Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 17.septembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt 7.punktu – likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Ainara Baštika apstiprināšanu par
Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās
Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un ir saņemts deviņu deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu
izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības
8.punktu – likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”
izskatīšanu otrajā lasījumā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” darba kārtības grozījumiem.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās „par”.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kraukļa kungs šā likumprojekta
sakarā bieži publiski mēdz atgādināt Bismarka teicienu, ka tautai nav jāzina divas
lietas, proti, kā taisa desas un kā taisa politiku.
Par desām es nerunāšu, un, iespējams, cilvēkiem arī nevajadzētu
zināt to, kā tiek taisītas desas. Pašreizējā industrializētās lauksaimniecības
attieksme pret mājlopiem ir ļoti nežēlīga un necilvēcīga. Es nerunāšu, godātie
kolēģi, par mājlopu kaušanu, par pelmeņiem, par ādas kurpēm. Tas šoreiz ir otrā
plāna jautājums.
Es runāšu par politiku, jo, atšķirībā no Bismarka laikiem,
Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts tautai ir ne tikai tiesības zināt, kā
tiek taisīta politika. Vēl vairāk! Tautai, Kraukļa kungs, ir tiesības arī
līdzdarboties politisko lēmumu pieņemšanas procesā.
Es, godātie kolēģi, jums īsumā atgādināšu šā likumprojekta
virzīšanas hronoloģisko gaitu. Proti, šo likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” pagājušajā ceturtdienā īsi pirms Saeimas sēdes mēs visi
ieraudzījām uz saviem galdiem. Komisija projektu bija izskatījusi tikai pirms divām
dienām un nolēmusi to virzīt Saeimas sēdē kā steidzamu. Un, kā zinām, Saeima šo
steidzamību akceptēja un likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.
Mēs godāto Saeimu lūdzam izslēgt šodien no darba kārtības šo
jautājumu tā iemesla dēļ, ka likumprojekts ir nepārdomāts un sasteigts. Anotācijā
mēs varam lasīt, ka sabiedrības informēšana par šo projektu nav notikusi. Uz
komisijas sēdi nav tikuši uzaicināti Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes
pārstāvji, neskatoties uz to, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 11.pantā ir noteikts,
ka šī padome ir konsultatīva institūcija, kas dod ieteikumus valsts iestādēm
dzīvnieku aizsardzības jomā.
Visu cieņu uzņēmējam no Jēkabpils puses – SIA „Viesuļi”
kautuves īpašniekam Normundam Teicānam par to, ka viņš atklāti plašsaziņas
līdzekļos ir izklāstījis likumprojekta rašanās gaitu!
Ar Teicāna kunga viedokli mēs varam iepazīties laikraksta
„Latvijas Avīze” vakardienas numurā. Viņš ar savu sāpi par iespējamo viņam
piederošās kapitālsabiedrības maksātnespēju esot vērsies pie Zemkopības
ministrijas speciālistiem, kā arī pie pazīstamiem „Jaunā laika” un Tautas
partijas politiķiem, un tur uzņēmējs ir atradis dzirdīgas ausis un glābiņu SIA
maksātnespējas novēršanai, proti, Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi steidzami
esot atbalstīti.
Pēc Saeimas pagājušās ceturtdienas sēdes viņš steigā ir devies
uz Zviedriju un, no turienes atgriezies, „Latvijas Avīzē” saka šādus vārdus
(citēju): „Ar Zviedrijas musulmaņiem par visu jau esmu vienojies. Tiklīdz izmaiņas
likumā būs pieņemtas galīgajā lasījumā, musulmaņu pārstāvji būs manā
uzņēmumā, lai sāktu kaušanu pēc viņu tradīcijām. Esmu viņiem jau sagatavojis
dzīvošanas vietu. Kaušanu veiks tikai viņi. Un, protams, pirms kaušanas noskaitīs
lūgšanas, kā tas viņiem pieņemts.” Citāta beigas.
Tādējādi, godātie kolēģi, likumprojekts, nekonsultējoties ar
nevalstiskajām organizācijām un bez apspriešanas sabiedrībā, tiek virzīts tikai
dažu vai viena uzņēmēja interesēs. Un nekādā ziņā mēs nedrīkstam pārmest šim
uzņēmīgajam uzņēmējam, viņš ir rīkojies tiesiski. Taču, balstoties uz šādu
likumdošanas praksi, rīt, piemēram, pie vides ministra vai pie ietekmīgiem deputātiem
var ierasties cits uzņēmējs un lūgt izdarīt grozījumus, teiksim, likumā „Par
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, lai pieļautu krīzes laikā izcirst mežus
rezervātā vai nozāģēt simtgadīgu ozolu alejas. Es domāju, ka noiets Skandināvijas
valstīs arī šādai produkcijai noteikti būs. Ja jūs, kolēģi, uzskatāt šādu
praksi par atbilstošu demokrātiskai un tiesiskai valstij, tad pasakiet, pie kurām
amatpersonām un kuriem politiķiem cilvēkiem jādodas, pie kurām durvīm vai lodziņiem
jāklauvē, lai tādā tempā varētu izdzīt cauri Saeimai to vai citu likumprojektu,
nediskutējot un neņemot vērā sabiedrības viedokli. Jo visi uzņēmēji, protams, nav
pietuvināti partijām kā Teicāna kungs, kas ir Tautas partijas Jēkabpils nodaļas
valdes loceklis.
Un nobeigumā. Atļaujiet man citēt dažas atziņas no vienas pie
varas esošas partijas programmas. Šīs partijas deputāti lielā skaitā sēž te –
Saeimas zālē. Citēju: „Demokrātija pastāvīgi pilnveidojas, tā attīstās līdz ar
katra cilvēka aktīvu iesaistīšanos, kas nodrošina sabiedrības kontroli pār varu un
palīdz rast sabiedrībā līdzsvaru starp dažādām interešu grupām. Mēs esam
atvērti dialogam ar pilsonisko sabiedrību un atbalstām Latvijas iedzīvotāju arvien
plašāku iesaistīšanu valsts un pašvaldības politikas veidošanā un tās
īstenošanā. Mēs veicināsim valsts iestāžu sadarbību ar sabiedriskām
organizācijām, jo esam pārliecināti, ka sazarots un spēcīgs nevalstisko
organizāciju tīkls mazina indivīda un…
Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies.
I.Čepāne. …valsts varas atsvešinātību.” Citāta beigas.
Es ceru, kolēģi, ka jūs apzināties savas partijas uzdevumus,
sekosiet tiem un atbalstīsiet arī „Pilsoniskās Savienības” viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs… Es atvainojos, nevis debatēs, bet… Vārds
deputātam Ventam Armandam Krauklim, viņš acīmredzot runās „pret” priekšlikumu
grozīt darba kārtību.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija nekad nav slēpusi, ka šā likumprojekta rašanās
iemesls bija konkrētu uzņēmēju vēršanās pie komisijas deputātiem. Bet šeit
nevajag meklēt politiku. Šeit nav politikas! Tas ir tautsaimniecisks jautājums,
tautsaimnieciska iespēja uzņēmējiem iegūt jaunus tirgus. Un mēs esam pilnīgi
pārliecināti, ka tie, kas balsoja „par”… ka mēs dodam iespēju daudziem Latvijas
lauksaimniekiem, daudziem Latvijas ražotājiem veiksmīgi startēt tajos tirgos, kuros
startē absolūti lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ražotāju.
Turklāt es nevaru piekrist viedoklim, ka līdz šodienai nav bijušas
plašas diskusijas. Jā, tā bija līdz pirmajam lasījumam! Bet iepriekšējā komisijas
sēdē bija plaši pārstāvētas gan dzīvnieku aizsardzības organizācijas, gan
zemkopju organizācijas, un ne tikai šie konkrētie uzņēmēji. Tātad šeit ir tiešām
diametrāli pretēju uzskatu sadursme. Visas zemkopju organizācijas uzskatīja, ka šī
norma ir pozitīva, ka tā ir jāatbalsta, bet visas dzīvnieku aizsardzības
organizācijas uzskatīja, ka šī norma Latvijā nav pieņemama. Bet visām bija iespēja
izteikties, visām bija iespēja argumentēt. Deputāti rūpīgi uzklausīja gan vienu,
gan otru pusi, un komisijas vairākums izlēma, ka pragmatiskie argumenti, īpaši šajā
ekonomiskajā situācijā, ir svarīgāki.
Tādēļ aicinu likumprojektu izskatīt Saeimas šodienas sēdē un ar
savu balsojumu izšķirt, kurā pusē tad katrs deputāts šodien atrodas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” darba
kārtības grozījumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba
kārtību un izslēgt no darba kārtības likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 2. Darba kārtība grozīta…
Nē, es atvainojos! Nav grozīta. Tātad šis likumprojekts netiek izslēgts no darba
kārtības.
Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Uzklausīsim
Prezidija ziņojumus.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par
starptautisko automobiļu satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt „par” vai „pret”… vai
tomēr par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai,
ņemot vērā, ka šā likuma grozījumi ir ļoti jutīgi sabiedrībā, it sevišķi
pašreiz.
Sēdes vadītājs. Es saprotu tā, ka jūs… ka Barčas kundzes
priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
A.Barča. Tieši tā!
Sēdes vadītājs. Jā. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts
tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai?… Nē, es atvainojos! Saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs papildinām vai, gluži
otrādi, samazinām komisiju skaitu, kurām tiek nodots šis likumprojekts, bet pēc tam
mēs ar balsojumu vai bez balsojuma lemsim par to, vai mēs šo likumprojektu nododam
šīm komisijām vai ne. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs esam pret visu!”)
Tātad jautājums: vai ir nepieciešams balsojums par Aijas Barčas
priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pret visu!”)
Vēlreiz paskaidroju – pret visu nobalsot diemžēl Kārtības rullis
neļauj. Tātad skaidrs. Deputāti lūdz balsojumu par Aijas Barčas priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputātes Aijas Barčas priekšlikumu – nodot šo likumprojektu
arī Sociālo un darba lietu komisijai. Taču vēlreiz atgādinu, ka šis balsojums
nenozīmē, ka likumprojekts automātiski tiek nodots visām komisijām. Mēs tagad
balsosim tikai par to, lai Saeimas Prezidija atzinumu papildinātu ar vēl vienu komisiju,
kas strādās ar šo likumprojektu, ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām. Lūdzu
zvanu vēlreiz! Balsosim par deputātes Aijas Barčas priekšlikumu – nodot šo
likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 3. Tātad Saeimas Prezidija atzinums tiek
papildināts ar trešo komisiju, kas strādās ar šo likumprojektu gadījumā, ja šis
likumprojekts tiks nodots komisijām.
Vēlreiz atgādinu, ka nākamais darba kārtības punkts, ko mēs
izskatīsim, ir Saeimas Prezidija ierosinājums (papildināts ar deputātes Barčas
priekšlikumu) – Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Deputāts Kastēns runās
„pret”.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šim nodoklim, kā
mēs varējām redzēt, izsekodami līdzi ziņām no masu medijiem, ir bijusi gara un
grūta priekšvēsture, šeit ir bijušas ilgas diskusijas. Iesākumā tas tika iecerēts
kā nodoklis lielo luksusa dzīvokļu un lielo māju īpašniekiem, bet beigu beigās tas
pārvērtās par vispārējo nodokli. Par tādu nodokli, kurš, manuprāt, skars vairāk
tos cilvēkus, kuri dzīvo mazās mājās, mazos dzīvokļos – vienistabas vai divistabu
dzīvokļos. Arī likme – 0,2… 1,5 procenti no kadastrālās vērtības – nav īsti
saprātīga no menedžmenta viedokļa. Jo, piemēram, attiecībā uz tām mājām un
dzīvokļiem, kas atrodas tālu no Rīgas – Latgalē, kur kadastrālā vērtība ir
ļoti zema, šā nodokļa administrēšana būs dārgāka nekā ienākumi no paša
nodokļa. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā mūsu frakcija balsos „pret”.
Medijos jau ir izskanējusi arī informācija, ka mēs tā kā taisāmies šo nodokli
atbalstīt. Tā nav taisnība. Mēs uzskatām, ka šī iesākumā varbūt labi iecerētā
ideja faktiski šobrīd padara Latvijas iedzīvotājus nabagākus. Un vēl vairāk tas
attieksies, kā jau es teicu, uz cilvēkiem, kuru ienākumi ir samazinājušies.
Turklāt gribu vēl atgādināt to, ka arī tie, kas ir paņēmuši
hipotekāros kredītus dzīvokļa iegādei… arī viņu iegādāto dzīvokļu vērtība
ir samazinājusies (dažviet – pat par 50-60 procentiem!) un šāda nodokļa
uzlikšana vēl vairāk apgrūtinās hipotekāro kredītu ņēmēju stāvokli.
Tāpēc mēs aicinām balsot „pret” šo negodīgo nodokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa runās „par”.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, cienījamie kolēģi! It īpaši vēršos pie Kastēna kunga. Es
pat nebiju domājusi šodien nākt un runāt par šo likumprojektu. Jo katrā ziņā tas
iemesls, kura dēļ mēs šodien skatām šo likumprojektu, ir pirmām kārtām tas, ka
kādā decembra naktī, kad šeit tika balsots (toreiz daļa no pašreizējās koalīcijas
vēl atradās opozīcijā un mums šeit bija dažādi notikumi), lēmumi tika pieņemti
steigā.
Un es gribu atgādināt, ka apņemšanos ieviest Latvijā nekustamā
īpašuma nodokli parakstīja LPP/LC pārstāvošais premjers Ivars Godmanis. To
parakstīja un arī atbalstīja Tautas partiju pārstāvošais finanšu ministrs Atis
Slakteris. Un, protams, diskusijas par to, vai šis nodoklis ir godīgs vai negodīgs…
protams, tām ir jānotiek. Tā ir Latvijas apņemšanās šādu nodokli ieviest. Latvija
ir viena no trijām valstīm, kurā tā vēl nav. Un, protams, šajā brīdī jebkurš
nodoklis cilvēkiem, kuriem ir nelieli ienākumi, ir ļoti grūts un sāpīgs. Un tieši
tāpēc un tieši Tautas partija bija tik vieda, kas koalīcijā ierosināja un
atgādināja to, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka tā ir mūsu, deputātu,
atbildība runāt par to, kādam ir jābūt šim nodoklim.
Un jūs ļoti labi zināt, ka šīs diskusijas par trim variantiem,
kuri tika diskutēti Ministru kabinetā, īsti neapmierināja nevienu. Arī mani
neapmierina šis likumprojekts, kas ir iesniegts, un tieši tāpēc es uzskatu, ka
balsojums šodien ir par to, vai mums ir drosme un spējas pieņemt tādu likumprojektu,
kas pirmām kārtām attiektos uz bagāto māju, uz bagātajiem cilvēkiem, uz lielo māju
īpašniekiem, uz tiem, kam tas ir bizness. Un mums ir iespēja pieņemt šo likumu, lai
tas pirmām kārtām papildinātu pašvaldību budžetus no bagāto cilvēku nodokļiem.
Un tas ir mūsu lemšanas jautājums.
Šajā brīdī nenobalsojot „par” šā likumprojekta nodošanu
komisijām, es nezinu, kā intereses mēs aizstāvam: vai mēs sacenšamies populismā vai
mēs mēģinām pierādīt to, ka Latvija tomēr nav parlamentāra valsts. Tas ir, šim
likumprojektam vēlreiz ir jāatgriežas Ministru kabinetā un pēc tam droši vien
jāatgriežas Saeimā ar budžeta paketi.
Tā ka es tiešām nesaprotu tos argumentus, kuru dēļ, jūsuprāt,
šis likumprojekts nav nododams komisijām. Kāpēc tas nav mūsu uzdevums – rūpēties
par to, lai cilvēki, kuri cieš, neciestu vēl vairāk, kāpēc mēs, izņemot šo
likumprojektu no budžeta paketes, negribam šeit to radīt tādu, par to diskutējot
trijos variantos, lai cilvēki nestāvētu pie Saeimas un neiebilstu? Man nav skaidrs,
kāpēc ir šāds lēmums. Droši vien tas lēmums ir tāds, lai pašūpotu to laivu. Nu,
tā ir mūsu katra atbildība – vai mēs to uzņemamies vai ne.
Es aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 6. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību ar otro sadaļu
– „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Likumprojekts
atzīts par steidzamu. Likumprojekts tātad tiek izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba
lietu komisija ļoti rūpīgi izvērtēja iesniegtos priekšlikumus likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
2009.gada līdz 2012.gadam”” otrajam lasījumam. Pavisam saņemti 15 priekšlikumi.
Un otrajā lasījumā jūsu izvērtējumam ir nodots likumprojekts,
kurā ir panākta vēl viena būtiska lieta. Pirmajā lasījumā mēs runājām par
invalīdiem un viņu pensiju daļas atgriešanu jeb atjaunošanu pilnā apmērā tikai
tiem invalīdiem, kuriem invaliditāte bija piešķirta uz mūžu, tas ir, bez atkārtotas
termiņa izskatīšanas, turpretī šodien jūsu priekšā Sociālo un darba lietu
komisija ceļ likumprojektu, kurā absolūti visiem invalīdiem neatkarīgi no tā, uz cik
ilgu laika periodu viņiem invaliditāte piešķirta, ir dota iespēja saņemt pensiju
pilnā apmērā, sākot ar 1.novembri, un novembrī arīdzan saņemt visu nesamaksāto
daļu par laika periodu no 1.jūlija līdz 30.oktobrim.
1. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Kaut gan PCTVL kopumā ir
apmierināta ar dažu mūsu priekšlikumu atbalstu no komisijas puses, tomēr atļaujiet
man aizstāvēt dažus noraidītos priekšlikumus.
Šis priekšlikums ir vienkāršs un smalks: pirmkārt, pārtraukt
apspriežamā likuma darbību no 1.oktobra, tātad pēc trim mēnešiem kopš stāšanās
spēkā, un, otrkārt, atdot visu no pensijām un pabalstiem ieturēto naudu līdz gada
beigām.
Ja runā tikai par pensijām, tad, ja var ticēt valdības jūnijā
iesniegtā likumprojekta anotācijai, runa ir par 44 miljonu atdošanu vai par 15
miljoniem latu mēnesī. Ņemot vērā, ka tikai jūlijā ienākumu pārpalikums
sociālajā budžetā sastādīja 18 miljonus latu, naudas atmaksāšana pensionāriem ir
pilnīgi reāla.
Ja runā par dažādiem pabalstiem, tad jāteic, ka paredzēts no
pamatbudžeta atdot atpakaļ vēl aptuveni pusotru miljonu latu jeb 0,3 procentus no tiem
425 miljoniem latu, kuri ir ieskaitīti 2009.gada budžetā algām dažādās ministrijās
un resoros.
Dāmas un kungi! Kad PCTVL frakcija jūnijā balsoja pret šo
likumprojektu, tā kā alternatīvu tam iesniedza grozījumus arī Ministru kabineta
iekārtas likumā. Tagad tika piedāvāts tieši līdz 1.oktobrim operatīvi veikt
strukturālo reformu, izveidojot sešas ministrijas piecpadsmit pastāvošo ministriju
vietā. Diemžēl pagaidām šis vienīgais reāli Saeimā iesniegtais priekšlikums par
valsts pārvaldes strukturālo reformu, par to reformu, kuru velti pieprasa no mums
Rietumu kreditori un Valsts prezidents, tika noraidīts.
