Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 24.septembra sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes
darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Ainara
Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un
aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī
lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu
komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī
lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu
komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, un analoģisku
lūgumu ir izteicis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību.
Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Lasmaņa, Seiles,
Kursītes-Pakules un Aleksandrova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās „par”.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es jums atgādināšu:
laikā, kad mēs apspriedām grozījumus uzņēmumu ienākuma nodoklī, liela daļa no
jums teica, ka, protams, šos grozījumus varētu virzīt, bet tajā pašā laikā ir
jāpilnveido šī ziedošanas kārtība, kā arī jāpilnveido sabiedriskā labuma
organizācijas statuss. Un tāpēc mēs, daļa partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas deputātu un daļa no partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātiem, esam
izstrādājuši un iesnieguši likumprojektu, kura mērķis ir pilnveidot tiesisko
regulējumu kārtībai, kas noteic dāvināšanas, ziedošanas noteikumus un
ierobežojumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to meitas sabiedrībām,
tādējādi paredzot plašāku to loku, uz kuriem ir attiecināmi ierobežojumi, un
nosakot, kā jūs redzat, stingrākus nosacījumus, kurus ievērojot kapitālsabiedrība
ir tiesīga dāvināt, ziedot, kā arī paredzot Ministru kabineta piekrišanas
nepieciešamību ļoti lielu dāvinājumu, ziedojumu gadījumā.
Protams, mēs varam diskutēt, vai šīs summas būtu palielināmas vai
ne, taču es gribu teikt, ka šobrīd spēkā esošajā regulējumā nav pietiekami
noteikti kritēriji, kurus ievērojot kapitālsabiedrības ir tiesīgas dāvināt vai
ziedot, un tāpēc likumprojektā ir paredzēts, ka dāvināt, ziedot minētās trīs
kapitālsabiedrību grupas drīkst tikai tad, ja iepriekšējā saimnieciskajā gadā tās
ir strādājušas ar peļņu, kopumā dāvināšanai, ziedošanai attiecīgajā
saimnieciskajā gadā atvēlot noteiktu naudas summu, proti, ne vairāk par 10 procentiem
no iepriekšējā saimnieciskā gada tīrās peļņas.
Godātie kolēģi! Protams, minēto priekšlikumu sakarā komisijā
varētu rasties vēl citi šā likuma uzlabojumi. Taču šodien, izmantojot iespēju, ka
man ir tiesības runāt par šiem grozījumiem, es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl
vienai lietai.
Diemžēl arī šo grozījumu pieņemšana nevarēs novērst tādus
gadījumus, ka kapitālsabiedrības ziedojumus, dāvinājumus slēps aiz citiem
darījumiem, piemēram, tā sauktajiem reklāmas pakalpojumu darījumiem.
Nesen publiski izskanēja informācija, ka vienas akciju – valsts
akciju – sabiedrības meitas uzņēmums noslēdzis reklāmas pakalpojumu līgumu ar
privātu sporta kompāniju par 500 tūkstošiem latu; ieskaitot pievienotās vērtības
nodokli, sanāk kopā vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Pamatojoties uz privātās sporta
kompānijas lūgumu sniegt tai (citēju) „finansiālu atbalstu”, akciju sabiedrības
meitas uzņēmuma valde ir pieņēmusi lēmumu, no vienas puses, par finansiāla atbalsta
piešķiršanu, taču, no otras puses, vienlaikus paredzējusi, ka šī palīdzība
izpaudīsies ļoti dāsna reklāmas pakalpojumu līguma noslēgšanā. Proti, sporta klubs
ar šo kompāniju ir vienojies, ka tā logo tikšot izvietots arēnās, kur notiek
spēles, un būšot uz sportistu formas tērpiem un suvenīriem, savukārt uzņēmums
varēšot pretendēt uz vairākiem desmitiem sezonas abonementu un prezentācijas
priekšmetiem. Valdībai uzņēmums ir skaidrojis, ka šis līgums neesot ziedojuma
līgums un ka tas neesot finansiāli atbalstījis sporta komandu.
Godātie kolēģi! Likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu
līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 14.pants paredz, ka dāvinājumi un
ziedojumi uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejami. Taču manis
pieminētajā gadījumā līgumslēdzēju puses ir paredzējušas, ka līguma saturs
netiek izpausts trešajām personām, jo šāda publicitāte varot kaitēt uzņēmuma
tēlam un ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju.
Es gribu uzsvērt, ka saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu darbība,
kura ir vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu,
un līdz ar to šāds darījums nav spēkā.
Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo grozījumu likumprojektu. Tas
tikai apliecinās to, ka jūs vēlaties nodrošināt spēkā esošā likuma 1.pantā
noteikto mērķi – panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi, tostarp
kapitālsabiedrību līdzekļi un manta, tiktu izmantoti likumīgi un atbilstoši
iedzīvotāju interesēm, lai novērstu to izšķērdēšanu un nelietderīgu
izmantošanu, kā arī lai ierobežotu valsts amatpersonu korupciju.
Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un ceru uz
jūsu lielu atbalstu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies Čepānes kundzei. Es aicinu ievērot
reglamentā noteikto laiku.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi,
ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Lasmaņa, Seiles,
Kursītes-Pakules un Aleksandrova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva
atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Pilsonības
likuma izpildes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Saeimas
deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu
Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 4. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ainara Baštika apstiprināšanu par
Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās
Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas
(Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas
vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša
atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša
ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības
sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par vienu iespējamu grozījumu
šodienas sēdes darba kārtībā, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tagad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts
tiek skatīts steidzamības kārtā. Mēs šo likumprojektu izskatījām komisijas sēdē
vakar – 23.septembrī, un likumprojekta izskatīšana ieilga… tā bija ļoti gara –
gandrīz divas stundas. Piedalījās arī daudzas ieinteresētās puses, tika
pārstāvēta arī Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija, un mēs izdiskutējām
visus desmit saņemtos priekšlikumus, faktiski arī ar dažiem komisijas priekšlikumiem
papildinājām šo projektu, un pārsvarā tie visi ir atbalstīti. Izskatīsim tagad šos
priekšlikumus likumprojekta pantu secībā.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas skar to
personu loku, kas ir tiesīgas saņemt ziedojumus, par kuriem tiek piemērota atlaide.
Šis loks tiek papildināts ar valsts kapitālsabiedrībām, kuras pilda „Kultūras
ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas”. Šeit ir runa par kultūras
institūcijām, kuras darbojas divos dažādos veidos. Daļa no tām ir valsts budžeta
iestādes, tādas kā muzeji vai bibliotēkas, un otra daļa ir valsts
kapitālsabiedrības. Tās ir pārsvarā koncertorganizācijas un valsts dibināti
teātri. Kā jau teicu, komisija diskutēja ļoti ilgi, bet šo priekšlikumu atbalstīja,
un šā priekšlikuma būtība skar arī 3. un 4.priekšlikumu.
Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. 2.priekšlikums arī ir komisijas formulēts. Tas tika
izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, jo šobrīd pret Latviju tiek
vērsta pārkāpumu procedūra, tāpēc ka mēs esam sašaurinājuši ziedojumu
saņēmēju loku, izslēgdami no tā Eiropas Savienībā dibinātas vai reģistrētas
biedrības un nodibinājumus. Mēs ar šo komisijas priekšlikumu mēģinājām labot šo
situāciju. Kaut gan regulējums vēl nav gatavs, par to runā pārejas noteikumi.
Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli un atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Kā jau teicu, 3. un 4.priekšlikums sasaucas ar pirmo.
Arī 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots. Tas ir
juridiskās tehnikas jautājums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 6.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. 7.priekšlikumu ir sagatavojis finanšu ministrs Einars
Repše. Komisija ir daļēji atbalstījusi gan 7., gan 8. – finanšu ministra
priekšlikumus un apvienojot noformulējusi tos komisijas 9.priekšlikumā. Tas skar šo
likuma grozījumu piemērošanas kārtību, attiecinot tos arī uz visiem tiem
ziedojumiem, kuri ir saņemti jau no gada sākuma.
Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli, atbalstot 9. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Pētersone. Un visbeidzot. 10.priekšlikumā atbildīgā komisija ir
noteikusi, ka valdībai… faktiski komisija mudina valdību izstrādāt regulējumu, lai
mēs varētu administrēt arī tos ziedojumus, kas ir novirzīti Eiropas Savienībā
dibinātām un reģistrētām biedrībām un nodibinājumiem, un tāpēc mēs ar šo
priekšlikumu pasakām, ka šis Eiropas Savienības ziedotāja statuss varēs tikt
piemērots, tikai sākot ar aiznākamo gadu.
Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu… (No zāles: „Nav dokumenta!”)
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Circenes kundze! Es nesapratu, vai
visiem deputātiem ir izdalīts šis likumprojekts? Dokumentu nodaļa apgalvo, ka visiem
ir izdalīts. Tātad meklējiet… Es saprotu, deputāti, ka jūs šajā brīdī varat
vainot tikai paši sevi vai savus palīgus. Jautājums: cik deputātiem šobrīd nav šā
likumprojekta? Es saprotu, ka tā nav četriem… pieciem… sešiem deputātiem. Ja
pārējiem visiem ir, tad acīmredzot mums ir jāturpina izskatīt šo likumprojektu.
Circenes kundze, lūdzu, runājiet komisijas vārdā!
I.Circene. Jā… Strādāsim ar dokumentu „Grozījumi Radio un
televīzijas likumā” (reģistrācijas Nr.1412/Lp9), kas ir atzīts par steidzamu.
1.priekšlikums – deputāta Kastēna priekšlikums, kuru komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es īsumā
izstāstīšu jums visiem, kuriem rūp Latvijas Radio liktenis, šā priekšlikuma
būtību.
Tātad priekšlikuma būtība ir sekojoša. Šobrīd pašreizējais
Radio un televīzijas likums nosaka, ka vienai raidorganizācijai – gan privātai, gan
valsts…. nē, tas vairāk attiecas uz privātajām… var būt ne vairāk kā trīs
programmas. Šobrīd Latvijas Radio 2.kanāls tiek nodots koncesijā. Tas nozīmē to, ka
teorētiski pastāv tāda iespēja, ka kāda radiostacija, kurai jau ir trīs kanāli,
iegūs koncesijas tiesības un rezultātā būs pārkāpts likums. Rezultātā tai būs
četras programmas, kuras varēs raidīt, un tas nozīmē, ka pastāv risks, ka kāds
konkurents, kurš varbūt būs zaudējis šajā cīņā par koncesiju, apstrīdēs
uzvarētāju.
Mana priekšlikuma būtība bija novērst šo situāciju un papildināt
šo likumprojektu ar vārdiem, ka vienai raidorganizācijai var būt trīs kanāli, kas,
protams, ir novecojusi norma, bet savulaik tam ir bijuši kaut kādi apsvērumi, kāpēc
tas tā ir bijis. Taču tas faktiski novērš situāciju, ka varētu tikt apstrīdētas
uzvarētāja tiesības iegūt koncesijā kanālu.
Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs nenokļūtu
nepatīkamā situācijā, jo galu galā šī radio nodošana koncesijā, kā jau agrāk
mums stāstīja komisijā, ir pilnīgi jauna, vēl nebijusi parādība, tāpēc mums būtu
jābūt ļoti uzmanīgiem, nododot veselu radio kanālu kādam tālāk to koncesijā.
Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Eiropeisks
lēmums!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kastēna kungs izklāstīja lietas būtību ļoti
skaidri un nepārprotami, un patiešām mums jābūt konsekventiem. Godīgi sakot, es
nebūt neesmu sajūsmā par šo ideju nodot vienu programmu – Latvijas Radio 2.programmu –
koncesijā. Skaidrs, ka tas ir tāds pagaidu pasākums ārkārtas situācijā, jo
vienkārši mēs no budžeta nevaram finansēt visa apjoma sabiedrisko apraidi Latvijas
Radio. Bet, ja jau mēs pieņemam lēmumu to darīt, tad attiecīgi arī jārīkojas. Jo,
strikti runājot, ja mēs neizdarām šos grozījumus, tad tās spēcīgākās
raidorganizācijas, kam patiešām ir pa spēkam uzturēt Latvijas Radio 2.programmu,
vienkārši nevarēs piedalīties šajā konkursā. Un arī komisijas sēdē es uzdevu
jautājumu kolēģiem, kas neatbalstīja šo priekšlikumu, – kāpēc? Es nedzirdēju
nevienu argumentu, kāpēc šis grozījums būtu slikts. Un arī tagad, apspriežot to
Saeimas sēdē, es pagaidām neredzu nevienu, kas izklāstītu kaut kādus pretargumentus.
Tāpēc, protams, rodas visādas aizdomas un domas: bet kāpēc tik loģisku un
vienkāršu priekšlikumu kolēģi negrib atbalstīt?
Es aicinu tos, kas ir „pret” šo priekšlikumu, nākt šeit un
izklāstīt savus argumentus. Var būt, ka mēs kļūdījāmies, var būt, ka patiešām
šis ir slikts priekšlikums. Bet nekādu argumentu „pret” nebija.
Es aicinu jūs atbalstīt šo visai loģisko un būtībā tehnisko
grozījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Jā, es vēlos komisijas vārdā papildināt. Tiešām mums
komisijā notika debates, un komisija piedāvāja arī šo priekšlikumu, redakcionāli
nedaudz uzlabojusi tā tekstu, – ka šajā skaitā netiktu iekļauta programma, kuras
veidošana un sākotnējā izplatīšana attiecīgajai raidorganizācijai tiek nodota
koncesijā. Taču šāda redakcija netika atbalstīta. Un, ja mums paliek tagad šis
priekšlikums, tad var būt dažādas interpretācijas tam, vai šī koncesijā nodotā
programma ir veidota no jauna vai nodota koncesijā; tas netiek precizēts. Un līdz ar to
esošajā redakcijā priekšlikums netika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kastēna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 34, atturas – 18.
Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
2. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 3. – deputāta Kastēna priekšlikums. Tas tika daļēji
atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā -,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Circene. 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 6. – deputāta Kastēna priekšlikums. Tas netika
atbalstīts, taču šī daļa – 15.panta astotā daļa – tika papildināta ar Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu – 7.priekšlikumu -, kurš tika atbalstīts. (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizs lēmums!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 8. – deputāta Kastēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts jau izskatītajā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 9. – deputāta Kastēna priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Runājot par šo 9.priekšlikumu, patiesību sakot,
ir jārunā vienlaikus par 9., 10. un 13.priekšlikumu. Un tā jau mums laikam ir kļuvusi
par juridiskās tehnikas normu, ka likumprojekts, kas tiek atvērts ar vienu mērķi un
tiek skatīts steidzamības kārtā, tiek papildināts uz otro lasījumu ar jaunām,
novatoriskām idejām. Tur nu nebūtu ko iebilst.
Protams, ja jau tā pierasts, tad strādāsim un pie reizes šajā
likumā tiksim galā arī ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un, kā tas ir
parasts, diženi prāti bieži vien domā līdzīgi, un šeit gan deputāte Rugāte, gan
deputāts Kastēns ir iesnieguši identiskus priekšlikumus par pieciem šīs padomes
locekļiem. Un tad paliek vēl jautājums: ko darīt ar sesto, lieko? Un šeit nu
deputāte Rugāte ir spoži, atbilstoši savai augstajai juridiskajai kvalifikācijai
atrisinājusi šo jautājumu: sesto, lieko… vajag tikt no viņa vaļā izlozes
kārtībā.
Es pārskatīju sev zināmo citu valstu pieredzi, bet līdz tik augstam
juridiskās domas lidojumam neviens vēl nav ticis, ka parlamenta ievēlētu padomes
locekli varētu… ka no viņa varētu atbrīvoties lozējot. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Šajā priekšlikumā tas nav, Kārli!”)
Jā… Un, kā es jau sacīju, 9. un 10.priekšlikums ir cieši
saistīts ar 13. …
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli, Šadurska kungs!
K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Ja mēs piekrītam 9. un
10.priekšlikumam, tad mums ir jābūt arī skaidrai bildei, kā atrisināt šo
jautājumu.
Un šeit nu ir divi ceļi: viens ir sekot Preču un pakalpojumu
loteriju likumam, taču tādā gadījumā mums ir jāsaņem no Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijas loterijas atļauja, lai mēs varētu pievienot loterijas
atļaujas numuru. Vai arī, tā kā šajā loterijā, pēc iesniedzējas viedokļa,
nepiedalās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietniece, tad, piemēram, Kleckina
kungs…
Sēdes vadītājs. Bet tie ir pārejas noteikumi, Šadurska kungs!
Atgriezīsimies pie 9. un 10.priekšlikuma. Runāsim tātad par NRTP locekļu skaitu. Kad
mēs nonāksim līdz 13.priekšlikumam, tad mēs, protams, labprāt uzklausīsim jūsu
pārdomas par 13.priekšlikumu.
K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Priekšsēdētājam ir pilnīga
taisnība, un viņa aizrādījums man, ka es nerunāju par tēmu, ir pareizs, tāpēc es
pārtraucu savu runu šajā punktā, un droši vien mums vajadzētu grozīt šo Kārtības
ruļļa normu un lozējot no dažām normām atbrīvoties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātā Saeima! Godātais priekšsēdētāja kungs un
Prezidija locekļi!
Es vēlos paskaidrot Saeimas kolēģiem, kāda bija situācija
komisijā, kad skatījām šo manu priekšlikumu un Kastēna kunga priekšlikumu, kas abi
ir identiski. Pirmām kārtām šis priekšlikums ir radies tādēļ, ka Nacionālā radio
un televīzijas padome jau labu laiku strādā nepilnā sastāvā. Un tas ir skaidrs
likuma pārkāpums, ko viņi dara. Tad, ja mēs viņus deleģējam, tad mums arī
jāpaskatās, kāda ir viņu darbība un vai tā ir pietiekami likumiska. Un tādēļ mēs
arī aicinājām par šo jautājumu lemt komisijai.
Komisija šo jautājumu vēlējās izdebatēt frakcijās un tad atnest
šo politisko lēmumu – tāds bija Circenes kundzes priekšlikums. Taču vienlaikus, tā
kā man bija arī pārejas noteikumi iesniegti – un tie varbūt nebija sevišķi
veiksmīgi -, tad, Juridiskajam birojam piedāvājot citu risinājumu, mēs, debatējot
pēc būtības, pēc sarunas būtības, tam arī piekritām, ka viņi gatavo redakciju,
kura šobrīd tabulā nav iekļauta, jo šis priekšlikums netika atbalstīts komisijas
sēdē.
Ja ir runa par lietas būtību un par 9. un 10.priekšlikumu, tad
kolēģiem vēlos darīt zināmu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome uzrauga
simts raidorganizācijas. Un ir piecas apakškomisijas, nozaru apakškomisijas, kurās
strādā padomes locekļi. Viena nozares apakškomisija aptver 28 komerctelevīzijas. Ir
46 komercradio, kurus pārrauga otra nozares apakškomisija. Latvijā ir 42 kabeļi, kurus
pārrauga trešais kolēģis, kas ir šajā padomē. Un arī sabiedrisko radio un
sabiedrisko televīziju pārrauga viens no kolēģiem.
Ja ir runa par funkciju optimizāciju šajā brīdī, pašlaik, tad
jāteic, ka gan no finansiālā viedokļa, gan arī no šīs uzraudzības viedokļa,
patiesi, pieciem cilvēkiem ir pietiekami liels darba apjoms, lai viņi pildītu savus
pienākumus un uzdevumus. Un tātad gan pēc satura, gan arī pēc funkciju finansiālā
nodrošinājuma šis brīdis ir īstais, lai mēs varētu optimizēt Nacionālās radio un
televīzijas padomes darbu. Šāds ir bijis mērķis, iesniedzot priekšlikumu, un cita
mērķa man nav bijis.
Lūdzu, atbalstiet vai nu šo Kastēna kunga, vai arī manu
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Circene.
I.Circene. Komisijas vārdā vēlētos piebilst, ka tiešām šie
priekšlikumi – gan Kastēna kunga, gan Rugātes kundzes priekšlikums – ir vienādi, ir
identiski. Mēs komisijā nolēmām, ka izdiskutēsim frakcijās šo jautājumu. Un
komisijā pārstāvēto frakciju deputātu viedokļi lielākoties bija vienādi: tas nav
steidzamības kārtībā skatāms jautājums. Pašreiz šis likums ir atvērts saistībā
ar to, ka tiek piemērota koncesija. Un arī Publiskās un privātās partnerības
likums… Un sakarā arī ar to, ka tiek izstrādāts jaunais Elektronisko mediju likums,
kurā ir pilnīgi citi principi, pēc kādiem tiek pārstāvēta sabiedrība, frakcijas…
lielākā daļa frakciju bija pieņēmušas lēmumu, ka steidzamības kārtībā šis
jautājums nav skatāms.
Tā ka šodien mēs neatbalstām šo samazinājumu no deviņiem uz
pieciem padomes locekļiem nevis tāpēc, ka mēs negribētu kaut ko samazināt,
ierobežot vai pārveidot, bet gan tāpēc, ka tas nav steidzamības kārtā lemjams
jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Mums jebkurā gadījumā šā priekšlikuma liktenis ir jāizšķir
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Kastēna priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 3. Priekšlikums
atbalstīts.
10.priekšlikums acīmredzot vairs nav balsojams, jo tas ir identisks.
Turpinām ar 11.priekšlikumu.
I.Circene. 11. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 12. – deputātes Rībenas kundzes priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 13. – deputātes Rugātes priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Vēlos darīt jums zināmu, ka es atsaucu šo
priekšlikumu. Un nedaudz paturpināšu par tiem nosacījumiem, kuri tika piedāvāti no
Juridiskā biroja puses. Šis priekšlikums par pārejas noteikumiem, kas tika izveidots,
ir atbalstāms. Tādēļ, ja mans priekšlikums tiek atsaukts… Taču Juridiskā biroja
priekšlikums tabulā nav iekļauts. Es esmu iesniegusi Saeimas Prezidijam lūgumu – atdot
komisijai atpakaļ šo likumprojektu, lai sagatavotu pārejas noteikumus un realizētu
Saeimas izteikto gribu, atbalstot 9. un 10.priekšlikumu, mainot Nacionālās radio un
televīzijas padomes locekļu skaitu, jo tikai tad likums būs pabeigts.
Es lūdzu balsot par šo manu priekšlikumu, bet savu 13.priekšlikumu
es atsaucu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies Rugātes kundzei.
Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 13. – deputātes Rugātes
priekšlikumu, par kuru mēs esam iesākuši debates. Debates jebkurā gadījumā ir
turpināmas, un debatēs var runāt visi, kuri debatēs ir pieteikušies. Taču šis
priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo Rugātes kundze šo priekšlikumu ir atsaukusi.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Bet nav taču jēgas debatēt!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nu tagad gan es nesaprotu, kā šis likums varēs
stāties spēkā (No zāles dep. J.Dobelis: „Bet runa ir par priekšlikumu!”)…
Jā, 13.priekšlikums ir atsaukts… 9. un 10. ir nobalsoti „par”. Tātad mums ir
seši dzīvi padomes locekļi, un es, godīgi sakot, nesaprotu, kā tikt vaļā no sestā,
liekā. Ja būtu Rugātes kundzes priekšlikums, tad es saprastu, ka nu… Tā kā nav
loterijas… es atvainojos, izlozes noteikumi nekur nav definēti, nu tad, piemēram, divi
padomes locekļi, kas nepiedalās šajā izlozē, Kleckina kungs un Bucenieces kundze,
sesto, lieko, nospēlēs kārtīs, piemēram, un viss kārtībā. Bet tagad situācija ir
absolūti neskaidra.
