Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas deviņpadsmitā (ārkārtas) sēde 2008.gada 15.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas ārkārtas sēdi.

Šodienas darba kārtībā mums ir likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Labdien!
Centīšos paskaidrot, kādi ir tie iemesli, kāpēc mēs aicināsim balsot „pret”
šiem budžeta grozījumiem.

Tātad: jebkurš likumprojekts, kas tiek izstrādāts steigā (No
zāles: „Nav steigā!”) un, vēl jo vairāk, slepenībā, visbiežāk ir brāķis.
To mums ir pierādījusi gan Kalvīša, gan tagad arī Godmaņa vadītā valdība. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Beidz muldēt! Ko var muldēt!”) Un šis nav izņēmums.
Šo likumprojektu pirms nedēļas vai divām nedēļām sagatavoja Ministru kabinets.
Iesāka darbu pie tā slepenā sēdē, bet pagājušajā nedēļā pabeidza atkal slepenā
sēdē. Nedz žurnālisti tika klāt, nedz arī sabiedrība tika informēta par to, kāds
ir šā likumprojekta – budžeta grozījumu – saturs. Arī Saeimā, starp citu,
scenārijs ir līdzīgs – šodien tiek plānots likumu atvērt un jau ceturtdien šo
budžeta projektu pieņemt. (No zāles: „Pareizi!”) Kas gan cits tas ir, ja ne
tāda nepārdomāta steiga?

Paskaidrošu, kāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šie budžeta
grozījumi arī pēc būtības ir brāķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pats esi
brāķis!”)

Un te ir jārunā par trim galvenajām lietām.

Tā pirmā un pati svarīgākā lieta ir tāda, ka šie budžeta
grozījumi bremzē Latvijas ekonomikas attīstību.

Tā otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīgāka, ir tāda, ka vēl
joprojām, spriežot pēc šiem budžeta grozījumiem, liela daļa ministriju tēriņu
tiks bāzēta uz pensijām paredzētās naudas.

Un trešā lieta ir tāda, ka prognozes gan saistībā ar nodokļu
ieņēmumiem, gan saistībā ar inflācijas apjomu, gan arī saistībā ar iekšzemes
kopproduktu ir pārlieku optimistiskas vai, pareizāk sakot, ļoti pretrunīgas.

Bet tagad nedaudz par vispārējiem skaitļiem.

Valdība ir sapratusi, ka budžeta prognoze nepiepildīsies apmēram
260 miljonu latu apmērā. Ko valdība dara? Valdība par vieniem 100 miljoniem latu
samazina pārpalikumu un vienus 160 miljonus latu (es šos skaitļus saucu, tos
noapaļojot) atņem Eiropas naudu, ko bija paredzēts piesaistīt Latvijas ekonomikai,
Latvijas attīstībai. Starp citu, arī no šīs leģendārās un jau izslavinātās
ierēdņu vietu samazināšanas tāds čiks vien ir sanācis, jo, raugi, Latvijā valsts
struktūrās ir 30 000 ierēdņu vietu (rēķinot lielos skaitļos), 27,5 tūkstoši
ir aizņemtas, tātad 2,5 tūkstoši vakanču kopā ir visās valsts struktūrās. Kā
jūs domājat, cik vakances izdevās samazināt? Izdevās samazināt 17 vakances par
130 000 latu. Tātad tikai 17 vakances ir samazinātas!

Vēl par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis budžets ir
brāķis. Ekonomikā šobrīd trūkst naudas – un to mēs visi labi zinām –,
ekonomika mums ir „iebuksējusi”. Protams, to radīja arī tas, ka ir piebremzējusies
lavīnveida kreditēšana, ka ir samazinājušās nodokļu iemaksas, un tā tālāk, un
tā joprojām.

Viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu ekonomikas piezemēšanos
padarīt nevis cietu, bet pieņemamu, lai nebankrotētu daudzi uzņēmēji, protams, ir
mēģināt pēc iespējas vairāk Eiropas Savienības naudas iesaistīt mūsu ekonomikā.
Tas, ko šobrīd dara valdība, ir 155 miljonu latu no Eiropas Savienības finansējuma
nelaišana iekšā Latvijas ekonomikā. Un visvairāk šajā ziņā grēko tieši
Satiksmes ministrija. Daudzkārt solītais ceļa posma remonts no Tīnūžiem līdz
Koknesei vai no Terehovas līdz Ludzai atkal tiek atlikts un atlikts, un atlikts. Un līdz
ar to uzņēmējdarbības attīstība mūsu Latgales reģionā tiks pamatīgi bremzēta.

Vēl viena lieta, kas joprojām saglabājas, ir tāda, ka ar sociālā
nodokļa uzkrājumu, kas šajā gadā ir 250 miljoni latu, mēs „aizbāžam”
ministriju tēriņus. Un faktiski tā situācija ir tāda, ka šī valdība tā arī nav
mainījusi savu attieksmi pret pensionāriem.

Un trešais iemesls. Šādu pievienotās vērtības nodokļa
iekasēšanu, kāda mums ir šajā likumprojektā plānota, var izpildīt tikai tādā
gadījumā, ja inflācija būs liela. Pievienotās vērtības nodokļa prognoze
piepildīsies tikai tad, ja inflācija būs teju vai 20 procenti.

Mēs esam dzirdējuši gan no premjera, gan no ministriem to, ka šā
gada nogalē vajadzētu sasniegt inflāciju ar viencipara skaitli. Bet pievienotās
vērtības nodokļa iekasēšana to neatspoguļo, vismaz plānotā iekasēšana to
neatspoguļo. Tas faktiski nozīmē to, ka mums ir nopietna pretruna starp vārdiem un
plānotajiem darbiem.

Visbeidzot, kolēģi…

Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis. Vienu minūti… pat mazāk nekā minūti!… Vienu
teikumu… Pēdējo teikumu!…

Sēdes vadītājs. Vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim?
(No zāles: „Nē!”, „Lai runā!”) Es atvainojos! Lūdzu klusumu zālē! (No
zāles: „Lai runā!” Dep. J.Dobelis: „Bet ne vairāk, vienu minūti!”) Tā kā
domas dalās, mums ir jābalso par to, vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim
par vienu minūti. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Zaķa runas laika pagarināšanu
par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 6.

Zaķa kungs, jums ir vēl viena minūte.

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šāgada budžetu
valdība cenšas samazināt tikai uz investīciju rēķina un faktiski nemaz netaisās
samazināšanu panākt, samazinot bāzes izdevumus, godīgi sakot, man nav skaidrs, kādu
valdība taisās izstrādāt nākamā gada budžetu. Es ļoti ceru, ka tad, kad veiksim
likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, klāt būs premjerministrs un finanšu
ministrs un paskaidros, kāds 2009.gada budžets tiks pieņemts – ar pārpalikumu vai
vismaz sabalansēts.

Aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tātad viens
deputāts drīkst runāt „par”, viens – „pret”. Deputāts Zaķis runāja
„pret”.

Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi un draugi! Šā budžeta
pieņemšana, turklāt diezgan steidzīga pieņemšana, nav ne pozīcijas deputātu, ne
valdības kaprīze. Tā ir, kā Bērziņa kungs teiktu, vēsturiska nepieciešamība. Šis
nav pozitīvs balsojums, nav tāds, kas sola uzlabojumus: nav iespējas salabot dzimtās
skolas jumtu un „aizvilkt” ceļu no Seces līdz Jēkabpilij. Šī ir nepieciešamība.
Un steiga ir ārkārtīgi pamatota, Zaķa kungs. Jo ilgāk mēs neizsludināsim jauno
budžeta likumu, jo tas „caurums”, kas sāk budžetā veidoties ekonomiskā apsīkuma
dēļ, kļūst arvien lielāks.

Tā ka izdarīsim to! Šodien pulksten 12.00 – likumprojekta pirmais
lasījums, un rīt pulksten 12.00 pieņemsim otrajā lasījumā (No zāles dep.
A.Kampars: „Ko?!”)… tā mēģinot sabalansēt valsts izdevumus… (No zāles
dep. A.Kalvītis: „Ceturtdien!”) Ceturtdien… labi! Es būtu ar mieru izdarīt to
jau rīt.

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Tāda strauja vakanču skaita
jeb ierēdniecības samazināšana… tāda strauja… mēneša laikā, ātrāk, nekā
izskata budžetu… ir pa spēkam bijušas tikai Hitleram, Staļinam, Polam Potam un
Jengam Sarī. Tā ka valdībai arī par to ir jādomā. Jādomā ir ilgtermiņā. Tas nav
izdarāms piecu minūšu laikā.

Aicinu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam”” nodot atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai – un pārējām Saeimas komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir
runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2008.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 2. Likumprojekts ir nodots visām
Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
ierosinājumu – izsludināt Saeimas šodienas sēdē pārtraukumu līdz pulksten
12.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
dalībnieki! Pulksten 10.00 parastajās telpās notiks komisijas kārtējā sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Silvai
Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie Sociālās drošības apakškomisijas locekļi! Tūlīt
būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi pulksten 9.30 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram
Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi
komisijas telpās pēc piecām minūtēm, tātad apmēram pulksten 9.20.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.00
komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – parastajā
laikā, pulksten 10.00, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Paldies.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts
Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Draugi! Dāmas un kungi! Ministru
prezidenta kungs un ministri!

Izskatīsim dokumentu Nr.2731 – likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2008.gadam””. Atbildīgā komisija ir minēto likumprojektu
izskatījusi savā sēdē pulksten 9.30, atbalstījusi un lūdz noteikt tam steidzamību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta… Es atvainojos, jautājumā par steidzamību deputāts Kariņš vēlas
runāt „par” vai „pret”? Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina atbalstīt
minētos budžeta grozījumus, kur izdevumi, galvenokārt valdības vispārējie izdevumi,
samazināti par 226 miljoniem. Neskatoties uz visnotaļ grūto situāciju, valdība
iesniedza parlamentam šos budžeta grozījumus, kuros sociālais budžets
salīdzinājumā ar iepriekš nolemto tiek palielināts par vairāk nekā 88 miljoniem
latu, balstoties gan uz priekšā stāvošo pensiju indeksāciju, gan uz tiem likumiem,
kurus pašreizējā Saeima pavisam nesen ir pieņēmusi un nodevusi izsludināšanai un
kuri ir stājušies spēkā. Jāņem vērā tas, ka šīs sociālās izmaksas mēs
palielinām par 88 miljoniem! Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie
deputāti! Klātesošie!

Valdība nāk ar priekšlikumu – izdarīt izmaiņas budžetā.
Faktiski tas ir laikam trešais, vismaz tuvākajā pagātnē trešais, mēģinājums (es
ceru, ka šoreiz tas būs pozitīvs) samazināt budžetu. Ir tikuši sperti jau divi
šādi ekonomiskas nepieciešamības noteikti soļi — 1995.gadā un 2003.gadā. Un nu
šāds solis tiek sperts arī tagad – 2008.gadā. Ja atļausiet, es mēģināšu
raksturot situāciju kopumā – kāpēc tagad mēs nākam ar šādu priekšlikumu un
kāds ir iemesls visam tam.

Pirmais jautājums – vai vispār ir nepieciešams budžetu mainīt
samazinājuma virzienā? Tad, kad šāgada budžetu plānojām – faktiski tas bija
2007.gada trešais ceturksnis, kad plānojām šāgada budžetu –, kopprodukta pieaugums
mums vēl arvien bija izsakāms ar divciparu skaitli – tas bija 10,9 procenti. Gan
pirmajā, gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tas vēl bija divciparu skaitlis Latvijā,
un visi apgalvoja, ka tas ir ļoti augsts kopprodukta attīstības temps. Neskatoties uz
to, jau 2007.gadā valdība un Finanšu ministrija, prognozējot budžetu 2008.gadam,
ievēroja zināmu konservatīvismu, proti, plānoja, ka 2008.gadā tomēr būs pazemināts
kopprodukta pieaugums – līdz 7,6 procentiem.

Jautājums – vai varēja tajā laikā prognozēt, ka kopprodukta
pieauguma temps samazināsies vēl straujāk? Tas ir samērā atvērts, diskutabls
jautājums. Taču pati tendence, ka valdība 2008.gada budžetu tomēr plānoja
samazinājuma virzienā, parāda to, ka valdība, pārmantojusi iepriekšējās valdības
pilnvaras, jau bija tam gatava. Skaidri redzams, ka tie antiinflācijas pasākumi, tie
soļi, kas tika sperti 2007.gada sākumā, bija vērsti uz to, lai nepieļautu ekonomikas
pārkaršanu. Es minēšu dažus… Atcerēsimies – 10 procentu piemaksas,
paaugstinātās nodevas, īpašie nodokļi par luksusa automašīnām… Tie bija vērsti
uz to, lai tomēr pēc iespējas risinātu galveno uzdevumu – nepieļaut ekonomikas
pārkaršanu, nepaaugstināt inflāciju. Neapšaubāmi, bija pilnīgi skaidrs, ka šie
soļi atstās iespaidu uz patēriņu. Tas, ka valdība bija gatava, regulāri sekojot
līdzi budžeta izpildei un kopprodukta attīstībai, koriģēt budžetu, bija skaidrs jau
labu laiku iepriekš. Jautājums bija tikai viens: kad ir tas pareizais brīdis to darīt?

Tātad jautājums, uz ko man būtu jāatbild, ir – vai šis ir tas
brīdis, kad mums to darīt? Vai tas nav novēlots vai nav sasteigts?

Gribu atbildēt sekojošo. Ņemot vērā, ka valdības spertie soļi
bija vērsti uz patēriņa mazināšanu, jau ir pirmie signāli, ka budžetā ieņēmumi
no tiem nodokļiem, kas ir saistīti tieši ar patēriņu, mazināsies, kā tas arī
pierādījās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli kā galveno patēriņa
nodokli.

Un samazinās arī finansējuma avoti. Ja runājam par banku
finansējuma pieejamību, tad jāteic, ka tā strauji samazinās gadu no gada – no
pagājušā gada, kad bija 89 procenti, tā samazinājusies līdz pat 10 procentiem šā
gada pirmajā ceturksnī.

Faktiski tie cipari, kurus mēs ieraudzījām attiecībā uz
kopprodukta pieaugumu pirmajā ceturksnī, – 3,3… Mēs redzam, ka privātais
galapatēriņš pie mums faktiski ir samazinājies līdz nullei pagājušā gada pēdējā
ceturksnī un ir bijis tikai 2,3 procenti šā gada pirmajā ceturksnī. Importa
samazinājums mums ir no 15 procentiem līdz pat 29 procentiem – jau ir mīnusā.

Var teikt, ka bija pienācis laiks izskatīt jautājumu, vai tā
nodokļu bāze, ko mēs plānojam un kas balstās uz patēriņu, – vai tā ir
koriģējama un vai līdz ar to ir koriģējama arī mūsu ieņēmumu prognoze un arī
izdevumu daudzums.

Es negribētu pārāk iedziļināties visās nozarēs. Es domāju, ka
jums ir pieejami dati, kas attiecas gan uz aprīli, gan uz maiju, gan arī uz jūniju.
Tas, ko mēs redzam, – ka mums ir nepieciešams koriģēt mūsu izdevumus. Un tas
nozīmē izdevumu samazināšanu.

Ir labs jautājums – vai tā prognoze, ko mēs patlaban jums
iesniedzam attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, nav neatbilstoša esošajai
situācijai? Protams, pastāvot ļoti straujai dinamikai, tas nav vienkārši –
prognozēt budžetā ieņēmumu daļu, taču es gribētu dažus skaitļus jums minēt. Ja
mēs skatāmies, kāda ir tendence attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tad
redzam, ka 2008.gada janvārī–aprīlī (tas ir, janvārī, februārī, martā un
aprīlī – četros mēnešos) mēs nodokļu ieņēmumus neizpildījām par 7,23
procentiem attiecībā pret plānu, proti, pret 2008.gada plānu, kurš tika veidots,
vadoties pēc 2007.gada faktiem.

Janvārī–maijā mēs neizpildījām 6,8 procentus, un
janvārī–jūnijā neizpildījām 7,5 procentus. Tas nozīmē, ka faktiski mēs
attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem esam vairāk vai mazāk tādā līmenī, ka
mums būtu pietiekams pamats izdarīt prognozes korekciju, jo nav nekādu ļoti strauju
izmaiņu uz vienu vai uz otru pusi, ja mēs runājam par nodokļiem kopumā.

Ja mēs runājam par atsevišķiem nodokļiem, tad jāteic, ka šeit ir
gan plusi, gan mīnusi, kā es jau vairākas reizes jums esmu teicis. Es vienkārši
gribu, lai jūs salīdzinātu mūsu prognozes, jo viens no pārmetumiem parasti ir, ka
prognozes turpina būt pārāk optimistiskas.

Lūk! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šā gada pirmajos četros
mēnešos mums pārpildījās par 9,6 procentiem, pirmajos piecos – par 7,5 procentiem,
un pirmajos sešos – par 7,45 procentiem. Kā mēs redzam, mums faktiski iedzīvotāju
ienākuma nodokļa pārpilde attiecībā pret plānu ir vairāk vai mazāk
stabilizējusies. Mēs to varam ņemt par pamatu, lai koriģētu vismaz vienu no budžeta
daļām.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozē bija ļoti augsta latiņa –
gandrīz 40 procentu. Tad nu paskatīsimies arī uz izpildi! Janvārī–aprīlī mēs
uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi neizpildījām par 5,5 procentiem,
janvārī–maijā – par 1,5 procentiem. Un janvārī–jūnijā ir 0,6 procenti
mīnusā. Tas nozīmē, ka nav arī vērojama tendence, ka mums ļoti stipri
pasliktinātos situācija. Un prognozi mēs esam izstrādājuši konservatīvāku, nekā de
facto mums mainās šie nodokļu ieņēmumi.

Tas pats attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā jau es teicu,
pārpilde ir 7,5 procenti, taču prognozēti ir 5 procenti. Mēs esam pietiekami
konservatīvi, ņemot vērā to, ka ekonomikas attīstības tempi ir samazinājušies.

Protams, visbūtiskākais jautājums, kura dēļ mēs faktiski nākam
pie jums (un tas ir apzināts solis, tas ir saistīts ar patēriņu), ir saistīts ar
pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze mums
janvārī–aprīlī neizpildījās par 15 procentiem, arī janvārī–maijā – par 15
procentiem. Janvārī–jūnijā diemžēl šis skaitlis ir pieaudzis – ieņēmumu
prognoze nav izpildīta par 17 procentiem. Bet prognozējuši mēs esam 21 procenta lielu
neizpildi, tāpēc ka mums nav nekāda pamata optimistiski cerēt, ka pie mums kaut kāda
iemesla dēļ patēriņš varētu strauji pieaugt.

Tāpēc es gribētu nosaukt šos ciparus… Es tos nosaucu viena
iemesla dēļ – lai aizstāvētu tās prognozes pamatotību, ar kuru nāk valdība.

Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izpildi, arī tad man jāteic,
ka faktiskā pārpilde, kura no 8 procentiem, kas bija janvārī–aprīlī, ir
noslīdējusi līdz 7,5 procentiem janvārī–jūnijā, ir tomēr lielāka nekā tā, ko
mēs prognozējām, – prognozējām 4 procentus.

Tas nozīmē, ka pietiekami konservatīvi mēs izskatām situāciju
attiecībā uz ieņēmumu daļu. Tam ir zināms pamats, jo mums nav patlaban vēl nekādu
indikāciju, ka mēs varētu teikt, ka kopprodukta samazinājums būtu nostabilizējies
tiktāl, ka paliktu 3 vai 3,2 procentu līmenī. Tik optimistiski mēs neesam!

Par izdevumu daļu. Es domāju, ka finanšu ministrs jums precīzi
raksturos izdevumu daļas būtību, sniegs varbūt sīkāku skaidrojumu. Es gribu pateikt
no savas puses tikai sekojošo: gribētos drusciņ izvēdināt… nevis izvēdināt,
bet… nu, izgaismot to informāciju, kuru es esmu dzirdējis patlaban presē un kura
vairāk vai mazāk nāk no opozīcijas, – informāciju par to, kā mēs patlaban
veidojam izdevumu daļas samazinājumu jeb samazinām ienākumu prognozi.

Tā prognoze faktiski sastāv no trijām daļām.

Pirmā daļa ir procentuāls samazinājums (par to ministrs pastāstīs
varbūt precīzāk) – gandrīz 6 procenti visām nozarēm, atskaitot varbūt tās
lietas, kuras valdība suverēni nekontrolē, – prokuratūru, KNAB, tiesas, Satversmes
tiesu. Faktiski samazinājums ir saskaņots ar šīm institūcijām.

Tā ka nav pamata apgalvot, ka valdība kaut kādā veidā īpaši
vērstos pret tām institūcijām, kas nav valdības tiešā pakļautībā un
pārraudzībā.

To pašu mēs varam teikt arī par masu informācijas līdzekļiem –
radio un televīziju. Mēs nepiemērojam šeit tos pašus procentus.

Par tiem samazinājumiem, ko ministrijas ir veikušas. Katrs ministrs
šeit ir klāt un varēs jums paskaidrot. Bet pārsvarā tas ir saistīts ar to, par ko
mēs jau esam runājuši, – ar iepirkumu samazinājumiem un arī ar štatu
samazinājumiem.

Patlaban gan mēs samazinām brīvās štata vienības, bet – kopā
ar visu finansējumu.

Nākamais solis, kas ir 2009.gada budžetēšanā paredzēts, ir līdz
5.augustam samazināt reālās štata vienības vismaz 5 procentu apmērā visā valsts
pārvaldē.

Otrs finansējuma avots ir saistīts ar samazinājumu veselā virknē
īpašu pozīciju, kuras faktiski ir atšifrētas, – enerģētikas politikā (piemēram,
naftas rezervju iegādei), kompensācijās – viena daļa, valsts pārvaldes jomā…
vārdu sakot, te ir vesela virkne faktu, kuros nevar iedziļināties.

Un trešais ir Eiropas fondi. Ar Eiropas fondiem viss ir ļoti
precīzi. Mēs nemazinām, neņemam nost tos Eiropas fondus, kurus mēs varam apgūt
šogad. To mēs nedarām, un lūdzu mums to nepārmest! Tas, ka mēs nevaram šogad veikt
virkni projektu, kurus mēs veiksim 2009.gadā un pārējos šajos gados, – tas neatceļ
šo projektu izpildi kā tādu. Un tas attiecas gan uz kohēzijas līdzekļiem (to skaitā
arī uz lieliem Satiksmes ministrijas projektiem un uz kohēzijas līdzekļiem saistībā
ar vidi), gan arī uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļu
samazinājumu.

Atkarībā no specifikas tās programmas sadalās divās daļās. Ir
konkrētas programmas, kuru izpilde prasa zināmu laiku un sagatavotību. Mēs esam tagad
jauno fondu apguves sākuma periodā. Ja mēs 2008.gadā tos neapgūsim, tas nenozīmē,
ka neapgūsim tos vēlāk. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Zināma rezervācija mums ir programmā 41.08.00, kur ir
faktiski paredzēts kofinansējums, ja neparedzēti kāds savus projektus izpilda ātrāk.
Tur ir valdībai iespējas arī šos finansējumus pamainīt, ja ir tāda
nepieciešamība. Bet nekādā ziņā mums nav tāda pieeja, ka mēs īpaši gribētu
Eiropas fondus apgriezt kā tādus. Lūk!

Noslēgumā es pateikšu tikai vienu lietu – kāpēc mēs to darām.
Lai saprastu, kāda ir galvenā motivācija, kāpēc mēs to darām. Pēc klasiskās
ekonomikas likumiem, tad, kad krītas ekonomiskās attīstības temps (tas nozīmē, ka
kopprodukts strauji samazinās), valdības uzdevumi ir divi. Pirmkārt, darboties
anticikliski. Kā var valdība darboties anticikliski? Samazinot nodokļus. Mēs esam
veikuši veselu virkni pasākumu, par kuriem mēs atskaitījāmies, kad bija apritējušas
šīs valdības darbības pirmās 100 dienas, informācija par tiem ir pieejama
internetā; tie ir pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. Es negribu to visu te
atkārtot – tie skar gan konkurētspēju, gan slimības lapas… Un tagad beidzamās ir
naftas rezervju uzglabāšanas izmaiņas. Bet galvenās ir nodokļu likumu izmaiņas, kas
ir saistītas ar nodokļu samazinājumu lejupejošā ekonomikas ciklā. Tās veikt ir
paredzēts 2009.gadā. Tas mums būs iestrādāts 2009.gada budžetā. Mēs uzskatām, ka
2008.gada vidū mainīt nodokļus nav pareizi kaut vai tā iemesla dēļ, lai tad, kad
mēs atskaites gadu beigtu, būtu skaidrs, kāds ir bijis plāns arī saistībā ar šiem
grozījumiem. Tas ir viens jautājums.

Un otrs ir saistīts ar būtisku situāciju. Ja mums būtu vienkārši
tāda lieta, ka galvenā aizdevumu saņēmēja būtu tikai Latvijas valdība (Latvijas
valdības nekad nav aizņēmušās vairāk par 7 procentiem ārvalstīs un kopā ar
iekšējo parādu – ne vairāk kā 13 procentus), tad mēs, iespējams, varētu
atļauties iet arī uz tādu situāciju, ka, lai stimulētu ekonomiku, mēs valdības
izdevumus palielinātu. Ir šādas metodes, ko piekopj pasaulē – un to esam arī mēs
darījuši 1998.gadā –, kad ir krīzes daudz izteiktākas. Taču šeit situācija ir
sekojoša. Kopējais parāds valstij ir vairs ne tie 13 procenti, kas bija valdības
parāds, bet 130 procenti, kurus ir aizņēmusies sabiedrība, nevis valdība. Mums
ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā to, ka visas šīs ģimenes – vairāk nekā
200 000 ģimeņu! –, kas ir aizņēmušās naudu sava mājokļa iegādei un citām
savām vajadzībām, maksā kredītus atpakaļ ar mainīgu procentu likmi. Šī mainīgā
procentu likme ir ļoti būtiski atkarīga no tā, cik sabalansēts ir mūsu valsts
budžets. Inflācija, kā mēs redzam, pamazām, pamazām, pamazām iegūst tādu
tendenci, ka tā mums vairs neaug tik straujos tempos, un 2009.gadā būs vēl arī
papildu sociālie pasākumi, kas būs saistīti ar jauno tarifu ieviešanu, bet, ja mēs,
neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, nesabalansēsim budžetu, tad mums tomēr nav
nekāda pamata uzskatīt, ka mūsu valsts kredītreitings paliks tāds, kāds tas ir. Un,
ja samazināsies mūsu valsts kredītreitings, tad līdz ar to samazināsies
kredītreitings arī mūsu banku sistēmai. Ja samazināsies kredītreitings mūsu banku
sistēmai, tad automātiski pieaugs visas tās procentu likmes, ko maksā vairāk nekā
200 000 ģimenes Latvijā. Šīs mainīgās procentu likmes tad pieaugs! Un, ja tās
pieaugs, tad būs grūtāk valdībai veikt tos uzdevumus, kuru izpilde ir nepieciešama,
lai nodrošinātu tautsaimniecisku vidi, lai visi, kas ir ņēmuši šos ilgtermiņa
kredītus sev tik vajadzīgo lietu iegādei, spētu tos atmaksāt.

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nerīkojamies tādā klasiskā
veidā, kādā parasti rīkojas valdības, ja ekonomikas temps ir lejupejošs jeb
krītošs. Tad parasti valdības veic tikai divas lietas: samazina nodokļus un palielina
izdevumus. Savukārt pretciklā, proti, tad, kad pieaug ekonomika, ir jārīkojas otrādi:
nodokļi ir vai nu jāpalielina, vai jānotur uz vietas un jāsamazina izdevumi.

Šeit balansēšana ir nepieciešama tādēļ, lai mēs varētu
nodrošināt mūsu kredītspēju – kredītu atmaksāšanas spēju ne tikai valdībai,
bet visiem, visiem kredītņēmējiem.

Tāpēc es tiešām aicinu gan pozīciju, gan opozīciju izskatīt
mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka laiks, kādā mēs nākam ar grozījumiem, ir
adekvāts. Es mēģināju šeit vairāk vai mazāk parādīt, kāpēc mēs to darām tagad
un kāds pamats to darīt ir tagad, vadoties no mūsu prognozēm un no to reālās
izpildes. Aicinu atbalstīt šos grozījumus šā galvenā uzdevuma dēļ.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta
kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu sākt tā personiski:
cilvēka dzīvē, gluži tāpat kā valsts dzīvē, ir lielas un mazas lietas. Šo mērogu
spilgti parādīja aizvadītā nedēļa. Tā nu liktenīgi un ļoti labi sakrita, ka mūsu
Finanšu ministrijā, mums slīpējot un pārbaudot katru samazināmo skaitli budžetā,
pa logiem no agra rīta līdz vēlam vakaram neapvaldāmi nāca iekšā Dziesmu svētki.
Mēs pavērām logus plašāk. Ailēs un ciparos bija redzams, kā summējas problēmas,
cik skaudrs būs šā gada ekonomiskais līdzsvars. Bet svētki runāja par lielākām
dimensijām, kuras ailēs nav ierakstāmas. Tāds spēka apliecinājums ir reti kurai
Eiropas tautai un reti kurai valstij, un paldies par šo spēku. Paldies no sirds!

Šis apliecinājums ir viens no svarīgiem fona faktoriem, kā dēļ es
aicinu ar optimismu diskutēt un pieņemt šā budžeta grozījumus. Pirmo reizi budžets
ir ar tik daudzām mīnusa zīmēm. Ar vislielāko samazinājumu visos atjaunotās
neatkarības gados. Kāpēc šobrīd tā jārīkojas? Te nu es atkal gribētu runāt par
lielajām lietām. Inflācija, iekšzemes kopprodukta kritums, globālā energoresursu un
pārtikas preču sadārdzināšanās… Tie visi ir savstarpēji ietekmējoši,
savstarpēji saistīti nelineārās ķēdes faktori. Beidzot esam visi brīva
kapitālistiska tirgus dalībnieki, un beidzot piedzīvojam to, kas šim tirgum ir tik
ļoti raksturīgs. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu
valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu. Sliktā ziņa ir tāda, ka nav
kādu vienu universālu zāļu pret šo problēmu kombinācijām, bet labā ziņa ir tā,
ka ikreiz brīvā tirgus ekonomika ir ļāvusi atspirgt pēc analogiem satricinājumiem.

Un vēl viens labais faktors. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO
dalībvalsts. Šīs milzīgās struktūras stabilizē mūsu nākotnes izredzes. Mēs
neesam vieni, bet mums jābūt pašiem. Neviens labāk par mums pašiem nenoteiks
budžetam prioritātes, tāpēc man ir svarīgi to akcentēt. Es varu pieprasīt
samazinājumu visam, bet tikai tā – un tas ir izdarīts –, lai tas saudzētu pensijas
un pabalstus, lai tā būtu reālistiska attieksme pret veselības darbinieku un
skolotāju algām. Tātad šī budžeta ietaupīšana notiek tādēļ, lai neciestu
konkrētas iedzīvotāju grupas.

Es gribu jūsu uzmanību īpaši vērst uz to, ka sociālā budžeta
palielinājums ir plānots 86,9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot
vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus – invaliditātes pensiju
nodrošināšanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī vecāku pabalstiem – 26,4 miljoni
latu, maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni latu, slimības pabalstiem – 5,3 miljoni
latu, bezdarbnieku pabalstiem – 6 miljoni latu. Dotācijas zaudējumu segšanai
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaugs par 10 miljoniem latu, līdzekļi
akcīzes nodokļa atmaksāšanai zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu ir palielināti
par pusotru miljonu.

Procentu maksājumi. Studiju un studējošo kreditēšanai klāt dosim
vēl 800 tūkstošus latu. Un joprojām pirmo klašu skolēniem būs brīvpusdienas.

