Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Mums ir radusies
tehniska problēma – daļā zāles ir pazudusi elektrība. Līdz ar to mums nedarbojas
balsošanas sistēmas ekrāni. Tādējādi Saeimas sēde acīmredzot sāksies pulksten
9.15. Līdz pulksten 9.15 sēdē ir pārtraukums, kaut arī sēde vēl īsti nav
sākusies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9 un 15 minūtes.
Sākam Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Tā kā mums bija problēmas ar elektrības padevi,
tad var gadīties, ka daļa no jums vairs netiek uzskatīti par reģistrētiem, jo
sistēma jūs neatpazīst. Pašreiz rāda, ka reģistrējušies ir tikai 49 deputāti.
Pārbaudiet, vai nevajag izņemt ārā karti un ievietot to atpakaļ.
Mūsu rindas aug, un zālē mēs esam jau 70 deputāti.
Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sēdes darba
kārtībā vēl vienas izmaiņas – sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savukārt lūdz iekļaut
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa
Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut sēdes darba
kārtībā vēl vienu jautājumu – lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas
deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no sēdes
darba kārtības likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” izskatīšanu
otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienpadsmit deputātu iesniegumu ar
lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Jāņa Reira
atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Šie paši vienpadsmit deputāti ir iesnieguši arī lūgumu iekļaut
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lūdz svītrot no sēdes darba kārtības, apstiprinātās darba
kārtības, 16.punktu – likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir arī lūgusi iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut minētajā sadaļā arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu par šā
likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām
izmaiņām sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7, atturas – 4. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu
un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu” nodot
Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu
deputātei Aijai Barčai!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Es aicinu nodot likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” arī Sociālo un darba lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Bet nemainot atbildīgo komisiju?
A.Barča. Pagaidām ne.
Sēdes vadītājs. Tātad Barčas kundzes priekšlikums ir nodot šo
likumprojektu ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet arī Sociālo
un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti
neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām, par atbildīgo nosakot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un
konfiskāciju” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai,
Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Maksājumu
pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs arī ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās Prezidija ziņojumu
apakšsadaļas „Par atvaļinājuma piešķiršanu” – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada
10.septembrī”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mitrofanova iesniegumu ar
lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.septembrī, tas ir,
šodien. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums ir balsojams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums deputātam
Mitrofanovam ir piešķirts.
Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, tātad sadaļu
„Likumprojektu izskatīšana”, mums ir vēl jālemj par iespējamām sēdes darba
kārtības izmaiņām.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut darba
kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir
iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ir iebildumi!”) Ir
nepieciešams balsojums? Es nesapratu, Bērziņa kungs (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Balsojam!”)… Tātad Bērziņa kungs uzstāj uz balsojumu par
iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par
iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par
to, lai sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” tiktu iekļauts
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījums
Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 11. Darba
kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut šīs
pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs
pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības
likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumābez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
deputāti iebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Mēs ar to
neesam kārtīgi iepazinušies, neesam saņēmuši dažādu sabiedrisko organizāciju
atzinumus.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, man gan ir jums jāaizrāda, ka
liekas, ka šis jūsu paziņojums bija sakāms no tribīnes un tas nebija par procedūru.
No vietas var runāt par procedūru. Jums aizrādījums par to!
Jebkurā gadījumā jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā, sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – 7. Darba kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, pārejam pie darba kārtības nākamās
sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu
vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1429/Lp9 –
likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu
ministra 7.septembra vēstuli, kurā viņš lūdz komisiju veikt grozījumu šajā likumā
un paredzēt, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimā Budžeta likumu līdz 31.oktobrim,
nevis līdz 1.oktobrim, kā tas pašlaik likumā ir paredzēts.
Iemesls lūgumam ir ļoti apjomīgais darbs, kas nepieciešams, šogad
pirmo reizi izvērtējot budžeta bāzes izdevumus ļoti detalizētā funkciju griezumā,
lai sasniegtu 500 miljonu lielu budžeta konsolidāciju.
Bez tam ministrs norāda, ka pirms budžeta izstrādes pabeigšanas ir
būtiski redzēt trešā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātus. Un viņš arī
norāda, ka septembra beigās ir paredzēta Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas
Komisijas tehniskās palīdzības misija Latvijā.
Atbildot uz šo lūgumu, komisija ir sagatavojusi likumprojekta
grozījumu, kas paredz papildināt likumā pārejas noteikumus, lai 2010.gada budžetam
attiecīgi mainītu tā iesniegšanas termiņu.
Es vēl no savas puses gribu piebilst, ka, lai gan komisija liek
priekšā mainīt attiecīgi šo termiņu, komisija nolēma arī aizrakstīt finanšu
ministram un lūgt Budžeta likumu tomēr iesniegt Saeimā ne vēlāk kā 23.oktobrī, lai
Saeima spētu budžetu laikus izskatīt un administratīvi apstrādāt un lai būtu
iespējama budžeta kaut cik savlaicīga izsludināšana.
Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir
jābalso par steidzamību.
Ir pieteikušies divi runātāji. Jautājums: vai Bērziņa kungs un
Kraukļa kungs vēlas runāt par steidzamību vai par pašu likumprojektu? Par
likumprojektu.
Tātad vispirms mums ir jāizlemj jautājums par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam… Tūlīt pārbaudīsim Saeimas kārtības rullī, bet, ja
mani atmiņa neviļ, vispirms tiek izlemts jautājums par steidzamību un pēc tam tiek
runāts. Pēc tam komisijas vadītājs vai atbildīgais referents uzrunā deputātus,
stāstīdams par likumprojektu pirmajā lasījumā, tad sākas debates un pēc debatēm
notiek balsojums.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 2.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu pieņemt arī
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar mēs bijām
liecinieki debatei (No zāles dep. J.Dobelis: „Debates!”), kas notika…
nopietnai debatei par budžetu, kas notika pašas koalīcijas starpā, koalīcijas
iekšienē.
Mēs dzirdējām daudzus pretrunīgus viedokļus, kādi tur bija, bet
vienlaikus arī no finanšu ministra uzstāšanās mēs sapratām, ka visi skaitļi,
kontrolskaitļi, kas tiek doti ministrijām nākamā gada budžeta formēšanai, ir
skaidri zināmi, jo Repšes kungs mums tos visus skaidri un gaiši nosauca, – to, kādi
būs skaitļi, uz kādiem skaitļiem mums ir jāorientējas.
Godājamie kolēģi! Mani drusku izbrīna tas, ka vienlaikus tiek
lūgts pagarināt budžeta iesniegšanas termiņu. Es domāju, ka tas ir bīstami divu
iemeslu dēļ: pirmkārt, Saeimai nebūs pietiekami daudz laika, lai atbilstoši likumā
paredzētajai jau tā saspringtajai procedūrai likumprojektu kārtīgi izskatītu un
pieņemtu. Tas ir pirmais iemesls.
Un, otrkārt. Tas radīs ļoti lielas problēmas Latvijas
pašvaldībām, jo likums „Par pašvaldībām” noteic, ka pašvaldībām budžeti
jāpieņem pusotra mēneša laikā pēc valsts budžeta pieņemšanas datuma un ka
fiskālais gads sākas 1.janvārī. Faktiski, ja mēs nobalsojam par šādu budžeta
iesniegšanas termiņa pagarināšanu, mēs apzināti visas pašvaldības nostādām
likuma pārkāpēju statusā, jo tās būs spiestas pārkāpt savu budžeta pieņemšanas
termiņu; tās nevar arī sākt normāli strādāt pie sava budžeta sagatavošanas, jo
tās nezina ne to, kādas būs dotācijas izglītībai, ne to, kāda būs tā nauda, kas
nonāks pašvaldību pārziņā un īpašumā esošajās veselības aprūpes iestādēs,
ne arī to, kāda būs tā nauda, kas pie tām nonāks, teiksim, no Satiksmes ministrijas
līdzekļiem, lai varētu aprūpēt un sakopt, un sakārtot pašvaldību ceļus, un tā
tālāk un tā joprojām.
Godājamie kolēģi! Vakardienas diskusija pierādīja, ka finanšu
ministram visi skaitļi ir, ka šie skaitļi ir jau atdoti ministrijām un ka ministrijas
strādā. Es gribu teikt, ka vajadzētu varbūt nevis tērēt laiku, diskutējot par to,
vai jāizdara šādi grozījumi, kādi šobrīd ir iesniegti, bet vienkārši jāaicina
Ministru kabinets ar Ministru prezidentu un finanšu ministru priekšgalā strādāt 24
stundas diennaktī un likumā noteiktajā kārtībā 1.oktobrī iesniegt likumprojektu
Saeimā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lielā mērā ir jāpiekrīt deputāta Andra
Bērziņa argumentācijai – un īpaši attiecībā uz pašvaldībām. Es arī gribu
ieviest skaidrību, proti, mēs vienmēr esam uzskatījuši: ja budžetu laikus iesniedz,
tad ir labāk gan valstij, gan visiem iedzīvotājiem. Bet mēs šodien tomēr
respektēsim Ministru prezidenta un finanšu ministra vēlmi pagarināt šo termiņu, jo
gribam nopietnas, padziļinātas debates par šo budžetu. Debates, jā! Debates par šo
budžetu. Tas ir tiešām ļoti būtiski. Un tādēļ mēs gribam, lai, atbalstot šo
priekšlikumu, tomēr būtu ļoti precīzs budžeta izskatīšanas grafiks un lai šis
grafiks taptu zināms visām Saeimas frakcijām, jo mums ir tādas bažas, ka tad, ja
atbalstām šo datuma maiņu, var izrādīties, ka budžets tiek iesniegts vēl vēlāk,
bet tas gan absolūti nebūtu pieļaujams.
Atkārtoju vēlreiz: vajadzīgs ļoti precīzs budžeta pieņemšanas
grafiks jau tuvākajā laikā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra
valsts. Mēs, deputāti, pieņemam galīgos lēmumus, mēs nesam politisko atbildību par
sekām, mēs pieņemam budžetu. Taču ļoti interesanti, ka atkārtojas iepriekšējo
gadu prakse: valdība ilgi izstrādās slepenībā budžetu, pēc tam iesniegs, un šeit
ātri, ātri, ātri būs jābalso, un visi spiedīs pogas un visi diskutēs.
Es gribu atgādināt, ka šeit ir arī opozīcija, kas arī grib
piedalīties šajā apspriešanā, nevis tikai steigā kaut ko pieņemt. Es uzskatu, ka
nākamā gada budžets pēc iespējas ātrāk jāsniedz Saeimā (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Kā var iesniegt to, kā nav!”), un tad šeit mēs diskutēsim ilgi
un vispusīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko
piebilst?
G.Bērziņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tikai pāris
komentāru attiecībā uz skaitļiem, kas finanšu ministram ir pieejami.
Gribu atgādināt, ka vēstulē viņš, kā jau es teicu, norādīja,
ka faktiski tiek veikta ļoti detalizēta funkciju analīze, jo ir jāsasniedz 500 miljonu
latu budžeta konsolidācija, respektīvi, 500 miljonu latu liels samazinājums. Un tie
dati, kas pašlaik ir finanšu ministram pieejami, ir tikai bāzes izdevumi ministrijām,
respektīvi, tas ir sākumpunkts. Bet vēl ir paredzamas diezgan sīvas debates un
pārrunas, diskusijas, lai sasniegtu šo vajadzīgo samazinājumu.
Attiecībā uz termiņiem. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ko es
jau teicu, ka pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr ir nolēmusi rakstīt
finanšu ministram vēstuli un aicināt viņu budžetu iesniegt līdz 23.oktobrim, jo tas
bija datums, par kuru mēs domājām, ka pēc šā datuma tomēr nebūtu vēlams iesniegt
budžetu, jo arī Saeimai pašai… lai Saeimai, kā jau te deputāti minēja, tomēr
būtu pietiekami daudz laika šo budžetu izskatīt, lai būtu pietiekami daudz laika šo
budžetu izdebatēt un vēl atliktu arī laiks attiecīgi izsludināt budžetu, jo arī
pašvaldībām to vajag iekļaut savos budžetos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
G.Bērziņš. Cienītie kolēģi! Ja deputātiem nav iebildumu, es
gribu lūgt Saeimai pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to
izskatām tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par
budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1. Likums
pieņemts.
G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Piedāvāju strādāt ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām””. Kopumā ir iesniegti trīspadsmit priekšlikumi. Sāksim
izskatīt šos priekšlikumus.
1. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pareizticīgā Baznīca ir viena no
vissenākajām Latvijas Baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju
Latvijā. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz
400 tūkstošus cilvēku. Neskatoties uz to, mūsu valstī pareizticīgajiem un
vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā
dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas
brīvdienas.
Esmu pārliecināts, ka sarežģītajā finanšu un ekonomikas krīzes
laikā Latvijas tautai ir nepieciešamas garīgās un morālās vērtības, kas ļaus
pārvarēt grūtības. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” iestājas par Kristus dzimšanas
svētkiem 6. un 7.janvārī – par svētku dienas statusa piešķiršanu tiem. Mums ir
notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, un viņi ir pārliecināti,
ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā un materiālā
labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas.
Arī vairums pārējo Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis
laimei. Tieši tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam
būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā
tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.
Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst, jau piedzimstot, un
saglabā visas dzīves laikā, – domu un izteikšanās brīvība, tiesības brīvi
attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot
līdzcilvēku brīvības un tiesības.
Latvijas valstij ir jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības
atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir, starp citu, iestrādātas
Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijā un Latvijas valsts pamatlikumā – Satversmē. Aicinu kolēģus
būt brīviem, kā arī neierobežot citiem brīvību. Būsim iecietīgi pret citu
cilvēku izvēles brīvību!
Aicinu noraidīt TB/LNNK priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es pilnībā atbalstu to, ko nupat
teica Agešins. Bet, ziniet, man nepatīk, kā parlaments uzvedas šodien, – tas
mēģina neatbalstīt to, ko vienreiz jau atbalstīja. Saprotiet, iznāk tāda kā liela
spēle – otrajā lasījumā deputāti balso „par”, bet trešajā lasījumā balso
„pret”. Iznāk tā – ziniet, mēs atradām tādu interesantu mantu, ar kuru visu
laiku spēlēties. Vai nebūtu mums jābūt cilvēkiem, kas nevis attiecīgi spiež
balsošanas pogas, domādami par kaut kādu politisku konjunktūru vai to, ka vēlēšanas
nāk, bet gan reāli pārdomā savas vēlmes, domas par šiem svētkiem? Ja cilvēks
atbalsta, kā viņš var pārdomāt pēc diviem trim mēnešiem?! Mums vajag šodien
noraidīt TB/LNNK priekšlikumu, visus priekšlikumus, kuri iesniegti, lai atceltu otrā
lasījuma redakciju, tāpēc ka mēs jau vienu reizi pateicām „par”. Nu kas ir
mainījies? Es saprotu… Es saprotu ļoti labi, ka vienam otram deputātam ļoti
gribējās, lai pašvaldību vēlēšanās viņu atbalstītu arī pareizticīgie, bet
viņš nedabūja šo mandātu un tagad momentā dod signālu saviem deputātiem
parlamentā: „Nebalsojam tad par to!” Iznāk, ka mēs atrodam tādu svētu lietu –
svētu lietu! – un sākam ar to spēlēties politiski. Mēs uz trešo lasījumu nekad
tā nerīkojamies. Mēs trešajā lasījumā strādājam ar redakciju, mēs pieslīpējam
redakciju, piestrādājam, lai tā būtu labāka, precīzāka, korektāka. Mēs uzklausām
Juridisko biroju. Bet nav tā, ka mēs pilnīgi noraidām otrā lasījuma priekšlikumu.
Taču tagad iznāk, ka parlaments – tas ir bērnudārzs, kurā nezinās, kas ko darīs
un ar kādām mantām spēlēsies nākamā dienā. Es domāju, ka deputātiem, kuri jau
vienreiz atbalstīja šo priekšlikumu, pieņemdami to otrajā lasījumā, vajadzētu
balsot „par” – balsot (No zāles dep. J.Dobelis: „Nedrīkst aģitēt no
tribīnes!”) par šiem svētkiem, balsot pret TB/LNNK priekšlikumiem. Nu būsim
godīgi! Vienreiz nobalsojuši par tādām nopietnām lietām, mēs nevaram pārdomāt!
Paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu par šiem
svētkiem, un, lūdzu, deputāti, atcerieties, kā jūs balsojāt iepriekš, un
noraidīsim šo TB/LNNK priekšlikumu un visus tos pārējos priekšlikumus! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo TB/LNNK!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mēs zinām, ka miljardiem
cilvēku atzīmē Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra. Trīs decembra dienas ir valsts
svētki 145 valstīs, kas atrodas sešos kontinentos. Starp pareizticības piekritējiem,
kas ir pati ortodoksālākā no kristīgajām konfesijām, tikai četras autokefālās
baznīcas, ieskaitot arī krievu Pareizticīgo Baznīcu, turpina turēties pie Jūlija
kalendāra un atzīmēt Ziemassvētkus 7.janvārī. Ja mēs, kas esam šeit, zālē, būtu
pārstāvji vispasaules parlamentā, mums tad nebūtu nekādu problēmu ar šo nelielo
kristiešu konfesiju. Bet mēs šeit pārstāvam nevis Austrāliju vai Brazīliju, bet gan
Latviju. Latvijas Pareizticīgā Baznīca atzīmē Kristus dzimšanas svētkus tieši
saskaņā ar Jūlija kalendāru. Pareizticība Latvijā ir daudz senāka ne tikai par
Staļina personības kultu un Pēteri Lielo, bet ir arī vecāka par katolicismu, ko ar
uguni un zobenu ieviesa krustneši. Pareizticība Latvijā vēsturiski ir kristīgā
konfesija, kas iegājusi tautas dzīvē brīvā ticības sludināšanas ceļā. Jau no
vissenākajiem laikiem pareizticības gaisma ir sākusi spīdēt Latgalē. Daudzi Latgales
valdnieki un dižciltīgie ļaudis bija pareizticīgie. Pareizticīgo baznīcas tika
uzceltas Jersikā un Koknesē. Dievkalpojumus noturēja ne tikai krievu garīdznieki, bet
arī latviešu priesteri. Kristietību bija pieņēmuši Jersikas valdnieks Visvaldis,
Tālivaldis ar saviem bērniem Tālavā un Kokneses valdnieks Vetseke.
Tanīs laikos, kad krustneši īstenoja Latvijas pakļaušanu savai
varai, tika izdarīts viss, lai iznīcinātu pareizticību. Gandrīz visas pareizticīgās
draudzes tika izpostītas. Bija palikušas tikai dažas baznīcas Rīgā un dažās citās
vietās.
Ne vēlāk par 1659.gadu Latvijas teritorijā sāka ienākt
vecticībnieki. Gadu vēlāk Daugavpilī tika dibināts pirmais vecticībnieku dievnams.
1670.gadā viena no vecticībnieku apmetnēm ar hercoga Jēkaba atļauju saņēma
pilsētas tiesības un tika nodēvēta par Jakobštati. Patlaban tā ir Jēkabpils –
iedzīvotāju skaita ziņā devītā, bet – pēc atzīšanas par pilsētu –
piecpadsmitā no septiņdesmit astoņām Latvijas pilsētām.
Pareizticīgo konfesija skaitliskā ziņā praktiski ir tikpat liela
kā divas citas tradicionālās konfesijas – katoļi un luterāņi. Konfesijas
vērtējumā tajā skaitliski ir 370 tūkstoši draudzes locekļu. Statistikas dati
liecina, ka pareizticība ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo
māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Aptaujas dati liecina, ka 24 procenti
iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi ir pareizticīgie, bet katoļi un luterāņi –
tikai 20 procenti. Ņemot vērā arī to, ka par vecticībniekiem sevi nosaukuši 3
procenti ticīgo, runa ir par 27 procentiem iedzīvotāju.
Tāpat es negrasos diskutēt par to, ka pret konfesiju, kurai ir 2000
gadu senas tradīcijas, tajā skaitā 1000 gadus Latvijas teritorijā, un pie kuras mūsu
nelielajā valstī pieder ap 400 tūkstošiem cilvēku, to skaitā arī latvieši…
ka pret šo konfesiju tomēr ir jāizturas atšķirīgi salīdzinājumā ar attieksmi pret
kādu citu reliģisko grupu, kura ir izveidojusies pavisam nesen un pie kuras pagaidām
pieder tikai kāds ducis vai pāris simtu sekotāju.
Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu – svītrot mūsu
pareizticīgo svētkus no likuma – noraidīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat nepareizu lēmumu, kas
aizskar gandrīz 400 tūkstošus cilvēku, man gribētos jums paust sekojošo.
Latvijā pareizticība nebūt nav tīri krievu vai krievvalodīgo
konfesija, bet, konsekventi sekojot Kristus baušļiem, tajā nav nedz hellēņu, nedz
jūdu. Pirms 160 gadiem latvieši, sajuzdami pārvācošanas draudus, sāka masveidā
pāriet cara ticībā, kā viņi to dēvēja. Laikposmā no 1845.gada līdz 1849.gadam
pareizticībai tika pievērsti apmēram 100 tūkstoši Vidzemes latviešu. 1844.gada
beigās bīskapa Filareta pārziņā atradās 25 draudzes ar vairāk nekā 20 tūkstošiem
šo draudžu locekļu, bet 1848.gadā bija jau 98 draudzes ar vairāk nekā 130
tūkstošiem draudžu locekļu. Tūkstošiem šo latviešu zemnieku pēcteču līdz pat
šim laikam saglabājuši uzticību pareizticībai; starp izciliem pareizticīgiem
latviešiem var minēt ne tikai Viju Artmani. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi
pilnībā tiek noturēti latviešu valodā, un tā tas ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas
baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kuras
interjeram daudzas freskas gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Irbe!”)
Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek Kolkas Kristus
Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Talsos, Siguldā, Salacgrīvā, Nītaurē,
Limbažos, Jēkabpilī, Kuldīgā, Saldū un citur. Nereti pareizticīgās draudzes ir
etniski jauktas. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu
svētais ir pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers. Viņš bija dzimis nevis
Maskavā, Krievijā, bet gan Praulienas pagastā pareizticīgu latviešu ģimenē. Dzīves
laikā Jānim Pommeram nebija sveša arī šī ēka, kurā mēs patlaban debatējam.
Viņš bija triju Saeimas sasaukumu deputāts un no šīs tribīnes aizstāvēja arī
Pareizticīgās Baznīcas intereses.
Kā jums šķiet, – ja notiktu brīnums un 75 gadus pēc savas
traģiskās mocekļa bojāejas viņš būtu ieradies šurp, ko tad šis izcilais
valstsvīrs un garīdznieks būtu teicis sakarā ar tādu komisijas lēmumu? Kā viņš
pats būtu balsojis? Viņš būtu balsojis „pret”.
Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Domāju, nav vajadzības vēlreiz atgriezties pie
Jaunā stila jeb Gregora kalendāra priekšrocībām kā tādām. Tās pierādījusi pati
vēsture. Ja jau luterāņi, kas sākumā sakoda zobus un rīkoja tā sauktos Kalendāra
nemierus, vēlāk, izsvēruši Jaunā stila priekšrocības, pārgāja uz Jauno stilu, un
ja pat tādas pareizticīgo valstis kā Krievija un Grieķija pārgāja uz Jaunā stila
kalendāru, tad tagad būtu pavisam neloģiski atgriezties pie divu kalendāru
Ziemassvētku svinēšanas Latvijas valstī, respektējot pareizticīgo vēlmi turēties
pie tradīcijas. Tradīcija ir svarīga un svēta lieta. Tomēr vienā valstī, lai
nenonāktu pie jukām, ir jāturas pie vieniem valsts Ziemassvētkiem. Ikvienam ir
patīkami svinēt – un svinēt pēc iespējas vairāk! -, bet, sākdami ar
pareizticīgo Ziemassvētkiem kā valsts svētku dienu, mēs tālāk gribot negribot
nonāksim pie pareizticīgo Lieldienām, pie tā sauktajiem vecajiem Jāņiem – un vēl,
un vēl. Mēģinādami būt ar vienādu attieksmi gan pret pareizticīgajiem, gan pret
musulmaņiem, gan pret jūdiem un citām tikpat cienījamām konfesijām un to svētkiem,
mēs netiksim ne no vietas, būs nepārtraukta svinēšana.
Svētki ir labi, un katras konfesijas svētki ir Latvijas tautību un
konfesiju bagātība, bet esmu pārliecināta, ka pareizticīgo Ziemassvētku svinēšana
ir individuālā kārtā izbrīvējama un saskaņojama ar darba devējiem, nevis
pārvēršama vēl vienā valsts svētku dienā. Kā zinām, Latvijā viena daļa
pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc Jaunā stila.
Šis balsojums – Dieva dēļ! – nav „par” vai „pret”
pareizticību, „par” vai „pret” Aleksandru Čaku vai citiem pareizticīgajiem, bet
par valsts svētkiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmie pieci priekšlikumi ir faktiski identiski,
un, ja Saeima ar savu balsojumu tos pieņems, tad patiesībā viss ir kārtībā, jo šā
likuma koncepcija, ka šis likums ir par valsts svētkiem, tiks saglabāta. Viss būs
kārtībā!
Turpretī, ja šie priekšlikumi netiek pieņemti, tad faktiski tiek
mainīta likuma koncepcija. Juridiski, protams, Saeimai ir tiesības to darīt, bet tādā
gadījumā šis vairs nav likums par valsts svētkiem, bet gan par reliģisko konfesiju
svētkiem. Saeima drīkst to darīt, ja vēlas, bet diez vai tas ir saprātīgi.
Taču tādā gadījumā, kolēģi, es aicinu jūs vismaz uz sistēmismu
un konsekvenci, un es ļoti negribētu, lai šis likums aizvaino ticīgo cilvēku jūtas.
Es baidos, ka šo priekšlikumu, pirmo priekšlikumu, oponenti vai nu savā paviršībā,
vai jautājuma nepārzināšanas dēļ, vai – varbūt vēl ļaunāk – zināmu
šovinistisku nolūku vadīti, grib visas pareizticīgās draudzes piespiest svinēt
svētkus pēc Jūlija kalendāra, tas ir, pēc Austrumu ortodoksālās Maskavas un Visas
Krievzemes patriarhāta tradīcijas, kas ir galēji nepareizi. Ja mēs pieņemam šo
koncepciju, ka tie ir reliģisko konfesiju svētki, tad katra konfesija drīkst svinēt
šos svētkus atbilstoši savai tradīcijai.
Kolēģi! Nu tad būsim korekti un neteiksim tā vienkārši un
vispārīgi: „Pareizticīgie un vecticībnieki svin tā!” Un kur tad paliek citas
Pareizticīgās Baznīcas? Kur tad paliek Austrumu ortodoksālo Rumānijas, Bulgārijas,
Konstantinopoles, Antiohijas, Jeruzalemes, Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhātu
Baznīcas? Kipras, Grieķijas, Polijas, Somijas, Igaunijas, čehu un slovāku Austrumu
ortodoksāli autokefālo Baznīcu un Orientālo ortodoksālo patriarhātu Baznīcu
Ziemassvētki? Ja šīs draudzes svin Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra, tad tagad,
ja mēs likumā ierakstām: „Pareizticīgie un vecticībnieki – visi pār vienu
kārti!”, kur šeit paliek kaut kāda elementāra loģika un cilvēktiesības?
Godātie kolēģi! Šeit mums pirmām kārtām ir jāizšķiras par to,
vai tas ir likums par valsts svētkiem vai tas ir likums par Baznīcu svētkiem. Es
ierosinu saglabāt šo koncepciju, ka tas ir valsts svētku likums, un atbalstīt pirmos
piecus priekšlikumus. Ja ne, tad, lūdzu, esiet vismaz korekti un nevienu neaizvainojiet!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau pašā
pirmajā reizē, apspriežot šo jautājumu par pareizticīgo svinamām dienām, arī es
nācu šajā tribīnē, un patiesības vārdā jūtos spiests to darīt arī šoreiz.
Visdziļāko aizu latviešu vairākuma un krievu, slāvu tautību un
pārkrievoto denacionalizēto cilvēku starpā rada „Saskaņas Centrs” un PCTVL,
nepārtraukti izkropļojot vēsturi, tas ir, neatzīstot patiesību. Tā ir jūsu pati
lielākā vaina vispār latviešu un krievu attiecībās pašreiz. Arī šoreiz jūs
varmācīgi izkropļojat vēsturi. Jūs pieminat Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvu
pirmskara laikā Jāni Pommeru. Jūs taču zināt – un noteikti zināt! – un arī es
no šīs tribīnes to uzsvēru, ka tieši Jānis Pommers, Pareizticīgās Baznīcas
svētais un moceklis, iestājās par to, ka Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai jāsvin
Ziemassvētki kopā ar pārējo kristīgo pasauli – pēc kalendāra decembra beigās. Un
to viņš darīja jau 30.gados! Kādēļ jūs to aizmirstat?
Jūs izkropļojat vēsturi arī tālāk, minot, ka pareizticībā
latviešu vairākums esot iestājies tādēļ, lai izvairītos no pārvācošanas. Tā
taču nav patiesība! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nav pareizi, Visvaldi!”)
Tas tā nav! Latvieši 19.gadsimtenī pareizticībā iestājās galvenokārt tāpēc, ka
pareizticīgo baznīcu priesteri sludināja to nepatiesību, ka tie, kas iestāsies
pareizticībā, dabūs no Krievijas ķeizara jeb cara zemi.
Jūsu priekšā stāv latvietis.
Jūs minējāt Praulienu kā Jāņa Pommera dzimteni. Pareizi!
Praulienā arī vēl tagad dzīvo Pommeri. Un jūsu priekšā stāv – es attiecinu arī
uz jums šo vārdu! – latvietis, kura vecaistēvs bija Praulienas pareizticīgās
baznīcas loceklis. Un mana māte, kas dzimusi 1900.gadā, arī bija pareizticīga.
Praulienā latviešu vairākums bija pareizticīgie. Bet viņi pareizticībā iestājās
zemes dēļ, nevis bailēs no pārvācošanas. Tāda, lūk, ir patiesība. Jūs vienmēr
aizejat prom no šīs patiesības, gribat pārvērst patiesību politiskā nepatiesībā.
Un tā ir jūsu lielākā vaina.
Mums jāpatur Pareizticīgajai Baznīcai tā pati svinamā diena, kas
bija pirmskara Latvijas laikā, kad pareizticīgie svinēja Ziemassvētkus kopā ar
pārējo kristīgo pasauli. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi, Visvaldi!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Guntim Jānim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Krievu draugi un latvieši no citām ticībām! Man ir skumji, ka mēs
te ceļam tādu atšķirības, pretišķības mūri modernā Eiropā, kur visi mēs esam
vienlīdzīgi. Jābūt mums vienlīdzīgiem, jāievēro katra ticība, jāciena! Tas viss
ir. Bet kur tas cēlonis? Kāpēc mēs šeit tik daudz politiskas spekulācijas…
Piesaucam visaugstākos – Dievu, cilvēktiesības, brīvo cilvēka gribu -, bet lietas
būtība jau slēpjas vienkārši tajā, ka Dievs radīja pasauli nevis vienkāršu, bet
pietiekami sarežģītu. Zeme griežas ap Sauli citā ritmā, nekā to sākumā bija
izrēķinājuši astronomi, zinātnieki, un Jūlija kalendārs izrādījās neprecīzs, un
Eiropa, kas ir gājusi zinātnei pa priekšu, attapās, ka ir jādzīvo pēc Gregora
kalendāra, kas atbilda: ziema – ziemā, kad ir sniegs; vasara – vasarā. Bet, ja mēs
sekotu tagad tam, kā tas ir vecticībniekiem un pareizticīgajiem, tad tā mēs varētu
nonākt pie tā, ka Ziemassvētki būtu pavasarī, jo katrs gadsimts rada nobīdi par
vienu dienu, rada šo kļūdu. Te jau pieminēja, ka Eiropas pareizticīgās valstis šos
svētkus svin pareizāk, tā, kā tas ir saskaņā ar astronomiju. Un tā ir vienkārši
turēšanās pie vecā. Tā ir drīzāk atpalicība (No zāles dep. J.Dobelis:
„Garīgā atpalicība!”), nevisiešana laikmetam līdzi. Kā griežas, kā
riņķo zvaigznes – tas nav iekļauts precīzā decimālsistēmā, kā mums to
gribētos, tas nav nosakāms ar Baznīcas kanoniem, dekrētiem, bet es ticu, ka agrāk vai
vēlāk tāpat arī visa Krievija svinēs pareizā laikā.
Šeit piesauc arhibīskapu Pommeru – latvieti… Pommers svinēja
pareizā laikā – tā, kā astronomi atzinuši par pareizu un kā Dievs debesīs to
iekārtojis, jo mēs visi par Dievu runājam tajos svētkos.
Tātad es aicinu nenaidoties ar pareizticīgajiem tāpēc, ka viņi
vēl kaut ko nesaprot. Būsim, protams, draudzīgi, bet valsts svētki ar likumu var būt
tikai vieni. Un tad beigās tur atradīsies trīs un divi Ziemassvētki… Nu nesanāk!
Es paskaidroju to šeit tāpēc, ka es, pats, kristīts pareizticībā,
nevaru piekrist šim priekšlikumam.
Aicinu balsot tā, kā jau te Kārlis Šadurskis sacīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies.
No dažām runām šeit iznāk tā, ka pat Pareizticīgā Baznīca
negrib oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus. Tas neatbilst patiesībai, jo daži Saeimas
locekļi, tajā skaitā arī Juridiskā komisija, bija pie metropolīta Aleksandra, un
Pareizticīgās Baznīcas vēlme svinēt šos svētkus oficiāli ir visiem labi zināma.
Un tolaik bija arī daudzu augstāko valsts amatpersonu attiecīgi publiskie solījumi, un
šobrīd ir pienācis laiks šos solījumus izpildīt.
Es gribu arī ļoti īsi pateikt, ka ne tikai Pommers bija starp
garīdzniekiem, kas strādāja pirmskara Saeimā. Pat Tautas padomē 1919.gadā darbojās,
piemēram, pareizticīgo garīdzniecības pārstāvis protohierejs Maķedonskis,
vecticībnieki Kolosovs un Pavlovs, arī vispazīstamākais četru sasaukumu deputāts
Meletijs Kallistratovs – Daugavpils pārstāvis un vecticībnieks. Viņu nošāva
čekisti 1941.gadā, bet 1919.gadā viņš ar ieroci rokās aizstāvēja Latvijas
neatkarību.
Un es esmu pārliecināts, ka gan pareizticīgie, gan vecticībnieki ir
cieši saistīti ar Latviju un pilnīgi pelna…
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies…
V.Buzajevs. …lai pareizticīgo Ziemassvētki tiktu oficiāli atzīti.
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
Es aicinu jūs tomēr ievērot Saeimas kārtības rulli. Jūs jau otro
reizi pārkāpjat runas laika limitu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izmest ārā no
zāles!”)
Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kāpēc jūs gribat runāt, ko?”)
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Visiem jau ir skaidrs, kā viņi
rīkosies, tāpēc es gribu runāt par diviem nesmukumiem, par divām lielām
nekonsekvencēm, kas dara kaunu visam šim namam.
Vispirms Kursītes kundze teica, ka tas ir Valsts svētku likums… vai
ka tie ir baznīcēnu svētki un ka tos vispār tur nevajadzētu likt… tad vajag
izturēties vismaz pret visām tradicionālajām konfesijām vienādi.
Šeit notiek ļoti nesmuka Latvijas pilsoņu šķirošana pēc
„pareizās” vai „nepareizās” ticības. Un tas ir ļoti nesmuki! Vai nu visus
baznīcas svētkus ņemam ārā no Valsts svētku likuma, vai arī ievērojam konsekvenci,
izturamies vienādi pret visām konfesijām.
Mēs pašreiz te nodarbojamies ar tādu segregāciju, kas mums te
nevienam nepiestāv, un nav svarīgi, kādi mērķi un vēlētāji mūs ir atveduši uz
šo zāli.
Tas nu ir jāatzīst.
Otrs nesmukums varbūt nav tik ļoti politisks, bet tas drīzāk būtu
adresējams Prezidijam. Kolēģi, mēs retu reizi redzam jaunu politisku partiju šeit,
zālē, un tas ir Juridiskais birojs. Juridiskais birojs parasti nodarbojas ar likumu
slīpēšanu, ar ekspertīzi, cik lielā mērā kāda likuma norma atbilst, teiksim, mūsu
tradīcijām un citiem likumiem. Šoreiz Juridiskais birojs ir rīkojies absolūti
nekonsekventi. Tas ir iedomājies, ka ir politiska partija, un pauž savu politisko
viedokli un attieksmi. Tas nu gan vairs nav piedodams!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas
piebilstams?
Ē.Zommere. Cienījamie kolēģi! Komisija ir atbalstījusi šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 29, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zommere. 2. – deputāta Gunta Blumberga priekšlikums. Arī tas
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Faktiski tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Es
domāju, ka Saeima savu lēmumu ir izteikusi.
Ē.Zommere. Jā. Analoģisks ir arī 3. – deputātes Inas Druvietes
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Es domāju, ka balsojums nav nepieciešams, ja nav
iebildumu.
Ē.Zommere. Arī 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums –
ir komisijā atbalstīts un ir analoģisks.
Sēdes vadītājs. Arī tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Par to jau
nobalsojām.
Ē.Zommere. Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums –
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tas ir identisks pirmajam, ko Saeima
atbalstīja ar balsojumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”)
Ē.Zommere. Jā.
6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim
Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Esmu ļoti iepriecināts par Saeimas balsojumu par
1.priekšlikumu. Līdz ar to, protams, jāatsauc 6. un 8.priekšlikums. Tos es iesniedzu
tikai sistēmiskuma nolūkā, lai tādā gadījumā, ja Saeima pieņemtu, manuprāt,
politiski nepareizu lēmumu mainīt svētku koncepciju, vismaz saglabātos sistēma.
Tātad 6. un 8.priekšlikumu es atsaucu. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Paldies Dievam!”) Tieši tāpat es atsaucu savu 9.priekšlikumu. Un tieši tāpat
es atsaucu arī savu 11.priekšlikumu.
Godātie kolēģi, esmu ļoti gandarīts par mūsu Saeimas pieņemto
lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Turpinām ar 7.priekšlikumu.
Ē.Zommere. Jā.
Kolēģi, tālāk! Deputāte Karina Pētersone ir iesniegusi
7.priekšlikumu. Komisija 7.priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Karinai
Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu izdarīt ļoti
vienkāršu lietu – aicinu aizstāt likumā „Par svētku, atceres un svinamām
dienām” vārdus „4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas
pasludināšanas dienu” ar vārdiem „4.maiju – Latvijas Neatkarības deklarācijas
pieņemšanas dienu”. Jo, godātie kolēģi, man personīgi un, es ceru, arī lielai
daļai Latvijas cilvēku mūsu kalendārajā gadā ir divas visnozīmīgākās svētku
dienas. Tās ir 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena – un 4.maijs
– diena, kad Latvija de iure atguva savu neatkarību ar Augstākās padomes
balsojumu. Es domāju, ka atšķirībā no 18.novembra 4.maijam ir īpaši emocionāls
uzslāņojums, jo 1990.gada 4.maiju, atšķirībā no 1918.gada 18.novembra, mēs paši
esam piedzīvojuši un lielā mērā esam arī piedalījušies lēmuma pieņemšanā pirms
4.maija, balsodami par Tautas frontes izvirzītajiem Augstākās padomes deputātu
kandidātiem. Vismaz tie, kas jau ir pārsnieguši 18 gadu vecumu. Ceru, ka šajā zālē
tādu tik tiešām ir lielākā daļa no mums.
Redziet, mans nodoms, iesniedzot šo priekšlikumu, nav nedz politisks,
nedz kā citādi motivēts. Tas ir ļoti vienkāršs, var pat teikt, redakcionāls, ja tam
nebūtu arī šīs emocionālās pieskaņas. Tas nav arī nodoms revidēt šīs dienas
nozīmību. Gluži otrādi, tas ir vienkārši nodoms precizēt ierakstu likumā, tuvinot
to vēsturiskajai patiesībai.
Un es mazliet atgādināšu jums, kāpēc. Tāpēc, ka tajā dienā
notika, kā mēs labi atceramies, Augstākās padomes sēde, kuras darba kārtībā pēc
131 deputāta pieprasījuma tika iekļauti vairāki dokumenti. Kopskaitā tie bija deviņi
dokumenti. Būtiskākais, protams, bija Neatkarības… Toreiz tā saucās nevis
Neatkarības deklarācija, bet tas bija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekts,
kurā faktiski bija noteikts tiesiskais pamats pārejai no Latvijas PSR uz Latvijas
Republiku. Tajā tika noteikts arī Latvijas oficiālais nosaukums – Latvijas Republika,
saīsināti – Latvija. Tas noteica arī valsts konstitucionālo pamatu šajā pārejas
periodā, atjaunoja Satversmes darbību, protams, ierobežotā apjomā, un – ļoti
būtiski! – tas pasludināja par spēkā neesošu 1940.gada 21.jūlija Deklarāciju par
Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Kopumā, kā jau es
teicu, Latvijas PSR – todien vēl Latvijas PSR! – Augstākā padome līdz ar šā
dokumenta pieņemšanu kļuva par Latvijas Republikas Augstāko padomi, kas izskatīja
vairākus dokumentus. Un šo dienu ļoti labi atceras tie Saeimas deputāti, kas toreiz
bija šajā zālē un pat balsoja.
Visa šī dokumentu pakete tika izskatīta otrā… tā bija
pēcpusdienas sēde, tā bija ļoti saspringta, emocionāla sēde, taču tā bija
demokrātiska procedūra, tā atbilda toreizējam Augstākās padomes kārtības rullim.
Par šiem dokumentiem karsti, asi un polarizēti debatēja, un šo debašu noslēgumā,
visiem Augstākās padomes deputātiem balsojot un arī tagadējās Saeimas ēkas ārpusē
sanākušajiem cilvēkiem ļoti emocionāli piedaloties šajā sēdē un skaitot līdzi
nobalsojušo deputātu, pozitīvi nobalsojušo deputātu, balsis, šis lēmums tika
pieņemts. Balsojums notika! Un toreiz lēmumu pieņemšanai, kā jūs atceraties, bija
nepieciešamas divas trešdaļas, 132 deputātu balsis. 138 deputāti nobalsoja „par”,
un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija tika pieņemta. Es uzsveru
vēlreiz – tika pieņemta! – nevis pasludināta.
Tāpēc, neraugoties uz to, ka atbildīgā komisija, acīmredzot
neiedziļinoties toreizējās Augstākās padomes sēdes stenogrammās un vairākos citos
dokumentos, kas ļoti labi parāda šā nosaukuma vienkāršo loģiku, ka tā bija
deklarācijas pieņemšana, nevis pasludināšana, nav atbalstījusi manu priekšlikumu.
Taču, godātie deputāti, es ļoti ceru uz jūsu atbalstu! Izdarīsim
šo vienkāršo lietu! Es gribu sava aicinājuma nobeigumā uzsvērt, ka atgriešanās pie
vēsturiskās patiesības nekādā veidā nemazina šīs dienas emocionālo nozīmi mūsu
atmiņās un šīs dienas nozīmi Latvijas vēsturē. Atgriešanās pie vēsturiskās
patiesības – tieši otrādi! – šo nozīmi paaugstina un padara par īstu un
neapstrīdamu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pētersones kundzei, nenoliedzami, ir taisnība, bet
ir jautājums… Protams, mēs mūsu normatīvos aktus varam mūžīgi uzlabot un uzlabot,
un uzlabot. Bet vai tas nekļūst mazliet par matu skaldīšanu? Un tradīcijai arī ir
kaut kāda nozīme. Mēs jau esam pieraduši pie šā nosaukuma. Patiesībā taisnība jau
ir, ka deklarāciju pieņem, bet neatkarību pasludina. Līdz ar to šie vārdi
„pasludināšanas diena” varbūt arī nemaz nav tik peļami. Beigu beigās mēs pie
tiem esam jau tik ļoti pieraduši. Bet vai vajag tiešām mēģināt katru sīkumiņu
likumā izlabot?
Taču formāli, Pētersones kundze, es jums pilnīgi piekrītu, bet vai
to ir vērts darīt? Es domāju, ka ne.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šeit, zālē, mēs esam vairāki liecinieki tam,
kas tajā dienā tika pieņemts un kā tajā dienā tika šī deklarācija nosaukta.
Tostarp, protams, arī ļoti cienījamā Pētersones kundze. Un es jums gribu teikt: ja
jau mēs šeit tagad kaut ko grozām, tad mums vajadzētu precīzi grozīt. Jo, ja mēs
paskatāmies, tad redzam, ka 4.maijā Augstākā padome, tātad Latvijas PSR Augstākā
padome, pieņēma jeb pasludināja deklarāciju (citēju!): „Par Latvijas neatkarības
atjaunošanu.” Ne viens, ne otrs nosaukums no pašreizējās redakcijas nav īpaši
precīzs.
Tradīcijām ir liels spēks. Droši vien daudziem labāk patīk, ka
šī deklarācija ir pasludināta, nevis vienkārši pieņemta. Es iesaku: lai šeit
nevienam nesajauktu galvu, pagaidām, kamēr nav atrasta pareizāka redakcija, lai paliek
pa vecam!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam… Ā, nē, deputāts Dobelis vairs negrib runāt.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei, otro reizi.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Paldies.
Godātie kolēģi! Es jau teicu, ka tas nav kategorisks lūgums. Tas ir
aicinājums. Es nebūt neuzstāju. Es respektēšu jūsu balsojumu. Taču gribu
atgādināt, ka arī Augstākās padomes sēdes laikā bija debates starp toreizējiem
deputātiem par to, vai šī deklarācija būtu pieņemama vai pasludināma. Tāpēc es
tomēr aicinu ieklausīties un balsot par manu priekšlikumu, jo šo variantu, ka
deklarāciju varētu pasludināt, aizstāvēja vienīgi deputāts Zotovs, kurš uzmanīgi
balsojumā atturējās. Vai tas mums neliek aizdomāties par to, ka, ja deklarācija būtu
tikusi vienkārši pasludināta bez balsojuma – šī ir tā nianse! -, tad tā nebūtu
tik leģitīma kā pēc tam, kad deputāti tiešām izgāja cauri pilnai demokrātiskai
procedūrai, nobalsoja? Un šo leģitimitāti bija daudz grūtāk apstrīdēt vai pavisam
nebija iespējams apstrīdēt! Es negribētu, ka mēs tagad savās debatēs ieslīdētu
atpakaļ Zotova kunga argumentos.
