Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 23.aprīļa sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas
sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 14.punktu – likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? (No
zāles dep. V.Buzajevs: „Ir!”)
Jā, saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” darba kārtības grozījumiem.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Labrīt, cienījamās dāmas un ne mazāk cienījamie kungi! Jūs ļoti
labi zināt šā likumprojekta mērķi – izvairīties no dažiem parazītiem, ka sēž
daudzās struktūrās – valdēs, padomēs – un no tautas naudas saņem lielas algas.
Ja mēs to izdarīsim, tad mums būs labas izredzes saņemt jaunu
ārvalstu kredītu. Diemžēl šo parazītu lobiji acīm redzami ir arī Saeimā, un
sakarā ar to PCTVL frakcija ir kategoriski pret šā likumprojekta atsaukšanu šodien,
un mēs droši varam to šodien atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jautājums par šo darba kārtības
grozījumu mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības
grozījumu – par to, lai saskaņā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas ierosinājumu no šodienas darba kārtības svītrotu
14.punktu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo
darba kārtības grozījumu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – nav.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba
kārtību.
Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””
nodot Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Rasnača iesniegumu
ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.aprīlī, tātad
šodien. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 23.aprīlī”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – 1. Lēmums
pieņemts. Atvaļinājums deputātam Dzintaram Rasnačam šodien, 23.aprīlī,
piešķirts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības
sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir vēl jālemj par iespējamiem
grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Darba likumā”
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” pirmais
jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.1147 – „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Ir iesniegti
kopumā 17 priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu ir izskatījusi
pirms otrā lasījuma un piedāvā jums izskatīšanai šos grozījumus.
1.priekšlikums ir no deputāta Sokolovska. Komisijas atzinums ir
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Protams, mēs tagad varam izmainīt šā likuma
koncepciju un dot solījumus, ka mēs pēc kāda laika atgriezīsimies pie šīs
koncepcijas un tad turpināsim strādāt pie tās. Bet situācija ir diezgan sarežģīta,
ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus. Tagad vēl trīs gadus darbspējīgo cilvēku
skaits tikai pazemināsies. Astoņdesmitajos gados bija laba dzimstība, bet nākamā
paaudze būs tie cilvēki, kuri piedzima deviņdesmitajos gados, divtūkstošajos gados,
un tad mūs gaida demogrāfiskā „bedre”. Diemžēl koeficients ir ļoti zems
joprojām, neskatoties uz visiem pasākumiem, un diemžēl demogrāfu prognozes liecina
par to, ka mūs gaida iedzīvotāju skaita samazināšanās un strauja iedzīvotāju
novecošanās.
Protams, ja mēs pieņemam lēmumu samazināt likmi līdz 2 procentiem,
bet vispārējo – līdz 6 procentiem, tad tas nozīmē, ka mēs pieņemam lēmumu par
pensijas uzkrājumu sistēmas atcelšanu. Tas nozīmē, ka mēs paliekam pie tā, ka mums
būs solidārā pensiju sistēma, kas nozīmē, ka nākamā paaudze maksās pensijas
iepriekšējai paaudzei. Principā šī sistēma varētu darboties, bet tas tā varētu
būt gadījumos, ja katra nākamā paaudze ir vai nu tikpat liela, vai pat lielāka nekā
iepriekšējā; piemēram, ja ir tāda situācija kā Turcijā, kur iedzīvotāju
vidējais vecums ir 25 gadi, kur ir ļoti daudz jaunu cilvēku. Tur, protams, šāda
solidāra sistēma, paaudžu solidaritātes sistēma, varētu darboties, bet mums,
kolēģi, situācija ir pilnīgi pretēja.
Kādas ir demogrāfu prognozes? Latvijā 2031.gadā iedzīvotāju
skaits būs ap 2 miljoniem – to cilvēku skaits, kuru vecums būs no 15 līdz 64 gadiem,
būs 1 200 000, bet to cilvēku skaits, kuru vecums būs virs 65 gadiem, būs
431 000. Tātad principā cipari liecina par to, ka uz vienu strādājošo slodze
būs trīs nestrādājošie. Neviena solidāra pensiju sistēma to nevar izturēt.
Ja mēs izdarīsim tagad lielu kļūdu un principā atcelsim to, ko
mēs iecerējām jau no paša sākuma, šo fondēto pensiju sistēmu, jo 2 procenti no
sociālā nodokļa – tā pēc būtības ir fondēto pensiju sistēmas atcelšana… tas
nozīmēs, ka nākamās paaudzes nevarēs cerēt uz to, ka tās saņems normālu pensiju.
Kā es atceros, šī koncepcija paredz to, ka cilvēki varētu saņemt
vismaz 60 procentus no savas vidējās darba algas. Ja mēs tagad pieņemsim lēmumu
samazināt šo atskaitījumu, tas nozīmēs, ka viņiem pensija būs mazāka. Mums jābūt
godīgiem pret šiem cilvēkiem, kuri tagad strādā un maksā nodokļus! Mums ir tāda
situācija, ka mēs dodam viņiem pārāk daudz cerību, bet pēc tam notiek krīze, un
kārtējais premjerministrs var pateikt: „Tiesiskās paļāvības princips – tas nav
nekas, jo tagad ir krīze.”
Godātie kolēģi! Tagad mums ir jābūt godīgiem pret šo paaudzi!
Mums godīgi viņiem ir jāpasaka, ka viņiem būs jādodas pensijā nevis 62 gados, kā
tas ir tagad, bet labākajā gadījumā – 65 gados un sliktākajā gadījumā – 67
gados. Diemžēl šī pensijas vecuma likmes paaugstināšana nedos gaidītos rezultātus.
Sociālais budžets tuvāko gadu laikā izjutīs visas negatīvās sekas no šīs
demogrāfiskās situācijas, un diemžēl – mums jābūt godīgiem! – mēs nevarēsim
atgriezties pie tās sistēmas, kuru mēs tagad gribam sakropļot.
Godātie kolēģi! Padomāsim tomēr par to, ko mēs darām, jo…
Sēdes vadītājs. Sokolovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
J.Sokolovskis. …principā…
Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!
J.Sokolovskis. Jā, paldies! …šī krīze, kurā mēs tagad
atrodamies, ir stratēģisku kļūdu rezultāts.
Sēdes vadītājs. Es jums vēlreiz atkārtoju – jūsu runas laiks ir
beidzies!
J.Sokolovskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu atbalstīt savu kolēģi
Juri Sokolovski, tāpēc ka arī visi mani priekšlikumi runā par to pašu, ko teica
Juris.
Es lūdzu jūs tos izlasīt nevis politiski, bet ideoloģiski!
Saprotiet, mēs ar Juri varam pilnīgi uzņemties atbildību, tāpēc ka 1998.gadā mēs,
tie, kuri veidojām šo likumu, balsojām „par” to un to uzlabojām… mēs bijām
laimīgi, ka ļoti daudzas valstis atbalstīja šo mūsu pensiju sistēmu, ka mums vajag
divus pensiju līmeņus. Un trešais līmenis – privātpensijas fondi.