Palielinājums ir paredzēts arī ekonomiskās darbības atbalstam, un
es nekādi nevaru piekrist tukšajiem vārdiem, ka šie grozījumi esot vērsti pret
valsts attīstību. Ja atbildīgs dārznieks izzāģē nokaltušos ābeles zarus, viņš
nevēršas pret ābeles attīstību, kur nu vēl pret ražu. Nerealizēto un neakceptēto
Eiropas fonda projektu valsts līdzfinansējuma atlikšana un svītrošana ir
neattīstīto, iekavēto ideju „izzāģēšana”, turpretī simtiem citi labi vai pat
izcili projekti tiek turpināti. To realizēšana dod galveno ražu, kas vajadzīga mūsu
ekonomikai, – pievienoto vērtību. Šajos projektos nav izsvītrots neviens cipars.
Mēs protam atšķirt lielās lietas no mazajām.

Mums ir svarīgi turpināt valsts eksporta veicināšanu un uzņēmumu
konkurētspējas uzlabošanu, kas jau tiek darīts ar attiecīgu atbalsta programmu, kura
apstiprināta šajā valdībā un tiek realizēta ar Hipotēku bankas starpniecību.
Savukārt zemais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis ārējās tirdzniecības bilances
uzlabošanos, un, lūk, tirgus pats savā ziņā palielina eksportu un mazina importu.

Strādājot pie budžetā paredzēto tēriņu samazināšanas, esmu
vairākkārt norādījis uz nepieciešamību efektivizēt mūsu valsts pārvaldes
institūciju darbu. Es negribu teikt, ka tam būs liela ietekme tieši uz šāgada
budžetu, bet uz nākamā gada budžetu – noteikti. Arī aicinājums samazināt
vakantās štata vietas tomēr jau ir devis rezultātus, un visās ministrijās, kā arī
to padotībā esošajās iestādēs tas ir darīts. Tādā veidā mēs esam atraduši
iespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu par 493 vakantajām vietām, un kopā ar
administratīvajiem un citiem izdevumiem tas viss patiesībā dod 58 miljonu latu
ietaupījumu. Tomēr es esmu pārliecināts, ka, plānojot arī 2009.gada budžetu, mums
būs ļoti nopietni jāatgriežas pie šā jautājuma, pārskatot ierēdņu un darbinieku
skaitu, viņu slodzes un funkciju atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

Bet arī šajā gadījumā es gribu uzsvērt: zāģēsim nokaltušos
zarus, nevis ražojošos! Štata vietu skaitlisks samazinājums nav pašmērķis. Ir
jāapzinās, ka tās nav likvidējamas bez valsts pārvaldes attiecīgo funkciju
pārskatīšanas. Šādā veidā būtu veicināma ne tikai efektīvāka valsts pārvaldes
darbība, bet arī efektīvāka finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole un paveiktā
darba novērtējums.

Valstij attīstoties un paplašinot savu dalību dažādās
starptautiskajās organizācijās, iepriekšējos gados ir palielinājies valsts iestāžu
ierēdņu un darbinieku skaits. Taču arī uzskatu, ka būtu maldīgi neievērot valsts
pārvaldes aparāta palielinājuma negatīvās tendences, piemēram, paškritikas trūkumu
un darba produktivitātes mehānisku, nevis kvalitatīvu pieaugumu.

Šis ir īstais brīdis domāt par inovācijām gan valsts, gan
privātajā sektorā, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu un būtisku darba ražīguma
celšanu. Nauda, darbaspēks un tehnoloģijas – tās visas ir lietas, kuras jāmāk
sasaistīt kopā arī jebkurā mazā valsts iestādē.

Vēlos uzsvērt, ka šis ir attīstības budžets. Mūsu izvērtējamie
grozījumi nerada izmaiņas Latvijas ārējo saistību izpildē ne attiecībā uz
starptautiskajām organizācijām, ne attiecībā uz līdzfinansējumu Eiropas Savienības
projektos un Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā.

Es savu uzrunu pabeigšu ar līdzību par pašreizējo situāciju: bija
negants pērkona lietus, kas pielēja pilnu Lielo estrādi ar ūdeni, bet pagāja pavisam
neilgs brīdis, un sākās visskaistākais koncerts šajos svētkos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tūlīt estrāde pielīs ar ūdeni!”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Kolēģi!
Ministri! Man liekas, kopš jūsu apstiprināšanas šajā amatā tik daudz ministru
vienlaikus nav bijis šajā Saeimas zālē.

Kādēļ mēs šodien visi esam sanākuši Saeimas zālē? Lai grozītu
budžetu, lai samazinātu izdevumus, lai budžetā nerastos milzīgs iztrūkums un lai
valdība kaut kā spētu izpildīt savas saistības pret pensionāriem un citiem valsts
naudu saņemošajiem.

Faktiski mēs šodien esam sanākuši, lai līdz galam izstrēbtu… Ja
mēs runājam tēlaini, kā jau divi iepriekšējie runātāji to pierādīja, mēs esam
sanākuši, lai izstrēbtu to putru, kura jau pirms vairākiem gadiem tika ievārīta.
Proti, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. un 2005.gadā inflācija mūsu
valstī sāka celties, mēs, daudzi politiķi – arī es tajā skaitā –, aicinājām
un rosinājām ieviest dažādus mehānismus, lai šo inflāciju apkarotu, taču
toreizējais premjerministrs notiekošo argumentēja tā, ka tā esot tikai tāda
īslaicīga, varbūt nepatīkama bērnu apaukstēšanās slimība, jo gan jau viss būšot
labi.

Šodien mums gadskārtējā inflācija ir virs 16 procentiem, budžeta
ieņēmumi ir krasi samazinājušies, un mums tagad ir jāveic drastiski pasākumi, lai
mazinātu budžeta izdevumus.

Domājot par šiem grozījumiem, es runāšu gan par to saturu, gan par
formu. Es sākumā pateikšu pāris vārdu par formu. Proti, mēs visi labi zinām, ka
valdība šos budžeta grozījumus pieņēma slēgtās sēdēs. Tas faktiski ir nebijis
gadījums, kopš mūsu valdības sēdes laikam 2002.gadā kļuva atklātas, ka valdība,
lai apspriestu to, kas notiks vai nenotiks ar nodokļu maksātāju naudu, par visiem šiem
jautājumiem notur slēgtas sēdes.

Šodien es uzdevu jautājumu finanšu ministram par iemesliem, kāpēc
ir šī slepenība saistībā ar budžeta grozījumu pieņemšanu. Un ministrs atbildēja:
„Nē, tas jau ir tādēļ, lai ministri varētu brīvi izteikties, lai nebūtu, kā
saka, tās aiztures. Lai varētu izteikt varbūt arī kādu skarbāku vārdu, lai tur
nebūtu preses pārstāvju, lai tur nebūtu citu novērotāju, kas varētu presē varbūt
atspoguļot nelabvēlīgā gaismā kāda ministra izteikumu.”

2003.gadā daudzi no mums arī toreiz strādāja Saeimā vai valdībā,
un toreizējais premjers Repše pieņēma lēmumu, ka visiem ministriem ir jāsamazina
savu ministriju izdevumi par 5 procentiem. Un toreiz, kā mēs atceramies, presē bija
ļoti liels, kā saka, bezmaz vai skandāls. Toreiz runāja, ka ministri, kas tur bija…
runāja par to, ka ministros parādīsies zvēri, kad viņi argumentēs, kāpēc viņiem
ir vajadzīgi tādi vai citādi izdevumi. Un pat premjers – rets, varbūt pat
nebijis gadījums mūsu valsts vēsturē – bija tikpat skarbs vai pat vēl skarbāks
pret savas partijas ministriem nekā pret citiem… Kāpēc? Tāpēc, ka viņš saprata
toreiz: ja ministrijas nesamazinās savus izdevumus, nebūs naudas, ko izmantot pensiju
palielinājumam, kas tajā laikā bija nepieciešams, jo tajā laikā sociālais budžets
bija ar deficītu (No zāles dep. A.Rugāte: „Nekāda deficīta nebija tajā
laikā!”), nevis ar pārpalikumu. Tātad mēs varētu gaidīt – ja Godmaņa kungs
ir noturējis slepenas sēdes –, ka ministri būs ļoti plēsušies, ka ministriju
tēriņi būs krietni samazināti un ka tie būs pat vēl zemāki, nekā bija toreiz.

Bet tagad paskatīsimies uz faktiem. Apaļos skaitļos runājot,
plānotie budžeta izdevumi 2008.gadā tika samazināti par 300 miljoniem latu, un ir
divas pozīcijas, kur šī nauda tika ietaupīta. Faktiski tikai divas pozīcijas!

Tā pirmā pozīcija ir skaidri izlasāma skaidrojuma rakstā, kas nāk
līdzi budžeta grozījumam; proti, tiek paredzēts samazināt līdzekļus Eiropas
Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai aptuveni
155 miljonu latu apmērā. No 300 miljoniem latu 155 miljoni tiek ietaupīti uz
attīstības projektu rēķina.

Kas notiek ar pārējiem 150 miljoniem latu? Ja mēs tagad skatāmies
uz plānoto budžeta pārpalikumu, tad redzam, ka 2008.gadam mēs visi šeit
apstiprinājām budžetu ar 161 miljona latu pārpalikumu. Turpretī šajos grozījumos
mēs lasām, ka jaunais plānotais budžeta pārpalikums būs tikai 8 miljoni, – tātad
otri 150 miljoni latu ir paņemti no plānotā budžeta pārpalikuma. Tādējādi viss
tas, ko premjerministrs un finanšu ministrs stāsta, ka tur esot bijušas lielas debates,
ka ministri ļoti cietuši… Paskatieties uz šīm sejām! Tur neviens nav saplēsies!
Tur neviens nav neapmierināts! Tur es pat neredzu kādu negulējušu, jo tā nauda nav
ņemta no ministriju budžetiem! Tā nauda ir ņemta no plānotā budžeta pārpalikuma un
no Eiropas Savienības fondiem. Viss!

Ja mēs skatāmies, kas reāli ir paņemts no ministrijām, tad es
aicinu visus ieskatīties mūsu valsts pārvaldes struktūrā. Vai jūs zināt, cik mums
valstī ir ierēdņu vietu? Mūsu valstī ir teju 30 tūkstoši ierēdņu pa visām
ministrijām. 30 tūkstoši! No visām šīm ierēdņu vietām maija beigās bija
aizpildīti 27,5 tūkstoši vietu, tātad ir 2,5 tūkstoši lieku vietu.

Kolēģi! Tie no jums, kuri ir iedziļinājušies šajā dokumentā…
Un es ticu, ka pat pozīcijas deputātiem nav bijis laika to izdarīt, jo, kā es saprotu,
arī pozīcijas deputāti nav bijuši iesaistīti šajā procesā… Tas viss ir noticis
Ministru kabinetā, un Saeimai tur nav nekādas daļas! Vai jūs zināt, cik ierēdņu
vietu ir reāli likvidēts no 2,5 tūkstošiem? Es jums pateikšu šo skaitli: 17 vietas
kopsummā par 130 tūkstošiem latu! Vārdu sakot, nekas nav izdarīts no tā, kas
premjeram būtu bijis jāizdara. Viņam bija „jāžmiedz” valsts aparāts, jo valsts
aparāts ir tas, kas noēd nodokļu maksātāju naudu. Bet ministri to nav darījuši!
Viņi nav pildījuši savu uzdevumu! Viņi ir samazinājuši plānoto budžeta
pārpalikumu, un viņi ir atteikušies no Eiropas Savienības līdzfinansējuma
projektiem, kurus nevar realizēt.

Tātad tas, ka ir jāsamazina budžeta izdevumi, ir skaidrs. Tas mums
visiem bija skaidrs jau aprīlī, kad mēs zinājām pirmā ceturkšņa rezultātus. Mēs
zinājām, ka aptuveni 300 miljoni latu būs jāmazina, un tas ir tas, kas šodien tiek
darīts. Pret to nav iebildumu, vienīgais iebildums ir tāds, ka tik vēlu to dara. Un
šis iebildums no opozīcijas puses ir tāds, ka tad, ja mazina budžeta izdevumus, tas ir
jādara saprātīgi, tad tam būs arī efekts nākotnē. Mazinot līdzekļus uz budžeta
pārpalikuma rēķina, tam būs īslaicīgs efekts, jo nākamgad tāda pārpalikuma vairs
nebūs, no kurienes smelt naudu. Arī izdevumu mazināšanai uz Eiropas Savienības fondu
apguves rēķina būs īslaicīgs efekts, jo – Dievs nedod! – mēs to naudu vispār
varam neatgūst. Tas nozīmē, ka tie būs vēl vieni 150 miljoni, kuri turpmāk būs
jāfinansē un kuri palielinās budžeta deficītu nākotnē. Ministri paši ir
padarījuši sev grūtāku darbu, gatavojot jau 2009.gada budžetu.

Tātad vienoti tas bija jādara! Mūsu iebilde: tas bija jādara jau
agrāk! Un arī avots, kur ir atrasti ietaupījumi, nav īstais avots. Šim avotam bija
jābūt atsevišķajās ministrijās. Mēs varam redzēt, ka tajās slepenajās sēdēs,
kur mēs nezinām, kas tur īsti notika, diez vai ir bijusi kāda villošanās, jo vai tad
ministram ir kāda bēda par to, ka neapgūst kaut kādus tur abstraktus līdzekļus vai
samazina budžeta pārpalikumu? Tas viņam neko nemaksā! Tas viņa ministrijas
darbiniekiem neliedz naktī gulēt. Un, lūk, tas ir tas nepareizais! Mums ir jāiestājas
par mūsu valsts aparāta ierēdņu štata vietu samazināšanu. Mēs zinām, ka tur ir
2,5 tūkstoši neaizpildītu vietu, un šajos budžeta grozījumos ministri ir
pierādījuši, ka viņi spēj ietaupīt 130 tūkstošus latu no 300 miljoniem, samazinot
17 no 2,5 tūkstošiem ierēdņu štata vietu.

Vispār ņemot, šis ir nekvalitatīvi paveikts darbs! Mums tas nebūtu
jāpieņem, bet būtu jāsūta ministriem atpakaļ, lai viņi kaut vai slēgtā un
slepenā sēdē… kaut vai citā pilsētā, kuru mēs nezinām, šos grozījumus
pārstrādā un tad lai nāk atpakaļ uz Saeimu ar dokumentu, kur ministriju tēriņi ir
reāli ietaupīti un kur nodokļu maksātājiem no tā būtu arī kāds labums.

Es aicinu neatbalstīt šos budžeta grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta
kungs! Ministri! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Es vēlos runāt par konstruktīvākām lietām. Noklausoties Kariņa
kunga ļoti emocionālo uzstāšanos, es vēlos vēstīt, ka nav nekādu problēmu, lai
iegūtu materiālus un skatītos līdzi dokumentiem, kādi tiek gatavoti ministrijās un
Ministru kabinetā, veidojot nākamā gada budžetu vai arī izdarot grozījumus šāgada
budžetā.

Vēlos jums, kolēģi, pastāstīt, ka Sociālo un darba lietu komisija
šodien skatāmos grozījumus 2008.gada budžeta likumā skatīja savā 3.jūlija sēdē.
Mēs komisijā izteicām savu viedokli par Labklājības ministrijas iesniegtajiem
dokumentiem un budžeta grozījumiem šāgada budžetā par vairāk nekā 2 miljoniem
latu. Sociālo un darba lietu komisija rada iespēju un sadarbībā, protams, ar
Labklājības ministriju izdiskutēja vairākas pozīcijas, kuras šodien mums
iesniegtajā likumprojektā ir ņemtas vērā.

Un nu runāsim pavisam konkrēti. Beidzot šāgada budžeta grozījumos
mēs varam redzēt, ka tiks sakārtoti divi sociālās aprūpes centri. Turklāt abos
šajos sociālās aprūpes centros ir bijis ugunsgrēks. 2006.gada 26.augustā ugunsgrēks
bija sociālās aprūpes centrā „Iļģi”, kuram šāgada budžeta grozījumos
papildus tiek piešķirti vēl 84 tūkstoši 564 lati. Bet otrais sāpju bērns Latvijā
ir sociālās aprūpes centrs „Reģi”. Nu beidzot par 500 tūkstošiem latu
Labklājības ministrija varēs sākt bērnudārza rekonstrukciju Gudenieku pagastā.
Sociālo un darba lietu komisija šo abu sociālās aprūpes centru jautājumu ir
skatījusi vairākkārt, pieaicinot arī pašvaldības, pieaicinot šo abu centru
direktorus, un es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā varu izteikt gandarījumu, ka
nu tas beidzot tiek izdarīts.

Arīdzan tehniskiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti tiek
novirzīti vairāk nekā 1,2 miljoni latu, lai varētu vairāk iepirkt šos tehniskos
palīglīdzekļus, kompensatorās ierīces, lai Tehnisko palīglīdzekļu centrs varētu
labāk apkalpot klientus un lai ievērojami samazinātos rindas pēc iepriekš minētajiem
tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Vēl šāgada budžeta grozījumos ir piešķirti 145 tūkstoši latu
līgumorganizācijām, kas pašreiz ir uzņēmušās to cilvēku aprūpi, kuriem ir
veselības garīga rakstura traucējumi, bet kurus diemžēl nav iespējams ievietot
valsts sociālās aprūpes centros.

Vēl es varētu komisijas vārdā izteikt gandarījumu par to, ka
arīdzan 40 tūkstoši latu šāgada budžeta grozījumos ir paredzēti to bērnu
rehabilitācijai, kuri cietuši no vardarbības, kad ir bijuši ļoti smagi gadījumi, par
kuriem ierosināti kriminālprocesi. Pašreiz nevienam, es domāju, nav noslēpums, ka
valstī vardarbība ģimenēs aug, ka ir bijuši sevišķi smagi šādi gadījumi.

Un vēl, lūk, papildus kaut vai neliela nauda. Tie ir 22 725 lati
cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pēc viņu iepriekšējas
sagatavošanas no sociālās aprūpes centriem tiek pārcelti uz mājām ar grupveida
dzīvokļiem, jo mums ir jāņem vērā tas, ka Latvija piedalījās Eiropas Reģionālās
attīstības fonda veiktajā projektā un ka mums šā projekta darbība ir jānodrošina
vismaz piecus gadus.

Godātie kolēģi! Vēlos šodien komisijas vārdā teikt paldies
Finanšu ministrijai un finanšu ministram Atim Slaktera kungam par izpratni. Sociālo un
darba lietu komisija saka paldies par atbalstu likumprojekta grozījumu izstrādē
Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičkovska kungam un it sevišķi
valsts sekretāra vietniekam Jānim Šinta kungam.

Komisijas vārdā vēlos teikt paldies labklājības ministrei Ivetai
Purnei par sadarbību, valsts sekretāram Ringoldam Beinarovičam par iesaistīšanos
šajā mūsu nopietnajā darbā sava atvaļinājuma laikā un jaunajai Finanšu
departamenta direktorei Indrai Kārkliņas kundzei. Protams, paldies par atbalstu un
sapratni arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs šodien konceptuāli
atbalstījām šos grozījumus un komisijas lēmumu iesniedzām atbildīgajai komisijai
– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Līdz ar to šodien komisijas vārdā
aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ministri un pārējie klātesošie! Šodien mēs
skatām valsts budžeta grozījumus. Jau 2007.gadā iesākās ekonomikas atdzišana, un
tagad tā turpinās arī 2008.gadā, bet inflācija turpina augt, un tāpēc vairākām
tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga stagnācija. Turklāt atsevišķās nozarēs,
piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu pārstrādē un
mežsaimniecībā, kā arī lauku tūrismā, ir vērojama lejupslīde.

Degvielas un citu enerģētikas resursu cenu pieaugums
visiznīcinošāk ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Tas visiem ir skaidrs.
Kredītresursu sadārdzinājums ir apgrūtinājis to kredītu atmaksāšanu, kas bija
paņemti ar nolūku modernizēt ražotnes vai iegādāties tehniku. Ir iestrēgusi jaunu
ražotņu veidošana un esošo paplašināšana. Optimistiskās gada budžeta pieauguma
prognozes nav piepildījušās.

Uzņēmējdarbībā ir ieslēdzies izdzīvošanas režīms, un tāpēc
ir likumsakarīgi, ka ir samazinājušies arī ieņēmumi valsts budžetā. Pārtikas cenu
pieaugums vairumā gadījumu tomēr nespēs segt produkcijas ražošanas un
pārstrādāšanas izmaksas. Kredītu izsniegšanas iesaldēšana apstādināja ne tikai
nekustamā īpašuma tirdzniecību, bet arī ražojošo uzņēmumu attīstību.

Arī lielu uzņēmumu, piemēram, Jelgavas un Liepājas cukurfabrika,
darbības pārtraukšana ir valsts budžeta ienākumos radījusi lielu robu.

Visgrūtāk izdzīvot, protams, ir nelielajām ražotnēm attālākajos
valsts novados.

Tieši šo iemeslu dēļ, manuprāt, šāgada budžeta grozījumu
koncepcija būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses. Agrāk nodokļu ieņēmumu
pieaugums pēc pirmā pusgada tika dāsni sadalīts pēc koalīcijā esošo partiju
ieteikuma. Šogad tas tā pagaidām nav.

Kādas galvenās iezīmes var saskatīt šāgada budžeta grozījumos?
Manuprāt, būtiskākie momenti ir šādi: Ministru kabinets ir spiests ievērot taupības
režīmu, budžeta grozījumos precizējot ministriju un citu valsts institūciju
līdzekļu pārdali starp programmām un apakšprogrammām. Vislielākais budžeta
līdzekļu samazinājums ir arī Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu
palīdzības projektiem – ir runa par vairāk nekā 162 miljoniem latu. Salīdzinājumā
ar šiem projektiem pavisam nelielu summu veido solītais finansējums štata vietu
likvidēšanai. Varēja izmantot arī daudz lielākus resursus, samazinot birokrātisko
aparātu uz pusi, kā tas ir vērojams, piemēram, Vides ministrijā, kur tiek stipri
samazināts vides inspektoru štata vietu skaits.

Vērtējot nodokļu ieņēmumus gada pirmajos piecos mēnešos, ir
redzams, ka plānoto līmeni ir pārsnieguši tikai ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (pārsnieguši par 10,4 miljoniem latu) un sociālās apdrošināšanas iemaksas
(pārsniegušas par 77 miljoniem latu). Realitātei ir jāskatās acīs!

Iztrūkums tiek plānots arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izpildē.
Tas 2008.gadā attiecībā pret plānoto tiek samazināts par 31 miljonu latu. Tātad
iepriekšējās optimistiskās prognozes nav piepildījušās.

Bet ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, kādi tika
plānoti? Tie nav pieauguši par 256 miljoniem latu. Ir iztrūkums!

Analizējot budžeta līdzekļu samazinājumu atsevišķām nozarēm,
bažas izraisa finansējuma samazinājums atsevišķām institūcijām, piemēram,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai un
Iekšlietu ministrijai, it īpaši samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestam.

Labklājības ministrijā sakarā ar sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta iemaksu pieaugumu ir bijis iespējams atsevišķās apakšprogrammās
palielināt izdevumus: par 39,6 miljoniem latu – valsts pensiju speciālajā budžetā,
un par 47,9 miljoniem latu – apakšprogrammā „Invaliditātes, maternitātes un
slimību speciālais budžets”.

Tomēr samazināti ir izdevumi vecuma pensiju izmaksām. Tas tiek
skaidrots ar to, ka notiek drūzmēšanās pie debesu vārtiem – 6624 pensionāri vairs
nedzīvo virs zemes. Un tas neliecina par labiem pensionāru dzīves apstākļiem.

Toties par 7,2 miljoniem latu tiek palielināti plānotie izdevumi
nodarbinātības speciālajā valsts budžetā.

Varbūt tomēr vajadzēja rūpīgi izvērtēt kritērijus, pēc kādiem
tiek šie pabalsti piešķirti nestrādājošiem cilvēkiem.

Satiksmes ministrijā ir palielinātas par 10 miljoniem latu
sabiedriskajam transportam dotācijas, kas paredzētas pārvadātāju zaudējumu
segšanai. Šī summa, mūsuprāt, ir stipri par mazu, ir nepieciešams lielāks atbalsts.
Satiksmes ministrijas budžetā varēja izdarīt rūpīgākus grozījumus.

Finanšu ministrijā paredzēts palielinājums par 1,5 miljoniem latu,
lai nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu zemes
apstrādei. Arī šī summa ir pārāk maza. Un nav palielināta likme atmaksai par 1
hektāru.

Tālāk. Es domāju, ka tas ir labs darbs: par 1 miljonu latu ir
palielināti budžetā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas
situāciju seku novēršanai, jo šogad tik tiešām laikapstākļi ir visai draudīgi.

Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi, protams, ir
nepieciešami, bet termiņš, kādā tie bija sagatavojami, netika ārkārtīgi rūpīgi
apsvērts. Un, ja tiks noteikts ļoti īss termiņš priekšlikumu iesniegšanai, tad,
protams, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt šo
budžeta projektu otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Ministri un
kolēģi!

Priekšpusdienā es, tāpat kā deputātu vairākums, uzskatīju, ka
balsojumā jāatbalsta šo budžeta grozījumu izskatīšana steidzamības kārtībā.
Taču, starpbrīdī detalizētāk iepazinies ar šiem budžeta grozījumiem, es nolēmu,
ka kāpšu tribīnē un balsojumā par budžeta grozījumiem šoreiz atturēšos.

Proti, es uzzināju, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātam tiek piešķirti vēl joprojām miljoni – 2,3
miljoni latu!

Ko tad mēs īsti saprotam ar vārdu „integrācija”? Kas ir
integrācija lielākās daļas Eiropas sociologu un vēsturnieku izpratnē? Es varu
apgalvot to, varētu pierādīt ar faktiem, ka ar integrāciju mēs saprotam: kāda tauta,
kas ir minoritāte, ienācēji, iebraucēji, imigranti kādā zemē, saprot – pilnībā
saprot! – pamatnācijas domāšanas veidu. Var nepiekrist, bet saprot!

Kāda tad ir situācija Latvijā? Grāmatā, ko pagājušajā gadā
izdevusi Valsts prezidenta kancelejas Valsts valodas komisija, mēs lasām, ka 50 procenti
Latvijas krievu un krievvalodīgo nemāk ne vārda latviski un nerunā latviski un –
mēs jau to zinām, un arī tur tas ir uzsvērts – izvairās runāt latviski. Tas ir
teikts šajā grāmatā! Šāda 2,3 miljonu latu piešķiršana integrācijas lietu
sekretariātam – tā nav pat izšķērdēšana, tā ir naudas zemē nomešana, jo
nekāda integrācija nenotiek. Paskatīsimies, kas tad ir integrācija, mūsdienu
izpratnē, šeit – Latvijā? Godīgi sakot, vairākumam politiķu un politisko partiju
tāda nav iespējama un nepastāv. Proti, šeit, Saeimā, sēž man blakus kolēģis
deputāts Jakovs Pliners, kurš nupat ir izteicies, ka esot laiks izbeigt runāt par
latvisku Latviju. Mēs, deputāti, visi esam bijuši ārzemēs, un arī es esmu bijis –
gan pirms šīs Saeimas, gan tagadējās Saeimas laikā. Plinera kungs, Krievija ir
krieviska, Zviedrija ir zviedriska, Lietuva ir lietuviska, Francija ir franciska – un
tā tālāk! Un Dziesmu svētki pierādīja, ka latviska Latvija ir bijusi, ir un būs!
Jūs dziļi maldāties.

Latvija tāda nebūs tikai tad, ja mēs atbalstīsim šo maldīgo
integrāciju – integrāciju, kura nenotiek. Šeit, Saeimā, divus gadus sēdēdams (nu
jau būs divi gadi tūlīt), es esmu redzējis, ar kādu naidu pret latviešu tautu un
Latvijas valsti izturas daļa no divu prokrievisko partiju deputātiem. Jūs kopā ar
Kabanovu piestiprinājāt pie šīs tribīnes Svētā Jura ordeņa lentītes un, kā
advokāts Grūtups pareizi norāda, liels vairums demonstrētāju jau 9.maijā izgāja
ielās ar tām…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par budžetu!

V.Lācis. … ar tām pašām lentītēm. Jūs savu naidu pret Latviju
parādījāt. Un par jums balso, par abām partijām balso, ne tikai desmitiem tūkstošu,
bet simtiem tūkstošu cilvēku. Nu par kādu integrāciju var runāt! Nu kādēļ mēs
izliekamies?… Nu kādēļ mēs zemē nometam naudu – dodam un vēlreiz dodam naudu
šim sekretariātam, kurš vispār jālikvidē?!

Tālāk. Kas tad ir tie mūsu lielākie integrētāji? Nils Muižnieks,
Ilze Brands-Kehre, Sergejs Kruks. Un pēdējo nedēļu avīzēs ļoti inteliģenti
cilvēki, kuri nekad nav tikuši uzskatīti par radikāliem, dod atbildi uz šo
jautājumu. Profesore Dace… acumirklī aizmirsās uzvārds, bet to var atrast presē…
Tas ir par budžeta grozījumiem,… ka nevajag mums dot no budžeta līdzekļiem naudu
šiem mērķiem… (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi, pareizi, Visvaldi!”)…
ir pateikusi, ka radio ar lielu naidu uzstājies viens no pazīstamākajiem
integrētājiem – Sergejs Kruks. Ar lielu naidu! Un nupat Ventspils augstskolas
profesors Juris Baldunčiks ir atklāti presē pateicis, ka viņš esot dzirdējis, kā,
ārzemniekiem klātesot, „slavenais” (pēdiņās) integrētājs Nils Muižnieks… un
arī Brands-Kehre ar lielu naidu atkal izsakās par mūsu tautu un mūsu valsti. Un tas
viss notiek ar šā sekretariāta palīdzību!

Jākaunas jau arī Latvijas Universitātei, jo tur ir nodibināts
speciāls institūts un Nils Muižnieks, šis integrētājs, šis Latvijai naidīgais
cilvēks, saņem lielu algu, būdams šā institūta direktors.

Es esmu veltīgi mēģinājis radio un televīzijas raidījumā
„Panorāma” tikt, esmu lūdzis abu plašsaziņas līdzekļu vadītājus, lai nosēdina
mani uz pusstundu pie Eiropas ģeogrāfiskās kartes kopā ar Nilu Muižnieku un Ilzi
Brands-Kehri un ka es tad pierādīšu, ka Eiropā neviena minoritāte, kas dzīvo blīvi,
kompakti kādā citā valstī – blīvi, kompakti, bet ārpus savas valsts teritorijas,
pamatnācijas valsts teritorijas, – nav nekad integrēta, bet ir varmācīgi asimilēta.
To var pierādīt, skatoties uz visu Eiropas pašreizējo valstu vēsturi, arī to valstu
vēsturi, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, – no Maltas līdz pat Nordkapam. Un mēs
šeit izliekamies, ka mēs it kā neredzam, ka tā tas viss nav!…

Šeit ir, kā jau es reiz teicu no šīs tribīnes, ļoti inteliģents
jauns cilvēks – Nils Ušakovs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Lāča kungs, mēģiniet vairāk
runāt par budžetu un par skaitļiem! Jūsu viedoklis par integrāciju mums ir apmēram
skaidrs.

V.Lācis. Jūs atkal, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, man
neļaujat… Es esmu šo divu gadu laikā ievērojis, ka esmu vienīgais, kam neļaujat
runāt… ja nemaldos, tagad jau ceturto reizi. Tas, ko es saku, taču ir par budžetu! Es
mēģinu jūs pārliecināt, ka mums nav jāizšķiež tie miljoni. Tas tieši par to ir!
Es pierādu, kādi ir šie mūsu integrētāji un kādi ir tie deputāti, kas šo
integrāciju veicina, šo prokrievisko partiju deputāti. Nu tas taču ir tieši par
lietu! Kā tad var bez argumentiem nākt tribīnē un vienkārši pateikt –
nedodiet?!… Nu tad taču tam nebūtu nekāda pamatojuma…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nesniedziet savas uzstāšanās
motivāciju! Runājam par budžetu. (No zāles dep. A.K.Kariņš un dep. I.Rībena:
„Lai izsakās!”)

V.Lācis. Mums ir katram sava izpratne par lietu. Mums ir katram sava
izpratne par lietas būtību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Brīvību Lācim!”)
Diemžēl tās atšķiras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ievērot kārtību zālē.

