Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas deviņpadsmitā (ārkārtas) sēde 2008.gada 15.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas ārkārtas sēdi.

Šodienas darba kārtībā mums ir likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Labdien!
Centīšos paskaidrot, kādi ir tie iemesli, kāpēc mēs aicināsim balsot „pret”
šiem budžeta grozījumiem.

Tātad: jebkurš likumprojekts, kas tiek izstrādāts steigā (No
zāles: „Nav steigā!”) un, vēl jo vairāk, slepenībā, visbiežāk ir brāķis.
To mums ir pierādījusi gan Kalvīša, gan tagad arī Godmaņa vadītā valdība. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Beidz muldēt! Ko var muldēt!”) Un šis nav izņēmums.
Šo likumprojektu pirms nedēļas vai divām nedēļām sagatavoja Ministru kabinets.
Iesāka darbu pie tā slepenā sēdē, bet pagājušajā nedēļā pabeidza atkal slepenā
sēdē. Nedz žurnālisti tika klāt, nedz arī sabiedrība tika informēta par to, kāds
ir šā likumprojekta – budžeta grozījumu – saturs. Arī Saeimā, starp citu,
scenārijs ir līdzīgs – šodien tiek plānots likumu atvērt un jau ceturtdien šo
budžeta projektu pieņemt. (No zāles: „Pareizi!”) Kas gan cits tas ir, ja ne
tāda nepārdomāta steiga?

Paskaidrošu, kāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šie budžeta
grozījumi arī pēc būtības ir brāķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pats esi
brāķis!”)

Un te ir jārunā par trim galvenajām lietām.

Tā pirmā un pati svarīgākā lieta ir tāda, ka šie budžeta
grozījumi bremzē Latvijas ekonomikas attīstību.

Tā otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīgāka, ir tāda, ka vēl
joprojām, spriežot pēc šiem budžeta grozījumiem, liela daļa ministriju tēriņu
tiks bāzēta uz pensijām paredzētās naudas.

Un trešā lieta ir tāda, ka prognozes gan saistībā ar nodokļu
ieņēmumiem, gan saistībā ar inflācijas apjomu, gan arī saistībā ar iekšzemes
kopproduktu ir pārlieku optimistiskas vai, pareizāk sakot, ļoti pretrunīgas.

Bet tagad nedaudz par vispārējiem skaitļiem.

Valdība ir sapratusi, ka budžeta prognoze nepiepildīsies apmēram
260 miljonu latu apmērā. Ko valdība dara? Valdība par vieniem 100 miljoniem latu
samazina pārpalikumu un vienus 160 miljonus latu (es šos skaitļus saucu, tos
noapaļojot) atņem Eiropas naudu, ko bija paredzēts piesaistīt Latvijas ekonomikai,
Latvijas attīstībai. Starp citu, arī no šīs leģendārās un jau izslavinātās
ierēdņu vietu samazināšanas tāds čiks vien ir sanācis, jo, raugi, Latvijā valsts
struktūrās ir 30 000 ierēdņu vietu (rēķinot lielos skaitļos), 27,5 tūkstoši
ir aizņemtas, tātad 2,5 tūkstoši vakanču kopā ir visās valsts struktūrās. Kā
jūs domājat, cik vakances izdevās samazināt? Izdevās samazināt 17 vakances par
130 000 latu. Tātad tikai 17 vakances ir samazinātas!

Vēl par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis budžets ir
brāķis. Ekonomikā šobrīd trūkst naudas – un to mēs visi labi zinām –,
ekonomika mums ir „iebuksējusi”. Protams, to radīja arī tas, ka ir piebremzējusies
lavīnveida kreditēšana, ka ir samazinājušās nodokļu iemaksas, un tā tālāk, un
tā joprojām.

Viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu ekonomikas piezemēšanos
padarīt nevis cietu, bet pieņemamu, lai nebankrotētu daudzi uzņēmēji, protams, ir
mēģināt pēc iespējas vairāk Eiropas Savienības naudas iesaistīt mūsu ekonomikā.
Tas, ko šobrīd dara valdība, ir 155 miljonu latu no Eiropas Savienības finansējuma
nelaišana iekšā Latvijas ekonomikā. Un visvairāk šajā ziņā grēko tieši
Satiksmes ministrija. Daudzkārt solītais ceļa posma remonts no Tīnūžiem līdz
Koknesei vai no Terehovas līdz Ludzai atkal tiek atlikts un atlikts, un atlikts. Un līdz
ar to uzņēmējdarbības attīstība mūsu Latgales reģionā tiks pamatīgi bremzēta.

Vēl viena lieta, kas joprojām saglabājas, ir tāda, ka ar sociālā
nodokļa uzkrājumu, kas šajā gadā ir 250 miljoni latu, mēs „aizbāžam”
ministriju tēriņus. Un faktiski tā situācija ir tāda, ka šī valdība tā arī nav
mainījusi savu attieksmi pret pensionāriem.

Un trešais iemesls. Šādu pievienotās vērtības nodokļa
iekasēšanu, kāda mums ir šajā likumprojektā plānota, var izpildīt tikai tādā
gadījumā, ja inflācija būs liela. Pievienotās vērtības nodokļa prognoze
piepildīsies tikai tad, ja inflācija būs teju vai 20 procenti.

Mēs esam dzirdējuši gan no premjera, gan no ministriem to, ka šā
gada nogalē vajadzētu sasniegt inflāciju ar viencipara skaitli. Bet pievienotās
vērtības nodokļa iekasēšana to neatspoguļo, vismaz plānotā iekasēšana to
neatspoguļo. Tas faktiski nozīmē to, ka mums ir nopietna pretruna starp vārdiem un
plānotajiem darbiem.

Visbeidzot, kolēģi…

Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis. Vienu minūti… pat mazāk nekā minūti!… Vienu
teikumu… Pēdējo teikumu!…

Sēdes vadītājs. Vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim?
(No zāles: „Nē!”, „Lai runā!”) Es atvainojos! Lūdzu klusumu zālē! (No
zāles: „Lai runā!” Dep. J.Dobelis: „Bet ne vairāk, vienu minūti!”) Tā kā
domas dalās, mums ir jābalso par to, vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim
par vienu minūti. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Zaķa runas laika pagarināšanu
par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 6.

Zaķa kungs, jums ir vēl viena minūte.

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šāgada budžetu
valdība cenšas samazināt tikai uz investīciju rēķina un faktiski nemaz netaisās
samazināšanu panākt, samazinot bāzes izdevumus, godīgi sakot, man nav skaidrs, kādu
valdība taisās izstrādāt nākamā gada budžetu. Es ļoti ceru, ka tad, kad veiksim
likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, klāt būs premjerministrs un finanšu
ministrs un paskaidros, kāds 2009.gada budžets tiks pieņemts – ar pārpalikumu vai
vismaz sabalansēts.

Aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tātad viens
deputāts drīkst runāt „par”, viens – „pret”. Deputāts Zaķis runāja
„pret”.

Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi un draugi! Šā budžeta
pieņemšana, turklāt diezgan steidzīga pieņemšana, nav ne pozīcijas deputātu, ne
valdības kaprīze. Tā ir, kā Bērziņa kungs teiktu, vēsturiska nepieciešamība. Šis
nav pozitīvs balsojums, nav tāds, kas sola uzlabojumus: nav iespējas salabot dzimtās
skolas jumtu un „aizvilkt” ceļu no Seces līdz Jēkabpilij. Šī ir nepieciešamība.
Un steiga ir ārkārtīgi pamatota, Zaķa kungs. Jo ilgāk mēs neizsludināsim jauno
budžeta likumu, jo tas „caurums”, kas sāk budžetā veidoties ekonomiskā apsīkuma
dēļ, kļūst arvien lielāks.

Tā ka izdarīsim to! Šodien pulksten 12.00 – likumprojekta pirmais
lasījums, un rīt pulksten 12.00 pieņemsim otrajā lasījumā (No zāles dep.
A.Kampars: „Ko?!”)… tā mēģinot sabalansēt valsts izdevumus… (No zāles
dep. A.Kalvītis: „Ceturtdien!”) Ceturtdien… labi! Es būtu ar mieru izdarīt to
jau rīt.

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Tāda strauja vakanču skaita
jeb ierēdniecības samazināšana… tāda strauja… mēneša laikā, ātrāk, nekā
izskata budžetu… ir pa spēkam bijušas tikai Hitleram, Staļinam, Polam Potam un
Jengam Sarī. Tā ka valdībai arī par to ir jādomā. Jādomā ir ilgtermiņā. Tas nav
izdarāms piecu minūšu laikā.

Aicinu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam”” nodot atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai – un pārējām Saeimas komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir
runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2008.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 2. Likumprojekts ir nodots visām
Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
ierosinājumu – izsludināt Saeimas šodienas sēdē pārtraukumu līdz pulksten
12.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
dalībnieki! Pulksten 10.00 parastajās telpās notiks komisijas kārtējā sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Silvai
Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie Sociālās drošības apakškomisijas locekļi! Tūlīt
būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi pulksten 9.30 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram
Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi
komisijas telpās pēc piecām minūtēm, tātad apmēram pulksten 9.20.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.00
komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – parastajā
laikā, pulksten 10.00, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts
Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Draugi! Dāmas un kungi! Ministru
prezidenta kungs un ministri!

Izskatīsim dokumentu Nr.2731 – likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2008.gadam””. Atbildīgā komisija ir minēto likumprojektu
izskatījusi savā sēdē pulksten 9.30, atbalstījusi un lūdz noteikt tam steidzamību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta… Es atvainojos, jautājumā par steidzamību deputāts Kariņš vēlas
runāt „par” vai „pret”? Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2008.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina atbalstīt
minētos budžeta grozījumus, kur izdevumi, galvenokārt valdības vispārējie izdevumi,
samazināti par 226 miljoniem. Neskatoties uz visnotaļ grūto situāciju, valdība
iesniedza parlamentam šos budžeta grozījumus, kuros sociālais budžets
salīdzinājumā ar iepriekš nolemto tiek palielināts par vairāk nekā 88 miljoniem
latu, balstoties gan uz priekšā stāvošo pensiju indeksāciju, gan uz tiem likumiem,
kurus pašreizējā Saeima pavisam nesen ir pieņēmusi un nodevusi izsludināšanai un
kuri ir stājušies spēkā. Jāņem vērā tas, ka šīs sociālās izmaksas mēs
palielinām par 88 miljoniem! Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie
deputāti! Klātesošie!

Valdība nāk ar priekšlikumu – izdarīt izmaiņas budžetā.
Faktiski tas ir laikam trešais, vismaz tuvākajā pagātnē trešais, mēģinājums (es
ceru, ka šoreiz tas būs pozitīvs) samazināt budžetu. Ir tikuši sperti jau divi
šādi ekonomiskas nepieciešamības noteikti soļi — 1995.gadā un 2003.gadā. Un nu
šāds solis tiek sperts arī tagad – 2008.gadā. Ja atļausiet, es mēģināšu
raksturot situāciju kopumā – kāpēc tagad mēs nākam ar šādu priekšlikumu un
kāds ir iemesls visam tam.

Pirmais jautājums – vai vispār ir nepieciešams budžetu mainīt
samazinājuma virzienā? Tad, kad šāgada budžetu plānojām – faktiski tas bija
2007.gada trešais ceturksnis, kad plānojām šāgada budžetu –, kopprodukta pieaugums
mums vēl arvien bija izsakāms ar divciparu skaitli – tas bija 10,9 procenti. Gan
pirmajā, gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tas vēl bija divciparu skaitlis Latvijā,
un visi apgalvoja, ka tas ir ļoti augsts kopprodukta attīstības temps. Neskatoties uz
to, jau 2007.gadā valdība un Finanšu ministrija, prognozējot budžetu 2008.gadam,
ievēroja zināmu konservatīvismu, proti, plānoja, ka 2008.gadā tomēr būs pazemināts
kopprodukta pieaugums – līdz 7,6 procentiem.

Jautājums – vai varēja tajā laikā prognozēt, ka kopprodukta
pieauguma temps samazināsies vēl straujāk? Tas ir samērā atvērts, diskutabls
jautājums. Taču pati tendence, ka valdība 2008.gada budžetu tomēr plānoja
samazinājuma virzienā, parāda to, ka valdība, pārmantojusi iepriekšējās valdības
pilnvaras, jau bija tam gatava. Skaidri redzams, ka tie antiinflācijas pasākumi, tie
soļi, kas tika sperti 2007.gada sākumā, bija vērsti uz to, lai nepieļautu ekonomikas
pārkaršanu. Es minēšu dažus… Atcerēsimies – 10 procentu piemaksas,
paaugstinātās nodevas, īpašie nodokļi par luksusa automašīnām… Tie bija vērsti
uz to, lai tomēr pēc iespējas risinātu galveno uzdevumu – nepieļaut ekonomikas
pārkaršanu, nepaaugstināt inflāciju. Neapšaubāmi, bija pilnīgi skaidrs, ka šie
soļi atstās iespaidu uz patēriņu. Tas, ka valdība bija gatava, regulāri sekojot
līdzi budžeta izpildei un kopprodukta attīstībai, koriģēt budžetu, bija skaidrs jau
labu laiku iepriekš. Jautājums bija tikai viens: kad ir tas pareizais brīdis to darīt?

Tātad jautājums, uz ko man būtu jāatbild, ir – vai šis ir tas
brīdis, kad mums to darīt? Vai tas nav novēlots vai nav sasteigts?

Gribu atbildēt sekojošo. Ņemot vērā, ka valdības spertie soļi
bija vērsti uz patēriņa mazināšanu, jau ir pirmie signāli, ka budžetā ieņēmumi
no tiem nodokļiem, kas ir saistīti tieši ar patēriņu, mazināsies, kā tas arī
pierādījās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli kā galveno patēriņa
nodokli.

Un samazinās arī finansējuma avoti. Ja runājam par banku
finansējuma pieejamību, tad jāteic, ka tā strauji samazinās gadu no gada – no
pagājušā gada, kad bija 89 procenti, tā samazinājusies līdz pat 10 procentiem šā
gada pirmajā ceturksnī.

Faktiski tie cipari, kurus mēs ieraudzījām attiecībā uz
kopprodukta pieaugumu pirmajā ceturksnī, – 3,3… Mēs redzam, ka privātais
galapatēriņš pie mums faktiski ir samazinājies līdz nullei pagājušā gada pēdējā
ceturksnī un ir bijis tikai 2,3 procenti šā gada pirmajā ceturksnī. Importa
samazinājums mums ir no 15 procentiem līdz pat 29 procentiem – jau ir mīnusā.

Var teikt, ka bija pienācis laiks izskatīt jautājumu, vai tā
nodokļu bāze, ko mēs plānojam un kas balstās uz patēriņu, – vai tā ir
koriģējama un vai līdz ar to ir koriģējama arī mūsu ieņēmumu prognoze un arī
izdevumu daudzums.

Es negribētu pārāk iedziļināties visās nozarēs. Es domāju, ka
jums ir pieejami dati, kas attiecas gan uz aprīli, gan uz maiju, gan arī uz jūniju.
Tas, ko mēs redzam, – ka mums ir nepieciešams koriģēt mūsu izdevumus. Un tas
nozīmē izdevumu samazināšanu.

Ir labs jautājums – vai tā prognoze, ko mēs patlaban jums
iesniedzam attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, nav neatbilstoša esošajai
situācijai? Protams, pastāvot ļoti straujai dinamikai, tas nav vienkārši –
prognozēt budžetā ieņēmumu daļu, taču es gribētu dažus skaitļus jums minēt. Ja
mēs skatāmies, kāda ir tendence attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tad
redzam, ka 2008.gada janvārī–aprīlī (tas ir, janvārī, februārī, martā un
aprīlī – četros mēnešos) mēs nodokļu ieņēmumus neizpildījām par 7,23
procentiem attiecībā pret plānu, proti, pret 2008.gada plānu, kurš tika veidots,
vadoties pēc 2007.gada faktiem.

Janvārī–maijā mēs neizpildījām 6,8 procentus, un
janvārī–jūnijā neizpildījām 7,5 procentus. Tas nozīmē, ka faktiski mēs
attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem esam vairāk vai mazāk tādā līmenī, ka
mums būtu pietiekams pamats izdarīt prognozes korekciju, jo nav nekādu ļoti strauju
izmaiņu uz vienu vai uz otru pusi, ja mēs runājam par nodokļiem kopumā.

