Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 1.oktobra sēdi.
Pirms mēs sākam sēdi, es lūdzu visiem vai nu izslēgt, vai nogriezt
klusuma režīmā mobilos telefonus.
Šodien Latvijā oficiālā vizītē uzturas Eiropas Parlamenta
priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks, un šodienas sēdes darba kārtībā pirmais punkts ir
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jeržija Buzeka uzruna.
(Aplausi.)
J.Buzeks (Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs).
Liels paldies.
Godātais Daudzes kungs! Latvijas parlamenta deputāti! Kolēģi!
Draugi!
Pirms pāris minūtēm es tikos ar dažiem no jums, kas pārstāvējāt
Latvijas parlamenta frakcijas, kā arī tikos ar parlamenta priekšsēdētāju, un mēs
pārrunājām dažus jautājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībai un tās
dalībvalstīm. Tas nozīmē – arī Latvijai.
Un ļaujiet man savā uzrunā Latvijas parlamentam uzsvērt, manuprāt,
dažas nozīmīgas lietas.
Ļoti labi zinu, ka ir ēkas, kas bijušas vēsturisku valsts notikumu
liecinieces. Šis iespaidīgais nams ir piedzīvojis… tātad šī ēka, kurā es atrodos
jau kādu stundu, ir piedzīvojusi 20.gadsimta traģēdiju. Starpkaru posmā tajā
atradās demokrātiskas valsts parlaments. Otrā pasaules kara laikā tajā bija izvietota
SS organizācijas augstākā pārvalde, savukārt drūmajos komunisma laikos –
Latvijas PSR Augstākā padome. Tagad te atkal darbojas demokrātiskas valsts parlaments.
Mēs visi esam nogājuši garu ceļu kopš 1990.gada.
Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru apmeklēju oficiālā
vizītē kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Mana vizīte Baltijas valstīs
apliecina Eiropas Savienības solidaritāti ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
kuras pasaules ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk, jo daudzus no mums ekonomikas
krīze ir skārusi atšķirīgi.
Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt dažus vārdus par ekonomikas
stāvokli pasaulē, par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un energodrošību,
kā arī par jauno līgumu, kurš, cerams, piektdien Īrijas referendumā tiks
ratificēts.
Tātad pāris jautājumu – ekonomika, enerģētika un jaunais
līgums.
Pagājušajā nedēļā G20 sanāksmē Pitsburgā Eiropa uzņēmās
līderes pienākumu un piedāvāja risinājumus, kas ļautu saglabāt ekonomikas izaugsmi
un vienlaikus nosargāt mūsu ekonomisko modeli. Kopīgiem spēkiem esam sakārtojuši
tiesisko bāzi un veikuši reformas, lai mazinātu finanšu pārmērību radīto risku.
Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Un diemžēl tas var pat
paaugstināties tuvākajā nākotnē. Mums tas ir jāatceras. Vienmēr esmu uzskatījis,
būdams „Solidaritātes” sastāvā vairāk nekā desmit gadu laikā un runājot ar
citiem „Solidaritātes” kustības pārstāvjiem… es esmu vienmēr uzskatījis, ka
sabiedrības morāle visvairāk tiek grauta ar to, ka cilvēki, kas vēlas strādāt,
nevar to darīt. Mūsu pienākums ir rast iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi un
ļaut, lai cilvēki dod savu ieguldījumu tajā. Kā Džons Ficdžeralds Kenedijs savā
inaugurācijas runā reiz teica: „Ja brīva sabiedrība nevar palīdzēt daudzajiem
trūkumcietējiem, tad nevar arī nosargāt nedaudzos bagātniekus.”
Uzskatu, ka mums atkārtoti jāpievēršas dažām Lisabonas
stratēģijā ietvertajām idejām un jāatrod iespējas investēt jaunajās
tehnoloģijās un izglītībā, lai pēc tam dotu ieguldījumu mūsu cilvēkkapitālā un
inovācijās. Jo tieši tas padara Eiropu konkurētspējīgu. Tieši tas padara Eiropu
spēcīgu.
Tomēr, no otras puses, mums ir jāturpina ekonomikā uzsāktās
reformas. Tas ir ļoti smags politisks lēmums, kas mums ir jāpieņem.
Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tā var pasargāt savas
dalībvalstis. Lai minam kaut vai Īriju un Īslandi, no kurām viena ir Eiropas
Savienības dalībvalsts, bet otra neatrodas Eiropas Savienībā. Un mēs zinām, ka tā
ir ļoti liela atšķirība šobrīd, jo no solidaritātes viedokļa gan Eiropas
Centrālā banka, gan Eiropas Komisija piedāvāja iespējamos risinājumus, kas Īrijas
ekonomikai palīdzēja nostāties uz atveseļošanās ceļa.
Tieši tāpēc Īslande jau ir iesniegusi dokumentus, lai iestātos
Eiropas Savienībā pēc iespējas tuvākā nākotnē.
Mums tagad ir svarīgi izvairīties no dubulta kārdinājuma –
renacionalizēt Eiropas Kopienas politiku un īstenot protekcionismu -, jo abi šie
kārdinājumi ir bīstami.
Krīze mums māca to, ka mūsdienu pasaulē ir nepieciešama lielāka,
nevis mazāka mēroga Eiropas integrācija. Mums ne tikai jāaizsargā vienotais tirgus,
kas ir Eiropas lielākais sasniegums, bet tas jāpaplašina un jānovērš tajā esošās
nepilnības, jo kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes spilgts piemērs. Un tieši
tāpēc tai ir jābūt prioritārai arī Eiropas Savienības nākamā gada budžetā, ja
mēs vēlamies pilnībā integrēt mūsu atkalapvienoto kontinentu.
Tāpat novēlu jums Latvijā saglabāt vienotību, spēku un
apņēmību centienos apturēt ekonomikas lejupslīdi, lai turpinātu nepieciešamās
strukturālās reformas un sasniegtu nosprausto mērķi – iestātos eirozonā. Ir arī
citas valstis, kuras vēlas iestāties eirozonā kopā ar jums.
Dārgie draugi! Mēs un jūs ļoti labi zinām, ka saskaramies arī ar
enerģētikas krīzi, ar enerģētikas problēmām, kas vēl nav krīze, bet var būt
krīze nākotnē. Jau vairākkārt esmu teicis, ka eiropieši varbūt neko nesaprot no
ģeopolitikas, toties lieliski saprot to, ka viņiem ir atslēgta apkure. Mums jāturpina,
pirmkārt, dažādot mūsu energoresursus un, otrkārt, palielināt investīcijas
attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un fosilo kurināmo. Treškārt, ir
kodolenerģija, kas mums ir pieejama, un dažas no dalībvalstīm ir apvienojušās, lai
izmantotu pieejamo kodolenerģiju. Tomēr ārkārtīgi svarīgs ir ceturtais jautājums
– un tas ir saistīts ar energoefektivitāti, kas arī rada mums nepieciešamību
saglabāt resursus.
Manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pašai veidot savu
kopējo enerģētikas politiku. Mēs to jau esam darījuši agrāk – 1951.gadā, kad
izveidojām Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Un uz tās pamata tika veidota kopējā
Eiropas politika un Eiropas Kopiena, un tas bija pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem…
atvainojos, tas nebija vairāk kā sešdesmit gadus atpakaļ.
Tagad mums ir jāatceras Roberta Šūmana idejas un jāmeklē iespējas
labāk regulēt ar naftu un dabasgāzi saistītos jautājumus Eiropas līmenī.
Pirmkārt, mums ir jāizvērš cauruļvadu tīkls ārpus Eiropas
Savienības teritorijas, lai mēs nebūtu atkarīgi no vienas konkrētas valsts. Otrkārt,
jāizveido vairāk gāzes un elektrības tīklu starpsavienojumu. Un, treškārt, būtu
jāizpēta iespēja dabasgāzi iegādāties kopīgi, lai tādējādi izveidotu īstu
Eiropas enerģētikas tirgu, kas balstītos uz Eiropas solidaritāti.
Un pēdējais, par ko es vēlos runāt, ir jautājums, kas saistīts ar
Lisabonas līgumu. Mēs esam šobrīd dienu pirms šā referenduma, un lēmums, ko
pieņems Īrija, ir ārkārtīgi svarīgs. Es ceru, ka referenduma rezultāts būs
pozitīvs. Es pirms trim nedēļām apmeklēju Īriju un runāju par šā līguma nozīmi
Eiropai, un atbildēju uz jautājumiem, kas man tika uzdoti. Es nerīkoju kampaņu, jo,
manuprāt, tas ir Īrijas pilsoņu lēmums, kā viņi nobalso par Lisabonas līgumu, bet,
ja mēs skaidrojam un novēršam nesaprašanās, tad tas ir ārkārtīgi nozīmīgi
Īrijai.
Pildot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata pienākumus,
centīšos veidot jaunas attiecības ar Eiropas Komisiju, stiprināt parlamentāro
uzraudzību pār izpildvaru, kas ir kaut kas jauns, ko ieviesīs Lisabonas līgums. Es
nodrošināšu to, lai būtu lielāka ietekme koplēmuma procedūrā un tādējādi arī
iespēja sabalansēt mūsu attiecības ar Ministru Padomi.
Tomēr, lai mēs varētu radīt īstenu Eiropas dēmosu, mums vairāk
jāsadarbojas ar valstu parlamentiem. Arī ar jums, ar Latvijas parlamentu. Tāpēc esmu
cieši apņēmies to darīt. Domāju, ka Lisabonas līgums palīdzēs mums rast
efektīvākas informācijas apmaiņas iespējas un būt tuvāk mūsu iedzīvotājiem. Tas
ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu pilsoņiem ir jāsaprot, kas notiek Eiropas
Savienībā. Un, ja mēs varam viņiem palīdzēt, tad tas mums ir jādara. Nepiedaloties
diskusijās un nesadarbojoties, vēlētāji neiesaistās vēlēšanās un tādējādi
nepiedalās lēmumu pieņemšanā Briselē. Un es ceru, ka aktīvo vēlētāju skaits
palielināsies laika gaitā un ka cilvēki būs aizvien vairāk gribošāki piedalīties
Eiropas demokrātiskajos procesos.
Mani kolēģi Eiropas Parlamentā cer uz turpmāku sadarbību ar jums,
cerams, jau Lisabonas līguma ietvaros.
Kolēģi! Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā mēs esam vienoti.
Un varu jums apliecināt, ka ikviens no mums, ikviens no jums ļoti labi izprot mūsu
kopīgo pagātni un domā arī par mūsu kopīgo nākotni – par kopīgo nākotni
Latvijai, par kopīgo nākotni Eiropai, kuras pamatā ir solidaritāte.
Vēlu jums veiksmi. Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam
Jeržijam Buzekam.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas 1.oktobra
sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju
jūs, ka ir saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes
darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut
sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Sēdes darba kārtība mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt
izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā
lēmuma projektu „Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Darba kārtība mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarītizmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā
lēmuma projektu „Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Darba kārtība mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar
lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un
iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas
pilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba
kārtība mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarītgrozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut
tajā lēmuma projektu „Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība
grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarītgrozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut
tajā lēmuma projektu „Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu
nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtībā un
iekļaut tajā kā steidzamu likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas
likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu
nav. Sēdes darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.oktobra sēdes
darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 11.punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdes
darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča,
Holostova, Tutina, Ribakova un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus 1.oktobra
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča,
Holostova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 1.oktobra
sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča,
Orlova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 1.oktobra
sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča,
Orlova, Tutina, Ribakova, Klementjeva un citu iesniegumu ar lūgumu grozīt 2009.gada
1.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 9.Saeimas
deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījums
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, nodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. (No zāles:
„Balsot!”) Balsot? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par
elektronisko pavadzīmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politiskas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.
Sākam izskatīt nākamo sadaļu. Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – pieprasījums Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim „Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda
Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”. Pieprasījumu iesnieguši deputāti
Andris Bērziņš, Ainars Baštiks, Karina Pētersone, Jānis Dukšinskis, Dzintars
Jaundžeikars, Inta Feldmane, Vitālijs Aizbalts, Ivans Ribakovs, Anatolijs Mackevičs un
Inese Šlesere.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Lūdzu!
Motivācijai vārds Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Pieprasījuma būtība ir tā, ka mūs – Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas deputātus, ļoti uztrauc veids, kādā valdība uzsāka
darbu pie augstākās izglītības reformām. Jūs laikam jau zināt, ka ir runa par darba
grupas izveidošanu pie Ministru kabineta un par grupas sastāvu. Un turklāt ne tikai
mūs šis process uztrauc, bet arī visu lielāko augstskolu rektori ir izteikuši
neuzticību šādai darba grupai un šim veidam. Tāpēc arī radās šis pieprasījums.
Mēs pieprasījumā esam formulējuši septiņus jautājumus, un galvenie no tiem ir
šādi: kas un uz kāda pamata ir pilnvarojis ekonomikas ministru Arti Kamparu izveidot
darba grupu, kurai jāizstrādā priekšlikumi strukturālām pārmaiņām augstākajā
izglītībā un zinātnē, un vai ir ievērota likumos noteiktā valsts institūciju
kompetence, augstskolu autonomijas principi, priekšlikumu izstrādāšanas un
iesniegšanas kārtība augstākās izglītības un zinātnes iestāžu struktūras
maiņai valstī? Un ir arī citi jautājumi, piemēram, tāds: vai nevar izveidoties
situācija, ka visām Latvijas augstskolām paredzētie Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzekļi nonāk atsevišķu politiķiem pietuvinātu augstskolu amatpersonu
pārraudzībā?
Mums ir bažas par to. Vakar mums bija tikšanās ar ekonomikas
ministru Kampara kungu, un veselu stundu mēs diskutējām par šiem jautājumiem, bet tā
arī netikām skaidrībā, kā virzīsies šīs grupas darbs un kāds būs tomēr īstais
rezultāts. Aizdomas rada arī tas, ka šodien ir tā diena, kurā visām augstskolām
beidzas ar Eiropas strukturālajiem fondiem saistīto projektu iesniegšanas laiks. Un kas
būs tālāk? Arī par to ir lielas aizdomas.
Mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, uzskatām, ka šis pieprasījums ir
steidzams, jo Kampara vadītajai darba grupai ir līdz 2009.gada 1.novembrim jāizstrādā
un jāiesniedz valdībai informatīvais ziņojums par strukturālo reformu
nepieciešamību augstākajā izglītībā un zinātnē. Šis jautājums ir ļoti
aktuāls, sabiedrībā katru dienu notiek diskusijas par tā būtību un virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā iesniedzēji ir lūguši steidzamību, saskaņā ar Kārtības
rulli viens deputāts var runāt „par” steidzamību, viens – „pret”. Ir
pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš, kurš acīmredzot runās „pret”.
Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Labrīt, cienītie kolēģi! Jautājums ir tiešām ļoti svarīgs.
Bija šodien paredzēts sasaukt mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi
tieši par šo jautājumu, tika jau apziņoti visi rektori, kuri ieinteresēti šā
jautājuma ātrā izskatīšanā, bet diemžēl, tāpēc ka Kampara kungs šodien
nevarēja piedalīties šajā sēdē, mēs sēdi esam pārcēluši uz trešdienu. Sēde
notiks trešdien pulksten 10.00, kad mēs skatīsim šo jautājumu visu ieinteresēto
pušu klātbūtnē. Tiks uzaicināti visi tie, kas parakstīja kopā ar mūsu
eksprezidentiem šo vēstuli, ar Auziņa kungu priekšgalā. Un ir saņemti arī pārējie
iesniegumi no visām universitātēm. Tā ka mēs šo jautājumu skatīsim.
Līdz ar to es lūdzu neskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā,
bet uzticēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai to izskatīt kā ārkārtīgi
svarīgu jautājumu, jo arī mēs uzskatām, ka ar šādām aktivitātēm ir apdraudēta
Augstākās izglītības likuma pieņemšana un daudzi citi jautājumi, arī šie Eiropas
Savienības fondu izmantošanas jautājumi, un tā tālāk. Un nevar būt arī pagaidām
viennozīmīgs šis lēmums, vai tiešām tādas reformas, ko piedāvā Mārcis Auziņa
kungs, pašreiz ir tās aktuālākās, jo varbūt mums ir jāiet cits ceļš. Bet šā
jautājuma izskatīšanu es aicinu jūs uzticēt mūsu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Viņš runās „par”… (No
zāles: „Jau runāja!”) Tā būs motivācija par steidzamību vai pret
steidzamību.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, Jānis
Dukšinskis ļoti pamatoti argumentēja, kāpēc šim dokumentam un šim jautājumam ir
steidzamības raksturs.
Manuprāt, valdošā koalīcija šobrīd mēģina veikt, iespējams,
reformas augstākās izglītības un zinātnes sistēmā, neievērojot to, ka Saeima ir
noteikusi likumos kārtību, kādā šīs reformas ir jāveic, ar ko tās ir jāsaskaņo
un ar ko tās ir jāizdiskutē. Un ir iespējams – iespējams! -, ka tam ir divi
iemesli.
