Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas kārtējo – 3.maija sēdi.
Sāksim ar Saeimas Prezidija ziņojumiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas
Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu grupu – par amatpersonu
ievēlēšanu.
Un sāksim ar lēmuma projektu „Par Laumas Ainas Balašas
iecelšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu iecelt Bauskas
zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā Laumu Ainu Balašu un atbalstīja šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta Nr.131/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Dinas Suipes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Dinas Suipes
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Arī šis lēmuma projekts
tika atbalstīts aizklātā balsojumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta Nr.132/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Vijas Ratnieces atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija atbalstīja arī šo sagatavoto lēmuma projektu –
atbrīvot Viju Ratnieci no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta Nr.133/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas –
„Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmo izskatīsim likumprojektu „Par Konvenciju par kultūras
izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Likumprojektu „Par
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu” skatām
otrajā lasījumā. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 271/Lp9. Ārlietu komisijā
nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 271/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
L.Ozoliņš. Nākamais ir likumprojekts…
Sēdes vadītājs. Acumirkli!…
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas
un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu””. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas,
uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu””. Arī
šis likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 258/Lp9, tiek izskatīts otrajā
lasījumā. Ārlietu komisijā priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 258/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
L.Ozoliņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba
kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi Repatriācijas likumā”.
Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi
Repatriācijas likumā”. Pirms trešā lasījuma komisija ir saņēmusi pavisam deviņus
priekšlikumus.
1.priekšlikums, ko iesniedza apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcija, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu uzdodiet sev jautājumu – vai mums Latvijā ir
jādomā par tiem, kuri ir okupācijas laikā ieradušies šeit un kuri varbūt varētu
pārcelties uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē? Ir par viņiem jādomā vai
nav jādomā? Lūk, tagad šis jautājums parādās atkal – it īpaši pēc visa tā, kas
ir noticis Igaunijā. Vai tiešām bija ļoti patīkami televīzijā skatīties to visu?
Igaunijā dzīvojoša dāma mierīgi pasaka: „Ziniet, tā Igaunija ir tāda, ko nemaz uz
kartes nevar redzēt.” Tad nu rodas jautājums – kāpēc viņa tur dzīvo?
Tālāk. Siekalaini, kaut kādas tabletes sarijušies jaunieši pilnā
rīklē auro: „Krievija! Krievija!” Tas notiek Igaunijas galvaspilsētas centrā!
Izskan bažas, ka, lūk, redziet, ja būs jābrauc prom, tad
repatriēsies tie jaunie, spēcīgie, kas varētu dot labumu Latvijas ekonomikai. Sakiet,
lūdzu, vai šādi cilvēki, kurus jūs redzējāt, tādi, kas demolē veikalus, apzog tos
un pieķēza Igaunijas galvaspilsētas centru, – vai tie būs tie ekonomikas cēlāji? Vai
tiešām mums nemaz nav jāpadomā par to, ka Latvija arī ir pilna ar cilvēkiem, kuri
tiks kūdīti, kurus izmantos? Ja mēs galīgi nepievērsīsim uzmanību šim jautājumam,
tad būsim tikai zaudētāji. Mēs piedāvājam miermīlīgu pārcelšanos, kas balstās
uz brīvprātību. Un reizēm šī brīvprātība var rasties tad, kad cilvēks jūtas
visai neērti Latvijā, kad viņam liekas, ka citur būs labāk.
Starp citu, kopš mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā ir
pavērušās iespējas braukt uz visām debespusēm, un, paldies Dievam, daudzi to
izmanto. Tajā pašā slavenajā Īrijā pēdējās mūsu Saeimas vēlēšanās visvairāk
cilvēku nobalsoja tieši par PCTVL, tā ka šis balsotāju kontingents arī tur uzturas.
Lūk!
Un tieši tāpēc ir jāpadomā arī par tādiem jēdzieniem, ko
nozīmē vārds „repatriants”. Vai tiešām mēs šo vārdu „repatriants”
attiecināsim tikai uz tiem, kuri atgriežas Latvijā? Vai tiešām mēs šo repatrianta
jēdzienu nevaram attiecināt arī uz tiem, kuri varētu brīvprātīgi doties prom no
Latvijas? Tad kāpēc nevarētu runāt par viņiem? Un kāpēc viņiem nevarētu
palīdzēt mērot šo ceļu?
Tieši tāpēc apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā
savu priekšlikumu. Mēs šādus priekšlikumus atkārtosim un piedāvāsim šad un tad.
Tas ir viens no jautājumiem, kam ir jāveido sabiedriskā doma. Cilvēkiem, kuriem šeit
nepatīk atrasties un kuriem te daudz kas krīt uz nerviem, ir jādod iespēja no
šejienes brīvprātīgi aizbraukt.
Tā ka es aicinu tos, kuriem rūp miers sabiedrībā, kuriem rūp
stabilitāte, iedziļināties mūsu priekšlikumā! Tas galīgi neko neizjauc paša likuma
uzbūvē, tas tikai piedāvā apspriest jautājumu par okupācijas laikā ieradušos
cilvēku iespējām atgriezties savā etniskajā dzimtenē.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs runās deputāts
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par šo problēmu esmu runājis gadu gadiem – gan
kā žurnālists „Latvijas Radio” komentāros un intervijās, gan visu piecu Saeimu
darbības laikā. Nepārtraukti, visu laiku esmu aicinājis kolēģus no visām partijām,
kādas vien te ir nākušas, bijušas un pazudušas, padomāt par to. Arī jūs esmu
uzrunājis un aicinājis beidzot saprast šo kritisko situāciju, kādā mēs esam
nonākuši šīs nogaidīšanas, baidīšanās un bezdarbības rezultātā. Jo, pasarg
Dievs, pateikt kaut ko tādu tiem, kuriem īstā vieta ir pavisam kur citur, nevis
Latvijā, bet gan Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā – visās bijušajās padomju
sociālistiskajās republikās. Viena liela daļa, kuri nīst šo zemi, nīst latviešus,
bet dzīvo šeit… viņi to dara tikai tādēļ, ka viņiem te ir daudz izdevīgāk.
Viņiem te ir bizness, dzīvokļi, visas iespējas… Latviešu valodu viņi negrib ne
dzirdēt. Tā esot suņu valoda! Un šādā situācijā… (No zāles dep. N.Kabanovs:
„Priekšsēdētāj, kas tās par lietām?”) Un, atrazdamies šādā situācijā,
mēs diemžēl neko negribam darīt. Mēs iebāžam galvu smiltīs, un nekas nenotiek.
Nekādi briesmu darbi te nenotiek…
Sēdes vadītājs. Godātais runātāj! Otrajā lasījumā, izskatot
priekšlikumus, debatētāji runā par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs izskatām
2.pantu.
P.Tabūns. Tieši par to es arī runāju – par brīvprātību. Mēs
aicinām ļoti cilvēcīgi un ļoti humāni palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri ir
iemaldījušies Latvijā, jo toreiz tā bija Padomju Savienība… Toreiz tā bija Padomju
Savienība, un viņiem visi ceļi šeit bija vaļā. Turklāt šeit bija visas iespējas
saņemt dzīvokļus, dabūt darbu, veidot karjeru un tā tālāk.
Tagad viņi šeit jūtas it kā savās mājās, bet tomēr ne. Viņi
grib tās privilēģijas, kas ir bijušas. Vai tad tas nav humāni un cilvēcīgi –
palīdzēt viņiem aizbraukt? Es par to esmu iestājies un uzrunājis jūs. Es atkārtoju:
es esmu to darījis daudzas jo daudzas reizes un aicinājis palīdzēt šiem cilvēkiem.
Mēs bijām iesnieguši, kā jūs ļoti labi atceraties, pat veselu
likumprojektu – Repatriācijas likumprojektu, ko deputāti diemžēl noraidīja.
Tagad mēs esam iesnieguši šos priekšlikumus, lai valsts un lai valdība uzņemtos…
Turpmākajos priekšlikumos būs runa gan par programmu, gan par finansējumu no
dažādiem avotiem, lai šie cilvēki varētu aizbraukt.
Pie tam ir ļoti daudz šādu cilvēku – desmitiem tūkstošu, kuri
grib aizbraukt. Tad kāpēc mēs viņiem negribam palīdzēt? Sekmēsim to! Darīsim visu
iespējamo!
Taču jūs nezin kāpēc to uztverat… Redziet, jūs arī tagad
trokšņojat, sarunājaties, jo jums neinteresē šī problēma. Jūs gribat sagaidīt
kaut ko līdzīgu… Un jau tagad spēka struktūras saka, ka esot gatavas 9.maijam, ka
tad varot būt visādi notikumi… Atminieties tagad Igauniju! Vēlreiz un vēlreiz! Tā
ir vēl pavisam svaigā atmiņā. Tur vēl nav rimušies šie nemieri.
Vai tad neko nedarīsim? Vai tad nav pienācis īstais brīdis risināt
šo problēmu – dot cilvēkiem naudu, biļetes aizbraukšanai un tā tālāk? Dzīvokļi
viņiem šeit ir. Tos var pārdot, iegūt naudu, lai tur varētu dzīvot. Dažādā veidā
var risināt šo problēmu, bet, ja mēs to nerisināsim, tad agri vai vēlu mēs
piedzīvosim lielas nepatikšanas. Vai patiešām to ir grūti saprast?
Igauņi savējiem nāca pretī – tur nebija skolu reformas, nebija
pakāpeniskas pārejas uz valsts valodu, nepilsoņiem tika dotas tiesības piedalīties
pašvaldību vēlēšanās. Viņi pat nojauca pieminekli saviem leģionāriem. Visādā
veidā centās izpatikt un integrēt šos cilvēkus, taču šie cilvēki igauņu tautai
parādīja triju pirkstu kombināciju un izdemolēja Tallinu, bet Maskavā Igaunija
slēdza vēstniecību.
Vai patiešām mēs beidzot nesapratīsim, ka šī problēma ir
jārisina? Taču jūs ar vieglu roku nobalsojāt „pret”, arī komisija jau ir
nobalsojusi „pret” mūsu priekšlikumu. Nu tad gaidīsim, kad šie nedraugi, šie
svešas valsts ideoloģiju sazīdušies cilvēki, taisīs šeit vēl lielākas
nepatikšanas.
Mēs taču atceramies, kā bija ar šīm skolu reformas lietām – kā
viņi te ārdījās!
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas.
P.Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis
Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi!
Atcerēsimies, ka kopš savas stāšanās amatā Krievijas prezidents Vladimirs Putins
trīs reizes ir aicinājis savus tautiešus un arī krievvalodīgos katastrofālā
demogrāfiskā stāvokļa dēļ atgriezties Krievijā, repatriēties uz savu dzimteni.
Savas pirmās prezidentūras laikā Vairai Vīķei-Freibergai bija lieliska iespēja šo
jautājumu pārrunāt ziemā, teltī, Austrijas kalnos ar Krievijas prezidentu, jo tieši
īsi pirms viņu tikšanās viņš bija šo jautājumu pirmo reizi izvirzījis.
Tā vispār ir godīga lieta – atgriezties savā Tēvzemē! Šinī
gadījumā izņēmums ir varbūt Īrija un mūsu katastrofālais stāvoklis. Taču,
vispār ņemot, tas cilvēks, kurš bēg no savas Tēvzemes, manā skatījumā, nekādu
cieņu nepelna.
Es domāju, ka TB/LNNK priekšlikums visādā ziņā ir atbalstāms, un
arī mani uztrauc šī vienaldzība, ko es redzu šajā zālē. Ja tas tā notiks – un es
to atkārtoju jau otrreiz savas neilgās darbības laikā šajā Saeimā -, tad šis
kreisais spārns pavirzīsies uz vidu. Noteikti! Noteikti tas tā būs.
Es aicinu atbalstīt TB/LNNK priekšlikumu par repatriāciju – par
okupācijas varas ievesto sveštautiešu repatriāciju uz viņu dzimteni.
Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Šādās debatēs es patiešām gribētu runāt par šo konkrēto
pantu, nevis par visu kopš Mozus laikiem. Arī man būtu daudz ko teikt. To es kā
repliku gribētu pateikt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģiem, kuri vienmēr
šādās situācijās (tāpat kā kolēģi pa kreisi), izmanto gadījumu, lai pateiktu
pēc iespējas kaut ko šerpāku un diktāku…
Visbeidzot arī man ir priekšlikums par šo priekšlikumu – par
priekšlikumu, kurš skan tā: „Repatriants ir persona, kura ieradusies Latvijā tās
okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs un kura brīvprātīgi pārceļas uz
pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē.”
Godātie kolēģi, „Tēvzemei un Brīvībai” deputāti! Jums šajā
valdībā ir tieslietu ministrs. Es ieteiktu jums pakonsultēties ar šo savu
profesionāli par šīs lietas risinājumu valstiskā, politiski atbildīgā līmenī, ja
jums patiesi rūp šis jautājums pēc būtības. Patiesībā ir runa nevis par
repatriāciju – un to jūs paši ļoti labi saprotat -, bet par ekspatriāciju. Ja jūs
vēlaties šiem cilvēkiem piedāvāt to, ko jūs piedāvājat, tad uzrakstiet likumu… (Dep.
J.Dobelis: „Runā par pantu! Nemuldi!”) …Tieši par šo pantu es runāju.
Diemžēl jūs, Dobeļa kungs, jūs nevēlaties saprast latviešu valodā gramatiski
skaidri rakstīto. Jūs gribat savu ideoloģiju un savu filozofiju ielikt tādās formās,
kādās tās nav ieliekamas. Likums par ekspatriāciju jebkurā valstī ir iespējams, ja
to nolemj parlaments. Mēs skatīsim šo likumprojektu, un, iespējams, mēs to arī
atbalstīsim, taču tas nekādā gadījumā nebūs putra, sajaukta ar rozīnēm, jo
repatriācija un ekspatriācija ir divas pilnīgi dažādas lietas. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Neproti lasīt!”)
Un, lai nevajadzētu nākt, lai nenāktu šurp šajā tribīnē
otrreiz, pie reizes es vēlētos runāt arī par nākamo priekšlikumu, jo arī to es
nevaru atbalstīt. Tas ir 2. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums -, kurš patiesībā ir
gramatiski tulkojams pilnīgi pretēji, nekā to ir vēlējušies šā priekšlikuma
iesniedzēji. Runa ir par repatriācijas programmu un par tās mērķi, par brīvprātīgu
atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Taču šis priekšlikums ir uzrakstīts tā, ka
tas, ko jūs vēlaties, lai notiktu ar izbraukšanu… ka tam ir jānotiek ar iebraukšanu
– ar atgriešanos Latvijā. Kura tad ir tā etniskā dzimtene tiem, kam jūs ierosināt
ekspatriēties no Latvijas, lietodami vārdu – „repatriācija”?
Saprotiet, neviens loģisks cilvēks šajā mudžeklī starp
repatriāciju, ekspatriāciju un vēl kaut ko nevar vairs neko saprast tad, kad jūs
samudžināt šīs lietas. Lietas ir jānodala. Repatriācija – latviešu un Latvijā
dzimušo ļaužu atgriešanās savā etniskajā dzimtenē – jānodala no to ļaužu
atgriešanās savā etniskajā dzimtenē, kuri šeit ir iebraukuši. Un tie nekad nebūs
ne latvieši, ne Latvijā dzimušie! Taču tas ir iespējams tikai un vienīgi
ekspatriācijas likumā.
Ja par to ir šīs mūsu debates parlamentā, tad, lūdzu, lieciet
šādu likuma projektu galdā un tad par to arī runāsim!
Šajā likumprojektā ir runa par repatriāciju, un tāpēc neviens no
šiem priekšlikumiem nav atbalstāms.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
(No zāles dep. A.Latkovskis: „Sadod, Juri!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Diemžēl man jākonstatē, ka Rugātes kundze ir
galīgi sajaukusi jēdzienus. Nu, es saprotu, viņai laikam nav viegli šobrīd, un līdz
ar to es varētu viņu attaisnot. (No zāles dep. A.Rugāte: „Par ko tad man tāds
smagums!”)
Ko nozīmē atgriešanās savā dzimtenē? Cik reizes tas no šīs
tribīnes būs jāstāsta? Spēlēšanās ar vārdiem „repatriācija” un
„ekspatriācija” nozīmē gļēvulīgu izvairīšanos no problēmas risināšanas. Tā
ir vispār tipiska gļēvuļa rakstura pazīme. Mazāk problēmu! Nost no problēmām! Tas
jau šad un tad ir arī redzams tīri praktiskajā darbībā.
Apelēšana pie mūsu izvirzītā tieslietu ministra lai nu paliek
mūsu ziņā! Mūsu izvirzītais tieslietu ministrs jau ir pietiekami daudz izdarījis
nepilna pusgada laikā, stingri ierobežojot naturalizāciju mūsu valstī. Paskatieties,
kādi ir naturalizācijas tempi pēdējā pusgadā, un salīdziniet tos ar iepriekšējo
pusgadu!
Šī nožēlojamā izrunāšanās, šī gļēvulīgā bēgšana no
šīs tēmas (No zāles dep. A.Rugāte: „Jūs to darāt!”) – diemžēl arī tas
ir par iemeslu tam stāvoklim, kādā mēs šodien atrodamies.
Es aicinu: ja cilvēks nāk tribīnē, tad lai viņš vismaz parāda,
ka viņš kaut ko saprot! Pagaidām Rugātes kundzes uzstāšanās pierādīja, ka viņa
neko nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, vai vismaz gļēvulīgi izvairās no šīs
tēmas, no šā jautājuma risināšanas.
Es nosodu gļēvuļus un aicinu balsot par mūsu priekšlikumu! (No
zāles dep. A.Rugāte: „Sodi, sodi!”)
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis. Otro
reizi.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Es uzskatu, ka strīdīgo jautājumu par šiem diviem terminiem ir jau
izšķīruši mūsu labākie, spēcīgākie vēstures zinātnieki. Aprakstot
Molotova-Ribentropa paktu un pirms tam notikušo vāciešu izceļošanu, akadēmiķis
profesors Feldmanis, profesors Stranga un vēl vesela virkne vēsturnieku, kurus šobrīd
neminēšu, skaidri runā par repatriāciju. Pilnīgi pareizi runā! Un arī citos
gadījumos… Repatriācija ir cilvēka atgriešanās viņa etniskajā dzimtenē,
etniskajā tēvzemē. Nekādu strīdu par to nevarētu būt. To tātad apstiprina –
atkārtoju vēlreiz! – ne jau Visvaldis Lācis, ne jau Juris Dobelis, bet mūsu
spējīgākie zinātnieki.
Sēdes vadītājs. Debates par 2.pantu „Repatriants” turpina
deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
(No zāles: „O-o!” Dep. J.Dobelis: „Neko nevar darīt!
Nevajadzēja mūs aiztikt!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: svarīga ir būtība.
Svarīga nav vārdu spēle, svarīga ir būtība! (No zāles dep. A.Rugāte: „Taisni
tā!”)
Turpmākajos pantos ir rādīta šī tālākā gaita – tas, ka ir
nepieciešama repatriācijas programma, attiecīgs finansējums, repatriācijas fonds un
tā tālāk, un tā joprojām.
Cienījamā Rugātes kundze, tas jau ir tas politiskais risinājums!
Tas jau ir tas politiskais risinājums – Saeimai izšķirties par to, vai šiem cilvēkiem
palīdzēt aizbraukt uz savu dzimteni vai ne. Tā nav nekāda ekspatriācija! Tas ir
pilnīgi un absolūti skaidrs!
Jo tā ir brīvprātīga aizbraukšana mājās. Ir no četrdesmit līdz
sešdesmit tūkstošiem to, kas vēlas… Krievijas vēstniecībā vēl tagad ir šie
saraksti, jau pirms vairākiem gadiem pieteicās tie, kuri vēlas aizbraukt. Viņi lūdz
savu vēstniecību (faktiski – lūdz Latviju) palīdzēt viņiem – nelaimē
nonākušajiem.
Saprotiet to! Un tāpēc ir mums jāizšķiras par to. Politisks
lēmums ir jāpieņem. Tieši tā! Tas ir jādara! (No zāles: „Nu tad dariet!”)
Ko es varu darīt, ja Rugāte un pārējie ir pret… (No zāles dep. A.Rugāte:
„Rakstiet likumprojektu par ekspatriāciju, un viss būs kārtībā!”) Jūs
uznācāt tribīnē un teicāt, ka tā un tā. Jūs sakāt: izstrādājiet likumprojektu!
Likumprojekts tika iesniegts Saeimā – Repatriācijas likuma projekts. Speciāli! Pants
pēc panta… Šī lieta ir jādara. Un svarīga ir nevis vārdu spēle (kā nosaukt – par
to tagad var strīdēties un skatīties vārdnīcās, un tulkot visādi), bet gan
būtība! Vai šiem cilvēkiem palīdzēt? Viņus neviens netaisās raidīt ārā! Igauņi
gan pateica, ka tie, kuri cēla nemierus, nepilsoņi, tiks izraidīti (No zāles dep.
A.Rugāte: „Tā ir pavisam cita lieta!”), un es ceru, ka viņi to izdarīs.
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt! Divas minūtes ir pagājušas.
Paldies.
Debates slēdzu. Vai deputātam Jānim Šmitam ir kas piebilstams
komisijas vārdā? Nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
1. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 48, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 2. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā daži gļēvuļi mani ir iekustinājuši (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Nevajag apsaukāties!”), es te runāšu diezgan ilgi un
mēģināšu arī kaut ko pateikt.
Tātad – kāds ir mūsu piedāvātais risinājums? Mūsu piedāvātais
risinājums ir atgriezties pie jautājuma par repatriācijas programmu, jo patlaban tādas
nav (un tā ir atkal viena bēdīga lieta!). Ja jau mēs tā rūpējamies par savu
tautiešu atgriešanos dzimtenē un ja jau mums tā nepatīk viena otra šeit
atrodošamies cilvēka uzvedība, tad kāpēc mums neparunāt par repatriācijas
programmu, kur būtu ļoti skaidri pateikts, ko tad mēs vēlamies – gan veicināt
latviešu un līvu atgriešanos dzimtenē, Latvijā, gan arī sekmēt (uzsveru – sekmēt!)
cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē?! Kas jums te
nepatīk?
Jums nepatīk, ka būtu programma? Jums nepatīk, ka būtu sistēma
valstī? Jā, šodien Latvijā nav nekādas sistēmas. Vienkārši šinī jautājumā
katrs dara, ko grib. Grib – brauc, negrib – nebrauc. Valsts institūcijām tas ir pilnīgi
vienalga. Un, kad jautājums nobriest tiktāl, ka, šķiet, vairāk nevar paciest, tad
sākas histēriska rīcība. Kāda tad šeit ir problēma, kas liedz Ministru kabinetam
strādāt pie repatriācijas programmas? (Vēlāk runāšu arī par repatriācijas fondu.
Tas ir mūsu nākamais priekšlikums.) Kas te ir nepieņemams? Kāpēc ir tāda
izvairīšanās no jautājuma būtības? Visu laiku tas izvairīgums skan te cauri
visam… Un tad nu jūs brīnāties, ka Krievija neatzīst okupācijas faktu! Bet vai
Latvijas Republikas Saeima atzīst okupācijas faktu, ja viņa noliedz šo okupācijas
laikā nelikumīgi ievesto, ieradušos cilvēku klātbūtni? Vai viņa atzīst okupāciju
nopietni? Nē! Tur jau ir tā jēga! Tāpēc arī šeit, Latvijas Republikas Saeimā, ir
deputāti, kas mierīgi uzkāpj tribīnē un sagroza vēsturi, kā viņiem iepatīkas, un
ar smaidu uz lūpām to pasaka. Uztraukuma nav nekāda! Mūsu tautieši uzkāpj tribīnē
un sāk cits citu mācīt, cits citam skaidrodami, kas ir repatriācija, kas ir
ekspatriācija, kas ir okupācija, un vēl šo un to klāstīt… Rezultāts ir skaidrs –
šis skaitlis pieaugs! Agrāk vai vēlāk tas pieaugs un par to būs „jāpateicas”
(pēdiņās!) mūsu gļēvulīgajai darbībai. Diemžēl. Diemžēl – patīk vai nepatīk!
Nepatīk, ka mēs par Igauniju runājam. Taču Igaunijas piemērs
parāda, ka pat neliela grupiņa var izprovocēt kaut ko tādu, par ko Eiropa nav pat
sapņojusi. Un mierīgi tas notiek!
Labi, turpināsim rieties šeit! Kas vainas, varam tā strādāt
tālāk! Nāksim un pierādīsim katrs savu inteliģenci un pārgudrību! Bet varbūt
tomēr labāk būs, ja runāsim par pašu problēmu, runāsim par to, vai mums ir
nepieciešama sistēma, vai mums ir nepieciešama programma vai nav? Mēs, „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, turpināsim šos savus priekšlikumus piedāvāt ne vienu reizi vien
šīs Saeimas darbības laikā – un ne tikai šā likuma sakarā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Jānim Šmitam ir
kas piebilstams komisijas vārdā? Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – frakcijas
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 46, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 3. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vēl vienu reizi nākas runāt par repatriāciju.
Nu, audzināšana ir nepieciešama. It īpaši vienam otram, kas nesaprot lietas būtību,
šad un tad ir jāpaklausās. Es esmu nostrādājis par skolotāju vairākus gadus (tiesa,
es pasniedzu ķīmiju). (No zāles dep. J.Pliners: „Kurā skolā, Juri?!”) Man
bija gan latviešu, gan krievu plūsma, un latviešu un krievu skolēni mani klausīja, un
bija klusums un miers klasē. Paņēmieni, kādus es izvēlējos, bija ļoti dažādi, bet
tie visi bija sekmīgi. Un to pašu es darīšu šeit. Es runāšu par savu patiesību, un
es runāšu par to patiesību, ko piedāvā „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un, ja
kāds nāks un ņirgāsies par mūsu patiesību, tad viņš no manis dzirdēs šo un to
nepatīkamu. Nekā nevar darīt!
Es aicinu runāt par problēmu, bet neaiztikt nevienu partiju un
nevienu cilvēku personīgi. Bet, ja tas notiks, tad būs atbilde. Nekā nevar darīt!
Tagad runa ir par fondu. Vai mums ir nepieciešams zināms līdzekļu
uzkrājums, kuru izmantojot mēs varam veicināt repatriāciju? Ir vai nav nepieciešams?
Vai valstij ir no sava budžeta jāatvēl līdzekļi sekmīgākai repatriācijai? Turklāt
tas jautājums vienādā mērā attiecas gan uz mūsu tautiešiem, kas vēlas atgriezties
dzimtenē, gan arī uz tiem cilvēkiem, kuriem jāpalīdz no šejienes aizbraukt. Tāda ir
mūsu priekšlikuma būtība.
Es aicinu padomāt! Var būt, ka šāds fonds ir nepieciešams. Mēs
pie šā priekšlikuma atgriezīsimies vēl un vēl. Un, protams, runāsim ar saviem
ministriem, arī valdībā, par šo jautājumu.
Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Kā jūs labi zināt, šāds
fonds savulaik bija. Diemžēl patlaban tas, kā jūs redzat, ir slēgts ar tāda un tāda
datuma likumu.
Es ierosinu atgriezties pie šā fonda.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas piebilstams
nav? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 48, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Šmits. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mans
priekšlikums nedaudz savādāk izklāstīt Repatriācijas likuma 10.pantu ir saistīts ar
nepieciešamību sakārtot likumdošanu.
1995.gadā pieņemtais Repatriācijas likums tika saskaņots ar daudz
mūsdienīgāko Imigrācijas likumu, kas stājās spēkā 2003.gadā. It īpaši jāņem
vērā, ka abi likumi regulē vienu un to pašu procesu un abi likumi satur to iemeslu
sarakstu, kuri var kalpot par pamatu aizliegumam dzīvot Latvijā.
Atšķirība ir vienīgi tajā ziņā, ka Imigrācijas likums, no kura
esmu aizguvis 10.panta redakciju, attiecas uz jebkuru ārvalstnieku (tātad arī uz tādu,
kuram Latvija ir absolūti sveša), toties Repatriācijas likumu var piemērot latviešiem
un līviem – pārsvarā no represēto ģimenēm -, kuri vēlas atgriezties dzimtenē.
Tāpēc izraisa izbrīnu tas, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisija ierosina izturēties pret latviešiem un līviem daudz striktāk nekā pret
pārējo tautu pārstāvjiem.
Manuprāt, visas tautas ir vienlīdzīgas – ja krievu nedrīkst sodīt
par tā saucamās okupācijas tā saucamā fakta neatzīšanu, tad nedrīkst sodīt par to
pašu arī latvieti.
Diemžēl, kad latviešu politiķi lieto svešvārdus
„repatriācija”, „imigrācija” un „okupācija”, viņi vadās nevis no
juridiskās argumentācijas vai no veselā saprāta argumentiem, bet gan no sava veida
mistiska ticības simbola.
Latvijas krieviem ir daudz racionālāka attieksme pret visām trim
minētajām lietām. Es pat varu apgalvot, ka Latvijas krievu vidū ir daudz mazāk tādu
personu, kuras tic okupācijas faktam, nekā kopumā to krievu, kas ir katoļi vai
luterāņi.
Šāds fenomens, neticība tā saucamajam okupācijas faktam, ir
izplatīts arī Igaunijā dzīvojošo mūsu tautiešu vidū, kā to demonstrēja nesenie
notikumi Narvā, Sillamē, Ihvi, Kohtla-Jervē un, protams, Tallinā.