Tagad paskaitīsim naudu tālāk. Apspriežamais likums paredz
trīsarpus gadu laikā atņemt pensionāriem 438 miljonus latu jeb 125 miljonus latu
gadā. Šo naudu varētu atstāt pensionāru kabatās, ja valsts pārvalde samazinātu
izdevumus algām par 30 procentiem. Gribētos atgādināt, ka kopējie izdevumi tikai
Aizsardzības ministrijai 2009.gadā sastāda 171 miljonu latu. Pilnīgi pietiekami būtu
samazināt izdevumus aizsardzībai līdz 46 miljoniem latu, un nepieciešamība represēt
pensionārus atkristu pati par sevi. Tātad viņus var droši nosaukt par militārisma
upuriem, kas ir nepieņemami valstij, kura atrodas krīzes stāvoklī.
Valdība, iesniedzot likumprojektu Saeimā, apgalvoja, ka likumam,
lūk, ir leģitīms mērķis – glābt budžetu krīzes apstākļos. Bet izraisa šaubas
ieturējumu no pensijām samērīgums vismaz tām personām, kurām līdz likuma spēkā
stāšanās brīdim ienākumi jau tā bija zemāki par iztikas minimumu. Kā tika minēts
jau iepriekš, leģitīmu mērķi varētu panākt arī ar citiem līdzekļiem, proti,
īstenojot pilnvērtīgu strukturālo reformu valsts pārvaldē vai atsakoties no
militārisma.
Tādēļ PCTVL balsos „par” šo priekšlikumu un gadījumā, ja tas
tiks noraidīts, cer, ka debatēs izteikto argumentāciju ņems vērā Satversmes tiesa.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Barča. Komisijas vārdā, priekšsēdētāja kungs, vienīgi varu
piebilst, ka Buzajeva kungs runāja pilnībā par visiem sociālās drošības
jautājumiem, bet ne par 1.priekšlikumu. Un gadījumā, ja 1.priekšlikums tiek
pieņemts, mums tālāk vairs nav ko runāt, kā mēs vēlamies uzlabot invalīdu,
pensionāru, dzīvi.
1.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja.
2. …
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Mums balsojums nepieciešams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Turpinām ar 2.priekšlikumu.
A.Barča. 2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 5. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī
komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi!
PCTVL priekšlikums ir sekojošs: uzskatīt ieturējumus no pensijām
par valsts piespiedu aizņēmumu, kuru valsts atgriež triju gadu laikā, sākot no
2014.gada. Pensionāra nāves gadījumā nauda tiek atgriezta viņa likumīgajiem
mantiniekiem.
Ja var ticēt anotācijai, kas pievienota valdības iesniegtajam
likumprojektam, tad runa ir par 438 miljonu latu atgriešanu vai aptuveni par 150
miljoniem latu gadā. Pat vislielākie pesimisti uzskata, ka 2014.gadā krīze jau sen
būs garām. Pirms krīzes, 2007.gadā, sociālās apdrošināšanas iemaksas sastādīja
1,2 miljardus latu. Speciālais budžets noslēdzās ar proficītu 322 miljonu latu
apmērā, kas ir divas reizes vairāk, nekā ir nepieciešams mūsu plānotajām
izmaksām. Tādējādi PCTVL priekšlikums, pirmkārt, ir reāli finansiāli pamatots,
otrkārt, neprasa nekādas izmaiņas likumos vai tūlītējus finansiālus ieguldījumus.
Tagad par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Kā jums ir zināms,
pensija – tā nav nekāda valsts pasniegta dāvana, bet izmaksas, kas teorētiski tiek
veiktas no individuālā pensiju kapitāla, kas veidojies no apdrošināšanas iemaksām,
kuras veikusi pati persona, darba devējs vai atsevišķos gadījumos – valsts. Tāpēc
pensija ir īpašums, kuru aizstāv Satversmes 105.pants. Protams, pensionāri saņem
pensiju arī par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz individuālā pensiju kapitāla
ieviešanai. Taču arī šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā
„Andrejeva pret Latviju” atzina Latvijas pensiju par īpašumu – ar nosacījumu, ka
pensionārs iepriekš ir maksājis jebkādus nodokļus. Tāpēc ieturējumi no pensijām,
kuri tiek paredzēti šajā likumā, nav nekas cits kā vien īpašuma piespiedu
atsavināšana. Principā Satversmes 105.pantā šāda iespēja ir paredzēta, taču ar
atrunu (citēju): „Īpašuma piespiedu atsavināšana [..] pieļaujama tikai izņēmuma
gadījumos un uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Citāta beigas.
Konkrētajā gadījumā var pieņemt, ka mums ir gan izņēmuma gadījums, gan atsevišķs
likums, bet pēc atlīdzības, vēl jo vairāk taisnīgas, te pat neož.
Lietā „Andrejeva pret Latviju”, kur Andrejevu pārstāvēja mūsu
frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs, abas puses aktīvi atsaucās uz precedentu –
lietu „Juhans Sārinens pret Somiju”. Pēc PSRS sabrukuma Somijā arī iestājās
dziļa krīze, un Somijas valdība bija spiesta samazināt pensijas. Eiropas
Cilvēktiesību tiesa tajā lietā atzina, ka īslaicīgs pensiju apmēra samazinājums ir
tiesisks, jo Somijas likumi paredzēja pēc krīzes beigām pilnībā atdot atpakaļ,
atmaksāt visus ieturējumus no pensijām. Tātad, ja PCTVL frakcijas priekšlikums tiks
noraidīts, tad kļūs skaidrs, ka Saeimas vairākums orientējas nevis uz Skandināvijas
valstu pieredzi, bet gan uz boļševisma pieredzi – atņemt un sadalīt. Vienīgā
atšķirība ir tā, ka 1917.gadā tika atņemts bagātajiem un izdalīts starp
nabagajiem. Savukārt 2009.gadā jautājums par ierēdņu nodrošināšanu ar algām tiek
lemts uz pensionāru rēķina. Vairākumam no viņiem arī bez tā ienākumi ir mazāki
par iztikas minimumu.
Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Barča.
A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ļoti
uzmanīgi izvērtēja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Komisijas sēdē piedalījās
frakcijas deputāts Buzajeva kungs. Un man jums ir jāpaskaidro komisijas vārdā, ka
iesniegtais priekšlikums būtībā…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, varētu varbūt mazliet
klusāk?…
A.Barča. … ka iesniegtais priekšlikums būtībā ir par pensiju
2.līmeni. Diemžēl šajā likumā mēs runājam par personām, kuras tiek nodrošinātas
ar pensijām pensiju 1.līmenī, un tāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tas pēc būtības vairs arī nav balsojams, jo mēs
jau noraidījām 7.priekšlikumu.
A.Barča. Tieši tā.
10. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
priekšlikumā -14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 11. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 12. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās
komisijas priekšlikumā -14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, par
kuru Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlos jums, kolēģi, un arīdzan
cilvēkiem invalīdiem Latvijā vēstīt, ka šis 14.priekšlikums regulē, kā tiks
izmaksāta nesaņemtā pensijas daļa invalīdiem, kuri saņem valsts vecuma pensiju un
izdienas pensiju… ka šī lieta notiks ar 2009.gada 1.novembri.
Komisijas vārdā vēlos teikt un lūgt invalīdiem piedošanu par to,
ka Saeima, balsojot, manuprāt, sasteigti par likumu „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, nepadomāja vai arī
Ministru kabinets nepadomāja par to, ka mums Latvijā ir cilvēki ar invaliditāti,
kuriem ir vairāk par 62 gadiem.
Lūdzu 14.priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas
nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.novembrī. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu
„Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.4637B. Pavisam
komisijā tika saņemti seši priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis, un šajā
priekšlikumā runāts par to, kādā kārtībā ir savācams un apsaimniekojams dažādu
dzērienu primārais iepakojums. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs, un šajā
priekšlikumā tiek ierosināts noteikt kārtību, kādā veic bīstamo atkritumu
pārvadājumu uzskaiti, un šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 3.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un
šajā priekšlikumā tiek papildināti tie nosacījumi, kas veido maksu par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu, un šo nosacījumu skaitā tiek iekļauta arī dabas resursu
nodokļa maksa.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Tālāk. 4.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis,
paredzot to, ka pašvaldības nosaka maksu par sadzīves atkritumu savākšanu,
pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar komersantu. Bet tiek izslēgta tā Ministru
kabineta noteiktā kārtība, kāda bija līdz šim, un nu vairs nebūs Ministru kabineta
īpašu noteikumu, jo katrā pašvaldībā var būt savi nosacījumi, un pašvaldība ir
tā, kas vislabāk šo jautājumu saprot. To atbalstīja arī Latvijas Pašvaldību
savienība. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un
šeit tiek atrunāti dažādi izņēmumi un nosacījumi, kādi ir jāievēro, ja dažādi
atkritumi tiek izvesti sadedzināšanai, un noteikta stingra kārtība, kādos gadījumos
to var darīt. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un visbeidzot 6.priekšlikums. Tiek precizētas atsauces uz
panta daļām. Tīri redakcionāls priekšlikums. Lūdzu arī šo atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Sekos balsojums.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 6. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi!
Augsti godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatīsim otrajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr.1433/Lp9).
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles I.Čepāne: „Es
neesmu!”)
Tādā gadījumā vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šajās dienās man ir nācies
satikt cilvēkus, kas no sirds brīnās, kāpēc šāds, viņuprāt, ekonomisks jautājums
ir izraisījis tik ārkārtīgi lielu sabiedrības interesi un vairāku sabiedrisko
organizāciju un cilvēku sašutumu. Šādus cilvēkus es, protams, nepārliecināšanu.
Ir mūsu sabiedrībā noteikta daļa tādu, kas uzskata, ka viņiem ir tiesības visu
vērtēt tikai ekonomiskās kategorijās. Bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka vienlīdz
svarīgi tomēr ir arī morāles un ētikas jautājumi, un kurus es tagad varētu nedaudz
aizkavēt ar pārdomām par to, kādu principu sadurē pašreiz mēs atrodamies.
Mēs varam runāt par ekonomikas un ētikas jautājumu kontroversiju.
Nenoliedzami, mēs nedrīkstētu, protams, ieslīgt galējībās un visu skatīt tikai no
augstākās morāles principiem. Mēs visi zinām, ka cilvēks ir un paliek gaļēdājs,
un tādējādi mums nākas rēķināties ar to, ka zināmos apstākļos dzīvniekam būs
jāatņem dzīvība. Bet mēs, protams, nedrīkstam ignorēt ne veidu, kādā tas notiek,
ne arī tos psiholoģiskos procesus, kas ir šīs darbības pamatā. Mēs, protams,
nonākam pretrunās arī starp diviem citiem mūsdienu diskursā ļoti augsti cienītiem
principiem, tas ir, starp cilvēka tiesībām un dzīvnieka tiesībām.
Atceros, ka jau pirms piecpadsmit gadiem vienā no pirmajām reizēm,
kad strādāju ārzemju bibliotēkās, mani satrieca pretstats starp divu plauktu satura
apjomu. Plauktā ar uzrakstu „Cilvēktiesības” atradās simtiem grāmatu un
tūkstošiem rakstu. Plauktā ar uzrakstu „Dzīvnieku tiesības” atradās četras
nelielas brošūras.
Kopš tā laika diskusija par dzīvnieku tiesībām ir pieņēmusies
apjomā, un pašreiz, kaut arī visas domstarpības vēl nav novērstas, mēs skaidri
redzam, ka dzīvnieku tiesības tomēr tiek aizvien vairāk cienītas un tiek uzskatīts,
ka jebkuram dzīvniekam tomēr ir tiesības uz nesāpīgu šķiršanos no šīs pasaules,
ja tas tiek darīts ar cilvēka rokām.
Mums ir jārunā arī par to, cik tālu mēs saskatām šo pretrunu
starp tradīcijām, reliģisko toleranci, kolektīvo un individuālo. Un šeit mēs,
protams, redzam, ka nonākam pretrunā ar mūsu tradicionālo pasaules uzskatu, kas šajā
gadījumā izpaužas šajā dzīvības atņemšanā dzīvniekam. Bet, ja mēs runājam
konkrēti, iedziļinoties šajā jautājumā, es konstatēju, ka šeit mums tiek
piedāvāts visradikālākais dzīvnieka dzīvības laupīšanas variants – bez
apdullināšanas. Un šo rituālo nogalināšanu veic tieši noteiktas ticības
pārstāvis. Man ir aizdomas, ka šajā gadījumā mums ir darīšana ar vienas kopienas
diktētām prasībām, kas nebūt nav universālas visā Eiropas Savienībā, un ka vismaz
musulmaņu vajadzībām nogalināto dzīvnieku pirms kaušanas drīkst apdullināt. Ja
kāds šaubās par šīs normas pareizību, varu uzrādīt divus zinātniskus rakstus,
kuros tas ir pierādīts.
Bet jārunā galu galā ir par galveno – par to, kāda mērķa
vārdā tas tiek darīts. Vai mēs tiešām glābsim Latvijas ekonomiku, vienlaikus
pazeminot mūsu morālās un ētiskās vērtības un tomēr ļoti lielā sabiedrības
daļā izraisot sašutumu gan par mērķi, kāpēc šāds likums tiek pieņemts, gan arī
par šā likuma konkrēto formulējumu?
Un tādēļ – tomēr, tomēr! – es lūdzu vismaz ļoti rūpīgi
pārdomāt šā likuma formulējumu, saskatīt visus šos aspektus – ekonomiku, ētiku,
tradīcijas, reliģisko toleranci, universālās un individuālās vērtības – un
tomēr šo likumu noraidīt, jo mūsu sabiedrība tā pieņemšanai pašlaik nav gatava.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Es saprotu, ka vienai daļai, kas zālē
sarunājas, šis nav svarīgs jautājums, bet tomēr es ļoti lūdzu ieklausīties mūsu
dažādajos viedokļos.
Neapšaubāmi, jautājums par ekonomikas augšupeju ir pirmšķirīgs,
taču, ceru, jūs piekritīsiet, ka ekonomika nav vienīgā dimensija. Es ļoti, ļoti
lūdzu ieklausīties šajā… Es ļoti lūdzu ieklausīties! Šajā konkrētajā
gadījumā ļoti svarīgs, ja ne pats svarīgākais, ir ētiskais aspekts, kaut gan, kauj
tā vai citādi, – dzīvnieks ir pagalam.
Tomēr te ir runa par ko citu, proti, par to, par ko jau arī runāja
Ina Druviete, – par tradīciju. Kas vienām tautām ir pieņemams dzīvnieka
nogalināšanas veids, tas citām ir nepieņemams. Šie priekšstati izveidojušies garu
gadsimtu gaitā. Kuršu kāpās līdz Otrajam pasaules karam pārtikai izmantoja vārnas,
pievilinot un pārkožot tām skaustu ar zobiem. Ukrainas Poļesjē līdz nesenam laikam
medīja ežus, nositot tos ar āmuru pa galvu. Piemēru skaitu var turpināt un turpināt,
bet ne jau par to ir runa. Tā, kā mēs šeit nogalinām mājdzīvniekus… tas, kā mēs
šeit nogalinām mājdzīvniekus, musulmaņiem izliekas nepieņemami. Un otrādi.
Proti, apspriešanai piedāvātais dzīvnieku nogalināšanas veids
latviešu, plašāk – Latvijas, tradīcijā ir pretdabisks, un par to, vai mēs
drīkstam atļaut citu tradīciju uzskatīt par dabisku, ir jārīko nevis šaura un
steidzīga, bet izvērsta un pamatīga diskusija, piesaistot plašu sabiedrību.
Latviešu ticējumos atspoguļojas īpaša attieksme pret
mājdzīvniekiem. Kustoņiem nedrīkstēja ar kāju spert, jo uzskatīja – tad kāja
sāpēs. Deputātiem kāzu laiks laikam vairākumam ir garām, bet par bēru laiku
nevienam negribas domāt. Tradicionāli uzskatīja, ka tam, kas lopus mīl, Vent Kraukli,
tam kāzu dienā būs jauks laiks, bet tam, kas lopus nemīl, bēru dienā līs lietus. It
kā jau ir vienalga, vai lietus līs vai saule spīdēs, kad tevis vairs nebūs…
Bet arī attieksmē pret mājlopiem projicējas mūsu attieksme pret
apkārtējo pasauli. Ja vienīgā vērtība ir ātrs, viena mirkļa, izdevīgums, tad pēc
iespējas ātrāk ir jāuzkar kultūra, kas – ne kauta, ne nekauta – nenes tūlītēju
labumu naudas izteiksmē, jāaizmirst savas tradīcijas un ātrāk jāpārdod šī valsts
par jebkuru cenu un jebkuram, kurš par to gatavs maksāt.
Šis nebūt nav tehnoloģisks jautājums. Šis ir jautājums par to,
pārfrāzējot Eduardu Veidenbaumu, vai mums vēders Dievs visaugstākais. Ir tautas
teiciens: „Lops savu laiku un mēru zina, tikai cilvēks nezina.” Lai cilvēks to
uzzinātu, viņam jārunā, jāsalīdzina ar citiem līdzpilsoņu viedokļiem. Aicinu
neatbalstīt šo projektu, pirms nav notikusi plašāka sabiedriska apspriešana.
Godātie deputāti! Tas šārīta stiprais lietus nav lietus. Tās bija
mūsu mājlopu asaras. Ir ļoti žēl, ja jūs vairs nespējat to izjust.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
Gribu gan atgādināt, ka var runāt tikai par konkrēto priekšlikumu,
nevis par likumprojektu kopumā. Šis atgādinājums attiecas gan uz nākamo, gan uz
iepriekšējo runātāju.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Patiesībā, runājot par šo
priekšlikumu, nav iespējams nerunāt par likumprojektu kopumā, jo šis priekšlikums
arī ietver visu likumprojekta būtību.
Kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējām runātājām es nerunāšu
ne par ētiku, ne par tradīcijām. Ja nu vienīgi par darba tikumu, proti, par mūsu
Saeimas darba tikumu. Protams, tādi jautājumi kā budžets var pagaidīt, jo tagad ir
ļoti ātri jāpieņem grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tik ātri, ka šā
projekta steidzinātājiem nav laika pat izlasīt visu likumu kopumā. Tāpēc tagad
diemžēl tiek pieņemts kopumā iekšēji nesaderīgs un iekšēji pretrunīgs
likumprojekts. Likuma 4.pantā ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem,
un varētu diskutēt par to, kas ir cietsirdīgi un kas nav, ja šā panta septītajā
daļā nebūtu skaidri un gaiši pateikts, ka ir aizliegta dzīvnieka izmantošana
reliģiskos rituālos. Turpretī tagad šā likuma 48.panta trešajā vai otrajā daļā,
kā nu deputāti nobalsos, mums mēģina piedāvāt redakciju, kas reliģisko kopienu
tradicionālajām gaļas ieguves metodēm dod zaļo gaismu. Godātie kolēģi, kas tad tas
ir, ja ne dzīvnieku izmantošana reliģiskos rituālos? Šis likumprojekts ir vienkārši
juridisks brāķis. Diemžēl tā atbalstītājiem nav bijis laika nedz iesaistīt
sabiedrību diskusijās, nedz uzklausīt viedokļus, nedz tos izanalizēt, jo viņiem ir
vienkārši mērkaķa ātrumā jārīkojas. Jo pie apvāršņa ir parādījusies nauda un
to nedrīkst laist garām.
