Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 2008.gada 8.maija sēdi.
Cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba
kārtības jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šodienas darba kārtības 23.punktu
– likumprojektu „Teiču dabas rezervāta likums”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību –
sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Troksnis zālē! Nedrīkst būt troksnis!”)
Cienījamie kolēģi, kāds nav pamanījis, ka mēs esam sākuši savu
sēdi…
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par” un viens var runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, dāmas un kungi!
Es aicināšu nenodot komisijai grozījumus likumā „Par
zvērinātiem revidentiem” un darīšu to nevis tāpēc, ka minētie grozījumi būtu
nevajadzīgi, bet gan tāpēc, ka atbildīgā komisija, strādājot sesiju starplaikā,
šo likumprojektu pēc būtības jau ir iestrādājusi šodien izskatāmā analoģiskā
likuma otrā lasījuma redakcijā. Tā ka šobrīd izpaliek vajadzība pēc šā Ministru
kabineta iesnieguma.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Leiškalnam.
Par likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 36, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Ieslēdziet, lūdzu,
mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Es Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūgtu nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisiju par līdzatbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai? (No zāles: „Nekādu iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis
likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Dalbiņa kungs vēlas ko teikt
no vietas? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Es aicinu arī šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai nodot
arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!
Nav!”) Es nesapratu. (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis
likumprojekts tiek nodots gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, gan arī
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep.
S.Šķesters: „Jābalso!”)
Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Par ko mēs
balsosim?”) Par ko mēs balsosim: vai par to, ka šis likumprojekts tiek nodots
tikai vienai komisijai, vai par to, ka tas saskaņā ar Dalbiņa kunga ierosinājumu tiek
nodots abām komisijām? (No zāles dep. S.Šķesters: „Abām!”) Mēs tātad
balsosim par to, vai šis likumprojekts tiek nodots gan Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Neviens neprasa!”)
Es atvainojos, Dobeļa kungs! Balsojumu prasīja deputāti no tā
flanga…
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likums” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! (No
zāles dep. J.Dobelis: „Visi būs „par”!”) Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Rībenas, Zaķa,
Āboltiņas un Circenes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens var runāt „pret”. Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Acīmredzot viņa runās
„par”.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Santa ir jauna, skaista meitene, kura nesen
atgriezusies dzīvē pēc komas. Viņa gāja pāri ielai, un uz gājēju pārejas viņu
notrieca Lomonosova skolas direktors Nikolajs Baborikins. Pēc tiesas materiāliem, pirms
gājēju pārejas uz asfalta nav pat bremzēšanas pēdu. Skolas direktors pilnā ātrumā
uztriecies meitenei virsū. Sods, kā parasti, šādos gadījumos ir nosacīts. Var teikt,
ka atbildības nav nekādas, arī mācības nav nekādas.
Meitene izdzīvoja, taču tikai viņa un tuvinieki vien zina, ko
viņiem tas maksāja un maksā vēl joprojām: asaras, bailes, sāpes un arī naudu, lai
glābtu dzīvību. Baborikins pat nav mēģinājis meitenei palīdzēt ne morāli, ne
materiāli. Iespējams, meitenes sabraucējs kaut ko jūt, bet pat tad, ja tas ir tā, ar
vainas apziņu vien ir maz līdzēts.
Santa ir tikai viens piemērs, par kuru tiek publiski runāts un kurai
sabiedrība ir jutusi līdzi, bet ir vēl arī neskaitāmi citi. Klausoties ziņas,
cilvēki raud par sabrauktajiem bērniņiem uz pārejām, par sakropļotiem cilvēkiem –
arī uz gājēju pārejām, un tas viss turpinās. Cilvēki pie stūres kļūst par
slepkavām. Tomēr ne prokuratūra, ne tiesa uz viņiem kā slepkavām neraugās, jo
noziegums izdarīts aiz neuzmanības. Bet šoferi turpina braukt agresīvi, nerēķinoties
ar tiem, kas staigā kājām. Tādi braucēji, mūsuprāt, ir jāaptur – ne viņu
dzīvju dēļ, bet mūsu un mūsu bērnu dzīvību dēļ.
„Jaunais laiks” ierosina grozīt Krimināllikumu – paredzēt
lielāku atbildību par cilvēku sabraukšanu uz gājēju pārejas, proti, piespiest
reālu cietumsodu līdz pieciem gadiem. Iespējams, tas nav pats labākais risinājums;
iespējams, tas nav vienīgais veids, kā var mainīt situāciju. Taču esmu
pārliecināta, ka tas liks domāt tiem, kas pie stūres, un tiem, kas spriež tiesu.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Mūrniecei.
Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi
pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: „Nav iebildumu! Nav!”) Deputāti
neiebilst. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 686/Lp9, nodot
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 687/Lp9, nodot
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles dep. V.Buzajevs: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku
pasākumu drošības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sēklu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta
nodošanu komisijai var runāt „par”, viens – „pret”. Rakstiski ir pieteikušies
divi deputāti.
Pirmais ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Viņš runās
„pret”. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Dažam labam tik ļoti gribas izkalpoties Krievijas
priekšā, ka kaut uz vēdera lien un apmierināti sten. Neviens taču netic, ka šo te
papīrīti Saeima atbalstīs! Bet vienalga – vajag iemeslu, lai rīt var aizrīdamies
bļaut par nacionālistiem, kas esot ļoti slikti cilvēki un traucējot visādiem
ieklīdeņiem šeit dzīvot. Un tad būs tāds koris – iereibuši onkuļi un tantuki
korī kliegs un piebalsos: „Jā, jā! Tie nacionālisti gan ir slikti cilvēki!”
Un tāpēc ir jāatgādina, kā tad tapa tas 9.maijs, ko Staļintētis
pretnostatīja 8.maijam.
Kurš ir galvenais vaininieks Otrā pasaules kara izraisīšanā? Nu
taču nacistiskā Vācija un komunistiskā PSRS, kuras mantiniece ir Krievija!
Kurš slēdza tos dažādos kopīgos līgumus, kas bija domāti tautu
paverdzināšanai, ieskaitot 1939.gada 23.augusta paktu? Komunistiskā PSRS un nacistiskā
Vācija!
Kurš kopīgiem spēkiem rīkoja slaktiņus Polijā visu 1939.gada
septembra mēnesi? Komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija.
Kurš nogalināja tūkstošiem poļu inteliģences pārstāvju,
ieskaitot augstākās virsniecības pārstāvjus Katiņā? To izdarīja komunistiskā
PSRS.
Kurš vēl 1941.gada janvārī sūtīja krāsainos metālus uz Vāciju
ieroču ražošanai? Komunistiskā PSRS.
Un kurš pirmais plānoja uzbrukt – plānoja uzbrukt Vācijai
1941.gadā, taču nokavēja par divām nedēļām? Tā bija komunistiskā PSRS.
Un kas tad nu notika pēc kara? Kurš, zobus griezdams par neizdevušos
mēģinājumu slapināt savus zābaciņus Atlantijas okeānā, atteicās iet uz parādi
Sarkanajā laukumā, bet sūtīja savā vietā Žukovu? Tas bija Staļintētis, kurš,
pīpi zīzdams, staigāja apkārt pa Kremli, galvu kratīdams. Kratīja savu galviņu,
kratīja un izkratīja domu – ja jau Eiropai tas ir 8.maijs, tad man tas būs 9.maijs.
Nu tad, lūdzu, Staļinpapa atbalstītāji un līdēji Krievijas
priekšā, esiet tik laipni un balsojiet par to 9.maiju! Es to nedarīšu.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš
acīmredzot runās „par”.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Savā priekšlikumā PCTVL frakcija ierosina
atzīmēt Nacisma sagrāves dienu nevis 8.maijā, bet gan 9.maijā, kā to jau dara
lielākā daļa to Latvijas iedzīvotāju, kas uzskata šo dienu par svētkiem. Akts par
Vācijas kapitulāciju tika parakstīts 9.maijā Karlshorstē 43 minūtes pēc pusnakts,
pēc Maskavas laika. Pēc Viduseiropas laika bija vēl 8.maijs, tāpēc vieni
antihitleriskās koalīcijas dalībnieki atzīmē Uzvaras dienu 8.maijā, savukārt citi
– 9.maijā. Pie šiem citiem ir pieskaitāmas 12 valstis, starp kurām ir arī mūsu
šīsdienas stratēģiskie partneri – Gruzija un Ukraina, kā arī tādas valstis kā
Bosnija un Serbija, kas atrodas rietumos no Latvijas.
Dienā, kad tika parakstīts akts par kapitulāciju, sabiedroto
karaspēks jau sen bija apvienojies un vācu armija faktiski vairs nepastāvēja. Latvija
šajā ziņā bija nepatīkams izņēmums, jo „Kurzemes katlā” atradās pietiekami
kaujasspējīgās vērmahta armijas – 16. un 18.armijas -, kurās kopējais karavīru
skaits sasniedza 200 tūkstošus cilvēku. Armiju grupas „Kurland” virspavēlnieks
ģenerālpulkvedis Hilperts 8.maijā parakstīja kapitulācijas aktu, saskaņā ar kuru
bija, pēc vieniem datiem, 23 stundu laikā, bet pēc citiem – 24 stundu laikā
jāpārtrauc karadarbība.
Kolonnas, kas sastāvēja no desmitiem tūkstošu karagūstekņu,
ieskaitot 42 ģenerāļus, sāka plūst pa Latvijas ceļiem tikai 9.maijā, un tieši
9.maijā tika atbrīvotas tādas pilsētas kā Ventspils un Liepāja.
Tāpēc Latvija ir pelnījusi, lai Nacisma sagrāves diena tiktu
svinēta tieši 9.maijā. Tas, ka starp 33 divīziju karagūstekņiem, kā izrādījās,
bija arī 19.latviešu Waffen SS divīzijas karavīri, nebūt nenozīmē, ka
kapitulēja Latvijas armija. Gūstā saņemtajā vērmahta karaspēkā Latvijas
iedzīvotāju bija ne vairāk par 10 procentiem, savukārt atbruņošanu veica
kādreizējā 130.Latviešu strēlnieku korpusa karavīri, kuri izglāba dzimtās valsts
godu. Uz mūžīgiem laikiem tika apturēta briesmīgā nāves fabrika, kas samala ne
mazāk par 100 tūkstošiem mierīgo Latvijas iedzīvotāju un aptuveni trīs reizes
vairāk mierīgo iedzīvotāju no citām valstīm un gūstā saņemtos sarkanarmiešus.
156 tūkstoši karavīru, kuri atdeva savas dzīvības par Latvijas
atbrīvošanu, atdusas 300 Brāļu kapos. Diemžēl Saeimas Ārlietu komisija jau divus
mēnešus bremzē attiecīgā līguma ratifikāciju, kas noslēgts ar Krieviju un kas
paredz karavīru kapu uzturēšanu.
Dāmas un kungi! Rīt desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izies
savu pilsētu zīmīgās vietās, lai atzīmētu Uzvaras dienu. Mēs aicinām arī Saeimu
viņiem pievienoties, kā tiem pievienojās pirms trim gadiem Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga un kā rītdien pievienosies Latvijas vēstnieks Krievijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai
viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegtā
likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gravas, Bendrātes,
Reira un Kariņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa acīmredzot runās
„par”.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, cienījamie kolēģi! Šis piedāvātais grozījums
Krimināllikumā ir viens no piemēriem, kad dažādi notikumi sabiedrībā mums liek
ātri uz tiem reaģēt un mainīt konkrēto likumdošanu.
Kad vēl pavisam nesen mēs pieņēmām jauno Krimināllikumu, mēs
svītrojām no šā likuma normu, kas paredzēja īpašu, speciālu atbildību par to, ka
tiek nolaupīts bērns. Taču pavisam nesen mūsu valsti satricināja tiešām meksikāņu
seriālam līdzīgs gadījums. Izrādījās, ka Daugavpilī pirms 16 gadiem tika nozagts
mazs bērniņš, kas turpat blakus vien bija dzīvojis. Tagad viņš ir atradies un nu
sākas debates par to, vai šajā gadījumā ir iespējams vainīgās personas saukt pie
atbildības.
Lai arī cik nereāli tas likās, ka šādi gadījumi varētu notikt
vēl mūsdienās, izrādās, ka cilvēka nozagšana tomēr var notikt, bet tuviniekiem
šī izjūta, ka tavs tuvinieks ir pazudis un ka tu nezini, kas ar viņu notiek, vienmēr
ir bijusi ļoti briesmīga un nepatīkama, bet tajās situācijās, kad ir pazudis bērns,
šīs izjūtas ne ar ko nav salīdzināmas.
Un tieši tāpēc mēs piedāvājam Krimināllikumā atjaunot normu,
kas pastiprinātu atbildību tajos gadījumos, ja nolaupīts ir nepilngadīgais.
Tātad es ceru, ka šajā zālē mūsu priekšlikumam būs
vienprātīgs atbalsts un ka tas netiks uztverts kā vienkāršs opozīcijas
piedāvājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts ir nodots
Juridiskajai komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa,
Latkovska un Rībenas iesniegto likumprojektu „Grozījums „Pilsētas domes, novada
domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās „par”.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd rit
novadu reformas process, un mēs labi zinām, ka esošais Pašvaldību vēlēšanu likums
daudzos gadījumos pieļauj tādu iespēju, ka situācijā, kad novada centrā ir kāda
pilsēta ar būtiski lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas ir pārējā novada
teritorijā… tātad pastāv ļoti liela iespēja, ka šajā gadījumā vēlētāji,
ņemot vērā tīri tehniskas lietas, kas šobrīd ir ietvertas šajā likumā, kurš ir
veidots, teiksim, pilnīgi citai sistēmai, pilnīgi citai kārtībai, iebalso būtisku
šīs pilsētas pārstāvju vairākumu nākamā novada domē.
Un mēs arī ļoti labi zinām, ka šāda iespēja var radīt ļoti
būtiskas, turklāt sliktas sekas. Atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu, kad dažādu
nepārdomātu lēmumu dēļ daudzās nomalēs mājas palika bez iedzīvotājiem,
iestādes, kurās vairs nav logu, fermas, kurās vairs nav dzīvnieku…
Tātad šajā situācijā ļoti būtiski ir nepieļaut šādas
kļūdas. Mums vajag nodrošināt, lai jaunajā novadā arī turpmāk būtu cilvēki, lai
investīciju līdzekļi, kas attiecas uz infrastruktūru, – un tas parasti ir ļoti
būtisks priekšnosacījums – arī turpmāk vienmērīgi un godīgi tiktu sadalīti
starp centru un perifēriju, un to, manuprāt, var nodrošināt arī ar būtiskām
izmaiņām Vēlēšanu likumā.
Tātad – kāda ir šā priekšlikuma būtība, ko mēs piedāvājam
un ko aicinām atbalstīt? Mēs uzskatām, ka tos jaunos novadus, kuros ir pilsētas ar
iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem, vajadzētu sadalīt divos vēlēšanu
apgabalos un tad atbilstoši iedzīvotāju skaitam varētu vēlēt par tiem pārstāvjiem,
kurus ir deleģējuši tieši šo atsevišķo, dalīto, vēlēšanu apgabalu vēlētāji
– tātad gan pilsētnieki, gan tie iedzīvotāji, kuri dzīvo ap pilsētu lauku
teritorijās.
Domāju, ka šajā gadījumā ir iespējams saglabāt tieši tādu
proporciju, kādai tai vajadzētu būt, un domāju arī to, ka politiskajām partijām ir
daudz motivāciju, lai strādātu tieši ar to vēlētāju, ar tiem eventuālajiem
deputātiem, kuri šobrīd neatrodas politikas veidošanas centrā – pilsētā, bet –
tieši otrādi! – atrodas ārpus pilsētas. Manuprāt, šie grozījumi ir principā
nepieciešami, ja mēs vēlamies novadu reformu nopietni pabeigt līdz galam.
Protams, šo likumu var būtiski papildināt un arī uzlabot vēl
pašā procesā, jo noteikti arī visiem jums ir daudzas labas idejas, tāpēc es
vienkārši aicinu, kolēģi, nobalsot „par”, atbalstīt šo ideju, nodot šos
grozījumus komisijām un kopīgi strādāt pie tā tālākas pieslīpēšanas un
uzlabošanas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kamparam.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi?
(No zāles: „Jā! Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegtā likumprojekta
„Grozījums „Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu
likumā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 17, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu” noteiktajā kārtībā ierosina Valsts prezidenta iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas
komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles:
„Nav iebildumu!”)
Es atvainojos! Vēl deputāte Solvita Āboltiņa vēlējās izteikties.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Kāpēc? Tērē laiku!”) Es saprotu, ka viņa
runās „par”.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemjam par kārtējo likumprojektu,
kas ir nododams komisijai, taču šis likumprojekts nav vienkāršs likumprojekts. Pirmo
reizi mēs lemjam par likumprojektu, kuru mums ir nodevis Valsts prezidents, bet
patiesībā to ir iesniedzis 213 751 mūsu valsts iedzīvotājs.
Likumprojekta būtība ir grozījumi Satversmē, kas paredzētu tautai
tiesības zināmos apstākļos lemt par to, vai būtu ierosināms atlaist parlamentu. Par
šādu grozījumu nepieciešamību šajā namā ir ticis diskutēts jau vairākkārt –
gan 1922.gadā, kad mūsu Satversme pirmoreiz tika pieņemta, gan 1934.gadā. Un arī
ārpus šā nama liela tautas daļa uzstājīgi pieprasīja sev šādas tiesības
pagājušā gada rudenī. Tas pat noveda pie tā sauktās „lietussargu revolūcijas”.
Runājot par šiem grozījumiem, eksistē divi viedokļi. Vienu
viedokli pārstāv skeptiskie noliedzēji, kuri saka, ka šādu grozījumu pieņemšana
radītu nemitīgu haosu valstī un dotu opozīcijai tiesības radīt milzīgu
nestabilitāti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Taisnība!”) Otra viedokļa
atbalstītāji pret to savukārt iebilst. Šis jau tāpat ir sarežģīts mehānisms, jo
vispirms ir jāsavāc tūkstošiem notariāli apliecinātu parakstu, pēc tam ir
nepieciešams pietiekami liels kvorums referendumā. Tas viss jau tāpat šo mehānismu
padara pietiekami sarežģītu, un tāpēc visdrīzāk šī norma, ja tā arī tiktu
pieņemta, paliks preventīva, lai atgādinātu politiķiem to, kam tad pieder vara mūsu
valstī.
Izdarot savu izvēli, „Jaunā laika” frakcijai svarīgi šķita
šādi argumenti.
Pirmām kārtām šādu grozījumu nepieciešamību un lietderību ir
atzinuši praktiski visi mūsu valstī esošie konstitucionālo tiesību speciālisti.
Arī pie Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija ir norādījusi,
ka šādu grozījumu veikšana Satversmē ir savlaicīgs ierosinājums, lai pilnveidotu
Satversmē esošo neefektīvo risinājumu, kāds mums pašreiz tiek piedāvāts
attiecībā uz Saeimas atlaišanu.
Otrām kārtām par šiem grozījumiem, tos atbalstot, jau ir izteicies
213 751 mūsu valsts pilsonis. Un ikvienam no mums šajā zālē ir jāapzinās tas,
ka šī zemā uzticība mums, politiķiem, attiecas uz ikvienu no mums – gan uz
pozīcijā esošo, gan arī uz opozīcijā esošo. Šādu grozījumu pieņemšana būtu
tikai neliels solis un neliels apliecinājums tam, ka mēs esam gatavi mazināt plaisu
starp sabiedrību un varu. Un tas būtu tikai pavisam neliels apliecinājums tam, ka
ikviens no mums atceras vārdus, kas ir rakstīti Satversmē: „Latvijas valstī
suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”
Es aicinu atbalstīt šos Satversmes grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Āboltiņai.
Tātad es atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu
nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputātiem, kā es saprotu, iebildumu nav.
Līdz ar to mēs varam pāriet pie darba kārtības nākamās sadaļas
izskatīšanas, un tā ir „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Andra Zaviļeiska
atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”.
Lūdzu jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Zaviļeiska
atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – „Deputātu
pieprasījumi”.
Pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par Meža
attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”, ko iesnieguši deputāti Dzintars
Zaķis, Linda Mūrniece, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Silva Bendrāte
un citi – kopā desmit deputāti. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 125.pantu jūsu runas laiks ir 3 minūtes.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies. Labdien, godājamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj!
Īsi izskaidrošu šā pieprasījuma būtību.
Tātad Latvijā ir Meža attīstības fonds. Meža attīstības fonda
padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Tas ir noteikts likumā. Šajā
gadījumā tas ir Mārtiņš Rozes kungs.
Meža attīstības fondam ir arī konsultatīvā padome, kas skata un
lemj par tiem projektiem, kurus šis fonds atbalsta. Fonda būtība ir sadalīt valsts
līdzekļus to projektu attīstībai, kuri ir saistīti ar mežu.
Kāpēc ir tapis šis priekšlikums? Mēs lasām šā fonda 11.aprīļa
protokolu un redzam, ka ir atbalstīti daudzi un dažādi projekti par dažādām summām,
tomēr daži no šiem projektiem ir ļoti dīvaini. Es runāšu apaļos skaitļos.
Piemēram, 30 tūkstoši latu no šā Meža attīstības fonda tiek piešķirti ministram
banketam ar ārvalstu vēstniekiem. (No zāles: „Ārprāts! Kas par rijību!”)
Šī nauda tiek dota kompānijai „PR Studio”. Šo kompāniju es vēl pieminēšu
drusku vēlāk.
Nākamā lieta. 123 tūkstoši latu… Ieklausieties! 123 tūkstoši
latu tiek doti Meža dienu organizēšanai Varakļānos. 123 tūkstoši latu, kolēģi,
Meža dienu organizēšanai! Tā ir milzīga summa! Par šādām summām – es nezinu!
– var uzcelt neskaitāmus bērnudārzus vai izdarīt daudzas citas labas lietas. Arī
pašā meža nozarē ir neskaitāmi daudz problēmu, kuras varētu risināt ar šādām
summām. Ziedot šādas summas tikai un vienīgi Meža dienu organizēšanai, manuprāt,
ir izšķērdība.
41 tūkstotis un 27 tūkstoši latu ir novirzīti arī pārgājienu
organizēšanai. Tie tiek atbalstīti. Un kas ir pats galvenais? Visas trīs šīs summas
ir atbalstītas un paredzētas izmaksāt kompānijai „Tēls PR”.
Lai jums būtu skaidrs, pastāstīšu, kas ir kompānija „Tēls
PR”. Šī kompānija ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrisko attiecību
vadītāja. Kompānijas vadītājs Ainārs Vladimirovs šobrīd ir Saeimas Prezidija
priekšsēdētāja padomnieks sabiedriskajās attiecībās un arī ilggadēji bijis tieši
sabiedrisko attiecību vadītājs Zaļo un Zemnieku savienībai.
Starp citu, atceramies vēsturi! Ja jūs atcerēsieties kaut vai
2002.gadu, tad prātā nāks, piemēram, „Latvenergo” reklāmas tēriņi, kas toreiz
pieauga neskaitāmas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tas bija
priekšvēlēšanu gads! Arī toreiz šāda veida tēriņi sabiedriskajām attiecībām
neskaitāmas reizes tika pieauguši.