Tallinā par savas ticības simbola aizstāvēšanu tika nogalināts
Dmitrijs Gaņins – topošais arhitekts, Krievijas Federācijas pilsonis, puisis manas
jaunākās meitas vecumā – no Igaunijas pilsētas Mustvē. (Šajā pilsētā,
pareizticīgo draudzē, Peipusa ezera krastā, atrodas mana vecvectēva kaps; viņš bija
pareizticīgo mācītājs, Igaunijas Republikas pilsonis.) Es uzskatu, ka nav svarīgi,
vai tuvāka patiesībai ir Igaunijas vai Krievijas versija par notikušo; svarīgs ir
fakts, ka 20 gadu vecumā ir nogalināts cilvēks situācijā, kas ir izprovocēta ar
Igaunijas valdības rīcību.
Lūk, ko šajā sakarā teica Tallinas un visas Igaunijas metropolīts,
Igaunijas Pareizticīgās Baznīcas sinodes priekšsēdētājs Kornīlijs: „Mūsu
valdība, ignorēdama pilsētas varas pārstāvju pozīciju, kas balstās uz apaļā galda
sarunas „Bronzas karavīra problēma” dalībnieku viedokļiem, un ignorēdama daudzu
citu vietējo un ārvalstu politisko un sabiedrisko darbinieku un organizāciju
izteikumus, galu galā, pretēji veselā saprāta balsij, uzvarai pār fašismu veltīto
svētku priekšvakarā uzsāka īstenot operāciju, kas apvaino to kareivju piemiņu, kuri
atdeva savas dzīvības par pasaules atbrīvošanu no brūnā mēra.” Citāta beigas.
Es aicinu Saeimas vairākumu neatkārtot savu Igaunijas kolēģu
kļūdu un neiekļaut Latvijas likumos visai apšaubāmas ticības simbolus. Droši vien
tad mūsu bērniem nenāksies nogalināt citam citu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav
piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Šmits. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Šmits. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šmits. 8. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 59, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 9. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 65, atturas – 16. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
balsot un atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 26/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – 2. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija likumprojekta
„Grozījumi Sodu reģistra likumā” trešajam lasījumam priekšlikumus nav
saņēmusi.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 249/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, pirms mēs lemjam par nākamo darba kārtības
jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu
patstāvīgo priekšlikumu. Daru jums zināmu, ka šis priekšlikums ir iesniegts šodien,
un tāpēc Saeimai ir jālemj, vai Prezidijam būtu jāziņo deputātiem par šo lēmuma
projektu.
Par šo jautājumu viens deputāts var runāt „par”, viens –
„pret”. „Par” to, ka Saeimas Prezidijam ir jāziņo par šo jautājumu, ir
pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Frakcijas „Jaunais laiks” desmit deputāti ir
iesnieguši Saeimas lēmuma projektu Deklarācijai par atbalstu Igaunijai. Mēs aicinām
Prezidiju par to ziņot un vēlāk iekļaut šo jautājumu mūsu darba kārtībā.
Mūs uztrauc nesenie vandālisma akti Tallinas ielās un vardarbības
eskalācija Maskavā pie Igaunijas vēstniecības. Krievijas varas iestādes negrib vai
nespēj pildīt Vīnes konvencijas saistības attiecībā uz diplomātiskajām
pārstāvniecībām. Gan Eiropas Komisija, gan vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis
ir izteikušas stingru oficiālu protestu Krievijai. Citēju: „Mēs stingri aicinām
Krievijas varas iestādes pildīt Vīnes konvencijas noteiktos pienākumus attiecībā uz
diplomātiskajām attiecībām un ļaut Eiropas Savienības vēstniecībām pienācīgi
strādāt.” Tā ir teikts Eiropas Komisijas paziņojumā, paužot solidaritāti ar
igauņu tautu.
Mēs atbalstām mūsu Valsts prezidentes solidaritātes apliecinājumu
Igaunijai un atzinīgi vērtējam Igaunijas valdības nelokāmo nostāju par spīti
nepieņemamam diplomātiskajam spiedienam no Krievijas Federācijas puses, kā arī
Krievijas Ārlietu ministrijas atklāti paustajam atbalstam Maskavā trakojošajiem
demonstrantiem un to organizāciju provokācijām pret Igaunijas diplomātiem.
Mēs – trīs Baltijas valstis – bijām vienotas vēsturiskajā
„Baltijas ceļā”. Mēs vienoti izcīnījām savu neatkarību, un tikpat vienotiem
mums ir jābūt, aizstāvot savu nacionālo pašcieņu. Mūsu brāļi, lietuvieši, jau
sniedz igauņiem nepieciešamo tehnisko palīdzību.
Mēs atzinīgi novērtējam Latvijas ārlietu ministra atbalsta
paziņojumus Igaunijai, taču arī mūsu, Saeimas, pienākums ir sniegt palīdzību mūsu
ziemeļu kaimiņiem, pret kuriem šobrīd tiek vērstas Krievijas provokācijas un notiek
rupja iejaukšanās neatkarīgas un demokrātiskas Eiropas Savienības dalībvalsts
iekšējās lietās.
Mēs atzinīgi vērtējam Igaunijas lēmumu atbrīvot savas
galvaspilsētas vēsturisko centru no okupāciju slavinošiem un igauņu tautas
neatkarību aizskarošiem monumentiem, kā arī lēmumu kritušo padomju karavīru
mirstīgās atliekas ar pienācīgu cieņu apglabāt karavīru kapos, kur ikviens
kritušais pelnījis mūžīgu mieru.
Maskavas politikāņu inspirētie, provocētie un atbalstītie
grautiņi, vandālisms un laupīšanas liecina par demokrātijas deficītu šajā valstī,
kā arī apgāna par padomju impēriju kritušo karavīru piemiņu.
Aicinām Latvijas Republikas Saeimu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu
Deklarācijai par atbalstu Igaunijai un uzskatām, ka ikvienas Eiropas Savienības
dalībvalsts pienākums ir atbalstīt igauņu tautu tās cīņā par pašcieņu un gara
brīvību.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Pret to, ka Prezidijs ziņo par šo lēmuma
projektu, runās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kārtības ruļļa 117.panta
ceturtajā daļā ir teikts, ka šādus dokumentus, lēmumus, ir nepieciešams iesniegt 72
stundas pirms sēdes, lai deputāti rūpīgi varētu iepazīties (No zāles dep.
A.Latkovskis: „Saskaņot ar Maskavu!”) ar to tekstu vai ar līdzīgu dokumentu
tekstu. Varētu būt arī izņēmums, ja pieci deputāti to pieprasa un jūs attiecīgi
nobalsojat.
Es, bez šaubām, aicinu balsot „pret”.
Kāpēc? Kas tad notika Igaunijā? Tur notika necieņas izrādīšana
Eiropas atbrīvošanai no brūnā mēra – fašisma – 1945.gada 9.maijā. Notika necieņas
izrādīšana kritušajiem varoņiem (No zāles: „Necieņa pret Igaunijas
valdību!”) – Sarkanās armijas zaldātiem un virsniekiem, kuri atbrīvoja… (Zālē
troksnis.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Zālē ir troksnis.
J.Pliners. …no nacistu varas. (No zāles: „Es lūdzu!”; dep.
A.K.Kariņš: „Tā nevar!”)
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Drusciņ pagaidiet!
Godātie kolēģi! Zālē ir troksnis. „Pret” šo jautājumu
deputātam ir tiesības runāt.
Lūdzu, uzklausiet arī šādu viedokli!
J.Pliners. Tur notika necieņas izrādīšana tiem igauņiem,
latviešiem, lietuviešiem un krieviem, kuri aizstāvēja savu dzimteni. Taču Hitlers
nekad ne Latvijai, ne Igaunijai, ne Lietuvai netika solījis neatkarību, netika solījis
valsts valodu. Bija Ostlande, kurā ietilpa Latvija, Lietuva, Igaunija un daļa
Baltkrievijas. Tikai Latvijā vien Otrajā pasaules karā gāja bojā ap 600 tūkstošiem
cilvēku, to skaitā 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu.
Reihsministrs Rozenbergs plānoja 50 procentus Baltijas iedzīvotāju
iznīcināt, bet pārējos pārvāciskot un daļu izsūtīt uz Krievijas ziemeļiem. Un to
plānoja izdarīt 20-30 gadu laikā.
Igaunija it kā rīkojās gudrāk par Latviju. Igaunija atļāva
nepilsoņiem balsot vietējo pašvaldību vēlēšanās. (No zāles dep. A.Latkovskis:
„Priekšsēdētāj, kāds tam sakars!?”) Viņi lēnāk iedzīvināja muļķīgo
skolu reformu, tomēr viņi izdarīja arī lielu kļūdu – viņi iznīcināja minoritāšu
opozīciju un diemžēl dabūja… (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kas esat zālē! Lūdzu,
netraucējiet runātāju! Es nevaru vairs dzirdēt, ko viņš saka. Mēs nedzirdam, ko
viņš runā. Nedzirdam!
J.Pliners. Igaunija diemžēl dabūja pūļa opozīciju, jo bija
iznīcinājusi minoritāšu politisko opozīciju.
Mēs, PCTVL frakcija, neatbalstām vandālismu un vardarbību, bet mēs
atbalstām Igaunijas tautas protestus pret pieminekļa pārvietošanu. Cik man ir zināms,
starp tūkstošiem aizturēto bija arī ap 300 igauņu tautības protestētāju.
Es tomēr pieprasu Prezidijam neizsludināt šo lēmuma projektu. Vai
tad kādam nav skaidrs, ka „Jaunais laiks” dara visu, lai pasliktinātu Latvijas un
Krievijas attiecības? Viņi dara visu, lai Latvijas un Krievijas robežlīgums, kurš
Latvijai ir nepieciešams kā elpa, netiktu ratificēts. Un tas varētu notikt, ja mēs
pieņemtu šādu dokumentu.
Šaubos, vai viņi tāpat kā TB/LNNK ir lojāli Latvijai, ja viņi
nevēl visai Latvijas tautai labumu.
Ja būs balsošana, es aicinu balsot „pret”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! (Aplausi. Kāds svilpj.)
Es atgādināšu Saeimas kārtības ruļļa 117.panta 4.apakšpunktu, kas nosaka, ka pēc
ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo arī par
tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas „nav bijuši pieejami
deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes”.
Tātad mums šobrīd ir jālemj par to, vai Prezidijs ziņos par šo
patstāvīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai
Prezidijs ziņos par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 29, atturas – 11. Tātad lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu:
Kariņa, Āboltiņas, Latkovska, Rībenas, Repšes, Mūrnieces, Ķikustes un citu
deputātu patstāvīgo priekšlikumu, un šie deputāti Saeimas kārtības ruļļa
117.panta kārtībā iesniedz mums lēmuma projektu – Deklarāciju par atbalstu
Igaunijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jānodod Ārlietu komisijai!”)
Godātie kolēģi! Tātad mēs esam ziņojuši par šo patstāvīgo
priekšlikumu. Šobrīd mums ir divas iespējas. Tātad vispirms man jums ir jājautā,
vai kāds iebilst, jo saskaņā ar Kārtības rulli, ja iebilst kaut vai viens no
deputātiem, tad šodienas darba kārtībā jautājums nav iekļaujams. Tātad es
jautāju: vai deputātiem ir iebildumi pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu
šīsdienas darba kārtībā? (No zāles: „Jā! Jā! Ir!”) Deputātiem ir
iebildumi.
Ja deputātiem ir iebildumi… ja kaut vienam deputātam ir iebildumi,
tad ir vēl cits risinājums. (No zāles: „Komisijai! Ārlietu komisijai!”) Tad
mums ir divas iespējas – vai nu mēs izskatām šo jautājumu nākamajā sēdē, vai arī
nododam šo jautājumu kādai no komisijām. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Vajag
priekšlikumus…
Ārlietu komisija tātad ierosina… Pirmais debatēs ir pieteicies
deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es ierosinu izskatīt šo lēmuma projektu
nākamajā sēdē.
Sēdes vadītājs. Izskatīt nākamajā sēdē – tāds ir viens
priekšlikums.
Vai deputātam Jānim Lagzdiņam ir cits priekšlikums? Lūdzu!
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Es ierosinu nodot šo jautājumu izskatīšanai Ārlietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Otrais priekšlikums – nodot Ārlietu komisijai.
Godātie kolēģi! Mums ir divi priekšlikumi, un mēs balsosim
priekšlikumu iesniegšanas secībā. Pirmo balsosim priekšlikumu par to, ka mēs šo
jautājumu izskatām nākamajā sēdē. Par katru no šiem priekšlikumiem kāds deputāts
var izteikties „par” vai „pret”. Ja neviens izteikties nevēlas, tad lūdzu
zvanu… Es atvainojos, mēs atceļam zvanu balsojumam.
Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kariņ, beidz ampelēties! Nodosim
Ārlietu komisijai!”)
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispār manī
izbrīnu izraisa tas, ka šai Saeimai ir grūti saņemties un izteikt nepieciešamo
atbalstu mūsu kaimiņiem – igauņiem. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs jau
nobalsojām „par”!”) Igaunija šobrīd izjūt milzu spiedienu no Krievijas
puses, bet mūsu Saeima nav gatava šo projektu izskatīt jau šodien. Nekas cits mums
neatliek, kā vien to izskatīt nākamnedēļ – nākamajā sēdē. Tas ir tas, par ko
šobrīd būs balsojums…
Latvijas Republikas Saeimai ir jāizsaka atbalsts igauņiem! Igaunija
ir neatkarīga demokrātiska republika – tāda pati kā mēs. Viņi ir parādījuši
mugurkaulu, pieņemot savus lēmumus savu apsvērumu dēļ, un mums, Latvijas Saeimai, tas
ir arī jāatbalsta.
Aicinu atbalstīt! Ja nevaram izskatīt šodien, tad skatīsim vismaz
nākamajā Saeimas sēdē!
Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kariņa kungs! Nevajag maldināt
sabiedrību! Saeima nobalsoja „par” atbalstu šim dokumentam. Nobalsoja „par”,
nevis „pret”, kā jūs šeit mēģināt to pasniegt!
(No zāles: „Paskaties, kā tavi partijas biedri balsojuši!”)
Cienījamais Šadurska kungs! Kad jūs runājat, es parasti
nebļaustos!
Cienījamie kolēģi, šis jautājums ir pietiekami nopietns, lai
Ārlietu komisija rūpīgi šo tekstu izskatītu, lai mēs sagatavotos un pēc
izskatīšanas nobalsotu, saskaņojot šo tekstu arī ar Ārlietu ministriju.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs konceptuāli atbalstām šādu
risinājumu, bet ir vairāk nekā skaidrs, ka pie šā teksta ir vēl nopietni
jāpiestrādā. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Tu gribi to novilcināt!”)
Paldies par uzmanību.
(No zāles dep. A.Latkovskis: „Novilcināt tu gribi!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tagad mums ir jāizšķiras par
to, vai mēs šo jautājumu izskatīsim nākamajā Saeimas sēdē. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai deputātu patstāvīgais priekšlikums tiktu
izskatīts nākamajā Saeimas sēdē! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 26, atturas – 39. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tagad izskatīsim otro priekšlikumu par lēmuma projekta nodošanu
kādai komisijai.
