Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 3.septembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību,
mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu –
Muižnieces, Lagzdiņa, Kučinska, Paula, Ģīļa, Ārberga, Brieža, Porieša, Zommeres
un Eglīša – iesniegumu ar lūgumu iekļaut sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Saeimas priekšsēdētāja biedres
Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības likumprojekta „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu
izslēgt no darba kārtības 19.punktu – likumprojekta „Grozījums Tūrisma
likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Sākam tradicionāli ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodošanu
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – 17.
Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Es ļoti atvainojos, laikam nokavēju. Mēs vēlējāmies, lai arī
mūsu komisijai nodotu šo likumprojektu. Var vēl?
Sēdes vadītājs. Es arī ļoti atvainojos, bet jūs patiešām
nokavējāt.
Tātad likumprojekts ir nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai. Katrā ziņā Kārtības rullis ļauj komisijai lūgt arī jūsu komisijas
atzinumu un viedokli par šo likumprojektu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var
runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds
deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu
komisijai.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kādēļ mūsu
likumprojekts, kas paredz nacionālo minoritāšu diskriminācijas samazināšanu darba
tirgū, tika iesniegts tieši pašreiz? Šādi iemesli ir trīs.
Pirmkārt. Patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un
jebkāda veida diskriminācija, kas attiecas uz pieeju darba tirgum un uz iespēju
atgriezties šajā tirgū, nav pieļaujama.
Otrkārt. Uz problēmām, kas saistītas ar antidiskriminācijas
pasākumu trūkumu nacionālajā likumdošanā, jau norādīja Eiropas Komisija.
Labklājības ministrija bija sagatavojusi attiecīgus priekšlikumus, kurus mēs daļēji
pārņēmām arī piedāvātajā likumprojektā. Lai izvairītos no lielām
starptautiskām nepatikšanām, labāk būtu paātrināt procesu un iesniegt šos
priekšlikumus uzreiz Saeimā izskatīšanai.
Treškārt. Nodarbinātības valsts dienests beidzot tika publicējis
datus par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Šie dati tika publicēti, ieskaitot 2004.gadu,
pēc tam šādas publikācijas tika pārtrauktas. Neskatoties uz to, no Latvijas
sniegtajām atskaitēm starptautiskajām organizācijām izrietēja, ka valdībai ir šie
dati. Pēc PCTVL frakcijas divkārtējiem jautājumiem Ministru prezidentam šādi dati
atkal tika publicēti, un mēs tos apstrādājām. Sanāk, ka nelatviešu daļa
bezdarbnieku vidū ir daudz augstāka par viņu daļu iedzīvotāju sastāvā. Konkrēti
– aptuveni tā ir par 30 procentiem augstāka nekā latviešu vidū. Šī pārsniegšana
novērojama arī visās riska grupās, kuras izdalījis Nodarbinātības valsts dienests.
Nacionālo minoritāšu pārstāvju īpatsvars starp ilgstošiem bezdarbniekiem ir par 43
procentiem, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku – par 95 procentiem, bet bijušo
ieslodzīto – gandrīz trīs reizes lielāks nekā latviešu vidū. Šādas
disproporcijas, ja tādas tiktu konstatētas civilizētā valstī, izsauktu nekavējošu
reakciju un speciālus pasākumus, kas domāti to izskaušanai.
Mēs arī piedāvājam valdībai šos pasākumus izstrādāt un pirmām
kārtām atteikties no privātās sfēras darbinieku valsts valodas masveida atestācijas,
ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas aizvakar stājās spēkā.
Cits likumprojekta aspekts – tā ir krievu valodas ieviešana
bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesā. Tā pati statistika demonstrē, ka tikai 34
procentiem bezdarbnieku, kuriem būtu nepieciešams saņemt valsts valodas apliecības,
pārkvalificēšanās nodarbības ir kaut vai daļēji efektīvas, bet vēl 54 procentiem
krievu bezdarbnieku tās ir pilnībā neefektīvas. Tas attiecas uz visām izdalītajām
riska grupām. Tostarp attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem šie skaitļi sastāda
attiecīgi 15 un 83 procentus. Valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus
aplaupīt garāmgājējus, nevis dod viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt
sabiedrībai noderīgas nodarbes.
Oponentu pamatiebildums: „Bet kādēļ lietot tieši krievu valodu,
nevis, piemēram, suahili valodu?” Ja tiektos pēc abstrakta taisnīguma, tad tā
varētu būt arī suahili, bet, ja cenšamies efektīvi izmantot budžeta un Eiropas
Savienības fondu līdzekļus, tad derētu ņemt vērā, ka 99 procenti šo bezdarbnieku
ir spējīgi apgūt mācības tieši krievu valodā. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Laiks!”) Aicinu nobalsot…
Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
J.Pliners. … par likumprojekta nodošanu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Iesniegtais priekšlikums nav nekādas rūpes par
bezdarbniekiem. Tas izskatās pēc vēlmes kacināt cilvēkus, cenšoties izraisīt
etniska rakstura pretrunas. To ļoti labi raksturo šis dokuments, kas iesniegts it kā
mazākumtautību organizāciju vārdā. Es te jums nolasīšu dažas tās mazākumtautību
organizācijas: Latvijas Cilvēktiesību komiteja – līdzpriekšsēdētājs Kotovs,
Krievu sabiedrība Latvijā – Favorska, Blokādi pārcietušo Ļeņingradas
iedzīvotāju biedrība – kaut kāda Šnejevsone (nu, es atvainojos, nevaru lāgā
salasīt), Rīgas Reģionālā krievu kopiena – Baranovs, „Deti vojni” – Noginova,
Liepājas Krievu kopiena, Latvijas Krievu kopiena – prezidents Altuhovs. Kur te ir tās
mazākumtautības? Interesantākais ir viens, ko uzrakstījusi „Rezistans Frances”
(tikai ne sevišķi pareizā franču valodā), bet parakstījis Hmeļevskis, un pirmais
burts ir tāds ļoti skaists krievu „X”. Kas pēc tā „X” nāk, nav lāgā
saprotams. Lūk, otro burtu nevar kārtīgi salasīt.
Lūk, te ir tā lieta, ka kārtējo reizi izmanto cilvēku nelaimi,
cilvēku nepatikšanas, lai izvirzītu priekšplānā etniska rakstura nesaskaņas. Aiz
šīs mazākumtautību aizstāvju maskas slēpjas skaidri izteikts politikānisms. Tas
bija arī labi dzirdams, nākot šodien uz Saeimas sēdi, nedaudz ieklausoties šo
mītiņotāju runās. Tur skaidri tika pateikts – latviešu valoda neesot
konkurētspējīga, gandrīz vai vispār to nav ko te īpaši respektēt. Šāda satura
runas man ir jādzird tepat pie Saeimas! Neapšaubāmi, iesniedzēji, norūpējušies par
savu politisko lejupkrišanu, kas ir acīm redzama, norūpējušies par konkurenci, kas
valda attiecīgi šajā spārnā, mēģinās jebkuriem paņēmieniem izraisīt kaut kāda
veida nesaskaņas. Jo jaukt mazākumtautības ar vienu tautību ir diezgan amizanti.
Arī iesniegtajā likumprojektā vietumis parādās it kā
mazākumtautības, un vēl interesantāk, ka parādās it kā daži vārdi, kas runā par
dzimto valodu – nevis par latviešu, bet par kaut kādu citu dzimto valodu. Interesanti,
cik dzimtajās valodās tad būtu jātulko dokumenti un cik dzimtajās valodās būtu
jāsniedz kaut kāda veida informācija?
Tā ka, godātie kolēģi, šāda veida mēģinājumi radīt kaut
kādus nemierus, kaut kādas nesaskaņas ir katrā ziņā pilnībā jānoraida, un arī
jebkuri citi mēģinājumi „ieslidināt” nesaskaņas, kas skar dažādas etniskās
minoritātes, ir jānovērš, un aicinu šāda veida priekšlikumus neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi, pirms turpinām izskatīt apstiprināto darba
kārtību, mums jālemj vēl par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.
Ir saņemts piecu deputātu – Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata –
iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šo pašu piecu deputātu iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Saskaņā ar Kārtības rulli vienam deputātam ir tiesības runāt
„par”, vienam – „pret” grozījumiem darba kārtībā.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie deputāti! Es ļoti gribu, lai jūs sev pateiktu,
pirms cik minūtēm jūs saņēmāt šo likumprojektu. Es to saņēmu pirms divām
minūtēm. Un es gribu šodien aicināt jūs visupirms no juridiskās tehnikas viedokļa,
bet pēc tam arī pēc būtības neiekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā.
Kāpēc? Pirmkārt, ja jūs paskatīsieties darba kārtībā, tad
redzēsiet, ka, manuprāt, tas jau ir iekļauts 14.punktā …ka šis likumprojekts tiek
izskatīts pirmajā lasījumā.
Otrkārt, es nesaprotu, kāpēc ir tāda steiga, jo, nedaudz pārzinot
šo likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs varam redzēt, ka 2009.gada
16.jūnijā jūs paši jau esat pieņēmuši grozījumus šajā likumā.
Un, proti, kas tur ir paredzēts? Tur šajos grozījumos ir paredzēts,
ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības ir tiesīgas samazināt apliekamo
ienākumu par summu, kura ziedota budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā
reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām vai
iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar
Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst
pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma.
Līdz šim tas nedrīkstēja pārsniegt 20 procentus no nodokļu
kopējās summas. Kādu iemeslu dēļ likumprojekta iesniedzēji atkal atgriežas pie
iepriekšējās kārtības?
Nākamais jautājums: vai šis jautājums ir saskaņots ar finanšu
ministru, jo katrā ziņā tam ir būtiska ietekme uz valsts budžetu?
Kas šeit deg? Ja mēs paskatāmies tiesisko regulējumu šīm
sabiedriskā labuma organizācijām, es varu teikt, ka šeit vienā maisā ir samestas
kopā futbola bumbas ar ežiem. Ja mēs skatāmies, piemēram, tādas sabiedriskā labuma
organizācijas… ja mēs runājam par kādām bērnu tiesību aizsardzības
organizācijām, tad tās var salīdzināt ar mazu, mazu kaķīti, bet, piemēram,
Latvijas Olimpiskā komiteja būtu apmēram zilonis… Taču jūs pasakāt, ka tie abi ir
vienādi, jo abiem diviem ir četras kājas.
Es ļoti labi saprotu, kas jums šeit deg, bet tas ir jāizskata
normālā kārtībā, kādu paredz Kārtības rullis. Šeit nekur nav jāskrien, īpaši
ņemot vērā to, ka arī vakar, ja mēs katrā ziņā runājam par koalīcijas
sadarbību, arī Sadarbības padomes sēdē šis jautājums no visu frakciju puses netika
atbalstīts.
Paldies. Es ļoti lūdzu neatbalstīt šo nepārdomāto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms es dodu vārdu deputātam Ventam Armandam Krauklim, es gan gribu
aizrādīt Čepānes kundzei, ka Kārtības rullis netiek pārkāpts, ierosinot grozīt
darba kārtību.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijai.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Stipra personība spēj atzīt savas kļūdas, un
ir pilnīgi skaidrs, ka tā bija kļūda – pirmām kārtām tādā steigā mainīt šo
normu, bet otrām kārtām – tā rezultātā atstāt bez līdzekļiem labdarības
organizācijas, sporta organizācijas, kultūras organizācijas, turklāt ar katru šo
organizāciju ir saistīti daudzi cilvēki – gan veci cilvēki, gan bērni, gan sociāli
aktīvi cilvēki. Un tāpēc nav ko kavēties…
Protams, komisijai ir iespēja arī šo te priekšlikumu iekļaut tajā
likumprojektā, kas jau ir nodots pirmajam lasījumam. Tur nav nekādas pretrunas, tāpēc
es aicinu nestiept garumā un atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” darba
kārtības grozījumiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta šodienas sēdes
darba kārtība un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
tiktu iekļauts Saeimas Prezidija ziņojums par deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces,
Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu
ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – 6. Darba kārtība grozīta.
Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Saeimas Prezidijs
ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces,
Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu
ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Daudzes,
Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi, turpinām ar nākamo apakšsadaļu pie Saeimas
Prezidija ziņojumiem – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Deputāts Aigars Štokenbergs bija lūdzis Saeimas Prezidiju
piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.augustā. Šo
atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris. Šis jautājums nav balsojams, tam ir
informatīva nozīme.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Mārtiņa Rozes
iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1.septembra
līdz 7.septembrim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un arī
par šo jautājumu mums nav jābalso. Vienkārši Saeimas Prezidijs informē par savu
pieņemto lēmumu.
Pirms sākam izskatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu
un nākamo sadaļu, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas
sēdes darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo darba
kārtības grozījumu – iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 18. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam””, kuru ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, un to
izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē!”)
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību un
sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas
Muižnieces atsaukšanu no amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”! (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Lai strādā! Lai strādā!”) Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa vēlas runāt par
balsošanas motīviem.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Liels paldies, ka jūs esat atbalstījuši manu
vēlmi šobrīd pilnībā pildīt frakcijas vadītājas pienākumus. Tieši tāpēc es
arī aizeju no darba Saeimas Prezidijā.
Man jāsaka paldies arī saviem Prezidija locekļiem… jā, maniem
kolēģiem. Darbs šajā ziņā ir bijis ārkārtīgi konstruktīvs, un šis laiks,
strādājot Prezidijā, arī ir bijis ļoti interesants. Un jūs ļoti labi saprotat, ka
šobrīd es dodos pildīt frakcijas vadītāja pienākumus nevis tādēļ, ka tas būtu
vieglāk, jaukāk vai labāk apmaksāts, bet tieši tādēļ, ka tas ir jauns,
sarežģīts izaicinājums laikā, kādā mēs šobrīd dzīvojam, kad valstī situācija
nav vienkārša un politiķiem ir jāmeklē labi risinājumi.
Esmu pārliecināta, ka arī nākamais kolēģis no mūsu partijas
pienācīgi spēs pildīt Prezidija locekļa pienākumus un baudīs jūsu uzticību.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies. Un es vēlos gan savā, gan Saeimas
Prezidija, gan mūsu visu vārdā pateikt paldies Vinetai Muižniecei par darbu Saeimas
Prezidijā. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šajā pašā
sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu par
Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām. Un ir iesniegts lēmuma projekts „Par
Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta darba kārtība? (No zāles:
„Nav iebildumu! Nē!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Tas
nozīmē, ka mums ir jāizdara šobrīd Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas.
Citas kandidatūras nav iesniegtas, tātad ir viena kandidatūra – deputāte Anta
Rugāte.
Balsu skaitītāju vārdā deputāts Pēteris Tabūns, jo Saeimas
kārtības rullis nosaka, ka šī balsošana ir aizklāta un notiek ar vēlēšanu
zīmēm.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā kandidāts ir tikai viens, balsošana nav
sarežģīta. Jūs jau ļoti labi zināt šo kārtību, tāpēc sīkāk nestāstīšu.
Balsu skaitītājiem lūdzu ierasties Balsošanas zālē, kur ķersimies pie darba.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es deputātus aicinu ieklausīties zāles signālos, jo ar zvanu
deputāti tiks aicināti balsot.
Bet, pirms mēs ejam balsot… Godātie kolēģi! Šodien, tieši
šodien, dzimšanas diena ir mūsu kolēģei Dagnijai Staķei. Mēs sveicam Dagniju Staķi
mūsu visu vārdā! (Aplausi.)
(Pārtraukums.)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi, vai visi, kas vēlējušies, ir nobalsojuši, lūdzu?
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas.
Es vēlreiz aicinu visus ieņemt vietas. Turpināsim Saeimas sēdi.
Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes
protokolu Nr.26, par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas
priekšsēdētāja biedru 2009.gada 3.septembrī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme
Nr.23.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.
Sabojātas un nomainītas – nav.
Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes
izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgām atzītas 4 vēlēšanu zīmes.
Par kandidātu nodotās balsis.
Tātad par kandidāti Antu Rugāti
„par” nodotas 25 balsis, „pret” – 63 balsis.
Līdz ar to par to pašu kandidātu jābalso vēlreiz. Jāizgatavo
jaunas vēlēšanu zīmes. Balsosim vēlreiz.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paldies deputātam Tabūnam. Tiešām Saeimas kārtības rullis paredz
atkārtotu balsojumu par šo pašu kandidātu. Ja kandidāts netiek ievēlēts, tad tiek
izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Klausieties atkal signālu, kas vēstīs par balsošanas sākumu.
(Pārtraukums.)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi, vai visi, kas vēlējušies nobalsot, ir nobalsojuši,
lūdzu?
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes
protokolu Nr.27 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas
priekšsēdētāja biedru.
2009.gada 3.septembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.24.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes.
Sabojātas un nomainītas – nav.
Dzēstas atlikušās 32 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 88 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgām atzītas – nav.
Par kandidāti Antu Rugāti nodotās balsis:
par – 20, pret – 68.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Latvijas Republikas
9.Saeimas priekšsēdētāja biedrs nav ievēlēts.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Tabūnam.
Līdz ar to jautājums par Saeimas priekšsēdētāja biedra
vēlēšanām ir šajā reizē uzskatāms par izskatītu un saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli ir izvirzāmi jauni kandidāti; iespējams virzīt arī iepriekšējo
kandidātu. Jautājums tātad ir kā atsevišķs darba kārtības punkts acīmredzot
jāskata vai nu šajā, vai kādā no turpmākajām Saeimas sēdēm.
Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam bijuši faktiski pārtraukumā,
gaidot vēlēšanu rezultātus, desmit deputāti ir pauduši savu viedokli, ka varbūt ir
iespējams turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz mēs būsim
izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Pirms turpinām skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību,
mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija lūdz izslēgt no tās 23.punktu – lēmuma projektu „Par atbildīgās
komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu
izlīdzināšanu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”.
Likumprojekts atzīts par steidzamu. Likumprojektu skatām otrajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam
likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā”.
Esam saņēmuši septiņpadsmit priekšlikumus.
1.priekšlikums – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 10. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 11. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 13. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 14. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lasmanis. 17. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4699. Trešais
lasījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Ir saņemti septiņi
priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Mareks
Segliņš. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda
Mūrniece. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par šā
likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā
sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Trešajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi
nav iesniegti, tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tautas
skaitīšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4685. Komisija
izskatīja šos grozījumus likumā otrajā lasījumā un izveidoja trīs komisijas
priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 2. – šīs pašas komisijas priekšlikums –
guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam šā gada 10.septembri.
Sēdes vadītājs. 10.septembris. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un
konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
Lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Feldmane. 10.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1402/Lp9. Šis
likumprojekts skar divus jautājumus. Pirmkārt, lai izvairītos no Eiropas Komisijas
ierosinātas pārkāpumu procedūras, tas paredz vienādot nodokļu režīmu attiecībā
uz izmaksātajiem procentiem rezidentiem un nerezidentiem. Pašlaik apliekamo ienākumu
palielina par procenta apmēru, ja maksātājs ir nerezidents, bet nepalielina, ja
maksātājs ir rezidents. Likumprojekts paredz šo procedūru vienādot.
Otrs jautājums, kas tiek skarts. Esošā likumdošana neparedz
iespēju atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem tos ieguldījumus, kas veikti
publiskās partnerības pamatlīdzekļos, ja nav noslēgts attiecīgs līgums.
Likumprojekts labo šo situāciju.
Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi virzīšanai uz
Saeimu un izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Tev nav ko darīt? Ei, nu beidz, Buzajev!
Ej taču mājās!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Diemžēl ziņotājs nav
paskaidrojis, kādā veidā komisija gribētu izlīdzināt rezidentu un nerezidentu
tiesības. Šā likuma, vismaz tā pirmās daļas, būtība ir diskriminācijas
novēršana saskaņā ar kārtējo Eiropas Komisijas brīdinājumu. Diemžēl
diskriminācijas novēršana ir drusciņ savādākā veidā – atņemt mūsu vietējam
uzņēmējam tos atvieglojumus, kurus viņi šobrīd bauda. Diemžēl šī
diskriminācijas novēršanas iespēja nav pirmā. Tikai pirms nedēļas mēs skatījām
grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, un tur arī saskaņā ar Eiropas Komisijas
brīdinājumu paredzēts novērst diskrimināciju attiecībā pret pensijas piemaksām.
Ārvalstu… Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ārvalstīs, nesaņem piemaksas vispār,
un Ministru kabineta lēmums atcelt visas piemaksas no 2012.gada 1.janvāra šajā likumā
ir vēl viena diskriminācijas novēršana tādā pašā perversā veidā – atņemt arī
pilsoņiem tiesības uz darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas PSRS laikā.
PCTVL uzskata: jābeidz iesniegt tādus diskriminācijas novēršanas
priekšlikumus.
Mēs šo likumprojektu neatbalstīsim. Aicinām arī visus, kas
rūpējas par mūsu uzņēmējdarbības, par mūsu vietējās uzņēmējdarbības
attīstību, šo likumprojektu neatbalstīt. Un es gribu tikai piebilst: ja saglabā kāda
slāņa diskrimināciju, tad agrāk vai vēlāk tādas pašas tiesības tiks atņemtas
vairākumam, kas šobrīd šādu diskrimināciju atbalsta.
Paldies.
Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Bērziņam ir kas piebilstams? Nav
nekas piebilstams.
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 9.septembris.
Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1390. Likumprojekta
mērķis ir valsts pārvaldes iestādēs, šajā gadījumā Pārtikas un veterinārajā
dienestā, sniegto maksas pakalpojumu pārveidošana par valsts nodevām, ja šie maksas
pakalpojumi atbilst attiecīgajiem nodevu kritērijiem.
Likumprojekts arī paredz samazināt administratīvo slogu
uzņēmējiem attiecībā uz atļauju saņemšanu transportlīdzekļiem, ar kuriem
pārvadā pārtiku.
Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā virzīšanu
uz Saeimu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 15.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie deputāti! Runa ir par likumprojektu Nr.1387/Lp9. Šis ir
ļoti vienkāršs likumprojekts, kas paredz palielināt Latvijas Bankas maksājumus par
kapitāla izmantošanu no 15 procentiem uz 50 procentiem. Tādējādi Latvijas Banka
valsts pamatbudžetā ieskaitītu 65 procentus no gada peļņas – 15 procentu lielu
uzņēmuma ienākuma nodokli un 50 procentus – par kapitāla izmantošanu.
Tāpat kā iepriekšējos komisija arī šo likumprojektu ir
izskatījusi un atbalstījusi tā virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Latvijas Banku”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar reģistrācijas numuru 1190/Lp9,
otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4698. Juridiskajā
komisijā nav uz likumprojekta otro lasījumu saņemts neviens priekšlikums. Aicinām
pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada
8.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Dokuments Nr.4637. Komisija ierosina noteikt šim
likumprojektam steidzamību, lai tiktu novērsti Eiropas Komisijas 2009.gada 29.janvāra
vēstulē minētie direktīvu pārkāpumi. Lūdzu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Seile. Likumprojekts noteic, ka par atkritumu apsaimniekošanu
atbildīgas ir arī tās personas, kuras savas saimnieciskās darbības ietvaros ieved no
citām valstīm vai arī izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās
iekārtas, un viņām ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības. Komisija
atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
A.Seile. Komisija iesaka priekšlikumus iesniegt līdz 8.septembrim un
likumprojektu izskatīt 17.septembrī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 8.septembris. Izskatīšana galīgajā lasījumā –
17.septembrī.
Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4702. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 27.augustā savā sēdē
izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” un
atbalstīja to. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts
materiālo rezervju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
14.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Paldies.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko
dokumentu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4705
– „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Komisija uz otro lasījumu nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko
dokumentu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
8.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību
likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4706. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus
likumprojektam „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā”.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas
kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
10.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Latvijas valsts karoga likums” (Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada
1.oktobrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Latvijas valsts karoga likums”
(Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.oktobrim”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Radio un televīzijas likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pašreizējais Radio un televīzijas likums
nosaka, ka Nacionālā radio un televīzijas padome piešķir apraides tiesības un ka
tās nav nododamas citai personai. Sakarā ar to, ka ir samazināts finansējums, gan
Nacionālā radio un televīzijas padome, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija izskatīja iespēju par to, ka varētu nodot šīs apraides tiesības arī
trešajai personai, un tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus likumdošanā.
Saistībā ar Publiskās un privātās partnerības likumu šis
likumprojekts paredz uz laiku nodot koncesijā apraides tiesības trešajai personai, un
sakarā ar to, ka tas ir saistīts ar nākamā, 2010., gada budžetu, Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir
jābalso par steidzamību… Jautājums deputātam Oskaram Kastēnam: vai jūs vēlaties
runāt par steidzamību vai par likumprojektu pirmajā lasījumā? Par likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – 5. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
I.Circene. Paldies. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti un deputātes! Es gribu pateikt šodien dažas
tēzes par šo jauno likumprojektu – par grozījumiem Radio un televīzijas likumā.
Tātad faktiski likumprojekts paredz papildināt 15.panta piekto daļu
ar jaunu nosacījumu, ka apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai
personai, izņemot gadījumus, kuros Nacionālā radio un televīzijas padome nolemj nodot
sabiedriskajai raidorganizācijai piešķirto apraides atļauju citai personai saskaņā
ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
Likumprojekta anotācijā ir norādīta tā būtība –
auditorkompānijas „Ernst&Joung” izstrādātais priekšlikums Latvijas
Radio 2.programmu nodot koncesijā. Diemžēl piedāvātā likumprojekta tekstā mēs
nevaram atrast vārdu „koncesija”.
Turklāt gribu arī norādīt, ka Publiskās un privātās partnerības
likums tika pieņemts šā gada jūnijā un stāsies spēkā 1.oktobrī. Tātad tas vēl
nemaz īsti nav stājies spēkā.
