Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17 un 10 minūtes. Varbūt var palūgt
vēlreiz zvanu, ja kāds no deputātiem nav nofiksējis, ka sākas kārtējā sēde.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada
5.novembra kārtējo sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt
grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Elektronisko mediju
likums” (reģ. Nr.1358/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 16.novembrim”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šā darba kārtības punkta izslēgšanu? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, protams, tradicionāli
ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības
likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad
likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Paegles,
Šadurska, Kursītes-Pakules un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās „par”.
I.Čepāne (frakcijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti labi apzinos, ka jūs esat noguruši.
Tomēr es gribu aizņemt dažas minūtes jūsu laika, runājot par grozījumiem Kārtības
rullī, kurus mēs esam iesnieguši. Un proti – par tiesnešu apstiprināšanu.
Kā mēs zinām, Satversmes 6.nodaļā ir noteikts, ka tiesneši ir
neatkarīgi, vienīgi likumam padoti. Tiesnešus apstiprina Saeima, viņi ir neatceļami,
un aizklāta balsošana paredzēta ir vienīgi par Satversmes tiesas tiesnešiem.
Savukārt Kārtības ruļļa 31.pants regulē vairāku amatpersonu,
tostarp tiesnešu, ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai
atlaišanu no amata. Un likums paredz, ka attiecībā uz šīm amatpersonām, arī uz
tiesnešiem, balsošana ir aizklāta.
Saistībā ar Satversmē noteikto tiesnešu apstiprināšanu…
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!
I.Čepāne. Šīs nedēļas sākumā „Jurista Vārdā” bija ļoti
plaša diskusija, un es arī jums ieteiktu to izlasīt. Ņemot vērā, kolēģi, juristu
viedokli, šajā sakarā mums vajadzētu padomāt un runāt par trijām lietām… par
vairākām lietām, proti, par tiesnešu kandidātu atlasi, par tiesnešu virzīšanu uz
Saeimu, par tiesnešu apstiprināšanas kārtību Saeimā un par tiesnešu darba
kvalitātes novērtēšanas iespējamību pēc apstiprināšanas.
Šodien es runāšu tikai par apstiprināšanas kārtību, jo
„Pilsoniskās Savienības” priekšlikums un arī Vairas Paegles kundzes priekšlikums
ir izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 31.panta ceturtajā daļā, kas paredzētu
šādos gadījumos atklātu balsošanu.
Šodien es nerunāšu par iespējamību tiesnešus apstiprināt ar
Valsts prezidenta lēmumu, jo tā ir saistīta ar Satversmes grozīšanu un prasa
plašāku diskusiju sabiedrībā un konstitucionālo tiesību ekspertu vidū. Kā mēs
zinām, 22.oktobrī Saeima balsoja par Administratīvās tiesas tiesneša Māra Vīganta
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms balsošanas par šo tiesnesi
debašu nebija, viņa kandidatūra tika izskatīta Juridiskajā komisijā, kur tā tika
apspriesta visai, es gribētu teikt, pavirši.
Taču Saeimas sēdē atšķirībā no citām reizēm „par”
nobalsoja 26, pret – 43, atturējās – 14. Lēmuma projekts tika noraidīts. Pēc tam
no deputātu puses tika skaidrots, ka viņš ir bijis, iespējams, pārāk jauns. Tā
Muižnieces kundze teica. Plašsaziņas līdzekļos pēc balsojuma parādījās
informācija, ka viņš savulaik ir lēmis par vienas smagos noziegumos apsūdzētas
personas arestu, bet vēlāk noskaidrojās, ka šī persona ir tagadējais ZZS premjera
amata kandidāts. Kad jautāts tika ZZS frakcijai, viņi publiski teica, ka tā esot tikai
sagadīšanās un ka balsošana par tiesnešiem esot katra deputāta individuāla lieta,
par kuru nevienam nekas neesot jāzina. Taču notikušais Saeimas aizklātais balsojums
pret tiesneša Vīganta apstiprināšanu, manuprāt, ir ļoti negatīvs signāls visiem
tiesnešiem. Un kāpēc?
Tiesnešiem ar šo balsojumu ir dots skaidrs un nepārprotams signāls,
ka viens vai otrs tiesneša nolēmums var skart šo tiesnesi personīgi. Es gribu
pievērst uzmanību tam, ka Administratīvās tiesas tiesvedībā atrodas partiju
priekšvēlēšanu reklāmu izdevumu pārsniegšanas lietas, kur ir iemaisīta liela daļa
no klātesošajām partijām. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka tiek izskatīta
krimināllieta, kur kā smagos noziegumos apsūdzētais figurē šis pats ZZS premjera
amata kandidāts, un līdz ar to tiesneši nevar būt droši, ka viens vai otrs nolēmums
neskars tiesnesi personīgi.
Es pievienojos Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora un
vienlaikus Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājam Jānim Neimaņa
kungam, ka šis gadījums bija ļoti negatīvs signāls tiem, kuri vēlas valstī tiesisko
drošību. Es pievienojos arī Egila Levita kunga viedoklim, ka Saeimai vajadzētu
vērtēt tiesneša amata kandidātu reputāciju, par to publiski debatējot.
