Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 15.oktobra sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba
kārtībā iekļaut nodošanai komisijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru kabinets ir iesniedzis lūgumu iekļaut sēdes darba
kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo
bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā
operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Jaundžeikara,
Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča, Feldmanes, Šleseres,
Štokenberga un Baštika – sagatavoto pieprasījumu iekšlietu ministrei Lindai
Mūrniecei „Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”.
Pieprasījums ir saņemts laikā, tātad tas ir iekļauts sēdes darba kārtības sadaļā
„Deputātu pieprasījumi”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas pieprasījumu ar lūgumu izskatīt sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 21.punktu – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu sēdes darba kārtībā iekļaut
likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības
22.punktu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu sēdes darba kārtībā iekļaut
Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9)
2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apsardzes drošības
likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”. Runāt „par” pieteicies deputāts Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ierobežojums
Latvijas nepilsoņiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju apsardzes darbības
veikšanai nav samērīgs ar sabiedrisko drošību kā leģitīmu mērķi un līdz ar to
būtu pārskatāms. Tas ir ne PCTVL, bet Latvijas tiesībsarga viedoklis, kas bija pausts
30.septembrī atzinumā pārbaudes lietā par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību
atšķirību. Savukārt pārbaude tika uzsākta pēc mūsu frakcijas ierosinājuma tieši
pirms diviem gadiem – 2007.gada 15.oktobrī. Šis datums – 15.oktobris – nav
iekļauts oficiāli atzīmējamo datumu sarakstā, bet ir ļoti pazīstams vismaz Latvijas
minoritāšu vidē. Mēs to saucam par nepilsoņu dienu, jo tieši pirms 18 gadiem
Latvijas Augstākā padome tika pieņēmusi lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu
tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem un līdz ar to atņēma
politiskās tiesības apmēram vienai trešdaļai savu vēlētāju.
Tiesībsargs, pamatojoties uz šo 15.oktobra vēstuli, ierosināja
pārbaudes lietu, kuras ietvaros veselu gadu tika apkopota dažādu par konkrētajiem
ierobežojumiem atbildīgo valsts iestāžu paskaidrojumi šajā sakarā.
30.septembrī šajā pārbaudes lietā tika publicēts 30 lapaspušu
biezs atzinums, kurā tiesībsargs atzina, ka septiņas no astoņdesmit tiesību
atšķirībām ir neproporcionālas un tās ir jāatceļ. Apspriežamās nepilsoņu
tiesības saņemt atļauju apsardzes darbības veikšanai tika minētas atzinumā kā
pirmās.
Gada laikā PCTVL vairākkārt mēģināja panākt, lai valdošā
koalīcija vai pats tiesībsargs iniciē attiecīgo atšķirību atcelšanu, arī
vēršoties pie Pilsonības likuma izpildes komisijas un Saeimas priekšsēdētāja. Beigu
beigās PCTVL pati sagatavoja un iesniedza septiņus likumprojektus, to skaitā arī
likumprojektu „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.
PCTVL neprasa neko vairāk par to, ko ir vēlējies tiesībsargs, un
likumprojekta anotācijā plaši tiek citēts Latvijas galvenais cilvēktiesību
aizstāvis. Tāpat anotācijā ir atsauce uz tiesībsarga vēstuli Valsts prezidentam
Valdim Zatleram, kurā tiesībsargs uzskata, ka valsts galvenais uzdevums ir nevis
ierobežojumu atcelšana nepilsoņiem, bet nepilsoņu skaita samazināšana.
Likumprojekta anotācijā, balstoties uz 2009.gada pirmā pusgada
datiem, ir arī raksturota šī galvenā mērķa izpilde: nepilsoņu skaits šajā laikā
ir samazinājies par apmēram 7000 cilvēkiem jeb par 2 procentiem. Tajā skaitā 62
procenti no nepilsoņu skaita ir samazinājums uz mirstības rēķina, aptuveni 22
procenti – iegūstot Latvijas Republikas pilsonību un 17 – emigrējot vai iegūstot
citas valsts pilsonību. Vecākā gadagājuma cilvēku naturalizācijas tempi ir tādi,
ka, lai visi viņi iegūtu Latvijas pilsonību, būtu jāpaiet tūkstoš gadiem.
Valdošās koalīcijas lēmums, kas tika pieņemts aizvakar, – vispār likvidēt
Naturalizācijas pārvaldi – acīmredzami ir no tās pašas operas.
Šā gada 6.oktobrī likumprojekts ir izskatīts un apstiprināts
Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomē, kura apvieno 50 mazākumtautību
organizācijas. PCTVL un visu mazākumtautību sabiedrība aicina Saeimu negaidīt vēl
tūkstoš gadu un samazināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem jau šodien
– kaut vai tādā apjomā, kuram var piekrist tiesībsargs.
Aicinu balsot „par” likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības
likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”. Runāt „par” pieteicies deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL frakcija)
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šobrīd Detektīvdarbības
likuma 4.panta 1.punkts skan sekojoši: detektīvsabiedrības vadītājs un ikviena
persona, kas ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, ir Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts
par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība vai
atkarība no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām.
Mēs redzam šeit divas nepilsoņu tiesību ierobežojuma īpatnības.
Pirmkārt, šis ierobežojums ir starp 17 pārējiem, kuri paredz, ka
salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne
tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem.
Derētu atzīmēt, ka nav zināms neviens gadījums, kad kāda no privilēģijām
saskaņā ar kārtējo regulu vai direktīvu būtu kļuvusi pieejama arī Latvijas
nepilsoņiem.
Otrkārt, šis ierobežojums ir starp tiem 25, kuru raksturs
tīšuprāt aizvaino Latvijas nepilsoņus, jo līdzās nepilsoņiem kādas konkrētas
tiesības tiek atņemtas alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem un
naidīgu organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.
Turpmāk es īsi izklāstīšu oficiālo Latvijas tiesībsarga viedokli
attiecībā uz minēto ierobežojumu.
Pirmkārt. Detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību
aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām
personām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, jāizvērtē tās šīm personām
piešķirtās tiesības, kuru prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta
sabiedriskā drošība. Svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā
līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita
leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiska prasība, proti, ka attiecīgā persona nav
sodīta, un tā tālāk.
Otrkārt. Detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav saistīti
ar darbībām ar šaujamieročiem.
Treškārt. Jāuzsver, ka likumā ir noteikts tiesisks regulējums par
aizliegumu izsniegt licenci tām detektīvsabiedrībām, kuru pārvaldes institūcijās
amatus ieņem personas, par kurām Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu
rīcībā ir ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem vai
šaubīgiem formējumiem. Tātad sabiedriskās drošības kā leģitīma mērķa
sasniegšanai jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo
personu pilsonību.
Ņemot vērā detektīvsabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību
(galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu), kā arī augstākminētos
ierobežojumus, tiesībsargs uzskata, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu
kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas
ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, statusu.
Aicinu Saeimu pievienoties tiesībsarga viedoklim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodošanu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patentu likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Buhvalovs. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man īsi izklāstīt tiesībsarga
pamatojumu grozījumu nepieciešamībai Patentu likumā.
Saskaņā ar Patentu likumu profesionālo patentpilnvaroto reģistrā
var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona ir Latvijas vai citas Eiropas
Savienības dalībvalsts pilsonis. Analizējot likumā noteiktās profesionālo
patentpilnvaroto funkcijas, secināju, ka tās ir saistītas ar juridisko vai fizisko
personu pārstāvēšanu Patentu valdē. Ierobežojot nepilsoņu tiesības iegūt
profesionāla patentpilnvarotā statusu, faktiski tiek ierobežotas arī minēto personu
tiesības izvēlēties pārstāvja kandidātu. Ņemot vērā minēto, Patentu valdei tika
nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt pamatotu viedokli par objektīviem iemesliem, uz
kuriem ir pamatota Patentu likumā ietvertā atšķirīgā attieksme. Savā atbildes
vēstulē Patentu valde norāda, ka pilsonības kritērijs attiecībā uz profesionāla
patentpilnvarotā amatu ir izvirzīts konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu,
kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Padomes regulā par Kopienas preču zīmi.
Gan konvencijas, gan regulas tekstā angļu valodā tiek lietoti vārdi „kādas
dalībvalsts pilsonis”. Teleoloģiskās interpretācijas rezultātā var secināt, ka
gan augstāk minētās konvencijas, gan regulas sākotnējais mērķis nebija noteikt
atsevišķu regulējumu Latvijas Republikas nepilsoņiem, bet gan paredzēt iespējas
iegūt profesionāla patentpilnvarotā statusu dalībvalstu pilsoņiem pretstatā trešās
valsts pilsoņiem. Uzskatu, ka šajā gadījumā prevalē princips, saskaņā ar kuru
personai ir tiesības izvēlēties pārstāvi savu tiesību un likumīgo interešu
aizsardzībai, kā arī tas apstāklis, ka no tiesību teorijas viedokļa nepilsoņa
statuss nav pielīdzināms bezvalstnieka vai ārvalstnieka statusam. Tas, ka persona ir
iekļauta profesionālo patentpilnvaroto sarakstā, nenozīmē, ka attiecīgais
uzņēmējs izvēlēsies tieši viņu. Respektīvi, uzņēmējam pašam ir izvēles
iespējas ņemt vai neņemt nepilsoni par savu pārstāvi.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atzīstams, ka nepilsoņiem
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz profesionālā patentpilnvarotā statusa iegūšanu
ir nesamērīgi. Uzskatu, ka sabiedrības interesēm atbilstošāk ir noteikt minētajai
profesijai prasību nevis attiecībā uz pilsonību, bet gan attiecībā uz augstu
profesionalitāti, kā arī pilnīgām latviešu valodas un vismaz vienas svešvalodas
zināšanām.
Aicinu arī Saeimu pievienoties tiesībsarga viedoklim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Patentu likumā”
nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas
Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Nepieciešamību atcelt ierobežojumus
nepilsoņiem strādāt par advokātiem atzina ne tikai mūsdienu oficiālā tiesībsarga
paaudze. Šādu atzinumu pirmo reizi bija devis jau 1996.gada decembrī Valsts
cilvēktiesību birojs. Šis ierobežojums tika ieviests 1993.gada 27.aprīlī, tātad
pirms 16 gadiem.
Tiesībsargs savā atzinumā ir teicis, ka advokāti ir tiesu sistēmai
piederīgas personas. Savukārt tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa. Taču advokāts
nerīkojas valsts vārdā, viņam primārās ir klienta, nevis valsts intereses, viņa
lēmumi nav saistoši. Klientam ir brīva izvēle attiecībā uz advokātu, un tas
nozīmē, ka valstij nav pamata iejaukties šajās tiesiskajās attiecībās ar papildu
ierobežojumu uzlikšanu. Citāta beigas.
Turklāt Latvijā ir atļauts veikt advokāta darbību arī ES valstu
pilsoņiem. Šajā sakarā Latvijas tiesībsargs uzskata, ka pastāv vairākas jomas,
attiecībā uz kurām normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas
tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu
pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem
parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti.
Tātad būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un
likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES
pilsoņiem. Citāta beigas.
Interesanti, ka ierobežojums nepilsoņiem strādāt par advokātiem
nebūt nav Latvijas izgudrojums. Šāds ierobežojums pastāvēja ebrejiem Trešajā
reihā. Turklāt Hitlera nacistiskie juristi sprieda pilnīgi pretēji nekā Latvijas
tiesībsargs, pielīdzinādami advokātus nevis privātpersonām, kuras aizstāv klientus,
bet gan varas ierēdņiem. Tieši šādus iebildumus pret tiesībsarga viedokli pēc 70
gadiem izvirza arī Latvijas Tieslietu ministrija.
Vispār, salīdzinot ebreju stāvokli Hitlera laikos ar nepilsoņu
stāvokli Dombrovska laikā, varētu saskatīt vēl dažas interesantas līdzības.
Pirmkārt, ar tiem, kam agrāk bija politiskās tiesības, kuras vēlāk tiem atņēma ar
vienu likumdošanas aktu. Latvijā tas bija Augstākās padomes lēmums, kura 18.gadadienu
mēs atzīmējam šodien. Vācijā tas bija 1935.gada 15.septembra likums par reiha
pilsonību, kurā ir rakstīts, ka ebrejs nevar būt par reiha pilsoni, viņam nevar būt
arī balsstiesību politiskajos jautājumos, viņš nevar ieņemt amatus valsts
iestādēs.
Nirnbergas tribunālā tika minēti 12 normatīvie akti, ar kuriem
ieviesa aizliegumus ebrejiem strādāt noteiktās profesijās. Šajā ziņā Latvija
pavirzījusies daudz tālāk. Pie mums attiecībā uz nepilsoņiem ir 80 šādu
aizliegumu. Profesiju aizliegumu ieviešana Vācijā, sākot ar 1935.gadu, bija tikai
pirmais solis ebreju vajāšanā, un pēc četriem gadiem nacisti pārgāja pie ebreju
jautājuma galīgās atrisināšanas. Par laimi, šajā jomā nepastāv pilnīga
analoģija ar situāciju Latvijā, taču ievērību pelna tas fakts, ka nepilsoņu skaits
2009.gada pirmajā pusgadā tikai par 11 procentiem samazinājās uz viņu
naturalizācijas rēķina, bet par 62 procentiem – uz nepilsoņu mirstības rēķina.
Sakarā ar to aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu
komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska sagatavotā
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodošanu
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes
reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kungi un cienījamās dāmas!
Mūsu likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu
pilsētās”” paredz atcelt pastāvošo ierobežojumu nepilsoņiem zemes gabalus
pilsētās izpirkt par sertifikātiem.
Šodien nav pirmā reize, kad mēs ierosinām atcel kādu
ierobežojumu, kas diskriminē Latvijas nepilsoņus, bet šobrīd pastāv arī viena
būtiska atšķirība.
Pirms iesniegt šodienas likumprojektu komplektu, un tie ir septiņi
likumprojekti (No zāles dep. J.Dobelis: „Vairs nav septiņi! Viss!”), kas
saistīti ar nepilsoņu tiesībām, mēs uzrakstījām iesniegumu Latvijas tiesībsargam
ar lūgumu pārbaudīt, vai visas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās ir
pamatotas.
Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu un pēc ilgas izmeklēšanas
publicēja atzinumu. Atzinumā teikts, ka ir tādi ierobežojumi, kuriem nav nekāda
likumīga pamatojuma. Un attiecībā uz apspriežamo likumu tiesībsargs pauda šādu
slēdzienu.
Pašreiz likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta
pirmajā daļā ir teikts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, mantojot zemes gabalu
vai saņemot dāvinājumā neizpirkto zemes gabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai
augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas
sertifikātiem. Un šis ierobežojums nepamatoti nostāda nepilsoņus nelabvēlīgā
situācijā.
Tiesībsargs raksta: „Nav saskatāms objektīvs pamats
ierobežojumiem, ka nepilsoņiem netiek piešķirtas tiesības likuma „Par zemes
reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā minētās tiesības. Šādiem
ierobežojumiem nav leģitīma mērķa. Uzskatu, ka sabiedrība negūst labumu no minētā
nepilsoņu tiesību ierobežojuma. Nav samērīgi un tiesiski likuma „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nepiešķirt
nepilsoņiem tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem,
jo citos likumā noteiktajos gadījumos nepilsoņiem ir piešķirtas tiesības iegūt zemi
īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem.” Protams, mēs ļoti
labi saprotam, ka šim ierobežojumam pašlaik ir simboliska nozīme, nevis praktiska.
Man ir uzticēts pienākums aicināt kolēģus atbalstīt mūsu
priekšlikumu, un, nobeidzot savu uzstāšanos, es to arī darīšu. Es lūdzu atbalstīt
PCTVL priekšlikumu atcelt šo novecojušo un simbolisko ierobežojumu, kuram patlaban nav
nekādas praktiskas nozīmes. Es lūdzu atbalstīt. Bet man nav nekādu ilūziju, ka
Saeimas vairākums šodien nobalsos „par” šo mūsu ierosinājumu.
Protams, šis ierobežojums ir simbolisks, bet šodienas apstākļos
vēlētāju vairākumam ir ļoti būtiski apzināties, ka ir vēl viena iedzīvotāju
kategorija, kura atrodas pat sliktākā situācijā nekā Latvijas pilsoņi. Un tāpēc
– un tikai tāpēc! – šis ierobežojums netiks šodien atcelts.
Paldies par uzmanību. Bet mēs to darīsim vēl un vēlreiz, jo ir
tāds izteiciens, ka Kartāgai jābūt iznīcinātai. Un līdz brīdim, kad visi
ierobežojumi nepilsoņu tiesībās tiks atcelti, mēs atgādināsim Saeimai, ka tas ir
nepieciešams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta
„Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodošanu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Atļausiet man izklāstīt tiesībsarga
pamatojumu grozījumu nepieciešamībai likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās”.
Likuma 20.pants noteic, ka personas, kuras nav Latvijas Republikas vai
Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī kompānijas, kurās šīm personām pieder vairāk
par pusi pamatkapitāla, var iegādāties zemi pilsētās un lauku apvidos tikai ar
īpašu pašvaldības atļauju. Minētajām personām ir aizliegts iegādāties zemi
pierobežas zonā, jūras un upju aizsargjoslās, kā arī lauksaimniecības un meža
zemi, zemesgabalus rezervātos un derīgo izrakteņu vietās. Gadījumos, kad Latvijas
Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi zaudē kontroli pār kompānijas kapitālu, ar
pašvaldības lēmumu agrāk iegādātā zeme tiek atsavināta divu gadu laikā.
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. un
21.pantā tika veikti grozījumi, kas piešķir tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem
iegūt īpašumā zemi saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Tieslietu ministrija norāda, ka zemes reformas likumos noteiktās atšķirības pilsoņu
un nepilsoņu tiesībās primāri ir politisks lēmums, kas tika pieņemts saistībā ar
Latvijā pastāvošo ekonomisko, demogrāfisko un ģeogrāfisko situāciju, kāda
izveidojās valstīs, kuras atrodas neatkarības atjaunošanas un nostiprināšanas
ceļā.
Likumā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem veikt darījumus ar zemi
nav samērīgi. Noteikto ierobežojumu sākotnējais mērķis – novērst Latvijas zemes
iespējamo izpārdošanu – netiek sasniegts, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā
tās pilsoņi var brīvi veikt darījumus ar Latvijas zemi. Vairums no Latvijas
nepilsoņiem ilgstoši dzīvo un strādā Latvijā. Viņiem ir izveidojusies noturīga
saite ar Latvijas valsti. Vērtējot iespējamo zemes izpārdošanas risku, uzskatu, ka
Latvijas nepilsoņiem pārsvarā ir lielāka saikne ar Latviju nekā Eiropas Savienības
pilsoņiem. Tāpēc, ļaujot brīvi veikt darījumus ar zemi Eiropas Savienības
pilsoņiem, pastāv lielāks zemes izpārdošanas risks.
Tāpat arī Eiropas Padome, vērtējot ar tiem trešo valstu pilsoņiem
saistītos jautājumus, kuri ilgstoši dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir
norādījusi, ka trešo valstu pilsoņiem nepieciešamas vienlīdzīgas tiesības, kas
būtu pēc iespējas tuvākas Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Latvijā, tai
iestājoties Eiropas Savienībā un piešķirot Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības
brīvi veikt darījumus ar zemi, ir būtiski mainījušies apstākļi, kas ir nepilsoņiem
noteikto ierobežojumu pamatā.
„Uzskatu, ka likumdevējam būtu jāpārvērtē nepilsoņu
ierobežojumu pamatotība un samērīgums.” Tas ir tiesībsarga viedoklis. Aicinu Saeimu
pievienoties tiesībsarga viedoklim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu, vārds
deputātei Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šis likumprojekts Saeimā patlaban tiek
izskatīts. Tas ir atvērts, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās
šopirmdien, 12.datumā. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo visi priekšlikumi bija
jāiesniedz jau šajā atvērtajā likumprojektā. Taupīsim savu laiku!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 60, atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, kurš runās „pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kas ir nepilsonis? (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Neviens nezina!”) Nepilsonis ir okupācijas seku radīts produkts. Tas ir
pārejošs, īslaicīgs. Nepilsoņu skaits lēnām un nemitīgi sarūk. Lūk! Turklāt
viņiem visiem ir dota iespēja godīgi naturalizēties, bet ne visi no viņiem godīgi
grib naturalizēties. Pagaidām viņi ir instruments politikāņu rokās, kuri visu laiku
viņu kustinās tad, kad viņiem ienāks prātā. Zināms skaits nepilsoņu ir teikuši,
ka viņi kļūtu par pilsoņiem, bet viņiem gribas atvieglojumus naturalizācijas
procesā. Un tad man jāprasa dažiem nepilsoņiem, kā viņi uzvedas. (No zāles dep.
J.Pliners: „Par tēmu, lūdzu!”) Viens uzvedas tā, kā reizēm uzvedas Pliners (No
zāles dep. J.Pliners: „Bet kā Dobelis neuzvedas neviens!”); viens domā, ka
šeit ir PSRS, cits atkal domā, ka te ir Krievija. Neviens no viņiem diemžēl nedomā
tā kā Dobelis. Viens otrs domā, ka tuvākā vai tālākā laikā te būs Krievija.
Nodzīvo 50 gadus Latvijā, bet valodu neprot un grib, lai viņu tagad atviegloti uz
rociņām naturalizē. Ko viņš darīs, neprazdams valodu un būdams pilsonis? (No
zāles dep. J.Pliners: „Dzīvos!”)