Jaunais likums paredz vairākas tā dēvētās PPP sadarbības
formas. Tās ir līgumiskā, publiskā un privātā partnerība, kā arī
institucionālā, publiskā un privātā partnerība, izveidojot kopsabiedrību. Un
šobrīd var tikai minēt, kādā veidā izpaudīsies Latvijas Radio 2.programmas
nodošana citai personai.
Godīgi sakot, mani arī nepārliecināja tie argumenti, kas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskanēja par šo nodošanu koncesijā.
Man radās iespaids, ka Latvijas Radio vadība nav… viņiem pašiem nav skaidrs, kādā
veidā tiks šī koncesija īstenota. Man ļoti lielu izbrīnu raisīja arī Latvijas
Radio vadības apgalvojums, ka, tā kā Eiropā šāda koncesija nekad nav īstenota, tas
notiek pirmo reizi, ka sabiedrisks radio vai sabiedriskā televīzija nodod koncesijā
savu kanālu, kurš ir pats populārākais. Es gribu atgādināt: tā kā tas notiek pirmo
reizi, šim eksperimentam ir jābūt sekmīgam. Man gan liekas, ka, ja kaut ko dara pirmo
reizi, tad ir jāatceras tie vārdi, ka septiņas reizes ir jānomēra un tikai vienu
reizi nogriež. Šobrīd man liekas, ka mēs septiņas reizes griežam, pirms tam nevienu
reizi kārtīgi nenomērījuši. Turklāt, ja paskatāmies arī Publisko iepirkumu likuma
2.pielikuma 27.punktu, mēs redzam, ka šis likums regulē citus pakalpojumus, izņemot
līgumus par programmas materiāla veidošanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts
apraidei, ko veiks raidorganizācija. Respektīvi, ja mēs negrozīsim Publisko iepirkumu
likumu, 2.pielikumu, tad faktiski bez šā likuma grozījuma mēs nevaram nodot koncesijā
Latvijas Radio 2.programmu. Protams, mēs saprotam, ka Latvijas Radio situācija nav
labvēlīga. Un tiešām – ja līdz gada beigām netiks pieņemti nopietni mēri jeb
pasākumi, tad šī finansiālā situācija tiešām apdraud Latvijas Radio normālu
eksistenci.
Taču es gribu šajā gadījumā aicināt kārtīgi apsvērt
procedūru, lai mēs ar šo nepārdomāto koncesiju neizdarītu lielāku ļaunumu nekā
labumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godājamie deputāti un deputātes! Pamats diskusijām ir. Mēs visi
zinām, kādā finansiālā situācijā pašreiz atrodas sabiedriskās raidorganizācijas,
un mēs arī esam vienisprātis, ka mums ir jāmeklē jebkura iespēja nodrošināt šo
sabiedrisko apraidi.
Mūsu priekšā esošais likumprojekts, kā jūs zināt, iespējams,
bauda savas dzīves pēdējo gadu, un es ceru, ka pēc iespējas ātrāk jaunais
Elektronisko mediju likums, vispusīgi apspriests, nonāks mūsu priekšā balsošanai un
šīs lietas sakārtos, bet pašlaik tiek piedāvāti grozījumi jau esošajā likumā
vienas konkrētas raidorganizācijas, vienas konkrētas problēmas risināšanai.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē es izteicu savu
un mūsu frakcijas kolēģu pārliecību, ka, iespējams, likuma atvēršana nemaz nav
nepieciešama; ka šīs konkrētās raidorganizācijas, Latvijas Radio 2.programmas
problēmas mēs varētu risināt arī Ministru kabinetā. It kā tika pierādīts, ka tas
nav iespējams. Joprojām meklēsim pretargumentus, lai vērstos pret šā likuma
atvēršanu vispār.
Bet, ja nu reiz tā ir noticis, es tomēr diskusijai gribu piedāvāt
dažus punktus, par kuriem mums noteikti ir jādomā.
Piekrītu tam, ko teica Kastēna kungs, – nav septiņreiz nomērīts!
Turklāt nav meklētas visas iespējas, pirms mēs atraujam maisam galu vaļā.
Pievērsiet uzmanību arī tam, ka tomēr pastāv abstrakcijas līmeņa
nesakritība starp likumprojektu un tā anotāciju. Likumprojekts ir ļoti
vispārīgs – tajā runāts par sabiedrisko raidorganizāciju apraides atļauju
nodošanu citai personai vispār, bet anotācijā mēs ļoti skaidri redzam, ka runāts ir
tikai par Latvijas Radio 2. Un tik tiešām šis eksperiments, kura mērķis, protams, ir
cēls un visiem saprotams, tomēr nez vai ir pietiekami pārdomāts, tādēļ arī
steidzamība, kaut to, protams, balsta finansiālo līdzekļu piešķiršanas
nepieciešamība, ir apšaubāma.
Tātad, kaut arī ir šī nepieciešamība, kaut arī ir zināma
steiga, lūdzu tomēr apspriest arī alternatīvās iespējas un neatdot velnam mazo
pirkstiņu, jo mēs nezinām, kādas sekas tas atstās uz Latvijas sabiedriskajām
raidorganizācijām vispār.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Circene vēlas ko piebilst?
I.Circene. Jā. Es dažus vārdus vēlos piebilst komisijas vārdā, jo
tiešām šī diskusija notika un īstenībā diskusija notiek jau no 30.aprīļa par to,
kādā veidā sabalansēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas budžetus, jo tā
situācija, kāda ir pašreiz, protams, var radīt diskusiju, ka ir iespējams samazināt
administratīvos izdevumus, ir iespēja optimizēt algas vai štatus, bet, kopumā ņemot,
ir jāatzīst, ka kompānijas „Ernst&Joung” audita slēdziens ir līdzīgs
tam, ko saka arī Nacionālā radio un televīzijas padome, – to, ka, kopumā ņemot,
uzturēt četras programmas pašreizējā situācijā Latvijas Radio vienkārši nespēj.
Lai mēs varētu saglabāt šīs nacionālās programmas, kuras ir
latviešu valodā, ar attiecīgajām iestrādēm, mūzikas raidījumiem un visu pārējo,
ko tiešām ir iemīļojuši šie Latvijas Radio 2 klausītāji, pašreizējā situācijā
tiek piedāvāts tāds variants, ka, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības
likumu, viena no šīm programmām tiek atdota koncesijā.
Tiešām šī iespēja tāda ir pirmo reizi, un, iespējams, ir arī
problēmas, kuras mēs iepriekš nevaram paredzēt, bet šodien ir septembris,
3.septembris, un nākamā gada budžeta veidošana ir tieši šīsdienas aktualitāte.
Mēs negribam neko sasteigt, mēs gribam septiņreiz nomērīt. Bet, lai varētu šo
jautājumu aktualizēt un lemt, vai tā darīt vai tā nedarīt, tomēr ir jābūt
likumiskam pamatam. Un tas arī ir pamats tam, ka vēlamies saglabāt šo nacionālo
programmu un vēlamies atbalstīt šādu piedāvājumu.
Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un es lūdzu
arī kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā Saeimā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Radio un
televīzijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas
sēdē.
I.Circene. Jā, paldies.
Mēs vēlētos, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 11.septembrim
un izskatīšana Saeimā būtu 24.septembrī.
Sēdes vadītājs. 11.septembris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, 24.septembrī – otrais un galīgais lasījums.
I.Circene. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie
deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien aicinu jūs izskatīt
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika
periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””.
Es atgādinu, kolēģi, ka mēs jau esam balsojuši par šo
likumprojektu un ka likums savu darbību ir sācis Latvijā šā gada 1.jūlijā.
Diemžēl ir jāatzīst, ka, pieņemot šo likumu, mēs
kļūdījāmies. To mēs noskaidrojām arī Sociālo un darba lietu komisijā, kur
Labklājības ministrijas ierēdņi atzina, ka tik tiešām nebijām pilnībā
padomājuši par cilvēkiem ar invaliditāti. Šodien jums izskatīšanai nodotā
likumprojekta būtība ir tāda, ka, lai invalīdi Latvijā tiktu uzskatīti kā vienota
sociāla grupa, ir nepieciešams izdarīt grozījumus un noteikt, ka invalīdiem, kuri
sava vecuma dēļ, tas ir, iestājoties pilnajam pensijas vecumam… Gan vīriešiem, gan
sievietēm tas pašreiz ir 62 gadi. Ja viņi nezaudē savu invalīda statusu, viņi tik
tiešām ir līdzvērtīgi visiem pārējiem invalīdiem, kuriem ir noteikta
invaliditāte. Šajā gadījumā ir runa par personām, kurām invaliditāte ir noteikta
uz mūžu, tātad „bez atkārtotas invaliditātes ekspertīzes termiņa”.
Un tādēļ es aicinu, kolēģi, labot šo kļūdu. Sociālo un darba
lietu komisija jūs aicina balsot par šo likumprojektu, noteikt tam steidzamību, lai
mēs varētu kļūdu izlabotu Latvijā redzēt jau ar šā gada 1.oktobri. Trīs mēnešus
cilvēkiem ar invaliditāti bija jāsadzīvo tā, it kā viņi būtu iedalīti it kā
divās daļās.
Gatavojot likumprojektu, mēs sadarbojāmies ar Labklājības
ministriju, sadarbojāmies ar invalīdus pārstāvošajām organizācijām, ar Latvijas
Pensionāru federāciju, un visi kā viens atzina, ka tik tiešām tā ir kļūda, un
izteica aicinājumu Latvijas Republikas parlamentam šo kļūdu labot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
A.Seile. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu, kolēģi,
nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies Sociālo un darba lietu komisijai par to, ka tā glābj mūsu
godu un labo kļūdas. Es gribu jums pateikt, ka visiem deputātiem nevajag uzņemties
atbildību par šīm kļūdām. Galvenā kļūda bija tiem deputātiem, kuri atbalstīja
šo likumu.
Tas pirmkārt.
Otrkārt. Atbildīgā ir Labklājības ministrija… Ļoti žēl, ka
nav šodien zālē labklājības ministra, kurš varētu taisnoties, kāpēc trīs
mēnešus cilvēkiem ieturēja šo naudu. Un kurš viņiem atdos šo naudu? (No zāles:
„Tie, kas balsoja!”) Galvenais jautājums! Jā, skaidrs, ka ļoti labs
priekšlikums bija no LPP/LC frakcijas – atvilkt no algas visiem deputātiem, kuri
balsoja „par”, un šo naudu atdot invalīdiem, jo bija nelikumīgi ieturēti šie 10
procenti tiem, kuri nestrādā, un 70 procenti tiem, kuri strādā.
Bet mans priekšlikums ir cits – sakarā ar to, ka šī nauda ir
iekasēta un atrodas budžetā, naudu atdot atpakaļ un pārejas noteikumos iestrādāt
tādu normu, lai par trim mēnešiem ieturētā nauda tiktu atdota atkal atpakaļ
invalīdiem. Es gribu atgādināt to, ko pateica ļoti labi Aija Barča, – to, ka
cilvēkam tehniski iznāk maiņa 62 gados… Viņa personīgajā pensijas lietā, kad
viņš pāriet no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju, viņam nekas nemainās.
Viņš ir invalīds uz mūžu, viņš saņem visus atvieglojumus no valsts, kuri paliek
šodien, bet tehniski mainās tikai viņa personīgā lieta, un tajā momentā, kad notiek
šī tehniskā izmaiņa, viņam atvelk 10 procentus, bet, ja viņš strādā, atņem 70
procentus. Un trīs mēnešus mūsu invalīdiem, kuri mēģina strādāt (un tas ir
viņiem varoņa darbs – šajos grūtajos laikos vēl strādāt!), mēs atvelkam šo
naudu, un valsts iedzīvojas par šo naudu un negrib atdot to!
Tas ir pirmais.
Un otrs – šie 10 procenti. Mums iznāk tā, ka invalīds uz mūžu,
kas ir 61 gada vecumā, saņem pilnu pensiju, bet tam, kuram robeža ir 62 gadi un viens
mēnesis, mēs atņemam.
Sakarā ar to, augsti godātie deputāti, labosim kļūdu līdz galam
un iestrādāsim pārejas noteikumos normu, ka valsts invalīdiem atgriež atpakaļ visu
šo ieturēto naudu.
Paldies par uzmanību.
Bet vispār es teikšu, ka „Saskaņas Centrs” jau pašā sākumā
neatbalstīja šo krīzes likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Barča vēlas ko piebilst? Nevēlas
neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas
sēdē.
A.Barča. Paldies, kolēģi!
Priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt līdz
7.septembrim, pirmdienai.
Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums?
A.Barča. Un otrais lasījums 10.septembrī – nākamajā
ceturtdienā.
Sēdes vadītājs. Tātad – 7.septembris un 10.septembris. Deputāti
neiebilst. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi izskatīti.
Šodien bija paredzēta arī sēde, kurā tiktu sniegtas atbildes uz
deputātu jautājumiem. Bija paredzēts izskatīt divus jautājumus. Uz abiem jautājumiem
ir saņemtas rakstiskas atbildes. Ir saņemta arī informācija no jautājumu
iesniedzējiem, ka viņus apmierina saņemtās rakstiskās atbildes. Līdz ar to
jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Atgādinu, ka reģistrācija notiek ar
pogām, nevis ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās
pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 12.15.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Ārbergam.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēde pulksten 12.20 mūsu
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten
12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Baltijas Asamblejas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – LPP/LC.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde tūlīt – pulksten
11.50 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Karinai
Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Es vēlos pievērst Sieviešu deputāšu grupas uzmanību. Sakarā ar
to, ka šodien ir intensīvs komisiju darbs, mēs savas grupas sanāksmi sasauksim citā
laikā. Paldies. Šodien netiksimies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten 12.30. Pulksten 12.30 pulcējas
Budžeta komisija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds informācijai par reģistrācijas
rezultātiem Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Jaunā sistēma strādā arvien
labāk un kļūdās arvien mazāk un mazāk. Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis,
Visvaldis Lācis, Sergejs Mirskis, Mārtiņš Roze, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs
un Mihails Zemļinskis.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 3.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 2.sēde
2009.gada 3.septembrī
Datums: 03.09.2009 09:05:17 bal001
Par – 54, pret – 5, atturas – 17. (Reģistr. – 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1410/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 03.09.2009 09:16:56 bal002
Par – 21, pret – 55, atturas – 12. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1413/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 03.09.2009 09:22:35 bal003
Par – 75, pret – 8, atturas – 6. (Reģistr. – 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1423/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.09.2009 09:23:57 bal004
Par – 77, pret – 6, atturas – 7. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1423/Lp9), nodošana komisijām
Datums: 03.09.2009 09:25:59 bal005
Par – 54, pret – 14, atturas – 18. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1412/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.09.2009 09:27:28 bal006
Slēgtais balsojums
Par – 67, pret – 17, atturas – 5. (Reģistr. – 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata (778/Lm9)
Datums: 03.09.2009 10:15:31 bal007
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkartots balsojums).
Par – 25, pret – 63.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri (779/Lm9)
Datums: 03.09.2009 10:57:43 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par – 20, pret – 68.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri (779/Lm9)
Datums: 03.09.2009 11:02:35 bal009
Par – 87, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu aprites likumā (1376/Lp9), 2. lasījums, steidzams
Datums: 03.09.2009 11:04:15 bal010
Par – 85, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1206/Lp9), 3. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:05:08 bal011
Par – 84, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā (1136/Lp9), 3. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:06:22 bal012
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (1208/Lp9), 2. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:07:29 bal013
Par – 82, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1373/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:12:33 bal014
Par – 77, pret – 5, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1402/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:14:02 bal015
Par – 78, pret – 0, atturas – 1. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1390/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:15:25 bal016
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:16:30 bal017
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1190/Lp9), 2. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:17:47 bal018
Par – 81, pret – 0, atturas – 3. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:18:35 bal019
Par – 84, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:19:53 bal020
Par – 77, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā (1398/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:20:50 bal021
Par – 81, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (1199/Lp9), 2. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:22:09 bal022
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā (1191/Lp9), 2. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:22:56 bal023
Par – 83, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Latvijas valsts karoga likums” (Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.oktobrim (777/Lm9)
Datums: 03.09.2009 11:24:31 bal024
Par – 59, pret – 22, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:34:00 bal025
Par – 67, pret – 1, atturas – 18. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:38:04 bal026
Par – 87, pret – 0, atturas – 5. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1414/Lp9), 1. lasījums
Datums: 03.09.2009 11:41:15 bal027
Par – 87, pret – 0, atturas – 0. (Reģistr. – 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1414/Lp9), 1. lasījums
Frakciju viedokļi
2009.gada 3.septembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 3.septembra sēde, un „Frakciju viedokļu” tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds šodien – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji!
Diemžēl šajā ne sevišķi vieglajā laika posmā atrodas politikāņi, kas grib to izmantot savā labā, iesniedzot īpašus priekšlikumus it kā par bezdarbniekiem, it kā rūpējoties par cilvēkiem, bet faktiski tas izskatās pēc vēlmes kacināt cilvēkus, nostādot vienu tautību pret otru, izskatās pēc cenšanās izraisīt etniska rakstura pretrunas. Runā it kā par mazākumtautību problēmām, bet, ja ieskatās pašā dokumentā, tad skaidri redzams, ka runa ir tikai par krieviem un par krievu valodu. Un ļoti smieklīgs izskatās priekšlikums par bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā. Interesanti gan, cik tad tās dzimtās valodas varētu saskaitīt Latvijā? Nu, liekas, kādas 80 vai 90. Tas, protams, ir tikai lieks pierādījums tam, kāda liekulība tur valda.