Atcerēsimies neseno gadījumu ar Ziedoni Ziediņu, kurš Centrālās
dzīvojamo māju privatizācijas komisijas naudu bija novirzījis viena deputāta
sabiedrisko attiecību veidošanai.
Atcerēsimies arī situāciju ar jau iepriekš pieminēto „PR
Studio” kompāniju, kurai tika ieskaitīta naudu Austrumu slimnīcas sabiedrisko
attiecību veidošanai, bet faktiski nekādas attiecības netika veidotas. Šī slimnīca,
kā jūs paši labi zināt, šobrīd tiek apvienota. Tātad izskatās…
Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
Dz.Zaķis. Vienu minūti! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)
Sēdes vadītājs. Lai pagarinātu runas laiku par vienu minūti, mums
ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu runas laiku pieprasījuma
iesniedzējam par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 2. Jums ir vēl viena minūte.
Dz.Zaķis. Kolēģi, izskatās tā, ka šī nauda tiek ne tikai
nesaimnieciski izmantota, bet arī tiek novirzīta savām kompānijām. Pēc šādas
naudas novirzīšanas savām kompānijām šīs naudas ceļi vairs nav izdibināmi.
Un pēdējais. Šajā Meža attīstības fonda padomē strādā tāds
kungs kā Arnis Muižnieks, kurš balsojot ir piešķīris naudu pats savam projektam. Ja
tas būtu noticis gadījumā ar ierēdni, tad tas būtu sodāms pēc likuma.
Tāpēc mēs lūdzam zemkopības ministram skaidrot visus šos
jautājumus, lai arī sabiedrība saprot, kā darbojas šis fonds, ar kādām summām
rīkojas, kādus lēmumus zemkopības ministrs pieņem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu
komisijai.
Nākamais darba kārtības punkts ir Saeimas deputātu Lindas
Mūrnieces, Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Solvitas Āboltiņas, Dzintara Zaķa un
citu pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Ministru kabineta
paveikto”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja mūsu kolēģu
pieprasījumu un šo pieprasījumu noraidīja. Tika ņemts vērā tas, ka visi deputāti
ir iepazīstināti ar Ministru kabineta veikumu šajās simts dienās. Jums visiem ir
izdalīti materiāli, kur ļoti plaši ir atspoguļots Ministru kabineta darbs šajās
dienās. Tā ka tas bija mūsu apsvērums un tāpēc mēs šo pieprasījumu arī
noraidījām.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Brigmanim.
Sākam debates. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag debates!
Balsojam!”) Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Viņa jau runāja vienu reizi! Cik var runāt?”)
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šī valdība, Godmaņa valdība, tapa
„lietussargu revolūcijas” rezultātā, kurā liela daļa sabiedrības nostājās pret
cinismu, kādu pie varas esošie nodemonstrēja pret sabiedrību.
14.aprīlī pagāja simts dienas, kopš šī jaunā valdība strādā.
Kas tad reāli ir mainījies?
Stabilitātes garantu ir nomainījis krīzes menedžeris, bet vai ir
mainījušās un mazinājušās tās problēmas, kuras bija „lietussargu revolūcijas”
laikā? Mūsuprāt, ne! Un tas arī bija tas iemesls, kāpēc tapa šis pieprasījums.
Šajā pieprasījumā ir tikai septiņi jautājumi, bet šie septiņi
jautājumi nebūt nav vienīgie, uz kuriem mēs vēlētos sagaidīt atbildes. Mēs
vēlējāmies, lai šīs atbildes publiski tiktu skaidrotas sabiedrībai gan no valdības,
gan no valdības vadītāja puses. Diemžēl viņa šodien nav un visdrīzāk sabiedrība
šos skaidrojumus nedzirdēs.
Mēs gribētu dzirdēt skaidrojumu par to, kā tad īsti ir ar
inflāciju, kā tad īsti ir ar reģionālo reformu, kā tad īsti ir ar Latvijas Pirmās
partijas un „Latvijas Ceļa” satiksmes ministra Šlesera līdz bankrotam novesto
„Latvijas Pastu” un strīdu ar Valsts kontroli par nelikumīgi iztērētajiem
līdzekļiem; par to, vai sabiedrībai ir pietiekami plaši izskaidrots, kāpēc tieši
šāds „Lattelecom” privatizācijas modelis mūsu valstij ir pats labākais, un vai
patiešām valdība dara visu iespējamo, lai mēs nenonāktu pilnīgā enerģētiskā
atkarībā no viena, turklāt Eiropas Savienībai ne visai draudzīga piegādātāja.
Es zinu, ka Saeimas deputāti ir saņēmuši atbildes ne tikai par
simts dienās paveikto, bet arī uz šo konkrēto pieprasījumu.
Mūs ne viss šajās atbildēs pārliecināja. Piemēram, ir rakstīts,
ka (No zāles dep. J.Dobelis: „Nelasi no papīra! Nelasi!”) inflācijas
mazināšanu varētu garantēt tas, ka mums ir paredzēts bezdeficīta budžets, bet
savukārt ne ar vārdu nav minēts tas, ka reālie mūsu budžeta pildīšanās
rādītāji nebūt nav tik iepriecinoši, lai mēs varētu būt pārliecināti par to, ka
šāds bezdeficīta budžets līdz šā gada beigām tiešām būs iespējams. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vajag no sirds teikt!”)
Priecē informācija par to, ka 21.aprīlī ir izveidota darba grupa,
kas risinās jautājumus saistībā ar reģionālo reformu. Kāpēc tā priecē? Priecē
tāpēc, ka 11.aprīlī tapa mūsu pieprasījums, bet 21.aprīlī tika izveidota šī
darba grupa. Tomēr atbildēs uz šo pieprasījumu nav paskaidrots, kā tad īsti tiks
panākta koalīcijas vienošanās jautājumā, ko pati valdība ir definējusi kā vienu
no pašiem svarīgākajiem un šai valdībai risināmajiem uzdevumiem.
Priecē tas, ka „Latvijas Pasta” glābšanai ir jāiesniedz
detalizēts biznesa plāns, tomēr paliek bažas, jo pirmajā uzmetumā, ar kuru Godmaņa
kungs atnāca uz „Jaunā laika” frakciju, tātad valdības deklarācijas uzmetumā,
ļoti skaidri bija ierakstīts viens no valdībai paredzētajiem uzdevumiem –
„Latvijas Pasta” nodošana koncesijā.
Kā jau es teicu, jautājumu, uz kuriem mēs gribētu saņemt atbildes,
ir pietiekami daudz. Turklāt tie nav mūsu jautājumi, bet tie ir sabiedrības jautājumi
valdībai, sabiedrības jautājumi valdības vadītājam.
Es jautāju vēlreiz: kas tad ir mainījies? Mainījusies ir attieksme.
Dobeļa kungs, ir mainījusies attieksme. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)
Tā ciniskā attieksme, kāda bija… Sabiedrība tika saukta par vaukšķiem un tika
teikts: mēs visu garantējam!… Protams, mēs ikviens redzam rūpju mākto premjera
vaigu, rūpju mākto premjera stāju… Bet, manuprāt, premjeram ir nevis jāparādās
katrreiz ekrānā un jācieš kopā ar tautu, bet ir jāliek savai komandai strādāt tā,
lai šīs tautas ciešanas reāli mazinātu. Un tieši šā iemesla dēļ tapa šis
pieprasījums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Vēl viens cietējs!”)
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es redzu, ka
premjers nav atradis laiku, lai pats ierastos pie mums (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir
Kalvīša kungs!” Dep. V.A.Krauklis: „Labākais no labākajiem!”), bet ir
atsūtījis savā vietā ārlietu ministru. Nezinu, vai tas ir vai nav zīmīgi, ka no
Ministru kabineta tieši ārlietu ministrs uz Saeimu tiek sūtīts.
Mēs visi esam izlasījuši premjera iesniegto ziņojumu par viņa
vadītā Ministru kabineta pirmajās simts dienās padarīto. No vienas puses, tur ļoti
daudz kas aprakstīts, bet, no otras puses, tur nav aprakstītas vairākas lietas, kas,
manuprāt, ir vitāli svarīgas. Es šobrīd nevis vienkārši kritizēšu mūsu premjeru,
bet runāšu par to, kas premjeram un valdībai būtu jādara, bet ko viņi diemžēl
līdz šim nav darījuši.
Proti, es runāšu par inflāciju… (No zāles dep. J.Dobelis:
„Par deflāciju var runāt!”)…un par budžetu. Mūsu valsts budžets
(šī pati koalīcija sastādīja šo budžetu) tika pieņemts, balstoties uz vairākiem
pieņēmumiem, kuri, izrādās, nepiepildās un nav patiesi.
Pirmais no tiem ir, ka iekšzemes kopprodukts turpinās krietni
attīstīties 2008.gadā. Prognozēja, ka izaugsme būs septiņarpus procentu apmērā –
septiņarpus procentu apmērā jau pēc pirmā ceturkšņa! Taču jau aprīļa beigās
Finanšu ministrijas prognozi maina uz piecarpus procentiem. Un, kā mēs zinām,
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē pat vēl nedaudz zemākas mūsu izaugsmes
iespējas šogad. Arī Latvijas Banka neprognozē tādu mūsu izaugsmi, kas būtu virs
pieciem procentiem.
Turklāt valdība un Finanšu ministrija, sastādot 2008.gada budžetu,
prognozēja, ka 2008.gadā inflācija būs 6,3 procenti. Kāda ir īstenība? Ko redzam
šodien? Aprīlī Finanšu ministrija savu prognozi mainīja no 6,3 procentiem uz gandrīz
15 procentiem.
Tātad izaugsme noslīdējusi no 7,5 uz 5,5 procentiem, inflācija
pieaugusi no 6,3 uz 15 procentiem. Kas reāli notiek un ko tas mums nozīmē? Tas
nozīmē – un to mēs redzam arī Finanšu ministrijas ziņojumā -, ka valsts
budžeta ieņēmumu prognoze nepiepildās. Plāns netiek pildīts. Un, kā mēs redzam,
viens no pašiem svarīgākajiem rādītājiem, mazumtirdzniecības rādītājs, kas
tieši atspoguļojas PVN jeb pievietotās vērtības nodokļa ienākumos, tas ir,
pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 2008.gadā būs krietni zem plānotā. Taču,
kā mēs zinām, PVN jeb pievienotās vērtības nodokļa īpatsvars budžeta ieņēmumu
kopsummā ir ļoti nozīmīgs.
Kas būtu jādara? Es, kolēģi, jums atkal ieteikšu to pašu, uz ko
es esmu jau vismaz divas, ja ne trīs reizes no šīs tribīnes jūs aicinājis un
mudinājis: ir jāsamazina budžeta tēriņi. Gan „Jaunais laiks”, gan arī es
personīgi esmu to argumentējis, sastādot gan 2008.gada, gan 2007.gada, gan 2006.gada
budžetu. Tajā laikā, kad mums bija strauja izaugsme, visu laiku argumentējām, ka
valdībai ir jāsavelk josta, lai mums būtu liels pārpalikums. Bet tagad pie mums
redzama kāda ekonomiska grūtība, ko Godmaņa kungs mums diemžēl radījis un ko sauc
par stagflāciju. „Stagflācija” – tas ir termins, ko lieto, kad, kā tas Amerikas
Savienotajās Valstīs 70.gados naftas krīzes dēļ notika, ekonomikas izaugsme kopumā
ir ļoti minimāla, tā stagnē, bet cenu pieaugums turpina būt ievērojams jeb, citiem
vārdiem sakot, vienlaikus pastāv inflācija. Tātad ir palēnināta ekonomiskā
izaugsme, bet palielināts cenu līmenis, palielināta inflācija.
Šādos apstākļos ir ļoti grūti strādāt jebkurai valdībai, arī
Godmaņa valdībai.
Bet kas tai būtu jādara? Ir viens svarīgs darbs – ir strauji jeb
steidzami jāizdara budžeta grozījumi, lai krasi mazinātos valdības tēriņi, budžeta
tēriņi. Tā, kā to dara mūsu kaimiņi ziemeļos. Igaunijā jau pirms kādām trim
četrām nedēļām valdība pieņēma budžeta izdevumu samazināšanas plānu.
Finanšu ministrs Slakteris, ciemodamies Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā pirms divām nedēļām, mums, visiem deputātiem, kas bijām klāt,
teica, ka šobrīd valdība un Finanšu ministrija vēl skatīsies, vēl domās. Bet,
draugi mīļie, pašas Finanšu ministrijas sniegtie dati jau skaidri un gaiši liecina
par to, ka 2008.gada budžeta ieņēmumi nebūs prognozētajā līmenī! Tas nozīmē, ka
valdībai ir jādara viss, lai nāktu klajā ar priekšlikumu, kā mazināt budžeta
tēriņus, jo mums ir nepieciešams noturēt tādu kopējo budžeta pārpalikumu, kāds ir
prognozēts. Ja finanšu ministrs Slaktera kungs šo darbu neveic – un, šķiet, viņš
nav gatavs šo darbu veikt -, tad Ministru prezidenta pienākums ir vai nu panākt, ka
tas finanšu ministrs to darbu veic, vai atrast citu finanšu ministru, kurš ir gatavs to
darbu veikt. Tā galīgā atbildība ir ne tikai uz Slaktera kunga pleciem, bet arī uz
Godmaņa kunga pleciem.
Es nerunāju tātad par to, ka Godmaņa kungs vienkārši nav labs
premjers. Es norādu uz tiem datiem, ko tagad, Godmaņa kunga valdības laikā, Finanšu
ministrija mums, deputātiem, sniedz. Skaidri ir pateikts, kas ir jādara. Taču es ar
nožēlu konstatēju, ka mūsu premjers to darbu nedara. Tas darbs ir steidzīgi jādara,
lai mūsu budžetu vēl saglābtu, pirms tas sabrūk pilnībā, un lai mēs varētu gadu
pabeigt ar nepieciešamo pārpalikumu. Apstākļi būs grūti un sūri, jo arī mūsu
valstī veidojas tā saucamā stagflācija. Un mēs vēl joprojām varam reaģēt. Bet
laiks jau iet uz priekšu strauji. Šis ir viens ļoti svarīgs darbs, kam bija jau
jānotiek un kam bija jābūt minētam šajā ziņojumā. Bet nebija šāda ziņojuma.
Es aicinu balsot „par”, atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Centīšos īsi
paskaidrot par situāciju ar „Lattelecom”. Tas, manuprāt, ir viens no tiem
jautājumiem, ar kura risināšanu šai valdībai iet visjocīgāk, teiksim tā.
Taču neliela atkāpe sākumā.
Veidodams šo valdību, Godmaņa kungs solīja, ka attieksme pret
vēlētājiem, pret sabiedrību un arī pret Saeimu būs citādāka – būs diskusijas,
būs skaidrojumi par to, kādi lēmumi un kāpēc tieši tādi tiek pieņemti. Diemžēl
praksē mēs redzam to, ka Godmaņa kunga parlamentā šobrīd nav. Un, ja arī parādās,
tad tikai tad, kad „Jaunais laiks” ierosina kādu pieprasījumu vai uzdod jautājumus.
Diemžēl attieksme nedz pret sabiedrību, nedz pret parlamentu nav mainījusies.
Nepietiek jau tikai ar to, ka Koalīcijas padomes sēdes pārceļ no Ministru kabineta uz
Balto zāli…
Bet nu par „Lattelecom”.
Ekonomikas klasiķi neskaitāmas reizes ir teikuši – un ir tāds
diezgan plaši izskanējis apgalvojums -, ka katrā ekonomikā ir, tā sacīt,
vajadzīgs savs zilonis, no kā blusām baroties. Šis apgalvojums, manuprāt, ir
attiecināms arī uz Latvijas ekonomiku. Proti, Latvijas ekonomikā ir jābūt vairākiem
jeb, teikšu tā, daudziem lieliem uzņēmumiem, kuri dod darbu daudziem cilvēkiem un ar
kuriem ir saistīti daudzi sīki uzņēmumi. Tā ir tā saucamā saistītā ekonomika.
No šā apgalvojuma izriet, ka vissvarīgākais uzdevums ir panākt,
lai „Lattelecom” turpinātu attīstīties, nesadrumstalotos un nesadalītos.
Manuprāt, tieši tas ir valdības galvenais uzdevums – panākt, lai „Lattelecom”
attīstās kā liels un nopietns informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Nav būtiski, kas
ir šā uzņēmuma saimnieks. Ir būtiski, ka uzņēmums nesadalās un attīstās.
Tagad par pašu privatizācijas procedūru. Es domāju, ka tieši
valdības rīcības dēļ (manuprāt, neizlēmīgās rīcības, – jūs taču atceraties
situāciju ar Blackstone; mainījās valdības viedoklis ļoti strauji, taču galu
galā mainījās atkal atpakaļ uz līdzīgu shēmu, kāds bija Blackstone
piedāvājums), – es domāju, ka tieši šīs rīcības, šīs neizlēmības dēļ
„Lattelecom” joprojām nav vadītāja. Melngaiļa kungs ir no amata atcelts un sen ir
prom no „Lattelecom”, bet vēl šobrīd jauns valdes priekšsēdētājs nav
ievēlēts. Ja nav vadītāja, tad uzņēmums nevar sekmīgi strādāt.
Nākamais jautājums. „Lattelecom” tika vērtēts un piedāvāts
pārdošanai pagājušajā gadā, taču situācija šogad ir krasi mainījusies. Proti,
sākoties jaunajam gadam, visā valstī un visā pasaulē sākusies ekonomikas
stagnācija. Jebkuram šāda tipa uzņēmumam cena arvien pazeminās un pazeminās un tas
apstāklis ir lielā mērā saistīts ar visiem pasaules procesiem. Jautājums – vai
obligāti jel kas jādara ir šobrīd, kad pasaules tirgus ir ļoti nelabvēlīgs mūsu
darījumam ar „Lattelecom”?
Trešā lieta. Sabiedrībai absolūti nav tapis skaidrs, pirmkārt,
tas, vai „Lattelecom” galu galā nedalīs vai dalīs, kā to pieprasa skandināvi. Kā
jau es sākumā minēju, sadalīšana nav pieļaujama, bet, cik es saprotu no preses
relīzēm, skandināvi tik un tā nepiekāpjas un vēlas atdalīt no pakalpojumiem pašu
galveno sadaļu, tas ir, platjoslas interneta datu pārraidi. To pieļaut nedrīkst, bet
valdība tā arī nav atbildējusi uz šo jautājumu.
Nākamais jautājums: vai izdosies par tām akcijām, ko Latvija
atpirks no „Telia Sonera”, dabūt summu, kas ir lielāka nekā tā, ko samaksās
„Telia Sonerai”? Vai tik beigās neiznāks tā, ka šīs akcijas nevarēs pārdot
vismaz par tādu pašu naudu? Un tad rezultāts būs tas, ka mēs atkal būsim
zaudētāji. Bet ja nu tomēr izdosies? Es pieļauju, ka to var izdarīt, bet var izdarīt
tikai tādā gadījumā, kad pircējs uzspiež savus noteikumus.
Un trešais jautājums – manuprāt, vissvarīgākais -, uz kuru
valdība nav atbildējusi: vai būs vai nebūs jauns „jumta” līgums ar eventuālo
pircēju.
Šīs ir trīs nopietnas lietas, par kurām Godmaņa kungs nav sniedzis
skaidrojumu.
Atgriezīšos pie pašā sākumā teiktā, ka, manuprāt, pats
svarīgākais ir nodrošināt šāda uzņēmuma stabilu attīstību. Manuprāt, Godmaņa
kungam vispirms vajadzēja mēģināt piedāvāt „Lattelecom” akcijas vienā paketē
(gan Latvijas, gan skandināvu) pārdošanai izsolē ar sākumcenu – pusmiljardu latu.
Tas ir tas, ko piedāvāja skandināvi par visu šo kopā… Ja tas nebūtu izdevies, tad
plāns „B” varētu būt bijis šāds: tirgot skandināviem. Pusmiljards latu šobrīd,
situācijā, kad valstī ekonomika sāk stagnēt, būtu vai nu ļoti labs stabilizācijas
garants, vai labas investīcijas otrās šķiras ceļos, bērnudārzos un daudzās,
daudzās citās lietās.
Un trešais scenārijs, manuprāt, būtu nedarīt neko, lai situācija
paliek tāda, kāda ir. Šobrīd nav izdevīgi tirgot, jo cena, kas šobrīd ir
iegūstama, šķiet, ir viszemākā iespējamā.
Uzskatu, ka tas, ko šobrīd valdība dara, vai nu nebeigsies ar
rezultātu, vai beigsies ar sliktu rezultātu.
Bet pats galvenais – atkārtošu trešo reizi! – ir tas, ka
premjerministram ir jāskaidro sabiedrībai, kādi lēmumi tiek pieņemti un kāpēc
tieši tādi lēmumi tiek pieņemti. Tas šobrīd, kolēģi, netiek darīts!
Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Viena minūte – pietiks!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka
neviens no valdošās koalīcijas locekļiem nenoliegs, ka viens no Godmaņa valdības
būtiskākajiem pienākumiem, svarīgākajiem darbiem, kurus nevar atlikt vai pārbīdīt,
ir administratīvi teritoriālā reforma. Šī ir lieta, kura Latvijā velkas jau ilgāk
nekā 10 gadus, un es domāju, ka Latvijas sabiedrība, gan pašvaldību cilvēki, gan
cilvēki uz ielām, saprot – un arī mēs, tautas ievēlēti likumdevēji, saprotam -,
ka nevar sabiedrību turēt neziņā ilgāk nekā 10 gadus. Un arī Godmaņa kungs ir
atzinis, ka reforma tomēr ir jāpabeidz līdz nākamajam gadam, kad jānotiek
pašvaldību vēlēšanām.
Kā gan Godmaņa valdībai ir gājis ar šīs reformas konkrēto soļu
realizāciju, kuri ir jāveic noteiktā laikā jeb termiņā, lai paspētu sagatavot visus
šos dokumentus, visu šo sistēmu un kārtību, lai reforma varētu noritēt un
2009.gadā reāli tiktu pabeigta reizē ar pašvaldību vēlēšanām? Izskatās, ka šī
ir viena no tām jomām, kur vezums ir nevis pakustējies uz priekšu, bet – tieši
otrādi! – pabraucis atpakaļ.
Es esmu speciāli paņēmis šo apjomīgo dokumentu, kuru Godmaņa
kungs, manuprāt, tā diezgan demonstratīvi atsūtījis visiem mums, Saeimas deputātiem,
un kurš tiešām ir plašs un liels, un kurā tas viss ir precīzi pārstāstīts. Atveru
sadaļu par darbiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un atrodu
šeit, šajās divās lapaspusēs, trīs punktus, kur ir minēts paveiktais saistībā ar
reformu.
Pirmais: apzināt un izstrādāt informatīvo ziņojumu. Otrais:
sagatavot visu likumprojektu sarakstu prioritārā secībā. Trešais: izveidot darba
grupu. Šie darbi tiešām ir paveikti.