V.Lācis. Otrs jautājums. Par valodu jau mēs runājām. Otrs
jautājums. Integrācijas vienīgais iespējamais veids ir pasaules uztvere, kopīga ideju
uztvere, ko mēs, latvieši, varam saukt par vēsturi. Kāda tad ir šo prokrievisko
partiju pārstāvju attieksme pret Latvijas vēsturi? Šajās divās komisijās, kurās es
strādāju, šeit, Saeimā, mēs jau esam to dzirdējuši. Ārsts Golubovs, inteliģents,
gudrs cilvēks, komisijas sēdē ir pateicis un arī šeit, Saeimas zālē, ir pateicis,
ka nekāda okupācija nekad neesot bijusi. Tāpat viņi kategoriski noliedz, ka ir bijis
kaut kāds krievu tautas vai tā saucamās padomju tautas terors pret latviešiem un
noziegumi. Mēs taču to zinām. Kā tad tas neskar integrācijas jautājumu? Tas skar!

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju: mēs runājam par budžetu,
nevis par integrāciju.

V.Lācis. Es… Labi, es redzu, ka jūs nevēlaties dzirdēt. Es
beigšu. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Runājiet!”) Bet tūlīt tomēr
pateikšu vēl kaut ko.

Mēs vienmēr ar zināmu nicinājumu, pat ar lielu nicinājumu,
runājam par sievietēm, kas pārdod savu miesu, un sakām, ka tā ir prostitūcija. Viens
zviedru rakstnieks, Nordbergs, ir pateicis skaistus, patiesus vārdus, ka tajā pašā
laikā, kad mēs runājam ar nicinājumu par sievietēm, kas pārdod savu miesu, mēs
negribam redzēt, ka notiek dvēseļu prostitūcija. Šeit, šajā namā, arī notiek
nepārtraukti dvēseļu prostitūcija. Par latviešu tautas dvēselei svarīgiem
jautājumiem jūs jau nedrīkstat runāt. Ja jūs to darāt, tad jūs nerunājat par
lietu.

Lūk, kā es skatos uz šo jautājumu. Daudz savādāk, nekā jūs
skatāties.

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, es jums aizrādu par deputāta ētikas
pārkāpumu.

V.Lācis. Nedosim nevienu santīmu, nevienu latu šim integrācijas
lietu sekretariātam!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Kad mēs apspriedām ekonomisko situāciju valstī,
es no šīs tribīnes runāju par cipariem, par prognozēm. Diemžēl es nesagaidīju
atbildi, kāpēc mūsu prognozes ir tik neveiksmīgi formulētas, ar tik lielām
kļūdām.

Atgādināšu, ka pagājušā gada oktobrī, kad mēs pieņēmām
šāgada budžetu, mums izdalīja tādu krājumu, lai mēs varētu pieņemt pareizo
lēmumu, un tur ir rakstīts, ka 2008.gadā vidēji inflācija samazināsies līdz 6,3
procentiem. Tagad tā ir 17,5 procenti. Kļūda ir 37 procentu apmērā.

Tālāk. Tanī pašā krājumā jeb sējumā ir teikts, ka būs IKP
pieaugums – 7,5 procenti. Tāda bija prognoze. Ko mēs tagad redzam? Ir 3,3 procenti.
Kļūda ir 43 procentu apmērā.

Ir arī prognozēts, ka būs bezdarba līmeņa samazinājums…

Godātie kolēģi! Tā mēs pieņēmām šāgada budžetu, un tieši
tāpēc mēs tagad esam spiesti grozīt to.

Labi, tātad varam ieskatīties tajā dokumentā, kuru tagad
saņēmām.

Pievienotās vērtības nodoklis. Samazinājums… Tātad ir 2008.gada
plānā samazinājums – grozījums… Samazinājums ir 17 procenti. Tas nozīmē, ka,
plānojot šāgada budžetu, tika izdarīta kļūda, neparedzot un neņemot vērā ļoti
svarīgus faktorus – pasaules konjunktūru, iekšējos procesus, un tā tālāk. Tātad
17 procenti – tāda ir starpība. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis –
mīnus 36 procenti… Nu ko? Pirms gada nevarēja pat paredzēt, ka šādas tendences
varētu būt. Godmaņa kungs teica, ka mēs varot paredzēt tikai tad, ja, teiksim, nav
liela kāpuma un nav arī liela samazinājuma. Ka tikai tad mēs varot paredzēt un
plānot. Bet kādā veidā mēs varam uzbūvēt septiņstāvu māju, ja mēs būvējam šo
ēku purvā?

Labi, turpināsim.

Dabas resursu nodoklis – 19 procenti… Kļūda. Kas to prognozēja?
Nenodokļu ieņēmumi – mīnus 11 procenti… Statistika ir tāda… Tātad tur ir
standartkļūda, bet šeit ir aprēķina kļūda. Un tāpēc mums nav uzticības arī šim
dokumentam. Mēs nevaram uzticēties šim dokumentam, tāpēc ka mums rokās ir
iepriekšējā gada dokuments, iepriekšējā gada prognoze, kura neizpildās. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet pensijas vajag!”)

Godātie kolēģi! Kādreiz Fordam pajautāja: „Ko jūs darīsiet, ja
jūsu strādnieki pārpildīs plānu?” Viņš atbildēja tā: „Es atlaidīšu tos,
kuri šo plānu sastādīja.”

Un tagad man ir priekšlikums – sākt šos grozījumus ar Finanšu
ministriju un atlaist tos cilvēkus, kuri sastādīja šādus dokumentus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri un kolēģi! Šodien
mums ir tāda nopietna tēma – par budžetu. Taču iepriekšējo runātāju teiktais
bija ar romantisku ievirzi un ar salīdzinājumiem, un es mēģināšu turpināt tajā
pašā stilā.

Mūsu algas var būt gan simts latu, gan tūkstotis latu, gan desmit
tūkstoši latu. Kas ir daudz, un kas ir maz? To nosaka nevis naudas daudzums, bet gan
prasme, kā mēs to tērējam. Un to pašu mēs varam attiecināt arī uz budžetu.

Ir saimnieces, kas savām ģimenēm tūlīt pēc algas dienas liek
galdā cepešus un kaviāru, bet dienu pirms nākamās algas – vien makaronus un ceptus
kartupeļus. Līdzīgi ir ar Latvijas budžetu pēdējo gadu laikā.

Kad Latvijā attīstījās ražošana un pieauga kopprodukts, tad algas
strauji palielinājās – nesamērīgi ar padarītā darba vērtību un efektivitāti.
Nedz banku ekspertu ieteikumi, nedz kaimiņzemes Igaunijas piemērs ar pozitīvu budžeta
pārpalikumu nekavēja Kalvīša valdības ministrus spiest pedāļus grīdā, jo tuvojās
vēlēšanas un koalīcijas partijām pozitīvisma kampaņas neļāva apstāties.

Lielākā problēma ir abu premjeru, gan bijušā premjera Kalvīša
kunga, gan pašreizējā premjera Godmaņa kunga, nespēja pārredzēt spēles laukumu
kopumā un izprast, kas jebkurā sabiedrībā ir tās prioritātes, bez kurām var zust
jēga pārējām nozarēm. Ja nebūs veselības un ja nedzims bērni, tad nevajadzēs nedz
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, nedz Kultūras
ministriju.

Ko tas nozīmē – prasīt visām ministrijām vienādi samazināt
izdevumus? Nedz premjers Godmaņa kungs, nedz finanšu ministrs Slaktera kungs,
izstrādājot šāgada budžetu, nav gada sākumā redzējuši, ka, piemēram, Zemkopības
ministrija vairāk nekā 3,2 miljonus latus ir ieplānojusi tukšām štata vietām,
biroja preču un inventāra iepirkumiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā valsts sekretāra vietnieku un viņu padomnieku štatu samazināšana kopā ar
centrālā aparāta izdevumu samazināšanu dod ietaupījumu 1,6 miljonu latu apmērā.

Par šiem grozījumiem daudzās sadaļās varu teikt tā, ka tie ir
klaja formalitāte, neuzņemoties atbildību par sekām, ko tie nodarīs.

Neliels piemērs varētu būt Bērnu un ģimenes lietu ministrija un
Baštika kungs, kurš kaismīgi gan no tribīnes, gan no kanceles aizstāv bērnu
tiesības. Taču, vai, pārtraucot finansēt uzticības tālruni no varmācības
cietušajiem bērniem, šie 20 tūkstoši latu būs tie, kuri glābs šīs valsts
budžetu? Vai tiešām nevarēja atrast iespēju neiepirkt kādu preci vai neizremontēt
kādu telpu par šo niecīgo summu, nevis liegt bērniem iespēju saņemt neatliekamu
palīdzību? Vai tiešām, samazinot par 45 tūkstošiem „Jaunatnes politikas valsts
programmu” un par 884,5 tūkstošiem latu finansējumu uzturlīdzekļu fondam, valsts
varēs uzņemties politisku atbildību par mūsu bērniem un jauniešiem?

Attiecībā uz pārējo. Vai Godmaņa kungs un Slaktera kungs
ārstējas ārzemēs, ja ne viens, ne otrs no viņiem nav pamanījis, ka šāgada laikā
benzīna cena ir pieaugusi par 25 procentiem, elektrības cena ir pieaugusi par vairāk
nekā 30 procentiem? Drīz būs cenas kāpums gāzei un apkurei. Veselības aprūpes
uzturēšanas izdevumi oficiāli ir pieauguši par 14,5 procentiem. Tiek slēgtas
nodaļas, jo nav iespējams nodrošināt personāla aizvietošanu atvaļinājuma laikā.
Ir ātrās medicīniskās palīdzības punkti, kur ir palikusi tikai viena brigāde, un
tur ir slēgtas durvis, kad šī brigāde ir izsaukumā. Vai tiešām arī šajā nozarē
vajag samazināt budžetu?

Ja 1,1 miljons latu, ko kultūras ministre maksā saviem ārštata
padomniekiem piemaksām un prēmijām, jau gada sākumā, nevis šodien… ja tie būtu
novirzīti un pārplānoti veselības aprūpes nozarei, tad papildus varētu iegādāties
degvielu vairāk nekā 125 tūkstošiem kilometru, lai apkalpotu mūsu iedzīvotājus.

Veselības aprūpei, lai tā spētu veikt savas pašreizējās
funkcijas, reāli vajag divreiz vairāk naudas – divreiz lielākus līdzekļus. Tāpēc
ir ļoti žēl, ka veselības ministrs Eglīša kungs ir piekritis samazināt esošos
līdzekļus, lai būtu „labais zēns”.

10.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika skatīts
likumprojekts par grozījumiem 2008.gada valsts budžetā, kas paredz Veselības
ministrijai ieekonomēt apmēram 1,6 miljonus latu. „Esmu gandarīts, ka Ministru
prezidents un finanšu ministrs ņēma vērā mūsu iebildumus,” saka Eglīša kungs,
būdams veselības ministrs. Šis citāts attiecas uz to faktu, ka budžets netika
samazināts vēl vairāk. Taču neviena vārda nav par to, ka veselības aprūpe ir
absolūtā krīzes situācijā, tāpēc budžeta grozījumos būtu nepieciešams iedalīt
papildu līdzekļus inflācijas rezultātā samazinātajam pakalpojumu apjomam.

Igaunijā, kur inflācija ir 11–12, nevis 17,7 procenti, budžeta
izdevumi tiek samazināti par veseliem 8 procentiem, taču ārstu algas tur ir pāri par
1000 latiem par vienu normālu darbalaika slodzi, kas ir divreiz vairāk nekā Latvijā.

Saglabājot dzejiski romantiskās noskaņas, man ir jāsaka tāpat, kā
teica Slaktera kungs: „Kad pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas sen jau
redz?” Ne velti klasika saglabā savu vērtību cauri gadsimtiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko mēs šodien apspriežam šajā Saeimas
Sēžu zālē, ir šāgada budžeta grozījumi – vasaras grozījumi – ar domu savilkt
ciešāk jostas. Tāpēc vajadzētu būt lielākai uzmanībai, klausoties, ko kolēģi
šeit saka, jo pat tad, kad izskan atšķirīgi viedokļi, ir vērts tos uzklausīt. Arī
šaubas par to, kas budžeta grozījumos ir ietverts.

Cienījamie kolēģi, ministri un premjerministra kungs! Ieviešot
taupīšanas režīmu un pasliktinoties situācijai valsts ekonomikā, pēc būtības
valdības lēmums ir pareizs lēmums. Tomēr tas nav izdarāms nedz viegli, nedz
vienkārši. Tomēr jautājums ir tikai šāds: kā šis taupīšanas režīms tiek
īstenots un kuri tēriņi tiek ierobežoti?

Kādu pieeju problēmas risināšanai valdība ir radusi? Diemžēl
nākas secināt, ka 2008.gada vasarā izdarītie budžeta grozījumi tomēr paredz taupīt
uz sociāli aizsargājamo sabiedrības slāņu rēķina, jo sociālā budžeta
pārpalikums (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzkrājums tas ir, ne pārpalikums!”)
joprojām tiek izmantots pamatbudžeta vajadzībām – pamatbudžeta izdevumu segšanai
un pamatbudžeta deficīta dzēšanai. Un mēs jau zinām, par ko ir runa, tāpēc nav
svarīgi, vai es to saucu tā vai citādi.

Tiek plānots, ka valsts sociālā budžeta pārpalikums arī šajā
gadā joprojām būs ievērojami liels – tie būs 246 miljoni latu. Atgādināšu, ka
kopumā valsts sociālā budžeta rezerve jau tagad ir 830 miljonu latu liela. Laikā, kad
pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu
ieņēmumi nepildās, sociālās iemaksas jau ir apsteigušas plānoto, un gada piecos
mēnešos tās ir bijušas 109,1 procentu lielas.

Sociālo un darba lietu komisijai, intensīvi strādājot pašai un
piespiežot aktīvāk strādāt arī labklājības ministri, speciālistus un valdības
vadītāju, jau ir izdevies iestrādāt šāgada budžeta grozījumos vairākus ļoti
būtiskus priekšlikumus, par kuriem arī Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētāja šeit minēja. Atgādināšu, ka mēs esam tiešām gandarīti par to,
ka beidzot ir izdevies… ka beidzot varbūt izdosies atrisināt normālas dzīvošanas
jautājumu tiem speciālās aprūpes iestādes „Reģi” pansionāta iedzīvotājiem,
kuri cieta ugunsgrēkā, un ka būs iespējams adekvāti samaksāt par sniegtajiem
pakalpojumiem aprūpes iestādēm, kā arī vairāk palīdzēt no vardarbības
cietušajiem bērniem un arī tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami tehniskie
palīglīdzekļi.

Un visi šie priekšlikumi tiks īstenoti no Labklājības ministrijas
šāgada budžetā atrastajiem ietaupījumiem, no rezerves, kuru bija iespējams
pārdalīt. Vairāk šogad tiks tērēts arī citām sociālajām vajadzībām. To paredz
jau likumos iestrādātie priekšlikumi.

Tomēr es esmu nākusi tribīnē, lai atgādinātu – kārtējo reizi
atgādinātu! – , ka sociālā budžeta ieņēmumu sekmes dod iespēju nolīdzināt
arī būtisku parādu pret 372 tūkstošiem pensionāru. Tas ir neizpildītais solījums
par 40 santīmu piemaksu pie pensijas par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža
gadu. Bija solīts to maksāt jau no šāgada 1.janvāra, bet tā tiek maksāta tikai no
1.jūnija. Un šis piecu mēnešu parāds, pēc Labklājības ministrijas sniegtās
informācijas, ir 13,7 miljoni latu. Un to ir iespējams atlīdzināt, ņemot vērā
sociālā budžeta ievērojamo pārpildi, kura – es atgādināšu – ir 245 miljoni
latu šajā gadā. Un tas tiek ļoti gaidīts kaut vai tāpēc – kā mēs to zinām –,
ka jau rudenī celsies apkures cenas, un tad šī naudiņa būs īpaši vajadzīga.
Tāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šāds papildinājums būtu iestrādājams jau
šajos, 2008.gada, budžeta grozījumos, lai vecajiem ļaudīm ir mierīgs prāts, gaidot
rudeni. Un mēs šādu priekšlikumu arī iesniegsim.

Mēs ļoti ceram, ka šis priekšlikums otrajā, galīgajā, lasījumā
tiks atbalstīts, lai arī „Jaunais laiks” varbūt varētu mainīt savu attieksmi pret
šiem budžeta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka
ilgstošā, jau stundu garā, budžeta apspriešana ir tik ļoti nogurdinājusi daudzus
deputātus, ka viņi ir palikuši izklaidīgi un nodarbojas ar citām lietām, nevis ar
budžeta apspriešanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu tad nekāp tribīnē!”)

Un tomēr, kolēģi, es gribētu jūs pārliecināt par to, ka budžets
tiešām ir samērā interesanta lasāmviela, it īpaši šogad. Un tas tā ir varbūt
nevis tāpēc, ka tur iespējams sameklēt kādus jaunus Latvijas valsts attīstības
virzienus vai kādus interesantus problēmu risinājumus, teiksim, atsevišķās nozarēs,
bet gan tāpēc, ka tas dod iespēju analizēt un saskatīt to metodi, kuru Finanšu
ministrija un valdība ir izmantojusi, lai paslēptu vai izceltu atsevišķas lietas.
Tāpēc, varbūt gari nerunājot, es tomēr gribētu pieskarties divām, manuprāt,
diezgan būtiskām lietām.

Pirmā lieta – ieņēmumu prognoze. Kolēģi, es domāju, ka nav
jābūt lielam ekspertam, lai to saprastu. Pagājušā gada rudenī, septembrī, kad šī
ieņēmumu prognoze, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, bija
stipri, stipri optimistiska, maigi izsakoties, mēs visi redzējām un dzirdējām gan
mūsu pašu ekonomikas ekspertu, gan arī Rietumu kolēģu prognozes par to, kāds būs
2008.gads un kādi varētu būt budžeta ieņēmumi. Un tomēr šie ieņēmumi toreiz tika
prognozēti ļoti lieli.

Otra lieta. Izdevumu daļa, protams, tika pielāgota šiem
ieņēmumiem, prognozēm un, protams, vēlmei mums beidzot tikt pie budžeta ar
pārpalikumu. Līdz ar to ir viena lieta, par kuru varētu valdību arī paslavēt.
Tiešām, ja mūsu budžeta pārpalikums bija plānots 152 miljoni, tad šajos budžeta
grozījumos šie 8,2 miljoni, manuprāt, tiešām ir tāda lieta, ko valdība ir darījusi
pareizi, raidot signālu mūsu Rietumu kolēģiem, ka Latvijā tomēr ir finanšu
disciplīna un atbildīga fiskālā politika, līdz ar to saglabājot kaut nelielu, bet
tomēr pārpalikumu.

Trešā lieta, kas, manuprāt, vairs nav tik pozitīva un kas būtu
ļoti nopietni pārdomājama. Kolēģi, pavērosim, kā ir būvēta ieņēmumu prognoze
iepriekšējam gadam! Šeit acīs ļoti duras viena īpaša programma Finanšu ministrijā
ar kodu 41.08.00, kur sākotnēji tika plānoti 411 vai gandrīz 412 miljonu latu lieli
izdevumi un līdz ar to arī ieņēmumi. Šī programma ir paredzēta Eiropas
struktūrfondu pārdalei, sadalei un visām citām tām lietām, kas ir saistītas ar
Latvijas attīstību visās nozarēs. Un, kā šobrīd to redzam, tad šī ideja –
ielikt šo lielo summu tieši Finanšu ministrijas sadaļā – ir bijusi tāda, ka
atkarībā no nozaru ministriju paveiktā, no to čakluma un spējas katrai no tām jau
grozījumos pārdalīt to summu, ko nu kura ir spējusi savā programmā ieplānot.

Tātad – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tiešām atsevišķas
ministrijas ir spējušas papildus jau ieplānotajām struktūrfondu apguves naudām
piesaistīt sev papildu naudu. Piemēram, šoreiz tiešām ir jāpaslavē Zemkopības
ministrija, kura ir pieprasījusi papildus 96 miljonus latu jau ieplānotajam no šīs te
41.08.00 programmas. Jāpaslavē arī Ekonomikas ministrija, kura valsts atbalsta
politikas ieviešanai papildus pieprasījusi 14,9 miljonus latu jau iepriekš plānotajam.
Tāpat pietiekami labi ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet
atsevišķās lietās – arī Labklājības ministrija.

Ko mēs redzam pie kopējā fondu līdzekļu naudas samazinājuma 155
miljonu latu apmērā? Kam ir paņemta lauvas tiesa? Lauvas tiesa – 83 miljoni latu –
ir paņemta Satiksmes ministrijai mūsu ceļu un dzelzceļu turpmākajai attīstībai, lai
gan viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, prioritātēm un funkcijām ir nodrošināt
valsts infrastruktūru, iespēju cilvēkiem nodarboties ar sev vajadzīgām lietām, arī
ar uzņēmējdarbību, un nodrošināt savas sociālās vajadzības. Līdz ar to
infrastruktūra ir tā sfēra, kas, manuprāt, mūsu attīstībai ir visnepieciešamākā.
Tomēr mēs redzam, ka tieši šie 83 miljoni kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd no šīs
81.04.00 slēptās programmas Finanšu ministrijā nav pārdalīti. Šeit man ir vairāki
jautājumi. Es nezinu… Droši vien kāds no jums atbildēs, kāpēc tie nav pārdalīti,
bet es te redzu trīs skaidrojumus. Pats populārākais noteikti būtu tāds: „Eiropas
Komisija ir vainīga! Eiropas Komisija nav apstiprinājusi mūsu kvalitatīvi
izstrādātos projektus un kaut kādā veidā birokrātiski tos novilcinājusi, bet mēs
tos noteikti turpināsim nākamgad.” Īsti neticu tam, kolēģi! Nezinu tādus
gadījumus, ka tās ministrijas, kuras patiešām kvalitatīvi sagatavo savus projektus,
Eiropas Komisija kaut kā bremzētu. Es domāju, ka diez vai šis attaisnojums būs
vietā.

Otra lieta. Ja mēs, kolēģi, tīri tehniski nesaplānosim budžeta
ieņēmumus tik precīzi, kā gribētos, bet turpināsim šos projektus arī nākamgad,
tad radīsies ļoti interesants jautājums: kur nākamgad mēs ņemsim naudu, lai Latvijas
valsts līdzfinansētu šos projektus, kopumā tērējot šos 83 vai 155 miljonus latu.

Vai tiešām kādam ir ilūzija, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika
attīstīsies straujāk? Es domāju, ka, visticamāk, nākamais gads tiešām būs
stagnācijas gads, ja pat ne krituma gads. Līdz ar to šie 155 miljoni, ko mēs šogad
neesam ieguldījuši līdzfinansējumā Eiropas Savienības struktūrfondos, kas domāti
tieši ceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pēc vairākiem gadiem var skart
mūs kā bumerangs ar neizbūvētu infrastruktūru vai ko citu, kas valdībai būtu
visnepieciešamākais.

Tā ka, kolēģi, manuprāt, ir ļoti nopietna viela pārdomām. Droši
vien jūs jautāsiet: „Jā, bet kur tad „Jaunais laiks” piedāvā ņemt līdzekļus,
ja sanāk tik liels kritums?” Atbilde ir vienkārša un diezgan skaidra. Jau
vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis: „Latvijas Valsts mežiem”, valsts
uzņēmumam, kas tērē valsts, nevis šā uzņēmuma resursus – Latvijas koksni,
pagājušajā gadā peļņa bija 96 miljoni latu, no kuriem budžetā ir iemaksāti tikai
32 miljoni. Tādējādi, manuprāt, vismaz 50 miljoni latu, pat ar pārpalikumu
„Latvijas Valsts mežiem”, būtu jāizlieto mūsu nākotnes, arī to cilvēku, kuri ir
saistīti ar mežiem, attīstībai un labklājībai.

Trešā lieta, kolēģi! Tas, ka mēs esam radījuši ilūziju, ka tiek
samazināti budžeta bāzes izdevumi tieši attiecībā uz nozarēm, tā tiešām šobrīd
ir fikcija. Šie izdevumi varētu tikt samazināti vēl daudz vairāk un nestu vēl
lielāku labumu, un varētu tikt efektīvāk izmantoti.

Manuprāt, ja vajag izvēlēties, kam noņemt naudu – mūsu
attīstībai un infrastruktūrai vai tomēr birokrātijai un ministriju tēriņiem, tad es
piedāvātu, lai arī cik grūti tas būtu, ņemt līdzekļus no ministru tēriņiem un no
birokrātijas.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Tuvojas laiks, kad mums būtu nepieciešams
doties pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu turpināt Saeimas
sēdi līdz brīdim, kamēr pirmajā lasījumā būs izskatīti grozījumi 2008.gada
valsts budžetā. (No zāles: „Piekrītam!”)

Pašreiz debatēs ir pieteikušies vēl 3 deputāti. Vai kādam ir
iebildumi pret to, ka mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma? (No zāles: „Nav!”)
Iebildumu nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātā Latvijas valdība! Šķiet, ikvienam šajā
zālē sēdošajam ir skaidrs, ka šāgada budžets pagājušā gada nogalē tika
sastādīts pilnīgi atrauti no dzīves realitātes… Jā, tikai daudzi varbūt to
neatzīs, taču saprot jau visi…

Kā kolēģis Sokolovskis jau norādīja, kļūda līdz 40 procentiem
prognozē – tas, protams, ir analfabētisms. Taču Sokolovska kungs kļūdās,
runādams par to, ka būtu jāsoda tie, kuri šos skaitļus ir valdībai sagādājuši, jo
diemžēl vainīga šeit ir politiskā vadība, kas ierēdņiem lika rakstīt muļķības,
nevis lika profesionāli strādāt.

Finanšu ministrs Slakteris runāja ļoti tēlaini. Atļaujiet arī man
savu uzstāšanos sākt ar kādu līdzību.

Ja ir jāsamazina ķermeņa masa, jebkurš mediķis ieteiks ievērot
diētu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Turbo diētu!”) Diemžēl premjers un
valdības locekļi iesaka nogriezt galvu jeb, kā Slaktera kungs tēlaini teica, izgriezt
ābelei nokaltušos zarus.

Es, kolēģi, runāšu tikai par diviem Latvijas ābelei
„nokaltušajiem zariem” – par izglītību un zinātni. Izdevumi izglītības un
zinātnes ministrijas programmām ir samazināti vairāk nekā par procentu. Valdība ir
nolēmusi samazināt naudu pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, kas jau tagad
ir nabadzīga. Ja šos līdzekļus izmantotu tikai 32 tūkstoši mūsu vispārējās
izglītības pedagogu, tad sanāktu apmēram ap 15 latiem uz vienu pedagogu. Kādu gan
mūsu bērnu izglītību mēs varam gaidīt, ja skolotāju intelektuālajai un
profesionālajai attīstībai gadā atvēlēsim par 15 latiem mazāk?

Ir paredzēts samazināt dotāciju Valsts speciālās izglītības
centram, kura redzeslokā ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Valdība paredz samazināt naudu vispārējās izglītības kvalitātes
vērtēšanai. Tātad ne tikai profesionālā pilnveide, bet arī izglītības kvalitāte
nav šīs valdības prioritāte.

Valdība grib samazināt atbalstu vienai no reitingu tabulas augšgalā
esošajām augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolai.

Valdība paredz samazināt naudu Akadēmisko programmu aģentūrai,
zinātniskās darbības attīstīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai gan
augstskolās, gan koledžās. Samazinājums, skaitot kopā, ir apmēram 1,4 miljoni latu.

21.programma – ar 35 miljoniem pedagogu darba samaksas
paaugstināšana vispār ir izslēgta. Algas paaugstinājums šogad par 13 procentiem
nesedz pat inflāciju. Līdz ar to augstskolās strādājošo pedagogu reālā darba
samaksa samazinās, kā to uzsver arī izglītības darbinieku arodbiedrība.

Arī profesoru algai piesaistītā zinātnē strādājošo alga līdz
ar to samazinās – tātad alga samazinās arī zinātniekiem.

Valdība ir vērsusies arī pret valsts valodu. Proti, visa 4.programma
„Valsts valodas politika un pārvalde” ir samazināta par 3 procentiem. Visvairāk no
samazinājuma ir cietusi valsts valodas attīstība, jo vairāk nekā puse līdzekļu šai
apakšprogrammai ir noņemta.

Un nu esam nonākuši pie galvenā kauna traipa šajos izglītības un
zinātnes budžeta grozījumos.

Valdība taupa, samazinot izdevumus zinātnes 5.programmai par vairāk
nekā 1,401 miljonu latu. Kārtējie izdevumi zinātnei vien ir samazināti par 5,285
miljoniem. Atlīdzība zinātniekiem tikai šajā programmā vien ir samazināta par 3,211
miljoniem latu. Tas nu, manuprāt, ir neprāts un negods valstij!

5.programmas apakšprogrammai 05.01.00 „Zinātniskās darbības
nodrošināšana” nauda ir samazināta teju par miljonu latu.

Programmai „Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju
attīstības programmās” līdzekļi samazināti par 15 procentiem, samazinot
6.programmas ietvaros „Sadarbība Eiropas Savienībā” finansējumu par vairāk nekā
12 procentiem.

Uz tirgu orientētie pētījumi jeb lietišķā zinātne vispār
cietusi – tās finansējums samazināts par 34 procentiem.

Pēc mana ieskata, ir pārkāpts Zinātniskās darbības likums, proti,
šā likuma 33.panta norma, kas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot likumu par valsts
budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, kas nav
mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais
finansējums zinātnei sasniedz 1 procentu no kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdībai
vispār nav tiesību iesniegt budžeta grozījumus, kas samazina naudu zinātnei, pirms
nav sasniegts šis 1 procents.

Pie esošā kopprodukta šim palielinājumam, jau iesniedzot likumu par
valsts pamatbudžetu, vajadzēja būt ap 22,5 miljoniem latu, no kuriem tikai 3,3 miljoni
būtu latviešu nodokļu maksātāju nauda. Tātad jau kopš gada sākuma parāds
zinātnes attīstībai ir bijis 19,2 miljoni, bet tagad šis parāds tiek vēl vairāk
palielināts.

Un šeit jāpiebilst, ka tas ir teikts ne tikai Latvijas likumos. Tādi
ir arī Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas izpildei apstiprinātie Barselonas
kritēriji. Tātad tās ir mūsu starptautiskās saistības, nemaz nerunājot par
2006.gada maija Eiropas Savienības lēmumu par finansējuma sniegšanu studiju
attīstībai universitātēs, kurš paredz tam vismaz 2 procentus no iekšzemes
kopprodukta. Taču pie mums divus gadus nav šajā ziņā darīts pilnīgi nekas.

Liela daļa augstskolu rakstveidā atbalstīja manu priekšlikumu –
ietvert Augstskolu likumā normu, kas būtu līdzīga tai, kas ir Zinātniskās darbības
likumā, – fiksētu finansējuma palielinājumu studijām. Diemžēl finanšu ministrs
Slakteris 2.jūlijā kategoriski šos priekšlikumus noraidīja (arī rakstiski).

Godātie kolēģi! Mums ir jātaupa! Mums ir jāsavelk josta. Bet mums
kādreiz taču būs arī jādzīvo normālā Eiropas valstī. Neticu, ka mēs spēsim
panākt Eiropas attīstītās valstis, ja taupīsim uz to pozīciju rēķina, kuras nosaka
nākotnes attīstību. Un viena no šīm pozīcijām – ceru, ka jūs man piekritīsiet,
– ir augstākā izglītība. Īslande jau 2003.gadā 1,5 procentus no iekšzemes
kopprodukta tērēja studijām. Turpretim Latvijā līdz 2003.gadam nemitīgi samazināja
budžeta naudu augstākajai izglītībai, finansējums nokritās pat līdz 0,5 procentiem.

Godātie kolēģi! Jau 2003.gadā terciārajā izglītībā Lietuva
ieguldīja pāri par 1 procentu, Grieķija – 1,3 procentus, Somija – 2 procentus, ASV
– 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kolēģi! Ja kāds strādnieks strādā ar ekskavatoru un mūsu
strādnieks turpat blakus – ar lāpstu, tad, lai cik ātri mūsējais to vicinātu,
viņš to pirmo nepanāks!