Godātie kolēģi! Šeit laikam tiešām jāatzīst Einšteina
relativitātes teorijas pareizība. Jo lielas masas tuvumā laika ritējums izmaina savu
ātrumu. Tāpat arī droši vien šeit lielas naudas masas tuvumā diemžēl mainās ne
tikai Saeimas darba grafiks, laika ritējums, bet arī daudzu deputātu domāšanas veids.
Par to man ļoti žēl. Un varbūt tieši par to latviešu tauta mūs tik ļoti ciena un
mīl…
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
(Deputāts J.Dobelis atbild uz repliku no zāles.)
Okupant, turi muti ciet!
Sēdes vadītājs. Lūdzu nesarunāties ar zāli! Ja jūs turpināsiet
regulāri pārkāpt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, es būšu spiests jums atkal un
atkal aizrādīt. Dobeļa kungs, jūs rīkojaties nepieļaujami.
J.Dobelis. Nāvi okupantiem! Bet tas ir cits jautājums.
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs! Vēl viena tāda replika, un es jums
atņemšu vārdu.
J.Dobelis. Tagad runāsim par likuma nosaukumu. Mums vispār ir tāda
īpatnēja pieeja Saeimā… Kā saucas likums? Dzīvnieku aizsardzības likums. Te vēl
nupat izskanēja skaisti vārdi par dzīvnieku tiesībām, par šo tiesību aizsardzību.
Bet par ko mēs strīdamies? Mēs nestrīdamies par dzīvnieka aizsardzību, mēs
strīdamies par to, kā viņu nokaut. Īpatnēja aizsardzība – vai viņu nokaut ar
apdullināšanu vai bez apdullināšanas, tecināt asinis vai netecināt. Un tāpēc mans
secinājums ir ļoti vienkāršs – ļausim tam lopiņam nomirt dabīgā nāvē, un pēc
tam dariet ar viņu, ko jūs gribat. Tāds ir mans priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mums jāvelta tik daudz laika
šā it kā vienkāršā jautājuma risināšanai. Tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu,
un, to pieņemot, viss nostāsies savās vietās. Tātad aicinu izslēgt likumprojektā
līdzšinējo tekstu par 48.panta izteikšanu jaunā redakcijā.
Bet, ja runā par būtību, kuras dēļ izvērsusies šī lielā
diskusija jau otro dienu, tad ir smieklīgi secinājumi, ko izteica cienījamais Kraukļa
kungs, – iznāk tā, ka ar to mēs glābsim Latvijas ekonomiku (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Daļēji!”)… daļēji… Jā, jā, daļēji! Viena jūsu drauga
vai atbalstītāja dēļ… Vot, tā! Jā… runāsim nu skaidru valodu! Un šis jūsu
aizstāvamais no Jēkabpils puses gan zināja, ka likums aizliedz to, ko viņš jau tagad,
iespējams, dara, vēl jau neskaitīdams lūgšanu gan laikam, jo citādi es nevaru
iedomāties, ka viņš būtu attīstījis šo biznesu un iesaistījis ražošanā, kā tur
izsakās, simt piecdesmit cilvēkus laikam, kuri nu bankrotēšot… Šis uzņēmējs
bankrotēšot, ja neļaus viņam kaut lopiņus ar necilvēcīgām metodēm. Lūk, tas ir
ļoti dīvaini… Un tiem, kuri patiešām aizstāv šīs lietas… Nu ir atrasts
brīnumlīdzeklis! Velti sanāca te uz septiņām stundām valdības sēde, uz ko
saaicināja Zatlera kungs… Dzesējām muti… Tagad glābšanas līdzeklis ir rokā!
Šajā brīdī, kad ir risināmi Tautsaimniecības komisijai, kura nolēma šo
likumprojektu virzīt uz Saeimu… it kā tai nebūtu svarīgāku jautājumu.
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, atgriezīsimies pie priekšlikuma!
P.Tabūns. Nolemiet tad, lūdzu… Vēl atļaujiet… Kausim kaķus,
suņus, sūtīsim uz Ķīnu. Tur suņus ēd, uzņēmējdarbību attīstīsim un sāksim
ākstīties šādā veidā. Un no tribīnes teiksim, ka tādā veidā mēs glābjam
ekonomiku. Nu nekļūstiet smieklīgi! Nemaz nerunājot par to, ka mēs apkaunojam un
iznīcinām visas līdzšinējās vērtības kultūrā, ētikā, morālē un tā tālāk!
Atbalstīsim šo priekšlikumu un izbeigsim šo ākstību!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir
ļoti smags un sarežģīts jautājums arī man – ko darīt, par ko balsot? Un, lai
varētu atklāt jums, kādēļ tas droši vien ne tikai man, bet arī citiem ir smags un
sarežģīts, es esmu spiests nedaudz pieskarties savai biogrāfijai.
Tad, kad Vilis Lācis, kā mēs tagad zinām, un Kalnbērziņš
rakstīja uz Kremli, ka tautsaimniecībai Latvijā draud sabrukums, jo nav vīriešu, nav
jaunu cilvēku, es biju viens starp tiem pirmajiem apmēram 2000 – 2500 leģionāriem,
kuri pēc pirmās filtrācijas nometnes nonāca… kuri nebija neko kāruši, šāvuši,
aiztikuši, arestējuši, bet kuri bija tikai bijuši karavīri un kuriem nebija Dzelzs
krusta. Nonācu Rīgā, otrā filtrācijas nometnē, bet – dzimtenē. Un sapratu, ka,
izgājušam no turienes ārā, man jāapgūst kāda profesija. Es gribēju jau toreiz
dzīvot laukos, dabā. Un es iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas
Veterinārmedicīnas fakultātē, tāpēc ka es mīlēju dzīvniekus; bioloģija man
neinteresēja. Es sapratu: ja es studēšu vēsturi un politiku, kas man interesēja kopš
jaunības, staļinisma laikmetā tie būs izšķiesti gadi un neko nedos. Un tomēr mani
no otrā kursa izmeta – par to manu dzīves nelaimi izmeta… Es runāju to, ko domāju;
tas nebija iespējams ne staļinisma, ne arī pārējā Padomju Savienības
pastāvēšanas laikā.
Es…
Sēdes vadītājs. Lūdzu tomēr tuvāk priekšlikumam…
V.Lācis. Tas, ko teikšu, būs par lietu.
1947.gada 28.oktobri es vienmēr atceros. Laikrakstā „Padomju
Jaunatne” jūs varat izlasīt to rakstu. „Pietiek! Buržuāziskās ideoloģijas
paudējiem nav vietas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā!” Izslēdza! Es nekļuvu
par veterinārārstu!
Sēdes vadītājs. Bet, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
V.Lācis. Man mīļi bija dzīvnieki…
Es ļoti, vēl vairāk nekā iepriekš, tagad cienu profesori Kursīti.
Viņa pareizi pateica, pareizi parādīja, ka tradīcijām ir milzīga vērtība tautas
dzīvē. Tradīcijas ir tās, kas… nu, vēl ir arī citi faktori, kas veicinājuši to,
ka, neskatoties uz to, ka mēs esam kārti, šauti, dedzināti, izvesti, neskaitāmas
reizes okupēti, mēs dzīvojam šajā zemē un vēl esam palikuši latvieši. Un
tautasdziesma pareizi pasaka: ne sunīti kājām spēru, ne maizītes gabaliņu.
Un ko mēs gribam darīt tagad? Mums liekas, ka tas ir nesvarīgi un ka
tas ir tehnoloģisks jautājums un tautsaimniecības jautājums. Tas nav ne
tautsaimniecības, ne tehnoloģijas jautājums, tas ir pirmām kārtām tikumisks,
latviešu tautas izdzīvošanas jautājums.
Arī man, tam, kas gribēja kļūt par veterinārārstu un droši vien
būtu kļuvis, ja nebūtu izslēgts, ir no svara, kā dzīvnieku nogalina. Šodien
mēģināju saprast arī otras, varētu teikt, līnijas piekritējus, un man bija saruna
ar deputātu Dzintaru Zaķi tieši par šo veidu, kādā tad šos dzīvniekus nogalina.
Pēc šīs sarunas man ir skaidrs, ka, nogalinādami pēc musulmaņu un ebreju ticības
rituāliem, mēs tomēr pakļautu dzīvniekus lielākām mokām.
Es nevaru atbalstīt likumprojektu, kas nepasargātu dzīvniekus.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inesei Šleserei.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, augsti godātais Prezidij un godātie kolēģi! Šis ir viens
no jautājumiem, kuri ir izraisījuši visasāko sabiedrības reakciju. Ir patiešām labi
saprotams sabiedrības sašutums, jo šā likumprojekta izstrāde ir notikusi, apejot
ierasto un likumos noteikto normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas kārtību un
tādējādi liedzot sabiedrībai un sociālajiem partneriem iesniegt savus priekšlikumus
un kvalitatīvi piedalīties diskusijā par šiem grozījumiem. Protams, arī jums visiem
ir pieejami un jūsu rīcībā ir iebildumi no vairākām, no daudzām nevalstiskām
organizācijām, kuras kategoriski iebilst pret šādu būtisku normu iekļaušanu likumā
bez nopietnas sabiedriskās apspriešanas. Un, es domāju, tāpēc būtu noteikti
jāatbalsta šis partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, par kuru
mēs šobrīd debatējam, kā arī nākamais – deputāta Līdakas priekšlikums.
Kas ir par pamatu šai steidzamībai? Kāda ir šī steidzamības
nepieciešamība? Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka šādas normas ieviešana
likumdošanā palielinās kautuvju jaudu un eksportētās produkcijas pieaugumu. Taču
tajā pašā laikā nav iesniegts ekonomiskais pamatojums šādai uzņēmējdarbībai par
paredzamo valsts labumu no šāda dzīvnieku nogalināšanas veida, lai izvērtētu un
noteiktu samērīgumu, ja tas vispār ir iespējams, starp iedzīvotājiem būtisku
ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu.
Gribu, kolēģi, jums atgādināt, ka šā paša likuma preambulā ir
teikts, ka cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret
dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Turpat arī ir teikts, ka nevienam
nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt sāpes, radīt ciešanas
vai kā citādi tam kaitēt.
Es uzskatu, ka piedāvātais likumprojekts ir nekvalitatīvs un
piedāvātie grozījumi ir bez pamatojuma un izvērtējuma, kā arī šī norma ir
pretrunā ar vairākiem citiem šā paša likuma pantiem, kuri norāda uz nepārprotamu
reliģiskās kaušanas aizliegumu. Šā likuma 4.pantā ir teikts, ka dzīvnieku
izmantošana reliģiskos rituālos ir aizliegta. Tāpat ir arī aizliegts dzīvniekam
radīt ciešanas. Savukārt 46.pants nosaka, ka dzīvnieka nogalināšanai izraugāms
veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu. Taču šajā likumprojektā piedāvātais
dzīvnieku kaušanas veids ir ilgstošs, un tas ir pielīdzināms dzīvnieku
spīdzināšanai. Turklāt tas ir arī pretrunā ar Eiropas Padomes direktīvu.
Mēs visi saprotam, ka šobrīd esošā ekonomiskā situācija pieprasa
konkrētu rīcību, taču ekonomikas sildīšanas vārdā nebūtu atbalstāmi
nepārdomāti biznesa piedāvājumi, kuru atļaušanai būtu jāmaina Latvijā pieņemto
un ar normatīvajiem aktiem nostiprināto vērtību sistēma.
Kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir būtisks ētikas un
tradīcijas pārkāpums, un es uzskatu, ka visas sabiedrības interesēs ir šādus
priekšlikumus ieviest nevis steidzamības kārtībā, kā tas tiek darīts tagad, bet
iesaistot visu sabiedrību atklātā diskusijā un uzklausot ieinteresēto institūciju
viedokļus.
Es aicinu atbalstīt 2. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ar ko
tiks novērsta tā kļūda, kas ir pieļauta pirmajā lasījumā, kad 48 deputāti tomēr
atbalstīja… atbalstīja šo iepriekšējo priekšlikumu, īsti neiedziļinoties
būtībā.
Līdz šim varēja tādā veidā, bez apdullināšanas, rīkoties tikai
galējas nepieciešamības – dzīvnieka slimības vai traumas – gadījumā, turpretī
pirmajā lasījumā ir nobalsots par to, ka tiek legalizēta tāda darbība, kas agrāk
tika krimināli sodīta, – tiek legalizēta ierobežotās teritorijās turētu savvaļas
dzīvnieku nogalināšana bez apdullināšanas un tiek legalizēta arī gaļas šķirnes
liellopu nogalināšana bez apdullināšanas.
Kad skatījāmies raidījumu… daudzi droši vien skatījās
raidījumu TV3 „Nekā personīga”, un tur bija intervija ar kādu musulmaņu
pārstāvi, kurš centās mums ieskaidrot, ka tas viss notiek ļoti humāni un ka nav
nekādu problēmu. Taču Dzīvnieku aizsardzības organizācija ikvienam deputātam uz
elektronisko pastu izsūtīja videomateriālu, kur ir redzams, kā tas notiek reāli. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Amerikā!”) Un man centās te ieskaidrot, ka tas ir
70.gadu video un ka tā notiek tikai Amerikā. (Daži gan Ameriku uzskata par
demokrātijas citadeli…) Es gribu redzēt, kurš jūs ielaidīs šajā lopkautuvē un
kurš jums ļaus kontrolēt šo procesu, kā tas notiek.
Es, protams, cilvēkiem ar vājiem nerviem neieteiktu šo video
skatīties. Bet, ja būtu tāda iespēja, es pat liktu deputātiem, kuri pirmajā
lasījumā balsoja „par”, piespiedu kārtā to noskatīties un tad izšķirties par
balsojumu otrajā lasījumā.
Tā ka es atbalstu priekšlikumu – novērst pirmajā lasījumā
pieļauto kļūdu. (No zāles dep. V.E.Bresis: „Nav nekādas kļūdas!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā PCTVL frakcijas deputātu
viedokļi dalījās. Vieni ir par dzīvniekiem, otri – par vietējiem uzņēmējiem.
Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību Saeimas darbības ļoti
zemajai kvalitātei. Teiksim, 400 tūkstošu pensionāru likteni mēs apspriedām tikai 10
minūtes un par to runāja šeit tikai PCTVL deputāti, bet par 400 dzīvnieku likteni
debatējam gandrīz stundu, un šeit tribīnē nāk visu frakciju pārstāvji. Tā tomēr
nedrīkst strādāt, cienījamie cilvēki!
Un, ņemot vērā piketu, kas stāv pie mūsu ēkas durvīm, es varu
situāciju raksturot ar vienu frāzi: cilvēki – ārā, dzīvnieki – iekšā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Dzintar, izstāsti visus kaušanas smalkumus!”)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta noliedzēji! Es gribu, lai
jūs tomēr nāktu un atbildētu uz ļoti vienkāršu jautājumu – vai jums liekas, ka,
ja aitu vai liellopu aizvedīs no Jēkabpils rajona 60 kilometrus uz dienvidiem, uz
Lietuvu, un nokaus tur, tas dzīvnieks cietīs mazākas mokas? Tā starpība būs tikai
tāda, ka viņu nokaus tur, nevis Latvijā. Un uzņēmējs, lietuviešu uzņēmējs,
nomaksās nodokļus Lietuvā, un par viņa nodokļiem varēs Lietuvā uzturēt mūzikas un
mākslas skolas. Tā tas būs, ja to neizdarīs latviešu uzņēmējs šeit, Latvijā. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Nacionāla doma!”)
Atbildiet man arī uz tādu jautājumu. Es zinu, ka jūsu vidū ir
cilvēki, kuriem radinieki, bijušie radinieki, tagadējie radinieki, ir aktīvi mednieki.
Atbildiet man šeit no tribīnes: vai sašauts zvērs, ar lodi vai renkuli vēderā
klīzdams pa mežu trīs četras dienas vai dažkārt pat nedēļu un nobeigdamies
mokošā nāvē, cieš mazāk nekā lops, kas tiks nokauts faktiski pēc tādām pašām
tradīcijām, kādas piekopa mūsu priekšteči un kādas piekopj vēl šodien laukos? Jo
nav nekāds noslēpums, kā aitas kāva laukos pirmskara Latvijā un kā šodien aitas
kauj lauku sētās. Gluži tāpat, kā ir iecerēts šajā likumprojektā.
Vai jūs nezināt, kā austrālieši eksportē savas aitas? Salādē
tās lielos, milzīgos pārbūvētos tankeros (vairāk nekā 100 tūkstoši lopu ir
izvietoti uz katra tankera) un vienā mierā aizved uz Tuvajiem Austrumiem, kas ir
lielākais aitas gaļas patērētāju reģions pasaulē. Un tur viņas nokauj pēc
musulmaņu tradīcijām! Es pieļauju iespēju, ka varbūt Austrālijā kāds dzīvnieku
pseidoaizstāvis ir ļoti priecīgs, ka šīs aitas nenokauj viņa dzimtajā zemē pēc
musulmaņu tradīcijām. Bet vai tas austrālietis nav tāds pats liekulis kā jūs
šobrīd? Jūs zināt, ka šīs aitas nokaus tik un tā, tikai nokaus nevis Austrālijā
vai, kā šeit ir iecerēts, Latvijā, bet nokaus Saūda Arābijā vai, kā šajā
gadījumā, visticamāk, Lietuvā vai Igaunijā. Nu nebūsim taču, cienījamie kolēģi,
liekuļi!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro
reizi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Svarīgs jautājums – jāizdebatē līdz
galam!”)
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Īsa replika kolēģim Ābiķim. Tos, ko nošauj
ar lodi, tos sauc par meža dzīvniekiem, bet tos, kurus kauj mājās, – par
mājdzīvniekiem. Liela starpība! Es domāju, ka šodien mēs strīdamies par
atšķirīgu nostāju, proti, par miesu un dvēseli, un es kādreiz, jau pirms diviem
gadiem, no šīs tribīnes citēju zviedru rakstnieku, ievērojamu rakstnieku, kas ir
skaidri pateicis… norādījis šo starpību starp miesu un dvēseli. Un viņš raksta:
„Mēs daudzi nicinām un necienām prostitūtas – gan vīriešus, gan sieviešus -,
kas pārdod savu miesu, bet tajā pašā laikā mēs cienām un neizrādām nekādu
necieņu pret dvēseļu prostitūtām, kas pārdod savu dvēseli.” Tur ir tā starpība,
un tas ir jāsaprot šodien, nevienu neapvainojot!
Un Edvarts Virza, kas ir bijis tik daudzas reizes pravietisks jau ar
„Baigo vasaru”, ir skaidri arī parādījis, kāds ceļš mums ir jāiet.
„Lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas,
mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas.
Ko latvju tautas gars sev vilcis kādu reizi,
lai sevi paglābtu no tā, kas nepareizs.”