Tagad jautājums tālāk. Ko šādi mākslīgi veidoti Eiropas Kopienas
pastāvīgā iedzīvotāja statusu ieguvušie… ko viņi pārstāvēs Eiropā? Par ko
viņi tur runās? Tie būs vienotās un nedalāmās valsts pārstāvji. Tur tomēr krievu
valodā parasti nerunā; nu, daži ir iemācījušies. Līdz ar to tas priekšlikums kā
tāds jau principā ir absurds. Es saprotu, ka regulāri, tuvojoties nākamajam gadam,
būs atkal un atkal runa par nepilsoņiem. Labsirdīgais Romāns Apsītis, gribēdams
nomierināt sabiedrību, pateica dažus jaukus teikumus. Un šinī sakarībā uzreiz
paskatieties, kas par lērumu priekšlikumu parādījās! Agrāk viņi tā šāva pa
vienam – vienā nozarē, otrā. Nu ir vesels bars. Un par katru priekšlikumu ir
sagatavotas runas. Nu, nāciet un arī par šito parunājiet! (No zāles dep.
J.Pliners: „Iesim arī!”) Ko tāds nepilsonis darīs Eiropas Kopienā… ko viņš
vispār… ar ko viņš tur grib nodarboties…
Līdz ar to nav nekāda pamata, ne mazākā pamata, kaut kādus
statusus piešķirt tiem, kuru rīcība ir neprognozējama. Daži no viņiem vienos
svētkos atgādinās par lieliskajām uzvarām dažādos karos, daži no viņiem –
citos. Ar vienu vārdu sakot – nu ko var darīt -, viņu skaits sarūk, tā ka lēnām
un mierīgi šis jautājums pazudīs no dienaskārtības. Ar katru nākamo Saeimu arvien
mazāk runās par šo jautājumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš runās „par”.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Atļausiet man īsi izklāstīt tiesībsarga
pamatojumu grozījumu nepieciešamībai šajā likumā.
Likums nosaka, ka nepilsoņiem jākārto eksāmens, lai viņus varētu
atzīt par Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bijusī Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga ir norādījusi, ka no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi
jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu
nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem vai
bezvalstniekiem.
No minētā secināms, ka visos jautājumos, kuros saskaņā ar
Latvijas normatīvo bāzi noteikto tiesību apjoms ir paredzēts ES pastāvīgajiem
iedzīvotājiem, tās pašas tiesības ir jāparedz arī nepilsoņiem.
Prezidente bija nosūtījusi likumu uz Saeimu otrreizējai
caurlūkošanai, taču konceptuāli attiecībā uz nepilsoņiem likums netika grozīts.
No Pilsonības likuma izriet, ka nepilsoņa statuss nav pielīdzināms
pilsonībai. To atzinusi Augstākā tiesa. Nepilsoņu saikne ar Latvijas Republiku ir
ciešāka nekā bezvalstniekiem vai ārvalstniekiem. No starptautisko tiesību viedokļa
nepilsoņa statusu nevar atzīt un pielīdzināt bezvalstnieka statusam. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Nelasi!”)
Analizējot ar nepilsoņu tiesībām saistītos jautājumus, Satversmes
tiesa 2005.gada 7.marta spriedumā atzina, ka līdz ar nepilsoņu likuma pieņemšanu
radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija –
Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas
statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību
apjoms pilnībā neatbilst nevienam no šādiem statusiem.
Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne
ārvalstniekiem, ne arī bezvalstniekiem, viņi ir personas ar īpašu tiesisko statusu.
ES padomes direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu mērķis ir
sekmēt personu brīvu kustību ES teritorijā, kas (No zāles dep. J.Dobelis: „Runā
no galvas! Nelasi!”), protams, ievērojamai Latvijā pastāvīgi dzīvojošu
iedzīvotāju grupai paver jaunas iespējas ceļot un strādāt ES dalībvalstīs, bet,
nosakot pienākumu kārtot eksāmenu, tiek kavēta šā mērķa sasniegšana.
Turklāt nav pamata nepilsoņiem uzlikt par pienākumu, iesniedzot
attiecīgos dokumentus, pierādīt savu nepārtraukto un likumīgo uzturēšanos Latvijas
Republikā, ja tas jau izriet no likuma par viņu statusu (No zāles dep. J.Dobelis:
„Neskaties papīrā!”), kā arī ņemot vērā minēto Satversmes tiesas atziņu
un faktiskos apstākļus, ka nepilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā pirms un pēc
iestāšanās Eiropas Savienībā. Likumā par šo statusu Latvijas Republikā, ar ko tiek
ieviesta attiecīgā ES padomes direktīva, būtu ieteicams, balstoties uz
tiesībpolitiskiem apsvērumiem, skatīt jautājumu par EK pastāvīgā iedzīvotāja
statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas. Citāts no
tiesībsarga atzinuma.
No sevis varētu piebilst, ka arī Igaunijā nepilsoņiem eksāmena
kārtošana nav paredzēta, Dobeļa kungs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ar zāli nevar
runāt!”) Aicinu arī Saeimu pievienoties tiesībsarga, Vairas Vīķes-Freibergas un
mūsu kaimiņvalsts viedoklim.
Aicinu nodot likumprojektu komisijām.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva (No zāles
dep. J.Dobelis: „Buzajev, Buzajev!”), Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska
iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 70, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības
punkta, es vēlos jūs informēt, ka šodien Latvijā vizītē uzturas Japānas parlamenta
Augšpalātas prezidents Satsuki Edas kungs. Viņš šobrīd atrodas mūsu parlamenta
zālē. Sveiksim mūsu viesi! (Aplausi.)
Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību un pārejam pie
nākamā punkta. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu
komisijai viens var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šobrīd katrs lats budžetā ir ārkārtīgi
svarīgs, un varbūt tā nav pareiza pieeja, ja mēs iesniedzam likumprojektu, ka
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji arī var ziedot dažādām organizācijām. Es savus
apsvērumus izteicu, jau arī strādājot Tautsaimniecības komisijā. Un pilnīgi un
galīgi es iebilstu arī pret šā likumprojekta steidzamību, jo redakcija ir būtiski
sakārtojama, tā nav pati pilnība. Bet kāpēc ir šie iebildumi? To es gribu izteikt
arī jums, Saeimas deputātiem.
Ja valsts uzņēmums, piemēram, „Latvenergo”, nav īpaši
izdalīts šajā sadaļā, tad arī tas var sniegt ziedojumus un saņemt 85 procentu
atvieglojumus nodokļiem. Vai nebūtu pareizāk, ka visa šī nauda, kas ir no tarifu
ieguvumiem sakrājusies peļņa, nonāk valsts budžetā un tad tiek izdalīta kultūrai,
kultūras objektiem, izglītībai, iespējams, arī sportam, valstiski domājot un lemjot
Ministru kabinetā, kur katra ministrija var aizstāvēt savas prasības un šo naudas
izlietojumu?
Šādu iemeslu dēļ es lūdzu neatbalstīt šā likumprojekta
nodošanu komisijām, jo pie tā vēl ir jāpiestrādā. Un, ja tomēr tas tiks izdarīts,
tad aicinu arī neatbalstīt steidzamību, lai kārtīgi varam izvērtēt redakcijas, kas
ir šajā likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija ļoti rūpīgi ir strādājusi ar
šo priekšlikumu, tika pieaicināti gan eksperti, gan ieinteresētās puses, arī
nevalstiskās organizācijas. Un tomēr es gribētu precizēt: ja valstij pieder kāds
uzņēmums, tad bez valsts akcepta šis uzņēmums nevar neko ziedot. Tātad pašreizējā
regulācija ir tāda, ka jāsaņem finanšu ministra atļauja. Un es nedomāju, ka
finanšu ministrs varētu atļaut kaut kādas nepareizas ziedojumu lietas.
Savukārt, ja mēs runājam par valstij nepiederošajiem uzņēmumiem,
tad skaidrs ir tas, ka līdz šim šie uzņēmumi ir varējuši ziedot, šie ziedojumi ir
bijuši ļoti nozīmīgi gan Latvijas Nacionālajai operai, gan sporta organizācijām,
gan Latvijas Bērnu fondam. Un mēs esam iestrādājuši šajā grozījumā arī precīzu
formulējumu, ka šīs sabiedriskā labuma organizācijas… ziedojumi sabiedriskā labuma
organizācijām nedrīkst būt ietverti tarifus pamatojošās izmaksās. Tas nozīmē, ka
šis ziedojums nekādā veidā patērētājam nesadārdzinās saņemto pakalpojumu un
nesadārdzinās tarifu.
Tādēļ aicinu nodot gan komisijām, gan arī atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta
„Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 15.oktobrī”.
Deputāts Artis Pabriks lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada
15.oktobrī, bet mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada
15.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam Pabrikam 15.oktobrī ir piešķirts.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir izskatījusi un, aizklāti balsojot, nobalsojusi „par” lēmuma
projektu „Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
Lūdzu arī Saeimu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Zuša
iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un, aizklāti balsojot, nobalsojusi
„par” lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu „Par Valda
Vazdiķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un
lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa
iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par
Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu
„Par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu
arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Olitas Blūmfeldes
apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir, aizklāti balsojot, apstiprinājusi lēmuma
projektu „Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilutas Kovaļovas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija savā sēdē izskatījusi un atbalstījusi lēmuma
projektu „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija izskatījusi un, aizklāti balsojot, atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Antras Zutes
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu.
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas
„Deputātu pieprasījumi”.
Deputātu Andra Bērziņa (LPP/LC), Jāņa Dukšinska, Dzintara
Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Oskara Kastēna,
Karinas Pētersones, Ineses Šleseres un Ainara Baštika pieprasījums izglītības un
zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas
īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu
gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības
iegūšanai, pamatotību un lietderību”.
Vārds motivācijai deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
deputāti! Kolēģi! Šā gada 29.septembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja
grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka nākamajā mācību gadā
skolas gaitas būs jāuzsāk no sešu, nevis no septiņu gadu vecuma kā līdz šim.
Grozījumi paredz arī piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.
Mums, gan frakcijas deputātiem – Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātiem… Pie mums ir vērsušās vairākas
organizācijas, pedagogi un vecāki un izteikuši bažas. Mēs īsti nesaprotam, kāpēc
šī reforma esošajā ekonomiskajā situācijā ir tik svarīga. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Tas jau ir atcelts!”)
Ar kādām sabiedrības grupām Izglītības un zinātnes ministrija ir
saskaņojusi lēmumu par bērnu pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešiem gadiem un
obligāto pamatizglītības iegūšanu piecu gadu vecumā? Vai Izglītības un zinātnes
ministrija var sabiedrību iepazīstināt ar bērnu psiholoģijas un pedagoģijas
speciālistu atzinumiem, ka šāda veida izglītošana nenodarīs kaitējumu bērnu
fiziskajai un garīgajai veselībai?
Mēs nevarējām noskaidrot šos jautājumus, tāpēc arī radās
pieprasījums. Un mūs arī uztrauc tas, kāpēc Ministru kabinetā tā tiek pieņemti
nesaskaņoti un neizsvērti lēmumi. Un pēc tam brīnāmies, kāpēc sabiedrībā valda
tāda neuzticība un nesapratne.
Kurā izglītības attīstības un plānošanas dokumentā tas ir
atrunāts? Vai vadlīnijās? Vai koncepcijās? Vai varbūt valdības deklarācijās?
Interesanti ir tas, ka absolūti nekur.
Aizvakar mums bija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde.
Un arī mēs, komisijas deputāti, uzzinājām diezgan interesantus jautājumus, ka
galvenais mērķis ir ne tikai tas, ka jauniešiem gribas ātrāk beigt skoloties, bet
arī tas, ka ir Pasaules Bankas aizdevums 30 miljoni latu, ko varētu apgūt trijos gados.
Un mēs uzskatām, ka tas varbūt ir tas galvenais arguments, lai uzsāktu šāda veida
reformas.
Kāpēc mūs tas uztrauc? Un vai tas ir tiešām atsaukts, kā daži
saka? Šobrīd valda diezgan liels haoss, jo ir vairāki grozījumi, ko apstiprinājis
Ministru kabinets. Un mūs uztrauc tas, vai nebūs tā kā ar piecgadīgu un sešgadīgu
bērnu sagatavošanu, kas tika pārtraukta. Šobrīd neviens nevar pateikt, cik tad
valstī īsti bērnu ir un cik vispār ir tādu, kuri netiek sagatavoti skolai. Vai šis
dokuments neparādīsies kopā ar budžeta paketi, un tad deputāti, balsojot par
budžetu, tāpat kā iepriekšējā reizē visa koalīcija, draudzīgi nobalsos par šo
reformas uzsākšanu? Šie jautājumi ir pietiekami aktuāli, un mēs uzskatām, ka par
tiem vajag diskutēt.
Un galvenais jautājums ir nevis par mācību uzsākšanu no sešu gadu
vecuma, bet gan satura jautājums – kā notiek pāreja no pirmsskolas uz sākumskolu.
Par to arī apakškomisijas deputāti diskutēja. Un es domāju, ka šie jautājumi ir
ministrijai pēc iespējas jāvirza ātrāk un ir jārisina.
Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Iesniedzēji lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu. Tas nozīmē, ka
mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Viens deputāts var runāt „par”, viens
– „pret” steidzamības piešķiršanu. Runāt neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Dukšinska,
Jaundžeikara, Feldmanes, Mackeviča, Aizbalta, Kastēna, Pētersones, Šleseres un
Baštika pieprasījuma izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par
Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu
pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks
obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 58, atturas – 1. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Līdz ar to tas tiek
nodots Pieprasījumu komisijai.
Un nākamais pieprasījums, ko ir iesnieguši deputāti Jaundžeikars,
Bērziņš, Pētersone, Dukšinskis, Aizbalts, Mackevičs, Feldmane, Šlesere,
Štokenbergs un Baštiks, ir adresēts iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. „Par
Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”.
Motivācijai vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātus ļoti satrauc veids, kādā pēc
iekšlietu ministres iesnieguma tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums par Policijas
akadēmijas likvidāciju. Presē tika izplatīts viedoklis, ka nekādu problēmu nebūs ar
nākamo iekšlietu struktūru darbinieku sagatavošanu. Ka visas programmas tiks
pārņemtas Latvijas Universitātē, ka darbiniekus var gatavot arī ārzemēs un vispār
– Iekšlietu ministrijai nav jānodarbojas ar speciālistu sagatavošanu. Ka tās nav
viņas funkcijas un ka Policijas akadēmija praktiski sagatavo tikai juristus publiskajam
sektoram. Bet pilnīgi nekas netika minēts par to, ka Iekšlietu ministrijas
pakļautībā esošajā Policijas akadēmijā pasniedz specifiskas programmas un sagatavo
tieši speciālistus visām iekšlietu struktūrām, praktiski visām, gan drošības
iestādēm, gan arī armijas militārās izlūkošanas dienestam, ka tur iziet gan praksi,
gan kvalifikācijas celšanu, kvalificē speciālistus, kam nepieciešama klasificēta
informācija, un ka tur izveidota arī mācību bāze. Ir daudzas lietas, kuras ir
klasificētas, kuru citur nemaz nav un kuras citur nevar izveidot.
Un sēdēs, kad tika izskatīts šis jautājums par likvidāciju, tas
ir, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, mēs arvien vairāk
nonācām pie secinājuma, ka īstenībā, pieņemot šādu lēmumu, kuram nav nekāda
pamatojuma, ne ekonomiskā, ne cita, un kad nav skaidrības par to, kādā veidā
turpināsies kadru sagatavošana iekšlietu struktūrām, kas ir pamats Latvijas valsts
drošībai… Cik es noprotu, ne ministrei, ne Ministru kabinetam nav jēgas par
Nacionālās drošības plānu, un apšaubu, vai viņi vispār ar to iepazinušies… uz
kura pamata var vispār pieņemt šādus lēmumus.
Un domāju, ka šāda lēmuma pieņemšana bez sagatavošanās, bez
iepazīšanās ar speciālistu viedokli būtībā ir iekšlietu struktūras speciālistu
sagatavošanas programmas sagraušana un varbūt lielā mērā arī turpmākās
nacionālās drošības sagraušana.
Mūsu frakcijas deputāti ir sagatavojuši jautājumus iekšlietu
ministrei, un uzskatām, ka tie ir ļoti steidzami, lai beidzot gan studenti, kas pašlaik
studē, gan mācībspēki, gan arī mēs kā deputāti tiktu skaidrībā, vai Nacionālās
drošības plānā vispār tiks nodrošināta turpmāk valsts drošība.
Sēdes vadītājs. Jaundžeikara kungs, jūsu laiks ir beidzies.
Dz.Jaundžeikars. Paldies.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Arī šo pieprasījumu deputāti ierosina atzīt par steidzamu. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli viens var runāt „par”, viens – „pret” pieprasījuma atzīšanu par
steidzamu.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es diemžēl nevaru atbalstīt to, ka ir kaut kur
jāsteidzas šādā veidā, jo valdība, kā jūs labi zināt, lēmumu par akadēmijas
likvidāciju ir pieņēmusi jau pirms vairākiem mēnešiem un patlaban jau daudzu
mēnešu garumā notiek pats process, pārejas process. Kā jau iepriekšējais runātājs
pareizi atzīmēja, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
jau ilgāku laiku seko tam, kas tur notiek. Tā ka, ja vēl kādam ir pastiprināta
interese par šo procesu, laipni lūdzu. Bet mēs katra mēneša darba kārtībā esam
iekļāvuši jautājumu, kas attiecas uz šo pārejas procesu. Tā ka man liekas, ka tāda
mākslīga steidzamība neatrisinās galīgi neko. Neņemiet, lūdzu, ļaunā! Jūsu labie
nodomi ir skaidri redzami, bet steiga šeit galīgi nav vajadzīga.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča,
Feldmanes, Šleseres, Štokenberga un Baštika iesniegtā pieprasījuma iekšlietu
ministrei Lindai Mūrniecei „Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas
pamatotību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 58, atturas – nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tas
tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šodienas
sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo
pabalstu likumā”, ko izstrādājusi šī pati komisija, bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tātad pirmais lasījums bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti!
Juridiskā komisija ir saņēmusi piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 2.priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Arī 3.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu – ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ķeras pie to
astoņu likumprojektu izskatīšanas, kuri ļaus izdienas pensiju saņēmējiem
invalīdiem ar 1.novembri saņemt pensijas pilnā apjomā, kā arī iepriekšējo četru
mēnešu laikā ieturēto pensiju daļu.
Ir pavisam trīs priekšlikumi un tie redzami pēdējā lapaspusē.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts
3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. 2. – atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats. Aicinām balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu
izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Tātad varam balsot
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā,
galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Šeit ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.
1. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats. Un 2. – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 3. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīblats. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. Un 4.priekšlikums – tāpat atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. Komisija aicina balsot kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. 2.priekšlikums – tāpat atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. 3.priekšlikums atbalstīts un iekļauts 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats. Komisija aicina likumprojektu atbalstīt kopumā otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātu
izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 3. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja
amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Šim likumprojektam neviens priekšlikums nav saņemts, tātad varam
droši balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam neviena priekšlikuma nav.
Tātad varam balsot otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuroru
izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Ir tikai viens Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats. Komisija aicina likumprojektu atbalstīt arī kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.1402/Lp9).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti pieci
priekšlikumi.
1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā
-, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”,
trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” (reģistrācijas numurs 1121/Lp9) trešajā lasījumā.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 2. – labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums.
Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs –
papildināt šo likumu ar tēzi: „Daudzbērnu ģimene nevar tikt izlikta no dzīvojamās
telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”
Likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā bija līdzīgs
priekšlikums no Buhvalova kunga un arī no Mirska kunga. Bija diezgan plašas debates, un
visi iebildumi pret šo priekšlikumu šeit, zālē, tika ļoti sīki izanalizēti.
Iebildums, ka šim priekšlikumam nav vietas tieši šajā jumta
likumā, jo it kā līdzīgs priekšlikums jau ir likumā „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā”, neatbilst patiesībai.
Pirmkārt. Likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” ir runa tikai par maznodrošinātiem cilvēkiem, bet attiecībā uz
dzīvokļa saglabāšanu praktiski 99 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir
maznodrošināti, jo par saviem līdzekļiem viņi nevar nopirkt dzīvokli.
Otrkārt. Pat šis aizsardzības mehānisms, kas ir iekļauts likumā
„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, neattiecas uz cilvēkiem, kas
saņēmuši hipotekāros kredītus un ir ieķīlājuši savu dzīvokli. Tāpēc tieši
šajā jumta likumā šim priekšlikumam ir vieta. Jaunums, salīdzinot ar otro lasījumu,
ir tikai tāds, ka, pēc mana uzskata, šo aizsardzības mehānismu varētu nodrošināt
tikai daudzbērnu ģimenēm. Es gribētu atgādināt, ka „daudzbērnu ģimene” – tas
ir jauns jēdziens, saskaņā ar kuru šis likumprojekts vispār ir atklāts. Runa ir par
ģimenēm, kurās ir četri vai vairāk bērnu. Šo ģimeņu mūsu valstī ir ļoti maz,
un mēs droši varam dot vēl vienu drošības mehānismu.
Un es gribētu vēl piebilst, ka mēs šo jauno jēdzienu
„daudzbērnu ģimene” iekļāvām likumā, bet neko neizdarījām, lai šīm ģimenēm
nodrošinātu kādas papildu garantijas. Saskaņā ar to likums ir pilnīgi tukšs, ja
netiek pieņemts mans priekšlikums.