Ja mēs runājam par atsevišķiem nodokļiem, tad jāteic, ka šeit ir
gan plusi, gan mīnusi, kā es jau vairākas reizes jums esmu teicis. Es vienkārši
gribu, lai jūs salīdzinātu mūsu prognozes, jo viens no pārmetumiem parasti ir, ka
prognozes turpina būt pārāk optimistiskas.

Lūk! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šā gada pirmajos četros
mēnešos mums pārpildījās par 9,6 procentiem, pirmajos piecos – par 7,5 procentiem,
un pirmajos sešos – par 7,45 procentiem. Kā mēs redzam, mums faktiski iedzīvotāju
ienākuma nodokļa pārpilde attiecībā pret plānu ir vairāk vai mazāk
stabilizējusies. Mēs to varam ņemt par pamatu, lai koriģētu vismaz vienu no budžeta
daļām.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozē bija ļoti augsta latiņa –
gandrīz 40 procentu. Tad nu paskatīsimies arī uz izpildi! Janvārī–aprīlī mēs
uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi neizpildījām par 5,5 procentiem,
janvārī–maijā – par 1,5 procentiem. Un janvārī–jūnijā ir 0,6 procenti
mīnusā. Tas nozīmē, ka nav arī vērojama tendence, ka mums ļoti stipri
pasliktinātos situācija. Un prognozi mēs esam izstrādājuši konservatīvāku, nekā de
facto mums mainās šie nodokļu ieņēmumi.

Tas pats attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā jau es teicu,
pārpilde ir 7,5 procenti, taču prognozēti ir 5 procenti. Mēs esam pietiekami
konservatīvi, ņemot vērā to, ka ekonomikas attīstības tempi ir samazinājušies.

Protams, visbūtiskākais jautājums, kura dēļ mēs faktiski nākam
pie jums (un tas ir apzināts solis, tas ir saistīts ar patēriņu), ir saistīts ar
pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze mums
janvārī–aprīlī neizpildījās par 15 procentiem, arī janvārī–maijā – par 15
procentiem. Janvārī–jūnijā diemžēl šis skaitlis ir pieaudzis – ieņēmumu
prognoze nav izpildīta par 17 procentiem. Bet prognozējuši mēs esam 21 procenta lielu
neizpildi, tāpēc ka mums nav nekāda pamata optimistiski cerēt, ka pie mums kaut kāda
iemesla dēļ patēriņš varētu strauji pieaugt.

Tāpēc es gribētu nosaukt šos ciparus… Es tos nosaucu viena
iemesla dēļ – lai aizstāvētu tās prognozes pamatotību, ar kuru nāk valdība.

Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izpildi, arī tad man jāteic,
ka faktiskā pārpilde, kura no 8 procentiem, kas bija janvārī–aprīlī, ir
noslīdējusi līdz 7,5 procentiem janvārī–jūnijā, ir tomēr lielāka nekā tā, ko
mēs prognozējām, – prognozējām 4 procentus.

Tas nozīmē, ka pietiekami konservatīvi mēs izskatām situāciju
attiecībā uz ieņēmumu daļu. Tam ir zināms pamats, jo mums nav patlaban vēl nekādu
indikāciju, ka mēs varētu teikt, ka kopprodukta samazinājums būtu nostabilizējies
tiktāl, ka paliktu 3 vai 3,2 procentu līmenī. Tik optimistiski mēs neesam!

Par izdevumu daļu. Es domāju, ka finanšu ministrs jums precīzi
raksturos izdevumu daļas būtību, sniegs varbūt sīkāku skaidrojumu. Es gribu pateikt
no savas puses tikai sekojošo: gribētos drusciņ izvēdināt… nevis izvēdināt,
bet… nu, izgaismot to informāciju, kuru es esmu dzirdējis patlaban presē un kura
vairāk vai mazāk nāk no opozīcijas, – informāciju par to, kā mēs patlaban
veidojam izdevumu daļas samazinājumu jeb samazinām ienākumu prognozi.

Tā prognoze faktiski sastāv no trijām daļām.

Pirmā daļa ir procentuāls samazinājums (par to ministrs pastāstīs
varbūt precīzāk) – gandrīz 6 procenti visām nozarēm, atskaitot varbūt tās
lietas, kuras valdība suverēni nekontrolē, – prokuratūru, KNAB, tiesas, Satversmes
tiesu. Faktiski samazinājums ir saskaņots ar šīm institūcijām.

Tā ka nav pamata apgalvot, ka valdība kaut kādā veidā īpaši
vērstos pret tām institūcijām, kas nav valdības tiešā pakļautībā un
pārraudzībā.

To pašu mēs varam teikt arī par masu informācijas līdzekļiem –
radio un televīziju. Mēs nepiemērojam šeit tos pašus procentus.

Par tiem samazinājumiem, ko ministrijas ir veikušas. Katrs ministrs
šeit ir klāt un varēs jums paskaidrot. Bet pārsvarā tas ir saistīts ar to, par ko
mēs jau esam runājuši, – ar iepirkumu samazinājumiem un arī ar štatu
samazinājumiem.

Patlaban gan mēs samazinām brīvās štata vienības, bet – kopā
ar visu finansējumu.

Nākamais solis, kas ir 2009.gada budžetēšanā paredzēts, ir līdz
5.augustam samazināt reālās štata vienības vismaz 5 procentu apmērā visā valsts
pārvaldē.

Otrs finansējuma avots ir saistīts ar samazinājumu veselā virknē
īpašu pozīciju, kuras faktiski ir atšifrētas, – enerģētikas politikā (piemēram,
naftas rezervju iegādei), kompensācijās – viena daļa, valsts pārvaldes jomā…
vārdu sakot, te ir vesela virkne faktu, kuros nevar iedziļināties.

Un trešais ir Eiropas fondi. Ar Eiropas fondiem viss ir ļoti
precīzi. Mēs nemazinām, neņemam nost tos Eiropas fondus, kurus mēs varam apgūt
šogad. To mēs nedarām, un lūdzu mums to nepārmest! Tas, ka mēs nevaram šogad veikt
virkni projektu, kurus mēs veiksim 2009.gadā un pārējos šajos gados, – tas neatceļ
šo projektu izpildi kā tādu. Un tas attiecas gan uz kohēzijas līdzekļiem (to skaitā
arī uz lieliem Satiksmes ministrijas projektiem un uz kohēzijas līdzekļiem saistībā
ar vidi), gan arī uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļu
samazinājumu.

Atkarībā no specifikas tās programmas sadalās divās daļās. Ir
konkrētas programmas, kuru izpilde prasa zināmu laiku un sagatavotību. Mēs esam tagad
jauno fondu apguves sākuma periodā. Ja mēs 2008.gadā tos neapgūsim, tas nenozīmē,
ka neapgūsim tos vēlāk. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Zināma rezervācija mums ir programmā 41.08.00, kur ir
faktiski paredzēts kofinansējums, ja neparedzēti kāds savus projektus izpilda ātrāk.
Tur ir valdībai iespējas arī šos finansējumus pamainīt, ja ir tāda
nepieciešamība. Bet nekādā ziņā mums nav tāda pieeja, ka mēs īpaši gribētu
Eiropas fondus apgriezt kā tādus. Lūk!

Noslēgumā es pateikšu tikai vienu lietu – kāpēc mēs to darām.
Lai saprastu, kāda ir galvenā motivācija, kāpēc mēs to darām. Pēc klasiskās
ekonomikas likumiem, tad, kad krītas ekonomiskās attīstības temps (tas nozīmē, ka
kopprodukts strauji samazinās), valdības uzdevumi ir divi. Pirmkārt, darboties
anticikliski. Kā var valdība darboties anticikliski? Samazinot nodokļus. Mēs esam
veikuši veselu virkni pasākumu, par kuriem mēs atskaitījāmies, kad bija apritējušas
šīs valdības darbības pirmās 100 dienas, informācija par tiem ir pieejama
internetā; tie ir pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. Es negribu to visu te
atkārtot – tie skar gan konkurētspēju, gan slimības lapas… Un tagad beidzamās ir
naftas rezervju uzglabāšanas izmaiņas. Bet galvenās ir nodokļu likumu izmaiņas, kas
ir saistītas ar nodokļu samazinājumu lejupejošā ekonomikas ciklā. Tās veikt ir
paredzēts 2009.gadā. Tas mums būs iestrādāts 2009.gada budžetā. Mēs uzskatām, ka
2008.gada vidū mainīt nodokļus nav pareizi kaut vai tā iemesla dēļ, lai tad, kad
mēs atskaites gadu beigtu, būtu skaidrs, kāds ir bijis plāns arī saistībā ar šiem
grozījumiem. Tas ir viens jautājums.

Un otrs ir saistīts ar būtisku situāciju. Ja mums būtu vienkārši
tāda lieta, ka galvenā aizdevumu saņēmēja būtu tikai Latvijas valdība (Latvijas
valdības nekad nav aizņēmušās vairāk par 7 procentiem ārvalstīs un kopā ar
iekšējo parādu – ne vairāk kā 13 procentus), tad mēs, iespējams, varētu
atļauties iet arī uz tādu situāciju, ka, lai stimulētu ekonomiku, mēs valdības
izdevumus palielinātu. Ir šādas metodes, ko piekopj pasaulē – un to esam arī mēs
darījuši 1998.gadā –, kad ir krīzes daudz izteiktākas. Taču šeit situācija ir
sekojoša. Kopējais parāds valstij ir vairs ne tie 13 procenti, kas bija valdības
parāds, bet 130 procenti, kurus ir aizņēmusies sabiedrība, nevis valdība. Mums
ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā to, ka visas šīs ģimenes – vairāk nekā
200 000 ģimeņu! –, kas ir aizņēmušās naudu sava mājokļa iegādei un citām
savām vajadzībām, maksā kredītus atpakaļ ar mainīgu procentu likmi. Šī mainīgā
procentu likme ir ļoti būtiski atkarīga no tā, cik sabalansēts ir mūsu valsts
budžets. Inflācija, kā mēs redzam, pamazām, pamazām, pamazām iegūst tādu
tendenci, ka tā mums vairs neaug tik straujos tempos, un 2009.gadā būs vēl arī
papildu sociālie pasākumi, kas būs saistīti ar jauno tarifu ieviešanu, bet, ja mēs,
neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, nesabalansēsim budžetu, tad mums tomēr nav
nekāda pamata uzskatīt, ka mūsu valsts kredītreitings paliks tāds, kāds tas ir. Un,
ja samazināsies mūsu valsts kredītreitings, tad līdz ar to samazināsies
kredītreitings arī mūsu banku sistēmai. Ja samazināsies kredītreitings mūsu banku
sistēmai, tad automātiski pieaugs visas tās procentu likmes, ko maksā vairāk nekā
200 000 ģimenes Latvijā. Šīs mainīgās procentu likmes tad pieaugs! Un, ja tās
pieaugs, tad būs grūtāk valdībai veikt tos uzdevumus, kuru izpilde ir nepieciešama,
lai nodrošinātu tautsaimniecisku vidi, lai visi, kas ir ņēmuši šos ilgtermiņa
kredītus sev tik vajadzīgo lietu iegādei, spētu tos atmaksāt.

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nerīkojamies tādā klasiskā
veidā, kādā parasti rīkojas valdības, ja ekonomikas temps ir lejupejošs jeb
krītošs. Tad parasti valdības veic tikai divas lietas: samazina nodokļus un palielina
izdevumus. Savukārt pretciklā, proti, tad, kad pieaug ekonomika, ir jārīkojas otrādi:
nodokļi ir vai nu jāpalielina, vai jānotur uz vietas un jāsamazina izdevumi.

Šeit balansēšana ir nepieciešama tādēļ, lai mēs varētu
nodrošināt mūsu kredītspēju – kredītu atmaksāšanas spēju ne tikai valdībai,
bet visiem, visiem kredītņēmējiem.

Tāpēc es tiešām aicinu gan pozīciju, gan opozīciju izskatīt
mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka laiks, kādā mēs nākam ar grozījumiem, ir
adekvāts. Es mēģināju šeit vairāk vai mazāk parādīt, kāpēc mēs to darām tagad
un kāds pamats to darīt ir tagad, vadoties no mūsu prognozēm un no to reālās
izpildes. Aicinu atbalstīt šos grozījumus šā galvenā uzdevuma dēļ.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta
kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu sākt tā personiski:
cilvēka dzīvē, gluži tāpat kā valsts dzīvē, ir lielas un mazas lietas. Šo mērogu
spilgti parādīja aizvadītā nedēļa. Tā nu liktenīgi un ļoti labi sakrita, ka mūsu
Finanšu ministrijā, mums slīpējot un pārbaudot katru samazināmo skaitli budžetā,
pa logiem no agra rīta līdz vēlam vakaram neapvaldāmi nāca iekšā Dziesmu svētki.
Mēs pavērām logus plašāk. Ailēs un ciparos bija redzams, kā summējas problēmas,
cik skaudrs būs šā gada ekonomiskais līdzsvars. Bet svētki runāja par lielākām
dimensijām, kuras ailēs nav ierakstāmas. Tāds spēka apliecinājums ir reti kurai
Eiropas tautai un reti kurai valstij, un paldies par šo spēku. Paldies no sirds!

Šis apliecinājums ir viens no svarīgiem fona faktoriem, kā dēļ es
aicinu ar optimismu diskutēt un pieņemt šā budžeta grozījumus. Pirmo reizi budžets
ir ar tik daudzām mīnusa zīmēm. Ar vislielāko samazinājumu visos atjaunotās
neatkarības gados. Kāpēc šobrīd tā jārīkojas? Te nu es atkal gribētu runāt par
lielajām lietām. Inflācija, iekšzemes kopprodukta kritums, globālā energoresursu un
pārtikas preču sadārdzināšanās… Tie visi ir savstarpēji ietekmējoši,
savstarpēji saistīti nelineārās ķēdes faktori. Beidzot esam visi brīva
kapitālistiska tirgus dalībnieki, un beidzot piedzīvojam to, kas šim tirgum ir tik
ļoti raksturīgs. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu
valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu. Sliktā ziņa ir tāda, ka nav
kādu vienu universālu zāļu pret šo problēmu kombinācijām, bet labā ziņa ir tā,
ka ikreiz brīvā tirgus ekonomika ir ļāvusi atspirgt pēc analogiem satricinājumiem.

Un vēl viens labais faktors. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO
dalībvalsts. Šīs milzīgās struktūras stabilizē mūsu nākotnes izredzes. Mēs
neesam vieni, bet mums jābūt pašiem. Neviens labāk par mums pašiem nenoteiks
budžetam prioritātes, tāpēc man ir svarīgi to akcentēt. Es varu pieprasīt
samazinājumu visam, bet tikai tā – un tas ir izdarīts –, lai tas saudzētu pensijas
un pabalstus, lai tā būtu reālistiska attieksme pret veselības darbinieku un
skolotāju algām. Tātad šī budžeta ietaupīšana notiek tādēļ, lai neciestu
konkrētas iedzīvotāju grupas.

Es gribu jūsu uzmanību īpaši vērst uz to, ka sociālā budžeta
palielinājums ir plānots 86,9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot
vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus – invaliditātes pensiju
nodrošināšanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī vecāku pabalstiem – 26,4 miljoni
latu, maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni latu, slimības pabalstiem – 5,3 miljoni
latu, bezdarbnieku pabalstiem – 6 miljoni latu. Dotācijas zaudējumu segšanai
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaugs par 10 miljoniem latu, līdzekļi
akcīzes nodokļa atmaksāšanai zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu ir palielināti
par pusotru miljonu.

Procentu maksājumi. Studiju un studējošo kreditēšanai klāt dosim
vēl 800 tūkstošus latu. Un joprojām pirmo klašu skolēniem būs brīvpusdienas.

Palielinājums ir paredzēts arī ekonomiskās darbības atbalstam, un
es nekādi nevaru piekrist tukšajiem vārdiem, ka šie grozījumi esot vērsti pret
valsts attīstību. Ja atbildīgs dārznieks izzāģē nokaltušos ābeles zarus, viņš
nevēršas pret ābeles attīstību, kur nu vēl pret ražu. Nerealizēto un neakceptēto
Eiropas fonda projektu valsts līdzfinansējuma atlikšana un svītrošana ir
neattīstīto, iekavēto ideju „izzāģēšana”, turpretī simtiem citi labi vai pat
izcili projekti tiek turpināti. To realizēšana dod galveno ražu, kas vajadzīga mūsu
ekonomikai, – pievienoto vērtību. Šajos projektos nav izsvītrots neviens cipars.
Mēs protam atšķirt lielās lietas no mazajām.

Mums ir svarīgi turpināt valsts eksporta veicināšanu un uzņēmumu
konkurētspējas uzlabošanu, kas jau tiek darīts ar attiecīgu atbalsta programmu, kura
apstiprināta šajā valdībā un tiek realizēta ar Hipotēku bankas starpniecību.
Savukārt zemais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis ārējās tirdzniecības bilances
uzlabošanos, un, lūk, tirgus pats savā ziņā palielina eksportu un mazina importu.

Strādājot pie budžetā paredzēto tēriņu samazināšanas, esmu
vairākkārt norādījis uz nepieciešamību efektivizēt mūsu valsts pārvaldes
institūciju darbu. Es negribu teikt, ka tam būs liela ietekme tieši uz šāgada
budžetu, bet uz nākamā gada budžetu – noteikti. Arī aicinājums samazināt
vakantās štata vietas tomēr jau ir devis rezultātus, un visās ministrijās, kā arī
to padotībā esošajās iestādēs tas ir darīts. Tādā veidā mēs esam atraduši
iespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu par 493 vakantajām vietām, un kopā ar
administratīvajiem un citiem izdevumiem tas viss patiesībā dod 58 miljonu latu
ietaupījumu. Tomēr es esmu pārliecināts, ka, plānojot arī 2009.gada budžetu, mums
būs ļoti nopietni jāatgriežas pie šā jautājuma, pārskatot ierēdņu un darbinieku
skaitu, viņu slodzes un funkciju atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

Bet arī šajā gadījumā es gribu uzsvērt: zāģēsim nokaltušos
zarus, nevis ražojošos! Štata vietu skaitlisks samazinājums nav pašmērķis. Ir
jāapzinās, ka tās nav likvidējamas bez valsts pārvaldes attiecīgo funkciju
pārskatīšanas. Šādā veidā būtu veicināma ne tikai efektīvāka valsts pārvaldes
darbība, bet arī efektīvāka finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole un paveiktā
darba novērtējums.

Valstij attīstoties un paplašinot savu dalību dažādās
starptautiskajās organizācijās, iepriekšējos gados ir palielinājies valsts iestāžu
ierēdņu un darbinieku skaits. Taču arī uzskatu, ka būtu maldīgi neievērot valsts
pārvaldes aparāta palielinājuma negatīvās tendences, piemēram, paškritikas trūkumu
un darba produktivitātes mehānisku, nevis kvalitatīvu pieaugumu.

Šis ir īstais brīdis domāt par inovācijām gan valsts, gan
privātajā sektorā, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu un būtisku darba ražīguma
celšanu. Nauda, darbaspēks un tehnoloģijas – tās visas ir lietas, kuras jāmāk
sasaistīt kopā arī jebkurā mazā valsts iestādē.

Vēlos uzsvērt, ka šis ir attīstības budžets. Mūsu izvērtējamie
grozījumi nerada izmaiņas Latvijas ārējo saistību izpildē ne attiecībā uz
starptautiskajām organizācijām, ne attiecībā uz līdzfinansējumu Eiropas Savienības
projektos un Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā.

Es savu uzrunu pabeigšu ar līdzību par pašreizējo situāciju: bija
negants pērkona lietus, kas pielēja pilnu Lielo estrādi ar ūdeni, bet pagāja pavisam
neilgs brīdis, un sākās visskaistākais koncerts šajos svētkos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Tūlīt estrāde pielīs ar ūdeni!”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Kolēģi!
Ministri! Man liekas, kopš jūsu apstiprināšanas šajā amatā tik daudz ministru
vienlaikus nav bijis šajā Saeimas zālē.

Kādēļ mēs šodien visi esam sanākuši Saeimas zālē? Lai grozītu
budžetu, lai samazinātu izdevumus, lai budžetā nerastos milzīgs iztrūkums un lai
valdība kaut kā spētu izpildīt savas saistības pret pensionāriem un citiem valsts
naudu saņemošajiem.

Faktiski mēs šodien esam sanākuši, lai līdz galam izstrēbtu… Ja
mēs runājam tēlaini, kā jau divi iepriekšējie runātāji to pierādīja, mēs esam
sanākuši, lai izstrēbtu to putru, kura jau pirms vairākiem gadiem tika ievārīta.
Proti, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. un 2005.gadā inflācija mūsu
valstī sāka celties, mēs, daudzi politiķi – arī es tajā skaitā –, aicinājām
un rosinājām ieviest dažādus mehānismus, lai šo inflāciju apkarotu, taču
toreizējais premjerministrs notiekošo argumentēja tā, ka tā esot tikai tāda
īslaicīga, varbūt nepatīkama bērnu apaukstēšanās slimība, jo gan jau viss būšot
labi.

Šodien mums gadskārtējā inflācija ir virs 16 procentiem, budžeta
ieņēmumi ir krasi samazinājušies, un mums tagad ir jāveic drastiski pasākumi, lai
mazinātu budžeta izdevumus.

Domājot par šiem grozījumiem, es runāšu gan par to saturu, gan par
formu. Es sākumā pateikšu pāris vārdu par formu. Proti, mēs visi labi zinām, ka
valdība šos budžeta grozījumus pieņēma slēgtās sēdēs. Tas faktiski ir nebijis
gadījums, kopš mūsu valdības sēdes laikam 2002.gadā kļuva atklātas, ka valdība,
lai apspriestu to, kas notiks vai nenotiks ar nodokļu maksātāju naudu, par visiem šiem
jautājumiem notur slēgtas sēdes.

Šodien es uzdevu jautājumu finanšu ministram par iemesliem, kāpēc
ir šī slepenība saistībā ar budžeta grozījumu pieņemšanu. Un ministrs atbildēja:
„Nē, tas jau ir tādēļ, lai ministri varētu brīvi izteikties, lai nebūtu, kā
saka, tās aiztures. Lai varētu izteikt varbūt arī kādu skarbāku vārdu, lai tur
nebūtu preses pārstāvju, lai tur nebūtu citu novērotāju, kas varētu presē varbūt
atspoguļot nelabvēlīgā gaismā kāda ministra izteikumu.”

2003.gadā daudzi no mums arī toreiz strādāja Saeimā vai valdībā,
un toreizējais premjers Repše pieņēma lēmumu, ka visiem ministriem ir jāsamazina
savu ministriju izdevumi par 5 procentiem. Un toreiz, kā mēs atceramies, presē bija
ļoti liels, kā saka, bezmaz vai skandāls. Toreiz runāja, ka ministri, kas tur bija…
runāja par to, ka ministros parādīsies zvēri, kad viņi argumentēs, kāpēc viņiem
ir vajadzīgi tādi vai citādi izdevumi. Un pat premjers – rets, varbūt pat
nebijis gadījums mūsu valsts vēsturē – bija tikpat skarbs vai pat vēl skarbāks
pret savas partijas ministriem nekā pret citiem… Kāpēc? Tāpēc, ka viņš saprata
toreiz: ja ministrijas nesamazinās savus izdevumus, nebūs naudas, ko izmantot pensiju
palielinājumam, kas tajā laikā bija nepieciešams, jo tajā laikā sociālais budžets
bija ar deficītu (No zāles dep. A.Rugāte: „Nekāda deficīta nebija tajā
laikā!”), nevis ar pārpalikumu. Tātad mēs varētu gaidīt – ja Godmaņa kungs
ir noturējis slepenas sēdes –, ka ministri būs ļoti plēsušies, ka ministriju
tēriņi būs krietni samazināti un ka tie būs pat vēl zemāki, nekā bija toreiz.

Bet tagad paskatīsimies uz faktiem. Apaļos skaitļos runājot,
plānotie budžeta izdevumi 2008.gadā tika samazināti par 300 miljoniem latu, un ir
divas pozīcijas, kur šī nauda tika ietaupīta. Faktiski tikai divas pozīcijas!

Tā pirmā pozīcija ir skaidri izlasāma skaidrojuma rakstā, kas nāk
līdzi budžeta grozījumam; proti, tiek paredzēts samazināt līdzekļus Eiropas
Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai aptuveni
155 miljonu latu apmērā. No 300 miljoniem latu 155 miljoni tiek ietaupīti uz
attīstības projektu rēķina.

Kas notiek ar pārējiem 150 miljoniem latu? Ja mēs tagad skatāmies
uz plānoto budžeta pārpalikumu, tad redzam, ka 2008.gadam mēs visi šeit
apstiprinājām budžetu ar 161 miljona latu pārpalikumu. Turpretī šajos grozījumos
mēs lasām, ka jaunais plānotais budžeta pārpalikums būs tikai 8 miljoni, – tātad
otri 150 miljoni latu ir paņemti no plānotā budžeta pārpalikuma. Tādējādi viss
tas, ko premjerministrs un finanšu ministrs stāsta, ka tur esot bijušas lielas debates,
ka ministri ļoti cietuši… Paskatieties uz šīm sejām! Tur neviens nav saplēsies!
Tur neviens nav neapmierināts! Tur es pat neredzu kādu negulējušu, jo tā nauda nav
ņemta no ministriju budžetiem! Tā nauda ir ņemta no plānotā budžeta pārpalikuma un
no Eiropas Savienības fondiem. Viss!

Ja mēs skatāmies, kas reāli ir paņemts no ministrijām, tad es
aicinu visus ieskatīties mūsu valsts pārvaldes struktūrā. Vai jūs zināt, cik mums
valstī ir ierēdņu vietu? Mūsu valstī ir teju 30 tūkstoši ierēdņu pa visām
ministrijām. 30 tūkstoši! No visām šīm ierēdņu vietām maija beigās bija
aizpildīti 27,5 tūkstoši vietu, tātad ir 2,5 tūkstoši lieku vietu.

Kolēģi! Tie no jums, kuri ir iedziļinājušies šajā dokumentā…
Un es ticu, ka pat pozīcijas deputātiem nav bijis laika to izdarīt, jo, kā es saprotu,
arī pozīcijas deputāti nav bijuši iesaistīti šajā procesā… Tas viss ir noticis
Ministru kabinetā, un Saeimai tur nav nekādas daļas! Vai jūs zināt, cik ierēdņu
vietu ir reāli likvidēts no 2,5 tūkstošiem? Es jums pateikšu šo skaitli: 17 vietas
kopsummā par 130 tūkstošiem latu! Vārdu sakot, nekas nav izdarīts no tā, kas
premjeram būtu bijis jāizdara. Viņam bija „jāžmiedz” valsts aparāts, jo valsts
aparāts ir tas, kas noēd nodokļu maksātāju naudu. Bet ministri to nav darījuši!
Viņi nav pildījuši savu uzdevumu! Viņi ir samazinājuši plānoto budžeta
pārpalikumu, un viņi ir atteikušies no Eiropas Savienības līdzfinansējuma
projektiem, kurus nevar realizēt.

Tātad tas, ka ir jāsamazina budžeta izdevumi, ir skaidrs. Tas mums
visiem bija skaidrs jau aprīlī, kad mēs zinājām pirmā ceturkšņa rezultātus. Mēs
zinājām, ka aptuveni 300 miljoni latu būs jāmazina, un tas ir tas, kas šodien tiek
darīts. Pret to nav iebildumu, vienīgais iebildums ir tāds, ka tik vēlu to dara. Un
šis iebildums no opozīcijas puses ir tāds, ka tad, ja mazina budžeta izdevumus, tas ir
jādara saprātīgi, tad tam būs arī efekts nākotnē. Mazinot līdzekļus uz budžeta
pārpalikuma rēķina, tam būs īslaicīgs efekts, jo nākamgad tāda pārpalikuma vairs
nebūs, no kurienes smelt naudu. Arī izdevumu mazināšanai uz Eiropas Savienības fondu
apguves rēķina būs īslaicīgs efekts, jo – Dievs nedod! – mēs to naudu vispār
varam neatgūst. Tas nozīmē, ka tie būs vēl vieni 150 miljoni, kuri turpmāk būs
jāfinansē un kuri palielinās budžeta deficītu nākotnē. Ministri paši ir
padarījuši sev grūtāku darbu, gatavojot jau 2009.gada budžetu.

Tātad vienoti tas bija jādara! Mūsu iebilde: tas bija jādara jau
agrāk! Un arī avots, kur ir atrasti ietaupījumi, nav īstais avots. Šim avotam bija
jābūt atsevišķajās ministrijās. Mēs varam redzēt, ka tajās slepenajās sēdēs,
kur mēs nezinām, kas tur īsti notika, diez vai ir bijusi kāda villošanās, jo vai tad
ministram ir kāda bēda par to, ka neapgūst kaut kādus tur abstraktus līdzekļus vai
samazina budžeta pārpalikumu? Tas viņam neko nemaksā! Tas viņa ministrijas
darbiniekiem neliedz naktī gulēt. Un, lūk, tas ir tas nepareizais! Mums ir jāiestājas
par mūsu valsts aparāta ierēdņu štata vietu samazināšanu. Mēs zinām, ka tur ir
2,5 tūkstoši neaizpildītu vietu, un šajos budžeta grozījumos ministri ir
pierādījuši, ka viņi spēj ietaupīt 130 tūkstošus latu no 300 miljoniem, samazinot
17 no 2,5 tūkstošiem ierēdņu štata vietu.

Vispār ņemot, šis ir nekvalitatīvi paveikts darbs! Mums tas nebūtu
jāpieņem, bet būtu jāsūta ministriem atpakaļ, lai viņi kaut vai slēgtā un
slepenā sēdē… kaut vai citā pilsētā, kuru mēs nezinām, šos grozījumus
pārstrādā un tad lai nāk atpakaļ uz Saeimu ar dokumentu, kur ministriju tēriņi ir
reāli ietaupīti un kur nodokļu maksātājiem no tā būtu arī kāds labums.

Es aicinu neatbalstīt šos budžeta grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta
kungs! Ministri! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Es vēlos runāt par konstruktīvākām lietām. Noklausoties Kariņa
kunga ļoti emocionālo uzstāšanos, es vēlos vēstīt, ka nav nekādu problēmu, lai
iegūtu materiālus un skatītos līdzi dokumentiem, kādi tiek gatavoti ministrijās un
Ministru kabinetā, veidojot nākamā gada budžetu vai arī izdarot grozījumus šāgada
budžetā.

Vēlos jums, kolēģi, pastāstīt, ka Sociālo un darba lietu komisija
šodien skatāmos grozījumus 2008.gada budžeta likumā skatīja savā 3.jūlija sēdē.
Mēs komisijā izteicām savu viedokli par Labklājības ministrijas iesniegtajiem
dokumentiem un budžeta grozījumiem šāgada budžetā par vairāk nekā 2 miljoniem
latu. Sociālo un darba lietu komisija rada iespēju un sadarbībā, protams, ar
Labklājības ministriju izdiskutēja vairākas pozīcijas, kuras šodien mums
iesniegtajā likumprojektā ir ņemtas vērā.

Un nu runāsim pavisam konkrēti. Beidzot šāgada budžeta grozījumos
mēs varam redzēt, ka tiks sakārtoti divi sociālās aprūpes centri. Turklāt abos
šajos sociālās aprūpes centros ir bijis ugunsgrēks. 2006.gada 26.augustā ugunsgrēks
bija sociālās aprūpes centrā „Iļģi”, kuram šāgada budžeta grozījumos
papildus tiek piešķirti vēl 84 tūkstoši 564 lati. Bet otrais sāpju bērns Latvijā
ir sociālās aprūpes centrs „Reģi”. Nu beidzot par 500 tūkstošiem latu
Labklājības ministrija varēs sākt bērnudārza rekonstrukciju Gudenieku pagastā.
Sociālo un darba lietu komisija šo abu sociālās aprūpes centru jautājumu ir
skatījusi vairākkārt, pieaicinot arī pašvaldības, pieaicinot šo abu centru
direktorus, un es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā varu izteikt gandarījumu, ka
nu tas beidzot tiek izdarīts.

Arīdzan tehniskiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti tiek
novirzīti vairāk nekā 1,2 miljoni latu, lai varētu vairāk iepirkt šos tehniskos
palīglīdzekļus, kompensatorās ierīces, lai Tehnisko palīglīdzekļu centrs varētu
labāk apkalpot klientus un lai ievērojami samazinātos rindas pēc iepriekš minētajiem
tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Vēl šāgada budžeta grozījumos ir piešķirti 145 tūkstoši latu
līgumorganizācijām, kas pašreiz ir uzņēmušās to cilvēku aprūpi, kuriem ir
veselības garīga rakstura traucējumi, bet kurus diemžēl nav iespējams ievietot
valsts sociālās aprūpes centros.