Pirmais iemesls ir paspēt iesniegt šos priekšlikumus līdz budžeta
iesniegšanai Saeimā vai reizē ar budžeta iesniegšanu un izdarīt to ļoti ātri, ar
citiem nepārrunājot un nesaskaņojot. Un otrs iespējamais iemesls, par kuru mēs
runājam arī savā pieprasījumā, ir tāds, ka mums ir… nepamatotas aizdomas par to,
ka pastāv vēlme pārdalīt visus izglītības sistēmai paredzētos struktūrfondu
līdzekļus vienai atsevišķai augstskolai vai ļoti šaurai partijām pietuvinātu
augstskolu vadītāju grupai.
Es domāju, ka tas ir pamatots iebildums, lai nobalsotu „par”
steidzamību. Un es aicinu balsot „par” steidzamības piešķiršanu šim dokumentam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens runājis „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par
augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru
kabinetā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 51, atturas – 4. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad
pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai un tiks izskatīts parastajā
kārtībā. Paldies.
Pārejam pie nākamās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Mārtiņa Birkmaņa apstiprināšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskā
komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas lēmuma projektu par Mārtiņa Birkmaņa
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi. Komisija rūpīgi
izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot,
vienbalsīgi apstiprināja to.
Lūdzu arī Saeimu to apstiprināt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mārtiņa Birkmaņa
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ojāra Priedīša
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Ojāra Priedīša
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija
izskatīja šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, atbalstīja. Lūdzu Saeimu
atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ojāra Priedīša
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ilonas Petrovskas
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Ilonas Petrovskas
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Komisija ir izskatījusi
šo lēmuma projektu savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi. Lūdzu Saeimu
atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilonas Petrovskas
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Rozes Paegles
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Rozes Paegles
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija šo
lēmuma projektu ir izskatījusi savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rozes Paegles
apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ingrīdas Bites
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu „Par Ingrīdas
Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”
un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingrīdas Bites
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Anitas Dzērves
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Anitas Dzērves
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Komisija ir izskatījusi šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Dzērves
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Birutas Horunas
apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi lēmuma projektu
„Par Birutas Horunas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi” un,
aizklāti balsojot, atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Birutas Horunas
apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par Guntas Kusiņas
apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu „Par Guntas
Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot,
atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntas Kusiņas
apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir sagatavojusi un izskatījusi lēmuma projektu
„Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas
tiesas tiesnesi”. Komisija, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un
lūdz arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Santas Sondares
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Balsojuma
veids – aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 9.Saeimas deputāta
Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt nākamo sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Cienījamie
kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un
atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.
Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ē.Zommere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 15.oktobris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.1388/Lp9 – likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu””.
Sociālo un darba lietu komisija ir ļoti daudz par šo likumprojektu
debatējusi un pēc ilgajām debatēm ir nolēmusi, ka būtu jāatbalsta šis
likumprojekts. Proti, komisija ir… atbalstījusi, ka būtu no reglamentēto profesiju
saraksta jāizslēdz šī profesija, kurai ir izvirzītas speciālas prasības, –
„tūristu gids”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu. Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 8.oktobris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Maksājumu
pakalpojumu likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1424/Lp9.
Latvijā līdz šim maksājumu pakalpojumus sniedza kredītiestādes un „Latvijas
Pasts”. Pēc Maksājumu pakalpojumu likuma spēkā stāšanās maksājumu pakalpojumus
varēs sniegt jauns saimnieciskās darbības subjekts – maksājumu iestādes.
Palielinoties maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitam,
iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Pieaugot
maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitam, var prognozēt, ka palielināsies maksājumu
pakalpojumu kvalitāte un samazināsies maksa par tiem.
Atbildīgā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu un
lūdz Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Maksājumu pakalpojumu
likums”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš. 12. novembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1390/Lp9.
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam. Aicinu
Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu. Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 6.oktobris.
Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Civilās aizsardzības likumā”,
otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Civilās aizsardzības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika
saņemti. Komisija likumprojektu izskatīja savā 23.septembra sēdē un aicina Saeimu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilās
aizsardzības likumā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi
komisijā netika saņemti. Izskatīts komisijas sēdē. Aicinām atbalstīt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
drošības iestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 12.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9),
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdībā akceptēto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kur ir paredzēts precizēt
terminoloģiju sakarā ar to, ka Autopārvadājumu likumā ir lietoti jaunāki termini un
jēdzieni. Turklāt tiks precizēta arī atbildība par pārkāpumiem autopārvadājumu
jomā.
Komisija akceptēja likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina to
darīt arī Saeimai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9) pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka piecu dienu termiņu – tātad
6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1404/Lp9),
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Labklājības ministrijas
sagatavoto un Ministru kabinetā akceptēto likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un akceptēja to. Šis likumprojekts paredz
noteikt atbildību par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību
neievērošanu. Labklājības ministrijas pārstāvji starp lasījumiem acīmredzot vēl
arī precizēs šo redakciju, jo komisijai nebija īstas skaidrības par to subjektu
sadalījumu, uz kuriem attiecas tieši šis pants.
Taču komisija uzskata, ka šis projekts ir akceptējams pirmajā
lasījumā, un mēs turpināsim strādāt. Un arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš
būs saprātīgs – divas nedēļas.
Tā ka aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir ļoti labi redzama gan
valdības, gan Saeimas negatīvā attieksme pret skolotājiem, sodot viņus ne tikai
disciplināri, bet arī administratīvi. Ja šis likumprojekts būtu skatīts pirms
krīzes, tad būtu pavisam cita lieta, to varētu apspriest, bet šodien, kad mēs
jūnijā, pieņemot budžetu, divreiz samazinājām skolotāju algu fondu, PCTVL frakcija
uzskata, ka šo likumprojektu nedrīkst pieņemt.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka arī skolotāji
šodien ir gatavi streikot. Un, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, tas varētu būt
par pamatu, lai sodītu skolotājus un nedotu viņiem iespēju aizstāvēt savas
tiesības.
Līdz ar to PCTVL frakcija balsos „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
Dz.Rasnačs. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu. Un, ja
kādam ir kādi priekšlikumi, divu nedēļu laikā tos var iesniegt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1404/Lp9) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 9, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par termiņu noteikt šā gada 15.oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Mums jāstrādā ar diviem likumprojektiem – ar
likumprojektu Nr.816/Lp9 un likumprojektu Nr.1445/Lp9.
Likumprojektu Nr.816/Lp9 sagatavoja un iesniedza parlamentam Ministru
kabinets. Šis likumprojekts bija samērā apjomīgs un saturēja veselu virkni dažādu
normu par tehniskām lietām, kā arī risināja jautājumu par tiesnešu atalgojumu un
sociālajām garantijām. Taču, tā kā krīzes apstākļos parlaments ir nolēmis
šādas izmaiņas neizdarīt ne Civildienesta ierēdņu likumā, ne citos likumos,
Juridiskā komisija diskutējot nonāca pie secinājuma, ka viena daļa no normām… ka
būtu nepieciešams risināt šos jautājumus pēc iespējas ātri, bet savukārt tās
normas, kas attiecas uz atalgojumu un sociālajām garantijām, ir risināmas kopā ar
citām analogām normām. Tieši tāpēc Juridiskā komisija Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu nolēma neatbalstīt un tā vietā izstrādāja savu alternatīvo
likumprojektu. Juridiskās komisijas sēdē piedalījās gan Satversmes tiesas
pārstāvji, gan eksperti, un kopīgā darbā, izskatot to gan Juridiskajā komisijā, gan
Tiesu iekārtas likuma izstrādes apakškomisijā, ir izstrādāta tā versija, kura jums
šodien tad tiek arī piedāvāta balsošanai.
Kā jau teicu, šeit ir vesela virkne normu, kuras būtu nepieciešams
precizēt Satversmes tiesas likumā.
Pirmām kārtām ir precizētas tās prasības, kas ir izvirzāmas
Satversmes tiesas tiesneša amatam. Tātad ir runa gan par izglītību, gan par
reputāciju, gan arī par to, kas nav bijis noteikts līdz šim, tas ir, par tiesneša
vecumu. Satversmes tiesas tiesneša amats ir amats, kuram ir jābauda cieņa; šajā
amatā ir jābūt cilvēkam ar ļoti augstu profesionalitāti un iepriekšēju pieredzi,
un tā tas arī ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Un tieši tāpēc
Juridiskā komisija savā piedāvātajā likumprojektā ierosina par šo vecuma slieksni
noteikt 40 gadu vecumu, tas ir, tādu pašu, kāds ir nepieciešams, lai kļūtu par mūsu
Valsts prezidentu.
Bez tam šeit ir paredzētas arī normas par termiņu, kādā ir
iesniedzami priekšlikumi par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ja
Satversmes tiesas tiesnesim beidzas pilnvaru termiņš vai kāds no Satversmes tiesas
tiesnešiem veic kādus citus pienākumus, ir ievēlēts kādā starptautiskā
institūcijā. Kā mēs zinām, Satversmes tiesa bauda samērā lielu sabiedrības
uzticību. Tātad ir nepieciešams, lai būtu precīzs regulējums, kādā veidā un cik
ilgā laikā mēs tiekam pie jauna Satversmes tiesas tiesneša.
Ļoti būtisks ir arī grozījums, kas noteic termiņu, kādā ir
iesniedzami pieteikumi par lietas ierosināšanu par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un pieteikumi attiecībā uz vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumu. Arī šī norma, kā izrādās, ir ļoti lielā
pretrunā ar to, kā tas notiek dabā. Nebūtu pieļaujams, ka Satversmes tiesai ir
jāstrādā, kaut kādā veidā pielāgojoties. Tātad arī šī norma tiek precizēta.
Vēl viena būtiska norma ir tā, kas noteic termiņu, kādā
institūcija, kas izdevusi Satversmes tiesā apstrīdēto tiesību aktu, iesniedz atbildes
rakstu. Tiek pagarināts, mainīts termiņš, kurā ir jāiesniedz šis atbildes raksts.
Un vienlaikus, protams, Satversmes tiesai tiek pagarināts tas termiņš, kurā tiek šis
lēmums sagatavots un kurā tiek šī lieta izskatīta. Šis ir viens no tiem
jautājumiem, par kuriem bija debates komisijā. Bet es gribu uzsvērt, ka tas ir darīts
nevis pēc deputātu vai Ministru kabineta lūguma, bet gan pēc Satversmes tiesas
lūguma. Un, kā jau es teicu, Satversmes tiesa ir institūcija, kura bauda sabiedrības
uzticību, un svarīgākais ir saglabāt šo kvalitāti, lai Satversmes tiesas spriedumi
un arī to institūciju, kuras gatavo atbildes, tās ir Saeima vai Ministru kabinets…
lai arī to atbildes raksti būtu pietiekami kvalitatīvi.
Un tieši tāpēc šis termiņš tiek pagarināts no viena mēneša uz
diviem mēnešiem, kas joprojām ir saprātīgi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības
valstīm. Mēs joprojām paliksim pirmrindnieki tajos termiņos, kādos tiek gan
sagatavoti šie atzinumi, gan izskatītas šīs lietas.
Un trešā lielākā norma ir diezgan tehniski grozījumi, kas
reglamentē to, kādā veidā Satversmes tiesas priekšsēdētājs nosaka amatus, vai to,
kādā veidā darbojas tehniskā atbalsta grupa Satversmes tiesā.
Tātad es lūdzu parlamentu noraidīt Ministru kabineta iesniegtos
likumprojektus un atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo
likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
Atgādinu, ka debates ir par abiem likumprojektiem – gan par Ministru
kabineta iesniegto, gan par alternatīvo, savukārt balsots tiks par katru likumprojektu
atsevišķi.
Vārds deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Cienījamās dāmas un cienījamie kungi! Cienījamā Āboltiņas
kundze jau ļoti labi raksturoja šos abus likumprojektus un minēja arī būtiskus
termiņa pagarinājumus lietu izskatīšanai Satversmes tiesā, kā arī informēja par
debatēm Juridiskajā komisijā šajā jomā.
Un es gribu teikt, ka gan es, gan cienījamais deputāts Agešins
bijām „pret” šo termiņa pagarinājumu. It īpaši tāpēc, ka šis alternatīvais
likumprojekts ir iesniegts deputātu vārdā, un mēs abi negribam, ka mūsu vārdi tiek
pieminēti tā sakarā.
Agešina kungs, teiksim, viņa… Satversmes tiesā jautājumā par
nepilsoņu statusu ārzemēs es vinnēju attiecībā uz sapulču brīvību, un mēs
gribam, ka tieši šie mūsu sasniegumi tiktu pieņemti attiecībā uz Satversmes tiesu.
Šobrīd Satversmes tiesā ir 9000 pieteikumu no pensionāriem, kuri grib pārsūdzēt
mūsu, Saeimas, priekšlikumu, kas paredz atņemt viņiem 10 vai 70 procentus no pensijas,
un varbūt šī ir atbilde uz šo iedzīvotāju aktivitāti.
Mūsu atbilde uz šiem likumprojektiem ir – nē! Un es aicinu
neatbalstīt gan pirmo, gan otro likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Āboltiņa vēlas ko piebilst?
S.Āboltiņa. Jā, es vēlos piebilst, jo, kā jau es minēju, tas nav
ne deputātu, ne Ministru kabineta lūgums šādā veidā pagarināt šo termiņu.
Satversmes tiesa, kura tiešām šobrīd izskata lielu daudzumu lietu, vēlas saglabāt to
sava darba kvalitāti, ar kuru tā ir ieguvusi sabiedrības uzticību, jo bieži vien
steigā var tikt pieļautas kļūdas. Un reālā situācija ir tāda, ka Satversmes tiesai
bieži vien tām institūcijām, kuras gatavo šos atbildes rakstus, ir jālūdz
pagarināt termiņus. Kā jau es teicu, mēs joprojām paliekam pie tām tiesām,
Satversmes tiesām, kuras to dara visoperatīvāk – gandrīz vai visoperatīvāk visā
Eiropā.
Tā ka es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Jā… Vispirms mums tātad ir jābalso par Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kuru
atbildīgā komisija ir noraidījusi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 75, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā
lasījumā noraidīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas izstrādātā
alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 10.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Šo grozījumu būtība ir
piesārņojošas darbības A vai B kategorijas atļaujas saņemšanas un arī anulēšanas
kārtības precizējumi, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsniegšanas un
atcelšanas kārtības regulējums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu apstiprināt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
piesārņojumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā””,otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts
materiālo rezervju likumā” (Nr.1398/Lp9).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
uz likumprojekta otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā
lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
materiālo rezervju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– šā gada 12.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un
ķīmisko produktu likumā””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.4829.
Likumprojekta „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu
likumā” otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi desmit priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 2. – veselības ministres Baibas Rozentāles
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 3. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 4. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 5. – veselības ministres Rozentāles priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 6. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 8. – veselības ministres Rozentāles priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par
likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķīmisko vielu
un ķīmisko produktu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada
8.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”,
otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu
priekšlikumi netika iesniegti. Komisija, izdarījusi dažus redakcionālus grozījumus,
atbalstīja likumprojektu virzīšanai uz balsojumu Saeimā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Ģīlis. 8.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu
izlīdzināšanu””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1361/Lp9. Pie šā
likumprojekta es gribu paskaidrot: tas ir svarīgs likumprojekts, un komisija šo
likumprojektu izskatīja divās sēdēs.
Pirmā sēde notika kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju. Šajā likumprojektā ir divi svarīgi jautājumi, un tie tika daudz debatēti.
Pirmais bija jautājums par līdzekļu sadalījumu izlīdzināšanas fondā starp
republikas pilsētām un novadiem. Ņemot vērā esošo politisko sadalījumu un pārnesot
to uz deviņām republikas pilsētām, kādas ir noteiktas tagad, likumprojektā šis
sadalījums ir 47 procenti pret 53 procentiem. Bet bija vesela sērija priekšlikumu, kas
ierosināja, ka šim sadalījumam vajadzētu būt vienādam, respektīvi, 50 procenti pret
50 procentiem.
Man jāpaskaidro, ka balsojot gan Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noraidīja šos priekšlikumus par
vienādu sadalījumu un palika tāds sadalījums, kāds ir likumprojektā. Un tas arī
parādās šajos grozījumos.
Otrs svarīgais jautājums bija šāds. Sakarā ar to, ka no
kalkulācijām pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiek izņemti koeficienti, kas
attiecas uz bērniem bērnunamos un veciem ļaudīm pansionātos, kas tur ievietoti pirms
1998.gada, dažām pašvaldībām pēc kalkulācijām radās mazāki ienākumi, nekā tie
būtu bijuši tad, ja šos koeficientus neizņemtu. Un otrs faktors bija tāds, ka sakarā
ar reformām pazūd arī rajoni. Un šo abu faktoru dēļ dažām pašvaldībām ienākumi
būtu zemāki… izskatās, ka būs zemāki, nekā būtu bijuši tad, ja nebūtu
notikušas šīs pārmaiņas.
Arī šajā sakarā bija priekšlikumi par problēmas risinājumu, kas
paredzētu noteiktu summu, papildu summu, kas būtu jāmaksā no budžeta. Bet komisija
beigās vienojās, ka šis jautājums tomēr ir jāskata budžeta kontekstā, un tas ir
attiecīgais grozījums.
