Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada
15.jūnija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, jo Saeimas
Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta parakstītu vēstuli ar lūgumu izdarīt
grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Par valsts pensiju un valsts
pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem darba kārtībā,
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem darba kārtībā,
iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika
periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 20, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru prezidents lūdz arī izdarīt grozījumus šodienas sēdes
darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Tāpat Ministru prezidents lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru prezidents lūdz arī iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Ministru prezidents lūdz arī izdarīt grozījumus darba kārtībā,
iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Tāpat tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru prezidents lūdz arī iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas
pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
ir grozīta.
Tāpat tiek lūgts iekļaut šajā sadaļā arī likumprojektu „Grozījums
Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu „Grozījums
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru Prezidents lūdz iekļaut arī šajā pašā sadaļā
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu „Grozījums
Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta
iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no
vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Latvijas
Republikas valsts robežas likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Kalniņa,
Grīnblata un Dobeļa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pilsētas
domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Viņš acīmredzot runās
„par”.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Daudzi no jums droši vien, sekojot plašsaziņas
līdzekļos rakstītajam un arī televīzijā demonstrētajam, ir pamanījuši faktu, ka
vairāki pašvaldību deputātu kandidāti, uzrādot pašnovērtējuma līmeni latviešu
valodas prasmei, ir rakstījuši – laba vai ļoti laba, taču realitātē ir izrādījies,
ka tādas praktiski vispār nav šīs latviešu valodas zināšanas. Līdz ar to ir pamats
bažām, ka nākotnē varētu būt diskriminēti latviski runājošie vēlētāji tieši
tādējādi, ka šie pašvaldībās ievēlētie latviski nerunājošie deputāti nespētu
pildīt likumā noteiktos pienākumus. Viņu pienākumi ir skaidri deklarēti likumā par
pašvaldību deputātu statusu. Bažas pastāv par šādām pašvaldībām: par Liepājas
pilsētu, Rīgu, Ventspili, Daugavpili un Rēzekni. Iespējams, arī par Jūrmalu.
Šobrīd plašu rezonansi sabiedrībā ir guvis gadījums Ventspilī,
kad no „Saskaņas Centra” ievēlētā deputāte ir deklarējusi, ka runās tikai ar
tulka palīdzību. Līdz ar to apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka
ir jāpilnveido tiesiskā reglamentācija, ar ko mēs varam īstenot to, kas ir noteikts
Satversmes 4., 101. un 104.pantā. Mēs uzskatām, ka valsts valodas lietošana
pašvaldībās ir jāreglamentē ne tikai Satversmē, bet arī likumā par šo deputātu
statusu. Likuma mērķis ir pirmām kārtām piespiest šos cilvēkus apgūt latviešu
valodu. Tas ir pirmais un galvenais mērķis. Ja viņi nespēj vai nevēlas to darīt, tad
deputāta mandātu iegūst nākamais no attiecīgā saraksta. Ja kāds te minēs, ka
tādējādi tiek pārkāptas cilvēktiesības, tad jāsaka, ka vēlētāju griba tiek
saglabāta – mandātu iegūst nākamais no attiecīgās pašvaldības, un tiek piemērota
pilnīgi tā pati analoģija, kāda ir gadījumā, kad var atlaist veselu pašvaldību.
Mēs visi ļoti labi atceramies Saeimas likumprojektu, kurš tika
pieņemts, kad tika atbrīvota jeb atcelta Ķekavas pagasta padome. Šeit tiek piemērota
analoģija, un, ja likuma prasības netiek ievērotas, tad attiecīgais deputāts zaudē
mandātu. Taču tas nav likumprojekta autoru mērķis. Likumprojekta autoru mērķis ir
piespiest viņus iemācīties latviešu valodu gan saskarsmē ar vēlētājiem, gan
saskarsmē ar plašsaziņas līdzekļiem. Ja ne, lai dod vietu nākamajam no attiecīgā
saraksta.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu
Rasnača, Tabūna, Kalniņa, Grīnblata un Dobeļa iesniegtā likumprojekta „Grozījums
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 20, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam
Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es nedomāju, ka šī ir laba
diena, jo mēs sākam savas darba kārtības izskatīšanu ar tādu smagu likumprojektu.
Tas sastāv no astoņiem pantiem, bet katrs pants ir sitiens mūsu sociāli
maznodrošinātajiem slāņiem, cilvēkiem, kuri dzīvo no pensijām vai pabalstiem. Te ir
pārkāpti visi ētikas un citi likumi, ja mēs runājam emocionāli, bet juridiski, kā
es uzskatu, ir pārkāpta arī Satversme.
Mēs ļoti labi zinām, ka 2002.gadā mūsu Satversmes tiesa pieņēma
spriedumu, ar kuru tika aizliegts ierobežojums pensionāriem strādāt un saņemt tikai
daļu no savas pensijas. Neskatoties uz visu to, kas ir skaidri rakstīts melns uz balta,
šodien Ministru kabinets mums piedāvā atkal tādu pašu redakciju.
Es uzskatu, ka tas ir ne tikai Satversmes pārkāpums, bet arī visas
mūsu sabiedrības interešu pārkāpums, tāpēc ka Ministru kabinets neievēro Satversmi
un Satversmes tiesas pieņemto spriedumu.
Un sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, noraidīt to
un vispār vairs necelt vispār šo jautājumu nekad dienas gaismā. Tas ir pirmais.
Otrais. Mēs apmēram pirms nedēļas vai divām (es vairs neatceros)
apsolījām māmiņām, ka viņu algas, māmiņu algas vai vecāku pabalsti, netiks
ierobežotas tuvākajā laikā, un mēs noteicām pārejas periodu, ka pēc 305 dienām,
kad būs jau jauni apstākļi, mēs sāksim kaut ko mainīt šā pabalsta izmaksā un ka
būs tiesības arī izvēlēties, vai nu saņemt pabalstus, vai turpināt strādāt…
Mēs tam piekritām, skaidrs, ar smagu sirdi, bet piekritām… Bet šodien atkal tiek
lauzta vienošanās un tie solījumi gan mums, gan sabiedriskajām organizācijām, jo
mēs redzam, ka māmiņas… vecāki saņems tikai pusi šā pabalsta, ja viņi turpinās
strādāt. Tas arī nav labi, tāpēc ka pirms vēlēšanām valdošā koalīcija runā
vienu, ministri sola vienu, bet pēc vēlēšanām – pilnīgi ko citu.
Es gribu pateikt, ka es to visu saprotu, jo premjeram negribējās
runāt par smagiem lēmumiem, bet, ja viņš būtu īsts Latvijas premjers, tad viņš
izietu priekšā un pateiktu: „Tauta! Tā un tā… mēs pieņemam smagu lēmumu…”
Bet visu laiku klusēt un solīt, ka pensijas nekad netiks skartas, ka māmiņu intereses
tiks pilnībā novērtētas un ka ar likumu netiks neierobežotas viņu tiesības…
Šodien mēs ar šo likumprojektu svītrojam lielu daļu. Neviens vairs
sabiedrībā neuzticas mums, tāpēc ka mēs neturam savu doto vārdu. Tauta netic vairs
ne tikai tam, ko mēs lūdzam un ko mēs stāstām pa televizoru, bet arī tam, ko mēs
pieņemam savos likumos.
Es gribu pateikt, ka šodien ir tāda situācija, kad deputātiem vajag
paskatīties reāli, ar ko viņi rīt izies savos pagalmos un ko runās ar cilvēkiem, kā
viņi varēs izskaidrot to, ka ļoti daudzas nozares, pieņemsim, medicīna, izglītība,
turas uz tiem pašiem pensionāriem, kuri saņem mazu, mazu pensiju, tāpēc ka šīs
nozares speciālisti nevar saņemt lielu pensiju, un viņi piestrādā, saņemot nelielu
algu. Un tikai šie cilvēki var tajās nozarēs strādāt par tādu algu un piepelnīties
pie pensijas, lai savilktu galus kopā, bet mēs šodien gribam pateikt: „Atvainojiet,
mēs 10 procentus nogriezīsim, no pirmā lata paņemsim no jums nodokļus un vēl 70
procentus atņemsim.” Nu kā mēs varēsim to izskaidrot cilvēkiem, es nezinu. Un
„Saskaņas Centrs” nobalsos „pret”, tāpēc ka mēs cienām Satversmi, cienām
cilvēkus, kuri atbalstīja mūs, ievēlot gan parlamentā, gan pašvaldībās. Un mēs
nemainīsim savu pozīciju ne pēc vēlēšanām, ne pirms vēlēšanām. Tā ir stingra
pozīcija. Un es domāju, ka visiem politiķiem, kuri spiedīs pogu „par” šo
likumprojektu, vajag padomāt, ka šodien dzīve nebeidzas. Un pēc pusotra gada būs
atkal vēlēšanas, un vajadzēs kaut ko tautai stāstīt… ka mēs ietaupījām uz viņu
rēķina. Ja pie mums šodien reāli pensija vidēji ir 180 latu, bet iztikas minimums –
170 latu, mēs, atņemdami 10 procentus, visus vidējos pensionārus pagrūžam zem
iztikas minimuma. A kurš mums pateiks, ka vieglāk būs samaksāt par apkuri ziemā?
Neviens. Kurš mums pateiks, ka vieglāk būs ar pārtikas iegādi un tā tālāk? Šodien
bezdarbs tikai pieaug un ļoti daudzos reģionos ģimenes dzīvo no pensijas, no tā, ko
atnes vecmāmiņa viņiem uz mājām, un viņi var atļauties tikai to, cik ir pensijas
apmērs.
Sakarā ar to vēlreiz visiem, kas sludina to, ka viņi ir
sociāldemokrāti, ka viņi ir sociāli atbildīgi par saviem cilvēkiem, saku:
neatbalstīsim šo likumprojektu! Meklēsim citus veidus, kā ieekonomēt un atrisināt
šīs budžeta problēmas savādāk! Likvidēsim divas trīs ministrijas, likvidēsim
varbūt to autobāzes un autotransportu, bet neķersimies pie pensijām!
Paldies par atbalstu. Es ceru, ka jūs dzirdējāt mani.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „pret” likumprojekta nodošanu
komisijai. Runāt „par” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, es
palūgšu klusumu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par valsts
pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo
un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dāmas un kungi! Pirmām kārtām man ir jāsaka, ka šis
likumprojekts iet roku rokā ar diviem iepriekšējiem, kuri nosaka to, ka pensijas
strādājošajiem tiek samazinātas par 70 procentiem. Es domāju, ka pirmām kārtām tas
nav likumīgi, bet, pat ja tas būtu bijis likumīgi, tas nav taisnīgi. Un no taisnīguma
viedokļa mēs nevaram cilvēkiem samazināt viņu pensijas par 70 procentiem tikai
tāpēc, ka viņi strādā. Pie tam šie cilvēki lielā mērā ir profesionāļi!
Par ārlietu dienestu. Runājot par diplomātisko dienestu, jāteic, ka
mēs zinām, ka tas neattiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā šie
cilvēki ir tie, kas ir būvējuši mūsu diplomātisko dienestu un kas lielā mērā arī
joprojām kalpo šim diplomātiskajam dienestam. Gribētu vēl papildus vērst jūsu
uzmanību uz to, ka šo likumprojektu nav parakstījis Latvijas ārlietu ministrs, kurš
pirmām kārtām ir tas, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek diplomātiskajā
dienestā.
Gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, ja mēs skatāmies uz
to, vai normatīvais akts ir izvērtēts pilnībā… Piemēram, 3.punkts. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? Šeit ir latviešu
valodā skaidri un gaiši rakstīts – nav izvērtēts. Kāpēc tad mēs balsojam par
likumprojektu, kura ietekme patiesībā nav izvērtēta? Es aicinu pirmām kārtām balsot
pret šo, manuprāt, netaisnīgo piedāvājumu, jo tas neatbilst mūsu valsts
ilgtspējīgas attīstības interesēm šajā nozarē. Un es gribu vērst jūsu uzmanību
arī uz to, ka, protams, mums visiem ir jāuzņemas atbildība par to, kā izveidot šo
jauno budžetu. Bet tajā pašā laikā mums ir jādod kaut nedaudz cerības Latvijas
sabiedrībai par to, kā tā attīstīsies tālāk. Šāda veida likumprojektu
pieņemšana nerada iespaidu, ka mēs zinām, kurp mēs ejam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju
likumā” nodošanu Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 8, atturas – 22. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar
speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””
nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 9. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijām.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kā
zināt, šis likumprojekts ir par tiem dažiem desmitiem mūsu skatuves mākslinieku, kas
uzskatāmi par Latvijas godu, kas ir saņēmuši Trīszvaigžņu ordeņus; tie ir
cilvēki, kurus jūs tik labprāt uzklausāt svinīgajās sēdēs 18.novembrī un
11.novembrī; tie ir tie cilvēki, kurus jūs pie katras iespējas saucat par šīs
nācijas sirdsapziņu.
Šodien valdība piedāvā… valdība ierosina visiem tiem cilvēkiem
samazināt izdienas pensijas un pateikt: ja viņi turpinās strādāt, tad viņiem būs
par 70 procentiem mazāk. Es labprāt gribētu, ka cienījamie deputāti tagad atvērtu
šīs likumprojekta trešo lapu un izlasītu anotācijā, kāds ir tas milzīgais ieguvums
valsts budžetā no šā likuma. Tie ir četrpadsmit tūkstoši septiņi simti latu.
Četrpadsmit tūkstoši septiņi simti latu ir tā jūsu „dāvana” visiem šiem
cienījamiem cilvēkiem īsi pirms Jāņiem!
Vai tiešām budžetā nevar atrast četrpadsmit tūkstošus septiņus
simtus latu? Vai tiešām jūs to nevarat izdarīt? Kaut vai uz tā Ministru kabineta
iekārtas likuma pamata, kurā, atvainojiet, Ministru prezidentam un ministriem joprojām
ir tautsaimniecībā strādājošo vidējā alga ar koeficientu 4 vai 3,5.
Es aicinu šo likumprojektu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncerttorganizāciju,
teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots. Vai
deputātam Lācim ir kaut kas sakāms par procedūru? (No zāles dep. V.Lācis: „Nē,
nekas!”) Nu, tad, lūdzu, atspiediet savu zaļo pogu.
Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! It īpaši tie
zālē sēdošie, kas kādreiz ir bijuši kultūras ministri!
Visciniskākais šajā likumprojektā ir tas, ka tas paredz, ka
turpmāk kolektīvu vadītāji, tie, kas gatavo visus tos mūsu korus, deju kolektīvus
latviešu Dziesmu svētkiem, turpmāk nekādu samaksu nesaņems. Un kas par to ir
rakstīts anotācijas 4.lapā? „Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti
to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?” Uz to
kā atbildi valdība ir spējusi uzrakstīt vienīgi – „Nav attiecināms”.
Pilsoniskajai sabiedrībai, valdības ieskatā, nav nekādas darīšanas gar to, vai
Latvijā tuvākajā laikā notiks skolēnu un studentu Dziesmu svētki un vai vēl
pārskatāmā nākotnē notiks vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tas milzīgais
ieguvums budžetā no tā visa ir 622 000 latu.
Es vēlreiz varu atkārtot to priekšlikumu, ko „Sabiedrība citai
politikai” ir izvirzījusi jau sen: uzlieciet progresīvo ienākuma nodokli tām
personām, kas gadā saņem vairāk nekā 10 000 latu, un jūs budžetā… nevis
virziet šo kroplo ideju, ko šobrīd piedāvā Finanšu ministrija… un tad jums
budžetā būs vairāki miljoni latu, kuru pietiks ne tikai Dziesmu svētku
organizēšanai, bet kuru arī pietiks, lai saglabātu daudzus pabalstus, un kuru pietiks
daudzām citām lietām, kas ir tikpat svarīgas Latvijas sabiedrībai kā Dziesmu
svētki.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 13, atturas – 13. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
parakstītu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šodienas Saeimas sēdē uz 30
minūtēm pirms sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”, tas ir, šobrīd. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tādā gadījumā… Tātad – ir vai nav
iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Nav iebildumu. Līdz ar to būs pārtraukums
līdz pulksten 17.00.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Paldies.
Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc 2,5 minūtēm!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – LPP/LC frakcija.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm Ārlietu
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lai gan
mēs esam iepazinušies ar minētajiem likumprojektiem, mums tie tomēr formāli
jāpieņem pirmajā lasījumā. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
tūlīt, šinī brīdī.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Māris
Ārbergs, Vaira Paegle, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Vents
Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš un Atis Slakteris.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 17.00…
Vēl paziņojums deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās, tūlīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 17.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas 15.jūnija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu likumprojekta „Par valsts pensiju
un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”
izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Tāpat tiek lūgts izskatīt… iekļaut izskatīšanai pirmajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut arī likumprojektu „Grozījums Diplomātu
izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar
speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.
Tāpat tiek lūgts izskatīt pirmajā lasījumā arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tāpat tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un
nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tāpat arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut
izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas
pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un
cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī
likumprojektu „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tiek lūgts papildus iekļaut arī likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību. Turpinām ar sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Par
valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1343/Lp9 – likumprojektu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu
laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Es domāju, šo likumprojektu jau daudzi
no jums ir skatījuši. Te ir diezgan daudz ietverts. Tas ir visumā jumta likums, kas
attiecas uz pensijām un pabalstu izmaksāšanu. Es netērēšu laiku un neiedziļināšos
detaļās. Es aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu
izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Kolēģi! Es aicinu likumprojektu izskatīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz pēc
vēlēšanām valdība ir atklājusi savus nodomus – uz tautas rēķina atrisināt valsts
ekonomiskās problēmas, kas lielā mērā ir radušās korumpētas valdošās elites
nekompetences rezultātā.
PCTVL nostājas pret likumprojektu par pensiju un pabalstu
samazināšanu, kas tika saskaņots diemžēl ar valdības spiediena ietekmē
salūzušajiem sociālajiem partneriem. Likumprojekts skar visai neaizsargāto
iedzīvotāju slāni – pensionārus un ģimenes ar bērniem. Neskatoties uz visu valsts
galveno amatpersonu pirms vēlēšanām dotajiem zvērestiem, ka pensijas nesamazināsies
ne par santīmu, lūk, katram pensionāram atņem 10 procentus, strādājošajiem – pat
70! Uz 470 000 pensionāru rēķina valdošā elite grib ietaupīt 50 miljonus
pirmajā pusgadā un 100 miljonus gadā – pārējos trīs gados. Uz 60 000
strādājošo pensionāru rēķina – vēl ap 40 miljoniem. Ap 400 000 ģimeņu arī
aplaupītas 3-5 miljonu apmērā, un vēl no strādājošajiem vecākiem – 3
miljonus. Kopā gan tikai 100 miljoni – tātad viena desmitdaļa no trekno gadu mantotā
sociālā budžeta pārpalikuma.
Vakar daži no jums it kā kādu genocīdu atzīmēja… Šis ir
īstais genocīds (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kāp zemē!”) pret
sirmgalvjiem, pret ģimenēm ar bērniem, un to darīja, cienījamie vēlētāji, ar jūsu
balsīm ievēlētā valdībā!
Droši var valsts izdzīvot bez šī drakoniskā likumprojekta, bez
šiem upuriem, pret kuriem iebilst pat mūsu kreditori. Šo jautājumu attiecībā uz
strādājošajiem pensionāriem 2002.gadā jau skatīja Satversmes tiesa, un tā vērsās
pret toreiz Šķēles valdības priekšlikumu atņemt strādājošajiem pensionāriem visu
pensiju. Vai varbūt priekšlikums 70 procentus atņemt ir vairāk saskaņots ar
samērīguma principu? Satversmes tiesas verdikts pirms septiņiem gadiem ir sekojošs:
apstrīdētā norma neatbilst samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem un ir
pretrunā ar Satversmes 1.pantu. Vai šie principi mainījušies septiņu gadu laikā? Vai
mums ir cita Satversme šodien? Tie ir meli, cienījamie kolēģi! Un šo melu sekas jūs
varēsiet arī just pēc tam, kad opozīcija izdarīs tomēr savu lietu un apspriedīs šo
likumprojektu Satversmes tiesā.
Satversmes tiesa skatīja, vai ir citas iespējas, kas atbilst
samērīguma principam, lai tomēr saglabātu pensionāram tiesības uz pilnu pensiju. Un
mēs uzskatām, ka šī alternatīva tomēr ir arī šodien. Kā pirmo PCTVL var nosaukt
savus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas ir atvērts arī šodien. Šis
likumprojekts paredz ministriju skaita samazināšanu no 14 līdz sešām ministrijām,
parazītisko parlamentāro sekretāru amatu likvidēšanu (atbalstām „Jaunā laika”
priekšlikumu) un ministru prēmiju likvidāciju, it īpaši par darbu svētdienās. Un,
ja mēs tā izdarīsim, tad naudas noteikti pietiks, lai… šo 100 miljonu, ko jūs
gribat atņemt pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, pietiek, lai visu šo kompensētu.
Arī pašā šajā likumā ir tomēr iespējas kaut ko uzlabot. Teiksim, šeit ir ar
trekniem burtiem rakstīts, ka krīzes laiks mums ir trīs ar pusi gadu. Interesanti! Kur
ir pierādījumi tam? Nav pierādījumu! Nedz anotācijā, nedz presē nav nekādu
aprēķinu, tātad var droši samazināt… kaut gan… šā likuma termiņu… likuma
darbošanās termiņu…
Ņemot vērā starptautisko pieredzi, mēs šajā gadījumā varētu
balstīties arī uz lietu Juhani Saarinen versus Finland, versus
Somija, kas tika izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā un bija tieši saistīta ar
pensiju samazināšanu Somijas ekonomiskās krīzes rezultātā. Tur bija konstatēts, ka
Somija šajos grūtajos apstākļos tomēr atrada iespēju visiem šiem pensionāriem
kompensēt visus viņu zaudējumus pēc kāda laika, kad ar ekonomiku būs viss
kārtībā.
Un šis likumprojekts faktiski ir spriedums valstij, jo šis
likumprojekts uzrakstīts tā, it kā krīze būs mūžīga.
Mēs iesniegsim šos priekšlikums, lai tos noraida, bet tomēr šie
priekšlikumi krietni paaugstina izredzes vinnēt Satversmes tiesā.
Es aicinu godīgus cilvēkus šo likumprojektu neatbalstīt.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kā nākamā debatēs
pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien saistībā ar šo Pensiju
likumu ļoti daudz tiks locīts Satversmes tiesas vārds. Es, godātie kolēģi, aicinu
jūs šeit nekliegt uz šīs tribīnes un apsvērt visu šo situāciju tā, kā tautas
priekšstāvjiem pienākas.
Šo likumprojektu paketi mēs saņēmām pirms stundas, un es ceru, ka
šajā laika posmā, zinot pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju, jūs esat
daudzmaz iepazinušies ar to.
Tomēr, ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, es gribu
izteikt atsevišķus apsvērumus, jo publiskajā telpā ir izskanējuši aicinājumi man
kā Satversmes tiesas tiesnesei izteikt šajā sakarā savu viedokli. Un es arī
godprātīgi centīšos to darīt.
Visupirms, godātie kolēģi, es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka
likumprojekta anotācijā ir iedota medusmaize Satversmes tiesas tiesnešiem, un proti,
tas ir 6.lapaspusē. Tur ir teikts tā (es citēju): „Vienlaikus vēršam uzmanību, ka
pastāv risks, ka likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normas ir pretrunā ar no Satversmes
1.panta izrietošās tiesiskās paļāvības principu, kā arī rada risku pretrunai ar
Satversmes 91.pantā noteiktajām personu tiesībām uz vienlīdzību un nediskrimināciju
un 109.pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.” Citāta beigas.
Es šodien, kolēģi, negribu runāt par tiesiskās paļāvības
principu, kas šodien tiek skandināts visās vietās. Protams, mēs neatrodamies vairs
tādā situācijā, kādā atradāmies, teiksim, pirms pieciem gadiem. Un tomēr – es
īpaši vēršos pie Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem… es aicinu pamatīgi
iepazīties ar šo Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedumu, īpaši ar tā
3.punktu. Es nepakavēšos pie tiesiskās paļāvības. Par to es šeit, šajā zālē,
esmu diezgan daudz runājusi.
Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību samērīguma principam, kas arī
izriet no Satversmes 1.panta. Un samērība… Ko nozīmē samērīguma princips?
Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un
likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas, valsts un
sabiedrības interesēm. Un, lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma
atbilst samērīgumam, parasti ir tāda īpaša formula un ir jānoskaidro… proti, arī
šajā gadījumā jānoskaidro, pirmkārt, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir
piemēroti šī leģitīmā mērķa jeb likumīgā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai
šāda rīcība ir nepieciešama, vai mērķi var sasniegt ar citiem indivīda tiesības
un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un, treškārt, vai
likumdevēja darbība ir samērīga un atbilstoša, proti, vai labums, ko šādā
gadījumā iegūst, ierobežojot pamattiesības, ir lielāks par indivīda tiesībām un
likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.
Es gribu teikt, protams, tā: uz pirmo jautājumu es varu atbildēt
apstiprinoši. Šie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo šajā
gadījumā, kad valstī pastāv šāda ekonomiskā un sociālā situācija… Es
neanalizēšu – kādēļ, mēs visi to zinām, tāpēc šeit nebūtu nepieciešams to
atkārtot, kādu iemeslu dēļ šī situācija mums ir radusies… Mēs vairs nevaram
turpināt dzīvot tā, kā dzīvojām agrāk, un nu, kā mēs sakām, visiem ir jāsarauj
jostas ciešāk.
Taču, runājot tālāk, vai šo mērķi nevar sasniegt ar citiem
indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai
šī likumdevēja darbība ir samērīga, visa atbildība gulstas uz mums, godātie
deputāti.
Arī tajā laikā, kad es biju Satversmes tiesas tiesnese, bija
līdzīga situācija. Proti, 1999.gadā pensiju budžetā bija deficīts 57,6 miljonu latu
apmērā un nopietni apdraudēta pensiju izmaksa vispār. Un tādēļ tika pieņemti
šādi pasākumi, proti, visiem strādājošiem pensionāriem, ja jūs atceraties,
izmaksāja tikai 60 latus – neatkarīgi no tā, kāds viņiem tajā laikā bija
atalgojums.
Taču Satversmes tiesa norāda savā spriedumā, ka ne Ministru
kabinets, ne Saeima nav veikusi analīzi attiecībā uz to, kādas būtu apstrīdētās
normas piemērošanas sekas, ja visi nodarbinātie pensionāri, kuru pensijas sasniedz 60
latus mēnesi, izbeigtu nodarbinātības tiesiskās attiecības un viņiem piešķirtās
pensijas būtu jāizmaksā pilnā apmērā. Šodien es varu teikt: es neesmu redzējusi
anotācijā, kas notiktu ar šīm darba vietām, ja visi šie pensionāri tagad nolemtu
izbeigt darba tiesiskās attiecības.
Tālāk es varu runāt arī par apstrīdētās normas efektīvu
piemērošanu. Satversmes tiesa tajā laikā norādīja, vai ir veikta valstī, piemēram,
obligāto iemaksu parādu aktīva iekasēšana, vai ir izvērtētas piešķirtās
sociālās apdrošināšanas iemaksu atlaides un samaksu termiņa pagarinājumi. Tiesa
uzskatīja, ka ir izvērtējams, vai nepastāv iespēja samazināt aizņēmumu, kredītu
procenta likmes un maksājumus par nodokļa administrēšanu, kas Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrai jāmaksā citām valsts institūcijām, piemēram, Valsts
kasei, Valsts ieņēmumu dienestam. Un tāpēc Satversmes tiesa uzskatīja, ka viņa nav
guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pietiekami izvērtējusi, vai izvirzīto
mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, alternatīviem līdzekļiem, kas mazāk
ierobežotu Satversmē garantētās personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, arī
tiesības saņemt visu piešķirto vecuma pensiju.
Kāds ir risinājums? Es domāju, ka šodien mēs nevaram runāt, lai
varētu saņemt visu… strādājošie pensionāri visu pensiju. Iespējams, ka šie 70
procenti ir nesamērīgi. Iespējams, ka vajadzētu, manuprāt, paredzēt noteiktu naudas
summu, kuru neatkarīgi no… kuru saņem attiecīgais strādājošais, piemēram, tie
būtu 100 lati, pilnā apmērā, un pēc tam, varbūt sākot no šiem 100 latiem, noteikt
procentus – vai nu 50 procentus, vai 70 procentus.
Otra iespēja, protams, ir ierobežot arī lielās pensijas. Mēs
zinām, ka valstī ir vairāk nekā 200 cilvēku, kuri saņem lielās pensijas. Jā, mēs
šīs lielās pensijas varam ierobežot, piemēram, nosakot kaut kādu augšējo robežu.
Jo pretējā gadījumā, ja mēs tikai šādā veidā rīkojamies – 70 procentus
nogriežam strādājošiem pensionāriem, nemeklējot absolūti nekādas citas iespējas
-, tad, manuprāt, mēs ļoti nopietni riskējam, ka Satversmes tiesa pateiks, ka tiek
pārkāpts šis samērības princips. Visiem ir jāsavelk jostas, bet kādēļ
strādājošiem pensionāriem, īpaši tiem, kas ir ar mazām pensijām, tiem, kam ir 150,
200 latu, būtu jānes šādi upuri, kā sakām mēs – konstitucionālo tiesu tiesību
speciālisti?
Šodien iznāk tāda situācija, ka, salīdzinot ar 1990.gadu…
Pieņemsim, ja strādājošiem pensionāriem ir 150 latu, tad… Šķēles laikā, kad
Šķēle atļāva maksāt tikai 60 latus… Šodien, piemērojot šo 70 procentu
samazinājumu, šī persona saņem tikai 45 latus. Manuprāt, tas šodien nav taisnīgi un
nav samērīgi.
Tāpēc es tomēr aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo
likumprojektu, bet mēs, „Pilsoniskā Savienība”, iesniegsim priekšlikumus, lai
mazinātu šo nesamērīgo attieksmi pret strādājošiem pensionāriem salīdzinājumā
ar visām citām personām, kurām arī nākas ierobežot šīs pamattiesības.
Paldies jums par sapratni.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies
deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Jūs tagad pieņemsiet likumprojektu „Par valsts
pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Es
uzskatu, ka pieņemt šo likumu – tas nozīmē izdarīt rupju kļūdu vai noziegumu. Cik
man ir zināms, līgumā ar Starptautisko Valūtas fondu, kuru parakstīja vēl Godmaņa
kungs, bija paredzēts nedevalvēt latu un nepieskarties pensijām un sociālajiem
pabalstiem. Pēc 6.jūnija, pēc vēlēšanām, Dombrovska kunga valdība aizmirsa par
iepriekšējiem solījumiem nepieskarties pensijām un paziņoja tautai kaut ko pavisam
citu. Manuprāt, tas ir negodīgi un pat nelietīgi. Jūs ieplānojat no pensionāriem,
kuri ir visneaizsargātākā sabiedrības cilvēku kategorija, nozagt naudu. Un, kā tas
ir rakstīts likumprojekta anotācijā, 2009.gadā (ja mēs šodien nobalsosim par šo
likumprojektu), samazinot pensijas tikai par 10 procentiem, mēs nozagsim, atkārtoju, no
pensionāriem 50 miljonus 500 latu… 50 500 000 latu -, tātad šinī
gadā… Nākošajā gadā – 89 280 000 latu. 2011.gadā – 91 787 000
latu. Un 2012.gadā – arī vairāk par 91 arpus miljonu.
Strādājošos pensionārus jūs atstāsiet daudzus bez maizes. Vakar
man piezvanīja viena ārste, viņai ir 71 gads, pensija ir 165 lati, un viņa piestrādā
– nopelna uz rokas 60 latu. 15 latus viņa iztērē transportam un 45 – paliek. Tātad
viņai aprēķināts katrs santīms, viņa nevienam nav parādā, šai sievietei nav
bērnu, kā dzīvē dažreiz gadās, un nav mazbērnu. Viņa dzīvo ar 210 latiem. Tātad,
ja viņa strādās vai piestrādās, tad viņa nesaņems pensiju, ja viņa nestrādās,
pensija ir 165 lati, neto. 10 procentus noņemiet, un – lai Dievs nedod! – ka jūsu tēvi
un mammas dzīvotu ar 148 latiem! Tātad mēs apzogam cilvēkus!
Ja mēs paskatāmies, pēc valdības aprēķiniem, izdevumu
samazinājumu strādājošajiem pensionāriem, tad 2009.gadā mēs nozogam no viņiem
gandrīz 38 miljonus, 2010.gadā – 38,5 miljonus un 2011.gadā – 25 miljonus 710 000
latu, 2012.gadā – atkal 12… gandrīz 13 miljonus. Vai mums ir sirdsapziņa vai nav? Vai
mēs paredzam un domājam, ko mēs darām, vai ne? Vai jūs nebaidāties ne no Dieva, ne
no sociālā sprādziena?
Ja mēs runājam par vecāku pabalstiem, tad mēs apzogam arī šos
cilvēkus. Izdevumu samazinājums vecāku pabalstiem… strādājošajiem pabalstu
saņēmējiem ir vairāk par 3 miljoniem 2009.gadā, vairāk par 4 miljoniem –
2010.gadā, nu un tā tālāk… Un vēl bērna pabalsts. Tas bija 9 lati ar kapeikām,
tagad būs 8 lati. Un atkal! Gudrinieki mēs esam! Mēs atradām 3 miljonus šogad, bet
nākošajos gados – gandrīz 6 miljonus latu!
Atkārtoju: es uzskatu, ka tas ir negodīgi, un es uzskatu, ka tas ir
nelietīgi. Naudu varētu ekonomēt, iznīcinot daudzskaitlīgas ierēdnieciskas
aģentūras. Mums ir vēl aģentūra „Akadēmiskā bibliotēka” vai aģentūra
„Basketbola sporta skola”. Es runāju par citām aģentūrām. Un mums vajadzētu
likvidēt uzņēmumu padomes. Varētu apvienot ministrijas, varētu samazināt
parlamentāros sekretārus. Ministrijas pilnīgi var izdzīvot bez šī amata. Varētu
daudz vairāk samazināt militāro budžetu un pieņemt likumu – un jau sen to vajadzēja
izdarīt -, ka visi valsts un pašvaldības uzņēmumi… lai visi šie uzņēmumi uz 2-3
gadiem kļūtu par bezpeļņas organizācijām. Un tas nozīmē – aprēķināt līdzekļus
algām, līdzekļus materiāliem, līdzekļus iekārtām, un „Latvenergo” varētu
strādāt un „Latvijas Dzelzceļš” varētu strādāt, un „Rīgas Siltums” un
„Rīgas Ūdens” … Es vēl varētu nosaukt padsmit un vairāk tādus uzņēmumus,
kuri ir Daugavpilī vai Rēzeknē un tā tālāk, kuriem tarifi ir uzgriezti tā, ka
cilvēki vairs elpot nevar… tātad pataisīt tos par bezpeļņas uzņēmumiem –
atkārtoju – uz diviem trim gadiem.
Visi mēs varētu viegli, cik nu tas varētu būt viegli, to izdarīt –
sameklēt tos nepieciešamos 500 miljonus latu, nepieskaroties pensijām un nepieskaroties
māmiņu algām.
Jūs, godātie kolēģi, mūsu valdība un jūs… Es nevaru
iedomāties, kā šeit kliegtu „Jaunais laiks”, ja viņi būtu opozīcijā un ja
valdošie pieņemtu vai gribētu pieņemt tādu likumprojektu. Es nezinu… Jūs šeit
kliegtu, svilptu, aicinātu uz protestiem, un tā tālāk. Un šodien jūs tik
disciplinēti balsojat kā balsošanas mašīna, balsojat par visu, ko jums tikai no
augšas pateiks! Un kā jūs pēc tam varēsiet skatīties cilvēkiem acīs?!
Tātad jūs diemžēl atradāt visvieglāko ceļu, jūs cerat
izdzīvot. Sakot „jūs”, es domāju visus valdošos, sākot ar valdību un beidzot ar
šeit sēdošajiem. Jūs cerat izdzīvot uz maznodrošināto rēķina, uz pensionāru un
bērnu rēķina. To nedrīkst pieļaut! Dievs mūs visus sodīs! Valstij jākalpo
cilvēkam, nevis otrādi, kā tas notiek diemžēl šodien Latvijā. Brīdinu jūs visus:
ja valsts nerūpējas par bērniem un večukiem, tā ir slikta valsts. Tātad slikta
Saeima, slikta, nemākulīga valdība, un tādai valstij diemžēl nav nākotnes, ticiet
man!
Es aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies
deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Acīmredzot jārunā pirmām kārtām par šā
priekšlikuma morālo pusi.
Situācija ir ļoti vienkārša. Valdība, konkrēti, Ministru
prezidents, meloja, meloja publiski un konsekventi, vairākkārt apsolot, ka pensijas
netiks aiztiktas. Vai viņš meloja apzināti vai neapzināti, vai tajā brīdī viņš
varbūt tiešām vēl cerēja, ka bez tā var iztikt, – tas lietas būtību nemaina. Mēs
jau vairākus gadus šeit runājam par valsts prestižu, par Saeimas zemo prestižu. Par
kādu prestižu var runāt, ja valdība melo un jūs, valdošā koalīcija, disciplinēti
balsojat par šo pozīciju?! Tas nav nejauši, ka… Es te tagad paskatījos, ka neviens
no koalīcijas deputātiem nav pieteicies debatēs, un es jūs ļoti labi saprotu,
kolēģi. Jums nav ko teikt, jo jūs ļoti labi saprotat, kas šobrīd notiek. Bet, ja
jūs tā uzvedaties, tad man ir vienkāršs priekšlikums: nu nerunājiet vairs par
morāli, par atbildību, par visām šādām augstām lietām, jo tomēr jūsu darbi
diemžēl neiet kopā ar šiem skaļajiem lozungiem!