Vēl liekulīgāks ir kaut kāds īpaši izplatīts dokuments Saeimā, kurš it kā atbalsta šo iesniegto likumprojektu. Un tie paraksti paši par sevi kaut ko nozīmē. Un, ja apskatās, kādas organizācijas šo dokumentu ir iesniegušas, tad tur bez krieviem grūti kādu citu ir ieraudzīt. Vissmieklīgākais ir viens tāds Hmeļevskis, kas it kā ir centies pārstāvēt Francijas pretestības kustību, bet nav pratis uzrakstīt pat salasāmi un pareizi šīs kustības nosaukumu, parakstoties, protams, savā dzimtajā valodā.
Līdz ar to jāsaka tā: acīmredzot ir jābūt gataviem līdzīga rakstura rīcībām, kuras īpaši izmantos šos apstākļus, kādi ir Latvijā, un mēģinās tos izmantot savā labā, tracinot un kaitinot cilvēkus, rīdot vienu tautību pret otru.
Līdz ar to jāsaka skaidri un gaiši: laikam jau līdz nākamās Saeimas vēlēšanām aiz jebkurām mazākumtautību aizstāvju maskām slēpsies skaidri izteikts politikānisms, kas reizēm varētu robežoties arī ar ultrašovinismu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu.
„Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus, un neatbalstīs nevienu no šobrīd apspriestajiem nekustamā īpašuma nodokļa apliecināšanas variantiem. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Un nodoklis nav nodokļu maksātāju labdarība. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts atgriezīs viņam naudu, kas samaksāta nodokļos, sniedzot konkrētus pakalpojumus. Piemēram, ja autovadītājs maksā ceļa nodokli, viņš ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts iztērēs viņa līdzekļus ceļu remontam.
Bet kādus ieguvumus no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa saņems nodokļu maksātāji – tipveida dzīvokļa īpašnieki visā valstī? Ir taču skaidri saprotams, ka nauda tiks iztērēta budžeta caurumu lāpīšanai, nevis tiks investēta, piemēram, tā paša dzīvokļu fonda uzturēšanai normālā stāvoklī.
Atzīmēšu, ka jau 90.gados vairāki valsts iedzīvotāji privatizēja dzīvokļus tipveida mājās, kuru tehniskais stāvoklis jau tad nebija ideāls. Pēc privatizācijas finansiālie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās daudzstāvu mājas uzturēšanu kārtībā, pilnībā gūlās uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un tagad šie cilvēki būs spiesti maksāt vēl papildus arī nekustamā īpašuma nodokli.
Mēs uzskatām, ka tas ir īsts rekets no valsts puses, turklāt apzināts rekets, jo bez mājokļa nevar iztikt neviens cilvēks, un tāpēc ienākumi valsts budžetā būs garantēti. Varas partijas jau tāpat nedod Latvijas iedzīvotājiem nekādas pozitīvas cerības, atņem cilvēkiem darbu un ienākumus, bet tagad vēl arī taisās izdzīt viņus uz ielas.
Politiskā apvienība „Saskaņas Centrs” iestājas pret šo cinismu un pieliks visus spēkus, lai šāds likums Saeimā netiktu pieņemts.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Tautas partijas frakcijas vārdā šodien runās frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien apspriežamie likumprojekti, kas bija Saeimas darba kārtībā, neradīja īpašas problēmas, taču izveidojās pilnīgi negaidīta situācija balsojumā par ļoti vienkāršu lietu – par Tautas partijas frakcijas pārstāvja maiņu Saeimas Prezidijā. Šis jautājums, kā arī jums ir labi zināms, tika pieteikts jau 10.augustā, kad Tautas partija ievēlēja Vinetu Muižnieci par frakcijas vadītāju, un neradās problēma ar to, ka šī vieta patiešām, kā koalīcija to lēmusi, ir paredzēta Tautas partijas frakcijas pārstāvim.
Pašreizējā situācija parāda, ka acīmredzot šis vienkāršais jautājums ir pārvērties par politiskām cīņām pašā koalīcijā, un tas, manuprāt, liecina par ārkārtīgu vājumu. Un man ir lielas bažas, ļoti lielas bažas, par to, vai koalīcija spēj pieņemt smagus lēmumus – tādus lēmumus, kādi mums būs nepieciešami saistībā ar budžeta veidošanu, tādus lēmumus, kādi mums būs jāpieņem jau pavisam drīz, šajā rudenī. Es ceru, ka Ministru prezidents šim jautājumam pievērsīs īpašu izmanību.
Vēlos arī teikt, ka Tautas partija jau vakar informēja par savu pozīciju nodokļu sloga jautājumā un ka Tautas partija neatbalstīs nodokļu sloga palielināšanu iedzīvotājiem.
Valdes un frakcijas kopsēdē mēs pieņēmām mūsu pamatnostādni, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā nepārdomāta nodokļu palielināšana turpmāk nav pieļaujama. Mūsu līdzšinējā pieredze skaidri apliecina, ka nodokļu palielināšana nedod gaidītos fiskālos rezultātus, bet atstāj negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību. Spilgts piemērs tam ir pievienotās vērtības nodokļa palielināšana.
Mēģinājumi uz tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības rēķina lāpīt šodienas budžeta problēmas diemžēl dod uzņēmējiem un sabiedrībai nomācošus signālus un liecina par to, ka vēl nav meklēti visi ceļi, kā jautājumus risināt.
Mūsuprāt, galvenā iespēja budžeta stabilizācijai ir atrodama būtiskos valsts pārvaldes sistēmas pārkārtojumos, kas balstītos uz decentralizāciju, kompaktu pārvaldes modeli un pakalpojumu tuvināšanu katram Latvijas iedzīvotājam.
Šie principi ir atspoguļoti arī mūsu ministra Edgara Zalāna priekšlikumos, kas iesniegti gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam, gan sociālajiem partneriem, un par šiem jautājumiem vakar Zalāna kungam bija saruna ar Valsts prezidentu. Pēc šīs sarunas Valsts prezidents arī ir sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi.
Pašreizējie notikumi saistībā ar budžeta veidošanu liecina, ka procesi notiek vai nu pašplūsmā, vai arī notiek tāda nepieņemama atgriešanās pie jūnijā piedzīvotā scenārija, kad notiek tikai lineāri samazinājumi, un tad ir atsauce uz pēdējo brīdi. Varu apgalvot, ka Tautas partija nepiekritīs nekādiem tālākiem vienas nakts balsojumiem.
Paldies par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.
Frakciju viedokļus turpinās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es tomēr neuzskatu, ka skats uz dzīvi ir tik ļoti tumšs, un tāpēc es jums gribu pastāstīt to, kas, manuprāt, mūsu šīsdienas sēdē bija tas pozitīvais.
Vispirms es gribu pieminēt grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tātad mēs atkal šajā likumā paredzam nodokļa atlaides ziedotājiem, jo mums šķiet, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskās organizācijas spētu pastāvēt arī šajā finansiāli grūtajā laikā. Un mēs uzskatām, ka tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras jāstiprina, jo tās nodrošina visciešāko saikni ar sabiedrību.
Tāpat es vēlos jums uzsvērt, ka tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šim mūsu, Sociālo un darba lietu komisijas, sagatavotajam likumprojektam tika piešķirta steidzamība, un tātad galīgo lasījumu mēs skatīsim 10.septembrī, lai šie likuma grozījumi spēkā stātos jau 1.oktobrī. Un tas paredz labot šo kļūdu, kas, steidzami pieņemot un parakstot dokumentus, ir radusies.
Tātad šis likumprojekts paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras ir invalīdi uz mūžu un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju, nosakot, ka no 2009.gada 1.oktobra likumā noteiktais pensijas apmēra samazinājums par 10 procentiem, bet strādājošajiem – par 70 procentiem netiek attiecināts uz personām, kuras saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu. Es domāju, ka tas daudzus no jums iepriecinās, un tas ir tikai taisnīgi. Ir jāmāk atzīt kļūdas, un ir jāmāk tās arī labot.
Un vēl otrs šajā sakarā. Es gribu pateikt, ka šobrīd mēs esam… ka vakardien Sociālo un darba lietu komisijā mēs debatējām par vēl vienu citu ļoti jutīgu jautājumu, tas ir, par atlaidēm invalīdiem braukšanai sabiedriskajā transportā, jo notiek spekulācijas ar atlaižu atņemšanu invalīdiem braukšanai sabiedriskajā transportā. Un tātad mēs zinām un arī jūs zināt, ka ir Satiksmes ministrijas sagatavoti noteikumi, kas ir akceptēti, bet tie nav spēkā un droši vien arī nestāsies spēkā, jo šo iespēju – šo brīvo braukšanu invalīdiem sabiedriskajā transportā – paredz likums. Mēs esam to rūpīgi analizējuši, skatījuši un sekosim tam arī līdzi. Un tāpēc, ja jums tiešām šoferi prasa
naudu, – un daži ir iemanījušies to darīt jau pirms 1.septembra -, tad par to ziņojiet gan Satiksmes ministrijas dienestiem, gan policijai un varat dot šo informāciju, lai jums būtu mierīgāka sirds, arī mums, Saeimai.