Kolēģi! Šīs ir pozīcijas, kuras taupības labad ir jāpalielina,
nevis vēl jāsamazina. Rēķinot augstākās izglītības izdevumus uz vienu studentu, uz
vienu iedzīvotāju (procentos no iekšzemes kopprodukta), no 123 valstīm Latvija ir
10.vietā, skaitot no sliktā gala. Mums priekšā – lūdzu, ieklausieties! – ir pat
tādas valstis kā Laosa, Kirgizstāna, Salvadora, Urugvaja… Godātie kolēģi, mūsu
attīstības tempi atpaliks arī no šo valstu attīstības tempiem!

Kolēģi! Jā, jūs sacīsiet, ka laiki ir grūti, nu ko lai dara,
jātaupa pat uz izglītības un zinātnes rēķina, jāizgriež ābelei nokaltušie
zari… Taču šajos budžeta grozījumos ir arī kāda, es teiktu, pikanta detaļa.
Laikā, kad valdība runā par piespiedu pasākumiem, jostas savilkšanu, ministriju
vakanču likvidēšanu (ir pat, kā kolēģis teica, 17 vakances atradusi), izglītības
un zinātnes ministre tomēr uzskata, ka kāda no budžeta pozīcijām esot tik svarīga,
ka tā ir jāpalielina. Kā jūs domājat, kas tā ir par programmu? Protams, nozares
vadības izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 10 procentiem jeb 0,756 miljoniem
latu! Kas dabū visvairāk naudas klāt Izglītības un zinātnes ministrijas programmās?
Nav grūti uzminēt. Programma 06.08.00, apakšprogramma „Centrālais aparāts”.
Ministrijas centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums par teju 20 procentiem.

Cienījamie kolēģi! Dziļi simboliski ir tas, ka mums piedāvā
grozījumus, ar kuriem tiks pirmo reizi Latvijas vēsturē panākts, ka Izglītības un
zinātnes ministrijas ierēdniecības centrālā aparāta uzturēšanas izdevumi ir
lielāki nekā, piemēram, apakšprogramma 03.03.00 – „Zinātniskās darbības
attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolām un koledžām” (visā
valstī kopumā). Viens centrālais aparāts nu ir par dažiem latiem bagātāks!

Tādi ir skaitļi. Minēto katrs var izlasīt pievienotajos dokumentos.
Un te nu vairs nav ko runāt par ierēdņu skaita samazināšanu! Vismaz izglītības
jomā priekšroka dota ierēdniecības izdevumu palielināšanai, samazinot naudu
zinātnei.

Kolēģi! Es aicinu šos grozījumus atdot atpakaļ valdībai
pārstrādāt, jo es uzskatu: ja piedāvātais projekts tiktu pieņemts, būtu liels kauns
zinātnei.

Un nobeigumā vēršos pie jums, Slaktera kungs. Šoreiz laikam jūsu
pieminētais āzis, kas iecelts par dārznieku, ir nevis izzāģējis ābelei nokaltušos
zarus, bet nograuzis vēl negatavos ābolus.

Kolēģi! Manuprāt, ir laiks nomainīt āzi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!
Mēs ļoti labi saprotam, kāpēc nepieciešami šie budžeta grozījumi, kas vērsti tā
samazināšanas virzienā. Un mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir grūts uzdevums. Es
negribētu būt ministra vietā, kuram tas jādara. Tomēr ir radušies vairāki
jautājumi, kas neļauj šos grozījumus pieņemt ar optimismu, Slaktera kunga vārdiem
runājot.

Mēs ļoti labi saprotam, ka visas ministrijas ir vienlīdzīgas, visi
ministri ir vienlīdzīgi, bet ir tomēr atšķirība starp nozarēm. Un atkal, runājot
Slaktera kunga vārdiem, mums ir jāizšķir, kas mēs esam. Mums jārīkojas pašiem, un
mums nav nevienam jāļauj noteikt savas prioritātes. Un tāpēc es tomēr
uzdrošināšos apgalvot, ka valstī ir nozares, par kuru attīstību ir pirmām kārtām
atbildīgs Ministru prezidents un finanšu ministrs. Protams, tās ir jau agrāk
pieminētās – izglītība, zinātne un arī valsts valoda kā identitātes
uzturētāja. Un tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai šajā budžeta
samazināšanas skrējienā piedalīties tomēr vajadzētu ar zināmu ierobežojumu,
ņemot vērā tieši šīs ministrijas ārkārtīgi stratēģisko attīstības virzienu.
Tas tā nav noticis – pieci procenti tāpat kā visiem… Bet paskatīsimies, kur tad
šie pieci procenti ir noņemti!

Neatkārtošu to, ko teica kolēģis Kārlis Šadurskis. Taču pēc
tā, ko es redzu budžetā, man vismaz tuvākā pusgada laikā (es ļoti ceru, ka ne
ilgāk) īsti negribētos ne no šīs tribīnes dzirdēt, ne arī avīzē lasīt tos
vārdus par zināšanu sabiedrību, par bērniem – mūsu nākotni, par izglītību kā
Valsts prezidenta un valdības prioritāti. Jo budžetā jau mēs redzam pilnīgi
pretējo.

Ir jāsaprot, ka ikviens lats, kuru mēs tagad ietaupām uz
izglītības un zinātnes rēķina, pēc gada, diviem, pieciem gadiem un pilnīgi noteikti
pēc desmit gadiem mums izmaksās vismaz desmit vai pat simt reizes dārgāk. Jo mēs
taču neveidojam gluži vienkārši patērētāju masu. Mēs veidojam intelektuālu
sabiedrību, mēs veidojam domājošus cilvēkus. Un galu galā – mēs esam nevis
patērētāju kopums, bet gan nācija ar savu intelektuālo potenciālu un savu
identitāti. Un, ja nu šīs nozares tiek atzītas par šiem nokaltušajiem zariem (labi,
es saprotu, tas teiciens nebija tā domāts, bet, protams, tomēr ieies vēsturē), tad
mums ir jādomā, ko tad mēs īsti gribam panākt. Jo iedragātu ekonomiku var atjaunot.
Labi, neizremontēsim kādu ēku vai nenoasfaltēsim ceļu šogad, izdarīsim to nākamgad
vai pēc diviem gadiem. Bet ja mēs aizlaidīsim atmatā izglītību… Muļķībai ir
tendence akumulēties. Neizglītoti vecāki izaudzinās neizglītotus bērnus, mums būs
aizvien grūtāk nodrošināt mūsu studentu kvalitāti. Līdz ar to skolās ienāks
mazāk izglītotu skolotāju, un šis burvju rats griezīsies no jauna. Pašlaik mēs esam
apgriezuši tieši tās nozares, kas nupat ir sākušas atsperties. Atcerēsimies, cik
skaistus vārdus mēs no šīs tribīnes teicām par to, ka beidzot ir pieņemts noteikts
finansējums zinātnei, augstākajai izglītībai! Tagad esam to nobremzējuši – un lai
Dievs dod, ka tikai uz pusgadu. Neceru!… Un vai jūs zināt, kura nozare ir procentuāli
cietusi visvairāk? Ne ministrija, bet nozare. Tā ir valsts valodas politika. Atkārtoju
vēlreiz – procentuāli visvairāk ir cietusi valsts valodas politika! Vismaz man,
analizējot budžetu, neizdevās atrast otru tik nozīmīgu jomu, kuras jau tā nelielais
finansējums būtu apcirpts tik jūtami. Labs signāls, kuru mēs sūtām! Atkal mēs
teiksim šos skaistos vārdus par identitāti, par valodas skaistumu, par vērtīgumu, par
mums kā latviešiem? Par dziedātājtautu? Par mūsu valodas saknēm? Teikt jau mēs
varam. Bet jārēķinās ar to, ka finansējums ir nogriezts tieši tām iestādēm, kuras
atbild par valodas attīstību. Tātad nebūs daudz jaunu grāmatu, nebūs aicinājumu
latviešiem celt pašapziņu – tādu aicinājumu kā tā kampaņa, kuru mēs vakar
varējām redzēt Latvijas televīzijā: „Latvieti, runā latviski! Latvieti, domā, kā
runā!” Paši no sevis mēs to atcerēsimies? Var jau būt.

Kā attīstās valoda? Pašreiz – ar tulkojumu starpniecību. Gribam
to vai ne, lielākā daļa jēdzienu ienāk no Eiropas Savienības līdz ar Eiropas
Savienības dokumentu tulkojumiem. Kam nogriezts finansējums? Tulkošanas un
terminoloģijas centram. Tātad iztiksim bez tulkojumiem latviešu valodā? Visi protam
runāt angliski, franciski. Jā, kāpēc ne? Bet tad nu nebrīnīsimies, ka, runājot par
mūsu valodas attīstību, mums nebūs ar ko palepoties Eiropas Savienības
daudzvalodības komisāra priekšā!

Un līdz ar to atliek secināt, ka mēs neprotam izšķirt, kuras ir
šīs lielās un mazās lietas mūsu valsts budžetā.

Mēs būtu ar mieru, Slaktera kunga vārdiem runājot, pabrist šos
dubļus kādu laiku, ja pēc tam tik tiešām mūs sagaidītu pasaulē skaistākais
koncerts. Pārlieciniet mani, ka tas tā būs un ka tas ir tikai uz laiku!

Jo, es atkārtoju vēlreiz, iedragātu identitāti atjaunot tikpat kā
nav iespējams. Šie ir jautājumi, par kuriem ir jādomā diendienā un diemžēl arī
jāmaksā diendienā. Jo mazāks ir valodas runātāju skaits, jo vairāk par to ir
jāmaksā un jo cītīgāk šis darbs jādara, nevienu brīdi mēs to nedrīkstam atstāt
novārtā. Eiropas Savienībā ir pieņemts tā sauktais Esko Aho ziņojums par zināšanu
trīsstūra attīstību: izglītība, zinātne, inovācijas. Ziņojums ir visai
birokrātisks, bet tā nobeigums ir emocionāls. Aho vēršas pie Eiropas sabiedrības ar
vārdiem: dariet to, kamēr nav par vēlu!

Un es arī aicinu atgriezties pie šīm pozīcijām. Tie ir tikai
nepilni simts tūkstoši. Godmaņa kungs, aicinu atjaunot finansējumu valsts valodas
iestādēm, kamēr, piedodiet, nav par vēlu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Apspriežamajā dokumentā mēs redzam
uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN iekasēšanas straujo samazināšanos
salīdzinājumā ar plāniem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī sociālās
apdrošināšanas iemaksu palielināšanos.

Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē pilnīgu mūsu
tautsaimniecības attīstības stagnāciju. Un mēs redzam arī to, ka mūsu valsts
iedzīvotāju algas un citi ienākumi nav nodrošināti ar rūpniecības vai citu nozaru
attīstību. Praktiski pēdējos divos gados tautsaimniecības attīstība ir redzama
tikai uz papīra, uz cenu paaugstinājuma rēķina. Un mūsu preces nebūt nav spējīgas
konkurēt tirgos tuvākajā nākotnē, un būs vēl sliktāk. Ir nepieciešams meklēt
kādu izeju no esošā stāvokļa. Kur, interesanti, valdība meklē šo izeju?

Nu, pirmkārt, it kā samazina vakantās vietas ierēdņiem. Teiksim,
Tieslietu ministrijā tika samazinātas tikai 7 vakances. Un budžeta izdevumu
samazināšana ir galvenokārt saistīta ar to, kā mēs reizēm izlietojam Eiropas fondu
naudu.

Kā mēs redzam nākotni? Šeit jau runāja par to, kas ir, no
valdības viedokļa, pirmām kārtām upurējams. Ja mēs tiešām domājam par nākotni,
tad tas, ka samazina par 6 procentiem programmu „Zinātniskās darbības
nodrošināšana”, man vispār nav saprotams.

Mēs samazinājām par 12 procentiem arī līdzekļus programmai
„Bērnu un ģimeņu stāvokļa uzlabošana”, par 13 procentiem samazinājām
asignējumus pozīcijai „Jaunatnes politikas valsts programma”, un tā tālāk.

Varbūt mēs domājam par kultūras attīstību? Arī programma
„Kultūras infrastruktūra” samazināta gandrīz par vienu trešdaļu, neskatoties uz
to, ka ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību viss ir kārtībā un tur samazinājums
ir nulle.

Var runāt arī par dažādiem citiem dīvainiem samazinājumiem. Un
Druvietes kundze varētu teikt, ka tikai ar valsts valodas jomu, it īpaši ar sodīšanas
politiku, viss ir kārtībā, jo Valsts valodas centra finansējums samazināts tikai par
300 latiem jeb par vienu desmito daļu procenta. Tas ir vismazākais samazinājums,
vismazākā no visām vainām, kuras es atradu šajā lielajā budžeta dokumentā.

Varbūt mēs gribējām stiprināt tiesisku valsti? Tad kāpēc mēs
samazinājām par 3 procentiem visus attiecīgos tiešos finansējumus, kaut gan gadiem
ilgi neizskatītu lietu ir tūkstošiem?

Kāpēc mēs par 6 procentiem samazinām Satversmes tiesas
finansējumu?

Ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus,
kas nupat tika nodoti Saeimai, es saprotu, ka, pēc valdības uzskata, Satversmes tiesa
tikai kaitē un traucē normāli valdīt.

Ja jau runājam par tieslietām, tad jāpiemin arī tas, ka par 6
procentiem samazināts arī Starptautiskās tiesas pārstāvniecības programmas
finansējums. Ko tas nozīmē? Vai mums ir šeit tādi panākumi? Kā visiem zināms,
valdība citu pēc citas zaudē tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un
jāmaksā arī kompensācijas.

Tātad ir ļoti interesantas prognozes.

Varbūt mēs gribējām, teiksim, izlīdzināt reģionu attīstību?
Bet programma īpaši atpalikušo reģionu attīstībai ir gandrīz pilnīgi likvidēta
– par 74 procentiem!

Gribu tikai saprast, vai šī prognoze, kuru mēs ar balsu vairākumu
pieņemsim šodien, ir pamatota. Es redzu, ka prognozes autori gribētu pamatbudžeta
deficītu likvidēt uz sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājumu rēķina. Viņi
aizmirsuši par 23.augusta referendumu, kas tiek rīkots sakarā ar likumu „Par valsts
pensijām”.

Ja referendumā tomēr zaudētāja būs nevis tauta, bet valdība, tad
visu šo budžetu varēs droši ievietot tuvākajā miskastē. Sakarā ar to ir laiks arī
domāt par 2.augusta referendumu, lai tauta tomēr varētu atrast labākus prognozētājus
salīdzinājumā ar šā likumprojekta autoriem.

Paldies par uzmanību.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris
Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos uz šodien šeit runāto
palūkoties no tāda mazliet filozofiska aspekta, apzinoties, ka šodien problēmu ir
ārkārtīgi daudz, jo mēs atrodamies pārejas periodā: notiek pāreja no tā
saucamajiem treknajiem gadiem uz liesajiem. Bet tūlīt piebildīšu, ka treknie gadi bija
nevis valdību panākumu radīti, bet likteņa lemti, jo bijām investīciju, aizņēmumu
pārpildīti, pārplūdināti. Un tā tas, protams, nevarēja turpināties ilgi – un
mūžīgi jau nu nepavisam!

Un, lūk, es gribu šodien, noklausījies šīs debates, sacīt
sekojošo. Man ir ļoti skumji, kolēģi! Man ir ļoti skumji dzirdēt, ka šeit, Saeimā,
mēs esam tā sadalījušies, nu jau sen, kopš iepriekšējās Saeimas, – „jūs” un
„mēs”. „Jūs” – tie, kas strādā, kas uzņēmušies un paņēmuši varu (arī
tā var teikt). Un „mēs” – tie, kas opozīcijā, tie, kas nestrādā, bet skatās
un kritizē. Un tas ir ļoti viegli – no malas skatīties, kā viens strādnieciņš ar
lāpstu aizber grāvi vai rok grāvi, un teikt: „Paklau, tu pārāk maz zemes ņem uz
tās lāpstas un pārāk tuvu svied!”

Nu tā taču, draugi mīļie, mēs, kuru uzdevums ir strādāt valsts
un tautas labā, nesasniegsim īstos treknos gadus! Ir pienācis laiks strādāt visiem
kopā! Neatkarīgi no tā, par kādu partiju vēlēja cilvēki, viņi cerēja uz to, ka
Saeima strādās ļoti nopietni, ļoti atbildīgi.

Redziet, es tā skatos… Atcerieties, ka 8.Saeimā bija viena partija,
kas iejāja Saeimā uz balta zirga, paņēma varu, uzvēla sev plecos ārkārtīgi smagu
nastu un pēc viena gada ilgas vilkšanas zaudēja gan zirgu, gan nastu. Lūk, draugi
mīļie, nav tik viegli! Nav tik viegli nest šo smago nastu! Un mēs varam pateikties
Godmaņa kungam, kurš izveidoja valdību un šobrīd nes šo smago nastu ļoti smagos
apstākļos. Ļoti smagos apstākļos!

Runāsim skaidri un gaiši un skatīsimies patiesībai acīs! Tāda,
lūk, ir patiesība, draugi mīļie! Protams, var kritizēt. Var kritizēt daudz ko, bet
paskatīsimies arī uz kādām labām lietām, jo Godmaņa kungs, kaut arī nedaudz, kā
tas šeit runās izskanēja, bet tomēr ministrijās samazināja štatus.

Jā, protams, tie ir jāsamazina (No zāles: „Pareizi!”),
bet ne uz pusi uzreiz! Ir jāsamazina pakāpeniski, krietni un katru gadu pamazām,
atdodot šo ierēdņu funkcijas tiem spējīgajiem, talantīgajiem cilvēkiem,
ierēdņiem, kuri spēj tās veikt. Runas jau skan arī no valdības augstumiem, ka ir
jāsamazina ministriju skaits, un mēs droši vien nonāksim pie tā. Un pareizi būs
darīts! Vai tas ir slikti? Vai par to viņš ir jāsit? Par to viņš ir jāuzslavē!
Turklāt šis jau nav nākamā, 2009., gada budžets. Šie ir tikai budžeta grozījumi!

Vai būtu labāk, ja mēs neņemtu neko vērā un visu atstātu tā,
kā ir bijis, – nesamazinātu budžetu, neietaupītu naudu (un nav svarīgi, cik – 169
vai nezin cik miljonus), rullētu uz priekšu un jau nākamgad iekāptu peļķē vai
nomestu dubļos šo nastu? Tad mēs grimtu aizvien dziļāk un atrastos tālu no
normālajiem treknajiem gadiem.

Draugi mīļie! Nu būsim taču vienreiz visi vienoti! Uzņemsimies
atbildību visi un drusciņ to lāpstu pacilāsim visi, ne tikai skaisti un jauki
runāsim, bet arī strādāsim.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie
kolēģi no „Jaunā laika” un bijušie „Jaunā laika” biedri! Es aicinu jūs
nebūt liekuļiem, runājot par taupības režīmu efektīvākā un labākā valsts
pārvaldē. Es gribu atgādināt tikai to, ka Repšes valdības laikā tika izveidotas
trīs jaunas ministrijas un tika radīti trīs jauni sekretariāti jeb tā saucamās
pusministrijas – tātad kopā sešas jaunas institūcijas. Vai situācija valstī līdz
ar šo jauno varas institūciju izveidošanu kļuva labāka? (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nē!”) Varbūt atsevišķās jomās kaut kas arī uzlabojās, bet dažās –
noteikti ne. Manuprāt, sevi pilnīgi nav attaisnojusi Vides ministrijas nodalīšana no
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas. Diemžēl tā nav sevi
attaisnojusi, jo lielās, svarīgās lietās – tādās kā atkritumu pārstrāde un
izejvielu pārstrāde – mēs neesam tikuši uz priekšu praktiski ne par soli.

Tāpat es ļoti labi atceros, ka „Jaunā laika” ministru darbības
laikā Izglītības un zinātnes ministrijā tika sadrumstalota Sporta pārvalde.
Diemžēl, kā to atzīst sporta sabiedrība, šīs pārvaldes darbs ir kļuvis sliktāks,
nevis labāks. Un tāpēc vairāk nekā skaidrs, viens no šāgada uzdevumiem Godmaņa
valdībai ir vēlreiz izvērtēt visus Repšes valdības laikā pieņemtos lēmumus, cik
šie lēmumi ir bijuši efektīvi gada laikā, kā arī uzlabot un tiešām reāli
padarīt efektīvāku valsts pārvaldi, tādā veidā ietaupot arī līdzekļus. Tas, es
domāju, būtu viens no šīs valdības tuvākā laika uzdevumiem. Taču es pilnībā
piekrītu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam, cienījamam deputātam
Leiškalna kungam (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Paldies! Paldies, Kārli!”),
ka tik īsā termiņā, kādā mums ir jāpieņem šie grozījumi, tik fundamentālas
lietas izdarīt nevar, tāpēc šodien pirmajā lasījumā par izmaiņām budžetā,
nepārprotami, ir jābalso. Vai ne, Leiškalna kungs?

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, otro reizi.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām ilgi
jūs neaizkavēšu. Es vienkārši gribētu nedaudz reflektēt to, ko es šeit dzirdēju.

Pirmkārt, par štatu samazināšanu. Katrs, kas zina, ko nozīmē
ierēdņi… gada vidū, it sevišķi otrajā pusgadā, to darīt nav pareizi jau viena
iemesla dēļ – trīs mēnešus ir jāmaksā kompensācija, un pēc tam Labklājības
ministrija praktiski simtprocentīgi viņiem maksā. Tas nozīmē: ja mēs to izdarītu,
tad mēs fiskālā nozīmē pusgadā faktiski neiegūstam neko. Elementāra matemātika!

Tiesa gan, tas atstātu iespaidu uz 2009.gadu, un tāpēc līdz 5
procentiem, domājot par 2009.gadu, to dara tagad. Tas ir viens.

Otrs. Es nezinu… Kariņa kungs te minēja, ka mums esot kaut kādi
2,5 tūkstoši… Mums nav 2,5 tūkstoši brīvu štata vienību! Tā nav taisnība!
Turklāt nav samazināts vis 17… te ir samazināti vairāki simti štata vienību ar
visu naudu. Es nezinu, kur tāda matemātika rodas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa
galvā!”)

Ja mēs runājam par to principu, ko es te dzirdēju no Lāča kunga…
Lāča kunga laikam nav uz vietas… Lāča kungs!… Nu labi. Te nupat mums notika tāds
tautiešu mēnesis, un, starp citu, es piedalījos tā atklāšanā. Te sabrauc latvieši
no visas pasaules, un es biju pārsteigts, ka lielākoties mūsu, latviešu,
organizācijas… Kā jūs domājat, kam tās izteica pateicību? Ne valdībai, ne
Saeimai, bet, lūk, šim sekretariātam par praktisku un reālu atbalstu. Es pirmo reizi
kaut ko tādu dzirdēju no visām latviešu organizācijām šajā pasākumā…

Viss tas pats attiecas arī uz tām minoritātēm, kas mums ir,
piemēram, čigāniem… Nu faktiski te ir saistība arī ar nevalstiskajām
organizācijām. Līdz šim pie mums faktiski neviens ar nevalstiskajām organizācijām
nestrādāja. Neviena no esošajām vai bijušajām valdībām…

Protams, ir jautājums par to, vai šie līdzekļi tiek efektīvi
tērēti, jo tas ir arī 2009.gada budžets.

Tagad par to, ko teica Seiles kundze, – par lejupslīdi. Nu jā, bet
ekonomika nevar visu laiku iet tikai kalnā! Tas nav tik vienkārši, ka mēs tā gribam,
un tā visu laiku ies kalnā! Jāmāk arī iet no kalna lejā un jācenšas vismaz
nenoripot no tā.

Tālāk. Es gribētu pateikt arī par to, ko šeit dzirdēju no
Sokolovska kunga. Es taču jums jau sākumā teicu un vēlreiz atgādināšu: nav
vienkārši prognozēt ieņēmumus un izdevumus, pastāvot straujām kopprodukta
izmaiņām… Ieņēmumus ir grūti prognozēt, un tā tas ir ne tikai Latvijas valdībā.
Es jums varu parādīt veselu virkni dokumentu, ka ir arī citas valdības, kas mokās ar
šo prognozi. Kapitālistiskajā ekonomikā ir tāda lieta, ka jūs nevarat visu
saplānot.

Taču es gribu pateikt vienu ciparu. Mēs esam bijuši konservatīvāki
šajos grozījumos, nekā reāli pildās budžets. Tātad mēs, atkārtoju vēlreiz,
varētu būt arī grūtākā situācijā. Jo es jau teicu: ja mums janvārī–jūnijā
nodokļu ienākumi ir mīnus 7,5 procenti, tad mēs paredzam, ka mums tie varētu būt
līdz mīnus 12 procentiem no plānotā. 5,5 procenti mums ir rezervē.

Ja runājam par PVN. Mums tam ir mīnus 17 procentu izpilde pret
plānoto, mēs esam paredzējuši, ka mums tā neizpilde varētu būt līdz mīnus 21
procentam. Savukārt tur, kur mums ir pārpilde… Piemēram, mums ir 7,5 procentu liela
pārpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā, taču mēs neesam visai
optimistiski. Mēs tomēr uzskatām, ka mums tās algas varētu arī neaugt tā, kā tās
auga iepriekšējā gadā, un tad tas pieaugums arī būtu tikai 5 procenti. Mēs esam
atstājuši rezervi.

Jautājums: vai mēs precīzi trāpīsim? Mums ir divi uzdevumi: mums
ir uzdevums pierādīt, ka šī prognoze nav sagudrota, un otrs uzdevums – 31.decembri
pabeigt ar nulli vai pat ar pārpalikumu. 31.decembri! Atcerieties to! Kopumā mums tas ir
jāatceras! Jo tikai tas būs praktisks pierādījums, ka mēs esam izdarījuši to, ko
esam gribējuši izdarīt. Pārējais viss, tā sakot, ir tikai tādas vēlmes.

Par to, ko es dzirdēju no Šadurska kungas. Nu tā nav taisnība! Es
jau saprotu, ka opozīcijai ir varianti, bet tā nav taisnība!

Pirmā kārtām par Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs to esam
skatījuši, vadoties pēc diviem principiem.

Punkts viens. Tās saistības, kas attiecas uz skolotājiem un uz
mācībspēkiem – es uzsveru, arī uz mācībspēkiem, profesoriem un tā tālāk, tiks
izpildītas septembrī, kā tika pieņemts lēmumā. Nekas netiek samazināts no šīm
saistībām. Ņemot vērā tieši atbalstu studijām, mēs esam papildus palielinājuši
izdevumos atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijai procentu maksājumiem, kas ir
paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, neskatoties uz to, ka mēs samazinām
budžetu. Tur apmēram 0,7 miljoni ir nākuši klāt. Mēs Izglītības un zinātnes
ministrijai nevienu esošo programmu neesam samazinājuši. Mēs neesam sākuši realizēt
tikai tās, kuras nevar sākt laika dēļ.

Patiesību sakot, ko es varu pieņemt no tā, ko te dzirdēju no
opozīcijas puses. Jā, mums ir risks! Ir 70 miljoni Kohēzijas fondā, un ir tie 150
miljoni, par kuriem runāja Kariņa kungs? Vai mēs tos spēsim apgūt 2009.gadā? Un, ja
mēs to nespēsim izdarīt 2009., vai spēsim 2010.gadā? Risks ir šajā pēdējā gadā
– 2013.gadā. Mums jaunā nauda ir jāapgūst līdz 2013.gadam, jo 2013. vai 2014.gadā
tās vairs nebūs! Tāds risks pastāv, bet tas nav saistīts ar to, ka mums būtu
jāsamazina budžets. Tas ir saistīts ar reāla projekta virzību, ar reāliem līgumiem.
Un satiksmes ministrs visu jums paskaidros, ja vajag precīzi, kāpēc izvēlēti ir
tieši šie divi projekti.

Tas pats attiecas arī uz vidi. Tas nav tik vienkārši! Tas tikai
pirmajā brīdī tā šķiet, ka mēs vienkārši samazinām Eiropas fondu finansējumu.
Tā nav taisnība! Jā, mēs riskējam ar to, ka pārliekam to uz nākotni, bet mēs to
pārliekam nevis tāpēc, ka mēs mainām budžetu, vai tāpēc, ka mums tehniski nav
iespējams visu novest līdz galam, vai tāpēc, lai teiktu, ka ar lielu joni to apgūsim
šogad. Jo mēs šogad to nevaram izdarīt tīri tehniski. Labāk mēs darām tā, nevis
uzskatām, ka mēs to apgūsim. Jo var izrādīties tā, ka beigās, gada beigās,
nespēsim pierādīt, ka esam to izdarījuši.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju. Nu nav tur tā…
Es nezinu, kur Šadurska kungs atrada to ciparu, ka centrālais aparāts ir pieaudzis. Tā
nav taisnība!

Turklāt man jāsaka, ka kopējais cipars ir 5,91 procents.
Atšķirībā varbūt no iepriekšējiem grozījumiem mēs šoreiz negājām ar
„lineālu”, kad vienkārši nocērt visu vienādi. Nevar vienādi nocirst! Nevar
veselības aprūpi apcirst tāpat kā apcērt kādu citu ministriju, un tāpēc veselības
aprūpei nav šāda finanšu samazinājuma. Veselības aprūpei nav samazinājuma! Un
faktiski tas ir tikai uz birokrātijas rēķina. Tur nav 5,9 procenti! Izglītības un
zinātnes ministrijai šis rādītājs ir 3 procenti. Ja kādam interesē matemātika, es
varu šos skaitļus parādīt.

Arī sociālajā sfērā mēs nevaram atļauties šādu „lineāla”
mazinājumu, kāds kādreiz, kā man stāsta, ir bijis valdībām.

Attiecībā uz jautājumu, vai mēs milzīgi daudz iegūsim no štatu
samazinājuma.

Es jums pateikšu vienu ciparu! 2005.gada pēdējais ceturksnis un
2007.gada pēdējais ceturksnis valsts pārvaldē pēc strādājošo skaita atšķiras par
plus 1,2 procentiem. Tas nozīmē, ka jau 2005.gadā mums ir bijis pietiekami daudz
cilvēku, no kuriem viens otrs strādāja arī šajā pārvaldē. Bet, ja mēs skatāmies,
kur kaut kas ir jāsamazina, tad tie ir centrālie aparāti, jo tur strādājošo dinamika
ir plus 17 procenti.

Jautājums ir tikai viens… Tā nu gan ir taisnība, ko teica finanšu
ministrs! Vienāds „lineāls” nebūtu pareizs. Vienāds „lineāls” mums radīs
nevis mūsu uzdevuma izpildes iespējamību, bet gan radīs haosu valsts pārvaldē.
Tāpēc budžeta štata vietu samazinājums ir jāskata, protams, resoriski. Katrā
ministrijā šī situācija ir atšķirīga no citām ministrijām. Mēs nevaram tur iet
ar vienādu „lineālu”.

Vēl es gribu teikt, ka tas nav pats patīkamākais uzdevums valdībai
– nākt klajā ar budžeta grozījumiem samazinājuma virzienā. It sevišķi tad, ja
mums ir bijusi ilgstoša prakse pretējā virzienā. Tas nav pats patīkamākais! Protams,
mēs nevaram to uzskatīt par kaut kādu milzīgu savu sasniegumu, ka mēs to darām. Mums
saka: „Kāpēc jūs to nedarījāt agrāk?” Tam, ka mēs to nedarījām agrāk, bija
viens cits iemesls. Mums bija jāsaprot, vai ieņēmumu prognozē mēs varam cerēt uz
zināmu stabilizāciju pirmajā pusgadā. Mēs varējām jau februārī askētiski to
izdarīt, taču varēja izrādīties, ka nav pareizi. Tad darīt to vēlreiz, vēlreiz un
vēlreiz. Šie biežie budžeta grozījumi ir kaitīgi viena iemesla dēļ – jūs
beigās nevarat saprast, ko jūs vispār esat plānojuši. Un es ceru, ja mums izdosies
pietiekami precīzi izpildīt to, ko mēs esam prognozējuši, tad mums vēlreiz nebūs
jānāk šeit, parlamentā, un mēs spēsim ar valdības plānotajiem līdzekļiem panākt
to mērķi, kāds mums ir.

Tāpēc es, ņemot vērā visu kritiku, tiešām aicinu jūs tomēr
šoreiz šo valstisko lēmumu pieņemt.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā – deputāts
Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Ministru
prezident! Un paldies otram mūžīgajam šajā pasaulē, tas ir, spožajam deputātam
Dzintaram Ābiķim, par noslēguma runu! Un tāpēc man vairāk nav ko piebilst.