Par šā priekšlikuma ekonomisko pusi. Vai kāds aprēķināja, kā
šie grozījumi ietekmēs Latvijas tirgu, ietekmēs uzņēmējdarbību? Te daudz tika
runāts par devalvāciju, par to, ka devalvācija nepalīdzētu. Protams, tā ir
taisnība, devalvācija nepalīdzētu. Bet ir arī citi līdzekļi, kas tiek piemēroti,
lai izietu no ekonomiskās krīzes. Un viena no šādām izejām ir paaugstināt
sociālās izmaksas, jo šī nauda, šie 50 miljoni, ko jūs tagad gribat atņemt
pensionāriem, – tā ir nauda, kas tiek tieši izņemta no apgrozījuma, jo šī
nauda netiek glabāta bankās. Pensionāri, kas saņem šo naudu, to uzreiz tērē, viņi
veicina tirgu, viņi veicina ražošanu, viņi veicina tirdzniecību. Tātad jūs gribat
to atņemt ne tikai pensionāriem, bet arī Latvijas uzņēmējiem. Un es diemžēl
nedzirdēju ne vārda par šādām analīzēm. Skaidrs, ka šādu analīžu vienkārši
nav.
Un pēdējais. Es negribu atkārtot to, ko Čepānes kundze teica.
Ziniet, tas ir ļoti dīvains veids, kā pieņemt šādus likumus. Mēs pieņemam
atsevišķu likumu, kas būtībā radikāli maina visu pensiju sistēmu. Tajā pašā
laikā nav nekādu priekšlikumu grozīt spēkā esošo likumdošanu.
Vai jūs uzskatāt, ka šāda pieeja atbilst tiesiskas valsts
principiem? Jo patiešām te ir ļoti daudz tīri juridisku jautājumu… Viens moments ir
tāds, ka jūs faktiski apgalvojat, ka šī nauda tiks taupīta. Nu, nebūs tā! Jo
padomāsim par to, kuram būs jāsedz šis deficīts, šī nauda, ko pensionāri
nesaņems, jo tikko vidējā pensija sāka pārsniegt iztikas minimumu. Vidējā pensija
ir ap 177 latiem, šobrīd iztikas minimums – virs 170. Tātad, atņemot šos 10 procentus
vai pat vairāk, lielākajai daļai pensionāru vidējā pensija būs atkal zem iztikas
minimuma. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs daudz vairāk jāmaksā, ka sociālie
pabalsti būs daudz lielāki, kas tiks maksāti no pašvaldību budžeta.
Tātad – kāda ir jūsu loģika: saglabāt valsts budžetu un
nospļauties uz to, kas notiks ar pašvaldību budžetiem? Var būt, ka tā ir jūsu
atriebība par smago zaudējumu pašvaldību vēlēšanās? Es nezinu. Varbūt tas ir
tāds slēpts veids, kā parādīt, ka jaunie pašvaldību līderi netiks galā ar saviem
pienākumiem? Bet tā jebkurā gadījumā nav valstiska domāšana.
Un galu galā jebkurai valstij ir savi pienākumi, un nodrošināt
tiesības uz dzīvi ir viens no pamatpienākumiem. Un, ja patiešām tagad vidējā
pensija atkal būs zem iztikas minimuma – ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši to, ka
pensionāriem netiek garantētas tiesības uz dzīvi, ka cilvēki vienkārši nevar
izdzīvot, jo iztikas minimuma aprēķina metodika ir patiešām ļoti minimalizēta, jo
šis iztikas minimums ir patiešām izdzīvošanas minimums. Un jūs gribat liegt šo
minimumu pensionāriem!
Tātad šis priekšlikums ir absolūti amorāls, ekonomiski nepamatots
un tiesiskas valsts principiem neatbilstošs. Un man tiešām ļoti gribas, lai kāds no
jums būtu pietiekami vīrišķīgs, lai Jūs izietu šeit priekšā un paskaidrotu,
kāpēc jūs balsojat „par” šo priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka kādam tomēr pietiks
drosmes, ka jūs pierādīsiet, ka jūs patiešām esat tautas priekšstāvji, nevis tikai
aparāts balsošanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mani, godīgi sakot, izbrīna tas, ka šādu
likumprojektu mums piedāvā Ministru kabinets, un tādēļ šodien mums ir jāpieņem
ārkārtīgi grūts un atbildīgs lēmums, jo, ja mēs kļūdīsimies, ja mēs
nesapratīsim tos cilvēkus, kuri šodien dzīvo visgrūtāk, – pensionārus,
represētos -, tad nu gan mēs būsim dziļā bedrē, tad nu gan mēs būsim
bezdibenī, jo to naudu, ko šie cilvēki saņem gadiem ilgi…
Mēs sakām – „iztikas minimums”. Tas ir tādas knapas, knapas,
knapas izdzīvošanas minimums. Knapi izdzīvo cilvēki badojoties. Vai tad to jūs
nesaprotat? Es domāju, ka jūs tiekaties visi ar cilvēkiem. Represēto ir 18 000.
Lūk, ko viņi raksta savā vēstulē. Nolasīšu tikai vienu mazu citātu, Daudzes
kungam, Barčas kundzei kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai un visām
Saeimas frakcijām: „Šobrīd, pēc 19 neatkarības gadiem, vērsties pret politiski
represēto pensiju pielikumu, lai glābtu valsts budžetu, ir ļoti apvainojoši un
pazemojoši. Visvairāk mums nepieciešams miers dvēselē un dzīvē. Mēs, politiski
represētie, ar lielām bažām vērojam, kā notiek mūsu aizstāvēto ideālu
degradācija un valsts ekonomikas sakārtošana uz veco cilvēku rēķina.”
Mēs vakar daudzi arī no Saeimas bijām pie Brīvības pieminekļa un
godinājām tos cilvēkus, kuri izgājuši Gulaga ceļus, Sibīriju, – gan tos, kuri nav
atgriezušies, gan tos, kuri atgriezušies. Un vakar, es ceru, jūs noskatījāties arī
Dzintras Gekas filmu. Lai atceramies visu to, lemjot šodien un pēc tam otrajā
lasījumā par šīm lietām!
Un vēl pateikšu ko. Tāpēc jau Latviju pārņēma sarkanais mēris,
ka mēs necienām, negodājam mūsu cilvēkus, kuri cīnījušies par mūsu valsti,
gājuši bojā. Tā nedrīkst rīkoties! Tā nedrīkst rīkoties. Es saprastu, ja būtu
izsmeltas visas iespējas. Nu nav! Valsts iet bojā, bankrotē, ja izsmeltas visas
iespējas. Visas iespējas nav izsmeltas. Pāris ministrijas var droši likvidēt. (No
zāles: „Kuras?”) Aģentūras – veselu pulku. Ja vajadzēs – nosaukšu. Un tā
tālāk, un tā joprojām. Tos nedaudzos dažus desmitus miljonu var atrast. Var atrast,
turklāt samērā viegli.
Desmit procentus nost pensionāriem! Visiem! Septiņdesmit procentus –
strādājošajiem! Bet šie strādājošie ir skolotāji. Tur, viņu vietā, neviens
jaunais neies. Valdība domā: „Tos vecos, tā sakot, mājup, nav ko viņiem te
maisīties pa kājām! Nāks jaunie.” Nē, nenāks. Ir zinātnieki, ir ārsti, ir
skolotāji, ir aktieri, ir daudzi, daudzi citi cilvēki, kuri strādā un kuru vietā
neskries un nenāks tie jaunie, kuri ir šodien bezdarbnieki. Nevajag aloties! Vajag
saprast situāciju, kāda tā ir patiešām.
Un jūs mūs, deputātus, ne tikai mani, spiežat rīkoties pret
valdību, par kuru es esmu balsojis un kuru es aizstāvu šobrīd. Jā, valdībai
jāstrādā ar pilnu tvaiku, lai mēs izrāptos no krīzes. Un, ziniet, šodien pavīdēja
presē dati, ka mēs jau rūpniecības jomā esam parāpušies no šīs bedres un 4,8
procenti mums ir rūpniecībā pieaugums – lielākais Eiropas Savienības valstīs. Tātad
kaut kādi pozitīvi, tā sakot, momenti jau parādās. Bet mēs cirpsim, cirpsim,
cirpsim. Un pazemosim šos cilvēkus. Man šodien ir desmitu desmitiem zvanu, sākot no
septiņiem rītā man ir zvanījuši. Cilvēki raud. Raud pa telefonu un saka: „Draugi
mīļie! Deputāti! Jums tagad lemt. Apstājieties! Saprotiet, ka šo līniju nedrīkst
pārkāpt!”
Un strādāsim pa nakti! Barčas kundze ir gatava to darīt. Nakti un
dienu. Seiles kundze, lūk, šobrīd apspriežas, arī viņa ir gatava strādāt – un arī
daudzi citi -, lai atrastu risinājumus un izietu no šīs nepatīkamās situācijas. Jo
rīkoties šādi nav prāta darbs.
Te jau tika atgādināts, ka pat Starptautiskais Valūtas fonds
aizstāv nabagos. Viņi saka: „Neaiztieciet sociālo fondu!”, domājot šeit
pensionārus un tos citus, par kuriem es minēju. Neaiztikt! Bet valdība grib aiztikt.
Kāpēc? Es ceru, ka arī Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji ir sapratuši, cik
niecīga ir latviešu pensija. Cik niecīga tā ir, salīdzinot ar pensijām Eiropā un
citur pasaulē. Un tādēļ viņi ir pateikuši, ka to nevajadzētu darīt.
Kolēģi! Es aicinu jūs uz otro lasījumu… pirmajā, protams, mums
ir jāpieņem, lai labotu šīs kļūdas… iesniegt priekšlikumus. Pretējā gadījumā
es nevarēšu balsot „par” šādu likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!
Es aicinu tos deputātus, kas te kāpj tribīnē un šausmīgi taisās
aizstāvēt pensionārus, atcerēties, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš
acīmredzot būs 15 minūtes, tāpēc priekšlikumiem vajadzētu izskanēt jau tagad. Un
tieši tāpēc es esmu uzkāpis tribīnē. (No zāles: „Labāk uzraksti!”)
Mēs visi lieliski saprotam, un arī visi juristi, kas sēž šeit,
zālē, ka tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, ka ir pilnīgi skaidrs, ka
Satversmes tiesa šo likumu atcels, tāpēc nevajag sevi mānīt.
Kādi ir finansiālie risinājumi? Paskatīsimies kopīgi anotāciju!
Pati valdība, šī gudrā valdība, kas kaut ko tādu te ir izdomājusi, atzīst, ka
tuvāko trīs gadu laikā strādājošo pensionāru skaits samazināsies par 48 800
cilvēkiem. Tas nozīmē, ka viņu veiktās sociālās iemaksas budžetā samazināsies,
pie tam, ja mēs pat ņemam vērā tikai minimālo algu un ja visi šie cilvēki
strādātu tikai par minimālo algu, tad viņu sociālās iemaksas budžetu samazinās par
26 miljoniem gadā. Ar šo tuvredzīgo grozījumu jūs atņemat sociālajam budžetam
naudu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Ja jums kā tautas priekšstāvjiem tagad ir jāizvēlas…
Starp ko izvēlēties – starp tiesisko paļāvību vai starp to, kādas šobrīd notiek
sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu?
Es jums atgādināšu pagājušās nedēļas piemēru, ka jūs visi te
tā steigā priecīgi nobalsojāt par pensionāru neapliekamo minimumu – braši
samazinājāt to no 165 uz 90 latiem. Šodien par to neviens vairs nerunā. Acīmredzot
kaut kāda sajēga ir nākusi pār valdības cilvēku galvām.
Un tagad ir īpašs veltījums jums, Godmaņa kungs! Es esmu
ārkārtīgi kritizējis jūs par to lēmumu – novirzīt otrā līmeņa pensiju naudu
budžeta deficīta segšanai, bet šajos apstākļos man faktiski ir jāatbalsta šis
kurss un jāpiedāvā to turpināt. Atcerieties, ka otrā līmeņa pensiju fondā vēl
joprojām paliek 2 procenti no iemaksām. Un tie ir 42 miljoni latu.
Es esmu pārliecināts, ka visi tie cilvēki, kuri šeit, zālē, ir
manā vecumā un jaunāki par mani, būtu gatavi 3 gadus iztikt bez otrā līmeņa
sociālajām iemaksām pensiju fondos, lai mūsu vecākiem un mūsu vecvecākiem iedotu
šos 42 miljonus latu.
Tālākais jautājums ir vienīgi par mūsu valdības vadītāja un
finanšu ministra talantu sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Kā mēs šodien
uzzinājām no vienas radiointervijas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda metodikas,
Latvijas budžeta deficīts būs vairāk nekā 11 procenti. Šie 42 miljoni ietekmēs šo
deficītu par 0,3 procentpunktiem. Jautājums ir par to, cik spējīgi sarunās ar
Starptautisko Valūtas fondu ir tie cilvēki, kas šobrīd vada valdību. Ja ne, būs
Satversmes tiesa un šī nauda pensionāriem būs jāatdod jau nākamajā gadā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies
deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie deputāti! Pirms mēs pieņemam jebkuru
likumprojektu, mums jāapzinās, kādā veidā mēs šo likumprojektu pieņemam, kādas
sekas būs šim likumprojektam. Un tomēr – kas par šo likumprojektu balsos?
Tātad par formu. Mūsu Satversmē ierakstīts, ka Latvija ir
parlamentāra valsts, kur galvenos lēmumus pieņem parlaments.
Godātie kolēģi! Es šeit, parlamentā, esmu jau 10 gadus un esmu
daudz ko redzējis. Es redzēju, ka budžeta projektu iesniedza trīs dienas pirms, divas
dienas pirms vai diennakti pirms balsošanas. Bet šoreiz bija īsts brīnums, ka ļoti
svarīgu likumprojektu iesniedza stundu pirms balsošanas!
Godātie kolēģi! Vai visi esat izlasījuši to, par ko jūs
balsosiet?
Godātie kolēģi! Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Šā
likumprojekta mērķis ir sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma
ietvaros. Tātad šā likuma mērķis ir sniegt sociālo nodrošinājumu. Šeit tā ir
rakstīts, šajā likumprojektā. Vai tā nav ņirgāšanās par cilvēkiem? Šā
likumprojekta īstais mērķis ir atņemt personām sociālo nodrošinājumu.
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs instruments, ar
kura palīdzību mēs ne tikai tagad balsosim par šo samazinājumu, bet… Šis
instruments ir sagatavots rudenī. Rudenī! Šis likums būs grozīts, valdība grozīs
šo likumu un palielinās šos procentus, palielinās šo samazināšanu.
Iznāk tā, ka šis likumprojekts, šis likums „Par valsts pensiju un
valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, būs
vissvarīgākais likums. Svarīgāks par Satversmi, svarīgāks par likumu par pensijām
un svarīgāks par citiem likumiem.
Godātie kolēģi! Tagad parunāsim par sekām. Vai kāds rēķinājis,
cik tas izmaksās valstij, ja Satversmes tiesa pieņems lēmumu, ka ir pārkāpta
Satversme, un valdība būs spiesta atmaksāt tos līdzekļus gan pensionāriem, gan
ģimenēm ar bērniem? Anotācijā ir rakstīts, ka šajā gadā tas būs 91 miljons.
Pieņemsim, ka, ja Satversmes tiesā iesniegs uzreiz, tas nozīmē, ka valstij būs
nākamgad jāatmaksā šiem cilvēkiem vismaz 100 miljoni latu. Vai šie līdzekļi būs
paredzēti nākamā gada budžetā?
Godātie kolēģi! Par sociālo speciālo budžetu. Es jau no šīs
tribīnes stāstīju par to, ka sociālajā speciālajā budžetā ir izveidojies… pa
„treknajiem gadiem” izveidojies pārpalikums – 915 miljoni latu. Nevar teikt, ka
cilvēki nav samaksājuši sociālo nodokli, nav iemaksājuši savu daļu. Cilvēki ir
iemaksājuši, un es nezinu, kāda veidā Satversmes tiesā kāds varētu pamatot –
kāpēc. Kāpēc tieši no šīm kategorijām ir jāņem nost, ja pamatbudžetā ir
milzīgs deficīts, bet speciālajā budžetā ir pārpalikums? Un tā nav cilvēku vaina,
ka šie 915 miljoni jau ir iztērēti, lai segtu pamatbudžeta deficītu, lai glābtu
„Parex banku”, lai finansētu ministrijas un aģentūras.
Godātie kolēģi! Ir nodokļu maksātāji. Protams, tagad var pieņemt
likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz
2012.gadam”. Varbūt ir vērts pieņemt likumprojektu par nodokļu iemaksu laika
periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam? Cilvēki viegli var pamatot: „Krīze! Mēs
nevaram samaksāt par komunālajiem maksājumiem, mums nav par ko skolot bērnus, nav par
ko nopirkt pārtiku.” Cilvēki var tā pateikt! Bet atnāks nodokļu inspektors un
piespiedīs ar soda sankcijām viņus samaksāt šos nodokļus. Tas nav godīgi!
Godātie kolēģi! Padomāsim par sekām! Mēs jau šeit par daudz ko
nobalsojām, tajā skaitā par pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu,
pēc tam izrādījās – pēc mēneša jau izrādījās! -, ka ienākumi krīt. Mēs
balsojām par citiem likumprojektiem, un tagad mēs varam apspriest jau negatīvās sekas.
Tagad mēs brīdinām, ka šā likumprojekta pieņemšanas gadījumā
būs ārkārtīgi negatīvas sociālās sekas un ārkārtīgi negatīvas finansiālās
sekas.
Padomāsim par to un balsosim „pret!”
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dāmas un kungi! Latvijas pensionārs šajā valstī nekad nav bijis
prioritāte. Un to mēs varam pateikt jau kopš neatkarības atjaunošanas. Mēs esam
bijuši ļoti naski runāt par nacionālajām tiesībām, par nacionālo neatkarību, un
mēs esam ļoti naski bijuši, lai piesegtu mūsu nacionālās intereses ar mūsu nespēju
būt sociāli solidāriem.
Sociālā solidaritāte un pensionāru tiesības patiesībā ir
neatņemama Eiropas civilizācijas tiesību sastāvdaļa visā to politiskajā spektrā.
