Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Es gribu palūgt vēlreiz zvanu, lai tie kolēģi, kas vēl nav
atnākuši, dzird, ka mēs sākam darbu.
Jebkurā gadījumā kvorums mums ir.
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada vasaras ārkārtas sesijas
pirmo sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par
iespējamām izmaiņām tajā.
Ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt
izmaiņas sēdes darba kārtībā – mainīt jautājumu izskatīšanas secību – un
pirmo izskatīt likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.
Tas ir Prezidija ziņojums par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu iesniegumu
ar lūgumu šodienas sēdē izsludināt pārtraukumu no šā brīža uz 30
minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Kāpēc?”) Ja deputātiem
ir iebildumi… Vai jūs uzstājat uz balsojumu? (No zāles: „Jā! Nē!”) Viens
– „par”, viens – „pret”…
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viens – „par”, viens –
„pret” var runāt. Ā, par procedūru? Jūs gribat runāt par procedūru? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Dobelim!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kas tās par teātra izrādēm vasaras plaukumā?
Uz kāda pamata mēs, tikko atnākuši šeit, uzreiz atkal gribam pārtraukumu? Es teikšu
tā: acīmredzot daži grib būt „labāki” par citiem un „godīgāki” par citiem
(pēdiņās). Un es vienkārši nosodu tādu rīcību.
Sēdes vadītājs. Jā, tas gan nebija gluži par procedūru… Vai
kāds uzstāj uz balsojumu saistībā ar pārtraukumu? Deputāti neuzstāj uz balsojumu.
Tātad būs pārtraukums 30 minūtes.
Savukārt tieši šodien ir dzimšanas diena mūsu kolēģim Ivanam
Ribakovam. Sveicam viņu! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lūdzu
uz sēdi tūlīt Sarkanajā zālē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – ZZS frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Atgādinu, ka
mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Un
pārtraukuma laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo
likumprojektu pirmajam lasījumam.
Vārds komisijas priekšsēdētājam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4546, kas ir
likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1364/Lp9 – „Grozījumi Autoceļu lietošanas
nodevas likumā”.
Likums pašreizējā redakcijā paredz, ka no šā gada 1.jūlija
stāsies spēkā nodeva attiecībā uz autoceļu lietošanu smagajām mašīnām.
Diemžēl ir situācija, ka Satiksmes ministrijai vēl pašlaik nav izdevies saskaņot
attiecīgos līgumus – bilaterālos līgumus – ar Krievijas Federāciju un
Baltkrievijas Republiku, un rezultātā šis līgums paredz, ka nodevas spēkā stāšanos
pārcels uz 2011.gada 1.janvāri, respektīvi, atliks par apmēram pusotru gadu. Starp
citu, ir arī bijuši lūgumi no nevalstiskajām organizācijām, kas ir vērsušās
valdībā un ir aicinājušas, ka šajos krīzes apstākļos nevajadzētu palielināt
finansiālo slogu.
Ziņojot par šo likumprojektu, komisijas vārdā es gribētu diemžēl
izteikt nožēlu, ka Satiksmes ministrija ir lūgusi šo likumu iekļaut tik vēlu un
nebija iekļāvusi budžeta paketē, un tādēļ ir radījusi papildu darbu gan Ministru
kabinetam, gan Saeimai. Es domāju, ka tā šajos ekonomiskajos apstākļos ir īpaši
nevēlama rīcība.
Paldies.
Es aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Paldies.
Es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tūlīt!” Dep. K.Leiškalns: „Desmit
minūtes!”)
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes
pirms trīspadsmitiem. Pulksten 12.55.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Un kad mēs izskatām otrajā
lasījumā?
G.Bērziņš. Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas šodienas
sēdē.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
pulksten 12.55 šodien. Izskatīšana – šodienas sēdē otrajā, galīgajā,
lasījumā. Deputāti neiebilst.
Taču es saprotu, ka, lai mēs varētu izskatīt otrajā lasījumā,
komisijai nepieciešamas laiks, lai, pirmkārt, apkopotu priekšlikumus un, otrkārt,
sanāktu uz sēdi, un tāpēc komisijas deputāti – un ne tikai komisijas deputāti,
kopā pieci, lūdz izsludināt šobrīd pārtraukumu uz vienu stundu, tas nozīmē –
līdz pulksten 13.45. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Ir
nepieciešams balsojums? (No zāles: „Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu!
Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu šodienas sēdē līdz pulksten 13.45! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 2.
Pārtraukums – viena stunda.
Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pēc 10
minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās pēc 5 minūtēm. Lūdzu ierasties!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas sēdi.
Es atgādinu, ka mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījumi
Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Šis likumprojekts pašreiz ir izskatāms
otrajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1364/Lp9 –
„Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Diemžēl šajā likumā nebija
teksta par likuma spēkā stāšanos, tāpēc bija nepieciešams grozījums, kas tagad ir
ienācis no Juridiskā biroja.
Tātad ir tikai viens grozījums, respektīvi, Juridiskā biroja
priekšlikums, un to, protams, komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim
Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas…
Nē, viņš… Es atvainojos! Jūs gribat runāt par nākamo? Skaidrs, jā! Līdz ar to
mēs nesākam debates… pareizāk sakot, ja esmu tās atklājis, tad mēs tās arī
uzreiz noslēdzam. Debates ir beigušās. Deputātiem nav iebildumu pret šo
priekšlikumu.
G.Bērziņš. Līdz ar to aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Autoceļu
lietošanas nodevas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības
punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt šodien vēl
vienu ārkārtas sesijas sēdi piecu minūšu garumā pēc šīs sēdes beigām, kurā
būs izskatāms tikai viens jautājums – par likuma „Grozījumi Publisko iepirkumu
likumā” nodošanu otrreizējai caurlūkošanai.
Un tagad skatīsim šīs sēdes nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu veselības ministram”.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Gari nerunā!”)
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamais Ministru prezident! Ministri!
Godājamie kolēģi!
LPP/LC frakcija šorīt no rīta ļoti nopietni apsprieda veselības
ministra kandidatūru, un gribu teikt to, ka frakcijas vārdā mēs varam izteikt apbrīnu
ministra amata kandidātei par to drosmi un izlēmību, ko kandidāte demonstrē,
uzņemdamās izdarīt to, ko seši viņas priekšteči nebija spējīgi izdarīt. Īpaši
uzsveram to, ka tas notiek tagad, kad iepriekšējais veselības ministrs Ivars Eglītis
mazdūšīgi demisionēja valstij grūtā brīdī.
Godājamie kolēģi! Šeit vietā būtu pateikt, ka jaunajai veselības
ministrei priekšā stāv ārkārtīgi smags un atbildīgs darbs. Viņai būs jāveic
māsterplāns jeb, pareizāk sakot, jārealizē māsterplāns. Tas ir plāns, ko ir
radījusi Labklājības ministrija kopā ar Pasaules Banku. Un šeit vietā būtu pateikt
arī to, ka ir ārkārtīgi liels laiks pagājis kopš šā plāna tapšanas. Šo plānu
iesāka 1995.gadā, un pagāja veseli septiņi gadi, līdz šis plāns tapa pabeigts. Šā
plāna galvenie „arhitekti” bija Juris Viņķelis, kurš tagad no „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK ir pārcēlies uz „Pilsonisko Savienību”. Šā plāna
„arhitekti” bija arī ļoti labi pazīstamie medicīnas korifeji no partijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – Viktors Jaksons un Andrejs Požarnovs.
Godājamie kolēģi! Šis plāns bija gatavs 2002.gada beigās. Jāsaka
godīgi, ka kopš 2002.gada beigām ir pagājuši atkal vieni septiņi gadi un
jākonstatē, ka diemžēl jaunajai veselības ministrei nāksies konstatēt savā darbā,
ka tikpat kā nekas no šā plāna nav izdarīts. Pirms šīs veselības ministres, par
kuru mēs šodien balsosim, ir bijuši vēl seši atzīti veselības sistēmas korifeji.
Jāsaka godīgi, ka tie ir tie paši… Tās ir tās pašas partijas, kas šodien ir pie
varas… Taču no šiem sešiem cilvēkiem… acīmredzot attiecībā uz diviem vajadzētu
izdarīt izņēmumu. Acīmredzot nepareizi būtu vainot Rinaldu Muciņu un nepareizi būtu
vainot Vinetu Veldri, ka nekas nav izdarīts, jo viņi pie varas bija samērā īsu
brīdi. Taču, godājamie kolēģi, ar nožēlu jākonstatē, ka, piemēram, arī
„Jaunā laika” „smagsvari” (un te es gribu nosaukt cilvēku ar „zelta rokām”
– Āri Auderu -, un te es gribu nosaukt arī mūsu godājamo kolēģi Ingrīdu
Circeni) neko šā plāna tālākai realizācijai nebija spējīgi veikt.
Ar vēl lielāku nožēlu man ir jāsaka, ka Tautas partijas
„smagsvars”, kam kabatā partijas biļete Nr.1, – Gundars Bērziņš, kurš bija pie
varas visilgāko laiku (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņš bija labs ministrs!”)
un kura laikā veselības sistēmas budžets praktiski dubultojās… arī toreiz šā
plāna ieviešanā netika nekas praktiski izdarīts.
Godājamie kolēģi! Jaunā ministre savā amatā nonāks ļoti grūtā
un atbildīgā brīdī. Brīdī, kad faktiski šīs reformas ir nevis pašu izdarīta
izvēle, bet spiesta lieta. Parasti reformas pavada ar tādām lietām kā papildu
atbalsta programmām (piemēram, dakteru pārkvalifikācija, lai pārmācītu viņus,
teiksim, par ģimenes ārstiem), ar atbalsta programmām, lai pārstrukturētu tās
iestādes, kuras ir jāreorganizē. Diemžēl šobrīd nekas tamlīdzīgs acīmredzot
nebūs iespējams. Vēl vairāk! Es gribu teikt, ka bijušā veselības ministra Gundara
Bērziņa laikā ir tikusi attīstīta vesela virkne tādu institūciju – un tur ir
tikusi investēta pietiekami liela nauda! -, kuras saskaņā arī veselības
reorganizācijas plānu vispār bija jāslēdz vai tūlīt jāreorganizē. Godājamie
kolēģi! Arī tā būs problēma, kas jaunajai veselības ministrei būs jārisina.
Frakcija ļoti uzmanīgi pārrunāja visus šos jautājumus, un mēs
esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt jauno veselības ministri, jo mēs domājam tāpat,
kā kādreiz ir teicis franču domātājs Voltērs, – ka cerība izveseļoties ir
apmēram puse no izveseļošanās. Cerība un spēja uzņemties šādā grūtā brīdī
šādus grūtus darbus, ar kuriem viņas priekšteči, dažāda mēroga „smagsvari”,
nav tikuši galā, manuprāt, ir ļoti labs sākums, lai mēs varētu domāt, ka pēc
kāda laika varēsim teikt: „Jā, veselības aprūpes sistēma ir sakārtota! Ir
apmierināti gan pacienti, gan paši veselības aprūpes organizatori, gan veselības
aprūpē strādājošie.”
Es, kolēģi, aicinu balsot „par” un apstiprināt Baibu Rozentāli
par veselības ministri.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Joki jau ir laba lieta,
bet šodien mēs atkal esam tajā vietā, kur bijām nesen – dažus mēnešus atpakaļ,
jo apstiprinām kārtējo veselības ministru, tāpēc man gribētos runāt par dažām
lietām.
Pirmkārt, par Bērziņa kungu… Nu, labāk ir runāt par lietām, ko
zini, nevis par tām, par ko ir pieņemts vienkāršs viedoklis. Manā laikā –
2004.gada janvārī – tika prezentēts māsterplāns, bet 5.februārī krita valdība.
Tā ka, ja mēs būtu turpinājuši strādāt, tad šāds plāns arī būtu realizēts.
Bet katrs ir profesionālis savā jomā, un okey.
Tomēr man gribētos parunāt arī par dažām lietām, kas šodien ir
ārkārtīgi aktuālas, un, tā kā mēs esam deputāti, kuri apstiprinās šo ministru,
tad ir vairākas fundamentālas lietas, par kurām man ir jārunā, ja mēs gribam, lai
kopējā darba rezultātā tomēr necieš mūsu iedzīvotāji.
Un pirmā no tām ir tāda, ka iedzīvotājs nav vainīgs, ja viņš ir
piedzimis Vārvē, Bērzaunē vai Vecpilī. Viņam ir tiesības saņemt veselības aprūpi
jebkurā Latvijas vietā. Ir runa par to, vai tā ir pirmā palīdzība – neatliekamā
vai tā ir augstas kvalitātes sirds pārstādīšanas operācija. Un mūsu prasība ir
tāda, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs, ka tad, kad viņam vajadzēs šo
palīdzību, tad viņš šo palīdzību arī varēs saņemt. Un reāli tas nozīmē, ka
katrā novadā 8 stundas darba dienas garumā ir jābūt atvērtai ģimenes ārsta
praksei, kurā jebkurš iedzīvotājs var aiziet un saņemt šo palīdzību, lai tajās
vietas, kur tiek reorganizētas slimnīcas, ir neatliekamā palīdzība diennakts
režīmā. Tas var būt traumpunkts, tai nav jābūt slimnīcai, bet nevar būt tā, ka
cilvēks aiziet un nonāk pie slēgtām durvīm, jo vienīgā ātrās palīdzības
mašīna ir aizbraukusi un neviena mediķa uz vietas nav.
Ja mēs runājam par māsterplānu, tad, arī izstrādājot
māsterplānu, pirmais kritērijs ir tāds, ka nevar būt gultu skaits, skatoties pēc
iedzīvotāju skaita, uzspļaujot uz pirksta un parādot debesīs. Eiropā standarts ir 5
gultas uz 1000 iedzīvotājiem, bet mums šodien bez nekādas reorganizācijas un papildu
pasākumiem šis gultu skaits ir mazāks nekā Eiropā. Tātad nav nekāda pamatojuma
slēgt Saldus slimnīcu, Priekules slimnīcu, Talsu slimnīcu tikai tādēļ, ka Rīgā
šis gultu skaits ir trīsreiz lielāks – vairāk nekā desmit. Ir jābūt
sabalansētai, pamatotai reformai, ir jāmaina struktūra, nevis vadoties pēc emocijām
un subjektīviem viedokļiem, bet konkrēti balstoties uz to, kādu palīdzību saņems.
Otrā. Jau pirms trim mēnešiem, kad tika veidota pašreizējā
valdība un koalīcija, viens no mūsu uzstādījumiem bija likvidēt dubultās funkcijas
un birokrātiju, bet ko mēs redzam? Pašreizējā situācijā tiek apvienotas
aģentūras, pēc apvienošanas tiek mainīts nosaukums uz kapitālsabiedrību,
saglabājot vidējo algu virs 800 latiem, kas ir trīsreiz augstāka nekā ārstam. Tas ir
pirmais nosacījums, lai visas šīs nelietderīgās aģentūras tiek likvidētas, un mēs
to prasīsim no šīs ministres, par kuru mums šodien ir jābalso.
Un trešā lieta ir farmācijas sistēma. Mums joprojām ir dārgākās
zāles HIV/AIDS slimniekiem Eiropā. Mums joprojām tiek rēķināts piecenojums nevis
pēc reālā iepirkuma, bet gan pēc tā, kas tiek uzrādīts, tādēļ mūsu
iedzīvotājiem tika samazināta pieejamība kompensējamiem medikamentiem.
Uzdevumu bez šiem jau nosauktajiem ir ļoti daudz. Ja mēs gribam
panākt, lai veselības sistēma tiek sakārtota, strādāsim kopā. Lai neiznāk tā, kā
bija ar iepriekšējo ministru, ka Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdēs mēs
daudzas reizes norādījām uz šīm problēmām, bet diemžēl ierēdņi, kuri
pārstāvēja ministriju, nelikās ne zinis par mūsu ieteikumiem un teica: „Kā jūs
domājat – mēs stundu parunāsim un tagad pēkšņi mainīsim savas koncepcijas un
programmas?”
Jā, mēs gribam, lai šīs koncepcijas un programmas tiek radikāli
mainītas un lai katrs Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs par to, ka viņam vajadzības
brīdī būs elementārā palīdzība.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Daktere Rozentāle ir ļoti laba
daktere, to atzīst visi speciālisti. Bet mēs tagad runājam nevis par dakteri
Rozentāli, bet gan par veselības ministri Baibu Rozentāli. Un kolēģi runāja par to,
cik viņa ir drosmīga – šobrīd gatava vadīt ministriju. Partijas „Jaunais laiks”
izvirzītā bijusī ministre Circenes kundze iezīmēja to, kas jādara. Bet man gribētos
parunāt par citām lietām – par to, ko rakstīja „Delna”, un par to, ko zina visi
mediķi.
Tie ir tie gadījumi, kuri… Nu, manuprāt, mēs atkārtosim
situāciju, kāda bija ar Auderu, – ka būs ministrs, kuram ir problēmas ar likuma…
Ir runa par tiem gadījumiem, uz kuriem norādīja „Delna”. Un tam ir… visam tam ir
pamats, es domāju.
Baiba Rozentāle pateica to, ka viņa grib tuvākajā laikā samazināt
ierēdņu skaitu. Es domāju, ka tie ierēdņi – tie būs tie, ar kuriem viņa gribēs
izrēķināties. Pirmais laikam būs Veselības ministrijas valsts sekretārs Ploriņa
kungs. Tieši Ploriņa kungs vada, izmeklē to lietu, uz kuru norādīja Valsts kontrole:
tad, kad bija Godmaņa kunga lūgums neizmaksāt prēmijas, tā sauktajā Infekciju
slimnīcā tā prēmija bija tieši tad izmaksāta. Un tagad Baiba Rozentāle, ja viņa
tiks atbalstīta, skatīs, ko skaidroja Infekciju slimnīcas vadītāja Rozentāles
kundze, kāpēc bija izmaksāta tā prēmija.
Otrs cilvēks, ar kuru laikam Rozentāle mēģinās izrēķināties,
būs valsts sekretāra vietnieks Bunduļa kungs. Jau ir zināms tas, ka Infekciju
slimnīcas aptiekās atrasti nopietni pārkāpumi un valsts budžetam tiek nodarīti ļoti
lieli zaudējumi. Un Veselības inspekcija – un tieši Bunduļa kungs ir atbildīgs par
to – mēģina izmeklēt šo lietu, un dod Dievs viņam pabeigt šo lietu un
izpildīt ierēdņa pienākumu!
Un trešais… Laikam būs izrēķināšanās ar kompāniju, kura grib
sūdzēties un tiesāties ar Baibu Rozentāli kā Infekciju slimnīcas vadītāju, kura
piedāvāja tieši medikamentus, kuri ir lētāki nekā… nepamatoti… nevis tie, kurus
Infekciju slimnīca tomēr grib iepirkt un iepirka. Un – paldies Dievam, ka ir
žurnālisti! – mēs visi sekosim līdzi tam, ko darīs veselības ministre savā
amatā, – vai viņa mēģinās izrēķināties ar cilvēkiem vai tiešām mēģinās
mainīt situāciju veselības aprūpē un dot slimniekiem un sabiedrībai cerību, ka
veselības aprūpe nebūs pasliktināta.
Visa frakcija balsos „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Galvenais mediķis!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godāto Ministru prezident!
Kolēģi!
Interesanti! Sākums ir tāds: protams, Saeimas deputāts ir tas, kas
nosaka ar savu balsi, vai pretendents būs ministrs vai nebūs. Skaidrs! Līdz ar to man
būtu nepieciešams izanalizēt visu to, kas noticis un notiek, lai es izvēlētos, kā
balsot.
Taču tagad man uzreiz tāda interesanta aina paveras. Savāda ir
izturēšanās no dažu juridisko un fizisko personu puses. Tiklīdz parādās kāds
pretendents uz pietiekami atbildīgu amatu… šeit pat, Saeimā, cik reižu jau ir par
visu ko balsots…. tūlīt pat izrādās, ka tas ir bijis tāds un šitāds, bet tas
atkal nav bijis tāds un šitāds, un arī šodien mēs te klausāmies prognozes:
izrēķināsies ar šito un pēc tam izrēķināsies ar šito… Un tā tālāk. Protams,
viens otrs saziņas līdzeklis ar lielu baudu iesprauž savos raidījumos kā ļoti
svarīgus argumentus to, ka kaut kas slikts atkal ir noticis Latvijā. Tad kaut kāda
Jēzus Kristus brūte parādās televīzijas ekrānā un ar ļoti svarīgu ģīmi
konstatē, ka, lūk, tas un tas ir izdarīts vai nav izdarīts. Vai mēs nekļūstam
pārāk nožēlojami, godīgie cīnītāji? Esmu nonācis pie secinājuma: jo vairāk
kādu slavē, ka viņš ir godīgs un taisnīgs, jo lielāks nelietis viņš ir. Un
acīmredzot šī liekulība turpinās attīstīties.
Un tagad es tālāk paskatos kā politiķis, jo balsojums tomēr ir
politisks, kas tad ir šī kandidāte – Baiba Rozentāle. Un tad es vērtēju, vai
viņai ir pietiekama izglītība: Rīgas Medicīnas institūts, augstākā ārsta
kvalifikācija… nerunāsim par papildu izglītības iegūšanu, kur ir arī klīniskā
ordinatūra infekcijas slimību specialitātē. Tātad – viss kārtībā!
Darba pieredze. Nu, diezgan plašs saraksts, un viss saistīts ar
medicīnu. Pie tam, ja aptuveni piecus gadus bija runa par Latvijas Infektoloģijas centra
direktora vietnieces amatu, tad šodien viņa ir valsts aģentūras „Latvijas
Infektoloģijas centrs” direktore. Viss kārtībā!
Tātad šā amata pretendente ilgus gadus ir strādājusi šajā
sistēmā. Kur tad tā dzelžainā kritika bija šos ilgos gadus? Kurā vietā tad tas
tika aprakstīts? Tupeļu varoņi jūs esat, un nekas cits, ja nepratāt novērst (No
zāles dep. V.Orlovs: „Lasi „Dienu” labāk!”)… ja tiešām bija kaut kas
savlaicīgi novēršams! Bet šitas, kas te skan šodien, – tā ir tāda nožēlojama
cālīšu čiepstēšana, un nekas cits!
Darba pieredze. Viss kārtībā! Es uzmanīgi sekoju līdzi tam, ko
saka profesionāļi. (No zāles dep. V.Orlovs: „Požarnovs!”) Nevis kaut kādi
jefiņi, bet profesionāli pārstāvji – slimnīcu direktori, ko stāsta pieredzējuši
mediķi. Un es jūtu, redzu un dzirdu, ka šīs atsauksmes ir pozitīvas. Tad kādi ir tie
pretargumenti? Šādu argumentu nav nekādu! Argumenti ir pievilkti aiz matiem. Es nezinu,
kāpēc man vakar, svētdienas dienā, zvanīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un
prasīja: „Kā jūs rīt balsosiet?” Es pasaku… (No zāles dep. V.Orlovs: „Kā
lielam speciālistam!”) Orlov, tu turi muti vienreiz! Tu vispār nejēga esi
pēdējais…
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, es jums aizrādu par Ētikas kodeksa
pārkāpumu…
J.Dobelis. Labi, labi! To es viņam pateikšu vēlāk.
Tātad man prasa… Nu, es pasaku skaidri un gaiši: es esmu valdības
koalīcijā, man ir koalīcijas partneri valdībā, kas ir no sava vidus izvirzījuši
pārstāvi, kura atbild par šo nozari šodien. Ko jūs gribat? Lai es nebalsoju
„par”? Uz kāda pamata? Man nav nekāda pamata!
Šorīt no rīta es atnāku un klausos, ka viens otrs no koalīcijas…
sak, mēs nebalsosim, jo, redziet, mēs gribam savus apakškrekliņus saglabāt tīrus. (No
zāles: „Neizdosies!”) Ļoti interesanti, vai ne? Ļoti interesanti! Un es
uzskatu, godāto premjer, ka, ja šodien kāda koalīcijas frakcija neatbalsta… ja citu
partiju frakciju pārstāvji neatbalsta, tad viņi ir jālidina ārā no valdības. Tad
viņiem valdībā nav vietas! Jo, ja opozīcijas partijas pārstāvis var uznākt
tribīnē un profesionāli norunāt… Viņam kā opozīcijas pārstāvim, Bērziņa
kungam, bija tiesības arī kritiskāk izteikties, jo tas ir opozīcijas uzdevums. Bet, ja
valdības partiju sastāvā esoši deputāti bailīgi ielien smiltiņās iekšā (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nodevēji!”), tēlodami sterilos kaut kādus, tad tas ir
vienkārši nožēlojami.
Es atbalstīšu Baibas Rozentāles apstiprināšanu un neredzu nevienu
argumentu, kas varētu būt pret to. (No zāles dep. V.Orlovs: „Lasi „Dienu”
labāk!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamo
premjerministr! Deputāti! Man gan šķiet, ka šī ir viena no tām piecām tēmām, par
kurām vajadzētu uzstāties gandrīz visai Saeimai. Es brīnos, ka ir pieteikušies tikai
četri. Godīgi sakot, tās komisijas locekļiem, kura atbild par sociālajām un darba
lietām, un Sabiedrības veselības apakškomisijas darba dalībniekiem, viņiem visiem te
būtu jānāk un jārunā. Jānāk un jārunā elementāru iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tādēļ, lai citi deputāti zinātu, kāda ir atsevišķu
gan politiķu, gan profesionāļu nostāja (mūsu Saeimā ir arī profesionāli dakteri).
Un, otrkārt, tādēļ, ka kandidātei, kas šeit sēž, būtu jādzird tas, kas viņu
sagaida; viņai būtu tas jānoklausās publiski, nevis t?te-?-t?te sarunās, kur
deputāti nāk ar savām nostājām.
Es aicinu aktīvāk piedalīties šā jautājuma apspriešanā. No
savas puses es varu teikt sekojošo (izmantojot arī to, ka šeit ir premjers): kolēģi,
tas ir nopietns jautājums! Mums principā šie jautājumi, kas ir spriežami, līdz
pēdējam brīdim bija četri, nu tie ir pieci: veselības aprūpe, izglītība,
kredītņemšana un viss, kas saistīts ar kredītiem un situāciju bankās; ceturtais
jautājums bija Eiropas fondu jautājums, un diemžēl piektais ir pensiju jautājums,
kurš nav izņemts no darba kārtības.
Ko es jums gribu teikt šodien? Es gribētu iesākt ar to, ka es tikos
ar vienu savu dakteri, kura ļoti pašaizliedzīgi mani ārstēja, īpaši tajos brīžos,
kad mums te gāja daudz smagāk, – 1990., 1991.gadā… Un es vispār, godīgi sakot,
nāku šeit tribīnē ar ļoti smagu sirdi. Es vispār nebiju domājis, ka attieksme
patlaban ir tāda… Viņi nešķiro, kurš ir opozīcijā, kurš ir pozīcijā. Kolēģi,
to jūs varat aizmirst, tam vairs nekādas īpašas nozīmes nav.
Es negribētu minēt ne slimnīcu, ne dakteri, bet, godīgi sakot, runa
ir par vienu no visspecifiskākajām nodaļām… Faktiski republikā tāda ir tikai
viena. Tur strādā pieci dakteri: četri ķirurgi ir pensijas vecumā, un tikai viens ir
tāds, kas varētu turpināt strādāt. Jaunu cilvēku, studentu, kas varētu iet tur
strādāt, vienkārši nav.
Es runāju vakar ar izglītības un zinātnes ministri. Es domāju, kā
izglītības un zinātnes ministre atrisinās jautājumu attiecībā uz tiem skolotājiem,
kuri ir pensijas vecumā un kuriem tas, ka viņi zaudē tos 70 procentus, ir nāve. Viņi
ies projām. Un, teiksim, atsevišķi mācībspēki… Es domāju, viņa atrisinās to ar
stipendijām (jo neviens nav aizliedzis piešķirt stipendijas, es domāju) vai kaut kāda
citāda veida atbalstu. Es nezinu, kā atrisināt attiecībā uz dakteriem šo jautājumu.
Viens no iemesliem tam, kā mēs rīkojāmies pēdējos divus gadus veselības aprūpes
jomā, bija tas, ka visu laiku uzskatījām, ka mums ir jādarbojas tā, lai mūs
nepiemeklē Polijas liktenis vai atsevišķu citu valstu liktenis, kad notiek tādas
lietas, ka dakteri cenšas atstāt valsti. Tas ir noticis Dienvidslāvijā, tas ir noticis
Polijā. Meklē labākas darba iespējas. Un, ticiet man, mūsu dakteru sagatavotība…
Es nezinu, kā ir pēdējā laikā, bet vismaz to mediķu sagatavotība, kuri vēl
mācījās Medicīnas institūtā, ir viena no visaugstākajām.
Un, proti, ko es gribētu teikt jums? Es domāju, ka varbūt kandidāte
varētu drusku ieklausīties, kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu to lietu. Es,
protams, ļoti nožēloju, ka Eglīša kungs neturpināja cīņu, bet viņam bija savi
iemesli acīmredzot. Ja mēs… Es varu precīzi… varu kļūdīties varbūt atsevišķos
miljonos, bet… Protams, ja mēs skatāmies uz pagājušo gadu, tad tas, kā veselības
aprūpē mainījās budžets… Sākumā bija 7 procentu samazinājums (kopumā pret
iepriekšējo gadu) decembrī… Taču jāņem vērā, ka 2008.gadā bija arī Eiropas
nauda, tur nebija tikai tekošie izdevumi. Bet šie 7 procenti bija saistīti tikai ar to
samazinājumu, kad mēs izdarījām divas citas lietas: mēs palielinājām pacientu
nodevu līdz 12-15 latiem (es pasvītroju vārdu „līdz”!) un samazinājām
kompensējamo zāļu izmaksu no valsts budžeta. Tas, protams, faktiski radīja iespēju
mazāk samazināt izdevumu daļu uz tā rēķina, ka papildu finansējuma ieņēmums būtu
no pacientiem.
Šeit uzreiz parādās… Un patlaban, cik man ir zināms, lūk,
šajās slimnīcās, par kurām runāja Circenes kundze… Es neesmu pārliecināts, ka
tieši tajās, bet es zinu, kā tas notiek kaut vai Vidzemē, kur atsevišķas slimnīcas
vienkārši pārstāja eksistēt, tās aizslēdza ciet viena iemesla dēļ – nevis
tāpēc, ka kādu atbrīvoja, nevis tāpēc, ka atslēdza elektrību. Tās slēdza viena
iemesla dēļ – tāpēc, ka pacienta nodeva ir tik augsta, ka tādā gadījumā
cilvēki pieņem lēmumu braukt uz rajona centru. Konkrēti Vidzemē vienā rajonā tā
tas ir.
Un tas, ko neizdevās izdarīt… Te es nonāku pie galvenās tēmas,
kurā es aicinu ieklausīties kandidāti. Mums neizdevās atrast pareizu sadarbību starp
sociālo lietu jeb Labklājības ministriju un Veselības ministriju, jo tā ideja…
Mēs vienmēr skatāmies uz Igauniju, un, ja nemaldos, Igaunija man
vienmēr nosauc 11 slimnīcas. Un, ja tās salīdzina ar mūsu slimnīcu skaitu, kas ir
pāri par 50, tad faktiski atšķirība ir piecas reizes, taču iedzīvotāju skaits mums
stabili piecreiz neatšķiras. Un tas jautājums vienmēr palika: kas tad būs ar tām
slimnīcām, ko šeit bijušais veselības ministrs nosauca? Viņš nosauca… Es visu
laiku aicināju, un viņš nosauca šo aptuveno skaitli, ko pirms vēlēšanām nosaukt
bija grūti. Bet vēlēšanas jau bija pagājušas, kad mēs te sēdējām un apspriedām
budžeta grozījumus, to, kā panākt, lai šīs slimnīcas nepiemeklē tāds pats
liktenis, kā kolhozu fermas, kuras perfekti labi atceramies, kādas tās bija un kādas
tās ir tagad. Un katrreiz, braucot tām garām, nu nav tā pati labākā sajūta…
Un tā ideja mums faktiski bija sekojoša. Tā stiepjas stipri tālā
pagātnē, jo mēs vienreiz jau veicām ministriju apvienošanu. Tas notika 1991.gada
novembrī, kad bija politiska prasība revidēt valdību. Un faktiski tās tika apvienotas
vienā ministrijā. Protams, tam bija daudz pretinieku, un pēc kāda laika atkal
atjaunoja Veselības ministriju, starp citu, ar visām tām struktūrām, par ko šeit
runāja arī Circenes kundze, jo apvienotajā ministrijā, protams, to bija mazāk…
Bet tā problēma faktiski, vienkāršā valodā runājot, bija
sekojoša. Kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu? Plānots bija sekojoši. Tādā
vienkāršā valodā runājot, lai nepieļautu situāciju, ka mazās slimnīcas tiek
vienkārši aizslēgtas, turklāt aizslēgtas nevis tāpēc, ka VOAVA nenoslēdz ar tām
līgumu, vai tāpēc, ka iedzīvotāji vienkārši tur vairs neiet stacionāri
ārstēties, jo viņi labāk brauc uz rajona centru, jo tur ir labāks pakalpojumu
klāsts… Doma bija šīs slimnīcas vienlaicīgi pārveidot par sociālās aprūpes
centriem, pat nenomainot to nosaukumu. Dabiski, ka vieglāk to ir izdarīt vienas
ministrijas ietvaros, jo vienas ministrijas ietvaros nav problēmas ar resoru pārdali
caur budžetu. Un tur bija ideja uz reformas laiku apvienot šīs divas ministrijas, lai
tajā brīdī, kad tās 20 slimnīcas, par ko Eglīša kungs šeit runātu, vairs
neeksistē kā pilntiesīgas slimnīcas ar visu stacionāru un daļēji, starp citu, ar
ambulatoro apkopi… lai tās sinhroni varētu pārveidot par sociālās aprūpes
centriem. Un, ja jūs daudzās no šīm mazajām slimnīcām ieiesiet – it īpaši
ziemas laikā -, tad jūs ieraudzīsiet, ka tie cilvēki, kas tur ārstējas,
lielākoties vismaz pēc vecuma… es jau esmu tuvu tam vecumam… tie cilvēki, kas tur
ārstējas, pilnīgi atbilst šādai aprūpei.
Tā problēma, starp citu, kad mēs pārspriedām, kāds ir izdevumu
postenis… aptuveni runājot, tas ir 30 latu uz cilvēkgultu dienā… šī maksa
slimnīcā… Varbūt tagad tā ir citādāka, kaut gan cenas ir mainījušās uz abām
pusēm, un no 8 līdz 10 latiem maksā sociālās aprūpes centrā gultasdiena. Turklāt
tā starpība, kad 85 procenti no pensijas tam cilvēkam, kas ir tajā centrā, ir kā
daļējs finansējums, kura, protams, nav slimnīcā… Un tajā brīdī… Kurš zina,
kā darbojas sociālās aprūpes centri, tas arī labi zina, ka pamatfinansējums tur ir
arī to cilvēku pensija, kuri ir ar mieru tur uzturēties. Un tad, kad runa bija par to,
ka bez zālēm veidot šos centrus nevar, jo vienkārši atstāt bez zālēm, bez
feldšeriem nevar, tad, protams, jautājums palika par starpskaitli – no 30 latiem par
slimnīcas gultu un 10 latiem par gultu sociālās aprūpes centrā. Starpskaitli, kas ir
starp 30 un 10 latiem, veselības aprūpe varētu no savas daļas pārdalīt par labu
labklājības daļai. Nu, lūk!
Vai to tehniski var izdarīt – tas ir cits jautājums. Es domāju, ka
to izdarīt var. Grūtāk to izdarīt ir tad, kad ir divas ministrijas… Barčas kundze,
es klausīšos, kad jūs uzstāsieties… Nu, tad, lūk! (No zāles: „Nerunā ar
zāli!”) Jā, piedošanu… Tā problēma tālāk ir sekojoša. To visu izdarīt var
tikai tad, ja strādā vienota veselības aprūpes… neatliekamās veselības aprūpes
dienests. To ir sākts veidot. Man īsti nav skaidrs… Var būt, ka nākamā ministre
noskaidros to operatīvi. Bet ir jautājums, kas saistīts ar to, kā no atsevišķiem
aprūpes dienestiem izveidot vienotu, inkorporētu Katastrofu medicīnas centru. Tas ir
ārkārtīgi akūts jautājums, jo pretējā gadījumā pat šo lietu izdarīt nebūs
iespējams, jo mēs nevaram 20-25 minūšu laikā… nu, maksimums – pusstundas
laikā… pacientu nogādāt līdz slimnīcai. Mums šī reforma var pārvērsties tādā
apstāklī, ka mēs būsim atbildīgi par cilvēku dzīvībām tieši šajā veidā.
Tāpēc to ātrāk darīt vienkārši nevar.
No turienes, protams, parādās jautājums, ko iesāka risināt
savulaik Gundars Bērziņš un risināja arī pēc viņa… Tas ir par komplektu –
ātrās palīdzības transportu, tehniku. Problēma parādās vienā apstāklī, ka tur
bija paredzēts Pasaules Bankas kredīts. Formāli viņi par to runā un piekrīt,
balstoties, protams, uz savu un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumu, kas tika veikts
2007.gadā. Bet man nav sevišķas pārliecības, un es domāju, ka tieši veselības
ministra amata kandidātei būtu ļoti svarīgi ar premjeru un finanšu ministru runāt,
kā tomēr maksimizēt to kredīta porcijas daļu, kas saistīta ar Pasaules Bankas
atbalstu, no kura viena daļa viennozīmīgi ir domāta kopējā veselības…
neatliekamās palīdzības dienesta izveidei. Tas ir transports, tā ir visa
nepieciešamā sakaru tehnika, un tā tālāk.
Nu, un tagad pēdējais, kas laikam gan nav pēdējais. Tas ir
jautājums par izglītību. Tas ir jautājums par kadru politiku, kura acīmredzot netiks
līdzi, ņemot vērā pašreizējo algu sistēmu, un kura var netikt līdzi īpaši tajā
gadījumā, ja būs nepieciešamība pēc ārstiem, ja pensionētie ārsti aizies no
darba. Te ir viena lieta. Jūs labi zināt, ka… Ir dakteri šeit, es tiešām būtu
priecīgs jūs šeit dzirdēt… Jūs labi zināt, ka šajās mazajās slimnīcās
speciālisti visi ir dežūrējoši, viņi ir atbraukuši no rajonu centriem, viņi
lielākoties tur nestrādā pastāvīgi. Un ir jautājums – cik efektīva ir šāda
dežūru sistēma? Tas ir labs jautājums. Un, dežurējot vienā, otrā, trešā,
ceturtā vietā, tas kontakts ar slimnieku, protams, ir pilnīgi cits nekā vienā
slimnīcā. Bet speciālistu nepietiek…
Kas notiks tajā brīdī, kad koncentrēs šos pakalpojumus
atsevišķos rajonu centros jeb tā sauktajās reģionālajās slimnīcās? (Tur ir daudz
visādu nosaukumu izgudrots, tikai tā reforma līdz šim nav gājusi uz priekšu.) Tas ir
labs jautājums. Starp citu, es domāju, ka tie ārsti, kas vairāku apsvērumu dēļ
neaizies uz centru strādāt, varētu arī palikt tajos sociālās aprūpes centros, vai
nu atvērt ģimenes ārstu doktorātu, vai darīt ko citu, kas varētu palīdzēt. Es
domāju, ka, neapšaubāmi, arī kāds vidējais personāls ir jāatstāj šajos
sociālās aprūpes centros. Es neredzu citu iespēju. Ja mēs realizējam to, ko ir
paredzējis Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Bankas pētījums… un principā
Starptautiskais Valūtas fonds ar struktūras reformām saprot tieši šo dokumentu,
kolēģi… ka tur ir 6000 gultu samazinājums un ka tur ir arī citi samazinājumi…
paredzēts likvidēt Tuberkulozes slimnīcu… Tur ir tādi samazinājumi, kurus īstenot
nevarēs ne šī ministre, ne nākamais ministrs, kas būs pēc viņas. Tāpēc ir
jācīnās tomēr, lai šī reforma būtu kaut cik pakāpeniskāka un mierīgāka, jo tā
realizēt to nevarēs.
Un paliek, protams, jautājums – cik lielā mērā mēs varam igauņu
pieredzi ņemt par pamatu? Jo rezultāts ir sekojošs: Igaunijā šī reforma ir pabeigta,
tā ir izdarīta laikus. Es īsti nezinu, vai visi par to atsaucas pozitīvi, bet es
neesmu dzirdējis, runājot ar Igaunijas premjeru… Es esmu dzirdējis visdažādākos
jautājumus, bet es neesmu dzirdējis, ka tur veselības aprūpē šīs lietas būtu
pilnīgi neatrisinātas.
Samazinājums patlaban veselības aprūpē ir 27 procenti attiecībā
pret 2008.gadu. 27 procenti! Pie tam pēdējie samazinājumi, kas kopumā ir 75 miljoni
(30 un 45) tiešām ir briesmīgi, un es saprotu arī Eglīša kunga nostāju.
Jautājums: vai mēs kaut ko varam izdarīt līdz šā gada beigām? Jo
mums ir jārēķinās ar to, ka klimatiskie apstākļi diez vai būs tie pateicīgākie,
lai veiktu šīs izmaiņas, to skaitā pāreju no slimnīcas statusa uz centra statusu.
Tas ir jautājums. Tad ir jautājums par zālēm. Cik lielu zāļu daudzumu var atstāt
tajās vietās, kas nav slimnīcas? Jo bez zālēm atstāt cilvēkus tur nevar. Tas ir
pilnīgi skaidrs.
Un pats svarīgākais ir jautājums, ko fizikā sauc par komivojažiera
problēmu: mums ir vienkārši jāatrod optimālais maršruts, kā varētu aizvest
pacientu uz attiecīgo slimnīcu. Tas ir tikai samērā atrisināms jautājums
matemātikā un arī fizikā. Vai to var atrisināt medicīnā? Es īsti nezinu.
Tas pats, starp citu, attiecas arī uz izglītību. Viens pret vienu.
Un tāpēc es tiešām, kolēģi, domāju, ka šī problēma ir
svarīga. Es aicinu šeit deputātus uzstāties, izteikt savas domas, lai vismaz ministra
amata kandidāte tās dzirdētu… Īpaši vēršos pie speciālistiem dakteriem un tiem,
kas ir šajā komisijā atbildīgie.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru
prezidenta kungs! Kolēģi! Šodien mēs vēlēsim… balsosim par jaunu veselības
ministru, un tāpēc es neanalizēšu iemeslus, kas bija par pamatu Eglīša demisijai. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”) Es domāju, ka kāds kādu īsti
nesaprata, bet Eglīša kungs daudz runāja par sarkanajām līnijām un par to, kas
draud. Tajā pašā laikā nevar noliegt to, ka šī ir nozare, ar kuru, es domāju, šī
valdība var lepoties vismaz sagatavoto strukturālo reformu ziņā. Lai visas tiktu tik
tālu! Viss ir sagatavots, lai varētu šīs reformas arī īstenot.
Tautas partija arī turpmāk uzņemas atbildību par šo nozari, un
mēs nekaunamies ne par vienu no saviem ministriem, kas šo nozari ir vadījuši, un
lepojamies ar to, kas ir izdarīts.
Kādas ir atšķirības šodien? Šodien varbūt lielākā atšķirība
ir tā, ka mums ir premjera atbalsts, un premjera atbalsts ir pēc sarunām, kādas notika
iepriekšējā ceturtdienā par to, ka veselības aizsardzības budžets ir līdz
maksimumam apgriezts, ka mēs vairs nevaram iet tālāk… apgriezt vēl vairāk.
Pārskatāmā nākotnē ir jāatgriežas pie finansējuma, kas būtu 3,4-3,5 procenti no
IKP. Arī uzdevumos, kas ir jāveic pārskatāmajā posmā, ir tāds uzdevums, ko nevar
veikt viens pats ministrs neatkarīgi no tā, kurš tas būtu, un tas ir uzdevums radīt
sociālās aizsardzības sistēmu maznodrošinātajiem. Tā ir sistēma, ko var radīt
tikai ar visas valdības atbalstu. To nevar izdarīt tikai ar Labklājības ministrijas
atbalstu. Iespējams, ka pārskatāmā nākotnē atkal vajadzēs runāt pat par šo
ministriju apvienošanu.
Par kandidātu. Tautas partija, izvirzot šo kandidāti, ir
konsultējusies ne tikai ar saviem mediķiem. Mēs esam konsultējušies gan ar zināmiem,
gan ar sabiedrībā pazīstamiem ārstiem, speciālistiem, un mēs esam nonākuši pie
secinājuma, ka ir vajadzīgs darba turpinājums. Un mēs nevaram runāt par ministru, kas
mēnesi… kam būtu vajadzīgs mēnesis laika, lai ar visu iepazītos un sāktu kaut ko
no jauna.
Mēs vēlamies, lai process turpinātos, un tāpēc mēs virzām ļoti
stipru un varošu cilvēku. Mēs esam pārliecināti par viņas spējām, par varēšanu
un par to, ka ar visiem darbiem, kas ir jāizdara ministram un jāizdara ministrijai,
viņa tiks galā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru
prezidenta kungs! Godātā ministre! Kolēģi! Es vispār negatavojos runāt, bet
pēdējais no kolēģiem, kurš teica, ka nu ārkārtīgi labi viss ir sagatavots, lai
tagad viss notiktu veselības aizsardzības jomā… nu tas piespieda mani tomēr nākt
tribīnē.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rīt brauks uz vairākām
slimnīcām, un tā ir tā galvenā problēma, ko, manuprāt, ir atstājis iepriekšējais
ministrs, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās publiski runāt par to, kāds plāns ir
pieņemts. Rīt Ministru kabinets steigā skata noteikumus Nr.1046 ar 24. un 25.pielikumu,
ar kuriem sabiedrība joprojām nav iepazīstināta… Joprojām. Es domāju, ka tie
cilvēki no Limbažiem rīt būs pārsteigti, uzzinot, ka Limbažos slēdz slimnīcu. Vai
kāds ar cilvēkiem ir runājis?
Par ko iestājas šī valsts? Šī valsts iestājas par to, lai mūsu
iedzīvotājiem, mūsu pilsoņiem dzīve būtu labāka, nevis par to, ka tiek izvirzītas
kaut kādas abstraktas… abstrakti plāni, kurus sauc – gudrāk vai mazāk gudri –
par māsterplāniem vai koncepcijām. Stāsts ir par to… un te es piekrītu Circenes
kundzei, stāsts ir par to, vai tiešām cilvēki visur Latvijā dzīvos labāk.
Kas vēl mani dara bažīgu? Tas, ko iepriekšējais ministrs pieteica,
– bija nopietns līdzekļu samazinājums, kas saistīts ar valsts pārvaldi veselības
aizsardzībā. Pēdējie aprēķini rāda, ka tomēr tas solījums nav izpildīts, tas ir
izpildīts tikai par 73 procentiem. Un es gribu redzēt, kur tad ir tas valdības plāns.
Trešā lieta, kas mani dara bažīgu, un tas īpaši attiecas uz
Ministru prezidentu. Ir viena nelaime, kas var piemeklēt valdības vadītāju, – ka
viņš kļūst vienkārši par „tehnisku” premjeru, kuram kaut ko noliek priekšā un
kurš tad saka: „Nu, par to nozari atbildīga ir tā vai šitā partija, un es būšu
tikai tas „tehniskais” premjers, kas vadīs valdības sēdes.” Tā nevajadzētu
būt! Šī valdība ir tādēļ, lai tai būtu kaut kāda vīzija, skatījums, kā valsts
attīstīsies turpmāk, un to konsekventi arī realizētu.