Un vēl viena nianse. Ir liela atšķirība starp… Mēs 18.novembri
esam nosaukuši par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu tāpēc, ka tajā dienā
Tautas padomes sapulce tiešām proklamēja (vārds „proklamēt” ir cēlies no
latīņu valodas vārda proclamare) jeb pasludināja neatkarību. Tur nebija ne
balsošanas, ne debašu, ne demokrātiskas procedūras. Protams, Tautas padome pauda
tautas gribu. Bet tieši šī atšķirība starp 4.maiju un veidu, kādā šīs divas
sanāksmes notika, lika man vērsties pie jums ar šo aicinājumu.
Ja jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu pēc būtības, nākamajā
likuma atvēršanas reizē mēs varbūt varētu nonākt pie pilnīgas patiesības. Es
savā runā arī atsaucos uz to, ka tā bija Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanas deklarācija. Manuprāt, pārāk gari nosaukumi nav vajadzīgi, tāpēc es
piedāvāju šo vienkāršo, bet vēsturiski patieso nosaukumu.
Vēlreiz aicinu jūs mani atbalstīt jau šoreiz. Izdarīsim šo
vienkāršo lietu, izdarīsim šodien to, ko nevajag atlikt uz rītu!
Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnība
uzvarēs!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ir vēl divi runātāji pieteikušies debatēs. Bet līdz pārtraukumam
ir atlikušas tikai divarpus minūtes. Man ir priekšlikums debates turpināt pēc
pārtraukuma.
Godātie kolēģi! Mums laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Vents Armands Krauklis kaut kur ir
aizkavējies.
Paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka
komisijas sēde pulksten 10.30.
Sēdes vadītājs. Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti,
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu, ar ko
viņa informē, ka ir kļūdījusies balsojumā par likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” 1.priekšlikumu un ka viņas
vēlme bija balsot par šo priekšlikumu. Viņa acīmredzot ir balsojusi citādāk.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (ZZS frakcija), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans
Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Viktors
Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Mārtiņam
Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atgādinu, ka skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” trešajā lasījumā.
Atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un mēs
runājam par 7. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu. Turpinām debates.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mēs vispār pievēršam pārāk daudz uzmanības
šim datumam, kurš Latvijas vēsturē īstenībā nemaz nav tik nozīmīgs un kuru
sevišķi izcelt nemaz nevajadzētu. Tāpēc man šīs debates vispār liekas drusku
pārspīlētas un drusku liekas.
Pierādījums manis sacītajam. Mēs visi esam aizmirsuši, ka
1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā padome pasludināja Latvijas neatkarību ar
pārejas laiku un izstāšanos no PSRS divu gadu laikā. Toreiz Egils Levits, viens no
trimdas latviešu izglītotākajiem jaunajiem politologiem un juristiem (abas šīs
fakultātes viņš Vāczemē bija beidzis), laikrakstā „Atmoda” rakstīja, ka tā ir
bīstama lieta un ka tas var aizkavēt vispār mūs kļūt īsti neatkarīgiem. Un viņam
bija taisnība. Jo faktiski tikai 1991.gada augustā, tad, kad jau bija noticis apvērsums
Maskavā, Aleksandra Gorbunova vadītā Augstākā padome pasludināja īstu Latvijas
neatkarību bez kāda pārejas perioda.
Šī bija maza piezīme mūsu garo šīsdienas debašu sakarā. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav tāda Aleksandra Gorbunova!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms par vārdiem. Tāds Aleksandrs Gorbunovs
nekad nav vadījis ne Latvijas Republikas Augstāko padomi, ne Saeimu. Tik daudz
vajadzētu zināt.
Otrkārt. Minētais Egils Levits ir pārstāvējis to pašu Latviju
pēc 4.maija un pēc 21.augusta dažādās starptautiskās apspriedēs, pārstāvējis
oficiāli Latvijas Republiku. Nezin kāpēc tagad viņam viss… Liekas – viss ir
kārtībā… Ja nemaldos, Egils Levits nedaudz domāja arī par Valsts prezidenta amatu
pirms pāris gadiem. Tā ka viņa pieminēšana šeit ir vismaz smieklīga.
Tagad nedaudz par vēsturi. Redziet, vēsture ir tāda ļoti maiga,
ļoti inteliģenta būtne. Un tāpēc katram acīmredzot liekas, ka vēsturi var taisīt
un pietaisīt, un pārveidot pēc sirds patikas. Tā ir visas cilvēces traģikomēdija.
Un ļoti labi to varēja redzēt pavisam nesen, kad daudzas valstis
atcerējās Otrā pasaules kara sākumu. Nu jau tiek revidēts viss, kas notika
1939.gadā, un gandrīz vai izrādās, ka Otrā pasaules kara sākšanas vaininiece ir
Polija. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Un ka nabaga Padomju
Savienība bija tā nobijusies no Polijas, ka tur iebruka iekšā, protams, kopā ar
Ādolfu Hitleru, kurš šodien ir kļuvis Eiropā par viena raidījuma sekssimbolu nezin
kāpēc.
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, lūdzu, par 4.maiju…
J.Dobelis. Labi, par Hitlera seksualitāti nerunāšu.
Tagad atcerieties, ka ir divas lietas – ir de iure, un ir de
facto! Latvija de iure eksistē kopš 1918.gada 18.novembra līdz pat šai
baltai dienai un stundai un eksistēs mūžīgi. De facto Latvijā ir gājis ļoti
raibi, to mēs visi ļoti labi zinām. Un nu nonākam pie 4.maija deklarācijas. Es
saprotu tos cilvēkus, kam tā nepatīk, jo viņi arī gribēja tikt toreiz Augstākajā
padomē, bet netika. Ko lai dara? Cik vietas te bija, tik bija.
Bet nevaram nenovērtēt šā dokumenta vēsturisko nozīmi. Tas
tiešām iezīmēja ceļu līdz de facto. Kā nu sanāca, tā nu sanāca.
1991.gadā notika slavenais coup d’état iekš tās PSRS. Protams, Augstākā
padome, kas toreiz jau bija Latvijas Republikas Augstākā padome (tas „PSR” bija jau
izmests ārā), izmantoja stāvokli un 21.augustā tiešām nobalsoja par šo de facto.
Un te jau ir tas joks, ka… Paņemiet Latvijas Republikas kalendārus šodien visi, kam
tādi ir, un izlasiet, kas tur ir rakstīts par 21.augustu!
„Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”.
Tieši tā tur ir rakstīts. Bet par šo dienu nezin kāpēc ne sevišķi daudz mīl
runāt. Nezin kāpēc, vai ne? Un tāpēc man līdztekus ienāk prātā viens cits augusts
– 11.augusts. Un es godīgi teikšu, ka diez vai visi klātesošie zina, kas tas tāds
ir, bet tas arī ir kalendārā. Tā ir „Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas
diena”.
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, runājiet, lūdzu, par 4.maiju un par
7.priekšlikumu. Kārtības rullis ir Kārtības rullis.
J.Dobelis. Labi, paldies, bet nevar bez paralēlēm runāt par šo
4.maija deklarāciju.
Sēdes vadītājs. Jums ir tieši sešas sekundes.
J.Dobelis. Un jāsaprot ir viens – ka šinī brīdī ne viens, ne
otrs no tiem nosaukumiem tiešām neatbilst tam, kas notika, un līdz ar to neviens
uzlabojums šinī brīdī tur nav iespējams. Un tāpēc mīļā miera labad es kā
4.maija aculiecinieks šeit, zālē, atturēšos šajā balsojumā.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Dobelim.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Protams, jāatvainojas, ka es biju aizmirsis, ka
Gorbunovs ir Anatolijs, nevis Aleksandrs. Ātrumā kļūdījos. Bet maza piezīme arī
Jurim Dobelim, kurš vienmēr šīs lietas mēģina tā pārvērst personīgā plāksnē,
ka it kā būtu skaudība tiem, kas nav bijuši Augstākajā padomē, pret 4.maija
deklarāciju ar pārejas periodu… Nekādas skaudības man, Juri Dobeli, nav. Madonas
rajona Tautas fronte, kā tas ir atrodams presē, daudzajās tālaika avīzēs, izvirzīja
mani par Augstākās padomes deputāta kandidātu, bet es atdevu šo vietu Eduardam
Berklavam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Vot, tā!”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es neatdevu nevienam savu vietu. Bet nevajadzētu
nelaiķi piesaukt šeit un operēt ar cilvēku, kurš vairs nav spējīgs atbildēt ne uz
ko.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas
piebilstams?
Ē.Zommere. Jā. Es gribu tikai vēlreiz atgādināt, ka komisija
neatbalstīja šo priekšlikumu, un gribu piebilst, ka komisijā notika diezgan plašas
diskusijas un ka mēs patiešām iedziļinājāmies visos šā jautājuma aspektos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Pētersones priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 26, atturas – 27.
Priekšlikums nav atbalstīts.
8.priekšlikums ir atsaukts, 9. – atsaukts. Turpinām ar
10.priekšlikumu.
Ē.Zommere. Jā, kolēģi. Tātad turpinām ar 10.priekšlikumu.
10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija piedāvā
svītrot no likuma rindkopu: „Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām
piederošie ticīgie Lieldienas [..] un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās
dienās.” Šī rindkopa likumā pastāvēja jau kopš likuma pieņemšanas brīža,
tātad gandrīz 20 gadus, un nevienam netraucēja.
Derētu ņemt vērā, ka komisija neatbalstīja arī deputāta
Blumberga priekšlikumu uzskatīt 6. un 7.janvāri nevis par svētku, bet par
atzīmējamām dienām.
Ja visi atbildīgās komisijas tāda veida priekšlikumi tiks
atbalstīti, tad pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšana, kas likumā pastāvēja 20
gadus, no likuma izzudīs vispār.
Dāmas un kungi! Attiecībā uz pareizticīgo un vecticībnieku
konfesijām nesen tika pieņemti atsevišķi likumi (mēs esam pateicīgi deputātu
vairākumam, kas šos likumus atbalstīja!), bet tas tomēr nav iegansts, lai izsvītrotu
no šā likuma šo konfesiju jebkādu pieminēšanu. Viena no tām pastāv Latvijā jau
vismaz 900 gadus, bet cita – apmēram 400 gadus. Tā ņemt un izsvītrot no likuma 400
tūkstošu iedzīvotāju, tātad vienas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju, pieminēšanu!
Es pastāstīšu jums, kā šī rindkopa likumā parādījās. No
Augstākās padomes 1990.gada 3.oktobra sēdes stenogrammas izriet, ka, iespējams, šo
grozījumu likumprojekta pēdējam lasījumam bija iesniedzis deputāts Zotovs. Starp
citu, viņš bija vienīgais pareizticīgo mācītājs starp toreizējiem 200 deputātiem.
Savā runā Zotovs bija izklāstījis arī motivējumu, kuru es daļēji citēšu: „Es
gribu ierosināt kompromisa variantu. Galvenā problēma, kas saistīta ar piemiņas dienu
noteikšanu, ja aplūkotu to no garīdznieka un pareizticīga kristieša viedokļa,
pastāv nevis brīvdienās, bet gan tur, ka tādā lēmumā, kuru jūs tūlīt
pieņemsiet, skaidri redzams necieņas moments – es negribu minēt citu vārdu – pret
citām konfesijām. Pareizticīgā Baznīca vai citas konfesijas, kuras atzīmē
Ziemassvētkus pēc vecā stila, svin tos saskaņā ar savām paražām. Tas nenozīmē,
ka 7. datums kļūs par brīvdienu. Te tiks ievērota cieņa pret citām konfesijām.
Te ir, lūk, tāds ierosinājums. Ja mēs nevaram nedēļu svinēt
Ziemassvētkus kā Rietumos, ja mēs nespējam piešķirt brīvdienu tiem darbaļaudīm,
kuri 7. datumā atzīmē Ziemassvētkus, vienu dienu pielikt klāt, tad kaut vai tā
izteikt mūsu cieņu pret citām konfesijām.
Lūk, tāds mans ierosinājums. Tas jāiesniedz rakstiski?” Citāta
beigas.
Par šo rindkopu bija nobalsojuši 125 deputāti no 165
reģistrētajiem. Un ne jau mums to tagad grozīt. Protams, daudz korektāk būtu nobalsot
par deputāta Blumberga priekšlikumu – papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 6. un
7.janvāri.
Bet – es atkārtošu! – arī šo priekšlikumu komisija nebija
atbalstījusi.
Tāpēc aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumus, kuru būtība ir pilnībā izsvītrot no likuma 400 tūkstošu
pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšanu.
Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ir jāsniedz daži paskaidrojumi.
Kā mēs ļoti labi zinām, ikvienam likumam ir gan politiskā, gan
juridiskā dimensija. Mūsu šīsdienas diskusija riņķo galvenokārt ap politisko. Un
tur, protams, mūsu argumenti ir zināmi. Tie tiek atkārtoti jau gadu gadiem, un varu
tikai piebilst to, ka šajā reizē ir izskanējuši argumenti gan „par”, gan
„pret”. Varu arī atgādināt savus pamatargumentus pret Ziemassvētku un citu svētku
īpašu izdalīšanu pēc konfesionālā principa: pirmkārt, šis ir likums par valsts
svētkiem, nevis par reliģiskajiem svētkiem, un, otrkārt, sabiedrībai tomēr jābūt
vienotai; tas būtu bezprecedenta gadījums, ka vienus un tos pašus svētkus svin divos
atšķirīgos datumos.
Un ir arī juridiskā dimensija, juridiskais princips. Šā panta
svītrošana padara likumu konsekventāku. Ja mēs Latviju atzīstam par sekulāru valsti,
kurā, protams, ir nodrošināta reliģiskās pārliecības brīvība, un tātad
ievērojam Satversmes 99.pantu, tad ir pilnīgi loģiski, ka mūsu valstī reliģisko
organizāciju darbības tiek regulētas ar īpašiem likumiem un pastāv valsts un
Baznīcas šķirtība. Svētku, atceres un atzīmējamās dienas ir valsts svētki visu
konfesiju piederīgajiem un arī tiem, kuri sevi uzskata par nepiederīgiem pie
reliģiskajām konfesijām. Kopīgi svētki.
Šeit, šķiet, pārāk maz ir atgādināts, ka nebūt ne visi Latvijas
iedzīvotāji sevi uzskata par piederīgiem pie reliģiskajām konfesijām. Mums pastāv
apziņas brīvība, ikviens ir brīvs – arī savā pārliecībā! – reliģiskus
rituālus neatbalstīt un nepiekopt.
Bet kāpēc šis pants ir svītrots? Ja jau reiz mēs esam devuši
mūsu parlamenta atbalstu pirmajam un tam sekojošiem priekšlikumiem, tad līdz ar to
pilnīgi loģiski ir ievērot konsekvenci. Šis ir likums par svētkiem, ko mēs
atzīmējam visā valstī kopā. Un tieši tādēļ, lai uzsvērtu to, ka šis ir likums
visiem, nevis pusmiljonam, – nevis 400 tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju,
bet pilnīgi visiem – 2,3 miljoniem, – tieši tādēļ nekonsekvence, kaut arī 20
gadus tradicionāli ievērota, ir jānovērš. Tieši tādēļ, lai likuma koncepcija no
juridiskā viedokļa būtu nevainojama, tiek rosināts svītrot šo pantu.
Ja mēs redzam, ka šajā pantā ir pieminētas tikai dažas
konfesijas, pieminēti tikai daži svētki, tad šā panta svītrošana ir pilnīgi
loģiska, lai nodrošinātu šā likuma attiecināšanu uz pilnīgi visu Latvijas
sabiedrību, lai tā būtu vienota un lai mēs ievērotu valsts un Baznīcas šķirtību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav
saprotams, kāda bija motivācija šā panta svītrošanai.
Es atceros un arī daudzi no jums atceras tos laikus, kad bija vispār
aizliegts svinēt reliģiskos svētkus, iet baznīcā un par to varēja saņemt sodu.
Cilvēki par to tika tiesāti, nevarēja ieņemt attiecīgus amatus un darīt vēl daudzas
citas lietas. Bija tāds politiskais uzstādījums. Es šodien neredzu nekādu
nepieciešamību, ka mums būtu jāsvītro šis pants, jo šeit jau pateikts, ka ne tikai
pareizticīgie un vecticībnieki, bet arī citas konfesijas un tām piederošie ticīgie
var svinēt šos svētkus, atzīmēt tos savas konfesijas noteiktajās dienās. Mēs nekad
neatradīsim vai neuzrakstīsim tādu likumu, kurā būtu aprakstīti visu konfesiju
svētku svinēšanas rituāli vai dienas. Tāpēc es tomēr domāju, ka… Mums taču ir
pamatkonfesija. Latvijā ir pareizticīgie. Gribu atzīmēt arī vecticībniekus, kuru
mūsu valstī ir diezgan daudz un kuri iebraukuši Latvijā tajos laikos, kad Krievija
viņus piespieda izbraukt, jo viņi nepieņēma pareizticību.
Tāpēc es domāju, ka mums šeit nevajadzētu matus skaldīt un
vajadzētu atstāt šo pantu, lai ļautu jebkurai ticīgo konfesijai svinēt savus
svētkus tad, kad tai tas ir pieņemams.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Mani patiesi izbrīna tas, ka mums ir jādiskutē
par tādu normu, kura ir bijusi likumā jau ilgstoši.
Savulaik, kad tika debatēts jautājums, par kuru mēs arī šodien
(kārtējo reizi!) debatējam, tas ir, jautājums, kā svinēt svētkus pareizticīgajiem
un vecticībniekiem (šis jautājums jau daudzkārt ir ticis izdiskutēts un noraidīts,
neatbalstīts parlamentā), radās norma, par kuru runājam šobrīd, proti, norma, ka
pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas,
Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē konfesiju noteiktajās dienās. Šī norma neko
ne liedz, ne dod. Tā tikai apstiprina to, ka konfesijas var pašas lemt par to, kā tās
svin un ko tās svin.
Man nav skaidrs, kādēļ tagad šī norma būtu jāsvītro. Jo, ja
tādas nomas nebūtu, mēs varētu diskutēt, vai tāda ir likumā iekļaujama. Bet, ja
tāda norma ir un tā nevienam nav traucējusi, kādēļ gan tā mums būtu jāsvītro?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka šis
pants nosaka valsts svētkus – vienkārši nosaka valsts svētkus! -, šajā pantā
neiederas nekas cits, ko citas konfesijas dara. Kādas konfesijas un kad ko dara – to
tiešām var noteikt citos likumos. Kāpēc mums šobrīd šeit vispār par tām būtu
jādiskutē? Te iepriekš bija deputāta Šadurska priekšlikumi – bija uzskaitītas
nezin cik daudzas Baznīcas un paredzēts, kas un kā… Šis nav tas likums, kur tas
būtu jādara. Šis ir likums par valsts svētku un atceres dienām. Tātad tas
vienkārši noteic, kas ir valsts svētki un atceres dienas. Tas ir 18.novembris,
Ziemassvētki un 4.maijs. Un tad miers ar to! Punkts! Šajā likumā nekas cits vairs nav
vajadzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Šadurski, kas tas ir? Ko jūs te viens otru?”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Manu prieku par mūsu ļoti konstruktīvo darbu
1.priekšlikuma pieņemšanā diemžēl nomaina neizpratne par to, ko mēs tagad te
spriežam un darām. Vai tiešām saprātīgs lēmums attiecībā uz 1.priekšlikumu ir
bijis tikai nejaušība? Mēs atgriežamies pie vecās dziesmas.
Kolēģi! Tad jau tiešām ir jāuzšķir mani necilie priekšlikumi
– 6. un 8.priekšlikums -, kur es esmu uzskaitījis visas kristīgās Baznīcas.
Pieliksim klāt vēl jūdu un musulmaņu (No zāles: „Budistu!”) svētkus –
Hanuku, Ramadānu un visus pārējos (No zāles: „Budistu!”) -, pieliksim
klāt visus svētkus, kas ir latviešu tradicionālajos ticējumos, un budistu svētkus…
Nu, ja mēs tiešām gribam šeit uzskaitīt visus, nu tad uzskaitīsim visus! Ja
negribam, nu tad neizcelsim divas Baznīcas pārējo starpā! Jo, piemēram, es, Romas
Katoļu Baznīcai piederīgais, jūtos aizskarts, ja nosauc pareizticīgos un
vecticībniekus, bet mana konfesija tiek nosaukta starp citām: „…un pie citām
konfesijām piederošie…”. Nav mums tādu „citu”! Visas ir vienlīdzīgas kā
Dieva, tā likuma priekšā.
Tāpēc, kolēģi, es domāju, mums ir laiks izmest šo absolūti
nevajadzīgo un tukši deklaratīvo normu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Kas tad atkal būs?”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nu beidzot…. beidzot Liene Liepiņa izteica
vairākuma nostāju: valsts svētki vienai konfesijai, bet par citām nav ko domāt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Zommere.
Ē.Zommere. Kolēģi! Vēlos tikai atkārtot, ka komisijas vairākums
šo priekšlikumu atbalstīja. Lūdzu, izšķirieties balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 24, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zommere. Turpinām ar 12. – deputāta Gunta Blumberga
priekšlikumu. Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – deputāta Blumberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 35, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zommere. Nākamais – 13.priekšlikums – ir Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Tas guva vairākuma
atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Klausījos, klausījos un brīnījos par to dedzību un kompetenci,
kāda tiek izrādīta, apspriežot šo likumprojektu. Un, ziniet, kļūst… Rada izbrīnu
tas, kas notiek Saeimā – ne tikai šajā, 9.Saeimā -, skatot šo likumu. Un tā vien
gribas meklēt pēc kabatlakatiņa un atkal notraust asaras, ka atkal atraduši esam vienu
no svarīgākajiem – vienu no svarīgākajiem! – likumprojektiem un par to debatējam
pusi dienas.
Nu, re! Atliek mums pieņemt Tēva dienu, pēc tam arī brāļa,
māsas, māsīcas, brālēna, vecu ļaužu dienu, kā tiek piedāvāts, un pilnbrieda
vecuma ļaužu dienu, un pilngadības dienu, un ekonomiskā krīze būs kā slaucīt
noslaucīta no Latvijas ārēm!
Ja tā turpināsim, tad katru kalendāra dienu mēs pārvērtīsim par
svētku, atceres un visādām citām dienām. Katru! Visas! Un kļūsim ārkārtīgi
laimīgi, laimīgākā nācija pasaulē būsim!
Skumīgi, draugi mīļie. Pavisam nopietni to saku.
Tagad bez sarkasma. Nekļūsim smieklīgi un neatbalstīsim arī šo
priekšlikumu, un vismaz šajā Saeimā vairs neķersimies pie šā likumprojekta! Nu
taču vajag būt drusciņ kaut kādam saprātam arī.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Zommere.