Tā ir neatņemama sastāvdaļa kreisajā politiskajā spektrā, jo tas nozīmē
solidaritāti, tas nozīmē līdzjūtību, un tā ir neatņemama sastāvdaļa arī
labējā politiskajā spektrā, jo tas, ko pensionāri ir savas dzīves laikā
nopelnījuši, ir neatņemama viņu tiesību sastāvdaļa uz resursiem.
Mūsu pēdējās desmitgades nespēja izveidot godīgu
uzņēmējdarbības vidi, taisnīgu nodokļu sistēmu un labu pārvaldi, un tas ir bijis
iemesls, kāpēc mēs vienmēr griežamies pie nabagiem, pie sociāli mazaizsargātiem un
politiski mazaizsargātiem sabiedrības slāņiem, lai uz viņu rēķina izvilktu savu
budžetu. Patiesībā šeit ir jāpiekrīt tiem, kas teica, ka tā ir sociālā
diskriminācija valstī. Un tā ir ļoti lielas sabiedrības daļas diskriminācija.
Mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā, un lielā mērā
mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā tāpēc, ka mēs esam nabagi garīgā
ziņā. Mēs nedomājam par nabagiem, un tādēļ mēs esam nabagi. Mēs nekad neesam
šajā valstī bijuši sociāli atbildīgi, un krīzes apstākļos ir vēl lielāks grēks
būt sociāli bezatbildīgiem. Mēs esam uzskatījuši, ka ekonomika – tā ir fizika vai
matemātika. Ekonomika nav ne fizika, ne matemātika! Ekonomika ir sociāla, sabiedriska
zinātne un domāšana.
Man nekas cits neatliek, kā vien atvainoties kā politiķim visiem
nabadzīgajiem Latvijas sabiedrības slāņiem un pensionāriem par to, ka ir neiespējami
šajā Saeimā pārvarēt kurlumu un egoismu. Un patiesībā es būtu ļoti priecīgs
redzēt, ka mūsu politiķi Saeimā un mūsu politiķi valdībā būtu pirmām kārtām
spējīgi atvainoties sabiedrībai par to, ka viņi nespēj šo valsti normāli vadīt. Es
domāju, tā būtu normāla parādība – pateikt: „Piedodiet! Ziniet, mēs gribējām
labāk, bet mēs nevaram! Izrādās, ka mēs esam kurli ne tikai pret morāles normām,
par kurām mēs ļoti daudz runājam, bet esam kurli arī viens pret otru, jo mēs
nedzirdam, ko mēs viens otram sakām, un nedzirdam, ko sabiedrība saka.”
Ja mēs būtu gribējuši šo valsti izvest no krīzes, mēs nebūtu
ceturtdienas vakarā pēkšņi atraduši arodbiedrības, nebūtu ceturtdienas vakarā
pēkšņi atraduši darba devējus. Mēs būtu sēdējuši kopā darba telpās jau
mēnešiem ilgi ar visām šīm sabiedriskajām organizācijām un būtu nonākuši līdz
vienam normālam risinājumam. Diemžēl tas, ko valdība sauc par sadarbību ar tā
saucamajiem sociālajiem jeb – es teiktu latviski – sabiedriskajiem partneriem, ir
patiesībā tikai dūmu aizsegs. Tā nav patiesa, demokrātiska sadarbība starp valsts
institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un arodbiedrībām. Tas it
tas, kas mums ir jāiemācās. Ja mēs to neiemācīsimies, tad mēs tiksim par to bargi
sodīti. Vispirms materiāli, pēc tam citādā veidā.
Štokenberga kungs piedāvāja mirkli atpakaļ veidu, kā atrast pāri
par 40 miljoniem. Es domāju, ka patiesībā jau tie diskriminētie pensionāri, kuriem ir
tiesības nebūt nabagiem, būtu pat ar mieru savilkt jostas un vēl atteikties no tiem
10, 20 vai 30 latiem, ko jūs pašreiz gribat atņemt no viņu pensijām, ja kāds no jums
spētu ne tikai atvainoties, ko jūs nespējat, bet arī iedot cerību, ka mēs, izejot no
šīs krīzes, piedāvāsim kaut ko labāku. Patiesībā jau nav šīs cerības. Neviens
šajā projektā, nedz runājot par budžetu, nedz runājot par valsts attīstību,
nepiedāvā izeju, nepiedāvā cerību ne uzņēmējiem, kurus būtībā dzen pelēkajā
zonā, paceļot PVN – un pašreiz nevarot pat aprēķināt, cik tad mēs no tā iegūsim!
-, ne arī pensionāriem… Atlaiž no darba mūsu diplomātus, pensionārus. Vienam
pensionāram varbūt pensija ir 130 latu un alga 120 latu. Un kā lai viņš izvēlas? Uz
ko viņam cerēt? Vienlaikus apgriežot šīs pensijas, mēs atņemam mūsu izglītībai
jau pēdējo naudu. Ja tas pensionārs zinātu, ka tad, ja viņam paņem nost 20 vai 30
latus no pensijas, viņa mazdēls spētu iegūt vismaz konkurētspējīgu izglītību
šajā valstī, varbūt viņš būtu ar mieru paciest šādu samazinājumu. Bet tāda
iespēja jau netiek piedāvāta! Mēs vienlaikus paaugstinām nodokļus. Mēs vienlaikus
sabojājam savu izglītības sistēmu, kas nav konkurētspējīga. Mēs atņemam
veselības aprūpi mūsu iedzīvotājiem, padarīdami to par iespējamu tikai bagātajiem
un maksātspējīgajiem un tiem jaunajiem, kas vēl nav saslimuši. Un mēs atņemam
patiesībā cerību šai valstij. Ja tas ir mērķis šim budžetam, ko mēs gribam
iemantot uz šo 500 miljonu rēķina, tad tas ir ļoti slikti.
Es gribu tikai atgādināt, ka prettiesiskums un cilvēktiesību,
sevišķi sociālo cilvēktiesību, ignorēšana noved tikai pie prettiesiskuma. Ja mēs
attaisnojam ārkārtas apstākļus sociālajā plāksnē, tad – kur ir atšķirība? –
kāpēc mēs tos ārkārtas apstākļus nevarētu attaisnot arī politiskajā plāksnē?
Atlaidīsim tad parlamentu! Lai valdība valda trīs gadus pēc parlamenta. Būs
vienkāršāk pieņemt lēmumus. Ir taču krīzes apstākļi. Tā taču dažs labs teica
arī 50 un 60 gadus atpakaļ. Pie kā tas noveda, mēs visi labi zinām. Šī ir tā
dinamika, kā attīstās sabiedrības doma. Sociālais egoisms noved pie egoisma visur
citur. Pretī jūs iegūsiet tikai egoismu. Bezcerība savukārt noved pie agresivitātes
un nolieguma. Tas ir tas, kas sagaida šo valsti, ja mēs nebūsim spējīgi vienoties un
iedot cerību. Šie budžeta piedāvājumi, šis griezums, nepiedāvā cerību, un tas ir
pats ļaunākais, par ko šo valdību var apsūdzēt.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Par ko tad mēs
šodien diskutējam?
Es nocitēšu vēlreiz dokumentu, kuru mēs skatām, par to, ka valsts
vecuma pensijas un izdienas pensijas saņēmējam, kurš gūst ienākumus kā darba
ņēmējs vai pašnodarbinātais, izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši
normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra. Tātad strādājošajiem
pensionāriem ir 70 procentu samazinājums no pensijas. Protams, ir skaidrs, ka valdība
gribēja ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Es tev
gan!”) Runa, protams, nav par tiem zaķiem, kas ir Saeimā, bet vispār par
teicienu… tātad divi mērķi bija faktiski ieplānoti. Pirmkārt, lai Starptautiskajam
Valūtas fondam parādītu budžeta ietaupījumu, un, otrkārt, atklāti un mērķtiecīgi
izspiestu strādājošos pensionārus no darba tirgus.
Diemžēl situācija ir tāda, ka pensionāri un invalīdi jau šobrīd
ir visdiskriminētākā sabiedrības daļa un droši vien ne jau aiz laba prāta vai citu
iemeslu dēļ pensionāri strādā. Pensionāri strādā tāpēc, ka viņiem ar valsts
noteikto pensiju naudas nepietiek. Un tādu pensionāru ir milzīgs skaits. Un, ja mēs
šobrīd pieņemsim šādu lēmumu, tad mēs jau tā visdiskriminētāko sabiedrības
daļu padarīsim vēl diskriminētāku salīdzinoši ar citiem strādājošajiem. Un tas
nav pieļaujami. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Varbūt ir iespējams atrast kaut kur citur šos līdzekļus? Jo, ja
nebūtu citas alternatīvas, tad mēs, iespējams, arī atbalstītu šādus soļus, taču,
kamēr augstākā ierēdniecība braukā ar mašīnām no Saulkrastiem uz Rīgu un
atpakaļ, kamēr šādi tiek tērēti valsts līdzekļi, mēs neredzam iespēju atbalstīt
šādus priekšlikumus.
Es atgādināšu tiem, kuri vēl nesen bija opozīcijā, ko viņi
teica, kad viņi bija opozīcijā un izvirzīja priekšlikumus pensiju celšanai. No
„Jaunā laika” skanēja tādi vārdi: „Ir ciniski teikt, ka naudas mums nav.
Nedrīkst slēpties aiz konsolidētā budžeta izkārtnes, piesedzot pamatbudžeta
caurumus uz vecu cilvēku, invalīdu un ģimeņu rēķina. Tas nav pieņemams!”
Tā ka tas tā – atmiņas uzlabošanai…
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tādas nelielas pārdomas.
No vienas puses, valstij ir grūti, un mums ir jāmeklē ceļi, kā
palīdzēt tikt ārā no bedres, bedrītes, kā nu kurš to sauc. Bet, no otras puses, ir
jautājums – ar kādiem paņēmieniem? Un jāsaka, ka man šis projekts diemžēl pirmajā
lasījumā atgādina latviešu tautas pasakā bieži minēto vectētiņa vešanu uz mežu
ar ragavām, lai tad šis tur paliek un turas, cik nu var. Diemžēl!
Kāpēc mēs arvien vairāk visā šajā 9.Saeimas darbības laikā
rīkojamies neloģiski, haotiski, kaut ko grābjam? Un tiešām būtu ļoti veselīgi
paskatīties katras partijas pārstāvju runas, sākot no 9.Saeimas pirmās dienas. Ļoti,
ļoti veselīgs materiāls!
Kā var vieni un tie paši cilvēki nolādēt visu to, kas ir
pozīcijā, bet pēc tam, pašiem nokļūstot pozīcijā, nolādēt visu to, kas ir
opozīcijā? Tas ir smieklīgi, varētu teikt, arī nožēlojami!
Tagad nonākam līdz šīm pašām pensijām. Nu kāda te tukša
runāšana, minēšana! Ir tiesiskā paļāvība, vai nav tiesiskās paļāvības? Vienam
ir jābūt pilnīgi skaidram – cilvēks, kas ir sasniedzis atbilstoši likumam pensijas
vecumu, ir nopelnījis šo pensiju, viņš ir to nopelnījis ar savu darbu, pats, bez citu
palīdzības. Tā ir viņa daļa, tā ir samaksa par viņa ieguldījumu valstij. Kā to
var nesaprast? Kā no tā kaut ko var ņemt nost?
Tādā gadījumā ņemiet nost visus tos gadus, kas ir nostrādāti,
visu to dzīvi, kas ir nodzīvota! Iedomājieties, – vienam nopietnam cilvēkam, kurš
vēl joprojām grib strādāt, tāpēc ka viņu spiež apstākļi, iznāk pazaudēt 10
procentus vispirms, un tad no tā, kas paliek, paņem vēl nost 70 procentus. Būtībā te
nav runa par 70 procentiem, te ir runa par lielāku skaitli.
Tagad te mēs sāksim filozofēt – ir Satversmes tiesai vajadzīgs vai
nav Satversmes tiesai vajadzīgs!… Balstīsimies uz vienkāršu domāšanu un
nepļāpāsim te, neievazāsim šinīs sarunās tukšus svešvārdus, kas ir galīgi
lieki! To, ko cilvēks ir nopelnījis, nevienam nav tiesību samazināt, tā ir viņa
daļa! Viss! Cauri! Nav jautājumu!
Otra lieta. Strādājošais pensionārs, vienalga, kur viņš strādā,
saņem tikpat daudz, cik visi pārējie, kas strādā tanī darbavietā. Visiem Saeimas
deputātiem ir vienāda alga, neviens te nevienam neprasa, cik tev ir gadu. Tu ieņem
attiecīgo amatu, un tev par to pienākas tik un tik. Par to var tad strīdēties un
runāt. Labi, es vēl pieņemu, ka var runāt par šābrīža algu, šābrīža
ieņēmumiem. Bet nedrīkst aiztikt to, kas jau ir nopelnīts. Tas ir neiespējami! To nu
gan vajadzētu saprast. Žēl, ka nākas šeit runāt par tādām lietām. Ja savulaik
nebūtu trīs aktīvi cilvēki vērsušies Satversmes tiesā, nebūtu jau arī to izmaksu,
kādas šodien bija. To arī vajadzētu atcerēties.
Ko es gribu tālāk pateikt? Vai tad jūs domājat, ka tas pensionārs
briesmīgi raujas pie tās strādāšanas? Viņš ir biežāk spiests strādāt.
Vienkārši tāpēc, lai palīdzētu gan sev, gan citiem.
Un vēl viena lieta. Paskatoties uz visu to, kas ir sarakstīts, un
padomājot par stabilitāti sabiedrībā, mani visu laiku neatstāj viena doma.
Stabilitāti sabiedrībā var noteikt tad, ja sabiedrībā ir zināma samērība starp to,
ko nopelna vislabāk atalgotais cilvēks un vismazāk atalgotais. Ja šī starpība jau ir
lielāka nekā 10 reizes, tad diez vai var runāt par sabiedrības stabilitāti, jo galu
galā – kāpēc tāda netaisnība? Kāpēc vienam cilvēkam šajā sabiedrībā ir nezin
kas, bet otram nav galīgi nekā?
Es atnācu runāt diemžēl viena iemesla dēļ. Ja jūs, kolēģi,
noteiksiet šodien par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tikai šo vakaru, es
nebalsošu par tādu likumu. Es nevaru to darīt, jo, ja tas tiek noteikts tikai uz šo
vakaru, tas nozīmē, ka nebūs iespējas neko normālu iesniegt uz otro lasījumu. To
nedrīkst pieļaut! Un es tiešām, kolēģi, aicinu jūs visus… visus – gan pozīciju,
gan opozīciju… es nezinu, kas te vēl ir… Atbalstiet to, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir rītdienas rīts. Rītdienas rīts, nevis šis vakars! (No
zāles: „Vakars uz ezera!”) Tā būs plika formalitāte, ja mēs šovakar to…
Tāpēc es jūs aicinu to izdarīt, tad mēs vismaz daļēji varēsim noņemt šo
spriedzi. Tāds ir mans piedāvājums. Es tiešām lūdzu ieklausīties.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies
deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, kad notiek sarunas ar
aizdevējiem, parasti pirmais jautājums ir: „Kad tiks atgrieztas tās summas, ko mēs
aizņēmāmies?” Šodien 600 000 pensionāru tiek teikts: „Jūs esat nulle, jūs
šinī valstī esat nekas! Mēs, simts gudrās galvas, esam nolēmuši nogriezt jūsu
pensijas pagaidām par 10 procentiem, tālāk – dzīvosim, redzēsim. Varbūt būs labāk,
atgriezīsimies atpakaļ pie šīs sistēmas, būs sliktāk – nogriezīsim vēl.
Pacietieties! Dzīve iet uz beigām, un nav ko šeit ne protestēt, ne runāt. Lēmums ir
pieņemts. Uz priekšu!”
Man šķiet, ka mēs piedalāmies ļoti amorālā akcijā, un nav no
svara, vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pēc piecām minūtēm vai pēc
piecām dienām (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir no svara!”), vai pēc pieciem
gadiem. Mēs graujam to sistēmu, uz kuras šodien sēž i Saeima, i visa valsts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie
deputāti!
Sākot sava viedokļa izklāstu par mūsu visu laiku jau debatēto
likumprojektu, vēlos pateikt, ka es kā Saeimas deputāte šodien norobežojos no tā
viedokļa, kuru pārstāv Tautas partija, jo es Saeimā pārstāvu reģionālo Liepājas
partiju un savu viedokli esmu saskaņojusi ar savas partijas priekšsēdētāju Uldi
Sesku. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Paldies Uldim Seskam!”)
Tātad es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka jau 2002.gada 19.martā
Satversmes tiesa tomēr pieņēma spriedumu lietā par likuma „Par valsts pensijām”
pārejas noteikumu 26.punkta atbilstību Satversmes 91. un 109.pantam, kurā noteica, ka
apstrīdētā norma (tātad – strādājošie pensionāri) piespiež nodarbinātos
pensionārus izvēlēties: vai nu saņemt pilnu pensiju, vai arī turpināt strādāt. Tas
savukārt nonāk pretrunā ar pensijas vecumu sasniegušu personu tiesībām iesaistīties
sabiedriskajā dzīvē.
Jau 1990.gada 4.maijā pieņemtās Deklarācijas par Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanu 8.punktā – un šo Deklarāciju pieņēma vairāki no
mūsu Saeimas sēdē pašreiz esošajiem deputātiem – tika noteikts, ka valsts ir
apņēmusies garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem
politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kuras atbilst
vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām.
Līdzīga diskusija ir turpinājusies iepriekšējos gados arī
Satversmes tiesā par vecāku pabalsta ierobežošanu strādājošiem vecākiem. Un es
atgādinu, ka tas notika 2005.gada 7.oktobrī lietā par Valsts sociālo pabalstu likuma
7.panta pirmās daļas 1.punktā ietverto nosacījumu. Ja šī persona nav nodarbināta,
tā nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”, vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā – atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 91., 106. un 110.pantam.
Cienījamie kolēģi! Abos šajos gadījumos – gan par strādājošiem
vecākiem, gan par strādājošiem pensionāriem – Satversmes tiesa pieņēma spriedumu,
kas galu galā tika realizēts, pēc tam atmaksājot iepriekš nesaņemto naudiņu.
Diemžēl tā tas bija.
Un katrā ziņā Satversmes tiesa abos spriedumos norādīja, ka
pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa
svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips.
Diemžēl, kolēģi… Es kā deputāte teicu jau martā, kad aicināju valdību… un es
domāju, ka ļoti labi to saprot arī „Jaunā laika” vadītā pašreizējā valdība,
ka, ja tiek izdarīti tādi grozījumi likumos – valsts pabalstu likumos vai likumā
„Par valsts pensijām” -, tad tomēr ir valdībai jālemj par to, vai mums ir
ārkārtas situācija, vai mums ir krīze. Bet diemžēl nekur tādu normatīvu aktu
neesmu redzējusi.
Un tāpēc es domāju, ka arī šis likumprojekts ir nopietni
jāizvērtē tādā ziņā, vai tiešām šīs tiesību normas un tajos noteiktais
ierobežojums atbilst šādām prasībām. Vai tas atbilst leģitīmam mērķim, kuru
valsts vēlas sasniegt, noteikdama šo ierobežojumu? Vai tas atbilst samērīguma
principam?
Tad, kad atsāku strādāt 9.Saeimas sasaukumā… Es ļoti labi
atceros, kā šie jautājumi tika risināti, it sevišķi ar strādājošo pensionāru
lietām, 7.Saeimas laikā, un diemžēl… Es biju viena no tām deputātēm, kuras arī
diemžēl… Es biju arī viena no tām deputātēm, kuras toreiz aktīvi iestājās par
strādājošo pensionāru jautājumu, un tāpēc nekādā gadījumā šādu likumprojektu
atbalstīt nevaru un neatbalstīšu.
Otrkārt. Es vēlos vēl jums, kolēģi, vēstīt, ka šajā gadījumā
likumprojekts skar absolūti visus pensionārus. Tātad – 10 procenti no pensijas, arī no
tām pensijām, kuras ir mazas un ļoti mazas. Tātad arī tiem pensionāriem, kuriem ir
100 latu pensija, 10 procenti tiek atņemti. Es domāju, ka tas būtu valdībai bijis
jāsaprot, arī Finanšu ministrijai, ka tā nu darīt nedrīkst.
Es zinu, ka katrā gadījumā nāks šeit kolēģi, augstas
kvalifikācijas juristi, un stāstīs, ka šodien jautājumā par minēto likumprojektu
uzstājas tikai pensionāri, tikai tie deputāti, kas ir pensionāri. Es pilnīgi atklāti
varu pateikt: jā, tik tiešām, es arīdzan esmu pensionāre. Un diemžēl esmu
pensionējusies piecus gadus ātrāk nekā noteiktais valsts pensijas vecums, tikai
tādēļ, ka (pēdiņās) „pateicoties” ļoti „kvalitatīviem” mediķiem, kuri
bija senos, jau ļoti senos laikos, pagājušajā gadsimtā, viena no manām meitām ir
invalīde.
Man gribētos atgādināt mūsu kolēģiem, ka, ja tiek pieņemts
likumprojekts tādā tekstā, kādā tas ir pašreiz, tad mēs noteikti varam
rēķināties ar to, ka daudzi no mūsu zinātniekiem būs tikai pensiju saņēmēji,
daudzi no pasniedzējiem gan Latvijas Universitātē, gan Liepājas Universitātē, gan
Tehniskajā universitātē būs tikai pensionāri. Arīdzan vairākās skolās, piemēram,
Liepājas ģimnāzijā, es nezinu, kurš mācīs… Varbūt tie būs vizuālās mākslas
vai mūzikas pasniedzēji, kuri pašreiz stāv uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā
Liepājā. Un viņi sāks mācīt fiziku, ķīmiju, vēsturi un dabas mācību. Diez vai
tas izdosies kvalitatīvi.
Nākamā lieta, ko es vēlos atgādināt mūsu Ministru kabinetam. Ja
mēs vadāmies pēc analoģijas ar darba algu samazināšanu, tad jebkurā valsts un
pašvaldības iestādē, arīdzan jebkurā ministrijā un arī Saeimā, vispirms
darbiniekiem tika samazināti tā saucamie bonusi, tas ir, piemaksas un prēmijas. Diez
kāpēc uz pensionāriem šī analoģija neattiecas, un te mēs taisnā ceļā tūlīt
ķeramies klāt pensijai, absolūti neiesaistot Latvijas Pensionāru federāciju un citas
viņus aizstāvošas nevalstiskās organizācijas un nediskutējot par piemaksām – vai
piemaksas atstāt cilvēkiem, kuriem ir mazākas pensijas, vai tiem, kuri ir
pensionējušies līdz 1996.gadam, un tā tālāk.
Cienījamie kolēģi! Strādājot ļoti ilgus gadus – jau no
pagājušā gadsimta, no 1986.gada, sociālajā jomā, es pilnīgi atbildīgi varu
pateikt, ka šodien, pieņemot šādu likumprojektu, mēs iznīcinām sociālās
drošības sistēmu. Tātad mēs jebkuram jaunam strādājošam dodam ļoti nepareizu
signālu, tas ir, vispirms pensiju otrajā līmenī mēs samazinājām iemaksas šogad no
8 uz 2 procentiem, bet tagad skaidri un gaiši pasakām, ka diez vai tev ir nepieciešams
maksāt sociālo nodokli, jo tu redzi, kas tagad notiek ar taviem vecākiem un
vecvecākiem.
Nākošais, ko es gribu teikt. Mums vajadzētu ļoti nopietni – un
šeit es atbalstu Dobeļa kungu – padomāt par to, kā valdības sagatavoto likumprojektu
uzlabot līdz otrajam lasījumam, bet, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiks
noteikts uz minūtēm 10-15, tad tur diemžēl neko nevarēs izdarīt. Tādējādi es
vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz atbildību, ko šādā gadījumā uzņemas Ministru
kabinets, it sevišķi finanšu ministrs un Ministru prezidents.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms es dodu debatēs vārdu
nākamajam deputātam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
iesniegumu ar ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, kamēr tiek
izskatīts šis likumprojekts. (No zāles: „Nē! Jā!”)
Mums šobrīd ir vēl divi… trīs debatētāji: divi – pirmo reizi,
viens – otro reizi. Tā kā domas dalās, mums ir nepieciešams balsot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par to, lai sēde tiktu turpināta, līdz tiek izskatīts līdz galam pirmajā
lasījumā likumprojekts „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā
no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 1. Sēde tiek turpināta, līdz tiek izskatīts šis
likumprojekts.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Valdības izstrādātais ekonomikas un finanšu
sistēmas glābšanas plāns kopumā, nav noliedzams, ir vienīgais risinājums izejai no
tās krīzes situācijas, kādā mēs esam nokļuvuši. Taču jāsaka, ka šis jautājums,
par ko šodien debatē, ir vissāpīgākais un visvājāk izstrādātais jautājums.
Līdz ar to es vienkārši vēršos pie Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas ar aicinājumu rīkoties tāpat, kā tas bija jautājumā par
akcīzes nodokli, kad valdība bija iesniegusi vienu versiju – izstrādāt un visu
aprēķināt precīzi, izvērtēt, lai nebūtu kļūdu, un iesniegt otru – tādu, kas
nebūtu ar tik sāpīgām sekām.
Taisnība ir Aigaram Štokenbergam, ka priekšlikumu iesniegšanas
termiņš būs acīmredzot 15 minūtes, lai gan pat ar pusstundu varbūt būs par maz, bet
nu parlamenta prakse ir tāda, ka atbildīgā komisija pati var formulēt priekšlikumu,
savu priekšlikumu, uzaicinot Finanšu ministrijas pārstāvjus, uzaicinot Labklājības
ministrijas pārstāvjus, taču risinājums ir jāatrod.
Tā ka aicinu Budžeta komisiju atrast pareizo redakciju, un, protams,
pirmajā lasījumā mēs balsosim „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Jā, es jau visu pateicu, bet galvenais: paskatieties, lūdzu,
uzmanīgi, kā tehniski atrisināt šo problēmu!
Likums stāsies spēkā 1.jūlijā. Izlasiet 7.pantu, augsti godātie
deputāti… nu, izlasiet, lai pēc tam nebūtu kaut kādas problēmas mums ar
pensionāriem!
Iznāks tā: līdz 1.jūlijam izmaksās pensionāriem pilnu pensiju,
augustā vēl nepaspēs grozīt šīs sistēmas un pensionāri saņems pensiju pilnā
apjomā.
Septembris. Atnāks septembris, un tad viņam, cilvēkam, pensionāram,
atcels par jūliju, augustu un par septembri… Reāli viņš saņems tajā septembrī…
Jūs zināt, kas ir rudens Latvijā? Briesmīgs laiks, briesmīgi apstākļi! Siltums
atnāca pie mums atkal… Kam Liepājā, kam Rīgā… un mīnus 30 procenti… Kas būs
ar to veco cilvēku? Mums ir 550 tūkstoši pensionāru. Simts vēl klāt – izdienas
pensijas cilvēciņi… Un, padomājiet, šoks! Viņam atnāca dzīvokļa rēķins un
reālā pensija! Kas ar viņu būs, ja viņam atņems 30 procentus vienā mēnesī?!
Augsti godātie deputāti! Nu, es saprotu, ka jums nospļauties par
visiem šitiem tautas cilvēkiem, kuri balso par jums, politiskā starpsezonā. Bet jūs
padomājiet, kā izskatīsies tas cilvēks, kurš mazizglītots, kurš varbūt nesaprot
līdz galam visas valodas! Jūs gribat, lai viņš saprastu, ja jūs vienā mēnesī –
septembrī – atņemsiet 30 procentus, tāpēc ka jūs ieturat nepareizus… Ja problēma
būtu atrisināta, ja mēs zinātu to martā un sāktu ieslēgt likumu ar normālu
pāreju… Vienā momentā – čiks! Mīnus viena trešdaļa! A kā viņš samaksās par
dzīvokli, par visu pārējo? Viņš tak nezina, ka mēs te sēžam simts gudri cilvēki,
un mainām kaut ko. Viņš reāli tikai saņem… Tāpēc, ka viņam nepietiek naudas ne
presei… viņam atslēgs arī… es domāju, arī televizoru. Ko viņš darīs ar mīnus
30 procentiem? Kā jūs izskaidrosiet viņam, kāpēc mīnus 30 procentu? Un kāpēc tam
viņam būs atkal siltums, un tā tālāk?
Nē, nu es saprotu, ka jūs gribat pārnest visu uz vietējām
pašvaldībām. Rīgā mēs izglābsim savus cilvēkus, tāpēc ka mēs Rīgas galvenie
cilvēki Rīgā, bet vēl ir reģioni, kur „oranžie” un „zaļie” pie varas.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam,
otro reizi.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Turpinot
diskusiju par to, kur vēl ņemt naudu, mēs te pakonsultējāmies. Tie cilvēki, kas kaut
ko saprot no budžeta.
Un tagad… Tagad es aicinu ieklausīties arī tos, kas strādā
Budžeta komisijā. Valdības sēdē tika lemts kaut kas pilnīgi nesaprotams. Nu tieši
tāpat kā sabojājot ideju par progresīvo ienākuma nodokli, valdības sēdē,
slepenajā, tika nolemts arī celt sociālo nodokli no 33 procentiem uz 37 procentiem.
Tas, protams, būtu absurdi, jo tik liels nodokļa palielinājums atkal tikai kaitētu
Latvijas ekonomikai.
Bet, ja mēs paskatāmies, ka nodokli ir iespējams pacelt kaut tikai
nedaudz, proti, no 33,09 procentiem… Godmaņa kungs, jūsu ideja… Mēs te nupat
veicām aprēķinus, un tiem bija vajadzīgas tikai dažas minūtes. Ministrs Augulis
nāca talkā.
Izrādās, ka, ja nodokli paceltu no 33,09 uz 34 procentiem, tad tie ir
30 miljoni latu budžetā. 30 miljoni! Pieskaitiet tiem klāt tos 26, ko es minēju, un
vēl tos 42, un jums ir vairāk nekā divas trešdaļas no tās summas, kas jums ir
vajadzīga.
Lūdzu, apdomājieties, ko jūs šobrīd darāt!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (LPP/LC frakcija).
Jā, tā ir. Es nebiju vispār pieteicies, bet nu mani izsauca un man
jārunā ir. Man jāsaka, ka… Nē, jautājums ir ļoti nopietns. Tas, ko teica
Štokenberga kungs… Nu, jā. Ja mēs runājam par to samērīguma principu… Protams,
ka, ja par 20 procentiem samazina algas, tas nozīmē, ka bāze pensijām samazinās. Un,
ja mēs skatāmies valsts pārvaldē strādājošos… un, es domāju, privātie jau
noteikti iet līdzi valsts pārvaldē strādājošajiem… Faktiski nebūtu pamata
uzskatīt, ka, ja algas samazina, var pensijas noturēt visas tādā līmenī, kādā tās
ir.
Protams, jautājums par 10 procentiem, ko šeit arī ļoti nopietni
kritizē. Ja mēs mēģinātu kaut cik ņemt vērā to, ka mums ir deflācija… Pēdējo
mēnesi… Tagad katru mēnesi mums samazinās cenas. Vēl pret iepriekšējo gadu mums ir
plus 4 procenti, bet nu jau mums ir tāds deflācijas temps, kas ir briesmīgi priekš
uzņēmējdarbības, bet priekš patēriņa… Zinot, ka mums nestrādā likums pretējā
virzienā, ka samazinās indeksācija uz otro pusi, ka mums iet tikai uz vienu pusi,
runāt ar pensionāriem par kaut kādu, teiksim, deflācijas samazinājumu vispār ir
samērā liela pašnāvība. Tāpēc es personīgi domāju, ka runāt par tiem 10
procentiem… ja ļoti nopietni un ļoti ilgi stāsta un mēģina stāstīt, ka…
Kas tad ir pretējā svaru kausā? Mēs visu laiku runājam par to
vienu pusi, bet es tagad paņēmu un par katru ministriju izrakstīju, cik lieli ir
samazinājumi.
Ārlietu ministrijā… iedod man to papīru… es tagad nerunāju par
kaut kādu mistisku 2009.gada plānu. Es pat nerunāju par to budžetu, ko mēs decembrī
pieņēmām smagos apstākļos… Es vienkārši ņemu 2008.gada faktus, kā mēs reāli
dzīvojām 2008.gadā. Un mēs skatāmies… Ja mēs pieņemam šos grozījumus un
paskatāmies, kā reāli ir jādzīvo tām iestādēm… starp citu, ne tikai
birokrātiem, bet arī veselības aprūpei tai skaitā, kā ir jādzīvo Iekšlietu
ministrijai… Un kādus ciparus tad mēs te redzam? Ja mēs neejam uz šo 10 procentu
samazinājumu, kas izriet no 20 procentu samazinājuma algām, un sakām: „Labi!”…
Tas, ko šeit es dzirdēju… Klementjeva kungs teica, ka nedrīkstam, neaiztiksim…
Tad redziet, kādā mēs esam situācijā! Aizsardzības ministrijai
mēs esam samazinājuši kopumā budžetu uz šodienu… 13 procentus samazinājām
budžetu… piedošanu, 9 procentus mēs samazinājām decembrī uz 2009.gadu, bet tagad
nāk klāt… Es atvainojos, 13 procenti bija decembrī, bet tagad samazinājums ir 16.
Mums jau patlaban ir 33 procentu samazinājums, un mēs knapi esam pie 1 procenta no
kopprodukta – 1,1 procents, bet mums vajadzētu it kā 2 procentus.
Labi, ejam tālāk! Tas kopējais samazinājums aizsardzībai patlaban
ir tuvu pie 76 miljoniem no 260 miljoniem. Viens no variantiem – samazināt tālāk. Es
pieļauju, ka kreisā spārna politiķi varētu teikt, ka var iet arī zemāk, bet tā
problēma ir ar mūsu aizsardzības saistībām.
Paskatīsimies Ārlietu ministriju! Mums ir it daudz kā diplomātu, un
tā tālāk, bet paskatieties: mēs jau samazinājām… mēs jau decembrī samazinājām
Ārlietu ministrijai izdevumus par 18 procentiem, un tie bija 7 miljoni. Tagad ir vēl
klāt vismaz 10 procenti. Tas nozīmē, ka 27 procentus mēs jau esam samazinājuši
Ārlietu ministrijai. Pabrika kungs zina, par ko es runāju. Mēs esam atsaukuši vairāk
nekā 100 diplomātus, nepiedāvājot viņiem darbu. Diplomātus audzināt, kolēģi, –
tie ir gadu desmiti! Atcerēsimies, kā mēs savā laikā vispār sākām ar viņu
audzināšanu!
Ja mēs tālāk pārejam uz tādām sfērām, kas ir
vissāpīgākās… Nu, labi, var jau būt, ka ir iespējas tādā gadījumā samazināt
izdevumus… Es vēlreiz saku: mēs paliekam pie pensijām, kādas tās ir, un mēģinām
citur ņemt nost. Ņemam Iekšlietu ministriju. Iekšlietu ministrijā mēs jau
samazinājām 17 procentus, tagad vēl samazinām klāt – vēl tagad klāt pie 17
procentiem! – mēs samazinām vēl 7 procentus. Mēs esam Iekšlietu ministrijā patlaban
pie šā budžeta samazinājuši izdevumus par 24 procentiem, un tas ir tā… tāpēc ka
principā vēl viens solis tālāk, un mums jau ļoti grūti būs ar drošību. Tas man ir
pilnīgi skaidrs! Iekšlietu ministre to izstāstītu labāk par mani, bet arī es esmu
bijis šis ministrs, es zinu.
Izglītības un zinātnes ministrijā… Es runāju tagad tikai par
centralizētiem izglītības izdevumiem… Mums patlaban kāda ir situācija? Mēs esam
Izglītības un zinātnes ministrijā, ja runājam par šo centralizēto finansējumu,
nevis par to, kas ir pašvaldībām mērķdotācija, patlaban samazinājuši budžetu jau
par 36 procentiem. Un tur ir iekšā faktiski visas tās skolas, visas izglītības
iestādes, kas ir centralizēti pakļautas, tajā skaitā arodskolas, tajā skaitā
mūzikas skolas, un tā tālāk, kas ir zem Izglītības un zinātnes ministrijas. Vai
mēs varam iet vēl tālāk – zem 36 procentiem? Nu tad gan es baidos, ka mums vispār
proftehniskā izglītība saplīsīs pilnībā.
Zemkopības ministrija… Atcerēsimies, kā mums gāja – ar
briesmīgiem protestiem. Mēs esam tik un tā izdevumus Zemkopības ministrijā pret
2008.gadu – es runāju par dzīvi, es nerunāju par mūsu projektiem tur: 1., 2.,
3.projektu – samazinājuši par 26,2 procentiem, tas ir, gandrīz par trešdaļu.
Un tā es jums varētu… Un beigās es nosaukšu, protams, veselības
aprūpi. Vot, veselības aprūpe… Es esmu daudz ko redzējis. Labi, Satiksmes ministriju
pa ceļam paņemsim. Parasti saka – Satiksmes ministrija ir tas avots. Satiksmes
ministrijā, kolēģi, saskaņā ar šo budžeta projektu samazinājums ir 31 procents. 31
procents! Tas faktiski nozīmē, ka ceļu fonda praktiski nav. Nav tur nekāda atbalsta.
Ļoti minimāls palicis atbalsts. Mēs te spriedām Budžeta komisijā, teiksim, par to
traģisko lietu – tas viss vēl nāk paketē -, ka valdība nevar vairs atbalstīt tos 35
procentus, kompensāciju dažādām grupām sabiedriskā transporta lietošanā, no kurām
65 procenti atbalsta pašvaldības.
Pašvaldības uzreiz pateica – tad mēs savus 65 procentus arī ņemam
nost. Mēs, protams, apelējam, ka tas nebūtu pareizi. Nu jā, mēs varam apelēt. Bet
izrādās, ka ne visas pašvaldības ir sadalījušas atbalstāmos proporcionāli. Ir,
piemēram, Rīgā, atsevišķas iedzīvotāju grupas, kurām tieši no valsts budžeta
kompensē. Un, ja valsts budžets nav 35 procenti, tad viņām… ja nepārdala
pašvaldība ar savu lēmumu, tad viņām ir nulle kompensāciju. Un tur ir studenti,
strādājošie, tur ir pirmās un otrās grupas invalīdi. Ja mēs šeit samazinām vēl
tālāk, nu tad es īsti nezinu, kā mēs varēsim vispār ar kaut ko pārvietoties.
Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpi, tad mēs redzam – ko?
Mēs veselības aprūpes jomā ieraugām ciparus, kas ir briesmīgi. Es
nerunāju par Vides ministriju, to arī samazinājām. Tieslietu ministriju… Visiem ir
samazinājumi. Kultūras ministrijā uz šodienu mēs esam samazinājuši… Labi, varat
pārmest manai valdībai. Mēs tajā brīdī vēl bijām pacēluši budžetu attiecībā
pret 2008.gadu par 1,9 procentiem. Tas bija saistīts ar būvniecību, un tā tālāk…
Tagad ir 18,8 procenti nost. Tas nozīmē, ka Dziesmu svētkiem neko
vairs nemaksās, arī tiem, kas nodarbojas, piemēram, ar pašdarbības kolektīviem, kas
gatavojas. Mums Skolēnu dziesmu svētki ir 2010.gadā. Labi, mēs ceram, ka tos varbūt
finansēs pašvaldības, nezinu, no kurienes ņems naudu. Mums šeit tālāk samazināt
nav kur. Teātru samazinājums… Mēs skatāmies tagad vēl. Varētu teikt, ka ir kāds,
kas dzīvo ļoti labi. Augstākā tiesa – 25 procenti nost. Visu mīļotā Valsts
kontrole – 26 procentu samazinājums. Veselības ministrija… Veselības ministriju mēs
taupījām. Mēs taupījām. Bet ir realitātes, un fakts ir tāds, ka patlaban
samazinājums veselības aprūpē uz šodienu ir 21 procents. Faktiski mēs samazinām no
570 miljoniem… Kopā ar decembri – tuvu pie 100… pāri miljonam. Es domāju, ka tur
vairs nekādas rezerves nav.
Es īsti neredzu… es īsti neredzu rezerves arī tajā valsts
aparātā slavenajā. Tur jau visu mēģina ņemt nost… 45 miljoni – pie nosacījuma, ka
viņi visi vēl nāk uz Labklājības ministriju. Par 10 procentiem… Kur Štokenberga
kunga piedāvājums ir samērā bīstams? Mēs varam… Mums ir krīzes situācija. Ja
mēs vispār otro līmeni likvidēsim, aiziesim arī no 2 procentiem, jo pārejas
noteikumos ir domāts atkāpties atpakaļ. Kāpēc Starptautiskais Valūtas fonds neļāva
mums iekļaut to bilancē? Tāpēc, ka tie šajā valstī ir vienīgie uzkrājumi, ko veic
cilvēki. Viņi atļauj mums likviditāti izmainīt, likvīdi tos izmantot caur
parādzīmēm. Bet, ja mēs tos tērējam kaut kur citur, mēs uzkrājumus noēdam.
Problēma ir, protams, vēl vienā apstāklī, ka… tāpēc jau
atšķiras 11,5 procentu deficīts (pie šā samazinājuma) no Starptautiskā Valūtas
fonda aprēķina, un tas ir tuvu pie 7 procentiem, ko rēķinām mēs. Plus vēl, protams,
nāk klāt tas, ka 11,5 procentos iekšā ir pāri par 200 papildu miljonu, ko, kā paredz
aizdevēji, mums nāksies maksāt klāt no oktobra bezdarbniekiem. To viņi redz tajā
deficītā.
Tāpēc viņi saka: jums tas papildus nāks rēķinā. Arī tur nebūs
rezerves.
Kas attiecas uz 10 procentiem? Es domāju, ja mēs tiešām visi kopā
runājam ar pensionāriem… Jo tas viss jau ir cēloņsakarīgi. Referendums vasarā,
jūlijā mēs grozījām budžetu, Budžeta komisija pieņēma lēmumu – palielināt
piemaksu, turklāt ne tikai tiem pensionāriem, kas zemas pensijas saņēma līdz
1995.gadam, bet arī tiem, kam bija „augstais gals”, – 70 santīmi. Rezultātā tur
aizgāja pāri par 80 miljoniem.
Protams, tā bāze ir ļoti zema. Un teikt, ka tur būtu kaut kas
īpašs dots… Nē, nav taisnība.
Un, protams, realitāte. Tas pats skar skolotāju piemaksas oktobrī.
Katru septembri mēs piemaksājam, mēs atceramies, mēs piemaksājam 60-70 latus. Nu
tagad Izglītības un zinātnes ministrijai jāņem nost. Bet problēma ir citiem.
Kāpēc es Budžeta komisijā nebalsoju? Es vienkārši nepiedalījos
balsojumā nevis par tiem 10 procentiem, kurus… Uzskatu, ka acīmredzot, ja ļoti
rūpīgi runā, varētu runāt par pensionāriem. Bet jautājums ir par tiem 70
procentiem. 70 procenti ir pilnīgi cita lieta. Pirmkārt, 70 procenti… Galīgi nevar
pamatot, kāpēc ne 50, ne 60, ne 40 procenti un tā tālāk. Jo faktiski tas ir fiskāls
cipars, kas izriet no tās summas, ko mēs jau redzējām 37 miljonos.
Otra lieta. Problēma ir tāda, ka šis samazinājums darbojas arī
tad, ja jūs strādājat dalītu darbu – ja jūs, teiksim, būdams profesors, pasniedzat
stundas… un kolēģe Baiba Rivža arī par to izteicās… Tas ir ļoti smagi! Labi,
jūs varat nestrādāt pilnu slodzi, bet, ja jūs kā augsti kvalificēts mācību spēks
gribat vēl pasniegt stundas kaut kādu dalītu laiku, arī tad jūs zaudējat pensiju 70
procentu apmērā.
Es vienkārši atceros tos laikus, kad nomainījās valdība un
Krištopanu nomainīja Šķēle. Ierazdamies mūsu frakcijā, Šķēles kungs tā arī
teica: „Mums ir ļoti kritiska situācija. Strādājošu pensionāru ir apmēram
17 000, un mēs neko nevaram darīt. Ir jāiet uz pensiju ierobežošanu
pilnībā.”
Počas kundze uzdeva jautājumu, cik tas reāli atstās lielu
iespaidu… Ne fiskāli, bet tā problēma ir tāda, ka mums nav īsti iespējams šos 70
procentus pamatot. Pie tam, ja vienīgais arguments ir tāds, ka ir milzīgs bezdarbs un
ka tāpēc vajadzētu vairāk piesaistīt pie darba tos cilvēkus, kam nav citu
ieņēmumu… Pensionāriem tie ir! Tad, protams, vienmēr atbilde būs tāda: bet tas
bezdarbs jau ir integrāls! Bet, ja skatāmies diferencēti uz vietām, tad ir arī
tādas, kur mēs vispār bez pensionāriem neiztiksim – izglītībā, fizikā,
matemātikā, kā man stāsta… Ja mēs šo principu piemērosim, tad mums faktiski
nebūs, kas māca.
Tāpēc es principā esmu izteicis savas domas. Tās visas ir ļoti…
tās nav… Ja mēs šeit par to visu runājam, tad būtu patīkami dzirdēt, kādi ir
avoti. Jā, viens no avotiem ir sociālais nodoklis, un es tagad riskēju, ka „Dienas
Bizness” rakstīs par mani vistrakākās lietas… Tik tiešām! Ja mēs ticam
aprēķiniem, tad, apmēram līdz procentam palielinot nodokli – no 33 uz 34, mēs vismaz
strādājošo pensionāru jautājumu varētu noņemt. Protams, es prasīju to finanšu
ministram no rīta Budžeta komisijā, un finanšu ministrs atbildēja klasiski. Viņš
teica: „Jebkura nodokļu paaugstināšana nav atbalstāma recesijas laikā!” Tam es
piekrītu.
Man īsti nav skaidrs, kāda būs situācija attiecībā uz sociāli
ekonomisko vidi, kādā mēģinās to uzņēmējdarbību organizēt, ja vesela virkne
ļoti aktīvu cilvēku, kas ir pensijas vecumā, sevišķi intelektuālajā daļā,
nepārtraukti šaus pa šo parlamentu un valdību, kas jau notika 1998.gadā…
1999.gadā.
Tad, protams, paliek vēl visdažādākie varianti. Tie visi ir
nepatīkami. Tie visi ir nepatīkami. Mēs varētu izskatīt krīzes situācijā,
iespējams, arī kādu starplikmi citam nodoklim… Es negribu šeit teikt – kurā, jo tad
es dabūšu vēl kritiku, bet skaidrs ir viens: mums nav īpaša pamatojuma šiem 70
procentiem. Un diemžēl mums arī laika vairs nav. Un faktiski, ja mēs otrajā
lasījumā skatām… Es principā… man ir jāsaka godīgi, ka es varētu arī neteikt
to tāpēc, ka vairs valdībā neesmu… Par pirmo sadaļu – par 10 procentiem – es
varētu mēģināt arī teikt, ka nu tāda ir dzīve… Tiem 70 procentiem, es domāju, ir
jāatrod cits avots. Tas ir tas, ko es varu pateikt šodien.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku
savienība.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Es saprotu, kolēģi, ka mēs visi šodien mēģinām, it sevišķi no
pozīcijas, runāt bez emocijām, jo tas mums izrunāts ir komisijās, bet visvairāk mani
biedē viens cits variants – tas, ka mēs, sanākot šinī telpā, parasti tiekam
nostādīti fakta priekšā: mums citas izejas nav, mēs esam iedzīti strupceļā. Sak,
runājiet, ko jūs gribat, bet mums ir jāpieņem viens un galīgs lēmums! Praktiski
apmēram tāda sajūta rodas, ka tas, ko mēs šeit runājam, ir kaut kā absolūti
bezjēdzīgi.
Bet man tam negribas piekrist, jo mums drusku laiks ir.
Pirmām kārtām es nevaru saprast, kāpēc mēs visu darām pretēji,
nekā to dara pasaulē. Pasaule samazina nodokļus, bet mēs palielinām nodokļus.
Pasaulē, teiksim, tāda valsts kā Bulgārija, kam… es neticu, ka tai budžeta
situācija ir labāka nekā Latvijai… Jā, tā nevis samazina, bet palielina pensijas.
Varbūt arī mēs varētu šodien pieņemt tādu lēmumu, ka divreiz divi nav četri, bet
tomēr tas ir pieci? Katrā gadījumā saistībā ar to situāciju, kāda mums ir
izveidojusies.
Es nepiekrītu tam… es saprotu, ka ir jābūt solidāriem. Un
pensionāriem jau šodien mēs… Ir jāskata… es nezinu, kaut vai nakti tagad
sēžot… Ir divi varianti: tas, ko jau teica par strādājošajiem pensionāriem, un
otrs variants ir 10 procenti… Nevis es nepiekrītu, bet iedomāsimies, kolēģi, kas
notiks… Nu, pamēģināsim vienkārši iedomāties to, kas notiks pēc mēneša, pēc
pusotra mēneša! Mēs… Mums ir rūgta pieredze, ka mēs tik un tā atgriežamies pie
tiem jautājumiem, bet atgriežamies tad, kad mēs tiekam padzenāti, paskraidām. Un tad
mēs pieņemam kaut kādu citu lēmumu. Atrast tomēr šo kompromisu – 5 procenti… Es
domāju, ka tas būtu demokrātiskāk attiecībā uz parastiem, teiksim, pensionāriem.
Vēl viens moments, ko es gribu tomēr akcentēt, ir tas, ka nevar
šādā veidā pieņemt 15 minūšu laikā, iesniegt priekšlikumus. Kā jau kolēģi
teica, priekšlikumu iesniegšanai ir jādod laiks vismaz līdz rītam, līdz pulksten
deviņiem… es nezinu… līdz 9.30. Sēžot kaut vai šodien un skatoties, kāda ir
iespēja atrast, teiksim, šos finansējumus… Tāpēc man būs ļoti žēl, ka mēs…
runājot par pensionāriem, mēs katrs varam ļoti sāpīgi izteikties, bet ja mēs
nespēsim atrast šo naudas summu… Un es neticu, ka mēs nespējam. Šeit ir Godmaņa
kungs teicis, ir arī citi teikuši, kā mēs varētu atrast šo naudas summu. Bet vismaz
mums ir jāatrod, lai mēs kādā veidā izietu uz šo kompromisu. Ticiet vai neticiet,
bet es esmu pārliecināts, ka katrs no jums domā to pašu: pieņēmuši to, ko šodien
mēs pieņemam, mēs tik un tā pie tā atgriezīsimies – bet ar daudz smagākām sekām!
– un izdarīsim šo griezienu.
Un vēl viens moments ir. Es nevaru saprast, vai mēs esam slikti
runājuši ar Starptautisko Valūtas fondu vai slikti protam izskaidrot, slikti protam
Starptautiskajam Valūtas fondam paskaidrot, kas šinī valstī notiek, vai arī šā
fonda darbinieki ir kurli. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Kurli!”)
Jā, varbūt tiešām viņi ir kurli. Tāpēc, ka, tikai skatoties uz
skaitļiem, tas, kas notiek… Un, godīgi sakot, es, skatoties šodien to dokumentu,
kurš acīmredzot figurē un kuram vajadzētu iet vēl vienu reizi, teiksim, šodien
balsošanā, jo ir jaunas jau pieņemtas šīs vienošanās… Es domāju, ka tiešām
mēs laikam neprotam skaidrot vai arī šie cilvēki nesaprot, kas varētu notikt šajā
valstī.
To ir teikuši jau arī daudzi politologi un ekonomisti, ka mēs
tiešām tiekam nostādīti eksperimenta trusīša lomā – paskatīties, cik daudz, cik
ilgi to var izturēt šeit uz vietas. Tāpēc es domāju, ka nevajag eksperimentēt ar
tiem cilvēkiem, kas ir nostrādājuši godīgi savu mūžu. Godīgi viņiem ir jāsaņem
sava pensija. Tā nav tā kategorija, ar kuriem mēs varētu eksperimentēt. Un tāpēc es
lūdzu, kolēģi, jūs kopā padomāt, lai mēs varētu iziet kaut vai uz 5 procentiem,
noņemot… to, ko teica kolēģi par strādājošiem pensionāriem…
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs pieminēja visas ministrijas,
runāja par to, cik ļoti ir noņemta nauda, cik ļoti visi ir cietuši un ka atbildība
ir jāuzņemas mums. Protams, mums ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek Saeimā,
bet par to, kas notiek ministrijās, ir jāuzņemas atbildība konkrētam ministram katrā
ministrijā. Un es jums minēšu kā piemēru ministriju, kura saucas Veselības
ministrija.
Konkrēti, ja noņem 45 miljonus, kas notiek pašreizējā darbībā? (No
zāles dep. A.Štokenbergs: „Par pensijām!”) Tiek samazināta alga mediķim,
ārstam, kurš atbild par cilvēka dzīvību, līdz 321 latam uz papīra (uz rokas –
nedaudz virs 200 latiem) par to darbu, ko viņš dara.
Vienlaikus, tajā pašā laikā, Sabiedrības veselības aģentūrā
vidējā alga -vidējā! – ir 821 lats.
Sēdes vadītājs. Circenes kundze, runāsim par pensijām, lūdzu.
I.Circene. …vidējā ir 821 lats. VOAVA vidējā alga ir virs 600
latiem, vidējā! Tad par ko…
Sēdes vadītājs. Circenes kundze, runāsim par pensijām, lūdzu.
I.Circene. Jā, es nonākšu līdz pensijām, kur ņemt pensijām
naudu. Ja katrā ministrijā katrs ministrs atbild par to, kā šī nauda tiek izlietota,
tad arī Labklājības ministrijā labklājības ministrs ir atbildīgs par to, kā tiek
apsaimniekoti īpašumi, kur tiek nelietderīgi izlietota nauda. Bet visvieglākais ir
pateikt: paņemsim nost no pensijām, paņemsim nost no algām, neanalizējot situāciju
un nepasakot, kur šī nauda guļ.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Es, protams, arī, godājamie kolēģi, nebūtu nākusi tribīnē, kā
jau ilgstoši to nedaru, jo neuzskatu, ka tam pēc tam būtu kaut kāda jēga. Bet mani
arī pārsteidza Godmaņa kunga labticība, runājot par to, ka kaut kas valstī tik ļoti
ir gājis, teiksim, šajā taupības režīmā uz labo pusi.
Manās rokās, piemēram, ir Izglītības valsts inspekcijas dokuments,
kas tikko iznācis, 25.maijā. Tas, visticamāk, nekur nav iestrādāts, un katrā
gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijā nav neviena rīkojuma, nav neviena
dokumenta, kas liecinātu par to, ka tajā teiktais ir kaut kādā veidā novērsts vai
uzlabots. Runa ir par dokumentu „Par tarifikācijas pārbaudi Rīgā”. Šobrīd Rīgai
piešķirtais valsts mērķdotācijas apjoms izglītības finansējumam netiek pilnībā
izlietots pedagogu ikmēneša darba samaksai, tādējādi veidojot tā sauktos
uzkrājumus, rezerves fondus vai izmantojot to citiem mērķiem, kas pēc likuma ir
aizliegts.
Un, ziniet, cik katru mēnesi Rīgā tiek izlietots nezināmā veidā?
1,4 miljoni katru mēnesi! 1,4 miljoni katru mēnesi! (No zāles: „Par pensijām!”)
Latvijā kopā, kā šī tarifikācijas pārbaude rāda – Daugavpils pilsēta, Jelgava,
Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Aizkraukle, Alūksne un tā tālāk – katru mēnesi miljons
tiek iztērēts, jā! Turklāt papildu finanšu rezerves veidojas saistībā ar
vakantajām pedagogu vietām (citēju), „kas sastāda…”
Sēdes vadītājs. Rībenas kundze, lūdzu, par pensijām… Par
pensijām, lūdzu!
I.Rībena. …es vienkārši stāstu par to, kur mums atrast naudu
pensionāriem un daudziem citiem cilvēkiem, kuriem šobrīd tiek noņemti līdzekļi.
