Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam
Saeimas 19.decembra ārkārtas sēdi.
Pirmais darba kārtības jautājums. Sadaļā „Likuma otrreizēja
caurlūkošana” izskatīsim likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatāmā dokumenta numurs
ir 236, un tas ir Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai atgrieztais
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Par likumprojektu ir saņemti seši priekšlikumi.
1. – Oskara Spurdziņa priekšlikums par 15.pantu, kuru komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Arī 2. ir finanšu ministra Oskara Spurdziņa
priekšlikums par izslēgumu 15.pantā. Komisija ir atbalstījusi ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums
par papildinājumu 2.1 daļā, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Papildināt 15.pantu ierosina arī deputāts Mitrofanovs,
bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 35.pantu. To iesniedzis finanšu
ministrs Spurdziņš. Viņš piedāvā izdarīt grozījumu 15.panta redakcijā, un
komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
37, pret – 18, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija nav
atbalstījusi viņa piedāvātās pārejas noteikumu izmaiņas. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts. (Iebildumi no zāles.)
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi! Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt,
5.priekšlikums ir jāpārbalso, jo, balsojot par šo finanšu ministra priekšlikumu un
atbalstot 3. – finanšu ministra priekšlikumu, mēs esam ieviesuši pretrunas, un tā
rezultātā likums nav piemērojams.
Es aicinu pārbalsot 5.priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis:
„Par procedūru!”; dep. A.Latkovskis: „Nav iesnieguma!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli
mēs nevaram pārbalsot, ja nav attiecīga deputātu iesnieguma. (Zālē skaļas
sarunas.)
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija lūdz 5 minūšu pārtraukumu. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Par procedūru!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāts Kārlis Šadurskis ir
pieteicies runāt par procedūru.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi, nav nekādu problēmu! Mēs esam noraidījuši 5. un
6.priekšlikumu, kur bija runa par likuma spēkā stāšanos. Tātad, ja deputāti
balsojot tos abus ir noraidījuši, likums stājas spēkā dabiskā, normālā kārtībā
– pēc tā izsludināšanas. Varam turpināt darbu pie dokumenta.
Sēdes vadītājs. Paldies. Es atgādinu, ka likums vēl nav nobalsots
galīgajā balsojumā. Vai Juris Dobelis vēl gribētu ko piebilst? Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mēs taču tiešām vēl neesam nobalsojuši par
likumu. Šadurska kungs vienkārši neseko uzmanīgi līdzi tam, kas notiek.
Sēdes vadītājs. Par procedūru vārds deputātam Vladimiram
Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Nav nekāda iemesla izsludināt pārtraukumu. Par pārtraukumu ir
jābalso. Esmu „pret”! Un es arī uzskatu, ka mēs varam mierīgi nobalsot par
likumprojektu kopumā, jo nekādu pretrunu tajā nav. (No zāles dep. K.Šadurskis:
„Priekšsēdētāj, strādājam tālāk!” No zāles: „Pedāli grīdā!”)
Sēdes vadītājs. Par procedūru vārds deputātam Kārlim
Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Es gribētu noskaidrot, kā rīkoties šajā
situācijā, ja nav komisijas lēmuma par komisijas vēlmi prasīt pārtraukumu. Tā kā
komisijas priekšsēdētājam atsevišķi nav tiesību izprasīt pārtraukumu, tad es
domāju, vai man šobrīd ir tādas tiesības, un es prasu padomu Prezidijam un Juridiskā
biroja pārstāvim. Komisijas vārdā es gribu aicināt noteikt piecu minūšu
pārtraukumu, lai atrisinātu šo problēmu. Es tomēr domāju, ka mēs varbūt iztiksim
arī bez konsultēšanās, jo redzu, ka deputāti ir saņēmušies un iesnieguši
priekšlikumu vai nu par pārtraukumu, vai par pārbalsošanu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā bez komisijas
sēdes jūs nevarat pieprasīt pārtraukumu. Taču mēs šobrīd esam saņēmuši
deputātu Leiškalna, Lagzdiņa, Kučinska un vēl citu, pavisam desmit, deputātu
priekšlikumu: „Lūdzam pārbalsot likumprojektā „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 5. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa
priekšlikumu!” Vai kādam ir iebildumi pret šā priekšlikuma pārbalsošanu? (Starpsauciens
no zāles: „Ir!”) Ja ir iebildumi, tad mums ir jābalso, vai mēs piekrītam
pārbalsošanai. Vai kāds ir pieteicies debatēs? Jā, debatēs ir pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis. Vai jūs runāsiet „par” vai „pret”?
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es esmu nedaudz izbrīnīts par šo aicinājumu
pārbalsot, jo Kārtības rullis prasa motivēt šādu aicinājumu, piemēram, ja ir
balsojuši deputāti, kuri neatrodas zālē, bet tādā gadījumā lūdzu norādīt, kuri
tie ir, un tamlīdzīgi. Nemotivēts pārbalsojums, manuprāt, ir pretrunā ar Kārtības
rulli.
Paldies.
Sēdes vadītājs. „Par” runāt neviens nav pieteicies, tā ka
lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai mēs pārbalsosim
5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33,
atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts. Mēs pārbalsosim šo 5.priekšlikumu.
Tagad mēs balsosim par 5. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu deputātus nobalsot par
minētā likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””
pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas
– 11. Likums pieņemts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana”. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”.
Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Minētā likumprojekta numurs ir 173B. Par grozījumiem Medību likumā
komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus nobalsot par
otro, galīgo, lasījumu.
Sēdes vadītājs. Neviens debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13,
atturas – 15. Grozījumi Medību likumā ir pieņemti. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Meža likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Minētā dokumenta numurs ir 174B – likumprojekts „Grozījums Meža
likumā”. Par šo likumprojektu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus no Vides
ministrijas parlamentārā sekretāra M.Jirgena ar vienādu saturu.
Tātad 1.priekšlikums paredz papildināt likumprojekta 39.pantu ar
vārdu „Rāzna”. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 2.priekšlikumā ir līdzīgs vai tāds pats
papildinājums ar vārdu „Rāzna” 43.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es aicinu deputātus
nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Meža likumā” galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 11. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.175B – likumprojektu
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kuram tika piešķirta
steidzamība, jo tas ir iekļauts budžeta likumu paketē.
Tā kā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto
likumprojektu, es aicinu jūs nobalsot par to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Jā. Man ir jautājums deputātam Einaram Repšem:
vai jūs esat pieteicies debatēs? (No zāles dep. E.Repše: „Nekādā
gadījumā!”) Paldies.
Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Valsts meža dienesta likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Minētā likumprojekta numurs ir 176B. Komisija par šo likumprojektu
ir saņēmusi tikai vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu par Valsts meža dienesta
amatpersonu apdrošināšanu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par likumprojektu vairāk priekšlikumu nav. Aicinu
deputātus nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts
meža dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14,
atturas – 13. Likums pieņemts.
Izskatīsim darba kārtības nākamo punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” .
Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dokumenta numurs ir 177B – likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par pievienotās vērtības nodokli””. Par to komisija ir saņēmusi tikai vienu
priekšlikumu, kuru par 51.punktu ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš.
Aicinu deputātus atbalstīt ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tā kā vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu
nav, es aicinu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
62, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais,
galīgais, lasījums.
Lūdzu, komisijas vārdā!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Minētā likumprojekta numurs ir 178B. Komisija par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” uz
otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu deputātus to
atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.
Otrais, galīgais lasījums.
Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Šā dokumenta numurs ir 779B. Komisija par minēto likumprojektu nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas
gadījumā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 61, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.
Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Saeimas deputātiem izsniegtā dokumenta numurs ir 180B. Par šo
likumprojektu „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” komisija ir
saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 26.pantu. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 26.panta trešo daļu. Tas
saņemts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 62, pret – 11, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Dokuments Nr.181B. Par minēto likumprojektu komisija nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu
„Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Patentu likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 182B. Par grozījumu Patentu likumā atbildīgā
komisija nav saņēmusi nevienu deputāta vai Juridiskā biroja, vai ministra
priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 14. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Par Saeimas sēdes izskatāmo dokumentu ar numuru 183B, kas ir
grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem” ne deputāti, ne arī kāds cits nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, tāpēc
aicinu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 54, pret – 19, atturas – 15. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 184B. Par minēto likumprojektu ir saņemts viens
-deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumu 2.punktu, kuru
komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, godātais Prezidij! Labrīt, godātie deputāti!
Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās zemes īpašniekiem kompensācijas tiek solītas jau vairākus gadus –
aptuveni kopš 2000.gada sākuma.
Un, kā zināms, kompensācijas veidi ir divējādi: pirmām kārtām
tā ir atlīdzība naudā, ko īpašnieki var saņemt tikai par mežsaimnieciskās
darbības ierobežojumiem, un saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 21.septembra
rīkojumu no Valsts privatizācijas aģentūras gūtajiem ienākumiem šīm vajadzībām
ir piešķirts drusku vairāk par 3,5 miljoniem latu.
Taču otrā forma jeb otrais kompensācijas veids ir zemes maiņa, ko
bija paredzēts sākt no šā gada 1.janvāra, taču, kā jūs redzat, likuma grozījumos
šis termiņš kārtējo reizi tika pagarināts par vēl vienu gadu, turklāt arī tagad
netiek ņemts vērā Seiles kundzes priekšlikums, kas tika akceptēts Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā, par to, ka ir jāizstrādā likuma grozījumi, kādā
veidā varētu sabalansēt šo jautājumu; proti, Ministru kabinetam, kā tas paredzēts
Seiles kundzes priekšlikumā, līdz nākamā gada 1.martam ir jāizstrādā likuma
grozījumi, kādā veidā tomēr šie zemes īpašnieki, kuriem ir plānota zemes gabala
maiņa, varētu saņemt šo līdzvērtīgo zemi vai kompensāciju naudā.
Kāpēc es saku, ka valstij ir jānokārto savi parādi? Tāpēc, ka
valdība faktiski nav pildījusi šā kompensāciju likuma ceturto nodaļu.
Es jau pagājušajā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām
pirmajā lasījumā, teicu, ka nav izveidots maiņai piedāvājamās zemes fonds un ka nav
pat zināmas aizsargājamo teritoriju precīzas platības, kuras varētu būt par maiņas
priekšmetu, un, atklāti runājot, neviens par to arī nav domājis.
Ir vēl sliktāk – jo vispār jau nebūs vairs zemes, no kuras izveidot
šādu fondu. Jo, kā mēs zinām, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums paredz privatizāciju par
katru cenu un par visiem iespējamiem līdzekļiem.
Manuprāt, valdībai vajadzēja izveidot nevis darba grupu, kas
precizēšot (citēju): „… šā gada 12.septembra Ministru kabineta izrakstu no
protokola par zemes maiņas tiesisko regulējumu”, bet drīzāk izveidot darba grupu,
kas noskaidrotu, kas ir vainīgs šajā nolaidībā un likumu savstarpējā
nesaskaņošanā.
Arī Juridiskais birojs, ja jūs, kolēģi, pievērstu tam uzmanību,
piekrītot acīmredzot manam viedoklim, ko es paudu, kad likums tika izskatīts pirmajā
lasījumā, ir norādījis, ka šajā gadījumā var tikt pārkāpts tiesiskās
paļāvības princips.
Izšķiroties par to, atbalstīt vai neatbalstīt valdības
priekšlikumu par kārtējās darba grupas izveidošanu, es lūdzu atcerēties, pirmkārt,
Valdības deklarāciju, kurā ir redzama apņemšanās veikt kompensāciju par zemes
īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem.
Otrkārt, vajadzētu padomāt par tiesiskajām sekām, ja īpašnieki
gribētu izmantot savas likumā noteiktās tiesības, piemēram, uz konstitucionālās
sūdzības iesniegšanu, ja viņi gribētu vērsties varbūt arī vispārējās
jurisdikcijas tiesās par zaudējuma piedziņu šajos gadījumos. Un, protams, viņi var
vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Treškārt, es lūdzu pozīcijas partijas deputātus atcerēties, ka
jūs sevi, godātie kolēģi, pieskaitāt pie tā saucamajām liberālajām partijām, kas
īpašuma tiesības uzskata par vienu no pašām svarīgākajām cilvēka pamattiesībām.
Ceturtkārt, ievērojama daļa no jums nāk no laukiem, tāpēc
mēģiniet „nolaisties uz zemes” un iejusties to cilvēku ādā, kuri gadiem ilgi
nevar izmantot sev piederošās zemes platības un faktiski nesaņem arī nekādu
atlīdzību.
Un visbeidzot. Pēdējā mēneša laikā pie manis ir vērsušies
vairāki zemes īpašnieki, kuri vairākus gadus ar kilogramu smagām sūdzībām šīs
maiņas sakarā ir staigājuši pa visām iespējamām valsts un pašvaldību
institūcijām – Ministru kabinetu, Saeimu, Vides ministriju, Tieslietu ministriju,
Cilvēktiesību biroju, kā arī vērsušies pie Valsts prezidentes un pie Ministru
prezidenta. Un manā rīcībā ir visas šīs atrakstīšanās vēstules, šie solījumi,
kur šīs institūcijas sola uzsākt šo zemes maiņu no nākamā gada 1.janvāra. Un vai
tiešām jūs dažas dienas pirms tam, kad vajadzētu stāties spēkā šīm tiesību
normām, kuras reglamentē zemes īpašuma maiņu, atcelsiet šīs normas bez jebkāda
tiesiskā seguma?
Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Problēma, bez šaubām, ir ļoti liela, jo jau
vairākas reizes šis termiņš ir pārcelts un cilvēkiem nav iespējas saņemt
kompensācijas un arī izdarīt zemes maiņu tiem īpašumiem, kuros ir apgrūtināta
saimnieciskā darbība sakarā ar aizsargājamiem dabas objektiem.
Mans priekšlikums ir pievērst šai problēmai uzmanību. Pa šo laiku
arī valdība ir kaut ko jau domājusi un ir nolēmusi, ka līdz 1.jūlijam – tātad
stipri vēlāk! – ir jāsagatavo attiecīgi likuma grozījumi un jāiesniedz tie Saeimā.
Par atbildīgo šajā jautājumā ir noteikta Vides ministrija, un tai palīgos ir
aicinātas arī citas atbildīgās ministrijas, piemēram, Tieslietu ministrija un
Zemkopības ministrija, lai šī darba grupa strādātu.
Ja būtu atbalstīts mans priekšlikums, tad, protams, šo darbu
vajadzētu pabeigt līdz 1.martam. Acīmredzot ir izsvērts, ka šis termiņš ir mazliet
par īsu, bet es tomēr ceru, ka pat tad, ja mans priekšlikums netiks atbalstīts,
valdība tomēr varētu pasteigties un līdz šim 1.martam vismaz iedot jau izmaiņas
likumprojektā un iesniegt tās Saeimā, kur būtu skaidri pateikts, vai šī maiņa
vispār būs vai nebūs, vai būs nauda, ko maksāt, un cik ilgu gadu laikā to izmaksās.
Par izmeklēšanas komisijām. Šīs izmaiņas likumā par
kompensācijām tiek stieptas vairāku valdību garumā, un vainīgo atrast, protams, būs
ārkārtīgi grūti. Vainīgie būtu meklējami arī šeit, starp Saeimas locekļiem, jo
šīs izmaiņas tik tiešām bija vajadzīgas jau sen. Eiropas prasības ir lielas
attiecībā uz aizsargājamo teritoriju izveidošanu, un šis jautājums tik tiešām bija
jāatrisina, bet to acīmredzot Saeimas izmeklēšanas komisijas diez vai atrisinās.
Manuprāt, valdībai vienkārši ir jāsaņemas un savlaicīgi, pēc iespējas ātrāk,
šādi labojumi jāiesniedz.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas
piebilstams?
K.Leiškalns. Es domāju, ka Seiles kundze ļoti labi izskaidroja tos
argumentus, kas izskanēja arī komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Balsosim par deputātes Annas Seiles priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
34, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu nobalsot par grozījumu likumā
„Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 13. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
elektroenerģijas nodokli”. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 185B. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica,
likumprojekts ir par elektroenerģijas nodokli, par kuru komisija ir saņēmusi piecus
priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma nosaukumu, kuru
komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu
9.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Juridiskais birojs piedāvā arī izslēgumu 9.panta
piektajā daļā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina teksta
aizstājumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 5. un beidzamais priekšlikums likumprojektā arī ir
saņemts no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi
Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es aicinu deputātus
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 13. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs ir 186B. Par šo likumprojektu
„Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbildīgā komisija ir
saņēmusi sešpadsmit priekšlikumus.
1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir juridisks
precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikums, kurā ir piedāvātas izmaiņas
terminu skaidrojumā, ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Terminu izmaiņas Juridiskais birojs ir piedāvājis arī
3.priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 4. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurā dots termina
„transferts” skaidrojums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Terminu precizējums ir arī 5.priekšlikumā, ko
iesniedzis Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir aizstājums likumprojekta 5.pantā, un
to ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir izslēgums 5.pantā. To
piedāvā frakcija „Jaunais laiks”. Nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Prasa balsojumu? Debatēs
ir pieteicies deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir
inovatīvais valdības priekšlikums, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā un kurš
paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības veikt grozījumus – veikt pārdali starp
ministriju un centrālo valsts iestāžu programmām, apakšprogrammām un ekonomisko
izdevumu klasifikatoriem. Skaidrs, ka šis priekšlikums atvieglos darbu ministrijās,
sastādot ikgadējo valsts budžetu.
Pirmajā gadā būs grozījumi, kas paredzēs kaut ko mainīt
attiecībā pret dažiem klasifikatoriem, un nākamajā gadā varbūt vispār budžeta
sakarā nevajadzēs saspringt, jo tāpat varēs mainīt… Trešajā gadā mēs jau
varēsim pieņemt šeit, Saeimā, budžetu, kurā būs ministrijai tik un tik līdzekļu
un nebūs vairs šā sadalījuma, jo praktiski nav jau vērts censties un strādāt, jo
sadalījums jau tāpat var tikt grozīts.
Un pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka šie budžeta
līdzekļi gada beigās, es domāju, vairāk tiks novirzīti algām un varbūt tiks
ekonomēts uz kāda tehniskā aprīkojuma vai uz programmu izstrādes rēķina.
Ja mēs varētu pieņemt tādu kārtību, arī tad šeit nebūtu tomēr
vienlīdzības principa, jo – kas tad notiks, piemēram, ar tādām iestādēm kā
prokuratūra, Valsts kontrole, Saeima, Valsts prezidenta kanceleja? Tātad ministrijas
varēs grozīt savus klasifikatorus, bet šīs iestādes – nevarēs.
Kāda vēl problēma šeit ir? Šīs sēdes beigās mēs pieņemsim
likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam”. Tātad tur ir vārds „likums”. Un šis
priekšlikums ir tiešām inovatīvs, jo mēs tad ļausim arī Ministru kabinetam grozīt
likumu.
Ir iespēja Ministru kabinetam pieņemt lēmumus Satversmes 81.panta
kārtībā, tā ir iespēja rīkoties ar likuma normām. Taču šajā gadījumā
Kārtības rullis un mūsu konstitūcija aizliedz grozīt budžetu un ar budžetu
saistītos likumus, arī tos likumus, kas ir pieņemti iepriekšējā sesijā.
Līdz ar to šeit ir ļoti inovatīvs risinājums, atļaujot Ministru
kabinetam grozīt jau Saeimas pieņemto likumu.
Un tāpēc frakcija „Jaunais laiks” ir iesniegusi priekšlikumu
izslēgt šo piedāvājumu, izslēgt 7., 8. un 9.pantu.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Nu, sauksim taču lietas īstajos vārdos! Kas
būtībā ir pateikts šajā likumā, šajos likuma pantos, kurus mēs ierosinām
izslēgt? Te ir pateikts ļoti vienkārši: „Valsts budžetu pieņem Ministru
kabinets.”
Ja mēs atmetam visas juridiskās frāzes, tad redzam, ka te ir
pateikts pilnīgi skaidri: valdība pieņem budžetu. Nu, patiesībā, saprotams, tā jau
arī ir. Nu, ko tur krāmēties Kalvīša valdībai ar tiem „pogu spiedējiem”! Tas
tikai kavē laiku: opozīcija saka kaut kādas runas un traucē pilsoņiem dzīvot un
strādāt.
Bet, godātie kolēģi, ir jau tomēr mums arī vēl Satversme. Un es
ļoti ceru, ka jūs vēl neesat paguvuši pilnībā sakārtot Satversmes tiesu un tā
tomēr vēl ir tiesa.
Ja paklausīgais 57 deputātu vairākums šodien nospiedīs podziņu
„par” un šāds likums tiks pieņemts, tad, es domāju, drīz sekos iesniegums
Satversmes tiesai un mums būs jāatgriežas pie šā jautājuma.
Cienījamā pozīcija! Laiki taču mainās. Un jūsu pozīcija nav
mūžīga! Tāpēc es ieteiktu padomāt par to un neizdarīt ļoti būtiskas izmaiņas
likumos, faktiski pārkāpjot tiesiskas valsts pamatus un pārkāpjot Satversmi, jo pēc
tam to būs ļoti, ļoti grūti labot. Un varbūt tieši jūs, Tautas partija, sēdēsiet
nākamreiz opozīcijā un būsiet tie, kas ļoti centīsies labot atpakaļ šos likumus,
ko paši esat sagrozījuši.
Tāpēc iesaku, kolēģi, nedaudz apdomāties un padomāt arī par
valsti, nevis ļauties šim mirkļa varas skurbumam, domājot: pēc tam jau nu kaut vai
ūdens plūdi! Beigsies jau, godātie, arī treknie gadi un būs jāsāk strādāt.
Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu ieklausīties manos
kolēģos Jānī Reirā un Kārlī Šadurskī… Šadurska kungā. Ko viņi ir jums
argumentējuši?
Izlasīsim vēlreiz visi kopā, par ko mēs balsosim! Saeima taisās
pieņemt likumu, kur ir rakstīts: „Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai
citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās
apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas starp programmām, apakšprogrammām un
izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.”
Kolēģi! Tā kārtība, kāda mūsu valstī pastāv, ir šāda:
Ministru kabinets (Finanšu ministrijas personā) sagatavo budžeta priekšlikumu, ko
nodod Saeimai. Kā šogad tas ir noticis? Arī Leiškalna kungs atzina gan komisijas
sēdē, gan arī no Saeimas tribīnes, ka tas viss notika diezgan lielā steigā. Mums,
deputātiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai, bija tikai apmēram divas trīs stundas, lai
sagatavotu priekšlikumus un lai izietu cauri tam visam un redzētu, kas tas ir, ko
Finanšu ministrija, šķiet, lielā steidzamībā ir sagatavojusi. Tāds ir mūsu,
deputātu, pienākums: gan deputātiem, kas ir pozīcijā, gan arī tiem, kas ir
opozīcijā, ir pienākums vērtēt to, ko ministrija ir sagatavojusi. Mums vajag domāt
ne tikai šīsdienas kategorijās: „Mēs esam opozīcijā, bet jūs, citi kolēģi, esat
pozīcijā,” -, bet saprast, ka tā situācija taču mainās katrā valstī, arī mūsu
valstī.
Aizsapņojieties, kā saka, drusku tālāk savās domās un
padomājiet, cienījamie Tautas partijas deputāti! Ja šāds priekšlikums nāktu no
valdības, ko vadītu, piemēram, Šlesera kungs vai Repšes kungs, vai varbūt Bērziņa
kungs, vai jūs to atbalstītu? Vai jūsu atbalsts būtu tādā gadījumā? Vai jūs
atbalstītu, piemēram, Šmita kunga valdības priekšlikumu dot valdībai tiesības
pārdalīt budžetu bez Saeimas piekrišanas? Es domāju, ka faktiski tā atbilde ir –
nē. Jūs to neatbalstītu. Tāpēc mēs aicinām jūs padomāt un nepieņemt šādu
normu, vispār šo likumu nepieņemt kopā ar pārējiem likumiem šodien – dēļ tā, ka
tas maina kārtību. To paši mēs, Saeima, nožēlosim. Jūs nožēlosiet to kādu dienu!
Atkal būs jāgroza.
Tātad, kolēģi, šodien es nestrīdos kā opozīcijas deputāts,
mācot pozīcijas deputātiem, kā rīkoties, bet, būdams tautas ievēlēts deputāts,
aicinu padomāt par to struktūru, kādu mēs gribam nākotnē redzēt. Es domāju, ka
mēs visi esam vienisprātis, ka budžetam ir jāpaliek tam, ko bez Saeimas vairākuma
atbalsta un piekrišanas nevienam nav tiesību grozīt – ne premjeram, ne finanšu
ministram, ne Ministru kabinetam kopumā. Vienīgi Saeimai ir tiesības to darīt!
Līdz ar to aicinu tomēr atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu.
Paldies jums.
Sēdes vadītājs. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Labdien, godātie deputāti! Redziet, Kariņa kungs jau pateica galveno
opozīcijas viedokli, jo šo redakciju faktiski reducēja uz opozīcijas un pozīcijas
attiecībām. Īstenība ir tā, ko var izlasīt nevis viņa citētajā panta septītajā
daļā, bet gan astotajā. Un tā skan šādi: „Šā panta septītajā daļā
paredzētajā gadījumā apropriācijas pārdales apjoms nedrīkst pārsniegt
gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto līmeni.” Un to tad arī Saeima nosaka.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Lai gan finanšu ministrs precīzi
paskaidroja priekšlikuma jēgu, tomēr es gribētu piebilst, ka panti ir papildināti
arī ar Juridiskā biroja priekšlikumu, kas novērš jebkādu valdības patvaļu un
pretrunas starp likumiem – starp likumu un konstitūciju. Tā ka aicinu atbalstīt! Es
atvainojos, aicinu neatbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par 7. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu.
Redakcionālas dabas. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas jau pēc
būtības ir tāds, kas skaidri pasaka, ko valdība var un ko nevar. Tāpēc es aicinu
atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.1
pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Ministru kabinets
lūdz izteikt 16.1 pantu jaunā redakcijā. Komisija ir Ministru kabineta
priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par
terminiem 17.pantā. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 12.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Tas ir papildinājums 17.pantā. Komisija, protams, pati savu priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 14. – priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets un
kas atrodas 23.lappusē.Tas ir par 21.panta sestās daļas redakciju, un komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 15. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir
27.lappusē. Ierosina 34.pantu papildināt ar jaunu trešo daļu (attiecīgā redakcija ir
šeit redzama). Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un pēdējais – 16.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā
biroja un ir par 36.panta otro daļu. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu nav
atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 16. –
Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35,
pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 58, pret – 31, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Par likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā” (dokumenta
numurs ir 187B), atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To ir iesniedzis
Juridiskais birojs, un tas ir par likumprojekta 6.panta ievaddaļu. Komisija Juridiskā
biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, aicinu pieņemt
likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – 13. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.188B. Par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā” ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir
izskatījusi.
1.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 1.pantu. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 2.pantu.
Komisija arī to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un trešais ir Juridiskā biroja ierosinātais izslēgums
24.panta otrajā daļā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies. Aicinu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 14. Likumprojekts pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās
zonās””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.189B. Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””
atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu… Tūliņ mēģināšu to
atrast… Tas ir dokumenta 13.lappusē. Tas ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums
ar 1.numuru. Ministrs ierosina papildināt likumprojektu ar 7.pantu. Komisija ir
priekšlikumu atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Aicinu deputātus
balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 15. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts „Grozījumi
Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 190B. Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba
likumā”. Īsais priekšlikumu iesniegšanas laiks un ātrais darba temps ir liedzis
deputātiem iesniegt kaut jel vienu priekšlikumu par šo likumprojektu. Aicinu to
pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par – 59, pret – 14, atturas – 16. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts „Grozījums
Izglītības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 191B. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 21
priekšlikumu. Vairums no tiem ir politiskas dabas un it kā neskar budžetu, bet
komisijai, protams, šie priekšlikumi bija jāizskata.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, neskatoties uz
valdības iebildumiem, nolēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas lēmumu.
K.Leiškalns. 2. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Frakcija ierosina 9.panta otrās
daļas tekstu papildināt ar vārdiem „Mazākumtautību valodās un”. Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un neizskatīja pēc
būtības, jo uzskata, ka tas jautājums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
kompetencē.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man gribētos paskaidrot
mūsu no pirmā acu uzmetiena tīri tehnisko priekšlikumu – aizvietot frāzi „Citā
valodā izglītību var iegūt” ar frāzi „Mazākumtautību valodās un citās
valodās izglītību var iegūt”. Vai jūs neizbrīna tas fakts, ka šo un citus
principiālus un ārkārtīgi svarīgus priekšlikumus par Izglītības likumu PCTVL
frakcija iesniedza budžeta dokumentu paketes ietvaros? Vienkārši šī procedūras
iespēja – piedāvāt grozījumus Izglītības likumā – pirmo reizi opozīcijai
parādījās kopš 2004.gada februāra.
Kā daudzi no jums atceras, pirms diviem gadiem 5.februārī grozījumu
apspriešanā netieši piedalījās arī aptuveni 20 000 skolēnu un viņu vecāki,
kuri aukstā ziemas rītā pulcējās pie Saeimas ēkas. Neviens politiskais spēks,
nekāda propaganda nav spējīga novest cilvēkus šādas aktivitātes stāvoklī, ja
cilvēki paši nejūt tiešus draudus skolai un dzimtajai valodai.
Kopš tās dienas un līdz pat šim laikam gan valdība, gan Saeimas
vairākums, saprazdami savu netaisnību, vienkārši baidījās likumu atvērt
izskatīšanai.
Vēl vienreiz atgādināšu, ka mēs ierosinām tikai aizvietot frāzi
„Citā valodā izglītību var iegūt” ar frāzi „Mazākumtautību valodās un
citās valodās izglītību var iegūt”.
No vienas puses raugoties, šis jautājums ir tīri tehniskas dabas,
bet, paskatoties no otras puses, tas ir principiāls: vai nu uzskatīsim, ka Latvijas
teritorijā pastāv tikai latviešu valoda, vai arī oficiālā līmenī atzīsim, ka
šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, piemēram, krievu valoda, kas
nozīmīgai daļai Latvijas iedzīvotāju nebūt nav svešvaloda.
Vai var uzskatīt, ka saule lec Rietumos? Varbūt tomēr derētu
atzīt, ka tā lec Austrumos? Ir pienācis laiks atzīt, ka Latvijā pastāvēja, pastāv
un pastāvēs arī krievu valoda.
Apzināties realitāti ir vienmēr noderīgi.
Šis apstāklis nekad nevarētu kļūt par latviešu nācijas
eksistences apdraudējumu, par ko mūs mīl apvainot oponenti.
Gluži pretēji! Ja valdošā elite uzvedas kā strauss, kurš ierok
galvu smiltīs, sabiedrības dezintegrācija progresē, bet nācijas attīstības
iespējas striktās konkurences apstākļos, kādi ir Eiropas Savienības ietvaros,
būtiski pazeminās.
Mūsu priekšlikums ir formulēts korekti, korektā formā. Ja tas
tiktu pieņemts, nebūtu nekādas nepieciešamības kaut ko būtiski grozīt. Tiktu
grozītas tikai netveramas nianses, mainītos izturēšanās tonis attiecībā pret
nacionālajām minoritātēm, kuras sastāda 40 procentus no valsts iedzīvotājiem.
Aicinu Saeimu izdarīt šo svarīgo simbolisko soli sabiedrības
integrācijas virzienā un nobalsot „par”.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir kas piebilstams komisijas
vārdā?
K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Es jau teicu, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija uzskata, ka šie politiskie priekšlikumi ir jāizskata
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura atbild par šo likumu. Šādi
priekšlikumi, šādi Izglītības likuma grozījumi, kas ir politiska rakstura, lai gan
Plinera kungs tos nosauca tikai un vienīgi par tehniskiem, es domāju, ir Saeimā
jāizdebatē un jāizskata trijos lasījumos, nevis vienas dienas laikā kopā ar
priekšlikumiem, kas iesniegti budžeta paketes sakarā.
Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi politisko
organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.
Komisija šo, tāpat kā iepriekšējo, nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies runāt
deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūs visi zināt, ka
izglītības sistēmas reformu nosaka politiķi, pamatodamies uz zinātnieku un pedagogu
rekomendācijām. Diemžēl mācībvalodu proporciju mazākumtautību skolās noteica
Saeimas deputāti, nesaskaņodami ar praktiķiem. Gribēja, kā labāk, bet iznāca – kā
vienmēr. Rezultāts: centieni pasniegt nedēļā 22 mācību stundas valsts valodā
mazākumtautību skolu 10.-12.klasēs noveda pie krasas zināšanu kvalitātes
pazemināšanās.
Daudzās mazākumtautību vidusskolu klasēs skolēni nav spējīgi
sekmīgi apgūt mācību priekšmetus valsts valodā. Vadoties no pedagoģiskiem un
politiskiem apsvērumiem, pareizi būtu dot skolām iespēju pašām izdarīt izvēli,
kādai ir jābūt mācībvalodu proporcijai.
Aicinu balsot par priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man gribētos īsumā
atgādināt jums par starptautiskajiem pamatstandartiem izglītības jomā, kuri liecina
par labu apspriežamajam PCTVL frakcijas priekšlikumam.
Pirmām kārtām ir jāatgādina par Vispārējās cilvēktiesību
deklarācijas 26.panta trešo daļu. Tieši no tās priekšlikums ir aizgūts. Vecākiem
ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem.
Un, lūk, jūsu ievērībai Vispārējās mazākumtautību
aizsardzības konvencijas, kuru Latvija pērngad ratificēja, 14.panta otrā daļa:
„Valstu izglītības sistēmu ietvaros un cik vien iespējams pusēm jācenšas
nodrošināt, ja ir pietiekams pieprasījums, lai pie mazākumtautībām piederošām
personām būtu pienācīgas iespējas mācīties dzimtajā valodā teritorijās, kuras
tradicionāli vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās
personas.”
Ir jāpasvītro dažas tēzes šajā Latvijas Republikai saistošajā
dokumentā.
Pirmkārt: „valstu izglītības sistēmu ietvaros”. Tas nozīmē
tikai to, ka mazākumtautību izglītības programmām ir jābūt licencētām. Pret to
neviens neiebilst.
Otrkārt: „cik vien iespējams”. Arī šajā ziņā problēmu nav,
visas iespējas reāli pastāv. Jau daudzus gadu desmitus eksistē augsti kvalitatīva un
sazarota izglītības sistēma krievu valodā, un šī sistēma ir saglabājusies līdz
pat šim laikam – par spīti neatlaidīgiem centieniem to demontēt.
Treškārt: „ja ir pietiekams pieprasījums”. Šo pieprasījumu
jūs redzējāt 2004.gadā.
Ceturtkārt: „ …teritorijās, kuras tradicionāli vai ievērojamā
skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās personas”. Latvijas teritorijas
lielākā daļa, bez šaubām, arī pieder pie šādu teritoriju kategorijas.
Tā saucamā vidusskolu izglītības reforma tika īstenota gadu pirms
konvencijas ratifikācijas. Tagad ir pienācis laiks šo reformu koriģēt saskaņā ar
konvencijas prasībām un atskaitīties par to, kā šī korekcija notiek.
Tomēr vislielākajā mērā mūsu priekšlikums atbilst Hāgas
1996.gada rekomendācijām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Tajās par
vidējo izglītību ir rakstīts sekojošais. Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu
būtu jāmāca mazākumgrupas valodā. Mazākumgrupas valoda būtu jāmāca kā
patstāvīgs mācību priekšmets. Valsts valoda arī būtu jāmāca kā patstāvīgs
mācību priekšmets. Ieteicams to darīt skolotājiem, kuri labi pārvalda abas valodas
un izprot bērnu kultūras un valodas pamatus. Šajā periodā būtu pakāpeniski
jāpalielina valsts valodā pasniedzamo mācību priekšmetu skaits. Pētījumi liecina –
jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem.
Esmu pārliecināts, ka pat šo argumentu ir vairāk, nekā būtu
nepieciešams, lai atbalstītu apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Aicinu balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Lūk, daži dati, kas tieši attiecas uz
apspriežamo jautājumu par mācībvalodas izvēli, kuru veic pati skola. Kad tika
uzsākta tā saucamās izglītības reformas īstenošana, mums solīja rīkot
monitoringu, kura faktiski pagaidām nav, un ne tik sen par to mums paziņoja arī
Satversmes tiesa. Tāpēc es gribētu dalīties ar jums secinājumos, kas izriet no mūsu
pētījuma par mazākumtautību skolu audzēkņu zināšanu kvalitāti pēc tā saucamās
reformas ieviešanas.
Pirmkārt. Ar likumu noteiktie mācību priekšmeti skolās formāli
tiek pasniegti valsts valodā, bet faktiski tiek īstenota bilingvālā apmācība, kā
tas ir paredzēts Satversmes tiesas spriedumā. Tas liecina par to, ka īstenot
„reformu” (pēdiņās) nav iespējams. Vairums skolēnu, minoritāšu pārstāvju,
sekmīgi mācīties valsts valodā nevar, un atbildīgie skolotāji iet tiem pretī. Un to
mēs arī vēlamies nostiprināt likumprojektā.
