
pilnīgi pamatoti argumentējot, ka krīzes laikā sabiedrības integrācija varbūt nav
tā pirmās nepieciešamības lieta. Bet tad izrādījās, ka no Sabiedrības
integrācijas fonda tiek finansētas pietiekami daudzas nevalstiskās organizācijas,
kuras, protams, pietiekami spēcīgi protestēja pret finansējuma samazinājumu. Un
rezultātā arī šī ideja neguva valdībā vienotu viedokli un saskaņojumu.
Es būtu ļoti priecīgs par priekšlikumiem un pat aicinu uz otro
lasījumu iesniegt priekšlikumus, it īpaši no nozaru ministriem vai viņus
pārstāvošajām politiskajām partijām, par funkciju slēgšanu vai par atsevišķu
citu nelietderīgu izdevumu slēgšanu. Ar lielāko prieku jebkuru izdevumu samazināšanu
iekļausim budžetā uz otro lasījumu.
Godātie kolēģi! Atcerēsimies vēl vienu apstākli. Diskusijas ar
mūsu kreditoriem vēl arvien turpinās, un kreditori jau ir izteikuši bažas par
atsevišķu ienākumu palielināšanas pasākumu ilgtspēju un atsevišķu izdevumu
mazināšanas pasākumu ilgtspēju. Līdz ar to iespējams, ka uz otro lasījumu mums
nāksies vēl domāt ne tikai par esošā budžeta mīkstināšanu, bet vēl par kādiem
papildu pasākumiem, lai savu budžetu galīgajā lasījumā saskaņotu pilnā mērā ar
starptautiskajiem aizdevējiem un lai mums tur nebūtu nekādu problēmu.
Līdz ar to tik tiešām priekšlikumi ir šobrīd ļoti mīļi
gaidīti, un es pateicos visiem, kas tos jau ir izteikuši. Atcerēsimies, ka mūsu
politika, lai nodrošinātu ilgtermiņā Latvijas konkurētspēju, ir nepaaugstināt
nodokļus – it īpaši nepaaugstināt nodokļus darbaspēkam – un pirmām kārtām
skatīties tieši izdevumu samazināšanas virzienā. Ja mums budžeta deficīts vēl
arvien ir par lielu, mums ir jāsamazina budžeta izdevumi.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Einaram Repšem.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Ļoti godātā valdība! Ministru kabineta
priekšsēdētāj! Man nebija nodoma šodien nākt runāt. Bet, jo ilgāk es klausījos
mūsu šodienas debates, jo… man tomēr radās pārliecība jūs uzrunāt. Kā
opozīcijas deputāte raugos uz nākamā gada budžeta izskatīšanas procedūru ar
lielām bažām divu iemeslu dēļ.
Viens iemesls ir iesniegto pavadošo likumprojektu paketes
likumprojektu kvalitāte. Un otrs iemesls, kas mani bažīgu dara, ir valdības spēja
aizstāvēt pašai savu budžetu. Kāpēc tas tā ir? Par likumu kvalitāti es jau
mēģināju jums stāstīt iepriekšējā mūsu Saeimas sēdē, kur mēs nodevām šos
likumprojektus un budžeta likumprojektu komisijām. Es domāju, ka ne krīze un pat ne
revolucionāra situācija nav attaisnojums paviršam un nepabeigtam darbam pie ļoti
nopietniem likumiem, pēc kuriem mums būs jādzīvo ne tikai nākamajā gadā, bet,
iespējams, arī ilgāku laiku.
Bet, manuprāt, šis otrs, politiskais aspekts, tas, ka parādās
pašas koalīcijas partiju starpā tāda kā nespēja aizstāvēt un ar pārliecību
runāt pašai par saviem priekšlikumiem nākamā gada budžetā… es domāju, ka tas
mūsu Latvijas sabiedrību var darīt tiešām bažīgu. Nākamā gada budžetu Latvijas
sabiedrība ir gaidījusi un gaida ar cerībām un reizē ar bažām. Ar cerībām
tāpēc, ka mūsu valdībai… un īstenībā es negribu runāt šodien kā opozīcijas
deputāte, bet… valdībai ir jāpaveic gandrīz neizpildāms uzdevums – jāsasniedz
divi savstarpēji gandrīz pretēji mērķi. Ir jāveic šā ļoti smagā budžeta
konsolidācija un vienlaikus ir jāpanāk tas, lai Latvija neatslīdētu atpakaļ savā
attīstībā tik tālu, ka mēs nespētu noķert savas kaimiņvalstis. Es zinu, ka tas ir
gandrīz neizpildāms uzdevums. Kā es jau teicu, tie ir pat savstarpēji pretēji
mērķi.