Tātad…
Sēdes vadītājs. Rībenas kundze, vai nu jūs runāsiet par tēmu,
vai es jums atņemšu vārdu, piedodiet…
I.Rībena. Es vienkārši brīnos, ka jūs nesaskatījāt kontekstu
starp to, ko es runāju, un pensijām…
Sēdes vadītājs. Ar sēdes vadītāju nediskutē! Vēl viens vārds –
un jums vārds tiks noņemts.
I.Rībena. Un nobeidzot. Sestdien, visu dienu cīnījusies par to, lai
būtu valsts mērķdotācija mākslas un mūzikas skolām, kas ir mūsu nacionālās
valsts un latviskās identitātes mugurkauls…
Sēdes vadītājs. Rībenas kundze, par pensijām ir runa!
I.Rībena. …lai tā netiktu noņemta, es krustojumā…
Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātei Rībenai!
Rībenas kundze, paldies! Jums vārds tiek liegts… Rībenas kundze, es jūs izraidīšu
no zāles… Rībenas kundze, es likšu tūlīt uz balsošanu jūsu izslēgšanu no šīs
sēdes! (No zāles: „Nevajag slēgt!” Dep. I.Rībena: „Ļoti žēl, ka neļāvāt
pateikt!”)
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es atkārtošu savu priekšlikumu. Var jau te
kritizēt visas ministrijas pēc kārtas, bet laika mums nav. Laika ir ļoti maz, un es
ļoti aicinu dot iespēju šai rītdienai – vienalga, vai tas būs deviņos vai desmitos
no rīta… Tā ir vienīga iespēja, kā kaut ko šeit vēl uzlabot. Nevis skatīties
zvaigznēs un filozofēt, kur kāda nauda guļ, bet nākt klajā ar konkrētiem
priekšlikumiem.
Mums ir divas komisijas, kas ar to var nodarboties. Dodiet iespējas
šīm divām komisijām strādāt un dodiet tām šo laiku, lai tās šo darbu var
pabeigt! Cita ceļa nav, un par to nevarētu arī neko citu teikt. Nāciet ar konkrētiem
priekšlikumiem – vienu, otru vai trešo! Un tas ir viss!
Tā ka ļoti lūdzu visus – pozīciju, opozīciju – dot šo iespēju.
Šis te mākslīgais piedāvājums… šodien dot kaut kādu īsu priekšlikumu
iesniegšanas laiku – nu, tā ir tāda ampelēšanās, un nekas cits.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš. (No
zāles: „Balsot!”)
G.Bērziņš. Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu likumprojektu
pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts pensiju un
valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 9.00
rīt no rīta. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”) Un izskatīšana – rītdien
Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
16.jūnijs pulksten 9.00 un izskatīšana Saeimas sēdē 16.jūnijā. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, kā mēs
vienojāmies. Bet ir saņemts 10 deputātu – Mackeviča, Pētersones, Šleseres,
Dukšinska, Aizbalta, Šlesera, Kastēna, Bērziņa no Latvijas Pirmās partijas un
partijas ”Latvijas Ceļš” frakcijas, Baštika un Pabrika – iesniegums.
Minētie deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdz nolasīt katra
deputāta balsojumu par šo likumprojektu.
Un tagad vārds… Deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu! Vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsojuma rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti, vai labvakar jau! Par
likumprojekta, dokumenta Nr.4498, pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja „par” 55
deputāti: Igors Aleksandrovs, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Māris Ārbergs,
Silva Bendrāte, Guntis Bērziņš, Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis
Briedis, Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dalbiņš, Gundars
Daudze, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Imants
Kalniņš, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Andris Kāposts, Jānis Klaužs,
Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Sarmīte Ķikuste,
Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Madars Lasmanis, Ainars Latkovskis, Kārlis
Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds
Pauls, Jānis Porietis, Pauls Putniņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Baiba Rivža,
Mārtiņš Roze, Anta Rugāte, Anna Seile, Oskars Spurdziņš, Dagnija Staķe, Jānis
Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns, Gunārs
Upenieks, Imants Valers, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone-Kantāne.
„Pret” nobalsoja 33 deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs
Aizbalts, Aija Barča, Ainars Baštiks, Andris Bērziņš (LPP/LC), Valērijs Buhvalovs,
Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis
Dukšinskis, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs,
Ivans Klementjevs, Anatolijs Mackevičs, Sergejs Mirskis, Aleksandrs Mirskis, Miroslavs
Mitrofanovs, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Artūrs
Rubiks, Juris Sokolovskis, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers, Aigars Štokenbergs, Jānis
Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Aleksejs Vidavskis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka tūlīt, kā es saprotu, tiks
sasaukta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā piedalīsies arī premjers
Valdis Dombrovskis, Saeimas Prezidijs ierosina pārtraukumu noteikt līdz pulksten 20.00
šodien. (No zāles: „Jā!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Nē! Ļoti labi!”). Kam ir iebildumi? Ja ir iebildumi, mums
jābalso.
Godātie kolēģi, tā kā skan arī iebildumi, mums jābalso. Lūdzu
zvanu! Balsosim par to, lai pārtraukums tiktu izsludināts līdz pulksten 20.00! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 29, atturas – 1. Pārtraukums
līdz pulksten 20.00.
Bet pirms mēs ejam pārtraukumā, – pirmām kārtām paziņojums.
Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lūdzu pulcēties uz Budžeta komisijas sēdi pēc desmit minūtēm
Budžeta komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Bet pie visām rūpēm un problēmām, kas mums
šodien ir bijušas jārisina, ir arī divi priecīgi notikumi.
Un tieši šodien ir dzimšanas diena… apaļa dzimšanas diena ir
mūsu kolēģim Aleksandram Golubovam. (Aplausi.)
Savukārt mazāk apaļa, bet arī tieši šodien dzimšanas diena ir
mūsu kolēģim Jānim Lagzdiņam. (Aplausi.)
Kā jau teicu, pārtraukums līdz pulksten 20.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2009.gada 15.jūnija sēdi.
Ja gadījumā arī Circenes kundze varētu paklausīties… deputāte
Circene… Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet klusumu!
Šobrīd ir mazliet ieilgusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
sēde, kurā piedalās premjers Valdis Dombrovskis, taču mums ir likumprojekti, kas ir
ietverti šodienas sēdes darba kārtībā… faktiski tie, kas ir aizvirzījušies uz
sēdes darba kārtības beigām, jo mēs vienojāmies šos, ar budžetu saistītos,
likumprojektus skatīt pirms tiem.
Kvorums mums šobrīd ir, un Saeimas Prezidijs ierosina skatīt tos
likumprojektus, kas tieši neattiecas uz budžetu. Un tātad pirmais būs likumprojekts
„Patvēruma likums”, trešais lasījums. Tas ir tālāk – pēc apstiprinātās sēdes
pamatdarba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs tā darām? Deputāti
neiebilst.
Līdz ar to pirmais likumprojekts ir „Patvēruma likums”,
trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Patvēruma likums”, reģistrācijas
numurs 753/Lp9.
Trešajam lasījumam tika saņemti 82 priekšlikumi.
1. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsot!”)
Es atvainojos, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tiesībsarga
iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Es atvainojos… Vai deputāti Rugāte un Ābiķis vēlas kaut ko teikt
par procedūru? Nē, nejauši nospiedusies poga…
Turpinām ar 2.priekšlikumu.
I.Circene. 2. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 6. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 14. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. Paldies.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 18. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 19. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 20. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 22. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 23. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 24. – tiesībsarga priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
izteikts komisijas redakcijā – 25.priekšlikumā, kurš atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 26. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 28. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 28. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 29. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 30. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 30. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 31. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā –
32.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 33. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 35. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 36. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 36. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 38. – parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 39. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 40. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 41. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos, Circenes
kundze! Ja gadījumā deputāts Ozoliņš, deputāts Briedis un deputāts Pabriks varētu
kaut kādā veidā vai nu klusu palikt, vai vienkārši izietu ārā no zāles, lai kaut
kur citur parunātu. (No zāles: „Izdzīt visus ārā!”) Jā, tiklīdz būs
stājušies spēkā grozījumi Kārtības rullī, varēsim ar āmuriņu…
Circenes kundze, lūdzu, turpiniet!
I.Circene. 41. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 42. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 43. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 44. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 45. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 46. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 47. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 49. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 50. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 52. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 53. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 54. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 57. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 58. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 58. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 59. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 63. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 64. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 65. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 65. – tiesībsarga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene. 66. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 70. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 73. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 74. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 77. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 78. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 79. – komisijas priekšlikumā, kurš
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 80. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā –
82.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Un 81. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav, un es lūdzu jūs atbalstīt
likumprojektu „Patvēruma likums” kopumā trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Patvēruma likums”
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas
dienesta likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” trešajam lasījumam komisija
priekšlikumus nesaņēma. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
probācijas dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Darba
likumā”, pirmais lasījums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija to ir konceptuāli
atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu to pašu darīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Štokenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 2009.gada 29.augusts, kad deputātam Štokenbergam dzimšanas diena.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Aigaram Štokenbergam. Deputāti
neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu
reliģiskajām organizācijām””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””,
dokuments Nr.1201. Otrajam lasījumam Saeimas kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā
kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts, tādēļ komisijas vārdā aicinu
deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 2009.gada 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un
nacionālajām sporta bāzēm””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Aicinu
strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1224/Lp9, – „Grozījumi likumā
„Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām
sporta bāzēm””.
Likuma grozījumu būtība ir šāda. Valstī ir tāda aģentūra –
„Sociālās integrācijas valsts aģentūra”, kurai pieder telpas un kura nodarbojas
ar izglītības jautājumiem… tieši invalīdu un personu ar funkcionāliem
traucējumiem sociālo integrāciju un arī izglītības jautājumiem. Un šā
likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs ar šiem grozījumiem šai aģentūrai varētu
pazemināt zemes nomas maksu, kas dotu zināmu ekonomiju arī valsts budžetā vairāku
desmitu tūkstošu latu apmērā.
Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta
bāzēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dukšinskis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
25.jūnijam.
Sēdes vadītājs. Jūlijam vai jūnijam?
J.Dukšinskis. Jūnijam.
Sēdes vadītājs. Sestais mēnesis… jā? Deputāti neiebilst.
Paldies.
Un tā, godātie kolēģi, mēs atgriežamies pie tās šodienas darba
kārtības daļas, kuru mēs atlikām, kamēr gaidījām Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas sēdes beigas.
Tātad likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1344/Lp9 –
„Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Šis likumprojekts, kā jau
teikts, ir saistīts ar izdienas pensiju.
Es aicinu komisijas vārdā Saeimu likumprojektam piešķirt
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu izskatīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 21, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1345/Lp9 – „Grozījums
Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Kā jau virsraksts to norāda, tas attiecas uz
izdienas pensiju šajā jomā.
Es aicinu komisijas vārdā likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – 25. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātu
izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šovakar pulksten
21.30. Izskatīšana Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Šis ir līdzīgs likumprojekts diviem iepriekšējiem, un
tas attiecas uz Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Es komisijas vārdā aicinu Saeimu
tam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu
ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 10. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas, respektīvi, 16.jūnija, sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts ir 1347/Lp9, un tas attiecas uz
situāciju, ka mēs faktiski likvidējam Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju
””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 7, atturas – 23.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 24. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas, respektīvi, 16.jūnija, sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Šis ir samērā līdzīgs likumprojekts ar numuru 1348/Lp9. Es aicinu
Saeimu attiecīgajam likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 3, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar, un izskatīšana – Saeimas 16.jūnija sēdē, respektīvi, rītdien.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu
nodevu un nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1349/Lp9 attiecas uz nodevām un
nodokļiem izlozēm un azartspēlēm. Šo grozījumu mērķis ir pacelt nodokļus dažām
spēlēm, piemēram, totalizatoriem, bingo un dažām citām.
Komisijas vārdā aicinu minētajam likumprojektam piešķirt
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Likumprojekts Nr.1350/Lp9, kas attiecas uz prokuroru izdienas
pensiju, ir līdzīgs dažiem citiem izdienas pensiju likumiem, kurus mēs jau
izskatījām.
Aicinu Saeimu tam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 8. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 10. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats kā
iepriekšējiem likumprojektiem, respektīvi, pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana –
Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir līdzīgs vairākiem
iepriekšējiem un šoreiz attiecas uz tiesnešu izdienas pensijām.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 10. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 10. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā
iepriekšējam, – pulksten 21.30 šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts arī ir daļa no sērijas, un
tas attiecas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām. Komisijas
vārdā aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 22, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas rītdienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Krauklis vēlas likt priekšā citu
termiņu? Nē. Viņš nevēlas. Deputāti neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanai
piedāvāto termiņu un otrā lasījuma datumu.
Turpinām ar likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības
biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1353/Lp9 attiecas uz Satversmes
aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensijām un ir līdzīgs iepriekšējam.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu minētajam likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu
izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 19, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”,
pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 18, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā
lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar. Izskatīšana – rītdienas Saeimas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1354/Lp9 – „Grozījumi likumā
„Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” attiecas uz atvieglinājumiem ziedotājiem. Es
aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli par steidzamības
piešķiršanu viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Vai deputāts
Andris Bērziņš vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. A.Bērziņš:
„Nē!”) Es atvainojos! Vai jūs gribat runāt par steidzamību vai gribat runāt
debatēs pirmajā lasījumā… Nu tādā gadījumā jums ir mazliet jāpagaida.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Ja mēs pieņemsim šo likumu, mēs izdarīsim ļoti lielu
kļūdu. Tur ir rakstīts, ka efekts esot 2,5 miljoni. Nekāda efekta 2,5 miljonu latu
apmērā nebūs! 2,5 miljonu efekts tur nevar sanākt, tāpēc ka tas ir rēķināts
vispārīgi – no kopīgās summas.
Šodien, kad ir nepieciešama palīdzība sociālajā sfērā, kad ir
vajadzīgas dažādas virtuves, ēdināšana, pabalsti, stipendijas, mēs nogriežam
praktiski nost… Kad bija 85 procenti, bija atvieglojumi ziedošanā… Nu mēs
pēkšņi, kad ir krīzes situācija, to nogriežam uz 20 procentiem.
Neaizmirstiet arī to, ka lielāko daļu no šīm summām
starptautiskie donori deva ar tādu nosacījumu, ka būs kaut kāda vietējā palīdzība
šeit uz vietas. Ja tās nebūs, tad mēs nebūsim ieguvēji šinī likumā, bet kārtējo
reizi uzkāpsim uz grābekļa un dabūsim pa pieri. Tāpat kā dažreiz arī citiem
nodokļiem var dabūt…
Ja mēs pieņemsim šo, tad efekta no tā nekāda nebūs. Apmēram 3000
sabiedriskajām organizācijām, kuras veic daudzus darbus, tas ir minimālais daudzums,
lai tās varētu šo funkciju veikt. Mēs pieņemam, ka krīzes situācijā, kad ir
sociālā spriedze, mēs varam paņemt un nogriezt no 85 uz 20 procentiem.
Kolēģi! Padomāsim ar galvu, ko mēs darām! Mēs efekta vietā
dabūsim kapitālu defektu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Bērziņam ir kas piebilstams? Nav
nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30
šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, tas ir, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts ir vēl viens no sērijas, kas
attiecas uz izdienas pensijām.
Es komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 24, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,
teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – 7. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, teiksim, pulksten
21.45 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Dziesmu un deju svētku likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1356/Lp9 attiecībā uz Dziesmu un
deju svētkiem maina zināmus noteikumus šajā likumā. Aicinu komisijas vārdā Saeimu
likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 21, atturas – 7. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.45
šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta
iekārtas likumā” attiecas uz atalgojuma samazinājumu Ministru prezidentam, Ministru
prezidenta biedram, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem attiecīgi par 20
procentiem. Komisijas vārda aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – 8. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ministru
kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.45
šovakar, un izskatīšana – Saeimas sēdē rītdien, 16.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, godātie kolēģi, es
atgādinu, ka 12.jūnija ārkārtas sēdes turpinājums būs rīt pulksten 12.00.
Un tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas
sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars
Baštiks, Ina Druviete, Ivars Godmanis…, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Dagnija
Staķe…, Atis Slakteris…, Artis Pabriks un Jānis Tutins.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Es tikai
gribu atgādināt, ka nākamā Budžeta komisijas sēde notiks rītdien pulksten 9.00 no
rīta.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada
15.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 13.sēde
2009.gada 15.jūnijā
Datums: 15.06.2009. 16:03:22 bal001
Balsošanas motīvs:Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”
Datums: 15.06.2009. 16:11:38 bal002
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4477 nodošanu komisijām
Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam
Datums: 15.06.2009. 16:17:44 bal003
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4497 nodošanu komisijām
Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā
Datums: 15.06.2009. 16:21:30 bal004
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4500 nodošanu komisijām
Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”
Datums: 15.06.2009. 16:22:36 bal005
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4501 nodošanu komisijām
Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā
Datums: 15.06.2009. 16:28:24 bal006
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4510 nodošanu komisijām
Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā
Datums: 15.06.2009. 16:32:02 bal007
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4511 nodošanu komisijām
Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 17:08:54 bal008
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4498 steidzamību
Datums: 15.06.2009. 18:30:16 bal009
Balsošanas motīvs:Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 19:01:34 bal010
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4498 pieņemšanu 1.lasījumā
Datums: 15.06.2009. 19:06:12 bal011
Balsošanas motīvs:Par pārtraukumu līdz plkst.20.00
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:05:06 bal012
Balsošanas motīvs:Par 1.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:05:50 bal013
Balsošanas motīvs:Par 2.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:07:04 bal014
Balsošanas motīvs:Par 14.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:07:50 bal015
Balsošanas motīvs:Par 19.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:08:56 bal016
Balsošanas motīvs:Par 28.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:09:30 bal017
Balsošanas motīvs:Par 30.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:10:24 bal018
Balsošanas motīvs:Par 36.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:13:12 bal019
Balsošanas motīvs:Par 58.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:14:06 bal020
Balsošanas motīvs:Par 65.priekšlikumu
Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:16:02 bal021
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4463 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:16:58 bal022
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4470 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:17:50 bal023
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4105 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” (2.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:19:12 bal024
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4471 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:21:00 bal025
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4238 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:22:44 bal026
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4499 steidzamību
Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:23:12 bal027
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4499 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:24:28 bal028
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4500 steidzamību
Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:25:00 bal029
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4500 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sisitēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:26:14 bal030
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4501 steidzamību
Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sisitēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:26:46 bal031
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4501 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:28:12 bal032
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4502 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:28:44 bal033
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4502 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:29:50 bal034
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4503 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:30:20 bal035
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4503 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:31:40 bal036
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4504 steidzamību
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:32:10 bal037
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4504 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:33:16 bal038
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4505 steidzamību
Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:33:46 bal039
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4505 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:34:50 bal040
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4506 steidzamību
Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:35:16 bal041
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4506 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:36:24 bal042
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4507 steidzamību
Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:36:52 bal043
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4507 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:38:14 bal044
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4508 steidzamību
Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:38:42 bal045
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4508 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:40:16 bal046
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4509 steidzamību
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:42:56 bal047
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4509 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:44:10 bal048
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4510 steidzamību
Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:44:40 bal049
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4510 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:45:54 bal050
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4511 steidzamību
Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:46:24 bal051
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4511 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:47:40 bal052
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4512 steidzamību
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.06.2009. 20:48:08 bal053
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta ar dok. nr.4512 pieņemšanu 1.lasījumā
Frakciju viedokļi
2009.gada 15.jūnijā
Vadītāja. Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien notika Saeimas sēde un tūlīt tiešraidē skanēs „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sarkanās zāles. Deputāti jums pastāstīs par to, kas šodien tika skatīts un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (frakcija „Pilsoniskā Savienība”).