Un mēs, viena daļa cilvēku, neapvainojot jūs, otru daļu, saprotam
citādāk to, kas ir nepareizs.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist tiem, kas runā un saka, ka mēs
nevaram nolikt 400 000 pensionāru pret 400 liellopiem. Šeit runa, Buzajeva kungs,
ir pavisam… pilnīgi par kaut ko citu. Un, lai apstiprinātu šo viedokli, es jums gribu
teikt, ka likumprojektā paredzētā dzīvnieku kaušanas metode Eiropā gadiem ilgi ir
izraisījusi ļoti lielas debates un arī viļņošanos sabiedrībā. Piemēram, Šveicē,
kā mēs zinām, kas ir tāda referendumu valsts, pirms simts gadiem šis jautājums ir
apspriests referendumā un pat nostiprināts konstitūcijā. Parlaments ir bijis „par”
šādu kaušanas metodi, bet referendumā tauta ir pateikusi „nē” šādām kaušanas
metodēm.
Kā jau es teicu, mūsu sabiedrībā šis likumprojekts nav pietiekami
izdiskutēts, tāpēc neatkārtošos, bet es gribu piekrist tiem runātājiem, piemēram,
Šleseres kundzei un pārējiem, kas teica, ka likumprojekts ir pretrunā ar pašu
patlaban spēkā esošo likumu, proti, Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo Dzīvnieku
aizsardzības likums ir būvēts pilnīgi citādāk. Ja mēs paskatāmies preambulu, ja
mēs paskatāmies 4.panta pirmās daļas 7.punktu, par kuru jūs jau runājāt, kolēģi,
un ja mēs paskatāmies arī kompetenci… to, kāds viedoklis ir šai Dzīvnieku
aizsardzības ētikas padomei, redzams, ka šis likums ir pilnīgi pretējs.
Un kas tad ir noticis? Es esmu noskaidrojusi, ka šā gada 29.martā
mēs jau esam nobalsojuši grozījumus šajā likumprojektā. Ļoti ietilpīgus
grozījumus! Bet šie grozījumi netika virzīti uz priekšu, kaut arī tas bija
nepieciešams. No šiem nobalsotajiem grozījumiem tiek izrauts ārā tikai viens
segments, proti, par šo lopu kaušanu, tajā pašā laikā atstājot gadiem ilgi
novārtā, piemēram, tādas lietas kā mājdzīvnieku turēšanas un tirgošanās
tiesisko regulējumu.
Šodien jūs varat paskatīties, kā dažkārt tiek runāts
sabiedrībā. Jā, redziet, mums ir konvencijas, kas mums aizliedz ievest īpaši
aizsargājamus dzīvniekus, kas pasaulē ir ļoti liels retums, bet tajā pašā laikā,
ja šie dzīvnieki ir ievesti, šeit tirgošanās nav aizliegta un būtībā nekāda
kontrole pār šo tirgošanos nepastāv. Es gribu teikt: aizejiet, pasirojiet pa
veikaliem, paskatieties, kas šajā ziņā notiek! Par to jums acīmredzot nav nekādas
sāpes. Un, saprotot ekonomisko situāciju, lauksaimnieki saka, ka mēs esam liekuļi, kas
prasām šo jautājumu izdiskutēt sabiedrībā. Es saprotu arī viņu ekonomisko… šo
sāpi. Un mēs visi zinām, kādā situācijā mēs atrodamies. Bet tajā pašā laikā
arī lauksaimnieku liekulībai nav robežu.
Jūs visi noteikti esat redzējuši, kā televīzijā tiek reklamēts
„Valmieras piens”. Tajā reklāmā tiek parādīts, kā viens saimniekpaps liellopiem,
govīm, atnes ziedus un saka: „Manas mīļās meitenes!” Un pēc tam viņš tās savas
„mīļās meitenes” aizsūtīs uz kaušanu pēc tādas metodes, ka, manuprāt,
cilvēkus, kam nav pieņemama šāda lieta, pārņemtu šausmas.
Es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Un īpaši vēršos
pie tiem deputātiem, kas grib stāvēt malā. Šajā ziņā nevajadzētu stāvēt malā!
Es paskatījos izdruku… Protams, visvieglāk ir no balsošanas iekārtas izņemt ārā
karti un nebalsot, izlikties, ka jūs zālē nemaz neesat. Un ir arī ļoti viegli vispār
nepiedalīties balsošanā. Tad jūs būsiet tīri un pūkaini: „Lai jau šitie savā
starpā izplēšas!” Tas, kolēģi, nav godīgi! Tas, manuprāt, ir pat gļēvulīgi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Par liekulību un loģiku. Un tātad arī par
kolēģa Ābiķa konstrukcijām.
Nu, tās ir apmēram tādas: ja aizšauts zaķis vai sausumā
slāpstoša zivs cieš mokas un mēs šeit nevēršamies pret to, tad mēs drīkstam
darīt jebko…
Jā, pasaulē, protams, notiek dažādas vairāk vai mazāk
cietsirdīgas lietas, to skaitā medības, taču droši vien šodien nav īstā reize par
tām runāt. Bet, ja šādā veidā mēs varam argumentēt grozījumus Dzīvnieku
aizsardzības likumā, tad, piedodiet, šiem argumentētājiem, manuprāt, kaut kas nav
kārtībā ar galvu. Un tā ir tāda laupītāju filozofija: sak’, tāpat jau tev to
naudiņu atņems, nu tad labāk atdod man!
Es esmu kategoriski pret šādiem argumentiem, jo tur nav nekādas
loģikas.
Un nu par diviem mītiem. Viens mīts – palielināšoties kautuvju
jauda. Smieklīgi! Jā, viena daļa košergaļas un halal gaļas tiks pārdota un
tiks nopelnīta nauda, taču neaizmirstiet, godātie reliģiskās kaušanas fani, ka
šajā kautuvē citus dzīvniekus un citā veidā nedrīkstēs kaut, šai kautuvei jābūt
tīrai. (No zāles dep. V.E.Bresis: „Visām jābūt tīrām!”) Šo kautuvi
varēs izmatot tikai reliģiskai kaušanai.
Otrs – mīts par ekonomikas sildīšanas tēmu: būšot darba vietas.
Neaizmirstiet, lūdzu, to, ka jums, Kraukļa kungs, ar jūsu nešķīstajām (no
musulmaņu vai jūdu viedokļa) rokām neļaus piedalīties šajā lietā. Šajā
kaušanā drīkstēs piedalīties tikai musulmaņi vai jūdi, tā ka arī papildu darba
vietu no tā īpaši daudz nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es neatbildēšu Ābiķa kungam, bet šķiet, ka dažas
replikas tomēr ir jāpasaka mums visiem. Es saprotu, ka šajā diskusijā ir pieļaujams
izmantot tādus argumentus kā novešana līdz absurdam (piemēram, par ādas kurpēm un
medījamo dzīvnieku ciešanām, un galu galā par dzīvnieku tiesībām nomirt dabiskā
nāvē). Diskusijā viss ir atļauts, bet mēs ļoti labi saprotam, ka zem šādiem
argumentiem seguma jau nu nav nekāda. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir gan!”)
Tālāk. Runā par to, ka tik un tā šis dzīvnieks tiks nokauts
Lietuvā. Nu, neaizmirsīsim, ka mēs, šādi attīrot savas valsts garīgo telpu,
iespējams, piesārņojam mūsu kaimiņvalsti! Arī tas nemaz nav tik viennozīmīgs
jautājums.
Un, tā kā visā Eiropā joprojām risinās – un ļoti aktīvi
risinās! – diskusijas par šiem jautājumiem, punktu pielikt ir par agru. Mēs nebūt
nebūsim ne pirmā, ne pēdējā valsts, kas par šādiem jautājumiem spriedīs. Un vēl
es varētu piebilst, ka sabiedriskā doma tomēr aizvien vairāk attīstās dzīvnieku
tiesību aizsardzības virzienā.
Un runājot par beidzamo. Ja nu kādam dzīvnieku tiesības šķiet
tikpat tukša skaņa, kā tas ir bijis 18., 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā, varbūt
var palīdzēt viena tēze: tiek uzskatīts, ka dzīvnieku tiesības tiešā mērā skar
cilvēktiesības, tādēļ ka tie cilvēki, kuri patiešām nevēlas radīt dzīvniekiem
ciešanas, jutīsies aizskarti savās tiesībās situācijā, kad viņu valstī tiks
pieļautas darbības, kas nenodrošinās dzīvniekiem nokaušanu atbilstīgi labturības
un dzīvnieku aizsardzības noteikumiem. Tātad, ja mūs neinteresē ētika, dzīvnieku
tiesības un tamlīdzīgi, tad cilvēku tiesības dzīvot sociāli un psiholoģiski
pieņemamā vidē mēs tā kā neapstrīdēsim.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Mums ir atlikusi mazāk nekā viena minūte līdz
pārtraukumam. Debatēs ir vēl divi runātāji pieteikušies, tāpēc debates tiks
turpinātas pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu deputātu grupu sadarbībai ar Šveices parlamentu uz īsu
tikšanos Dzeltenajā zālē. Tūlīt! Un pulksten 10.35 notiks Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35,
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 10.40, bet Publisko izdevumu un
revīzijas komisijas sēde 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu
sanāksme pulksten 10.40 Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Nikolajam
Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Sadarbības grupas ar Serbijas parlamentu
sanāksme pulksten 10.50.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis, Aleksejs Holostovs, Oskars Kastēns… Es gribu pateikt, ka tad, kad parādās
reģistrācijas zīme mūsu aparātā, vajag nospiest podziņu! Paldies Oskaram!… Ivans
Klementjevs, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte un Viktors Ščerbatihs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vai es
varētu palūgt vēlreiz zvanu, jo kāds varbūt nedzird, ka sēdei ir atkal
jāatsākas…
Tātad, godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.
Atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā, jo likumprojekts ir
atzīts par steidzamu. Mēs runājam par 2. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu. Un turpinās debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie deputāti un viesi! Katrā no mums daudz
saglabājies no dzīvnieka, tie taču ir mūsu senči, un varbūt tāpēc šī diskusija
ir ļoti karsta un ilga.
Es gribu teikt dažus vārdus par eiropeisko pieeju šai problēmai.
Protams, tur ir plašas diskusijas, es varētu piekrist cienījamai Čepānes kundzei, bet
– tikai daļēji. Es nevaru piekrist, ka mūsu diskusija Saeimā raksturo to, ka mēs
jau esam eiropieši. Starpība ir dzīves līmenī diemžēl. Ja mums būtu tāds dzīves
līmenis kā Eiropā, tad būtu pavisam cita lieta. Bet diemžēl mūsu pensionāri pēc
dzīves līmeņa ir līdzīgi lopiem Šveicē. Un sakarā ar to es tomēr aicinu Saeimā
vairāk domāt par pensionāriem un mazāk par dzīvniekiem.
Sēdes vadītājs. Es gribu jums aizrādīt, Buzajeva kungs, ka šis
priekšlikums galīgi nav par pensionāriem, lai cik arī ļoti cienītu pensionāru
problēmas.
Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tiešām šodien no šīs tribīnes izskanēja
ļoti daudz argumentu, ļoti loģisku, kas tika pamatoti ar cilvēku pārliecību. Un tik
tiešām visu cieņu, ja cilvēks pauž savu pārliecību, lai arī kāda tā būtu!
Taču šis likumprojekts ir tapis diezgan ilgās debatēs. Pirmsākumi
šīm debatēm ir bijuši vēl tanī laikā, kad es biju ministrs, tātad vismaz pusgadu
atpakaļ vai pat vēl agrāk. Savulaik es parakstīju vairākas no tām vēstulēm, kas
bija adresētas reliģiskajām kopienām, lai noskaidrotu viņu viedokli. Un faktiski
tikai sagadīšanās pēc ir pašlaik arī kāds konkrēts aktīvs uzņēmējs, kurš ir
jau to gatavs realizēt. Bet es skaidri zinu, ka ir ļoti daudz Latvijas lauksaimnieku,
gan aitu audzētāju, gan liellopu audzētāju, kuri faktiski gaida to brīdi, kad varēs
pilnīgi legāli turpināt savas sarunas par Latvijas lauksaimniecības produkcijas
eksportu.
Un vēl. Es vēlos pieskarties vienam tādam būtiskam jautājumam, ka
mēs mazlietiņ sevi mānām ar dzīvnieku aizsardzību. Jā, mēs saņēmām šo
interneta adresi… Tik tiešām iespējams, ka Amerikas Savienotajās Valstīs šāda
kaušana arī notiek. Šāda kaušana, kas ir parādīta šinī videorullītī, tiek
piemērota tiem lopiem, kuru gaļas produkti pašlaik tiek ievesti Eiropas Savienības
teritorijā, tātad arī Latvijā. Pašlaik mums ir iespēja šo pašu procedūru veikt
atbilstoši Eiropas izpratnei par dzīvnieku labturību, tātad ne tikai nepasliktināt,
bet faktiski uzlabot kopējo attieksmi pret dzīvniekiem, kuru gaļas produkti tiek
patērēti arī Latvijas teritorijā.
Un vēl viens misēklis. Nevajag jaukt rituālo kaušanu ar kaušanu
atbilstoši reliģiskām tradīcijām! Rituālā kaušana ir tāda, kuras pamats ir
rituāls, nevis pārtikas sagāde. Šis likums paredz pārtikas sagādi, nevis rituālus.
Es aicinu balsot pret šo partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu un atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Vēlos jūs komisijas vārdā informēt par
to, kā tad īsti notika mūsu komisijas sēde. Sēdē tiešām klāt bija arī
nevalstiskās organizācijas, gan dzīvnieku aizstāvji, gan lauksaimnieku organizācijas.
Viedokļi krasi atšķīrās. Diskusijā tiešām, kā to Rozes kungs jau teica,
izskanēja: jā, jā, jūs toreiz pavasarī, kad mēs iesākām, to darījāt vai to
nedarījāt tā. Tas liecināja par to, ka šī diskusija tiešām vēsturiski jau ir
bijusi. Klāt bija arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, tātad ministriju
ierēdņi.
Un ko es gribu īpaši iezīmēt? To, ka no diskusijas man neradās
pamats neticēt Pārtikas un veterinārajam dienestam, ka viņi spēs nodrošināt tādu
kārtību, kāda tā pēc direktīvām ir pieprasīta Eiropā.
Ja mēs nedaudz atskatāmies pagātnē, mēs ļoti labi atceramies, kā
daudzkārt Pārtikas un veterinārais dienests ir rāts tieši par to, ka tas pārāk
skarbi ir izturējies pret uzņēmējiem. Šobrīd PVD ir gatavs apgalvot, ka Ministru
kabineta noteiktā kārtība būs ārkārtīgi precīzi noteikta, ka tas, ko darīs
kautuvē… ka uzņēmējs būs ļoti precīzi reglamentēts.
Un arīdzan diskusija par to, ka likumprojekts it kā šobrīd
izveidots ar pretrunām… Draugi mīļie, jūs paši strādājat savās komisijās un
redzat, kā veido likumprojektus pēc juridiskās tehnikas, un tā ir absolūti normāla
prakse, ka tiek uzlikts ļoti plašs ierobežojums, bet, ja tas ir nepieciešams, šajā
ierobežojumu klāstā tiek definēti kaut kādi izņēmumi.
Tāpēc es ļoti aicinu respektēt to diskusiju, kas notika
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un sekot šīs
komisijas viedoklim.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. Arī 3. – deputāta Līdakas priekšlikums – ir ar ļoti
līdzīgu saturu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Es savā uzrunā nepieskaršos
tehnoloģiskajam procesam, kurš šeit jau tika aprunāts diezgan daudz.
Mans priekšlikums ir atgriezt likumu atpakaļ tajā pašā redakcijā,
kādā tas bija pirms šīs leģendārās pagājušās trešdienas Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes. Vienu gan es gribu teikt:
tā likuma redakcija, kāda atnāca uz Tautsaimniecības komisijas sēdi, krietni
atšķīrās no tās, kura tagad ir jūsu priekšā. Tā atnāca uz Tautsaimniecības
komisijas sēdi krietni, krietni vien skarbāka, un, pateicoties dažu deputātu, teiksim,
uzstājībai, tagad tomēr šinī likuma grozījumā ir ietverta arī šī pēckaušanas
apdullināšana, kas varētu kaut nedaudz vērst lietu uz labu. Bet ne par to ir šis
stāsts.
Pirmām kārtām es aicinu tomēr atgriezt likumu iepriekšējā
redakcijā un turpināt debates, jo es gribu runāt šeit par kompromisu ar sirdsapziņu.
Visa mūsu dzīve šobrīd, katra mūsu diena – tas ir kompromiss ar sirdsapziņu. Un
sen jau vairs Latvijā neaudzē lopus, bet sen Latvijā ražo gaļu. Un līdz ar to arī
daudzi zemnieki, ļoti iespējams, vairs nesaskata šo starpību starp gaļu un
dzīvnieku. Tāda nu ir tā laikmeta iezīme – lielražošana, kad lauksaimnieks… kad
lauku apstrādātājs var izaudzēt graudus, nepieskaroties zemei, un var ražot gan
pienu, gan gaļu, nepieskaroties lopiņam. Tas ir kompromiss ar sirdsapziņu.
Un katrs solis tālāk, katrs nākamais kompromiss ar sirdsapziņu
tomēr ir pietiekami jāizdiskutē, un es pieļauju, ka katram nākamajam kompromisam ar
sirdsapziņu ir jānāk daudz smagāk un daudz diskutablāk.
Ja šobrīd mēs pieņemam, ka imams vai rabīns tad nu noteiks, vai
sāp vai nesāp dzīvniekam, tas nav nopietni. Un, ja mēs runājam par dzīvnieku
audzēšanu kā par tehnoloģiju, tas arī nav nopietni. Un, ja šobrīd ir izaugusi jau
nu vismaz viena paaudze, kura, ļoti iespējams, tiešām nav redzējusi, kā vista sēž
perēklī, kā govs ēd zāli, kā slauc govi, tas arī ir ļoti traģiski. Un tiešām
šiem cilvēkiem, kuri to nav redzējuši, kuri nav apmīļojuši teļu, kuri nav devuši
teļam pienu, šiem cilvēkiem droši vien tiešām gaļas ražošana ir gaļas
ražošana, un viņi nesaredz to starpību – pirms un pēc tas dzīvnieks kļūst par
gaļu.
Turklāt mēs ļoti bieži esam ārkārtīgi nekonsekventi. Es šeit,
zālē, zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis, ietērpts biksītēs,
apčubināts, aprūpēts, un droši vien katra mazākā nelaime tam sunītim tiek
novērsta, vedot viņu pie veterinārārsta un maksājot lielas naudas. Un būtībā tas
pats cilvēks šobrīd mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu,
ir vienkārši bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli. Nu, paldies Dievam, tagad
apdullināšana vismaz šeit ir iekļauta.
Tā ka mēs nonākam kaut kādās lielās galējībās varbūt tieši
tāpēc, ka mēs esam ļoti tālu no tās zemnieciskās tradīcijas, kas Latvijā ir. Mēs
esam ļoti tālu no tā ganāmpulka, kurš būtībā nebija ganāmpulks, jo tajā bija
govs Made, govs Gauja, govs Daugava… Un tad, kad pienāca tā astotā devītā
laktācija un bija tas lopiņš jānodod tai sagādei, kā tas bija kādreiz padomju
laikā, tad ļoti tā saimniece skatījās, lai to lopiņu ieved furgonā vai lai viņu ar
armatūras stieņa sitienu pa muguru neaizdzen uz to gaļas kombinātu.