Un tomēr. Kā jau es teicu, mēs visi nākamo gadu dzīvosim ar šo
budžetu un ar šiem likumiem, kurus mēs šodien izskatām. Un tāpēc mūsu visu
interesēs, ne tikai koalīcijas interesēs ir šo darbu padarīt tā, lai arī Latvijas
sabiedrība noticētu, ka šīs ir vienīgās un īstās zāles mūsu budžeta, mūsu
ekonomikas atveseļošanai. Kāpēc tad šodien, godātie kolēģi no valdību
pārstāvošām partijām, mēs redzam, ka jūsu starpā ir vēl tik daudz pretrunu, ir
tik daudz neatrunātā, tik daudz nezināmā šajos likumos un tik daudz pretrunīgas
informācijas? Piemēram, ja mēs ņemam šo vienotās algu sistēmas likumu, kas pats par
sevi ir ar ļoti labu mērķi – mazināt atšķirības starp dažādām sistēmām…
Bet to jau valdība ir mēģinājusi darīt vairākkārt. Mana kolēģe Čepānes kundze
jau korekti norādīja, ka šajā likumā diemžēl juridiski nav noformulēts tas, ko
saka anotācija, – ka tieši Ministru prezidenta alga ir tā, kura valstī būs
augstākā un zem kuras pakārtosies vienotā sistēmā visas pārējās institūcijas, to
skaitā daļa no neatkarīgajām institūcijām. Kāds tad ir šā likuma mērķis? Vai
radīt šķietamību par šo politisko apgalvojumu un pēc tam veidot likumu, kurš
paredz, ka iestādes vadītājs būs brīvs, nosakot savu padoto, darbinieku algu likmes,
kuras nepakārtosies šai vienotajai sistēmai? Ja mērķis ir tāds – un arī tāds
varētu būt mērķis, un tas pat būtu apsveicams mērķis, lai mēs veicinātu
motivāciju cilvēkiem neaiziet no ierēdņu amatiem, neaiziet no neatkarīgām
institūcijām -, tad tas ir atklāti jāpasaka, nevis jāiemudžina neskaidrā
juridiskā likuma piedāvājumā.
Otrkārt – par nodokļiem. Daudzi mani kolēģi gan no pozīcijas
partijām, gan no opozīcijas norādīja uz ļoti lielām pretrunām tajos mērķos, ko
mēs cenšamies sasniegt. Viena no lielākajām pretrunām ir tā, ka daudzu nodokļu
jauninājumu vai apliekamās bāzes paplašināšanas mērķis ir iekasēt vairāk
ieņēmumu, bet mūsu bažas ir, ka realitātē ieņēmumi varētu pat samazināties.
Otra pretruna ir tāda. Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā
klausījāmies finanšu ministru. Man gribētos viņam ticēt, ka valdība ir
mēģinājusi neaplikt uzņēmējus ar lielākiem nodokļiem, nemazināt uzņēmēju
konkurētspēju. Ja mēs paskatāmies, kāda ir realitāte, tad redzam, ka dažām
uzņēmējdarbības jomām, konkrēti, lauksaimniecībai, ir ļoti, ļoti daudz jaunu
nodokļu, kas radīs daudz papildu izdevumu, un tieši lauksaimnieki varētu zaudēt
konkurētspēju cīņā pat Latvijas iekšējā tirgū, salīdzinot ar citu jomu
uzņēmējiem. Uz lauksaimniekiem attieksies gan palielinātā zemes nodokļa likme, gan
tas, ka būs jāmaksā arī par inženiertehniskām būvēm (un daudzās meliorācijas
sistēmās ir būves, kas ir privātā valdījumā vai lietošanā), gan mežu
pārdošanas aplikšana ar nodokli. Visi šie nodokļi galvenokārt attiecas uz Latvijas
laukiem. Tad tā arī teiksim, ka mums liekas, ka šī ir viena joma, kurā ir vēl kāds
papildu potenciāls nodokļiem, nevis mānīsim cilvēkus!
Es gribu runāt arī par to, ka mēs… godīgi būtu opozīcijai nevis
populistiski kritizēt samazinājumus sociālajā jomā, kur mēs vienmēr atradīsim
vēlētājos dzirdīgas ausis, bet norādīt uz papildu iespējām ieņēmumu daļā un
norādīt uz šīm nepilnībām likumos. Mēs to šodien esam mēģinājuši darīt, un
viena joma, par kuru vēl vajadzētu diskutēt kopīgi, tik tiešām ir progresivitāte
iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē. Un es… atšķirībā no finanšu ministra un no
daudziem runātājiem es nepiedāvātu par šo progresivitāti diskutēt kā par
aizvietojošu normu, atceļot neapliekamā minimuma samazinājumu, bet skatīt šo
progresivitāti – un par to runāja arī Artis Pabriks – kā taisnīguma un
solidaritātes principu, ka sabiedrībai ir jābūt… ir jāidentificējas ar mūsu
piedāvājumu budžeta formā, kā mēs nākamajā gadā dzīvosim. Tas nav populārs
solis, bet par to ir jādiskutē.
Mana partija varbūt teiks, ka man ir jāmaina partijas piederība.
Pieņemsim, ka ne.
Godātie kolēģi! Nobeidzot savu uzstāšanos, es tiešām vēlreiz
aicinu mūs visus – un jo īpaši koalīcijas partijas – mazināt pretišķības savā
izpratnē par to, kā Latvijai ar vismazākajiem zaudējumiem nonākt pie šā ļoti
grūtā mērķa – sasniegt šo grūto fiskālo konsolidāciju ar vismazākajiem
zaudējumiem nākotnē. Jo mums ir svarīgi, lai šo budžetu atbalstītu ne tikai viena
pati valdība, ne tikai dažas valdošās koalīcijas partijas, bet visa Saeima un arī
visa sabiedrība. Jo tad, godātie kolēģi, ministri, mums būs mazāk jābaidās no tā,
ka kāds darba devējs vai uzņēmējs meklēs ceļu, kā apiet šos jauninājumus
nodokļu likumos, par kuriem diemžēl nav vienprātības ne ministru starpā, ne
valdības partiju starpā un nav arī vienprātības visas valdības kopējās sarunās ar
aizdevējiem. Mazināsim šīs pretestības un mēģināsim pārliecināt sabiedrību, ka
šis tik tiešām ir vienīgais iespējamais kompromiss!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neko nevajag, sākam balsot!”)
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Ķeramies pie likumprojektu skatīšanas pirmajā
lasījumā!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Balsot!” Dep. Dz.Ābiķis: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pirmdiena,
9.novembris, pulksten 12.00.
Likumprojekta skatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības
likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās
izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pirmdiena,
9.novembris, pulksten 12.00. Likumprojekta izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Termiņš tāds pats kā iepriekšējam
likumprojektam – pirmdiena, 9.decembris, pulksten 12.00. Un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu „Grozījumi
Gada pārskatu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Tāpat kā iepriekš – 9.decembris pulksten 12.00. Un
skatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves
uzraudzību””, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 7, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Kā iepriekš – pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00.
Un izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un
zīmogošanu un tās grozījumiem””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un
zīmogošanu un tās grozījumiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšēdētāj, tāpat kā iepriekš – 9.novembris
pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu
likumā”, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.novembris
pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Iesniegšanas termiņš – 9.novembris pulksten 12.00,
un izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Iesniegšanas termiņš – 9.novembris pulksten 12.00,
un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00. Un
izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00, un
izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00. Un
izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un
slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00. Un
izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00. Un
izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 28, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00. Un
izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz pirmdienai,
9.novembrim, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 3, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00. Un
izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Dzelzceļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par aviāciju””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju
cietušajiem””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Un izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz pirmdienai,
9.novembrim, pulksten 12.00. Izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Zvejniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu
aprites likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 5, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 9.novembrim pulksten
12.00. Izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Termiņš – 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana
– 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – 3.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu
vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 7.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 7, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 3.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – 3.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Meliorācijas likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Meliorācijas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 30, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 29, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 29, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un
motociklu nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 7, atturas – 20.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – 19.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par
vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
sistēmu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.novembris
pulksten 12.00, izskatīšana – 1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Tiesībsarga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts meža dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada
domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 5, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts kontroles likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Muzeju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 30, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram
Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, es piedāvāju drusciņ pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas
termiņu līdz 16.novembrim, ņemot vērā, ka ar kreditoriem ne viss ir saskaņots,
sarunas turpinās un valdības koalīcijā arī vienotības nav. Lai tomēr valdība
kvalificēti paspētu iesniegt priekšlikumus kreditoru vārdā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es nesaprotu. Kāds bija jūsu piedāvājums?