Un es vēlos vēl piebilst, ka šis, protams, ir grūts laiks, bet šis ir īstais laiks, kad var mainīt nodokļu sistēmu, un mēs jau dzirdam šīs diskusijas par nekustamā īpašuma nodokli, tomēr mēs šajā laikā meklējam tieši šos sociāli vistaisnīgākos variantus, jo treknajos gados mēs nevarējām panākt itin neko sociālā taisnīguma ziņā. Mēs uzskatām, ka par to ir jādebatē un jāmeklē šie risinājumi, un mēs tos noteikti atradīsim.
Taču ļoti svarīga un liela nozīme ir arī tā sauktajiem spekulatīvās darbības nodokļiem, kurus mēs tagad īpaši akcentējam un kurus nu nekādā veidā nevarēja iepriekšējos gados aktivizēt un vispār ieviest. Tātad tas ir kapitāla pieauguma nodoklis, un tas ir nodoklis dividendēm, kas gūtas no lielajiem depozītiem, es uzsveru – no lielajiem depozītiem! Protams, ir arī skaidrs, ka mums ar laiku nāksies atgriezties atkal pie diskusijas par īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu.
Un tad es visbeidzot vēlos pateikt savas frakcijas „Jaunais laiks” vārdā un savu kolēģu vārdā tiešām paldies tiem, kas paļaujas uz mums un tic mums. Nav viegli nest šālaika smagumu, kas spiež mums kā premjera partijai pieņemt tiešām ļoti nepopulārus lēmumus. Ir būtiski brīži, kad patiesi jārīkojas ātri, kad jāpārvar ierēdņu mazspēja un koalīcijas domstarpības, un tad lēmumu pieņemšana un pats rezultāts varbūt arī neizvēršas izcili precīzs un no visām pusēm un niansēm izsvērts. Turklāt strādāt šādos ekonomiskās krīzes apstākļos mums nevienam nav pieredzes. Mēs tiešām darām, cik spējam un protam ar tiem spēkiem, kas ir mūsu rīcībā, un savas kļūdas mēs cenšamies labot.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.
Tagad runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Rudens ir ražas laiks. Daba Latvijā nav skopa, un zemnieki novāc labību, dārzos ienākas augļi, gājputni gatavojas aizceļošanai. Un arī Latvijas politikā klāt ir ražas laiks. Ko esam sējuši, to pļausim, un, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu veidojot, mēs to redzēsim. Taču visiem gribētos, lai Latvijā darba devēji un darba ņēmēji nepulcētos aizlidošanai uz ekonomiski siltākajām zemēm, kurās lielākas ir arī sociālās garantijas.
Bet politiķu galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus apstākļus mūsu valsts iedzīvotājiem pat šajā situācijā, kad nodokļu prognozes nepiepildās, bet nauda ir jāatrod gan izglītībai, gan veselības aizsardzībai, gan valsts aizsardzībai, gan sociālajam nodrošinājumam un citām neatliekamām vajadzībām. Un tas nav nekāds vieglais uzdevums.
Šodien, Saeimas 3.septembra sēdē, izskatāmie jautājumi it kā ļoti kardinālas izmaiņas valsts dzīvē nerisina, bet galvenais uzdevums ir to likumu gatavošana, kas ir saistīti ar valsts budžeta paketi, kura drīz tiks skatīta Saeimā. Tāpēc gribu runāt par dažiem no tiem.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi ministriju funkciju analīzi, ar kuru šodien tiks iepazīstināti koalīcijas partiju ministri, deputāti, partiju vadītāji, lai atrastu iespējas samazināt izdevumus valsts pārvaldē. Partija „Pilsoniskā Savienība” atbalsta administratīvo izdevumu samazināšanu, un ir jāatzīst, ka līdz šim šī iespēja pilnībā vēl nav tikusi izmantota. Tomēr jebkurš darbinieku samazinājums valsts un pašvaldību struktūrās var palielināt bezdarbnieku skaitu un valsts sociālajā budžetā var radīt paprāvu izdevumu daļu, ja ātri netiks rasti konkrēti risinājumi mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstam.
Un tāpēc „Pilsoniskā Savienība” neatbalsta to nodokļu palielināšanu, kas uzliek papildu slogu vēl strādājošiem uzņēmumiem, kā, piemēram, PVN likmes palielināšanu, un joprojām stingri pastāv uz šīs likmes samazināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs.
„Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi virkni priekšlikumu valdības gatavotajiem likuma grozījumiem par mājokļa aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, lai nepieļautu nodokļu sloga palielināšanu īpašnieku pašu apdzīvotajiem dzīvokļiem un ēkām ar zemu kadastrālo vērtību. Tā, piemēram, mūsu ierosinājumā pašu īpašnieku apdzīvotie dzīvokļi, divistabu dzīvokļi, kas ir blokmājās ar zemu kadastrālo vērtību, varētu maksāt tikai 10 latus gadā. Vienu latu mēnesī, es domāju, jebkurš dzīvokļa īpašnieks var nomaksāt, lai atbalstītu valsts budžetu.
Šodien Saeimā tika ierosināti grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredzēja palielināt nodokļa atlaides par sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto naudu. „Pilsoniskās Savienības” deputāti balsoja pret šo ierosinājumu, jo uzskata, ka rūpīgāk ir jāizvērtē šo sabiedrisko organizāciju līdzšinējā darbība un līdzekļu izlietošana, lai tiesības saņemt nodokļa atlaides tik tiešām būtu tām sabiedrībām, kas nes sabiedrībai patiešām īstu labumu. Bet šajā sarakstā, kurš ir apmēram 1500 vienību liels, ir arī tādas biedrības kā, piemēram, Laulāto tikšanās biedrība, Latvijas Parlamentāro debašu biedrība, un par to, vai tām visām šajā krīzes laikā ir vajadzīgas papildu nodokļa atlaides, mēs varam tikai domāt.
Sabiedrībā ir bažas, ka te varētu tikt iestrādāta arī partiju kases papildināšanas jauna sistēma. „Pilsoniskā Savienība” aicina valdību veidojošās koalīcijas partijas un frakcijas uz patiesu sadarbību budžeta veidošanas procesā, aicina vairāk domāt par ekonomiskās un sociālās vides uzlabošanu, nevis tikai un vienīgi par savas partijas tēla veidošanu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Seiles kundzei.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ir skatījusi trīs likumprojektus, kas skar diskriminācijas novēršanu. Pirmo es minēšu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Bēdīgi slavens likumprojekts, kurš paredz atņemt 10 procentus no pensijas nestrādājošiem un 70 procentus strādājošiem pensionāriem un kuru valdība apstiprināja svētdien vakarā. Un valdošā koalīcija nākamajā dienā ir to pieņēmusi, turklāt ar lielām kļūdām! Mēs kategoriski iebilstam pret šo likumprojektu, un ir 9000 pieteikumu Satversmes tiesai.
Sakarā ar to valdošā koalīcija, saprotot, ka nevar uzvarēt Satversmes tiesā, pieņēma lēmumu atvieglot dzīvi invalīdiem, kas saņem vecuma pensiju uz mūžu, un atcelt visus šos ieturējumus – 10 un 70 procentus. Protams, mēs to atbalstām, bet uzskatām, ka jāatdod visas naudas, kas bija saņemtas no jums, cienījamie invalīdi, agrāk, un iesniegsim attiecīgus priekšlikumus.
Otrais likumprojekts par diskrimināciju bija „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Iznāk tā, ka vietējam uzņēmējam bija daži atvieglojumi, bet ārzemniekam nebija. Protams, mūsu „saimnieki” no Eiropas Komisijas asi iebilst, un Saeimas vairākuma lēmums – atņemt atvieglojumus arī mūsu uzņēmējiem tādā situācijā, kad visa mūsu uzņēmējdarbība ir apdraudētā stāvoklī!
Diemžēl tā nav pirmā reize, kad tieši tādā perversā veidā novērš diskrimināciju. Teiksim, pirms nedēļas Pensiju likumā: valdība aicināja Saeimu atņemt arī pilsoņiem pensijas par to darba stāžu, kas padomju laikos ir uzkrāts ārpus Latvijas.