Es pats to zinu, jo mana māte ir vairākkārt griezusies atpakaļ ar
to gotiņu, jo viņu neapmierināja tas, kā tas lops, gaļas lops, produktīvais lops,
tika iedzīts tajā furgonā.
Tās ir diskutējamas lietas. Un es domāju, ka šobrīd ļoti daudzi
zemnieki, it sevišķi tie, kas ir zemnieki daudzās paaudzēs, varbūt nožēlo to
brīdi, kad Latvijā tika zināmā mērā radīti neiespējami apstākļi tai dažu
lopiņu saimniecībai, ka tie cilvēki tagad arī klausās un jūt līdzi tām govīm, jo
viņiem mājās karbonāde un speķītis bija ar vārdu. Tas bija ruksis, piemēram,
Maksis, kā man nupat mājās bija. Un šis Maksis tika nokauts, taču izvēlējāmies
kāvēju – tādu, kurš to lietu pieprot un kurš rada vismazāk sāpju tam
lopiņam. Un, kad tas lopiņš jau nedēļu pirms kaušanas sakaitina saimnieci, jo viņš
vairs neēd, cilvēks tā tiek sagatavots tam, ka tūlīt būs desa un tā desa būs ar
vārdu.
Mēs esam ļoti tālu no tā. Un līdz ar to es aicinu katru nākamo
kompromisu ar sirdsapziņu tomēr ļoti rūpīgi un cītīgi izdiskutēt un…
Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
I.Līdaka. … un nepārmest tiem… vēl tikai daži vārdi… un
nepārmest tiem cilvēkiem, kas tur ārā tagad piketē un varbūt ir skarbi pret mums, un
nepārmest arī tiem gaļas ražotājiem, kuriem šis ir viņu bizness. Bet diskusijai
jābūt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, es par procedūru, jo es
iepriekšējā balsojumā… es neatbalstīju „Pilsoniskās Savienības”
priekšlikumu, taču aiz pārskatīšanās nobalsoju „par”. Es atbalstu komisijas
viedokli šinī jautājumā.
Sēdes vadītājs. Nu, man gan jāpiezīmē, ka šādus paziņojumus no
tribīnes Kārtības rullis neparedz.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vēlreiz es atgriežos pie tās pašas nelaimīgās
liekulības.
Ir divi jēdzieni. Jebkurai dzīvai radībai ir miesa un ir dvēsele.
Jebkurai! Un, ja mēs runājam šeit par to, ko mēs darām ar miesu un ko mēs darām ar
dvēseli, tad… Piedošanu, šis nav tas likums, kam ir jānodarbojas ar miesu. Es
atkārtoju vēlreiz: izbeigsim šo liekulību! Ja tas ir Dzīvnieku aizsardzības likums,
tad tam ir jāaizsargā dzīvnieka dvēsele, nevis miesa. Es nesaprotu vienu
lietu – šito absurdu, kas patlaban, pēdējā laikā, vispār ir redzams. Kad
vajag, koalīcijas partijas maina savu viedokli – pilnīgi! – gandrīz katrā
balsojumā, gandrīz katrā lasījumā. Šodien vien tas jau kādas trīs reizes ir
noticis.
Ja jūs gribat nodarboties ar dzīvnieku miesu un tās pārstrādi
desās vai vēl nezin kā, tad priekš tā ir Pārtikas aprites likums. Tur, lūdzu,
skatieties, ja jūs tiekat pie tās kaušanas! Kā jūs tur kausiet, par to mēs varētu
strīdēties, kā darīt, – aiz kājām, aiz rokām, es nezinu, vēl aiz kuras vietas
vilkt… Šeit ir Dzīvnieku aizsardzības likums. Es jums… Jā, nu negribu es teikt
vienu otru spēcīgāku vārdu.
Kāpēc mēs krāmējamies ne tanī likumā ar šīm lietām? Vai tad
dzīvnieka aizsardzība nozīmē viņa nokaušanu? Apdullināt, neapdullināt, pirms tam
apdullināt, pēc tam apdullināt… Tas ir vienkārši bezjēdzīgi, un tā tiešām
acīmredzot ir mūsu kaut kāda domāšanas nesakārtotība.
Rozes kungs! Jūs sakāt, ka ilgi un dikti esat spriedelējuši, kā
tad kausim nost to lopu, bet tādā gadījumā kāpēc nevienam neienāca prātā
padomāt, kādā veidā kulturāli „iesaiņot” šo kaušanu, kur tai ir vieta… Un
nevis tur, kur jūs aizsargājat dzīvnieku. Ko tad jūs aizsargājat, kaujot kaut vai
kulturāli vai vēl nezin kā, ja jūs ieliekat to aizsardzības likumā?
Redziet, mani kā nacionālkonservatīvi domājoša cilvēka
apsvērumi, protams, ir tādi: es atbalstīju „Pilsoniskās Savienības”
priekšlikumu, tāpēc ka labāk ir vismaz mierīgāk skatīties. Tagad es atbalstīšu
Līdakas kunga priekšlikumu, lai gan man nepatīk tas, ka arī viņa priekšlikumā
runāts, ka drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā…
Kurš tad to nepieciešamību noteiks? Bet man liekas, ka man ir nepieciešams kaut ko
nokaut, un es kaušu, bet pēc tam sāksim strīdēties.
Taču šinī brīdī es, protams, atbalstīšu jūsu priekšlikumu,
jo… Kolēģi! Jūs sakāt, ka ilgi un dikti esat sprieduši. Tad kāpēc steidzamības
kārtā bija jākrāmējas ar šito likumu? Kāpēc tāda steiga bija vajadzīga? Jūs
paskatieties! Mēs jau nokaitinājām vienu sabiedrības daļu. Šie cilvēki nebija
gatavi šādai steigai, un viņi šeit ieradās… Nu kam to sunīti patīk tērpt
biksītēs, lai tērpj, varbūt suņu dāmai sava krāsa biksītēm, bet suņu kungam –
cita. Tā ir katra personīga darīšana!
Es tikai gribu atgādināt, ka, ja runa ir par medniekiem, tad mednieki
arī ir dažādi, tāpēc atgādināšu dažas senas mednieku tradīcijas senajām
ciltīm. Tad, kad medījamais…
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, bet par priekšlikumu!
J.Dobelis. …dzīvnieks tika nogalināts, viņam atvainojās visa
cilts rituāldejā. Tas tā, starp citu.
Es jau teicu par priekšlikumu: es to atbalstīšu!
Sēdes vadītājs. Paldies Dobeļa kungam.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi un Dobeļa kungs! Es tiešām šoreiz piekrītu
Dobeļa kungam. Viņš, būdams pavisam citas specialitātes speciālists, šoreiz kā
politiķis uztvēra šo juridisko dzīslu.
Protams, šis likuma grozījums neiet kopā ar Dzīvnieku aizsardzības
likuma pašreizējo tiesisko regulējumu. Tas ir tāds mākslīgs ielikums šeit iekšā,
jo šajā likumā ir pilnīgi citas vērtības paredzētas. Ja jūs, piemēram,
paskatītos likuma 10.panta 1.punktu, ko tad Ministru kabinets apstiprina? Ministru
kabinets apstiprina tostarp prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku
aizsardzībai. Tas vispār nav savienojams ar šo priekšlikumu! Un, lai nebūtu šeit
pārpratumu, ko aizstāv un ko neaizstāv „Pilsoniskā Savienība”… Mūsu frakcijā
ir patiešām cilvēki ar attiecīgām kvalifikācijām, un mēs nemetamies vienā vai
otrā galējībā. Mēs aizstāvam cilvēku pamattiesības – dzīvot valstī, kur
likumā noteikta humāna attieksme pret dzīvniekiem.
Un vēl pēdējā piebilde. Es domāju, ka mūsu cienījamais Kraukļa
kungs ir apveltīts ar ekstrasensa spējām. Jo tad, kad viņš nobalsoja iepriekšējā
balsojumā, viņa šeit, zālē, nebija. Viņš diskutēja ar sabiedrību ārpus Saeimas.
Es domāju, ka tā nav pareiza prakse.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Golubov, klausies: „Nāvi okupantiem!””)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti skaisti runā par visādu
aizsardzību dzīvniekiem, viņu tiesību aizsardzību. Bet kāpēc jūs nerunājat par
tādu dzīvnieku kā cilvēks? Jūs atņēmāt algas…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Golubova kungs…
A.Golubovs. Jūs atņēmāt algas skolotājiem…
Sēdes vadītājs. Golubova kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
A.Golubovs. Jūs vedat viņus uz iznīcināšanu.
Sēdes vadītājs. Es jums atņemšu vārdu. Es jums izsaku
aizrādījumu par to, ka jūs rupji pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jo jūs
absolūti nerunājat par priekšlikumu.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Ingmāra Līdakas
priekšlikumu, tāpēc ka tā ir atgriešanās pie tās redakcijas, kura šobrīd ir
spēkā. Un tur nekā jauna nav un nekā veca arī nav. Tas ir tas, pie kā mēs šobrīd
vēl strādājam.
Atbalstīt to vajag arī tāpēc, ka otrajā lasījumā ar pavisam
nelielu pārsvaru ir iebalsots, nu, varētu teikt, juridisks kuriozs: ir pateikts, kādi
ir izņēmumi attiecībā uz to, kādus subjektus drīkst kaut, bet nav noteikti
izņēmumi attiecībā uz to, kādā veidā. Un tas nozīmē, kolēģi, ka otrajā
lasījumā jūs esat nobalsojuši par to, ka ierobežotā platībā turētos savvaļas
dzīvniekus un arī gaļas šķirnes mājlopus var kaut pilnīgi jebkādā veidā.
Absolūti jebkādā veidā!
Es aicinu novērst šo kļūdu un atbalstīt vismaz Ingmāra Līdakas
priekšlikumu, un atgriezties pie spēkā esošās redakcijas.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis. Kolēģi, arī krasta kāpu teritorijā nedrīkst
privatizēt zemi, bet zem ēkām un būvēm to drīkst darīt. Vai jūs neredzat
līdzību? Ir vispārējs aizliegums, un ir izņēmums no aizlieguma.
Kolēģi, es aicinu pievērst uzmanību arī 7.priekšlikumam. Tas ir
Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas
šo normu vēl piedevām sašaurina – nosaka to, ka kaušanā būs obligāti jāievēro
labturības prasības dzīvnieku aizsardzībai. Tātad vēl vairāk sašaurina.
Augsti godājamie kolēģi, es aicinu respektēt to darbu, ko
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir darījusi, un
atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ingmāra Līdakas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 40, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Un te, lūk, ir 7. – Zemkopības ministrijas
priekšlikums, kurš, kā jau es iepriekš minēju, atšķirībā no pirmā lasījuma
redakcijas vēl pastiprina normu attiecībā uz piedāvāto regulējumu. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 7.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā saskaņā ar
Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu viņi lūdz nodot šo likumprojektu atpakaļ
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.panta otro daļu šāds
priekšlikums ir izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības – tātad pirms
balsošanas par likumprojektu.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šo
priekšlikumu.
Vārds „par” runāšanai deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Būšu ļoti lakonisks.
Es uzskatu, ka ir nepieciešams tomēr atgriezties pie diskusijas
komisijā, jo trūkst vairāku dokumentāru, teiksim, pierādījumu tam, ka pieņemtais…
kaut vai viens no tiem… vai tiešām šajā likumprojektā piedāvātā nogalināšanas
metode atbilst vai neatbilst musulmaņu prasībām. Jo šobrīd mēs barojamies no tā, ko
kāds ir teicis… ko uzņēmējs teica… Bet vai tā ir vai nav, vai mēs kaut ko tādā
veidā atrisināsim vai neatrisināsim – tam nekāda rakstiska, teiksim, pierādījuma
nav. Un līdzīgi nav arī, piemēram, Latvijas Veterinārārstu biedrības slēdziena…
Tā ka būtībā tomēr vēl prasītos diskusija… Prasītos diskusija, vai tiešām mēs
pieņemam izsvērtu priekšlikumu, kas tiešām atrisinās šo problēmu, kuru te Zaķa
kungs un Kraukļa kungs arī nosauca.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Viņš acīmredzot runās
„pret” priekšlikuma atpakaļnodošanu komisijai.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Jūs visi jūtat, cik ļoti šis jautājums
polarizē cilvēkus. Gribu atgādināt to, ka komisijā ir vēl viens šā likuma
atvērums, kas tur ir jau no pavasara un lēnām virzās uz priekšu. Ja būs jelkādas
problēmas, kuras tik tiešām ir… kā Līdakas kungs uzskata, ka ir nepareizi kaut kas
izveidots, vai ja diskusijās atklāsies, ka vēl kaut kas cits ir vajadzīgs – par to
gan es stipri šaubos -, tad to būs iespējams izdarīt uz otro vai trešo lasījumu
šajā likumā, kas jau ir Saeimā.
Es, kolēģi, aicinu tomēr respektēt komisijas viedokli un neatlikt
šo debati vēlreiz uz nedēļu, jo, manuprāt, tas tikai vēl vairāk polarizēs
sabiedrību, un šis lēmums, kas īstenībā lielā mērā ir binārā formā pieņemams
lēmums – „jā” vai „nē”… Ja mēs uzticamies Pārtikas un veterinārajam
dienestam, tad nobalsosim un ļausim attīstīties Latvijas ekonomikai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
priekšlikumu nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim
par priekšlikumu nodot likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”
atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 42, atturas – 4.
Likumprojekts komisijai nav nodots atpakaļ.
Tātad mums ir jābalso par likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 40, atturas – 2. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku,
Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas
Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras
Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas
Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku,
Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas
Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un
Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un
Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju
projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un
teritorijās un Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti,
Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo
Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas
Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes
Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju,
Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas
uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi dalībvalstu Garantiju līgumiem
Eiropas Investīciju bankas labā”. Otrais lasījums šim likumprojektam.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es neatkārtošu šo garo
virsrakstu, kuru priekšsēdētājs ļoti precīzi nolasīja. Dokumenta numurs ir 4774.
Godājamie kolēģi! Mēģināšu jums tikai nedaudz atgādināt, ka
šis dokuments tehniski sakārto Latvijas tiesības pēc iestāšanās Eiropas Savienībā
būt par dalībnieci Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un vienlaikus arī
piedalīties dažādos maksājumu veidošanas pasākumos attiecībā uz trešajām
valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības.
Godājamie kolēģi! Pirmajā lasījumā šis dokuments ieguva gandrīz
simtprocentīgu Saeimas deputātu atbalstu. Tika izsludināts priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, bet šajā termiņā mēs nevienu priekšlikumu neesam saņēmuši. Ārlietu
komisija vienbalsīgi ir virzījusi šo dokumentu skatīšanai otrajā, galīgajā,
lasījumā. Aicinu jūs to darīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4754.
Komisija uz trešo lasījumu saņēma desmit priekšlikumus un strādāja ļoti rūpīgi
kopā ar KNAB un sabiedriskajām organizācijām, kas ieinteresētas šajos jautājumos.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – deputātes Čepānes priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Guva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 8. – deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā, par ko jau
nobalsojām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī ir 10. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts
„Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – Dzintars
Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un
aicina balsot „par” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Banku augstskolas
Satversmes grozījumiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav . Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta
likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam saņemti četri
priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Pirmie divi mani
priekšlikumi ir vērsti uz to, lai nepilsoņi un ārvalstnieki varētu ieņemt civilos
amatus militārās vienībās. Žēl gan, ka komisija šos priekšlikumus noraidīja, jo
tikai personas ar ārkārtīgi attīstītu fantāziju var iedomāties, ka viņi spēj
apdraudēt nacionālo drošību. Tie nav draudi nacionālajai drošībai, bet tikai
taisnīguma atjaunošana. Armija ir pārāk dārgs mehānisms, kas pastāv uz nodokļu
maksātāju rēķina, tādēļ būtu tikai taisnīgi, ja visi nodokļu maksātāji bez
diskriminācijas pēc pilsonības pazīmes varētu atrast sev apmaksājamu darbu
struktūrā, kas pastāv uz viņu rēķina.
Tūlīt es demonstrēšu jums sava priekšlikuma finansiālo
pamatojumu. Es gribu atgādināt, ka, pēc mūsu aprēķiniem, kas daudzkārt sastādīti
gan Saeimas, gan Valsts prezidenta ievērībai un ko vēl neviens nav apgāzis, nepilsoņi
tikai tajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļā, kura aizgāja viņu neievēlēto
pašvaldību uzturēšanai, ir iztērējuši apmēram miljardu latu. Attiecīgi, ja ņemam
vērā, ka valstij tiek pārskaitīti arī aptuveni 20 procenti no ienākuma nodokļa, tad
valsts budžetā pēdējo 15 gadu laikā nepilsoņi ir iemaksājuši 250 miljonus latu.
Dāmas un kungi! 2009.gada plānos pamatbudžeta izdevumi sastāda 3,2
miljardus latu. No tiem Aizsardzības ministrijai tiek tērēts 171 miljons latu jeb 5,3
procenti. Tātad nepilsoņi iemaksāja no savas naudas mūsu armijai aptuveni 13 miljonus
latu. Bet jūs vēl pārmetat viņiem nepietiekamu patriotismu!
Pirms izšķirošās balsošanas saskaitīsim vēl arī to, cik tad
katrs no mums ir parādā nepilsoņiem! Saeimas uzturēšanai šogad bija piešķirti 12,7
miljoni latu jeb 0,4 procenti no pamatbudžeta. Tātad nepilsoņi bija samaksājuši par
simts valsts gudrāko galvu uzturēšanu apmēram miljonu latu. Tiesa gan, pieci Saeimas
sastāvi, kuru deputāti diskriminēja nepilsoņus, jau ir nomainījušies. Tie bija
paspējuši pieņemt 130 ierobežojumus nepilsoņiem, no kuriem 80 joprojām ir spēkā.
Ja mēs sadalīsim 1 miljonu nepilsoņu naudas uz 500, tad rezultātā saņemsim, ka katrs
no mums ir parādā nepilsoņiem 2000 latu – pa 25 latiem par katru no 80
ierobežojumiem.
Un, kā teikts zināmajā anekdotē, no izveidojušās situācijas ir
divas izejas: vai nu nobalsot „par” manu priekšlikumu, vai arī iet uz tuvāko
bankomātu, paņemt no tā 25 latus un atdot pirmajam garāmgājējam, ja viņš uzrādīs
violeto pasi. Ņemot vērā to, ka Rīgā dzīvo 180 tūkstoši nepilsoņu, ilgi staigāt
pa ielām jums nebūs nepieciešamības.
Aicinu tomēr taupīt savu naudu un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst?