Godātie kolēģi! Lai novērstu politiski nepamatotus vērtējumus,
mēs iesakām šādos gadījumos ieviest atklātu balsošanu, jo sarunāšana „pa
kluso” un pa kaktiem, manuprāt, grauj Saeimas locekļu reputāciju, jo vēlētājiem
būtu jāzina deputāta, par kuru viņš balsojis, rīcība.
Priekšlikuma iesniedzēju vārdā es lūdzu atbalstīt šo grozījumu
nodošanu Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ja frakcijas „Pilsoniskā Savienība” kaut viens
pārstāvis strādātu Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā, kura izstrādā
jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, tad šāda savāda priekšlikuma vispār nebūtu
bijis.
Tā ka pirmais, uz ko es gribu aicināt: kolēģi, nu vismaz vienu
pārstāvi deleģējiet uz šo apakškomisiju! Pretējā gadījumā mēs velti tērējam
laiku un nodarbojamies ar tukšu salmu kulšanu. Bet, ja runā par aizklātu vai atklātu
balsojumu, tad ikviens no deputātiem var būt prasītājs, var būt atbildētājs tiesā,
var būt cietušais, var būt liecinieks un tā tālāk… var būt procesuāla persona.
Un šajā situācijā sanāks tā, Čepānes kundze, ka būs jāizsaka noraidījums
jebkuram Latvijas tiesnesim, par kuru mēs esam piedalījušies balsojumā. Jo pretējai
pusei būs iemesls pārmest šim tiesnesim, kurš skaidri zinās, ka mēs esam balsojuši
„par”… būs iemesls pārmest šim tiesnesim, ka šis tiesnesis izrāda pateicību
par balsojumu „par”. Tiesnesim, kurš būs pretējā pusē un pret kuru jūs būsiet
balsojis „pret” vai būs… konkrēti lems jums… pretējai pusei par labu. Jums būs
pamats izteikt noraidījumu, jo, redziet, jūs esat balsojis „pret” šo tiesnesi.
Līdz ar to šis aizklātais balsojums ir vienīgais līdzeklis, kā
novērst interešu konfliktu starp procesa dalībnieku un tiesnesi. Procesa dalībnieku,
kurš jebkurā gadījumā var būt šis balsotājs. Tāpēc aizklātais balsojums
ievērojami mazina šo interešu konflikta risku starp deputātu kā procesuālu personu
un tiesnesi, kurš izskata konkrēto lietu.
Un, ja runā par braukšanu no viena grāvja otrā, tad es aicinu
tomēr nevis karstgalvīgi lemt par šīm lietām, bet vienkārši savākt desmit
deputātu parakstus un 140.panta kārtībā, ja tiešām situācija ir līdzīga, kāda
bijusi, ierosināt balsošanu ar zīmēm, nevis nākt klajā ar šādiem priekšlikumiem.
Un ir vēl viena lieta, ko jūs esat, kolēģi, aizmirsuši! Jūs esat
aizmirsuši pagājušā… Čepānes kundze, jūs esat aizmirsuši pagājušā gada
jūnija balsojumu. Pagājušā gada jūnijā tika balsots par Velgas Gailītes, Centra
rajona tiesneses, apstiprināšanu Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā. Un tad
jautāsim: kā mēs katrs toreiz balsojām? Kāpēc toreiz neviens neprotestēja, ka bija
negatīvs balsojums?
Lūdzu, atbildiet pirmām kārtām sev!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Čepānes,
Paegles, Šadurska, Kursītes-Pakules un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” (No zāles: „Galīga haltūra!”) nodošanu
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, atturas – 12. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apakšsadaļu „Par
atvaļinājumu piešķiršanu”, mums jālemj par vēl iespējamiem grozījumiem sēdes
darba kārtībā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Labāk ne!”)
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šīs pašas
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības
likumā” iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana”, protams. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ir iebildumi!”) Tātad mums jāizšķir šis jautājums
balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret!”), iekļaujot sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Pirmais lasījums šim likumprojektam
ir iekļauts sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli kā pēdējais jautājums šajā sadaļā.
Un tagad sākam izskatīt apakšsadaļu „Par atvaļinājumu
piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Intas Feldmanes iesniegumu
ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir
piešķīris šo atvaļinājumu, un šis jautājums nav balsojams.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Ineses Šleseres
iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas
Prezidijs ir piešķīris šo atvaļinājumu, un arī šis jautājums nav balsojams.
Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums šajā brīdī izsludināt
šajā sēdē pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai – tātad līdz 12.novembrim
pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti
neiebilst. Tātad sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz ceturtdienai –
12.novembrim pulksten 9.00.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lū ģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Uzaicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju sanākt
uz sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar! Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris
Dalbiņš… Paldies, redzu! Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš, Baiba Rivža… Paldies,
redzu! Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu. Uz redzēšanos!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad pārtraukums līdz 12.novembrim pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 14.sēde
2009.gada 5.novembrī
Datums: 05.11.2009 17:23:17 bal001
Par – 15, pret – 59, atturas – 12. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1502/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 05.11.2009 17:24:44 bal002
Par – 81, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1501/Lp9), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā