Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas piektā (ārkārtas) sēde 2007.gada 24.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savu vieu!

Sākam ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā ir tikai viens
jautājums – Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs izvirzītas kandidatūras.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir izvirzījusi deputāta
Gundara Daudzes kandidatūru, frakcija „Jaunais laiks” – deputātes Ingrīdas
Circenes kandidatūru, savukārt deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Dolgopolovs, Ušakovs,
Cilevičs un citi – deputāta Jāņa Tutina kandidatūru.

Par šo jautājumu atklājam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu jūs visus izņemt no atvilktnes mūsu
valsts Satversmi un uzšķirt tās 1.pantu. Es palīdzēšu.

1.pants skan šādi: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska
republika.” (No zāles dep. I.Kalniņš: „Ej nu ej!”)

Lakonisks pants! No šā panta, kā, es domāju, vairums kolēģu, ja
ne visi, jau labi zina, izriet vairāki principi, to skaitā varas dalīšanas princips
mūsu demokrātiskajā republikā.

Vara mūsu valstī sadalās trijās daļās. Mums ir likumdevēja vara,
tā ir Saeima, kuras locekļi mēs visi esam, mums ir izpildvara jeb valdība, ko mēs
ieceļam, un mums ir tiesu vara, kas ir neatkarīga.

Kā tad mums ir šodien ar šo varas dalīšanu? Vai Saeima ir viens no
varas līdzsvarotājiem? Vai Saeima ir faktiski kļuvusi par piedēkli vēl vienai varai,
kas nav nekur Satversmē paredzēta, – tas ir, Koalīcijas padomei?

Kolēģi! Ir jāatzīst, ka diemžēl šodien mūsu Saeima ir kļuvusi
par koalīcijas piedēkli. Koalīcijas padomē pieņem lēmumus, un Saeimas vairākums,
koalīcijas deputāti, neskatoties nobalso tā, kā šajā padomē nolemts. Šis fakts ir
novedis pie tā, ka sabiedrībā kopumā uzticība Saeimai kā likumdevējai varai ir
ļoti zema. Mēs visi zinām, ka sabiedrības lielum lielais vairākums ir novērsies no
politikas, neuzticas politiskajām partijām, jo šis varas dalīšanas princips tiek
rupji pārkāpts.

Ja mēs padomājam par izvirzītajiem kandidātiem, tad jāteic, ka
Koalīcijas padome… kā mēs visi esam uzzinājuši, šodien Koalīcijas padome ir
izlēmusi vienoties par šo kandidātu – par Daudzes kungu, kurš pārstāv partiju
„Ventspilij un Latvijai” (No zāles dep. G.Blumbergs: „„Latvijai un
Ventspilij”! Iemācies pareizu nosaukumu!”)
, kuras priekšsēdētājs šobrīd ir
smagi apsūdzēts kriminālnoziegumos.

Jautājums, ko, es domāju, visiem Saeimas deputātiem, gan
koalīcijas, gan opozīcijas deputātiem, tagad vajadzētu sev uzdot, ir – vai mēs
vēlamies, lai Saeimas prestižs, sabiedrības uzticība Saeimai celtos vai turpinātu
grimt? Ja mēs ievēlēsim Saeimas priekšsēdētāju, kurš, es prognozēju, turpinās
Koalīcijas padomes piedēkļa lomu, tad ne koalīcijas, ne opozīcijas partijām atbalsts
nevarēs celties. Mums vajag ievēlēt tādu Saeimas priekšsēdētāju, visu mūsu
priekšsēdētāju, kurš augstākā vērtē turēs mūsu valsts Satversmi, nevis
Koalīcijas padomes lēmumus.

Frakcijai „Jaunais laiks” ir kandidāts šim amatam – deputāte
Ingrīda Circene. Kā viņas kvalifikāciju raksturojošu iezīmi es varu pirmām kārtām
minēt piecgadīgu parlamentāro pieredzi. Viņa ir bijusi deputāte gan pozīcijas
apstākļos, gan opozīcijas apstākļos. Viņa ir vadījusi Saeimas komisiju, un viņa ir
bijusi valdībā ministre. Ingrīdai Circenei ir visas kvalifikācijas, viņa ir
atpazīstama, viņa zina Saeimas darbu no sākuma līdz beigām. Ingrīda Circene savā
piecgadīgajā politiskajā darbībā ir pierādījusi, ka viņa augstākā vērtē tur
šo Satversmi, nevis jebkuras Koalīcijas padomes lēmumu. Mums ir jāceļ mūsu kopējais
prestižs. Mums ir jāatjauno tas, kas jau ir izšķobīts, proti, lai Latvija īsteni
būtu neatkarīga demokrātiska republika, kur varas dalīšanas princips, kas izriet no
Satversmes 1.panta, tiek godā celts un īstenots.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs
Agešins… Deputāts Agešins nevēlas runāt.

Nākamais debatēs runās deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi! Šodien mums ir atbildīgs darbs.
Kandidatūru izvirzīšana – tas darbs jau ir izdarīts, un tagad ir jāapstiprina ar
savu balsojumu Saeimas spīkers. Šobrīd mums ir trīs kandidatūras – Ingrīda
Circene, Jānis Tutins un Gundars Daudze. Es domāju, ka visas šīs trīs ir visnotaļ
godājamas un cienījamas kandidatūras (katrs ir ar savu darba pieredzi), un to ir
pierādījis fakts, ka viņi, šie visi trīs cilvēki, ir ievēlēti par Saeimas
deputātiem.

Līdz ar to, manuprāt, viņi – jebkurš no viņiem – būtu
spējīgi vadīt mūsu Saeimas darbu.

Zaļo un Zemnieku savienība tagad tuvāk paraksturos savu kandidatūru
–Gundaru Daudzi. Šajā laikā, kopš Gundars Daudze ir mūsu apvienībā un strādā
par deputātu – un tas ir nedaudz ilgāk par gadu –, es domāju, viņš ir
pierādījis sevi kā zinošu. Koleģiāls darba kolēģis, pragmatisks cilvēks, kas
augstu tur mūsu valsts godu un cieņu. Arī savā dzīvē un savā darbībā ir paraugs
sev un savai ģimenei. Un gribētos teikt, ka Gundars Daudze, manuprāt, iekļuvis šajā
amatā, diez vai būs cilvēks, kas šķiros deputātus atkarībā no tā, vai viņi ir
opozīcijā vai pozīcijā. Manuprāt, viņa primārais darbs būs, kā to viņš ir mums
teicis, augstu turēt Saeimas godu un likumu punktu un garu.

Es domāju, kolēģi, ka balsojums, protams, izšķirs, kurš no šiem
cilvēkiem tiks tātad ievēlēts. Taču mēs Zaļo un Zemnieku savienības vārdā
pasakām paldies visiem šiem trim deputātiem, kas ir piekrituši startēt, šajā
atbildīgajā periodā kļūt par kandidātiem uz Saeimas spīkera amatu. Tas ir ļoti
atbildīgs darba periods un darba posms pašreiz, kad Saeimas spīkers ir atkāpies.
Paldies viņiem par šo drosmi, par šo uzdrīkstēšanos, bet mūsu apvienība „Zaļo
un Zemnieku savienība” aicina jūs savas balsis atdot par Gundaru Daudzi.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kariņa kungs te nupat vicināja vienu garadarbu.
Paldies Dievam, Kariņa kungs, ka jūsu nebija tad, kad šis garadarbs tapa! Es nezinu,
kāds tad tas būtu izskatījies.

Redziet, es jums atgādināšu šo un to. Nav ko vicināt te Latvijas
Republikas Satversmi! Katram Latvijas Republikas pilsonim ir tā jāzina. Mēs pat prasām
Satversmes zināšanu tiem, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā ka
nevajadzētu plātīties ar citu cilvēku radītu darbu!

Tas – pirmkārt.

Otrkārt, laiks ir mums visiem nekrist histērijā un izbeigt šeit
šīs te kvēlās runas citam par citu. Tas nevienam godu nedara! Tas nedara godu Saeimai,
tas nedara godu nevienam Saeimas deputātam, kurš šeit atnāk un ciniski izsakās par
citiem – par Koalīcijas padomi, vēl kādu padomi… Jūs pats esat tādā padomē
bijis savulaik un pats esat klausījis disciplīnai. Un tagad, kad jūs tur vairs neesat,
jums tas izliekas nepatīkami.

Nav patīkami, protams, tas, ka pēc nepilna gada darba šāds
jautājums jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Nu tad izturēsimies pret šo
jautājumu ar cieņu! Ir trīs kandidāti – ļoti labi. Kurš no tiem labāks, kurš
sliktāks, lai nu paliek katras frakcijas ziņā. Balsošana būs, paldies Dievam,
aizklāta, un to nu arī vajadzētu saprast. Šķiet, ka vissliktākais ir tas, ka arvien
biežāk masu saziņas līdzekļos ir jālasa ne sevišķi cildinoši izteikumi, kurus
lieto viens Saeimas deputāts attiecībā pret otru. Varbūt to mēs arī vienreiz varētu
izbeigt, nekliegt šeit skaļi un nepierādīt savu it kā vienīgo un pareizo patiesību.

Lūdzu! Visi šie trīs kandidāti tūlīt tiks iekļauti vienā
vēlēšanu listē, un mēs par viņiem balsosim. Kas tur tāds īpašs? Ja kāds grib
cildināt savu kandidātu – laipni lūdzu! Neviens jau to nenoliedz, neviens nesaka, ka
no viņiem kāds ir labāks vai sliktāks. Taču izmantot šo tribīni šodien un atkal
ņemties te un parādīt sevi kā vienīgo labo un gandrīz vai vienīgo Satversmes
zinātāju visā Latvijas Republikā – tas ir vienkārši nožēlojami. Būtu
vispareizāk bijis, ja neviens šeit tribīnē nebūtu nācis un mēs balsojot būtu
mierīgi izteikuši savu attieksmi. Nē! Mēs tagad gribam atkal vienu teatrālu uzvedumu
iztaisīt no Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām. Ko var darīt! Nu ja jau nāk
šitādi te… Pagājušajā sēdē jūs histēriski kliedzāt, bijāt sarkanbaltsarkans
vai vēl kaut kādās krāsās… Nu, paldies Dievam, šodien bijāt mierīgāks drusku.
Lūk!

Līdz ar to es vienkārši vēl vienu reizi aicinu: nepārvērtīsim
Saeimas sēdes par teatrālu izrādīšanos! Šī nav tā vieta, it īpaši tad, kad mēs
vēlam Saeimas amatpersonas, it īpaši – Saeimas priekšsēdētāju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Nils Ušakovs.

N.Ušakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Dāmas un kungi! Valdošajai koalīcijai šodien būtu vēlams domāt
nevis par to, kā saglabāt sev kārtējo amatu, bet par to, kā izglābt valsti no
krīzes. Un ar krīzi es domāju gan inflāciju, gan masveida emigrāciju, gan to, kas
notiek ar algām budžeta sfērā, gan daudz ko citu.

Koalīcijas partijas nav spējīgas pierādīt to, ka viņas varētu
tās problēmas atrisināt patstāvīgi, bez opozīcijas palīdzības. Un galvenais –
cilvēki, vienkāršie cilvēki, viņām netic. Netic, ka tās būtu spējīgas to
izdarīt.

Tas būtu viens no galvenajiem argumentiem, lai neatbalstītu
koalīcijas kandidātu spīkera amatam.

Runājot par Jāni Tutinu, viens labs arguments, kas liecina par to, ka
viņš ir labāks kandidāts, ir tas, ka viņš ir vienkāršs cilvēks no Rēzeknes;
viņš bija veiksmīgs domes priekšsēdētājs, un, atšķirībā no valdošās
koalīcijas partijām, kas sen jau paspējušas aizmirst, kas ir vajadzīgs viņu
vēlētājiem, viņš ļoti labi zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem.

Līdz ar to es… (Starpsaucieni.) Nu atkal, atkal… Līdz ar
to es lūdzu atbalstīt mūsu izvirzīto kandidātu Jāni Tutinu, jo viņš ir labāks
kandidāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Trīs iepriekšējie runātāji katrs ļoti īsi
raksturoja savu izvirzīto kandidatūru: Krišjānis Kariņš – Ingrīdu Circeni,
Brigmaņa kungs – Daudzes kungu un Ušakova kungs savu pārstāvi – Tutina kungu. Jā,
mums ir trīs kandidāti. Šķiet, ka valdošā koalīcija ir vienojusies par atbalstu
vienam – savam kandidātam, un droši vien tas formālais iemesls ir tāds, ka šis
amats pienākas Zaļo un Zemnieku savienībai. Tātad, kolēģi, pārskatiet savas rindas
un izvēlieties, kurš no jums būtu pats piemērotākais.

