Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, un lūgums arī telefonus
sapulces darbam atbilstošā režīmā ieslēgt…
Kolēģi! Sākam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.
Šodienas sēdes darba kārtībā ir viens punkts – Valsts prezidenta
uzruna.
Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (Valsts prezidents).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un
godājamie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Likumdevējs Satversmē Valsts prezidentam ir paredzējis divas
iespējas, kā ietekmēt Saeimas darbu.
Pirmā – atbilstoši Satversmes 20.pantam prasīt Saeimas ārkārtas
sēdes sasaukšanu un noteikt tās darba kārtību.
Otrā – atbilstoši Satversmes 48.pantam iniciēt tautas nobalsošanu
par Saeimas atlaišanu.
Šodien, četras dienas pēc referenduma, esmu izmantojis Valsts
prezidentam Satversmē noteiktās tiesības un pirmo reizi Latvijas vēsturē esmu
sasaucis jūs uz Saeimas ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā ir tikai viens jautājums: nepieciešamība Satversmē
nostiprināt tautas tiesības – tiesības atlaist Saeimu. Lai gan pilsoņu balsojuma
rezultāti vēl tiek precizēti, secinājumiem faktu pietiek. Liela sabiedrības daļa
skaidri ir pateikusi – tā grib ciešāku kontroli pār Saeimas darbu. Vairāk nekā 600
tūkstoši cilvēku vēlas tikt sadzirdēti un uzklausīti ne tikai reizi četros gados.
Tie ir aktīvi, līdzdarboties gatavi pilsoņi, kam svarīgs Latvijas liktenis, un es esmu
lepns, ka šādu cilvēku mums ir tik daudz. Jo tieši pilsoniskā līdzdalība,
parlamenta un valdības darba patstāvīga vērtēšana ir attīstītas demokrātijas
spilgtākā un arī vērtīgākā izpausme.
Savukārt parlamenta un valdības uzdevums ir veicināt šo pilsonisko
aktivitāti, reaģēt uz to. Deputātiem ir jāpavada daudz laika, ieklausoties
sabiedrības balsī, izzinot ļaužu domas, vēlmes un arī cerības, un skaidrojot savu
darbu un lēmumus. Tas ir vienīgais ceļš uz sadarbību starp varu un tautu. Sadarbība
vienmēr ir auglīgāka par konfliktu. Tāpat kā uzticība vienmēr ir tālredzīgāka
par neticību.
Šodien no šīs tribīnes es no sirds pateicos visiem, kuri
piedalījās referendumā, neatkarīgi no balsojuma. Šie ļaudis vēlreiz apliecināja,
ka valstiskās apziņas gars ir dzīvs un pieņemas spēkā.
Šis bija jau otrs referendums 9.Saeimas laikā. Un nav grūti
pamanīt, ka ļaužu aktivitāte šajā laikā ir dubultojusies.
Godātie deputāti! Vispirms vēlos īsi atgādināt Satversmes
grozījumu izstrādes vēsturi.
Tā aizsākās pērnā gada augustā, kad kopā ar konstitucionālo
tiesību ekspertiem Egilu Levitu un Inetu Ziemeli vienojāmies par Konstitucionālo
tiesību komisijas izveidi. Komisija darbu uzsāka pagājušā gada nogalē un pēc
intensīva darba piecu mēnešu garumā iepazīstināja ar priekšlikumiem, kā mainīt
Satversmi, dodot tautai tiesības atlaist Saeimu.
Dokumentu ar pilnu komisijas slēdziena tekstu 30.aprīlī iesniedzu
Saeimai izvērtēšanai.
5.jūnijā Saeima noraidīja vienas desmitās daļas vēlētāju
iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem. Savu lēmumu jūs, deputāti,
skaidrojat ar to, ka arodbiedrību sagatavotā Satversmes grozījumu redakcija nav
juridiski kvalitatīva.
Tajā pašā laikā jūs neizmantojat arī Latvijas konstitucionālo
tiesību jomas ekspertu sagatavotos priekšlikumus, lai nāktu klajā ar savu iniciatīvu
par Satversmes grozījumiem. Šodien jāatceras arī tas, ka pērn rudenī visnotaļ
strupi tika pārtraukts dialogs par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās
sadarbības padomes ietvaros. Šai padomei jānodrošina saikne starp darba devējiem,
arodbiedrībām un valdību. Arodbiedrību viedokļa neuzklausīšana izraisīja asu
reakciju. Neskatoties uz to, ka Saeima panāca kompromisu, trīspusējais dialogs
atsākās tikai tad, kad jau ritēja parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu,
bet uzticība parlamentam un valdībai jau bija būtiski iedragāta.
Rūpīgi izvērtējot pagājušā gada notikumus, ir saprotams, kāpēc
gada laikā divas reizes pieaudzis to cilvēku skaits, kuri dodas uz balsošanas
kabīnēm. Lai gan sestdien netika savākts nepieciešamais balsu skaits, tomēr
referenduma rezultāti jums un jūsu vēlētājiem nes ļoti nopietnu ziņu.
Godātā Saeima! Četrdesmit procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu
sestdien skaidri pauda savu gribu – tiesības nepieciešamības gadījumā atlaist
Saeimu. Tik lielas sabiedrības daļas vēlmi nav iespējams ignorēt. Nemainot Satversmes
būtību un saglabājot tās garu, mūsu valsts pamatlikumā nepieciešams paredzēt
tiesības noteiktai daļai vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas
atsaukšanu. Priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas ir viens no veidiem, kā atrisināt
gan parlamentāras, gan arī valsts krīzes. Vēl svarīgāk ir, lai jaunās vēlēšanās
pēc iespējas ātrāk tiek ievēlēts politiskai situācijai atbilstošāks un tautas
gribu precīzāk pildošs parlamenta sastāvs.
Tikpat būtiski ir, lai Saeimas atsaukšana kādam nekļūtu par
ikdienas ieroci politiski savtīgu mērķu īstenošanai.
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Lai ātri un sekmīgi
atrisinātu vienlīdz parlamentārās un valsts krīzes, tiesības ierosināt Saeimas
priekšlaicīgu atlaišanu Satversmē jāparedz gan Valsts prezidentam, gan noteiktam
skaitam vēlētāju, nobalsojot referendumā. Satversmes grozījumu izstrādes procesā
īpaši vēlos uzsvērt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu nozīmīgumu.
Komisijas eksperti, visaugstākās raudzes juristi, strādāja piecus mēnešus, kuru
laikā rūpīgi izanalizēja Satversmes vēsturisko struktūru, citu valstu
konstitucionālo pieredzi, kā arī Latvijas politiskās sistēmas īpatnības. Komisijas
veiktā analīze ir būtisks priekšnoteikums Satversmes pilnveidošanai, uzlabojot
Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas ievēlēšanas mehānismu. Lai šis
mehānisms kļūtu par Latvijas kā parlamentārdemokrātiskas valsts iekārtas
instrumentu politisko problēmu risināšanai, tam Satversmē jāparedz skaidra
procesuālā kārtība. Grozot Satversmi, nepieciešams precīzs, tautai saprotams tautas
tiesību formulējums. Šā gada 3.jūnijā, izmantojot savas likumu ierosināšanas
tiesības, esmu iesniedzis Saeimā likumdošanas priekšlikumu veikt grozījumus
Satversmē, paredzot Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu.
Šodien jums darbam nododu likumdošanas iniciatīvu par tautas
tiesībām priekšlaicīgi atlaist Saeimu. Satversme nosaka, ka likumdošana ir Saeimas
funkcija, tāpēc Satversmes grozījumi ir jāizstrādā šeit – Saeimas namā,
nodrošinot kvalitatīvas likumdevēja debates un kopīgu darbu ar tiesību zinātniekiem.
Sestdien tauta jums ir devusi uzdevumu. Es aicinu jūs strādāt tautas
labā, noliekot malā strīdus un nodalot tautas gribu no politiskās varas
spekulācijām. Izmaiņas Satversmē stājas spēkā, ja par tām trijos lasījumos
nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem Saeimas deputātiem. Tas nav
pozīcijas jautājums, tas nav opozīcijas jautājums, tā ir visas Saeimas atbildība
vēlētāju priekšā.
Godātie deputāti! Mēs visi zinām, ka būt politiķim nav pateicīgs
amats, bet tā ir jūsu izvēle. Jūsu vārdi un jūsu darbi tiek mērīti ar daudz
striktāku mērauklu. Jūsu veiksmes bieži klusē, bet jūsu kļūdas vienmēr kliedz. Un
tomēr ir brīži, kad jums ir iespējas atvērt durvis uzticībai.
Un tāds brīdis ir šodien. Jums ir lieliska iespēja atjaunot
vēlētāju uzticību valsts varai caur ātru, precīzu un saskaņotu darbu, caur
vienotību kopīgam mērķim. Tautai ir nepieciešama Saeima, kura jau šodien sāk
strādāt pie Satversmes grozījumiem.
Sestdien bija karstākā diena šajā vasarā, un jums jāapzinās, ka
tādas būs visas pārējās dienas, līdz tiks piepildīta prasība pēc grozījumiem
Satversmē. Es ceru, ka šis darbs tiks paveikts jau rudens sesijā.
Šī jums ir smaga vasara, un, pat neskatoties uz to, ka esat
strādājuši mēnesi ilgāk nekā citkārt, nepaveikto darbu sarakstā joprojām ir
palikuši vairāki citi tautai būtiski jautājumi.
Viens no tiem ir vēl aizvien neatrisinātais jautājums par trešo
personu aģitāciju priekšvēlēšanu laikā. Jau 2006.gada 3.novembrī Augstākās
tiesas Senāts spriedumā par 9.Saeimas vēlēšanu norisi ir atzinis, ka valsts nav
radījusi mehānismu, kas ļautu savlaicīgi novērst priekšvēlēšanu kampaņas
pārkāpumus, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Augstākās tiesas Senāts
šajā lietā pieņēma arī blakuslēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz
nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu.