Un likums stāsies spēkā (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Nestāsies! Likumprojekts tiek atdots komisijai!”)… Ir piecas vietas pie galda,
un seši dzīvi cilvēki. Godātie kolēģi! Ja mēs esam šādi nobalsojuši un Rugātes
kundze ir diemžēl savu ģeniālo ideju atsaukusi, tad es domāju, ka mums nav citas
iespējas, kā vienkārši noraidīt šo likumprojektu un nodot to atpakaļ komisijai, lai
uztaisītu vismaz kopsakarīgu, viengabalainu versiju. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Viņš nesaprot neko!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antai Rugātei, otro reizi.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es neatbildēšu uz Šadurska kunga (No zāles:
„Rupjībām!”) elementārajām varbūt neizpratnēm, kādā veidā tas ir darāms.
Bet es gribu paskaidrot, ka Kārtības ruļļa 136.pants dod iespēju nodot komisijai
likumprojektu pārejas noteikumu sagatavošanai pirms trešā lasījuma, ko mēs šobrīd
arī darīsim.
Par to es informēju jūs, godātie kolēģi, ka esmu uzrakstījusi šo
priekšlikumu, un, tā kā jūs atbalstījāt 9. un 10.priekšlikumu, kura pārejas
noteikumi šobrīd jāprecizē, tad vēl es varētu gan, protams, paskaidrot, kas tad ir
tajā Juridiskā biroja sagatavotajā priekšlikumā, lai jums būtu lielāka… nu
nezinu… uzticēšanās varbūt. Jo šajā Juridiskā biroja sagatavotajā priekšlikumā
ir piedāvājums, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi turpina savu
darbu visi seši, kuri šobrīd ir pilntiesīgi un kuri ir darba attiecībās, līdz tam
brīdim, kamēr beidzas darba attiecības sestajam, bet pēc tam jauna locekļa
ievēlēšana notiek tikai tad, ja locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem. Šāds ir
Juridiskā biroja risinājuma piedāvājums, kas, šķiet, ir gan juridiski korekts, gan
attiecībā pret tiem, kas ir padomes locekļi, korekts. Tas ir saskaņots arī ar padomes
viedokli, jo arī padome atbalsta šādā veidā optimizēt savu darbu. Es neredzu
iemesla, kādēļ lai mēs debatētu par kādu manu neveiksmīgāku formulējumu, jo mums
ir jārunā par to, kādā veidā lieta tālāk virzāma un kā tā lieta ir pabeidzama.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Par ko viņš runās, ja priekšlikuma nav?”)
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Rugātes kundzes priekšlikums šķiet loģisks,
bet tur ir arī savi zemūdens akmeņi. Un es gribu atgādināt, ka mēs esam
piešķīruši šim likumprojektam steidzamību. Kāpēc? Tāpēc, ka tā likumiskā
bāze, koncesija, ir jāveido pēc iespējas ātrāk, jo runa ir par to, ka mēs budžetā
vairs neparedzēsim finansējumu Latvijas Radio 2.programmai, sākot ar 1.janvāri. Un,
lai tā tas būtu, patiešām ir steidzīgi jāizsludina konkurss; prasības ir diezgan
augstas, runa ir par diezgan lielām summām. Un, ja mēs tagad atliksim šo grozījumu
galīgo pieņemšanu, tad šī koncesija būs apdraudēta.
Mēs jau, kā saka, daudz ko sabojājām, nepieņemot Kastēna kunga
priekšlikumu, bet… nu, kā saka, dzīve rādīs… Es domāju, ka arī bez pārejas
noteikumiem principā šo likumprojektu var pieņemt. Un vajadzības gadījumā mēs varam
diezgan ātri atvērt šo likumu no jauna un to visu pieņemt steidzamības kārtā, ja ir
runa tikai par pārejas noteikumiem. Tas neprasīs daudz laika.
Tā ka es aicinu jūs padomāt arī par alternatīvu, neatdot šo
likumprojektu komisijai, pieņemt to galīgajā lasījumā un vienlaicīgi padomāt par
pārejas noteikumiem, kur ir dažādi risinājumi iespējami.
Es uzskatu, ka tas nebūs pretrunā ar Kārtības rulli. Nu, var būt,
ka zinātāji var kaut ko citu teikt, bet, manā skatījumā, viss ir juridiskā ziņā
pietiekami korekti.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Par ko viņa runās? Jārunā par priekšlikumu, bet
priekšlikuma nav!”)
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šāds likumprojekts ir jāatdod atpakaļ
komisijai, jo tas ir skaidrs likumdošanas brāķis…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvietes kundze, mēs runājam par
13.priekšlikumu. Pēc tam Saeimas kārtības ruļļa 136.panta kārtībā viens deputāts
var runāt „par”, viens – „pret” priekšlikuma nodošanu atpakaļ komisijai.
Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu.
I.Druviete. Klausos, priekšsēdētāja kungs!
Tā kā 13.priekšlikumā ir paredzēti nereāli pārejas noteikumi (No
zāles: „Tas jau ir noņemts!”), es uzskatu, ka šis priekšlikums, protams, nav
apspriežams, bet… Acīmredzot, tomēr pārkāpjot Kārtības rulli, es aģitēju par
likumprojekta izskatīšanas pārtraukšanu, tāpēc ka pašreizējā variantā tajā ir,
manuprāt, pat divas nepieņemamas lietas par koncesiju…
Sēdes vadītājs. Jūs pareizi atzīmējāt, ka jūs pārkāpjat
Kārtības rulli. Druvietes kundze, esiet, lūdzu, korekta pret mūsu reglamentu un pret
kolēģiem.
I.Druviete. Paldies, būšu korekta. Bet jūs visi sapratāt, ko es
gribēju teikt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Tikai par trīspadsmito! Citādi es iešu runāt!”) Bet, lūdzu,
runājiet par 13.priekšlikumu.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Un galvenokārt vēršos pie jums, godājamais
priekšsēdētāj Daudzes kungs! Apspriežot šo priekšlikumu – 13.priekšlikumu -, mēs
redzam, ka pilnīgi pareizs bija Šadurska kunga viedoklis, ka šīs normas, sākot no
5.priekšlikuma, līdz šim bija jāvērtē kopsakarā, sistēmiski. Tas ir tieši tāpat
kā tad, ja… Ja jūs operējat, piemēram, kādam galvu, jūs nevarat domāt, kas notiks
ar kāju. Ja šajā gadījumā tik primitīvi nodalām vienu un otru priekšlikumu… Ja
mēs nobalsojam, ka paliek pieci padomes locekļi, neredzot tālāk, kas un kādā veidā
notiek, ja likums stājas spēkā… to, kā šo normu nodrošināt… Es domāju, ka,
neskatoties uz šo lietu kopumā, mēs nevaram apspriest vienu vai otru likumu.
Es, protams, šo priekšlikumu neatbalstu, kaut arī citu valstu
praksē patiešām atsevišķos gadījumos, runājot pat par augstu tiesnešu amatu
ieņemšanu, pastāv lozēšana.
Atcerieties, mana bijusī kolēģe Ušackas kundze mums tika deleģēta
un arī guva nepieciešamo starptautisko atbalstu vienā ļoti augsti stāvošā tiesu
institūcijā. Un tajā laikā tur viņu starpā, to tiesnešu starpā, kuri bija guvuši
atbalstu, notika lozēšana. Viens bija uz trijiem gadiem, viens – uz septiņiem gadiem,
un viens – uz ilgāku laiku… Tas var būt pats par sevi, jo… Redziet, pašreizējā
redakcijā pārejas noteikumos jau arī šāda lieta ir paredzēta. Es tagad atnācu uz
tribīni tikai tāpēc, ka gribēju jums pateikt, ka atraut dažkārt vienu priekšlikumu
no otra un pārtraukt runātāju tāpēc, ka viņš nerunā par attiecīgo priekšlikumu,
manuprāt, nebūtu pareizi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Čepānes kundze, Saeimas kārtības rullis aizliedz
apspriest sēdes vadītāja rīcību. Ja jums ir kādas pretenzijas, jūs varat tās
rakstiski iesniegt saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.
Debates beidzam. Circenes kundze – komisijas vārdā.
I.Circene. Jā. Tā kā mēs esam nobalsojuši, atbalstījuši 9. un
10.priekšlikumu, bet 13. ir atsaukts, jo rodas juridiskas pretrunas, un, tā kā nav
trešā lasījuma, kur, kā Rugātes kundze te piedāvāja, mēs varētu skatīt viņas
priekšlikumu, attiecībā uz kuru arī viņa pati atzīst, ka tas tā nav, tad es lūdzu
atdot likumprojektu atpakaļ komisijai, jo šis jautājums tiešām ir steidzamības
kārtā jālemj, un līdz ar to mēs likumprojektu precizētu.
Sēdes vadītājs. Jā. Paldies Circenes kundzei!
Godātie kolēģi! Tātad vēlreiz noskaidrosim, kurā vietā mēs esam
un ko mēs varam tagad darīt. Tātad 13.priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to faktiski
nav mehānisma, kādā veidā stājas spēkā mūsu iebalsotie Kastēna un Rugātes
kundzes priekšlikumi.
Tādējādi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, Kārtības ruļļa
136.pantu, mēs varam lemt par šā likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Par šo
priekšlikumu mums ir jālemj balsojot. Savukārt visi tie priekšlikumi, kurus mēs
šodien esam izskatījuši, paliek spēkā tajā redakcijā, kā šodien Saeima ir
lēmusi.
Tātad pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, pirms balsojuma par
likumprojektu otrajā, šajā gadījumā – galīgajā, lasījumā, mēs varam lemt par
likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodošanu atpakaļ atbildīgajai –
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu – komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1430/Lp9.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis. 9. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 11. …
Sēdes vadītājs. 11.priekšlikums ir 55.lappusē.
V.A.Krauklis. Jā, paldies…
Sēdes vadītājs. Trešā lapa no beigām…
V.A.Krauklis. Tātad 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 15. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Strādāsim ar likumprojektu Nr.1431/Lp9.
1. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos”” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4678B –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, kuru komisija ir
izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam, kas steidzamības gadījumā ir arī
galīgais lasījums. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas, kura ierosina samazināt akcīzes nodokļa apjomu cigaretēm. Bet,
tā kā šeit nav pārejas noteikumu par nākamā gada samazinājumu, komisija šādu
priekšlikumu nevarēja atbalstīt, jo nav izpētīta ietekme uz šāgada budžetu. Aicinu
atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
2. – deputātes Rugātes priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Es atvainojos Leiškalna kungam par to, ka viņam jāpārvietojas… (Dep.
K.Leiškalns no zāles: „Nekas, nekas! Salauzta kāja nav iemesls, lai nekalpotu
tautai.”)
Godātie kolēģi! Es gribu atsaukt savu priekšlikumu… Nē, es
atsaucu savu priekšlikumu. Gribēt jau var, bet var arī neizdarīt. Es atsaucu savu
priekšlikumu. Kādēļ? Tādēļ, ka Juridiskā biroja priekšlikums –
5.priekšlikums – izsaka manu domu, manis piedāvāto ideju, un tas ir varbūt arī
korektākā, pareizākā vietā.
Tāpēc es atbalstu 5.priekšlikumu, bet šo priekšlikumu atsaucu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.
K.Leiškalns. Paldies. Komisijas vārdā man šeit vairs nav ko
piebilst.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!
K.Leiškalns. Vai tad jābalso?
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Priekšlikums atsaukts. Līdz ar to
mums balsojums nav nepieciešams.