Ē.Zommere. Tātad, kolēģi, kā jau teicu, komisija ir atbalstījusi,
Lūdzu, izšķirieties balsojot. Neprasa, jā?… Tādā gadījumā visi trīspadsmit
priekšlikumi ir izskatīti un lūdzu atbalstīt…
Sēdes vadītājs. Pagaidiet… Nē, es atvainojos… Tabūna kungs
bija pret šo priekšlikumu, tā ka mums ir nepieciešams tomēr balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 6, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
Ē.Zommere. Kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – 3. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Krimināllikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.295/Lp9 – „Grozījums
Krimināllikumā”. Šā likumprojekta virzība 2007.gadā pēc tieslietu ministra
lūguma tika apturēta, līdz tiks pieņemti grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču
aprites likumā. Šā gada 12.martā stājās spēkā šie grozījumi Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likumā. Juridiskajā komisijā tika atjaunota likumprojekta
„Grozījums Krimināllikumā” tālākā virzība.
1.priekšlikums ir saistīts tieši ar šo… Tas ir Juridiskās
komisijas priekšlikums svītrot likumprojekta 1.pantu. Šī norma ir iekļauta
3.priekšlikumā, tikai citā formā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāli
uzlabots. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas, ko es jau
iepriekš minēju, runājot par 1.priekšlikumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Valers. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”,
trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatām dokumentu Nr.4740 – „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz trešo lasījumu
atbildīgā komisija ir mazliet pieslīpējusi dažus pantus un izstrādājusi divus
priekšlikumus.
1.priekšlikums. Tas ir no komisijas, kā jau teicu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1395/Lp9.
Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā un
vienbalsīgi atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Ģīlis. Šā gada 18.septembris.
Sēdes vadītājs. 18.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”,
pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts Nr.1386/Lp9.
Atbildīgā komisija ir izskatījusi to.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un
nodibinājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Hanka. Šā gada 17.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1409/Lp9 –
„Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojekta būtība ir, pirmkārt, veikt grozījumus
attiecīgajos Krimināllikuma pantos, lai novērstu nesamērību, ka personas pie
kriminālatbildības tiek sauktas par nesamērīgi maziem pārkāpumiem, proti, par spirta
vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri valsts robežai, un valsts tādējādi
patērē nesamērīgi daudz līdzekļu kriminālprocesu realizēšanai.
Otrkārt, ir paredzēts precizēt atsevišķos pantos sankcijas
atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai.
Un, treškārt, ir paredzēts papildināt četrus Krimināllikuma
pantus ar kvalificējošo pazīmi „spīdzināšana”, lai izpildītu ANO
Spīdzināšanas izskaušanas komisijas prasības.
Likumprojekts komisijā tika atbalstīts izskatīšanai pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” (Nr.1409/Lp9), pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 21.septembris.
Sēdes vadītājs. 21.septembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””,
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Šie grozījumi tiek virzīti vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”, ko skatījām iepriekš un kas paredz atbildību par noteiktām
darbībām ar spirtu vai citiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja ar to radīts būtisks
kaitējums. Turklāt likums papildināts ar spīdzināšanas definīciju.
Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 21.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.1385/Lp9. Šis faktiski ir viens
grozījums, ar kuru Krimināllikuma 73.pants tiek papildināts ar vienu vārdu –
„izplatīšana”; pārējie divi vārdi faktiski ir sinonīmi.
Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Šā gada 21.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos… Kas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””?
Ziņos deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēža kungs! Atvainojos par kavēšanos.
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1361/Lp9 – „Grozījumi
likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””.
Šis ir likums, kas nosaka finanšu daļēju izlīdzināšanu starp
pašvaldībām ar zemiem nodokļu ieņēmumiem un pašvaldībām, kam ir salīdzinoši
augsti nodokļu ieņēmumi. Likums balstās uz īpašu izlīdzināšanas algoritmu, kas ir
ļoti delikāts kompromiss starp pašvaldībām un arī valdību, un tādēļ daudzus
gadus bija nerakstīta vienošanās šo likumu neatvērt.
Tomēr, ņemot vērā to, ka ir notikusi pašvaldību reforma, ir
nepieciešams šo likumu grozīt, lai atspoguļotu reformas izraisītās pārmaiņas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā atbildīgā, kā arī
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otra komisija ir atbalstījusi
likumprojekta virzīšanu Saeimā uz pirmo lasījumu.
Aicinu Saeimu likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 17.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Patentu
līgumu”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu „Par Patentu līgumu”.
Godājamie kolēģi! Šo dokumentu Ārlietu komisija ir izskatījusi
pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atzinusi tā tālāku virzību pirmajam lasījumam
Saeimā.
Dokumenta būtība ir sekojoša: šis Patentu līgums nosaka procedūru
patentu piešķiršanai un nekādā veidā neskar tiesības iegūt šo patentu un
aizsargāt šo patentu. To skar citi dokumenti. Faktiski tas noregulē procedūru…
vienotu procedūru, kādā veidā valstis, kuras ir pievienojušās šim Patentu līgumam,
iesniedz un piereģistrē patentus, ar kuriem pēc tam tad tālāk notiek darbs saskaņā
ar citiem normatīva rakstura dokumentiem.
Aicinu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Patentu līgumu”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – šā gada 21.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no
vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts
ir izskatīts Ārlietu komisijā un vienbalsīgi tiek virzīts skatīšanai Saeimā
pirmajā lasījumā.
Dokumenta būtība ir sekojoša: Bosnija un Hercegovina ir izteikusi
vēlēšanos integrēties Eiropas Savienībā, beigās iestāties, un tā pašlaik veic
zināmas reformas. Pēc dažu reformu veikšanas ar to ir izlemts noslēgt kopienas
stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas savā ziņā ir arī tāds pussolītis
ceļā uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā.
Kolēģi, mēs esam atbalstījuši šo dokumentu. Lūdzam atbalstīt
arī jūs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu… Man te kaut kas nodzisa…
A.Bērziņš. Tas ir Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp
Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm…
Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojektu „Par Stabilizācijas un
asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – šā gada 21.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto Prezidij! Kolēģi! Šis grozījumu projekts atjaunos tiesisko
situāciju, ka rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma
nodoklis samazinās par 85 procentiem no summām, kuras tās ir ziedojušas vai nu
budžeta iestādēm, vai arī tādām Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām,
nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām – es vēršu
jūsu uzmanību uz šo vārdkopu! – ir piešķirts „sabiedriskā labuma organizācijas
statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu”. Ar šiem grozījumiem
mēs atgrieztos pie tās pārdomātās un sevi jau apliecinājušās sistēmas, kura kā
valsts atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, visam nevalstiskajam sektoram,
jau darbojās vairāku gadu garumā un kuru mēs jūnijā, kad pieņēmām grozījumus
2008.gada… šā gada budžetā un visu tos pavadošo likumprojektu paketi, steigā un
diezgan nepārdomāti tā kā sašūpojām.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu
savā 8.septembra sēdē un atbalstīja tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, un šodien
mēs lūdzam to izskatīt kā steidzamu.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Pētersone. Aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu projektu
pirmajā lasījumā.
Kāpēc ir tik būtiski atjaunot šo no valsts puses sniegtā atbalsta
sistēmu tieši šobrīd? Tāpēc, ka… Mēs kādreiz jau runājām par to, ka
salīdzinājumā ar valsti pašvaldības atrodas tuvāk iedzīvotājiem un vislabāk
sajūt problēmas un cilvēku vajadzības, bet ka salīdzinājumā ar pašvaldībām
sabiedriskās organizācijas, kā mēs ikdienā saucam nevalstisko sektoru, faktiski ir
vēl tuvāk cilvēkiem (mēs runājam par sabiedriskā labuma organizācijas statusu
ieguvušajām organizācijām). Šajā grūtajā laikā, kad uzņēmumu peļņas
rādītāji ir kritušies (protams, tas rada arī samazinājumu valsts budžetā), arī
nevalstiskajam sektoram ir ļoti grūti piesaistīt finanses labu un vajadzīgu projektu
īstenošanai. Valsts var atbalstīt nevalstisko sektoru divos veidos – vai nu tieši
dotējot, vai arī piešķirot nodokļa atlaides. Arī nodokļa atlaides var tikt
piešķirtas pēc diviem modeļiem.
Viens modelis ir, ka pats ziedotājs izvēlas organizāciju, kurai
vēlas ziedot noteiktu procentuālu daļu no sava nodokļa – iedzīvotāju ienākuma
nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa. Tāds modelis strādā dažās valstīs. Mūsu
valsts ir vēsturiski pieturējusies pie cita modeļa – ka valsts piešķir atlaides
noteiktā apjomā, proporcionālas summai, kas ir ziedota, un noteic ierobežojumus tieši
peļņas nodokļa daļai, kuru uzņēmējs vai fiziska persona drīkst ziedot
organizācijai. Mums tas kopsummā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no uzņēmuma
peļņas apjoma. Tātad, piemēram, ja uzņēmuma peļņa iepriekšējā gadā ir bijusi
1000 latu, tad tie var būt ne vairāk kā 200 latu. Savukārt atlaide tiek piešķirta
par 85 procentiem, nevis par pilnu summu no nodokļa apmēra. Nodokļa apmērs šajā
gadījumā būtu 150 latu. Tā ka šie zudumi budžetā nav tik ārkārtīgi milzīgi,
kaut gan anotācija rāda, ka tie būs arī nākamajos gados diezgan ievērojami.
Tas būtu svarīgi arī tāpēc, ka… Redzu, ka deputāti gatavojas
debatēt par šo grozījumu projektu, un tāpēc gribu pateikt, ka ļoti būtiski ir arī
tas, ka šis netiešais, caur nodokļa atlaidēm piešķirtais atbalsts… Jā, no vienas
puses, tas budžetā samazina tieši ieņēmuma nodokļa ieņēmuma daļu pat par
miljoniem latu, bet, no otras puses, šie līdzekļi atgriežas valsts budžetā caur tiem
nodokļiem, kurus maksā nevalstiskās organizācijas gadījumos, kad tām izdodas ļoti
labi pēdējos gados pretendēt uz starptautisku finansējumu, uz starptautisku projektu
atbalstu, un, īstenojot šos starptautiskos projektus kopā ar valsts līdzdalību, kas
ir šī nodokļa atlaide, tiek īstenoti projekti par ļoti lielām summām, un iemaksāto
nodokļu apjoms valsts budžetā pēdējos gados no nevalstiskā sektora ir ļoti, ļoti
pieaudzis. Tā ka šeit veidojas zināms līdzsvars.
Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus šodien pirmajā lasījumā
atbalstīt mūsu komisiju, kura šo likumprojektu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Grozījumus Uzņēmumu ienākuma
nodokļa likumā, kas skar ienākumus valsts budžetā, pagājušajā nedēļā iesniedza
pieci kolēģi. Diemžēl bez anotācijas. Tā kā Kārtības rullis prasa, ka gadījumā,
ja likumprojekts paredz izmaiņas valsts budžetā, ir jābūt finanšu ministra
atsauksmei, tā šodien formāli ir pievienota. Ministrs norāda, ka likumprojekts
konceptuāli tiek atbalstīts.
Man ir grūti spriest, kādu koncepciju viņš atbalsta, jo pamatota
koncepcija šim likumprojektam nav bijusi pievienota. Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs godājamais Bērziņa kungs ir devis īsu raksturojumu, ka
tiks atjaunota iepriekšējā tiesiskā kārtība, ka valsts budžetā var zaudēt līdz 5
miljoniem latu un ka tiks veicinātas kultūras, veselības aizsardzības, labdarības,
pilsoniskās sabiedrības un citas aktivitātes.
Es atbalstu Muižnieces kundzes vakardien Saeimas sēdē pilnīgi
pamatoti teikto, ka likumprojekti, it īpaši tie, kas skar valsts budžetu, ir rūpīgi
jāizvērtē, un tāpēc atļaujiet man izteikt „Pilsoniskās Savienības” viedokli
par šo likumprojektu. Un es vienlaikus aicinu arī kolēģus, īpaši šā likumprojekta
autorus, debatēt par šo likumprojektu, un es ceru, ka debates būs ne mazākas kā par
iepriekšējo likumu, kas regulē svētku un atceres dienas.
Un tātad – kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā
situācijā valsts budžetā deficīts ir 432,3 miljoni latu. Uzņēmumu ienākuma
nodokļa ienākumi par 7,7 procentiem atpaliek no plānotā. Šā gada 16.jūnijā Saeima
jau pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Pirms jūnijā veiktajiem
likuma grozījumiem rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām bija tiesības uz
nodokļa samazinājumu par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm,
Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām
organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas
statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.
Savukārt jūnijā veiktie likuma grozījumi noteica ierobežojumus.
Proti, pašlaik apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no
apliekamā ienākuma. Tādējādi ir ierobežots ziedojuma apjoms, par kuru tiek
samazināts maksājamais nodoklis, līdz ar to palielinot nodokļa ieņēmumus valsts
budžetā. Un jūnijā veikto grozījumu likumprojekta anotācijā, uz kuru atsaucās
godājamais Bērziņa kungs, ir norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekš minēto
regulējumu, valsts budžetā ik gadu papildus varētu ienākt līdz 5 miljoniem latu.
Taču jums priekšā esošie grozījumi, atgriežoties pie vecās kārtības, cerībām
papildināt jau tā „cauro” valsts budžetu pārvelk treknu svītru. Pat vēl vairāk!
Ņemot vērā šā likumprojekta pārejas noteikumus, nodokļa atvieglojumiem tiek iedots
pat atpakaļejošs spēks, un jūnijā veiktie grozījumi pazūd vispār kā nebijuši,
turklāt, kā mēs redzam, steidzamības kārtībā.
Kāpēc likumprojekta autori aicina atgriezties pie vecās kārtības,
kas pastāvēja pirms likuma grozījumiem šā gada 16.jūnijā? Viens no iemesliem, kā
teica Pētersones kundze referējot, nenoliedzami, ir palīdzība sabiedriskā labuma
organizācijām. Šī palīdzība nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar
cēliem mērķiem – labdarību, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu, tostarp
bērnu, aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, palīdzību izglītības
jomai, veselības un vides aizsardzību -, ir tikai viena medaļas puse. Par to
likumprojekta aizstāvji noteikti runās.
Taču, godātie kolēģi, ja runājam par šo iepriekšējo kārtību
vai, pareizāk sakot, nekārtību, tad jāteic, ka ir arī otra medaļas puse, kas ir
ļoti nepievilcīga.
Visupirms par tā sauktajām sabiedriskā labuma organizācijām.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu organizācijas par tādām tiek
atzītas ar Finanšu ministrijas lēmumu. Ja uzņēmumi ziedo šīm organizācijām, tiem
ir tiesības uz būtiskiem nodokļa atvieglojumiem. Kā jūs, kolēģi, domājat, – cik
Latvijā ir šādu organizāciju? Es ceru, ka vismaz Pētersones kundzei to vajadzētu
zināt, kā arī autoriem, kas parakstīja šo likumprojektu. Es papētīju Finanšu
ministrijas mājaslapā – pašlaik valstī ir aptuveni 1400 šādu organizāciju. Šeit
ir apmēram kilogramu smags saraksts… Man žēl, ka es tērēju papīru, bet… Es
gribēju parādīt Bērziņa kungam, kurš teica, ka varbūt nav kilograms, bet ir 800
grami… Šajā sarakstā, no vienas puses, mēs patiešām varam atrast sabiedrībā
cienījamas organizācijas, kas rūpējas par bērnu, pensionāru un invalīdu
aizsardzību, tādas kā, piemēram, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Politiski represēto
apvienība, misija „Pakāpieni”, fonds „Ziedot”, sieviešu aizsardzības
organizācija „Marta”; organizācijas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības
veidošanos, – „Providus”, „Delna”, Vēlēšanu reformu biedrība, 4.maija
klubs; pazīstamas vides un kultūras, lauksaimnieku aizsardzības organizācijas, kā
arī ļoti daudz reliģisko un sporta organizāciju. Nākamajā pirmdienā daļa šo
organizāciju pārstāvju ir tikuši uzaicināti uz Saeimu tikties ar deputātiem.
Taču, godātie kolēģi, no otras puses, uz nodokļa atvieglojumiem
uzņēmumi var pretendēt arī tad, ja tie ziedo, teiksim, tādai šajā sarakstā
iekļautai organizācijai kā Laulāto tikšanās biedrība. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Laba lieta!”) Laba lieta, bet es domāju, ka mums vajadzētu
padomāt. Var būt, ka vajadzētu nodibināt šķirteņu tikšanās biedrību (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Atkal apvienot!”), lai viņi varētu pēc tam
laulāties. Šeit ir arī tādas organizācijas kā „Melnā muša” un „Melnais
piens”, es nezinu, ar ko tās nodarbojas.
Godātie kolēģi! Un tagad es īpaši pievēršu jūsu uzmanību tam,
ka tur figurē arī tāds nodibinājums kā Latvijas parlamentāriešu debašu klubs.
Cerams, ka tā nav Saeima. Varbūt kāds kolēģis tagad varēs debatēs pateikt…
Varbūt kāds no jums to ir dibinājis vai tur iestājies.
Šajā sarakstā, protams, visietekmīgākā ir Latvijas Olimpiskā
komiteja, kaut gan tā faktiski zināmā mērā veic valsts pārvaldes funkcijas sportam
paredzēto valsts līdzekļu apsaimniekošanā.
Starp citu, Finanšu ministrijas mājaslapā es vakar, vēlu vakarā,
paskatījos un uzzināju, ka vakar sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir ieguvusi
kristiešu draudze „Prieka vēsts”.
2007.gadā (jaunākas statistikas nav) ziedojumu summa, par kuru var
tikt piešķirtas nodokļu atlaides, ir bijusi 35 miljoni latu. Pētu, kā šī summa
sadalās, un man nākas, iespējams, apbēdināt godāto kolēģi Daudzes kungu un
Līdakas kungu, kas ir likumprojekta parakstītāju vidū un, iespējams, cerējuši uz
ziedojumiem veselības aizsardzībai un vides aizsardzībai. Diemžēl, Līdakas kungs,
vides aizsardzībai no tās summas ir tikai 0,2 procenti. Veselības aizsardzībai un
slimību profilaksei – tikai 2,7 procenti. Bet labdarībai, izglītībai un kultūrai,
kopā ņemot, ir mazāk nekā, piemēram, sporta vajadzībām (No zāles: „Sports ir
veselība!”), kam saziedoti vairāk nekā 15 miljoni latu.
Kā zināms, minētajām vajadzībām ziedot tiesīgas ir arī valsts
kapitālsabiedrības, kas līdz ar to var saņemt būtiskas nodokļa atlaides. Tā,
piemēram, Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāli liecina, ka valsts akciju
sabiedrība „Latvijas valsts meži” 2007.gadā ziedojusi gandrīz 2 miljonus latu –
lielākoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un motosporta federācijām. Valsts kontrole
ir secinājusi, ka ziedoto līdzekļu izlietošanas kontrole pat valsts uzņēmumos ir
nepietiekama. Vai jums prātā ir palicis gadījums ar ziedojumiem, kas Latvijas Kultūras
fondam bija no valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme”? Šķiet, tas bija
2002.gadā, kad Valsts kontrole atklāja, ka faktiski caur Latvijas Kultūras fondu, kas
sev paturēja, tā teikt, sīknaudu, vairāk nekā 170 tūkstoši latu tika izmantoti
valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” priekšnieka Okladņikova sievas
dzīvojamās mājas restaurācijai.
Ja sabiedriskā labuma organizācijām tiek ziedots no privātu
uzņēmumu līdzekļiem, iespējamās nelikumības ir grūti uztaustāmas, arī kontroles
faktiski nav nekādas, jo Valsts kontrole to nevar kontrolēt.
Klasiska shēma, kas ir zināma, bet grūti atklājama, parasti ir
šāda. Piemēram, SIA, sauksim to „Viltīgais”, ziedo sabiedriskā labuma
organizācijai, sauksim to „Mazais guvējiņš”, ievērojamu naudas summu. „Mazais
guvējiņš” patur kā starpniecības naudu 10 procentus, bet atlikusī summa tā vai
citādi atgriežas pie ziedotāja SIA „Viltīgais”, kas turklāt pēc šā
likumprojekta spēkā stāšanās par ziedoto summu saņems no valsts 85 procentus
nodokļu atlaidei. Un nestāstiet man, kolēģi, ka jūs par šādām lietām dzirdat
šodien pirmo reizi.
„Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka visupirms vai vienlaikus ar
šā likuma grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā… tātad paralēli šiem
grozījumiem ir jānoteic prioritārās sabiedriskā labuma organizācijas, kurām
ziedojot ziedotāji būtu tiesīgi saņemt paredzētās nodokļu atlaides. Un, otrkārt,
ir jāparedz arī efektīva kontrole par šo ziedojumu izmantošanu.
Šie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, atgriežoties
pie vecās nekārtības, neliecina par godīgu un caurspīdīgu attieksmi pret valsts
pārvaldi. Šie grozījumi, kolēģi, paredz nevalstiskās organizācijas aplaimot ar
spīdīgiem stikliņiem, bet dažāda līmeņa blēžus – ar briljantiem.
Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, aicinām neatbalstīt šo
likumprojektu.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Gundaram Daudzem. (No zāles:
„Pirmo reizi!”)
G.Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Ziniet, manai vecmāmiņai bija tāds mīļš
teiciens, ka nevajag jaukt eņģeļus ar ķieģeļiem. (No zāles dep. I.Čepāne:
„Tieši tā!”)
Un visu cieņu Čepānes kundzei un viņas tiešām ļoti saturīgajai
runai debatēs, bet man tomēr liekas, ka šī runa nebija īstajā reizē un īstajā
vietā, jo šobrīd ir runa par to, ka mēs atgriežam likumā normu, kas ļauj
ziedotājiem saņemt šīs nodokļu atlaides. Izņemot šo normu no likuma „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs, labu gribēdami, diemžēl esam izlējuši no
vannas ūdeni kopā ar visu bērnu.
To, par ko runāja Čepānes kundze, regulē pavisam citi normatīvie
akti, taču īstenībā bija arī daudz taisnības tajā, ko viņa teica, bet tā šajā
gadījumā jau ir Finanšu ministrijas atbildība. Tātad ir jāpārskata šis
sabiedriskā labuma organizāciju saraksts, kurām ziedojot, ir tiesības saņemt šīs
nodokļu atlaides. Tās acīmredzot varbūt tiešām ir vēl vienu reizi jāizvērtē,
varbūt ir jāizstrādā stingrāki kritēriji tam visam, bet mēs nedrīkstam šobrīd
atņemt iespēju izdzīvot daudzām nevalstiskajām organizācijām, ar kurām, starp
citu, kā es saprotu, lielākā daļa no mums tiksies pirmdien NVO forumā šeit pat,
Saeimā, un mēs nedrīkstam atņemt iespēju saņemt legālu finansējumu šīm
organizācijām.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Daudzes kungs jau lielā mērā pateica to, ko es
gribēju teikt, – par to bērnu un ūdeni. Patiesībā, ja cirvis ir kļuvis neass, tas
ir jāuztrin, nevis jāizmet. Protams, runājot par vides aizsardzības organizācijām,
kurām varbūt bija pieejami arī citi līdzekļi un līdz ar to nebija tik ļoti jācer
uz ziedojumiem, tām situācija noteikti būs pavisam citādāka.