Šodien, pēc vairāk nekā 20 mēnešiem, nepieciešamie grozījumi likumos joprojām nav
pieņemti. Neatrisinātais jautājums par trešo personu iesaisti politiskajā reklāmā
var tikt izmantots centienos nekontrolēti ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām
vai cita veida propagandu. Līdz nākamajām vēlēšanām nepieciešams skaidrs un
taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums par politisko aģitāciju. Tam
jāattiecas uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī uz tautas nobalsošanām.
Tam jāattiecas gan uz Saeimā pārstāvētām partijām, gan partijām, kuras nav
pārstāvētas parlamentā, gan arī uz kampaņā iesaistītām organizācijām un
pilsoņu apvienībām.
Godātie Saeimas deputāti! Satversmes 64.pants nosaka: likumdošanas
tiesības pieder Saeimai un tautai. Demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka tās
pilsoņiem būtu par naudu jāpērk iespēja realizēt savas tiesības. Jau šāgada
februārī lūdzu Saeimu rast tiesisku regulējumu samaksai par parakstu notariālu
apliecināšanu, ja šie paraksti tiek vākti tautas nobalsošanas ierosināšanai vai
likumprojekta iesniegšanai. Es lūdzu Saeimu pēc iespējas ātrāk atrisināt šo
jautājumu, līdz ar to nodrošinot pilsoniskās līdzdalības iespēju ikvienam Latvijas
pilsonim.
Augsti godātā Saeima! Sestdien Latvijas pilsoņi katrs sev atbildēja
uz ļoti svarīgu jautājumu: „Vai es esmu gatavs uzņemties atbildību par savu valsti?
Vai es esmu gatavs iesaistīties, līdzdarboties, vērtēt?” Mēs visi esam vienlīdz
atbildīgi par mūsu vārdiem un klusēšanu, par mūsu lēmumiem un neizlēmību, par
mūsu darbiem un bezdarbību.
Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Vēlos jums
pateikties par to, ka atsaucāties uz manu aicinājumu sanākt uz šo sēdi. Valsts
prezidenta likumdošanas iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas balstīti uz
Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, šodien nododu jums darbam. Es ticu jums un
paļaujos uz jūsu spēju vienoties valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Uz jums
šodien skatās un cer ne tikai tie vairāk nekā 600 tūkstoši pilsoņu, kas sestdien
nobalsoja referendumā. Uz jums cer visi Latvijas iedzīvotāji – ikviens, kas vēlas
dzīvot labākā, tiesiskākā, taisnīgākā Latvijā.
Jūsu vienotā rīcība var likt viņiem noticēt, jūsu neizlēmība
un bezdarbība – vilties. Izvēle ir jūsu rokās, un es vēlu jums veiksmi.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram!
Satversmes grozījumi būs Saeimas darba prioritāte, un jau šodien
Saeimas Prezidijs lems par šīs likumdošanas iniciatīvas nodošanu Saeimas komisijām.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Tajā pašā laikā informēju, ka ir saņemts desmit deputātu
parakstīts iesniegums ar pieprasījumu rīkot debates šajā ārkārtas sēdē pēc
Valsts prezidenta uzrunas.
Savukārt es informēju, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma, ka Saeimas 2008.gada 6.augusta
ārkārtas sesijas sēdē pēc Valsts prezidenta uzrunas debates netiek atklātas. (No
zāles: „Tā ir kļūda!”)
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka Saeimas
Prezidija sēde notiks šodien pulksten 10.30 Sarkanajā zālē.
Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu uzmanību! Juridiskās
komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Juridiskās komisijas telpās, lai sāktu darbu pie
Valsts prezidenta iesniegtās iniciatīvas.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vismaz jums es gribu pateikt dažus vārdus, ko es
domāju.
Ir latviešu tautas paruna: dari, ko darīdams, apdomā galu.
Es aicinu visus kolēģus padomāt, pie kā mēs esam ķērušies, un
neoperēt tikai ar 600 000, kuri ir nobalsojuši „par”, bet operēt arī ar
900 000, kuri vai nu balsoja „pret”, vai neatnāca. Un tautas griba parasti ir
tautas vairākuma griba, nevis mazākuma griba.
Līdz ar to: dari, ko darīdams, apdomā galu!
Sēdes vadītājs. Kolēģi Dobeli! Jums šajā paziņojuma pieteikumā
bija jānorāda, ka jūs gribat sniegt politisku paziņojumu. Šis jūsu paziņojums īsti
neatbilst Kārtības rullim.
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
12.00.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Vitālijs Aizbalts, Aija Barča, Silva Bendrāte, Ausma
Ziedone-Kantāne, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava,
Māris Grīnblats, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars
Latkovskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Einars
Repše, Inguna Rībena, Andis Kāposts, Viktors Ščerbatihs un Dzintars Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas 6.augusta sēdi pasludinu par
slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ārkārtas sesijas sēde pulksten 10.00
2008.gada 6.augustā
| Valsts prezidenta uzruna (Dok. Nr.2777) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Par deputātu iesniegumu ar pieprasījumu rīkot debates | |
| Paziņojumi | |
| – dep. V.Muižniece | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. J.Šmits | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
|
Nolasa |
– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |