Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.
Sēdes darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts „Par
apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117.pantu šis lēmuma projekts
ir uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tāpēc es īsumā vēlreiz izstāstīšu
procedūru, jo patstāvīgie priekšlikumi Saeimas darba kārtībā tiek iekļauti
samērā reti.
Tātad mums ir jālemj pirmām kārtām par to, vai mēs šo
patstāvīgo priekšlikumu skatīsim šodienas sēdē. Ja kaut vienam deputātam ir
iebildumi, tad tādā gadījumā mēs, vienam deputātam uzstājoties „par”, vienam
– „pret”, ar balsojumu lemsim par to, vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu
iekļaujam nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.
Ja tiek noraidīts priekšlikums šo jautājumu iekļaut nākamās,
kārtējās, sēdes darba kārtībā, tad tādā gadījumā mums ir tiesības lemt par to,
vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu nododam vienai vai vairākām komisijām. Ja tiek
noraidīts arī šis priekšlikums, tad tādā gadījumā patstāvīgais priekšlikums ir
uzskatāms par noraidītu.
Un tātad, kā es jau teicu, šodienas darba kārtībā ir
patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par apakškomisijas izveidi
Satversmes grozījumu izstrādei”, ko vienlaikus ar prasību sasaukt šo ārkārtas
sesiju ir iesnieguši 34 Saeimas deputāti – Sandra Kalniete, Nils Ušakovs, Jānis
Urbanovičs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Gunārs Laicāns un citi.
Tātad man ir jautājums: vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis
lēmuma projekts, šis patstāvīgais priekšlikums, tiek izskatīts šodienas sēdē? (No
zāles: „Ir iebildumi!”) Tātad deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā
priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē.
Jautājums: vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu skatīsim
nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā?
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret”. Runas laiks ir 5 minūtes.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es esmu pret šāda jautājuma izskatīšanu. Un
kāpēc?
Pirmām kārtām tagad neko nedrīkst nepārdomāti sasteigt. Ir
nepieciešama ļoti nopietna notikušā analīze. Jācenšas izprast arī referendumā
zaudējušo cilvēku rūgtumu, jo tas, ko šodien izdarīja „Jaunais laiks”,
neierazdamies pat uz Valsts prezidenta sasaukto ārkārtas sēdi, liecina par daudz ko.
Tikai nezin kāpēc pēc tam ir atsauces uz Valsts prezidentu. Tad viņš atkal,
izrādās, ir vajadzīgs.
Pie šīs smagās sakāves – 600 000 pret 900 000 –,
kāda tad īsteni ir tautas griba – tautas vairākuma vai tautas mazākuma? Vai tiešām
mums nav nopietni jāizvērtē viss šis pusotrs miljons, nevis tikai viena daļa no šā
pusotra miljona?
Jā, 600 000 pilsoņu viedoklis ir svarīgs. Tas, neapšaubāmi,
ir jāizanalizē un jāizprot, ko šie cilvēki ir domājuši un kāpēc viņi ir gājuši
uz šiem iecirkņiem. Bez tam ir jāizprot arī šie nemitīgie centieni visiem spēkiem
graut Latvijas stabilitāti, kā nu kurš prot. Un kāpēc gan neieklausīties mūsu
brāļu tautas Lietuvas premjera Ķirķila pieņēmumā un teiktajā, kas ir izplatīts
internetā? Vai tiešam tas nav svarīgi? Un ja nu premjera Ķirķila teiktajā ir zināma
daļa patiesības? Kurš to izskatīs?
Es gribētu atgādināt vēl arī to, ka mūs gaida pārāk daudz
nopietnu pārbaudījumu šajā rudenī. Tūlīt pat mēs spriedīsim par budžetu, tūlīt
mēs spriedīsim par to, kas tālāk notiks ar pensiju sistēmu, ar novadu reformu un tā
tālāk. Domājot par visu to, ir nepieciešams nākt uz darbu un strādāt. Saeimas
deputātiem nav atvaļinājuma, kā daudzi to bieži stāsta. Saeimas deputātiem ir
jānāk uz darbu katru dienu. Arī to vajadzētu izprast.
Turklāt es nevaru neanalizēt dažu esošo Saeimas deputātu
īpatnējos izteicienus, ka šī 9.Saeima tūlīt ir jāatlaiž. Šie deputāti šeit,
Saeimā, saņem algu, pie tam ar visām piemaksām krietni lielāku nekā vidēji valstī,
bet viņi nestrādā. Kāpēc viņi nestrādā – tas ir interesants jautājums. Taču
tanī pašā laikā viņi mandātus nenoliek. Vai tas nav īpaši pētāms jautājums?
Kāpēc jūs nenoliekat savus mandātus un traucējat citiem strādāt? Lai jūsu vietā
nāk citi no jūsu partijām, viņi varbūt būs gudrāki un kaut ko darīs šeit.
Visa tā rezultātā, cienītie kolēģi no pozīcijas un no
opozīcijas, izanalizēsim visu! Netrakosim! Mums nav nekur jāskrien, nekādi termiņi te
nav jānoliek! Tas ir pilnīgi lieki. Saeima ir galvenā valsts iestāde Latvijā, un, ja
mums šeit vairāk vai mazāk valdīs miers… Nu to saticību – to mēs piedomāsim
klāt. Ja tas šeit būs, tad arī tauta nomierināsies. Mēģināsim saliedēt tautu,
nevis pretstatīt 600 tūkstošus pret 900 tūkstošiem!
Tāpēc es aicinu noraidīt šādus priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Viņa acīmredzot runās
„par”.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ceru,
ka jūs mani uzklausīsiet, jo es tiešām runāšu „par”. Par to, lai mūsu
iesniegtais lēmuma projekts tiktu nodots izskatīšanai nākamajā, kārtējā, Saeimas
sēdē.
Es esmu dziļi pārliecināta, ka, lai arī cik atšķirīgi mēs,
pozīcija un opozīcija, interpretētu šos tautas nobalsošanas rezultātus, šos 608
tūkstošus vēlētāju, kuri ir pateikuši savu „par” šiem grozījumiem, nevar
ignorēt, jo tas ir ļoti nopietns skaitlis.
Sabiedrība nefunkcionē pēc matemātikas principa, un tieši tāpēc,
lai Saeima parādītu savu labo gribu, ka mēs esam gatavi raiti un ritmiski strādāt,
mēs, 34 deputāti, esam nākuši klajā ar šo lēmuma projektu. Šajā lēmuma projektā
faktiski ir aplūkots tikai pats grozījumu izstrādāšanas process. Mēs uzskatām, ka
ir vairāki svarīgi jautājumi, par kuriem Saeimai kopīgi ir jāpieņem konkrēts
lēmums. Ir jāizveido komisija (lēmuma projektā mēs gan esam ierakstījuši
„apakškomisija”, bet debašu laikā to visu vēl var precizēt), kura izstrādātu
Satversmes grozījumus. Tajā būtu jāiekļauj divi deputāti no katras frakcijas, kā
arī pie frakcijām nepiederošie deputāti. Turklāt būtu jāpieņem lēmums, kas uzdotu
šai komisijai darba procesā pieaicināt arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību
komisijas pārstāvjus un vēl citus valsts tiesību lietpratējus.
Un visbeidzot Saeimai būtu jāvienojas par skaidru darba grafiku, kas
uzdotu darbu pie Satversmes grozījumu projekta pabeigt līdz 1.oktobrim ar mērķi
pieņemt šos grozījumus galīgajā lasījumā Saeimas 2008.gada rudens sesijā.
Protams, šo priekšlikumu var noraidīt, bet tad es aicinu pozīcijas
deputātus, kuru rokās ir visas kārtis, iesniegt citu priekšlikumu un parādīt, ka
mēs esam sadzirdējuši to, ko cilvēki mums ir teikuši, un ka mēs esam gatavi bez
tradicionālās vilcināšanās beidzot strādāt.
Es gribu teikt arī to, ka varas partijas šoreiz nevar pilnībā
ignorēt opozīcijas deputātu viedokli, jo Satversmes grozījumus var pieņemt tikai ar
divām trešdaļām deputātu balsu. Tātad mums ir jāatrod šis tilts, kas ļautu mums
strādāt kopīgi. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi!”)
Es arī uzskatu, ka mēs nedrīkstam vilcināties ar Valsts prezidenta
dotā uzdevuma izpildi, jo neaizmirsīsim, ka Valsts prezidenta rokās vēl arvien ir
visspēcīgākais raita darba, mūsu raita darba, veicināšanas instruments – Saeimas
atlaišana. Es gribētu cerēt, ka tad, ja mēs līdz… Jā, ierosināšana, pilnīgi
pareizi!… Bet tie 608 tūkstoši, kuri nobalsoja „par”, es nešaubos, atnāks arī
tad un šo Valsts prezidenta ierosinājumu atbalstīs. Tāpēc es jūs aicinu ļoti
nopietni izturēties pret šo priekšlikumu un tā izskatīšanu nākamajā, kārtējā,
sēdē atbalstīt.
Protams, to var arī noraidīt, un es par to nemaz nebūšu
pārsteigta, jo šodien, kad desmit deputāti iesniedza priekšlikumu par debatēm un
lūdza šīs debates pēc Valsts prezidenta uzrunas tomēr sarīkot, Saeimas
priekšsēdētājs atļāvās šo priekšlikumu pat nelikt uz nobalsošanu. (No zāles:
„Likums aizliedz!”) Kārtības rullis neatļauj Prezidijam pieņemt lēmumus,
kurus noprotestē deputāti. Tos var apstiprināt tādā gadījumā, ja Saeimas sēdē par
tiem balso.
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es lūdzu jūs oficiāli
pieņemt manu protestu pret to, ka jūs liedzat opozīcijai debates par visai valstij tik
svarīgu jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.
Ņemot vērā tikko kā izskanējušos nepatiesos apvainojumus, es
informēju par to, ka šis jautājums tika saskaņots ar Saeimas juristiem, un vēlreiz
atkārtoju, ka Saeimas kārtības ruļļa 23.pants paredz, ka Saeimas Prezidijs saziņā
ar Frakciju padomi kārto ar Saeimas kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus
jautājumus. Līdz ar to Frakciju padomes un Saeimas Prezidija šodienas balsojums ir
uzskatāms par reglamentējošu aktu, un līdz ar to debates nebija šodien iespējamas,
jo tas būtu pretēji šim balsojumam. Šis jautājums ir saskaņots ar Saeimas Juridisko
biroju.
Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā patstāvīgā priekšlikuma
iekļaušanu nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 42, atturas – 5. Patstāvīgais priekšlikums
nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Cienījamie kolēģi! Es informēju, ka esmu saņēmis divus
iesniegumus, kuros, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu, tiek lūgts
atļaut ziņot par balsošanas motīviem.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Runas laiks – piecas
minūtes.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodiena ir pierādījusi, ka
koalīcija bailēs no argumentiem ir spējīga pārkāpt pat likumu. Neievērojot Saeimas
kārtības rulli, ar Frakciju padomes nevienprātīgu lēmumu nebija iespējamas debates
pēc Valsts prezidenta uzrunas. Un „Jaunais laiks” nepiedalījās ārkārtas sesijas
rīta sēdē, tā norādot uz demokrātijas pārkāpumiem mūsu parlamentā un uz to, ka
patiesībā koalīcija joprojām ignorē Latvijas tautu.
Referendumā par grozījumiem Satversmē savas balsis atdevuši daudz
vairāk Latvijas pilsoņu, nekā par valdošo koalīciju nobalsoja iepriekšējās
vēlēšanās. Tas skaidri apliecina tautas neuzticēšanos pašreizējai politikai un
tautas vēlmi pēc pārmaiņām valstī. Milzīgais referendumā nobalsojušo Latvijas
pilsoņu skaits ir parādījis, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir bankrotējusi.
Patiesi demokrātiskā valstī koalīcija respektētu tautas viedokli
un ar godu atkāptos, demisionējot no savām pozīcijām gan parlamentā, gan valdībā.
Diemžēl valdošā koalīcija ilgstoši ir demonstrējusi cinisku attieksmi pret jebkuru
viedokli, kas norāda uz tās nespēju vadīt valsti.
Koalīcija joprojām spītīgi turas pie saviem krēsliem, ar katru
nākamo dienu tādējādi degradējot valsts varas institūciju un ar neieklausīšanos
tautā palielinot jau tā milzīgo plaisu starp varu un tautu.
Pirmais solis situācijas uzlabošanas virzienā varēja būt šīs
ārkārtas sesijas sasaukšana, ko iniciēja Valsts prezidents. Bet tas, ka tajā
ārkārtas sesijas sēdē tika liegta iespēja debatēt, pierāda, ka tas bija tikai ļoti
fiktīvs solis.