Vēl es varētu komisijas vārdā izteikt gandarījumu par to, ka
arīdzan 40 tūkstoši latu šāgada budžeta grozījumos ir paredzēti to bērnu
rehabilitācijai, kuri cietuši no vardarbības, kad ir bijuši ļoti smagi gadījumi, par
kuriem ierosināti kriminālprocesi. Pašreiz nevienam, es domāju, nav noslēpums, ka
valstī vardarbība ģimenēs aug, ka ir bijuši sevišķi smagi šādi gadījumi.

Un vēl, lūk, papildus kaut vai neliela nauda. Tie ir 22 725 lati
cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pēc viņu iepriekšējas
sagatavošanas no sociālās aprūpes centriem tiek pārcelti uz mājām ar grupveida
dzīvokļiem, jo mums ir jāņem vērā tas, ka Latvija piedalījās Eiropas Reģionālās
attīstības fonda veiktajā projektā un ka mums šā projekta darbība ir jānodrošina
vismaz piecus gadus.

Godātie kolēģi! Vēlos šodien komisijas vārdā teikt paldies
Finanšu ministrijai un finanšu ministram Atim Slaktera kungam par izpratni. Sociālo un
darba lietu komisija saka paldies par atbalstu likumprojekta grozījumu izstrādē
Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičkovska kungam un it sevišķi
valsts sekretāra vietniekam Jānim Šinta kungam.

Komisijas vārdā vēlos teikt paldies labklājības ministrei Ivetai
Purnei par sadarbību, valsts sekretāram Ringoldam Beinarovičam par iesaistīšanos
šajā mūsu nopietnajā darbā sava atvaļinājuma laikā un jaunajai Finanšu
departamenta direktorei Indrai Kārkliņas kundzei. Protams, paldies par atbalstu un
sapratni arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs šodien konceptuāli
atbalstījām šos grozījumus un komisijas lēmumu iesniedzām atbildīgajai komisijai
– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Līdz ar to šodien komisijas vārdā
aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ministri un pārējie klātesošie! Šodien mēs
skatām valsts budžeta grozījumus. Jau 2007.gadā iesākās ekonomikas atdzišana, un
tagad tā turpinās arī 2008.gadā, bet inflācija turpina augt, un tāpēc vairākām
tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga stagnācija. Turklāt atsevišķās nozarēs,
piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu pārstrādē un
mežsaimniecībā, kā arī lauku tūrismā, ir vērojama lejupslīde.

Degvielas un citu enerģētikas resursu cenu pieaugums
visiznīcinošāk ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Tas visiem ir skaidrs.
Kredītresursu sadārdzinājums ir apgrūtinājis to kredītu atmaksāšanu, kas bija
paņemti ar nolūku modernizēt ražotnes vai iegādāties tehniku. Ir iestrēgusi jaunu
ražotņu veidošana un esošo paplašināšana. Optimistiskās gada budžeta pieauguma
prognozes nav piepildījušās.

Uzņēmējdarbībā ir ieslēdzies izdzīvošanas režīms, un tāpēc
ir likumsakarīgi, ka ir samazinājušies arī ieņēmumi valsts budžetā. Pārtikas cenu
pieaugums vairumā gadījumu tomēr nespēs segt produkcijas ražošanas un
pārstrādāšanas izmaksas. Kredītu izsniegšanas iesaldēšana apstādināja ne tikai
nekustamā īpašuma tirdzniecību, bet arī ražojošo uzņēmumu attīstību.

Arī lielu uzņēmumu, piemēram, Jelgavas un Liepājas cukurfabrika,
darbības pārtraukšana ir valsts budžeta ienākumos radījusi lielu robu.

Visgrūtāk izdzīvot, protams, ir nelielajām ražotnēm attālākajos
valsts novados.

Tieši šo iemeslu dēļ, manuprāt, šāgada budžeta grozījumu
koncepcija būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses. Agrāk nodokļu ieņēmumu
pieaugums pēc pirmā pusgada tika dāsni sadalīts pēc koalīcijā esošo partiju
ieteikuma. Šogad tas tā pagaidām nav.

Kādas galvenās iezīmes var saskatīt šāgada budžeta grozījumos?
Manuprāt, būtiskākie momenti ir šādi: Ministru kabinets ir spiests ievērot taupības
režīmu, budžeta grozījumos precizējot ministriju un citu valsts institūciju
līdzekļu pārdali starp programmām un apakšprogrammām. Vislielākais budžeta
līdzekļu samazinājums ir arī Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu
palīdzības projektiem – ir runa par vairāk nekā 162 miljoniem latu. Salīdzinājumā
ar šiem projektiem pavisam nelielu summu veido solītais finansējums štata vietu
likvidēšanai. Varēja izmantot arī daudz lielākus resursus, samazinot birokrātisko
aparātu uz pusi, kā tas ir vērojams, piemēram, Vides ministrijā, kur tiek stipri
samazināts vides inspektoru štata vietu skaits.

Vērtējot nodokļu ieņēmumus gada pirmajos piecos mēnešos, ir
redzams, ka plānoto līmeni ir pārsnieguši tikai ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (pārsnieguši par 10,4 miljoniem latu) un sociālās apdrošināšanas iemaksas
(pārsniegušas par 77 miljoniem latu). Realitātei ir jāskatās acīs!

Iztrūkums tiek plānots arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izpildē.
Tas 2008.gadā attiecībā pret plānoto tiek samazināts par 31 miljonu latu. Tātad
iepriekšējās optimistiskās prognozes nav piepildījušās.

Bet ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, kādi tika
plānoti? Tie nav pieauguši par 256 miljoniem latu. Ir iztrūkums!

Analizējot budžeta līdzekļu samazinājumu atsevišķām nozarēm,
bažas izraisa finansējuma samazinājums atsevišķām institūcijām, piemēram,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai un
Iekšlietu ministrijai, it īpaši samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestam.

Labklājības ministrijā sakarā ar sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta iemaksu pieaugumu ir bijis iespējams atsevišķās apakšprogrammās
palielināt izdevumus: par 39,6 miljoniem latu – valsts pensiju speciālajā budžetā,
un par 47,9 miljoniem latu – apakšprogrammā „Invaliditātes, maternitātes un
slimību speciālais budžets”.

Tomēr samazināti ir izdevumi vecuma pensiju izmaksām. Tas tiek
skaidrots ar to, ka notiek drūzmēšanās pie debesu vārtiem – 6624 pensionāri vairs
nedzīvo virs zemes. Un tas neliecina par labiem pensionāru dzīves apstākļiem.

Toties par 7,2 miljoniem latu tiek palielināti plānotie izdevumi
nodarbinātības speciālajā valsts budžetā.

Varbūt tomēr vajadzēja rūpīgi izvērtēt kritērijus, pēc kādiem
tiek šie pabalsti piešķirti nestrādājošiem cilvēkiem.

Satiksmes ministrijā ir palielinātas par 10 miljoniem latu
sabiedriskajam transportam dotācijas, kas paredzētas pārvadātāju zaudējumu
segšanai. Šī summa, mūsuprāt, ir stipri par mazu, ir nepieciešams lielāks atbalsts.
Satiksmes ministrijas budžetā varēja izdarīt rūpīgākus grozījumus.

Finanšu ministrijā paredzēts palielinājums par 1,5 miljoniem latu,
lai nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu zemes
apstrādei. Arī šī summa ir pārāk maza. Un nav palielināta likme atmaksai par 1
hektāru.

Tālāk. Es domāju, ka tas ir labs darbs: par 1 miljonu latu ir
palielināti budžetā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas
situāciju seku novēršanai, jo šogad tik tiešām laikapstākļi ir visai draudīgi.

Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi, protams, ir
nepieciešami, bet termiņš, kādā tie bija sagatavojami, netika ārkārtīgi rūpīgi
apsvērts. Un, ja tiks noteikts ļoti īss termiņš priekšlikumu iesniegšanai, tad,
protams, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt šo
budžeta projektu otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Ministri un
kolēģi!

Priekšpusdienā es, tāpat kā deputātu vairākums, uzskatīju, ka
balsojumā jāatbalsta šo budžeta grozījumu izskatīšana steidzamības kārtībā.
Taču, starpbrīdī detalizētāk iepazinies ar šiem budžeta grozījumiem, es nolēmu,
ka kāpšu tribīnē un balsojumā par budžeta grozījumiem šoreiz atturēšos.

Proti, es uzzināju, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātam tiek piešķirti vēl joprojām miljoni – 2,3
miljoni latu!

Ko tad mēs īsti saprotam ar vārdu „integrācija”? Kas ir
integrācija lielākās daļas Eiropas sociologu un vēsturnieku izpratnē? Es varu
apgalvot to, varētu pierādīt ar faktiem, ka ar integrāciju mēs saprotam: kāda tauta,
kas ir minoritāte, ienācēji, iebraucēji, imigranti kādā zemē, saprot – pilnībā
saprot! – pamatnācijas domāšanas veidu. Var nepiekrist, bet saprot!

Kāda tad ir situācija Latvijā? Grāmatā, ko pagājušajā gadā
izdevusi Valsts prezidenta kancelejas Valsts valodas komisija, mēs lasām, ka 50 procenti
Latvijas krievu un krievvalodīgo nemāk ne vārda latviski un nerunā latviski un –
mēs jau to zinām, un arī tur tas ir uzsvērts – izvairās runāt latviski. Tas ir
teikts šajā grāmatā! Šāda 2,3 miljonu latu piešķiršana integrācijas lietu
sekretariātam – tā nav pat izšķērdēšana, tā ir naudas zemē nomešana, jo
nekāda integrācija nenotiek. Paskatīsimies, kas tad ir integrācija, mūsdienu
izpratnē, šeit – Latvijā? Godīgi sakot, vairākumam politiķu un politisko partiju
tāda nav iespējama un nepastāv. Proti, šeit, Saeimā, sēž man blakus kolēģis
deputāts Jakovs Pliners, kurš nupat ir izteicies, ka esot laiks izbeigt runāt par
latvisku Latviju. Mēs, deputāti, visi esam bijuši ārzemēs, un arī es esmu bijis –
gan pirms šīs Saeimas, gan tagadējās Saeimas laikā. Plinera kungs, Krievija ir
krieviska, Zviedrija ir zviedriska, Lietuva ir lietuviska, Francija ir franciska – un
tā tālāk! Un Dziesmu svētki pierādīja, ka latviska Latvija ir bijusi, ir un būs!
Jūs dziļi maldāties.

Latvija tāda nebūs tikai tad, ja mēs atbalstīsim šo maldīgo
integrāciju – integrāciju, kura nenotiek. Šeit, Saeimā, divus gadus sēdēdams (nu
jau būs divi gadi tūlīt), es esmu redzējis, ar kādu naidu pret latviešu tautu un
Latvijas valsti izturas daļa no divu prokrievisko partiju deputātiem. Jūs kopā ar
Kabanovu piestiprinājāt pie šīs tribīnes Svētā Jura ordeņa lentītes un, kā
advokāts Grūtups pareizi norāda, liels vairums demonstrētāju jau 9.maijā izgāja
ielās ar tām…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par budžetu!

V.Lācis. … ar tām pašām lentītēm. Jūs savu naidu pret Latviju
parādījāt. Un par jums balso, par abām partijām balso, ne tikai desmitiem tūkstošu,
bet simtiem tūkstošu cilvēku. Nu par kādu integrāciju var runāt! Nu kādēļ mēs
izliekamies?… Nu kādēļ mēs zemē nometam naudu – dodam un vēlreiz dodam naudu
šim sekretariātam, kurš vispār jālikvidē?!

Tālāk. Kas tad ir tie mūsu lielākie integrētāji? Nils Muižnieks,
Ilze Brands-Kehre, Sergejs Kruks. Un pēdējo nedēļu avīzēs ļoti inteliģenti
cilvēki, kuri nekad nav tikuši uzskatīti par radikāliem, dod atbildi uz šo
jautājumu. Profesore Dace… acumirklī aizmirsās uzvārds, bet to var atrast presē…
Tas ir par budžeta grozījumiem,… ka nevajag mums dot no budžeta līdzekļiem naudu
šiem mērķiem… (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi, pareizi, Visvaldi!”)…
ir pateikusi, ka radio ar lielu naidu uzstājies viens no pazīstamākajiem
integrētājiem – Sergejs Kruks. Ar lielu naidu! Un nupat Ventspils augstskolas
profesors Juris Baldunčiks ir atklāti presē pateicis, ka viņš esot dzirdējis, kā,
ārzemniekiem klātesot, „slavenais” (pēdiņās) integrētājs Nils Muižnieks… un
arī Brands-Kehre ar lielu naidu atkal izsakās par mūsu tautu un mūsu valsti. Un tas
viss notiek ar šā sekretariāta palīdzību!

Jākaunas jau arī Latvijas Universitātei, jo tur ir nodibināts
speciāls institūts un Nils Muižnieks, šis integrētājs, šis Latvijai naidīgais
cilvēks, saņem lielu algu, būdams šā institūta direktors.

Es esmu veltīgi mēģinājis radio un televīzijas raidījumā
„Panorāma” tikt, esmu lūdzis abu plašsaziņas līdzekļu vadītājus, lai nosēdina
mani uz pusstundu pie Eiropas ģeogrāfiskās kartes kopā ar Nilu Muižnieku un Ilzi
Brands-Kehri un ka es tad pierādīšu, ka Eiropā neviena minoritāte, kas dzīvo blīvi,
kompakti kādā citā valstī – blīvi, kompakti, bet ārpus savas valsts teritorijas,
pamatnācijas valsts teritorijas, – nav nekad integrēta, bet ir varmācīgi asimilēta.
To var pierādīt, skatoties uz visu Eiropas pašreizējo valstu vēsturi, arī to valstu
vēsturi, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, – no Maltas līdz pat Nordkapam. Un mēs
šeit izliekamies, ka mēs it kā neredzam, ka tā tas viss nav!…

Šeit ir, kā jau es reiz teicu no šīs tribīnes, ļoti inteliģents
jauns cilvēks – Nils Ušakovs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Lāča kungs, mēģiniet vairāk
runāt par budžetu un par skaitļiem! Jūsu viedoklis par integrāciju mums ir apmēram
skaidrs.

V.Lācis. Jūs atkal, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, man
neļaujat… Es esmu šo divu gadu laikā ievērojis, ka esmu vienīgais, kam neļaujat
runāt… ja nemaldos, tagad jau ceturto reizi. Tas, ko es saku, taču ir par budžetu! Es
mēģinu jūs pārliecināt, ka mums nav jāizšķiež tie miljoni. Tas tieši par to ir!
Es pierādu, kādi ir šie mūsu integrētāji un kādi ir tie deputāti, kas šo
integrāciju veicina, šo prokrievisko partiju deputāti. Nu tas taču ir tieši par
lietu! Kā tad var bez argumentiem nākt tribīnē un vienkārši pateikt –
nedodiet?!… Nu tad taču tam nebūtu nekāda pamatojuma…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nesniedziet savas uzstāšanās
motivāciju! Runājam par budžetu. (No zāles dep. A.K.Kariņš un dep. I.Rībena:
„Lai izsakās!”)

V.Lācis. Mums ir katram sava izpratne par lietu. Mums ir katram sava
izpratne par lietas būtību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Brīvību Lācim!”)
Diemžēl tās atšķiras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ievērot kārtību zālē.

V.Lācis. Otrs jautājums. Par valodu jau mēs runājām. Otrs
jautājums. Integrācijas vienīgais iespējamais veids ir pasaules uztvere, kopīga ideju
uztvere, ko mēs, latvieši, varam saukt par vēsturi. Kāda tad ir šo prokrievisko
partiju pārstāvju attieksme pret Latvijas vēsturi? Šajās divās komisijās, kurās es
strādāju, šeit, Saeimā, mēs jau esam to dzirdējuši. Ārsts Golubovs, inteliģents,
gudrs cilvēks, komisijas sēdē ir pateicis un arī šeit, Saeimas zālē, ir pateicis,
ka nekāda okupācija nekad neesot bijusi. Tāpat viņi kategoriski noliedz, ka ir bijis
kaut kāds krievu tautas vai tā saucamās padomju tautas terors pret latviešiem un
noziegumi. Mēs taču to zinām. Kā tad tas neskar integrācijas jautājumu? Tas skar!

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju: mēs runājam par budžetu,
nevis par integrāciju.

V.Lācis. Es… Labi, es redzu, ka jūs nevēlaties dzirdēt. Es
beigšu. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Runājiet!”) Bet tūlīt tomēr
pateikšu vēl kaut ko.