Izvēle ir kritusi uz Daudzes kungu, kas droši vien ir labs cilvēks,
labs ārsts, tikai par politisko pieredzi ir ļoti grūti spriest, jo, pirmkārt, tā ir
ļoti īsa, un, otrkārt, Daudzes kungs pēc savas iniciatīvas ne reizi nav kāpis
Saeimas tribīnē debatēt, tātad arī par viņa uzskatiem mēs maz ko zinām.

Un tomēr tā ir ļoti liela politiska atbildība par to, ko mēs
šodien darām, jo šis ir otrs augstākais amats valstī, kuram, šķiet, nevarētu
izvirzīt un apstiprināt kandidātu, vadoties pēc mazākā ļaunuma principa. Un šeit
vispār ir jautājums par Zaļo un Zemnieku savienību: vai Zaļo un Zemnieku savienībai,
šo triju partiju apvienībai, ir morālas tiesības izvirzīt kandidātus jebkādiem
augstiem valsts amatiem, kamēr šī savienība politiski nav norobežojusies no Aivara
Lemberga, kurš ir apsūdzēts tik smagos kriminālos noziegumos? Šķiet, ka ne.

Ja mēs runājam par Daudzes kunga politisko pieredzi, tad droši vien,
lai ieņemtu Ventspils slimnīcas vadītāja amatu (līdzīgi, kā tas bija PSKP laikos),
Ventspilī ir vajadzīga šī politiskā piederība partijai „Latvijai un Ventspilij”.
Droši vien, ka Daudzes kungs, būdams spēcīgs profesionālis, bija spiests izdarīt šo
politisko izvēli, lai varētu realizēt savas profesionālās intereses. Taču rodas
jautājums: vai ar to Latvijā pietiek? Jo šķiet, ka vienīgā politiskā pieredze, ko
var iegūt partijā „Latvijai un Ventspilij”, ir sākumā teikt: „Jā, Lemberga
kungs!” un varbūt vēlāk, ar laiku, jau var teikt: „Jā, Aivar!” Es nedomāju, ka
tā ir politiska pieredze. Es domāju, ka tā ir lēmuma izpildīšanas pieredze. Un var
būt, ka tieši šādu amata kandidātu arī vajag valdošajai koalīcijai – Saeimas
priekšsēdi, kas izpildītu Koalīcijas padomes rīkojumus.

Latvijā nevalda Koalīcijas padome! Latvijā valda trīs varas, kā to
ļoti pareizi raksturoja Krišjānis Kariņš, un mēs pārstāvam vienu no tām –
likumdevēju varu. Mums ir nepieciešams tāds Saeimas priekšsēdis, kas ir spējīgs
patstāvīgi pieņemt lēmumus un vadīt Latvijas likumdevēju.

Un man šķiet, ka būtu ļoti vietā atcerēties pirmskara Latvijas
pieredzi, kur šis varas dalīšanas princips bija tāds: lai tas tiktu veiksmīgi
realizēts, Saeimas priekšsēža amats bija opozīcijai. Es ieteiktu ļoti nopietni
pārdomāt šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates. Nākamais debatēs runās
deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Kaut
kas sāk atkārtoties līdzīgi tam, kas notika mūsu Valsts prezidenta vēlēšanu
dienā, – apmēram tie paši teksti, tie paši akcenti un pārmetumi par politiskās
pieredzes trūkumu. Diemžēl šodien parādās arī citi teksti. Neņemot vērā mūsu
valstī pastāvošo nevainības prezumpciju, mēs vēl nenotiesāto partijas „Latvijai
un Ventspilij” līderi gribam izmantot kā ieganstu, lai kādam tiešām drosmīgam
cilvēkam neļautu kandidēt uz šo ļoti atbildīgo amatu. Šis cilvēks sevi jau ir
pierādījis ar savu darbu šajā grūtajā laikā, ir uzcēlis un nostiprinājis savu
slimnīcu, ir daudziem cilvēkiem palīdzējis, un, būdams ārsts, viņš pārzina
personības, viņš labi pārzina cilvēkus, viņš pārzina viņu pozitīvās īpašības
un negatīvās īpašības… Un viņš daudz ko ir darījis, būdams arī domes
deputāts, savas pilsētas labā. Es domāju, ka viņš jau ar to vien ir sevi
pierādījis. Ja viņš sevi ir pierādījis kā mūsu Labklājības ministrijas
parlamentārais sekretārs, ja ministrija ar viņa darbu ir bijusi apmierināta un dziļi
nožēlo, ka tai ir jāzaudē tāds cilvēks, tad es domāju, ka mēs rīkosimies pareizi,
ja šoreiz skatīsimies, kādu cilvēku mēs ievēlam.