Kolēģi, pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, bet lielais,
nopietnais darbs, kas ir reforma, principā ir apstājies vai nobremzējies!
Kāpēc es tā saku? Tajā brīdī, kad Godmaņa kungs saņēma Saeimas
atbalstu, lai veidotu valdību, vismaz bija skaidra novadu karte. Tā bija apstiprināta
4.septembrī, un tajā brīdī tā bija būtiska robeža, kuru tomēr varēja uzskatīt
par lielu panākumu ceļā uz reālu reformas pabeigšanu. Taču, kā mēs šobrīd
redzam, šī novadu karte jau vairs nav, tā teikt, stabila, un visi, gan sabiedrība, gan
pašvaldības, gan arī koalīcija, šo karti apšauba. Tātad principā var teikt, ka pat
šī vienīgā lieta, kura pagājušā gada decembrī jau bija reāla jeb paveikta, ir
tomēr apšaubāma un grozāma.
Raugoties uz visu šo procesu, es gribētu turpināt ne tikai
kritizēt. Es gribētu pastāstīt jums savu un „Jaunā laika” viedokli, kā būtu
bijis konkrēti jādarbojas, uzņemoties tik atbildīgu pienākumu kā Latvijas
pašvaldību un novadu attīstība, – kādi soļi būtu bijuši jāsper šā pusgada
laikā, lai reforma šajā brīdī varētu tikt uzskatīta par sekmīgu un lai tie darbi,
kas būtu jau paveikti, tiešām būtu piepildīti ar saturu un atbilstu tiem mērķiem,
kas ir šīs reformas mērķi, kuru gaida cilvēki novados.
Pirmā lieta, kas būtu jāpaveic, bet kas nav izdarīta. Noteikti bija
pietiekami ātri jāpārskata un jāpieņem Saeimā kritēriji, kas ir pamatā novadu
kartei un pēc kā veidojas jaunie novadi. Mēs zinām, ka šobrīd šie kritēriji ir
ļoti izplūduši. Un valdība ir iesniegusi Saeimā tikai šodien vienā likumā…
Diskutē jau par procesu, kurš būs krietni, krietni vēlāk…
Tātad ir nepieciešami kritēriji – skaidri kritēriji, kurus Saeima
būtu izdiskutējusi un pēc kuriem veidotos nākamie novadi. Balstoties uz tiem, būtu
krietni vieglāk šeit, Saeimā, vai Ministru kabinetā balsot par tādu vai šādu novada
robežu.
Otra lieta. Kopējā reformas vīzija. Kolēģi! Mēs šobrīd,
manuprāt, esam pilnīgi aizmirsuši, ka tur, aiz tiem diviem vai trim krūmiem meža
malā, tālāk ir arī mežs. Mēs atsevišķos gadījumos cenšamies „stumt cauri”
šo reformu kā tādu, aizmirsuši, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Mēs nezinām,
kāds būs pašvaldību otrais līmenis; nezinām, vai tas vispār būs un kā tas, tā
teikt, darbosies. Mēs vēl joprojām nezinām, kā dalīsies rajonu, šābrīža rajonu,
funkcijas, kam tās tiks deleģētas un kas tās reāli izpildīs. Nezinām, kur un kad
iedzīvotāji saņems sev pienākošos kvalitatīvos pakalpojumus, kuru nodrošināšana
ir viens no galvenajiem reformas mērķiem.
Šobrīd tas viss ir, tā teikt, pakārts gaisā, nav nekādas
skaidrības, kā tas viss tiks beigu beigās izveidots, ir tikai mistiski solījumi, ka
tas tiks atrisināts vislabākajā veidā. Ja šāda vīzija būtu, teiksim, Ministru
kabineta koncepcijas līmenī, tad būtu pilnīgi cita saruna, pilnīgi cita diskusija par
to, kurā virzienā mums būtu jāvirzās.
Nākamais loģiskais solis pēc šiem diviem soļiem būtu novadu
kartes apstiprināšana, balstoties uz kritērijiem un kopējo reformas vīziju. Arī to
varētu paveikt krietni saprotamāk un vieglāk, ja būtu paveikti pirmie divi soļi.
Un tad jau sāktos tiešām tehnisks process, kas varbūt būtu
politiski vieglāks, bet aizņemtu ļoti lielu laiku, – tā ir attiecīgo likumu
grozījumu izstrāde. Kā zināms, ir nepieciešams vairāk nekā simts likumu grozījumu.
Tālāk sekotu šo likumu grozījumu apspriešana Saeimā, diskusijas ar pašvaldību
cilvēkiem, ar iedzīvotājiem, to pieņemšana līdz gada beigām, lai cilvēki pirms
vēlēšanām vispār zinātu, par ko un par kādu kārtību viņi balso. Un tad mēs
varētu runāt par vairāk vai mazāk loģisku šīs reformas virzību, kolēģi.
Mēs šobrīd redzam tikai un vienīgi haotisku mētāšanos no viena
likuma pie otra, strīdus starp koalīcijas partneriem, kuriem ir pilnīgi pretēji,
diametrāli pretēji, uzskati par reformas mērķiem, nepieciešamību un realizācijas
gaitu. Līdz ar to mēs nevaram prasīt… nē, mēs varam un mums vajag prasīt
rezultātu, bet mēs nevaram loģiski iegūt rezultātu, jo šāda koalīcija šo
rezultātu vienkārši nespēj dot, kolēģi. Un tie ir fakti!
Nobeigumā es gribētu atsaukt jums atmiņā to salīdzinājumu
attiecībā uz nākotni, ko es Godmaņa kungam prognozēju, kad balsojām par viņa
valdību. Šis salīdzinājums ir ņemts no Servantesa darba „Dons Kihots”. Proti,
premjers, labu gribēdams, kā tāds vientuļš cēls bruņinieks metas cīņā pret šīm
vējdzirnavām, kuras atkarībā no vēja virziena vai nu griežas, vai negriežas. Taču
vējdzirnavas ir lielākas un spēcīgākas par cēlā bruņinieka cēlajiem mērķiem.
Tas, ka Godmaņa kungs ir mēģinājis samierināt koalīcijas
partnerus, kam ir dažādas intereses, ir pilnīgi loģiski. Taču iespējas to izdarīt
ir ļoti ierobežotas. Šīm politiskajām partijām šīs intereses ir lielākas un
pārākas par vēlmi valsti sakārtot.
Godmaņa kunga problēma ir tā, ka šajā situācijā viņš kā
koalīcijas vadītājs nav spējis strukturēti, mērķtiecīgi izdarīt visas tās
lietas, par kurām es runāju. Līdz ar to reforma šobrīd, manuprāt, ir iedzīta jau
diezgan šaurā bezizejā, tīri laika izpratnē, un izskatās, ka sakarā ar šādas
valdības un šādas koalīcijas rīcību un bezdarbību kārtējo reizi šī reforma
ievilksies vēl uz četriem gadiem un kārtējo reizi sabiedrība redzēs, ka šeit
Saeimā un valdībā esam pilnīgi nespējīgi veikt reālas valstiskas ilgtermiņa
reformas un attīstības sakārtošanas lietas.
Kolēģi, tā ir milzīga atbildība. Es raugos uz jums, kolēģi no
Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Beidzot taču kļūsim
atbildīgi un domāsim valstiski! Mēs nevaram tikai šauru, savtīgu interešu vārdā
rīkoties. Mums ir jādomā par to, kā mūsu valsts attīstīsies, kā dzīvos cilvēki.
Godmaņa kungam ir nopietni jāpārdomā šis process.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
Deputāts Latkovskis atsakās.
Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es šeit nenāku runāt kā
Ivara Godmaņa advokāts, taču gribu teikt, ka Ivars Godmanis šodien nav Saeimas sēžu
zālē tāpēc, ka viņš pilda ar savu amatu saistītus pienākumus.
Tomēr es gribu pateikt, lūk, ko. Man liekas, ka gan šā
pieprasījuma iesniedzēji, gan arī pārējie zālē esošie saprot, ka šis jautājums
mazāk attiecas uz Godmaņa valdību un uz Godmaņa valdības izdarītajiem vai daļēji
izdarītajiem darbiem. Šis ir jautājums par to, vai Latvijā būs stabilitāte vai arī
Latvijā atkal sāksies kārtējais „raunds” – tādas neskaidras situācijas, kad
mums nebūs ne valdības, ne ministru, kad visi varēs runāt, ko grib, darīt, ko grib,
un kad būs tā sauktais duļķainais ūdens, kurā vislabāk jutīsies tie, kas māk
zivis ķert duļķainā ūdenī.
Godājamie kolēģi! Ivars Godmanis ir skaidri un nepārprotami
nodemonstrējis, ka viņš vēlas kontaktēties ar sabiedrību. Ivars Godmanis pats
personīgi un viņa ministri ir nodemonstrējuši to, ka viņi regulāri tiekas ar
sabiedrību un skaidro valdības viedokli.
Godājamie kolēģi, mēs visi esam saņēmuši Ivara Godmaņa
personīgi parakstītu dokumentu par to, ko valdība ir paveikusi simts dienās, kas
valdībai ir veicies, kas valdībai nav veicies, un tas nav nekāds… tie nav nekādi
slepeni dokumenti, tie ir publiski dokumenti, kas ir pieejami gan mums, deputātiem, gan
arī pieejami masu medijiem.
Godājamie kolēģi, mēs esam liecinieki arī tam, ka valdības
ministri vairāk un daudz biežāk publicējas medijos, avīzēs, sniedz dažādas
intervijas, to skaitā radio intervijas, piedalās televīzijas raidījumos.
Kolēģi, mēs šodien Ivaram Godmanim varam pārmest to, ka viņa
ministri, iespējams, pārāk maz ir redzami Saeimā un pārāk maz skaidro mums dažādus
valdības lēmumus un valdības lēmumu projektus, dažādas pieejas, par kurām diskutē
valdība. Taču gribu, kolēģi, jums teikt, ka mēs paši esam pie tā vainīgi. Šodien
mums darba kārtībā ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, saistībā ar kuriem
valdība un Ministru prezidents varētu nonākt šeit, Saeimas tribīnē, diskusiju
formātā, lai skaidrotu valdības pozīciju dažādos jautājumos Saeimas deputātiem.
Godājamie kolēģi, tie, kuri esat par haosu un nestabilitāti
valstī, balsojiet, lūdzu, „par” šo sagatavoto dokumentu. Tos, kuri ir par
stabilitāti, izpratni un valsts attīstību šajā pietiekami sarežģītajā
ekonomiskajā situācijā, aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas kaut ko
piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas desmit deputātu iesniegto
pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Ministru kabineta paveikto”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 1.
Pieprasījums noraidīts.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas
– „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par
Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.
Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Šis ir patiešām nopietns
moments. Saskaņā ar Satversmes 68.pantu, lai mēs varētu izskatīt šo jautājumu,
Saeimas sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Tas nozīmē,
ka mums visiem ir jāreģistrējas, lai pārliecinātos, ka Saeimas sēdē ir kvorums.
Šī reģistrācija notiek nevis tā, kā tas ir Saeimas sēdes noslēgumā vai tad, kad
tiek izsludināts pārtraukums. Šajā gadījumā balsošanas kartes paliek balsošanas
iekārtā, un pēc signāla, kad iedegas uzraksts „Reģistrācija”, ir jānospiež
šī poga. Uz to, ka jūs esat reģistrējušies, norāda tas, ka vienlaikus iedegas trīs
gaismas diodes. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad vairāk par divām trešdaļām
deputātu ir zālē.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 643/Lp9, – ar likumprojektu „Par Lisabonas
līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas
līgumu”.
Godājamie kolēģi, mums šis dokuments ir jāskata otrajā
lasījumā. Jāteic, ka atbildīgā komisija par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu vai papildinājumu. Komisija vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu virzīt šo
dokumentu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Kolēģi! Es gribu pateikt… piebilst vienu lietu. Šodien ir ļoti
simboliska diena. Šodien ir Eiropas diena, tāpēc būtu ļoti labi, ja mēs šajā
Eiropas dienā nobalsotu „par” Eiropu, par to, ka Latvija atzīst jau grozīto
Lisabonas līgumu, kas būs pamats tam, lai Latvija un arī pati Eiropas Savienība
turpmāk būtu strukturētāka, stabilāka, dinamiskāka un konkurētspējīgāka starp
pārējiem lielajiem globālajiem spēlētājiem pasaules tirgū.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Lisabonas līgumu, ar
ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta
numurs ir 2337. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā” trešajam lasījumam.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus, no kuriem
1.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš
Jirgens (turpmāk – Jirgena kungs). Priekšlikums ir atbalstīts, to iekļaujot 2. –
atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā
sekretāra Jirgena. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 4. ir Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Parlamentārā sekretāra Jirgena 5.priekšlikumu
komisija ir uzlabojusi, izsakot savā redakcijā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. ir parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, un
atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir 8. – Jirgena kunga priekšlikums, kuru
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – Jirgena priekšlikumu – komisija ir
izskatījusi, atzinusi par labu, bet tomēr ir izteikusi savā redakcijā, kuru jūs
redzat 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 11. – parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums
– ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 13. – parlamentārā sekretāra Jirgena kunga
priekšlikums – ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Arī 14.priekšlikumā Jirgena kungs ir vienprātīgi
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 15. – Jirgena kunga priekšlikumu – atbildīgā
komisija ir izteikusi labākā redakcijā, kas lasāma 16.priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un, protams,
komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22. – Jirgena kunga priekšlikumu – komisija
pārstrādāja, un jūs to redzat 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Mums jārunā par 18.priekšlikumu.
Liekas, jūs esat pāršķīris divas lapas uzreiz.
K.Leiškalns. Nē, man tās divas lapas vienkārši…
Sēdes vadītājs. Es jums iedošu savu eksemplāru.
K.Leiškalns. Paldies. Es atvainojos, jo man ir gadījusies brāķa
tabula. Līdz ar to mēs atgriežamies pie 18.priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Mēs nupat izrunājām 17. Tagad ir jāskata
18.priekšlikums.
K.Leiškalns. Jā, 18.priekšlikums. Tas ir parlamentārā sekretāra
Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 19. – Jirgena kunga priekšlikumu – komisija ir
izteikusi savā redakcijā, kuru jūs redzat 20.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 21. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22. ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra
Jirgena kunga priekšlikums, kas ir iekļauts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 24. – parlamentārā sekretāra Jirgena kunga
priekšlikums. Arī tas ir pārstrādāts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav.
Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu
nodokļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Jaunatnes likums”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2338 – likumprojektu „Jaunatnes likums”. Pavisam uz
trešo lasījumu ir saņemti 34 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.
1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 2. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 4. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
5.priekšlikumā, kas komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 6. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 7. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
8.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 9. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā,
kas arī komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 11. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā,
kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 13. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā,
kas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 15. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 18. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 17. un
19.priekšlikumā, kas abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Šmits. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 23. un 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumi – ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 25. un 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumi – ir
guvuši atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 27. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 29. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums – komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
30.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Šmits. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Un 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu un
aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Jaunatnes likums”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.
Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt trešajā lasījumā
likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.
1. – Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 4. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 5. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 6.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 7. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 9. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Kučinskis. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 11. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
M.Kučinskis. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 13. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam
Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta 3.pantā ir rakstīts:
„Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās
rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un
nodrošināt…” – un tā tālāk. Kas parādās 11.panta ceturtajā daļā? Tur ir
teikts: „…ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju
dokumentus…”
Nevienā likumā nav noteikts, kas ir politiskā vadlīnija un kas ir
attiecīgais dokuments kā tāds. Līdz ar to šodien nav saprotams, kas būtu jādara
pašvaldībām, kas būtu jādara iestādēm un kāds ir attiecīgā pārvaldes līmeņa
politisko vadlīniju dokuments. Tāpēc arī radās priekšlikums izsvītrot 11.panta
ceturto daļu kā lieku un absolūti nevajadzīgu visa likumprojekta kontekstā.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Kučinskim ir kaut kas piebilstams?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka debates par
politiskām vadlīnijām mums ir bijušas. Mūsu skatījumā, likums ir labi izstrādāts,
sabalansējot gan, teiksim, nepolitiskās, gan politiskās vadlīnijas. Komisija uzskata,
ka no politikas aizbēgt nevar.
Tāpēc šis teksts, ko ierosina izslēgt, tomēr ir nepieciešams, lai
kopējā sistēma varētu funkcionēt. Un tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Sergeja Dolgopolova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 16. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
M.Kučinskis. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 18. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
M.Kučinskis. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 20. – Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Kučinskis. 22. – Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Attīstības plānošanas
sistēmas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 7. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””. Dokumenta numurs 2358. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””
komisija sagatavoja trešajam lasījumam. Ir saņemti 12 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa priekšlikums par jaunas
pašvaldību nodevas ieviešanu. Komisija, balsīm daloties (ja pareizi atceros, bija
piecas balsis pret četrām), neatbalstīja to. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Es atvainojos, jūs bijāt par
vēlu pieteicies. Balsosim par 2. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Aleksandram Mirskim. Es atvainojos, deputāts Mirskis atsakās no vārda. Esiet uzmanīgi,
darbojoties ar balsošanas iekārtu!
Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Vai deputātiem ir
iebildumi pret to? Nav iebildumu. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – finanšu ministra Ata Slaktera priekšlikums.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija
to iestrādāja 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat komisija iestrādāja savā priekšlikumā –
8.priekšlikumā – finanšu ministra Slaktera iesniegto 7.priekšlikumu. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Juridiskā biroja iesniegtais 10.priekšlikums guvis
nedalītu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Pati komisija piedāvā 11.priekšlikumu. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 12.priekšlikums, kas ir par likuma stāšanos
spēkā, ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 10, atturas – 15. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vispirms es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni
Klaužu, kuram burtiski pirms divām dienām bija apaļa jubileja! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.35, tā notiks 106.telpā. Lūgums visiem ierasties, jo ir svarīgs
jautājums, kas mums jāapspriež sakarā ar Saeimas lēmumiem.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Valdim Ģīlim.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, aktīvie un pasīvie smēķētāji! Sabiedrības
veselības apakškomisijas sēde šodien notiek, tā teikt, paplašinātā veidā. Un
sakarā ar to, ka mēs apspriežam jautājumu par kompensācijām, mums vajag savākt
datus. Tāpēc visi deputāti tiek aicināti pirmā stāva vestibilā uz „tehnisko
apskati”. Neatkarīgi no tā, vai viņi ir komisijas locekļi vai nav, visi deputāti un
deputātes tiek aicināti uz pirmo stāvu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins,
Aija Barča, Inta Feldmane, Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Vaira
Paegle, Oļegs Deņisovs, Pēteris Hanka, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Dagnija
Staķe, Ērika Zommere, Baiba Rivža, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Jānis
Tutins.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Man
būtu lūgums: varbūt varētu dot vēl vienu zvanu, lai aicinātu deputātus zālē.
Vai es varētu lūgt vēlreiz zvanu?
Ņemot vērā to, ka mūsu rindas ir ļoti retas, lūdzu zvanu
reģistrācijai, lai pārliecinātos par to, ka mums ir kvorums. Balsosim līdzīgi kā
tad, kad mēs balsojām par Lisabonas līgumu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Varam turpināt sēdi.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot šīs pašas
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa
likumā” šodien izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Turpināsim skatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
vārdā… Kurš ziņos šīs komisijas vārdā? Referenta nav. Šo jautājumu pārceļam
uz darba kārtības beigām.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.
Šī pati komisija. Nav referenta arī šoreiz.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2362 –
likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums. Uz trešo
lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 2.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas
parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 3.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas
parlamentārās sekretāres Vasaraudzes. Ir atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt
grozījumus Ārstniecības likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies referentam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 2321. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un Ministru
kabinets ir atbalstījis un iesniedzis Saeimā likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa
likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka pagājušā gada 2.oktobrī
Ministru kabinets saskaņā ar Sabiedriskā transporta likumu ir izdevis savus noteikumus
Nr.673, bet dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanas kārtību vēl joprojām
reglamentē arī citi – 2003.gada 23.decembrī izdoti – Ministru kabineta noteikumi,
kuri līdz ar to tagad kļuvuši neaktuāli, tāpēc būtu atceļami. Tādējādi ir
nepieciešams grozīt Dzelzceļa likuma 24.pantu.
Tautsaimniecības komisija šo likumprojektu ir izskatījusi,
atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 13.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo
vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš (ZZS).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.2252 un Nr.2330. Man gribētos
pateikt to, ka arī mēs Sociālo un darba lietu komisijā cītīgi izskatījām šo
jautājumu. Ir saņemts viens priekšlikums, kurš Sociālo un darba lietu komisijā tika
atbalstīts, tāpēc es lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo vienu
grozījumu Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtības
likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies referentam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 13.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes
lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Otrais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2342.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
būtisks, jo tas paredz likumprojektu papildināt ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību
„Sporta komplekss „Mūsa””. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Republikas Augstākās Padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.maijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā lasījumā (dokumenta
numurs 2353). Šim likumprojektam ir iesniegti divdesmit trīs priekšlikumi.
1. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Atbildīgā
komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Pilnībā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi, iekļaujot atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā, kurš arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 5. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas atkal
komisijā ir redakcionāli precizēts un tomēr atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā
saņēmis pilnīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 13. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 14. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 16. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 17. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā, kurš, protams, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Savukārt 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Vēl ir 23.priekšlikums, un tas ir arī pēdējais šajā
likumprojektā. To iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 28.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir ar numuru
2354. Likumprojektam „Pārapdrošināšanas likums” ir iesniegti 93 priekšlikumi.
Juridiskais birojs ir iesniedzis 1.priekšlikumu, un tas atbildīgajā
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā saņēmis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 3. – Juridiskā
biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Arī 7.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs,
komisijā ir atbalstīts. Vēršu kolēģu uzmanību uz to, ka šo terminu, kas ir lietoti
priekšlikumā, skaidrojums norādītajā secībā ir skatāms šā likumprojekta
101.lappusē – tātad pašās beigās. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Drosmīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Deputāti komisijā atbalstīja arī 17.priekšlikumu, ko
iesniedzis Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 18. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
guvis pilnīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Lūk, 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā
nav saņēmis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
A.Rugāte. 21. – atkal Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts, iekļaujot to 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Atbalstīts arī 24. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 25. – tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
guvis deputātu atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Tālredzīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Juridiskais birojs saņēmis atbalstu arī savā
31.iesniegtajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā – tātad
nākamajā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Savukārt 36. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Iekļaujot tajā Juridiskā biroja priekšlikumu, šis atbildīgās
komisijas piedāvājums ir pilnībā atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 38.priekšlikums, ko sagatavojis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstu saņēmis arī 39.priekšlikums, ko sagatavojis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pilnībā
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Koleģiāli!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Likumprojektam iesniegtais Juridiskā biroja
43.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā saņēmis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 48.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 53.priekšlikums, ko iesniedzis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Tāpat arī 54.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais
birojs, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 55.priekšlikumu. Tas
ir atbalstīts, taču redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pilnībā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 57.priekšlikums ir atbalstīts, un to ir iesniedzis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi
savu 58.priekšlikumu. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 61.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 62.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Atis
Slakteris, un šis priekšlikums atbildīgajā komisijā ir guvis pilnīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Arī 63.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs
Slakteris, ir atbalstīts, taču tas ir iekļauts atbildīgās komisijas
64.priekšlikumā, kas tabulā ir nākamais. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Koleģiāli!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Un atbalstīts tātad ir arī 64.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 67.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 68.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs, bet
atbalstītājs – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Savukārt 69.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija, un pati komisija arī atbalsta savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis 70.priekšlikumu. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Tāpat ir atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais
71.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 72. – Juridiskā biroja iesniegtais
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir saņēmis
deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 75.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir
atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas 76.priekšlikumā, kas ir nākamais.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Tātad 76. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijā deputāti to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 77.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
taču redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 79. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 80.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns.
Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Arī 81.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis
Leiškalns, un arī šis priekšlikums ir saņēmis komisijas deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 82.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs.
Priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns ir iesniedzis 83.priekšlikumu,
un arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Arī 84.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis
Leiškalns, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 85.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir
saņēmis komisijas deputātu atbalstu, taču attiecīgi ir mainīta turpmāko punktu
numerācija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Gluži tāda pati situācija ir ar Juridiskā biroja
86.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 87.priekšlikumu ir sagatavojusi Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija, un arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis 88.priekšlikumu. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Deputāta Kārļa Leiškalna iesniegtais 89.priekšlikums ir
saņēmis komisijas deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 90.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 91.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Atis
Slakteris. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Savukārt 92.priekšlikums, ko arī iesniedzis finanšu
ministrs Atis Slakteris, gan ir atbalstīts, bet tomēr iekļauts atbildīgās komisijas
93.priekšlikumā, kas ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Tātad 93. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums -, iekļaujot tajā finanšu ministra Slaktera priekšlikumu, komisijā ir
saņēmis pilnīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. Paldies par likumprojekta kopīgo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Balsosim, ja?
A.Rugāte. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Pārapdrošināšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Pārapdrošināšanas
likuma trešajam lasījumam – šā gada 28.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.2355. Par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” saņemti 46
priekšlikumi. Otrais lasījums.
1.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un
pati komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 2.priekšlikumu sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija. Komisijas deputāti to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un atbildīgās komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegusi arī
6.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un šīs komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 9.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
to sagatavoja un šīs komisijas deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Atbalstīts arī 12.priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Atbalstīts arī 13.priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 18.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
to sagatavoja un komisijas deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots
un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts
un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi
24.priekšlikumu, un komisijas deputāti to ir atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi arī
25.priekšlikumu, un komisijas deputāti to ir atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 27. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Deputāti atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Deputāti atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 30. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstītāji – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Deputāti atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 32. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 33. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 35. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 36. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 37. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 38. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 39. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 40. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. 41. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 42. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Tas ir saņēmis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 43. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Tas ir saņēmis deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 44. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Rugāte. 45. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Un pēdējais ir 46. – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Rugāte. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” trešajam lasījumam – šā
gada 28.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms sākam skatīt nākamo likumprojektu, es vēlos jūs informēt,
ka arī Lietuvas Republikas Seims pirms aptuveni divdesmit minūtēm ir ratificējis
Lisabonas līgumu. (Aplausi.)
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu,
kura numurs ir 2356. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, ko atbildīgā
komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.
Atbildīgā komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi divus
priekšlikumus. Abi ir par 34.pantu. Atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Aizbalta
kunga priekšlikumu, ir atbalstījusi Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes kundzes priekšlikumu, un aicina jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt
likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Aicinām iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
21.maijam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā ietvertie
grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu, kā arī ņemot
vērā likuma piemērošanas gaitā konstatētās likuma nepilnības. Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 30.aprīļa sēdē apsprieda šo
likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta
numurs ir 2363 – likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likumā”. Tautsaimniecības komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi un
izskatījusi sešus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā
gada 13.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Otrais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2364.
Kopumā ir saņemti deviņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Artūra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.A.Krauklis. Šā gada 22.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”.
Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir
izstrādājusi likumprojektu, kas bāzējas situācijā, kurā Valsts energoinspekcija ir
iekļauta Valsts būvinspekcijā. Ir jānomaina funkcijas.
Tā kā komisija maina likumā tikai divus vārdus, lūdzu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt arī likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kurā
skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā.
K.Leiškalns. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 13.maijam
un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas šā gada 15.maija sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Ministru kabinets.
Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”. Trešais
lasījums. (No zāles dep. J.Dobelis: „Buzajev, apsēdies!”)
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas
likumā” trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es ierosinu svītrot no
likuma tikai vienu ciparu, taču šo priekšlikumu atbildīgā komisija diemžēl nav
atbalstījusi. Ir runa par valsts valodas prasmes eksāmenu sirmgalvjiem – cilvēkiem,
kas ir Latvijas iedzīvotāju vecāki un grib saņemt pastāvīgās uzturēšanās
atļauju. Manā rīcībā ir daudz sūdzību, ko šajā sakarā iesnieguši cilvēki, kuri
ir jau pārsnieguši 80 gadu vecumu. Viņi jau vairs nespēj ne vārda pateikt pat savā
dzimtajā valodā, kur nu vēl kārtot šādu eksāmenu! Mēs uzskatām, ka šī likuma
prasība ne tikai nav samērīga, bet tai pat nav leģitīma mērķa, jo ir runa par
ģimenes integrāciju, nevis par sabiedrības integrāciju.
Ja mēs izsvītrosim no likuma šo ciparu, tad kādiem 10 vai 20
cilvēkiem būs vieglāk dzīvot.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Dalbiņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 57, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir
izskatīti. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Imigrācijas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Vēlos jūs Saeimas Prezidija vārdā informēt, ka ir saņemti trīs deputātu
jautājumi.
Viens no deputātu jautājumiem ir adresēts īpašu uzdevumu ministram
sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam. Tas ir jautājums „Par
Nacionālo iecietības veicināšanas programmu”. Šo jautājumu ir iesnieguši
deputāti Zaķis, Āboltiņa, Mūrniece, Repše un Bendrāte, un tas tiek nodots īpašu
uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.
Otrs ir deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Reira un Bendrātes
jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram – „Par pasažieru
pārvadājumiem”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram
Šleseram.
Un trešais ir deputātu Zaķa, Āboltiņas, Circenes, Latkovska un
Kariņa jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram – „Par VAS „Latvijas
Pasts” rīcību”. Arī šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram
Šleseram.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka šodien mūsu
sēde notiek pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem obligāti šodien
pulksten 12.30 vajag ierasties Saeimas Sarkanajā zālē, lai tiktos ar Starptautiskā
Valūtas fonda pārstāvjiem.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins,
Māris Ārbergs, Aija Barča, Inta Feldmane, Aigars Štokenbergs, Juris Dalbiņš, Vaira
Paegle, Oļegs Deņisovs, Jānis Dukšinskis, Pēteris Hanka, Nikolajs Kabanovs, Sandra
Kalniete, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš,
Dagnija Staķe, Valdis Ģīlis, Ērika Zommere, Baiba Rivža, Kārlis Šadurskis, Viktors
Ščerbatihs, Inese Šlesere, Artis Pabriks un Jānis Tutins.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 8.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde
2008.gada 8.maijā
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2008.gada 8.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu
jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas,
Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par
VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju”.
Uz šo jautājumu ir saņemta veselības ministra Ivara Eglīša
rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji vēlas saņemt vēl arī papildu
paskaidrojumus no veselības ministra. Pēc tam, kad Eglīša kungs būs sniedzis šo
papildu informāciju, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir
tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.
Lūdzu, Eglīša kungs!
I.Eglītis (veselības ministrs).
Cienījamie klātesošie! Esmu saņēmis jautājumus par Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveides lietderību, un mēs esam
rakstiski jums snieguši atbildes. No savas puses varu pielikt klāt vēl pāris
skaidrojumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveidošana ir
paredzēta māsterplānā, kurš tika apstiprināts jau 2005.gadā. Rīgas Austrumu
klīniskās universitātes slimnīcas sākotnējais apveids jau ir radīts, un tas ietver
sevī Latvijas Onkoloģijas centra apvienošanu ar Linezera slimnīcu, ar Biķernieku
slimnīcu, ar Diagnostikas centru un ar Patoloģijas centru.
Šajā gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pašvaldības slimnīcas
„Gaiļezers” pārņemšanu valsts īpašumā un šīs slimnīcas tālāku
pievienošanu jeb apvienības veidošanu ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes
slimnīcu. Tāda bija sākotnējās ieceres galvenā tēma un galvenais pamats – tieši
šo divu lielo slimnīcu korpusu, tas ir, „Gaiļezera” slimnīcas un Latvijas
Onkoloģiskās slimnīcas, apvienošana vienā saimniecībā ar nolūku uzlabot un
efektivizēt šo slimnīcu darbu, racionālāk izlietot finanšu resursus, uzlabot darba
vidi, kā arī pacientu ārstēšanas kvalitāti, palielināt pacientu plūsmu un
samazināt rindas. Īsi sakot, šī reorganizācija ir vērsta uz to, lai ne tikai
optimizētu resursus, bet arī uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti.
Ir vēl jāpiebilst, ka jau sākotnēji šīs abas slimnīcas tika
būvētas kā viena slimnīca, taču savulaik tās atdalījās, veidojot divus
atsevišķus uzņēmumus. Un tomēr prakse liecina, ka diviem blakus esošiem uzņēmumiem
uzturēt katram savu infrastruktūru, savu saimniecisko dienestu, kuri dublējas, savas
medicīniskās tehnoloģijas, kuras arī dublējas, diemžēl ir neracionāli.
Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim.
Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot kādu papildjautājumu? Vārds
deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies.
Tas viss, ko ministra kungs teica, mums ir saprotams un pieņemams,
taču ir viena problēma. Mūsu uzdotajā jautājumā netika atbildēts uz to, kāda ir
stratēģiskā vīzija tālākajos gados… Runa nav par to, ka tiek apvienotas ēkas, bet
ko no tā iegūs pacients?
Pēc pašreizējās atbildes iznāk tā, ka lieli līdzekļi pamatā ir
ieguldīti tikai informatīvo tehnoloģiju attīstībai, taču, piemēram, man kā
slimniekam, kā pacientam, vairāk interesē mana pieejamība ārstniecības
pakalpojumiem. Rindas nav samazinājušās, pakalpojumu pieejamība nav uzlabojusies, un
īstenībā, ja es esmu slima un ja man ir vajadzīga palīdzība, tad man ir vienalga,
vai šo informāciju nogādā ar pasta baložiem un raksta ar zoss spalvu vai arī ir
ieviestas šīs informatīvās tehnoloģijas. Tāpēc man gribētos saņemt atbildi, ko no
tā visa iegūs pacients, jo pašreiz rindas nav kļuvušas mazākas, arī pieejamība nav
labāka, kadru nav kļuvis vairāk, ārstu algas nav kļuvušas lielākas, tā ka
rezultātā ieguvuma nav.
Sēdes vadītājs. Vārds Eglīša kungam.
I.Eglītis. Lai mēs tiktu pie patiešām precīzas vīzijas un lai
mēs beigu beigās iegūtu institūciju, kas ir šīs apvienotās universitātes
slimnīcas jaunā valde, kura būs procesu vadības valde, nevis pārvaldīs… Valdes
locekļi nepārvaldīs savas struktūrvienības, un tāpēc attīstības vīziju un
programmu mēs varam sagaidīt tikai no jaunās valdes, un to izstrādāšana būs jaunās
valdes pirmais uzdevums.