Mēs vienmēr ar zināmu nicinājumu, pat ar lielu nicinājumu,
runājam par sievietēm, kas pārdod savu miesu, un sakām, ka tā ir prostitūcija. Viens
zviedru rakstnieks, Nordbergs, ir pateicis skaistus, patiesus vārdus, ka tajā pašā
laikā, kad mēs runājam ar nicinājumu par sievietēm, kas pārdod savu miesu, mēs
negribam redzēt, ka notiek dvēseļu prostitūcija. Šeit, šajā namā, arī notiek
nepārtraukti dvēseļu prostitūcija. Par latviešu tautas dvēselei svarīgiem
jautājumiem jūs jau nedrīkstat runāt. Ja jūs to darāt, tad jūs nerunājat par
lietu.

Lūk, kā es skatos uz šo jautājumu. Daudz savādāk, nekā jūs
skatāties.

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, es jums aizrādu par deputāta ētikas
pārkāpumu.

V.Lācis. Nedosim nevienu santīmu, nevienu latu šim integrācijas
lietu sekretariātam!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Kad mēs apspriedām ekonomisko situāciju valstī,
es no šīs tribīnes runāju par cipariem, par prognozēm. Diemžēl es nesagaidīju
atbildi, kāpēc mūsu prognozes ir tik neveiksmīgi formulētas, ar tik lielām
kļūdām.

Atgādināšu, ka pagājušā gada oktobrī, kad mēs pieņēmām
šāgada budžetu, mums izdalīja tādu krājumu, lai mēs varētu pieņemt pareizo
lēmumu, un tur ir rakstīts, ka 2008.gadā vidēji inflācija samazināsies līdz 6,3
procentiem. Tagad tā ir 17,5 procenti. Kļūda ir 37 procentu apmērā.

Tālāk. Tanī pašā krājumā jeb sējumā ir teikts, ka būs IKP
pieaugums – 7,5 procenti. Tāda bija prognoze. Ko mēs tagad redzam? Ir 3,3 procenti.
Kļūda ir 43 procentu apmērā.

Ir arī prognozēts, ka būs bezdarba līmeņa samazinājums…

Godātie kolēģi! Tā mēs pieņēmām šāgada budžetu, un tieši
tāpēc mēs tagad esam spiesti grozīt to.

Labi, tātad varam ieskatīties tajā dokumentā, kuru tagad
saņēmām.

Pievienotās vērtības nodoklis. Samazinājums… Tātad ir 2008.gada
plānā samazinājums – grozījums… Samazinājums ir 17 procenti. Tas nozīmē, ka,
plānojot šāgada budžetu, tika izdarīta kļūda, neparedzot un neņemot vērā ļoti
svarīgus faktorus – pasaules konjunktūru, iekšējos procesus, un tā tālāk. Tātad
17 procenti – tāda ir starpība. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis –
mīnus 36 procenti… Nu ko? Pirms gada nevarēja pat paredzēt, ka šādas tendences
varētu būt. Godmaņa kungs teica, ka mēs varot paredzēt tikai tad, ja, teiksim, nav
liela kāpuma un nav arī liela samazinājuma. Ka tikai tad mēs varot paredzēt un
plānot. Bet kādā veidā mēs varam uzbūvēt septiņstāvu māju, ja mēs būvējam šo
ēku purvā?

Labi, turpināsim.

Dabas resursu nodoklis – 19 procenti… Kļūda. Kas to prognozēja?
Nenodokļu ieņēmumi – mīnus 11 procenti… Statistika ir tāda… Tātad tur ir
standartkļūda, bet šeit ir aprēķina kļūda. Un tāpēc mums nav uzticības arī šim
dokumentam. Mēs nevaram uzticēties šim dokumentam, tāpēc ka mums rokās ir
iepriekšējā gada dokuments, iepriekšējā gada prognoze, kura neizpildās. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet pensijas vajag!”)

Godātie kolēģi! Kādreiz Fordam pajautāja: „Ko jūs darīsiet, ja
jūsu strādnieki pārpildīs plānu?” Viņš atbildēja tā: „Es atlaidīšu tos,
kuri šo plānu sastādīja.”

Un tagad man ir priekšlikums – sākt šos grozījumus ar Finanšu
ministriju un atlaist tos cilvēkus, kuri sastādīja šādus dokumentus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri un kolēģi! Šodien
mums ir tāda nopietna tēma – par budžetu. Taču iepriekšējo runātāju teiktais
bija ar romantisku ievirzi un ar salīdzinājumiem, un es mēģināšu turpināt tajā
pašā stilā.

Mūsu algas var būt gan simts latu, gan tūkstotis latu, gan desmit
tūkstoši latu. Kas ir daudz, un kas ir maz? To nosaka nevis naudas daudzums, bet gan
prasme, kā mēs to tērējam. Un to pašu mēs varam attiecināt arī uz budžetu.

Ir saimnieces, kas savām ģimenēm tūlīt pēc algas dienas liek
galdā cepešus un kaviāru, bet dienu pirms nākamās algas – vien makaronus un ceptus
kartupeļus. Līdzīgi ir ar Latvijas budžetu pēdējo gadu laikā.

Kad Latvijā attīstījās ražošana un pieauga kopprodukts, tad algas
strauji palielinājās – nesamērīgi ar padarītā darba vērtību un efektivitāti.
Nedz banku ekspertu ieteikumi, nedz kaimiņzemes Igaunijas piemērs ar pozitīvu budžeta
pārpalikumu nekavēja Kalvīša valdības ministrus spiest pedāļus grīdā, jo tuvojās
vēlēšanas un koalīcijas partijām pozitīvisma kampaņas neļāva apstāties.

Lielākā problēma ir abu premjeru, gan bijušā premjera Kalvīša
kunga, gan pašreizējā premjera Godmaņa kunga, nespēja pārredzēt spēles laukumu
kopumā un izprast, kas jebkurā sabiedrībā ir tās prioritātes, bez kurām var zust
jēga pārējām nozarēm. Ja nebūs veselības un ja nedzims bērni, tad nevajadzēs nedz
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, nedz Kultūras
ministriju.

Ko tas nozīmē – prasīt visām ministrijām vienādi samazināt
izdevumus? Nedz premjers Godmaņa kungs, nedz finanšu ministrs Slaktera kungs,
izstrādājot šāgada budžetu, nav gada sākumā redzējuši, ka, piemēram, Zemkopības
ministrija vairāk nekā 3,2 miljonus latus ir ieplānojusi tukšām štata vietām,
biroja preču un inventāra iepirkumiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā valsts sekretāra vietnieku un viņu padomnieku štatu samazināšana kopā ar
centrālā aparāta izdevumu samazināšanu dod ietaupījumu 1,6 miljonu latu apmērā.

Par šiem grozījumiem daudzās sadaļās varu teikt tā, ka tie ir
klaja formalitāte, neuzņemoties atbildību par sekām, ko tie nodarīs.

Neliels piemērs varētu būt Bērnu un ģimenes lietu ministrija un
Baštika kungs, kurš kaismīgi gan no tribīnes, gan no kanceles aizstāv bērnu
tiesības. Taču, vai, pārtraucot finansēt uzticības tālruni no varmācības
cietušajiem bērniem, šie 20 tūkstoši latu būs tie, kuri glābs šīs valsts
budžetu? Vai tiešām nevarēja atrast iespēju neiepirkt kādu preci vai neizremontēt
kādu telpu par šo niecīgo summu, nevis liegt bērniem iespēju saņemt neatliekamu
palīdzību? Vai tiešām, samazinot par 45 tūkstošiem „Jaunatnes politikas valsts
programmu” un par 884,5 tūkstošiem latu finansējumu uzturlīdzekļu fondam, valsts
varēs uzņemties politisku atbildību par mūsu bērniem un jauniešiem?

Attiecībā uz pārējo. Vai Godmaņa kungs un Slaktera kungs
ārstējas ārzemēs, ja ne viens, ne otrs no viņiem nav pamanījis, ka šāgada laikā
benzīna cena ir pieaugusi par 25 procentiem, elektrības cena ir pieaugusi par vairāk
nekā 30 procentiem? Drīz būs cenas kāpums gāzei un apkurei. Veselības aprūpes
uzturēšanas izdevumi oficiāli ir pieauguši par 14,5 procentiem. Tiek slēgtas
nodaļas, jo nav iespējams nodrošināt personāla aizvietošanu atvaļinājuma laikā.
Ir ātrās medicīniskās palīdzības punkti, kur ir palikusi tikai viena brigāde, un
tur ir slēgtas durvis, kad šī brigāde ir izsaukumā. Vai tiešām arī šajā nozarē
vajag samazināt budžetu?

Ja 1,1 miljons latu, ko kultūras ministre maksā saviem ārštata
padomniekiem piemaksām un prēmijām, jau gada sākumā, nevis šodien… ja tie būtu
novirzīti un pārplānoti veselības aprūpes nozarei, tad papildus varētu iegādāties
degvielu vairāk nekā 125 tūkstošiem kilometru, lai apkalpotu mūsu iedzīvotājus.

Veselības aprūpei, lai tā spētu veikt savas pašreizējās
funkcijas, reāli vajag divreiz vairāk naudas – divreiz lielākus līdzekļus. Tāpēc
ir ļoti žēl, ka veselības ministrs Eglīša kungs ir piekritis samazināt esošos
līdzekļus, lai būtu „labais zēns”.

10.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika skatīts
likumprojekts par grozījumiem 2008.gada valsts budžetā, kas paredz Veselības
ministrijai ieekonomēt apmēram 1,6 miljonus latu. „Esmu gandarīts, ka Ministru
prezidents un finanšu ministrs ņēma vērā mūsu iebildumus,” saka Eglīša kungs,
būdams veselības ministrs. Šis citāts attiecas uz to faktu, ka budžets netika
samazināts vēl vairāk. Taču neviena vārda nav par to, ka veselības aprūpe ir
absolūtā krīzes situācijā, tāpēc budžeta grozījumos būtu nepieciešams iedalīt
papildu līdzekļus inflācijas rezultātā samazinātajam pakalpojumu apjomam.

Igaunijā, kur inflācija ir 11–12, nevis 17,7 procenti, budžeta
izdevumi tiek samazināti par veseliem 8 procentiem, taču ārstu algas tur ir pāri par
1000 latiem par vienu normālu darbalaika slodzi, kas ir divreiz vairāk nekā Latvijā.

Saglabājot dzejiski romantiskās noskaņas, man ir jāsaka tāpat, kā
teica Slaktera kungs: „Kad pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas sen jau
redz?” Ne velti klasika saglabā savu vērtību cauri gadsimtiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko mēs šodien apspriežam šajā Saeimas
Sēžu zālē, ir šāgada budžeta grozījumi – vasaras grozījumi – ar domu savilkt
ciešāk jostas. Tāpēc vajadzētu būt lielākai uzmanībai, klausoties, ko kolēģi
šeit saka, jo pat tad, kad izskan atšķirīgi viedokļi, ir vērts tos uzklausīt. Arī
šaubas par to, kas budžeta grozījumos ir ietverts.

Cienījamie kolēģi, ministri un premjerministra kungs! Ieviešot
taupīšanas režīmu un pasliktinoties situācijai valsts ekonomikā, pēc būtības
valdības lēmums ir pareizs lēmums. Tomēr tas nav izdarāms nedz viegli, nedz
vienkārši. Tomēr jautājums ir tikai šāds: kā šis taupīšanas režīms tiek
īstenots un kuri tēriņi tiek ierobežoti?

Kādu pieeju problēmas risināšanai valdība ir radusi? Diemžēl
nākas secināt, ka 2008.gada vasarā izdarītie budžeta grozījumi tomēr paredz taupīt
uz sociāli aizsargājamo sabiedrības slāņu rēķina, jo sociālā budžeta
pārpalikums (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzkrājums tas ir, ne pārpalikums!”)
joprojām tiek izmantots pamatbudžeta vajadzībām – pamatbudžeta izdevumu segšanai
un pamatbudžeta deficīta dzēšanai. Un mēs jau zinām, par ko ir runa, tāpēc nav
svarīgi, vai es to saucu tā vai citādi.

Tiek plānots, ka valsts sociālā budžeta pārpalikums arī šajā
gadā joprojām būs ievērojami liels – tie būs 246 miljoni latu. Atgādināšu, ka
kopumā valsts sociālā budžeta rezerve jau tagad ir 830 miljonu latu liela. Laikā, kad
pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu
ieņēmumi nepildās, sociālās iemaksas jau ir apsteigušas plānoto, un gada piecos
mēnešos tās ir bijušas 109,1 procentu lielas.

Sociālo un darba lietu komisijai, intensīvi strādājot pašai un
piespiežot aktīvāk strādāt arī labklājības ministri, speciālistus un valdības
vadītāju, jau ir izdevies iestrādāt šāgada budžeta grozījumos vairākus ļoti
būtiskus priekšlikumus, par kuriem arī Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētāja šeit minēja. Atgādināšu, ka mēs esam tiešām gandarīti par to,
ka beidzot ir izdevies… ka beidzot varbūt izdosies atrisināt normālas dzīvošanas
jautājumu tiem speciālās aprūpes iestādes „Reģi” pansionāta iedzīvotājiem,
kuri cieta ugunsgrēkā, un ka būs iespējams adekvāti samaksāt par sniegtajiem
pakalpojumiem aprūpes iestādēm, kā arī vairāk palīdzēt no vardarbības
cietušajiem bērniem un arī tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami tehniskie
palīglīdzekļi.

Un visi šie priekšlikumi tiks īstenoti no Labklājības ministrijas
šāgada budžetā atrastajiem ietaupījumiem, no rezerves, kuru bija iespējams
pārdalīt. Vairāk šogad tiks tērēts arī citām sociālajām vajadzībām. To paredz
jau likumos iestrādātie priekšlikumi.

Tomēr es esmu nākusi tribīnē, lai atgādinātu – kārtējo reizi
atgādinātu! – , ka sociālā budžeta ieņēmumu sekmes dod iespēju nolīdzināt
arī būtisku parādu pret 372 tūkstošiem pensionāru. Tas ir neizpildītais solījums
par 40 santīmu piemaksu pie pensijas par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža
gadu. Bija solīts to maksāt jau no šāgada 1.janvāra, bet tā tiek maksāta tikai no
1.jūnija. Un šis piecu mēnešu parāds, pēc Labklājības ministrijas sniegtās
informācijas, ir 13,7 miljoni latu. Un to ir iespējams atlīdzināt, ņemot vērā
sociālā budžeta ievērojamo pārpildi, kura – es atgādināšu – ir 245 miljoni
latu šajā gadā. Un tas tiek ļoti gaidīts kaut vai tāpēc – kā mēs to zinām –,
ka jau rudenī celsies apkures cenas, un tad šī naudiņa būs īpaši vajadzīga.
Tāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šāds papildinājums būtu iestrādājams jau
šajos, 2008.gada, budžeta grozījumos, lai vecajiem ļaudīm ir mierīgs prāts, gaidot
rudeni. Un mēs šādu priekšlikumu arī iesniegsim.

Mēs ļoti ceram, ka šis priekšlikums otrajā, galīgajā, lasījumā
tiks atbalstīts, lai arī „Jaunais laiks” varbūt varētu mainīt savu attieksmi pret
šiem budžeta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka
ilgstošā, jau stundu garā, budžeta apspriešana ir tik ļoti nogurdinājusi daudzus
deputātus, ka viņi ir palikuši izklaidīgi un nodarbojas ar citām lietām, nevis ar
budžeta apspriešanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu tad nekāp tribīnē!”)

Un tomēr, kolēģi, es gribētu jūs pārliecināt par to, ka budžets
tiešām ir samērā interesanta lasāmviela, it īpaši šogad. Un tas tā ir varbūt
nevis tāpēc, ka tur iespējams sameklēt kādus jaunus Latvijas valsts attīstības
virzienus vai kādus interesantus problēmu risinājumus, teiksim, atsevišķās nozarēs,
bet gan tāpēc, ka tas dod iespēju analizēt un saskatīt to metodi, kuru Finanšu
ministrija un valdība ir izmantojusi, lai paslēptu vai izceltu atsevišķas lietas.
Tāpēc, varbūt gari nerunājot, es tomēr gribētu pieskarties divām, manuprāt,
diezgan būtiskām lietām.

Pirmā lieta – ieņēmumu prognoze. Kolēģi, es domāju, ka nav
jābūt lielam ekspertam, lai to saprastu. Pagājušā gada rudenī, septembrī, kad šī
ieņēmumu prognoze, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, bija
stipri, stipri optimistiska, maigi izsakoties, mēs visi redzējām un dzirdējām gan
mūsu pašu ekonomikas ekspertu, gan arī Rietumu kolēģu prognozes par to, kāds būs
2008.gads un kādi varētu būt budžeta ieņēmumi. Un tomēr šie ieņēmumi toreiz tika
prognozēti ļoti lieli.