V.Buzajevs. 16.novembris.
Sēdes vadītājs. 16.novembris. Tātad deputāts Buzajevs ierosina, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.novembris un izskatīšana otrajā lasījumā
– 1.decembrī.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums ir jāizšķir
balsojot. Vispirms mums jābalso par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tātad
balsosim tagad par deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta
Buzajeva priekšlikumu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam,
lasījumam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” 16.novembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 54, atturas – 8. Deputāta Buzajeva priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Eglītim! Ā, nē,
deputāts Jānis Eglītis ir nejauši piespiedis pogu, viņš negrib runāt.
Tātad paliek spēkā komisijas ierosinātais priekšlikums:
priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana
otrajā lasījumā – 1.decembrī.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Publisko
aģentūru likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Publisko
aģentūru likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana –
1.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas ārkārtas sēdes darba kārtības punkts –
likumprojekts „Par valsts budžetu 2010.gadam”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā
aicinu pieņemt likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts budžetu
2010.gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 32, atturas – 1. Likumprojekts „Par valsts budžetu
2010.gadam” pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.novembris,
pirmdiena, pulksten 12.00. Izskatīšana Saeimas sēdē – 1.decembrī.
Kolēģi! Es gribētu vēl piemetināt, ka ļoti lūdzu jūs cienīt
mūsu Saeimas darbiniekus un priekšlikumus iesniegt elektroniski. Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas ierosinājumu par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
Līdz ar to visa ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, es informēju,
godātie kolēģi, ka šodien bija paredzēts izskatīt atbildi uz deputātu Golubova,
Rubika, Fjodorova, Kabanova, Agešina, Orlova, Zemļinska, Holostova, Ivana Klementjeva un
Vidavska jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par valsts valodas
zināšanu prasmi”. Uz šo jautājumu ir saņemta tieslietu ministra rakstiska
atbilde, kas apmierina jautājuma iesniedzējus. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde
šodien nenotiks.
Tad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, Zaļo un
Zemnieku savienība… Nē, viņš tomēr negrib neko paziņot.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina
Druviete, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Tomēr vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisija! Uz piecām minūtēm! Divi
likumprojekti!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada
5.novembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Savukārt Saeimas 5.novembra kārtējā sēde sāksies nu jau pēc 14
minūtēm, pulksten 17.10.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 13. (ārkārtas) sēde
2009.gada 5.novembrī
Datums: 05.11.2009 09:02:27 bal001
Par – 69, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (826/Lm9)
Datums: 05.11.2009 09:03:01 bal002
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 84)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) (827/Lm9)
Datums: 05.11.2009 09:04:49 bal003
Par – 54, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1493/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:05:20 bal004
Par – 54, pret – 26, atturas – 0. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1492/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:05:50 bal005
Par – 55, pret – 22, atturas – 0. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1505/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:06:18 bal006
Par – 55, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Gada pārskatu likumā (1506/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:06:49 bal007
Par – 55, pret – 25, atturas – 0. (Reģistr. – 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1507/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:07:29 bal008
Par – 59, pret – 29, atturas – 0. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” (1508/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:08:00 bal009
Par – 58, pret – 27, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1509/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:08:36 bal010
Par – 61, pret – 25, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1510/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:09:06 bal011
Par – 58, pret – 27, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1511/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:09:48 bal012
Par – 59, pret – 26, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts apbalvojumu likumā (1512/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:10:16 bal013
Par – 57, pret – 30, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1513/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:10:47 bal014
Par – 57, pret – 29, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1514/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:11:17 bal015
Par – 59, pret – 28, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1515/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:11:56 bal016
Par – 59, pret – 29, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1516/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:12:23 bal017
Par – 55, pret – 27, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:13:00 bal018
Par – 59, pret – 28, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1518/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:13:25 bal019
Par – 58, pret – 25, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (1519/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:13:50 bal020
Par – 59, pret – 26, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1520/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:14:15 bal021
Par – 60, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par aviāciju” (1521/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:14:44 bal022
Par – 61, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1522/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:15:14 bal023
Par – 58, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1523/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:15:43 bal024
Par – 55, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1524/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:16:08 bal025
Par – 60, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Farmācijas likumā (1525/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:16:36 bal026
Par – 61, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1526/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:17:03 bal027
Par – 59, pret – 24, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zvejniecības likumā (1527/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:17:34 bal028
Par – 61, pret – 24, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1528/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:18:02 bal029
Par – 58, pret – 25, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1529/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:18:29 bal030
Par – 60, pret – 25, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1530/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:18:57 bal031
Par – 62, pret – 23, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1531/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:19:23 bal032
Par – 59, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Konkurences likumā (1532/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:19:52 bal033
Par – 60, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1533/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:20:23 bal034