Un vēl. Šeit ir preses pārstāvji; es gribētu, lai viņi publicē
to deputātu uzvārdus, kuri balso pret šo priekšlikumu un faktiski ir par daudzbērnu
ģimeņu brīvu izlikšanu no dzīvokļiem.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte
Circene vēlas ko piebilst?
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, es vēlos piebilst. Pašreiz spēkā esošajā likumdošanas aktu
kopumā ir divi likumi – „Par dzīvojamo telpu īri” un „Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā”, un abos šajos likumos noteiktas kategorijas,
kurām ir tiesības saņemt palīdzību pašvaldībās.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.panta 2.punkts nosaka, ka
pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, ja ar viņu kopā dzīvo un
viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar to Buzajeva kunga
priekšlikums par daudzbērnu ģimenēm it kā pasliktina šādu piedāvājumu.
Otrs likums, proti, „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā”, 14.pantā nosaka personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām
kārtām. Un arī 14.pants nosaka, ka maznodrošinātās personas, ar kurām kopā dzīvo
un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, tiek pirmām kārtām
nodrošinātas ar dzīvojamo platību.
Līdz ar to komisija neatbalstīja Buzajeva kunga priekšlikumu, un
lūdzu jūs arī neatbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 6. – labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 7. – bijušā bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Un 8. – labklājības ministra Auguļa kunga
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūdzu
likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir palikusi tikai pusotra minūte
līdz pārtraukumam. Es baidos, ka mēs varētu nepaspēt izskatīt grozījumus Finanšu
instrumentu tirgus likumā ar 27 priekšlikumiem. Tā ka acīmredzot šis darba kārtības
punkts paliek skatīšanai pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka… Godātie
kolēģi! Pirms dažām dienām apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Kārlis
Šadurskis. Sveicam viņu! (Aplausi.)
Tagad vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm
komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5
minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim… Deputāts Krauklis nevēlas neko paziņot?
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Es atvainojos. Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas biedri! Aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.35
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs
Buzajevs, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Viktors
Ščerbatihs, Inese Šlesere… es redzēju, jā, paldies, un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ieņemiet vietas! Turpinām
Saeimas 15.oktobra sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1374/Lp9
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šā likumprojekta trešajam
lasījumam Budžeta komisija saņēmusi 27 priekšlikumus un tos izskatījusi.
1. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija
atbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Tajā ir
iekļauts daļēji arī 2. – deputātes Pilātes priekšlikums, kā arī atbalstītais
Juridiskā biroja
priekšlikums – 3.priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1., 2. un
3.priekšlikumu.
G.Bērziņš. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to
atbalstīja. (No zāles: „Aizdomīgi!” Dep. K.Leiškalns: „Nekas tur nav
aizdomīgi!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to
diemžēl neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas bija
pašas komisijas priekšlikums, un to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 13. – deputātes Pilātes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Līdzīgi arī 14. – deputāta Leiškalna priekšlikums.
Un arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts
16.priekšlikumā.
Un 16. – pašas komisijas priekšlikums, ko tā atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem
priekšlikumiem.
G.Bērziņš. 17. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 18. – deputātes Pilātes priekšlikums. Komisija
diemžēl neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Bet komisija atbalstīja 19. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 20. – deputātes Pilātes priekšlikums. Netika
atbalstīts, bet tika atbalstīts 21. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 20. un 21.priekšlikumu.
G.Bērziņš. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns.
Komisija to redakcionāli precizēja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 24. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums.
Komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā, kas parādās kā
25.priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par abiem
minētajiem priekšlikumiem.
G.Bērziņš. 26. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 27. – komisijas pašas priekšlikums, ko komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Cienījamie deputāti, līdz ar to visi priekšlikumi ir
izskatīti. Aicinu Saeimu šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,
koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”,
otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja biedre! Godājamie
deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību
profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku
izdienas pensiju likumā” (Nr.1368/Lp9).
Otrajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Un pēdējais ir 5. – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumrojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne. Ar priecīgu sirdi es jums paziņoju, ka trešajam
lasījumam termiņš ir 30.oktobris. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Labs datums!”)
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti neiebilst. Tātad
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. Es pateicos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu Nr.4897.
Kolēģi! Grupa ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem likumā „Par
Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”,
kas saistīti ar šā likuma tiesiskā regulējuma uzlabošanu un dāvināšanas un
ziedošanas procesa pilnīgošanu.
Komisija šo likumprojektu izskatīja, rūpīgi apsprieda un nolēma
virzīt pieņemšanai pirmajā lasījumā
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 30.oktobri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Reliģisko organizāciju
likumā”. Reģistrācijas numurs 1370/Lp9. Otrais lasījums.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti!
Tiešām aicinu visus deputātus atbalstīt Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurā ir ņemti vērā Baznīcu pārstāvju
argumenti un iebildumi pret sākotnēji likumprojektā iekļauto normu, kas, manuprāt,
tika izstrādāta, neievērojot labas prakses principus, jo Baznīcu pārstāvji, kurus
vistiešākajā veidā skar katras izmaiņas šajā likumā, netika ne iesaistīti to
likuma grozījumu izstrādāšanā, kuri būtu radījuši daudzus pārpratumus, ne
informēti par tiem.
Tikai pēc Baznīcu pārstāvju iniciatīvas, kad likumprojekts jau
bija pieņemts pirmajā lasījumā un priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pagājis,
viņi tika uzaicināti paust savu viedokli, un šīs diskusijas rezultātā tapa šis
priekšlikums.
Tā kā Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Reliģisko
organizāciju likuma 10.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
99.pantam, šis priekšlikums kopā ar nākamo priekšlikumu pēc būtības respektēs gan
indivīda tiesības izstāties no kādas reliģiskās savienības vai draudzes un dibināt
pilnīgi neatkarīgu reliģisku organizāciju, gan Baznīcas tiesības būt vienotai un
ievērot tādus Baznīcas iekšējās darbības principus, kādus nosaka tās kanoniskie
noteikumi. Valsts iestādēm nav tiesību vērtēt un nav arī attiecīgās kompetences,
lai vērtētu kādas konfesijas kanoniskos noteikumus. Bet, saglabājot pirmajā
lasījumā atbalstīto redakciju, veidotos tāda situācija, ka valsts, reģistrējot
reliģisko organizāciju, varētu to iekļaut kādā konfesijā, kuras kanoniskie
noteikumi nepieļauj autonomiju.
Piedāvātais priekšlikums izslēdz šādu iespēju, jo, reģistrējot
jaunu reliģisko organizāciju, tās nosaukums nedrīkstēs maldināt par draudzes
piederību pie reliģiskās savienības, ja draudze neatzīst savu piederību tai.
Tādējādi valsts nepārkāpj sarkano līniju un neiejauksies nevienas Baznīcas
iekšējā darbībā, jo šādu iejaukšanos aizliedz Satversme un starptautiskie
normatīvie akti.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Vai Feldmanes kundze uzstāj uz balsojumu? Tātad 3.priekšlikums ir
atbalstīts.
I.Circene. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Arī 5.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu jūs, tāpat kā to
izdarīja komisija, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Reliģisko
organizāciju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Circene. Paldies.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 20.oktobris.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1439/Lp9 –
„Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Komisija skatīja šo valdības
iesniegto likuma grozījumu, un tā būtība ir tāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas
likumā tiek nošķirta tajā noteiktā līgumiskā deleģēšanas procedūra no
Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās publiskās partnerības iepirkuma
līguma noslēgšanas procedūras.
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš
otrajam lasījumam ir šā gada 30.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 30.oktobris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.4910. Komisija otrajam lasījumam ir
saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā
– 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – deputāta Mackeviča kunga priekšlikums –
ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, tas ir, 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 5. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Arī 8. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
O.Spurdziņš. Un arī 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam
izskatīti.
Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam šā gada 30.oktobri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 30.oktobris. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Komercķīlas likumā” otrajā lasījumā. Dokuments Nr.4919.
1.priekšlikums, kā jūs redzat, ir tieslietu ministra Segliņa kunga
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 2. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu, kuru iesniedzis
tieslietu ministrs Segliņa kungs. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Arī 4. – Segliņa kunga priekšlikums, kas komisijā
guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Arī 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. 7. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Un pēdējais šim likumprojektam arī ir tieslietu
ministra Segliņa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Komisija aicina likumprojektu atbalstīt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas
likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi, par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 22.oktobris. Paldies.
I.Čepāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Latvijas valsts karoga likums”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.4920. Juridiskā komisija likumprojekta „Latvijas valsts
karoga likums” otrajam lasījumam ir saņēmusi 63 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.
J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums un trīs pārējie mani
priekšlikumi – tā ir vienota pakete. Un praktiski šeit ir runa par vienu no diviem,
par koncepcijas izvēli – vai nu piespiedu patriotisms, vai brīvprātīgs patriotisms.
Jo saskaņā ar esošo regulējumu visas privātpersonas ir spiestas izkārt valsts karogu
pie savām ēkām praktiski katru nedēļu.
Šāda veida patriotisms ir raksturīgs totalitāram režīmam. Mans
priekšlikums – vispār dot cilvēkiem iespēju izkārt vai neizkārt karogu valsts
svētkos. Pēc savas izvēles. Tā ir demokrātiska pieeja, kuru atbalstīja arī Latvijas
tiesībsargs. Paldies Dievam, tālāk tiek pieņemts kompromiss starp totalitāro un
demokrātisko pieeju, un totalitārisms mums valdīs tikai divas dienas – 4.maijā un
18.novembrī, ja mēs pieņemsim visus priekšlikumus, kā par tiem nobalsoja komisija. Es
tomēr aicinu arī šos divus datumus atzīt par demokrātiskiem un atbalstīt manu –
9.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts
11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 23. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Reirs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 27. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 28. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī nav guvis
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 29. – deputāta Aleksandrova priekšlikums – ir
redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs pievērst īpašu uzmanību
29.priekšlikumam, kuru ir iesniedzis deputāts Aleksandrovs. Apspriežot šo jautājumu
Juridiskajā komisijā, mums par to bija ļoti lielas debates un komisija nebūt nebija
vienprātīga, lai gan jūs tabulā, protams, redzat, ka vairākums šo piedāvājumu ir
atbalstījis. Un ko tad mēs šajā piedāvājumā redzam? Ka tiek piedāvāts no to
nozīmīgo svētku saraksta, kuros būtu paceļams valsts karogs pie visu personu ēkām,
izslēgt gan 11.novembri, gan 1.maiju.
Es patiešām nebiju domājusi, ka mums karoga sakarā būs jārunā
par tādu lietu kā valstiskā ideoloģija. Diemžēl izrādās, ka ir jārunā. Un, es
domāju, ne jau visiem ir jāatgādina tas, ka katras nācijas un valsts pamats ir
vēsturiskā atmiņa. Esmu pārliecināta, ka bez vēsturiskās atmiņas nācija un valsts
gluži vienkārši nevar eksistēt, tāpat kā nevar eksistēt bez nacionālajiem
simboliem. Kas tad mums veido vēsturisko atmiņu? Tā ir valstiskā ideoloģija. Un
šoreiz runa ir par diviem ļoti nozīmīgiem datumiem – tā ir Lāčplēša diena,
11.novembris, un Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 1.maijs.
11.novembris. Kas ir šī diena? Jāatgādina starpkaru posms. Līdz
padomju okupācijai Lāčplēša diena bija vislielākie tautas svētki, tautas apziņā
pat lielāki nekā neatkarības diena. Kāpēc? Raugieties pēc analoģijas ar barikāžu
piemiņas pasākumiem. Mēs visi atceramies, kā stāvējām uz barikādēm un kā tauta
izcīnīja neatkarību. Ar 11.novembri bija tieši tāpat. Mūsu armija uzvarēja Bermontu
pie Daugavas, un tauta radīja Latvijas valsti. 11.novembrī mēs atceramies šos
notikumus…
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es lūdzu izturēties ar cieņu pret
runātāju… Zālē ir troksnis. Lūdzu, ieņemiet savas vietas un, lūdzu, ievērojiet
disciplīnu!
Lūdzu, ieņemiet savas vietas un ievērojiet disciplīnu! Izrādiet
cieņu runātājam!
V.Muižniece. Paldies sēdes vadītājai.
Tātad 11.novembrī mēs atceramies notikumus, kuru dēļ pa īstam
dzima Latvijas valsts un tauta noticēja šai valstij. Pašlaik šai dienai ir liela
simboliska nozīme. Vai tiešām mēs uzskatām, ka šajā dienā valsts karogs nebūtu
paceļams?
Savukārt 1.maijs ir Satversmes sapulces sanākšanas diena. Satversme,
kā mēs zinām, ir demokrātiskās Latvijas pamats, likumu likums, un tā mums uzdod…
ne tikai dod tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Un Latvijas pilsoņiem līdz ar
vairākiem citiem pienākumiem ir arī pienākums būt lojāliem pret savu valsti un
godināt tai nozīmīgās dienas. Un viens no veidiem, kā pilsonis to var darīt, ir
pacelt valsts karogu.
Arguments, ka karoga izkāršana apgrūtina valsts iedzīvotājus,
manuprāt, neiztur kritiku. Tā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad mūs sāks
apgrūtināt arī himna, ģerbonis un pilsoņa pase. Vai karoga pacelšana valsts svētkos
ir svarīga? Te ir runa par pilsonisko apziņu. Un man šķiet, ka visu mūsu pienākums
ir to kopt.
Konkrētais priekšlikums nepacelt valsts karogu… Vai tad nākamais
solis būtu nepacelt karogus arī pie skolām, aizbildinoties ar taupību? Vai varbūt 11.
un 18.novembrī aizliegt parādes, lai karavīriem nenonēsātos zābaki? Vai tad šis
uzskaitījums tiešām būtu jāturpina, lai saprastu piedāvājuma jēgu?
Gribu teikt, ka Tautas partija noteikti neatbalsta šo priekšlikumu un
uzskata, ka tas nekādā veidā nav pieņemams un tā atbalstīšana nedarītu mums godu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Jā, godātie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka Juridiskajā komisijā
pret šo Igora Aleksandrova priekšlikumu balsoja komisijas priekšsēdētāja Vineta
Muižniece un viņas biedrs manā personā.
Es gribētu motivēt, kāpēc balsoju pret šo priekšlikumu. Pirmām
kārtām jāsaka, ka priekšlikuma mērķis bijis cēls – pasargāt cilvēkus no
pašvaldības policijas patvaļas, lai gadījumā, kad cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ
nav varējuši izkārt karogu, viņi netiktu nepamatoti sodīti.
Un kolēģis Aleksandrovs acīmredzot ir atradis visvieglāko
risinājumu, lai šos cilvēkus nesodītu, – izņemt no likuma šo svēto pienākumu,
proti, karogu izkārt. Bet, redzat, kolēģi, problēmas jau tā nerisina. Problēmas
risina, tomēr konsultējoties ar juristiem, uzklausot pašvaldības policijas
pārstāvjus. Starp cilvēkiem, kas neizkar karogu, ir ne tikai tie, kuri nespēj to
izkārt kādu fizisku problēmu, prombūtnes vai slimības dēļ, bet arī tādi cilvēki,
kuri neciena šo valsti. Arī tādi ir. Un ar šo priekšlikumu būtībā tiek sniegts
atbalsts tiem cilvēkiem, kas neciena šo valsti. Gribot pasargāt tos cilvēkus, kuri
vienkārši kļūdās vai nespēj.
Līdz ar to, manuprāt, pareizākais risinājums, lai pasargātu tos
cilvēkus, pret kuriem ir vērsta pašvaldības policijas neprofesionāla rīcība, ir
grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un dot iespēju problēmu risināt ne uzreiz
kaut kāda barga soda veidā, bet pārrunu veidā, brīdinājuma veidā un sodīt
sistemātiskos likumpārkāpējus, kuri neciena šo valsti.
Priekšlikuma iesniedzējs ir atstājis 4.punktu pantā, kurš nosaka,
ka Ministru kabineta un pašvaldību noteiktajos gadījumos jāizkar šis karogs. Līdz ar
to tie cilvēki, kas ciena šo valsti, arī ir, tā teikt, nolikti zem sitiena. Kāpēc?
Nu, piemēram, ja Rīgas pašvaldības vadītājs uzaicina ciemos
Maskavas mēru, visiem jāizkar karogs. To jūs nez kāpēc esat atstājuši, un par to
sodi būs. Kāpēc jūs to atstājāt? Kāpēc jūs problēmu nerisināt, grozot
Administratīvo pārkāpumu kodeksu? Es saprotu, mērķis ir bijis cēls, bet risinājums
ir pilnīgi aplams.
Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Tiešām šis priekšlikums radās no tā, ka
Latvijas pilsoņi, cilvēki, kas par mums ir balsojuši, nāca ar sūdzībām un aicināja
rast risinājumu šai problēmai. Es apzinos, ka šā jautājuma atrisināšana nepabaros
mūsu valsti, bet es kategoriski iebilstu pret to, ka piespiedu kārtā (es vēlreiz
uzsveru: piespiedu kārtā!) Latvijā 14 dienas gadā ceļot karogu, mēs vairosim valsts
patriotismu. Es domāju, ka tikai brīvs cilvēks, brīvi to paceļot dienā, kuru viņš
uzskata par svētku dienu… ka tikai tādos apstākļos radīsies īstens patriotisms.
Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Eiropā tikai vēl vienā valstī
– tā ir Lietuva – ir piespiedu kārtā, obligātā kārtībā, jāpaceļ karogs. Tā
ir Lietuva, un tur tās ir divas dienas. Latvijā mums jāpaceļ karogs 14 dienas gadā.
Ar šo savu brīnišķīgo sasniegumu mēs ieņemam otro vietu pasaulē aiz
Ziemeļkorejas, tāpat kā nesen inflācijas ziņā ieņēmām otro vietu aiz Zimbabves.
Tāpēc aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt un balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godājamie deputāti! Likumi ir dažādi. Ir tādi, kas dod tūlītēju
ekonomisku efektu, un ir tādi, kas stiprina mūsu valsts valstiskumu un mūsu valsts
simbolus. Šis likums noteikti pieder pie otrās kategorijas. Protams, no tā, vai mūsu
karogs tiks pacelts vai netiks, nebūs tieši atkarīga mūsu valsts ekonomiskā
labklājība, bet netieši tomēr gan. Jo mēs zinām, ka tikai tad mūsu darbam būs
rezultāti, ja mums būs mērķis, kāpēc to darīt, un ja mēs stiprināsim valstiskuma
apziņu visā mūsu sabiedrībā.
Šis likums tātad tiešām ir ierindojams vienā kategorijā ar mūsu
valsts Satversmes pantu, kas nosaka Latvijas valsts simbolus – himnu, ģerboni – un
galu galā arī mūsu parlamenta eksistenci.
Gribu uzsvērt, ka šis likums ir pieņemts, nekonsultējoties ar
plašu sabiedrību. Iespējams, ka tikai tagad sabiedrība uzzinās, ka varētu būt
plānotas pārmaiņas šādā ļoti svarīgā mūsu valstiskuma vizuālajā izpausmē. Tas
nav sīkums! Šajā gadījumā šim grozījumam tiešām ir ļoti liela ietekme uz
sabiedrisko apziņu, un vismaz diskusija ir nepieciešama.
Protams, varam runāt par to, ka mūsu valstī tik tiešām šis karogs
plīvo bieži, kaut gan es nedomāju, ka 14 dienas gadā apliecināt savu valstiskumu
būtu pārāk smags pienākums. Protams, mēs varam runāt par to, kāda ir mūsu
vēstures ietekme uz mūsu karoga pacelšanas politiku. Bet mūsu vēsture ir tāda, kāda
tā ir, un ne velti mēs uzskatām, ka ceļš uz nākotni ir pagātnes apzināšanās,
nevis norobežošanās no tās.
Varētu runāt arī par to, ka tik tiešām nepieciešams izdarīt
grozījumus citos šā likuma pantos, atbrīvojot no obligātā pienākuma uzvilkt valsts
karogu cilvēkus, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ to gluži vienkārši nespēj
izdarīt, bet ļoti iespējams, ka pati piemērotākā vieta šiem grozījumiem būtu
Administratīvo pārkāpumu kodekss, jo šeit tiešām mums ir darīšana ar cieņu pret
valsti, ar cieņu pret valsts simbolu, ar stabilu tradīciju un galu galā – ar
plānotām nopietnām pārmaiņām sabiedriskajā domā, attieksmē pret mūsu valsti un
tās simboliem.
Pilnīgi noteikti iebilstu pret to, ka privātajām personām turpmāk
būs ļauts ignorēt mūsu valsts sēru dienas. Noteikti iebilstu arī pret to, ka tiek
samazināts to dienu skaits, kuras privātpersonām ir jāatzīmē kā mūsu valsts
svētki.
Un visbeidzot. Gribam to vai ne, šis priekšlikums tieši vai netieši
sasaucas ar nākamo priekšlikumu, kas rosina negodināt mūsu valsts atceres, svētku un
atzīmējamās dienas vispār.
Starp šiem priekšlikumiem nav nemaz tik liela atšķirība, jo galu
galā šis ir pirmais solis uz mūsu valsts pamatsimbolu nicināšanu.
Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Nākamajai vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums šeit nevajadzētu pierādīt,
kurš no mums ir lielāks patriots un kurš no mums vairāk mīl Latvijas valsti. Es
domāju, ka šeit mums vajadzētu runāt arī… Protams, tas ir emocionāla rakstura
jautājums, tā ir ideoloģija, kā teica Muižnieces kundze. Bet mums šeit vajadzētu
arī padomāt par šiem juridiskajiem argumentiem. Un es tomēr kā juriste nevaru
atturēties un neizteikt jums šo juridisko argumentāciju, kāpēc man ir zināmas
šaubas par to, vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir pamatots un samērīgs.
Visupirms mums nevajadzētu domāt, ka šeit tiek samazināti tie
gadījumi, kad obligātā kārtā šie karogi ir jāizkar pie publisko… pie publisko
personu ēkām. Šeit samazināti tie gadījumi, kad šis pienākums tiek sašaurināts,
kad ir runa par privātām personām piederošām… kad pie privātām personām
piederošām ēkām… Un šeit kolēģi runāja par to, ka tiešām ir sistēmiski
jāskatās uz likumiem, kas regulē vienu vai otru lietu. Un es paskatījos, ka
Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir 201.43 pants, kas paredz
administratīvo atbildību par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības
pārkāpšanu, kā arī nepacelšanu un citu valstu karogu nepacelšanu. Tur ir pirmā un
otrā daļa, tur ir attiecīgas sankcijas: pirmajā daļā – līdz 30 latiem, otrajā
daļā – līdz 50 latiem. Un es paskatījos arī – ar laipnu gādību no Iekšlietu
ministrijas puses -, kāda ir piemērošanas prakse. Šodien… Vēl nav visi svētki
bijuši šogad, bet šogad no 1.janvāra jau 606… 635 cilvēki ir sodīti par to, ka
viņi nav ievērojuši šo noteikto kārtību.
Acīmredzot tas ir diezgan viegli – atrast šos gadījumus. Policijai
pietiek pastaigāt pa kādu apdzīvotu vietu un paskatīties, vai šajā gadījumā šie
karogi ir izkārti vai nav izkārti.
Ja paliek pašreizējais tiesiskais regulējums, tad noteikti šeit ir
jāparedz bez naudas soda arī kaut kādas citas, vieglākas, sankcijas. Pie tam
atsevišķos gadījumos arī… Šajā priekšlikumā ir, protams, runāts arī par šiem
sēru noformējumiem pie publisko personu ēkām. Mēs komisijā… mēs, daži deputāti,
pat nezinājām, kas ir noticis decembra pirmajā svētdienā. Es nezinu, cik no zālē
klātesošajiem ir tādu, kas zina, kas ir noticis decembra pirmajā svētdienā. Es
domāju, ka droši vien liela daļa zina. Es jums pateikšu. Protams, tā ir viena
briesmīga diena – tā ir Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā
režīma genocīda upuru piemiņas diena. Diena, kurā atceramies, kā iznīcināja
latviešus Krievijā.
Vēl ir viena interesanta lieta, ka šeit mums iznāk tāda dažkārt
tīri divdomīgi vērtējama problēma, proti, ka sēru noformējumā pie publisko un
privāto personu ēkām karogs ir jāizkar 4.jūlijā. No vienas puses, tā ir
ārkārtīgi traģiska diena ebreju tautai. Proti, tā ir Ebreju tautas genocīda upuru
piemiņas diena. Taču tajā pašā laikā, kā jūs zināt, 4.jūlijs ir arī Amerikas
Savienoto Valstu Neatkarības diena. Tātad, ja mēs skatāmies… vai arī persona, kas
ieradusies Latvijā, skatās uz šiem karogiem, tad īsti nevar saprast, vai mēs sērojam
par to, nezinādami to, ka tajā datumā Amerikas Savienotajām Valstīm ir Neatkarības
diena.
Es gribētu par šo pirmo variantu teikt tā. Tagad šie juridiskie
argumenti… Tā ļoti klusi Aleksandrova kungs teica, ka faktiski šāda piespiedu lieta
ir lielākoties tikai totalitārās valstīs. Eiropas Savienības valstis no tās ir
atteikušās. Protams, mūsu valsts vēsturi varbūt mēs nevaram salīdzināt ar citu
Eiropas valstu vēsturi. Mums tā ir daudz bēdīgāka šajā ziņā. Un to varētu arī
uztvert kā, piemēram, vēršanos pret latviešu tautas nacionālo identitāti, pret
Latvijas valsti kā tādu. Iespējams, ka arī kāds medijs tagad prasīs nopublicēt,
kuri ir tie lielākie patrioti un kuri ir tie, kas vēršas pret Latvijas valsti. Es
nekādā ziņā nevaru teikt, ka man Latvijas valsts nav svēta, ka man nav Latvijas
valsts karogs svēts. Mana ģimene ir glabājusi šo karogu visiem šiem gadiem cauri,
nebaidoties no tā, ka varētu tikt represēta.
Jūs man piedodiet, bet šajā gadījumā, līdz nebūs izdarīti
grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, es, godātie kolēģi, balsojumā tomēr
atturēšos, neskatoties uz to, ka komisijā es balsoju par Aleksandrova kunga
priekšlikumu. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tomēr būtu jāizdara grozījumi
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo pretējā gadījumā šie…
Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies.
I.Čepāne. Es tūlīt pabeigšu.
Pašreizējais tiesiskais regulējums ir, manuprāt, ārkārtīgi
nesamērīgs attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas, piemēram, tiek sodīti, ja viņi
dažādu iemeslu dēļ nav varējuši šo karogu izkārt. Piedodiet manu emocionalitāti!
Es tomēr aicinu šajā gadījumā izlemt, ņemot vērā gan juridiskos, gan arī
emocionālos faktorus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šis Aleksandrova kunga
labojums neaizliedz nevienam Latvijas pilsonim vai iedzīvotājam izkārt karogus svētku
un atceres dienās.
Es pilnībā piekrītu Čepānes kundzei – te nav jautājums par
patriotismu vai nepatriotismu. Un te nav jautājums arī par to, vai kādam ir grūti
izkārt karogu vai kādam nav grūti izkārt karogu. Mani virzīja atbalstīt šo
Aleksandrova kunga priekšlikumu tikai viena lieta. Es pajautāju Ārlietu ministrijas
pārstāvim, cik tad ir Eiropas Savienībā tādu valstu, kurās ir obligāta karoga
izkāršana. Un man atbildēja – divas. Viena ir Lietuva, un otra ir Slovākija vai
Slovēnija, es neatceros. Lietuvā ir tā kā pie mums – sodīšana, bet otrā valstī
nav sodīšanas par šo lietu. Tātad faktiski ir tikai viena valsts. Un Lietuvā karoga
izkāršana ir divas reizes gadā. Tātad faktiski ir tikai viena valsts. Mēs sakām –
jā, mums ir bijusi vēsture, mums ir bijušas problēmas. Bet vai Igaunijai nav bijušas
problēmas? Vai Polijai nav bijušas problēmas? Visām valstīm ir bijušas problēmas.
Bet šīs valstis savu patriotismu ir audzinājušas savādāk – varbūt pieņemot
pareizākus likumus, varbūt nenovedot valsti līdz tādai krīzei, kāda mums ir. Un arī
vēl citādos veidos.
Ja mēs runājam par patriotismu, tad jājautā – vai mums šī norma
divdesmit gadu laikā ir panākusi savu? Es domāju, ka nav. Piemēram, Sociālo zinātņu
fakultātē iestājeksāmenos vai pārbaudījumos, kad tādi bija, notika aptauja un
cilvēkiem – studentiem vai reflektantiem – jautāja par to, kas ir 11.oktobris. (No
zāles: „Novembris!”) Un vairāk nekā puse nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Ģimenē par to jārunā!”)
Tā ka jautājums nav par patriotismu un par šiem karogiem. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Kosmopolītisms!”)
Vēl viens jautājums. Kurp mēs virzāmies? Šī norma, es domāju, ir
iejaukšanās privātās personas dzīvē. Un, ja mēs virzāmies uz demokrātiju, kāda
ir Eiropas Savienībā, tad mums jāatceras, ka tur, kā jau es teicu, nav tādas normas,
kas paredz obligātu karoga izkāršanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Galīgi
garām!”)
Ja mēs paskatāmies uz totalitārajām valstīm, – jā, tur tādas
normas ir! Totalitārās valstīs ir arī prezidenti spēcīgi, mesijas un viss
pārējais. Mēs virzāmies uz… Es gribu, lai Latvijā būtu kā, piemēram, Zviedrijā,
kā Somijā, kur dzīves līmenis… Tur nav šādu normu. Tur nav karogu izkāršanas,
tur nav mesiju, tur nav spēcīgu prezidentu.
Un es lūdzu padomāt arī no šāda viedokļa, balsojot par šo
jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šeit ir ļoti skaidrs jautājums. Šeit būs
nacionālisms pret kosmopolītismu. To arī parādīs balsojums.
Runā par patriotismu. Patriotisms parādās, protams, vispirms
rīcībā, konkrētā rīcībā. Vēršanās pret nopietniem datumiem – tā ir rīcība.
Runāt otrajā lasījumā par tik smagu jautājumu, kas ir konceptuāls
jautājums… runāt otrajā lasījumā par atsevišķu priekšlikumu, kas ir viens no
daudziem, ir vienkārši smieklīgi. Pareizi vairāki deputāti pateica, ka te ir
juridiskas lietas un par to ir jādomā. Pilnīgi pareizi! Bet tad tā ir arī jādara,
nevis jāiestumj uz dažu tantiņu kliegšanu balstīti priekšlikumi, kuros ir
sagrozītas visas dienas. Visas dienas ir sagrozītas šeit!
Kas tas ir par pamatojumu, ka, lūk, ir kaut kādas sūdzības?! Un
tagad nu sāksim tīrīt ārā kalendāru?!
Attieksme pret vēsturi. Tās te vispār nav! Kaut ko izņem ārā,
kaut ko pārliek, un kaut ko aizliek citur… Vai tad tā ir attieksme pret savas valsts
vēsturi?
Es jums pateikšu speciāli šodien, ka 11.novembris… es saprotu, ka
daudz ko var nezināt, bet to, ka šogad Latvijas armija svin savu 90.gadadienu,
dibināšanas dienu, – to jums vajadzēja zināt. Un Latvijas armijai mēs dosim
lielisku dāvanu šajā jubilejā – izņemsim ārā 11.novembri no tām svarīgākajām
dienām. Skaisti! Es gribu dzirdēt, ko jebkurš latviešu karavīrs jums par to teiks. (No
zāles dep. A.Golubovs: „Neko neteiks! Viņi visi ir Afganistānā!”) Un būs
jānopublicē šis balsojums. Tas ir rādītājs… (Zālē troksnis.) Re, kur
bļauj atkal… Atkal grib uzrauties…
Lūk! Tādas tās lietiņas ir. Žēl, ka iesniedzējs to nav sapratis.
Ļoti žēl. Ja jau gribēja par tādām lietām runāt, vajadzēja nomierināties,
parunāt konceptuāli, bet nevis automātiski ielikt otrajā lasījumā vienu izplūdušu
priekšlikumu. Kaut ko atstās, kaut ko neatstās… Nu tad – kā tad? 18.novembris?
Totalitāra valsts – visiem jākarina karogi. Kāpēc tad to neizņēma ārā? Izņemiet
ārā visu tādā gadījumā, ja jau ir runa par totalitārismu! (No zāles dep.
N.Kabanovs: „Izņemsim ar laiku!”) Lūk, šitie visi balsos ar lielāko prieku!
Šeit kosmopolīti, latviski runājošie kosmopolīti, kopīgi balsos ar krieviski
runājošiem kosmopolītiem, un tas ir solis… tas ir solis uz 13.oktobri un kaut ko
tamlīdzīgu.
Reira kungs te sāka stāstīt par citu valstu pieredzi. Kur jūs
bijāt agrāk? Kur jūs bijāt tad, kad šo likumu pieņēma? Kur jūs bijāt tad, kad
mēs konceptuāli runājām par tādām lietām? Tagad jūs pieķērāties vienam
priekšlikumam – acīmredzot, lai kādam izpatiktu.
Lūk, tagad viens par Armijas dienu… Par to es vispār… Es
vienkārši nesaprotu, kā varēja ķerties klāt 11.novembrim. Tas vienkārši tiešām
nav saprotams.
Tātad privātpersonām vairs neinteresēs nekādas sēru dienas –
25.marts, 14.jūnijs, 17.jūnijs, un tā tālāk. Tātad tām tas būs vienalga. Kas ir
noticis ar desmitiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, tas tām tagad būs
vienalga. Gribēs – karogu karinās, negribēs – nekarinās. Ja jau mēs runājam par
šādu patriotisma audzināšanu… Reira kungs, tie studentiņi, kuri nezināja, kas ir
11.novembris, nav auguši kārtīgās ģimenēs. Viņi nāk no ne sevišķi kārtīgām
ģimenēm. Ģimene ir pirmā, kas dod pamatzināšanas par valsts vēsturi, un tikai pēc
tam – mācību iestādes.
Tā ka, kolēģi, protams, balsos katrs, kā viņam patiks, bet
neviens, kas atbalstīs šeit šo likumu, vairs nav Latvijas patriots.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Īpaši vēršos pie šā
priekšlikuma atbalstītājiem. Es negribu runāt par juridisko pusi, bet gribu
paskatīties uz šo situāciju un uz šo priekšlikumu kā simbolu, kurš šobrīd diez
kāpēc parādās. Šis ir ārkārtīgi grūts laiks. Pirmo reizi mūsu neatkarības
laikā mēs esam nokļuvuši situācijā, kad neejam vairs uz priekšu, bet stāvam
(labākajā gadījumā) vai ejam atpakaļ. Un tagad mums parādās interesanti
priekšlikumi. Mums parādās priekšlikums, ka naktī vajag atsākt dzert, parādās
priekšlikums, ka tirgū vajag atjaunot būdiņas, kur alkoholu un cigaretes tirgos. Un
mums parādās arī jautājums par valsts simboliku, – ka arī to tagad varētu…
Varbūt aiz labiem nodomiem, jo jūsu kaimiņienes, cik es sapratu, patiešām bija
sodītas…
Protams, iemesls ir. Bet tajā pašā laikā jautājums ir par nākamo
soli, kas būs pēc tam – pēc tam, kad mēs šodien nobalsosim, ka to vairs nevajag, ar
motivāciju, ka patriotismu ne tā audzina. Protams, par patriotismu mums vēl diskusijas,
es domāju, nākamo desmit, divdesmit gadu garumā būs, un, protams, ne jau karoga
pacelšana ir noteicošais šajā jautājumā. Mums jāizmanto katra iespēja stāstīt
saviem bērniem par karogu, kāpēc tas jāpaceļ, kas tas ir… Un ir arī svētku
sajūta, ko mēs radām gan sev, gan visai apkārtnei.
Šobrīd tas ir pirmais solis, lai nākamajā reizē norādītu, ka
šis karogs īstenībā nav nekādā vērtībā, ka mēs varētu padomāt arī par citiem
tādiem priekšlikumiem.
Es vienkārši aicinu: apdomājieties mazliet! Šobrīd to nedrīkst
darīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Mums te ir visai dažādi uzskati. Es, piemēram,
uzskatu, ka tieši tāpēc, ka šī ir svēta lieta… Karogs ir svēts, tāpēc ar to
nedrīkst apieties kā ar kuru katru citu drēbi, ko liek vai neliek, grib vai negrib.
Karogs, manā uztverē, tiešām ir pirmām kārtām apliecinājums piederībai. Mēs to
savulaik, pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, likām uz mašīnām, braukājām ar to
visur kur. Tas bija apliecinājums un lepnums, piederība tautai.
Otrām kārtām tā ir cieņas izrādīšana. Mēs uzvelkam, paceļam
karogus tad, kad pie mums ierodas ārzemju viesi. Darām to, izrādot cieņu viņiem.
Nevienu no šīm lietām nevar panākt piespiedu kārtā. Nevar! Un man
ir tikai žēl, ja es redzu, ka cilvēks, kurš skatās ar naidu uz šo mums svēto lietu,
šo karogu vispār ņem rokā un vispār ceļ gaisā, un vispār skatās uz to. Man
liekas, tā ir pilnīgi nepareiza pieeja – piespiedu kārtā šo lietu darīt, likt
karogu pacelt pie privātmājām. Mēs šeit vispār nerunājam par valsts institūcijām
un visu pārējo. Tas ir ļoti pareizi un nepieciešami, un vajadzīgi, ka valsts to dara.
Bet cilvēkus pašus, katru personīgi, nevar piespiest uz patriotismu, nevar piespiest uz
cieņu un neko citu.
Tā ir mana visdziļākā pārliecība. Tāpēc es tomēr atbalstīšu
šo variantu, lai gan tas nav optimāls. Īstenībā mums vajadzētu visas privāto
cilvēku piespiedu kārtā veicamas karoga uzvilkšanas atcelt, visas pilnīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. (No zāles
dep. A.Golubovs: „Sadod, sadod viņiem! Sadod!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Jo tālāk, jo trakāk! Pajaunais kolēģi Aleksandrova kungs, jums
tomēr šajā lietā, attieksmē pret valsti un pret karogu, ir kaut kāda putriņa
galvā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Liela!”) Un drusciņ vajag padomāt… Un
ne tikai jums! Arī jūsu kolēģiem un atbildīgajai komisijai – Juridiskajai komisijai
-, kurā tikai divi – tikai divi! – cilvēki, Muižnieces kundze un Rasnača kungs,
nobalsoja pret šo muļķīgo priekšlikumu. Pret šo, es pat teikšu, nekaunīgo
priekšlikumu!
Tik tālu aiziets! Redziet, daži cilvēki nāca pie Aleksandrova un
teica: „Ziniet, man ir slinkums no rīta celties un izkārt pie savas mājas karogu.”
Un Aleksandrovs bija ar mieru iesniegt Saeimā šo stulbo, es atvainojos, priekšlikumu.
Mani pārsteidz komisijas atbalsts šim priekšlikumam. Saka, redziet,
Aleksandrova kungs: „Brīvā valstī – brīva rīcība!” Ja tā mēs skatīsimies,
tad – es atvainojos! – izsvītrosim ārā no mūsu likumu lielā klāsta Valsts
valodas likumu, Pilsonības likumu, Izglītības likumu un vēl desmitiem citu likumu.
Izsvītrosim! Neliksim tiem, kas iegūst pilsonību naturalizācijas kārtībā, apgūt
valsts valodu, neprasīsim himnas vārdu zināšanu, Latvijas vēstures zināšanu un tā
tālāk.
Jūs, draugi mīļie, un jūs, Aleksandrova kungs, velkat uz
mankurtismu. Un tikai tāpēc, ka mēs tagad esam sākuši pielūgt multikulturālismu,
internacionālismu un visas šīs lietas, mēs esam tiktāl sabojājušies… Kučinska
kungs te jau ļoti labi pateica: tādā veidā mēs aiziesim pavisam šķērsām.
Absolūti šķērsām! Un iznīcināsim savu valsti. No tās jau daudz nekas nav palicis
pāri.
Nupat Pasaules Brīvo latviešu apvienības sanāksmē atkal kārtējo
reizi pasvītroja: rusifikācija pārņēmusi Latviju. Un tas ir noticis šajās
neatkarības dienās, neatkarības divdesmit gados! Draugi mīļie, vai vienreiz nesāksim
apjēgt, kurp mēs ejam?
Un piedodiet man, ka es tik skaļi, tik nesamiernieciski izsakos pret
šādu variantu. Tas ir apbrīnas vērts. Kaut ko tādu izdomāt! Redziet, 11.novembris
vairs nav vajadzīgs! Tā ir mūsu, Latvijas, varoņu diena. Varoņu diena! To nevajag
vairs! Nevajag vairs pacelt karogu pie mājām! Lai brīvi dara!… Te ir iekšā
desmitiem tūkstošu okupantu, Latvijas nedraugu. Tātad viņiem mēs ļausim šeit brīvi
darīt, kā viņiem ienāk prātā? Nē! Mēs viņus piespiedīsim, lai viņi paceļ
karogu, pat ja negrib! Un, ja nepacels karogu pie mājas, dabūs vismaz sodu. Vismaz sodu
dabūs! Nu taču apjēdziet, cilvēki mīļie! Apjēdziet, un nobalsosim pret šo totālo
muļķību! Citādi mēs iebridīsim tik tālu, ka tālāk vairs ne pacelsimies
ekonomiski… Un kur nu vēl runāt par latviskumu, ko esam pazaudējuši, ko ar katru
dienu arvien vairāk zaudējam visādos veidos!
Es aicinu neatbalstīt šo muļķīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es teikšu, kādēļ es neatbalstīšu šo
priekšlikumu. Tādēļ, ka šobrīd daudz kas mūsu valstī notiekošais – cilvēkos,
sabiedrībā, presē – liecina, ka mēs dienu no dienas zaudējam patriotismu, Latvijas
mīlestību, dzimtenes mīlestību. Un man šķiet, ka šis balsojums paudīs tautas
priekšstāvju attieksmi pret priekšlikumu, kura autors – es piekrītu tiem, kas tā
saka, – ir labu gribējis. Es zinu, viņš ir labu gribējis. Un viņam ir savs
pamatojums. Bet sabiedrība, mūsu tauta, šo balsojumu, manuprāt, uztvers kā tautas
vēlētu priekšstāvju kārtējo soli un apliecinājumu, ka valsts simboli… ka tas, kas
raksturo mūsu valsti, ir otršķirīgs. Otršķirīgs! Ka mēs, tautas priekšstāvji,
vērtējam kā kaut ko maznozīmīgu to, ka šajās svētku dienās mēs prasām no savas
valsts pilsoņiem, lai viņi, paceļot karogu, šādā veidā izrādītu attieksmi pret
Latvijai vēsturiski nozīmīgām dienām. Mūsu tautieši uzskatīs, ka mēs vērtējam
to kā nevajadzīgu. Taisnība ir tiem kolēģiem, kuri teica, ka dzimteni mīlēt nevar
piespiest ar varu. Protams. Protams, jums ir taisnība. Protams. Bet situācija mūsu
valstī ir tāda, ka, manuprāt, mums, likumdevējiem, ir jājūt šī ļoti bīstamā
tendence, par ko ļoti emocionāli runājat jūs, – ka patriotisms mazinās un
tādējādi arī praktiskie darbi nevedas mūsu valstī tā, kā gribētos, jo bez
dzimtenes mīlestības nespējam arī risināt šīs lielās ekonomiskās problēmas, kas
ir valstī.
Mēs prasām, lai mūsu bērni skolās obligāti apgūtu Latvijas
vēsturi. Un tādējādi mēs zināmā mērā arī viņus piespiežam: tev būs mācīties
nedēļā divas stundas savas tautas, savas valsts vēsturi. Sākotnēji mēs neviens –
un tātad arī mūsu bērni – nepiedzimstam kā kvēli savas valsts un tautas patrioti.
Bet pakāpeniski – gan vēstures stundās, gan pavadot savus bērnus un mazbērnus uz
skolu un bērnudārzu, kā to teica Kučinska kungs… Redzot, ka pie mājām plīvo
karogs, mēs viņiem pastāstām, kādēļ tas tā ir. Un varbūt viņi kļūst mazliet
patriotiskāki.
Es aicinu godātos kolēģus apsvērt šos faktorus un aicinu nedot
uzvaru tiem, kuri vēlas mazināt mūsu tautas patriotismu, kuri šo balsojumu uztvers kā
kārtējo uzvaru tam, ko viņi patiesi vēlas šajā valstī. Viņi vēlas, lai šeit
būtu citādāka valsts valoda, citādāka kārtība, un šo soli viņi vērtēs kā savu
uzvaru.
Es ceru, ka tādu šajā parlamentā nav daudz. Es ļoti ceru, ka tādu
ir maz.
Es negribētu teikt, ka šis balsojums pilnībā to apliecinās. Es
aicinu jūs tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskās komisijas
jau reiz nolemto, ka Juridiskā komisija grozīs Administratīvo pārkāpumu kodeksu un
tiem neapzinīgajiem pašvaldību policistiem, kas Madonā un citviet ir uzlikuši
administratīvos sodus cilvēkiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ ir aizmirsuši izkārt
valsts karogu, tiešām nedos iespēju šādi rīkoties turpmāk.
Es aicinu padomāt par to un nebalsot par šo priekšlikumu, bet
risināt jautājumu tā, kā Juridiskā komisija to jau ir nolēmusi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, jārunā par
vairākiem aspektiem.
Te izskanēja doma, ka karoga uzvilkšana pie ēkām, kas tiek veikta
piespiedu kārtā, esot totalitārisma izpausme, un argumentācija, ka neviens cits tā
nedara, tikai posttotalitārās valstis. Šiem argumentētājiem es ļoti ieteiktu…
Tiem, kas skatās uz citu valstu pieredzi un selektīvi pēc vajadzības to velk ārā, es
vismaz ieteiktu būt konsekventiem. Ļoti drīz mūsu parlamentā tiks debatēts
jautājums par Alkohola aprites likumu, proti, par alkohola tirdzniecībai atvēlētā
stundu skaita pagarināšanu. Arī tad, lūdzu, citu valstu pieredzes atbalstītāji,
nāciet tribīnē un runājiet par to valstu pieredzi, par to, cik nopietni tur cīnās
pret alkoholismu, pret alkohola reklāmu un tā pieejamību!
Kāpēc, manā izpratnē, tā nav totalitārisma izpausme? Vēlēšanu
likums. Mūsu valstī nav noteikta obligāta piedalīšanās vēlēšanās, bet daudzās
valstīs – un tās nebūt nav posttotalitāras! – piedalīšanās vēlēšanās ir
obligāta. Tā tas ir, piemēram, Austrālijā. Tomēr es nezinu nevienu Austrālijas
pilsoni, kurš būtu sodīts par nepiedalīšanos vēlēšanās.
Tādēļ ir pilnīgi cits jautājums – par Administratīvo
pārkāpumu kodeksa grozīšanu. Un šeit būtu jāpārdomā par sodošo normu
pielietošanu karoga neizkāršanas gadījumā.
Godātie kolēģi! Katram normatīvajam aktam ir gan juridiska nozīme
un vērtība, gan arī morāla. Un sabiedrībā ir dažādi uzskati, un tas ir ļoti
normāli. Tas ir dabiski. Lielākajai daļai mūsu valsts pilsoņu, pilsoņu kopumam,
Latvijas valsts, tās simboli un valoda ir svētums. Bet, protams, mūsu sabiedrībā ir
arī cilvēki, kas jūtas piederīgi citai valstij un kam Latvija ir tikai uzturēšanās
vieta. Šā priekšlikuma pieņemšana izraisītu lielu vilšanās sajūtu Latvijas
patriotiem, turpretī šai otrai pusei tas būtu vēl viens panākuma solis. Un ne velti
mēs dzirdējām deputāta Kabanova izsaucienu no zāles, ka gan jau ar laiku mēs
izņemšot ārā arī 18.novembri. Un ļoti iespējams, ka tieši tā uz šo aktu
skatīsies tie Latvijas pilsoņi, kas deputātu Kabanovu šeit ir ievēlējuši.
Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma pieņemšana gribot negribot
būtu viens solis mūsu valstiskuma simbolu demontāžā. Un es pilnīgi pievienojos
kolēģu teiktajam, ka Latvijas armijas dzimšanas dienas priekšvakarā tas būtu
drausmīgs spļāviens sejā visiem mūsu Latvijas karavīriem, viņu ģimenēm, visiem
tiem, kas ar drebošu sirdi gaida ziņas no mūsu karavīriem, kuri dien mūsu ārvalstu
misijās, dien zem mūsu, Latvijas, karoga.
Godātie kolēģi! Man būtu šausmīga vilšanās sajūta, ja šis
priekšlikums šodien tiktu atbalstīts.
Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Taisnība, Kārli!” Dep.
J.Dobelis: „Pareizi, Kārli!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Ilma Čepāne jau pieminēja decembra pirmo svētdienu. Par
to dienu daudzi Latvijā maz zina, lai gan tā ir diena, kurā, kā tas ar likumu
noteikts, obligāti ir jāizkar sarkanbaltsarkanais karogs ar melno lenti.
Taču Siguldā vairāki – ja nemaldos gandrīz vai simts –
privātmāju īpašnieki to dienu labi zina, jo pirms desmit gadiem Siguldas policija
pastaigāja pa privātmāju rajoniem un pieķēra diezgan daudz vecu cilvēku. Un pats
interesantākais: kad viņi visi ieradās uz šā paredzētā soda piespriešanu, tā
izskatījās kā represēto sanāksme, jo Siguldā privātmāju rajonos dzīvo daudzi, kas
savas mājas cēla piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, – izsūtītie,
kas atgriezās. (Viņiem bija liegta iespēja dzīvot Rīgā un Rīgas rajonā. Bija
jādodas uz Siguldu. Toreiz tas bija Siguldas rajons.) Viņus visus bija paredzēts sodīt
par dienu, ko īstenībā… es varu apzvērēt, ka arī šeit, mūsu pašu vidū, daļa
ir tādu, kas īsti nezina, kāpēc tāda diena ir jeb kāpēc pirmajā decembra
svētdienā jāizkar karogi. Mums ir septiņas sēru dienas. Es domāju, ka likums… Tā
problēma ir jārisina, un noteikti šis deputāta Aleksandrova priekšlikums ir pamats
tam, lai risinātu šo problēmu, ka faktiski diezgan rupjā veidā tiek cilvēki sodīti
par to un ka tādējādi tiek sodīti būtībā tie, kuri savulaik ir bijuši represēti.
Taču es gribu pateikt vienu: ar likumu un ar bardzību nevar piespiest
būt patriotiem. Par to kā spilgts piemērs mums liecināja Tautas partijas jauniešu
izmestie karodziņi tepat pie Saeimas miskastē. Tos izmeta Tautas partijas jaunieši,
tātad cilvēki, kas politikā jau ir iesaistījušies! Kur tad ir viņu patriotiskā
audzināšana? Šeit pareizi teica, ka to veic ģimene, to nedara likums ar savu
bardzību.
Līdz ar to es uzskatu, ka, ja ne šodien, tad citādākā veidā mums
tas ir jāatrisina, lai pašvaldību policija vai cita policija, kurai svarīgi ir
vienkārši „piedzīt” statistiku, nevērstos pret tiem, kas nav paspējuši agrā
rītā izkārt karogus un kas pārsvarā ir veci cilvēki.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribu nedaudz komentēt, pamatodamies uz
Kārtības rulli, mūsu lielākā speciālista Dobeļa kunga teikto. Viņš vienmēr…
bieži pamāca mūs, kā ir jābūt un kas ir jādara.
Dobeļa kungs, otrajā lasījumā var iesniegt tādus priekšlikumus,
kādu iesniedza Aleksandrova kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Tie nav
konceptuāli!”) Kārtības rullis paredz, ka trešais lasījums ir tikai
redakcionāliem labojumiem, bet praktiski ir bijuši gadījumi, kad arī trešajā
lasījumā iesniedz konceptuālus priekšlikumus un izskata konceptuālus jautājumus. Tā
ka nevajadzētu mācīt un teikt, ka nav pareizi tas, ko Aleksandrova kungs ir izdarījis.
Piebilde par patriotismu. Es esmu bieži arī domājis par to, kā es
rīkotos, ja man būtu privātmāja. Es rīkotos tā: man karogs mastā plīvotu katru
dienu, nevis kādās izņēmuma dienās. Un es apsveicu tos cilvēkus, tos Latvijas
patriotus, kas karogu tur visu laiku godā – tur mastā pie savas mājas vienmēr, nevis
tikai kādās īpašās dienās, kā bija ierakstīts likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Šeit daži Saeimas
deputāti, runājot par šo likumprojektu, teica, ka, lūk, mēs esam pasaulē vienīgā
valsts, kas tā dara, un ar to viņi pamatoja savu nostāju. Taču viņi, šie mūsu
kolēģi, aizmirsa, ka vēl vienā jautājumā mēs esam vienīgā valsts pasaulē, proti,
vienīgā valsts Apvienoto Nāciju Organizācijas 192 valstu starpā un to valstu starpā,
kuras nes pamatnācijas vārdu. Latvijā, šajā zemē, mūsu priekšteči, senie balti,
dzīvojuši jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Mēs esam pasaulē vienīgā tauta,
nācija, kura… 20.gadsimta vidū, proti, 1943.gadā, pēc neoficiāliem, bet precīziem
statistikas skaitļiem, mēs, latvieši, veidojām 79 procentus no Latvijas valsts
iedzīvotājiem, jo šejienes vācieši repatriējās uz Vāciju un ienākušie vācieši
apšāva mūsu valsts pilsoņus ebrejus – 70 tūkstošus… Un tajā brīdī tātad mēs
bez kaut kāda nozieguma sastāva pret citām tautām sastādījām Latvijā –
atkārtoju vēlreiz! – 79 procentus no iedzīvotāju skaita. Taču tad, kad mēs
atjaunojām savu neatkarību, mūsu bija vairs tikai 52 procenti.
Neviena nācija pasaulē nav piedzīvojusi tādus zaudējumus, tādu
genocīdu, kāds ir ticis vērsts pret mums no divu varu, galvenokārt no Krievijas,
puses. Tas jāatceras, ja salīdzina vispār kaut ko ar pasauli. Taču to daudzi aizmirst.
Otrs gadījums. Pirmajā šīs Saeimas darbības gadā Latvijas
televīzija parādīja mani nepareizā gaismā. Es pēc tam protestēju, jūs bijāt tam
liecinieki šajā zālē. Jakovs Pliners uzstājās no šīs tribīnes pirms manis ar
runu, ka, lūk, latviešu leģions un latviešu tauta esot līdzatbildīgi… atbildīgi
līdzās Hitleram par to, lai sasniegtu Hitlera mērķus, tas ir, izplatītu Trešo reihu
līdz Urālu kalniem. Un tad es nevarēju noturēties, es biju spiests jums un Jakovam
Plineram paskaidrot un pastāstīt, ka vēl šodien Stokholmā arhīvā ir atrodami angļu
spiegošanas… rezidentu, tātad angļu, kuri šeit… jā, spiegu, kuri bija Latvijā,
nosūtīts ziņojums, ka 1943.gadā, kad notika mobilizācija leģionā, divu vācu
feldfēbeļu pavadībā, kuri iet pa ielas, pa bulvāra malu un smaida, jo nesaprot
latviešu valodu, soļo iesauktie latviešu leģionāri un dzied: „Mēs sitīsim tos
varenos, pēc tam – tos zili pelēkos!” Lūk, tāda bija mūsu nostāja, ko šie kungi
vēl tagad negrib dzirdēt un joprojām sauc mūs par fašistiem. Un toreiz es uzskatīju,
ka, lai latviešu leģionāru nostāju pierādītu, man tā dziesma ir jānodzied.
Televīzija to parādīja kā bravūrību, neparādīja kontekstu, kādēļ es to daru. Un
šodien otrreiz gribu jums dziedāt. 1945.gada 8.martā es, būdams viegli ievainots
19.divīzijas leģionārs, atrados Talsu pamatskolā ierīkotajā kara lazaretē. Un mums
paziņoja, ka pēc vienas stundas… šefārsts, ķirurgs, vācu majors, paziņoja
oficiāli, ka pēc vienas stundas Talsos ieradīsies pirmā padomju armijas vieglā
automašīna ar padomju armijas virsniekiem, lai, tā teikt, pieņemtu Talsu
komandantūras kapitulāciju. Un es biju jauns puisis, un citi jauni puiši… Mēs bijām
tie, kas bija vieglāk ievainoti, un mēs dziedājām – paklausieties! – tā nav
bravūrība, tā ir vēsture: „Lai krīt, kas krīt, vēl dzīvi mēs, vēl mūsu karogs
nesatīts. Kam dzīvības un mājas žēl, lai nenāk līdz.”
Es esmu par to, lai šo karogu vienmēr turētu attītu, lai nesatītu.
Par daudz nevar būt tas attīts!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs nākamajam vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Mūsu apvienības attieksme pret šo priekšlikumu
ir pausta Latvijas Zemnieku savienības karogā ierakstītajā: „Par Latviju –
nacionālu, daiļu un spēcīgu.” Un līdz ar to šī attieksme, kas ir pausta
1917.gadā, ir aktuāla arī šodien – 2009.gadā -, un mūsu apvienība nekādā
ziņā šo priekšlikumu neatbalstīs.
(Aplausi.)
(No zāles dep. J.Dobelis: „Malacis, August!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nost ar kosmopolītismu!”)
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es jums ļoti pateicos par tik aktīvu dalību
debatēs un par to, ka jūs ļoti labi sapratāt to domu, ar kuru es uzstājos pašā
debašu sākumā.
Bet šoreiz es jūs gribu informēt par to, pie kādiem secinājumiem
nonāca Juridiskā komisija, skatot šo likumu un arī apspriežot jautājumu par to,
kāda izvēršas reālā situācija ar gadījumiem, kad valsts karogs ir pacelts un kad
nav pacelts, un kā to varētu risināt.
Daudziem kolēģiem ir taisnība, ka, protams, ne vienmēr likuma
izpildītāji, proti, tie, kas uzrauga, vai karogs ir attiecīgajās dienās pacelts un
vai ir pienācīgā godā turēts, savu pienākumu saprot pēc būtības. Un tiešām ne
reizi vien ir tā, ka šajā jomā ir pārspīlējumi, neizprotot kādreiz kādas
situācijas un bargi sodot cilvēkus. Mūsu mērķis jau nav kādu bargi sodīt. Un tomēr
es uzskatu, ka normai ir jābūt. Un normai Administratīvo pārkāpumu kodeksā arī ir
jābūt. Bet Juridiskajā komisijā deputāti apspriežoties nonāca pie secinājuma, ka
visos gadījumos, kad ir zināms pamats un ir bijuši kādi šķēršļi, lai karogs tiktu
pienācīgi lietots svētku vai atceres dienās, pieņemamais ir brīdinājums. Un es
domāju, ka īpaši svarīgs ir darbs ar likuma piemērotājiem, lai to pareizi saprastu.
Gribu teikt, ka ļoti daudzas administratīvās komisijas ļoti pareizi to saprot un to
arī dara, atgādinot Latvijas pilsoņiem par to, kādas ir šīs dienas un kā ir
nepieciešams izrādīt pienācīgo cieņu un godu valsts karogam.
Es ceru, ka mēs ar savu balsojumu arī parādīsim pienācīgu cieņu
un godu Latvijas valsts karogam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Divi mani kolēģi Ainars Latkovskis un Jānis Reirs
te stāstīja par nežēlīgām represijām pret cilvēkiem. Bet to stāstu jau
nepabeidza. Kā tad viss tur beidzās? Tas tikai liecina, ka Siguldā strādā ļoti
neprofesionāli kārtībsargi, Latkovska kungs. Un jums kā siguldietim, protams, un kā
savu vēlētāju pārstāvim vajadzētu kaut ko darīt, lai šie policisti kļūtu
profesionālāki, nevis neprofesionālu policistu dēļ skriet un grozīt likumu. Pareizi,
Šadurska kungs, tas tiešām nav normāli.
Tātad: tur, kur ir pašvaldības policija, tur, protams, šos sodus
uzliek pašvaldības policija. Kur tādas nav, tur to dara valsts policijas, kārtības
policijas pārstāvji. Un, protams, policists uz vietas var izlemt vai izteikt
aizrādījumu vai tomēr rakstīt protokolu. Tad šis protokols nonāk konkrētajā
administratīvajā komisijā. Tur pieņem lēmumu. Var arī pieņemt lēmumu, ka sods
netiek piemērots (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tieši tā arī notiek!”),
vienkārši aizrādīt. Varam mēs, protams, Administratīvo pārkāpumu kodeksā
ierakstīt, ka ir nevis sods līdz 30 latiem, bet, piemēram, brīdinājums vai sods līdz
30 latiem. Bet brīdinājums jau pats par sevi arī ir sods. Tātad pirms brīdinājuma ir
vēl zemāks slieksnis: šai amatpersonai, šim profesionālajam policistam, kurš kaut ko
sajēdz no administratīvajām tiesībām, ir iespēja un ir tiesības izteikt
aizrādījumu. Vai Siguldā tie cilvēki, kas, kā jūs teicāt, pagājušā gada decembra
pirmajā svētdienā… vai desmit gadus atpakaļ tas ir bijis… Nu jā, uz tik svaigiem
notikumiem tik steidzami grozīt likumu… Tā ka, kolēģi, tomēr skatīsimies uz
lietām nopietni. Un, ja ir neprofesionāli policisti, tad sauksim šo policistu vadību
uz Juridisko komisiju un uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju
un runāsim.
Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, jūsu debašu laiks beidzies.
Dz.Rasnačs. Ja negrib mācīties, lai mācās piespiedu kārtā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Sākumā es neplānoju uzstāties šodien par šo
jautājumu, jo es uzskatu to par tukšu salmu kulšanu. Man šķiet, ka mūsu
klausītājiem un cilvēkiem, kas skatās uz mums, smiekli nāk par Saeimu, kura šajos
grūtajos apstākļos runā par tik niecīgu – es vēlreiz atkārtoju:
niecīgu! – jautājumu. Man liekas, ka valsts pašlaik atsakās no veselas virknes savu
pienākumu pret cilvēkiem. Un man liekas, ka ir vērts atbalstīt Aleksandrova kunga
priekšlikumu un arī dot cilvēkiem iespēju atteikties no dažiem saviem pienākumiem
pret valsti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie latviski domājošie! Vispirms es gribu aicināt
Aleksandrova kungu tomēr atsaukt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka es domāju, ka
šobrīd mums ir jāpieņem lēmumi un jāizsaka priekšlikumi, kas mūs, latviski
domājošos, apvienotu, nevis šķeltu.
Es lieliski dzirdēju šeit no tā kreisā flanga… patiešām
lieliski dzirdēju un sapratu arī to kontekstu, kas tur skanēja… „Izņemsim ar
laiku!” Ar to domāja 11. un 18.novembra izņemšanu no svinamo dienu saraksta.
Katrā valstī valsts Neatkarības diena ir svinamā… (Dep.
V.Buzajeva starpsauciens no zāles.) Aizver muti!… Katrā valstī Neatkarības diena
ir svinamā diena! Tātad – ko Kabanova kungs domāja ar 11. un 18.novembra izņemšanu
no svinamo dienu statusa?! (Zālē troksnis.) Viņš domāja par Latvijas
valstiskuma izmaiņām! Un tā mēs te tagad tukšus salmus kuļam, lai tas tur…
kreisais zvēru un putnu dārzs varētu par mums ņirgāties!
Būsim vienoti!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies!
Deputāta kungs! Jums aizrādu par sarunāšanos ar zāli.
Debatēs vārds deputātam Igoram Aleksandrovam, otro reizi. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Kā tur bija ar tiem okupantiem?”)
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka šis it kā vienkāršais mans
priekšlikums rada nevajadzīgus asumus, un tāpēc es esmu gatavs atsaukt savu
priekšlikumu. (Aplausi.)