Otra lieta. Izdevumu daļa, protams, tika pielāgota šiem
ieņēmumiem, prognozēm un, protams, vēlmei mums beidzot tikt pie budžeta ar
pārpalikumu. Līdz ar to ir viena lieta, par kuru varētu valdību arī paslavēt.
Tiešām, ja mūsu budžeta pārpalikums bija plānots 152 miljoni, tad šajos budžeta
grozījumos šie 8,2 miljoni, manuprāt, tiešām ir tāda lieta, ko valdība ir darījusi
pareizi, raidot signālu mūsu Rietumu kolēģiem, ka Latvijā tomēr ir finanšu
disciplīna un atbildīga fiskālā politika, līdz ar to saglabājot kaut nelielu, bet
tomēr pārpalikumu.

Trešā lieta, kas, manuprāt, vairs nav tik pozitīva un kas būtu
ļoti nopietni pārdomājama. Kolēģi, pavērosim, kā ir būvēta ieņēmumu prognoze
iepriekšējam gadam! Šeit acīs ļoti duras viena īpaša programma Finanšu ministrijā
ar kodu 41.08.00, kur sākotnēji tika plānoti 411 vai gandrīz 412 miljonu latu lieli
izdevumi un līdz ar to arī ieņēmumi. Šī programma ir paredzēta Eiropas
struktūrfondu pārdalei, sadalei un visām citām tām lietām, kas ir saistītas ar
Latvijas attīstību visās nozarēs. Un, kā šobrīd to redzam, tad šī ideja –
ielikt šo lielo summu tieši Finanšu ministrijas sadaļā – ir bijusi tāda, ka
atkarībā no nozaru ministriju paveiktā, no to čakluma un spējas katrai no tām jau
grozījumos pārdalīt to summu, ko nu kura ir spējusi savā programmā ieplānot.

Tātad – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tiešām atsevišķas
ministrijas ir spējušas papildus jau ieplānotajām struktūrfondu apguves naudām
piesaistīt sev papildu naudu. Piemēram, šoreiz tiešām ir jāpaslavē Zemkopības
ministrija, kura ir pieprasījusi papildus 96 miljonus latu jau ieplānotajam no šīs te
41.08.00 programmas. Jāpaslavē arī Ekonomikas ministrija, kura valsts atbalsta
politikas ieviešanai papildus pieprasījusi 14,9 miljonus latu jau iepriekš plānotajam.
Tāpat pietiekami labi ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet
atsevišķās lietās – arī Labklājības ministrija.

Ko mēs redzam pie kopējā fondu līdzekļu naudas samazinājuma 155
miljonu latu apmērā? Kam ir paņemta lauvas tiesa? Lauvas tiesa – 83 miljoni latu –
ir paņemta Satiksmes ministrijai mūsu ceļu un dzelzceļu turpmākajai attīstībai, lai
gan viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, prioritātēm un funkcijām ir nodrošināt
valsts infrastruktūru, iespēju cilvēkiem nodarboties ar sev vajadzīgām lietām, arī
ar uzņēmējdarbību, un nodrošināt savas sociālās vajadzības. Līdz ar to
infrastruktūra ir tā sfēra, kas, manuprāt, mūsu attīstībai ir visnepieciešamākā.
Tomēr mēs redzam, ka tieši šie 83 miljoni kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd no šīs
81.04.00 slēptās programmas Finanšu ministrijā nav pārdalīti. Šeit man ir vairāki
jautājumi. Es nezinu… Droši vien kāds no jums atbildēs, kāpēc tie nav pārdalīti,
bet es te redzu trīs skaidrojumus. Pats populārākais noteikti būtu tāds: „Eiropas
Komisija ir vainīga! Eiropas Komisija nav apstiprinājusi mūsu kvalitatīvi
izstrādātos projektus un kaut kādā veidā birokrātiski tos novilcinājusi, bet mēs
tos noteikti turpināsim nākamgad.” Īsti neticu tam, kolēģi! Nezinu tādus
gadījumus, ka tās ministrijas, kuras patiešām kvalitatīvi sagatavo savus projektus,
Eiropas Komisija kaut kā bremzētu. Es domāju, ka diez vai šis attaisnojums būs
vietā.

Otra lieta. Ja mēs, kolēģi, tīri tehniski nesaplānosim budžeta
ieņēmumus tik precīzi, kā gribētos, bet turpināsim šos projektus arī nākamgad,
tad radīsies ļoti interesants jautājums: kur nākamgad mēs ņemsim naudu, lai Latvijas
valsts līdzfinansētu šos projektus, kopumā tērējot šos 83 vai 155 miljonus latu.

Vai tiešām kādam ir ilūzija, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika
attīstīsies straujāk? Es domāju, ka, visticamāk, nākamais gads tiešām būs
stagnācijas gads, ja pat ne krituma gads. Līdz ar to šie 155 miljoni, ko mēs šogad
neesam ieguldījuši līdzfinansējumā Eiropas Savienības struktūrfondos, kas domāti
tieši ceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pēc vairākiem gadiem var skart
mūs kā bumerangs ar neizbūvētu infrastruktūru vai ko citu, kas valdībai būtu
visnepieciešamākais.

Tā ka, kolēģi, manuprāt, ir ļoti nopietna viela pārdomām. Droši
vien jūs jautāsiet: „Jā, bet kur tad „Jaunais laiks” piedāvā ņemt līdzekļus,
ja sanāk tik liels kritums?” Atbilde ir vienkārša un diezgan skaidra. Jau
vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis: „Latvijas Valsts mežiem”, valsts
uzņēmumam, kas tērē valsts, nevis šā uzņēmuma resursus – Latvijas koksni,
pagājušajā gadā peļņa bija 96 miljoni latu, no kuriem budžetā ir iemaksāti tikai
32 miljoni. Tādējādi, manuprāt, vismaz 50 miljoni latu, pat ar pārpalikumu
„Latvijas Valsts mežiem”, būtu jāizlieto mūsu nākotnes, arī to cilvēku, kuri ir
saistīti ar mežiem, attīstībai un labklājībai.

Trešā lieta, kolēģi! Tas, ka mēs esam radījuši ilūziju, ka tiek
samazināti budžeta bāzes izdevumi tieši attiecībā uz nozarēm, tā tiešām šobrīd
ir fikcija. Šie izdevumi varētu tikt samazināti vēl daudz vairāk un nestu vēl
lielāku labumu, un varētu tikt efektīvāk izmantoti.

Manuprāt, ja vajag izvēlēties, kam noņemt naudu – mūsu
attīstībai un infrastruktūrai vai tomēr birokrātijai un ministriju tēriņiem, tad es
piedāvātu, lai arī cik grūti tas būtu, ņemt līdzekļus no ministru tēriņiem un no
birokrātijas.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Tuvojas laiks, kad mums būtu nepieciešams
doties pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu turpināt Saeimas
sēdi līdz brīdim, kamēr pirmajā lasījumā būs izskatīti grozījumi 2008.gada
valsts budžetā. (No zāles: „Piekrītam!”)

Pašreiz debatēs ir pieteikušies vēl 3 deputāti. Vai kādam ir
iebildumi pret to, ka mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma? (No zāles: „Nav!”)
Iebildumu nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātā Latvijas valdība! Šķiet, ikvienam šajā
zālē sēdošajam ir skaidrs, ka šāgada budžets pagājušā gada nogalē tika
sastādīts pilnīgi atrauti no dzīves realitātes… Jā, tikai daudzi varbūt to
neatzīs, taču saprot jau visi…

Kā kolēģis Sokolovskis jau norādīja, kļūda līdz 40 procentiem
prognozē – tas, protams, ir analfabētisms. Taču Sokolovska kungs kļūdās,
runādams par to, ka būtu jāsoda tie, kuri šos skaitļus ir valdībai sagādājuši, jo
diemžēl vainīga šeit ir politiskā vadība, kas ierēdņiem lika rakstīt muļķības,
nevis lika profesionāli strādāt.

Finanšu ministrs Slakteris runāja ļoti tēlaini. Atļaujiet arī man
savu uzstāšanos sākt ar kādu līdzību.

Ja ir jāsamazina ķermeņa masa, jebkurš mediķis ieteiks ievērot
diētu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Turbo diētu!”) Diemžēl premjers un
valdības locekļi iesaka nogriezt galvu jeb, kā Slaktera kungs tēlaini teica, izgriezt
ābelei nokaltušos zarus.

Es, kolēģi, runāšu tikai par diviem Latvijas ābelei
„nokaltušajiem zariem” – par izglītību un zinātni. Izdevumi izglītības un
zinātnes ministrijas programmām ir samazināti vairāk nekā par procentu. Valdība ir
nolēmusi samazināt naudu pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, kas jau tagad
ir nabadzīga. Ja šos līdzekļus izmantotu tikai 32 tūkstoši mūsu vispārējās
izglītības pedagogu, tad sanāktu apmēram ap 15 latiem uz vienu pedagogu. Kādu gan
mūsu bērnu izglītību mēs varam gaidīt, ja skolotāju intelektuālajai un
profesionālajai attīstībai gadā atvēlēsim par 15 latiem mazāk?

Ir paredzēts samazināt dotāciju Valsts speciālās izglītības
centram, kura redzeslokā ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Valdība paredz samazināt naudu vispārējās izglītības kvalitātes
vērtēšanai. Tātad ne tikai profesionālā pilnveide, bet arī izglītības kvalitāte
nav šīs valdības prioritāte.

Valdība grib samazināt atbalstu vienai no reitingu tabulas augšgalā
esošajām augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolai.

Valdība paredz samazināt naudu Akadēmisko programmu aģentūrai,
zinātniskās darbības attīstīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai gan
augstskolās, gan koledžās. Samazinājums, skaitot kopā, ir apmēram 1,4 miljoni latu.

21.programma – ar 35 miljoniem pedagogu darba samaksas
paaugstināšana vispār ir izslēgta. Algas paaugstinājums šogad par 13 procentiem
nesedz pat inflāciju. Līdz ar to augstskolās strādājošo pedagogu reālā darba
samaksa samazinās, kā to uzsver arī izglītības darbinieku arodbiedrība.

Arī profesoru algai piesaistītā zinātnē strādājošo alga līdz
ar to samazinās – tātad alga samazinās arī zinātniekiem.

Valdība ir vērsusies arī pret valsts valodu. Proti, visa 4.programma
„Valsts valodas politika un pārvalde” ir samazināta par 3 procentiem. Visvairāk no
samazinājuma ir cietusi valsts valodas attīstība, jo vairāk nekā puse līdzekļu šai
apakšprogrammai ir noņemta.

Un nu esam nonākuši pie galvenā kauna traipa šajos izglītības un
zinātnes budžeta grozījumos.

Valdība taupa, samazinot izdevumus zinātnes 5.programmai par vairāk
nekā 1,401 miljonu latu. Kārtējie izdevumi zinātnei vien ir samazināti par 5,285
miljoniem. Atlīdzība zinātniekiem tikai šajā programmā vien ir samazināta par 3,211
miljoniem latu. Tas nu, manuprāt, ir neprāts un negods valstij!

5.programmas apakšprogrammai 05.01.00 „Zinātniskās darbības
nodrošināšana” nauda ir samazināta teju par miljonu latu.

Programmai „Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju
attīstības programmās” līdzekļi samazināti par 15 procentiem, samazinot
6.programmas ietvaros „Sadarbība Eiropas Savienībā” finansējumu par vairāk nekā
12 procentiem.

Uz tirgu orientētie pētījumi jeb lietišķā zinātne vispār
cietusi – tās finansējums samazināts par 34 procentiem.

Pēc mana ieskata, ir pārkāpts Zinātniskās darbības likums, proti,
šā likuma 33.panta norma, kas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot likumu par valsts
budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, kas nav
mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais
finansējums zinātnei sasniedz 1 procentu no kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdībai
vispār nav tiesību iesniegt budžeta grozījumus, kas samazina naudu zinātnei, pirms
nav sasniegts šis 1 procents.

Pie esošā kopprodukta šim palielinājumam, jau iesniedzot likumu par
valsts pamatbudžetu, vajadzēja būt ap 22,5 miljoniem latu, no kuriem tikai 3,3 miljoni
būtu latviešu nodokļu maksātāju nauda. Tātad jau kopš gada sākuma parāds
zinātnes attīstībai ir bijis 19,2 miljoni, bet tagad šis parāds tiek vēl vairāk
palielināts.

Un šeit jāpiebilst, ka tas ir teikts ne tikai Latvijas likumos. Tādi
ir arī Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas izpildei apstiprinātie Barselonas
kritēriji. Tātad tās ir mūsu starptautiskās saistības, nemaz nerunājot par
2006.gada maija Eiropas Savienības lēmumu par finansējuma sniegšanu studiju
attīstībai universitātēs, kurš paredz tam vismaz 2 procentus no iekšzemes
kopprodukta. Taču pie mums divus gadus nav šajā ziņā darīts pilnīgi nekas.

Liela daļa augstskolu rakstveidā atbalstīja manu priekšlikumu –
ietvert Augstskolu likumā normu, kas būtu līdzīga tai, kas ir Zinātniskās darbības
likumā, – fiksētu finansējuma palielinājumu studijām. Diemžēl finanšu ministrs
Slakteris 2.jūlijā kategoriski šos priekšlikumus noraidīja (arī rakstiski).

Godātie kolēģi! Mums ir jātaupa! Mums ir jāsavelk josta. Bet mums
kādreiz taču būs arī jādzīvo normālā Eiropas valstī. Neticu, ka mēs spēsim
panākt Eiropas attīstītās valstis, ja taupīsim uz to pozīciju rēķina, kuras nosaka
nākotnes attīstību. Un viena no šīm pozīcijām – ceru, ka jūs man piekritīsiet,
– ir augstākā izglītība. Īslande jau 2003.gadā 1,5 procentus no iekšzemes
kopprodukta tērēja studijām. Turpretim Latvijā līdz 2003.gadam nemitīgi samazināja
budžeta naudu augstākajai izglītībai, finansējums nokritās pat līdz 0,5 procentiem.

Godātie kolēģi! Jau 2003.gadā terciārajā izglītībā Lietuva
ieguldīja pāri par 1 procentu, Grieķija – 1,3 procentus, Somija – 2 procentus, ASV
– 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kolēģi! Ja kāds strādnieks strādā ar ekskavatoru un mūsu
strādnieks turpat blakus – ar lāpstu, tad, lai cik ātri mūsējais to vicinātu,
viņš to pirmo nepanāks!

Kolēģi! Šīs ir pozīcijas, kuras taupības labad ir jāpalielina,
nevis vēl jāsamazina. Rēķinot augstākās izglītības izdevumus uz vienu studentu, uz
vienu iedzīvotāju (procentos no iekšzemes kopprodukta), no 123 valstīm Latvija ir
10.vietā, skaitot no sliktā gala. Mums priekšā – lūdzu, ieklausieties! – ir pat
tādas valstis kā Laosa, Kirgizstāna, Salvadora, Urugvaja… Godātie kolēģi, mūsu
attīstības tempi atpaliks arī no šo valstu attīstības tempiem!

Kolēģi! Jā, jūs sacīsiet, ka laiki ir grūti, nu ko lai dara,
jātaupa pat uz izglītības un zinātnes rēķina, jāizgriež ābelei nokaltušie
zari… Taču šajos budžeta grozījumos ir arī kāda, es teiktu, pikanta detaļa.
Laikā, kad valdība runā par piespiedu pasākumiem, jostas savilkšanu, ministriju
vakanču likvidēšanu (ir pat, kā kolēģis teica, 17 vakances atradusi), izglītības
un zinātnes ministre tomēr uzskata, ka kāda no budžeta pozīcijām esot tik svarīga,
ka tā ir jāpalielina. Kā jūs domājat, kas tā ir par programmu? Protams, nozares
vadības izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 10 procentiem jeb 0,756 miljoniem
latu! Kas dabū visvairāk naudas klāt Izglītības un zinātnes ministrijas programmās?
Nav grūti uzminēt. Programma 06.08.00, apakšprogramma „Centrālais aparāts”.
Ministrijas centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums par teju 20 procentiem.