Drīz mēs runāsim par dzīvnieku aizsardzības problēmām.
Atgādināšu, ka liela daļa dzīvnieku aizsardzības organizāciju, patversmju un
tamlīdzīgi tomēr izdzīvo, tikai pateicoties iespējai šādā veidā piesaistīt
līdzekļus, un šīs organizācijas, protams, tagad ir nonākušas diezgan apgrūtinātā
situācijā, jo jau tā līdzekļu bijis maz.
Un galu galā mēs ļoti bieži runājam par to, ka sabiedriskajām
organizācijām ir jākļūst aktīvākām un jāpārņem… jāpiesakās uz vairāku
valsts funkciju pārņemšanu. Taču šīs organizācijas vienkārši līdz tam brīdim
nevarēs varbūt nodzīvot, kamēr sagaidīs, kad mēs tām deleģēsim šīs funkcijas.
Līdz ar to, es, protams, atzīstu, ka ir ārprātīgi stingri
jācaurskata šis 1400 nevalstisko organizāciju un citāda veida organizāciju saraksts,
kurām no tām tad nu it kā pienākas šis sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Varu pateikt godīgi, ka arī pats esmu pāris reižu mēģinājis saņemt šādu statusu
manis pārstāvētajai Zoodārza atbalsta biedrībai, bet neesmu to saņēmis, tā ka man
ir pamats domāt, ka šie kritēriji pēdējā laikā, varbūt pēdējo divu gadu laikā,
ir bijuši pietiekami stingri. Un varbūt vienkārši ir palikušas tur diezgan daudzas
organizācijas, kuras ir ieguvušas šo statusu ļoti labos laikos un kurām tas varbūt
ir piešķirts neuzmanīgi un situāciju līdz galam neizvērtējot.
Tā ka, cik es zinu, pēdējo pusotru gadu, kādus divus gadus arī
sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšana nav kļuvusi vieglāka, drīzāk gan
kļuvusi daudz, daudz sarežģītāka.
Lūdzu atbalstīt tomēr.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs mani pareizi sapratāt. Es
nevēršos pret šīm nevalstiskajām organizācijām, es gluži vienkārši izpētīju
šo jautājumu un pievēršu jūsu uzmanību šai problēmai, kas slēpjas faktiski… kas
ir šā aisberga neredzamā daļa.
Es uzskatu, ka šajā krīzes situācijā, protams, mums ir jāatbalsta
šīs nevalstiskās organizācijas, bet ir jāizdara būtiski grozījumi šo nevalstisko
organizāciju atzīšanas tiesiskajā regulējumā. Šodien tā nav nekāda māksla
saņemt šādu… Mums te katram var būt… mēs varbūt nodibināsim kaut kādu
nevalstisko organizāciju… Iespējams, ka tur ir jāparedz noteikts biedru skaits vai
kaut kāds noteikts darbošanās laiks, lai tās varētu šo finansējumu saņemt šodien.
Nekas nav… Faktiski ierēdņi sanāk kopā Finanšu ministrijā un, izskatot papīrus,
nolemj, un Finanšu ministrija akceptē.
Daudzes kungs! Man ir ļoti patīkami, Daudzes kungs, ka jūs teicāt,
ka… Jūs nenoniecinājāt manu darbu, ko es ieguldīju, lai izpētītu šo lietu. Jūs
teicāt, ka tā ir Finanšu ministrijas atbildība.
Godātie kolēģi! Tā nav Finanšu ministrijas atbildība, tā ir
mūsu, deputātu, atbildība! Mēs izliekamies, pieveram acis uz šīm nenormālībām
ziedojumu tiesiskajā regulējumā, uz naudas atmaksāšanu atpakaļ šīm SIA
„Blēdis” vai „Viltnieks”, kā es teicu, un mums šī lieta ir jānovērš, man
liekas, vistuvākajā laikā, īpaši tāpēc, ka ir atvērts šis likums – Sabiedriskā
labuma organizāciju likums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Laikam mums tomēr ir arī nedaudz jāatskatās
vēsturē.
Ja runā par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad jāatceras, ka pirms
daudziem gadiem, pirms vairākiem gadiem – četriem pieciem gadiem – likumdevējs
pieņēma lēmumu… Es ļoti gribētu, lai Čepānes kundze arī paklausītos… Pirms
vairākiem gadiem likumdevējs pieņēma lēmumu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli
no 25 uz 15 procentiem, un bija arī tādi, kas nāca, skrēja tribīnē, kliedza,
bļāva, ka ir slikti. Bet nākamajā gadā izrādījās, ka ieņēmumi no uzņēmumu
ienākuma nodokļa bija palielinājušies par 40 procentiem. Tāda toreiz bija
aritmētika!
Šodien mēs labojam kļūdu, kas ir pieļauta. Un, ja starp simts
godīgiem cilvēkiem ir viens blēdis, tad nevajag visus simts saukt par blēžiem,
Čepānes kundze. Te nu ir tā situācija.
Šis mecenātisma paveids ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi
veicina arī nodokļa legalizāciju, Čepānes kundze. Par šo tēmu jūs varētu ar
finanšu speciālistiem parunāt vairāk un uzzināt arī daudz vairāk.
Tā ka ne visās jomās mēs esam speciālisti. Un, ja avju barā ir
viena melna avs, tad nevajag visas nosaukt par melnām. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Melna nav slikta, kraupaina ir slikta!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Paldies Rasnača kungam, jo viņš nosauca ļoti
svarīgu skaitli, kas ilustrācijas labad būs vajadzīgs arī manā runā.
No tā, ka mēs pārveidojam naudas plūsmu jeb ceļus, naudas
daudzumam tā kā nevajadzētu kļūt ne lielākam, ne mazākam. Un tajā peļņas daļā,
ko uzņēmēji iemaksā valsts budžetā nodokļu veidā un pēc tam valsts atbilstoši ar
deputātu balsojumu, pieņemot Valsts budžeta likumu, sadala atbilstoši savām
prioritātēm un savu politiku realizācijai, no tā naudas nevajadzētu kļūt ne
vairāk, ne mazāk.
Un tagad, ja mēs aizstāvam šos atvieglojumus peļņas nodoklim, ka
uzņēmējs par daļu savas peļņas, apejot citus regulējošos mehānismus, pats pieņem
lēmumu, kādas politikas un kādas darbības atbalstam novirzīt, tad, kolēģi, man ir
jāizdara ļoti bēdīgs secinājums. Ja mēs to atbalstām, tad mēs apriori paziņojam,
ka mēs, Saeimas deputāti, nespējam racionāli pieņemt lēmumus attiecībā uz valsts
budžetu, tad mēs uzskatām, ka tirgus un uzņēmēji paši to izdarīs saprātīgāk, un
mēs ar šo nodokļos iekasēto naudu nemākam rīkoties saprātīgāk valsts interesēs
un atbalstīt tās politikas un ļaujam to darīt stihiski. Tā ir viena puse.
Bet otru pusi ļoti labi raksturoja deputāts Rasnačs, jo patiesībā
tā doma ir gluži cita, kura vadīs deputātu balsojumu šeit. Un es to raksturošu, kā
es to saprotu: „Gan jau uzņēmējs atradīs veidu, kā noslēpt savu peļņu, ja viņam
tā peļņa ir jāatdod valsts budžetā, kur tie nejēgas tad to dalīs, kā nu
pratīs.” Ja uzņēmējs pats varēs savu peļņu atdot sev draudzīgai sabiedriskā
labuma organizācijai, tad tas varbūt būs stimuls viņam nekrāpties un kaut ko tomēr
samaksāt. Un, kā Rasnača kungs teica, tas ir radījis 40 procentu pieaugumu. Man nebija
šā skaitļa, paldies par to, Rasnača kungs!
Taču, godātie kolēģi, ja mēs lemjam šādi, tad tas, manuprāt,
nav sevišķi pareizi, jo, manuprāt, visi nodokļi ir jāmaksā, un mēs apriori
nedrīkstam pieņemt, ka uzņēmējs maksā selektīvi tos nodokļus, kuri, kā viņš
uzskata, ir jāmaksā, bet tos pārējos – ne. Un, ja mēs nodarbosimies ar to, ka
veltīsim savus resursus sabiedriskā labuma organizāciju vētīšanai un
pārvētīšanai, tam, ka „Melnajai mušai” vai Deputātu debašu klubam nevajag, bet
„Sustento”, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai vajag, tad,
piedodiet, mēs darīsim pilnīgi lieku darbu.
Mūsu Valsts ieņēmumu dienestam vienkārši ir jāstrādā pie
nodokļu iekasēšanas un jāpanāk tāda situācija, ka izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas uzņēmējam īslaicīgi varbūt ir izdevīga, bet, ja viņš tiek pieķerts
šādā pārkāpumā, tad viņa uzņēmējdarbība šajā zemē ir beigusies.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šadurska kungs mani
izprovocēja uz runāšanu. Un viņa secinājumi par uzņēmuma peļņu un uzņēmuma
peļņas nodokli… viņa vispārējie pārspriedumi, manuprāt, ir vērti, lai par tiem
parunātu drusku sīkāk.
Kolēģi! Līdz 2003.gadam uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā bija
25 procenti un to maksāja relatīvi maz uzņēmēju, jo viņiem bija daudz vienkāršāk
optimizēt sava uzņēmuma ieņēmumus caur ofšoriem, caur kādām citādām legālām…
citādos legālos veidos, lai tiešām nodokli nesamazinātu. Tad, kad 2002.gadā tika
pieņemts lēmums no nodokļa 25 procentiem „nokāpt lejā” uz 15 procentiem, izdarot
to ar „trepīti” četru gadu laikā, tad, kad pirmo reizi bija 15 procentu liels
uzņēmumu ienākuma nodoklis, tad izrādījās, ka tas ir kļuvis apmēram 2,5 reizes
lielāks nekā tad, kad tas bija 25 procenti. Un uzņēmēji skaidri un gaiši teica:
„Nav man nekādas jēgas maksāt 7 procentus dažādiem juristiem un dažādā veidā
optimizēt līdzekļus! 15 procenti – tas ir tas saprātīgais apjoms, ko es labprāt
maksāju valstij.”
Tādējādi es gribu teikt jums, Šadurska kungs, ka nodokļi un to
maksāšana nav saistīta ne ar sabiedriskajām organizācijām, ne ar sabiedriskā labuma
organizācijām, bet saistīta ar vienkāršu, ļoti elementāru loģisku aprēķinu. Un
galvenais, jāskatās arī uz to, kas notiek apkārtējās valstīs.
Un nu par sabiedriskā labuma organizāciju. Godātie kolēģi, es pats
vadu vairāk nekā 10 gadus vienu sabiedriskā labuma organizāciju un gribu jums teikt,
ka tie ir pilnīgi maldi, ko šeit sludina atsevišķi deputāti, – ka sabiedriskā
labuma organizācijas statusu it kā esot ļoti viegli iegūt. Nav viegli iegūt!
Pirmkārt. Sabiedriskā labuma organizācijas statusu dod tikai uz
noteiktu laiku – uz gadu vai uz diviem. Šim termiņam beidzoties, sabiedriskajai
organizācijai no jauna ir jānāk un jāpierāda, ka tā tiešām ir sabiedriskā labuma
organizācija.
Otrkārt. Lai vispār tiktu līdz sabiedriskā labuma organizācijas
statusam, organizācijai divus gadus jāfunkcionē vienkārši kā organizācijai, tai ir
jādabū zvērināta revidenta slēdziens par tās darbību un tad jāiziet vēl ļoti
plaša Finanšu ministrijas pārbaude, kurā tik tiešām pārbauda katru rēķinu, katru
pielikumu, katru aktu: kur ir kaut kādi līdzekļi lietoti un kā tie ir lietoti, un kam
tie ir lietoti.
Kolēģi! Ja starp šīm organizācijām, kā Čepānes kundze,
iespējams, ir atklājusi, ir kādas organizācijas, kas ir negodīgas vai kā citādāk
kvalificējamas, tad pie tā jau nav vainīga likuma norma. Ieliksim likumā šo normu!…
Mēs zinām, ka valdošajai koalīcijai šodien ir Finanšu ministrijas postenis; viņi
var nomainīt personālijas tanī komisijā, kas runā par tiem, kas piešķir
sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ieliksim likumā šo normu un padarīsim šo
sistēmu vēl kārtīgāku, bet nekropļosim tāpēc likumu!
Es aicinu nobalsot par šo sagatavoto likumprojektu, par šiem
sagatavotajiem priekšlikumiem, šiem likuma grozījumiem, un ielikt atpakaļ Uzņēmumu
ienākuma nodokļa likumā to normu, kas pastāvēja līdz šā gada jūlijam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi laikam jāatgādina mums visiem par
to, ka pirmais lasījums ir konceptuāls lasījums. Mūsu attieksme pret šo likumprojektu
būs mūsu konceptuālā attieksme, nekas cits. Nevajadzētu tagad te izvērsties,
ieslīgt dažādās tehniskās detaļās; par to visu var runāt tad, kad likumprojekts ir
pieņemts pirmajā lasījumā; tad var runāt, ko tur vēl iestrādāt vai neko tur vairs
neiestrādāt.
Šinī brīdī ir tikai viens pamatjautājums – vai šis likums
veicinās sabiedrības iniciatīvas atraisītību vai to nedarīs. Ļoti vienkārši.
Diemžēl pēdējo gadu politika pierāda, ka ar spiešanas metodēm neko labu Latvijā
panākt nevar. Var nezin kādus stingrības kritērijus izstrādāt, bet dzīvē tie
nedarbojas. Mēs paceļam nodokli, bet pēc tam izrādās, ka tas nebija labi darīts.
Mēs likumā iestrādājam stingru normu, bet izrādās, ka tā vispār nedarbojas, jo nav
kas ar to ņemas.
Lūk, tas ir pamatjautājums!
Mans viedoklis ir, ka sabiedrībai jādod iespējas atraisīt savu
iniciatīvu. Ja tas nenotiks, ja nebūs šādas sarunas ar sabiedrību, tad… Ar
spiedieniem, bļāvieniem nekas nesanāks.
Tagad par sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šobrīd valstī
ir konkrēta kārtība, kādā to piešķir. Tā var patikt, tā var nepatikt, bet tā ir
noteikta kārtība. Vienam tā liksies laba, otram tā neliksies laba, un tā tas vienmēr
būs. Bet šī kārtība šodien pastāv, un tur nekas nemainās. Kādam kaut kas nepatīk
un kāds grib kaut ko mainīt? Laipni lūdzu! Tad, lūdzu, mainiet, panāciet to, ka šī
kārtība tiek mainīta! Bet šodien tā ir tāda, kāda tā ir. Labi. Nepatīk, ka ir
1400 organizācijas? Nu kurš tad būs tas rādītājs, cik mūsu valstij vajag – 987
vai 1366? Tās ir organizācijas, kuras ir savu statusu jau saņēmušas un reāli
darbojas. Nu, nepatīk „Melnā muša”, var nosaukt par „Zilo mušu” un var vēl
dažādus citus nosaukumus izdomāt. Ak Dievs! Vai tad tur ir tā jēga? Un man ļoti
patīk, ka mēs šeit, tribīnē, sākam runāt: tā organizācija ir laba, bet tā
organizācija nemaz nav laba… Un viens deputāts kaut kādu organizāciju nosauks labā
vārdā, bet otrs to nenosauks labā vārdā. Un kurš būs tas, kas izlems, kuram ir
taisnība?
Līdz ar to ir diezgan nepatīkami dzirdēt kaut kādu svēto balsis,
kuri ir piešķīruši paši sev tiesības citus vērtēt, nosaukt ne sevišķi labos
vārdos, sevi ar to it kā izceļot. Diemžēl tā tas ir!
Un tāpēc drīzāk es šeit ar aizdomām skatos uz tiem cilvēkiem,
kuri par citiem ne sevišķi labi izsakās, izņemot gadījumus, ja tā ir viņu
politiskā pārliecība. Tur nav jautājumu!
Lūk! Tāpēc man liekas, ka šos grozījumus konceptuāli ļoti
mierīgi var atbalstīt. Un, ja kāds grib savu praktisko līdzdalību pierādīt, tad
drīzāk tas būtu attiecināms uz tās kārtības pārskatīšanu, kādā piešķir
sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Jā, paldies… Godātie kolēģi! Otro reizi es nāku tribīnē
sakarā ar Šadurska kunga dižajiem citātiem.
Un jāsaka tā, ka viena no lietām, kas deputātiem būtu ļoti
ieteicama, ir tomēr biežāk tikties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un
biežāk tikties ar uzņēmējiem. Nu, ja nav iespējams tikties, tad vismaz vajadzētu
palasīt tādu laikrakstu kā „Dienas Bizness”, kā tie nodokļi tiek sadalīti.
Es, protams, saprotu, ka citu nopelnītu naudu, Šadurska kungs, ir
ļoti patīkami dalīt. Un mēs to darām, visi simts deputāti. Mēs to darām, lemjot
par ikgadējo budžetu. Mēs dalām to naudu, ko ir nopelnījusi pārsvarā mūsu
sabiedrības aktīvākā daļa – uzņēmēji. Un es ļoti labprāt gribētu
paskatīties, kā „Pilsoniskā Savienība” izvēlas, kurai nevalstiskajai
organizācijai, kurai kultūras vai mākslas grupai un kurai sportistu grupai piešķirt
līdzekļus no esošās naudiņas un kurai – ne.
Man šķiet, ka uzņēmējiem ir daudz labāk redzams, kas viņiem
būtu jāatbalsta un kas viņiem nebūtu jāatbalsta.
Tā ka es aicinu neaizrauties ar citu nopelnītās naudas dalīšanu.
Tā ir tipiska kreiso politisko partiju ideoloģija. Un, ja jūs sevi parādāt kā kreisi
ideoloģisku partiju, tad, lūdzu, nosēdieties šīs zāles kreisajā spārnā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro
reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Rasnača kungs! Varbūt tā ir pārāk sīkumaina debatēšana mums
savā starpā no šīs Saeimas tribīnes, bet diemžēl situācija ir tāda, ka man jūsu
teiktais ir jākomentē (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu nevajag!”)…Ja
es to nedaru, tad iznāk tā, ka es tam piekrītu.
Un daļai no jūsu teiktā es patiesi piekrītu, jo citu nopelnītās
naudas dalīšana ir tas, kas mums ir jāuzņemas saistībā ar deputāta pienākumiem. Un
ir pilnīgi vienalga, vai mēs to dalām no zāles labās vai no kreisās puses.
Bet patiesībā es pieteicos runāt otrreiz tāpēc, ka man gribas
mazliet pakomentēt vienu deputāta Bērziņa izteikto domu. Diemžēl pats viņš… Bet
gan jau viņš to izlasīs stenogrammā.
Kolēģi! Mēs ļoti bieži dzirdam vienu saturiski pareizu, bet
ārkārtīgi muļķīgi interpretētu frāzi, kuru jau ir pierasts atkārtot, proti, ka
mēs samazinājām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un ieņēmumi budžetā
palielinājās. Un tas tiek atkārtots bezjēgā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, kamēr
skan apmēram tikpat patiesi, ka pienāca ceturtdiena un pulksten deviņi tāpēc, ka
sākās Saeimas sēde. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā tas arī ir!”) Bet
varbūt ir otrādi.
Kolēģi! Man gribas tā vienkārši teikt: nu taču pat ezim ir
skaidrs, ka uzņēmējs ļoti labi saprot, ka 15 ir mazāk nekā 25 un ka liela daļa
naudas tiek izmaksāta kā dividendes no peļņas, samaksājot peļņas nodokli. Par
dividendēm mums nav nodokļa, un tāpēc mums pieaug nodokļa ieņēmumu masa. Bet
neizskaidrosim to ar faktu, ka uzņēmēji, kad viņiem parādās kaut kāda iespēja to
naudiņu izlietot atbilstoši saviem mērķiem, pēkšņi kļūst tik apzinīgi, ka sāk
maksāt nodokļus un viss notiek!
Un, kolēģi, vēl viena doma…
Sēdes vadītājs. Lūgums runāt par likumprojektu.
K.Šadurskis. Vēl viena, pēdējā, doma par tēmu. Es ļoti ceru, ka
kļūdos, bet man tā vien gribas jautāt: vai tomēr nav mazliet jāņem vērā arī tas
apstāklis, ka vēlēšanas tuvojas? Vēlēšanu kampaņai vajadzēs naudu. Nu tad ļausim
uzņēmējiem par to parūpēties!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Pētersone vēlas ko piebilst?
K.Pētersone. Ar jūsu atļauju es īsi runāšu komisijas vārdā.
Gribu vispirms teikt paldies visiem, kas piedalījās debatēs par šo
likumprojektu pirmajā lasījumā. Vēlos teikt paldies arī deputātei Čepānei par
vērienīgo izpēti un interesanto informāciju, kuru viņa pauda debatēs.
Vēlos komisijas vārdā norādīt, ka šis likums galvenokārt rada
motivāciju ziedotājiem un, kā jau daži debatētāji norādīja, arī aktivizē
sabiedrību darbībai, kas vērsta uz sabiedrisko labumu.
Es aicinu tos deputātus, kas aicināja balsot „pret” šo
likumprojektu, it sevišķi tos juristus, kas ir viņu vidū, rūpīgi izvērtēt citu
likumu, kas regulē lauku, par kuru runāja arī deputāte Čepāne. Tas ir Sabiedriskā
labuma organizāciju likums. Ja tur ir kaut kas uzlabojams, tad mums steidzīgi ir
jāķeras pie šā darba.
Es gribu teikt, ka bažas par valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu
ir pilnīgi saprotamas. Komisijā mēs debatējām arī par šo apstākli un to
izvērtējām. Gribu norādīt, ka valsts budžeta ieņēmumi, ja atbalstīsim šo
grozījumu projektu, ne tikai samazināsies, bet divos veidos arī palielināsies.
Pirmkārt, tie palielināsies no tiem ziedojumiem, kurus likums atļauj
ziedot tieši budžeta iestādēm. Es gribu atgādināt tos vērienīgos privātās
uzņēmējdarbības līdzekļus, kas šādā veidā ir nonākuši Valsts mākslas muzeja
rīcībā, jo tas šādi ir guvis kolekcijas papildinājumu. Arī tie ļoti nozīmīgi
papildina budžetu. Tas ir tikai viens piemērs. Šādi piemēri, it sevišķi veselības
aprūpes nozarē, jums labi zināmi. Tādu piemēru ir ļoti daudz.
Un otrs ir šis, netiešais, veids: nevalstiskās organizācijas,
īstenojot projektus, par saistībā ar šiem projektiem darbā pieņemtiem cilvēkiem
maksā dažāda veida nodokļus, un šī nodokļos samaksātā nauda atkal atgriežas
valsts budžetā.
Vēlos izteikt vēl dažus apsvērumus. Es ceru, ka mēs arī ar šiem
likuma grozījumiem tomēr nostiprināsim, uzlabosim sabiedriskā labuma organizāciju
statusu. Redziet, pirms sabiedriskā labuma organizācijas statuss tika likumīgi
noteikts, ne tikai uzņēmējdarbībā pastāvēja pelēkā zona. Pelēkā zona ļoti
bieži pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju laukā. Tur dažkārt bija tā, ka
cilvēkiem bija viena vienīga darbavieta, taču šo projektu naudiņu viņi saņēma…
par savu darbu nereti saņēma atalgojumu aploksnē, un tas nav noslēpums. Nodokļi par
viņiem, it sevišķi sociālais nodoklis, ļoti bieži netika nomaksāti. Cilvēki veica
sabiedrībai ļoti nozīmīgu darbu, bet paši palika zaudētāji, arī valsts bija
zaudētāja.
Sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kā jau mans kolēģis
deputāts Bērziņš uzsvēra, iegūt nav nemaz tik viegli. Ir jābūt izziņai no Valsts
ieņēmumu dienesta par nomaksātiem nodokļiem, jābūt grāmatvedības pārskatiem un
revidentu, auditoru ziņojumiem.
Mēs komisijā visus šos apstākļus izvērtējām, un tāpēc mēs
gribam atjaunot sabiedriskā labuma organizācijas statusa reālu darbošanos.
Un pats pēdējais, ko gribu teikt. Es tomēr aicinu deputātus
apzināties, ka, balsojot pret šā likuma tālāku pilnveidošanu un novešanu līdz
otrajam lasījumam, mēs tomēr atņemam motivāciju ziedotājiem, mēs tomēr atņemam
iespēju sabiedriskajām organizācijām pretendēt uz nopietnu atbalstu savai ļoti
vajadzīgajai darbībai.
Tāpēc aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
K.Pētersone. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu
– 11.septembris un izskatīšanu otrajā lasījumā – 17.septembrī.
Sēdes vadītājs. 11.septembris – termiņš priekšlikumu
iesniegšanai, 17.septembris – galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.
K.Pētersone. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms mēs skatām tālāk nākamo darba kārtības jautājumu,
godātie kolēģi, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums turpināt sēdi bez
pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai kādam ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Līdz ar to sēde tiek turpināta.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās
atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma
projektu par 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās
atbildības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto lēmuma projektu
un ar balsu vairākumu to atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās
atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par 9.Saeimas
deputāta Nikolaja Kabanova saukšanu pie administratīvās atbildības. Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu to
atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu
9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 3.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Jāņa
Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas
Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas
delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1425/Lp9. Tas ir
grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Komisija konstatēja:
kaut arī likums izsludināts nesen, tomēr 38.panta trešajā daļā ir ieviesusies
juridiski tehniska kļūda. Kļūdas ir jālabo, tādēļ komisija piedāvā skatīt šo
jautājumu.
Lūdzam piešķirt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 4.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
O.Spurdziņš. Jāņem vērā, ka tā tiešām ir tehniska kļūda. Lai
to pēc iespējas ātrāk izlabotu, es aicinu tūlīt arī nobalsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šo likuma izmaiņu būtība ir pagarināt
termiņu, lai tie, kas ir veikuši priekšapmaksu par zemi, bet nav paspējuši to
uzmērīt, var to darīt vēl gadu. Un arī tiem, kas savukārt nav veikuši
priekšapmaksu, bet ir uzmērījuši, termiņu var pagarināt par gadu.
Tiek uzlaboti arī nosacījumi. Tiem, kas šo zemi iegādājās uz
nomaksu, tagad tie būs nevis pieci, bet desmit gadi, ņemot vērā ekonomisko situāciju.
Un, ņemot vērā to, ka šī norma būs ar atpakaļejošu spēku, proti, spēkā jau ar
1.septembri, aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris,
likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 24.septembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 17.septembris, likumprojekta izskatīšana – 24.septembrī.
Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Šā likumprojekta būtība ir tāda pati un attiecas uz tām pašām
iedzīvotāju kategorijām, tāpēc arī šo likumprojektu lūdzu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu
lauku apvidos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā, galīgajā,
lasījumā.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris,
izskatīšana Saeimas sēdē – 24.septembrī.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
17.septembris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 24.septembrī. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāja kungs!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma gan no
reliģisko kopienu pārstāvjiem, gan no Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas
pārstrādātāju asociācijas vēstuli ar skaidrojumu par pašreizējo situāciju gaļas
pārstrādes tirgū…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šis ir pēdējais darba
kārtības jautājums. Lūdzu ievērot klusumu tomēr mazliet, lai mēs varam dzirdēt
atbildīgo referentu!
Turpiniet, Zaķa kungs!
Dz.Zaķis. Iepazinušies ar šo vēstuli, mēs sapratām sekojošu
lietu. Tātad Eiropas Savienībā ir pieņemta direktīva Nr.93-119, kas ļauj sagatavot
reliģisko kopienu tradicionālos ēdienus ar tām metodēm, kādas tās ir bijušas jau
pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tas būs gan košers, kas ir ebrejiem, tas ir halals,
kas ir musulmaņiem, un daudzas, iespējams, vēl citas, varbūt ne tik zināmas metodes.
Bet kas ir pats galvenais? Tas, ka šādas metodes ir atļautas visā
Eiropas Savienībā. Un pats galvenais ir tas, ka, piemēram, Lietuvā, šobrīd pēc
šādām metodēm gaļa tiek sagatavota.
Lai jūs saprastu, ar ko atšķiras klasiskā kaušana no šīs
kaušanas, varu pateikt, ka tā sauktajā klasiskajā gadījumā sākumā ir
apdullināšana un tad kaušana, bet šajā gadījumā apdullināšana ir pēc kaušanas.
Eiropas Savienībā tas ir pieļauts, Latvijā diemžēl to šobrīd nepieļauj.
Pie mums vērsās uzņēmēji, kuri apgalvoja, ka ir viens reāls
tirgus segments, kurā Latvija nespēj… kurā Latvijas uzņēmēji nespēj piedalīties,
lai gan šobrīd ir vesela virkne piedāvājumu piedalīties šajā segmentā.
Tāpēc, augsti godājamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi priekšlikumus par
grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ļautu arī šādā veidā – ar tā
saukto pēckaušanas apdullināšanas metodi – kaut lopus Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Jautājums: vai visi tie, kas ir pieteikušies runāt,
vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu nevajag viņus
visus!”) Tur gan var runāt tikai divi… Vai tās ir debates? Tās ir debates. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Dibina komisiju par kaušanu!”)
Tātad vispirms balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Zaķis. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu ieviest skaidrību
jautājumā, par ko mēs balsosim. Tātad – kas gan ir šī kaušana atbilstoši
musulmaņu vai ebreju likumiem, kas tagad Latvijā būs atļauta?
Kā mani ir informējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome,
organizācija, kas ir izveidota tieši ar mērķi izvērtēt dažādas iespējamās
izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar dzīvnieku labturību, tad tā uzskata
(citēju): „Dzīvnieku aizsardzības grupas pilnībā iebilst pret šādiem kaušanas
principiem. Dzīvnieki tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un, izdarot griezienu
kaklā, dzīvnieks pamazām noasiņo, kas nenoliedzami izraisa milzīgas sāpes un
ciešanas dzīvniekam. Tā kā muguras smadzenes netiek pilnībā pārgrieztas, ir skaidri
zināms, ka dzīvnieka nervu sistēma turpina funkcionēt, izraisot milzīgas sāpes
dzīvniekam un lēnas agonijas stāvokli.”
Principā Latvijā ir pieņemts cienīt dzīvnieku, kamēr viņš ir
dzīvs. Labs kāvējs laukos vienmēr ir skaitījies tas kāvējs, kurš ir mēģinājis
padarīt savu darbiņu pēc iespējas ātrāk un tādējādi radīt dzīvniekam pēc
iespējas mazāk stresa un sāpju. Jā, ir pasaulē reliģiskās kopienas, kuras
dzīvnieku jau kopš viņa dzimšanas uzskata zināmā mērā par desu, taču es
nedomāju, ka Latvija ir tā vieta, kur būtu obligāti jāpārņem šāda attieksme pret
dzīvniekiem. Tas būtu analoģiski: ja jau musulmaņu zemēs ir pieņemts sievietes
sodīt ar nūjas sitieniem par to, ka viņas staigā biksēs, tad… Es nedomāju, ka šī
prakse būtu jāpārņem Latvijas likumdošanā.
Vēl vairāk. Protams, aicinu katru balsot pēc sirdsapziņas, bet man
pašam nav īsti pieņemams tas, ka šis likumprojekts tiek bīdīts tādā steigā. Ja
jau Latvijā ir Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, ja jau Latvijā ir ļoti daudz
sabiedrisko organizāciju, kas tomēr tiek uzskatītas par ekspertēm dzīvnieku
aizsardzības jautājumos, tad kāpēc anotācijā ierakstīts, ka konsultācijas ar
ekspertiem nav notikušas?
Nu, pirmām kārtām jau tas mani vedina izteikt aicinājumu nekādā
gadījumā neatbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien, tātad tomēr
ļaut sabiedrībai pateikt arī savu viedokli. Vajag tomēr šo jautājumu izdiskutēt. Es
saprotu, cik grūti ir izšķirties starp izdevīgiem eksporta noteikumiem un savu sirdi.
Ceru, ka jums tāda ir.
Vien atgādināšu, kāpēc gan ir šī interese par mūsu gaļas
pārstrādātāju ražoto halal gaļu Zviedrijā. Tur tāpat kā Īslandē,
Norvēģijā un Šveicē šāda nogalināšanas metode nav atļauta. Un, ja jau nu mēs
diezgan bieži deklarējam, ka pēc savas mentalitātes, pēc savas dzīves izpratnes
tomēr esam tuvāki Ziemeļvalstīm, tad es atgādināšu – Norvēģija, Īslande un
Zviedrija šādai metodei nepiekrīt. Izšķirieties jūs paši, atbilstoši
sirdsapziņai. To saku es, Ingmārs Līdaka, kā cilvēks, nevis kā frakcijas vadītājs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Gan es, gan Ingmārs Līdaka strādājam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mēs lūdzam tos
cilvēkus, kas ierosināja šo lietu izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēdē un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā virzīt šo likumprojektu uz Saeimu, atlikt šā
jautājuma skatīšanu un rūpīgi sagatavot šo likumprojektu, jo tas, kas ir rakstīts
pašreizējā tekstā, skan tā: lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas
apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām
gaļas ieguves metodēm. Kādas īsti ir šīs metodes? Kā tās atšķiras savā starpā?
Arī tas nav skaidrs. Ir taču zināms, ka gan musulmaņu, gan ebreju tradīcijas ir
atšķirīgas, un iespējams, ka var atrasties vēl kādi, kas gribēs kaut dzīvniekus,
pēc savām reliģiskajām nostādnēm vadīdamies. Bet netika ņemti vērā šie
iebildumi. Un, lūk, šodien mēs komisijā esam saņēmuši (bet visiem komisijas
deputātiem tas vēl nav izdalīts) Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes lūgumu
neizskatīt šo jautājumu bez sabiedrisko organizāciju apspriešanas. Tā lēnā
mocīšana un asiņu tecināšana tik tiešām ir diezgan briesmīga, un, manuprāt, tas
ir labi, ka četras valstis Eiropā ir tādas, kuras aizliedz šo dzīvnieku mocīšanu
reliģisku motīvu dēļ, un viena no tām līdz šim bija arī Latvija.
Es aicinu neatbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kaut arī
Jēkabpils rajonā ir viena firma, kura saucas „Viesuļi” un kurai, protams, būtu
ļoti izdevīgs eksports uz ārzemēm. Taču šeit tomēr būtu jāievēro, manuprāt,
arī dzīvnieku tiesības, nevis tikai cilvēku tiesības.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Visupirms par juridisko pusi un pēc tam par
atsevišķiem piemēriem – par tirgus segmentu Āzijas valstīs, par kuru es esmu
lasījusi, tikai nevaru pateikt konkrētu žurnāla numuru. Par šīm problēmām es
stāstu saviem studentiem vides tiesībās.
Un, proti, visupirms par tiesisko pusi. Paskatīsimies šā likuma
preambulu! Šā likuma preambula… Ja mēs papētītu ētikas problēmas, tad tas ir tā
sauktais biocentrisms. Šeit ir rakstīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir
nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par
sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties
pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Un nevienam nav ļauts bez
pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi
kaitēt. Tāda ir šī Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula.
Grozot likuma 48.pantu un ieviešot trešo daļu, tas nonāk pilnīgi
pretrunā ar šo preambulu. Es gribu arī pateikt, ka, pētot mūsu paražu tiesības,
mēs, juristi, parasti skatāmies un runājam par latviešu tautas dainām. Un, ja mēs
paskatāmies latviešu tautas dainās, tad redzam, ka latviešu tautas mentalitātei nav
raksturīgas šādas lietas. Un es jums atgādināšu to dzejolīti, ko jums noteikti
skolā mācīja, proti: „Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes.”
Tālāk atgriezīsimies pie direktīvām, kuras pieminēja Zaķa kungs.
Zaķa kungs, jums vajadzēja precīzāk pateikt, ka direktīvas šajā gadījumā Eiropas
Savienības dalībvalstīm dod iespējas izvērtēt, vai tas atbilst vai neatbilst
attiecīgās nācijas vai valsts mentalitātei.
Un tagad tālāk par solītajiem atsevišķu Āzijas valstu tirgus
segmentiem, par ko bija publicēts materiāls žurnālā „Vides Vēstis” sakarā ar
Vašingtonas konvenciju, kas aizliedz tirgošanos ar eksotiskajiem dzīvniekiem
pārrobežu kontekstā.
Divi piemēri.
Pirmais piemērs. Atsevišķās valstīs – un tas ir pierādīts -,
lai iegūtu labu kažokādu, tostarp pat no mājdzīvniekiem, mājdzīvnieki tiek turēti
necilvēcīgos apstākļos. Pēc tam viņiem, dzīviem esot, tiek novilkta āda,
nelegālos tirgos tiek izgatavotas kažokādas un pārdotas pat Rietumeiropā.
Atsevišķās, arī Austrumāzijas, valstīs ir ticējums, ka, piemēram, žults, kas
iegūta no dzīva lāča, ārstē vīriešiem impotenci. Un ir pat atsevišķi biznesi…
šiem dzīvajiem lāčiem žultspūslī tiek ievadīta caurulīte un līdz ar to tiek
iegūts šis vērtīgais preparāts.
Un pēdējais bizness. Ja jūs man neticat, tad tā ir melns uz balta
rakstīts. Ir bijuši gadījumi, ka atsevišķi restorāni piedāvā lāča ķepu zupu.
Jūs teiksiet… Jūs visi noteikti esat pusdienas paēduši, tāpēc es jums apetīti
nevaru sabojāt… Bet kādā veidā šī lāča ķepu zupa tiek pagatavota? Tā tiek
pagatavota pasūtītāja acu priekšā, proti, iemērcot un vārot dzīva lāča ķepu
ūdenī. Un tas nav izdomājums! Tādas lietas pasaulē eksistē.
Es jūs aicinu pagaidām neatbalstīt šādu necilvēcīgu attieksmi,
jo mēs tomēr nevaram biznesa dēļ zaudēt savas vērtības, kuras mēs līdz šim
gadsimtu gaitā esam saglabājuši. Un, ja kādam šeit ir vēlēšanās, tad es
rītdien… nākamajā nedēļā jums atnesīšu šo nopietno publikāciju, kur par šīm
lietām ir rakstīts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Varam jau aiziet galējībās un runāt par
visādām negācijām, kas notiek mūsu valstī. Varam parunāt par to, ka nupat
saimniecei gotiņu nokāva tīruma vidū, nelegāli, neoficiāli. Bet, no otras puses,
nokaušana taču vispār ir… nav humāna lieta, pareizi? Nu tad varbūt aizliegsim
audzēt cūkas, aizliegsim audzēt liellopus, aizliegsim audzēt govis, no kurām
iegūstam pienu! Jo kaut kā šie lopi visi ir jārealizē. Tas arī ir bizness.
Arī šinī momentā neviens nepieskaras 1.punktam, kurš arī ir
izmainīts. Ir runa par tādu dzīvnieku nokaušanu, kas ir turēti savvaļas platībās,
savvaļā. Es uzskatu, ka ir briesmīgāk, ja mēs šo punktu neizmainām, ja dzīvnieku
iedzen stresā un pēc tam ieved iekšā kaut kur, lai nogalinātu. Labāk viņu humāni
un normāli nogalināt, kā tas ir pieņemts pašlaik.
Un par 3.punktu. Es nezinu, cik cilvēku, kas ir šeit, zina, kā tas
process vispār notiek. Man ir nācies ar to saskarties. Vai nu to dzīvnieku apdullina
pirms tam, tajā pašā brīdī, vai pēc tam, pēc vienas sekundes, – nu, atšķirības
nav nekādas. Ja jau mēs esam tik humāni, nu tad aizliegsim kaušanu kā tādu! (No
zāles dep. I.Rībena: „Aizliegsim! Es ceru, ka aizliegsim!”) Es domāju, labāk
būtu tomēr atbalstīt.
Ja šinī momentā mūsu ekonomiskajā sistēmā palaidīsim vienu mazu
biznesa „nišiņu” prom un atdosim to citiem, tad, es domāju, mēs labāk
nedzīvosim.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mēs
vakar visu Saeimas sēdi veltījām jautājumam, kā mēģināt glābt mūsu ekonomiku,
kā mūsu uzņēmējdarbību attīstīt. Mēs runājām par mazo uzņēmējdarbību un
lielo uzņēmējdarbību. Taču tagad, kad mums ir iespēja sekmēt vismaz vienā
segmentā uzņēmējdarbību, mēs sākam stāstīt briesmu stāstus. Tie jau ir briesmu
stāsti, Čepānes kundze, ko jūs mums stāstāt! Tehnoloģiskais process ir pavisam
vienkāršs. Ir paredzēta, kā saka, apdullināšana. Tā apdullināšana notiek vienā
mirklī. Tas nav nekāds briesmu stāsts. Tas viss ir tehnoloģisks process. Mums šo
gaļu ieved. Un, ja mēs to ievedam, importējam, tad mēs maksājam savu, valsts, naudu
par to, lai importētu gaļu, ko mēs varam iegūt tepat uz vietas. Mums ir uzņēmēji,
kas gatavi ražot 300 tonnas dienā liellopu un aitu gaļu un to eksportēt. Taču mēs
tagad stāstām kaut ko par lāču ķepām… Kādā sakarībā tas viss ir? Tas taču ir
tehnoloģisks process. Un, ja tāds pasūtījums tirgū ir, tad tā ir iespēja. Ja mēs
to neizdarīsim, to darīs Lietuva un Igaunija. Jo gan Lietuvā, gan Igaunijā tas ir
atļauts. Un tas ir atļauts praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Un tas ir
tehnoloģisks process, tur nav nekādas mocīšanas.
Un otra lieta. Nevar jau arī tas bizness gaidīt. Praktiski šis
likumprojekts tiek virzīts jau kopš pavasara, visu šo laiku ir notikušas diskusijas ar
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Es pieļauju iespēju, ka viņi varbūt nav
redzējuši šos divus pēdējos teikumus, bet visu šo pavasari diskusijas ir bijušas.
Es speciāli painteresējos Zemkopības ministrijā. Viņi ir lietas kursā. Viņi ir to
visu… pārrunāts tas ir desmitiem reižu. Turklāt šis lūgums ir no reliģiskajām
organizācijām un gaļas ražotājiem. Un tā mums ir reāla iespēja. Kāpēc mums šo
reālo iespēju laist tagad garām? Nezinot tehnoloģisko procesu, vispār tajā
neorientējoties, šeit nezin ko runā. Nu tā taču nevar! Tad jau mēs nekad vispār no
bedres ārā netiksim, ja jebkurā situācijā sāksim meklēt nez kādas „blakus
plaknes”.
Tāpēc es aicinu ieklausīties Silaraupas kundzē, kas ir
speciāliste, un pieņemt pozitīvu lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Godātie kolēģi, es lūdzu tomēr
ievērot klusumu.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es rūpīgi iedziļinājos likumprojektā un
ierosinu Saeimā nodibināt pirmskaušanas un pēckaušanas apdullināšanas
apakškomisiju, un tur visi varēs piedalīties. (Zālē smiekli.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu
nepārvērst par farsu pietiekami nopietnu lietu. Mēs šodien nepārtraukti diskutējam
par to, ka mums mūsu uzņēmējiem ir jārada priekšrocības, ka mums viņi ir jāpadara
konkurētspējīgāki. Šobrīd, vēršoties pret šo likumprojektu, mēs mūsu
uzņēmējus padarām konkurēt nespējīgākus.
Šeit runa nav par morāli, cienījamā kolēģe! Es pēc izglītības
esmu ekonomģeogrāfs. Šobrīd pasaulē lielākās gaļas importētājzemes ir Tuvo
Austrumu valstis, kurās dabas apstākļi neļauj audzēt vairumā, teiksim, liellopus.
Kas šobrīd pasaulē ir lielākie gaļas eksportētāji? Tā ir Austrālija ar aitas
gaļu, tās ir Dienvidamerikas zemes – Argentīna, Brazīlija… – ar liellopu gaļu.
Protams, mēs nespēsim konkurēt ar šīm lielajām valstīm. Mēs
nespēsim tās izkonkurēt pasaules tirgū, bet kāpēc gan liegt mūsu uzņēmējiem
pārdot gaļu, teiksim, ebrejiem? Pārdot gaļu kaut vai mūsu pašu ebreju kopienām?
Arī pirmskara Latvijā Ulmanis bija, manuprāt, labs tautsaimnieks, un Latvijā bija
daudz labu tautsaimnieku, taču Latvijā bija arī kautuves, kuras rabīns iepriekš
izstaigāja un deva šīm kautuvēm it kā savu sankciju, ka šīs kautuves varēs ražot
tā saukto košera produkciju, jo ebreji, ne tikai ortodoksālie ebreji, bet ebreji
vispār ļoti stingri skatās uz šīm lietām. Kāpēc gan mums liegt iespēju
uzņēmējiem konkurēt Izraēlas tirgū, Tuvo Austrumu tirgū un mūsu pašu Latvijas
tirgū, jo arī mums ir diezgan liela ebreju kopiena? (No zāles dep. I.Rībena: „Ir
arī morāle bez konkurences!”)
Cienījamie kolēģi! Nu nebūsim tādi… nepārvērtīsim Saeimu par
svēto liekulības tirgu. Un, ja reiz runā par morāli, tad ir jāpasludina visi mūsu
senči par amorāliem. Es pats esmu kāvis cūku laukos mājas apstākļos un pat
nelietoju nekādas apdullināšanas metodes.
Jā, šeit varbūt var runāt par humānismu, bet tad ir arī
jāpasaka, ka visi mūsu senči, kas ir kāvuši lopus… viņi jāsauc tagad pie
atbildības… ir bijuši jāsauc pie atbildības.
Kolēģi! Šeit ir runa par mūsu uzņēmēju konkurētspējas
palielināšanu, tāpēc kaut kāds pārprasts humānisms te ir pilnīgi nevietā.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs Zemkopības ministrijas
parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.
L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).
Labdien, cienījamie deputāti! Saskaņā ar līguma 10.pantu
dalībvalstīm ir jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pārtikas
apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievēro ar pārtikas apriti un ar dzīvnieku
labturību saistītos normatīvos aktus.
Regula (EK) Nr.853/2004 strikti regulē nosacījumus, kā tiek lietotas
gaļas ieguves metodes, tostarp ņemot vērā arī atsauci: ja kaušana tiek veikta
saskaņā ar reliģisko rituālu.
Minētais likumprojekts būtībā paredz arī to, ka, ievērojot
direktīvu 93/119/EEK „Par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas
laikā”, dalībvalstīm tiek dota iespēja veikt dzīvnieku nonāvēšanu – kaušanu
bez iepriekšējas apdullināšanas, kas notiek saskaņā ar reliģisko kopienu
tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
Jāteic, ka Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kas šo normu
vēl nav ieviesusi, tādējādi neveicinot šā procesa legālu, kontrolētu norisi. Un
tieši šajā sakarā tad arī tiek grozīts ne tikai šis likums, bet tiek izstrādāti
arī Ministu Kabineta noteikumi, kuros strikti būs atrunātas metodes un veidi, kā tiek
šis process veikts. Tā ka tas nav gluži tikai tā, ka mēs vienkārši ļaujam kaut ko
pašplūsmā darīt.
Bez tam diskusijas par regulā pieminētajām un direktīvā
atļautajām normām un to ieviešanu Latvijas likumdošanā ir Zemkopības ministrijā
notikušas jau ļoti ilgi un plaši, pietiekami plaši. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd
ir radies pieprasījums un noiets šādi iegūtai gaļai un pie Zemkopības ministrijas ir
arī vērsušies gan vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji,
ministrija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Ļoti īsi atbildēšu. Biju pirmais runātājs… Rivžas kundze,
protams, ir liela speciāliste jautājumā par tehnoloģijām, par kaušanas tehnoloģisko
procesu.
Atkārtošu dažus vārdus no manis citētā: dzīvnieki, būdami pie
pilnas apziņas, tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un tā tālāk. Ja šo procesu
var izdarīt, pēc Kāposta domām, divās sekundēs vai desmit sekundēs, tad varētu
viņš man, lauciniekam, kurš arī šo to ir nokāvis, sniegt kādu paraugdemonstrējumu,
kā to var izdarīt, dzīvniekam nemanot, dažās sekundēs. Tas ir viens aspekts.
Un, lūdzu, nekauniniet tos cilvēkus, kas redz starpību – un grib
līdz mūža galam saredzēt starpību! – starp gaļu un dzīvnieku. Nekauniniet tos
cilvēkus! Šādu cilvēku ir pietiekami daudz, un tā ir diezgan liela sabiedrības
daļa, kura tomēr iekšēji mokās tāpat kā es šobrīd… Es nevēlu sliktu Latvijas
lauksaimniekiem, Latvijas ekonomikai, bet man sirds šodien uzdod jautājumu.
Un par saskaņošanu ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi.
Atvainojiet, ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi tomēr ir tā vienošanās, ka
jautājums, kurš Saeimā tiek skatīts sakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu,
tomēr… Šajās sēdēs komisijā piedalās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes
pārstāvji, un tā ir vienkārši cieņas izrādīšana pret cilvēkiem, kuri domā
citādāk nekā vairums. Es saprotu, ka demokrātija ir vairākuma diktatūra. Es
pakļaujos šim vairākumam, šai diktatūrai. Bet tomēr arī mazākuma intereses un
mazākuma dvēsele ir jāciena.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Gaļu ēd?”)
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mums, runājot par šo jautājumu, ir jāpanāk
līdzsvars starp ētiskām un ekonomiskām problēmām.
Rivžas kundze, es nezinu, cik daudzām Latvijā esošajām
reliģiskajām kopienām ir speciāli izstrādāti tehnoloģiskie procesi gaļas ieguvei.
Es nezinu. Mēs tikai šodien šo likumprojektu saņēmām. Un turklāt… Gribu teikt
Silaraupas kundzei, ka šī direktīva mums neuzliek obligātus pienākumus.
Es domāju, ka tas būtu arī sabiedrībā jāizdiskutē. Ir
jāizdiskutē, lai panāktu līdzsvaru un šā likuma pieņemšana būtu leģitīms
process. Mums ir jārunā ar nevalstiskajām organizācijām, ar dažādām ētikas
komisijām. Nevajag mums šeit uzņemties Dieva lomu, ka mēs tagad noteiksim, kā mēs
rīkosimies.
Es domāju, ka nevajadzētu citam par citu ņirgāties. Mēs katrs,
iespējams, esam audzis citādā vidē. Viens ir vairāk pētījis ekonomiskās
problēmas, cits – ētiskās problēmas. Tā ka neapsaukāsimies, bet mēģināsim
atrast pareizo risinājumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Eniņ, mājās jāiet!”)
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie deputāti! Nu te ir atkal tāds brīdis, ka prātā
nāk tas, ko Blaumanis teica lugā „Indrāni”, – ka mēs domājam par to, kas pilda
mūsu maku, bet ne par to, kas attiecas uz dvēseli, uz morāli un uz citām daudz
augstākām vērtībām.
Un es domāju, ka, runājot pavisam īsi… es te netērēšu tās
minūtes… Ja šodien Saeima tādā steigā pieņems šādu likumu, kāds tas ir
iesniegts, tad sagaidiet – var jau būt, ka jūs esat uz to gatavi -, ka sabiedrības,
es teikšu, arī tautas, naids pret mums, simts deputātiem, atkal tikai pieaugs. Tā tas
būs! Un, piemēram, to, ko Ilma Čepāne pastāstīja… to šausmu stāstu es varētu
vēl paturpināt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) Nevajag… Bet tā ir
adrenalīna iegūšana, ēdot, piemēram, dzīvu dzīvnieku… Ir arī tādas vietas
pasaulē, kur ēd dzīva suņa smadzenes, jo tad cilvēkā attīstās vairāk adrenalīna,
esot kaut kas… kaut kādi ticējumi un kaut kādas garšas. Tas ir tāds šausmu
stāsts, kuru varbūt… Bet, tā kā mēs esam iegājuši jau šausmu stāstā, tad
žurnālisti apspēlēs šo mūsu debati tā, ka mēs esam lielā steigā izgrūduši šo
likumu cauri bez kādas morāles, domājot tikai par to, kā mēs savus makus pildīsim,
pilnīgi nerēķinoties ar citiem principiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.
(No zāles dep. I.Rībena: „Pēc sejas var redzēt, ka viņš būs „par”!”)
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es te, redz, esmu dzirdējis daudzus vārdus par
morāli, par mīlestību pret dzīvām radībām, un cilvēcīgi tos var saprast, bet
tomēr pirms balsojuma padomāsim! Pēc šiem apgalvojumiem iznāk tā, ka Eiropas
Savienībā ir tikai četras morālas valstis (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi!
Bet tā jau arī ir!”), bet visas pārējās ir nemorālas valstis.
Otrām kārtām atbildēsim sev uz jautājumu: bet kā tad ir ar
medībām? Kā ir tad? Vai arī tās mēs Latvijā aizliegsim? Tālāk atbildēsim arī uz
tādu jautājumu: vai mēs pasargāsim kaut vienu Latvijas dzīvnieku no šāda likteņa?
Protams, ne! Viņu aizvedīs uz Lietuvu un izdarīs to pašu, tikai tā pievienotā
vērtība paliks Lietuvas valstī. Un tajā brīdī, kad pēc kāda laika šeit būs
jāpieņem budžets un kad atkal būs jāsamazina nauda daudzām cilvēku izdzīvošanai
vajadzīgām lietām, tad mēs prasīsim atbildību no kādiem citiem. Bet šeit parādās
reāla iespēja, kā papildināt budžeta ieņēmumus, turklāt papildināt ilgtermiņā,
jo šis tirgus pasaulē šādai produkcijai ir augošs. Tās ir maksātspējīgas valstis,
un (No zāles dep. I.Rībena: „Galvenais ir piķis!”)… Nē! Galvenais ir
atbildīgi lēmumi! (No zāles dep. I.Rībena: „Pilna māga!”)
Un es aicinu Saeimu pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā, tas
ir, atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. I.Rībena: „Ko es teicu – pēc
sejas var redzēt!”)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Tās debates, kas notiek šodien Saeimā, ir
pazīstamas jau no seniem laikiem. Jau no Romas impērijas laikiem mēs tās pazīstam ar
kodētu nosaukumu „nauda nesmird”.
Un tas ir tas pats mūžīgais kompromiss starp morāli un ētiku, no
vienas puses, un naudas maku, no otras puses. Mūsu Saeimā parasti šis kompromiss tiek
atrasts ļoti polāri vienā pusē. Tā tas bija gadījumā ar Abrenes un sešu pagastu
atdošanu, kad ar mērķi – labas attiecības ar Krieviju – mēs atdevām to, ko
nedrīkstējām. Jautājums: kur tagad ir tās labās attiecības ar Krieviju? Un tā tas
droši vien notiks arī šodien attiecībā uz kaujamo dzīvnieku pirmsnāves ciešanām.
Bet ir viens izņēmums, un es nesaprotu – kāpēc. Kāpēc vienā
gadījumā mūsu Saeima ir izšķīrusies par labu nevis naudas makam, bet kaut kādiem
morāles principiem.
Godātie kolēģi! Tā kā mēs šodien atbalstīsim šo likumu, droši
vien visātrākajā veidā pieņemsim, vēlams, ar iespējami vismazāko diskusiju, tad es
aicinu padomāt par mūsu parlamenta konsekvenci. Proti, mēs esam līdz šim
noraidījuši surogātmāšu biznesa projektu. Bet, mīlīši, tur ir baigā nauda! Mums
ir tik daudz jaunu sieviešu bezdarbnieču. Kāpēc viņas nevarētu iznēsāt…
Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, runājiet par Dzīvnieku
aizsardzības likumu, lūdzu!
K.Šadurskis. Jā, priekšsēdētāja kungs!
Sēdes vadītājs. Es saprotu jūsu retoriku. Ar sēdes vadītāju
nediskutē. Lūdzu, runājiet par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā!
K.Šadurskis. Šis manis sacītais ir ļoti tiešā sakarā ar
Dzīvnieku aizsardzības likumu, tāpēc ka man, Saeimas deputātam, ir ļoti svarīgi,
lai Saeima savā darbā ievērotu konsekvenci. Proti, ja Saeima konsekventi izšķiras par
vieglas, ātras peļņas iegūšanu uz morāles un ētikas rēķina, tad es aicinu
atbalstīt arī šīs lietas…
Godātie kolēģi! Es, protams, neloloju ilūzijas, ka mēs šodien
nenobalsosim par šo likumprojektu, taču ļoti aicinu vismaz izvērst plašas debates
pirms otrā lasījuma, lai šeit tiktu uzklausīts arī speciālistu viedoklis un lai ne
tikai lielākie kaušanas speciālisti, tādi kā Dzintars Ābiķis un citi, stāstītu
savu pieredzi, bet lai mēs tiešām uzzinātu, kā tas notiek tehnoloģiski.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Zaķis vēlas ko piebilst?
Dz.Zaķis. Augsti godājamie kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka
arī šajā jautājumā kompromisu būs iespējams atrast. Iepriekšējie diskutētāji
ļoti pareizi izteicās, ka starp ekonomiskām kategorijām un morāli ētiskām
kategorijām kompromiss būs jāatrod. Tādu var atrast. Neviena no galējībām šajā
gadījumā nav pieļaujama. Pašreiz spēkā esošajā likumā tomēr ir viena no
galējībām. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 15, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdiena,
11.septembris. Un likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim nākamajā Saeimas sēdē –
17.septembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts
Šadurskis, kā es saprotu, vēlas piedāvāt citus termiņus.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība”).
Jā, godātie kolēģi! Es aicināju tomēr izvērst debates par šo
jautājumu un uzaicināt speciālistus, taču tas ir pilnīgi neiespējami, ja
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena diena. Tāpēc aicinu noteikt, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divas nedēļas, un izskatīšanu veikt
pēc tam – trešās nedēļas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai jūs man varētu pateikt arī datumus?
K.Šadurskis. Man diemžēl nav kalendāra līdzi.
Sēdes vadītājs. Es saprotu. Varbūt var kāds no tehniskajiem
darbiniekiem nosaukt datumus?… Tātad, divas nedēļas, skaitot no šodienas, būs
24.septembris. Un nedēļu pēc tam būs 1.oktobris. Savukārt komisijas priekšlikums
bija šāds: 11.septembris, un izskatīšana nākamajā ceturtdienā – 17.septembrī.
Tā kā mums ir divi alternatīvi priekšlikumi, mums šis jautājums
jāizšķir balsojot. Vispirms ir jābalso par tālākajiem termiņiem, tātad par
deputāta Šadurska priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
24.septembris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.oktobrī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šadurska priekšlikumu –
noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.septembri un galīgajā lasījumā
likumprojektu izskatīt 1.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 33, atturas – 10. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tādējādi spēkā
paliek komisijas priekšlikums.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Es informēju, godātie kolēģi, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
piecu deputātu – Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova – jautājumu
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par kavējumiem skolotāju algu
izmaksā Daugavpilī. Šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei
Tatjanai Koķei.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek sagatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pēc
piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēde pulksten 13.45 mūsu
telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt
pēc sēdes beigām uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Silvai
Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.50.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (ZZS), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans
Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs…
paldies, redzu, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 4.sēde
2009.gada 10.septembrī
Datums: 10.09.2009 09:20:11 bal001
Par – 67, pret – 7, atturas – 4. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.09.2009 09:25:48 bal002
Par – 75, pret – 1, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī
Datums: 10.09.2009 09:27:46 bal003
Par – 70, pret – 1, atturas – 11. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (1429/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.09.2009 09:30:13 bal004
Par – 66, pret – 9, atturas – 7. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1433/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.09.2009 09:34:03 bal005
Par – 60, pret – 24, atturas – 2. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 09:41:36 bal006
Par – 60, pret – 24, atturas – 3. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 09:42:26 bal007
Par – 60, pret – 26, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1429/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.09.2009 10:15:18 bal008
Par – 48, pret – 29, atturas – 3. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1 “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:09:20 bal009
Par – 26, pret – 26, atturas – 27. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7 “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:24:40 bal010
Par – 27, pret – 24, atturas – 26. (Reģistr. – 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10 “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:25:24 bal011
Par – 36, pret – 35, atturas – 6. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12 “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:29:19 bal012
Par – 53, pret – 6, atturas – 15. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13 “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””(870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:29:56 bal013
Par – 65, pret – 12, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (870/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:31:41 bal014
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (295/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:32:43 bal015
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1156/Lp9), 3.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:33:33 bal016
Par – 79, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1395/Lp9), 1. lasījums
Datums: 10.09.2009 11:34:35 bal017
Par – 72, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:36:10 bal018
Par – 80, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1409/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:37:10 bal019
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:38:17 bal020
Par – 74, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:40:28 bal021
Par – 66, pret – 0, atturas – 11. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:42:01 bal022
Par – 78, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Patentu līgumu (1378/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:43:49 bal023
Par – 77, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (1337/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 11:46:01 bal024
Par – 65, pret – 7, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:28:55 bal025
Par – 75, pret – 10, atturas – 2. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:30:29 bal026
Par – 65, pret – 1, atturas – 1. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības (781/Lm9)
Datums: 10.09.2009 12:31:22 bal027
Par – 64, pret – 0, atturas – 3. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības (782/Lm9)
Datums: 10.09.2009 12:32:01 bal028
Slēgtais balsojums
Par – 67, pret – 6, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata (783/Lm9)
Datums: 10.09.2009 12:32:32 bal029
Par – 72, pret – 1, atturas – 3. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju (784/Lm9)
Datums: 10.09.2009 12:33:49 bal030
Par – 78, pret – 0, atturas – 4. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:34:20 bal031
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:35:04 bal032
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1425/Lp9), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.09.2009 12:36:27 bal033
Par – 80, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1430/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:36:56 bal034
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1430/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:38:05 bal035
Par – 81, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:38:32 bal036
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1431/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 12:41:59 bal037
Par – 62, pret – 9, atturas – 7. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 13:15:17 bal038
Par – 46, pret – 15, atturas – 18. (Reģistr. – 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums
Datums: 10.09.2009 13:17:22 bal039
Par – 39, pret – 33, atturas – 10. (Reģistr. – 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.09.2009. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1433/Lp9), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 10.septembrī.
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai
tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti
jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un
pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Ainaram Baštikam. Lūdzu!
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika
izskatīti apmēram 30 dažādi jautājumi.
Pašas lielākās un karstākās debates un diskusijas bija, manuprāt,
par trijiem likumprojektiem.
Viens no tiem bija grozījumi likumā, kas atļauj no uzņēmumu
ienākuma nodokļa ziedot nevalstiskajām organizācijām. Šeit izraisījās diskusija
par to, ka bieži vien varbūt… ka nevalstiskās organizācijas ne vienmēr godprātīgi
izmanto šos līdzekļus, taču Saeimas vairākums tomēr atbalstīja izmaiņas šajā
likumā, jo saprot, ka gan tām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar
kultūru, sportu, izglītību un dzīvnieku aizsardzību, gan reliģiskajām
organizācijām ir ļoti svarīgi saņemt kādus līdzekļus savu mērķu īstenošanai.
Otra lielākā diskusija izcēlās par atļauju kaut lopus bez
apdullināšanas, tas ir, tā rupji sakot, tiem pārgriežot rīkli pirms
apdullināšanas. To dara reliģisko pārliecību dēļ. Tā kā kādā no Skandināvijas
valstīm šādā veidā lopus kaut ir aizliegts, Latvijai varētu pavērties nu tāds labs
bizness. Saeimas vairākums it kā atbalstīja šo iespēju; es pats personīgi balsoju
„pret”. Arī šis likumprojekts vēl tiks skatīts otrajā lasījumā.
Un visgarākās diskusijas bija par svētku un atzīmējamām dienām,
īpaši par to, vai pareizticīgajiem un vecticībniekiem atļaut svinēt Ziemassvētkus
kā brīvdienu vai ne. Pēc garām diskusijām palika tā, ka pareizticīgie un
vecticībnieki, un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus
un Ziemassvētkus atzīmēs šo konfesiju noteiktajās dienās, bet tās nav valsts
brīvdienas.
Vēl viens jautājums, ko gribu pieminēt, bija par Tēva dienu. Tika
akceptēts, ka septembra otrajā svētdienā ir Tēva dienas atzīmēšana. Manuprāt, tā
varbūt nav nekāda milzīgi, fundamentāli svarīga diena, kas izmainītu vīriešu vai
tēvu lomu valstī, bet tāpat kā Mātes diena, kuru svinam maija otrajā svētdienā,
arī Tēva diena pieder pie tādām vērtībām, kas nosaka katras ģimenes un arī visas
sabiedrības, un līdz ar to valsts pamatfunkcijas un arī nākotni. Es domāju, ka tas,
ka mums ir kāda diena, kurā varam akcentēt šīs vērtības, ko vajadzētu labam tēvam
reprezentēt ģimenē un sabiedrībā – gan bērnudārzos, gan skolās, gan masu medijos,
gan sabiedrībā, – es domāju, ka tas nāks mūsu sabiedrībai tikai par labu.
Pateicos kolēģiem, kuri atbalstīja Tēva dienu, un pēc tādām
garākām diskusijām tagad ir šāda atzīmējamā diena arī Latvijā, tāpat kā
Lietuvā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas deputātam Ainaram Baštikam.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien! Šodien Saeima uz vienu mēnesi atlika budžeta iesniegšanas
datumu. Jau tagad ir skaidrs, ka valdībai vajadzīgs vairāk laika budžeta
pilnvērtīgākai sagatavošanai. Ir jāveic ne tikai grozījumi, bet arī iepriekšējo,
jūnijā veikto ļoti apjomīgo grozījumu ietekmes izvērtēšana uz Latvijas ekonomisko
situāciju, uz nodarbinātību, uz cilvēku sociālo stāvokli, jo šobrīd tikai uz dažu
mēnešu bāzes vien nevar pietiekami pilnvērtīgi izvērtēt. Katrā ziņā Saeimai ne
pirmo reizi būs jānodarbojas ar izdevumu samazināšanu; tas galīgi nav nekāds
patīkamais process. Daudz lielāka problēma ir ieņēmumu palielināšana. Protams,
situācija neizskatās pārāk optimistiska. Katrā ziņā lieks mēnesis valdībai,
cerams, nāks par labu.
Valdībā ilgi gatavotais un diskutētais nekustamā īpašuma nodoklis
tika nupat pieņemts, balsīm daloties; mūsu ministrs atturējās. Mēs saprotam, ka
Latvija ir solījusi šādu nodokli ieviest. Šādu nodokli uz apdzīvojamo platību
vajadzēja ieviest augšupejas gados, kad tas būtu uzņemts daudz mazāk sāpīgi.
Šobrīd it kā ir nokavēts, bet, protams, var teikt, ka labāk vēlu nekā nekad. Tomēr
varianti, kas valdībā tika izskatīti, ir neapmierinoši. Mūsuprāt, piemērot
neapliekamo minimumu apdzīvojamai platībai tomēr ir saprātīgi. Un, ja reiz
kvadrātmetra vērtība vienā un tajā pašā gadījumā ir dažāda (ir mazvērtīgi
kvadrātmetri Latgales pusē laukos un ļoti vērtīgi kvadrātmetri Rīgas centrā),
varētu arī pieļaut, ka iespējama zināma blēdīšanās ar dzīvojamā platībā
esošo cilvēku skaitu. Protams, šī blēdīšanās nevar būt bezgalīga, tā var būt,
teiksim, kaut kādās sīkās vienībās. Mūsu apvienība varētu uz otro lasījumu
ieteikt attiecībā uz neapliekamo minimumu vadīties pēc kadastrālās vērtības; tas
nelielu daļu īpašumu tomēr atbrīvotu… Tātad šis atbrīvojums mazākturīgai
personai būtu lielāka apjoma, turīgai personai – mazāka apjoma, ja tik tālu nonāks.
Šobrīd, protams, šeit ir lielas neskaidrības.
Attiecībā uz funkciju izvērtēšanu var teikt, ka tā ir pareiza.
Šobrīd vairākas lielās sabiedriskās organizācijas ir vērtējušas šīs funkcijas.
Redzams, ka bieži vien stipri atšķiras viņu domas par vienas vai otras funkcijas
lietderību. Partija neuzskata par vajadzīgu sīki iedziļināties katrā atsevišķā
funkcijā, jo tā tomēr ir valdības atbildība. Mēs tomēr uzskatām, ka krīzes
apstākļos līdzekļus kultūras iestādēm, valsts valodai, kā arī sabiedriskajam
radio un sabiedriskajai televīzijai atņemt ļoti maksimālā apjomā tikai tāpēc, ka
ir grūti, nav pieļaujams. Katrā ziņā ir funkcijas, kuru saglabāšana ir vajadzīga
un kurām jau tāpat ir pietiekami daudz nocirpts nost. Es domāju, pie tā ir rūpīgi
jāstrādā. Šis viens liekais mēnesis, jādomā, nāks valdībai par labu, lai budžetu
rūpīgāk sagatavotu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamajai vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētājai Annai Seilei. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Šodienas sēde bija diezgan nervoza, un
diskusijas izvērtās diezgan asas, un varbūt tas viss tā bija tāpēc, ka sēdes darba
kārtībā tika pašā pēdējā brīdī iekļauti tādi likumprojekti, kas nebija
saņemti laikus un tātad nebija iepriekš izvērtēti nedz komisijās, nedz arī
frakcijās. Jāteic: ja pirmajam lasījumam šie likumprojekti būtu tā rūpīgāk
izvērtēti, arī debates būtu bijušas konstruktīvākas.