Otrkārt. Notiek zināšanu kvalitātes krišanās mācību
priekšmetos, kas tiek pasniegti bilingvāli vai valsts valodā. Dažādu skolu dažādās
klasēs rezultāti ļoti būtiski atšķiras, un tas liecina par sistēmas trūkumu
izglītības reformas sagatavošanā. Rezultātu krišanās īpaši ir vērojama dabas
zinātņu un matemātikas cikla priekšmetos. Jāuzsver, ka beidzot Izglītības un
zinātnes ministrija ir atzinusi šos mācību priekšmetus par prioritāriem. Nav pamata
uzskatīt, ka šī tendence mainīsies uz labo pusi, jo kvalitatīvas metodikas un
bilingvālu mācību grāmatu nav vēl līdz šai baltai dieniņai – un, domājams, arī
nebūs. Daudzās skolās elementāri trūkst mācību grāmatu krievu valodā.
Treškārt. Skolēnu mācību darba rezultātu pasliktināšanās
liecina par to, ka zināma latviešu valodas prasmes uzlabošanās notiek daļēji uz tā
rēķina, ka viņu zināšanu kvalitāte mācību priekšmetos pasliktinās.
Dāmas un kungi! Mūsu monitoringa rezultāti demonstrēja, ka
acīmredzami izglītības reformai ir tendence, kas vērsta uz skolēnu zināšanu
kvalitātes pazemināšanos. Visi ministru un valdošā vairākuma politiķu paziņojumi
par to, ka reforma esot it kā tendēta uz konkurētspējas paaugstināšanos, jau no
paša iesākuma neatbilst patiesībai.
Tāpēc ierosinu dot skolām iespēju pašām izlemt, kādā
proporcijā un kādā veidā tās varētu rūpēties par latviešu valodas apguves
kvalitātes uzlabošanu un kādā – par citu priekšmetu apguves kvalitātes
paaugstināšanu.
Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Leiškalna kungs teica, ka šie priekšlikumi it kā esot nevietā.
Jā, mēs, bez šaubām, varētu tos citā reizē piedāvāt izskatīt komisijā. Bet jūs
taču pat komisijā neielaidīsiet mūsu priekšlikumus! Un tāpēc mēs esam spiesti to
izdarīt šodien.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā?… Lūdzu!
K.Leiškalns. Ostaps Benders Ipolitam Matvejevičam teica:
„Tirgošanās šeit ir nevietā.”
Protams, mēs komisijā skatījām arī šo likumprojektu pēc
būtības, detaļās. Un bija ieradies Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārais sekretārs, un komisijas deputāti uzdeva jautājumu par Latvijas likumu
atbilstību starptautiskajiem standartiem – starptautiskajiem cilvēktiesību un tiesību
standartiem. Un jāteic, ka šo likumu šobrīd atbalsta…
Vēlreiz atkārtoju: mēs varam, protams, atgriezties pie šīs lielās
politiskās diskusijas, bet, Plinera kungs, lūdzu, darīsim to citā reizē! Jo mēs to
darām šobrīd, mēs valsts galvenā likuma paketes izskatīšanas jautājumus
„atšķaidām” ar politiskām debatēm, kurām mēs šobrīd nevaram paredzēt
pozitīvu rezultātu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi politisko
organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un tas
nav saistīts ar šodien izskatāmo valsts budžeta jautājumu. Komisija priekšlikumu nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātais Leiškalna kungs! Jautājuma par
izglītības valodas izvēli politizācija – tā nav mūsu vaina. Tāds diemžēl ir
Saeimas iepriekšējā sastāva vairākuma sasniegums, un mēs esam piespiesti visus šos
priekšlikumus iesniegt budžeta paketē, jo diemžēl neeksistē nekādas citas iespējas
šo jautājumu pilnvērtīgi apspriest no Saeimas tribīnes.
Un nu par priekšlikuma būtību. No valsts ierēdņu mutes mums bieži
nākas dzirdēt melīgas runas par to, ka tas, ka tiek vardarbīgi ieviesta priekšmetu
pasniegšana latviešu valodā mazākumtautību skolās, sekmē latviešu valodas prasmes
uzlabošanos, sekmē sabiedrības integrāciju.
Daudz godīgāki ļaudis saka: „Mēs nevēlamies, lai jūs zinātu
latviešu valodu. Mēs vēlamies, lai jūs zinātu savu vietu.” Rezultāts, kāds būs
balsojumam par apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu, demonstrēs, kam ir taisnība.
Ko tad mēs piedāvājam? Pirmkārt, likumā būtu jānosaka mērķi un
līmeņi latviešu valodas un literatūras pasniegšanai mazākumtautību skolās. Proti,
mērķis ir integrācija Latvijas sabiedrībā pietiekamā līmenī. Tas ir PCTVL
priekšlikums, dāmas un kungi!
Otrkārt. Mēs pieprasām, lai latviešu valodas pasniegšana tiktu
atdalīta no latviešu literatūras pasniegšanas un lai latviešu valodas pasniegšanā
tiktu pielietotas mūsdienīgas, intensīvas metodikas.
Jā, cienījamās dāmas un godātie kungi! Tas bija viens no mūsu
skolēnu revolūcijas lozungiem.
Treškārt. Mēs pieprasām, lai Izglītības un zinātnes ministrija
nestu atbildību par valsts valodas apguves kvalitāti.
Ceturtkārt. Mūsu prasība, ka būtu obligāti jākārto eksāmeni
dzimtajā valodā un literatūrā, sakrīt ar starptautiskajiem standartiem un ir
nepieciešamais priekšnosacījums tam, lai minoritāšu skolu absolventi saglabātu savu
nacionālo identitāti.
Man gribētos zināt, kas tieši mūsu priekšlikumā varētu būt
pretvalstisks un kādu apsvērumu vadīts Saeimas vairākums varētu nobalsot pret mūsu
priekšlikumu.
Aicinu paskaidrot to vai nobalsot „par”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kāpēc jūs negribat atbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumus? Par tiem taču runā divi zinātņu doktori un viens zinātņu kandidāts!
Es esmu cilvēks ar vidējo izglītību, bet arī es atbalstu.
Latviešu valodas kā atsevišķa priekšmeta pasniegšana krievu
skolās nav apmierinoša. Jau ir pagājuši 16 gadi kopš tā laika, kad latviešu valoda
likumdošanas līmenī tika pasludināta par vienīgo valsts valodu. Diemžēl pēdējo
gadu laikā valsts neveltīja pienācīgu uzmanību latviešu valodas pasniegšanas
kvalitātei krievu skolās. Latviešu valodas pasludināšana par vienīgo valsts valodu
pēc savas būtības divvalodīgai valstij uzliek zināmus pienākumus – pienākumus,
kurus valsts nevēlas uzņemties. Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas
pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot latviešu valodas
skolotājiem augstu kvalifikācijas līmeni un efektīvas metodikas izmantošanu valsts
valodas pasniegšanā.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir kas sakāms komisijas
vārdā?
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.
Komisijas vārdā man ir tikai viens aicinājums: neatbalstīt minēto
priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par 4.priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
21, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 5. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav guvis komisijas
atbalstu.
Aicinu deputātus neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Pietiek jau ar Buzajevu! Četrus
gadus mūs spīdzināja!”)
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Gribētos atgādināt
kolēģiem, ka Satversmes tiesa 2005.gada 13.maija spriedumā noteica, ka mazākumtautību
skolu absolventiem ir tiesības izlaiduma eksāmenos atbildēt dzimtajā valodā. Tāpēc
ir nepieciešams izdarīt piedāvāto grozījumu. Šodien katrā mazākumtautību skolā
valsts valodā pasniedz dažādus mācību priekšmetus. Tas noved pie tā, ka izlaiduma
eksāmenos daļa skolēnu, kuri apguva mācību priekšmetus dzimtajā valodā, nespēj
precīzi saprast eksāmenu uzdevumu saturu, tāpēc ir nepieciešams piešķirt skolām
tiesības absolventiem pieprasīt eksāmenu uzdevumu tulkojumu.
Tāpat mēs uzskatām, ka mazākumtautību skolu audzēkņiem ir
obligāti jākārto eksāmens dzimtajā valodā, lai skolēniem un pedagogiem būtu
pietiekams stimuls saglabāt savu dzimto valodu un attiecīgi dzimto kultūru.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisijas vārdā man ir pienākums aicināt balsot
„pret”.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par 5.priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
21, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 6. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas
atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 7. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais PCTVL
frakcijas priekšlikums attiecas uz valodas izvēli kvalifikācijas paaugstināšanas un
pārkvalificēšanas kursos, kas tiek finansēti no valsts budžeta. No valsts budžeta,
cienījamais Leiškalna kungs, un no pašvaldību budžetiem!
Priekšlikuma būtība ir nomainīt vienu vārdu pret citu – vārdu
„notiek” ar vārdu „pieejama”. Personām, kurām dzimtā valoda ir latviešu,
nekas nemainīsies, un tas nozīmē, ka, organizējot šādus kursus, pirmām kārtām ir
jādomā par to pieejamību latviešu valodā, bet noteikti pēc tam, ja būs nauda, ja
būs personāls un ja būs pieprasījums, derētu atcerēties arī par tiem 40 procentiem
valsts iedzīvotāju, kam dzimtā valoda vai pamatvaloda ir krievu, kā arī par tiem
nedaudzajiem, kam dzimtā valoda ir kāda trešā – Latvijā ne tik plaši izplatīta
valoda.
Pēc šādiem prātojumiem īpaši skaidrs kļūst tas, ka spēkā
esošā likuma redakcija ir nepieņemama, jo tā aizliedz uz valsts rēķina veikt
cittautiešu pārkvalifikāciju viņu dzimtajā valodā pat tad, ja šim nolūkam ir
nauda, ir personāls un pastāv šāds pieprasījums.
Īrijā pret viesstrādniekiem no Latvijas izturas daudz labāk nekā
Latvijā pret tās pilsoņiem, to skaitā pret Latgales vecticībniekiem, kam desmitiem
paaudžu ir apglabātas šajā zemē. Bet jūs, cienījamie oponenti, no šīs tribīnes
vēl turpināt bezkaunīgi un melīgi apgalvot, ka šāda nelietīga, tīšuprāt
pazemojoša likuma norma ir vērsta uz to, lai sekmētu sabiedrības integrāciju! Šādas
„integrācijas” sekas jau ir zināmas – bezdarbs to personu vidē, kam krievu valoda
ir dzimtā, un tas par 40 procentiem augstāks nekā latviešu vidē, bet kvalifikācijas
celšanas kursi ir domāti tieši viņiem. Sākumā viņi zaudē darbu, jo nepietiekamā
līmenī pārvalda valsts valodu, bet vēlāk kā par izsmieklu viņus šajā valodā arī
pārkvalificē. Pat tas, ka valstij ir pienākums apmācīt viņus, lai viņi apgūtu
latviešu valodu, likumā parādījās tikai šā gada pavasarī. Starp citu, tas bija
PCTVL frakcijas priekšlikums, kuru Saeimas vairākums – paldies jums! – ir atbalstījis.
Dāmas un kungi! Tas nebūt nav smieklīgi. Šāda attieksme pret
nacionālajām minoritātēm robežojas ar genocīdu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ
nelatviešu iedzīvotāju dabiskais zudums divas reizes pārsniedz attiecīgos, arī visai
baismīgos, rādītājus latviešu vidē.
Es aicinu jūs ievērot elementārās, starptautiski atzītās
demokrātijas normas un atbalstīt apspriežamo PCTVL priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par 7.priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
19, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijā pastāv skolas, kas
īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Šīm skolām ir savi mācību plāni un
savas specifiskās problēmas. Tieši šo problēmu risināšanai ir nepieciešams
atsevišķs departaments Izglītības un zinātnes ministrijā. Derētu atcerēties, ka
šāds departaments pastāvēja jau pirmskara Latvijā, lai gan tad pieprasījums pēc tā
bija daudz mazāks nekā tagad. Derētu atcerēties izglītības ministru Jāni Raini,
kurš ļoti daudz laba paveica, lai attīstītu baltkrievu minoritātes skolas. Patlaban
Latvijā pastāv trīs skolu tīkli – ar mācību priekšmetu pasniegšanu latviešu
valodā, kā arī skolas, kur mācības norit lielākoties krievu vai poļu valodā.
Eksistē arī atsevišķas skolas, kurās dažus mācību priekšmetus pasniedz arī
citās Latvijā dzīvojošu nacionālo minoritāšu valodās. Ja mēs esam atjaunojuši
pirmskara republikas pilsoņu kopu, pirmskara Satversmi un pirmskara privātīpašnieku
tiesības, tad kādēļ mums neiet šo ceļu tālāk, piemērojot Latvijas Republikas
dibinātāju pozitīvo pieredzi? Šodien budžeta līdzekļi izglītībai ar katru gadu
pieaug, tad kādi šodien varētu būt pretargumenti Mazākumtautību izglītības
departamenta atjaunošanai?
Es aicinu atbalstīt gan šo mūsu frakcijas priekšlikumu, gan arī
nākamo, kas paredz, ka pašvaldības izglītības pārvalde pēc pašvaldības vai
Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izveido mazākumtautību izglītības
struktūrvienību.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu! (Starpsauciens:
„Balsot!”)
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 70,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 9.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums pietiks ar vienu minūti
vai turpināsim debates pēc pārtraukuma? (No zāles dep. J.Pliners: „Pēc
pārtraukuma!”) Pēc pārtraukuma.
Godātie kolēģi! Tātad mēs turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.
Tagad lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu
reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu pieteikt kādu
ļoti nozīmīgu pasākumu. Mēs šodien sveicam apaļā jubilejā deputātu Miroslavu
Mitrofanovu. (Aplausi.)
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam
Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita
Āboltiņa, Valērijs Agešins, Uldis Ivars Grava, Vents Krauklis, Sarmīte Ķikuste,
Visvaldis Lācis un Staņislavs Šķesters. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
11.00.
Kam ir paziņojumi – lūdzu!
Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.40
Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Atkārtoju: pulksten 10.40.
Sēdes vadītājs. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atsākam darbu. Turpināsim
debates. Mēs debatējam par 10. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.
Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Attīstītākajās Eiropas
valstīs, kur demokrātijas tradīcijas ir attīstījušās gadu simteņiem, skolas jau
sen izmanto plašas pašpārvaldes tiesības. Valsts piešķir tām budžeta līdzekļus,
piedāvā obligātos izglītības standartus, kā arī neobligātos programmu paraugus un
centralizētajos eksāmenos seko izglītības standartu apguvei.
Pēdējo gadu laikā Latvija ir tālu virzījusies pa šo ceļu uz
priekšu, bet diemžēl ne līdz galam. Lūk, kā likums nosaka, piemēram, izglītības
iestādes pašpārvaldes pilnvaras: „Iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes
vadītājam par izglītības programmu īstenošanu.” Tātad – „Partija teica:
„Vajag!”, un komjaunatne atbildēs: „Jā!”” Tās ir acīm redzamas
totalitārisma paliekas.
Mēs piedāvājam ko citu: „Pašpārvalde iesniedz priekšlikumus
izglītības iestādes vadītājam par izglītības programmu izvēli, izstrādāšanu un
īstenošanu.” Ticiet man, ja skolotāji un vecāki, kuru vidū ir ne mazums gudru un
kompetentu cilvēku, piedalīsies programmu izvēlē un izstrādē, tad viņi tās
īstenos arī pavisam citā noskaņojumā un daudz labākā kvalitātē. It īpaši
tāpēc, ka jau esošais likums dod izglītības iestādēm tiesības izvēlēties un
izstrādāt programmas.
Taču, iepazīstoties ar likumu, nav skaidrības, kas šīs tiesības
izmanto: vai nu skolas direktors vienpersoniski, vai arī – kā mēs to piedāvājam –
noteikti tiks ņemts vērā arī pedagogu, vecāku un vecāko klašu skolēnu viedoklis.
Dāmas un kungi! Šī problēma ir daudz aktuālāka, nevis krievu, bet
gan tieši latviešu skolām, un tas, ka tā gadiem ilgi netiek risināta, ir viens no
iemesliem, kāpēc mēs izmantojam likumdošanas iniciatīvas tiesības ne gluži pašā
piemērotākajā momentā, – brīdī, kad notiek budžeta likumprojektu paketes
apspriešana.
Piedāvāju atbalstīt apspriežamo PCTVL frakcijas grozījumu, kā
arī trīs nākamos grozījumus, kuri arī attiecas uz skolu pašpārvalžu tiesību
paplašināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs balsosim par 10. – politisko
organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija nav atbalstījusi arī 11. –
PCTVL frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 12. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas
atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 13. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 14. – PCTVL frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī 15. – PCTVL
frakcijas priekšlikumu, kurš nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tāda kvalifikācijas
prasība pedagogiem kā augstākā speciālā izglītība tika ieviesta tikai 2004.gadā.
Līdz šim vairāku desmitu gadu garumā itin veiksmīgi mācīja arī tie pedagogi,
kuriem ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība. Daži
pasniedzēji, kuriem nav augstākās speciālās izglītības, ir veiksmīgi
nostrādājuši skolās 30-40 gadus, un viņus ar pateicību atceras vairākas skolēnu
paaudzes.
Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no zālē sēdošajiem
deputātiem viegli spēs atcerēties savu pirmo skolotāju. Es varu droši apgalvot, ka
skolotājai, kas nodarbojās ar jūsu audzināšanu no 1. līdz 4. klasei, nebija
augstākās pedagoģiskās izglītības.
Tāpēc mēs arī ierosinām atgriezties pie vecās, gadu desmitiem
pārbaudītās prakses un noteikt, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai
ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība.
Lūk, ko šajā sakarā 16.oktobrī savā intervijā avīzei
„Diena” ir teicis premjerministrs Kalvīša kungs. Citēju: „Tā kā Latvijas
skolās trūkst pedagogu, sfērās, kurās kadru trūkums ir visaktuālākais, ir
jāatceļ skolotājiem noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pedagoģisko izglītību, jo
vienkārši kādam šie priekšmeti ir jāmāca.” (Citāta beigas.) Cienījamie Tautas
partijas biedri! Kā izrādās, PCTVL ir Ministru prezidentam vistuvākā partija un ir
gatava nekavējoties likumdošanā ieviest Kalvīša kunga patiešām gudros vārdus.