Cienījamie kolēģi! Dziļi simboliski ir tas, ka mums piedāvā
grozījumus, ar kuriem tiks pirmo reizi Latvijas vēsturē panākts, ka Izglītības un
zinātnes ministrijas ierēdniecības centrālā aparāta uzturēšanas izdevumi ir
lielāki nekā, piemēram, apakšprogramma 03.03.00 – „Zinātniskās darbības
attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolām un koledžām” (visā
valstī kopumā). Viens centrālais aparāts nu ir par dažiem latiem bagātāks!

Tādi ir skaitļi. Minēto katrs var izlasīt pievienotajos dokumentos.
Un te nu vairs nav ko runāt par ierēdņu skaita samazināšanu! Vismaz izglītības
jomā priekšroka dota ierēdniecības izdevumu palielināšanai, samazinot naudu
zinātnei.

Kolēģi! Es aicinu šos grozījumus atdot atpakaļ valdībai
pārstrādāt, jo es uzskatu: ja piedāvātais projekts tiktu pieņemts, būtu liels kauns
zinātnei.

Un nobeigumā vēršos pie jums, Slaktera kungs. Šoreiz laikam jūsu
pieminētais āzis, kas iecelts par dārznieku, ir nevis izzāģējis ābelei nokaltušos
zarus, bet nograuzis vēl negatavos ābolus.

Kolēģi! Manuprāt, ir laiks nomainīt āzi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!
Mēs ļoti labi saprotam, kāpēc nepieciešami šie budžeta grozījumi, kas vērsti tā
samazināšanas virzienā. Un mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir grūts uzdevums. Es
negribētu būt ministra vietā, kuram tas jādara. Tomēr ir radušies vairāki
jautājumi, kas neļauj šos grozījumus pieņemt ar optimismu, Slaktera kunga vārdiem
runājot.

Mēs ļoti labi saprotam, ka visas ministrijas ir vienlīdzīgas, visi
ministri ir vienlīdzīgi, bet ir tomēr atšķirība starp nozarēm. Un atkal, runājot
Slaktera kunga vārdiem, mums ir jāizšķir, kas mēs esam. Mums jārīkojas pašiem, un
mums nav nevienam jāļauj noteikt savas prioritātes. Un tāpēc es tomēr
uzdrošināšos apgalvot, ka valstī ir nozares, par kuru attīstību ir pirmām kārtām
atbildīgs Ministru prezidents un finanšu ministrs. Protams, tās ir jau agrāk
pieminētās – izglītība, zinātne un arī valsts valoda kā identitātes
uzturētāja. Un tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai šajā budžeta
samazināšanas skrējienā piedalīties tomēr vajadzētu ar zināmu ierobežojumu,
ņemot vērā tieši šīs ministrijas ārkārtīgi stratēģisko attīstības virzienu.
Tas tā nav noticis – pieci procenti tāpat kā visiem… Bet paskatīsimies, kur tad
šie pieci procenti ir noņemti!

Neatkārtošu to, ko teica kolēģis Kārlis Šadurskis. Taču pēc
tā, ko es redzu budžetā, man vismaz tuvākā pusgada laikā (es ļoti ceru, ka ne
ilgāk) īsti negribētos ne no šīs tribīnes dzirdēt, ne arī avīzē lasīt tos
vārdus par zināšanu sabiedrību, par bērniem – mūsu nākotni, par izglītību kā
Valsts prezidenta un valdības prioritāti. Jo budžetā jau mēs redzam pilnīgi
pretējo.

Ir jāsaprot, ka ikviens lats, kuru mēs tagad ietaupām uz
izglītības un zinātnes rēķina, pēc gada, diviem, pieciem gadiem un pilnīgi noteikti
pēc desmit gadiem mums izmaksās vismaz desmit vai pat simt reizes dārgāk. Jo mēs
taču neveidojam gluži vienkārši patērētāju masu. Mēs veidojam intelektuālu
sabiedrību, mēs veidojam domājošus cilvēkus. Un galu galā – mēs esam nevis
patērētāju kopums, bet gan nācija ar savu intelektuālo potenciālu un savu
identitāti. Un, ja nu šīs nozares tiek atzītas par šiem nokaltušajiem zariem (labi,
es saprotu, tas teiciens nebija tā domāts, bet, protams, tomēr ieies vēsturē), tad
mums ir jādomā, ko tad mēs īsti gribam panākt. Jo iedragātu ekonomiku var atjaunot.
Labi, neizremontēsim kādu ēku vai nenoasfaltēsim ceļu šogad, izdarīsim to nākamgad
vai pēc diviem gadiem. Bet ja mēs aizlaidīsim atmatā izglītību… Muļķībai ir
tendence akumulēties. Neizglītoti vecāki izaudzinās neizglītotus bērnus, mums būs
aizvien grūtāk nodrošināt mūsu studentu kvalitāti. Līdz ar to skolās ienāks
mazāk izglītotu skolotāju, un šis burvju rats griezīsies no jauna. Pašlaik mēs esam
apgriezuši tieši tās nozares, kas nupat ir sākušas atsperties. Atcerēsimies, cik
skaistus vārdus mēs no šīs tribīnes teicām par to, ka beidzot ir pieņemts noteikts
finansējums zinātnei, augstākajai izglītībai! Tagad esam to nobremzējuši – un lai
Dievs dod, ka tikai uz pusgadu. Neceru!… Un vai jūs zināt, kura nozare ir procentuāli
cietusi visvairāk? Ne ministrija, bet nozare. Tā ir valsts valodas politika. Atkārtoju
vēlreiz – procentuāli visvairāk ir cietusi valsts valodas politika! Vismaz man,
analizējot budžetu, neizdevās atrast otru tik nozīmīgu jomu, kuras jau tā nelielais
finansējums būtu apcirpts tik jūtami. Labs signāls, kuru mēs sūtām! Atkal mēs
teiksim šos skaistos vārdus par identitāti, par valodas skaistumu, par vērtīgumu, par
mums kā latviešiem? Par dziedātājtautu? Par mūsu valodas saknēm? Teikt jau mēs
varam. Bet jārēķinās ar to, ka finansējums ir nogriezts tieši tām iestādēm, kuras
atbild par valodas attīstību. Tātad nebūs daudz jaunu grāmatu, nebūs aicinājumu
latviešiem celt pašapziņu – tādu aicinājumu kā tā kampaņa, kuru mēs vakar
varējām redzēt Latvijas televīzijā: „Latvieti, runā latviski! Latvieti, domā, kā
runā!” Paši no sevis mēs to atcerēsimies? Var jau būt.

Kā attīstās valoda? Pašreiz – ar tulkojumu starpniecību. Gribam
to vai ne, lielākā daļa jēdzienu ienāk no Eiropas Savienības līdz ar Eiropas
Savienības dokumentu tulkojumiem. Kam nogriezts finansējums? Tulkošanas un
terminoloģijas centram. Tātad iztiksim bez tulkojumiem latviešu valodā? Visi protam
runāt angliski, franciski. Jā, kāpēc ne? Bet tad nu nebrīnīsimies, ka, runājot par
mūsu valodas attīstību, mums nebūs ar ko palepoties Eiropas Savienības
daudzvalodības komisāra priekšā!

Un līdz ar to atliek secināt, ka mēs neprotam izšķirt, kuras ir
šīs lielās un mazās lietas mūsu valsts budžetā.

Mēs būtu ar mieru, Slaktera kunga vārdiem runājot, pabrist šos
dubļus kādu laiku, ja pēc tam tik tiešām mūs sagaidītu pasaulē skaistākais
koncerts. Pārlieciniet mani, ka tas tā būs un ka tas ir tikai uz laiku!

Jo, es atkārtoju vēlreiz, iedragātu identitāti atjaunot tikpat kā
nav iespējams. Šie ir jautājumi, par kuriem ir jādomā diendienā un diemžēl arī
jāmaksā diendienā. Jo mazāks ir valodas runātāju skaits, jo vairāk par to ir
jāmaksā un jo cītīgāk šis darbs jādara, nevienu brīdi mēs to nedrīkstam atstāt
novārtā. Eiropas Savienībā ir pieņemts tā sauktais Esko Aho ziņojums par zināšanu
trīsstūra attīstību: izglītība, zinātne, inovācijas. Ziņojums ir visai
birokrātisks, bet tā nobeigums ir emocionāls. Aho vēršas pie Eiropas sabiedrības ar
vārdiem: dariet to, kamēr nav par vēlu!

Un es arī aicinu atgriezties pie šīm pozīcijām. Tie ir tikai
nepilni simts tūkstoši. Godmaņa kungs, aicinu atjaunot finansējumu valsts valodas
iestādēm, kamēr, piedodiet, nav par vēlu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Apspriežamajā dokumentā mēs redzam
uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN iekasēšanas straujo samazināšanos
salīdzinājumā ar plāniem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī sociālās
apdrošināšanas iemaksu palielināšanos.

Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē pilnīgu mūsu
tautsaimniecības attīstības stagnāciju. Un mēs redzam arī to, ka mūsu valsts
iedzīvotāju algas un citi ienākumi nav nodrošināti ar rūpniecības vai citu nozaru
attīstību. Praktiski pēdējos divos gados tautsaimniecības attīstība ir redzama
tikai uz papīra, uz cenu paaugstinājuma rēķina. Un mūsu preces nebūt nav spējīgas
konkurēt tirgos tuvākajā nākotnē, un būs vēl sliktāk. Ir nepieciešams meklēt
kādu izeju no esošā stāvokļa. Kur, interesanti, valdība meklē šo izeju?

Nu, pirmkārt, it kā samazina vakantās vietas ierēdņiem. Teiksim,
Tieslietu ministrijā tika samazinātas tikai 7 vakances. Un budžeta izdevumu
samazināšana ir galvenokārt saistīta ar to, kā mēs reizēm izlietojam Eiropas fondu
naudu.

Kā mēs redzam nākotni? Šeit jau runāja par to, kas ir, no
valdības viedokļa, pirmām kārtām upurējams. Ja mēs tiešām domājam par nākotni,
tad tas, ka samazina par 6 procentiem programmu „Zinātniskās darbības
nodrošināšana”, man vispār nav saprotams.

Mēs samazinājām par 12 procentiem arī līdzekļus programmai
„Bērnu un ģimeņu stāvokļa uzlabošana”, par 13 procentiem samazinājām
asignējumus pozīcijai „Jaunatnes politikas valsts programma”, un tā tālāk.

Varbūt mēs domājam par kultūras attīstību? Arī programma
„Kultūras infrastruktūra” samazināta gandrīz par vienu trešdaļu, neskatoties uz
to, ka ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību viss ir kārtībā un tur samazinājums
ir nulle.

Var runāt arī par dažādiem citiem dīvainiem samazinājumiem. Un
Druvietes kundze varētu teikt, ka tikai ar valsts valodas jomu, it īpaši ar sodīšanas
politiku, viss ir kārtībā, jo Valsts valodas centra finansējums samazināts tikai par
300 latiem jeb par vienu desmito daļu procenta. Tas ir vismazākais samazinājums,
vismazākā no visām vainām, kuras es atradu šajā lielajā budžeta dokumentā.

Varbūt mēs gribējām stiprināt tiesisku valsti? Tad kāpēc mēs
samazinājām par 3 procentiem visus attiecīgos tiešos finansējumus, kaut gan gadiem
ilgi neizskatītu lietu ir tūkstošiem?

Kāpēc mēs par 6 procentiem samazinām Satversmes tiesas
finansējumu?

Ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus,
kas nupat tika nodoti Saeimai, es saprotu, ka, pēc valdības uzskata, Satversmes tiesa
tikai kaitē un traucē normāli valdīt.

Ja jau runājam par tieslietām, tad jāpiemin arī tas, ka par 6
procentiem samazināts arī Starptautiskās tiesas pārstāvniecības programmas
finansējums. Ko tas nozīmē? Vai mums ir šeit tādi panākumi? Kā visiem zināms,
valdība citu pēc citas zaudē tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un
jāmaksā arī kompensācijas.

Tātad ir ļoti interesantas prognozes.

Varbūt mēs gribējām, teiksim, izlīdzināt reģionu attīstību?
Bet programma īpaši atpalikušo reģionu attīstībai ir gandrīz pilnīgi likvidēta
– par 74 procentiem!

Gribu tikai saprast, vai šī prognoze, kuru mēs ar balsu vairākumu
pieņemsim šodien, ir pamatota. Es redzu, ka prognozes autori gribētu pamatbudžeta
deficītu likvidēt uz sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājumu rēķina. Viņi
aizmirsuši par 23.augusta referendumu, kas tiek rīkots sakarā ar likumu „Par valsts
pensijām”.

Ja referendumā tomēr zaudētāja būs nevis tauta, bet valdība, tad
visu šo budžetu varēs droši ievietot tuvākajā miskastē. Sakarā ar to ir laiks arī
domāt par 2.augusta referendumu, lai tauta tomēr varētu atrast labākus prognozētājus
salīdzinājumā ar šā likumprojekta autoriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris
Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos uz šodien šeit runāto
palūkoties no tāda mazliet filozofiska aspekta, apzinoties, ka šodien problēmu ir
ārkārtīgi daudz, jo mēs atrodamies pārejas periodā: notiek pāreja no tā
saucamajiem treknajiem gadiem uz liesajiem. Bet tūlīt piebildīšu, ka treknie gadi bija
nevis valdību panākumu radīti, bet likteņa lemti, jo bijām investīciju, aizņēmumu
pārpildīti, pārplūdināti. Un tā tas, protams, nevarēja turpināties ilgi – un
mūžīgi jau nu nepavisam!

Un, lūk, es gribu šodien, noklausījies šīs debates, sacīt
sekojošo. Man ir ļoti skumji, kolēģi! Man ir ļoti skumji dzirdēt, ka šeit, Saeimā,
mēs esam tā sadalījušies, nu jau sen, kopš iepriekšējās Saeimas, – „jūs” un
„mēs”. „Jūs” – tie, kas strādā, kas uzņēmušies un paņēmuši varu (arī
tā var teikt). Un „mēs” – tie, kas opozīcijā, tie, kas nestrādā, bet skatās
un kritizē. Un tas ir ļoti viegli – no malas skatīties, kā viens strādnieciņš ar
lāpstu aizber grāvi vai rok grāvi, un teikt: „Paklau, tu pārāk maz zemes ņem uz
tās lāpstas un pārāk tuvu svied!”

Nu tā taču, draugi mīļie, mēs, kuru uzdevums ir strādāt valsts
un tautas labā, nesasniegsim īstos treknos gadus! Ir pienācis laiks strādāt visiem
kopā! Neatkarīgi no tā, par kādu partiju vēlēja cilvēki, viņi cerēja uz to, ka
Saeima strādās ļoti nopietni, ļoti atbildīgi.

Redziet, es tā skatos… Atcerieties, ka 8.Saeimā bija viena partija,
kas iejāja Saeimā uz balta zirga, paņēma varu, uzvēla sev plecos ārkārtīgi smagu
nastu un pēc viena gada ilgas vilkšanas zaudēja gan zirgu, gan nastu. Lūk, draugi
mīļie, nav tik viegli! Nav tik viegli nest šo smago nastu! Un mēs varam pateikties
Godmaņa kungam, kurš izveidoja valdību un šobrīd nes šo smago nastu ļoti smagos
apstākļos. Ļoti smagos apstākļos!

Runāsim skaidri un gaiši un skatīsimies patiesībai acīs! Tāda,
lūk, ir patiesība, draugi mīļie! Protams, var kritizēt. Var kritizēt daudz ko, bet
paskatīsimies arī uz kādām labām lietām, jo Godmaņa kungs, kaut arī nedaudz, kā
tas šeit runās izskanēja, bet tomēr ministrijās samazināja štatus.

Jā, protams, tie ir jāsamazina (No zāles: „Pareizi!”),
bet ne uz pusi uzreiz! Ir jāsamazina pakāpeniski, krietni un katru gadu pamazām,
atdodot šo ierēdņu funkcijas tiem spējīgajiem, talantīgajiem cilvēkiem,
ierēdņiem, kuri spēj tās veikt. Runas jau skan arī no valdības augstumiem, ka ir
jāsamazina ministriju skaits, un mēs droši vien nonāksim pie tā. Un pareizi būs
darīts! Vai tas ir slikti? Vai par to viņš ir jāsit? Par to viņš ir jāuzslavē!
Turklāt šis jau nav nākamā, 2009., gada budžets. Šie ir tikai budžeta grozījumi!

