Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi.
Pirmais darba kārtības jautājums – Ministru prezidenta
gadskārtējais ziņojums par nacionālo drošību.
Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministres
kundze! Visi klātesošie!
Nacionālā drošība, īpaši iekšpolitiskajā līmenī, ir viens no
aktuālajiem valdības un sabiedrības jautājumiem. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi
pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā
noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi
drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības
mazināšanai. Tomēr kopumā 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā ir
vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis – kā zems.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniedzis
gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību 2008.gadā un vēlos vērst jūsu
uzmanību uz galvenajiem ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.
Pirmkārt, attiecībā uz ārpolitiku. Kā svarīgākie instrumenti
Latvijas ārpolitiskās drošības veicināšanai nemainīgi saglabājas NATO un Eiropas
Savienība. Nozīmīga valsts drošības politikas sastāvdaļa ir mūsu dalība EDSO,
ANO, kā arī citos starptautiskajos forumos. Īpaša loma Latvijas un plašāka reģiona
drošības stiprināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar Baltijas valstīm,
Ziemeļvalstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir vērtējamas kā
nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris.
Aktualitāti starptautiskās drošības politikas darba kārtībā
saglabā tradicionālie drošības politikas jautājumi – cīņa ar globālo terorismu,
masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, reģionālie konflikti. Šajā kontekstā
prioritāti saglabā Latvijas ieguldījums NATO operācijā Afganistānā un valsts
atbalsts starptautiskajiem centieniem stabilitātes un attīstības veicināšanā
Afganistānā plašākā nozīmē.
Latvija konkrēti palīdz Afganistānas nacionālās armijas un
policijas stiprināšanā, infrastruktūras projektu realizēšanā, izmantojot Latvijas
attīstības sadarbības politiku.
Mūsdienu pasaulē aizvien aktuālāki kļūst arī civilie
izaicinājumi, piemēram, enerģijas resursu netraucēta pieejamība un kiberdraudi.
Klimata pārmaiņas Ziemeļu puslodē gan paver iespējas attīstīt jaunus kuģošanas
ceļus un pieeju nozīmīgiem enerģijas resursiem, gan rada saspīlējuma potenciālu
līdz šim samērā drošā pasaules daļā. Saspīlējuma pieaugums un Arktikas
militarizācija neapšaubāmi ietekmētu arī Baltijas reģionu.
Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijai svarīgi turpināt centienus
veicināt Eiropas Savienības saskaņotu un kopīgu rīcību, sekmējot enerģijas
piegāžu diversifikāciju, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un īstenojot
politiku, kas mazinātu Eiropas Savienības neaizsargātību no ārējiem faktoriem.
Šajā kontekstā svarīgi ir veicināt izpratni par Centrālāzijas valstu nozīmīgo
lomu alternatīvu enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanā.
Aizvadītajā gadā jaunu izpausmi guvuši reģionālie konflikti.
Gruzijas un Krievijas militārais konflikts apliecināja, ka konvenciālo militāro
konfliktu draudi Eiropas kontinentā nav pagātne. Tas rada principiāli jaunu situāciju
Eiroatlantiskajā telpā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības rīcība konflikta
situācijā un Eiropas Savienības misijas izveidošanā parādīja, ka, rīkojoties
dinamiski un vienoti un pastāvot dalībvalstu politiskajai gribai, Eiropas Savienība
spēj būt nozīmīgs faktors konfliktu risināšanā. Lai gan netika panākta
atgriešanās pie pirmskonflikta situācijas un Eiropas Savienības misijai bija liegta
pieeja konfliktu teritorijām, Eiropas Savienības iesaistīšanās palīdzēja apturēt
militārā konflikta eskalāciju.
Gruzijā no 2008.gada 1.oktobra darbojas Eiropas Savienības
novērotāju misija, kas savu darbu sāka jau divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas
par tās izveidi. No civilo krīžu vadības viedokļa misija ir nozīmīgs pasākums, jo
tā ir redzama, tai ir skaidrs mandāts un tā dod konkrētus rezultātus. No mūsu
interešu viedokļa ir svarīgi Eiropas Savienības dalībvalstīs arī turpmāk veicināt
lielāku izpratni par Eiropas Savienības kaimiņu politikas nozīmi.
Šajā ziņā jāņem vērā korekcijas, ko starptautiskajā drošības
situācijā ievieš globālā ekonomiskā krīze, mazinot Eiropas valstu ietekmi un
rīcības iespējas starptautiskās drošības darba kārtības izaicinājumu
risināšanā.
Eiropas iekšējo ekonomisko problēmu risināšanai iegūstot
prioritāru nozīmi, vēl nozīmīgāka kļūst Latvijas aktīva ārpolitiskā rīcība,
veicinot turpmāku Eiropas Savienības iesaisti reģionu drošības situācijas
uzlabošanā, atbalstu konfliktu miermīlīgā risināšanā, uzticību veicinošu
pasākumu ieviešanā un Eiropas Savienības Austrumu partnerības tālākā attīstībā.
Eiropas Savienības misijas kontekstā jāturpina centieni panākt
pilnīgu misijas mandātu izpildi, nodrošinot piekļuvi konfliktu reģioniem. Svarīgs
starptautisko un Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir masu iznīcināšanas ieroču
izplatība, Irānas kodolprogramma un tās iespējamā militārā komponente, bet it
īpaši Ziemeļkorejas kodolbruņošanās attīstība.
Otrs jautājums. Attiecībā uz terorismu. Terorisma apdraudējums
Latvijā pārskata periodā nav mainījies un ir saglabājies relatīvi zems. 2008.gada
laikā Latvijā nav noticis neviens teroristisks akts, tostarp neviens noziedzīgs
nodarījums, kas būtu saistīts ar teroristiskām darbībām.
Tomēr Latvija aizvien vairāk iesaistās starptautiskos pretterorisma
sadarbības projektos. Tas ir viens no svarīgākajiem pamatelementiem veiksmīgai cīņai
pret starptautisko terorismu kopumā. Savukārt Latvijas iedzīvotāju apdraudējums
ārvalstīs ir atkarīgs no draudu situācijas valstī, kurā persona atrodas. Ārējo
teroristisko apdraudējumu valstij teorētiski var izraisīt arī atsevišķu teroristu
grupu neapmierinātība ar Latvijas NBS dalību NATO pretterorisma un miera
nodrošināšanas operācijās. Taču pārskata periodā apdraudējuma līmenis nav
mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs. Pašlaik nav konstatēts, ka
Latvijā pastāvētu izteiktas un spēcīgas, galēji labējas vai kreisi orientētas
ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas.
Latvijas apstākļos var runāt par indivīdiem, personu grupām,
kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru
atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos arī rīcībā
ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes.
Vienlaikus gan jāatzīmē, ka, lai arī šobrīd sabiedrībā netiek
pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām,
kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties
sociālekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu, kustību vai organizāciju
nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski
palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai.
Attiecībā uz ekonomisko drošību. Šobrīd viens no būtiskākajiem
nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts
ekonomikā. Pēc vairāku gadu izaugsmes situācija Latvijas ekonomikā ir strauji
pasliktinājusies. Izaugsmes tempu samazināšanos ir nomainījusi lejupslīde, ko lielā
mērā noteica globālā finanšu krīze. Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina
Latvijas ekonomikas izteiktā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies iepriekšējās
straujās izaugsmes gados. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika
straujāk nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, lielā mērā balstījās uz nozīmīgu
ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica lielu tekošā konta deficītu maksājumu
bilancē un līdz ar to Latvijas ekonomikas neaizsargātības palielināšanos. Tagad,
izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju
samazinājums un ir jūtamas korekcijas ekonomikā, proti, preču un pakalpojumu eksporta
un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu,
samazinoties iekšējam pieprasījumam.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē valsts
finansiālo situāciju. Nodokļu ieņēmumu sarukšana un izdevumu sloga palielināšanās
izraisīja budžeta krīzi, kas ierobežo fiskālās politikas telpu un rada nopietnus
šķēršļus ekonomikas stabilizācijas un sociālā atbalsta programmu īstenošanai.
Paaugstināta sociālā spriedze un valdības ierobežotās spējas mazināt to ir vērā
ņemams politiskās situācijas risks. Ekonomiskās krīzes apstākļos, valsts
amatpersonām būtiski samazinot atalgojumu vai pat palielinot rīcības brīvību ar
valsts un pašvaldību naudu un mantu, pieaug riski, ka kukuļa piedāvājuma gadījumā
amatpersona neatteiksies to pieņemt, amatpersonas pašas pieprasīs vai izspiedīs
kukuļus un citus labumus, pašas organizēs dažādas noziedzīgas shēmas tādu personu
interesēs, kuras var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai.
Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību. Pirmkārt, par
starptautisko drošības vidi. Nākamais aktuālais nacionālās drošības jautājums ir
starptautiskā drošības vide. Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no
starptautiskās drošības vides attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem.
Terorisms, masu iznīcināšanas ieroču nesankcionēta izplatība, nestabilitāte
dažādos pasaules reģionos var radīt draudus mūsu drošībai. Jauno draudu nopietnību
apstiprina aizvadītajos gados veiktie kiberuzbrukumi Igaunijai, Lietuvai un Gruzijai.
2008.gadā tieši militārie draudi, kas varētu ietekmēt Latvijas neatkarību,
ekonomisko attīstību un iedzīvotāju drošību, nepastāvēja. Galvenais riska faktors
ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru
spēku savu politisko un ekonomisko interešu realizācijai.
Lai stiprinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem, NATO 2008.gadā
turpināja īstenot transformācijas procesu, kas ļaus pielāgot un pilnveidot NATO
spējas mūsdienu drošības situācijā, nodrošinot gan kolektīvo aizsardzību, gan
spēju cīnīties ar jaunajiem drošības izaicinājumiem.
Runājot par Latvijas dalību starptautiskajās operācijās, jāmin,
ka Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan NATO starptautiskajās
operācijās un citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Kopš 2006.gada
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās NATO Ātrās reaģēšanas
spēkos, kurus rotācijas kārtībā komplektē no dalībvalstu vienībām. Dalība NATO
spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan ļauj iegūt pieredzi un
pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas
spējas. Kopumā 2008.gadā Latvija turpināja dalību piecās starptautiskajās
operācijās: NATO vadītajās operācijās Afganistānā un Kosovā, ASV vadītajā
operācijā Irākā (dalība tika pārtraukta 2008.gada novembrī), Eiropas Savienības
vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijas misijā Gruzijā – kopumā 381 karavīrs. Piedaloties
starptautiskajās operācijās, Latvija ne tikai deva ieguldījumu starptautiskajā
drošībā, bet arī nostiprināja NBS karavīru kaujas spējas.
2008.gadā Saeima apstiprināja jauno valsts aizsardzības koncepciju,
kas atšķirībā no iepriekšējās nosaka precīzākas prasības Latvijas militāro
spēju attīstībai. Tajā pašā laikā koncepcijas galvenais pamatprincips ir palicis
nemainīgs – Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās
aizsardzības sistēmās. Tā paredz, ka, attīstot kaujas spējas, valsts apdraudējuma
gadījumā NBS jānodrošina Latvijas sauszemes, jūras un gaisa telpas neaizskaramība.
Vienlaikus NBS jāpilnveido spēja piedalīties dabas un cilvēku radīto katastrofu seku
novēršanā.
Runājot par Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, reizē ar
pārmaiņām Latvijas ekonomiskajā situācijā un samazināto aizsardzības budžetu tiek
būtiski pārstrādāti NBS attīstības plāni, vidēja termiņa un ilgtermiņa
attīstības plāns. NATO dalībvalstu ministru sanāksmē 2008.gada jūnijā tika
apstiprināti NATO spēku attīstības mērķi turpmākajiem 10 gadiem. Alianses
skatījumā Latvijai primāri jātiecas attīstīt sauszemes spēku bataljona kaujas
grupas ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām, attīstīt pretmīnu cīņas
spēju un izveidot tīklveida sakaru sistēmu. Vienības nepieciešams sagatavot kā
izvēršamas, lai nodrošinātu Latvijas kaujas vienību spēju pilnvērtīgi
līdzdarboties NATO operācijās. 2008.gadā tika apstiprinātas vadlīnijas valsts gaisa
telpas aizsardzībai, lai izpētītu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanu pēc
2018.gada, un izveidota kopēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba grupa, kurai
priekšlikums par iespējamiem risinājumiem jāsagatavo līdz 2010.gada 1.janvārim.
Attiecībā uz robežkontroli un migrāciju. Būtisks valsts drošības
jautājums ir robežkontrole un migrācija. Lai arī Latvija nav raksturojama kā izteikta
imigrācijas valsts, tomēr ar katru gadu imigrantu skaits palielinās. Pēc Latvijas
pievienošanās Šengenas konvencijai galvenais uzdevums ir novērst nelegālo imigrantu
ierašanos Latvijā. Tāpat svarīgi ir nepieļaut, ka Latvija varētu kļūt par
tranzītvalsti nelegālo migrantu plūsmā uz Eiropas Savienību. 2008.gadā tika atklāti
ārzemnieku mēģinājumi, šķērsojot Latviju, izbraukt uz ekonomiski attīstītākajām
Eiropas valstīm. Latvija pieder pie Eiropas Savienības valstu loka, kas atbild par
Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību. Tāpēc viens no Latvijas primārajiem
uzdevumiem 2008.gadā bija nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas
uzraudzību, ieviešot Šengenas valstu standartus un sakārtojot infrastruktūru gan
sauszemes robežkontroles punktos, gan lidostās un ostās.
2008.gadā valstī aizturēto nelegālo robežšķērsotāju skaits
salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski pieaudzis, bet ir kardināli
mainījusies nelikumīgo robežšķērsotāju valstiskā piederība, kā arī robežas
nelikumīgās šķērsošanas veidi. Līdz ar Latvijas iekļaušanos Šengenas līguma
telpā viens no imigrācijas struktūrvienību svarīgākajiem uzdevumiem ir nelegālās
nodarbinātības atklāšana un apkarošana, piemērojot jaunas metodes un stiprinot
pašreizējo sadarbību nelegālās nodarbinātības novēršanā.
Latvijas migrācijas politika nodarbinātības jomā patlaban ir
vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Darbaspēka uzņemšanas kārtība no
trešajām valstīm ir administratīvi un finansiāli reglamentēta. Lai arī Latvijā
ekonomiskās attīstības līmenis ir pazeminājies, nelegālo imigrantu interese par
Latviju nemazinās. Ir konstatēts aizvien pieaugošs pārkāpumu skaits gan nelikumīgas
uzturēšanās, gan nelikumīgas robežšķērsošanas jomā. Pārkāpumu dinamika
imigrācijas jomā tikai pieaugs, bet pasaules ekonomiskā krīze vēl vairāk stimulēs
cilvēku kustību no reģioniem ar zemu ekonomisko līmeni uz attīstītām valstīm.
Cilvēki, kas nelikumīgi uzturējās Eiropas Savienības zonā un zaudēja darbu,
mēģinās meklēt jaunas darba iespējas citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc
pastāv reāla iespēja, ka imigrācijas, arī nelegālās imigrācijas jomā pieaugošā
tendence saglabāsies. Atklātie pārkāpumi liecina, ka nelegālo imigrantu tranzīts
kļūst aizvien labāk organizēts, aizvien aktīvāk tāda veida prettiesiskiem
nodarījumiem pievēršas organizētie noziedzīgie grupējumi. Tādējādi pieaug
preventīvo analītisko un plānošanas pasākumu nozīme pārrobežu noziedzības
novēršanas, terorisma un nelegālās imigrācijas riska personu kontroles jomā.
Būtisks priekšnosacījums sekmīgai cīņai ar Latvijas valsts
robežas drošības apdraudējumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem ir
kompensējošo mehānismu izmantošana un efektīva informācijas apmaiņa pārrobežas
noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.
Būtisks risks robežkontrolē un migrācijā ir iespējamā korupcija
valsts robežsardzē un muitā, izmantojot personas, kuras, apejot nepieciešamās
pārbaudes uz robežas, var iekļūt Latvijā ar mērķi veikt pretvalstisku darbību. Var
tikt ievesti ieroči, munīcija, radioaktīvie, bioloģiskie vai ķīmiskie materiāli,
kurus izmanto ieroču izgatavošanā. Šādi ieroči potenciāli ir izmantojami teroristu
akcijās. Sadarbībā ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja iegūtie pierādījumi par nelikumīgām darbībām
Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos norāda uz vairāku tiesībsargājošo
struktūru pārstāvju, policijas, robežsardzes un muitas ilglaicīgu iesaistīšanos
noziedzīgu shēmu izstrādāšanā un realizācijā.
Nākamais jautājums – korupcijas risks politiskajās organizācijās
un valsts pašvaldību pārvaldē.
Viens no nacionālās drošības jautājumiem ir korupcijas riski. Tiem
visvairāk pakļautie sektori ir valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, kur,
izmantojot koruptīvas metodes, amatus var iegūt nekompetentas un nacionālajai
drošībai nelojālas personas. Savukārt politisko partiju finansēšana ir saistīta ar
potenciālajiem korupcijas riskiem, kā rezultātā partiju sponsori, kuru intereses var
būt pretrunā ar valsts interesēm, var gūt kontroli pār ievēlētajām personām.
2008.gadā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma
normu pārkāpumiem KNAB amatpersonas sastādīja 21 administratīvā pārkāpuma
protokolu un pieņēma sešus lēmumus par administratīvo sodu piemērošanu, kopumā
2250 latu apmērā, kā arī tika pieņemti 16 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu
līdzekļu un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegumu atmaksāšanu valsts
budžetā – 1,6 miljonu latu apmērā.
Veicot politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli,
KNAB darbības laikā kopējais atklātais pretlikumīgais finansējums politiskajām
partijām pārsniedz 2 miljonus latu. No šīs summas partijas atmaksājušas valsts
budžetā tikai 15 procentus.
Attiecībā uz noziedzību. Pats būtiskākais nacionālās drošības
jautājums šobrīd ir noziedzības stāvoklis valstī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo
gadu noziedzības līmenis 2008.gadā valstī ir palielinājies. Runājot par noziedzīgo
nodarījumu struktūru, jāatzīmē, ka tradicionāli lielāko īpatsvaru – 64
procentus – veidoja dažāda veida mantiskie noziegumi. Kā bīstama tendence
jāatzīmē tā, ka pieaug noziegumu skaits, ko izdara nevis tā saucamie profesionālie
noziedznieki, bet gan personas, kuras pirms tam nav bijušas saistītas ar noziedzīgo
pasauli, bet ir sākušas izdarīt likuma pārkāpumus, nonākot naudas grūtībās.
Nobeigumā vēlreiz vēlos norādīt, ka 2008.gadā situācija
nacionālās drošības jomā sāka pasliktināties un galvenokārt tieši mainoties
valsts ekonomiskajai situācijai. Lielā mērā tieši ar ekonomiskajiem procesiem ir
saistīti virkne manis jau minēto jautājumu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šobrīd
visi nacionālās drošības aizsardzībā iesaistītie dienesti spētu pildīt savas
funkcijas pilnā apmērā, neskatoties uz lielajiem izaicinājumiem 2010.gada budžeta
veidošanas procesā.
Tieši tāpēc valdība ir pieņēmusi lēmumu valsts sabiedrisko
kārtību un drošību noteikt par prioritāti un piemērot tai ievērojami mazāku
budžeta samazinājumu nekā citām valsts īstenotajām funkcijām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Godātais premjer! Jā, noklausījāmies šo
ziņojumu, bet tā principā ir faktu konstatācija, kurus mēs jau zinām. Bet mūsu
galvenā problēma ir tā, ka mēs ļoti labi konstatējam jau esošās problēmas, bet
nekādā veidā neprognozējam, kādas problēmas varētu būt nākotnē, un galvenais
jautājums – kā mazināt šos riskus.
Šajā ziņojumā gandrīz nav priekšlikumu, kādā veidā varētu
mazināt šos riskus. Šie riski… Protams, militārā joma ir ļoti svarīga, bet mēs
redzējām iepriekšējo divu gadu laikā situāciju… kādēļ mums vajag uzturēt
armiju, ja ekonomikā izveidojās situācija, ka jebkurš oligarhs vai jebkura ārvalsts
varētu sniegt mums palīdzību 5 miljardu latu apmērā un tādējādi kontrolēt mūsu
budžeta veidošanu, kontrolēt mūsu ekonomiku un tā tālāk. Un tas ir ļoti…
izveidojusies ļoti tāda interesanta situācija. Lūk, tur ir problēma. Šeit nav
atspoguļots… nav analīzes, kāpēc izveidojās tāda situācija, ka mūsu banku
sistēmu varēja tik viegli destabilizēt, ka pāris vietējo banku un dažas ārvalstu
bankas varēja veidot tādu politiku, kuru neierobežoja valsts, un izraisīt tādu
krīzi, kādā mēs tagad dzīvojam.
Daudzi jautājumi šeit, šajā ziņojumā, skarti ļoti pavirši,
piemēram, demogrāfijas jautājums. Godātie kolēģi, domāsim stratēģiski! Mēs
redzam, kāda ir mūsu demogrāfiskā situācija – mūsu iedzīvotāju vidējais vecums
ir relatīvi augsts, bet dzimstība ir ļoti zema. Dzimstības koeficients – 1,4 bērni
uz vienu ģimeni. Tas nozīmē, ka katra nākamā paaudze neatražo iepriekšējo paaudzi.
Tas nozīmē, ka pēc kāda laika izveidosies – un demogrāfi to apstiprina! – tāda
situācija gan ekonomikā, gan sabiedrībā, ka Latvija būs spiesta ievest darbaspēku.
Un līdz ar to izveidosies pavisam cita situācija! Kāpēc šajā ziņojumā šis aspekts
nav izanalizēts līdz galam? Kāpēc nav izanalizēta iespēja, ka krīzes laikā ļoti
daudzi darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji varētu aizbraukt kopā ar ģimenēm, kopā
ar bērniem?
Nav izanalizēta situācija ar pensijām. Protams, mēs varam runāt,
ka pagaidām pensiju sistēma ir ļoti droša, bet mēs taču redzam, ka paaudžu
solidaritātes sistēma nākotnē nedarbosies, jo demogrāfiskā situācija ir ļoti
slikta. Arī situācija ar pensiju otro un trešo līmeni ir diezgan slikta. Diemžēl
attiecībā uz pensijām atbildes šajā ziņojumā nav. Tas ir tāds ļoti formāls
papīrs.
Un var konstatēt, ka tieši tāpēc, ka mums ir tik formāla pieeja,
mums ir tik lielas problēmas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi!
Godātie kolēģi! Noklausījos mūsu valsts premjera ziņojumu, un man gribas teikt, ka
tika aizmirsts viens ļoti būtisks aspekts. Diezin vai kļūdīšos, ja teikšu, ka viens
no nacionālās drošības jautājumiem ir jautājums par sociālo drošību.
Un šajā sakarā es gribu aicināt premjeru turpmāk, strādājot
Latvijā, domāt, kā izvērtēt sociālās drošības riskus, jo ziņojumā tas
neizskanēja absolūti nemaz. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Latvijā
mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ļoti, ļoti daudzās ģimenēs strauji
pasliktinās, it sevišķi pēdējā laikā. Tas, protams, ir saistīts ar darba algu
samazināšanu, ar bezdarbu, kurš nu jau milzu soļiem iet pār Latviju. Ar naudas
līdzekļiem, kādi jātērē jau šodien un nākamajā gadā gan valstij, gan
pašvaldībām, lai kaut cik noturētu – nu jau tas ir par modes vārdu kļuvis –
sociālās drošības spilvenu. Vēlos teikt, ka cilvēkiem, kuri palikuši absolūti bez
ienākumiem, garantētais minimālais ienākums uz vienu personu ir 40 lati, uz vienu
bērnu – 45 lati. Tas arī ir ļoti, ļoti maz. Jo tomēr šie 40 lati būs jāsadala
četrām nedēļām un ar šiem 40 latiem personai vajadzēs sevi vismaz pabarot, lai
bioloģiski izdzīvotu. Un kur nu vēl maksāt komunālos maksājumus, uzturēt savu
veselību un tā tālāk!
Es domāju, ka šie ir jautājumi, par kuriem valdībai būtu ļoti
daudz jādomā un čakli jāstrādā.
Es vēlos šodien teikt – un masu medijos mēs visi ļoti daudz
šādu gadījumu redzam -, kas notiek ar tām ģimenēm un personām, kuras ir
ņēmušas kredītu – ļoti bieži vienu vienīgo – sava mājokļa iegādei. Jo valsts
bija pateikusi: „Lemiet paši, jo pašvaldībām un valstij dzīvokļu nav!” Protams,
es akceptēju to, ko ir teicis premjers pēdējās dienās, uzrunājot banku sektoru. Es
ļoti ceru, ka patērētāju tiesību aizsardzības biroji un visi pārējie, kas cenšas
cilvēkiem palīdzēt, izdarīs kādus labus darbus.
Es vēlos norādīt, ka ļoti nopietni jādomā par to, kā mūsu
valstī atbalsta vai, manuprāt, pašreiz vēl nepietiekami atbalsta uzņēmējus, it
sevišķi mazos un vidējos. Es vēlētos, lai viņus vairāk atbalstītu vai vismaz
sāktu atbalstīt arī bankas ar kredītlīdzekļiem un lai par to domātu arī valdība,
it sevišķi Ekonomikas ministrija. Jo galu galā visiem ir pilnīgi skaidrs, ka,
samazinoties ienākumiem, šajā gadījumā – darba algai, mums nav ko brīnīties, ka
samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un sociālās apdrošināšanas
iemaksas, un mēs esam ļoti satraukti par to, kas notiks ar pensionāriem, kas notiks ar
ģimenēm, kuras saņem dažādus valsts pabalstus.
Man gribētos ticēt, ka mūsu valdībai un premjeram izdosies šos
jautājumus atrisināt. Bet pēc gada, ja mums būs lemts šeit šādu ziņojumu
noklausīties… Es noteikti aicinu Dombrovska kungu domāt arī par sociālās drošības
jautājumiem, kas tik tiešām ir vieni no nacionālās drošības pamatjautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Nacionālais ikgadējais
ziņojums par situāciju drošības jomā 2008.gadā, protams, ietver sevī arī citas
sadaļas – ietver gan sociālo drošību, gan vides jautājumus, gan veselības
jautājumus. Šis dokuments Saeimas deputātiem ir pieejams.
Attiecībā uz sociālo stabilitāti vēlos informēt deputātus par
sekojošo. Globālās finanšu krīzes un 2008.gadā notikušā ekonomikas straujā
krituma sekas ir būtisks nacionālo drošību ietekmējošs faktors. Krīzes izpausmes
var saasināt spriedzi starp noteiktām sabiedrības gan etniskajām, gan sociālajām
grupām, jo iepriekšminētās problēmas skar visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no
dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes,
seksuālās orientācijas un vecuma. Galvenie ar labklājības sfēru saistītie faktori,
kuri var destabilizēt sabiedrisko kārtību, tādējādi radot nacionālās drošības
apdraudējumu, ir bezdarbs (īpaši – ilgstošs) un personu zemie ienākumi, kas tieši
ietekmē nabadzības un sociālas atstumtības palielināšanos. Vienlaikus jāatzīmē,
ka zemie ienākumi un bezdarbs veicina arī noziedzības izplatību. Latvijā galvenās
iedzīvotāju grupas, kuras bezdarbs un zemie ienākumi ietekmē visvairāk, ir personas
ar invaliditāti, pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri),
bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma personas, daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni un
jaunieši, bezpajumtnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, un citas.
Pēc statistikas datiem, kas apkopoti līdz 2009.gada 15.februārim,
jāsecina, ka no reģistrētajiem bezdarbniekiem 9,7 procenti bija ilgstoši bezdarbnieki,
kas atradušies uzskaitē ilgāk par gadu, un 14,3 procenti – jaunieši. Un 0,3 procenti
no reģistrētajiem bezdarbniekiem bija personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma
vietām. Jauniešu bezdarbnieku grupā, kuri ir reģistrējušies no 2009.gada 1.janvāra
līdz 15.februārim, ir augsts tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir pamatizglītība
vai vidējā izglītība. Līdzīga bezdarba struktūra bija vērojama arī 2008.gadā.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra publicētie dati par reģistrētiem
noziedzīgiem nodarījumiem apliecina to, ka pastāv cieša sakarība starp zemiem
ienākumiem vai bezdarbu un noziedzības līmeni valstī. Proti, 2008.gada laikā ir
ievērojami palielinājies zādzību, krāpšanas gadījumu, kontrabandas, noziedzīgu
nodarījumu saistībā ar narkotikām, smagu miesas bojājumu un citu noziedzīgu
nodarījumu skaits.
Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šis ir ziņojums par situāciju
2008.gadā. Un, protams, nākamajā ikgadējā ziņojumā tiks analizēta situācija
šogad, tātad arī jau pieminētie sociālās drošības tīkla pasākumi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godāto Ministru prezident! Ministri!
Kolēģi! Klātesošie! Vispirms es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim par šo ziņojumu. Manuprāt, ziņojums ir līdzsvarots, tajā ir mēģināts
runāt par pilnīgi visām tēmām. Protams, šis ziņojums sava ierobežotā apjoma dēļ
varētu tikt arī saukts par zināmā mērā formālu, jo, protams, es saprotu, ka nav
iespējams pilnīgi visus jautājumus sīki jeb detalizēti apskatīt. Tomēr es gribu
teikt, ka jebkuram sabiedrības loceklim, kurš vēlas iepazīties ar Latvijas valsts
drošību, šis ziņojums, protams, rada priekšstatu par to, kas notiek valstī. Un,
galvenais, tas, manuprāt, veido nopietnu sistēmisku priekšstatu par lietu savstarpējo
saistību, lietu kārtību un par veidu, kādā tas viss tiek darīts.
Protams, lasot šo dokumentu, rodas jautājumi. Pirmais jautājums, kas
man radās, bija šāds: vai šis dokuments ir rakstīts tādēļ, ka likums nosaka to, ka
Ministru prezidentam ir jānāk un Saeimā periodiski jāziņo par šo jautājumu, vai
rakstīts tāpēc, ka, pamatojoties uz šo drošības situācijas analīzi, valdība
turpmāk mēģinās kaut kādā veidā šos jautājumus risināt, attiecīgi paredzot tam
noteiktus līdzekļus budžetā?
Godājamie kolēģi! Jautājums, kuram es gribu šodien pieskarties
sīkāk, ir ārpolitika. Manuprāt, šajā ziņojumā ļoti precīzi ir pateikts, ka
ārpolitika ir viena no svarīgākajām jomām, jo Latvijai no drošības viedokļa ir
ārkārtīgi svarīgi būt starptautiskajās organizācijās. Ziņojumā ir uzskaitīta
vesela virkne šo organizāciju, tādas kā Eiropas Savienība, NATO, Apvienoto Nāciju
Organizācija, EDSO un tā tālāk, un tā tālāk. Šajā ziņojumā ir ļoti nopietni
runāts ārpolitiskā kontekstā arī par to, ka prioritāti saglabā politiski militāra
sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļu valstīm un mūsu stratēģisko
partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm. Dažādās ziņojuma sadaļās vēl un
vēlreiz tiek uzsvērts, cik svarīga ir Latvijas vieta starptautiskajā jomā un cik
svarīga ir tieši ārpolitiskā dimensija.
Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mēs jau divas reizes Ārlietu
komisijā esam skatījuši jautājumu par to, kā tad šie svarīgie uzstādījumi, kas ir
šeit, šajā ziņojumā, atspoguļoti, radīs atbalstu nākamā gada budžeta projektā
jeb tajos sākotnējos skaitļos, kuri, tā teikt, ir ministrijām doti, budžeta projektu
sastādot.
Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mani pārņem ļoti lielas
bažas, jo, vakar šo jautājumu skatot Ārlietu komisijā, kļuva skaidri redzams tas, ka
no resursu esamības viedokļa Ārlietu ministrija ir atmesta atpakaļ 2004.gadā, bet no
cilvēkresursu esamības viedokļa pēc jau esošajiem, jau izdarītajiem samazinājumiem
Ārlietu ministrija ir laikposmā starp 1999.gadu un 2000.gadu. Taču pat tagad Ārlietu
ministrija ir saņēmusi veselu virkni uzstādījumu, ka ir līdzekļi vēl un vēl
jāsamazina! Man, kolēģi, rodas ļoti nopietnas bažas par to, kā šī funkcija –
ārpolitiskā funkcija – tiks veikta un vai ārlietu dienests to vispār spēs veikt.
Katrā ziņā es gribu teikt, ka šis dokuments savā ziņā ir, tā
teikt, jāprioritizē un tas svarīgākais, kas ir valsts drošība, ir no šā dokumenta
jāpaņem un jāmēģina kaut kādā veidā attiecināt arī uz valsts budžetu tā, lai
šis dokuments nebūtu tikai formāls dokuments, kuru mēs visi varam izlasīt un pieņemt
zināšanai; manuprāt, šim dokumentam būtu jākļūst par dokumentu, ar kuru valsts
budžeta kontekstā tiek saliktas noteiktas prioritātes.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Paldies Ministru prezidentam par
nacionālās drošības pārskata izlasīšanu.
Taču man radās iespaids, ka tas ir tikai tāds ministriju sniegts
apkopojums bez padziļinātas analīzes. Es gan nezinu, vai… Šādā publiskā
dokumentā, protams, viss nav jāraksta, bet ir lietas, kuras tomēr vajadzēja
ierakstīt. Manuprāt, apdraudējums latviešu valodai ir uzskatāms par daļu no
apdraudējuma nacionālajai drošībai. Situācija ar latviešu valodu, pirmām kārtām
jau plašsaziņas līdzekļu telpā, ir acīm redzami tāda, ka krievu valoda nomāc
latviešu valodu mūsu valstī. Es domāju, tas arī ir viens no apdraudējuma veidiem…
Tas, ka informatīvā telpa ir pilnīgi sadalīta un ir Latvijas valstij klaji naidīgi
preses izdevumi, es domāju, tas arī ir apdraudējums Latvijas valstij.
Ja ir runa par privāto sektoru, tad jāteic – ja cilvēkiem ir
problēmas iekārtoties darbā, nezinot krievu valodu, tas arī ir apdraudējums Latvijas
valstij.
Un, ja ir runa par pašvaldībām, tad jāteic – ja ir tādas
pašvaldības, kur deputāti klaji atsakās runāt latviski, komunicēt latviski –
rakstiski vai mutiski, vienalga, kā, – arī tas ir apdraudējums.
Līdz ar to es vienkārši aicinu… Cerot, ka Ministru prezidents arī
nākamgad vadīs šo valdību un sniegs nākamo pārskatu, tomēr aicinu nākamajā
pārskatā pieskarties arī šiem būtiskajiem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Saeimas Prezidij!
Ministru prezidenta kungs! Pēc iepazīšanās ar jūsu ziņojumu
jāteic, ka zināms gandarījums bija par to, ka, runājot par sociālo drošību, jūs
savā ziņojumā tiešām akcentējāt, ka ir daudz jautājumu, kuri ir jārisina un kuri
skar gan sabiedrības, gan arī mūsu nākotnes – bērnu – drošību. Jūs ziņojumā
minējāt gan bērnu traumatismu, kas ir visā Eiropā un kas Latvijā ir vislielākais,
gan arī dažādus citus bērnu hospitalizēšanas un mirstības apstākļus.
Šos faktus mēs zinām jau sen, arī komisijās mēs bieži vien par
to spriežam, bet nez kāpēc tālāku virzību no valdības puses šajā jomā mēs
neredzam. Mēs vairākkārt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā esam
norādījuši uz šīm problēmām, bet ne no Veselības ministrijas, ne no Labklājības
ministrijas, ne arī no citām ministrijām iniciatīvas nav. Vienīgi redzam, ka dažas
ministrijas, kas tiešām ar šiem jautājumiem nodarbojās, jau ir likvidētas esošajā
situācijā.
Tāpēc es ļoti ceru, ka nākotnē pievēršanās šiem jautājumiem
aktualizēsies un būs arī kaut kāds risinājums.
Vēl. Man ir ļoti lielas bažas par to, ka arī drošības sfērā,
nacionālās drošības sfērā, ļoti svarīgs ir nacionālo kadru sagatavošanas
jautājums. Un tas tieši skar izglītības sfēru. Mēs kādu brīdi atpakaļ
sabiedrībā, parlamentā un komisijās… mēs par šo jautājumu pat nediskutējām, bet
šobrīd dažas komisijas jau sāk nodarboties ar šo jautājumu, un arī valdībā tas ir
atkal aktualizējies. Pieņemsim, par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju… Tas
arī ir ļoti svarīgs jautājums. Un tādā veidā, kādā šī augstskola tiek
likvidēta… Tādā veidā mēs varam pazaudēt šos kadrus. Tomēr tas ir ar to visu
ļoti saistīts… Un tas ir ļoti jutīgs jautājums, ar kādu saskaramies tieši
nacionālās drošības sfērā.
Es ļoti aicinu nākotnē nepieņemt tādus nepārdomātus,
neizsvērtus, neizdiskutētus lēmumus, jo tas var tiešām radīt diezgan negatīvas
sekas arī mums kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un godātais
Ministru prezidenta kungs! Es vēlos šodien pirmo reizi – pirmo reizi ceturtajā šīs
Saeimas sasaukuma gadā! – pavēstīt jums par to darbu, ko esmu veicis kā NATO
Parlamentārās Asamblejas delegāts no Latvijas un par ko nekas nav zināms. Es uzskatu,
ka tieši šodien ir īstā reize, lai kāptu tribīnē un par to pastāstītu, jo
diemžēl nedz Latvijas presē, nedz arī citu mūsu politiķu runās par to netiek
runāts. Proti, pašā pirmajā NATO Parlamentārās Asamblejas sesijā Madeirā, būdams
Aizsardzības komisijas loceklis… Šīs komisijas darbs tieši skar NATO aizsardzības
jautājumus, un es esmu uzstājies gan komisijas sēdēs, gan arī pašās lielajās
plenārsēdēs ar īsām runām, cik nu tā darba kārtība to atļauj. Pašā pirmajā
sesijā, kas notika 2007.gada pavasarī Madeiras salās Atlantijas okeānā, Portugālei
piederošā teritorijā, es, lūk, teicu šādus vārdus, – ka latvieši ir par to, lai
NATO būtu ne vien ilgtspējīga organizācija, bet arī mūžīga organizācija (an
everlasting organization),un pateicu arī, kādēļ mēs gribam tādi būt.
Jo, proti, tad, kad mēs vēl nebijām NATO, tad Pleskavā dislocētās krievu karaspēka
izlases vienības, Gaisa spēku divīzijas izpletņu vienības, komandieris te lielījās
(taisni tā es pateicu: was boasting – lielījās), ka, ja viņam būšot
pavēle, viņš dažu dienu, stundu laikā būšot Rīgā. Bet, kopš mēs esam NATO,
šāda lielīšanās vairs nenotiek.
Es esmu arī uzsvēris jau pirmajā tajā sesijā un lūdzu mani
saprast (un domāju, ka šāda politika mums jāpatur vienmēr), ka savā drošībā mēs
esam tik ļoti atkarīgi no NATO mūžīgas vai ilgtspējīgas pastāvēšanas, ka mēs
nevaram pieļaut… vērot no malas tās politiskās kļūdas, ko NATO dara Afganistānā,
– proti, ka mēģina amerikāņi un briti visā pasaulē veidot šīs tā sauktās
politiskās nācijas.
Tas ne pie kā laba nevedīs. Pasaulē ir tikai 192 neatkarīgas
nācijas, kas ir ANO, taču par tādām vēlas kļūt vēl vairāki simti nāciju, kuras
dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā un kurām ir tiesības uz patstāvību, uz
savu valsti, bet viņām neviens nedod to. Un tas notiek arī Afganistānā.
Proti, puštuni ir apmēram puse no Afganistānas iedzīvotāju skaita,
un viņiem tadžiks… tadžiku nacionālais varonis… Amerikāņi ar tadžiku, uzbeku,
turkmēņu un hazāru palīdzību padzina grupējumu „Taleban”. Masudam tadžiki ir
uzcēluši mošeju pieminekļa veidā, milzīgu, bet puštuni… Viņu valodā
iznākošajā presē vēl tagad var atrast, ka Masuds ir puštunu ienaidnieks numur viens.
Kādu jūs tur veidojat politisku nāciju? Jums jāievēro šo etnisko nāciju
atšķirības un arī Afganistānā jādod iespēja mazām nācijām tikt vismaz pie
autonomijas, bet ja ne… Es lietoju šādus vārdus, kolēģi, droši lietoju, un es
domāju, ka tagad jau arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir pierādījis, ka tas
tā ir… Es teicu: „Jūs esat nolemti neveiksmei, ja jūs nesapratīsiet šos
politiskos jautājumus, to, ka nevar visu panākt ar militāru spēku. You are doomed
to fail! Jūs esat nolemti neveiksmei!”
Un jums jāzina, ka no šīs tribīnes es par to tiku kritizēts, un
arī ārlietu ministrs Riekstiņš, precīzi nepasakot, par ko, tomēr ir par to man
uzbrucis. Bet NATO Parlamentārajā Asamblejā pārējās īsti demokrātiskās Eiropas
vecās valstis nenāk ar kopēju viedokli, un katrs deputāts izsaka savu viedokli. Tā,
piemēram, grieķu un holandiešu sociālisti izsaka droši savus viedokļus. Holandietis,
viens holandiešu delegācijas pārstāvis (uzvārds man aizmirsās, jo kādreiz
nepierakstu), piemēram, pateica: kādēļ NATO nesaprot drošības apdraudējumu Eiropā,
ielaižot islāmticīgo miljonus un pieļaujot islāmticīgo turpmāku paplašināšanos
Eiropā? Jo visi terorakti izriet no šiem islāmticīgajiem, kuri ir Eiropā.
Redziet, cik drošu valodu runā citu valstu deputāti! Arī grieķu
deputāti runā ļoti drošu valodu un pasaka savu taisnību.
Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies, Lāča kungs!
V.Lācis. Beidzies… Labi! Bet vienu minūti…
Es lūdzu ņemt vērā to, ko teicis par politiskiem, ārpolitiskiem
jautājumiem…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputāti piekrīt dot vēl vienu
minūti Lāča kungam? (No zāles: „Piekrītam”)
V.Lācis. …beidzamais Latvijas sūtnis Romā, Itālijā, romāņu
valodu profesors Speke, kurš pēc tam bija beidzamais mūsu sūtnis Vašingtonā pirms
Dinberga. Viņš ir teicis, ka mums ir pienācis beidzamais laiks neskatīties uz to, ko
tie lielie mums var dot un ko tie lielie mums var atļaut, bet pašiem droši un noteikti
aizstāvēt savu politiku un mazo nāciju neatkarības politiku.
Un es to pateicu… Es esmu pieturējies pie tā un pieturēšos. Es
runāju par visu nāciju neatkarības tieksmēm. Un beidzamajā sesijā es pateicu –
skaidri pateicu -, ka „NATO vajadzīgs jauns garīgs virziens (spiritual tendency).
Un, ja jūs to nedarīsiet, tad NATO sabruks, bet mēs, latvieši, esam tik ļoti
atkarīgi no NATO, ka mēs nevēlamies NATO sabrukumu.”
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nē.
Tādā gadījumā jautājums izskatīts.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs
pašas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Viņi
lūdz to iekļaut kā 23.punktu attiecīgajā sadaļā… Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas
sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Savukārt Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba
kārtības lēmuma projektu „Par Olitas Blūmfeldes iecelšanu par Rīgas rajona
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izslēgt arī darba kārtības punktu „Par
Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības arī
lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības lēmuma
projektu „Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes
darba kārtību. Turpinām ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” nodot Ārlietu
komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām””
nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums
likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām””
nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār
Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas
posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” nodošanu
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 5. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš vēlas runāt „pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Sākas jauna diena, un ar jauniem spēkiem
jāturpina darbs. Arī darbības virziens tiek piedāvāts ļoti skaidrs. Iesniedzēji par
to ir parūpējušies, cerēdami uz jaunu tiesību piešķiršanu krievu valodai Latvijā.
Interesanti būtu pajautāt, cik šādu studiju programmu krievu
valodā ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to augstskolās un kāds ir šādu
programmu saturs.
Es nerunāju par tām programmām, kas ir speciāli veltītas
dažādām slāvu valodām un slāvu valodu pētniecībai. Tas ir pavisam cits jautājums.
Un tad man ir otrs jautājums – vai tad tas krievs, kas te, Latvijā,
iebrauc no jebkuras vietas, nav spējīgs studēt un apgūt studiju programmas Eiropas
Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās? Vai viņam ir grūtības apgūt studiju
programmu, piemēram, angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu valodā? Kur ir problēma?
Nezin kāpēc tie miljoni krievu, kas izbrauc no Krievijas un apmetas
uz dzīvi Vācijā, Francijā, Spānijā, ļoti īsā laikā perfekti iemācās
attiecīgās valodas un nav nekādu problēmu viņiem. Tad kāpēc Latvija atkal būs tā
vieta, kur ieslidināt kaut kādā veidā šo krievu valodu?
Un tāpēc gribot negribot atceros populāro žurnālu „Atpūta”,
kas pirms kara, Otrā pasaules kara, Latvijā bija ļoti populārs. Iesaku paskatīties,
kāds šis žurnāls izskatījās pēc 1940.gada 17.jūnija. Tūlīt pat parādījās
metodika, kā pēc iespējas ātrāk apgūt krievu valodu. Mūsu tūristi, latvieši no
citām valstīm, kuri ieradās Latvijā Atmodas sākumā, sastopoties ar Latvijas
miličiem, dzirdēja tādus vārdus: „Ak tu nesaproti krieviski? Nu tad es tev dažu
stundu laikā iemācīšu krievu valodu!” (No zāles dep. J.Pliners: „Par tēmu
jārunā!”)
Vārdu sakot, nevajag tagad… Netikuši galā ar vieniem
paņēmieniem, mēģina ieslidināt kaut kādā citādā veidā šeit krievu valodu.
Nevar nepieminēt, ka visa šī ņemšanās ar krievu valodu ir tiešas
okupācijas sekas. (No zāles dep. J.Pliners: „Melo, melo! Mulķības!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus
labākos laikus. Līdz ar izdevumu saprātīgu samazināšanu nepieciešams izdomāt un
veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.
Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības
eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai
konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko
augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.
Padomju laikos studēt tieši šīs profesijas pie mums lielā
daudzumā brauca studenti pirmām kārtām no Krievijas un citām bijušās Padomju
Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese
iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.
PCTVL frakcija iesaka atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu
likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm.
Latvijas augstskolās ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu īstenot piedāvāto
grozījumu, – pasniedzēji, kuri pārvalda krievu valodu, grāmatas, nepieciešamie
mācību līdzekļi un uzskates līdzekļi.
Šodien mums saka, ka Latvijā esot pārāk daudz augstskolu, apgalvo,
ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat
samazināšanu. Mūsuprāt, tā ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas
jomā.
Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā
varētu saņemt papildu ienākumus. Un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu
ejams. Augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju
Savienības valstīm, – tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot
Latvijas tēlu pasaulē. Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā
arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā
saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Vai tad beidzot nav pienācis
laiks eksportēt to, pēc kā vēl pastāv pieprasījums pasaules tirgū?
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā”
nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī šai komisijai. Tāpat es
aicināšu arī attiecībā uz jautājumu par militārpersonu izdienas pensijām un citām
lietām, jo uzskatu, ka bez mūsu komisijas līdzdalības šie jautājumi nevar tikt
risināti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim
Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Es gribu komisijas vārdā īsumā paskaidrot,
kāpēc šie astoņi likumprojekti tik steidzami tiek virzīti.
Runa ir par invalīdiem, kas ir izdienas pensijā…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātais Grīnblata kungs, šis
jūsu paziņojums nav šobrīd par… vairs nav par procedūru. Tā ir, teiksim, jau
aģitācija par nodošanu vai pret nodošanu.
Tātad šajā brīdī mums ir divi priekšlikumi. Viens ir Saeimas
Prezidija priekšlikums nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai,
un otrs ir deputāta Dalbiņa priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka… Es saprotu, ka
atbildīgā komisija jebkurā gadījumā ir Sociālo un darba lietu komisija. Mums ir
jāizšķiras par to, kuru no variantiem mēs pieņemsim. Saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli viens deputāts var runāt „par” Dalbiņa kunga priekšlikumu, viens deputāts
var runāt „pret” Dalbiņa kunga priekšlikumu.
Es saprotu, ka deputāts Grīnblats droši vien vēlētos runāt par
viņa pārstāvētās komisijas priekšlikumu. Ja jūs to vēlaties darīt, jūs to varat
darīt no tribīnes.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija grib pievērst
jūsu uzmanību tam, ka astoņi likumprojekti, kas skar izdienas pensijas, tiek iesniegti
vienā sakarībā. Proti, invalīdi nevar saņemt pilnas pensijas, tomēr komisija ir
sadarbībā ar ministrijām atradusi iespēju, ka invalīdi, kas ir izdienas pensiju
saņēmēji, no 1.novembra varēs saņemt pensiju pilnā apjomā, kā arī viņiem
izmaksās neizmaksāto pensijas daļu par iepriekšējiem četriem mēnešiem. Lai šie
grozījumi varētu stāties spēkā no 1.novembra, būtu vēlams noteikt gan steidzamību,
gan tuvāko divu nedēļu laikā pieņemt likumprojektu abos lasījumos, jo pretējā
gadījumā šis process varētu tehniski aizkavēties. Komisija nav plānojusi šajos
izdienas pensiju likumos skart nekādus citus jautājumus, tikai šo vienīgo. Taču, ja
Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir interese veikt kaut kādas citas korekcijas
šajā likumprojektā vai abos likumprojektos, tad būtu vēlams tos skatīt atsevišķi,
lai nekavētu šo jau saskaņoto grozījumu stāšanos spēkā un neradītu problēmas
invalīdiem, kas pārsvarā ir Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājoši invalīdi ar
izdienas pensijām, saņemt šīs pensijas pilnā apjomā.
Lūdzu Saeimu atbalstīt priekšlikumu nodot likumprojektu tikai
Sociālo un darba lietu komisijai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija, ja tai ir prātā kādi citi grozījumi, startētu atsevišķi un šajā
gadījumā neskartu šos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums: vai
Dalbiņa kungs joprojām uztur spēkā savu priekšlikumu?… Lūdzu, ieslēdziet
mikrofonu deputātam Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka komisijas savā starpā nespēj
sarunāties un informēt… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
vienmēr centusies aizstāvēt tās jomas, par kurām tā ir atbildīga. Un šodien arī
nav pilnas informācijas par to, kas tur ir… Diemžēl tāda situācija ir radusies.
Sēdes vadītājs. Tātad…
J.Dalbiņš. Ja jūs… Ja mēs varam ticēt tam, kas šeit ir teikts,
tad es neuzstāju.
Sēdes vadītājs. Mans jautājums jums, Dalbiņa kungs, bija šāds:
vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu vai ne? Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu
deputātam Dalbiņam! Lūdzu, atbildiet ar „jā” vai „nē”! Jautājums: vai tas ir
balsojams vēl vai ne?… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums:
kas mums notiek ar mikrofoniem šodien?
J.Dalbiņš. Jā. Balsojam!
Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.
Tātad jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
to, lai Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais likumprojekts „Grozījums
Tiesnešu izdienas pensiju likumā” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai un
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai – tātad divām
komisijām -, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija!
Tātad… Es paskaidroju: ja mēs šobrīd nenododam abām komisijām, tad mēs vai nu
balsojot izšķiramies, vai pēc konsensa principa vienojamies par to, vai mēs nododam
tikai vienai komisijai vai ne. Šobrīd notiek balsojums par to, vai likumprojekts tiek
nodots abām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 41, atturas – 21. Tātad Dalbiņa kunga ierosinājums nav atbalstīts. Jautājums:
vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Sociālo
un darba lietu komisija, tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas
sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo
un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas
pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,
koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – „Par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada
8.oktobrī”. Deputāts Jānis Klaužs ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu
atvaļinājumu šodien – 8.oktobrī. Saeimas kārtības rullis paredz vienu reizi
sesijas laikā šādu iespēju, bet šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu
zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam
šā gada 8.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Atvaļinājums deputātam Klaužam piešķirts.
Pirms sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības
sadaļu, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija savukārt lūdz šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”
iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar
speciālajām dienesta pakāpēm”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā
komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas
pensiju likumā” un tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Prokuroru izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā
komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā
komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un
pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka
mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”.
Sākam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu Nr.4799B – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””. Uz otro lasījumu ir izstrādāti un komisijā iesniegti trīspadsmit
priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji,
iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Arī 7.priekšlikums atbalstīts. To izstrādājusi pati
atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji, iekļauts komisijas izveidotajā 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Un arī pēdējais – 13.priekšlikums – izstrādāts
atbildīgajā komisijā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret
kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu
darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru
platformu drošību, 2005.gada Protokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
Nr.1384/Lp9.
Godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu
komisijā šā gada 30.septembrī. Uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumi netika
saņemti, un Ārlietu komisijas viedoklis ir balsot par šo likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā un to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvencijas par
prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un
Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā
šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas
Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pats dokumenta virsraksts
jau pasaka, par ko tas ir. Jāteic, ka arī uz šā likumprojekta otro lasījumu Ārlietu
komisijā neviens priekšlikums netika saņemts un komisija vienbalsīgi nolēma
likumprojektu atbalstīt un nosūtīt Saeimai skatīšanai otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un
Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp
Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no
otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Par Stabilizācijas un
asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā otrajā
lasījumā, un arī uz šo komisijas sēdi neviens priekšlikums no deputātiem un no
Ārlietu ministrijas netika iesniegts. Likumprojekts tika akceptēts vienbalsīgi un bez
grozījumiem nosūtīts izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Godājamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Manuprāt, šā dokumenta ratificēšana šeit, Saeimā, būs ļoti nopietns stabilitātes
garants Bosnijā un Hercegovinā kā tādā un arī Bosnijas un Hercegovinas virzībā uz
Eiropas Savienību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un
asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts
ieņēmumu dienestu”” ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā
trešajā lasījumā, un nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu Saeimu pieņemt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””,
trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Arī likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” ir
izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī par šo likumprojektu nav
saņemts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Latvijas Banku”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu
pieņemšanā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim otrajā
lasījumā likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.
Es gribu tikai atgādināt, ka likumprojekta mērķis ir noteikt
kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā,
Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai – veicot kapitālsabiedrību pārrobežu
apvienošanu – iegūstošajā sabiedrībā.
Šo likumu piemēros, ja:
Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību
paredzēts reģistrēt Latvijā;
Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības
juridiskā adrese tiek pārcelta uz Latviju;
veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, iegūstošā
sabiedrība ir vai tiks reģistrēta Latvijā un vismaz vienā no pārrobežu
apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām pastāv līdzdalības noteikumi.
Es gribu piebilst, ka patlaban Latvijā tādas ir tikai četras.
Par šo likumprojektu saņemts viens priekšlikums – labklājības
ministra Ulda Auguļa priekšlikums -, kurš komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par
labklājības ministra priekšlikumu.
D.Staķe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par darbinieku
iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
D.Staķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Elektronisko mediju likums”, pirmais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu Nr.1358/Lp9 – „Elektronisko mediju
likums”. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Saistībā ar to, ka ir
paplašinājušās sabiedrisko mediju iespējas apraidei un ir arī nepieciešams ieviest
Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas, kā arī ir
palielinājusies elektronisko mediju loma demokrātijas un brīvā tirgus procesu
attīstībā, attiecīgais likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, lai mēs to visu
varētu virzīt uz priekšu.
Komisija ir likumprojektu atbalstījusi konceptuāli uz pirmo lasījumu
un lūdz Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Elektronisko mediju
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Circene. 22.oktobris.
Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ministru
kabinets ir iesniedzis likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz
atzīt tā steidzamību sakarā ar to, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu un
54.panta otrās daļas normas ir zaudējušas spēku un ar 1.novembri tātad nav
regulējuma, kā iekasēt nomas maksu no privatizētu dzīvokļu un mākslinieku darbnīcu
īpašniekiem.
Lūdzu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
S.Šķesters. Paldies.
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.oktobris.
Izskatīšana – Saeimas 15.oktobra sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad 12.oktobris –
priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 15.oktobrī – izskatīšana Saeimas sēdē.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka… Godātie
kolēģi! Pirms divām dienām apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Gunārs Laicāns.
Sveicam viņu! (Aplausi.)
Savukārt tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Vladimiram
Buzajevam. (Aplausi.)
Un tagad paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpā. Un pulksten 13.10 Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās komisijas zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Itālijas parlamentu
tikšanās ar Itālijas-Latvijas uzņēmēju asociācijas prezidentu Džanpjero Mele.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Andris Bērziņš,
Ingrīda Circene, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Leopolds
Ozoliņš, Dagnija Staķe, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.00, bet izskatās, ka mums īsti
nav kvoruma. Varbūt varētu vēlreiz zvanu palūgt?…
Tā, godātie kolēģi. Es atgādinu, ka pulkstenis ir 11.00. Mēs
turpinām Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi. Un turpinām ar likumprojektu „Grozījums
likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Tā kā nav saņemts neviens priekšlikums,
aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””,
otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4874 – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””,
otrais lasījums. Saņemti divdesmit seši priekšlikumi.
1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 6. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 8. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 9. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 10. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 11. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 12. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 13. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 14. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī
tas guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 15. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 16. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 17. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 18. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī
tas guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 19. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 20. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 21. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 22. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 23. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 24. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 25. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Un 26. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
19.oktobris.
Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis… Kas ziņos komisijas
vārdā? Es atvainojos! Jā, ziņos deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Arī šis likumprojekts, kuru sagatavojis Ministru
kabinets, būtu skatāms steidzamības kārtā. Tā uzskata komisijas deputātu
vairākums. Šis likumprojekts saistīts ar to, ka Satversmes tiesa 2009.gada 15.aprīlī
taisīja spriedumu un pieņēma lēmumu, ka nomas maksas ierobežojumi, kas attiecas uz
zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, ir atzīti par neatbilstošiem Latvijas
Republikas Satversmes 105.pantam. Un tāpēc šī norma par atlaidēm 5 procentu apmērā
no nomas maksas… Es izteikšos precīzāk… Nomas maksas ierobežojums līdz 5
procentiem tiek svītrots no šā likuma attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām.
Tā kā Satversmes tiesas spriedumā ir noteikts, ka šī norma tiek
svītrota no šā likuma ar šā gada 1.novembri, mums ir jārīkojas ātri, lai mēs šo
normu varētu izvērtēt, jo Satversmes tiesa dod iespēju Saeimai līdz šim laikam
noteikt jaunu kārtību – vai nu atstāt spēkā šo svītrojumu attiecībā uz
daudzdzīvokļu mājām, vai arī izveidot citu – normālāku un Satversmei atbilstošu
– redakciju.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Seile. Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija ir
izvērtējusi šo likumprojektu un atzinusi, ka tomēr precizējumi Ministru kabineta
iesniegtajā un sagatavotajā likumprojektā būs nepieciešami, kaut vai tīri juridiski
noformējot šīs normas, un tāpēc lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 12.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Mēs vēl par pieņemšanu pirmajā lasījumā
neesam nobalsojuši, Seiles kundze.
A.Seile. Jā, es atvainojos, jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Tagad mēs atkal runāsim par kļūdām. Kļūdām,
kas bija pieļautas reformas laikā. Un kļūda ir tajā ziņā, ka zeme zem
daudzdzīvokļu mājām tomēr bija atdota zemes īpašniekam. Viņi saņēma nevis
kompensāciju, bet zemi. Un izveidojās absurda situācija, kas ir pretrunā ar
Civillikumu, kurā teikts, ka zeme un objekts virs tās zemes ir vienots objekts. Iznāk
tā, ka, piemēram, daudzdzīvokļu māja pieder dzīvokļu īpašniekiem – vienam
īpašniekam -, bet zeme pieder citam īpašniekam. Izveidojās tāda situācija, ka
tātad visi piesaistīti viens pie otra. Zemes īpašnieks nevar izvēlēties citu
nomnieku, bet dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no nomas. Un līdz ar to
izveidojās… vēsturiski izveidojās tāda norma, kura it kā regulē šīs attiecības
un paredz šos 5 procentus no kadastra vērtības.
Jā, diemžēl tika pieņemts Satversmes tiesas lēmums atcelt šo 5
procentu ierobežojumu, bet situācija ir tāda. Mēs šodien no šīs tribīnes ļoti
daudz diskutējam par… piemēram, par to pašu nekustamā īpašuma nodokli. Par to,
vai, piemēram, paaugstināt šo nodokli no viena procenta līdz pusotram procentam vai
ne, jo tas būs papildu slogs cilvēkiem, īpašniekiem, un tā tālāk. Bet šinī
gadījumā, godātie kolēģi, runa ir jau par… nevis par vienu procentu un nevis par
pusotru procentu, bet par 5 procentiem. Bet, tā kā tagad Satversmes tiesa atcēla šo
ierobežojumu, šodien mēs balsosim par to, lai šis ierobežojums būtu 6 procenti plus
nekustamā īpašuma nodoklis. Tagad šis nekustamā īpašuma nodoklis ir 1 procents.
Bet, ja parlaments nobalsos par to, ka šis nodoklis būs palielināts par pusprocentu,
tas būs pusotrs procents.
Iznāk tā, ka no nākamā gada tātad dzīvokļa īpašnieki, ja
gadās tā, ka viņu māja stāv uz īpašnieka zemes, maksās 7 vai 7,5 procentus no
kadastra vērtības, un tā nav sīka nauda. Minēšu vienu piemēru.
Pie manis uz pieņemšanu atnāca viena sieviete… Ir koka māja
Jūrmalā – Asaros. Četri dzīvokļi. Dzīvokļa platība 28 kvadrātmetri, ērtības
pagalmā. Un zemes īpašniece noteica tagad šos 5 procentus. Vienam dzīvoklim tas
izmaksā 750 latus. Viņa ir vientuļa pensionāre, bet viņai būs tagad jāmaksā jau
750 lati par zemes nomu! Atkārtošu: dzīvoklim 28 kvadrātmetri, un tā ir koka māja.
Ja būs paaugstināti vēl tālāk šie ierobežojumi, tad tas skars arī viņas īpašuma
tiesības, jo viņa nevarēs samaksāt šo nomu un būs spiesta dzīvokli pārdot. Bet
tagad situācija ir tāda, ka viņa pat ir gatava pārdot šo savu dzīvokli, bet pircēja
nav, jo nevienam nav vajadzīgs dzīvoklis tādā stāvoklī un ar tādām problēmām, ka
zemei ir īpašnieks un ka jāmaksā 700 vai 800 lati gadā tikai par kādu abstraktu
nomu. Turklāt, godātie kolēģi, ir ļoti interesanta situācija, ka zemes īpašniekiem
principā nekādu pienākumu nav, nav pienākuma uzturēt šos zemes gabalus, jo šo zemes
gabalu uzturēšana tātad ir, piemēram, daudzdzīvokļu mājas īpašnieku atbildība.
Viņiem ir tikai viens vienīgs pienākums – samaksāt nekustamā īpašuma nodokli
vienu reizi vai divas reizes gadā, kā viņi maksā. Un iznāk tā, ka tagad tātad
dzīvokļu īpašnieki samaksās gan 6 procentus, gan nekustamā īpašuma nodokli par
zemes īpašnieku. Un iznāk tāda situācija, ka tā ir tāda „maizes kartīte”:
ļoti izdevīgi, jo neko nevajadzētu darīt, bet saņemt tikai ienākumus.
Principā mums, godātie kolēģi, jādomā par to, kā atrisināt šo
situāciju. Šī situācija nav normāla, un šeit nedarbojas tirgus attiecības, neviens
nevar atteikties no… viens no otra pakalpojumiem un nevar atteikties no šā līguma
slēgšanas. Tāpēc mums jāmeklē risinājums. Tas, ko mēs tagad pieņemsim, ir pagaidu
risinājums. Taču mums ir jāmeklē kaut kāds konceptuāls risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nācu runāt tikai tāpēc, ka Sokolovska kungs
runāja par to, ka, viņaprāt, ar šiem likuma grozījumiem tiek aizskartas ļoti
būtiski dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesības, jo jāmaksā ir ārkārtīgi liela
nomas maksa.
Pirmkārt, es gribu teikt, ka, manuprāt, valdība vai arī atbildīgā
komisija diezgan nepamatoti ir ilgi vilcinājusies, lai šo lietu atrisinātu.
Otrkārt, es gribu teikt, ka, ierobežojot šīs īpašuma tiesības
zemes īpašniekam, Satversmes tiesa ir ļoti pamatīgi izsvērusi šos likumā noteiktos
ierobežojumus. Pirmkārt, Satversmes tiesa, protams, ir pārbaudījusi, ka šis
ierobežojums ir noteikts ar likumu. Otrkārt, Satversmes tiesa ir pārbaudījusi, ka tam
ir leģitīms mērķis. Un, treškārt, Satversmes tiesa ir izvērtējusi šo samērīgumu
starp zemes īpašnieka tiesībām un dzīvokļa īpašnieka tiesībām. Un, ja kāds no
jums rūpīgi paskatītu šo likumu, tad jūs redzētu, ka tur apakšā jau nav tikai
dzīvojamās mājas. Šeit bija runa par ļoti „šauru” lietu… Proti, spriedums bija
par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Bet vēl taču tur ir skolas! Vēl taču tur ir
atsevišķos gadījumos arī bērnudārzi un dažādas citas valsts un kultūras būves,
kas ir minētas likuma 12.panta otrajā daļā! Es domāju, par to jau arī vēl būs
prasības Satversmes tiesā.
Es domāju, ka noteikti šī lieta ir jāskata, jo šeit ir noteikts,
manuprāt, maksimālais lielums, ko līgumslēdzējas puses nevar pārkāpt, nevis
obligātie 7,5 procenti. Ja šis zemes īpašnieks redzēs, ka nekā nav ko paņemt no
šā dzīvokļa īpašnieka, ka tā ir pensionāre, kurai 750 lati ir jāmaksā, tad
viņiem tak nav liegts vienoties par zemāku nomas maksu.
Otra lieta. Nepareizi ir, ka… Proti, zemes īpašniekam ir jāmaksā
tikai nekustamā īpašuma nodoklis. Šim zemes īpašniekam ir jāmaksā vēl arī
ienākuma nodoklis, tāpēc ka valsts uzskata, ka viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
Tas nav normāli! Es domāju, ka vajadzētu nevis populistiski šai lietai pieiet, bet
tiešām vērtēt šo samērīgumu. Priekšlikumus vēl, es domāju, vajadzētu iesniegt,
un vēl mēs varam skatīties uz vienu pusi vai otru pusi. Bet, ja mēs vispār nedarīsim
neko, tad vispār tiks palaisti šie groži vaļā. Un kas tad notiks? Praksē, ārvalstu
praksē, ir tā, ka šādos gadījumos 10 procenti tiek maksāti. Bet, ja mēs palaidīsim
šos grožus vaļā, tad var iznākt, ka atsevišķos gadījumos, kā tas jau ir bijis,
pat līdz 40 procentiem no kadastrālās vērtības pieprasa. Tas jau ir tikai sākums!
Starp citu, Tiesībsarga birojs arī ir devis negatīvu slēdzienu par šo – spēkā
esošo – redakciju. Es domāju, ka vajadzētu parunāt arī ar tiem cilvēkiem, kuriem
šī zeme pieder. Jo faktiski secinājums ir tāds, ka likumdevēji, politiķi visus šos
gadus ir izlikušies šo problēmu neredzam; visas zemes, ko varēja iedot kā
līdzvērtīgas zemes tiem zemes īpašniekiem, ir iztirgotas par santīmiem. Un tagad nu
mēs esam tur, kur mēs esam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Par to piemēru, ko es minēju, par to pensionāri, vientuļo
pensionāri, kurai jāmaksā 750 lati. Īpašniece no Krievijas nopirkusi šo zemes gabalu
un grib atbrīvot šo zemi no šīs mājas, un nekādā gadījumā nepiekritīs samazināt
šo nomas maksu. Un līdz ar to tātad tas cilvēks būs spiests vai nu pārdot, vai
vispār… Tātad situācija ir tāda. Mēs tagad nostādīsim cilvēkus tādā
situācijā. Un cik daudz kritēriju! Principā, kad bija ierobežojumi attiecībā uz
mājām, kuras bija atdotas likumīgajiem īpašniekiem denacionalizācijas procesā un
kurās bija dzīvokļu īrnieki, vismaz eksistēja šajā segmentā tirgus. Bet šobrīd
nekādas tirgus attiecības vispār nevarētu būt. Mēs pat nevaram salīdzināt, par cik
lielu maksu varētu nodot nomā citiem, piemēram, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem. Jo
šeit nav tirgus. Šeit mēs nevaram noteikt, kura ir tāda normāla nomas maksa, jo tik
un tā mēs skarsim gan vienus, gan otrus. Es tomēr aicinu padomāt par to, kādā veidā
mēs ar likumiem varētu atrisināt šo situāciju. Piemēram, bija tādi priekšlikumi no
kolēģiem, ka vispār vajadzētu pieņemt tādu normu, lai daudzdzīvokļu mājas
īpašniekam varētu būt tiesības izpirkt par kadastrālo vērtību šo zemes gabalu,
atrisināt šo situāciju un lai šis īpašnieks nevarētu atteikties.
Protams, ir daudz problēmu šajā jomā, un līdz ar to es piekrītu,
ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Bet diemžēl šis risinājums neatrisinās šo
situāciju.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Es pašlaik runāju nevis kā komisijas
pārstāvis, bet kā Saeimas deputāts. Bet man uzreiz ir jāpasaka, ka mans viedoklis
šoreiz pilnībā sakrīt ar komisijas pieņemtajiem lēmumiem.
Un es gribu komentēt Sokolovska kunga izteicienus. Viņš saka, ka,
protams, problēmas ir lielas. Jā, bez šaubām. Bet, ja mēs nenodosim likumprojektu
komisijai izskatīšanai pirmajā lasījumā un visīsākajā laikā nesaņemsim komisijā
priekšlikumus no deputātiem, tad stāsies spēkā norma, kurai bija jāstājas spēkā
ar 1.oktobri, jo Satversmes tiesa ir svītrojusi no likuma šo ierobežojumu, kas ir 5
procentu apmērā, un tad tā sieviete, par kuru jūs runājāt, kura maksā pašlaik,
teiksim, 500 latus, varbūt maksās 1000 vai 1500 latus.
Es aicinu gan Sokolovska kungu, gan visus pārējos, kuri izprot šo
lietu, aktīvi piedalīties priekšlikumu iesniegšanā, bet mēs jau uzreiz varētu sākt
veidot darba grupu komisijā, lai mēs jau līdz pirmdienai sagatavotu iespējamos
variantus un tad, pirmdien saņēmuši priekšlikumus, tos līdz nākamajai ceturtdienai
varētu izvērtēt komisijā. Te nekas cits neatliek. Šajā brīdī ir tik tiešām
jāatrod taisnīgs risinājums. Es domāju, ka Ministru kabineta iesniegtā redakcija ir
precizējama.
Šīs redakcijas saistītas arī ar citu likumu – likumu par valsts
un pašvaldību īpašumu privatizāciju… likumu „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju”, kura grozījumus skata cita komisija. Tā ir Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija uzskata, ka abi šie likumprojekti tomēr savā starpā
jāsaskaņo, jo tajos ir runa par vienu un to pašu normu. Tāpēc es varu tikai
atkārtoti izteikt vēlmi, ka vajadzētu tomēr nodot likumprojektu izskatīšanai
pirmajā lasījumā un piešķirt likumprojektam steidzamību, jo būs vajadzīgs vēl
arī laiks, lai Valsts prezidents šo likumu, ja likumprojekts tiks pieņemts, varētu
izsludināt.
Gaidām jūsu priekšlikumus!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai jūs komisijas vārdā arī vēl gribat ko teikt?
A.Seile. Mans viedoklis sakrīt ar komisijas viedokli. Es varu tikai
atkārtoti aicināt nobalsot par šo likumprojektu un piešķirt tam…
Sēdes vadītājs. Steidzamību mēs jau piešķīrām.
A.Seile. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 17.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas
sēdē.
A.Seile. Jā, komisija ierosina līdz 12.oktobrim iesniegt
priekšlikumus un izskatīt likumprojektu Saeimā 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
12.oktobris, otrajam, galīgajam, lasījumam – 15.oktobris. Deputāti neiebilst.
Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”. Dokuments
Nr.4875.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4875. Likumprojekts „Grozījums
Krimināllikumā”. Priekšlikumi nav saņemti.
Komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Dokumenta Nr.4875, likumprojekta reģistrācijas
Nr.1385. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
I.Valers. Šā gada 19.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un nākamais darba kārtības punkts – arī likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, otrais lasījums. Reģistrācijas Nr.1409.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī šim likumprojektam (dokuments Nr.4876)
„Grozījumi Krimināllikumā” priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti.
Komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Reģistrācijas Nr.1409. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
I.Valers. Arī šā gada 19.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums”,
otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Dokumenta Nr.4881. Izskatīts Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 29.septembra sēdē. Iesniegti 15
priekšlikumi. Visus tos iesniegusi jaunā un enerģiskā iekšlietu ministre Linda
Mūrniece.
1.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 2.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 3.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 4.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 6.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 8.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 9.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 10.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 11.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 12.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 13.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 14.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. Un 15.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas valsts
robežas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
J.Dobelis. Kā saka Dzintars Ābiķis – paldies par vienprātīgu
atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.oktobris.
Sēdes vadītājs. 21.oktobris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Ģeotelpiskās informācijas likums”, otrais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi Ģeotelpiskās informācijas likumu
un saņēmusi 59 priekšlikumus.
M.Lasmanis. 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 2. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 13.priekšlikums – tieslietu ministra priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 18.priekšlikums – aizsardzības ministra priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 20. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 24. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 26. un 27.atbildīgās komisijas priekšlikumā, abi
priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 29. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 40. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 41.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumu otrajam lasījumam. Lūdzu
kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Ģeotelpiskās
informācijas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15.
oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta Nr.4634.
Dokumentu ir iesniedzis Ministru kabinets, un šajā grozījumā tiek paredzēts izslēgt
obligāto tūrisma gidu sertificēšanas procedūru. Līdzīgu normu jau ir atbalstījusi
arī Sociālo un darba lietu komisija, kura likumā „Par reglamentētajām
profesijām” no reglamentēto profesiju skaita ir izslēgusi tūrisma gidu profesiju.
Un tomēr Tautsaimniecības komisija, izvērtējot šo likumprojektu,
atzina, ka, protams, šī norma ir izslēdzama, bet papildu prasības varētu tikt
deleģētas pašvaldībām, ja tās vēlas savā teritorijā noteikt īpašu atsevišķu
aizsargājamo objektu vai kādu citu kultūras objektu apmeklēšanas kārtību, kā arī
vēlētos noteikt īpašas kvalifikācijas prasības gidiem. Tātad nevis obligātā
kārtā, bet pašvaldībām tiek dotas tiesības šīs prasības paredzēt savos
saistošajos noteikumos, ja pašvaldības to vēlas. Un tas ir iekļauts Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas sagatavotajā otrajā likumprojektā. Bet šo iesniegto
likumprojektu īsākas procedūras dēļ komisija aicina noraidīt – nevis tāpēc, ka
šī norma, ko sagatavojis Ministru kabinets, būtu noraidāma, bet tāpēc, lai
likumprojektu varētu papildināt ar pašvaldību nosacījumiem.
Tātad aicinu komisijas vārdā noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Tev taču jubileja šodien!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! PCTVL atbalsta šo priekšlikumu
izslēgt no likuma gidu sertifikāciju. Vēl vairāk! Šī sertifikācija bija ieviesta
8.Saeimas pilnvaru beigās, un mēs kategoriski bijām pret to, jo faktiski runa ir par
divu trīs vislielāko tūrisma firmu lobēšanu, un ne vairāk, lai atņemtu darbu
dažiem individuāliem uzņēmējiem šajā jomā.
Šajā situācijā mēs tomēr aicinām atbalstīt Ministru kabineta
priekšlikumu un izslēgt sertifikāciju vispār, nedodot pašvaldībām iespēju atkal
ņirgāties par cilvēkiem, kas šīs funkcijas reāli izpilda. Saskaņā ar to mūsu
priekšlikums ir tieši pretējs komisijas viedoklim: pirmo likumprojektu atbalstīt un
otro – noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Seile vēlas ko
piebilst?
A.Seile. Komisijas vārdā tomēr aicinu balsot pret šo likumprojektu
vai, pareizāk sakot, pieklājīgi atturēties, lai komisija varētu ieviest labojumus un
pieņemt alternatīvo likumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad es atgādinu, ka ir divi likumprojekti ar vienādu nosaukumu.
Pirmais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”,
kuru atbildīgā komisija aicina neatbalstīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 68, atturas – 7.
Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts, tas ir noraidīts.
Un tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo
likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 15.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars
Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr.4884 „Grozījumi Darba
likumā”.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi savā
– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā Nr.2. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. Tālāk 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Štokenbergs. 4. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Štokenbergs. 5. – iekšlietu ministres priekšlikums, un to
komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 6. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Protams, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 8.priekšlikums – labklājības ministra Auguļa
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. Tāpat 9. ir labklājības ministra Auguļa
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 10. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. Attiecībā uz 11.priekšlikumu mums ir tabulā
ieviesusies tehniska kļūme, jo šis labklājības ministra Auguļa priekšlikums
komisijā nav atbalstīts, un faktiski šis priekšlikums ir atsaukts ar ministra
28.septembra vēstuli. Tā ka, manuprāt, tas nebūtu balsojams.
Sēdes vadītājs. Ja šis priekšlikums ir atsaukts, tad par to
vispār nevar balsot.
Turpinām ar 12.priekšlikumu.
A.Štokenbergs. 12.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 13. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 15. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 16. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. 17. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Es tev piedodu!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Manā priekšlikumā ir runa par iespēju darbiniekiem ņemt vienu
reizi gadā vienas dienas atvaļinājumu, lai atzīmētu, teiksim, reliģiskos vai
ģimenes svētkus. Protams, šis priekšlikums ir tieši saistīts ar likumu „Par
svētku un atceres dienām” un ar to, ka tikko tika noraidīts PCTVL priekšlikums par
Ziemassvētku… Pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētkiem valsts mērogā.
Cienījamie kolēģi! Šeit diskusija šajā sakarā sākās jau
1990.gadā – Augstākajā padomē, un tur tika izteikts manam priekšlikumam analoģisks
priekšlikums. Diemžēl šī problēma joprojām ir aktuāla. Jo vislielākā reliģiskā
konfesija Latvijā diemžēl nebauda no valsts atbalstu attiecībā uz saviem svētkiem.
Saskaņā ar to šis ir kompromisa risinājums. Šajā manā priekšlikumā ir paredzēti
atvieglojumi cilvēkiem, kas gribētu tomēr atzīmēt savus reliģiskos svētkus.
Uzņēmēju intereses arī šeit ir ņemtas vērā. Aicinu šo manu priekšlikumu
atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Štokenbergs. Es tikai gribētu godātajiem kolēģiem norādīt, ka
153.panta otrā un trešā daļa principā šādu iespēju pieļauj jau tagad bez šā
likuma grozījumiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Buzajeva priekšlikumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 54, atturas – 8.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Štokenbergs. 18. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā
nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Andreja Klementjeva
priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Štokenbergs. 19. – labklājības ministra priekšlikums.
Atbalstīts. Un līdz ar to arī tabulā 41.pantu vajadzētu papildināt gan ar 20., gan
ar 21.priekšlikumu, bet tā ir tehniska lieta. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Štokenbergs. Un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
A.Štokenbergs. Komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas
termiņu – 2009.gada 6.novembri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”) .
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādājam ar dokumentu Nr.1443. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu, un
šis likumprojekts paredz papildināt Uzņēmumu reģistra funkcijas ar pienākumu vest
publiskās un privātās partnerības līguma reģistru, vienlaikus izslēdzot no
Uzņēmuma reģistra kompetences koncesiju līgumu reģistrāciju.
Tā kā šis likumprojekts ir saistīts, ļoti cieši saistīts ar
Publiskās un privātās partnerības likumu, kuru Saeima jau pieņēma un kurš ir
stājies spēkā, tad Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Reirs. Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu
arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.oktobris, un
likumprojekta izskatīšana – 15.oktobra sēdē.
Sēdes vadītājs. 10.oktobris un 15.oktobra sēde. Deputāti
neiebilst.
Nākamais – lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas
deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām Saeimas lēmuma
projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie
administratīvās atbildības”.
Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija, izskatījusi Latvijas
Republikas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu un
protokolu par administratīvo pārkāpumu, nolēma piekrist 9.Saeimas deputāta Oskara
Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma
protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu, izmantojot
izdevību, pateikties jaunākajam inspektoram Jānim Račko par to, ka viņš ļoti
vērīgi pamanīja to, ka manām tiesībām, kuras bija izsniegtas pirms desmit gadiem,
dažas dienas jau bija beidzies braukšanas termiņš. (No zāles dep. Dz.Zaķis:
„Sazvērestība!”) Tā kā šodien šis datums arī zīmīgi sakrīt ar Pasaules
redzes dienu, es aicinu arī pārējos deputātus būt acīgiem, nepieņemt politiski
tuvredzīgus lēmumus un ik pa brīdim pārbaudīt savu tiesību derīguma termiņu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Aplausi.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 3.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā”, kuru sagatavojusi Tautsaimniecības komisija. Dokuments
Nr.4893. Tautsaimniecības komisija sagatavoja šo likumprojektu sadarbībā ar
Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības ministriju un šajā likumprojektā
iekļautie galvenie nosacījumi ir tādi, lai pašvaldības būtu tiesīgas noslēgt
līgumu ar poligona apsaimniekotājiem un spētu izsludināt atkritumu apsaimniekošanas
veikšanai paredzētās iepirkuma procedūras. Jāsaka arī tas, ka svarīgi šo
likumprojektu ir nodot izskatīšanai arī tāpēc, ka ir bijusi pašvaldību reforma,
daudzas mazās pašvaldības jau ir saslēgušas dažādus līgumus un līdz nākamā
gada… Līdz 2010.gada 1.jūlijam ir noteikts, ka pašvaldībām jāizdod gan saistošie
noteikumi, gan jāpārslēdz šie līgumi, kas līdz šim ir jau bijuši. Tie līgumi,
kuri arī turpmāk paliks spēkā un kurus neviens neapstrīdēs, varēs turpināt
darboties, bet beztermiņa līgumi un terminētie līgumi arī līdz 2010.gada 1.jūlijam
būtu pārskatāmi.
Komisija uzskata, ka šis likumprojekts ir izskatāms visos trijos
lasījumos, un lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. 16.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā,
pirmais lasījums. Droši vien būs mērķtiecīgi, ja es vienā teikumā pateikšu par
visiem astoņiem likumprojektiem kopumā. Motivācija ir labot ar šā gada budžeta
grozījumiem pieļautās zināmās sociālās represijas pret invalīdiem un ar 1.novembri
pilnā apjomā atjaunot invalīdiem izdienas pensiju saņemšanu atbilstoši šiem
astoņiem likumiem un arī izmaksāt par iepriekšējiem četriem mēnešiem neizmaksāto
izdienas pensiju daļu. Komisija aicina noteikt arī šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana – 9.oktobrī. Izskatīšana
otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. 9.oktobris – priekšlikumi, 15.oktobris – otrais
lasījums. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekta motivācija tā pati. Komisija lūdz noteikt
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.oktobris.
Izskatīšana otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Motivācija iepriekšējā. Lūdzu noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu
ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ko tu tai jubilejā esi
darījis?”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi gribētu raksturot šo
vissvarīgāko no šiem astoņiem likumprojektiem, jo tajā ir runa par samērā lielu
cilvēku grupu – 500 invalīdiem, kas saņem invalīda pensiju, strādājot Iekšlietu
ministrijā. Tas ir vairāk nekā septiņos pārējos likumos. Un bija likumsakarīgi, ka
tieši Policistu neatkarīgā arodbiedrība aktualizējusi šo jautājumu, un PCTVL un
„Saskaņas Centra” deputāti iesniedza attiecīgus priekšlikumus, kurus komisija ir
akceptējusi. Un vēl vairāk – komisija paplašināja mūsu priekšlikumus un izlaboja
kļūdas, un likumprojekts, kā arī šī sērija, kurā ir astoņi likumprojekti,
juridiskās tehnikas ziņā ir ideāla. Un vēlreiz komisijas paldies!
Diemžēl šeit nav runa par 400 000 pārējiem pensionāriem,
kuriem joprojām no pensijas atskaita 10 procentus. Bet šo jautājumu mēs vakar
apspriedām Briselē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un mēs ceram, ka pierādīsim,
ka tās ir nevis kreditoru kategoriskas prasības, bet mūsu valdības kļūda.
Paldies. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.oktobris.
Izskatīšana otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Motivācija, kā es jau minēju, iepriekšējā. Lūdzu noteikt
steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.oktobris.
Izskatīšana otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Motivāciju neatkārtošu. Lūdzu atbalstīt steidzamību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana – 9.oktobris, izskatīšana
otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekta motivāciju es jau minēju iepriekš. Lūdzu komisijas
vārdā noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.oktobris,
izskatīšana otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”,pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Paldies. Motivāciju komisijas vārdā es jau minēju. Lūdzu noteikt
steidzamību arī šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija to aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana – 9.oktobrī, izskatīšana
otrajā lasījumā – 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,
koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Likumprojekta iesniegšanas motivāciju es jau minēju. Lūdzu noteikt
steidzamību arī šim likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,
teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.oktobris,
otrajā lasījumā ierosinu izskatīt 15.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde – pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 12.30 komisijas
telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde –
pulksten 12.30 Budžeta un finanšu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Jānis
Eglītis, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ainars Latkovskis (No zāles dep.
A.Latkovskis: „Ir!”)… ir, Sergejs Mirskis… ir, Leopolds Ozoliņš, Viktors
Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 8.sēde
2009.gada 8.oktobrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2009.gada 8.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu
jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir divi jautājumi.
Pirmais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un
Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par Sergeja Reunova
aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”.
Uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministres rakstiska atbilde,
taču rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus nav apmierinājusi un viņi vēlējās
tikties ar ministri šajā jautājumu un atbilžu sēdē. Bet ir saņemts rakstisks
iesniegums no iekšlietu ministres par to, ka viņa nevar ne šo ceturtdien, ne nākamajā
ceturtdienā sakarā ar attaisnotu prombūtni piedalīties šajā sēdē. Līdz ar to šis
jautājums tiek pārcelts uz 22.oktobra sēdi.
Otrais šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu
Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova jautājums tieslietu ministram
Marekam Segliņam „Par naturalizācijas gaitu”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma
iesniedzēji vēlas uzdot arī papildjautājumus tieslietu ministram, un tieslietu
ministrs šodien piedalās šajā sēdē.
Ir jautājums – vai tieslietu ministrs vēlas kaut ko vēl papildus
piebilst pie rakstiskās atbildes vai tikai atbildēt uz jautājumiem?
Vārds tieslietu ministram.
M.Segliņš (tieslietu ministrs).
Jā. Labdien, kolēģi Buzajeva kungs! Es vēl nupat, braucot šurp uz
Saeimu, vēlreiz pārlasīju savas sniegtās atbildes, un man ir jāteic, ka no tā laika,
kad es šīs atbildes parakstīju, līdz šim laikam mans viedoklis nav mainījies.
Vēlreiz pārlasījis visu to, ko mēs šajā sakarā esam jums atbildējuši, es
joprojām varu tam pilnīgi piekrist, un man ko papildināt šeit nav.
Cita lieta, ja mēs runājam vispār par līdzšinējos gados valsts
veidoto politiku pret cittautiešiem vai… nu, varam viņus saukt arī par
krievvalodīgajiem. Kaut kādā ziņā tā, protams, nav bijusi veiksmīga, jo… Es,
piemēram, dzīvoju netālu no Uzvaras pieminekļa un, redzot to prokrievisko gaisotni,
kura ar katru gadu tomēr palielinās, domāju, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem
un tātad arī politiķiem un arī tiem cilvēkiem, kuri līdz šim darbojās
integrācijas jomā vai strādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā vai Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu
ministrijā, būtu tomēr jāatzīst, ka šī integrācijas politika ir bijusi kaut kādā
ziņā neveiksmīga, jo, manuprāt, Latvijā joprojām ir krievvalodīgā vide un ir
latviešu valodas vide, un viņas bieži vien viena otru nesaprot. Acīmredzot ir lietas,
ko integrācijas jomā mēs Latvijā darām nepareizi. Bija pat laiks, kad man šķita, ka
attiecības starp latviešiem un krieviem tomēr veidojas tādas draudzīgākas un
integrētākas, taču – es vēlreiz atkārtoju! – pēdējos gados mani novērojumi ir
tādi, ka ir integrācijas jomā bijušas kļūdas, jo tas prokrievisms un tā
krieviskā… citreiz pat tāda kā šovinistiska demonstrācija, manuprāt, pēdējos
gados ir palielinājusies Latvijā. Un ļoti žēl par to. Kaut ko darām nepareizi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam. Deputātam
Buzajevam ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Buzajevam… Kaut kas
nedarbojas…
Buzajeva kungs, varbūt nāciet pie tribīnes mikrofona, lai nav
tehniskas pauzes… jo šīs sēdes norise iet tiešraidē…
M.Segliņš. Es varu varbūt vēl kaut ko paskaidrot, Buzajeva kungs,
ja jūs interesē?