Ar šo ievadu es pievērsīšos grozījumiem.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, un tas ir pirmais, kas attiecas uz
līdzekļu sadalījumu starp pašvaldībām un novadiem. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4.priekšlikums atkal attiecas uz līdzekļu sadalījumu,
un tas saņemts no politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas. Komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 5.priekšlikums.
G.Bērziņš. 5.priekšlikums. Arī tas ir no apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas. Komisija arī to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī mazliet
mainīja likumprojekta kārtību. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
tehnisks. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 11. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikums.
Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Redziet, jautājumu par veidu un apmēru,
kādā valdība varētu kompensēt administratīvi teritoriālās reformas rezultātā
radušos finanšu deficītu pašvaldībās, komisija varēja risināt divos veidos. Mēs
varējām norādīt valdībai šīs kompensācijas apjomu, un komisija varēja arī
vienkārši aicināt valdību izskatīt šo jautājumu budžeta kontekstā, vadoties no
finanšu iespējām. Diemžēl komisija, izvēlēdamās starp diviem
priekšlikumiem – starp manis iesniegtajā 11.priekšlikumā pausto domu uzlikt
valdībai par pienākumu konkrētā apjomā kompensēt to un šo otro versiju -,
izvēlējās nepaust savu viedokli par nepieciešamo kompensācijas apjomu.
Un redziet, kāda veidojas līdz ar šiem priekšlikumiem situācija.
Gatavojot šo reformu, valdība pašvaldībām solīja divas lietas – gan ekonomiskas un
finansiālas priekšrocības tiem novadiem, kas apvienosies, gan arī jaunu finanšu
izlīdzināšanas modeli jauna likuma formā. Tā bija un ir Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas un Finanšu ministrijas atbildība un arī visas valdības
atbildība kopumā. Diemžēl vēl līdz pat šodienai jaunizveidotie novadi nav
saņēmuši ne vienu, ne otru. Tieši otrādi – jaunajiem, reformētajiem novadiem un
pilsētām, kas ir pārņēmušas daudzas rajonu funkcijas, ir piedāvāts slikti
pielāgots vecais modelis it kā uzlabota vecā likuma formā, kas tikai padziļina plaisu
starp pašvaldībām, un šoreiz interesantā veidā tas nāk par sliktu tieši valsts
nozīmes pilsētām un lielajiem novadiem.
Mans priekšlikums paredzēja pienākumu valdībai, gatavojot budžetu,
šo kompensāciju paredzēt 1 procenta apjomā no pašvaldībām piekritīgās ienākuma
nodokļa daļas. Tie ir apmēram 7 miljoni latu. Un nolūks bija kompensēt to deficītu,
kas ir radies pirmām kārtām novadiem, kas ir pārņēmuši rajonu funkcijas,
bērnunamus un veco ļaužu pansionātus; tur tas finanšu vērtējums ir 3 miljoni latu,
un pārējais apjoms – 4 miljoni latu – kompensētu to ļoti lielo deficītu, kas ir
radies valsts nozīmes pilsētām un lielajiem novadiem. Situācija ir tāda, ka pašreiz
tas piedāvātais pielabotais likumprojekts pat nesasniedz savā nosaukumā formulēto
mērķi – tiešām izlīdzināt šo situāciju starp pašvaldībām, un faktiski
veidojas tāds slikti pielāgots ielāps. Tas atstāj tik lielus caurumus, ka pa tiem
staigā vējš un diemžēl redzams plikums. Un tāpēc es tomēr vēl aicinu pārdomāt
un atbalstīt 11.priekšlikumu, kas ir tomēr noteiktāks Saeimas deleģējums valdībai
attiecībā uz šo nepieciešamo kompensācijas apjomu un kas nav politisks. To izjutīs
tie Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvo šajās lielajās pašvaldībās, kur ir
koncentrētas ļoti lielas sociālās nepieciešamības… tādas vajadzības.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš. Jā… Cienītie kolēģi! Es tikai vēlos paskaidrot
šajā ziņā, ka tiešām komisija nolēma, ka šajā situācijā… pašlaik diezgan
grūtajā situācijā attiecībā uz budžeta veidošanu, nebūtu pareizi, ja mēs
likumprojektā kā tādā noteiktu īpašu summu, kas būtu jāpiešķir šim
izlīdzināšanas fondam. Un šie ir papildu līdzekļi, kas būtu jāpiešķir, jo fondā
jau ir paredzēti 7 miljoni latu, ko Finanšu ministrija apstiprināja un kas parādīsies
budžetā. Tā ka šis būtu papildu finansējums. Tātad komisija vienojās, un tas
parādās nākamajā – 12.priekšlikumā -, ka šis jautājums tiks skatīts Ministru
kabinetā kopā ar sarunām par budžetu.
Es arī gribu atgādināt, ka šajā sakarā starp valdību un Latvijas
Pašvaldību savienību tiek parakstīts īpašs memorands par pašvaldību finansēšanu.
Taču es arī gribu piebilst, ka nākamajā priekšlikumā, kurā būs
redzams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtais viedoklis, tomēr ir
paredzēts, kāda kompensācija tiks piešķirta budžetā tām pašvaldībām, kam pēc
pašvaldību izlīdzināšanas ir zemāki ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Tā ka tur ir
iekļauts zināmā mērā arī tāds taisnības princips.
Paldies. Ar to es tikai vēlreiz paskaidrošu 11.priekšlikumu.
Komisijas viedoklis bija neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Karinas Pētersones
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 49, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 12.priekšlikums – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 13.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums.
Budžeta komisija mazliet to grozīja un ietvēra 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 15.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums.
Tehnisks. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 16.priekšlikums – arī redakcionāls Juridiskā biroja
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 17.priekšlikums attiecas uz līdzekļu sadalījumu starp
pilsētām un novadiem. Tas saņemts no „Saskaņas Centra” frakcijas. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 18.priekšlikums – deputāta Bērziņa priekšlikums.
Arī tas attiecas uz līdzekļu sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi
nopietns jautājums, un šī būs ārkārtīgi nopietna izšķiršanās, kad jūs
spiedīsiet tagad pogu, balsojot par šo likumprojektu.
Es iesākšu ar nelielu atkāpi.
Godājamie kolēģi! LPP/LC frakcija atbalstīja administratīvi
teritoriālo reformu un atbalstīja kāpēc? Tāpēc, ka bija solījums no atbildīgās
ministrijas un bija solījums no valdības, ka tiks sagatavots likums, jauns likums, par
pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kurā būs ievērtēta iekšā gan objektīvā
nevienmērīgā attīstība Latvijā, gan tas, cik lielai ir jābūt valsts līdzdalībai
šīs attīstības nodrošināšanā caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Godājamie kolēģi! Ko mēs esam ieguvuši? Ir pagājuši nu jau
vismaz pieci gadi, kopš atbildīgo ministriju vada Zalāna kungs, ir pagājuši
vienpadsmit gadi, kopš mēs vispār sākām runāt par administratīvi teritoriālo
reformu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ilgāk, ilgāk!”), varbūt ir pagājis
pat vēl ilgāks laiks, bet jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma tā arī
nav. Tās lietas, par kurām es runāju, tā arī nav izvērtētas. Mums tiek piedāvāts
– es atvainojos, kolēģi! – manā izpratnē, surogāts, kurš absolūti neatbilst
šāsdienas situācijai. Un šāsdienas situācija ir šāda: mums ir notikusi
administratīvi teritoriālā reforma, un pašvaldību skaits ir samazināts četras
reizes.
Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu,
kuru balsojot ir atbalstījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un
kurā finanšu nepieciešamība tiek mākslīgi sadalīta starp republikas pilsētām un
novadiem šādā proporcijā: 47 procenti un 50 procenti. Tādā veidā tiek mākslīgi
izņemti līdzekļi no visām republikas pilsētām un pārdalīti novadiem.
Gribu pieminēt, ka vakar mēs saņēmām vēstuli – visas frakcijas
saņēma, es zinu -, no kuras ir skaidrs, ka Latvijas Lielo pilsētu apvienības
prezidents Andris Rāviņš, kurš ir vēlēta amatpersona, Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā ir melojis, teikdams, ka lielās pilsētas piekrīt šādam
dalījumam.
Godājamie kolēģi! Publiski tiek teikts, ka šāds dalījums ir
jāatbalsta tāpēc, ka esot jāatbalsta nabadzīgie lauki. Un man šajā brīdī gribas
uzdot jautājumu – vai šeit nav redzama vēlēšanās kārtot kaut kādus rēķinus
pēc pašvaldību vēlēšanām un atbalstīt savējos? Es tūlīt jums nosaukšu dažus
skaitļus, kuri, manuprāt, ļoti precīzi jums parādīs jeb demonstrēs, kā īstenībā
šis dalījums – 47:53 – atspoguļo reālo situāciju.
Godājamie kolēģi! Atbilstoši šim dalījumam arī Garkalnes novads
ir pieskaitīts pie pašām nabadzīgākajām pašvaldībām. Garkalnes novadā pēc šā
dalījuma iznāk 460 lati uz vienu iedzīvotāju, Mārupes novadā ir 455 lati, un
Babītes novadā – 416 lati.
Tās iznāk trīs bagātākās Latvijas pašvaldības. Vai tiešām
tās ir tik nelabvēlīgā ģeogrāfiskā un ekonomiskā situācijā, ka tās vēl vairāk
šeit būtu jāatbalsta?
Piemērojot dalījumu 47:53, par četrām visnabadzīgākajām Latvijas
pašvaldībām kļūst četras republikas pilsētas: Liepāja ar 264 latiem uz vienu
iedzīvotāju, Rēzekne ar 248 latiem uz vienu iedzīvotāju, Jēkabpils ar 246 latiem uz
vienu iedzīvotāju un Daugavpils ar 230 latiem uz vienu iedzīvotāju. Visnabadzīgākie
novadi tāpat kā ir bijuši, tā arī paliek Zilupes un Ludzas pašvaldības: Zilupē ir
266, Ludzā – 265, tas ir precīzi divas reizes mazāk nekā… gandrīz divas reizes
mazāk nekā Garkalnē, Babītē, Mārupē. Godājamie kolēģi! Ko jūs, spiežot
balsošanas pogu, ar to gribat pateikt?
Tālāk. Šā dalījuma dēļ, piemēram, Daugavpils un Jēkabpils
zaudē 16 latus uz vienu iedzīvotāju gadā, Rīga, Jūrmala, Jelgava un Valmiera – 9
latus, Ventspils – 8 latus, Rēzekne – 6 latus.
Godājamie kolēģi! Dēļ šā dalījuma trīs bagātāko pašvaldību
izlīdzinātie ienākumi pieaug šādi: piemēram, Garkalnes novadā…
Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
A.Bērziņš. Es vēlētos, kolēģi, kādas dažas minūtes, lai…
Sēdes vadītājs. Cik laika jums būtu vajadzīgs, lai pabeigtu?
A.Bērziņš. Četras minūtes.
Sēdes vadītājs. Cik?
A.Bērziņš. Nu, divas minūtes.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vēl papildus divas minūtes
deputātam Bērziņam. Divas minūtes jums, Bērziņa kungs. Lūdzu, turpiniet Bērziņa
kungs!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Šis dalījums ir politisks, un nav
nekādu objektīvu priekšnosacījumu, lai šo dalījumu kaut kādā veidā matemātiski
nopamatotu, un, manuprāt, manis minētie skaitļi ir pierādījums tam, ka tas ir tā.
Godājamie kolēģi! Šo dalījumu tiek piedāvāts saglabāt vēl
divus gadus. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus tiks strādāts pie jauna pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fonda likuma. Tādēļ es piedāvāju dalījumu 50 pret 50.
Godājamie kolēģi! Pēc pārejas posma visām Latvijas pašvaldībām
būtu jānodrošina vienāda pieeja šajā savstarpējā finanšu izlīdzināšanā. Un
mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka nabadzīgākajām pašvaldībām ir
jānodrošina papildu dotācija no valsts.
Godājamie kolēģi! Tas naudas apjoms, ko mēs šodien caur
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu sadalām, ir 77 miljoni aptuveni. Šie
miljoni ir auguši, pašvaldību budžetiem pieaugot, bet valsts līdzdalība tajos ir
palikusi apmēram 8 procenti šodien. 2000.gadā valsts līdzdalība ar 7,2 miljoniem latu
bija 21 procents no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, turpretī tagad tā ir 8
procenti.
Godājamie kolēģi! Vai jums nav par ko aizdomāties? Godājamie
kolēģi! Ja tiek piemērota proporcija 50 pret 50, kā es to piedāvāju, tad arī tā
nav absolūti taisnīga formula, bet tas būs politisks lēmums, kas nodrošinās to, ka
pašvaldību ieņēmumi tiks izlīdzināti lielākā mērā.
Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot „par” manu priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Bērziņam.
Es atvainojos, vēl ir pieteicies debatēs arī deputāts Laicāns, bet
mums līdz pārtraukumam ir viena minūte, acīmredzot debates turpināsim pēc
pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti… Godātie kolēģi!
Šodien es gribu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi, kurai pavisam nesen bija apaļa
jubileja. Tā ir mūsu kolēģe, kas ir bijusi Augstākās padomes deputāte, kas ir
balsojusi par 4.maija deklarāciju, kas ir bijusi 5., 6., 7. un 8.Saeimas deputāte, kas
ir arī mūsu kolēģe tagad 9.Saeimā. Sveicam apaļā jubilejā Annu Seili! (Aplausi.)
Savukārt pusapaļā jubilejā sveicam mūsu kolēģi Mārtiņu Rozi! (Aplausi.)
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm
106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim… Deputāts Krauklis nevēlas neko paziņot? Deputāts Krauklis neko
neziņos.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis… paldies, redzu, Andris Bērziņš (LPP/LC)… neredzu, Boriss Cilevičs,
Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars… paldies, redzu, Oskars Kastēns, Visvaldis
Lācis, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Skaidrīte Pilāte… paldies, redzu,
Viktors Ščerbatihs, Aigars Štokenbergs un Mihails Zemļinskis. Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies.
Tātad mēs turpinām mūsu 1.oktobra sēdi. Turpinām skatīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””.
Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām 18. – deputāta Andra
Bērziņa (LPP/LC) priekšlikumu un bijām par to sākuši debates.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās pašvaldību
finanšu izlīdzināšana, un kopš 1998.gada, kad tika pieņemts likums „Par
pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, notiek, var teikt, ļoti karstas diskusijas
starp dažādām pašvaldību grupām par šo procentuālo sadalījumu.
Es vēlos jums tomēr nolasīt šā likuma mērķi. Pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis ir izlīdzināt pašvaldību kompetences
īstenošanas iespējas un samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp
pašvaldībām, lai sekmētu visas Latvijas teritorijas attīstību. Ir, protams,
saprotama ļoti šo lielo republikas pilsētu, deviņu republikas pilsētu, griba
attīstīties, jo šīs pilsētas ir ekonomiskie centri. Bet tajā pašā laikā jāsaka,
ka šīs pilsētas skaitliski ir saņēmušas tomēr ļoti daudz, krietni vairāk gan
valsts investīciju, gan arī Eiropas Savienības investīciju; tik daudz nav saņēmušas
šīs novadu pašvaldības.
Protams, mans uzdevums nav stāstīt visu šo vēsturi, bet varu
pateikt vienu – ka vienmēr, visos laikos, šīs dažādās pašvaldību grupas ir
panākušas kompromisu. Protams, reformas rezultātā ir četras grupas – pašvaldības
gan no lielajām pilsētām, gan arī no novadiem -, kas zaudē šos ieņēmumus. Bet
varu jums apgalvot, ka notiks vēl sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un
valdību jeb Ministru kabinetu, ir nodomu protokols. Ir runa par šiem 9 miljoniem. Un tas
ir pavisam cits jautājums, par ko šeit runāja Andris Bērziņš. Viņš sajauca kopā
šīs divas lietas. Viena lieta ir tas procentuālais sadalījums, un otra ir šie 9
miljoni. Es tomēr aicinu neatbalstīt 18. – deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu –
un balsot „pret”.
Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Ko var darīt? Ja pret,
tad pret!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atbildēt uz šo Laicāna kunga
retoriku un pamatoties arī uz Bērziņa iepriekš teikto. Man ir lūgums tomēr
iedziļināties šā likuma būtībā. Jo pēc esošās redakcijas, vecā likuma
redakcijas… Ar šiem pielabojumiem šis likums neizskatās pēc pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas likuma. Es negribu te minēt politiskos aspektus. Jā, valdošās
partijas nav lielo pilsētu vadībā. Un varbūt arī daudz kur citur ir problēmas. Tas
varbūt nav noteicošais šajā ziņā.
Tas no vienas puses.
No otras puses, ja mēs skatām reģionālo attīstību… Jūs zināt,
kurš reģions Latvijā visvairāk… ir zemākā līmenī attīstīts. Tā ir Latgale.