Es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs
iesniegt priekšlikumus (ceru, tie visiem jau ir gatavi!) līdz šā gada 15.jūlijam
pulksten 16.00 jeb četriem pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs pulksten 16.00.

K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs
izskatīt minēto likumprojektu ceturtdien pulksten 12.00 ārkārtas sēdes turpinājumā.
Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, jo ir saņemts sešu deputātu
iesniegums ar priekšlikumu izsludināt pārtraukumu šodienas ārkārtas sēdē līdz
pulksten 12.00 17.jūlijā, kad tālāk tiks skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
notiks šodien komisijas telpās pulksten 14.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie Saeimas frakciju vadītāji un vadītājas! Lūdzu tūlīt
pēc sēdes pulcēties Sarkanajā zālē! Frakciju padome kopā ar Prezidiju lems par
pavasara sesijas slēgšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Imantam
Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nodarbinātības apakškomisijas sēde notiks
pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars
Štokenbergs, Ilma Čepāne, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš,
Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Artis
Pabriks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad ārkārtas sēdē būs pārtraukums līdz 17.jūlija pulksten
12.00.

Kārtējā Saeimas sēde notiks kā parasti ceturtdien pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 19.(ārkārtas) sēde

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums 2008.gada 17.jūlijā

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B)
Priekšlikumi	– dep. Dz.Zaķis (pret)
	– dep. K.Leiškalns (par)
Paziņojumi
	– dep. J.Dobelis
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. J.Šmits
	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B, 2731C, 2731D)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– finanšu ministrs A.Slakteris
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. A.Barča
	– dep. A.Seile
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. I.Circene
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. A.Kampars
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. I.Druviete
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. P.Tabūns
	– dep. Dz.Ābiķis
	– Ministru prezidents I.Godmanis
Paziņojumi
	– dep. S.Dolgopolovs
	– Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
	– dep. I.Valers
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 15.07.2008. 09:10:12 bal001
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”
Datums: 15.07.2008. 09:12:56 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 12:05:42 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 14:15:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 pieņemšanu 1.lasījumā

Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas deviņpadsmitās (ārkārtas) sēdes

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums

2008.gada 17.jūlijā (pulksten 12.00)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā ir
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Šābrīža darba kārtībā tātad ir tikai viens punkts –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā
dokumenta numurs ir 2731E, un tie ir otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā apkopotie
priekšlikumi par grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”, kas
sagatavoti pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 34 plus vienu nobeiguma
priekšlikumu un aicina jūs turpināt likumprojektu izskatīt pa priekšlikumiem.

Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par kopsavilkuma
skaitļu precizēšanu. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītājas kundzei.

Pārejam pie 2.priekšlikuma. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, ko
ir iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, un tajā ir runa par akciju sabiedrības
„Latvijas Valsts meži” līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā, kam jau tā
Ministru kabinets ir palielinājis iemaksu budžetā par 3,6 miljoniem. Savukārt
„Jaunais laiks” piedāvā šo atskaitījumu palielināt vēl par 50 miljoniem.
Komisija, uzklausījusi vairākus ekspertus un speciālistus meža nozares attīstības
jomā, to nav atbalstījusi.

Aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 2.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Sēdes vadītāja! Premjerministra kungs! Kolēģi! 2.priekšlikums, ko
iesniedza mūsu frakcija „Jaunais laiks”, ir par to, lai palielinātu iemaksas valsts
pamatbudžetā no akciju sabiedrības „Latvijas Valsts mežu” peļņas… lai
iemaksātu valsts pamatbudžetā 82 miljonus latu.

Šādos ļoti spaidīgos budžeta apstākļos valstī, protams, paliek
ļoti daudz vajadzību, kurām vienkārši nav finansējuma avota, jo, kā mēs zinām,
budžeta ieņēmumi, it īpaši pievienotās vērtības nodoklis, netiek iekasēti, tas
ir, šis nodoklis netiek maksāts, jo tirdzniecības apjomi valstī ir strauji kritušies.
Taču, skatoties cauri dažādus iespējamos finansējuma avotus, uzkrītoša ir valsts
akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, kurai 2007.gadā peļņa… nevis
apgrozījums, bet peļņa ir 92 miljoni 700 tūkstoši latu.

Tagad ieskatīsimies nedaudz pagātnē, kāda agrāk ir bijusi peļņa
akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” un ko tā ar šo peļņu ir darījusi…
kā to ir izmantojusi.

2006.gadā „Latvijas Valsts meži” nopelnīja 44 miljonus – par
50 miljoniem mazāk nekā 2007.gadā; 2005.gadā – 22 miljonus, 2004.gadā – 33
miljonus, 2003.gadā – 13 miljonus. Tātad pirms dažiem gadiem šī peļņa bija 13
miljoni, bet tagad jau ir 92 miljoni.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šo jautājumu nedaudz
padiskutējām, un, ja es nemaldos, tas bija premjerministrs, kurš lietoja vārdus
„uzņēmumu dekapitalizācija” un „drauds uzņēmuma pastāvēšanai”,
norādīdams, ka tur ir nepieciešami ieguldījumi, ka tur ir vajadzīgi meža ceļi, ka
tur ir jāveic meža stādījumi, un tā tālāk.

Taču, ja mēs pavērojam, ka ir bijusi peļņa 2007. un 2006.gadā,
tad redzam, ka starpība ir gandrīz uz pusi lielāka, tātad tā ir augusi no 44 uz 92
miljoniem, bet es nekur neesmu redzējis statistiku, kas liecinātu par to, ka divreiz
vairāk ir jāstāda meži, ka ir jāiepērk divreiz dārgāka tehnika vai divreiz vairāk
ir jāizbūvē meža ceļi.

Par to, ko „Latvijas Valsts meži” agrāk ir darījuši ar savu
peļņu, ir publiski pieejama informācija, kas sniedz peļņas un zaudējumu pārskatu.
Un, proti, te ir postenis „Ieņēmumi no procentiem”. Ieņēmumi no procentiem
nozīmē to, ka tad, ja uzņēmums ir ieguldījis naudu, teiksim, depozītā, banka tam
izmaksā procentus par šo noguldījumu. Kādi tad ir bijuši „Latvijas Valsts mežu”
ieņēmumi no procentiem? Un tad ir ļoti vērtīgi paskatīties 2006.gada peļņu no
procentiem. Ieņēmumi no procentiem sastāda nedaudz vairāk par miljonu latu. Viens
miljons latu ir nopelnīts tieši no procentiem!

Padomāsim nedaudz matemātiski! Miljonu latu, ja bankas maksā
aptuveni 5 procentus, saņem par 20 miljonu latu lielu ieguldījumu. Kāda tad bija
peļņa 2005.gadā? Tie paši 22 miljoni! No tā var secināt, ka „Latvijas Valsts
meži” pēdējā gada laikā faktiski visu iepriekšējo gadu peļņu ir nevis
ieguldījuši attīstībā – būvējuši ceļus vai stādījuši mežus –, bet gan
ielikuši bankā uz procentiem, kas, protams, ir zem inflācijas līmeņa, tādā veidā
nopelnot sev miljonu latu.

Līdz ar to arguments, ka uzņēmumu nevajag dekapitalizēt, neiztur
kritiku, jo uzņēmums iepriekšējo gadu peļņu nav izmantojis attīstībai, bet gan
peļņas gūšanai no procentiem.

Bet atcerēsimies, kolēģi, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts
meži” pieder mūsu valsts nodokļu maksātājiem. Mums visiem! Īpašnieks ir tas,
kurš pārdala peļņu, nevis pats uzņēmums! Un tādēļ, lai varētu finansēt gan
nepieciešamo ceļu attīstību, kas ir ļoti cieši „apgriezta” ar budžeta
grozījumiem, gan arī lai varētu finansēt solīto pensiju pielikumu, kas bija solīts
jau no 2007.gada 1.janvāra, mūsu priekšlikums ir palielināt iemaksas pamatbudžetā no
32 miljoniem uz 82 miljoniem, ko budžetam varētu dot „Latvijas Valsts meži” no
savas peļņas. Viņiem tik un tā paliek vairāk nekā 10 miljoni latu attīstībai. Un,
kā liecina citu gadu rādītāji, pēc kuriem var vadīties, tad diezin vai viņi vispār
visu to naudu izmantotu attīstībai. Viņi droši vien turpinātu to likt depozītos.

Aicinu tātad atbalstīt 2. – frakcijas „Jaunais laiks” –
priekšlikumu un palielināt iemaksas budžetā no „Latvijas Valsts mežiem” no 32 uz
82 miljoniem latu.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajai
sekretārei Ligitai Silaraupai.

L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vēlos sniegt
pamatojumu „Latvijas Valsts mežu” atlikušās peļņas ieguldīšanai meža nozares
konkurētspējas paaugstināšanā, nevis tās izmantošanai dividenžu saņemšanai vai
pilnībā ieskaitīšanai valsts pamatbudžetā.

Sāksim ar to, ka „Latvijas Valsts meži” ir valstij piederošo
mežu – apmēram, 1,5 miljoni hektāru – 50 procentu īpašnieks, tātad būtībā
arī apsaimniekotājs, pārvaldītājs.

Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” kā izejvielu avots
nodrošina Latvijas nacionālo kokapstrādes nozari ar izejvielām – ar koksni. Tā
šobrīd ir vienīgais stabilais un prognozējamais koksnes ieguves avots, jo, kā mēs
zinām, šobrīd privātie meži nav prognozējami, un faktiski ir bloķēts arī koksnes
imports no Krievijas, un tāpēc „Latvijas Valsts meži” ir jāapskata nevis atrauti,
bet gan kontekstā ar visu meža nozari kā tādu, jo tikai šis kopējais apskats spēj
dod patiesu priekšstatu par to, kas notiek šajā nozarē.

Tātad meža nozarē kopumā šobrīd strādā vairāk nekā 4000
uzņēmumu, kas faktiski 65 tūkstošiem cilvēku dod darbavietas. Pagājušajā gadā
šīs nozares apgrozījums ir bijis 1,5 miljardus liels, un tas sastādīja 4,4 procentus
no iekšzemes kopprodukta.

Jāatzīmē, ka 2007.gads „Latvijas Valsts mežiem” patiešām bija
it kā lielas peļņas gads, un faktiski ir jāsaka tā, ka līdzīgi bija arī visā
Eiropā, un tā tas bija tieši tāpēc, ka sadalījās Eiropas koksnes tirgus un ļoti
strauji uzlēca kokmateriālu cenas. Un arī šī peļņa „Latvijas Valsts mežiem”
pieauga tieši no kokapstrādes sektora.

Jāteic tā, ka pagājušā gada eiforija šogad ir stipri vien
saplakusi un īstenībā mēs stāvam skarbās realitātes priekšā. Jāteic tā, ka
notiekošo ļoti spēcīgi kopumā ietekmē tās pašas parādības, kas iespaido arī
visas pārējās nozares, – šajā gadījumā tā ir ASV hipotekāro kredītu krīze,
būvniecības apjomu kritums Eiropas Savienībā, kā arī no citām valstīm ievesto
lēto kokmateriālu ienākšana Eiropas Savienībā (konkrēti ir runa par Kanādu).
Tāpat kā jebkuru citu nozari arī kokmateriālu nozari skar ļoti augstās
kredītresursu, energonesēju un personāla sadārdzināšanās izmaksas. Līdz ar to ir
ļoti svarīgi, kā akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” īpašnieks, šajā
gadījumā valsts, izmanto šo iegūto peļņu, vai notiks šīs peļņas tālāka
ieguldīšana nozares attīstībā vai mēs to iztērēsim vienkārši sīkiem izdevumiem
pārējās nozarēs, atstādami vienu spēcīgu, labu nozari bez tālākās attīstības
iespējām. Vai tad tas būtu pareizi?

Kā tad tiek dalīta „Latvijas Valsts mežu” peļņa? Pēc tam, kad
ir izpildītas Ministru kabineta noteikumos ierakstītās prasības, kas nosaka, ka valsts
budžetā ir jāieskaita ne mazāk kā 27 procenti no iegūtās peļņas, ko akciju
sabiedrība „Latvijas Valsts meži” arī ir izdarījusi… Jāteic, ka šogad tas
principā ir izdarīts ar uzviju – mēs esam ieskaitījuši valsts budžetā 32,3
miljonus, kas būtībā ir 34 procenti. Savukārt pārējie līdzekļi tika ieskaitīti
„Latvijas Valsts mežu” pamatkapitālā, un tie kļūst par valsts kapitāldaļu
pieaugumu. No šiem līdzekļiem tālāk tiek plānotas investīcijas nozares
attīstībai.

Un tagad neliels ieskats tajā, kā tiek sadalītas šīs
investīcijas. 2007.gadā kopumā investīcijām bija plānoti 29 miljoni. Meža
infrastruktūrā tika ieguldīti 26 miljoni un citās investīcijās – 3 miljoni. Šogad
plānots kopā ieguldīt 55 miljonus, to skaitā 47 miljoni ir paredzēti investīcijām
mežu infrastruktūrā un 8 miljoni – pārējām investīcijām. 2009.gadā tiek
plānots investīciju ieguldījums 65 miljonu latu apmērā, to skaitā 59 miljoni ir
paredzēti investīcijām tieši infrastruktūrā un 6 miljoni – pārējās nozarēs un
ražošanā.

Ko mēs darām ar šiem līdzekļiem? Par šiem līdzekļiem pirmām
kārtām ir jābūvē meža ceļi. Latvijā ar meža ceļiem jau vēsturiski ir bijis
kritisks stāvoklis. Mūsu mežu blīvums ir 3 reizes mazāks nekā attīstītajās mežu
valstīs Eiropas Savienībā – Zviedrijā, Somijā, arī daudzkārt pieminētajā
Īrijā. Pēdējās bezsala mitrās ziemas ir parādījušas, ka kokapstrādei
nepieciešamo koksni var piegādāt tikai pa labiem ceļiem, tāpēc 2008. un 2009.gadā
par šiem līdzekļiem ir paredzēts uzbūvēt, kā jau teicu, 1420 kilometrus jaunu, labu
meža ceļu. Ja mēs to nedarīsim, tad faktiski katrs rudens, katra ziema radīs krīzi
kokapstrādē. Tad mums būs jāaptur gan ražošana, gan arī jāatbrīvo no darba
cilvēki un jāzaudē sava vieta izcīnītajā tirgū.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi mežos veikt meliorāciju. Ir jāatjauno
ūdensnotece. Mūsu meži slīkst, un, ja mēs nenovadīsim ūdeni, tad faktiski Latvijā
40 procenti visas mežu platības pārvērtīsies necaurbrienamos brikšņos – būtībā
koku kapsētā. Tāpēc, lai šo situāciju mainītu, „Latvijas Valsts meži” plāno
ieguldīt līdzekļus meliorācijas darbu veikšanai 47 tūkstošu hektāru platībā.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka mums ir jārīkojas saprātīgi.
Latvijā darbojas viens no visefektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā, pie
mums brauc mācīties no Vācijas, Austrijas, arī no Zviedrijas un Somijas. Valsts kā
šā uzņēmuma īpašnieks katru gadu saņem milzīgus maksājumus par veiksmīgo
saimniecisko darbību. Pēdējos piecos gados dividendēs un citos maksājumos saņemti
125 miljoni latu, un katru gadu šie maksājumi ir pieauguši apmēram par 24 procentiem.

Un tāpēc gribas retoriski jautāt situācijas apzinātajiem
sagrozītājiem: „Kur tad mēs īstenībā ejam? Vai atkal uz komunismu? Vai arī citu
valsts uzņēmumu peļņa būtu jānolemj apēšanai? Ja iet slikti vienam, tad lai iet
slikti arī pārējiem, it īpaši valsts uzņēmumiem?”

Jāteic, ka ne vienu reizi vien mēs esam dzirdējuši arī šo
retoriku par uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” privatizāciju. Šādi izteikumi
pilnībā neiztur kritiku, jo – tiešām, varu vēlreiz to apliecināt! – uzņēmums
„Latvijas Valsts meži” nekad netiks privatizēts, un tas nepārprotami norādīts
arī Latvijas valsts likumdošanas aktos.

Nobeigumā gribu vēl uzsvērt, ka pasaulē nav neviena uzņēmuma,
kura īpašnieks varētu noslaukt simtprocentīgu peļņu un atņemt attīstībai
līdzekļus, palikdams ilgtermiņā nesodīts par to. Šeit taču ir runa par Latvijas
mežiem, par Latvijas meža nozares, arī kokapstrādes, attīstību un nākotni. Un sods
par mūsu alkatību var būt bargs, un par to mēs maksāsim vēlāk ļoti dārgi un
sāpīgi. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru
prezidenta kungs! Godātie ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi!

2.priekšlikums ir cieši saistīts ar 16.priekšlikumu, kura būtība
ir vienkārši piešķirt vairāk naudas pašvaldību ceļiem. Mēs visi zinām, kādā
stāvoklī ir pašvaldību ceļi. Tiem tiek novirzīti 12 miljoni gadā. Te ir
priekšlikums iedot vēl 50 miljonus.

Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata drusku plašāk, nekā to
darīja cienījamais Kariņa kungs. Ja mēs palasām valsts akciju sabiedrības
„Latvijas Valsts meži” finansiālos pārskatus (pēdējie pieejamie finanšu
pārskati ir par 2006.gadu), tad redzam, ka valsts uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”
pamatlīdzekļu vērtība 2006.gadā ir bijusi 58 miljoni latu. Dīvaini, ka neviens
Latvijā šobrīd nezina, kāda ir šā uzņēmuma aktīvu vērtība, proti, visu to mežu
vērtība, kuri ir valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži”
pārvaldīšanā. Vai kāds man var to pateikt? Varbūt kāds no ministriem? Cik liela
šobrīd ir patiesā valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” aktīvu
vērtība? Kāda ir peļņa, un kā ir mainījusies šo aktīvu vērtība gadu gaitā?
Mums ir ārkārtīgi grūti pārliecināties par to. Vienīgais, ko mēs varam redzēt,
ir, kā cienījamā parlamentārā sekretāre teica, tas, ka katru gadu tiek ieguldīti
vairāki desmiti miljonu meža ceļu būvniecībā. Ja šogad šis skaitlis ir 45 miljoni,
tad es aicinu vienkārši padomāt: vai šajā situācijā, kad, starp citu, viena no
valdības prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, – vai
šajā situācijā mūsu prioritāte ir ieguldīt šo naudu meža ceļos vai pašvaldību
ceļos? Tas ir tas vienkāršais jautājums, uz kuru mums šodien vajadzētu atbildēt,
lemjot par šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Te tika teikts, ka nauda esot vajadzīga nozares attīstībai. Tas bija
tāds visai abstrakts priekšlikums. Un tika arī teikts, ka pie mums braucot mācīties
no Vācijas un Zviedrijas. Taču pēdējie publiski pieejamie pārskati liecina par to, ka
koksnes pārstrādes nozarē pievienotā vērtība Latvijā uz vienu kubikmetru ir 138
eiro, Zviedrijā – 364 eiro, Vācijā – 601 eiro. Kas ir tas, ko pie mums brauc
mācīties šie Vācijas un Zviedrijas uzņēmēji? Protams, Latvija var turpināt meža
nozarē tādu politiku, kāda ir bijusi līdz šim, – cirst vairāk. Bet, manuprāt, tas
racionālais grauds ir tas, ka mums tiešām ir jāsaprot, ka ir vajadzīgi papildu
līdzekļi, lai Latvijas rūpniecībā paaugstinātos pievienotā vērtība, nevis jāveic
kaut kādi abstrakti prātojumi par to, kā nozarei attīstīties.

Pēdējais, ko es gribētu atgādināt. Deklarācijā par Ivara
Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību jeb tā dēvētajā Godmaņa
valdības deklarācijā ir rakstīts: „Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no
nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām [..]; šīs cīņas mērķis ir
nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.”

Es tiešām aicinu valdību kopumā nodrošināt valsts akciju
sabiedrības „Latvijas Valsts meži” spēju godīgi konkurēt šajā tirgū.
Informācija, ko 2007.gadā sniedzis Valsts ieņēmumu dienests, liecina par to, ka 38
procenti no visiem meža nozares uzņēmumiem ir aprēķinājuši vidējo darba samaksu,
kas ir mazāka par Latvijā noteikto minimālo algu. Atkārtoju – 38 procenti! Savukārt
13 procenti darba devēju jeb 371 uzņēmums, kas darbojas šajā nozarē, iesnieguši
tukšus pārskatus, proti, norādījuši, ka viņi algu saviem darbiniekiem nemaksā
vispār.

Tās ir tās lietas, par kurām es aicinu valdību arī turpmāk
domāt. Un, protams, es šodien aicinu jūs atbalstīt 2.priekšlikumu, kā arī
16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

 

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais premjera kungs! Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Vēlreiz atgādināšu, par ko mēs šodien debatējam.

Proti, 2007.gadā Latvijas valsts uzņēmumam „Latvijas Valsts
meži”, kurš principā ir monopolists šajā tirgū, apgrozījums ir bijis 162 miljoni
latu, peļņa ir bijusi 96 miljoni latu. Tātad šā uzņēmuma, monopoluzņēmuma,
rentabilitāte ir gandrīz 60 procentu.

Vēršos pie tiem kolēģiem, kuri ir kaut ko dzirdējuši par
ekonomiskajām kapacitātēm un kategorijām: vai kāds no jums kaut kur privātā
uzņēmējdarbībā jebkad ir redzējis šādus skaitļus? Pieņemu, ka atsevišķos
gadījumos, piemēram, farmācijas vai ieroču tirdzniecības nozarē, var būt šādi
skaitļi.

Godātie kolēģi! Šobrīd mēs tātad runājam par valsts uzņēmumu,
kurš pagājušajā gadā uz straujā cenu kāpuma rēķina guva peļņu. Šis valsts
uzņēmums nevis līdzsvaroja tirgus apstākļos attīstību tiem privātajiem
uzņēmumiem, kuri šā straujā cenu kāpuma dēļ neizdzīvoja un kuri līdz ar to
nemaksāja nodokļus, bet gan – tieši otrādi – šis valsts uzņēmums nopelnīja
ļoti lielu naudu. Tas ir pat cienījami un saprotami, ja raugās, teiksim, no tā
viedokļa, ka šim valsts uzņēmumam būtu jābūt peļņai.

Taču tad ir nākamais jautājums, kas, manuprāt, ir ļoti loģisks un
pamatots: kā šo peļņu izmanto? Atgādināšu, ka jau gandrīz 70 miljonus lieli ir
uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” izdevumi. Kādiem mērķiem ir paredzēti šie
izdevumi? Protams, ļoti jauki, ka tiek ierīkoti ceļi mežos. Neapšaubāmi! Tiek veikta
mežu atjaunošana. Ļoti jauki! Tiešām ļoti jauki! Ļoti labi un pareizi.

Taču, es domāju, katrs, kas ir bijis ārpus Rīgas, redz arī to, ka
gandrīz katru gadu tiek mainīti, tiek iegādāti jauni džipi uzņēmumā „Latvijas
Valsts meži”. Uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” biroji ir aprīkoti ar
vislabākajām mēbelēm, tās tiek mainītas ļoti regulāri. Arī algas šajā
uzņēmumā vienmēr ir krietni virs tā līmeņa, kāds ir privātajā biznesā šajā
sektorā. Tā ka šie izdevumi, manuprāt, ir pietiekami lieli. Es nesaku, ka tos vajag
samazināt. Uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tiešām to visu ir darījis savas
kompetences ietvaros. Bet nevajag teikt, ka gandrīz 70 miljoni latu, kas ierēķināmi
izdevumos pagājušajā gadā, ir ļoti maz un ka šie 96 miljoni, ja uzņēmuma
īpašnieks, valsts, izdomātu tos sadalīt tomēr citām prioritātēm, ir kas
katastrofāls. Kolēģi, tā tas noteikti nav!

Atgādināšu dažas lietas tiem cilvēkiem, kuri komisijas sēdē, kā
es lasīju, teikuši, ka šeit varētu būt kāda dekapitalizācija vai kas ļoti slikts
darāms, lai samazinātu šā uzņēmuma konkurētspēju.

Atcerēsimies, ka jebkurā privātā institūcijā, neatkarīgi no tā,
vai tā būtu akciju sabiedrība vai slēgta privāta struktūra, ir tā, ka jaunā gada
sākumā, veicot bilances apstiprināšanu, uzņēmuma īpašnieki vai īpašnieks (šajā
gadījumā – Latvijas valsts) lemj, ko darīt ar iegūto peļņu. Un šie lēmumi
vienmēr ir ļoti loģiski. Viens lēmums var būt šāds: visu peļņu investēt
tālākā attīstībā. Saprotami! Var arī būt lēmums peļņu daļēji investēt
attīstībā. Taču mēdz būt arī tā, ka īpašnieki nolemj šo peļņu izmantot citām
absolūti nepieciešamām vajadzībām savā nozarē, savās interesēs.

Ja šajā gadījumā Latvijas valsts uzskata, ka valsts un pašvaldību
citu ceļu veidošana un būvēšana nav valsts interesēs, tad es nesaprotu – kas ir
valsts interesēs?

Vai tiešām mēs ar šo gribam meža ceļus pretstatīt pašvaldību
un valsts pirmās nozīmes ceļiem?

Mēs redzam, ka vislielākā naudas summa budžetā tiek noņemta no
projektiem, kas ir ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tieši ceļu būvei, Šlesera
kungs! Tieši jūsu vadītajai nozarei, kaut gan jūs esat vairākkārt ļoti aktīvi
aicinājis aizstāvēt infrastruktūru un ceļu būvi!

Tad nu varbūt tomēr šajā gadā, kad tiešām ir to ieņēmumu
kritums, kas tiek gūti no PVN, īpašnieks varētu vienreiz nolemt šo savu dividendēs
iegūto peļņu… Uzveru: tikai peļņu, nevis pamatlīdzekļus un aktīvus, ieguldīt
kādā citā virzienā, kas šobrīd ir ļoti svarīgs. Tie argumenti, ka šādā veidā
mēs iznīcināšot uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, ir smieklīgi un absurdi!

Kolēģi! Kā es jums jau teicu, aktīvi, kas ir šim uzņēmumam,
netiek aizskarti. Meža resursi, kas ir valstij piederoši un ko uzņēmums „Latvijas
Valsts meži” tikai lieto, par tiem nemaksādams ne santīma, joprojām ir. Tie paliek!

Tāpēc es aicinu: kolēģi, šajā situācijā, kad tiešām budžeta
ieņēmumi nav bijuši pareizi plānoti un kad līdzekļi no PVN mums budžetā neienāk,
nu neekonomēsim uz ceļu rēķina, uz infrastruktūras attīstības, uz Latvijas valsts
attīstības rēķina! Tas ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs!

Es aicinu atbalstīt gan 2.priekšlikumu, gan arī 16. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu un tādējādi tomēr līdzsvarot un samērot ceļu
attīstību mežos un ceļu attīstību pašvaldībās.

Atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!
Ministri!

Zemkopības ministrs ir komandējumā, tāpēc es šodien daļēji
pārstāvēšu arī viņu, sacīdams sekojošo.

Pirmkārt, 90 miljonu peļņa… Ja mēs paskatāmies, cik lielu summu
mēs tik tiešām vēlamies ar valsts budžeta grozījumu saņemt no uzņēmuma
„Latvijas Valsts meži”, tad redzam, ka 32 miljoni – tie ir apmēram 30 procenti.
Tie, kas zina ekonomiku, saprot, ka 30 procenti dividenžu no īpašnieka – tā ir
faktiski gandrīz vai augšējā robeža. Tas ir tas, ko faktiski var lietot. Tas, ko mēs
lietojam „Lattelecom”; tas, ko mēs lietojam LMT, un tā tālāk.

Ja ir runa par monopolistu, tad it kā varētu paņemt vairāk. Nekur
citur neizņem dividendes… Redziet, šī akciju sabiedrība – tā ir valsts akciju
sabiedrība. Tas nozīmē, ka tas, kas netiek paņemts no valsts puses, ir faktiski tas,
kas veido tās kapitālu un rezerves. Tagad ir jautājums par to, kā akciju sabiedrība
to izmanto. Vai ir vērts šādu daļu līdzekļu atstāt šai kompānijai?

Te ir divi aspekti. Viens aspekts ir tīri praktisks. Paskatīsimies uz
skaitļiem! Man patīk, ka šeit runā par skaitļiem. Ja paskatīsimies, kāds ir PVN
apmaksas pieaugums šā gada pirmajā pusgadā (piecos mēnešos, precīzāk sakot)
attiecībā pret iepriekšējo gadu, tad redzam, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts
meži” prasa vairāk nekā 3,6 miljonu PVN apmaksas – tā teikt, ir piestādījusi
rēķinu valstij. Un kā jūs domājat – kāpēc šie maksājumi?… Tas ir saistīts ar
to, ka tik tiešām jābūvē viņiem ceļi un jānodrošina visas šīs absolūti
nepieciešamās, ar infrastruktūru saistītās lietas… Kāpēc – to es paskaidrošu
vēlāk.

Neapšaubāmi, viņi pērk būvmateriālus, viņi maksā par darbu, un
tur ir šie 18 procenti… Un viņi nepārdod tos ceļus! Līdz ar to faktiski ir
normāli, ka viņi prasa šos 18 procentus no valsts. Kas ir tas, ko mēs šajā budžeta
situācijā lūdzam uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”? To summu, ko viņi mums ir
lūguši apmaksāt, mēs viņiem savukārt lūdzam kā praktisku papildu dividendi. (Un
tāpēc otrs šā likumprojekta lasījums atšķiras no pirmā.) Un uzņēmums „Latvijas
Valsts meži” tam piekrita. Es nedomāju, ka viņi bija ļoti priecīgi, bet tomēr
nāca pretī. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šis ir nepārprotams pierādījums, ka faktiski nauda
tiek tērēta vajadzīgās infrastruktūras veidošanai. Tā ir matemātika. Situācija ar
PVN to pierāda.

Tā otra lieta ir daudz nepatīkamāka. Un tie, kas šeit no tribīnes
runāja, nezina šo jauninājumu.

Skatoties, kādas ir iepirkuma cenas valstī, jāņem vērā, ka mums
ir divi tirgi – ir valstij piederošie meži, un ir privātajiem piederošie meži.
Kopš pagājušā gada sākuma un līdz pat šim brīdim mēs varam šeit vērot ainu, kas
nepatīkamāka nekā Skandināvijā. Lai gan šeit ir ļoti daudz iepircējfirmu ar
skandināvu kapitālu, realitāte ir tā, ka iepirkumu cenas Latvijā ir jau sasniegušas
zināmā mērā maksimumu un tagad par 20 procentiem sāk mazināties. Turklāt mazinās
abās pusēs – un pārsvarā jau tomēr privātajā pusē. Turklāt, kā par nelaimi,
privātajā pusē liela daļa ir palikusi maksimumā, cerot, ka vēl arvien kāds
samaksās to cenu, kas bija maksimuma cena. Ja mēs skatāmies, ka attīstījās cenas
Skandināvijā, tad redzam, ka tur nekāda maksimuma nebija. Savukārt mēs piedzīvojām
to, ka cenu sadārdzinājums Latvijā atstāja iespaidu uz eksporta produkcijas tirgus
daļu – uz zāģmateriāliem –, ko mēs pārdevām ārpusē.

Un tagad jautājums: kā „Latvijas Valsts meži” varētu
nostrādāt kā zināms dempfers? Un šādos apstākļos, ja viņi ieiet tirgū un
strādā nevis uz cenu paaugstināšanu, bet mēģina šo iepirkuma cenu uzturēt vairāk
vai mazāk zemāku, tad, iespējams, viņiem tas ir samērā apgrūtinoši. Taču, lai
viņi to varētu darīt, viņiem ir nepieciešams zināms kapitāls. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ir kāda ļoti nepatīkama saistība, jo Latvijā apmēram
12 procentus no importa sastāda kokmateriāli. Ja ņemam pēc kvalitātes, tad
kvalitatīvā koksne ir vairāk nekā 12 procenti. Diemžēl šis imports, sākot ar
nākamo gadu, varētu arī nebūt, ņemot vērā eksporta tarifu nosacījumus tām
valstīm, kas eksportē šos apaļkokus. Tas nozīmē, ka mums ir radikāli mainījusies
situācija.

Praktiski no nākamā gada sākuma Zemkopības ministrija gatavos
īpašu programmu, lai neiznāk tā, ka, trūkstot šim lētajam resursam, ko mēs
iepērkam, mums varētu rasties problēmas ar to, ka mēs varam zaudēt pietiekami daudz
savu eksporta tirgu. Arī vietējā tirgū varētu būt cenu kāpums, kas būtu saistīts
ar to, ka mums vairāk ir jāatstāj valstī iekšā. Un šajā gadījumā ir arī ļoti
svarīgi, kā valsts akciju sabiedrība piedalīsies visā šajā procesā un kā tā
stabilizēs šo procesu.

Faktiski viens no variantiem ir tāds, ka tos divus gadus, kad netika
izcirsts atbilstoši tāmei, kas bija apstiprināta, kā arī ņemot vērā to, ka
nākamgad imports mums praktiski varētu samazināties par tiem procentiem, kurus es
minēju, mums nāksies to visu kompensēt. Un tad ir jautājums: kāda loma tajā visā ir
„Latvijas Valsts mežiem”? Es domāju, ka šinī brīdī, ņemot vērā šīs divas
lietas, ir ļoti svarīgi, lai šī kompānija būtu ar tādu kapitālu un rezervi, ka tā
varētu šajā tirgū darboties kā stabilizators. Tas ir punkts divi. Un tāpēc ņemt
ārā naudu no jebkurām, arī ļoti vajadzīgām, lietām nebūtu pareizi.

Un trešais. Vecos laikos, kā to atceras deputāti ar pieredzi, kad
vēl bija specbudžeti, protams, saistība starp „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumiem
un meža dienesta uzturēšanu bija viennozīmīga – caur specbudžetu. Tagad, protams,
tas tā vairs nav, bet tomēr… Un tomēr! Ja mēs skatīsimies pēc būtības, nevis
pēc birokrātijas un burta, tad, dabīgi, zināmā mērā mūsu meža dienests caur
valsts budžetu tomēr ir saistīts ar to, kā šī akciju sabiedrība strādā.

Ņemot vērā šīs divas lietas – šo samērā nepatīkamo cenu
kāpumu, kas īpaši sakāpināja cenas, starp citu, privāto mežu īpašniekiem, kuri
faktiski tagad gaida, ka šī cena atkal turpinās augt, neskatoties uz to, ka tas tā
neturpināsies… Tas ir viens aspekts, kur „Latvijas Valsts mežiem” būtu
jānospēlē sava loma. Un otrs aspekts ir saistīts ar to, ka mums mainās importa
struktūra, kas sadārdzinās resursus. Es domāju, ka vairāk līdzekļu no „Latvijas
Valsts mežiem”, kā mēs šeit to ar jūsu palīdzību darām, mēs pieprasīt nevaram,
šinī brīdī tas ir maksimums.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Mežkopība, mežrūpniecība, Latvijas meži ir
mūsu valsts bagātība, un es vērtētu mežus kopumā tā: cilvēkam plaušas ir
orgāns, ar kuru mēs elpojam, uzturam savu dzīvību, savukārt arī Latvijas valsts
meži ir viens no svarīgākajiem mūsu dzīvības orgāniem.

Es varbūt gari nerunāšu par šo lietu, ko šeit precīzi jau
raksturoja ar skaitļiem. Es vairāk runāšu par šo ekoloģisko faktoru – par šo
dabas bagātību, par šo zaļo rotu. Es domāju, ka šeit nekad nebūs par daudz
līdzekļu, ko mēs varētu ieguldīt šajā sfērā. Es domāju, ka meža uzturēšana,
meža sakopšana, meža infrastruktūras attīstīšana, jaunu mežu stādīšana un
atalgojuma maksāšana cilvēkiem, kas strādā šajā sfērā, ir ārkārtīgi svarīgs
faktors. Un, ja mēs tagad šo priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu… šos mežus
tēlaini salīdzinātu ar jēdzienu „plaukstošs uzņēmums”, tad man tas asociētos
ar mūsu klasiku – ar Pāvila Rozīša romānu „Ceplis”, kad jauns, talantīgs
uzņēmējs (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virsnieks!”) grib izputināt
plaukstošu uzņēmumu, noņemot nost… (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Virsnieks!”) Nu virsnieks, jā, virsnieks… Bet es šeit domāju, ka, noņemot
nost šos līdzekļus, mēs panāksim tieši šo Rozīša kunga aprakstīto efektu –
izputināsim plaukstošu uzņēmumu.

Tātad es, kolēģi, aicinu nenoņemt līdzekļus mežam, šai nozarei.
Lai tā attīstās! Tas būs tikai mūsu kopīgais ieguvums gan veselībai, gan mūsu
attīstībai, gan darbam, gan pārējai valsts attīstībai. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļausim virsniekam strādāt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs!
Kolēģi! Šeit aizstāvībai tika runāts par to, lai mēs nenobalsotu „par” šo
priekšlikumu; tika runāts par visu, izņemot lietas būtību. Tiek jaukti termini,
peļņa. Peļņa nepieder uzņēmumam! Peļņa vienmēr un visur ir piederējusi
īpašniekam, un īpašnieks rīkojas ar peļņu pēc saviem ieskatiem vai kā ir labāk. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā labāk!”)

Ministru prezidenta kungs! Daļa sabiedrības jums vēl uzticas, un es
domāju, ka nevajag mulsināt sabiedrību, kā piemēru minot „Lattelecom” un
„Latvijas Mobilo telefonu”. Tieši šie uzņēmumi ir piemērs tam, kā vajadzētu
īpašniekam rīkoties ar peļņu. „Lattelecom” gandrīz vai no pirmās savas
pastāvēšanas dienas visu peļņu ir izmaksājis dividendēs. Man nav informācijas par
daudziem pēdējiem gadiem, bet, piemēram, 2007.gadā no 39 miljoniem peļņas
dividendēs ir izmaksāti 36 miljoni. Arī „Latvijas Mobilais telefons” tieši tāpat
veic savu darbību un izmaksā ļoti daudz līdzekļu – vairāk nekā 50 procentus –
dividendēs. Un dividenžu izmaksa pieder pie normālas pasaules attīstības, nevis tā,
kā mūs te biedēja parlamentārā sekretāre, sacīdama, ka dividenžu izmaksāšana ir
komunisma rēgs vai kaut kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pilnīgi normāls
priekšlikums, ka īpašnieks ir tiesīgs rīkoties ar savu peļņu, kā viņš grib, un
peļņu novirzīt tur, kur to grib. Un, ja saistībā ar 16.priekšlikumu mēs
piedāvājam šo peļņu novirzīt ceļu attīstībai, tad tā ir mūsu labā griba.

Un vēl viens jautājums. Runa būs par attīstību un par
kapitalizācijām. Lūdzu, es gribētu dzirdēt, cik tad pašreiz „Latvijas Valsts
mežiem” naudas ir ieguldīts depozītos un cik viņi ir nopelnījuši šogad. Un kāda
saistība ir starp zaļo lapotni un elpošanu un miljonu miljoniem latu depozītos tajā
laikā, kad pensionāriem nav samaksāts no šā gada sākuma solītais pielikums – 40
santīmi par katru darba gadu, kas arī ir ietverts mūsu priekšlikumos?

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo un arī 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministru prezidenta runā, protams, par cenām viss bija pareizi, bet
es saklausīju vienu bīstamu lietu, kas te tika pateikta, – to, ka „Latvijas Valsts
meži” pēkšņi sāks uzstāties kā cenu stabilitātes garants. Ja mēs te runājam
par to, kur tiešām ir problēmas cenu veidošanā, tad bilance… Ja mēs paskatāmies
koksnes bilanci, tad redzam, ka patēriņš pluss eksports pagājušajā gadā ir bijis
par 2,8 miljoniem kubikmetru lielāks nekā ieguves un importa summa. Ko tas nozīmē? To,
ka Latvijā ir 2,8 miljoni kubikmetru neuzskaitītas koksnes. Tieši to tas nozīmē! Tur
varbūt jāsāk meklēt… runāt arī par cenām.

Ja tas pieņēmums ir tāds, ka šī nauda, šie 50 miljoni „Latvijas
Valsts mežiem” ir vajadzīgi, lai tos ieguldītu pamatkapitālā, tad mēs atbildi
šodien jau dzirdējām no parlamentārās sekretāres. Tas ieguldījums
pamatkapitālā… gandrīz visi 45 miljoni latu tiks ieguldīti, lai būvētu meža
ceļus. Tāda bija skaidra atbilde! Vēl 6 miljoni tiks tērēti citai infrastruktūrai.
Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie nav apgrozāmie līdzekļi! Tādējādi ar tiem nav
iespējams piedalīties kaut kādā cenu stabilitātes garantēšanā. Pēc būtības tas
nozīmē, ka ar šo naudu, kura tiks iebūvēta meža ceļos, vienkārši tiks
palielināts pamatkapitāls, kas ļaus uzņēmumam vairāk aizņemties. Vai tas ir tas, ko
jūs tagad gribat panākt, – to, ka „Latvijas Valsts meži” aizņemas kredītos
naudu un ar to kļūst par cenu stabilitātes garantu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vispirms vēlos paslavēt akciju sabiedrības
„Latvijas Valsts meži” vadību par patiešām labu un konstruktīvu līdzšinējo
darbību, jo tik tiešām viņiem darbi veicas, ienākumi pildās, viņi rūpējas par
savu darbinieku algām, ir iegādāta laba tehnika un labā līmenī tiek atjaunoti
Latvijas valsts meži. Paldies Dievam un paldies deputātiem, ka šie meži netiek
privatizēti, ka tie joprojām ir valsts īpašums.

Un tomēr man gribētos pateikt vēl arī dažas citas atziņas.
Kādreiz bija tā, ka pašvaldības saņēma daļu no izsolēs gūtajiem ienākumiem par
kokmateriālu pārdošanu – par meža materiālu pārdošanu. Un šīs pašvaldības,
kurām ir maz lauksaimniecības zemes un maz iespēju saņemt citus nodokļus, tad
saņēma daļu no šīm tā sauktajām celma naudām. Tagad tā vairs nav, un šīs
pašvaldības, kuru teritorijā atrodas lieli valsts meža īpašumi, faktiski dzīvo uz
nabadzības robežas. Tām nav iespēju sakārtot savus ceļus, un šie ceļi ļoti bieži
ir raibi kā dzeņa vēders. Tiklīdz iet cauri valsts mežam, ceļš ir ideālā
kārtībā, bet šis pats „Latvijas Valsts meža” transports brauc arī pa
pašvaldību ceļiem, kur ir dubļu bedres. No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka,
ja visi Latvijas valstī savelk jostas, tad to varētu darīt arī valsts akciju
sabiedrība.

Šeit jau runāja par to, ka akciju sabiedrībai varbūt gadīsies
ārkārtīgi lieli zaudējumi. Bet šāgada līdzekļu plānojumā taču jau ir paredzēti
gan meža atjaunošanas darbi, gan visi pārējie darbi, to skaitā ceļu būve! Tam
līdzekļi jau ir ieplānoti! No šīs tīrās peļņas 50 miljoni būtu laba dāvana,
labs ieguldījums arī pašvaldību budžetā, ja mēs atbalstītu arī nākamos
priekšlikumus.

No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka valsts akciju sabiedrības
līdzekļi ir veidojušies no valsts mežu nopelnītās naudas, un, ja galvenokārt
„Latvijas Valsts meži” faktiski veic starpnieka funkcijas, pārdodami šos valsts
mežu materiālus izsolēs, tad es domāju, ka šis 50 miljonu „piespricējums”
Latvijas valsts budžetam ir tikai lietderīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Man diezgan nepieņemams šķiet tāds
pretnostatījums: pašvaldību ceļi un „Latvijas Valsts mežu” būvētie ceļi, jo,
ja paraugās tā reāli, tad daudzviet tieši šie „Latvijas Valsts mežu” būvētie
ceļi atrisina arī pašvaldību problēmas, jo padara pieejamas arī tās mājas, tās
sētas, kurām ir ļoti, ļoti apgrūtināti sakari kaut vai, teiksim, ar pagasta centru.

Tas ir viens.

Otrs. Diezgan bieži „Latvijas Valsts meži” būvē savus ceļus,
būtībā dublējot pašvaldību ceļus, lai pašvaldību ceļi nesaņemtu to milzīgo
slodzi, ko dod, teiksim, šī kokmateriālu izvešana. Tas ir otrs.

Un vēl trešais. Es reizēm salīdzinu „Latvijas Valsts mežus”,
privāto mežu īpašniekus un šo peļņu, apgrozījumu, un tā tālāk, un tā
joprojām, kaut gan domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka tieši privāto mežu
īpašnieki… Tieši privāto mežu apsaimniekošana ir vieta, kur ir ļoti, ļoti daudz
šīs „pelēkās” naudas, kur ir aploksnītes un ir diezgan grūti iegūt īstu
priekšstatu par to, kāda tur ir peļņa, atšķirībā no „Latvijas Valsts mežiem”.

Es vairāk nediskutēšu, bet tomēr lūdzu nenostatīt pretī akciju
sabiedrības „Latvijas Valsts meži” darbību daudzu attālu reģionu ceļu tīkla
attīstībā un pašvaldību darbu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Komisija noklausījās vairākus
viedokļus par minēto tēmu, bet atbildīgās komisijas atzinums par šo priekšlikumu
bija negatīvs, jo pārlieka jostas savilkšana valsts mežu apsaimniekotājiem – akciju
sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” – var novest atpakaļ pie tās situācijas,
kādā mēs bijām 90.gadu sākumā. Es arī domāju, ka tas ir daudzu cilvēku interesēs
– atjaunot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tad, kad mežs tiek noplicināts, kad
ceļi tur netiek būvēti un meži netiek atjaunoti.

Tātad aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums par attiecīgajām
ailēm budžeta likumā. Un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tāpat to ir
atbalstījis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par
likumprojekta sakārtošanu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. ir deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones,
Rasnača un Klementjeva kunga priekšlikums par Saeimas darbības nodrošināšanas
samazinājumu 102 000 latu apmērā. Komisija to ir atbalstījusi. Kabinets atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: „Jums
piecas algas nost!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Daudzes,
Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. – Ministru kabineta priekšlikums – par
nenozīmīgu līdzekļu pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Ārlietu ministriju.
Komisija un Ministru kabinets to atbalsta.

Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 6. …

K.Leiškalns. Ak, jā, – tagad ir 6.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Savukārt 7. ir deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča,
Ribakova un Vidavska priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu
par 10 miljoniem latu, pārceļot tos uz Finanšu ministriju valsts pārvaldes iestāžu
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Okupācija bija?”)

 

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Tieši tev nebija…

Sēdes vadītājs. Cienījamais runātāj, no tribīnes…

A.Golubovs. Cienījamie kolēģi! Šā mūsu priekšlikuma būtība ir
ļoti skaidra. Vienu reizi mēs atļāvāmies, ka mūsu „svētā govs” ir Nacionālie
bruņotie spēki. Kāpēc mūsu valsts var atļauties maksāt 2 procentus no mūsu IKP
tieši bruņotajiem spēkiem – mūsu aizsardzībai? Kādēļ?

Pavisam nesen pie mums viesojās Slovēnijas delegācija, un viņi
skaidri un gaiši pateica, ka viņu valsts nav tik bagāta, lai maksātu 2 procentus,
tāpēc viņi maksā tikai 1,5 procentus no IKP. Arī mēs varam atļauties to darīt. Nav
tur problēmas!

Mēs neskaram šos bruņotos spēkus tik lielā mērā, lai tie beigtu
pastāvēt. Tie pastāvēs! Mēs atļāvāmies noņemt tiem tikai 1/18 daļu. Tie būs!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: „Balsot!”)

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Šeit ir jābalso. Komisija šoreiz pat
neko nepiebildīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova, Rubika,
Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 8.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova, Rubika,
Urbanoviča, Ribakova un Vidavska. Šā priekšlikuma būtība ir pārvirzīt
4 605 000 no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju Valsts policijas
darbības nodrošināšanai. Komisija un Ministru kabinets to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā nedēļā parādījās ziņa par to, ka
Rīga ir viskriminālākā galvaspilsēta visā Eiropas Savienībā. Tieši tā! Un tas
tā jau ir! Pat mūsu iekšlietu ministra vecāki nesen, kā mēs zinām, tika apzagti.
Nevienu zagli tā arī laikam neatrada.

Dosim nedaudz vairāk līdzekļu policistu atalgojumam! Varbūt viņi
tad labāk strādās!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko teikt?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu nobalsot par komisijas
viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Golubova, Rubika,
Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais ir 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ierosina
pievienotās vērtības nodokļa prognozi palielināt 200 000 latu apjomā un
novirzīt attiecīgo naudu uz Izglītības un zinātnes ministriju mācību literatūras
iegādei. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo neuzskata par iespējamu
palielināt nodokļa prognozi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pamatbudžeta ieņēmumi. 10.priekšlikums. Deputāts
Šadurskis aicina palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi par 5 miljoniem
latu un novirzīt šo naudu visnotaļ pozitīvam mērķim – Izglītības un zinātnes
ministrijai augstskolu pasākumiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi iepriekš
minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim
Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! 10.priekšlikums un 11.priekšlikums ir par
līdzīgu ienākuma avotu, un tātad argumentācija arī ir līdzīga. Tāpēc, ja ļauts,
runāšu par tiem abiem kopā.

Nacionālās attīstības plānā un Deklarācijā par Ministru
kabineta iecerēto darbību ir daudz runāts par zināšanu sabiedrību, par izglītību,
par zinātni. Tikai darbi neseko. Darbi ir pretēji.

Godātie kolēģi! Plānots, ka pēc grozījumu izdarīšanas Latvijas
valsts konsolidētais gada budžets būs ar 8 miljonu latu pārpalikumu. Uz 5,256
miljardus latu lielo izdevumu fona šī summa ir tikai simboliska dekorācija, kas
valdībai ļaus dažus mēnešus runāt par budžetu ar pārpalikumu; pēc tam,
nepildoties ieņēmumu prognozēm, kādu laiku varēs runāt par sabalansētu budžetu;
pēc tam kādu laiku – par budžetu ar nelielu deficītu, bet gada beigās atliks tikai
plātīt rokas un brīnīties, kā esam nonākuši pie aptuveni ceturtdaļmiljarda latu
iztrūkuma. Summa, par kādu Saeimai būtu bijis jāsamazina budžeta tēriņi, lai gada
beigās iegūtu tiešām sabalansētu budžetu, pēc daudzu speciālistu aplēsēm,
svārstās ap pusmiljarda latu. Tātad valdības piedāvātais 235 miljonu latu
samazinājums ir tikai tāds pussolis. Šis pussolis bija nepieciešams, un, pareizi
veikts, tas būtu labojis daudzas no pagājušā gada nogalē valdības pieļautajām
kļūdām, izstrādājot fantāzijas diktētās šāgada pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu
prognozes un negausīgas tērēšanas tieksmes diktētās izdevumu programmas. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu nevarētu?”) Taču šis solis ir
veikts nepareizā virzienā – samazinot nevis ministriju bāzes izdevumus, bet gan
samazinot valsts attīstībai vitāli svarīgas programmas izglītībā un zinātnē.

Augstākā izglītība un zinātne ir divas jomas, kas vistiešāk
ietekmēs valsts konkurētspēju jau tuvākajā nākotnē. Bez investīcijām inovācijās
un mūsu cilvēku intelektuālajā attīstībā ir neiespējami konkurēt starptautiskajā
tirgū, kur galvenais kritērijs ir jaunas tehnoloģijas un darba ražīgums. Tieši tas
nosaka ikvienas mūsu preces vai pakalpojuma eksportspēju. Neinvestējot šajās jomās,
mēs neglābjami turpināsim atpalikt. Nākamā, aiznākamā gada un turpmāko gadu
budžetus izstrādājot, valdībām būs arvien grūtāk un grūtāk tos sabalansēt.
Citiem vārdiem sakot, mēs šodien ieprogrammējam savas nākamās krīzes un
stagnāciju. To taču visi saprot, vai ne? Tam, kas ir rakstīts Nacionālās attīstības
plānā, rīcība neseko. Pareizāk sakot, seko tieši pretējais. Par miljoniem latu tiek
samazināts jau tā trūcīgais finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, kur
pirms dažiem gadiem ar milzīgām pūlēm bija panākts iepriekšējās stagnācijas
lūzums un sākusies attīstība. Šodien šos vārgos attīstības asnus mūsu āzis, kas
iecelts par dārznieku, gatavs bez žēlastības nobradāt.

Manu priekšlikumu būtība ir palielināt par pieciem miljoniem latu
finansējumu augstākajai izglītībai un par pieciem miljoniem – zinātniskās
darbības nodrošinājuma finansējumu. Tās nav astronomiskas summas budžeta
makroskaitļu kopsakarībā, taču ārkārtīgi svarīgas un nepieciešamas, lai valsts
attīstība turpinātos.

Kolēģi, jūs varbūt teiksiet, ka mani priekšlikumi ir noraidāmi,
jo kā ieņēmumu avots minēts nodokļu prognozes palielinājums. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Tā ir!”) Formāli jau tas tā ir. Taču mūsu 5,264 miljardu latu
ieņēmumu prognozē saskaņā ar manis iepriekšminētajām aplēsēm jau ir daudz
utopijas. Reāli gads tiks noslēgts, kā es vērtēju, ar apmēram 250 miljonus lielu
budžeta deficītu. Tātad mans ierosinājums pievieno klāt šim ieņēmumu sapnim tikai
0,2 procentus cerību. Tomēr labums, ko mūsu valsts gūtu no šo minēto budžeta
programmu pieauguma, būtu reāls, taustāms un nākotnē materializētos daudzos miljonos
iekasētu nodokļu, iekšzemes kopprodukta pieaugumā, inflācijas stabilizācijā,
tekošā konta deficīta samazinājumā, jaunās darba vietās un varbūt arī
izkļūšanā no Eiropas statistikas tabulu pēdējās vietas.

Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu un arī nākamo –
11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

 

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais
sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru
prezidenta kungs! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Es nevaru piekrist šeit izteiktajam viedoklim, ka Izglītības un
zinātnes ministrijas budžeta grozījumi neesot vērsti uz attīstību. Šis budžets ir
optimāls un sociāli atbildīgs, tas ir atbilstošs Izglītības un zinātnes ministrijas
iespējām un nodrošina tās attīstību.

Attīstība ir process, kas ir jāvērtē zināmā termiņā.
Salīdzinot pagājušā gada un šāgada Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu,
svarīgi ir uzsvērt, ka, neskatoties uz šiem grozījumiem un šo samazinājumu,
palielinājums salīdzinājumā ar 2007.gadu ir būtisks.

Izglītības un zinātnes ministrija nesamazināja pedagogu algas.
Gluži pretēji! No 1.septembra visām pedagogu kategorijām, sākot ar bērnudārzu un
beidzot ar augstskolu pedagogiem, tiek nodrošināts būtisks atalgojuma palielinājums.
Kopējais pieaugums ir 133 miljoni latu. Augstākajai izglītībai, neskatoties uz
budžeta grozījumiem, finansējuma palielinājums ir 9 miljoni latu. Zinātnei
finansējuma palielinājums ir 4 miljoni latu, kas ir 12 procenti. Līdz ar to es uzskatu,
ka šis budžets ir atbilstošs valsts iespējām, un lūdzu deputāta Šadurska
priekšlikumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Es diemžēl nevaru piekrist Izglītības un
zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra teiktajam, ka šis budžets un tā
labojumi attiecībā uz konkrēto ministriju ir vērsti uz attīstību. Man ir prieks,
protams, par to, ka premjers ievēro taupību un cenšas tikt galā ar inflāciju. Tas ir
jādara. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir jādomā arī
kopumā par attīstību šajā valstī (No zāles dep. J.Dobelis: „Mūsu valstī, ne
„šajā valstī”!”)… par tehnoloģijām, par zinātni un par mūsu
konkurētspēju.

Ja skatāmies uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu kopumā
šajos budžeta grozījumos, tad redzam, ka ir samazinājums tajās ailēs, kas attiecas
uz pētniecību, uz sadarbību, kura Eiropas Savienības iekšienē notiek saistībā ar
pētniecības un zinātnes projektiem, tirgus jautājumu pētniecību; arī tajās
sadaļās, kas ir saistītas ar mūsu dalību (no ārlietu resoru puses) dažādās citās
starptautiskās institūcijās, es redzu samazinājumu.

Un tad man ir jautājums: kāpēc šādās ailēs mums ir jāveic
samazinājums, ja mēs rakstām katru otro, trešo gadu dažādas ilgtermiņa un
īstermiņa attīstības koncepcijas, kurās visiem stāstām, ka mums cilvēks, zinātne
un tehnoloģija un visas citas šīs lietas ir prioritāte?

Šie budžeta labojumi un mūsu ekonomiskā attīstība, manā
izpratnē, neliecina par ilgtspējīgu attīstību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos Šadurska kunga piedāvātos
priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram
Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie ministri un deputāti!
Izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze atrodas komandējumā, tāpēc es
atļaušos vienreiz par šo tēmu uzstāties šeit.

Par šo sāpīgo jautājumu. Nav jau noslēpums, ka jebkuri zinātnes
finansējuma un augstākās izglītības finansējuma samazinājumi ir ļoti sāpīgi. Par
to mums faktiski valdībā nav diskusiju. Tas, ko parlamentārais sekretārs pateica, –
pēc būtības viņš nosauca tos palielinājumus pēc 2007.gada bāzes.

Attiecībā uz šiem un arī tālākajiem priekšlikumiem par
izglītību un zinātni pirmā lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka visās šajās
programmās, kas ir saistītas ar izglītību, tas samazinājums ir kādas 2,7 vai trīs
reizes mazāks nekā kopējais. Mēs kopā ar to procentu esam likuši 5,91… Ir
atsevišķi resori, kas ir par 10 procentiem samazinājuši… Tas ir tādā jomā kā
reģionālā attīstība. Savukārt izglītībai un zinātnei šie finansējuma
samazinājumi ir apmēram 2 vai 2,2 vai 2,4 procentu ietvaros.

Tas tomēr parāda valdības attieksmi. Mēs atzīstam, ka samazinām.
Taču cenšamies samazināt daudz mazāk nekā citiem. Ņemot vērā, protams, arī to, ko
šeit teica cienījamie deputāti.

Viena lieta man tiešām ir jāatzīst: aizvakar es nebiju precīzs. Te
viens precīzs deputāts teica, ka viņš te atradis to, ka centrālajam aparātam ir
finansējuma palielinājums. Tagad jūs redzat – labojumos precīzi ir rakstīts,
kāpēc ir šis palielinājums. Tas nebija saistīts ar centrālo aparātu. Starp citu, ir
atsevišķa Eiropas Savienības struktūrfondu apguves programma, kuru tagad jūs varat
atrast grozījumos un kura pirms tam nebija atzīmēta.

Un es lūdzu jūs atbalstīt to, ko jūs sakāt, – ka Eiropas fondu
apguvi tomēr nevajadzētu samazināt.

Par konkrētām lietām. Es gribētu nedaudz par programmām pateikt.
Jā, visi šie samazinājumi nav patīkami. Te nav ko slēpties!

Profesionālā izglītība – 2,52 procentu samazinājums no
vispārējiem ieņēmumiem. Tie faktiski sadalās divās daļās… 1,344 miljoni latu –
apakšprogrammā 02.04.00, kā to redzat jums izdalītajos materiālos… Tur ir
samazināti izdevumi atlīdzībai…

Diemžēl, jā, tur ir jautājums arī par nodrošināšanu – par
precēm, materiāliem, kurus mēs nevaram tādā daudzumā iegādāties šai sistēmai. Es
ceru, ka tad, kad mēs skatīsim nākamā gada budžetu, mēs varēsim kaut kādā veidā
pārstrukturēt… Taču tas ir tas postenis, kura samazināšanu pati ministrija uzskata
par iespējamu.

Un 10 000 latu – no apakšprogrammas „Profesionālās
izglītības administrācija”… Vienu grāmatu mēs nevarēsim izdot,… tur bija
paredzēts izdot grāmatu par profesionālo izglītību Latvijā… Tas, protams, nav
pozitīvi, bet tāda ir realitāte.

Par augstāko izglītību. Faktiski tur ir trīs posteņi, kuros ir
samazinājums – 2,51 procents. Programma 03.00.00 „Augstākā izglītība” –
1,7 miljoni… Ir samazināti izdevumi pasākumiem… Jā, ir samazināti izdevumi
atlīdzībai, izdevumi precēm, pakalpojumiem, pamatkapitāla veidošanai – 2,51
procents.

Tālāk seko šādi cipari: 28 000 latu – faktiski šāds
samazinājums ir apakšprogrammai „Dotācija Rīgas Ekonomikas augstskolai”. Taču tas
ir nevis tādā nozīmē, ka mēs nemaksājam, bet gan tāpēc, ka finansējums samazinās
valūtas kursa svārstību dēļ. Tas nav finansējuma samazinājums pēc būtības, bet
gan valūtas kursa svārstību izraisīts samazinājums. To naudu mēs varam nemaksāt.

Un tad, protams, jāpiemin 257 000 latu samazinājums, kas nav
patīkams, apakšprogrammā 03.11.00 „Koledžas”. Arī tur ir izdevumi atlīdzībai,
precēm un pakalpojumiem. Uzsvars tur ir uz preču un pakalpojumu faktisko iepirkumu…
Tie, protams, ir vajadzīgi, bet mēs nevaram to atļauties pie pašreizējiem
ieņēmumiem.

Un, lai man nevajadzētu nākt šeit tribīnē vairākas reizes, es
gribētu pie reizes parunāt arī par šo sāpīgo jautājumu, par ko šeit vēl būs
diskusijas, – par valsts valodu. Noklausījos debates, kad pirmajā lasījumā deputāti
izteicās, un varu pateikt sekojošo. Atsevišķus samazinātus posteņus jūs tur
atradīsiet. Saistībā ar valodu ir vienai apakšprogrammai arī palielinājums, kas gan
nav liels. Taču tie samazinājumi ir faktiski šādi: 33 tūkstoši. Ja jūs
paskatīsieties, kāda ir tā proporcionālā attiecība, tad redzēsiet, ka kopumā tie
visi nebūs lielāki par 2 procentiem. Pat mazāki tie būs. Ja jūs parēķināsiet
matemātiski.

Tātad apakšprogrammā 04.01.00 „Valsts valodas attīstība” –
33 146 latu liels samazinājums. Samazināti izdevumi Valsts valodas aģentūras
sociolingvistiskajam pētījumam „Valodas politikas ietekme uz valodas apguvi
izglītībā”, bukletam „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes un
publicēšanas jomā Latvijā”, semināram „Valodas speciālistu sagatavošana
augstskolās”, kā arī latviešu valodas lektorātiem Gēteborgas Universitātē un
Prāgas Kārļa universitātē. Tie ir tie posteņi, kas praktiski veido šo
samazinājumu. Faktiski tie ir mācību materiāli. Mēs nevarēsim tos izdot šajā
gadā. Tie gan ir nevis mācību metodiskie materiāli, bet informatīvie materiāli.

Par 21 557 latiem mēs samazinām finansējumu apakšprogrammā
04.02.00 „Atbalsts latviešu valodas apguvei”. Smagi, bet tāda ir realitāte. Mēs
samazinām izdevumus Latviešu valodas apguves valsts aģentūras elektroniskā mācību
līdzekļa „Latviešu valoda kā svešvaloda pieaugušajiem” izdošanai DVD formātā.
Mēs šo DVD nevarēsim šogad izdot. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs arī turpmāk
taupīsim uz tā rēķina. Taču šoreiz tas ir tas viens mācību līdzeklis, kura
izdošanu DVD formātā mēs nevaram nodrošināt.

Jāpiemin arī vēl tas, ka ir 29 392 latu liels samazinājums
(procentuālā ziņā tas ir stipri mazāks nekā vidējais samazinājums) Tulkošanas un
terminoloģijas centram. Tas mazinājums ir faktiski uz atalgojuma fonda rēķina –
tiek samazināts attiecīgo štata vienību skaits (nodaļas vadītāja, saimniecības
nodaļas vadītāja, terminologa amats un tā tālāk).