Mēs 2000.gadā, kad sāka strādāt otrais līmenis, abi ar
iepriekšējo runātāju Juri Sokolovski tikām piespiesti būt šā likuma objekti –
mēs maksājam. Un šodien cilvēkiem, kuriem uz to momentu, kad likums stājās spēkā,
nebija vēl 30 gadi… Nu labi, mēs esam valsts darbā, mēs tik un tā maksāsim
nodokļus. Bet tiem cilvēkiem, kuri šodien strādā privātā biznesā, nav nekādu
cerību, ka viņi saņems šo pensiju. Viņi tagad vairs neuzticēsies valstij,
neuzticēsies mūsu nodokļu sistēmai tāpēc, ka 10 gadus… gandrīz 10 gadus viņiem
bija solīts, ka, ja viņi godīgi maksās sociālo nodokli, tad no pirmā līmeņa
līdzekļiem pensiju maksās pensionāriem, kuri šodien atrodas pensijā, bet tie
procenti, kurus viņi krāj otrajā līmenī un kuri nodoti bankām, kas pārvalda šo
naudu un to iegulda fondos… ka viņi no tā otrā līmeņa pēc kaut kāda laika –
pēc 30 vai 35 gadiem – saņems konkurētspējīgu pensiju.
Saprotiet, ka šodien ļoti viegli ir atteikties no šīs normas,
pateikt, ka mums ir krīze, ka mums šie 100 miljoni ir vajadzīgi, pieņemsim, citā
sfērā. Bet līdz ar to sagraujam uzticību, kura izveidota pēdējos trīs gados. Es
nezinu, kad mēs to atgūsim. Pēc kādiem desmit gadiem – labākajā gadījumā.
Tāpēc, ka… Es parunāju ar cilvēkiem, kuri privātajā biznesā strādā… Viņiem
bija sākuši jau godīgi maksāt algu, ne aploksnēs, bet ar visiem nodokļiem. Tāpēc,
ka darbinieki pieprasīja no visiem darba devējiem to. Vispār gāja viss ļoti
civilizēti, viņi sāka uzticēties valstij, jo viņi redzēja, ka otrais līmenis
strādā. Es gribu pateikt, ka gandrīz 43 procenti pieteicās uz otro līmeni paši,
viņiem tas nebija jādara nekādā piespiedu kārtā. Es gribu atgādināt, ka pie mums
57 procenti cilvēku tika ar likumu piespiesti sadarboties ar otro līmeni, bet visi
pārējie labprātīgi, ar savu iesniegumu, pieteicās uz otro līmeni.
Es gribu pateikt, ka ir gandrīz miljons klientu, kuri uzticas šai
sistēmai. Ja mēs šodien noņemsim tik lielu procentu no otrā līmeņa iemaksām, tad
mēs pilnīgi pārvērtīsim otro līmeni par farsu. Tāpēc, ka mēs ļoti labi zinām,
ka nākotnē šī procentu likme – 2 procenti – nevarēs uzturēt tos cilvēkus, kuri
ies pēc 35 gadiem pensijā, nevarēs nodrošināt viņiem normāla līmeņa pensiju.
Finansisti un cilvēki, kuri atbild par otro līmeni, mūs
pārliecināja par to, ka pirmais līmenis pēc 30 gadiem varēs nodrošināt tikai kādus
30-40 procentus no normālās pensijas un tad visu pārējo pielikšot klāt otrais
līmenis un cilvēki varēšot saņemt, nu, kādus 50-55 procentus no savas algas.
Šodien tas viss tiks sagrauts! Šodien nākas pārliecināt cilvēku: „Tad, kad tu iesi
pensijā pēc 30 gadiem, tu saņemsi tikai 20 procentus no savas algas.” Priekš kam
viņam tas vajadzīgs?! Vieglāk ieguldīt zeltā, nekustamajā īpašumā un citās
vērtīgās mantās, nekā uzticēt savu naudu caur nodokļiem valstij un cerēt, ka
valsts apmaksās visu pārējo.
Es gribu jums pateikt, ka varbūt šodien jūs neatbalstīsiet nevienu
priekšlikumu – ne Sokolovska, ne manējo -, bet sagrausiet to uzticību. Arī valsts
budžetā tas radīs ļoti lielus zaudējumus, jo, kā mēs ļoti labi zinām, sociālais
nodoklis – tā ir tikai viena daļa no tiem nodokļiem, ar kuriem aplikta alga. Ja
uzņēmēji sāks to slēpt, tad mēs pazaudēsim arī citus nodokļus.
Šodien šie 100 miljoni varbūt mums kaut ko glābs, bet sagraus
galveno. Tie maksātāji, nodokļa maksātāji, meklēs citus veidus, kā naudu, algu
noslēpt. Un tas ir galvenais! Mums problēma ir ne tā, ka mēs nevaram atļauties
šodien tērēt vairāk, nekā budžetā mēs varam savākt; galvenais ir tas, ka cilvēki
vairs nemaksā nodokļus. Un mums, gluži otrādi, vajag domāt nevis par to, kā
nogriezt, mazināt algas ierēdņiem, bet gan par to, kā palielināt ienākumus valsts
budžetā. Ar šo likumu mēs tos tikai samazināsim.
Paldies jums par uzmanību. Ceru, ka cilvēkus, kuri ir objekti šim
likumam, jūs dzirdat un atbalstīsiet mūsu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, dāmas un kungi! Vakar, klausoties ziņas par to, kā Vācija
cīnās ar ekonomisko krīzi, pienāca viena ļoti interesanta ziņa – vācieši vakar
valdības līmenī nolēma palielināt pensijas gan Vācijas austrumos, gan rietumos
vidēji par 2,5 līdz 3,5 procentiem. Un tas ir krīzes apstākļos!
Tādēļ es aicinu pašreiz gan mūsu valdību, gan parlamentu
pārdomāt, vai ir prātīgi pirmām kārtām mainīt mūsu pensiju sistēmu tādā
veidā, ka krīzes apstākļos noēd arī to naudu, kas ir paredzēta nākamajām
paaudzēm, proti, atņemt apmēram 100 miljonus tai paaudzei, kas ir manā vecumā un vēl
jaunāki, jo, es domāju, būs vēl grūtāk pārvarēt krīzi tādos apstākļos, kad
mēs atņemam kaut kādā ziņā cerību vai ticību tam, kā mēs dzīvosim nākotnē.
Es gribu vēl piebilst to, ka mēs jau tā cīnāmies par nodokļu
ieņēmumiem, par nodokļu maksājumiem. Cilvēks, kurš netic valstij un kurš netic tam,
ka šī nauda tiek godīgi izmantota viņa labā, ir daudz mazāk ieinteresēts maksāt
nodokļus nekā tāds cilvēks, kurš tiešām zina, kur šī nauda aiziet. Es domāju, ka
šis piedāvājums, lai arī tapis krīzes apstākļos, apzinoties to, ka mums dramatiski
trūkst līdzekļu gan valsts budžetā, gan valsts pārvaldē… es domāju, ka tas nav
pareizi – taupīt uz sociālām lietām, taupīt uz vidusšķiru, taupīt uz
maznodrošinātajiem un taupīt uz mūsu nākotni.