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Pieņemot savu lēmumu, komisija
balstījās uz to, ka šāds priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Buzajeva kungs,
faktiski pasaka, ka mēs vēlamies Latvijā rast iespēju izveidot ārzemju leģionu, jo
runa ir par personām, nevis par pilsoņiem, tā ka jebkurš var attiecīgi pieteikties
šajā dienestā. Bet es līdz šim mūsu uzstādījumos, kurus apstiprina parlaments
saistībā ar Latvijas interesēm, neredzu tādus uzdevumus, kur mums būtu nepieciešama
tāda veida vienības dibināšana, un arī iespēju šādas vienības radīt. Tāpēc
arī mēs šo priekšlikumu noraidījām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā ir mana 1.priekšlikuma otrā daļa, un man
ir saskaņā ar procedūru iespēja tomēr teikt jums, ka komisijas priekšsēdētājs
apzināti vai neapzināti jūs dezinformēja. Jo abos divos priekšlikumos nav nekāda
runa par to, ka nepilsoņi vai ārvalstnieki būtu mūsu karavīri un nestu rokās
ieročus, lai izveidotu šo ārzemju leģionu. Ir runa tikai par civiliem amatiem
militārās vienībās, teiksim, saimnieciskajā daļā apkopēji, un tā tālāk. Un ne
vairāk! Sakarā ar to lūdzu atbalstīt manu 2.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.
-deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3.priekšlikums – deputāta Buzajeva kunga
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, jo šis
priekšlikums mūsu smagajā situācijā uzlabos sociālo garantiju sistēmu tiem mūsu
Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri izpilda mūsu misijas ārvalstīs. Un šajā
gadījumā ir runa par tiem, kuri dien misijā Afganistānā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Kārlim
Šadurskim.
K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie kolēģi! Es Aizsardzības ministrijas vārdā gribu
pateikties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par
izpratni, jo bija ļoti grūtas debates ministrijā. Proti, tās bija par atlīdzības
noteikšanu mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kas dien ārvalstu misijās
papildu atvaļinājuma laikā. Kā jūs zināt, karavīriem ir tiesības uz divām ar pusi
dienām apmaksāta papildu atvaļinājuma misijas laikā, ja šī misija ilgst ilgāk par
četriem mēnešiem, par katru dienestā pavadīto mēnesi.
Protams, šis karavīru darbs ir ārkārtīgi grūts, ārkārtīgi
riskants, un atvaļinājums ir ārkārtīgi nepieciešams. Un mēs esam ministrijā
atraduši papildu finanses – iespējas noteikt papildu atlīdzību šā atvaļinājuma
laikā. Diemžēl mūsu finanšu meklējumi bija tik gari un tik grūti, ka mēs
nevarējām atrisināt šo jautājumu priekšlikumu iesniegšanas termiņa laikā, tāpēc
šis Aizsardzības ministrijas priekšlikums tika iesniegts jau pēc noteiktā termiņa.
Un paldies komisijai, kas noformulēja šo priekšlikumu kā savu – komisijas
priekšlikumu, un mums ir iespēja par to šodien nobalsot (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Neviens jau neiebilst!”), pieņemot likumprojektu galīgajā
lasījumā.
Tā ka paldies ministrijai. Un patiesībā, kā kolēģis no zāles
pareizi izteicās, droši vien balsojums šajā jautājumā pat nav nepieciešams, jo šis
priekšlikums ir komisijas atbalstīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzam.
Vai ir nepieciešams balsojums?… Tātad 4.priekšlikums. Deputāti
neiebilst.
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi iesniegtie
priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt
likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts kontroles likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātā priekšsēdētāja biedres kundze! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu ar numuru 316/Lp9.
Juridiskā komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam 13
priekšlikumus. Gribu vēl piebilst, ka šis likumprojekts jau sen atrodas Saeimā un ka
tas bija iesniegts divās lielās daļās – vienā daļā bija jautājumi par Valsts
kontroles darba uzlabošanu, otrā daļā – par sociālajām garantijām un Valsts
kontroles darbinieku pielīdzināšanu valsts civildienestā strādājošajiem. Bet,
ņemot vērā ekonomisko situāciju un vienošanos ar Valsts kontroli, visi jautājumi,
kas skar sociālās garantijas, ir izņemti no šā likumprojekta.
Tātad Juridiskās komisijas 1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Juridiskās komisijas 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Juridiskās komisijas 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Juridiskās komisijas 4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Arī 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 6.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL priekšlikums skan
sekojoši: „Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējai budžeta
likumprojekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav
grozāms.” Tas nozīmē, ka gadījumā, ja budžeta sakarā starp Valsts kontroli un
valdību rodas konflikts, Valsts kontroles budžets nonāk Saeimā budžeta paketes
ietvaros un tiek apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā.
„Likuma par budžetu un finanšu vadību” 19.pantā jau ir pēc
konstrukcijas analoģiskas normas, kas aizsargā tādas budžeta iestādes kā Valsts
kontrole, Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, prokuratūra un tiesas. Taču
šīs normas aizsargā iepriekš minētās iestādes gadījumā, ja konflikts ir radies ar
Finanšu ministriju, un tad galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets.
PCTVL priekšlikums ir vērsts uz to, lai palielinātu Valsts kontroles
neatkarību. Salīdzinājumā ar 2007.gadu darbinieku skaits Valsts kontrolē ir
samazinājies par 17 procentiem, budžets – par 26 procentiem jeb par miljons latiem,
bet revīziju ieteikumu skaits no 2006.gada ir pieaudzis par 64 procentiem. Savukārt
2009.gadā, spriežot pēc 8 mēnešu datiem, to skaits pieaugs pat par 90 procentiem un
pārsniegs tūkstoš četri simti. Gandrīz katrs no šiem ieteikumiem konstatē valsts
līdzekļu izšķērdēšanu, kas pēc apjoma pārsniedz Valsts kontroles budžetu.
Piemēram, septembrī Valsts kontrole ir sniegusi piecus ieteikumus
Finanšu ministrijai, to skaitā arī par to, ka pašvaldību zemes platības 23,2 miljonu
latu vērtībā nepamatoti nav uzrādītas pamatlīdzekļu sastāvā; par pārskatā
neuzrādīto 16 pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu 1,2 miljardu latu apjomā, par
Jelgavas, Tukuma un Ventspils pašvaldību aizdevumiem 1,4 miljonu latu apmērā – par
aizdevumiem, kurus vispār izsniegt bija aizliegts.
26.augustā Valsts kontrole konstatēja, ka VID, ieviešot dokumentu
digitalizācijas sistēmu, ir nelietderīgi izlietojis finanšu resursus apmēram 1,6
miljonu latu apmērā. Sistēmas prognozētās izmaksas atšķiras no faktiskajām vairāk
nekā divas reizes. „Tās nav reformas, kas patlaban notiek Latvijā!” savā
11.septembra intervijā sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Arī valsts pārvaldē
notiekošās pārmaiņas Sudraba neuzskata par reformām, jo notika vienkārša iestāžu
skaita mazināšana un to apvienošana.
Pēc Valsts kontroles domām, šīs reformas nav izeja no ekonomiskās
krīzes, un tas, kas darīts līdz šim, neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai.
Pēc Sudrabas teiktā, valdība līdz šim ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura mēs
sēžam, un nu mēs jau esam vairs ne kokā, bet bedrē. Protams, šāda, ar kvalificētu
analīzi pastiprināta, visa valsts mehānisma analīze nez vai sagādās prieku
valdībai, tāpēc Valsts kontroles finansiālās neatkarības stiprināšana pirms
nākamā gada budžeta iesniegšanas Saeimā ir ļoti svarīgs uzdevums.
Mēs aicinām visus valstiski domājošus deputātus atbalstīt šo
PCTVL priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā. Es gribu piebilst, ka šis jautājums tika diskutēts un mēs
uzklausījām arī Valsts kontrolieres kundzi, un vairākums komisijas deputātu tomēr
izlēma neatbalstīt šo priekšlikumu un vērtēt to varbūt kontekstā ar citām
iestādēm, kuras jau tika minētas iepriekš, kad bija runa par neatkarīgām iestādēm.
Komisija tātad neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu – 9.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Reirs. Un 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles
likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Iekšējā
audita likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns. Jā, saskaņā ar Kārtības rulli deputātam Leiškalnam ir tiesības runāt
no vietas. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies. Iespējams, ka esmu kaut ko sajaucis un ka man ir
jāziņo par citu likumu, bet arī to es izdarīšu. Atvainojos…
Tagad mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1410/Lp9, uz
deviņām lappusēm, – ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes
nodokli””.
Tajā par 21.pantu ir viens priekšlikums, kas…
Sēdes vadītāja. Leiškalna kungs, mēs runājam par Iekšējā
audita likumu. Darba kārtības jautājums ir „Iekšējā audita likums”.
K.Leiškalns. Ā, es atvainojos, es…
Sēdes vadītāja. Tātad izskatām likumprojektu „Iekšējā audita
likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba
Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Strādāsim ar dokumentu Nr.4671 – likumprojektu „Iekšējā audita likums”, kuru ir
iesniegusi Finanšu ministrija. Komisija šo likumprojektu 8.septembrī ir izskatījusi un
atbalstījusi pirmajam lasījumam.
Būtība ir tāda, ka pašreiz spēkā esošajā likumā iekšējā
audita definīcija tikai daļēji atbilst iekšējā audita profesionālās prakses
standartiem. Nu, piemēram, tur nav ievērots riska vadības process, kā arī nav
aprakstīti iekšējo auditoru ētikas principi. Tātad šis ir precizējošs un faktiski
sistēmu vienkāršojošs dokuments.
Iesaku atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Iekšējā audita likums”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
B.Rivža. Termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 30.septembris.
B.Rivža. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Mikrofons ieslēgts… Tā tiem līdaku bendēm iet, visu sajauc…
Tātad strādāsim ar dokumentu, kā jau es teicu, Nr.1410/Lp9 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Šeit 21.pantā
valdība ierosina mums papildināt ceturto daļu ar vienai personai pa ūdens vai pa
autoceļiem ievedamo nemuitojamo tabakas izstrādājumu limitu.
Tā kā pie Latvijā visnotaļ augstās, bet Krievijā un Baltkrievijā
zemās nodokļa likmes šis bizness vai šī ievešana jau ir kļuvusi par rūpalu, tad
komisija ir atbalstījusi valdības ierosinājumu, pie tam aicinot noteikt to par
steidzamu likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu… par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes
nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu, Leiškalna kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam
Leiškalnam!
K.Leiškalns. Aicinu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā…
Es atvainojos… Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Johaidī!”)
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Vai jūs tiešām domājat, ka tas atrisinās šo
problēmu? Latgalē ļoti liela iedzīvotāju daļa nodarbojas tagad ar kontrabandu. Tikai
daļa no viņiem darbojas legāli, staigājot turp un atpakaļ pāri robežai, legāli
pērkot cigaretes un alkoholu un ievedot to Latvijā. Bet tagad tas viss notiks nelegāli.
Izveidojies jau ir tīkls. Cilvēki, kuriem nav darba, ar to nodarbojas un pelna ar to
savu iztiku. Tas neatrisina situāciju. Kamēr mums būs tik liela starpība akcīzes
nodoklī, būs šis bizness, un tas šo jautājumu nekādā veidā neatrisinās.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Leiškalna kungs vēlas ko piebilst?
K.Leiškalns. Es aicinu nobalsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
K.Leiškalns. Kolēģi! Komisija gaidīs priekšlikumus līdz
21.septembrim, un par izskatīšanas datumu es gribu lūgt parlamentu noteikt šā gada
24.septembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 21.septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā
– 24.septembrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” (No zāles dep. J.Dobelis: „Par Ieņēmumu dienestu!
Paskaties nosaukumu!”). Es atvainojos, šeit ir…
Sēdes vadītāja. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts
ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.
G.Bērziņš. Kolēģi, atvainojos par mazu sajukumu šeit. Strādāsim
ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””
(likumprojekts Nr.1371/Lp9). Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti septiņi
priekšlikumi, un komisija tos izskatīja.
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 5.priekšlikums – no deputāta Buzajeva. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aizliegums nepilsoņiem strādāt par ierēdņiem
Valsts ieņēmumu dienestā, kuru PCTVL ierosināja atcelt, ir tikai viena no 80
atšķirībām Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās. Lūk, ko sakarā ar šīm
atšķirībām piezīmēja tiesībsargs savā 7.septembra vēstulē Valsts prezidentam:
„Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu
skaitu, būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumiskās
intereses.” Attiecībā uz to, ka valsts mērķis ir samazināt nepilsoņu skaitu,
tiesībsargs stipri pārspīlēja. Ja valsts ar tādu pašu uzcītību centīsies panākt
arī citus savus mērķus, piemēram, to, kā iziet no krīzes, tad Latvija vienkārši
neizdzīvos. Astoņu mēnešu laikā Naturalizācijas pārvaldē ir fiksēti 2114
iesniegumi. Interpolējot šo skaitu uz gadu, saņemsim apmēram 3000 iesniegumus gadā
– gandrīz astoņas reizes mazāk nekā 2004.gadā. Ja ņem vērā, ka Latvijā dzīvo
360 tūkstoši nepilsoņu, tad viņu naturalizācijai būs nepieciešami 120 gadi. Lūk,
tādiem tempiem valsts cenšas sasniegt savu pamatmērķi bezpilsonības likvidācijas
jomā! Tādā pašā veidā tā cenšas sasniegt arī citus savus demagoģiski deklarētos
mērķus. Ja bezpilsonība netiks likvidēta, aktuāls kļūs jautājums par pilsoņu un
nepilsoņu tiesību nepamatoto atšķirību likvidāciju. Lemjot jautājumu par to, lai
ļautu nepilsoņiem strādāt nodokļu administrēšanas jomā, nepieciešams pirmām
kārtām novērtēt, kādu summu valsts aparāta uzturēšanā viņi iegulda. Ņemsim
vērā tikai to naudu, kuru tieši vai netieši iekasē no iedzīvotājiem saskaņā ar
likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”.
Valsts nodeva – pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis
un tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas iet uz pamatbudžetu, – kopā
sastādīs pusotra miljarda latu. No šīs summas nepilsoņiem, kuru īpatsvars
iedzīvotāju kopumā ir 15,8 procenti, pieder 245 miljoni latu. Ko tad nepilsoņi
2009.gadā baros uz tiem atsavinātās naudas rēķina? Nu, pirmām kārtām pati valsts
ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana maksā tikai 53 miljonus latu jeb mazāk
par vienu ceturto daļu no nepilsoņiem iekasētās naudas. Pārējās summas pietiek ne
tikai tam, lai uzturētu Aizsardzības ministriju, bet arī tādiem relatīvi sīkiem
izdevumiem kā Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas un KNAB uzturēšanai.
Pāri paliek 12 miljoni latu Saeimas uzturēšanai, kura spītīgi atsakās atzīt
nepilsoņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Bērziņš. Cienītie kolēģi! Komisija uzskatīja, ka esošā
redakcija ir tomēr vēlamā redakcija, un neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Vladimira Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja arī šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Dāmas un kungi! Es ierosinu izslēgt no kārtējā likuma dažādus
bubuļus – PSRS un Latvijas PSR VDK. Ar šiem vārdiem šodien var biedēt tikai
jaunatni vecumā līdz 30 gadiem un varbūt arī emigrantus no ASV un Austrālijas.
Laukā tagad ir 21.gadsimts, un ir pienācis laiks, kad jāpārtrauc
iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu. Jāņem vērā, ka bijušie VDK darbinieki,
kuri pēc sava vecuma ir spējīgi strādāt VID, mežabrāļu laikā vēl nebija
dzimuši. Visi viņu grēki aprobežojas ar profilaktiskām sarunām ar vēlākajiem
padomju disidentiem un ar cīņu pret organizēto noziedzību un sociālistiskā īpašuma
zādzībām.
Jautājums par to, vai VID ir nepieciešams cilvēks ar tādām
iemaņām, ir tīri retorisks. Viņš ir spējīgs patstāvīgi pārbaudīt, vai zem viņa
mašīnas nav ievietots spridzeklis, aizturēt šantāžistus vai izskaitļot
uzņēmējus, kas katastrofālas ekonomiskās situācijas rezultātā maksā algu
aploksnēs.
Jautājums par VID komplektāciju ar kompetentiem darbiniekiem ir
joprojām aktuāls, it sevišķi, ja palasa Valsts kontroles augusta ziņojumu, kur ir
rakstīts: revīzijā, izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus izvēlētajās VID
struktūrvienībās, konstatēts, ka VID nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem 9
miljonu apmērā, kā rezultātā nav nodrošināta nodokļu ieņēmumu iekasēšana
budžetā – vismaz 2,4 miljoni latu. Rodas vēlme augšāmcelt Juriju Andropovu un likt
viņu šā dienesta priekšgalā.
Vai situācija ar valsts ienākumiem ir uzlabojusies pēc tam, kad tas,
pret ko cīnījās VDK – valsts īpašuma zādzības un izšķērdēšana -, ir
kļuvis par cienījamu nodarbi mūsu sabiedrībā? 1988.gadā LPSR budžetā ienākumi
sastādīja 6 miljardus rubļu, savukārt 2009.gadā – 4 miljardus latu. Tajos laikos
sieva man deva vienu rubli pusdienām, savukārt…
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
V.Buzajevs. … savukārt šodien man Saeimas ēdnīcā bez trim latiem
nav ko darīt.
Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
V.Buzajevs. Tas ir finansiālais pamatojums manam priekšlikumam.
Es tomēr turpināšu.
Un, ja ņem vērā oficiālo iztikas minimumu, kas tajā laikā
sastādīja 75 rubļus, bet šodien 165 latus, tad sanāk, ka toreizējais rublis maksā
divus latus un divdesmit santīmus. Savukārt LPSR budžeta ienākumi pārsniedz
pašreizējos par 75 procentiem.
Nu, un atbilstoši ir arī tēriņi veselības aizsardzībai un pensiju
izmaksām. Piemēram, divas reizes vairāk bija VDK laikā. Tātad viss šis anahronisms,
šī rituālveidīgā PSRS, Latvijas PSR un VDK pieminēšana notiek tikai ar vienu
mērķi – slēpt mūsu valdošās elites mazspēju salīdzinājumā ar viņu
veiksmīgākajiem priekšgājējiem.
Ierosinu šo anahronismu no likuma izsvītrot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Buzajeva kungs! Es tomēr aicinu
runātājus runāt par priekšlikumu.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?… Lūdzu
zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
G.Bērziņš. Nākamais – 7.priekšlikums. Arī tas ir no deputāta
Buzajeva. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
G.Bērziņš. Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot
par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 23.septembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 23.septembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Deputāti, strādāsim ar likumprojektu 1374/Lp9 – „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Ir iesniegti desmit priekšlikumi, un visumā tie
saistīti ar dažādu tiesību paplašināšanu akcionāriem, kas piedalās akciju
sabiedrību tirgū.
1.priekšlikumā ir arī daļēji iekļauts Juridiskā biroja
priekšlikums – 2.priekšlikums.
1.priekšlikums ir no deputāta Kārļa Leiškalna, un tas ir
atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu
deputātam Leiškalnam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tas taču ir atbalstīts!”)
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
(Dep. J.Dobelis kaut ko saka no zāles.) Paldies, Dobeļa kungs! Es
aicināšu tomēr veikt balsojumu par šo priekšlikumu, jo es jūtu, ka es, iesniedzot
priekšlikumus, esmu strēbis drusciņ karstu. Es tomēr aicināšu nobalsot „pret”
Leiškalna priekšlikumu un atbalstīt 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir,
manuprāt, izsvērtāks. Pēc tam, kad es iedziļinājos likumā vēlreiz, es sapratu, ka
man jāaicina balsot pret šiem saviem priekšlikumiem – pret 1. un pret
4.priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Prātīgs vīrietis!” Dep.