Sēdes vadītājs. Nē… Tā kā nestrādā mikrofons Buzajeva kunga
darba vietā, tad… Buzajeva kungs, es jūs aicinu – nāciet tribīnē, tieslietu
ministrs jūs palaidīs, un uzdodiet…
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mikrofons nu jau atkal strādā… Tad es no vietas, ja drīkst?…
Pirmais jautājums. Savā atbildē jūs apgalvojat, ka Latvija ir
izpildījusi ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada rekomendācijas un Eiropas Parlamenta
2004.gada rekomendācijas attiecībā uz naturalizācijas procesa vienkāršošanu gados
veciem cilvēkiem. Jūs uzskaitāt septiņus pasākumus, kurus šā mērķa sasniegšanai
ir realizējis Ministru kabinets. Vienīgais no šiem pasākumiem, kas skar plašu personu
loku, ir gados vecu cilvēku atbrīvošana no rakstiskā latviešu valodas eksāmena.
Taču šis atvieglojums pastāv jau kopš 1999.gada, tas ir, pastāvēja jau četrus gadus
pirms tam, kad tika dotas rekomendācijas. Vai tas nozīmē, ka tie jūsu darbinieki, kas
gatavoja atbildi, ir ar nolūku maldinājuši ministru un deputātus?
Sēdes vadītājs. Paldies Buzajeva kungam.
Vārds tieslietu ministram.
M.Segliņš (tieslietu ministrs).
Ja jāatbild tieši uz jūsu pēdējo jautājumu, tad jāteic, ka man
tomēr nav pamata domāt, ka kāds mani apzināti maldina.
Taču, papildinot manis iepriekš teikto, es gribu vēl jūs informēt
par tādu faktu, kas apstiprinājās, runājot, piemēram, ar Naturalizācijas pārvaldes
priekšnieku, – ka tā lielā bēda tomēr ir tā, ka tie cilvēki, kuriem šobrīd
likums atļauj, bet kuri neizmanto iespēju naturalizēties, vienkārši nejūtas
motivēti. Un praktiski tie, kuri ir vēlējušies naturalizēties, to jau ir
izdarījuši, un vienkārši… Nu, tie jau to ir izdarījuši, bet tie, kuri to nav
izdarījuši dažādu apsvērumu dēļ, vienkārši to nevēlas darīt. Nu, diemžēl
tāda ir tā īstenība.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, otrais jautājums. Par zīdaiņiem. Tajā atbildes daļā, kur ir
runa par jaundzimušā pilsonību, jūs apgalvojat, ka, lai izpildītu Eiropas Padomes
cilvēktiesību komisāra 2004.gada rekomendācijas šajā sakarā, tiek plānots izdarīt
grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos. No brīža, kad tika dotas
rekomendācijas, pagājuši jau pieci gadi. Pirmā reize, kad šāda rekomendācija tika
dota Latvijai, bija vienpadsmit gadus atpakaļ. Vai tas nozīmē, ka darbs pie
rekomendāciju ieviešanas turpināsies vēl piecus vai desmit gadus? Un vai jūsu
speciālistiem nav nepieciešama PCTVL palīdzība šajā jautājumā?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Vārds tieslietu ministram.
M.Segliņš (tieslietu ministrs).
Paldies kolēģim Buzajevam par jautājumu. Atbildot uz jūsu
jautājumu, teikšu tā: es domāju, ka speciālistiem nav nepieciešama PCTVL
palīdzība. Bet, kā jau es atbildēju, pirmo reizi runājot, ir redzams tas, ka ir
problēma integrācijā un šī integrācija nav bijusi sevišķi veiksmīga dažādu
apstākļu dēļ gan no vienas puses, gan no otras puses… es domāju, gan no krievu vai
tā saukto krievvalodīgo puses, gan no Latvijas Republikas pilsoņu puses… To es
atzinu. Uzskatu, ka nav bijusi veiksmīga šī integrācijas politika. Bet jūsu
palīdzība… Nē, mūsu cilvēki iztiks bez PCTVL palīdzības.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Papildjautājumu limits ir izsmelts.
Paldies tieslietu ministram par atbildēm. Jautājumu un atbilžu sēdi
pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2009.gada 8.oktobrī
| Latvijas Republikas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu” (Nr.173/J9)
(Pārcelta) |
|
| Latvijas Republikas tieslietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu jautājumu „Par naturalizācijas gaitu” (Nr.174/J9) | |
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – tieslietu ministrs M.Segliņš |
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – tieslietu ministrs M.Segliņš |
Datums: 08.10.2009 09:56:14 bal001
Par – 63, pret – 19, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1450/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 08.10.2009 09:57:19 bal002
Par – 64, pret – 14, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai (1452/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 08.10.2009 10:04:36 bal003
Par – 22, pret – 58, atturas – 9. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1453/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 08.10.2009 10:10:48 bal004
Par – 9, pret – 41, atturas – 21. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 08.10.2009 10:13:31 bal005
Par – 77, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī
Datums: 08.10.2009 10:18:53 bal006
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.10.2009 10:20:08 bal007
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, … (1384/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:21:10 bal008
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1396/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:22:33 bal009
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (1337/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:23:23 bal010
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1371/Lp9), 3.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:24:13 bal011
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 3.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:26:12 bal012
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:27:45 bal013
Par – 83, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:29:12 bal014
Par – 63, pret – 13, atturas – 6. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 10:29:41 bal015
Par – 63, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:02:03 bal016
Par – 64, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1200/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:05:43 bal017
Par – 71, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:08:31 bal018
Par – 72, pret – 0, atturas – 4. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:23:09 bal019
Par – 67, pret – 0, atturas – 17. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:24:26 bal020
Par – 72, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:25:18 bal021
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1409/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:27:29 bal022
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas valsts robežas likums (1338/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:32:49 bal023
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Ģeotelpiskās informācijas likums (1214/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:37:04 bal024
Par – 10, pret – 68, atturas – 7. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tūrisma likumā, 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:37:37 bal025
Par – 73, pret – 0, atturas – 7. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1454/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:39:14 bal026
Par – 27, pret – 51, atturas – 5. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:43:31 bal027
Par – 24, pret – 54, atturas – 8. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:44:03 bal028
Par – 20, pret – 58, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:44:46 bal029
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:46:16 bal030
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1443/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:46:47 bal031
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1443/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:49:14 bal032
Par – 70, pret – 2, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības (796/Lm9)
Datums: 08.10.2009 11:51:31 bal033
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1458/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:52:56 bal034
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:53:22 bal035
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:54:17 bal036
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1460/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:54:44 bal037
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1460/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:55:34 bal038
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1461/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:58:01 bal039
Par – 84, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1461/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:58:49 bal040
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1462/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:59:15 bal041
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1462/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 11:59:59 bal042
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1463/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:00:25 bal043
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1463/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:01:12 bal044
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1464/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:01:37 bal045
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1464/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:02:23 bal046
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1465/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:02:49 bal047
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1465/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:03:47 bal048
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1466/Lp9), 1.lasījums
Datums: 08.10.2009 12:04:16 bal049
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1466/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 8.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai, tāpat kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes, tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem un sēdē pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmā šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par divām lietām, kas man liekas pašreiz ārkārtīgi būtiskas.
Pirmā lieta ir tā, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura pašreiz strādā ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem, otrajam lasījumam ir atbalstījusi finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumu, ka valsts atbalstu saņēmušajām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz pat šā atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai varētu tikt aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību personām, kuras ir veikušas depozītu noguldījumus. Un šinī gadījumā tas varētu attiekties arī konkrēti uz Valēriju Kargina kungu un Viktoru Krasovicka kungu, jo šinī situācijā pašreiz joprojām tiek izmaksāta šāda atlīdzība – procenti no depozītu noguldījumiem. Ir paredzēts, ka šie noteikumi attiektos arī uz tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu ir saņēmušas jau pirms šo attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Un pašreiz tas attiektos konkrēti arī uz „Parex banku”, par kuru notiek ļoti aktuālas diskusijas daudzās mūsu sēdēs.
Otrs jautājums, par ko es gribu īsumā informēt, ir tas, ka mūsu šodienas sēdē tika apstiprināts pirmajā lasījumā Elektronisko mediju likuma projekts, kurš tapa ilgā un sāpīgā procesā septiņu gadu garumā.
Sakarā ar to, ka ir mainījušās gan elektronisko mediju apraides iespējas un telpa – ir nākusi klāt satelīttelevīzija, kabeļapraide, internets – un arī jāievieš Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas, tas ir būtiski – iestrādāt visus šos jaunos regulējumus mūsu likumdošanā.
Galvenais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka Elektronisko mediju likums veicinātu šo mediju lomu, demokrātiju, kā arī brīvā tirgus procesu attīstību šajā audiovizuālo mediju telpā.
Daudzi jautājumi ir tādi, kuri vēl tiks diskutēti; tas attiecas arī uz Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanas principiem, jo mums ir noteikti jāpalielina – sabiedrības interesēs! – tieši tas, kas ir nepieciešams sabiedriskajā telpā. Mums ir jāuzsver, ka ir jāstiprina latviešu valoda; ir nepieciešams aizstāvēt sabiedrības intereses arī tādos jautājumos, kas ir saistīti ar analītiskajām programmām, bērnu raidījumiem, nacionālo kultūru, zinātni un izglītību, un līdz ar to tieši šī programmu veidošana ir viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem jautājumiem.
Līdz ar to mums ir arī jādiskutē par to, kā tiek finansēti šie mediji, jo tieši finansējums ir tas, kas ir saistīts arī ar programmu un apraides nodrošināšanu.
Mums, sākot ar šodienu, izveidota komisijā arī darba grupa, iesaistot mediju ekspertus un frakciju pārstāvjus, kā arī Nacionālo radio un televīzijas padomi, lai tiktu diskutēts un tālāk virzīts projekts, ar ko tiek veidota vienota elektronisko mediju organizācija, kura nodrošinātu visus šos procesus. Līdz ar to likuma tapšanas turpmākajā gaitā iespējamas vēl gan tā izmaiņas, gan papildinājumi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingrīdai Circenei.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šodien uzklausījām mūsu Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību, un prātā nāk tādas smagas lietas, jo gandrīz visas mūsu drošības iestādes atrodas jau zem sarkanās līnijas, un, ja būs tāds stāvoklis, ka turpināsies budžeta samazināšana mūsu drošības iestādēm, mēs varam nonākt pie ļoti nepatīkama stāvokļa. It īpaši mani satrauc tas, kas notiek Iekšlietu ministrijā pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē notikušās sarunas gan ar Iekšlietu ministrijas vadību, gan ar Valsts policijas vadību. Līdz ar to mēs acīmredzot ļoti uzmanīgi sekosim līdzi tam visam un neļausim vairs samazināt to, ko nedrīkst samazināt.
Otrs jautājums. Nu, redziet, ar to okupācijas lietu ir tā, ka gribot negribot šī „āža kāja” vienmēr izlien ārā. Tas bija jādzird arī šodien. Un, ja ir runa par to, ka te kāds grib eksportēt augstāko izglītību, es nevaru tam piekrist; es drīzāk domāju, ka te ir atkal kārtējo reizi runa par krievu valodas eksportēšanu. Lūk, cik viegli krievu tautības cilvēki apgūst valodas jebkurā Eiropas valstī, gandrīz vai izņemot Latviju! Latvijā ir iespējams klausīties lekcijas, apgūt programmas Eiropas dalībvalstu valodās, turklāt vairākās ļoti izplatītās valodās. Nē, par katru cenu vajag atkal ieslidināt šeit krievu valodu, arī apgūstot šīs programmas, respektīvi, nostādot krievu valodu līdzās visām Eiropas Savienības dalībvalstu valodām! Tas mums bija galīgi nepieņemami, biju spiests par to arī atgādināt. Un atgādināju arī to, ka vajadzētu palasīt vecus žurnālus, piemēram, populāro Latvijas pirmskara žurnālu „Atpūta”, kurā, tikko Latvija tika okupēta 1940.gada 17.jūnijā, uzreiz parādījās pamācības, kā vieglāk apgūt krievu valodu.
Kategorisks „nē” šādiem mēģinājumiem! Es saprotu: ja neiznāk ar varu ieslidināt šo okupāciju Latvijā, tad tiek mēģināts to darīt ar viltu. Paldies Dievam, Saeima šo ierosinājumu noraidīja.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Dobelim no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcija ierosināja atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm. Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Līdz ar saprātīgu izdevumu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.
Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.
Padomju laikos, lai studētu tieši šīs profesijas, pie mums lielā daudzumā brauca studenti, un pirmām kārtām – no Krievijas un citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.
Šodien mums saka, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, apgalvo, ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat samazināšanu. Mūsuprāt, tā izvēle ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas jomā.
Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus, un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams, – augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm. Tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē.
Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Buhvalovam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektus, kas… Galvenais jautājums ir par to, ka izdienas pensiju samazinājums neattiecas uz pensiju saņēmējiem invalīdiem un šai iedzīvotāju grupai no 1.novembra ir jāizmaksā nesaņemtā nauda. Mūsuprāt, tas ir ļoti pareizi.
Izdienas pensijas tātad attiecas uz militārpersonām, prokuroriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kā arī uz māksliniekiem, mūziķiem (orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem), diplomātiem un arī tiesnešiem, kā arī uz Satversmes aizsardzības biroju.
Par vairākiem svarīgiem šodienas sēdē skatītiem likumprojektiem jau mani kolēģi runāja iepriekš. Tāpēc es dažus vārdus pateikšu arī par diskusijām mūsu frakcijā.
Pirmkārt, Zaļie un Zemnieki respektē sabiedrības viedokli par to, ka nav pietiekami izskaidrota pāreja uz plānoto mācību sākumu no sešu gadu vecuma, sākot ar nākamo gadu. Un, kamēr nebūs šāda skaidrojuma par to, kādas būs prasības – ka bērni varēs arī bērnudārzos apgūt nepieciešamās zināšanas -, mēs arī rosinām likumprojektu Saeimā neskatīt, tātad vispirms veikt šo izskaidrošanas darbu.
Un otrs diskusiju loks ir saistīts ar augstākās izglītības reformu. Šajā jautājumā Zaļie un Zemnieki aizstāv policentrisku pieeju Latvijas attīstībai. Tas nozīmē, ka Rīga nav visa Latvija, mēs esam par reģionālajām augstskolām, un ap reģionālajām augstskolām ir jāveido tādi centri, kur būtu uzņēmēji, pašvaldības kā sociālie partneri, zinātniskie institūti, inkubatori, kā arī zināšanu pārneses tehnoloģiskie centri. Un tātad esam par to, ka reģionos augstskolas un universitātes ir tas centrs, kas rosina arī visa reģiona attīstību. Tāpēc mēs uzskatām, ka reģionālajām augstskolām noteikti ir jāpaliek. Un vispār augstskolu likvidēšana un apvienošana ir ļoti sarežģīts process. Par to jau liecina tas, ka tie Policijas akadēmijas studenti, kas gribētu tagad pabeigt savas studijas Latvijas Universitātē pēc tam, kad Policijas akadēmija ir likvidēta, sastopas ar veselu virkni problēmu, kas presē ir arī atspoguļotas, – ka nav nepieciešamo priekšmetu, nav arī pasniedzēju. Tas liek domāt, ka, iespējams, Policijas akadēmijas likvidēšana arī bija sasteigta un nepārdomāta.