Partija „Jaunais laiks” uzskata, ka ar šo vienu soli ir par maz,
lai situācija valstī uzlabotos būtiski. Ir nepieciešama politiķu vienošanās par
daudziem citiem valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Joprojām pastāv bažas,
ka atsevišķus koalīcijas politiķus uztrauc tas, ka KNAB turpina veiksmīgi darboties
un izskatās, ka grūti sameklēt tā vadītāja postenim tādu personu, ko pieņemtu
sabiedrība un kas būtu tanī pašā laikā gatava sagraut līdzšinējās biroja
aktivitātes.
Spriežot pēc Tautas partijas biedra Gundara Bērziņa izteikumiem
masu saziņas līdzekļos, ģenerālprokurors Jānis Maizītis joprojām ir kā dadzis
acī atsevišķiem politiskiem spēkiem, un tas liecina par drīzu vēlmi reformēt
prokuratūru. Joprojām valdības gaiteņos klīst drošības likumu grozījumi, un tas
rada bažas par to pieņemšanas necaurspīdīgumu. Augstas amatpersonas, kurām
uzrādītas apsūdzības smagos noziegumos, joprojām ieņem savus amatus, tā graujot
ierēdņa statusa nozīmi. Parlamentā nav pieņemti būtiski grozījumi Kriminālprocesa
likumā, kuri ļautu atbrīvot no kriminālatbildības personas, kas sniegušas liecību,
lai atklātu organizētus grupējumus, shēmas un organizatorus. Krimināllikuma
grozījumi, kas liegtu apžēlošanu bērnu slepkavām, ielikti politiķu atvilktnēs un
nav guvuši tālāku virzību.
Tāpat, neskatoties uz mutiskiem solījumiem, netiek risināti daudzi
sociāli jautājumi, tostarp vecāku pabalsta izmaksu turpināšana līdz bērna trīs
gadu vecumam.
Likumdošanā nav precīzi noteikta atbildība par partiju
finansēšanas pārkāpumiem. Nav noregulēti daudzi jautājumi, kas skar
priekšvēlēšanu aģitāciju. Atsevišķas personas joprojām tiesājas par KNAB
uzliktajiem sodiem par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, un valsts
kasē tādējādi netiek atmaksāti vairāki miljoni latu.
Tik dramatiskā situācijā nav iespējams uzticības krīzi atrisināt
tikai ar šiem Satversmes grozījumiem, kurus jūs negribat skatīt un negribat pieļaut
to, ka to varētu darīt kopīgi.
Diemžēl Valsts prezidents arī ir izvairījies no pozīcijas un
opozīcijas politiķu dialoga. Savukārt partija „Jaunais laiks”, uzsverot šādas
rīcības nepieciešamību un valstisko nozīmību, uzskata, ka šāds dialogs ir
jāuzsāk un ir jāpanāk vienošanās arī valstij būtiskos jautājumos.
Tāpēc mēs aicinām koalīcijas politiķus atrisināt arī citus
būtiskus jautājumus, ne tikai Satversmes grozījumus. Nemāniet sevi, ka Satversmes
grozījumi atrisinās visas problēmas mūsu valstī! Nevilcinieties ar Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli un amatā apstipriniet tikai tādu
kandidātu, kas ieguvis vismaz divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalstu, tādā
veidā radot pārliecību, ka nākamais KNAB vadītājs nebūs politiski ietekmējams un
baudīs lielu parlamenta atbalstu!
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi ir jāpieņem līdz
šā gada 31.decembrim – ar regulējumiem, ko piedāvā KNAB. Šā likuma redakciju
pieņemt arī ar divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalstu, tādā veidā garantējot
šā likuma kvalitāti!
Pieprasīsim atbildīgajiem ministriem atstādināt no amata tās
atbildīgās personas, kam tiesībsargājošās iestādes uzrādījušas apsūdzību!
Paliekot amatā, tādi cilvēki grauj uzticību valsts pārvaldei un ierēdniecībai
kopumā.
Iesniegt parlamentā valdības rīcības plānu ekonomiskās
situācijas uzlabošanai! Jūs noraidījāt iespēju iesniegt šādu plānu, bet jūs
neatbildējāt tiem tūkstošiem cilvēku, kas rudenī saņems savus rēķinus par
dzīvokļiem. Kur lai viņi iet dzīvot – vai zem pasaulē dārgākā tilta?
Un līdz gada beigām pieņemt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas
ļautu no kriminālatbildības atbrīvot personas, kas ar savām liecībām būtiski
palīdzējušas organizētu grupējumu atklāšanā!
