Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2009.gada
26.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus no Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisijas ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes pirmajā darba kārtības
sadaļā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu par Ainara Baštika
9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un ir saņemts arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā šīs
pašas komisijas paziņojumu par Ivara Godmaņa 9.Saeimas deputāta mandāta
atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību.
Pirmais darba kārtības jautājums – „Par Ainara Baštika 9.
Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām, pamatojoties uz Ainara
Baštika 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis
uz ministra amata pildīšanas laiku, paziņo, ka tiek atjaunotas viņa deputāta
pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Inta Feldmane, kura iestājās
Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu
apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta
ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es vēlētos Saeimas Prezidija un mūsu visu vārdā pateikt paldies
deputātei Intai Feldmanei par darbu 9.Saeimā (Aplausi.) un lūdzu deputātu
Ainaru Baštiku ieņemt vietu Sēžu zālē.
Nākamais darba kārtības jautājums – „Par Ivara Godmaņa
9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Izskatījusi Ivara Godmaņa 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta
atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, Saeimas
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta
otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka Ivars Godmanis ir atjaunojis
savas deputāta pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Dzintars Jaundžeikars, kurš
iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
vēlēšanu apvienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā
saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Arī vēlos pateikt paldies deputātam Dzintaram Jaundžeikaram par
darbu 9.Saeimā. (Aplausi.)
Un es lūdzu deputātu Ivaru Godmani ieņemt vietu Sēžu zālē.
Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka būs nepieciešams pārinstalēt
balsošanas iekārtu, mums ir jāizsludina tehnisks pārtraukums.
Pirms mēs izsludinām šo tehnisko pārtraukumu, es gribu mūsu visu
vārdā sveikt Sandru Kalnieti ar saņemto apbalvojumu – Zelta medaļu par nopelniem
Eiropas labā. (Aplausi.)
Vēlos arī sveikt dzimšanas dienā deputātu Borisu Cileviču, kuram
dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.) Viņš gan, kā es saprotu, jau…
pašreiz vēl turpina saņemt apsveikumus un…
Pavisam nesen dzimšanas diena bija deputātam Aleksandram Mirskim,
arī viņam sveicieni! (Aplausi.)
Un tagad pārtraukums līdz pulksten 9.20.
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme tūlīt Ārlietu komisijas
sēžu zālē.
Paldies.
Es atvainojos! Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme Juridiskās
komisijas telpās ceturtajā stāvā. Juridiskās komisijas telpās!
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi. Un turpināsim to ar Saeimas Prezidija
ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1140) nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, atceliet,
lūdzu, šobrīd balsojumu. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma, lūdzu, izņemiet visi no
balsošanas iekārtas savu balsošanas karti un ievietojiet atpakaļ, citādi balsošanas
sistēma jūs neatpazīs.
Un tagad lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodošanu
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” nodot
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 5, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim
Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Drusciņ vairāk nekā trīs mēneši pagājuši
kopš tā brīža, kad Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt PVN likmi, un mēs tagad,
pēc trim mēnešiem, varam runāt jau par rezultātiem.
Atcerieties, kādā gaisotnē tika pieņemti šie lēmumi! Tad galvenie
vārdi bija „vajag” un „ātri”! Nebija uzklausīti eksperti, nebija dota izvērsta
analīze. Ātri un vajag!
Un ko mēs redzam rezultātā? Tātad janvārī ieņēmumi no PVN
nodokļa bija 83,6 procenti no plānotā, februārī – 66,1 procents no plānotā.
Godātie kolēģi, no plānotā, kas bija plānots trīs mēnešus atpakaļ! Godātie
kolēģi, es domāju, neviens no jums neiebildīs, ka galvenais mērķis – budžeta
ieņēmumu palielināšana – nav sasniegts.
Bet kādas tātad ir negatīvās puses? Inflācija! Latvija joprojām
ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc inflācijas rādītāja, neskatoties uz
ekonomisko krīzi, neskatoties uz cenu kritumu, bet pateicoties tam, ka ir augsts šis
inflācijas reitings, tāpēc ka… tāpēc ka ir paaugstināti nodokļi.
„Pelēkās” ekonomikas pieaugums. Tātad šāds lēmums deva
enerģiju šim virzienam. Tagad, godātie kolēģi, jūs visi redzējāt reportāžu, kā
daudzi Latvijas iedzīvotāji iepērkas Igaunijas veikalos, tāpēc ka tur vienas un tās
pašas preces ir lētākas nekā Latvijā.
Varbūt jūs jau esat sastapušies arī ar tādu situāciju, ka atkal
neizsit čeku.
Atkal ir parādījusies tāda gandrīz aizmirsta parādība kā
barters. Tātad uzņēmumi cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas un nemaksāt šo
pievienotās vērtības nodokli, tajā skaitā arī citus nodokļus. Rezultātā cieš
budžeta ieņēmumi.
Pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana bija arī liels
trieciens maznodrošinātajiem – tika paaugstināta komunālo maksājumu cena, un līdz
ar to daudziem cilvēkiem radās grūtības samaksāt savus rēķinus. Protams, tas nav
atkarīgs tikai no PVN likmes, bet no kopējās ekonomiskās situācijas, un arī nodokļu
paaugstināšana deva savu ieguldījumu šajā procesā. Tagad daudzi siltumapgādes
uzņēmumi un namu pārvaldes dod informāciju, ka krājas parādi… ka cilvēkiem
krājas neapmaksāti rēķini.
Līdz ar to tas bija trieciens arī pašvaldībām, jo pašvaldības ir
spiestas palīdzēt maznodrošinātajiem apmaksāt rēķinus par komunālajiem
pakalpojumiem. Taču pašvaldībām arī finansiālais stāvoklis nav spožs.
Tas ir nāvīgs trieciens dažādu nozaru pārstāvjiem, piemēram,
grāmatizdevējiem, piemēram, viesnīcu biznesam. Tagad viņiem ir daudz grūtāk
izdzīvot, un, es domāju, neviens no jums, šeit klātesošajiem, neuzskata, ka šī
nodokļu paaugstināšana ir kāds stimulējošs faktors, kas palīdz mūsu uzņēmējiem
un mūsu iedzīvotājiem izdzīvot šajā krīzes laikā.
Bet, godātie kolēģi, galvenais mērķis nav sasniegts – ieņēmumi
ne tikai nepalielinājās, bet pat samazinājās. Protams, samazinājās arī
apgrozījums, bet mums ir jākonstatē, ka tās prognozes, kas tika dotas pirms trim
mēnešiem, arī nav piepildījušās.
Tātad, ja galvenais mērķis nav sasniegts, ja ir milzīgi un
negatīvi blakusefekti gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, tad, es domāju, kļūdas ir
jālabo. Un šodien mēs varam nobalsot par mūsu iesniegto likumprojektu un atgriezties
pie tās situācijas, kas bija pagājušā gada decembrī, – samazināt PVN likmi līdz
18 procentiem un atgriezties pie tās situācijas, kad mums bija 5 procentu likme, un
atdot atpakaļ šīs priekšrocības dažādu nozaru pārstāvjiem.
Godātie kolēģi, kļūdas ir jālabo. Ja mēs to neizdarīsim
tagad…
Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
J.Sokolovskis. …. tad vēlāk būs vēl grūtāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās pret
likumprojekta nodošanu komisijai.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, es runāšu „pret”. Bet ne tādā nozīmē, ka pēc būtības.
Sokolovska kungs, nav vērts lauzties atvērtās durvīs. Šodien mēs
pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””. Tas gan šobrīd regulē tikai apbūves zemes aplikšanu ar
pievienotās vērtības nodokli un diezgan ātri tiks skatīts (tiesa gan, bez
steidzamības), jo sakarā ar šīs apbūves zemes neaplikšanu ar nodokli mums ir
ierosināta lieta Eiropas tiesā, un līdz ar to tas mums jādara ātri. Jums daudz
vienkāršāk būtu jūsu sagatavotos priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, un
tad atbildīgā komisija tos pa vienam skatīs. Ja jūs tikai šodien nodosiet
likumprojektu, tad diez vai tas ātrāk par budžeta pieņemšanu ieraudzīs dienas
gaismu.
Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera,
Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – 27. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1147) nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa runās „par”.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam
„Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.1147), kuru mums ir iesniedzis
Ministru kabinets. Kā mēs redzam, likumprojekta anotācijā tiek norādīts, kādēļ
likumprojekts ir nepieciešams. Pašreizējā situācijā būtu atbalstāma šī iemaksu
likmes fondēto pensiju sistēmā samazināšana. Anotācijā tiek norādīts uz
nepieciešamību šādu projektu pieņemt saistībā ar to, ka ir paredzēts iesaistīt
valsts sociālo iemaksu līdzekļus solidārajā sociālās drošības sistēmā, uz laiku
samazinot sociālo iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 8 uz 2 procentiem.
Šis ir ļoti radikāls lēmums.
Mēs varētu nerunāt par šo jautājumu, ja vien labklājības
ministra parakstītās anotācijas otrās nodaļas 5.sadaļā (un es aicinu jūs visus
atvērt likumprojekta anotāciju un aplūkot 5.sadaļu, kas ir „Sociālā ietekme”)
mēs neredzētu ļoti dīvainu ierakstu – dīvainu tādā ziņā, ka tāds ieraksts mums
nav bijis nekad nevienā valdības sagatavotā projektā. Proti, ministrs norāda: tā kā
likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas
aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu
3.punkta 4.apakšpunkta redakcija – es vēršu jūsu uzmanību uz tālāko! – ir
pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta, un rada
pamatu personām vērsties Satversmes tiesā. Tātad valdība mums ir iesniegusi projektu,
apzinoties, ka šeit ir ļoti lielas problēmas un pamatotas bažas par tā atbilstību
Satversmei.
Šo anotāciju ir vizējušas arī amatpersonas no Tieslietu
ministrijas un no Finanšu ministrijas, tātad visas šīs amatpersonas apzinās, kāda
veida projekts ir iesniegts. Un tieši tāpēc es aicinu komisijas, kurām tiks nodots
šis projekts, īpaši rūpīgi to vērtēt un īpaši rūpīgi meklēt tos ceļus un
argumentus, kas pamatotu grozījumus šajā sistēmā, un, ja vien tas ir iespējams,
padarīt to pēc iespējas mazāk apšaubāmu un pēc iespējas vairāk atbilstošu
Satversmei.
Es ļoti lūdzu gan Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, gan
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus ar šo projektu strādāt rūpīgi,
un es vēlreiz vēlos atkārtot, ka tas ir nebijis gadījums, ka valdības atsūtītajam
likumprojektam anotācijā tiek norādīts uz šā projekta neatbilstību Satversmei. Mēs
ļoti labi zinām, ka parlaments šādus likumus pēc būtības pieņemt nedrīkst, ja
apzinās, ka tāda problēma ir.
Tātad šis būs ļoti atbildīgs darbs, un uz to jūs arī aicinu. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Grūti būs!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies
runāt. Es atvainojos… Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš runās
„pret”, kā es saprotu.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vēršos it
īpaši pie Leiškalna kunga. Es atceros… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es
vienmēr jums piekrītu šai lietā!”) Jā, paldies, Leiškalna kungs! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Nesarunājies ar zāli!”)
Ja mēs paskatāmies Saeimas stenogrammās, ko mēs Saeimā spriedām
vēl pirms nepilna pusgada, tad redzam, ka jau toreiz parādījās šīs debates par to,
vai ir iespēja samazināt iemaksu līmeni otrajā pensiju fondā. Un toreiz, kā mēs
visi atceramies, runa bija par to, ka tās tiek samazinātas no 9 uz 8 procentiem. Pēc
tam dažādos, vēl iepriekšējās valdības, gaiteņos parādījās doma par to, ka šī
proporcija varēt būt 4 un 4 procenti. Toreiz, gan februārī, gan martā, Ministru
prezidents, viņa birojs, ziņoja par to, ka šāda likmes pārskatīšana būtu pretrunā
ar to vienošanos, kas ir panākta ar Starptautisko Valūtas fondu. Šodien nez kāpēc
šo argumentu mēs kaut kā nedzirdam. Ja mēs skatāmies tās vienošanās, kas ir
panāktas, tad redzam, ka tur tiešām nav neviena vārda par to, ka varētu samazināt
kaut kādas iemaksas sociālajos budžetos.
Un atkal. Ir pilnīga taisnība Saeimas priekšsēdētāja biedrei
Vinetai Muižniecei, ka tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, un ir absolūti
skaidrs, ka tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Tieši tāpat, kā tas tiks
darīts attiecībā uz pensiju indeksāciju.
Es tieši tāpēc aicinu jūs, kolēģi, ievērot Satversmi. Tas ir tas
princips, kas jums ir jāievēro. Jūs katrs šeit esat devis zvērestu, ka ievērosiet
Satversmi un Latvijas likumus.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 25, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ribakova, Rubika,
Fjodorova un Vidavska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tur ir divas normas.
Viena norma – noteikt, ka neapliekamais minimums uz šo momentu ir 180 lati, tas
ir, pašreizējās minimālās algas apmērā. Un otra norma – noteikt, ka tām
personām, kuras mēnesī saņem vairāk nekā sešas minimālās algas jeb kurām ir
vairāk nekā sešas minimālās algas, tas ir, vairāk par 1000 latiem, nepiemēro
neapliekamo minimumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pašvaldības bankrotēs!”)
Šajā gadījumā nekādas ietekmes uz budžetu nebūs. Mēs visi
zinām, ka minimālā alga ir 180 latu, bet izdzīvošanas minimums februārī bija 172
lati un 47 santīmi. No vienas puses, tas dos iespēju pašreizējā krīzes
situācijā izdzīvot maznodrošinātiem, tiem, kas pašreiz saņem minimālo algu. No
otras puses, tas dos iespēju mūsu valdošajai koalīcijai strādāt labāk, lai mūsu
cilvēki saņemtu vairāk, un tad būtu lielāki ienākumi mūsu budžetā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tik absurdu priekšlikumu man sen nebija nācies
dzirdēt, īpaši tas jāteic par apgalvojumu, ka tas neietekmēšot budžetu. Šāds
priekšlikums vistiešākajā veidā ietekmētu pašvaldību budžetus! Jāteic, ka,
atšķirībā no Rīgas un Pierīgas, diemžēl tālāk, perifērijā, ļoti daudzi
cilvēki gan pašās pašvaldībās, gan privātajā sektorā ir pašlaik spiesti
strādāt tieši par minimālo algu. Un ir pagasti, kuros, es domāju, vispār nav neviena
cilvēka, kurš saņemtu vairāk kā sešas minimālās algas. Tas nozīmē, ka, ja šādu
priekšlikumu pieņemtu, tad, visticamāk, tai pašvaldībai faktiski vispār nebūtu
ieņēmumu, jo, kā mēs zinām, pašvaldības budžeta lielāko daļu veido tieši
iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad faktiski šī pašvaldība būtu jātaisa
nākamajā dienā ciet.
Tāpēc aicinu kolēģus neatbalstīt šādus populistiskus
priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča,
Ribakova, Rubika, Fjodorova un Vidavska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča,
Cileviča un Ušakova iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara
antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Sergejam Mirskim. Viņš pieteicies runāt „par”.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Runājot par piedāvāto likumprojektu, es negribētu sākt apspriest Otrā pasaules kara
traģiskos notikumus un dažādus vēstures vērtējumus, kas bieži vien izskan šajā
zālē.
Mēs šodien runāsim par slimiem un sirmiem cilvēkiem, Latvijas
pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri atdevuši savu jaunību cīņai pret fašismu, kā arī
par attieksmi pret veterāniem Eiropā un Latvijā.
Tātad par Eiropu. Beļģijā vienlaikus darbojas 14 likumi par Otrā
pasaules kara veterāniem, – tas ir likums par nacisma pretiniekiem, kas tika pieņemts
1974.gadā, likums par personām, kuras bija piespiedu kārtā iesauktas vērmahtā, un
daudzi citi. Pats svarīgākais fakts ir tas, ka visi nacisma pretinieki saņem dažādus
atvieglojumus, to skaitā sabiedriskā transporta bezmaksas izmantošanu, tiesības bez
rindas saņemt municipālo dzīvokli, bezmaksas ārstēšanu, kompensācijas par
medikamentiem un tā tālāk.
Ungārijā darbojas vairāki likumi, kuri garantē Otrā pasaules kara
veterāniem, nacisma pretiniekiem, daudz un dažādu atvieglojumu un kompensāciju, kas
ietver sevī gan materiālos pabalstus, gan sabiedriskā transporta izmantošanas
pabalstus; viņi ir atbrīvoti no nomas maksas tirgū, ja realizē pašu saražoto
lauksaimniecības produkciju. Ungārijā ir izveidots speciāls fonds, kas sedz
veterāniem izdevumus sakarā ar ārstēšanos.
Norvēģijā milzīgu palīdzību no valsts saņem antihitleriskās
koalīcijas veterāni invalīdi, kur ietilpst bezmaksas ārstēšana, bezmaksas brilles,
dzirdes aparāti, ortopēdiskie apavi. Ja veterāns gadījumā ir miris, divas trešdaļas
viņa pensijas saņem sieva. Antihitleriskās koalīcijas veterāni Norvēģijā saņem no
valsts morālu atbalstu un visdažādākos apbalvojumus.