Mēs atbalstām arī augstskolu prasību, ka ir nepieciešamas nākamgad budžeta vietas, jo tomēr mums tikai viena trešā daļa no visiem studentiem studē par budžeta līdzekļiem. Un ir mums šīs finanses jāatrod, lai augstskolu darbība tiktu nodrošināta.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” atzinīgi vērtē to, ka Saeima šodien nodeva komisijām izskatīšanai grozījumus Valsts civildienesta likumā. Lieta ir tāda, ka spēkā esošais Valsts civildienesta likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu, bet vienīgi paredz, ka valsts civildienesta ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai valdībai. Savukārt komisijām nodotais likumprojekts paredz noteikt, ka valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums ievērot politisku neitralitāti, kas nozīmē savu profesionālo pienākumu izpildē vadīties tikai no profesionālajiem kritērijiem neatkarīgi no politiskās ietekmes.
Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka 6.oktobrī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis kredītņēmēju aizsardzības nodrošināšanai ir uzdevis steidzami sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa iegādei ņemtiem hipotekārajiem kredītiem un kura paredzētu, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa. „Saskaņas Centrs” kā Saeimas lielākā opozīcijas partija vairākkārt ir pieprasījusi risinājuma meklēšanu finansiālās grūtības nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Mēs esam gatavi konstruktīvi sadarboties, lai minētie grozījumi iespējami ātri tiktu iesniegti un pieņemti Saeimā. Vienlaikus mēs uzskatām, ka nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu fizisko personu maksātnespējas procesam, jo pašreizējie nosacījumi, kas ietverti Maksātnespējas likumā, nerisina lielākās daļas kredītņēmēju problēmas. Šis process ir pārāk dārgs un ilgstošs. Tā uzsākšanai nepieciešamas gan jurista, gan ekonomista zināšanas. Turklāt veselus piecus gadus persona veic ikmēneša maksājumus administratoram, atlikušos ienākumus novirzot kreditoru prasību segšanai un maksātnespējas procesa izmaksām un faktiski iztiekot tikai ar minimālo algu. Rezultātā ieguvēju nav, jo kredītņēmēji drīzāk ir spiesti meklēt risinājumus, kā izvairīties no kredīta atmaksas, – saņemt algu aploksnēs, bēgt no valsts vai izdarīt pašnāvību. Mēs esam ieinteresēti, lai Latvijas aktīvo iedzīvotāju daļa, kas vēlējās dzīvot labāk un iegādājās nekustamos īpašumus, paliktu Latvijā, būtu legāli nodarbināti, maksātu nodokļus un varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Situācijā, kas izveidojusies Latvijā, ka nespēj atmaksāt kredītus par iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, vainīgi nav tikai kredītņēmēji. Atbildība un riski ir jāsadala abām pusēm, kas slēdza līgumus, – gan kredītņēmējam, gan bankām. Fizisko personu maksātnespējas regulējumam ir jābūt pieejamam ne tikai bagātajiem, un mēs ierosinām pārņemt ASV un vairāku Eiropas valstu pieredzi, kurās privātpersonu maksātnespējas gadījumā darbojas princips – „atstāj atslēgu un ej”. Tas nozīmē, ka persona zaudē savus īpašumus, bet ir brīva no parādsaistībām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, kam ir ietekme gan uz Latvijas ekonomisko attīstību, gan uz tiesiskuma nostiprināšanu, gan arī uz nacionālās drošības un identitātes jautājumiem.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” ir meklējis risinājumu problēmai, ka pašreiz mums nav noteikta zemes nomas maksas summa, piemēram, zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Var pieminēt, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija ir ieņēmusi aktīvu pozīciju šā jautājuma tiesiskā sakārtošanā un arī vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību noteikt noteiktu zemes maksas summu, par kuras procentuālo lielumu vēl iespējamas turpmākas diskusijas.
Nozīmīgs bija Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību. Debatēs izskanēja arī doma, ka pašreiz Latvijā nacionālā drošība ļoti lielā mērā ir identificējama ar Latvijas identitātes un latviešu valodas saglabāšanu.
Šajā sēdē tika skatīti divi nozīmīgi likumprojekti, kuros valoda un identitāte atrodas uzmanības centrā. Viens no tiem ir likumprojekts „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” jeb – pašreizējā redakcijā – „Elektronisko mediju likums”. Likumprojekts tiešām tapis ilgi un sarežģīti. Tajā ir daudzi jautājumi, par kuriem noteikti vēl risināsies asas debates, bet partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija īpaši aktīvu pozīciju ieņems jautājumos, kas ir saistīti ar latviešu valodas vides saglabāšanu. Likumprojektā latviešu valodas loma ir novērtēta neadekvāti – daudz par zemu. Un likumprojekta panti, kas skar latviešu valodas lietojumu radio un televīzijā, ir daudz vājāki nekā esošajā likumā. Piemēram, nav stingras normas par to, ka sabiedriskajā televīzijā jādominē latviešu valodā veidotiem raidījumiem, šī norma ir aizstāta ar tādu, kurā ir runa par Latvijā veidotiem raidījumiem. Un, tā kā sabiedrības neapmierinātība ar to, ka krievu valoda aizvien vairāk iespiežas Latvijas informatīvajā telpā un ka mēs lēnām zaudējam to, ko mēs saucam par savu svarīgāko iezīmi, – valstisko identitāti, tik tiešām nevar neraisīt satraukumu, šajā likumā valodas tiesību jomā noteikti būs jāizdara nopietni grozījumi.
Jau tika pieminēts PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Aizbildinoties ar it kā ekonomiskiem apsvērumiem, tiek rosināts arī Latvijas valsts augstskolās pieļaut mācības krievu valodā, it kā izglītības eksporta vajadzībām.
Jāteic, ka šā likumprojekta iesniedzēji, kā arī vairāki citi, kas uzskata, ka valodu lietojums Latvijas augstskolās būtu jāliberalizē, vai nu sagroza īstenību, vai arī to gluži vienkārši nezina. Bijušo PSRS valstu studenti lielākoties interesējas par mācībām angļu valodā, jo viņi savu darbību vēlas saistīt ar Rietumu telpu. Pašreiz Latvijā tieši no Krievijas Federācijas mācās nedaudz vairāk kā 500 studentu; mēs visi saprotam, ka ar šādu studentu skaitu mēs Latvijas ekonomiku neglābsim, bet neatgriezeniski atkāpsimies no mūsu valodas politikas principiem par latviešu valodas dominēšanu tik svarīgā jomā kā augstākā izglītība. Tas skaidri un gaiši ir redzams. Jāteic, ka šāda ierosinājuma loma nebūt nav ekonomiska, tā ir ideoloģiska, tā ir saistīta ar krievu valodas ieplūdināšanu ļoti nozīmīgā jomā, kur ir nepieciešams valsts valodas monopols, un šim solim varētu būt tālejošas negatīvas sekas uz latviešu valodas lietojumu kopumā.
Tā ka, protams, var izteikt gandarījumu, ka Saeima šo ierosinājumu noraidīja, un cerību, ka līdzīgi ieteikumi neparādīsies arī diskusijās par Augstākās izglītības likumu, kuras drīzumā atsāksies.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Inai Druvietei.
Frakciju viedokļus turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inta Feldmane. Lūdzu!
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika nodoti komisijām izskatīšanai vairāki, manuprāt, nozīmīgi jauni likumprojekti. Viens no tiem ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta šos grozījumus, jo šobrīd spēkā esošais likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu.
Jaunie likuma grozījumi paredz vienīgi to, ka ierēdnim, pildot savus profesionālos pienākumus, ir jābūt pilnīgi neatkarīgam no politiskās ietekmes, un šādā veidā būtiski tiktu ievērota un nodrošināta objektivitāte lēmumu pieņemšanā.
Šie grozījumi arī paredz, ka pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās vēlētām amatpersonām ierēdņa vieta, kurā šī vēlētā amatpersona strādāja pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās, netiek saglabāta. Jo izvēle kļūt par vēlētu amatpersonu ir katra cilvēka individuāla karjeras izvēle. Uzskatu, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā situāciju, ka tiek samazinātas štata vietas mūsu valstī.
Saistībā ar šiem grozījumiem ir iesniegts likumprojekts „Grozījums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, kurš paredz papildināt likumu ar pantu par disciplināratbildību par politiskās neitralitātes neievērošanu.
Tāpat likumprojektā ir noteikts disciplinārsods par budžeta līdzekļu izstrādi neatbilstoši tiesību aktiem.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām””. Šobrīd likums paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka pašvaldība un tā īres maksai ir jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu. Likumā ir arī pants, kurš nosaka, kuras personas pirmām kārtām ir jānodrošina ar dzīvojamo platību. Proti, tie ir bāreņi, kas palikuši bez vecāku aprūpes, un maznodrošinātas personas. Šos dzīvokļus likums definē kā palīdzības dzīvokļus. Bet likums nenosaka īres maksas ierobežojumus palīdzības dzīvokļiem, kā tas tiek noteikts sociālajiem.
Tādēļ mēs uzskatām, ka šīs likuma izmaiņas nodrošinās vienlīdzību starp sociālo un palīdzības dzīvokļu saņēmējiem.
Nobeigumā gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu frakcijas deputāti ierosināja papildināt Darba likuma 133.pantu ar piekto daļu, kas nodrošina cilvēka reliģiskās pārliecības un brīvības ievērošanu. Septītās Dienas adventistu draudze un ebreju kopienas locekļi sestdienu ievēro kā atpūtas dienu. Bet grozījumi Darba likumā paredzēja, ka darba dienu var noteikt kā brīvdienu un pārcelt uz sestdienu. Tas būtiski ietekmētu šo kopienu locekļu iespēju brīvi realizēt savu reliģisko pārliecību.
Latvija ir parakstījusi starptautisko tiesību normatīvos aktus, kas nosaka ievērot cilvēktiesības un respektēt reliģisko pārliecību un brīvību, to skaitā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas nosaka, ka nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai pārliecības brīvību. Tātad šajā gadījumā, ja valsts pieņemtu šādu likumu, tas nozīmētu, ka cilvēks tiktu piespiests strādāt sestdienā, un tas neļautu realizēt viņam reliģisko pārliecību.
Šie cilvēki varēs paņemt brīvdienu uz atvaļinājuma rēķina.
Šis Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums palīdzēs šo kopienu locekļiem realizēt savu reliģisko pārliecību, nenonākot pretrunā ar savu sirdsapziņu, un mazinās diskriminācijas iespēju no darba devēju puses.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Intai Feldmanei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un šodienas frakciju viedokļus noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka šodien galvenais jautājums bija pirmais darba kārtības jautājums, kurš tika apspriests arī citos darba kārtības jautājumos un visas dienas garumā. Tas bija premjerministra ziņojums par nacionālās drošības situāciju. Premjerministrs klasiski, shematiski pareizi atspoguļoja nacionālās drošības uzstādījumus, taču izpalika situācijas reāla analīze šodien. Tā netika pilnīgi atklāti izvērtēta, un tas rada jau zināmus un nopietnus draudus iekšējās un ārējās drošības situācijai Latvijā.
Kāpēc es to vēlos tādā veidā teikt? Tāpēc, ka, lineāri samazinot piešķirtos finansējumus Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai un citām par drošību atbildīgām struktūrām, mēs radām situāciju, kurā mēs vairs nespējam īsti kontrolēt kriminālās pasaules aktivitātes un, galvenais, pazaudējam šinīs struktūrās strādājošos profesionāļus, jo samazinājumi atalgojumu ziņā ir ļoti būtiski. Un uz šo brīdi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, savās sēdēs izskatot šos jautājumus, ir konstatējusi, ka pārkāptas ir visas pieļaujamās sarkanās līnijas attiecībā uz drošības iestādēm, jo atalgojums, kāds ir valsts iekšlietu sistēmā, Valsts policijā, kā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir tik zems, ka vairs nav iespējas konkurēt. Un, kā mēs zinām, šīs struktūras pamet profesionāli sagatavoti, par mūsu kopīgi sarūpēto naudu apmācīti cilvēki un dodas labāk atalgota darba meklējumos citur. Tas draud ar to, ka zudīs tas spēju līmenis, ar kuru mēs ārējās drošības jomā varam nodrošināt Latvijas līdzdalību NATO operācijās, kas ir mūsu vairogs kolektīvās drošības sistēmā, un zudīs arī iespēja mums nodrošināt iekšējo drošību, kas ir katra šīs valsts iedzīvotāja un pilsoņa interesēs, lai netiktu pārkāptas viņa īpašuma tiesības un vēl citas lietas, kā arī nodrošinātu Eiropas ārējās robežas drošību. Un, situācijai pasliktinoties kriminogēnajā jomā Latvijā, mums var rasties arī problēmas ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ja mēs nespēsim pildīt savas uzņemtās saistības šīs drošības nodrošināšanai.
Jāteic, ka, tiklīdz valstī parādās ekonomiskas un finansiālas grūtības, protams, visnopietnākā cīņa notiek par katra cilvēka prātiem, un šinī jomā – tā ir masu mediju joma – mums arī ir nopietnas problēmas. Un problēmas ir šādas: faktiski tie cilvēki, kuri sevi deklarē kā Latvijas demokrātijas „aizstāvjus” (es to varētu teikt pēdiņās!), runā par savu tautiešu tiesību aizstāvēšanu Latvijas teritorijā… Šeit es runāju par Krievijas programmām šinī jomā. Jāteic, ka masu mediji, kā mēs paši redzam, ļoti efektīvi darbojas šinī jomā, cīnoties par mūsu prātiem, un mums tiek zemapziņā nemanot iepotēts tas, ka šinī brīdī Latvija nav spējīga risināt savas problēmas, nespēj tikt galā ar attiecīgo situāciju, rīkojas nepareizi, attiecīgie līderi nav attiecīgi kompetenti. Mums ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi arī tai situācijai, kāda ir izveidojusies masu mediju jomā, un jāspēj pieņemt pareizos lēmumus, lai sabiedriskā radio un televīzijas apraide un tas, kādā veidā un kas tiek raidīts mūsu masu mediju vidē, atbilstu tiem likumiem, kādi mums ir pieņemti, un netiktu kaitēts valsts drošībai.
Mums ir arī jāsaprot tas, ka, ja mēs akli sekosim Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, nespējot pierādīt savu taisnību un situācijas izmaiņas, kuras ir ļoti būtiskas ar to mirkli, kad tika parakstīta pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, tad visi tie jautājumi, par kuriem es runāju pirms tam, varētu realizēties sliktākajā variantā, un, protams, tās būtu tikai problēmas mums visiem. Es ceru uz saprātīgu rīcību no mūsu vadošo amatpersonu – kā no premjera, tā no Valsts prezidenta – puses un cietu nostāju savu interešu aizstāvībā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jurim Dalbiņam.
Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.
Tiešraidi vadīja Saeimas preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!