Par šo priekšlikumu grib izteikties deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi, šeit nu ir tas gadījums, kad acīmredzot tomēr
vajadzētu saprast, ka ir jāatbalsta šādas iniciatīvas, kas virza mūs vismaz uz kaut
kādu Baltijas vienotību. Un šinī brīdī diezgan amizanti izskatījās tas, ka tikai
ar dažu balsu pārsvaru vispār par šo jautājumu mēs sākām runāt. Nu, redziet,
šeit ir tas gadījums, kad vispār nevajadzētu runāt par pozīciju vai par opozīciju.
Šis nav pozīcijas vai opozīcijas jautājums! Šis ir valsts jautājums! Un tāpēc bija
ļoti bēdīgi skatīties, ka liela daļa latviešu deputātu vispār negribēja par to
runāt. Nu tagad mēs ar mokām esam tikuši tik tālu, ka deputāti vismaz daļēji ir
piekrituši, ka mēs šo dokumentu izskatīsim Ārlietu komisijā.
Nu tad man vienkārši ir aicinājums jau otro reizi šodien. Tad, kad
ir jāizlemj nopietni jautājumi, varbūt drusku aizmirsīsim savas personīgās
attiecības. Un šinī gadījumā es aicinu balsot „par”, lai šis jautājums vismaz
aiziet līdz Ārlietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par to, lai desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums tiktu nodots
Ārlietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums
tiek nodots Ārlietu komisijai.
Vai deputāts Jakovs Pliners grib runāt par procedūru? Nē. Paldies.
Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”. Trešais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.873 – likumprojektu „Erotikas un pornogrāfijas
ierobežošanas likums”.
Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemts 31 priekšlikums, priekšlikumi
ir izskatīti atbildīgās komisijas sēdē. Tikai atgādināšu kolēģiem deputātiem,
ka mēs jau otro gadu dzīvojam bez jebkāda normatīvā akta, kas regulētu šo jomu, jo,
kā mēs zinām, pēdējie Ministru kabineta noteikumi, kas regulēja šo jomu, savu
spēku zaudēja 2005.gada 2.jūnijā. Un tieši tāpēc, atsaucoties uz daudziem
sabiedrības aicinājumiem un pamudinājumiem par šīs jomas sakārtošanu mūsu valstī,
deputāti atbildīgi un nopietni ir ķērušies pie šā darba un tagad piedāvā Saeimai
trešajā lasījumā šo likumprojektu.
Likumu, kura mērķis ir, respektējot cilvēku tiesības uz privāto
dzīvi, aizsargāt viņus no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiska rakstura
materiāliem, kā arī nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu
apritē.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Šmits. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
J.Šmits. 3. un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3. un
4.priekšlikumu.
J.Šmits. 5. un 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. un
6.priekšlikumu.
J.Šmits. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Šmits. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Šmits. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9. un
10.priekšlikumu.
J.Šmits. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šmits. 12. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja
Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā
14.priekšlikumā.
Arī 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas iesniegtajā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12., 13.
un 14.priekšlikumu.
J.Šmits. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šmits. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts komisijas iesniegtajā 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16. un
17.priekšlikumu.
J.Šmits. 18. un 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un
19.priekšlikumu.
J.Šmits. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un
21.priekšlikumu.
J.Šmits. 22. un 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
22.priekšlikumu.
J.Šmits. 24.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
24.priekšlikumu.
J.Šmits. 25. un 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīti
un iekļauti komisijas iesniegtajā 28.priekšlikumā.
Arī 27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas iesniegtajā 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25., 26.,
27. un 28.priekšlikumu.
J.Šmits. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29. un
30.priekšlikumu.
J.Šmits. Un visbeidzot 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 25/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Šmits. Paldies Saeimai par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.875. Kopumā Tautsaimniecības komisijā uz trešo lasījumu
tika iesniegti un izskatīti 58 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 4.priekšlikums ir jāskata kopā ar 6.priekšlikumu.
4.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļauts 6.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un
6.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā, mēs jau lēmām par to. Paldies.
V.Aizbalts. 7. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Indras Grapmanes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 9.priekšlikums ir skatāms kopā ar 11.priekšlikumu.
9.priekšlikums ir atbalstīts, 11. – daļēji atbalstīts un iekļauts
9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9. un
11.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 13.priekšlikums ir skatāms kopā ar 14.priekšlikumu.
13.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. un
14.priekšlikumu, kuri ir par 9.pantu.
V.Aizbalts. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
V.Aizbalts. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 17. un 18.priekšlikums ir skatāmi kopā.
17.priekšlikums – abu parlamentāro sekretāru, gan Satiksmes
ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta, gan Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Turlā priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās
komisijas iesniegtajā 18.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. un
18.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 19.priekšlikums ir skatāms kopā ar 20.priekšlikumu.
19. – daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas
iesniegtajā 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un
20.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 21.priekšlikums skatāms kopā ar 23.priekšlikumu.
23. – atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 21. un
23.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 22.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
22.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 24. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 27. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 28. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
30.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
31.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 33. un 34.priekšlikums ir skatāmi kopā.
33. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 34.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33. un
34.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 35.priekšlikums ir skatāms kopā ar 36.priekšlikumu.
35. – daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 35. un
36.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 37.priekšlikums ir skatāms kopā ar 38.priekšlikumu.
37. – atbalstīts daļēji, iekļauts 38.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37. un
38.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
39.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
40.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
41.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
42.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
V.Aizbalts. 44. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
44.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 45. un 46.priekšlikums ir skatāmi kopā.
45. – atbalstīts daļēji, iekļauts 46. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 45. un
46.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 47.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 48. un 49.priekšlikums ir skatāmi kopā.
48. – daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas
iesniegtajā 49.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 48. un
49.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 50.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 51.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 52.priekšlikums ir skatāms kopā ar 55. – Iekšlietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikumu.
55. – atbalstīts daļēji un iekļauts 52.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 52. un
55.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 53.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 54.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
V.Aizbalts. 57. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. Un 58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītājs. 57.priekšlikums tika izskatīts, ja?
V.Aizbalts. 58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Un piecdesmit… Tas ir iekļauts, atbalstīts,
redakcionāli precizēts. 57.priekšlikums… Jā, pilnīgi precīzi! Un 58.priekšlikums.
Paldies.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 81/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu
likumīgās aprites kārtību””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti, strādāsim ar dokumentu Nr.876 – likumprojektu
„Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību””. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.
Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo
likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 233/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Ē.Zommere. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Ē.Zommere. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Ē.Zommere. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Ē.Zommere. 5. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Ē.Zommere. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iestrādājot atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 6. un 7.priekšlikumu.
Ē.Zommere. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 139/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Valsts
prezidenta ievēlēšanas likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām
galīgajā lasījumā likumprojektu „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”.
Likumprojektam pavisam ir saņemti seši priekšlikumi. Visus tos ir izskatījusi gan
speciāli izveidotā apakškomisija, gan arī Juridiskā komisija.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek ierosināts mainīt
vietām 3. un 2.panta tekstu, lai ievērotu loģisko secību.
Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Muižniece. 2. – deputāta Rasnača priekšlikums. Deputāts ir
ierosinājis papildināt likumprojekta 5.pantu ar otro daļu, paredzot vēl arī papildu
ziņas, kuras var pievienot deputāta iesniegumam par Valsts prezidenta kandidatūru.
Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 31, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru Juridiskais
birojs ierosina papildināt 11.panta tekstu ar papildinājumu, ka Saeimas Prezidijs,
nosakot dienu, kad jaunievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu, ņem vērā
arī esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu.
Jāteic, ka Saeimas Prezidijs, protams, šo termiņu būtu ņēmis
vērā arī tad, ja tas nebūtu ierakstīts likuma normā, taču atbildīgā komisija
lēma, ka šis precizējums ir vērā ņemams, tāpēc priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Muižniece. 4. – deputāta Agešina priekšlikums, kurā deputāts
Agešins ir ierosinājis papildināt 14.pantu.
Šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir
atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 6.priekšlikumā. Savukārt 6.priekšlikums
paredz aizstāt vārdu „ievēlētais” ar vārdu „jaunievēlētais” (tātad tekstā
turpmāk ir lasāms „jaunievēlētais Valsts prezidents”), kā arī papildināt likumu
ar vēl vienu papildu uzlabojumu.
Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un
par 6.priekšlikumu.
V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Taču pirms
galīgā balsojuma es vēlos izteikt īpašu pateicību speciāli izveidotās
apakškomisijas locekļiem, kā arī Juridiskajai komisijai, kura ļoti precīzi
strādāja un iekļāvās solītajā laika grafikā, kā arī paveica šo nebūt ne vieglo
uzdevumu.
Paldies! Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 30/Lp9 pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 17. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu
reģistrācijai!
Godātie kolēģi! Vārds pirmajam paziņojumam deputātei
Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aicinu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas
locekļus garajā pārtraukumā pulksten 13.00 uz vakardienas sēdes turpinājumu
Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē.
Kolēģi! Es ceru, ka jūs atceraties un esat informēti par to, ka
vakar Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija nolēma konceptuāli atbalstīt Igaunijas
tautu un valdību, bet šodien mēs turpināsim tekstu pieņemt galīgajā variantā,
saskaņojot to ar Lietuvas delegācijas tekstu.
Lūdzu visus ierasties uz apakškomisijas sēdi! Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks
pulksten 10.36 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Augustam
Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēde notiks tūlīt,
dosimies uz komisijas telpām!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Informācija deputātiem un žurnālistiem: šodien Prezidija sēde
nenotiks, kārtējā Prezidija sēde būs pirmdien.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Šodien mēs
sveicam apaļā jubilejā deputāti Ilmu Čepāni. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam apaļā jubilejā arī
deputātu Arti Kamparu! (Aplausi.)
Vēl mums ir jānolasa reģistrācijas rezultāti. Lūdzu!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Visvaldis
Lācis, Aleksandrs Mirskis, Karina Pētersone, Jānis Strazdiņš un Viktors Ščerbatihs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Nākamo mēs izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē”. Godātie kolēģi, pirms mēs skatām šos jautājumus, kuri
skar grozījumus Satversmē, man jums ir jāatgādina, ka ir nepieciešama reģistrācija
kvorumam. Un reģistrācija kvorumam notiek šādi: pēc tam, kad būs atskanējis skaņas
signāls, jums uz balsošanas pults jānospiež taustiņš zem uzraksta
„Reģistrācija”. Ja jūs esat reģistrējies, tad visas lampiņas zem uzrakstiem sāk
mirgot.
Tātad atgādinu, ka vispirms mums ir jāreģistrējas kvorumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzurezultātu! Reģistrējies 81 deputāts. Tātad mums ir kvorums, un mēs varam izskatīt grozījumus Latvijas
Republikas Satversmē.
Izskatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 301/Lp9 trešajā
lasījumā!
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 301/Lp9, – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņus
priekšlikumus.
1.priekšlikums saņemts no deputāta Jāņa Šmita kunga. Tas
saskaņā ar Satversmes 76.pantu nav balsojams. (No zāles: „Žēl!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šis priekšlikums tātad nav
balsojams.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums saņemts no deputātes Feldmanes un
deputāta Šmita. Saskaņā ar Satversmes 76.pantu arī tas nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, arī šis priekšlikums nav
balsojams.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Šis
priekšlikums skar Satversmes 40.pantu un paredz papildināt prezidenta svinīgā
solījuma tekstu ar nobeiguma frāzi „Dievs, svētī Latviju!”. Ar šiem vārdiem
sākas Latvijas valsts himna, kas ir mūsu valsts simbols. Tas būtu patriotiski, atbilstu
mūsu valsts vēsturiskajām tradīcijām un kultūrai un piešķirtu šim atbildīgajam
un svinīgajam brīdim arī transcendentālu jeb garīgu raksturu.
Man ir grūti iedomāties Latvijā cilvēku, bet vēl jo vairāk Valsts
prezidentu, kurš iebilstu pret šiem vārdiem. Šie vārdi „Dievs, svētī Latviju!”,
kas ņemti no valsts himnas, kļūtu par harmonisku tiltu starp prezidentu kā amatpersonu
un valsti, kuru viņš pārstāvēs visaugstākajā līmenī. Tā būtu garīga saikne
starp prezidentu kā personību un tautu.
Ir likuma burts, un ir likuma gars. Es domāju, ka šie vārdi atbilst
Satversmes garam. Tāpēc es lūdzu jūs visus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Es gribu paskaidrot, kāpēc Juridiskā komisija nav
atbalstījusi šo priekšlikumu, lai gan mēs visi taču dziedam himnu, kurā ir vārdi
„Dievs, svētī Latviju!”, un diez vai kāds būtu pret to, ka Dievs svētītu
Latviju.
Arguments, ko lietoja komisijā klātesošie juridiskie eksperti, bija
šāds: mums vienmēr ir jāpieļauj varbūtība, ka ir kāds cilvēks, kuram varbūt
Dieva vārdu negribas valkāt, un varbūt ir arī cilvēks, kurš netic Dievam. Un tātad,
ja mēs noteiktu, ka zvēresta tekstā ir jālieto frāze „Dievs, svētī Latviju!”,
tad būtu jābūt arī alternatīvai versijai, ko varētu teikt šāds cilvēks.
Kad mēs šeit dodam Saeimas deputāta zvērestu, mums ir alternatīva.
Ir starp mums cilvēki, kas saka: „zvēru”. Un ir starp mums arī cilvēki, kas saka:
„svinīgi solu”.
Sakarā ar to juridiskie eksperti teica, ka būtu pareizi, ja šajā
priekšlikumā būtu ietverta arī alternatīva versija. Tāpēc, Juridiskajā komisijā
veicot balsojumu, mēs pārsvarā atturējāmies, un tāpēc 3.priekšlikums nav
atbalstīts.
Mana frakcija – Tautas partijas frakcija – šajā gadījumā veiks tā
saucamo brīvo balsojumu, jo cilvēkiem visos jautājumos, kas saistīti ar ticību, ar
Dieva lietām, ir jābūt pilnīgi brīvai izvēlei.
Dabīgi, mums nav nekas iebilstams pret frāzi „Dievs, svētī
Latviju!”. Tā ir mūsu himna, un mēs visi to lietojam. Bet, saprotiet, frāzei
„Dievs, svētī Latviju!” var būt arī kristīga jēga – ticu Dievam! Taču ne jau
visi mēs ticam Dievam. Ir arī tādi, kas par sevi saka: „Neticu Dievam!”
Tā ka tas ir tas pamatojums, kura dēļ ir šāds Juridiskās
komisijas balsojums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debatēs nākamā runās deputāte Solvita
Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es gribu minēt otru argumentu, kurš tika
minēts Juridiskās komisijas sēdē un kura dēļ mēs neatbalstījām šo vārdu
iekļaušanu Valsts prezidenta zvērestā.