Milzīgu palīdzību saņem Otrā pasaules kara veterāni Amerikas
Savienotajās Valstīs. ASV Kongresā darbojas pastāvīgā komisija, kura Apakšpalātā
tika dibināta 1946.gadā, bet Senātā tāda pati komisija tika izveidota 1971.gadā. Ir
arī atsevišķa veterānu lietu ministrija, kura nodarbojas ar visiem ASV veterāniem, to
skaitā ar antihitleriskās koalīcijas veterāniem. Ministrijas darbinieku štati
pārsniedz 230 000 cilvēku. Veterāni saņem visdažādākos pabalstus, pensijas,
kompensācijas un kredītus mājas celšanai.
Polijā visi antihitleriskās koalīcijas veterāni saņem speciālās
piemaksas pie pensijas, kas svārstās no 636 līdz 2950 zlotiem.
Francijā visi veterāni saņem speciālo pensiju un var izmantot
nopietnu sociālo palīdzību.
Visdažādāko palīdzību veterāniem sniedz Lielbritānija, Itālija,
Grieķija, Čehija, Kanāda, Izraēla, Austrālija un daudzas citas pasaules valstis.
Godātie kolēģi! Atbildiet man uz jautājumu: kāpēc visa
civilizētā pasaule atzīst antihitleriskās koalīcijas veterānus par varoņiem,
atzīst viņu speciālo statusu un sniedz viņiem iespējamo palīdzību, bet mūsu
valstī viss notiek otrādi? Tiem, kas dienēja vācu armijā, – gods un slava, bet
tiem, kas atbrīvoja Latviju no fašisma, – nekas.
90.gadu sākumā es satiku Vācijā vienu sirmgalvi, kurš izstāstīja
man, ka gandrīz 900 dienas piedalījies vācu armijas karadarbībā Ļeņingradā, kad
notika blokāde, bet pašās blokādes beigās nonāca gūstā un tika aizvests uz nometni
Sibīrijā. Un viņš teica tā: „Pa īstam man palika kauns par to, ko mēs nodarījām
Krievijai, kad krievu sievietes meta mums pāri dzeloņdrātīm maizes gabalus, redzot
mūsu bēdīgo stāvokli. Viņas izglāba mani no nāves, bet cik tad cilvēku manis dēļ
nomira badā Ļeņingradā?”
Es atcerējos šo stāstu, lai parādītu jums, godātie kolēģi, ko
nozīmē īsta savas vainas atzīšana. Cieņa pret veterāniem un palīdzība, it īpaši
krīzes situācijā, kuru mēs varam viņiem sniegt, ir vajadzīga ne tikai viņiem. Tā
ir vajadzīga mums un mūsu bērniem, ja mēs tiešām gribam kļūt par īstiem
eiropiešiem un demokrātiem.
Šodien mums ir unikāla iespēja nodemonstrēt visai Eiropai, ka
apvainojumi par fašisma atdzimšanu Latvijā ir meli, ka mēs atzīstam antihitleriskās
koalīcijas veterānu statusu un esam gatavi sniegt viņiem valsts palīdzību
sarežģītajā ekonomiskajā situācijā. Varbūt arī Eiropa, redzot tik skaidru
demokrātijas signālu, nopietnāk palīdzēs arī mums. Bet ar savu negatīvo balsojumu
mēs diemžēl pierādīsim pretējo.
Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot „par” mūsu likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš pieteicies runāt „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Katra sevi cienoša valsts izturas īpaši
godprātīgi pret tiem saviem karavīriem, kuri cīnījušies par savas valsts brīvību
un neatkarību. Pavisam nesen – 16.martā – nebija īpaši jūtama cieņas un goda
izpausme pret latviešu leģionāriem, kuri, lai arī ar svešas varas dotiem ieročiem
rokās, tomēr cīnījās pret komunistisko okupāciju un par Latviju. Taisni otrādi!
16.martā Latvijā ieradās kaut kādi sveši bīdeļbikši un kvarpuči, kuri nesakarīgi
muldēja kaut ko par nacistiem, gāzes kamerām un koncentrācijas nometnēm.
Un pēc tam kārtējo reizi parādās savdabīgs dokuments par
antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un viņu pielīdzināšanu nacionālās
pretošanās kustības dalībniekiem. Ļoti interesanti! Vienīgais, ko es varu pateikt
pozitīvu par šo dokumentu, ir tas, ka beidzot jūs esat ņēmuši vērā visus manus
aizrādījumus par vēstures kropļošanu, jo esat izmetuši ārā 1939.gada 1.septembri
un aizvietojuši to ar 1941.gada 22.jūniju. Tātad manas lekcijas reizēm arī jums
noder.
Bet lietas būtība jau nemainās. Pasakiet, lūdzu, kurš Otrā
pasaules kara laikā cīnījās par Latvijas neatkarību? Kurš tas bija? Vai tad tā bija
antihitleriskā koalīcija? Jūs tagad te salīdzināt ar Franciju, ar Norvēģiju, kuras
nezaudēja savu neatkarību ne pirms, ne pēc Otrā pasaules kara. Atraduši ar ko
salīdzināt!
Es jums atgādināšu antihitleriskās koalīcijas pasākumus cīņā
par Latvijas neatkarību. Bija tādas tikšanās, kur 20.gadsimta nezvēri ar Staļinu
priekšgalā tikās ar tā saukto Rietumu demokrātiju Teherānā, Jaltā un Potsdamā.
Vai šo tikšanos laikā runāja par Latvijas valsts neatkarību? Varbūt atgādināt jums
to, ka Otrā pasaules kara laikā tika demonstrētas kartes – PSRS kartes ar visām
Baltijas valstīm tur iekšā? To jūs laikam esat aizmirsuši.
Valstij ir jārūpējas par tiem karavīriem, kas cīnās par valsti,
un nevis te jāmin kaut kādi miglaini, uzpūsti piemēri… Ja Sarkanā armija būtu
atbrīvojusi, kā viņi saka, Latviju no nacistiem, tad pašiem vajadzēja lasīties prom.
Un uzreiz! Nevis gaidīt kaut ko un ieņemt visas labākās vietas, kur nu varēja,
izmetot cilvēkus no dzīvokļiem ārā. Par kādiem nopelniem?
Kādi nopelni Latvijas valsts labā ir šiem tā sauktajiem
antihitleriešiem, kuri paši reizēm nezināja, ko darīt un kā darīt. Es
atgādināšu, no kurienes viņi saņēma pavēles – tie, kas cīnījās Austrumu
frontē. Līdz ar to vienreiz par visām reizēm vajadzētu saprast, kas ir karavīra
pienākums. Galvenais pienākums – tā ir cīņa par savas valsts neatkarību, par tās
aizstāvēšanu. Tā nav iesaistīšanās svešu varu cīņās. Izņemot gadījumus, kad
arī tur notiek cīņa par savas valsts neatkarības vai nu nostiprināšanu, vai
atjaunošanu.
Man ir pilnīgi skaidras visas šīs jūsu aktivitātes un jūsu
visāda veida lentītes, ar kurām jūs drīzumā atkal staigāsiet pa pilsētu. Nekā
nevar darīt. Tā ir dzīves realitāte, un tāda tā ir, bet tāpēc latviešu tautības
politiķiem nemitīgi ir jāstāsta, kas ir īstā vēsturiskā patiesība. Un nekādu
priekšrocību tiem, kas nav atbalstījuši Latvijas neatkarību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča,
Cileviča un Ušakova iesniegtā likumprojekta „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās
koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Vārds deputātam Jakovam Plineram, kurš vēlās runāt par
balsošanas motīviem. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šīsdienas mēģinājums
piešķirt antihitleriskās koalīcijas veterāniem oficiālo statusu ir jau divpadsmitais
pēc kārtas. Pirmais mēģinājums tika izdarīts 1996.gada 4.decembrī, pēdējais –
2007.gada 22.februārī.
Iesākumā es gribu precizēt, cik lielam skaitam cilvēku jūs,
valdošā vairākuma pārstāvji, ar savu noraidošo balsošanu esat atņēmuši viņiem
pienākošos pelnītos atvieglojumus.
PCTVL rīcībā ir dati, ka pērnajā gadā rudens sākumā Latvijā
bija dzīvojuši 8830 antihitleriskās koalīcijas veterāni, no viņiem 1359 – Otrā
pasaules kara invalīdi. Jebkurš no viņiem bija glābis pasaules tautas, daudzām no
kurām bija lemta bojāeja no brūnā mēra, bet citām – verdzība nacistu jūgā.
Jebkurš šis cīnītājs ir pelnījis daudz lielāku cieņu nekā ikviens no mums, šajā
zālē šobrīd sēdošais.
Būtu netaisnīgi neminēt vēl divus mēģinājumus pielīdzināt kara
ar Hitleru veterānu tiesības uz atvieglojumiem… nacionālās pretošanās kustības
dalībnieku tiesībām, kā arī mēģinājumu atzīt viņus par politiski represētām
personām, kuras cietušas no nacistiskā režīma. Īpaši taisnīgs man šķiet
pēdējais gadījums, jo antihitleriskās koalīcijas veterāni, it īpaši kara
invalīdi, patiesi bija cietuši no nacistiem un joprojām turpina ciest no izkropļotas
ideoloģijas un valdošās koalīcijas politiķu darbībām.
Veterāni, kuri bija karojuši Hitlera pusē, saņem no Latvijas
atvieglojumus saskaņā ar diviem likumdošanas aktiem – ar likumu „Par politiski
represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā
cietušajiem” un likumu „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statusu”.
Pirmā likuma subjektiem, pie kuriem var pieskaitīt lielāko daļu Waffen
SS leģiona kareivju, kā cietušajiem no komunistiskā režīma tiek piešķirti
dažādi nodokļu atvieglojumi, kā arī bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā.
Otrais likums paredz, ka tā subjektiem ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts 50 latu
apmērā. Tiesa gan, šo pabalstu saņem tikai tie leģionāri, kuri pēc Padomju armijas
īstenotās Latvijas atbrīvošanas no nacistiem nebija nolikuši ieročus.
2008.gada 18.decembrī, kad Saeimā notika balsošana, lai nodotu
komisijai likumprojektu, kas paredzēja attiecināt šo likumu uz visiem leģionāriem,
pietrūka tikai vienas balss.
Bez iepriekš jau minētā likums „Par valsts pensijām” paredz
ieskaitīt darba stāžā palielinātā apmērā to laiku, kas tika pavadīts tālajās
koncentrācijas nometnēs, nebūt neparedzot analoģiskus atvieglojumus nacistisko
koncentrācijas nometņu bijušajiem ieslodzītajiem. Laiks, kas Otrā pasaules kara gados
tika pavadīts aktīvajā armijā vai partizānu vienībās, darba stāžā, aprēķinot
pensiju, netiek ieskaitīts, kā arī dienesta laiks Padomju armijā, izņemot obligāto
karadienestu. Tātad, dāmas un kungi, kad mūsu valsts augstākā ranga ierēdņi saka,
ka viņi vienādā mērā negatīvi izturas gan pret nacistisko, gan pret komunistisko
režīmu, viņi liekuļo. Var secināt, ka oficiālajai Latvijai nacisms ir daudz tuvāks
sirdij, un to kārtējo reizi šogad demonstrēja formāli aizliegtais, bet faktiski
policijas apsardzībā notikušais 16.marta gājiens, kas tika veltīts nacistu un to
pakalpiņu godināšanai un atbalstam.
Pamatojoties uz augstāk minēto, PCTVL frakcija balsoja „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Štokenberga kungs arī vēlas runāt par balsošanas motīviem?
Lūdzu, Štokenberga kungs! Bet… Es atvainojos, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
jums rakstiski ir jāpiesakās pirms tam.
Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu
piešķirt viņam šodien, 26.martā, neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada
26.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Urbanovičam piešķirts.
Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Ir saņemts 11
deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma
projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas
sastāvā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Taisnīgs
lēmums!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts arī 11 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ivara
Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Loģiski!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ainara Baštika
ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ainara
Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”. Šajā sadaļā pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē” izskatīšanai otrajā lasījumā. Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli mums pirms šā likumprojekta izskatīšanas ir jāveic kvoruma
reģistrācija. Reģistrācija tātad notiek, uz balsošanas iekārtām nospiežot pogu
zem uzraksta „Reģistrācija”, un par to, ka jūs esat piereģistrēti, liecina tas,
ka iedegas visas trīs gaismas diodes zem pogām „Par”, „Pret” un „Atturas”.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad kvorums mums ir.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas
numurs 1120, – ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas
sagatavots otrajam lasījumam.
Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi četrus
priekšlikumus, kurus savā sēdē ļoti rūpīgi izvērtēja. Un man jāsaka, ka neviens
no priekšlikumiem komisijā nav guvis atbalstu un ka likumprojektā, kāds tas tika
sagatavots Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam, komisija neuzskatīja par
nepieciešamu mainīt nevienu vārdu. Es ceru, ka Juridiskās komisijas viedoklis tiks
atbalstīts arī Saeimas sēdē.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcija. Komisija šo priekšlikumu rūpīgi izvērtēja, un
priekšlikums atbalstu nav guvis. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Ja mēs izvērtējam 1. un 2.priekšlikumu, tad
varam redzēt, ka Juridiskās komisijas iesniegtais priekšlikums ir kompromisa variants.
Arī „Pilsoniskā Savienība” sākotnēji, piekrītot Valsts prezidenta izveidotās
Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, uzskatīja, ka par atskaites punktu
kvorumam šajā gadījumā varētu kalpot puse no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās
piedalījušos skaita. Par šādu kvorumu savulaik bija sprieduši arī Satversmes tēvi,
uz kuriem mums visiem tā ļoti patīk atsaukties, taču viņu centieniem vispārzināmie
1934.gada notikumi pārvilka svītru. Mēs panācām pretī un piekritām šīm divām
trešdaļām, kāds pašlaik ir Juridiskās komisijas viedoklis.
Ikviens konstitucionālo tiesību eksperts jums pateiks, ka nav
absolūti nekāda pamata par atskaites punktu ņemt visu balsstiesīgo skaitu, nevis
pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu. Kāpēc? Tāpēc, ka šāda
prasība kļūtu par deklaratīvu normu. Tā ir nesamērīgi augsta! Piemēram, pēdējās
Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 61 procents no balsstiesīgajiem
vēlētājiem, un atbilstoši Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
piedāvātajam variantam par Saeimas atlaišanu tādā gadījumā būtu jānobalso
gandrīz visiem tiem, kas Saeimu ir ievēlējuši.
Mēs piekrītam Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu viedoklim,
ka, lai nodrošinātu patiesu un piemērojamu Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu
mehānisma darbību, ir jāpanāk līdzsvars starp šā jautājuma nozīmīgumu, kas prasa
vēlētāju augstu līdzdalības pakāpi, un nosacījumiem, kas nepadarītu Saeimas
atlaišanas tiesības tikai teorētiskas un dzīvē neīstenojamas.
Paldies jums par uzmanību. Es lūdzu neatbalstīt šo 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Inesei Šleserei.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, patiešām
jautājums par kvorumu Saeimā ir izraisījis vislielākās debates, bet es vēlētos
motivēt mūsu partijas priekšlikumu… mūsu frakcijas priekšlikumu un sākumā stingri
paust to viedokli, ko mūsu partija pauda jau augustā – pirms referenduma, ka tautai ir
jādod tiesības atsaukt Saeimu. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas ar
tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām,
ka, lai tautas nobalsošanā nodotā pilsoņu kopuma iniciatīva par Saeimas atlaišanu
stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Un tāpat
kā Čepānes kundze, arī mēs un citi eksperti… visi vēlas atsaukties uz Satversmes
tēvu teikto, un arī es šeit vēlētos pieminēt Kārļa Dišlera savā laikā
rakstīto, kurš jau 1923.gadā ir meklējis kvoruma tiesisko pamatu un savā darbā
„Par kvorumu tautas nobalsošanā” uzsvēris, ka kvorumam tautas nobalsošanā ir
racionāls pamats. Tā ir tautas gribas pareizas izteiksmes nodrošināšana. Jo katrā
tautas nobalsošanā (es citēju) „izteicas pilsoņu kopuma, respektīvi, tautas pašas,
griba, un, jo vairāk balsstiesīgo pilsoņu piedalās nobalsošanā, jo pilnīgāk
izteicas tautas griba”. Turpat viņš turpina, ka vispilnīgāk tautas griba izteiktos
tad, ja visi balsstiesīgie pilsoņi piedalītos balsošanā. Turpretī, ja piedalījušos
skaits ir neliels, tad rodas jautājums – vai tādas balsošanas rezultātā izteikusies
tautas griba patiešām ir īsta tautas griba. Kvorumam ir racionāls pamats. Un tautas
patiesas gribas izteiksmes nodrošināšanas nolūkā kvorums būtu vēlams visiem tautas
nobalsošanas veidiem.