No šāda viedokļa skatoties, man nekas cits neatliek, kā vien
atbalstīt to priekšlikumu, ko pirms tam izteica Klementjeva kungs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš. Jā. Cienījamie deputāti! Es faktiski gribu pateikt
tikai trīs lietas.
Pirmkārt, attiecībā uz demogrāfisko situāciju. Nu, bez šaubām,
demogrāfiskā situācija būs tāda, kāda tā būs, un nākotnē tā noteikti nebūs tik
labvēlīga, kāda tā varbūt līdz šim ir bijusi. Bet tāda nu diemžēl ir Latvijas
demogrāfiskā situācija, un ar to, es domāju, mums ir jāsamierinās.
Bet attiecībā uz šo likumu jeb uz šiem grozījumiem es gribu
pateikt tikai divas lietas. Pirmkārt, saprotiet, ka šeit notiek pārdale starp otro un
pirmo pensiju līmeni, respektīvi, tiek samazināti tie procenti, kas tiek iemaksāti
otrajā līmenī, un tie procenti pāriet uz pirmo līmeni. Tā ka kopsummā tas, kas
paliek katram cilvēkam, faktiski nemainās.
Un otrkārt. Es gribu uzsvērt vēl to, ka mēs te runājam par 2
procentiem, bet atcerieties arī to, ka šis likums paredz, ka šie 2 procenti būs tikai
šogad un nākamgad, jo pēc tam, 2011.gadā, tie jau būs 4 procenti, bet no 2012.gada
1.janvāra būs 6 procenti. Respektīvi, ir paredzēts, ka ilgākā termiņā būs atkal
6 procenti. Un, kā droši vien apstiprinās arī Auguļa kungs, ka 6 procenti ir,
teiksim, tas procentu līmenis, ko Labklājības ministrija bija aprēķinājusi… ka
tāda ir vajadzīgā sadale starp pirmo un otro pensiju līmeni Latvijā ilgtermiņā, lai
šī pensiju sistēma ilgstoši varētu darboties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Sokolovska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – 16.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Nākamais – deputāta Klementjeva priekšlikums.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums ir identisks tam, ko mēs nupat
noraidījām. Es saprotu, ka tas pēc būtības nav balsojams.
Turpinām ar 3.priekšlikumu.
G.Bērziņš. Paldies.
3. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija arī to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Bērziņš. 4. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 5. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Staķa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā. Un 7.priekšlikums ir
priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Bērziņš. 9. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 10. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 11. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 12. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijas
viedoklis – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 13. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
arī to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 14. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aigaram
Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es
saprotu, ka šeit, zālē, varētu būt dažādi viedokļi par to, vai ir turpmāk
nepieciešami otrā līmeņa pensiju fondi. Es pilnībā pievienojos tiem iepriekš
runājušajiem kolēģiem, kuri teica, ka tā ir tuvredzīga rīcība. Atkārtošu to, ko
es teicu jau iepriekš Saeimas sēdē: tas ir pretrunā ar visu to vienošanos
noteikumiem, kuras Latvija ir noslēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vēl vairāk,
tas sagrauj pensiju sistēmu, kuru Pasaules Banka šeit, Latvijā, veidoja kopš
deviņdesmito gadu vidus! Tie ir tie argumenti, kāpēc šie priekšlikumi ir slikti.
Šeit es nācu runāt tāpēc, ka es esmu arī jurists. Un katrs no
jums šeit, zālē, dodot zvērestu, ir teicis, ka ievēros Latvijas Satversmi un likumus.
Vai kāds no tiem priekšlikumu autoriem, kuri ir šeit, zālē, spēj paskaidrot, kur
tagad liks budžetā tos ieņēmumus, kuri parādīsies no šīm iemaksām, kas turklāt
tiek attiecinātas uz periodu no 1.janvāra? Šodien ir 23.aprīlis. Kur budžetā
parādīsies šīs summas? Kur? Kur tās parādīsies?
Es domāju, ka šai Saeimai nevajadzētu darīt klaji nelikumīgas
lietas. Kā jūs atceraties, vienmēr grozījumi likumos, kas attiecas uz dažādiem
nodokļu ieņēmumiem, nodevām, tiek pieņemti vienlaikus ar budžeta grozījumiem.
Acīmredzot Saeimas Juridiskais birojs, redzot šo klajo aplamību, ir
iesniedzis 15.priekšlikumu, kuru es tāpēc aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Tas, ka ir krīze, nenozīmē, ka mums nav
jāievēro likums. Likuma „Par valsts budžetu 2009.gadam” 11.pants paredz: „Iemaksu
likme fondēto pensiju shēmā ir 8 procenti no iemaksu objekta, kas noteikts likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu”.”
Būtībā iznāk tā, ka mēs tagad radām tādu interesantu
precedentu, ka principā valsts budžets – tas ir nekas; principā mēs varam, grozot
jebkuru likumu, mainīt arī valsts budžetu jebkuram gadam. Mēs tagad pieņemam tādu
sistēmu, kas principā līdzīga anarhijai!
Varbūt tomēr ir vērts ieklausīties Juridiskā biroja argumentos un
neradīt anarhiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskā biroja priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 40, atturas – 20.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Nākamais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija arī to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 17. – pēdējais – ir deputāta Klementjeva
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Aicinu nobalsot par likumprojektu
kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto
pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 25, atturas – 8. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Eiropas
Parlamenta vēlēšanu likumā”. Šis likumprojekts, kā jūs zināt, ar Saeimas lēmumu
ir atzīts par steidzamu. Dokuments Nr.3879.
Kaut arī likumprojekts, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā,
bija pavisam neliels – tikai ar vienu praktisku grozījumu, kas attiecās uz vēlēšanu
materiālu glabāšanu, komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi veselus septiņus
priekšlikumus. Un, pirms mēs ķeramies pie šo priekšlikumu izskatīšanas, es vēlos
jūs komisijas vārdā informēt par to, ka daļa no šiem priekšlikumiem attiecas uz
vēlēšanu tiesībām – tātad uz vēlētāju aktīvajām vai pasīvajām tiesībām.
Gribu jums atgādināt, ka, lemjot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā un
atzīšanu par steidzamu, parlamenta nolūks nebija šajā periodā, kad jau ir sācies
vēlēšanu process un jau ir iesniegti pat vēlēšanu saraksti, jelkādā veidā grozīt
vēlēšanu tiesības. Vēlos jums to atgādināt, pirms mēs ķeramies pie debatēm par
iesniegtajiem priekšlikumiem.
Gribu arī norādīt, ka jebkurš grozījums vēlēšanu likumā ir
jāvērtē ar pienācīgu rūpību un ievērojot tiesību principus. Aicinu jūs to
ievērot, arī debatējot par priekšlikumiem. Ir jānovērtē saikne starp sankciju un
attiecīgā indivīda uzvedību un tiesībām. Vēl vairāk! Vēlos jums atgādināt, ka
par tiem pantiem, par kuriem ir vairāk priekšlikumu, it īpaši par 2.5
pantu, mēs esam debatējuši jau iepriekš, pavisam nesen – jau šajā gadā, grozot
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu.