Ļoti nozīmīgs likumprojekts, protams, bija likuma grozījumi
saistībā ar zemes reformu. Zemes lietotājiem tiek iedots papildu termiņš, līdz kuram
var izpirkt zemi un līdz kuram var šo zemi uzmērīt. Un pats būtiskākais ir tas, ka
tiek dota iespēja veikt atlikto maksājumu par zemi. Par to ir panākta vienošanās ar
Hipotēku un zemes banku, un norēķinu termiņš varētu būt pat līdz 10 gadiem, ja
zemes lietotājs nevēlas to darīt ātrāk.
Zināmā mērā man ir žēl, ka no darba kārtības tika izņemts
likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli, kuru bija sagatavojusi Finanšu ministrija
un kurš bija atbalstīts arī Ministru kabinetā. Ja jau mēs uz ilgāku laiku atliekam
šā nodokļa projekta nodošanu komisijām, tad samazinās tas laiks, kurā varētu
sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Varbūt tas bija tāpēc, ka frakciju deputāti
nespēja savā starpā vienoties arī Sadarbības padomē par šā projekta galīgo
variantu. Tā ātrāka izskatīšana Saeimā būtu devusi iespēju sagatavot un iesniegt
priekšlikumus, lai, valsts budžetu gatavojot, šie priekšlikumi varētu papildināt
ieņēmumu daļu valsts budžetā.
Atbildīgā komisija, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija, nespēja vienoties savā starpā par attieksmi pret
Tūrisma asociācijas ierosinātajām Tūrisma likuma izmaiņām, kas paredz svītrot no
likuma normas par tūrisma gidu obligāto sertifikāciju. Pēc asociācijas ierosinājuma
un secinājuma, šī sertifikācija, obligātā sertifikācija, apgrūtina mazo
uzņēmējdarbību un liek birokrātiskus šķēršļus dažādu profesiju speciālistiem
piedalīties ekskursiju pavadīšanā. Acīmredzot komisija izstrādās vēl kādus
kompromisa variantus, un pēc tam atgriezīsimies pie šā likumprojekta tālākas
izskatīšanas.
Jāteic, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti
jau tad, kad izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli””, aktīvi iebilda, ka šā nodokļa atlaides 1400
sabiedriskā labuma organizācijām ievērojami samazinās budžeta ieņēmumu daļu.
Nupat, vēl vakar, ir pieņemts lēmums Ministru kabinetā par to, ka kristiešu draudze
„Prieka vēsts” arī būs sabiedriskā labuma organizācija. Es to saku vienkārši
piemēra pēc, jo ļoti daudzas sabiedriskās organizācijas, sporta klubi gandrīz katrā
novadā, piemēram, tāds sporta klubs „Bombardieris”… visas varēs dabūt šīs
atlaides, kas paredzētas likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ja tām
uzņēmumi ziedos savu naudiņu.
Viens no tiem būtiskākajiem uzdevumiem, kas deputātiem ir jāveic, –
tik tiešām ir rūpīgi jāizvērtē valsts pārvaldes funkciju samazināšanas iespējas
un jāievieš vienoti darba samaksas sistēmas principi visās valsts un, iespējams, arī
pašvaldību institūcijās. Priekšlikumi ir jāiesniedz Ministru kabinetam jau rītdien
līdz pulksten 14.00. Iespējams, ka tieši birokrātijas un valsts pārvaldes izdevumu
samazināšana ir tas, ko pieprasa sabiedrība, un tad arī vieglāk tiks uztverti
atsevišķi grozījumi nodokļu likumos.
Nerunāšu šodien gari par Dzīvnieku aizsardzības likumu. Taču,
manuprāt, nepareiza ir tā prakse, ka kārtīgi neizvērtētus likumprojektus tomēr
pašā pēdējā mirklī iesniedz izskatīšanai Saeimā un pieprasa tiem noteikt
steidzamību, kaut gan sabiedriskās organizācijas nav piedalījušās to apspriešanā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšsēdētājai Annai Seilei.
„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pats būtiskākais šodien,
manuprāt, ir tas, ka Saeimas sēdes darba kārtībā netika iekļauts likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. „Saskaņas Centrs”
konsekventi iestājas pret nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, un es ceru, ka arī
turpmāk varas partijas nespēs nodrošināt balsis mājokļa nodoklim.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka šobrīd nav
pieļaujams ieviest jaunus nodokļus, un neatbalstīs nevienu no nekustamā īpašuma
nodokļa aprēķināšanas variantiem. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības
starp valsti un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar
to, ka naudu, kas samaksāta nodokļos, valsts atdos, sniedzot viņam konkrētus
pakalpojumus. Bet kādus ieguvumus no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa saņems
nodokļu maksātāji, tipveida dzīvokļu īpašnieki visā valstī? Ir taču skaidri
saprotams, ka nauda tiks iztērēta budžeta caurumu lāpīšanai, nevis investēta
dzīvokļu fonda uzturēšanai normālā stāvoklī.
Es atgādināšu, ka daudzi valsts iedzīvotāji privatizēja
dzīvokļus tipveida mājās, kuru tehniskais stāvoklis nebija ideāls, un pēc
privatizācijas finansiālie izdevumi, kas saistīti ar daudzstāvu dzīvojamās mājas
uzturēšanu, pilnībā gūlās uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un tagad šiem
cilvēkiem kāds liek papildus maksāt vēl arī nekustamā īpašuma nodokli! Mēs
uzskatām, ka tas ir īsts rekets no valsts puses, turklāt apzināts rekets, jo bez
mājokļa nevar iztikt neviens cilvēks un tāpēc ienākumi valsts budžetam būs
garantēti. Valdības partijas jau tā nedod Latvijas iedzīvotājiem nekādas pozitīvas
cerības, atņem cilvēkiem darbu un ienākumus, bet tagad vēl arī grasās izdzīt
viņus uz ielas.
„Saskaņas Centrs” iestājas pret šo cinismu un pieliks visus
spēkus, lai šāds likums Saeimā netiktu pieņemts.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam
Agešina kungam.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam
Madaram Lasmanim. Lūdzu!
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika
izskatīti vairāki desmiti likumprojektu, un frakcijas vārdā pacentīšos aktualizēt
trīs, kuri mums likās paši būtiskākie šajā sēdē.
Pirmais, par ko gribu runāt, bija likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mūsu sabiedrība nu ir tikusi
pie vēl divām atzīmējamām dienām. Pirmā no tām ir Tēva diena, kas būs septembra
otrā svētdiena. Un frakcija „Jaunais laiks” īpaši uzsver, ka sakarā ar tās
ierosinājumu tika iestrādāta jau otrajā lasījumā un šodien trešajā lasījumā
galīgi jau apstiprināta Starptautiskā veco ļaužu diena, kas tika vairākkārt lūgta
no veco ļaužu sabiedrisko organizāciju puses, un šis lūgums ir uzklausīts.
Otrs likumprojekts, uz ko gribu vērst uzmanību, ir „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”. Būtiski, es domāju, sabiedrībai zināt to, ka
šie grozījumi attiecas uz tiem cilvēkiem, kas nepaspēja privatizācijas procesā
pilnvērtīgi līdz galam pabeigt savu īpašumu privatizēšanu. Sakarā ar mūsu
ekonomikas sarežģīto situāciju un vairāku pašvaldību lūgumiem, jo šie
iedzīvotāji nespēj zemi uzmērīt un izpirkšanas iespējas viņiem sarūk, zemju
izpirkšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2010.gada 31.augustam. Būtisks atvieglojums
izpirkšanas procesā, es domāju, ir panāktā vienošanās ar Hipotēku un zemes banku,
kas jau šobrīd slēdza, teiksim, nomaksas līgumus ar iedzīvotājiem, kuriem nebija
iespējas pilnīgi norēķināties par savu īpašumu. Taču šobrīd ir panākta vēl
viena vienošanās, kas ir redzama likumprojektā uz pirmo lasījumu, un es ceru, ka arī
otrajā, galīgajā, lasījumā to saglabās, tā būs iespēja par zemi norēķināties
pat 10 gadu laikā. Tas dos iespēju tiem, kuriem šobrīd ir noslēgti līgumi uz pieciem
gadiem, tos pēc savas vēlēšanās pārslēgt uz 10 gadiem. Šis nomaksas termiņa
variants attiecas tikai uz tiem pretendentiem, kuri norēķinās ar naudu, jo sertifikātu
izmantošanas termiņi netiek pagarināti.
Un trešais likumprojekts, kuram gribu pievērst uzmanību un par kuru
arī Saeimas sēdē bija diezgan lielas politiķu diskusijas, bija Dzīvnieku
aizsardzības likums. Tajā bija iesniegti priekšlikumi, lai pilnveidotu un dažādotu
kaušanas metodes lauksaimniecības dzīvniekiem, tādējādi dodot mūsu
lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas un gaļas sagatavošanu,
jaunas eksporta iespējas uz valstīm, kur pēc reliģiskām īpatnībām ir citādākas
kaušanas metodes. Šādas kaušanas metodes praktizē arī citās Eiropas dalībvalstīs,
to skaitā Lietuvā un Igaunijā. Un es mūsu frakcijas vārdā gribu tikai izteikt
atzinību, ka arī mēs esam spējuši pievienoties šai saimei, jo Austrumu tirgi, kur
šo valstu reliģiskās īpatnības ir atšķirīgas no Latvijas, ir diezgan lieli tirgi.
Un šodien situācijā, kad mums ir nepieciešami eksporta tirgi, es domāju, tā ir laba
zīme.
Es piekrītu… Bija arī plaša diskusija par visu to, jo dzīvnieku
aizstāvji likumprojektā saskata sava veida ētiskās nepilnības, bet es domāju, ka
atbildīgajā komisijā visām ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām būs
iespēja izteikties, un es domāju, ka mēs noteikti atradīsim kompromisu starp
ekonomiskajām un ētiskajām vērtībām.
Paldies par uzmanību! Tas būtu viss no mūsu frakcijas puses.
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Madaram
Lasmanim.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam
Mārtiņam Rozem. Lūdzu!
M.Roze (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde pagāja
stipri satrauktā gaisotnē, faktiski gaidot tos lielos notikumus, kas būs vistuvākajā
laikā, respektīvi, gan valsts budžeta, gan arīdzan to pavadošo likumu, tajā skaitā
arī likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”, pieņemšanu.
Mūsu frakcija uzskata, ka būs nepieciešami grozījumi šinī likumā
un ka šis likums būs jāievieš, kaut arī pašlaik varbūt nav tas pareizākais laiks.
Bet būtiski pašlaik varbūt atšķiras mūsu viedokļi no
piedāvātā. Jo mēs tiešām uzskatām – un arī Saeima to lēma savā balsojumā,
apstiprinot šāgada budžetu -, ka šim nodoklim ir jābūt atkarīgam arīdzan no
iedzīvotāju skaita konkrētajā īpašumā, kuri tur dzīvo. Un mēs pilnīgi skaidri
apzināmies, ka tradicionāli lauku sētas ir bijušas ar lielāku platību, bet arīdzan
cilvēku, kas tur dzīvo, ir vairāk. Līdz ar to viņiem pienāktos būtiskākas atlaides
šā nodokļa nomaksāšanā.
Protams, tika pieminēti arī vairāki citi likumi, kas varbūt pat
neietekmē tik ļoti mūsu ekonomisko izaugsmi, bet tie prasīja ļoti karstas debates. Un
kā vienu izņēmumu es varu minēt šo Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo šeit ir
iespēja saskaņot, kā es uzskatu, ētikas normas, reliģiskos rituālus un cienīt
vēsturiskās tradīcijas, kādas ir vēsturiski izveidojušās dažādu ticību
piederīgajiem, arīdzan ar mūsu ekonomiskajām interesēm. Mums ir pilnīgi reālas
iespējas, ka mūsu Latvijā izaudzētie gaļas lopi varētu nonākt gan uz Latvijā
dzīvojošo reliģisko kopienu pārstāvju galdiem, gan arī tikt eksportēti.
Ja mēs šādu likuma grozījumu nepieņemtu, tad tie paši dzīvnieki
nonāktu kādā citā valstī, kuru mēs nekontrolējam, un tad mēs nevarētu būt
pārliecināti, ka tur tik tiešām viss tiek atbilstoši ievērots. Un es arī domāju,
ka tie briesmu stāsti, kas izskanēja no Saeimas tribīnes, lielā mērā neatbilst
patiesībai saistībā ar šā likuma grozījumiem.
Tāpat ļoti būtiski ir grozījumi likumā par zemes reformu un
likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, jo tie ļaus lauksaimniekiem,
kuriem līdz šim zeme bija lietošanā, bet kuri dažādu iemeslu, arī ekonomisku…
Viņiem gluži vienkārši pašlaik nav finanšu līdzekļu un arīdzan tīri praktisku
iespēju, jo mērniecības jaudas varbūt pēdējā laikā nav pietiekamas… Taču
grozījums likumos ļaus šo procesu turpināt un norēķināties kā normāla
hipotekārā kredīta gadījumā, tiesa, bez procentiem, kas arī ir ļoti būtiski. Un
tātad faktiski tie ir divi paši būtiskākie grozījumi: viens paredz termiņa
pagarinājumu, bet otrs to, ka maksāšanas līdzeklis var būt arīdzan nauda, jo
pašlaik, pēc mūsu aprēķiniem, privatizācijas sertifikāti vairs nenosedz visu
izpērkamās zemes apjomu.
Tas pagaidām ir arī viss no mūsu frakcijas puses.
Paldies.
Vadītāja. Jūs dzirdējāt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
deputātu Mārtiņu Rozi.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar bija Saeimas ārkārtas
sēde, kurā deputāti apsprieda valdības parakstīto Nodomu protokolu ar Starptautisko
Valūtas fondu. Kāpēc šis dokuments ir ļoti svarīgs? Tāpēc, ka tie pasākumi, kas
ir paredzēti šajā Nodomu protokolā, atstās ietekmi uz jebkuru no Latvijas
iedzīvotājiem.
Ko gatavo un ko apņemas izdarīt valdība, pieņemot nākamgada
budžetu? Pirmām kārtām mēs tātad dzirdējām diskusiju par nekustamā īpašuma
nodokļa palielināšanu un bāzes paplašināšanu. Tas jums, katrai ģimenei, varētu
izmaksāt aptuveni 60, 70 vai 80 latus gadā.
Šajā Nodomu protokolā ir arī pateikts, ka nepieciešamības
gadījumā varētu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli no 21 līdz 23 procentiem,
kā arī varētu tikt pacelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiem ienākumiem… tām
algām, kuras pārsniedz 500 latus. Turklāt valdība grasās samazināt sociālos
pabalstus.
Tas gan nebija atšifrēts, bet ir aizdomas, ka kārtējo reizi tiks
samazinātas pensijas un pārskatīti pabalsti ģimenēm ar bērniem, jo citu avotu
valdība diez vai tagad atradīs.
Manuprāt, tas ir diezgan ciniski, un tas var novest pie tā, ka
cilvēki neizpratnē pateiks: „Kam man maksāt nodokļus, ja valsts tagad paņem,
piemēram, no tās summas, kuru gatavs maksāt darba devējs…” Sākumā 24 procenti
bija sociālais nodoklis, pēc tam – 9 procenti – sociālais nodoklis, ko maksā darba
ņēmējs, pēc tam 23 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklis… Tad iznāk, ka valsts
ar nodokļu palīdzību pārdala gandrīz pusi… tieši ar nodokļu palīdzību. Pēc tam
atlikušo daļu cilvēks tērē, pērkot dažādas preces un pakalpojumus. Katrs no jums
maksā 21 procentu pievienotās vērtības nodokli, maksā akcīzes nodokli, ar kuru
apliek gan cigaretes, gan alkoholu, gan kafiju, gan bezalkoholiskos dzērienus, gan
benzīnu un tā tālāk. Turklāt šajā cenā par iegādātajām precēm vai
pakalpojumiem ietilpst arī citi nodokļi, tostarp ražotāju un pārdevēju nodokļu
izmaksas. Un tad iznāk tā, ka no jūsu algas apmēram 70 procentus valsts atņem
dažādu nodokļu veidā.
Tagad vēl būs nekustamā īpašuma nodoklis, un tas būs diezgan
ievērojams. Līdz ar to valdība stimulē cilvēkus vienoties, piemēram, ar darba
devējiem par algu aploksnēs, pirkt preces vai pakalpojumus bez čekiem. Tad cilvēki
pirks arī kontrabandas preces.
Agrāk cilvēki gribēja cīnīties ar savu darba devēju, lai tomēr
panāktu, ka par viņiem maksā visus nodokļus, bet tagad viņi ir pārliecinājušies,
ka, neskatoties uz to, ka viņi ir maksājuši visus nodokļus, tad, kad ir pienācis
tāds brīdis, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, kad ir iestājusies krīze,
valdība ne tikai nepalielināja sociālo aizsardzību, bet pat samazināja tos pabalstus,
kuri bija agrāk garantēti. Līdz ar to cilvēkos samazinās… Tātad cilvēki
neuzskata, ka viņiem ir liels pienākums maksāt nodokļus. Bet tas novedīs pie tā, ka
budžeta ienākumi atkal samazināsies un pēc kāda laika nāksies samazināt arī
budžeta izdevumu daļu..
Ļoti spilgti to varēja redzēt saistībā, piemēram, ar akcīzes
nodokli. Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis tika palielināts ļoti ievērojami, un
rezultātā mēs saņēmām gandrīz 27 miljonus, bet šajā gadā budžets nesaņems,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 27 miljonus.
Starp citu, 27 miljonus valdība plāno iegūt no nekustamā īpašuma
nodokļa paaugstināšanas un bāzes paplašināšanas. Tātad par tās kļūdām maksās
nodokļu maksātāji.
Līdz ar to mēs esam kategoriski pret nodokļu paaugstināšanu, jo
esam pārliecināti, ka nodokļu turpmākā paaugstināšana novedīs pie budžeta
ienākumu samazināšanās, un, ja valsts negarantēs saviem cilvēkiem sociālo
aizsardzību, tad tas novedīs pie tā, ka tuvāko trīs gadu laikā Latviju pametīs
vairāk nekā 100 tūkstoši darbaspējīgo iedzīvotāju. Viņi strādās un maksās
nodokļus citur.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Tautas partijas
frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par šodienas sēdi jau mani
kolēģi diezgan plaši stāstīja. Tiešām pieminēšanas vērts ir lauku apvidu zemes
potenciālo īpašnieku problēmu atrisinājums un jautājums par jaunā biznesa
iespējām Austrumu zemēs, par ko tiešām bija karstas debates – bieži vien varbūt
pārlieku emocionālas, bet rezultāts ir sasniegts labvēlīgs.
Es vairāk gribu pievērsties vakardienas ārkārtas sēdei, kura tika
sasaukta pēc Tautas partijas pieprasījuma un kurā gan finanšu ministrs Einars Repše,
gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis skaidroja deputātiem gan šo Nodomu protokolu
ar Starptautisko Valūtas fondu, gan arī aizdevuma izmantošanu un tā kontroli. Un jau
pats fakts vien ir ļoti apsveicams. Tiesa gan, mēs bijām cerējuši sagaidīt krietni
lielāku akcentu uz to, kā ar šīs aizņemtās naudas palīdzību tiks veicināta
ekonomika, lai tādā veidā papildinātu budžeta ieņēmumus. Vairāk mēs atkal
dzirdējām tādus ieskicējumus, ko vēl vajadzēs samazināt, kaut gan faktiski balansam
būtu jābūt tādam, ka tad, ja budžeta izdevumi tiek samazināti… Un ir jāatzīst,
ka tiešām valsts pārvaldē vēl ir nelielas samazināšanas iespējas… ka par tādu
pašu summu nauda būtu jāiegulda ekonomikā, tādējādi veicinot jau ar esošajām
nodokļa likmēm lielākus budžeta ieņēmumus.
Tautas partijas nostāja šajā ziņā ir konsekventa un atšķirīga
no pārējiem koalīcijas partneriem, ka jauni nodokļi šajā ekonomiskajā situācijā
nav pieņemami, izņemot kapitāla pieauguma nodokli, kas arī ir diskutējams. Bet arī,
protams, šim nodoklim ir jābūt ar diezgan augstu slieksni, lai tas neskartu tos
cilvēkus, kuri faktiski šobrīd jau dzīvo zem iztikas minimuma vai knapi, knapi spēj
savilkt galus, jo citādi netiks sasniegts šis fiskālais efekts, netiks iegūti šie
ieņēmumi un mazināsies faktiski arī līdzekļu aprite tautsaimniecībā.
Te jau tika pieminēts jautājums par dzīvojamo telpu nodokli. Arī
šajā gadījumā mēs uzskatām, ka šis nodoklis pašlaik nav ieviešams. Tas ir
principā atbalstāms kā ideja, bet tas ir ieviešams tikai tajā laikā, kad
tautsaimniecībā ir augšupeja.
Vēl es gribu pateikt to, ka mūsu piedāvātais plāns, kādā veidā
risināt valsts budžeta problēmas, ir tā sauktais Edgara Zalāna izstrādātais plāns,
kura būtība ir izvērtēt valsts un pašvaldību pakalpojumus, kas ir nepieciešami
iedzīvotājiem, skaidri tos definēt, pateikt, kādā veidā iedzīvotāji tos saņem un
ka tiem ir jābūt saņemamiem visā Latvijas teritorijā. Un tad, izejot no tā, mēs
varam aprēķināt, cik tad naudas valsts pārvaldē ir nepieciešams. Diemžēl tādas
īstas diskusijas koalīcijā pašlaik par to mums diezgan grūti saprotamu iemeslu dēļ
nav bijis.
Vēl mēs akcentējām arī to, ka ir ārkārtīgi svarīga Eiropas
fondu apguve, bet mēs diemžēl dažkārt bijām spiesti secināt, ka tieši tie Eiropas
fondi, kuri ir domāti tautsaimniecībai, kuri ir domāti tieši privātuzņēmējiem,
pašlaik faktiski ir apturēti budžeta līdzfinansējuma nepietiekamības dēļ. Uz to
mēs norādījām arī vakardienas ārkārtas sēdē. Turklāt Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi attiecīgu vēstuli
finanšu ministram un ekonomikas ministram, lai kaut vai īstermiņā uz budžeta
deficīta palielinājuma rēķina šī nauda tomēr tiktu atrasta un lai šī fondu nauda
nonāktu tautsaimniecībā, kā rezultātā faktiski jau nākamgad šī nauda ar uzviju
atnāktu atpakaļ, jo ir skaidrs, ka no Eiropas saņemtā nauda ir daudz, daudz lielāka
nekā šī līdzfinansējuma daļa, un tā dod sinerģiju tautsaimniecībā arī citu
nodokļu ieņēmumu veidā.
Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Kraukļa
kungam.
Tādi šodien bija frakciju viedokļi. Tos vadīja Saeimas Preses
dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!