Par – 61, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1535/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:20:53 bal035
Par – 60, pret – 25, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1536/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:21:19 bal036
Par – 61, pret – 22, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1537/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:21:45 bal037
Par – 62, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1538/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:22:11 bal038
Par – 63, pret – 28, atturas – 0. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Meliorācijas likums (1539/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:22:38 bal039
Par – 60, pret – 25, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1540/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:23:05 bal040
Par – 60, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1541/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:23:32 bal041
Par – 61, pret – 30, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1542/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:24:02 bal042
Par – 60, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (1543/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:24:29 bal043
Par – 55, pret – 25, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1544/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:24:59 bal044
Par – 59, pret – 24, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1545/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:25:27 bal045
Par – 60, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1546/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:26:00 bal046
Par – 60, pret – 28, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu (1547/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:26:30 bal047
Par – 58, pret – 25, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1548/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:26:57 bal048
Par – 61, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1549/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:27:25 bal049
Par – 60, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1550/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:27:52 bal050
Par – 62, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1551/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:28:18 bal051
Par – 60, pret – 25, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1552/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:28:42 bal052
Par – 61, pret – 25, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesībsarga likumā (1553/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:29:10 bal053
Par – 61, pret – 27, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1554/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:29:42 bal054
Par – 59, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1555/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:30:09 bal055
Par – 60, pret – 30, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1556/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:30:33 bal056
Par – 58, pret – 28, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Darba likumā (1557/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:30:58 bal057
Par – 53, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārstniecības likumā (1558/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:31:26 bal058
Par – 61, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts kontroles likumā (1559/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:31:55 bal059
Par – 60, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1560/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:32:24 bal060
Par – 61, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1561/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:32:49 bal061
Par – 60, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1562/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:33:15 bal062
Par – 57, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1563/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:33:44 bal063
Par – 56, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1564/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:34:23 bal064
Par – 60, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1565/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:34:46 bal065
Par – 57, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Prokuratūras likumā (1566/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:35:12 bal066
Par – 57, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Muzeju likumā (1567/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:35:39 bal067
Par – 57, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārā dienesta likumā (1568/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:36:08 bal068
Par – 59, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1569/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:36:36 bal069
Par – 59, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1570/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:37:03 bal070
Par – 60, pret – 27, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:37:30 bal071
Par – 60, pret – 29, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Publisko aģentūru likums (1572/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 09:38:03 bal072
Par – 62, pret – 29, atturas – 0. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2010.gadam (1504/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:05:50 bal073
Par – 83, pret – 3, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1493/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:06:45 bal074
Par – 89, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1492/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:07:35 bal075
Par – 82, pret – 4, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1505/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:08:15 bal076
Par – 82, pret – 5, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1506/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:08:55 bal077
Par – 84, pret – 7, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1507/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:09:45 bal078
Par – 79, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” (1508/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:10:33 bal079
Par – 79, pret – 4, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1509/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:11:23 bal080
Par – 82, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1510/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:12:05 bal081
Par – 73, pret – 5, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1511/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:12:44 bal082
Par – 79, pret – 4, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts apbalvojumu likumā (1512/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:13:24 bal083
Par – 64, pret – 23, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1513/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:14:07 bal084
Par – 60, pret – 28, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1514/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:14:51 bal085
Par – 57, pret – 30, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1515/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:15:45 bal086
Par – 60, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1516/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:16:24 bal087
Par – 58, pret – 28, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:17:07 bal088
Par – 59, pret – 29, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1518/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:17:46 bal089
Par – 85, pret – 3, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (1519/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:18:22 bal090