Un, ticiet man, vispirms jau tikt Medicīnas institūtā vai Stradiņa
universitātē, vai Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē un studēt par mediķi
nav vienkārši. Tie ir gari gadi, kuros ļoti daudz kas ir jāapgūst, tur iegūst daudz
ko vairāk nekā pāris gados, strādājot politikā.

Es aicinu uzticēties godprātīgam cilvēkam, labam ārstam. Latvijā
ir sakritis tā, ka ārsts mums ir Valsts prezidents, ārsts mums ir Rīgas mērs (No
zāles: „Ārstu par premjeru!”)
un ārsts mums varētu kļūt arī par Saeimas
priekšsēdētāju. Lūk, tāds jautājums mums šodien ir izvirzīts!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Godātie kolēģi! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem
Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas notiek aizklāti ar balsošanas zīmēm.

Lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvi Pēteri Tabūnu
informēt deputātus par balsošanas kārtību.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēdējās aizklātās balsošanas,
ievēlot attiecīgās amatpersonas, rāda, ka jūs protat pareizi aizpildīt vēlēšanu
zīmes, tāpēc īpaši neskaidrošu, kā to izdarīt. Ja nu kādam tas drusciņ ir
piemirsies, tad paskatieties vēlēšanu zīmes beigās, kur ir attiecīgie paskaidrojumi.

Un tā es lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas locekļus ierasties
balsošanas zālē, bet deputātus gatavoties balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi turpināsim pēc balsojuma, sekojot Balsu skaitīšanas komisijas
informācijai un norādēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Vai ir vēl kāds, kas bija vēlējies balsot, bet nav ieradies?
Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Balsu skaitītāji ir pabeiguši savu darbu un ir gatavi mūs informēt par vēlēšanu
rezultātiem.

Par vēlēšanu rezultātiem informācijas sniegšanai vārds
deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Iepazīstinu jūs, cienījamie deputāti, ar Saeimas balsu skaitītāju
sēdes protokolu Nr.14 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas
9.Saeimas priekšsēdētāju, 2007.gada 24.septembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu
zīme Nr.12.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 91
vēlēšanu zīme. Sabojāta un nomainīta 1 vēlēšanu zīme. Dzēstas atlikušās 29
vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes. Par derīgām
atzītas 88 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 2 vēlēšanu zīmes. Pret visiem
kandidātiem nav balsots nevienā vēlēšanu zīmē.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Gundaru Daudzi: par – 52, pret – 36;

par Ingrīdu Circeni: par – 16, pret – 72;

par Jāni Tutinu: par – 20, pret – 68 balsis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par
Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Gundars Daudze. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Aicinu ievēlēto Saeimas priekšsēdētāju ieņemt
savu darba vietu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirmkārt, es vēlētos izmantot
šo iespēju, lai pateiktu paldies visiem, kuri man uzticējās un par mani balsoja. Es
apsolu, ka darīšu visu, lai šo uzticību attaisnotu.

Un, otrkārt, es gribētu pateikt paldies Indulim Emsim par viņa darbu
9.Saeimas priekšsēdētāja amatā. (Aplausi.)

Līdz ar to Saeimas 24.septembra ārkārtas sēdes darba kārtība ir
izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC), Juris Dalbiņš, Jānis Eglītis, Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs,
Sandra Kalniete, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Andis Kāposts, Kārlis
Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Māris Krastiņš un Dzintars Zaķis.

Paldies visiem!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Saeimas ārkārtas sēdi
slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas
rudens sesijas 5. (ārkārtas) sēde
2007.gada 24.septembrī

Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas

Debates

– dep. A.K.Kariņš

– dep. A.Brigmanis

– dep. J.Dobelis

– dep. N.Ušakovs

– dep. K.Šadurskis

– dep. J.Strazdiņš

Balsu skaitīšanas komisijas informācija par balsošanas kārtību

Ziņo

– dep. P.Tabūns

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (prot. Nr.14)

Ziņo

– dep. P.Tabūns

Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes uzruna

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

– Saeimas sekretāra biedrs
  A.Klementjevs