Tātad ķersimies pie priekšlikumu izskatīšanas.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Šis priekšlikums
attiecas vistiešākajā veidā uz aktīvajām vēlēšanu tiesībām. Šo priekšlikumu
Saeimas komisija, protams, nav atbalstījusi, un es aicinu arī jūs šo priekšlikumu
neatbalstīt un šo normu likumā negrozīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans
priekšlikums, kas paredz dot nepilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta
vēlēšanās, nebūt nav avantūra. Gadījumā, ja tas tiks pieņemts, Iekšlietu
ministrijai nebūs jāmeklē pa visu valsti jauni vēlētāji, lai līdz vēlēšanām
atlikušajās 45 dienās iekļautu tos vēlētāju sarakstos.
Starp citu, šī meklēšana būtu izvērtusies pamatīga, turklāt pat
ne tikai Rīgā vai Liepājā, kur piedalīšanās gan Eiropas Parlamenta, gan
pašvaldību vēlēšanās mūsu valstī, kas cenšas izlikties par demokrātisku, ir
liegta ceturtajai daļai pieaugušo pilsētnieku. Olaines pilsētā balsstiesības ir
atņemtas gandrīz katram trešajam, bet Sedā vispār 40 procentiem.
Lūk, jums izsniegtā dokumenta teksta beigās ir vēl viens mans
priekšlikums – dot nepilsoņiem balsstiesības, sākot tikai ar 7.jūniju, tas ir,
nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Praksē tas nozīmē, ka pašreiz mēs apspriežam
problēmu – dot vai nedot Latvijas nepilsoņiem iespēju piedalīties 2014.gadā Eiropas
Parlamenta vēlēšanās. Rodas jautājums – kādēļ ielūkoties tik tālā nākotnē?
Jo nesen taču mūsu Valsts prezidents bija teicis, ka mums ir pasaulē pats
demokrātiskākais Pilsonības likums. Bet ārlietu ministrs pagājušajā nedēļā bija
maldinājis Krievijas iedzīvotājus, teikdams, ka nepilsoņu skaits pie mums samazinās
vēl neredzētos tempos. Pirms pagājušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā
bija 480 tūkstoši, bet patlaban ir 305 tūkstoši nepilsoņu. Juridiskās komisijas
locekļi tika iepazīstināti ar maniem aprēķiniem – cik daudz nepilsoņu paliks
Latvijā pēc pieciem gadiem. Sanāk šādi rezultāti: 15 tūkstoši nepilsoņu
naturalizēsies, 30 tūkstoši nomirs, bet 10 tūkstoši bērnu vēl nebūs sasnieguši
vēlētājam atbilstošu vecumu. Rezultāts – paliks 300 tūkstoši. Un mūsu Ārlietu
ministrija vēl dažus gadu desmitus ik gadu saņems vismaz kādas 10 starptautiskas
rekomendācijas attiecībā uz to, kas ar šiem nepilsoņiem būtu jādara. Acīmredzot
cienījamais Riekstiņa kungs šīs rekomendācijas piekar uz nagliņas tualetē pretī
savam kabinetam. Šajā sakarā es ierosinu samazināt Ārlietu ministrijas budžetu,
izsvītrojot no tā šādu sadaļu: līdzekļi tualetes papīra iegādei.
Un vēl viens priekšlikums – gadījumam, ja mans grozījums tiks
noraidīts. Priekšlikums nevis no manas partijas, bet personīgi no manis. Es ieteiktu
mūsu daudzajiem kreditoriem kārtīgi padomāt, vai ir vērts ieguldīt finanšu
līdzekļus mūsu dzīvotnespējīgajā vergturu valstī, kas sirgst ar visa veida rasisma
sērgām un klaji nevēlas iziet ārstēšanas kursu.
Dāmas un kungi! Godīgi cilvēki jūsu vietā rīkotos šādā veidā
– viņi atbalstītu manu 1.priekšlikumu un noraidītu manu priekšlikumu par grozījumu
spēkā stāšanās termiņu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece. Pateicos.
Godātie kolēģi! Lūdzu, jebkuram priekšlikumam šajā likumā
pieejiet ar īpašu rūpību! Lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu tāpat, kā to
nav atbalstījusi komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 69, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
2.priekšlikumu, kurš attiecas uz 5.pantu, kas regulē Eiropas
Parlamenta vēlēšanām piesakāmos kandidātus un nosaka arī, kādas personas nevar
ievēlēt, ir iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Šis ir viens no priekšlikumiem,
par kuriem es jūs informēju jau tad, kad sākām šā likumprojekta izskatīšanu.
Aicinu šajā brīdī pilnīgi noteikti negrozīt 5.pantu.
Ņemot vērā to, ka tieši 5.panta grozījumiem mēs esam veltījuši
iepriekšējo darbu, grozot Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, ka mēs ļoti rūpīgi
esam vērtējuši likuma normas un individualizējuši ierobežojumus atbilstoši Eiropas
Cilvēktiesību tiesas lemtajam, vēlos vēl piebilst, ka šo priekšlikumu nav
atbalstījis neviens Juridiskās komisijas loceklis.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi, Kārli! Dod vaļā!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir ierosinājums liegt tiesības
kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās personām, kas bijušas sodītas par darbību,
kas vērsta uz valsts varas gāšanu laika periodā pēc 1990.gada 4.maija, neatkarīgi no
tā, vai personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Kolēģi! Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2006.gadā pasludināja
spriedumu lietā „Ždanoka pret Latviju”, proti, pasludināja, ka Latvija nav
pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
1.protokola 3.pantu – „Tiesības uz brīvām vēlēšanām”. Svarīgs Latvijas
okupācijas fakta starptautiskās atzīšanas elements ir tiesas atzinums par valsts
attīstības vēsturisko kontekstu, ka Baltijas valstis ir zaudējušas neatkarību
1940.gadā pēc Austrumeiropas sadalīšanas atbilstoši Ribentropa-Molotova paktam. Ar
šo viedokli tiesa noraida apgalvojumu, ka Latvija iekļāvusies PSRS atbilstoši tālaika
tiesību normām. Ždanokas lietā tiesa atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās
ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātiju, bet drīzāk gan
izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās
partijā, kas vardarbīgā veidā mēģināja gāzt no jauna izveidoto demokrātisko
režīmu valstī.
Kolēģi! Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Ždanokas
tiesības, kura nebija notiesāta, bet tikai bija darbojusies partijā, drīkstēja
ierobežot, tad vēl jo vairāk Latvijas Republikai ir tiesības ierobežot tādu personu
tiesības kandidēt, kuras ir notiesātas par tīšu smagu noziegumu – mēģinājumu
vardarbīgi gāzt valsts varu.
Par vardarbīgu valsts varas gāšanu notiesātajiem nav ko
pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā. Tas var apdraudēt mūsu valsts iekšējo
demokrātiju un būtiski sašķobīt Latvijas tautas atbalstu Eiropas Savienībā.
Es neuzskatu, ka ir jāsoda par uzskatiem vai par principialitāti,
taču man ir pilnīga un nepārprotama tautas priekšstāvja un latvieša pārliecība, ka
persona, kura ir veikusi smagus kriminālnoziegumus, mēģinot ar Padomju armijas
palīdzību, ar ieročiem, vardarbīgi gāzt demokrātiski ievēlētu Latvijas valdību,
nedrīkst kandidēt uz demokrātiskās Eiropas parlamentu.
Citēšu Augstākās tiesas lēmumu Alfrēda Rubika krimināllietā
1991.gadā: „Nolūkā panākt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa apturēšanu
Rubiks, lai destabilizētu stāvokli valstī un vardarbīgi gāztu likumīgo valsts varu,
izveidoja pret Latvijas Republiku naidīgi noskaņotu sabiedriski politisku organizāciju
– Rīgas OMON un PSRS militārpersonu grupējumu. Īstenojot Rubika nodomu par
valsts varas vardarbīgu gāšanu, naidīgo spēku grupējumā ietilpstošā Rīgas OMON
vienība laikā no 1991.gada 14. līdz 20.janvārim minētā mērķa sasniegšanai
izdarījusi bruņotus uzbrukumus Latvijas Republikai uzticamā spēka – Iekšlietu
ministrijas – struktūrām un brīvprātīgiem neapbruņotiem likumiskās valsts varas
aizstāvjiem.”
Kolēģi! Ir dzirdēti pretargumenti, ka personai, kura notiesāta,
sodu izcietusi un kurai sodāmība ir dzēsta, vairs nekādi ierobežojumi nav uzliekami.
Tāpēc šeit vēlreiz norādīšu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Ždanokas
lietā.
Lielā palāta norādīja, ka vēlēšanu tiesības pēc sava rakstura
atšķiras no citām cilvēku pamattiesībām, tāpēc šajos gadījumos ir attaisnojama
lielāka valsts rīcības brīvība ierobežojumu noteikšanā.
Kolēģi! Tāpat kā ikvienam no mums negribētos, lai mūsu bērnus
vai mazbērnus skolā mācītu un audzinātu notiesāts, sodu izcietis pedofils, tāpat
ikvienam no mums, Latvijas pilsonim, nevar būt vienalga, ka Latviju Eiropas Parlamentā
pārstāv sodu izcietusi persona, kas ir bijusi notiesāta par vardarbīgas valsts varas
gāšanas mēģinājumu.
Muižnieces kundze jau minēja par to, ka saraksti ir iesniegti. Un tā
ir taisnība. Tāpēc manis iesniegtais 3.priekšlikums runā par to, ka Centrālajai
vēlēšanu komisijai ir tiesības svītrot no vēlēšanu sarakstiem personas, kuras
nekvalificējas pēc kāda no likuma pantiem. Tātad, ja mēs pieņemsim šos manus
priekšlikumus – 2.priekšlikumu un 3.priekšlikumu -, tad juridisku problēmu šeit
nebūs.
Un vēl es gribu atsaukties uz Muižnieces kundzes minēto par 5.panta
iepriekšējo grozīšanu. Nu, kā lai to saka… Es neatsaukšos uz to tieši, bet
izteikšu tādu vispārēju vērtējumu.
Kolēģi! Tikai muļķis paliek mūžam pie savām izdarītajām
kļūdām un tās atkārto vēlreiz un vēlreiz, vēl un vēl.
Kolēģi! Tūkstošiem cilvēku Latvijā būs neizmērojams kauns, ja
mēs šodien nepieņemsim šo lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte
Muižniece.
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos, ka jūs
nepiedalāties debatēs par šo priekšlikumu, jo, manuprāt, pats neveiksmīgākais, ko
šobrīd varētu darīt Latvijas parlaments, būtu aizstāvēt priekšlikumu, pie kura,
manuprāt, kolēģis Šadurskis, iespējams, nav piegājis ar tik rūpīgu attieksmi, ar
kādu to darīja komisija. Es domāju, ka mēs ļoti skaidri sapratām arī no
priekšlikuma motivācijas, ka šis ierosinājums ir vērsts… ir saistībā ar vienu
konkrētu personu.
Novērtēsim ne tikai šāda ierosinājuma atbilstību tiesību
principiem, bet novērtēsim arī to, ka, ja parlaments pieņemtu šādu lēmumu, mēs
gribot negribot būtu tādējādi atbalstījuši kolēģa ierosinājumu padarīt par
mocekli, cietēju un starptautiski populāru personu vienu no Eiropas Parlamenta deputātu
kandidātiem, viena saraksta līderi. Pilnīgi nepelnīti!
Es domāju, ka tiešām ir viss jāzina un tautai atmiņa nav īsa, un
to, kurš pārstāvēs Latviju… mums nav vienalga, bet to izšķirs vēlētājs. Un vēl
es gribu piebilst, ka es domāju, ka mēs kā parlaments nevaram bezatbildīgi rīkoties
un ļaut vienai kandidējošai figūrai vēlāk pelnīt uz valsts rēķina, panākot sev
labvēlīgu spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Latvija jau ir gana maksājusi par
šiem tiesu procesiem. Būsim piesardzīgi, bet pietiekami informēsim savus vēlētājus
par to, kāda ir viņu izvēle un kādi ir piedāvātie kandidāti.
Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 18.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
Arī 3. – deputāta Šadurska priekšlikums – komisijā nav
atbalstīts un pēc būtības nav balsojams, jo ir cieši saistīts ar iepriekš
noraidīto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 4. – Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums,
kas attiecas uz komisiju, iecirkņu darba laikiem. Šis precizējums ir saskaņots ar
Pašvaldību vēlēšanu likumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 5. – Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums,
kas attiecas uz 39.panta trešās daļas precizējumu. Šis ir tas priekšlikums, kura
dēļ vispār tika likums atvērts! Juridiskā komisija ir sagatavojusi precizētu
redakciju šim pantam. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir saistīts
ar noraidīto 1.priekšlikumu, līdz ar to nav balsojams.
7. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz likuma
spēkā stāšanos. Komisija ierosina, lai likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc
tā izsludināšanas. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Paldies.
Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt
likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas
Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā… Kas ziņos
par likumprojektu „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”?
Ābiķa kungs, es palūgtu jūs padomāt par to, ko jūs runājat Sēžu zālē, kaut arī
jūs nerunājat mikrofonā…
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā neviens priekšlikums nav iesniegts un
likumprojekts kvalitatīvi sagatavots, pateicoties pašai Latvijas Kultūras akadēmijai,
es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Kultūras
akadēmijas Satversmes grozījumiem” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī par šo likumprojektu nav iesniegts neviens
priekšlikums. Tas arī pierāda, ka Latvijas Mākslas akadēmija ir labi sagatavojusi
savu Satversmi. Līdz ar to es aicinu jūs balsot par likumprojektu kopumā trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Mākslas
akadēmijas Satversmes grozījumiem” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu
Nr.4060! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir
izskatījusi priekšlikumus, kuri ir iesniegti uz trešo lasījumu likumprojektam
„Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.