Šeit sēž diezgan daudz no Latgales ievēlēto deputātu. Pēc šīs shēmas Latgale
turpinās saņemt vismazākos līdzekļus. Un arī tās dažas lielās pilsētas, kas ir
Latgalē, tiks noplicinātas vēl vairāk. Un, pieņemsim, šīs Pierīgas pašvaldības,
ko Bērziņa kungs minēja, – Babīte, Garkalne un tā tālāk – saņem ne tikai no
šā fonda pietiekami daudz līdzekļu (varbūt viņas arī iemaksā, jo ir bagātas,
taču tur jāmaina visa šī shēma un sistēma), bet arī mērķdotāciju veidā
(pieņemsim, izglītības procesiem) nenormāli daudz līdzekļu saņem, neražojot neko.
Pēc šīm shēmām tas īsti taisnīgi nav.
Man vienkārši lūgums tieši Latgales deputātiem – padomāt un
atbalstīt tomēr Bērziņa kunga kompromisa priekšlikumu, lai vienkārši mēs
reģionālo attīstību varētu kaut kā regulēt tādā veidā, caur šo
izlīdzināšanas fondu, vismaz ar šādu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš. Paldies. Man ir dažas lietas, ko es komisijas vārdā
gribu pateikt. Pirmkārt, kolēģis Bērziņš pievērsās jautājumam par to, ka šis ir
tikai pagaidu likums – un tiešām tā arī ir – un ka ir nepieciešams jauns likums.
Es gribu vēl atgādināt… es varbūt to neakcentēju, bet 14.priekšlikumā, ko Saeima
atbalstīja, faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to jau noteica un uzdeva
Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.janvārim iesniegt Saeimā šādu priekšlikumu. Tas
ir viens gads…
Attiecībā uz finanšu sadalījumu starp republikas pilsētām un
pašvaldībām. Tik tiešām abās komisijas sēdēs, it īpaši pirmajā sēdē, kur šis
jautājums tika izlemts, bija daudz diskusiju, daudz debašu par šo jautājumu, jo
tiešām tas ir ļoti debatējams jautājums.
Es tikai gribu norādīt, ka tas sadalījums, kas tagad vēl ir palicis
jūsu nobalsotajā likumprojektā, ir turpinājums tam sadalījumam, kāds jau bija līdz
šim. Agrāk sadalījums bija 45 procenti un 55 procenti, un tas attiecās uz septiņām
republikas pilsētām. Tagad ir nākušas klāt divas republikas pilsētas, tātad ir
deviņas, un tīri matemātiski tas ir, teiksim, aizgājis uz sadalījumu 47 procenti pret
53 procentiem.
Mūsu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, debatēs, kas bija
kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, arī eksperti norādīja, ka šis
sadalījums zināmā mērā norāda uz to un atbalsta to, ka funkcijas, kas tiek veiktas
pašvaldībās un novados, respektīvi, lauku rajonos… ka funkcijas ir jāveic
lielākā, izklaidētā reģionā, jo laukos cilvēki dzīvo vairāk izklaidēti nekā
pilsētā, un tādēļ zināmā mērā pašvaldībām un novadiem varbūt ir grūtāk
šīs funkcijas veikt.
Labi… Tad pievērsīsimies 18.priekšlikumam. Kā jau es minēju,
komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Andra Bērziņa no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Nākamais priekšlikums – 19.priekšlikums. Juridiskā
biroja priekšlikums. Šeit ir veikti tehniski pārkārtojumi likumprojekta
sastādīšanā. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 20.priekšlikums – „Saskaņas Centra” frakcijas
priekšlikums. Attiecas uz finanšu sadalījumu. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 21.priekšlikums – arī „Saskaņas Centra”
frakcijas priekšlikums. Arī attiecas uz finanšu sadalījumu. Komisija arī šo
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Un beidzot 22.priekšlikums – deputāta Bērziņa
priekšlikums. Arī tas attiecas uz šo finanšu sadalījumu starp pilsētām un novadiem.
Komisija arī šo neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Andra Bērziņa no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Mazdūšīga
rīcība!”)
G.Bērziņš. Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 15. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 8.oktobris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim par
likumprojektu iesniegtos priekšlikumus.
1. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manis iesniegtais
1.priekšlikums ir par termina skaidrojumu; konkrēti ir runa par terminu „izglītības
klasifikācija”. Jo mēs esam juridiski pieraduši: ja termins parādās likumā, tad to
vajadzētu skaidrot.
Izglītības un zinātnes ministrija komisijas sēdē iebilda, jo
uzskatīja, ka nav nepieciešams šo terminu iekļaut Izglītības likumā, ka
jāizvērtē iespēja šo terminu iekļaut Valsts statistikas likumā. Bet Valsts
statistikas likumā ir vienkāršs jēdziens – kas ir klasifikācija kā tāda.
Es domāju, ka termina „izglītības klasifikācija” skaidrojums ir
nepieciešams, lai cilvēkiem, kas šo likumu lasa, gan ekspertiem, gan izglītības
darbiniekiem, būtu lielāka skaidrība, kāpēc izglītības programmām ir šie astoņu
ciparu kodi, un tā tālāk. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams šeit paskaidrot, ko
tas nozīmē – „izglītības klasifikācija”.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?
Dz.Ābiķis. Jā. Cienījamie kolēģi, es gribu paskaidrot, ka arī
Juridiskais birojs iebilda pret šo deputāta Dukšinska priekšlikumu, uzskatīdams, ka
šādai normai ir jābūt citos likumos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balosim par 1. – deputāta Jāņa Dukšinska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 2. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā -, kurš
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu runājot, es pateicos
komisijai, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Bet viena nianse, par ko diskusijas varētu būt, ir – par valsts
izglītības informācijas sistēmu kā tādu. Manā priekšlikumā, termina definīcijā
jeb skaidrojumā, pašās beigās bija runa arī par „izglītības iestāžu rindu
nodrošināšanu”. Jo informācijas sistēmas būtība sakarā ar koncepciju, ko, starp
citu, piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, ir arī izglītības iestāžu rindu
nodrošināšana kā atsevišķs reģistrs. Ministrija nez kāpēc tagad iesaka šo
reģistru ietvert it kā pie izglītojamiem… Reāli to var, bet esošā koncepcija to
neparedz, un skolām tas ir atsevišķs reģistrs. Tāpēc es uzskatīju, ka šāds
priekšlikums varētu būt. Taču es noteikti atbalstu arī komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai jūs uzstājat uz balsojumu? Deputāti neiebilst
pret komisijas viedokli par 2.un 3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nolasīšu šo priekšlikumu: „Vispārējās
vidējās vai profesionālās vidējās izglītības ieguve vai tās iegūšanas
turpināšana ir obligāta līdz četrdesmit gadu vecuma sasniegšanai.” Šis
priekšlikums ir par obligātās vidējās izglītības atjaunošanu Latvijā. Es uzskatu,
ka viena no mūsu vislielākajām kļūdām ir bijusi tā, ka mēs esam atteikušies no
obligātās vidējās izglītības.
Šis priekšlikums ir saistīts arī ar pārejas noteikumiem, ar
109.priekšlikumu, kur ir ierosināts, kā šī norma varētu stāties spēkā. Es
pieļauju, ka mēs varētu, gatavojoties uz trešo lasījumu, mainīt 109.priekšlikumu.
Iespējams, ka mēs varētu atlikt šīs normas spēkā stāšanos par gadu vai –
sliktākajā gadījumā – par diviem, jo šie priekšlikumi ir iesniegti jau stipri
pasen šajā likumprojektā, un situācija arī mums mainās. Bet es uzskatu, ka jau
šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi kaut vai deklaratīvi noteikt mūsu mērķi – iet uz
vispārējo vai profesionālo obligāto vidējo izglītību, jo, ja mēs skatāmies mūsu
valsts attīstības tendences un plānu, kādu mēs gribam Latviju redzēt, teiksim,
saskaņā ar Ķīļa kunga vīziju, 2030.gadā, tad viena no mūsu nopietnām
bagātībām, no mūsu resursiem, ir cilvēkkapitāls. Un, ja mēs neinvestēsim šajā
lietā, tad, iespējams, 2015.gadā jau (vai krīzes apstākļos pat vēl agrāk) mēs
sapratīsim, ka mūsu cilvēkresursi nav pietiekami sagatavoti nedz tik augstas
produktivitātes sasniegšanai, nedz lai kompensētu nelabvēlīgo demogrāfisko
situāciju, kādā mēs esam. Un demogrāfiskā situācija tikai pasliktināsies, jo
emigrācijas tendences jaunatnes vidū ir daudz augstākas nekā pirmspensijas un pensijas
vecuma cilvēku vidū.
Un šeit mums ir divi ārkārtīgi svarīgi uzdevumi. Viens ir
nodrošināt kvalificētu pirmspensijas vecuma cilvēku būšanu darba tirgū. Labi! Šeit
varbūt man kāds iebildīs, runādams par pašreizējām bezdarba tendencēm un nespēju
skatīties tālāk nākotnē. Bet, ja mēs runājam par jaunatnes kvalifikāciju, par to,
cik kvalificēta jaunatne ienāk darba tirgū, tad, manuprāt, obligātā vidējā
izglītība ir absolūta norma, turklāt citos normatīvajos aktos liekot lielāku akcentu
uz profesionālo izglītību. Bez tā mēs vienkārši nekur nevaram virzīties.
Godātie kolēģi! Ja mēs šodien šo normu likumā ieviesīsim un
pēc tam trešajā lasījumā koriģēsim pārejas noteikumus, tiešām paredzot
saprātīgu laika periodu, kad mēs uz to esam spējīgi pāriet, tad es uzskatu, ka mēs
būsim izvēlējušies ļoti pareizu ceļu.
Kolēģi! Izglītota sabiedrība droši vien ir daudz mazāk
manipulējama, piemēram, priekšvēlēšanu kampaņās. Un droši vien izglītota
sabiedrība ir spējīga ievēlēt tādu parlamentu, par kuru pēc tam nav jākaunas. Un
es domāju, ka Latvijas tautai jau sen ir laiks pārstāt gaidīt vadoņa parādīšanos
un Saulveža parādīšanos, kas mūs izvedīs no krīzes, bet laiks ir solīti pa
solītim būvēt izglītotu un kvalificētu sabiedrību – gan darba tirgum, gan
vispārējo demokrātijas tendenču nostiprināšanai.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu jā, šis priekšlikums kādreiz figurēja,
bet atcerēsimies, ka tas ir jumta likums. Tas ir konceptuāls priekšlikums! Tādus
priekšlikumus nevar momentā iesniegt likumā – un aiziet!
Ja mēs atceramies runas par pamatizglītību… Šajā brīdī, pēc
Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vairāk nekā 5 procenti bērnu vispār pat
neiegūst obligāto pamatizglītību. Vispirms jāieved kārtība šajā jomā un vēlāk
varbūt pakāpeniski jāiet tālāk. Te ir arī resursu jautājums un tā tālāk.
Tāpēc es aicinu izsvērti padomāt un esošajā situācijā tomēr
neatbalstīt šo priekšlikumu. Un arī Juridiskais birojs un Izglītības un zinātnes
ministrija ir pret šā priekšlikuma iekļaušanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Protams, jāciena ir jebkuri uzskati, vismaz
jānoklausās… Bet ar to piekrišanu laikam šoreiz nekas nesanāks, jo šis ir tipisks,
godīgi sakot, tāds šablonisks totalitārs priekšlikums. Jo ko nozīmē –
obligātais? Šis obligātais radīs kaut kādus standarta darbiniekus, standarta normas,
un cilvēkam vienkārši kals galvā kaut ko standartveidīgu. Dodiet, lūdzu, iespējas
iegūt šīs izglītības! Tas būs pavisam kaut kas cits. Tā ir tā būtiskā
atšķirība! Viens ir kaut ko standartizētu uzbāzt otram, bet otrs – dot iespējas.
Ļoti labs piemērs ir ar šo pašu attieksmi pret… kaut vai pret Latvijas vēstures
mācīšanu skolās šodien. Jūs varat pieņemt simts un vienu lēmumu – obligāti,
obligāti, obligāti, bet pilna valsts būs ar skolotājiem, kuri pilnīgi neņems vērā
to. Es esmu par to, lai būtu izglītota tauta. Par to jau, man liekas, jebkurš Saeimas
deputāts būs. Bet piespiedu kārtā jūs nevienu neizglītosiet. Un, ja cilvēkam
piespiedu kārtā dzen galvā šīs „naglas”, tad viņš vēl jocīgs paliks beigu
beigās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nedaudz oponēšu Dukšinska kungam. Šī norma nav
ieviešama nevienā no speciālajiem izglītības likumiem, jo tā skar visus izglītības
veidus. Tātad tā var būt tikai jumta likumā. Nav neviena cita likuma, kur šo normu
varētu ietvert.
Un otra lieta, kolēģi. Nu kā mūsu vārdi saskan ar darbiem?
Paskatīsimies pēc šā balsojuma. Ja es lasu tādu ļoti interesantu dokumentu kā
Tautas partijas manifests, tad redzu, ka tur ir rakstīts par obligāto vidējo
izglītību. Ja es lasu tādu ļoti interesantu dokumentu kā partijas „Jaunais laiks”
priekšvēlēšanu programma, tad, godātie kolēģi, tur es izlasu tieši to pašu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai atbildīgās komisijas vārdā kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu vairs neesi Tautas
partijā!”)
Cienījamie kolēģi! Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par pārāk
radikālu šodienas apstākļos. Tāpēc aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 40, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 7. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 10. – deputātes Baibas Rivžas priekšlikums. Ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs
atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs likumā
nofiksējam šo normu, ka pašvaldības var noteikt daļēju maksu, tad, pirmkārt, mēs
šajā grūtajā situācijā sabalansējam valsts pašvaldību finansējumu un vecāku
līdzfinansējumu. Un otra lieta ir tā, ka mums jau faktiski daudzās vietās tā vecāku
līdzfinansēšana notiek (piemēram, mūzikas skolās). Un tagad ir tā, ka vienmēr ir
jāskaidrojas, uz kāda pamata tā maksāšana notiek, kāpēc tā notiek. Jo Valsts
kontrole ir vienmēr nesaprašanā. Un līdz ar to mēs šeit legalizētu un sakārtotu to
jautājumu. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti neiebilst pret komisijas
viedokli par 10.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Kad lasāt 11.priekšlikumu: „Valsts dibinātās
augstskolās un koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem”, tad,
lūdzu, nedomājiet, ka es gribu vienā mirklī iztukšot valsts kasi! (Starpsaucieni
no zāles: „Tā izskatās.”) Jo, ja jūs rūpīgi izlasīsiet šo dokumentu līdz
galam, jūs nonāksiet līdz manis iesniegtajam 106.priekšlikumam, kurš ir par pārejas
noteikumiem. Tur ir ierosināts šo procesu sākt ar 2012.gadu.
Un, kolēģi, ja mēs šodien runājam par augstākās izglītības
kvalitātes celšanu un nepieciešamām būtiskām reformām, tad būsim reālisti –
nepietiks jau ar to, ka mēs izveidosim valsts augstskolām vienu „cepuri” vai vienu
„jumtu”, kas varbūt sekmīgāk spēs apsaimniekot Eiropas naudas; tas nenodrošinās
izglītības kvalitāti. Mums ir jāsaprot tas, ka izglītības kvalitāti mēs varam
nodrošināt, tikai pietiekami daudz finansējot un investējot.
Eiropas valstis visā savā lielajā kopumā ir nonākušas pie
secinājuma, ka apmēram divi procenti no iekšzemes kopprodukta ir tā daļa, kas ir
investējama augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu valsts attīstību. Es
nedomāju, ka Latvija spēs turēties līdzi, iziet no krīzes un atrisināt tos pašus
jautājumus, kurus Eiropas valstis mēģina risināt ar diviem procentiem no sava
daudzkārt lielākā kopprodukta, ka mēs to spēsim ar 0,3 procentiem vai, kā mēs
redzam nākamā gada budžeta aprisēs, ar vēl mazāku procentu.
Kolēģi! Tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc es aicinu apdomāt
šīs lietas, izvēlēties saprātīgu pārejas periodu, kādā mēs ejam uz šo mērķi,
un tomēr ķerties pie darba, nevis tukši runāt par kvalitāti, vienlaikus runājot un
darot pilnīgi pretēji.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Jā. Cienījamie kolēģi! Komisija tomēr nosprieda, ka
tuvākajā, pārredzamā, nākotnē šo normu diez vai varēs reāli ieviest, un tāpēc
aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu!
Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim
par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ tas kā neizpildāms šobrīd nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 15. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 18. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā –
19.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu nedaudz pamatot šo priekšlikumu, jo,
kad sākās priekšlikumu iesniegšana, mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas
saņēmām redakciju, ka… Visas koncepcijas un vadlīnijas, kas saistītas ar
izglītības attīstību, agrāk apstiprināja arī Saeima, taču pēc ministrijas
priekšlikuma Saeima izņemta ārā un to visu apstiprina tikai valdība.
Ja nedaudz papēta šos izglītības attīstības dokumentus, kas
šobrīd darbojas, tad rodas pamatotas aizdomas, vai šie dokumenti reāli darbojas.
Šobrīd galvenais dokuments, var teikt, ir izglītības attīstības pamatnostādnes
2007.-2013.gadam. (Ministrijai ir arī citi, pakārtoti, dokumenti; par tiem te negribas
runāt.)
Šajā dokumentā ir tādas interesantas sadaļas, kuras reāli ir
pieņemtas un kurām jādarbojas. Uzdevumi, darbības un rezultāti… Jā, tur ir
plānotais, sasniegtais, problēmas arī… Bet runāšu par uzdevumiem, kas ir līdz
2013.gadam. Piemēram, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai. Kas notiek
reāli? Valsts ir likvidējusi piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu
obligātajai skolai, bet tagad pēkšņi pieņem lēmumu: bērnu sūtīsim no sešu gadu
vecuma obligāti uz skolu. Kā šie lēmumi ir saistīti ar šīm koncepcijām un
pamatnostādnēm?
Karjeras izglītība. Arī tā uzsākta veiksmīgi, bet neturpinās.
Augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšana. Kas notiek?
Kādas darba grupas valdībā tiek veidotas šajā sakarā? Kā reforma notiek?
Interešu izglītības piedāvājumu paplašināšana. Interešu
izglītībai ir samazināts uz 70 procentiem finansējums no valsts.
Pedagogu darba samaksas pilnveidošana. 2010.gadā pedagogiem
atbilstoši šīs koncepcijas pamatnostādnēm jāsaņem 464 lati. Atceraties, cik
pedagogi tagad saņem par likmi? 250 latus vai pat vēl mazāk. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Balti vārdi, melni darbi!”)
Par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu es jau minēju.
Tālāk. Interesanti ir lasīt arī par institucionālo sadarbību.
Mēs šodien arī par reģionālo reformu nedaudz runājām. Tur, tajās nostādnēs, ir
arī rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē vismaz vienreiz mēnesī
sapulces ar izglītības pārvalžu vadītājiem vai atbildīgām personām. Esošajā
situācijā šādas sapulces notiek labi ja vienreiz gadā. Kāpēc? (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Mazdūšīga rīcība!”) Grūti pateikt.
Kādas sekas tam visam? Ļoti reālas. Mēs redzam, ka ir lielas
problēmas. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti labi, ka tomēr komisija atbalstīja to, ka
arī Saeimai šie dokumenti ir jāapstiprina.
Un Izglītības un zinātnes ministrijai novēlējums – tomēr
pārstrādāt šīs pamatnostādnes atbilstoši esošajai, reālajai situācijai un
nepieņemt valdībā neizsvērtus, nepārdomātus lēmumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai deputāti uzstāj, ka jāveic balsojums par 18. un
19.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Tātad 18. un 19.priekšlikums ir atbalstīti.
20. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 21. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts. Arī 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts
komisijas iesniegtajā 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 22.,
23.un 24.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 25. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 26. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 27. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 28. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 31. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 32. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 33. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 34. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 34.priekšlikumu.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim par 34.priekšlikumu.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Man mazliet rada izbrīnu tas, ka komisija nav atbalstījusi
šo priekšlikumu. Ir runa par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci. Vecā
redakcija ir šāda: „kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu
likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs;” Šo
institūciju statuss ir mainījies, daudzas no tām vairs nav iestādes. Šobrīd to
statuss ir visdažādākais. Ja mēs saglabājam šo likuma normu, tad tajās
institūcijās, kas, piemēram, ir valsts dibinātas augstskolas un ir kļuvušas par
atvasinātām publiskām personām… tad ministrijas kompetencē vairs nav šo līdzekļu
kontrole tajās. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Valsts kontrole visu atklās!”)
Un tāpēc mans ierosinājums ir izteikt šo normu šādi:
„…uzrauga valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izmantošanu tās
padotībā esošajās iestādēs un institūcijās;”.
Es ieteiktu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Saeimas juristi tomēr uzskatīja,
ka vecais formulējums ir pareizāks. Ne jau kādu citu iemeslu dēļ, bet tieši juristu
iebildumu dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 35. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 36. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 37. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 38. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 39. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Tāpat arī deputāta Jāņa Dukšinska iesniegtais
42.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 41., 42. un
43.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 44. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 45. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Ir atbalstīts arī 47. – deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 48. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 49. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 50. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 51. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 55. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 57. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 56. un
57.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 58. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 60. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 63. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 65. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Tāpat arī 64. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir
atbalstīts un iekļauts 65. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 63., 64. un
65.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 66. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Mēs šodien pilnveidojam Izglītības likumu. Tur
ir daudzas vajadzīgas, pragmatiskas lietas, kuras pieņēma komisija. Es tagad runāšu
par mūsu, manis un Buhvalova kunga, iesniegto 66.priekšlikumu.
Kā jums ir zināms, Latvijas Satversme dod tiesības uz savas
nacionālās identitātes saglabāšanu. Faktiski izglītībai daļēji arī tās
tiesības jānodrošina. Un tāpēc mēs ierosinām noteikt Izglītības likumā to, ka
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā etniskās kultūras un integrācijas
programmu satura paraugus un rekomendācijas šo paraugu izmantošanai izglītības
procesā. Mēs uzskatām… Starp citu, šodien pašas mācību iestādes drīkst to
darīt, tām ir tādas tiesības. Bet labāk būtu, gudrāk būtu, ja to noteiktu tomēr
ministrijas ierēdņi sadarbībā ar zinātniekiem un skolmeistariem. Izglītības un
zinātnes ministrijai mēs ierosinām, lai tad, kad viņa akreditē izglītības
iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, viņa arī
starp citiem jautājumiem vērtētu etniskās kultūras un integrācijas izglītības
rezultātus un savā mājaslapā ziņotu, informētu par šā vērtējuma rezultātiem. Es
domāju, ka tad, ja tas būs novirzīts no augšas, tās programmas varbūt būs labākas,
gudrākas un kalpos integrācijai… īstai integrācijai (es nedomāju par asimilāciju!)
kalpos labāk. Un, ja to visu pārbaudīs arī akreditācijas laikā, tas arī kalpos
mūsu skolu darba un izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Es domāju, ka šeit nekā slikta nav, un lūdzu jūs šo priekšlikumu
atbalstīt un varbūt redakcionāli uzlabot trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Jā. Cienījamie kolēģi! Spēkā esošā norma ir
vērsta uz mācību iestāžu lielāku patstāvību. Tāpēc komisijas deputātu
vairākums uzskatīja, ka pareizāk būtu atstāt veco normu, un aicinu noraidīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 67. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 70. – deputātes Circenes priekšlikums. Ir atbalstīts
un iekļauts komisijas priekšlikumā – 73.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 71. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 73.priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 75. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Nupat runāja Dukšinska kungs un ar konkrētiem
piemēriem parādīja, kas ir rakstīts izglītības attīstības koncepcijā un kas mums
notiek reālajā dzīvē. Šis mūsu, mans un deputāta Buhvalova, priekšlikums ir
saistīts – tieši saistīts! – ar šo problēmu. Pedagogs, skolotājs atnāca uz
skolu kā skolotājs… Absolūtais vairākums no viņiem pēc 25-35 gadiem aiziet
pensijā kā skolotāji. Šeit ir gradācija – morāla un materiāla – tikai pēc
darba stāža un izglītības. Tātad, ja skolotājs strādā līdz trim gadiem, ir viena
likme – par pieciem latiem. Lielāka likme, ja strādā līdz desmit gadiem. Un vēl par
pieciem latiem lielāka, ja viņš strādā vēl ilgāk. Es domāju: ja mēs sāktu
skolotāju atbalstīt morāli un, kad būs iespējas, arī materiāli, tas būtu ideāls
variants.
Mūsu priekšlikuma būtība – lai skolotājiem būtu gradācija
(piemēram, pedagogs, vecākais pedagogs, pedagogs metodiķis, pedagogs eksperts) un lai
ideālā variantā būtu ieviesta piemaksa par šīm kategorijām. Un, bez šaubām, no
fonda… Bez šaubām, būtu labi, ja mēs, likumdevēji, saglabātu arī piemaksu par
darba kvalitāti; vakar vēl tā bija, bet šodien tās diemžēl praktiski nav.
Tā ir mūsu priekšlikuma būtība. Laipni lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir interesants, tomēr
tas ir nepietiekami izvērtēts profesionālajā vidē, un šā iemesla dēļ komisija
neuzskatīja par iespējamu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 76. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Klaužam. Deputāts Jānis Klaužs tomēr
nevēlas debatēt.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Piedāvāts jauns Izglītības likuma pants.
Būtība ir šāda: atbalstīt pedagogus šajos grūtajos laikos. Runa ir par sociālo
garantiju piešķiršanu pedagogiem. Pirmām kārtām tiek ierosināts nodrošināt
pedagogus ar medicīnisko apdrošināšanu. Pēc pilnīgi nepārdomātās un pazemojošās
skolotāju likmju samazināšanas daudzi pedagogi šodien saņem uz rokas 120-150 latus
mēnesī. Uzdošu tīri retorisku jautājumu: kā, jūsuprāt, var izdzīvot par šo
naudu, ja minimālā maksa par komunālajiem un citiem pakalpojumiem mēnesī vidēji ir
70 latu?
Mēs ierosinām kompensēt pedagogiem transporta izdevumus. Mēs
iesakām ieviest normu, kas uzliktu pašvaldībai par pienākumu piešķirt pedagogiem
tiesības uz pašvaldības mājokļa īri ārpus kārtas. Mēs ierosinām dot pedagogiem
tiesības saņemt saviem bērniem vietu bērnudārzos ārpus kārtas. Īpaša tēma ir
pedagogu pirmstermiņa aiziešana pensijā. Protams, skolotājs nenodarbojas ar smagu
fizisku darbu, bet pēc piecām mācību stundām pēc kārtas skolotājam psiholoģiskā
slodze sasniedz maksimumu. Katru dienu skolotājs izskaidro bērniem vienu un to pašu –
ka nepieciešams mācīties un kā ir jāuzvedas. Viņš kontrolē ne tikai savu klasi,
bet arī citas klases skolā. Pārrunas ar vecākiem, dežūras skolā – tas viss prasa
lielu psiholoģisko slodzi. Tā ka tā nebūt nav nejaušība, ka padomju laiku
skolotājiem tika piešķirta pirmstermiņa pensija pēc 25 skolā nostrādātiem gadiem.
Vai tad patlaban darbs skolā ir kļuvis vieglāks? Vai tad šodien mūsu skolotāji
strādā kaut kādos īpaši labvēlīgos apstākļos? Nē. Un vēlreiz nē!
Psiholoģiskajā ziņā smagais skolotāja darbs mūsdienu skolās ir kļuvis vēl
smagāks.
Kolēģi! Pirms balsošanas ļoti labi visu apdomājiet. Jo, noraidot
mūsu priekšlikumu, jūs demonstrējat savu attieksmi pret pedagogiem, pret bērniem,
pret tautas nākotni.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vairākums tomēr uzskata,
ka… Mums visiem kopā jādara viss iespējamais, lai atveseļotu tautsaimniecību, un
tad mēs varētu pedagogiem samaksāt viņu darbam atbilstošas algas. Taču šobrīd
šādi priekšlikumi vienkārši nav reāli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 47, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 77. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 78. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Skumji un smieklīgi klausīties vienu otru
sentenci. Cienījamais Ābiķa kungs runāja par skolotāju gradāciju un teica, ka it kā
priekšlikums nebūtu zemē metams, bet ka to nav izvērtējuši profesionāļi. Man ir 40
gadu darba stāžs skolā. Esmu pedagoģijas doktors. Buhvalovam ir 30 gadu darba stāžs
skolā, viņš ir pedagoģijas doktors, vēl šodien pasniedz stundas. Mēs laikam neesam
profesionāļi un līdz trešajam lasījumam laikam nevarētu pakonsultēties ar
profesionāļiem? Bet konkrēti par 78.priekšlikumu.
Jūs zināt, kas notiek valstīs, kuras it kā ir demokrātiskas
valstis, – ASV, Vācijā un citās -, ka bērni laiku pa laikam piekauj skolotājus,
pat šauj viņiem virsū, un tā tālāk. Kad runājam ar mūsu skolotājiem, viņi mums
saka, ka, viņuprāt, bērniem ir pārāk daudz tiesību un pārāk maz pienākumu. Es
domāju, ka tiesību nevar būt par daudz, bet pienākumu mūsu jauniešiem vajadzētu
daudz vairāk.
Skolas mokās: drīkst bērnu likt pie klases tīrīšanas vai
nedrīkst? Atcerieties – kad jūs bijāt skolēni, jūs bijāt dežuranti. Vai drīkst
palūgt viņu paņemt to papīriņu un izmest vai nedrīkst? Vai tā ir cilvēktiesību
ievērošana, ja es, kā jau skolotājs, lieku viņiem mājasdarbus pildīt? Vai
nedrīkstu es to darīt?
Tātad mūsu priekšlikumi skar izglītojamā pienākumus. Un tur ir
teikts, ka skolēnam ir kārtīgi jāapmeklē nodarbības un, ja tās tiek kavētas,
viņam jāiesniedz attaisnojoši dokumenti. Tur ir rakstīts, ka skolēnu pienākums ir
būt pieklājīgiem pret pedagogiem, citiem izglītojamiem un skolas administrāciju. Tur
ir rakstīts, ka gan mājās, gan skolā viņiem jāpilda pedagogu uzdotie uzdevumi; ka
viņiem jāapmeklē konsultācijas; ka viņiem saudzīgi jāizturas pret skolas īpašumu
un jātaupa elektroenerģija. Kas tur ir slikts? Kāpēc jūs baidāties atbalstīt mūsu
priekšlikumu, kurš papildina izglītojamā pienākumus. Paskatieties, kā balsojam mēs
– šie, jūsuprāt, sliktākie deputāti! Neatkarīgi no tā, vai priekšlikumu
iesniedzēji ir „tēvzemieši” vai „Jaunais laiks”, vai Latvijas Pirmā partija,
jebkuru jūsu prātīgo priekšlikumu mēs, bez šaubām, atbalstām. Atbalstiet arī
mūsējos – mūsu visu, visas sabiedrības labā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā
laime būt pamatskolas skolēnam un ģimnāzijas skolēnam pirmskara laika Latvijas
valstī, un tāpēc es esmu nācis šeit dalīties domās ar jums un pateikt, ka pirmoreiz
četru gadu laikā es pilnīgi atbalstu šo divu ilggadīgo pedagogu nostāju.
Es runāju vienmēr ar argumentiem un arī šoreiz gribu uzsvērt
argumentus.
Man ir tuvs draugs, kas beidzis kopā ar abiem Kokariem Latvijas
toreizējās, padomju laika, Konservatorijas kompozīcijas klasi un vienlaikus arī
Skolotāju institūtu kā matemātiķis. Juris Dāvis. Viņš ir viens no maniem
tuvākajiem draugiem arī šobrīd. Ko man stāsta Juris Dāvis – arī skolotājs?
Viņš savu darba mūžu sāka kā skolotājs un aizgāja pensijā kā skolotājs. Un
strādāja arī tepat – pārsimt metru no Saeimas… viņš bija tehnikuma skolotājs,
tā ievērojamā tehnikuma skolotājs, kas pretim Nacionālajam teātrim. Viņa skolā
bija tā: matemātikas stundā pieceļas skolēns, pieiet pie loga, skatās ārā pa logu
un neatgriežas savā vietā, un dungo kaut ko. Juris aizgāja no tās skolas prom uz šo
tehnikumu šeit, Iekšrīgā, – uz Rīgas Valsts tehnikumu jeb tā dēvēto
Poligrāfijas tehnikumu. Aizgāja prom tāpēc, ka skolas vadība šādā gadījumā
nostājās skolēna pusē, nevis skolotāja pusē.
Kad es vēl pirmo gadu biju ZZS frakcijā un Tatjana Koķe bija toreiz
ne ministre, bet tikai valsts sekretāre (nu tomēr ļoti atbildīgs amats!), es viņai
šo gadījumu pastāstīju un pateicu, ka galvenais uzdevums pašreiz ir skolās
ierobežot skolēnu patvaļu un atdot skolotājiem to cieņu, kas viņiem pienākas.
Otrs piemērs. Pirms vairākiem gadiem tiku uzaicināts uz Cēsu rajona
Veselavas pamatskolu. Skola svinēja vairāku simtu gadu jubileju, jo kādreiz, jau
zviedru laikos, tur tika nodibināta viena no pirmajām zemnieku skolām. Piebraucu
tumšā rudens vakarā pie šīs skolas jubilejas pārtraukuma brīdī un redzu: ārpusē
stāv milzīgs – milzīgs! – skolēnu skaits, nu, liels bars, kurā ir gan meitenes,
gan zēni, un visi smēķē. Un tā ir pamatskola!
Kārļa Ulmaņa režīma laikā, autoritatīvā režīma laikā, es jau
biju vidusskolas skolēns, 15-16 gadu vecumā mācījos 1.Valsts ģimnāzijā (īstajā
1.Valsts ģimnāzijā, kas bija netālu no stacijas), un bija manā klasē tikai viens
skolēns – un arī visā skolā vienīgais! -, kas uzdrošinājās starpbrīžos
paslepus pīpēt tualetes istabā, – Imants Mellups, kas krita leģiona cīņās. Toreiz
nevarēja pat iedomāties tādu stāvokli, ka skolā vai ārpusē pie skolas durvīm kāds
smēķētu! Smēķēšanu kā ļaunumu apkaroja – un sekmīgi apkaroja! Mellupa tēvs
bija Rīgas arodskolas direktors, pedagogs, kurš acīmredzot savam dēlam bija ļāvis
pārāk lielu brīvību… Un Mellupam, Imantam Mellupam, manam skolasbiedram, draudēja
lielas nepatikšanas par to, ka viņš smēķēja. Un baiļu dēļ viņš pārtrauca
skolā smēķēt.