Runājot par pacientu ērtībām, kā es jau minēju, tās būs mūsu
prioritāte numur viens. Šobrīd pacienti dažās jomās ir attālināti no
nepieciešamajām lielajām tehnoloģijām; piemēram, Valsts apdegumu centra slimniekus,
ja ir radusies nepieciešamība viņiem veikt tehnoloģiski smalkus izmeklējumus, esam
spiesti transportēt uz Austrumu slimnīcu. Tāpat arī onkoloģiskos slimniekus, kas
ārstējas Hematoonkoloģijas centrā Linezerā. Tādā garā!
Ja pacienti tiks koncentrēti vienkopus, viņiem būs daudz lielāka
iespēja ātri saņemt augsti kvalificētus un tehnoloģiskus pakalpojumus, kas ir ļoti
dārgi, tāpēc tos ir ārkārtīgi nerentabli turēt četrās vietās, nevis vienā.
Sēdes vadītājs. Jā, jums ir tiesības uzdot vēl vienu
papildjautājumu.
I.Circene. Balstoties uz šo pašreiz saņemto atbildi, man gribētos
uzdot vēl otru jautājumu, jo īstenībā nevienu biznesu taču neuzsāk bez
iepriekšēja plāna izstrādāšanas, un šinī situācijā, spriežot pēc saņemtās
atbildes, trīsarpus miljoni ir ieguldīti tajās slimnīcās, kuras pēc tam ir
paredzēts reorganizēt un kurās vairs pakalpojumi netiks sniegti. Tad kurš būs
atbildīgs par to, ka šī nauda, trīsarpus miljoni, īstenībā ir izlietoti
neefektīvi, lai neteiktu, ka tie ir izšķērdēti?
Sēdes vadītājs. Vārds veselības ministram.
I.Eglītis. Par naudas neefektīvu izlietojumu mēs šobrīd nevaram
runāt. Tieši otrādi! Par šiem līdzekļiem ir iegādātas tehnoloģijas, kuras
šobrīd ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus tajās slimnīcās, kurās šobrīd
tie pacienti guļ. Tāpat ir veikti arī remonti, kas tomēr ir neatliekami veicamie
remonti, lai ārstniecības vide un vieta, kur pacienti atrodas, tomēr būtu pietiekami
labi sakārtota.
Šo slimnīcu nākotnes perspektīva kļūs skaidra, kā es jau teicu,
tikai pēc tam, kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valde
būs izstrādājusi tās attīstības plānu, un tas varētu notikt, pats ātrākais,
piecu gadu periodā, kad varētu izskatīt arī šo veco slimnīcu vai to ēku turpmāko
pielietojumu. Vai tās izmantos veselības aprūpes jomā vai nodos kādām citām valsts
pārvaldes institūcijām – to rādīs laiks un attīstības koncepcija.
Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministram. Papildjautājumu
limits ir izmantots, līdz ar to šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu.
Pārejam pie šodienas darba kārtības otrā jautājuma. Tas ir
deputātu Zaķa, Latkovska, Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums Ministru
prezidentam Ivaram Godmanim „Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”.
Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta rakstiska atbilde,
un, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem uz šodienas jautājumu un atbilžu sēdi
nav ieradies, varam uzskatīt, ka saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir
apmierinājusi.
Šodienas darba kārtības trešais jautājums ir deputātu Circenes,
Kariņa, Reira, Mūrnieces un Kampara jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par
feldšeru darba nodrošināšanu”.
Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu papildinformāciju jau
rakstiski sniegtajai atbildei?
I.Eglītis (veselības ministrs).
Faktiski mēs esam atbildējuši uz visiem jautājumiem pietiekami
izsmeļoši. Es labprāt atbildētu uz konkrētu papildjautājumu.
Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, ja Circenes kundzei ir
papildjautājumi, viņa tos var uzdot.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies par doto iespēju.
Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā
cilvēku veselību. Un veselība pieder ne vien pie cilvēka pamattiesībām, bet ir arī
cilvēka dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats.
Spriežot pēc tā, kas pašreiz ir lasāms saņemtajā atbildē, un
zinot informāciju, ko ir sniegusi Sudrabas kundze Valsts kontroles ziņojumā, varam
teikt, ka pagājušajā gadā primārajai veselības aprūpei nav izlietoti vairāk par
desmit miljoniem latu. Vērtējot pēc tā, ko mēs pašreiz redzam 52 feldšerpunktos,
tur noslēgtie līgumi 27 gadījumos ir samazināti līdz pusslodzei, bet 17 gadījumos
– līdz 0,25 slodzēm, kas īstenībā nozīmē, ka feldšera alga ir 75 lati uz rokas.
Pašreizējā situācijā tas tiek pamatots ar efektīvu naudas
izlietojumu. Pagājušajā gadā neefektīvi netika izlietoti 10 miljoni, bet ko mēs
iegūstam, ja cilvēks vairs nenonāk pat pie feldšera, nemaz nerunājot par palīdzības
saņemšanu no ģimenes ārsta? Kāds ir pamatojums? Kāpēc šiem feldšeriem netiek
maksāta pilna alga, ja viņi strādā pilnu darbalaiku?
Sēdes vadītājs. Vārds Eglīša kungam.
I.Eglītis (veselības ministrs).
Te nu ir jāsaka, ka esošā politika attiecībā uz feldšeru punktu
finansējumu tomēr ir iepriekšējā perioda politika, un šobrīd tā tiek ļoti
nopietni pārskatīta. Burtiski pēc pirmā signāla es sapratu, ka feldšeru punkti
tajās tālajās vietās lauku teritorijās, kurās ģimenes ārstu pakalpojumu
pieejamība ir ierobežota vai tās vispār nav… Es tūdaļ izteicu savu viedokli, ka
feldšeru punkti šajās vietās ir jāsaglabā.
Tieši otrādi! Feldšeru punktu darbībai ir jārod jauns
pielietojums. Šobrīd mēs darba grupā izskatām jautājumu par to, ka feldšeri ir
jāiesaista mājas aprūpē, nodrošinot mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem
tiem hroniski slimajiem pacientiem laukos, kuriem ir veselības problēmas. Ja viņi ir
slimi, ja viņiem problēmas rada ambulatorā ārstēšana, tāpēc ka ir vesela virkne
problēmu… Pastiprinot šo mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem, šie
slimnieki varētu arī nenonākt slimnīcās. Tādējādi viņi turpinātu ārstēties
mājās, viņi nenoslogotu slimnīcas un valstij izmaksātu lētāk. Arī viņiem pašiem
tas būtu veselīgāk un labāk.
Tā ka mēs šobrīd meklējam papildu pielietojumu, papildu funkcijas
tiem feldšeriem, kuri strādā. Un šis jautājums tiks atrisināts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?
I.Circene. Gribētos teikt, ka es pēc atbildes to saprotu tā, un,
iespējams, arī radioklausītāji šo atbildi saprot tā, ka ministra kungs garantē, ka
feldšeriem tomēr tiks pārslēgti līgumi par pilnu slodzi ar viņu papildu
izmantošanu.
Man ir vēl otrs jautājums. Ja man ir dota iespēja uzdot, tad es to
arī izmantošu.
Otrs jautājums, kuru mēs uzdevām un uz kuru saņēmām arī atbildi,
ir saistīts ar to, ka nav pieejami speciālisti, jo, ņemot vērā šos neizmantotos 10
miljonus, skaidri tiek parādīts, ka šajā sistēmā pēc būtības nav kārtības:
speciālisti neslēdz līgumus, un cilvēkiem nav pieejami speciālistu pakalpojumi. Un
vienīgā atbilde, ko mēs saņēmām, bija tāda, ka darba grupa strādā pie tā, lai
nākamajā gadā speciālistiem uzlabotu samaksu. Tad varbūt būs šāda iespēja, jo
slēgs šos līgumus, un tad cilvēki varēs aiziet pie speciālista.
Kā jūs domājat: varbūt tomēr ir iespējams jau no 1.jūlija
pārslēgt šos speciālistu līgumus tādā veidā, ka šī nauda tiek izmantota cilvēku
labā, nevis tā tiek saglabāta valsts budžetā kā neefektīvi izlietoti līdzekļi?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies Circenes kundzei par jautājumu.
Vārds Eglīša kungam.
I.Eglītis. Es tomēr saprotu tā, ka šī lieta nav tik vienkārša.
Mēs nevaram ar likumu piespiest privāti praktizējošus ārstus obligāti slēgt
līgumus ar aģentūru par pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu. Ja pakalpojuma sniedzējs
ir pieņēmis lēmumu neturpināt vai vispār neattīstīt attiecības ar aģentūru, tad
viņam tādas tiesības ir dotas. Pašreizējie dati liecina par to, ka šo pakalpojumu
sniedzēju skaits, kuri gribētu praktizēt brīvi, ir samazinājies. Aģentūra
2008.gadā ir noslēgusi līgumus ar privāti praktizējošiem ārstiem, un to ir vairāk
nekā 2007.gadā, taču, pastāvot jebkādām bažām… vai pieaugot bažām par to, ka
šādu privāti praktizējošu ārstu… īpatsvars varētu pieaugt un ka mums varētu
parādīties sociāli aizsargājamas grupas, kuras nespētu pakalpojumus iegādāties
brīvā tirgū, valstij būtu jāizstrādā programma – un mēs to darīsim -, lai
šīs sociālās grupas aizsargātu un sniegtu tām šos speciālistu pakalpojumus.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ingrīdai Circenei par
jautājumiem.
Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim par atbildēm.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Uz redzēšanos.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 8.maijā
| Latvijas Republikas veselības ministra Ivara Eglīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” (Reģ. Nr.53/J9) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Papildjautājums | – dep. I.Circene |
| Atbilde | – veselības ministrs I.Eglītis |
| Papildjautājums | – dep. I.Circene |
| Atbilde | – veselības ministrs I.Eglītis |
| Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par ministriju nepamatotiem tēriņiem” (Reģ. Nr.56/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Latvijas Republikas veselības ministra Ivara Eglīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par feldšeru darba nodrošināšanu” (Reģ. Nr.57/J9) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Papildjautājums | – dep. I.Circene |
| Atbilde | – veselības ministrs I.Eglītis |
| Papildjautājums | – dep. I.Circene |
| Atbilde | – veselības ministrs I.Eglītis |
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”
Datums: 08.05.2008. 09:04:02 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2310 nodošanu komisijai
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Datums: 08.05.2008. 09:08:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2319 nodošanu komisijai
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā
Datums: 08.05.2008. 09:12:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2333 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
Datums: 08.05.2008. 09:23:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2341 nodošanu komisijai
Grozījums “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”
Datums: 08.05.2008. 09:29:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2346 nodošanu komisijai
Datums: 08.05.2008. 09:38:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam I.Godmanim “Par Ministru kabineta paveikto”
Datums: 08.05.2008. 10:10:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2260
Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:13:28 bal010
Balsošanas motīvs:
Par likumprojekta ar dok. nr.2352 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:17:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2337 pieņemšanu 3.lasījumā
Jaunatnes likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:21:42 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2338 pieņemšanu 3.lasījumā
Attīstības plānošanas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:25:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Attīstības plānošanas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:27:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2357 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:28:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:30:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2358 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:08:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2362 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:10:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2251 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:11:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2252 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:12:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2342 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:17:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2353 pieņemšanu 2.lasījumā
Pārapdrošināšanas likums (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:28:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2354 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:35:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2355 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Muitas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:37:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2356 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:38:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2253 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:40:18 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2363 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:41:56 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2364 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:43:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2336 steidzamību
Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:43:38 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2336 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:45:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2360 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:47:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:48:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2361 pieņemšanu 3.lasījumā