1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 3. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 5. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Arī
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Paldies, kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Prokuratūras likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Likumprojektam „Grozījumi Prokuratūras likumā” saņemti seši priekšlikumi, un tie
visi ir izskatīti komisijas sēdē.
1. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes!
Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi bija vērsti uz šādu mērķi – novērst tās
pārpratumu lietas, ar kurām diemžēl mums nākas sastapties dēļ cilvēka tiesību
neievērošanas Latvijas tieslietu sistēmā, veicot procedūras pasākumus, izmeklējot
noziegumus, kā arī pieņemot tiesas lēmumus.
Paldies komisijas deputātiem, jo diskusija par šiem priekšlikumiem
bija ļoti saturīga. Tika atzīts, ka bieži vien nekvalitatīvi sagatavotu procesu dēļ
Latvija ir bieži vien zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pašlaik mūsu likumdošanā diemžēl nav atrunāti šādi gadījumi,
lai šādi pārkāpumi, kurus veic amatpersonas (šā likuma gadījumā – prokurori),
tiktu izskatīti un arīdzan sodīti. Tas viss reducējas uz to, ka Latvijas valsts jau
notiesātiem noziedzniekiem bieži vien izmaksā kompensācijas tikai tāpēc, ka nav
ievērotas kādas no procedūrām, jo tas ir faktiski cilvēktiesību pārkāpums.
Balstoties uz šo izpratni, kas komisijā kopumā bija par
cilvēktiesību ievērošanas nepieciešamību Latvijā, un uz to, ka šis likumprojekts
tiks skatīts arī trešajā lasījumā, es sagatavošu precizētus priekšlikumus. Un
līdz ar to šos savus sešus priekšlikumus otrajam lasījumam atsaucu. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Viss, debašu nav!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāts Roze atsauc savus priekšlikumus. Vai deputāte Čepāne
tomēr vēlas debatēt? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu, nevar debatēt!” Dep.
J.Urbanovičs: „Nav priekšlikuma, nav par ko debatēt!”)
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie kolēģi! Ja
Rozes kungs būtu pilnīgi atsaucis šos priekšlikumus un neteiktu, ka viņš precizēs
tos vēl nākamajā lasījumā, es tagad debatēs nerunātu.
Pirms Rozes kungs un viņa konsultanti precizēs šos grozījumus, es
gribu tomēr pievērst jūsu uzmanību šādiem jautājumiem.
Pirmkārt. Rozes kungs, es gribu lūgt, lai jūs iepazītos ar Eiropas
Cilvēktiesību tiesas judikatūru un doktrīnu šajā jomā, galvenokārt saistībā ar
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu, kas ir
analogs mūsu 6.pantam. Proti, ir runa par tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Otrkārt. Rozes kungs! Runājot par to, ka prokuratūra ir pārkāpusi
likumu un nav ievērojusi cilvēktiesības, jums jāņem vērā, ka pašreiz Eiropas
Cilvēktiesību tiesā esošie spriedumi galvenokārt skar tās lietas, kas tika
izskatītas pirms daudziem gadiem un ir saistītas ar pagājušā gadsimta 90.gadu likumu,
varētu teikt, nesakārtotību. Diemžēl arī šodien, kā jūs, kolēģi, zināt, mūsu
likums pieļauj vilcināt lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu. Tā, piemēram, advokāti
slimo mēnešiem ilgi, bet tiesājamais nevēlas izvēlēties citu advokātu; tiesājamie
tiesu sēžu laikā ģībst, tiek izsauktas ātrās palīdzības, bet pēc tam viņi tīri
sprigani staigā pa ielu un saņem ziedus no cilvēkiem.
Treškārt. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka nevienā Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumā mēs nevaram atrast norādi uz kāda noteikta prokurora
vainu. Starp citu, Rozes kungs, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā no tiesām nodoto
personu skaita tikai 0,6 procentos gadījumu personas ir attaisnotas. Tikai 0,6 procenti!
Citās valstīs (man iepriekšējā darba pieredzē ir nācies iepazīties ar ārvalstu
praksi) tādu ir pat vairāk nekā desmit procentu. Jums ir jāņem vērā, ka ir
ģenerālprokurora pavēle pat tādos gadījumos, ja ir zināmas aizdomas par prokurora
nolaidību – un kur nu vēl tad, ja ir runa par noziedzīgu rīcību! -, un tad tiek
ierosināta krimināllieta un prokurors tiek saukts pie atbildības. Visas šīs lietas
tiek izmeklētas.
Es gribētu, lai jūs saprotat, ka jūsu iesniegto priekšlikumu
akceptēšanas gadījumā prokurora darbība varētu tikt paralizēta. Es domāju, ka tas
nav jūsu mērķis. Un kāpēc es to saku? Tāpēc, ka prokurori faktiski baidīsies
strādāt.
Saskaņā ar likumu, pirmkārt, ja prokurors uzskata, ka ir savākti
pierādījumi, lieta tiek sūtīta uz tiesu. Otrkārt, tiesas izvērtē šos
pierādījumus un taisa spriedumus, un tiesas spriedums demokrātiskā un tiesiskā
valstī var arī atšķirties no prokuratūras viedokļa. Tas ir pilnīgi dabīgi. Un
šeit nevajadzētu saskatīt nekādus cilvēktiesību pārkāpumus.
Un, kā es jau teicu, ja prokurors būs rīkojies ļaunprātīgi,
viņš tiks saukts pie kriminālatbildības.
Ja jūs esat kādreiz bijis tiesas sēdē vai to skatījies, tad…
Pievērsiet uzmanību tam, ka tiesā ir tiesa, ir prokurors, ir apsūdzības uzturētājs,
ir advokāts un ir tiesājamais. Un dažkārt tie viedokļi mēdz atšķirties. Es
domāju, ka mēs neatgriezīsimies pie savulaik Padomju Savienībā piedzīvotās
„troikas”, kur trīs cilvēki – jūsuprāt, tie kompetentie prokurori – nolēma,
ka tur kādam 25 vai 30 gadi ir jāpiespriež vai ka kāds ir morāli tik tīrs, ka būtu
jāatlaiž brīvībā…
Es ceru, ka jūs tiešām pievērsīsiet tam visam uzmanību un
konsultēsieties ar kompetentiem juristiem, pirms gatavosiet šos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms ir jāatgādina, ka komisijas sēdē
komisija vienbalsīgi nolēma šinī brīdī neatbalstīt minētos priekšlikumus un šo
lietu sagatavot pamatīgāk.
Un vēl otra lieta, ko es gribu uzsvērt. Jau kuro reizi ne tikai šī
Saeima, bet arī citas Saeimas pieļauj vienu un to pašu, es pat teiktu, ļoti rupjo
kļūdu. Kaut kā ir aizmirsies, kas ir darbs pie likumprojekta, kas ir pirmais lasījums,
kas ir otrais un kas ir trešais lasījums. Un, ja ir runa par konceptuāli jauniem
priekšlikumiem, tad tādiem ir jābūt iesniegtiem pirmajā lasījumā, nevis otrajā vai
– vēl trakāk! – trešajā lasījumā. Tas ir pavisam kaut kas cits. Jo šeit jau ir
runa ne tikai par Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Ja mēs paskatāmies 2.priekšlikumu, kur
ir runa par ģenerālprokurora amata kandidātu, tad redzam, ka tur konceptuāli ir
pilnīgi jauna pieeja šā kandidāta izvēlei.
Līdz ar to es ļoti aicinu: ja ir runa par nopietnu visas šīs
problēmas apspriešanu, ko mēs arī komisijā nolēmām, tad nevajadzētu steigties un
jau uz trešo lasījumu atkal kaut ko jaunu piedāvāt. Es ļoti aicinu uz to
priekšlikumu autorus, kas grib par šo likumu vispār runāt, kas grib runāt par
Prokuratūras likumu kā tādu, un aicinu par to visu nopietni padomāt.
Es varu vēl piebilst, ka Prokuratūras likums nav nekāds jaunais
likums. Tam ir aptuveni 14 vai 15 gadi, tas ir lāpīts un lāpīts, un lāpīts. Izskan
arī viedokļi par pilnīgi jauna Prokuratūras likuma radīšanu. Vai tas būs agrāk vai
vēlāk, bet varbūt kādreiz tas arī būs. Un līdz ar to es tiešām gribu, ja mēs
runājam par dažiem labojumiem… Diemžēl stāvoklis ir tāds, ka tie ir vajadzīgi,
bet, ja mēs runājam par konceptuālām lietām, tad neatkarīgi no tā, vai tas ir
Prokuratūras likums vai jebkurš cits likums… Tādā gadījumā pirmajā lasījumā
mēs par to visu varam runāt un pirms pirmā lasījuma arī par visu to padomāt.
Tā ka ļoti nepatīkami bija saziņas līdzekļos pirms šīsdienas
sēdes lasīt apmēram tā, ka, lūk, redz, kaut kādas bailes ir, ka kaut kas tur
notiks… ka no sabiedrības kaut kas tiks slēpts… Atkārtoju vēl vienu reizi: mūsu
komisijas sēde bija atklāta, tajā piedalījās visi, kam bija vēlēšanās tur
piedalīties, bet diemžēl laikrakstos pēc tam rakstīja tādi cilvēki, kas komisijas
sēdē nemaz nebija piedalījušies. Es domāju, ka no tādām lietām vajadzētu
izvairīties. Taču, ja mēs konceptuāli gribam runāt par to, kas notiek Eiropas
Cilvēktiesību tiesā un kas notiek ar šiem spriedumiem, tad, lai par to runātu, mēs
uz komisijas sēdi esam iecerējuši uzaicināt pārstāvjus gan no prokuratūras, gan no
Eiropas Cilvēktiesību tiesas. Un tad varētu pirms pirmā lasījuma parunāt par šīm
problēmām.
Es ļoti aicinu uz trešo lasījumu nesākt atkal šīs pašas debates
par vienu un to pašu jautājumu, kas ir ļoti nopietns un ļoti konceptuāls.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Tā kā priekšlikums ir atsaukts,
tas nav balsojams. Savukārt pārējie priekšlikumi… Tā kā visi priekšlikumi ir
atsaukti, tie nav ne debatējami, ne balsojami. Vai komisijas vārdā ir kaut kas
piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 30.aprīlis?
Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Tautas skaitīšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē.
Likumprojekta būtība ir šāda.
Centrālā statistikas pārvalde ir uzsākusi gatavošanos 2011.gada
tautas skaitīšanai. Un likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības,
jo ir mainījusies valsts pastāvīgo iedzīvotāju definīcija un ir citas prasības
mājokļu uzskaitē, kā arī ir paaugstinājušās prasības attiecībā uz datu
konfidencialitāti.
Likumprojekts ir tapis arī sakarā ar jaunu administratīvo reģistru
pieejamību, sakarā ar izmaiņām pārvaldes struktūrā, sakarā ar izmaiņām datu
izplatīšanas kārtībā un tehnoloģijā, grozījumiem Valsts statistikas likumā un
izmaiņām statistisko apsekojumu veidlapu apstiprināšanas kārtībā.
Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tautas
skaitīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Ķikuste. 29.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Fizisku
personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”,
otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi un Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu
„Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma
likums” (reģistrācijas numurs 1088/Lp9).
Ir iesniegti seši priekšlikumi uz otro lasījumu.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Arī 2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 3. – Latvijas Republikas tiesībsarga priekšlikums. Tas
ir atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 5.priekšlikums arī ir tiesībsarga priekšlikums, taču
nav atbalstīts, jo principā šā priekšlikuma būtība ir jau iestrādāta citos
likumos un nav nekādas vajadzības vēl papildināt šo likumu. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Aizdomīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Paldies.
Un 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Fizisku personu, kuras veic
saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Circene. Paldies.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 28.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumā ļoti rūpīgi tika izvērtēti Juridiskajā komisijā, piedaloties labākajiem
speciālistiem no Tieslietu ministrijas un no Valsts zemes dienesta. Jūs anotācijā
varat redzēt, kādu iemeslu dēļ ir izdarīti šie grozījumi.
Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām, kas skar
ikvienu nekustamā īpašuma īpašnieku un būtībā arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Piemēram, patlaban ir apgrūtināta iespēja ņemt nekustamā
īpašuma nodokli par būvi, un tas pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos,
manuprāt, ir pilnīgi nepamatoti. Un kāpēc? Tāpēc, ka dabā ir atrodamas ļoti
daudzas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves, kas dabā funkcionē kā
būves, taču nav iespējams noskaidrot būves īpašnieku un nav iespējams noskaidrot…
Turklāt atsevišķos gadījumos būves īpašnieks kadastrālās uzmērīšanas
speciālistam pat neļauj iekļūt būvē.
Ņemot vērā to, ka es šeit dzirdu replikas, es saprotu, ka jums
absolūti neinteresē šī lieta, bet, lai pēc tam nebūtu domstarpību par to, ka jūs
paši nezināt, par ko jūs esat nobalsojuši, es vairs gari nerunāšu, bet aicinu
pievērst uzmanību anotācijai, jo tur ir ietvertas daudzas diskutējamas lietas,
piemēram, arī par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas
uzmērīšanu par valsts līdzekļiem… par šo metodiku, kura būs jāizstrādā
Ministru kabinetam un kuras realizācija prasīs ievērojamus naudas līdzekļus, bet
kurai, piemēram, es pati personīgi varbūt nepiekrītu.
Tomēr pirmajā lasījumā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un
ļoti rūpīgi to izlasīt. Tas turpmāk var ietekmēt arī mūsu nodokļu sistēmu.
Aicinu iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā
īpašuma valsts kadastra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.maijs. Paldies.
Sēdes vadītājs. 15.maijs?
I.Čepāne. Jā.