Šeit diskusijās mēs uzsvērām to, ka pastāv dažāda veida tautas
nobalsošanas. Iespējams, ir arī tādas, kur kvorums vispār netiek prasīts un
jautājums tiek izšķirts, balsojot piedalījušos vairākumam. Tie var būt
visdažādākie referendumi par sabiedrībai ne tik būtiskiem un fundamentāliem
jautājumiem. Taču tad, ja balsošana notiek par tautas priekšstāvības jau pieņemtu
lēmumu (tāds ir arī šis gadījums), lai šo lēmumu pārbalsotu, lai atņemtu tam
spēku, tautas nobalsošanā ir jāpiedalās balsstiesīgo pilsoņu vairākumam. Šeit, es
domāju, ir vietā pieminēt arī citu valstu pieredzi. Un, kolēģi, es domāju, ka jūs
visi esat lasījuši Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu un esat informēti par
to, ka tautas tiesības rosināt Saeimas atsaukšanu ir ārkārtīgi rets mehānisms.
Šādas tiesības tautai ir paredzētas tikai Lihtenšteinā, kas ir parlamentāra
monarhija, un četrās Vācijas federālajās zemēs, turklāt divās no šīm zemēm
nepieciešamais atbalsts parlamenta atlaišanai ir vismaz puse no visiem
balsstiesīgajiem. Būtiski ir arī tas, ka šajās valstīs, kur šādas tiesības ir
paredzētas, tās ne reizi nav tikušas izmantotas.
Neskatoties uz citu valstu pieredzi, mēs esam izšķīrušies pieņemt
tādu lēmumu… Respektējot Latvijas tautas jau pausto gribu, mēs esam pieņēmuši
lēmumu dot tautai, noteiktam pilsoņu kopumam, tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu.
Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība – pieņemt tādu lēmumu, kas nodrošina valsts
stabilitāti, maksimāli novēršot savstarpējos konfliktus un veicinot visu valsts varas
atzaru saskaņotu darbību.
Viens ļoti būtisks aspekts, kurš būtu jāpiemin un kuru es vēlos
šodien pieminēt, ir jautājums par pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību. Mēs
vēlamies un ir nepieciešams veicināt Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību
valsts politikas veidošanā, lai nodrošinātu pilnīgu tautas gribas izteikumu un
Satversmes grozījumu tiesiskumu. Jo publisko tiesību laukā tiesības un pienākumi
parasti ir cieši apvienoti. Tā tas ir arī šeit – piedalīties tautas nobalsošanā
nozīmē reizē realizēt savu subjektīvo pilsoņa tiesību un izpildīt pilsoņa
pienākumu. Veicinot Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību valsts politikas
veidošanā, ļoti iespējama ir tāda situācija, kāda tā bija, piemēram, 5.Saeimas
vēlēšanās, kad divas trešdaļas no vēlēšanās piedalījušos skaita bija vairāk
nekā puse no visiem balsstiesīgajiem. Vēlētāju aktivitātei pieaugot, ir iespējama
tāda situācija, ka divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos
skaita ir augstāks slieksnis nekā puse no visiem balsstiesīgajiem.
Tāpēc arī mūsu partija atbalstīja Juridiskās komisijas
izstrādāto un vairākuma atbalstīto redakciju – kompromisa variantu, kas tika
pieņemts pirmajā lasījumā. Mēs nekādā ziņā nevēlamies būt par šķērsli šo
grozījumu pieņemšanai, kas dotu tautai – vienai desmitajai daļai vēlētāju –
tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu, bet, ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs
uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt to principu, kas, pēc mūsu pārliecības… to
nepieciešamo kvorumu, kas vistiešāk atbilst demokrātiskas iekārtas principam.
Paldies, kolēģi, un mēs ceram uz jūsu izpratni!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! LPP/LC frakcijai un PCTVL
frakcijai ir pilnīgi pretēji priekšlikumi attiecībā uz kvorumu, kas būtu pietiekams,
lai pieņemtu lēmumu par Saeimas atlaišanu.
LPP/LC frakcija uzstāj, ka kvorumam ir jābūt pusei no
balsstiesīgajiem – tātad 725 tūkstošiem. Likumprojekts, kas tika pieņemts pirmajā
lasījumā, piedāvā noteikt kvorumu, kas būtu divas trešdaļas no iepriekšējās
Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, – 600 tūkstoši. Tieši tik, cik
cilvēku bija nobalsojuši 2.augustā referendumā.
PCTVL frakcija uzstāj, lai tiktu pieņemts kvorums, kas sastāda pusi
no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, – 450 tūkstoši.
Par labu PCTVL priekšlikumam un pret LPP/LC priekšlikumu varētu
izteikt šādus argumentus. Pirmām kārtām Eiropā jau ir valstis un reģioni, kuru
konstitūcijas paredz parlamenta atlaišanu tautas balsojuma rezultātā: Šveice,
Lihtenšteina un četri Vācijas landtāgi. Piecos no sešiem minētajiem gadījumiem ir
nepieciešams vienkāršs balsu vairākums – tātad pat mazāk balsu par PCTVL frakcijas
piedāvājumu.
Bez tam nevar ignorēt to faktu, ka jau tagad saskaņā ar Satversmes
48.pantu Saeimas atlaišanai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas nav paredzēts vispār
nekāds speciāls kvorums. Saeima tiek atlaista pat tajā gadījumā, ja pēc Valsts
prezidenta aicinājuma uz referendumu ieradīsies kaut vai viens vēlētājs un nobalsos
„par”.
Jau tagad mūsu Satversme paredz ar vienkāršu balsu vairākumu
pieņemt tādu svarīgu lēmumu kā Latvijas dalība Eiropas Savienībā.
PCTVL aicina pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas
pēc būtības ir identiski piedāvātajiem, jau tika atbalstīti otrajā lasījumā
1934.gadā – 4.Saeimas laikā. Jau tad parlaments meklēja izeju no konstitucionālās
krīzes, taču diemžēl Kārlis Ulmanis, veicot valsts apvērsumu, nedeva iespēju
realizēt šo demokrātisko un loģisko soli.
Pēc visa iepriekš izklāstītā būtu lieki uzsvērt, ka kvorums, kas
sastāda 450 tūkstošus balsu, nebūt nav mazs. Tas ir gandrīz tikpat liels, cik
vēlētāju pēdējās vēlēšanās bija balsojuši par Tautas partiju, Zaļo un Zemnieku
savienību un „Jauno laiku” kopumā. Lai visu šo partiju vēlētāji apvienotos un
kopīgiem spēkiem atstādinātu Saeimu, viņus vajag ļoti stipri sakaitināt.
Starp citu, cienījamā deputāta Ābiķa kunga ievērībai, kurš
agrāk bija paudis pieņēmumu, ka Saeimu it kā varētu atstādināt arī bez latviešu
vēlētāju balsīm: „Saskaņas Centrs” un PCTVL kopā saņēma tikai 40 procentus
balsu no mūsu piedāvātā balsu skaita, kas ir nepieciešams, lai atstādinātu Saeimu.
Mums saka, ka pirmajā lasījumā nobalsotais variants, kur kvorums ir divas trešdaļas
no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, ir sava veida
kompromiss. Jā, tas patiesi tā ir, tas ir kompromiss starp šobrīd Saeimā
pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kas ir panākts zem spiediena no Valsts
prezidenta un tautas puses.
Taču Satversme tiek grozīta uz ilgu laiku, un mūsu pēcnācējiem,
kuri uzlūkos šo savādo skaitli – divas trešdaļas -, būs ļoti grūti mūs
saprast. Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu – LPP/LC frakcijas priekšlikumu – un
atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu – 2.priekšlikumu.
Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beigsim šīs sarunas!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau deputāte Inese Šlesere
teica, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta
tautas tiesības atlaist Saeimu un atbalsta šādas normas iekļaušanu Satversmē, taču
mūsu jautājums ir par to – ar kādu kvorumu?
Godājamie kolēģi, mēs pārstāvam viedokli, ka Juridiskās
komisijas piedāvātais un pirmajā lasījumā Saeimā nobalsotais kvorums pēc savas
būtības ir prettiesisks, neatbilst Satversmes burtam un garam un ir vērtējams kā
izdabāšana šābrīža sabiedriskajai domai, nevis rūpēm par tiesiskuma
nostiprināšanu valstī.
Kāpēc es uzdrošinos tā apgalvot? Ir vairāki iemesli. Nu,
pirmkārt, tāpēc, ka par šo kvorumu nav bijusi neviena nopietna akadēmiska diskusija,
neviens nav runājis par kvoruma tiesisko pamatojumu. Arī Valsts prezidenta izveidotās
Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumos… Komisija ir atradusi tādu īpatnu
veidu, kā apiet kvoruma tiesiskumu, un ir ieviesusi savā ziņojumā jaunu terminu –
„taisnīgs līdzsvars”. Par tiesiskumu – ne vārda!
Otrkārt, tāpēc, ka Juridiskā komisija, pēc mūsu domām, ir
atkāpusies no Satversmes tēva Kārļa Dišlera dotā kvoruma izpratnes skaidrojuma. Par
kvoruma tiesiskumu viņš ir teicis tā: par kvorumu tautas nobalsošanā ir jāatzīst
likumā noteikta daļa vai skaits balsstiesīgo pilsoņu, kuru piedalīšanās tautas
nobalsošanā ir nepieciešama, lai šī balsošana būtu izšķiroša jeb tiesiski
derīga.
Kolēģi! Atslēgvārdi ir „tiesiski derīgs”, un šiem
atslēgvārdiem būtu jābūt galvenajiem vārdiem. Nevis Konstitucionālo tiesību
komisijā lietotais jaunais termins „taisnīgs līdzsvars”, bet „tiesiski
derīgs”! Savukārt par tiesiski derīgu, kā Kārlis Dišlers skaidro, uzskatāms tas,
kas nav pretrunā ar Satversmē iebūvēto vienoto savstarpējā varas atzaru līdzsvara
sistēmu – to pašu līdzsvara sistēmu, uz kuru savos spriedumos mums vairākkārt,
faktiski daudzkārt, ir norādījusi Satversmes tiesa, pārmetot tajos vai citos
gadījumos gan valdībai, gan Saeimai tos vai citus lēmumus.
Bet, kolēģi, kādi Satversmē ir šie tiesiskā līdzsvara
mehānismi? Taupot jūsu laiku, minēšu tikai vienu piemēru. Kā tiek ievēlēts Valsts
prezidents? Viņu ievēlē ar 51 balsi no simta, bet var ievēlēt arī ar 67 balsīm no
simta. Tas nozīmē, ka proporcionālā starpība ir plus 16 balsis. Atcerieties šo
skaitli! Te ir šis minimālo kvorumu demokrātiskais un tiesiskais vienādojums, kur ir
skaidri parādīts, ka iecelšanai pietiek ar mazāku balsu skaitu nekā atcelšanai.
Kolēģi! Ja jau tā, tad droši vien līdzīgam vienādojumam
vajadzētu būt arī Juridiskās komisijas sagatavotajā redakcijā, bet nekā! Te ir cits
līdzsvars, lietojot Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas
terminoloģiju, – „taisnīgs līdzsvars”. Kam taisnīgs? Kāpēc taisnīgs? Un vai
vienmēr būs taisnīgs? To neviens nemēģina paskaidrot. Vai taisnīgs Satversmes
principu ievērošanas ziņā vai kādā citādā ziņā?
Godājamie kolēģi! Kāds ir šis piedāvātais princips? Šis
piedāvātais princips ir šāds: divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās
piedalījušos skaita. Kā tas izskatās praksē? 9.Saeimas vēlēšanās, kā ļoti
pareizi teica konstitucionālo tiesību eksperte Čepānes kundze, piedalījās drusku
vairāk par 60 procentiem vēlētāju, un iznāk, ka Saeimu var atlaist divas trešdaļas
jeb 40 procenti vēlētāju. Tas nozīmē arī to, ka faktiski 40 procenti vēlētāju var
apšaubīt 60 procentu vēlētāju gribu.
Godājamie kolēģi! Manuprāt, šie piemēri liecina, ka Juridiskās
komisijas piedāvātajam kvorumam nav nekā kopīga ar tiesisko derīgumu un uz
savstarpēja līdzsvara būvētu vienotu sistēmu – tādu, par kādu to… kādu to…
tādu, par ko runāja, teiksim, viens no Satversmes tēviem Kārlis Dišlers.
Bet mēs, protams, varam palūkoties uz šo jautājumu arī citādāk:
vai Satversme, esošā Satversme, dod atbildi uz jautājumiem par kvorumu? Gribu,
kolēģi, teikt, ka Satversmē taču ir atrasta un iestrādāta tiesiska kvoruma formula,
kuru, liekas, neviens neapšauba, – un tā ir 50 procenti no visiem balsstiesīgajiem.
Gribu teikt, ka LPP/LC frakcija balsos „par” šo formulu, un aicinu to darīt arī
citus deputātus. Īpaši tādēļ, ka Juridiskās komisijas piedāvātā formula ir
tieši atkarīga no vēlētāju līdzdalības vēlēšanās. Piemēram, pie aktivitātes,
kāda bija vēlētājiem, vēlot 5.Saeimu, kā jau minēja Inese Šlesere, Juridiskās
komisijas piedāvātais kvorums – divas trešdaļas… šis slieksnis būtu par
123 556 cilvēkiem augstāks nekā Satversmē esošais slieksnis – 50 procenti jeb
puse no visiem balsstiesīgajiem.
Godājamie kolēģi! Satversme taču nosaka, ka saskaņā ar tās
8.pantu suverēnam – tautai – ir tiesības un ka suverēns – tauta – ir visi
balsstiesīgie, arī tie, kuri neaiziet uz vēlēšanām. Politiski savu gribu viņi
izsaka šā vai tā – gan piedaloties vēlēšanās, gan nepiedaloties vēlēšanās.
Kolēģi! Es ceru, ka Satversmes grozījumus mēs taču nerakstām
konkrētam gadījumam vai konkrētai politiskai konjunktūrai, vai tāpēc, ka, teiksim,
Valsts prezidents ir licis līdz 31. datumam kaut ko pieņemt, bet gan droši vien
tāpēc, ka mēs gribam, lai grozījumi universāli kalpotu nepārtraukti ilgu laiku.
Godājamie kolēģi! Satversmē esošais lēmumu pieņemšanas kvorums
ar atskaites punktu – visi balsstiesīgie – ir tikai viens, un tas ir 79.panta
pirmajā daļā noteiktais (citēju): „Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes
pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.”
Aicinu balsot „par” šīs normas attiecināšanu arī uz tautas
tiesībām atsaukt Saeimu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Esmu tavā pusē!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātā Šleseres kundze! Godātais Bērziņa kungs un pārējie
Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” kolēģi! Es tiešām nezinu, kas jums
tās runas ir sarakstījis! Bet, runājot par Satversmes tēviem, es gribētu pateikt, lai
jūs paskatāties Dišlera publikāciju 1927.gadā „Tieslietu Ministrijas Vēstneša”
5.numurā. Un jūs atradīsiet tur rakstu „Saeimas atlaišana pirms leģislatūras
perioda beigām”, un jūs atradīsiet, ka Dišlers 10.1 pantā tātad ir
iesniedzis Satversmē jau projektu, kur paredzējis šādus noteikumus. Un tie nepavisam
nav tādi, par ko jūs runājat. Viņš runāja par citām nobalsošanām, proti, viņš
pasaka, ka Saeimas atlaišanu pirms trīs gadu notecēšanas var ierosināt vai nu Valsts
prezidents, vai arī viena desmitā daļa no vēlētājiem. Un pēc tam otra šī…
tātad šī koncepcija ir tāda, ka pēc tam ir izdarāma nobalsošana Satversmes 48.panta
noteiktajā kārtībā.
Un vēl otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs nevaram atraut šo
tautas nobalsošanu no vispār Satversmē noteiktām pirmstermiņa Saeimas vēlēšanām.
Protams, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka citās valstīs varbūt nav tik izplatīta
prakse, ka tautai tiek dotas šādas tiesības, bet citās valstīs šis mehānisms
darbojas. Mūsu valstī pēc neatkarības pasludināšanas mēs esam nodzīvojuši 20
gadus, un mums ir vislabākās un visstabilākās Saeimas visā Eiropā. Jūs saprotiet,
ka šajā ziņā tas nav labi, un, ja jūs noteiksiet tik ļoti augstu kvorumu, tieši tad
jūs tautai varat radīt šo bezcerību, un tauta vairs nepiedalīsies politiskos
procesos, jo jebkurā sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuriem ir pilnīgi vienaldzīga
piedalīšanās politiskajos procesos.
Paldies. Tā bija piebilde par Satversmes tēviem.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst? (No
zāles: „Balsot!”)
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es esmu pateicīga par to, ka par tik
svarīgu jautājumu kā Satversmes grozījumi mēs debatējam. Tomēr man jāsaka, ka es
nekādi nevaru piekrist Bērziņa kunga izteiktajiem pārmetumiem Juridiskajai komisijai,
jo, kā es jūs jau informēju pirmā lasījuma laikā, Juridiskā komisija, sagatavojot
šos grozījumus, ir veltījusi ļoti lielu laiku diskusijām. Ir veltījusi daudz laika
konsultācijām ar tiesību zinātājiem. Ir ļoti rūpīgi vērtējusi, kā vislabāk
veidot šo projektu tā, lai tiktu atrasts kompromiss starp ļoti atšķirīgiem
viedokļiem. Un atšķirīgi viedokļi ir bijuši gan deputātiem, partijām, gan
dažādām sabiedrības grupām. Un mēs esam panākuši tādu kompromisu, kuru Juridiskā
komisija ir atzinusi par atbilstošu Satversmes 1.pantam, un ne tikai Juridiskā komisija,
bet arī vesela virkne konstitucionālo tiesību speciālistu šeit nesaskata nekādas
pretrunas ar Satversmes 1.pantu. Šaubas par to savulaik bijušas, tieši tādēļ debates
bija tik pamatīgas.
Vēlos arī atgādināt, ka, veidojot likumprojektu otrajam lasījumam,
to gatavojot, Juridiskā komisija aicināja diskusijā iesaistīties arī akadēmiskos
mācībspēkus. Un uz mūsu aicinājumu atsaucās viens no lielākajiem Saeimas
kritizētājiem, viens no lielākajiem deputātu darbības vērtētājiem, proti,
bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš piedalījās
komisijas sēdē, kad mēs gatavojām šo likumprojektu otrajam lasījumam, un atzina, ka
Saeimas Juridiskās komisijas veidotais projekts ir patiešām apliecinājums
parlamentārismam – īstam, tādam, kādam tam jābūt, kura rezultātā rodas
kompromisa redakcija. Ka tā visiem patīk, tā nebūs nekad. Bet tajā pašā laikā es
vēlos teikt, ka arī tiesību teorijā daudzo gadu garumā ir nākušas klāt jaunas
atziņas un arī tiesības nav nekas sastindzis. Tas ir process, kas attīstās. Un
atsaukšanās tikai un vienīgi uz tām atziņām, kas nākušas no pagājušā gadsimta
sākuma, varbūt arī nav tas pats pareizākais ceļš.
Es vēlos jūs aicināt atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 67, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Saskaņā ar pulksteni mums vajadzētu iet
pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu – turpināt sēdi bez
pārtraukuma līdz tam brīdim, līdz ir izskatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Jā! Nav! Balsot!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tādā gadījumā mums
nepieciešams… (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsot!”) Es nesaprotu, vai kāds
uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē, es neiebilstu!”)
Deputāt Dobeli, nenodarbojieties, lūdzu, ar parlamentāru huligānismu!
Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Turpinām bez pārtraukuma,
līdz ir izskatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā
lasījumā.
Turpinām ar 2.priekšlikumu.
V.Muižniece. Paldies.
2.priekšlikumu par Satversmes 14.panta redakciju ir iesniegusi
partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šo priekšlikumu
Juridiskā komisija neatbalstīja. Un es vēlreiz vēlos atgādināt, ka mēs šeit
neredzam jaunas idejas. Šīs ir idejas, kas tika izvērtētas jau pirms pirmā lasījuma
un noraidītas. Līdz ar to arī Juridiskā komisija, iepazīstoties ar priekšlikumu, to
nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 50, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
3.priekšlikums – par Satversmes 49.pantu. To ir iesniegusi Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Juridiskā komisija ir
rūpīgi to izvērtējusi un atzinusi, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā
partija un „Latvijas Ceļš”.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums faktiski
pauž rūpes par valsti. Par to, lai gan likumdošanas vara, gan izpildvara varētu
normāli strādāt. Par to, lai būtu līdzsvars starp varas zariem un nebūtu iespējama
tāda situācija, ka kaut kādu apstākļu dēļ valsts vara var tikt paralizēta.
Godājamie kolēģi! Skatoties esošo redakciju, redakciju, ar kuru
nāk klajā Juridiskā komisija, mums ir bažas, ka tīri teorētiski šāda situācija
varētu rasties. Tā varētu rasties divu iemeslu dēļ.
Pirmām kārtām, kolēģi, tagad iekļaujot Satversmē tautas
tiesības atsaukt Saeimu, mēs skaidri un gaiši nenorādām, kuram tādā gadījumā, ja
Saeima tiek atsaukta pēc tautas ierosinājuma, ir šīs tiesības noteikt Saeimas darba
kārtību un to, kādā ritmā Saeima strādās. Var pieņemt, ka tas notiek tieši tādā
pašā kārtībā, kāda ir noteikta gadījumā, ja Valsts prezidents atsauc Saeimu.
Godājamie kolēģi! Bet ir otra situācija. Jūs ļoti labi
atceraties, ka aptuveni pirms gada mēs izņēmām no Satversmes laukā 81.pantu. Tas bija
pants, ar kuru gadījumā, ja radās problēmas – objektīvas, subjektīvas vai kādas
citas problēmas, izpildvara varēja turpināt risināt valsts attīstības jautājumus.
Šobrīd 81.panta nav, un tīri teorētiski, kolēģi, var rasties tāda situācija, ka,
piemēram, prezidents nevēlas sasaukt Saeimas sēdi un neizsludina nekādu Saeimas darba
kārtību. Līdz ar to valsts vara kļūst paralizēta un Satversme nesaka neko citu, kā
būtu jārīkojas un kā var rīkoties, lai faktiski valstī varētu notikt lietu virzība
uz priekšu.
Godājamie kolēģi! Tieši tādēļ mēs piedāvājam konkrētu
redakciju, ka Valsts prezidents ir tiesīgs neizsludināt Saeimas pieņemtos lēmumus, bet
Saeima pēc savas būtības turpina strādāt tādā pašā ritmā, kādā tā
strādājusi arī tajos gadījumos, kad vai nu tauta, vai Valsts prezidents ierosina
Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.
Aicinu arī balsot par šo mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kāda ir
3.priekšlikuma būtība?
3.priekšlikuma būtība, kuru es aicinu neatbalstīt, ir tāda, ka…
nu tā ir iepīta tajos teikumos, ka valsts… ka Saeima turpinātu savu darbu, bet tai
nebūtu iespēju lemt par prezidenta atlaišanu. Redzat, tas nav nekāds jauninājums, jo
pašreizējā Satversmes redakcija, tajā skaitā tā, kas ir pieņemta pirmajā
lasījumā, paredz to, ka atlaistas Saeimas darba kārtību nosaka Valsts prezidents. Ir
pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidents noteikti šajā darba kārtībā neiekļautu
jautājumu par sevis atlaišanu. Līdz ar to tā ir, nu… tāda jocīga fikcija, kas
piedāvāta šajā 3.priekšlikumā.
Bet tur ir viens cits teikums, kas padara šo priekšlikumu pilnīgi
nederīgu. Tiek noteikts, ka nākamā Saeima būtu spiesta pieņemt vienā lasījumā tos
likumprojektus, kurus nav pieņēmusi iepriekšējā Saeima līdz galam, jo prezidents tos
nav izsludinājis. Starp citu, prezidentam tā kā tā ir tiesības neizsludināt
likumprojektu. Arī tas jau šobrīd Satversmē ir pateikts.
Ņemot vērā šos divus juridiskos absurdus, kas ielikti tajā
3.priekšlikumā, es ilgi domāju, kāda tad ir šī 3.priekšlikuma jēga. Manuprāt,
vienīgā jēga, kuru es varu saskatīt, ir tāda, ka LPP/LC frakcija tāpat kā PCTVL
frakcija, sniedzot šos priekšlikumus, acīmredzot grib padarīt vienu labu un derīgu
darbu. Jo, ja dēļ šo priekšlikumu noraidīšanas Saeima nepieņems Satversmes
grozījumus otrajā lasījumā, tad šī Saeima vienkārši tiks atlaista.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija katru
priekšlikumu vērtē ļoti rūpīgi, un man jāsaka, ka nav taisnība priekšlikumu
iesniedzējiem, kuri saka, ka nav atrisinātas daudzas problēmas. Tā redakcija, kuru
Juridiskā komisija radījusi 49.pantam, atrisina visus būtiskākos jautājumus, turklāt
ir rūpīgi saskaņota ar to valodu, kāda ir Satversmē, un arī ar pārējiem Satversmes
pantiem, neradot šeit nekādu disonansi vai nenokārtotas lietas.
Savukārt priekšlikums, kas ir iesniegts no Latvijas Pirmās partijas
un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, rada jaunus un ne visai saprotamus
mehānismus, kas sasaista vienu Saeimu ar otru, ar darbiem, kuri, iespējams, nākošajai
Saeimai nav pieņemami, ja jau iepriekšējā Saeima ir atlaista.
Un jāsaka, ka ir ļoti svarīgi katru piedāvājumu rūpīgi izlasīt.
Domājot par iesniegtajiem priekšlikumiem, man radās iespaids, ka piedāvātais projekts
varbūt arī nav bijis pietiekami rūpīgi izlasīts vai, ja ir bijis izlasīts, nav
saprasts.
Un tādēļ tad, kad mēs gatavosim priekšlikumus trešajam
lasījumam, esiet, kolēģi, ļoti rūpīgi, izlasiet, pārdomājiet un tikai tad
sniedziet priekšlikumus, ja patiešām redzat, ka šeit ir kādas vēl precizējamas vai
nenokārtotas lietas.
Aicinu neatbalstīt 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 76, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
4. un pēdējais ir deputāta Buzajeva iesniegtais priekšlikums, kas
attiecas uz pārejas formulu. Tātad gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka piedāvātajā
projektā komisija uzskatīja par nepieciešamu norādīt, ka šis likums stājas spēkā
ar 10.Saeimas sanākšanu. Savukārt deputāts Buzajevs vēlas ierosināt, lai likums
stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis ierosinājums neatbilst
principam, ka Saeima, pieņemot lēmumus par Saeimas darbību un tās normas, kas attiecas
konkrēti uz Saeimas darbībām, nelemj par sevi, bet pieņem likumu, kas darbosies
principiāli, jau sākot ar nākošās Saeimas sanākšanu. Tā ir lieta, ko ir svarīgi
pieņemt, un vēl vēlos jums atgādināt, ka savulaik – pavisam nesen Tautas partijas
iesniegtais projekts, kas paredzēja ātri un bez referenduma risināt Saeimas atlaišanas
jautājumu, tika noraidīts tieši tā apstākļa dēļ, ka attiecās jau uz šo Saeimu.
Nu tad, lūdzu, būsim konsekventi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Atbilst… Atbilst principam, cienījamā Muižnieces kundze! Mēs
samazinājām paši sev algu, un nekas, neviens vārds pretī netika teikts. Un es
atgādināšu, ka prezidenta likumprojektā, kas mums tika nodots, piedraudot atlaist
Saeimu, nekādu pārejas noteikumu nebija. Proti, prezidenta likumprojekts attiecas tieši
uz šo Saeimu. Tieši tādēļ Juridiskā komisija to bija iesaldējusi un sāk izgudrot
pati savu divriteni.
Tautas partijas likumprojekts, kas paredz Saeimas pašatlaišanos, arī
bija attiecināts uz šā sasaukuma deputātiem.
Dāmas un kungi! Cienījamie radioklausītāji un preses pārstāvji!
Man gribas nodemonstrēt jums interesantu paradoksu. Šobrīd Saeimu sastāda astoņu
frakciju pārstāvji un divi deputāti no vienas partijas. „Jaunais laiks”,
„Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai”, „Saskaņas Centrs” un
PCTVL daudzkārt griezušies pie Zatlera kunga ar lūgumu atlaist Saeimu. Tautas partija,
kā jau bija minēts, izvirzīja savu likumprojektu, un par to bija balsojuši daži ZZS
frakcijas deputāti, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs.
Tātad pret pašreizējās Saeimas atlaišanu konsekventi bija
uzstājušās tikai LPP/LC un TB/LNNK frakcijas, kuras kopumā sastāv no 15 deputātiem.
Liekas, ka par manu priekšlikumu nobalsos 85 deputāti no 100. Diemžēl, cienījamie
radioklausītāji un preses pārstāvji, balsošanas rezultāts būs pavisam citādāks.
Varētu jautāt: kādēļ tā? Vai tad 10 tūkstoši lietussargu revolūcijas dalībnieku
Doma laukumā un 600 tūkstoši 2.augusta referenduma dalībnieku nebija no mums to
pieprasījuši? Vai tad lozungs par tūlītēju Saeimas atlaišanu nebija tas, zem kura
divi bezatbildīgi politiķi bija pulcinājuši pūli tajā pašā Doma laukumā, virzot
šo pūli graut monumentālo, pēc renesanses laikmeta Florences piļu parauga būvēto
ēku, kas 19.gadsimtā tika celta Vidzemes muižniecības sapulcēm?
Kas tad ir mainījies? Tikai tas, ka daži desmiti deputātu no
opozīcijas pārvietojušies uz pozīciju. Tika sastādīta Dombrovska nacionālā
glābšanas valdība. Vai jūs zināt, kāds bija pirmais jautājums, kas tika izskatīts
šīs valdības, kas nāca pie varas dziļas ekonomiskās krīzes laikā, pirmajā sēdē?
Pareizi! Latviešu valodas nostiprināšanas programma. Ikviens krievs, to uzzinādams,
uzreiz konstatēja, ka vienus idiotus nomainīja pret citiem – tādiem pašiem. Bet
kāds bija pirmais lēmums, kuru vēl pirms valdības apstiprināšanas pieņēma
valdošā koalīcija? Vai atceraties? Atcelt pensiju indeksāciju 200 tūkstošiem
cilvēku, atņemot tiem 11 miljonus latu. Starp citu, šī summa ir niecīga
salīdzinājumā ar vispārējiem budžeta izdevumiem…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Buzajeva kungs! Lūdzu, runājiet par
priekšlikumu un nevis par pensiju izmaiņām.
V.Buzajevs. Arguments, arguments manam priekšlikumam. Un indeksācija
nevar spēlēt būtisku lomu lielā budžeta deficīta apstākļos.
Droši vien šo ideju Dombrovska kungam pasvieda kāds ierēdnis no
Labklājības ministrijas, kam uznāca slinkums…
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, ja jūs nerunāsiet par savu
priekšlikumu, es jūs izraidīšu no… noraidīšu no tribīnes!
V.Buzajevs. Jā, es turpināšu tikai par tēmu. Jūs vēl joprojām
esat pārliecināti, ka Saeima, kas apstiprināja Dombrovska valdību, ir labāka par
Saeimu, kas bija apstiprinājusi Kalvīša valdību?
Piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu – pēdējā lietussargu
revolūcijas cīnītāja priekšlikumu – un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mans jautājums Nr.1 ir šāds: vai šīs gudrās
diskusijas, kas te šodien ir, būtu, ja nebūtu tautas varoņu rīcības 13.janvārī? Ja
nebūtu izdauzīti šādi tādi logi un nebūtu iztīrīts dzērienu veikals, vai šeit
visi tie runātāji tā runātu šodien?
Kāpēc es ar to iesāku? Tāpēc, ka viena grābstīšanās gar
Satversmi jocīgāka par otru. Diemžēl! Tas nedara godu Saeimai. Kā tad gāja ar
81.pantu, man varbūt jums atgādināt, kas notika? Valdība riebīga…
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, bet es arī jūs lūgtu tomēr runāt
par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un priekšlikums skan tā: „Likums stājas
spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”
J.Dobelis. Nu kas tad tas par priekšlikumu? (Zālē smiekli.)
Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Pirmkārt, jūs pārkāpjat Ētikas
kodeksu, otrkārt, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.
J.Dobelis. Labi, priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā mana
atbilde ir šāda: par tādu priekšlikumu runāt vispār nav vērts. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam… Nē, nav neviens
debatēs vairs pieteicies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko teikt? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies, godātie kolēģi!
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu jūs atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es pateicos par pārliecinošo
atbalstu Juridiskās komisijas veiktajam darbam. Priekšlikumu iesniegšana – līdz
31.martam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi, līdz ar to ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu
zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Kamēr tiek apkopoti
reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Tūlīt Pieprasījumu komisijas sēde. Sēde notiksies mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu pēc divām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm. Un Sociālo un darba lietu komisija – pulksten 11.10.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus
lūdzu uz sēdi tagad – pēc divām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars
Baštiks… (Starpsauciens: „Ir!”) Paldies. Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis,
Sergejs Fjodorovs, Anatolijs Mackevičs, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis
Urbanovičs. Paldies visiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas sēdi.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas
Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Anatolijam
Mackevičam un deputātam Borisam Cilevičam. Par šiem jautājumiem nav
jābalso, par tiem vienkārši Saeimas Prezidijs informē deputātus.
Un daru zināmu, ka Saeima saņēmusi diplomu kā „Ēnu dienās
2009” labākais „ēnu devējs”. Un gribu pateikt paldies visiem deputātiem par
atsaucību, jo bez atsaucības šīs Ēnu dienas vienkārši nebūtu izdevušās.
Paldies.
Un tagad, kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu
drošības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos…
Neviena ziņotāja šobrīd nav, tāpēc šā likumprojekta izskatīšanu atliekam uz
darba kārtības beigām.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā… Nav. Atliekam
uz beigām.