Kā jūs zināt, Satversmē ir paredzēti divi zvēresti – viens, kuru
dod Valsts prezidents, stājoties amatā, un otrs, kuru dodam mēs, stājoties Saeimas
deputāta amatā. Proti, arī deputāts, stājoties amatā, dod zvērestu vai svinīgo
solījumu. Ja mēs tagad grozītu Satversmi, tas ir, šos vārdus no mūsu himnas
ierakstītu Valsts prezidenta zvērestā, tad tādiem pašiem vārdiem būtu jābūt
ierakstītiem arī mūsu deputātu zvērestā. Taču saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
mēs vairs nevarējām mainīt to pantu, kurā ir Saeimas deputāta zvēresta teksts. Tā
ka mēs varam par to jautājumu debatēt kādreiz, kad nākamreiz grozīsim Satversmi, un
es tad šādu priekšlikumu atbalstītu pēc būtības, taču tagad juridiski nesajauksim
šo dokumentu, kurš ir tapis gadiem ilgi, ir ļoti ilgi pārdomāts. Nu lai šī sistēma
paliek un lai ir vienādība!
Tāds ir tas arguments, kāpēc šoreiz nevajadzētu atbalstīt šo
vārdu iekļaušanu šajā zvērestā.
Sēdes vadītājs. Debatēs nākamais runās deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebūtu tagad kāpis tribīnē un runājis par
pašsaprotamām lietām, kurām ir katram cilvēkam it kā jābūt skaidrām. Taču,
ņemot vērā to, ka Segliņa kungs uzkāpa un sāka lietot šo juridisko argumentāciju,
es gribu paskaidrot savu nostāju šajos jautājumos.
Man būtu jautājums visiem Saeimas deputātiem, visiem klātesošajiem
kolēģiem: kad mēs dziedam mūsu valsts himnu, vai mēs visi esam ticīgi cilvēki vai
neticīgi cilvēki? Atbilde, es domāju, jums katram ir sava.
Mēs runājam par Valsts prezidenta zvērestu un arī par Saeimas
deputāta zvērestu. Kā jūs redzat, mēs iesniedzām šo priekšlikumu tāpēc, ka
vēlējāmies uzsvērt gan garīgo, transcendento, pārlaicīgo, gan arī patriotisko
momentu, jo, es domāju, tieši tas ir vajadzīgs, valsts pirmajai amatpersonai stājoties
šajā svarīgajā amatā.
Un, ja jau kāds no jums, godātie kolēģi, saka, ka Valsts prezidents
vai Saeimas deputāts, dodams svinīgo solījumu vai zvērestu, nespēs pateikt šos trīs
vārdus „Dievs, svētī Latviju!”, tad, piedodiet, patiesībā… nu, tad man rodas
uzreiz trīs pieņēmumi: šis cilvēks vai nu patiešām ir ateists, kā jūs minējāt,
vai, otrkārt, viņš patiešām ir nepatriots, viņš nav lojāls mūsu valstij; un
pieņēmums Nr.3 – acīmredzot viņam patiešām nerūp mūsu valsts. Jo vārdi „Dievs,
svētī Latviju!” nozīmē, ka viņš vēl Latvijai labklājību, izdošanos, tā
sacīt, labus laikus un tā tālāk – visu to, par ko runādami mēs, deputāti, šeit
pavadām ļoti ilgu laiku. Tikai runājam, debatējam, bet tā arī neko nedarām.
Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu! Patiesībā tā
drīzāk būtu pārbaude nevis jūsu ticīgumam vai neticīgumam, tam, cik lieli
kristieši vai ateisti esat, bet gan pārbaude jūsu pašu patriotismam. Jo, ja Valsts
prezidents, stājoties amatā, nespēj citēt šos vārdus, kas skan mūsu himnas pašā
iesākumā, tad patiesībā ir jautājums, vai tādu Valsts prezidentu Latvijai vajag.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas
piebilstams? Nav nekas piebilstams komisijas vārdā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputātes
Feldmanes un deputāta Šmita priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 4, atturas – 29. Priekšlikums nav pieņemts, jo vajadzīgas divas trešdaļas balsu.
Godātie kolēģi, izskatām nākamo priekšlikumu!
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais debatēs pieteicies
deputāts Juris Dobelis.
Debatētāji mainījušies vietām. Pirmais debatēs runās deputāts
Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu aizstāvēt gan savu, gan arī nākamo
priekšlikumu – deputātu Jura Dobeļa un Imanta Kalniņa priekšlikumu.
Vispirms runāšu par savu priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir
tā, ka Satversmes 81.pants tiktu saglabāts, bet būtu izteikts citā redakcijā. Manis
piedāvātā redakcija ir šāda: „Ja Saeimai nav iespējams sanākt kara, izņēmuma
stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas dēļ, tad Ministru kabinetam ir tiesības izdot
noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas un
pašvaldību vēlēšanu likumus, tiesu iekārtas un tiesu procesu likumus, budžetu un
budžeta tiesības. Šādi noteikumi zaudē spēku, ja tie vēlākais trešajā dienā
pēc Saeimas sanākšanas nav iesniegti Saeimai.”
Godātie kolēģi! Es oponēju tiem, kuri saka, ka 81.pants būtu
izsvītrojams visā pilnībā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtisks instruments, lai
demokrātiskā sabiedrība varētu eksistēt un turpināt normāli pieņemt lēmumus arī
tad, ja valstī izveidotos ārkārtas stāvoklis un Saeima nevarētu sanākt kaut kādu
iespējamu negadījumu dēļ (es esmu nosaucis trīs tādus, un visi trīs ir minēti
attiecīgajos likumos). Šādos brīžos iestājas valsts pārvaldes sistēmas vājums.
Kā mēs zinām, pasaule šodien ir ļoti nemierīga. Pastāv terora draudi, pastāv
izņēmuma stāvokļa draudi, un galu galā pastāv arī valsts mēroga katastrofas
draudi, un visu šo minēto apstākļu dēļ deputātiem var nebūt iespējams sanākt uz
Saeimas sēdēm. Un, kamēr notiktu visa tā procedūra, jo tad jauna Saeima varbūt būtu
nepieciešama, vai kamēr paietu laiks, līdz Saeima varētu sanākt, šādā periodā
valstī ir vajadzīga rīcībspēja. Un rīcībspēja nozīmē to, ko Satversmes tēvi
bija paredzējuši, – ka valdība šādos gadījumos var rīkoties 81.panta noteiktajā
kārtībā.
Tas ir valsts stiprumam. Tas ir valsts drošības vajadzībām. Un
tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – 4.priekšlikumu. Taču, ja jūs
uzskatāt, ka 4.priekšlikuma redakcija varbūt nav pietiekami laba, tad varat arī
atbalstīt deputātu Jura Dobeļa un Imanta Kalniņa priekšlikumu, kurš ir ļoti
līdzīgs pēc savas būtības un kurā ir runāts tikai par vienu situāciju – par
izņēmuma stāvokli. Mana priekšlikuma būtība ir tā, ka iespējamas vēl divas
situācijas – arī kara situācija un valsts mēroga katastrofa -, kuru dēļ Saeima
nevarētu sanākt. Man liekas, tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai mēs nesamazinātu savas
valsts rīcībspēju un spēju rīkoties arī ļoti sarežģītās situācijās. Neviens
no mums nevar prognozēt, vai tādas situācijas var iestāties, taču mums ir jāparedz,
kā valdība strādātu, kā valsts rīkotos, ja tādas situācijas iestātos.
Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinu jūs atbalstīt 4.priekšlikumu.
Bet, ja tas jums nešķiet gana labs, tad atbalstiet 5.priekšlikumu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, aicinu ļoti padomāt par to, ka
mēs nedrīkstam zaudēt 81.pantu. Un tāpēc es nedaudz runāšu par tiem īpatnējiem
apstākļiem, kādos radās šī doma – izmest 81.pantu no Satversmes ārā.
Pēdējos mēnešos diemžēl Latvijā ir uzjundīta kaut kāda
savdabīga histerizācija. Viens ekonomiskais grupējums, kaut ko nedabūjis, stumj nost
citu ekonomisko grupējumu… Protams, līdz ar to vieni politiķi stumda un grūsta citus
politiķus. Un katrs politiķis, gribēdams šādos apstākļos izskatīties labāks par
citiem, izmanto jebkurus paņēmienus. Atkal sabiedrībā ir atgriezušies pie jauna
eņģeļa tēla veidošanas. Nepietiek ar to, ka bija eņģeļi 5., 6., 7., 8.Saeimā…
Devītajā to ir drusku mazāk… Acīmredzot ir par maz! Vajadzīgi jauni! Atkal
jāpulcējas ir jauniem tēliem – tādiem, kas paši izgājuši divām trijām partijām
cauri, bet kas nu tagad no jauna būs labi. Lūk!
Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka valsts sāk izskatīties, tā
teikt, pēc neozīgerista valsts. Šādos apstākļos, kad visādi „ukstiņi” skandina
asarainas gaudas par Saeimas atlaišanu, par valdības atlaišanu, nav ko brīnīties, ka
šī histērija ir ķērusi arī Saeimas darbu!
Es necentos uz otro lasījumu iesniegt tādu priekšlikumu, jo cerēju,
ka mūsu juristi tādu iesniegs. Es domāju, neviens saprātīgs jurists nevar taču
atbalstīt 81.panta izsvītrošanu. Cerēju, ka kāds iesniegs… Smieklīgi mazs laiks
tika dots (ja nemaldos, praktiski viena diena), lai izstrādātu priekšlikumus uz otro
lasījumu. Labi, mīļā miera labad tomēr cerēju… Taču pagāja lielā ātrumā
otrais lasījums, un bija tūdaļ jāķeras klāt pie likumprojekta gatavošanas trešajam
lasījumam.
Par savu priekšlikumu es runāšu tad, kad tas tiks izskatīts.
Šobrīd es runāju par pašu būtību – nezaudēt 81.pantu.
Man gan ir ļoti patīkami vērot, ka es tik runāju un runāju, bet
mans runas laiks turpina būt piecas minūtes. Es gribētu zināt, cik laika vēl ir
atlicis vispār. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tavs laiks ir pagājis!”) Man
visu laiku ir piecas minūtes. Vēl nav?… Mans runas laiks vēl nav pagājis. Labi.
Vārdu sakot, es šo ievadu sniedzu tikai tāpēc, lai aicinātu:
nomierināsimies, kolēģi! Šajā jautājumā tiešām vairs nav svarīgi, kurš te ir
pozīcijā, kurš opozīcijā. Šis nav tāds gadījums! Un nesāksim domāt, ka, lūk,
slikta valdība to 81.pantu nezin kā piemēros! Tāpēc jau ir šis īsais teksts
piedāvāts.
Būs gan labākas valdības, gan sliktākas valdības, bet, ja mēs
nonākam līdz tam, ka Satversmi grozām tikai tāpēc, ka var būt slikta valdība, nu
tad mēs paši labi neizskatāmies.
Es, protams, balsošu par 4.priekšlikumu. Bet, ja nu tas, tā teikt,
neies cauri, tad es nākšu un tomēr drusciņ pamatošu 5.priekšlikumu. (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Pietiek! Izrunājies, pietiek!”)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Arī es piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem liekas,
ka atsevišķos ļoti nopietnos gadījumos, piemēram, kara vai izņēmuma stāvokļa
gadījumā, Ministru kabinetam būtu jābūt tiesībām sanākt un pieņemt ašu lēmumu.
Un šāds lēmums var pastāvēt tikai trīs dienu garumā, jo pēc tam
jau var sanākt arī Saeima. Jo, kā ir teikts Emša kunga priekšlikumā, ja Saeimai nav
iespējams sanākt kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā, tikai tad Ministru kabinets
var pieņemt šādus lēmumus.
Tomēr, izvērtējusi abus divus priekšlikumus, kuri pēc savas
būtības ir visai līdzīgi – tiešām 4. un 5.priekšlikums ir līdzīgs! -, es ierosinu
apmainīt tos vietām: vispirms balsot par 5.priekšlikumu un pēc tam – par
4.priekšlikumu. Manuprāt, šāda secība ir vajadzīga tāpēc, ka pirmais ir jāliek
visradikālākais priekšlikums, un tas šajā gadījumā ir 5.priekšlikums.
Tātad, ja vispirms būtu balsojums par 5.priekšlikumu un ja
nepieciešamais balsu skaits netiktu savākts, tad vēl paliktu 4.priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt manu ierosinājumu!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs šeit apspriedāmies par
Saeimas kārtības ruļļa dotajām iespējām un secinājām, ka balsošanas gaitā
samainīt priekšlikumu secību diemžēl nevaram. Tā ka nāksies balsot par tiem pēc
kārtas.
Godātie kolēģi! Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 22, atturas – 38.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi, izskatīsim 5.priekšlikumu!
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Šis priekšlikums ir daļēji pilnveidots, novērojot arī to, kas
notiek tagad Igaunijā. Varbūt tas ir tikai iesākums kaut kam tālākam un dziļākam.
To mēs, protams, nezinām. Un tāpēc nācās pārdomāt, kā rīkoties tādā
gadījumā, ja Saeima nav spējīga sanākt. Es neizslēdzu iespēju, ka tāds stāvoklis
var rasties. Varbūt ne tagad, varbūt ne rīt, varbūt pēc gada… Nezinu, kad. Bet
kāpēc mums nebūt gataviem šādam stāvoklim? Teikt, ka esam nobriedusi valsts, taču
mēs to nedarīsim…
No tā, ka mums ir jābūt gataviem reaģēt, taču nevar izvairīties.
Ja izmetam šo pantu ārā, tad pazūd jebkura iespēja – jebkura iespēja! – novērst
haosu.
Lūdzu, iedziļinieties un tiešām atmetiet šo politikānismu! Mūsu
priekšlikums paredz, ka ir tikai noteikti gadījumi… Karastāvoklis – par to vispār
nav runa!… Kādam tad ir jāpieņem lēmums. Atcerieties arī 1940.gadu! Atcerieties,
kāds bija stāvoklis tad, kad Saeima vispār nestrādāja un Ministru kabinets bija
tāds, kāds nu tas bija! Beigās bija: „Palieciet visi savās vietās!” Nu, diemžēl
neļāva palikt savās vietās.
Izņēmuma stāvoklis ir valstī tāds brīdis, kad Saeima nevar
sanākt kopā. Un kas, kad ir šāds izņēmuma stāvoklis un kad var rasties tāds
brīdis, mums ir paredzēts likumos. Un it īpaši jāņem vērā, ka Saeimā vēl
joprojām būs tādi deputāti (un gan jau viņu skaits pieaugs diemžēl, es tādu
iespējamību pieļauju, lai gan man tas ļoti nepatīk; būs vairāki tādi), kuri
noliegs okupāciju, kuriem nekas te nebūs svēts un kuri tikai gaidīs izdevīgu brīdi,
lai ārdītos… Arī tāpēc ir jāparedz, ka izņēmuma stāvokļa gadījumā Ministru
kabinetam ir tiesības izdot attiecīgus noteikumus ar likuma spēku. Turklāt te taču ir
klāt atruna (starp citu, es ņēmu no Igaunijas konstitūcijas šo pēdējo teikumu; tur
ir paredzēta tieši tāda iespēja), ka, vēlākais, trešajā dienā, kopš sanākusi ir
Saeima… ka sanākusī Saeima var apstiprināt vai noraidīt Ministru kabineta pieņemtos
noteikumus. Līdz ar to Saeimai ir visas iespējas triju dienu laikā pieņemt lēmumu,
tā ka Saeima nekādi netiek apdraudēta ar šiem noteikumiem.
Cienītie kolēģi! Es domāju, ka ir diezgan vēsturisks brīdis. Mēs
esam ķērušies klāt vienam būtiskam Satversmes pantam un gribam to iznīcināt. Es
aicinu to nepieļaut!
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Sliktākajā gadījumā, ja
kāds kaut ko kādreiz gribēs labot, atverot Satversmi no jauna, varēs… Es gan nezinu,
ko te vēl īpaši varētu pielabot, jo es tīšām sastādīju šo tekstu tā, lai tas
būtu maksimāli īss un lai tas nepieļautu nekādas novirzes un nekādas liekas
varbūtības.
Es aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Nākamais debatēs runās
deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Uzskatu, ka šis priekšlikums ir tiešām prātīgs
un ka valsts drošības labad šādas iespējas valdībai ir šajos minētajos gadījumos
nepieciešamas. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt un balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Ingmārs
Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Man patiešām žēl, ka netika atbalstīts
Emša kunga priekšlikums. Droši vien to izraisīja fakts, ka varbūt tiešām Saeimas
deputātiem ir lielas šaubas par savu galvu, par savu mugurkaulu, ka mēs varbūt
kādreiz tiešām pakļaujamies tādām domām, ko par mums atkal teiks mediji, kā viņi
to visu improvizēs, kā interpretēs… Slikti jau būs šā vai tā. Jo tik un tā mēs
rītdienas avīzēs lasīsim, ka atkal esam kaut ko pavisam nepareizu pieņēmuši.
Taču, runājot par šo Satversmes 81.pantu, te nu prasās šāda
analoģija: kāds nepraša un nemākulis ir paņēmis zāģi un, zāģējot koku,
iezāģējis sev pirkstā, vai tad tāpēc zāģis būtu jāvaino un jāmet ārā? Es
domāju, ka vienkārši der pamācīties no kļūdām tam, kurš zāģēja, un es ceru, ka
tas, kurš zāģēja un iezāģēja sev un arī mums rokā, pamācīsies…
Aicinu tomēr atbalstīt šo „tēvzemiešu” iesniegto
priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Žēl, ka netika
atbalstīts Emša kunga priekšlikums. Es iedomājos, piemēram, tādu situāciju, kāda
bija Amerikā – lidmašīna pēkšņi ietriecas šajā ēkā, un no šiem deputātiem, kas
mēs šeit esam, nepaliek dzīvs neviens. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Nu,
beidz!”) Satversmes 81.pants tiek likvidēts, bet Ministru kabinets varētu
strādāt.
Es aicinu atbalstīt šo frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikumu, lai varētu normāli strādāt, ja Saeima nevar sanākt. (No zāles:
„Trīs reizes nospļaujies!”)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Es gribētu Hankas kungam atgādināt likumus un Kārtības rulli. Tpu,
tpu, tpu, par to, ko viņš teica! Taču tad vietā nāk tie deputāti, kuri ir nākamie
pēc vēlēšanu saraksta, un Saeima var turpināt darbu.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Jānis
Urbanovičs.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Droši vien taisnība ir visiem –
gan tiem, kuri grib svītrot Satversmes 81.pantu, gan arī tiem, kuri atrod, manuprāt,
ļoti loģiskus argumentus, kāpēc tas tur varētu arī palikt. Taču nesmukums ir citā
apstāklī. Es atgādināšu – kā mēs visi droši vien esam iepazinušies – par visu
Saeimā esošo frakciju – absolūti visu frakciju vienbalsīgo atbalstu, un pat bija runa
par to, cik tomēr ir savlaicīgi… un cik beigu beigās ir Satversmē traucējošs šis
81.pants.
To atzina visi, arī tie, kuri šodien runāja no šīs tribīnes.
Taču saprotiet, ka to ir dzirdējuši ne tikai tie, kuri ir šeit, zālē, bet arī
daudzi tie, kuri varbūt niansēs nav iepazinušies ar daudziem likuma tekstu knifiem.
Cilvēki tagad par mums domās, ka mēs esam vienkārši tādi blēži, ka mēs
vienkārši… Tad, kad prezidente izteica šaubas, mēs šeit šīs šaubas absolūtā
vienprātībā atbalstījām, ka tik tiešām Satversmes 81.pants līdz šim 9., 8., 7.,
6. un 5.Saeimas laikā ir ticis izmantots nelietderīgi un ka tāpēc tas būtu
svītrojams. Tāda mums šodien ir mūsu valdību, visu mūsu līdzšinējo valdību
darbības prakse. Tāpēc es aicinu neprovocēt tautas dusmas, kuras nāk kā lavīna, un
tās gāžas ne tikai pār valdošajiem, bet tās gāžas uz visiem, kuri sēž šeit
zālē, jo mēs visi esam vienādi līdzvainīgi par to, kas notiek šajā namā.
Var jau būt, ka tas ir pārsteidzīgs solis, bet padzīvosim drusciņ
un paskatīsimies, kā iet bez šā 81.panta. Vai nu tā būs, ka būs plūdi, šausmīgas
vētras un ka mēs nu nekādi nevarēsim tos maksimālos 200-250 kilometrus mērot uz
Rīgu, lai sanāktu kopā un lemtu par svarīgiem jautājumiem, kurus būs izraisījuši
šie plūdi vai vēl kādas citas lietas.
Es domāju, ka mēs grēkojam pirmām kārtām paši savā priekšā.
Mēs izskatīsimies kā tādi āksti, pajoliņi, kuriem absolūti nav nekāda te
pieminētā mugurkaula un viedokļa. Ja kāds izsaka kritiku, mēs uzreiz esam gatavi par
180 grādiem mainīt savu viedokli. Tas nav smuki! Un es aicinu nevienu nebalsot „par”
šiem priekšlikumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ļoti interesanta attieksme! Tātad atteiksimies no
Satversmes 81.panta tāpēc, ka kāds ir kļūdījies. Ļoti pārliecinošs arguments! Vai
tad jūs neredzat, ka teksts ir mainīts? Un tieši tāpēc, lai vairs nebūtu šādu
kļūdu, ir izņemts ārā viss tas, kas varēja radīt šīs kļūdas. Kas tad te vairs
ir tāds, uz kā balstoties Ministru kabinets var nezin ko pieņemt? Nu nav taču šajā
tekstā vairs nekā tāda! Un mainīt šo tekstu jau vairs nevarēs, ja tas būs iebalsots
un ierakstīts Satversmē. To vairs nevarēs mainīt! Kāds tad ir jautājums? Par ko ir
šis uztraukums?
Tātad interesanta ir jau pati nostādne: ziniet, kāds uz mums
dusmojas, un tāpēc mums tagad te ir jādara viss, lai uz mums nedusmotos! Ko tad mums
vajadzētu darīt – vai vispār atteikties runāt taisnību? Atteikties no saviem
uzskatiem tikai tāpēc, lai kāds nedusmotos? Tad jau iznāk, ka man ir jāatsakās no
savas pārliecības par latviešu leģionāriem. Arī tad kāds dusmosies! Vai tad tā
nebūs? Man varbūt vienā vai otrā jautājumā ir pavisam citi uzskati, nekā kādam tas
patiktu. Un tagad, lai viņš nedusmotos, man no tiem būtu jāatsakās? Jā?
Vai tad tiešām, kolēģi, šoreiz nevar saprast, ka šeit ir runa par
Latvijas Republikas pamatlikumu? Un tie argumenti, kuri savā laikā, pirms kara,
izskanēja par Satversmes 81.pantu, ir ļoti līdzīgi.
Valsts, piedošanu, pēc atjaunošanas vēl tikai veidojas, es ceru,
kļūst stiprāka, un šādos apstākļos ir jāparedz – patīk man tas vai nepatīk –
arī tāds stāvoklis, ka mēs varbūt nevarēsim sanākt kopā. Es nezinu, kad un kur, un
lai Dievs dod, ka tas tā nebūtu! Bet saprotiet: vienkārši izrevidēt, vienkārši
izmest kaut ko ārā – tas vispār ir ļoti banāli. Mēs daudz ko varam izmest ārā un
pēc tam domāt, kāpēc tā izdarījām un vai tas vispār bija vajadzīgs.
Šinī brīdī šā 81.panta izmešana – tā ir tāda
„iezāģēšana”. Viens otram kaut kā grib „iezāģēt”. Lūk! Mēs ņemsim un
izmetīsim ārā! Varbūt tā ir arī stāvokļa izmantošana. Bet šinī brīdī es ceru,
ka tuvākajā laikā nevienai valdībai šis pants varbūt nebūs jāizmanto, tomēr šīs
iespējas Latvijas Republika būs saglabājusi.
Un, godīgi sakot, ja jau te mēs sākam runāt par juridisko pusi, tad
paņemiet desmitiem valstu pamatlikumus, un jūs redzēsiet, ka tur visur tas ir iekšā.
Tādā vai citādā veidā! Pie tam tas ir raksturīgi vecajām valstīm, kurām
ilgstošā laikā ir veidojušās demokrātiskās tradīcijas. Arī tām tas ir
raksturīgi!
Es ļoti aicinu vismaz domājošus juristus paskatīties un padomāt,
ko mēs patlaban darām. Es ceru, ka arī Saeimas Juridiskais birojs varētu atbalstīt
tieši šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars
Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Katrai balsij šajā balsojumā var būt
izšķiroša nozīme par labu vienam vai otram viedoklim.
Ja mēs runājam par Satversmes 81.panta redakcijas izslēgšanu, tad
mēs to reāli jau esam izdarījuši. Vecā 81.panta vairs nav, tikai mūsu pieņemtais
lēmums vēl nav stājies spēkā. Tas, ko patlaban piedāvā deputāti, ir veidot jaunu
Satversmes 81.pantu, kura redakcija attiektos tikai uz karastāvokli un uz izņēmuma
stāvokli. Tas ir pilnīgi kas cits! Tāpēc, teiksim, atsaukties uz to, kas ir bijis
vecajā redakcijā… Es domāju, visi man piekritīs, ka vecā redakcija nav jāatstāj,
un pret to neviens šodien neiebilst.
Kādā no televīzijas intervijām es dzirdēju, ko teica cienījamā
kolēģe Čepānes kundze no „Jaunā laika”. Arī viņa minēja karastāvokli,
izņēmuma stāvokli un stihiskas nelaimes gadījumus un atzina, ka varētu būt kaut
kāds mehānisms, kas tomēr dod šādas tiesības pieņemt lēmumus ar likuma spēku. Es
ļoti ceru, ka šis viedoklis nav mainījies…
Es vēlreiz atgādinu, ka arī Juridiskais birojs uzskata, ka šie
jautājumi konstitucionāli ir reglamentēti praktiski visās valstīs, bet mēs šeit
gribam atstāt baltu plankumu. Mēs atstājam baltu plankumu un nostādām savu valsti
izmēģinājuma trusīša lomā. „Nu redzēs, kas būs,” – saka Urbanovičs. –
„Padzīvosim bez! Padzīvosim bez, un tad jau redzēsim, kas būs.” Un kādas tad ir
garantijas, ka tas notiks? Kādas garantijas ir tam, ka mēs šeit savāksim 2/3 balsu?
Kādas ir garantijas? Lai kaut ko šā „baltā plankuma” vietā ierakstītu, ir
vajadzīgas 2/3 deputātu balsu trijos lasījumos.
Tāpēc es aicinu neskatīties uz to, kas ir iesniedzis un kā ir
iesniedzis, bet vajag domāt par Latvijas valsts nākotni kopumā un tomēr atbalstīt šo
priekšlikumu neatkarīgi no tā iesniedzējiem.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vents Krauklis,
otro reizi.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Gribu oponēt Urbanoviča kungam! Es gribu pateikt to, ka tieši gudrs
cilvēks, uzklausījis argumentus, spēj mainīt savas domas.
Un tāpēc es tiešām visus aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Ingmārs Līdaka, otro
reizi.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Protams, visu cieņu Urbanoviča kunga parlamentārajai pieredzei,
taču es te nejūtos gluži kā pajoliņš, jo man katrā ziņā šķiet, ka tāda jau
arī ir šī Saeimas darba kārtība, ka likumprojekti tiek skatīti trijos, nevis vienā
lasījumā. Un tas ir pilnīgi normāli, ka, uzklausot argumentus, deputāti var mainīt
domas. Patiesībā arī mani Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā
tiešām ietekmēja Kusiņa kunga viedoklis, kurš, vismaz uzstājoties šajā komisijā,
nosvērās par labu tam, ka Satversmes 81.pants, protams, pieņemamā, tātad mainītā,
formā tomēr būtu atstājams. Un arī manā izpratnē Satversme tomēr zināmā mērā
ir arī vēsturisks dokuments, un tik tiešām šis „zāģis” varbūt ir kaut ko
mācījis…
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Rasnača kungam tajā
ziņā, ka šis jautājums ir ļoti būtisks, tāpēc pirms balsojuma es gribu saprast
dažas lietas – to, ko ir gribējuši pateikt iesniedzēji un ko viņi nav pateikuši.
Ja mēs runājam par iepriekšējo – par Emša kunga priekšlikumu, tad
tur bija skaidri pateikts: „ja Saeimai nav iespējams sanākt kara un vēl citos
gadījumos…” Dobeļa kunga priekšlikumā tas nav pateikts. Vai tas darīts ar nolūku
vai netīšām – gribētu to saprast. Dobeļa un Kalniņa kunga priekšlikumā ir pateikts
vienkārši – kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā.
Tālāk. Satversmes 81.panta oriģinālredakcijā ir minēta virkne
izņēmumu, ko ar šādiem noteikumiem nevar grozīt. Emša kunga iepriekšējā
priekšlikumā kaut kur bija pazudušas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Es gribētu
saprast – ar nolūku vai netīšām. Turklāt bija pazudusi arī amnestija, valsts
nodokļi, muita, aizņēmumi… Netīšām vai paviršības dēļ? Savukārt Dobeļa un
Kalniņa kunga priekšlikumā vispār nav neviena izņēmuma, ko nevarētu grozīt. Un es
atkal gribu saprast – paviršība vai nolūks? Ja paviršība, tad ir visai dīvaini, ka
tas parādās tikai trešajā lasījumā. Ja tas ir nolūks, tad patiesībā es gribētu
dzirdēt, kāds ir šis nolūks, lai varētu noformulēt pats savu balsojumu.
Dobeļa kungs jau divas reizes ir runājis, un laikam vairs nevar kāpt
tribīnē, bet otrais kolēģis – Kalniņa kungs – taču var paskaidrot viņu kopējā
priekšlikuma jēgu, kādēļ šajā jaunajā Satversmes 81.panta redakcijas
piedāvājumā nav neviena izņēmuma gadījuma. Vai tam ir kāds nolūks vai tas
vienkārši darba gaitā ir kaut kā aizmirsies?
Godātie kolēģi, mēs patlaban tiešām darām ļoti nopietnu lietu,
un šis ir trešais lasījums. Es ļoti baidos no paviršiem priekšlikumiem trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es pilnīgi saprotu – kādam varbūt ir vēl
palikuši arī neskaidri jautājumi pirms balsojuma. Es gribētu atgādināt, ka savulaik,
kad šis projekts tikko parādījās, es runāju par atbalstu tā nodošanai komisijām.
Un jau tad es minēju, ka varētu būt vairāki risinājumi attiecībā uz Satversmes
81.pantu. Taču tajā brīdī deputāti bija nosliekušies par labu tā izslēgšanai.
Šobrīd projekts jau ir ilgstoši skatīts – tas ir vērtēts, ir
notikušas konsultācijas ar ekspertiem, ar tiesību zinātniekiem – un ir radies
piedāvājums, kas, manuprāt, ir diezgan skaidrs. Proti, ļoti striktais 81.panta
ierobežojums, kas šobrīd ir redzams 5.priekšlikumā, paredz tādas situācijas, kādas
Latvijā nekad nav bijušas, un tāpēc es domāju, ka te nav pamata runāt par kaut
kādām aizdomām, ka te būtu ietverta kāda ļaunprātība varas pārbīdīšanai. Šeit
ir runāts par divām situācijām, kādas Latvijā nekad nav bijušas, – par kara un
izņēmuma stāvokļa gadījumu, un lai Dievs dod, ka tādas situācijas Latvijā nebūtu
jāpiedzīvo un šo 81.pantu piemērot nevajadzētu!
Es gan gribētu teikt, ka nevajadzētu mūs baidīt ar to, ka ir
nepareizi mainīt savu viedokli vai neatbalstīt saprātīgus piedāvājumus. Tauta jau
tāpēc mūs šeit ir deleģējusi, lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus, un tāpēc
mums ir dots laiks Satversmi skatīt trijos lasījumos, lai mēs vērtētu, vērtētu un
vēlreiz vērtētu.
Un šajā gadījumā es tiešām domāju, ka piedāvājums ir visnotaļ
atbalstāms, jo šis ierobežojums ir pats radikālākais, kāds 81.pantam līdz šim ir
ticis piedāvāts. Un vai tas nav tas, ko mēs paši, līdzšinējā praksē daudzkārt
kritizējot 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, esam bieži vien vēlējušies, –
lai šim pantam būtu ierobežota piemērošana un lai nebūtu iespējas to izmantot
citādi, nekā tas savulaik ir bijis iecerēts?
Un tāpēc es aicinu atbalstīt konkrēto piedāvājumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Par jautājuma būtību. Šis tik tiešām ir
nopietns jautājums. Šī ir Satversme, kuru mēs šobrīd gatavojamies grozīt. Trešais
lasījums, manuprāt, nav pareizais lasījums, kur ieviest novitāti tik svarīgā
likumā, kāda ir Satversme.
Otrajā lasījumā parasti tiek iesniegti priekšlikumi, kurus mēs
varam konceptuāli atbalstīt vai noraidīt, un, ja tie ir atbalstīti, tad trešajā
lasījumā tos var pieslīpēt.
Kur ir iespējamas problēmas šajā Dobeļa un Kalniņa kunga
iesniegtajā priekšlikumā? Pirmā problēma ir tāda: kas notiek un ko šā 81.panta
piedāvātā redakcija paredz, ja gadījumā kara vai izņēmuma stāvoklī Saeima var
sanākt? Ko darīt, ja Saeima var sanākt? Tad, pēc idejas, var notikt tā, ka Saeima
sanāk un pieņem vienu likumu, bet Ministru kabinets tajā pašā laikā sanāk un
varbūt pieņem kādu pretēju likumu. Kas tad notiek?
Otrais jautājums ir šāds: kāpēc šeit nav atrunāts un kāda būtu
argumentācija… kāpēc tas nevarētu attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem,
muitām un aizņēmumiem, kā tas līdz šim ir bijis šajā pantā?
Tātad, pēc idejas, es nesaku, ka Satversmei nevajadzētu paredzēt,
kādā veidā likumus var pieņemt kara vai izņēmuma stāvoklī, es tikai neesmu
pārliecināts, kāpēc šis pants, kurš tagad ir parādījies, neparādījās visā
garajā apspriešanas procedūrā… ka tas tikai uz beigām tagad ir parādījies…
Es uzskatu, ka Saeima, pieņemot neapdomātu un neizdiskutētu pantu,
var radīt jaunas problēmas. Ja šā priekšlikuma iesniedzēji tiešām uzskata – un es
ticu, ka viņi tā uzskata, – ka šādam pantam būtu jābūt, tad tas būtu apsverams,
apspriežams un iesniedzams. Tad mēs varētu vienā mierā trijos lasījumos pieņemt
šādu pantu, kas paredzētu, tieši kādā veidā Saeima un valdība rīkojas, lai
nebūtu nekādu neskaidrību.
Tātad es šobrīd neiebilstu pret šo būtību, bet es diemžēl
šajā lasījumā nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu saistībā ar to informāciju,
kāda šobrīd te ir izskanējusi, un saistībā ar uzdotajiem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Es faktiski nācu runāt, Rasnača kunga mudināta.
Es tik tiešām esmu teikusi, ka Satversmes 81.pantu, ar kuru man ir bijis diezgan daudz
saskares iepriekšējos gados, varētu atstāt tādos gadījumos, ja Saeima tiešām nevar
sanākt kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas gadījumā. Protams,
Emša kunga priekšlikums bija, manuprāt, pamatotāks.
Kādēļ es baidos atbalstīt šo priekšlikumu? Visu cieņu manam
kolēģim Šadurska kungam, kurš, nebūdams jurists, – un liela daļa no jums, zālē
sēdošajiem, nav juristi… Ja tiešām būtu šāda ārkārtas situācija, tagad varētu
domāt, ka valdībai visi ceļi ir vaļā, un, proti, – šādā situācijā likumus var
pieņemt gan valdība, gan arī Saeima, jo acīmredzot Saeima taču var sanākt, tāpēc,
manuprāt, ar šo normu garantēt šādas likumdošanas tiesības gan Ministru kabinetam,
gan Saeimai, nenorādot, kā kurā gadījumā rīkoties, nebūtu īsti pareizi.
Es tagad skatos, kas notiek šīs valdības darbības laikā ar
81.panta izmantošanas kārtību, piemēram, jomā, kas man ir ļoti labi pazīstama.
Piemēram, visas zemes reformas regulējošie normatīvie akti faktiski ir ļoti cieši un
pamatoti saistīti… visi šie grozījumi, sākot no 90.gadu sākuma. Šīs te valdības
laikā Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemta vesela rinda grozījumu, kas
acīmredzot nebija pamatoti. Un tagad, kā mēs to redzēsim, neskatoties uz šiem
81.panta kārtībā izdotajiem grozījumiem, sekos vēl vesela rinda valdības speciāli
izveidotās darba grupas izstrādāto priekšlikumu trešajam lasījumam, jo, saprotiet,
es domāju, ka dažus mūsu mantkārīgos cilvēkus – ne šeit klātesošos, bet,
piemēram, sponsorus, kuri gribēs iegūt kādu, teiksim, valsts vai pašvaldības
īpašumu, viņus neaizkavēs arī šis te izņēmuma stāvoklis. Un tādā gadījumā tik
tiešām varētu būt tāda situācija, ka vienu likumu pieņems Saeima, bet otru likumu
pieņems Ministru kabinets.
Es tomēr jūs aicinu pagaidām atturēties no šāda radikāla
priekšlikuma, ja mēs iepriekš nenobalsojām par varbūt racionālāko Emša kunga
priekšlikumu. Es negribētu, lai Satversmes tiesai būtu pārāk daudz darba šajā
jomā.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Diskusijām par Satversmes grozījumiem, protams,
jābūt īpašas uzmanības centrā, jābūt īpaši rūpīgām, un droši vien ir ļoti
labi, ka tagad arī deputāti sāk uzmanīgi iedziļināties tajā lietā. Neapšaubāmi,
Satversme būtu jāgroza pēc iespējas retāk, taču tajā pašā laikā, ja mani neviļ
atmiņa, mēs pēdējā laikā Satversmi grozām apmēram divas reizes gadā. Vienmēr ir
kaut kādi neatliekami iemesli, kādēļ mēs pie tā ķeramies. Labi, lai tā būtu!
Šajā gadījumā, es domāju, būtu jāsalīdzina, kāds tad ir tas
politiskais mērķis, uzsākot šos grozījumus, un kādi ir tie priekšlikumi – vai tie
šo mērķi sabojā vai ne. Mērķis, neapšaubāmi, ir saistīts ar to, ka likumu
grozījumi, ko valdība izdarījusi 81.panta noteiktajā kārtībā, ne tikai
pašreizējās valdības laikā, bet arī dažādu iepriekšējo valdību laikā ir
reizēm izraisījuši šaubas – vai tie tiek izdarīti tiešām neatliekamas vajadzības
dēļ vai vienkārši tāpēc, ka reizēm valdībai tā ir ērtāk šādus grozījumus
pieņemt. Reizēm par to ir bijušas diskusijas, reizēm – ne. Reizēm es esmu sapratis,
kāpēc valdība tādus pieņem, bet reizēm, atklāti sakot, ne visai esmu sapratis.
Taču jāteic, ka tomēr nekad tas fakts pārmērīgu satraukumu nav izraisījis.
Neatceros, ka tā tas būtu bijis… ne 1993.gadā, ne 1997.gadā, ne 2002.gadā… Nu,
diskusijas gan ir bijušas dažādas. Labi, šobrīd tās bija asākas.
Citiem vārdiem sakot, pieņemot šos Satversmes grozījumus, jebkurā
gadījumā tas mērķis, ka valdība nevarētu katrā Saeimas sesiju starplaikā, jebkurā
šādā pārtraukumā, pieņemt trīs, desmit vai reizēm pat 19 grozījumus, būtu
sasniegts.
Ja runājam par radikālismu, tad jāteic, ka, neapšaubāmi,
visradikālākais ir tas, kas ir otrajā ailē rakstīts: „Izslēgt likuma 81.pantu.”
Tātad – nekādas iespējas!
Priekšlikums, ko piedāvā deputāti Dobelis un Kalniņš, ir mazāk
radikāls – tomēr paturēt iespēju Ministru kabinetam rīkoties atsevišķos
gadījumos. Šeit tas ir precīzi teikts – kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Mēs
visi uzsveram, ka ceram, ka tāda situācija, protams, nepienāks – vismaz nepienāks
drīz. Kāda valdība tajā laikā būs, kuras partijas būs tajā valdībā, to mēs
uzminēt nevaram. Tam apstāklim vajadzētu būt tam, kas mūs visus nomierina. Ceru, ka
tur, protams, nekādā gadījumā nebūs ne „Saskaņas Centra”, ne PCTVL izvirzītu
ministru, tur būs droši vien kādi citi. Bet tas nebūs drīz! Mēs tādu brīdi
nevēlamies.
Tātad – kas šajā gadījumā šeit ir redzams? Neapšaubāmi skaidrs
ir tas, ka būtu bijis labāk, ja šādas diskusijas notiktu ilgākā, lielākā apdomas
laikā un lēnāk. Taču neapšaubāmi skaidrs ir arī tas, ka grozījumi Satversmes
40.pantā, kurā ir runa par Valsts prezidenta zvērestu vai svinīgo solījumu, bija tas
faktors, kas noteica šo Satversmes grozījumu izskatīšanas tempu. Proti, šis temps
bija samērā ātrs sakarā ar to, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir tuvu un nevarēja
40.panta dēļ ļoti lēni skatīt šos grozījumus. Tāpēc arī notiek šī ātrā
skatīšana. Es domāju, visi saprot, kādēļ tas tā ir un ka būtu bijis labāk, ja par
to diskutētu, teiksim, dažus mēnešus ilgāk.
Attiecībā uz Ministru kabineta iespējām kaut kā apiet Saeimu ir
skaidri pateikts, ka trešajā dienā pēc Saeimas sanākšanas šie noteikumi ir
iesniedzami Saeimai. Tātad, ja Saeima tad nevarēs sanākt, tad tie pēc tam tiks
pirmajā, otrajā vai trešajā dienā iesniegti Saeimai. Savukārt, ja Saeima varēs
sanākt, tad tie tāpat tiks iesniegti Saeimai, un Saeima tos varēs vai nu apstiprināt,
vai noraidīt. Ja tie skars lietas, kas Saeimas vairākumam būs nepieņemamas, tad,
neapšaubāmi, tie tiks noraidīti. Tātad arī noteikumus par tām lietām, ko šeit jau
minēja un kas arī pašreiz 81.pantā ir minētas (Saeimas vēlēšanu likums un vairāki
citi būtiski jautājumi – nodokļi, amnestija, muita, aizņēmumi un tamlīdzīgi),
Saeima varēs noraidīt, ja valdība būs pārkāpusi šīs pieļaujamās iejaukšanās
robežas. Taču kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā var nākties valdībai
steidzīgi koriģēt gan budžetu, gan nodokļus, gan vairākas citas lietas;
pašreizējā situācijā to nevar.
Tie, manuprāt, ir tie loģiskie apsvērumi, kuru dēļ, manuprāt,
5.priekšlikums ir mazāk radikāls nekā tas, par ko ir nobalsots pirmajā un otrajā
lasījumā, un mazliet apdomīgāks nekā tas, kas pirmajam un otrajam lasījumam tika
iesniegts. Ir piebilde, ka 81.pants tiks lietots, kā mēs to ļoti labi saprotam, daudz,
daudz retāk. Bet nevar taču apgalvot, ka to nevajadzētu lietot nemaz!
Šeit iepriekš teica par zāģiem, ka zāģus vajagot lietot reti. Bet
neteiksim taču, ka zāģi nevajag lietot vispār nekad un nekādos apstākļos! Tā būtu
galējība. Ja nav zāģa, tad atkal ķeras pie cirvja, un cirvis, protams, kādreiz
varbūt ir sliktāks par zāģi.
Tāpēc es aicinu visus vēlreiz uzmanīgi pārdomāt, kas šeit ir
radikāls un kas šeit nav radikāls.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Rasnačs. Otro
reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi no „Jaunā laika”! Jūsu balsis acīmredzot būs
izšķirošās jautājumā par to, vai paliks „balts plankums” šajā regulējumā vai
nepaliks.
Es tomēr ieteiktu neatstāt šeit „baltu plankumu” un, ja jums ir
labāka redakcija, tad pēc tam to redakciju, ko mēs šodien apstiprinām, aizvietot ar
labāku redakciju. Jūs iesakāt atstāt šeit „baltu plankumu” un gatavot redakciju
vēlāk.
Likumdevējs, nosakot varas zaru līdzsvaru, nosaka savstarpējās
aizvietošanas mehānismu. Un faktiski šis savstarpējās aizvietošanas mehānisms ir
paredzēts jebkurai situācijai. Un viena no situācijām, Šadurska kungs, varētu būt
tā, ka Centrālā vēlēšanu komisija un arī Saeima karastāvokļa dēļ nebūtu
spējīga sanākt un pieņemt kaut kādus lēmumus. Kaut vai īslaicīga stāvokļa
dēļ… Un tādā gadījumā ir vajadzīgas arī tiesības pieņemt likumus, kas
saistīti ar vēlēšanām. Vismaz uz to laiku, uz to pagaidu laiku, kamēr Saeima nespēj
sanākt… tas ir, līdz brīdim, kad spēj sanākt.