Par zinātni jāteic, ka zinātnei tas finansējuma samazinājums, kā
to šeit jau deputāti teica, ir 2,84 procenti. Šis samazinājums ir vairāk nekā divas
reizes mazāks nekā tas, kādu mēs prasām attiecībā uz pārējām jomām.

Šeit viena programma ir ļoti problemātiska – tie ir uz tirgu
orientētie pētījumi. 340 130 latu samazinājums arī ir būtisks, jo Valsts
kontrole, pētot, kādas ir bijušas atskaites par šāda tipa pētījumiem iepriekšējā
gadā, ļoti nopietni un pamatoti ir izteikusi savus pārmetumus. Es esmu to teicis arī
augstskolu vadītājiem – jo tās ir augstskolas, kas piedalās šajos projektos! –,
lai viņi tomēr sakārto savus atskaites dokumentus, kā viņi šo programmu pēta un kā
galu galā par to atskaitās, tajā skaitā arī par saņemto atalgojumu, un tā tālāk.

Un tad, protams, parādās nepatīkama lieta: 189 000 mēs
samazinām programmai 05.09.00 – „Dalība Eiropas Savienības pētniecības
tehnoloģiju attīstības programmās”. Tur ir samazināts nākamo projektu skaits. Bet
tur ir vēl viena cita problēma – mēs samērā neaktīvi strādājam pie tiem
starptautiskajiem projektiem zinātnē, kas mums ir pieejami Briselē, un neviens nevar
īpaši lielīties ar šo projektu apguvi. Tur tas atbildīgais cilvēks, Kapenieka kungs,
kādreiz bija mans kolēģis. Es viņam prasīju: „Kāda ir situācija?” – „Nu,
tā ir jāuzlabo!” Un tādi rīkojumi faktiski jau ir doti.

Tad vēl ir pavisam nelieli – nelieli! – samazinājumi nozares
vadībai 2,22 procentu apmērā programmai 06.00.00 – „Izglītības valsts
inspekcija”. Jā, ir samazināts finansējums ārvalstu komandējumiem, iestādes
uzturēšanai. Tas pats attiecas arī uz citām ministrijām. Lūk!

Un tagad ir Eiropas Universitātes institūts. Mēs nevaram tik daudz
tam iemaksāt, samazinot 60 000 latu.

Ja mēs runājam par sportu, tad arī tur ir samazinājums, bet tas nav
liels – 2,42 procenti. Protams, arī tur ir paredzētas sāpīgas lietas – amata vietu
likvidācija – 6000 latu. Bet ir vēl arī citas lietas, kas, protams, ir nepatīkamas,
jo nacionālajām sporta bāzēm mēs nevaram nosegt visus maksājumus, kas ir paredzēti
attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc tām nāksies palielināt maksas
pakalpojumu klāstu.

Tas arī ir viss, ko es varētu teikt par šiem samazinājumiem.

Protams, es varu atzīt, ka tas tik tiešām nav pats labākais veids,
bet tas, ko es kategoriski nevaru pieņemt no Šadurska kunga teiktā… Ja viņš zina
matemātiku – un viņš to zina!… Saprotiet, ja mēs apšaubām, ka mūsu piedāvātā
korekcija, kuru mēs tagad liekam jums priekšā, novedīs pie sabalansēta budžeta, tad
piedāvājums palielināt ieņēmumu prognozi, kuru mēs jums esam pietiekami
konservatīvu uzzīmējuši, par ko es teicu jau pirmajā lasījumā, ir tikai vēl
plašāks solis tajā virzienā, lai īstenotos tas, ko jūs vēlaties. Es atšķirībā
no jums nevēlos to! Es vēlos, lai mums izdotos, pirmkārt, pierādīt, ka šie
grozījumi ir reāli, otrkārt, lai mēs gada beigās, 31.decembrī, nodemonstrētu, ka
mēs varam sasniegt nulli konsolidētajā budžetā. Varbūt šajā ziņā mūsu vēlmes
atšķiras. Acīmredzot tāda ir pozīcijas un opozīcijas loģika.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pozīcijas un opozīcijas loģika – šie vārdi ir
ļoti bieži dzirdēti no šīs tribīnes, tāpēc nebūtu pat vērts tos atkārtot. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ir taču tā”!)

Vienā ziņā es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam par
kļūdas, uz kuru es norādīju aizvakardienas sēdē, atzīšanu. Tas notiek ļoti reti,
kad mūsu valdība atzīst kļūdas. Paldies, Godmaņa kungs! Tiesa gan, šī kļūda,
ierakstot centrālo aparātu, kur faktiski bija jāraksta tehniskā palīdzība,
filozofiski arī ir stipri diskutējama… Jo – kas tad ir šī tehniskā palīdzība?
Tā ir valsts priekšapmaksa tiem darbiniekiem, kuri strādā pie Eiropas projektu
apkalpošanas.

Kas izstrādā šos projektus? Izglītības un zinātnes jomā tās ir
universitātes. Ja šos 850 000 latu sadalītu, pieņemsim, četrām universitātēm,
tad, es domāju, ka priekšapmaksa 200 000 latu apjomā universitātei, kas ir šā
projekta izstrādātāja, valstij varbūt dotu lielāku labumu nekā priekšapmaksa tiem
darbiniekiem, kuri to apkalpo. Diemžēl mūsu augstskolu juridiskais statuss –
atvasinātās publiskās personas – neļauj to saņemt. Vai vienkāršāk nebija
pieņemt manis ierosinātos grozījumus Augstākās izglītības likumā… es atvainojos,
Augstskolu likumā, tātad pašreizējā likuma grozījumos, kas universitātēm ļautu
pretendēt uz šo priekšapmaksu? Bet tas jau ir saimniekošanas jautājums…

Bet nu, kolēģi, par pozīciju un opozīciju. Par optimitāti. Jau
pagājušā gada nogalē, strādājot pie šāgada pamatbudžeta, mēs dzirdējām…

Sēdes vadītājs. Jums ir vēl desmit sekundes…

K.Šadurskis. Es pabeigšu dažās sekundēs… Mēs dzirdējām par
to, ka 2008.gada budžets ir optimāls. Taču izrādījās, ka pievienotās vērtības
nodokļa prognoze ir pat ar 40 procentu kļūdu. Kolēģi, kur nu šeit optimums? Un,
ziniet, ja no 8 miljonu utopiski plānotā pārpalikuma šajā budžetā noņem piecus,
tad, Godmaņa kungs, ne no fiziķa interpretācijas, ne no matemātiķa interpretācijas,
nekas liels nemainās…

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Leiškalna kungam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, atbildīgā komisija ļoti konsekventi raudzījās,
lai nevienu priekšlikumu neatbalstītu pēc pozīcijas–opozīcijas principa, bet gan
vadījās pēc principa, ka tiek paaugstināta ieņēmumu prognoze. Līdz ar to, lai arī
cik labs būtu deputāta Šadurska priekšlikums – un tas tiešām ir labs
priekšlikums, tie tiešām ir cēli mērķi –, taču atbildīgā komisija to nevarēja
atbalstīt.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir
tikpat cēls, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo atkal iedzīvotāju
ienākuma nodokļa prognoze tiek palielināta par pieciem miljoniem latu.

Aicinu neatbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumā deputāts Šadurskis aicina, bet
šoreiz jau par 2 miljoniem latu, paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi
un šo naudu novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikumā deputāte Ina Druvietes kundze aicina
palielināt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas prognozes par 200 tūkstošiem
un novirzīt attiecīgo summu Izglītības un zinātnes ministrijai valsts valodas
attīstībai. Komisija to nav atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Inai
Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs! Aizvakar, apspriežot budžeta
grozījumus, es norādīju uz savām bažām par to, ka, mūsu prezidenta šārīta
vārdiem runājot, mērķa sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko cienī un
godā sabiedrība. Šodien parunāsim precīzāk par šīm vērtībām, jo šķiet, ka
budžeta grozījumu pieņemšanas steigā garām varētu būt paslīdējusi šo grozījumu
būtība un arī to starptautiskā rezonanse.

Varu pierādīt, ka tik tiešām valsts valodas politika budžeta
grozījumos ir cietusi visvairāk. Jums pilnīga taisnība, Godmaņa kungs, ka
Izglītības un zinātnes ministrijai šis procents vidēji ir mazāks, bet tieši šīm
divām institūcijām – Valsts valodas aģentūrai un Tulkošanas un terminoloģijas
centram – budžeta grozījumos samazinājums ir precīzi par 5,91 procentu. Precīzi par
5,91 procentu, turklāt ar stingru norādījumu šīm iestādēm, ka nekādas
augšupejošas diskusijas nav pieļaujamas. Un, tā kā šīs iestādes pārsvarā veic
tikai valsts valodas politikas programmā norādītos uzdevumus, tām nav papildu
ienākumu no Eiropas fondiem, tad šis samazinājums nav tikai uz atalgojuma rēķina.
Nebūt ne! No tā cieš ļoti svarīgas pozīcijas. Un kuras? Tad nu visi kopā
paskatīsimies.

Protams, mēs varam neveikt pētījumus situācijas analīzei, bet tad
mums būs ļoti grūti pierādīt, vai tik tiešām mūsu bažām par latviešu valodas
situācijas pasliktināšanos ir pamats. Šie Valsts valodas aģentūras veiktie
pētījumi mums ļāva runāt nevis emociju, bet faktu līmenī, taču pašlaik
acīmredzot mēs atkal atgriezīsimies pie nepārbaudāmām emocijām.

Mēs varam neizdot kādu grāmatu. Protams, tas ir pirmais, ko mēs
varam darīt. Varam neattīstīt tā saukto latviešu valodas korpusu, par kuru arī ļoti
daudzi politiķi runā kā par svarīgu nosacījumu latviešu valodas attīstībai.

Taču ir skarta arī vēl daudz nopietnāka pozīcija. Tā ir latviešu
valodas mācīšana ārzemēs. Mēs taču vēlamies, lai mūsu valodu mācās citu valstu
universitātēs? Un pašreiz mūsu valoda netiks mācīta Prāgas Kārļa universitātē,
Gēteborgas Universitātē un, kā to redzēsim, ir apdraudēta arī latviešu valodas
mācīšana Sietlas Vašingtona universitātē. Tas ir ļoti nopietni! Cita finansējuma
jau nav, un līdz ar to mēs nekādi nevaram izpildīt Eiropas Savienības vadlīnijās
ietverto principu, ka ikvienas valsts valoda ir jāmāca arī citās valstīs. Visas
valstis to finansēs, Latvija – atkal ne. Paliks vienīgā! Paskatīsimies, kā mūsu
kaimiņi, lietuvieši un igauņi, atbalsta savas valodas mācīšanu! Tas notiek praktiski
visās Eiropas valstīs un vēl daudzviet citur pasaulē. Mēs no tā atsakāmies.

Tālāk par Tulkošanas un terminoloģijas centru. Protams, var
atgādināt Ministru kabineta šāgada februārī pieņemto protokola lēmumu par Latvijas
Republikai saistošo starptautisko līgumu tekstiem, kuri nav pieejami latviešu valodā.
Mēs taču zinām, ka starptautisko tiesību akti nevar stāties spēkā Latvijā, ja tiem
nav nodrošināts oficiāls tulkojums latviešu valodā. Un tikpat labi mēs zinām arī
to, ka ir ļoti svarīgi tulkot Eiropas Savienības dokumentus latviski. Tikai tad tas ir
likumīgs pamats mūsu tiesību aktu izdošanai. Tas nenotiks! Vismaz par 70 procentiem
būs jāsamazina šis apjoms.

Nav tā, ka mēs visi varam strādāt ar tekstiem oriģinālvalodā!
Piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas materiāli ir franču valodā. Ļoti neliels mūsu
ierēdņu procents var brīvi strādāt ar dokumentiem franciski. Un tad, ja Latvijai ir
jāspriež par pievienošanos kādam Eiropas Kopienu Tiesas procesam, mēs to varam
izdarīt uz šo tulkoto dokumentu pamata. Tagad tas tā nenotiks.

Mēs, protams, līdz ar to apdraudam arī investīcijas Latvijā, jo
ārvalstu investori taču grib iepazīties ar mūsu likumdošanu. Tagad tas nebūs
iespējams.

Protams, es nemaz nerunāšu par to, ka mums atkal būs iespējams (kā
tas notika Eiropas Konstitūcijas līguma gadījumā), strādāt ar dokumentu, kurā ir
500 kļūdu, jo nebūs iespējams veikt šo koordināciju starp Tulkošanas un
terminoloģijas centru un Briseles un Luksemburgas tulkotājiem. Tā ir realitāte! Tie ir
pieejami skaitļi un fakti.

Un tātad – kādi ir secinājumi…

Sēdes vadītājs. Druvietes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

I.Druviete. Varu pārtraukt un runāt pie otrā priekšlikuma… Labāk
uzreiz? Arī es tā domāju.

Sēdes vadītājs. Vai mēs tam piekrītam? (No zāles:
„Piekrītam!”) Piekrītam.

I.Druviete. Tātad šeit nav runa ne par emocijām, ne par partejisku
nostādni. Šeit ir runa par ļoti niecīgu summu, no kā smagi var ciest Latvijas valsts
starptautiskais prestižs. Protams, būs zudis arī pamats jebkādām runām par to, ka
Latvijas parlaments aizstāv valsts valodu. Tā ir ļoti niecīga summa!

Un balsojums, protams, būs ļoti interesants politologiem. Nu
nevarētu taču būt tā, ka apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija,
kuras ministrs, gods kam gods, ir saglabājis Valsts valodas inspekcijas budžetu,
samazinot to tikai par 300 latiem, balsos tikai par to valodas aizstāvības daļu, kas ir
jūsu partijas pārziņā. Es tam neticu! Jūs vienmēr esat pierādījuši pretējo.

Nu nevarētu būt arī tā, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kura
pārzina valsts valodas politiku – un dara to godam – un kuras ministre gan Prāgā,
gan Sietlā ir lepojusies ar to, ka Latvijai tagad būs savs lektorāts, balsos
„pret”.

Un galu galā vai tad „Saskaņas Centrs” un PCTVL, kas visu laiku
apgalvo, ka viņi iestājas par valsts valodu, varētu nobalsot „pret”? Šeit nav
neviena represīva pasākuma. Tā ir tikai latviešu valodas attīstības veicināšana un
starptautiskā prestiža celšana.

Tātad – ar šiem 60 tūkstošiem mēs budžetu nesagrausim, bet mēs
varam sagraut latviešu pašapziņu, un mēs varam sagraut Latvijas valsts starptautisko
prestižu.

Kā mēs to skaidri nobalsojām 1.priekšlikumā, tad kopsavilkumi var
tikt grozīti.

Mums tagad sekos pārtraukums. Mēs teorētiski jau esam pieļāvuši
iespēju tomēr atkāpties no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītajiem
grozījumiem. Tad nu varbūt vēlreiz padomāsim un ar šo nelielo summu nesagādāsim sev
lielu kaunu un nepieļausim šo lielo kļūdu ar ilgstošām sekām.

Paldies. Es tiešām ceru, ka tas tā notiks.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram
Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos! Tomēr, ja mēs runājam par
matemātiku, būsim precīzi!

Programma 04.20.00 ir jūsu materiālos – „Valsts valodas politika
un pārvalde”. Finansējums – 1,976 miljoni 397 lati. Samazinājums – 60 365
lati. Tie ir 3,05 procenti.

Ja mēs runājam par valsts valodas attīstības programmu 09.80.00,
par kuru es jau teicu, par šiem metodiskajiem materiāliem, tad redzam, ka tur
finansējums ir 560 844 lati, bet samazinājums ir 30 146. Jā, tur ir 5,91
procents – tam es piekrītu. Taču, ja jūs paiesiet uz priekšu, tad tur programma
„Atbalsts latviešu valsts valodas apguvei”… Es runāju par programmu „Atbalsts
latviešu valsts valodas apguvei”. Tās ir programmas 09.81.00 un 04.20.00. Tur
paredzētais finansējums ir 484 754 lati. Tur nav samazinājuma. Tur ir pat
palielinājums par 2173 latiem. Tur pat nav mīnus zīmes!

Un pēdējais ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs: finansējums
– 930 799 lati, samazinājums – 29 392 lati. Samazinājums ir 3,15 procenti.
Tas nav precīzi, ka visām šīm institūcijām samazinājums būtu 5,91 procents!

Taču, kas attiecas uz valsts valodas attīstību, tad tur ir divu un
pat vairāku tūkstošu atbalsts plusos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tuvojas pārtraukums. Mēs esam
saņēmuši desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez
pārtraukuma, līdz tiek izskaitīts šis jautājums, respektīvi, likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Vai deputāti piekrīt
šādam priekšlikumam? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)

Tādā gadījumā mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu!
Balsosim par priekšlikumu – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek
izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 29, atturas – nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Mums debatēs ir
pieteicies vēl viens deputāts, tāpēc ir priekšlikums ļaut runāt deputātam Pēterim
Tabūnam un acīmredzot ar balsojumu izšķirt šā priekšlikuma likteni…

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs pabeidzam skatīt
13.priekšlikumu? Mums debatēs ir pieteicies viens deputāts. Vai balsosim? Deputāti
prasa balsojumu.

Tātad ir priekšlikums – pabeigt izskatīt šo 13.priekšlikumu un
tad iet pārtraukumā. (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni.)

Ak, tā! Pareizi! Es atvainojos! Mēs taču nobalsojām… Īstenībā
man patiešām būtu vajadzīgs pārtraukums.

Tā ka tagad vārds debatēs ir deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi!…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jūs vēlējāties strādāt bez
pārtraukuma. Tad nu, lūdzu, esiet tik mīļi un ievērojiet klusumu!

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Piecdesmit okupācijas gados valsts
valoda ir cietusi ārkārtīgi. Es ceru, ka man tas nav jāpierāda. Jūs to ļoti labi
zināt, un ķerties kaut vai pie nelielas valsts valodas attīstības finansējuma
samazināšanas… Es uzskatu, ka tas nebija prāta darbs! Tāds ir mans viedoklis.

Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā esam uzklausījuši gandrīz
visas ar valsts valodas attīstību saistītās institūcijas. Un konstatējums ir
strikts: „Valsts valodas situācija Latvijā pasliktinās, un mēs tuvojamies
divvalodībai!” Tā pie mums komisijā teica pie Valsts prezidenta kancelejas
nodibinātās Valsts valodas komisijas vadītājs Veisberga kungs. Arī citu institūciju,
kas atbildīgas par valsts valodas situāciju, tās uzlabošanu, konstatējums bija
līdzīgs.

Un tāpēc, neskatoties uz to, ka es atrodos pozīcijā, es šodien
nepiekrītu tam, ka kaut vai par minimālām summām, bet valsts valodas attīstības
iespējas tomēr tiek samazinātas. Ņemot vērā to, ka jau ir bijis šis samazinājums,
es, būdams pozīcijas deputāts, tomēr atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godmaņa kungs! Es saprotu, ka nav nozīmes strīdēties par
procentiem. Es nupat pārbaudīju, un arī abu šo aģentūru direktori apliecināja, ka
viņi ir samazinājuši savu budžetu par 5,91 procentu jeb precīzi par to summu, kas
norādīta. Bet tā nav lietas būtība! Lietas būtība taču nav 2 procentos, bet gan
tajā apstāklī, ka mēs nepildām starptautiskās saistības un apdraudam valsts valodu.
Un summa tiešām ir niecīga: ir prasīts tieši tas, kas ir bijis sākotnējā
budžetā! Un šoreiz tiešām lieta ir nopietna. Es domāju, ka visi būs tikai
pateicīgi valdībai, ja tiešām šī summa tiks atrasta un mēs šos draudus
novērsīsim.

Paldies jums jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi!

Godātais Godmaņa kungs! Man ļoti žēl, ka jūs nebijāt no rīta,
kad es ziņoju kolēģiem par nelielu pētījumu par augstākās ierēdniecības
atalgojumu. Un nu mēs šeit strīdamies… Iespējams, jūs, kā jau fiziķis, pilnīgi
pareizi aprēķinājāt šos procentus. Bet runa jau ir par 60 tūkstošiem.
Paskatieties… Atšķiriet kaut vai telefongrāmatu un paskatieties! Un ieejiet Valsts
ieņēmumu dienestā, lai jums sagādā šīs deklarācijas!

No rīta es nerunāju par Izglītības un zinātnes ministrijas
centrālo aparātu. Varu pateikt, ka vienam pašam valsts sekretāram ir – kopā ar to,
cik viņš saņem kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis šajā ministrijā, – 70
procentu no šīs summas… Ņemot vērā, ka valsts sekretāram ir četri vietnieki un
vēl arī padomnieki un ka savukārt arī šiem valsts sekretāra vietniekiem ir
padomnieki un vietnieki, es domāju, ka, skatoties uz šo lietu pēc būtības, mēs
atradīsim šos 60 tūkstošus. Faktiski šis ir principa jautājums. Tabūna kungs, nav
runa par to, kurš te ir lielāks latvietis vai kurš ir pozīcijā vai opozīcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu dažus ne pārāk maigus vārdus
teikt izglītības un zinātnes ministrei. Kad apspriedām šo projektu pirmajā
lasījumā, es viņai piegāju klāt un teicu: „Nu ejiet un runājiet, aizstāviet,
pasakiet, ka te no mušas tiek izpūsts zilonis! Pasakiet, cik daudz ir iedots valsts
valodai! Salieciet plusus kopā ar mīnusiem, un tad jūs redzēsiet, ka bilance ir
pozitīva.” Nē, viņa sēž un klusē! Un tagad ir iespēja no mušas izpūst ziloni un
emocijām valdīt pār pragmatismu.

Tā ka es vienkārši aicinu Ministru prezidentu… protams, pēc
vakardienas skarbajiem vārdiem izglītības un zinātnes ministrei, kad bija runa par
centrālo aparātu… Tomēr, lemjot šādas lietas, kas ir principā ļoti jutīgas
visiem latviešu deputātiem, sākot no Ābiķa labajā pusē un beidzot ar Šķesteru
kreisajā pusē, nevajag ļaut šādi pagriezt tik sensitīvus, tik jutīgus jautājumus!
Tā ir milzīga kļūda!

Protams, es balsošu „pret”. Tās lietas ir jādara citādi.

Tas ir vienkārši aizrādījums izglītības un zinātnes ministrei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Jūs acīmredzot būsiet jau
pamanījuši, ka deputāte Druviete prasa palielināt pievienotās vērtības nodokļa
prognozi par 200 tūkstošiem (kopsummā pa abiem priekšlikumiem – par 400
tūkstošiem), bet izdevumu daļu – par apmēram 61 vai 62 tūkstošiem. Tomēr komisija
ir nolēmusi neatbalstīt šo priekšlikumu, un komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt
to. Jo, šādā veidā piesaukdami morāli un līdzekļus sīki sadalīdami, mēs varam
sagraut visu to shēmu, ko budžeta projektā mums piedāvā valdība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Inas Druvietes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 35, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir līdzīgs, un pēc savas būtības
mēs jau par šo priekšlikumu esam diskutējuši tajās debatēs, kas notika par
13.priekšlikumu. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles dep.
I.Druviete: „Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 38, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

15. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas neietekmē budžeta
skaitļus kopumā, tā ir līdzekļu pārdale ministrijas ietvaros. Aicinu atbalstīt šo
priekšlikumu, kā to ir jau izdarījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Nav
balsojams, jo mēs neatbalstījām līdzekļu avotus no uzņēmuma „Latvijas Valsts
meži”.

Sēdes vadītājs. Taisnība.

K.Leiškalns. 17. – satiksmes ministra Šlesera kunga priekšlikums.
Ierosina naudas pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Satiksmes ministriju
(„Kohēzijas fonda finansētie projekti ostu attīstībai”).

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir par armiju. To ir iesnieguši
deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Minētie deputāti ir
ierosinājuši 500 tūkstošu latu pārvietošanu no sadaļas „Gaisa spēki” uz
sadaļu „Sociālie pabalsti”. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska iesniegto 18.
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks,
Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus paņemt no Jūras spēku
budžeta Aizsardzības ministrijā un pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts
sociālo pabalstu izmaksai. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Golubovs,
Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis, un tas ir līdzīgs. Ierosina tādu pašu
summu – 500 tūkstošus – no Aizsardzības ministrijas Sauszemes spēku budžeta
pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts sociālo pabalstu izmaksai. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 20. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks,
Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina Aizsardzības ministrijai atņemt 500
tūkstošus un tos pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija nav atbalstījusi. (No
zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 21. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks,
Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus no Aizsardzības ministrijas
pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija pārcēlumu neatbalsta. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks,
Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai 500
tūkstošus un nodot tos Labklājības ministrijas budžeta rīcībā. Komisija
neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks,
Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina pārcelt 500 tūkstošus no Aizsardzības
ministrijas uz Labklājības ministriju – sociālajiem pabalstiem. Komisija nav
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jūs jau noraidījāt veselu virkni mūsu priekšlikumu, kas vērsti uz
to, lai papildinātu Labklājības ministrijas budžetu. Šeit es redzu labklājības
ministri Purnes kundzi… Es ļoti brīnos – vai jūsu ministrijai pietiek naudas visiem
pabalstiem? Es domāju, ka ne! Es brīnos, ka jūs klusējat.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Golubova, Rubika,
Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25.priekšlikums. Frakcija „Jaunais laiks” ierosina no uzkrājuma
izņemt 13 miljonus 700 tūkstošus un novirzīt tos uz Labklājības ministrijas izmaksu
sadaļu – valsts pensiju speciālo budžetu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Silvai
Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents savā rīta uzrunā mums
uzsvēra, ka ir jābūt drosmei uzņemties atbildību. Šis priekšlikums, ko iesniegusi
frakcija „Jaunais laiks”, ir tieši par to. Ir jāuzņemas atbildība un jābūt tik
drosmīgiem, lai pildītu solījumu.

Pensionāriem tika dots solījums, ka jau ar šā gada 1.janvāri tiks
maksāta paaugstināta piemaksa pie pensijas, proti, piemaksa par katru līdz 1996.gadam
nostrādāto darba mūža gadu. Bet, kā mēs zinām, šī piemaksa tiek maksāta tikai ar
1.jūniju.

Taču šeit debatēs nedz iepriekšējā reizē, nedz arī šodien
nebija nevienu mirkli dzirdams neviens arguments par to, kāpēc nav iespējams pildīt
solījumu. Nedz no premjerministra mutes, nedz arī no Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas pārstāvja mutes neizskanēja neviens šāds arguments!

Kompensējamais nesaņemtā pensiju pieauguma apjoms jeb, citiem
vārdiem sakot, tas piemaksas apjoms, kas ir jāsaņem par gada pirmajiem pieciem
mēnešiem, ir 13,7 miljoni latu, pēc Labklājības ministrijas iesniegtās
informācijas.

Frakcija „Jaunais laiks” uzskata, ka šo naudu ir iespējams
samaksāt, jo sociālo iemaksu plāns pildās un pārpildās – atšķirībā no citiem
nodokļiem. Atgādināšu: šā gada pirmajos piecos mēnešos šā plāna izpilde bija
109 procenti! Atgādināšu arī to, ka 2008.gada budžetā sākotnējā apstiprinātā
sociālās apdrošināšanas iemaksu prognoze bija 1,6 miljoni latu. Acīmredzot
speciālisti, veidojot budžeta grozījumus, ir secinājuši, ka sociālo iemaksu prognozi
var paaugstināt līdz 1,7 miljoniem latu. Tas ir precīzi par 100 miljoniem latu vairāk.
Tad nu jājautā – kāpēc šo prognozi nevarēja palielināt līdz 113,7 miljoniem
latu?

Mēs jau esam gan šajā, gan arī iepriekšējā reizē debatēs
dzirdējuši, ka ar prognozēm finanšu speciālistiem ir bijis diezgan pagrūti, jo
reālie skaitļi ir bijuši citādāki, nekā ticis prognozēts, aprēķinot gan
inflāciju, gan arī nepieciešamos līdzekļus.

Tātad papildus prognozētā sociālo iemaksu summa tikpat labi varētu
būt arī šāda.

Labi. Otrkārt. Ja tomēr šis finanšu avots jums šķiet
nepieņemams, tad es atgādināšu, ka sociālā budžeta uzkrājums jau ir kopumā
vairāk nekā 830 miljoni latu. No šejienes to samērā nelielo summu, tos nieka 13,7
miljonus, var noteikti novirzīt pensiju piemaksu piecu mēnešu parāda dzēšanai, jo
tas nav labs valsts budžeta pārvaldības princips – caurumus pamatbudžetā piesegt ar
sociālā budžeta uzkrājumu. Šis uzkrājums ir domāts sociālajām vajadzībām! Tagad
atkal tiek taupīts uz veco ļaužu, pensionāru, rēķina.

Un treškārt. Galu galā šos nepieciešamos 13,7 miljonus, ko tika
solīts pensionāriem izmaksāt, lai tādējādi atdotu viņiem kā pensiju parādu, var
arī iegūt, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku. Arī par to šorīt runāja Valsts
prezidents.

Ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc speciālistu aprēķiniem, ir ceturtā
vai piektā daļa Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Kā redzat, mums ir iespējas pildīt pensionāriem doto solījumu –
samaksāt viņiem šo piemaksu, 40 santīmus par katru darba stāža gadu, sākot jau ar
1.janvāri. Samaksāt viņiem šo piemaksu, kuru viņiem būtu vajadzējis saņemt jau
visus tos piecus aizvadītos mēnešus, – šīs iespējas ir! Galvenais ir politiskā
griba uzņemties atbildību un rīkoties. Vecajiem ļaudīm tas noteikti rudeni un ziemu
padarītu vieglāku.

Dažādi informācijas avoti, kā jūs zināt, liecina, ka jau rudenī
sagaidāms cenu sprādziens: siltumapgāde mājsaimniecībām var sadārdzināties par 50
procentiem. „Latvijas Gāze” ir pieprasījusi paaugstināt siltuma tarifus, un
sabiedriskais regulators jau ir pasteidzies paust, ka neesot pamata atteikt. Sagaidāms
arī, ka vēl dārgāka kļūs elektrība un sabiedriskais transports. Un tas noteikti
izraisīs sadārdzinājumā ķēdes reakciju īpaši to pirmās nepieciešamības preču
un pakalpojumu grupās, kas vistiešāk attiecas uz pensionāriem, un tās ir pārtika,
siltums un veselības aprūpe.

Atgādināšu arī, ka iztikas minimums ir jau vairāk nekā 160 latu.
Pateikšu arī to, ka vidējā vecuma pensija…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

S.Bendrāte. … ir apmēram 136 lati. Es tūliņ beigšu. Ja
drīkst… (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Drīkst beigt!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

 

S.Bendrāte. Tā pensiju piemaksa, tie 40 santīmi, ko sāka maksāt ar
1.jūniju, pieplusēs 7 latus, rudens indeksācija varbūt pieplusēs klāt vēl otrtik.
Tomēr tas nesasniegs iztikas minimumu.

Ja tomēr šis parāds, kas iekrājies pa pieciem mēnešiem, tiktu
dzēsts, tas apstāklis pietuvinātu šim gaidāmajam rezultātam. Un tad būtu
skaidrība, ka šī nauda noteikti būs un ka to saņems laikus, jau rudenī. Tā ziņa ir
ļoti svarīga vecajiem cilvēkiem! Turklāt Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi
atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, tie ir tikai jāapstiprina.

Tāpēc „Jaunais laiks” aicina atbalstīt šo priekšlikumu un
pildīt solījumu, kā arī kompensēt šos 5 mēnešus – 40 santīmu piemaksu pie
pensijas. Un vēl pateikšu, kolēģi, ka uz šo lēmumu gaida turpat vai 378 000
Latvijas pensionāru.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

Kolēģi, es jūs visus lūdzu ievērot reglamentu un atcerēties, ka
debašu laiks ir 5 minūtes – pirmo reizi un 2 minūtes – otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šodien
tiek labota viena ačgārnība. Mēs visi atceramies, ka 20.decembrī tika veidota
jaunā – Godmaņa valdība. Toreiz mēs teicām, ka tā ir tā pati vecā valdība.
Un tā arī bija. Šodien tiek labota senāka netaisnība, jo šai valdībai nebija sava
budžeta – tas bija iepriekšējās valdības budžets. Šodien arī Godmaņa valdībai
ir savs budžets.