K.Leiškalns. Paldies.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī deputātes Rugātes priekšlikums –
4.priekšlikums -, kas ir par ievedamā alkohola apjoma samazinājumu uz Latvijas
robežas. Manuprāt, ja mēs to attiecinām uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad tas
neatbilst Eiropas direktīvai. Un attiecinājums uz sauszemes robežu, kā tas ir
gadījumā ar cigaretēm, šeit nav paredzēts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Vēlreiz atvainojos Leiškalna kungam.
Godātie kolēģi, arī šis mans priekšlikums ir jāatsauc, un es to
atsaucu. Bet vēlos paskaidrot, kāda ir situācija. Kādēļ šis priekšlikums radās?
Vairāk nekā miljons latu aiziet garām valsts kasei… desmitiem miljonu latu nodokļos,
un tā ir traģēdija, kas notiek uz robežas. Ļoti daudzos Latvijas rajonos, sākot ar
Alūksni, Balviem, Ludzu, Krāslavu, Daugavpili, ir šis rūpals – staigāšana pāri
robežai un alkohola ievešana, cik nu tas ir atļauts, un pēc tam tālāka
realizēšana, un tam visam ir ne tikai fiskāls vai finansiāls efekts, tam ir arī
morāli degradējošs efekts. Tādēļ tas, ko izdarīja igauņi… Es vēlos to darīt
zināmu, kādēļ Leiškalna kunga pieminētā pretruna ar Eiropas Savienības normām
diemžēl Latvijā ir kā smaga nasta attiecībā uz to, kas notiek ar alkohola ievešanu
pāri robežai. Igaunija pieņēma šādu… precīzi tieši tādus normatīvus, kādi ir
manā priekšlikumā, jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Līdz ar to uz viņiem
vairs neattiecas tās Eiropas Savienības regulas, direktīvas un visi pārējie
dokumenti, kuri prasa šo lietu neierobežot.
Tas ir atkarīgs no valsts spējas izskaidrot savu situāciju,
Leiškalna kungs, ja jūs man tagad sakāt, ka tas ir atkarīgs no katras valsts… Tas ir
atkarīgs no tā, kā to un kad…. Un noteiktā laikā tomēr arī cilvēku attieksme
mainās. Ja šis rūpals nav īsti atļauts, tad jau tas arī iet mazumā. Mums diemžēl
tas neiet mazumā. Un tā ir bēdu leja.
Lietuva ir realizējusi savas tiesības kā valsts un noteikusi, ka
pāri robežai ir vedams noteikts apjoms, proti, samazināts apjoms, un tikai tiem
pilsoņiem, kuri dzīvo pierobežas teritorijā. Tas ietilpst Eiropas Savienības
direktīvas ietvarā, un to viņi ir izdarījuši. Mēs neesam izdarījuši ne vienu, ne
otru. Tā ir mūsu bēdu leja! Tāpēc mums ir finansiāli zaudējumi, morāli
degradējošs faktors, un mēs to arī nevaram novērst.
Es esmu spiesta diemžēl atsaukt šo priekšlikumu, jo balsojums par
to pat ar vislabāko gribu diemžēl ir bezjēdzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Priekšlikums ir atsaukts.
Turpināsim ar 5.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Tātad par 4.priekšlikumu nav nekas piebilstams, jo tas ir atsaukts.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija to ir
atbalstījusi. Aicinu arī parlamenta deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Man atliek tikai aicināt atbalstīt likumprojektu otrajā un šoreiz
galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4784
– likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kas ir
atbildīgās komisijas priekšlikums un kas tika atbalstīts. Lūdzu arī jūs to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko
dokumentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās
kārtības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās
kārtības likumā”. Likuma būtība ir tāda, ka Uzņēmumu reģistrā pēc šā
grozījuma izdarīšanas būs iespēja likvidēt tos uzņēmumus, kas nav izgājuši
pārreģistrāciju atvieglotā formā, lai tie, varētu teikt, nekrātos Uzņēmumu
reģistrā.
Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma
spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Tutins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Deputāti! Pievērsīsimies
likumprojektam Nr.1419/Lp9. Likumprojekta būtība ir saistīta ar to, ka 2005.gadā
Latvija parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu – tā saukto Varšavas konvenciju.
Un tagad tiek veikti grozījumi attiecīgi šajā likumā, lai nodrošinātu Latvijai
iespēju ratificēt šo konvenciju.
Galvenais paredzētais grozījums ir šāds. Līdz šim
kredītiestādes sniedza informāciju par pagātnē notikušām darbībām, bet tagad
likumprojektā iekļauta arī norāde uz nākotni un paredzēta ne tikai noziegumu
apkarošana, bet arī dažādas darbības noziegumu novēršanai un pārtveršanai.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojekta
virzīšanu uz Saeimu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Kolēģi, aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 5.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””,
otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu šā likumprojekta otrajam lasījumam. Aicinu jūs
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Latvijas Banku”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Tā kā priekšlikumi netika saņemti, nosakām pēc
iespējas īsu termiņu, respektīvi, 29.septembri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli”” (Nr.1402/Lp9), otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
saņēmusi septiņus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2. – deputāta Ribakova priekšlikums. Komisija
neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Arī 4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Tāpat 5.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Arī 6.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijas
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” ar reģistrācijas numuru 1402/Lp9 otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 29.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz
2012.gadam”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
saņēma likumprojektu „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, ko
sagatavojusi valdība. Mūsu komisija ļoti rūpīgi izdebatēja šo likumprojektu kopīgi
ar Saeimas Juridisko biroju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem un ekspertiem
no Ministru kabineta. Mēs nonācām pie slēdziena, ka valdības piedāvātais
risinājums, kā pašvaldībām rīkoties šajā krīzes periodā, ir diezgan samocīts un
sarežģīts. Līdz ar to komisija uzņēmās iniciatīvu, jo uzskata, ka šos jautājumus
var risināt… ka daudz vienkāršāk, ātrāk un efektīvāk būtu skatīt katru
likumprojektu atsevišķi, skatīt, kas traucē pašvaldībām pildīt to funkcijas. Un
pamatā tas ir finanšu resursu nepietiekamības dēļ.
Viens no pirmajiem šāda veida likumprojektiem jau ir iekļauts
šodienas darba kārtībā, kurā būs runa par pašvaldību palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā.
Mēs nosūtījām šo savu viedokli arī Ministru prezidentam, Latvijas
Pašvaldību savienības priekšsēdim un atbildīgajam ministram Zalāna kungam. Vakar
saņēmām Ministru prezidenta Dombrovska atbildi uz to, ka, ja Saeima noraidīs šo
likumprojektu, tad Ministru kabinets attiecīgi strādās, lai radītu priekšlikumus
mūsu piedāvātajai tālākajai rīcībai, tātad nepieciešamajām izmaiņām
normatīvajos aktos, ko mēs uzskatām arī turpmāk par pareizu.
Tāpēc es lūdzu komisijas vārdā noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šoreiz
gribu atbalstīt valdošo koalīciju un to, ko Spurdziņa kungs teica. Arī es aicinu jūs
noraidīt šo likumprojektu.
Gribu gan teikt, ka Oskars Spurdziņš ļoti saudzīgi izteicās par
minēto likumprojektu, kas, pēc manām domām, ir visatļautības, Satversmes
neievērošanas un tiesiskā nihilisma visaugstākais kalngals.
Ja jūs uzmanīgi izlasāt šo ļoti lakonisko dokumentu, kas ir
sagatavots, tad tas pēc būtības pasaka divas lietas. Pirmā. Tas dod pilnīgu
„brīvlaišanas grāmatu” pašvaldībām: sak’, rīkojieties, pašvaldības, tā,
kā jums ienāk prātā! Likumi, Ministru kabineta noteikumi jums nav saistoši!
Otrā. Tas pasaka sekojošo: valdībai neinteresē, kas notiek valstī
un kas notiek pašvaldībās. Kādreiz saistošie noteikumi bija jāsaskaņo ar
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, turpretī tagad
piedāvātajā likumprojektā ir ierakstīts, ka pēc tam, kad saistošie noteikumi ir
stājušies spēkā, tie vienkārši informācijas pēc jāaizsūta uz attiecīgo
ministriju.
Un vēl trešā. Šis likumprojekts atkal netieši pasaka, ka Finanšu
ministrija var rīkoties: var skaitīt un var neskaitīt pašvaldībām naudu, jo vienmēr
būs atruna: „Bet jums, pašvaldības, taču ir tiesības pieņemt kādus saistošus
noteikumus!”
Godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir jānoraida, bet vajag
ļoti uzmanīgi paanalizēt to, kuri ir tie juristi, tie cilvēki, ierēdņi, kas šo
likumprojektu ir gatavojuši.
Ja es sākumā teicu, ka varētu uzslavēt šo likumprojektu par tā
lakonismu, par šiem sešiem pantiem, tad tagad man būtu priekšlikums: ja mēs turpinām
tādā pašā stilā, tad varētu izteikt šo likumprojektu vēl lakoniskāk, un tas
varētu skanēt apmēram tā: „Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi
pašvaldību teritorijā ir spēkā tik lielā mērā, cik lielā mērā tie nav pretrunā
ar pašvaldību pieņemtiem saistošiem noteikumiem, kuri ir publicēti vietējā avīzē
vai „Latvijas Vēstnesī”.” Tāda ir norma, kas izriet… tā ir būtība, kas ir
šajā likumā.
Godājamie kolēģi! Es tiešām esmu izbrīnīts par to, kā strādā
valdība šodien, un es aicinu visus balsot „pret” šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt, ka „Saskaņas
Centrs” no paša sākuma jau brīdināja jūs, deputātus, ka nedrīkst atbalstīt šo
likumprojektu. Bet jūs to pieņēmāt konceptuāli un nodevāt komisijai! Tā ir liela
problēma, ka jūs neklausāties citreiz labos padomos no opozīcijas.
Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es nedzirdēju no komisijas priekšsēdētāja nekādu uzrunu
Ministru kabinetam. Jums iesniedza produktu, kurš vispār neder nekam – neatbilst
Satversmei, cik es saprotu no Bērziņa runas, un vispār pašvaldībām nav saprotams.
Kas nesīs atbildību par to, ka, lai gan trīs četrus mēnešus ierēdņi strādāja pie
šā likumprojekta, to iesniedza parlamentam tādu, ka atbildīgā persona no ministrijas
atvainojās mums par to, ka mēs patērējam tik daudz laika ar šo likumprojektu? Es
domāju, ka tikai šā likumprojekta izskatīšana vien parlamentam izmaksās kādus
300-400 latus, tāpēc ka komisija strādāja, deputātiem par to maksāja un mēs šodien
par to runājam. Tā mēs neiziesim no krīzes, ja Dombrovskis parakstīs tādus
likumprojektus, kurus mēs noraidīsim pirmajā lasījumā. Un, es domāju, mūsu Sociālo
un darba lietu komisija arī citreiz iesniedz tādus priekšlikumus, par kuriem ir kauns.
Es domāju, ka ministrijām šajos grūtajos laikos vajag uzmanīgāk skatīties, ko tās
iesniedz parlamentam. Jābūt politiskajai atbildībai tām nozaru ministrijām, kuras
paraksta tādus likumprojektus.
Es aicinu komisiju lūgt pilnīgi pārtraukt visu to likumprojektu
izstrādi, kas skar sociālo sfēru. Es zinu, ka ar šo likumprojektu ir saistīti trīs
likumi, kuri skar sociālo sfēru: tie ir par sociālajiem dzīvokļiem, par dzīvokļu
piešķiršanu, ja ir tiesas spriedums, un par sociālajiem darbiniekiem. Vajag apturēt
visu to virzību. Visas funkcijas, kuras uzdotas šodien pašvaldībai, jāizpilda! Un, ja
pietrūkst finansējuma, vajag meklēt valsts finansējumu, lai palīdzētu trūcīgajām
pašvaldībām. Mēs runājam par sociālo sfēru un par tādiem laikiem, kad mums vajag
palīdzēt cilvēkiem.