Vai būtu labāk, ja mēs neņemtu neko vērā un visu atstātu tā,
kā ir bijis, – nesamazinātu budžetu, neietaupītu naudu (un nav svarīgi, cik – 169
vai nezin cik miljonus), rullētu uz priekšu un jau nākamgad iekāptu peļķē vai
nomestu dubļos šo nastu? Tad mēs grimtu aizvien dziļāk un atrastos tālu no
normālajiem treknajiem gadiem.

Draugi mīļie! Nu būsim taču vienreiz visi vienoti! Uzņemsimies
atbildību visi un drusciņ to lāpstu pacilāsim visi, ne tikai skaisti un jauki
runāsim, bet arī strādāsim.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie
kolēģi no „Jaunā laika” un bijušie „Jaunā laika” biedri! Es aicinu jūs
nebūt liekuļiem, runājot par taupības režīmu efektīvākā un labākā valsts
pārvaldē. Es gribu atgādināt tikai to, ka Repšes valdības laikā tika izveidotas
trīs jaunas ministrijas un tika radīti trīs jauni sekretariāti jeb tā saucamās
pusministrijas – tātad kopā sešas jaunas institūcijas. Vai situācija valstī līdz
ar šo jauno varas institūciju izveidošanu kļuva labāka? (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nē!”) Varbūt atsevišķās jomās kaut kas arī uzlabojās, bet dažās –
noteikti ne. Manuprāt, sevi pilnīgi nav attaisnojusi Vides ministrijas nodalīšana no
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas. Diemžēl tā nav sevi
attaisnojusi, jo lielās, svarīgās lietās – tādās kā atkritumu pārstrāde un
izejvielu pārstrāde – mēs neesam tikuši uz priekšu praktiski ne par soli.

Tāpat es ļoti labi atceros, ka „Jaunā laika” ministru darbības
laikā Izglītības un zinātnes ministrijā tika sadrumstalota Sporta pārvalde.
Diemžēl, kā to atzīst sporta sabiedrība, šīs pārvaldes darbs ir kļuvis sliktāks,
nevis labāks. Un tāpēc vairāk nekā skaidrs, viens no šāgada uzdevumiem Godmaņa
valdībai ir vēlreiz izvērtēt visus Repšes valdības laikā pieņemtos lēmumus, cik
šie lēmumi ir bijuši efektīvi gada laikā, kā arī uzlabot un tiešām reāli
padarīt efektīvāku valsts pārvaldi, tādā veidā ietaupot arī līdzekļus. Tas, es
domāju, būtu viens no šīs valdības tuvākā laika uzdevumiem. Taču es pilnībā
piekrītu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam, cienījamam deputātam
Leiškalna kungam (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Paldies! Paldies, Kārli!”),
ka tik īsā termiņā, kādā mums ir jāpieņem šie grozījumi, tik fundamentālas
lietas izdarīt nevar, tāpēc šodien pirmajā lasījumā par izmaiņām budžetā,
nepārprotami, ir jābalso. Vai ne, Leiškalna kungs?

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, otro reizi.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām ilgi
jūs neaizkavēšu. Es vienkārši gribētu nedaudz reflektēt to, ko es šeit dzirdēju.

Pirmkārt, par štatu samazināšanu. Katrs, kas zina, ko nozīmē
ierēdņi… gada vidū, it sevišķi otrajā pusgadā, to darīt nav pareizi jau viena
iemesla dēļ – trīs mēnešus ir jāmaksā kompensācija, un pēc tam Labklājības
ministrija praktiski simtprocentīgi viņiem maksā. Tas nozīmē: ja mēs to izdarītu,
tad mēs fiskālā nozīmē pusgadā faktiski neiegūstam neko. Elementāra matemātika!

Tiesa gan, tas atstātu iespaidu uz 2009.gadu, un tāpēc līdz 5
procentiem, domājot par 2009.gadu, to dara tagad. Tas ir viens.

Otrs. Es nezinu… Kariņa kungs te minēja, ka mums esot kaut kādi
2,5 tūkstoši… Mums nav 2,5 tūkstoši brīvu štata vienību! Tā nav taisnība!
Turklāt nav samazināts vis 17… te ir samazināti vairāki simti štata vienību ar
visu naudu. Es nezinu, kur tāda matemātika rodas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa
galvā!”)

Ja mēs runājam par to principu, ko es te dzirdēju no Lāča kunga…
Lāča kunga laikam nav uz vietas… Lāča kungs!… Nu labi. Te nupat mums notika tāds
tautiešu mēnesis, un, starp citu, es piedalījos tā atklāšanā. Te sabrauc latvieši
no visas pasaules, un es biju pārsteigts, ka lielākoties mūsu, latviešu,
organizācijas… Kā jūs domājat, kam tās izteica pateicību? Ne valdībai, ne
Saeimai, bet, lūk, šim sekretariātam par praktisku un reālu atbalstu. Es pirmo reizi
kaut ko tādu dzirdēju no visām latviešu organizācijām šajā pasākumā…

Viss tas pats attiecas arī uz tām minoritātēm, kas mums ir,
piemēram, čigāniem… Nu faktiski te ir saistība arī ar nevalstiskajām
organizācijām. Līdz šim pie mums faktiski neviens ar nevalstiskajām organizācijām
nestrādāja. Neviena no esošajām vai bijušajām valdībām…

Protams, ir jautājums par to, vai šie līdzekļi tiek efektīvi
tērēti, jo tas ir arī 2009.gada budžets.

Tagad par to, ko teica Seiles kundze, – par lejupslīdi. Nu jā, bet
ekonomika nevar visu laiku iet tikai kalnā! Tas nav tik vienkārši, ka mēs tā gribam,
un tā visu laiku ies kalnā! Jāmāk arī iet no kalna lejā un jācenšas vismaz
nenoripot no tā.

Tālāk. Es gribētu pateikt arī par to, ko šeit dzirdēju no
Sokolovska kunga. Es taču jums jau sākumā teicu un vēlreiz atgādināšu: nav
vienkārši prognozēt ieņēmumus un izdevumus, pastāvot straujām kopprodukta
izmaiņām… Ieņēmumus ir grūti prognozēt, un tā tas ir ne tikai Latvijas valdībā.
Es jums varu parādīt veselu virkni dokumentu, ka ir arī citas valdības, kas mokās ar
šo prognozi. Kapitālistiskajā ekonomikā ir tāda lieta, ka jūs nevarat visu
saplānot.

Taču es gribu pateikt vienu ciparu. Mēs esam bijuši konservatīvāki
šajos grozījumos, nekā reāli pildās budžets. Tātad mēs, atkārtoju vēlreiz,
varētu būt arī grūtākā situācijā. Jo es jau teicu: ja mums janvārī–jūnijā
nodokļu ienākumi ir mīnus 7,5 procenti, tad mēs paredzam, ka mums tie varētu būt
līdz mīnus 12 procentiem no plānotā. 5,5 procenti mums ir rezervē.

Ja runājam par PVN. Mums tam ir mīnus 17 procentu izpilde pret
plānoto, mēs esam paredzējuši, ka mums tā neizpilde varētu būt līdz mīnus 21
procentam. Savukārt tur, kur mums ir pārpilde… Piemēram, mums ir 7,5 procentu liela
pārpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā, taču mēs neesam visai
optimistiski. Mēs tomēr uzskatām, ka mums tās algas varētu arī neaugt tā, kā tās
auga iepriekšējā gadā, un tad tas pieaugums arī būtu tikai 5 procenti. Mēs esam
atstājuši rezervi.

Jautājums: vai mēs precīzi trāpīsim? Mums ir divi uzdevumi: mums
ir uzdevums pierādīt, ka šī prognoze nav sagudrota, un otrs uzdevums – 31.decembri
pabeigt ar nulli vai pat ar pārpalikumu. 31.decembri! Atcerieties to! Kopumā mums tas ir
jāatceras! Jo tikai tas būs praktisks pierādījums, ka mēs esam izdarījuši to, ko
esam gribējuši izdarīt. Pārējais viss, tā sakot, ir tikai tādas vēlmes.

Par to, ko es dzirdēju no Šadurska kungas. Nu tā nav taisnība! Es
jau saprotu, ka opozīcijai ir varianti, bet tā nav taisnība!

Pirmā kārtām par Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs to esam
skatījuši, vadoties pēc diviem principiem.

Punkts viens. Tās saistības, kas attiecas uz skolotājiem un uz
mācībspēkiem – es uzsveru, arī uz mācībspēkiem, profesoriem un tā tālāk, tiks
izpildītas septembrī, kā tika pieņemts lēmumā. Nekas netiek samazināts no šīm
saistībām. Ņemot vērā tieši atbalstu studijām, mēs esam papildus palielinājuši
izdevumos atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijai procentu maksājumiem, kas ir
paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, neskatoties uz to, ka mēs samazinām
budžetu. Tur apmēram 0,7 miljoni ir nākuši klāt. Mēs Izglītības un zinātnes
ministrijai nevienu esošo programmu neesam samazinājuši. Mēs neesam sākuši realizēt
tikai tās, kuras nevar sākt laika dēļ.

Patiesību sakot, ko es varu pieņemt no tā, ko te dzirdēju no
opozīcijas puses. Jā, mums ir risks! Ir 70 miljoni Kohēzijas fondā, un ir tie 150
miljoni, par kuriem runāja Kariņa kungs? Vai mēs tos spēsim apgūt 2009.gadā? Un, ja
mēs to nespēsim izdarīt 2009., vai spēsim 2010.gadā? Risks ir šajā pēdējā gadā
– 2013.gadā. Mums jaunā nauda ir jāapgūst līdz 2013.gadam, jo 2013. vai 2014.gadā
tās vairs nebūs! Tāds risks pastāv, bet tas nav saistīts ar to, ka mums būtu
jāsamazina budžets. Tas ir saistīts ar reāla projekta virzību, ar reāliem līgumiem.
Un satiksmes ministrs visu jums paskaidros, ja vajag precīzi, kāpēc izvēlēti ir
tieši šie divi projekti.

Tas pats attiecas arī uz vidi. Tas nav tik vienkārši! Tas tikai
pirmajā brīdī tā šķiet, ka mēs vienkārši samazinām Eiropas fondu finansējumu.
Tā nav taisnība! Jā, mēs riskējam ar to, ka pārliekam to uz nākotni, bet mēs to
pārliekam nevis tāpēc, ka mēs mainām budžetu, vai tāpēc, ka mums tehniski nav
iespējams visu novest līdz galam, vai tāpēc, lai teiktu, ka ar lielu joni to apgūsim
šogad. Jo mēs šogad to nevaram izdarīt tīri tehniski. Labāk mēs darām tā, nevis
uzskatām, ka mēs to apgūsim. Jo var izrādīties tā, ka beigās, gada beigās,
nespēsim pierādīt, ka esam to izdarījuši.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju. Nu nav tur tā…
Es nezinu, kur Šadurska kungs atrada to ciparu, ka centrālais aparāts ir pieaudzis. Tā
nav taisnība!

Turklāt man jāsaka, ka kopējais cipars ir 5,91 procents.
Atšķirībā varbūt no iepriekšējiem grozījumiem mēs šoreiz negājām ar
„lineālu”, kad vienkārši nocērt visu vienādi. Nevar vienādi nocirst! Nevar
veselības aprūpi apcirst tāpat kā apcērt kādu citu ministriju, un tāpēc veselības
aprūpei nav šāda finanšu samazinājuma. Veselības aprūpei nav samazinājuma! Un
faktiski tas ir tikai uz birokrātijas rēķina. Tur nav 5,9 procenti! Izglītības un
zinātnes ministrijai šis rādītājs ir 3 procenti. Ja kādam interesē matemātika, es
varu šos skaitļus parādīt.

Arī sociālajā sfērā mēs nevaram atļauties šādu „lineāla”
mazinājumu, kāds kādreiz, kā man stāsta, ir bijis valdībām.

Attiecībā uz jautājumu, vai mēs milzīgi daudz iegūsim no štatu
samazinājuma.

Es jums pateikšu vienu ciparu! 2005.gada pēdējais ceturksnis un
2007.gada pēdējais ceturksnis valsts pārvaldē pēc strādājošo skaita atšķiras par
plus 1,2 procentiem. Tas nozīmē, ka jau 2005.gadā mums ir bijis pietiekami daudz
cilvēku, no kuriem viens otrs strādāja arī šajā pārvaldē. Bet, ja mēs skatāmies,
kur kaut kas ir jāsamazina, tad tie ir centrālie aparāti, jo tur strādājošo dinamika
ir plus 17 procenti.

Jautājums ir tikai viens… Tā nu gan ir taisnība, ko teica finanšu
ministrs! Vienāds „lineāls” nebūtu pareizs. Vienāds „lineāls” mums radīs
nevis mūsu uzdevuma izpildes iespējamību, bet gan radīs haosu valsts pārvaldē.
Tāpēc budžeta štata vietu samazinājums ir jāskata, protams, resoriski. Katrā
ministrijā šī situācija ir atšķirīga no citām ministrijām. Mēs nevaram tur iet
ar vienādu „lineālu”.

Vēl es gribu teikt, ka tas nav pats patīkamākais uzdevums valdībai
– nākt klajā ar budžeta grozījumiem samazinājuma virzienā. It sevišķi tad, ja
mums ir bijusi ilgstoša prakse pretējā virzienā. Tas nav pats patīkamākais! Protams,
mēs nevaram to uzskatīt par kaut kādu milzīgu savu sasniegumu, ka mēs to darām. Mums
saka: „Kāpēc jūs to nedarījāt agrāk?” Tam, ka mēs to nedarījām agrāk, bija
viens cits iemesls. Mums bija jāsaprot, vai ieņēmumu prognozē mēs varam cerēt uz
zināmu stabilizāciju pirmajā pusgadā. Mēs varējām jau februārī askētiski to
izdarīt, taču varēja izrādīties, ka nav pareizi. Tad darīt to vēlreiz, vēlreiz un
vēlreiz. Šie biežie budžeta grozījumi ir kaitīgi viena iemesla dēļ – jūs
beigās nevarat saprast, ko jūs vispār esat plānojuši. Un es ceru, ja mums izdosies
pietiekami precīzi izpildīt to, ko mēs esam prognozējuši, tad mums vēlreiz nebūs
jānāk šeit, parlamentā, un mēs spēsim ar valdības plānotajiem līdzekļiem panākt
to mērķi, kāds mums ir.

Tāpēc es, ņemot vērā visu kritiku, tiešām aicinu jūs tomēr
šoreiz šo valstisko lēmumu pieņemt.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā – deputāts
Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Ministru
prezident! Un paldies otram mūžīgajam šajā pasaulē, tas ir, spožajam deputātam
Dzintaram Ābiķim, par noslēguma runu! Un tāpēc man vairāk nav ko piebilst.

Es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs
iesniegt priekšlikumus (ceru, tie visiem jau ir gatavi!) līdz šā gada 15.jūlijam
pulksten 16.00 jeb četriem pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs pulksten 16.00.

K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs
izskatīt minēto likumprojektu ceturtdien pulksten 12.00 ārkārtas sēdes turpinājumā.
Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, jo ir saņemts sešu deputātu
iesniegums ar priekšlikumu izsludināt pārtraukumu šodienas ārkārtas sēdē līdz
pulksten 12.00 17.jūlijā, kad tālāk tiks skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
notiks šodien komisijas telpās pulksten 14.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie Saeimas frakciju vadītāji un vadītājas! Lūdzu tūlīt
pēc sēdes pulcēties Sarkanajā zālē! Frakciju padome kopā ar Prezidiju lems par
pavasara sesijas slēgšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Imantam
Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nodarbinātības apakškomisijas sēde notiks
pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars
Štokenbergs, Ilma Čepāne, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš,
Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Artis
Pabriks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad ārkārtas sēdē būs pārtraukums līdz 17.jūlija pulksten 12.00.

Kārtējā Saeimas sēde notiks kā parasti ceturtdien pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 19.(ārkārtas) sēde
2008.gada 15.jūlijā

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B)
Priekšlikumi	– dep. Dz.Zaķis (pret)
	– dep. K.Leiškalns (par)
Paziņojumi
	– dep. J.Dobelis
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. J.Šmits
	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B, 2731C, 2731D)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– finanšu ministrs A.Slakteris
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. A.Barča
	– dep. A.Seile
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. I.Circene
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. A.Kampars
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. I.Druviete
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. P.Tabūns
	– dep. Dz.Ābiķis
	– Ministru prezidents I.Godmanis
Paziņojumi
	– dep. S.Dolgopolovs
	– Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
	– dep. I.Valers
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 15.07.2008. 09:10:12 bal001
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”
Datums: 15.07.2008. 09:12:56 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 12:05:42 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 14:15:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 pieņemšanu 1.lasījumā