Es tomēr aicinu neatstāt „baltu vietu” mūsu Satversmē,
apstiprināt šo redakciju un pēc tam, ja būs ierosinājumi, to uzlabot. Es redzu, ka
atstāt „baltu vietu” ir izdevīgi tikai vienai politiskajai partijai šajā Saeimā
(es ceru, ka tikai vienai) – tā ir PCTVL, jo reāli kara vai izņēmuma stāvoklis var
būt tikai sakarā ar Krievijas izprovocētiem nemieriem, kā tas šobrīd notiek
Igaunijā.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Mēs ar jums dzīvojam parlamentārā valstī, un
sakarā ar to es domāju, ka visi ir nobrieduši, visi ir sapratuši, ka Satversmes
81.pants diemžēl, vai ne diemžēl tomēr ir anahronisms.
Pavisam nesen mēs bijām liecinieki tam, ka Ministru kabinets
Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņēma attiecīgos likumu „labojumus”
(pēdiņās) jeb grozījumus. Un pēc tam, tā sacīt, ieslēdzās balsošanas mašīna:
kā deputātiem no augšas bija pateikts, tā arī tika nobalsots. Un tagad jau vismaz
pusmiljons ir iztērēts parakstu vākšanai. Es jūs apsveicu! Vajadzīgais parakstu
daudzums ir savākts, un laikam tas ir labi. Tagad tērēsim vēl 2-3 miljonus un vāksim
atkal parakstus, rīkosim nākamo kārtu… Neatkarīgi no tā, vai atnāks 51 procents
vai neatnāks, šie 2 – 3 miljoni (lai Dievs nedod, ka tie būtu 4 miljoni!) tomēr
izkūpēs Baltijas debesīs… Nu jā, demokrātija ir demokrātija, bet labuma no tā
Latvijas tautai – ne latviešiem, ne cittautiešiem – nebūs nekāda.
Kas ir paredzēts šajā priekšlikumā? „Kara vai izņēmuma
stāvokļa gadījumā…” – un tā tālāk. Ko tas nozīmē – „izņēmuma stāvokļa
gadījumā”? Arī lietus man var būt izņēmuma gadījums, un arī tas, ka nav lietus,
var būt izņēmuma gadījums. Par karu nerunāsim! Karu nevajag, un kara nebūs!
Nu, Rasnača kungs domā par gatavošanos karam ar Krieviju vai pret
Krieviju. Es ļoti ceru, ka nekad tas nenotiks! Mēs plānojam noslēgt ar viņiem
robežlīgumu, un tas ir draudzīgs žests. Taču tagad deputāts, augsti izglītots
cilvēks, runā, nu tādas… nu briesmīgas lietas, manuprāt!
Tātad – izņēmuma stāvoklis… Es nezinu… Es neesmu jurists,
Čepānes kundze, bet tomēr… Nedomāju, ka tā ir juridiska kategorija. Ir tomēr?
Par karu vispār negribētos runāt.
Es uzskatu, ka mums jāatsakās no 81.panta, un miers un Dievs! Latvija
no tā nekļūs ne nabadzīgāka, ne… vēl vairāk demokrātiska. Es domāju, ka
mūsdienu apstākļos, kad ar SMS vai ar interneta palīdzību, interneta pasta
palīdzību var divu stundu laikā sasaukt parlamenta – Saeimas – deputātus, šis pants
nav nepieciešams. Vēl un vēlreiz atkārtoju: nav nepieciešams, nav vajadzīgs!
Paldies jums par uzmanību. Lūdzu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav, ja? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – deputātu Dobeļa un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – 18. Kopumā 92 deputāti… Nav pieņemts tomēr…
Godātie kolēģi! Priekšlikums nav pieņemts. Nav atbalstīts šis
priekšlikums!
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums saskaņā ar Satversmes 76.pantu nav
balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā, 6.priekšlikums nav balsojams.
V.Stepaņenko. Un pēdējais – 7.priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu…
Ā, jā, es atvainojos! Pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības punkta, daru jums
zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Šķestera, Šmita, Feldmanes,
Stepaņenko, Aizbalta un citu deputātu priekšlikumu: „Saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par
3.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.”
Godātie kolēģi! Pirms varam izpildīt šo desmit deputātu lūgumu,
mums ir jālemj par to, vai mēs nolasīsim balsojuma rezultātus par 3.priekšlikumu vai
ne.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāts Jānis Šmits ir pieteicies runāt „par”.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs
nesen dzirdējām Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvja priekšlikumu par
nepieciešamību radīt alternatīvu mūsu iesniegtajam priekšlikumam Valsts prezidenta
svinīgo solījumu noslēgt ar valsts himnas jeb lūgšanas pirmajiem vārdiem „Dievs,
svētī Latviju!”. Es ceru, ka visi tie, kuri balsoja „pret” vai atturējās, būs
pietiekami drosmīgi, lai atbalstītu mūsu iesniegto priekšlikumu – viņu balsojuma
nolasīšanu. Jo visi tie, kurus neapmierina valsts himnas vārdi un kuri meklēja kādu
alternatīvu, es domāju, ir jāpazīst, jo beidzot ir pienācis laiks tautai zināt savus
varoņus.
Sēdes vadītājs. Neviens nav pieteicies runāt „pret”.
Godātie deputāti! Mēs tagad balsosim par to, vai nolasīt deputātu
balsojuma rezultātus par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par to, vai nolasīt balsojuma rezultātus! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt balsojuma
rezultātus par 3.priekšlikumu.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
„Par” nobalsoja 47 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Aija Barča,
Andris Bērziņš (ZZS), Andris Bērziņš (LPP/LC), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns
Bresis, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Juris Dalbiņš, Jānis Dukšinskis, Jānis
Eglītis, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Valdis
Ģīlis, Pēteris Hanka, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Andis
Kāposts, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Māris Krastiņš, Vents
Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Gunārs Laicāns, Leons Līdums, Anatolijs
Mackevičs, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Pauls
Putniņš, Dzintars Rasnačs, Anta Rugāte, Anna Seile, Ligita Silaraupa, Vjačeslavs
Stepaņenko, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Pēteris Tabūns,
Dainis Turlais, Jānis Tutins un Gunārs Upenieks.
„Pret” nobalsoja: Sergejs Dolgopolovs, Ingmārs Līdaka, Jānis
Porietis un Ziedonis Rubezis.
„Atturējās”: Uldis Augulis, Dzintars Ābiķis, Solvita
Āboltiņa, Māris Ārbergs, Silva Bendrāte, Uldis Briedis, Valērijs Buhvalovs, Ilma
Čepāne, Indulis Emsis, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Arturts
Krišjānis Kariņš, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Miroslavs
Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Inguna Rībena,
Mareks Segliņš, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Imants Valers, Dzintars Zaķis,
Ausma Ziedone-Kantāne un Ērika Zommere.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pāriesim pie nākamā darba
kārtības punkta! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības
likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu Nr.874.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un
5.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 7. – izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. 9. un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 13.panta
izmaiņām.
Dz.Ābiķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts!
Dz.Ābiķis. Es atvainojos, nav atbalstīts!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 13. – izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgo komisiju.
Dz.Ābiķis. 17. un 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. un
18.priekšlikumu, kuri ir par 21.2 pantu.
Dz.Ābiķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
19.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un
21.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums, 23. –
Juridiskā biroja priekšlikums, 24. – Juridiskā biroja priekšlikums un 25. – Juridiskā
biroja priekšlikums. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 21.4
pantu un par 22., 23., 24. un 25.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
priekšlikumam.
Dz.Ābiķis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 29., 30. un 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 29., 30. un 31.priekšlikumam par
28.pantu un komisijas atzinumiem par tiem.
Dz.Ābiķis. 32. un 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Arī 32. un 33.priekšlikumā deputāti atbalsta
komisijas piedāvāto redakciju.
Dz.Ābiķis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 37., 38. un 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Attiecas uz 32.pantu un ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem priekšlikumiem, kuri skar
32.pantu, un komisijas izteiktajiem atzinumiem par tiem.
Dz.Ābiķis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
Dz.Ābiķis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
Dz.Ābiķis. 42. – izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Dz.Ābiķis. Aicinu cienījamos kolēģus balsot par likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 154/Lp9 pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par gandrīz vienprātīgo
atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 18.maijam.
Sēdes vadītājs. 18.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
18.maijs.
Dz.Ābiķis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.
Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Jūsu vērtējumam ir nodots dokuments ar
reģistrācijas numuru 306/Lp9 – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz
vidi novērtējumu””. Šie grozījumi noteiks ietekmes uz vidi novērtējuma
piemērošanu darbībām, kuras plānots veikt Latvijas Republikas teritoriālajos
ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī reglamentēs pasākumus, kuri
jāveic, ja tiek plānoti kādi lieli objekti ārpus Latvijas robežām, kas var būtiski
ietekmēt Latvijas vidi. Tādi objekti, piemēram, varētu būt atomelektrostacijas vai
lielās hidroelektrostacijas.
Tātad lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 306/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 11.maijs.
Sēdes vadītājs. 11.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
11.maijs.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu
padome””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Minētajam likumprojektam neviens priekšlikums
netika iesniegts. Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 279/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 15.maijs.
Sēdes vadītājs. 15.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījums Ciltsdarba
likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.
L.Silaraupa (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.780 – likumprojektu
„Grozījums Ciltsdarba likumā”. Minētais likums šobrīd nosaka to personu,
institūciju un organizāciju loku, kuras pilda likumā paredzētās funkcijas, taču
likumā nav atrunāta kārtība, kādā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām
tiek piešķirts statuss šo funkciju veikšanai.
Paredzētais grozījums precizē Ciltsdarba likuma 10.panta pirmo daļu
un deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt atbilstības kritērijus, kā arī
noteikt šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 308/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.maijs.
Sēdes vadītājs. 11.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
11.maijs.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Epidemioloģiskās
drošības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.877 – likumprojektu
„Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to es aicinu
jūs atbalstīt šo likumprojektu, kā to izdarīja komisija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 260/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. 8.maijs.
Sēdes vadītājs. 8.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
8.maijs.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par
Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Īriju,
Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku,
Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Starptautisko atomenerģijas
aģentūru, kas noslēgts, pildot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču
neizplatīšanu, un Papildu protokolu Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas
Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku,
Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti,
Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti,
Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III
panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Likumprojekts ar reģistrācijas numuru 310/Lp9 tiek skatīts pirmajā lasījumā.
Ārlietu komisija rosina nobalsot par šo likumprojektu, kuru nupat minēja mūsu
godājamais priekšsēdētājs. Vispirms lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo
komisija rosina to atzīt par steidzamu. Daudzas valstis ir pievienojušās šim
dokumentam, un arī mums tas būtu jāizdara šodien.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vispirms mums ir jālemj par šā
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 310/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Tagad mums ir jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 310/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta
izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
L.Ozoliņš. Vai mēs nevaram tūlīt nobalsot par šo likumprojektu
arī otrajā lasījumā?
Sēdes vadītājs. Jā, palūdziet!
L.Ozoliņš. Tātad man ir lūgums nobalsot par šo likumprojektu arī
otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai neviens no deputātiem neiebilst? Neviens
neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 310/Lp9 pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
L.Ozoliņš. Pateicos par uzticību!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba
kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1980.gada
10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu
vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus
postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu ar reģistrācijas numuru 312/Lp9, kura
nosaukumu mums nolasīja mūsu cienījamais priekšsēdētājs, nobalsot un atbalstīt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 312/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
L.Ozoliņš. 11.maijs.
Sēdes vadītājs. 11.maijs. Vai deputāti piekrīt priekšlikuma
iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
11.maijs.
L.Ozoliņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības
līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Tātad skatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 307/Lp9 –
likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības
līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt šo
likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
L.Ozoliņš. 11.maijs.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.maijs.
Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Par Latvijas Republikas
valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu
1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas
valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 317/Lp9, – ar
likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības
vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas
Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas
vietām”. Tās mums ir vairākas, bet tagad tiek vēl papildināts to skaits.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 317/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Ozoliņš. Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem, aicinu
atbalstīt 11.maiju.
Sēdes vadītājs. 11.maijs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumu
iesniegšanas termiņam – 11.maijs? Deputāti šim priekšlikumu iesniegšanas termiņam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
L.Ozoliņš. No visas sirds pateicos par raitu atbalstu! Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības
punkti ir izskatīti.
Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu
reģistrācijai!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas!
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Ārlietu komisijas sēde notiks
pulksten 12.30.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šodien
Saeima rīko talku. Talkas sākums pulksten 15.30 Jūrmalā, Jūras ielā 9/11. Autobuss
no Saeimas nama uz Jūrmalu izbrauks pulksten 15.00. Visi laipni tiek aicināti šajā
talkā!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Guntis Blumbergs, Augusts Brigmanis, Vladimirs
Buzajevs, Gundars Daudze, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Dzintars
Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Jānis Šmits, Aleksandrs Mirskis, Karina Pētersone,
Viktors Ščerbatihs un Māris Krastiņš.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 3.sēde
2007.gada 3.maijā
Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (2.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:06:38 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.883 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu” (2.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:07:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.884 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:33:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:38:48 bal007
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:42:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:47:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:48:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:48:48 bal011
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:49:10 bal012
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:49:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.861 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Sodu reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 09:50:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.869 pieņemšanu 3.lasījumā
Lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijai”
Datums: 03.05.2007. 10:00:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par Saeimas prezidija ziņojumu
Lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijai”
Datums: 03.05.2007. 10:06:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma ar dok. nr.900 izskatīšanu nākamajā sēdē
Lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijai”
Datums: 03.05.2007. 10:08:26 bal017
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma ar dok. nr.900 nodošanu komisijai
Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:14:04 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.873 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:23:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.875 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:24:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.876 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:26:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.885 pieņemšanu 3.lasījumā
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:27:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:28:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 10:30:10 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.886 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 11:13:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 11:24:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:04:38 bal028
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:05:32 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.890 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:08:40 bal030
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:16:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.874 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:17:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.772 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” (2.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:18:54 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.871 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:20:26 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.780 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:21:36 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.877 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Īriju, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kas noslēgts, pildot III panta 1. un 4.punktu Līguma par kodolieroču neizplatīšanu, un Papildu protokolu Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:24:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.789 steidzamību
Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Īriju, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kas noslēgts, pildot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu, un Papildu protokolu Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:24:26 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.789 pieņemšanu 1. lasījumā
Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Īriju, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kas noslēgts, pildot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu, un Papildu protokolu Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 03.05.2007. 12:25:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.789 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrēto parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:26:18 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.791 pieņemšanu 1. lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem
Datums: 03.05.2007. 12:27:30 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.773 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām (1.lasījums)
Datums: 03.05.2007. 12:28:44 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.812 pieņemšanu 1.lasījumā