Kas šodien notiek skolās? Salīdzināsim!
Vēl viens piemērs. Pirms apmēram sešiem gadiem mani kā publicistu,
vēsturnieku uzaicināja uz vidusskolu Rīgā Pārdaugavā, lai es 5. vai 6.klases –
īsti neatceros – skolēniem pastāstītu 11.novembrī par Lāčplēša dienu, par to,
kādēļ mēs svinam šo dienu, par šīs dienas saturu, un tā tālāk. Es, protams,
neatteicos, aizgāju. Kas notika skolā? Klāt bija klases audzinātāja un vēl viena
skolotāja, kura mani uzaicināja. Es stāstu šiem bērniem par Lāčplēša dienu, un
pēkšņi pieceļas viens puika un saka: „Vai jūs ilgi te runāsiet vēl? Jūs man esat
apnicis!” Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā šo puiku izslēgtu no skolas. Un, ja arī
tūdaļ neizslēgtu, tad viņa vecākiem būtu nākamā dienā jāierodas skolā un viņam
tik un tā draudētu izslēgšana, un nekāda Izglītības ministrija nepalīdzētu. Mēs
esam izlaiduši savu jauno paaudzi tiktāl, ka vairāk nav kur atkāpties vispār.
Un tāpēc es atbalstu šo abu ilggadīgo skolotāju priekšlikumu.
Jāatdod cieņa ir skolotājiem, jāsavalda skolēnu patvaļa, jo mēs esam aizgājuši
tik tālu, ka mēs paši ar humoru, ar lielu humora izjūtu, runājam par skolēnu
cilvēktiesībām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajai vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātais Lāča kungs! Liela daļa no mums, zālē
sēdošajiem, noteikti varētu tāpat kā jūs stāstīt neskaitāmus piemērus par to,
kā uzvedas šodien skolās skolēni. Un mēs, augstskolas pasniedzēji, tāpat arī
varētu stāstīt, kā dažkārt studenti uzvedas. Taču, runājot par šīm tiesību
normām, es gribu pievērsties šā iesniegtā priekšlikuma otrajai daļai, kur tiek
runāts par sodiem. Un es vēršos pie iesniedzējiem. Sakiet, lūdzu, kā būtu jāsaprot
3.punktā minētais sods? Kā jūs varētu kvalificēt kā sodu to, ka „skolas
administrācijas pārstāvji organizē profilaktisku sarunu ar izglītojamo, piedaloties
viņa vecākiem vai personām, kas tos aizstāj”? Tas jau, manuprāt, nav sods. Tas tak
ir vispār katra pedagoga pienākums – šādā gadījumā ar viņu profilaktiski
sarunāties.
Nākamais. Ja Administratīvā komisija tagad uzliks viņiem –
acīmredzot vai nu vecākiem, vai tiem bērniem – administratīvo sodu, tādā
gadījumā tam ir jābūt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Mums nav tāda
prakse, ka mēs šeit, šajā likumā, uzliekam šādus sodus.
Tālāk. Vēl paredzēts, ka citās skolās varētu būt vēl dažādi
citi pasākumi.
Jūs, Lāča kungs, stāstījāt par Ulmaņa laikiem. Savukārt es
atceros, ka mans vecaistēvs stāstīja par cara laikiem. Cara laikos esot bijis tā, ka
nepaklausīgiem skolniekiem lika tupēt kaktā uz zirņiem, un tad, kad viņi mēģināja
runāt latviešu valodā, viņiem kāra kaklā plīts riņķus.
Es to stāstīju tāpēc, ka šī norma nav uzrakstīta tādā veidā,
lai to varētu kaut vai no juridiskās tehnikas viedokļa atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Ja šis būtu trešais lasījums, es noteikti aicinātu šo
normu neatbalstīt. Tā kā šis ir otrais lasījums un mums ir iespēja to pielabot, mēs
varam rīkoties visādi, abējādi. Nu, patiesībā jau tā doma iesniedzējiem ir bijusi
ļoti laba, un tur īpaši nav ko iebilst. Taču tas priekšlikums ir uzrakstīts mazliet
naivā formā. Jo, ja mēs ņemam vērā, ka šis likums regulē visas formālās
izglītības pakāpes, sākot no pirmsskolas izglītības un beidzot ar doktorantūru un
rezidentūru, nu tad tas ir tā naivi – runāt par skolas direktora pienākumiem, par
izglītojamā pārrunām kopā ar vecākiem. Jo droši vien doktorantu, doktoranta
vecākus mēs neaicināsim uz izglītības iestādi. Bet, ja iesniedzēji mazliet
piestrādātu pie šā priekšlikuma, lai to kvalitatīvi uzlabotu, tad es domāju, tas
būtu ļoti ieteicams un ļoti atbalstāms, kad būtu normāli no juridiskās tehnikas
viedokļa uzrakstīts uz trešo lasījumu. Ideja patiesībā ir ļoti vajadzīga un
pareiza.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.
J.Pliners Godātie kolēģi! Man ir milzīgs pedagoģiskā darba
stāžs.
Pirmkārt. Profilaktiska saruna direktora kabinetā vecāku
klātbūtnē – tas arī ir sods. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Labākie pedagoģiskie instrumenti ir pātaga, no vienas
puses, un kūka vai cepums, no otras puses. Tātad jāizmanto gan viens, gan otrs.
Un treškārt. Tagad ir otrais lasījums. Līdz trešajam lasījumam
mēs kopīgi varētu kaut ko pielikt, kaut ko atņemt un kaut ko izrediģēt.
Un tāpēc vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Deputāte Čepāne man nupat aizrādīja, ka cara
laikā ir noticis tas un tas. Ja mēs ietu vēl dziļāk, līdz pat viduslaikiem, tad mēs
varētu nonākt pie tā, ka varbūt piekāva vai pat spīdzināja bērnu vai jebkuru citu
skolnieku arī klosteru skolās. Tik tālu atpakaļ mēs neskatīsimies.
Es runāju par pirmskara laika Latvijas vēsturi. Mēs taču dzīvojam
atjaunotā Latvijas valstī. Un tas salīdzinājums ir vietā.
Un, lūk, kāds salīdzinājums. Es esmu ļoti daudz lasījis, cik vien
iespējams, arī trimdas latviešu izdevumus, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā,
Zviedrijā izdotos, un tur ir skarti jautājumi arī par izglītību. Es varētu jums,
kolēģe Čepāne, ar lielām pūlēm sagādāt, piemēram, 1955.gadā iznākušu trimdas
izdevumu – Amerikas Savienoto Valstu izdevumu, kura vairākos rakstos teikts –
iespējams, ka kolēģis Grava varētu to apstiprināt -, ka latviešu bērni,
nonākuši emigrācijā Amerikas Savienotajās Valstīs, 50.gadu vidū izcēlās
amerikāņu skolēnu vidū ar savu disciplīnu. Viņi tur turpināja izglītību, Latvijā
viņi bija bijuši 1., 2., 4., 5., 8.klasē… turpināja izglītību un visos
izglītības līmeņos bija disciplinētāki un kārtīgāki nekā Amerikas Savienoto
Valstu skolēni. Es ticu šiem rakstiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Protams, skolēna tiesības ir
jāsabalansē ar skolēna pienākumiem. Un jāatzīst, ka neatkarības gados mēs esam
diezgan tālu aizgājuši skolēnu tiesību virzienā un esam bieži vien atkāpušies no
skolēnu pienākumiem.
Cienījamais kolēģi Pliner! Es nevienu brīdi neesmu apšaubījis
jūsu profesionālo kvalifikāciju. Jūs to labi zināt. Un, diskutējot par iepriekšējo
priekšlikumu, es pieminēju profesionālo vidi tādā nozīmē, ka mums ir jāuzklausa
profesionālo izglītības darbinieku organizāciju viedoklis. Un gribu jums apliecināt,
ka komisija, strādādama pie šā tik būtiskā likuma panta, ļoti cieši sadarbojās
ar, es domāju, visautoritatīvāko izglītības darbinieku profesionālo organizāciju
– ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju jeb LIVA. Un gribu jums atgādināt,
ka jūsu padevīgais kalps un vēl atsevišķi deputāti, balstoties tieši uz šīs
organizācijas lūgumu, iesniedza priekšlikumu, kas pastiprina skolēnu atbildību, –
ka skolēniem ir jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un
labiekārtošanā. Un šis priekšlikums ir iekļauts 88. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Bet savukārt deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums tika
noraidīts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka šeit, kā ļoti pareizi norādīja
deputāte Čepāne, ir ļoti daudzas juridiska rakstura neprecizitātes. Un, otrkārt,
tāpēc, ka arī profesionālās organizācijas, pirmām kārtām LIVA, uzskata, ka, ja
mēs tik sīki reglamentētu lietas, kā ierosina Buhvalovs un Pliners, tad nevajadzētu
skolu iekšējās kārtības noteikumus, jo daudzas no šīm normām var tikt ietvertas
skolu iekšējās kārtības noteikumos, ko, starp citu, pieņem, saskaņojot skolas
padomē gan skolotāju, gan bērnu, tātad izglītojamo, gan arī vecāku intereses.
Tāpēc es aicinu, neskatoties uz to, ka šajā priekšlikumā ir
daudzas labas lietas, to noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 39, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 79. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 80. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 81. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 82. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums, tāpat
arī 83. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un
iekļauti komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 82. un 83.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 84. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 85. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 86. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 87. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 88.priekšlikumā -,
kurš ir atbalstīts un kurā, starp citu, ir arī daudzas tās normas, par ko šeit
runāja gan Lāča kungs, gan Plinera kungs, gan citi deputāti, kuri uzstājās debatēs.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 87. un
88.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 89. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 92. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 93. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 94. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 95. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 97. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 98. – deputāta Jāņa Dukšinska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 100. – deputātes Baibas Rivžas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 101. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 103. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 102.priekšlikums…
Dz.Ābiķis. 104. – deputāta Kārļa Šadurska…
Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, 102.priekšlikums. Jūs izlaidāt
102.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Es atvainojos. Ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi!
102. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 103. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 104. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 105. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 106. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 107. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 108. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 109. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā pateicos visiem
tiem kolēģiem, kuri izrādīja lielu interesi un iesniedza daudzus priekšlikumus, no
kuriem, starp citu, daudzi arī tika atbalstīti, un aicinu jūs balsot par šo
likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Ābiķis. Liels paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu
komisijas darbam! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte
Skaidrīte Pilāte.
S.Pilāte (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu
Nr.4778.
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”” paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa jeb
PVN papildu piemērošanas normas. Likumprojekts paredz to, ka tiek pārņemtas arī
atsevišķas Eiropas Savienības direktīvas. Pievienotās vērtības nodokļa papildu
piemērošanas normas būtu apliekamo personu iespēja apvienoties PVN maksātāju grupā,
īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos, kā arī priekšnodokļa korekcija
zaudētiem parādiem.
Ieviešot šīs minētās PVN piemērošanas normas, tiek uzlabota PVN
administrēšana, tiek vienkāršoti apliekamo personu pienākumi un tiek dota arī
iespēja samazināt administratīvos izdevumus. Tiks atvieglota arī kārtība PVN
iemaksāšanai valsts budžetā.
Ar šiem likuma grozījumiem tiek noteikta jauna kārtība, kādā
persona tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā,
un arī kārtība, kādā tā tiek izslēgta no reģistra.
Labvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi radīs arī šā
likumprojekta norma, kas nosaka, ka ar PVN apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu
maksājumus par samaksas termiņa pagarināšanu.
Tās būtu galvenās PVN papildu piemērošanas normas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir
izskatījusi un atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Pilāte. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam,
galīgajam, lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
S.Pilāte. Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz
15.oktobrim un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 22.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 15.oktobris. Likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā –
22.oktobrī. Paldies.
S.Pilāte. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums,
steidzams.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas lēmumu šis likumprojekts
tika atdots atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Un tālākā darba rezultāts ir tas, ka es piedāvāju kā
13.priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto
priekšlikumu, kurš komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Uldim Ivaram
Gravam.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu mēs
nolēmām virzīt steidzamības kārtībā, lai palīdzētu Latvijas Radio risināt tā
samilzušās finansiālās problēmas. Diemžēl daži to veikli izmantoja, lai
piekabinātu klāt jautājumu par Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un par to
tiešām būtu arī jārunā, bet ne jau tādā steigā, ka faktiski nebija iespējams
neko nedz izdebatēt, nedz arī vispār iesniegt kādus priekšlikumus. Un tā nu mēs
esam nonākuši pie tāda brāķa, ka es aicinu jūs šo likumu noraidīt un sākt visu no
gala, lai mēs pienācīgi varētu izvērtēt Nacionālās radio un televīzijas padomes
nākotni.
Ja mēs pieņemam piedāvāto likumu (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Ne likumu, bet priekšlikumu!”), priekšlikumu… labi, runājam par
priekšlikumu… tad mēs gan samazinām skaitu, bet ne jau tādā mērā, kā mēs
pagājušajā nedēļā nobalsojām. Mēs tikai iemūžinām visas tās sliktās padomes
īpašības, kuras būtu jālikvidē. Ar šo piedāvāto pagaidu risinājumu mēs
neatbildam uz svarīgiem jautājumiem – kādēļ televīzijas kanālos dzirdam
pārsvarā krievu valodu, kādēļ nepārtraukti tiek pārkāpts reklāmām atvēlētais
laiks, par ko mēs maksāsim lielas soda naudas? (No zāles: „Par priekšlikumu!”)
Kādēļ padomes priekšsēdis nodarbojas ar cenzūru?
Var jau teikt, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir
neatkarīga valsts pārvaldes iestāde, kas nav padota Ministru kabinetam…
Sēdes vadītāja. Gravas kungs! Jārunā par 13. – Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu!
U.I.Grava. Tas viss par priekšlikumu.
Labi. Pārejas noteikumos mēs paredzējām, ka… padomes locekļu
skaits, kā pagājušajā nedēļā mēs nolēmām, tiek samazināts no deviņiem uz
pieciem, tas ir, gandrīz uz pusi. Samazināšanas procesā būtiski mainīsies padomes
sākotnējais sastāvs. Un ir jautājums – vai mēs pārstāvam sabiedrības intereses? (No
zāles: „Par priekšlikumu!”) Attiecīgie padomes locekļi de facto
pārvaldīja kādu no jomām, kuras padomes locekļu organizēšanas procesā,
visticamāk, tiks apvienotas. Un jaunajiem padomes locekļiem jābūt ar attiecīgām
profesionālām iemaņām. Iet runa (No zāles dep. J.Dobelis: „Runa neiet!”)
par to, ka no deviņiem padomes locekļiem mēs tagad izslēdzam trīs locekļus, kas bija
tie visprofesionālākie. Un mēs pārāk paļāvāmies uz… (No zāles dep.
J.Dobelis: „Sēdes vadītāja, nu kas tas ir?!”)
Sēdes vadītāja. Gravas kungs, aizrādu jums otro reizi, ka ir
jārunā par konkrēto priekšlikumu – 13.priekšlikumu.
U.I.Grava. Es runāju par to, ka mēs pārāk paļāvāmies uz
Juridiskā biroja pārāk primitīvo risinājumu. Veicinot tiesiskās paļāvības
principu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tika pārliecināta, ka var
ignorēt Saeimas lēmumu – samazināt padomes locekļu skaitu uz pieciem – un
paturēt tos sešus, kuriem ir visilgākais mandāts. Diemžēl tiesiskās paļāvības
princips nav interpretējams kā sastingusi vārdu forma, bet tam jāpiemēro arī citi
principi, tādi kā, piemēram, vienlīdzības princips. Dažas valstis, piemēram,
Francija, uzsver tiesības uz vienlīdzību, bet citas skaidro tāpat kā Eiropas
Cilvēktiesību komisija un arī tāpat, kā to noteic Latvijas Republikas Satversmes
91.pants, – ka diskriminācija ir aizliegta. Un šeit mēs diskriminējam trīs padomes
locekļus. (Starpsaucieni no zāles.) Labi! Es…
Sēdes vadītāja. Gravas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
U.I.Grava. Labi… Es redzu, ka nav šeit iespējams runāt. Tad
neļaujiet man arī runāt…
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
Ē.Zommere. Aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu – 13.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vai Gravas kungs uzstāj uz balsojumu par
13.priekšlikumu? (No zāles: „Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. –
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zommere. Un, kolēģi, aicinu atbalstīt arī 14. –
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Šis priekšlikums guva
atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā
kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Radio un
televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – 2. Likumprojekts otrajā,
galīgajā, lasījumā pieņemts.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.