Kas attiecas uz konkrēto kandidatūru. Es esmu jau publiski izteicies,
ka esmu pārliecināts, ka šajos apstākļos valstī bija iespējams atrast labāku
kandidātu, it īpaši tāpēc, ka „Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir
proponējusi, ka būtiskākās īpašības, ko mēs sagaidām no valdības locekļiem, ir
kompetence un godīgums. Man nav pamata apšaubīt profesionālo piemērotību, teiksim,
kādas ārstniecības iestādes vadītāja amatam, bet Valsts kontroles atzinums ir
pilnīgi jauns – 2008.gada Valsts kontroles atzinums -, kas skaidri parāda, ka tam
cilvēkam ir problēmas, ir nopietnas problēmas rīcībā ar valsts naudu. Un tas nav
pirmais piemērs. 2004.gadā ministra kandidāte bija Rīgas Slimokases padomes
priekšsēdētāja vietniece, un tajā laikā šajā uzņēmumā, kurš arī šobrīd ir
maksātnespējas priekšā, bija ārkārtīgi nopietni finanšu pārkāpumi, par kuriem
ierosināto krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs joprojām
izmeklē.
Tie ir tie apsvērumi, kuru dēļ es balsošu „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija locekļi! Ministru
prezidenta kungs! Ministri!
Noklausījusies kolēģu uzstāšanos, es saprotu, ka man Sociālo un
darba lietu komisijas vārdā ir jāsaka vismaz daži teikumi.
Vispirms es gribētu, uzrunājot arī mūsu jauno ministri veselības
jomā Baibu Rozentāles kundzi, teikt, ka varbūt debates tā ļoti nopietni vajag
izvērtēt, jo, klausoties, piemēram, kolēģi Godmani, es saprotu, ka ne visai skaidrs
ir, kas ir aprūpes centrs un kas ir aprūpes slimnīca. Jo, redziet, diemžēl Latvijā
pašreiz situācija ir tāda, ka mums nav tādu pensionāru un invalīdu, kuri varētu
ārstēties aprūpes slimnīcā vai, precīzāk, kā teica Godmaņa kungs, sociālās
aprūpes slimnīcā un dienā maksāt par to 10 latus. Diemžēl mūsu pensijas ir daudz
mazākas. Un jautājums, ja par to maksā Labklājības ministrija… Atvainojiet,
piedodiet, arī Labklājības ministrijai šādu līdzekļu nav. Tātad vienīgā iespēja
– un tāda arī Latvijā tiek piemērota, un to veic pašvaldības – ir veidot
īslaicīgās sociālās aprūpes gultas. Latvijā ir tādas vairākās slimnīcās, kur
šis finansējums tiek sadalīts attiecīgi: ja ir pirmās pakāpes radinieki, tad
daļēji maksā viņi, daļēji – pats pensionārs vai invalīds un vietējā
pašvaldība.
Es domāju, ka ministres kundzei nāksies pirmajās darba dienās vai
pirmajās darba nedēļās skatīties vairāk uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1046 par
finansējumu un vajadzēs tos noteikti precizēt. Es domāju, ka būs nepieciešams
atrisināt tādu ļoti nopietnu problēmu, kas saistīta ar cilvēkiem, kuri sirgst ar
garīga rakstura saslimšanām jeb, runājot vēl precīzāk, – ar psihiski slimiem
cilvēkiem, kuri pašreiz atrodas psihiatriskajās slimnīcās un gaida rindu uz
ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros. Arī tur šī vienošanās, kas pašreiz
ir it kā panākta starp Labklājības ministriju un Veselības ministriju, vēl ir
nopietni jāizdiskutē, lai neiznāk tā, ka ar 1.jūliju mums psihiski slimi cilvēki
būs ārpus šo slimnīcu robežām, jo dienā samaksāt 30 latu, es jums pilnīgi droši
to varu apgalvot, ka diez vai viņiem Latvijā ir daudzi tādi radinieki, kas to varētu
izdarīt. Diemžēl.
Un vēl informācijai, kādēļ Sociālo un darba lietu komisija dosies
gan rītdien, gan arīdzan parītdien, tātad 30.jūnijā un 1.jūlijā, izbraukuma
sēdēs uz četrām slimnīcām – uz Preiļiem, uz Balviem, uz Smilteni un uz Alūksni.
Diemžēl mēs esam konstatējuši iepriekšējā sesijā, būdami izbraukuma sēdēs arī
nelielajās slimnīcās, ka bieži vien galvenā problēma ir komunikāciju problēma. Tas
nozīmē, ka Veselības ministrijas atbildīgas amatpersonas ne vienmēr prot vai ne
vienmēr vēlas sarunāties ar slimnīcu vadītājiem, ar ārstiem, ar medmāsām, ar
slimnīcu personālu, līdz ar to daudzas lietas paliek neskaidras tikai tādēļ, ka
cilvēki vai nu nevēlas, vai neprot sarunāties – neprot komunicēt savā starpā.
Un tādēļ mūsu izbraukuma sēžu galvenais mērķis ir iepazīties
ar šīm slimnīcām, redzēt un runāt ar pašvaldību vadītājiem, ar atbildīgajiem
pašvaldībās par veselības aprūpi, un arīdzan paskatīties, kādas tad nodaļas
pašreiz ir šajās manis jau iepriekš nosauktajās četrās slimnīcās. Un šodien
Tautas partijas frakcijas sēdē es dzirdēju, ka ministra amata kandidāte būs gatava,
uzsākot darbu, ja šodien viņa tiks apstiprināta par ministri, ierasties šajās
nelielajās slimnīciņās un runāt ar cilvēkiem par to, kā mēs turpmāk darbu varētu
organizēt.
Tādēļ es vēlreiz aicinu kolēģus… Un, uzsverot to, ka jautājumi
ir ļoti nopietni, gribu sacīt, ka arī mūsu komisijā, Sociālo un darba lietu
komisijā, ir saņemts ļoti, ļoti daudz vēstuļu, it sevišķi no invalīdiem, no
ģimenēm, kuras ir satraukušās par to, kā viss notiks tālāk: vai cilvēki spēs un
vai varēs uzturēt savu veselību, vai varēs novērst kādus veselības kaitējumus.
Tāpat kā iepriekšējie kolēģi, kuri runāja par kompensējamiem
medikamentiem, arī es aicinu kolēģus atbalstīt Baibas Rozentāles kandidatūru
veselības ministra amatam un no savas puses varu apsolīt, ka ministri aicināsim gan uz
Sociālo un darba lietu komisijas, gan arī uz Sabiedrības veselības apakškomisijas
sēdēm.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības
izteikšanu veselības ministram”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis
Kariņš, Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Andis Kāposts,
Staņislavs Šķesters, Ainārs Šlesers, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.
Es atgādinu, ka pēc piecām minūtēm, tātad pulksten 14.45,
sāksies otra ārkārtas sesijas sēde.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ārkārtas sesijas 1.sēde pulksten 12.00
2009.gada 29.jūnijā
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1.lasījums)
Datums: 29.06.2009. 12:40:08 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4546 steidzamību
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1.lasījums)
Datums: 29.06.2009. 12:40:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4546 pieņemšanu 1.lasījumā
Datums: 29.06.2009. 12:42:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.06.2009. 13:49:54 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4546C pieņemšanu 2.lasījumā
Par uzticības izteikšanu veselības ministram
Datums: 29.06.2009. 14:38:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4547