Paldies par to, ka komisija noraidīja šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Spurdziņa kungs – komisijas vārdā.
O.Spurdziņš. Es gribu tikai īsi piebilst, ka… mēs sapratām, ka
valdība, izstrādādama šo likumprojektu, vadījās pēc Latvijas Pašvaldību
savienības pēdējā kongresa rezolūcijām un mēģināja rast risinājumu šiem
Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem. Taču tas varbūt nav izdevies pārāk
veiksmīgi, un tāpēc es lūdzu noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Es atvainojos… Vai deputāte Circene vēlas kaut ko par
procedūru teikt?
Balsosim par likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009.gada
līdz 2012.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 81, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4788 – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, otrais lasījums. Saņemti ir astoņpadsmit priekšlikumi.
1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
1.priekšlikums tātad atbalstīts.
I.Valers. 2. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Sēdes vadītājs. Desmitajā lappusē ir tieslietu ministra
priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Turpināsim ar 10.priekšlikumu.
I.Valers. 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Un pēdējais – 18. – arī tieslietu ministra priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.oktobris.
Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 4715 – likumprojekts
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Tas tiek skatīts vienlaikus ar
Kredītiestāžu likumu, par ko jau ziņoja Bērziņa kungs, un tas ir saistīts ar to,
lai nodrošinātu Varšavas konvencijas prasības, kas paredz noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas novēršanu… to, lai tās tiktu ietvertas Kriminālprocesa
likumā.
Ir piedāvāti vairāki grozījumi. Komisijā tie tika izskatīti un
atbalstīti pirmajam lasījumam.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Arī 5.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”,
otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labdien! Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”
(reģistrācijas Nr.1330/Lp9).
Pirms sākam darbu, es lūdzu jūs paņemt papildus sagatavoto lapu,
kas jums ir uz galda, saistībā ar 11.lappusi, ar 9.priekšlikumu.
1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 5. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 6. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Atbalstīts…
Sēdes vadītājs. Daļēji atbalstīts…
S.Šķesters. Jā, atvainojiet! Daļēji atbalstīts un iestrādāts
komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Tālāk es lūdzu paņemt šo 11.lappusi. Tātad 9. –
iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 10. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 11. – deputātu Golubova un Holostova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs nepiekrītam tam, ka par deklarētās
dzīvesvietas reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību
nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti ierosina
izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz valsts nodevu par deklarētās dzīvesvietas
reģistrāciju.
Esam pārliecināti, ka tāds pakalpojums kā dzīvesvietas
reģistrācija nevar kļūt par maksas pakalpojumu. Mēs uzskatām, ka tas ir apzināts
rekets no Ministru kabineta puses.
Vēl vairāk! Valsts nodevas ieviešana ir pretrunā ar likumprojekta
autoru sākotnējiem solījumiem. Līdz ar to es aicinu balsot „par” 11.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Var minēt ļoti daudz argumentu, kāpēc šī
doma noteikt nodevu par dzīvesvietas deklarēšanu ir slikta. Es minēšu ļoti
pragmatisku domu. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki patiešām deklarētos, jo, kā
mēs zinām, tagad ir ļoti daudz cilvēku, kas nedeklarējas tāpēc, ka tas viņiem ir
izdevīgi fiskālā ziņā, un tā tālāk.
Es domāju, ka pareiza politika ir veicināt deklarēšanos, taču šis
jauninājums novedīs pie tieši pretēja rezultāta. Tas palielinās to cilvēku skaitu,
kuri nedeklarējas, un rezultāts būs tāds, ka mēs zaudēsim daudz vairāk. Tā nav
pirmā reize, kad esošā koalīcija, mēģinādama ieņēmumus palielināt par ļoti mazu
summu, galu galā zaudē daudz lielākas summas. Nu neatkārtosim tādu nepareizu rīcību
vēlreiz!
Es aicinu jūs atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Šķesters.
S.Šķesters. Jā, cienījamie kolēģi! Bet ir tiešām daudz arī
gadījumu, ka cilvēki ir ieinteresēti deklarēties tur, kur nevajag, un tātad tomēr
šī norma – tieši otrādi! – attiektos uz šiem nelikumīgajiem deklarēšanās veidiem
un daudzi vienkārši to necenstos darīt, ja viņiem nebūtu šo līdzekļu.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Golubova un Holostova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 12. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. Tā, visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
1.oktobris.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Kurš oktobris? 1.oktobris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un
aizsardzību”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 1995.gada 26.aprīlī
Latvija parakstīja līgumu ar Kanādu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, un
tas veido līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītos jautājumos starp Latvijas
Republiku un Kanādu.
Godājamie kolēģi! Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004.gadā.
Iestāšanās līguma 6.10.pantā Latvija uzņēmās saistības pēc iestāšanās Eiropas
Savienībā sakārtot ar trešajām valstīm parakstītos līgumus atbilstoši acquis
communautaire prasībām, tas ir, sakārtot tos tā, lai visi tie principi, uz kuriem
ir bāzēta Eiropas Savienības ekonomika, tiktu iekļauti šajos līgumos.
Godājamie kolēģi! Tas ir izdarīts. Tas ir izdarīts! Ir notikušas
arī konsultācijas ar Kanādas valdību, un sagatavotais teksts ir papildinājumi, kuri
ir nepieciešami, lai tiktu realizēta tā norma, ar kuru mēs uzņēmāmies saistības,
iestājoties Eiropas Savienībā.
Ārlietu komisija likumprojektu ir vienbalsīgi atbalstījusi
skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī godājamos kolēģus izdarīt to –
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
30.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības
bankas Vienošanās līguma grozījumu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1416/Lp9.
Lietas būtība ir sekojoša. Latvija kopš 1992.gada ir Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības bankas dalībniece, un kā Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības bankas dalībniecei Latvijai ir 2,86 procenti pamatbalsu. 2009.gada
30.janvārī Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Pilnvarnieku valde
apstiprināja Rezolūciju, kura ir jāratificē visās dalībvalstīs, ar kuru tiek
mainīta pamatbalsu attiecība un ar kuru tiek veicināta balsstiesību stiprināšana
Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Rezultātā Latvija no 2,86
procentiem balsu pēc šīs reformas iegūs 500 pamatbalsis, kuru īpatsvars sastādīs
5,55 procentus no kopējā balsu skaita.
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi
šo dokumentu virzīšanai un skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Starptautiskās
Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
30.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pulkstenis rāda, ka mums būtu laiks doties
pārtraukumā, taču mums ir atlicis salīdzinoši maz neizskatītu darba kārtības
jautājumu. Turklāt Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu
turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tiek turpināta sēde, līdz būs
izskatīta visa darba kārtība.
Turpināsim ar darba kārtības 24.punktu – likumprojektu „Par
Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un
konfiskāciju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1418/Lp9. Minētais
dokuments ir Eiropas Padomes konvencija, kuru Latvija ir parakstījusi 2005.gada 16.maijā
un kura saīsināti tiešām tiek saukta par Varšavas konvenciju. Diemžēl bija
vajadzīgi četri gadi, lai precīzi saskaņotu Latvijas likumdošanu jeb atrastu tās
vietas, kuras Latvijas likumdošanā ir jāsaskaņo ar šo konvenciju. Tagad šis darbs ir
izdarīts.
Kā mēs dzirdējām iepriekš, arī mans kolēģis, Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Guntis Bērziņš ziņoja par vairākiem
dokumentiem, kas tiek grozīti tieši šīs konvencijas sakarā.
Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šīs konvencijas
ratificēšanu un aicina arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Padomes
konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
5.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi grozījumu
likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Atbildīgā komisija
rūpīgi izvērtēja valdības iesniegto likumprojektu un konstatēja, ka ir nepieciešams
citādāks reglamentējums valdības ierosinātajā 13.pantā, tāpēc piedāvā jūsu
izvērtēšanai un atbalstīšanai alternatīvu likumprojektu.
Es aicinu komisijas vārdā noraidīt valdības projektu un balsot
„par” komisijas alternatīvo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienītie kolēģi! Valdības iesniegtā likumprojekta būtība –
pagarināt 15 reizes šo termiņu, kurā pašvaldība meklē citu dzīvojamo telpu
cilvēkiem, ja bijis ugunsgrēks vai cita stihiska nelaime. Protams, es aicinu
neatbalstīt šo valdības likumprojektu.
Diemžēl arī alternatīvais likumprojekts paredz šā termiņa
pagarināšanu 15 reizes, bet šis termiņš ir iekļauts atsaucē uz likumu par
administratīvo procesu. Praktiski nekādas starpības starp Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu un komisijas izstrādāto likumprojektu nav, un es frakcijas vārdā aicinu
neatbalstīt nevienu no tiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav nekas piebilstams.
Es atgādinu, ka komisija ir noraidījusi Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu pirmajā lasījumā un izstrādājusi savu alternatīvo likumprojektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums
likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 82, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Vai Lagzdiņa kungs vēlas kaut ko vēl piebilst par komisijas
izstrādāto?
J.Lagzdiņš. Jā, es atkārtoti aicinu atbalstīt komisijas
izstrādāto alternatīvo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies deputātam Lagzdiņam.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un
kodoldrošību””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šoreiz Vides ministrija nav bijusi
pārāk rūpīga – tā ir iesniegusi likumprojektu, kura normas iekļauj sevī tādas
normas, kas faktiski jau ir citā likumprojektā paredzētas. Tāpēc komisijas vārdā
aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles:
„Neatbalstīt!”) Neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā noraidīts.
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Izskatāmie grozījumi ir izstrādāti Varšavas
konvencijas ratifikācijai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
savā 22.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dobelis. 22.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Grozījums izstrādāts ar nolūku pievienoties Varšavas konvencijai,
tās ratifikācijai.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija arī šo
likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Operatīvās
darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dobelis. 22.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 4799. Šobrīd smagsvara un lielgabarīta
transportlīdzekļiem pārvietoties ar vai bez kravas pa noteiktu maršrutu atļaujas
sagatavo un izsniedz akciju sabiedrība „Latvijas Valsts autoceļi”, pamatojoties uz
Ministru kabineta noteikumiem, bet saskaņā ar Valsts iekārtas pārvaldes likumu šādai
atļaujai ir jābūt noteiktai likumā.
Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir izstrādājusi grozījumus likumā „Par autoceļiem”, kur šādu atļauju
arī paredz un tālāk nosaka kārtību, kādā šī atļauja tiek sagatavota, izsniegta.
Un to nosaka Ministru kabinets.
Komisijas vārdā lūdzu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Lūdzu
balsošanas… Es atvainojos, vai deputāts Latkovskis…. Viņš nevēlas tomēr…
Tātad vēlreiz atgādinu, ka mēs balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā šis likumprojekts tiks
izskatīts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
28.septembris un izskatīšana – 1.oktobra sēdē.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
28.septembris un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 1.oktobrī. Deputāti
neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas darba kārtība ir
izskatīta.
Es informēju, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz
diviem deputātu jautājumiem. Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas
atbildes.
No satiksmes ministra Kaspara Gerharda saņemtā rakstiskā atbilde „Par
pasta pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem” jautājuma iesniedzējus apmierina,
tāpēc mutvārdu atbilde nav nepieciešama.
Savukārt iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei iesniegtais
jautājums, uz kuru arī ir saņemta rakstiska atbilde… Šī rakstiskā atbilde
pilnībā neapmierina jautājuma iesniedzējus, tāpēc viņi vēlas uzklausīt arī
ministri jautājumu un atbilžu sēdē, bet, ņemot vēra to, ka šodien ir Ministru
kabineta sēde par budžeta jautājumiem, iekšlietu ministre nevar attaisnotu iemeslu
dēļ ierasties uz Saeimas sēdi, tāpēc šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu jautājumu, ko ir iesnieguši
deputāti Pliners, Buzajevs, Sokolovskis, Buhvalovs un Mitrofanovs un kas adresēts
tieslietu ministram Marekam Segliņam, un jautājuma būtība ir redzama tā nosaukumā – „Par
naturalizācijas gaitu”. Jautājums tiks nodots tieslietu ministram Marekam
Segliņam.