Sēdes vadītājs. 15.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Biometrijas
datu apstrādes sistēmas likums”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektam
„Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” ir saņemti 11 priekšlikumi, kas
izskatīti komisijas sēdē.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Un 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Biometrijas datu apstrādes
sistēmas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās
līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un
līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta
paplašināšanai”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.3779 un dokumentu Nr.4064. Godājamie kolēģi, jau pats likumprojekta nosaukums
stāsta par to, kādēļ dokuments ir nepieciešams. Taču, pēc būtības runājot, ir
šāda situācija. 1992.gada 19.maijā, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992.gada
15.aprīļa likumu „Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas
fondā”, Latvija kļuva par Starptautiskā Valūtas fonda dalībnieci, ar noteiktu balsu
skaitu piedaloties šajā institūcijā, balsojot un uzņemoties arī saistības.
Pēc 16 gadiem – 2008.gada 28.aprīlī – Starptautiskā Valūtas
fonda pilnvarnieku valde mainīja šo balsošanas kārtību un noteica citu pamatbalsu
skaitu dalībvalstīm. Faktiski šo balsu skaitu trīskāršoja un līdz ar to nedaudz
mainīja lēmumu pieņemšanas procedūru. Tā pieņēma arī otru nelielu rezolūciju,
kurā runāts par saistītu jautājumu – par to, kā Starptautiskais Valūtas fonds
izsniedz aizdevumus un pieņem lēmumus par investīcijām.
Godājamie kolēģi, minētais dokuments, sagatavotais likumprojekts,
neuzliek nekādas papildu saistības Latvijas valstij, taču tas pavisam nedaudz, par
dažiem procentpunktiem, palielina Latvijas ietekmi kopumā, ja mēs palūkojamies no
balsu skaita viedokļa Starptautiskajā Valūtas fondā.
Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu divās komisijas sēdēs un
atzina šo likumprojektu par virzāmu skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas
fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu
balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda
investīciju mandāta paplašināšanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.4066.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts tikai
daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 5. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas skatāms
ciešā kontekstā ar 3. un 4., nupat kā neatbalstīto, priekšlikumu. Arī tas nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdzīgi arī 7. – deputāta Leiškalna priekšlikums –
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. un 9. – deputāta Kraukļa priekšlikumi. Ir daļēji
atbalstīti un iekļauti 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Paldies komisijai!” Dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo Krauklis!”)
Piebildīšu, ka šis ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo, ja mēs atbalstīsim
komisijas priekšlikumu, regulators turpmāk drīkstēs pieprasīt samazinātu tarifu.
Līdz šim bija tāda situācija, ka tikai komersants drīkst pieprasīt tarifu
paaugstināšanu vai lūgt samazinājumu. Turpmāk arī regulators drīkstēs pieprasīt
tarifu pārrēķināšanu, ja redzēs, ka tam ir pamats. Tāpēc aicinu atbalstīt 10. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 11. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Par šo pašu pantu ir arī 13. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 14. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Savukārt 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 16. – strādīgā deputāta Leiškalna priekšlikums.
Šoreiz tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Savukārt 17. – deputāta Leiškalna priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18. – deputāta Golubova un deputāta Ribakova
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 19. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 21. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis 23. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 24. – deputāta Golubova un deputāta Ribakova
priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 25. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 26. – deputāta Golubova un deputāta Ribakova
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdz ar to… Es atvainojos! Vēl ir 28. – Juridiskā
biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– šā gada 7.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā tika iesniegts komisijai.
15.janvārī tika pieņemti grozījumi likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” un likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”.
Ar minētajiem likumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam
ir noteikts pienākums kontrolēt ar politiskajām organizācijām un to apvienībām
nesaistītu personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēru, pieņemt
lēmumus par pārsniegtā priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ieskaitīšanu
valsts budžetā un par aizliegumu veikt turpmāku politisko organizāciju un to
apvienību, kā arī ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīto
personu priekšvēlēšanu aģitāciju.
Savukārt, lai birojs būtu tiesīgs veikt minēto priekšvēlēšanu
aģitācijas ierobežojumu kontroli un pieņemt iepriekš minētos lēmumus, nepieciešams
izdarīt attiecīgu grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā,
paredzot biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē.
Komisija 22.aprīļa sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli
to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 5.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā ar
likumu noteikt, ka darba līguma kopijai jābūt pieejamai katrā struktūrvienībā. Tas
atvieglos cīņu pret nereģistrēto nodarbinātību.
Komisija to vienprātīgi atbalsta un aicina noteikt šo likumprojektu
par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījums Darba likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Jā, un komisija, protams, aicina to pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.aprīlis,
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 30.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
24.aprīlis, otrais lasījums – 30.aprīlī. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi izskatīti.
Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus.
Pirmo jautājumu ir iesnieguši deputāti Bērziņš, Dukšinskis, Mackevičs, Kastēns un
Aizbalts, un tas ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Nosaukuma
šim jautājumam nav, bet katrā ziņā šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim.
Un otrs ir deputātu Buzajeva, Sokolovska, Plinera, Buhvalova un
Mitrofanova jautājums – „Par darba periodiem un tam pielīdzinātajiem periodiem,
kas ir uzkrāti ārpus Latvijas līdz 1995.gadam, iekļaušanu apdrošināšanas stāžā
un attiecīgā normatīvā akta pamatotību”. Šis jautājums ir adresēts
labklājības ministram Uldim Augulim un tiek nodots labklājības ministram Uldim
Augulim.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, tikmēr, godātie
kolēģi, es aicinu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Antu Rugāti, kurai pavisam
nesen bija apaļa dzimšanas diena. (Aplausi.)
Apaļa dzimšanas diena bija arī mūsu kolēģim Madaram Lasmanim. (Aplausi.)
Savukārt pusapaļa dzimšanas diena bija mūsu kolēģim Valdim
Ģīlim. (Aplausi.)
Un tagad paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Informēju, ka
Juridiskās komisijas sēde sāksies pulksten 11.00 un notiks Juridiskās komisijas
telpās. Pulksten 11.00! Lūdzu uz sēdi!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai
Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten
10.30 komisijas telpās, un Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc trim minūtēm mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde komisijas telpās pulksten 11.30.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mūsu
sēde notiks pulksten 11.30 komisijas zālē.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis
Briedis, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Māris Kučinskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs
Mirskis, Dzintars Rasnačs, Jānis Tutins un Gunārs Upenieks.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2009.gada 23.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 1.sēde
2009.gada 23.aprīlī
Datums: 23.04.2009. 09:04:02 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 23.aprīlī
Datums: 23.04.2009. 09:07:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. Dz.Rasnačam
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:25:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:26:04 bal004
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:31:20 bal005
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:32:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4072 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:39:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:48:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.04.2009. 09:50:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3879 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (3.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 09:51:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4058 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (3.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 09:52:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4059 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 09:54:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4060 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:06:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4046 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:07:56 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3885 pieņemšanu 1.lasījumā
Fizisku personu, kuras veic saimniecisku darbību, diskriminācijas aizlieguma likums (2.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:09:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4053 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:12:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3914 pieņemšanu 1.lasījumā
Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:14:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4055 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:17:30 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3779 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (2.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:21:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4066 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:23:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4080 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:24:36 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4065 steidzamību
Grozījums Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 23.04.2009. 10:25:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4065 pieņemšanu 1.lasījumā