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”,
trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti!
Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi, kas izskatīti
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 18.martā.
1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa
85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Operatīvās darbības likuma
grozījums, kas bija paredzēts likumprojektā, kura reģistrācijas numurs 1059. Komisija
šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās
darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot
trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas
likumā”, izvērtēja un sagatavoja deviņus priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums par pārejas noteikumu 14.punktu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir
priekšpēdējais.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Un arī 9. – pēdējais priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu
galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Lai izskatītu šo likumprojektu, es
aicinu jūs paņemt divus dokumentus, proti, dokumentu Nr.3956 un dokumentu Nr.3956A, kas
ir uz vienas atsevišķas lapaspuses.
Izvērtējot šo likumprojektu, komisija ir izskatījusi 22
priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par
4.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 4. – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, un šī ideja ir iekļauta 6. un
9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums par 7.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Nākamais ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas
ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums par 7.panta divpadsmito daļu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
par 7.pantu. Aicinu arī to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, ar kuru 10.pants tiek papildināts ar 1.1 daļu, – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Arī 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, ar kuru 10.pants tiek papildināts ar 4.1 daļu, – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums par
10.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 15. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas
formulu – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
akceptēts atbildīgajā komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru tā
pati ir izstrādājusi. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, ar kuru likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 15.punktu. Protams,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 21., priekšpēdējais, – atbildīgās komisijas
priekšlikums, ar kuru likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 16.punktu. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Un beidzamais ir 22.priekšlikums. Juridiskais birojs
ierosina noteikt, ka minētie grozījumi, proti, šis likums, par kuru mēs tūlīt
nobalsosim, stājas spēkā ar šā gada 1.maiju. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja
ideju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi deputāti! Aicinu atbalstīt
likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr.515/Lp9).
Uz trešo lasījumu saņemti 11 priekšlikumi. Jāteic, ka sākotnēji
likumprojekts bija paredzēts kā saskaņojums ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā.
Taču pieņemšanas gaitā izrādījās, ka vairāki priekšlikumi ir saistīti ar
administratīvi teritoriālo reformu un zemesgrāmatu nodaļu darbību pēc šīs
reformas.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 1.priekšlikums gan ir Juridiskās komisijas
priekšlikums, kā te rakstīts…
Dz.Rasnačs. Jā, Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu –
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu –
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 5.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija. Tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 6. – redakcionālo priekšlikumu – Juridiskā komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis bijušais tieslietu ministrs
Gaidis Bērziņš. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 9. – priekšlikums, ko iesniedzis bijušais tieslietu
ministrs Gaidis Bērziņš. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – Juridiskās
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu par pārejas noteikumiem ir formulējusi
pati Juridiskā komisija, un tas būtu jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta
pieņemšanu pēdējā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu „Grozījumi Publisko
iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā, strādāsim ar dokumentu Nr.3847 un dokumentu
Nr.3921.
Šie grozījumi ir ilgi gaidīti gan no pašvaldību, gan no valsts,
gan no privāto subjektu puses, jo tie paredzēs gan pārsūdzības procedūru
vienkāršošanu, lai lieki nekavētu laiku iepirkumos, gan arī vairākas citas būtiskas
normas. Protams, tur ir diezgan daudz, par ko diskutēt. Komisija veidos darba grupu.
Taču komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu ziņotājam, ka šie
priekšlikumi ir ilgi gaidīti, jo iepirkuma slieksnis, lai varētu to izdarīt bez
konkursa, palielinājies trīs reizes – no 10 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem
latu.
Es gribu atgādināt kolēģiem, ka vēl nesen šis slieksnis, kas bija
tikai 1000 latu, palielinājās par desmit reizēm. Protams, palielinājās arī
korupcijas riski. Un visi šā likuma atbalstītāji un piekritēji, protams, gaida
pašvaldību vēlēšanas, kas notiks jau ļoti drīz, un gribētu izmantot papildu
iespējas, lai palielinātu savas partijas un savus pašu ienākumus uz pašvaldību un
vēlētāju rēķina.
Sakarā ar to PCTVL frakcija balsos „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Pavisam īsi!”)
V.A.Krauklis. Es domāju, ka Buzajeva kunga šaubām nav nekāda
pamata. Par šīm strīdīgajām normām būs ļoti nopietna diskusija komisijas sēdē,
un tāpēc nav nekāda pamata neatbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko
iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
ir izstrādāts Izglītības un zinātnes ministrijā, un to ir iesniegusi valdība.
Likumā ir nepieciešami grozījumi, jo likums ir jāsaskaņo ar Administratīvā procesa
likumu, Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu. Likumprojektā ir
noteiktas valsts un pašvaldību kompetences pieaugušo izglītības īstenošanā,
izglītības procesā iesaistīto pušu – pedagoga un izglītojamā vecāku –
tiesības un pienākumi, ir risināti arī daudzi citi jautājumi.
Gribu atzīt, ka ne viss, kas ir šajā likumprojektā, guva
simtprocentīgu atbalstu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iebildumi
bija arī Juridiskajam birojam. Tā, piemēram, komisijas vairākums uzskata, ka iepriekš
Saeimā konceptuāli atbalstītā pieeja, ko ierosināja jūsu padevīgais kalps kopā ar
citiem deputātiem, jautājumā par skolēnu pienākumiem… ka tai ir jābūt daudz
striktākai nekā šajā likumprojektā. Taču, neskatoties uz trūkumiem, mēs nolēmām
šo likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un, pieaicinot speciālistus,
arī izglītības, sabiedrības pārstāvjus, rūpīgi strādāt turpmāk pie šā
likumprojekta, sagatavojot to otrajam un trešajam lasījumam, lai novērstu trūkumus.
Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti!
Tiešām, kā Ābiķa kungs minēja, komisijā mēs šo likumprojektu vienbalsīgi
atbalstījām, jo tajā ir vajadzīgās normas, kuras pēc iespējas ātrāk vajadzētu
apstiprināt. Taču komisijā deputāti tomēr vairāk iesaistījās nevis debatēs par
konkrētiem šā likuma pantiem, bet gan par to, vai noteikt, ka vajag obligāti uzsākt
skolas gaitas, pieņemsim, no sešu gadu vecuma. Tas konkrēti šajā likumā nav…
šajā likumā ir, bet grozījumos nav. Un kopumā, runājot par šiem grozījumiem,
jāteic, ka, manuprāt, gan Juridiskā biroja viedoklis, gan arī daudzu deputātu
viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi pagaidām ir diezgan „zaļi”.
Es mēģināšu minēt dažus konkrētus piemērus no šiem
grozījumiem un nedaudz paskaidrot būtību, ja mēs tos pieņemam tādus, kādus tos mums
piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir ierosināti, piemēram, grozījumi
14.pantā „Ministru kabineta kompetence izglītībā”. Šie grozījumi paredz 14.pantu
papildināt ar 8.1 punktu, kurā ir teikts par Ministru kabineta
kompetenci izglītībā: „nosaka valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un
uzturēšanas kārtību”. Varētu tas tā būt. Bet ir jautājums: kas vispār notiek ar
pārējiem reģistriem – pedagogu reģistriem un skolēnu reģistriem? Ja arī 15.pants
ir skarts šajos grozījumos… Daļēji par izglītības iestāžu reģistriem atbild
Izglītības un zinātnes ministrija. Bet ir jautājums – kas konkrēti atbild par to,
ka šie reģistri ir nekorekti, neprecīzi? Kurš Izglītības un zinātnes ministrijā
var pateikt, cik pie mums, Latvijā, ir tādu bērnu, kas neapmeklē skolas? Kurš atbild
par to, konkrēti atbild par to, un kurš veic obligātā izglītības vecuma bērnu
uzskaiti? Šajā likumā rakstīts, ka pašvaldības tikai koordinē. Tātad ir Ministru
kabineta noteikumi, bet reāli atbildīgo nekādu nav. Tāpēc ar jautājumu par šiem
reģistriem nākamajos lasījumos – otrajā un trešajā lasījumā – ir jātiek
galā.
Nākamais būtiskais jautājums. Grozījumi paredz 14.panta 18.punktu
izteikt šādā redakcijā: Ministru kabinets „nosaka vienotu valsts politiku un
stratēģiju izglītībā un apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes…”.
Bet, ja salīdzinām ar iepriekšējo redakciju, tad interesanti sanāk, ka šobrīd
Izglītības un zinātnes ministrijai un valstij, Latvijas valstij kopumā, nav
izglītības koncepcijas. Līdzšinējā redakcijā bija koncepcija… vārds
„koncepcija”, un šo koncepciju tāpat kā stratēģiju un vadlīniju apstiprina
Latvijas Republikas Saeima. Ja mēs pieņemam šo likumu, tad mēs uzticamies ministrijai
un Ministru kabinetam un viņi vairs neapstiprina nekādu koncepciju. Iespējams, Latvijā
kā koncepcija tad būs Lisabonas programma vai NAP programma un tā tālāk, bet nekādā
gadījumā – izglītības programma. Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem,
ja mēs Saeimu gribam nošķelt nost no šīs koncepcijas apstiprināšanas.
Konceptuālās lietas ir ļoti svarīgas. Es atceros, ka 1998.gadā, kad šis likums tika
pieņemts, šīs koncepcijas izveidē piedalījās gan kolektīvi, gan pašvaldības, gan
arodbiedrības. Šobrīd izglītības koncepcija vispār neeksistē.
Un vēl nedaudz par 54.pantu, ko jau Ābiķa kungs minēja, –
„Izglītojamā pienākumi”. Atcerēsimies, ka Izglītības likums ir jumta likums! Var
teikt, ka tā ir Satversme izglītības jomā. Diezgan nopietns likums! Jā, var teikt, ka
tas ir novecojis. Tas tika izstrādāts 1998.gadā, un tajā izdarīti dažāda veida
grozījumi. Jautājums šoreiz ir par izglītojamo pienākumiem. Ar izglītojamiem mēs
saprotam visus izglītojamos, gan tos, kas ir pirmsskolas izglītības iestādēs, gan
studentus, gan arī tos, kas ir citās izglītības iestādēs, un tā tālāk. Vai var
aiz šiem pienākumiem likt punktu, kaut arī konceptuāli mēs atbalstām to, ka
pienākumu lomu vajag nostiprināt?
Tāpēc šeit ir tiešām jādomā par to, kā mēs varam likumu
uzlabot. Es domāju, ka vairāk ir jāpievērš uzmanība tām normām, kas ir
speciālajā likumā – Vispārējās izglītības likumā.
Man bija iespēja iepazīties ar dažu valstu izglītības likumu
saturu un struktūru. Kā piemēru mēs bieži vien minam Igauniju, jo viņiem ir tāds
pamatskolu un vidusskolu likums, kur ir ļoti speciālas un ļoti vajadzīgas normas, kas
ir vajadzīgas tieši tagad sakarā ar reģionālo reformu. Šādas normas Latvijā
nedarbojas, jo tās tiek iestrādātas vai nu skolu nolikumos, vai dažādos skolu
iekšējās kārtības noteikumos. Tie ir pārsvarā iekšējie normatīvie akti, un tos
īpaši nopietni neuztver ne skolēni, ne vecāki, ne arī pašvaldības… Un bieži vien
negrib pildīt pienākumus, ko tie uzliek. Tāpēc būtu labi, ja šie pienākumi,
dažādas šādas normas, būtu kā, piemēram, Igaunijā… Pie mums Latvijā bieži ir
tā, ka skolēns neatnāk uz skolu, bet neviens neliekas ne zinis. Labās izglītības
iestādēs tiešām ir kārtības noteikumi un tam seko līdzi, bet ir arī izglītības
iestādes, kurās neliekas ne zinis: „Varbūt ir pat ļoti labi, ka skolēns neatnāk uz
skolu, viņš netraucēs kādu nedēļu skolotājiem darbu.” Igaunijā jau otrajā
dienā… Likumā ir noteikts, ka momentā ir jāziņo un kopā ar vecākiem jānoskaidro,
kas noticis ar bērnu. Ja bērns skolā neierodas ilgāku laiku, tad jāceļ troksnis
pašvaldībā, jāiesaistās visām institūcijām. Tātad tur ļoti nopietnas ir šīs
normas.
Kas atbild par skolēnu drošību, piemēram, starpbrīžos, ja viņi
skraida pa kafejnīcām, pa ielām un tā tālāk? Skola negrib atbildēt. Dažās
labākās skolās durvis slēdz, ierīko elektroniskās uzraudzības iekārtas, un tā
tālāk. Tā, kā tas Igaunijā notiek. Mums nevienā likumā tas nav atrunāts. Igaunijā
par šo uzraudzību atbild konkrētā iestāde, konkrētā skola. Un tur ir arī daudzas
citas normas.
Tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt šos grozījumus, taču dot
pēc iespējas ilgāku laiku, vismaz līdz aprīļa beigām, likumprojekta sagatavošanai
otrajam lasījumam un nopietni strādāt pie likuma normu uzlabošanas tieši pienākumu
ziņā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Aicinu jūs iesaistīties likumprojekta sagatavošanā otrajam
lasījumam un iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 24.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies priekšsēdim!
Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.3845. Tas ir likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Likumprojekta
vienīgais mērķis ir noteikt, kādā kārtībā un apjomā ar pievienotās vērtības
nodokli ir apliekams apbūvēts zemes gabals. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā, jo par šāda likuma neesamību pret mums jau ir ierosināta
tiesvedība.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada
31.martam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns. Dokumenta numurs ir 3841. Kā jau priekšsēdētājs
teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju
fondiem””, kas sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un, jāteic, šeit nav
nekā strīdīga (pretstatā tam, kā tas bija ar šodien komisijām nodoto
likumprojektu); šeit ir iestrādātas tikai Eiropas Savienības direktīvas, kas attiecas
uz šo jomu, kā arī veikti daži redakcionāli uzlabojumi. Tāpēc aicinu likumprojektu
atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
privātajiem pensiju fondiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Lai nebūtu nekāda rūgtuma arī Bērziņa kungam,
komisija gaidīs priekšlikumus līdz pat šā gada 8.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””,
otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3957 – ar
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas sagatavots izskatīšanai
otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 2. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Lai saprastu mana priekšlikuma
būtību, jums nebūt nav vajadzīga augstākā juridiskā izglītība. Gan likumā „Par
tiesu varu”, gan arī analoģiskā likumprojektā „Tiesu iekārtas likums” (tāds
likums nāks šā likuma vietā) pastāv rindiņa, kura aizliedz ārvalstu izlūkiem būt
Latvijā par tiesnešiem.
Pirmais likums tika pieņemts vēl 1992.gadā, un, lai gan tajā
daudzkārt tikuši izdarīti grozījumi, tas satur lielu skaitu morāli novecojušu
formulējumu. Tāpēc Ministru kabinets bija izstrādājis principiāli jaunu
likumprojektu, kuru pirms trim gadiem pirmajā lasījumā tika atbalstījusi
iepriekšējā sasaukuma Saeima un kuru 9.Saeima 2006.gada decembrī nodeva Juridiskajai
komisijai, kur tas bez zināmas virzības bija gulējis līdz pat šim laikam. „Par”
balsoja 91 deputāts, balsojušu „pret” un atturējušos nebija.
Lūk, es biju paņēmis, burts burtā, normu no jaunā likuma,
mainīdams tikai vienskaitli uz daudzskaitli, un piedāvāju pārnest to uz veco likumu.
Droši vien jūs vēlaties zināt, kādi iebildumi bija Juridiskajai komisijai, kas
noraidīja manu priekšlikumu? Ko par šo tēmu teica eksperti? Bet ko tad šajā
gadījumā varētu iebilst? Komisijas priekšsēdētāja vienkārši aizbāza ekspertam
muti un tūlīt pat pieprasīja balsot.
Varbūt jūs gribat zināt, ar ko 1992.gadā pieņemtā redakcija
atšķiras no jaunās Ministru kabineta piedāvātās redakcijas, kuru balsojot
atbalstīja 91 deputāts? Pēc savas būtības tā atšķiras tikai ar vienu vārdu.
Patlaban spēkā esošā likuma redakcijā vienīgā valsts, kas tiek nosaukta kā
iespējamā spiegu piegādātāja Latvijas tieslietu sistēmai, ir Krievija. Jaunajā,
daudz saprātīgākajā, likuma redakcijā Krievija vairs netiek minēta.
Dāmas un kungi! Balsodami „pret” manu priekšlikumu, jūs
tīšuprāt jeb apzināti aizvainojat Krieviju – valsti, kuras teritorijā man bija tas
gods piedzimt. Taču pirmām kārtām jūs aizvainojat paši sevi, jo tai varas
institūcijai, kura arī turpmāk vēlas sevi lepni dēvēt par parlamentu, nepiedien
pieņemt lēmumus tādā līmenī, kādu es iepriekš tiku šeit izklāstījis. Šāds
lēmumu pieņemšanas līmenis ir raksturīgs vienīgi sendienu cilts padomei, kura,
zvērādās tērpusies, sildās pie ugunskura. Jau sen ir pienācis laiks likvidēt
attiecības, kādas bija pastāvējušas vēl pirmatnējās kopienas iekārtā.
Iesaku balsot „par” un saglabāt labas attiecības ar Krieviju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Āboltiņa. Komisijas vārdā gribu aicināt deputātus atbalstīt
komisijas viedokli un neatbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu, jo analogas normas
atrodas veselā virknē likumu un, ja mēs tagad šeit izdarītu izņēmumu, tad tas
nebūtu saprotami. Un arī par šo normu vēsturisko un juridisko pamatotību ir šajā
zālē runāts ne vienu reizi vien. Tā ka aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Gribu komentēt, ka šis priekšlikums vienkārši no juridiskās
tehnikas viedokļa… Tiesnešu izdienas pensiju jautājumus regulē īpašs likums, un
Juridiskā komisija ir sagatavojusi atsevišķu grozījumu, lai šo jautājumu, kuru ir
ierosināts risināt šajā likumā, risinātu juridiskā ziņā kompetenti, šo
regulējumu ietverot attiecīgajā likumā – Tiesnešu izdienas pensiju likumā. Tāpēc
šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, un es aicinu deputātus neatbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 31.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem””.
Grozījumu būtība. Latvijā līdz šim darbojās divu līmeņu
sabiedrisko pakalpojumu regulatori, šī sistēma bija diezgan sadrumstalota. Šā
likumprojekta pieņemšanas rezultāts būs tas, ka būs viena līmeņa sabiedrisko
pakalpojumu regulators; tas varētu samazināt gan administratīvās izmaksas, gan arī
padarīt vienotāku šo lēmumu pieņemšanu. Savukārt pašvaldību intereses tiks
aizstāvētas, izveidojot īpašu konsultatīvo padomi, lai varētu arī pašvaldības
paust savas bažas, ja tādas rodas.
Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 2.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts
„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas sagatavots pirmajam lasījumam.
Šie grozījumi paredz gan izmaiņas dažās definīcijās, gan arī dzīvnieku
aizsardzības un labturības normu grozījumus un apdraudēto sugu dzīvnieku
tirdzniecības regulējumu.
Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to
atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles
likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim, lūdzu, ar
dokumentu Nr.3961.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
par likumprojektu „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” saņēma 12
priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir, protams,
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. Arī 8. – Finanšu ministrijas parlamentārās
sekretāres priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. Un arī 12. – Finanšu ministrijas parlamentārās
sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Komercdarbības
atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Blumbergs. 31.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”,
otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi
Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija saņēmusi 33
priekšlikumus.
1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par termina
formulējumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā
2.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums ar precizējumiem
4.panta punktā par reģistra izveidošanu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 5. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kas paredz Ministru kabineta kompetences
paplašināšanu.
Lūdzu atbalstīt arī 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Līdaka. 7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 10. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 12., kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums par reģistrācijas
kārtību. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums par sugām un
biotopiem, kuru atrašanās vietu ir lietderīgi neatklāt sabiedrībai. Guvis ir
atbalstu, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 15. un 16. – vides ministra Vējoņa priekšlikumi par
Vides ministrijas kompetenci. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 17. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Atbalstīts arī 18. – vides ministra Vējoņa
priekšlikums, kurā nosaka gadījumus, kādos nepieciešams eksperta atzinums par sugu un
biotopu aizsardzību.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums par ierobežotas
pieejamības informācijas statusa noteikšanu. Tas ir atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 20. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par
monitoringa un pētījumu rezultātu izmantošanu. Ir guvis atbalstu, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 21. – vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā
noteikts, kādos gadījumos pieļaujama apdraudēto sugu indivīdu ieguve vai
traucēšana. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā
– 22.priekšlikumā, kas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 23. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par 16.panta
redakciju. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 24. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Arī 25. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un arī 26. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – ir
atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 27. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par ziņojumu
sagatavošanu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Tā… Arī par pārejas noteikumiem ir saņemti
priekšlikumi.
28. – vides ministra Vējoņa priekšlikums, kas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 30. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – arī ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 32. – vides ministra Vējoņa priekšlikums – arī ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Līdaka. 9.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums”, otrais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Gaujas nacionālā
parka likums”. Otrajam lasījumam ir iesniegts 31 priekšlikums.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir
atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. Redakcionāli precizējot, attiecīgi mainīta turpmāko
pantu numerācija.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sokolovskis. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Gaujas nacionālā parka
likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Sokolovskis. 31.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu
Juridiskās komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu
Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas
sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu
Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas
sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu
Saimnieciskās komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu
drošības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un
svētku pasākumu drošības likumā” (reģistrācijas numurs 1006/Lp9).
Priekšlikumi minētā likumprojekta trešajam lasījumam netika
iesniegti. Lūdzam likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 4.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un
citiem masu informācijas līdzekļiem””. Uz trešo lasījumu nav iesniegti
priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās
komisijas sēde pulksten 12.30.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc sešām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi
tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks,
Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis
Dukšinskis, Jānis Eglītis, Mārtiņš Roze, Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs,
Sandra Kalniete, Madars Lasmanis, Jānis Klaužs, Anatolijs Mackevičs, Raimonds Pauls,
Kārlis Šadurskis… paldies, ir, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis Tutins un
Jānis Urbanovičs.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde
2009.gada 26.martā
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2009.gada 26.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00.
Mēs sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien ir jāsniedz atbildes uz trim jautājumiem, no kuriem viens ir
uzdots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par ministrijas
iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo”.
Šo jautājumu ir uzdevuši deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs,
Sokolovskis un Mitrofanovs.
Šodien sēdē piedalās gan deputāts Buhvalovs, kurš ir viens no
jautājuma uzdevējiem, gan arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe… Es
atvainojos, deputāts Buzajevs…
Un jautājums ir tāds: tā kā uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska
atbilde, vai iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godāto Saeimas vadītāj! Cienījamā ministres kundze! Kad runa ir
par 70 000 vai, pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, pat par 200 000
cilvēku likteņiem, mums ir jāpacieš dažas neērtības, atrodoties šeit, Saeimas
telpās, vakarā, un es tomēr gribu uzdot mutiskus jautājumus.
Sēdes vadītājs. Jā. Vai ministres kundze vēlas kaut ko vēl
piebilst pie rakstiskās atbildes vai jūs… Jā, jūs varat nākt tribīnē, un, tā kā
ir iesniegta rakstiskā atbilde, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs drīkstat
vēl papildināt savu rakstisko atbildi 2 minūšu garumā ar papildu informāciju. Un
pēc tam jautājuma uzdevējiem ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.
Lūdzu, ministres kundze!
T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).
Paldies.
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Āboltiņas kundze! Buzajeva kungs!
Es papildus tam, kas ir rakstīts atbildē, vispirms gribu izteikt jums
pateicību par aktīvu attieksmi un informētību – pilnvērtīgu informētību valodas
atestācijas norišu un to rezultātu jautājumos. Man ir patiess gandarījums par
latviešu valodas prasmes pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū un augošo interesi
apgūt latviešu valodu un kārtot pārbaudījumus. Es paņēmu līdzi arī plakātu, ar
kuru pagājušajā ceturtdienā vēlā vakarā, astoņos vakarā, mani sagaidīja
Skrudalienas skolēnu vecāki savas skolas zālē; cita starpā, tur bija atbraukuši ar
zirgu pajūgiem arī čigāni, kuriem rokās bija plakāts „Krievu bērniem –
latviešu valodu!”. Es domāju, ka tā ir ļoti nozīmīga izaugsme Latvijā, kas
patiešām apliecina augošo interesi apgūt valodu un zināt valodu, lietot to savas
prasmes līmenī un arī kārtot pārbaudījumus.
Latviešu valodas prasmes pieaugošā nepieciešamība un arī
ekonomiskā situācija, kādā mēs pašreiz Latvijā atrodamies, ir būtiska… un, kā
jau deputāti pareizi atzīmēja, tā ir būtiski pastiprinājusi vajadzību,
nepieciešamību kārtot latviešu valodas pārbaudījumus. Līdztekus tam, kas ir
rakstīts, es pieminēšu tikai skaitļus: piemēram, 2008.gada februāra mēnesī
latviešu valodas prasmes eksāmenu kārtoja 128 cilvēki, savukārt šogad februārī
mēs esam atestējuši valodas prasmi 462 cilvēkiem, bet pierakstījušies uz atestāciju
bija 562. Jau tagad uz martu ir pierakstījušies 627 cilvēki, bet nokārtoja valodas
prasmes pārbaudi 460. Patiesība jau ir deputātu izteiktajā jautājumā, jo patiešām
pašreiz veidojas rindas latviešu valodas prasmes pārbaudei, tāpēc Izglītības un
zinātnes ministrijā, pareizāk sakot, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības
satura un eksaminācijas centrā, ir izveidota tāda prakse, ka pašreiz mēs esam jau
pierakstījuši visus valodas prasmes eksāmena kārtot gribētājus līdz 1.jūlijam, un
katru mēnesi pieaugošā kārtībā šos eksāmenus arī noturam. Un arī šodien man…
es pašreiz nāku no Finanšu ministrijas, no tikšanās ar finanšu ministru Repšes
kungu, kuru esmu informējusi, ka valodas prasmes atestācijas nepieciešamības pieauguma
dēļ mums ir nopietni jāizskata arī finansējuma palielinājums.
Šodienas sarunu rezultātā pagaidām mēs esam nonākuši pie
vienošanās, ka mums ir jāveic Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējās
programmās kāda pārdale. Tā mums ir nepieciešama, jo jau pašreiz mēs zinām, ka
mums līdz gada beigām pietrūks 17 tūkstošu 462 latu, lai nokārtotu… lai mēs
varētu šo valodas atestāciju veikt veiksmīgi.
Jūs arī jautājāt, vai mēs… vai sakarā ar Ministru kabineta
noteikumiem Nr.612, kas prasa valodas prasmes uzlabošanu no pamatlīmeņa uz vidējo, no
vidējā – uz augstāko daudzām profesijām… Man gan ir jāpaskaidro, ka profesiju
klasifikatorā pašreiz profesijas ir sagrupētas ļoti sīki, tādēļ arī to skaits ir
būtiski pieaudzis, bet šī sīkā sagrupēšana jau neprasa valodas prasmes pieaugumu no
iedzīvotājiem – no potenciālajiem darba ņēmējiem. Bet tajā pašā laikā, redzot
to situāciju, kuru es tikko raksturoju, Izglītības un zinātnes ministrija nāks klajā
ar priekšlikumu mainīt termiņus noteikumos Nr.612, un mēs Ministru kabinetam lūgsim
pamatlīmenim pagarināt termiņu par vienu gadu – līdz 2010.gada februārim, vidējam
līmenim pagarināt par 10 mēnešiem – līdz 2010.gada 1.jūnijam, bet
augstākajam līmenim noteikt termiņa pagarinājumu par 8 mēnešiem – līdz 2010.gada
1.oktobrim. Tāds ir mans paskaidrojums.
Kas attiecas uz latviešu valodas kursiem, tad, papildinot to, ko es…
to, ko mēs esam jau rakstījuši, ir jāsaka tā: jā, valodu kursu piedāvājums ir…
finansējums tam mums 2009.gadā ir nedaudz palielinājies, un pozitīvā ziņa ir tā, ka
tiem, kas piesakās uz latviešu valodas kursiem Nodarbinātības valsts aģentūrā, ir
arī palielināta stipendija, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir 70 latu
apjomā. Mēs ceram, ka arī tas stimulēs iedzīvotājus pieteikties šajos kursos, un
ceram, ka šie apjomi būs pietiekami.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies ministres kundzei.
Es aicinu tomēr ievērot to laika limitu, ko paredz Saeimas kārtības
rullis. Buzajeva kungs, vai jums ir vēlēšanās uzdot kādu papildjautājumu?
V.Buzajevs. Un tomēr ir. Jūs apšaubījāt Tieslietu ministrijas un
Valsts valodas centra datus par šo atestējamo cilvēku skaitu, bet jūs arī nedevāt
savu personīgo novērtējumu tam cilvēku skaitam, kuri varētu tikt pakļauti
atestācijai gada laikā, un visi tie termiņi, par kuriem jūs tikko runājāt… tie nav
skaitliski pamatoti. Sakarā ar to man ir jautājums: vai jūs tomēr taisāties
patstāvīgi vērtēt iespējamo atestējamo skaitu kontekstā ar jūsu ministrijas
iespējām viņus apkalpot?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Vārds ministrei Tatjanai Koķei.
T.Koķe. Tātad mūsu kapacitāte pašreiz atļauj un to mēs arī…
Mēs atestējam 460 cilvēkus mēnesī, un tātad, ja tie ir 12 mēneši… Piesakās
vairāk, kā jau es minēju, – piesakās pāri par 600, bet vismaz 10–15 procenti
atestējamo uz eksāmenu neierodas. Tā ka šī kapacitāte ir nedaudz pāri par 400
cilvēkiem mēnesī. Tātad tie ir 5–6 tūkstoši gadā, ko mēs varam atestēt. Un mēs
arī rakstiski jums atbildējām, ka provizoriskie aprēķini ir 70 tūkstoši. Varbūt
pašreiz tas kaut kādā veidā varētu neatbilst patiesībai, jo mums vispirms ir
jārēķinās ar to, ka visi tie, kuri ir… kuri gadu garumā ir beiguši 9.klasi vai
12.klasi… Viņi arī mazākumtautību skolās ir saņēmuši šo valodas prasmes
vērtējumu… kārtojuši pārbaudījumu, tāpēc viņiem šis eksāmens vairs nav
jākārto. Tā ka tas pieprasījums nebūs tik straujš, kā paredzējāt jūs un jau uz
to vērsāt mūsu uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Buzajeva kungs, jums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir tiesības
uzdot vēl vienu jautājumu, ja jūs to vēlaties.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs. Jautājums ir šāds. Problēma tomēr eksistē, un gan
jūs, gan mēs to atzīstam. Un saskaņā ar to ir divi veidi, kā atrisināt šo
problēmu. Pirmais – palielināt finansējumu, kas krīzes laikā ir ļoti apšaubāmi,
un otrais – tomēr mainīt šos noteikumus, jo šie noteikumi ir arī jūsu ministrijas
pārziņā. Varbūt jūs redzat vēl kādas citas iespējas mainīt noteikumus, izņemot
termiņu pagarināšanu?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Vārds ministrei Tatjanai Koķei.
T.Koķe. Paldies.
Izstrādājot noteikumus, mēs to esam darījuši ne tikai ministrijas
kabinetos. Mēs arī esam konsultējušies, un mums kā partneri ir bijuši krievu
sabiedrības Latvijā pārstāvji, Latvijas Cilvēktiesību komitejas pārstāvji,
Tiesībsarga biroja pārstāvji un Latvijas Profesionālo organizāciju savienības
pārstāvji, kas visnotaļ atbalsta šo virzību uz latviešu valodas prasmju uzlabošanu,
jo, patiesību sakot, šīs prasmes tiek prasītas tiem cilvēkiem, kas savu pakalpojumu
sniegšanas procesā ir tieši saistīti ar klientu. Un tur valodas prasme ir
nepieciešama.
Taču, ja jūs gribat zināt to, ko vēl mēs plānojam darīt, tad to
mēs jau norādījām arī savā vēstulē. Tātad mēs nāksim klajā ar priekšlikumu un
valsts nodevas vietā, kas mums rada finansiālas grūtības… Iespējams, ka mēs to
varam pārveidot tātad par pakalpojumu – ISEC maksas pakalpojumu par pārbaudi. Taču
tas vēl ir apspriešanas līmenī. Nepalielinot naudas summu (valsts nodeva tātad ir 10
latu), ja tas ir kā ISEC maksas pakalpojums… tad šie paši 10 lati tādā gadījumā,
kā apgalvo ISEC speciālisti, centram radītu iespēju nodrošināt pārbaudi visiem
pretendentiem atbilstoši pieprasījumam.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Papildjautājumu limits ir izsmelts. Līdz ar to šis jautājums
uzskatāms par atbildētu.
T.Koķe. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Savukārt divi nākamie jautājumi ir uzdoti labklājības ministram.
Pirmais jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Pliners, Buhvalovs,
Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs, ir jautājums „Par Konvencijas par personu ar
invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanu”. Arī uz šo jautājumu ir
saņemta rakstiska atbilde.
Jautājums Buzajeva kungam: vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumus
vai arī jūs apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Šī atbilde, kas ir 11 lappušu garumā, mūs pilnībā apmierina.
Vēl vienreiz paldies ministram.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to šis jautājums arī uzskatāms par atbildētu.
Un arī otrais šo deputātu jautājums ir uzdots labklājības
ministram – „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par
sadarbību sociālās drošības jomā”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta
labklājības ministra Ulda Auguļa rakstiska atbilde.
Jautājums: vai jautājuma iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā
atbilde?
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Ir nepieciešami papildjautājumi.
Sēdes vadītājs. Vai jūs vēlaties tikai uzdot papildjautājumus vai
arī gribat saņemt vēl papildinformāciju no labklājības ministra?
V.Buzajevs. Tas būs pēc ministra izvēles.
Sēdes vadītājs. Vai Auguļa kungs vēlas kaut ko piebilst? Auguļa
kungs labprāt atbildētu uz jūsu uzdotajiem papildjautājumiem. Jūs varat nākt
tribīnē, Auguļa kungs, bet savukārt deputāts Buzajevs tiek laipni aicināts uzdot
savu pirmo jautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs. Godātais ministra kungs! Savā rakstiskajā atbildē jūs
neizteicāt nekādu prognozi par to, kad varētu stāties spēkā šis līgums ar
Krieviju. Bez tam jūs zināt, ka tas ir arī budžeta jautājums, un tāpēc es
atļaušos apšaubīt to, ka valdībai šajā sakarā nav nekādu prognožu. Tā kā šīs
prognozes nevarētu būt valsts noslēpums, tad lūdzu jūs tomēr nosaukt iespējamo šā
līguma spēkā stāšanās datumu. Kāds ir jūsu redzējums par konkrētu datumu:
1.maijs, 1.jūlijs un tā tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Vārds labklājības ministram Uldim Augulim.
U.Augulis (labklājības ministrs).
Kā jau mēs minējām arī savā vēstulē, vēl joprojām notiek
sarunas ar Krievijas pusi par kārtību, kā tiks piemērots līgums, un mūsu darbinieki,
kā mēs norādījām arī savā vēstulē, no 31.marta līdz 1.aprīlim dosies uz
sarunām Krievijā ar Krievijas pusi, tāpēc šobrīd prognozēt precīzu datumu, kurā
brīdī tas varētu būt, no manas puses būtu nekorekti, jo, kamēr nav panākta šī
vienošanās, kas ir neatņemama sastāvdaļa līgumam, mēs nevaram tālāk virzīties.
Visu laiku nepārtraukti notiek saskaņošana ar Krievijas pusi. Mēs esam tikušies arī
ar Krievijas vēstnieku, lai risinātu šo jautājumu un lai no Krievijas puses šī lieta
notiktu pēc iespējas ātrāk. Bet šobrīd mēs esam tādā stadijā, ka mūsu
darbinieki dodas uz pēdējo saskaņošanu ar Krievijas pusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai Buzajeva kungs vēlas uzdot vēl vienu jautājumu? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs. Jā, otrs jautājums.
Pēc deputātu jautājuma par Latvijas zaudējumu Eiropas
Cilvēktiesību tiesā Andrejevas lietā man uz mājām katru dienu zvana divi trīs
pensionāri, un visi viņi interesējas par vienu: kādi ir valdības plāni, lai
pārtrauktu Eiropas Savienības līmenī atzīto diskriminācijas faktu, un kādi ir šo
plānu realizācijas termiņi?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs varbūt varētu mazliet
precizēt savu jautājumu. Šobrīd tiek izskatīts jautājums par Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā… Vai jūsu
jautājums attiecas uz šo…?
V.Buzajevs. Jā, protams! Šī lieta ietilpst tieši minētajā
jautājumā un apmēram pusē no jautājuma ir runāts tikai par šo lietu un par Latvijas
saistībām šajā jomā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds labklājības ministram.
U.Augulis. Jā, kā jau es minēju, es zinu arī šo Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumu, un, kā jau es minēju, šobrīd notiek darbs pie
vienošanās, kura ir neatņemama sastāvdaļa šim līgumam. Šī vienošanās un
apmaiņa starp valstīm ar līgumiem atrisinās šo problēmu, kas ir ietverta Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumā.
Sēdes vadītājs. Paldies labklājības ministram.
Papildjautājumu limits ir izsmelts.
Paldies visiem, kas piedalījās šodienas sēdē. Visi jautājumi ir
uzskatāmi par atbildētiem.
Sēde tiek pasludināta par slēgtu. Paldies.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2009.gada 26.martā
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
Datums: 26.03.2009. 09:24:28 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3914 nodošanu komisijai
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā
Datums: 26.03.2009. 09:25:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3916 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Datums: 26.03.2009. 09:33:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3932 nodošanu komisijai
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Datums: 26.03.2009. 09:40:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3936 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 26.03.2009. 09:44:02 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3951 nodošanu komisijai
Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā
Datums: 26.03.2009. 09:55:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3952 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā
Datums: 26.03.2009. 10:02:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. J.Urbanovičam
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:33:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:34:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:42:12 bal011
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:50:44 bal012
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:51:18 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3954 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:36:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3938 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:38:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3955 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:42:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3956 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:44:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3958 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:47:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3847 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:56:34 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3178 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:57:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:59:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3841 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:04:46 bal022
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:06:06 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3957 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:07:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3843 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:08:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3842 pieņemšanu 1. lasījumā
Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:11:14 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3961 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:16:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3962 pieņemšanu 2.lasījumā
Gaujas nacionālā parka likums (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:19:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3963 pieņemšanu 2.lasījumā
Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:20:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3978
Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:20:36 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3979
Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:21:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3980
Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:21:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3981
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:22:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3926 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:23:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3927 pieņemšanu 3.lasījumā
Frakciju viedokļi
2009.gada 26.martā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas
nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt stāstīs
par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Gribu pievērst uzmanību tikai
dažiem jautājumiem, jo sēdē bija vairāki interesanti jautājumi, par kuriem noteikti
runās dažādu frakciju pārstāvji.
Kārtējo reizi tika noraidīts kreiso deputātu ierosinājums par
antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir
debatēts visās iepriekšējās Saeimās, un katru reizi ir atrasti argumenti, kāpēc
šādu statusu noteikt nevajag, jo te ir runa par tiem atbrīvotājiem, kas ienāca
Latvijā 1944. un 1945.gadā, un vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai viņi no šejienes
aizietu projām. Tā ka šajā jautājumā bija pilnīga vienprātība gan starp valdības
koalīcijas partijām, gan arī starp tiem labējiem deputātiem, kuri palika opozīcijā.
Otrs jautājums, kas faktiski ir būtiskāks un ko arī rosināja
opozīcija, ir par grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tur
bija ierosinājums atgriezties pie 5 procentiem (pazeminātās likmes) un 18 procentiem –
pamatlikmes. Pēc formas jautājums tika noraidīts (ir loģiski, ka par lietām, kas
saistītas ar budžetu, vajadzētu nākt runāt pārstāvim no valdības), bet pēc satura
jautājumu nepavisam nevar uzskatīt par tukšu, jo, neapšaubāmi, Godmaņa valdības
iesniegtajos budžeta grozījumos un citos nodokļu likumos, kas bija saistīti ar
budžetu, pievienotās vērtības nodokļa likmes pacelšana brīdī, kad ekonomiskā
attīstība krītas, kad tiek samazināti ieņēmumi gan valsts, gan pašvaldības
iestādēs strādājošajiem, bija samērā strīdīga. To apstrīdēja un argumentēja
kā ne visai veiksmīgu, gandrīz vai kā aplamu soli arī vairāki pazīstami ekonomisti.
Jāsaka, ka mēs balsojām „par”, vadoties tikai no tā, vai valdība vispār būtu
spējīga pieņemt šos grozījumus un saņemt kredītu no Starptautiskā Valūtas fonda
un Eiropas Komisijas. Tomēr šobrīd, kad ir jauna valdība (arī Dombrovska kungs
izteica šaubas, vai PVN palielināšana bija pats saprātīgākais solis), valdībai
vajadzētu vienlaicīgi ar sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju
šo lietu vēlreiz izvērtēt un, iesniedzot budžeta grozījumus Saeimā, dot tomēr
koncepciju, kā šim nodoklim tālāk attīstīties. Vai šī likme tomēr nav pacelta
pārāk pārsteidzīgi? Pat tad, ja vērtējam, vadoties tikai pēc tiem skaitļiem, kas
raksturo janvāra un februāra ieņēmumus budžetā, ir redzams, ka vairums nodokļu vai
nu pildās, vai pildās ar nelielu mīnusu attiecībā pret iecerēto, bet PVN diemžēl
PVN pildās samērā vāji. Turklāt ir jāpiebilst, ka PVN parasti ir viens no
galvenajiem valsts pamatbudžeta ienākumu pildītājiem! Tātad šeit ir ļoti būtiska
nepildīšanās un būtu nopietni jāizvērtē, vai tiešām šī paaugstinātā likme ir
attaisnojusies. Domājam, ka Dombrovska kungs un Repšes kungs būs tie pirmie, kas varēs
izvērtēt, vai šis solis ir attaisnojies vai nē, vai ir kādi argumenti, kas runā par
labu šā nodokļa likmes turēšanai tik augstā līmenī, kad vairums Eiropas valstu
tomēr izšķīrās par pretēju rīcību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšsēdētājam Grīnblata kungam.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatīja mūsu
frakcijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””. Mēs ierosinājām nodokļa likmi samazināt un tādējādi atgriezties pie
tās situācijas, kas bija pirms Jaunā gada. Tātad ierosinājām samazināt PVN likmi
līdz 18 procentiem un atgriezties pie 5 procentu likmes.
Priekšlikumi par nodokļa paaugstināšanu tika pieņemti pirms trim
mēnešiem, un galvenais to mērķis bija, kā paziņoja toreizējā valdība, palielināt
ieņēmumus budžetā. Bet, kā mēs redzam šā gada pirmajos mēnešos, budžeta
ieņēmumi no PVN nevis palielinās, bet – gluži otrādi! – samazinās. Piemēram,
janvārī tika savākti tikai 83 procenti no plānotā, bet savukārt februārī – tikai
66 procenti no plānotā. Tas nozīmē, ka jau gada pirmajos mēnešos šī taktika,
nodokļa paaugstināšanas taktika, neattaisnojas. Tātad budžetā ieņēmumi samazinās.
Turklāt šis solis ļoti sāpīgi atspoguļojas daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tā,
piemēram, nodokļu paaugstināšanas dēļ mēs joprojām mēs esam līderi inflācijas
ziņā. Mēs šajā ziņā ieņemam pirmo vietu starp Eiropas Savienības valstīm, un par
to mums „jāpateicas” tieši šīm administratīvi regulējamām cenām un nodokļu
paaugstinājumam! Inflācija joprojām Latvijā ir augsta. Šis solis paātrināja daudzu
uzņēmumu pāriešanu uz… pie „pelēkās” ekonomikas. Varbūt jums ir nācies
sastapties ar gadījumiem, kad jums neizsit čeku? Atkal parādījušās jaunas (vai
varbūt – vecas?) shēmas, kā apiet… nemaksāt nodokļus. Parādījies tāds aizmirsts
paņēmiens kā bārters, un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad tas nozīmē, ka
„pelēkās” ekonomikas īpatsvars strauji pieaug, un šī nodokļu paaugstināšana
arī devusi savu ieguldījumu. Protams, šī nodokļu paaugstināšana ir sitiens arī pa
maznodrošinātiem iedzīvotājiem, jo tika paaugstināti komunālie maksājumi. Tagad ir
ziņas no siltumapgādes uzņēmumiem un no namu pārvaldēm, ka krājas parādi
cilvēkiem. Un cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti samaksāt arī tāpēc, ka valdība un
Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt nodokli komunālajiem maksājumiem.
Un, protams, tas ir nāvīgs trieciens daudzām nozarēm, piemēram,
grāmatizdevējiem, piemēram, biznesa uzņēmumiem, kuri saistīti ar tūrismu, un
daudziem, daudziem citiem. Diemžēl mēs redzam šā soļa bēdīgās sekas. Un diemžēl
šodien mūsu likumprojekts tika noraidīts. Bet cerēsim, ka šī diskusija turpināsies
un jaunā valdība tomēr apsvērs iespēju tomēr samazināt PVN likmi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par
jautājumiem, kas, pēc mūsu frakcijas domām, ir svarīgākie, kurus šodien
izskatījām Saeimas sēdē, kā arī par šodienas aktualitātēm.
Kā vienu no galvenajiem jautājumiem es vēlos uzsvērt to, ka šodien
Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē”, kas paredz dot vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt
Saeimas atsaukšanu.
Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūsu frakcija un partija stingri turas
pie tā viedokļa, ko mēs paudām jau šā gada augustā. Mēs uzskatām, ka tautai ir
jādod tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, lai novērstu populismu un
manipulācijas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot
Saeimu, mēs uzskatām, ka, lai tautas nobalsošanā paustā pilsoņa kopuma iniciatīva
par Saeimas atsaukšanu stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem
balsstiesīgajiem. Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Taču tas nekavēja
mūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo mēs nekādā
gadījumā nevēlamies aizkavēt un stāties pretī šiem grozījumiem, kas reāli dos
tautai – vienai desmitajai daļai vēlētāju – tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu.
Šie grozījumi nosaka to, ka par šo iniciatīvu būtu jānobalso ne mazāk kā divām
trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Šis priekšlikums guva pārliecinošu Saeimas atbalstu, un tātad ir
ļoti pamatotas cerības, ka šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā jau
aprīļa sākumā.
Deputātu vairākums vienojās arī par to, ka šie nosacījumi
stāsies spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.
Otra lieta, ko es vēlos šodien pieminēt, ir tā, ka šodien tika
atjaunoti deputātu mandāti gan Ivaram Godmanim, gan Ainaram Baštikam, kuri bija
nolikuši mandātus uz laiku, kamēr viņi pildīja pienākumus valdībā: Godmaņa kungs
– premjerministra pienākumus, un Ainars Baštiks – bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra pienākumus.
Protams, tāda ir politiskā sistēma un realitāte, taču man un mūsu
partijai visvairāk ir žēl, ka šajā mūsu sabiedrībai tik grūtajā laikā pirmā
lieta, kas tiek izstumta no politisko prioritāšu loka, ir bērnu un ģimenes jautājumu
risināšana. Un par to liecina tas, ka tiek likvidēta Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrija. Protams, mēs saprotam, ka visam valsts pārvaldes
aparātam ir jāsamazina izdevumi, taču Valda Dombrovska valdības uzņemtais kurss un
mērķis liek apšaubīt viņa nodomus šā jautājuma risināšanā. Premjerministra
Godmaņa reorganizācijas plāna mērķis bija samazināt valsts pārvaldes aparātu no 17
ministrijām uz 10, turpretim jaunā valdība Valda Dombrovska vadībā nesniedz ziņas
par savu reorganizācijas plānu. Rodas tiešām pamatots jautājums: vai tāds vispār
ir?
Valsts pārvaldes aparāts līdz šim nav ticis samazināts, un
šobrīd reorganizācija ir skārusi tikai vienu ministriju, kas tiek likvidēta, tā ir
Ģimenes, bērnu un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Mums ir tiešām
nepieņemami tas, ka pirmais, uz kā rēķina tiek taupīta nauda, ir ģimenes ar
bērniem. Jaunā valdība jau ir ierosinājusi un apsver iespēju likvidēt ģimenes
valsts pabalstu jaundzimušo bērnu vecākiem, piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta.
Šo rīcību mēs nekādi nevaram atbalstīt.
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” uzskata, ka
krīzes laikā ir nepieciešams turpināt izdevumu mazināšanu, samazināšanu, taču
tieši krīzes dēļ valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir jāsaglabā kā viena no
galvenajām prioritātēm. Tāpēc arī mūsu partija, strādājot Saeimā, ārkārtīgi
rūpīgi sekos valdības iecerēm ģimenes politikas jomā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas deputātei Inesei Šleserei.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas deputāte Sandra Kalniete. Lūdzu!
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien jums pastāstīšu par
dažām svarīgām lietām, kas notika Saeimā. Viena no tām ir Satversmes grozījumi,
kas ļauj tautai ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru, ja divas trešdaļas no
iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem šo ierosinājumu atbalsta.
„Pilsoniskā Savienība” bija savulaik ierosinājusi, ka to
drīkstētu darīt puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem. Tomēr
vispārējas vienprātības labad, lai mēs spētu vienoties par Satversmes grozījumiem,
mēs atbalstījām to, ka šī norma ir divas trešdaļas, atsacīdamies no, mūsuprāt,
vienkāršākas un skaidrākas procedūras. Mēs to darījām arī tāpēc, ka tādu
uzdevumu – vienoties par Satversmes grozījumiem – savulaik ir devis Valsts prezidents.
Un, lai arī mēs neuzskatām, ka jautājums par ārkārtas vēlēšanām pilnībā ir
izņemts no politiskās darba kārtības, mūsuprāt, vissvarīgākais pašlaik ir tas,
lai jaunā valdība spētu vienoties par budžeta grozījumiem un tiktu novērsts Latvijas
valsts bankrots.
Otrs būtisks likums, kas šodien beidzot tika pieņemts, ir
„Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vēl oktobrī „Pilsoniskā
Savienība” iesniedza priekšlikumu izdarīt grozījumu, kas noteiktu, ka turpmāk
darbiniekam, atstājot savu amatu, tiktu izmaksāts atlaišanas pabalsts nevis līdz šim
esošo trīs mēnešalgu apmērā, bet gan tikai vienas mēnešalgas apmērā.
Kādi tik grozījumi, kādi tik priekšlikumi – gan par pabalstiem, gan
amatu savienošanas sakarā – tika iesniegti vairāku mēnešu garumā!
Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka šā likumprojekta
pieņemšanas gaita spilgti apliecina, cik grūti ir grozīt likumus, kuri skar savējos,
bet cik viegli to ir izdarīt tad, ja finansējuma samazinājums, darba apmaksas
samazinājums skar svešos. Godmaņa valdībai tā arī neizdevās vienoties par šo
likumu. Tāpēc šodien es esmu gandarīta, ka turpmāk nevienai konsultatīvai
amatpersonai mēnešalga nedrīkstēs būt lielāka par Ministru kabineta locekļa
mēnešalgu, tai vēl pievienojot koeficientu 0,6, un, atstājot šo amatu, turpmāk
kompensācija pienāksies tikai vienas mēnešalgas apmērā.
Es gribu pieminēt arī likumprojektu, kuru iesniedza „Saskaņas
Centrs”, – „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju
statusu Latvijā”. Šā likuma mērķis būtu atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas
tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto
karaspēku un okupācijas režīmu Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Šis statuss tiktu
piemērots arī tām personām, kas karoja partizānu vienībās, tādām kā Kononovs vai
Farbtuhs, kuri ir Latvijā tiesāti par pārkāpumiem pret civiliedzīvotājiem.
Vakar, 25.martā, neviens no tiem antifašistiem, kuri nekautrējās
izsvilpt un apsmiet vecos sirmgalvjus 16.martā, tā arī nebija atnācis pie Brīvības
pieminekļa, lai godinātu staļinisma upurus. Ieskatoties avīzēs „Čas”, „Biznes
Baltija” un „Telegraf”, redzam, ka viens no lielākajiem padomju noziegumiem netika
pieminēts šajos laikrakstos, tajos nebija ne vārda par to. Tāda nu ir šīs valsts,
mūsu valsts, īstenība!
Vēl daži vārdi par pievienotās vērtības nodokli, tā
samazināšanu alternatīvajiem enerģijas resursiem un grāmatām. Jau budžeta
grozījumu apspriešanas laikā 12.decembrī „Pilsoniskā Savienība” šādu
priekšlikumu iesniedza. Tas tika noraidīts. Mēs to atkārtoti esam iesnieguši
februārī. Un pašlaik mēs vairs neesam opozīcijā, mēs jūtam, ka veidojas sapratne
koalīcijas ietvaros, un mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi tiks izdarīti un
alternatīvajiem enerģijas resursiem pievienotās vērtības nodoklis tiks samazināts
(līdzīgi tam, ka 10 procenti ir pašlaik gāzei), un ka arī grāmatām tas tiks
samazināts.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Sandrai Kalnietei no partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien otrajā
lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumus saistībā ar tautas tiesībām atlaist
Latvijas parlamentu. Likumprojekts paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai
vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu un ka
Saeima ir uzskatāma par atsauktu, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas no to
iedzīvotāju skaita, kuri piedalījās pēdējās parlamenta vēlēšanās. Saeima
nolēma, ka līdz 31.martam deputāti var iesniegt priekšlikumus Satversmes grozījumu
trešajam, galīgajam, lasījumam. Saskaņā ar Saeimas noteikto likumprojekta
izskatīšanas gaitu Satversmes grozījumi galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemti
aprīlī. Grozījumi paredz, ka šobrīd Saeimas atlaišanai būtu nepieciešamas 454
tūkstošu 489 vēlētāju balsis, proti, divas trešdaļas no pēdējās Saeimas
vēlēšanu dalībniekiem. Pērn 2.augustā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas
ļautu tautai atlaist Saeimu un ko aktīvi atbalstīja „Saskaņas Centrs”, nobalsoja
krietni vairāk – 608 tūkstoši vēlētāju.
Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par PVN.
Atgādināšu, ka 2008.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli”, kuri paredzēja palielināt PVN likmi līdz 21
procentam, vienlaicīgi paaugstinot arī samazināto PVN likmi līdz 10 procentiem un
koriģējot to pakalpojumu sarakstu, kuriem šī samazinātā likme tiek piemērota.
Lēmums tika pieņemts, neskatoties uz to, ka vairums ekonomikas ekspertu, arī
„Saskaņas Centra” eksperti, brīdināja, ka PVN likmes celšana ir ļoti tuvredzīgs
risinājums, kas ilgtermiņā var nopietni kaitēt Latvijas ekonomikai, jo var samazināt
patēriņa apjomus un nenodrošināt papildu ieņēmumus budžetā.
Īpaši smagu situāciju PVN paaugstināšana radīja tūrisma un
grāmatu izdošanas nozare, kur PVN palielinājās četras reizes.
Līdz ar to pašlaik „Saskaņas Centrs” gatavo grozījumus likumā
„Par pievienotās vērtības nodokli” un iestājas par to, lai PVN likmi samazinātu
no 21 procenta līdz 15 procentiem, un Saeima tuvākajās sēdēs izskatīs „Saskaņas
Centra” sagatavoto likumprojektu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam
Valērijam Agešinam.
Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Leons Līdums.
Lūdzu!
L.Līdums (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēl papildināšu ar to, ka
šodien izskatīšanai komisijās tika nodots likumprojekts „Par Rīgas Pedagoģijas un
izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, kas paredz augstskolas statusa un
nosaukuma maiņu. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Rīgas Pedagoģijas un
izglītības vadības augstskola būs atvasināta publiska persona un tās nosaukums būs
„Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”.
Bez tam šodien komisijām tika nodots izskatīšanai Dzīvesvietas
deklarēšanas likuma grozījumu projekts, kas paredz ieviest valsts nodevu par
dzīvesvietas deklarēšanu un Ministru kabinetam deleģēt pienākumu noteikt šīs
nodevas apjomu un kārtību, kādā tā būtu maksājama. Valsts nodeva par ziņu par
deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju būs 3 lati.
Savukārt, iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju elektroniski, valsts
nodeva nebūs jāmaksā.
Izskatīšanai komisijām nodevām Valsts fondēto pensiju likuma
grozījumus, kas paredz uz laiku samazināt valsts fondēto pensijas shēmas otrajam
līmenim novirzāmo sociālo iemaksu daļu no šobrīd esošajiem 8 procentiem līdz 2
procentiem.
Tautas partijas frakcija pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu
Saeimas komisijām vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pirmo reizi valdība parlamentam
iesniegusi likumprojektu, kura anotācijā autori atzīst: „Tā kā likumprojekts paredz
piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada
janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu [..] redakcija, iespējams, ir
pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu un tas rada
pamatu personām vērsties Satversmes tiesā.” Un Vineta Muižniece uzsvēra, ka šo
likumprojektu vizējušas vairāku ministriju amatpersonas, kas tādējādi apzinās,
kāds likumprojekts tiek nodots komisijām.
Un tāpēc tika izteikts aicinājums atbildīgajām komisijām, kas
skatīs likumprojektu, ļoti rūpīgi vērtēt šos paredzamos Valsts fondēto pensiju
likuma grozījumus, kā arī padarīt tos pēc iespējas mazāk apšaubāmus, atbilstošus
Satversmei.
Par jau minētajiem konsultantu atalgojuma ierobežojumiem, es vēl
piebildīšu, ka tika noteikti arī amatu savienošanas ierobežojumi valsts pārvaldē.
Valsts amatpersonas, ierēdņi un valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki papildus
savam amatam varēs ieņemt ne vairāk kā divus atalgotus vai citādi atlīdzinātus
amatus valsts darbā.
Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā” nosaka, ka jau esošie komercdarbības ierobežojumi turpmāk
attieksies arī uz valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, amatpersonu
radiniekiem, kā arī uz pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem. Tāpat ierobežoti
komercdarbībā būs jaunizveidoto novadu pašvaldību pagastu vai pilsētu pārvalžu
vadītāji, jo no šā gada 1.jūlija viņiem arī būs valsts amatpersonas statuss.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Leonam
Līdumam.
Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei
Silvai Bendrātei. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, klausītāji! Arī man ir tas gods mazliet pastāstīt par to
svarīgāko.
Kas, pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, bija pats
svarīgākais šodien Saeimas sienās un ārpus tām?
Iepriekš jau kolēģi ieskicēja tos galvenos jautājumus, kurus
šodien risinājām, un lēmumus, kurus pieņēmām. Es tikai piebildīšu to, ka tiešām
mums visaktīvākās diskusijas šodien Saeimas sēdē bija par grozījumiem Latvijas
Republikas Satversmē, un tas ir saprotami un objektīvi. Un piebildīšu arī to, ka,
protams, ir jāizvērtē atkal un atkal tas, kādām ir jābūt 21.gadsimta demokrātiskas
valsts attīstības situācijā šīm tiesībām, kas ir Satversmē paredzētas. Pēc
grozījumu akceptēšanas otrajā lasījumā šeit, Saeimā, ir patiešām ticība, ka
beidzot arī tautai būs dotas tiesības atlaist Saeimu.
Piebildīšu, ka no klātesošajiem 93 deputātiem balsojumā par
grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā 87 deputāti balsoja „par”, divi bija
„pret” un viens atturējās.
Par citiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi šobrīd. Jūs visi
sekojat līdzi valdības darbam. Kā jau es esmu iepriekš teikusi, „Jaunais laiks” ir
tagad premjera partija, un arī mēs ļoti cītīgi skatāmies, sekojam līdzi, kā mūsu
ministriem, kā mūsu premjeram un kā visai valdībai sokas. Un varu teikt, ka šobrīd
pirmais lielais darbs ir šīs sarunas – protams, mēs gaidām, kā šodien būs, kādas
būs šīs sarunas, kāds būs rezultāts šīm mūsu premjera Valda Dombrovska sarunām
ar starptautiskajiem finanšu aizdevējiem -, lai mūsu valstij būtu nepieciešamais
finansējums un pietiktu līdzekļi budžeta vajadzībām un algām, un struktūrfondu
projektu īstenošanai un lai nebūtu turpmāk jāpieņem vēl smagākas budžeta
korekcijas. Mēs cerīgi skatāmies uz šo sarunu rezultātu, jo Latvijas pozīcija
tikšot stingri pārstāvēta.
Un, protams, svarīgi ir tas, ka jaunie ministri, kā mēs redzam,
iejūtas jau savos amatos. Esam dzirdējuši, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir
skaidri un gaiši pateikusi, ka nebūs tā, kā varbūt cerēja kāds no šīs jomas
vadītājiem, ka visiem tagad solidāri mazinās algas. Būs tieši tā, kā „Jaunais
laiks” ir uzsvēris, – ka vispirms mazinās vadītājiem un tikai tad skatīsies, ko
vēl var uz leju samazināt jau tālāk darbiniekiem. Tātad ierindas policistiem, kuriem
alga ir vidēji 360 latu pirms nodokļu nomaksāšanas, šīs algas aiztiktas netiks, bet
toties mazinās vadītājiem, kuru algas ir virs 2 tūkstošiem vai apmēram 2 tūkstoši.
Un mēs aicinām arī pārējos ministrus tieši tādā pašā veidā risināt algu
jautājumu savās ministrijās. Šis ir pirmais būtiskākais un jutīgākais, un
smagākais jautājums, kas ir jauno ministru darba kārtībā.
Šajā sakarā gribu pateikt, ka finanšu ministrs Einars Repše arī
vakardien „Jaunā laika” valdes sēdē vēlreiz uzsvēra, ka darba grupā tiek
izskatīts jautājums par algu optimizāciju valsts pārvaldē, šajā sistēmā, un mēs
gaidām, kādi tur būs rezultāti. „Jaunais laiks” uzskata, ka jāturpina ir arī
funkciju un struktūru audits valsts pārvaldē.
Pašās beigās es gribu pateikt tikai to, ka, lai gan vēl ir sals, ir
tomēr iestājies pavasaris. Biju pagājušā nedēļā Kurzemē, un tur jau koši zied
sniegpulksteņi.
Gribu teikt tā: es ne velti pieminu pavasari. Manuprāt, tas ir tāds
laiks, kas ietekmē cilvēku vistiešāk un kas, domājams, mūsu ikdienu, problēmām
piesātināto, vērsīs psiholoģiski vieglāku un cerīgāku, ko es arī jums novēlu.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei
Silvai Bendrātei.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Daži teikumi par to, ko mēs
Saeimā šodien grozījām.
Likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”
trešajā lasījumā tika akceptēts tas, ka pēc darba līguma izbeigšanās
amatpersonām vai darbiniekiem ir tiesības saņemt pabalstu vienas mēnešalgas apmērā
(līdz šim tas bija triju mēnešalgu apmērā). Un Ministru kabinetam tuvākajā laikā
ir jāizstrādā vienota valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atlīdzības
sistēma.
Otra lieta, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika
izstrādāta. Trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šeit mēs
paplašinājām to valsts amatpersonu loku… Teiksim, valsts amatpersonām atļauts
savietot savu amatu ar dienestu Zemessardzē. Es domāju, tas ir ļoti būtisks lēmums
šodien, jo, zinot situāciju, kāda mūsu valstī ir ar visām šīm lietām, es domāju,
ka zemessargi būs nopietni jāiesaista arī drošības un kārtības uzturēšanā mūsu
pagastos un pašvaldībās.
Tālāk. Vēl viens nopietns jautājums, kas šodien tika izskatīts,
likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šajā sakarā es gribu
teikt, ka varbūt sabiedrība nesaprot to, ka pie mums kopumā pastāv vienota pensiju
trīslīmeņu sistēma. Tas pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju
shēma. Otrais – tā ir valsts obligātā fondēto pensiju shēma, un trešais – tā ir
privātā, brīvprātīgā pensiju shēma. Šoreiz ir runa par otro shēmu, tātad par
pensiju fondiem, un es gribu nomierināt sabiedrību, tos cilvēkus, kas strādā, ka šie
likuma grozījumi tomēr, es domāju, tieši otrādi, šajā ekonomiskajā situācijā,
tieši otrādi, palīdzēs varbūt tieši tiem strādājošiem un sociālo iemaksu
sistēmā… arī, teiksim, kopīgi valstī risināt tās problēmas, kuras šodien ir
sociāli aktuālas. Tādējādi šī nauda jau nekur nepazūd un netiek mainīts šis
nodokļu procentuālais kopējais procents. Tātad reāli tikai tiek pārdalīts no viena
līmeņa uz otru, un tādējādi tiek saglabātas visas pensiju garantijas un iemaksas, un
nebūs tā, kā šeit citreiz izskan presē vai arī no politiķiem, ka tas apdraud
kopējo pensiju sistēmu.
Skaidrs, ka šodien šie pensiju fondi ir ļoti dažādi, tie ir
dažādās valstīs, īpašnieki arī ir dažādi. Un tādā veidā mums jādomā par
nacionālām vērtībām, par nacionālo bagātību. Un šodien, jūs paskatieties, jau
šo fondu indeksi, visi gandrīz, ir negatīvi. Tāpēc ir valstis, kurās tieši šos
fondus uztur valsts un ieliek šo naudu tieši tajā segmentā – ražošanā, biznesā –
un tajos infrastruktūras objektos, kur pēc tam var arī iegūt šo procentu varbūt pat
vēl lielāku nekā šajās fondētajās pensiju sistēmās, kas šodien pastāv.
Tāpēc es domāju, ka šī lieta nav tik slikta. Šajā ekonomikas
situācijā valsts, es domāju, vēl vairāk nodrošinās šo iespēju šajos gados, kas
ir paredzēti… Teiksim, diferencējot šo iemaksu un jau ar 2010.gadu, 2011.gadu
palielinot uz 4 procentiem, tālāk – uz 6, tā sistēma var sakārtoties un, es domāju,
dos arī pozitīvu gaisotni.
Zaļo un Zemnieku savienība saprot… Mūsu jaunais zemkopības
ministrs Dūklava kungs vakar ticies ar piensaimniekiem un risina šos jautājumus, kas
saistīti ar piena ražošanu, ar zemnieku atbalstu un ar pārstrādes uzņēmumiem. Es
gribu piebilst to, ka mums ir jāturpina radīt iespēju lauksaimniekiem, zemniekiem
pārdot savu produkciju mūsu tirgos. Te nevar būt domstarpības… Lielie
pārstrādātāji izteicās, ka mēs nu neļaušot tagad zemniekam tirgot savu produkciju,
jo tā kvalitāte slikta vai kaut kas cits…
Un otra lieta. Kā jūs zināt, šodien ministrs tiekas ar
kredītiestāžu vadītājiem, lai runātu par iespēju tomēr ļaut… par apgrozāmiem
līdzekļiem un par iespēju kreditēt lauksaimniekus.
Es domāju, ļoti pozitīva vēsma šodien… vakar notika. Mūsu vides
ministrs Vējoņa kungs noslēdza līgumu un pārdeva emisijas vienību starptautiskās
tirdzniecības ietvaros emisijas kvotas, un valsts iegūs atkal 100 miljonus eiro. Šo
naudu vajag ieplūdināt tieši ekonomikā, ieguldīt tieši vides sakārtošanā un
energoefektivitātes pasākumos, teiksim, ražotņu veidošanā un attīstībā, mūsu
alternatīvās energobāzes veidošanai.
Liels paldies jums. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses
dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!