Un tagad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu
reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, tikmēr vēlos mūsu visu vārdā sveikt
pusapaļā jubilejā mūsu kolēģi Karinu Pētersoni. (Aplausi.)
Un tagad paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās
pulksten 10.50.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm.
Kolēģi! Otrs paziņojums. Deputātu grupai sadarbībai ar Francijas
parlamentu sanāksme Dzeltenajā zālē būs pulksten 11.15.
Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.30.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pēc divām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
šodien pulksten 12.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde komisijas telpās pulksten 12.30, vakar noteiktajā laikā, jo ir ļoti daudzi, kas
piedalīsies šajā komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Valērijam
Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka tiem deputātiem, kuri
darbojas deputātu grupā sadarbībai ar Kubas parlamentu, notiks īsa sēde tūlīt pat –
Dzeltenajā zālē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis, Juris Dalbiņš, Uldis Ivars Grava, Aleksejs Holostovs, Sarmīte Ķikuste,
Liene Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 24.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 6.sēde
2009.gada 24.septembrī
Datums: 24.09.2009 09:10:59 bal001
Par – 58, pret – 14, atturas – 12. (Reģistr. – 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1438/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 24.09.2009 09:12:19 bal002
Slēgtais balsojums
Par – 76, pret – 4, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas (786/Lm9)
Datums: 24.09.2009 09:12:50 bal003
Par – 68, pret – 4, atturas – 4. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (787/Lm9)
Datums: 24.09.2009 09:13:29 bal004
Par – 77, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju (788/Lm9)
Datums: 24.09.2009 09:14:02 bal005
Slēgtais balsojums
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (790/Lm9)
Datums: 24.09.2009 09:14:31 bal006
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (791/Lm9)
Datums: 24.09.2009 09:20:12 bal007
Par – 75, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.09.2009 09:26:29 bal008
Par – 32, pret – 34, atturas – 18. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 09:27:00 bal009
Par – 19, pret – 51, atturas – 11. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 09:27:45 bal010
Par – 26, pret – 50, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 09:36:35 bal011
Par – 58, pret – 18, atturas – 3. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 09:50:01 bal012
Par – 86, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 09:52:51 bal013
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1430/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.09.2009 09:54:03 bal014
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.09.2009 09:55:23 bal015
Par – 21, pret – 50, atturas – 2. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””(1410/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:01:19 bal016
Par – 61, pret – 21, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.09.2009 10:02:16 bal017
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (1199/Lp9), 3.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:03:23 bal018
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1411/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:05:22 bal019
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1419/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:06:13 bal020
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:07:21 bal021
Par – 20, pret – 57, atturas – 2. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1402/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:08:25 bal022
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1402/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:16:10 bal023
Par – 6, pret – 81, atturas – 1. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam (1408/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:18:48 bal024
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1331/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:20:00 bal025
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1421/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:24:44 bal026
Par – 30, pret – 45, atturas – 2. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11 “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (1330/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:25:21 bal027
Par – 54, pret – 20, atturas – 6. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1330/Lp9), 2.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:27:17 bal028
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (1415/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:29:09 bal029
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu (1416/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:31:17 bal030
Par – 76, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi ieg?tu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1418/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:34:09 bal031
Par – 4, pret – 82, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1401/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:34:52 bal032
Par – 80, pret – 7, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:36:07 bal033
Par – 7, pret – 75, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1204/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:37:13 bal034
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi ieg?tu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1422/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:38:08 bal035
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Operatīvās darbības likumā (1420/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:40:01 bal036
Par – 80, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 1.lasījums
Datums: 24.09.2009 10:40:31 bal037
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 24.septembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, jo tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles kā ik ceturtdienu skan „Frakciju viedokļi”.
Pirmā šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Lai gan sēde bija samērā īsa, Saeima šodien ir pieņēmusi divus būtiskus grozījumus divos… divus grozījumus divos būtiskos zemes reformas likumos. Saeima ir nākusi pretī personām, kas izteikušas vēlēšanos privatizēt zemi, bet pašreizējā ekonomiskajā situācijā, trūkstot naudas līdzekļiem, nav varējušas iemērīt šo zemi un segt citus izdevumus. Likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” līdz šim bija paredzēts: ja līgums par zemes izpirkšanu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku. Un turpmākā zemes atsavināšana notiek jau par naudu. Šis termiņš tagad ir grozīts – no 2009.gada 30.decembra pārcelts uz 2010.gada 30.decembri.
Būtiski grozījumi tika izdarīti arī likumā, kas regulē valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas kārtību. Proti, šajā likumā ir paredzēts, ka zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā pēc personas pieprasījuma tagad paredz atlikto maksājumu. Un maksa par atlikto maksājumu ir 6 procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un latu daļas, procentu samaksu veicot latos, un norēķinu termiņš ir pat līdz desmit gadiem.
Treškārt, es saistībā ar zemes reformu gribu pieminēt vēl arī to, ka šodien komisijām tika nodoti ļoti, ļoti būtiski likumprojekti, proti, grozījumi likumā par zemes reformu lauku apvidos un par zemes reformu pilsētās, saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa pirms kāda laika savā spriedumā secināja, ka piespiedu noma 5 procentu apmērā par zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir pretrunā ar Satversmes 105.pantā nostiprinātajām īpašumtiesībām.
Un viens no pēdējiem, ko es gribu pieminēt, ir komisijām nodotais „Pilsoniskās Savienības” un atsevišķu „Jaunā laika” deputātu izstrādātais likumprojekts. Proti, Saeima akceptēja, ka komisijām tiek nodots likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Izstrādātā likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas paredz dāvināšanas, ziedošanas kārtību, noteikumus un ierobežojumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Tādējādi tiek paredzēts plašāks to subjektu loks, uz kuriem ir attiecināmi ierobežojumi, taupot valsts un pašvaldību līdzekļus, kā arī stingrāki nosacījumi, ar kādiem kapitālsabiedrība ir tiesīga dāvināt, ziedot; atsevišķos gadījumos tagad tiek paredzēta Ministru kabineta piekrišana lielu dāvinājumu jeb ziedojumu gadījumā.
Un tiešām pats pēdējais. Neskatoties uz to, ka pašvaldībām trūkst līdzekļu savu funkciju realizācijai, Saeima, manuprāt, pilnīgi pamatoti noraidīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto un valdības akceptēto likumprojektu, kas paredz, ka pašvaldībām līdz 2012.gadam vajag būtiski ierobežot savas funkcijas. Proti, šajā likumprojektā netika norādīts, kādas šīs funkcijas būtu, un faktiski likumprojekts bija konstruēts tādējādi, ka pašvaldībai būtībā bija tiesības ar saistošo noteikumu palīdzību grozīt Saeimas pieņemtos likumus un Ministru kabineta noteikumus.
Tas man būtu īsumā viss. Es par politisko situāciju šodien nerunāju, jo uzskatīju, ka daļai iedzīvotāju ir ļoti vērtīgi uzzināt arī šos grozījumus saimnieciskajos likumos.
Novēlu visiem jaukas brīvdienas!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos informēt jūs par to, ka „Saskaņas Centrs” izskatīšanai Saeimā piedāvās savu nākamā gada valsts budžeta likuma projektu. Mēs piedāvāsim principiāli jaunu budžetu, kas neparedzēs nodokļu palielināšanu, jo nodokļu slogs patlaban Latvijā ir tuvu maksimumam.
Mēs ierosināsim nodokļu pārdali. „Saskaņas Centra” priekšlikumi paredz atvieglot nodokļu nastu ražošanas uzņēmumiem, palielinot nodokļus ekskluzīvām lietām. Tāpat mēs piedāvāsim vēl vairāk samazināt ministriju skaitu, jo valsts pārvaldē joprojām ir neadekvāti tēriņi un joprojām visas ministrijas tērē vairāk, nekā tas ir nepieciešams.
Otrām kārtām – par likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Šodien šis likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Mēs nepiekrītam tam, ka par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Līdz ar to mēs, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti, ierosinājām izslēgt normu par valsts nodevu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju. Esam pārliecināti, ka tāds pakalpojums kā dzīvesvietas reģistrācija nevar kļūt par maksas pakalpojumu. Diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.
Un trešām kārtām. Ļoti apsveicami ir tas, ka tika noraidīts drakonisks un ļoti nekvalitatīvs likumprojekts „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Likumprojekta, kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.
Bez šaubām, šis likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētas funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai.
Es jau iepriekš brīdināju, ka šajā likumprojektā mēs redzam vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktas sociālas funkcijas, taupīt nevis uz birokrātu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju rēķina. Vēl vairāk! Šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu un vispār ir ļoti kaitīgs un bīstams.
Līdz ar to Saeimas vairākums šo likumprojektu noraidīja.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas viedokli šodien paudīs deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Savas frakcijas vārdā man jāteic, ka es esmu gandarīts par to, ka šodien Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Šie grozījumi paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās nodokli par 85 procentiem no tām summām, kuras ir ziedotas budžeta iestādēm. Tātad šī nodokļa atlaide attieksies arī uz ziedojumiem reģistrētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai iestādēm, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Nodokļa atlaide netiks piemērota, ja par ziedojuma mērķi tiks norādīta kāda persona vai uzņēmums, kas saistīts ar ziedojuma veicēju.
Tātad šie likuma grozījumi būtiski atvieglos nevalstisko organizāciju iespējas piesaistīt finansējumu savas darbības nodrošināšanai. Mēs patiesi ceram, ka šādā veidā tiks stiprināta sporta, kultūras un arī izglītības joma mūsu valstī.
Mēs šodien izskatījām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šo grozījumu būtība bija sakārtot likumu, lai varētu nodot koncesijā Latvijas Radio 2.programmu. Koncesija nozīmē to, ka sabiedriskā radio 2.kanāls nonāktu uz laiku kāda privāta investora rokās. Mums šeit izraisījās plašas debates šajā jautājumā. Beigās tika apstiprināti priekšlikumi, kas paredz to, ka Nacionālajā radio un televīzijas padomē tiek samazināts locekļu skaits, un, tā kā beigās gandrīz vai sanāca tā, ka… faktiski sanāca, ka nav skaidrs, kā tas process notiks praktiski, šis likumprojekts tika nodots atpakaļ komisijai, un pie tā tiks vēl arī turpmāk piestrādāts.