Par – 86, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1520/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:19:03 bal091
Par – 84, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par aviāciju” (1521/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:19:42 bal092
Par – 59, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1522/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:20:21 bal093
Par – 60, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1523/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:20:59 bal094
Par – 80, pret – 7, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1524/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:21:38 bal095
Par – 78, pret – 5, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1525/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:22:14 bal096
Par – 81, pret – 3, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1526/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:22:52 bal097
Par – 73, pret – 6, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1527/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:23:31 bal098
Par – 80, pret – 5, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1528/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:24:08 bal099
Par – 79, pret – 9, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1529/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:24:43 bal100
Par – 81, pret – 6, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1530/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:25:20 bal101
Par – 77, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1531/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:25:55 bal102
Par – 70, pret – 12, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1532/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:26:31 bal103
Par – 81, pret – 5, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1533/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:27:08 bal104
Par – 60, pret – 22, atturas – 7. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1535/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:27:43 bal105
Par – 75, pret – 7, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1536/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:28:18 bal106
Par – 81, pret – 6, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1537/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:28:55 bal107
Par – 80, pret – 3, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1538/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:29:28 bal108
Par – 74, pret – 6, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Meliorācijas likums (1539/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:30:04 bal109
Par – 61, pret – 30, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1540/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:30:42 bal110
Par – 57, pret – 29, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1541/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:31:20 bal111
Par – 57, pret – 29, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1542/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:32:01 bal112
Par – 61, pret – 28, atturas – 2. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (1543/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:32:38 bal113
Par – 75, pret – 8, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1544/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:33:15 bal114
Par – 62, pret – 7, atturas – 20. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1545/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:33:52 bal115
Par – 62, pret – 10, atturas – 19. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1546/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:34:33 bal116
Par – 81, pret – 8, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu (1547/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:35:14 bal117
Par – 81, pret – 6, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1548/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:35:50 bal118
Par – 80, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1549/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:36:27 bal119
Par – 76, pret – 5, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1550/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:37:03 bal120
Par – 81, pret – 4, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1551/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:37:52 bal121
Par – 81, pret – 6, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1552/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:38:29 bal122
Par – 81, pret – 6, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (1553/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:39:06 bal123
Par – 73, pret – 5, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1554/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:39:45 bal124
Par – 79, pret – 5, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1555/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:40:22 bal125
Par – 80, pret – 5, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1556/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:40:59 bal126
Par – 80, pret – 1, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1557/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:41:34 bal127
Par – 80, pret – 3, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1558/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:42:10 bal128
Par – 81, pret – 5, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (1559/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:42:48 bal129
Par – 84, pret – 5, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1560/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:43:24 bal130
Par – 78, pret – 5, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1561/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:44:01 bal131
Par – 77, pret – 7, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1562/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:44:37 bal132
Par – 79, pret – 6, atturas – 3. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1563/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:45:15 bal133
Par – 79, pret – 4, atturas – 5. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1564/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:45:59 bal134
Par – 79, pret – 6, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1565/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:46:36 bal135
Par – 81, pret – 5, atturas – 5. (Reģistr. – 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuratūras likumā (1566/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:47:14 bal136
Par – 81, pret – 4, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1567/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:47:51 bal137
Par – 82, pret – 4, atturas – 6. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1568/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:48:31 bal138
Par – 60, pret – 27, atturas – 4. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1569/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:49:08 bal139
Par – 58, pret – 26, atturas – 5. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1570/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:49:45 bal140
Par – 58, pret – 30, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:51:29 bal141
Par – 30, pret – 54, atturas – 8. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu [16.11.2009]. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:52:19 bal142
Par – 78, pret – 8, atturas – 2. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Publisko aģentūru likums (1572/Lp9), 1.lasījums
Datums: 05.11.2009 16:53:17 bal143
Par – 64, pret – 32, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2010.gadam (1504/Lp9), 1.lasījums