Iesaku gan valdošajai koalīcijai, gan opozīcijai pievienoties
valdības galvas viedoklim un nobalsot par apspriežamo grozījumu.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Ņemot vērā, ka valdība šobrīd ir attiecīgajā
komitejā izskatījusi jautājumu par to, kādās situācijās pedagogi, kuriem nav
augstākās izglītības, var strādāt skolās, aicinu neatbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 16.priekšlikumu, kuru
iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz grozīt Izglītības likuma
53.panta otro daļu, kura šobrīd skan šādi: pedagogiem ar zemāko profesionālo
kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām
minimālajām mēnešalgām. Šī patiesi ir diskutabla norma. Tā ir bijusi gan bremze
minimālās algas celšanai, kā tas bija Emša valdības laikā, gan arī milzīgs
stimuls pedagogu algu celšanai, ļoti labs instruments spēcīga izglītības un
zinātnes ministra rokās, kāda bija ministre Ina Druviete, kura panāca vēl nebijušu
paaugstinājumu pedagogu algām.
Ir bijušas diskusijas ar Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrību, un arodbiedrība būtībā piekrīt šīs normas grozīšanai. Taču
vienlaikus likumā ir jāparedz piesaiste citam objektīvam ekonomiskam rādītājam,
kāds, piemēram, ir vidējā darba alga sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Tieši
šādu normu paredz frakcija „Jaunais laiks”, aicinot izteikt 53.panta otro daļu
šādā redakcijā: pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba
samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par iepriekšējā gada vidējo darba
samaksu sabiedriskajā sektorā. Šī ir ļoti laba, elastīga norma, kas nebremzē tādas
administratīvi regulējamas lietas kā minimālā alga un kalpo arī par zināmu garantu
pedagogiem, ka labi iesāktā algas celšanas politika turpināsies.
Ko savukārt piedāvā Ministru kabinets? Ministru kabinets piedāvā
redakciju, kura paredz minimālās algas piesaisti Ministru kabineta apstiprinātajai
algas celšanas politikai.
Godātie kolēģi! Šobrīd Izglītības likums ar savu likuma spēku
pasargā pedagogus, taču tagad ir doma to visu nodot Ministru kabineta rokās, kurš var
arī pateikt, ka nekādas algas celšanas nebūs.
Godātie kolēģi! Man rokās ir interesants dokuments. Tas ir
vienošanās protokols. Proti, ir runa par vienošanos starp Tautas partiju un Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Šā protokola 2.punktā ir teikts:
„nepieļaut Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaisti
no minimālās algas valstī bez piesaistes citam objektīvam ekonomiskam
rādītājam…” Šo dokumentu ir parakstījis Tautas partijas priekšsēdētājs Atis
Slakteris 2006.gada 5.oktobrī – divas dienas pirms vēlēšanām.
Nu jā, kolēģi! Tas bija pirms vēlēšanām. Šobrīd ir jau laiks
pēc vēlēšanām.
Man šķiet, ka šādu politiku, ka valdošā partija atsakās no
saviem vārdiem mirkļa izdevīguma vārdā, tautas valodā ir pieņemts saukt par
populismu. Tā ka, godātā Tautas partija jeb „tautinieki”, jeb „populisti”,
aicinu jūs atcerēties vēsturi! Aicinu atcerēties savu pašu kolēģu vārdus! Citēšu
runas no 2004.gada 5.februāra Saeimas sēdes.
Atis Slakteris: „Protams, ka Tautas partija domā par izglītību.”
Dzintars Ābiķis: „Es aicinu atturēties no priekšlikumu
atbalstīšanas, kuri skar algu reformu. Gribu paskaidrot savu teikto. Ir jāatzīst, ka
šie priekšlikumi tika iesniegti tikai uz pēdējo lasījumu, tie nav pienācīgi
izdiskutēti.” Tieši šodienas situācija, kolēģi!
Silva Golde (Tautas partija): „Es gribētu aicināt būt atbildīgiem
pret valsti tos cilvēkus, kuri ir iesnieguši šādus priekšlikumus. Atbildība pret
valsti, pret skolotājiem, pret sabiedrību.” Atbildība izpaužas arī tajā, cik
savlaicīgi deputātiem izskatīšanai tiek iesniegti priekšlikumi Saeimā.
Fundamentālas Izglītības likuma izmaiņas jūs iesniedzat tad, kad likumprojekts tiek
skatīts jau pēdējā lasījumā. Tā pirmām kārtām ir necieņa pret Saeimu!
Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs
Leiškalna kungs arī šodien atzina, ka deputātiem bija tikai divas stundas
priekšlikumu iesniegšanai.
Kolēģi, aicinu atcerēties, ko paši esat runājuši! Aicinu
atteikties no populisma, aicinu padomāt par pedagogiem, par mūsu izglītības sistēmu,
aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu, kas paredz drošas un
stabilas garantijas Latvijas pedagogiem.
Un vēl. Godātie kolēģi…
Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies. (No
zāles: „Jūsu laiks beidzies, Šadurski!”) Vai jūs prasāt vēl papildu laiku?
K.Šadurskis. Un vēl. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt Kalvīša
kunga aicinājumu ministriem – nevis sēdēt savos kabinetos un nevis sēdēt šeit,
bet… Es tiešām būtu gribējis dzirdēt izglītības un zinātnes ministres
paskaidrojumu, (No zāles izglītības un zinātnes ministre B.Rivža: „Es
runāšu!”) kāpēc visas vienošanās ar arodbiedrību pārkāptas un…
Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies.
K.Šadurskis. …kāpēc nekādas konsultācijas nav notikušas, un
kāpēc mums tiek uzspiesta galīgi nepieņemama norma.
Paldies par uzmanību. Atvainojos par laika pārtēriņu.
Sēdes vadītājs. Deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Ministri! Vismaz tagad mēs nevaram
teikt, ka šis priekšlikums un pārējie divi nav saistīti ar budžetu, – sakarā ar to,
ka jau pirmajā lasījumā vairākums nomainīja 53.panta redakciju. Man liekas, ka viss
ļoti loģiski izskatās.
Šis priekšlikums, 16.priekšlikums, saistīts ar vidējo darba
samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – skolotājiem. Protams, mēs domājam
par mūsu nākotni, par to, lai nebūtu tādas situācijas, kāda ir tagad, kad pietrūkst
skolotāju. Vidusskolu absolventiem jāzina, kāda viņiem būs alga tuvākajos gados.
Protams, izskanēja informācija par to, ka ir grafiks, kurā paredzēta darba algas
paaugstināšana skolotājiem. Taču, ņemot vērā to, kāda ir situācija ar inflāciju,
mēs nevaram pateikt, ka tās summas, kas ir paredzētas 2009., 2010.gadā, būtu tās,
kuras būtu atbalstāmas. Varbūt tad būs tikai minimālā alga mūsu valstī.
Sakarā ar to ir mūsu priekšlikums – atbalstīt vai nu šo
priekšlikumu, ko „Saskaņas Centra” vārdā es lūdzu atbalstīt, vai pārējos
divus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi no frakcijas „Jaunais laiks”! Šeit izskanēja
informācija par to, ka Tautas partija esot pārkāpusi kādu vienošanos ar Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, mainot šo… ir runa par pedagogu
darba algas atsaisti no kaut kādiem statistiskiem kritērijiem. Tā nav taisnība. Tautas
partijas vienošanās paredz to, ka, mainot šo pantu, ir jāparedz piesaiste kādiem
citiem kritērijiem. Un šie kritēriji ir noteikti pedagogu darba algu samaksas grafikā.
Un šis grafiks patiesībā ir vienīgais garants, kas vienmēr ir kalpojis tam, lai
pedagogiem darba alga tiktu atbilstoši maksāta.
Es gribētu norādīt vēl arī uz to, ka vakar pārrunās ar Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību piedalījās koalīcijas pārstāvji,
bet nebija neviena pārstāvja no „Jaunā laika”. Tur tieši šis jautājums tika
apskatīts.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie
kolēģi no frakcijas „Jaunais laiks”! Iepriekšējā sēdē, apspriežot budžetu
pirmajā lasījumā, jūs daudz runājāt par to, ka vajag taupīt.
Nedaudz atsauksim atmiņā tos spīdošākos Repšes valdības
taupības piemērus!
Pirmkārt. Jūs sākāt savu darbu, pasludinot taupības režīmu
sporta zāļu celtniecībā. Tad diemžēl tie nelietīgie bērneļi sataisīja lielus
tračus, brauca uz Rīgu, piketēja, un jūs piekāpāties un tomēr atradāt par
iespējamu pabeigt vienu otru sporta zāli – gan Valkā, gan Cēsīs, gan citur.
Nākamais. Taupība bija arī uz skolu rēķina: tika apturēts
informatizācijas projekts, kurš diemžēl tā arī netika īstenots jūsu valdības
laikā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Arī Kalvīša laikā netika īstenots!”) Tagad,
paldies Dievam, mēs šos jautājumus esam spējuši atrisināt nākamā gada budžetā
pozitīvi.
Līdzīgi jūs atteicāties arī no atbalsta sniegšanas skolu
atjaunošanai jeb renovācijai, kā toreiz teica.
Nākamais jūsu projekts. Jūsu taupīšana izpaudās arī tā, ka tika
apturēta austrumu robežas izbūve. Rezultāts? Ilgstošās tiesāšanās rezultāts bija
tas, ka valsts budžets cieta zaudējumus vairāku miljonu latu apmērā. Tomēr šī
robežas izbūve, paldies Dievam, ar lielām mokām tika pabeigta. Bet nodokļu
maksātāji cieta zaudējumus.
Es varu atgādināt tikai vienu pozitīvu piemēru, kur jūsu
taupīšana deva reālus rezultātus. Tas bija tad, kad Repšes kungs Ministru kabinetā
aizliedza dzert minerālūdeni. Vasarā, karstā laikā, ministri slaucīja sviedrus, jo
minerālūdeni bija aizliegts pirkt. Un tā jūs tiešām panācāt, ka vairākus simtus
latu valsts budžets ietaupīja. Tiešām ietaupīja!
Un ko es gribētu teikt sakarā ar šo jūsu priekšlikumu? Tautas
partija panāks, ka pedagogu alga, minimālā darba samaksa par vienu slodzi, būs ne
tikai augstāka par iepriekšējā gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, bet
pat ievērojami augstāka. Un atšķirībā no jūsu valdības krišanas brīža, kad jūs
skolu lietas un skolu jautājumus negribējāt risināt, šobrīd Tautas partija un
pārējās koalīcijā esošās partijas ir panākušas ar arodbiedrību vienošanos par
pedagogu algu paaugstināšanas dzelžainu grafiku, un mēs šo grafiku izpildīsim un
pedagogu algas paaugstināsim.
Tā ka es aicinu jūsu priekšlikumu neatbalstīt un nenodarboties
šeit ar demagoģiju, un neuzmesties par lieliem bērnu un skolotāju aizstāvjiem.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi. Divas
minūtes.
K. Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Diemžēl Krastiņa kungs jūs maldināja. Es
vēlreiz citēju tekstu no vienošanās: „nepieļaut Izglītības likuma 53.panta
otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaisti no minimālās algas valstī bez
piesaistes citam objektīvam ekonomiskam rādītājam (piemēram, vidējai darba algai
sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem ar pieaugošu koeficientu)”.
Mēs savā priekšlikumā neesam ielikuši šo „pieaugošo
koeficientu”, bet esam ietvēruši piesaisti tieši Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības norādītajiem objektīvajiem ekonomiskajiem rādītājiem.
Ko mēģināja jums iestāstīt Krastiņa kungs? Krastiņa kungs
mēģināja iestāstīt, ka Ministru kabineta apstiprinātajā pedagogu darba samaksas
paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laika posmā var uzskatīt
par objektīvu ekonomisko rādītāju.
Mīļie kolēģi! Tās ir muļķības! Tas ir politisks lēmums
attiecīgajā laika posmā, nevis objektīvs ekonomisks rādītājs. Es ceru, ka Tautas
partija tomēr vēl uz sevis vadīto Ministru kabinetu skatās nevis kā uz ekonomisku
kategoriju, bet kā uz administratīvu vienību.
Tāpēc es jūs, godātie kolēģi no Tautas partijas, it īpaši jūs,
Krastiņa kungs, kā juristu, ļoti aicinu: tomēr cieniet paši savas vienošanās,
cieniet paši savus parakstus, ko ir devis toreizējais jūsu partijas vadītājs, lai
arī tas tiešām notika divas dienas pirms vēlēšanām! Nu, neesiet gan populisti!
Sēdes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.
B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
deputāti! Pirmkārt. Par PCTVL frakcijas daudzajiem priekšlikumiem.
Es te varu paskaidrot, ka valstī ir izveidota vienota izglītības
sistēma, ir Kvalitātes novērtēšanas aģentūra, notiek starptautiska kvalitātes
izvērtēšana, un pašreiz mums nav argumentu, lai mēs to visu mainītu.
Otrkārt. Par skolotāju algām. Kāpēc tad Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojās ar koalīcijas partijām? Kur ir tas iemesls?
Tas iemesls ir drošības sajūta – sociāla un ekonomiska drošība par savām algām.
Es piekrītu Krastiņa kungam, ka vajag šo drošību, ka tās algas
palielināsies. Palielināsies no gada gadā, kā to garantē 53.pantā ierakstītā,
Ministru kabinetā apstiprinātā pedagogu algas paaugstināšanas kārtība. Šeit jau
tā drošība ir ietverta, jo šeit ir rakstīts, ka pedagogu darba samaksa par vienu
slodzi nav zemāka par Ministru kabinetā noteikto darba samaksu attiecīgajā laika
posmā. Tātad nav zemāka, tā var būt augstāka!
Šajā gadā skolotāju alga ir palielināta no 187 uz 240 latiem. Un
tas ir attiecībā uz vienu slodzi, tātad – 21 mācībstundu nedēļā.
Protams, skolotāji strādā vairāk – strādā 30 stundas. Un līdz ar
to arī nopelna vairāk. Un ar nākamā gada, 2007.gada, 1.septembri skolotāju alga
(skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju) attiecībā uz to 21 mācībstundu būs 284 lati.
Un tālāk gadu no gada tā regulāri kāps. Un tie 284 lati ir vairāk nekā divas
minimālās algas.
Un paskatīsimies, piemēram, ja paskatāmies uz profesoru Šadurski!
Ja viņu ievēlēs (es ļoti ceru!) 2010.gadā, tad viņa alga būs 1274 lati.
Tātad, kā mēs redzam, tā alga aug visās izglītības jomās – gan
skolotājiem, gan arī akadēmiskajam personālam, gan tiem, kas strādā profesionālās
izglītības jomā, koledžās, gan arī zinātniekiem. Un tas te ir stingri iestrādāts.
Tātad te tā drošības sajūta ir!
Mēs pagājušajā nedēļā tikāmies ar arodbiedrību un izrunājām
visu, un es varu apliecināt, ka valdības apņemšanās tiks pildīta. Vēl vairāk!
Iespēju robežās tā tiks arī papildināta, precizējot padarīto darbu, kas saistīts,
piemēram, ar burtnīcu labošanu, ar pārbaudes darbiem, ar audzināšanas pasākumiem.
Tie ir tādi darbi, kas varbūt šajā atalgojuma sistēmā nav iestrādāti.
Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka no šā gada
februāra ir izveidota darba grupa, kas izvērtē iespēju iekļaut pedagogu darba samaksu
valsts sektorā strādājošo vienotajā darba samaksas sistēmā, un ka pie šā
jautājuma strādā Ministru kabinets. Un pavisam drīz būs informatīvais ziņojums par
pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā
darba samaksas sistēmā.
Es gribu teikt, ka esmu apņēmības pilna strādāt pie skolotāja
profesijas prestiža paaugstināšanas. Taču tas nav vienas dienas jautājums. To nevar
uzreiz izdarīt, bet mēs visi kopā pie tā mērķtiecīgi strādāsim.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.
Aicinu balsot, jo komisijā izskanēja viedoklis par to, ka šobrīd
valdība ir vienojusies ar arodbiedrībām par konkrētu grafiku skolotāju algu
paaugstināšanai un tieši tāpat gatavojas vienoties arī par algu paaugstinājuma
grafiku līdz 2014.gadam. Šobrīd tas ir spēkā līdz 2010.gadam.
Tā ka aicinu atbalstīt komisijas slēdzienu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par 16. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir PCTVL frakcijas iesniegtais
17.priekšlikums. Tajā ir skolotāju algu noteikšana, runa par šo atsaisti… tas ir
attiecībā pret minimālajām mēnešalgām…
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātam Valērijam
Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Varas pārstāvju
vienaldzība attiecībā uz pedagogu materiālo nodrošinājumu noveda pie tā, ka skolās
ir hronisks pedagogu trūkums. Tikai 14 procenti no pedagoģijas fakultāšu absolventiem
dodas strādāt uz skolām.
Atgādināšu, ka priekšvēlēšanu diskusijā, kas notika Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, neviens no pašreizējās valdošās
koalīcijas pārstāvjiem neiebilda pret arodbiedrību priekšlikumu – ieviest pedagogiem
algas koeficientu 1,3 attiecībā pret vidējo algu sabiedriskajā sektorā.
Mēs piedāvājam izdarīt grozījumu, ka pedagogu ar zemāko
profesionālo kvalifikāciju alga nevar būt mazāka par 3 minimālajām algām. Ir
pienācis laiks nodemonstrēt pedagogiem, kā politiķi prot izpildīt solīto.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Godātie ministri! Ideja par to, lai iekļautu
likumā frāzi „darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta
apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu”
ir absurda, atvainojiet, pati par sevi.
Atgādināšu, ka tieši mēģinājums svītrot no likuma pedagogu
algas likmes piesaisti minimālās algas apmēram kļuva par vienu no cēloņiem Repšes
kunga vadītās valdības krišanai. Arī Kalvīša kungs nav mūžīgs, tāpat kā šie
grafiki.
Taču, lūk, ko par to domā paši pedagogi un viņu arodbiedrības,
piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Viņš teica: „2004.gada 29.augustā ar
valdības rīkojumu pieņemtajā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā
paredzētais darba samaksas pieaugums ievērojami atpaliek no šābrīža
tautsaimniecības attīstības rādītājiem, inflācijas un sabiedriskā sektora
vidējās algas pieauguma tempiem.” Citāta beigas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pirms
9.Saeimas vēlēšanām – par to jau runāja Šadurska kungs – noslēdza vienošanos ar
septiņām politiskajām partijām, to skaitā ar visām valdību veidojošajām
koalīcijas partijām, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju. Un tur bija
teikts… Jūs citējāt, un arī es to gribu izdarīt! Tātad: „Nepieļaut Izglītības
likuma 53.panta otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaiti no minimālās algas
valstī bez piesaistes citiem objektīviem ekonomiskajiem rādītājiem. Vidējā darba
alga sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem – vismaz ar koeficientu 1,3.” Citāta
beigas.
„Nepiesaistot pedagogu darba samaksu par vienu likmi objektīvam
ekonomiskajam rādītājam, pedagogu darba samaksa ievērojami atpaliks no citu valsts
budžeta finansēto nozaru darbinieku darba samaksas, kā arī veicinās strauju pedagogu,
it īpaši jauno speciālistu, aizplūšanu no izglītības sistēmas. Sekojot līdzi tam,
kā valstī tiek risināts darba samaksas jautājums citām profesijām, pedagogi ir
pārliecināti, ka, nenostiprinot Izglītības likuma normu par pedagogu darba samaksas
piesaisti noteiktam ekonomiskajam rādītājam, tas ir, sabiedriskā sektora vidējai
darba algai, pedagogi atkal būs zaudētāji,” sacīja tas pats Krastiņa kungs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu, kas paredz ar
koeficientu 3 saglabāt pedagogu algas minimālās likmes piesaisti minimālajai algai,
vai vismaz atbalstīt nākamo – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz saglabāt
pedagogu algas minimālās likmes piesaisti minimālajai algai ar esošo koeficientu 2.
Tur ir arī teikts „ne mazāk”.
Nobeigumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim Saeimas juristu
dumpim pret nekvalificēto un ārkārtīgi zemisko Ministru kabineta priekšlikumu.
Gadījumā, ja mūsu vai kaut vai Juridiskā biroja priekšlikums netiks pieņemts, PCTVL
balsos „pret” likumu kopumā.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Šis PCTVL priekšlikums ir nedaudz pārspīlēts.
Es aicinu kolēģus labāk atbalstīt nākamo – Juridiskā biroja 18.priekšlikumu.
Taču es nevaru nepieminēt izglītības un zinātnes ministres kundzes
izjustos vārdus par pedagogu prestiža celšanu, par viņu drošības sajūtu. Un tie ir
ļoti patiesi vārdi! Jo patiesi bez šīs drošības sajūtas mēs laikam nespēsim
atrisināt pedagogu trūkumu, mēs nespēsim novērst to, ka pedagogi pārkvalificējas un
aiziet strādāt citā darbā, lai varētu uzturēt savu ģimeni, vai aizbrauc strādāt
uz ārzemēm. Mēs nespēsim atrisināt to, ka jaunieši vairs neizvēlas pedagoga
karjeru. Šī drošības sajūta ir ļoti svarīga!
Godātie kolēģi, kas tad ir balsojuši „pret” šo drošības
sajūtu? Kas ir balsojuši pret pedagogiem? Tā ir Tautas partija, tā ir Latvijas Pirmā
partija, tas ir „Latvijas Ceļš”, tā ir Zaļo un Zemnieku savienība un tā ir
apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tāda diemžēl ir tā patiesība! (No
zāles: „Kauns!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Jau iepriekš minēto iemeslu dēļ komisija nav
atbalstījusi nevienu grozījumu par 53.panta otro daļu. Tā ka komisijas vārdā aicinu
neatbalstīt arī 17.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52,
atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Visnotaļ labo Juridiskā biroja priekšlikumu komisija
neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka valdība ar arodbiedrību ir vienojusies par
skolotāju darba algas paaugstināšanas grafiku. Tā ka aicinu neatbalstīt arī
18.priekšlikumu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 34, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 19.priekšlikums par 59.pantu attiecībā uz privāto
izglītības iestāžu finansējumu komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 20. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu par pārejas noteikumu 5.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat komisijā nav atbalstīts 21. – PCTVL frakcijas
priekšlikums par izslēgumu pārejas noteikumu 9.punktā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Balsosim? Es atvainojos! Par
21.priekšlikumu mēs atklājam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir pēdējais
priekšlikums šim likumprojektam, un mēs esam gatavi cīnīties par katru mūsu
priekšlikuma burtu.
Šeit ir runa par pārejas noteikumu 9.punktu. Es gribētu atgādināt
jums, kolēģi, par datumiem, kas ir iekļauti šajā punktā: 1999.gada 1.septembris,
2004.gada 1.septembris, un viss.
Tas, no vienas puses, jau sen ir muzeja eksponāts, bet, no otras
puses, šis priekšlikums ierobežo Ministru kabineta iespējas, pieņemot valsts
izglītības standartu, atvieglot prasības mazākumtautību skolām un liek tomēr
ievērot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un citas Latvijai
saistošas starptautiskās normas.
Šajā gadījumā mēs esam gatavi uzticēties Kalvīša kunga
vadītajai valdībai un dot šai valdībai rokās brīvību. Un mums derētu atcerēties,
ka šis 9.punkts pēc būtības neaizliedz valdībai likvidēt visu izglītību krievu
valodā jebkurā brīdī, pat šodien. Diemžēl tāda ir šā punkta būtība, tomēr es
aicinu dot valdībai iespēju pašai izglītības standarta ietvaros lemt par krievu un
par citu mazākumtautību skolu likteni.
Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu un svītrot pārejas noteikumu
9.punktu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par 21.priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
19, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu
„Grozījums Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas –
nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs ir 192B. Par likumprojektu „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā” komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi,
neskatoties uz valdības iebildumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tā, tagad būs jāmeklē pa lapām. Tas ir kaut kur
ļoti tālu. Jā, 16.lappusē ir 2.priekšlikums. Tur izslēgumu 27.pantā piedāvā pati
komisija.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 19.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums –
papildināt attiecīgo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja par
pārejas noteikumu 14.punktu. To komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 18.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru
komisija ir atbalstījusi 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra
M.Jirgena priekšlikums. Komisija parlamentārā sekretāra priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Tātad tālāk izskatīsim 7.priekšlikumu. Debatēs
pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi! Man šeit ir jāpiebilst, ka komisija, protams,
strādāja ārkārtīgi ātri, jo bija īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Viena
no asociācijām, kas ir ieinteresēta šā priekšlikuma nekavējošā pieņemšanā,
bija ieradusies uz komisijas sēdi, turpretī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas
iebilst pret šo priekšlikumu, tāpat arī krāsu rūpniecības pārstāvji ļoti
novēloti rakstīja komisijai iebildumu vēstules.
Tā ka es aicinu, atverot likumu, šo priekšlikumu izskatīt trijos
lasījumos un neatbalstīt komisijas priekšlikumu.
Kā deputāts es aicinu šodien atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā steidzamības kārtā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Mēs balsosim
par 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 66,
atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to mēs šo likumprojektu esam izskatījuši. Es
aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Izskatāms kā
steidzams.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 193B. Komisija ir saņēmusi divpadsmit
priekšlikumus, no kuriem 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums par 11.pantu – arī
ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums – par 86.punktu ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par
18.pantu ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat ir atbalstīts vēl viens priekšlikums par
18.pantu, ko ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņa kungs.
Sēdes vadītājs. Pret 6.priekšlikumu deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. ir finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums
par 23.pantu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir 8.priekšlikums par 23.pantu, ko ir
iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Likumprojekta 5.panta redakciju ir ieteicis Juridiskais
birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
6.pantu – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. Papildināt likuma pārejas noteikumus lūdz finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš, un komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Un arī 12.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – 7. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts
ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 194B. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus.
1. – Ministru kabineta priekšlikums par likumprojekta 4.pantu.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Ministru kabineta priekšlikums par izslēgumu
9.panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ir iesniegusi 3.priekšlikumu. Tas ir 10.panta
papildinājums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – …
K.Leiškalns. Likuma 11.1 pantā Ministru kabinets ir
iesniedzis grozījumu. Tas ir 4.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Balsojuma rezultāts jānolasa. Par –
33, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tagad izskatīsim nākamo priekšlikumu.
K.Leiškalns. 4. – Ministru kabineta priekšlikums par 11.1 pantu.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 5. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums papildināt 12.pantu. Komisija to
nav atbalstījusi. (Starpsaucieni: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums. PCTVL frakcija aicina papildināt
13.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par
6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 34, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 7.priekšlikums. Aizstājumu 15.pantā ierosina PCTVL
frakcija. Saeima to jau vairākkārt ir noraidījusi. Komisija to nav atbalstījusi arī
šoreiz. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Līdzīgs aizstājums ir ierosināts
17.pantā. Arī tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 9. – PCTVL frakcijas priekšlikums izdarīt grozījumu
26.pantā. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par
9.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 31, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Par 26.panta pirmo daļu priekšlikumu ir iesniegusi
frakcija „Jaunais laiks”. Tas ir 10.priekšlikums. Arī to komisija nav atbalstījusi.
(Starpsaucieni: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 10. –
frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 55, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums. Otro daļu šajā pašā pantā,
26.pantā, izslēgt ierosina PCTVL frakcija. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens:
„Piekrīt!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par 26.panta trešo daļu. Iesniegusi
PCTVL frakcija. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: „Nav iebildumu!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir Ministru kabineta ierosināts
papildinājums pārejas noteikumos. Aicinu deputātus… Es atvainojos,
13.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Un 14.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams. Komisija
nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 14, atturas – 18. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.
Dokumenta numurs ir 195B. Ir saņemti četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par likumprojekta 1.pantu.
Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Tas atrodams
tabulas 27.lapā. Komisija ir atbalstījusi sešpadsmitās daļas izteikšanu
attiecīgajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Ierosina
izslēgumu. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Ierosina
izslēgumu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 56, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts
ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Darba dokuments Nr.196B. Par priekšsēdētāja nosaukto likumprojektu
nav neviena deputātu priekšlikuma. Tāpēc aicinu balsot par likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – 13. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Minētais likumprojekts ir Saeimas dokuments ar numuru 197B. Ir
iesniegti 13 priekšlikumi.
1.priekšlikums ir par 1.pantu, un to ir iesniegusi atbildīgā
komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 3.pantu ir atbildīgās komisijas – Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas
ir par panta 4.2 daļu. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums par aizstājumu 6.pantā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Ir ierosināts vēl viens aizstājums. Tas ir
atbildīgās komisijas iesniegtais 5.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pret 5.priekšlikumu iebildumu nav.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir 6.4 panta papildinājums,
ko ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegtais 7.priekšlikums, kas ir par izslēgumu 11.pantā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 7.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Arī 9.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas
ir par panta piekto daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 10.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Tas
ir panta sestās daļas izslēgums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir finanšu ministra Spurdziņa
priekšlikums, un to nu gan es komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Dokumenta 36.lappusē ir 12.priekšlikums, ko iesniegusi
politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcija. Ierosina papildināt likumu ar 16.1, 16.2 un 16.3
pantu. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 30, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Neskaidrās redakcijas dēļ komisija neatbalstīja arī
politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas iesniegto 13.priekšlikumu.
Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 63, pret – 15, atturas – 8. Likums pieņemts.
Izskatīsim darba kārtības nākamo punktu – likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta numurs ir 198B. Valdība ir tik labi pastrādājusi, ka
deputātiem nav radies neviens priekšlikums.
Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 12. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
valsts budžetu 2007.gadam”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Te nu tas ir – dokuments ar numuru 172D!
Deputāti ir iesnieguši 88 priekšlikumus par likumprojektu „Par
valsts budžetu 2007.gadam”.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par
kopsavilkuma veidošanu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 1.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 2. – Ministru kabineta priekšlikums par 3.pantu.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Ministru kabineta priekšlikums par 3.pantu. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu
3.pantā. Nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 5.priekšlikums, ko iesniegusi
frakcija „Saskaņas Centrs”. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 5. –
frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 56, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 6.priekšlikumu, ko
iesniegusi frakcija „Saskaņas Centrs”. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī aizstājums 12.pantā. Tas ir 7.
priekšlikums, un to ir iesniegusi frakcija „Saskaņas Centrs”.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Par 20.pantu ir frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 58,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 9. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 34, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 31.pantu. Iesniedzis Ministru
kabinets. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums par 33.pantu ir saņemts no Ministru
kabineta. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 12.priekšlikumu par 34.pantu ir iesniedzis Ministru
kabinets. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 13.priekšlikumu par 35.pantu ir iesniedzis Ministru
kabinets. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums par 36.pantu saņemts no Ministru
kabineta. Komisijā tas guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 38.pantu ir 15. – Ministru kabineta priekšlikums.
Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izteikt
41.pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo redakciju.
K.Leiškalns. Ar 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par
likumprojekta sakārtošanu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija
nav atbalstījusi šo budžeta grozījumu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un
komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 21.priekšlikums par aizsardzības budžeta
samazinājumu ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Deputāts Šadurskis aicina atņemt aizsardzības
budžetam 5 tūkstošus. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Gribot negribot bija jānāk labot kļūdu. Es ceru,
ka tā ir tikai kļūda, ko Leiškalna kungs pieļāva, teikdams… Šis, protams, nav
priekšlikums par to, ka vajag atņemt aizsardzības budžetam 5 tūkstošus, bet šis ir
priekšlikums par to, ka vajag piešķirt Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai 2,5
tūkstošus, un šis ir priekšlikums, ka vajag piešķirt Latvijas Nacionālo karavīru
biedrībai 2,5 tūkstošus. Tātad kopējā summa ir 5 tūkstoši. Taču nevis mīnusā,
bet plusā!
Tāpēc es ceru, Leiškalna kungs, ka jūs izlabosiet savu kļūdu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Es izlaboju savu kļūdu, bet tomēr kā finansēšanas
avots te ir uzrādīts Aizsardzības ministrijas budžets. (No zāles dep. A.Kampars:
„Kurā vietā?”)
Ā, es atvainojos… Es vēlreiz atvainojos!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs balsosim par 22. – deputāta
Kārļa Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 28.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Pārejam pie 23.priekšlikuma. Šadurska kungs tiešām paaugstināja
valsts ieņēmumus par 5 tūkstošiem – atvainojos vēlreiz! -, bet 23.priekšlikums ir
saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 24.priekšlikums saņemts no politisko organizāciju
apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. Komisija nav
atbalstījusi Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 52, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 25. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pašlaik Latvijā darbojas 12.valdība pēc
neatkarības atgūšanas 1990.gadā, un, ieskatoties šo valdību galvenajos politikas
dokumentos, valdību deklarācijās un rīcības plānos, nākas secināt, ka neviena no
valdībām par savu prioritāti nav definējusi mājokļu jautājuma risināšanu. Pirmās
trīs valdības laikposmā no 1990. līdz 1995.gadam ne ar vārdu savās deklarācijās
nav skārušas šo problēmu, tāpēc uzdrošinos izdarīt secinājumu, ka Latvijā līdz
pat 1995.gadam par mājokļu politiku vispār nevaram runāt, jo tādas vienkārši
nebija.
Varētu domāt, ka nebija pašas problēmas, tomēr problēma bija un,
es domāju, arī pietiekami asa, jo tieši 90.gadu pirmajā pusē notika straujš
mājokļu uzturēšanas izmaksu pieaugums – pieauga gan īres maksa, gan komunālo
pakalpojumu izmaksas un tā tālāk.
Kurš vairs atceras, ka likums „Par namīpašumu denacionalizāciju
Latvijas Republikā” ir spēkā jau kopš tālā 1992.gada 1.janvāra? Neviens vairs
neuzdod jautājumus par to, ko valsts, valdības un politiķi ir darījuši, lai
nepieļautu šīs sociāli ekonomiskās spriedzes eskalāciju 15 gadu garumā. Izskatās,
ka gan politiķi, gan īrnieki bija aizmirsuši, ka šajā likumā minētais septiņu gadu
moratorijs bija noteikts tādēļ, lai valsts varētu izstrādāt un realizēt
denacionalizēto namu īrniekiem paredzētās valsts un pašvaldību atbalsta programmas.
To izstrādāšanas un realizācijas pienākumu noteica 1991.gada 30.oktobrī pieņemtais
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums „Par Latvijas Republikas likumu „Par
namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un „Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”. Minētajā
lēmumā bija noteikts, ka Ministru padomei līdz 1991.gada 1.decembrim ir jāizstrādā
likumprojekts par kompensācijām. Mēs to neesam izdarījuši vēl šobrīd. Un ir
jāizstrādā arī atviegloti noteikumi to denacionalizēto namu īrnieku kreditēšanai,
kuri ir ņemti uzskaitē un kuri ir izteikuši vēlēšanos celt individuālo dzīvojamo
māju. Savukārt pašvaldībām tika uzlikts pienākums nodrošināt denacionalizēto namu
īrniekus ar zemesgabaliem individuālo dzīvojamo ēku celtniecībai un vēl citas
šodien gandrīz vai neticamas lietas.
Šīs likumos un lēmumos sākotnēji iekļautās labās domas un
ieceres laika gaitā tika aizmirstas un transformējās tā, ka pašlaik politiķi
atļaujas pārmest denacionalizēto namu īrniekiem to, ka viņi visus šos daudzos gadus
nav neko darījuši, lai paši – tikai un vienīgi paši, es šeit pasvītroju! –
atrisinātu savas problēmas. Kāda galvu reibinoša politiskā ekvilibristika! No
valdības atbildības par kompensāciju mehānisma izstrādāšanu un ieviešanu
denacionalizēto namu īrniekiem tā ir kļuvusi par denacionalizēto namu īrnieku
nolaidību un neizdarību. Vienkārši un ģeniāli!
Pirmo reizi Valdības deklarācijā 1995.gadā parādījās maģiskie
vārdi „mājokļa programma”, „mājokļa kreditēšanas attīstība”, un
turpmākajos desmit gados šie maģiskie vārdi dažādos locījumos un kontekstos bija
atrodami katrā Valdības deklarācijā.
Tomēr bez pašiem maģiskajiem vārdiem valdības deklarācijās ir
vēl viena kopīga iezīme – šie vārdi pamatā tiek lietoti vēlējuma izteiksmē:
sakārtosim, pilnveidosim, atjaunosim, nodrošināsim, izstrādāsim, uzsāksim un tā
tālāk. Un tā lēnām un pamazām, nemanāmi un nenovēršami pagātne kļuva par
tagadni un nākotni. Un mums, cilvēkiem, bet īpaši jau politiķiem, ir diezgan
raksturīgi vairīties no atbildības par to, kas notiek tagadnē, jo ērtāk taču ir
dzīvot skaistās nākotnes gaidās un cerībās vai arī gūt apmierinājumu no domām
par to, ka iepriekš ir bijis vēl ļaunāk.
Atšķirībā no valsts un pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu
īrniekiem, kuri par sertifikātiem varēja iegādāties īpašumā savus īrētos
dzīvokļus, denacionalizēto namu īrniekiem šāda iespēja bija liegta. Arī valsts
ekonomiskās attīstības temps un sociālā politika ilgstoši…
Sēdes vadītājs. Godātā deputāte! Es atvainojos, bet jums debatēm
atvēlētais laiks ir beidzies. Vai jums vēl ir vajadzīgs kāds…
I.Rībena. Vai es varētu vēl minūti, lūdzu?
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.
Lūdzu!
I.Rībena. …nav bijusi labvēlīga tam, lai Latvijā tradicionāli
mazapmaksāto profesiju pārstāvji – skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki un citi,
par pensionāriem jau nemaz nerunājot, varētu paši bez valsts atbalsta atrisināt
samilzušo mājokļa problēmu. Un tieši tāpēc valdībai ir jāuzņemas saistības un
atbildība par denacionalizācijas sekām. Situācija īpaši aktualizējās šā gada
8.martā, kad Satversmes tiesa atcēla īres griestus. Lēmums stājas spēkā jau pēc
divām nedēļām.
Daba mūs šoruden saudzē. Nosalušo un sadegušo nav tik daudz, kā
tas parasti ir ziemās ap šo laiku, bet ar zupas virtuvēm vien ir daudz par maz…
Tāpēc es aicinu optimistiskās attīstības lielvalsti atmest nieka
25 miljonus tiem, kurus mēs paši esam padarījuši par likteņa pabērniem. Un, ja divu
trīs gadu laikā mēs likvidēsim dzīvokļu rindas, tad mēs vismaz spēsim
līdzināties Lietuvai un Igaunijai, kur šādas rindas vienkārši neeksistē jau
vairākus gadus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Paldies Ingunai Rībenai par
rūpīgo 90.gadu mājokļu politikas analīzi. Taču es gribētu vērst uzmanību uz to,
ka visi šie instrumenti, kas likumā bija ielikti, šobrīd ir izstrādāti un darbojas.
Pirmkārt, tie ir pabalsti denacionalizēto māju īrniekiem, kuri to
atstāj. Otrkārt, tās ir mērķdotācijas jaunu dzīvokļu celtniecībai. Un nākamā
gada budžetā ir atvēlēts tik daudz līdzekļu, cik pašvaldības ir pieteikušas:
pabalstiem – 5 miljoni un, šķiet, 7 miljoni ir arī mājokļu celtniecībai.
Tomēr es gribu vērst uzmanību uz to, ka tad, ja jūs šobrīd
izsakāt priekšlikumu vēl par 25 miljonu piešķiršanu, ir jājautā: kāpēc Rīgas
Dome šobrīd atteicās no miljona, ko tā nevarēja apgūt un kas 2006.gadā paliek
neiztērēts? Un kā gan tā apgūs nākamos 25 miljonus?
Likumdošana šobrīd ir sagatavota, lai valsts pašvaldībām varētu
piešķirt mērķdotācijas mājokļu celtniecībai. Likumdošana jau ir gatava, lai
izmaksātu pabalstus, un arī budžetā paredzētas šīs summas. Jautājums ir tāds:
sekojiet, lūdzu, tikai līdzi (īpaši savām pašvaldībām), kā tām sokas ar
reālajiem darbiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Kučinska kungs! Ja būtu tā, ka
denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir risinātas, tad diez vai katru ceturtdienu
Saeimas sēdes laikā ārpus šīs mājas stāvētu piketētāji ar plakātiem, kliedzot
par to, ka viņu problēmas nav risinātas. Mēs šeit, šajā namā, varam sevi mānīt,
ka problēma ir atrisināta, bet es domāju, ka arī jūs labi zināt, ka tā faktiski
vēl nav atrisināta.
Kādā veidā mēs, deputāti, varam šādu problēmu risināt? Ar
likumdošanu un ar naudas piešķiršanu! Un šis „Jaunā laika” frakcijas
priekšlikums paredz piešķirt 12,9 miljonus latu papildus jau tam, kas ir plānots
budžetā. Tas viss ir izrēķināts no visām pusēm un ir atzīts, ka tāda ir tā
kopējā summa – 25 miljoni, kas ir nepieciešama.
Un tad mēs varētu darīt savu darbu, lai šo problēmu patiesi
risinātu, un tad mums pēc gada te nestāvētu piketētāji, bet mums visiem uz galdiem
būtu pateicības vēstules par labi padarīto darbu.
Aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Jau pie tā visnotaļ nepatīkamā budžeta deficīta
komisija nav atbalstījusi nevienu priekšlikumu, kas nepamatoti liek vai ļauj
paaugstināt budžeta ieņēmumu prognozi. Tā ka aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 54,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 26. ir Ministru kabineta priekšlikums par pusmiljona
latu pārdali starp ministrijām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 27.priekšlikums. Es aicinu atbalstīt Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas piedāvājumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 29.priekšlikumā…
Sēdes vadītājs. 28. …
K.Leiškalns. Es atvainojos! 28.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti
Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 29. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un
Fjodorova priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 30. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas
atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 31. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas
atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 32. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un
Fjodorova priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 33. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums – nav
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli… Ā,
es atvainojos!
Debatēs pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Es brīdinu, ka
līdz pārtraukumam atlikušas četras minūtes.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj un godātie deputāti! Jautājums ir
ļoti nopietns. Cik vieglprātīgi un nenopietni valsts risina šos mūsu prioritāros
jautājumus, demogrāfijas un izglītības jautājumus, – tas vienkārši ir
pārsteidzoši! Nu nemānīsim sevi! Pat ar visiem tā saucamajiem māmiņu pielikumiem
dzimstība pie mums nav augusi pat par nieka tūkstoš bērniņiem…
80.gados piedzima 40 tūkstoši, 90.gadu vidū – 17 tūkstoši…
Tātad apmēram puse… Un tagad ir 21 tūkstotis… Un šogad līdz novembrim ir vēl
tikai… vēl pat nav sasniegts tas 21 tūkstotis, ir tikai 18,5 miljoni. Tātad
stāvoklis ir vairāk nekā nopietns.
Latvijā mums trūkst bērnudārziņu 24 tūkstošiem bērnu.
Divdesmit četriem tūkstošiem! Bērnudārzus mēs savulaik izsaimniekojām ļoti viegli.
Mēs tos pārdevām par smiekla naudu – par santīmiem. Satekles ielā, kas bija zaļā
zona, bija trīs bērnudārzi, no tiem divi ir pārdoti. Un tā ir Rietumu banka… Tur
drīz pacelsies skaista un liela celtne. Rīgā mums trūkst bērnudārzu septiņiem
tūkstošiem bērnu.
Un te ir interesanti dati, ko es jums gribu darīt zināmus. Kāpēc
Rīgā tagad ir runa par septiņiem tūkstošiem bērnu, ja vēl nupat, kā liecina
pēdējais rādītājs, bija runa par pieciem tūkstošiem bērniņu?… Proti, Rīgā
tiek ievesti strādnieki, cilvēki no lauku rajoniem, kas strādā gan lielveikalos, gan
celtniecībā. Un teiksim paldies Dievam par to, ka viņi ir ievesti Rīgā, ka viņi
nepošas uz Īriju, bet ka viņi brauc uz Rīgu! Tas ir liels pluss, kas ir sasniegts.
Tātad tas ir ne tikai Rīgas un Rīgas Domes jautājums, bet arī
valsts jautājums, jo te, šajos bērnudārzos, viņi ir, tā teikt, pieteikušies – šie
divi tūkstoši… Tas ir vairāk nekā citur…
Es redzu tikai divas iespējas, kā atrisināt šo jautājumu. Proti,
pirmais ceļš ir „māmiņu algu” paaugstināšana arī otrajā bērna audzināšanas
gadā. Un tas nav daudz, mīļie draugi! Pirmajā gadā, kad mēs to izdarījām, tie bija
tikai 20 miljoni. Taisni tik daudz, cik mums šogad atkal pietrūkst. Ziniet, no visiem
rindā stāvošajiem bērniem 75 procenti ir bērni, kas ir vecumā no viena gada līdz
trim gadiem. Tātad pārējie, trīsgadīgie un četrgadīgie, sastāda 25 procentus.
Tātad, ja mēs samaksāsim attiecībā uz šiem mazuļiem, bērnudārzos rindas jau
faktiski izbeigsies.
Un otrais… Ja mēs negribam maksāt to, tad atliek otrais
risinājums. Es pilnīgi piekrītu Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam
Jaunsleiņa kungam, ka pašvaldībām – pareizi! – ir no saviem budžetiem jāapmaksā
valsts darbinieku algas. Taču domes lūdz pabalstu, lūdz pārņemt kaut vai tikai
pedagogu algas, kaut vai tikai tās samaksāt. Jo tad pārējo naudiņu varēs novirzīt
gan pavāriem, gan auklītēm.
Tas ir smieklīgi, ka šodien mēs auklēm maksājam 95 latus vai 110
latus mēnesī. Draugi mīļie, Rīga maksā 140 latus! Nākamgad vairs nestrādās par
minimālo algu neviens, un tāpēc Rīga jau paceļ: no 180 līdz 200 latiem. Ko darīs
lauki? Es neredzu atrisinājumu. Rīga maksā 180 latus par pirmsskolas izglītības
iegūšanu, un tāpēc trīs gadus tiks strādāts, lai atpelnītu šo naudu. Ko darīs
lauki? Atbildes nav.
Ir interesanti, ka mēs savu naudu esam devuši, iztērējuši tādiem
mērķiem, kas nemaz nav valsts prioritāte. Piemēram, vēlēšanu budžeta grozījumos
pašvaldībām iedevām 20 miljonus dažādām investīcijām. Kāpēc? Vai tā ir mūsu
prioritāte?
Un attiecībā uz transportlīdzekļiem Rīgas Dome maksā… 30
miljonus dotē. Vai tā ir mūsu prioritāte?
Un pēdējais, ko gribu pieminēt, ir tā novitāte, par ko mēs
lasījām, kas pavīdēja laikrakstā „Diena”. Ministrs Štokenbergs saka, ka vienu
risinājumu viņš redzot – ka tas ir privātās un publiskās partnerības mehānisms. Un
šis mehānisms būtu tāds, ka pusi šīs naudiņas valsts maksātu pašvaldību
privātajam sektoram. Taču Kalvītis turpat komentēja, ka diemžēl šī likuma norma
vēl nav gatava un tātad nav ieviešama, mīļie draugi!
Tātad arī šī hipotēze, ka nākamgad atrisināsies šis jautājums,
nav apstiprinājusies. Taču risinājums mums ir jāatrod – un jāatrod tas ir tagad un
tūlīt, un tie ir tikai 20 miljoni. Gaidīt nevar!
Nevar mūžīgi cīnīties tikai ar sekām, ir jāķeras pie
cēloņiem, jo izmirst mūsu tauta!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Paldies Kantānes kundzei. Problēma, protams, ir smaga,
un tā ir jārisina, bet nevienu problēmu nevar atrisināt ar neesošu naudu vai ar vēl
lielāku budžeta deficīta palielināšanu. Tā ka komisijas vārdā aicinu balsot
„pret”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie
kolēģi, balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 34, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, tāpēc lūdzu
reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Gribu paziņot, ka, izskatot likumprojektu
„Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un aicinot balsot „pret”
7.priekšlikumu, es kļūdas dēļ nobalsoju „par”. (Starpsauciens: „Ai, ai,
Kārli!”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu
pulcēties uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa,
Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Grava, Sarmīte Ķikuste,
Ainars Latkovskis un Aleksandrs Mirskis.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jurim
Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti! Lūdzu jūs doties uz Sarkano zāli, kur notiks sēde – tikšanās ar
Latvijas militārajiem atašejiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izsludinu pārtraukumu uz vienu stundu.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Atsāksim sēdi! Atgādinu, ka izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu
2007.gadam”. Izskatām 34.priekšlikumu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 34.priekšlikums ir no Ministru
kabineta. Tas ir par līdzekļu pārdali Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 35. – līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Pārdale
Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 36.priekšlikums. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis ir
pārdalījis budžetu – paredzējis 300 tūkstošus latu valsts atbalsta pasākumiem mežu
nozarē. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 37.priekšlikums – pārdale Zemkopības ministrijas
ietvaros. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 38.priekšlikums. Frakcija „Jaunais laiks” ierosina
palielināt nodokļu ieņēmumus par 30 miljoniem un novirzīt tos Valsts autoceļu
fondam. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi!
Vēršos arī pie jums, godājamie Sēlpils, Staburaga un Seces
iedzīvotāji!
Ko frakcija „Jaunais laiks” ir domājusi ar šo priekšlikumu?
Priekšlikums ir piešķirt 30 miljonus Daugavas kreisā krasta pirmās šķiras ceļu
sakārtošanai. Jau pirms vēlēšanām… Man prātā nāk, ka jau tad, kad tika
iesniegts uz pirmo lasījumu Valsts budžeta likuma projekts, mēs par šo jautājumu
atklājām diskusiju. Man prātā nāk 2.septembra tikšanās, kas kādā no Zemgales
pagastiem tika rīkota Latvijas grāmatu svētku ietvaros. Tur gan Štokenbergs, gan
Peters – toreizējais satiksmes ministrs – braši solīja: tanī brīdī, kad tiks
izskatīts nākamā gada budžets, būs priekšlikums izveidot speciālu programmu tieši
šo ceļu sakārtošanai. Šādi solījumi bija. (Starpsauciens: „Tā bija!”)
Kāpēc tieši Daugavas kreisais krasts? Atgādināšu dažos vārdos.
Ir divi galvenie iemesli. Pirmais iemesls ir tas, ka Daugavas labais krasts ir
stratēģiski svarīgs virziens – virziens uz Krieviju. Šis ceļš šobrīd ir pamatīgi
pārslogots. Sakārtojot kreiso krastu, mēs atslogotu vienu stratēģiski svarīgu
virzienu. Transporta plūsma, kas iet uz robežu un kas tātad faktiski baro mūsu
tranzīta biznesu, tad būtu daudz vienkāršāka, un būtu daudz labāka pieejamība.
Otrais iemesls, protams, ir Daugavas kreisā krasta iedzīvotāju
vēlmes un vajadzības, jo šobrīd starp šiem trim pagastiem pārvietošanās ir
apgrūtināta. Ja kāds no jums mēģinātu tieši šobrīd pabraukāt pa šo ceļu, tad,
ticiet man, bez servisa pakalpojumiem jūsu mašīna pēc tam neiztiktu, jo tad, kad ir
lietus, šī ceļu situācija ir vēl dramatiskāka. Tā tas ir!
Ja kāds no jums teiks, ka nav iespējams atrast finansējumu šādai
lietai, es pastāstīšu, kas šobrīd notiek ar akcīzes nodokļa iekasēšanu par
degvielu. Avots, no kurienes šo naudu varētu smelt, ir, protams, akcīzes nodoklis
degvielai. Kā mums saka degvielas tirgotāji, apmēram 20 procentu no kopējā degvielas
apjoma ir nelegāli jeb bez nodokļiem. No kurienes tie rodas? Protams, lielu daļu
nelegālās degvielas sagādā tas „LatRosTrans” degvielas vads, kas iet no Ilūkstes
līdz ostai. Visi to labi zina. Visi labi zina, ka no šā degvielas vada regulāri tiek
degviela zagta, un visi labi zina, ka šī degviela nonāk Latvijas tautsaimniecībā.
Visi labi zina, ka nodoklis par to samaksāts netiek. Degvielas nodoklis, tas ir, akcīzes
nodoklis dīzeļdegvielai, ir nedaudz mazāks par 200 latiem. Un 20 procenti no kopumā
apmēram miljona tonnu, kas tiek patērētas Latvijā, ir 200 000 tonnu. Sarēķiniet
summu! Tā kā nodoklis ir nedaudz mazāks par 200 latiem, jebkurā gadījumā tie būs 20
līdz 30 miljoni latu, kas netiek katru gadu iekasēti par akcīzes nodokli degvielai.
Tātad – kur šo naudu ņemt? Būtu tikai cītīgāk jāstrādā pie
tā, lai nebūtu nelegālas degvielas aprites.
Noslēgumā es gribu pateikt klasiķa tēzi. Makenzijs (tāds klasiķis
mums ir zināms) ir teicis, ka nevajag censties turēt pie vārda cilvēku, kas ir
iemīlējies, cilvēku, kas ir piedzēries, un politiķi pirms vēlēšanām. Šī tēze
sevi apstiprina visā pilnībā! Tas, kas pirms vēlēšanām tika solīts, šobrīd
netiek pildīts.
Es, kolēģi, tomēr aicinu jūs atbalstīt šo speciālo programmu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums,
neapšaubāmi, ir labs. Taču, kā jau es teicu, komisija neatbalstīja nevienu
priekšlikumu, kas ir vērsts uz budžeta deficīta palielināšanu. Aicinu balsot
„pret” vai atturēties.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par 38. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Rezultāts
būs labs!”) Par – 33, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Deputāte Mūrniece ierosina 10
tūkstošus uz nodokļu ieņēmumu rēķina atdot sociālās rehabilitācijas valsts
programmai. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātei Lindai
Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Ar savu priekšlikumu es piedāvāju 10 000
latu nākamā gada budžetā paredzēt resursu centram sievietēm „Marta”
cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai, kas būtu vistiešākais Labklājības
ministrijas pienākums.
Mana priekšlikuma būtība bija atgādināt valdībai, ka valdībai ir
tāda Cilvēktirdzniecības apkarošanas programma 2004.-2008.gadam, kura šobrīd ir
domāta tikai tam, lai mēs rādītu starptautiskajām institūcijām, ka arī mums ir
tāda programma, lai mums nesekotu dažādu starptautisko institūciju nosodījums par to,
ka mēs neesam apzinājuši šo problēmu. Patiesībā tā ir tikai formāla darbība.
Valdība nepilda solījumu, un laikam būtu maldīgi gaidīt, ka tas tiks pildīts, jo
budžetā šai programmai nav paredzēta nauda nevienā no sadaļām.
Taču tas, kas mani uztrauc vairāk, ir otrā daļa – cilvēciskā
daļa; tas, ka aiz šiem 10 000 latu, kurus budžetā valdība un valdošā
koalīcija neparedz šai rehabilitācijas programmai, patiešām stāv reāli cilvēki,
kuri ir cietuši no cilvēktirdzniecības.
Mans mērķis bija atgādināt valdībai, ka mūsu valstī tomēr
pastāv cilvēktirdzniecība, ka šī ir aktuāla problēma un ka vidēji mēnesī
apmēram simts sievietes, arī bērni – nepilngadīgi bērni! – tiek pakļauti
cilvēktirdzniecībai, ar ko mēs saprotam cilvēku fizisku pazemošanu un cilvēku
seksuālu pazemošanu. Tāpēc, neparedzot budžetā naudu šai programmai, valdība un
valdošā koalīcija akceptē to, ka mēs neapkarojam cilvēktirdzniecību, ka mums ir
vienalga, cik cilvēku no mūsu valsts gadā tiek pārdots uz ārzemēm un cik cilvēki
tiek pazemoti.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu, komisijas vārdā!