Gribu pieskarties arī likumprojektam „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šo likumprojektu LPP/LC frakcija neatbalstīja. Likumprojekts bija ļoti lakonisks, to veidoja tikai seši panti. Nezinātājs varētu domāt, ka šis likumprojekts bija vērsts uz pašvaldību darba un iedzīvotāju dzīves uzlabošanu, bet mēs esam stingri pārliecināti, ka tie bija kārtējie maldi. Un, kā jau valstiski domājoša frakcija, mēs esam priecīgi, ka šo likumdošanas brāķi Saeima noraidīja. Acīmredzot arī valdošās partijas ir sapratušas, ka valdība šajā jautājumā par pašvaldībām nav bijusi pietiekami kompetenta. Un ko tad piedāvāja valdība, ierosinot pieņemt šo likumprojektu? Pats lielākais pārkāpums, pēc manām domām, bija pretruna ar Satversmes 64.pantu, kurā teikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai. Jaunais likumprojekts paredzēja, ka pašvaldības var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktā kārtībā un apmērā. Tātad pašvaldības varētu izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kādas funkcijas tās uzņemas pildīt un kādas ne. Šāds likums, ja tas tiktu pieņemts, radikāli grozītu Latvijā esošo likumdošanas procesu, jo tas dotu pašvaldībām tiesības atteikties pildīt funkcijas, kuras pildīt viņām ir uzlikts par pienākumu Satversmē, starptautiskajos līgumos vai likumos. Mēs uzskatām, ka piedāvātais likumprojekts ir vērtējams kā labs aizbildinājums tiem pašvaldību vadītājiem, kuri vai nu savas, vai valdības neizdarības dēļ nespēj pildīt pašvaldībām noteiktās funkcijas. Mēs arī turpmāk stingri iestāsimies par to, lai šādi ačgārni likumi netiktu pieņemti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Oskaram Kastēnam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Esiet sveicināti, dārgie radioklausītāji! Pirms komentēt šodienas sēdes rezultātus, es gribu pieskarties vakardienas diskusijai par sabiedrisko mediju likteni. Šī diskusija notika Ministru kabinetā pēc Ministru prezidenta iniciatīvas. Diskusijas tēma bija saistīta ar diviem jautājumiem. Pirmais bija jautājums, kā reformēt sabiedrisko mediju jomu. Un otrs – kur atrast līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu 2010.gadā. Apspriešanas rezultāts attiecībā uz līdzekļiem ir tāds: līdzekļu avots, lai saglabātu nākamgad Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu, nav atrasts. Un pašlaik trūkst apmēram trīs vai četru miljonu, lai nodrošinātu tādu pašu finansēšanas līmeni, kāds bija šogad.
Otrs diskusijas rezultāts attiecas uz reformu un ir tāds: reforma televīzijas un radio jomā ir atzīta par iespējamu un nepieciešamu. Tuvākajā laikā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana gan nenotiks, bet Saeimā tiks veidota speciāla darba grupa, kas nodarbosies ar jauna sabiedriskā medija koncepcijas izstrādāšanu. Šajā jaunajā medijā varētu tikt apvienota gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio, kā arī izveidota speciāla nodaļa, kura nodarbotos ar interneta pakalpojumiem.
Šodien Saeimas sēdē tika atbalstīts priekšlikums, kurš ir saistīts ar Latvijas Radio un ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Arī mūsu frakcija, PCTVL, balsoja par padomes locekļu skaita samazināšanu no deviņiem cilvēkiem, kā ir pašlaik, līdz pieciem cilvēkiem. Principā mēs esam arī par to, lai vispār likvidētu šo padomi, kura visus gadus kalpoja par papildu barotavu valdošo partiju cilvēkiem. Nevienu reizi mūsu partiju vai frakciju pārstāvis netika ievēlēts par šīs padomes locekli. Padomes funkcijas varētu tikt sadalītas starp citām institūcijām, un arī Saeimas komisijas varētu paņemt uz sevi daļu no šīm funkcijām.
Šodien Saeima atbalstīja arī nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kuri ziedo biedrībām vai valsts kultūras iestādēm, tādām kā, teiksim, teātris. No vienas puses, tas ir labs risinājums krīzes laikā, bet, no otras puses, mums ir pamatotas aizdomas, ka šis pagaidu risinājums varētu izraisīt ļoti nopietnas problēmas Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās, jo jau uzsākta pārkāpumu procedūra sakarā ar to, ka Latvijas uzņēmumi nevar ziedot tām biedrībām, tām reliģiskajām organizācijām, kuras ir izveidotas citās Eiropas Savienības valstīs. Ja šī problēma netiks atrisināta gada laikā, tad draud tiesas procesi un lieli zaudējumi.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Madaram Lasmanim. Lūdzu!
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien mēģināšu jums atspoguļot šīs sēdes aktuālākos jautājumus. Šodien sēdē izskatīja 34 likumprojektus. Mēģināšu uzsvērt četrus aktuālākos, ko mūsu frakcija uzskata par tādiem.
Pirmais, par ko runāšu, ir likumprojekts „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, kas Saeimā izraisīja diezgan daudz debašu un diskusiju. Pirmā būtiskā lieta ir tā, ka deputāti spēja vienoties par to, ka mediju reorganizācijas procesā Latvijas Radio 2.kanāls uz laiku ir jāiznomā vai jānodod koncesijā. Taču otrā jautājumā, proti, jautājumā par padomes locekļu skaitu, izvērsās plašas diskusijas, kuru rezultāts ir tas, ka atbalstīja likumprojektā normu, ka no esošajiem deviņiem padomes locekļiem mēs turpmāk pārejam uz pieciem padomes locekļiem. Taču, šo normu ieviešot, atklājās, ka likumprojektā nav atrunāts mehānisms, kā atbrīvot jau esošos locekļus, kuri šobrīd darbojas. Līdz ar to likumprojektu nodeva atpakaļ komisijām.
Otrs likumprojekts, par ko gribu jūs informēt, ir saistīts ar zemes reformas jautājumiem; tas ir saistīts ar diviem likumprojektiem – par privatizācijas procesa pabeigšanu un zemes reformu lauku apvidos. Šobrīd valstī ir tāda situācija, ka samērā liela sabiedrības daļa, respektīvi, zemes lietotāji, kas laukos lieto zemi, nav līdz galam spējuši to izpirkt. Mēs esam spēruši soli pretim un termiņu šīs zemes izpirkšanai esam pagarinājuši uz veselu gadu, respektīvi, līdz 2010.gada 31.augustam. Taču tas nenozīmē, ka zemes lietotājiem vajadzētu vilcināties. Diezgan sarežģītas un garas ir zemes uzmērīšanas procedūras, tāpēc es aicinu nekavēties un šīs procedūras nokārtot. Tas ir saistīts pārsvarā tikai ar tiem zemes lietotājiem, kuri jau ir izrādījuši interesi un iesnieguši Valsts zemes dienestā iesniegumu par vēlmi zemi izpirkt. Proti, ir runa par tiem, kuriem atlicis tikai veikt mērniecības darbus un norēķinus ar valsti par šo zemi. Tas attiecas arī uz norēķinu kārtību, respektīvi, saistīts ar to, ka cilvēku finansiālās iespējas ir ierobežotas. Latvijas Hipotēku un zemes banka ir radusi iespēju piedāvāt zemes izpirkumus uz nomaksu, respektīvi, uz termiņu līdz 10 gadiem. Proti, atkarībā no paša vēlmēm izpircējs izvēlas kādu termiņu, bet maksimālais termiņš ir 10 gadi. Līdz šim tiem, kas bija slēguši piecu gadu līgumus par izpirkumu, ir tiesības šos līgumus pārslēgt uz 10 gadiem, lai atvieglotu savu maksāšanas kārtību. Šie pagarinātie termiņi attiecas arī uz tām personām, kuras šobrīd zemi nevēlas izpirkt, bet plāno nomāt, taču nav noslēgušas nomas līgumus. Šis pagarinājums attiecas arī uz tām. Arī tām jāvēršas savās pašvaldībās un jānoslēdz ar valsts institūcijām nomas līgums par zemes lietošanu, jo pretējā gadījumā pēc šā termiņa beigām šo zemi vairs nevarēs lietot bez nomas maksas.
Trešais likumprojekts, ko es gribu uzsvērt. Iepriekšējie runātāji jau runāja par to, cik labi ir, ka valsts atkal turpinās atļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Tagad ir izvirzījies atkal jautājums par valsts kapitālsabiedrību un to meitas uzņēmumu ziedošanas iespējām, jo arī valsts kapitālsabiedrības diezgan naski izmanto šo iespēju. Līdz ar to tika sagatavots likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, kuru nodeva šodien komisijām izskatīšanai uz pirmo lasījumu. Minētais likumprojekts paredz, ka turpmāk lielie ziedojumi, kas izraisa diezgan lielu rezonansi sabiedrībā (un ik gadus tas diemžēl notiek), – ka tie turpmāk tiks veikti tikai ar Ministru kabineta akceptu, jo šobrīd finansiālās iespējas un valsts rocība ir tāda, kāda tā ir, un būtu normāli, ka pirms ziedojumu izsniegšanas Ministru kabinets būtu lietas kursā par to, ka šādi plāni kapitālsabiedrībām ir.
Otrām kārtām šie grozījumi padara stingrākus kritērijus tām kapitālsabiedrībām, kuras briest uz ziedojumiem (respektīvi, tās nevar būt strādājušas ar zaudējumiem pēdējos trīs gadus), kā arī ierobežo peļņas apmēru, kādu drīkst novirzīt ziedojumiem. Privātpersonām un juridiskajām personām, kas nav valsts kapitālsabiedrības, ir atļauts ziedot līdz 20 procentiem no savas peļņas, taču attiecībā uz šīm valsts kapitālsabiedrībām ir ierosinājums noteikt, ka tikai līdz 10 procentiem no savas peļņas tās var novirzīt šādiem mērķiem.
Un ceturtais likumprojekts, ko gribu akcentēt. Tas skar pārsvarā tos iedzīvotājus, kuri pēdējā laikā dodas uz ārzemēm un iegādājas akcīzes preces ārzemēs. Sakarā ar grozījumu Akcīzes nodokļa likumā turpmāk arī Latvijā tāpat kā Igaunijā nedrīkstēs ievest vairāk kā divas paciņas cigarešu no citām valstīm – gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no tā dēvētās trešās pasaules valstīm. Līdz šim ievestā viena bloka jeb desmit paciņu vietā tagad varēs ievest tikai divas paciņas.
Tas īsumā būtu viss par tām aktualitātēm, kas bija partijas „Jaunais laiks” frakcijā.
Paldies par uzmanību un veiksmīgu nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Madaram Lasmanim no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji! Arī es galvenokārt runāšu par tēmu, ko daļēji jau skārām šodien Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.
Jau dzirdējāt, ka vakar Ministru kabinetā tika pulcināti Saeimas frakciju pārstāvji, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji, eksperti, lai premjera vadībā runātu par sabiedrisko mediju nākotni. Pusotru stundu ritēja diskusija, kas saistīta ar lielu finansējuma samazināšanu Latvijas Radio un Latvijas televīzijai nākamajā gadā. No tā radies priekšlikums par tā saukto Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas optimizāciju vai apvienošanu – vienalga, kā to sauktu -, kas izraisījis lielas kaislības. Un, protams, tās ir pamatotas, jo jau ilgu laiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzija tiek turēti sasprindzinājumā – būs vai nebūs nauda tālākai normālai darbībai, un tas jau nav normāli. Un to, protams, uzsvēra Latvijas Radio vadītājs Kolāta kungs un Latvijas Televīzijas vadītājs Kota kungs. Manuprāt, – un to es pateicu arī premjeram un visiem, kas bija sanākuši, – ekonomiskās krīzes laikā veikt kardinālu sabiedrisko mediju reorganizāciju nav prāta darbs, jo sabiedriskie mediji tiek novājināti, bet to līdzdalība, sekmējot ekonomisko atdzimšanu, visu politisko procesu virzību valstī, ir ļoti, ļoti nozīmīga. Diemžēl vairums to, kas par notiekošo ir atbildīgi, nesaprot sabiedrisko mediju sūtību. Tāpēc finansējuma samazināšana, tādējādi dezorganizējot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu, ir nepieļaujama. Tā ir nevalstiska rīcība.
Cita lieta, ja runā par Nacionālo radio un televīzijas padomi, kas darbojas ļoti vāji. Tā ir īpaši atbildīga, manuprāt, par to, ka informatīvā telpa ir pārplūdināta ar krievu valodā raidošām raidstacijām, tādējādi nevis stiprinot, kā to paredz Satversme, bet vājinot latviešu valodas prioritāti nacionālā valstī.
Diemžēl tā sauktā Latvijas Radio 2.programmas koncesija, kas ir sava veida apslēpta privatizācija, šķiet izlemta. Es personīgi, protams, to neatbalstu. Tā ar sabiedriskiem medijiem arī krīzes apstākļos rīkoties nedrīkst, es to vēlreiz atkārtoju!