Bet es ceru, ka jautājums tiks tālāk skatīts un Administratīvo
pārkāpumu kodekss tiks mainīts, un tiks mīkstināta attieksme pret šāda veida
pārkāpumiem.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu teikt tikai divas lietas.
Pirmā lieta. Man patiešām ir bezgala liels gandarījums, ka šodien,
apspriežot šo projektu, par vislielākajiem Latvijas patriotiem ir kļuvuši kolēģi no
padomju laika nomenklatūras un tie, kas savulaik 11.novembra krastmalā tik dedzīgi
ziņoja par padomju tautas demonstrācijām 1.maijā un citos okupantu svētkos. (Zālē
troksnis.)
Otrkārt. Man, kolēģi, būtu tikpat liels gandarījums, ja jūs būtu
tikpat lieli patrioti, apspriežot saimnieciskos jautājumus, kas regulē, piemēram,
tiesības ziedot, sabiedriskā labuma organizācijas statusu; likumu par uzņēmumu
ienākuma nodokli un pārējos.
Šodien patiešām šī diskusija ir tāda… jo par šīm lietām
jebkurš var izteikties. Bet tomēr, lūdzu, mēģiniet un piespiediet sevi mazlietiņ
arī padomāt, pirms balsojat par likumprojektiem, kas jums tiek nolikti priekšā dažas
minūtes pirms Saeimas sēdes sākuma un kam var būt, piemēram, miljoniem latu liela
ietekme uz Latvijas valsts budžetu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pirms mēs turpinām debates… Pienācis laiks pārtraukumam, bet ir
saņemts deputātu Silvas Bendrātes, Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Venta Armanda
Kraukļa, Jāņa Lagzdiņa, Māra Ārberga un citu priekšlikums ar lūgumu turpināt
šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz ir izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad sēdi turpinām, līdz
izskatīti visi jautājumi.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Senajiem grieķiem bija tāda teika par Pandoras
lādi. Bija tāda ziņkārīga dāma Pandora, kura pamanījās šai lādei pacelt vāku uz
augšu un izlaida pasaulē veselu rindu dažādu netikumu.
Gribot vai negribot šis priekšlikums, 29.priekšlikums, tiešām
atgādina šo teiku par Pandoras lādi. Diemžēl. Taču ir arī savs labums. Šodien mēs
atkal redzējām īstās sejas. Viens otrs skaidri parādīja, uz ko viņš mērķē. Un
esiet, lūdzu, uzmanīgi. Bija tāds Juliuss Fučiks, viņu esot nomocījuši nacisti, bet
viņš teicis: „Cilvēki, es jūs mīlēju, esiet modri!” Par to mīlestību es
negribu teikt, bet par to, ka jābūt modriem, es gan gribu teikt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Nupat noklausījos deputātu Juri Dobeli. Paldies
par viņa patriotiskām runām. Bet viņš aizmirsa vienu lietu, un es esmu no šīs
tribīnes jums atgādinājis… Jā, esmu atgādinājis, ka visas latviešu politiskās
partijas ir vainīgas – un vainīgas arī 8. un 9.Saeimā – tajā ziņā, ka
nedrīkstēja kustināt Pilsonības likumu un Valsts valodas likumu, ka mums ir pilsonību
ieguvuši tādi Latvijas ienaidnieki kā Nikolajs Kabanovs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Deputāts Aleksandrovs ir atsaucis savu priekšlikumu, bet saskaņā ar
Kārtības rulli priekšlikumu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija, var atsaukt tikai
ar atbildīgās komisijas piekrišanu. Tā ka priekšlikums ir balsojams jebkurā
situācijā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Aleksandrova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Kabanov,
„pret” jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 9.
Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)
J.Reirs. 30. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā debates par iepriekšējo
priekšlikumu, mans priekšlikums ir ļoti vietā, jo tajā paredzēts vispār svītrot
7.pantu, par kuru ir dažas šaubas. Es arī biju gatavs atsaukt savu priekšlikumu, bet,
novērojot šo totalitārismu, kas tika nodemonstrēts šeit, Saeimā, ņirgāšanos
valdošajā koalīcijā par vienu no diviem krievu deputātiem, es tomēr šo
priekšlikumu neatsaukšu, un jūs esat spiesti par šo priekšlikumu balsot. Varētu arī
piebilst, ka daži šie patrioti, kas runāja par iepriekšējo priekšlikumu tam pašam
pantam, ir gatavi nodemonstrēt Latvijas karogu arī 16.martā un acīmredzot arī ar
Trešā reiha karogu. Un pierādījums tam ir balsošana par mūsu septiņiem
likumprojektiem, kurus atbalstīja tiesībsargs.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un vispār izslēgt 7.pantu, kas
ir totalitārisma produkts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas
piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Arī 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Juridiskā biroja iesniegtais 33.priekšlikums ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 34. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret abiem
priekšlikumiem.
J.Reirs. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Arī 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 51. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 52. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir redakcionāli
precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 57. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un arī iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Un 59. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Un 62. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas valsts karoga
likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, tātad
līdz 20.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1479/Lp9 –
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Un šeit jāpaskaidro situācija. Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija 7.oktobrī skatīja likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, kurā bija grozījumi, kas saistās gan ar nelegālās naudas
plūsmas novēršanu un Varšavas konvencijas ratifikāciju, gan arī grozījumi, kas
paplašina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas noteikt banku darbībai
nosacījumus, tajā skaitā finanšu pakalpojumiem, kā arī grozījumi, kas ierobežo
maksājumus par subordinēto kapitālu.
Ņemot vērā to, ka Saeimā ir vēl četri citi likumprojekti, kas
saistīti ar Varšavas konvenciju, un to, ka šo likumprojektu virzība ir lēnāka, bet
ir nepieciešams noteikt banku darbībai nosacījumus, turklāt steidzami, Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija grozījumus par banku darbības nosacījumiem un par
maksājumu ierobežošanu par subordinēto kapitālu sakopoja atsevišķā likumprojektā,
un šis likumprojekts ir jūsu priekšā.
Komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību un pieņemt to
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Saeimā.
Es aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par
steidzamu atzīts.
G.Bērziņš. Es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rīt,
16.oktobrī, pulksten 17.00.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?
G.Bērziņš. Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 22.oktobra
sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 16.oktobris, pulksten 17.00, izskatīšana otrajā lasījumā –
22.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.
Uzsākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šā lēmuma projekta sakarā es redzu divas
lietas.
Pirmā. Valdība ir nokavējusi, un divas dienas mūsu karavīri
Afganistānā atrodas pretlikumīgi.
Otrā. Nākamgad tas maksās 4,5 miljonus latu.
Pirmkārt. Par pirmo lietu es nebrīnos, jo valdībai galva sāp par
pavisam citām lietām – kā tikt galā ar kreditoriem un kur atrast 500 miljonus, lai
samazinātu budžetu. Un sakarā ar to tomēr argumentācija, ka šodien mums jātaupa
arī uz militārisma rēķina, ir acīmredzama. Un tas ir pirmais punkts, kāpēc es
nevaru šo lēmuma projektu atbalstīt.
Otrkārt. Summa it kā ne īpaši liela – četrarpus miljoni latu.
Tomēr, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu attiecībā uz
nepilsoņiem, pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ir vajadzīgi tikai 1,5 miljoni
latu. Trīs reizes mazāk. Un valdība nevar tos atrast. Tas ir otrais arguments. Ja mēs
gribam dzīvot civilizētā valstī, mēs nedrīkstam atbalstīt kara avantūras.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie klātesošie! Kā izrādās, Aizsardzības ministrijas
parlamentārais sekretārs ļoti uzmanīgi klausās ne tikai to, ko es runāju no
tribīnes, bet arī to, ko es runāju Saeimas kuluāros. Tāpēc es gribu palūgt
Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru uzmanīgi klausīties to, ko es runāju
no tribīnes.
Vispirms es gribu skart jautājumu par nesen izteiktajām aizsardzības
ministra Lieģa kunga bažām attiecībā uz to, ka aizsardzības mācībās
„Zapad-2009” imitēja Krievijas un Baltkrievijas uzbrukumu Baltijas valstīm. Tas ir
diezgan nopietns apgalvojums no politiskā viedokļa tāpēc, ka tas netika izteikts
kuluāros vai privātā pirtiņā, bet noskaņoja diezgan lielu auditoriju militārajā
konferencē Rīgā.
Un līdz ar to man ir jautājums: vai Lieģa kungs ir kaitnieks?
Kāpēc mēs tagad pagarinām mūsu karaspēka kontingenta dalību Afganistānā, nevis
dislocējam kaut kur pie Zilupes? Ja krievi un baltkrievi mēģina mums uzbrukt, tad
loģiski būtu atsaukt mūsu puišus no Afganistānas un pievērst viņus Latvijas
Republikas robežu aizsardzībai. Tas ir mans pirmais temats, par kuru, es domāju, ir
vērts parunāt ar Aizsardzības ministrijas cilvēkiem.
Un otrs jautājums. Man liekas, ka blefs ir gan pirmā, gan otrā
versija. Man liekas, ka Afganistānā mums jebkurā gadījumā nav ko darīt. Man šķiet,
ka labākais, ko mēs varam darīt islāma pasaulei, ir likt to mierā. Ticiet man, šie
cilvēki mūs neaizskars, ja mēs viņus neaizskarsim. Bet pretējā gadījumā es
bažījos, ka būs tā, kā Dombrovska kungs pirms nedēļas teica savā referātā par
drošību, – ka Latvijā pieaug agresīvā islāma tendences. Man šķiet, ka ir vērts
padomāt par to un izvest mūsu karaspēku no Afganistānas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram
Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie kolēģi! Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome
plāno par gadu pagarināt NATO vadīto starptautisko drošības atbalsta spēku
operāciju Afganistānā.
Un tā ir principiāli svarīga NATO prioritāte, kas mums kā NATO
dalībvalstij arī ir saistoša. Un, runājot par Afganistānu, mēs nevaram uzskatīt to
par reģionālu konfliktu, konfliktsituācija Afganistānā ir draudi arī globālai
drošībai. Mums šeit ir jārunā gan par terorisma draudiem, gan par narkotisko vielu
izplatības draudiem.
Kolēģi! Iestājoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kas ir
sadarbības partneru kopa, kuri ir uzņēmušies kopīgas saistības un kopīgus
pienākumus (protams, šīs saistības un pienākumi nav šķirami), mēs esam saņēmuši
ļoti būtiskas drošības garantijas un esam uzņēmušies arī ļoti būtiskas
saistības.
Tādēļ, runājot par Aizsardzības ministrijas prioritātēm, misija
Afganistānā ir triju Latvijas Aizsardzības ministrijas prioritāšu – nākamā gada
prioritāšu – galvgalī.
Runājot par mūsu drošības situāciju, kolēģi, mēs nevaram
ignorēt globālo drošību un arī reģionālās drošības aspektu. Kolēģis Kabanovs
pieminēja Krievijas bruņoto spēku manevrus Baltijas pierobežā. (No zāles dep.
N.Kabanovs: „To Lieģis pieminēja, ne es!”) Un, protams, izsenis ir pieņemts
uzskatīt militāra spēka demonstrāciju pie kaimiņvalsts robežām par potenciāliem
draudiem, par nedraudzīgas attieksmes demonstrēšanu. Varu atbildēt kolēģim
Kabanovam, ka Baltijas valstu aizsardzības resoros notiek diskusija par iespējamām
atbildes operācijām.
Bet, runājot par mūsu karavīru misiju Afganistānā, kolēģi, mums
ir jāsaprot tas, ka šī ir ārkārtīgi svarīga prioritāte un mums ir jābūt
godprātīgiem partneriem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, un es aicinu Saeimu
lielā vienprātībā nobalsot par šīs misijas pagarināšanu uz vienu gadu līdz
nākamā gada 13.oktobrim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Protams, jautājums ir ne tikai par Afganistānu.
Mēs visi zinām, cik komplicēta ir situācija Afganistānā, un ātrs Afganistānas
jautājuma risinājums ir neiespējams gan ļoti lielās etniskās sadrumstalotības
dēļ, gan tautas samērā zemā izglītības līmeņa un daudzu citu faktoru dēļ. Taču
šis ir arī jautājums par Latvijas drošību.
Mazai valstij šodienas sarežģītajā pasaulē nav citu iespēju
nosargāt savu neatkarību, kā iestāties kolektīvās drošības sistēmā. Un mēs esam
izvēlējušies NATO par savu kolektīvās drošības sistēmu. Pateicoties tam, mēs
varam justies aizsargāti, bet iestāšanās kolektīvās drošības sistēmā uzliek arī
pienākumus, jo neviens mūs neaizsargās, ja mēs nepildīsim savas saistības. Mums tas
gluži vienkārši ir jādara savas valsts drošības interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos atgādināt lēmuma
projekta autoriem vienu senu gudrību. Ja nav izejas, tad izeja ir tur, kur ir ieeja.
Afganistānā veidojas bezizejas situācija, un visi to saprot. „Saskaņas Centrs”
līdzīgi kā 80 procenti Latvijas iedzīvotāju iestājas pret mūsu karavīru
sūtīšanu uz svešu karu.
Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Tātad, ja mēs šodien pieņemsim lēmumu par to,
ka pagarināsim misiju Afganistānā, tas izmaksās četrarpus miljonus latu līdz
nākamā gada 13.oktobrim. Nu, ja mēs esam tik bagāti, kāpēc mēs aizņēmāmies 7,5
miljardus eiro? Tas nozīmē, ka jebkuru tēriņu, par kuru mēs tagad pieņemsim lēmumu,
mēs izdarīsim kredītā. Par to mēs maksāsim procentus un pēc tam ilgi un dikti
domāsim, kā atdot. Un ar atdošanu mums būs lielas problēmas.
Četrarpus miljoni. Cik tas ir? Daudz vai maz? Ņemsim skolotāju
pamatlikmi, tas nozīmē, ka 1500 skolotājus varētu gada laikā nodrošināt ar darbu.
Nu, viss ir atkarīgs no prioritātēm. Ja mēs samazinām izdevumus veselībai,
medicīnai, saviem iedzīvotājiem, bet pieņemam lēmumu par to, ka mūsu karaspēks
karos kaut kur otrā zemeslodes pusē, tas liecina par mūsu prioritātēm. Tas pats kā
ar ģimeni. Ja ģimenē samazinās ienākumi, ja ģimene ir parādos un ir spiesta
atteikties no izglītības saviem bērniem, atteikties no nepieciešamas operācijas, bet
tēvs tai pašā laikā pieņem lēmumu un aizņemas naudu, lai aizbrauktu ar draugiem uz
medībām, tas liecina par to, ka šis tēvs rīkojas bezatbildīgi pirmām kārtām pret
savu ģimeni.
Otrais aspekts. Mūsu situāciju nesapratīs mūsu sabiedrotie. Mūsu
sabiedrotie ļoti labi zina, kādā finansiālā situācijā mēs atrodamies. Mūsu
sabiedrotie tagad aizdod mums naudu, tāpēc nevienam nav nekādu ilūziju par to: mēs
nevaram atļauties dārgas militārās operācijas laikā, kad mēs esam spiesti
aizņemties. Tāpēc es domāju, ka nekādu problēmu nebūs… Arī agrāk bija tāda
situācija, ka mēs šeit diskutējām par to, cik procentu no IKP jāatvēl
aizsardzībai. Agrāk mēs piedāvājām samazināt šo noteikto procentu skaitu, un
oponenti teica, ka mēs nekādā gadījumā nevaram to darīt, tāpēc ka mūsu
sabiedrotie to nesapratīs. Tagad taupības nolūkos valdība, cik es saprotu, nolems
samazināt šos obligātos tēriņus.
Un trešais. Godātie kolēģi! Vai mēs tiešām dodam tik nozīmīgu
ieguldījumu, ka bez mūsu palīdzības sabiedrotie netiks galā Afganistānā? Protams,
tur ir problēmas, bet mūsu piedalīšanās nekādā veidā neatrisinās šo situāciju.
Tāpēc es domāju, ka mums ir jāpievēršas mūsu iekšējai
drošībai. Kad bija šeit premjers un ziņoja par drošību valstī, es toreiz teicu, ka
mēs novedām valsti līdz tādam stāvoklim, ka par 5 miljardiem jebkurš oligarhs vai
cita valsts, piedāvājot mums kredītu, var diktēt mums nosacījumus. Mēs redzējām,
kā tas izskatās: mēs nevaram plānot savu budžetu, mēs nevaram pieņemt lēmumus –
tos, kurus mēs gribam pieņemt. Mums diktē tie, kuri dod mums naudu. Līdz ar to,
manuprāt, vislielākās briesmas radīsies, ja mēs nesakārtosim ekonomiku, ja mēs
nesakārtosim sabiedrību. Un tāpēc tādai simboliskai darbībai nav nekādas jēgas.
Taupīsim šos 4,5 miljonus latu, it īpaši tāpēc, ka šīs naudas mums nav un, lai
varētu 4,5 miljonus ieguldīt operācijas pagarināšanā, mums šī nauda jāaizņemas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka
šīsdienas diskusijas mums ļoti precīzi parāda noskaņojumu arī parlamenta zālē,
to, ka ir dažādi viedokļi par to, kā turpmāk jāgādā par valsts drošību. Ir
viedoklis, ka 4,5 miljoni misijai – tas ir maz maksāts par mūsu valsts drošību. Es
gribu norādīt tikai vienu: runa nav par to, ka Latvija ar savu kontingentu, kurš ir
apmēram 170 karavīru, atrisinās Afganistānas kara problēmas, bet par to, ka mēs
izpildīsim to, ko esam uzņēmušies, iestājoties kolektīvās aizsardzības sistēmā.
Interesanti bija pavērot Kabanova kungu, kurš ieteica mums atsaukt
savu kontingentu, un par pamatu tam viņš minēja kaimiņvalstu militārās mācības
mūsu pierobežā. Es domāju, Kabanova kungs, jūs vienkārši pieļāvāt pamatīgu
kļūdu un melojāt, jo ar 170 vīriem šo problēmu Latvijā nevar atrisināt. Bet ar
NATO, mūsu sabiedroto, atbalstu – un šīs mācības bija pie NATO bloka robežām –
mēs to varam atrisināt. Taču mēs savu uzdevumu pildām Afganistānā.
Tā ir cena, ko maksājam par savu drošību. Un, ja mēs nevēlamies
to darīt, tad maksāsim kādam citam. Ja mēs šodien paši sākam runāt, debatēt par
to, cik mums ir jābūt patriotiskiem, kā jāaudzina savi jaunie patrioti, tad es ļoti
nopietni ieteiktu arī Aizsardzības ministrijai vēl padomāt par to, kā rīkojamies ar
jaunsargiem. Viņi ir mūsu patrioti, nākamie valsts pilsoņi. Bet kā tas viss
izvēršas? Un iesaku arī padomāt par to, kāda ir attieksme pret mūsu karavīriem,
kuri turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, arī pret Zemessardzi. Tad mums
šīs rindas būs daudz stiprākas, patriotiskākas un nebūs jāuzklausa mūsu kreisā
spārna deputātu apsvērumi par to, cik ilgi vēl pastāvēs Latvijas valsts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Tāpat kā Dalbiņa kungs, es ceru, ļoti ceru, ka
Latvijas valsts pastāvēs mūžīgi. Es uzskatu, ka briesmas Latvijai draud nevis no
citām valstīm, bet tieši no iekšienes, no mūsu nemākulīgās vadības, no cilvēku
nabadzības, un tā tālāk, un tā joprojām.
Latvijas armijas kontingents Afganistānā atrodas, kā mums ir
zināms, pilnīgi likumīgi, un ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes
rezolūcija, un ir attiecīgs Latvijas likums, un tā tālāk. Un tomēr, kā šeit jau
teica iepriekšējie oratori, mēs saprotam, ka nevar… ka Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku kontingents neatrisinās tur visas problēmas. Es ceru, ka jums ir zināms, ka
terorisms tur nerimstas. Jums ir zināms, ka narkotikas tur ražo un izplata pasaulē vēl
vairāk nekā visas tās starptautiskās… nekā tas bija pirms operācijas. Šeit
runāja, ka valsts drošībai mums it kā žēl to 4,5 miljonu… Patiešām, mums ir
simts vietas, kuras var ar šiem līdzekļiem aizlāpīt. Un es tomēr aicinu balsot pret
lēmuma projektu. Bet mēs varētu caur attiecīgo komisiju uzdot aizsardzības ministram,
ārlietu ministram vest pārrunas ar NATO. Ja jūs, godātie kungi, gribat un ja tam ir
politiska nozīme – un laikam politiska nozīme ir -, mūsu kontingents tur
atradīsies. Bet mēs esam nabagi. Mums nav naudas izglītībai, mums nav naudas
veselības aizsardzībai. Mūsu pensionāri… es nezinu… man ir kauns, bet jums laikam
ne… viņi dzīvo… sliktāk vienmēr var būt, bet… dzīvo zem nabadzības robežas.
Un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mēs sūtīsim savu karaspēku! Mums tas maksās
vienu miljonu… Varbūt savus četrus piecus… Jūs esat bagāti? Varbūt arī jūs
segsiet izdevumus, pirksiet munīciju, pārtiku, un tā tālāk? Un varbūt viņi ietu uz
tādu priekšlikumu, bet man nav zināms, ka mūsu ārlietu ministrs vai mūsu
aizsardzības ministrs vestu tādas pārrunas. Kādreiz Maskava pateica – vajag, mēs
atbildējām: „Jā!” Šodien Brisele vai Vašingtona pasaka – vajag, mēs atbildam: „Yes!”
Tātad – vai mēs tirgojamies? Faktiski Aliansei vajadzēja, lai mēs uzceltu Audriņos
radaru. Mums tas izmaksā, es nezinu, piecus, septiņus miljonus. Vai mēs mēģinājām
ar viņiem runāt un arī no savas puses izvirzīt pamatotas prasības? „Jā, mēs
gribam atrasties zem jūsu lietussarga. Jā, mēs dodam jums zemīti, jā, mēs maksāsim
vienu miljonu, bet sakarā ar mūsu nabadzību tos piecus miljonus dodiet jūs!” Ja es
būtu kungs un ķeizars, es runātu, es tirgotos un varbūt vismaz daļu naudiņas es
dabūtu. Mūsu valdošie pat nemēģina to darīt. Mēs stāvam bez sava mugurkaula un
pildām visu.
Tātad mans priekšlikums – noraidīt šo lēmuma projektu un
organizēt pārrunas ar Aliansi. Un varbūt mēneša laikā mēs atbalstīsim to. Bet
maksās par to cienījamie sabiedrotie.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! No šīm debatēm jūs redzat, cik patiesībā mūsu
drošības situācija ir trausla un cik mūsu dalība un mūsu saistības NATO ir
svarīgas. Mans kolēģis – Krievijas „advokāts” Kabanovs – īpatnējā veidā
uztraucas nevis par Krievijas manevriem Latvijas pierobežā, bet par Latvijas reakciju uz
tiem. Vai tas nav absurdi?
Un, patiesību sakot, mani kā Latvijas pilsoni ļoti dziļi aizvaino
Latvijas karavīru misijas Afganistānā salīdzinājums ar medībām. Es domāju, ka tas
jau… (No zāles dep. J.Dobelis: „Iesniegumu komisijā!”) Manuprāt, tas jau
pārkāpj cilvēciskās ētikas robežas.
Bet, kolēģi, es gribu teikt lielu paldies Jurim Dalbiņam par viņa
teiktajiem vārdiem, jo jautājumi par Jaunsardzi, par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
karavīriem, par Zemessardzi, tāpat kā ļoti daudzi citi mūsu drošības un
aizsardzības jautājumi, ir ļoti, ļoti būtiski. Un, kolēģi, Aizsardzības ministrija
strādā ar to budžetu, ko Aizsardzības ministrijai piešķir Latvijas Republikas
Saeima.
Kolēģi! Tas viss ir mūsu rokās. Es aicinu ļoti, ļoti nopietni
strādāt pie šiem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates pabeigtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par termiņa
pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas
līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 2. Lēmuma projekts
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Likumprojekts paredz noteikt, ka maznodrošinātas personas, kas ir
atbrīvotas no soda izciešanas, novada vai republikas pilsētu dome nodrošina ar
dzīvojamo platību likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
noteiktajā kārtībā.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu
izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
26.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atminaties, kādu laiku atpakaļ mēs izdarījām
grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kuri atjaunoja normu, ka
uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, var saņemt ienākuma nodokļa
atlaidi. Bet situācija ir tāda, ka uz tiem uzņēmumiem, kas ir regulatora pārziņā,
šie grozījumi neattiecas. Piemēram, uz tādu lielu ziedotāju kā „Latvijas Gāze”,
kam ir bijusi… (No zāles dep. J.Dobelis: „Par steidzamību jārunā!”) Es
jau to arī pateikšu… Un tādēļ ir svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts
un likums stātos maksimāli ātri spēkā, un arī tie ziedojumu saņēmēji, kuri ir
regulāri sadarbojušies ar šāda tipa uzņēmumiem, varētu arī šogad saņemt šos
ziedojumus.
Tādēļ es aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Čepānes kundze, vai jūs par
steidzamību vēlaties debatēt vai par būtību? (No zāles dep. I.Čepāne: „Par
steidzamību!”) Par steidzamību.
Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka valstiskā ideoloģija ir arī tas,
kāda ir mūsu attieksme pret saimniecisko darbību, tiesisko regulējumu, runājot par
saimniecisko darbību.
Es nezinu, kas šeit deg, Kraukļa kungs! Kāpēc ir jāpieņem divos
lasījumos, tik steidzami? Es gribētu zināt statistiku, kaut vai aptuvenu. Kāda pirms
šiem vasaras, jūnija, grozījumiem bija šī ziedošanas prakse? Cik miljonu tur bija un
kādām nevalstiskām sabiedriskā labuma organizācijām? Es gribētu dzirdēt arī, kā
tas ietekmē valsts budžetu. Cik naudas neienāk valsts budžetā? Runājot par
uzņēmumu ienākuma nodokli, aptuveni ir aprēķināts, ka tas ir līdz 5 miljoniem
gadā, runājot par visiem ziedotājiem. Šeit, starp citu, ir ne tikai privātie
ziedotāji, šeit tiek regulēts arī jautājums… Es tā saprotu, kā šeit ir
rakstīts, – ka tas attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Tātad arī uz tām, kas nosaka šos… tātad uz „Latvenergo”, kā Seiles kundze
teica, un „Rīgas Satiksme”, ja tās vēlas ziedot, kā arī uz jaukto kapitālu.
Var būt, ka mums nevajadzētu steigties un vajadzētu sagaidīt, lai
tiek izdarīti grozījumi likumā, kas tātad regulē valsts un pašvaldību mantas
izšķērdēšanas aizliegšanu, un tomēr mēģināt kaut kādu līdzsvaru šeit panākt.
Es gribu tikai teikt, ka, kolēģi, visa šī iepriekšējā runāšana parāda šo
ārkārtīgo liekulību no Saeimas puses. Tad, kad mēs runājam par miljoniem, tad
faktiski ir tā, ka pietiek ar to, ka no rīta tiek uzmests šeit papīrs mums priekšā
bez jebkādas analīzes, bez jebkādiem pamatojumiem. Bet, kad mēs runājam par tādiem
jautājumiem, kāds bija, piemēram, šodien jautājums par valsts karogu, tad visi ir
vislielākie patrioti.
Es aicinu arī šajā lietā būt patriotiem un par šo lietu balsot
tikai tad, ja tiešām mēs saprotam, par ko mēs balsojam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” steidzamību neviens nav… „Par” steidzamību neviens
nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā
„Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 13.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Paldies.
Pirms aicinu balsot pirmajā lasījumā, es gribu komisijas vārdā
teikt, ka komisijā bija ļoti nopietnas debates. Bija darba grupa. Tajā piedalījās
vairākas reizes gan regulatora pārstāvji, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan
lielo organizāciju, kas saņem šos ziedojumus, pārstāvji, gan Latvijas Nacionālās
operas, gan arī sporta federāciju pārstāvji. Tā ka šis ir rūpīgi izdiskutēts
jautājums.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
PCTVL arī ir šaubas par šo likumprojektu. Jo ir tāda
„ķēdīte”: uzņēmums, kuru kontrolē faktiski politiskās partijas, ziedojums
sabiedriskai organizācijai, un pēc tam – priekšvēlēšanu kampaņas atbalsts. Un uz
kādu cilvēku slāņa rēķina? Veikt tarifu paaugstināšanu vai nesamazināšanu, kaut
finansiālais stāvoklis atļauj šos tarifus samazināt?
Sakarā ar to mūsu izvēle ir tomēr nabadzīgo cilvēku slāņa
labā, un mēs šo likumprojektu neatbalstīsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates pabeigtas. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis. Es tomēr gribu precizēt, ka tas, vai kompānijas ziedo
vai neziedo, neietekmē tarifu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 24. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.oktobris,
likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 22.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 19.oktobris, likumprojekta izskatīšana – 22.oktobra sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars
Baštiks.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā. Un piešķirt tam vēl arī steidzamību…
Sēdes vadītāja. Baštika kungs, saņemtajā pieteikumā ir
rakstīts, ka komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Vai komisija uztur
spēkā šo lūgumu?
A.Baštiks. Jā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu!
A.Baštiks. Es tikai aizmirsu pateikt, ka mēs…
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu!
A.Baštiks. Bet izskatās, ka jūs nemaz nestrādājat ar dokumentu…
Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu!
A.Baštiks. Bet paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
A.Baštiks. Lieliski! Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
A.Baštiks. Kurš bija termiņš, lūdzu?… 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
16.oktobris. Un izskatīšana?…
A.Baštiks. 22.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Izskatīšana 22.oktobrī.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies.
A.Baštiks. Lieliski!
Sēdes vadītāja. Paldies, Baštika kungs! (Aplausi.)
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Cileviča, Agešina,
Mirska, Klementjeva, Vidavska, Ribakova, Tutina, Golubova un citu deputātu jautājums
izglītības un zinātnes ministrei Koķei „Par valsts valodas zināšanu apjomu
Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”. Jautājums tiks
nodots ministrei.
Ir saņemts arī deputātu Cileviča, Mirska, Vidavska, Tutina,
Agešina un citu deputātu jautājums satiksmes ministram Gerhardam „Par
sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem”.
Tas tiks nodots ministram.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.
Kamēr tiek gatavota balsojuma rezultātu izdruka, mums ir
jānoklausās vairāki paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
13.45. Speciāli gaidīsim Baštika kungu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze,
Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks,
Ivans Ribakovs un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 15.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 9.sēde
2009.gada 15.oktobrī
Datums: 15.10.2009 09:10:32 bal001
Par – 22, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (1467/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:16:13 bal002
Par – 19, pret – 51, atturas – 1. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Detektīvdarbības likumā (1468/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:20:24 bal003
Par – 20, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (1469/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:26:00 bal004
Par – 21, pret – 56, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1470/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:31:17 bal005
Par – 22, pret – 52, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1471/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:35:45 bal006
Par – 23, pret – 60, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1472/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:45:32 bal007
Par – 20, pret – 70, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (1473/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:51:25 bal008
Par – 62, pret – 9, atturas – 7. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1481/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2009 09:52:07 bal009
Par – 76, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 15.oktobrī.
Datums: 15.10.2009 09:53:07 bal010
Slēgtais balsojums
Par – 75, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi (810/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:53:56 bal011
Slēgtais balsojums
Par – 71, pret – 2, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (811/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:54:42 bal012
Slēgtais balsojums
Par – 72, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Valda Vazdiķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (812/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:55:27 bal013
Slēgtais balsojums
Par – 69, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Olitas Bl?mfeldes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi (813/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:56:14 bal014
Slēgtais balsojums
Par – 75, pret – 2, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (814/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:57:06 bal015
Slēgtais balsojums
Par – 74, pret – 2, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi (815/Lm9)
Datums: 15.10.2009 09:57:59 bal016
Slēgtais balsojums
Par – 72, pret – 3, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi (816/Lm9)
Datums: 15.10.2009 10:02:49 bal017
Par – 30, pret – 58, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības … (25/P9)
Datums: 15.10.2009 10:08:54 bal018
Par – 29, pret – 58, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību (26/P9)
Datums: 15.10.2009 10:11:42 bal019
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1443/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:12:58 bal020
Par – 81, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:13:42 bal021
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1460/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:14:37 bal022
Par – 76, pret – 5, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1461/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:15:32 bal023
Par – 73, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1462/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:16:26 bal024
Par – 81, pret – 2, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1463/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:17:10 bal025
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1464/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:17:48 bal026
Par – 80, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1465/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:18:38 bal027
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1466/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2009 10:19:51 bal028
Par – 23, pret – 49, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1402/Lp9), 3.lasījums
Datums: 15.10.2009 10:20:51 bal029
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1402/Lp9), 3.lasījums
Datums: 15.10.2009 10:27:10 bal030
Par – 33, pret – 45, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1121/Lp9), 3.lasījums
Datums: 15.10.2009 10:28:01 bal031
Par – 81, pret – 3, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1121/Lp9), 3.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:05:20 bal032
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1374/Lp9), 3.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:07:15 bal033
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1368/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:08:38 bal034
Par – 62, pret – 15, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:12:36 bal035
Par – 70, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reliģisko organizāciju likumā (1370/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:13:52 bal036
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1439/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:15:18 bal037
Par – 24, pret – 54, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:16:04 bal038
Par – 20, pret – 56, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:16:33 bal039
Par – 19, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:16:59 bal040
Par – 21, pret – 53, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:17:24 bal041
Par – 71, pret – 5, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:19:32 bal042
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (1377/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 11:23:17 bal043
Par – 16, pret – 61, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Latvijas valsts karoga likums (1226/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 12:32:44 bal044
Par – 22, pret – 53, atturas – 9. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Latvijas valsts karoga likums (1226/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 12:34:59 bal045
Par – 18, pret – 65, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Latvijas valsts karoga likums (1226/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 12:38:09 bal046
Par – 80, pret – 4, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Latvijas valsts karoga likums (1226/Lp9), 2.lasījums
Datums: 15.10.2009 12:40:37 bal047
Par – 78, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1479/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 12:41:02 bal048
Par – 88, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1479/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 13:05:21 bal049
Par – 61, pret – 21, atturas – 2. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (817/Lm9)
Datums: 15.10.2009 13:06:32 bal050
Par – 65, pret – 21, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 13:07:22 bal051
Par – 88, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam (818/Lm9)
Datums: 15.10.2009 13:11:34 bal052
Par – 47, pret – 30, atturas – 13. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1481/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 13:13:50 bal053
Par – 57, pret – 8, atturas – 24. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1481/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 13:15:32 bal054
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (1474/Lp9), 1.lasījums
Datums: 15.10.2009 13:15:55 bal055
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (1474/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 15.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs skatījām vienu ļoti nopietnu likumprojektu – „Latvijas valsts karoga likums”.
Zaļo un Zemnieku savienība iestājās un nobalsoja pret šiem priekšlikumiem, kuri bija vērsti pret Latvijas valsts karoga lietošanu svētku un atceres dienās un kurus bija sagatavojusi komisija. Es domāju, ka mūsu valsts karogs tāpat kā jebkuras valsts karogs ir svētums un tā izkāršana – goda lieta. Un mēs, atceroties mūsu cilvēkus, tautiešus, latviešus, kuri šo karogu visos laikos turēja kā svētumu, kā goda lietu… Bija pat apdraudējumi un izvešanas, varbūt pat draudēja deportācijas, ja šo karogu būtu atraduši attiecīgajā laika periodā. Un cilvēki vienmēr juta atbildību par šī karoga izvietošanu un lietošanu. Un tāpēc šie priekšlikumi, es domāju, ir jāpārvērtē. Skaidrs, ka ir ar karoga izmantošanu un lietošanu saistīti jautājumi, kurus vajadzētu uzlabot, bet šāda redakcija, kāda šodien tika piedāvāta, nav atbalstāma.
Otrs jautājums. Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Skaidrs, ka tas vairāk ir saistīts ar pašvaldību funkcijām. Mēs te uzlabojam to kārtību personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami. Mēs samazinām termiņus, kuros pašvaldībai ir jāizskata attiecīgie iesniegumi. Tādējādi tiek paātrināta palīdzības sniegšana tām personām, kuras stihiskas katastrofas vai arī avārijas rezultātā ir nonākušas nelaimē…
Nozīmīgs ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Kā zināms, Ministru kabinetam līdz 1.jūnijam vajadzēja izstrādāt likumprojektu par apriņķu izveidošanu. Diemžēl tas nav izdarīts, un tāpēc Ministru kabinets iesniedza veselu virkni likumprojektu saistībā ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā. Komisija, izvērtējusi Ministru kabineta priekšlikumus, tomēr izveidoja apvienotu likumprojektu. Rezultātā tiek domāts, kā daļu funkciju, teiksim, pārvaldes reformas, nākotnē varētu nodot tieši reģioniem un tādā veidā arī samazināt iespēju, ka reģionos tiek likvidētas šīs reģionālās struktūras resoru griezumā. Tādā veidā mēs saglabātu darba vietas un iespēju arī reģionos cilvēkiem saņemt labākus pakalpojumus tieši uz vietas.
Gribētu arī atzīmēt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija izteica protestu Izglītības ministrijai jautājumā par bērnu laišanu skolā no sešiem gadiem. Šis jautājums tika pārskatīts, reāli šī iespēja tiks izskatīta nākotnē un tiks sagatavoti priekšlikumi, kā mēs varētu reāli pāriet uz skolēnu apmācību no sešiem gadiem, bet tagad piecgadīgu un sešgadīgu bērnu pirmsskolas sagatavošanas process notiks un notiks ar daļēju valsts atbalstu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nupat ir beigusies sēde, un mēs vēl esam tās noskaņas pārņemti. Mēģināsim izstāstīt par galveno, kas šajā sēdē tika lemts.
Teikšu tā, ka tika pieņemti vairāki sociālās jomas likumi, kas ir diezgan svarīgi, – mēs izlabojām vēl pēdējās diskriminācijas paliekas pret pensionāriem invalīdiem, šoreiz izdienas pensijas likumos. Tie bija kopskaitā astoņi un attiecās uz pensiju samazinājumu 10 procentu apmērā invalīdiem pensionāriem, izdienas pensijas saņēmējiem, un pensijas ierobežošanu par 70 procentiem strādājošajiem invalīdiem pensionāriem.
Un gribētu teikt to, ka mēs arī pieņēmām vienu speciālo likumu – „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” un iekļāvām tajā jau drošu normu par baletmāksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba līdz 1998.gada beigām, – mūsu cienījamiem jau gados esošajiem baletmāksliniekiem, kurus mēs ļoti labi atceramies no viņu jaunības dienu izrādēm. Tātad par viņu tiesībām uz pabalstu, ko izmaksās no Kultūras ministrijas budžeta līdzekļiem, un tiks vērtētas gan viņu lomas baleta uzvedumos, gan dalība konkursos un apbalvojumi. Tagad pilnīgi droši pie nelielās pensijas tiks piemaksāts arī šis pabalsts.
Ir vēl divi jautājumi, kuriem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Ļoti svarīgs ir tas, ka mēs turpinām veidot kompaktāku, efektīvāku un mazāku valsts pārvaldi pretēji tam maldinošajam viedoklim, kas tiek sabiedrībā izplatīts. Un šobrīd valsts pārvaldē nodarbināto skaits no 76 tūkstošiem ir samazināts par 12 tūkstošiem, tas ir, līdz 64 tūkstošiem. Mūsu mērķis ir veidot Eiropas līmeņa vidēju pārvaldes modeli. Šis modelis nozīmē, ka valsts pārvaldē ir iesaistīti 8,5 procenti no nodarbinātajiem. Šobrīd tie ir 9,3 procenti. Tā ka esam diezgan tuvu minētajam rādītājam, tomēr Igaunijā rezultāts ir labāks – 8 procenti un Lietuvā – 9 procenti, tā ka patiešām saviem kaimiņiem esam pietuvojušies. Iepriekš tie bija padsmit procenti. Esam diezgan daudz šajā sakarā izdarījuši.
Mēs redzam, ka kopumā finansiālā izteiksmē izdevumi valsts pārvaldē ir kritušies straujāk nekā privātajā sektorā. Tā ka arī finansiālā ziņā ir diezgan krietni ietaupīts. Un vēl es gribētu teikt, ka ļoti svarīgs darbs, kurš mums visiem ir dienas kārtībā un kuram mēs ļoti sekojam līdzi, ir nākamā gada budžeta izstrāde. Tas ir ļoti smags, ērkšķains ceļš, protams, nebūs viegli. Ir daudz diskusiju, bet tas ir ļoti labi, ka mēs meklējam labākos risinājumus un redzam, ka koalīcijā varam virzīties uz priekšu daudz straujāk un kompaktāk, jo koalīcijā ir panākts viedoklis, ka iepriekš dotie solījumi ir jāpilda un tātad ir jāmazina izdevumi nākamajam gadam vēl par kādu miljona daļu. Vēl ir arī iespējas palielināt šo ieņēmumu daļu un tātad šādā veidā jākonsolidē tie 500 miljoni latu.
Es gribu teikt, ka tas ir tiešām ļoti svarīgi, jo tik un tā mums 2010.gadā nāksies aizņemties 1 miljardu latu arī tad, ja rīkosimies kā tagad, tomēr, ja mēs to nedarīsim, mums būs jādzīvo vēl smagāk un grūtāk, un diemžēl tāds ir šis laiks, kurā mēs šobrīd dzīvojam. Tāpēc es gribētu teikt, ir jāsakož zobi un jāiztur.
Un tad es gribētu novēlēt jums arī spēku šajā grūtajā ceļā. Tomēr es domāju, ka mēs esam izturējuši dažādus vēsturiskus posmus savā valstī un šis jau nav tas grūtākais, un mēs spēsim to izturēt.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir zināms, ka valdība 13.oktobrī vienojās par vienotu algu sistēmu, kurā prezidenta atalgojums nav iekļauts. Ja visā valsts pārvaldē atalgojumu pakārtos Ministru prezidenta atalgojumam 1908 latu apmērā, tad prezidenta atalgojums paliks 2208 latu apmērā. Pašreizējā likumdošana arī paredz, ka prezidentam savu pilnvaru laikā, kā arī pēc tam ir tiesības saņemt dažādas sociālās garantijas. Piemēram, likums patlaban neļauj valsts vadītājam atteikties no valsts piešķirtā dzīvokļa vai automašīnas neatkarīgi no tā, vai viņam tas ir nepieciešams.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka Valsts prezidentam ir jābūt tiesīgam atteikties no atalgojuma daļas un valsts noteiktajām sociālajām garantijām, it īpaši ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.
Otrām kārtām, „Saskaņas Centrs” aicinās valdību un Saeimu nepieļaut Latvijas Republikas konsulātu slēgšanu ārvalstīs. Pašlaik galvenais Latvijas izaicinājums ir krīzes pārvarēšana un valdībai būtu jādomā par to, kā šo mērķi sasniegt. Šajā situācijā, piemēram, tūrisms ir viena no prioritātēm, taču konsulātu slēgšana reāli apdraud šīs nozares attīstību. Un mēs aicinām valdību izšķirties par labu Latvijas ekonomikas stimulēšanai un nepieļaut konsulātu slēgšanu, jo īpaši tajās valstīs, ar kurām Latvijai nav ieviests bezvīzu režīms.
Trešām kārtām, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti sagatavoja priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, un mūsu priekšlikums, kuru Saeima skatīs nākamnedēļ, paredz samazināt PVN likmi medikamentiem, mācību literatūrai, avīzēm un žurnāliem, siltumenerģijai un elektroenerģijai, kā arī pārtikas precēm.
Un, visbeidzot, šodien, neskatoties uz „Saskaņas Centra” deputātu iebildumiem, neskatoties uz to, ka 80 procenti Latvijas iedzīvotāju iestājas pret mūsu karavīru sūtīšanu svešā karā, Saeimas vairākums diemžēl atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijā Afganistānā”. Lēmuma projekta autoriem un atbalstītājiem es vēlos tikai atgādināt senu gudrību – ja nav izejas, tad izeja ir tur, kur ieeja. Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šīsdienas Saeimas sēde skaidri parādīja, cik ārkārtīgi trausla daudzos latviešos ir robeža, kas atdala patriotismu no kosmopolītisma. Nepārdomāti priekšlikumi var novest pie neparedzamām sekām. Tas arī šodien izpaudās priekšlikumā, kurš centās mīkstināt atceres dienu atzīmēšanu un svētku dienu svinēšanu. Ārkārtīgi neuzmanīgs priekšlikums, kuru tikpat neuzmanīgi atbildīgā komisija bija atbalstījusi. Un debates tieši tāpēc bija ļoti karstas un pat vētrainas. Minēšu kaut vai vienu piemēru: ja mēs būtu atbalstījuši 11.novembra kā atceres dienas mīkstināšanu, tad es nevaru iedomāties, kas Latvijas armijas 90 gadu jubilejā būtu noticis ar mūsu karavīriem, kā viņi to uztvertu. Lūk, savs labums varbūt no visām šīm pārrunām bija, jo tās labi izgaismoja to patieso stāvokli, kāds šodien ir ne tikai Saeimā, bet valstī, to patieso domāšanu. Tad, kad bija runa par okupantiem, man bija jātaisnojas Mandātu un ētikas komisijas sēdē. Tad, kad izskanēja aicinājums – ar laiku jau mēs ne tikai 11.novembri aizmirsīsim, bet izņemsim no kalendāra arī 18.novembri, jā, tieši šādi aicinājumi skanēja šodien -, nezin kāpēc nevienam neienāca prātā doma par šādiem aicinājumiem sodīt. Diemžēl.
Lūk, tātad jāsaka viens – jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāsaprot, ar ko mums šodien Latvijā ir darīšana. Un, ja ir kādreiz skaidri un gaiši jāpasaka patiesība par okupāciju un okupantiem, tad tas ir arī jādara.
Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi par izdienas pensijām, kuri paredz, ka tās personas, kas saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu, neskars pensiju samazinājums par 10 procentiem un 70 procentiem strādājošiem pensiju saņēmējiem. No 1.novembra tiks arī saņemtas vecuma pensijas, kuras tika ieturētas no 1.jūlija. Šim kontingentam tas ir diezgan svarīgi.
Tiešām diskusijas par Latvijas valsts karoga likumu izvērtās diezgan karstas, bet tas arī zināmā mērā parādīja šo grozījumu un priekšlikumu nesagatavotību, un tāpēc, es domāju, mūsu partijas un frakcijas deputātu lielākā daļa neatbalstīja šādus priekšlikumus, un šīs debates parādīja arī to, ka mums Saeimā ir noteikti spēki, kas grib parādīt, kuri ir tie lielākie patrioti, kaut arī tas ir visai apšaubāmi – tādā veidā parādīt patriotismu tikai caur karoga prizmu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja pie likumprojekta „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pateicoties LPP/LC frakcijas deputātu aktivitātei, komisijā tika novērsti draudi tradicionālās Baznīcas vienotībai, kuri varēja rasties sakarā ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Tomēr sadarbībā ar baznīcu pārstāvjiem tika rasts kompromiss starp indivīda tiesībām izstāties no kādas draudzes un dibināt jaunu draudzi un to konfesiju tiesībām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.
Gribu informēt arī par to, ka frakcijas LPP/LC deputāti ir iesnieguši vairākus pieprasījumus. Un viens no šiem pieprasījumiem par augstākās izglītības reformas īstenošanas strukturālām reformām ir adresēts Valdim Dombrovskim. Šodien Saeimā par to netika diskutēts, bet vakar Pieprasījumu komisijā notika diskusija. Lai gan kopumā komisija neatbalstīja šo mūsu pieprasījumu, jautājums ir pietiekami aktuāls un vēl kādu laiku būs diezgan aktuāls, jo mēs iestājamies pret tādiem Ministru kabineta rīkojumiem un tādām darba grupu metodēm, ar kādām šī reforma tiek virzīta. Arī vakar augstskolu rektoriem bija tikšanās pie prezidenta, un šodien arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notiek diskusijas par augstāko izglītību, un es domāju, ka šīs diskusijas ir jāturpina.
Mūs māc šaubas, vai šādi izveidota grupa sasniegs kādu pozitīvu rezultātu, pie tam arī vairāki augstskolu rektori ir mums piekrituši un izteikuši neuzticību šai grupai, kurā, pateicoties varbūt arī mūsu pūliņiem, tomēr ir izdarītas izmaiņas un iekļauti arī reģionālo augstskolu rektori. Mūs tikai uztrauc tas, ka, ka tagad grupā ir divi līdzpriekšsēdētāji, divi vadītāji. Tas ir zināmā mērā traģikomiski. Kurš uzņemsies atbildību un tā tālāk? Bet jebkurā gadījumā šis jautājums ir ļoti aktuāls, mēs vēl atgriezīsimies pie tā un arī pie citiem jautājumiem, lai noskaidrotu, kādā veidā jāveic šīs strukturālās reformas. Mēs nekādā ziņā negribam teikt, ka nevēlamies šīs reformas, un neiebilstam pret iespējamām reformām, bet esam neizpratnē par to, kā šāda reformu stratēģija ietekmēs augstākās izglītības pieejamību, ilgtspēju un konkurētspēju. Mums ir arī konkrēti priekšlikumi šo reformu veikšanai.
Nobeigumā gribas izteikt bažas arī par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto reformu, saskaņā ar kuru pamatizglītības apguve sāksies no sešu gadu vecuma. Mēs medijos dzirdam, ka tas it kā jau ir apturēts, ka ir citi noteikumi piedāvāti. Vakar, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, un aizvakar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā mēs diskutējām par šiem viedokļiem. Mēs uzzinājām, ka šo reformu galvenie mērķi bija… viens no tiem bija tāds, lai bērni ātrāk beigtu skolu, bet tad pavīdēja arī cits mērķis – ministrija gribējusi apgūt pēc iespējas lielāku summu, tas ir, 30 miljonus tajos gados, no Pasaules Bankas aizdevuma un tāpēc uzsākusi šo reformu, kaut arī mēs pašreizējā situācijā neredzam nekādu nepieciešamību pēc tās. Turklāt pie mūsu frakcijas ir vērsušies vairāki pirmsskolas vecuma bērnu vecāki, kas apšaubījuši piecgadīgu un sešgadīgu bērnu psiholoģisko un fizisko gatavību apgūt noteiktu mācību programmu.
Mūsu frakcijas deputāti, kā jau es minēju, tikās arī ar ministri, tomēr mēs neguvām skaidras un pamatotas atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem, tāpēc jāatzīst, ka LPP/LC deputāti neatbalsta šo reformu, jo uzskata, ka tā nav pietiekami pamatota un lietderīga, bet jebkurā gadījumā diskusijas būs. Mēs arī iesniedzām šodien komisijā pieprasījumu par Policijas akadēmijas likvidāciju, arī tur ir daudz neskaidrību. Tas viss vienkārši rāda, kādā veidā valdībā tiek lemti ļoti svarīgi reformas skaroši jautājumi, ka nenotiek diskusijas ar sabiedrību par to, kā šīs reformas tiek gatavotas, un galu galā mēs brīnāmies, kāpēc nav atbalsta, kāpēc mēs nesaprotam, kāpēc sabiedrībā cirkulē baumas. Domāju, ka mēs, LPP/LC frakcija, konstruktīvi mēģināsim atbilstoši Kārtības rullim diskutēt par šiem jautājumiem un arī ar konstruktīviem priekšlikumiem vērsties pie valdības, lai šos jautājumus sakārtotu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dukšinskim no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Visa šī nedēļa pagāja 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas zīmē. Bija tikšanās ar Eiropas komisāru Almunju, un arī sadarbības padomē notika tādas ļoti konstruktīvas diskusijas, lai budžets būtu normāls, lai nodokļi pārāk neapgrūtinātu uzņēmējus un lai mazturīgie iedzīvotāji nesaņemtu jaunu nodokļu slogu un viņiem netiktu samazināti pabalsti.
Šodien Saeimas sēdē tik tiešām izvērsās ļoti asas diskusijas. Neviens no runātājiem gan nepieminēja likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kuram Tautsaimniecības komisija bija iesniegusi tādu priekšlikumu, ka ziedojot 85 procentu atlaidi no nodokļiem varētu iegūt arī privātās komercsabiedrības un ne tikai tās, bet arī valsts uzņēmumi, kuriem tarifus nosaka regulators.
„Pilsoniskā Savienība” ārkārtīgi aktīvi uzstājās pret šī likumprojekta steidzamību un arī pret tā nodošanu komisijām. Arī Saeimas balsojums pierāda, ka šis likumprojekts nebūtu tik ātri virzāms un ka būtu rūpīgi apdomājamas normas, kuras ieteica Tautsaimniecības komisija, kurā arī es strādāju.
„Par” nobalsoja 47 deputāti, „pret” nobalsoja un atturējās 43. Tātad tikai 4 balsis izšķīra šīs ziedošanas iespējas. Un es ceru, ka nākamajos lasījumos normas tiks precizētas… lasījums gan būs tikai viens, jo likumprojekts tiek virzīts ātrā tempā kā steidzams.
Vēl ļoti nozīmīga lieta ir tā, ka likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” tomēr tika izņemts no darba kārtības.
Tāpat no darba kārtības tika izņemts likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, jo normas, kuras apstrīdējusi Satversmes tiesa, ir ārkārtīgi rūpīgi jāapsver. Satversmes tiesa bija svītrojusi daudzdzīvokļu mājas no tā likuma panta, kurā bija pieļauts nomas maksas ierobežojums, ne augstāks par 5 procentiem no kadastrālās vērtības.
Komisija ļoti rūpīgi strādā, un arī mūsu frakcija piedalās šo priekšlikumu izvērtēšanā. Mūsu komisijā ir ilgi šajā lauciņā darbojušies deputāti ar lielu pieredzi, kā Ilma Čepāne, ilggadēja Centrālās zemes komisijas locekle, un Gunārs Laicāns, pašvaldības darbinieks un pašreizējais Centrālās zemes komisijas loceklis.
Vēl, protams, ļoti nozīmīgi bija arī pārējie likumi, un „Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi priekšlikumus, kurus iesniegs sadarbības padomei jau šajā piektdienā, lai pirmdien tos varētu izskatīt koalīcijas padomē. Tie ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz palielināt sodus par PSRS vai nacistiskās Vācijas veikto noziegumu publisku atbalstīšanu. Un pamatojums šāda projekta iesniegšanai ir tāds, ka Eiropas Parlamentā notika konference ar nosaukumu „Eiropa – 70 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta”. Mēs esam atsaukušies arī uz Saeimas priekšsēdētāja Daudzes runā izteikto aicinājumu, ka jāsagatavo šādi likuma grozījumi. Esam pacentušies un aicināsim visas pārējās frakcijas atbalstīt šos grozījumus.
Protams, garas debates šodien izvērsās par valsts karoga lietošanu. Pateikšu tikai to, ka „Pilsoniskā Savienība” neatbalstīja jaunos ierosinātos grozījumus, kuri paredzēja samazināt atceres dienu un svētku dienu skaitu, tostarp visas atceres dienas, kuras saistās ar represijām un Latvijas pilsoņiem nodarītajām pārestībām.
Tad vēl gribētos pateikt, ka šodien tika pieņemts nozīmīgs lēmums par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijās Afganistānā. Un arī „Pilsoniskās Savienības” deputāti iestājās par šo lēmumu, lai mēs arī turpmāk atbalstītu NATO kopējos pasākumus un stratēģiju.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Annai Seilei – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija totalitārisma diena. Krīzes laikā mēs divas stundas pēc kārtas debatējām par to, vai brīvprātīgi vai piespiedu kārtā pacelt valsts karogu pie privātmājām. Nav taisnība Seiles kundzes teiktajam, ka it kā bija priekšlikums samazināt sēru vai svētku dienu skaitu. Ir runa tikai par to, vai savu patriotismu demonstrēt brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Un diemžēl totalitārisms uzvarēja ar lielu pārsvaru.
Ja runājam par nopietnām lietām, tad valdība ir divas dienas nokavējusies pieprasīt Saeimas piekrišanu tam, ka mūsu karavīru darbība Afganistānā tiek pagarināta. Un es varētu saprast valdību, ja tai galva sāpētu par to, kā tikt galā ar kreditoriem, kur atrast 500 miljonus latu, lai samazinātu budžetu, un tā tālāk. Tomēr, neraugoties uz PCTVL protestiem, 4,5 miljoni tiks izņemti no budžeta, lai pagarinātu šo kara avantūru. Lai pensionāri zina, kur pazūd 10 procenti vai 70 procenti no viņu pensijām.
Saeima arī noraidīja PCTVL priekšlikumu neizlikt no dzīvokļa daudzbērnu ģimenes, ja tām nedod citu dzīvojamo telpu. Un, ņemot vērā situāciju ar hipotekārajiem kredītiem, tas varētu novest pie lielas katastrofas visai Latvijai.
Un pēdējais, ko es varētu teikt. Šodien aprit tieši 18 gadi, kopš tika pieņemts Augstākās padomes lēmums, kurš atšķīra pilsoņus no nepilsoņiem un pēc kura tika uzkurināts starpnacionālais naids. Diemžēl šodien Saeima ir noraidījusi septiņus mūsu likumprojektus, kuru mērķis bija samazināt atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Acīmredzot valdošā koalīcija negrib konsolidēt sabiedrību krīzes laikā. Un interesanti, ka visi šie likumprojekti – tā ir reakcija uz Latvijas tiesībsarga atzinumu, kurā septiņas formālas atšķirības tika atzītas par neatbilstošām Latvijas konstitūcijai un samērīguma principam. Diemžēl tāda ir dzīve, joprojām nav sabiedrības konsolidācijas, un tas ir ļoti slikti, jo bez šīs konsolidācijas mēs nevaram pārvarēt šo ekonomisko krīzi.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es šodien esmu deleģēta frakcijas vārdā paust viedokli par likumprojektu „Latvijas valsts karoga likums”, par kuru frakcijas viedokli jau izteica tās vadītāja Vineta Muižnieces kundze. Viņa uzsvēra Satversmes nozīmi Latvijā. Un uzsvēra to, ka Latvijas pilsoņiem līdz ar vairākiem citiem pienākumiem, piemēram, pienākumu maksāt nodokļus, ir arī pienākums būt lojāliem pret savu valsti un godāt tai nozīmīgākās dienas.
Par likumprojektu „Latvijas valsts karoga likums” ļoti nopietni tika diskutēts, un varam vienīgi izteikt gandarījumu par to, ka arguments, kas bija ietverts 29.priekšlikumā, proti, ka karoga pacelšana apgrūtinot valsts iedzīvotājus, tomēr neizturēja kritiku un priekšlikums tika noraidīts.
Es vēlos jums, cienītie radioklausītāji, kopumā vēstīt par to, kas notiek ar sociālās drošības jautājumiem un – ļoti konkrēti – kas notiek Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Tātad šodien, kā jau kolēģi uzsvēra, ir izlabots viens solis, par kuru es iepriekš esmu Saeimas plenārsēdē atvainojusies un lūgusi piedošanu cilvēkiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri sasnieguši 62 gadu vai vēl lielāku vecumu… Beidzot mēs pielikām punktu šim jautājumam, par kuru ir ierosinātas vairākas lietas Satversmes tiesā, jautājumam par pensiju samazināšanu par 10 procentiem visiem pensionāriem ar šī gada 1.jūliju un strādājošajiem pensionāriem – par 70 procentiem arī no šī gada 1.jūlija.
Tātad, pieņemot šodien astoņus izdienas pensiju likumus, šis jautājums ir izlemts. Ja izdienas pensiju saņēmējiem, kuri vienlaikus ir cilvēki ar invaliditāti, pensiju izmaksās valsts iestādes – vai tā būs Iekšlietu ministrija vai Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un tā tālāk -, tad pārējiem cilvēkiem, kuri saņem valsts vecuma pensiju un vienlaikus ir arī invalīdi, turklāt sasnieguši 62 gadu vecumu, es tomēr ieteiktu vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc jūsu dzīvesvietas, lai vēl oktobra mēnesī paspētu pārliecināties, ka aģentūrā tiešām ir informācija par to, ka jūs esat ne vien valsts vecuma pensijas saņēmējs, bet arī cilvēks, kuram ir noteikta invaliditāte. Te es runāju it sevišķi par tiem, kuriem invaliditāte ir noteikta senāk, tas ir, līdz 1996.gadam. Jo var gadīties tā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tieši par jums šī informācija nav precīza.
To es saku tādēļ, ka visi šie likumi, kuri šodien ir Saeimā pieņemti ar absolūto balsu vairākumu, stāsies spēkā šī gada 1.novembrī. Un, lai jums varētu samaksāt arī jūsu nesaņemto pensijas daļu par laika periodu no 1.jūlija līdz 31.oktobrim, informācijai ir jābūt ļoti precīzai.
Vēl es vēlētos teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija strādā pie ļoti nopietniem likumiem, pie jauniem likumiem, tas ir, pie likuma „Par pacientu tiesībām”, pie Invaliditātes likuma un ļoti, ļoti nopietniem grozījumiem likumā „Par prakses ārstiem”, Darba likumā, likumā „Par valsts pensijām”. Šodien iesniegsim Saeimas Prezidijam grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un tie arīdzan ir diezgan apjomīgi grozījumi.
Komisija ir tikusies ar mūsu starptautisko aizdevēju, gan ar Starptautiskā Valūtas fonda, gan ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tātad nopietniem starptautiskajiem ierēdņiem, un mēs esam uzklausījuši viņu viedokli. Mums bija arī iespēja uzdot jautājumus. Nākamnedēļ mēs uz komisijas sēdi aicinām ekonomikas ministru Arti Kampara kungu un diskutēsim par to, kā tiek gatavots valsts budžets, kādas ir iespējas un ko šai sakarā dara Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu visu piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguvi, kas notiek ar līdzfinansējumu. Mūsu pārraudzībā, tā teikt, parlamentārajā pārraudzībā ir divas ministrijas – Labklājības ministrija un Veselības ministrija, un mēs ļoti uztraucamies par to, kā varēsim šos Eiropas līdzekļus apgūt, jo tā tomēr ir reāla nauda un reāla iespēja cilvēkiem Latvijā strādāt.
Sociālo un darba lietu komisija jau iepriekš, pirms 2010.gada budžets nonācis Saeimā, ir norūpējusies par vairākām lietām. Mūs satrauc tas, ka, iespējams, Ministru kabinets atkal piedāvās dažādus samazinājumus cilvēkiem. Nu, kaut vai, piemēram, grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas satrauc ne vien komisiju – šo vēstījumu es esmu tiesīga paust arī Tautas partijas frakcijas vārdā. Samazinot neapliekamo minimumu par katru apgādībā esošu personu ģimenē uz 25 latiem, tomēr šo samazinājumu nedrīkstētu piemērot visiem, jo gala beigās mums taču jādomā arī par tādām ģimenēm, kuras audzina ne tikai vienu vai divus, bet trīs un vairāk bērnus vai kurās viens no vecākiem jau ir bezdarbnieks un audzina bērnus un tikai viens ir nodarbināts vai darbaspējīgs. Pieprasot, lai mūsu Latvijas iedzīvotāji maksā nodokļus, neskatīties uz to, vai viņiem ir minimālā alga vai jau daudz krietnāka alga, un vienādas normas piemērot visiem tomēr nedrīkst.
Vēl, cienījamie radioklausītāji, vēlos jums teikt pēdējo vēstījumu, ka Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju pašreiz (un es ceru, ka šodien mēs šo darbu pabeigsim) izstrādā grozījumus Ārstniecības likumā, jo parlaments nevar pieņemt tādus nopietnus likumus kā Pacientu tiesību likums vai grozījumi likumā „Par prakses ārstiem”, kamēr nav izdarīti būtiski grozījumi Ārstniecības likumā. Es ceru, ka mums šis darbiņš izdosies un mēs šodien līdz darbadienas beigām iesniegsim izstrādāto likumprojektu kopā ar anotāciju Saeimas Prezidijam.
Vēlot izturību šajā Latvijai grūtajā laikā, labu veselību un jaukas rudens brīvdienas, pateicos, ka uzklausījāt.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātei Aijai Barčai.
Līdz ar to 15.oktobra „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!