Labvakar, godātie radioklausītāji! Es gribu runāt par vienu no sāpīgākajiem likumprojektiem, proti, „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, un arī pārējiem šo likumprojektu pavadošajiem likumprojektiem.
Šis likumprojekts un pārējie likumprojekti paredz valsts vecuma pensijas samazinājumu laikā no šā gada 1.jūlija līdz 2012.gada beigām. Tas ir sāpīgs, jo valdība līdz šim bija solījusi pensijām klāt neķerties arī šajā ekonomiskajā un finansiālajā situācijā. Taču acīmredzot valdība, uzskatot, ka atrodamies bezdibeņa malā vai pat jau brīvā kritienā, bija spiesta izteikt priekšlikumu arī par vecuma un izdienas pensiju samazināšanu.
Es tomēr gribētu uzsvērt galvenos iemeslus šādam priekšlikumam, proti, Kalvīša valdības laikā sociālā budžeta uzkrājumi vairāk nekā 970 miljonu latu apmērā tika izmantoti pamatbudžeta deficīta segšanai un, es gribētu teikt, dažkārt pat bezjēdzīgi notrallināti. Un varētu piekrist, ka situācijā – būt vai nebūt Latvijas valstij, zināmi upuri, izņemot, protams, invaliditātes pensijas, būtu jānes visiem, tostarp vecuma un izdienas pensionāriem.
Taču, manuprāt, un arī pēc „Pilsoniskās Savienības” domām, nesamērīgs ir likumprojektā paredzētais ierobežojums strādājošajiem pensionāriem. Proti, valdība, neizvērtējot citas iespējas, šai pensionāru grupai liek priekšā samazināt pensiju par 70 procentiem. Un šajā sakarā es kā bijusī Satversmes tiesas tiesnese gribētu uzsvērt, ka šāds ierobežojums var nonākt pretrunā ar Satversmes 1. un 91.pantu. Īpaši tāpēc, ka 2002.gada 19.martā Satversmes tiesa spriedumā ir pateikusi, ka šāda rīcība ir antikonstitucionāla. Arī tajā laikā, proti, 1999.gadā, valsts pensiju budžetā radās deficīts vairāk nekā 57 miljonu apmērā un tāpēc Šķēles valdība nolēma pārtraukt tās pensiju daļas izmaksu, kura pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Taču Satversmes tiesa spriedumā pateica, ka tā nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pietiekami izvērtējusi, vai izvirzīto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, alternatīviem, līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu Satversmē garantētās personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp tiesības saņemt visu piešķirto vecuma pensiju.
„Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi priekšlikumus, lai mīkstinātu šo triecienu pensionāriem, un ierosina, ka ieturētās pensijas apmērs nākotnē, kad uzlabosies ekonomiskā un finansiālā situācija, būtu jāatmaksā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, šodien mums bija tāda grūta diena. Visi likumprojekti, kas ir saistīti ar budžeta grozījumu paketi, bija smagi un sāpīgi. Gan mums strādājot, gan arī sabiedrībai nākotnē.
Gribētu atzīmēt, ka valsts pensijas un valsts pabalstu izmaksas laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam tiks samazinātas par 10 procentiem, bet nu tas neattieksies uz invalīdu pabalstiem un tām lietām, kas ir saistītas ar pabalstiem invalīdiem un pārējām kategorijām.
Skaidrs, ka arī šie samazinājumi strādājošajiem pensionāriem ir ļoti sāpīgi, un šeit mums tiešām šodien ir jāizvērtē situācija, ka ļoti daudz ir šo cilvēku, kuri pensijas vecumā strādā ļoti atbildīgos amatos, strādā mācību iestādēs, ir profesori un pasniedzēji, tātad reāli šie kadri var aiziet no darba un tādēļ var rasties milzīgas problēmas izglītības iegūšanai nākotnē.
Tāpēc es saprotu, ka faktiski komisija vēl skatīs šos priekšlikumus, un, kā arī izskanēja, mēs esam tomēr gatavi meklēt variantus, kā varētu mīkstināt šo pozīciju attiecībā uz pensijām un attiecībā arī uz pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem.
Vēl viena nopietna lieta ir tas, ka šodien saistībā ar „Grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” tika akceptēts, ka tiek likvidētas padomes gan valsts kapitālsabiedrībās, gan pašvaldības kapitālsabiedrībās. Reāli vara pāriet valdēm un kontrolējošajām institūcijām, revidentiem, tātad reāli tiks samazināti izdevumi, kas bija aktuāli pēdējā laikā visās šajās padomēs un pārējās aģentūrās un pārējās lietās.
Tad arī izdienas pensijas. Skaidrs, ka ir sāpīgi šiem cilvēkiem, kuri gan militārā dienestā dienē, gan diplomātiskajā korpusā, gan arī Iekšlietu ministrijas sistēmā, bet es domāju, ka rīt varbūt arī kopīgi Budžeta komisija dos kaut kādus priekšlikumus, kā mēs varētu atrast optimālākus risinājumus, bet skaidrs, ka mums ir šie nosacījumi, kurus šodien jāmēģina kaut kā neitralizēt. Tie mums ir saistībā ar šo Starptautisko Valūtas fondu, ar šo vienošanos un daudzām citām lietām.
Un nobeigumā vēl gribētu pateikties visiem vēlētājiem, kuri atbalstīja mani un Zaļo un Zemnieku savienību šajās pašvaldību vēlēšanās un arī Eiroparlamenta vēlēšanās, un es saprotu, ka šodien pašvaldībās un novados it sevišķi ir ļoti smagas diskusijas par novadu domes šo veidošanu un daudzām problēmām, kas gaida viņus, šajā novadā strādājot un meklējot pareizos risinājumus šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā.
Paldies. Ar labvakaru.
Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Uzreiz pēc vēlēšanām valdība ir atklājusi savus nodomus. Uz tautas rēķina atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, kas lielā mērā ir radušās korumpētās valdošās elites nekompetences rezultātā.
PCTVL iestājas pret likumprojektu par pensiju un pabalstu samazināšanu, kas diemžēl tika saskaņots ar valdības spiediena ietekmē salūzušajiem sociālajiem partneriem, arodbiedrībām, Pensionāru federāciju un tā tālāk.
Likumprojekts tomēr skar visai neaizsargātu iedzīvotāju slāni – pensionārus un ģimenes ar bērniem. Neskatoties uz visu valsts augstāko amatpersonu pirmsvēlēšanu zvērestiem, ka pensijas nesamazinās ne par vienu santīmu, lūk, katram pensionāram atņem 10 procentus, strādājošajiem pat 70.
Arī ap 400 tūkstošiem ģimeņu ar bērniem tiek aplaupītas – 3 miljonu apmērā, un vēl no strādājošajiem vecākiem 3 miljoni, kopā gan tikai 100 miljoni. Tātad viena desmitdaļa no trekno gadu mantotā sociālā budžeta pārpalikuma. Droši var valsts izdzīvot bez šiem upuriem, pret kuriem iebilst pat mūsu kreditori.
Vēl vairāk. Šiem upuriem ir alternatīva. Kā pirmo varu nosaukt PCTVL „Grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā”, kurus mēs iesniedzām šodien budžeta paketē un kuri paredz ministriju skaita samazināšanu no 14 līdz 6 ministrijām. Parazītisko struktūru likvidēšana un ministru prēmiju likvidācija par darbu svētdienās un tā tālāk.
Vienlaicīgi mēs sagatavojām arī grozījumus likumā par pensiju un pabalstu apcirpšanu, jo pašreizējais prettautiski noskaņotais Saeimas sastāvs šodien atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, tostarp visi iepriekšējie debatēja.
Mūsu grozījumi paredz svītrot ierobežojumus strādājošiem pensionāriem. Līdzīgus ierobežojumus 2002.gadā jau ir atcēlusi Satversmes tiesa, atzīstot tos par LR Satversmei neatbilstošiem. Arī mēs gribējām samazināt šī likuma darbošanās termiņu no 3,5 gadiem līdz 1,5 gadiem, jo krīzes ilgums tomēr nav bezgalīgs un jau šobrīd ir mūsu rūpniecības atdzimšana un, kaut neliela, tomēr mūsu ražoto preču palielināšana.
Mēs arī piedāvājam pilnīgi atgriezt ieturēto izmaksu pensionāriem vai – viņu nāves gadījumā – viņu mantiniekiem tuvākajā laikā. PCTVL šajā gadījumā balstās uz lietu „Juhaness Sārenans pret Somiju”, kas tika izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā un bija saistīta ar analoģisku krīzi Somijā, ar pensiju samazināšanu. Tomēr Somijas valdība atgrieza pensionāram visas naudas pēc krīzes beigām. Iespējas, ka tiks pieņemti PCTVL iesniegtie grozījumi, ir nelielas. Taču tas, ka PCTVL ir nodemonstrējusi alternatīvu risinājumu valdības piedāvātajam, nopietni palielina iespējas uzvarēt Satversmes tiesā, un PCTVL ir gatava piedalīties šā pieteikuma sagatavošanā.
Un nobeigumā es gribētu teikt paldies visiem vēlētājiem, kas balsoja par mūsu sarakstu Eiropas Parlamentā, jo iepriekšējā sasaukumā mūsu deputāte Ždanoka strādāja labāk nekā astoņi pārējie. Es esmu pārliecināts, ka nākamajā sasaukumā arī būs tāpat.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labvakar, dāmas un kungi!
Uzdrošināšos apgalvot, ka Latvija šobrīd atrodas vēsturiskā brīdī – vēsturiski smagā brīdī, teikšu tā. Un, manuprāt, par šo situāciju neapšaubāmi nākotnē rakstīs mācību grāmatas, un mūsu pašu rokās ir panākt, lai par mums raksta kā par valsti, kura spēja noturēt stabilu savu nacionālo valūtu un salīdzināt izdevumus ar ieņēmumiem vai neizdarīt neko un salaist visu ekonomiku pilnīgā krīzē. Mūsu spēkos ir izdarīt šādus lēmumus, un par to, vai mēs iesim vienu vai otru ceļu, mēs šobrīd tieši lemjam.
Šodien Saeimā sākās kārtējais diskusiju raunds par budžeta grozījumiem. Lai radioklausītāji labāk saprastu, kāda ir situācija, mēģināšu raksturot šī gada budžetu skaitļos.
Šajā gadā bija plānots tērēt 5 miljardus latu, es apzināti noapaļošu tos skaitļus, lai vieglāk uztvert… Un tas, ko Latvijā šogad mēs saņemsim nodokļu formātā, būs tikai 3,5 miljardi latu. Tas faktiski nozīmē, ka mums pietrūkst 1,5 miljardu latu, lai maksātu tos tēriņus, kas bija ieplānoti.
Kāda ir starptautisko aizdevēju rīcība un mūsu valdības rīcība šobrīd? Ja mēs 500 miljonus latu ietaupīsim no mūsu budžeta, tad iztrūkstošo miljardu vai drusku vairāk mums starptautiskie aizdevēji aizdos. Un iepriekšējie runātāji jau izteicās, ka iepriekšējā valdība ir ļoti veiksmīgi iztērējusi to naudu, kas ir bijis pensiju uzkrājums, pamatbudžeta vajadzībām, tad es ar pilnu atbildību apgalvoju, ka šobrīd to naudu, ko mēs aizņemamies no Starptautiskā Valūtas fonda, mēs faktiski atdodam pensionāriem kā šo uzkrājumu, kurš ir aizdots pamatbudžetam.
Situācija ar sociālo budžetu īstenībā ir diezgan bēdīga. Ja vēl pagājušajā gadā sociālais budžets pildījās par 1,8 miljardiem latu un tērējās par 1,2 vai 1,3 miljardiem latu, tad šogad tā situācija ir apgriezusies otrādi: ieņēmumi sociālajā budžetā ir nokrituši par 30 procentiem. Jo jūs labi zināt, ka uzņēmējdarbībā klājas arvien grūtāk, algas maksā arvien mazāk, bet sociālais budžets pildās no cilvēku algām, un izdevumi savukārt, tādēļ ka sociālajā budžetā ir parādījušās māmiņu algas un sociālajā budžetā ir parādījusies lielāka piemaksa par līdz 1996.gadam nostrādāto gadu no 40 līdz 70 santīmiem, izmaksas ir kapitāli pieaugušas. Šobrīd katru mēnesi no pamatbudžeta tiek atdots sociālajam budžetam 50 miljoni latu katru mēnesi. Faktiski tā nauda, ko sociālais budžets ir uzkrājis, šobrīd tiek refinansēta un atdota pensionāriem.
Pie visa šī, protams, ir virkne nepopulāru lēmumu, kas šobrīd būs jāpieņem valdībai, bet uzskatu, ka Saeimā Latvijas patriotu netrūkst un šie lēmumi tiks pieņemti ar ļoti skaidru izpratni par to, ka mums ir jāiziet no šīs krīzes.
Arī iepriekš runājošie kolēģi atzīmēja jautājumus par pensijām. Šodien tika ļoti padziļināti diskutēts. Šim likumprojektam mēs iedevām visilgāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gaidīsim priekšlikumus, vēl Saeimā skatīsimies to, kā tiks reformēta pensiju sistēma. Vēl lemšana būs priekšā, bet varu teikt droši, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu likvidēt visos valsts uzņēmumos padomes, mēs esam pieņēmuši lēmumu likvidēt, piemēram, parlamentāros sekretārus, mēs esam pieņēmuši lēmumu atteikties ļoti daudzās valsts iestādēs no autotransporta un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs cenšamies šobrīd pēc iespējas „cirpt” tieši tā saucamo trekno galu vai biezo galu un pēc iespējas mazāk ķerties klāt tieši vienkāršā darba darītājam.
Noslēgumā vēlos pateikt arī to, ka gāzes tarifs ir samazināts, sākot ar jūliju vairāk nekā par 20 procentiem, un tas nozīmē, ka rudenī arī siltums maksās lētāk. 20 procenti arī no siltuma tarifiem. visticamāk, būs nost, tāpēc mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai, samazinot izdevumus, samazinātos arī cenas, lai cilvēkiem ir vieglāk izdzīvot.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājam Zaķa kungam.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Apvienība „Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava 70 procentu pensiju samazinājumam strādājošiem pensionāriem un 50 procentu samazinājumam strādājošiem vecākiem. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” izskata iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo mums ir svarīgi ievērot principu – pensijas netiek aizskartas.
Valdības priekšlikumi, mūsuprāt, pārkāpj Satversmi un tiesiskās paļāvības principu, nav ekonomiski pamatoti un līdz ar to noraidāmi. Šo līniju nedrīkst pārkāpt. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau bija spēkā ierobežojumi pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem. Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Tiesa ne tikai atcēla ierobežojumus, bet noteica, ka valstij jāizmaksā strādājošiem pensionāriem nesaņemtā nauda.
Šodien Dombrovska valdība mēģina ieviest analoģiskus ierobežojumus. „Saskaņas Centrs” neatbalstīs šo grozījumu pieņemšanu un iesniegs savus priekšlikumus.
16.jūnijā mēs iesniegsim izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām. „Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka Latvijas valsts iedzīvotāju sociāli ekonomisko interešu nodrošināšanai ir nepieciešams atsaukt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā. Tas ļaus mums būtiski ietaupīt līdzekļus un palīdzēt pensionāriem, skolotājiem un jaunajām ģimenēm.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Un frakciju viedokļus šodien noslēdz apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labvakar, cienījamie klausītāji! Turpinot visu iepriekš minēto frakciju pārstāvju runāto, es vēlētos piebilst, mūsuprāt, svarīgāko, kas būtu jāzina Latvijas sabiedrībai, Latvijas vēlētājiem, kuri vēl šobrīd pie radioaparātiem klausās šo raidījumu.
Pats svarīgākais, mūsuprāt, ir tas, ka šajās tuvākajās dienās Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija meklēs risinājumu, kā alternatīvi izlemt jautājumu par to, lai nebūtu jāsamazina 70 procenti pensijas strādājošiem pensionāriem. Tādu uzdevumu šodien parlamenta vairākums publiski un mutiski pauda, un es ļoti ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atradīs tādu risinājumu, lai strādājošiem pensionāriem nebūtu jāiet prom no darba. Mēs visi ļoti ceram. Ja tā nebūs, tad man ir pamatotas šaubas, vai otrajā lasījumā šāds likums tiks pieņemts.
Arī apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija to jau šodien vairākkārt minēja.
Otrs būtiskākais šodien, ko varbūt plašsaziņas līdzekļi šo budžeta notikumu sakarā neminēja, bet kas tomēr Latvijas pilsoņiem būtu jāzina, ir tas, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ļoti nobažījusies par situāciju daudzās pašvaldībās, kāda ir izveidojusies Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un vēl vairākās lielajās pilsētās, kā arī dažviet Latgalē. Ievēlētie pašvaldību deputāti vispār nesaprot latviski un nerunā latviski. Tad ir jautājums – kā viņi veiks savus pienākumus?
Un, pamatojoties uz esošo situāciju, mēs iesniedzām likumprojektu, ar kuru nosakām tiesības Ministru kabinetam iesniegt katrā konkrētajā gadījumā Saeimā priekšlikumus par deputātu mandātu anulēšanu šādiem pašvaldību deputātiem, kuri neprot latviešu valodu. Un tas būs pēc analoģijas, kā jau ir spēkā esošajā likumā, ka ar īpašu Saeimas likumu tiek anulēti pašvaldību mandāti, kur tiek pārkāpts likums.
Un visbeidzot es gribētu apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā pateikties visiem Latvijas vēlētājiem, kuri balsoja par latviešu partijām, un, protams, gribētu informēt, ka pilsētās un novados apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ieguvusi 92 deputātu mandātus un Eiroparlamentā arī turpmāk strādās Roberts Zīle.
Paldies par uzmanību un uz tikšanos nākamreiz.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Rasnača kungam.
Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.
Tos vadīja Saeimas preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!