Vakar Ministru kabinetā, tajā sanāksmē, nolēma sabiedrisko mediju likteni tālāk nodot parlamenta rokās jeb, precīzāk sakot, uzticēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā notiks turpmākais darbs.
Un vēl daži teikumi par citu tēmu.
Tas, ka personas, kas atbildīgas, sākušas runas par pensiju samazināšanu, ir liela kaitniecība. Man jau vakar un šodien ir zvanījuši ārkārtīgi daudzi cilvēki, kuri ir uztraukušies, un atkal līst asaras… Šobrīd kacināt cilvēkus, uztraukt, uzdzīt vēl kārtējo stresa devu – tas ir ļoti, ļoti bezatbildīgi un nepieļaujami. Mēs – gan es personīgi, gan „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – darīsim visu, lai tas nenotiktu un lai pensijas vairs netiktu samazinātas.
Paldies par uzmanību. Paldies, ka klausījāties. Veiksmīgu nedēļas nogali un veiksmi sēņošanā!
Vadītāja. Paldies Tabūna kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Mārtiņš Roze. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji, šinī jaukajā atvasaras dienā! Šodien tiešām debates bija diezgan karstas. Iepriekšējie runātāji jau pieskārās visai plašam klāstam likumprojektu, kas šodien tika gan apstiprināti, gan noraidīti. Es vēlos īpaši izcelt divus, kas ir saistīti ar zemes izpirkšanu lauku apvidos. Es domāju, ka tas ir būtisks solis palīdzības virzienā, lai cilvēkiem, kuri to dažādu iemeslu dēļ nebija paspējuši izdarīt, to būtu iespējams izdarīt. Taču es noteikti aicinu to neatlikt uz nākamo gadu, jo tiešām gan zemes iemērīšana, gan ierakstīšana zemesgrāmatā un maksājuma dokumentu nostiprināšana ir diezgan darbietilpīgs process.
Es vēlos pašlaik arī paskaidrot Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par diviem ļoti būtiskiem jautājumiem. Pirmais no tiem ir par augstāko izglītību. Mums kategoriski nav pieņemams veids, kādā tiek veidota darba grupa, lai būtiski reformētu augstākās izglītības sistēmu. Par šo sistēmu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kura ir Zaļo un Zemnieku savienības atbildības sfērā, līdz ar to Tatjana Koķe ir tas cilvēks, kuram ir jāvada šī grupa gadījumā, ja šīs grupas vadību neuzņemas pats Ministru prezidents. Gribu arī novērst visas tās debates un baumas, kas publiskajā telpā parādās, – ka tiekot veidota Latvijas superuniversitāte, kopā saplūdinot visas valsts finansētās augstskolas. Šādi tik tiešām ir atsevišķu personu izteikumi. Taču tāda nav pārliecība nedz Zaļo un Zemnieku savienībai, nedz arīdzan ministrei Tatjanai Koķei. Tas, ka ir nepieciešamas izmaiņas un uzlabojumi ne tikai augstākās izglītības sistēmā, bet jebkurā valsts funkcijā, ir pilnīgi saprotams, taču pašreizējā momentā šādas pārvērtības, tik krasas, tik radikālas, bez būtiskām debatēm un, galvenais, – es vēlos uzsvērt! – ļoti ierobežota finansējuma apstākļos nav realizējamas. Protams, ir ļoti apsveicams, ka nozares iesaistās šinīs debatēs, jo tieši darba devēji ir tie, kuri var plānot (un tas viņiem arī jādara!), kāda būs Latvijas nākotne un kādu profesiju speciālisti, to skaitā ar augstāko izglītību, būs nepieciešami Latvijas valstī tuvākā un tālākā nākotnē.
Otrs jautājums ir sociālā sfēra un budžets. Šodien arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ārkārtas sēdē mēs par šo jautājumu spriedām. Pašlaik pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma trešo daļu no visiem budžeta samazinājumiem tiek paredzēts novirzīt uz sociālo sfēru. Tas ir jautājums, kas mums nav pieņemams. Protams, šeit samazinājums ir pieļaujams, taču vienreiz jau tika solīts, ka nebūs nepieciešams ķerties klāt pensijām. Un, ja tagad šāds milzīgs samazinājums tiek attiecināts uz sociālo sfēru, tas nevar būt pieņemams mūsu partiju apvienībai.
Jūs noteikti jautāsiet – kāds ir mūsu priekšlikums? Priekšlikums ir pavisam konkrēts. Mums ir jāskatās ne tikai uz to, kur mēs varam līdzekļus samazināt, bet arī uz to, kā mēs varam attīstīt Latvijas saimniecību, Latvijas ekonomiku. Un, proti, pavisam vienkārši. Mums ir pilnībā un efektīvi jāizmanto Eiropas struktūrfondi. Šo struktūrfondu apmērs praktiski ir līdzvērtīgs tam aizdevumam, ko mēs ņemam, lai izkultos no dižķibeles. Tātad mums ir tas viss nepieciešams un visi spēki jāvelta tam, lai atvieglotu šo līdzekļu pieejamību gan valsts institūcijām, gan privātpersonām – uzņēmējiem, gan arīdzan pašvaldībām. Tas, es uzskatu, ir viens no stūrakmeņiem, viens no tiem stimuliem, lai Latvijas ekonomika izkustētos no sastinguma punkta.
Paldies. Lai jums labas dienas!
Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Rozem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un pēdējā šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien! Pēdējās nedēļās īpaša uzmanība ir pievērsta sabiedriskajām raidorganizācijām. Un vakar notika īpaši plašas pārstāvības sēde Ministru kabinetā jeb, man jāsaka, ļoti bīstamā zonā – izpildvarā; tas var radīt pamatotas bažas par turpmāku sabiedrisko raidorganizāciju, arī uzraudzības padomes, un arī idejas par jauna integrēta medija veidošanu ietekmēšanu. Tātad – sabiedrisko mediju neatkarības apdraudējums. Eiropas direktīvas ieteikumi sabiedrisko raidorganizāciju jomā cieti uzstāj un arī rekomendācijas īpaši brīdina informācijas monopola veidošanās pazīmes nepieļaut, nepieļaut tās nevienā Eiropas Savienības valstī, jo tas grauj brīvā vārda filozofiju, demokrātijas pamatus, un tas pēc savas būtības ir bīstami.
Premjera kungs saprata savas labās gribas bīstamību – ja tiktu turpināta virzība darba grupas veidošanai izpildvaras paspārnē… Gadās kļūdas arī premjeram. Tas ir cilvēcīgi. Paldies par to, ka viņš šīs tikšanās laikā to saprata un izlaboja šo savu varbūt neprecīzi formulēto idejas virzību. Sabiedriskās raidorganizācijas uzraudzība, veidošana, reorganizācija – tā ir tikai un vienīgi parlamenta lieta demokrātiskā valstī.
Sarežģītākais patiesībā ir otrs jautājums – kā īstermiņā izdzīvot sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai. Atbildes uz jautājumu, kādā veidā nodrošināt finansējumu, šīs sarunas laikā tomēr nebija. Tā būs jāmeklē, un tas ir jautājums, uz kuru tomēr ir jāreaģē arī tiem, kas šobrīd gatavo un sastāda budžetu, proti, Finanšu ministrijai.
Ir vēl viens ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju saistīts jautājums, ko es gribu nedaudz citādā aspektā pateikt un ko jau minēja kolēģi. Radio un televīzijas likuma grozījumos bija paredzēta ne tikai iespēja Latvijas Radio 2.kanālu nodot koncesijā… Koncesija nekādā gadījumā nav Latvijas Radio 2.kanāla privatizācija. Tas ir uz noteiktu laiku risinājums, kurš ir iespējams, bet kura īstenošanai gan nav pieredzes, nav prakses arī Eiropā, pasaulē ļoti maz šādu gadījumu, taču krīzes laikā ir iespējams šāds risinājums, ja mēs, tā teikt, labdabīgi uz šādu risinājumu esam gatavi.
Tas, ka turpmākajam darbam tiek samazināts Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaits, – tas nu patiešām ir jautājums, kas izraisīja lielas debates. Un, ja ir runa par pārejas noteikumiem, kuros ir jau noteikts veids, kādā mēs nokļūstam līdz pieciem padomes locekļiem, kad šodien ir seši, tad es gribu atgādināt – lai klausītāji zina! -, ka Nacionālā radio un televīzijas padome jau ilgāku laiku strādā nepilnā sastāvā, tas ir reāls likuma pārkāpums. Arī tas bija jāsakārto. Funkcijas ir sadalāmas nozarēs tā, ka šīs funkcijas optimizējas uz pieciem tās locekļiem, un ar to ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu neatkarīgu uzraudzību. Taču nekādā gadījumā manā priekšlikumā nebija paredzēts, kaut kāds tur, kā to formulēja kāds deputāts, ričuračs, – ka mēģina izlozes kārtībā kādu atstādināt no amata. Šāda izloze ir ļoti augstu līmeņu iestāžu, organizāciju, pat tiesībinstitūciju prakse Eiropas Savienībā un Eiropas likumdošanā.
Taču mēs esam gājuši uz citu risinājumu, proti, ir atdots likumprojekts atpakaļ komisijai, un tā nav nekāda traģēdija. Steidzamības kārtā pēc nedēļas tas tiks pieņemts ar Juridiskā biroja piedāvātu risinājumu, kas acīmredzot Saeimai būtu vairāk pieņemams, proti, saglabājot visas darba vietas, kuras šobrīd ir, līdz tam brīdim, līdz kāds, sestais, padomes loceklis zaudē savas tiesības būt, jo beidzas viņa pilnvaru laiks. Un turpmāk ievēlē nākamo tikai tad, ja locekļu skaits samazinās, kļūst mazāks par pieciem.
Ir vēl viens jautājums, ko es gribu akcentēt no šodienas sēdes. Tie ir grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”. Mums izdevās likumā ielikt ierobežojumus laika ziņā – ka vienas diennakts laikā privātpersona savā bagāžā drīkst ievest kādu noteiktu daudzumu alkohola pāri robežai.
Taču patiesībā ar to vien ir par maz, jo būtiskais ir – cik ieved un cik tad aiziet valsts kasei garām akcīzes nodokļa ziņā, un kāds kaitējums tiek nodarīts vietējiem ražotājiem, kuru izstrādājumus, produktus tādā gadījumā nenopērk. Uz robežas veidojas lielas rindas, un tas rada lielas problēmas. Un šī staipīšana (piedodiet par tādu vārdu, bet to es neesmu izdomājusi!) pāri robežai – tas tomēr ir degradējošs elements arī tiem cilvēkiem, kas to dara. Un kāpēc mēs esam šajā situācijā? Kāpēc mēs neesam ierobežojuši daudzumu līdz šim? Ir vērts paskatīties, kas notiek Igaunijā. Igaunijā šis ierobežojums ir izdarīts jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un tas viņiem šobrīd dod lielu atspērienu un lielu sakārtotību uz robežām. Mēs varam tikai vēlēt viņiem veiksmi un viņus apskaust, un diemžēl bēdāties, ka mēs paši to neesam laikus izdarījuši. Tāpat arī Lietuvā šis ierobežojums ir noteikts, to attiecinot gan tikai uz pārrobežā dzīvojošiem iedzīvotājiem; tas daudzums ir samazināts; to arī pieļauj Eiropas Savienības direktīva. Un tad viņi neko nepārkāpj, jo viņi ir iekļāvušies visos normatīvajos Eiropas dokumentos.
Taču arī šādu risinājumu diemžēl neatbalsta… Es esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs esam nopietni debatējuši par šo jautājumu šīs nedēļas laikā. Finanšu ministrija neatbalsta arī šādu ierobežojumu, uzskatīdama, ka tas ir ļoti grūti administrējams. Nu – kas nu kuram ir grūti…
Šodien laikam viss. Lai dāsns rudens zemes augļu ražā jums visā Latvijā!
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātei Antai Rugātei.
Līdz ar to šīsdienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!