Un trešais mūsu priekšlikums bija grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un diemžēl arī šajā jomā ir novērojama diskriminācija. Sanāk, ka nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū ir daudz lielāka, konkrēti, par 30 procentiem lielāka, nekā latviešu. Šie pārkāpumi ir novērojami arī visās riska grupās, tātad arī starp pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem: starp krieviem – par 95 procentiem vairāk, starp bijušajiem ieslodzītajiem – trīs reizes vairāk.
Valsts diemžēl atsakās izmantot krievvalodīgo bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesu. Teiksim, starp bijušajiem ieslodzītajiem tikai 15 procenti ir tādu, kas latviešu valodu varētu iemācīties daļēji, bet 83 procenti vispār nevar. Taču valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus aplaupīt garāmgājējus, nevis dod viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt sabiedrībai noderīgas nodarbes.
Tātad, it kā atbalstot latviešu vairākumu, Saeima praktiski kaitē valstij, jo mūsu priekšlikums tika noraidīts pat bez izskatīšanas komisijās.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.
„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien! Vispirms es gribu sirsnīgi sveikt skolēnus, it īpaši 1.klases skolēnus un 12.klases skolēnus, tāpat arī studentus, māmiņas, tētus, vecmāmiņas, vectētiņus, skolotājus un akadēmiskos mācībspēkus ar jauna mācību gada uzsākšanu. Un šī ir pirmā nedēļa, kad atkal strādā skolas un augstskolas un mēs esam iegājuši jaunā ritmā – mācību gada ritmā. Lai sekmīgs ir šis gads! Lai daudz jaunu zināšanu tiktu iegūts! Lai studenti gatavo savus bakalaura un maģistra darbus, tie, kas jau ir pēdējā kursā! Un tie, kas studijas sāk, lai pilnībā bauda studentu dzīvi un arī maksimāli iegūst zināšanas no tā, ko augstskolas var šodien dot studentiem!
Runājot par šodienu, jāteic, ka no tiem likumprojektiem, kas tika rosināti, es gribu īpaši atzīmēt šeit trīs.
Pirmais ir „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, ko mēs pilnībā atbalstījām attiecībā tieši uz reklāmas un lietošanas ierobežošanu.
Otrs, ko Zemnieku savienība atbalsta (un mēs to darīsim visos balsojumos), ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kas paredz, ka pensionāri, kas ir invalīdi, nedrīkst būt diskriminēti atkarībā no tā, vai pensija ir invaliditātes pensija vai vecuma pensija. Tiem invalīdiem pensionāriem, kas ir sasnieguši 62 gadu vecumu un saņem vecuma pensiju, no 1.oktobra šā 10 procentu samazinājuma nebūs. Un tas ir arī taisnīgi. Un jāatzīst, ka tur ir valdības kļūda un ka arī mēs esam steigā tā nobalsojuši.
Trešais, ko es gribu šeit uzsvērt un par ko arī Zemnieku savienība iestājas stingri, ir diskutējamais jautājums par sabiedriskā labuma organizācijām – tām organizācijām, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Dažas partijas, piemēram, „Pilsoniskā Savienība”, iebilst pret to, bet es domāju, ka tas risinājums ir jāatbalsta.
Sabiedriskā labuma organizācijas statusu nav viegli saņemt. Un, ja ir kādas šaubas, ka kādai organizācijai – nodibinājumam vai biedrībai, vai reliģiskai organizācijai – tas sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts nepatiesi un tā nav pilnībā sabiedriskā labuma organizācija, tad mēs šo statusu varam taču noņemt, pārskatīt.
Šo 1500 organizāciju vidū ir tādas organizācijas kā Latvijas Bērnu fonds, invalīdu organizācijas, reliģiskās organizācijas. Ir ļoti svarīgi, lai tās varētu šajos grūtajos laikos saņemt ziedojumus, saņemt palīdzību. Un, lai to varētu izdarīt, ir jādod šī iespēja, ka rezidentiem, pastāvīgajām pārstāvniecībām, nodokļus samazina par 85 procentiem no summām, kas ir ziedotas tieši sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs par šo grozījumu iestāsimies. Es domāju, ka tas būtu taisnīgi no visiem aspektiem. Arī tā ir kļūda, kas ir jālabo. Un it īpaši šodien, šajos grūtajos apstākļos.
Nu, un ir vēl viens jautājums, kas ir visu laiku degpunktā visām partijām, un šeit mēs redzam – mēs arī šodien dzirdējām -, ka viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Tas ir valdības virzītais nekustamā īpašuma nodoklis. Jāteic, ka Zemnieku savienība ļoti strādā pie šā likuma izvērtēšanas un mūsu viedoklis ir, ka likums var attiekties tikai uz turīgo slāni. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka cieš daudzbērnu ģimenes, maznodrošināti cilvēki, lauku pensionāri, kas kādreiz ir atguvuši savas dzimtas mājas, kas ir tur dzīvojuši, kas tur ir ieguldījuši līdzekļus un tagad palikuši vieni, jo viņu bērni aizbraukuši dzīvot un strādāt citās Latvijas vietās. Un viņiem tagad būs jāmaksā summas, ko viņi nevar samaksāt! Un tāpēc mums šobrīd ir viens viedoklis: tas nodoklis var attiekties tikai uz turīgiem cilvēkiem, ja tas ir īpašums, kas ir peļņas nolūkos iegūts, kas ir tiešām liels īpašums, bet ne uz to sabiedrības daļu, kurai jau šobrīd ir grūti. Un tātad mēs ļoti rūpīgi sekosim līdzi šā likuma tālākai virzībai.
Noslēgumā gribu vēlēt jaukas brīvdienas un ģimenēs dalīties iespaidos, kā tad skolās un augstskolās ir gājis.
Un tātad atkal – uz tikšanos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un šodienas „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns.
Lūdzu.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem no šodien izskatītajiem likumprojektiem.
Sociālo un darba lietu komisija iesniedza likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Mūsu frakcija, LPP/LC, pilnībā atbalstīja šo likumprojektu. Mēs atbalstījām tāpēc, ka līdz šim likums paredzēja atšķirīgu attieksmi attiecībā uz invalīdiem, kuri ir invaliditātes pensijas saņēmēji un kuriem pensijas samazinājums netiek piemērots, un attiecībā uz tiem invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju un kuriem pensija tiek samazināta.
Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras ir invalīdi uz mūžu un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju.
Jaunie grozījumi paredz, ka no šā gada 1.oktobra likumā noteiktie pensiju samazinājumi par 10 procentiem un pensiju samazinājums strādājošajiem par 70 procentiem netiek attiecināts uz personām, kuras saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu. Mēs uzskatām, ka grozījumi šajā likumā ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Šodien diskusijas izvērtās arī par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas steidzamības kārtā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šobrīd saskaņā ar Radio un televīzijas likumu jebkurai raidorganizācijai piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai. Un saskaņā ar šo tiesību normu raidorganizācijai, kura ir ieguvusi apraides atļauju, pašai ir pienākums nodrošināt apraides tiesības. Pretējā gadījumā raidorganizācijai ir jānodod NRTP apraides atļauja un jāizbeidz sava darbība.
Tomēr saskaņā ar jaunajiem grozījumiem šajā likumā tiks veikts izņēmums attiecībā uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Proti, Latvijas Radio šobrīd apsver iespēju nodot Latvijas Radio 2.programmu privātam partnerim.
Mums joprojām nav skaidrs, kā tas notiks, kāda būs procedūra, kādi būs kritēriji. Turklāt likumprojekta autori varbūt apzināti noklusē, ka saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 13.panta otro daļu šīs atļaujas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Arī pašreizējā tekstā mēs neatrodam vārdu „koncesija” un šobrīd varam tikai minēt, kādā veidā izpaudīsies Latvijas Radio 2.programmas nodošana citai personai.
Mēs neesam pret koncesiju kā tādu, taču esam pret to, ka šī Latvijas Radio 2 nodošana kādai citai raidorganizācijai (visticamāk privātai) notiktu sasteigti. Tātad neatbalstām šeit steigu.
Šodien Saeimā ievērības cienīgs notikums arī bija Prezidija noplicināšana. Prezidijā šobrīd ir pieci pārstāvji. Bet pēc tam, kad šo kvintetu pameta Vineta Muižniece, valdošajai koalīcijai tā arī neizdevās vicespīkera krēslā iesēdināt Antu Rugāti. Tātad aizklātais balsojums parādīja, ka par kandidāti balsoja tikai viņas partijas biedri. Godīgi sakot, man cilvēcīgi Rugātes kundzes ir žēl, jo mēs kopīgi ar viņu arī strādājam Latvijas delegācijā Eiropas Padomē. Es domāju, ka stīvēšanās ap vicespīkera krēslu turpināsies arī nākamajā Saeimas sēdē. Šodienas notikumi liecina par milzīgo neuzticēšanos valdošo partiju starpā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam.
Līdz ar to šīsdienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!