Mēs aicinām šos grozījumus, ko jūs šodien tik vieglprātīgi
noraidāt, pieņemt līdz 18.novembrim. Un tā būtu simboliska dāvana, parlamenta un
varas simboliska dāvana, savai tautai mūsu valsts deviņdesmitajā dzimšanas dienā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei – arī par balsošanas
motīviem.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ļoti daudzi deputāti balsoja „pret” šo
piedāvājumu, un es vēlos paskaidrot, kāda ir šī pozīcija, kādēļ „pret”.
Iepriekšējie runātāji centās samest visu vienā katlā, cerot, ka
no tā nesaindēsies un paliks dzīvi, taču tā rīkoties tomēr ir ļoti nepareizi. Es
vēlos jūs informēt, kāpēc mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu un kāpēc
šis priekšlikums arī nav nekādā ziņā atbalstāms. Un ir patiešām liels
pārsteigums, ka bija deputāti, kas to atbalstīja. Proti, šis priekšlikums ir stingri
novēlots un nekonkrēts, turklāt nekorekti juridiski sastādīts. Jo Saeima neveido
kādas nenosakāmas apakškomisijas, Saeima veido speciālas komisijas, ja tas
nepieciešams. Taču arī šoreiz tas nav nepieciešams, jo Saeimas Juridiskā komisija
jau ir izveidojusi apakškomisiju darbam ar Satversmes grozījumu izstrādi, turklāt par
šīs apakškomisijas izveidošanu ir vienbalsīgi nobalsojuši visi komisijas locekļi;
par šīs apakškomisijas izveidošanu ir nobalsojuši arī šī konkrētā iesnieguma
parakstītāji – Jānis Reirs un Solvita Āboltiņa, kā arī Aigars Štokenbergs. Un
gribu jūs informēt, ka nav pieļaujama Saeimā tāda situācija, ka cilvēks, kas ir jau
nobalsojis par kādas apakškomisijas izveidošanu, kurai tika dots šāds uzdevums, par
to neinformē Saeimu, cenšas turēt galvu augsti paceltu un vienlaikus iebāzt to zemē.
Jums visiem ir zināms, visas frakcijas ir informētas, ka apakškomisija ir izveidota, ir
nosprausts jau konkrēts uzdevums, un tas tiks vēl precīzāk formulēts nākamajā
nedēļā. Visiem komisijas pārstāvjiem ir dots uzdevums konsultēties ar frakcijām,
kādā apjomā tās ir gatavas strādāt, pie cik liela apjoma grozījumiem, jo iesniegumi
un priekšlikumi ir atšķirīgi.
Un līdz ar to jautājums pēc būtības nav šobrīd vairs skatāms,
jo darbs pie Valsts prezidenta iniciatīvas – un ne tikai pie šīs, bet arī pie citām
– ir jau uzsākts. Turklāt norādes uz kādu citu nekorektu rīcību ir pilnīgi
noraidāmas, jo Juridiskā komisija jautājumu par apakškomisijas izveidi ir apspriedusi
jau pavasara sesijā, vēl pirms referenduma, un ir vienojusies, ka, referenduma
rezultātu uzzinot, būs skaidrs, cik plašs ir mandāts, ar kādu strādā
apakškomisija.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Vai kādam ir priekšlikums nodot šo lēmuma
projektu kādai no komisijām? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nav!”) Priekšlikuma
nodot komisijām nav. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis
patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šīs ārkārtas sesijas sēdes darba
kārtība ir izsmelta. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu
zvanu! Reģistrēsimies!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam
Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts,
Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Jānis Eglītis,
Dzintars Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis
Lācis, Aigars Kalvītis, Inguna Rībena, Andis Kāposts, Anna Seile, Ērika Zommere un
Viktors Ščerbatihs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to šo Saeimas sēdi un ārkārtas sesiju pasludinu par
slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ārkārtas sesijas sēde pulksten 12.00
2008.gada 6.augustā
| Par lēmuma projektu „Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”. (Nr.488/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.2782) | |
| Priekšlikumi | – dep. J.Dobelis (pret) |
| – dep. S.Kalniete (par) | |
| Par balsošanas motīviem | |
| – dep. S.Āboliņa | |
| – dep. V.Muižniece | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Lēmuma projekts “Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”
Datums: 06.08.2008. 12:17:30 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2782 izskatīšanu nākošajā sēdē