Vai kaut kas ir mainījies? Es visvairāk gribēju ieraudzīt šajā
budžetā to, ka tajā ir ietvertas kaut kādas prioritātes, to, ka šai valdībai ir
kaut kāda vīzija par to, kas šobrīd valstij ir vissvarīgākais. Vienīgais, ko mēs
tur ieraudzījām par likumprojektu, ir teksts anotācijā, ka „…likumprojekts ir
izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – lai arī valdībai atbilstoši
precizētajām valsts budžeta ieņēmumu prognozēm, apņemoties līdz gada beigām
nodrošināt budžeta pārpalikumu, nācās samazināt valsts budžeta kopējos izdevumus,
samazinājumam netika pakļautas sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas –
(netiek samazināti izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām).” Un zem šiem
vārdiem stāv finanšu ministra paraksts.

Nu tad paskatīsimies, kas notiek šajā budžetā! Budžeta
likumprojekta 93.lapā jūs varat atrast, ka kopējais sociālo pabalstu samazinājums ir
2 876 000 latu, tajā skaitā invalīdu kopšanas pabalstiem samazinājums
1 407 000, un tādā garā. To jūs visu varat skaitīt. Jūs varat formāli
teikt: „Jā, ir samazinājies pabalstu saņēmēju skaits.” Bet tas liecina tikai par
vienu – vai nu Darba ekspertīzes ārstu komisijai vispār nav nekāda priekšstata par
to, kādai tad būtu jābūt prognozei, vai arī valdība vienkārši ir izlikusies, ka
visa tā dzīves dārdzība, kas attiecas uz pensionāriem, vienādā mērā attiecas
arī, piemēram, uz invalīdiem. Un invalīda kopšanas pabalsts, kā ir bijis 100 latu,
tā arī paliek. Un tādā veidā mēs te varam to visu skaitīt.

Kura tad ir nākamā pozīcija, kur valdībai izdevies ievērojami
ietaupīt naudu? 11 miljoni 736 lati ir ietaupīti tāpēc, ka vecuma pensiju saņēmēju
skaits ir samazinājies no prognozētajām 472 130 personām uz 465 506
personām. Pateiksim to vienkāršāk: ir nomiruši par 7 tūkstošiem vairāk
pensionāru, nekā valdība gada sākumā bija prognozējusi. Šādos apstākļos, ja jūs
saskaitāt šīs summas, kopā tie ir 11 miljoni, bet tie 2,8 miljoni ir tas, ko šobrīd
mēs aicinām atgriezt atpakaļ valsts speciālajā budžetā. Neko vairāk. Tikai
atstājiet, lūdzu, savā vietā to naudu, kas gada sākumā bija plānota speciālajā
budžetā. Neko vairāk mēs šobrīd nelūdzam!

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram
Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no
varbūt centrālajiem jautājumiem, par ko acīmredzot ir uzsāktas arī debates, un
tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi precīzi definēt valdības pozīciju, tās izdarīto un
to, ko mēs vēl darīsim saskaņā ar plānu, kas valdībā ir apstiprināts.

Pirmais – par faktiem. Papildu izdevumi, kas ir paredzēti tieši
sociālajā sadaļā sakarā ar pensiju indeksāciju, piemaksām pie vecuma pensijas un
pabalstu nodrošināšanu, šajā budžetā tiek palielināti par 88 miljoniem 67
tūkstošiem 199 latiem. Tāda ir tā atšķirība, ko Štokenberga kungs neieraudzīja!
88 miljoni! Tas ir viens.

Otrais. Ko tas nozīmē praktiski? Kolēģi, ja mēs skatāmies
2008.gadu… ja mēs skatāmies vidējo pensiju, tad redzam, ka vecuma pensiju saņem
465 506 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas gada sākumā bija
120 lati 19 santīmi. Es varētu minēt arī skaitļus par vidējām pensijām pa
pensionāru grupām, bet es negribu jūs pārlieku nogurdināt ar skaitļiem. Es
vienkārši pateikšu, ar ko mēs beigsim šo gadu.

Tātad, ja vidējā vecuma pensija mums bija 120 lati 19 santīmi, tad
visi tie pasākumi, kurus parlaments ar likuma spēku ir nostiprinājis šajā gadā un
kurus valdība arī cenšas pildīt, prasa šos budžeta grozījumus. Mēs esam precīzi
skatījušies, kādi indeksācijas apmēri ir jāņem – vienā gadījumā esam
analizējuši sešu mēnešu, otrā gadījumā – 12 mēnešu vidējos rādītājus –,
un tad realitātē ar visām piemaksām un indeksācijām oktobrī vidējā pensija būs
173 lati 53 santīmi.

Protams, ja mēs sadalām šo vidējo pensiju pa grupām, tad mēs
varam teikt tā, ka ar visām piemaksām vidējā pensija valstī pieaugs par 28
procentiem pat tad, ja mēs uzskatām, ka vidējā inflācija valstī varētu būt… Es
patlaban nevaru prognozēt tās precīzu lielumu gada beigās. Es tikai esmu izteicis
savas prognozes. Taču, ja mēs kaut vai paliekam pie šā cipara, kāds tas ir šodien,
– 17 procenti, tad redzam, ka starpība starp 28 un 17 procentiem ir 11 procenti, kas
tomēr pārsniedz tos rādītājus, ko nosaka dzīves dārdzība.

Dabīgi, man jāpasaka uzreiz tas, ka es šeit runāju par vidējiem
cipariem. Ja mēs skatāmies tālāk lielāko pensiju virzienā, tad tām šis pieaugums
ar visām piemaksām būs mazāks. Viennozīmīgi! Un tāpēc nākamajā gadā parlaments
mainīs politiku un pieņems likumu, kas valdībai būs jāpilda. Valdībai nāksies gan
piemaksāt, gan indeksēt visas pensijas. Un tas viennozīmīgi prasīs līdzekļus, kurus
valdība jau ir ierēķinājusi, veidojot jauno budžetu. Un tie būs 64,3 miljoni
piemaksām pie vecuma pensijas – 70 santīmu par katru gadu neatkarīgi no pensijas
apmēra, 8,9 miljoni piemaksām pie invaliditātes pensijām, 1 miljons tiks paredzēts
tām pensijām, kuras būs jāindeksē un kuras ir virs 225 latiem, 5,7 miljoni –
priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanai. Vēl nauda ir atvēlēta
politiski represētajām personām, dodot tām iespēju pensionēties piecus gadus pirms
likumīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Ja man jārunā par to, kāds ir galarezultāts… Es jau nosaucu 28
procentu pieaugumu pensijām šogad, kas tomēr ir par 10 procentiem lielākas nekā
pašreizējā inflācija. Man jāsaka tā: protams, ja mēs skatāmies citu pensiju
saņēmējus, tad redzams, ka pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā gada beigās arī
būs pieaugusi par 26,8 procentiem. Mēs izpildīsim šo plānu, ko esam jums
piedāvājuši. Ja mēs runājam par invaliditātes pensijām, tad invaliditātes pensija
šajā gadā pieaugs par 32,6 procentiem.

Jā, man ir jāatzīst, ka šie ir absolūtie cipari! Ja mēs
skatāmies absolūtos ciparos, tam redzam, ka tie nav pietiekami lieli, lai mēs varētu
teikt, ka pēc 2008.gadā veiktajiem pasākumiem mēs spējam panākt, ka lielākā daļa
no pensionāriem saņem pensiju, kas ir lielāka nekā iztikas minimums.

Te nu man jāatzīst, ka, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, šis
ir tikai pirmais tāds solis, jo nākamā gada indeksācijās mēs esam rēķinājuši
eventuālās inflācijas lielumu. Arī jaunās piemaksas no pirmā pensijas gada faktiski
šo procentu stipri vien uzlabos. To pensionāru skaits, kas reāli saņems pensiju, kura
jau ir virs iztikas minimuma… Ja mēs skatāmies vidējo pensijas apmēru pēc
indeksāciju piemaksām, kādas esam plānojuši 2009.gadā, tad redzam, ka vidējā
pensija būs 225 lati. Es vēlreiz saku: es negribu teikt, ka tas ir kaut kas ļoti daudz
un ka tas ir tas, par ko mēs varētu vicināt karogus vai pūst taures. Tā tas, protams,
nav! Šis te plāns, kuram vēl ir jāatrod resursi, ko mēs bez diskusijām arī
atradīsim, attiecībā uz pensionāru sadaļu ir reāli izpildāms. Tas reāli
nodrošinās šo procesu… šo tendenci, lai pēc iespējas vairāk pensionāru, to
skaitā arī invalīdi, ne tikai pensionāri, kā arī cilvēki, kas saņem pensiju
apgādnieka zaudējuma gadījumā… lai mēs varētu palielināt to pensiju lielumu, kas
ir virs iztikas minimuma… lai pamazām, bet konsekventi mēs tās palielinātu. Mūsu
mērķis ir viennozīmīgs – lai pensionāru vairākums 2009.gadā saņemtu pensiju, kas
ir virs iztikas minimuma, tas ir jau pāri par 55–60 procentiem pensionāru. Es nevaru
teikt, ka tādu būs 90 vai 100 procentu, jo, tiklīdz es teikšu, ka būs 90 vai 100
procentu, tad mēs kritīsim otrā galējībā.

Un te man ir jāpasaka viena lieta. Mēs te visu laiku operējam ar
diviem budžetiem. Cilvēki, kas pārzina finanses, saprot, ka runa ir par konsolidēto
valsts budžetu, kurā ir gan speciālais budžets, gan valsts pamatbudžets. Tas, ka mēs
valsts pamatbudžetā veicam samazinājumu par 57 miljoniem latu ne saistībā ar Eiropas
naudu, bet gan saistībā ar visiem resoriem un sociālajā daļā par 88 miljoniem
palielinām izdevumus, tomēr norāda uz to, ka šī tendence ir viennozīmīga, ka tā
turpināsies arī 2009.gadā un ka mēs mēģināsim to daļu, ko nosaka deficīts
pamatbudžetā, arvien vairāk un vairāk mazināt. Pat pie lejupejošas ekonomikas!

Tāpēc es personīgi neizslēdzu… Mēs, protams, sekosim līdzi
inflācijas izmaiņām, mēs sekosim līdzi arī tam, ko šeit jau minēja par tarifiem…
Mums ir atsevišķs plāns, kuru mēs īstenosim. Vēl tikai neliela ievirze jums…

Mēs patlaban šeit runājam par valsts pamatbudžetu kopā ar
konsolidēto budžetu. Mēs to, jūsu zināšanai, samazinām. Ja mēs pirmajā pusgadā
paskatāmies pašvaldību konsolidētos budžetus – gan pamata, gan speciālo budžetu,
tad redzam, ka pie 255 miljonu liela deficīta abos budžetos, tas ir pabeigts ar 76
miljonu lielu proficītu.

Paldies Dievam, ka pašvaldību sadaļā ir šie 76 miljoni, kas ir
plusā. Tas ir virs plāna, un es ceru, ka tas zināmā mērā radīs divas lietas.
Pirmā. Es tiešām no šīs tribīnes aicinu pašvaldības līdzdarboties valdībā divu
problēmu risināšanā. Šis te uzkrājums un šis te pārpalikums faktiski būtu
novirzāms divām lietām: un tās sadalās laukos un pilsētās. Runājot par pilsētām,
pamatā uzsvars ir likts tieši uz pabalstu piešķiršanu apkures tarifu
sadārdzinājumiem, un acīmredzot pašvaldībām nāksies pamainīt savas pabalstu
struktūras proporcijas. Kas attiecas uz lauku rajoniem, tad tur no pašvaldībām pamatā
ir plānots atbalsts pārvadājumiem, it īpaši bērniem un arī pensionāriem, jo
pašvaldību budžeti, paldies Dievam, ir tādā situācijā, ka to vajadzībām šeit nav
jānāk ar samazinājumu.

Protams, man var teikt, ka 76 miljonu pārpalikums ir tāds, ko
iztērēs otrajā pusgadā, jo pirmais pusgads jau nav tas tērējošais laiks, un tomēr
es domāju, ka valstī vismaz tajā stadijā, kad pašvaldību sadaļa finansiāli ir
daudz stabilāka, manuprāt, nodokļu sistēma bija izveidota pareiza… Mēs vienkārši
apelēsim…

Protams, arī mēs, valdība, līdzdarbosimies šo divu problēmu
risināšanā. Un viens no piemēriem ir tas, ko nosaka arī likums, – un tie ir šie 10
miljoni, kas patlaban domāti pārvadājumiem autobusos. Tāpēc es tiešām lūgtu
reāli, koriģējot, iespējams, arī situācijas, tomēr rīkoties pēc šā plāna, ko
mēs jums piedāvājam. To jums var pierādīt arī speciālisti no Labklājības
ministrijas.

Jebkuras manipulācijas ar to, ka ir kaut kādi divi atsevišķi
budžeti valstī, – tā nav realitāte! Mums ir viena valsts kase! Mums faktiski ir
viena nauda. Praktisks piemērs tam, ka mēs sākam taupīt valsts pamatbudžetu un
turpināsim to darīt arī 2009.gadā, ir šīsdienas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani patiesībā satrieca Štokenberga kunga
minētie skaitļi, jo, lasot budžeta likumu, man šī lieta bija paslīdējusi garām.

Es runāšu mazliet sarežģīti, bet centīšos skaidrot ļoti
vienkārši. Varbūt izdosies. Bet man ir jālieto daži matemātiskās statistikas
jēdzieni.

Godātie kolēģi! Prognozējot ekonomikas attīstību, ir iespējami
dažādi scenāriji, ir iespējamas dažādas kļūdas – arī milzīgas kļūdas! Mēs
pie tā esam pieraduši.

Prognozējot demogrāfisko situāciju – un to lieliski zina visi
apdrošinātāji –, prognoze tiek veikta, balstoties uz mirstības tabulām, kas ir
pietiekami precīzas, ja skatās lielā iedzīvotāju kopā. Un tur ir saskatāma katra
indivīda nomiršanas varbūtība nākamā gada laikā. (No zāles: „Un kad tev
būs?”) Četrdesmitgadīgajam vīrietim, piemēram, Latvijā nomiršanas varbūtība
nākamā gada laikā ir 0,02. Tālāk precīzi neatceros datus no šīm tabulām…

Kolēģi! Mums ir apmēram 500 tūkstoši pensionāru. Lielo skaitļu
likums nosaka to, ka nejaušības lielās kopās izzūd un ka nejaušās parādībās sāk
parādīties arvien izteiktākas likumsakarības, un tādējādi ir pamats šo mirstības
tabulu sastādīšanai. Precizitāte, ja N ir 500 tūkstoši, ir kā kvadrātsakne no N,
un tas ir apmēram 700. Tas nozīmē, ka pēc mirstības tabulām prognozētā pensionāru
izmiršana varētu būt ar kļūdu apmēram viens tūkstotis. Un, ja mēs redzam, Barčas
kundze, ka ir nomiruši 7000 – tātad vairāk nekā prognozēts! (No zāles dep.
A.Barča: „Kur es tur pie vainas?”) –, tad, godātie kolēģi, tas liecina par
to, ka šī nav dabiskā mirstība, bet šī ir izmiršana ekonomisku apstākļu dēļ.
Saprotiet to!

Godmaņa kungs! Jūs to lieliski saprotat.

Un tāpēc es uzskatu, ka šis „Jaunā laika” priekšlikums ir
absolūti nepieciešams, lai kaut kādā veidā aizkavētu (piedodiet par vienkāršo
runu!) mūsu pensionāru izmiršanu nabadzības dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Ministru prezident! Prezidij! Kolēģi! Negribēju iet un
runāt, bet pēc Ministru prezidenta uzrunas arī es nolēmu kāpt tribīnē un tomēr
vērst Ministru prezidenta uzmanību kādam faktam.

Tad, kad jūs runājāt par inflāciju, par indeksāciju, jums,
Ministru prezident, jāsaprot tas, ka pārtika… tā daļa, kas skar jebkuru pensionāru,
– medikamentu sadārdzinājums, pārtika un siltums – tā ir lielāka nekā 20
procenti, bet tas, ka gada laikā ir samazinājušies sakari par mīnus 5 procentiem, tas
neskar pensionārus. Un tā indeksācija… Domājot par indeksāciju, mums ir jāsaprot
tas, ka indeksācija neatbilst tai inflācijai, kas skar pensionārus, un tam jums ir
jāpievērš uzmanība nākotnē!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezident!
Ministri! Kolēģi! Es gribētu atzīmēt vienu lietu – to, ka šodien Saeimā ir
ievērojami uzlabojusies politisko debašu kvalitāte, un par to es esmu pateicīgs
Ministru prezidentam. Es ceru, ka viņš tās noturēs līmenī arī turpmāk…

Tā ir taisnība, ka vidējās pensijas lielums, ievērojot inflācijas
korekciju, – un mēs to esam izrēķinājuši! – arvien vairāk tuvojas iztikas
minimumam. Tikai ir viena problēma. Saprotiet taču: ja šī starpība ir krājusies
vairāku gadu garumā, ja tā ir krājusies visus pēdējos gadus, tad ar to ir tāpat kā
ar pamatlīdzekļiem uzņēmumā – jums kādā jaukā dienā vienkārši vairs nav ko
amortizēt. Tāpēc to cilvēku stāvoklis, kuri ir atkarīgi no sociālajām iemaksām,
ir arvien vairāk pasliktinājies. Tur ir vajadzīgs radikāls lūzums, par kuru mēs te
visu laiku runājam.

Taisnība ir arī tas, ka beidzot mēs šodien sadzirdējām, ka
valstī ir konsolidētais budžets. Tas nozīmē, ka jebkurš mistiskais uzkrājums, par
kuru te kāds visu laiku runāja… par uzkrājumu pensiju budžetā…, tas tik un tā
kādreiz būs jāmaksā no pamatbudžeta. Saprotiet to! Un tas, kas joprojām ir
nepatīkami pēc visiem šiem grozījumiem… Saprotiet, ja mēs runājam par konsolidēto
budžetu, tad tā proporcija, kādā sociālās apdrošināšanas iemaksas finansē
pamatbudžetu, pēc šiem grozījumiem tikai palielināsies, jo šis palielinājums rodas
no tā, ka pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tas fakts, ka sociālais budžets par 254 miljoniem finansē
samazināto pamatbudžetu, liecina par to, ka sociālais budžets pēc šiem grozījumiem
arvien lielākā mērā finansēs pamatbudžetu. Un, lai te nebūtu nekādu šaubu par to,
kā šoziem mainīsies tarifi, varu pateikt, ka pašreiz tie ir 203,74 dolāri par tonnu,
bet gada beigās tiek plānoti 800 dolāri. Un lietotājiem tas nozīmē tarifu
palielinājumu par 84 procentiem. Ja nākamā pensiju indeksācija ir gaidāma tikai
pavasarī, tad šīs sociālo grupu problēmas šoziem būs īsti akūtas un svarīgas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Vispirms atvainojos, ka, runājot par prognozi, nosaucu
nepareizus skaitļus, domādama nevis 1,6 miljonus un 1,7 miljonus, bet 1,6 miljardus un
1,7 miljardus. Domāju, ka jūs to sapratāt, jo paši jau arī sekojāt līdzi.

Tagad es gribētu teikt jums, Ministru prezident, ka runāt par lielo
pieaugumu, kāds ir procentos, – tas nav korekti, tāpēc ka, pie bāzes 4 latiem
pieskaitot vēl 4 latus, ir 100 procentu pieaugums. Un tā ir manipulācija ar budžetu
– slēpties aiz termina „konsolidētais budžets” un sociālā budžeta uzkrājumus
netērēt sociāliem mērķiem. Sociālā budžeta uzkrājumu un sociālā budžeta
mērķis ir kliedēt riskus. Riski mums draud, turklāt diezgan lieli, un par to jau te
daudzas reizes runāja.

Tas pamatjautājums ir par to, vai valdība paredz vai neparedz pildīt
solījumu. Ir 830 miljonu latu uzkrājums sociālajā budžetā, un frakcija „Jaunais
laiks” ir iesniegusi priekšlikumu, ar kuru jums prasa, lai tiktu pildīts solījums –
izmaksāt pensionāriem to piemaksu pie pensijas, tos 40 santīmus par katru darba mūža
gadu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam. Tas ir viss, ko mēs vēlamies. Tik vien! Un to
vēlas arī pensionāri. Viņi uz to cer, viņi ar to rēķinās.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Intai Feldmanei…
Deputāte Feldmane tomēr nevēlas runāt. Debates beidzam.

Vārds deputātam Šadurskim…

K.Leiškalns. Šadurskim?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns. Paldies.

Mēs runājam par 25. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu.
Komisijas vārdā tomēr ir jāpasaka dažas lietas.

Tā kā priekšlikums iesniegts, komisijai par priekšlikumu bija
jābalso. Jā, priekšlikums pēc savas būtības ir ļoti labs… Ir ierosināts
līdzekļus izņemt no rezerves, taču ailē, kas ir labajā pusē, nav pateikts, kur tad
tos izlietot. Mums tad ir vai nu jāpieņem atsevišķs likums, vai budžeta pieņemšana
jāatliek… Vajadzēja norādīt naudas izlietošanas mērķi, jo šobrīd, es domāju,
Labklājības ministrija nav tiesīga tik voluntāri rīkoties ar gandrīz 14 miljoniem
latu… Es pieņemu, ka nav (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Tas nav arguments!”)…
es vienkārši saku… Kariņa kungs, jūsu frakcijas priekšlikumu izskatīja komisijas
sēdē. Es brīdināju jūsu frakciju, ka šeit vajadzīgi nelieli tehniski grozījumi.
Taču tādi netika iesniegti.

Tā ka es, lai gan vienmēr esmu ļoti sirsnīgs pret jums (jūs taču
to zināt!), aicinu Saeimu tomēr atbalstīt komisijas viedokli – neatbalstīt šo
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča…

Sēdes vadītājs. 26.priekšlikums…

K.Leiškalns. 26.priekšlikums, atvainojos. Acis nerāda! Tas ir
deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikums veikt
6 miljonus 970 tūkstošus latu lielas asignācijas atņemšanu Kultūras ministrijai
un pārcelšanu uz valsts pensiju speciālo budžetu. Jāteic, ka komisija priekšlikumu
neatbalstīja un nevar atbalstīt. Pirmkārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas
būvniecība ir noteikta ar likumu. Otrkārt, par visām šīm summām jau šobrīd ir
noslēgti līgumi, ir bijuši konkursi. Līdz ar to šis priekšlikums nav izpildāms, lai
kā arī deputātu grupai to gribētos.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Viņš taču neatzīst okupāciju!”)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra. Ja
nu mūsu valsts tagad ekonomē, cik vien var un kur vien var, tad varbūt ieekonomēsim uz
šā projekta rēķina! Varbūt padomāsim, vai var atļauties mūsu valsts pašreiz
īstenot tādu projektu, kurš ir paredzēts ar šādu finansējumu. Padomājiet!
Ieekonomēsim 7 miljonus!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Es jau teicu, ka šos 7 miljonus nevar ieekonomēt.
Taču, vadoties pēc Nacionālās bibliotēkas likuma, paredzētais Latvijas Bankas
maksājums ir veikts, līdzekļi ir aizgājuši no Kultūras ministrijas un novirzīti
budžeta pārpalikuma nodrošināšanai. Arī tas ir jāņem vērā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Golubova, Rubika,
Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

27.priekšlikums. Deputāts Buzajevs ierosina 92 miljonus latu
novirzīt no sociālā budžeta līdzekļu uzkrājumiem (kā viņš raksta, atlikumu) uz
valsts pensiju speciālo budžetu Labklājības ministrijā. Komisija šo daudzus miljonus
vērto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Ministru prezident! Godātie kolēģi! Otrdien,
apspriežot šeit budžeta grozījumus pirmajā lasījumā, mēs ilgi runājām par
budžeta prognozes ticamību. Jau 23.augustā būs referendums par grozījumiem likumā
„Par valsts pensijām”. Un ko mēs darīsim tad, ja, visticamākajā gadījumā,
valdība būs zaudētāja, bet tauta – ieguvēja? Kā zināms, sociālās
apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu piecu mēnešu plāna izpilde bija 109 procenti.
Saskaņā ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir ieplānots
gandrīz pusotra miljarda latu apmērā. Diemžēl šī milzīgā summa ir daļēji
izmantojama, lai dzēstu pamatbudžeta deficītu. Ja runājam konkrēti, tad jāteic, ka
konsolidētā budžeta ieņēmumi ir kritušies par 234 miljoniem latu, bet pamatbudžeta
– tikai par 169 miljoniem latu. Deficīts 65 miljonu latu apmērā tiks pārklāts no
sociālā budžeta līdzekļiem. Šī nauda tomēr ir paredzēta pensiju izmaksām. Bet,
ja minētā summa ir iekļauta pamatbudžetā, tad pietiek uzreiz tādas tautai
vajadzīgas iestādes uzturēšanai kā Ārlietu ministrija – 40,8 miljoni latu; Saeimai
– 15,1 miljons latu; Ministru kabinetam – 5,8 miljoni latu, Valsts prezidenta
kancelejai – 3,3 miljoni latu. Kopā tieši 65 miljoni!

Dāmas un kungi! Ne īpaši taisnīgi ir dzīvot uz pensionāru
rēķina un kliegt: pensiju paaugstināšanai nav naudas! Turklāt jāņem vērā, ka 8
miljoni jau ir atņemti pensionāriem, lai nodrošinātu budžeta pārpalikumu 0,05
procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ja vēlētāju iesniegtais likumprojekts gūs atbalstu tautas
referendumā, minimālo pensiju paaugstināšanai līdz iztikas minimumam būs papildus
nepieciešami 266 miljoni latu gadā vai 92 miljoni latu pēdējiem četriem 2008.gada
mēnešiem pēc referenduma. Tie ir tikai 6,4 procenti no ieplānotā speciālā budžeta
apmēra.

Es ierosinu neizmantot šo summu budžeta deficīta segšanai, bet
iekļaut to valsts pensiju speciālā budžeta izdevumos.

Konsolidētais budžets šādā gadījumā būs ar nelielu deficītu,
kas būs 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet, protams, iekļausies
Māstrihtas kritēriju ietvaros.

Dāmas un kungi! Visus tos deputātus, kuri jau atbalstījuši Saeimā
vai arī gatavojas referendumā atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”,
aicinu balsot „par” arī šodien.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā ārkārtīgi grūti paskaidrot
deputāta Buzajeva priekšlikumu, kur budžets ir tas pats, bet izdevumi… cik es vismaz
saprotu savā nogurušajā galvā, avoti ir 92 miljoni, bet izdevumi, manuprāt, ir 368
miljoni.

Man liekas, ka te drusciņ klibo tā juridiskā tehnika priekšlikumu
iesniegšanā.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Buzajeva priekšlikumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 51, atturas – 10.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

28.priekšlikums. Deputāts Buzajevs aicina izņemt naudu no sadaļas
„Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” un pārcelt to uz sadaļu
„Naturalizācija”. Summa, protams, nav liela, bet komisija priekšlikumu nav
atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Runāšu gan par šo, gan arī par nākamo priekšlikumu, jo tur
līdzekļu avots ir tāds pats.

Es, kā jau Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, neesmu apmierināts
ar budžeta līdzekļu pārdalīšanu Tieslietu ministrijas iekšienē. Man nav saprotams,
kāpēc par gandrīz 90 tūkstošiem ir samazināts juridiskās palīdzības finansējums
un par vismaz 8 tūkstošiem – Naturalizācijas pārvaldes finansējums.

Lai minēto samazināšanu nepieļautu, es atradu līdzekļu avotu
Tieslietu ministrijas budžetā. Konkrēti, atradu tur programmu ar dīvainu nosaukumu:
„Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana”.

Mēs jau 18 gadus esam neatkarīga valsts. Ko tur vēl var stiprināt
un īpaši atjaunot? Protams, visiem ir zināms, ka zem šā pompozā nosaukuma slēpjas
Valsts valodas centrs, kura vienīgais uzdevums ir ķert un sodīt krievvalodīgos
pārdevējus, dzelzceļniekus vai cietumu darbiniekus.

Svētdien es biju Latgalē un, sekodams Dobeļa kunga padomam, runāju
veikalos tikai latviski. Visu, kas man bija vajadzīgs, nopirku bez jebkādām
problēmām, lai gan pārdevējas savā starpā sarunājās krieviski.

Cienījamais tieslietu ministrs, kas it kā nevarēja nopirkt
Daugavpilī kaklasaiti, noteikti problēmu pārspīlē.

Valsts valodas centra finansējuma samazinājums ir tikai 300 latu jeb,
procentos izsakot, vienas desmitās daļas apmērā – vismazākais visās budžeta
izmaiņu ailēs.

Sakarā ar to es ierosinu samazināt Valsts valodas centra finansējumu
– no esošajiem 290 tūkstošiem latu samazināt līdz 195 tūkstošiem latu.

Pērn tas bija 203 000 latu un aizpērn – tikai 113 000
latu apmērā. Tātad iestāde noteikti izdzīvos!

Un nav vērts šeit runāt par necieņu pret valsts valodu, nedz arī
par deputāta zvēresta pārkāpšanu. Galu galā Naturalizācijas pārvalde organizē
valsts valodas kursus, bet juridiskās palīdzības dienests sarakstās ar saviem
maznodrošinātajiem klientiem tikai latviski.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu.

K.Leiškalns. Nu te nu tiešām nav pat ko komisijas vārdā piebilst.
Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Arī šā priekšlikuma būtība ir
tāda pati: deputāts Buzajevs ierosina atņemt programmai „Valsts valodas funkciju
atjaunošana un nostiprināšana” 90 tūkstošus. Komisija priekšlikumu nav
atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 29. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir par
nelielu summu pārcēlumu Ministru kabineta ietvaros. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija
atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 32.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums,
kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums – par Nacionālajiem bruņotajiem
spēkiem. Iesnieguši Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Ir runa par 15
miljonu (drusciņ vairāk par 15 miljoniem) pārlikšanu uz mērķdotācijām
pašvaldībām. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 33. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 9.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Beidzamajā lappusē ir komisijas
priekšlikums par izmaiņām 8.pielikumā. Arī par šo priekšlikumu mums ir jābalso.
Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nācijas vārdā un komisijas vārdā aicinu jūs
atbalstīt budžeta grozījumu projektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – nav. Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam”” pieņemts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs,
Ingrīda Circene, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs, Jānis
Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Vitālijs Orlovs, Valdis Ģīlis, Viktors Ščerbatihs un
Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas kārtējā sēde atsāksies pulksten 15.00.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 19.(ārkārtas) sēdes

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums

2008.gada 17.jūlijā (plkst.12.00)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B, 2731C, 2731D, 2731E)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.K.Kariņš (par 2.priekšlikumu)
	– Zemkopības ministrijas parlamentārā   sekretāre L.Silaraupa
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. A.Kampars
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. J.Reirs
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. A.Seile
	– dep. I.Līdaka
	– dep. A.Golubovs (par 7.priekšlikumu)
	– dep. A.Golubovs (par 8.priekšlikumu)
	– dep. K.Šadurskis (par 10. un   11.priekšlikumu)
	– Izglītības un zinātnes ministrijas   parlamentārais sekretārs R.Broks
	– dep. A.Pabriks
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. I.Druviete (par 13.priekšlikumu)
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. P.Tabūns
	– dep. I.Druviete
	– dep. I.Čepāne
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Golubovs (par 24.priekšlikumu)
	– dep. S.Bendrāte (par 25.priekšlikumu)
	– dep. A.Štokenbergs
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Orlovs
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. A.Golubovs (par 26.priekšlikumu)
	– dep. V.Buzajevs (par 27.priekšlikumu)
	– dep. V.Buzajevs (par 28.priekšlikumu)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:50:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:51:28 bal050
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:54:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:56:14 bal052
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:57:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:19:26 bal054
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:10 bal055
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:52 bal056
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Datums: 17.07.2008. 13:31:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:12 bal058
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:50 bal059
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:58 bal061
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:43:38 bal062
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:20 bal063
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:58 bal064
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:45:36 bal065
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:47:12 bal066
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:17:16 bal067
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:19:44 bal068
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:25:00 bal069
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:28:58 bal070
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:29:30 bal071
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:30:32 bal072
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:31:20 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731E pieņemšanu 2.lasījumā