J.Urbanovičs: „Kārtējais Leiškalna brāķis!”)
Sēdes vadītājs. Skaidrs. Labi, debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Leiškalna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu!
Par – nav, pret – 82, atturas – 4.
Priekšlikums noraidīts.
G.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas bija daļēji
atbalstīts un…
Sēdes vadītājs. Šajā gadījumā mums ir acīmredzot jābalso arī
par 2.priekšlikumu, jo faktiski mums balsojot tagad ir jāizsaka viedoklis, kas mazliet
atšķiras no komisijas viedokļa. Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par 2. –
Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš. 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu, ieslēdziet viņam
mikrofonu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies!
Dāmas un kungi! Arī šoreiz es aicināšu nobalsot „pret” savu
priekšlikumu. Apsolos uz trešo lasījumu izslēgt šo sodīšanas funkciju biržai
vispār… tas ir, izslēgt 39.panta 4. un 6.apakšpunktu.
Tā ka es aicinu nobalsot arī pret šo, lai šie sodi tiek noteikti
savstarpējās līgumiskās attiecībās, nevis kā noteikumi, kas ir saistoši visiem.
Aicinu neatbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Bērziņš. Nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītājs. Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.
– deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 71, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 10. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 1.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu
piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā”,
pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim jautājumu par centralizētu
muitošanu.
Jautājuma būtība ir sekojoša. Ja muito preces Eiropas Savienībā,
piemēram, muitas noliktavās uzņēmuma teritorijā, šķērsojot visas robežas, šīs
preces nav vis jāuzrāda muitai, bet šīs preces muitai var uzrādīt tajā valstī, kur
šīs preces tiek pieņemtas. Tas nozīmē, ka šīs preces muitai var tikt uzrādītas
jebkurā no valstīm.
Eiropas Savienībā kārtība ir šāda: 75 procenti muitas nodokļa
aiziet Eiropas centralizētajā budžetā, bet 25 procenti muitas ieņēmumu aiziet
administratīvo izdevumu segšanai tām valstīm, kuras tātad veic visas šīs
muitošanas procedūras. Tātad šo muitošanas procedūru apmaksai. Minētā konvencija
nosaka kārtību, kādā tiek sadalīti šie 25 procenti ieņēmumu – tā daļa, kura
paliek attiecīgo dalībvalstu muitu rīcībā.
Godājamie kolēģi! Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu
šim dokumentam jau ir pievienojušās. Arī Latvijā šis dokuments ir saskaņots visās
nepieciešamajās institūcijās, saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām.
Ārlietu komisija to ir atbalstījusi vienbalsīgi. Aicinu jūs sekot Ārlietu komisijas
deputātu piemēram.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par
centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu,
ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 20.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada
Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret
kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu”,
pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Minētais dokuments ir izskatīts Saeimas Ārlietu
komisijā un vienbalsīgi atzīts par virzāmu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Godājamie kolēģi! Konvencija par prettiesisku darbību pret
kuģošanas drošību apkarošanu sevī ietver veselu virkni papildu nosacījumu, kuri ir
radušies, vēršoties pret to praksi, kāda pēdējā laikā sāka veidoties attiecībā
uz kuģu sagrābšanu, uz izpirkuma naudas izspiešanu, uz kuģu apkalpju turēšanu
ieslodzījumā, un tā tālāk, un tā joprojām.
Ir arī otrs dokuments, kas vienlaikus tiek skatīts šeit. Tas ir par
akcijām, kādas varētu tikt vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru
platformu drošību.
Godājamie kolēģi! Latvijai pagaidām nav nevienas stacionāras
platformas kontinentālajā šelfā. Bet, tā kā zināms, ka Baltijas jūrā hipotētiski
ir arī ogļūdeņraži, šādas platformas mums var rasties.
Gribu teikt, ka lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu šīm
konvencijām ir pievienojušās. Kā jau es teicu, Ārlietu komisija vienbalsīgi ir
atbalstījusi šo pievienošanos. Aicinu deputātus sekot Ārlietu komisijas deputātu
piemēram un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 20.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”,
pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likums par… Likumprojekts
„Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla
nodokļiem” pēc savas būtības ir tradicionāls nolīgums, kādus mēs slēdzam ar
veselu virkni valstu. Un, manuprāt, jo vairāk būs valstu, ar kurām mums būs šāds
nolīgums, jo vieglāk un labāk mūsu uzņēmējiem būs strādāt, sadarboties un
sildīt Latvijas ekonomiku.
Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā likumprojekta
virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un
Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu, Bērziņa kungs!
A.Bērziņš. Šā gada 20.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu
starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras
puses”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Lai jūs nemaldina nosaukums „Kotdivuāra”!
Tā ir tā pati valsts, ko kādreiz Latvijā sauca par Ziloņkaula Krastu. Kaut kādu mums
nezināmu iemeslu dēļ tā tagad ir pārvērtusies par Kotdivuāru.
Likumprojekta būtība ir sekojoša. Eiropas Kopienai kopumā ar veselu
virkni salu valstīm, to skaitā ar Ziloņkaula Krastu jeb Kotdivuāru, kā rakstīts jums
pieejamajā dokumentā, bija tirdzniecības attiecības – īpašas tirdzniecības
attiecības, kas veicināja šo valstu… no vienas puses, deva šīm valstīm iespēju
eksportēt uz Eiropas Savienību dažādas preces un pakalpojumus, bet, no otras puses,
nodrošināja zināmu demokratizācijas līmeni un šā līmeņa paaugstināšanos šajās
valstīs.
Godājamie kolēģi! Pamatlīguma darbība beidzās 2007.gada beigās,
un tāpēc Eiropas Kopiena ir pieņēmusi šādu nolīgumu – Ekonomisko
partnerattiecību pagaidu nolīgumu. Šis pagaidu nolīgums ir parakstīts un ļauj
Ziloņkaula Krastam jeb Kotdivuārai, kā rakstīts šajā dokumentā, turpināt
attiecības ar Eiropas Kopienu līdz brīdim, kamēr īstais dokuments, jauns
pamatdokuments par Eiropas Komisijas un Kotdivuāras attiecībām, tiks pieņemts un
izdiskutēts, un parakstīts.
Kolēģi! Ārlietu komisija vienbalsīgi šo dokumentu pieņēma
skatīšanai un lēma par to, ka tas būtu jāskata Saeimā pirmajā lasījumā.
Vienbalsīgi šis likumprojekts tika atbalstīts.
Aicinu jūs, godājamie kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas
viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ekonomisko
partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu
un tās dalībvalstīm, no otras puses” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – šā gada 20.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību dokumentam Nr.4569.
Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”, nolēma to virzīt uz Saeimu
izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Likumā ir paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas
reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja attiecībā uz komercķīlas
devēju tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. Proti, gadījumā, kad
attiecībā uz komercķīlas devēju tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai
pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izdot
komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā.
Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Čepāne. Lūdzam noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
28.septembri.
Sēdes vadītājs. Kurš septembris, es atvainojos?
I.Čepāne. 28.septembris.
Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputāti neiebilst. Paldies.
Godātie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mēs esam
laikam mazliet nokļūdījušies – nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu
iepriekšējiem Ārlietu komisijas prezentētajiem likumprojektiem, esam noteikuši to
īsāku par piecām dienām. Tāpēc man būtu lūgums Ārlietu komisijas vārdā noteikt
termiņu, kas atbilst Saeimas kārtības rullim.
Godājamie kolēģi! Atvainojiet, ka es kavēju jūsu laiku, jo noteicu
šo termiņu par īsu. Visiem četriem dokumentiem, par kuriem mēs visi nobalsojām, šis
termiņš varētu būt šā gada 23.septembris.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti
neiebilst. Tātad visiem iepriekšējiem četriem Ārlietu komisijas likumprojektiem
priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.septembris… es
atvainojos, 23.septembris.
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu tagad
jāiet pārtraukumā, taču mums ir atlikuši tikai trīs neizskatīti darba kārtības
punkti un ir desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz
tiek izskatīta visa darba kārtība.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Tādā gadījumā šis
jautājums ir jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēde tiktu turpināta bez
pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez
pārtraukuma.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā ziņos… Kraukļa kungs, kas pārstāv jūsu vadīto komisiju sakarā
ar likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”? Jā, deputāts
Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Komisija ir izskatījusi…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet klusumu tomēr,
jo citādi, man liekas, vienkārši mēs īsti cits citu nedzirdam.
M.Lasmanis. Strādāsim tātad ar likumprojektu „Grozījums Pārtikas
aprites uzraudzības likumā”. Komisija ir likumprojektu izskatījusi un sagatavojusi
otrajam lasījumam. Un, gatavojot to izskatīšanai otrajā lasījumā, esam to
apvienojuši ar vēl vienu likumprojektu, kas ir ar numuru 1391/Lp9 un kas tāpēc
atainojas tabulā kā atsevišķi priekšlikumi, kas iesniegti no Ministru kabineta.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 2. – priekšlikums no likumprojekta Nr.1391/Lp9.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 3.priekšlikums ir atbalstīts, un arī tas ir no
likumprojekta Nr.1391/Lp9.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 4. – priekšlikums no likumprojekta Nr.1391/Lp9.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 5. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 6. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 7. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 10. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 11. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 12. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 13. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 14. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 15. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 16. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 17. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 18. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 19. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 20. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 21. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Un 22. – pēdējā lappusē.
M.Lasmanis. 22.priekšlikums ir no likumprojekta Nr.1391/Lp9.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pārtikas
aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– šā gada 24.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1363/Lp9.
Komisija noteiktajā laikā ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. Visi tie ir saistīti
ar tehniskiem precizējumiem, kā arī ar atbilstību nosacījumiem, kādi pastāv Eiropas
Savienībā.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Roze. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –
5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Iepriekš minētais priekšlikums redakcionāli iekļauts 5.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paga, paga… Mēs runājam par 4., kurš iekļauts
5.priekšlikumā un līdz ar to ir atbalstīts. Tagad jāskata 5. – atbildīgās
komisijas priekšlikums.
M.Roze. Jā, jā, jā…
6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Roze. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Roze. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam –
24.septembris.
Sēdes vadītājs. 24.septembris. Deputāti neiebilst. Paldies.
M.Roze. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais ir arī pēdējais darba kārtības punkts
– lēmuma projekts „Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas
Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas)
Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas
drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča,
Agešina, Klementjeva, Ribakova, Pimenova, Tutina, Orlova, Fjodorova, Rubika un Cileviča
jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par pasta pakalpojumiem Latvijas
iedzīvotājiem”. Jautājums tiks nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buhvalova,
Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par
Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”. Arī šis
jautājums tiks nodots pēc piekritības, tātad iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.
Šodien bija paredzēts pulksten 17.00 sniegt vēl arī mutvārdu
atbildi uz pagājušajā sēdē iesniegto deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai
Koķei. Taču jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņi ir jau saņēmuši
gan rakstisku, gan arī mutisku atbildi no Tatjanas Koķes. Līdz ar to atbildes
sniegšanai paredzētā šodienas sēde nav nepieciešama, un tā nenotiks.
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, tikmēr paziņojumam
vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Kamēr Rasnača kungs iet uz tribīni, es vēlos jums, godātie
kolēģi, atgādināt, ka nākamtrešdien, 23.septembrī, Saeimā nu jau tradicionāli
notiks atvērto durvju diena, ja kāds to vēl nezina. Varat izmantot šo iespēju un
esiet, lūdzu, pēc iespējas atvērti un pretimnākoši.
Vārds Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka Ainars Baštiks ir ievēlēts
Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijā, aicinu Rietumeiropas
Savienības Asamblejas delegātus Strazdiņa kungu un Baštika kungu uz pavisam īsu
sanāksmi tepat – Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde komisijas telpās pēc desmit minūtēm.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis,
Aleksejs Holostovs, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu. Uz redzēšanos!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 17.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 5.sēde
2009.gada 17.septembrī
Datums: 17.09.2009 09:11:42 bal001
Par – 33, pret – 38, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 17.09.2009 09:15:36 bal002
Par – 58, pret – 25, atturas – 3. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1432/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.09.2009 09:22:26 bal003
Par – 28, pret – 52, atturas – 6. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1432/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 17.09.2009 09:30:06 bal004
Par – 24, pret – 61, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (1414/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 09:37:22 bal005
Par – 20, pret – 60, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7 “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (1414/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 09:40:54 bal006
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1414/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.09.2009 09:44:14 bal007
Par – 72, pret – 0, atturas – 6. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.09.2009 11:08:27 bal008
Par – 39, pret – 41, atturas – 6. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:24:42 bal009
Par – 42, pret – 40, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:25:36 bal010
Par – 47, pret – 30, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:28:49 bal011
Par – 44, pret – 42, atturas – 4. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:29:22 bal012
Par – 45, pret – 40, atturas – 2. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.09.2009 11:32:12 bal013
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, … (1365/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:34:16 bal014
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (908/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:35:06 bal015
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (1221/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:40:52 bal016
Par – 21, pret – 55, atturas – 2. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (1207/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:42:31 bal017
Par – 19, pret – 55, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2 “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (1207/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:42:58 bal018
Par – 19, pret – 56, atturas – 0. (Reģistr. – 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3 “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (1207/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:46:04 bal019
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1207/Lp9), 3. lasījums
Datums: 17.09.2009 11:54:06 bal020
Par – 21, pret – 56, atturas – 1. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9 “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (316/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:54:51 bal021
Par – 73, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (316/Lp9), 3.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:56:59 bal022
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (1403/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 11:58:52 bal023
Par – 66, pret – 15, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:00:50 bal024
Par – 65, pret – 8, atturas – 4. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:07:18 bal025
Par – 22, pret – 57, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5 “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””(1371/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:11:56 bal026
Par – 19, pret – 54, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6 “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (1371/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:12:25 bal027
Par – 19, pret – 60, atturas – 0. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7 “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (1371/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:12:54 bal028
Par – 80, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1371/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:15:14 bal029
Par – 0, pret – 82, atturas – 4. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (1374/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:15:53 bal030
Par – 78, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2 “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (1374/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:17:11 bal031
Par – 2, pret – 71, atturas – 3. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4 “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (1374/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:18:24 bal032
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1374/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:20:46 bal033
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā (1383/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:22:58 bal034
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, … (1384/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:24:32 bal035
Par – 82, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1396/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:27:00 bal036
Par – 80, pret – 0, atturas – 2. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1220/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:28:41 bal037
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (1377/Lp9), 1.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:30:43 bal038
Par – 76, pret – 11, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 17.09.2009 12:34:55 bal039
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1189/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:37:11 bal040
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1363/Lp9), 2.lasījums
Datums: 17.09.2009 12:38:01 bal041
Par – 89, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 95)
Balsošanas motīvs: Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli (785/Lm9)
Frakciju viedokļi
2009.gada 17.septembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds partijas „Pilsoniskās Savienība” frakcijas deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Runājot par Saeimas šodienas sēdi, vispirms gribu atzīmēt, ka rodas iespaids, ka atsevišķas valdošās koalīcijas partijas joprojām neapzinās stāvokļa nopietnību mūsu valstī un vēl joprojām nav gatavas saturīgām debatēm par valsts budžetu. Proti, likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli šodien tā arī netika nodots Saeimas komisijām, lai uzsāktu tā apspriešanu parlamentā.
Visplašākās debates šodien izraisīja likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Ar triju balsu pārsvaru, 45 deputātiem balsojot „par”, 40 – „pret” un diviem atturoties, tika iekļauta likumā norma, kas paredz latviešu tradīcijām absolūti nepieņemamu dzīvnieka nokaušanas procedūru.
Nu ko lai dara! Acīmredzot cilvēka tiesības dzīvot humānā sabiedrībā, dzīvot valstī, kurā valda arī humāna attieksme pret dzīvniekiem, droši vien latviešiem vairs nepienākas.
Vēl par diviem likumprojektiem.
Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Beidzot šis likumprojekts ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Gribu iepriecināt valsts augstskolu pārstāvjus, ka beidzot ir pieņemta norma, kas ļauj valsts augstskolām valdījumā nodotos nekustamos īpašumus tām nodot arī īpašumā. Līdz ar to šī problēma ir lielā mērā atrisināta.
Un vēl gribu atzīmēt Saeimas šodien pieņemto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju pienācīgi atalgot, neskatoties uz ārkārtīgi grūto taupības režīmu, tos mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kas dien ārvalstu misijās. Proti, papildatvaļinājuma laikā, ko šie karavīri saņem par dienestu ārvalstu misijās, viņiem pienāksies normāls atalgojums.
Tā ka šeit gribu pateikties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura ir nākusi pretī Aizsardzības ministrijai, jo mēs ļoti ilgi meklējām šīs finanšu iespējas un diemžēl tāpēc nepaguvām to izdarīt priekšlikumu iesniegšanas termiņā. Komisija kopā ar ministriju ir šo problēmu atrisinājusi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kārlim Šadurskim no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju par diviem likumprojektiem.
Vispirmām kārtām gribu teikt, ka Saeima šodien atbalstīja vairākus apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas ierosinātos grozījumus Pensiju likumā. Tie paredz no 1.novembra atcelt vecuma pensijas ieturējumus pensionāriem invalīdiem, kā arī atmaksāt šiem cilvēkiem no 1.jūlija neizmaksātās pensijas daļu. Likuma grozījumi atceļ pensiju ieturējumu arī tiem invalīdiem, kas saņem izdienas pensiju. Tādējādi uz šīm pensionāru grupām neattieksies no 1.jūlija noteiktie ierobežojumi, kas paredz ieturējumus: 10 procentu – pensijas ieturējumu nestrādājošiem pensionāriem, un 70 procentu – ieturējumu pensionāriem, kas ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātie.
Likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredzēja atcelt ierobežojumus tikai tiem pensionāriem, kam invaliditāte noteikta uz mūžu. Taču gan šā gada, gan nākamā gada budžetā tiks rasti līdzekļi, lai izmaksātu pensiju pilnā apmērā arī tiem invalīdiem, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju. Tāpat likumprojekts paredz atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta par periodu no šā gada 1.jūlija līdz 31.oktobrim. Naudu paredzēts izmaksāt, sākot ar šā gada novembri, un vairumā gadījumu pensionāri ieturēto summu pilnā apmērā saņems jau šā gada novembrī. Likuma izmaiņas ļaus izmaksāt pensijas pilnā apmērā 30 tūkstošiem cilvēku.
Un otrais likumprojekts ir par nekustamā īpašuma nodokli. „Saskaņas Centrs” konsekventi iestājas pret jauna nodokļa – nekustamā īpašuma
nodokļa – ieviešanu. Esam gandarīti, ka Saeimas vairākums šodien noraidīja attiecīgo likumprojektu. Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts atmaksās viņam naudu, kas samaksāta nodokļos, sniedzot konkrētus pakalpojumus.
Likumprojekts tika noraidīts, jo šāds nodoklis ir nepareizs solis nepareizā laikā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es, it kā turpinot arī manu kolēģu domu, tomēr gribu teikt, ka šis ir labs laiks tieši nodokļu sistēmas sakārtošanai. Ierosinot grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, mēs vēlējāmies atklāt plašu diskusiju par šo nodokli sabiedrībā un arī, protams, frakcijās, lai mums būtu pietiekami daudz laika rast vislabāko risinājumu, lai nami, kas par lētu cenu iepirkti spekulēšanai nekustamā īpašuma tirgū un tagad stāv tukši, tiktu pienācīgi ar šo nodokli aplikti, bet lai neciestu tie, kam mājoklis, kurā viņi dzīvo, ir vienīgais mājoklis, un tie, kas ir maznodrošināti. Šādu risinājumu ir iespējams atrast.
Krīzes laiks ir piemērots tieši nodokļu sistēmas sakārtošanai, jo tā sauktajos treknajos laikos, protams, nebija iespējams nedz aplikt ar nodokli nekustamā īpašuma tirgu, kurā katru dienu apgrozījās 6 miljoni latu (un neviens santīms no tā neiekrita valsts kasē!), nedz arī ieviest kapitāla nodokli, ko partijas „Jaunais laiks” vadītā valdība piedāvā ieviest tieši tagad. Diemžēl nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu projekts netika atbalstīts Saeimā, un tātad sabiedrībai ir liegta plašāka diskusija par šo nodokli, lai mēs rastu kopā to taisnīgāko variantu. Diemžēl šo likumprojektu, kas pavērtu ceļu diskusijai ar sabiedrību un Saeimā, neatbalstīja lielākā daļa koalīcijas partneru no Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības; par pārējiem es nerunāšu, jo tomēr atbildību par šā likumprojekta virzību uzņemas koalīcija, un te ir vietā jautājums, kas tās par interesēm, kuras te pārstāv.
Otra lieta, ko es gribu akcentēt, ir tā patiešām priecīgā ziņa, ka ir pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Mēs esam labojuši kļūdu, ko pieļāvām tajā steigā, kad vajadzēja ātri reaģēt un pieņemt lēmumus par budžeta grozījumiem un taupīšanu. Mēs esam spēruši soli invalīdu virzienā un labosim šo kļūdu, atmaksāsim naudu par atņemtajām, ierobežotajām pensijām; ja strādā invalīds, tad arī par šo atņemto naudas daļu.
Mēs izvērtējām arī finanšu iespējas, kā šo kļūdu labot, un atradām to, ka ir iespējams to izdarīt, pārrēķinot bāzi, un esošā budžeta ietvaros tas arī ir iespējams. Tā ka šī ir priecīga ziņa. Un gribu piebilst arī to: nesatraucieties arī par braukšanu sabiedriskajā transportā, ja vēl kādam ir šaubas! Ja tiek iekasēta kāda nauda no invalīdiem un ja ir papildus kādi ierobežojumi, tad tas ir nelikumīgi. Ja tādi gadījumi ir, tad par to mums ziņojiet.
Priecīgu jums šo dienu!
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.
„Frakciju viedokļus” turpina Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām jautājums ir par to, cik lielas sabiedrības daļas interesi skar vai neskar tas vai cits likumprojekts. Un, ja mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu pašlaik, ņemot vērā tos plānus, cik daudzus desmitus miljonu latu Finanšu ministrija bija plānojusi iegūt ar šā nodokļa palīdzību nākamajā gadā, tad nav iespējams atrast tādu veidu, kas neskartu lielāko sabiedrības daļu. Mūsu pārliecība ir tāda, ka pašlaik lielākā sabiedrības daļa nespēj maksāt šādu nodokli. Principiāli nodoklis kā tāds ir pareizs, un pie tā noteikti ir jāatgriežas tajā laikā, kad Latvijā atjaunosies ekonomiskā izaugsme. Bet pašlaik tas nenestu naudas ieņēmumus un faktiski pasliktinātu gan iedzīvotāju situāciju, gan arī savā ziņā nostādītu neērtā situācijā pašvaldības, kam šis nodoklis būtu jāiekasē, bet ko tās faktiski izdarīt nevarētu.
Savukārt kā tiešām ļoti pareizs būtisku sabiedrības daļu skarošs solis ir jāmin jau iepriekš pieminētie grozījumi likumā par valsts pensijām, jo tā netaisnība, kas tika pieļauta, steigā pieņemot valsts budžeta grozījumus, tagad attiecībā pret invalīdiem ir izlabota. Protams, arī mēs rūpīgi līdzdarbojāmies šajā darbā un atbalstījām šo likumprojektu.
Šodien tiešām ļoti daudz laika un emociju tika patērēts, lemjot arī par likumprojektu, kas skar pārtikas ražošanu, skar veidu, kādā tiek kauti dzīvnieki, un beigu beigās tika atbalstīta norma, ka arī Latvijā varēs sagatavot gaļu atbilstoši reliģisko kopienu, tādu kā musulmaņi un ebreji, tradīcijām. Un jāteic, ka gan zāles iekšienē, gan arī ārpus Saeimas ēkas notiekošais kārtējo reizi parādīja, ka tādas īstas politiskās kultūras Latvijā nav; tiek lietoti tādi epiteti, kas ir personu aizskaroši, un tas, protams, neveicina produktīvu darbu. Bet, es domāju, uzvarēja tomēr veselais saprāts, raugoties no tā viedokļa, ka Eiropas Savienībā pavisam bija tikai četras valstis, kurās šāda norma bija aizliegta. Viena no tām bija Latvija, pārējās ir ļoti, ļoti bagātas valstis. Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – šāds bizness zeļ un plaukst. Līdz šim šos dzīvniekus aizveda uz kaimiņvalstīm un tur tad šādā veidā jau tika ražota šī produkcija, bet tagad vienkārši šī pievienotā vērtība paliks Latvijā. Tā ir liela iespēja Latvijas lauksaimniekiem, jo šie tirgi ir lieli un ar lielu maksātspēju. Un tādēļ, lai gan, protams, saprotu tos cilvēkus, kas pārliecības dēļ pret to protestēja, es gribu teikt, ka šādos grūtos ekonomiskos apstākļos dažkārt ir jāpieņem pragmatiski lēmumi, lai arī tie nav ļoti patīkami un ne katram ir pieņemami.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija balsoja pret šiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un uzreiz jāpiebilst, ka vispār jocīgi ir tas, ka, Dzīvnieku aizsardzības likumu izskatot, spriedelē nevis par to, kā dzīvnieku aizsargāt, bet gan par to, kā viņu pareizi nokaut. Tas ir absurds, kas ir ieviesies šajā likumā. Jebkurai dzīvai būtnei taču ir gan miesa, gan dvēsele. Un, ja jau mēs par to miesas apstrādi runājam – kā nu kaus pareizi, vai sitīs ar bomi pa galvu vai darīs kaut kā citādāk -, tad šādām runām ir vieta Pārtikas aprites likumā. Tur tiešām var runāt par šo miesu, par šo gaļu. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir jārunā par to, kā aizsargāt dzīvniekus. Jo viņi ir no daudz kā jāaizsargā, it īpaši šodien, tā sauktajā modernajā pasaulē.
Otrs jautājums, kas tiešām ir svarīgs, ir par nekustamā īpašuma nodokli. Mēs esam ar mieru uzsākt diskusiju par šo lietu. To var. Kāpēc gan ne? Bet skaidram ir jābūt vienam – ka nedrīkst piedāvāt tādu variantu, kāds šodien ir piedāvāts Saeimai, tas ir, ka jebkuram Latvijas Republikā dzīvojošam cilvēkam tiek uzlikts šis nodoklis. Tas nav pareizi. Ir jāievēro sociālā taisnīguma princips. Norma, ka visiem būtu vienādi jāmaksā šis nodoklis, ir tomēr ļoti netaisnīga. Kas notiks tālāk, mēs nezinām. Bet, ja turpināsies šā teksta apspriešana, mēs to noteikti neatbalstīsim un piedāvāsim savus variantus. Starp citu, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pirms 9.Saeimas vēlēšanām jau piedāvāja savus variantus – nodokļus tiem darījumiem, kas tika veikti ar nekustamo īpašumu, tas ir, zemi, mājām un tā tālāk. Diemžēl toreiz šie mūsu piedāvājumi netika ņemti vērā. Tagad visi saprot, ka ir pie tā jāatgriežas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es arī gribu iesākt ar to jautājumu, kurš šodien Saeimā izraisīja viskarstākās un visgarākās debates un arī visasāko sabiedrības reakciju. Protams, tie bija grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri diemžēl šodien steidzamības kārtā tika pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā. Arī mūsu frakcijā viedokļi dalījās; vairākums mūsu frakcijas deputātu tomēr neatbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Un man pašai ir ārkārtīgi saprotams sabiedrības sašutums, jo tiešām šā likumprojekta izstrāde ir notikusi, apejot ierasto un likumos noteikto normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas kārtību un tādējādi liedzot sabiedrībai un daudziem sociālajiem partneriem iesniegt savus priekšlikumus un kvalitatīvi piedalīties diskusijā par šiem grozījumiem. Un, protams, mēs, visi deputāti, esam saņēmuši iebildumus no daudzām nevalstiskām organizācijām, kuras kategoriski iebilst pret to, ka šādas būtiskas normas likumā tiek iekļautas bez nopietnas sabiedriskās apspriešanas.
Gribu uzsvērt to, ka likumprojekta anotācijā bija teikts, ka šādas normas ieviešana palielinās kautuvju jaudu un eksportētās produkcijas pieaugumu. Taču nebija iesniegts… netika sniegts ekonomiskais pamatojums šādai uzņēmējdarbībai, netika runāts par paredzamo labumu, ko valsts gūs no šāda dzīvnieku nogalināšanas veida. Lai izvērtētu un noteiktu samērīgumu (ja vispār varētu noteikt kaut kādu samērīgumu!) starp iedzīvotājiem būtisku ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu, šādam pamatojumam būtu bijis jābūt. Protams, mēs uzskatām, ka šis nu jau diemžēl otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts, šie veiktie likuma grozījumi, bija bez pamatojuma, bez nopietna izvērtējuma. Turklāt šī likuma norma, kas nu jau pieņemta, ir pretrunā ar vairākiem citiem šā paša likuma pantiem, kuri nosaka to, ka dzīvnieku nogalināšanai, ja mums tiešām ir jārunā šoreiz par to, ir izraugāms veids, kas dzīvniekiem rada vismazākās ciešanas. Taču šajā likumprojektā jeb, precīzāk sakot, nu jau pieņemtajā likumā paredzētais dzīvnieku kaušanas veids ir ilgstošs un pielīdzināms dzīvnieka spīdzināšanai. Ir tiešām ļoti žēl, ka ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šis likumprojekts ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Bet, es domāju, noteikti diskusijas par to vēl turpināsies.
Kā otru ļoti svarīgu jaunumu es gribu pieminēt to, ka šodien tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šie grozījumi paredz, ka pilnu pensiju saņems visi invalīdi – ne tikai tie invalīdi, kuriem pensija tika piešķirta uz mūžu, bet arī tie invalīdi, kuri saņem vecuma pensiju un izdienas pensiju. Pozitīvi ir tas, ka likumprojekts paredz, ka līdz šim ieturētās pensijas invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju, tiks atmaksātas no 2009.gada 1.novembra. Likuma grozījumi, kas bija veikti pirms tam, bija nepārdomāti un pieņemti steigā, tādējādi radot satraukumu un sagādājot rūpes invalīdiem un daudziem liedzot iespēju iegādāties visus nepieciešamos medikamentus. Tātad ir ārkārtīgi pozitīvi tas, ka šīs jau ieturētās pensijas, kas tika ieturētas laika posmā no 1.jūlija līdz 30.oktobrim, ar šā gada 1.novembri tiks atmaksātas.
Tie būtu galvenie jautājumi. Paldies jums par uzmanību, un lai jums ir veiksmīga diena!
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei Inesei Šleserei.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien tik tiešām debates bija visai vētrainas un bija par vairākiem likumiem.
Tik tiešām ir apmierinājums par to, ka tika novērsta netaisnība, kas bija paredzēta pensiju likumā, un tagad šis likums ir sakārtots atbilstoši normālai izpratnei par lietu kārtību un par to, kādiem cilvēkiem mēs vispār varam veikt pensiju samazināšanu un kādi cilvēki būtu pilnībā no tās jāpasargā.
Par nekustamā īpašuma nodokli. Šis likumprojekts ir izraisījis vislielākās debates koalīcijas partiju starpā, jo šāds nodoklis ļoti nopietni ietekmētu visplašākās cilvēku masas, tātad praktiski katru Latvijas iedzīvotāju.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedoklis ir tāds: labprātāk mēs vispār negribētu mainīt šo likumu un ieviest šo nodokli šinī momentā. Taču esošā finansiālā situācija jeb budžeta situācija liedz mums izslēgt šo likumprojektu no debatēm. Mūsu viedoklis nav atbalstošs pašreiz iesniegtajai redakcijai. Mēs atbalstījām Tautas partijas viedokli, ka debatēšanai Saeimā par šo likumprojektu būtu nepieciešami trīs tā lasījumi, jo tad visi viedokļi, visas iespējas varētu tikt pietiekami izvērtētas. Diemžēl, mums par lielu nožēlu, Tautas partija pati šo savu priekšlikumu boikotēja. Mēs jau no paša sākuma uzstājām, lai šis likumprojekts tiktu virzīts uz Saeimu un tiktu izskatīts trijos lasījumos tikai tādā gadījumā, ja to atbalsta visas koalīcijas partijas. Līdz ar to mēs nevarējām šo likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijām, jo pastāv diezgan liels risks, ka pirmajā lasījumā Saeimā tas tiktu noraidīts un tādējādi Saeimai tiktu liegtas normālas debates par šāda nodokļa ieviešanu.
Vislielākās debates šodien Saeimā notika par Dzīvnieku aizsardzības likumu, par reliģisko kopienu tradīcijām atbilstošu kaušanas procesu. Visu cieņu cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, savus uzskatus! Jautājums tika aplūkots gan no vienas puses, gan no otras puses, taču nepieņemami bija tas, ka tika likta lietā krietna deva demagoģijas, kā arī nepatiesi fakti.
Pašlaik tiešām jāatzīst, ka Zemkopības ministrija šo likumprojektu bija iesniegusi, nesaskaņojot ar dzīvnieku intereses vai dzīvnieku aizsardzības intereses pārstāvošām organizācijām. Par ko tā saņēma pelnītu aizrādījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā. Īpaši uz šo nesaskaņošanu norādīja mūsu frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka, pēc kura iniciatīvas uz komisijas sēdi tika uzaicinātas visas ieinteresētās personas, to skaitā arī visas organizācijas, kuras cīnās par dzīvnieku tiesību ievērošanu.
Šeit praktiski nevar būt nekāds kompromisa variants, jo tiešām ir tā: vai nu šī metode ir atļauta, vai nu šī metode nav atļauta.
Jāuzsver, ka bieži vien nepareizi tiek lietots termins „rituālā kaušana”. Rituālā kaušana ir kaut kas pavisam cits – tad mērķis ir rituāls, nevis pārtikas iegūšana. Šinī gadījumā likumā tiek runāts par pārtikas iegūšanu, turklāt atbilstoši Eiropas izpratnei par dzīvnieku labturību un dzīvnieku tiesībām.
Ja mēs nebūtu pieņēmuši šo likuma grozījumu, tad Latvijas tirgū turpinātu nonākt tie gaļas produkti, kuri ir ražoti ārpus Eiropas Savienības un kuru iegūšanas metodes atainotas dzīvnieku aizstāvju norādītajā videomateriālā, kas izvietots internetā. Gribu teikt, ka ar šo likuma grozījumu mēs pat esam uzlabojuši dzīvnieku situāciju un esam arīdzan novērsuši Latvijas piesārņošanu – jeb nodrošinājuši Latvijas nepiesārņošanu – ar dzīvnieku labturībai neatbilstoši iegūtiem produktiem. Protams, šī diskusija turpināsies. Šis likums ietver sevī arī daudzas citas normas, kuras ir diezgan strīdīgas un debatējamas. Un tāpēc tiešām aicinām organizācijas arī turpmāk tikpat aktīvi un pamatoti aizstāvēt savas intereses. Es varu pilnīgi droši apgalvot, ka mūsu frakcija noteikti uzmanīs – īpaši uzmanīs! – šo jutīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu, lai izstrādes procesā, saskaņošanas procesā tiktu uzklausītas pilnīgi visas ieinteresētās puses.
Paldies par uzmanību. Lai jums laba šī nedēļa!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārtiņam Rozem.
Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas deputāti kā trakonama iemītnieki divas stundas pēc kārtas apsprieda 400 dzīvnieku pareizas nogalināšanas iespēju, pat dzīvnieku tiesību aizstāvju mītiņš bija pie Saeimas nama. Un tikai desmit minūtes deputāti veltīja jautājumam, kā pareizi turpināt nogalināt 400 tūkstošus pensionāru, un neviena Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvja pie Saeimas nama nebija!
Katrā no mums saglabājies kaut kas no dzīvnieka, bet ne tādā pakāpē, kādu nodemonstrēja šodien tautas kalpi. Tika noraidīti divi mūsu radikālie priekšlikumi par 10 un 70 procentu ieturējumu no pensijas. Vispār to pārtraukt vai pēc dažiem gadiem tomēr atmaksāt visu šo summu… Mēs pamatojam visu to. Ja pārtrauktu vispār ieturējumu no pensijām, tad pietiktu ar to, ka par 30 procentiem samazinātu ierēdņu algas vai 2,5 reizes samazinātu militāro budžetu. Ja mēs gribam atdot šo naudu pēc krīzes beigām, triju gadu laikā, tad būs aptuveni 150 miljonu latu gadā… Mūsu speciālais budžets katru gadu noslēdzas ar… noslēdzas 322 miljonu latu apmērā; tas ir divas reizes vairāk, nekā nepieciešams mūsu plānotajām izmaksām.
Šie priekšlikumi, kas tika noraidīti, neprasa nekādus tūlītējus finansiālus ieguldījumus, taču pensija ir īpašums, kuru aizstāv Satversmes 105.pants. Un, kaut gan pensiju atsavināšana ir paredzēta, taču – ar atrunu, ka īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Diemžēl ne par kādu taisnīgu atlīdzību runas nav. Mēs ceram, ka visas šīs debates būtu uzmanīgi izpētāmas Satversmes tiesā, kur jau ir 9 tūkstoši attiecīgu pieteikumu. Bet, paldies Dievam, tomēr Saeima šodien ir pieņēmusi atvieglojumus invalīdiem uz mūžu un viņiem ieturējumi no pensijām tiks pārtraukti.
PCTVL frakcijas priekšlikums bija atmaksāt visiem šiem invalīdiem jau ieturēto naudu, un šis priekšlikums, ļoti dīvaini, tika šodien atbalstīts ar Saeimas deputātu balsu vairākumu. Tika atbalstīts arī 2.priekšlikums – tomēr pārtraukt ieturējumu no izdienas pensijas, kuru saņem invalīdi. Taču šo invalīdu ir tikai 300 cilvēku, un šo cilvēku vairākums ir esošie vai bijušie Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas ieguvuši invaliditāti, cīnīdamies ar bandītismu.
Tas ir neliels pluss mūsu darbā, un es ceru, ka tas nav pēdējais.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Līdz ar to 17.septembra pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!