K.Leiškalns. Aicinu deputātus balsot, jo komisija nav atbalstījusi
priekšlikumus, kas izmaina nodokļu ieņēmumu prognozi.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 34, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs,
Golubovs un Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai – Gaisa spēkiem
500 000 latu, novirzot tos valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija šo priekšlikumu
nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aleksejs
Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu 40.priekšlikumā un pēc tam vēl arī
veselā virknē citu priekšlikumu ir runāts par to, ka Aizsardzības ministrija saņem
pārāk daudz naudas. Ar ko tad mēs karosim, cienījamās dāmas un kungi? Varbūt tomēr
paņemsim nedaudz naudiņas un atdosim to sociālajiem pabalstiem? Šajā gadījumā mēs
kaut drusciņ varētu risināt tos jautājumus, kuri ir saistīti ar maznodrošinātajiem.
Padomājiet par to un nobalsojiet „par” mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā. Lūdzu!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija neatbalsta šo priekšlikumu,
jo minētās summas Latvijai ir starptautiski saistošas.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un
Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai – Jūras spēkiem 500 000 un
novirzīt tos uz citu pozīciju – Labklājības ministrijai resursu izdevumu segšanai.
Komisija neatbalsta šo priekšlikumu iepriekš minēto iemeslu dēļ.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 41.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 42. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un
Fjodorova priekšlikums par Sauszemes spēkiem paredzēto līdzekļu samazinājumu par
labu valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 43. ir deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova,
Golubova un Fjodorova priekšlikums, kas ir vērsts uz Aizsardzības ministrijas budžeta
samazinājumu par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 43.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 44.priekšlikumā deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs,
Golubovs un Fjodorovs aicina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 5000 latu
par labu Labklājības ministrijai valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kur tad mēs gribam paņemt naudiņu šajā savā
priekšlikumā? No starptautiskajām operācijām paredzētajiem līdzekļiem un no
Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētā atalgojuma. Mēs gribam no 64
miljoniem paņemt tikai pusmiljonu. Varbūt maksāsim mūsu ģenerāļiem par 10-20 latiem
mazāk un atdosim šo naudiņu tieši sociālajiem pabalstiem? Ģenerāļi izdzīvos! (No
zāles dep. L.Ozoliņš: „Bravo!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par 44.priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
21, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais ir 45.priekšlikums.
K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir līdzīgs. Deputāti Rubiks,
Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai 500
tūkstošus latu par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balodi! Pietiek, balodi,
pietiek!”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šajā savā priekšlikumā mēs atkal
piedāvājam novirzīt pusmiljonu latu sociālajiem pabalstiem. No kurienes to paņemt? No
valsts aizsardzības politikas realizācijas! Mēs jau iedevām līdzekļus Gaisa
spēkiem, mēs jau iedevām līdzekļus Sauszemes spēkiem un Jūras spēkiem. Tie jau
savu saņēma! Kas tas ir? Vai aizsardzības politikas realizācija? Tā nauda būs
papildu nauda, kura nonāks kabatās. Padomājiet par to un atdodiet šo pusmiljonu
pabalstiem!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu zvanu!… Es atvainojos! (No zāles dep. V.Buzajevs: „Jā, jā, jā!”) Debates
turpina Vladimirs Buzajevs. Lūdzu, nākamreiz piesakieties laicīgi! Tiešām ir
pietiekami daudz laika, lai pieteiktos.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Runāšu ļoti īsi. Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija atbalstīja
visus šos „Saskaņas Centra” priekšlikumus, it īpaši šo, jo mums taču nav
nekādas patstāvīgas valsts aizsardzības politikas. Un sakarā ar to lai arī
amerikāņi apmaksā šo mūsu aizsardzības politiku, kuras plānošanas centrs atrodas
nevis Rīgā, bet Vašingtonā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 45.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 47.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa
Šadurska. Pavisam neliels…
Sēdes vadītājs. Ir vēl 46.priekšlikums…
K.Leiškalns. Es atvainojos! 46.priekšlikums ir saņemts no
deputātiem Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova – 500 tūkstošus latu no
aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas novirzīt valsts sociālajiem pabalstiem.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Būs slikti!”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs atkal piedāvājam pusmiljonu latu paņemt
no Aizsardzības ministrijas aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas un novirzīt šo
pusmiljonu valsts sociālajiem pabalstiem. Padomājiet par to, ka vairāk nekā
30 000 ģimeņu pēc 1.janvāra var atrasties uz ielas. Jūs par to nedomājat! Bet
vai mums armija ir 30 000 liela? (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir!”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisija ir lēmusi minēto priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Deputāts Šadurskis piedāvā
palielināt nodokļu ieņēmumus, novirzot naudu dotācijām Latvijas Politiski represēto
biedrībai. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Daugavas kreisā krasta ceļiem naudas nav,
bērnudārzu pedagogiem naudas nav, dzīvokļu problēmas risinājumam naudas nav, bet
Leiškalna kungs saka: „Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja nevienu
priekšlikumu, kas palielina budžeta deficītu.” Labi vārdi! Taču Kalvīša valdība,
pastāvot mūsdienu augstajai inflācijai un straujajai ekonomiskajai attīstībai, tomēr
nebaidās aizņemties vēl vairāk un faktisko budžeta deficītu palielina līdz 1,8
procentiem. Tātad šķiet, ka nauda ir!
Nu jā! Mēdz jau teikt, ka mums ir labēja valdība. Ko tur daudz
domāt par sociālajām programmām! Taču daži mēdz teikt, ka mums ir arī nacionāla
valdība. Atļaušos apšaubīt, ka valdību veidojošajā koalīcijā ir kaut viena
nacionāli domājoša partija. (No zāles: „Ū-ū!”) Gribētu pat teikt, ka
arī šajā zālē ir ļoti maz nacionāli domājošu cilvēku.
Godātie kolēģi, laikam tēriņu prioritātes ir nepareizas, ja ar
deficīta samazināšanu tika argumentēti nieka 5 tūkstoši latu nacionālajiem
karavīriem un nacionālajiem partizāniem. Tad laikam šīs prioritātes ir pilnīgi
greizas.
Nu ko! Šis priekšlikums ir par politiski represētajiem. Godātie
kolēģi, varbūt vismaz nesamazināsim Latvijas Politiski represēto apvienībai budžeta
programmu nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, un šos 1,5 tūkstošus latu tomēr
atradīsim un piešķirsim tai, ja mēs reiz esam nacionāli domājošas partijas.
Par deficītu runājot. Es dzirdēju no finanšu ministra Spurdziņa
kunga, ka 2007.gada budžetā būšot grozījumi. Vai tas tiesa, ministra kungs? Ja tas ir
tā, tad gan es gribētu jautāt: kad mūsu valdība iemācīsies plānot budžeta
ieņēmumus, nevis saimniekojot īstermiņa, bet vismaz viena finanšu gada ietvaros?
Tāpēc, godātie kolēģi, tādi argumenti, ka 1,5 tūkstoši latu palielina budžeta
deficītu, ja grozījumos, kā mēs to labi zinām, arī nākamgad, tāpat kā katru gadu,
mēs sadalīsim pāris miljonu, ir vienkārši bezatbildīgi.
Es aicinu padomāt vismaz par Latvijas Politiski represēto apvienību.
Šīs augstās inflācijas apstākļos es jau nemaz neprasu kaut ko palielināt, bet
vismaz nesamazināt šīs apvienības budžetu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Šadurska kungs! Neapšaubāmi, nacionāli domājošu cilvēku
parlamentā ir ļoti daudz, un, ja jūs šo summu, kas ir paredzēta no nodokļu
ieņēmumu palielinājuma, palūgtu nacionāli domājošiem deputātiem pēdējā sēdē
pirms Ziemassvētkiem saziedot Latvijas Politiski represēto biedrībai, tad es noteikti
piedalītos. Tā ka es esmu gatavs pat 100 latu tai atdot. Tātad mēģināsim
biedrībām, kam ir tiesības saņemt ziedojumu, ziedot naudu, nevis paredzēt to budžeta
izdevumos. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis. (Starpsaucieni
no zāles: „Cik? Pārsoli – divsimts!”.)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Savu nacionālo domāšanu jūs varēsiet parādīt
daudz un dažādos likumos, balsojot „par” vai „pret”. Cik es atceros, par
nacionālo domāšanu nevar nosaukt balsojumu par to, lai Ždanoka sēdētu Eiropas
Parlamentā. Un jūs, Šadurska kungs, toreiz balsojāt „par”! Tas tā, runājot par
nacionālo domāšanu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Pareizi! Mēs atceramies!”)
Vēl par nacionālo domāšanu nevarētu nosaukt to, ka jūs
neatbalstījāt nevienu no mūsu priekšlikumiem Pilsonības likumā un Repatriācijas
likumā. Lūk! (No zāles: „Ždanokas līgavainis!”) Tā ka par to nacionālo
pusi reizēm padomāsim gan!
Tagad jūs piedāvājat grašus gan nacionālajiem partizāniem, gan
nacionālajiem karavīriem. Mēs nekad neesam tādu sīknaudu piedāvājuši šīm
organizācijām! Paskatieties visus iepriekšējos gadus: 10 tūkstoši, 15 tūkstoši…
Un šīs biedrības tādas summas ir saņēmušas. Tādu naudu tās saņems arī
nākamajā gadā. Lūdzu, esiet tiek laipns un pasekojiet līdzi tām summām, kas no
Aizsardzības ministrijas budžeta tiks novirzītas šo organizāciju darbībai! Jūsu
zināšanai: jau šajā gadā mēs panācām to, ka Mores parks saņēma 20 tūkstošus
latu, bet Lestenes baznīca – 50 tūkstošus. Tur gan jūs nebijāt klāt! Tā ka
parunāsim par to, ko kurš ir praktiski izdarījis.
Šodien ir ļoti vienkārši šeit nākt un runāt par visu ko. Jums
taču ir jāsaprot viens! Es jau saprotu, ka opozīcijai ir tiesības kritizēt. Laipni
lūdzu! Taču savu nacionālo domāšanu parādiet darbos! (No zāles dep.
A.Latkovskis: „Cik? Juri, cik?”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu, komisijas vārdā!
K.Leiškalns. Komisijas vārdā diemžēl man ir jālūdz to
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
47.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 48,
atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 48. – Ministru kabineta priekšlikums. Te no
neparedzētiem gadījumiem domātiem līdzekļiem Valsts vides dienestam ir paredzēti
14 906 lati.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 50.priekšlikums. Ministru kabinets kultūras pasākumiem
iesaka izlietot 40 000 latu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 50.priekšlikumu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
K.Leiškalns. 51.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Balsot? Tiek pieprasīts balsojums par
50.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 50. – Ministru kabineta
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas
– 26. Priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. 51. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija aicina to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. 52. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 53. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 55.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Rubiks,
Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs, nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 69, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 56.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina līdzekļus
no rezerves fonda atdot Veselības ministrijai. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 57.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības
„Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ierosina miljonu
pārdalīt par labu Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai. Komisija to nav
atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 58. – PCTVL frakcijas priekšlikums par aizsardzības
līmeņa samazinājumu. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 58.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 59. – deputātes Ķikustes priekšlikums – nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 59.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisijā nav atbalstīts arī deputāta Vidavska
iesniegtais 60.priekšlikums. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 61.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Vidavskis,
nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (Starpsauciens:
„Balsot!”) Balsosim? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 62. – deputāta Agešina
priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 63. – deputāta Agešina priekšlikums par
Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu – nav guvis atbalstu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir arī 64. – deputāta Agešina priekšlikums,
kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 64.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 65.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Agešins.
Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 65.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 66.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs,
Golubovs un Fjodorovs ierosina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu vēl par
30 000 latu. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 66.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 67.priekšlikums par Aizsardzības ministrijas
budžeta samazināšanu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 67.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 68.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs,
Golubovs un Fjodorovs ierosina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par
30 000 latu. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 68.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 69. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un
Fjodorova priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 69.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 70. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums par
nodokļu ieņēmumu palielinājumu – arī nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 70.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 57, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 71. – deputātes Circenes priekšlikums. Nav komisijā
guvis atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 71.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 35, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 72. – deputātes Circenes priekšlikums par 500 latiem.
Nav guvis komisijas deputātu atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 72.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 73.priekšlikums. Deputāte Circene iesaka palielināt
nodokļu ieņēmumus par 1000 latiem. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 73.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 35, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 74. – deputātes Circenes iesniegts līdzīgs
priekšlikums – nav guvis komisijas deputātu atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 74.priekšlikumu! Lūdzu
rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 75.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo
deputātes Circenes tūkstoš latu vērto priekšlikumu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 35, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 76.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Circene,
nav atbalstīts. Tas ir par visiem tūkstoš latiem! (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 76.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 34, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 77.priekšlikums. Deputāte Circene lūdz paaugstināt
nodokļu ieņēmumus. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Arī 78.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Circene
un kurā ir runa par līdzīgu summu, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Šeit grib
runāt Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lai nonāktu pie
konkrētā priekšlikuma, es teikšu nelielu ievadu.
Šīsdienas laikraksts „Diena” ir diezgan interesants. Tajā ir
publicēts īpatnējs sludinājums vai reklāma – nav īsti skaidrs, par ko. Jāteic, ka,
lai gan laikraksts „Diena” pret valdību izturas kritiski, tomēr šodien ir
saskatīts, ka jaunais budžets ir labs. Tas tiek nosaukts par dāsnu, un ir uzskaitītas
galvenās jomas, kurās ir paši būtiskākie pieaugumi, jeb tās, kurās nākamgad
sekmēsies, iespējams, vislabāk. Tās jomas ir šādas: tiesnešu algas, policistu
atalgojumi, medicīnas jautājumi, kā arī kultūra.
(Starpsaucieni no zāles.)
Taču budžeta izskatīšanas iepriekšējā reizē, kā tas arī tur,
tajā sludinājumā, ir teikts, deputāte Rībena teica šādus vārdus: „To, kas notiek
ar Latvijas kultūru, neizrunāt ne piecās, ne piecpadsmit minūtēs, pat ne stundā.
Publisku diskusiju, godīgas informācijas par šo tēmu nav. Ir tūkstošiem jautājumu,
bet nav nekādu atbilžu.” Protams, kad izlasa šādus vārdus, rodas sajūta, ka
deputāts grib uzzināt… Lai deputātiem kliedētu šos jautājumus un šo neskaidrību,
notika speciāli tam nolūkam sarīkota komisijas sēde, kurā šis jautājums tika
skatīts tik tiešām ne 5, ne 15 minūtes, ne stundu, bet pat divas stundas! Bet
deputāts neizpildīja savu Kārtības rullī noteikto pienākumu un neieradās uz šo
sēdi. Tad nu rodas jautājums – vai viņam vispār tas interesē, un ar kādām
tiesībām viņš pārkāpj Kārtības rulli? Es biju gaidījis, ka būs vairāk
jautājumu par kultūru, ka būs konkrēti priekšlikumi. Šādu priekšlikumu praktiski
nav, izņemot tos, ko deputāte Circene ir iesniegusi.
Tagad par konkrētiem skaitļiem parunāšu, lai jūs saprastu, vai
tiek darīts kaut kas kultūras jomā vai ne. Kā mēs zinām, cilvēks mums ir pirmajā
vietā. Tātad: 2004.gadā paredzētais vidējais aktiera atalgojums bija tikai 150 latu,
2007.gadā tas būs 462 lati. Mēs varam apskatīt vēl arī kādu citu jomu – arhīvu
jomu. Arhīvu speciālistiem 2004.gada budžetā bija paredzēti 113 lati, nākamgad tie
būs 405 lati.
Vēl. Ļoti būtiski ir arī tas, ka mēs rūpējamies par kultūras
pieminekļu aizsardzību. Kā ir ar šo inspektoru atalgojumu? 2004.gadā, sastādot
budžetu, tam paredzēja tikai 194 latus, nākamgad tie būs 656 lati.
Jāteic, ka arī par Dziesmu svētkiem tika izteikts maldinājums.
Nākamā gada Dziesmu svētku sagatavošanai un ar to saistītajiem jautājumiem ir
kopumā paredzēts nepilns miljons latu.
Jāteic, ka savulaik nīdēja arī Kultūrkapitāla fondu, centās tam
samazināt līdzekļus. Nākamgad Kultūrkapitāla fondam ir paredzēts par 600
tūkstošiem latu vairāk.
Un tagad par kazdandzniekiem, jo šis ir kazdandznieku priekšlikums.
Es zinu, ka Kazdangā strādā ļoti spējīgi un profesionāli ļaudis. Viņi prata,
izmantojot PHARE projektu, piesaistīt kultūras dzīvei vairākus simtus
tūkstošu latu. Un es ticu, ka viņi spēs arī uzrakstīt kārtīgu projektu un to
iesniegt Kultūrkapitāla fondā, kur nākamgad ir paredzēti līdzekļi, un atrisināt
jautājumus, kas saistīti ar mākslinieku grimētavām un ģērbtuvēm. Tas, manuprāt,
būtu tas ceļš, kas ir ejams. Jo pretējā gadījumā… Redzams, ka tāpat ir arī
šobrīd – iesniedzējs nav zālē, nepilda savu pienākumu… un diezin ko grib realizēt
par tūkstoš latiem.
Un visbeidzot. Tā kā bija milzum daudz jautājumu, uz kuriem it kā
nebija atbildes, un uz komisijas sēdēm, kā mēs zinām, daži deputāti atļaujas
nenākt… Es zinu, ka Kariņa kungs ir lāga cilvēks, un varbūt viņš netiek kā
priekšsēdētājs galā ar to, nespēj panākt, lai komisijas locekļi jeb deputāti
ierastos uz komisijas sēdēm. Viņam būs dāvinājums… par kultūras procesiem
Latvijā. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Andrej, kā vēlēšanās gāja?”)
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Radzeviča kungs tiešām daudz un labi runāja,
tikai bija grūti saprast – par ko. (No zāles: „Kam vajadzēja, tas saprata!”) Sapratu
tikai, ka ne par tēmu. Bet par vienu lietu gan Radzeviča kungs nebija īsti pareizi
informēts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti nolēma aicināt
kultūras ministri uz komisijas sēdi, lai iztaujātu par kultūras procesiem, un mēs ar
Rībenas kundzi ar nepacietību gaidījām kultūras ministres ierašanos. Īpatnējā
kārtā sēde nenotika, jo nez kāpēc deputāti bija devušies ciemos uz Kultūras
ministriju. Līdz šim es uzskatīju, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kur ministra
pienākums būtu ierasties uz Saeimas komisijas sēdi, pie sava darba devēja – pie
parlamenta. Acīmredzot kultūras ministre uzskata, ka ir savādāk.
Tāpēc man ir liels lūgums jums, Radzeviča kungs: izstāstiet,
lūdzu, savai darba devējai – kultūras ministrei – dažus mūsu valsts pārvaldes
iekārtas pamatprincipus! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kāds sakars tagad ar
budžetu?”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars
Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
sēdēm viss ir kārtībā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Paldies, Dievam! Kā
akmens no sirds novēlās.”) Es, būdams šīs komisijas sekretārs, varu to
apliecināt. Un kultūras ministre uzaicināja komisijas deputātus pie sevis (No
zāles dep. A.K.Kariņš: „Sarkanajā zālē?”) tā iemesla dēļ, ka šajā
sēdē piedalījās ļoti daudz visdažādāko kultūras jomu speciālistu, kuri mums
ļoti detalizēti izstāstīja katras jomas vajadzības, problēmas un to, kā šīs
lietas nākamajā gadā tiks risinātas.