Lūdzu, reģistrēsimies!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, gribu
informēt, ka šodien bija izsludināta jautājumu un atbilžu sniegšana uz deputātu
jautājumiem. Bija divi jautājumi. Viens no tiem ir iekšlietu ministrei Lindai
Mūrniecei adresētais deputātu jautājums „Par Sergeja Reunova aizturēšanu un
iespējamo piespiedu izraidīšanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina
jautājuma iesniedzējus, bet ir saņemta iekšlietu ministres vēstule, kurā viņa
informē par to, ka nevar ierasties.
Un otrs ir deputātu jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par
naturalizācijas gaitu”. Arī uz to ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina
iesniedzējus, taču arī Segliņa kungs ir informējis parlamentu, ka nevar ierasties
darba pienākumu pildīšanas dēļ.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, lūdzu,
noklausīsimies arī paziņojumus. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.00.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde – pulksten 13.15
(komisijas telpās).
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde – pēc piecām minūtēm (komisijas telpās).
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Klementjevam. Lūdzu!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Oskars Kastēns, Vitālijs Orlovs, Leopolds
Ozoliņš, Raimonds Pauls, Skaidrīte Pilāte… paldies, redzu… Viktors Ščerbatihs,
Aigars Štokenbergs un Mihails Zemļinskis.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 1.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 7.sēde
2009.gada 1.oktobrī
Datums: 01.10.2009 09:23:50 bal001
Par – 55, pret – 16, atturas – 0. (Reģistr. – 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 01.10.2009 09:25:14 bal002
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 1.oktobrī
Datums: 01.10.2009 09:31:39 bal003
Par – 24, pret – 51, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā (24/P9)
Datums: 01.10.2009 09:32:51 bal004
Slēgtais balsojums
Par – 69, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Birkmaņa apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (792/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:33:39 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 70, pret – 2, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Ojāra Priedīša apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (793/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:34:27 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 70, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Petrovskas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (794/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:35:14 bal007
Slēgtais balsojums
Par – 66, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Rozes Paegles apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (795/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:36:01 bal008
Slēgtais balsojums
Par – 63, pret – 1, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Ingrīdas Bites apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (797/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:36:50 bal009
Slēgtais balsojums
Par – 64, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Dzērves apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (798/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:37:37 bal010
Slēgtais balsojums
Par – 71, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Birutas Horunas apstiprināšanu par J?rmalas pilsētas tiesas tiesnesi (799/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:38:22 bal011
Slēgtais balsojums
Par – 67, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Kusiņas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi (800/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:39:11 bal012
Slēgtais balsojums
Par – 68, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Santas Sondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (801/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:39:40 bal013
Slēgtais balsojums
Par – 68, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par LR 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (802/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:40:10 bal014
Par – 67, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par LR 9.Saeimas deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (803/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:40:42 bal015
Slēgtais balsojums
Par – 72, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par LR 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (804/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:41:10 bal016
Par – 69, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par LR 9.Saeimas deputāta Alekseja Holostova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (805/Lm9)
Datums: 01.10.2009 09:42:21 bal017
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1417/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:43:51 bal018
Par – 71, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1388/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:45:22 bal019
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:46:28 bal020
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1390/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:47:41 bal021
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilās aizsardzības likumā (1399/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:48:38 bal022
Par – 73, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1369/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:50:02 bal023
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1427/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 09:53:27 bal024
Par – 60, pret – 9, atturas – 6. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:02:40 bal025
Par – 3, pret – 75, atturas – 4. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (816/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:03:12 bal026
Par – 75, pret – 5, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:04:24 bal027
Par – 81, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1428/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:05:25 bal028
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā (1398/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:07:25 bal029
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1203/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:08:24 bal030
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1395/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:12:50 bal031
Par – 28, pret – 52, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:13:29 bal032
Par – 27, pret – 55, atturas – 1. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 10:20:12 bal033
Par – 25, pret – 49, atturas – 8. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:09:21 bal034
Par – 28, pret – 51, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:10:35 bal035
Par – 27, pret – 55, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:11:04 bal036
Par – 57, pret – 8, atturas – 15. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:13:24 bal037
Par – 26, pret – 43, atturas – 5. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:23:42 bal038
Par – 20, pret – 40, atturas – 16. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:28:45 bal039
(atkartots balsojums).
Par – 3, pret – 4, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr. 11. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:29:13 bal040
Par – 22, pret – 46, atturas – 11. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:37:04 bal041
Par – 11, pret – 47, atturas – 8. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:43:47 bal042
Par – 19, pret – 61, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:47:50 bal043
Par – 19, pret – 51, atturas – 12. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 11:51:40 bal044
Par – 26, pret – 47, atturas – 7. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:10:00 bal045
Par – 20, pret – 39, atturas – 15. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:14:24 bal046
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:18:00 bal047
Par – 68, pret – 1, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:18:27 bal048
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 1.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:25:56 bal049
Par – 63, pret – 9, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 01.10.2009 12:26:38 bal050
Par – 71, pret – 7, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2009.gada 1.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai ik ceturtdienas tiešraide no Saeimas nama – „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi skatīti un kādi lēmumi pieņemti Saeimas šodienas sēdē.
Pirmajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie klausītāji! Šonedēļ mūsu frakcija pievērsa uzmanību darbam, kuru Centrālā statistikas pārvalde veic, lai gatavotos 2011.gadā paredzētajai tautas skaitīšanai. Mūs, tāpat kā pārējo daļu sabiedrības, satrauca ziņa, ka 2011.gadā, taupības dēļ apmierinoties tikai ar pašu minimālāko skaitīšanas programmu, varētu netikt veikta aptauja par Latvijas iedzīvotāju tautību un dzimto valodu. Frakcijā mēs pārrunājām ar Centrālās statistikas pārvaldes vadību šo jautājumu, un viņi uzskatīja, ka šeit ir gan minimālā programma, gan arī maksimālā, bet ir neskaidrības ar 2010. un 2011.gada budžetu. No viņu puses nav problēmu šos jautājumus iekļaut, un tas arī būtu pareizāk, kā viņi atzina. Līdz ar to mēs aicinām Ekonomikas ministriju rūpīgāk piestrādāt pie 2010.gada un vēlāk arī pie 2011.gada budžeta, lai šie jautājumi, kas būtiski gan Latvijas vēsturei, gan demogrāfijai, gan ekonomikai, tiktu ņemti vērā, un mēs tam aktīvi sekosim līdzi.
Šīsdienas sēdē samērā lielas emocijas izsauca jautājumi par kārtību un disciplīnu skolā. Var pilnīgi piekrist tiem deputātiem, kuri uzskata, ka tā ir jāstiprina. Atbildīgā komisija jau zināmu darbu ir veikusi, taču jāteic, ka sabiedrība kopumā, protams, nevar garantēt tādu disciplīnas līmeni, kādu šeit atceras vecākās un vidējās paaudzes deputāti, kas arī kādreiz ir bijuši skolēni.
Un par budžetu. Jāteic, ka šobrīd ir redzams, ka ir pilnīgi atbalstāms labklājības ministra viedoklis, ka nav pieļaujami tik ļoti apjomīgi samazinājumi labklājības sektorā – vairāk nekā 90 miljoni latu; tas būtībā nozīmētu vēlreizēju pensiju samazināšanu. Tas kategoriski nav pieļaujams. Tātad 50 miljoni vai mazliet vairāk nekā 50 miljoni ir jāatrod citādā veidā – vai nu samazinot citas pozīcijas pamatbudžetā (tas, manuprāt, arī būtu ļoti sāpīgi jebkurai no nozarēm, ko tas skartu, un būtībā nozīmētu tikai ekonomikas saldēšanu), vai arī tomēr pieļaujot nodokļu likmju saprātīgu palielināšanu un tātad vēlreiz atgriežoties arī pie jautājuma par nekustamā īpašuma nodokļa attiecināšanu uz apdzīvojamo platību (protams, veicot to saprātīgā veidā, tā, lai neciestu mazāk turīgā sabiedrības daļa, tātad nosakot neapliekamo minimumu gan dzīvokļiem, gan ēkām, kas nav pārāk lielas un nav pārāk greznas).
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcija, partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, ierosināja ieviest Izglītības likumā jaunu normu. Runa ir par sociālo garantiju piešķiršanu pedagogiem. Pirmām kārtām tika ierosināts nodrošināt pedagogus ar medicīnisko apdrošināšanu.
Pēc pilnīgi nepārdomātās un pazemojošās likmju samazināšanas šodien daudzi pedagogi saņem uz rokas 120-150 latus mēnesī. Uzdošu tīri retorisku jautājumu – kā, jūsuprāt, var izdzīvot par šo naudu, ja minimālā maksa par komunālajiem un citiem pakalpojumiem mēnesī ir vidēji 70 latu?
Mēs ierosinājām kompensēt pedagogiem transporta izdevumus. Mēs ierosinājām ieviest normu, kas uzliktu pašvaldībai par pienākumu piešķirt pedagogiem tiesības uz pašvaldības mājokļa īri ārpus kārtas. Mēs ierosinājām dot pedagogiem tiesības saņemt saviem bērniem vietas bērnudārzos ārpus kārtas.
Īpaša tēma ir pedagogu pirmstermiņa aiziešana pensijā. Protams, skolotājs nenodarbojas ar smagu fizisku darbu, bet, kad pasniegtas piecas mācību stundas pēc kārtas, skolotāja psiholoģiskā slodze sasniedz maksimumu. Katru dienu skolotājs skaidro bērniem vienu un to pašu – ka ir nepieciešams mācīties un kā ir jāuzvedas -, kontrolē ne tikai savu klasi, bet arī citas klases skolā, veic pārrunas ar vecākiem, dežūras skolā; tas viss prasa lielu psiholoģisku slodzi. Tādēļ tā nebūt nav nejaušība, ka padomju laikos skolotājiem tika piešķirta pirmstermiņa pensija pēc 25 skolā nostrādātiem gadiem. Vai tad patlaban skolā darbs ir kļuvis vieglāks? Vai tad šodien mūsu skolotāji strādā kaut kādos īpaši labvēlīgos apstākļos? Nē un vēlreiz nē! Psiholoģiskajā ziņā smagais skolotāja darbs mūsdienu skolās ir kļuvis vēl smagāks. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Mūsu frakcija pirms šīs sēdes ir veikusi ārkārtīgi svarīgas tikšanās ar Ministru prezidentu par mūs visus satraucošiem jautājumiem, tādiem kā, piemēram, lauku atbalsta maksājumi, kuri vēl nav uzsākti. Ir panākta vienošanās, ka tie sāksies no 17.oktobra. Lai gan tie būs 70 procentu apmērā no paredzētā, tomēr tas jau būs jūtams atspaids mūsu laukiem.
Otrs mūs ļoti satraucošs jautājums, ko mēs arī frakcijas vakardienas sēdē apspriedām, ir garantijas mūsu pensionāriem, lai, veidojot nākamā gada budžetu, viņu pensijas neciestu. Ministru prezidents vakar apsolīja mūsu frakcijas pārstāvjiem, ka, veidojot nākamā gada budžetu, pensiju jautājums netiks skarts. Tā ka tā ir zināma drošība mūsu pensionāriem, ka viņi varēs mierīgāk sagaidīt nākamo gadu.
Tālāk. Tika nolemts tikties ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem. Tikšanās šodien notiks mūsu frakcijas telpās, un mēs gribam saņemt ļoti precīzu informāciju par kredīta nosacījumiem, jo valdībā atšķiras uzskati jautājumā par to, cik naudas būtu jāsamaksā. Finanšu ministrs izvirza summu – 500 miljonus, premjers – 275 miljonus. Tā kā ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, mēs gribam ļoti precīzi uzzināt no Starptautiskā Valūtas fonda šīs ziņas.
Tālāk. Vakar ir panākta ļoti svarīga vienošanās, jo visu sabiedrību pašreiz satrauc vēlme panākt augstskolu apvienošanu mūsu valstī. Tika izveidota darba grupa, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kampara kungs un kurā izglītības un zinātnes ministrei Koķes kundzei atvēlēta otrā loma. Ir panākta vienošanās, ka darba grupa strādās pie reformu jautājuma, pie iespējamās zinātnisko iestāžu apvienošanas vai koncentrēšanas, – vai sešu augstskolu, universitāšu starpā vēl lielāka varētu veidoties šī jaunā universitāte, ja valsts var garantēt šīs infrastruktūras uzturēšanu.
Ir panākts, ka darba grupā tiks iekļauti reģionālo universitāšu rektori, līdz ar to iespējams, ka darba grupas priekšlikumi būs vairāk pieņemami. Un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo jautājumu skatīs nākamajā trešdienā. Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts un ļoti, ļoti svarīgs jautājums, kas mums jārisina, ja mēs gribam atdzīvināt mūsu ekonomiku un zinātni, jaunākās tehnoloģijas. Zinātnei un augstākajai izglītībai šeit ir ļoti liela nozīme.
Tālāk. Bija šodien ļoti dzīva diskusija par Izglītības likuma grozījumiem, bija 109 priekšlikumi. Bija ļoti svarīgi priekšlikumi, kas skāra tieši skolēnu pienākumus un tiesības, un ir svarīgi, ka mēs sākam vienošanos par to, kāda būs galīgā redakcija šiem pantiem. Tā ka tas palīdzēs mūsu skolotājiem viņu grūtajā darbā.
Un vēl viens svarīgs jautājums, kas šodien tika skatīts, ir grozījumi Radio un televīzijas likumā. Tika apstiprināta šī jaunā norma, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaits ir samazināts uz pieciem, un arī ievēlēšanas kārtība ir apstiprināta. Un tāds svarīgs jautājums kā jautājums par Latvijas Radio kori turpmāk būs kā nacionālā pasūtījuma daļa. Tātad būs zināma drošība viņu tālākai eksistencei.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Strazdiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Igors Aleksandrovs. Lūdzu!
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien! Šodien Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija ir iesniegusi pieprasījumu Ministru prezidentam Dombrovskim par augstākās izglītības reformas īstenošanu.
Ko opozīcija vēlējusies ar šo pieprasījumu? Vai saglabāt esošo situāciju augstākajā izglītībā? Vai tad te nav samilzušas milzīgas problēmas, kas steidzami būtu jārisina? Mūsu 30 augstskolas atgādina nabaga radiniekus, kuri ar izstieptu roku gaida naudu no valsts, pretī dodamas rezultātu, kas šo pašu valsti ne vienmēr apmierina. Sevišķi izglītības kvalitātes ziņā. Uzskatu, ka mūsu augstākās izglītības sistēmai no patērētāja jāpārveidojas par pelnītāju. Jāizveido izglītības programmas, kas būtu spējīgas konkurēt pasaulē un dotu iespēju piesaistīt ārvalstu studentus. Tas arī būtu reformas mērķis. „Jaunais laiks” noteikti nav par esošās sistēmas saglabāšanu, kāda ir tagad, kad rektori saņem algu – līdz 20 tūkstošiem latu mēnesī -, nenesot atbildību par galaproduktu. Citādi mēs turpinām un turpināsim gatavot Īrijai strādniekus ar augstāko izglītību. Izglītība ir viena no prioritātēm, un reforma augstākajā izglītībā nepieciešama. Un to ir iniciējuši paši augstskolu rektori un iepriekšējie mūsu valsts prezidenti. Un tāpēc nevajag maldināt sabiedrību un runāt par kādām savtīgām interesēm šajā jautājumā.
Šodien skatījām arī jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Izraisījās diskusija par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu sadalījumu starp lielajām pilsētām un novadiem. Tika ierosināts mainīt fonda līdzekļu sadalījumu, kas patlaban ir šāds: 47 procenti – lielajām pilsētām, un 53 procenti – lauku novadiem. Tika ierosināts to nomainīt uz šādu: 50 un 50. Tas reāli samazinātu līdzekļu pieejamību taisni lauku novadiem. Un tāpēc parlaments ar balsu vairākumu tomēr atbalstīja līdzšinējo sadalījumu – 47 pret 53; tas, iespējams, nav pats ideālākais risinājums, bet tas daudzmaz saglabā pašreizējo situāciju. Var jau vaimanāt, ka ir tiešām dažas pašvaldības, kurām pašvaldību reformas dēļ samazināsies ienākumi, bet jāņem vērā, ka ienākumi strauji krītas visā valstī. Samazinās mūsu budžets. Neskatoties uz to, Finanšu ministrija tomēr sola pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem nākamajā gadā pievienot 7 miljonus latu. Bez tam jaunais nekustamā īpašuma nodoklis varētu dot pašvaldībām papildu resursus savas darbības nodrošināšanai. Protams, jāseko līdzi tam, lai nekustamā īpašuma nodoklis būtu sociāli taisnīgs, tas ir, tāds, kas vairāk aizsargātu ierindas cilvēku, bet būtu vērsts pret to sabiedrības daļu, kura bieži vien ar ne visai godīgiem līdzekļiem ir tikusi pie ievērojamiem īpašumiem.
Bez tam es aicinu pašvaldības vairāk pievērsties līdzekļu taupīšanai, nesaimniekot tā, kā, teiksim, Brunavas pagastā, kur līdzekļus izsaimnieko somu pirts celtniecībā.