Kultūras ministrijas zāle ir vismaz reizes piecas lielāka nekā
komisijas zāle, un šā iemesla dēļ šī sēde notika Kultūras ministrijā. (No
zāles dep. A.K.Kariņš: „Sarkanajā zālē mums bija.”) Tāpēc, es domāju, ir
nevietā kaut ko pārmest kultūras ministrei un arī komisijas deputātu vairākumam.
Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Nu re, tagad man
skaidrs palika! Paldies, Dzintar!”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisijas vārdā atliek tikai pateikties par
saturīgajām debatēm par 1001 nakti… Es atvainojos, par 1001 latu! Aicinu atbalstīt
komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 78.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 33, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 79. – deputātes Circenes priekšlikums – nav guvis
komisijas atbalstu iepriekš minēto iemeslu dēļ. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 27, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 80.priekšlikumā PCTVL frakcija aicina samazināt
aizsardzības budžetu par 7000 latu. To komisija neatbalsta. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 80.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Veselu 2 miljonu latu samazinājums Aizsardzības
ministrijas budžetam ir piedāvāts 81.priekšlikumā no PCTVL frakcijas puses. Komisija
to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 82.priekšlikums, ko iesniegusi
PCTVL frakcija. Komisijas vārdā aicinu jūs to neatbalstīt. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 82.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Pieci deputāti – Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs
un Fjodorovs – piedāvā atņemt Aizsardzības ministrijas budžetam 100 000 latu.
Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 83.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Finansējuma mērķa maiņa ir paredzēta 84. – Ministru
kabineta priekšlikumā. To komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 85. ir deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un
Fjodorova priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu par veseliem
15 un vēl vairāk miljoniem latu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 85.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 86.priekšlikums. Iesnieguši Rubiks, Deņisovs,
Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs par Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu gandrīz
par 10 miljoniem latu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 21, pret – 55, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 87.priekšlikums. Iesniegusi frakcija „Jaunais
laiks”. Tā prasa palielināt budžeta ieņēmumu prognozi par 27 miljoniem latu.
Komisija nav atradusi par iespējamu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Artis Kampars. (No zāles dep. J.Dobelis: „O-o! Kampars!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais Emša kungs! Godātie kolēģi! Godātie ministri, kuri
beidzot pēc sēdes ir atnākuši arī uz Saeimu, kā Ministru prezidents jums to licis.
Šajā priekšlikumā „Jaunais laiks” lūdz valdību investēt un
padomāt par tiem bērniem, kuriem trūkst bērnudārzu. Es domāju, mēs visi zinām, ka
Latvijā tiešām bērnudārzos trūkst vietu, un tāpēc būtu absolūta nepieciešamība
par to runāt un piešķirt tam finansējumu.
Tomēr saistībā ar šo konkrēto lietu es gribētu parunāt arī par
šā budžeta problēmām, par ko mēs esam jau vairākkārt runājuši. Un, lai gan es
saprotu, ka jūs visi esat sataisījušies doties mājās, es tomēr gribētu uzsvērt
divas svarīgākās lietas.
Pirmā lieta, kas ļoti skaidri parādās arī šajās budžeta
diskusijās, ir tāda: izskatās, ka valdošā koalīcija ļoti nopietni pārbīda varas
centrus prom no mūsu Satversmē noteiktajiem – tātad nevis Saeima ir tā, kura diskutē,
kura lemj un kurai ir centrālā vieta šajā valsts pārvaldē, bet gan valdība.
Piemēri. Kolēģi, pirmo reizi atjaunotās Saeimas vēsturē par
pašvaldību investīcijām tiks lemts kaut kur Ministru kabinetā. Jums liekas, ka viss
ir kārtībā. Arī Kraukļa kungs domā, ka viņa Valkai, Preiļiem un noteikti vēl
kādiem citiem pagastiem, kuri ir saistīti ar Tautas partiju, viss būs kārtībā. Tie
atnesīs savus projektiņus, un viss notiks!
Godātie kolēģi! Ļoti tuvredzīgi jūs domājat! Un, lūk, kāpēc!
Šobrīd jūs savā eiforijā uzskatāt, ka Tautas partija valdīs mūžīgi. Tad
paraugieties uz to galu! Jūs redzat, ka arī tur sēž cilvēki, kuri var veidot
koalīciju. Iedomājieties valdību, kuru vada, piemēram, Urbanoviča kungs vai,
piemēram, Šlesera kungs kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, „Saskaņas Centru” un
PCTVL frakciju. Vai jums liekas, ka tādā gadījumā valdība ņemtu vērā jūsu
priekšlikumus un runātu ar jums? Tāpēc varbūt tomēr saglabāsim šo veco sistēmu,
kad Saeima un iedzīvotāji varēja redzēt, skatīties, kā konkrēti tiek balsoti šie
priekšlikumi.
Otrais virziens, godātie kolēģi! Jau vairākkārt ministri ir
ignorējuši šīs valdības galvenās debates. Šodien mēs to labi redzam, jo te ir
tikai puse no ministriem pat tad, kad Ministru prezidents Kalvītis aicināja ministrus
šeit ierasties. Kur, piemēram, ir pašvaldību lietu ministrs? Viņš nebija nedz no
rīta, nedz arī šobrīd atrodas šajā zālē.
Godātie kolēģi! Mēs visai labi redzam šo ļoti nepatīkamo
tendenci, ka varas centri no Saeimas zāles nopietni pārceļas kaut kur citur.
Es runāšu par pašvaldībām. Kolēģi, mēs vairākkārt
ierosinājām, lai pašvaldībām gan finansiāli, gan likumiski tiktu dotas daudz
lielākas tiesības un pilnvaras rīkoties pašām. Ko parādījāt jūs? Jūs teicāt, ka
pašvaldības nav tiesīgas palielināt savas pilnvaras. Arī tas ir bēdīgi.
Un otra lieta. Es ļoti gribētu ļoti vienkārši palūgt Spurdziņa
kungam vismaz pāris vārdos pakomentēt to, kāpēc šie trīs jautājumi, ko es jums
uzdevu pirmajās debatēs – tātad: kāpēc valdība nav domājusi par valsts
ekonomiskajiem procesiem plašākā griezumā, kāpēc jūs neesat atradis par vajadzīgu
mums atbildēt kaut vai īsi mutiski, rakstiski vai kā citādi? Kāpēc jūs tomēr
neesat atradis par vajadzīgu mums atbildēt?
Kolēģi! Tas ir ļoti nopietns signāls, ka nedz valdības ministri,
nedz valdošā koalīcija neuzskata šīs nopietnās, svarīgās Saeimas debates par
svarīgām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies vēl viens deputāts –
Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šajā konkrētajā priekšlikumā „Jaunais
laiks” faktiski norāda uz vienu lielu un būtisku problēmu, kas vispār ir valdības
izstrādātajā šāgada budžetā. Un ir prioritāšu nesakārtotība! Laikā, kad pie
mums ir vērojama strauja, pat ļoti strauja, ekonomiskā izaugsme un ir saskatāma
problemātiska inflācija, neskatoties uz savu izglītību un uz savu veselo saprātu,
finanšu ministrs piekrīt valdības kopējam spiedienam palielināt budžeta deficītu.
Mums tiek stāstīts, ka tas ir 1,4 procenti. Tā tas laikam arī ir. Pēc jaunās
metodoloģijas, tas ir finansiālais deficīts, bet pēc mūsu aprēķina – fiskālais
deficīts, kas visdrīzāk, salīdzinot ar citiem gadiem, ir jau 1,8 procenti. Tātad te
ir runa par aprēķināšanas jautājumu. Ir liels budžeta deficīts! Un tas, pēc
„Jaunā laika” domām ir kļūdaini.
Otrais jautājums: kur tad šo naudu taisās izdot? Mūsuprāt, viena
no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kas valdībai būtu jāizrunā, te nav. Un viens
no šiem centrālajiem jautājumiem ir mūsu valsts demogrāfija, mūsu valsts tālāka
izdzīvošana. Padomāsim kaut vai par nākotnes darbaspēku! No kurienes nāks tie
cilvēki, kuri Latvijā strādās, ja te nedzims bērni? Taču, lai bērni dzimtu, viņiem
ir jābūt nodrošinātiem ar bērnudārziem, jābūt nodrošinātām bērnudārzu
audzinātāju algām. Šīs lietas šajā budžetā nav iekļautas!
Runājot par to argumentu, ka „Jaunais laiks” vēlas palielināt
budžeta deficītu, es varu teikt, ka tās ir pilnīgas muļķības, jo jebkurš no jums
šajā zālē… es skatos uz Bērziņa kungu, kas ir vadījis valdību… ļoti labi
zina, ka par budžeta sabalansētību ir atbildīga valdība. Taču valdība šo savu
atbildību un pienākumu nav pildījusi, šādos laikos vispār atļaujoties pārāk lielu
budžeta deficītu.
Un otrais, ko tā nav darījusi. Tā nav pievērsusi vajadzīgo
uzmanību daudziem jautājumiem, kuri mūsu valstī ir ļoti svarīgi. Un tāds ir arī
demogrāfijas jautājums. Ja valdība to aktīvi nerisinās, tad mums šajā Saeimā būs
jādiskutē par tādām lietām, kā un kur mēs atradīsim darbaspēku. Un mēs taču
zinām, kolēģi, ka šis temats nevienam nav patīkams.
Tātad es aicinu tomēr atbalstīt šo „Jaunā laika” priekšlikumu
un to, kādā veidā to visu varētu sabalansēt. Ja „Jaunais laiks” būtu bijis
valdībā, tad arī mums būtu bijuši argumenti budžeta sastādīšanas laikā, (No
zāles dep. L.Ozoliņš: „Mums ir brīvas vietas vēl!”) un mēs palīdzētu
atrisināt, kā to visu izdarīt.
Mēs šobrīd esam izslēgti no valdības ārā, tāpēc, kolēģi, tā
ir jūsu atbildība, bet es varu jums droši pateikt, ka sabalansēt šo budžetu jūs
varat, jums to vajadzēja izdarīt, un jums tas bija jādara.
Sēdes vadītājs. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Cienījamie kolēģi! Es patiešām ļoti cienu opozīciju un man kā
finanšu ministram ļoti patika Repšes kunga runa Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas sēdē tad, kad mēs jums stādījām priekšā budžetu, bet tajā pašā
laikā es no „Jaunā laika” saņēmu tikai pretēja rakstura priekšlikumus. Pretēja
rakstura priekšlikumus! Jo tā vietā, ko teica Repšes kungs par to, kas mums patiešām
visiem – valdībai un Saeimai būtu jāpārdomā, lai mēs patiešām tautsaimniecību
nevirzītu uz izdevumu lielu palielināšanu, jūs faktiski iesniedzāt priekšlikumus par
vairāk nekā simts miljoniem latu. Un arī debatējāt jūs ļoti pretrunīgi.
Atbildot Kampara kungam, es gribētu teikt: valdība domāja par to,
tāpēc jūsu priekšlikumi netika pieņemti.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es izsaku pateicību visiem tiem, kuri
strādāja pie budžeta likumdošanas paketes: tas ir Juridiskais birojs, un tie ir
komisijas deputāti, to skaitā arī Kariņa kungs, kas komisijā ir ļoti konstruktīvs.
Aicinu atbalstīt komisijas viedokli par 87.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 35, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 88.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Tas
paredz izmaiņas pielikumā. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī deputātus to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus nobalsot par
likumprojekta „Par valsts budžetu 2007.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta „Par
valsts budžetu 2007.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 35,
atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.)
Godātie kolēģi, līdz ar to šīsdienas ārkārtas sēdes darba
kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēdi slēdzu.
Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Augusts
Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Indulis
Emsis, Uldis Grava, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Staņislavs Šķesters un
Dzintars Zaķis. Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 12. (ārkārtas) sēde
2006.gada 19.decembrī
| Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrreizēja caurlūkošana (Nr.10/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģ. Nr.1809)
(Dok. Nr.236) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Par 5.priekšlikuma pārbalsošanu | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| Par procedūru | – dep. K.Šadurskis |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| Priekšlikums | – dep. K.Šadurskis (pret) |
| Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (Nr.92/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.173) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (Nr.93/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.174) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.94/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.175) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” (Nr.95/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.176) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.96/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.177) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (Nr.97/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.178) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr.98/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.179) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr.99/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.180) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.100/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.181) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Patentu likumā” (Nr.101/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.182) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr.102/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.183) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.103/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.184) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. I.Čepāne |
| – dep. A.Seile | |
| Likumprojekts “Par elektroenerģijas nodokli” (Nr.104/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.185) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.105/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.186) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. J.Reirs |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – finanšu ministrs O.Spurdziņš | |
| Likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā” (Nr.106/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.187) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.107/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.188) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr.108/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.189) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā” (Nr.109/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.190) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (Nr.110/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.191) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. J.Pliners |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. J.Pliners | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. N.Kabanovs | |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Paziņojums | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| Debašu turpinājums | – dep. J.Pliners |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. I.Ribakovs | |
| – dep. M.Krastiņš | |
| – dep. Dz.Ābiķis | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža | |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| – dep. J.Pliners | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.111/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.192) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.112/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.193) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.113/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.194) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.114/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.195) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.115/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.196) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.116/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.197) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr.117/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.198) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts “Par valsts budžetu 2007.gadam” (Nr.91/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.172, 172B, 172C) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. K.Šadurskis (21.priekšlikums) |
| – dep. I.Rībena (25.priekšlikums) | |
| – dep. M.Kučinskis | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – dep. A.Ziedone-Kantāne (33.priekšlikums) | |
| Paziņojumi | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| – dep. J.Šmits | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Paziņojums | |
| – dep. J.Dalbiņš | |
| Debašu turpinājums | – dep. Dz.Zaķis (37.priekšlikums) |
| – dep. L.Mūrniece (39.priekšlikums) | |
| – dep. A.Golubovs | |
| – dep. A.Golubovs (44.priekšlikums) | |
| – dep. A.Golubovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. A.Golubovs | |
| – dep. K.Šadurskis (47.priekšlikums) | |
| – dep. K.Leiškalns | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs (78.priekšlikums) |
|
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. Dz.Ābiķis | |
| – dep. A.Kampars (87.priekšlikums) | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – finanšu ministrs O.Spurdziņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””
(likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 19.12.2006. 09:03:24 bal001
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu
Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 19.12.2006. 09:04:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu
Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 19.12.2006. 09:10:10 bal003
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 19.12.2006. 09:10:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu
Likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 19.12.2006. 09:11:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.236 pieņemšanu
otrreizējā caurlūkošanā
Grozījumi Medību likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:12:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.173 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Meža likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:13:34 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.174 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:14:44 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.175 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Valsts meža dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:15:40 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.176 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:16:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.177 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:17:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.178 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas
gadījumā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:18:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.179 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:19:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.180 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:20:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.181 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Patentu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:21:08 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.182 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:22:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.183 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:31:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:31:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.184 pieņemšanu
2. lasījumā
Par elektroenerģijas nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:33:44 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.185 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:46:50 bal020
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu
Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:49:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu
Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:49:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.186 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Sēklu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:51:00 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.187 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:52:12 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.188 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās
ekonomiskajās zonās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:53:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.189 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Ciltsdarba likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 09:54:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.190 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:00:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:12:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:18:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:20:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:20:46 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:25:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:28:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 10:28:24 bal034
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:05:38 bal035
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:06:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:06:28 bal037
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:06:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:07:16 bal039
Balsošanas motīvs: Par 14. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:10:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:30:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:39:04 bal042
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:39:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:40:12 bal044
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:43:48 bal045
Balsošanas motīvs: Par 21. priekšlikumu
Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:44:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.191 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:47:52 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:48:40 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.192 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:51:10 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.193 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:52:34 bal050
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:53:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:54:06 bal052
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:54:34 bal053
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:55:00 bal054
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:55:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:56:02 bal056
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:57:16 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.194 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:59:02 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.195 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 11:59:48 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.196 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:02:30 bal060
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:03:10 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.197 pieņemšanu
2. lasījumā
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:03:56 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.198 pieņemšanu
2. lasījumā
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:04:22 bal063
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:05:46 bal064
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:06:12 bal065
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:06:40 bal066
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:07:04 bal067
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:08:32 bal068
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:08:56 bal069
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:09:22 bal070
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:10:52 bal071
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:11:30 bal072
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:12:00 bal073
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:22:36 bal074
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:23:24 bal075
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:23:48 bal076
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:24:12 bal077
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:24:34 bal078
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:24:58 bal079
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 12:31:10 bal080
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:37:38 bal081
Balsošanas motīvs: Par 38. priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:40:32 bal082
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:42:22 bal083
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:42:58 bal084
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:43:30 bal085
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:43:58 bal086
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:45:42 bal087
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:48:30 bal088
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:50:06 bal089
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:56:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:57:42 bal091
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:58:38 bal092
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:59:20 bal093
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 13:59:48 bal094
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:00:16 bal095
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:00:38 bal096
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:01:06 bal097
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:01:32 bal098
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:01:56 bal099
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:02:16 bal100
Balsošanas motīvs: Par 64.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:02:40 bal101
Balsošanas motīvs: Par 65.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:03:08 bal102
Balsošanas motīvs: Par 66.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:03:34 bal103
Balsošanas motīvs: Par 67.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:04:00 bal104
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:04:30 bal105
Balsošanas motīvs: Par 69.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:04:56 bal106
Balsošanas motīvs: Par 70.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:05:22 bal107
Balsošanas motīvs: Par 71.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:05:50 bal108
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:06:20 bal109
Balsošanas motīvs: Par 73.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:06:44 bal110
Balsošanas motīvs: Par 74.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:07:10 bal111
Balsošanas motīvs: Par 75.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:07:34 bal112
Balsošanas motīvs: Par 76.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:08:02 bal113
Balsošanas motīvs: Par 77.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:16:52 bal114
Balsošanas motīvs: Par 78.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:17:18 bal115
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:17:46 bal116
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:18:20 bal117
Balsošanas motīvs: Par 81.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:18:52 bal118
Balsošanas motīvs: Par 82.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:19:20 bal119
Balsošanas motīvs: Par 83.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:19:58 bal120
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:20:28 bal121
Balsošanas motīvs: Par 86.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:30:04 bal122
Balsošanas motīvs: Par 87.priekšlikumu
Par valsts budžetu 2007.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.12.2006. 14:30:54 bal123
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.172
pieņemšanu 2.lasījumā