Aicinu pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību savos novados, jo tikai plaukstoša uzņēmējdarbība novados var atrisināt mūsu sociālās problēmas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Igoram Aleksandrovam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Gunāram Laicānam. Lūdzu!
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija”).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti 18 likumprojekti. Es vēlos komentēt trīs likumprojektus un izteikt partijas „Pilsoniskā Savienība” attieksmi.
Pirmkārt. Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz svītrot no reglamentēto profesiju skaita gidus, kuri darbojas tūrisma nozarē. Paralēli šim likumprojektam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek gatavotas izmaiņas Tūrisma likumā, ar kurām tiks atceltas gidu obligātās sertificēšanas prasības. Šie grozījumi saskaņoti ar tūrisma nozares profesionāļiem. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šie grozījumi atvieglos uzņēmējdarbību, atbrīvos to no birokrātiskām procedūrām.
Otrkārt. Saeimas sēdē otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Likumprojektam bija iesniegti 109 priekšlikumi. Lielu daļu no tiem bija iesniedzis partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Diemžēl laika trūkuma dēļ nav man iespējams komentēt šos priekšlikumus.
Treškārt. Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Likuma grozījumi nepieciešami, lai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas esošo kārtību pielāgotu situācijai, kāda būs pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas.
Latvijā jau kopš 1995.gada tiek īstenota pašvaldību finanšu izlīdzināšana, un 1998.gadā tika pieņemts likums „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis ir izlīdzināt pašvaldību kompetences īstenošanas iespējas un samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp pašvaldībām, lai sekmētu visas Latvijas teritorijas attīstību.
Saeimas sēdē izraisījās šā likumprojekta sakarā diskusijas par divām problēmām:
pirmkārt, par nepieciešamību veikt finanšu procentuālu sadalījumu starp divām pašvaldību grupām – deviņām republikas pilsētām un 109 novadiem,
otrkārt, par nepieciešamās kompensācijas apjomu tām četrām pašvaldību grupām, kuras reformas rezultātā zaudē ienākumus.
Par pirmo problēmu. „Pilsoniskā Savienība” atbalstīja deviņu republikas pilsētu gribu attīstīties. Šīs pilsētas ir ekonomiskie centri. Mēs uzskatām, ka laika gaitā tās ir saņēmušas pietiekoši – vairāk gan valsts investīciju, gan Eiropas Savienības finansējuma kā novadi, un tāpēc mēs atbalstījām šādu procentuālu sadalījumu: 53 procenti – 109 novadiem, un 47 procenti – lielajām pilsētām. To atbalstīja Saeimas vairākums.
Otrā problēma. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka turpināsies sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu par kompensācijas apjomu minētajām četrām pašvaldību grupām un ka tiks panākts kompromiss, jo likumprojektam būs vēl trešais lasījums.
Paldies par uzmanību, un veiksmīgu nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Laicāna kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamajai vārds Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien darbs ir noritējis ārkārtīgi raiti, un es vēlos teikt, ka neatkarīgi no tā, ar kuru no likumprojektiem mēs šodien strādātu, vai tie būtu grozījumi Satversmes tiesas likumā vai Nacionālās radio un televīzijas padomes regulējumā, vai Izglītības likumā, mums ir jāpatur vērā virsuzdevums, kāds ir politiķiem šajā laikā, proti, pieņemt tādus lēmumus un tādus risinājumus, kas ļautu mums iespējami ātrāk un sekmīgāk iziet no krīzes.
Un katru reizi, pieņemot lēmumu, būtu svarīgi sev atbildēt – vai šis konkrētais lēmums palīdzēs taupīt valsts līdzekļus, vai tas atbalsta strukturālas reformas un vai tas palīdz mums pēc iespējas ātrāk atrisināt sarežģīto ekonomisko situāciju? Un jāteic, ka vairāki lēmumi patiešām ļoti precīzi atbilst tam. Es vēlos pieskarties, piemēram, lēmumam par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaita samazināšanu, kas tiešām varētu optimizēt šo darbu un arī ievērojami ietaupīt līdzekļus, kuri nepieciešami gan atalgojumiem, gan citiem nodrošinājumiem. Labs piemērs ir arī grozījumi Satversmes tiesas likumā. Juridiskā komisija sagatavoja alternatīvu likumprojektu valdības piedāvātajam, un netiek atbalstīti nekāda veida atalgojumi vai sociālo garantiju vai citu labumu pieaugumi. Satversmes tiesa, protams, ir ļoti svarīgs tiesiskās kārtības ievērošanas posms, tomēr arī visām citām iestādēm ir jāievēro taupības režīms un, pieņemot politiskus lēmumus, ir ļoti rūpīgi jāvērtē, lai netiktu radīti kādi izdevumi papildus.
Ņemot vērā mūsu galveno uzdevumu, mēs arī ļoti aktīvi strādājam pie piedāvājumiem, gatavojot nākamā gada valsts budžetu. Un jāteic, ka var patiešām apbrīnot to, cik aktīvi tiek piedāvāti, mūsuprāt, ļoti maldīgi ceļi, tas ir, dažādi ierosinājumi paaugstināt nodokļus.
Tautas partija ir pārliecināta, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laiks ir pilnīgi nepiemērots nodokļu paaugstinājumiem un papildu slogu uzlikšanai iedzīvotājiem. Mūsuprāt, ir jādomā nevis par to, kā izvilkt vēl kādu miljonu no iedzīvotāju maciņiem, bet gan par alternatīvām. Un mēs esam ārkārtīgi gandarīti par to, ka arī Latvijas Bankas prezidents ir vienisprātis ar mums, ka krīzes laiks ir pilnīgi nepiemērots nodokļu paaugstinājumiem.
Ņemot vērā šo situāciju, Tautas partija meklē saprašanos arī ar koalīcijas partneriem, lai piedāvātu alternatīvas. Un šajā sakarā, lai novērstu domstarpības arī par nodokļiem, Tautas partijas pārstāvji jau šodien tiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem šeit, Saeimā, un mēs ļoti ceram, ka šīs tikšanās gaitā mums izdosies izskaidrot situāciju Latvijā, lai varētu rast pienācīgu izpratni gan par situāciju, kas neļauj mums šobrīd paaugstināt nodokļus, gan arī par iespējamiem citiem daudz elastīgākiem risinājumiem. Un, ja nu tā ir noticis, ka ir sniegti arī kādi pārsteidzīgi solījumi starptautiskajiem aizdevējiem, tad Latvijas politiķiem ir jādara pilnīgi viss, lai situāciju mainītu un padarītu to Latvijas valstij iespējami izdevīgāku, vienojoties par tālāko rīcību.
Šajā sakarā mēs arī esam sagatavojuši vairākus piedāvājumus. Kā zināms, mums ir plāns gan par strukturālām reformām, gan par administratīvo šķēršļu novēršanu, gan arī par iespējamo rīcību attiecībā uz to līdzekļu pārdali, kas ir Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Un ar šiem piedāvājumiem mēs esam gatavi iepazīstināt ne vien Starptautisko Valūtas fondu, bet arī koalīcijas partnerus, un tieši tādēļ pēc Tautas partijas iniciatīvas rīt notiks tikšanās ar Ministru prezidentu un „Jaunā laika” vadību, lai veicinātu izpratni par kopējiem risinājumiem, kas nav vērsti uz līdzekļu nesamērīgu samazinājumu svarīgākajām jomām, kas ir veselība, izglītība un drošība, un lai mēs neatgrieztos atkal un atkal pie jautājuma, kurā mums nav vienprātības, proti, pie nodokļu paaugstinājuma.
Tautas partija cer uz izpratni un darīs visu, lai risinājumi, kādus mēs piedāvājam, būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi iedzīvotājiem un sekmētu risinājumus, kas nepieciešami, lai izietu no krīzes pēc iespējas ātrāk.
Paldies par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies Vinetai Muižniecei no Tautas partijas frakcijas.
Nākamajam vārds politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti diezgan atturīgi vērtē ideju par sešgadnieku apmācību skolā. Ja valdībā un Saeimā pieņems attiecīgus grozījumus likumdošanā, nākamajā mācību gadā skolā būs jāsāk iet sešus gadus veciem bērniem. Taču tas līdzi nes veselu virkni neatbildētu jautājumu un problēmu, kurām pagaidām vēl neviens nepiedāvā risinājumu. Valsts izglītības satura centrs jau gandrīz pabeidzis darbu pie programmas projekta pirmklasnieku mācīšanai.
Es ļoti ceru, ka ministrijā ierēdņi ir sapratuši, ka sešgadīgu bērnu nevar tā vienkārši nosēdināt 1.klases solā un likt viņam mācīties visu to, ko mācās septiņgadīgi bērni. Būšot īsākas nodarbības, ko par mācību stundām nevarēšot saukt. Tajās ar rotaļu palīdzību mācīšot lasīt, rakstīt un skaitīt – atņemt un saskaitīt, skaitīt no viens līdz desmit. Dažu mācību priekšmetu apguve gan notikšot otrajā semestrī, lai bērns sāktu piemēroties mācībām 2.klasē. Tas savukārt liek domāt, ka jāmainās arī izglītības programmai pārējās klasēs. To apstiprina arī ministrija. Izmaiņas izglītības saturā būšot līdz pat 6.klasei. Un speciālisti paredzējuši tās izstrādāt vēl šogad. Bērni 7.klasē sākšot mācīties pēc līdzšinējās programmas.
Taču te rodas jautājums. Ja grozījumi likumdošanā vēl nav pieņemti, kāpēc ir jāizstrādā jauns izglītības saturs? Un ja nu grozījumus nepieņems? Tad izrādīsies, ka vesela komanda cilvēku vairāk nekā pusgadu ir strādājuši par velti un par to, protams, ir maksāta alga.
Mani interesē arī šāds jautājums – vai tiešām šajā laikā ir nepieciešami papildu izdevumi? Jo tie būs nepieciešami, lai apmācītu apmēram 2000 pedagogus strādāt pēc jaunas programmas, atbilstoši iekārtotu mācību telpas un nopirktu vajadzīgos mācību materiālus un inventāru. Izglītības programmas projekts paredz, ka pirmklasniekiem nevajadzēs mācīties, sēžot solā. Tādēļ programmu varēs apgūt arī bērnudārzos. Savukārt tad, ja pašvaldība nolems 1.klasi izvietot skolas telpās, būs jādomā, ko mainīt ar soliem un krēsliem piepildītajā telpā. Būs jānodrošina arī atpūtas stūrītis un jāizpilda virkne citu normatīvu, lai telpa būtu piemērota pirmklasnieku apmācībai. Tātad atkal būs izdevumi.
Vēl viena lieta. Ir taču bērni, kuriem šogad ir seši gadi, bet kuri skolas gaitas sāks tikai nākamgad, kā to paredz pašreizējā likumdošana. Vai arī viņi lasīšanu apgūs rotaļājoties? Vai varbūt viņi mācīsies pēc tagadējās 1.klases programmas? Amatpersonas atzīst, ka pagaidām par to vēl tiek domāts, taču tiek pieļauts, ka lauku skolās ar nelielu audzēkņu skaitu bērni varētu mācīties pēc vienota standarta. Izklausās pēc kārtējā haosa izglītības sistēmā.
Un vēl viens jautājums. Ko tas sešgadīgais bērns darīs pēc tam, kad viņam būs beigušās nodarbības? Teorētiski vecākiem vai kādai citai uzticības personai viņš no skolas ir jāaizved mājās, bet ko viņš tur viens pats darīs dienas vidū, ja mamma un tētis vēl strādā? Pagarinātās dienas grupas taču daudzviet līdzekļu taupības nolūkos ir likvidētas. Septiņgadīgam bērnam tādā ziņā var uzticēties mazliet vairāk. Tās ir tikai dažas no pārdomām, kas rodas mūsu frakcijā, analizējot informāciju par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Ministrija uz visiem jautājumiem pagaidām atbildes nespēj sniegt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēdz Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu jūs informēt par tiem jautājumiem, kuri ir izraisījuši sašutumu un bažas Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātos. Gribu vērst jūsu uzmanību uz šobrīd Saeimā izskatīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Veicot novadu reformu, saņēmām solījumus, ka tiks veidots jauns Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Tomēr šāds likums netika izstrādāts. Tā vietā tiek labots un pārveidots vecais likums, kurš ir pēc būtības pretrunā ar novadu reformas pamatnostādnēm. Tā, piemēram, saskaņā ar novadu reformu mērķis bija veidot pēc iespējas lielākus novadus, apvienojot nelielos pagastus. Bet realitāte ir tā, ka valsts finansiāli atbalsta mazos novadus. Šādā veidā pilsētas tiek nostādītas pret novadiem. Saskaņā ar novadu reformu Latvijā ir deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Atbilstoši šim likumprojektam, kas tika atbalstīts, tieši pilsētas Latgalē, tādas kā Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne, cietīs ievērojamus zaudējumus un kļūs par vienām no nabadzīgākajām reģionā. Vairāki mūsu frakcijas deputāti, to skaitā gan Karina Pētersone, gan Andris Bērziņš, bija iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kā šo problēmu risināt, – veikt līdzekļu sadali 50 uz 50 vai rezervēt 1 procentu, lai palīdzētu tām pašvaldībām, kurām ir vislielākais līdzekļu kritums sakarā ar šiem projektiem. Taču valdošā koalīcija šos risinājumus neatbalstīja, un tam var būt negatīva ietekme tieši uz vairāku Latgales pašvaldību tālāku attīstību.
Otrs jautājums, kas mani uztrauc, ir šobrīd izstrādātās strukturālās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē. LPP/LC frakcijas deputāti ir sagatavojuši pieprasījumu. Mēs uzskatām, ka reformas ir nepieciešamas, tomēr esam neizpratnē, kā šādu reformu stratēģija ietekmēs augstākās izglītības pieejamību, sistēmas ilgtspēju un konkurētspēju.
Vakar mūsu frakcijas deputāti tikās ar ekonomikas ministru Kampara kungu. Pēc tikšanās mums neradās pārliecība, ka izveidotā darba grupa, kurā Kampara kungs ir tikai kā moderators, kā viņš pats minēja, spēs paveikt uzticēto uzdevumu – augstākās izglītības reformas īstenošanu mūsu valstī. Arī mūsu frakcijas deputātiem ir konkrēti priekšlikumi, kā situāciju uzlabot, kā reformu veikt. Taču radās pamatots iespaids, ka darba grupa ir izveidota tā, ka tajā tiek pārstāvēts viens, tikai vienpusējs, viedoklis un citu rektoru viedoklis vērā netiek ņemts. Turklāt mēs uzskatām, ka ir arī pārkāpts Izglītības likuma 70.panta 5.punkts, kas noteic, ka ar šādām strukturālām reformām jānodarbojas Augstākās izglītības padomei, nevis ministram, kurš nav kompetents izglītības jautājumos un pats sevi ir nozīmējis par grupas vadītāju.
Pēc mūsu domām, šāds darbošanās veids ir izveidojis sašķeltu izglītības vidi. Un arī lielāko Latvijas augstskolu rektori ir izteikuši neuzticību šādas darba grupas izveidei. Un rodas bažas arī par to, vai augstākā izglītība vispār nākotnē varētu būt pieejama valsts reģionos.
Nav arī izprotams finansiālais pamatojums šādām reformām, jo netiek uzrādīti nekādi aprēķini par finansiālo ieguvumu. Nav arī aprēķinu, vai valsts spēs uzturēt šādu milzu monstru, kādu to piedāvā Latvijas Universitātes megaprojekts. Mūsu frakcija iesniedza pieprasījumu, lai visi šie jautājumi tiktu apskatīti un tiktu veikta pamatīga augstākās izglītības reformas izvērtēšana.
Nobeigumā gribu pievērsties jautājumam, kurš ir izraisījis milzu satraukumu sabiedrībā un par kuru nupat jau arī citi deputāti, kas šodien pauda savu frakciju viedokļus, izteica bažas. Proti, gribu runāt par Ministru kabineta pieņemto, manuprāt, līdz galam neizvērtēto lēmumu, ka bērniem jāuzsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Uzskatu, ka sabiedrība ir apzināti maldināta, sakot, ka šāds lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz ievāktajiem datiem, kuros ir teikts, ka lielākā sabiedrības daļa šādu lēmumu atbalstot. Pēc manām domām, tur nav nekāda pamatojuma, ne pētījuma, ne skaidra mērķa, kāpēc šādas pārmaiņas būtu nepieciešams veikt tagad, kad esam krīzes situācijā. Mūsu frakcija, LPP/LC, iestājas pret šādu nepārdomātu, nepamatotu un sabiedrībai neizskaidrotu lēmumu.
Nobeigumā gribas novēlēt visiem pedagogiem: tā kā šodien ir 1.oktobris un ļoti daudzās pašvaldībās svin Starptautisko pedagogu dienu, es pievienojos visiem sveicējiem šajā nozīmīgajā datumā. Novēlu pedagogiem būt izturīgiem, saprotošiem un palīdzēt arī bērniem šajā krīzes situācijā. Mēs no savas puses apsolām risināt dažādus jautājumus, kas skar tieši izglītības kvalitātes un pieejamības jautājumus.
Veiksmīgu nedēļas nogali! Paldies.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Jānim Dukšinskim.
Līdz ar to 1.oktobra pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!